Grupa Musiqq, saviem klausītājiem nodod jaunu dziesmu – “Kanēlis un cukurs”. Šis skaņdarbs nav dziļu domu vēstīts, bet par pašu svarīgāko.

“Dēls prasīja pēc kā garšo bučas, atbilde nenāca uzreiz, bet beigās tomēr nolēmām, ka pēc kanēļa un cukura! Šī saruna arī tapa par aizsākumu mūsu dziesmai.” – atzīmē Emīls un Marats.

Jaunās dziesmas “Kanēlis un cukurs” dzīvais pirmatskaņojums, būs TV3 4.maija koncertā “Svinot Latviju”, plkst.20.45.

Video

Foto: Uldis Stepanovs

Vienu mirkli vesels un enerģisks, otru – paralizēts. Tā iespējams aprakstīt 11,4% no Latvijas iedzīvotājiem, kurus skar migrēna – izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar kuru visbiežāk slimo cilvēki darbspējīgā vecumā. Nepanesamas galvassāpes, kas var ilgt dienām, jutība pret gaismu, skaņu, aromātiem, vemšana. Medikamentos pacienti ik mēnesi tērē līdz pat vairākiem simtiem eiro, izdevumus sedzot no savas ģimenes budžeta, jo Latvijā migrēna nav iekļauta to diagnožu sarakstā, kuru ārstēšanai nepieciešamos medikamentus kompensē valsts. Lai migrēnas pacientiem nenāktos taupīt uz savu veselību un viņi varētu saņemt valsts atbalstu medikamentu iegādei, Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība uzsākusi parakstu vākšanu portālā “Manabalss.lv”.

Iniciatīvu iespējams parakstīt šeit: https://manabalss.lv/par-migrenas-ieklausanu-kompensejamo-diagnozu-saraksta/show

Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības (LGPB) veiktā aptauja liecina, ka 40% no migrēnas pacientiem vismaz 1–6 dienas pēdējā mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši ierasties darbā. Kopumā 80% no aptaujātajiem atzīst, ka migrēna ietekmē viņu profesionālo dzīvi – pat ja darbs netiek kavēts, migrēna traucē koncentrēties darbam un pilnvērtīgi strādāt, samazinot efektivitāti vismaz par 50%. 19% pacientu pat atzīst, ka migrēnas dēļ ir viesuši izmaiņas savos profesionālajos plānos, mainījuši vai zaudējuši darbu. Daudziem šķiet, ka migrēnas pacients nevarēs tik daudz laika veltīt darbam, jo neparedzēti izkrīt kāda darba diena. Šo cilvēku bieži neizvēlēsies kādam konkrētam amatam vai pozīcijai, jo viņam pārāk bieži sāp. Tādēļ, baidoties zaudēt darbu vai potenciālās karjeras izaugsmes iespējas, darbinieks bieži no darba devēja slēpj savu diagnozi. Patiesībā šie cilvēki ir ar ļoti lielu atbildības sajūtu un čakli veic savus pienākumus.

“Daudziem šķiet, ka migrēna ir “dīvu slimība” vai aizbildinājums, lai darba laikā “atpūstos”. Tomēr es, kā migrēnas pacients, savu saslimšanu nenovēlētu pat ļaunākajam ienaidniekam. Katram migrēnas pacientam ir savi salīdzinājumi slimības aprakstīšanai. Es teiku, ka migrēna ir pielīdzināma naža dūrieniem deniņos vai sprādzienam galvā. Grūtības sagādā pat visvienkāršākās darbības, piemēram, izkāpšana no gultas. Kādam migrēna ir reizi mēnesī, kādam reizi nedēļā, kādam vairākas reizes nedēļā. Bet neatkarīgi no biežuma, tā gandrīz vienmēr ir nepanesama. Daļa no cilvēkiem, kas cieš ar hronisku migrēnu, jeb cieš no migrēnas vairāk kā 15 dienas mēnesī, migrēnas laikā mēdz būt pat pilnībā darba nespējīgi un arī nespēj paši par sevi parūpēties. Šiem pacientiem netiek piešķirts valsts atbalsts, nav pat kompensējamo medikamentu, jo migrēna nav iekļauta kompensējamo diagnožu sarakstā, kas ir neiroloģiska saslimšana, pie kuras galvassāpes ir konstantas un nepanesamas. Pacienti saskaras ar situāciju, kad nav iespējams atvērt darba nespējas lapu, jo ģimenes ārsts aicina ierasties vizītē, kas parasti ir neiespējami migrēnas laikā. Bieži šie pacienti ir slogs visai ģimenei, ne tikai finansiāli, bet arī sadzīviski,” stāsta LGPB vadītāja Līga Alberliņa.

Neiroloģe un sāpju ārste, Dr. Līga Mekša, uzsver, ka migrēnas pacientu dzīvi var ievērojami atvieglot pareizi piemeklēti medikamenti, kas ne tikai samazina sāpes, bet arī migrēnas lēkmju biežumu. “Šobrīd tirgū pieejami dažādi migrēnas zāļu veidi – tabletes, kurām jāuzdzer ūdens, inhalējami medikamenti, arī mutē šķīstošas tabletes, kuras palīdz pacientiem ar vemšanu vai ir pieejamas brīdī, kad nav ūdens, kuru uzdzert tabletei. Tāpat pieejamas injekcijas, kas samazina migrēnas lēkmju biežumu, ievērojami atvieglojot cilvēku ikdienu. Diemžēl šie medikamenti ir dārgi un Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas tos nekompensē.”

