Velsas princis Viljams un princese Ketrīna ir apzināti pārkāpuši karalisko protokolu. Pāris viesojoties Skarboroli, negaidīti piekritis uzņemt pašbildes ar faniem!
Viesojoties Skarboro, Velsas princis Viljams un princese Keita pārkāpa karalisko protokolu un ļāva faniem uzņemt selfijus ar sevi.
Video (fotogrāfijas no notikuma)
Uz “CFDA balvu pasniegšanas ceremoniju” bija ieradusies arī aktrise Džūlija Foksa, kura tērpās melnā “Valerievi” vakarkleitā, kas izskatījās kā apakšveļas un saplēstas kleitas kombinācija.
Aktrise bija izvēlējusies, ne tikai drosmīgu kleitu, bet arī interesantu matu krāsu. Viņas mati bija sirmā tonī, bet 32 gadus vecā aktrise atklāja, ka šāda matu krāsas izvēle bijusi pat ļoti apzināta. Džūlija vēlējusies izcelt savu vecumu un to, ka jau saskārusies ar pirmajiem sirmajiem matiem.
Video
Turpinot brīnišķīgo ilggadējo tradīciju pirms visgaišākajiem ziemas svētkiem operas dīva Inese Galante atkal aicina kopā savus draugus – izcilus Latvijas mūziķus, visspilgtākos jaunos talantus – ielūdz rīdziniekus un pilsētas viesus izbaudīt Ziemassvētku pasaku. 17.decembrī Rīgas Doma baznīcas velvēs notiks viens no visskaistākajiem pirmsziemassvētku kultūras notikumiem galvaspilsētā – koncerts “Ziemassvētku prelūdija”, kuru katru gadu mūzikas cienītājiem dāvā Ineses Galantes fonds. Biļetes jau ir nopērkamas Biļešuparadīze tīklā.
“Patlaban īpaši gribās dalīties ar siltumu, mīlestību, skaistumu. Tikai izcila mūzika var dāvāt mieru, rāmumu, drošību, uzticību – visu to, kas šodien ir nepieciešams ikvienam no mums. Tādēļ mēs aicinām mūsu pastāvīgos un jaunos klausītājus uz mūsu Ziemassvētku prelūdiju. Atbalstīsim viens otru un radīsim brīnumu,” saka projekta autore un mūza Inese Galante.
Klausītājus gaida tikšanās ar izcilo komponistu un ērģelnieku Aivaru Kalēju, virtuozo pianistu, visprestižāko starptautisko konkursu laureātu Andreju Osokinu, kā arī talantīgajiem jaunajiem LNO solistiem – tenoru Artjomu Safronovu un soprānu Viktoriju Pakalnieci. Un, protams, sekojot vienam no Ineses Galantes fonda galvenajiem mērķiem – atbalstīt talantīgu jauno izpildītāju izaugsmi, koncertā piedalīsies jaunās uzlecošās zvaigznes – konkursa Ineses Galantes talanti uzvarētāji. Īpaši aizkustinošu atmosfēru radīs Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris diriģenta Romāna Vanaga vadībā.
Galerija
Koncerta dalībnieku virtuozā izpildījumā izskanēs skatītāju iecienītās Ziemassvētku melodijas, klasiskie skaņdarbi un to interpretācijas, bet neatkārtojamu svētku sajūtu radīs īpašās gaismas dekorācijas Doma baznīcā.
“Man vienmēr ir ļoti patīkami kopā ar Inesi Galanti piedalīties koncertā “Ziemassvētku prelūdija” Doma baznīcā, kuras neatkārtojamā akustika labi sader ar šā pasākuma ļoti aizkustinošo un dvēselisko atmosfēru. Šogad es spēlēšu divus Baha skaņdarbus, tas ir komponists, kurš, manuprāt, spēj sniegt dvēseles mieru, pārliecību un cerību, kas mums ir tik nepieciešama šajos sarežģītajos laikos,” pastāstīja pianists Andrejs Osokins.
Biļetes: https://www.bilesuparadize.lv/ru/event/121620
Lai palīdzētu 4000 bērnu Latvijas attālākos reģionos saņemt bezmaksas medicīniskās konsultācijas tuvāk mājām, no 1. līdz 30. novembrim norisinās “McDonald’s” rīkotā labdarības kampaņa “McHappy Day”. Visi ziedojumi tiks novirzīti “Ronald McDonald House Charities Latvija” (“RMHC Latvija”) programmai bērnu “Mobilais veselības aprūpes centrs”, kas mēro ceļu uz attāliem Latvijas reģioniem un sniedz bērniem līdz 18 gadiem bezmaksas medicīniskās konsultācijas. Šogad par kampaņas “McHappy Day” simbolu ir kļuvušas īpašas sarkanbaltsvītrainas zeķes, kuras saņems ikviens ziedotājs, kurš ziedos 10 eiro, šādi veicinot ne tikai ziedošanu, bet arī vairojot sabiedrības izpratni par nepieciešamību nodrošināt bērniem piekļuvi ārstiem.
“Padarot piekļuvi ārstiem vieglāku un ērtāku, mēs atbalstām un rūpējamies par Latvijas ģimenēm jau vairāk nekā 12 gadus. Kā ilggadējs “Ronald McDonald House Charities Latvija” un programmas bērnu “Mobilais veselības aprūpes centrs” partneris mēs ik gadu vācam ziedojumus, kas palīdz nodrošināt bezmaksas medicīniskās konsultācijas bērniem attālos reģionos. Bērnu skaits Latvijas reģionos, kuriem nepieciešama vieglāka piekļuve ārstiem, ir liels – vairāk nekā 4000 katru gadu -, taču esmu pārliecināts, ka kopā mēs spēsim savākt nepieciešamos līdzekļus, lai nodrošinātu “tiltu” starp ārstiem un ģimenēm, kuras viņus gaida,” stāsta “McDonald’s” izpilddirektors Baltijas valstīs Vladimirs Janevskis (Vladimir Janevski).
“Kvalificētu medicīnas speciālistu pieejamība ir ārkārtīgi svarīga. Tikai savlaicīgi sniegtas speciālistu konsultācijas ļauj diagnosticēt dažādas veselības problēmas un nodrošināt atbilstošu ārstēšanu. Kopā ar augsti kvalificētiem medicīnas speciālistiem bērnu “Mobilais veselības aprūpes centrs” regulāri ceļo pa Latviju un sniedz bezmaksas medicīniskās konsultācijas vairāk nekā 40 dažādās vietās. Kopš 2010.gada līdz šim kopumā sniegts vairāk nekā 51 000 konsultāciju: pulmonologa, alergologa, otolaringologa, neirologa, oftalmologa, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsta, mikrologopēda, endokrinologa, gastroenterologa, dermatologa un citu speciālistu konsultācijas,” skaidro Guna Caune, “Ronald McDonald House Charities Latvija”, kas nodrošina programmu bērnu “Mobilais veselības aprūpes centrs”, izpilddirektore.
Šogad par kampaņas “McHappy Day” simbolu ir kļuvušas īpašas sarkanbaltsvītrainas zeķes, kuras saņems ikviens ziedotājs, kurš ziedos 10 eiro kādā no “McDonald’s” restorāniem. Zeķes var saņemt, ziedojot pašapkalpošanās kioskā vai pie kases (restorānā vai “McDrive”).
Tāpat šogad pirmo reizi cilvēki var ziedot, izmantojot “McDonald’s” mobilo aplikāciju, un ziedot labdarībai uzkrātos lojalitātes punktus.
Cilvēki var ziedot bezmaksas medicīniskajām konsultācijām bērniem, izmantojot arī kādu no iespējām, kas ziedošanai pieejamas visa gada garumā:
Plašāka informācija par bērnu “Mobilo veselības aprūpes centru” un kampaņu “McHappy Day” pieejama vietnēs www.rmhc-latvia.lv un www.mcdonalds.lv
Aļaska pēc platības ir lielākais Amerikas Savienoto Valstu štats – tās teritorija ir 1 717 855 kvadrātkilometri. Pavisam iedzīvotāju skaits sasniedz 698 473, bet uz vienu kvadrātkilometru Aļaskā vidēji ir 0,42 cilvēku. Salīdzināšanai – Latvijā uz tādu pašu platību ir aptuveni 29,6 iedzīvotāji.
Tajā pašā laikā Aļaska ir mājas ne tikai cilvēkiem, kas spēj izturēt skarbos dzīves apstākļus, bet arī dzīvniekiem. Tiek lēsts, ka uz 21 Aļaskas iedzīvotāju vidēji ir viens lācis.
Galvenā Aļaskas bagātība ir un paliek daba. Tas ir viens no dabas resursu bagātākajiem reģioniem pasaulē. Aļaskā ir 23 nacionālie dabas parki un rezervāti, kas ir vairāk nekā jebkurā citā ASV štatā.
Neskatoties uz smagajiem dzīves apstākļiem, Aļaskas pamatiedzīvotāji piekopj tradīcijas, kas tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Jāpiebilst, ka Aļaskas pamatiedzīvotāji veido 15% no visa štata iedzīvotājiem.
Raidījuma ‘‘Pirmie aļaskieši’’ pirmās sezonas pirmizrāde piektdien, 11. novembrī, plkst. 22.00 kanālā ‘‘National Geographic’’! Gaidot raidījumu, aicinām vairāk uzzināt par Aļaskas vēsturi, pamatiedzīvotājiem un dažām zināmākajām tradīcijām!
Vērtīgs pirkums
Zīmīgākais pavērsiens Aļaskas vēsturē notika 1867. gadā, kad Krievijas cars Aleksandrs II pārdeva Aļasku Amerikai par 7,2 miljoniem ASV dolāru. Mūsdienās tie būtu 140 miljoni ASV dolāru.
Kaut gan toreiz šādu pirkumu daudzi novērtēja kā naudas izšķērdēšanu, jau pēc 30 gadiem tas atmaksājās – 1896. gadā Aļaskā atklāja zeltu. Daudzi cilvēki devās uz turieni cerībā kļūt bagāti un radīja tā saucamo zelta drudzi.
Zelta ieguve joprojām ir viens no Aļaskas ekonomikas pamatakmeņiem – vidēji šajā reģionā gadā iegūst ap 23 tonnām šī dārgmetāla. 2013. gadā sasniegts līdz šim lielākais gadā iegūtais zelta skaitlis – 32.2 tonnas. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts 2009. gadā – 29 tonnas.
Taču izrādās, ka Aļaskas dzīlēs ir ne tikai zelts – 1968. gadā atklāja naftas atradnes. Prezidenta Baraka Obamas prezidentūras laikā naftas un gāzes ieguves paplašināšanas plāni Aļaskā tika iesaldēti, lai nekaitētu dabai, nākamais ASV prezidents Donalds Tramps tos atkal atsāka, kamēr tagadējais prezidents Džo Baidens tos atkal apturēja.
Godina senčus ar totēma stabiem
Aļasku pasaulē atpazīst pēc tās senatnīgās dabas, sniegotajiem kalniem, savvaļas dzīvnieku dažādību un tās bagāto kultūras vēsturi.
Aļaskas pamatiedzīvotāji, tāpat kā viņu priekšteči, iztikas iegūšanai dodas gan vaļu, gan meža dzīvnieku medībās, gan makšķerē. Viņi nodarbojas arī ar amatniecību un ir izslavēti ar īpašiem aušanas stiliem, unikālajām cilšu dejām un bungu spēlēšanu.
Aļaskas pamatiedzīvotājiem ir arī īpaša totēma stabu veidošanas māksla. Parasti tie ir ap 15-20 metru augsti koka stabi ar izgrebumiem, kas attēlo dzimtas senčus.
Katram stabam ir savs stāsts, kas var būt ne tikai par mirušajiem. Daži totēma stabi izgrebti par godu kāzām vai citiem svinīgiem notikumiem. Parasti totēma stabos attēloja arī Aļaskas savvaļas dzīvniekus un putnus: lāčus, vilkus, ērgļus un kraukļus.
Tradicionāli stabi tika krāsoti tikai trīs krāsās: zilā, kuru ieguva no vara; sarkanā no vulkāniskajiem pelniem vai ogām un melnā – no oglēm.
Grozi kā mākslas darbi
Aļaskas pamatiedzīvotājiem ir arī bagātīgas grozu pīšanas tradīcijas, kas nodotas no paaudzes paaudzē. Šie grozi pārsvarā pīti no airenes, kas aug Aleutu salās un Aļaskas dienvidrietumos, tikmēr lielākus grozus pin, izmantojot bērzu tāsis un vītola saknes.
Grozu pīšanas māksla vēl nesen atradās uz izzušanas robežas, jo trūka jauniešu, kam nodot pīšanai nepieciešamās zināšanas. Taču pēdējos gados tiek darīts viss iespējamais, lai aizsargātu un saglabātu šo izzūdošo amatniecības veidu. Piemēram, vecāka gadagājuma sievietes apmāca jaunākas, lai saglabātu unikālo mākslu.
Grozu veidi atšķiras atkarībā no reģiona un konkrētās cilts tradīcijām. Piemēram, “Tlingit” cilts ir pazīstama ar īpašu pīšanas tehniku, kas ļauj audējam izveidot perfektus apļus.
Tradicionāli šie grozi tika izmantoti, lai uzglabātu pārtiku un dažreiz pat ūdeni. “Unangax” un “Sugpiaq” cilšu pinējas radīja arī cepures, kas kalpoja gan praktiski, gan kā valkātāja statusa sabiedrībā atspoguļojums.
Tetovējumi tikai sievietēm
Tradicionāli inuītu tetovējumus taisīja sievietes viena otrai. Pirmais tetovējums, ko sievietes ieguva, bija uz zoda tetovētās līnijas, kuras apzīmēja sievietes pilngadības sasniegšanu.
Tetovējumus tradicionāli taisīja, ievadot tinti ar adatu zem ādas vai iemērcējot adatu tintē un pārdurot ādu noteiktā leņķī, lai ievilktu līnijas un punktiņus.
Ar tetovējumiem atzīmēja katru sievietes dzīvē nozīmīgu sasniegumu vai notikumu, piemēram, laulības vai bērnu piedzimšanu. Jo vecāka sieviete un jo vairāk viņai sasniegumu, jo vairāk tetovējumu klāj viņas ķermeni.
Arī vienai no raidījuma “Pirmie aļaskieši” dalībniecei, Džodijai Potsai-Džozefai, ir vairāki tradicionāli tetovējumi, pamanāmākais no tiem ir līnijas uz zoda. Viņa ir no Aļaskas “Han Gwich’in” cilts, kas dzīvo Īgles (‘‘Eagles village’’) ciematā un cīnās pret klimata pārmaiņām. Viņa arī medī un makšķerē netālu esošajā Jukonas upē.
Raidījumā skatītāji arī iepazīs Džeko ģimeni – Džoelu, Žaklīnu un viņu piecus gadus veco meitu Endzliju. Džoels nāk no “Athabascan” cilts, savukārt Endzlija ir adoptēta no “Yup’ik” cilts.
Vēl viens dalībnieks ir “Koyukon Athabascan” cilts loceklis Stīvens Strasburgs. Viņš dzīvo Allakaketas ciemā, un ir septiņu bērnu tēvs, kurš māca izdzīvošanas prasmes savām atvasēm. Redzēsim arī Mārvinu no “Alutiiq” cilts. Mārvinsdzīvo Akhiokas ciematā Aļaskā un dodas makšķerēt vietējos līčos un kanālos, lai sagādātu sev iztiku.
Aizraujošā raidījuma ‘‘Pirmie aļaskieši’’ pirmās sezonas pirmizrāde piektdien, 11. novembrī, plkst. 22.00 kanālā ‘‘National Geographic’’.
Pirms 25 gadiem autoavārija mira tolaik slavenākā sieviete pasaulē – Velsas princese Diāna. Gadu desmitiem sabiedrībā ir virmojušas dažādas sazvērestības teorijas par negadījuma noslēpumainajiem apstākļiem, īpaši to, kurš bijis atbildīgs par katastrofālo notikumu. Tagad “discovery+” dokumentālā filma četrās daļās “Princeses Diānas nāves izmeklēšana” piedāvā unikālu, daudzpusīgu un ekskluzīvu ieskatu traģēdijas, kas polarizēja sabiedrību, detaļās un faktos.
1997. gada 31. augusta rītā pasauli pāršalca ziņas par Velsas princeses Diānas nāvi – viņa cietusi autoavārijā Parīzē, kuras rezultātā gāja bojā gan viņa, gan viņas dzīvesbiedrs Dodi Fajeds (Dodi Fayed), gan automašīnas vadītājs Anrī Pols (Henri Paul). Divus gadus pēc avārijas Francijas policija paziņoja savu verdiktu – negadījumā vainojams princeses šoferis, kurš bijis alkohola reibumā un pārsniedzis atļauto ātrumu. Šis spriedums daudziem šķita nepatiess un nepamatots, jo Francijas izmeklētāji nespēja sniegt atbildes uz galvenajiem jautājumiem, kas bija lietas pamatā, tāpēc sabiedrībā gadu gaidā izplatījušās vairākas sazvērestības teorijas par notikušo, arī medijiem nerimstoši atspoguļojot jaunas teorijas par traģisko negadījumu.
Tagad dokumentālajā filmā “Princeses Diānas nāves izmeklēšana” britu un franču detektīvi, medicīnas profesionāļi un augsta līmeņa eksperti pirmo reizi kameru priekšā atklāj faktus, kas tikuši noklusēti, un sniedz savu viedokli par to, kas notika traģiskajā naktī Parīzē. Viņi dalās savās zināšanās par katru šokējošu izmeklēšanas atklājumu, lai skaidrotu, kā un kāpēc princeses Diānas dzīve aprāvās tik strauji un kurš pie tā ir vainīgs.
Filmas “Princeses Diānas nāves izmeklēšana” gaitā tiek aprakstītas un skaidrotas visas sabiedrībā izplatītākās teorijas par princeses traģisko nāvi. Tāpat lietā iesaistītās puses dalās ar saviem uzskatiem un pieredzi, lai cieņpilni un daudzpusīgi analizētu visus viedokļus un teorijas, kas sabiedrībā virmo jau vairākas desmitgades. Eksperti sniedz savu profesionālo viedokli, lai palīdzētu nošķirt faktus no realitātes un skaļus ziņu virsrakstus no patiesības, ļaujot skatītājam veidot uz faktiem balstītu viedokli par to, kas notika ar princesi Diānu un kā pasaulē visvairāk fotografētā sieviete nomira, mēģinot izvairīties no paparaci.
“Princeses Diānas nāves izmeklēšana” skatāma straumēšanas platformā “discovery+” nākamās paaudzes televīzijā “Go3”.
Laimi var atrast arī tumšākajos brīžos, ja vien atceras ieslēgt gaismu.
Dž. K. Roulinga
Ik gadu novembrī – pasaules vegānisma mēnesī – dabas un dzīvnieku aizsardzības organizācijas un citi domubiedri vienojas dažādās aktivitātēs ar mērķi vairot izpratni par ētisku dzīvesveidu un vides ilgtspējības jautājumiem. Līdz ar to ik novembri aktīvi tiek izgaismotas arī dažādas augu valsts alternatīvas dzīvnieku izcelsmes produktiem kā virtuvē, tā apģērbā, skaistumkopšanā un ne tikai.
Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS 2021.gada pētījuma dati liecina, ka teju katrs trešais Latvijas iedzīvotājs vēlētos samazināt dzīvnieku valsts izcelsmes produktu patēriņu ikdienā. Tajā pat laikā, saskaņā ar 2021.gada globālās tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas “Ipsos” datiem, vien 3% iedzīvotāji Latvijā ir veģetārieši. Tas apliecina, ka interese par augu valsts produktiem kopumā ir lielāka, kā tikai vegānu un veģetāriešu vidū.
“Ieradumiem ir liela loma mūsu ikdienā. Lai arī vegānisma mēneša loma ir simboliska, šis ir lielisks iemesls, lai ļautos eksperimentiem, kā arī izzinātu augu valsts izcelsmes alternatīvas kā virtuvē, tā ārpus tās. Varētu jautāt – vai viena cilvēka izvēle ko mainīs? Taču esmu pārliecināta – jūra ir pilna ar šķietami maznozīmīgām ūdens lāsēm. Tādēļ, ja Tev rūp dzīvnieki un vides veselība – ir vērts izmēģināt, lai saprastu, kādas vegāniskās opcijas Tev šķiet saistošas,” rosina Maija Rieksta-Riekstiņa, vegānisko ādas kopšanas produktu zīmola Vegan Fox Cosmetics dibinātāja un vadītāja, mudinot novembrī izmēģināt tieši Latvijā radītos produktus, lai, rūpēs par vidi un dzīvniekiem, vienlaikus sniegtu atbalstu arī vietējiem ražotājiem.
Dzīvnieku aizsardzības biedrības Dzīvnieku brīvība vadītāja Katrīna Krīgere komentē: “Cilvēku interese par vegānisku dzīvesveidu strauji pieaug gan visā pasaulē un arī Latvijā. Tas ir likumsakarīgi, jo augu izcelsmes produktiem ir būtiskas priekšrocības gan cilvēku veselības, gan dabas un dzīvnieku aizsardzības ziņā. Un kvalitatīvi augu produkti kļūst arvien pieejamāki. Šis ir lielisks laiks, kad pamēģināt ikdienā ieviest veselīgākas, dabai un dzīvniekiem draudzīgākas izvēles.”
Lai iedrošinātu novembrī izmēģināt videi un dzīvniekiem draudzīgas produktu alternatīvas, Vegan Fox Cosmeticsaicina vismaz reizi nedēļā izmēģināt vienu vegānisku produktu – virtuvē, skaistumkopšanā, apģērbā vai citviet. Daloties ar savu pieredzi sociālā tīkla Instagram ierakstā vai stāstā un pievienojot tēmturi #vegānudraugs, visu novembri iespējams laimēt vērtīgu balvu grozu visai ģimenei no vairākiem Latvijā ražotu vegānisko produktu zīmoliem.
Par pasaules vegānisma mēnesi
Lai izgaismotu ar vegānismu saistītos jautājumus, tālajā 1994. gada 1.novembrī pirmo reizi tika atzīmēta Starptautiskā vegānu diena. Laika gaitā šī diena pārtapa Starptautiskajā vegānu nedēļā, taču jau šobrīd visā pasaulē vegānisma kustību īpaši atzīmē mēneša garumā – visu novembri.
Sastopoties ar diagnozi cukura diabēts, rodas daudz jautājumu gan par pašu slimību, gan uzturu, gan ieradumiem, kas, iespējams, būs jāmaina vai jāpielāgo. Šīs atbildes ir informatīvas ikvienam mūsu sabiedrībā. “Labi, ka pacienti uzdod jautājumus. Tā ir iespēja uzzināt vairāk, lai slimību varētu labāk izprast, kontrolēt un ar to sadzīvot,” saka endokrinoloģe, medicīnas zinātņu doktore Indra Štelmane. „Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone sīkāk raksturo, uz kuriem jautājumiem atbildes rodamas kopā ar farmaceitu.
Vai 2. tipa cukura diabēts var pāriet 1. tipa cukura diabētā?
Šāds jautājums droši vien ienāk prātā ne vienam vien 2. tipa cukura diabēta pacientam, īpaši, ja diabētu ārstē ar insulīnu vai arī tas tiek ieteikts. Īsā atbilde – nē.
1.tipa cukura diabēts un 2.tipa cukura diabēts ir atšķirīgas slimības. 1.tipa diabēts ir autoimūna slimība, kur autoimūna procesa rezultātā ir gājušas bojā aizkuņģa dziedzera šūnas, kas ražo insulīnu. Šī slimība visbiežāk skar bērnus, jauniešus un jaunus cilvēkus, tomēr ar to var saslimt arī jebkurā vecumā. 1. tipa diabētu ārstē tikai ar insulīna injekcijām.
2. tipa diabēts – visbiežāk sastopamā diabēta forma – rodas insulīna rezistences dēļ. Insulīna rezistence ir audu nejutīgums pret insulīnu. Tas nozīmē, ka organisma šūnas nespēj insulīnu atbilstoši izmantot un glikoze asinīs paaugstinās. Insulīna rezistenci var mazināt, samazinot lieko svaru, ar veselīgu uzturu, aktivizējot dzīvesveidu. Taču vairumam 2. tipa diabēta pacientu ir nepieciešami arī medikamenti glikozes līmeņa normalizēšanai. Visbiežāk slimība skar pieaugušos un vecāka gadagājuma cilvēkus, taču pēdējos gados – arī mazaktīvus bērnus ar lieko svaru.
Ja aizkuņģa dziedzeris izsīkst un ražo arvien mazāk insulīna, pienāk brīdis, kad arī 2. tipa diabēta ārstēšana papildināma ar insulīna injekcijām. Secinājums – 2. tipa cukura diabēts nevar pāriet 1. tipa cukura diabētā. Tiesa, mēdz būt gadījumi, kad slimības atklāšanas laikā nevar precīzi noteikt, kāda tipa cukura diabēts tas ir, jo slimības sākumā sūdzības un pazīmes ir vienādas. Piemēram, uzskata, ka tas ir 2. tips, tomēr pēc neilga laika diagnozi izdodas precizēt. Var būt arī otrādi – ir noteikta 1. tipa cukura diabēta diagnoze, taču vēlāk noskaidrojas, ka tas ir 2. tipa cukura diabēts.
Kā zināt, cik daudz liekā svara vajadzēs mazināt, lai uzlabotu veselību?
Svaru mazināt nav sarežģīti, taču šo samazinājumu mēdz būt grūti saglabāt. Vislabākie un noturīgākie rezultāti ir, ja svaru mazina lēni un pakāpeniski. Speciālisti iesaka gada laikā zaudēt 10–15 % liekā svara. Piemēram, ja svars ir 90 kg, tad gada laikā ieteicams zaudēt 9–13 kg. Tā katru gadu, līdz sasniegts vēlamais vai optimālais svars.
Lai mazinātu svaru, ieteicams izvērtēt un pārskatīt ēdienkarti, samazināt uztura apjomu un veikt vairāk fizisko aktivitāšu. Uzturam jābūt veselīgākam un sabalansētam, savukārt fiziskām aktivitātēm jākļūst par dzīvesveidu, nevis īslaicīgu pasākumu. Tikai tad rezultāts būs noturīgs.
Asins analīžu rezultāts uzrāda paaugstinātu triglicerīdu līmeni. Ko tas nozīme un vai to var normalizēt, nelietojot medikamentus?
