Vasaras sezonai tuvojoties, Philips piedāvā iespēju izmēģināt Lumea fotoepilatoru 101 dienu! Ja ierīce neatbildīs Tavām kvalitātes prasībām, varēsi atdot ierīci un saņemt atpakaļ samaksāto naudu. Vairāk par akciju.
Iepazīstinām – Philips Lumea Precision Plus fotoepilators ar intensīvi pulsējošās gaismas tehnoloģiju! Šī gaisma maigi likvidē pat vismazākos matiņus. Atbrīvošanās process no liekajiem matiņiem mājas apstākļos tiek uzlabots, lietojot ierīci, kas līdz pat 2 mēnešiem nodrošina īpaši gludu ādu – VISUR!
Kas ir Philips Lumea? Lumea ir fotoepilators, kas aprīkots ar IPL (Intense Pulsed Light) jeb intensīvi pulsējošās gaismas tehnoloģiju. Šis ir skaistumkopšanas salonos plaši izplatīts paņēmiens nevēlamo matiņu likvidēšanai. Philips Lumea ierīcē šī inovatīvā un izsmalcinātā matiņu likvidēšanas tehnoloģija, kuras pamatā ir maigu un nesāpīgu gaismas impulsu izmantošana, pielāgota drošai un efektīvai lietošanai mājas apstākļos.
VIDEO
Kā Lumea darbojas? Lumea fotoepilators raida saudzīgus gaismas impulsus matiņa saknei. Šie efektīvie gaismas impulsi stimulē matiņa saknes pāreju miera fāzē. Tādējādi matiņš pats izkrīt, un tiek kavēta tā atkārtota augšana. Iebūvētais gaismas filtrs garantē drošu un efektīvu ādas apstrādi mājas apstākļos.
Kādas ir Lumea priekšrocības?
Bez sāpēm, bez ieaugušiem matiņiem, lieka apsārtuma un pigmentācijas.
Dari, kad un kur vēlies, – nav jāplāno pieraksts skaistumkopšanas salonā, jo Lumea fotoepilators ir paredzēts drošai lietošanai mājās.
Nav nepieciešamas rezerves daļas – ne lampas, ne želejas, kas laika gaitā bieži vien palielina kopējās izmaksas citu zīmolu līdzīgām ierīcēm.
5 gadu darbmūžs (apstrādājot visu ķermeni ar augstāko noregulējumu).
Vai Lumea ir Tev piemērota? Philips Lumea ir pieci gaismas noregulējumi saudzīgai, bet efektīvai apstrādei atkarībā no ādas (balta, gaiša, gaiši brūna, brūna, tumši brūna) un dabīgās matu (tumši blondi, brūni un melni) krāsas. Lūdzu, ņem vērā, ka ierīce nedarbojas uz dabiski gaiši blondiem, rudiem, pelēkiem vai sirmiem matiem. To nav ieteicams izmantot arī sievietēm ar ļoti tumšu ādu.
Kurām ķermeņa zonām Lumea ir paredzēta?
Droši lieto Lumea, lai likvidētu matiņus uz ķermeņa (kājām, padusēs, bikini zonā, uz vēdera un rokām) un sejas** (augšlūpas, zoda, vaigiem).
1891. gadā Nīderlandē dibinātais uzņēmums – Philips – ir daudzveidīgs veselības un labklājības veicināšanas uzņēmums. Philips radītās programmas EcoVision mērķis ir līdz 2025. gadam padarīt pasauli veselīgāku un ilgtspējīgāku, uzlabojot dzīvi 3 miljardiem cilvēku. Tas tiek īstenots ar jēgpilnu inovāciju radīšanu tādās svarīgākajās jomās kā veselības aprūpe, mājturības preces un apgaismojums. Viena no kategorijām, kurās uzņēmums ir līderis un pievērš pastiprinātu uzmanību īpaši veselīgiem rezultātiem, ir sulu spiedes. Viena no tām ir šķiedrvielu sulu spiede HR1897, kas ļauj iegūt līdz pat 90 % uzturvielu no augļiem un dārzeņiem*.
Augļi un dārzeņi sastāv no tūkstošiem šūnu, kuras satur sulu, vitamīnus un citas svarīgas barības vielas. Philips novatoriskā MicroMasticating tehnoloģija ir izstrādāta, lai atvērtu šūnas un no Taviem iecienītajiem augļiem un dārzeņiem izspiestu maksimāli daudz barības vielu un vitamīnu daudzumu, tādējādi savā glāzē vari iegūt līdz pat līdz 90 % uzturvielu. Pretēji klasiskajām sulu spiedēm, Philips šķiedrvielu sulu spiede aizņem ļoti maz vietas, jo ir ļoti kompakta – tikai 11 cm plata un 36 cm augsta. Turklāt, kad rezultāts būs izbaudīts un vitamīni uzņemti, nav jāuztraucas par ilgu un piņķerīgu ierīces tīrīšanu, jo to ir īpaši viegli izjaukt, nodrošinot tās iztīrīšanu mazāk nekā minūtes laikā! Par pārējām Philips šķiedrvielu sulas spiedes īpašībām uzzini, noskatoties video, vai lasi zemāk.
Kādas ir Philips šķiedrvielu sulu spiedes priekšrocības?
Īpaši izstrādātā MicroMasticating tehnoloģija rūpējas par maksimāli daudz barības vielu un vitamīnu nonākšanu Tavā glāzē. Iespējams iegūt līdz 90 % augļu un dārzeņu uzturvielu.
Pateicoties kompaktajam dizainam un vienkārši izjaucamajai konstrukcijai, Philips šķiedrvielu sulu spiedi vari iztīrīt mazāk nekā minūtes laikā, izmantojot tikai krāna ūdeni. Tā kā ierīcei nav asu malu, šķiedras un daļiņas tiek aizskalotas vienā mirklī.
Zaļumi, lapas un rieksti satur daudz šķiedrvielu un ir lieliskas sastāvdaļas veselīgām sulām, un tos iespējams apstrādāt šajā sulu spiedē. Vārpatas, spināti, mandeles un citi produkti ikdienas uzturā ir svarīgi veselības uzlabošanai, tāpēc ieteicami tos pievienot sulai, izmantojot MicroMasticating tehnoloģijas sniegtās iespējas.
Īpašā Pre-clean funkcija izspiež pēdējos sulas pilienus no sulu spiedes, vienlaikus arī atbrīvojot ierīci no tajā palikušajām uzturvielām. Tādējādi Tu iegūsi vislabāko no saviem augļiem un dārzeņiem, novēršot vērtīgās sulas zudumu tīrīšanas procesa laikā.
Pilnībā integrētā pilienapture nodrošina iespēju apstādināt sulas spiešanas procesu, saglabājot tīru virtuves leti. Uzspiežot sulas izvades atveres apakšā, sulas plūsma tiek apturēta un pirksti pat netiek samitrināti.
Īpaši kompakta un ergonomiska – tikai 11 cm plata un 36 cm augsta.
Komplektā iekļauta recepšu grāmata, lai Tu varētu atrast sev piemērotāko veselības kokteili!
Kur iegādāties Philips īpaši veselīgo šķiedrvielu sulu spiedi?
Vairāk par Philips šķiedrvielu sulu spiedi un tās iegādes iespējām vari uzzināt www.philips.lv suluspiedes.
*Iekšējās pārbaudes, kas veiktas ar 1000 g vīnogu, ābolu, upeņu, zemeņu, tomātu, arbūzu, apelsīnu un granātābolu.
