Bieži vien situācijās, kad piemeklē nespēks, miega traucējumi un nomākts garastāvoklis, dzirdam ieteikumus lietot magniju. Taču vai tas tiešām ir īstais risinājums? Kā darbojas magnijs, kādos gadījumos tas tiešām ir nepieciešams un kā to uzņemt? Skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, neiroloģe un algoloģe Daina Jēgere un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Jābūt līdzsvarā

Patiesībā cilvēka organisms ir īsta ķīmisko elementu laboratorija, skaidro D. Jēgere. Lai mēs normāli funkcionētu, mūsos noteiktā daudzumā un attiecībās jābūt kālijam, kalcijam, nātrijam, fluoram, magnijam, pat zeltam un sudrabam, un citiem mikroelementiem. Par daļu veikti arī pētījumi. Tā noskaidrots, ka magnijs ir viens no mikroelementiem (precīzāk, elektrolītiem), kas nodrošina, lai nervu sistēma nebūtu pārlieku uzbudināta. Taču svarīgi ir arī tas, lai magnijs būtu līdzsvarā ar citiem mikroelementiem, jo, dzerot magnija preparātus vien, var rasties nevēlamas reakcijas. Nervu šūnu darbība ir ļoti sarežģīts mehānisms. Katrs mikroelements jeb elektrolīts atrodas noteiktā šūnas apvalka jeb membrānas vietā, kurā ir mazas atverītes, kas nodrošina elektrolītu ceļošanu vienā vai otrā virzienā. Atkarībā no tā, vai nervu šūna ir uzbudināta vai šļaugana, elektrolītu maršruts un virziens mainās. Lai sarežģītā nervu sistēma funkcionētu kā nākas, visai organisma ķīmiskajai laboratorijai jābūt labi apgādātai, jo katram mikroelementam ir sava loma. Starp citu, ļoti reti, veicot analīzes, izrādās, ka organismā trūkst tikai magnija. Un nav arī tā, ka no viena paša magnija deficīta attīstītos kādas noteiktas slimības.

Kādas analīzes jāveic?

Cilvēks aiziet pie ārsta un stāsta, ka pēdējā laikā galīgi nav omā, ka viņu moka apātija, šļauganums, slikts miegs, dusmas uz sevi un citiem… Parasti šādā gadījumā ārsts vispirms grib pārliecināties, vai cilvēkam nav anēmijas jeb mazasinības – tātad, vai netrūkst dzelzs? Vai netrūkst D vitamīna, vai nav sākusies depresija? Iemesli vājumam, nespēkam, dusmām un miega traucējumiem patiešām mēdz būt dažādi. Bet, ja cilvēku bieži moka krampji kājās un neskaidras izcelsmes sāpes, tad gan vajag noteikt arī magnija un vēl dažu mikroelementu līmeni organismā. Jo, ja nervu šūnas ir pārāk uzbudinātas, tās mēdz izraisīt krampjus. Un tas parasti norāda, ka trūkst tieši magnija.

Savukārt pieņēmums, ka visiem, kam ir liela slodze, un arī pilnīgi visām grūtniecēm papildus jālieto magnijs, gan nav patiess. Organisma vajadzību pēc magnija var noteikt, tikai veicot analīzes un izvērtējot veselības stāvokli, uzsver ārste.

Magnija sabiedrotais – B vitamīns

Magnijs nervu šūnās bloķē pārlieku aktīvu nervu impulsu izdalīšanos, līdz ar to pazemina sāpju slieksni, neļauj pieaugt trauksmei, palīdz atslābināt saspringtus muskuļus, un tieši šā iemesla dēļ magniju nereti iesaka lietot papildus, ja ir liela fiziskā slodze. Savukārt kalcijs nervu impulsu izdalīšanos pastiprina. Tāpēc situācijā, kad magnija ir par maz, bet kalcija par daudz, nervu impulsi tiek pārlieku aktivizēti.

Aptiekās nopērkamajos preparātos magnijs bieži vien ir kopā ar B6 vitamīnu, jo arī tas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmas darbību. Taču, lai tā normāli funkcionētu, tikpat vajadzīgs ir B1 vitamīns un arī B12, kuru parasti saista tikai ar tā ieguldījumu asins šūnu veidošanā. B1 un B6 grupas vitamīni nodrošina impulsu pārvadi, tāpēc tos nozīmē, ja ir kādi pārvades sistēmas traucējumi. Piemēram, cilvēkiem, kam ir cukura diabēts, traucē tirpšana pirkstos. Tajā pašā laikā jāpatur prātā, ka ir cilvēki, kam B grupas vitamīni izraisa alerģisku reakciju, un tāpēc viņiem, protams, nevajadzētu izvēlēties magnija preparātus ar B grupas vitamīniem.

Svarīgi!

