No 19. aprīļa Latvijas kinoteātros būs skatāma filma “Neprātīgās brīvdienas” (Spring Breakers), kas citur pasaulē izraisījusi diskusiju vētru un šokētu skatītāju komentārus. Filmā režisors Harmonijs Korīns (Harmony Corine) atklāj mūsdienu jauniešu patieso dzīvi: neprātīgas ballītes, seksu, narkotikas, laupīšanu un bezatbildību.
Filmas galveno varoņu tēlos iejutušās tādas aktrises kā Ešlija Bensone (Ashley Benson), Vanesa Hadžensa (Vanessa Hudgens), Reičela Korine (Rachel Korine) un Selēna Gomeza (Selena Gomez). Aktrises plašākai sabiedrības daļai zināmas kā Disneja princeses, nāras un skolu skaistules. Skandalozajā un pārsteidzošajā filmā “Neprātīgās brīvdienas” jaunās sievietes ar labo reputāciju tēlo seksīgas, pārgalvīgas, spilgtas vieglas uzvedības meitenes.
“Filma šokē! Galveno lomu aktrises, kas iepriekš visiem asociējušās ar laipnību, maigumu un Disneja tēliem, pēkšņi skatītājiem atklāj pavisam citu pasauli, kas nelīdzinās pasakām un ievilina stāstā, kurā draud reālas briesmas un kur mīt tumši tēli ar nestabilu psihi un apšaubāmu reputāciju. Ar lielu azartu sekojām līdzi, kā viņas iejutās jaunajos tēlos. Viņām tas bija īsts izaicinājums!” stāsta filmas režisors Harmonijs Korīns.
Savukārt filmas galvenā vīriešu kārtas varoņa lomu atveido Džeims Franko (James Franco), kura tēls mēģina pretoties “meiteņu spēkam”. “Kad Harmonijs paziņoja, kas tēlos meiteņu lomas šajā filmā, man trūka vārdu. Biju pārliecināts, ka režisors joko un šīs aktrises pat nenāks uz aktieru atlasi! Bet viņš realizēja savu ideju, turklāt īstenoja to stilīgi. Viņu iepriekšējais Disneja meiteņu imidžs pēc filmas ir sabrucis drumslās. Nenoliegšu, ka jaunais ampluā man patīk vairāk,” norāda Franko.
Šī gada 6. augustā k/t “Kino Citadele” notiks “Kinoblogeri piedāvā” īpašais, ļoti iespējamais „Neiespējamās misijas: Slepenā nācija” pirmizrādes seanss!
Ne viens vien jau ir paspējis nodēvēt 2015. gadu par spiegu filmu gadu – un ne velti, jo šogad uz ekrāniem valda vienkārši spiegu pārbagātība. Tāpēc būtu patiešām jocīgi, ja šogad mums netiktu dota iespēja tikties ar Ītanu Hantu un viņa domubiedriem kārtējā „Neiespējamās misijas” franšīzes papildinājumā:
Ītana Hanta un viņa komandas jaunā neiespējamā misija: izsekot un deaktivizēt sindikātu – starptautiska mēroga slepeno aģentu organizāciju, kuras uzdevums ir iznīcināt NMS aģentūru. Sindikāta mērķis ir iedibināt jaunu pasaules kārtību un īstenot virkni plaša mēroga teroraktu. Viņi uzsāk misiju, apzinoties tās lielāko draudu – sindikāta tīkls aptver visu pasauli…
„Slepenā nācija” būs jau piektā neiespējamā misija, ar ko centīsies tikt galā Toms Krūzs & co. Šoreiz režisora krēslā ir iesēdies Kriss Makverijs („Jack Reacher”), kuram šī būs tikai trešā filma šādā amatā, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņš ir pirmo reizi ar pīpi uz jumta, jo Makverijs jau ilgus gadus ir veiksmīgi darbojies Holivudā kā scenāriju autors, un īpaša draudzība viņam ir izveidojusies tieši ar Kukurūzu – viņu tandēms bija atbildīgs gan par „Valkyrie” un „Jack Reacher”, gan par vienu no lieliskākajiem pagājušā gada action un zinātniskās fantastikas pārsteigumiem, „Edge of Tomorrow”!
Nekur, protams, neizpaliks arī prezentācija (šoreiz ar īpaši intriģējošu nosaukumu “Labākās Toma Krūza filmas bez Toma Krūza!”), kā arī konkursi ar balvām no mūsu atbalstītājiem, kā arī fantastisks Harija plakāts (skat. augstāk). Filmu un Toma Krūza kārtējos neprātīgos kaskadiera trikus skatīsimies kopā ar mūsu pastāvīgo lieldraugu A/S “Aldaris”, kā arī atbalstītājiem Lieliska Dāvana un Coffee Inn, kuri parūpēsies par lieliskām konkursa balvām!
Ļoti gaidām jūs šī gada 6. augustā, 18:30, k/t “Kino Citadele”!
Ar virsrakstā iekļautā teikuma jēgas paudējiem es saskaros ik dienas. “Bet, kā, Tev taču ir tik grūti!?” Un vēl: “Kā tu tā, tas taču nav viegli!” Un kronis visam: “Ak, tu nabadzīte!” Gribās visiem pateikt – ejiet ieskrieties! Es esmu laimīga, jo tāds ir mana prāta un dvēseles stāvoklis. Viss.
Reizēm šķiet, ka būt laimīgam bez miljona kabatā ir kāds noziegums. Jā, es patlaban esmu sarežģītā situācijā un, jā, man nav viegli. Bet es esmu laimīga un es esmu laimīga viena. Ar savām finansiālajām problēmām, ar savām ikdienišķajām problēmām, ar savu mūžīgo laika trūkumu. Liekas, esmu uz pasauli sākusi raudzīties savādāk. Šis ir manas dzīves pavasaris.
Ne jau cilvēki vai lietas to nosaka, pat apstākļi reizēm nē, jo mani īpaši nav mainījušies. Reizēm tas vienkārši ir tas, kā mēs raugāmies uz pasauli. Es to redzu lielu, iespējām pilnu. Jā, zināms, ka atkritiens kaut kad būs, bet tas tikai vēl vairāk liek izbaudīt šo brīdi, šo dienu. Reizēm, kad uznāk besītis vai skumjas, es pasūdzos, pačīkstu, bet “lielo bildi” tas nemaina – dzīve ir tikai viena un tikai katra paša rokās. Un tā paiet ātri, uj, cik ātri.
Man viens pazīstams cilvēks pavisam nesen teica: “Es ilgi esmu domājis, ko es vēlos no šīs dzīves. Un esmu sapratis sekojošo: iedvesmot un iedvesmoties.” Un es esmu sapratusi, ka mēs ar šo manu draugu domājam līdzīgi. Pa lielam jau ir vienalga, no kā – pasaulē ir tik daudz lietu no kā iedvesmoties. Un ir tik daudz iespēju iedvesmot citus. Es, patiesībā, šo rakstu veidoju tieši ar tādu mērķi – iedvesmot. Lai jūs, dārgās dāmas, palūkotos uz savām grūtībām un problēmām no pavisam citas puses. Lai jūs pamēģinātu pasauli ieraudzīt savādāk. Lai arī jūsu jūsu dzīves pavasaris ir tieši šis pavasaris – par spīti tam, ka kāds jums mēģina ieskaidrot, ka jums ir grūti.
"Stils Bez Tabu" komandas novērojumi, veidojot reportāžas, liecina, ka neordinārus tērpus un aksesuārus rada entuziasti bez profesionālas izglītības. ""Naivisms modē" ir kā dabas bērna skatījums uz dzīvi, parādībām un mākslu. Turklāt ir būtiski padarīt modi daudzšķautņaināku un novērtēt Latvijā radītas lietas," uzskata rubrikas "Stils Bez Tabu" veidotāja un konkursa idejas autore Gundega Skudriņa.
"Stils Bez Tabu" komanda informē, ka konkursā var piedalīties ikviens neatkarīgi no dzimuma vai vecuma, kura hobijs ir tērpu darināšana un kuram nav izglītības apģērbu dizaina specialitātē. Gundega Skudriņa stāsta: "Tērpu materiālu un tehnikas izvēle absolūti netiek ierobežota. Piedalīties var ikviens, kurš šuj, ada, metina vai līmē. Galvenais – lai autora radītās lietas tiek nokomplektētas, un tās veido vienu tērpu."
Konkursa uzvarētāju noteiks "Stils Bez Tabu" pieaicināta žūrija Latvijas modes mākslinieku, stila žurnālu redaktoru un citu radošo personību sastāvā. Konkursa fināls, kurā notiks dalībnieku tērpu demonstrēšana, notiks 12. oktobrī izstāžu zālē "D.Fab".
Lai piedalītos konkursā, līdz 27. septembrim jāiesniedz:
Latvijas Radio 2 aptauja “Muzikālā banka 2020” vērtīgākās dziesmas titulu ieguva Intara Busuļa dziesma “Dejo vientulību”, aģentūru LETA informēja Latvijas Radio Komunikācijas un multimediju daļas vadītāja Ieva Aile.
Par otru vērtīgāko dziesmu tika atzīta Carnival Youth izpildītā “Vasara bez internetiem”, savukārt trešo vietu ieņēma Triānas parka un Igo kompozīcija “Mālos pelēkos”. Par gada vērtīgākas dziesmas titulu šovakar sacentās 15 klausītāju iemīļotākās un žūrijas atzinību guvušās kompozīcijas.
Intars Busulis, saņemot apbalvojumu, pateicās visiem draugiem – balsotājiem, klausītājiem un skatītājiem, atzīstot, ka sākotnēji dziesma bija kā eksperiments, bet dziesma viņam ir ļoti tuva un dvēseliska, iespējams, tas arī nolasījās. Līdz ar uzvaru šovakar, “Muzikālās bankas” vērtīgākās dziesmas titulu Busulis ieguvis jau trešo reizi. 2017.gadā Busulis triumfēja ar dziesmu “Nākamā pietura – depo”, savukārt 2008.gadā – ar kompozīciju “Brīvdiena”.
Video
Skatītāju un klausītāju tiešraides balsojumā šī gada mīlētāko dziesmu TOP3 ir Intara Busuļa kompozīcija “Dejo vientulību”, Triānas parka un Igo dziesma “Mālos pelēkos” un Ivo Fomina “Lai jau deg”.
Ja vērtētu tikai ekspertu padome, otrās un trešās vietas ieguvēji atšķirtos – pirmā vieta nemainīgi būtu Intara Busuļa izpildītajai “Dejo vientulību”, otrā – The Sound Poets “Tavs karogs”, bet trešā – DAGAMBA ar Patrishu par dziesmu “Stāvēt tuvāk”.
Arī paši mūziķi – finālšova 15 vērtīgāko dziesmu izpildītāji – pirmajā vietā pārliecinoši lika Intara Busuļa dziedāto “Dejo vientulību”. Otro vietu, mūziķuprāt, bija pelnījusi Aminata ar “Šis ir mans laiks”, savukārt trešo – Carnival Youth dziesma “Vasara bez internetiem”.
“Muzikālās bankas” vērtīgākā dziesma tiek noteikta vairākās kārtās. Pirmajās divās kārtās balsis nodeva “Muzikālās bankas” ekspertu padome un klausītāji aptaujas mājas lapā www.muzikalabanka.lv. Savukārt trešajā, noslēdzošajā balsojuma kārtā, tika summēti pirmo divu kārtu un tiešraides telefonbalsojuma rezultāti. Finālšova skatītāju un klausītāju balsis ietekmēja 50% no kopvērtējuma.
Par Latvijas Radio rīkotās ikgadējās dziesmu aptaujas “Muzikālā banka 2023” uzvarētāju naktī uz svētdienu kļuva Dons ar dziesmu “Lauzto šķēpu karaļvalsts”.
Dons ar šīs dziesmas anglisko versiju “Hollow” sacentīsies Latvijas Televīzijas rīkotajā atlasē “Supernova” par iespējām Latviju pārstāvēt Eirovīzijas dziesmu konkursā.
“Muzikālajā bankā” otrie palika grupa “Sudden Lights” ar dziesmu “Mēs turpināmies”, bet par trešo populārāko kļuva Antras Stafeckas un Ivo Grīsniņa-Grīļa izpildītā dziesma “Dzīparos”.
Šogad “Muzikālās bankas” finālšova uzvarētāja noteikšana bija atstāta tikai klausītāju un skatītāju ziņā. Daugavpilī notikušā koncerta laikā par dziesmām varēja balsot, sūtot īsziņas.
Video
Finālā bija iekļuvušas 15 dziesmas – grupas “Citi zēni” un “Labvēlīgais tips” ar dziesmu “Baļļīte”, mūziķis “Chris Noah” ar dziesmu “Cik tālu vēl?”, Stafecka un Grīsniņš-Grīslis ar dziesmu “Dzīparos”, grupa “Triānas parks” ar “Es gaidu ziemu”, grupa “Astro’n’out” ar dziesmu “Ilgošanās zvani”, grupa “Prāta vētra” ar dziesmu “Karalienes valsis (Dame La Mano)”, Dons ar dziesmu “Lauzto šķēpu karaļvalsts”, grupa “Kautkaili” ar dziesmu “Ļauj man”, grupa “Sudden Lights” ar dziesmu “Mēs turpināmies”, Aija Andrejeva ar dziesmu “Pērkons pāries”, mūziķis “Raum” ar dziesmu “Plēsīgi”, Fiņķis un “Patrisha” ar dziesmu “Raķešu zinātne”, Intars Busulis ar dziesmu “Spēlē savā burvju flautā”, grupa “Bez PVN” un Diona ar dziesmu “Šaļti”, kā arī “ArtifexLV”, Karīna Tropa un Atis Zviedris ar dziesmu “Vēlos dzīvot”.
“Muzikālā banka” ir Latvijas Radio 2 rīkota aptauja, kurā ik gadu klausītāji nosaka iecienītākās Latvijas popa un rokmūzikas dziesmas. Tradicionāli aptauja noslēdzas ar apbalvošanas ceremoniju jeb koncertu, kurā piedalās to dziesmu autori un izpildītāji, kuru darbus radio klausītāji un žūrija novērtējusi visaugstāk.
“Muzikālās bankas 2023” eksperti jeb žūrija šogad bija komponists Zigmars Liepiņš, komponists, pianists un aranžētājs Kristaps Krievkalns, operdziedātājs Raimonds Bramanis, diriģents Aigars Meri, dīdžejs, producents un “Latvijas Radio 5” mūzikas redaktors Uldis Cīrulis jeb “DJ Monsta”, trombonists un Latvijas Radio bigbenda dalībnieks Uldis Ziediņš, dziedātāja Elza Rozentāle, diriģente un dziedātāja Laura Leontjeva, mūzikas kritiķis un žurnālists Uldis Rudaks, kā arī muzikoloģe un LTV Kultūras redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle.
Žūrijas vērtējumā visvairāk balsu saņēma grupa “Sudden Lights” ar dziesmu “Mēs turpināmies”, bet paši aptaujas dalībnieki mūziķi par labāko atzina Fiņķi un “Patrisha” ar dziesmu “Raķešu zinātne”.
Šogad “Muzikālā banka” notiks jau 24.reizi. Pērn šajā dziesmu aptaujā uzvarēja grupa “Citi zēni” ar dziesmu “Lieka štuka”.
Latviešu iemīļotākās un vērtīgākās dziesmas tiek noteiktas raidstacijas “Latvijas Radio 2” rīkotajā aptaujā jau 20.gadu. Aptauja noslēdzas ar vērienīgu apbalvošanas ceremoniju, kurā piedalās valsts populārākās grupas un izpildītāji. Vairākus gadus šis pasākums norisinājās Ventspilī, taču pērn tas guva jaunu mājvietu un šī gada sākumā veiksmīgi pārceļoja uz Daugavpili.
Pēc pasākuma interesi par “Muzikālās bankas” fināla šova uzņemšanu izrādījušas vairākas pašvaldības, tomēr pārrunu rezultātā “Latvijas Radio” vadība izvēlējās turpināt sadarbību ar Daugavpili, parakstot līgumu ar nodomu sadarboties projekta īstenošanā vismaz turpmākos trīs gadus.
Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš (S), pirms līguma parakstīšanas uzrunājot Latvijas Radio vadību, norādīja, ka sadarbības turpinājums ir lielisks pierādījums tam, ka Daugavpilī, kas ir Latgales sirds, var veiksmīgi organizēt valsts mēroga pasākumus, un šī gada “Muzikālā banka” noteikti sagādās daudz patīkamu pārsteigumu.
Arī Latvijas Radio vadība neslēpa prieku par sadarbības turpinājumu un iespēju atgriezties Daugavpilī.
“Priecājamies, ka sadarbība 2019.gada “Muzikālās bankas” fināla rīkošanā ir bijusi tik veiksmīga, ka arī ar divdesmit gadu jubilejas finālšovu būsim šeit, un varēsim baudīt Daugavpils viesmīlību. Mums ir svarīgi, lai šis pasākums būtu pozitīvs pienesums visām iesaistītajām pusēm – pilsētas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, kā arī mūziķiem un pasākuma viesiem. Esmu pārliecināta, ka mūziķi labprāt uzstāties Daugavpils publikai, kuru pagājušajā gadā atzina par ļoti atsaucīgu. Ceram, ka arī šoreiz izbaudīsim abpusēji pozitīvas emocijas, svinot “Muzikālas bankas” finālu,” teica Latvijas Radio valdes locekle Mārīte Tukiša.
Par “Muzikālās Bankas 2018” vērtīgāko dziesmu bija atzīta grupas “Prāta vētra” dziesma “Ogles”. Apbalvošanas ceremonijas tiešraidi no Daugavpils olimpiskā centra Latvijas televīzijā vēroja vairāk nekā 130 000 skatītāju. Arī šogad organizatori sola sarūpēt grandiozu un ļoti krāšņu šovu.
Daugavpils domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dukšinskis (Latgales partija) norādīja, ka šis pasākums noteikti kļūs par lielisku papildinājumu pilsētas jubilejas gada svinību programmā, un būs interesants gan daugavpiliešiem, gan viesiem no citām pilsētām, kuru noteikti netrūks.
“Muzikālās bankas 2019” finālšovs norisināsies Daugavpils olimpiskajā centrā 2020.gada 1.februārī.
Gatavojoties grupas “Musiqq” grandiozākajam notikumam šovasar – lielkoncertam “Mākslas darbs” Siguldas pilsdrupu estrādē jau 6. jūlijā, grupa izdod vasarīgu singlu “Lai kvēl” no jaunā studijas albuma. Singls, kuram tapis arī videoklips, ir pieejams visās populārākajās mūzikas straumēšanas platformās.
Grupas dalībnieki Marats Ogļezņevs un Emīls Balceris atklāj:: “Lai kvēl” ir dziesma, ka varētu kļūt par skaņas celiņu jebkuram piedzīvojumam, kurā, elpu aizrautam, mesties iekšā. Tā ir īpaša dziesma mūsu daiļradē, kas simbolizē cerību un neatlaidību.”
