Sagaidot pavasari, vēlamies justies labi, enerģiski un parūpēties par to, lai labi un mirdzoši izskatās arī mūsu āda. Taču jutīgas ādas īpašniekiem, kā arī cilvēkiem ar akni tas var sagādāt raizes. Kas ir biežākās aknes skartas ādas kopšanas kļūdas un kādus līdzekļus pavasarī izvēlēties aknes skartas ādas kopšanai, skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, dermatoloģe Elīza Sālījuma un BENU Aptiekas farmaceite Liene Graudiņa. 

Akne ir bieži sastopama ādas slimība, kas skar tauku dziedzerus un ar tiem saistītos matu folikulus, skaidro dermatoloģe E. Sālījuma. Aknei raksturīga hroniska gaita, kurā ik pa laikam novēro uzliesmojumus. Visbiežāk akne ir sastopama pusaudžiem (11–19 g. v.), taču tā skar arī jaunus cilvēkus (19–24 g. v.), kā arī pieaugušos (>25 g. v.).

Akne var izpausties ar dažādiem elementiem:

• neiekaisīgi elementi jeb komedoni (slēgti, atvērti);
• iekaisīgi izsitumi – papulas un strutaini elementi – pustulas;
• smagākos gadījumos attīstās zemādas mezgliņi, cistiski elementi;
• aknes gadījumā var novērot arī pēciekaisuma eritēmu jeb apsārtumu, pēciekaisuma hiperpigmentāciju un rētas.

Akne var skart ne tikai sejas ādu, bet arī plecus, muguru un dekoltē zonu. Smaguma pakāpe ir atkarīga no tā, kādi aknes elementi ir redzami uz ādas un cik daudz to ir, skaidro E. Sālījuma.

Aknes skartas ādas kopšana

Cilvēkiem ar akni jāatceras, ka ir ļoti svarīgi izvēlēties atbilstošus sejas un ķermeņa kopšanas līdzekļus un tie ir jāizvēlas atbilstoši ādas stāvoklim un problēmai. Aknes skartas ādas kopšanai pieejams plašs dermokosmētikas klāsts – gan noskalojami līdzekļi ādas attīrīšanai, gan arī dažādi losjoni, serumi, krēmi, maskas ar seboregulējošu, pretiekaisuma, keratolītisku darbību, uzsver speciāliste. Vielas, kuras visbiežāk pielieto aknes skartas ādas kopšanai, ir salicilskābe, glikolskābe, azelīnskābe, cinks, niacinamīds, A vitamīna atvasinājumi (piemēram, retinols). Jāņem vērā, ka līdzekļus ar skābēm un A vitamīna atvasinājumiem ir jāuzsāk lietot pakāpeniski, lai izvairītos no pārlieku liela kairinājuma.

Ja aknes simptomus neizdodas mazināt ar dermokosmētiku vai arī aknes gaita ir smaga, tad noteikti jāvēršas pie dermatologa, lai saņemtu sev piemērotu lokālu vai sistēmisku terapiju. Taču jāatceras, ka, arī saņemot medikamentozu terapiju, nepieciešams turpināt ādas kopšanu – attīrīšanu, mitrināšanu. Pašlaik ir pieejami līdzekļi, kas paredzēti tieši šādiem gadījumiem – lietošanai kopā ar aknes terapiju. Ja āda ir jutīga, iespējams tos lietot arī tad, ja netiek lietota aknes terapija.

Akne un saules ietekme

Dermatoloģe E. Sālījuma atgādina, ka ultravioletais starojums pastiprina sebuma produkciju, veicina iekaisumu, keratinocītu proliferāciju, baktēriju vairošanos un līdz ar to var provocēt aknes saasinājumu, kā arī veicināt pēciekaisuma hiperpigmentācijas attīstību. Turklāt aknes skartas ādas kopšanas līdzekļi mēdz saturēt vielas, kas padara ādu jutīgāku pret saules stariem, tāpēc ik dienas jāizvēlas arī piemērots saules aizsargkrēms. Tam jābūt plaša spektra (pasargā pret UVA un UVB starojumu), ar vismaz SPF 30 aizsardzību.

Aknes skartai ādai jāizvēlas vieglas konsistences nekomedonogēns SPF aizsarglīdzeklis – fluīds, gels, jo biezi līdzekļi var nosprostot poras un pasliktināt stāvokli. Būtiski lietot pietiekamu daudzumu līdzekļa un neaizmirst to uzklāt atkārtoti, uzturoties ārā. Jāievēro arī tas, ka pēc procedūrām (piemēram, pīlingiem, lāzerprocedūrām u. c.) jāpievērš pastiprināta uzmanība saules aizsardzībai.

Kļūdas, no kurām izvairīties

Lai veicinātu aknes ātrāku ārstēšanas procesu un neveicinātu jaunu izsitumu veidošanos, ir svarīgi nepieļaut būtiskas kļūdas, izvēloties ādas kopšanas līdzekļus un veicot ārstēšanos, saka dermatoloģe E. Sālijuma. Izplatītākās kļūdas ir:

• Pārāk bieža vai agresīva ādas attīrīšana. Tā kairina ādu un izsausina to.
• Abrazīvu skrubju, attīrošo birstu vai sūkļu lietošana. Šāda mehāniska ādas attīrīšana var traumēt jau tā kairināto ādu un veicināt tās iekaisumu.
• Pārāk bieža vai nepietiekama attīrošā līdzekļa lietošana. To ieteicams lietot 1–2 reizes  dienā un pēc intensīvas svīšanas.
• Pārāk daudzu līdzekļu lietošana vienlaicīgi.  Tas var radīt ādas barjerfunkcijas traucējumus – āda kļūst kairināta, apsārtusi un sausa.
• Pārāk bieža kopšanas līdzekļu mainīšana. Kopšanas līdzekļi ir jālieto apmēram 1,5–2 mēnešus, lai novērotu uzlabojumu.Ja pēc šī laika perioda nenovēro uzlabojumu, var mainīt produktus.
• Kosmētikas nenoņemšana un ādas neattīrīšana vakaros. Kosmētika un dienas laikā uz ādas uzkrātie netīrumi veicina poru aizsprostošanos un baktēriju vairošanos.
• Izsitumu plēšana, spiešana. Tas ne vien pastiprina iekaisumu, bet arī palielina risku rētu attīstībai.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Liene Graudiņa uzsver, ka aknes skartas ādas kopšanai svarīgākais ir sākt ar vizīti pie dermatologa, jo ārsts izvērtēs aknes smagumu un ieteiks piemērotāko medikamentozo vai nemidakmentozo terapiju. Savukārt, lai saprastu, kādi kosmētiskie līdzekļi būs piemērotākie, var vērsties arī pēc padoma aptiekā.

Aptieku sortimentā ir pieejama kosmētika, kas ir dermatoloģski testēta, par kuras iedarbību tiek veikti arī zinātniskie un klīniskie pētījumi. Kosmētikā tiek izvēlētas tādas sastāvdaļas, kas nav komedonas (neaizsprosto poras), hipoalerģiskas un kas būtu paredzētas arī īpaši jutīgai ādai. Tikai aptiekās pieejamā dermokosmētika ne vien dziļi kopj, bet arī ārstē ādu.

Aptiekās pieejams plašs klāsts ar līdzekļiem, kas paredzēti taukainai un aknes skartai ādai. Sortimentā ir gan sejas attīrošie līdzekļi – ziepju, putu, gela un micelārā ūdens formā –, gan sejas maskas, pīlingi, toniki, dažāda veida serumi, sejas krēmi un saules aizargkrēmi. Papildus tam ir vēl lokāli lietojami produkti – pastas, zīmulīši, koncentrāti –, kas lietojami tikai uz aknes skartajām vietām. Turklāt aptiekās bezrecepšu medikamentu klāstā ir pieejams gels, kas satur benzilperoksīdu un ir paredzēts aknes skartai ādai – pirms šī līdzekļa lietošanas ir jākonsultējas  ar ārstu vai farmaceitu.

Rūpējieties par aknes skartu ādu pareizi un saudzīgi!

Agrā pavasarī ikvienu no mums piemeklē kakla sāpes. Visbiežāk to izraisa vīrusi un baktērijas, taču tas nebūt nav vienīgais iemesls, kas negaidīti liek mūsu balsīm skanēt klusāk. Retāk apskatīts, bet visnotaļ būtisks kakla sāpju iemesls ir balss aparāta pārpūle darba specifikas dēļ. Par kakla sāpēm kā arodslimību stāsta arodārste Vaira Cīrule.

