Lai gan Tēva diena Latvijā vēl tikai veidojas par tradīciju, kas būtu tikpat nozīmīga kā Mātes diena, septembra otrajā svētdienā daudzi Latvijas iedzīvotāji sveica savus tēvus, apmeklējot svētku pasākumus, ieturot kopīgas maltītes vai vienkārši sazvanoties. Taču savstarpējās attiecības ir jākopj arī ikdienā, tāpēc alus “Lāčplēsis” piedāvā idejas, kā pieaugušajiem dēliem aizraujoši pavadīt laiku kopā ar saviem tēviem.

Dēlu attiecības ar tēviem ir svarīgas gan jaunā cilvēka personības veidošanās procesā, gan praktisku iemaņu attīstīšanā – tēvs ir tas, ka dēlam iemāca, kā salabot velosipēdu, skaldīt malku vai salabot salūzušu krēslu. Taču, kad dēli ir pieauguši un izveidojuši paši savas ģimenes, nereti saziņa un kopīga laika pavadīšana ar pašu tēviem paliek novārtā. Alus “Lāčplēsis” veiktā aptauja* rāda, ka tikai 27% pieaugušo ikdienā ar tēvu sazinās vismaz pāris reizes nedēļā, bet 14% – dažas reizes mēnesī.

“Dēlam pieaugot, viņa attiecības ar tēvu joprojām ir nozīmīgas, taču mainās to saturs – ko katrs var sniegt un ko iegūt no otra. Tamdēļ katra kopā būšana un spēja uzturēt kvalitatīvas, pilnvērtīgas attiecības ir ļoti nozīmīga ne tikai konkrētajam tēvam un dēlam, bet arī sabiedrībai kopumā,” skaidro sociālantropoloģe Kristīne Rolle.

Lai arī pieaugušo vecumā saglabātu ciešas attiecības ar tēvu, atrodiet laiku kādai kopīgai nodarbei – lūk, dažas idejas, kā pavadīt laiku kopā:

• Dodieties dabā!

Aicini līdzi makšķerēšanas izbraucienos arī savu tēvu vai pieaugušo dēlu, lai abi kopā varētu baudīt dabu un gaidīt lielo lomu. Savukārt tie, kam makšķerēšana neiet pie sirds, var iet pārgājienā pa kādu no Latvijas dabas takām vai doties sēņot – daudzi tēvi ar prieku izrādīs dēliem savas slepenās sēņu vietas.

• Apmeklējiet sporta notikumus!

Ja esi sporta cienītājs un mēdz apmeklēt sporta spēles klātienē, aicini tēvu līdzi, lai kopā izjustu īstās sporta emocijas. Bet, ja nokļūšana līdz spēles norises vietai ir pārāk sarežģīta, ejiet ciemos viens pie otra un vērojiet spēli televīzijā.

• Pagatavojiet kopīgas vakariņas!

Pagatavojiet kopā ar tēvu kādu no savas ģimenes iecienītākajiem ēdieniem, vai palūdz tēvam iemācīt kādu no viņa ēst gatavošanas meistarstiķiem.

• Palīdzi tēvam ar jaunajām tehnoloģijām!

Pajautā tēvam, vai viņam nav nepieciešama palīdzība, apgūstot viedtālruņa vai datora lietošanu, – ne vienmēr viņš pats to palūgs. Iepazīstini viņu ar interesantām un aizraujošām tehnoloģiju funkcijām!

• Spēlējiet galda vai videospēles!

Uzspēlējiet kādu no vecajām labajām galda spēlēm, kā Riču-Raču, cirks vai domino, vai iemāci tēvam kādu aizraujošu videospēli, ko varat spēlēt divatā.

• Izbrauciet ar kartingu!

Izaiciniet viens otru uz sacensībām kartinga trasē, izdzīvojot ātrumu un adrenalīnu, lai beigās noskaidrotu, kurš no jums ir labāks šoferis.

• Izmēģiniet izlaušanās istabas izaicinājumu!

