Nakts murgi ir tik nepatīkama pieredze, ka naktī mostamies, esam satraukti vai pat nobijušies, jo tiek izjusti uzbrukumi, pārdabiskas būtnes, vajāšana un dažādas briesmas. Kas izraisa murgus? Vai par to redzēšanu būtu jāuztraucas? Kā ar tiem tikt galā? Par šiem un citiem jautājumiem stāsta Epilepsijas un miega medicīnas centra (BKUS) miega speciāliste-pediatre Marta Celmiņa.

Kas ir murgi?

Murgi pieder pie parasomnijām – tās ir nevēlamas fiziskas vai sajūtu pieredzes, kas izpaužas miega laikā, iemiegot vai pamostoties. Miega medicīnā izšķir vēl vienu terminu – “naktsmurgu slimība”, kas nozīmē, ka cilvēks murgo tik bieži (vismaz reizi nedēļā), ka tas atstāj iespaidu gan uz garastāvokli un intelektuālajām spējām, gan arī negatīvi ietekmē sociālo un profesionālo dzīvi, skaidro M. Celmiņa. Dažkārt cilvēkiem ir bail doties gulēt, jo viņi zina, ka naktī atkal redzēs murgus, un tas vēl vairāk var pastiprināt murgu rādīšanos. 

Atsaucoties uz pieejamajiem pētījumiem, eksperte norāda, ka pieaugušā vecumā apmēram 85% murgus redz vismaz reizi gadā, bet apmēram 5% līdz 7% murgo vismaz reizi nedēļā (turklāt sievietes murgus redz biežāk nekā vīrieši). Starp cilvēkiem ar psihiskām saslimšanām gandrīz 40% ir murgi, piemēram, posttraumatiskā stresa (66%) vai trauksmes (15%), kā arī cilvēkiem ar garastāvokļa traucējumiem (37%) vai personības traucējumiem (31%).

Atšķirībā no vienkārši sliktiem sapņiem murgi ir tik nepatīkama pieredze, ka cilvēks pamostas, juzdamies satraukts vai nobijies. Cilvēks tajos bieži vien piedzīvo uzbrukumus, vajāšanu, dažādas briesmas. Bērniem murgu saturs mainās atkarībā no vecuma – ja sākumā galvenokārt figurē briesmoņi un dažādas pārdabiskas būtnes, tad lielākiem bērniem murgos atainojas šausmu vai asa sižeta filmās redzētais, kā arī dzīvē pieredzētās nepatīkamās situācijas (piemēram, trauma vai vardarbība). 

Biežākie iemesli

Murgu rādīšanos var ietekmēt un veicināt vairāki faktori.

• Stress un trauksme, traumatiski notikumi. Ja tie ir ilgstoši, tad pastāv lielāks risks, ka attīstīsies naktsmurgu slimība. 
• Psihiskas slimības, piemēram, depresija, trauksme, bipolāri traucējumi, šizofrēnija, posttraumatiskais stresa sindroms (PTSS). PTSS gadījumā murgi var būt pat ļoti biedējoši, tādējādi pasliktinot slimības simptomus un arī izraisot bezmiegu.
• Hroniskas slimības, piemēram, migrēna, bronhīts, astma. 
• Dažādi medikamenti un atkarību raisošās vielas. Piemēram, antidepresanti vai beta blokatori (medikamenti, kurus izmanto sirds slimību ārstēšanā). Arī alkohola lietošana un alkohola abstinence var izraisīt murgus. 
• Konkrētu medikamentu atcelšana. 
• Miega trūkums. 
• Ja bērnībā ir rādījušies murgi, pastāv daudz lielāka iespēja, ka arī pieaugušo vecumā tie saglabāsies. 

Ko darīt?

Ar murgiem kaut reizi mūžā saskāries būs katrs, tomēr ne vienmēr ir iespējams precīzi noteikt, kāpēc tas ir noticis, tādēļ no tiem nav tik viegli arī izvairīties. Parasti ārstēšana šādos gadījumos nav nepieciešama, bet, ja murgi rādās vismaz reizi nedēļā un ietekmē miegu, garastāvokli un ikdienu, kā arī parādās, uzsākot jaunu medikamentu lietošanu, noteikti jāvēršas pie speciālista, uzsver M. Celmiņa.

Biežas murgu rādīšanās gadījumā būtu nepieciešams rakstīt miega dienasgrāmatu, lai murgus labāk izprastu, ietverot informāciju par to, cikos notiek došanās gulēt un celšanās, kādi ir bijuši dienas notikumi u. tml. Vislabāk, ja var pierakstīt arī murgu saturu – tas palīdzēs izanalizēt iespējamos cēloņus. Gultai blakus turiet papīru un rakstāmo, varat pierakstīt arī telefonā, bet rakstīšana ar roku labāk palīdz apzināties sapņus, skaidro eksperte. Svarīgi piefiksēt trīs aspektus: 

1. kas notiek murgā – piemēram, mēģināt bēgt no uzbrucējiem;
2. pēc iespējas vairāk detaļu – aprakstiet vidi, krāsas, skaņas;
3. pēc iespējas vairāk raksturojiet savas izjūtas – piemēram, dusmas vai bailes. 

Lai mazinātu murgu rašanos, jāsāk ar provocējošo faktoru atpazīšanu un novēršanu (piemēram, stress vai kāda slimība). Jebkuras miega problēmas ārstēšanas pamatā ir veselīga miega higiēna – ieteikumi, kas palīdz sagatavot smadzenes miegam. Miega higiēnas pamatprincipi ietver ērtas un miegam draudzīgas vides ierīkošanu, regulāras sportiskās aktivitātes, kā arī aktivizējošo nodarbju samazināšanu vai nomierinošo nodarbju palielināšanu pirms miega. 