1891. gadā Nīderlandē dibinātais uzņēmums – Philips – ir daudzveidīgs veselības un labklājības veicināšanas uzņēmums. Philips radītās programmas EcoVision mērķis ir līdz 2025. gadam padarīt pasauli veselīgāku un ilgtspējīgāku, uzlabojot dzīvi 3 miljardiem cilvēku. Tas tiek īstenots ar jēgpilnu inovāciju radīšanu tādās svarīgākajās jomās kā veselības aprūpe, mājturības preces un apgaismojums. Viena no šīm inovācijām ir Philips PerfectCare Elite Silence tvaika gludināšanas sistēma ar revolucionāro OptimalTEMP tehnoloģiju, kas ļauj gludināt dažādu audumu izstrādājumus bez tik ierastajiem uztraukumiem par temperatūras maiņu un apģērbu piededzināšanu.
PerfectCare Elite Silence ir Philips labākā tvaika gludināšanas sistēma ar Silent Steam tehnoloģiju. Klusa, taču īpaši jaudīga. Savukārt jau pieminētā OptimalTEMP tehnoloģija rūpējas par to, lai Tev vairs nekad nebūtu jāmaina temperatūras iestatījumi, gludinot dažādu audumu apģērbus, – sāc ar džinsu, turpini ar zīdu un beidz ar vilnu. Aizsardzība pret apdegumiem tiek nodrošināta uz visa veida gludināmajiem audumiem.Turklāt, pārtraucot darbu vai sagatavojot nākamās drēbes, gludeklis nav jānovieto atpakaļ bāzes stacijā – to droši var atstāt uz gludināmā dēļa vai… iesāktā apģērba gabala.
Šo gludināšanas sistēmu ir pārbaudījuši un tās izcilo veiktspēju apstiprinājuši neatkarīgi tekstilnozares ekspertu institūti, piemēram, DWI, IWTO un Woolmark. Pēdējā no minētajiem – Woolmark – Apparel Care programma palīdz patērētājiem noteikt kvalitatīvus apģērba kopšanas produktus, ko uzņēmumainstitūts apstiprinājis izmantošanai pat vilnas izstrādājumiem. Jāņem vērā arī tas, ka, izmantojot gludināšanas sistēmas sniegtās priekšrocības, Tu vari palielināt savu iecienītāko apģērbu kalpošanas laiku, jo ar tvaika palīdzību drēbes iespējams atsvaidzināt un iznīcināt līdz pat 99,9 % tajās uzkrāto tradicionālo baktēriju, tādējādi izvairoties no liekas mazgāšanas vai tīrīšanas reizes.
Kādas ir Philips PerfectCare Elite Silence gludināšanas sistēmas priekšrocības?
Tagad vari gludināt visu no džinsa līdz zīdam, nemainot temperatūras iestatījumus. Garantējam gludināšanu bez piededzināšanas uz visiem gludināmajiem audumiem. Revolucionārās tehnoloģijas pamatā ir uzlabots viedas vadības procesors, kas precīzi kontrolē gludināšanas virsmas temperatūru, un sevišķi jaudīgs daudzkameru ciklonisks tvaika dzinējs, kas nodrošina vairāk tvaika ātrākai gludināšanai un īpaši viegla gludekļa esamību ērtākai un ātrākai gludināšanai.
Jo vairāk tvaika, jo ātrāka gludināšana. Tiek radīts nemainīgi jaudīgs tvaiks, kas iekļūst dziļi audumā, padarot gludināšanu ātrāku un labāku. Tvaicēšanas jaudu iespējams pielāgot Tavām vajadzībām – pieejams līdz pat 7,5 bāru spiediens un 450 g papildu tvaiks.
Tvaika gludināšanas sistēmas gludeklim ir ideāli viegls svars un ar to ir ļoti ērti strādāt. Tas liegi slīd pāri audumiem, ātri likvidē stingrākās krokas un samazina piepūli uz locītavu, tādējādi arī vertikālā tvaicēšana ir īpaši viegla un efektīva. Tagad pavisam vienkārši vari likvidēt krokas pat uz saviem delikātākajiem apģērbiem, piemēram, žaketēm, kleitām un grūti gludināmajiem audumiem ar plisējumiem, dekorācijām, pogām u.c.
Gludini, kamēr apkārt atrodas Tava ģimene, skatoties televizoru, un nevienu netraucēs tvaika radītais troksnis. Silent Steam tehnoloģija nodrošina klusu, taču jaudīgu tvaika padevi. Tvaika gludināšanas sistēma ir aprīkota ar skaņu slāpējošiem tvaika filtriem, lai samazinātu tvaika radīto troksni, un skaņu absorbējošu platformu, lai samazinātu sūkņa troksni tā bāzē.
Iespējams gludināt un atsvaidzināt apģērbus arī vertikālā veidā. Īpaši noderīgi kleitām, žaketēm un pat aizkariem.
Philips labākā un pret skrāpējumiem izturīgākā – 5 zvaigžņu gludināšanas virsma ar titāna oksīda slāni. Turklāt, pateicoties OptimalTEMP tehnoloģijai, gludināšanas laikā gludeklis nav jāliek atpakaļ uz bāzes stacijas – vienkārši atstāj gludināšanas virsmu tieši uz auduma vai gludināmā dēļa pārsega bez papildu piederumiem. Netiks sabojāts vai piededzināts ne apģērbs, ne dēlis.
Tvaika gludināšanas sistēma ir izstrādāta izmantošanai ar krāna ūdeni. Gludināšanas laikā, ūdens tvertnei kļūstot tukšai , vari to viegli uzpildīt, negaidot vai neizslēdzot ierīci. Tikmēr Philips ekskluzīvā un ideāli pozicionētā Easy De-Calc Plus funkcija nodrošina perfektu metodi, lai atbrīvotos no katlakmens un paildzinātu tvaika gludināšanas sistēmas kalpošanas laiku. Ar lampiņu un skaņas indikatoru palīdzību tā atgādinās, kad jāveic ļoti vienkārši īstenojama attīrīšana.
Philips PerfectCare Elite Silenceir aprīkots ar garāku tvaika šļūteni un elektrības vadu nekā pārējie modeļi. Tas sniedz iespēju daudz vieglāk vertikāli gludināt aizkarus vai audumus. Šim modelim komplektā ietilpst arī drošības cimds. Tas aizsargā Tavu roku pret tvaiku laikā, kad turi aizkarus vai nepieciešamības gadījumā nostiep audumus vertikālai tvaicēšanai.
Kā lietot Philips PerfectCare Elite Silence gludināšanas sistēmu?