Visas kakla sāpes nav vienādas

“Skolotāji, īpaši mūzikas un sporta, pirmsskolas izglītības iestāžu darbinieki, skatuves mākslinieki, juristi, kā arī mūsdienīgākas profesijas pārstāvji – zvanu centra operatori, nereti saskaras ar darba specifikas izraisītām kakla sāpēm,” stāsta Cīrule. Viņa norāda, ka bieži vien cilvēki nemaz nespēj noteikt kakla sāpju cēloni, un aicina tam pievērst pastiprinātu uzmanību – ja kakla sāpes, kas radušās pārpūles dēļ, mēģina ārstēt ar līdzekļiem, kas tiem nav paredzēti, vēlamo iznākumu nesagaidīsim.

Kā atšķirt kakla sāpes, ko izraisa bakteriālā vai vīrusa infekcija, no sāpēm, kas radušās slodzes rezultātā? “Vīrusu izraisītas kakla sāpes parasti ir vieglas vai vidēji stipras, siekalu rīšana nesagādā lielas problēmas, temperatūra ir paaugstināta vai augsta, uz mandelēm nav aplikuma. Var būt sauss klepus, aizsmakums. Simptomi sākas strauji, dažu stundu vai dienu laikā. Tā kā vīrusiem ir izteikta sezonalitāte, parasti novērojam, ka slimo arī citi ģimenes locekļi. Baktēriju izraisītas kakla sāpes ir citādākas. Sāpes ir stipras, rīšana ir izteikti sāpīga, ķermeņa temperatūra sasniedz 38°C, uz mandelēm var būt strutas. Nereti to pavada palielināti zemžokļa limfmezgli un nogurums. Savukārt pārslodzes – ilgstošas un skaļas runāšanas vai dziedāšanas – rezultātā simptomi attīstās pakāpeniski, ilgākā laika periodā – līdz pat vairākiem gadiem. Šādas kakla sāpes nepavadīs  paaugstināta temperatūra un citas akūtu saslimšanu pazīmes,” informē speciāliste.

Pirmais solis – jāiet pie ģimenes ārsta

Ikdienas steigā un aizņemtībā mēs bieži atstājam kakla sāpes pašplūsmā – ļaujam tām pāriet pašām. Tā rīkoties nav prātīgi. Ģimenes ārsti labi pazīst savus pacientus, zina viņu hroniskās saslimšanas, profesijas, ieradumus, tāpēc spēj sniegt objektīvu skatījumu par kakla sāpju iemeslu.  “Svarīgi ir atcerēties, ka darbā pārpūlēts kakls vieglāk piesaista infekciju izsaucējus. Ja pacientam darbs ir radījis izmaiņas balsenē, rīkles gļotādā, imunitātes traucējumus, viņš noteikti ir vairāk pakļauts vīrusu infekcijas ietekmei, kā arī saslimšana noris smagāk un tā ir ilgstošāka,” brīdina ārste.

Kakla sāpes kā arodslimība

Kas atšķir vīrusa vai baktēriju izraisītās kakla sāpes no arodslimības? Arodslimību ārste atklāj, ka biežākās sūdzības skolotājiem, skatuves māksliniekiem un citiem lielrunātājiem ir aizsmakums un diskomforta sajūta kaklā. Svarīgi ir arī pavērot, vai kakla sāpes seko darba slodzei: varbūt mācību gada laika sūdzības ir izteiktākas, bet vasarā, brīvlaikā tās samazinās vai izzūd pavisam? “Izplatītākās slimības, kas saistītas ar balss saišu pārslodzi, ir hronisks laringīts, balss saišu mezgliņi, balss saišu kontaktčūlas un fonastēnija. Sūdzību “klāstā” ir balss saspringums vai nogurums, aizsmakums runas laikā, balss aizlūzums, tās pazušana uz vairākām minūtēm, krekšķināšana, klepošana runas laikā, sāpju vai svešķermeņa sajūta kaklā. Apkārtējiem var likties, ka cilvēks runā tik klusi, ka viņu grūti sadzirdēt. Pirmais solis, kā jau noskaidrojām, ir ģimenes ārsts, taču diagnozi precizē otolaringologs jeb ausu, kakla un deguna ārsts. Pēc šī speciālista slēdziena, ja ir pietiekams darba stāžs profesijā, cilvēks var kārtot arodsaslimšanu un saņemt atbalstu rehabilitācijas pasākumu veikšanai. Protams, sūdzības par aizsmakumu, sāpēm kaklā un “krekšķi” var būt arī pie citām saslimšanām. Pie vainas var būt, piemēram, ekstraezofagāla atviļņa slimība, vienkāršā valodā runājot – ja kuņģa skābe atplūst atpakaļ rīklē, mutē, aizdegunē un degunā. Šajos gadījumos balsene ir apsārtusi, novērojama tūska, un simptomi visbiežāk parādās nakts un agra rīta stundās. Dažreiz sāp tik stipri un specifiski, ka to var sajaukt ar plaušu saslimšanām un sirds lēkmi! Ilgstošas kakla sāpes un balts aplikums var būt pie tādām saslimšanām kā infekciozā mononukleoze. Šīs diagnozes apstiprināšanai jāveic asins analīze,” stāsta Cīrule.

Kā var pasargāt savu balss aparātu no sāpēm?

Vaira Cīrule iesaka: izvairieties no pārmērīgas vai nepareizas balss izmantošanas un izmantojiet palīgierīces! Skatuves māksliniekiem un pat skolotājiem var noderēt mikrofons, savukārt sporta skolotājiem un treneriem svilpe. Ne mazāk svarīgi ir apmeklēt ģimenes ārstu, otolaringologu un citus speciālistus. Vai esat dzirdējuši par tādu profesiju kā foniatrs? Tas ir ārsts, kas specializējies tieši balss saišu saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā un var palīdzēt tiem, kas balss aparātu pārpūlējuši, pildot savus darba pienākumus.

Iepriekš jau noskaidrojām, ka pārpūlēts kakls vieglāk “piesaista” infekcijas, taču šī sakarība darbojas abos virzienos – lai saglabātu kaklu kā savu darbarīku, sezonālās infekcijas jāārstē atbildīgi! Jādzer siltie dzērieni, jālieto aerosoli, pretiekaisuma un pretsāpju medikamenti. Nedrīkst aizmirst arī par kakla skalošanu. Mājas apstākļos kaklu var skalot ar mārsila, kumelīšu vai kliņģerīšu uzlējumiem, taču efektīvāk būtu izmantot aptiekās nopērkamās ūdenī šķīdināmās tabletes un pulverus, piemēram, Furasol. Visbeidzot, svarīga ir stresa profilakse un kaitīgu ieradumu ierobežošana. Atmetiet smēķēšanu – un kakls teiks jums paldies!

Lai gan sliktās komēdijās mēdz izmantot “humoru” ar trakām vēdergraizēm, reālajā dzīvē tas nepavisam nav smieklīgi. Tāpat nav nekādu joku ar norovīrusu, kas, strauji izplatoties, var pamatīgi novājināt saslimušo.

“Pavasara sākumā bieži vien organismam ir zemāka imunitāte, jo ziemas periodā, kad ir mazāk saules un arī svaigu vietējo augļu un dārzeņu, organisms vairāk patērē iekšējas rezerves, tāpēc arī slimot šai posmā gadās biežāk,” saka ģimenes ārste “Veselības centru apvienībā” Jekaterina Āboliņa.

“Jā, tā vien šķiet, ka ziemas beigas iezīmē nevis pirmie sniegpulksteņi vai gājputni, bet gan tādu apmeklētāju pieplūdums aptiekā, kuri meklē palīdzību diarejas un vemšanas gadījumiem,” savu pieredzi stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.

Lai gan to parasti sauc par “vēdera gripu”, slimība patiesībā ar gripu nav saistīta. Proti, gripu izraisa gripas vīrusi, savukārt galvenais akūta gastroenterīta jeb kuņģa un zarnu gļotādas iekaisuma cēlonis ir norovīruss, kas izraisa intensīvu vemšanu, caureju, sliktu dūšu un vēdera krampjus. Simptomi parasti sākas 12 līdz 48 stundas pēc inficēšanās, tie bieži ir pēkšņi un ļoti nepatīkami, taču lielākā daļa cilvēku atveseļojas paši. Šis ir apgrūtinošs vīruss, kas piesaista tualetei apmēram uz vienu vai divām dienām.

