3.7 C
Rīga
ceturtdien, 9 maijs, 2024
Home Blog Page 108

Horoskops: 3 labsirdīgākās horoskopa zīmes!

Katras zodiaka zīmes pārstāvim piemīt savas pozitīvās un negatīvās īpašības. Taču ir trīs zodiaka zīmes, kuri no pārējām atšķiras ar izteiktu labsirdīgumu un patiesumu. Vai zini, kuras tās ir?

Dvīņi

Dvīņu labo sirdi var sajust jau pirmajās komunikācijas minūtēs. Viņi ir ne tikai staigājoši pozitīvisma lādiņi, bet arī labsirdīgi.

Šīs zīmes pārstāvji ir harizmātiski, enerģiski un lieliski prot piesaistīt sev cilvēku uzmanību. Pie tam, arī ar komfortablas komunikācijas atmosfēras radīšanu problēmu viņiem nav. Ar Dvīņiem vienkārši ir patīkami un interesanti. Viņi vēl apkārtējiem labu un priecājas par citu sasniegumiem.

Tā kā Dvīņi ir arī ļoti emocionāla zīme, dažkārt viņi laiž uz āru lielu emociju un dusmu daudzumu. Taču tas viss pāriet tikpat ātri, kā sākas. Un pēc notikušā viņi ļoti pārdzīvo un kaunās par savu uzvedību. Viņiem tiešām ir laba sirds.

Dvīņiem nav nosliece uz tenkām. Pat ne par tiem, kas ir kādreiz darījuši viņiem pāri.

 

Lauva

Daudzi ir raduši Lauvās redzēt pašpārliecinātību, spēku un izcilību. Neviens nenoliedz to, ka Lauvas patiesi ir patmīlīgas, taču arī labsirdīgums ir viena no viņu labākajām īpašībām. Viņām nepatīk citiem darīt ļaunu.

Lauvas ir atklāti un laipni cilvēki, ar kuriem ir patīkami komunicēt. Uz Lauvām var paļauties, jo viņas no ādas līdīs ārā, lai uzdevumu paveiktu, bet nepievils.

Augstu vērtē draudzību un sev tuvus cilvēkus. Nav tendēti uz pārlieku lielām maiguma izpausmēm, taču tas nenozīmē, ka viņām nav sirds un viņas nespēj atbalstīt cilvēkus grūtā brīdī.

Pavisam noteikti šīs zīmes pārstāvji nav skopi cilvēki. Jā, viņiem patīk greznība, bet viņi noteikti tajā dalīsies arī ar citiem.

 

Zivis

Patiesas Zivis ir ļoti labsirdīgi un komunikācijā patīkami cilvēki. Atliek tikai nedaudz ar viņām parunāties, lai saprastu, ka patiesībā Zivis ir pieticīgi, kautrīgi un jauki cilvēki.

Viņām ir grūti citiem atteikt, pat, ja tas nesaskan ar viņu uzskatiem un vēlmēm. Zivīm ir ļoti svarīgi izveidot labas un spēcīgas attiecības ar cilvēkiem, ar kuriem viņas komunicē.

Tā ir pati draudzīgākā zodiaka zīme. Zivis ir nesavtīgas un uzmanīgas. Viņas ir spējīgas cilvēku mierīgi uzklausīt, just līdzi bēdās un pat pacensties palīdzēt to atrisināšanā. Un ne jau tāpēc, lai gūtu kādu atzinību, bet gan tāpēc, ka Zivīm ir laba sirds.

 

Autors: Dieviete.lv

Pētījums: Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs ārkārtas situācijas laikā alkoholu lieto vairāk nekā parasti

Covid-19 straujā izplatība, ārkārtas situācija valstī, kā arī sociālā izolēšanās un ilgstoša atrašanās “četrās sienās” ievērojami paaugstina stresu, ilgtermiņā saasinot alkoholisma, neirozes, depresijas un citu slimību riskus. Jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti atklāj: 11% respondentu Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas laikā alkoholu lieto vairāk nekā parasti (4% izteikti vairāk, 7% mazliet vairāk nekā parasti), 46% norādījuši, ka alkohola patēriņā nekādu izmaiņu nav, 9% šajā laikā alkoholu lieto mazāk nekā parasti, savukārt 33% aptaujāto atzīmējuši, ka alkoholu nelieto vispār. Tāpat 6% aptaujāto atzīmējuši, ka ārkārtas situācijas laikā biežāk lieto tabakas izstrādājumus (2% izteikti vairāk, 4% mazliet vairāk nekā parasti), 21% norādījis, ka smēķēšanas intensitātē nekādu izmaiņu nav, 68% tabakas izstrādājumus nelieto vispār, bet 4% atzinuši, ka ārkārtas situācijas laikā smēķē mazāk nekā parasti.

Atkarību saasināšanās Covid-19 krīzes laikā

Jebkuras krīzes laikā cilvēki vienlaicīgi piedzīvo vairākas nepatīkamas sajūtas – satraukumu, spriedzi, bailes un dusmas. Lai nepatīkamās sajūtas mazinātu, tiek meklētas vielas, kuras sniedz tūlītēju atvieglojumu. Viena no tām ir alkohols, bet jāņem vērā, ka tas patīkamas sajūtas rada tikai īslaicīgi, ilgtermiņā draudot ar nopietniem atkarību un veselības riskiem. Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis skaidro, ka, palielinoties kārdinājumam pēc emocionāla atvieglojuma, cilvēks sāk dzert aizvien vairāk. Turklāt tas tiek uzskatīts par vienkāršu problēmu risinājumu. Ar laiku cilvēks vairs nespēj atslābināties bez apreibinošām vielām un kļūst no tām atkarīgs. Visbiežāk viņš pats neapzinās, ka ir nonācis apreibinošo vielu varā. Ilgtermiņā cilvēks sabrūk – alkohols izraisa depresiju, personības degradāciju, aknu cirozi un citas problēmas. Atkarību raisošās vielas palīdz cilvēkam sevi iznīcināt – pašnāvība, apreibinoties ar kādu vielu, nav tik sāpīga. Speciālists uzsver, ka cilvēkiem, kuri netiek galā ar izmaiņām, būtu nepieciešama profesionāla palīdzība – konsultācijas par to, kā pārvarēt krīzi, kā arī sociāla un psiholoģiska palīdzība. Dr. A. Veselovskis norāda, ka jāmeklē citas stresa mazināšanas metodes, piemēram, dziedāšana, dejošana, fiziskās aktivitātes, kā arī jāapgūst pilnīgi jaunas prasmes. Tāpat eksperts atgādina, ka cilvēka veselībai vislabākais risinājums ir mērenība, piemēram, viena vīna glāzē kaitējumu, visticamāk, nenodarīs, tomēr tā var būt kaitīga cilvēkiem ar atkarības problēmām, jo viņiem ir grūtības apstāties. Šai cilvēku grupai būtu jāatrod citas relaksācijas metodes – meditāciju, pastaigas, nomierinošu mūziku vai citas. Kaitīgo ieradumu atmešanu ieteicams veikt pakāpeniski – pierodot pie grūtībām un tās uzveicot. Ilgstošs noturības treniņš nav viegls, taču laika gaitā tas palīdz dzīvi padarīt patīkamāku un baudāmāku. Ceļš no atkarības uz neatkarību ir ceļš no vājuma uz spēku.

Paaugstināts stress un miega traucējumi

Pilnvērtīgs miegs ir viens no būtiskākajiem labsajūtas un produktivitātes priekšnoteikumiem. Turklāt, nesaņemot kvalitatīvu miegu, vājinās arī organisma imunitāte, kas pašlaik ir sevišķi būtiska. BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti atklāj, ka pēdējā mēneša laikā 22% aptaujāto paaugstināta stresa dēļ ir saskārušies ar miega problēmām (6% bieži, 16% dažkārt), savukārt 76% atzinuši, ka miega kvalitātes izmaiņas novērojuši nav. Dr. A. Veselovskis norāda, ka stress parasti ievērojami pasliktina miega kvalitāti un novājina cilvēka fiziskās un emocionālās spējas. Vienlaikus eksperts atklāj, ka daļa cilvēku mēģina “miegā paslēpties,” guļot pārmērīgi daudz. Miega traucējumi rodas no tā, ka cilvēks savā prātā mēģina atrisināt radušās problēmas. Prāts nespēj apstāties, ir pārāk uzbudināts un nereti apstrādā visus negatīvos scenārijus, respektīvi, cilvēka prāts šādos brīžos pārcenšas, radot jaunas problēmas. Dr. A. Veselovskis uzsver, ka ir jāatrod pozitīvi veidi, kā atslābināties, īpaši svarīgi tas ir krīzes apstākļos, kad informatīvajā telpā ir daudz negatīvu ziņu un ierobežojumu. Ja informācijas ir pārāk daudz, ieteicams dozēt tās apjomu. Speciālists atgādina, ka liela daļa cilvēka prātā uzbūvēto problēmu parasti atrisinās pašas no sevis. 

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 26. līdz 29. martam aptaujājot 1709 respondentus. 

Autors: Benu Aptieka

14.04.2020.

Pēdējā diennaktī Covid-19 noteikts vien diviem iedzīvotājiem

Pēdējā diennaktī Covid19 noteikts vien diviem iedzīvotājiem, tādējādi kopējais inficēto skaits valstī sasniedzis 657, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekšējā diennaktī veikti 242 izmeklējumi personām ar aizdomām par Covid19, kamēr līdz šim kopumā veikti 29 018.

Patlaban 46 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 43 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.

Kā ziņots, skaidrojot kritumu jaunatklāto gadījumu skaitā, SPKC pārstāve Ilze Arāja pirmdien norādīja, ka pēdējā diennaktī ir samazinājies testēto apjoms, turklāt jāņem vērā Lieldienu brīvdienas un izmaiņas ģimenes ārstu darba laikos.

Kopumā Latvijā līdz šim miruši pieci pacienti, kas bija inficējušies ar Covid19 infekciju, par vēl diviem cilvēkiem, kuri miruši ārpus stacionāra, SPKC gaida pataloganatoma slēdzienu, lai noteiktu nāves cēloni.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Veselības ministrija atgādina, ka ārkārtējās situācijas laikā ciemošanās nav atļauta, un tas attiecas arī uz svētku laiku.

Veselības ministrija uzsver, ka patlaban drošākais veids, kā pasargāt savus tuviniekus, īpaši seniorus, ir ciemiņu neuzņemšana un nedošanās ciemos. Pat, ja tas nozīmē atcelt vismīļākās vecmāmiņas satikšanu, ministrija aicina sargāt sev tuvo cilvēku veselību un šādas tikšanās atcelt.

Kā skaidro ministrijas pārstāvji, patlaban ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kas nedzīvo kopā. Tas nozīmē, ka svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem, svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Autors: nozare.lv

14.04.2020.

Jaunākajās prognozēs aprīli Latvijā prognozē vēsu

Ceturtdien Latvijā plosīsies stiprs vējš, nedēļas nogalē vēlreiz ieplūdīs auksts gaiss no Arktikas, un vēss laiks tagad tiek prognozēts līdz maijam, liecina meteoroloģiskā informācija.

Lai gan iepriekš prognozes vēstīja par siltu pavasari, jo tika gaidīts, ka sinoptiskā situācija pēc ziemas strauji nemainīsies un Eiropas ziemeļos saglabāsies cikloni, tagad ir skaidrs, ka cirkulācija atmosfērā ir mainījusies. Eiropas ziemeļrietumos ciklonu vietā gaidāmi anticikloni, kas Baltijas valstīm nesīs vēsu gaisu no ziemeļiem.

Caurmērā vēss laiks var saglabāties arī maijā, kad brīžiem joprojām iespējams sniegs un dažu grādu sals naktīs.

Šīs nedēļas vidū ciklons no Norvēģu jūras strauji virzīsies uz dienvidaustrumiem un pieņemsies spēkā. Tā ietekmē Latvijā naktī uz ceturtdienu pastiprināsies rietumu vējš, dienā gaidāms spēcīgs rietumu, ziemeļrietumu vējš. Vēja ātrums brāzmās daudzviet valstī var sasniegt 22-27 metrus sekundē. Vidzemē, Latgalē un Zemgalē iespējami būtiski vēja postījumi.

Tuvākajās nedēļās gaisa temperatūra naktīs daudzviet valstī pazemināsies līdz -1..-6 grādiem un maksimālā temperatūra dienas laikā dažkārt nepārsniegs +10 grādus; siltākajās pēcpusdienās termometra stabiņš pakāpsies līdz +13..+18 grādiem. Bieži spīdēs saule, reizēm gaidāms lietus, sniegs un krusa.

Autors: nozare.lv

14.04.2020.

Lieldienās Latvijā konstatēti vien divi jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi

Lieldienās Latvijā konstatēti vien divi jauni Covid19 saslimšanas gadījumi, līdz ar to slimība līdz šim valstī reģistrēta 653 cilvēkam, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī veikti 562 testi, kamēr kopš vīrusa parādīšanās kopumā veiktas jau 28 776 analīzes.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka patlaban 44 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 41 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu slimības gaitu.

Kā vēstīts, kopumā Latvijā līdz šim miruši pieci pacienti, kas bija inficējušies ar Covid19 infekciju, par vēl diviem cilvēkiem, kuri miruši ārpus stacionāra, SPKC gaida pataloganatoma slēdzienu, lai noteiktu nāves cēloni.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Veselības ministrija atgādina, ka ārkārtējās situācijas laikā ciemošanās nav atļauta, un tas attiecas arī uz svētku laiku.

Veselības ministrija uzsver, ka patlaban drošākais veids, kā pasargāt savus tuviniekus, īpaši seniorus, ir ciemiņu neuzņemšana un nedošanās ciemos. Pat, ja tas nozīmē atcelt vismīļākās vecmāmiņas satikšanu, ministrija aicina sargāt sev tuvo cilvēku veselību un šādas tikšanās atcelt.

Kā skaidro ministrijas pārstāvji, patlaban ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kas nedzīvo kopā. Tas nozīmē, ka svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem, svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Autors: nozare.lv

13.04.2020.

Attālināto mācību radītā patstāvība skolēniem sagādā problēmas!

Attālināto mācību radītā patstāvīgā mācīšanās skolēniem sagādā problēmas, tā apgalvo Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja Anita Vanaga.

Pēc viņas novērojumiem, skolēniem šī pašvadītā mācīšanās sagādā sarežģījumus, jo viņiem ir ļoti būtiski jāpārorientējas. Tāpat viņa stāstīja, ka regulārāka kļūst norakstīšana, proti, skolēni darbus neizpilda paši, bet gan pārraksta cita klasesbiedra darbus.

Viņa skaidroja, ka mēdz būt tā, ka skolēns stundā piedalās un varbūt kaut ko nesadzird, bet viņam ir iespēja pieiet pie kāda klasesbiedra vai skolotāja un pajautāt, taču tagad bērnam viss jāskaidro un jādara pašam.

Vanaga arī norādīja, ka skolotāji jūt, ka sabiedrība līdz šim nenovērtēja, ka skola organizē divas trešdaļas bērna dienas laika, bet šobrīd šī organizēšana nenotiek un viss ir uz vecāku pleciem. Vienlaikus, apzinoties to, ka katra skolēna mācību temps ir atšķirīgs, asociācijas skolotāji ir novērojuši, ka skolēni neprot organizēt savu laiku.

Vaicāta, kā vērtē izglītojošo kanālu “Tava klase”, Vanaga atbildēja, ka pati strādā ģimnāzijā, kur mācās bērni no 7.klases, tāpēc viņa saviem skolēniem vēl nav likusi skatīties šo kanālu, tomēr, pēc viņas domām, šis kanāls noderēs, jo visas interaktīvās lietas, kas skolēnus “izsit no rutīnas”, ir noderīgas.

Tāpat viņa iezīmēja, ka pirmo klašu skolēni ļoti vēlas saistīties ar skolu, tāpēc šāda kanāla izveide vērtējama kā pozitīvs atbalsta solis.

Jau vēstīts, ka no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni aizliegumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību. Ārkārtējās situācijas laikā mācības Latvijas skolās un augstskolās tiek organizētas attālināti.

Divos virszemes TV kanālos – “ReTV” un “Sportacentrs.com TV”- tiek pārraidītas mācību stundas 1.-6.klašu skolēniem, bet no 14.aprīļa stundas pārraidīs arī 9.un 12.klašu skolēniem.

Autors: nozare.lv

13.04.2020.