Petrarka bija filologs un humanists. Jau viduslaikos vins apstiprinaja un pauda savu priekstatu , ja ta var teikt tad ari filozofiju, par milestibu. Ta ir milestiba, kas sagada laimi un ciesanas vienlaicigi. Jau tad, talajos viduslaikos, kad, patiesibu sakot, milestibai nebija lielas nozimes, un ta tika daudzinata tikai neskaitamajos visa veida dziedajumos un sonetos, vins izteica tezi, kura skietami ritot laikiem ta ari nav mainijusies. Ja viduslaikos laulibam un attiecibam pamata bija lielako ties visa veida citas motivacijas un vecaku lemums, tikai ne milestiba, tad musdienas milestibu mes parnemam pasi savas rokas vai ari ka citiem tik teikt – atstajam liktena vara. Mes cinamies par to. Slevenais N. Makjavelli teiciens vesta mīlestībā un karā visi līdzekļi ir atļauti. Bet vai ta tiesam ir? Mes varam katrs sev pats uzdot so jautajumu un rast atbildi, tacu ta nebus viennozimiga. Cilveku ierobezo sabiedribas un morales normas. Vai vins butu gatavs tas parkapt milestibas varda? Retorisks jautajums. Laikam jau tas atkarigs no ta no kada aspekta vins uz to raugas. Nesen sanaca tikties ar kadu draudzeni. Vinai bija iss tacu kaisligs romans ar kadu virieti. Vini bija pazistami kops universitates laikiem, tacu paris gadu vairs nemacijas kopa. Agrak vina vinam neesot pieversusi nekadu lielo uzmanibu un vini neesot pat vairak runajusi ka tikai pieklajibas pec sveicinajusies. Tad nu tagad pec paris gadiem nejausi satikusies, norunaja iedzert kopa kadu vina glazi. Protams si vina glaze izvertas par ko vairak ka tikai par vienu vina glazi. Saja saruna vini esot atklajusi tik daudz kopiga, sakot ar to , ka abi nak no skirtam gimenem, beidzot ar to, ka labakas atputas svetdienas nav ka neka nedarisana un TV skatisanas. Vel vina atzina, ka vinu parnema tad vel nebijusi sajuta – vinai skitis ka vini varetu runat un runat un ka neviena cita nav visa saja plasaja pasaule. Taja mirkli, kad vini nonaca lidz pirmajam skupstam, vina sajutas nelagi, jo virietim bija milota sieviete, ja to varetu saja konteksta ta saukt, ar kuru vini bija kopa jau kadus 5 gadus un jabiebilst, ka ari vina bija studejusi kopa ar manu draudzeni. Milas trijsturis… Ne gluzi. Manai draudzenei bija jadodas komandejuma uz gadu uz arvalstim. Tas nebija vinas brivpratigs lemums un vinai bija loti smagi, tacu citas iespejas nebija. Cik es zinu tad tas bija 3 nedelas pec vinu romana uzsaksanas. Nu vina ir atgriezusies, virietis protams ir joprojam kopa ar savu miloto sievieti. Visu so stastu uzzinaju tikai tagad, jo draudzene vienkarsi velejas izsudzet grekus. Nu vina uzskata un atzist, ka vinas riciba bija apsurda un pari visam morales normam, tacu tai pat laika vina atzist ari to, ka, ja vina atrastos sada pasa situacija rikotos tiesi ta pat. Vienkarsi vina nespejot tam pretoties. Pretoties milestibai, kaut ari zin, ka ta vinai sagadas atkal kartejo ciesanu, asaru un sirdsapzinas parmetumu juru. Seit apstiprinas Petrarka teze. Tacu Makjavelli apgalvojums paliek lidz galam neatbildets. Mes varetu teikt – ja, ir atlauti visi ieroci, tacu tad ari sekas var but dazadas. Mes esam brivi cilveki un varam cinities par to ko milam, tacu vai si cina vienmer bus ta verta. Skiet ka tomer ne. Tacu tikai liktena vara ko atstat nebutu cilveka daba. Kaut ari kas ir liktenis. Varbut liktenis ir viss ko mes daram. Varbut liktenis ir noteicis katru musu darbibu un tikai mums pasiem skiet, ka vel pastav briva izvele. Tacu si izvele ir jau pirms mums noteikta. Piemeram man skiet, ka es un tikai es viens no rita izvelejos est bananu jogurtu. Tacu patiesiba mana likteni jau bija rakstits, ka 2. aprili brokastis edisu tiesi bananu jogurtu un tad darisu tiesi to ko izvelejos darit. Vai cilveka skietami patstaviga izvele, tas briviba ir tikai maldi. Vai musu domas, darbi jau ir noteikti pirms mes tos daram? Laikam jau ta ir pavisam cita tema…
Pēc Lielbritānijas karalienes Elizabete II aiziešanas mūžībā viņas dēls Čārlzs III, kļūstot par karali, visaktīvāk varētu pievērsties vides un klimata problēmu risināšanai, intervijā Latvijas Radio prognozēja Latvijas Ārpolitikas direktora pienākumu izpildītājs, pētnieks Kārlis Bukovskis.
Eksperts atzina, ka Čārlzs jau līdz šim ir bijis ļoti redzama un zināma figūra pasaules politikā, un vispirms viņam būs jāuzlabo savs publiskais tēls, panākot, lai sabiedrība aizmirst par viņa līdzšinējiem atsevišķiem neveiksmīgajiem izgājieniem. Turklāt jāņem vērā, ka Čārlzam nebūs īpaši daudz laika, jo viņam jau ir 73 gadi, norādīja pētnieks.
Video
“Viņa galvenie projekti vienmēr ir bijuši arhitektūra un vides un klimata jautājumi, tāpēc šajā brīdī, kad klimata jautājumi pasaulē ir tik ļoti samilzuši, iespējams, ka šis varētu būt tas jautājums, kam viņš veltīs savu valdīšanas laiku, cik nu tie gadi viņam būs doti,” prognozēja Bukovskis.
Kā ziņots, ceturtdien 96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, paziņoja Bekingemas pils.
Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.
Jaunā koronavīrusa pandēmijas pārvaldībā vislabāk veicies Jaunzēlandei un vissliktāk – Brazīlijai, savukārt Latvija šai ziņā ir 9.vietā, Igaunija – 11., bet Lietuva – 19.vietā, konstatēts Austrālijas neatkarīgās domnīcas “Lowy Institute” ceturtdien publicētā pētījumā.
Pētījumā pavisam 98 valstis tika novērtētas pēc sešiem kritērijiem – apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita, nāves gadījumu skaita, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, nāves gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita attiecības pret testu skaitu, veikto testu skaita uz 1000 iedzīvotājiem.
“Šie indikatori kopā norāda uz to, cik labi vai slikti valstis ir pārvaldījušas pandēmiju 36 nedēļās pēc to 100. apstiprinātā Covid-19 gadījuma,” teikts pētījumā.
Valstis tika novērtētas ar punktiem skalā no 0 (vissliktākais rezultāts) līdz 100 (vislabākais rezultāts). Ķīna pētīijumā netika iekļauta publiski pieejamu testēšanas datu trūkuma dēļ.
Pirmajā desmitā bija Jaunzēlande ar 94,4 punktiem, Vjetnama ar 90,8 punktiem, Taivāna ar 86,4 punktiem, Taizeme ar 84,2 punktiem, Kipra ar 83,3 punktiem, Ruanda ar 80,8 punktiem, Islande ar 80,1 punktu, Austrālija ar 77,9 punktiem, Latvija ar 77,5 punktiem, un Šrilanka ar 76,8 punktiem.
Igaunija ar 76,4 punktiem bija 11.vietā, bet Lietuva ar 69,7 punktiem – 19.vietā.
