Šodien pašmācības ceļā jau esmu apguvusi pamata frāzes norvēģu valodā. 😛 Vakardien mana vīrieša priekšnieks jau apvaicājās vai es arī meklēju darbiņu un teica, ka pajautāšot apkārt vai var man kaut ko piemeklēt, kaut kādus mazos darbiņus pagaidām, bet par to arī maksā pavisam normāli. Izklausās cerīgi un, ja pelnīsim abi, tas būs vienkārši ideāli. Nedaudz traucē tas, ka viņi te īpaši nerunā angliski, varētu pat teikt, ka ļoti slikti un, runājot viņi iestarpina ļoti daudz norvēģu vārdus, nu, jācer, ka kaut kā sapratīsimies! 🙂 Kalni, kalni, kalni.. (l)

Labrit! Aaaa….tikko paskatijos pulkstenī – nav vis nekāds rīts,bet es tikko no darba pārradusies.Bet nu stāsts nav par to. Šodien iegāju kādā grāmatnīcā(kurā-tas lai paliek noslēpums,neiešu jau celt neslavu)gribēdama nopirkt grāmatu, taču pēc paviršas stendu apskates nevarēju atrast vajadzīgo un devos uz pārdevējas pusi pēc padoma. Padevu labdienas un ņēmos iztaujāt. Sieviete neizplūda garās runās vien ar pirkstu norādīja virzienu kurā meklēt. Pēc 10 minūšu maldīšanās beidzot atradu kāroto grāmatu un devos ar platu smaidu kases virzienā.Biju, nē – vel arvien esmu, labā omā, sniezu savu Visa Classic ar laipnu "Lūdzu!", uz ko pretī saņēmu pliku neko.Kad ievadiju slepeno kodu pelēkajā aparātiņā, teicu "Paldies! Lai jums jauka diena!" – šī frāze,šķiet, bija pēdējais piliens manas laipnības pārdevējas trauciņā – viņa knapi valdīdamās neko neatbildēja,vien uzmeta iznīcinošu acu skatu ar zvērojošām zīlītēm. Tad nu es sāku domāt.Ja jau man ir tik sasodīti jauks garastāvoklis,tad kādēļ gan lai es kādam nemēģinātu uzlabot dienu ar to?!?Un kādēļ gan man būtu jāuzņem,piemēram, šīs pārdevējas negācijas?!? Tā nu es nonācu pie secinājuma,ka latviešu sakāmvārdi nav no tīra gaisa pagrābti vai no pirksta izzīsti,bet tam ir gadu gadiem uzkrāta pieredze.Tā lūk! Katrs mēs esam savas laimes kalēji! Lai Jums jauka diena (sho novēlu no sirds ar platu smaidu sejā – tā patiesi!)

Ar šodienu sieviešu grūtību pilnā dzīve ir kļuvusi par dažiem gramiem vieglāka. Mūs visas ir nomācis mūžsenais jautājums: "Kur ir visi vīrieši?" Un es zinu kur viņi ir. Tātad 21. gadsimtā viņi visi spēlē datorspēles. Un viena no šā brīža populārākajām datorspēlēm ir eRepublik.com. eRepublik ir stratēģijas pārlūkprogrammas spēle. Darbība notiek vairākās eValstīs, tajā skaita arī Latvijā. Spēlē ir iespējams dibināt savu uzņēmumu, avīzi un politisko partiju. Spēlē šobrīd piedalās vairāk nekā 217000 spēlētāju no visas pasaules un aptuveni 90% no visiem spēlētājiem ir tieši vīrieši. Tātad ko Tu iegūsi reģistrējoties šajā spēlē: 1. Lielisku pieredzi stratēģijas spēļu spēlēšanā, kas noder arī reālajā dzīvē; 2. Daudz, daudz, daudz vīriešu. reģistrēties vari izmantojot šo linku http://www.erepublik.com/en/referrer/Oktavia

Mani saak nedaudz kaitinaat, ka shim datoram ir pazudushas garumziimes, bet nekaadi nevaru taas atrast. Braukshanaa shodien gaaja labi, instruktors saka, ka nolikshu, ja nemeegjinaashu kaut kaadus mistiskos manevrus izpildiit 😀 Taatad nu jaacer, jaacer, ka bus viss taa kaa vinjsh saka 😀 Dzeru tagad alinju un atpuushos no smagaas dienas, baigi daudz skraidiiju apkaart 😀 Shodien tiku pie jaunaam superiigaam kurpeem, skropstu tushas, kreklinja un solaarija kreema sejai, viss baigi labi, man patiik jaunas mantas. RIT HELLISH(MINCIICIM:D ) IR DZIMSHANAS DIENA, NEAIZMIRSTAM VISAS VINU DRAUDZIGI APSVEIKT 😀

Vakar pašā vakarā ieradāmies jaunajā dzīves vietā – Norge, Bagn, Reinli – mountain pasture and wild cows. Šodiena tika veltīta mantu izpakošanai un nu jau gandrīz ir galā. Manam vīrišķim jau bija pirmā darba diena, vēl nav mājās. Gaidam rītdienu.