Asinīs cirkulē divas galvenās taukvielas: holesterīns un triglicerīdi. Triglicerīdi ir izplatītākais tauku veids organismā. Tie ir nepieciešami, taču pārmērīgā daudzumā var būt kaitīgi un palielināt sirds slimību risku. Triglicerīdus uzņem galvenokārt ar uzturu – sviests, cūku tauki, transtaukskābes. Arī augu un zivju eļļas ir triglicerīdi. Tātad, gan “veselīgie”, gan “neveselīgie” tauki paaugstina triglicerīdu līmeni (“neveselīgie” – vairāk). Arī rafinēti, vienkārši ogļhidrāti, balto miltu produkti un alkohols var palielināt triglicerīdu līmeni asinīs. Triglicerīdu līmeni asinīs paaugstinās arī pārmērīga fruktozes uzņemšana – ar fruktozes kukurūzas sīrupu vai agaves sīrupu tiek saldināti dzērieni un produkti, arī augļi satur daudz fruktozes, tāpēc iesaka katru dienu apēst ne vairāk kā 2-3 augļu porcijas.
Apēdot vairāk kaloriju nekā nepieciešams, tās tiek uzglabātas triglicerīdu formā. Ja nepieciešams, vēlāk organisms tās var izmantot enerģijas iegūšanai.
Asinīs triglicerīdiem nevajadzētu būt vairāk kā 1,7 mmol/l.
Lai samazinātu triglicerīdu līmeni asinīs, liela loma ir dzīvesveidam – svara mazināšanai, fizisko aktivitāšu palielināšanai un izmaiņām uzturā. Mazāk jālieto rafinētie un vienkāršie ogļhidrāti – saldumi, cukurs, balto miltu produkti, jāsamazina taukvielu uzņemšana, jāierobežo piesātinātie tauki, palielinot uzturā omega-3 taukskābju un šķīstošo šķiedrvielu apjomu. Omega-3 taukskābes atrodamas zivīs – sardīnēs, tuncī, skumbrijā un lasī. Augu izcelsmes omega-3 taukskābes ir linsēklu eļļā, valriekstos, kaņepēs, olīveļļā. Zivis uzturā būtu jālieto vismaz divas reizes nedēļā, savukārt linsēklas var pievienot biezpienam, putrām, brokastu pārslām.
Vai kafija satur ogļhidrātus un vai tā var paaugstināt glikozes līmeni asinīs?
Kafija satur kofeīnu, kas ietekmē organismu dažādos veidos. Standarta krūze filtrētas kafijas (240 ml) satur aptuveni 96 miligramus kofeīna, espreso porcijā (30 ml) tā ir aptuveni 63 miligrami. Kofeīns stimulē smadzeņu darbību un paātrina vielu maiņu, un tas paaugstina arī glikozes līmeni asinīs (ja vien to jau nav izdarījis pievienotais cukurs un piens), jo veicina glikogēna atbrīvošanos no rezervēm aknās. Saprotams, ka glikozes paaugstināšanās ir atkarīga no izdzertās kafijas daudzuma un stipruma. Jāņem vērā, ka glikozes kāpumu var radīt arī pārējie kofeīnu saturošie dzērieni, piemēram, tēja (izņemot zāļu tējas), daži enerģijas dzērieni. Arī kola un šokolāde satur kofeīnu, taču mazāk. Glikozes paaugstināšanās, lietojot šos produktus, gan būs saistīta ar ievērojamo cukura daudzumu tajos.
Tomēr pilnībā no kafijas arī nav jāatsakās. Lūk, kāds varētu būt risinājums!
Vai maltītes ogļhidrātu aprēķinā ir jāiekļauj šķiedrvielas?
Jautājums, vai maltītes ogļhidrātu aprēķinā iekļauj šķiedrvielas (MV – maizes vienībās) ir aktuāls cilvēkiem ar 1. tipa cukura diabētu un tiem, kuri pirms maltītēm ievada īsas vai ātras darbības insulīnu, lai aprēķinātu ievadāmā insulīna devu attiecīgai ēdienreizei.
Kā zināms, šķiedrvielas (balastvielas) gremošanas traktā netiek sašķeltas un sagremotas. Tās pašas par sevi neietekmē glikozes līmeni asinīs. Ja vienā porcijā ir vairāk nekā 5 g šķiedrvielu, tad kopējais ogļhidrātu daudzums maltītē ir jāsamazina par attiecīgo šķiedrvielu daudzumu (gramos).
Tiem, kuri ir īpaši jutīgi pret insulīnu, ieteicams pirms MV aprēķina kopējo ogļhidrātu daudzumu samazināt par attiecīgo šķiedrvielu daudzumu (g) pat tad, ja vienā porcijā ir mazāk nekā 5 g šķiedrvielu.
Kad var uzskatīt, ka galvassāpes ir diabēta dēļ?
Diagnoze cukura diabēts nenozīmē to, ka jācieš arī no galvassāpēm. Taču galva mēdz sāpēt saistībā ar glikozes svārstībām asinīs. Pēkšņas galvassāpes var signalizēt par to, ka glikozes līmenis ir ārpus vēlamā normas intervāla. Jo biežāk glikozes līmenis svārstās, jo biežākas var būt galvassāpes. Tās pazūd, tiklīdz glikozes līmenis normalizējas.
Domājams, ka galvassāpes saistītas ar glikozes svārstību izraisītām hormonu epinefrīna un norepinefrīna izmaiņām. Tātad galvassāpes diabēta gadījumā ir sekundāras un saistītas ar hormonālām izmaiņām.
Galvassāpes paaugstināta glikozes līmeņa gadījumā sākas pakāpeniski un pastiprinās, kamēr glikozes līmenis ir paaugstināts.
Galvassāpes pazemināta glikozes līmeņa gadījumā ir pēkšņas, trulas, pulsējoša rakstura un bieži kombinējas ar citiem zema cukura līmeņa simptomiem.
Galvassāpju cēloņu ir daudz. Ja tomēr tās nevar izskaidrot ar glikozes svārstībām, jāvēršas pie ārsta, lai noskaidrotu sāpju iemeslu un rastu ārstēšanu.
Kā farmaceits var palīdzēt cukura diabēta pacientam sadzīvot ar slimību un to veiksmīgi kontrolēt?
“Lielākoties cukura diabēta pacienti ir labi informēti par nepieciešamajām dzīvesveida izmaiņām, medikamentu un medicīnas ierīču ikdienas lietošanu. Tomēr, lai cilvēks veiksmīgāk kontrolētu slimību un ar to sadzīvotu, vērtīga var būt arī sadarbība ar farmaceitu, kura uzdevums ir sniegt atbalstu terapijā un ieteikumus veselības uzturēšanā. Ar pacientu, kuram cukura diabēta diagnoze ir noteikta nupat, pirmā saruna aptiekā farmaceitiskās aprūpes ietvaros noteikti būs izvērsta, skaidrojot gan par medikamentu un medicīnas ierīču pareizu lietošanu, gan arī par izmaiņām ikdienā,” norāda “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.
Farmaceits vienmēr ir gatavs atgādināt par to, ka diagnoze nav kontrindikācija aktīvam dzīvesveidam, tieši otrādi – regulāras fiziskas aktivitātes ikdienā pazemina glikozes līmeni. Tā pat pieminēs, ka noteikti jāseko līdzi svara kontrolei, ka smēķēšanas atmešana novērsīs papildus cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs jeb hiperglikēmijas risku un labvēlīgi atsauksies uz sirds un asinsvadu sistēmu, kuras veselība iet rokrokā ar diagnozi cukura diabēts. Iespējams, ar diabēta pacientu būs nepieciešams pārrunāt par ikdienas uzturu, atgādināt, ka maltītes jāuzņem bez steigas, ka svaigi spiestas sulas vēlams atšķaidīt ar ūdeni, lai strauji nepaaugstinātu glikozes līmeni.
Farmaceits var mudināt rūpīgi sekot līdzi savam veselības stāvoklim, izvirzot mērķi aizkavēt vai laikus pamanīt komplikācijas pazīmes. Tas nozīmē pārbaudīt redzi, mērīt asinsspiedienu, sekot līdzi zobu veselībai, pēdu stāvoklim, noteikti izmantot iespēju apmeklēt podologu.
Ja terapijā ir nozīmēts insulīns, farmaceits ieteiks adatu maiņu katrai injekcijai, lai dūrieni nebūtu sāpīgi, atgādinās par pareizu insulīna ievadi, mainot dūriena vietas, lai izvairītos no audu sabiezējuma injekciju vietā, kā arī par to, ka, mājas apstākļos nosakot glikozes līmeni asinīs ar glikometru, adata ir jāmaina katru reizi.
Izsniedzot aptiekā medikamentus, farmaceits pievērsīs uzmanību kādi un cik daudz medikamentu ir izrakstīti, un polifarmācijas gadījumā (ja slimību dēļ cilvēks vienlaikus lieto piecus un vairāk medikamentus) informēs par iespējamo zāļu mijiedarbību, kas varētu attīstīt hipoglikēmijas (zema cukura līmeņa asinīs) risku.
Juta Namsone aicina cukura diabēta pacientus nekautrēties izmantot farmaceita resursu un droši uzdot jautājumus par visu, kas saistīts ar cukura diabēta un citu medikamentu lietošanu slimību ārstēšanā, kā arī profilaksi veselības uzturēšanā.
Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.
Dziedātāja Adele paziņojusi, ka plāno “atpūsties” no mūzikas un pievērsties citām lietām!
Dziedātāja pavisam nesen ir izlaidusi savas jaunākās dziesmas “I Drink Wine” videoklipu. Adele saviem faniem ir darījusi zināmu, ka jauna albuma radīšana šobrīd nav viņas prioritāte. Viņa atklāja, ka vēlas nedaudz atpūsties no mūzikas un pievērsties savai izglītībai. Dziedātāja plāno sākt studēt un iegūt grādu angļu literatūrā, viņa ļoti nožēlo, ka pusaudžu gados nav iestājusies universitātē.
Video (noskaties dziedātājas jaunāko mūzikas video)
“Es vēlos iegūt grādu angļu literatūrā. Ja man nekas nebūtu izdevies ar dziedāšanu, es noteikti būtu skolotāja. Es domāju, ka būtu angļu valodas skolotāja,” sacīja zvaigzne.
Viņa neslēpa, ka neplāno apmeklēt lekcijas klātienē kādā no universitātēm, bet gan mācīties tiešsaistē.
“Es neiešu uz universitāti, es to darīšu tiešsaistē ar pasniedzēju, tāds ir mans plāns 2025. gadam. Tas ir tikai, lai es iegūtu kvalifikāciju.”
Jau kādu laiku klīda runas, ka Keita Mildtone ir stāvoklī, bet tās netika apstiprinātas. Tagad tapis zināms, ka šīs baumas ir patiesas, Keita jau 2 gadus vēlējusies ceturto mazuli un beidzot tas ir noticis!
Laikraksts “International Business Times” raksta, ka prinča Viljama un Keitas ģimenē gaidāms mazulis. Zināms, ka Viljams šos jaunumus atklājis arī karalienei Elizabetei II īsi pirms viņa devusies mūžībā 8. septembrī.
Laikrakstā teikts: “Ir runas, ka īsi pirms aiziešanas, karalienes Elizabetes II mazdēls princis Viljams viņai to pateica, jo lūdza viņas svētību šim bērniņam. Viņa bija ļoti priecīga par viņiem. Viņi ar Keitu zināja, cik ļoti karaliene visu savu dzīvi ir mīlējusi savus mazbērnus un mazmazbērnus – viņa tiešām viņus mīlēja, īpašo maziņos.”
Kāds nezināms avots žurnālam “Star” atklājis, ka Keita šobrīd ir “septītajās debesīs”, par spīti tam, ka tāpat kā iepriekšējās grūtniecībās, viņa izjūt smagu toksikozi.
Video
Interesanti, ka pavisam nesen karaliskās ģimenes eksperts Kriss Šips medijiem pauda viedokli, ka diezin vai Keita kādreiz kļūs par ceturtā bērna mammu, jo Velsas princim un princesei ir ļoti svarīgs “zaļo” aktīvistu viedoklis, kas uzskata, ka planēta kļūst pārapdzīvota…
Keitas Midltones un prinča Viljama ģimenē aug trīš bērni – 9 gadus vecais princis Džordžs, 7 gadus vecā princese Šarlote un 4 gadus vecais princis Luiss.
Ikviens dienā zaudē vidēji ap 50-200 matu, un tas ir dabisks process, ko cilvēki pat var nepamanīt. Brīdī, kad kuplā matu rota kļuvusi būtiski plānāka un izkritušos matus var pamanīt sev visapkārt – gan ķemmē, gan dušā, gan uz džempera – jāsāk aizdomāties par problēmas cēloni. Pastiprinātas matu izkrišanas cēlonis var būt gan vitamīnu trūkums, gan tieši otrādi – to pārdozēšana, tomēr tie nebūt nav vienīgie. Kas var izraisīt pastiprinātu matu izkrišanu, kad problēmai jāpievērš īpaša uzmanība un kā rīkoties, lai mazinātu matu izkrišanu, stāsta aptieku tīkla sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Katram matam ir savs noteiktais dzīves ilgums, bet vidēji tas ir no 2 līdz 6 gadiem. Šajā periodā mats izdzīvo divas fāzes. Tā dēvētajā augšanas fāzē (anagēnā fāze) mata saknīte atrodas dziļākajā ādas slānī un stingri turas. Tam seko miera jeb telogēna fāze, kad mata dzīves misija ir galā, tas vairs neaug. Ja tādu atpūtas fāzē esošu matu parautu spēcīgāk, tas, visticamāk, izkristu, bet, ja neaiztiktu, pēc laika tāpat mats izkristu un 2-3 mēnešu laikā tā vietā sāktu augt jauns mata stiebrs. “Tā kā mati ir samērā jutīga struktūra, tie ātri reaģē arī uz dažādu vielu trūkumu organismā, hormonālu disbalansu, uz veselības problēmām. Ļoti bieži nespodri, lūstoši, plāni mati norāda uz iekšķīgām saslimšanām, regulāru stresu vai organisma pārslodzi. Reizēm mati mēdz izkrist arī ģenētisku iemeslu dēļ – to sauc par androgēno alopēciju. Tā ir problēma, ar kuru biežāk sastopas stiprā dzimuma pārstāvji, kad matu līnija lēnām atkāpjas – sākumā deniņu zonā, tad pakausī, bet vēlāk arī no galvas virsējās daļas,” izskaidro Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa. Androgēnās alopēcijas gadījumā ieteicams konsultēties ar matu ārstu jeb trihologu.
Salīdzinoši daudz biežāk tiek novērota matu izkrišana telogēnā fāzē un iemesli var būt visdažādākie:
Apotheka farmaceite Amanda Ozoliņa aicina aizdomāties arī par citu vielu deficītu, ja tiek novērots, ka mati kļuvuši nespodri, plāni un pastiprināti izkrīt:
Ieteikumi, kā nezaudēt matus:
Trīs pazīmes, kad laiks vizītei pie trihologa (matu speciālista):
Strauji tuvojas valsts svētki, kad skolās un bērnudārzos nereti tiek rīkoti pasākumi ar audzēkņu piedalīšanos. Pēc tam pavisam drīz jau Ziemassvētki ar tiem piederīgo dzejoļu skaitīšanu. Bet ko iesākt, ja bērns baidās uzstāties? Ieteikumos dalās Rimi Bērniem labsajūtas eksperte, ārste-psihoterapeite Laura Valaine.
Ja bērns izjūt satraukumu, uzstājoties publikas priekšā, lasot tekstu klasei, ienākot telpā, kurā atrodas daudz cilvēku, to sauc par sociālo trauksmi. Tās pamatā ir negatīvs pareģojums par nākotni – notiks kaut kas slikts, stāsta Laura Valaine.
Trauksmei raksturīga izvairīšanās uzvedība, un bērns var pat paziņot, ka vispār nekāps uz skatuves. “Ja cilvēkam ir bail uzstāties, tas nozīmē, ka viņam šķiet – notiks kaut kas nepatīkams vai slikts, un varbūt šāda pieredze jau bijusi,” norāda Rimi Bērniem eksperte.
Kāpēc rodas bailes uzstāties?
Visbiežāk bērni pirms uzstāšanās izjūt sociālo trauksmi, jo viņiem ir bail:
Ja vecāki pamana, ka bērnam ir šādas bailes, problēmu nevajadzētu mazināt, lietojot tādas frāzes kā “Nav, par ko satraukties – tas ir tikai dzejolis!” vai nodarboties ar salīdzināšanu, norādot: “Paskaties, visi var – kāpēc tu nevari?!” Tā vietā būtu nepieciešams noskaidrot, kas tieši sociālo trauksmi rada.
Uzstāšanās baiļu iemesli var būt ļoti dažādi:
Atceries!
Bērns nav vakara vadītājs un izklaidētājs! Nevajag spiest viņu skaitīt dzejoļus, spēlēt klavieres, dziedāt un dejot viesiem par prieku, ja tā nav viņa paša dabiska vēlme. Piespiešana radīs negatīvu pieredzi, kuras dēļ nākotnē bērns var izvairīties uzstāties publikas priekšā.
6 veidi, kā palīdzēt
Kad baiļu cēlonis ir noskaidrots, vecāki var izmantot dažādus paņēmienus, lai bērnam palīdzētu tikt ar trauksmi galā. Uzzini, kādi tie ir!
Iedrošināšana. Ja sociālā trauksme no uzstāšanās radusies negatīvas pieredzes dēļ, bērnam var skaidrot: tas nenozīmē, ka šāda situācija noteikti atkārtosies. Grūtībām var tikt pāri, tikai mēģinot vēlreiz un vēlreiz.
Dalīšanās pieredzē. Ja vecākiem ir bijusi pieredze, uzstājoties skolā, viņi var bērnam pastāstīt, kā ar tā saukto “lampu drudzi” tikt galā.
Palīdzība gatavošanās procesā. Ja bērnam jāmācās no galvas dzejolis, var iedrošinošā veidā aicināt viņu patrenēties skaitīt to mājās vecāku priekšā, pēc tam – kādai citai ģimenei, draugiem vai lielākai auditorijai. Tādējādi bērns apgūs, ka mēģināšana bailes mazina.
Piemēru rādīšana, minot gadījumus, kad nepiepildījās bērna “pareģojums” par iespējamu neizdošanos.
Jautāšana par to, kas ir pats sliktākais, kas var notikt, pat ja uzstāšanās neizdosies, kā plānots.
Klases mikroklimata izzināšana. Lai noskaidrotu, vai bērna baiļu iemesls varētu būt mobings un izsmiešana skolā, ieteicams sazināties ar klases audzinātāju vai kādu no priekšmetu skolotājiem.
Ja bērnam uzstāšanās rada trauksmes un panikas lēkmes vai arī izvairīšanās uzvedības dēļ viņš sāk izolēties no sabiedrības un jūtas komfortabli tikai mājās, nepieciešams vērsties pie ārsta-psihoterapeita vai bērnu psihiatra.
Kāpēc vispār vajag uzstāties?
Ir vecāki, kas bērnu uztver kā savu narcistisko paplašinājumu un paziņo, ka jutīsies apkaunoti, ja uzstāšanās neizdosies. Ir arī tādi, kas piesola kaut ko nopirkt, lai tikai bērns kāptu uz skatuves. Abos gadījumos tiek radīta ārējā motivācija, kas nedod rezultātu ilgtermiņā, norāda Rimi Bērniem eksperte. Tā vietā bērnam vajadzētu radīt iekšējo motivāciju, ko var panākt, runājot par ieguvumiem turpmākajā dzīvē.
“Ir ļoti daudz lietu, ko bērnam dod kaut vai maza dzejolīša norunāšana,” saka Laura Valaine. Pirmkārt, tas palīdz trenēt atmiņu, runu, paplašina vārdu krājumu. Otrkārt, trenē prasmes sevi prezentēt, uzstāties publikas priekšā. Treškārt, šādā veidā bērns apgūst stresa toleranci. Visas šīs prasmes viņam nākotnē būs nepieciešamas – kaut vai dodoties uz darba pārrunām.
Der zināt
Sociālā trauksme nav tikai negatīva pieredze. Minimālās devās tā ir nepieciešama, jo liek izjust atbildību pret auditoriju un motivē priekšnesumam sagatavoties kvalitatīvi. Ja cilvēks kļūst pārāk pašpārliecināts, viņš vairs nav kritisks pret sevi – savu uzdevumu paveiks, bet tas noteikti nebūs labākais, uz ko ir spējīgs.
Katru gadu Latvijā no dzemdes kakla vēža mirst vairāk nekā 100 sieviešu – procentuāli gadā tie ir 50,9% no visām sievietēm ar dzemdes kakla vēža diagnozi. Šis ir sliktākais rādītājs Baltijas valstīs. Turklāt arī atsaucība Latvijā uz dzemdes kakla vēža skrīningu ir zemākā Baltijā – tikai 35,1% sieviešu izmanto iespēju veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi. Lai izvērtētu nepieciešamos uzlabojumus vēža skrīninga programmai un veicinātu skrīninga aptveri, sievietes tiek aicinātas dalīties savā pieredzē, aizpildot anketu par dzemdes kakla skrīningu Latvijā.
Dzemdes kakla vēzis Latvijā ir otrs izplatītākais vēža veids pēc krūts vēža sievietēm reproduktīvajā vecumā. Diemžēl statistika ir skaudra visās Baltijas valstīs – katrā ik gadu dzemdes kakla vēža diagnoze tiek uzstādīta vairāk nekā 800 sievietēm[1]. Gada griezumā mirstības no dzemdes kakla vēža rādītāji visaugstākie ir tieši Latvijā, sasniedzot 50,9%. Lietuvā no šīs slimības ik gadu mirst 46,8%, bet Igaunijā – 31,6% sieviešu ar uzstādītu diagnozi. Kopumā Baltijā atsaucība uz valsts apmaksātu dzemdes kakla skrīningu ir zem 50%. Taču tieši Latvijā tā ir kritiska – vien 35,1% uzaicinājumu saņēmušo sieviešu vecuma grupā no 25 līdz 69 gadiem izmanto iespēju pārbaudīties. Savukārt pārējās Baltijas valstīs situācija ir labāka – Lietuvā valsts apmaksātu skrīningu pērn veica 52% sieviešu vecuma grupā no 25 līdz 60 gadiem, savukārt Igaunijā 50,6% vecuma grupā no 30 līdz 65 gadiem.
Likumsakarīgi, ka Latvijā, kur dzemdes kakla vēža skrīninga aptvere ir viszemākā, Pasaules Veselības organizācijas statistika uzrāda Baltijas valstu starpā visaugstāko mirstību. Savukārt Igaunijā, kur profilaktisko pārbaudi veic teju puse no aicinājumu saņēmušajām sievietēm, mirstība no šī vēža veida ir ievērojami zemāka. Medicīnas eksperti uzsver, ka tas nav nejauši, jo neregulāra skrīninga veikšana vai izvairīšanās no tā bieži vien kavē iespēju atklāt dzemdes kakla vēzi agrīnā formā. Latvijā bieži vien mēdz uzskatīt, ka pat agrīnā formā konstatēts vēzis ir teju vai nāves spriedums, taču medicīnas pārstāvji norāda, ka tā nav. Dzemdes kakla vēzis ir ārstējams, jo īpaši pie laicīgas diagnostikas. Regulāra dzemdes kakla skrīninga veikšana ļauj savlaicīgi atklāt ne vien diagnozi, bet arī jebkādas pirmsvēža izmaiņas, tādējādi padarot ārstniecību ievērojami vieglāku.
Būtiski uzsvērt, ka no šā gada dzemdes kakla vēža skrīninga programmā tika veikti uzlabojumi, kas veicināja pārbaudes precizitāti. Tā rezultātā turpmāk sievietes tiks aicinātas veikt dzemdes kakla profilaktisko pārbaudi ik pēc 5 gadiem, nevis 3, kā tas bija iepriekš. Taču, lai šo izmaiņu rezultātā sievietes neizlaistu nevienu nepieciešamo skrīninga vizīti, ir iespējams, ka ginekologs pārejas posmā noteiks pārbaudes biežumu. Līdz ar to ir svarīgi paļauties uz savu ārstu.
Lai noskaidrotu efektīvākos skrīninga aptveres veicināšanas pasākumus, sievietes Baltijā tiek aicinātas dalīties savā dzemdes kakla vēža skrīninga pieredzē, aizpildot Veselības aprūpes kompānijas “Roche” izveidotu aptaujas anketu.
“Dzemdes kakla vēzis ir pilnībā novēršams. Mums ir visas zināšanas un instrumenti, lai sievietēm no šīs slimības vairs nenāktos mirt. Veiksmīga valsts skrīninga programma, kas balstīta uz savlaicīgu diagnostiku un citām profilaksi veicinošām metodēm, ir būtiska dzemdes kakla vēža izkaušanā. Mēs vēlamies palīdzēt un kopīgi izveidot efektīvu veselības sistēmu, tāpēc aicinām sievietes dalīties pieredzē, lai kopā ar nozares profesionāļiem atbalstītu katras sievietes vēlmi būt veselai. Šie apkopotie dati tiks izmantoti, lai veicinātu skrīninga programmas efektivitāti, un vienlaikus šī aptauja kalpos kā atgādinājums ikvienai sievietei Latvijā, Lietuvā un Igaunijā par skrīninga programmas nozīmīgumu,” saka Dalimils Zureks, “Roche” diagnostikas departamenta vadītājs Baltijas valstīs.
Saņemtie dati tiks izmantoti, lai izprastu sieviešu motivāciju piedalīties dzemdes kakla vēža skrīningā, līdz ar to varēs secināt, kā veicināt motivāciju un ieradumu atsaukties aicinājumam uz pārbaudi. Rezultāti tiks prezentēti un izvērtēti “Roche” organizētā nozares profesionāļu konferencē “Roche Women’s Health Day” 26. novembrī Rīgā.
Saite uz aptaujas anketu: https://womantowoman.lv/
[1] https://ecis.jrc.ec.europa.eu/explorer.php?$0-0$1-All$2-All$4-2$3-30$6-0,85$5-2020,2020$7-8$CEstByCountry$X0_8-3$X0_19-AE27$X0_20-No$CEstBySexByCountry$X1_8-3$X1_19-AE27$X1_-1-1$CEstByIndiByCountry$X2_8-3$X2_19-AE27$X2_20-No$CEstRelative$X3_8-3$X3_9-AE27$X3_19-AE27$CEstByCountryTable$X4_19-AE27
Džeremijs Frīmens, kurš ir speciālists, kas lasa pēc lūpām, britu medijam “Daily Mail” atklāja, ka karalienes Elizabetes II bēru ceremonijā noticis kāds interesants gadījums. Elizabetes II bēres notika Londonā 19. septembrī, tajās karaļa Čārlza III sieva Kamilla nebija apmierināta ar to, kā bērēs uzvedas Keitas Midltones un prinča Viljama bērni.