Pēc ārstu aplēsēm, tikai 4,5% migrēnas pacientu Latvijā lieto nepieciešamos medikamentus, tāpat bieži izpaliek migrēnas profilaktiska ārstēšana un novēršana. LGPB veiktajā aptaujā pacienti atzina, ka migrēnas medikamentu iegādei viņiem nepieciešami vidēji 40 eiro mēnesī, tomēr papildus nāk arī izdevumi par ārstu–speciālistu apmeklējumiem, transporta izmaksas, lai nokļūtu pie ārsta vai uz aptieku, kā arī negūtie ienākumi par kavētajām darba dienām. Ja migrēna lēkmes ir biežākas vai nepieciešama specifiska ārstēšanas vai terapijas metode, izmaksas var sasniegt pat vairākus simtus eiro mēnesī. Cenšoties ietaupīt naudu, migrēnas pacienti mēdz tabletes dalīt uz pusēm, nesaņemot nepieciešamo medicīnisko palīdzību, vai pataupot tableti dienai, kad sāpēs vēl stiprāk, un izvēloties izdzert parasto pretsāpju līdzekli, kura iedarbība nav efektīva.

Tikmēr 2019. gadā veiktais pētījums “Migrēnas ekonomiskais slogs Latvijā un Lietuvā: tiešie un netiešie izdevumi” liecina, ka vidējās migrēnas izmaksas gadā uz vienu pacientu ir ap 801 EUR. Šajā summā iekļaujas ne tikai iepriekš minētās medikamentu un ārstniecības izmaksas, bet arī netiešās izmaksas, kas ir saistītas ar prombūtni un traucējumiem darbā šīs diagnozes rezultātā. 

Jāatzīst, ka šī nav vienīgā skumjā statistika. Mūsdienu sabiedrība galvassāpes ir pieņēmusi kā savdabīgu normu, kas saistīta ar saspringto ikdienas ritmu, cilvēkiem nemeklējot palīdzību pie speciālistiem. Ārsti atzīmē, ka apmēram piecdesmit procenti no migrēnas pacientiem nekad mūžā neaiziet pie ārsta un neuzzina savu diagnozi, turpinot meklēt glābiņu klasiskajos pretsāpju līdzekļos, kas nesniedz vēlamo atvieglojumu no sāpēm. Tāpēc tie tiek lietoti pārmērīgi un bieži izraisa pieradumu, kad jālieto vēl un vēl vairāk, vai izraisa problēmas ar citiem orgāniem, piemēram, kuņģi, aknām. Tādēļ neiroloģe un sāpju ārste Dr. Linda Zvaune aicina atcerēties galvenās migrēnas pazīmes, laicīgi vēršoties pie sava ģimenes ārsta vai neirologa: “Migrēnas galvassāpes ir pulsējošas, pamatā vienpusējas – labajā vai kreisajā galvas pusē, bet var sāpēt arī visa galva. Galvassāpes ir vidēji stipras vai stipras un tās pastiprina jebkura kustība. Aptuveni trešā daļa migrēnas pacientu jūt migrēnas tuvošanos, jo to signalizē migrēnas aura – sajūtas, kas var parādīties pirms galvassāpēm, retāk – pavada tās. Migrēnas aurai raksturīga neskaidra redze, spīdoši objekti redzes laukā (ņirboņa, mirgojošas gaismas), tumši laukumi vai citādi izkropļota redze, roku un kāju tirpšana, runas, retāk kustību traucējumi. Lielākā daļa cilvēku migrēnas laikā saskaras arī ar nelabu dūšu un vemšanu. Ja izjūtat kādu no šiem simptomiem, aicinu nekavējoties vērsties pie sava ģimenes ārsta vai neirologa – speciālisti izrakstīs medikamentus, kas piemēroti tieši migrēnas sāpju atvieglošanai.”

“Mēs ticam, ka valsts un sabiedrība nepaliks vienaldzīgi pret mūsu ciešanām,” runājot par iniciatīvu, atzīmē Līga Alberliņa. “Protams, mēs apzināmies, ka neesam vienīgie, kuriem nepieciešams valsts atbalsts, tomēr mēs nevaram klusēt. Migrēna ir saslimšana, kas skar ne tika darba un ģimenes dzīvi, bet arī mentālo veselību. To bieži pavada trauksme, depresija un bailes no lēkmju atkārtošanās. 83% no pacientiem, kas piedalījušies mūsu aptaujā atzīst, ka viņiem ir miega traucējumi, kas var būt par pamatu trauksmes, izdegšanas sindroma un depresijas attīstībai. Protams, ka medikamentu kompensācija neatbrīvos mūs no migrēnas, jo to diemžēl nespēj nekas. Ar migrēnu ir jāiemācas sadzīvot, un kompensējamie medikamenti novērsīs satraukumu par nespēju atļauties dārgos medikamentus, kuri ir vajadzīgi ļoti daudziem pacientiem! Un migrēnas gadījumā tieši satraukums un stress ir viens no faktoriem, kas aktivizē jaunas lēkmes.”

Daudzu ikdienā lietojamo pārtikas produktu izcelsme mums jau ir zināma. Tomēr netrūkst arī tādu mums jau pierastu ēdienu, kuru nejauša vai apzināta izgudrošana spilgti ierakstīta vēsturē. 

Baudot maltīti, mēs nemēdzam domāt par ēdiena vēsturi, bet gan par tā garšu. Lielākā daļa no mums var iztēloties ka šefpavārs vai uzņēmējs bezgalīgi eksperimentē, lai izveidotu un atklātu perfektu sastāvdaļu simfoniju. Tomēr tādus pasaulslavenus ēdienus kā čīzburgerus, kartupeļu čipsus un kukurūzu pārslas ir izdevies pagatavot nejauši, bez piepūles. 

“National Geographic”, iedvesmojoties no raidījuma “Ēdienu fabrika”, iepazīstina jūs ar aizraujošajiem stāstiem par to, kā tika izgudroti mūsu mīļākie našķi. 