Aizved tēvu pamēģināt kādu jaunu izklaides aktivitāti, piemēram, dodieties uz izlaušanās istabu jeb escape room – tur varēsiet kopā risināt neparastus uzdevumus un justies kā spiegu filmas varoņi.

• Apgūstiet jaunu sporta veidu!

Izmēģiniet kādu sporta veidu, ko neprot neviens no jums – vai tas būtu hokejs, frisbijs vai šahs. Kopīga mācīšanās jūs satuvinās.

• Apmeklējiet kultūras pasākumus!

Iepazīstiet tuvāk viens otra muzikālo gaumi – aizved tēvu uz savas mīļākās grupas koncertu vai dodies līdzi uz viņa iecienītāko mūziķu uzstāšanos. Tāpat varat kopā apmeklēt kādu teātra izrādi vai izstādi.

• Izmēģiniet kalēja arodu!

Tradīciju cienītāji var doties uz smēdi un kalēja vadībā izgatavot paši savus īpašos tēva un dēla instrumentus. Tas ļaus gan kopīgi apgūt ko jaunu, gan radīt instrumentu ar nozīmi.

Kopīgas aizraušanās, hobiji vai atpūtas brīži ir tie, kas cilvēkus satuvina, tāpēc aicini tēvu doties kopīgos piedzīvojumos – tas gan stiprinās jūsu attiecības, gan iepriecinās un piepildīs jūsu ikdienu. Turklāt bieži vien tas neprasa ne daudz laika, ne līdzekļu.

Teju puse skolēnu neatceras sarunu ar vecākiem par interneta un viedierīču lietošanas noteikumiem vai norāda, ka šādas sarunas nav bijis. Vienlaikus, Amigo iniciatīvas laimīgām ģimenēm veiktās aptaujas liecina, ka gandrīz visi vecāki apgalvo, ka šis jautājums ir ar bērniem pārrunāts. Tomēr 78% vecāku atzīst, ka ik dienu aizrāda bērniem par pārlieku ilgu sēdēšanu pie viedierīču ekrāniem. Šāda situācija ir labi pazīstama daudzās ģimenēs, kur līdz ar pirmo mobilo telefonu ne vienmēr izdodas ieviest saprātīgus ierīču lietošanas noteikumus, kas patiešām strādātu. No kā izvairīties un kā veiksmīgāk ieviest veselīgus tehnoloģiju lietošanas paradumus, skaidro skolu psiholoģe Sabīne Vilciņa.

Lai, bērnam pieaugot, strīdi par mobilo ierīču lietošanu nekļūtu par nepatīkamu ikdienas sastāvdaļu, šie jautājumi jāizrunā savlaicīgi. Līdzīgi kā mēs nekad nelaistu uz ielas tam nesagatavotu bērnu, jau pirms pirmā mobilā telefona nodošanas bērnam, jāpārliecinās, ka viņš izprot atbildību, kas tam uzticēta un kādi ir veselīgi viedierīču lietošanas paradumi. Taču, pirms šīs sarunas vecākiem der atcerēties trīs galvenos priekšnoteikumus, lai pārrunātais tiktu izpildīts arī ikdienā. 

Bērna iesaiste ir panākumu atslēga

Plānojot sarunu ar bērnu, noteikti ir vērts pienācīgi sagatavoties un izmantot arī vizuālos materiālus, kas palīdzēs bērnam labāk izprast un atcerēties pārrunāto. Bērna iesaiste ir svarīga, lai noteikumi taptu abpusēji vienojoties, nevis nostādot bērnu fakta priekšā. Tieši šī soļa veiksmīgākam risinājumam Amigo iniciatīva laimīgām ģimenēm ir izstrādājusi izglītojošu materiālu pirmajām klasēm un sagatavošanās grupiņu audzēkņiem “Mobilais gudrinieks”, kas bērnam saprotamā un vienkāršā veidā apskata gan telefona tehnisko lietošanu, gan drošību digitālajā vidē.

