Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

“Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk – kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,” teikts vēstulē.

Vēstulē uzsvērts, ka kopš pagājušā gada Ziņu dienestu pametuši astoņi profesionāli žurnālisti. Saskaņā ar radio veikto auditu, Ziņu dienesta korespondentu noslodze ir 123% jeb par gandrīz ceturto daļu virs normālas slodzes. Valde līdz šim nav veikusi nekādas darbības, lai risinātu būtiskās pārslodzes problēmu Ziņu dienestā un citās Latvijas Radio struktūrvienībās, skaidrots vēstulē.

Ņemot vērā arī faktu, ka seši profesionāli žurnālisti Ziņu dienestu kopš 2018. gada pametuši zemā atalgojuma dēļ, šā gada marta sākumā korespondenti iesniegumā valdei lūdza palielināt atalgojumu, jo citādi Ziņu dienesta veidotā satura kvalitāti būtu izaicinājums ne tikai uzlabot, bet pat saglabāt līdzšinējā līmenī. Valde atbildes vēstulē korespondentiem norādīja, ka atalgojumu palielināt nav iespējams, skaidroja Ziņu dienestā, piebilstot, ka arī kopš šā gada marta Ziņu dienestu ir pametuši vēl divi profesionāļi. Ziņu dienesta kolektīvs jūnija sākumā vērsās pie valdes, paziņojot, ka korespondentu trūkuma dēļ Ziņu dienesta darbā ir saskatāmas krīzes pazīmes. To apliecinot arī fakts, ka jūlijā izsludinātajā konkursā uz korespondenta amata vietu ir pieteicies tikai viens pretendents, turklāt bez pieredzes mediju darbā.

Ziņu dienestā skaidroja, ka algu palielināšanas vietā nācies samazināt saturu, likvidēt štata vietu, turklāt izskanējis piedāvājums atteikties no nakts ziņām.

Lai risinātu krīzi Ziņu dienestā, pēc Ziņu dienesta kolektīva tikšanās ar valdi tika panākta mutiska vienošanās par satura papildu samazinājumu (raidījuma “Pusdiena” apjoms no 2019.gada 25.jūnija pirmoreiz samazināts par 15 minūtēm), algu palielinājumu korespondentiem un valdes rīkotu preses konferenci 19.jūnijā, lai sabiedrību informētu par kritisku situāciju sabiedriskajā medijā. Preses konference netika sarīkota.

Ar pamatojumu “sekmēt pastāvīgi augstas satura kvalitātes nodrošināšanu” valde 5.jūnijā likvidēja vienu pilna laika amata vietu “korespondents”. Ar to pašu valdes lēmumu korespondentiem algas tika palielinātas par vidēji 60 eiro (bruto). Lai gan sākotnējā vienošanās ar Ziņu dienesta kolektīvu paredzēja līdz ar rudens sezonas sākumu atjaunot korespondenta amata vietu, valde līdz šim ir atteikusies to darīt, teikts vēstulē.

Vēstulē uzsvērts, ka resursu trūkuma dēļ ir apdraudēta Ziņu dienesta gatavotā raidījuma “Īstenības izteiksme” nākotne, kas patlaban ir vienīgais analītiski pētnieciskais raidījums Latvijas Radio. Vēstulē skaidrots, ka 2018.gada nogalē Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne vēstulē visiem radio darbiniekiem akcentēja, ka viņas 2019.gada prioritāte būs pētnieciskās žurnālistikas attīstīšana. Taču praktiskas darbības solījuma izpildei līdz šim nav sekojušas, piebilsts vēstulē.

Saistībā ar prasīto algu palielinājumu valde ir piedāvājusi gandrīz pilnībā atteikties no Ziņu dienestā izveidotās motivācijas sistēmas, tai līdz gada beigām paredzēto naudu (4000 eiro) sadalot korespondentu algām. Taču Ziņu dienests ir atbildējis, ka tas pēc būtības nerisina kritiski zemā atalgojuma problēmu, jo korespondenti saņemtu to pašu atlīdzību, bet darītu vairāk, nekā paredz darbinieku līgumsaistības. Tas Ziņu dienesta ieskatā radītu papildu risku, vai arī turpmāk tiks radīts izcils saturs.

Latvijas Radio valde, kuras locekļu atalgojums kopš stāšanās amatos ir ticis palielināts par 18% un tuvojas 5000 eiro mēnesī, ir noraidījusi Ziņu dienesta ierosinājumu atteikties no diviem padomniekiem, kas saņem vairāku tūkstošu eiro lielu atlīdzību, teikts vēstulē. “Tas neliecina par solidāru rīcību, jo Latvijas Radio darbinieku atalgojums pērn tika palielināts par vidēji 8%, kas to neatgrieza pat pirmskrīzes līmenī, kad algas samazināja par 30 līdz 50%,” skaidrots vēstulē.