Kā Covid-19 laikā iepirkties veselīgi un ilgāk uzglabāt produktus? (+VIDEO)

Lieldienas ir tikko nosvinētas, sēžot mājās liela daļa cilvēku ir pārēdušie un ledusskapji ir iztukšoti. Tas nozīmē, ka atkal būs jādodas uz veikalu un, ievērojot distancēšanos vienam no otra, jāsapērk pārtikas produkti nākamajai nedēļai. Kā būtu pareizāk iegādāties pārtiku tā, lai tā uzglabātos mājās ilgāku laiku un vienlaikus būtu gana veselīga? To redzēsiet Ulda Birziņa sagatavotajā sižetā.

Video

Autors: Panorāma

Covid-19: Vīrietim par stingras pašizolācijas neievērošanu piemēro maksimālo naudas sodu – 2000 eiro!

10. aprīlī Valsts policija, pārbaudot, vai personas, kurām ir noteikta stingra pašizolācija mājās vai karantīna, nekur nedodas un uzturas savā dzīvesvietā, konstatēja personu, kura to neievēro. Kāds 1989. gadā dzimis vīrietis, kuram bija konstatēta saslimšana ar Covid-19 un noteikta stingra pašizolācija mājās, bija pametis savu dzīvesvietu un devies izbraukt ar automašīnu. Valsts policijas darbinieki par tik bezatbildīgu rīcību vīrietim piemēroja maksimālo naudas sodu – 2000 eiro.

Valsts policija nosoda šādu rīcība un atgādina, ka personām, kurām jāievēro karantīna un pašizolācija, tas arī obligāti ir jādara! Tāpat atgādinām, ka ārkārtējās situācijas laikā noteiktie ierobežojumi nav ieviesti tāpat vien. Ir jāapzinās, ka mūsu katra pieņemtie lēmumi un rīcība var ietekmēt šī brīža situāciju, pasliktinot to vai tieši pretēji – uzlabojot!

Atgādinām, ka ceturtdien valdība pieņēma papildu būtiskus lēmumus #COVID19 izplatības ierobežošanai: turpmāk Veselības inspekcija sadarbībā ar Valsts policiju un pašvaldības policiju nodrošinās kontaktpersonu karantīnas un ar Covid-19 diagnozi apstiprinātu personu, kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās, stingru pašizolācijas kontroli. #PaliecMājās

Ja tavā rīcībā ir informācija par kādu, kurš neievēro noteiktos pulcēšanās, pašizolācijas vai fiziskās distancēšanās ierobežojumus, rīkojies un zvani policijai – 110! 

Tu esi viena zvana attālumā, lai, iespējams, glābtu kāda cilvēka dzīvību un samazinātu vīrusa izplatību!

Autors: Valsts policija

13.04.2020.

Lietuvā stājas spēkā obligātā prasība nēsāt sejas maskas

Lietuvā piektdien stājusies spēkā prasība publiskās vietās nēsāt sejas aizsargmasku.

Lai ierobežotu koronavīrusa izplatīšanos, Lietuvas valdība trešdien nolēma, ka līdzšinējais ieteikums sabiedriskās vietās nēsāt aizsargmaskas, respiratorus vai citus aizsarglīdzekļus, kas aizsedz degunu un muti, no piektdienas kļūs par obligātu prasību. No piektdienas plkst.20 līdz pirmdienai plkst.20 Lietuvā ar zināmiem izņēmumiem arī aizliegta iebraukšana visās valsts pilsētās, un šā aizlieguma ievērošanu uzraudzīs policija.

Veselības ministrs Aurēlijs Verīga norādījis, ka prasība par masku nēsāšanu jāuztver elastīgi – seja nav obligāti jāaizsedz ar medicīniskajām maskām, šim nolūkam var izmantot arī šallīti vai lakatiņu.

Viņš pieļāvis, ka tad, ja karantīnas noteikumi Lieldienu laikā tiks ievēroti, nākotnē tie var tikt atvieglināti, bet sīkāku informāciju apsolījis sniegt tikai pēc svētkiem.

Autors: nozare.lv

12.04.2020.

Sestdien ir reģistrēts 21 jauns Covid-19 saslimšanas gadījums

 

Sestdien konstatēts 21 jauns Covid-19 saslimšanas gadījums, līdz ar to slimība līdz šim valstī reģistrēta 651 cilvēkam, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī veikti 418 testi, kamēr kopš vīrusa parādīšanās kopumā veiktas jau 28 214 analīzes.

Patlaban 43 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 41 ar vidēju slimības gaitu, bet divi – ar smagu slimības gaitu.

Veselības ministre Ilze Viņķele sociālajā tīklā “Twitter” norāda, ka, lai gan paplašinātas testējamo grupas un arī ģimenes ārsti var nosūtīt pacientus uz Covid-19 testēšanu, testu skaits brīvdienās sarucis. 

“Analizējam cēloņus un veiksim algoritma izmaiņas, mudinot testēties. Plaša testēšana joprojām ir mūsu mērķis un būtisks pretepidēmijas pasākums,” raksta Viņķele.

SPKC pārstāve Ilze Arāja aģentūrai LETA sacīja, ka mazāks sestdien veikto testu skaits varētu būt skaidrojams ar to, ka testēšanas vietas Lieldienās strādā brīvdienu režīmā. 

Informācija par jaunatklāto gadījumu ģeogrāfisko izplatību tiks apkopota pēcpusdienā, norādīja Arāja. 

Kā vēstīts, SPKC svētdien saņēmis divus ziņojumus par mirušiem pacientiem, kas bija inficējušies ar Covid-19. Līdz ar to kopumā Latvijā līdz šim miruši pieci pacienti, kas bija inficējušies ar Covid-19 infekciju, par vēl diviem cilvēkiem, kuri miruši ārpus stacionāra, SPKC gaida pataloganatoma slēdzienu, lai noteiktu nāves cēloni.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Veselības ministrija atgādina, ka ārkārtējās situācijas laikā ciemošanās nav atļauta, un tas attiecas arī uz svētku laiku.

Veselības ministrija uzsver, ka patlaban drošākais veids, kā pasargāt savus tuviniekus, īpaši seniorus, ir ciemiņu neuzņemšana un nedošanās ciemos. Pat, ja tas nozīmē atcelt vismīļākās vecmāmiņas satikšanu, ministrija aicina sargāt sev tuvo cilvēku veselību un šādas tikšanās atcelt.

Kā skaidro ministrijas pārstāvji, patlaban ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kas nedzīvo kopā. Tas nozīmē, ka svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem, svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

12.04.2020.

Ar Covid-19 Latvijā miruši vēl divi cilvēki!

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) svētdien saņēmis divus ziņojumus par mirušiem cilvēkiem, kas bija inficējušies ar Covid-19.

Viens pacients, kurš bija vecuma grupā no 80 līdz 85 gadiem, sestdien stacionēts Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) smagā stāvoklī ar pneimoniju. Viņam tika veikts Covid-19 tests, kas bija pozitīvs. Bojā gājušajam bija vairākas blakussaslimšanas. 

Otrs pacients, kurš arī bija vecuma grupā no 85 līdz 90 gadiem, miris Vidzemes slimnīcā, kur bija stacionēts pirms mēneša. Viņam bija vairākas hroniskas slimības. Testējot slimnīcas personālu un nodaļas pacientus, viņam tika noteikts Covid-19 pozitīvs tests. 

Kopumā Latvijā līdz šim miruši pieci cilvēki, kas bija inficējušies ar Covid-19 infekciju, par vēl diviem cilvēkiem, kuri miruši ārpus stacionāra, SPKC gaida pataloganatoma slēdzienu, lai noteiktu nāves cēloni.

Sestdien Latvijā konstatēts 21 jauns Covid-19 saslimšanas gadījums, līdz ar to slimība līdz šim valstī reģistrēta 651 cilvēkam, liecina SPKC apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī veikti 418 testi, kamēr kopš vīrusa parādīšanās kopumā veiktas jau 28 214 analīzes.

Patlaban 43 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 41 ar vidēju slimības gaitu, bet divi – ar smagu slimības gaitu.

Veselības ministre Ilze Viņķele sociālajā tīklā “Twitter” norāda, ka, lai gan paplašinātas testējamo grupas un arī ģimenes ārsti var nosūtīt pacientus uz Covid-19 testēšanu, testu skaits brīvdienās sarucis. 

“Analizējam cēloņus un veiksim algoritma izmaiņas, mudinot testēties. Plaša testēšana joprojām ir mūsu mērķis un būtisks pretepidēmijas pasākums,” raksta Viņķele.

SPKC pārstāve Ilze Arāja aģentūrai LETA sacīja, ka mazāks sestdien veikto testu skaits varētu būt skaidrojams ar to, ka testēšanas vietas Lieldienās strādā brīvdienu režīmā. 

Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Veselības ministrija atgādina, ka ārkārtējās situācijas laikā ciemošanās nav atļauta, un tas attiecas arī uz svētku laiku.

Veselības ministrija uzsver, ka patlaban drošākais veids, kā pasargāt savus tuviniekus, īpaši seniorus, ir ciemiņu neuzņemšana un nedošanās ciemos. Pat, ja tas nozīmē atcelt vismīļākās vecmāmiņas satikšanu, ministrija aicina sargāt sev tuvo cilvēku veselību un šādas tikšanās atcelt.

Kā skaidro ministrijas pārstāvji, patlaban ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kas nedzīvo kopā. Tas nozīmē, ka svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem, svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

12.04.2020.

Šodien kristīgā baznīca svin Lieldienas

Šogad svētkiem veltītie dievkalpojumi būs skatāmi tikai tiešsaistē un apmeklēt tos baznīcās nevarēs saistībā ar Covid-19 vīrusa pandēmijas dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas ierobežojumiem.

Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības. 

Taču pirmie kristieši aiznākamo dienu pēc Kristus krustā sišanas, kurā augšāmceltais Kristus parādījās saviem mācekļiem, nosauca par Kunga dienu. Tā Kristīgā baznīca katru svētdienu sāka svinēt kā Kristus augšāmcelšanās dienu.

Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību, norāda Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca.

Daudzās kristiešu draudzēs Kristus augšāmcelšanās svinības sākās jau sestdienas vakara vēlajās stundās, iededzot Lieldienu sveci – augšāmceltā Kristus simbolu – un dievnamā iedegoties visām gaismām, kam seko “aleluja” dziedājumi un ieskanas ērģeles, kuras Klusajā sestdienā un Lielajā piektdienā ir klusējušas.

Parasti Lieldienu dievkalpojumos tiek lasīti lasījumi par Jēzus augšāmcelšanos, un dziedājuma – “Gods Dievam augstumos” laikā skan visi dievnama zvani. Dievkalpojuma laikā parasti tiek svētīts ūdens un atjaunoti kristības solījumi dzīvot kristieša cienīgu dzīvi un apliecināt savu ticību ar darbiem.

Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem, altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.

Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi ārkārtējās situācijas dēļ šogad Lieldienās aizliedz rīkot dievkalpojumus klātienē.

“Dievkalpojumi nav aizliegti, taču nav atļauta organizēta pulcēšanās uz tiem – fiziskā klātbūtne, lai rūpētos par sabiedrības veselības drošību. Tas nenozīmē, ka cilvēkiem nav iespējas lūgties. Šoreiz to darīsim, paliekot mājās, savās ģimenēs. Tādā veidā mēs būsim vienoti un palīdzēsim ārstiem un māsiņām, robežsargiem un policistiem, visiem, kas šobrīd cīnās pret vīrusa Covid-19 izplatību,” Tielietu ministrijas preses paziņojumā citēts tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Viņš aicina palikt mājās un iespēju robežās saziņai ar dievnamiem un liturģiskajām procedūrām izmantot elektroniskās saziņas līdzekļus, tostarp sekojot līdzi dievkalpojumiem tiešraidē un tiešsaistē.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Autors: nozare.lv

12.04.2020.

Padomi, kā Lieldienās dekorēt svētku galdu!

Ilgi gaidītā Lieldienu svētku nedēļa ir klāt, un šogad Lieldienās aicinām būt atbildīgiem un svinēt svētkus katram savās mājās. Svētku galda dekorācijas, tāpat kā olu krāsošana, ir Lieldienām raksturīga nodarbe. Trūkst ideju, kā dekorēt svētku galdu? Rimi Gardēde Liene Zemīte piedāvā 3 veidu galdu klājumus katrai gaumei – Klasika, Mežs un Modernais-askētiskais.

Klasika

“Klasiskajam Lieldienu galdam man patīk izmantot krāsainu un priecīgu galdautu, tieši šāds atrodas manā skapī un katru gadu gaida, kad pienāks Lieldienas un tas atkal tiks likts lietā. Manuprāt, šajā galdautā jau ir iestrādāta saule, jo to nopirku saulainajā Sicīlijā no ļoti smaidīga kunga. Vienmēr skatoties uz šo galdautu, pārņem siltas un patīkamas atmiņas. Kā dekoru izmantoju stikla vāzes, kurās ir izplaucēti zari, sūnas, kurās mīksti guļ nokrāsotās olas. Šim galda klājumam lielākais akcents tiek likts uz galda dekoru, olām un galdautu, tāpēc traukus izvēlējos klasiski vienkāršus, neuzkrītošus. Tāpat arī glāzes. Salvetes noteikti šeit piestāv vienkrāsainas. Un, protams, neiztikt bez svecēm – zaķīši, oliņas mierīgos pasteļtoņos. Ja mājās nav krāsaini jautrs galdauts, var izvēlēties arī vienkrāsainu – dzeltenu, zaļu vai citu gaišu toni,” par Klasisko galda klājumu stāsta Liene Zemīte.

Mežs

Liene stāsta, ka šogad viņas Lieldienu galds būs tieši šāds. Mežonīgs, haotisks ar daudz sūnām, daudz zaļās krāsas, samtainiem zaķiem, smaržīgām hiacintēm, narcisēm un pūpoliem. “Galda svinīgumu akcentēju ar Lieldienu svecēm. Pavasaris ir mans mīļākais gada laiks, un tas man asociējas ar putnu atgriešanos mājās, tāpēc izveidoju bērzu zaru ligzdas, kurās vidū ir šķīvis. Šis galda klājums man patīk visvairāk, jo, lai tādu uztaisītu, ir jābrauc uz mežu, un tad bez pastaigas un svaiga gaisa neizmukt. Sūnās ir saliktas mazās paipalu oliņas, tās ir īpaši mīlīgas, kad krāsaini nokrāsotas, bet šajā galda klājumā lieliski iederēsies arī tradicionālo olu krāsojums sīpolu mizās,” pastaigai un dabas veltēm iedvesmo Rimi Gardēde.

Modernais-askētiskais

Ja negribas ierasto klasisko Lieldienu galdu, var saklāt kaut ko atturīgu, glamūrīgu, smalku, bet ne mazāk svinīgu. Gaiši zilganpelēks galdauts ar melniem šķīvjiem un zilām glāzēm, sudraba galda piederumi ietīti palmu salvetēs. Liene stāsta, ka galda dekoram izmanto spoguļvāzes dažādos augstumos. Tajās ieliec zarus, kas nokrāsoti sudraba krāsā, narcises un zaļumus. “Sudraba zaros iekar askētiskas neuzkrītošas oliņas. Un, protams, sveces… bez tām nekur un nekad,” par niansēm, bez kurām nevar, stāsta Liene Zemīte. 

Galerija

Autors: Rimi

Mūžībā devies Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzējs Rolands Tjarve

Šodien mūžībā aizgājis Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas pasniedzējs Rolands Tjarve, aģentūrai LETA apstiprināja Tjarves kolēģe, Latvijas Universitātes emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane.

Lasmane pauž visdziļāko līdzjūtību Tjarves dzīvesbiedrei, mammai, pārējiem tuviniekiem un draugiem, “kuri Rolandam nekad netrūka”.

Profesore sacīja, ka Tjarve bijis ļoti labs, sirsnīgs un izpalīdzīgs kolēģis.

LU Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) Komunikācijas studiju nodaļa paziņojumā SZF mājaslapā norādījusi, ka šodienas “rīts nesis ļoti negribētu un bezgala sāpīgu ziņu – cīņā ar smagu slimību zaudējis Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes mācībspēks un Multimediju studijas vadītājs Rolands Tjarve”.

Komunikācijas studiju nodaļas pārstāvji uzsver, ka Tjarves aiziešana mūžībā ir “neiedomājami nežēlīgs zaudējums” tuviniekiem, studentiem, daudzajiem draugiem un kolēģiem.

Atskatoties uz viņa iesaisti studiju procesā, kolēģi norāda, ka Tjarve LU docētājiem pievienojās 2002.gadā. Viņš pirmkursniekiem pasniedza vairākus ievadkursus komunikācijas zinātnē, otrā un trešā kursa studentiem – kursus par Latvijas mediju vidi un multimediju producēšanu. 