Ketrīna Midltone bēru ceremoniju apmeklēja kopā ar diviem no saviem trīs bērniem – 9 gadus veco princi Džordžu un 7 gadus veco princesi Šarloti.
Mēs atradām video, kurā redzams šis nepatīkamais brīdis. Visticamāk, vecākais brālis princis Džordžs satvēris māsu Šarloti, bet viņa iesaukusies “ai” un pagriezās pret savu brāli. Vairāki karaliskās ģimenes locekļi ievēroja šo brīdi, video ir redzams, ka Megana Mārkla par to tikai pasmaida, bet karaļa sieva nebija sajūsmā par bērnu uzmanību.
Video
Kamillu nokaitināja šāda “nepieklājīga” rīcība, viņa sarauca uzacis un norādot uz Šarloti, pirms pagriezās pret Keitu, teica: “Paņem viņu!”.
Nelielā vārdu apmaiņa tika pārraidīta arī TV kanālos, tiešraidē. Zināms, ka arī skatītāji pamanīja šīs bērnu ķildas.
Ja tu gribi būt labākais, tev jādara lietas, kuras citi nav gatavi darīt.
Maikls Felpss
Ikviens no mums ikdienā zināmā mērā saskaras ar stresu, taču mēdz būt arī situācijas, kad tas ir krietni par daudz un kļūst sarežģīti to kontrolēt. Savukārt stress ietekmē cilvēka nervu sistēmu un tās vispārējo darbību. Pastāv arī uzskats, ka stresa un uztraukuma laikā zaudētās nervu šūnas neatjaunojas – vai tā ir taisnība? Kā funkcionē cilvēka nervu sistēma, vai nervu šūnas atjaunojas un kā saglabāt mieru jebkurā situācijā, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Nervu sistēma – kas to ietekmē?
To veido nervu šūnas jeb neironi, kuru galvenais uzdevums ir informācijas uztvere un pārvade no galvas un muguras smadzenēm uz visu pārējo ķermeni. Tie arī nodrošina organisma pielāgošanos apkārtējai videi, kā arī veicina apzinātu un neapzinātu kustību koordināciju, piemēram, tādā veidā mēs varam staigāt vai reaģēt uz sāpēm. Nervu sistēmu un tās darbību ietekmē ne tikai cilvēka novecošana, bet arī daudzi citi faktori. Viens no būtiskākajiem ir ilgstošs un paaugstināts stress. Tā laikā samazinās jau esošo nervu šūnu izturība pret citiem kaitīgiem faktoriem. Kad stress samazinās, nervu šūnas pilnībā vai daļēji atgūst savu sākotnējo funkcionalitāti. Tāpat ietekmējošie faktori ir arī ikdienas uzturs, fiziskās aktivitātes, pārslodze, toksisko vielu (alkohola) patēriņš. Nervu sistēmas darbību var ietekmēt arī dažādas slimības, piemēram, ateroskleroze vai Alcheimera slimība. Savukārt insulta un traumu gadījumā, atkarībā no bojājuma atrašanās vietas un lieluma, nervu sistēmas defekts var būt ļoti dziļš un neatgriezenisks.
Ja cilvēks atrodas ilgstošā stresa stāvoklī, var parādīties tādas blakusparādības kā:
Vai nervu šūnas atjaunojas?
Cilvēka smadzenēs veidojas jaunas šūnas, to sauc par neiroģenēzi. Jo cilvēks ir jaunāks, jo aktīvāka ir jaunu šūnu veidošanās – gados jaunākiem cilvēkiem vidēji diennakts laikā var izveidoties līdz pat 700 jaunām nervu šūnām. Nervu šūnas arī var atjaunoties, taču tas notiek lēni un ne pilnīgi. Cilvēkam kļūstot vecākam, šie procesi kļūst lēnāki, mazāk veidojas jaunas sinapses jeb saistības starp nervu šūnām, kas nodrošina impulsu pārvadi visā organismā. Medicīnā to dēvē par neiroplasticitātes trūkumu, kura dēļ vecākiem cilvēkiem var būt dažādi emocionālie vai atmiņas traucējumi.
Kā uzturēt nervu sistēmas veselību?
Ir dažādi veidi, kā cilvēks ikdienā pats var mazināt stresu un saglabāt mieru. Turklāt jaunu ikdienas ieradumu ieviešana neprasa pārāk lielus ieguldījumus. Ikvienam ir būtiski atrast sev patīkamākās metodes.
2021. gada veiktajā “NielsenIQ” pētījumā “Euroaptieka” atkārtoti atzīta par populārāko aptieku tīklu Latvijā, iedzīvotājiem nodrošinot zemākās cenas. Vērtējot aptieku tīklu lojalitātes programmas, iedzīvotāji “Euroaptieka” lojalitātes programmu “Medus karte” atzina par pievilcīgāko starp visiem aptieku tīkliem.
Klepus rada nepatīkamas un traucējošas sajūtas gan dienā, gan nakts laikā. Tomēr nevajadzētu ķerties pie klepus ārstēšanas, nenoskaidrojot tā patieso cēloni. “Ir vairāki jautājumi, ko noteikti uzdos farmaceits, pirms piedāvās kādu no aptiekā pieejamiem līdzekļiem pret klepu,” saka “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva.
Tas farmaceitam ir jānoskaidro
Kāds ir potenciālā zaļu lietotāja vecums? Dažas zāles pret klepu ir paredzētas gan pieaugušajiem, gan bērniem, dažas drīkst lietot pieaugušie un bērni no 12 gadu vecuma, un ir medikamenti, kas domāti tikai pieaugušajiem. Atsevišķi pretklepus līdzekļi ir piemēroti mazuļiem no viena gada vecuma, tiesa, vairāk ir tādu, ko drīkst lietot bērni vecumā no trim, četriem gadiem. Augu preparāti ne vienmēr ir ieteicami bērniem, par to piemērotību noteikti nepieciešams jautāt ārstam.
Kad klepus sākās un cik ilgi tas jau turpinās? Jānoskaidro, lai saprastu, vai klepus ir akūts simptoms vai arī tas ir traucējošs ilgāku laiku. Šī informācija farmaceitam ļauj domāt par klepus iespējamiem cēloņiem – pie vainas varētu būt vīrusa infekcija vai varbūt klepus ir kādas citas slimības, piemēram, atviļņa simptoms. Smēķētāja ieilgušais klepus var liecināt par hronisku elpceļu slimību.
Vai ikdienā lieto kādus medikamentus? Tas ir patiešām svarīgi, piemēram, paaugstināta asinsspiediena gadījumā, tā kā dažu asinsspiedienu pazeminošu medikamentu blakusparādība var būt sauss klepus.
Kā ar alerģiskām reakcijām – lietojot zāles, tādas ir bijušas? Gadās, ka cilvēks ir novērojis alerģisku reakciju, piemēram, pret kādu no ārstniecības augiem, ko mēdz saturēt klepus sīrupi.
Vai līdz šim jau ir lietots kāds pretklepus līdzeklis? Tas ir svarīgi, jo katram līdzeklim ir ieteicamais lietošanas ilgums. Zinot, ko tieši cilvēks jau ir mēģinājis lietot, un savietojot šo informāciju ar atbildēm uz iepriekšminētajiem jautājumiem, farmaceits var spriest par šādas terapijas efektivitāti un, iespējams, mudināt vērsties pie ārsta.
Klepus no klepus atšķiras
Klepu var raksturot dažādi un parasti tas ir svarīgi gan ārstam, diagnozes precizēšanai, gan farmaceitam, aptiekā konsultējot par pretklepus līdzekļiem. “Klepus var būt atkrēpojošs jeb produktīvs, sauss, vai spastisks, turklāt slimošanas laikā klepus veids var mainīties, piemēram, sākumā tas ir sauss, taču vēlāk – ar krēpām. Pretklepus līdzeklis jāpiemeklē, atbilstoši tam, kā klepus izpaužas.
Sausa klepus gadījumā elpceļus ir svarīgi nomierināt. Augu valsts preparāti – sīrupi, pastilas, tējas var palīdzēt novērst kairinājumu un veicināt atklepošanu.
Ja ir mitrs klepus, to ar medikamentiem nevajadzētu nomākt – elpceļus ir svarīgi attīrīt, lai nekrājas krēpas, kas var apgrūtināt elpošanu,” skaidro farmaceite un piebilst, ka ir pretklepus medikamenti, kā lietošana jāpārtrauc, tiklīdz krēpas sākušas atdalīties.
Savukārt spastiska klepus gadījuma būs nepieciešams bronholītisks līdzeklis, kas samazina elpceļu pretestību un palielinās bronhu caurlaidību, tā atvieglojot elpošanu.
“Nepatīkamas sajūtas var sagādāt nakts klepus. Ja klepus patiešām parādās tikai naktīs, noteikti jākonsultējas ar ģimenes ārstu, jo, iespējams, klepu izraisa nevis kāda elpceļu infekcija, bet, piemēram, atvilņa slimība vai sirds slimība. Kādai daļai cilvēku, kuri lieto noteiktus medikamentus sirds mazspējas ārstēšanai, arī tie var izraisīt klepu. Tas gan attiecas galvenokārt uz pieaugušajiem. Bērni naktīs nereti klepo, jo horizontālā stāvoklī aizdegunē sakrājas sekrēts, kas kairina un izraisa reakciju – klepu. To svarīgi saprast un ārstēt nevis klepu, bet slimību, kas to izraisa,” saka Linda Fevraļeva.
Kādu zāļu formu izvelēties?
Zāles pret klepu pieejamas dažādās formās. Līdzteku tabletēm un kapsulām, liels ir klepus sīrupu piedāvājums. Vīrusa infekcijas gadījumā, kad ir gan klepus, gan citi saaukstēšanās simptomi, var noderēt šķīstošie pulveri, kam ir kombinēta iedarbība.
Aptiekas piedāvā arī kompresijas inhalatorus – tie izdala mikroskopiskas zāļu šķīduma vielas daļiņas, ko viegli ieelpot, lai mīkstinātu bronhu sekrētu un veicinātu atkrēpošanu.
Rudens vīrusi un klepus profilakse
Protams, ka, “noķerot” rudens vīrusu, gribētos ar to tikt galā pēc iespējas ātrāk, nepieļaujot, ka attīstās klepus, kas parasti tomēr nav gluži pirmais simptoms.
Farmaceite iesaka: “Līdzko ir sajūta, ka parādās saaukstēšanās simptomi, nenāktu par ļaunu palīdzēt imūnsistēmai pēc iespējas labāk veikt savu darbu. Pieaugušie var uzņemt C vitamīnu, cinku, selēnu. Noderīgas būs arī tādas procedūras, kā pēdu un krūšu ierīvēšana uz nakti ar kādu sildošu, piemēram, terpentīna ziedi. Ja tās pie rokas nav, var uzlīmēt sinepju vai piparu plāksteri. Vecmāmiņu metode – kāju sildīšana – arī dažreiz gluži labi palīdz, tiesa, to drīkst piekopt tikai tad, ja nav paaugstināta ķermeņa temperatūra. Tā pat der atcerēties, ka var novietot pie gultas vai mazliet uzpilināt uz mājas apģērba ēterisko eļļu, piemēram, tādu, kas iegūta no eikalipta vai priežu pumpuriem – tā var palīdzēt atvieglot elpošanu.”
Farmaceite brīdina uzmanīties – ieildzis klepus var liecināt par hroniskām elpceļu un plaušu slimībām, piemēram, hronisku obstruktīvo plaušu slimību, bronhiālo astmu vai plaušu tuberkulozi.
Kad noteikti jādodas pie ārsta?
Iespējamie izmeklējumi
Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.
Ja tu domā, ka tu nevari, tu nevarēsi, un, ja tu domā, ka tu vari, tu varēsi. Tavs ķermenis sekos tavam prātam.
Kellija Velsa
Mūsdienu steidzīgā dzīves ritma dēļ un laika taupīšanas nolūkos izlaistas pusdienas nav retums. Noslogoto profesiju pārstāvji mēdz atrunāties, ka lielā darba apjoma dēļ pusdienu ieturēšanai vienkārši nav laika. Tomēr pilnvērtīga pusdienu maltīte palīdz optimizēt intelektuālās spējas atlikušās darba dienas laikā, kā arī regulēt enerģiju un cukura līmeni asinīs.
“Narvesen” kopā ar uztura speciālisti Lizeti Pugu piedāvā četras receptes uzturvielām bagātu silto pusdienu pagatavošanai un praktiskus ieteikumus, kā steidzīgajiem rīkoties, lai ēdienreizi darba dienas vidū nenāktos izlaist. Šo maltīšu pagatavošana neaizņems daudz laika, taču ievērojami uzlabos labsajūtu un darba spējas.
Ātri sagatavojamas sildošu maltīšu idejas rudens un ziemas periodam
Ne vienmēr pusdienām ir jābūt sarežģītām un ilgi gatavojamām. Pusdienu sagatavošana līdzņemšanai var būt arī vienkārša, atstājot sarežģītāk pagatavojamos ēdienus vakariņām vai brīvdienām.
Nākamreiz, kad gatavosi ēdienu līdzņemšanai uz darbu, izmēģini kādu no šīm receptēm:
Ieteikumi steidzīgajiem un tiem, kam nav laika vai nepatīk gatavot
Bieži laika trūkuma, noguruma un straujās ikdienas dēļ par izsalkumu aizmirstam, taču izlaistas maltītes vienmēr rezultējas liekās uzkodās. “Svarīgi, lai pamata ēdienreizes būtu pilnvērtīgas un saturētu trīs uzturvielu grupas – dažādu krāsu dārzeņus, graudaugus (griķus, rīsus, kartupeļus, maizi) un olbaltumvielas (gaļu, zivis, olas, biezpienu, pākšaugus). Katra no šīm produktu grupām veido sāta sajūtu, vairo enerģiju un nodrošina ar vērtīgām šķiedrvielām, vitamīniem un minerālvielām, kas organismam ir ļoti nepieciešamas. Mūsdienās ir tendence no ēdienreizēm izslēgt graudaugus, taču jāatceras, ka vēlāk šos ogļhidrātus mēs mēdzam kompensēt ar saldu kafiju un kādu kārumiņu. Tādēļ ir vērts pievērst uzmanību tam, lai pamata ēdienreizēs būtu iekļautas visas trīs minētās uzturvielu grupas,” stāsta Lizete Puga.
Brīžos, kad trūkst laika un motivācijas gatavot maltīti līdzņemšanai, ir labi zināt veselīgākās iespējas ēdiena iegādei tuvējā apkārtnē, citādi ķermeni dienas laikā māks neremdējams izsalkums un agri vai vēlu mutē nonāks pirmais našķis, kas gadīsies pa rokai.
“Ja neizdodas pagatavot pilnvērtīgu maltīti pašam, laba alternatīva ir līdzi paņemt pamatlietas, piemēram rudzu maizes šķēli ar humosu un kādu svaigu dārzeni, ko kombinēt ar veikalos atrodamiem produktiem, piemēram, jau gataviem salātiem un siltajām maltītēm no “Narvesen”.
Nav nekāds noslēpums, ka daudzas attiecības beidzas vēl pirms tās ir kārtīgi sākušās. Kā kļūt par izņēmumu?
Vispirms dibini draudzību
Tā ir viena no mūsdienu attiecību problēmām. Sociālie tīkli un telefona aplikācijas ļauj cilvēkam sākt attiecības uzreiz, nemaz cilvēku tā īsti nepazīstot.
Rezultātā mēs iepazīstam cilvēku un iemīlamies reizē. Bieži vien otrais notiek ātrāk, bet, tā kā mēs cilvēku nepazīstam, tad iemīlamies ilūzijā vai savās fantāzijās. Tieši tāpēc tik bieži sanāk vilties.
Nesteidzies, labāk biežāk tiecies klātienē un mazāk telefonā un internetā. Tā vismaz tu iepazīsi reālo cilvēku.
Centība un komunikācija
Izrādi savu mīlestību caur kvalitatīvi pavadītu laiku. Pēc darba ēdiet kopā vakariņas, pajautā viņam, kā pagāja diena, izrādi atbalstu un atstāj mīlestības zīmītes. Regulāri dalies ar savām domām un idejām, it īpaši tām, kurām ir tieša saistība ar jūsu attiecībām. Izrunājieties un meklējiet kompromisus, ja tas ir nepieciešams.
Strīdos esiet izvēlīgi
Tavs partneris var aizmirst nolaist poda vāku vai izmazgāt izlietni pēc skūšanās, bet tas ir normāli. Varbūt tevi tas sarūgtina, bet tas noteikti nav iemesls strīdam. Vienkārši iztēlojies, cik muļķīgi būs, ja jūsu attiecības beigsies nekārtības vannasistabā dēļ.
Strīdi – tas ir normāli, bet uzmanīgi izvērtē, kā dēļ būtu vērts to darīt. Priekš kam lieki tērēt savu enerģiju?
„Dzirkstele” neilgst mūžīgi
Lai arī cik nevainojamas būtu jūsu attiecības un lai arī cik spēcīgu saikne jūsu starpā nebūtu, pēc gada vai pāris jūsu jūtas mainīsies. Varbūt pat radīsies vēlme pameklēt tādu dzirkstelīti citā vietā. Bet, vai tas ir tā vērts? Lai visu atkal pēc gada pārtrauktu? Varbūt labāk pacensties esošajās attiecībās?
Esi reālistiska
Tava dzīve nebūs mūžīga pasaka. Negaidi, ka tavs partneris dziedās tev serenādes vai pametīs visus darbus, lai visu dienu gulētu ar tevi gultā un skatītos filmas.
Jūsu ceļā būs grūtības, un tas ir normāli. Fantāzijām par ideālām attiecībām ir jāpaliek fantāzijām, un tās nedrīkst ietekmēt tavu privāto dzīvi.
Jūtas ne vienmēr visu atrisina
Protams, jūsu jūtām ir jābūt attiecību pamatam, bet tas nav viss. Mīlestība neuzveic visu. Tā neuzveic finansiālās grūtības, personīgos kompleksus un vienkāršu jūsu nesaderību. Tas ir jāatceras.
Esam apkopojuši statistiku un 10 lasītākos rakstus oktobrī. Uzzini vairāk par Dieviete.lv un paldies, ka esi kopā ar mums!
10 lasītākie raksti 2022. gada oktobrī:
1. Horoskops: 3 horoskopa zīmes, kurām ir grūti izveidot stabilas attiecības! (2761 lasījumi)
2. 8 paņēmieni, lai piesaistītu vīrieša uzmanību! (2093 lasījumi)
3. Tapis zināms, ka seriāla “Pilna māja” aktiera Boba Sageta saknes ir meklējamas Latvijā (+VIDEO) (1846 lasījumi)
4. Lāča vajātājs ir noskaidrots! (+VIDEO) (1640 lasījumi)
5. 5 aizraujoši seriāli, kas izturējuši laika pārbaudi! (1542 lasījumi)
6. Alla Pugačova kopā ar bērniem pamet Krieviju un pārdod savu lepno pili! (1538 lasījumi)
7. Vēsture atkārtojas: Karali Čārlzu III sadusmo Keitai Midltonei veltītā uzmanība! (+VIDEO) (1407 lasījumi)
8. Horoskops: 3 horoskopa zīmes, kuras mēdz ļoti ātri apvainoties! (1277 lasījumi)
9. Mūžībā devusies seriāla “Noziegumam pa pēdām” zvaigzne Andžela Lensberija (+VIDEO) (1187 lasījumi)
10. 76 gadus vecā Šēra parāda savu fantastisko figūru “Balmain” modes skatē! (+VIDEO) (1179 lasījumi)
Oktobra statistika (saskaņā ar Google Analytics):
Lietotāji – 204 732
Lapu skatījumi – 1 957 985
Vid. sesijas ilgums – 00:05:08
Seko mūsu aktuālajām ziņām sociālajos tīklos:
Facebook 82 644 sekotājas
Facebook autorraksti 34 141 sekotājas
Draugiem 90 436 sekotājas
Instagram 15 962 sekotājas
Twitter 10 607 sekotājas
Youtube 74 sekotājas
Telegram 25 sekotājas
Seko Dieviete.lv forumam – forums.dieviete.lv/forums/
Kuldīgas restorānu nedēļa šogad norisināsies astoto sezonu pēc kārtas un jau kļuvusi par gardēžu ikgadēju tradīciju ne tikai kuldīdzniekiem, bet arī pilsētas viesiem. Šogad Kuldīgas restorāna nedēļa notiks no 5. līdz 11. decembrim, kuras laikā četrpadsmit Kuldīgas un tās apkārtnes restorānos un kafejnīcās varēs baudīt svētku laikam sagatavotos piedāvājumus par draudzīgu cenu – divu ēdienu maltīte par 12 eiro un trīs ēdienu maltīte par 17 eiro.
Kuldīga viennozīmīgi ir vērā ņemams Latvijas gastronomijas galamērķis ārpus Rīgas, ar labu un daudzveidīgu piedāvājumu – pilsētā un tās apkārtnē ir vairāk nekā 30 ēdināšanas uzņēmumi. “Gastronomija ir Kuldīgas neatņemama sastāvdaļa, un restorānu vai kafejnīcu apmeklējums nav tikai stāsts par ēšanu, bet ļauj ne tikai pilsētas viesiem, bet arī pašiem kuldīdzniekiem atklāt Kuldīgas vietējo kultūru caur garšu pieredzi”, stāsta “Bangert`s” īpašnieks Artis Rozītis, kurš Kuldīgas restorāna nedēļā piedalās jau kopš pirmsākumiem.
Kuldīgas restorānu nedēļa aizsākās 2017. gada pavasarī kā eksperimentāls pasākums ar 11 dalībniekiem – no kuriem šī gada restorānu nedēļā piedalīsies četri, bet pārējie ir Kuldīgas restorānu nedēļas jaunpienācēji. “Kuldīgas restorānu nedēļa pirms pieciem gadiem bija kā aizraujošs ceļojums nezināmajā. Šobrīd tā ir pieredze un izaicinājums vienlaikus. Katra no restorānu nedēļām ir citāda, tādēļ, jo interesantāk ir tajā piedalīties un nemainīgi gūt jaunus iespaidus,” stāsta Santa Cine, restorāna “Goldingen Room” īpašniece.
Šogad 14 restorānu nedēļas dalībnieki vienojošies kopīgā mērķī – vienu nedēļu īpašu uzmanību veltīt savai Kuldīgas garšai – kādam iedvesma radusies no bērnības atmiņām un tiks gatavots pēc vecmāmiņas receptes, kura reiz arī bijusi pavāre, citam Kuldīgas garša meklējam latviskās virtuves tradīcijās, bet vēl kāds iedvesmojas garšu pasaulē no dabas un Latvijas gadalaikiem. “Bērnības atmiņās ir viegli atgriezties caur smaržu un garšu pasauli. Un šīs siltās sajūtas, kas rodas, atceroties bērnību, Kuldīgas restorānu nedēļā piedāvāsim sajust caur citādākiem ēdieniem, nekā ierasti gatavoja vecāki vai vecvecāki, bet noteikti ar tām pašām sajūtām kā bērnībā!”, skaidro Žanis-Raivo Behmanis, restorāna “Strauss un Kaza” šefpavārs.
Restorānu nedēļa ir lieliska iespēja, lai pie viena galda satiktos ģimenes, darba kolektīvi, draugi vai sen nesatiktas paziņas un ne tikai – tas ir kopējais prieks un svētku sajūta arī pašiem restorāniem! “2017.gadā bijām nofinišējuši savu pirmo eksperimentālo sezonu, guvuši pārliecību par savām spējām un vēlējāmies jaunus izaicinājumus. Pirmā restorānu nedēļa “Pilskrogs” bija ārkārtīgi veiksmīga, tāpēc ar prieku piedalījāmies visās nākamajās. Šogad piedalīsimies atkal, jo restorānu nedēļa mums tāpat kā apmeklētājiem, ir svētki. Pēc restorānu nedēļas maratona vienmēr esam pozitīvi uzlādēti, lai gan noguruši, bet vienmēr guvuši prieku no labām emocijām un foršās kņadas”, sajūtās dalās “Pilskrogs” īpašniece Agnese Grundmane.
Vairāk par Kuldīgas restorānu nedēļu un tās piedāvājumiem: https://tastekuldiga.lv/, Facebook: https://www.facebook.com/TasteKuldiga, Instagram: https://www.instagram.com/tastekuldiga/
Lai organisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt, tam regulāri nepieciešams uzņemt noteiktu daudzumu vitamīnu. Ikkatrs no tiem pilda atšķirīgas funkcijas un ir vitāli svarīgs, lai palīdzētu saglabāt stipru veselību, labu pašsajūtu un nemainīgi augstu dzīves kvalitāti. Viens no būtiskākajiem vitamīniem cilvēka veselībai ir D vitamīns jeb tā dēvētais saules vitamīns, ko liela daļa pasaules iedzīvotāju joprojām neuzņem pietiekamā daudzumā. Saskaņā ar šī gada “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”* pētījuma rezultātiem pēdējā gada laikā D vitamīna trūkums organismā konstatēts teju katram piektajam Latvijas iedzīvotājam. Kāda ir D vitamīna nozīme, kas liecina par tā deficītu un kā vislabāk nodrošināt organismu ar vajadzīgo D vitamīna devu, skaidro aptieku tīkla Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.
D vitamīns pieder pie taukos šķīstošo vitamīnu grupas, un ir iespējams izdalīt divus atšķirīgus D vitamīna veidus – augu valsts izcelsmes D2 vitamīnu jeb ergokalciferolu, ko iespējams uzņemt tikai ar pārtikas produktu palīdzību, kā arī dzīvnieku izcelsmes D3 vitamīnu jeb holekalciferolu, kas sintezējas organismā un var tikt uzņemts arī ar pārtiku.
„D vitamīns organismā veic virkni svarīgu funkciju. Tas regulē kalcija un fosfāta daudzumu organismā, tādējādi rūpējoties par kaulu, zobu un muskuļu veselību, kā arī uzlabo kalcija uzsūkšanos tievajās zarnās, veicina kaulu veidošanos un atjaunošanos. Pietiekams D vitamīna līmenis stiprina imūno sistēmu un mazina iespēju saslimt ar tādām slimībā kā osteoporoze un vēzis. D vitamīnam tāpat varētu būt ietekme arī uz depresijas simptomu mazināšanu un emocionālā līdzsvara saglabāšanu – lai gan joprojām norisinās pētījumi, pacientiem lietojot D vitamīnu, ir novēroti pozitīvi rezultāti,” stāsta Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.