Video
“Šoreiz mēs neesam uz skatuves, bet izbaudām mirkli kā klausītāji, esot kopā ar mūsu faniem. Filmēšana aizritējusi vairāku stundu garumā – lai panāktu iecerēto vizuālo efektu, dziesma tika atskaņota paātrinājumā, lai galarezultātā visa darbība būtu redzama palēninājumā,” par klipa tapšanas aizkulisēm dalās grupa.
Jaunais albums “Mākslas darbs”, kurā ir iekļautas 11 oriģinālkompozīcijas, ir tapis kā īpaša dāvana klausītājiem grupas 15 gadu jubilejā. Veidojot albumu, “Musiqq” eksperimentēja ar žanriem un skanējumu, piedāvājot faniem gan jaunu un vēl nedzirdētu izpildījumu, gan saglabājot grupai raksturīgo stilu.
Atgādinām, ka grupa “Musiqq” aicina klausītājus uz savu grandiozo jubilejas koncertu 6. jūlijā, Siguldas pilsdrupu estrādē. Koncerts solās būt neaizmirstams piedzīvojums zem zvaigžņotām debesīm, kurā pirmo reizi dzīvajā izpildījumā izskanēs visas jaunā albuma kompozīcijas. Vakaru atklās jaunā dziedātāja Grēta Grantiņa plkst. 20.00, bet “Musiqq” kāps uz skatuves plkst. 21.00. Biļetes uz koncertu pieejamas “Biļešu Paradīze” kasēs. Koncerta apmeklētāju skaits ir ierobežots, tādēļ aicinām iegādāties biļetes savlaicīgi.
Grupas sestais albums “Mākslas darbs” un jaunais singls “Lai kvēl” jau tagad ir noklausāmi digitālā formātā populārākajās mūzikas straumēšanas platformās.
Otrdien oficiāli tika uzsākta “Muse” Eiropas turneja jaunā albuma “2nd Law” popularizēšanas ietvaros. Ir uzņemtas vairākas fotogrāfijas ar grupas unikālo skatuves dizainu. Krāšņie attēli ir fiksēti mēģinājumos Londonā īsi pirms tūres sākuma.
“Muse” tiek pamatoti dēvēta par vienu no labākajām “dzīvajām” grupām pasaulē. “Muse” uzstāšanos raksturo iespaidīgs skaņu un gaismu šovs, bet labākās koncertgrupas statusu apliecina iespaidīgs industrijas balvu saraksts.
Vēl pirms koncerta Rīgā grupa 11. novembrī uzstāsies MTV Eiropas mūzikas balvu pasniegšanas ceremonijā. “Muse” nominēti balvai divās kategorijās – “Labākā dzīvā uzstāšanās” un “Labākā rokgrupa”.
Aromāta devīze ir "Paturi visu pasauli savā tvērienā, kaut vai tikai uz mirkli…"
„Femme Individuelle Special Edition" sniegs tev maigu, liegu aromātu, kas sastāv no saules audzētiem augļiem. Smaržu dizains un iepakojums – aprikožu un persiku tonis padara šo aromātu ļoti sievišķīgu…
Smaržās sajutīsi mandeļu ziedus, dilles spēcīgā aromāta pilienus un mandarīnu smaržu… Aromāta sirdsnotīs ir persika un rožu ziedlapiņu maigais aromāts, kā arī tropisko augļu pieskāriens… Turpretī aromāta pamatnotīs sajutīsi dzintara dobjo aromātu, kas mijās ar ciedru un āboliņa smaržu.
Kad vēlies būt saskaņā ar sevi un savu dvēseli, paļaujies uz "Femme Individuelle Special Edition Soul & Senses"!
Lai gan pagājuši jau vairāk nekā 500 gadi kopš Renesanses laikmeta spožākā vīra Leonardo da Vinči nāves, viņa daiļrade, īpaši “Mona Liza” jeb “Džokonda”, turpina fascinēt tos, kas vēlas atklāt pasaulslavenā meistardarba noslēpumus. Pateicoties jaunākajām attēlu apstrādes tehnoloģijām, mākslas detektīviem ir izdevies izvirzīt jaunas versijas par modeles identitāti, vēsta “National Geographic”.
Vairums zinātnieku un mākslas vēsturnieku piekrīt, ka gleznā ir attēlota Florences tirgotāja Frančesko del Džokondo sieva Liza (1479-1542), tomēr gadsimtu garumā parādījušās arī citas teorijas.
Leonardo da Vinči biogrāfs Seržs Bramlijs 1994. gadā rakstīja, ka pastāv dažādas versijas par gleznā attēlotās personas identitāti un katra no tām ir vairāk vai mazāk ticama. Piemēram, teorija par to, ka patiesībā neviens nav pozējis šim portretam un mākslinieks vienkārši uzzīmējis savu ideālo sievieti.
Tehnoloģiju attīstība palīdzējusi pētniekiem dziļāk ieskatīties ne tikai Monas Lizas slavenajā smaidā, bet arī viņas acīs un izdarīt pārsteidzošus atklājumus, kas varētu norādīt uz modeles personību.
“National Geographic” raidījuma “Senās mistērijas” jaunā sezona aicina uzzināt par pārsteidzošiem cilvēces noslēpumiem, ko atklāj pasaules vadošie pētnieki, arheologi, vēsturnieki un citi savas jomas profesionāļi.
Par to varēs pārliecināties, skatoties raidījumu “Senās mistērijas”, kura otrās sezonas pirmizrāde būs skatāma jau 12. februārī plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”! Gaidot pirmizrādi, “National Geographic” piedāvā iepazīties ar jaunākajiem atklājumiem par Leonardo da Vinči slavenāko meistardarbu “Mona Liza”!
Populārākās versijas par modeles identitāti
Tiek uzskatīts, ka da Vinči (1452-1519) “Monu Lizu” sāka gleznot 1503. gadā. Darba izstrādes laiks ildzis no trim līdz četriem gadiem, taču vēsturnieki lēš, ka mākslas darbs tika pabeigts ap 1517. gadu.
1987. gadā māksliniece un pētniece Liliana Švarca dalījās ar atklājumu, ka “Mona Liza” īstenībā ir Leonardo da Vinči pašportrets. Savus apgalvojumus viņa pamatoja ar divu dažādu gleznu sejas vaibstu digitālās analīzes rezultātiem. Proti, viņa salīdzināja “Monu Lizu” ar citu da Vinči gleznu “Vīrieša portrets”, kurā ir attēlots pats mākslinieks.
2004. gadā itāļu vēsturnieks Džuzepe Palanti publicēja sevis rakstīto grāmatu “Mona Liza ir atklāta: Leonardo modeles patiesā identitāte”. Tajā viņš apkopoja pieradījumus, kas apstiprina vispārpieņemto versiju par Lizu del Džakondo. Palanti apgalvoja, ka Leonardo tēvs draudzējās ar Lizas vīru un pasūtīja viņas portretu kā dāvanu draugiem, atzīmējot viņu otrā dēla piedzimšanu.
2014. gadā kāds cits pētnieks vārdā Andželo Paratiko izteica apgalvojumu, ka Mona Liza patiesībā ir Leonardo da Vinči māte, kas it kā esot bijusi ķīniešu izcelsmes verdzene. Jāpiebilst, ka agrāk izskanēja arī versijas, ka mākslinieka māte bija verdzene no Vidējiem Austrumiem.
Slavenais psihoanalīzes pamatlicējs Zigmunds Freids (1856-1939) arī pieļāva, ka Leonardo uzzīmēja savas mātes smaidu, kuru glabāja savās atmiņās.
Mona Liza varēja būt arī itāļu muižniece Katerīna Sforca (1463-1509), kuru toreizējais Romas pāvests Aleksandrs VI (1431-1503) apvainoja mēģinājumā noindēt un ieslodzīja cietoksnī.
Pastāv arī pieņēmums, ka Leonardo attēlotā sieviete ir Izabella d’Este jeb Aragonas Izabella (1463-1509). Viņa bija Francijas karaļa Filipa III (1245-1285) sieva un karaliene konsorte.
Kods, kas redzams acīs
Silvano Vinčeti, kas sevi sauc par mākslas detektīvu, izvirzīja vēl vienu versiju par slavenajā gleznā attēloto modeli. Viņš apgalvo, ka, daudzkārt palielinot attēlu, saskatījis burtu “S” Monas Lizas kreisajā acī un burtu “L” – labajā. Taču tas nebija vienīgais viņa atklājums. Vinčeti arī ieraudzīja ciparu “72” zem tilta, kas ir da Vinči gleznas fonā.
Mākslas detektīvs uzskata, ka šie burti un cipars norāda uz modeles identitāti, precīzāku gleznas tapšanas gadu un ir pierādījums tam, ka Leonardo aizrāvies ar reliģiju un mistiku.
Jāatzīmē, ka Vinčeti nav personīgi pētījis gleznu, kas atrodas Luvras muzejā Parīzē. Viņa atklājumi ir balstīti uz augstas izšķirtspējas gleznas fotogrāfijām. Tās tikušas digitāli apstrādātas kādā Romas laboratorijā.
Burts “L” ir uzzīmēts tieši tā, kā citās Leonardo gleznās un, visticamāk, norāda uz viņa vārda pirmo burtu vai arī uz Lizu del Džakondo.
Savukārt, cipara “72” nozīme ir atrodama Kabalā. Tā ir jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija. Šis cipars nozīmīgs arī kristietībā, jo “7” ir asociācija ar pasaules radīšanu. Turpretim cipars “2” var norādīt uz sievietes un vīrieša divējādo dabu.
Vinčeti uzskata, ka burts “S” norāda uz Sforcas klanu, kas valdīja Milānā. Ir zināms, ka da Vinči pavadīja tur laiku starp 1482. – 1499. un vēlāk 1506. – 1507. gadu. Pēc zinātnieka domām, tas varētu nozīmēt, ka darbu pie “Mona Lizas” viņš neuzsāka 1503. gadā. “S” var norādīt arī uz Leonardo mācekļa Salai iesaukas pirmo burtu.
Džans Džakomo Kaproti, kurš bija pazīstams ar iesauku Salai, sāka mācīties pie meistara jau desmit gadu vecumā un pavadīja kopā ar Leonardo apmēram 25 gadus. Puisis arī daudzkārt pozēja da Vinči gleznām, piemēram, “Svētajam Jānim Kristītājam” un “Angelo Incarnato”.
Vinčeti salīdzināja “Monu Lizu” ar citām Leonardo gleznām, kurām pozēja Salai un secināja, ka deguns, piere, žokļa līnija un smaids ir gandrīz identiski. Tas deva Vinčeti iemeslu apgalvot, ka gleznā attēlots Leonardo māceklis, kuram, iespējams, ar da Vinči bija arī romantiska rakstura attiecības.
Melis, zaglis un uzdzīvotājs
Džans Džakomo Kaproti da Oreno jeb Salai piedzima 1480. gadā. 1490. gadā viņš nonāca Da Vinči mājās kā māceklis un kalps. Tikmēr viņa tēvs strādāja māksliniekam piederošajā vīna dārzā.
Laikabiedri aprakstīja viņu, kā izskatīgu jaunekli ar sprogainiem matiem. Pats Leonardo gan reiz nosaucis Salai par meli, zagli un uzdzīvotāju. Jāpiebilst, ka publiski zināmas bija vismaz piecas zādzības, kuras viņš paveica, dzīvojot pie da Vinči.
25 gadi, kurus Salai pavadīja ar da Vinči, palīdzēja viņam izkopt mākslinieka talantu. Viņš ir “Kailās Mona Lizas” jeb “Monna Vanna” autors. Šī glezna, tāpat kā “Mona Liza”, šobrīd ir redzama Luvras muzeja kolekcijā. Mākslas zinātnieki arī uzskata Salai par Madrides “Prado” muzejā izstādītas “Monas Lizas” kopijas autoru.
Pēc da Vinči nāves 1519. gadā, Salai mantoja pusi no vīna dārza, kurā strādājis viņa tēvs. Leonardo novēlēja savam māceklim arī mākslas darbus, starp kuriem, iespējams, bija arī slavenā “Mona Liza”. Tā kopā ar citām Leonardo gleznām pēcāk nonāca Romas pāvesta īpašumā. Salai nomira piecus gadus pēc sava skolotāja. Tas notika 1524. gadā, īsi pēc tam, kad viņš guva ievainojumus duelī.
Kas slēpjas zem Mona Lizas
Zinātnieks no Francijas, Paskāls Kote vairāk nekā 15 gadus pētīja da Vinči meistardarbu ar īpašas atstarotās gaismas tehnoloģijas palīdzību. Viņš apgalvo, ka šī tehnoloģija ļauj iegūt precīzāku priekšstatu par krāsas kārtām nekā infrasarkano staru analīze un skenēšana. Abas šīs metodes izmantoja iepriekšējos gleznas pētījumos.
Kote nonāca pie secinājuma, ka zem visiem zināmā portreta paslēpts cits sievietes sejas attēlojums. Proti, sieviete sēž ar sānu pret skatītājiem, un tās sejā nav noslēpumainā smaida. Viņai ir lielāks deguns un galva, mazākas lūpas un šī sieviete būtiski atšķiras no tās Monas Lizas, pie kuras esam pieraduši.
Tomēr mākslas eksperti norāda, ka gleznojums zem mākslas darba nav nekas neparasts – ir zināms, ka Leonardo daudzkārt uzlaboja savus šedevrus.
Kanāls “National Geographic” piedāvā ik svētdienu pievienoties raidījuma “Senās mistērijas” izmeklētājiem, sekojot pa pēdām cilvēces slepenāko noslēpumu atklāšanā!
Raidījuma “Senās mistērijas”otrā sezona, sākot ar 12. februāri plkst. 22.00, skatāma kanālā “National Geographic”!
Ņūorleānā, ASV, notiekošajā skaistumkonkursā “Miss Universe” Ukraina sevi pieteikusi kā kaujas eņģeli. Šis tēls iekaroja tūlītēju mediju uzmanību. Ukrainas pārstāves skaisto iznācienu komentē visā pasaulē!
Viktorijas Apanasenko (28) priekšnesumu ievērojuši daudzi, viņas tērpa nosaukums ir “Gaismas cīnītāja”.
Video
Українка підкорила глядачів своїм виходом на конкурсі "Міс Всесвіт-2022"
“Mis Ukrainas” Instagram publikācijā teikts: “Gaismas cīnītājas kostīms simbolizē mūsu tautas cīņu pret tumsu. Tāpat kā erceņģelis Mihaēls, kurš ar zobenu aizstāv Ukrainu, tas aizsargā arī mūs. Baltā kleita ir ar ukraiņu tautisko rakstu višivankas stilizāciju un darināta no vairāk nekā 10 metru auduma. Galvassegu rotā vārpas, kas ir tradicionāls Ukrainas simbols. Simboliskie spārni dekorēti ar zilām un zelta bruņām Ukrainas karoga krāsās. Tērps tapa Ukrainā četru mēnešu laikā ekstremālos apstākļos, sirēnu skaņās, bez elektrības un sveču gaismā.”
"Mīlestības kalendārs" ir pāršķiramais galda kalendārs ar īpaši veidotu kaislīgi sarkanīgu fona dizainu, kur katrā mēnesī dažādos veidos ir attēlotas jaukas sirsniņas. Kā interesants papildinājums kalendārā ir mīlestības vārdnīca – tik ļoti svarīgie trīs vārdi "Es Tevi mīlu!" ir izteikti 47 dažādās pasaules valodās.
Kā Tu vari padarīt īpašāku savu "Mīlestības kalendāru"?
1. Katrā mēnesī vari ievietot Tevis izvēlētu bildi.
2. Katrā mēnesī vari ierakstīt savu tekstu pie bildes.
3. Tu vari mainīt katrā mēnesī bildes un teksta izvietojuma maketu.
4. Tu vari katra mēneša datumos ierakstīt savus komentārus – tādējādi atzīmējot sev svarīgos datumus un notikumus.
Uzņēmuma “Meta” savā ikgadējā ziņojumā, kuru pagājušonedēļ iesniedza ASV valdībai, ieskicē vienu no iespējamajiem nākotnes scenārijiem. To, ka datu regulējuma dēļ platformām “Facebook” un “Instagram” iespējams nāksies pārtraukt savu darbību Eiropā!
Interesanti, ka pagaidām “Meta” nav izdevies panākt vienošanos par datu apmaiņu, tādēļ kompānija brīdina par iespējamu “Facebook” un “Instagram” atslēgšanu Eiropā.
“Ja mēs nevarēsim pārsūtīt datus starp dažādām valstīm un reģioniem, kuros darbojamies, vai ja tiks ierobežota iespēja nodot datus starp dažādiem mūsu produktiem un pakalpojumiem, tas varētu ietekmēt to, vai spēsim nodrošināt savus pakalpojumus, kā spēsim nodrošināt savus pakalpojumus un vai varēsim mērķēt reklāmas,” tā teikts ziņojumā.
Kompānija gan uzskata, ka 2022. gadā spēs panākt jaunu vienošanos. Ja tas nenotiks, tad tas var rezultēties ar “Facebook” un “Instagram” pakalpojumu pārtraukšanu Eiropā. Šī problēma ir saistīta ar Eiropā spēkā esošo datu regulējumu, kura dēļ eiropiešu dati nedrīkstētu glabāties serveros ASV. “Meta” norāda, ka šāda iespēja ir nepieciešama, lai lietotājus varētu nodrošināt sociālo tīklu platformu un to reklāmas pakalpojumu darbību.
“Mashable” gan norāda, ka šāda varbūtība ir maz ticama, jo “Facebook” un “Instagram” reklāmas piesaista pircējus. Ņemot vērā, cik lielu iespaidu šādu reklāmas iespēju pazušana atstātu uz Eiropas uzņēmumiem domājams, ka tiks rasts kāds kompromiss.
“Es esmu izdedzis!” ir frāze, kuru dzirdam bieži, kad steidzam pirmssvētku laikā sasniegt visus izvirzītos mērķus – gan paveikt darba pienākumus, gan parūpēties par mājas soli, gan sagādāt skaistus svētkus sev tuvajiem un iegādāties dāvanas. Taču arī ikdienas steigā,nerisinot lielākas un mazākas problēmas, mēs uzkrājam ievērojamu stresa apjomu, kas ātri vien izjauc līdzsvaru prātā un ķermenī, sekmējot izdegšanas sindromu. Kā no tā izvairīties, pārvarēt grūtības un atgūt dzīves līdzsvaru, stāsta sertificēta psiholoģe.