No citām Eiropas valstīm Malta bija 14.vietā ar 73,3 punktiem, Somija – 17. ar 70,4 punktiem, Norvēģija – 18. ar 70,0 punktiem, Slovākija – 22. ar 64,5 punktiem, Dānija – 23. ar 62,9 punktiem, Grieķija – 32. ar 58,4 punktiem, Slovēnija – 33. ar 58,1 punktu, Zviedrija – 37. ar 55,5 punktiem, Austrija – 42. ar 52,8 punktiem, Īrija – 43. ar 51,3 punktiem, Serbija – 51. ar 46,8 punktiem, Ungārija – 51. ar 46,3 punktiem, Šveice – 53. ar 46,3 punktiem, Horvātija – 54. ar 45,9 punktiem, Vācija – 55. ar 45,8 punktiem, Itālija – 59. ar 40,4 punktiem, Baltkrievija – 60. ar 39,7 punktiem, Portugāle – 63. ar 38,9 punktiem, Polija – 65. ar 38,4 punktiem, Lielbritānija – 66. ar 37,5 punktiem, Bulgārija – 67. ar 37,4 punktiem, Beļģija – 72. ar 35,6 punktiem, Francija – 73. ar 34,9 punktiem, Nīderlande – 75. ar 33,5 punktiem, Krievija – 76. ar 32,0 punktiem, Spānija – 78. ar 31,2 punktiem, Rumānija – 81. ar 25,4 punktiem, Ukraina – 90. ar 20,7 punktiem.
Dienvidkoreja bija 20.vietā ar 69,4 punktiem, Japāna – 45. ar 50,1 punktu, Kanāda – 61. ar 39,5 punktiem, Turcija – 74. ar 34,3 punktiem, Dienvidāfrika – 82. ar 25,4 punktiem, Indija – 86. ar 24,3 punktiem, ASV – 94. ar 17,3 punktiem, Irāna – 95. ar 15,9 punktiem, Kolumbija – 96. ar 7,7 punktiem, Meksika – 97. ar 6,5 punktiem, Brazīlija – 98. ar 4,3 punktiem.
Urīna nesaturēšana ir samērā bieži sastopama medicīniska problēma pat gados jaunām sievietēm. Dati katrā valstī atšķiras, jo tiek iegūti ar dažādām metodēm, tomēr pieejamā statistika liecina, ka vecuma grupā no 30 līdz 60 gadiem ar urīna nesaturēšanu saskaras katra trešā sieviete un tikai 1–5% vīriešu.
“Katrai sievietei ir tiesības būt laimīgai. Urīna nesaturēšanai mūsdienās nevajadzētu būt šķērslim, jo ir pieejami gana daudz dažādi līdzekļi dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tomēr šī problēma joprojām izraisa nopietnas psiholoģiskas sekas un pat smagu depresiju, sievietēm izolējot sevi no apkārtējās pasaules,” atgādina higiēnas preču DAILEEeksperte Elizabete Pumpure, ārste rezidente, ginekoloģijas un dzemdniecības pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē.
Veselīgs dzīvesveids profilaksei
Sievietes ar urīna nesaturēšanu bieži saskaras jau 30–40 gadu vecumā, kad piedzīvota pirmā grūtniecība un dzemdības. Tās rada papildu slodzi iegurņa pamatnei, bet tieši iegurņa pamatnes vājums ļoti bieži ir iemesls urīna nesaturēšanai. Ar katru gadu iegurņa pamatnes muskuļu spēks samazinās un palielinās urīna nesaturēšanas iespējamība. Vēl viens būtisks riska moments ir menopauze, kad, samazinoties estrogēnu daudzumam, pavājinās arī muskuļu spēks, tie vairs nespēj noturēt urīnu un notiek noplūdes. Tomēr urīna nesaturēšana var būt saistīta arī ar problēmām citu orgānu sistēmās, tāpēc ir svarīgi veikt papildu izmeklējumus sadarbībā ar urologu. Samērā reti ir tādi gadījumi, kad urīna nesaturēšanu nevar novērst, tomēr pat tad ir iespējams uzlabot dzīves kvalitāti.
Daži paradumi ikdienā var palīdzēt kontrolēt urīna nesaturēšanu vai izvairīties no tās pavisam. Liela nozīme ir daudz apspriestajam veselīgajam dzīvesveidam, kas iekļauj fiziskas aktivitātes, vēderpreses un iegurņa pamatnes stiprināšanu. Spiedienu uz iegurņa pamatni var palielināt arī aptaukošanās un aizcietējumi, tāpēc jāpiedomā pie šķiedrvielām bagāta uztura un pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšanas.
Ja tomēr sieviete jau saskārusies ar urīna nesaturēšanu, svarīga ir labierīcību apmeklēšana, pirms vēl ķermenis signalizē par tādu vajadzību, samazinot patvaļīgas urīna noplūdes risku. Vēl viens būtisks aspekts ir personīgā higiēna. Urīna nesaturēšana rada ne tikai kauna sajūtu, bet arī slapjumu, kas var izraisīt ārējo dzimumorgānu ādas apsārtumu un iekaisumu un pat provocēt urīnceļu infekcijas. Tāpēc būtu jāizvēlas atbilstoši ieliktnīši, paketes vai autiņbiksītes – tas atkarīgs no noplūdes apjoma.
Kēgela vingrinājumi ir vēl viens labs veids, kā mazināt urīna nesaturēšanas risku, sevišķi pēcdzemdību periodā. Taču ne vienmēr ar to ir līdzēts, tāpēc par urīna nesaturēšanu ir jārunā.
Kā un kāpēc sākt sarunu par urīna nesaturēšanu?
Cilvēki labprātāk izvēlas par šo problēmu nerunāt – tā ir delikāta un intīma, un daudzi par to kaunas. Taču nereti sievietes vieglu urīna nesaturēšanu nemaz neatpazīst un vēršas pie ārsta ar sūdzībām par šķietamiem ginekoloģiskiem sarežģījumiem. Tāpēc ārstam ir ļoti svarīgi spēt uzdot pareizos jautājumus, lai identificētu īsto sūdzību iemeslu. Savā praksē nereti saskaros ar to, ka pacientes pašas par to nerunā. Tas ir skumji, jo urīna nesaturēšana norobežo sievietes no sociālām aktivitātēm; daudzas atsakās no sabiedriskās dzīves un izvēlas palikt mājās, lai nejustos apkaunotas.
Protams, urīna nesaturēšana nav tas temats, ko izvēlamies apspriest pie vakariņu galda. Bet būtu svarīgi, lai ir vismaz kāds medicīnas speciālists – ģimenes ārsts vai ginekologs, kam sieviete var pastāstīt par savām bažām. Ja, uzsākot fizisku aktivitāti vai šķaudot, notiek urīna noplūde; vēl vairāk, ja tas sāk ierobežot ikdienas gaitas, piemēram, sieviete izvairās no fiziskām aktivitātēm urīna noplūšanas dēļ – noteikti būtu jāvēršas pie speciālista.
Urīna nesaturēšana ilgtermiņā var radīt nopietnas psiholoģiskas problēmas, tai skaitā smagu depresiju, jo cilvēks izolējas no sociālās dzīves. Ja ievērojat, ka radiniece vai draudzene pēkšņi nozudusi no redzesloka un izvairās apmeklēt publiskus pasākumus, noteikti derētu apjautāties, vai nav kas atgadījies.
Tā kā urīna noplūde var radīt ne tikai slapjumu, kas kairina ādu, bet arī nepatīkamu aromātu, noteikti nevajadzētu kautrēties un lietot atbilstošas higiēnas preces. Piemēram, zīmols DAILEE apvieno lielisku kvalitāti un zemu cenu. Turklāt šie higiēnas līdzekļi ir valsts kompensējamo higiēnas līdzekļu sarakstā – ja ir ārsta nozīmējums, visbiežāk tiek apmaksāti 50% no lētākā pieejamā produkta. Pats galvenais – lai sieviete ar izvēlēto līdzekli justos ērti. Svarīgi, lai ieliktnītis dzīves kvalitāti uzlabo, nevis pasliktina. Ļoti bieži paiet ievērojams laiks, kamēr sieviete atrod piemērotāko higiēnas preci, bet ir vērts mēģināt vēl un vēl, lai varētu ar prieku piedalīties ikdienas aktivitātēs un sadzīvot ar savu problēmu, ja tā nav novēršama.