Lai uzņemtu pietiekamu daudzumu D vitamīna, ar sauli nepietiek
D vitamīna aktīvā forma ir kalcitriols, kas organismā veidojas no holekalciferola jeb D3 vitamīna. Ultravioletā starojuma (UVB) ietekmē D vitamīns sintezējas ādā, tomēr valstīs, kur saule lutina vien dažus mēnešus gadā – tai skaitā Latvijā –, to uzkrāt pietiekamā daudzumā nav iespējams. To apliecina arī šogad veiktā “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” pētījuma rezultāti, proti, 18% respondentu atzinuši, ka pēdējā gada laikā viņiem konstatēts nepietiekams D vitamīna daudzums organismā. Vienlaikus jāņem vērā, ka ultravioleto staru intensitāte vasaras mēnešos ir pārmērīgi augsta, kā rezultātā palielinās vēža saslimšanas risks. Lai gan uzturoties saulē un sekojot līdzi tam, lai tur pavadītais laiks nebūtu pārlieku ilgs, organismam ir iespēja gūt D vitamīnu, daudz efektīvāk būs to uzņemt ar pārtikas vai uztura bagātinātāju palīdzību.
D vitamīnu iespējams uzņemt, ēdot treknas zivis, piemēram, 100 grami laša satur vidēji 550 SV (starptautiskās vienības) D vitamīna. Baltijas jūrā nozvejota laša D vitamīna saturs ir 550–924 SV 100 gramos, siļķēs un sardīnēs – 100–200 SV 100 gramos. D vitamīns ir arī citu trekno zivju, piemēram, paltusa un skumbrijas sastāvā. Vērtīgs D vitamīna avots būs arī sēnes, ja vien tās augušas saules staros. Līdzīgi kā cilvēka organismā, arī sēnēs D vitamīns sintezējas saules staru ietekmē. Viena glāze šampinjonu var saturēt līdz pat 1100 SV D vitamīna. D vitamīnu tāpat satur arī govs piens, sojas piens, auzu pārslas un olu dzeltenumi.
„Vajadzīgo D vitamīna devu iespējams nodrošināt arī ar uztura bagātinātāju palīdzību. Aptiekā pieejami dažādi D vitamīna veidi – kapsulas, tabletes, D vitamīns pulverveida, šķidrā un spreja veidā. Tāpat pieejami arī preparāti ar dažādām garšām, kas būs īpaši piemēroti pašiem mazākajiem. Jāņem vērā, ka uz farmaceitiskajiem produktiem D vitamīna devas visbiežāk apzīmētas divos veidos – IU (international units), ka nozīmē to pašu, ko SV jeb starptautiskā vienība, un mcg jeb mikrogrami. 1 mcg D vitamīna atbilst 40 SV. D vitamīns veicina kalcija uzsūkšanos organismā, tāpēc tos ieteicams lietot kopā,” uzsver Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.
Cik daudz D vitamīna organismam nepieciešams?
Ieteicamā D vitamīna diennakts deva atkarīga ne vien no cilvēka vecuma, bet arī no tā, kāds ir D vitamīna līmenis organismā, proti, vai D vitamīna lietošana būs profilaktiska, vai terapeitiska. Tāpat jāņem vērā arī citi faktori, piemēram, organisma vispārējais veselības stāvoklis, ķermeņa svars un ikdienas ieradumi. Izvērtējot analīžu rezultātus, ieteicamo D vitamīna devu noteiks ārsts.
Profilaktiskā dienas deva:
Terapeitiskā dienas deva:
Simptomi, kas var liecināt par D vitamīna deficītu
Par D vitamīna nepietiekamību var liecināt pastiprināts nogurums, stipras muskuļu sāpes, vispārējs vājums un kaulu lūzumi. D vitamīna deficīts var izraisīt kaulu deformācijas, piemēram, rahītu bērniem un kaulu sāpes pieaugušajiem. Bieži vien D vitamīna nepietiekamība sākotnēji noris bez simptomiem, tāpēc ir svarīgi regulāri veikt nepieciešamās analīzes, lai to diagnosticētu laikus. Īpaša piesardzība jāievēro cilvēkiem, kam ir paaugstināts D vitamīna deficīta risks – pacientiem, kuri lieto atsevišķus medikamentus, piemēram, pretkrampju līdzekļus, barbiturātus, glikokortikoīdus, preparātus, kas satur rifampicīnu, kā arī cilvēkiem ar nieru un aknu bojājumiem vai aptaukošanos.
„D vitamīna līmeni organismā iespējams noteikt, veicot asins analīzes laboratorijā. To ieteicams darīt reizi gadā un nepieciešamības gadījumā D vitamīns jāuzņem papildus, tādējādi rūpējoties par savu veselību un imunitāti,” piekodina Apotheka farmaceite Aļina Zazdravņiha.
* “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir daudzveidīgākais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau septiņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam.
Tekstilizstrādājumu nomas uzņēmuma “Lindstrom” apkopotā informācija liecina, ka, sākoties rudens un ziemas sezonai, sabiedriskās vietās ienesto netīrumu daudzums pieaug aptuveni par 70 – 90%, tiem kļūstot par labu augsni dažādām saslimšanām. Ģimenes ārste, sabiedrības veselības konsultante Dana Misiņa atgādina, ka īpaši lipīgas ir pilienveida vīrusu infekcijas, kas izplatās ātrāk un efektīvāk nekā cita veida saslimšanas. “Ja Covid-19 laiks mūs piespieda domāt par preventīviem veselības aizsardzības pasākumiem, šobrīd ne vienmēr to atceramies, tā paši sekmējot nekontrolētu saslimšanu izplatību, kas var rezultēties ilgstošā darbinieku prombūtnē,” piebilst D. Misiņa.
Elpceļu vīrusu infekciju izplatība ir sezonāla – jo vēsāks laiks, jo ātrāk un vieglāk tie izplatās. Lielu iespaidu un ātro izplatības tempu atstāj fakts, ka liela daļa sabiedrības uzturas telpās, nevis ārpus tām, palielinot vīrusu izplatības risku.
Turpina D. Misiņa: “Vīrusiem patīk mitrs un vēss laiks, jo tādā tie var izplatīties aktīvāk un ātrāk. Tāpat vīrusu izplatību tieši ietekmē cilvēka uzvedība – rudens un ziemas sezonā cilvēki vairāk laika pavada slēgtās telpās, piemēram, skolās, autobusos, bērnudārzos, birojos, kur nonāk ciešākā kontaktā cits ar citu. Ja viens ir saslimis, tad palielinās iespēja, ka arī pārējie aplips ar konkrēto infekciju. Atšķirībā no aizvadītajiem diviem gadiem, kad pandēmijas dēļ tika domāts par dažādiem risinājumiem, kā maksimāli ierobežot vīrusa izplatību, tagad maskas vairs nav obligātas un bieži cilvēki aizmirst arī par roku dezinficēšanu. Tas viss palielina risku saslimt, kļūt par vīrusa nēsātāju un izplatīt to tālāk citiem.”
Eksperti norāda, ka īpaši lipīgas ir pilienveida vīrusu un bakteriālās infekcijas, kad mikroorganismi izplatās ātrāk un efektīvāk nekā cita veida saslimšanas. “Vīrusa saimnieks gaisa pilienu ceļā nodod slimību citiem, ar kuriem atrodas vienā telpā. Viņa aizdegunē un mutes dobumā ir savairojušās baktērijas un vīrusa daļiņas, kas, viņam elpojot, runājot, šķaudot vai klepojot, izplatās gaisā kopā ar sekrētiem. Rezultātā viegli ir aplipināt pārējos, jo vīrusa daļiņas nosēžas visapkārt un apdraudējums veselībai pieaug,” skaidro D.Misiņa.
Arī “Lindstrom” eksperti norāda, ka aukstākā laikā lielākais apdraudējums ir vīrusinfekcijas, bakterioloģiskas, alerģiskas saslimšanas, kas var veicināt plašu darbinieku darba nespēju, samazinot uzņēmuma ienesīgumu un produktivitāti.
“Rudens un ziemas sezonā katru gadu vērojam saslimšanu pieaugumu uzņēmumos, kur vienā telpā darba dienu aizvada desmitiem cilvēku. Bakteriālas infekcijas mīl netīrumus, tāpēc, sākoties slapjākam laikam, telpās ienesto netīrumu skaits palielinās un līdz ar to palielinās arī baciļu vairošanās iespēja. Kā mūsu eksperti atklāj, netīrumu daudzums iekštelpās pieaug aptuveni par 70 – 90%. Viens veids, kā uzņēmēji var pārdomāti un proaktīvi ierobežot baciļu izplatību, ir maināmo paklāju izvietošana telpās – ekspertīze rāda, ka tie spēj samazināt ienesto netīrumu daudzumu līdz pat 100%,” norāda “Lindstrom” vadītājs Ivars Šmits.
Kā sevi pasargāt?
Speciālisti norāda, ka telpās kontrolēt vīrusu izplatību ir teju neiespējami, tomēr ir veidi, kā samazināt izplatības risku. “Efektīva aizsardzība pret infekciju radītajiem riskiem ir dažādu fitoncīdu lietošana, piemēram, priežu eļļas un ķiploki. Aizvadītais pandēmijas gads ir pierādījis, ka masku nēsāšana ir ļoti iedarbīga, aizsargājot pret pilienveida mikroorganismu izplatīšanos. Enerģijas krīzes radītās sekas, mājokļiem esot vēsākiem nekā parasti, palielina vīrusu aktivitāti. Pretēji daudzu pieņēmumiem, telpas vēdināšana ar ilgstoši atvērtu logu vēl vairāk paātrina mikroorganismu baktēriju izplatību. Tā vietā telpās ir jārada caurvējš un plaši un strauji jāizvēdina sastāvējies gaiss. Atkārtota telpu dezinfekcija arī ierobežos slimību izplatību, lai gan varam novērot, ka pēc Covid-19 ir ieviesies zināms atslābums, lai gan gripa un citi vīrusi arī ir bīstami cilvēka veselībai. Svarīgi rūpēties par telpu tīrību un tādā veidā pasargāt gan sevi, gan tos, kas atrodas apkārt,” akcentē ārste D. Misiņa.
Analizējot ievāktos datus, “Lindstrom Latvija” atklājuši, ka paklāji palīdz samazināt iekštelpās ienesto baktēriju apdraudējumu, jo lielā daļa vīrusu un baktēriju nokļūst uz zemes. Ja vasaras periodā paklāji vidēji tiek mainīti divas reizes mēnesī, tad ziemā paklāju maiņas biežums var sasniegt pat trīs reizes nedēļā.
I. Šmits norāda: “Nereti uzņēmējiem trūkst zināšanas par netīrumu un saslimšanu mijiedarbību, un par risinājumiem vīrusa infekciju izplatības ierobežošanai tiek domāts novēloti. Atceroties pandēmijas laiku, īpaši svarīga uzņēmuma darba organizācijai un nepārtrauktības ievērošanai ir telpu tīrība, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas var nodrošināt darbinieku drošību, higiēnas prasību ievērošanu un, līdz ar to, arī darba procesu sekmīgu norisi.”
Rudens rit pilnā sparā, un sociālie kalendāri piepildās, taču nedrīkst aizmirst, ka reizēm ir jāapstājas un jānovērtē, cik labi esam par sevi parūpējušies. Skola ir atsākusies, atvaļinājumu laiks aiz muguras, kā arī pēc mēnešiem ilga darba no mājām, daudzi darbi atgriežas klātienē – tas ir ļoti daudz ikvienam, un ir viegli aizmirst apstāties, lai novērtētu savu veselību.
Par laimi, ja jums ir Garmin fitnesa pulkstenis, jums ir pieejams visaptverošs ieskats par to, kā jums iet jebkurā brīdī, tikai paskatoties uz plaukstas locītavu. Šeit ir tikai daži no mūsu iecienītākajiem veidiem, kā praktizēt sevis mīlēšanu ar Garmin.
1. Neaizmirsti par ūdeni!
Jūs to dzirdat visu laiku, un mēs to pateiksim atkal: dzeriet savu ūdeni. Nē tiešām. Dzeriet. Savu. Ūdeni. Jūsu ķermenim ir nepieciešams šķidrums daudzu iemeslu dēļ, tostarp normālas temperatūras uzturēšanai, gremošanas veicināšanai, audu un locītavu aizsardzībai un garastāvokļa regulēšanai. Tāpēc dzeriet ūdeni.
Lai palīdzētu noturēties uz pareizā ceļa, lejupielādējiet Garmin ūdens izsekošanas logrīku savā saderīgajā viedpulkstenī. Tas reģistrēts ikdienas ūdens patēriņu un sūtīs atgādinājumus, lai nodrošinātu, ka līdz dienas beigām esat sasniedzis uzstādīto mērķi.
2. Vērojiet savu stresa līmeni.
Vairāki Garmin pulksteņi ļauj reāllaikā skatīt pašreizējo stresa līmeni skalā no 1 līdz 100. Saderīgās Garmin ierīces izmanto sirdsdarbības datus, lai izmērītu intervālu starp katru jūsu sirdspukstu. Šo laika ilgumu regulē jūsu veģetatīvā nervu sistēma. Mazāka sirdspukstu mainība norāda uz augstāku stresa līmeni, un lielāka mainība norāda uz zemāku stresa līmeni. Forši, vai ne? Stresa rādītājs 0–25 norāda, ka jūsu ķermenis atrodas atpūtas stāvoklī (attēlots zilā krāsā); 26-50 norāda uz zemu stresu (gaiši oranža); 51-75 norāda uz vidēju stresu (tumšāka oranža); un 76-100 ir augsts stress (sarkans).
3. Veltiet laiku elpošanai.
Ja jūsu stresa līmenis tuvojas sarkanajai krāsai, tas varētu norādīt uz vispiemērotāko laiku, lai iepauzētu un atvilktu elpu. Atsevišķos Garmin viedpulksteņos ir iebūvēta elpošanas aktivitāte, kas palīdzēs jums veikt apzinātus un nomierinošus elpošanas vingrinājumus, kad jums būs nepieciešama neliela palīdzība. Elpošanas laikā pulkstenis izsekos jūsu stresa un elpošanas līmeni, lai palīdzētu jums nomierināties un labāk saprast, cik labi darbojas jūsu elpošanas metodes. Ja jūsu stresa līmenis ir augsts, pulkstenis var nosūtīt jums atgādinājumu par atpūtu, kas liks jums paņemt taimautu un pabeigt elpošanas aktivitāti.
4. Atpūtieties!
Mēs visi esam tur bijuši — nepietiekami izgulēšanās nākamajā dienā var pārvērst jūs par zombiju, un tas noteikti nenāk par labu jūsu fiziskajai vai garīgajai veselībai. Pietiekams miegs ne tikai palīdz jums palikt modram, bet arī ir ļoti svarīgi jūsu imūnsistēmai. Un tomēr, daudzi pieaugušie pastāvīgi nesaņem vajadzīgo miega daudzumu.
Ievadiet Garmin miega rādītāju. Garmin miega izsekošana novērš minējumus, analizējot jūsu ķermeņa miega modeļus. Saderīgi pulksteņi ar uzlabotu miega izsekošanu var noteikt, kad jūs aizmiegat, kad pamostaties, un kad jūsu ķermenis pāriet dažādos miega posmos. No rīta jūs saņemsiet miega rādītāju skalā no 0 līdz 100, kas apkopo jūsu gulēšanas laiku, miega kvalitāti un to, cik labi jūsu ķermenis spēja atgūties no iepriekšējās dienas. Jūs pat iegūsit personalizētu ieskatu, kas ļaus jums uzzināt, ko esat paveicis labi vai ko varat darīt visas dienas garumā, lai uzlabotu izredzes uz labāku miega rezultātu nākamajā naktī.
5. Atrodiet kādu laiku vingrošanai.
Lai gan Rīsas Viterspūnas uzstāšanās tiesas zālē filmā Legally Blonde varētu būt nedaudz dramatiskāka, nekā tas ir jūsu ikdienas dzīvē, būtība ir tāda pati. Vingrojumi dod jums endorfīnus, bet endorfīni padara jūs laimīgu.
Vingrinājumi ir svarīgi arī muskuļu spēkam, sirds un plaušu veselībai, enerģijas līmenim un citiem. Garmin pulksteņos ir gandrīz bezgalīgas aktivitāšu iespējas, sākot no pastaigas līdz pilatēm, tāpēc atrodiet sev piemērotāko un tieciet pie saviem endorfīniem.
6. Ja jums ir menstruālais cikls, sekojiet tam līdzi.
Menstruālā cikla ietekme uz ķermeni ir nedaudz sarežģītāka nekā asiņošana vien. Četras menstruālā cikla fāzes — menstruācijas, folikulu, ovulācijas un luteālās fāzes – visas ir hormonu vadītas, un, zinot, kurā fāzē atrodaties, var daudz izskaidrot par to, kas notiek jūsu ķermenī konkrētajā brīdī. Konsekventi izmantojot Garmin menstruālā cikla izsekošanu, izmantojot saderīgā viedpulksteņa logrīku un/vai lietotni Garmin Connect™, jūs iegūsit labāku priekšstatu par ķermeņa vispārējo veselību un to, kas tam varētu būt nepieciešams attiecībā uz sevi. Ja esat stāvoklī vai plānojat grūtniecību, Garmin grūtniecības izsekošana var palīdzēt paveikt to pašu.
Kopumā mēs uzskatām, ka lietas darbojas labāk, ja prāts un ķermenis ir savienoti, un dažreiz pietiek ar nelielu mīlestību pret sevi, lai ievērojami uzlabotu savu ikdienu.
Vairāk informācijas:
Ulrika Jefremova
Sabiedrisko attiecību speciāliste “One Communications”Garmin
Latvijas iedzīvotāju vairuma priekšstatos cukura diabēta rašanās galvenie iemesli ir liekais svars, mazkustīgs dzīvesveids, kā arī saldumu un saldinātu dzērienu pārmērīga lietošana – tā izriet no „Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras „Norstat” veiktās aptaujas datiem.
No aptaujas dalībniekiem 65% ir pārliecināti, ka liekais svars izraisa cukura diabētu, pat līdz 72% šāds uzskats valda 18-49 gadu vecuma grupās, bet vecākajās grupās tā domā 59%. Pierīgas iedzīvotāju vidū 70% uzskata, ka tieši liekais svars izraisa cukura diabētu – reģionālā griezumā šāds priekšstats ir izplatīts vēl plašāk.
Par to, ka mazkustīgs dzīvesveids vainojams cukura diabēta izraisīšanā, ir pārliecināti 50% aptaujāto, un arī šeit mazāk par šādu cēloni minētajai slimībai sliecas domāt gados vecākie respondenti vecumā no 40 gadiem, kā arī Kurzemē un Latgalē dzīvojošie.
Saldumu un saldinātu dzērienu pārmērīga lietošana ir trešais populārākais iemesls, kas aptaujāto redzējumā varētu būt iemesls saslimšanai ar cukura diabētu. 18-29 gadus vecie respondenti ir visvairāk par to pārliecināti – šādu atbildi minējuši 60% no šīs grupas aptaujātajiem. Tā uzskata arī vairāk nekā puse no Rīgas, Pierīgas un Vidzemes respondentiem, bet vismazāk Latgalē – 41%.
32% aptaujāto iedzīvotāju ir priekšstats, ka paaugstināts asinsspiediens vai holesterīna līmenis var būt vainojams cukura diabēta izraisīšanā, un vismazāk šo atbildi apstiprinājuši 60-74 gadus sasniegušie iedzīvotāji – tikai 25%.
Indra Štelmane, endokrinoloģe, medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Diabēta federācijas prezidente: „Palielināts risks saslimt ar 2. tipa cukura diabētu ir cilvēkiem ar lieku svaru, mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu holesterīna līmeni asinīs, paaugstinātu asinsspiedienu un smēķētājiem. Šos dēvē par ietekmējamiem jeb maināmajiem riska faktoriem, jo katram tos ir iespējams mazināt vai novērst, izmainot savus ēšanas, fiziskās aktivitātes un citus ieradumus. No paša cilvēka neatkarīgs riska faktors ir iedzimtība – ja ir pirmās pakāpes radinieks ar 2. tipa cukura diabētu, tad risks saslimt ir būtiski palielināts, jo īpaši, – ja ir vēl kāds riska faktors. Ņemot vērā cukura diabēta saslimstības straujo pieaugumu, ikvienam ir svarīgi apzināt savu risku, pieņemt lēmumu un savlaicīgi rīkoties, lai izvairītos no saslimšanas ar cukura diabētu.”
Indra Štelmane vērš uzmanību uz aptaujā secināto – sabiedrībā palielinājusies informētība par dažiem diabēta saslimšanas riska faktoriem gados jaunāku respondentu vidū, tomēr joprojām nepietiekama izpratne par saslimšanas risku ir tieši gados vecākiem respondentiem. „Būtu vajadzīgas valsts mēroga programmas plašākai sabiedrības izglītošanai par cukura diabēta riska faktoriem, to novēršanas iespējām un ieguvumiem tad, ja cilvēki mazāk ar šo slimību saslimtu. Tā būtu iespējams mazināt aizvien pieaugošo saslimstību un saglabāt veselīgu sabiedrību.”
“Liela problēma cukura diabēta gadījumā ir ne vien pati slimība, cik tas, kādas veselības problēmas rezultātā var attīstīties ilgtermiņā,” ārstu atzīto atgādina „Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone. „Cilvēkiem gados tā mēdz nebūt vienīgā diagnoze, bet gan kombinēties, piemēram, ar kādu sirds un asinsvadu slimību. Informācijai par ietekmējamajiem faktoriem ir būtiska nozīme, farmaceitiskajā aprūpē ar to dalāmies arī savā ikdienā. Savukārt, ja cilvēkam jau ir cukura diabēts, tad tieši informētībai un regulārai sadarbībai ar ārstu un farmaceitu ir liela nozīme.”
Ja 2. tipa cukura diabēts ir kādam radiniekam, tad arī tas var būt iemesls, lai saslimtu ar cukura diabētu, par to pārliecināts katrs ceturtais no aptaujas dalībniekiem jeb 25% un sievietes vairāk nekā vīrieši, jaunie cilvēki vecumā no 18-29 vairāk (31%) nekā gados vecāko grupu respondenti.
Cukura diabēta rašanās riska faktors varētu būt sasniegtais 45 gadu vecums, to aptaujā apstiprinājuši vēl mazāk – 17% respondentu, un no 60-74 gadus sasniegušo iedzīvotāju atbildēm apstiprinošas šādam apgalvojam bija – tikai 12%. Populārāk tā ir domāt Rīgā – apstiprinoši atbildējis 21%, bet vismazāk cilvēku šādi uzskata Kurzemē (9%) un Latgalē (12%). Salīdzinoši maz – tikai 9% ir grūti pateikt, kādi riska faktori varētu būt par pamatu, lai rastos cukura diabēts.
Ik gadu pirmreizēji Latvijā tiek reģistrēti vidēji 6-7 tūkstoši pacientu ar cukura diabētu*.
Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru „Norstat” 2022. gada septembrī veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti snieguši atbildes, izvēloties vairākus atbilžu variantus.
*Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam.
Dažas no šīm vietām ir apvītas ar noslēpumiem un leģendām, kas nodotas no paaudzes paaudzei, citas ir daudz jaunākas. Taču katra no tām ir ar savu kolorīto pagātni un neatkarīgi no tā, vai šīs vietas ir no 12. vai 20. gadsimta, katra no tām spēj uzdzīt īstus šermuļus ikvienam.
Pilsētas statusu var iegūt vieta, kuras iedzīvotāju skaits nav mazāks par 50 000 un vidējais iedzīvotāju blīvums ir ne mazāk kā 1500 cilvēku uz kvadrātkilometru. Pēc 2022. gada marta datiem visā pasaulē ir vairāk nekā desmit tūkstoši šādu pilsētu, un puse parādījās pēdējās četrās desmitgadēs.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 31. oktobri noteica par Pasaules pilsētu dienu, kas tiek svinēta kopš 2014. gada. Šīs dienas mērķis ir veicināt urbanizācijas panākumus vai risināt specifiskas urbanizācijas radītas problēmas.
Pasaules pilsētu dienas vispārējais mērķis ir “Labāka pilsēta, labāka dzīve”, savukārt katru gadu tiek izvēlēta cita tēma. Šogad tā ir “Act Local to Go Global” (tulk. “Rīkojieties lokāli, lai kļūtu globāli”).
Par godu Pasaules pilsētu dienai un arī Halovīnam, “National Geographic” piedāvā uzzināt interesantus faktus par pasaules spocīgākajām pilsētām un citām vietām.
Pamestā pilsēta Arktikā
Aktīvajā kalnrūpniecības laikā 1980. gados šajā pamestajā pilsētā Svalbāras arhipelāgā dzīvoja vairāk nekā 1000 cilvēku. Savu nosaukumu Piramidena ieguvusi no netālu esoša piramīdas formas kalna. 20. gadsimta sākumā tika pārtraukta dzelzceļa kustība, kas noveda pie kalnrūpniecības apsīkuma un 1998. gadā raktuvju darbība tika pilnībā izbeigta. Drīzvien pilsētu pameta visi tās iedzīvotāji.
Mūsdienās to galvenokārt apdzīvo jūras putni, arktiskās lapsas un arī lāči. Agrāk šeit bija degvielas uzpildes stacija, bibliotēka, skola, bērnudārzs, viesnīca, restorāns, teātris un pat koncertzāle ar vienīgo flīģeli aiz polāra loka.
Pateicoties arktiskajam klimatam, daudzas ēkas ir saglabājušās savā pirmatnējā stāvoklī. Uz galdiem joprojām ir palikušas kādreizējo iemītnieku krūzes un citi trauki, avīžu izgriezumi uz sienām, bet gaiteņos redzams pamests slēpošanas inventārs.
Šobrīd Piramidena ir populāra tūristu apskates vieta, kā dēļ 2013. gadā atjaunoja vienīgo pilsētas viesnīcu.
Pilsēta, kurā atrodas Kaulu baznīca
Kutna Hora ir pilsēta Čehijā, kas atrodas uz austrumiem no galvaspilsētas Prāgas. Tā ir pazīstama ar gotisko SvētāsBarbaras baznīcu ar viduslaiku freskām un Sedleces kapelu, ko rotā aptuveni 40 000 līdz 70 000 cilvēku skeleti.