Izdegšana nenotiek vienā dienā
Raksturojot izdegšanas sindromu, psiholoģe Ilze Dreifelde stāsta, ka tas ir ļoti sarežģīts un ilglaicīgs process. “Tā mēdz notikt, ka cilvēks vienā dienā piefiksē, ka nu jau ir gandrīz izdedzis, taču tas veidojas ļoti ilgstošu laiku. Pēkšņi cilvēks piefiksē, ka negribas vairs neko – iet uz darbu, būt kopā ar citiem cilvēkiem. Savukārt kādam var būt parādījušies jau kaut kādi fiziski simptomi, piemēram, konstants nogurums un depresija vai endokrinoloģiskas – vairogdziedzera saslimšanas,” stāsta Ilze Dreifelde. Virzoties uz mērķi un sastopoties ar izdegšanu, cilvēks nereti padodas grūtību priekšā, taču svarīgi atcerēties, ka tā ir slimība, ko iespējams pārvarēt, lai turpinātu ceļu uz savu sapni.
Tomēr pēc psiholoģes domām, ne visi cilvēki ir pakļauti izdegšanas riskam. “Parasti, uz izdegšanu raugoties, mēs vairāk skatāmies uz palīdzības profesijām – skolotājiem, ārstiem, policistiem, psihologiem un sociālajiem darbiniekiem. Tās ir profesijas, kurās noteikti ikdienā veidojas attiecības ar cilvēku un bieži tiek sniegta palīdzība,” atklājpsiholoģe. Nenoliedzami izdegšanai pakļauti ir arī radošo profesiju pārstāvji – tie, kuru ikdiena ir pakļauta individuālai jaunradei, prasmēm un talantam radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību, jaunus pakalpojumus, meklēt un rast inovatīvus risinājumus, attīstot intelektuālās izpausmes. Šie cilvēki bieži vien ir pakļauti savu spēku un resursu izsmelšanai. Taču izdegšana var skart jebkuru cilvēku, kurš ir ceļā uz savu mērķu sasniegšanu.
Visbiežāk izdeg dedzīgie un ideālisti
Izdegšanas sindroms bieži skar cilvēkus, kas ļoti idealizē savus mērķus. Kad ilgstoši šie mērķi netiek realizēti, šis cilvēks nonāk stāvoklī, ko sauc par izdegšanu, jo neredz rezultātu ieguldītajam darbam. Pēc Ilzes Dreifeldes pieredzes, izdeg arī cilvēki, kas pārāk entuziastiski iesaistās jaunās lietās – darba attiecībās, projektos, cilvēciskās attiecībās un jaunu ideju realizācijā. Šādi cilvēki ļoti dāsni atdod savu enerģiju, iegulda darbu un domas, lai viss būtu ideāli. “Apņēmīgie entuziasti ir gatavi investēt dubultā un trīskārši sevi jaunās lietās, viņi iesaistās bez jebkādas piesardzības un ar vislielāko prieku un entuziasmu darbojas. Bet viņi tērē savus resursus dubultā vai pat trīskārši, nepārdomājot spēju robežas. Taču kādā brīdī ķermenim nākas par to atbildēt, jo cilvēks ir par daudz investējis un nav padomājis, kā visu noturēt līdzsvarā,” piebilst psiholoģe.
“Visvairāk izdegšanai ir pakļauti ideālisti – cilvēki, kas ir gatavi iesaistīties un uzņemties atbildību gan par sevi, gan citiem. Šie cilvēki biežāk saka “jā” nekā “nē”. Bet dažreiz šāds pateikts “jā” ir uz gadiem, ko nevar tā vienkārši nolikt nost. Un tad turpinās šī “jā” teikšana, kamēr cilvēka resursi ir vienkārši izsīkuši,” uzsver Ilze Dreifelde. Tādēļ ir īpaši būtiski apzināties savu spēju robežas un ieklausīties savā ķermeni.
Neaizmirsti iepriecināt gan prātu, gan ķermeni
Lai nenonāktu līdz tādam stāvoklim, kad negribas iet uz darbu, zūd vēlme satikt cilvēkus vai vēl ļaunāk – sākas jau kādas veselības problēmas, kas jau skar mūsu ķermeni, ir jāiemācās atrast veidu, kā sev palīdzēt nepadoties un turpināt tiekties uz saviem sapņiem. Ilze Dreifelde iesaka: “Cilvēkam ir jāsaprot – kā es tieši šodien sevi varu iepriecināt? Ir svarīgi atcerēties par to, ka savam ķermenim ir jāļauj atpūsties un atgūties no slodzes.” Risinājums tam var būt pastaiga svaigā gaisā, relaksējoša masāža vai pirts, vai tieši pretēji – aktīvas sportiskas aktivitātes, ko katrs izvēlas individuāli, ņemot vērā to, ka katram palīdz relaksēties vislabāk.
Savukārt otrā lieta, par ko jāpadomā – kā es varu sevi iepriecināt emocionāli? Kādam cilvēkam emocionālu labsajūtu var sniegt kultūra – teātra izrādes vai iemīļota mākslinieka koncerta apmeklējums. Savukārt citiem palīdzēt var daba – pastaiga mežā, gar jūru vai pa kalniem vienatnē vai ar kādu mīļu cilvēku. “Protams, emocionāla labsajūta rodas arī attiecībās ar citiem cilvēkiem, tāpēc nereti prieku var sniegt atkal satikšanās ar kādu draugu vai ģimenes locekli. Ir ļoti daudz un dažādi veidi, kā par sevi parūpēties, tikai katram no mums jāatrod ir sev piemērotākais,” turpina psiholoģe.
Lai izvairītos no izdegšanas, Ilze Dreifelde iesaka diezgan stingri: “Mainiet kaut ko! Jūs būsiet pamatīgā stresā no tā, ka viss mainās, bet izdegšana noteikti beigsies. Mums katram šādā situācijā jāatrod savs veids, kā atjaunot līdzsvaru dzīvē, bet “atrast” nozīmē “meklēt” un tas ir darbības vārds!”
Turklāt izdegšana ir tāds process, kurā mēs neļaujam paši sev realizēties, tāpēc, ka baidāmies. Baidāmies no tā, ko citi par to domā, ko viņi teiks un kā tas viss būs. Un tā mēs baidāmies un turam savu sveci zem pūra, kamēr tā izdziest. Tāpēc katram jāatrod savs īstais risinājums izdegšanas sindromam, taču katram jāatceras viens – tuvinieku atbalsts vienmēr ir spēcīgs ierocis cīņā ar problēmām, tāpēc lielisks pirmais solis ceļā uz risinājumu ir dalīšanās ar pārdzīvoto un savām sajūtām, tāpat palīdzēt var arī domubiedru atrašana, pauž speciāliste.
“Mums apkārt ir tik daudz spēcīgu un neatlaidīgu cilvēku, kuri ir pārvarējuši kritienus ceļā uz sava sapņa sasniegšanu un kuru stāsti var kalpot kā iedrošinājums un pamudinājums arī citiem neapstāties pusceļā. Mēs vēlamies mudināt cilvēkus dalīties ar saviem stāstiem, atklājot piedzīvoto ceļā uz mērķiem par spīti visām grūtībām. Mēs zinām, ka mērķu un savu sapņu piepildījumu sasniegšana bieži vien ir smags darbs, gribasspēks un centība. Lai gan nereti izvairāmies no šādu stāstu izpaušanas, jāatceras, ka dalīšanās ar pieredzi var ļoti palīdzēt mums apkārt esošajiem cilvēkiem mirklī, kad viņiem pašiem savā dzīvē jāpārvar grūtības ceļā uz saviem sapņiem,” pauž Gunta Kursiša, Huawei CBG mārketinga komunikācijas vadītāja Latvijā.
Kārļa Davidova 10. starptautiskā čellistu konkursa ietvaros Kuldīgā čellu trio “Melo-M” mūziķi izveidojuši veiksmīgu sadarbību ar starptautiski pazīstamo čella spēles meistaru Maiku Bloku, kas vainagojies ar nule tapušu videoklipu.
Kopīgās muzicēšanas video tapis Kuldīgā pie Ventas rumbas – brīvā un relaksētā kopā muzicēšanas pieredzē. Video ierakstā “Melo-M” mūziķi atskaņo Maika Bloka radītu skaņdarbu.
Maiks Bloks ir starptautiski labi pazīstams un augstu novērtēts čella spēles meistars no ASV. Studiju gados viņš pievienojās leģendārā Yo-Yo Ma izveidotajam ansamblim “Silk Road Ensemble”, ar kuru kopā turnejās apceļota lielākā daļa zemeslodes, kā arī 2017. gadā iegūta prestižā “Grammy” balva par labāko pasaules mūzikas albumu “Sing Me Home”.
Maiks aktīvi muzicē dažādos stilos – ieraksta oriģinālmūziku, atskaņo gan folkmūziku, gan piedalās sadarbības projektos ar citiem pasaulē atzītiem mūziķiem. Viens no savdabīgākajiem viņa projektiem ir Johana Sebastiana Baha čella svītu ierakstu veikšana akustiski labskanīgās greznu koncertzāļu tualetēs.
Līdztekus muzicēšanai Maiks iedziļinājies čella instrumenta noslēpumos un radījis īpašu siksnu, lai čellu varētu spēlēt, stāvot kājās. Tas lieliski redzams arī kopā ar “Melo-M” tapušajā video ierakstā.
8. decembrī pie “Netflix” skatītājiem nonāca dokumentālais seriāls “Harijs un Megana”, kas vēsta par britu prinča un Meganas Mārklas dzīvi. Kopumā seriālam ir 6 sērijas, otrā seriāla puse tiks prezentēta 15. decembrī. Dokumentālajā seriālā princis Harijs savu sievu Meganu pielīdzinājis savai mātei, 1997. gadā mirušajai Velsas princesei Diānai.
Interesanti, ka Lielbritānijā un karaliskajā ģimene šo seriālu gaidīja ar lielām bažām. Zināms, ka Megana un Harijs pirmajās 3 sērijās nav izteikušies slikti par britu karaļnamu. Tagad visi ar bažām gaida 15. decembri, lai uzzinātu seriāla turpinājumu.
Pirmajā sērijā Harijs izsakās, ka Meganā ir ļoti daudz no viņa mammas. Princim Harijam bija 13 gadi, kad Diāna gāja bojā autoavārijā.
Video
“Tik daudz no tā, kāda ir Megana, bija arī manā mammā. Megana ir ļoti līdzīga manai mammai – tikpat līdzjūtīga, empātiska. Viņā ir šis siltums,” savu sievu ar māti salīdzina Harijs.
Šajā dokumentālajā seriālā Harijs vairākkārt nosoda presi par nepārtrauktu uzmācību kā princesei Diānai, tā arī Meganai. Viņš atklāja, ka jūtas nobažījies par paparaci uzmācību, jo tieši dēļ paparaci bojā gājusi viņa māte.
Pavisam drīz dienas gaismu ieraudzīs arī prinča Harija grāmata “Spare”, kurā viņš atklājis, ka princese Diāna, tāpat kā Megana, cietusi no karaliskās ģimenes ierobežojumiem. Diāna ir mēģinājusi izdarīt pašnāvību. Harijs runājis arī par rasismu britu karaļnamā, ar ko saskārusies princese Diāna, jo neilgi pirms savas nāves viņa bija attiecībās ar citas rases vīrieti.
Pirms pāris dienām braucām no māsas izlaiduma un Rīgā bija jāpārsēžas citā autobusā. Braucot iekšā autoostā redzējām, ka mūsu autobuss tieši brauc ārā, nokavējām par 1-2 minūtēm. Sagaidot nākamo autobusu, kurš brauca pēc 30 minūtēm veicām stundu garo ceļu mājup un.. “satikām” autobusu, kuru iepriekš nokavējām, šis bija ieskrējis džipam aizmugurē un stāvēja pilsētā ceļa vidū, turpat arī policija.
Pieņemu, ka pasažieriem nekas slikts nenotika, bet avārija ir avārija, nekas patīkams. Un lai mums tas nebūtu jāpiedzīvo, mēs nokavējot busu Rīgā mierīgi nopirkām biļetes uz nākamo, iegājām WC un gājām gaidīt savu busu.
Tāpēc jāpiekrīt teicienam “mazāk ir vairāk” jeb pārfrāzējot “lēnāk ir ātrāk”, tā droši vien var atrast vēl vairākus sinonīmus! 🙂
Kad Kristīne vēl bija Kultūras akadēmijas studente, viņai nejaušā kārtā sanāca būt Siguldas Gaisa balonu festivālā to brīvprātīgo studentu pulciņā, kas palīdzēja pilotiem sagatavošanās darbos. Tieši, palīdzot pilotu komandai, viņa nopelnīja savu pirmo braucienu gaisa balonā. Tālāk viss norisinājās kā filmās – Kristīne šajā sporta veidā iemīlējās jau no sava pirmā lidojuma un bija gatava darīt visu, lai to atkārtotu vēl un vēl. Vairākus gadus viņa apzināti centās būt balonu tuvumā un sapņoja par to, kā būtu pilotēt pašai savu balonu. Tagad, kad pagājuši piecpadsmit gadi, viņa savu sapni ir piepildījusi pat ar uzviju – ne tikai gaisā uzturējusies 50 līdz 70 stundas gadā un ieguvusi gaisa balonu pilotes diplomu kā pirmā sieviete Latvijā, bet arī ar labiem rezultātiem startējusi dažādās gaisa balonu pilotu sacensībās.
Ko nozīmē būt vienai no retajām pilotēm sievietēm vīriešu pasaulē?
Kaut arī līdz 2000. gadam, kad ieguvu pilotes diplomu, Latvijā gaisa balonu piloti bija tikai vīrieši, tomēr šajā sporta veidā ir arī daudz sieviešu, kas brauc līdzi uz sacensībām un palīdz apkalpes komandā. Pati pilotēšana jau nav ne fiziski smaga, ne arī vīrišķīga – visa māksla slēpjas precizitātē un gaisa plūsmu izpratnē. Tagad, laikam ejot, esmu vairākas reizes uzvarējusi dažādās pilotu sacensībās, piemēram, trīs reizes Latvijas meistarsacīkstēs, kā arī piedalījusies Eiropas čempionātā. Līdz ar to kungi ir pieraduši mani respektēt, un sen jau neviens vairs nebrīnās par to, ka laba pilote var būt arī sieviete.
Kā vispār iespējams noteikt, kurš ir labākais pilots?
Parasti sacensībās visiem pilotiem kartē ir norādīts viens kontrolpunkts, kas dabā uz zemes tiek izveidots kā mērķis balta krusta formā. Pilotus salīdzina pēc precizitātes – viņiem jāaizlido līdz mērķim un pēc iespējas tuvāk tam jānomet savs smilšu maisiņš. Tam, kurš to izdara pirmais, kurš pēdējais, nav īpašas nozīmes, galvenais ir iekļauties norādītajā laikā un būt precīzam.
Tas laikam ir aizraujošs sports. Kāpēc Jums tik ļoti iepatikās gaisa baloni?
Katram droši vien ir savs iemesls, kāpēc viņu aizrauj šis sports. Es nespēju pretoties gaisa stihijai un lidojuma veidam, kas ne ar ko citu nav salīdzināms. Turklāt es pirms tam nebiju lidojusi vispār, bet jau pirmajos mirkļos sapratu, ka dievinu to līgano sajūtu gaisa balonā… Augšā pārņem tāda brīvība un miers, turklāt ainava no putna lidojuma ir nepārspējama. Lidojot gaisā, var sajust tikko pļautas zāles smaržu vasarā vai koku un lauku dzestrumu rudenī. Debesīs ir tāds klusums, ka šķiet – visas ikdienas rūpes palikušas tur, lejā.
Vai arī savu vīru un bērnu atstājat mājās?
Gaisa balonu sportā ir iesaistīta visa mana ģimene – arī vīram ir pilota licence, turklāt mūsu divarpus gadus veco meitiņu mēs ņemam uz izbraukumiem līdzi ļoti bieži. Viņa gan, protams, vēl ir pārāk maza, lai lidotu gaisa balonā. Esmu sapratusi, ka mans dzīvesveids prasa, lai ģimene tevi saprot un atbalsta. Vasarā visas brīvdienas, kad ir labi laika apstākļi, braucam nevis uz pludmali, bet gan lidot ar gaisa balonu. Šobrīd lidoju ar balonu "IZZI gaisa skūpsts". Ar vīru gan reti esam kopā vienā balonā, jo pilots par balona lidojumu ir atbildīgs viens pats. Parasti lido viens no mums, bet otrs lejā brauc ar automašīnu kā pavadonis.
Lidošana laikam ir diezgan dārga, ja?
Protams, tas nav lēts prieks, taču domāju, ka katram cilvēkam, kurš izlēmis nopietni pievērsties kādam hobijam, nākas ieguldīt tajā finansiālus līdzekļus, tajā pašā laikā atsakoties no citām lietām, lai laiku veltītu savam vaļaspriekam.
Man tas šķiet viens no romantiskākajiem vaļaspriekiem…
Arī man šķiet, ka tā ir viena no romantiskākajām lietām uz pasaules. Ne velti kā pilote esmu piedzīvojusi gan to, kā gaisa balonā puisis bildina meiteni, gan arī to, kā jaunlaulātie agri no rīta pēc kāzu nakts dodas savā pirmajā kopīgajā izbraucienā kā vīrs un sieva, lai vērotu saullēktu.
Patiešām skaisti…
Jā, īpaši tiem cilvēkiem, kuri ne reizi nav lidojuši, tas var pārvērsties par brīnišķīgu un neaizmirstamu piedzīvojumu vai mirkli, kas atsvaidzina attiecības vēl uz ilgu laiku.
Cosmo lasītājas, tāpat kā es, noteikti vēlētos uzzināt vēl ko – vai gaisa balonā ir iespējams arī mīlēties?
Man jau šķita, ka kas tāds tiks jautāts… (smejas) Jā! Lai gan tas nav manā pieredzē, varu teikt, ka pirms pāris gadiem klīda nostāsti par kādu pilotu, kas ar savu meiteni lidojuma laikā mīlējies balona grozā. Es ne mirkli nešaubos, ka šādu gadījumu nav retums, tomēr tā laikam ir tikai pilotu priekšrocība, ne pasažieru. Katrā ziņā manas pilotēšanas laikā vēl neviens nav uzdrīkstējies ko vairāk par romantisku skūpstu.
Aptuveni 4–6 gadu vecumā mazos pasaules izzinātājus sāk interesēt jautājumi par to, kā viņi piedzimuši, kā radušies. Rimi Bērniem labsajūtas eksperte, ārste-psihoterapeite Laura Valaine uzsver – bērnam tas ir tikpat ikdienišķs jautājums kā, piemēram, ko mēs šodien ēdīsim pusdienās. Tādēļ speciāliste aicina pārvarēt mulsumu un sniegt atbildes.
Ko darīt, ja vecāki jūtas neērti?
Lai gan informācijas par to, ka ar bērnu par šo tēmu ir jārunā un kā vislabāk to izdarīt, kļūst arvien vairāk, vēl joprojām vecāki mēdz samulst, izdzirdot jautājumus, kas saistīti ar intīmām tēmām. Un vēl joprojām ir ģimenes, kurās tiek stāstīts, ka bērnus atnes stārķi vai atrod kāpostos.