Nee, es nesvinu 1. septembri un man nemaz negribas sagjeerties melnos ziimuljsvaarkos,papeezhu kurpees, baltaa bluuziite un doties skolas gaitaas atkal. Es shogad atpuushos un esmu par to ljoti prieciiga 😀 Bet ne par to staasts… Shodien bijaam ar hellish centraaltirguu, mekleejaam,kur var nopirkt pa pacinjaam kiss cigaretes. Nebija ne jausmas, kur ir, jautaajaam visiem pa kaartai, visi teelo, ka neko nezin, bet tad, ka paraadiijaas skumjas manaas aciis, dazha tomeer atmaiga un paraadiija vieteejo diileeri 😀 Vins gan paardeva tikai blokus, taadel meekleejaam citus diileerus, kurus beigaas neatradaam. Nu neko, naaksies vien laikam riit atkal iet mekleet, jo peedejaa laikaa ir paaraak daudz stresa un man gribas piipeet! Jaa, es esmu arii jauna teelaa pashlaik 😀 Ietesteeju kaa ir buut vaaveriitei 😎

…jaunas dzīves sākums.Nav jau 1. janvāris, nav pat pirmdiena,bet ir tāda sajūta,ka nepieciešamas pārmaiņas.Tik daudz un reizē tik maz – centīšos būt labāks cilvēks. Jauna apņemšanās – sporta zāle, atkritumu šķirošana, ziedojumi labdarībai, asins nodošana vismaz 2reiz gadā, pagalma kaķu barošana…. Skatīsimies kā veicas.Ja izdosies realizēt kaut 3 % no iecerēm,tad mana personība būs tieši proporcionāli labāka – tik vienkārša tā aritmētika.

Dalītas sajūtas man šajā dienā.. eju uz darbu un zinu, ka arī man pēc nedēļas atsāksies studijas.. nodomāju: "Labi, ka man nav jāiet uz vidusskolu".. tas bija foršs laiks, bet laikam tikai vienreiz tādu vajag izdzīvot, jo tā fizika un ķīmija.. nebija manas stiprākās puses 🙂 Bet noskatīties ir patīkami – kā sapucējušies skolnieciņi ar puķītēm soļo uz skolu..tā pacilājoši par spīti visam, par spīti piketam un nožēlojamajai situācijai izglītības sistēmā! Nu tad sveicu visus ar 1. septembri (l)

Šorīt pamodos agrāk nekā citreiz, un mani pārņēma tāda jauka svētku sajūta. Lai gan man 1. septembris vairs nav nekādi svētki, tomēr, noraugoties pa logu uz mazajiem skolēniem, kas ātrā solī mammai pie rokas steidzās uz skolu un rokās nesa lielu asteru vai gladiolu pušķīti, es pēkšņi atkal sajutos tā, it kā šie būtu arī mani svētki. It kā arī es tūlīt došos uz skolu, apsēdīšos solā un viss būs tieši tā, kā pirms daudziem gadiem. Nevarētu teikt, ka man pietrūkst skolas, bet man patiešām pietrūkst tās īpašās sajūtas. Tās, ko 1. septembrī jūt tikai tie, kas dodas uz skolu..

brrr. atkal jau 1. septembris! man šķiet, ka man šis datums šķiet pat svarīgāks kā jauna kalendārā gada sākums. tas laikam tāds pieradums no skolas laika, bet tagad studējot jau ar tomēr tāda pati sistēma strādā. un skadri zinu, ka jāiet gulēt, lai rīt no rīta tiktu augšā, bet no vasaras tāds pieradums pa naktīm bez miega iztikt, ka tagad nekādi neizdodas sev piespiest. no rīta vēl mati jāmazgā. (t) draugs jau pus stundu aizmidzis. šķiet, ka ar savu grozīšanos pamodināšu. … tikko uztaisīju zaļo tēju. zinu, ka būs vēl grūtāk iemigt, bet neko darīt, ja tā garšo. un rakstīt būs vieglāk. [vienmēr bijis niķis domrakstus skolā ar lielu krūzi tējas/kakao pie rokas rakstīt.] blogu rakstu pirmo reizi. īpaši daudz neesmu arī citu blogotāju rakstīto lasījusi. bet šovakar sagribējās. varētu būt mans jaunais ieradums/aizraušanās/ikvakara uzdevums. vakar tepat cosmo.lv diskusijās izlasīju, ka Dailes teātrī biļetes var pa lēto dabūt. šodien aizstagāju ar līdz kasēm, un nopirku biļetes uz Penelopi un Diku, pēc tam arī uz Lodes pār Brodveju. uz otro iešu ar draugu – kāds man teica, ka pat nevajag būt teātra mīlim [tieši mans draugs], lai tā izrāde ietu pie sirds. par pirmo vēl jāizdomā. jāsarunā kāda draudzene. un vēl šodien satiku mammu. kādu laiku [pāris nedēļas] nebiju redzējus. iedzērām kafiju un papļāpājām par ikdienas sīkumiem. smieklīgi, bet viņa nevar tikt vaļā no niķa man piegādāt ēdienu. 😀 šoreiz iedeva dārzeņu zupiņu. mājās sablenderēju un pieliku Dzintara klasisko kausēto sieru, un vēl pa virsu citu sieru uzrīvēju. tik garšīga krēmzupa sanāca! viss. šodienai pietiks. jānoskatās kāda Alias sērija [kādreiz, kad pa TV3 rādija bij mans mīļākais seriāls, tagad, kad internetā iespējams visu dabūt sagribējās turpmākās sezonas redzēt] un jāliekas uz auss. arlabunakt.