Ja Latvijā šobrīd būtu pieejama Covid-19 vakcīna, pret šo slimību vakcinēties būtu gatavi 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (20% – jā, 27% – drīzāk jā), 40% pret Covid-19 drīzāk nevakcinētos (21% – nē, 19% – drīzāk nē), bet 13% aptaujāto konkrētu atbildi uz šo jautājumu sniegt nevarēja, secināts BENU AptiekasStresa termometra jaunākajos rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 Latvijas iedzīvotāju.
Tāpat aptaujas dati parāda, ka, atrodoties sabiedriskās vietās, 75% respondentu norādījuši, kas maskas valkā vienmēr, 15% to dara dažreiz, reti – 3%, 6% tās nevalkā vispār, 1% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.
Aptaujas rezultātus komentē Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, profesore Baiba Rozentāle un sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes docents Klāvs Sedlenieks.
Gaidot Covid-19 vakcīnu
Šobrīd virknē pasaules valstu aktīvi notiek Covid-19 vakcīnas izstrāde, un pašlaik kopumā ir minētas vairāk nekā 100 kandidātvakcīnas, kuras atrodas pētījumu pirmajā, otrajā vai trešajā fāzē. Regulāri parādās informācija, ka vakcīna pret Covid-19 jau tuvākajā laikā būs pieejama, tomēr profesore B. Rozentāle atgādina, ka vakcīnai, tāpat kā jebkuram medikamentam, ir stingri noteikts izpētes protokols, kas aizņem laiku, lai vakcīna būtu droša un efektīva. Jaunākā informācija no Eiropas Komisijas (EK) ir par farmaceitiskās kompānijas AstraZeneca Covid-19 vakcīnu, ko EK plāno iepirkt 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja vakcīna tiks atzīta par drošu un efektīvu.
Kolektīvā imunitāte un riska grupas
Pašlaik Pasaules Veselības organizācija rekomendē vakcinēt 20% iedzīvotāju, t.i., riska grupas pacientus, kas, ievērojot viņu pamatslimības, var potenciāli saslimt ar Covid-19 smagā formā. Šobrīd pasaules pieredze rāda, ka riska grupā ietilpst pacienti ar hroniskām sirds un plaušu slimībām, cukura diabētu, kā arī pacienti ar lieko ķermeņa masu. Vienlaikus profesore B. Rozentāle atgādina, ka jebkura infekcijas slimība var noritēt smagi arī jauniem un veseliem cilvēkiem, jo infekcijas slimība ir cilvēka organisma un mikroorganisma mijiedarbība – cīņa, kuras rezultāts ne vienmēr ir prognozējams. Attiecībā uz kolektīvo imunitāti speciāliste norāda, ka tā veidojas, kad vairāk nekā 80% vai pat 90% cilvēku ir specifiskas antivielas pret konkrēto infekcijas slimības ierosinātāju. Pateicoties bērnu vakcinācijas aptverei, Latvijā ir izskausts poliomielīts, nav masalu un citu bērnu infekcijas slimību uzliesmojumu, savukārt Covid-19 gadījumā par antivielu veidošanos un to saglabāšanās ilgumu joprojām ir daudz nezināmā. Tāpēc atbildes, cik lielā aptverē būtu veicama vakcinācija, vēl ir sagaidāmas tikai nākotnē, pēc pētījumu rezultātiem.
Vieglprātīgāk pret Covid-19 izturas jaunieši
BENU Aptiekas veiktās aptaujas rezultāti atklāj, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir tā sabiedrības daļa, kas pašlaik vismazāk būtu gatava vakcinēties pret Covid-19. Tāpat piebilstams, ka jaunieši sabiedriskās vietās visretāk izmanto sejas maskas. Sabiedriskās vietās maskas vienmēr valkā 61% aptaujāto jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kamēr vecāka gadagājuma cilvēku (55 līdz 74 gadi) vidū šis rādītājs ir 78%. Attiecībā uz gatavību vakcinēties pret Covid-19 tikai 29% jauniešu norādījuši, ka būtu gatavi to darīt, kamēr visaugstāko gatavību Covid-19 vakcīnas saņemšanai izrāda iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem – starp aptaujātajiem 51% būtu gatavi vakcinēties pret Covid-19. Sociālantropologs K. Sedlenieks skaidro, ka iegūtie aptaujas rezultāti nav pārsteidzoši, jo jaunieši Covid-19 saslimšanas riskus neuztver tik nopietni kā seniori un citas riska grupas. Līdz ar to arī sejas masku valkāšana un gatavība vakcinēties pret Covid-19 jauniešu vidū ir zemākā līmenī nekā citās sabiedrības grupās.
Sejas maskas biežāk valkā sievietes
Analizējot aptaujas rezultātus pēc dzimuma, secināms, ka sejas maskas sabiedriskās vietās biežāk nēsā sievietes. Ja vīriešu vidū maskas vienmēr izmanto 67% aptaujāto, tad sievietēm šis rādītājs ir 84%. Vienlaikus interesanti, ka augstāku gatavību vakcinēties pret Covid-19 kopumā izrāda tieši vīrieši. Ja Latvijā šobrīd būtu pieejama vakcīna, pret Covid-19 vakcinēties būtu gatavi 54% aptaujāto vīriešu un 39% sieviešu.
Raugoties pēc ģimenē izmantotās sarunvalodas, pret Covid-19 vakcinēties būtu gatavi 47% aptaujāto latviešu (20% – jā, 27% – drīzāk jā) un 43% krievvalodīgo (25% – jā, 18% – drīzāk jā). Maskas sabiedriskās vietās vienmēr valkā 75% latviešu, bet krievvalodīgajiem šis rādītājs ir vēl augstāks – 77%. Sociālantropologs K. Sedlenieks secina, ka gan latvieši, gan krievvalodīgie vienlīdz labi seko valsts noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kas lielā mērā apgāž ik pa laikam izskanējušo apgalvojumu, ka krievvalodīgie atrodas citā informatīvajā telpā un sliktāk seko valsts norādījumiem. Eksperts gan norāda uz interesantu tendenci, ka attiecībā uz vakcinēšanos pret Covid-19 krievvalodīgo sniegtās atbildes ir polarizētākas, respektīvi, viņi ir biežāk izteikuši stingru pārliecību, ka vakcinēsies vai arī tieši pretēji – nevakcinēsies pret Covid-19. Piemēram, latviešu vidū izteikti gatavi vakcinēties pret Covid-19 ir 20%, kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 25%, savukārt izteikti noliedzošu atbildi Covid-19 vakcīnas sakarā sniedza 20% latviešu, bet krievvalodīgo vidū tie bija 29%.