Rimi Bērniem eksperte uzsver – ir normāli, ja vecāki jūtas neērti, jūt kaunu, runājot par šo tēmu. Tomēr jāņem vērā, ka tad, ja vecākiem šī tēma būs neērta, arī bērns tā var justies. “Bet bērns tā var justies drīzāk tādēļ, ka vecāki izjūt kaunu. Tātad tas ir kas tāds, par ko labāk nerunāt,” norāda Laura Valaine.
Tomēr par seksualitātes, tostarp ar bērna piedzimšanu saistītiem jautājumiem labāk ir informēt ģimenē. Tieši vecāki ir tie, kuri vislabāk zina, ar kādiem vārdiem savai atvasei stāstīt par šīm tēmām, cik daudz un kādu informāciju darīt zināmu.
Atceries!
Nestāsti bērnam “pasakas” par stārķiem, kas atnes bērnus, vai kāpostiem, kur bērnus atrod utt.! Un nedraudi, ka nepaklausības gadījumā atdosi bērnu stārķim – papildus maldināšanai tas mazajam rada arī apdraudējuma sajūtu.
Ko ņemt vērā, reaģējot uz jautājumiem par piedzimšanu?
Atbildēt. Neatstāt bērnu bez atbildes vai ar aizbildinājumiem – parunāsim, kad būsi liels u. tml. Turklāt atbilde jāsniedz delikāti un nopietni.
Precizēt, ko tieši bērns domā ar šo jautājumu, piemēram, “kā tu to domā?”, “ko tu gribētu dzirdēt?”. Reizēm bērni padalās ar savām fantāzijām, kas vecākiem var palīdzēt saprast, kā viņš šo tēmu izprot un kādiem vārdiem apraksta. Tādā gadījumā vecāki var papildināt vai precizēt bērna sacīto.
Lietot atbilstošu terminoloģiju – dzemde, maksts, dzimumloceklis, olšūna, spermatozoīds.
Veidot stāsta līniju – mamma un tētis rada bērnu, bērns aug mammas dzemdē, un tad, kad bērniņš ir gatavs, viņš piedzimst.
Svarīgi!
Neaizliedz bērnam runāt par šo tēmu un izvairies no uzvedības, kas var radīt sajūtu, ka viņš interesējas par kaut ko nepiedienīgu. Tā ir normāla tēma, par kuru var runāt tāpat kā par jebko citu ģimenē.
Ņem talkā palīgresursus
Dabā ieraudzītas dzīvnieku pārošanās, erotiskākas epizodes ģimenes filmās, speciāli bērniem radītas multfilmas gan par bērniņa rašanos, gan veidošanos mammas puncī, gan piedzimšanu, kā arī drukāti uzskates materiāli ir lieliski palīgi, ko izmantot sarunā ar bērnu par delikātām tēmām.
Galvenais, neatstāj savu bērnu pilnībā bez šādas informācijas! Viņš tāpat atbildes atradīs, tikai jautājums – kur un kādas.
Kādus resursus izmantot, ja grūti atrast pašam savus vārdus, lai izstāstītu tēmu?
Te pieejami Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas veidotie video: https://www.veselapasaule.lv/lv/lasitava/ka-rodas-berni#ka-ar-bernu-runat-par-ka-rodas-berni
Te vari izlasīt, kādi ir trīs dzimumaudzināšanas stili – represīvais, liberālais un demokrātiskais: https://www.rimi.lv/padomi/izglitiba/mammit-ka-es-piedzimu
Latvijas Mākslas akadēmijas pirmā stāva izstāžu zālē no 2014. gada 21. februāra līdz 13. martam būs iespējams aplūkot izstādi “Mākslas dzīres”, kurā ar saviem darbiem piedalīsies 42 mākslinieki no dažādām mākslas nozarēm, simboliski svinot satikšanos.
“Mūsu galvenais mērķis ir jebkuram apmeklētājam parādīt, cik daudzveidīga ir mākslas dzīve Latvijā, izceļot to ar netradicionālu izstādes scenogrāfiju,” par „Mākslas dzīru” ideju saka viena no izstādes kuratorēm, Latvijas Mākslas akadēmijas mākslas zinātnes 4. kursa studente Ieva Kalnača. „Ļausim apmeklētājiem ne tikai aplūkot pazīstamu Latvijas mākslinieku darbus, bet arī iejusties mākslinieka darbnīcas atmosfērā, izbaudīt nedaudz bohēmisko darbnīcas noskaņu un, protams, baudīt labu mākslu,” uzsver Ieva.
Izstāde “Mākslas dzīres” būs veltīta visām 14 Latvijas Mākslas akadēmijas apakšnozarēm. Akadēmija dibināta 1919. gadā, kad studijas tika uzsāktas trīs tēlotājmākslas nozarēs (gleznošana, grafika un tēlniecība), taču laika gaitā Akadēmijā apgūstamo mākslas virzienu skaits ievērojami paplašinājies. Šobrīd bez trim minētajām iegūt izglītību var arī restaurācijas, vides, funkcionālā un metāla dizaina, scenogrāfijas, stikla mākslas, keramikas, vizuālās komunikācijas, mākslas zinātnes, tekstilmākslas un modes apakšnozarēs. Mākslas akadēmija ir vieta, kur veidojusies lielākā daļa Latvijas izcilāko mākslinieku un dizaineru. Daudzi no tiem pēc Akadēmijas absolvēšanas paralēli aktīvam radošajam darbam turpina izglītot jaunos māksliniekus, kas ar dalību un uzvarām starptautiskos konkursos nes Latvijas vārdu pasaulē.
Lai gan izstāžu dzīve Latvijā ir ļoti aktīva, skatītājam reti ir iespēja aplūkot tik plašu mākslas virzienu klāstu vienkopus. Izstādē mākslas darbi būs pietuvināti savai tapšanas videi un apdzīvos izstāžu zāli, kas būs pārvērsta simboliskā mākslinieka darbnīcā.
Kaut kur no aizvēstures daiļā dzimuma adresē dzirdēts “sievietes interesē tikai lupatas un seriāli”, bet pretējā vektorā savukārt dzirdēts “visi vīrieši ir stulbeņi”. Tad nu šādā laipnību mērcē mēs pavadām visu dzīvi, līdz ieguļamies savā pēdējā koka fashion ietērpā. Ir reizes, kad mēs lupatu vārdu pieminām… un kas tās par reizēm? Daži novērojumi…
Kad pirmo reizi kusli iemīlamies un tuvajā div-tulībā vēl neapbružājamies, tad Vīrieša acīm Dāma ir “skaistā kleitā”, “skaistās kurpītēs”, “ar skaistām saulesbrillēm” utt. Jēdziens “lupata” parādās kaut kur vēlāk. Ar to netiek domātas- trauku, grīdas, griestu, logu mazgājāmie līdzekļi, kas darināti no auduma (bieži pavisam nolietots ģērbs). Te domāts kas cits – reiz par skaistu nosaukta kleita, bikses, blūze, tops, apakša, veļa.
“Lupata’s” vārds ikdienas (ģimenes) apritē parādās reizē ar sīkiem kariņiem: kuram tad tā miskate ir jāiztīra, kuram pēc piena uz veikala jāaiziet, kuram tad pakaļ savai jaunākai atvasei uz bērnudārzu ir ar savu autiņu jāaizbrauc pakaļ. Vienvārdsakot: rodas sīkas plaisiņas ģimenes dzīvē. Plaisiņas vēlāk paplašinās un pārvēršas aizās, pār kurām ir jau pavisam grūti pārkāpt pāri.
Vārds “lupata” parādās arī citos gadījumos- kad it visā tuvajā sadzīvē (pie tā paša arī nakts priekos) iezogas rutīna. Sex’s pa dienām un pēc saraksta. Un rītā ceļoties- mums ir akmenī iecirsti rīta rituāli, kas nemainās gadiem un reizēm pat gadu desmitiem. Tad jau arī tālu-tālēm zinām visu dienu režīmu dažu nākamo (vismaz) mēnešu garumā. Vārds “lupata” tad kā vienīgā spontānā darbība no kāda (kādas) mutes izspūk kā neliels protests pret šo visu paš-uzspiesto garlaicību.
“Lupatas” sarunu lokā parādās arīdzan tad – ja Dzīvesbiedrs pēkšņi apķeras: ģimenes budžets kūst kā pērnais sniegs aprīļa beigās. Pat tad, ja vēl pirms neilga laiciņa Dzīves biedrenes kārīgā iepirkšanās apģērbu veikalo tika uztverta kā pašsaprotama lieta. Pavisam nesen mums bija t.s. “treknie gadi”, kad aizrautīgi ņēmām kredītus, tērējāmies, pēc tam atkal ņēmām kredītus. Tas kleitiņas, biksītes, topiņi… bija “skaistas, brīnišķīgas, uhh…”. Tagad, kad pienākušas (kā daždien pirmdienas paģiras) maksāt procentus un masīvi ekonomēties, tad viss atkal kļūst par “lupatām” un nesen tik kopši saģērbtā Sieva nu tapusi kā “lupatu lelle”. Jā, apkārtējā ekonomika pavisam noteikti maina ikdienas vārdu krājumu. Vai tad nav kādai tik pazīstama situācija?
Un visbeidzot– atkal kā neapzināts protests un tieksme pēc spontānas jautrības, atkal provocē apģērbu sarunās iepīt virsrakstā minēto vārdiņu. Reizēm gadās, kāds Dzīvesbiedrs (neatkarīgi no dzimuma) iesprauž pie vakariņu galda “kādas lupatiņas šodien nopirki”!? Ķircinot. Taču reizē nesaprotot, kas vienam ir ķircinājums -tas otrajam var pēkšņi izrādīties dzīvesveids. Un tad sanāk situācija, ka otrajam gar degunu (kā vērsim ar riņķi nāsīs) pavicinam sarkanu lupatu. Pagaidām pārnestā nozīmē. Taču pēc brīža gan kāda no pusēm jau pavisam tieši savāc savas “lupatas” un pārceļas dzīvot atpakaļ pie mammas. Ar visām no tā izrietošajām sekām. Tā…
Maira Wilkiraine turpina pieskatīt “Lietus sandaļu” starptautisko saietu, darbs tur turpinās. Bet mūsu šodienas saruna ir par to, par ko “uztraucas” t.s. vidusmēra skatītājs, kurš pirmo reizi ierauga šo aktivitāti.
/Rakstīts īpaši cosmo.lv lasītāju dienasgrāmatai/
– Ko tad domā vismaz viena daļa skatītāju, kad ar acīm iegrimst “Lietus sandaļu” šovā?
Maira: Jā, līdzās tam, ka “vai tā rātnas meitenes dara?” ir arī doma un skaļi izteicieni “kurpītes žēl”. Man te jāsaka, ja patiešām kurpītes ir žēl … tad tās ir jāatstāj veikala plauktos un pašai līdz mūža galam ir jāiet ar basām kājām. Kā mūsu tālie senči, kad vēl nepazina jēdzienu “apģērbs”. Mēs, nopērkot jebkāda veida apavus – sākam tos tērēt un deldēt. Pat vienkārši staigājot ielās. Agri vai vēlu tās aplīp ar gružiem (arī neiztīrāmiem), spīdīgā virskārta apsūb, zole dilst, papēdīši kļūst līki. Agri vai vēl tām ceļš ir uz atkritumu kasti. Arī ikdienā āra kurpes saņem savu lietus un pat dubļu devu. Vakarā gan kopjam un tīram, bet nevaram tām iedot “saules mūžu”.
– Tās mērcējot ūdenī – vēl ātrāk dilst…
Maira: Laikam gan. Parasti kurpes iztur 2-3 “peldes”, daži pāri vairāk.
– Un tamdēļ…
Maira: Jā, man tiek tās pirktas nevis ikdienai, bet gan speciāli šīm foto – video sesijām. Varētu sacīt, kurpītes man pilda speciālu misiju. Atļaujos salīdzināt – karaliene Lielbritānijā arī pilda speciālu misiju, nevis dodas pie konveijera štancēt plaša patēriņa izstrādājumus.
– Un tomēr – nedaudz žēl…
Maira: Un tamdēļ šim pasākumam tās nopērk man speciāli. Tad es zinu, ka neparko man nav jāuztraucas. Šīm sesijām nelietoju tos apavus, ko ikdienā nēsāju. Un – tad ir divkāršs miers sirdī.
– Tomēr viss kopumā tā netipiski izklausās…
Maira: Jā, bet – kādai ir pirmajai tas jaunais ceļš jāmin. Sekotāji pagaidām – GANDRĪZ – nav. Nu, nekas … viņiem visiem vēlāk būs jāpieliek divkāršas pūles, lai mani uzdrošinātos iedzīt. Patreiz esmu pirmajā attieksmes fāzē- klusumā visapkārt. Jau zinu, ka vēlāk apkārtējie smiesies, visu ko (nejēdzīgu un kaitinošu) izdomās, sāks provocēt, skatīsies uz katru manu soli (un ar kaisli gaidīs, kad “paklupšu”). Vēl pēc tam sāksies pretdarbība ne tikai vārdos, kas pāraugs izšķirošajā kaujā – kurā uzvarēšu. Es te tā lietoju “es”, bet kaut kas līdzīgs gaida visus darītājus. DARĪTĀJUS, kuru vīzija sniedzas tālāk nekā vienkārša sēņošana vai cimdu adīšana kaimiņam (kas arī ir vajadzīgi kādam).
– Jādara vispār, kas ir vajadzīgs otrajam…
Maira: Nu tā mēs varam aizfilozofēties “dziļā mežā”. Piekrītu kādam, uzvārdu aizmirsu, “ja mēs darīsim tikai to, kas bija vajadzīgs – tad mēs vēl šodien būtu akmens laikmetā”. Kad agrīnajiem cilvēkiem nekas cits neprasījās kā – uzņemt barību, nodarīt dabiskās vajadzības un aiz sevis atstāt nākamo paaudzi. Viss pārējais, kas līdz šodienai ir nācis klāt – tas iesākumā bija “nevienam nevajadzīgi hobiji”. Tikai pēc laika to sāka patērēt tie, kas sevi sauc par “normālajiem”. Un vēl pēc tam visi savulaik trakie izgudrojumi šodien jau ir kā pierasti standarti.
– Uh, aizrunājāmies, taču “lietus sandales” ir…
Maira: Ekstravaganta vajadzība dažām ledijām un viņu vērotājiem (lielā pārsvarā vīriešiem). Starp citu, agrākos (un pirmsinterneta) laikos ir redzēts, ka vasaras negaisa lietus laikā dažas lēdijas uz spicenēm pastaigājas ielas ūdens straumēs un viņu sejās tāda kā patika bija vērojama. Tomēr mēs kaunamies pašas no savām vēlmēm un ar līdzīgām iegribām neafišējamies. Pārāk daudz baidamies, “ko par mums domās citi”. Kautrējamies pat no ģimenes…
– Kamēr mēs te domājam par pašmāju aktivitātēm, tikmēr Latvijā translētos TV kanālos ir no ASV adaptētie šovi “skūpsti tumsā”, “bučojamies ar svešinieku”.
Maira: Pagaidām mēs esam t.s. patērētāju sabiedrība, bet – reiz ārzemju adaptētie šovi apniks. Es tam ticu. Iespējams, ka tad pavērsīsies iespēja kādam pašmāju šova produktam. Šovu kari pašmājās – tā nav šodienas saruna, varbūt citreiz.
– Jā citreiz, bet šodien – paldies par interviju 🙂
1) noturība peldēšanas reizēs: ļoti daudzas reizes, kamēr fiziski nodilst/ lielas un atraktīvas slodzes pēc var satrūkt kāda no siksniņām; vērtējums: 8 no 10;
2) neizmainās ūdens iedarbībā- tamdēļ tās var lietot baseina, jūras un citu ūdeņu apkaimē. Tiesa, Brazīlijā un Argentīnā – kur šādas ir megapopulāras – tās nelieto ūdenī/ bet tas jau ir pavisam cits stāsts, vērtējums: 9 no 10;
3) fotogeniskums – ārēji atgādina fifīgas spicsandales- kādas tiek ražotas ne tikai no plastikas, bet arī no citiem materiāliem. Dāmu kājās izskatās forši jebkuros laika apstākļos. Un var taisīt caur šiem papēdīšiem arī foto/video mākslu. Vērtējums: 6 no 10.
1) noturība peldēšanas reizēs: tā ir bezgalīga jeb ļoti daudzas reizes, kamēr fiziski nodilst; vērtējums: 9 no 10;
2) neizmainās ūdens iedarbībā- tamdēļ tās iecienītas baseina, jūras un citu ūdeņu apkaimē. Ziemeļzemēs: der visiem laika apstākļiem un ir lētas, derīgas abiem dzimumiem arīdzan; vērtējums: 9 no 10;
3) fotogeniskums – gandrīz nekāds, tās iecienījuši situētākie cilvēki un mēreni turīgie, lieto ikdienai. Fotografēties: der tikai retu reizi. vērtējums: 2 no 10;
1) noturība peldēšanas reizēs: tā ir bezgalīga jeb ļoti daudzas reizes, kamēr fiziski nodilst; vērtējums: 9 no 10;
2) neizmainās ūdens iedarbībā- tamdēļ tās iecienītas baseina, jūras un citu ūdeņu apkaimē. Dienvidzemēs tās lieto cauru gadu: der visiem laika apstākļiem un ir lētas, derīgas abiem dzimumiem arīdzan; vērtējums: 9 no 10;
3) fotogeniskums – gan nekāds, tās iecienījuši ne tie situētākie cilvēki, lieto sanotāru faktoru dēļ. Fotografēties: der tikai retu reizi. vērtējums: 2 no 10;
1) noturība peldēšanas reizēs: tā ir bezgalīga jeb ļoti daudzas reizes, kamēr fiziski nodilst; vērtējums: 9 no 10;
2) neizmainās ūdens iedarbībā- tamdēļ tās var lietot baseina, jūras un citu ūdeņu apkaimē. Pie mums gan visai neredzētas, jo dzīvojam dažādos stereotipos. Tostarp arī- uz baseinu un citiem ūdeņiem dodamies vien basām kājām vai gumijas bezpapēžu iešļūcenēs, vērtējums: 8 no 10;
3) fotogeniskums – tas papēdītis iedod vismaz teorētisku un nelielu cerību – var šādās pa reizei arī fotografēties. vērtējums: 4 no 10.
Turpinās sarunas ar starptautiskā “Lietus sandaļu” patronesi Mairu Wilkiraini. Šoreiz par to – kā un kur viss tas sākas. Galvenā morāle: ir vai nav tā gribēšana.
/Rakstīts īpaši cosmo.lv lasītāju dienasgrāmatai/
– Ir vai nav tā gribēšana?
Maira: bez šaubām, ka ir. Ja ir gribēšana, tad arī viss cits notiek. Es līdz savai gribēšanai nonācu… hmm, tas ir garš stāsts.