Shodien atkal pamodos diivaino sapnju deelj 😀 Pirmais sapnis bija par to, ka man atkal jaanogalina manu suni. Jau otro reizi! Pirmo reizi tas bija pirms kaada laicinja, un shonakt bija atkal. Shoreiz gan man vinja bija janogalina, jo vinja bija ievainota un vinjai loti saapeeja, bet es vinju nogalinaaju, jo glaabjama vinja nebija un vairaak nesaapeeja. Nu labi tas bija pirmais stulbums. Otrs bija par manu bijushi draugu 😀 Kurs kaut kaadaa tusinjaa atsakaas mani vest uz maajaam, jo vinjam tagad patiik meitene ar kuru mees viena otru ciest nevaram 😀 Tajaa sapnii es esmu galiigi vientulja 😀 Sviests, bet nu labums viens- es vismaz nesapnjoju atkal par tiesiibaam. P.S. Shodien pierakstiijos uz eksaamenu 10. septembrii uz 10.00 🙂 Ceru, ka kombinaacija 10-10 nes veiksmi 😀

Viss sākās bērnudārzā! mēs spēlējām to populāro seriālu "Glābējzvans", kur mēs bijām pārītis- un mums bija pirmā buča 😀 Kad skolā atkal satikāmies- bižu raustīšana, ķircināšana. Viņš mani vienmēr no rīta gaidīja pieturā, lai kopīgi ietu uz skolu un gaidīja, kad man beigsies stundas, lai pavadītu mājās. Un mājupceļš bija daudz ilgāks, nekā ejot man vienai! vēlāk mums bija izveidota sava slepena valoda- šifrs! mēs sarakstījāmies slepenām zīmītēm. Parasti ar drebošu sirdi gaidīju, ko gan viņš atrakstīs. un tie mirkļi, kad es kautrīgi ejot viņam garām redzu, kā viņš man uzsmaida-visu dienu lidinājos! Tā Valentīndiena, kad viņš mani pārsteidza līdz asarām! Un pirmās lēnās dejas skolas disenītēs! Es vienmēr zināju, ka viņš man būs pirmais, pirmais itvisā: ) Pirmais skūpsts, pirmais samulsums, pirmā nakts, pirmie smiekli un asaras! Es viņa klātbūtnē varu jsuties tik brīvi, tik nepiespiesti! Viņš mani pazīst pilnībā- no matu galiņiem līdz papēžiem! zin manas slēptākās vēlmes un sāpes! pat, ja neesmu neko teikusi-viņš zin kā reaģēšu! pazīst katru manu kustību, emociju gammu! joprojām no viņa pieskārieniem notrīsu. joprojām ākstamies kā mazi bērni. joprojām ir tik, tik labi! visa mana dzīve balstās un viņu, visi mūsu sapņi un nākotne! ak jā, ja kāds jautā-cik ilgi esiet kopā?!tā arī atbildam- kopš bērnudārza laikiem: ) ai..varētu tik daudz ko vēl teikt! šovakar es atkal(jau tūktošo reizi) viņā iemīlējos!!! Mīlēt un būt mīlētam ir pati labākā sajūta uz pasaules!