“Bērni noteikumus vislabāk atcerēsies, ja paši būs iesaistīti to izveidošanā. Šādā procesā bērni var iesaistīties jau no 3 gadu vecuma. Jāatceras gan, ka noteikumi jāveido samērīgi un jāparedz visai ģimenei, nevis tikai bērnam – lai tas ir kopīgs izaicinājums, nevis individuāls ierobežojums.

Tāpat, ja noteikumi ir vizuāli redzami, uzzīmēti vai sarunā tiek  izmantoti uzskates materiāli no interneta, bērns tos daudz labāk atcerēsies. Piemēram, vietnē  mobilaisgudrinieks.amigo.lv  pieejami risinājumi, kas vecākiem ar spēlēm, attēliem un zīmēšanas uzdevumiem palīdzēs mazo ieinteresēt, noturēt viņa uzmanību un nostiprināt tik svarīgās zināšanas. Kopīgi pārrunāts un radīts interneta lietošanas noteikumu līgums noteikti būs atmiņā paliekoša un arī pietiekami jautra kopīga nodarbe,” iesaka izglītojošā materiāla līdzautore un psiholoģe Sabīne Vilciņa.

Kāda rīcība – tādas sekas

Noteikumu iedzīvināšanai ikdienā sākotnēji ir ļoti svarīgi atcerēties bērnam regulāri atgādināt par norunāto, paslavēt, ja tas tiek ievērots un arī pieņemt mērus pārkāpumu gadījumā. Kā skaidro Sabīne Vilciņa, ar vienu sarunu nepietiek, lai bērns atcerētos noteikumus, tādēļ svarīgi šiem jautājumiem pievērsties regulāri un ieviest mehānismus, kas tos atgādina.

“Noteikumiem ir nozīme tikai tad, ja to  ievērošana un arī neievērošana noved pie konkrētām, bērnam saprotamām sekām. Piemēram, ja bērns iekļaujas sev internetam atvēlētajā laikā, tad vecākam ir jāparūpējas par pozitīvu  novērtējumu.  Piemēram, kopīga spēle vai zīmējuma zīmēšana, kāds labs vārds vai mazs našķītis. Tikpat konsekventa pieeja jāievēro arī noteikumu pārkāpšanas gadījumā – arī tam ir  sekas, piemēram, saīsināts internetā pavadītais laiks nākamajā dienā. Negatīvās sekas nedrīkst būt pārāk bargas un tām jābūt izrunātām ar bērnu. Šeit darbojas jau iepriekš minētais princips –  arī bērns ir piedalījies gan noteikumu, gan seku veidošanā un ir pirms tam piekritis situācijas iznākumam,” iesaka skolu psiholoģe.

Vecāku piemērs nostiprina vai dzēš noteikumus

Bērni ir vecāku spogulis, tādēļ arī vecākiem ieviestie nosacījumi ir jāievēro. Tas, cik aktīvi vecāki sekos līdzi noteikumu ievērošanai, bērnam ātri vien parādīs vai noteikumi ir tikai formāli, jeb arī reāli jāievēro.

“Šis nosacījums darbojas divos aspektos – gan uz noteikumu atgādināšanu, gan uz pašu vecāku rādīto piemēru. Piemēram, bērns lieto telefonu pirms miega, lai gan iepriekš ir bijusi vienošanās, ka tas uz nakti tiks atstās viesistabā. Tētis no rīta aizrāda, bet, nākamajai naktij tuvojoties, bērnam netiek atgādināts noteikums, un viņš atkal var aiziet uz istabu ar telefonu. Tāpat arī, ja ģimene ir vienojusies, ka neviens pie galda nelieto telefonu, tad brīdī, kad vecāki tomēr to dara, bērns nonāk nevienlīdzīgā situācijā. Abos gadījumos bērns ātri vien izšķir, ka ir runātie noteikumi un ir reālie noteikumi, kas savstarpēji nesaskan. Bērns vadīsies pēc reālajiem noteikumiem, jo skaidri redz, ka izrunātajam vecāki neseko līdzi,” uzsver Sabīne Vilciņa.