Viņu kauli ir mākslinieciski sakārtoti greznos rotājumos un mēbelēs. Tas ir viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem Čehijā, un to katru gadu apmeklē 200 000 cilvēku.
Kaulu baznīcas griestos iekārta īpaši iespaidīga lustra, kas veidota no visiem cilvēka skeleta kauliem.
Venēcijas spoku sala
Venēcija ir pazīstama ne tikai ar krāšņo karnevālu un gondolām, bet arī ar Poveglijas salu, ko mēdz saukt par spocīgāko vietu pasaulē. Pamestā sala, uz kuru tika izsūtīti mēra upuri, ir populārs spoku mednieku galamērķis.
Pēc Melnās nāves epidēmijas 1576. gadā Venēcijā bija tik daudz līķu, ka smaka kļuva neizturama un tos aizveda uz Poveglijas salu, sameta bedrēs un vēlāk sadedzināja. Tomēr mēris vēl nebija uzvarēts un visus, kam bija jebkādi simptomi, ieskaitot bērnus, piespiedu kārtā aizveda un pameta uz salas kopā ar līķiem. Vēsturnieki apgalvo, ka Poveglijas salā nomiruši aptuveni 160 tūkstoši cilvēku.
1922. gadā šeit uzcēla slimnīcu garīgi slimajiem, kuri apgalvoja, ka redz mēra upuru rēgus. Iestādi vadīja ārsts, kurš piekopa tā laika brutālās ārstēšanas metodes. Leģenda vēsta, ka viņš izdarīja pašnāvību, nolecot no zvanu torņa un ka viņa rēgs joprojām tur mitinās. Pamestā slimnīca ir populārs tūristu galamērķis salā, ko tautā dēvē arī par Nāves salu.
Pilsēta, kas deg jau 60 gadus
Centrālija ir gandrīz spoku pilsēta ASV, Pensilvānijas kalnrūpniecības apgabalā. Pilsēta tika evakuēta 1962. gadā bīstamu pazemes ugunsgrēku dēļ.
Raktuvju ugunsgrēks aizsākās 1962. gada 27. maijā. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, to neizdevās pilnībā nodzēst, un tas turpina plosīties arī 60 gadus vēlāk.
Pēc aplēsēm ugunsgrēks raktuvēs zem Centrālijas turpināsies vēl vismaz 250 gadu. Taču, neskatoties uz veselībai kaitīgajiem izgarojumiem, ir cilvēki, kas joprojām šeit dzīvo. Iedzīvotāju skaits gan sāk sarukt – ja 1980. gadā šeit dzīvoja tūkstotis iemītnieku, tad 2020. gadā – vien pieci tūkstoši.
Liela daļa pamesto ēku ir nojauktas, neskartas saglabājušas vien dažas mājas. Pilsētas četras kapsētas tiek uzturētas labā stāvoklī. Viena no tām pat atrodas tā kalna galā, no kura joprojām nāk dūmi.
Interesanti, ka Centrālijas dievnams, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas baznīca, joprojām tiek izmantota un piesaista ticīgos no apkārtējām pilsētām, tostarp cilvēkus, kas kādreiz bijuši pilsētas iedzīvotāji. Ģeoloģiskā izpētē atklājās, ka zem baznīcas atrodas ciets iezis, nevis ogles, tāpēc pazemes uguns to neapdraud.
Meksikas šaušalīgā Leļļu sala
Viens no pasaulē spocīgākajiem tūristu apskates objektiem ir Leļļu sala Meksikas galvaspilsētas Mehiko dienvidos. Jāatzīmē, ka Leļļu sala jeb “Isla de las Munecas”, nekad nebija plānota kā tūrisma objekts.
Leģenda vēsta, ka salas uzraugs vārdā Hulians Santana Barera 20. gadsimta 40. gados atradis noslīkušu meiteni un mēģinājis viņu atdzīvināt, taču, diemžēl, viņam tas nav izdevies. Neilgi pēc traģiskā notikuma viņš ieraudzīja ūdenī peldošu lelli, kas, visticamāk, piederēja noslīkušajai meitenītei.
Viņš izvilka to no ūdens un iekāra kokā, tā godinot meitenes garu. Taču tas sācis viņu vajāt. Turpmākos 50 savas dzīves gadus viņš turpināja kārt kokos citas lelles, kuras iemainīja pret paša audzētiem dārzeņiem. Jāpiebilst, ka Hulianu 2001. gadā atrada nolīkušu tieši tajā vietā, kur viņš savulaik atrada meiteni.
Vienīgie salas “iedzīvotāji” ir spocīgās lelles, kuru skaits aizvien pieaug, jo pēc Bareras nāves sala kļuvusi par populāru apskates objektu, uz kuru tūristi ved arvien jaunas rotaļlietas. Uz šīs salas tumsā noteikti nebūtu omulīgi.
Kanāls “National Geographic” sveic gan Pasaules pilsētu dienā, gan Halovīna svētkos un aicina aizdomāties par neparastākajām pilsētām, varbūt kādu no tām vērts iekļaut savā nākamā ceļojuma maršrutā!
Nenopietns flirts un īsi romāni nav piemēroti šīm zodiaka zīmēm:
Vēzis
Vēzis ir ļoti intuitīvs un sentimentāls. Viņam patīk veidot dziļu un apzinātu abpusējo saikni ar cilvēkiem. Saikni, kura būs droša, uzticama un ilgspējīga. Ja Vēzis izrāda par tevi interesi, gatavojies ilgstošam procesam. Viņš vēlas zināt par tevi visu, pirms pāriet nākamajā attiecību stadijā.
Skorpions
Skorpions dod priekšroku ilgstošām attiecībām. Nav svarīgi, vai tās ir romantiskas vai vienkārši draudzīgas, taču iegūto informāciju par cilvēku viņš rūpīgi izanalizēs. Tas Skorpionam ir svarīgi. Tāpat viņš var būt ļoti greizsirdīgs un privātīpašniecisks partneris, uzskatot, ka izredzētais pieder tikai viņam.
Ūdensvīrs
Ūdensvīrs – tas ir domātājs, kuram nereti patīk pabūt vienatnē. Šīs zīmes pārstāvis sēdēs un ilgi analizēs attiecību plusus un mīnusus, pirms viņš vispār dosies uz pirmo randiņu. Ūdensvīram nav nekas pret attiecībām, taču viņš vēlas, lai tās ir ilgas, spēcīgas un kvalitatīvas.
Nīderlandes policija pēc klimata aktīvistu uzbrukuma Jana Vermēra gleznai “Meitene ar pērļu auskaru” Mauricheisas muzejā Hāgā aizturējusi trīs cilvēkus, pavēstīja policija un muzejs.
Divi cilvēki pielīmēja sevi pie gleznas, bet trešais uz gleznas uzšķiedis pagaidām vēl neidentificētu vielu.
Video
Mākslas darbs bija aiz stikla, un kaitējums tam nav nodarīts, paziņojumā apliecināja muzejs.
Aktīvisti bija T-kreklos ar uzrakstu “Just Stop Oil”, redzams sociālajos medijos publicētajos attēlos.
Īssavienojumi, kas rodas novecojušu elektroinstalāciju vai neatbilstošas elektroiekārtu izmantošanas dēļ, ik gadu ir viens no biežākajiem ugunsgrēku iemesliem Latvijā. Apdrošināšanas sabiedrībā ERGO pieteikto atlīdzību statistika liecina, ka pērn gandrīz piekto daļu no ugunsnelaimēm privātajos un komercīpašumos izraisījuši tieši elektroinstalāciju bojājumi.
“Ja analizējam atsevišķi komercīpašuma sektoru, tur situācija ir vēl nopietnāka. No 25 komercīpašuma ugunsgrēkiem, par kuriem 2021. gadā izmaksātas ERGO apdrošināšanas atlīdzības, katrā trešajā iemesls bijis bojājums elektroinstalācijās vai elektroinstalāciju vadības bloka aizdegšanās, turklāt izmaksāto un rezervēto atlīdzību summa par šiem ugunsgrēkiem ir ievērojama – 5 707 018 eiro. Savukārt 2020. gadā par sešiem komercīpašuma ugunsgrēkiem, kuri izcēlušies elektroinstalāciju bojājumu dēļ, ERGO atlīdzībās izmaksāja 7 605 704 eiro,” stāsta ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors Raitis Čaklis.
“Privātīpašuma segmentā pēdējo divu gadu vidējā atlīdzība par ugunsgrēkiem, kuru iemesls meklējams elektroinstalācijas, ir 9144 eiro. Saskaramies arī ar gadījumiem, kad īpašums pēc ugunsnelaimes pilnībā jāatjauno, tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi izvēlēties īpašuma vērtībai atbilstošu apdrošinājuma summu un strauji pieaugošo būvniecības izmaksu dēļ to regulāri pārskatīt, lai atlīdzība maksimāli segtu zaudējumus. Arī privātīpašumos elektroinstalāciju drošībai jāpievērš liela uzmanība – katram dzīvokļa un mājas saimniekam būtu jāpārliecinās, vai elektroinstalācijas nav novecojušas, bojātas un vai elektroierīču lietošana ikdienā nepārslogo elektrotīklu, lai maksimāli pasargātu mājokli no ugunsnelaimes riska,” uzsver R. Čaklis.
Arī Valsts ugunsdzēsības un glabāšanas dienesta pārstāve Sandra Vējiņa apstiprina: “Trīs biežākie iespējamie ugunsgrēku iemesli nemainās jau daudzus gadus: neuzmanīga apiešanās ar uguni, bojājumi elektroierīcēs un nepareiza elektroiekārtu ekspluatācija, kā arī viss, kas saistīts ar apkures jautājumiem. 2021. gadā 20,5% ugunsgrēku iespējamais iemesls bija saistīts ar elektroierīcēm un iekārtām.”
Kā pasargāt sevi un mājokli no īssavienojuma
Pārbaudīt elektroinstalācijas, veicot elektropretestības mērījumu, ko dara tikai sertificēts elektriķis. Mājokļu īpašnieki tam nepievērš vajadzīgo uzmanību, bet jāņem vērā, ka šī prasība ir noteikta Latvijas likumdošanā un mērījums jāveic reizi 10 gados.
Nepārslogot elektrotīklu un izmantot tehniskajiem parametriem atbilstošas ierīces. Šis aspekts īpaši aktuāls mājās, kas būvētas pirms 30 gadiem un senāk. Jāatzīmē, ka padomju laika dzīvojamo ēku elektroinstalācijas nav piemērotas slodzei, kādu rada mūsdienu elektroierīces. Elektroinstalācijai jābūt labā stāvoklī, jo mājsaimniecības tehnika – veļas mašīna, cepeškrāsns, trauku mazgājamā mašīna u.c. – rada palielinātu slodzi.
Izveidot sazemējumu. Padomju laikā dzīvokļi bija bez sazemējuma. Tas noteikti jāizveido, šo darbu uzticot elektriķim.
Ievērot pagarinātāju lietošanas instrukciju un maksimāli pieļaujamo slodzi. Jau minētajās padomju laika daudzdzīvokļu mājās bieži vien nav pietiekams rozešu skaits, tādēļ tiek izmantoti pagarinātāji, kam pieslēgtas vairākas elektroierīces ar lielu jaudu. Pagarinātāju izmantošana nav paredzēta lielas jaudas elektroierīcēm! Jāatceras, ka pagarināju nedrīkst izmantot, ja tas nav pilnībā atritināts.
Neizmantot bojātas un savu laiku nokalpojušas ierīces. Ne tikai elektrības vadiem (it sevišķi veciem alumīnija vadiem), bet arī sadzīves elektroprecēm ir noteikts kalpošanas laiks. Piemēram, elektriskajā tējkannā, kas regulāri tiek pārvietota pa virtuves virsmu, ieslēgta rozetē, rodas mikro plaisas pamatnē, kontaktos un pieslēguma vadā. Bojājumu vietās veidojas lielāka pretestība, kas savukārt rada siltumu un iespēju rasties īssavienojumam. Uzmanība jāpievērš arī bojātiem vadiem, rozetēm, kas nedarbojas, dzirksteļo vai nav pietiekami nostiprinātas – arī tās ir potenciāls ugunsgrēka avots. Veicot mājokļa remontu, nedrīkst izmantot bojātus un nokalpojušus elektroinstrumentus.
Aizsargāt rozetes no maziem bērniem. Bērni ir ziņkārīgi, un neaizsargāta rozete ir viena no potenciāli bīstamākajām vietām mājoklī, kas var apdraudēt bērna dzīvību. Neļaujiet bērnam spēlēties ar rozeti, ievietot tajā priekšmetus (piemēram, adatas, zīmuļus), jo jāatceras – tiklīdz abos rozetes caurumos ir ievietots priekšmets, notiek elektrības padeve, kas var izraisīt nāvi.
Jāatceras – lai rastos ugunsgrēks, ir nepieciešams pavisam maz: degtspējīgs materiāls, uguns avots (elektroinstalācija) un skābeklis (gaiss).
Ko darīt, ja elektroierīce aizdegusies:
Elektroinstalāciju drošība uzņēmumos
Komercīpašumos elektroinstalāciju drošības prasības ir līdzīgas, bet vienlaikus – ievērojami stingrākas. Jāatceras par regulāru elektroinstalāciju pārbaudes mērījumu veikšanu, kā arī jānodrošina kontaktsavienojumu kvalitātes pārbaude ar termogrāfu – tās laikā tiek noteikta kontaktsavienojuma drošība un kvalitāte, kā arī tas, vai kontaktsavienojums netiek pārslogots (nekarst) un vai ir pareizi izbūvēts.
Uzņēmumiem elektropretestības mērījumi jāveic reizi 10 gados, sprādzienbīstamā vidē – reizi divos gados, bet agresīvā vidē – reizi gadā (atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 238).
Pēdējos gados Latvijā ir pieejami mūsdienīgi līdzekļi cīņai ar dzemdes kakla vēzi – efektīvi un jutīgi testi vēža skrīningā, jauniešiem ir valsts apmaksāta deviņvalenta vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu, kā arī ir Eiropas standartiem atbilstoša kolposkopijas speciālistu apmācība, lai efektīvi ārstētu priekšvēža stāvokļus.
Tādēļ ir ļoti svarīgi šīs iespējas izmantot, domājot gan par katras sievietes dzīvi un veselību individuālā aspektā, gan arī novērtējot ieguvumu, ko dzemdes kakla vēža profilakses iespējas sniedz sabiedrībai kopumā, intervijā pauž Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Vija Veisa.
Vai tiešām tā ir – ja visas sievietes atbilstoši pārbaudītos un jaunieši vakcinētos, tad dzemdes kakla vēzi varētu izskaust pilnībā?
– Jā, tieši tā. Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir uzstādījusi mērķi – izskaust dzemdes kakla vēzi kā sabiedrības veselības problēmu. Lai to sasniegtu, ir jāpanāk, ka vismaz 70% sieviešu veic dzemdes kakla vēža skrīninga izmeklējumus, savukārt 90% meiteņu ir vakcinētas pret cilvēka papilomas vīrusu, un 90% sieviešu, kurām konstatētas priekšvēža saslimšanas, saņem atbilstošu un mūsdienīgu ārstēšana – tad dzemdes kakla vēzis attīstītos ļoti, ļoti reti, un sievietēm no tā nebūtu jāmirst.
Kas ir dzemdes kakla vēža skrīnings? Cik bieži tas ir jāveic?
– Dzemdes kakla vēža skrīnings nozīmē, ka katrai sievietei, pat ja nav nekādu sūdzību, sākot no 25 gadu vecuma, reizi trijos gados ir jāpaņem analīze no dzemdes kakla gļotādas, ko dara ginekologs. Reizi trīs gados uz deklarēto dzīvesvietu tiek izsūtīts uzaicinājums veikt šādu pārbaudi. Dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā ir valsts organizēts un apmaksāts no 2009. gada. Tieši tādēļ, ka dzemdes kakla vēža attīstība ir ļoti lēna, mēs varam savlaicīgi atklāt vēža draudus jeb priekšvēža slimības, pirms vēl vēzis ir attīstījies. Tātad – kā rodas dzemdes kakla vēzis? Vispirms sieviete inficējas ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, visbiežāk, dzimumkontakta ceļā, tas var iekļūt dzemdes kakla šūnās, ilgstoši tur uzturoties, spēj vairoties, kā rezultātā šūnā rodas izmaiņas, kuras dēvē par priekšvēža saslimšanām jeb displāzijām, un tikai pēc tam daļai sieviešu var attīstīties vēzis. Laiks no brīža, kad sievietes organismā nonāk augsta riska cilvēka papilomas vīruss, līdz vēža attīstībai ir ļoti individuāls, bet tie, visbiežāk, ir vairāki gadu desmiti. Šajā laikā visbiežāk sievietei arī nav nekādu sūdzību. Līdz ar to, ja sieviete kaut reizi trīs gados ir veikusi skrīninga pārbaudi, tad var atklāt priekšvēža izmaiņas, tās ārstēt un apturēt dzemdes kakla vēža attīstību.
Pēdējo pāris gadu laikā skrīninga izmeklējumos ir notikušas izmaiņas, kādas tās ir?
– Tas, cik efektīvi mēs varam no veselo sieviešu vidus atrast tās sievietes, kurām vēža risks ir paaugstināts, ir tieši atkarīgs no metodēm, kuras lietojam dzemdes kaklu izmeklējot. Pēdējos gados notikušas nozīmīgas pārmaiņas ar ārstu rīcībā esošajiem līdzekļiem skrīninga veikšanai, jo pēdējo divu gadu laikā valsts apmaksāto izmeklējumu klāstā ir iekļauti mūsdienīgi, efektīvi testi, ar kuru palīdzību priekšvēža saslimšanas varam noteikt daudz precīzāk nekā izmantojot agrākās metodes. Kopš pagājušā gada jūnija dzemdes kakla vēža skrīningam sākām izmantot šķidruma citoloģiju, kas ļauj, paņemot analīzi no dzemdes kakla gļotādas, ievietot paņemto materiālu speciālā šķīdumā, kas uzglabā visas paņemtās šūnas izmeklēšanai, līdz ar ko tiek izmeklēts viss paņemtais materiāls. Savukārt no šī gada jūlija sievietēm pēc 30 gadu vecuma, kuras ir iekļautas valsts organizētā skrīninga programmā, testējam cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni. Tieši augsta riska cilvēka papilomas vīruss izraisa dzemdes kakla vēzi vairāk nekā 99% gadījumu. Ja nav cilvēka papilomas vīrusa, tad vēža attīstības risks nākošo piecu gadu laikā ir tuvu nullei, un uz nākamo skrīninga testu sieviete varēs ierasties arī pēc pieciem gadiem. Savukārt, ja tiek atklāts, ka sieviete inficēta ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusu, tad mēs zinām, ka šī sieviete ir riska grupā un jāpieskata rūpīgāk, visbiežāk tādā situācijā dzemdes kakls tiek izmeklēts papildus pie kolposkopijas speciālista un tiek veidots individuāls tālākais izmeklējumu un rīcības plāns.
Un tad gadās praktiska nejēdzība… Ko darīt gadījumos, ja ir pazudusi uzaicinājuma vēstule?
– Patlaban kārtība ir sekojoša – ja sievietei nav šī vēstule pienākusi vai varbūt nozudusi, ir jāsazinās ar savu ģimenes ārstu, ģimenes ārstam ir piekļuve datu bāzei, kurā skrīninga uzaicinājuma numuru var redzēt. Ja šis numurs zināms, ārsts varēs veikt izmeklējumu skrīninga ietvaros. Otrs veids – ārstniecības iestādēs, kurām ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, arī ir iespējams skrīninga numuru redzēt. Trešā iespēja – vērsties Nacionālajā veselības dienestā personīgi .
Un ja sieviete dzīvo citur, nevis deklarētajā dzīvesvietā, tad pašai jāinteresējas?
– Jā. Patlaban skrīnings jāveic reizi trijos gados, sākot no 25 gadu vecuma, tātad 25, 28, 31 utt., līdz pat 67 gadiem. Un attiecīgajā vecumā būtu jāinteresējas par iespēju veikt valsts apmaksātu dzemdes kakla vēža skrīningu. Būtu, protams, labi, ja tai brīdī, kad sieviete nokļūst pie ģimenes ārsta arī kāda cita iemesla dēļ, ģimenes ārsts pajautātu, vai ir veikta dzemdes kakla pārbaude, vai viņa ir saņēmusi skrīninga vēstuli un nepieciešamības gadījumā skrīninga nosūtījumu atjaunotu. Ir ļoti daudz ģimenes ārstu, kuri šo iespēju izmanto, un liels paldies viņiem par to. Tāpat arī ginekologam ir pienākums neatkarīgi no vizītes iemesla noskaidrot, vai sieviete veikusi dzemdes kakla vēža skrīninga testu un rast iespēju to veikt, ja tas nav izdarīts. Tā būtu laba prakse, kuru ir iespējams izveidot.
Par ko vispār maksā valsts un kādi ir iespējamie papildu maksājumi?
– Nacionālais Veselības dienests izsūta uzaicinājuma vēstuli, sieviete to saņem, un, ja sieviete vēršas pie ginekologa, kurš arī ir līgumattiecībās ar valsti jeb ir tā saucamais “valsts apmaksātais ginekologs”, tad sievietei praktiski nav nekādu citu izmaksu – gan vizīte, kurā paņem analīzi, gan pati analīze ir valsts apmaksāta. Savukārt, mums Latvijā ir nereti ir prakse, kad sievietei ir savs ginekologs, kuru ierasts apmeklēt. Ja sievietei viņas ārsts ir maksas ārsts, tad par vizīti būs jāmaksā, bet pati analīze ar skrīninga uzaicinājuma vēstuli arī būs valsts apmaksāta.
Un kāda ir gaidīšanas rinda pie valsts apmaksātajiem ārstiem?
– Ārstu ginekologu, kam ir līgumattiecības ar Nacionālo veselības dienestu, diemžēl kļūst aizvien mazāk, tādēļ, iespējams, atšķirīgās Latvijas vietās speciālistu pieejamība ir atsķirīga, taču noteikti der atcerēties, ka labāk dzemdes kakla vēža skrīninga testu ir veikt nedaudz vēlāk pie speciālista nekā neveikt vispār. Pat, ja līdz izmeklējumam ir jāgaida, tad noteikti ir vērts to izdarīt.
Kāda ir skrīninga jēga kopumā?
– Skrīnings pēc būtības ir “sijājošā diagnostika”, tātad no veselu sieviešu vidus tiek “atsijātas” tās sievietes, kurām ir augsts risks, ka var attīstīties dzemdes kakla vēzis, un šīs sievietes tiek papildus izmeklētas un nepieciešamības gadījumā ārstētas, lai dzemdes kakla vēzis neattīstītos. Manuprāt, ikvienam ir vēlme nesaslimt ar vēzi. Lūk, veicot skrīningu, var nesaslimt ar vēzi.
Vēlos uzsvērt, ka dzemdes kakla vēzis ir salīdzinoši jaunu sieviešu vēzis – teju 50% tas attīstās līdz 50 gadu vecumam. Tas ir laiks, kad sieviete visbiežāk ir sociāli aktīva, sevi realizē profesionāli, ir svarīga savai ģimenei un draugiem. Ir skumji redzēt, kā dzemdes kakla vēzis aptur dzīves un tās neatgriezeniski maina, zinot ka tā varēja arī nenotikt, jo dzemdes kakla vēzi var novērst. Dzemdes kakla vēža ārstēšana vēlīnās stadijās ir smaga un bieži vien pat neiespējama. Ja sieviete izdzīvo, iespējas radīt bērnus vairs nav, un dzīves kvalitāte, atgriešanās ierastajā dzīvē ir būtiski ierobežota. No skrīninga un tā rezultātiem baidīties. Tieši otrādi – ir jāinteresējas kā to veikt, jo tā ir iespēja pārbaudīt veselību un darīt visu, lai ļaunākais nenotiktu. Diemžēl Latvijā skrīninga atsaucība ir ļoti zema, vien ap 40 % sieviešu gadā izmanto iespēju veikt dzemdes kakla pārbaudi. Tāpēc par to ir jārunā. Šis būtu labs jautājums, ko paprasīt savām sievām, mammām, meitām, draudzenēm, krustmātēm un kolēģēm – vai Tev ir veikts dzemdes kakla vēža skrīnings?
Cik ātri ir testa atbilde un kurš saņem atbildi?
– Parasti skrīninga testa atbilde pienāk tam ārstam, kurš šo testu ir veicis. Citoloģijas izmeklējumi, kurus veic sievietēm, jaunākām par 30 gadiem, tiek analizēti mazliet ilgāk, un atbilde varētu būt pēc dažām nedēļām. Sākot no šī gada, pēc 30 gadu vecuma, testē cilvēka papilomas vīrusa klātbūtni, šis tests ir automatizēts, un rezultāts ir zināms teju nedēļas laikā.
*Tā kā šis ir vēža veids, no kura mūsdienās ir iespējams pilnībā izvairīties, Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonds sadarbībā ar Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un Latvijas Kolposkopijas biedrību ir sācis ilgstošu informēšanas un motivēšanas kampaņu “Apsteidz dzemdes kakla vēzi!” ar aicinājumu “Veic valsts apmaksātu skrīninga pārbaudi!”. Vairāk informācijas par dzemdes kakla vēzi un tā risku profilaksi atradīsiet kampaņas rīkotāju mājaslapās:
https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-vezis, https://www.ginasoc.lv/
Kā arī Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā – www.spkc.gov.lv/lv/informacija-iedzivotajiem-par-cpv
Seriāla “Draugi” zvaigzne Metjū Perijs savā jaunākajā intervijā “The New York Times” atklājis par savu cīņu ar atkarībām.
Lai uzveiktu alkohola un narkotiku atkarību, aktieris iztērējis gandrīz 10 miljonus ASV dolāru, kas ir aptuveni 10 miljoni eiro. Intervijā “The New York Times” Metjū atklāja, ka 18 mēnešus nelieto nekādas apreibinošas vielas.
“Visticamāk, es esmu iztērējis 9 miljonus ar kaut ko, lai būtu skaidrā,” atklāja aktieris.
Video
53 gadus vecais aktieris detalizēti aprakstīja savu gadiem ilgo vēsturi ar atkarībām. Šo vielu lietošana sākās jau 14 gadu vecumā, pirmo reizi pamēģinot alkoholu. Vēlāk Metjū kļuva atkarīgs no opioīdiem, kas beidzās teju letāli 2019. gadā…
“Ārsti manai ģimenei teica, ka man ir tikai 2% izredzes izdzīvot!” sacīja Metjū.