Sodien atgriezos no laukiem. Biju talkaa lasiit kartupelus 😀 no riita pamodos ar pamatiigaam saapeem muskuljos, labs sportins sanaacis! Piektdienas braukshanas nodarbiibaa instruktors man teica, ka varu pierakstiities uz eksaamenu 7.-8. septembrii un tajaa pashaa naktii es murgoju, ka tiesiibas es nedabuuju, tad pamodos, naakamais sapnis bija par to, ka es avareeju uz tilta un iekriitu daugavaa 😀 tagad atkal domaaju, taa ir laba ziime vai tomeer slikta? 😀 Saka jau, ka cilveekam sapnii redzot naavi, vins ilgi dziivos, bet ja redz, ka kaut ko nedabuus, tas noziimee, ka dabuus? 😀

kaitina,ka līstot lietus vienmēr dauzās pret palodzi tik skaļi,ka pat miroņus varētu pamodināt (e) un iesakat-ar ko varētu mest cilvēkiem,kuri pusē 8 no rīta domā,ka visi jau ir pamodušies,un netraucēti apspriež dienas plānus,pilnā balsī runājot,zem mana loga? (e) tas nekas,ka 3.stāvā dzīvoju (t) tagad laikam saprotu,kādēļ zem mums neviens nedzīvo 😀

ir tik laba sajūta,ja blakus ir kāds,kuram pilnībā varu uzticēties,nebaidoties ne par ko (l) tikai pēc vakardienas mani māc šaubas-vai tiešām puisis man nevar būt tikai cilvēks,ar kuru kopā labi pavadīt laiku bez romantikas,vienkārši kā draugi? :-/ es ceru,ka mūsu starpā nekas nemainīsies,jo iegūt vēl vienu ienaidnieku drauga vietā patiešām nevēlos!

Es iepirkos netālu no tirgus, kad pamanīju, ka kāds pārdevējs sarunājas ar mazu zēnu, kuram nebija vairāk par 5 vai 6 gadiem. Pārdevējs teica, “Piedod, bet tev nav pietiekoši daudz naudas, lai nopirktu šo lelli.” Pēkšņi mazais zēns paskatījās uz mani un jautāja,”Onkulīt, vai jūs esat pārliecināts, ka man nav pietiekoši daudz naudas?” Es pārskaitīju viņa sīknaudu un atbildēju,” Tev nav pietiekoši daudz naudas, lai nopirktu šo lelli.” Mazais zēns joprojām turēja savā rociņā sažmiegtu lelli. Tad es pajautāju viņam, kam viņš vēlas šo lelli dāvināt. “Šī lelle ļoti patika manai māsai un es vēlējos to viņai uzdāvināt dzimšanas dienā. Man lelle ir jāiedod mammai, lai tā to varētu nodot manai māsai.” Zēna acis bija ļoti skumjas, kad viņš to stāstīja. ” Mana māsa tagad ir aizgājusi pie Dieva. Tētis teica, ka mammīte arī drīz satiksies ar Dievu, tā nu es iedomājos, ka viņa varētu paņemt līdz šo lelli un atdot manai māsai.” Mana sirds pēkšņi apstājās. Mazais zēns paskatījās uz mani un teica,” Es tētim teicu, lai viņš neļauj mammītei vēl iet, kamēr es neesmu atgriezies no veikala.” Tad viņš man parādīja jauku fotogrāfiju, kurā viņš smējās un teica, ” Es gribu, lai mammīte paņem līdz arī manu fotogrāfiju, lai māsiņa mani neaizmirstu. Es ļoti mīlu savu mammu un negribu, lai viņa iet projām, bet tētis teica, ka viņai ir jāiet pie manas mazās māsiņas.” Viņš paskatījās atkal uz lelli ar skumjām acīm. Es ātri sameklēju savu maku un ierosināju, “Varbūt mums vajadzētu vēlreiz pārbaudīt, vai Tev tomēr nav pietiekoši naudas!” “Labi,” viņš atbildēja,”es ceru, ka man ir pietiekoši daudz.” Es pieliku no savas naudas, viņam to neredzot, un mēs kopīgi to saskaitījām. Nauda pietika, lai nopirktu lelli un pat nedaudz palika pāri. Mazais zēns iesaucās,”Paldies Dievs, ka iedevi man pietiekoši daudz naudiņu!” Tad viņš palūkojās uz mani un piebilda,”vakar, pirms došanās gulēt, es lūdzu, lai Dievs pārliecinās, ka man ir pietiekoši daudz naudas, lai nopirktu šo lelli un mammīte to varētu atdot māsiņai. Un Viņš mani dzirdēja! Es arī vēlējos, lai varētu nopirkt mammai baltu rozi, bet neuzdrošinājos Dievam lūgt tik daudz. Bet Viņš mani dzirdēja un iedeva tik daudz, lai es varētu nopirkt gan lelli, gan baltu rozi mammītei. Mana mamma dievina baltas rozes!” Es todien beidzu savu iepirkšanos ar pavisam citādām sajūtām, nekā sāku. Es nespēju nedomāt par šo mazo zēnu. Tad es atcerējos par kādu avīžu virsrakstu, kuru biju lasījis pirms 2 dienām. Tajā bija teikts, ka kāds piedzēries šoferis uzbraucis jaunai sievietei un viņas meitiņai. Meitenīte mira notikuma vietā, bet jaunā sieviete atrodas kritiskā stāvoklī. Ģimenei bija jāizvēlas, kad atvienot dzīvību uzturošo sistēmu, jo sievietei nebija cerību atgūties no komas. Vai tā bija mazā zēna ģimene? Divas dienas pēc notikuma ar mazo zēnu, es izlasīju avīzē par to, ka jaunā sieviete ir mirusi. Es nespēju sevi apvaldīt, tāpēc es nopirku pušķi ar baltām rozēm un devos uz kapliču, kur sievietes ķermenis bija novietots, lai cilvēki varētu no viņas atvadīties. Tur viņa bija, savā zārkā, turot rokās skaistu, baltu rozi un smejoša zēna fotogrāfiju un uz krūtīm viņai gulēja lelle. Es pametu kapliču ar asaru pilnām acīm, zinot, ka mana dzīve ir izmainīta uz visiem laikiem. Tā mīlestība, ko mazais zēns juta pret savu mammu un mazo māsiņu, vēl līdz šai dienai nav aptverama. Un kāds piedzēries šoferis viņam to atņēma. Stāsts pārdomām. Autors nezināms.