Šokolādes cepumi ar šokolādes gabaliņiem

Lai arī apgalvo, ka visu laiku labāko gardumu izgudroja pavisam neapzināti, tā it nemaz nav. 1938. gadā pavāre Ruta Veikfilda (Ruth Wakefield), kurai piederēja krodziņš “Toll House Inn” Vitmenā, Kalifornijā, eksperimentēja un visus pārsteidza, piedāvājot cepumus ar šokolādes gabaliņiem. 

Šī saldā našķa recepte bija pavisam vienkārša, bet rūpīgi pārdomāta un vairākkārt izstrādāta. Proti, kad Ruta tos gatavoja, viņa variēja ar dažādām šokolādēm un garšām. Lai nebūtu jādodas uz veikalu, viņa izmantoja Šveices firmas “Nestlé” šokolādes tāfelīti, salauza to mazos gabaliņos un pievienoja klāt masai. Šokolādes gabaliņi neizkusa, bet palika cepumos, kā tas bija gaidāms. Rutai izdevās pagatavot klasisku un iemīļotu našķi, it īpaši populāru Amerikā. 

Lai gan Veikfilda nekad neiedomājās par tik lielu receptes ietekmi uz kultūru, viņa ar savu perfekcionismu un kulinārajām zināšanām noteikti saprata, ko dara. Vēlāk šos cepumus nosauca par “Toll House Chocolate Crunch Cookies” un par tiem runāja pat radio un televīzijā. Zīmīgi, ka 1939. gadā Veikfīlda pārdeva “Nestlé” tiesības izmantot savu recepti, kā arī “Toll House Inn” zīmola vārdu. 

Načos

Tāpat, kā daudzu izcilāko izgudrojumu, arī slaveno Meksikāņu uzkodu nosaukuma un receptes rašanās bija pavisam nejauša un spontāna. 1940. gadā militāro kājinieku sievas piestāja restorānā ar nosaukumu “Victory Club” Piedras Negras pilsētā, Teksasā. Viena no sievietēm, Mamija Finana (Mamie Finan), kura bija ēstuves patstāvīgā kliente, pasūtīja uzkodas, norādot, ka vēlas nogaršot ko citādāku, nekā ierasts. 

Viesmīlim Ignasio Anaja (Ignacio Anaya) tas divreiz nebija jāsaka. Viņš devās uz virtuvi, kur pamanīja ceptus kukurūzas tortiljas gabaliņus. Kulinārijas iedvesmas brīdī viņš tos sagrieza mazos trijstūros, pievienoja sieru un halapeņjo piparus, uzsildīja un tos pasniedza. Anaja, ilgi nedomājot, nosauca tos par načos, jo tā bija viņa paša iesauka – Ignasio “Načo” Anaja (Ignacio “Nacho” Anaya).

Tas bija tikai sākums načo ērai – uzkoda ātri kļuva populāra visā Teksasā un Dienvidrietumos. Anaja Teksasā atvēra arī savu ēstuvi – ” Nacho’s Restaurant”, kas strauji kļuva populāra. Arī mūsdienās Anaju godina – katru gadu 21. oktobrī Piedras Negras pilsētā atzīmē Starptautisko Načo dienu, un iedzīvotāji rīko trīs dienu Načo Festivālu. 

Kartupeļu čipsi 

Ja ielūkojamies kartupeļu čipsu vēsturē, vērts zināt, ka sākotnēji tos sauca par Saratogas čipsiem, par godu vietai, kur tos izgudroja, – Saratogā, Ņujorkā. 

Tomēr tiek uzskatīts, ka par čipsiem runāja jau 19. gadsimta sākumā, kad 1817. gadā tika publicēta Viljama Kitčinera (William Kitchiner) grāmata “The Cook’s Oracle”, kas bija ļoti pieprasīta Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Grāmatā esošā recepte “Kartupeļi, kas cepti šķēlītēs” līdzinājās kartupeļu čipsiem. Tomēr vispopulārākā čipsu versija ir Saratogas čipsi, kuri kļuva zināmi visā pasaulē. 

Leģenda vēsta, ka 1853. gadā restorānā ar nosaukumu “Moon’s Lake House” pavārs Džordžs Krams (George Crum) saņēma sūdzību no klienta par to, ka viņa pasniegtie kartupeļi nebija pietiekami kraukšķīgi, turklāt bija pārāk biezi un bez sāls. Tas viņu ļoti sadusmoja, tādēļ pavārs neapmierināti un pavirši sagrieza kartupeļus ļoti plānās šķēlītes, apcepa tos eļļā un uzbēra sāli. Lai arī tos nebija iespējams nobaudīt ar galda piederumiem, klients bija sajūsmā par šo uzkodu. Drīz tos sāka saukt par Saratogas jeb kartupeļu čipsiem. 

Čipsi bija vietējās pilsētiņas vērtība un delikatese līdz Lielās Depresijas sākumam Amerikā 20. gadsimta 30. gados, kad uzņēmējs Hermans Lejs (Herman Lay) ar šiem čipsiem iepazīstināja visu pasauli. Zīmola “Saratoga Chips” nosaukums joprojām pastāv.

Vafeles

Tāpat kā daudzi Rietumu civilizācijas labākie sasniegumi, arī garšīgo vafeļu vēsture meklējama Senajā Grieķijā. Tur atēnietes starp divām metāla plāksnēm, kuras piestiprināja gariem koka rokturiem, gatavoja plakanas kūkas. Tā dēvētās “obelijas” nebija tik saldas, kā mūsdienu vafeles. Citas sastāvdaļas, piemēram, garšvielas, krējumu, medu un sviestu receptei pievienoja laika gaitā.