Biežu murgu gadījumā var palīdzēt psihoterapija. Speciālists palīdzēs izvērtēt murgu saturu un to iemeslu (šeit lieti noderēs minētais murgu apraksts). Ir dažādas psihoterapijas metodes, kas var palīdzēt – bet katram cilvēkam speciālists izvēlēsies individuālu pieeju. Dažas no tām:

1. Tēlu izmēģināšanas terapija (image rehearsal therapy) ietver murgu “pārrakstīšanu”. Lai to izdarītu, nepieciešami detalizēti murgu apraksti. 
2. Apzinātā sapņošana (lucid dreaming), kas nozīmē, ka cilvēks iemācās apzināties savu esamību sapņos, kā arī spēj šos sapņus ietekmēt. Šāda terapija var palīdzēt tiem, kam ir bieži un biedējoši murgi. 
3. Ekspozīcijas un desensitizācijas (exposition and desensitization therapy) jeb pieradināšanas terapijasmērķis ir palīdzēt emocionāli pārstrādāt traumu. Tiek strādāts ar bailēm un traumu, palīdzot saprast, ka tā vairs nav bīstama. Piemēram, atsākt braukt ar auto pēc satiksmes negadījuma.
4. Hipnoze palīdz radīt relaksētu stāvokli, kurā daudz vieglāk uzņemt pozitīvās domas, lai cīnītos ar stresu. 
5. Progresīvā dziļo muskuļu relaksācija (progressive deep muscle relaxation) palīdz nomierināt gan ķermeni, gan prātu. Šī metode ietver dziļu elpošanu un secīgu muskuļu sasprindzināšanu un atslābināšanu. 

Miega pašvērtējums

Kopumā 39% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā saskaras ar miega traucējumiem (piemēram, bezmiegu, krākšanu u. c.), to skaitā 11% – katru vai gandrīz katru nakti, 15% – 2 līdz 3 reizes nedēļā, 13% – reizi nedēļā, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Tikmēr 21% ar miega traucējumiem saskaras vidēji 1 līdz 2 reizes mēnesī, 23% – retāk, 14% – nekad, bet 3% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Vērtējot, kā pēdējā gada laikā ir mainījies miega un nomoda režīms, atklājās, ka nedaudz vairāk nekā pusei jeb 52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tas nav mainījies, 30% miega režīms kļuvis neregulārāks (18% – nedaudz neregulārāks, 12% – ievērojami neregulārāks), 17% tas ir kļuvis regulārāks (nedaudz regulārāks – 14%, ievērojami regulārāks – 4%), bet vēl 1% konkrētu viedokli sniegt nevarēja.

Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.

Neraugoties uz to, ka pelējuma sporām, kas atrodas visapkārt, ir nozīmīga loma zemes ekoloģijā, jo tās nodrošina bojā gājušo augu organisko sastāvdaļu sadalīšanu apkārtējā vidē, cilvēka veselībai pelējums var radīt nopietnas veselības problēmas. Ja pelējuma sporas iedzīvojas vietās, kur tās nav vēlamas, cilvēkam var rasties dažādas veselības problēmas – alerģiskas izpausmes, astmas lēkmes, hronisku saslimšanu saasinājumi un citas nopietnas veselības problēmas. Kādi simptomi var tikt novēroti, saskaroties ar pelējumu, un kā izvairīties vai mazināt pelējumu apkārtējā vidē, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele. 

Pelējumu veido mikroskopiskas sēnes, kuru micēlijs ir gandrīz bezkrāsains un sākuma fāzē praktiski nesaskatāms. Pelējuma vairošanās notiek ar sporām, kas ir tik sīkas (0,001–0,1 milimetrs) un vieglas, ka pārvietojas pa gaisu tā vēsmu ietekmē. Pelējumu, cilvēkam pat par to nenojaušot, ir viegli pārvietot no ārējās vides uz telpām ar apaviem un apģērbu, tādēļ var teikt, ka pelējuma sporas lielākā vai mazākā daudzumā atrodas it visur. Īpaši labvēlīgi apstākļi sporu vairošanās procesam ir siltums, mitrums (60 % un vairāk), tumsa un barības vielām bagāta vide, kad pelējums kļūst redzams, veidojot pelēkus, citreiz arī baltus, brūnus vai zaļganus plankumus uz virsmām un priekšmetiem. Pelējums var augt uz dažāda materiāla virsmām – koka, papīra, ģipškartona, plastmasas un pat uz cementa un betona. Galvenais pelējuma barības avots ir dažāda veida organiskie savienojumi, ko satur mati, nagi, āda, ēdiena daļiņas un izgarojumi, netīrumi un putekļi. 

Simptomi, kas liecina par pelējuma negatīvo ietekmi uz veselību

Pelējumam vairojoties, izdalās gaistoši organiskie savienojumi un Beta (sēņu) glikāni. Gaistošie organiskie savienojumi (spirti, ketoni, organiskās skābes u.c.) rada specifisko pelējuma smaku, kuras ieelpošana var izraisīt elpceļu kairinājumu un iekaisumu. Pelējuma sēnīšu sporas un micēlijs ir milzīgs alergēnu avots, uz ko visbiežāk jutīgākās iedzīvotāju grupas ir: zīdaiņi, mazi bērni, grūtnieces, veci cilvēki, ķīmijterapijas pacienti, HIV slimnieki, cilvēki, kuri sirgst ar alerģiju saslimšanām, ādas un elpceļu slimībām un imūnās sistēmas traucējumiem. 

“Cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret pelējumu, var rasties deguna gļotādas kairinājums vai pietūkums, parādīties sauss vai produktīvs klepus (klepojot izdalās krēpas), arī ādas izsitumi. Tāpat cilvēkiem var parādīties ādas dedzināšanas sajūta, apsārtušas acis, kas var arī asarot. Pelējums var radīt arī nopietnākas veselības problēmas – tas var provocēt arī astmas lēkmes. Savukārt, cilvēki, kuri slimo ar  hroniskām slimībām vai kuriem ir novājināta imūnsistēma, biežāk var saslimt ar infekcijas slimībām,” norāda Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.

Pelējuma izraisītās saslimšanas un alerģiju nav viegli ārstēt, jo, kamēr būs saskare ar pelējumu, pastāvēs saslimšana. “Ja pelējumu mājoklī nevar iznīcināt, diemžēl nereti vienīgā iespēja ir mainīt dzīvesvietu,” piebilst Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.

Pelējuma producētās toksiskās vielas un to apdraudējums veselībai

Pelējuma sēnītes producē arī potenciāli toksiskas vielas, kas var izraisīt ļoti nopietnu apdraudējumu cilvēka veselībai:

• Ilgstoša saskare ar pelējumu mēdz veicināt reimatiskās slimības, ko izraisa endotoksīni.
• Lai arī mikotoksīnu iedarbība neapdraud cilvēka dzīvību, tā rada virkni nepatīkamu veselības problēmu: galvassāpes, reiboņus, grūtības koncentrēties, bezspēku, miegainību, sliktu dūšu un apetītes zudumu. Var būt arī sauss klepus, alerģiskas iesnas un deguna gļotādas kairinājums un pietūkums. Parasti šie simptomi mazinās vai izzūd, ja tiek novērsta saskarsme ar pelējumu.
• Īpaši bīstams ir aflatoksīns, kas var izraisīt aknu un nieru bojājumus, veicināt dažādu audzēju attīstību un vājināt organisma aizsargspējas.

“Visbiežāk pelējuma izraisītus veselības traucējumus novēro tieši darba vidē, it īpaši lauksaimniecībā strādājošajiem, jo pelējuma attīstībai ideāli apstākļi ir labībā, sienā un lauksaimniecības ēkās. Riska grupā ir arī celtnieki, it īpaši tie, kuri rekonstruē vecas ēkas, un strādnieki, kuri apkopj ventilācijas sistēmas,” stāsta Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.

Preventīvie pasākumi jeb kā izvairīties vai mazināt pelējuma ietekmi uz veselību

Īpaša vērība jāpievērš pārtikas produktiem. Nekādā gadījumā nedrīkst ēst produktus, kas ir pelējuši, arī tādā gadījumā, ja pelējuma kārta tiek noņemta vai izgriezta, jo lielākais ļaunums slēpjas zem pelējuma. Jo augstāku mitruma līmeni satur pārtikas produkts, jo bīstamākas ir pelējuma sekas. Nokļūstot uz mitras virsmas, pelējums “izlaiž” sīkas, neredzamas stīdziņas – micēlijus un vairojoties izdala gan ēteriskās eļļas, gan minerālvielas, gan toksīnus visā produktā. Par visbīstamākajiem pelējuma sēnītes skartajiem produktiem uzskata tieši gaļu, riekstus un piena produktus. 

“Diemžēl arī karsējot toksisko vielu klātbūtni produktos nevar novērst vai samazināt, tādēļ, ja produktu skāris pelējums, tas nav lietojams uzturā un noteikti bez žēlastības ir jāizmet. Lai mazinātu pelējuma veidošanās riskus, pārtikas produkti ir pareizi jāuzglabā un jāievēro higiēnas noteikumi. Ja burka ir atvērta, tā jātur vēsumā, bet saturs jāņem tikai ar tīru karoti, lai neiekļūtu mikroorganismi. Liela vērība jāpievērš arī ledusskapja un maizes kastes tīrībai,” iesaka Apotheka farmaceiti Mārīte Šukele.

Ieteicamie profilaktiskie pasākumi, lai mazinātu pelējuma veidošanās vai  vairošanās riskus, kā arī tā negatīvo ietekmi uz veselību:

• Veikt kvalitatīvu telpu siltumizolāciju.
• Samazināt mitruma līmeni telpās, lai tas ir robežās no 30 līdz 50 %. 
• Veikt regulāru telpu uzkopšanu.
• Nodrošināt regulāru telpu vēdināšanu, it īpaši virtuvē un vannas istabā, kur mēdz būt augsts mitruma līmenis. 
• Gatavojot ēdienu, katliem un pannām ieteicams lietot vākus, kā arī izmantot tvaika nosūcēju, lai mazāk ēdiena izgarojumu nonāktu gaisā.
• Mēbeles vēlams novietot atstatus no sienas, lai nodrošinātu gaisa cirkulāciju.
• Nelielus laukumus, ko skāris pelējums, var mēģināt notīrīt ar etiķi, 70 % etilspirtu vai ūdeņraža peroksīdu. Plašāku laukumu apstrādei jāpiesaista profesionāļi.
• Ieteicams atbrīvoties no priekšmetiem, kurus skāris pelējums (pārtika, paklājs, grāmatas, puķu podi, drēbes u.c. priekšmeti).
• Ja pelējums iemājojis puķu podā, vēlams augu pārstādīt, ņemot citu puķu podu un nomainīt arī visu augsni. Pārstādot augus, jānodrošina laba drenāža puķu podā. Uz cauruma uzliek akmentiņu vai māla lausku, tad uzber granti, tālāk var pildīt augsni. Izvairīties no pelējuma var, ievērojot saudzīgu laistīšanu – labāk laistīt biežāk ar mazāku ūdens daudzumu, nekā reti un pamatīgi. Augsni puķu podā ik pa laikam vajag uzirdināt.