Hāh..beidzot saņēmos apgriezt savus briesmīgos,ar taisnotāju sabojātos matus. Protams, tagad izskatos vienkārši atbaidoši, :%27-( bet gan jau ataugs. (l) un vispār varu jau kādu laiku pastaigāt ar astīti 😛 Vakar uzzināju par sava vīra exdraudzeni sliktus jaunumus,krīze pamatīgi skārusi viņu un viņas vecākus. Sākumā, protams, priecājos, ka dzīve beidzot to resno kuci nolikusi viņas īstajā vietā, nebūs nekāda zīmēšanās ar senču naudiņu un cerams, ka skatoties uz sevi spogulī, viņa beidzot atvērs arī acis un sapratīs, ka nav un arī nekad nav bijusi pārākā skaistule! Bet šobrīd, man viņas ir vienkārši žēl. Lai gan viņa ir mēģinājusi jaukties manā ģimenes dzīvē un centusies izstrādāt visādas cūcības, es, laikam, viņai esmu to piedevusi.Ja godīgi, es pat viņai varētu palīdzēt, bet, tā kā mēs oficiāli viena otru neciešam, tad lai viņa iet bekot. Ar labdarību jau neuzbāž as. Ahhh, tas nu arī ir viss šodienai, sirdsapziņu esmu atvieglojusi, varu dzīvot tālāk 😎 😀

ejot uz darbu tu pat neiedomajies ka kads nelietis varetu tev ta vienkarssi sabojat dienu….stradaju tirzniecibas vieta musu uzdevums smaidiet un palidzet klientiem bet ka lai smaida tadam drankim kas atnak un vienkarsi nozog zobu pastas….nu piedodiet bet savadak vinu nemaku noaukt ka vienigi par dranki par laimi nokeram una ar lielam mokam nepalaidam garam par laimi bija virietis veikala un palidzeja vinu aizturet ….pec tadas situacijas smaidit nemaz nregribas bet jasmaida tik un tsa//// 🙁 🙁 🙁 🙁 🙁 🙁 🙁 🙁 🙁 🙁 🙁 🙁 🙁

Nu jau ir pagājuši vairāk kā 2 gadi, kopš mans vistuvākais cilvēks – mana mamma – ir mirusi… Un vismaz reizi nedēļā redzu viņu sapnī. Sapnī viss ir kā agrāk – viņa sauc vakariņās, mēs dauzamies, mēs smejamies par to, kāda es biju bērnībā… Vai arī citos sapņos, kad viņa vienkārši ir ilgu laiku prom un tad atnāk mājās vai arī – vienkārši jāpierunā, lai viņa nāk atkal mājās, lai ir atkal labi… Bet tad es pamostos un saprotu,ka tas bija tikai sapnis – viņa nav vienkārši izgājusi un mēs nekad vairs nesmiesimies par to, kāda es biju bērnībā… ;( Man ir gandrīz 22 gadi, bet māsai nesen palika 15.. Pamostoties no šiem sapņiem, es domāju par to, nez, kā jūtas viņa, ja mani tas tik ļoti var salauzt… Es domāju, cik negodīga ir tā dzīve, ka nevar dot vēl vienu iespēju cilvēkam dzīvot un būt kopā ar sev mīļajiem… man viņas tik ļoti pietrūkst, ka gribas tais sapņos uzkavēties vēl un vēl. Pamostoties ir nenormāls tukšums… 🙁

jo vairāk esi pārliecināts par to,ka pazīsti cilvēku,jo lielāka ir vilšanās uzzinot viņa patieso dabu :-/

Jāsaņemas un tā lieta jānoved līdz galam.Tik daudz laika un līdzekļi ir ieguldīti 😐 Pati nesaprotu, kāpēc tik ļoti stresoju par to..galu galā ne tādi cirvji vien ir dabūjuši tiesības…