15. gadsimtā Nīderlandes vafeļu ražotāji sāka kalt taisnstūra plāksnes ar režģa rakstu, iedvesmojoties no medus šūnām. Tā radās “rūtotās” vafeļu pannas, un tieši šāda veida cepšanas režģi pazīstam arī mūsdienās. Tieši holandiešiem piešķīra titulu par vafeļu kultūras nogādāšanu Amerikā. 

Amerikā vafeles ieveda svētceļotāji, kuri devās uz Masačūsetsu. Tikai 1930. gadā kāda Kalifornijas ģimene apvienoja vafeļu maisījumu, elektrību un atjautību, lai izdomātu veidu, kā masveidā ražot vafeles un kā padarīt šo produktu par brokastu sastāvdaļu. Brāļi Frenks, Tonijs un Sems Dorsi (Frenk, Tony and Sam Dorsa) izgudroja ātro vafeļu maisījumu un izstrādāja konstrukciju, ar kuras palīdzību stundā izcepa tūkstošiem vafeļu, kas bija gatavas sasaldēšanai un nosūtīšanai. 

Sendvičs

Sendviči ir ātri pagatavojama un garšīga uzkoda. Galu galā, amerikāņi dienā izbauda vairāk nekā 300 miljonus sviestmaižu. Tomēr to saknes nav meklējamas ASV, bet gan Anglijā. 

Tādu sviestmaizi, kādu mēs to ēdam mūsdienās, 1762. gadā popularizēja Sendvičas ceturtais grāfs Džons Montegjū. Leģenda vēsta un arī lielākā daļa vēsturnieku par šo ir vienisprātis – Montegjū bija nopietna azartspēļu problēma, kuras dēļ viņš pie spēļu galda pavadīja vairākas stundas. Ilgi sēžot, 18. gadsimta aristokrāts savam mājas pavāram lika pasniegt gaļu, kas ielikta starp divām maizītēm, lai varētu to baudīt, nepieceļoties no galda un neizmantojot nekādus piederumus. Tā radās sviestmaize. 

Protams, diez vai Montegjū bija pirmais, kas izdomāja likt pildījumus starp maizes šķēlēm, bet tieši viņa sendviča versija kļuva populāra Londonas sabiedrības aprindās un vēlāk tika papildināta. Tā arī nodēvēta grāfa vārdā. 

Ja vēlies uzzināt vēl vairāk par to, kā tiek gatavoti tādi gardumi kā košļājamās gumijas, kā alus kļūst par smalku viskiju un kā ikdienā saražo 1000 kilogramu ravioli, skaties raidījuma “Ēdienu fabrika” pirmo sezonu no 3. maija darba dienās plkst. 18.25 kanālā “National Geographic”! 

Epidemioloģiskā situācija saistībā ar Covid-19 aizvien ir nestabila un bīstama. Vidēji ik dienu Latvijā atklāj vairāk nekā 500 jaunus inficēšanās ar koronavīrusu gadījumus. Un kopš Lieldienām aprīļa sākumā, neraugoties uz zemajiem inficēšanās un testēšanas rādītājiem brīvdienās, saslimstība kopumā ir pat nedaudz pieaugusi

Video

Visu iedzīvotāju vakcināciju bez prioritāro grupu dalījuma tiks sākta no 3.maija, otrdien vienojās valdība.

Sākotnēji visu sabiedrības locekļu vakcināciju pret Covid-19 bez prioritāro grupu dalījuma bija plānots sākt ne vēlāk kā 10.maijā, tomēr diskusijās tika nolemts, ka šādu soli varētu spert jau ātrāk.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) žurnālistiem pavēstīja, ka šādā gadījumā no 3.maija cilvēki varēs ieiet “manavakcina.lv” un pieteikties vakcīnai. Attiecīgi, no 3.maija jebkuram iedzīvotājam no 16 gadu vecuma būs iespēja pieteikties uz attiecīgo brīvo vietu “manavakcina.lv”. Pēc ministra vārdiem, tādējādi arī zūd līdzšinējā prioritārā secība.

Jau ziņots, ka, turpinot vakcināciju, šonedēļ tika atvērta nākamā prioritārā grupa – ieslodzījuma vietu, patversmju iemītnieki un darbinieki, Nacionālā veselības dienesta vakcinācijas projekta pārstāve Agnese Strazda.

Šobrīd kopā vakcinācijai pret Covid-19 izmantotas 262 602 vakcīnas šādās prioritārajās grupās: 45 447 devas saņēmuši iedzīvotāji ar hroniskām saslimšanām, 105 890 devas – iedzīvotāji virs 60 gadiem, 69 194 devas – veselības aprūpes darbinieki, 14 244 devas – sociālās aprūpes centru darbinieki.

No nākamās pirmdienas 1.-6.klases un 12.klases, kā arī 7.-9.klases un 10.-11.klases pēc rotācijas principa klātienē varēs mācīties 29 pašvaldībās, kas ir vēl par 15 pašvaldībām mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aktuālākā informācija. 

No “drošo pašvaldību” saraksta izkritušas Amata, Auces, Ādažu, Durbes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Kārsavas, Kokneses, Krimuldas, Lubānas, Pāvilostas, Ropažu, Rugāju, Siguldas un Vecumnieku pašvaldības. No pilsētām no saraksta izkritušas Liepāja un Valmiera

Savukārt epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam pievienojās Jaunpiebalgas un Līgatnes novadi.

Kopumā klātienes mācības skolēniem no dažādām klašu grupām var rīkot Aizputes, Alsungas, Apes, Baltinavas, Dundagas, llūkstes, Jaunpiealgas, Kandavas, Kocēnu, Krustpils, Līgatnes, Līvānu, Mazsalacas, Naukšēnu, Neretas, Nīcas, Pārgaujas, Priekules, Rojas, Rucavas, Strenču, Vaiņodes, Valkas, Varakļānu, Vārkavas, Ventspils un Viesītes novads.