Farmaceite novērojusi, ka šādos gadījumos pēc palīdzošiem medikamentiem vai padoma uz aptieku nāk pacientu tuvinieki. Tāpat pēc slimošanas tiek iegūta svarīga atziņa – simptomus mazinošiem medikamentiem ir jābūt mājās vienmēr, jo var nepietikt laika un iespēju tos iegādāties saslimstot.

Kā norovīruss izplatās?

Ģimenes ārste Jekaterina Āboliņa skaidro: “Norovīruss ir ārkārtīgi lipīgs. Tas ir viens no lipīgākajiem vīrusu vai baktēriju patogēnu veidiem, un inficēties var ikviens.” Visuzskatāmāk šī šķietami vienkāršā vīrusa nodarīto postu var redzēt, aplūkojot tādas lielas valsts kā ASV datus. Katru gadu, saskaņā ar Amerikas Slimību kontroles un profilakses centra informāciju, tas izraisa aptuveni 20 miljonus vemšanas un caurejas gadījumu, 465 000 neatliekamās palīdzības numuru apmeklējumu, 109 000 hospitalizāciju un 900 nāves gadījumus.

Lai gan norovīruss nosacīti nav sezonāls un var “pielipt” visu gadu, uzliesmojumi visbiežāk notiek – no janvāra līdz martam. Tas tādēļ, ka ziemas mēnešos un vēl agrā pavasarī cilvēki mēdz pavadīt vairāk laika telpās, kas, turklāt, mēdz būt slikti ventilētas un nevēdinātas. Tas atvieglo dažādu infekcijas slimību, tostarp norovīrusa, izplatīšanos.

“Inficētie cilvēki ar izkārnījumiem un vemjot izdala miljardiem norovīrusa daļiņu, un ir vajadzīgas tikai dažas, lai saslimtu kāds cits. Proti, šīm sīkajām daļiņām jānonāk mutē vai kaut vai tikai elpceļos, piemēram, apmeklējot tualeti drīz pēc tam, kad tajā bijis saslimušais. Tomēr galvenokārt ar norovīrusu var inficēties, nonākot tiešā saskarsmē ar slimnieku, patērējot piesārņotu pārtiku vai šķidrumus, vai pieskaroties piesārņotām virsmām un pēc tam pieskaroties mutei ar nemazgātiem pirkstiem. Tieši tādēļ īpaši uzsveru – higiēnai ir milzīga, nenovērtējama nozīme! Ja higiēnas prasības ir vājas, nejaukais vīruss spēj ātri izplatīties darba vietā, skolā, aprūpes iestādēs vai citur, kur cilvēki pulcējas cieši kopā. Jāņem vērā arī tas, ka inficētā persona var turpināt izdalīt vīrusu aptuveni divas nedēļas pēc simptomu pazušanas, tāpēc atgriešanās, piemēram, darbā, ja “es vairs nevemju un jūtos labāk” nebūtu veicināma,” norāda ārste. 

Norovīrusa simptomi

Visizplatītākie norovīrusa simptomi bērniem un pieaugušajiem ir:

• vemšana;
• caureja;
• slikta dūša;
• vēdera krampji.

Taču iespējamas arī citas pazīmes, piemēram, galvassāpes vai sāpes ķermenī, zemas pakāpes drudzis. Savukārt pirmās zīmes par iespējamo norovīrusu var būt pēkšņs apetītes zudums, sāpes vēderā vai vispārēja saslimšanas sajūta. Tam parasti seko intensīva vemšana un ūdeņaina caureja, lai gan tās var rasties arī vienlaikus. Ārste uzsver: “Kopīgs ir ļoti pēkšņs slimības sākums un jauda – tās var būt līdz pat desmit vēdera izejas reizēm dienā, kas ir ārkārtīgi mokoši un arī bīstami atūdeņošanās dēļ.”

Uzmanību – atūdeņošanās!

Norovīrusa simptomi parasti ilgst 24 līdz 72 stundas. Vemšanas un caurejas dēļ gandrīz neizbēgami piemeklē arī vājums, nogurumus vai apziņas traucējumi. Tas tādēļ, ka organisms dehidratējas.

Dehidratācijas simptomi ir:

• samazināta urinēšana,
• sausa mute,
• reibonis.

Pazīmes bērniem:

• raudāšana bez asarām,
• nemierīgums,
• pēkšņa letarģija un miegainība.

Vēdervīrusa ārstēšana

“Lai gan norovīrusam nav specifiskas ārstēšanas vai zāļu, un lielākā daļa cilvēku atveseļosies paši, nav tā, ka, slimībai ir jāļauj brīvas rokas. Tiesa, slimošanas laikā nav vēlams lietot caureju apturošos līdzekļus, jo ar to palīdzību vīruss ilgāk paliek organismā. Labāk, lai iziet dabīgā ceļā,” teic ārste un uzsver, cik svarīgi ir atpūsties, patērēt daudz šķidruma un elektrolītu, lai papildinātu tos, kas zaudēti vemšanas un caurejas dēļ. Jādzer ūdeni, var lietot sporta dzērienus un perorālos rehidratācijas šķidrumus.

Farmaceite stāsta, ka aptiekā iegādājami pulveri, kas, izšķīdināti ūdenī, palīdz aizvietot ūdens un elektrolītu zudumu organismā. Tie satur nātrija hlorīdu, nātrija citrātu, kālija hlorīdu, glikozi. Līdzīgu šķīdumu var pagatavot mājās vienam litram vārīta ūdens pievienojot vienu tējkaroti sāls un astoņas tējkarotes cukura. Aptiekās pieejamas arī šķīstošas tabletes, kas satur elektrolītus, C vitamīnu un glikozi. Tās nodrošina ātru un augstu elektrolītu uzsūkšanās spēju un vispilnīgāko izmantošanu organismā. Papildus jālieto citi šķidrumi, līdz vēdera izeja normalizējas. Vienlaikus jāizvairās no kofeīnu saturošiem dzērieniem, jo tie ir urīndzenoši. Diētai jābūt maigai un vienkāršai, piemēram, rīsi, banāns, buljons. Noteikti jāatsakās no alkohola. Ir vērts lietot zāļu tējas, piemēram, zaļo tēju, piparmētras, pelašķus.

Kad slimība pārvarēta, jāapsver iespēja izdzert kādu vitamīnu kursu. “Imunitāti “sastiprināt” uz priekšu, satrenēt to kā muskuli nav iespējams, taču imūnsistēma pēc novājinošas infekciju slimības (un norovīruss tādu izraisa) pārciešanas ir izsīkusi un tad gan tā ir stiprināma,” skaidro farmaceite un iesaka C vitamīnu, kas uztur imūnsistēmu, samazina nogurumu, cīnās pret spēka izsīkumu. D vitamīns ne tikai uztur zobu un kaulu veselību, bet arī veicina normālu imūnsistēmas darbību. Tādi dabiski un bioloģiski aktīvi polisaharīdi, kā beta glikāni, arī labvēlīgi ietekmē veselību – atbalsta zarnu darbību, stiprina imunitāti.

Kā apkarojams norovīruss

Norovīruss ir neticami stiprs – to ir grūti nomākt pat ar dezinfekciju un tas ir izturīgs pret daudziem standarta tīrīšanas līdzekļiem. Spirtu saturoši roku dezinfekcijas līdzekļi, lai arī rekomendējami, tomēr nedarbojas tik labi kā kārtīga roku mazgāšana ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes. Lieki teikt, ka rokas jāmazgā pēc tualetes apmeklējuma, autiņbiksīšu maiņas un pirms ēšanas. Labs palīgs ir sejas maska – tā ne tikai neļaus ieelpot vīrusa daļiņas, piemēram, tualetē, bet arī izslēdz sejas – mutes un deguna -aizskaršanu publiskajā telpā. Ne velti pandēmijas posmā, kad maskas bija obligātas, strauji samazinājās vai pat izpalika daudzi, tai skaitā arī vēdera, vīrusu uzliesmojumi. 

Ja gadās noķert norovīrusu, lai neaplipinātu citus, ģimenes ārste iesaka šādas darbības:

• palieciet mājās, līdz jūtaties vesels;
• ja iespējams, slimības laikā izvairieties no saskarsmes ar citiem;
• pirms pieskaršanās koplietošanas virsmām, nomazgājiet rokas;
• tīriet un dezinficējiet virsmas ar hloru saturošu līdzekli;
• mazgājiet veļu iespējami karstā ūdenī;
• negatavojiet un neapstrādājiet pārtiku, kamēr nav pagājušas vismaz 48 stundas pēc simptomu izzušanas.