“Ja simptomi liecina par alerģisku reakciju pēc saskares ar pelējumu (acu asarošana, tekošs vai aizlikts deguns), var lietot antihistamīna līdzekļus, kas mazinās alerģijas simptomus. Degunu var skalot ar jūras ūdeni saturošiem aerosoliem. Astmas slimniekiem, dodoties uz telpām, kur ir liels mitruma līmenis un iespējams pelējums, vienmēr pa rokai jābūt glābējinhalatoram, lai nepieciešamības gadījumā kupētu pēkšņi sākušos astmas lēkmi. Savukārt, lai mazinātu dažādus ādas kairinājumus, var lietot ziedes, kas satur dekspantenolu vai antihistamīna gelu. Tomēr jebkurā gadījumā pirms medikamentu lietošanas ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu,” iesaka Apotheka farmaceite Mārīte Šukele. 

Respiratori sincitiālais vīruss (RSV) ir izplatīts elpceļu vīruss, kas parasti izraisa vieglus saaukstēšanās simptomus. Lai gan lielākā daļa cilvēku atveseļojas nedēļas vai divu laikā, RSV var izraisīt arī smagu saslimšanu, īpaši zīdaiņiem, gados vecākiem cilvēkiem un hronisko slimību pacientiem. Šobrīd ir palielinājies ģimenes ārstu apmeklējumu un hospitalizāciju skaits ar RSV saistītiem gadījumiem, tādēļ ir vērts noskaidrot par šo vīrusu vairāk.

Iedzīvotāji slimo ar gripu, iespējams arī  Covid-19 saslimušo skaita pieaugums, bet bērnu slimnīcas uzņemšanas nodaļā nonāk bērni ar vēl citu – respiratori sincitiālo vīrusu (RSV). 

„Ievērojamu apmeklētāju pieaugumu jūtam arī aptiekā,” apliecina „Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone. „Cilvēki taujā pēc saaukstēšanās līdzekļiem, jo sevišķi bieži – bērniem. Tāpēc cenšamies papildināt zināšanas par RSV un nodot tās tālāk bērnu vecākiem.” Speciāliste piebilst, ka īpaša apmeklētāju grupa ir seniori, kas pelnījuši sevišķu uzmanību un rūpību, un arī viņiem RSV var būt  bīstams vīruss. Tas nozīmē, ka ar katru vecāka gadagājuma apmeklētāju, kurš taujā, piemēram, „kaut ko pret iesnām” ir jāaprunājas arī par to, kas darāms, ja vīrusa izraisīta slimība saasinās, jārosina sazināties ar ārstu, iespējams, veikt testus. 

„Centrālās laboratorijas” ārste Jana Osīte arī uzsver testu nozīmi: „Laboratoriskie testi ir teju visu slimību diagnostikas pamatā un, jo precīzāka diagnoze, jo mērķtiecīgāku ārstēšanu iespējams veikt. Pašlaik pieaug saslimstība ar akūtiem augšējo elpceļu infekcijas simptomiem visās vecumu grupās un jāatzīst, ka īpaši lipīga vīrusu infekcija ir gripa – tā viegli izplatās no cilvēka uz cilvēku. Akūtu augšējo elpceļu infekciju simptomi ir līdzīgi. Lai atšķirtu, kāda vīrusa infekcija ir saslimšanas cēlonis, bez laboratoriskas testēšanas neiztikt. Vienlaikus var veikt vairāku vīrusa infekciju (A un B gripas, respiratori sincitiālā vīrusa un Covid-19) pārbaudi. Tam nepieciešama tikai nazofaringiālā iztriepe, un jau 12-24 stundu laikā ir pieejams rezultāts.”

RSV sezona šogad sākās agrāk

„RSV uzliesmojuma laiks un smagums var atšķirties ģeogrāfiski un atkarībā no sezonas. RSV parasti sākas vēlā rudenī un sasniedz maksimumu ziemā,” stāsta ģimenes ārste Linda Šauriņa. “Taču šogad daudzviet pasaulē un arī Latvijā RSV un gripa sākās agrāk un ilgst joprojām, turklāt vienlaikus cirkulē Covid-19, un tādējādi slimošanas draudi ir trīskāršojusies.” Ārste atzīst, ka pie vainas arī pilnīga atteikšanās no slimību ierobežojošiem pasākumiem, tai skaitā maskām, ļaujot vīrusiem brīvi izplatīties. 

Riska līmeņa apzināšanās

Vislielākais smagu RSV infekciju komplikāciju risks ir zīdaiņiem, kas jaunāki par 6 mēnešiem, īpaši priekšlaicīgi dzimušiem. Otra riska grupa ir 65 gadus veci un vecāki cilvēki. RSV ir īpaši bīstams tiem, kam ir blakus slimības, tostarp sirds vai plaušu problēmas, kā arī novājināta imūnsistēma, piemēram, tikko pārslimots kovids vai gripa. 

Visaugstākie RSV hospitalizācijas rādītāji bērniem ir pirmajos dzīves mēnešos. Īpaši bīstams tas ir jaundzimušo periodā līdz viena mēneša vecumam. Lielākā daļa hospitalizēto bērnu ir vecumā līdz diviem gadiem.