Kādēļ visam jābūt tik grūti? Cenšos aizmirst,bet neizdodas. Tomēr-šoreiz tas viss ir pa īstam un uz visiem laikiem! Gribi,lai es raudu-neceri! Manas asaras nav tevis vērtas! Tikai žēl,ka nesapratu to uzreiz! Manās acīs nekad neredzēsi nožēlu,dusmas vai sāpes! Priekš Tevis tur būs līdzjūtība par to,ka nesaproti,cik nožēlojams patiesībā esi! Un man no sirds žēl to meiteņu,kuru sirdis lūzīs dēļ tāda,kurš savās acīs ir viss,bet patiesībā-nekas! Tici man-es par tevi aizmirsīšu un būšu laimīga,vienalga cik ilgu laiku tas prasīs. Es esmu stipra un to spēšu! Paldies par visu jauko,kas bija un par to,ka atvēri man acis. Nebūs man jāpavada dzīve domās-kā būtu bijis,ja… Viss bija un izbija,bet es izdzīvoju un kļuvu stiprāka! Paldies Tev!

-Kāpēc? -Kāpēc ne? 🙂

Antidepresanti ir pārsteidzoši nomierinoši! Man pat sāk likties, ka viss kārtībā. Tas laikam tāpēc, ka mokošās galvassāpes norimušas. Lai gan zāļu kaudzīte neiepriecina, bet nu tomēr… Ā, un pateicu puisim par savu diagnozi.. Viņš tikai nopriecājās, ka beidzot daru kaut ko lietas labā. 🙂 Pozitīvi, neņemot vērā, ka rīt vēl uz analīzēm, pēc kurām man vienmēr ir grūtības atgūt sajēgu. Vienkārši nevaru asinis panest, bez ožamā spirta nu nekādi. |-)

Sodien apedu sieru; Izvedu suni; Biju uz brauksanu; Paedu;….. Ok ok 😀 Patiesiba sodien nonacu pie sledziena, ka pie mums visi gandriz uz cela brauc ka lunji 😀 Viens dzivojama zona man sodien panesas garam uz aptuveni 70km/h 😀 Ok, atzistu, ka uz 20 km/h braukt nav ipasi jautri, ipasi, ja ta zona ir baigi gara, bet pa to laiku var izbaudit skaistas majas, zogus, paskatities kadi cilvekiem ir suni utt 😀 Es gan busu kartigs braucejs, kad noliksu tiesibas :D:D:D Instruktors saka,ka nakamnedel, ja pati jutisos drosa par sevi, varesu iet kartot eksamenu (l) Bet laikam vel nejutos drosa 😀

Šodien bija tā diena, kad plānotājā bija atzīmēta vizīte pie ģimenes ārsta. Nu jau kādu laiciņu ir diezgan neciešamas galvas sāpes! Nu neko, sēžu un stāstu savu bēdu, šis sēž un klausās, domīgu sejas izteiksmi uzvilcis. Un tad bladāc – Vīruss uz nervu sistēmas pamata. Tas jau nebūtu nekas briesmīgs, padzeršu zālītes (atkal), pat neatceros sevi bez kādas tabletes, kas jāiedzer no rīta vai vakarā. Jau kādu laiku nevaru kontrolēt savas emocijas, viss sanāk pārspīlēti un bieži vien leju asaras tāpat vien bez iemesla, jo vnk liekas, ka kaut kas nav kārtībā, bet negribēju atzīt, ka man ir vajadzīga palīdzība. Tik ļoti biju baidījusies no tādas diagnozes, ka tā mani burtiski nogāza no kājām. Pat atmetu smēķēšanu, domājot, ka varbūt tā ir vainojama pie neciešamajām galvassāpēm, reiboņiem, kad melns metas gar acīm un nemitīgajam nogurumam, kad pat dienas vidū acis pašas līp ciet. Esmu nozīmēta mājas režīmam – mierā un klusumā ar nomierinošiem līdzekļiem un kaudzīti ar vēl dažādām tabletēm. Un man ir kauns. Man ir kauns teikt kaut ko puisim, kurš jau sen man teica, lai meklēju palīdzību, savādāk kas tāds notiks. Galvenais tikt uz strīpas līdz nedēļas nogalei, kad viņš būs mājās un 1dienai, kad dosimies ceļā uz apsolīto zemi. Tā kā nesekojiet manam piemēram. Ne viss ir tā vērts, lai to tik ļoti ņemtu pie sirds!