“Viņš bija savējais studentu vidū. Viņš necēla augstu pārākuma sienu starp sevi un viņa klausītājiem. Lekcijās viņš dzīvi un ieinteresēti iepazīstināja auditoriju ar komunikācijas un mediju pētniecības pamatiem,” teikts nodaļas paziņojumā.

LU SZF 2010.gada rudenī dibinātais studentu medijs “Kivi TV” bija Rolanda Tjarves lolojums un lepnums. 

Kolēģi norāda, ka Tjarve bija viens Latvijas Televīzijas organizatoriskiem pārveidotājiem no valsts par sabiedrisko mediju. Viņš iestājies par uzticamu un kvalitatīvu žurnālistiku gan pētniecībā, gan studentu lekcijās un semināros. Tjarves raksti publicēti krājumos “Latvijas Universitātes Raksti”, “Agora” un kolektīvajās monogrāfijās “Baltic Media in Transition”, “Informācijas vide Latvijā” un “Latvijas mediju vides daudzveidība”.

“Tjarve prata nevainojami organizēt atbildīgas diskusijas, radīt to jēgpilnumu, aicinot to dalībniekus domāt un darīt, vadot tās dzīvi un ieinteresēti. Viņam bija arī fotogrāfa un operatora talants, kamera viņa rokās it kā pati atrada cilvēku, lietu un vides labāko vizuālo tēlu,” uzsver fakultātes kolēģi.

SZF mācībspēki zaudējuši sirsnīgu un vienmēr palīdzēt gatavu kolēģi, pausts paziņojumā. “Vienmēr atvērts sarunai, vienmēr līdzi dzīvojošs citiem, nesavtīgs un izpalīdzīgs. Pietrūks viņa labestīgās asprātības, patiesuma, ieinteresētības mediju notikumos, demokrātiskas sabiedrības un Latvijas attīstībā,” akcentē viņa darba biedri, paužot visdziļāko līdzjūtību dzīvesbiedrei, tuviniekiem un draugiem. 

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Tjarve dzimis 1966.gadā. 1991.gadā beidzis Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļu.

1989.gadā sācis darbu laikrakstā “Vefietis”, vēlāk bijis Latvijas Radio programmu vadītājs. 1994.kļuva par Valsts reformu ministrijas preses sekretāru, kā arī strādāja kā toreizējā Ministru prezidenta Māra Gaiļa padomnieks preses sekretārs.

1995.gadā Saeima viņu ievēlēja par Nacionālā radio un televīzijas padomes locekli, savukārt 1998.gadā Tjarve kļuva par Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru, šajā amatā nostrādājot līdz 2002.gadam, kad viņš no amata tika atcelts.

Savas karjeras laikā Tjarve bijis arī lidsabiedrības “airBalitc”, Elektronisko sakaru direkcijas padomes loceklis.

Tjarve ilgstoši bijis Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas lektors, kā arī ieņēmis Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departamenta mediju direktora amatu.

Autors: nozare.lv

11.04.2020.

Slimnīcā Rīgā nomiris vēl viens ar Covid-19 inficējies cilvēks

Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcā nomiris pacients, kurš bija inficējies ar Covid-19, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Pacientam, kurš bija vecuma grupā no 50 līdz 60 gadiem, tika novērota smaga slimības gaita, viņš tika stacionēts pirms divām nedēļām. 

Kopumā Latvijā līdz šim miruši trīs pacienti, kas bija inficējušies ar Covid-19 infekciju, par vēl diviem pacientiem, kuri miruši ārpus stacionāra, SPKC gaida pataloganatoma slēdzienu, lai noteiktu nāves cēloni.

Pēdējā diennaktī konstatēti 18 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, līdz ar to slimība līdz šim valstī reģistrēta 630 cilvēkiem, liecina SPKC apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī veikti 1140 testi, kamēr kopš vīrusa parādīšanās kopumā veiktas jau 27 796 analīzes.

Patlaban 36 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 34 ar vidēju slimības gaitu, bet divi – ar smagu slimības gaitu.

Kā vēstīts, ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Veselības ministrija atgādina, ka ārkārtējās situācijas laikā ciemošanās nav atļauta, un tas attiecas arī uz svētku laiku.

Veselības ministrija uzsver, ka patlaban drošākais veids, kā pasargāt savus tuviniekus, īpaši seniorus, ir ciemiņu neuzņemšana un nedošanās ciemos. Pat, ja tas nozīmē atcelt vismīļākās vecmāmiņas satikšanu, ministrija aicina sargāt sev tuvo cilvēku veselību un šādas tikšanās atcelt.

Kā skaidro ministrijas pārstāvji, patlaban ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kas nedzīvo kopā. Tas nozīmē, ka svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem, svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Autors: nozare.lv

11.04.2020.

Piektdien reģistrēti 18 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi!

Pēdējā diennaktī konstatēti 18 jauni Covid19 saslimšanas gadījumi, līdz ar to slimība līdz šim valstī reģistrēta 630 cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī veikti 1140 testi, kamēr kopš vīrusa parādīšanās kopumā veiktas jau 27 796 analīzes. Patlaban 36 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 34 ar vidēju slimības gaitu, bet divi – ar smagu slimības gaitu.

Kā vēstīts, ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Veselības ministrija atgādina, ka ārkārtējās situācijas laikā ciemošanās nav atļauta, un tas attiecas arī uz svētku laiku.

Veselības ministrija uzsver, ka patlaban drošākais veids, kā pasargāt savus tuviniekus, īpaši seniorus, ir ciemiņu neuzņemšana un nedošanās ciemos. Pat, ja tas nozīmē atcelt vismīļākās vecmāmiņas satikšanu, ministrija aicina sargāt sev tuvo cilvēku veselību un šādas tikšanās atcelt.

Kā skaidro ministrijas pārstāvji, patlaban ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kas nedzīvo kopā. Tas nozīmē, ka svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem, svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Autors: nozare.lv

11.04.2020.

Padomi, kā viegli mainīt ieradumus un uzlabot savu dzīvi

Kā stāsta psihoterapijas speciāliste Ginta Ratniece – ieradumus visvieglāk mainīt, to neapzinoties, taču, ja apzināti cenšamies tiekties uz pārmaiņām savā dzīvē, vispirms jāuzstāda nelieli mērķi. Paradumi ir lēmumi un darbības, kuras veicam katru dienu un, tikai apzinoties, ka nepieciešamas pārmaiņas, mēs varam palaist visas vecās lietas un ieradumus, un tiekties uz jauno.

Ieradumu maiņas pamatā – apzināšanās

“Cilvēks sāk domāt par izmaiņām, kad viņu neapmierina esošā situācija jeb rodas diskomforts saistībā ar iepriekšējiem ieradumiem. Pie šāda secinājuma cilvēki var nonākt dažādos veidos, bet sākumā tas ir jāsajūt, jāpiedzīvo un jāapzinās,” skaidro G. Ratniece pieminot, ka cilvēkam pašam ir jānonāk līdz apziņai, ka viņam savos paradumos kaut kas traucē vai nepatīk. 

Ieradumu maiņa ir atkarīga gan no apkārtējiem faktoriem, gan paša cilvēka iekšējām sajūtām. “Klasisks piemērs ir slimības – tās var sākt ārstēt, līdzko cilvēks pats apzinās vajadzību to darīt. Kamēr cilvēks neatzīst, ka tā ir problēma un ka viņš vēlas no tās tikt vaļā, tikmēr neviens viņam nevar palīdzēt,” stāsta G. Ratniece. Tiklīdz cilvēks apzinās nepieciešamību ko mainīt, pārmaiņu process vairs nešķiet tik biedējošs un, līdz ar līdzcilvēku atbalstu, tas kļūst daudz vienkāršāks.

Izvēles veikšana un spēja sekot līdzi

Visvieglāk mainīt ieradumus ir tad, kad to neapzināmies. “Jauna vide, jauni notikumi – tās ir situācijas, kurām mēs ikdienā pielāgojamies dabiski. Taču, kolīdz cilvēks grib apzināti mainīt paradumus, tas kļūst par gribas aktu, kas pieprasa zināmu piepūli un attiecīgi – ilgāku laiku, lai ieradums nostiprinātos,” skaidro psihoterapijas speciāliste. Viņa norāda, ka vienreiz izdarīt kaut ko citādu vai jaunu nav tas pats, kas izveidot pilnīgi jaunu ieradumu. Ir veikti pētījumi, kas pierāda, ka, lai izveidotos jauns ieradums, ir jāpaiet vismaz trim nedēļām, turklāt G. Ratniece uzskata, ka dažiem jauniem paradumiem jāvelta pat vairāki mēneši, piemēram, lai pierastu pie regulāras vingrošanas, ir vajadzīga milzīga gribas piepūle, apņemšanās un motivācija visu laiku to atkārtot, kamēr tas kļūst par ikdienišķu ieradumu.

Arī tālrunis lielākajai daļai cilvēku kļuvis par ierastu ikdienas sastāvdaļu, tādēļ brīdī, kad nākas mainīt telefonu, daudziem var rasties diskomforts, un tehnoloģiju ražotāji to apzinās. “Mēs vēlamies atgādināt, ka tālruņa maiņa ir ikdienišķs process, ko katrs no mums dzīves laikā piedzīvo pat vairākas reizes, tādēļ tam nevajadzētu kļūt par ko apgrūtinošu. Gluži otrādi – pierast pie jauna tālruņa var diezgan veiksmīgi un ātri. Līdzīgi ir ar pāriešanu uz AppGallery – Huawei izstrādātais lietotņu veikals piedāvā dažādas Latvijas un pasaules mēroga aplikācijas, tādēļ pielāgoties un pāriet uz to būs gana ātri un viegli,” stāsta Gunta Kursiša, Huawei Mobile Services Biznesa attīstības vadītāja Latvijā.

Jāsāk ar mazām izmaiņām

Ieradumu maiņas apjoms ir atkarīgs no katra cilvēka izvēles. “Kad bērnam māca, kas ir uzcītība, bieži vien tiek uzstādīti pārāk lieli mērķi un, laikam ejot, bērns var zaudēt motivāciju” skaidro G. Ratniece. Viņasprāt, labāk ir mainīt ieradumus pamazām, jo tādējādi izdarīt praktiskas lietas ir vieglāk, turklāt pozitīvu rezultātu iespējams sasniegt ātrāk.

“Cilvēkam bieži rodas iekšējs konflikts par to, kāpēc vajag un nevajag kādas konkrētas pārmaiņas. Tiklīdz atrisinām iekšējo konfliktu, varam uzsākt pārmaiņas,” skaidro psihoterapijas speciāliste, iesakot sākt risināt situāciju, vispirms uz papīra uzrakstot, cik tas ir iespējams, vai apspriežot ieradumu maiņu ar konsultantu. Atrisinot iekšējo konfliktu, izmaiņas var nākt ļoti viegli. Ieradumu maiņas procesu būtiski atvieglo arī palīdzība no ārpuses, jo tad cilvēkam ir atbalsta sistēma, kas palīdz īstenot paredzētās pārmaiņas. “Pats galvenais ir, lai cilvēks ieradumu maiņu uztver kā labumu sev, lai novērtē to pozitīvo, ko gūs pārmaiņu rezulātā,” atzīst G. Ratniece.

Arī Huawei vēlas atbalstīt savus lietotājus, lai tie pie izmaiņām spētu pierast pēc iespējas ātrāk un vieglāk. “Lai apmierinātu lietotāju vajadzības, pārejot uz AppGallery, tajā pieejami vairāk kā 50 000 dažādi sīkrīki, ko izstrādājuši 1,3 miljoni pasaulē talantīgāko mobilo aplikāciju izstrādātāju. Huawei šajā platformā investējis lielus līdzekļus, un tas darīts viena mērķa labad – lai šī jaunā pieredze mūsu lietotājiem būtu ērta, aizraujoša, un ātri vien kļūtu par ikdienas sastāvdaļu,” piebilst G. Kursiša.

Autors: Huawei

Latvijā ar Covid-19 inficēto skaits piedzis līdz 612

Pēdējā diennaktī konstatēti 23 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, līdz ar to slimība līdz šim valstī reģistrēta 612 cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī veikti 1198 testi, kamēr kopš vīrusa parādīšanās kopumā veiktas jau 26 656 analīzes.

Patlaban 35 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 32 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu slimības gaitu.

Kā vēstīts, ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Veselības ministrija atgādina, ka ārkārtējās situācijas laikā ciemošanās nav atļauta, un tas attiecas arī uz svētku laiku.

Veselības ministrija uzsver, ka patlaban drošākais veids, kā pasargāt savus tuviniekus, īpaši seniorus, ir ciemiņu neuzņemšana un nedošanās ciemos. Pat, ja tas nozīmē atcelt vismīļākās vecmāmiņas satikšanu, ministrija aicina sargāt sev tuvo cilvēku veselību un šādas tikšanās atcelt.

Kā skaidro ministrijas pārstāvji, patlaban ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kas nedzīvo kopā. Tas nozīmē, ka svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem, svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

10.04.2020.

Skolu beidzējiem nākas turpināt gaidīt skaidrību par eksāmenu norisi!

Centralizēto eksāmenu norisei ir paredzēti trīs scenāriji, tostarp arī to rīkošana jūnijā vai jūlijā, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Kā skaidro IZM, ja ārkārtējā situācija pēc 12.maija netiks pagarināta, valsts pārbaudes darbi 9.klasēm un centralizētie eksāmeni 12.klasēm varētu notikt jūnijā un jūlijā. Ja ārkārtējo situāciju tomēr pagarinās, arī noslēguma eksāmenu laikus varētu pagarināt.

Tikai tad, ja drošības pasākumi saistībā ar Covid-19 pandēmiju netiks atcelti ilgstoši, tiek pieļauta iespēja visiem skolēniem šo mācību gadu pabeigt ar izliktu vidējo gada vērtējumu. 

Gala lēmumu par valsts pārbaudes darbu norisi pieņems, vadoties no turpmākās epidemioloģiskās situācijas valstī un Veselības ministrijas rekomendācijām, kā arī citu Eiropas Savienības (ES) valstu rīcības centralizēto eksāmenu norisē, informēja ministrija.

Šobrīd plānots, ka centralizētie eksāmeni “vienā vai otrā formā” notiks, jautājums ir par to, kā tieši, ceturtdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem stāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Politiķis skaidroja, ka valdības sēdē izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) teikusi, ka vēl vērtēs, kā attīstās koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 un to kāds būs stāvoklis pēc četrām nedēļām.

Premjers norādīja, ka plānoti ir dažādi scenāriji, bet galvenā ziņa ir, ka eksāmeni notiks, jautājums vēl esot par to, vai tie notiks klātienē, neklātienē, dalītā veidā, kopā vai atsevišķi.

Otrdien, 14.aprīlī, notiks ES valstu izglītības un zinātnes ministru attālinātā konference, kurā tiks pārrunāta valstu rīcība krīzes situācijā izglītības jomā, tostarp rīcības scenāriji centralizēto eksāmenu norisē.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādījusi, ka tā kā valsts pārbaudes darbi skar daudzus tūkstošus skolēnu un mācībspēku, IZM ir ieinteresēta lēmumu paziņot pēc iespējas ātrāk, bet, cerams, ne vēlāk kā līdz maija sākumam, vienlaikus rūpīgi izsverot drošības jautājumus un uzņemoties atbildību par visatbilstošāko risinājumu.

Ceturtdien ar IZM piedāvātajiem iespējamajiem risinājumiem centralizēto eksāmenu norisē tika iepazīstināti arī valdības pārstāvji. Valdības šodien veiktie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju paredz, ka svešvalodu eksāmenu norise iepriekš noteiktajos datumos no 12. līdz 15.maijam netiek plānota. Jaunus datumus eksāmenu norises gadījumā noteiks ministre.

Jau ziņots, ka IZM sadarbībā ar Veselības ministriju veic nepieciešamos priekšdarbus, lai situācijā, kad eksāmeni tiek kārtoti klātienē, to norises vietās varētu nodrošināt visus nepieciešamos epidemioloģiskos pasākumus, nepieļaujot lielu skolēnu koncentrāciju vienā telpā. Patlaban tiek modelēts gan tas, kā notiks eksāmeni, gan arī – kāds būs eksāmenu saturs.

Ar IZM un Valsts izglītības satura centra izstrādāto rīcības programmu ar eksāmenu norises kārtību sabiedrību pakāpeniski plānots iepazīstināt pēc Lieldienu brīvdienām, atklāja ministrija.