“Man veica ekstrakorporālo dzīvības uzturēšanu, ko neviens neizdzīvo…” Iemīļotais seriāla aktieris divas nedēļas atradās komā, un viņam gadu bija jānēsā stomas maisiņš.
“Mans terapeits sacīja: “Nākamreiz, kad tu domā par oksikodonu, iedomājies, ka tev visu atlikušo mūžu būs jānēsā maisiņš pie ķermeņa. Un tas man lika pamatīgi aizdomāties,” iepriekš intervijā “People” sacīja seriāla “Draugi” zvaigzne.
ASV repa zvaigzne Kanje Vests ir zaudējis miljardiera statusu, jo Vācijas sporta preču ražotājs “Adidas” ir pārtraucis partnerattiesības ar viņu repera antisemītisko izteikumu dēļ, otrdien ziņoja žurnāls “Forbes”.
“Forbes” lēsa, ka 45 gadus vecā Vesta darījums ar “Adidas” bija 1,5 miljardus ASV dolāru vērts, un bez šī darījuma viņa bagātība ir sarukusi līdz 400 miljoniem dolāru.
“Adidas” otrdien paziņoja par savu lēmumu saraut attiecības ar Vestu, kurš pazīstams arī ar vārdu Ye, “nekavējoties” apturot ražošanu viņa apavu un apģērbu līnijā “Yeezy”.
Video
“”Adidas” necieš antisemītismu un jebkādu citu naida runas veidu. Ye nesenie izteikumi un darbības ir bijuši nepieņemami, naidpilni un bīstami, un tie pārkāpj kompānijas vērtības – dažādību un iekļaušanu, abpusēju cieņu un godīgumu,” paziņoja “Adidas”.
Neilgi pirms tam talantu aģentūra CAA atteicās no Vesta kā klienta, savukārt kinostudija MRC nolēma neizlaist pabeigtu dokumentālo filmu par viņu.
Šomēnes Vesta “Instagram” kontam tika noteikti ierobežojumi un viņa “Twitter” konts tika bloķēts tajos publicētu antisemītisku paziņojumu dēļ.
Vests izraisīja sašutumu arī ar citiem skandaloziem izteikumiem, tostarp telekanālā “Revolt TV” apgalvojot, ka Džordžs Floids nomiris no fentanila.
Naktī uz svētdienu Latvijā beigsies vasaras laiks, tāpēc plkst.4 pulksteņa rādītāji būs jāpagriež vienu stundu atpakaļ.
Ņemot vērā, ka Eiropas Savienībā (ES) vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Līdz ar to arī nākamgad, 2023.gada 26.martā, atkal notiks pāreja uz vasaras laiku, kas būs spēkā līdz 29.oktobrim.
ES pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām ES dalībvalstīm.
Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Kopš 1997.gada vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Šie ir 8 paņēmieni, lai prasmīgi piesaistītu vēlamā vīrieša uzmanību:
1. Pieskārieni
Pirms pieskarties viņam, pieskaries pašas ķermenim, piemēram, savam atslēgas kaulam. Ja tev ir aplikta kaklarota, tas būs vēl efektīvāk. Pamēģini arī ar pirkstiem pieskarties savām lūpām. Šīs liegās ķermeņa valodas kustības parāda, ka esi atklāta un jutekliska, un tu pozicionē sevi kā iekārojamu būtni. Viņam tas būtu jāpamana!
2. Tēls
Centies savu veidolu padarīt seksīgāku. Tas nenozīmē, ka tūliņ jāvelk mežģīņu zeķes ar zeķturiem, tomēr apģērbs ar izteiksmīgāku kakla izgriezumu, atkailināti pleci, augumu izceļoši džinsi vai pat gaišs lūpu spīdums tev liks justies iekārojamākai. Tas viss noderēs, kad viņš būs blakus!
3. Skatiens
Acis izsaka ļoti daudz – izmanto tās! Ātrs un tiešs acu skatiens, tad novērs skatienu sāņus, it kā kādu meklētu. Tas raisīs viņa interesi. Tāpat nebaidies atrasties viņam pretim un demonstrēt savu interesi, lūkojoties viņa acīs. Turklāt, šķelmīgs acu skatiens ar mazliet augšup paceltu uzaci ir ļoti iedarbīgs.
4. Negaidi brīdi, kurā tevi ievēros, bet rīkojies!
Dažreiz manevrs “gaidīt līdz viņš tevi pamana” var ieilgt, un tas ne vienmēr atmaksājas. Iespējams, ka tev patlaban jau ir attiecības, tāpēc izmanto šo faktu savā labā. Tu esi pašpārliecināta, pamanāma, izstaro seksualitāti, un viņš to noteikti ievēro! Tomēr ir arī zemūdens akmeņi: nekādā gadījumā nedibini attiecības un neiesaisties “vairāk nekā draugi” sakaros ar sava vīrieša draugiem. Ja nu viņiem pastāv brālības kodekss, kurā ir atrunāta sešu mēnešu vai pat ilgāks nogaidīšanas laika posms, līdz viņš drīkst tevi kaut kur uzaicināt? Uzmanies!
Dieviete.lv ļoti iecienīti ir raksti par Saseksas hercogieni Meganu Mārklu, mēs Youtube ievērojām kādu iedvesmojošu video, kurā tiek aplūkots Meganas stils. Šajā video tiek eksperimentēts ar 4 līdzīgiem tērpiem, kuri ļoti atgādina hercogienes stilu.
Megana iemantojusi sabiedrības uzmanību dažādu iemeslu dēļ, bet viens no tiem pavisam noteikti ir viņas ģērbšanās stils. Briti ir ļoti iecienījuši karaliskās ģimenes stilu un labprāt medī līdzīgus vai tieši tādus pašus apģērbus. Noskaties video, kurā redzams, ka ievērojot tikai dažas nianses ir iespējams līdzināties Saseksas hercogienei.
Video
Veiksmīgs individuālais stils, tas ir ne tikai virtuoza trendīgo lietu valkāšana, bet arī tas, kā apģērbs saskan ar tavu iekšējo pasauli un dzīvesstilu. Modes tendences nevajadzētu uztvert burtiski. Stiliste Agija Vismane iesaka veidot savu ekskluzīvo stilu, filtrējot to caur personīgo gaumes izjūtu un spēju apspēlēt modes jaunumus, izmantojot jau esošo bāzes garderobi. Tas ir galvenais priekšnoteikums, lai vienmēr izskatītos stilīgi.
Tehnoloģiju un modes sinerģija atspoguļojas ne tikai inovatīvos un ilgtspējīgos materiālos, krāsās, bet arī dažādās viedierīcēs un aksesuāros, kas lieliski papildina kopējo tēlu. Pasākumu organizatore un viena no ģimenes restorāna Mr. Bunny Kitchen radītājām Ieva Koha-Zeltiņa, ļāvās stilistes pārvērtībām, kas pieskaņoja gan apģērbu, gan aksesuārus – Samsung Galaxy Flip4 viedtālruni, Galaxy Watch5 viedpulksteni un Galaxy Buds2 Pro bezvadu austiņas jaunajam rudens modes iznācienam.
Krāsas
Šoziem modē būs aktuāli šokolādes toņi, kā arī zaļā, oranžā, gaiši zilā, rozā krāsa un, protams, Pantone krāsu institūta pasludinātā 2022. gada krāsa – Very Peri (violeta krāsa ar zilu nokrāsu un violeti sarkanu apakštoni). Trendīgajiem krāsu toņiem seko ne tikai modes industrija, bet arī tehnoloģiju giganti. Arī Samsung rudens sezonā pieskaņojis savas viedierīces jaunakajām tendencēm, piedāvājot viedtālruņus, viedpulksteņus un bezvadu austiņas Bora violetā krāsā.
Visas šīs krāsas ļaus izcelties un aukstajā sezonā apģērbā noteikti vērts izmantot arī balto krāsu, kas papildinās un uzturēs iekšējo harmoniju. Šie toņi izskatīsies aktuāli, veidojot kopējo tēlu gan maigajās tonalitātēs, gan spilgtajās versijās.
Siltums
Modes trends – adījumi. Ērti, silti, stilīgi! Tendence, kas aizsākās jau dažus gadus atpakaļ, un šobrīd uzņem straujus apgriezienus. Adīts var būt pilnīgi viss: svārki, kleita, džemperis, kostīms, sarafāns, balaklava vai šalle. Uzdrīksties un droši izmanto visdažādākās adīšanas tehnikas un rakstus vai ornamentus.
Garums
Maxi – apģērba garums, kuru vari valkāt kopā ar jebkuriem apaviem šajā aukstajā sezonā. Gari svārki, kleitas, platas bikses līdz zemei un mēteļi – tik aktuāls šis garums nav bijis sen! Tas ir gan stilīgi, gan praktiski, jo būsi siltumā šajā aukstajā sezonā.
Kārtu kārtām
Apģērbu slāņošana īpaši aktuāla kļūst tieši ziemas sezonā. Tāpēc izmanto ne tikai klasisko paņēmienu, velkot vairākus apģērbus vienu virs otra, bet pievieno arī detaļas interesantākam koptēlam – šalles un lakatus ap kaklu vai vairākas jostas uz svārkiem vai biksēm.
Akcenti
Akcenti piešķir koptēlam noslēdzošo pieskārienu. Neatkarīgi no tā, vai tās ir smalkas rotaslietas, somiņa vai tādi aksesuāri kā viedtālrunis, visu iespējams pieskaņot kopējam tēlam. Pat tāds neliels sīkums kā viedtālruņa vāciņš vai siksniņa var kļūt par spilgtu aksesuāru, kas papildinās kopējo tēlu.
Šosezon līdzi ikdienas gaitās varēsi ņemt līdzi visu – tendences paredz, ka somiņai jābūt tādai, lai tajā ietilptu ikdienai nepieciešamās un vērtīgās lietas. Tāpēc pavisam miniatūrās somiņas nomaina vidēja vai liela izmēra somu modeļi, kuri būs cienīgi tavas garderobes sabiedrotie aktīvām dienām. Tajās būs vieta gan tehnoloģijām, gan nepieciešamajām lietām darbam un varbūt pat grāmatai vai jogas tērpam. Galvenais, lai tām ir elegants dizains un plecu siksna vai īsi rokturi. Taču, kā jau minēts iepriekš, modes tendences nevajag uztvert burtiski, tāpēc arī mazās somiņas joprojām ir klātesošas.
Fotogrāfijās ar Ievu Kohu-Zeltiņu izmantoti apģērbi no veikala iBlues (violetais tēls) un veikala Marella (gaišais tēls).
Trešdien, 2. novembrī plkst. 19.00 Lielajā ģildē Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) mūziķi aicina iegrimt vienā no ietekmīgākajiem 20. gadsimta sākuma kamermūzikas opusiem – Igora Stravinska darbā “Stāsts par zaldātu”. Šajā vakarā stāstnieka lomā iejutīsies pazīstamais komiķis, Jaunā Rīgas teātra aktieris Jānis Skutelis. Kopā ar viņu un diriģentu Raimondu Gulbi uz skatuves kāps LNSO mūziķi – klarnetists Mārtiņš Circenis, fagotists Jānis Semjonovs, trompetists Jenss Emīls Holms, trombonists Artūrs Hrustaļovs, vijolniece Ilze Gulbe un kontrabasists Oskars Bokanovs, pie sitaminstrumentiem redzēsim Ernestu Mediņu.
Stravinska opusa pamatā ir faustiska tautas pasaka par zaldātu, kurš noslēdz vienošanos ar pašu nelabo. Velns piedāvā zaldātam iemainīt vijoli pret grāmatu, kurā ir apslēpta “neizmērojama bagātība” – aprakstīti nākotnes notikumi. Lai arī minstinoties, zaldāts piekrīt trīs dienas Velnam mācīt vijoli, kā arī apgūt neparastās grāmatas saturu. Atgriežoties dzimtajā ciematā, zaldāts saprot, ka pagājušas nevis trīs dienas, bet veseli trīs gadi. Stāsta otrajā pusē galvenais varonis skatītājus ved pie guļošās princeses, kuras roku karalis piedāvā ikvienam, kas viņu spēs modināt. Karavīram izdodas salauzt gan pār sevi gulstošo velna varu, gan, spēlējot vijoli, pamodināt princesi. Lai arī tās šķiet kā laimīgas beigas, tomēr Velns brīdina zaldātu – ja viņš pametīs pili, viņa dvēsele atkal tiks atņemta.
“Stāsts par zaldātu” pirmatskaņojumu piedzīvoja 1918. gadā Lozannā, Pirmā pasaules kara izskaņā. Tā ir viena no partitūrām, kas iezīmē spilgtu 20. gadsimta mūzikas tendenci radīt darbus oriģināliem, neparastiem kamersastāviem un ir nozīmīga arī šodienas akadēmiskās mūzikas ainā. Mūzikā saklausāmas Stravinska iemīļotās ritma spēles, pietuvošanās dažādiem deju žanriem – regtaimam, tango un valsim. Militārās pasaules klātbūtni spilgti pauž marša žanrs. Gan sižetā, gan partitūrā atrodama satīra, traģikomisks humors un Stravinskim raksturīgā teatralitāte, kas klausītāja uzmanību notur no pirmās līdz pēdējai skaņdarba taktij.
Darbā stāstnieka lomā šoreiz iejutīsies Jānis Skutelis – Karaliskā improvizācijas teātra dibinātājs, kā arī izklaidējošā raidījuma “Pusnakts šovs septiņos” vadītājs, šobrīd – Jaunā Rīgas teātra aktieris.
Raimonds Gulbis kā diriģents, kormeistars un vokālais pedagogs darbojies ar koriem “Atbalss”, “Viesturzeme”, Emīla Dārziņa jaukto kori, šobrīd strādā ar koriem “Silvicola”, “Daudzeva” un “Noskaņa”. Kopš 2011. gada ir LNSO fagotu grupas mūziķis.
Biļetes uz koncertu “LNSO kamermūzika. Stāsts par zaldātu” iespējams iegādāties Biļešu Paradīzes kasēs un internetveikalā – www.bilesuparadize.lv
Džefrijs Dāmers (Jeffrey Dahmer) bija viens no nežēlīgākajiem un ļaunākajiem slepkavām Amerikā. Izmantojot audioierakstu fragmentus no neskaitāmām policijas intervijām ar Dāmeru, discovery+ piedāvā jaunu dokumentālo filmu, “Džefrijs Dāmers: Briesmoņa prāts”, kurā pats noziedznieks stāsta par šausminošajām slepkavībām, ko pastrādājis. Dāmera, saukta arī par Milvoki kanibālu, teiktais atklās jaunas detaļas par to, kādēļ viņš no 1978. līdz 1991. gadam izvaroja, nogalināja un pēcāk apgānija 17 vīriešus. Sirdi plosošā ekskluzīvā intervijā viņa tēvs Laionels Dāmers (Lionel Dahmer) sīkāk apraksta mēģinājumus meklēt dēlam nepieciešamo palīdzību un, izmantojot izmeklētāju, psihiatru, kā arī Džefrija Dāmera bijušo klasesbiedru un slepkavības liecinieka zināšanas un teikto, dokumentālā filma sniegs atbildes uz jautājumiem par bēdīgi slaveno sērijveida slepkavu.
Video kadros no Dāmera bērnības viņš ir parasts, dzīvespriecīgs bērns, kurš vairāk par visu mīl savu ģimeni. Kadri piedāvā intīmu ieskatu viņa bērnībā, attiecībās ar vecākiem un skolas dzīvē. Dāmers savas ikdienišķās bērnības dēļ tiek uzskatīts par vienu no netipiskākajiem sērijveida slepkavām, jo acīmredzamais vardarbības vai traģisku notikumu iztrūkums vairo neizpratni par to, kāpēc viņš pastrādāja tik brutālas slepkavības. Laionels Dāmers stāsta par atmiņām un sniedz skatītājiem līdz šim nebijušu iespēju iepazīt vienu no Amerikas visslavenākajiem sērijveida slepkavām, stāstot gan par dēla audzināšanu, gan hobijiem, kas raisa šermuļus. Dziļi personīgā intervijā kameru priekšā viņš atminas faktus par dēlu, kas līdz šim tikuši noklusēti, stāsta par dzīvi, kuru, viņaprāt, vadīja Džefrijs, un dalās pieredzētajā šokā, policijai paziņojot par Džefrija pastrādātajiem noziegumiem.
Dokumentālā filma piedāvā visaptverošu informāciju par notikumiem, kas notika pirms un pēc neskaitāmām slepkavībām, pašam Dāmeram stāstot par pastrādātajām nežēlībām šausminošās un specifiskās detaļās. Viņaprāt, cilvēki nebija nekas vairāk kā priekšmeti; Dāmeru aizrāva cilvēku pavedināšana, kamēr slepkavošana bija viņa veids, kā sasniegt mērķi – iegūstot cilvēku īpašumā uz mūžu. Sabiedrību joprojām visvairāk šokē un neskaidrības rada fakts, ka Dāmers līdz pat sava mūža beigām nenožēloja pastrādātos noziegumus un šķita apmierināts ar aizvadīto dzīvi, nogalinot un apgānot kopš 18 gadu vecuma.
Filmas laikā skatītājiem uzskatāmi tiek parādīts, kā cilvēks pārvērtās no mīloša bērna līdz vardarbīgam un cietsirdīgam slepkavam. “Džefrijs Dāmers: Briesmoņa prāts” skatāma ekskluzīva intervija ar Ronaldu Floversu (Ronald Flowers), vienu no Dāmera upuriem, kurš brīnumainā veidā izbēga no slepkavas nagiem un tagad pirmo reizi stāsta par piedzīvotajām šausmām. Intervijā piedalās arī Dr. Parks Deics (Dr. Park Deitz), tiesu psihiatrs, kurš kopā ar Dāmeru aizvadīja neskaitāmas stundas, kā arī Nikola Čildresa (Nicole Childress), sieviete, kura veltīgi mēģināja glābt jaunāko no Dāmera upuriem – 14 gadus jaunu puisi. Dāmera kaimiņi filmā sniedz ieskatu piedzīvotajā, atrodoties dzīvokļu kompleksā ar vienu no ļaunākajiem sērijveida slepkavām Amerikas vēsturē.
Filmā “Džefrijs Dāmers: Briesmoņa prāts” tiek meklētas atbildes uz joprojām neatbildētiem jautājumiem, tai skaitā par to, kā Dāmers spēja pastrādāt daudzās slepkavības, atbrīvoties no upuru ķermeņa daļām un dažas no tām pat turēt savās mājās tik nemanāmi, ka policistiem un izmeklētājiem nebija ne jausmas, kādas nežēlības tiek pastrādātas, viņiem esot tur pat netālu. Vai Dāmera veiksmes atslēga ir meklējama faktā, ka viņš slepkavoja pārsvarā melnādainus cilvēkus vai arī izvairīšanās no aresta notika nekompetentas policijas dēļ? Kas notika pēc Dāmera notveršana? Kā viņa tuvākie centās sadzīvot ar notikušo un kādas pārmaiņas piedzīvoja atbildīgā policijas nodaļa?
“Džefrijs Dāmers: Briesmoņa prāts” skatāma straumēšanas platformā “discovery+” nākamās paaudzes televīzijā “Go3”.
Dziedātāja Keitija Perija sava koncerta laikā Lasvegasā pamatīgi samulsinājusi fanus. Jāatzīst, ka šāda uzvedība patiešām raisa lielu izbrīnu un daudz jautājumu.
Koncerta laikā dziedātāja vairs nevarēja atvērt vienu aci, un fani ir satraukti par viņas uzvedību. Kad Keitijas plakstiņš pavērās, tas atkal aiztaisījās ciet… Dziedātāja piespieda pirkstu pie deniņiem, lai neļautu plakstiņam noslīdēt.
Video
Pēc neilga brīža Keitijai izdevās atvērt abas acis un turpināt savu uzstāšanos. Šis moments ir nofilmēts un uzspridzinājis internetu.
Agri no rīta, tikko pēc pamošanās, arī pēc smēķēšanas, pēc maltītes, kas bijusi bagāta ar ķiplokiem, sīpoliem vai eksotiskām garšvielām, pēc baudītiem zivju ēdieniem slikta elpa jeb halitoze ir gluži normāla, fizioloģiska parādība. Taču, ja tā kļūst par nelāgu līdzgaitnieci arī ikdienā un savos uztura paradumos iemeslu neizdodas atrast, tad cēlonis jāmeklē citviet, iespējams, kuņģī, kaklā, deguna dobumos, aknās, nierēs. Kādas pazīmes liecina par nopietnākām veselības problēmām, kad nepieciešams vērsties pie speciālista un kā cīnīties ar sliktu elpu, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificēta farmaceite Laila Zālīte.
Normālos apstākļos un pie labas veselības elpa ir ar viegli saldenu aromātu, ko cilvēks pats un apkārtējie nekādi nesajūt. Reizēm ne tikai uztura paradumi, bet arī mutes higiēnas iemaņu trūkums mēdz izraisīt halitozi. “Lai nojaustu, kas ir halitozes iemesls, jācenšas saprast, kādu aromātu atgādina sliktā elpa. Ja tā atgādina siera smaržu, sliktas elpas cēlonis visticamāk meklējams ar deguna dobumu saistītās problēmās. Kad organismā strauji kāpj cukura līmenis, pastāv cukura diabēta risks, elpā būs sajūtams augļu aromāts. Ja elpai ir zivju aromāts vai tā atgādina amonjaka smārdu, ieteicams pārbaudīt nieru veselību, bet skābena izelpa mēdz būt arī astmas un ģenētiskās slimības cistiskās fibrozes pazīme. Savukārt, fekāliju aromātam līdzīga izelpa norāda uz zarnu darbības traucējumiem. Ja izelpā būs jūtams salds vai sasmakuša pelējuma aromāts, šī pazīme var būt aknu cirozes priekšvēstnese,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte.
Sāc ar vizīti pie zobārsta
Tomēr 80-90 % gadījumu sliktas elpas cēlonis meklējams mutes dobumā. Tieši nepareiza mutes higiēna noved pie tā, ka uz zobiem ilgstoši krājas aplikums un pieaug risks veidoties smaganu iekaisumam jeb tā saucamajam aplikuma izraisītam gingivītam. Neārstēts gingivīts ar laiku pāriet vēl smagākā formā un sākas periodontīts, kas rada risku zobu zaudēt. Kā gingivīta, tā periodontīta gadījumā halitoze mēdz būt viena no tipiskām pazīmēm. Zobārsti gan reizēm atzīst, ka slikta elpa mēdz rasties arī kā organisma reakcija uz vecākās paaudzes plombējamo materiālu akrilātu. Arī aiz lielajām sudraba plombēm mēdz aizķerties aplikums, tas krājas un izraisa sliktu elpu.
Iespējamie cēloņi
Viens no sliktas elpas iemesliem var būt bieži sastopamā gastroenteroloģiskā problēma – atviļņa slimība. Retāk halitozi izraisa tā dēvētie divertikuli – kabatiņas, kas mēdz izveidoties barības vada augšējā trešdaļā un kurās krājas ēdiena paliekas un bojājas, izraisot pastāvīgi sliktu elpu.
Tomēr daudz biežāk pēc tam, kad zobārsts, izvērtējot pacienta mutes veselības stāvokli, ir atzinis, ka ar to viss ir kārtībā un sliktas elpas cēlonis jāmeklē citviet, tālāk pacients nonāk LOR jeb otolaringologa kabinetā, jo ļoti bieži halitozi izraisa deguna blakusdobumu iekaisums, tonsilīti, sinusīti vai mandeļu korķi.
Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte gan uzsver, ka cilvēks, kuram ir sūdzības par halitozi, var būt arī citas specialitātes ārsta pacients: “Piemēram, diabēta pacienti bieži sūdzas par sliktu elpu, kas radusies vielmaiņas traucējumu rezultātā, jo paaugstināta cukura līmeņa dēļ mainās arī gļotādu stāvoklis. Arī pie noteiktām vairogdziedzera saslimšanām viens no simptomiem mēdz būt slikta elpa tieši tāpat kā smagu aknu slimību gadījumos, kad jau ir attīstījusies aknu mazspēja un orgāns vairs neveic atindēšanas funkciju. Gan aknu, gan nieru mazspējas slimnieku elpai mēdz būt īpatnējs, salkans aromāts.”
Padomi cīņai ar sliktu elpu
Lai cīnītos ar sliktu elpu, Apotheka sertificētā farmaceite Laila Zālīte sniedz piecus padomus:
Eļļa var būt līdzeklis ēdiena pagatavošanai un dažādu garšas nianšu piešķiršanai, kā arī vienlaikus vērtīgu vielu avots. Pieejamais eļļu klāsts ir tik plašs, ka ir viegli tajā apjukt. Turklāt eļļas plaši izmanto ne vien pārtikā, bet arī profilaksē un skaistumkopšanā. Kā izvēlēties veselīgu eļļu ikdienas uzturam, kā to pareizi uzglabāt un kādas ir dažādu eļļu vērtīgās īpašības? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Ikdienā ir jādomā par eļļas kvalitāti, jo mūsu organismam dzīves laikā ir nepieciešamas labas kvalitātes taukvielas, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Eļļa ir produkts, ko liekam pie salātiem, izmantojam cepšanai, pievienojam mazuļu pirmajam piebarojumam, proti, mēs to lietojam visos vecumos visas dzīves laikā. Lai rūpētos par veselīgu uzturu, ir jāizvēlas laba eļļa.
Iegādājoties eļļu, vispirms ir jāskatās, vai eļļa ir rafinēta vai nē. Veselīga eļļa ikdienas lietošanai būs nerafinēta, auksta spieduma eļļa, kas var būt gan filtrēta, gan nefiltrēta. Ja ir bažas par eļļas izejvielu audzēšanu, izvēlieties bioloģisku eļļu. Rafinēta eļļa ir karsēta, filtrēta, tai tiek pievienotas skābes, lai eļļu attīrītu un padarītu caurspīdīgu. Ja rūpējaties par savu veselību un sirds un asinsvadu slimību profilaksi, kā arī vēlaties, lai ēdiens organismam sagādātu patiesu labumu – izvairieties no caurspīdīgu, rafinētu eļļu lietošanas uzturā, iesaka uztura speciāliste.
Slavenā olīveļļa
Kā skaidro L. Sondore, olīveļļai piemīt pretiekaisuma īpašības, jo tā satur daudz polifenolus, antioksidantus, kā arī ideālā attiecībā Omega-3 un Omega-6 taukskābes. Polifenols oleokantāls ir ar pretiekaisuma īpašībām. Olīveļļa satur mononepiesātinātās taukskābes, kas labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu slimību un iekaisīgo slimību profilaksi, kā arī profilaktiski iedarbojas pret dažādu lokācijas vēžu profilaksi.