Gados vecākiem pieaugušajiem RSV ir biežs smagu elpceļu slimību cēlonis. RSV infekcijas pieaugušajiem var izraisīt akūtu miokarda infarktu, insultu, saasināt astmu un hronisku sirds un plaušu slimību jeb HOPS. RSV infekcijas rādītāji pacientiem ar HOPS ir gandrīz divas reizes augstāki, salīdzinot ar citu hronisko slimību pacientu grupām.

Simptomu buķete

„Tāpat kā citām infekcijām – RSV simptomu kopums ir plašs. Zīdaiņiem var būt apgrūtināta elpošana, drudzis, klepus, sēkšana, iesnas, viņi atsakās ēst. 

Savukārt lielai daļai no pieaugušajiem RSV var izpausties kā jebkura cita saaukstēšanās. Nedaudz specifiskāks RSV simptoms ir sēkšana un bronhu spazmas. Gados vecākiem cilvēkiem RSV nereti izpaužas kā pneimonija,” skaidro ģimenes ārste Linda Šauriņa.

Kā šis vīruss izplatās?

Saslimt var ieelpojot inficētas personas klepojot vai šķaudot izdalītus pilienus. To var iegūt arī no tiešas saskares ar vīrusu saturošiem pilieniem, piemēram aizskarot inficētas virsmas un pēcāk pieskaroties degunam vai mutei. Jāņem vērā, ka uz cietām virsmām vīruss var izdzīvot vairākas stundas. Cilvēki, kas inficējušies ar RSV, to spēj nodot tālāk apmēram trīs līdz astoņas dienas. Ja imūnsistēma ir novājināta, var slimot līdz pat astoņām nedēļām ilgi.

Testēšana ir galvenais, lai identificētu vīrusus

Tā kā RSV, gripas un Covid-19 simptomi ir līdzīgi, tā ir visu trīs cirkulējošo vīrusu vētra. „Vienīgais veids, kā pārliecināties, kurš no vīrusiem skāris, ir laboratoriskā testēšana,” ir pārliecināta Jana Osīte. Izplatītākie ir ātrie antigēnu testi, antivielu pārbaude un reālā laika polimerāzes ķēdes reakcijas metode (PĶR). Šobrīd ir aktuāli respiratora vīrusu un baktēriju paneļi, kas ar īpašu tehnoloģiju ļauj vienlaikus ātri noteikt vairāk nekā 20 elpceļu vīrusu un baktēriju klātbūtni izmeklējamā paraugā,” stāsta ārste. Ir vērts apsvērt iespēju veikt testu zīdaiņiem līdz 6 mēnešu vecumam, cilvēkiem pēc 65 gadu vecuma, kā arī tiem, kuriem ir sirds vai plaušu problēmas vai novājināta imūnsistēma,” mudina Jana Osīte.

Ārstēšana – simptomu atvieglošana

„Ar RSV inficēta pacienta aprūpe parasti ir tāda pati kā citu saaukstēšanās slimību gadījumā – simptomu atvieglošana ar pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem. Neatkarīgi no vecuma, pacientiem ir būtiski uzņemt šķidrumu, lai izvairītos no organisma dehidratācijas,” atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone, piebilstot, ka dažreiz astmas lēkmei līdzīgo simptomu ārstēšanai ārsti rekomendē pacientiem arī specifiskus medikamentus lēkmes kupēšanai (inhalatoru vai nebulaizeri). 

„RSV gadījumā, ja elpošana pārlieku apgrūtināta, zīdaiņiem, īpaši tiem, kas jaunāki par sešiem mēnešiem, kā arī vecākiem cilvēkiem var būt nepieciešama hospitalizācija. Tad pacients saņem skābekli, šķidrumu, īpaši smagas norises gadījumā – tiek intubēts un mākslīgi elpināts. Šai infekcijai nav speciālu medikamentu, izņemot gadījumus, kad cilvēkiem ir ļoti novājināta imūnsistēma, piemēram, ja pacientam veikta orgāna transplantācija,” skaidro ģimenes ārste Linda Šauriņa.  

Atveseļošanās ilgums atšķiras

“Cilvēkiem būtu labi zināt, tieši ar ko viņi sirgst un kā atveseļoties. Tāpat svarīgi apzināties, ka nav iespējams izveseļoties vienā dienā,” uzsver  farmaceite. Maziem bērniem tās var būt trīs līdz septiņas dienas. Pieaugušajiem simptomi parasti sāk uzlaboties nedēļas laikā, un pēc divām nedēļām jau varētu sagaidīt, ka tie izzudīs pavisam, taču var paiet arī ilgāks laiks, lai justos pilnībā vesels. “Nereti pēc it kā jau pārslimota vīrusa infekcijas cilvēki aptiekā vēl sūdzas par ieilgušu klepu un lūdz zāles, lai to mazinātu,” novērojusi farmaceite.

Sazinieties ar savu ārstu!

“Jebkura veida apgrūtināta elpošana būs pārbaudījums vecākiem, jo īpaši, ja tas ir zīdainis. Noteikti jāsazinās ar savu ārstu, lai zinātu, ko šādā situācijā darīt. Vajadzētu noskaidrot, kādiem medikamentiem jābūt mājās, un iegūt recepti tiem, kas bez receptes nav iegādājami. Ja mājās ir bērniem paredzētais inhalators, ar ārsta padomu var izdoties tikt galā bez hospitalizācijas. Tāpat jāsaprot, ka slimība attīstās ātri, tādēļ ir svarīgi būt tai gataviem un turēt mājās nepieciešamos medikamentus un palīgierīces. Liekus uzkrājumus veidot nevajadzētu, taču mājās aptieciņā noteikti jātur pretiekaisuma pretdrudža medikamenti. Svarīgi atcerēties, ka acetilsalicilskābes preparāti nav ieteicami bērniem, kas jaunāki par 16 gadiem. Lai atvieglotu bērnam elpošanu, kas var būt apgrūtināta iesnu dēļ, aptiekā var iegādāties deguna aspiratoru,” stāsta Juta Namsone.  