No 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni aizliegumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību. Ārkārtējās situācijas laikā arī mācības Latvijas skolās un augstskolās tiek organizētas attālināti.

10.04.2020.

Patiess stāsts: Gaidot atkārtotās Covid-19 pārbaužu analīzes! (4. daļa)

Sazinājāmies ar Juri, kuram kā jau rakstījām, ir konstatēta saslimšana ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19. Slimības simptomus Juris konstatēja 23.martā, dienu pēc ielidošanas Latvijā. 

“Kad es tikko atgriezos Latvijā, es uzreiz sazinājos ar informatīvo tālruni 8303, lai noskaidrotu, kas man jādara, un vai man vajadzētu nodot analīzes. Man teica, ka man jāievēro karantīna 2 nedēļu garumā un, ja neparādīsies simptomi, tad analīzes jānodod karantīnas beigās. Ja parādīsies simptomi, tad man esot jāzvana vēlreiz un man uztaisīšot analīzes. Nākamajā dienā, tas ir pirmdien, man tiešām parādījās simptomi. Es atkal zvanīju uz telefona numuru 8303 un pieteicos uz analīzēm, un nākamajā dienā man nozīmēja laiku dienas otrajā pusē pie Biķernieku trases.”

Atbraucot no ārzemēm, Juris ar savu ģimeni nesatikās. Viņš bija stingri nolēmis ievērot 2 nedēļu karantīnas periodu. Šobrīd Juris mitinās dzīvoklī, kurā atrodas viens pats. Jura analīzes apmaksāja valsts, un līdz analīžu rezulātiem bijis jāgaida viena diena. 

Jura analīžu rezultāti uzrādīja, ka viņš ir saslimis ar Covid-19. Viņam tika nozīmētas atkārtotas analīzes, kuras tika paņemtas 7. un 8. aprīlī. Ja abas analīzes būs negatīvas, tad tas nozīmēs, ka Juris ir vesels un varēs doties mājās pie ģimenes. Diemžēl, pirmajās analīzēs uzrādījās, ka Juris joprojām ir slims ar Covid-19. Nedēļas nogalē vai pirmdien viņš uzzinās otro analīžu rezultātu. Apjautājāmies, vai Juris vēl izjūt kādus Covid-19 simptomus. Šobrīd Jurim nekādu nopietnu simptomu neesot, vienīgi pie paildus slodzes, piemēram, telefona sarunas, Jurim sākoties klepus. Citādi viss esot kārtībā. Divas analīzes tiek paņemtas tādēļ, lai netiktu pieļauta kāda kļūda un būtu pilnīgi droši zināms cilvēks ir vesels vai nav. Pirmdien sazināsimies ar Juri, lai noskaidrotu, kāds ir viņa veselības stāvoklis. Gadījumā, ja pacients ir slims, ir vēl 6 dienas jāievēro karantīnas periods, pēc kura atkārtoti tiek paņemts analīžu paraugs, lai noskaidrotu kāds ir slimnieka stāvoklis.

Dieviete.lv komanda Jurim sūta pozitīvas domas un ļoti cer uz viņa drīzu izveseļošanos.

Ja Tev ir foto vai video ar kādu interesantu notikumu, kuru, tavuprāt, mums vajadzētu publicēt, tad sūti to uz Dieviete.lv redakcijas e-pastu dieviete@dieviete.lv un mēs to izskatīsim. Būsim priecīgi saņemt arī kādus pieredzes stāstus, ceļojumu aprakstus, pārdomas par aktuāliem notikumiem pasaulē un tavā dzīvē. Mums rūp tavs viedoklis! 

Ar viedokli vai savu pieredzi par Covid-19 vari dalīties arī komentāros! 

Autors: Dieviete.lv

09.04.2020.

Patiess stāsts: Covid-19 analīzes gaidot. Negatīvs vai pozitīvs?

Patiess stāsts: Covid-19 diagnoze apstiprinās! (2. daļa)

 

Patiess stāsts: Veseļošanās no Covid-19 (3. daļa)

Veģetārais burgers

Nepieciešams ( 4 personām)

4 hanburgeru maizītes

300 g turku zirņu

1 sīpols

5 ķiploku daiviņas

2 saujas zaļumu

Sauja kapātas kinzas

2 ēdamkarotes miltu

3/4 tējk. cepamā pulvera

1 tējk. romiešu ķimeņu

1 ola

Sāls

Melnie pipari

 

Pagatavošana

Konservētiem vai vārītiem turku zirņiem nolej šķidrumu un tos saspaidi vai samal. Smalki sakapā sīpolu, ķiplokus un čili un pievieno zirņiem, tad mīci līdz graudaina biezeņa konsistencei. Pievieno zaļumus, miltus, cepamo pulveri, olu un garšvielas un visu rūpīgi samaisa. Izveido plakanu kotleti un cep lielā eļļas daudzumā no abām pusēm, līdz tā kļūst brūna.

Hamburgera maizītes pārgriež uz pisēm un apgrauzdē uz grila. Uz maizītes liek tomātu salsu, silto zirņu kotleti, kā arī pēc izvēles salātu lapas, gurķus, sīpolus un citus dārzeņus.

 

Autors: Dieviete.lv

Megana Mārkla un princis Harijs nodibinājuši jaunu fondu (+VIDEO)

Saseksas hercogi, kā zināms, pēc karalienes Elizabetes II vēlmes ir atteikušies no vārda “karaliskais” lietošanas kā sociālajās vietnēs, tā arī reģistrējot jaunus fondus. 38 gadus vecā Megana Mārkla un 35 gadus vecais princis Harijs izvēlējušies citu vārdu, kas, kā noprotams, viņiem abiem saistās ar pozitīvām emocijām.

Harijs un Megana nodibinājuši labdarības fondu “Archewe”, kas, kā noprotams, ir abu dēla Ārčija vārda atvasinājums.

“Mūsu dēla vārds ir kļuvis par jaunu iedvesmas avotu mums. Mēs vēlamies izdarīt kaut ko paliekošu, vērā ņemamu, kaut ko svarīgu,” – tā teikts Saseksas hercogu paziņojumā.

Megana un Harijs uzsvēruši, ka ar nepacietību gaida, kad varēs sākt pilnvērtīgu darbu šajā labdarības fondā, kas aizvietos viņu līdzšinējo darbu un pienākumus britu karaliskajā ģimenē. Zināms, ka jaunā fonda reģistrācijas dokumenti tika iesniegti atbildīgajās Amerikas instancēs vēl pagājušajā mēnesī. Fonda darbība uz nezināmu laiku ir atlikta to ietekmējusi Covid-19 izraisītā pandēmija. “Kā arī jūs, mēs šobrīd koncentrējam savus spēkus pret Covid-19 pandēmiju, taču mēs ar nepacietību gaidām “Archewell” fonda darbības sākumu, kad tas būs iespējams,” – hercogu vārdus citē izdevums “Daily Mail”.

Saseksas hercogi kopā ar nepilnu gadu veco dēliņu Ārčiju mitinās Losandželosā. Losandželosā ģimene plāno uzsākt savu jauno dzīvi. Megana vēlējusies dzīvot tuvāk savai mammai, Dorijai Reglandai. Tomēr kopš pārcelšanās uz ASV, viņas vēl nav satikušās, jo abas ģimenes atrodas pašizolācijā. Megana Mārkla un Harijs bijuši spiesti atteikties no vārdu “Sussex Royal” izmantošanas zīmolos, fondos un citos nosaukumus, jo to pieprasīja Lielbritānijas likumdošana. Tāpat viņi arī atteicās no “Sussex Royal” konta sociālajā vietnē “Instagram”, kur viņiem bija vairāk kā 11 miljoni sekotāju…

Video

 

Autors: Dieviete.lv

Problēma: Kā un kāpēc sākt sarunu par urīna nesaturēšanu?

Urīna nesaturēšana ir samērā bieži sastopama medicīniska problēma pat gados jaunām sievietēm. Dati katrā valstī atšķiras, jo tiek iegūti ar dažādām metodēm, tomēr pieejamā statistika liecina, ka vecuma grupā no 30 līdz 60 gadiem ar urīna nesaturēšanu saskaras katra trešā sieviete un tikai 1–5% vīriešu. “Katrai sievietei ir tiesības būt laimīgai. Urīna nesaturēšanai mūsdienās nevajadzētu būt šķērslim, jo ir pieejami gana daudz dažādi līdzekļi dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tomēr šī problēma joprojām izraisa nopietnas psiholoģiskas sekas un pat smagu depresiju, sievietēm izolējot sevi no apkārtējās pasaules,” atgādina higiēnas preču DAILEE eksperte Elizabete Pumpure, ārste rezidente, ginekoloģijas un dzemdniecības pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē.

Veselīgs dzīvesveids profilaksei

Sievietes ar urīna nesaturēšanu bieži saskaras jau 30–40 gadu vecumā, kad piedzīvota pirmā grūtniecība un dzemdības. Tās rada papildu slodzi iegurņa pamatnei, bet tieši iegurņa pamatnes vājums ļoti bieži ir iemesls urīna nesaturēšanai. Ar katru gadu iegurņa pamatnes muskuļu spēks samazinās un palielinās urīna nesaturēšanas iespējamība. Vēl viens būtisks riska moments ir menopauze, kad, samazinoties estrogēnu daudzumam, pavājinās arī muskuļu spēks, tie vairs nespēj noturēt urīnu un notiek noplūdes. Tomēr urīna nesaturēšana var būt saistīta arī ar problēmām citu orgānu sistēmās, tāpēc ir svarīgi veikt papildu izmeklējumus sadarbībā ar urologu. Samērā reti ir tādi gadījumi, kad urīna nesaturēšanu nevar novērst, tomēr pat tad ir iespējams uzlabot dzīves kvalitāti.

Daži paradumi ikdienā var palīdzēt kontrolēt urīna nesaturēšanu vai izvairīties no tās pavisam. Liela nozīme ir daudz apspriestajam veselīgajam dzīvesveidam, kas iekļauj fiziskas aktivitātes, vēderpreses un iegurņa pamatnes stiprināšanu. Spiedienu uz iegurņa pamatni var palielināt arī aptaukošanās un aizcietējumi, tāpēc jāpiedomā pie šķiedrvielām bagāta uztura un pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšanas.

Ja tomēr sieviete jau saskārusies ar urīna nesaturēšanu, svarīga ir labierīcību apmeklēšana, pirms vēl ķermenis signalizē par tādu vajadzību, samazinot patvaļīgas urīna noplūdes risku. Vēl viens būtisks aspekts ir personīgā higiēna. Urīna nesaturēšana rada ne tikai kauna sajūtu, bet arī slapjumu, kas var izraisīt ārējo dzimumorgānu ādas apsārtumu un iekaisumu un pat provocēt urīnceļu infekcijas. Tāpēc būtu jāizvēlas atbilstoši ieliktnīši, paketes vai autiņbiksītes – tas atkarīgs no noplūdes apjoma. 

Kēgela vingrinājumi ir vēl viens labs veids, kā mazināt urīna nesaturēšanas risku, sevišķi pēcdzemdību periodā. Taču ne vienmēr ar to ir līdzēts, tāpēc par urīna nesaturēšanu ir jārunā. 

Kā un kāpēc sākt sarunu par urīna nesaturēšanu?

Cilvēki labprātāk izvēlas par šo problēmu nerunāt – tā ir delikāta un intīma, un daudzi par to kaunas. Taču nereti sievietes vieglu urīna nesaturēšanu nemaz neatpazīst un vēršas pie ārsta ar sūdzībām par šķietamiem ginekoloģiskiem sarežģījumiem. Tāpēc ārstam ir ļoti svarīgi spēt uzdot pareizos jautājumus, lai identificētu īsto sūdzību iemeslu. Savā praksē nereti saskaros ar to, ka pacientes pašas par to nerunā. Tas ir skumji, jo urīna nesaturēšana norobežo sievietes no sociālām aktivitātēm; daudzas atsakās no sabiedriskās dzīves un izvēlas palikt mājās, lai nejustos apkaunotas. 

Protams, urīna nesaturēšana nav tas temats, ko izvēlamies apspriest pie vakariņu galda. Bet būtu svarīgi, lai ir vismaz kāds medicīnas speciālists – ģimenes ārsts vai ginekologs, kam sieviete var pastāstīt par savām bažām. Ja, uzsākot fizisku aktivitāti vai šķaudot, notiek urīna noplūde; vēl vairāk, ja tas sāk ierobežot ikdienas gaitas, piemēram, sieviete izvairās no fiziskām aktivitātēm urīna noplūšanas dēļ – noteikti būtu jāvēršas pie speciālista.

Urīna nesaturēšana ilgtermiņā var radīt nopietnas psiholoģiskas problēmas, tai skaitā smagu depresiju, jo cilvēks izolējas no sociālās dzīves. Ja ievērojat, ka radiniece vai draudzene pēkšņi nozudusi no redzesloka un izvairās apmeklēt publiskus pasākumus, noteikti derētu apjautāties, vai nav kas atgadījies. 

Tā kā urīna noplūde var radīt ne tikai slapjumu, kas kairina ādu, bet arī nepatīkamu aromātu, noteikti nevajadzētu kautrēties un lietot atbilstošas higiēnas preces. Piemēram, zīmols DAILEE apvieno lielisku kvalitāti un zemu cenu. Turklāt šie higiēnas līdzekļi ir valsts kompensējamo higiēnas līdzekļu sarakstā – ja ir ārsta nozīmējums, visbiežāk tiek apmaksāti 50% no lētākā pieejamā produkta. Pats galvenais – lai sieviete ar izvēlēto līdzekli justos ērti. Svarīgi, lai ieliktnītis dzīves kvalitāti uzlabo, nevis pasliktina. Ļoti bieži paiet ievērojams laiks, kamēr sieviete atrod piemērotāko higiēnas preci, bet ir vērts mēģināt vēl un vēl, lai varētu ar prieku piedalīties ikdienas aktivitātēs un sadzīvot ar savu problēmu, ja tā nav novēršama.

Autors: Dailee

8 dabīgas Lieldienu olu krāsošanas receptes un uztura padomi!

Pavasara saulgrieži ir klāt! Lai arī šogad Lieldienās nav ieteicamas tradicionālas viesošanās un kopā sanākšanas, tas nenozīmē, ka tādēļ šos svētkus nevaram pienācīgi sagaidīt un izjust svētku noskaņojumu! Turklāt veselīgākiem un košākiem svētkiem talkā nāks BENU Aptiekas piesaistītās ekspertes, sertificētas uztura speciālistes Lienes Sondores un BENU Aptiekas farmaceites Zandas Ozoliņas padomi pārdomātai ēdienkartei un dabīgi veidotiem, skaistiem Lieldienu olu toņiem! 

Olas mūsu uzturā

Teju vai neviens ēdiens nav iedomājams bez olu klātbūtnes – konditorejā,  gastronomijā… Mēs tās kuļam mērcēs, krēmos, kulteņos vai ēdam vienkārši uzceptas vēršacī, vārītas, olas mēs krāsojam Lieldienās, un ar olām tiek veikti dažādi rituāli jau gadsimtiem ilgi – galvenokārt, lai godinātu pavasara atnākšanu. Praktiski visu tautu ēdienkartēs mēs atradīsim olas. 

Latvijā pārtikā vispopulārākās ir vistu un paipalu olas, taču pasaulē ir sastopamas visdažādākās olu gastronomiskās tradīcijas. Svarīgi, ka neatkarīgi no veida olas mūsu ēdienkarti papildina ar kvalitatīvām olbaltumvielām, uzsver uztura speciāliste.

Olu uzturvērtība

Vidēji vienas olas svars bez čaumalas ir 40 g, un tās ir vidēji 64 kalorijas. Olas nesatur ogļhidrātus, vienā olā ir ap 5-6 gramiem olbaltumvielu, bet tauki – pārsvarā nepiesātinātās taukskābes, Omega-3 un Omega-6. Olas satur selēnu, cinku, retinolu, tokoferolu. Olas dzeltenums ir vērtīgs – tas satur A, D, B grupas vitamīnus, fosforu, kāliju, kalciju, dzelzi, cinku, β karotinoīdus. Olas satur arī lecitīnu un holīnu, kas ir nepieciešams labai smadzeņu darbībai, labvēlīgi ietekmē  sirds un asinsvadu sistēmu un neļauj paaugstināties holesterīna līmenim.

Jāņem vērā, ka olas uzturvērtība būs atkarīga no vistas audzēšanas – vai tā ir augusi brīvā vidē vai lielfermā. Brīvā vidē audzētu vistu olās būs nedaudz vairāk Omega-3, karotinoīdu, galvenokārt luteīna un zeaksantīna, kas labvēlīgi ietekmē acu veselību.