kārtējā bezmiega nakts 🙁 P.S-jo vairāk domāju,jo mazāk izdomāju :-/

Gribēju dikti daudz rakstīt, aprakstīt visu.. Bet nav spēka 😉 Reizēm ir tik grūti sadzīvot un izprast vecus cilvēkus.. Vecmamma apzinoties/neapzinoties mūs sāpina! un tiešām sāp! Sirds sažņaudzās, kad pasaka- sadzeršos zāles un jums būs labāk! kāds labāk?! Jā, es neesmu tā mazmeita, kas ieritinās blakus pie kamīna.. bet ne jau mazāk man viņa svarīga! Jā, ikdienā izbesij ar savām nepātrauktajām negācijām, neapmierinātību! Bet ne jau tādēļ viņa ir slikta, ne jau kādu apgrūtina! ai..šovakar bija traki. Tā teikt, atkal aizvērās.. Paies pāris dienas un vecmamma izliksies, ka nekas nav noticis.. Traki! Gribas ātrāk aizbraukt uz Rīgu, lai to visu neredzētu un nedzirdētu.. Bet tajā pašā laikā, tik žēl, ka mamma te paliek un to visu pārdzīvo.. mamma tikai klausās, uzkrāj visu sevī, norij to visu sāpi 😐 Cerams viss būs labi!! Gribētu pateikt tagad māsai, brālim, visai ģimenei ka mīlu!ļoti!

Šodien, kārtējo reizi mazgājot ‘savus matus’, nolēmu,ka uzrakstīšu savu blogu. Šoreiz varbūt ne tik tipisku kā pierasts,bet tādu vairāk informatīvu- par pieliekamajām matu tresēm, matiem uz klipšiem.. nu sauciet tos kā jums ērtāk 😉 Tātad- VISS KO GRIBI ZINĀT PAR CLIP-IN HAIR EXTENSIONS. 1)Vari tos pasūtīt internetā ļoti daudzos saitos,bet visizdevīgāk, protams, ir ebay.com (nu tas ir atkarīgs no tā cik esi gatava atdot naudiņu par tiem). Tik ieraksti meklētājā un izvēlies izdevīgāko variantu (kā pasūtīt ebay.com iečeko šo- http://www.onkulis.com/2006/08/09/ieskats-iepirksanas-ebay/ ). Bet izvēle,kur iepirkties,protams, paliek tavā ziņā ;). 2)Kā tos pielikt- ļoti elementārs process. Pirmajā reizē varbūt matus neliec uz kādu tusiņu,jo var gadīties visādi un ir ‘jāatkož’ cik augstu vai zemu likt šķipsnas,lai sprādzītes nebūtu redzamas. Iesaku matus pie saknītem mazliet uzkasīt,lai sprādzīes neizslīdētu un tu nepazaudētu savu šķipsnu 😛 ;). Detalizētāku matu pielikšanu skaties šeit- http://www.youtube.com/watch?v=qGlpGlKJNKk . 3)Jo rūpīgāk matus uzglabāsi,jo ilgāk,tie ‘kalpos’ ;). Dabīgās matu šķipsnas vari veidot, mazgāt, krāsot un darīt ar vinjiem visu pārējo,ko dari ar savējiem matiem. Ja esi iegādājusies sintētiskos matus, tad gan vinjus vienīgi vari tikai izķemmēt 🙂 . Savus matus uzglabāju dāvanu maisiņā. Pēc letošanas izķemmēju ar parasto lielo saru ķemmi. Ja jūti,ka mati kļūst pārak sausi un ķeras,tad vari apgriest galiņus (kādus 3-4 cm). Šie video man bija ļoti noderīgi- http://www.youtube.com/watch?v=QOyC5c4YxsQ&feature=channel http://www.youtube.com/watch?v=7JQVd37C5zE http://www.youtube.com/watch?v=hj7rkE0fPsE&feature=related . 4)Dabīgos matus vari veidot ar ko vien vēlies- taisnotāju, lokšķērēm, fēnu, putām, pīt bizes vai tīt uz rullīšiem. Atceries, ka visi veidošanas līdzekļi nodara tādu pašu bojājumu šīm šķipsnām kā uz taviem matiem, tāpēc drošāk lokas iegūt ar rullīšiem,bet taisnus matus ar fēnu ;). Eksperimentē un veido matus kā vēlies un atrodi sev piemērotāko veidu ;). Nebojā matus ar pieaudzēšanas metodēm, izvēlies klipšus, kuri nekaitē un nebojā tavus īstos matiņus (l) ! Ceru,ka šis raksts bija tev noderīgs. Es dievinu savas matu šķipsnas un gaidu,protams,kad ataugs manis pašas matiņi, bet līdz tam… (l) Jautā,ja ir kas neskaidrs,mēģināšu atbildēt un,protams, youtube.com un google ir ideāls info avots ;). Lai jums jauka diena (l) .