Vakcīnas pret RSV vēl izstrādes procesā

Pašlaik ir pieejamas vakcīnas pret gripu un Covid-19, taču nav šaubu, ka drīzumā gaidāmas arī vakcīnas pret RSV. Tiek pētītas piecu dažādu veidu – dzīvas, novājinātas, uz olbaltumvielām balstītas, nukleīnskābju un arī rekombinanto vektoru vakcīnas. Ir cerība, ka tuvākā gada vai divu laikā tās jau varētu būt pieejamas. Visticamāk, vakcinēšanās netiks rekomendēta visiem, kā tas ir, piemēram, gripas gadījumā, bet gan bērniem un vecākiem cilvēkiem, kuri tiek apdraudēti visvairāk.

Svarīgi apturēt vīrusu izplatību

RSV izplatās no cilvēka uz cilvēku, klepojot, šķaudot, sarokojoties. „Vislabākā RSV profilakse ir apturēt vīrusa izplatību. Klepojot un šķaudot aizsedziet muti un mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni vismaz 20 sekundes, nēsājiet līdzi roku dezinfekcijas līdzekli un, protams, publiskās vietās valkājiet sejas masku. Maskas var palīdzēt nodrošināt trīskāršu aizsardzību – pret Covid-19, pret gripu un arī pret RSV un citiem sezonālajiem elpceļu vīrusiem,” uzsver ģimenes ārste.

Kā liecina Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma rezultāti, arvien vairāk Latvijas iedzīvotājiem piemīt kāds kaitīgs ieradums, kas ietekmē veselību. Kopš 2017. gada par 29 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri atzīst, ka viņiem piemīt kāds kaitīgs ieradums, pērn veiktajā aptaujā šādu respondentu skaits jau sasniedza 73 %. Pārliecinošs līderis veselībai nedraudzīgo paradumu sarakstā ir regulāra neizgulēšanās, ko atzinuši 25 % respondentu jeb katrs ceturtais aptaujātais.

Nebūs melots, ja apgalvotu, ka miega trūkums, regulāra neizgulēšanās, kas nereti vainagojas ar miega traucējumiem, ir mūsdienu epidēmija. “Mana Aptieka un Apotheka” Veselības indeksa pētījumā neizgulēšanos kā savu kaitīgo ieradumu ir norādījis katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, turklāt šī situācija ir nemainīga pēdējos divus gadus. Pētījuma dati parāda vēl vienu negatīvu iezīmi – miegam ieteicamās vismaz 7 stundas diennaktī velta mazāk nekā puse (47 %) Latvijas iedzīvotāju. 

Neizgulēšanās biežāk raksturīga tiem, kuri kopumā piekopj neveselīgu dzīvesveidu. Vīrieši ar neizgulēšanos grēko nedaudz biežāk (27 %), nekā sievietes (24 %). Turklāt šis kaitīgais ieradums ir raksturīgs iedzīvotājiem teju visās vecuma grupās, vidēji katrā vecuma grupā uz šo paradumu norāda 27 – 29 % respondentu. Izņēmums ir vienīgi seniori vecumā 64-75 gadi, kuriem neizgulēšanās nav aktuālākā problēma – viņu vidū neizgulēšanos kā savu kaitīgo ieradumu min tikai 15 %. 

“Satraukumu raisa fakts, ka arī jauniešu vecumā 18-24 gadi vidū neizgulēšanās ir aktuāla problēma, un gada laikā šajā vecuma grupā respondentu skaits, kuri atzīst, ka guļ par maz, ir pieaudzis par 6 %. 2022. gadā jau 27 % jauniešu atzina, ka izjūt miega trūkumu. Tas mudina vairāk domāt par nepieciešamām korekcijām dzīvesveidā un profilaksi, jo ilgtermiņā miega trūkums var izraisīt virkni citu veselības problēmu. Turklāt, ņemot vērā, ka 18 % respondentu Veselības indeksa pētījumā kā savu kaitīgo paradumu ir minējuši arī pārmērīgu aizraušanos ar virtuālo vidi, ar ko jo īpaši aizraujas gados jaunāki cilvēki, arī šis kaitīgais ieradums nenāk par labu miega higiēnai. Ja viedierīcēm patērēto laiku neierobežo un neievēro veselīgus to lietošanas principus, tas var izraisīt miega traucējumus un citas nopietnas veselības problēmas,” norāda Aptieku tīkla Apotheka izpilddirektors Māris Lūks.

Bezmiegs vai miega traucējumi teju katram trešajam iedzīvotājam

Pētījuma dati ļauj noprast, ka daļai Latvijas iedzīvotāju regulāra neizgulēšanās radījusi papildu veselības problēmas – bezmiegu un miega traucējumus. Ļoti iespējams, ka miega traucējumus un bezmiega problēmas sabiedrībā veicinājis augstais stresa līmenis, ar kādu pēdējos gados iedzīvotāji sastopas gan epidemioloģiskās, gan ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas dēļ. Uz jautājumu “Vai pēdējā laikā jums ir bijuši kādi no veselības traucējumiem?” 30 % respondentu jeb teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs norādīja, ka sūdzas par  bezmiegu vai un miega traucējumiem, turklāt šis skaits salīdzinājumā ar 2021. gadā veiktā pētījuma rezultātiem pieaudzis par 6 %. 