– Nu bet, tā īsumā…
Maira: Tas bija pirms gadiem -padsmit, kad man vienā vasaras dienā kājās bija sarkanas sandales uz 7cm t.s. nagliņpapēdīša. Vakarā nākot mājās no viena, kā tagad saka, no tusiņa – iekļuvu lietusgāzē. Rīgā ielas pārplūda, rensteles nevarēja uz reizi savākt ūdeni. Ielās izveidojās “upes”. Un vienai tādai nācās iet pāri. Negaidīti -bet sajūtas bija patīkamas. Un pēc tam…Pēc tam internetā redzēju Endija Vuda (Andy Wood – https://www.youtube.com/watch?v=6JlTRRxL5WE) video, kas nezin kamdēļ mani “pavilka”. Tā bija (un ir) māksla. Protams, gribējās visu pamēģināt pašai, un tā rezultātā ir tapušas daudzas bildes un video “lietus sandaļu” tēmā. Tagad no tā taisu šovu.
– Šovs tiek veidots, bet … kā sievietēm ir ar to patikšanu nodarboties ar “lietus sandalēm”?
Maira: Sagadoties lietusgāzē uz ielas, redzu- ka bez manis vēl vienai otrai dāmai tā tīri patīkami ir samērcēt savas sandales lietū. Tas ir tāds tīri neapzināts fetišs. Apmēram – kā neapstrādāta zeme, kurā ieliekot darbu, varam pēc laika sagaidīt lielu ražu.
– Tas redzēts?
Maira: Jā, redzēts. Pagaidām uz ielas, jūrmalā, laukos un pie Brīvības pieminekļa, kā arī pirms laika kādai klasesbiedrenei tas patika. Kā jau sacīju, dažai tas patīk. Bet tas viss notiek neapzinātā līmenī. Varētu teikt, arī neorganizēti. Mūsu attīstītā laikmetā, kad caur IT tehenoloģijām visas ziņas no visas pasaules līdz cilvēkam nonāk pusstundas laikā. Šis laiks ļauj izvērst arī līdz šim neredzētas lietas. Neredzētus šovus. Tādus, kas iepriekšējos tumsonīgos (pirms www ēras) laikos bija intravertas fantāzijas.
– Vienkārši jāapzinās savas vēlmes…
Maira: Pareizi. Un nevajag no tām baidīties. Laba vārda spēle: mazāk jādomā par to – ko par “tevi” domās. Jo domās jau vienmēr, lai arī ko darītu. Jā, laiku pa laikam sanāk redzēt, ka dažām – es teiktu, izredzētajām, ir vēlme darboties “lietus sandaļu” formātā. Lai gan jēdziens “lietus sandales” ir tepat Latvijā izgudrots. Pasaulē vēl šādu formatu nezina. Līdzīgi, kā savulaik daudzko nezināja no šodien pazīstamām lietām.
– IT tehnoloģijas ir varenas…
Maira: Patiesi. Tās dod iespēju ātri apmainīties ar informāciju, jaunām idejām un piedāvājumiem. Vēl pirms nieka 20 gadiem tas bija sapnis – kad vienā okeāna krastā kāds kaut ko dara, un pēc pusstundas uzzina tā okeāna otrā krastā. Šodien tā ir ikdiena. Kā elektrība, kā gaiss, kā .. pats internets.
– Varenas šīs tehnoloģijas, kas noķer sajūtas…
Maira: Un noķer arī gribēšanu. Kad ir tādas iespējas prezentēties un – arī virzīt pasauli uz priekšu. Jāapzinās, ka pasaule strauji mainās. Vairs nebūs tā kā vakar tā dzīve. Iepriekšējā komforta zona beidzas, caur pārmaiņām ir jāiet uz jauno komforta zonu. Kas vēl tikai radīsies. Un kas savukārt ir jāatros caur kļūdu un izmēģinājumu metodi.
– Kā tajā visā ierakstās “lietus sandales”?
Maira: Vienkārši vajag darīt – savu pienesumu. Katrai (katram) ir paredzēta misija, kas jāizdara dzīves laikā. Man ir sava misija – jāiedzīvina viens šovs, un tas jāatstāj pēc sevis. Jādomā, ka izdosies.
– Misija, kas rodas no jūtu uzplaiksnījuma…
Maira: Protams, lielas lietas reizēm rodas no mirkļa. No tā mirkļa – kas pavērš visu dzīvi otrādi. Un šis sajūtu mirklis ir jānotver.
– Novēlu paturēt notverto mirkli. Un viss turpinās…
Aizvien risinās sarunas ar Mairu, starptautisko “Lietus sandaļu” saieta – ģenerālsekretāri. Šoreiz atbildes uz dažiem ienākušajiem jautājumiem un vēlmēm. Lai ir!
/Rakstīts īpaši cosmo.lv lasītāju dienasgrāmatai/
– Kamdēļ runājiet tikai par vienu tēmu – “lietus sandales”? Arī bez šīs aktivitātes ir cita dzīve un citas darīšanas, citas intereses…
Maira: Labadiena. Jāsaka – protams, līdzās “lietus sadalēm” ir arī pārejā dzīves daļa. Tomēr tā ir pakārtota šai aktivitātei, kuru cenšos bīdīt uz priekšu, uz attīstību. Parējā dzīves daļa ir privāta. Un man privātā dzīve ir patiesi privāta.
– Cik ilgi ņemsies ar “Lietus sandaļu” projektu? Vai neapnīk…
Maira: Neapnīk. Taisni otrādi – tas viss ir interesanti. Un ir jau daži nelieli pirmie panākumi. Vismaz pasaule palēnam iekustas. Sāk sūtīt bildes mums (ar producentu) par tēmu.
– Tādas aizdomas, ka daļu iesūtījuši “sievietes”, t.i. vīrieši – kuri uztaisās par dāmām?
Maira: Man arī tādas aizdomas. Taču es nevērtēju – strikti- piederību pie dzimuma. Ja kas, tad tieši “sievietes” iesūta vislabākos bilžus.
– Drusku perversi tas neliekas?
Maira: Ja domājam vecajās shēmās, tad varbūt. Taču pasaule ir interesanta, tajā parādās aizvien jauni izaucinājumi. Un arī šodiena vairs nav tāda pati kā vakardiena… Varam plaši diskutēt – kamdēļ vīriešiem jānēsā tikai bikses, bet sievietēm svārki. Tas viss ir relatīvi un pašu cilvēku sadomāts. Pat par augspapēžu kurpēm runājot – vispirms tā bija vīriešu mode, tikai Francijā 17. gadsimtā sievietes apķērās, ka papēdīši “pieder” viņām.
– Tagad no citas “operas” jautājums – kā nonāci līdz “lietus sandalēm”?
Maira: Tas garš stāsts, laikam izvērstā veidā būs jāraksta blogā (http://newmaira.blogspot.com/). Īsumā man jāsaka – tā vēlme atnāca nez no kurienes. Vienreiz nonācu lielā lietusgāzē, kad kājās man bija sarkanas sandales uz 6cm papedīša. Tās izmirka, bet pašai par brīnumu sajūtas bija ļoti patīkamas. Kādas sešas reizes esmu redzējusi, ka dažai sievietei arī patīk darīt ko līdzīgu. Un pēc tam dažas reizes pamēģināju jau tīšām ūdenī pastaigāt uz papēdīšiem. Vēl vēlāk producents ieteica – šo darīt kā šovu, kas arī šodien notiek.
– Vai ceri caur “Lietus sandalēm” apgāzt, kā saka, pasauli?
Maira: Citādi nav vērts dzīvot. Kopīgi sakot – jāatstāj arī kaut kas aiz sevis.
– Bet šodien, maigi runājot, Tevi neuztver kā gribētos?
Maira: BET- tas ir normāli. Zinu, tas -kas nāk grūti un ar aizķeršanos, tas nāk patiesi. Un uz palikšanu. Ne visai sen izlasīju teicienu “visi 40 gadus grib iet algotā darba, bet 5 gados nav ar mieru uzcelt biznesu”. Baidās no grūtībām, kas ir katras jaunas lietas iesākumā. Es nebaidos. Un un – jāpriecājas par katru mazo un pat sīko panākumu.
/rakstīja īpaši šim portālam Ūdensroze, literāri pielaboja Wilkiraine/
Kas mums vajadzīgs, lai vispār kaut kas notiktu? Šāviens pa dibenu.
Cilvēki pēc savas būtības ir slinki, ļoti nelabprāt pamet paši savu izdomāto “komforta zonu”. Šis komforta ierāmējums pēc būtības ir tukša sala, kur valda stagnācija un nekustība.
Savukārt provokācija- tas ir pamata zaudējums zem kājām (visās nozīmēs), iesākumā aŗī “kritiens tumsā”. Ja līdz šim bija slikti, tad kļūst vēl sliktāk.
Taču neviens kritiens neturpinās mūžīgi.Kaut kur tās kājas atduras reiz. Atduras krastos, kas patreiz vēl šķietas sveši. Neizzināti.
Provokācija- rada kustību, tātad arī dzīvošanu. Provokācija rada īslaicīgu diskomfortu arī apkārtējos. Reizēm arī šoku un prāta eksplozijas.
Šādās reizēs vispirms ir melni zibeņi pērkona gaisos. Tad nāk krusas brāzmas, tām seko lietus šaltis. Kas kļūst aizvien mīlīgākas un mīlīgākas. Līdz pāriet pavisam rāmā lietū. Pēc lietus ir skaista un zaļa daba. Zālē vēl ir rasas piles. Tomēr saule starp mākoņiem paspīd, lietus lāses turpina vizēt aizvien…
/īpaši šai dienasgrāmatai rakstīja Ūdensroze, literāri pielaboja Wilkiraine/
Tagad praktiskas lietas…Iepriekš jau runājāmies, “lietus sandales” var pasniegt teātra veidā. Arī kā šovu, arī kā prieku un patiku.
Un, lai efekts būtu vispilnīgākais, tad –
– šim pasākumam kurpītes pirksim speciāli, tad nebūs pārāk liela žēluma, ka visai drīz pēc no tām atvadīsimies caur miskasti;
– vai arī šajās foto/video sesijās lietosim tās kurpītes, kuras vairs nelietosim kur citur. Viņu “mūžs” pabeigsies spoži;
– vislielākais un fotogeniskākais efekts ir – dabā; nosacīti otrajā vietā – dušā, pēc tam … vanna;
– dabā vislabāk ir – ja kaut kur ir mierīgi ūdeņi.
– ūdens biezumam, lai sasniegtu visfotogeniskāko efektu (vislielākās šļakatas) ir jābūt ap 5 centimentriem. Vairāk, tad kurpītes “paslēpjas”, fotogrāfijās nekas nav saprotams;
– no drošības viedokla, lai zem ūdens būtu stingrs pamats. Teiksim, asfalts, betons, cieta zeme;
– pirms fotografējamies vai filmējamies, iepriekš pārliecināmies par vietu. Lai zem ūdens nebūtu bedres, neprognozējami akmeņi, nogrimuši koki u.c.;
– arī mizanscēnai jābūt tīrai. Lai tuvumā nebūtu atkritumi, kaut kāda netīrība (ja vien nav mērķis darboties “thrash” stilā).
Pats galvenais- visur jābūt patikai to darīt. Var gadīties, ka mūsu vēlmi pārmāc kautrībums un sevišķi kaitīga doma “ko par mani domās”? Tas ir zināms, ka par “tevi” jebkurā gadījumā domās ne tās labākās domas. Cilvēki nedomā vien par tiem, kuri NEKO NEDARA. Sāksi, ko darīt- jārēķinās ar neglaimojošu attieksmi. Esam gatavi- tad uz priekšu!
Vēl kāds “kautrīgs” priekšlikums, ja nevēlies savās “lietus sandaļu” fotosesijās iesaistīt kādu trešo personu jeb fotogrāfu. Tad ir iespēja: noliekam fotokameru uz statīva, to objektīvu ieregulējam uz noteikto vietu. Tad fotoaparātu palaižam video režīmā. Pati papozējam, un pēc tam no iegūtā video izkadrējam (kompjūterā) ārā tos labākos skatus. Šādā reizē gan nedaudz pazūd kvalitāte. Bet “lietus sandaļu” gadījumā taktiskā kvalitāte nespēlē galveno lomu. Galveno lomu spēlē – griba, darbošanās un vēlme sasniegt rezultātu. Par kvalitātes nozīmi parunāsim kādā no nākamām reizēm. Sk. zīmējumu:
/īpaši šai dienasgrāmatai rakstīja Ūdensroze, literāri pielaboja Wilkiraine/
Atbildot uz jautājumu – “tad te kurpītes bojājas”.
Jā, pirmajā brīdī varētu likties – ja “lietus sandalēs” papēdīši satiekas ar ūdens šļakatām – tās kurpes bojājas.
Man uz šo pretī ir atbilde – kurpes izgudrotas, lai palīdzētu cilvēkiem. Un jebkurā veidā tās nolietojas. Tās nolietojas jau – vispirms staigājot. Tā nolietojas no stāvēšanas veikala plauktos/ noputekļojoties un izkalstot. Papēdīšus lietojot ūdens priekos – tie savu “misiju” gan pabeidz ātrāk.
Mēs te Wilkiraines komandā esam pateicīgi visiem papēdīšiem, kuri piedalījušies mūsu foto un video sesijās. Tas papēdīšiem bija paātrināts un reizē spožs dzīves stāsts. Tīri utilitāri jāsaka, kurpītes reti kuras piemērotas saskarsmei ar ūdeni. Lai gan apavu pamatdoma ir: aizsargāt kāju no nelabvēlīgās vides.
Tomēr ražotāji nav domājuši par ūdens testiem, caur kuriem var palielināt kurpīšu ūdens izturību. Protams, ir speciālie- gumijas zābaki. Bet par tiem nav tas ūdens stāsts.
Tamdēļ saku- kurpītes ūdenī nebojājas, tās atrāda sevi ekstravagantā veidā.
/Ūdensroze raksta speciāli šai dienasgrāmatai, literāri pielabo Wilkiraine/
Lai tad būtu turpinājums Wilkiraines komandas aktivitātēm. Kas ir “lietus sandales” – filozofiskā griezumā?
Tās nav parastas sandales, tās ir “izredzētās” sandales. Līdzīgi- kā mums ir parastie, neko neizlecošie cilvēki. un ir izredzētie. Kuri ietekmē lietas pasaulē, un kuru uzvārdus cilvēce atceras ilgi.
Tāpat ir arī tādas sandalītes. Sandales, kurām pamatmisija ir pasargāt kāju pēdas no šķēršļotā apvidus, reizē pilda pavisam citas misijas.
Lai priecētu cilvēkus- gan mielojot acis, gan arī rodot pavelkošas sajūtas – ja šādas ir pašām kājās.”Lietus sandales” veic speciāli misiju.
Misiju, kas ir jauna ceļa laušana prātos. Bet prāti ir jāapstrādā daudzas jo daudzas reizes, kamēr tie pavēršas vēlamajā virzienā. Lai tad viss izdodas:)
/rakstīts īpaši šim portālam, rakstīja Ūdensroze, litrerāri pielaboja Wilkiraine/
Daudzi – nemaz nepazīst sevi un savas vēlmes. Lai arī caur tīmekli pieejama prakstiski jebkura informācija par visām dzīves jomām, tomēr lielākā daļa no mums nemaz nevēlas iziet ārpus komforta zonas. Tamdēļ ir “pelēkas un klusas pelītes”.
Daudzos gadījumos konkrētais cilvēks par savām vēlmēm uzzina caur Viņa Augstību Gadījumu. Nejauši kaut kur kādā filmas kadrā, kādā neprognozētā sarunā vai/ pēdējā laikā/ kādā nejaušā kadrā soc-tīklos liek sirsniņai straujāk sist un, kā izsakās sex guru, “astei uzslieties gaisā”.
Jāsaka, šie sevis neizzinošie – sastāda plašu pelēko zonu, kurā ir sevis nezinošie. Jau iepriekš rakstīju, te nepieciešama provokācija. Jo šajā “pelēkajā zonā” atrodas tie trakākie dimanti un pērles.
Un ir vērts rakties šajā “pelēkajā zonā”, kas aizvien papildinās. Jaunie cilvēki, kas sasniedz un knapi pārsniedz pilngadību- līdz savu vēlmju apzinātībai vēl garu ceļu staigā. Savas iekšējās vēlmes /atkal caur Gadījumiem/ daudzi uzzina, kad ir savi 30-35 gadi dzīves aiz muguras.
Pirmdien, 13. novembrī, nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps” gada labākas pilnmetrāžas spēlfilmas balvu, kā vēsta biznesa portāls “Nozare.lv” saņēma vēsturiskā drāma “Melānijas hronika”, bet tās režisors Viesturs Kairišs tika atzīts par labāko režisoru.
Labākās aktrises balvu saņēma Sabīne Timoteo par lomu filmā “Melānijas hronika”, bet par labāko aktieri tika atzīts Kaspars Znotiņš par lomu filmā “Pirmdzimtais”.
Timoteo, kura uz svinīgo pasākumu klātienē nebija ieradusies, nolēmusi savu balvu dāvināt Melānijas Vanagas muzejam. Tieši Vanagas lomu Timoteo atveidoja filmā “Melānijas hronika”.
Kā labākā otrā plāna aktrise tika atzīta Vizma Kalme par darbu filmā “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”. Savukārt par labāko aktieri otrā plāna lomā “Lielu Kristapu” saņēma Uldis Dumpis arī par darbu filmā “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”.
Par labāko scenāristi tika atzīta Lote Eglīte par scenāriju animācijas filmai “Bize un Neguļa”.
Andris Dzenītis par savu muzikālo veikumu filmā “Pirmdzimtais” saņēma balvu kā labākais komponists.
Filma “Atbrīvošanas diena” saņēma “Lielo Kristapu” nominācijā labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma. Savukārt par labāko dokumentālā kino operatoru tika atzīts Valdis Celmiņš par savu darbu filmā “Atbrīvošanas diena”, bet Krista Burāne saņēma “Lielo Kristapu” kā labākā dokumentālās filmas režisore par filmu “Pasaka par tukšo telpu”.
Balvu par visvairāk skatīto filmu “Splendid Palace” saņēma “Melānijas hronika”, kas kinoteātri skatīta 99 reizes, bet portāla “Delfi” skatītāju simpātijas balvu saņēma Vara Braslas filma “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”.
Studentu filmu konkursā, iegūstot balvu “Kristapa lukturītis”, uzvarēja Liene Linde ar filmu “Septiņas neveiklas seksa reizes. Pirmā daļa”.
Kategorijā “Labākā debija” balvu saņēma filma “Vectēva tēvs”, kuras režisors ir Kārlis Lesiņš.
Par labāko animācijas filmu “Lielo Kristapu” saņēma “Atom Art” studijas filma “Bize un Neguļa”, kuras režisors Edmunds Jansons arī saņēma balvu kā labākais animācijas filmas režisors.
Kā labākais animācijas filmas mākslinieks “Lielo Kristapu” saņēma Toms Burāns ar filmu “Pasaka par tukšo telpu”.