Cik daudz olu ēst?

Tiek pieņemts, ka viena ola dienā veselībai draudus neradīs un holesterīna līmeni nepaaugstinās. Taču, ja ir kādas veselības problēmas, vienmēr ir jākonsultējas ar ārstu, cik daudz un kā pagatavotas olas drīkst ēst. Nevajadzētu gan vienā dienā apēst visas septiņas olas, uzsver L. Sondore. Jāatceras, ka olbaltumvielas satur arī gaļa, zivis, pākšaugi un graudu valsts produkti.

Drošība

Uztura speciāliste uzsver – nekvalitatīvas, nepareizi uzglabātas un pagatavotas olas var radīt risku saslimt ar salmonelozi! Iegādājoties olas, vienmēr pārliecinieties par to svaigumu (derīguma termiņš norādīts uz iepakojuma, kur būs informācija arī  par putnu turēšanas metodi).

Pirms ievietošanas ledusskapī olas noteikti ir jānomazgā un jāglabā tām paredzētā nodalījumā. Ja olai ir ieplīsusi čaumala – olu izmet! Drošības apsvērumu dēļ neiesaka uzturā lietot jēlas olas. Tās arī organismā slikti sagremojas.

Pagatavojot olas, jāatceras, ka salmonellas iet bojā 70 ° C pēc 5-10 minūtēm. Cieti vārīta ola ir droša uzturā, savukārt mīksti vārītā olā, ja to vāra četras minūtes, salmonellas var vēl saglabāties!

Grūtniecības laikā ir jālieto termiski apstrādāti produkti un tas nozīmē, ka topošām māmiņām olas uzturā jālieto kārtīgi izceptas vai cieti vārītas!

Olas pēc svētkiem

Ja lieto olas pēc Lieldienām, tad krāsotās olas ir jāuzglabā ledusskapī. Tās var izmantot visdažādākajās receptēs, piemēram, salātos, zupās un uzkodās:

  • zaļumu salātos kopā ar jaunajām nātru lapiņām, gārsu, skābenēm, spinātiem, gurķiem un sarkano sīpolu ripiņām;
  • sviestmaižu krēmā ar tunci, kapātam olām un garšvielām;
  • nātru zupā vai skābeņu zupā ar olām;
  • pildītu olu pagatavošanai – dzeltenumu sajaucot ar sinepēm, majonēzi, krējumu vai grieķu jogurtu;
  • maizītēs ar ķilavām un olu.

Dabīga olu krāsošana

Katrai ģimenei ir savas tradīcijas un paņēmieni Lieldienu olu krāsošanai. BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa piedāvā dažādas ierastas metodes, un šogad Lieldienu olu paletē ieviest kādu jaunu, ar dabiskām krāsām iegūtu toni. Lūk, daži ieteikumi.

Rozā krāsai – biešu sula ar etiķi vai dzērveņu sula. Košākam tonim: puslitru sarkano biešu sulas uzvāra kopā ar divām ēdamkarotēm etiķa, olas ieliek karstajā šķidrumā un ļauj 1-2 stundas ievilkties. Gaišam tonim: uzvāra olas spēcīgā dzērveņu sulā, atļauj tām ievilkties.

Tradicionāli sarkanbrūnai – sīpolu mizas. Četras krūzes sarkano vai balto sīpolu mizas vāra 30 minūtes līdz 1 stundai, pievieno olas. Atkarībā no turēšanas ilguma, olas sanāks no sarkanīgi brūnas līdz tumši sarkanai krāsai. Olas pēc tam var apsmērēt ar olīveļļu – spīdumam.

Dzeltenai – kurkuma. Trīs ēdamkarotes kurkumas jeb dzeltensaknes ieber puslitrā ūdens, uzvāra, ieliek olas un ļauj vairākas stundas ievilkties.

Koši zilai – zilais kāposts. Sīki sakapātu kāpostu iemērc uz nakti puslitrā ūdens, pievienojot 6 ēdamkarotes baltā etiķa. No rīta šķīdumā ieliek jau novārītas olas, atļauj ievilkties.

Tumši violetai – sarkanvīns. Spēcīgu sarkanvīnu pārlej olām tā, lai tās pilnībā noklāj, pēc 12 stundām olas izņem un atstāj nožūt. Svarīgi – nemazgāt un nepārklāt tās ar eļļu. 

Gaiši rozā tonis – avokado mizas. Avokado mizas un uz pusēm sagrieztus kauliņus ieliek ūdenī un vāra vismaz stundu. Pēc tam izņem mizas un kauliņus, pievieno ēdamkaroti etiķa un ievieto olas. Olas uzvāra un atstāj ievilkties vismaz 15 minūtes.

Koši dzeltenai – burkānu laksti. Sakapātus burkānu lakstus un mizas vāra ūdenī 15 minūtes, pievieno 2 tējkarotes etiķa, novārījumā liek mērcēties olas.

Lillā krāsai – upenes. Olas ievārījumā vāra apmēram 10 minūtes, pēc tam ļauj ievilkties vēl aptuveni 10 minūtes.

 

Lai priecīgas Lieldienas!

Autors: Benu Aptieka

Dailes teātris pieļauj štatu samazināšanu par 10%

Dailes teātris darbu plāno atsākt jūlija beigās vai augusta sākumā, bet patlaban tiek apsvērta iespēja samazināt štatus par ne vairāk kā 10%, pastāstīja Dailes teātra direktors Juris Žagars.

Žagars lēsa, ka valdība, visticamāk, pagarinās ārkārtējo situāciju, jo, kaut gan jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pieauguma tendence ir stabila, pagaidām vēl situācija neuzlabojas. Tas nozīmē, ka, iespējams, Dailes teātra kolektīvs varēs atgriezties darbā jūlija beigās, proti, pēc trīs mēnešiem, un augustā atsākt spēlēt izrādes, tomēr, kā uzsvēra Žagars, tas ir ļoti optimistisks scenārijs.

Teātra direktors atzīmēja, ka tāpat kā uz jebkuru uzņēmumu Covid-19 krīze atstātās nopietnu ietekmi arī uz teātri – varētu samazināties kases ieņēmumi un, ņemot vērā, ka cilvēki ienākumi būs mazāki, vajadzēs pārskatīt arī biļešu cenu politiku.

“Es prognozēju, ka ne tik ātri viss atgriezīsies iepriekšējās sliedēs un ar ārkārtējās situācijas beigām katru vakaru visās trijās zālēs uzreiz nebūs 1300 skatītāju,” pauda Dailes teātra direktors.

Grūti paredzams arī tas, kādā stāvoklī pēc krīzes būs valsts budžets. Iespējams, ka visās jomās būs sagaidāmas kādas optimizācijas. Nevar izslēgt iespēju, ka tas attieksies arī uz kultūras nozares budžetu.

“Mūsu pašu ieņēmumi un valsts dotācija ar laiku varētu samazināties un patlaban nevar prognozēt, kad tā atjaunosies. Mēs esam gatavi arī diezgan ievērojamam budžeta samazinājumam,” pavēstīja Žagars.

Vēl pirms krīzes Dailes teātra vadība veikusi “atsevišķas personāla korekcijas uz vienošanās pamata”, kas bijušas plānotas iepriekš. Tieši krīzes dēļ teātrī patlaban no darba vēl neesot atbrīvots neviens darbinieks, tomēr notikušas vairākas sarunas ar atsevišķiem darbiniekiem par to, ka konkrētā štata vieta dīkstāves dēļ tiks likvidēta. Cilvēkiem tiek dota iespēja vai nu slēgt vienošanos, vai arī jārēķinās, ka maijā šīs darba vietas, visticamāk, vairs nebūs.

“Kopīgais darbinieku samazinājums nav plānots lielāks par 10%. Tā nebūs kolektīvā atlaišana. Pašreiz notiek vērtēšanas un sarunu process ar atsevišķiem tehniskā, mākslinieciskā un administrācijas personāla darbiniekiem,” skaidroja Dailes teātra direktors.

Teātris ir piedāvājis darbiniekiem arī doties atvaļinājumā, ko viņi labprāt arī izmanto. Ārkārtējās situācijas laikā teātra kolektīvs ir sadalīts trijās grupās. Vienu grupu veido tie, kuriem ir jāturpina strādāt uz pilnu slodzi. Tie ir apmēram 15% no visiem Dailes teātra darbiniekiem. Otrajā grupā ietilpst tie, kuriem dotajā brīdī slodzes praktiski nav un pēc būtības viņi ir dīkstāvē. Trešā grupa ir tie, kuru darba vietas varētu tikt likvidētas.

“Mēs esam informējuši šos darbiniekus, ka saistībā ar ievērojamu slodzes samazinājumu no 1.maija esam spiesti viņiem samazināt algu par 25% procentiem, kas būs orientējoši tikpat liels samazinājums, kāds pašlaik ir tiem citu uzņēmumu un iestāžu darbiniekiem, uz kuriem attiecas dīkstāves pabalsti,” teica Žagars.

Žagars pavēstīja, ka Dailes teātra kolektīvs saprot situāciju valstī un ar šo soli zināmā mērā solidarizējas ar tiem cilvēkiem, kuri ir spiesti būt dīkstāvē un saņemt pabalstus. Viņš piebilda, ka teātris kā valsts kapitālsabiedrība pagaidām nekvalificējas Ministru kabineta dīkstāves noteikumiem, tāpēc proaktīvi nolemts rīkoties pašiem.

“Manuprāt, tas ir godīgi pret sabiedrību, jo galu galā mēs tērējam arī nodokļu maksātāju naudu, kaut gan jāpiebilst, ka pusi no mūsu budžeta veido teātra nopelnītā nauda,” pauda Žagars.

Šāds lēmums pieņemts, lai tad, kad pienāks augusts un septembris un teātris atsāks strādāt, būtu līdzekļi, ar kuriem nodrošināt darbību. Ja ārkārtējās situācijas laikā, kas iespējams ievilksies, tiks iztērēti visi teātra uzkrājumi un daļa no valsts dotācijas, naudas teātrim būs par maz, lai kvalitatīvi iesāktu jauno sezonu.

Žagars pastāstīja, ka daļa teātra aktieru joprojām strādā uz pilnu slodzi, jo turpinās trīs iesāktie radošie projekti. Viens no tiem ir nodēvēts par “Skype lugu”, proti, projekts “Jūsmotāji”, ko iestudē Dailes teātra mākslinieciskais direktors un režisors Viesturs Kairišs kopā ar sešiem aktieriem. Mēģinājumi notiek divas reizes dienā, izmantojot “Skype”. Aprīlī šim projektam, kas tuvojas noslēguma fāzei, gaidāma pirmizrāde.

Otrs projekts ir izrāde, kas bija jau iesākta un tajā piedalās divi aktieri, bet trešais – monoizrāde, pie kuras strādā kāds režisors un aktieris.

“Viņi strādā mājās un attālināti un pagaidām nav vajadzības to darīt teātra telpās. Mēs mēģinām pēc iespējas ierobežot to cilvēku skaitu, kuriem jāšķērso teātra slieksnis,” pauda Dailes teātra direktors.

Marta beigās diviem Dailes teātra darbiniekiem tika apstiprināta saslimšana ar jauno koronavīrusu, līdz ar to teātra vadība ir pieņēmusi striktākus mērus uz darba organizāciju. Teātris nosacīti ir sadalīts uz divām pusēm ar divām atsevišķām ieejām, no kurām viena paredzēta administrācijas darbiniekiem, otra – tehniskajiem darbiniekiem, lai pēc iespējas samazinātu savstarpējo kontaktu. “Protams, vienlaicīgi kopā nestrādā vairāk kā divi darbinieki un distancē,” uzsvēra Dailes teātra direktors.

Autors: nozare.lv

 

Pēdējā diennaktī konstatēti 12 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi

Pēdējā diennaktī konstatēti 12 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, līdz ar to slimība līdz šim valstī reģistrēta 589 cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī veikti 1422 testi, kamēr kopš vīrusa parādīšanās kopumā veiktas jau 25 458 analīzes.

Patlaban 38 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 35 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu slimības gaitu.

Kā vēstīts, ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) otrdienas preses konferencē pauda cerību, ka “mums izdosies līdz Jāņiem tikt galā ar Covid-19, un Lieldienu šūpošanos mēs ar lielu prieku varēsim īstenot vēlāk vasarā”.

“Lūdzu neļaujamies pavasara eiforijai un strikti izpildām epidemioloģiskos nosacījumus – distancēšanos, higiēnu, divu metru distances ievērošanu un publisku pasākumu neapmeklēšanu,” aicināja Viņķele, “šī ir tā reize, kad pieticīga latviešu piesardzība – “nevajag vēl sapriecāties” – tiešām ir vietā”.

Pēc Viņķeles paustā, patlaban noteiktie drošības pasākumi netiks mīkstināti. “Pieņemam to kā realitāti, ka līdz 12.maijam turpinām pašreizējos ierobežojumus,” pauda ministre, norādot, ka “šobrīd nav arī nepieciešamības tos pastiprināt”.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

09.04.2020.

Lieldienu laikā ciemošanās ir aizliegta!

Latvijā patlaban ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kuri nedzīvo kopā, tas nozīmē, ka svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem, svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti, uzzināja Veselības ministrijā (VM).

Ministrijā uzsvēra, ka nav pieļaujama arī situācija, ka, piemēram, cilvēks darba dienās dzīvo vienā vietā, piemēram, ar draugiem, kolēģiem vai tamlīdzīgi, bet nedēļas nogalē dodas apciemot ģimeni vai draugus, kuri dzīvo citur. Šādās situācijās cilvēkam ir jāpieņem lēmums, kurā no mājsaimniecībām viņš pavadīs laiku līdz brīdim, kad šie ierobežojumi tiks atcelti. Izņēmums ir tad, ja nepilngadīga bērna vecāki dzīvo šķirti. Bērns drīkst tikties ar otru vecāku. Vienlaikus pašiem vecākiem kopā ir jāizvērtē situācija, vai tas šobrīd ir nepieciešams. Tā vietā var izmantot citas iespējas, piemēram, sazināties ar video zvanu.

Ministrijā arī atgādināja, ka īpaši svarīgi no inficēšanās ar Covid-19 ir pasargāt gados vecus cilvēkus un cilvēkus ar hroniskām saslimšanām, tāpēc jāatliek arī vecvecāku apciemojums. Piemēram, vecāki nevar brīvdienās sūtīt bērnus uz laukiem pie vecvecākiem, kā arī vecvecāki nevar braukt palīdzēt pieskatīt bērnus darba dienās, ja vien visi nedzīvo kopā vienā mājsaimniecībā.

Tāpat ministrijā norādīja, ka uz ielas kopā atrasties var tikai divi cilvēki, kuri dzīvo kopā, tāpēc, piemēram, divas māmiņas, kuras pastaigājas kopā ar bērniem, vairs nevar pastaigā iet kopā vai viņām savā starpā jāievēro vismaz divu metru distance.

Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicina Latvijas iedzīvotājus Lieldienas svinēt katram savās mājās, ka arī aizlūgt gan par valsti, gan tās iedzīvotājiem, aģentūra LETA uzzināja Tieslietu ministrijā (TM).

Ņemot vērā valdības piešķirtās pilnvaras, TM īpaši uzsver, ka reliģiskajām organizācijām laika periodā no 10. līdz 12.aprīlim un no 17. līdz 19.aprīlim, atkarībā no Lieldienu svinēšanas laika, Lieldienu svētku dievkalpojumu laikā vajadzētu aicināt iedzīvotājus palikt savās mājās un piedalīties svētku dievkalpojumos attālināti, tostarp, izmantojot internetu, TV un radio starpniecību.

Tāpat reliģiskajām organizācijām visus svētku dievkalpojumus nepieciešams plānot bez apmeklētāju klātbūtnes. Dievkalpojumus notur garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, pēc iespējas atturoties no tādu reliģisku rituālu veikšanas, kas paredz tiešu kontaktu, skaidroja ministrijā.

TM arī izcēla, ka, apzinoties, ka reliģisko organizāciju telpas – dievnami – ir publiskās vietas un tās nav slēgtas apmeklētājiem, uz reliģiskajām organizācijām ir tieši attiecināmi ierobežojumi un noteikumi par sociālo un fizisko distancēšanos.