Kad jāmeklē ārsta palīdzību

• Ja simptomi kļūst smagi, saglabājas ilgāk par dažām dienām, ja nevarat noturēt organismā šķidrumu un pārstājat urinēt.
• Dažām grupām ir lielāks komplikāciju attīstības risks, tostarp bērniem, vecāka gadagājuma ļaudīm un cilvēkiem ar hroniskām slimībām vai novājinātu imūnsistēmu.
• Asinis vēmienu masā vai izkārnījumos nav parasts norovīrusa simptoms, tas varētu liecināt par kaut ko nopietnāku. Tādos gadījumos noteikti ir jāsazinās ar ārstu.

Kad redīsu un dažādu svaigo zaļumu laiks pat siltumnīcā vēl nav sācies, ir īstais brīdis savu organismu nodrošināt ar trūkstošajām uzturvielām, tai skaitā – vitamīniem.

Fantāzijas filmās un grāmatās to varoņi visu organismam nepieciešamo uzņem ar kapsulām vai speciāliem maisījumiem. Lai arī, iespējams, tāda veida uzturs būtu maksimāli optimāls, tā ir tikai fantāzija, un zinātnieki, kuri strādā šajā jomā, visas ēdienkartes savietošanu ikvienam noderīgā kapsulā jau ir noraidījuši. Tāpēc daudzveidīga, uzturvielām bagāta ēdienkarte ir labākais veids, kā uzņemt organismam nepieciešamo. Tomēr, ja trūkst kādu noteiktu vitamīnu vai minerālvielu, vai vēlaties papildināt ikdienas ēdienkarti ar uztura bagātinātājiem, “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka iesaka, kā to darīt, lai gūtu maksimālu labumu.

Taukos un ūdenī šķīstošie vitamīni

Vitamīnus iedala pēc to šķīšanas īpašībām – ūdenī šķīstošie vitamīni ātri oksidējas, tie ir diezgan neizturīgi pret karsēšanu, un to krājumi organismā nav lieli, tāpēc ikdienā nemitīgi atjaunojami ar uzturu. Savukārt taukos šķīstošie vitamīni labi uzkrājas un ir daudz izturīgāki pret vides faktoriem. Tātad abu veidu vitamīnu uzņemšana organismā atšķiras.

Kad lietot ūdenī šķīstošos vitamīnus?

Tā kā šie vitamīni izšķīst ūdenī, organismā nav to rezervju, tāpēc lielākā daļa ir jāuzņem katru dienu. Pirmais jāmin slavenais antioksidants C vitamīns un B vitamīnu grupa: tiamīns (B1), riboflavīns (B2), niacīns (B3), pantotēnskābe (B5), piridoksīns (B6), biotīns (B7), folijskābe (B9) un kobalamīns (B12). Ūdenī šķīstošie vitamīni lietojami maltītes laikā vai starp tām, ar vienu izņēmumu – B12 labāk uzsūcas tieši ēdienreizē. C vitamīns var traucēt B12 uzsūkšanos, tāpēc, ja, papildus uzturam, tiek lietoti abi preparāti, starp devām jāievēro vismaz 2 stundu intervāls.

Kad lietot taukos šķīstošos vitamīnus?

Atcerieties, taukos šķīstošie vitamīni – K, E, D, A (KEDA)! Šos vitamīnus jāuzņem kopā ar taukus saturošiem produktiem, lai organisms tos absorbētu un spētu izmantot. Tam nav nepieciešams trekns ēdiens. Lieliski piemēroti būs veselīgi augu izcelsmes produkti, piemēram avokado vai rieksti.

Ja nepieciešams uzņemt papildu dzelzi

Vislabāk dzelzi uzņemt tukšā dūšā. Kā jau visām zālēm, uzdzerot ūdeni. Taču te vietā vēl kāds ieteikums – labāk par ūdeni darbosies kāda citrusaugļa sula, jo C vitamīns palīdz dzelzij uzsūkties. Dzelzi nevajadzētu lietot kopā ar kalcija preparātiem vai ar kalciju bagātu pārtiku, piemēram, pienu – tas traucēs dzelzs uzsūkšanos. Starp citu, šis ir iemesls, kādēļ sievietēm pēcmenopauzes periodā, kad ir lieli osteoporozes riski kalcija zuduma dēļ, nevajadzētu lietot uztura bagātinātājus ar dzelzi, ja vien ārsts nav norādījis citādi. Šis jāņem vērā, iegādājoties multivitamīnu kompleksus, jo tajos varētu būt pārāk liela dzelzs deva.

Konkurence nav vēlama

Lielas minerālvielu devas var konkurēt savā starpā par uzsūkšanos organismā. Nelietojiet vienlaikus kalcija, cinka vai magnija uztura bagātinātājus. Tāpat nelietojiet nevienu atsevišķu minerālvielu vienlaikus ar  multivitamīniem vai antioksidantiem, piemēram, tādiem, kas satur beta karotīnu un likopēnu. Var gadīties, ka šīs vielas uzsāk cīniņu par labāko uzsūkšanos, kurā neuzvar neviens.

Ja lietojat A vitamīnu

Pirms A vitamīna papildus lietošanas pārbaudiet tā devu. Grūtniecēm devas, kas pārsniedz 10 000 SV dienā, var izraisīt iedzimtus defektus mazulim. Augsts A vitamīna un parasti drošā beta karotīna (viela, ko organisms pārvērš A vitamīnā) līmenis var palielināt plaušu vēža risku, ja esat smēķētājs un varbūt pat tad, ja esat bijušais smēķētājs.

Laiks multivitamīnu kompleksiem

“Ja nav kāds īpašs veselības stāvoklis, piemēram, D vitamīna trūkums, grūtniecība vai kas cits, pavasara sākums ir labs brīdis, kad ir vērts apdomāt par multivitamīnu kursu. Īpaši svarīgi tas varētu būt vecāka gadagājuma cilvēkiem, jo sevišķi, ja ēdienkarte nav daudzveidīga, kustību apjoms ierobežots un miegs, kā tas dažkārt gados vecākiem cilvēkiem mēdz būt, ir caurs,” saka farmaceite.

Kā tie būtu pareizi lietojami? “Ikdienas multivitamīnu devu var lietot jebkurā diennakts laikā, taču jāņem vērā, ka organisms dažus vitamīnus veiksmīgāk uzsūc ar pārtiku, tāpēc labāk tos “apēst” kopā ar maltīti. Ja neēdiet brokastis, savu ikdienas vitamīnu devu dzeriet pusdienu vai vakariņu laikā. Šāda pieeja var palīdzēt izvairīties no dedzināšanas sajūtas kuņģī, kas var rasties, ja tableti norij tukšā dūšā. Jebkurā gadījumā – nevienu preparātu, tai skaitā vitamīnu, nevajag vienkārši rīt sausu. Vismaz glāze ūdens ir jāizdzer, lai tablete neiestrēgtu barības vadā, pielīpot pie tā sieniņām un nodarot kaitējumu. 

Multivitamīnos nav vienas standarta sastāva formulas. Tās atšķiras, turklāt atsevišķi vitamīni var saturēt daudz lielākas devas nekā ieteicamās. Un otrādi – citos kāda vitamīna vai minerālvielas var būt mazāk, nekā konkrētajam cilvēkam būtu vajadzīgā dienas deva. Vislabākais piemērs ir kalcijs. Ja tā trūkst, multivitamīnu komplekss nebūs labākā izvēle, jo kalcija daudzums, kas vajadzīgs, lai sasniegtu ieteicamo dienas devu, piemēram, menopauzes laikā, komplektā ar citiem vitamīniem vienkārši neietilps vienā tabletē! Tādēļ labākais padoms – kopā ar farmaceitu izpētiet sastāvdaļu sarakstu, lai precīzi zinātu, kas ir iekļauts uztura bagātinātājā, kuru apsverat lietot.”

Personalizējiet savu formulu

Labs veids, kā iegūt vairāk nepieciešamo uzturvielu, ir iegādāties vecumam un dzimumam pielāgotas formulas. Piemēram, vitamīnos, kas paredzēti gados vecākiem cilvēkiem ir vairāk kalcija, D un B12 vitamīna. Tas tādēļ, ka novecojot, organisms tik labi vairs neabsorbē B12. Sievietēm pēc menopauzes ir nepieciešams papildu kalcijs un D vitamīns, lai saglabātu kaulu veselību. Turpretim vīriešiem paredzēto vitamīnu sastāvā nebūs dzelzs.