“Gada sākumā valde, maldinot un sniedzot sagrozītu informāciju Latvijas Radio darbiniekiem, arī centās panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas Koplīgumā. Ņemot vērā NEPLP politisko ietekmējamību, valžu nestabilitāti sabiedriskajos medijos, kā arī nespēju valstī jau gadiem ilgi nodrošināt sabiedrisko mediju finansiālo neatkarību, Koplīgums pašlaik ir vienīgā stabilā sociālā garantija, kā arī tas nodrošina stipru arodbiedrību, kas ir ļoti būtisks sabiedriskā medija neatkarības garants. Turklāt šajās iecerētajās izmaiņās valde vēlējās iekļaut punktu, kas paredz visu Koplīgumā paredzēto labumu atņemšanu darbiniekiem gadījumā, ja valdes dēļ Latvijas Radio ir strādājis ar zaudējumiem,” pausts vēstulē.

Ziņu dienestā uzsvēra, ka kopš kopumā nerezultatīvajām diskusijām ar valdi tās rīcībā novērojami centieni ar apšaubāmām metodēm kontrolēt korespondentu darbu, kā arī prettiesiski izrēķināties ar Ziņu dienesta vadītāju. “Līdzšinējā valdes rīcība ir pierādījusi, ka sarunās un sapulcēs apsolītās sadarbības vietā ar valdes lēmumiem un cita veida oficiālu rīcību seko tikai manipulatīva pretdarbība un solījumu nepildīšana. Tā rezultātā Ziņu dienestam ir grūtības ticēt katriem nākamajiem valdes solījumiem, piemēram, par likvidētās korespondenta amata vietas atjaunošanu no 2020.gada,” bažījas Ziņu dienestā.

Vēstulē norādīts, ka jūnija beigās valde ir uzdevusi Ziņu dienesta vadītājai iesniegt datus par to, cik daudz satura ēteram sagatavo katrs korespondents, lai gan kontrole pār amata aprakstos nolīgto pienākumu izpildi ir tieša Ziņu dienesta vadītājas atbildība. Sagatavotā informācija parādīja, ka korespondenti rada pat par trešdaļu un vēl vairāk satura, nekā paredz līgumsaistības, bet valde iegūtos datus tikai pieņēmusi zināšanai.

Tāpat vakar Latvijas Radio valde ar rīkojumu ir izteikusi rājienu Ziņu dienesta vadītājai Mirdzai Lelei par to, ka viņa neesot vērsusies valdē ar rakstisku iesniegumu par raidījuma “Pusdiena” raidlaika samazināšanu no 25.jūnija. Ziņu dienests apšauba rājiena pamatotību.

Vēršanās pret Ziņu dienesta vadītāju nav pirmais gadījums, kad pašreizējā sastāva valde ir demonstrējusi izrēķināšanos ar Latvijas Radio darbiniekiem, teikts vēstulē. Jau iepriekš Latvijas Radio žurnālisti un citi satura veidotāji ir ar rakstisku iesniegumu aicinājuši valdi pārstāt apšaubāmām metodēm vērsties pret atsevišķiem darbiniekiem, piemēram, izveidojot ētikas komisijas, kur pretēji pašu ētikas kodeksam izšķirošās balsis ir nevis žurnālistiem, bet vadības ieceltiem pārstāvjiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto un aicinot izprast stabila un neatkarīga sabiedriskā radio nozīmi demokrātijas un informatīvās telpas stiprināšanā, Latvijas Radio Ziņu dienesta kolektīvs izsaka neuzticību Latvijas Radio valdei pašreizējā tās sastāvā, pieprasa Latvijas Radio valdei atkāpties no ieņemamajiem amatiem vai Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) kā VSIA “Latvijas Radio” kapitāla daļu turētājai valdi atstādināt.

Tāpat tiek pieprasīts NEPLP un par mediju nozari atbildīgajiem veikt neatliekamas darbības krīzes novēršanai sabiedriskajā radio, lai netiktu apdraudēta valsts informatīvā telpa.

Ziņu dienests patur iespēju par radušos krīzi informēt Eiropas raidorganizāciju apvienību (EBU), kā arī īstenot protesta akcijas, piemēram, streiku, par ko valde ir brīdināta jau iepriekš.

Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja ir Una Klapkalne, valdes locekle finanšu vadības jautājumos ir Mārīte Tukiša, savukārt valdes locekle programmu attīstības jautājumos ir Sanita Dika-Bokmeldere.

Autors: nozare.lv

13.07.2019.