No lielajām pilsētām klātienes mācības skolēniem no dažādu klašu grupām varēs rīkot Jēkabpils un Ventspils.

SPKC jaunākais pašvaldību saraksts spēkā stāsies no nākamās pirmdienas, 3.maija. 

LETA jau ziņoja, ka no 7.aprīļa 12.klašu skolēni visā valstī divreiz nedēļā var doties uz skolu un mācīties klātienē, savukārt visām pārējām klasēm iespēja mācīties klātienē dota vien epidemioloģiski drošajās pašvaldībās, paredz Ministru kabineta lēmums.

Lai sagatavotos maijā gaidāmajiem centralizētajiem eksāmeniem, 12.klašu skolēni varēs mācīties klātienē ne vairāk kā divas dienas nedēļā visā valstī neatkarīgi no Covid-19 saslimstības rādītājiem. Apmēram 20 000 vidējās izglītības beidzēju tā būtu iespēja pārliecināties par savām zināšanām pirms eksāmeniem. Skolēni tiks testēti, ievēros visus epidemioloģiskās drošības prasības un nepārklāsies “drošajās zonās” skolā ar jaunākajām klasēm.

Savukārt tikai epidemioloģiski drošajās pašvaldībās klātienes mācības varēs atsākt 1.-6.klašu skolēni, kā arī pēc rotācijas principa 7-9. un 10.-11.klases. Testēšana tiks nodrošināta tikai izglītības iestādes nodarbinātajiem.

Mazs, mazs prieks no Oskaru nakts ticis arī Latvijai. Mazā ailītē Oskarotas filmas veidotāju un ar tiem saistīto cilvēku sarakstā iekļauts Raimonda Paula vārds. Viņš pats gan ziņu par šo godu uzņēmis ar sev raksturīgo humora pilno skepsi.

Video

Atsākoties jaunajai velo sezonai, Valsts policija aicina padomāt par savu braucamrīku drošību. Ceļu satiksmes drošības direkcijām jebkuram ir iespējams savu divriteni reģistrēt. Kā to paveikt?

Video

Šonedēļ Latvijā nav gaidāma strauja gaisa temperatūras paaugstināšanās un brīžiem līs, vietām vēl gaidāms arī slapjš sniegs un krusa, prognozē sinoptiķi.

Aukstākajās naktīs, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra daudzviet pazemināsies līdz -1..-4 grādiem. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienās pārsvarā būs +6..+12 grādi, otrdien vēl visā valstī tā saglabāsies zem +10 grādiem.

Sagaidāms, ka ceturtdien un piektdien pietuvosies ciklons, bet ar to saistītas lietavas varētu palikt dienvidos no Latvijas.

Saskaņā ar pašreizējo “Global Forecast System” prognozi 1.maijā saule mīsies ar mākoņiem, kas vietām atnesīs īslaicīgus nokrišņus – pārsvarā lietu. Pūšot lēnam vējam, valsts lielākajā daļā naktī prognozēta gaisa temperatūras pazemināšanās līdz +1..-3 grādiem, pēcpusdienā – tās paaugstināšanās līdz +9..+12 grādiem.

Atbilstoši pašreizējai prognozei 4.maijā daudzviet līs un gaisa temperatūra pēcpusdienā būs +8..+13 grādi.

Pret Covid-19 vakcinētajiem iedzīvotājiem ar laiku varētu tikt ieviestas papildu priekšrocības, norādīts otrdien Ministru kabinetā skatāmajā Tieslietu ministrijas un Veselības ministrijas kopīgi sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā, papildu ieguvumus vakcinētajiem Latvijā varētu ieviest tad, kad vakcīnas būtu pieejamas ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ja būtu vakcinējusies pietiekami liela sabiedrības daļa un jo īpaši riska grupas, valstī būtu droša epidemioloģiskā situācija un būtu nodrošināta efektīva vakcinācijas fakta pārbaudes iespēja.

Plānots, ka pilnībā vakcinētām personām ierobežojumu mazināšana notiktu pakāpeniski un pa posmiem. Pirmajā posmā uz atsevišķām pilnībā vakcinētām sabiedrības grupām pakāpeniski tiktu attiecināti mērķēti izņēmumi, piemēram, neveikt obligāto skrīningu darba vietā, neievērot mājas karantīnu, mazināt drošības pasākumus sociālos aprūpes centros u.c.

Savukārt otrajā posmā tiktu lemts par uz visu sabiedrību attiecinātiem izņēmumiem vakcinētām personām. Piemēram, plānots atļaut pulcēties sporta un kultūras pasākumos, iekštelpās apmeklēt kultūras un sporta pasākumus, izmantot ēdināšanas, sporta klubu un izklaides pakalpojumus, kā arī noteiktās situācijās nelietot sejas masku un citus individuālos aizsardzības līdzekļus.

Tieslietu ministrija norāda, ka vakcinācija pret Covid-19 pašreizējos apstākļos ir brīvprātīga un netiek paredzēti papildu ierobežojumi personām, kas nebūs vakcinējušās. Izvērtējot pienākumu vakcinēties atsevišķu profesiju grupām darba pildīšanai, Tieslietu ministrija ir secinājusi, ka vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga, tomēr atsevišķās nozarēs un profesijās, kur drošību nevar panākt citādi, iespējams izvērtēt un pārskatīt nevakcinētiem cilvēkiem individuālus profesionālos pienākumus, ņemot vērā valsts drošības intereses, darbu ar riska grupu cilvēkiem un ētiskos aspektus.

Papildu sabiedrības iedrošināšanai vakcinēties plānots ieviest dažādus motivējošus pasākumus, iesaistot uzņēmējus, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas.