Magnijs un kalcija karbonāts atrodas arī medikamentos, kuri neitralizē kuņģa skābi un tiek lietoti grēmu ārstēšanai. Bet – ja magnija organismā ir par daudz, sākas caureja. Tāpēc, lietojot šos medikamentus, papildus magniju ar uztura bagātinātāju palīdzību nedrīkst uzņemt, citādi – pārforsēsi ar magniju!

Kas rada magnija un citu mikroelementu trūkumu?

• Smagas operācijas, apdegumi, kad zaudēts daudz asiņu.
• Diurētisko līdzekļu un dažu sirds slimību ārstēšanai domātu zāļu lietošana. Tāpēc allaž pajautā ārstam, vai viņa izrakstītās zāles nevar izraisīt magnija un citu svarīgu vielu trūkumu organismā.
• Nesabalansēta ēdienkarte vai gremošanas sistēmas problēmas, kuru dēļ traucēta vielu uzsūkšanās.
• Alkohola lietošana, kas parasti iet roku rokā ar trūcīgu, nesabalansētu uzturu, vitamīnu un mikroelementu rezervju izsīkšanu organismā.

 Magnijs ikdienas uzturā

Vīriešiem ikdienā jāuzņem ap 400 mg magnija, sievietēm – mazliet virs 300 mg, stāsta D. Jēgere. Magnijs pietiekamā daudzumā ir uztura piramīdas pamatproduktos, piemēram, pilngraudu maizē, pilngraudu putrās – it īpaši auzu, prosas, griķu, brūno rīsu, kviešu; visos zaļajos augos un dārzeņos – lapu salātos, spinātos, kāpostos; kartupeļos, pākšaugos, riekstos un sēklās, zivīs un gaļā, žāvētos augļos, banānos, avokado, kā arī piena produktos.

Savukārt magnija uzsūkšanos kavē liels tauku daudzums uzturā, tāpat arī produkti, kas satur daudz kalcija, fosfora un olbaltumvielu, arī alkohols. Tātad, ja grib palielināt magnija daudzumu organismā, jāizvēlas vājpiena produkti. Zivis nevajag cept taukos, arī gaļu – labāk šos produktus gatavot cepeškrāsnī.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins novērojis – aptiekas apmeklētājus var iedalīt divās grupās. Vieni ir līdz četrdesmit gadu vecumam, otri – vecāki. Jaunāki cilvēki meklē magniju, kad aktīvi sporto, – viņiem tas nepieciešams pēc fiziskām slodzēm, lai atslābinātu piepūlēto muskulatūru. Savukārt vecākas paaudzes ļaudīm bieži vien, ilgāk staigājot, kājas iemetas krampji un ir muskuļu nemiers, līdz ar to magnijs palīdz atvieglot šo situāciju, jo arī atslābina muskulatūru.

Vecākiem cilvēkiem magnija trūkums var rasties, ja tiek lietoti urīndzenoši preparāti, lai samazinātu paaugstinātu asinsspiedienu vai tūsku. Šie preparāti izskalo no organisma magniju un kāliju, līdz ar to ārsti uzreiz iesaka papildus lietot magnija un kālija preparātus.

Par magnija trūkumu var liecināt arī izteikts nogurums, kad nav spēka, nereti to iesakām cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā pie datora un darbu ar augstu stresa  līmeni. Šādā gadījumā magnijs var palīdzēt atslābināties un vieglāk aizmigt. Bieži vien tas nopērkams kopā ar B grupas vitamīniem, līdz ar to tas ne tikai atslābina muskulatūru, bet arī stiprina nervu sistēmu.

Svarīgi atcerēties, ka jebkuri uztura bagātinātāji, gan vitamīnu kompleksi, gan magnijs, jālieto vismaz dažus mēnešus. No viena iepakojuma rezultāts nebūs tik izteikts, jo magnijam ir jāuzkrājas organismā, lai efekts būtu paliekošs un ilgstošs. Uzturā jebkurā gadījumā vajag lietot produktus, kas satur magniju, tie varētu būt rieksti, svaigi dārzeņi, zivis, kvalitatīva šokolāde un banāni. Pirms magnija preparātu lietošanas būtu labi konsultēties ar savu ģimenes ārstu.

Aptiekās magnijs ir gan tablešu formā, gan pulveru veidā. Pulveri ir mutē berami un arī tādi, kas jāatšķaida ar ūdeni. Magnijs nopērkams šķidrā veidā ampulās – tad tas jālieto, sajaucot ar sulu. Šo magniju vieglāk iedot maziem bērniem, bet – tikai pēc konsultācijas ar ārstu. Pulverveida un ampulās esošais magnijs uzsūcas ātrāk. Tāpat tas ir dažādas koncentrācijas, kas ļauj katram cilvēkam piemeklēt atbilstošu devu atkarībā no viņa konkrētajām sūdzībām. Taču lielas magnija devas var izraisīt caureju, vemšanu, sāpes vēderā.

Autors: Benu Aptieka