Minētais nozīmē, ka ikvienam, kas atrodas reliģisko organizāciju telpās, ir jāievēro divu metru sociālā un fiziskā distancēšanās. Tas ir attiecināms gan uz garīgo personālu, rīkojot dievkalpojumu, gan uz dievnamu individuālajiem apmeklētājiem, gan uz citām personām, kā, piemēram, personām, kas veido dievkalpojuma video vai audio tiešraidi. Līdz ar to reliģiskajām organizācijām ir pienākums nodrošināt iespēju apmeklētājiem ievērot divu metru distanci jebkurā dievnama vietā, tostarp, ieejot dievnamā. Maksimālais ieteicamais apmeklētāju skaits, kas vienlaikus var atrasties dievnamā, ir 25 personas, neskaitot garīgo un kalpojošo personālu.

Reliģiskām organizācijām jānodrošina roku dezinfekcijas līdzekļa pieejamību pie ieejas dievnamā, aicinot tā apmeklētājus lietot sejas maskas.

Tāpat tām jāsadarbojas ar Valsts policiju un citām institūcijām sabiedriskās kārtības un epidemioloģisko prasību nodrošināšanai.

Tādējādi ikviens ir stingri aicināts palikt mājās un neapmeklēt dievnamus Lieldienu dievkalpojumu laikā, lai rūpētos par sabiedrības veselības drošību un mazinātu inficēšanās risku sev un citiem cilvēkiem.

Jau vēstīts, ka Ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) otrdienas preses konferencē pauda cerību, ka “mums izdosies līdz Jāņiem tikt galā ar Covid-19, un Lieldienu šūpošanos mēs ar lielu prieku varēsim īstenot vēlāk vasarā”.

“Lūdzu neļaujamies pavasara eiforijai un strikti izpildām epidemioloģiskos nosacījumus – distancēšanos, higiēnu, divu metru distances ievērošanu un publisku pasākumu neapmeklēšanu,” aicināja Viņķele, “šī ir tā reize, kad pieticīga latviešu piesardzība – “nevajag vēl sapriecāties” – tiešām ir vietā”.

Pēc Viņķeles paustā, patlaban noteiktie drošības pasākumi netiks mīkstināti. “Pieņemam to kā realitāti, ka līdz 12.maijam turpinām pašreizējos ierobežojumus,” pauda ministre, norādot, ka “šobrīd nav arī nepieciešamības tos pastiprināt”.

Latvijā apstiprinātais saslimšanu skaits ar Covid-19 novados – https://e.infogr.am/covid-19-saslimsanas-gadijumi-novados-1h7j4dpzz5ov4nr?src=embed

Autors: nozare.lv

09.04.2020.

Turpmāk arī ģimenes ārsts varēs nosūtīt uz apmaksātām Covid-19 analīzēm!

Turpmāk pie konkrētiem nosacījumiem ar akūtām elpceļu infekcijām sasirgušajiem un visiem pacientiem ar plaušu karsoni Covid-19 analīzes varēs nozīmēt ģimenes ārsts, informē Veselības ministrijas pārstāve Anna Strapcāne.

Valsts operatīvā medicīniskā komisija ir lēmusi paplašināt personu loku, kam veic valsts apmaksātas Covid-19 analīzes. Tas nozīmē, ka ģimenes ārsts varēs pieņemt lēmumu par pacienta nosūtīšanu uz valsts kompensētām analīzēm atbilstoši noteiktajiem kritērijiem.

Pneimonijas gadījumos jebkuram pacientam ģimenes ārsts varēs nozīmēt valsts apmaksātu Covid-19 testu.

Savukārt pacientiem ar akūtas elpceļu infekcijas slimības pazīmēm būs jāatbilst vismaz vienam no izvirzītajiem kritērijiem. Proti, pacientam jābūt vecākam par 65 gadiem, ar hronisku saslimšanu, jādzīvo kopā ar kādu, kurš atgriezies no ārzemēm vai arī jābūt epidemiologa noteiktam kontaktam ar Covid-19 pacientu, ar kuru nedzīvo kopā.

Tāpat kritērijos iekļauti pacienti ar imūndeficītu, kuri saņem imūnsupresīvu terapiju, un tie, kuru darba pienākumi ir saistīti ar augstu saslimšanas risku ar Covid-19, piemēram, strādā ar bērniem pirmsskolas izglītības iestādē.

Ja vienā mājsaimniecībā ar akūtas elpceļu infekcijas pazīmēm būs divi un vairāk saslimušo, ģimenes ārsts uz analīzēm sūtīs tikai vienu cilvēku. Savukārt, ja neviens no ģimenes locekļiem neietilps minētajās grupās, analīzes veiks gados vecākajam ģimenes loceklim vai vīrietim, ja visi ģimenes locekļi ir vienā vecuma grupā. Šiem cilvēkiem, parādoties augšējo elpošanas ceļu simptomiem, ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, kurš pēc tam pacientu nosūtīs uz analīzēm.

Attiecīgi ģimenes ārsts izveidos nosūtījumu e-veselības portālā vai nosūtījumu Centrālās laboratorijas mājaslapā, vai pieteiks pacientu zvanot.

Pēc nosūtījuma uz izmeklējumu saņemšanas 12 darba stundu laikā laboratorija piezvanīs pacientam un vienosies par laiku un vietu, kur analīzes nodot. Ja ģimenes ārsts izvērtēs, ka pacients pats nevar doties uz analīžu nodošanas punktu, analīzes veiks pie pacienta mājas.

Vienlaikus tāpat kā līdz šim valsts apmaksātas analīzes uz Covid-19 veic personām, kurām 14 dienu laikā no atgriešanās Latvijā parādās saslimšanas simptomi un ir iespēja ar savu automašīnu doties uz analīžu nodošanas punktiem. Lai pieteiktos valsts apmaksātu analīžu veikšanai, pacientiem vieglu simptomu gadījumos jāzvana pa tālruni 8303.

Tālruņa darba laiks darba dienās ir no plkst.8 līdz 20 un sestdienās no plkst.9 līdz 15.

Valsts apmaksātas analīzes veic arī vairākām pacientu grupām, kuras atrodas slimnīcās, kā arī vairākām iedzīvotāju grupām ar darba devēja vai iestādes vadītāja norīkojumu.

Norīkojuma kārtā valsts apmaksātas analīzes tiek veiktas ārstniecības personām, farmaceitiem un farmaceitu palīgiem, sociālās aprūpes iestāžu un patversmju darbiniekiem, operatīvo dienestu darbiniekiem – policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, muitas darbiniekiem, Valsts vides dienesta inspektoriem, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku aktīvā militārā dienesta pārstāvjiem, ziņu žurnālistiem, TV operatoriem un fotoreportieriem, kā arī sociālās aprūpes institūciju un patversmju klientiem.

Attiecībā uz atkārtotām analīzēm, lai noteiktu, vai cilvēks ir atbrīvojies no vīrusu, tās joprojām pieteiks pacienta ģimenes ārsts.

Pēc personas saslimšanas pirmo testu, lai pārliecinātos, ka cilvēkā organismā vīrusa vairs nav, veic ne ātrāk kā 21 dienu pēc diagnozes apstiprināšanas. Ja pacientam saglabājas slimības simptomi ilgāk par 21 dienu, ārsts kontroles testu pieteiks ne ātrāk kā septītajā dienā pēc simptomu izzušanas.

Ja pirmās kontroles analīzes būs pozitīvas, atkārtotu pārbaudi veiks ne ātrāk, kā pēc piecām līdz septiņām dienām un nepieciešamības gadījumā atkārtos līdz diviem negatīviem izmeklējuma rezultātiem.

Ja pirmais kontroles laboratoriskais tests ir negatīvs, otro paraugu ņem ne ātrāk kā pēc 24 stundām. Tikai pēc diviem secīgiem negatīviem testiem, ģimenes ārsts var pieņemt lēmumu, ka pacients var atgriezties ikdienas gaitās un noslēgt darbnespējas lapu.

Jau ziņots, ka līdz šim izveseļošanās no Covid-19 Latvijā apstiprināta 16 cilvēkiem.

Tikmēr pēdējā diennaktī konstatēti 29 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, savukārt līdz šim valstī kopumā noteikti 577 saslimšanas gadījumi.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka patlaban 39 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 36 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu slimības gaitu.

Autors: nozare.lv
08.04.2020.

Ko darīt kopā ar bērniem pašizolācijas laikā? 5 noderīgas idejas vecākiem

Pašlaik, kad vecākiem un bērniem mājās jāpavada vairāk laika, nekā līdz šim ierasts, pēc dažām nedēļām var likties, ka visas līdzšinējās nodarbes jau izmēģinātas. “My Gym Latvia”, kas nodrošina funkcionālās un izglītojošās nodarbības bērniem, apkopojuši vērtīgas idejas, kas palīdzēs piepildīt un atsvaidzināt mājās būšanu.

“Bērni, kuriem līdz šim bijusi stingra dienaskārtība un vecāku noteikts režīms, arī pašizolācijas periodā jutīsies labāk, ja piedāvāsiet dienas un nedēļas plānus, kurus regulāri ievērot. Tas palīdzēs izvairīties no nevajadzīgiem stresiem, un ļaus jums strukturēt dienu tā, lai paralēli bērnu aktivitātēm varat īstenot arī savējās,” stāsta “My Gym Latvia” vadītāja Elīna Zubova.

Galda un izglītojošās spēles

Bērna vecumam un interesēm atbilstošas izglītojošās un galda spēles būs lielisks darbīgās dienas noslēgums, kad ģimenei pabūt kopā. Bērniem no 6 mēnešu līdz 1,5 gadu vecumam patiks dažādu sadzīves lietu, kā vāciņu un pārtikas trauciņu šķirošana. Savukārt nedaudz vecāki mazuļi jau droši var spēlēties ar kinētiskajām smiltīm vai šķirot mājās pieejamās pupiņas un zirņus, piemēram, no mannas izlasīt zirņus vai pupas. Īpaši interesanti mazajiem pirkstiņiem būs vērt uz spageti mazākus apaļos makaronus. Ar pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem varat spēlēt dažādas galda spēles, bet ar lielākiem bērniem – erudīcijas un reakcijas spēles. Tāpat vietnē  lsm.lv atradīsiet dažādas tiešsaistes izklaides mazajiem.

Arī lielākiem bērniem tiešsaistē pieejams plašs spēļu klāsts, piemēram, vietnēs Techradar.com un Parade.com apkopotas dažas no šī brīža populārākajām tiešsaistes spēlēm. Viena no šā brīža tiešsaistes spēļu tendencēm ir izaicinājumi ģimenei, aicinot iesaistīties visu ģimeni un pavadīt laiku kopā arī virtuālajā realitātē. 

Palīdzēšana mājas darbos

Arī ikdienišķos mājas uzkopšanas darbus varat padarīt par piedzīvojumu bērniem.. Piešķiriet bērnam noteiktas krāsas lupatiņu, un ar tādas pašas krāsas krāsainajām lapiņām atzīmējiet vietas vai mēbeles, kuras nepieciešams notīrīt. Ļaujiet palīdzēt mazgāt traukus vai tos salikt un izņemt no trauku mazgājamās mašīnas. Tāpat bērniem patiks palīdzēt šķirot tīro veļu un meklēt vienādās zeķes. Lielākiem bērniem var uzticēt uzkopt mājas zonas, ko parasti uzkopj pieaugušie, piemēram, virtuvi un vannas istabu. Lai bērnos radītu izpratni par pienākumiem un to pildīšanu, varat vienoties par konkrētām dienām vai laiku, kad darbiņš jāpaveic.

Nodarbības tiešsaistē

Līdz ar tehnoloģiju sniegtajām iespējām pašlaik popularitāti iemantojuši dažādi bērniem radīti tiešsaistes kursi un nodarbības. Tiešsaistes nodarbības var būt ne tikai labs laika kavēklis, bet arī iespēja bērniem iemācīties ko jaunu un noderīgu. Bērni attālināti var mācīties valodas, zīmēt, dejot, kā arī apgūt dažādus mūzikas instrumentus. Izvēloties tiešsaistes nodarbības, svarīgi izvēlēties bērna vecumam un interesēm atbilstošas programmas un nodarbības, lai bērns spētu izpildīt programmā paredzēto un nezaudētu interesi. Arī “My Gym Latvia” ir izveidojuši tiešsaistes funkcionālās nodarbības bērniem, sniedzot iespēju izkustēties un interesanti pavadīt laiku, neizejot no mājām.

“Sekojot līdz aktualitātēm valstī, arī mēs esam pārorientējuši savu darbību uz tiešsaistes vidi, kur divas reizes nedēļā, otrdienās un ceturtdienās, aicinām visus interesentus piedalīties mūsu attālinātajās nodarbībās. Līdz šim izstrādājām katram vecuma posmam atbilstošu programmu, taču, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, esam izveidojuši īpašu 30 minūšu garu nodarbību, kurā līdzi var darboties gan 6 mēnešus veci mazuļi, gan desmitgadnieki,” skaidro Elīna Zubova.

Grāmatas/audio grāmatas un podkāsti

Laba bērnu grāmata vienmēr vakarā palīdzēs pārvarēt dienas piedzīvojumus un ļauties miegam. Mazākajiem bērniem patiks grāmatas ar atveramiem lodziņiem un kustīgām figūrām vai skaņām. Savukārt jau vecākiem bērniem saistošākas būs stāstu un pasaku grāmatas ar izteiksmīgām ilustrācijām vai ilustrētās enciklopēdijas. Vecākiem bērniem alternatīva grāmatu lasīšanai var būt audio grāmatu klausīšanās. Kopā ar bērniem varat vienoties, kurās dienās rīkojat grāmatu lasīšanas pulciņa tikšanos, lai katrs varētu parādīt un pastāstīt par sevis izvēlēto grāmatu. 

Lielākā audio grāmatu klausīšanās platforma Audible.com uz laiku, kamēr skolas ASV ir slēgtas, piedāvā bērniem un vecākiem izmantot viņu pakalpojumus bezmaksas. Ja bērni tomēr nevēlas klausīties audiogrāmatas, laba alternatīva būs pašlaik ļoti populārie podkāsti. Vietnē wired.com apkopoti desmit interesantākie un bērniem piemērotākiem podkāsti, kas bērniem palīdzēs izkopt klausīšanas prasmi un smelties jaunas zināšanas.

Dārgumu medības

Ierasto ikdienu košāku un interesantāku palīdzēs padarīt pārģērbšanās spēles vai dārgumu medības. Šī aktivitāte būs gana interesanta bērniem vecumā no diviem līdz desmit gadiem. Vecāku drēbju skapī vienmēr var atrast daudz interesantu un atbilstošu apģērbu, lai kļūtu par pirātu vai princesi – vajag tikai kopā pameklēt! Kad nepieciešamās drēbes atrastas – dārgumu medības var sākties. Vienojieties ar bērniem, kādi dārgumi jāmeklē, un noslēpiet tos ne pārāk sarežģītās vietās, lai bērni nezaudētu vēlmi tos atrast. Ja dodaties pastaigā gar jūru vai mežā, pirms pastaigas katram izsniedziet savu lapiņu, kur norādīts, kas pastaigas laikā katram jāatrod, piemēram, divi zariņi, trīs čiekuri utt. Dabas dārgumu meklēšana būs lielisks papildinājums ierastajām pastaigām un ikdienas nodarbēm. Tāpat kopā ar ģimeni varat apgūt slēpņošanas noslēpumus un iekļaut to savas ģimenes hobiju sarakstā.

Autors: My Gym Latvia

08.04.2020.

Zudušie Bībeles noslēpumi un citas vēstures mīklas Lieldienu brīvdienām

Gadsimtiem ilgi cilvēkus ir interesējis tas, vai Bībeles stāstu pamatā ir reāli notikumi? Par to ir diskutējuši un strīdējušies ģeologi, seismologi, vēsturnieki, arheologi un citu jomu speciālisti. Pat šodien šīs mīklas nav atminētas pilnībā, kaut arī modernās tehnoloģijas ir ļāvušas restaurēt ļoti daudz detaļu. 

Bībeles stāstiem un kristietības pirmsākumiem Lieldienu laikā pievērsies arī televīzijas kanāls “National Geographic”. Skatītājiem būs iespēja kopā ar ekspertiem un zinātniekiem šķetināt vairākas mīklas, kā arī izsekot kristietības ceļu četrsimts gadu garumā no neliela jūdu kulta līdz Romas impērijas oficiālās reliģijas statusam. 

Lūk, uz šādiem jautājumiem Lieldienās atbildes būs meklējamas “National Geographic” dokumentālajos raidījumos. 

Vai Mozus priekšā patiešām pašķīrās Sarkanā jūra, kā vēsta Vecā derība? 