Veselības ministrija norāda, ka jau šobrīd tādās valstīs kā ASV un Izraēla, kur ir augsti vakcinācijas pret Covid-19 rādītāji, vakcinētās personas var brīvāk ceļot, kā arī izmantot dažāda veida pakalpojumus – apmeklēt sporta klubus, restorānus, izklaides un kultūras vietas.

Līdz ar sabiedrības plašu vakcināciju un kolektīvās imunitātes izveidošanos būtu iespējams pārskatīt arī šobrīd Latvijā noteiktos epidemioloģiskos drošības pasākumus. Tas savukārt veicinātu ekonomikas atveseļošanos un uzlabotu iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienu, ļaujot iedzīvotājiem pilnībā atgriezties darbā, savukārt uzņēmējiem – atsākt uzņēmējdarbību un atgriezties ekonomiskajā apritē.

Jau ziņots, ka rosināts apspriest iespēju blakusparādību gadījumā pēc vakcinācijas, ja tās ietekmē personas darbaspējas, paredzēt iespēju piešķirt uzreiz “B” darba nespējas lapu. Tas novērstu iespējamus zaudējumus vakcinētajai personai un mazinātu slogu darba devējiem.

Tāpat darba devēji Veselības ministrijas ieskatā varētu paredzēt motivācijas iespējas vakcinētiem cilvēkiem, piemēram, paredzot darbiniekam brīvdienu vakcinācijas veikšanai.

Tikai tur, kur vakcinēto vai Covid-19 pārslimojušo iedzīvotāju īpatsvars sabiedrībā ir pietiekami augsts, var runāt par kaut kādu ierobežojumu atcelšanu, uzskata valsts galvenais infektologs Uga Dumpis. Šobrīd pilnu vakcinācijas kursu izgājuši 2 % Latvijas sabiedrības, bet vismaz vienu poti saņēmuši gandrīz 12 %. Bet – cik plaši sabiedrība pārslimojusi šo vīrusu, var zināt arī nosakot antivielas organismā.

Video

Šonedēļ Latvijā nav gaidāma strauja gaisa temperatūras paaugstināšanās un brīžiem līs, vietām vēl gaidāms arī slapjš sniegs un krusa, prognozē sinoptiķi.

Aukstākajās naktīs, debesīm skaidrojoties, gaisa temperatūra daudzviet pazemināsies līdz -1..-4 grādiem. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienās pārsvarā būs +6..+12 grādi, otrdien vēl visā valstī tā saglabāsies zem +10 grādiem.

Sagaidāms, ka ceturtdien un piektdien pietuvosies ciklons, bet ar to saistītas lietavas varētu palikt dienvidos no Latvijas.

Saskaņā ar pašreizējo “Global Forecast System” prognozi 1.maijā saule mīsies ar mākoņiem, kas vietām atnesīs īslaicīgus nokrišņus – pārsvarā lietu. Pūšot lēnam vējam, valsts lielākajā daļā naktī prognozēta gaisa temperatūras pazemināšanās līdz +1..-3 grādiem, pēcpusdienā – tās paaugstināšanās līdz +9..+12 grādiem.

Atbilstoši pašreizējai prognozei 4.maijā daudzviet līs un gaisa temperatūra pēcpusdienā būs +8..+13 grādi.

Fakts, ka bērni un jaunieši daudz laika pavada dažādās viedierīcēs, uztrauc lielu daļu vecākus. Līdztekus saziņai ar vienaudžiem un izklaidei, tagad tam papildus klāt nācis arī laiks, kas jāpavada attālinātajās mācībās. Kibermobings kļūst par aizvien izplatītāku problēmu jauniešu vidē, bet ne vecāki, ne skolotāji tam bieži nepievērš nepieciešamo uzmanību.

Par mobinga dažādajām izpausmēm un sekām plašāk vēsta arī LTV Ziņu dienesta filma “Mobings. Izdzīvošanas skola’’, ko varat noskatīties šeit: https://www.lsm.lv/mobings

Sargājiet sevi un savus tuvos!

Video

Latvijā vairs nav neviena novada, kurā pēdējo 14 dienu laikā nav reģistrētu Covid-19 slimnieku, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Vēl piektdien pēdējais novads, kur iepriekšējo nedēļu laikā nebija fiksēts neviens Covid-19 slimnieks bija Neretas novads.

Kopumā 18 novados saslimušo skaits ir no viena līdz pieciem.

No aizvadītajā dienā atklātā 361 inficēšanās ar Covid-19 gadījuma, lielākā daļa reģistrēta Rīgā, Siguldas, Talsu un Tukuma novadā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Rīgā aizvadītajā diennaktī reģistrēti 183 no jaunajiem inficētajiem un kopumā 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits galvaspilsētā pašlaik ir 2549 cilvēki.

Siguldas, Talsu un Tukuma novados katrā fiksēts pa 11 jauniem gadījumiem, kopā attiecīgi sasniedzot 85, 98 un 151 saslimšanas gadījumu. 

Daugavpilī, Jūrmalā, Liepājā un Ozolnieku novadā katrā atklāts pa deviņiem jauniem gadījumiem, Salaspils novadā – astoņi, Alūksnes un Krāslavas novadā – katrā pa sešiem, Jelgavā un Ventspilī – katrā pa pieciem.

Lielākais pēdējās divās nedēļās saslimušo kopskaits ir Rīgā – 2557, Jelgavā – 406, Daugavpilī – 285, Ogres novadā – 210, Liepājā – 200, Rēzeknē – 157, Jūrmalā – 156, Tukuma novadā – 151, Rēzeknes novadā – 141, Salaspils novadā – 131, Jelgavas novadā – 120, Mārupes novadā – 119, Madonas novadā – 110, Ķekavas novadā – 109. Pārējos novados pēdējās divās nedēļās saslimušo skaits nepārsniedz 100.