Grūtnieču vitamīni un rīta nelabums

Lai gaidāmais mazulis attīstītos vesels, grūtniecības laikā svarīgi uzņemt papildu folijskābi un dzelzi. Tos var atrast lielākajā daļā grūtnieču vitamīnu. Taču, galvenokārt tieši dzelzs satura dēļ tie var izraisīt sliktu dūšu, ar ko topošajām mātēm jau tāpat dažkārt ir problēmas. “Ja tā notiek, pirms vitamīnu lietošanas apēdiet vieglas uzkodas. Konsultējieties ar savu ārstu par piemērotākajiem grūtnieču vitamīniem un, ja tie nepieciešami, pajautājiet farmaceitam, kā pārvarēt blaknes.”

Vai vitamīniem jābūt garšīgiem?

Dažkārt vitamīni ir gluži kā želejkonfektes vai košļājamas dražejas ar patīkamu garšu. Farmaceitiem nav drošas atbildes par šādu pieeju. Kāds pētījums atklāja, ka cilvēki, kuri lieto D vitamīnu želejkonfekšu veidā, ir līdzestīgāki un uzņem to regulārāk, nekā, piemēram, lietojot vitamīnu pilienu vai kapsulu formā. Ja vitamīns ir jālieto ilgstoši, kā tas parasti ir D vitamīna gadījumā, tad šādi problēma patiešām ir labāk risināma. No otras puses, konfekšu formas preparātā var būt cukurs un daudz kaloriju, tos ir viegli apēst pārāk daudz, turklāt tie var bojāt zobus. Tādējādi izvēle jāpielāgo individuāli, atbilstoši vajadzībām un dienas ritmam.

Uztura bagātinātāji un medikamenti

“Vitamīnus un minerālvielas saturoši preparāti un uztura bagātinātāji var būtiski ietekmēt dažu medikamentu darbību. “Ja lietojat asins šķidrinātāju, piemēram, varfarīnu, pat neliels K vitamīna daudzums multivitamīnos var samazināt medikamenta iedarbību. Uzņemot vairāk nekā 1000 mg E vitamīna dienā, var palielināties asiņošanas risks. Un, ja lietojat medikamentus vairogdziedzerim, kalcijs, magnijs vai dzelzs var samazināt zāļu iedarbību, tādēļ tie rekomendējami tikai ar četru stundu intervālu. Ir ļoti svarīgi, lai ārsts un farmaceits zinātu visu par visām pacienta ikdienā lietotajām zālēm. Veidojiet pierakstus ar medikamentiem un uztura bagātinātājiem, rūpīgi fiksējot arī devas – tas veselības aprūpes speciālistiem palīdzēs optimizēt zāļu iedarbību un izvairīties no nevēlamām blakusparādībām vai pārdozēšanas,” aicina “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka.

Kamēr mugura nesāp un jūtas labi, mēdzam pat piemirst, cik svarīga ir tās veselība. Muguras veselība un laba stāja ir ļoti būtiska ne vien kopējai pašsajūtai, bet arī tam, kā jūtas mūsu iekšējie orgāni un viss organisms. Par to, kā rūpēties par muguras veselību un mazināt muguras sāpju risku, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, algoloģe, akupunktūras ārste un fizioterapeite Ingrīda Tambora un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Biežākie muguras sāpju iemesli

Muguras sāpes rodas, kad ir pārāk liela slodze uz mugurkaula kakla un jostas daļu, kas izraisa muskuļu un saišu saspringumu. Smagākā gadījumā var tikt traumēts starpskriemeļu disks, stāsta fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste I. Tambora. Diska nobīde vai plīsums (trūce) nospiež nerva saknīti un izraisa neciešamas sāpes vai notirpumu jostas daļā ar izstarojumu uz roku vai kāju.

Muguras sāpju iemeslu uzskaitījums ir ļoti plašs: mehāniskie faktori, dzelzs trūkums un osteoporoze, slikti sēdēšanas ieradumi, mazkustīgs dzīvesveids, hroniskas slimības (artrīts, vēža metastāzes), emocionāls stress, smēķēšana un aptaukošanās. Taču visbiežākais iemesls ir neierastas aktivitātes, piemēram, smagu priekšmetu pacelšana, mēbeļu pārvietošana, darbs dārzā vai smagu slimnieku aprūpēšana. Riska grupā ir cilvēki gados, ar vāju fizisko sagatavotību, kā arī tie, kuri strādā tādās profesijās, kurās tiek veikts darbs ar rokām, un ofisa darbinieki.

Atcerieties – ja rodas ilgstošas vai smagas muguras sāpes, svarīgi ir konsultēties ar ārstu, lai noteiktu precīzu diagnozi un izvēlētos atbilstošu ārstēšanu.

Paradumi, kas kaitē mugurai

Vairāki izplatīti ikdienas paradumi, darbības un dzīvesveida faktori var kaitēt muguras veselībai, skaidro ārste. Visbiežāk tie ir:

• Nepareiza ķermeņa poza sēžot vai stāvot. Tā var ietekmēt mugurkaula izliekumus un veicināt stājas traucējumus, kas savukārt rada muskulatūras un saišu saspringumu, izraisot sāpes.
• Nepareiza smagu priekšmetu celšana (ar apaļu muguru) var izraisīt muguras traumas.
• Pārāk mīksti vai pārāk cieti matrači. Nepiemērots matrača cietības līmenis var nelabvēlīgi ietekmēt muguras stāvokli un veicināt muguras sāpes.
• Nepiemērota ergonomiska vide mājās vai darbā, piemēram, nepareizi novietots dators un neērts krēsls var palielināt slodzi mugurai un izraisīt sāpes.
• Ilgstoša stāvēšana bez atbilstošas atpūtas var izraisīt muskuļu nogurumu un sāpes.
• Fizisko aktivitāšu trūkums. Tas izraisa muskuļu spēka un izturības samazināšanos.
• Smēķēšana. Tā var ietekmēt asinsriti – asinsvadu sašaurināšanos, kā rezultātā samazinās mugurkaula un muskuļu apgāde ar skābekli un barības vielām, tādējādi rodas sāpes.
• Liekais svars. Tas palielina slodzi uz mugurkaulu un locītavām, kas var izraisīt sāpes un citus veselības traucējumus.

Ikdienas paradumu un dzīvesveida maiņa, piemēram, pareiza ķermeņa poza, fiziskās aktivitātes, un svara kontrole var palīdzēt novērst muguras sāpes un uzlabot muguras veselību, uzsver speciāliste.Top of Form

Ieteikumi muguras sāpju profilaksei

Ir vairāki faktori, kas var palīdzēt uzturēt un stiprināt muguras veselību, tai skaitā atbilstošas fiziskās aktivitātes un rūpes par pareizu ķermeņa pozīciju dažādās ikdienas situācijās. Lai pēc iespējas mazinātu muguras sāpju risku, I. Tambora iesaka:

• Veiciet regulāras fiziskās aktivitātes aerobajā slodzē. Tās var būt pastaigas, skriešana, peldēšana, nūjošana un citas. Tās nostiprina muskulatūru, uzlabo asinsriti un vispārējo veselību. Ieteicamās fiziskās aktivitātes vajadzētu veikt vismaz 150 minūtes nedēļā ar vidēju intensitāti (t. i., kad ķermenis viegli iesvīst).
• Veiciet vingrojumus mugurai. Tie uzlabo rumpja muskuļu un saišu spēku un lokanību. Vingrot vajadzētu vismaz 2–3 reizes nedēļā.
• Kontrolējiet stāju sēžot un stāvot. Sēžot iesēdieties dziļi krēslā, atbalstot muguru pret atzveltni, bet stāviet ar taisnu muguru.
• Iegādājieties piemērotu matraci, kas nodrošina muguras atbalstu un veicina labu atpūtu.
• Atcerieties par regulārām atpūtas pauzēm ikdienas darbā. Tajās iekļaujiet arī muskuļu stiepšanu un izkustēšanos.
• Rūpējieties par ergonomisku darba vidi darbā vai mājās. Pievērsiet uzmanību pareizam datora, apgaismojuma, krēsla novietojumam un galda augstumam.
• Apgūstiet relaksācijas jeb atslābināšanās tehniku. Tā var būt, piemēram, dziļa elpošana ar meditāciju. Plecu muskuļu atslābināšana mazina muskuļu spriedzi un saspringuma galvassāpes.
• Rūpējieties par veselīgu ķermeņa svaru. Veselīga uztura pamatprincipu ievērošana aizkavē svara pieaugumu un pārslodzi mugurkaulam.
• Konsultējieties ar speciālistu muguras sāpju gadījumā, lai izstrādātu individuālu ārstēšanas plānu.