Atbildi uz šo jautājumu dokumentālo raidījumu ciklā “Zudušie Bībeles noslēpumi ar Albertu Linu” meklēs pētnieks un piedzīvojumu meklētājs Alberts Lins. Ja atceramies, tad saskaņā ar Bībeli Mozus ceļā, kad viņš veda izraēļus uz Sīnaja kalnu, pašķīrās Sarkanā jūra. Šī bēgšana ļāva izvairīties no verdzības Ēģiptē. 

Arizonas universitātes zinātnieki, izmantojot augstas precizitātes radionukleīdu metodi objektu vecuma noteikšanai, apgalvo, ka ir atraduši precīzu vietu, kur šis brīnums noticis. Izrādās, Teras salas (tagad – Santorini) vulkāna izvirdums noticis laikā, kurā, pēc teologu domām, noticis arī Mozus gājiens. Ar Teras izvirdumu var saistīt vairākus to laiku notikumus. Proti, gan Mozus veiktā jūras šķērsošana, gan tās gāšanās pār ēģiptiešu armiju patiesībā varēja būt vulkāna aktivitāšu izraisīts cunami. 

Vai Dāvida un Zālamana valsts bija ietekmīga lielvara, vai maza ganu pilsētiņa?

Izrādās, tas atkarīgs no tā, ar kuru arheoloģijas un Bībeles stāstu speciālistu jūs runāsiet. Pats stāsts ir zināms teju ikvienam. Jauns jūdu gans, vārdā Dāvids, nogalina filistieti, milzi Goliātu, un pēc ķēniņa Saula nāves kļūst par Jūdejas valdnieku. Viņš apvieno jūdu tautu, iekaro Jeruzalemi un kļūst par Izraēlas valdnieku. Dāvida iesākto turpina viņa dēls Zālamans. Šī valdnieka laikā Izraēla kļuva nepieredzēti turīga, un Zālamans cēla pirmo Jeruzalemes templi. Patiešām ir atrasti pierādījumi, ka šajā laikā (X gs.p.m.ē.) reģionā attīstījās tirdzniecība. Taču ir kāda problēma – Bībelē minēts, ka Izraēla pletās no Vidusjūras līdz Jordānas upei, bet arheologi desmitiem gadu strīdas par to, vai ir atrasti pārliecinoši pierādījumi kādām Dāvida un Zālamana laiku būvēm (pilij, nocietinājumu mūrim) un cik liela patiesībā tolaik bija Jūdejas un Izraēlas valsts. 

Šis būs viens no jautājumiem, kuri tiks apskatīti dokumentālajā raidījumā “Bībeles mīklas”. Dažādu nozaru speciālisti – ģeologi, tiesu mediķi, arheologi, Bībeles pētnieki diskutēs gan par Dāvidu un Zālamanu, gan Kainu un Ābelu, gan arī grēku plūdiem, cenšoties atrast atbildes uz vienmēr uzdotajiem jautājumiem. 

Vai Edikuls patiešām ir Jēzus pēcnāves “gulta”? 

Ik gadu aptuveni divi miljoni svētceļnieku dodas uz Jeruzalemi. Viņi atkārto Jēzus ceļu uz Golgātas kalnu, kā arī apmeklē Svētā kapa baznīcu, kurā iebūvētajā kaļķakmens alā esot meklējams Jēzus Kristus kaps jeb, precīzāk, pēcnāves “gulta”. Šo kristiešu svētvietu laika zobs nav saudzējis; gadsimtu gaitā tā daļēji iznīcināta, pārbūvēta, cietusi vardarbīgos uzbrukumos, zemestrīcēs un ugunsgrēkos un vienkārši brūk kopā. Dokumentālais raidījums “Kristus kapa noslēpumi: “Pētnieka” speciālizlaidums” atklāj reliģisko kopienu pārstāvju, zinātnieku un arhitektu kopīgo vēlmi atjaunot un aizsargāt seno kapeņu noslēpumus. Plašo bojājumu dēļ kapenes uz 60 stundām tiek atvērtas, un zinātnieki atklāj satriecošus faktus: kaļķakmens alas paliekas ir sens romiešu laiku kaps, kas datējams ar Bizantijas imperatora Konstantīna laikiem, aptuveni 345.gadu. Protams, šobrīd ir neiespējami precīzi apstiprināt, ka kaļķakmens “pēcnāves gultā” guldīts konkrēts cilvēks, Jēzus no Nācaretes, taču jaunākie atklājumi būtiski palielina iespējamību, ka kapenes ir pavisam, pavisam īstas. Savukārt raidījumā no cikla “Senās slepenās lietas” skatītāji varēs izsekot teorijai, kas apgalvo, ka patiesībā senie notikumi risinājušies kādā citā vietā, nevis Golgātā. 

Kas patiesībā sagrāva Sodomu un Gomoru?

Saskaņā ar 19.Mozus grāmatu, grēku dēļ Dievs uzsūtīja Sodomai un Gomorai akmens un uguns lietu no debesīm. Izrādās, septiņu augstskolu zinātnieki secinājuši, ka leģendārās pilsētas varētu būt cietušas desmit megatonnu spēcīgā asteroīda eksplozijā. Arheologi domā, ka Sodoma un Gomora atradās Nāves jūras ziemeļaustrumu piekrastē, apvidū, ko tagad dēvē par Vidējo Goru. Te pētnieki atklājuši dīvainus minerālus, kuri varētu būt cēlušies no ārkārtīgi karsta meteorīta, kas eksplodējis Talelhamamas rajonā un iznīcināja visu dzīvo teritorijā ar aptuveni 25 kilometru lielu rādiusu. Raidījumā “Zudušie Bībeles noslēpumi ar Albertu Linu” piedzīvojumu meklētājs un pētnieks mēģinās noskaidrot, vai cik liela nozīme Bībelē aprakstītajos notikumus varētu būt bijusi dabas katastrofām. Skatītāji arī redzēs aizraujošas ekstrēmu klimatisko apstākļu –  plūdu, meteoru plūsmu, zemestrīču un cunami – datorsimulācijas, kā arī ļoti reālistiskas seno pilsētu un dzīves veida rekonstrukcijas.

Nepalaidiet garām! Svētdien, 12.aprīlī “National Geographic” skatieties raidījumu “Mega struktūras: Svētās Ģimenes baznīca” plkst.9:20, ciklu “Zudušie Bībeles noslēpumi ar Albertu Linu” plkst.10:10 un 11:05, “Senās slepenās lietas” – plkst.12:05, raidījumu “Kristus kapa noslēpumi” – plkst.13:05, “Jēzus ietekmes palielināšanās: kristietības dzimšana – plkst. 14:05, bet raidījumu “Bībeles mīklas” – plkst.15:05!

Autors: National Geographic

08.04.2020.

Pēdējā diennaktī konstatēti 29 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi!

Pēdējā diennaktī konstatēti 29 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, savukārt līdz šim valstī kopumā noteikti 577 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Aizvadītajā diennaktī arī veikts 1461 tests, kamēr kopš vīrusa parādīšanās kopumā veiktas jau 24 036 analīzes.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka patlaban 39 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 36 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs –  ar smagu slimības gaitu.

Kā vēstīts, SPKC eksperts Jurijs Perevoščikovs pirmdien norādīja, ka pēc saslimšanas datiem, mēs izskatāmies labāk nekā vairums Eiropas valstu. Liels izmeklējumu apjoms sniedz iespēju konstatēt vieglus saslimšanas gadījumus, turklāt savlaicīgi tika veikti nepieciešamie drošības pasākumi, viņš teica.

Viņaprāt, saglabājot stingru monitoringu, varētu domāt par konkrētu drošības pasākumu mīkstināšanu. Epidemiologs gan atzina, ka drošības pasākumu mīkstināšana nenozīmētu ārkārtējās situācijas atcelšanu. Vaicāts par tās potenciālo pagarināšanu, Perevoščikovs sacīja, ka, viņaprāt, “tā būtu jāturpina vismaz trīs nedēļas.

Ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.

Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) otrdienas preses konferencē sacīja, ka “es ceru, ka mums izdosies līdz Jāņiem tikt galā ar Covid-19, un Lieldienu šūpošanos mēs ar lielu prieku varēsim īstenot vēlāk vasarā”.

“Lūdzu neļaujamies pavasara eiforijai un strikti izpildām epidemioloģiskos nosacījumus – distancēšanos, higiēnu, divu metru distances ievērošanu un publisku pasākumu neapmeklēšanu,” aicināja Viņķele, “šī ir tā reize, kad pieticīga latviešu piesardzība – “nevajag vēl sapriecāties” – tiešām ir vietā”.

Pēc Viņķeles paustā, patlaban noteiktie drošības pasākumi netiks mīkstināti. “Pieņemam to kā realitāti, ka līdz 12.maijam turpinām pašreizējos ierobežojumus,” pauda ministre, norādot, ka “šobrīd nav arī nepieciešamības tos pastiprināt”.

Autors: nozare.lv

08.04.2020.

Lieldienu rotājumi Siguldas novadā pirmo reizi atrodami ne tikai pilsētas centrā, bet arī meža takās, aicinot laiku pavadīt pie dabas

Šajā pavasarī Lieldienu rotājumi Siguldas novadā pirmo reizi atrodami nevis kā ierasts pilsētas centrā, bet arī meža takās, aicinot laiku pavadīt pie dabas un distancējoties tā sameklēt. Lieldienu dekorācijas šogad, lai arī attālināti darbojoties katrs savās mājās, radījuši Siguldas novada Mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņi.

Pielāgojoties jaunajam režīmam, kad ikdienu pavadām atbildīgi, ievērojot piesardzību, iesākusies Lieldienu nedēļa. Dienas kļuvušas garākas par naktīm, daba sākusi mosties – viss notiek kā ierasts. Tomēr ārkārtējā situācija valstī ieviesusi zināmas korekcijas mūsu ikdienā – mēs strādājam no mājas, lielāko daļu laika pavadām savā dzīvesvietā, nesatiekam draugus tik bieži kā ierasts un arī Lieldienas svinēsim šaurā ģimenes lokā. Simbolizējot tieši šo sajūtu, šogad dabā svētku laikā mājvietu raduši krāšņi putni, kas pagaidām savas dienas vada būros līdzīgi kā mēs.

Pavadot laiku atbildīgi un piesardzīgi, ikvienam ir iespēja nostāk no pilsētas centra nesteidzīgi apmeklēt vairākas vietas, kurās atrodamas simboliskās Lieldienu olas. Lai ikviens no mums uz mirkli atgrieztos bērnībā, kad Lieldienu rītā skrējām meklēt zaķa slēptās olas, arī tagad zelta olas ar krāšņajiem putniem būs jāatrod pašiem – gan maziem, gan lieliem. Mēs ikkatrs esam atbildīgi par vīrusa ierobežošanu, tādēļ aicinām izvērtēt laiku, kurā doties dabā, lai nedrūzmētos un neapdraudētu viens otru. Šā iemesla dēļ Siguldas novada pašvaldība lielāko daļu Lieldienu dekorācijas nolēmusi izvietot ārpus pilsētas centra, augstu koku zaros, lai mazinātu kontaktu ar vides objektiem.

Zelta būros Lieldienu olu veidolā esošos putnus apgleznoja Mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņi, kas ar prieku iesaistījās šajā iniciatīvā, lai uz brīdi atgrieztos mākslas krāšņajā pasaulē, kas nu jau vairākas nedēļas palikusi aiz “Baltā flīģeļa” slēgtajām durvīm. Savukārt S! simbolu, kas atgriezies Svētku laukumā rotājies Lieldienu noskaņās, jaunās krāsās ietērpusi māksliniece Zinaīda Ceske.

Autors: Siguldas novada pašvaldības

08.04.2020.

Nāves gadījumu skaits Covid-19 pandēmijā pārsniedz 75 000

Pasaulē kopumā no dzīves aizgājuši jau vairāk nekā 75 000 cilvēku, kas bija inficējušies ar Covid-19, to lielākā daļa – Eiropā, liecina ziņu aģentūras AFP otrdien līdz plkst.12.45 apkopotie oficiālie dati.

Pandēmijā kopumā reģistrēti 75 538 nāves gadījumi, no tiem Eiropā – 53 928.

Domājams, oficiālā statistika atspoguļo tikai daļu no patiesās ainas, jo daudzās valstīs testi tiek veikti tikai smagākajos saslimšanas gadījumos.

Itālijā, kur pirmais ar koronavīrusu saistītais nāves gadījums tika reģistrēts februāra beigās, šobrīd nāves gadījumu skaits sasniedzis 16 523, Spānijā –  13 798, ASV – 10 993 un Francijā – 8911.

Kopš pandēmijas sākuma visā pasaulē reģistrēti 1 350 759 inficēšanās gadījumi, no tiem 708 898 – Eiropā,  384 947 – ASV un Kanādā, bet 122 348 – Āzijā.

ASV reģistrēts pasaulē lielākais diennakts Covid-19 upuru skaits

ASV pēdējo 24 stundu laikā ir reģistrēti 1939 jauni nāves gadījumi ar Covid-19, kas ir pasaulē lielākais jauno upuru skaits vienā diennaktī kopš jaunā koronavīrusa globālās pandēmijas sākuma, liecina Džonsa Hopkinsa universitātes otrdienas vakarā apkopoti dati.

Minētie upuri reģistrēti laika posmā no plkst.20.30 pirmdien (plkst.3.30 otrdien pēc Latvijas laika) līdz plkst.20.30 otrdien (plkst.3.30 trešdien pēc Latvijas laika).  

ASV kopš pandēmijas sākuma ir reģistrēti 12 722 nāves gadījumi ar Covid-19, un valsts šai ziņā tuvojas vissmagāk skartajām valstīm Itālijai un Spānijai, kurās upuru skaits ir attiecīgi 17 127 un 13 798.

Autors: nozare.lv

08.04.2020.

Imanta Ziedoņa muzeju iespējams apskatīt arī digitālajā vidē!

Turpmāk ikviens interesents varēs apmeklēt Imanta Ziedoņa muzeju “Dzirnakmeņi” attālināti. E-Dzirnakmeņu tūrē “Ziedoņa mājas stāsti” apkopotas dzejniekam Imantam Ziedonim un viņa sievai aktrisei Ausmai Kantānei būtiskās vērtības, ko manifestē abu kopīgi celtā un iekārtotā vasaras māja, tās interjers un tajā esošie priekšmeti. Muzeja digitalizācijas projekts “Ziedoņa mājas stāsti” tapis pateicoties “Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF)”atbalstam.

E-Dzirnakmeņi pieejami Imanta Ziedoņa muzeja mājas lapā: https://ziedonamuzejs.lv/lv/muzejs/jaunums-ziedona-e-dzirnakmeni

Attālinātais muzeja apmeklējums veidots nevis kā stāstu krājums par muzejā esošajiem priekšmetiem, bet gan kā alternatīvs veids, kā iepazīties ar to mantojumu, ko Latvijā atstājis Imants Ziedonis. Sešās vasaras mājas istabās izvietoti vairāk nekā divdesmit informatīvie punkti. Muzeja e-apmeklējumā aicinām arī līdzdarboties, izpildot uzdevumus, kuru nolūks ir veicināt Imanta Ziedoņa vērtību un ideju turpināšanos katrā no tūres apmeklētājiem. Ne velti Murjāņu vasaras māju dēvē par Imanta Ziedoņa Rakstu 13. sējumu. Tā ir vieta, no kuras, kā no bišu stropa, vienkopus izlidojuši Imanta Ziedoņa padarītie darbi – gan literatūrā, gan blakus mākslas jomās, gan sabiedriskajā dzīvē un, protams, arī viņa vērtības. Viss mājā esošais sakņojas tautasdziesmās atrodamajā sistēmā: sevis kopšana, sabiedrības kopšana un idejas kopšana. 

Murjāņu vasaras māja celta pagājušā gadsimta 70. gados. Sākot no idejas, beidzot ar pašas mājas būvniecību un iekārtošanu – it viss ir  dzejnieka un viņa sievas rūpīgi iecerēts un izdomāts. Mājā nav nekā nejauša vai lieka. Kad vasaras māja nonāk Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” īpašumā, kurš vēlāk dibina muzeju un veiksmīgi to akreditē, tā ir palikusi praktiski neskarta, saglabājot savu unikālo autentiskumu no laika, kad tajā mitinājies Ziedoņu pāris. “Projekta tehnisko darbus uzsākām jau pagājušajā gadā un šobrīd ir brīnišķīgs laiks, lai šos e-Dzirnakmeņus padarītu pieejamus sabiedrībai. Digitālā muzeja apmeklējums atšķiras no apmeklējuma klātienē, atklājot ikvienam interesentam jaunas Imanta Ziedoņa personības šķautnes,” stāsta Ziedoņa muzeja vadītāja Žanete Grende.