Jūnija vidū vajadzēja stāties vidusskolā, iestājos un tā nu viss kārtībā. Pēc dažām dienām skolas mājaslapā bija ielikts skolēnu saraksts, ar kuriem būšu vienā klasē. Tajā brīdī sapratu, ka 3 gadus kopā ar viņiem neizturēšu! Lielākā daļa no viņiem bija no paralēlās klases, un jau iepriekšējie 3 gadi bija drausmīgi – skapīšu apzīmēšana, skapīšu lauzšana utt. 🙁 Tā nu šodien zvanīju uz skolu un teicu, ka vēlos mainīt klasi. Bet tad uzreiz atkal mainās daži priekšmeti utt. Tomēr ceru, ka esmu izdarījusi pareizo izvēli un nenāksies pēc tam nožēlot. 🙂

Katru dienu es domāju,nekas rīt bus labāk! Rīt noteikti būs labāks laiks. Noteikti draugam būs labāks noskaņojums. Vairāk gribēsies ievērot dietas vai sportot prieku. Būs lielāka iedvesma kārtot māju. Rīt noteikti rit! BET kad pienāk rītdiena, sakas viss no gala,noteikti rīt! Kā jau visiem zināms-izdari šodien,neatstāj uz ritu!! Tas vairāk attiecas uz darbiem,pienākumiem… Bet jāiemācās šodienā saskatīt labumu. Visu skaisto. Varbūt tev liekas,ka nākotnē būs labāk,bet patiesība JAU pašlaik ir labi! Tik jāmāk to saskatīt un novērtēt! (l)

Sen kaut kā nekas nav rakstīts. Šodien nu jau ir palicis mazāk kā mēnesis līdz braukšanai uz dienvidiem. Sajūtas divejādas – gribās ātrāk siltumu, sauļoties, mainīt vidi, bet no otras puses…pamest savu iemīlēto rutīnu ir visai smagi. Palīdz sevis mierināšana ar domu – ja nebūs forši, vienmēr varu atgriezties. Būs viss labi! 🙂

Brr… Jau atkal gaisā jūtamas vēsās rudens brāzmas,kas liek skaidri apzināties,ka vasara nenoliedzami strauji tuvojas beigām…. Kārtējo reizi… Viena neatņemama daļa no dzīves rutīnas. Tikai šoreiz man ir sajūta,ka šis ir sākums kam vēl nebijušam…

Iedomājaties tik… viss dzīvē iet jauki,taisu mīļotajam pusdienas,gaidu ātrāk mājās,gaidu mīļus vārdus,glāstus….. Sākumā šis cilvēks ir jauks,mīļš pret tevi,kārtīgs,pieklājīgs bet tas viss ir māns……. Tā nav…. Kopā varējām darīt visu…raxtīt visas sms citiem kopā,pat kad neliek mieru kopīgi kā saka "atšūt" bet tad visa dzīve mainās..pēkšņi jau nevaram lasīt kopā sms,parādās noslēpumi,dīvainas sms un zvani un tad pēkšņi mana dzīve sagriežas otrādāk,mūsu starpā ierodas kkāda meitene ar bērnu no tālienes kura manu džeku ir satikusi tikai 1x un visss….viņam ar to pietiek…viņa sola lai pamet mani un tā… beigās cilvēkam sagroza galvu un nu jau 2 dienu esmu mājās atmiņās,asarās un domās par to laiku…. Ak kāda ir dzīve….. IENISTU….

Kas izprot citus,tam daudz prāta. Kas izprot sevi,tas ir gudrs. Kas pārvar citus,tam daudz spēka. Kas pārvar sevi,tas ir varens. Kas sekmes izcīna,tam stingra griba. Visbagātākais tas,kam piemīt mērenība. Kas ilgi amatā,tam pieder laika sprīdis. Tas,ko pēc nāves neaizmirst,joprojām dzīvs. (l)

nedelas nogale iepazinos ar traku itali… pienaca man uz ielas klat itka prasija, lai karte paradot ,kur lidosta… nu ,neko paradiju, meginaja ar mani uzsaktt sarunu, bet es tik caio bello un prom… tani pasa vakara ieraudziju vinu paba, kur tad musu skaistulis lidmasinu nokaveja… uzcienaja ar kopciku, paplapaja, LV pie meitas atbraucis, pirms pieciem gadiem iepazinies ar latviesu meiteni ,iemilejies ne pa jokam ,bet ta pirms gada aizlaidas atpakal uz LV…nu neko nakama diena pastaigajamies ar vina meitu, paradiju Rigu…tagad devas atpakal…jauka satiksanas…

Šī laikam nav mana nedēļa..Tik daudz visādu domu prātā, ka nespēju koncentrēties uz strādāšanu. Pašai jau sāk nākt smiekli par to, ka jūtos kā tāda tīne 🙂 Agrāk domāju, ka pēc 25 būšu ārkārtīgi saprātīga un domāšu tikai gudras domas 😀 , bet šķiet ar katru dienu kļūst aizvien trakāk (s)

Kļūda ir uzskatīt, ka viņi visi ir vienādi. Vai kļūda ir kādu uzskatīt par savādāku?