Vingrošanas nozīme

Vingrošana gan mājas apstākļos, gan sporta klubā var būt ļoti efektīva muguras sāpju profilaksei, ja to veic pareizi un droši, uzsver fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste I. Tambora. Vingrinājumi, kas stiprina muguras muskuļus, uzlabo elastību un ķermeņa stāju, turklāt tie var palīdzēt novērst un mazināt muguras sāpes.

Mājas apstākļos var izmantot dažādus vienkāršus un efektīvus vingrinājumus, kas stiprina muguras muskuļus un uzlabo to elastību. Tomēr ir svarīgi izpildīt vingrinājumus pareizi un droši, lai novērstu jebkādu traumu risku. Nepareizi veikti vingrinājumi vai pārmērīga slodze var nodarīt mugurai pāri un pat pastiprināt esošās sāpes. Tāpēc ir svarīgi:

• Izprast pareizu tehniku: pirms uzsākat vingrot, konsultējieties ar fizioterapeitu vai profesionālu treneri.
• Slodzes palielināt pakāpeniski: sāciet ar nelielas intensitātes slodzi un mazāku atkārtojumu skaitu, lai organisms varētu adaptēties fiziskajai slodzei.
• Ievērot pareizu vingrinājumu secību: jebkurai nodarbībai ir ievada daļa, galvenā daļa un nobeiguma daļa, tādēļ ieteicams vingrinājumu secību noskaidrot pie fizioterapeita vai profesionāla trenera.
• Uzmanīgi attiekties pret savu ķermeni: ieklausieties savā ķermenī un nenodariet sev pāri. Ja rodas sāpes vai diskomforts, pārtrauciet vingrinājumu un konsultējieties ar ārstu vai treneri.
• Veikt dažādus vingrinājumus: iekļaujiet dažādus vingrinājumus, kas attīsta gan muguras muskuļus, gan visu ķermeni kopumā.Top of Form

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceits K. Čerjomuhins stāsta, ka visbiežāk ar muguras sāpju jautājumiem aptiekā vēršas sportisti, ofisu darbinieki, arī vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī akūtu sasitumu gadījumos, piemēram, pēc pakrišanas un sasišanās.

Aptiekas sortimentā ir vairāku veidu ziedes muguras sāpēm, piemēram, ir tādas, kas mazina sāpes un iekaisumu, bet ir pieejamas ziedes arī ar atslābinošu efektu, kas noder pret muskuļu sāpēm pēc fiziskās slodzes. To sastāvā bieži vien ir magnijs. Tāpat ir pieejamas gan sildošas, gan atvēsinošas ziedes. Taču, izvēloties ziedi, ir jāpatur prātā, ka ne katra ārstnieciskā ziede ir piemērota muguru sāpju ārstēšanai, tādēļ par piemērotāko izvēli ir jākonsultējas ar speciālistu – ārstu vai farmaceitu. Tāpat jāņem vērā, ka, ja sāpes nepāriet 2–3 dienu laikā, ir jādodas pie speciālista, kurš pēc apskates piemeklēs jums piemērotāko ārstēšanas metodi.

Ja simptoms parādās pirmo reizi, tam parasti netiek piešķirta nozīme. Bieži vien vienreizējas sāpes, visticamāk, nenorāda uz kaut ko, kas nopietni apdraud mūsu veselību, tās var izzust un neatgriezties. Tomēr diemžēl daudz biežāki ir tie gadījumi, kad muguras sāpes atgriežas, un tad ir noteikti jākonsultējas ar ārstu.

Ja bieži jūtat muguras sāpes slodzes vai vingrošanas laikā, ja muguras sāpes rodas epizodiski, laiku pa laikam, ja sāpju sajūta neizzūd 3–4 dienu laikā, ir jādodas uz konsultāciju pie speciālista. Muguras sāpes var liecināt arī par progresējošiem patoloģiskiem procesiem un bīstamām slimībām, tādēļ nedrīkstam tās uztvert vieglprātīgi.

Seno, pārbaudīto metodi – sāpoša kakla skalošanu ar sālsūdeni, šķiet, savu reizi ir izmēģinājis ikviens. Bieži vien tā patiešām palīdz. Taču ir arī citi skalošanas līdzekļi, kas var būt tieši laikā, ja kaklā kasās.

Vīrusiem ir tāda daba – iekļūt organismā caur muti vai degunu, ieperināties augšējos elpceļos un vairoties uz nebēdu, izraisot tipiskus simptomus – kakla sāpes, šķavas. Līdz 80% gadījumos sāpes kaklā izraisa vīrusi, pārējos – baktērijas, bet dažreiz sāpēm pie vainas ir sēnīšu infekcija. Pret vīrusa infekcijām medikamentu īsti nav, tie, kas pieejami, ir vērsti uz konkrētu simptomu mazināšanu. Tādēļ, ja izskatām kakla skalošanu kā terapijas metodi, jāņem vērā, ka skalošana būs iedarbīgāka tieši bakteriālas infekcijas gadījumā.

Ar ko skalot – sālsūdeni, tēju?

“Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa uzsver, ka ar tradicionālo mājās pagatavojamo sālsūdeni ir jāuzmanās: “Nevajadzētu pārcensties ar šī šķīduma koncentrāciju – te nedarbosies princips “jo stiprāks, jo labāk”. Sāls sausina gļotādu un tātad – pēc skalošanas sajūtas var būt vēl nepatīkamākas. Tādēļ skalošanai būtu jālieto viegls sālsūdens šķīdums.

Saaukstēšanās sākumposmā skalošanai palīdzīgi var būt ārstniecības augu uzlējumi, tējas, kas var palīdzēt mazināt sāpes, aizsmakumu, iekaisumu un infekcijas izraisītāju koncentrāciju, tos izskalojot. Šai ziņā labi noder kumelītes, kliņģerītes, salvija, eikalipta lapas, asinszāles lakstu tējas. Novārījumiem var izmantot ozolu vai vītolu mizas.”

Šķīdināmu pulveri vai jau gatavu šķīdumu?

Laba alternatīva dabiskajiem līdzekļiem ir furagīna pulveri, kas diezgan veiksmīgi cīnās ar baktērijām rīklē un mutes dobumā. Visticamāk, pirms pulverīšu iegādes farmaceits uzdos precizējošus jautājumus par slimības gaitu un citiem simptomiem, lai ieteiktu gan skalošanas režīmu, gan papildu līdzekļus, kas arī var būt palīdzīgi.

“Viens no būtiskākajiem faktoriem jebkuras terapijas laikā ir pareiza zāļu lietošana. Šajā gadījumā svarīgi zināt, kā no pulvera pagatavot skalojamo šķīdumu. Paciņu izšķīdina vienā glāzē (200 ml) karsta ūdens. Ļauj atdzist un skalo ar siltu šķidrumu divas, trīs reizes dienā.

Pieejams ir arī jau gatavs skalojamais šķīdums ar pretiekaisuma un pretsāpju īpašībām, ko nodrošina aktīvā viela benzidamīds. Tas nav jāgatavo – atliek vien ieliet ēdamkaroti (15 ml) šķīduma, aptuveni pus minūti paskalot kaklu un šķīdumu izspļaut, izvairoties no norīšanas.”

Svarīgākais par pareizu kakla skalošanu

• Nedarīt to pārlieku bieži un intensīvi. Optimāli būs skalot kaklu trīs reizes dienā.
• Jāņem vērā, ka pēc skalošanas līdzeklim jāļauj iedarboties, tādēļ nākamo pus stundu nevajadzētu ne ēst, ne dzert.
• Ilgstoša skalošana nav nepieciešama. Parasti kaklu rekomendē skalot no trim līdz septiņām dienām (atkarībā no līdzekļa).
• Skalošana neizslēdz citu līdzekļu lietošanu. Starplaikos var noderēt arī kāds kakla aerosols vai sūkājamās tabletes. Dažādiem simptomiem ir dažādi preparāti, tādēļ ieteicams konsultēties ar farmaceitu. 
• Kakla skalošana nav piemērota metode maziem bērniem, jo bērns var skalojamo šķidrumu norīt. Skalošanu var mēģināt no aptuveni sešu gadu vecuma. Līdz tam – smiltsērkšķi vai Islandes ķērpi saturošas sūkājamās konfektes vai bērnam piemērots aerosols.
• Kakla sāpju ārstēšanas laikā jāizvairās gan no aukstiem, gan karstiem dzērieniem – tie tikai pasliktina stāvokli, kairinot rīkles gļotādu.