Miega traucējumi un bezmiegs biežāk raksturīgs cilvēkiem ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū. Visticamāk, cilvēki laupa miegam nepieciešamās stundas, lai tiktu galā ar darba pienākumiem, studijām vai citām aktivitātēm, kas saistītas ar karjeru. Ja salīdzina 2020. gadā un 2022. gadā veikto pētījumu datus, redzams, ka no miega traucējumiem arvien biežāk cieš ekonomiski aktīvie cilvēki darbspējīgā vecumā:  pērn 35-44 gadu vecuma grupā uz miega traucējumiem norādīja teju katrs trešais respondents (31 %), kas ir par 11 % vairāk nekā 2020. gadā, bet vecumā 25-34 gadi – katrs piektais respondents (19 %), kas ir par 8 % vairāknekā 2020. gadā.

Tikai krākšana vai miega apnoja? 

Pērn veiktajā pētījumā par 4 % vairāk respondentu nekā 2020. gadā norādīja, ka krākšana miegā ir viņiem zināma problēma. To apgalvo katrs ceturtais (25 %) no visiem aptaujātajiem vīriešiem un 12 % no visām aptaujātajām sievietēm. 

Jāņem vērā, ka krākšanu nedrīkst ignorēt, uzskatot, ka tā ir tikai nepatīkama parādība, nevis veselības problēma. Tas var būt miega apnojas simptoms. Apnoja ir pēkšņa elpošanas apstāšanās miegā. Miega apnoja, liekais ķermeņa svars un hipertensija jeb paaugstināts asinsspiediens ir viens otru savstarpēji ietekmējoši faktori. Diemžēl krākšana un miega apnoja var novest līdz hipoksijai jeb skābekļa badam audos, radot veselībai bīstamas situācijas, tāpēc ikvienam bez izņēmuma diennaktī būtu nepieciešamas 7-8 stundas kvalitatīva miega.

Pašdisciplīna miega traucējumu mazināšanai

Pastāv uzskats – ja reiz cilvēks ir aizdomājies par to, ka viņam ir miega traucējumi, visticamāk tie patiešām ir! Miega traucējumus mēdz izraisīt gan stress, gan maiņu darbs, kaitīgie paradumi, viedierīču lietošana pirms miega, kā arī cilvēka psihoemocionālais stāvoklis – ar šiem iemesliem ikviens ikdienā sastopas. Lai rūpētos par savu veselību, ir svarīgi ievērot miega higiēnu. 

“Miega higiēna ir pasākumu kopums, kā mēs paši sev varam palīdzēt, lai novērstu tos apstākļus, kas gluži vienkārši traucē kvalitatīvam miegam. Pirms miega nevajadzētu vismaz divas stundas izmantot jebkāda veida ekrānus. Zilajam starojumam ir stimulējoša ietekme, kas sniedz smadzenēm impulsu būt aktīvām, tādējādi pēc tam grūtāk atslābt. Telpai ir jābūt klusai, vajadzētu novērst trokšņus. Tāpat ir svarīgi, lai telpa būtu arī tumša, bez liekiem apgaismojumiem. Īsi pirms gulētiešanas noteikti nevajadzētu ieturēt sātīgu maltīti. Īsi pirms došanās gulēt, ieteicams izvēdināt telpu. Ja šie aspekti tiek ņemti vērā,  iespējams, miega traucējumi būs mazāki. Ja cilvēks ilgstoši neizguļas vai guļ pārāk maz stundu, organisms nespēj atpūsties. Cilvēks jūt pastāvīgu nogurumu un enerģijas trūkumu, ko nereti noraksta kā badu vai izsalkumu, un to cenšas kompensēt, apēdot kaut ko saldu ar domu, ka tas veicinās enerģijas pieplūdumu. Regulāras neizgulēšanās vai miega traucējumu rezultātā samazinās cilvēka produktivitāte, viņš kļūst emocionāli uzņēmīgāks, vieglāk aizkaitināms gan mājās, gan darbā, un tā ir kā spirāle, kas iet uz riņķi un var izraisīt virkni dažādu veselības problēmu. Ievērojot šos vienkāršos miega higiēnas pamata principus, ir iespējams samazināt miega traucējumus un izvairīties no turpmākām problēmām, ko var izraisīt regulārs nekvalitatīvs miegs”, stāsta “Capital Clinic Riga” ģimenes ārste Dārta Geižāne.

Par pētījumu

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir daudzveidīgākais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau septiņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Pētījums veikts 2022. gada aprīlī – maijā.

Ik gadu 4. februārī tiek atzīmēta Pasaules Pretvēža diena, lai veicinātu izpratni un papildinātu zināšanas par ļaundabīgiem audzējiem un onkoloģisko slimību profilaksi. Viens no būtiskajiem profilakses pasākumiem ir savlaicīga došanās pie speciālista un skrīningu veikšana. Par profilakses pasākumiem stāsta BENU Aptiekas piesaistītā speciāliste, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Regulāras veselības pārbaudes

Kā uzsver ģimenes ārste Z. Zitmane, regulāra un savlaicīga došanās pie speciālista profilakses nolūkos ir ļoti būtiska. Tā, piemēram, vēža profilaksei regulāri apmeklējot ģimenes ārstu, pacientam tiks izskaidrota vēža skrīningu būtība, kā arī atgādināts par to veikšanas nepieciešamību noteiktajos vecumposmos. Būtiski arī tas, ka ģimenes ārsta praksē var saņemt zarnu vēža skrīninga testu, kā arī, ja uzaicinājumi uz pārbaužu veikšanu tiek nozaudēti, ģimenes ārsts var izsniegt jaunu nosūtījumu. Savlaicīgi atklājot onkoloģisko saslimšanu vai pirmsvēža saslimšanas, tas būtiski uzlabo ārstēšanas efektivitāti, kā arī ārstēšanu var uzsākt pēc iespējas ātrāk.