Masku valkāšana – drošība un sabiedrības solidaritāte
Profesore B. Rozentāle atgādina, ka masku valkāšanas mērķis ir mazināt Covid-19 izplatību. Katram cilvēkam mutes dobumā, rīkles galā, augšējos elpceļos, t.sk. degunā, ir mikroflora – galvenokārt dažādas baktērijas. Bet šajā Covid-19 pandēmijas vai, piemēram, lielas gripas epidēmijas laikā cilvēkiem augšējos elpceļos var būt arī vīrusi. Elpojot cilvēks ar sīkām sekrēta daļiņām apkārtējā vidē izdala šos vīrusus. Ja cilvēks uzliek masku, tad tā ir kā fizisks šķērslis, kas samazina vīrusu tālāku izplatību. Maskas jālieto vietās, kur nevar ievērot divu metru fizisko distanci starp cilvēkiem, un tas nozīmē, ka praktiski visur, kur cilvēki satiekas – veikalā, pastā, sabiedriskajā transportā, muzejā, teātrī vai darba kabinetā, respektīvi, visās publiskajās iekštelpās. Vienlaikus eksperte atgādina, ka svarīga ir pareiza masku valkāšana – tai ir jānosedz gan mute, gan deguns. Līdztekus masku valkāšanai svarīgi ievērot arī fizisko distanci, regulāri mazgāt rokas, dezinficēt un vēdināt telpas, kā arī ieteicams uzturēties svaigā gaisā. Speciālistes skatījumā masku valkāšana ir gan sabiedrības drošības, gan solidaritātes izpausme.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS laika posmā no 20. līdz 21. oktobrim aptaujājot 2779 respondentus.
Latvijas sabiedrībā visnoraidošākā attieksme tiek pausta pret musulmaņiem un romiem, savukārt vairumam latviešu un krievu vienam pret otru negatīvu jūtu nav, secināts pētījumā “Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā”, kuru veikuši Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki.
LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns atzīmēja, ka starpkultūru mijiedarbība izgaismo ne tikai atvērtību citādajam, bet arī aizspriedumainas attieksmes pazīmes. Tas īpaši spilgti esot redzams Latvijas iedzīvotāju atturībā pieņemt citu kultūru cilvēkus kā tuvus ģimenes locekļus vai kā augstas valsts amatpersonas.
Pētījuma rezultāti liecina, ka pret kulturāli visatšķirīgākajām un svešākajām grupām Latvijas sabiedrībā tiek uzturēta vislielākā emocionālā un mijiedarbības distance.
Iedzīvotājiem vissiltākās jūtas ir pret latviešiem un slāvu tautu pārstāvjiem, kas tiek uzskatīti par savējiem. Attieksmē pret zviedriem, ebrejiem un amerikāņiem ir novērojama jau būtiski lielāka emocionālā distance.
Musulmaņi tiek uztverti kā vissvešākā grupa, kurai cieši seko citas kultūras ziņā atšķirīgas grupas, piemēram, afrikāņi, romi, indieši, ķīnieši un uzbeki. Latviešiem ir raksturīgas siltākas jūtas pret rietumniekiem, piemēram, zviedriem, amerikāņiem, bet vēsākas – pret krieviem, krievvalodīgajiem un ebrejiem.
Savukārt Latvijas krievu minoritāte pret latviešiem izjūt mazāku kulturālo distanci. Krievu priekšstatos šī distance ir arī mazāka pret ebrejiem, uzbekiem un musulmaņiem.
Pētījums atklājis, ka Latvijā ar aizspriedumainu attieksmi ir saskārusies neliela sabiedrības daļa, turklāt biežāk krievi nekā latvieši. Iegūtie dati gan neesot ļāvuši spriest, kā un cik bieži ar aizspriedumainu attieksmi saskaras nelielu, bet vizuāli atšķirīgu kultūras grupu pārstāvji, piemēram, indieši vai cilvēki no Āfrikas valstīm. Šī jautājuma noskaidrošanai ir nepieciešams veikt atsevišķu fokusētu pētījumu, uzskata pētījuma autori.
Pētījumā ir detalizēti aplūkoti stereotipi un aizspriedumi par dažādām kultūrām. Iegūtie dati parāda, ka krievi, amerikāņi un zināmā mērā arī ebreji Latvijas sabiedrībā tiek uzskatīti par dominējošām grupām. Šīs grupas netiek uztvertas kā drauds vai slogs, bet tās vienlaikus arī netiek asociētas ar īpaši pozitīvu pienesumu Latvijai. Turpretī musulmaņi un romi tiek saistīti ar vislielāko apdraudējumu, secināts pētījumā. Latvijas iedzīvotājiem musulmaņiem piedēvē vēlmi kulturāli dominēt, bet romiem – sociāli deviantu dzīvesveidu.
Arī afrikāņi bieži tiek uzskatīti par slogu vai draudu Latvijai, tomēr šo grupu, tāpat kā uzbekus un indiešus, iedzīvotāji iztēlojas esam vājākus un pakļautākus.
Latvieši, ukraiņi un zviedri jeb, vispārīgāk izsakoties, eiropieši tiek saistīti ar pozitīvu sociālo un ekonomisko ieguldījumu Latvijā. Šīm grupām daudz retāk tiek piedēvēts augstprātīgums un vēlme dominēt. “Kopumā varam secināt, ka Latvijas sabiedrība arī retāk attiecina negatīvus stereotipus uz kultūras grupām, par kurām tai ir visnenoteiktākie priekšstati,” norāda Kaprāns. Tas izskaidro iedzīvotāju visnotaļ indiferento attieksmi pret ķīniešiem, uzbekiem un indiešiem. Savukārt negatīvai stereotipizācijai un aizspriedumainai attieksmei ir pakļautas kultūras grupas, kas izraisa asociācijas ar apdraudējumu.
Pētnieki norāda, ka priekšstati par šīm grupām ir veidojušies vai nu pastarpinātā un starptautiski mediētā veidā, piemēram, pret musulmaņiem un afrikāņiem, vai kulturāli pārmantotā un privātajā pieredzē iegūtā ceļā, piemēram, pret romiem.
Lai gan divu lielāko Latvijas etnisko grupu – latviešu un krievu – savstarpējos priekšstatos var pamanīt pozitīvus stereotipus, abas grupas būtiski atšķir uztvertais etnocentrisms. Kamēr krievu vidū uzskats, ka latvieši mēģina uzspiest savu kultūru citiem vai īpaši atbalsta savas tautas pārstāvjus, nav izplatīts, daļa latviešu mēdz krievu minoritātei piedēvēt agresīvu etnocentrismu, secinājuši pētnieki.
Tomēr kopumā šis pētījums nepārprotami parādījis, ka vairumam latviešu un krievu vienam pret otru nav negatīvas jūtas un ka starp abām etnokulturālajām grupām ir novērojama relatīvi neliela simboliskā distance, norāda pētnieki.
Viņi norāda, ka šie dati liek arī citādāk raudzīties uz konfliktējošiem (ģeo)politiskiem uzskatiem starp latviešiem un krieviem, jo ideoloģiskā pretstāve acīmredzami neizpaužas arī emocionālā vai kulturālā pretstāvē vienam pret otru. Respektīvi, politiskā un ikdienas sociālo attiecību realitāte pastāv līdzās kā atšķirīgu, bet dažkārt savstarpēji izaicinošu stereotipu un aizspriedumu avoti.
Šajā pētījumā starpkultūru stereotipi un aizspriedumi ir analizēti arī imigrācijas kontekstā. Iegūtie rezultāti liek domāt, ka Latvijas sabiedrībā nav novērojama asa pretestība ekonomiski motivētai imigrācijai, jo tā tiek uzlūkota kā attīstību veicinošs faktors, uzskata pētnieki.
Līdzās darbaspēka remigrācijai Latvijas sabiedrība par prioritāru uzskata nepieciešamību piesaistīt kvalificētus imigrantus un/vai cilvēkus, kas nāk no pazīstamām kultūrām un vizuāli neatšķiras no vietējiem.
Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu grūti pieņemt imigrantus no svešām kultūrām vai ar citādāku ādas krāsu, kas strādātu publiskajā sektorā.