Izskalo arī degunu!

Viens no vīrusa infekcijas simptomiem bieži vien ir tekošs deguns. “Skalošana iesnu gadījumā ir labs veids, kā atvieglot simptomu, jo skalojot attīrās deguna dobumi, elpot kļūst vieglāk un samazinās arī iespējamo komplikāciju risks. Skalošanas šķidrumu mājas apstākļos var pagatavot šādi: 240 ml vārīta, atdzesēta ūdens pievieno pus tējkaroti vai tējkaroti vārāmā vai jūras sāls. Aptiekās ir pieejami arī dažādas koncentrācijas (0,9– 2,6%) jūras vai sāls ūdens šķīdumi. Dažiem var būt pievienota eikalipta ēteriskā eļļa, alvejas ekstrakts, savvaļas piparmētras ekstrakts,” stāsta farmaceite un uzsver, ka deguna skalošana ar izotonisko sāls šķīdumu vai jūras ūdeni ir ieteicama gan, lai mitrinātu sausu deguna gļotādu, gan arī, lai atbrīvotu degunu no liela apjoma izdalījumiem. Ar izotonisko šķīdumu var skalot pat jaundzimušo deguntiņus! Hipertoniskais sāls šķīdums būs noderīgs, ja deguns ir aizlikts, kā arī alerģisku iesnu gadījumā.

Degunu var skalot diezgan bieži – 6 reizes dienā. Skalojamam līdzeklim jāļauj dažas minūtes iedarboties pirms degunu izšņauc, savukārt zīdainim tas jāatbrīvo uzreiz pēc skalošanas, izdalījumus atsūcot ar aspiratoru.

Steidzīgajās ikdienas gaitās pat nenojaušam, ka daudzi mūsu paradumi var kaitēt zobu veselībai. Iespējams, no dažiem var atbrīvoties bez pūlēm, bet ar citiem tik labi neveiksies. Tad kaitējumu zobiem kaut daļēji var kompensēt ar piemērotiem mutes kopšanas līdzekļiem.

“Daži, zobu pastai beidzoties, iemet jaunu tūbiņu pirkumu grozā tāpēc vien, ka tā ir acij vai maciņam tīkamāka, citi tomēr pārcilā kārbiņas, lasa aprakstus un apjūk. Ne mazums ir arī to, kuri dodas uz aptieku, jo līdz ar pirkumu tur var iegūt arī noderīgu padomu,” savus vērojumus klāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka un uzsver, ka zobu kopšanas līdzekļu patiešām ir ļoti daudz un tie ir paredzēti daudzveidīgām mutes un zobu problēmām. Tāpat arī zobu sukas ir ārkārtīgi atšķirīgas – ne tikai pēc krāsas un formas, bet arī pēc saru mīkstuma, izvietojuma, leņķa, garuma. Tās var būt gan eklektiskas, gan izgatavotas no ekoloģiska materiāla, piemēram, bambusa. Nav brīnums, ka ir grūti izvēlēties.

“Lai arī mutes un zobu kopšanas līdzekli farmaceits varēs pielāgot praktiski visām vajadzībām, līdztekus ir jāatgādina regulāri apmeklēt zobārstu, kā arī ir vērts pārskatīt savus ieradumus. Iespējams, dažs labs šķietami nekaitīgs paradums var būt pie vainas sliktam zobu un smaganu stāvoklim. Daži jautājumi un neliela informācija par tiem var palīdzēt fiksēt riskus un atrast labāko mutes un zobu higiēnas līdzekļu kombināciju,” skaidro Ieva Turonoka un atgādina, kādi ieradumi kaitē zobu veselībai un kas var palīdzēt saglabāt to veselību.

1. Ledus graušana

Kurš gan kādreiz bērnībā nav grauzis lāstekas? Ledus ir arī daudzu kokteiļu un dzērienu neatņemama sastāvdaļa un, deju, spēļu vai ballītes starplaikos bieži vien to nokraukšķinām kā stikleni, gūstot tūlītēju atvēsināšanās un spirgtuma sajūtu. Ledus ir dabīgs un nesatur cukuru, tāpēc, šķiet, ka tas ir nekaitīgs. Taču, graužot cietos ledus kubiņus, zobi var saplaisāt vai pat nolūzt. Neuzmanīgi košļājot tiek kairināti mīkstie audi zoba iekšpusē, kam var sekot regulāras zobu sāpes. Pamīšus lietoti karsti un auksti ēdieni var izraisīt asas un pat ilgstošas ​​zobu sāpes.

• Nepietiekama zobu fiziska aizsardzība

Kontakta sporta veidi bez zobu aizsargiem ir pilnīgi nepieņemami! Neatkarīgi no tā, vai spēlējat futbolu, hokeju vai jebkuru citu kontakta sporta veidu, sākot spēli vienmēr lietojiet zobu aizsargu. Dinamiskas spēles gaitā bez tā zobi var saņemt spēcīgu triecienu, sašķelties vai pat tikt izsisti. Ir dažāda veida zobu kapes un aizsargi, kas var palīdzēt pēc iespējas ilgāk saglabāt veselus zobus.

• Zobu griešana

Zobu griešana jeb bruksisms ar laiku bojā zobus. Visbiežāk to izraisa psihoemocionālie faktori un miega traucējumi. Ja zobu griešanai ir emocionāls iemesls, var lietot nomierinošus līdzekļus gan dienai, gan naktij. Atbrīvoties no bruksisma nav viegli. Taču kaut kas ir jādara, lai uzreiz atvieglotu zobu griešanas dēļ radušās problēmas. Izvairīšanās no cieta ēdiena var samazināt zobu nodeldējuma dēļ radītās sāpes. Farmaceits palīdzēs piemeklēt zobu kopšanas līdzekļus. Zobu pasta emaljas aizsardzībai un mutes skalojamie līdzekļi, piemēram, ar hloreheksidīnu sastāvā, būs tikai ietekmes novēršanai. Lai samazinātu un atrisinātu nedaudz situāciju, aptiekā iegādājamas kapes var palīdzēt pret zobu nodilumu, ko rada zobu griešana naktīs.

• Pudelīte pirms naktsmiera mazulim

Nekad nav par agru sākt domāt par zobu veselību. Ja pirms gulētiešanas bērnam iedodat pudelīti ar sulu, pienu vai mākslīgā piena maisījumu, tas var bojāt zobus, pat ja tie vēl nav izauguši. Tieši pirms gulētiešanas der tikai ūdens, turklāt – jebkurā vecumā.

• Mēles pīrsingi

Lai arī mēles pīrsings ir stilīgs, dažkārt nejauši uzkožot metāliskajai rotai, var nolauzt zobu. Lūpu pīrsingi rada līdzīgu risku. Piedevām, metālam mutē trinoties, mēdz rasties smaganu bojājumi, kas var draudēt ar zoba zaudēšanu. Mute ir arī baktēriju mājvieta, tāpēc pīrsingi palielina infekciju un čūlu risku. Tāpat ar mēles pīrsingu pastāv risks nejauši pārdurt lielu asinsvadu, kas var izraisīt smagu asiņošanu. Pirms šādas savas ārienes dekorēšanas, konsultējieties ar zobārstu par riskiem.