Skrīninga testu veikšana

Latvijā veic krūts, prostatas, dzemdes kakla un zarnu vēža skrīningu, stāsta Z. Zitmane. Krūts vēža skrīningu jeb profilaktisko pārbaudi veic sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem. Reizi divos gados uz deklarēto dzīvesvietu tiek nosūtīta vēstule ar uzaicinājumu veikt valsts apmaksātu mammogrāfiju, un šī vēstule der kā nosūtījums uz pārbaudi. Savukārt jaunākām sievietēm ieteicams reizi mēnesī veikt krūšu pašizmeklēšanu, kā arī veikt krūšu pārbaudi ginekoloģisko apskašu laikā. 

Prostatas vēža skrīnings tiek veikts vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem, kā arī vīriešiem vecumā no 45 līdz 50 gadiem, ja ģimenes anamnēzē asinsradiniekam ir konstatēts prostatas vēzis. Lai veiktu pārbaudi, ir jāvēršas pie sava ģimenes ārsta, kas izsniegs nosūtījumu uz asins analīzēm, lai laboratorijā noteiktu prostatas specifisko antigēnu (PSA). Šo pārbaudi veic reizi divos gados.

Zarnu vēža skrīningu veic vecumā no 50 līdz 74 gadiem reizi divos gados. Lai saņemtu testu, ko var veikt mājas apstākļos, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.

Savukārt dzemdes kakla vēža skrīningu veic sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem. Uz deklarēto dzīvesvietu reizi trīs gados tiek nosūtīta uzaicinājuma vēstule, kas kalpo kā nosūtījums uz valsts apmaksātu pārbaudi un ir derīga trīs gadus. 

Ģimenes ārste uzsver, ka diemžēl bieži vien, saņemot uzaicinājumu uz valsts apmaksātām pārbaudēm, cilvēki aizmirst veikt pierakstu uz izmeklējumu, neatrod laiku izmeklējumiem vai neizprot pārbaužu būtību, kā arī nav informēti par skrīningiem. Tāpat pacienti mēdz turēties pie domas, ka šīs slimības neskars konkrēti viņus. Kā rezultātā netiek izmantotas vērtīgās profilakses iespējas, kas var būt ļoti noderīgas savlaicīgā saslimšanas atklāšanā. 

Nedrīkstam ignorēt signālus

Kā skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane, ir jāpievērš uzmanība organisma simptomiem, kas ir būtiski gan vēža, gan citu slimību profilaksē un savlaicīgā atklāšanā. Nedrīkstam ignorēt tādus simptomus, kā, piemēram, krišanās svarā, kas nav izskaidrojama ar diētas paradumiem, neizskaidrojama asiņošana no dzimumceļiem, taisnās zarnas, asiņu piejaukums fēcēm, sāpes vēderā, vai, ja krūtīs tiek sataustīts veidojums vai tiek pamanītas ādas izmaiņas, piemēram, izčūlojums, apsārtums, ievelkas krūtsgals. Arī ilgstoši slikta dūša, vēdera izejas izmaiņas, nespēks. Šādos gadījumos došanos pie ārsta nevar atlikt.

Farmaceita padoms

Aptiekā klienti vēršas dažādu veselības problēmu gadījumā, jo farmaceits aptiekā ir pieejams visu dienu. Ir gadījumi, kad klientiem ir nopietnas sūdzības, kad tiek ieteikts doties pie ārsta, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Ja ir sūdzības par ādas veidojumiem, nedzīstošām brūcēm, dzimumzīmju izmaiņām, svara samazināšanos, ilgstoši vai periodiski paaugstinātu temperatūru, ilgstošu klepu vai aizsmakumu, nogurumu, nespēku, sāpēm, izdalījumiem, asinīm urīnā un citiem satraucošiem simptomiem, ir steidzami jādodas pie ārsta.

Farmaceite uzsver, ka par veselību ir jārūpējas katru dienu, laicīgi veicot profilaktiskās pārbaudes, vakcināciju, kā arī sūdzību gadījumā savlaicīgi dodoties pie ārsta, veicot nozīmētos izmeklējumus, lai diagnosticētu saslimšanu un sāktu atbilstošu ārstēšanu. 

Slimību profilaksei ļoti būtisks ir veselīgs dzīvesveids un hronisku slimību ārstēšana. Atmetiet kaitīgos ieradumus – smēķēšanu un izvairīties no pasīvās smēķēšanas, uzturēties tīrā vidē. Sargājiet ādu no negatīvās ultravioleto staru ietekmes un, dodoties, ārā lietojiet saules aizsargkrēms un atbilstošu apģērbu. Centieties samazināt lieko ķermeņa svara, ja tāds ir, un veiciet regulāras fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes dienā. Tāpat ieteicams pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, uzturā iekļaujot dažādas krāsainas ogas, augļus, dārzeņus, arī sīpolus, ķiplokus, zaļumus un pilngraudu produktus. Ir pietiekamā daudzumā jāuzņem šķiedrvielas, jāsamazina alkohola, sāls un cukura, tauku patēriņš. Izvairieties no saldinātu dzērienu un pārstrādātu gaļas produktu (desas, cīsiņi, kūpinājumi), margarīna, majonēzes, kā arī rūpnieciski ražotu saldumu (bulciņas, kūkas, cepumi) lietošanas uzturā. Uzņemiet pietiekamu D vitamīna devu!