Aģentūras LETA aprēķini, kas balstās uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par iedzīvotāju skaitu novados pēc faktiskās dzīvesvietas 2020.gadā un SPKC datiem par pēdējās 14 dienās saslimušajiem Latvijas pašvaldībās, liecina, ka 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā patlaban ir 404,1 gadījumi.

43 pašvaldībā šis rādītājs ir augstāks, tostarp 16 tiek pārsniegts par 50%.

Rēķinot pēdējo 14 dienu saslimušo skaitu uz 100 000 iedzīvotāju pēc aizvadītajā diennaktī notikušajām izmaiņām, visaugstākais ir Jaunpils, Zilupes, Alojas, Skrundas, Vecpiebalgas, Mālpils, Aglonas, Ozolnieku un Riebiņu novados, kā arī Jelgavā.

14 dienu saslimstības līmenis uz 100 000 iedzīvotāju ir teorētisks rādītājs, kurš ļauj salīdzināt saslimstības līmeni teritorijās ar atšķirīgu iedzīvotāju skaitu, un tas nenorāda konkrētu saslimušo skaitu.

Tie Covid pacienti, kuriem slimības gaita ir smaga, kļūst par ilgi aprūpējamiem pacientiem. Piemēram, Biķernieku slimnīcas Rehabilitācijas nodaļā šobrīd – aprīļa beigās – sastopami pacienti, kuri slimnīcā tika ievesti februārī. Pēc vairākām nedēļām intensīvajā terapijā un pēcāk nodaļā viņi joprojām ir skābekļa atkarīgi un bez specifiskas aparatūras uz mājām nav izrakstāmi.

Video

Sabiedrībā ir vērojams atslābums Covid-19 ierobežojumu ievērošanā, aģentūrai LETA atzina Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.

Krapsis norādīja, ka, 7.aprīlī valstij atceļot ārkārtējo situāciju un nedaudz mīkstinot pandēmijas ierobežojumus, daļa sabiedrības acīmredzami šādu valdības lēmumu interpretējusi daudz plašāk un uztvērusi to kā signālu plašākai mobilitātei.

“Nav noslēpums, ka patlaban iedzīvotāju mobilitāte palielinās. To novērojusi arī policija savā darbā, kontrolējot Covid-19 ierobežojumu ievērošanu. Arī citās pasaules valstīs ir redzams, ka cilvēki ir noilgojušies pēc socializēšanās un noguruši no ierobežojumiem,” norādīja Krapsis.

Viena no policijas novērotajām tendencēm ir, ka personas pulcējas lielākos bariņos. Šajā gadījumā gan Krapsis atgādināja, ka policija speciālus reidus privātpersonām piederošajās iekštelpās nerīko.

Krapsis skaidroja, ka līdz ar ārkārtējās situācijas atcelšanu policija nav atslābinājusi savu uzmanību un kontroles pasākumi tiek veikti tādā pašā apmērā, kā ārkārtējās situācijas laikā.

VP priekšnieka vietnieks atgādināja jau iepriekš pausto, ka policisti ir saprotoši un turpina iedzīvotājus lielākoties preventīvi brīdināt, bet tomēr nereti tiek sākti administratīvā pārkāpuma procesi, ja personas klaji neievēro noteiktos ierobežojumus.

Ja Latvijā neuzlabosies epidemioloģiskā situācija un valdība nolems pastiprināt ierobežojumus, tad policija, tāpat kā līdz šim, būšot gatava pildīt savus pienākumus un kontrolēt to ievērošanu, norādīja Krapsis.

VP apkopotā informācija liecina, ka divu nedēļu laikā, kopš atcelta ārkārtējā situācija, līdz 22.aprīlim, valstī kopumā sākti 1442 administratīvā pārkāpuma procesi.

Visbiežāk administratīvie procesi šajā laika posmā uzsākti par pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumiem – 540.

Tāpat šajā laika posmā sākti 479 administratīvā pārkāpuma procesi par elektroniskās anketas covidpass.lv neaizpildīšanu. Sākti arī 278 procesi par mutes un deguna aizsega nelietošanu, 22 administratīvā pārkāpuma procesi uzsākti par pašizolācijas ierobežojumu pārkāpumiem, 18 procesi par tirdzniecības ierobežojumu pārkāpumiem un vēl četri administratīvā pārkāpuma procesi uzsākti par citiem pārkāpumiem.

Uzraugot, vai un kā tirdzniecības vietas ievēro drošas tirdzniecības nosacījumus, policija ir kopumā veikusi 38 859 pārbaudes tirdzniecības vietās. Lielākoties pārkāpumi netiek konstatēti vai tiek doti preventīvi norādījumi, tomēr ir pāris komersanti, kuri neievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības. Par šiem gadījumiem sākti administratīvie procesi un tiks piemēroti sodi.

Kopš marta sākuma, līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu, policija sāka veikt pastiprinātāku uzraudzības nodrošināšanas skaistumkopšanas vietās un sabiedriskajos transportos.

Nepilnu divu mēnešu laikā kopumā likumsargi ir veikuši 2734 pārbaudes skaistumkopšanas vietās.

Tāpat šajā laika posmā likumsargi, veicot pastiprinātās kontroles un uzraudzības nodrošināšanu, ir pārbaudījuši 5 218 sabiedriskos transportus. Vairumā gadījumu pārkāpumi netika konstatēti. 

No 2020.gada 9.novembra līdz 2021.gada 22.aprīlim VP darbinieki ir veikuši 122 215 preventīvas pārbaudes gan iekštelpās, gan ārtelpās. Konstatējot likumpārkāpumus šajās vietās, policisti ir devuši 57 525 preventīvu norādījumu, tāpat likumsargi ir izbraukuši uz 3687 izsaukumiem.