Savukārt Edmunds Jansons saņēma balvu kā labākais animācijas filmas režisors par jau pieminēto filmu “Bize un Neguļa”.
Balvu kā labākie skaņu režisori saņēma “Atbrīvošanas dienas” komandas dalībnieki Ernests Ansons un Artis Dukaļskis, kuru komandas biedri Uģis Olte un Gatis Belogrudovs tika atzīti par labākajiem montāžas režisoriem.
Par gada labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzītā “Melānijas hronika” kopumā saņēma sešus “Lielos Kristapus”. Tieši šo filmu Latvijas eksperti šogad izvirzījuši cīņai par iespēju kandidēt ASV Kinoakadēmijas balvai nominācijā “Labākā ārzemju filma”.
Četri “Lielie Kristapi” tika piešķirti dokumentālajam trillerim “Atbrīvošanas diena”. Trīs “Lielos Kristapus” saņēma gan animācijas filma “Bize un Neguļa”, gan arī spēlfilma “Pirmdzimtais”, bet pa diviem “Lielajiem Kristapiem” nopelnīja bērnu piedzīvojumu filma “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, kā arī dokumentālā filma par leģendāro scenogrāfu Andri Freibergu “Pasaka par tukšo telpu”.
“Lielā Kristapa” balva tika pasniegta jau 29.reizi. Festivālu rīko Latvijas Kinematogrāfistu savienība kopš 1977.gada, un patlaban ir atjaunota tradīcija to rīkot katru gadu.
Tuvojoties rudens-ziemas sezonai, Baltijas vadošais veļas ražotājs Lauma Lingerie ir nācis klajā ar pavisam jaunu un ne mazāk sievišķīgu bāzes produkcijas līniju – komfortablām augstas kvalitātes zeķēm un zeķubiksēm, kas ir pieejamas gan ziemas sezonai piemērotā 150 DEN versijā, gan arī īpaši plānā 8 DEN variantā, kas veikalu plauktos parādīsies pavasara sezonas sākumā.
Plašajā zeķu un zeķubikšu klāstā ir atrodami visdažādāko veidu, garumu un faktūru modeļi jebkurai gaumei – 21 dažāda biezuma zeķubikšu modeļi, kā arī trīs izsmalcināti garo zeķu modeļi, kuru augšējo malu rotā mežģīnes ar silikona pārklājumu. Tāpat produkcijas sortimentā ir pieejamas arī pusgarās zeķes un īsās zeķītes. Ikviens modelis ir radīts, lai lieliski noderētu gan darbīgā ikdienā, gan arī svinīgos brīžos visa gada garumā, turklāt netiek piemirsts arī ķermeņa formas koriģējošais efekts. Būtiski, ka jaunā sortimenta izstrādes procesā tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas un tikai augstvērtīgas Eiropas ražotāju izejvielas, tostarp arī kokvilna un mikrošķiedra, kas produkciju padara īpaši kvalitatīvu un ērtu valkāšanai. Ne mazāks svarīgs ir arī fakts, ka ar laiku zeķu un zeķubikšu kolekcija tiks attīstīta un pilnveidota, ņemot vērā pircēju vēlmes un aktuālākās modes tendences. Jaunā zeķu un zeķubikšu kolekcija ir pieejama sešos klasiskos toņos un sešos dažādos izmēros, sākot no S līdz pat XXL. Tā kā tas ir ekskluzīvs produkts, no 18. augusta to ir iespējams iegādāties tikai Lauma Lingerie un firmas veikalos visā Latvijā, kā arī Milavitsa veikalos citviet pasaulē (pieejamās produkcijas apjoms var atšķirties atkarībā no veikala platības).
Šī gada aprīlis ieies Latvijas momentloteriju vēsturē ar faktu par lielāko momentloterijas laimestu, jo momentloterijā Miljons ir laimēts pirmais 1 000 000 eiro. Veiksmīgā loterijas biļete tika iegādāta iLOTO, un laimētāja ir kurzemniece, kura strādā finanšu nozarē. Ievērojamais laimests veiksminiecei tiks izmaksāts jau šonedēļ.
Aizvadītā gada novembrī Latvijas Loto ieviesa pārdošanā jaunu momentloteriju Miljons, kurā pirmo reizi Latvijas momentloteriju vēsturē tika piedāvāta iespēja laimēt 1 miljonu eiro. Līdz šim laimestu, kas rakstāms ar sešām nullēm, nevienam Latvijā nebija izdevies laimēt. Tagad tas ir noticis – Latvijā ir laimēts1 miljons eiro! Pagājušajā nedēļā laimesta ieguvēja bija ieradusies Latvijas Loto birojā nokārtot formalitātes laimesta saņemšanai.
“No sirds sveicam pirmo momentloterijas Miljons laimētāju! Mēs, Latvijas Loto, esam gandarīti, ka līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijas iedzīvotājiem varam sniegt iespēju laimēt tik vērienīgu laimestu. Vienā momentloterijas Miljons sērijā ir viens miljons biļešu, starp kurām ir divi laimesti 1 000 000 eiro vērtībā katrs. Tik liels laimests ir unikāls notikums ne tikai laimīgās personas ģimenē, bet arī mums ikvienam, jo katra loterijas biļete ir pienesums arī sabiedrībai kopumā. Tāda ir nacionālās loterijas būtība,” norāda VAS Latvijas Loto valdes priekšsēdētājs Edgars Lediņš.
Veiksmīgā kurzemniece atklāj, ka jau sen dzīvojusi ar domu, kā būtu, ja būtu? “Es biju iedomājusies, ka esmu jau laimējusi vērtīgu naudas laimestu, un iztēlojos, kā varētu īstenot savus plānus.” Liktenīgajā dienā laimētāja pēc darba sākusi gatavot vakariņas un, kavējot laiku, nolēmusi telefonā iegādāties momentloteriju. Viņa iegādājusies momentloterijas Bingo biļeti, kurā atklājies 50 eiro laimests. Par laimēto naudu veiksminiece iegādājusies divas Sporta loterijas biļetes un divas momentloterijas Miljons biļetes, no kurām viena izrādījās īpaši vērtīga, jo zem skaitļa 19 slēpās 1 000 000 eiro laimests. “Emocijas bija neaprakstāmas – nevarēju saskaitīt nulles, vairākas reizes vēros sava telefona ekrānā, lai pārbaudītu, vai acis nemelo. Tas bija nemiers, uztraukums un prieks,” ar smaidu stāsta laimētāja. Virtuve laimētājai esot īpaša vieta, jo tur viņa ne tikai gatavo, bet arī ada, šuj, un, kā izrādās, arī laimē miljons eiro. Ar plāniem, kā izmantot ievērojamos naudas līdzekļus veiksminiece nesteidzas, viņa saprot, ka viss ir prātīgi jāpārdomā.
Likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz, ka no loteriju laimestiem virs 3000 eiro laimētājam ir jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), līdz ar to var apgalvot, ka no miljons eiro iegūst ne tikai laimētājs, bet arī sabiedrība kopumā. Samaksātā IIN summa nonāk gan valsts, gan konkrētās pašvaldības budžetā, kur ir deklarēts laimētājs.
Šobrīd, kad pirmais miljons ir laimēts, tiek gaidīts otrais momentloterijas Miljons lielā laimesta laimētājs. Papildu miljons eiro laimestam, momentloterijā Miljons iespējami arī citi naudas laimesti – 20, 40, 100, 200, 1000 un 3000 eiro vērtībā. Visas momentloterijas Miljons biļetes, kurās nav laimesti, iespējams reģistrēt papildspēlei, kurā var laimēt 1000 eiro laimestus. Līdz šim Miljons papildspēlē laimēti jau 39 laimesti 1000 eiro vērtībā katrs.
Līdz šim lielākie laimesti, kas laimēti Latvijas Loto rīkotajās loterijās:
815 001 eiro skaitļu loterijā Vikinglotto,
600 000 eiro skaitļu loterijā Keno,
596 446 eiro skaitļu loterijā Eurojackpot,
446 950 eiro skaitļu loterijā Eurojackpot,
367 395 eiro skaitļu loterijā SuperBingo,
Līdz šim lielākie laimesti momentloterijās:
Pērle – 250 000 eiro – laimēti sešas reizes,
Bagāts – 150 000 eiro – laimēti 17 reizes,
Sporta loterijā – 123 000 eiro – laimēti piecas reizes,
Simtgades loterijā – 100 000 – eiro laimēti 52 reizes.
VAS Latvijas Loto nodokļos, nodevās un maksājumos par valsts kapitāla izmantošanu 2022. gadā ir iemaksājusi valsts budžetā vairāk nekā 19 miljonus eiro.
20. martā sāksies jaunāko automobiļu pieteikšana konkursam “Latvijas Gada auto 2025”, kas ilgs līdz 31. oktobrim. Kad visi konkursam pieteiktie auto tiksies vienuviet Lielajā Testa braucienā, kas iepriekš notika Mežaparka Lielajā estrādē
Liekas, ka iepriekšējo “Latvijas Gada auto” titula ieguvēju noskaidrojām vien vakar, taču jau ir pagājuši vairāki mēneši kopš par “Latvijas Gada auto 2024” tika kronēts apvidus auto Nissan X-Trail, balsojumā iegūstot 92 punktus. Šis auto tika apbalvots arī nominācijās “Latvijas Gada auto inovācijas balva 2024” un “Latvijas Gada auto 4×4 Apvidus auto”. Otro vietu izcīnīja Renault Austral ar 74 punktiem, bet trešajā vietā Hyundai Ioniq 6 ar 55 punktiem. Ko par šiem automobiļiem saka konkursa žūrija?
Video
Nissan X-Trail no uzticama purvu bridēja tas kļuvis par izskatīgu ģimenes SUV
Par X-Trail stāsta žūrijas biedrs, auto žurnālists žurnālā “Klubs” Toms Timoško: Vai atceraties pirmās paaudzes X-Trail? Jā, tas 2000. gadu krosovers ar neparasto instrumentu paneļa novietojumu – tolaik visas mērierīces atradās paneļa vidū, nevis vadītāja acu priekšā. Pircēji laika gaitā novērtēja X-Trail pārliecinošo raksturu, un triju paaudžu garumā šis modelis pārdots jau vairāk nekā 78 miljonos eksemplāru visā pasaulē. No uzticama purvu bridēja tas kļuvis par izskatīgu ģimenes SUV, vienlaikus neaizmirstot praktiskās īpašības, kas padarīja to populāru.
X-Trail modeļa nosaukumā iekodēts, ka to vilina izbraucieni ārpus pilsētas. Bija izdevība jau ārzemēs ar šo modeli izbraukt visdažādākajos apstākļos. Organizatoru sarūpētais maršruts veda cauri pasakainām ielejām, un iespaidīgo kalnu ielenkumā vieta atradās arī kādam grants un akmeņu posmam, kas līdzinājās Velsas WRC rallija dopiem. Zinot to, ka neviens pretējā virzienā netrauksies, aptuveni piecus kilometrus garo posmu varēja izgāzt pēc sirds patikas.
Mārketinga triks vai ne, bet ražotājs apgalvo, ka e-4ORCE divu elektromotoru pilnpiedziņa strādā 10 000 reižu ātrāk nekā mehāniskā piedziņa. Sistēma tiešām zibenīgi pārdala jaudu starp ratiem, lai pat pēc pamatīgas izprovocēšanas uz dubļaina seguma X-Trail saglabātu pilnvērtīgu kontroli. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt krosoverus, kas šādā rotaļu laukumā justos ērti. Vēlāk e-4ORCE spējas varējām pārbaudīt īpaši izveidotā bezceļu parkā, kas dažviet atgādināja Latvijas ceļu segumu pavasarī. Var teikt, ka auto mūsu apstākļiem ir gatavs un pie stūres jutāmies droši un pārliecinoši. To sekmē jaunā pilnpiedziņas sistēma, labs izsvarojums un tūlītēji pieejams griezes moments.”
Galerija
X-Trail bezceļu spējas uzsver žūrijas biedrs Jānis Rapa, “Tet” SIA infrastruktūras atbalsta nodaļas vadītājs: Man šis auto ļoti patika. Un tieši ar to, ka sniedza lielisku braukšanas pieredzi gan braucot pa šoseju, gan pa veco “tanku ceļu”, pa kuru diez vai Nissan X-Trail lietotāji ikdienā brauks. Un tieši pa šo bezceļu Nissan brauca lieliski. Domāju, ka to sekmē gan divi atsevišķie elektromotori, gan arī zemais smaguma centrs, pateicoties bateriju blokam. Sajūta bija labāka kā braucot ar testa pikapiem. Domāju, ka šis ir lielisks ģimenes auto. Salons plašs, aizmugurē gluda grīda, aizmugurējās durvis atveras 90 grādu leņķī, ietilpīgs bagāžas nodalījums.
Braukšanas dinamika tieši tāda paša, kā klasiskam elektroauto, tikai veiktspēja ievērojami lielāka. Arī Nissan e-pedal risinājums ir klātesošs. Sākumā man diez ko nepatika, bet kad pierod, ir ok. Laiks, ko jāpatērē uzpildot degvielu, ir krietni mazāks kā veicot baterijas uzlādi. Protams, ka šo auto mūsdienu izpratnē dabas draugi par zaļu gan nesauks. Bet, iespējams, ka elektrības ražošanai fosilā benzīna dzinēja vietā ar laiku var stāties kāds ūdeņraža risinājums.
X-Trail risinājums nav unikāls, pirms kāda laika jau bija Opel Ampera, bet šis ir cits līmenis.”
Renault Austral trumpis ir tehnoloģijas un ergonomika
Andris Valdemārs, konkursa žūrijas biedrs un “Latvenergo” AS transporta nodrošinājuma direktors stāsta, ka Renault Austral ir trāpījis cenu kategorijā ar lielu konkurenci komapkto SUV klasē. Pēc testa Andrim kļūst skaidrs – Renault Austral trumpis ir tehnoloģijas un ergonomika: “Kopumā auto ir ļoti ērts. Visi Renault ar bezatslēgas piekļuvi ir parocīgi ikdienā un arī Austral nav izņēmums – var aizmirst par jelkādu papildus darbību nepieciešamību. Tuvojoties auto durvis atslēdzas, attālinoties – aizslēdzas automātiski.
Pie salona ergonomikas un vadības svirām var adaptēties ātri. Vienīgi krietni vairāk laika sākotnēji būs nepieciešams multivides iestatījumu izpētei – sākot no braucēja profila izveides, elektronisko asistentu un braukšanas režīmu “jūtības” regulējumiem, un noslēdzot ar Google navigāciju un pieejamo servisu klāstu. Savienojot auto profilu ar personīgo Google profilu, lietotāji novērtēs mākoņpakalpojumu ērtības, piemēram, tālrunī iepriekš saglabāto braucienu maršrutu vai individuālo interešu punktu pieejamību, kā arī no Google Play lejuplādējamas lietotnes. Pozitīvi, ka, neskatoties uz tehnoloģiju pārpilnību, galveno klimata sistēmas un audio vadības sviru izpildījums ir ar mehāniskām pogām – ziemas rītā cimdi nebūs jānovelk. Specifisks ir viduskonsoles izpildījums ar bīdāmo augšējo zonu, neērts šķita glāžu turētāju novietojums, pārāk zems. No vadītāja sēdvietas nav ērti pārskatāma zona, ko aizsedz masīvās “A statnes” un spoguļi, citādi, pārredzamība ir uz 5. Pozitīvi ir arī tas, ka aizmugures sēdekļi ir regulējami gan garenvirzienā, gan arī tiem ir maināms atzveltnes slīpums. Par bagāžas nodalījuma izpildījumu kopumā ir padomāts. Ir gan bagāžas āķi un cilpas, 12V ligzda, zemgrīdas organizators (vai šaurais rezerves ritenis), kabatas sānos, gan ir ērtas sēdekļu nolocīšanas sviras un vāka aizvēršanas rokturi izvietoti abās pusēs. Augsts slieksnis traucēs smagāku priekšmetu iecelšanu un, nolaižot sēdekļu atzveltnes, ir kāpums, tāpēc bagāžas telpā neveidojas gluda grīda. Atsevišķiem pircējiem var pietrūkt “slēpju lūkas” neesamība.
Standarta ielas režīmā Austral brauc sabalansēti, pārnesumu kārbas darbība ir pietiekami komfortabla. Augstos apgriezienos motora darbība ir paskaļa un pietrūkst vilkmes (mild hybrid versijā), apdzīšanas manevri būs jāplāno piesardzīgi. Subjektīvi šķita, ka salona skaņas izolācija varēja būt labāka. Man nesaprotama palika inteliģentās adaptīvās kruīza kontroles darbība (cenrādī ir pieejama standartā “Iconic” un “Iconic Esprit Alpine” komplektācijās). Displejs gan rāda attāluma izmaiņas sekundēs līdz priekšā braucošajam, taču ātrums nesamazinās, pat ja parādās brīdinājums par kritisku atlikušo distanci. Iespējams, risinājums meklējams kādā no uzstādījumiem, kurus neatradu. Mild hybrid solīto zemāko 6,2 litru patēriņu (full hybrid versijai 4,6 litri/100 km) mierīgā braukšanas režīmā kombinētā ciklā panākt neizdevās, taču, testa rezultāts ar nobrauktiem virs 100 km septembra sākumā ar 6,5 litriem/100 km jau atbilst specifikācijai.
Nevaru apgalvot, ka aizmugures riteņu piestūrēšanas “4control” sistēmas darbību ikdienas braukšanā varēju “uzreiz pamanīt”, taču, manevrēšana stāvvietās ar to tiešām ir ļoti ērta. Apgriešanās diametrs – 10,1 m ar priekšpiedziņu un 2,67 m garenbāzi – ir ievērības cienīgs (piemēram, aizmugures piedziņas VW ID.3 ar 2,77 m garenbāzi to paveic 10,2 m). Šo priekšrocību, kā arī standarta komplektācijā ietvertos aizmugurējos, priekšējos un sānu parkošanās sensorus novērtēs pircēji ar nepieciešamību ikdienā novietot auto šaurās stāvvietās. Kā risku ilgtermiņā saredzu dārgākas uzturēšanas izmaksas “4control” mehānisko mezglu, elektrisko komponenšu un savienojumu (ar Latvijas ziemas sezonu ietekmi) apkopei un remontiem.
Kopumā Renault Austral piedāvā pietiekami racionālu īpašību kopumu, lai pircēji par to nobalsotu ar savu maku. Iespējams, izvēli ietekmēs starp Gada Auto pretendentiem augstāks par vidējo vērtības kritums. Pozitīvi – Renault ir viens no skaitliski lielākajiem servisa pārstāvju tīkliem Latvijā. Pircējam ir pieejama gan garantijas nosacījumu, gan servisa izmaksu informācija un tam ir salīdzinoši augsts drošības testu EURO NCAP vērtējums.”