Vienlaikus var pamanīt samērā spēcīgu konsensu, ka latviešu valodas zināšanām un prasmēm ir jākļūst par būtisku priekšnosacījumu, lai imigranti varētu iekļauties Latvijas sabiedrībā, secina zinātnieki.
Jaunākie tirdzniecības centra “Domina Shopping” socioloģiskā pētījuma dati izgaismo satraucošu situāciju – vairāk nekā 90% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā informācija vai konsultācijas par pusaudžu tēmām nav pietiekami pieejamas. Tas nozīmē, ka lielākā daļa sabiedrības neredz vietu, kur saņemt skaidru, praktisku atbalstu jautājumos par pusaudžu audzināšanu. Augstās privāto speciālistu konsultāciju izmaksas, nepietiekami praktiska informācija skolās, kā arī grūti pieejamas klātienes konsultācijas pie psihologiem vai citiem ekspertiem padara piekļuvi zināšanām ļoti ierobežotu. Rezultātā daudzi vecāki nespēj saņemt praktiskus padomus un risināt jautājumus par pusaudžu mentālo veselību, mobingu, finanšu pratību un citām būtiskām tēmām.
Vecāki meklē atbalstu un skaidrību
Pusaudžu vecums ģimenē mēdz radīt sarežģījumus, uz kuriem nav vienkāršu atbilžu. Vecāki saskaras ar jautājumiem par uzticēšanos, robežām, digitālo vidi, emocionālo labsajūtu un savstarpējo komunikāciju, taču bieži vien nav vietas, kur gūt skaidrību vai saņemt praktiskus padomus. Informācija, kas pieejama skolās vai publiskajā telpā, bieži ir nepilnīga un grūti pieejama, Rezultātā daudzi vecāki nezina ko darīt, un izmisīgi meklē iespējas saprast savus bērnus, diskutēt ar citiem vecākiem un saņemt profesionālu viedokli.
Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” organizēja socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu, cik iedzīvotājiem pieejama ir informācija par pusaudžu audzināšanu un kādi ir lielākie ierobežojumi tās iegūšanai. Aptaujas rezultāti rāda, ka vairāk nekā 90% aptaujāto iedzīvotāju uzskata – informācija vai konsultācijas par pusaudžu audzināšanas jautājumiem Latvijā kopumā nav pietiekami pieejamas. Šie dati norāda uz kritisku situāciju sabiedrības izglītošanā par aktuālām un būtiskām tēmām.
Katrs otrais jeb 50% iedzīvotāju norādīja uz dažāda veida problēmām, kas saistītas ar šādas informācijas pieejamību. Kā būtiskākos šķēršļus informācijas un palīdzības ieguvei iedzīvotāji min privāto speciālistu konsultāciju augstās izmaksas (20%), ko vairums cilvēku nespēj atļauties jau tā augsto ikdienas izdevumu dēļ. Kā otrs biežākais iemesls tiek minēta pārāk formāla un nepietiekami praktiska informācijas nodrošināšana skolās (19%), kā arī to, ka klātienes konsultācijas pie speciālistiem, piemēram, psihologiem, bieži vien ir grūti pieejamas (18%) – nereti nākas gaidīt rindā pat mēnešiem ilgi.
Aptaujas rezultāti atklāj arī nepietiekamu informācijas pieejamību konkrētās jomās, kas pusaudžu vecumā kļūst īpaši aktuālas. Piemēram, 42% iedzīvotāju nav apmierināti ar pieejamo informāciju par drošību internetā. Līdzīga situācija vērojama arī finanšu pratības jomā – gandrīz puse jeb 48% aptaujāto nav apmierināti ar pieejamās informācijas kvalitāti par finansiālo drošību. Savukārt psiholoģiskās drošības jautājumos problēmu ilustrē fakts, ka 40% iedzīvotāju ir bijusi pārāk maza saskarsme ar pieejamo informāciju, lai vispār varētu izvērtēt tās kvalitāti.
Šie rezultāti norāda uz būtisku informācijas un praktisku zināšanu trūkumu sabiedrībā attiecībā uz pusaudžu vecuma izaicinājumiem. Vecāki bieži vien nezina, kur vērsties, lai saņemtu padomu, saprastu savus bērnus un varētu pārrunāt ikdienas situācijas ar citiem vecākiem vai ekspertiem. Dati atspoguļo vajadzību pēc bezmaksas izglītojošiem pasākumiem un resursiem, kas nodrošina sabiedrībai drošu vidi, kur iegūt praktiskus padomus, uzdot jautājumus zinošiem speciālistiem un justies sadzirdētiem, saprotot, ka viņi nav vieni savās rūpēs par pusaudžu attīstību.
“Domina Shopping” aptauja tapusi sadarbībā ar OMD Snapshot 2026.gada martā tiešsaistē aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Par pusaudžiem. Par vecākiem. Par attiecībām.
Lai spētu sniegt vecākiem nepieciešamo atbalstu un nodrošinātu kvalitatīvu un bezmaksas pieejamu informāciju, tirdzniecības centrs “Domina Shopping” uzsāk jaunu sociālo iniciatīvu – izglītojošu diskusiju ciklu vecākiem “Dominas vecāku sapulce”. Tās nebūs lekcijas klasiskā izpratnē, bet gan atklātas un cieņpilnas sarunas par šodienas pusaudžu realitāti – skolā, digitālajā vidē un ģimenē.
Pirmā “Dominas vecāku sapulce” notiks trešdien, 18. martā, no plkst. 18.00 līdz 20.00, “Domina Shopping” centrālajā laukumā pie B ieejas.
Marta pasākuma virstēma būs drošība. Tāpēc četri eksperti aplūkos to no četriem būtiskiem aspektiem:
Psiholoģiskā drošība saskarsmē skolā, ģimenē un vienaudžu vidū: Aija Krišjāne, sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe, psihoterapeite,
Digitālā drošība: Jana Orlova, “Drossinternets.lv” eksperte,
Drošība klasē un kolektīvā – Armands Simsons, MOT vēstnesis,
Finansiālā drošība – Aija Brikše, “Latvijas bankas” Finanšu pratības daļas vadītāja.
Ir pierādīts, ka šis ikdienišķais pienākums spēlē nozīmīgāku lomu ģimenes attiecībās, nekā jebkurš cits mājas darbs.
Netīrie trauki mājās sakrājas katru dienu: šķīvji, taukainas pannas, netīri galda piederumi, mājdzīvnieku trauki utt. Garas un nogurdinošas darba dienas beigās, pēc pāris stundām, kas pavadītas pie plīts un rūpēs par bērniem, laulāto priekšā uzrodas jautājums: „Kurš mazgās traukus?”
Pētījumā, ko veica „Council of Contemporaty Families” (organizācija, kas pēta laulāto pāru attiecību dinamiku) ir teikts, ka atbilde uz šo jautājumu spēj pamatīgi ietekmēt ģimenes attiecības.
Pētījuma gaitā tika pētīti daudzi mājās veicami darbi, tai skaitā arī došanās uz veikalu, veļas mazgāšana un grīdu slaucīšana. Izrādījās, ka sievietēm heteroseksuālās attiecībās svarīgāk ir dalīt atbildību par trauku mazgāšanu. Ģimenēs, kur tikai sieviete mazgā traukus, notiek vairāk konfliktu, ģimenes dzīve nesagādā prieku un rodas arī problēmas seksuālajā dzīvē. Pāriem, kas dala šo pienākumu līdzīgi, attiecības ir labākas.