Eļļai ir jābūt skaisti zeltaini zaļā krāsā, ar jūtamu garšu. Garšas nianses katrai eļļai būs nedaudz citādas, bet tieši polifenoli būs tie, kas kņudinās kaklā. Ieteicams lietot tikai extra virgine olīveļļu, kas nav termiski apstrādāta, turklāt to var lietot arī cepšanai, jo tā sāk dūmot tikai pie 210-214 C grādiem. Karstumā šī eļļa nedaudz izplešas, tāpēc to nevajag tik daudz kā citas eļļas, ko izmanto cepšanai.
Veikalos ir nopērkamas arī olīveļļas, uz kuru pudelēm rakstīt pomace olive oil un olive oil. Tās ir zemas kvalitātes eļļas, kas ir termiski apstrādātas un ķīmiski attīrītas, proti, rafinētas. Tā ir vienkārši eļļa, labumu veselībai no tās negaidīsim, saka uztura speciāliste.
Lai gūtu labumu no eļļas, tā ir jālieto regulāri, kampaņas te nelīdzēs. Tieši tas ir Vidusjūras diētas pamatā – laba, kvalitatīva eļļa visas dzīves garumā.
Pieejamā dažādība
Dažādas sēklu eļļas – linsēklu, kaņepju, ķimeņu, ķirbju, riekstu, sezama un citas ir labs papildinājums ikdienas uztura dažādošanai, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Jāatceras, ka šīs eļļas ātri oksidējas, tādēļ tās jāpērk kvalitatīvas, nelielos tilpumos un tumšās stikla pudelītēs. Ja eļļa ir nepatīkami rūgta – tā ir veca un ir jāmet ārā. Eļļas pudelītes jātur tālāk no plīts, jo, regulāri sasilstot un atdziestot, tās ātrāk zaudē savas labās īpašības.
Pie salātiem labi noderēs kaņepju un linsēklu eļļa. Šīs eļļas labā attiecībā satur Omega-3 un Omega-6 taukskābes, kā arī daudz E vitamīna, minerālvielas (magniju, fosforu, cinku, kāliju, kalciju, dzelzs un citas) un B grupas vitamīnus. Pārējās sēklu eļļas pēc izvēles ik pa reizei piešķir bagātīgu garšas buķeti ēdienam. Pētījumi par sirds veselību iesaka dienā lietot divas līdz četras ēdamkarotes eļļas, gatavojot ēdienu.
Padoms – nepērciet šādās eļļas emociju vadīti! Nopērciet vienu, izlietojiet un tad pērciet nākamo. Tā izvairīsieties no liekiem tēriņiem un eļļas izmešanas.
Termiskā apstrāde
Termiski izturīga cepšanai ir Extra Virgine olīveļļa. 2018. gadā Austrālijā veiktā pētījumā[1] tika pētītas vairākas eļļas un to, kā eļļās karsēšanas laikā veidojas vai neveidojas transtaukskābes – mehāniski auksti spiesta olīveļļa ir visstabilākā karsēšanā, tā nesāk dūmot pie 210 C grādiem un transtaukskābes neveidojas. Iespējams, karsēšanas laikā zūd kādi antioksidanti, bet gatavošanas laikā eļļas labās taukskābes, polifenoli iesūcas ēdienā un tas ir veselīgāks.
Pētījumā līdzvērtīga bija kokosa eļļa, kuru karsējot nerodas transtaukskābes, bet tie ir piesātinātie tauki un nav vēlami uzturā. Arī avokado eļļa, kas ir dārga un ikdienas ēdiena gatavošanai netiek bieži lietota, pētījumā pierādīja stabilitāti karsējot. Populārā vīnogu kauliņu eļļa sāka izdalīt transtaukskābes jau karsēšanas sākumā, tas pats notika ar rapšu eļļu.
Cepšanai noteikti nedrīkst izmantot sēklu eļļas – linsēklu, kaņepju un citas! Tās paredzētas lietošanai nekarsētas, uzsver uztura speciāliste.
Eļļu uzglabāšana
Eļļas galvenais garšas un kvalitātes “bojātājs” ir gaisma, tāpēc eļļām ir jābūt tumša stikla traukos vai metāla kanniņās, ja tā ir paredzējis ražotājs. Neturiet eļļas atvērtas – vienmēr pēc izmantošanas aizvākojiet pudeli vai kanniņu, lai eļļai brīvi nepiekļūtu skābeklis, un neturiet eļļu blakus plītij. Lai cik tas būtu neparocīgi, eļļas pudelei ir jābūt patālu no plīts un noteikti ne ledusskapī, iesaka uztura speciāliste L. Sondore. Noteikti nelietojiet uzturā eļļu, ja tā ļoti nepatīkami “kož” kaklā, nepatīkamā garša pārņem visu muti, līdzīgi kā apēdot vecu riekstu.
Farmaceita padoms
Eļļas ir ne vien neatņemama ikdienas uztura sastāvdaļa, bet arī izplatīts vērtīgo vielu avots, ko plaši izmanto farmācijā, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Aptiekas plauktos vispopulārākā ir zivju eļļa, kuru pazīstam kopš bērnu dienām, jo tās lietošana ir aktuāla visas dzīves garumā. Zivju eļļa satur Omega-3 polinepiesātinātās taukskābes – EPA (eikozapentaēnskābe) un DHA (dokozaheksaēnskābe). Organisms pats tās nesintezē, tādēļ tās ir jāuzņem, lietojot uzturā treknās jūras zivis. Tāpēc veselīga uztura ieteikumi ietver zivju lietošanu vismaz divas reizes nedēļā. Ja ar uzturu neuzņemat pietiekami Omega-3 taukskābes, tad visu gadu ieteicama zivju eļļas lietošana.
Omega-3 taukskābes nepieciešamas daudzu organisma funkciju nodrošināšanai – gan palīdz uzturēt normālu redzi un smadzeņu darbību, gan labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu, sirds un asinsvadu sistēmu, locītavas, ādu un matus. Zivju eļļa pieejama dažādos veidos – gan šķidrā (ne tikai ar dabīgo, bet arī ir pieejama ar uzlabotu garšu, piemēram, citronu, augļu vai ābolu garšu), gan kapsulās, bērniem piemērotāka lietošanā būs šķidrā zivju eļļa vai košļājamo kapsulu vai želejpastilu veidā.
Ir vēl daudzas citas eļļas, kas tiek plaši izmantotas farmācijā, dažādu saslimšanu un vispārējā profilaksē:
Naktssveces eļļu izmanto sievietes veselībai, jo tā palīdz uzturēt hormonālo līdzsvaru, kā arī rūpējas par ādu un vielmaiņu. To izmanto arī ārīgi.
Ķirbju sēklu eļļa labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu, imūnsistēmu, aknu, redzes, prostatas un urīnpūšļa veselību. To izmanto arī ādas un matu kopšanai.
Linsēklu eļļu pazīst ar labvēlīgo ietekmi uz imūnsistēmu, vielmaiņu, gremošanas sistēmu, locītavām, sirds un asinsvadu sistēmu. To plaši lieto kā profilaktisku līdzekli, arī diabēta, artrīta, ādas un citu saslimšanu gadījumā, kā arī sievietes veselībai, lai mazinātu nepatīkamās sajūtas pirms un menstruāciju laikā. Tā noder arī menopauzes laikā.
Smiltsērkšķu eļļu izmanto imūnsistēmai un sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, kā arī lai mitrinātu ādu un gļotādu. Tā sekmē dzīšanas procesus un tai piemīt pretsāpju, pretiekaisuma un antiseptiska iedarbība, tāpēc šo eļļu izmanto pie kuņģa un zarnu trakta saslimšanām. To izmanto arī ārīgi ādas un mutes gļotādas bojājumu aprūpei, ginekoloģijā un proktoloģijā.
Upeņu sēklu eļļu izmanto sirds un asinsvadu sistēmas, ādas un matu veselībai, kā arī sievietes veselībai. Izmanto arī kosmētiskajos līdzekļos.
Melno ķimeņu eļļa ir ar plašu pielietojumu. To izmanto imūnsistēmas, kuņģa un zarnu trakta, sirds un asinsvadu sistēmas, locītavu un sievietes veselībai.
Mārdadža sēklu eļļa pazīstama kā aknu veselībai lietojams līdzeklis.
Kviešu asnu eļļa ir bagāta ar E vitamīnu.
Saulespuķu, olīvu, sezama, rapšu, kaņepju eļļas izmanto gan uztura bagātinātājos, gan kosmētiskajos līdzekļos.
Rudens periodā aktuālas kļūst saaukstēšanās un citas vīrusu saslimšanas. Dažādas eļļas plaši izmanto deguna un kakla saslimšanu gadījumā. Eļļu maisījumus, kuriem sastāvā izmanto smiltsērkšķu eļļu kopā ar kliņģerīšu eļļu, arī ar kanēļa, tējaskoka, asinszāles lakstu un piparmētru eļļu izmanto mutes dobuma un rīkles gala gļotādas kairinājuma gadījumā, jo tas veido aizsargslāni, mitrina gļotādu, mazina sāpes, skrāpēšanās sajūtu un diskomfortu kaklā. Deguna pilienos, ziedēs un gelos izmanto dižegles, eikaliptu, piparmētru, tējaskoka, priežu ēteriskās eļļas, lai atvieglotu elpošanu caur degunu. Šiem produktiem sastāvā izmanto arī smiltsērkšķu, sezama un olīvu eļļu, kas mitrina un kopj deguna gļotādu.
Arī kosmētiskiem mērķiem izmanto dažādas eļļas, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Vīnogu sēkliņu eļļa ir mitrinoša bāzes eļļa, ko var izmanot kosmētikas noņemšanai. Saldo mandeļu un persiku kauliņu eļļas izmanto masāžām un sausai ādai. Avokado eļļa noder ādas un nagu kopšanai kā mitrinošs līdzeklis, arī kā bāzes eļļa, der arī sausai ādai. Tējas koka ēteriskā eļļa pazīstama ar antiseptisku darbību, ko izmanto ādas aprūpei pie aknes, insektu kodumiem, kā arī šampūnos, ziepēs, dušas želejās un krēmos. Savukārt rīcineļļu izmanto gan iekšķīgi pret aizcietējumiem, gan ārīgi – sausai ādai, arī galvas ādas kopšanai un matu augšanas veicināšanai.
Svarīgi ņemt vērā! Eļļas neizmanto, ja tās izraisa alerģiju! Arī pirms uztura bagātinātāju lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, īpaši bērniem, grūtniecēm un senioriem, hronisku saslimšanu un alerģiju gadījumā, lietojot medikamentus, kā arī pirms un pēc operācijām. Lai nekaitētu savai veselībai, jāņem vērā, ka 100% ēteriskās eļļas nelieto uz ādas, tās nav kosmētisks līdzeklis! Ēteriskās eļļas jāizmanto saskaņā ar lietošanas norādījumiem par atšķaidīšanu.
[1] De Alzaa F, Guillaume C and Ravetti L. 2018. Evaluation of Chemical and Physical Changes in Different Commercial Oils during Heating. Modern Olives Laboratory Services, Australia.
Sadzīvē bērnu gūtie apdegumi un applaucējumi, ko mēdz dēvēt par termiskiem apdegumiem, ir nejaušības, ko var novērst. Bērnam pieaugot, termisko apdegumu risks mazinās.
Bērnu slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste Alla Silova, kura piedalās traumatisma profilakses kampaņā “Pārvērt pārdrošību par drošību!” stāsta: “Ar nožēlu jāatzīst, ka termisko apdegumu bēdīgās tendences nemainās gadiem – joprojām klīnikā ierodas mazie pacienti ar šīm traumām, lai arī par problēmu tiek runāts daudz un bieži,” saka ārste. Vidēji gadā ap 400 bērnu līdz trīs gadu vecumam gūst traumas mājās applaucējoties vai apdedzinoties, un ik gadu Bērnu slimnīcā apdegumus ārstē vairāk nekā 200 bērnu.
“Ikviens apdegums sagādā nepatīkamas emocijas un sāpes. Ja apdegums ir virspusējs, tas sadzīs un bērna turpmāko dzīvi neietekmēs. Ja ir dziļāki, smagi un plaši apdegumi, atveseļošanās ir sāpīga, un sadzīstot veidojas rētas. Un tas nav tikai kosmētisks defekts, bet var ietekmēt cilvēka turpmākās dzīves kvalitāti. Ja rētas ir uz rokas vai kājas pirkstiem, locītavām, var būt arī funkcionāli traucējumi. Bērns nevarēs kārtīgi saliekt pirkstus, nevarēs sevi tik labi aprūpēt, paņemt rokās pildspalvu un pilnvērtīgi rakstīt, par mūzikas instrumentu spēlēšanu nemaz nerunājot,” saka A. Silova.
Riska grupa – bērni līdz trim gadiem
Audu bojājumus, kas rodas, iedarbojoties augstai temperatūrai, bērni gūst sadzīviskā ceļā, applaucējoties ar karstu šķidrumu, vai arī apdedzinās, esot saskarē ar karstām virsmām (kontaktapdegumi). Visbiežāk termiskos apdegumus bērni gūst līdz 3 gadu vecumam, un tie notiek tuvinieku klātbūtnē. “Es teiktu, ka lielākā daļa šo traumu rodas vecāku neuzmanības dēļ, jo bērni dzīves pirmajos gados ir ļoti zinātkāri, aktīvi iepazīst pasauli, bet pieaugušajiem viņi jāpieskata, jāgādā par viņu drošību,” stāsta A. Silova.
Sadzīvē termiskos apdegumus bērni mēdz gūt arī virtuvē (karstas plītis, pannas, katli), ar elektroierīcēm (gludeklis, lokšķēres, sildītāji u.c.), bet rudenī, kad sākas apkures sezona – arī krāsns durtiņas vai iekurts kamīns var būt bīstams bērnam, ja ir brīvi pieejams un netiek uzraudzīts. Tiesa, mūsdienās virtuves plītis tiek ražotas, lai tās ir bērniem drošas: cepeškrāsns durtiņas nesakarst un bērni nevar tās virināt, bērni paši nevar ieslēgt virsmas karstumu utt.
Kontaktapdegumi var būt dziļi un ar smagām sekām
Kontaktapdegumi, kad bērns pieskaras karstai virsmai, mēdz būt dziļi, jo tieši temperatūra un kontakta ilgums ar karsto virsmu nosaka apdeguma dziļumu. Pie 100 °C temperatūras pietiek tikai ar sekundi, bet pie 60 °C temperatūras – 5-10 sekundēm, lai gūtu apdegumus. Tomēr no visiem apdegumiem vissmagākās sekas – dziļus un plašus apdegumus – var gūt no saskares ar atklātu liesmu. Šādi gadījumi biežāk notiek vasarā, kad ir aktīva grila vai ugunskuru kurināšanas sezona, un bērni netiek pienācīgi uzraudzīti: rotaļājas karstuma avotu tuvumā, skrien, aizķeras, iekrīt ugunskurā vai uzkrīt uz grila.
Pirmsskolas vecuma bērni un pusaudži biežāk apdedzinās, mācoties gatavot maltīti, piemēram, neuzmanīgi rīkojoties ar karstu eļļu (cepot vai fritējot), pieskaroties karstai virsmai, vai arī vasarā pie grila un ugunskura. Bērniem jāatgādina: atklātā liesmā nedrīkst liet degšķidrumu, kas var pēkšņi uzliesmot ar lielu liesmu. Tāpat vecākiem jāuzrauga bērni pie ugunskura – ne tikai tāpēc, ka var iekrist liesmās, bet arī ilgu laiku pēc tam, kad ugunskurs izdzisis: bērnus vilina ugunskura pelni, viņi mēdz tajos iekāpt un var gūt smagus kāju apdegumus. Nākamajā dienā ugunskura centrā zem pelniem var būt pat 400 °C augsta temperatūra, un, lai apdedzinātos, pietiek pat ar 40 °C temperatūru.
Kā novērst traumu gūšanu
Lai bērni negūtu termiskus apdegumus sadzīviskā ceļā, vispirms jāuzrauga viņu aktivitātes un jāskaidro apdegumu bīstamība. “Novērst biežāko apdedzināšanos – ar karstu tēju un kafiju var, ja mamma mierīgi izdzer tasīti, bet bērns tajā laikā ir, piemēram, gultiņā. Pat ja bērniņš paraudās, kamēr dzerat tēju, tas būs daudz drošāk un mazāk traumējoši, nekā ņemt bērnu rokās. Krūzei ar karstu šķidrumu jābūt tālāk no galda malas. Vēl arī ļoti bieža situācija: mamma tur bērnu klēpī vai vienā rokā, otrā – karstu tēju vai kafiju, gatavo maltīti. Bērniņš nevar mierīgi nosēdēt un grozoties, kustoties uzšļaksta šķidrumu sev virsū. Tā rodas tipiskie apdegumi, kad bērnam tiek applaucēta viena puse – galva, kakls, plecs, rociņa, kājiņa,” skaidro mediķe. Komentējot ideju, ka izvairīties no šādiem apdegumiem var, izmantojot termokrūzes, ārste saka: šādas krūzes nav 100 % drošas – tām ir atskrūvējams vāciņš un atverams “snīpītis” dzeršanai, un arī caur to bērns var apdedzināties.
Mazie izzinātāji mēdz pārvietoties zibenīgi, un tikpat zibenīgi rodas idejas: bērns var pēkšņi izdomāt paraut elektroierīces vadu un tā, piemēram, sev uzraut virsū karstu gludekli. Savukārt pirmsskolas un skolas vecuma bērni ir prātīgāki un visbiežāk zina, kādas briesmas slēpj karstums un liesma. Alla Silova sniedz vēl dažus ieteikumus, kā rūpēties, lai traumas nenotiktu:
Kad meklēt mediķu palīdzību
Mums, pieaugušajiem, pieskarties karstai virsmai vai iemērkt pirkstu karstā šķidrumā var būt vien nepatīkami un sāpīgi, savukārt bērnam šāda kontakta, kas rada termisko ievainojumu, sekas ir daudz smagākas. Daktere skaidro: “Tam ir anatomiski un fizioloģiski iemesli: bērna āda ir plānāka nekā pieaugušajiem, tāpēc karstuma ietekme ir dziļāka un pat pie stipri zemākas temperatūras tā apdeg dziļāk un ātrāk. Runājot par apdegumiem, ārsti norāda, ka apdegums skaitās nopietns tad, ja tas ir lielāks par bērna plaukstas lielumu – aptuveni 10% no kopējā ādas laukuma. Tādā gadījumā obligāti jāizsauc neatliekamā palīdzība. Mazuļiem palīdzība var būt nepieciešama arī pie mazāka apjoma brūces, piemēram, ja gūts apdegums locītavās vai uz sejas.
Pat salīdzinoši nelielam apdegumam var būt nopietnas sekas, un ārstēšanās ilgums un rezultāti būs atkarīgi no pirmās palīdzības. Tiklīdz ir gūts apdegums, pats galvenais ir pārtraukt karstuma ietekmi uz bērna ādas un dziļākajiem audiem. Tāpēc šī vieta uzreiz ir ilgstoši jāatdzesē zem vēsa, tekoša ūdens – vismaz 10 minūtes. Nedz ledainu ūdeni, nedz pašu ledu nevajag lietot, jo tas var vēl vairāk traumēt jau tā skartos audus (apsaldējot).
Ja ir šķietami neliels apdegums, pēc atvēsināšanas brūcītei var uzklāt pantenolu saturošu izsmidzināmo līdzekli vai putas: tie noder kā pirmā palīdzība pie nelieliem apdegumiem, kuri arī būtu jāparāda ārstam, kas ieteiks turpmāko ārstēšanu, iesaka mediķe. Lai mazinātu sāpes, bērnam var iedot paracetamolu vai ibuprofēnu saturošas zāles, bet noteikti jāskatās, lai deva atbilstu bērna vecumam un svaram.
Ja gadījies apdedzināties vai applaucēties ar drēbēm mugurā, piedegušo apģērbu nedrīkst raut – kopā ar apģērbu var noplēst arī bojāto virsmu. Uz apģērba ir jālej vēss ūdens (ja iespējams – starp apģērbu un ādu) un tikai tad, kad ir mazināta karstuma ietekme, lēnām jāņem nost apģērbs. Ja gadās applaucēties ar taukainu karstu šķidrumu, piemēram, zupu, skarto ādu ātri jānoskalo, lai neveidojas taukaina kārtiņa.
“Jo mazāks bērniņš, jo tam ātrāk jāsniedz palīdzība,” piekodina A. Silova, “īpaši, ja ir gūts sejas apdegums, jāizsauc neatliekamā palīdzība, vai arī jāvēršas Bērnu slimnīcas vai citas tuvākās slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā.” Sejas apdegumu gadījumā cietušais ļoti bieži gūst arī elpceļu apdegumus, bet to varēs izvērtēt tikai ārsts un tas jākonstatē pēc iespējas ātrāk, jo elpceļos veidojas tūska: audi pietūkst, iekaist un tiek apgrūtināta elpošana – tas ir pat dzīvībai bīstams stāvoklis.
Ārste piekodina: uz apdeguma/applaucējuma vietas kategoriski aizliegts smērēt dažādus eļļainas, taukainas konsistences produktus: krēmus, sviestu, eļļu, krējumu u.c., jo tie ne tikai plānā kārtiņā pārklāj bojāto vietu un nekādi nesekmē dzīšanu, bet var radīt pat vēl dziļākus audu bojājumus. Gaidot mediķus, uz brūces nevajag neko likt un nevajag mēģināt to pārsiet pašu spēkiem.
Daktere Silova aicina vecākus būt atbildīgiem, pieskatīt bērnus un mācīt drošības noteikumus. Ir iespējams sadzīvot ar karstumu un uguns liesmu, kas, prasmīgi lietota, ienes mūsu dzīvē tikai prieku un komfortu.
Raksts tapis Eiropas Sociālā fonda finansētās kampaņas “Pārvērt pārdrošību par drošību!” ietvaros. Tās mērķis ir izglītot un informēt dažāda vecuma bērnus, viņu vecākus un citus pieaugušos par drošību, biežāko traumu veidiem katrā vecumposmā, traumu gūšanas apstākļiem un profilakses pasākumiem, lai samazinātu bērnu traumatismu Latvijā. Visi kampaņas informatīvie materiāli pieejami Veselības ministrijas tīmekļvietnē www.esparveselibu.lv un Bērnu slimnīcas tīmekļvietnē www.bkus.lv. Kampaņas aktualitātes tiek atspoguļotas arī sociālajos tīklos.
Kampaņa tapusi pēc Veselības ministrijas, Bērnu slimnīcas un Slimību profilakses un kontroles centra iniciatīvas un tiek īstenota Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas Nr. 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros.
Pēdējo gadu laikā sabiedrība kļūst ar vien izglītotāka par redzes veselības jautājumiem un briļļu iegādes un lietošanas paradumiem. Tomēr, kā liecina “OC VISION” veiktais pētījums, vairāk nekā 10% optisko briļļu lietotāju tās iegādājas nevis optikas veikalos, bet gan internetveikalā, tirgū, aptiekā un pat pārtikas veikalos. Tāpēc jāatzīmē, ka neatbilstošu briļļu lietošana var radīt redzes diskomfortu, acu saspringumu un pat galvassāpes, kā arī redzes pasliktināšanos. Plašāk par to, kāpēc nedrīkst iegādāties brilles bez atbilstošas receptes, stāsta Vision Express optometriste Jeļena Stūriška.
Šobrīd plašs optisko briļļu klāsts ir pieejams ne tikai optiku veikalos, bet arī sadzīves preču veikalos, kas piedāvā iespēju iegādāties dažāda stipruma un formas brilles. Lielākoties gatavās brilles nebūs atbilstošas, jo tām ir vienāds “+” un “-“ stiprums abām acīm, taču realitātē tā notiek reti. Vairumā gadījumu acs stiprums abām acīm ir atšķirīgs vai pareizai korekcijai ir nepieciešamas brilles ar astigmātismu jeb cilindriem. Tāpat atbilstošu briļļu lēcu izrakstīšanai nozīmīga loma ir arī starpzīlīšu attālumam, īpaši cilvēkiem, kam ir nepieciešams lielāks optiskais stiprums, katrs milimetrs ir svarīgs. Tā kā lielākajai daļai cilvēku kaut nedaudz redze abās acīs atšķiras, lietojot brilles ar vienādu stiprumu tiek izjaukts līdzsvars redzes sistēmā, kā rezultātā viena acs tiek nosloga vairāk par otru.
Lai gan pēdējo gadu laikā retāk nākas saskaries ar to, ka pacienti lieto gatavās brilles, šādi gadījumi joprojām ir un parasti cilvēki apzinās, ka darījuši nepareizi. Sasniedzot aptuveni 45 gadu vecumu, acis sāk dabiski novecot un nākas saskarties ar presbiopiju jeb vecuma tālredzību, kas nozīmē, ka rodas grūtības saskatīt tekstu tuvumā. Visbiežāk tieši cilvēki vecumā 50+ izvēlas tuvuma brilles iegādāties ārpus optikas, jo brilles ir pieejamas un tās pielaikojot šķiet, ka tekstu ar tām var redzēt labāk.
Savā ziņā neatbilstošu briļļu lietošana var atstāt sliktāku iespaidu uz redzes veselību nekā briļļu nelietošana vispār. Sajūta, ka mēs redzam labāk, izmantojot brilles, kuras nav izgatavotas īpaši mūsu vajadzībām, rada maldīgu un virspusēju sajūtu, ka tomēr redzam labāk. Tajā pašā laikā, redze tiek papildu noslogota, ko uzreiz, briļļu pielaikošanas un iegādes laikā, neizjūtam. Savukārt briļļu nelietotāji bieži vien tieši tāpēc, ka neredz, ilgāk izvairās no ilgstošas slodzes tuvumā un ātrāk nolemj doties veikt redzes pārbaudi, lai saņemtu atbilstošu un pareizu briļļu recepti.
Vēlētos atgādināt, ka tieši tāpat kā nav ieteicams iegādāties brilles bez atbilstošas briļļu receptes, nevajadzētu lietot ģimenes locekļu brilles, kuras ir iegādātas optikā. Arī radinieku, kaimiņu, kolēģu brillēm var būt atšķirīgi ne tikai katrai acij nepieciešamie stiprumu, bet arī starpzīlīšu attālums un ietvara izmērs. Tā var tikt deformētas brilles, kuras pēc tam var nederēt īstajam īpašniekiem. Lai pasargātu savas brilles un līdzcilvēku redzi, savas brilles citiem nevajadzētu dot.