• Saaukstēšanās simptomu mazinoši medikamenti

Lielākā daļa klepus vai temperatūru mazinošu sīrupu ir saldināti, tāpat arī klepus refleksu mierinošas konfektes un pastilas ir bagātīgi aizdarītas ar cukuru. To sastāvā mēdz būt arī lakrica un medus. Cukurs ir visbiežāk sastopamā palīgviela klepus sīrupiem un kakla sūkājamajām tabletēm. Noteikti izvēlieties saaukstēšanās preparātus, kopā ar farmaceitu, lai būtu droši, ka tie nesatur cukuru. Neatkarīgi no tā, vai cukurs nāk no saldināta šķidra medikamenta vai cietas konfektes, tas uz zobiem rada aplikumu. Nereti arī tautas līdzekļi pret saaukstēšanos ir ļoti saldi, lai mazinātu, piemēram, Islandes ķērpja vai citu pretklepus tēju rūgtumu. Tradicionālā liepziedu tēja daudziem iedarbīga šķiet tikai ar medu. Līdzīgi rosinājums slimošanas laikā vairāk lietot šķidrumu, rezultējas “zaptsūdenī”, piemēram, atšķaidot upeņu ievārījumu ar karstu ūdeni. Tādējādi saaukstēšanās bēdas tiek vareni saldinātas! Taču pēc tam baktērijas barojošo vielu radītajā aplikumā “padarbojas” un pārvērš cukuru skābē, kas, savukārt, noēd zobu emalju. Un tas ir sākums kariesam. Tādēļ pēc šādu līdzekļu lietošanas zobi obligāti jāiztīra.

• Želejveida konfektes

Visi saldie kārumi veicina zobu bojāšanos, taču dažas konfektes ir jāizceļ kā īpaši zobu veselību ietekmējošas. Lipīgā želejkonfekšu cukura masa pielīp zobiem un to starpās, un vēl stundām ilgi turpina iedarboties. Vislabāk, ja spēsiet iztikt bez šādiem saldumiem, vai arī pēc tam pakošļāsiet košļājamo gumiju, lai veicinātu siekalu izdalīšanos.

• Saldināti dzērieni un sulas

Vienā saldinātā dzēriena glāzē var būt līdz 11 tējkarotēm cukura! Šie dzērieni satur arī fosforskābi un citronskābi, kas “palīdz” cukuram sabojāt zobu un noēd zobu emalju. Diētiskie bezalkoholiskie dzērieni var būt arī bez cukura, taču tiem ļoti iespējams būs pievienots vēl vairāk skābes mākslīgo saldinātāju veidā.

Nav šaubu, ka pēc kārtīga treniņa auksts sporta dzēriens ir atspirdzinošs. Bet arī šajos dzērienos parasti ir daudz cukura. Bieža to dzeršana var izraisīt zobu bojāšanos. Labāks veids, kā uzturēt hidratāciju sporta zālē, ir padzerties ūdeni – tajā nav ne cukura, ne kaloriju.

Ar augļu sulu varam uzņemt vitamīnus un antioksidantus, taču lielākā daļā sulu ir ar cukurs. Dažās sulās vienā porcijā var būt tikpat daudz cukura kā saldinātā dzērienā. Piemēram, apelsīnu sulā no pakas ir par 10 gramiem vairāk cukura nekā svaigā apelsīnu sulā. Augļi jau paši par sevi ir dabiski saldi. Izvēlēties sulu, kam nav pievienots cukurs, protams, ir labāk, taču tas nav ideāls risinājums. Cukura saturu var samazināt, atšķaidot sulu ar nedaudz ūdens. Tomēr jāpatur prātā, ka zobu veselības kontekstā “mazāk cukura” nenozīmē to pašu, ko “nav cukura”.

• Zobi kā darbarīks

Pudeļu korķu, dažādu vāciņu vai cita plastmasas iepakojuma atvēršana ar zobiem var būt ērta, taču tas nav draudzīgs ieradums. Izmantojot zobus kā instrumentu, tie var saplaisāt vai nolūzt. Tā vietā lieciet lietā atvēršanas  darbībām paredzētos instrumentus. Atcerieties – zobus izmantojam tikai ēšanai!

• Regulāras uzkodas

Uzkožot izdalās mazāk siekalu nekā maltītes laikā, tādejādi atstājot ēdiena paliekas zobos daudz ilgāk. Izvairieties no pārāk biežām uzkodām un labāk izvēlieties tādas, kurās ir maz cukura un cietes, piemēram, burkānus. Baktērijas, kas atrodas uz zobiem esošajā aplikumā cieti saturošus pārtikas produktus sadala skābē. Ja ēdiens, bieži našķojoties starp ēdienreizēm, iestrēgst zobu starpās, skābe nākamās 20 minūtes vai pat ilgāk, pakļauj zobus nelabvēlīgai iedarbībai. Viena no kaitīgām uzkodām ir populārie kartupeļu čipsi. Ja nu tomēr gadījies ko tādu apēst, ieteicams lietot zobu diegu. Zobu diegošana ir laba prasme, kas jāapgūst ikvienam, un tam vienmēr ir jābūt pa rokai. Aptiekā iegādājami dažādi zobu diegu veidi, kas piemērojami atkarībā no zobu starpu platuma, lietošanas biežuma, garšas patikas, zobu jūtīguma.

•  Zīmuļu un pildspalvu košļāšana

Vai kādreiz košļājat zīmuli, koncentrējoties uz darbu vai mācībām? Tāpat kā ledus graušana, šis ieradums var izraisīt zobu plaisāšanu vai pat to nolauzt. Šķiet, ka līdz ar datoru ienākšanu ikdienā, ieradums ir gājis mazumā, taču, ja tas piemīt, ir jāmeklē veids, kā atbrīvoties. Košļājamā gumija bez cukura ir labāka izvēle. Tas liks siekalu dziedzeriem vairāk izdalīt siekalas, kas var stiprināt zobus un aizsargāt pret emalju ēdošām skābēm. Jāizvēlas tādu košļājamo gumiju, kam nav pievienots cukurs.

•  Kafijas dzeršana

Kafijas tumšā krāsa un skābums laika gaitā var izraisīt zobu dzeltēšanu. Par laimi ar dažādām balināšanas metodēm, pigments ir visvieglāk likvidējamais zoba defekts. Ja raizējaties par zobu krāsas maiņu, konsultējieties ar zobārstu, kurš ieteiks speciālu terapiju. Palīdzēt var arī farmaceits. Aptiekā iegādājams bagātīgs zobu pastu klāsts nelielai un saudzējošai zobu pigmentācijas mazināšanai. Šādas zobu pastas parasti satur silīcija daļiņas, B5vitamīnu, alantoīnu.

•  Smēķēšana

Cigaretes, kā arī citi tabakas izstrādājumi var veidot zobu pigmentāciju un būt par iemeslu to izkrišanai smaganu slimību dēļ. Tabaka var izraisīt arī mutes, lūpu un mēles vēzi. Tādēļ vislabāk būtu no smēķēšanas atteikties. Ja nu tomēr kāds to nespēj vai nevēlas, aptiekā iegādājami speciāli mutes kopšanas līdzekļi tieši smēķētājiem. No citiem līdzekļiem tie atšķiras ar to, ka ir pievienoti balinoši līdzekļi, Islandes ķērpis baktēriju samazināšanai, flourīds zobu emaljas aizsardzībai. Taču tie noteikti negarantēs zobu veselību vai nepasargās no citām iespējamām sekām. Minētie līdzekļi vairāk paredzēti tieši pigmentācijas mazināšanai un nepatīkamās elpas atsvaidzināšanai.

• Vīns

Vīnā esošās skābes noēd zobu emalju, padarot zoba virsmu nelīdzenu, un tas rada labvēlīgus apstākļus pigmenta plankumiem.

Sarkanvīns satur arī spilgto pigmentu, ko sauc par hromogēnu, un tanīnus, kas palīdz krāsai pieķerties zobiem. Šī kombinācija ļauj vīna sarkanajai krāsai noturēties uz zobiem vēl ilgi pēc tam, kad glāze ir tukša.

Varētu šķist, ka izvēloties baltvīnu saudzējat zobus, taču vīnā esošās skābes tāpat bojā emalju, atstājot zobus porainus un neaizsargātus pret citu dzērienu, piemēram, kafijas, traipiem. Cīnīties ar vīna ietekmi var, izskalojot zobus ar ūdeni pēc vīna malkošanas vai lietojot zobu pastu ar maigu balinātāju.

• Ēšanas traucējumi

Pārēšanās bieži ir saistīta ar pārmērīgu saldumu uzņemšanu, kas var izraisīt zobu bojāšanos.  Bieža, kompulsīva pārēšanas, kam dažu ēšanas traucējumu gadījumā seko izraisīta vemšana, lai atbrīvotos no apēstā, vēl vairāk kaitē zobu veselībai. Spēcīgās kuņģa skābes, ko satur atvemtā masa, var bojāt zobus, padarot tos trauslus un vājus. Šīs skābes rada arī sliktu elpu. Bulīmija var izraisīt dažādas nopietnas veselības problēmas, tāpēc šādos gadījumos noteikti jākonsultējas ar ārstu.