Par Imanta Ziedoņa muzeju

2015. gada rudenī fonds “Viegli” ar vislielāko atbildību par dzejnieka uzticēto uzdevumu dibina Imanta Ziedoņa muzeju un izveido jaunu komandu tā realizēšanai. Muzeja darbības pamatprincips ir Imanta Ziedoņa vēlēšanās: Es gribu muzeju kā mūzu māju, kur cilvēki nāk pavadīt laiku attīstībā, jēgpilnās sarunās un jaunradot. Muzeja misija: Balstoties Imanta Ziedoņa idejās, daiļradē paustajā un viņam tuvajās vērtībās, veicināt jaunradi Latvijā, iedvesmot sabiedrību latviskuma stiprināšanā, kā arī sniegt iespēju interesentiem radošā veidā izzināt sevi un pasauli. Imanta Ziedoņa muzeja vasarnīca Murjāņos ir saglabāta tāda, kā to savulaik iekārtojis pats dzejnieks kopā ar dzīvesbiedri Ausmu Ziedoni-Kantāni.  Muzeja sezona parasti ir no jūnija līdz oktobrim, taču muzeja komanda brīdina, ka šajā sezonā muzejs darba laiks var atšķirties saistībā ar ārkārtējo situāciju valstī.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Imanta Ziedoņa muzeja fonds

Nolemt pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 12. maijam!

No 15.aprīļa atsāksies repatriācijas reisi uz Latviju, savā “Twitter” kontā pavēstījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ņemot vērā, ka valdība otrdien nolēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam, starptautiskās satiksmes ierobežojumi vēl kādu laiku būs spēkā, skaidroja Rinkēvičs.

“Daudzi no jums cerēja, ka pēc 14.aprīļa avioreisi, prāmju, dzelzceļa un autobusu kustība atjaunosies. Pagaidām, nē! Vēl neesam sasnieguši to brīdi, kad varam teikt, ka Covid-19 ir tiktāl ierobežots, lai varētu atgriezties pie normālas dzīves,” pauž ārlietu ministrs.

Organizējot atgriešanos mājup, ministrija ņems vērā veselības aprūpes sistēmas spēju, cilvēku skaitu, kā arī dažādos liegumus un ierobežojumus, ko noteikušas citas valstis.

Rinkēvičs pavēstīja, ka drīzumā tiks publicēta detalizēta informācija par datumiem un lidostām, no kurām tiks veikti lidojumi. Ministrs aicināja ņemt vērā, ka ne visi uzreiz varēs rezervēt biļetes. Priekšroka tiks dota tiem, kas patlaban ir iestrēguši ārpus Eiropas Savienības un tiem, kas atrodas ārpus valsts bez iztikas līdzekļiem vai sociālā nodrošinājuma.

Rinkēvičs solīja, ka tiks darīts viss, lai arī pārējie varētu atgriezties Latvijā, cik vien tas ātri būs iespējams.

“Tiem, kuri ilgstoši dzīvo ārpus Latvijas, lūdzu pagaidām palieciet savās mītnes valstīs. Mēs būsim priecīgi jūs satikt pēc ārkārtas situācijas beigām, taču pašlaik gan jūsu valstī, gan starptautiski ieviestie liegumi nav labākais un drošākais laiks ceļošanai,” norādīja ministrs.

Tāpat viņš atgādināja, ka, atgriežoties mājās, būs jāievēro 14 dienu pašizolācija un citi mediķu norādījumi.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šī ir īpaša pirmssvētku nedēļa – jaunā koronavīrusa ierobežošanas dēļ jāatsakās no nodoma satikt radus, pavadīt laiku kopā ar draugiem.

“Šoreiz paliksim mājās un atcerēsimies, ka arī šis pārbaudījums reiz pāries. Jo precīzāk un visaptverošāk izpildīsim mediķu norādījumus, jo ātrāk tiksim galā ar šo sērgu,” pauž Rinkēvičs, novēlot visiem priecīgas un saulainas Lieldienas.

Kā ziņots, pēc ĀM aprēķiniem, līdz marta beigām ar repatriācijas reisiem Latvijā atgriezās aptuveni 1500 Latvijas valstspiederīgie.

Autors: nozare.lv

07.04.2020.

 

Lasītāja jautā: Kādēļ Saulkrastos ir ierobežotas pastaigas gar jūru? (+VIDEO)

Ar mums sasinājās kāda Dieviete.lv lasītāja, kuru satrauc jaunā kārtība Saulkrastos!

No 5. aprīļa stājušies spēkā jaunie likuma grozījumi, kas paredz bargākus sodus, tiem, kuri neievēro ārkārtējās situācijas dēļ noteiktos ierobežojumus. Par administratīvo pārkāpumu tagad var sodīt no 10 līdz pat 2000 eiro. Vienā no atpūtnieku iecienītākajām vietām – Saulkrastos stāvvietas jūras tuvumā ir slēgtas, arī soliņi un atpūtas stūrīši nav pieejami, bet pludmalē patrulē policija. 

Dieviete.lv lasītājas viedoklis

Manuprāt, Saulkrastu dome ir pārcentusies. Ja mēs ievērojam šos karantīnas mērus, tad tomēr jāsaka, ka daudz kur mums Latvijā ir izdevies to izdarīt un tas ir liels pluss, neskatoties uz to, ka daudz vietas ir apmeklētājiem atvērtas. Var, protams, diskutēt par to kādēļ citas vietas ir ciet un plānvedeida medicīniskā aprūpe ir apturēta. Mums nevajadzētu aizmirst to, ka tagad pakalpojumu nepieejamība, īpaši medecīnas pakalpojumu nepieejamība arī veicina mirstību, kā arī ir lielāks pašnāvību risks. Cik ilgi mēs sēdēsim četrās sienās? Labi ir tas, ka mēs varam staigāt un tas ir pareizi, ka mēs varam staigāt ģimenes lokā, vienas mājsaimniecības lokā vai sveši cilvēki, ievērojot divu metru distanci. Vīruss izpildās pilnienveida ceļā, bet kur ir problēma? Kāpēc cilvēkiem nav ļauts pastaigāties Saulkarstos gar jūru? Kādēļ tiek radīts papildus stress? Tā jau ir psiholoģiski grūtu, bet tagad vēl apgrūtināt ļaudis ar to, ka nav stāvvietu un nevar nolikt auto, normāli piebraukt pie jūras. Kāpēc? Tad visi brauks uz Jūrmalas pusi un Jūrmalā būs vēl vairāk cilvēku! Lai taču cilvēki vienmērīgi sadalās.

Kā domā tu? Vai šāda rīcība no Saulkrastu domes puses ir atbalstāma? Raksti savu viedokli komentārā!

Ja Tev ir foto vai video ar kādu interesantu notikumu, kuru, tavuprāt, mums vajadzētu publicēt, tad sūti to uz Dieviete.lv redakcijas e-pastu dieviete@dieviete.lv un mēs to izskatīsim. Būsim priecīgi saņemt arī kādus pieredzes stāstus, ceļojumu aprakstus, pārdomas par aktuāliem notikumiem pasaulē un tavā dzīvē. Mums rūp tavs viedoklis!

Video

Autors: Panorāma/Dieviete.lv

Karaliene Elizabete II uzrunā Lielbritānijas iedzīvotājus! (+VIDEO)

93 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II nesenā video uzrunājusi Lielbritānijas iedzīvotājus.  Karaliene uzmundrināja savas valsts iedzīvotājus un apsolija, ka pēc Covid-19 dzīve Lielbritānijā atgriezīsies ierastajā režīmā.

Pašlaik Elizabete II ir kopā ar vīru, 98 gadus veco princi Filipu atrodas pašizolācijā Vindzoras pilī. Karaliene no sava kabineta uzrunāja britus, viņa uzsvēra cik šobrīd svarīga ir pašdisciplīna. Karaliene sirsnīgi pateicās visiem tiem, kas šobrīd ievēro paškarantīnu un pret situāciju izturas nopietni.

“Kopā mēs tiksim galā ar šo slimību, un es jūs gribu pārliecināt, ka, ja vien mēs būsim vienoti un nesalaužami, mēs to izdarīsim,” – teica Elizabete II. Viņa tāpat pateicās ārstiem par darbu un veikalu darbiniekiem, kuri turpina strādāt, neraugoties uz šo laiku.

Karaliene arī atzina to, ka Lielbritānija ir saskārusies ar milzīgām grūtībām. Daudzas ģimenes izjūt lielus zaudējumus, arī finansiāli.

Karaliene arī dalijās atmiņās, ka viņa savulaik ir pārdzīvojusi Otro pasaules karu. “Šodien daudzi no mums jūt sāpes, ka esam šķirti ar tiem, kurus mīlam. Taču šodien, tāpat kā toreiz, sirds dziļumos mēs zinām, ka šobrīd tas ir pareizi,” – teica Elizabete II.

“Labākas dienas atgriezīsies: mēs atkal varēsim tikties ar saviem draugiem un ģimenes locekļiem, mēs atkal tiksimies,” – sacīja karaliene.

Briti atzinīgi novērtējuši karalienes uzrunu, vairums bija pamanījuši, ka karaliene uzvilkusi kleitu zaļā krāsā. Zaļā krāsa esot cerības krāsa! 

Savu atbalstu karalienei paudis ASV prezidents Donalds Tramps. Savā Twitter kontā ierakstot: “Varena un pārsteidzoša sieviete”.

Video

Autors: Dieviete.lv

Emocionālais stāvoklis Covid-19 krīzes laikā: Kā Latvijas iedzīvotāji tiek galā ar krīzi? (+VIDEO)

Covid-19 straujā izplatība un valstī noteiktie ierobežojumi lielai daļai sabiedrības liek pilnībā mainīt savu ikdienu – jāstrādā no mājām, bērniem jāpalīdz mācīties attālināti, ilgstoši jāatrodas iekštelpās, kā arī jāuztraucas gan par savu, gan tuvinieku veselību. Krīzes apstākļi un neziņa par nākotni ievērojami paaugstina satraukuma un stresa līmeni, savukārt ilgstošs stress var izraisīt virkni citu veselības problēmu – paaugstināt sirds un asinsvadu slimību, alkoholisma, kā arī neirozes un depresijas riskus. Ieteikumos par to, kā krīzes situācijā tikt galā ar stresu, BENU Aptiekas podkāstā dalās psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis. 

Kā Latvijas iedzīvotāji tiek galā ar krīzi?

Krīzei ir atšķirīga ietekme uz dažādām sabiedrības grupām. Daļai cilvēku šobrīd ir brīvāks ikdienas režīms – vairāk brīvā laika un atpūtas. Tie pamatā ir jauni cilvēki, kuriem šī slimība nav tik bīstama. Turklāt šai sabiedrības grupai ir bijusi liela noslodze darbā, bet šobrīd, iestājoties ārkārtas situācijai, viņiem ir vairāk iespēju mierīgi pavadīt laiku mājās un atpūsties. Vēl ir neliela sabiedrības daļa, kas noliedz vīrusa esamību un ārkārtējās situācijas nepieciešamību, neievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus un radot papildu veselības riskus. Savukārt lielākā daļa pašlaik izjūt bailes, neziņu un stresu. To apliecina arī BENU Aptiekas Stresa termometra rezultāti – 18% par slimības izplatību izrāda ļoti lielu satraukumu (10 baļļu skalā snieguši vērtējumu 9 vai 10), lielākā vai mazākā mērā satraucas 60% respondentu (vērtējumi no 5 līdz 8), savukārt sava uztraukuma līmeni zemāk par 4 norādījis 21% pētījuma dalībnieku. Psihoterapeits uzsver, ka pašreiz mainīgajos apstākļos bailes vai satraukumu var izjust ikviens, tomēr jāatceras, ka krīzes apstākļos satraukums ir pilnīgi normāla parādība un nevajadzētu radīt papildu stresu, satraucoties par paša uztraukuma esamību. 

Sekošana “bara” instinktam

Periodiski interneta ziņu portālos, kā arī sociālajos medijos parādās ziņas, ka masveidā tiek izpirkti tualetes papīra ruļļi, griķi un citas preces. Dr. A. Veselovskis skaidro, ka tā ir cilvēku baiļu reakcija, jo, ieraugot, ka palicis priekšpēdējais tualetes papīra iepakojums, visticamāk, daudzi uzreiz meklēs tuvāko veikalu, lai sevi nodrošinātu. Tā ir bioloģiska reakcija, kas var kļūt nekontrolējama, īpaši ņemot vērā, cik ļoti cilvēki ietekmējas no apkārtējiem. Tāpat speciālists atklāj, ka cilvēka reakciju uz krīzi ietekmē arī informācijas uztvere, piemēram, ziņas par Covid-19 izplatību tiek atkārtotas vairākas reizes dienā, bet jāņem vērā, ka cilvēks zemapziņā to visu uztver nevis kā vienu atsevišķu notikumu, bet gan kā vairākus atsevišķus draudīgus notikumus. Ieteikums ir klausīties uzticamu informāciju vienreiz dienā, piemēram, vakarā, nevis vairākas reizes dienā, jo tas palielina uztraukumu. Īpaši jūtīgiem cilvēkiem jaunumus var pārstāstīt kāds ģimenes loceklis vai draugs. Informācijas uztvere un daudzums ir jādozē, lai neiestātos panika.

Kā mazināt uztraukumu par tuvinieku veselību?

Dr. A. Veselovskis vēlreiz uzsver, ka ir pilnīgi saprotami un normāli, ka cilvēks uztraucas par savu tuvinieku veselību. Lai ar šo stresu tiktu galā, ir nepieciešama racionāla rīcība, respektīvi, jāuzdod jautājums, ko cilvēks reāli var izdarīt, lai tuviniekus pasargātu? Tā var būt regulāra saziņa, piemēram, ar vecvecākiem, aicinot viņus palikt mājās un atrodot veidu, kā viņiem nogādāt visu nepieciešamo. Un pēc tam ir jābalstās uz ideju, ka cilvēks savu tuvinieku labā ir izdarījis visu iespējamo, lai situāciju uzlabotu. 

Speciālists uzsver, ka šobrīd ir ļoti labs laiks, lai mācītos to, kā mēs sevi regulējam. Turklāt jāatceras, ka pašreizējos apstākļos cilvēks nevar visu zināt, un tas ir pilnīgi saprotami. Tāpēc nevajadzētu sevi lieki satraukt ar domām par tālu nākotni, piemēram, to, kas būs pēc mēneša vai pusgada. Šobrīd ieteicams koncentrēties uz tagadni, ievērojot tā saucamo alpīnista principu – domāt par nākamo soli, nevis kalna virsotni. 

Ilgstoša atrašanās vienās telpās – kā sadzīvot?

Covid-19 straujā izplatība un ārkārtas situācijā noteiktie ierobežojumi nozīmē, ka šobrīd daudz laika sanāk pavadīt mājās kopā ar tuviniekiem. No vienas puses, tā ir iespēja laiku pavadīt kopā, bet, no otras puses, tas var radīt virkni jaunu izaicinājumu. Dr. A. Veselovskis norāda, ka tas, kā ģimene pārvar krīzes situāciju, ir ļoti atkarīgs no iepriekšējās pieredzes. Respektīvi, ja situācija ģimenē iepriekš ilgstoši bijusi saspīlēta, tad šobrīd tā var saasināties vēl vairāk. Svarīgi apzināties, ka krīzes laikā ikvienam var būt dažādas emocijas. Tāpēc vajadzētu pieņemt jaunos apstākļus, mācīties tos izturēt, kā arī meklēt risinājumus, nevis pārmest otram par radušos situāciju vai ikdienas sīkumiem. 

Taupi enerģiju!

Dr. A. Veselovskis aicina krīzes laikā taupīt enerģiju un pozitīvās emocijas. Ieteicams nekontaktēties ar izteikti negatīviem cilvēkiem vai grupām. Piemēram, ir jāvērtē, vai kādam izteikti negatīvi domājošajam ir vērts iestāstīt, ka viss būs labi. Ja cilvēks ir panikā, var ieteikt trīs sekunžu ieelpu un piecu sekunžu izelpu, kas ir pamata vingrinājums panikas un trauksmes mazināšanai. Bet, ja cilvēks atsakās sadarboties, tad nevajag lieki tērēt laiku un enerģiju. Tā vietā ir jāmeklē pozitīvas nodarbes, kas aizņem gan ķermeni, gan prātu, jo tieši dažāda veida kustēšanās (gan fiziskā, gan garīgā) vislabāk palīdz pārvarēt krīzi un mazināt stresu. 

Video

Autors: Benu Aptieka