Iespaidos par Hyundai Ioniq 6 dalās Sandris Metuzāls, žūrijas biedrs un auto žurnālists “Jauns.lv”: “Ar Ioniq 6 rudens pusē kopā pavadīju vienu nedēļas nogali, un to pāris dienu laikā tas pārliecinoši ielauzās manā personīgajā elektromobiļu Top 3. Perfekta vadāmība, ko īpaši labi varēju izmēģināt līkumotajā ceļā no Valmieras uz Cēsīm, sportiska dinamika, negaidīts ekonomiskums un visam pa virsu pilnīga komforta sajūta – ko vēl vairāk vajag? Pārsteidzoši, taču patika arī sievai, kura vispār auto lietās ir diezgan kaprīza, un pat tēvam, kurš ir diezgan izteikts “oldschool” džentlmenis. Protams, ārējais izskats ir gaumes lieta, bet tas man šajā gadījumā īpaši netraucēja. Jo vairāk tādēļ, ka te daļa smukuma ir upurēta aerodinamikas vārdā. Tiesa, mietam ir arī otrs gals – auto ir tik zems, ka tagad pa sniegiem es savā lauku mājā ar to iekšā netiktu… Ja vēl vajag kaut ko pakritizēt, tad pieminēšu klimatkontroli, ko, neejot dziļāk displeja izvēlnēs, pa tiešo tā arī neizdevās noregulēt tā, lai pūstu gaisu tieši tik, cik vajag. Jāpierod arī pie zemā jumta un ļoti slīpā vējstikla, ko pāris reizes, ceļot roku, lai piekārtotu brilles, iebakstīju jumtā.”
Savu pieredzi stāsta arī Raimonds Volonts, konkursa žūrijas biedrs,”V4motors” valdes loceklis, “STZELNA” valdes loceklis, “LAIA” valdes loceklis: “Šajā Gada Auto lielajā testā, viennozīmīgi interesantākais elektroauto, dizains var patikt vai nē, bet tas nav garlaicīgs. Braukšanas kvalitāti, gan pa asfaltu, gan grants ceļu var salīdzināt ar Mercedes līmeni. Patīkami pārsteidza ekonomiskums – apmēram 14 kw/h uz 100 km, kas ir ievērojami labāks par šādas klases Eiropas analogiem. Turklāt testos neviens nebrauc ekonomiski. Pie liela ātruma auto uz ceļa jūtas, kā pielīmēts. Sēdēšana un ergonomika ļoti ērti. Ātrās piekļuves pogas saprotamas un nav bezgalīgi jārakņājas pa planšeti, lai noregulētu, piemēram, klimata kontroles darbību. Vienīgais, kas liekas par lielu, tā ir cena.
Ingars Tenis, konkursa žūrijas biedrs, auto žurnālists: “Jāpiekrīt, ka viens no interesantākajiem auto, ar ko šogad sanācis izbraukt. Tas visprecīzāk būtu raksturojams kā “auto, kurš nepatīk, bet patīk”. Atklāti sakot, man tiešām Ioniq 6 nepatīk, bet varbūt tieši šajā apstāklī slēpjas šīs mašīnas pievilcība, jo ir vairāk nekā skaidrs, ka dizains ir pakļauts funkcijai – mērķim samazināt gaisa pretestību un palielināt sniedzamību. Tas ir ērts, kluss, digitāls. Aizmugurē vietas ir tik daudz, ka mierīgi vari kājas izstiept taisnas kā zīmuļus. Dinamika – vairāk nekā pietiekama un ar rezervi. Versiju nav daudz (Ioniq 6 ir klasiskā piedziņa ar 200+ZS un pilnpiedziņa ar 300+ zirgspēkiem), taču piemērotāko sev var atrast katrs, kurš vēlas kaut ko vairāk par mazo vai kompaktklasi. Vienīgi jārēķinās, ka bez 50-60 tūkstošiem eiro pie dīlera nav, ko darīt.”
Par Hyundai Ioniq 6 stāsta arī Jānis Rapa: “Sākšu ar dizainu. Ir panākta situācija, ka vienaldzīgo būs maz. Vieniem patiks, citiem liksies pilnīgi garām. Man īsti nepatīk, bet automašīnas dizains ir galvenais iemesls tās nelielajam strāvas patēriņam. Pats rudens testos iebraucu mazliet zem 14 kWh/100 km. Arī lielajos testos, kur neviens nedomā par ekonomisku braukšanu, rādītājs bija ap 17 kWh/100 km. Un virsbūvei ir liela loma, jo Hyundai Kona “ēd” vairāk. Salons ir ļoti plašs, ērts, daudz vietas arī aizmugurē. Izdevās saregulēt ērtu sēdpozīciju. Domāju, ka būs labs auto garos pārbraucienos. Auto ir dinamisks un noturīgs uz ceļa.
Patika 360 grādu kameru kvalitāte, nepatika brīdinājumi jau pie mazām novirzēm no atļautā ātruma. Turklāt spalgie brīdinājumi dažkārt bija arī vietās, kur ātruma ierobežojumi jau ir beigušies. Protams, par drošību ir jārūpējas. Kameras sānu spoguļu vietā noteikti nav tā lieta, ko gribētu savam auto. Kolēģi gan teica, ka pie tā var pierast. Dārgs, bet šajā auto klasē nekā īpaši lētāka nav. Ja neskaita ārējo dizainu un sānu kameras, kopumā auto man patika.”
Laureāti “Latvijas Gada auto 2024” papildu nominācijās:
“Latvijas Gada auto 2024 Inovācijas balva” – “Nissan X-Trail”;
“Latvijas Gada auto 2024 Modernizācija” – “Renault Clio”;
“Latvijas Gada auto 2024 Dizaina balva” – “Peugeot 508”;
“Latvijas Ģimenes Auto 2024” – “Dacia Jogger Extreme”;
“Pilsētas apvidus auto 2024” – “Peugeot 2008”
“Latvijas Sportiskākais auto 2024” – “Porsche Cayenne”;
“Latvijas Premium Auto 2024” – “Porsche Cayenne”;
“Latvijas Elektroauto 2024” – “Hyundai Ioniq 6”;
“Latvijas Gada auto 2024 Tautas simpātija” – “Dacia Duster Extreme”.
Par “Latvijas Gada auto 2023” tika atzīta “Škoda Fabia”, savukārt vēl iepriekšējos divos gados laurus plūca “Opel Mokka” un “Škoda Octavia”.
Atbalsta: Shell Helix motoreļļas, sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, ziņu portāls jauns.lv, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, LAMB, V4 motors.
Konkursa “Latvijas Gada auto 2022” galveno titulu sīvā konkurencē ieguvusi jaunā “Opel Mokka” (53 punkti), tikai par vienu punktu pārspējot otrās vietas ieguvēju “Renault Arkana” (52), paziņots ceturtdienas vakarā, 20. janvārī, kultūras centrā “Ulbrokas pērle” notikušajā konkursa noslēguma apbalvošanas ceremonijā, ko vadīja pazīstamais autožurnālists Pauls Timrots un kas tika translēta arī TV un interneta video tiešraidē.
Uzvarētājs tika noskaidrots, 12 biedru žūrijai balsojot par septiņiem finālistiem. Kopumā konkursam šogad bija pieteikti 28 jaunākie auto modeļi, kas pretendēja arī uz tituliem konkursa atsevišķajās nominācijās.
Galerija
Trešo vietu “Latvijas Gada auto 2022” žūrijas balsojumā ieguva “Cupra Formentor” (48), bet pēc pirmā trijnieka finālisti sarindojās šādā secībā – ceturto vietu ieguva “Škoda Enyaq iV” (46), piekto “Nissan Qashqai” (36), sesto “Hyundai Ioniq5” (35) un septīto “Citroën C4” (30).
“Tik blīvs žūrijas balsojums ir pirmo reizi konkursa vēsturē,” norāda “Latvijas Gada auto” organizators Māris Ozoliņš, “tikai viens punkts atdala pirmo vietu no otrās un tikai četri punkti otro vietu no trešās. Tas tiešām ir ļoti blīvi, tomēr analizējot rezultātus padziļinātāk, redzams, ka no 12 žūrijas biedriem “Opel Mokka” saņēma visvairāk maksimālo punktu skaitu, proti, piecas reizes, bet otrās vietas ieguvējs “Renault Arkana” – tikai trīs reizes. Konkurence šogad bija ļoti sīva, apsveicu konkursa uzvarētāju un nomināciju laureātus!”
Laureāti “Latvijas Gada auto 2022” papildu nominācijās:
• “Latvijas Gada auto 2022 Inovācijas balva” – “Toyota Mirai”;
• “Latvijas Gada auto 2022 Modernizācija” – “VW Arteon Shooting Brake”;
• “Latvijas Gada auto 2022 Dizaina balva” – “Hyundai Ioniq5”;
• “Latvijas Ģimenes Auto 2022” – “Škoda Kodiaq”;
• “Latvijas Mazais auto 2022” – “Hyundai i20”;
• “Latvijas Eko auto 2022” – “Hyundai i20”;
• “Pilsētas apvidus auto 2022” – “Opel Mokka”
• “4×4 Apvidus Auto 2022” – “Jeep Gladiator”;
• “Latvijas Sportiskākais auto 2022” – “Cupra Formentor”;
• “Latvijas Premium Auto 2022” – “Audi e-tron GT”;
• “Latvijas Elektroauto 2022” – “Škoda Enyaq iV”;
• “Latvijas Gada auto 2022 Tautas simpātija” – “Audi e-tron GT”.
Atšķirībā no citām nominācijām, par kurām balso tikai konkursa žūrija, “Tautas simpātijas” nominācijā savu viedokli varēja izteikt ikviens interesents, balsojot klātienē tirdzniecības centrā “Mols” vai interneta vietnē Gadaauto.lv. Pavisam tika saņemti nepilni divi tūkstoši balsu, vislielākās simpātijas piešķirot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro vērtajam “Audi e-tron GT” elektromobilim.
Konkursam varēja pieteikt tikai jaunākos auto modeļus, kas Latvijas tirgū nonākuši pēc 2020. gada 1. oktobra. Finālā iekļuva septiņi pretendenti, kuri saņēma vislielāko žūrijas balsu skaitu pēc “Lielā testa brauciena”, kas norisinājās novembra beigās. “Latvijas Gada auto” konkurss šogad notika 24. reizi savā pastāvēšanas vēsturē.
Konkursa “Latvijas Gada auto 2021” galveno titulu sīvā konkurencē ieguvusi jaunā “Škoda Octavia” (64 balles), par sešām ballēm pārspējot otrās vietas ieguvēju jauno “Peugeot 2008” (58), paziņots ceturtdienas vakarā, 3. decembrī, notikušajā konkursa noslēguma TV un interneta video tiešraidē.
Jaunā “Octavia” nodrošinājusi “Škoda” markai “Latvijas Gada auto” titulu otro gadu pēc kārtas – pērn šajā konkursā laurus plūca “Kamiq” modelis. Turklāt šī ir jau otrā “Octavia” paaudze, kas saņem “Latvijas Gada auto” titulu, iepriekšējās paaudzes “Octavia” to ieguva 2013. gadā kā “Latvijas Gada auto 2014”.
VIDEO ŽŪRIJAS TOP 7:
VIDEO Elektro auto TOP 7:
Uzvarētājs tika noskaidrots, žūrijai balsojot par septiņiem finālistiem. Kopumā konkursam šogad bija pieteikti 25 jaunākie auto modeļi, kas pretendēja arī uz tituliem konkursa atsevišķajās nominācijās.
Trešo vietu “Latvijas Gada auto 2021” žūrijas balsojumā, kurā piedalījās 12 autožurnālisti un nozares profesionāļi, ieguva “SEAT Leon” (52), bet pēc pirmā trijnieka finālisti sarindojās šādā secībā – ceturto vietu ieguva “Toyota Yaris Hybrid” (41), piekto “Volkswagen ID.3” (39), sesto “Renault Zoe” (28) un septīto “Kia Sorento” (18).
Galerija
Laureāti “Latvijas Gada auto 2021” papildu nominācijās:
“Latvijas Gada auto 2021 Inovācijas balva” – “Renault Captur E-Tech Plug-in Hybrid”;
“Latvijas Gada auto 2021 Modernizācija” – “SEAT Ateca”;
“Latvijas Gada auto 2021 Dizaina balva” – “Honda e”;
“Latvijas Ģimenes Auto 2021” – “Škoda Octavia”;
“Latvijas Mazais auto 2021” – “Toyota Yaris”;
“Latvijas Eko auto 2021” – “Toyota Yaris”;
“Pilsētas apvidus auto 2021” – “Renault Captur”
“4×4 Apvidus Auto 2021” – “Land Rover Defender”;
“Latvijas Sportiskākais auto 2021” – “Alfa Romeo Stelvio”;
“Latvijas Premium Auto 2021” – “Audi e-tron Sportback”;
“Latvijas Elektroauto 2021” – “Renault Zoe”;
“Latvijas Gada auto 2021 Tautas simpātija” – BMW 5. sērija.
Atšķirībā no citām nominācijām, par kurām balso tikai konkursa žūrija, “Tautas simpātijas” nominācijā savu viedokli varēja izteikt ikviens interesents, balsojot klātienē tirdzniecības centrā “Mols” vai internetā. Pavisam tika saņemti nepilni divi tūkstoši balsu, no kuriem vairāk nekā ceturtdaļa tika atdota tieši par BMW modernizēto 5. sērijas sedanu.
Māris Ozoliņš, “Latvijas Gada auto” konkursa organizators: “Šogad ir īpašs gandarījums pēc veiksmīgi aizvadītā konkursa, jo bija daudz izaicinājumu gan valstij kopumā, gan arī mums. Taču izdarot izmaiņas – samazinot žūrijas biedru skaitu un aktivitātes pārnesot pamatā uz vasaras mēnešiem – tika aizvadīts pilnvērtīgs “Latvijas Gada auto” konkurss. Tāpat izdevās noorganizēt tradicionālo testa dienu “Molā” ar iespaidīgu motošovu, kā arī visus Gada auto pretendentus vienkopus skaisti safotografēt Doma laukumā ar tam sekojošiem žūrijas individuālajiem testa braucieniem. Tāpat vēlamies pateikties auto marku pārstāvjiem, kuri šajā sarežģītajā gadā izrādīja lielu aktivitāti un kopumā spējām pulcēt 25 pretendentus, un šāds automobiļu skaits ir salīdzināms arī ar dažiem citiem iepriekšējiem konkursa gadiem. No pasaules tendencēm lokālajā konkursā redzam elektromobiļu pieplūdumu – no 25 pretendentiem septiņi bija tieši simtprocentīgi elektriski.”
Kopumā konkursā bija pieteikti 25 jaunākie auto modeļi. Konkursam varēja pieteikt tikai jaunākos auto modeļus, kas Latvijas tirgū nonākuši pēc 2019. gada 1. oktobra. Finālā iekļuva septiņi pretendenti, kuri saņēma vislielāko žūrijas balsu skaitu pēc “Lielā testa brauciena”, kas norisinājās novembrī. “Latvijas Gada auto” konkurss šogad notika 23. reizi savā pastāvēšanas vēsturē.
20201216 Rīga. Valsts prezidents Egils Levits un prezidenta kundze Andra Levite. Foto / Ilmārs Znotiņš / VPK
Valsts prezidents Egils Levits un prezidenta kundze Andra Levite. Foto / Ilmārs Znotiņš / VPK
2020. gada 20. decembrī noslēdzās “Laimas” labdarības namiņa projekts, kurā kopumā ar sabiedrības atbalstu piepildīti vairāk nekā 1 200 bērnu sapņi, sarūpējot viņiem tik ļoti kārotās dāvanas svētkos. Tuvāko dienu laikā visas dāvanas aizceļos pie bērniem 11 Latvijas reģionos un pilsētās. “Laimas” labdarības namiņš no 20. novembra līdz 20. decembrim tika apmeklēts vairāk nekā 24 000 reižu. Starp “Laimas” labdarības namiņa viesiem šogad bija vairāk nekā 1 500 labdaru, tostarp Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti, Sanda Dejus, Anna Rozīte un citas sabiedrībā pazīstamas personas.
Līdz ar šogad paveikto “Laimas” labdarības namiņā kopš 2012. gada Ziemassvētkos piepildīti 9 521 bērnu sapnis no visiem Latvijas novadiem un pilsētām, kuri gadu laikā ir atsaukušiem aicinājumam piedalīties projektā.
“Lai arī šogad “Laimas” labdarības namiņš viesus šogad uzņēma tikai virtuāli, patiesi priecājamies, ka esam spējuši kopīgiem spēkiem šajos svētkos piepildīt vairāk nekā 1 200 bērnu sapņus par svētku brīnumu no 11 Latvijas pilsētām un novadiem. Šogad varam arī lepoties ar īpaši lielo labdaru skaitu, jo dāvanas gādāja ne tikai cilvēki individuāli, bet arī ģimenes, darba kolektīvi, komandas un skolotāji ar saviem audzēkņiem. Esam īstenojuši bērnu kvēlākās vēlmes, kas turpmāk palīdzēs viņiem attīstīt talantus un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Mēs vēlamies no sirds pateikties ikvienam, kurš šajā laikā atbalstīja mūsu nodomu un palīdzēja ienest svētku brīnumu un gaišumu tajās ģimenēs, kurām bija nepieciešams mūsu atbalsts,” stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.
Turpinot šo sirsnīgo tradīciju, arī šogad Valsts prezidents Egils Levits kopā ar kundzi Andru Leviti iepriecināja kādu no daudzbērnu ģimenēm:“Ziemassvētku laiks ir īpašs. Tas ir laiks, kad mēs vairāk domājam par mūsu tuvajiem un mīļajiem. Mazākie ģimenes locekļi tic brīnumam un gaida, kad viņu sapņi piepildīsies. Tas ir bērna dabā – ticēt labajam un sirds siltumam. “Laimas” labdarības namiņa iniciatīva ir cēla, tā dod iespēju piepildīt sapņus tiem, kuriem citādi tas nebūtu iespējams. Novēlam, lai šī ideja virmo gaisā ne tikai svētku laikā, bet arī ikdienā!”
Kā jau ziņots iepriekš, arī šogad bērnu zīmētajās kartītēs minētās vēlmes bija ļoti daudzveidīgas – apģērbs, rotaļlietas, segas un spilveni, skolai nepieciešamas lietas, mūzikas instrumenti un daudz kas cits kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai un talantu attīstīšanai. Papildus tam bērni šogad vairāk kā citus gadus lūdza arī datorus, kas nepieciešami attālināto mācību apguvei.
Projekts šogad tika īstenots devīto gadu pēc kārtas ciešā sadarbībā ar Latvijas reģionu sociālajiem dienestiem un tajā piedalījās bērni no ģimenēm ar dažādiem sociālajiem statusiem – gan no daudzbērnu, audžu, maznodrošinātām ģimenēm, gan arī bērni ar invaliditāti.
Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar kustību “Gribu palīdzēt bēgļiem”, biedrību “Latvijas Sarkanais Krusts” un Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru “Mucenieki” aicina iepriecināt Ziemassvētkos ar dāvanām 120 bērnus, kas aug patvērumu meklētāju ģimenēs. Lai piedalītos labdarības akcijā, interesenti aicināti zvanīt pa tālruni 29249232.
Skrienam….turamies kopā… vairs nav tālu….skrienam….redzi lidmašīna….mums jāpaspēj…. ātrāk….paspējām….. tētis ir…. kur mamma? …kur brāļi, māsas?….nepaspēja…..pazaudējās….palika…
Tik sāpīgi un traģiski uzsākās Mohammada (10 g.) un Ahmada (8 g.) tālais ceļš no kara šausmām Afganistānā uz drošu patvērumu Latviju, ko tagad viņš sauc par savām mājām. Bēgot no kara abi brāļi un viņu tētis, kurš bija sadarbojies ar NATO pārstāvniecību, tika evakuēti no valsts, kur varu pārņēmis grupējums “Taliban”. Ceļā uz lidostu devās visa ģimene, tētis, mamma un seši bērni, diemžēl līdz lidmašīnai un gala mērķim Latvijai nonāca tikai viņi trīs. Mohammads un Ahmads ļoti cer, ka notiks brīnums un vienu dienu viņi varēs samīļot savu mammu un brāļus, māsas, ka ģimene būs kopā drošībā, mierā un mīlestībā.
Šobrīd viņi uzturas Muceniekos un cenšas adaptēties jaunā vidē; tētis uzsācis mācīties latviešu valodu un apmeklē integrācijas kursus, brāļi mācās skolā, Mohammadam ir jauni draugi un viņš apgūst jaunas prasmes un zināšanas – latviešu valodu, matemātiku, zīmēšanu.
Lai Ziemassvētku laikā radītu svētku sajūtu Mohamammadam un Ahmadam, kā arī citiem bērniem, kuri atrodas sev vēl ne tik pazīstamā vidē – akcijā “Dāvana patvēruma meklētāju bērniem” aicina sarūpēt dāvanas.
“Lai gan šis gads ir pagājis Ukrainas zīmē, Latvijas sabiedrībai aktīvi un nerimstoši atbalstot ģimenes, kas bēg no Krievijas izraisītā kara, mēs šajos Ziemassvētkos vēlamies atgādināt arī par patvērumu meklētāju un bēgļu bērniem. Tie ir bērni, kas ieradušies no, piemēram, Afganistānas, Baltkrievijas, Irākas, Krievijas, Sīrijas vai Kongo, kur viņu ģimenes locekļi tikuši vajāti, notiek konflikti vai karadarbība, tāpēc līdzcilvēku atbalsts viņiem ir ļoti svarīgs. Dalīsimies priekā ar tiem, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams!” mudina Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
“Ziemassvētki ir laiks, kad gribam piedzīvot brīnumu un gaišus svētkus. Īpaši svarīgi tas ir bērniem, kas mūsu valstī ir ieguvuši patvērumu. Aicinām radīt prieku patvēruma meklētāju bērniem no dažādām valstīm, kuri pašlaik dzīvo Latvijā, kuri pie mums ir raduši mieru no kara, nedrošības vai konfliktiem!” aicina biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala.
Labdarības akcija norisināsies līdz š.g. 12.decembrim, tajā aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, uzņēmums, nevaldības organizācijas, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. Labdarības akcija “Dāvana patvēruma meklētāju bērniem” norisinās jau septīto gadu.
Ar plašāku informāciju par labdarības akcijas norisi iespējams iepazīties Sabiedrības integrācijas fonda tīmekļvietnē www.sif.gov.lv un pa tālruni 29249232.
Starptautiskais kosmētikas ražotājs un tirgotājs “L’Oreal” līdz 2030.gadam plāno investēt vairāk nekā 150 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu vides un sociālajiem mērķiem, piektdien “L’Oreal” preses konferencē sacīja “L’Oreal” viceprezidente Aleksandra Palta.
Viņa informēja, ka 100 miljonus investēs vides jautājumos, lai strādātu pie draudzīgāku produktu ražošanas un apdomāta resursu patēriņa, bet 50 miljonus eiro investēs organizācijās un citās sociālās kustībās, kas sniedz atbalstu sievietēm dažādos jautājumos.
Palta norādīja, ka pērn “L’Oreal” izdevies samazināt gāzu emisijas par 79%, kas ir par 9% vairāk nekā bija plānojuši 2013.gada pirmajā ilgtspējas programmā, kas noslēdzas šogad. Savukārt 2020.gadā izmešu daudzumu samazinās par vairāk nekā 80%. Viņa atzīmēja, ka līdz ar izmešu samazinājumu, ražošana pieaugusi par 37%.
Pēc viņas sacītā, ūdens patēriņš ražošanai aizvadītajā gadā samazināts par 51%.
Runājot par jauno ilgtspējas programmu, kuras mērķis ir līdz 2030.gadam “L’Oreal” veidot kā videi draudzīgu ražotāju, plānots, ka desmit gadu laikā visi “L’Oreal” produkti būs oglekļa neitrāli, 95% produktu sastāvdaļas būs bioloģiskas, ražošanā patērētais ūdens tiks regulāri attīrīts un izmantots atkārtoti, visu produktu iepakojumi būs no pārstrādātiem materiāliem.
Viņa piebilda, ka līdz 2030.gadam plānots radīt 100 000 jaunas darbavietas.
“L’Oreal” valdes priekšsēdētājs Žans Pauls Agons sacīja, ka Covid-19 krīze visiem pierādīja, ka cik sistemātiski globāla krīze var būt postoša, un tāda var būt arī klimata krīze. Viņš uzsvēra, ka ražotājiem jādara viss, lai pasargātu pasauli no klimata kraha, tāpēc būtiski, ka pārmaiņu procesā iesaistīti ne tikai ražotāja darbinieki, bet arī tā konkurenti, piegādātāji un citu jomu pārstāvji.
“L’Oreal” ir starptautisks kosmētikas ražotājs, kurš dibināts pirms vairāk nekā 110 gadiem. Ražotāja grupā ir 36 kosmētikas zīmolu, kuri pieejami 150 valstīs.
Režisora un scenārija autora Oskara Rupenheita filma “Kriminālās ekselences fonds” 11.maijā tiks izrādīta Losandželosas kinoteātrī “Aero Theatre”, liecina Latvijas vēstniecības ASV ieraksts sociālajā tīklā “Facebook”.
Filma iekļauta Eiropas Savienības filmām veltīta festivāla programmā. Festivālā tiks izrādītas arī filmas, kas tapušas Austrijā, Beļģijā, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Lietuvā, Luksemburgā, Polijā un Rumānijā.
Video
Kinolentes sižets ir par Imantu Veidi, kurš, rakstot scenāriju seriālam par krāpniekiem, kopā ar draugu Hariju Kuharjonoku izmēģina dažādas krāpšanas shēmas. Imants tik ļoti iejūtas jaunajā tēlā, ka pašam sakārojas kļūt par kriminālo autoritāti. Pie apvāršņa parādās veci blēži Duļķis un Aļģe, bet lielākais šķērslis ceļā uz kriminālās autoritātes statusu ir Imanta kaimiņiene.
Filmas galvenajās lomās iejutušies Lauris Kļaviņš, Andris Daugaviņš, Jana Rubīna, Juris Riekstiņš un Māris Mičerevskis.
Filma uzņemta bez valsts atbalsta. Projekta radošā komanda 2015.gadā ar iedzīvotāju atbalstu filmas veidošanai savāca 10 000 eiro finansējumu.
Kā ziņots, “Kriminālās ekselences fonds” pašmāju lielākā kinoteātra “Kino Citadele” 15 gadu pastāvēšanas laikā visapmeklētākā latviešu filma, uz kuras seansiem devušies 35 243, aģentūru LETA informēja kinoteātra pārstāve Guna Kaše.
Tāpat filma izrādīta citos Rīgas kinoteātros un Latvijas reģionos.
“Kriminālās ekselences fonds” pērn saņēma “Lielā Kristapa” balvu par labāko scenāriju, bet Daugaviņš šo balvu ieguva par labāko otrā plāna aktiera tēlojumu.
Šī ir populāra frāze tieši sieviešu vidū, un arī man pēdējā laikā tā ik pa brīdim ienāk prātā un liek aizdomāties. Kas tur skan cauri? Samierināšanās un pieticība, kas latviešiem ir "laba" rakstura iezīme, un tas atspoguļojas sākot ar tautas pasakām līdz pat veidam, kādā mēs tikām audzināti. Bet vai pieticība patiešām rotā cilvēku?
Domāju, ka noteikti. Rimti, viedi un ļoti skaisti man šķiet tie cilvēki, kuri dzīves "galveno čakarētāju" – dzīšanos pēc naudas – ir nolikuši pie vietas. Viņiem patiešām nevajag ne bembi, ne milzīgu komfortu, ne popularitāti vai varu. Iespējams, šī pieticība ir cilvēkā jau piedzimstot. Tikpat iespējams, ka cilvēks pie tā nonāk dzīves gaitā. Lai arī kā tur būtu, šāda pieticība ļoti atvieglo dzīvi un es ticu, ka tieši šie cilvēki ir laimīgi.
Taču cits gadījums ir tad, ja cilvēkam nepiemīt pieticība, bet viņš cenšas sev iestāstīt, ka "man jau neko nevajag". Tas izklausās pēc samierināšanās ar likteni, kurā "neko jau nevar grozīt". Nu, piemēram, ja man ir vīrietis, kurš man nedāvina dāvaniņas. Bet man tik ļoti gribētos… Turklāt gribētos ne jau mazu mīļu nieciņu, bet kaut ko tādu, ko man patiešām no visas sirds gribētos. Vakariņas glaunā restorānā, auskarus vai jaunu televizoru. Var jau sev iestāstīt, ka varu visu pati un ne jau nauda dzīvē ir galvenais… galu galā citām ir vēl sliktāk. Bet vai tādējādi sieviete sev nemelo? Vai nepiever acis uz to, ko viņa ļoti vēlas, lai tikai nebūtu jāatzīstas, ka kopā ar šo vīrieti viņa to nedabūs?
Ar gadiem aizvainojums par to, ka viņai nekad nedāvina to, ko viņa patiešām vēlas, būs izaudzis tiktāl, ka, ja šī sieviete vienu dienu pārstās sev melot, iespējams, būs sperts solis pretī šķiršanai. No tā daudzi baidās, tāpēc izvēlas sev tēlot pieticību un turpina melot. Taču man nezin kāpēc šķiet, ka nepieticīgs cilvēks nespēj sev uzspiest pieticību, tāpēc tur apakšā gruzd nelaime.
Iemīļotais raidījums “Ķepa uz sirds” tagad ir klausāms arī pilnīgi jaunā – radio formātā. Tas pie klausītājiem nāk ik svētdienu no 11:00 līdz 12:00 tiešraidē Radio SWH ēterā ar iespēju to pēcāk klausīties raidījuma mājaslapā. Jauno raidījumu vada Arturs Krūzkops un Inese Kreicberga.
“Šī mums ir jauna pieredze un reizē izaicinājums – radio ēterā stāstīt un izglītot par labākām rūpēm un atbildīgu attieksmi pret dzīvniekiem. TV raidījums gadu gaitā ir kļuvis skatītāju iemīļots un guvis atzinību, kas sniedz mums iedrošinājumu augt un aptvert plašāku – arī radio auditoriju – rūpēs par dzīvniekiem,” stāsta TV un radio raidījuma “Ķepa uz sirds” idejas autore un žurnāliste Inese Kreicberga.
Gan jaunā radio, gan ierastā televīzijas raidījuma pamatdoma saglabājas nemainīga – informatīvi izglītojošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku pareizu kopšanu un audzināšanu, speciālistu padomiem un ieteikumiem, kā arī dzīvnieku aizsardzības jautājumiem un daudzām citām aktuālām tēmām.
Inese Kreicberga akcentē: “Esam īpaši pateicīgi Borisa un Ināras Teterevu fondam, kas atbalstījis TV raidījumu daudzus gadus kopš tā iznākšanas brīža 2011. gada 15. janvārī un palīdz īstenot arī šī jaunā radio raidījuma ieceri.
Esam pārliecināti, ka radio raidījums paplašina iespējas klātienes sarunai, jautājumiem un atbildēm tiešraidē par dzīvniekiem un viņu draugiem būtiskām tēmām. Ar TV un radio palīdzību mēs spēsim gan parādīt, gan pastāstīt vairāk un arī atbildēt uz vairāk jautājumiem.”
Radio SWH studijā raidījuma vadītāji aicina pieredzējušus dzīvnieku ekspertus, lai skaidrotu pareizas dzīvnieku kopšanas un audzināšanas jautājumus, apskata dzīvnieku uzvedības problēmas, atbild uz klausītāju jautājumiem, kā arī iepazīstina ar slavenībām un viņu mīluļiem.
Ar raidījumu palīdzību ir izdevies atrast mājas un mīlošus saimniekus jau tūkstošiem suņu, kaķu un citu dzīvnieku, kurus pametuši bezatbildīgi cilvēki.
Kāzas ir viens no īpašākajiem notikumiem cilvēka mūžā, un katrs šo dienu iztēlojas atšķirīgu. Kāds vēlas laulāties meža ielokā, cits – uz salas ezera vidū. Sapņi mēdz būt visdažādākie, un kāzu diena ir īstais mirklis tos piepildīt!
“Kāzu iedvesmas grāmata” aicina ielūkoties sapņos, kas jau ir piepildījušies. Šajā grāmatā atradīsiet gan praktiskus padomus, gan neparastas idejas, kas pavērs pavisam citu skatījumu uz kāzu dienas organizēšanu un svinēšanu. Tomēr šī grāmata būs neatsverams iedvesmas avots ne tikai kāzu, bet arījebkuru citu svētku plānošanā un organizēšanā.
Grāmatā apkopoti Latvijas vadošo nozares speciālistu viedokļi un ieteikumi, kā arī krāšņi foto un odziņas no vairāk nekā 30 kāzām. Šie cilvēki dalās pieredzē, lai iedrošinātu jūs piepildīt savus sapņus! Nebaidieties sapņot, jo viss ir iespējams, un šī grāmata un tajā iekļautie stāsti to apliecina!
Katrs sapnis, protams, ir individuāls, jo radies konkrēta cilvēka iztēlē. Tomēr ASV sapņu eksperte Laurija Lēvenberga sniedz dažu izplatītāko erotisko sapņu skaidrojumu.
1. Svešinieks tavā gultā
Ja sapnī guļam ar vīrieti, kuru nepazīstam, iespējams, ka neapzināti vēlamies izdzīvot savu vīrišķīgo enerģiju un kļūt drošākas un uzstājīgākas
2. Sekss ar sievieti
Heteroseksuālas sievietes šādus sapņus mēdz redzēt tad, ja zemapziņā vēlas vairāk izpaust savu sievišķību vai arī tad, kad ir stāvoklī.
3. Partneris krāpj
Nē, tas nenozīmē, ka tavam mīļotajam ir afēra. Taču varbūt ir vērts padomāt par to, vai tu nejūties kaut kādā veidā apdalīta – vai nu kopīgi pavadītā laika vai uzmanības ziņā. Iespējams, jūsu attiecībās nozīmīga loma ir kādam trešajam – piemēram, darbam, kurā viņš ir tik aizņemts, ka nevar veltīt laiku tev.
4. Kaila cilvēkos
Ja sapņos sevi pēkšņi ieraugām bez drēbēm, tas parasti nozīmē to, ka mūs kaut kas ir nepatīkami aizskāris vai arī mēs jūtamies kompromitētas vai izblamējušās. “Runa var būt arī par cieņu, integrēšanos un robežām,” piebilst Brigite Holcingere. Sapņa vēsts varētu būt šāda: nepārdzīvo par to, ko domā citi, vai arī sargies no iejaukšanās savā dzīvē.
5. Seksīgais bizness ar šefu
Šis scenārijs var norādīt uz to, ka tev jāmācās panākt savu, vai arī tu vēlies spēt labāk vadīt un organizēt savu dzīvi.
6. Gultā ar draugu
Ja sapnī pēkšņi attopies gultā ar draugu, ar kuru tevi saista tikai platoniskas attiecības, pajautā sev, kādas viņa īpašības tev šķiet ļoti vērtīgas, un vai tās gadījumā netrūkst tev pašai.
7. Sekss ar bijušo
Parasti mēs sevi redzam pirmās mīlestības skāvienos. Ne tāpēc, ka mums šī vīrieša (vēl aizvien) pietrūktu, bet gan tāpēc, ka pietrūkst kopā ar viņu izdzīvoto jūtu – kaislības, satraukuma, alku. Varbūt tieši to mēs vēlamies pašreizējā dzīves posmā?
8. Slavenību porno
Roberts Patinsons ir kā traks pēc tevis? Bet varbūt tev ir sekss ar Bredu Pitu? Ja tavs mīlnieks ir slavenība, kurš tev šķiet pievilcīgs arī reālajā dzīvē, iespējams, ka tu tikko kā esi redzējusi viņu kādā filmā. Tad nu izbaudi sevis režisēto scenāriju! Bet, ja šī zvaigzne nav tavā gaumē, tad pajautā sev, ar ko šis cilvēks ir slavens, kādu īpašību vai spēju tu ar viņu saisti, un varbūt vari to no viņa pārņemt.
9. Mīlēšanās dīvainās vietās
Sapņa darbības vieta ir svarīga vienmēr, jo tā norāda, kādā dzīves jomā noris scenārijs. Apdomā, ar ko tev šī vieta saistās un kādas sajūtas raisa – prieku, baudu, nedrošību…? Ar kuru no saviem vīriešiem tu tur esi bijusi? Ko tu ar šo personu asociē?
10. Akts bez “O”
Ja sapnī nesasniedz kulmināciju (tā gan biežāk gadās vīriešiem, nevis sievietēm), tad ir iespējams, ka nomodā tevi nodarbina kāds neapmierinošs projekts vai lieta, ko nekādi nevari pabeigt. Bet varbūt tu vienkārši par ātru pamodies?
Ekstravagantais Džonija Depa atveidotais varonis Džeks Sperovs ietekmējis juvelieru un rotaslietu dizaineru radošās idejas. Viņš sajaucis galvu pasaules vīriešiem, kuri vēlas līdzināties nevaldāmajam pirātam un iegādājas līdzvērtīgas kaklarotas un auskarus.
Šogad kungu aksesuāros klasiskās dārglietas tiek kombinētas ar raupju ādu, ar krāsainiem akcentiem (tie ir no kaučuka), ķēdes vai aproces posmi ir kā stilizēti kauli, tā piešķirot rotaslietu nēsātājiem gan vīrišķīgu degsmi un jūras pirātu mežonīgumu, gan izsmalcinātu jutekliskumu.
Latvijā Džonija Depa iecienītajiem jūras pirātu aksesuāriem līdzīgus var iegādāties Latvijas salonā "Van Rein".