Tāpat kopš 2020.gada 9.novembra līdz 2021.gada 22.aprīlim valstī kopumā sākti 30 251 administratīvā pārkāpuma procesi par valstī noteikto ierobežojumu neievērošanu.

Līdz šim pirmo vakcīnas pret Covid-19 devu Latvijā ir saņēmuši 10,4% pieaugušo populācijas, kas joprojām ir otrais zemākais rādītājs Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu vidū, liecina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati par laika periodu līdz 18.aprīlim.

Saraksta apakšā aizvien atrodas Bulgārija, kur pirmo vakcīnas devu saņēmuši 8,8% pieaugušo populācijas.

Proporcionāli visvairāk pirmās vakcīnas devu izlietots Ungārijā, kur 40,4% pieaugušo populācijas jau ir saņēmuši pirmo devu, un Maltā, kur šis rādītājs ir 38,8%. Trešajā vietā atrodas Somija, kur šis rādītājs ir 29,8%.

Tikmēr ceturtajā vietā atrodas Igaunija, kas patlaban ar pirmo devu savakcinējusi jau 26,8% pieaugušo populācijas.

Video

Latvija joprojām ievērojami atpaliek no pārējām Baltijas valstīm, jo arī Lietuvā ar pirmo devu vakcinēts ievērojami lielāks pieaugušo īpatsvars – kopumā 24,1%.

Pēc otrās devas saņēmušo īpatsvara pret pieaugušo populāciju Latvija ir pēdējā vietā, un šis rādītājs ir 1,7%. Otro vietu ieņem Bulgārija, kur šis rādītājs ir nedaudz lielāks, proti 2,2%. Arī šajā rādītājā Latvija ievērojami atpaliek no pārējām Baltijas kaimiņvalstīm – Lietuvā otro devu saņēmuši jau 8,4% pieaugušo, bet Igaunijā – 8%.

Visu ES un EEZ valstu vidū pirmās devas saņēmēju mediāna ir 23,3% pieaugušo populācijas, savukārt otrās devas mediāna – 8,4%.

ECDC analīzē izmantoti dati par vakcinētajiem virs 18 gadiem un attiecīgās valsts iedzīvotāju skaitu vecumā virs 18 gadiem. ECDC dati tiek apkopoti un ziņoti ar nelielu nobīdi, proti, ziņā izmantotie dati ir par laika periodu līdz 18.aprīlim.

Jau ziņots, ka Latvija vakcinācijas procesā ir saskārusies ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, tostarp zemu vakcīnu pieejamību un loģistikas problēmām.

Vai silto laiku jau izmanto, lai paceļotu pa Latviju? Paskat, kā vimbas lec Ventas rumbā Kuldīgā!

Video

Ceturtdien pret Covid-19 sapotējot 8122 cilvēkus, vakcinācijas temps Latvijā turpina kāpt, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Ņemot vērā, ka datu ievadīšana sistēmā iespējama vairākas dienas, šis rezultāts vēl varētu mainīties. Piemēram, papildinot trešdienas datus, 21.aprīlī sasniegts līdz šim augstākais vienā dienā sapotēto cilvēku skaits, vakcīnu saņemot kopumā 9370 cilvēkiem. Vakar vakcinēto cilvēku skaits ir trešais augstākais kopš vakcinācijas procesa sākšanas valstī.

Pirmo vakcīnas devu vakar saņēma 5973 personas, savukārt otro – 2149 cilvēki. Šonedēļ kāpis ne vien kopējais vakcinēto cilvēku skaits, bet arī vērā ņemami pieaudzis vakcinācijas procesu noslēgušo iedzīvotāju skaits – kopš pirmdienas četru dienu laikā otro poti pret Covid-19 saņēma 7168 cilvēki, kas ir līdz šim augstākais rādītājs.

Šīs nedēļas pirmajās četrās dienās vidēji diennaktī potēti 6976 cilvēki, bet pēdējo septiņu dienu laikā – vidēji 6051 cilvēki diennaktī, vakcinācijas tempam pieaugot.

Aizvadītajā dienā vakcinācija kopumā notikusi 363 iestādēs. Visvairāk cilvēku sapotēja SIA “Veselības centrs 4”, SIA “Veselības centru apvienība”, Jēkabpils reģionālā slimnīcā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Aptuveni 38% vakar vakcinēto cilvēku bija vecumā virs 60 gadiem, ap 30% – personas ar hroniskām slimībām. Tāpat vakar vakcinēti vairāk nekā 700 izglītības iestāžu darbinieki, turpinājās ārstniecības personu un ārstniecības, kā arī sociālās aprūpes centru darbinieku potēšana. Teju 200 no vakar potētajiem bija cilvēki, kas identificēti kā nozaru prioritāro iestāžu darbinieki. Vakcinēts arī nepilns 100 operatīvo dienestu darbinieku.

Tāpat aizvadītajā diennaktī poti pret Covid-19 saņēma viens vismaz 100 gadus vecs vīrietis. Šajā vecuma grupā Latvijā vakcīnu pret Covid-19 saņēma jau 16 personas.

Vakar visplašāk izmatotas “Moderna” vakcīnas, kopumā pirmajai un otrajai potei izlietojot 5258 šīs vakcīnas devas. Ar “Pfizer/BionTech” vakcīnu kopumā vakar sapotēti 2223 cilvēki, bet “AstraZeneca” vakcīna ievadīta 641 personai.

Līdz šim vakcīnas pret Covid-19 pirmo devu Latvijā saņēma 205 384 cilvēki jeb 10,84% valsts populācijas, savukārt otro poti saņēma 35 438 cilvēki jeb 1,87% iedzīvotāju.