Bieži vien cilvēki brilles iegādājas ārpus optikām cenas dēļ. Taču jāsaprot, ka nēsājot nepiemērotas brilles, redze var pasliktināties, var rasties arī neizprotamas galvassāpes, pārmērīgs redzes saspringums un tad, tas līdzekļu ietaupījums noteikti nav tā vērts. Jāatceras, ka acis mums ir dotas vienas uz visu mūžu, tāpēc par tām jārūpējas, lai nesaskartos ar nepatīkamām sekām. Rūpējoties par redzes veselību, profilaktisku redzes pārbaudi ieteicams veikt reizi 1 – 2 gadu laikā, arī tad, ja problēmas nav novērotas. Uz redzes pārbaudi iespējams pieteikties arī Vision Express mājaslapā: https://www.visionexpress.lv/pakalpojumi/redzes-parbaude.
Supermodele Heidija Kluma, kuras izcelsme ir meklējama Vācijā, nesne piedalījās apakšveļas fotosesijas reklāmas kampaņā kopā ar savu 18 gadus veco meitu Leniju. Pēc šīs pikantās fotosesijas modele tika kritizēta par meitas seksualizāciju.
Heidija un viņas meita piedalījās apakšveļas zīmola “Intimissimi” rekāmas kampaņas fotosesijā. “Katras sievietes sirdī ir īpaša vieta savai mīļākajai apakšveļai,” Intimissimi komentēja foto.
Soctīklu lietotāji izteikuši ļoti dažādus viedokļus par šo fotosesiju. Citi uzskata, ka seksualizēt savu meitu, kad viņa kļūst pilngadīga, ir dīvaini. Tomēr netrūka arī šīs fotosesijas atbalstītāju, kuri uzskata, ka šī fotosesija parāda sieviešu spēku un ir burvīga mātes un meitas reklāma.
Video
Ar stresu saistītu traucējumu izplatība pasaulē un Latvijā pieaug: to ietekmē gan ekonomiskā krīze, gan ieilgusī Covid-19 pandēmija, un karš Ukrainā, kā arī dažādas lielākas un mazākas personiskas krīzes. Par stresu ir runāts daudz, taču tagad ikdienā biežāk nekā agrāk ienāk arī tādas galējas stresa izpausmes kā adaptācijas traucējumi un posttraumatiskā stresa (PTSS) sindroms, ko Latvijā atpazīst vien retais. Šeit patvērumu meklē daudzi, kas pārdzīvojuši kara šausmas Ukrainā, tāpēc ignorēt to nevar – kara bēgļiem ir augsts PTSS risks. Kā atpazīt galējas stresa izpausmes un ko ar tām iesākt, stāsta psihiatrs, RPNC AC “Pārdaugava” vadītājs Dr. Elmārs Tērauds, kurš par šo tēmu runāja arī AS “Olainfarm” 50 gadu jubilejai veltītajā mediķu konferencē.
Stress – ikdienas pavadonis, kas pēdējā laikā kļuvis skarbāks
“Ar stresu diendienā dzīvojam mēs visi. Ne vienmēr tas ir kaut kas slikts. Reizēm stress var būt labvēlīgs, un tad to dēvē par eistresu: tas visbiežāk ilgst īsu brīdi, sniedz papildu enerģiju, veicina motivāciju darboties un fokusēties, uzlabo veiktspēju un produktivitāti. Otrs stresa paveids – distress – ir pārlieku intensīvs, traucē cilvēkam funkcionēt un izraisa psihosomatiskas reakcijas. Tas var būt īstermiņa vai ilgtermiņa, izraisa trauksmi, izdegšanu, mazina enerģiju un produktivitāti, var izraisīt psihiskas un psihosomatiskas veselības problēmas, un arī ierastās stresa pārvarēšanas stratēģijas te daudz nepalīdz,” stāsta Dr. Elmārs Tērauds.
Pēdējo gadu laikā iemeslu distresam bijis ne mazums: Covid-19, kas daudziem iedragājis ekonomisko situāciju, personiskās attiecības un veselību; karš tepat netālu, Ukrainā; ar joni virsū nāk vēl viens distresa vilnis – jaunie apkures tarifi. Kā norāda psihiatrs, gandrīz visi, kas pārdzīvojuši ārkārtas situācijas, piedzīvo distresu. Jāņem vērā, ka dažādās kultūrās var būt atšķirīgi veidi, kā tas tiek aprakstīts un izpausts, piemēram, tādu kultūru pārstāvji, kur svarīgs kolektīvs un kopiena, var koncentrēties uz ģimeni un kopienas attiecībām, nevis personisku reakciju uz traumām, bet dažās kultūrās traumatiskus notikumus skaidro ar garīgiem vai pārdabiskiem cēloņiem – karmu, likteni, ļaunu aci, burvestībām vai atriebību. Ņemot vērā Latvijā nepieredzēti intensīvo bēgļu migrāciju, šis aspekts nav mazsvarīgs. Migrantu populācijās ir augstāks stresa līmenis, jo jāņem vērā traumas ietekme apvienojumā ar sociālo faktoru ietekmi – sākot ar nabadzības risku, iespējamo diskrimināciju no uzņemošās kopienas puses, atšķirtību no ģimenes u. c. Un nav jābūt kara bēglim – augstākam stresam ir pakļauti arī tie, kuri šeit ieradušies darba vai labākas dzīves meklējumos.
Lai gan kopumā lielākajai daļai cilvēku distresa izpausmes ir līdzīgas un laika gaitā mazinās, 22% traumatiskus notikumus pārdzīvojušu cilvēku pat 10 gadu laikā pēc ārkārtējās situācijas attīstās depresija, trauksme, posttraumatiskā stresa sindroms vai pat šizofrēnija.Tāpēc ir svarīgi laikus atpazīt stresu un vērsties pēc palīdzības.
Sadzīvisku problēmu sekas – adaptācijas traucējumi
Vienas no biežāk izplatītajām stresa sekām ir adaptācijas traucējumi. Tādi dzīves laikā rodas katram, tomēr ne visiem jāiet pie psihiatra – vien nepilniem 10% cilvēku ar adaptācijas traucējumiem to cēlonis ir meklējams psihiskajā veselībā, norāda Dr. Elmārs Tērauds.
Adaptācijas traucējumus visbiežāk izraisa sadzīviski notikumi – atlaišana no darba, konflikti ģimenē, šķiršanās, problēmas ar likumu, materiāls zaudējums, uzņēmuma bankrots utt. Stresors jeb stresa izraisītājs var būt nespēja iedzīvoties jaunā vidē – skolā, dienestā, darbā. Bieži stresors ir nokļūšana slimnīcā vai fiziska slimība. Adaptācijas traucējumu variants ir arī izdegšanas sindroms, kas saistīts ar pārslodzi darbā. Tam raksturīgs nepārtraukts emocionāls vai fizisks nogurums, motivācijas trūkums darbā un sadzīvē, lejupslīde darba sniegumā, vienaldzība pret rezultātu, neapmierinātība, cinisms, saskarsmes problēmas – konflikti vai norobežošanās, uztveres problēmas, fokusēšanās uz negatīvo, nevajadzīguma sajūta u. c.
“Jāteic, divus gadus pēc pēdējās darba dienas žēloties par izdegšanu un gaidīt pabalstus un slimības lapas šķiet pārspīlēti, bet dažus mēnešus tas gan var prasīt,” uzsver ārsts. “Parasti adaptācijas traucējumi nav ilgāki par sešiem mēnešiem, tomēr ieilgusi depresīva reakcija ir iespējama pat līdz diviem gadiem. Te liela nozīme ir cilvēka personībai. Kopumā cilvēki ar adaptācijas traucējumiem arī mazāk rūpējas par sevi, savu veselību un miega higiēnu, mēdz aizrauties ar alkohola un miega līdzekļu lietošanu, var iedzīvoties reālās fiziskās veselības problēmās. Taču jāatceras, ka adaptācijas traucējumu cēloņi ir sadzīviski, tās ir risināmas situācijas, tāpēc nevajadzētu nolaist rokas un justies kā upurim.”
Liela nozīme ir tam, vai cilvēks sporto, iet svaigā gaisā, tiekas ar draugiem, spēj kādam uzticēties, atturas no alkohola un psihoaktīvu vielu lietošanas – tas viss ietekmē pašsajūtu un atlabšanu no pārdzīvojumiem. Ja paša spēkiem tomēr neizdodas tikt galā, būtu svarīgi vērsties pēc palīdzības un problēmu neielaist: derēs atbalsta psihoterapija, krīzes intervence, apkārtējo atbalsts un empātija, jūtu ventilēšana, grupu psihoterapija utt. Savukārt medikamentu nozīmēšana atkarīga no traucējumu simptomātikas, intensitātes un ilguma – par to lems ārsts.
Posttraumatiskā stresa sindroms – kad cilvēks patiešām ir upuris
PTSS miera laikos piedzīvo 2–5% cilvēku, bet kara laikā no tā var ciest 30%, 40% un pat 60% populācijas. “Atšķirībā no adaptācijas traucējumiem PTSS izraisa katastrofiski notikumi jeb lietas, ko mēs nevaram ietekmēt vai mainīt. Katastrofiski notikumi ir tādi, kas izraisa plašus cilvēku, ekonomiskos un vides zaudējumus un pārsniedz sabiedrības spēju atrisināt radušos situāciju. Tās nav tikai dabas katastrofas – cikloni, zemestrīces, cunami un tropiskie cikloni; tās ir arī cilvēka izraisītas katastrofas, tostarp vardarbība, militāri konflikti, terorisms, politiskie nemieri un rūpnieciskas avārijas. Katastrofas ir neprognozējamas, tās vienmēr ir saistītas ar ekonomiskiem un sociālās funkcionēšanas traucējumiem un paaugstinātu psihisku traucējumu risku cietušajiem,” skaidro Dr. Elmārs Tērauds.
Kāda ārkārtēja stresora – piekaušanas, izvarošanas un cita veida vardarbības, ceļu satiksmes negadījuma, dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas rezultātā – vispirms rodas akūta stresa reakcija. Simptomi var sākties uzreiz (minūtes, stundas) pēc notikuma un izpausties kā fiziski un psihiski trauksmes simptomi, bezmērķīga vai neadekvāta hiperaktivitāte, nekontrolētas un pārmērīgas bēdu izpausmes (tās izvērtējot, gan jārēķinas ar kulturālām īpatnībām), norobežošanās no sociālajiem kontaktiem, izmisums un bezcerīgums, dusmas, agresivitāte, depersonalizācija, dezorientācija, apjukums, apziņas traucējumi, amnēzija utt. Ja stresors ir novērsts, reakcijai būtu jāmazinās pēc 8–72 h, tomēr vēlāk var attīstīties PTSS.
Tā var būt atbildes reakcija, ja cilvēks tieši piedzīvojis dabas katastrofu, karadarbību, smagu negadījumu, spīdzināšanu, seksuālu vardarbību, terorismu, uzbrukumu, akūtu dzīvībai bīstamu slimību (piemēram, miokarda infarktu), redzējis cita cilvēka apdraudējumu, ievainojumu vai pēkšņu, negaidītu vai vardarbīgu nāvi, saņēmis ziņu par mīļotā cilvēka pēkšņu, negaidītu vai vardarbīgu nāvi. Cilvēkiem ar PTSS raksturīgas uzmācīgas atmiņas par pārciesto situāciju (uzmācīgas domas, murgaini sapņi, pagātnes uzplaiksnījumi), izvairīšanās no situācijām, cilvēkiem, sarunām, vietām, kas atgādina par notikušo; kairināmības simptomi – nespēja iemigt un gulēt, dusmas vai naidīgums, aizdomīgums, piesardzīgums, koncentrēšanās grūtības, pārspīlēta reakcija izbīļa gadījumā; disociatīvie simptomi – atmiņas traucējumi, depersonalizācija u. c. PTSS var rasties jebkurā dzīves brīdī pēc traumatiskā notikuma, bet lielākoties simptomi parādās trīs mēnešu laikā pēc notikušā.
Gandrīz pusei PTSS pacientu novēro pilnīgu atveseļošanos trīs mēnešu laikā pēc simptomu parādīšanās. Dažiem cilvēkiem, kuriem diagnosticēts PTSS, var rasties pastāvīgi simptomi, kas bez pārtraukuma ilgst mēnešiem vai pat gadiem. PTSS simptomi var arī atkārtoties dzīves laikā, ja cilvēks sastopas ar līdzīgu traumatisku notikumu vai apstākļiem, kas par to atgādina. Te līdzēt var psihoterapija – uz traumu fokusēta kognitīvi biheiviorālā terapija, EMDR (Eye Movement Desensitization and Reprocessing) –desensibilizācija un traumu pārstrāde ar acu kustībām, krīzes intervence/psihoterapija, grupu psihoterapija (tā gan nav piemērota cilvēkiem, kas pabijuši karadarbībā), atsevišķos gadījumos arī ģimenes psihoterapija vai īstermiņa psihodinamiskā psihoterapija.
“Ja cilvēks ir saskāries ar jebkuru ārkārtas situāciju, nevajag baidīties lūgt palīdzību – kaut vai pastāstīt par savām izjūtām ģimenes ārstam. Bet, iespējams, vēl lielāka nozīme ir līdzcilvēkiem, kuri pamana, ka ar tuvinieku vai draugu kaut kas nav īsti labi un nepaliek vienaldzīgi, nesaka – saņemies taču, bet gan meklē konstruktīvus risinājumus un sniedz atbalstu. Pateikt cilvēkam ar traumatiskām stresa reakcijām “saņemies” ir tāpat kā ieteikt paciesties cilvēkam ar caureju. Cilvēks ne vienmēr spēs pieņemt palīdzību, tāpēc tieši ģimenes un draugu neatlaidība un atbalsts var palīdzēt pārvarēt krīzi,” rezumē Dr. Elmārs Tērauds.
Filmās un seriālos attēlotā ugunsdzēsēju, mediķu un citu glābšanas dienestu darbinieku ikdiena ir varonīgu notikumu un drāmu pilna, taču ekrānos redzamais ne vienmēr atbilst reālajai dzīvei, kaut arī emocijas, kuras skatītāji gūst, ir pavisam īstas.
Ugunsdzēšanas glābēju seriāla “Čikāga liesmās” (“Chickago Fire”) veidotāji cenšas, lai viss izskatītos pēc iespējas reālistiskāk, tāpēc filmēšana notiek reālā ugunsdzēsēju depo, bet fonā aktieriem bieži redzami arī īsti ugunsdzēsēji. Jāpiebilst, ka šis depo kļuvis par vienu no iecienītākajām tūristu apskates vietām Čikāgā.
Ar šo seriālu ir saistīts arī cits interesants fakts, proti, 2012. gada novembrī vietējais televīzijas ziņu kanāls skatītājiem ziņoja par baisu aviokatastrofu Čikāgā, rādot tiešraides kadrus no notikuma vietas. Kā vēlāk izrādījās, patiesībā tas bija tobrīd jaunās seriāla “Čikāga liesmās” sērijas filmēšanas laukums.
Seriāla “Čikāga liesmās”, ko var skatīt kanālā “Fox Life” darbdienu vakaros plkst. 21.55, pirmizrāde notika neilgi pirms šā incidenta, 2012. gada 10. oktobrī. Tas ar panākumiem tiek rādīts vairāk nekā desmit gadus. Pavisam nesen, 2022. gada 22. septembrī, tas piedzīvoja jaunās, 11. sezonas, pirmizrādi.
Vēl viens seriāls, kurš ataino glābēju ikdienu, ir “9-1-1”, kas tiek filmēts kopš 2018. gada un nupat, 2022. gada 19. septembrī, piedzīvoja 6. sezonas pirmizrādi. Tas stāsta par Losandželosas policistiem, feldšeriem, ugunsdzēsējiem un dispečeriem, kas pirmie dodas palīdzēt nelaimē nokļuvušajiem. Seriāls skatāms katru darba dienas vakaru kanālā “Fox”, plkst. 21.00.
Seriāla veidotāji bieži iedvesmojas no reāliem notikumiem un izsaukumu zvaniem, ko saņem ASV glābšanas dienesta “911” darbinieki.
Glābēju seriālu katras sērijas sižets mēģina attēlot ugunsdzēsēju ikdienu, taču īstajā dzīvē ugunsdzēsējiem, par laimi, nav katru dienu jāriskē ar savu dzīvību vai jāglābj nelaimē nonākušie. Viņi dzēš arī aizdegušos matračus, glābj kaķus, kas uzkāpuši augstu kokos un sniedz cita veida palīdzību. Kādi vēl mīti un patiesības par ugunsdzēsēju un citu glābēju darbu eksistē?
Mīts. Ēka ir liesmās, bet dūmu tikpat kā nav
Patiesībā, pat ja ugunsgrēks izcēlies nelielā telpā, tas rada pietiekami daudz dūmu, lai redzamība būtu tuvu nullei. Īsta ugunsgrēka aina būtu telpa, pilna ar pelēku, zaļu vai melnu dūmu mākoni.
Gandrīz vienmēr personāži piedūmotājā telpā redzami, stāvot kājās. Reālajā dzīvē ugunsdzēsējiem bieži nākas rāpot pa grīdu, kur ir labāka redzamība un gaiss, ko ieelpot.
Turklāt daži personāži šajā piesmakušajā telpā vēl pamanās risināt personīgās drāmas un citus jautājumus, kas realitātē, protams, nav iespējams.
Ugunsgrēku dzēšanas ainās tiek izmantoti rūpīgi novietoti propāna gāzes degļi, kas rada liesmu efektu. Šos degļus uzpilda attālināti. Jāatzīmē, ka filmēšanas laukumā ir daudz cilvēku ar ugunsdzēšamajiem aparātiem. Dūmu, protams, nav, jo skatītājiem ir jāredz aktieri.
Kino un televīzijas dēļ, kur redzami drošsirdīgi ugunsdzēsēji, kas, ilgi nedomājot, metas degošās ēkās, cilvēkiem ir radies priekšstats, ka arī reālajā dzīvē tā notiek. Taču pirmais ugunsdzēsēja likums ir izvērtēt savu drošību un tikai tad doties glābšanas misijā.
Mīts. Jaunie ugunsdzēsēji dodas dzēst ugunsgrēku jau pirmajā darba dienā
Ja citās darba vietās mēdz būt tā saucamās ‘‘ugunskristības’’ jau pirmajā darba dienā, tad ugunsdzēsēju darbā tas nav pieļaujams. Pat labi apmācītus, jaunos darbiniekus pirmajos izsaukumos parasti pavada kolēģi, kuriem ir vismaz piecus līdz 15 gadu pieredze, un viņi ir labi sagatavoti izaicinājumiem, kas viņus sagaida.
Protams, visi, kuru darba aprakstā ir ugunsgrēku dzēšana un dzīvību glābšana, aktīvi trenējas, lai uzturētu sevi labā fiziskā formā, taču ugunsdzēsēju depo neatlasa darbiniekus pēc izskata. Darba pienākumos nav arī ugunsgrēku dzēšana un cilvēku glābšana bez krekla, kā tas redzams dažās seriāla sērijās.
Mīts. Ugunsgrēka dzēšanas laikā ir daudz kliegšanas
Kritiskās, dzīvībai bīstamās situācijās cilvēki mēdz paaugstināt balsi, lai viņus var sadzirdēt apkārtējā haosā. Taču viena no pirmajām lietām, kas jāiemācās ugunsdzēsējam, ir saglabāt mieru jebkuros apstākļos.
Radio sakari īstajā dzīvē arī nav tik perfekti, kā to rāda seriālos – to dzirdamība var pasliktināties vai pat pilnībā pazust, atstājot glābējus bez iekšējiem sakariem. Tāpēc apmācībās tiek uzsvērts, ka būtiskākā informācija jānodod sarunas sākumā, lai sakaru pārtrūkšanas gadījumā glābējiem būtu visa nepieciešamā informācija palīdzības sniegšanai.
Mīts. Ugunsdzēsēji bieži sadeg liesmās
Patiesībā ugunsdzēsēji iet bojā ne tikai veicot darba pienākumus. Viņus piemeklē tādas pašas veselības likstas kā citu profesiju pārstāvjus – sirds slimības, vēzis un citas.
Runājot par ASV, kur risinās seriālu “Čikāga liesmās” un “9-1-1” notikumi, jāpiemin, ka šajā valstī ir ap 365 000 profesionālo un 676 900 amatieru ugunsdzēsēju. Statistika liecina, ka 2021. gadā veicot darba pienākumus gāja boja 70 glābēji. Vislielākais bojāgājušo ugunsdzēsēju skaits ASV bija 2001. gadā, kad notika 11. septembra terorakti. Tajā gadā dzīvību zaudēja 441 ugunsdzēsējs.
Tikšanās ar drošsirdīgiem seriāla “Čikāga liesmās” varoņiem katru darba dienas vakaru kanāla “Fox Life”! Savukārt, glābējseriālu cienītājiem vēl viena glābšanas dienesta saspringta ikdiena skatāma seriālā “9-1-1” kanālā “Fox” darbdienu vakaros!
Valsts asinsdonoru centrs sadarbībā ar mājokļu attīstītāju “Bonava Latvija” un “Luminor” banku 26. oktobrī aicina ikvienu pievienoties asins ziedošanas kampaņai, sniedzot palīdzību Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļas pacientiem – bērniem ar dažādām labdabīgām asins saslimšanām un ļaundabīgām vēža formām.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļā ārstējas bērni gan ar labdabīgām, gan ļaundabīgām asinsrades un citām onkoloģiskām saslimšanām. Gadā tie ir 50–60 bērnu, kuriem tiek diagnosticēta kāda no šīm slimībām. Pašlaik nodaļā ārstējas vairāk nekā 20 bērnu, to skaitā ir gan četrus mēnešus veci zīdaiņi, gan jaunieši vecumā līdz 18 gadiem. Šo bērnu ārstēšanās var ilgt pat divus gadus. Slimība un arī specifiskā ārstēšana pacientiem nereti izraisa kaulu smadzeņu nomākumu, kas savukārt izraisa anēmiju un trombocitopēniju (zems asins šūnu skaits). Tā rezultātā saslimušajiem var rasties veselības problēmas, kuru ārstēšana tiek veikta ar asins komponentu pārliešanu. Tā ir droša procedūra, kuras laikā bērns saņem veselas personas asins šūnas.
“Bērni ar onkoloģiskām saslimšanām izveseļojas vairāk nekā 70% gadījumu, taču ārstēšana ir garš un sarežģīts process, kas prasa ievērojamus resursus un atbalstu. Asins komponentu pieejamība mūsdienu ārstniecības procesā, iespējams, var šķist pašsaprotama, bet tās pieejamībai ir izšķiroši svarīga loma ārstēšanas procesa veiksmīgā norisē, un tā nav iespējama bez sabiedrības iesaistīšanās. Diagnoze vēzis rada ļoti daudz risināmu jautājumu, ciešanu un rūpju mūsu pacientiem un viņu vecākiem, tāpēc nepārtraukta asins komponentu pieejamība palīdz mazināt satraukumu pacientiem un viņu ģimenēm, veltot visus spēkus atlabšanai,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas hemotoonkoloģijas virsārste Santa Kursīte.
Reaģējot uz kritisko situāciju ar asins krājuma rezervēm, Valsts asinsdonoru centrs, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” un “Luminor” banka 26. oktobrī no plkst. 10.00 līdz 14.00 aicina ikvienu pievienoties asins ziedošanas kampaņai, kas notiks “Bonava Latvija” birojā Brīvības gatvē 275, Rīgā.
“Asins vēža gadījumā vienam pacientam visā ārstēšanās laikā nepieciešamas līdz pat 250 donoru asins devām. Salīdzinājumam – vēdera dobuma operācijas laikā nepieciešamas aptuveni četras asins devas, līdz ar to pacienti ar hematoonkoloģiskām saslimšanām diemžēl ir pilnībā atkarīgi no donoru palīdzības. Tāpēc man ir patiess prieks, ka uzņēmumi un sabiedrība gatavi apvienot spēkus asins ziedošanas kampaņā, sniedzot būtisku atbalstu cilvēkiem, šajā gadījumā ar asins vēzi slimiem bērniem, kuriem šāda tipa palīdzība ir vitāli svarīga un nepieciešama tālākai ārstēšanās kursa nodrošināšanai,” norāda Valsts asinsdonoru centra direktore Egita Pole.
Asins vēzis ir ļaundabīga asins sistēmas saslimšana, kas sākas kaulu smadzenēs. Lielākoties slimības iemesli nav zināmi. Lai izvairītos no ielaistiem asins vēža gadījumiem, eksperti iesaka katram cilvēkam reizi gadā veikt asins analīzes un pilnu asins ainu, kas ļautu savlaicīgi pamanīt asins vēzi, kā arī atklāt citas saslimšanas. Par asins vēža un citu smagi slimu pacientu atbalstīšanas iespējām, ziedojot asinis, vairāk var uzzināt VADC mājaslapā “donors.lv”.
Citu motivēšana nav pa spēkam katram! Dažas zodiaka zīmes ir dzimušas ar šīm prasmēm. Uzzini, kuru horoskopa zīmju pārstāvji lieliski prot citus iedvesmot.
Strēlnieks
Strēlnieka zīmē dzimušos cilvēkus sauc par brīvajiem putniem. Strēlnieki ļoti spēj iedvesmot, pat ja viņu dzīvē viss nenorit gludi. Šīs horoskopa zīmes optimisms aizrauj jebkuru. Lieki piebilst, ka šajā zīmē dzimušajiem cilvēkiem ļoti patīk citus uzmundrināt un iedvesmot.
Jaunava
Jaunavas ir piepildītas ar motivējošām vēsmām, un neatkarīgi no tā, ko viņi dara, viņi to dara ar lielu apņēmību. Šīs būtnes ir ļoti nobriedušas un cenšas uzmundrināt apkārtējos cilvēkus, kad viņiem ir slikta pašsajūta. Jaunavas zīmē dzimuši cilvēki ir ļoti līdzjūtīgi. Viņi spēj iedziļināties citu problēmās un dot labus padomus.
Lauva
Lauvas zīmē dzimušie tiek uzskatīti par dzimušiem vadītājiem. Lauvas ir strādīgi cilvēki, kuri sevi ļoti iegulda pašizaugsmē, kas patiesi spēj motivēt un iedvesmot arī citus.