Dens Karlsons (Dan Carlson), pētījuma autors, apgalvo, ka netīrākos un nepatīkamākos darbus mājās dara sievietes. Visbiežāk tā ir uzkopšana pēc citiem cilvēkiem: poda, veļas un trauku mazgāšana. Vīrieši tikmēr nes miskasti vai mazgā mašīnu – dara darbus, kuros ikdienā nav jāsastopas ar svešiem netīrumiem.
Trauku mazgāšana neprasa lielas pūles, un arī attiecības var uzlaboties. Darīt to kopā ir vieglāk un ātrāk. Piemēram, viens var mazgāt, otrs slaucīt; viens var skalot, otrs likt visu trauku mazgājamajā mašīnā. Esiet komanda!
Vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas darba ņēmēju atklāj, profesionālās izdegšanas dēļ pēdējā gada laikā ir saskārušies ar problēmām iemigt, savukārt 28% stresa mazināšanai regulāri lieto alkoholu, liecina Kooperatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS veiktais pētījums. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību problēmai Berga bazārā tika atklāta izstāde Izdeg- Tie.
Latvijas darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz puse no mūsu valstī strādājošajiem cilvēkiem (48%) pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši profesionālo izdegšanu.
“Mēs redzam, ka gadu no gada pieaug to darbinieku skaits, kas darba vidē saskaras ar profesionālo izdegšanu. Rezultātā zūd efektivitāte – no vienas puses darbinieki strādā garas darba stundas, bet rezultātu nav. Attiecīgi runa nav tikai par sabiedrības emocionālu un fizisko labsajūtu, bet arī biznesa vides konkurētspēju kopumā. Tieši tamdēļ, atklājot Atbildīga biznesa nedēļu, šogad rosinām gan darba devējus, gan darba ņēmējus daudz atklātāk runāt par šo problemātiku,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.
Profesionālās izdegšanas pazīmes ir garīgās un fiziskās labsajūtas izsīkums, kas ievērojami var mazināt darba efektivitāti. Kā aptaujā norāda Latvijas iedzīvotāji, tad visbiežāk viņi ir piedzīvojuši tādas izdegšanas pazīmes kā nevēlēšanos uzņemties jaunus darba pienākumus (56%), miega traucējumus (54%) un nespēju koncentrēties (53%).
Izdegšanu veicina ne tikai garīgā, bet arī fiziskā pārslodze, jo 40% respondentu, kuri strādā pilnu darba slodzi, atzīst, ka ikdienā darba vietā pavadītais laiks pārsniedz noteiktās 40 stundas nedēļā.
Aptauja arī ieskicē vēl vienu būtisku tendenci – cilvēki nevēlas ar vadību apspriest pašsajūtu darbā. Jautāti, vai būtu gatavi ar darba devēju runāt par savām izdegšanas pazīmēm, pozitīvi atbildēja 41% darba ņēmēju. Savukārt 47% darbinieku nevēlas, lai viņu darba devējs zinātu par darbinieka izdegšanas pazīmēm.
“Teju puse jeb 42% mūsu valstī strādājošie cilvēki uzskata, ka viņu darba devējs nav darījis pietiekami, lai novērstu nevajadzīgu stresu darba vietā. Tas nozīmē, ka mums ir jāturpina izglītot darba devējus, lai viņi veiktu pareizos pasākumus darbinieku labsajūtas uzlabošanai,” norāda Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja.
Par Latvijas darba ņēmēju aptauju:
Tirgus pētījumu kompānijas Kantar TNS Latvijas darba devēju aptaujā piedalījās 738 darba ņēmēji no visas Latvijas. Pētījums norisinājās no 5. līdz 7. jūnijam.
51% Latvijas vīriešu atzīst, ka nekad nav apmeklējuši urologa konsultācijas, savukārt pēdējā gada laikā šādā ārsta vizītē bijuši tikai 12% vīriešu. Visretāk pie urologa vērsušies kungi lauku reģionos (34%), liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.
Jautājot par pēdējo urologa apmeklējuma reizi, atklājas, ka pēdējo 12 mēnešu laikā pie urologa vērsušies tikai 12% Latvijas vīriešu. Urologa konsultācijas nekad nav apmeklējuši 41% rīdzinieku, citās pilsētā tā ir puse vīriešu, bet vislielākais vīriešu īpatsvars, kas nekad nav devušies vizītē pie urologa, ir laukos (60%). Savas dzīves laikā biežāk urologa konsultācijas izmantojuši krievvalodīgie vīrieši (50%), savukārt latviski runājošo vīriešu vidū par savu veselības stāvokli interesējušies 40%. Kā liecina „Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”, puse (51%) vīriešu, kas savu dzīvesveidu kopumā vērtē kā veselīgu, ir apmeklējuši urologu.
“Šobrīd ir novērojams, ka vīrieši mazliet aktīvāk sākušies apmeklēt urologu, taču joprojām lielākajai daļai Latvijā dzīvojošajiem vīriešiem pastāv uzskats – man nekas nesāp, sūdzību par veselību nav, tāpēc pie ārsta nav jāiet. Dažkārt pacienti paši nevēlas doties pie ārstiem, jo baidās dzirdēt diagnozi. Iemesls – ekonomiskā situācija un psiholoģiski faktori. Visretāk ārstu joprojām apmeklē Latvijas reģionos dzīvojošie vīrieši, jo tur ir gan ierobežota piekļuve pie urologa, gan arī ierobežots finansiālais stāvoklis. Lai uzlabotu šo situāciju, kopš 2014. gada nogales tiek rīkota vīriešu veselības atbalsta kampaņa reģionos, kuras ietvaros speciālisti dodas uz lauku rajoniem, lai vīriešiem sniegtu iespēju pārbaudīt savu veselību. Savlaicīgi pie ārsta noteikti ir jāvēršas un pārbaudes jāveic stiprā dzimuma pārstāvjiem sākot no 40 gadu vecuma, jo tad ir pastiprināts risks saslimt ar prostatas vēzi. Atklājot šo saslimšanu agrīnā stadijā, prostatas vēzi ir iespējams ārstēt, tādējādi paildzinot Latvijā dzīvojošo vīriešu vidējo mūža ilgumu,” komentē Latvijas Urologu asociācijas prezidents Pēteris Vaganovs.
Visretāk urologa konsultācijas apmeklējuši vīrieši vecuma grupā 18-24 gadi (22%), bet par veselību visaktīvāk rūpējas kungi, kas sasnieguši 55-74 gadus (58%). Kā liecina pēdējie “Slimību profilakses un kontroles centra” pētījuma dati par 2015. gadu, no ielaista prostatas vēža Latvijā dzīvību zaudējuši 392 vīrieši, lielākā daļa (96,6 procenti) vecumā no 60 gadiem. 10 gadu laikā no neārstēta prostatas vēža dzīvību zaudējuši gandrīz 4000 vīrieši, kas ir dramatiski augsts rādītājs. “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” pētījuma dati par vīriešiem kritiskajā vecuma grupā ir salīdzinoši pozitīvi, taču sabiedrībai kopumā būtu jātiecas uz vēl augstāku stiprā dzimuma interesi par savu veselību, jo ārsta apmeklējums pēc 50 gadu vecuma var atklāt slimību laikus un mazināt vīriešu mirstību no slimībām, kuras, laikus atklājot, iespējams ārstēt.
“Ar farmaceitu par uroloģijas jautājumiem samērā bieži konsultējas gan sievietes, gan vīrieši. Vīrieši aptiekā biežāk vēlas iegādāties dabiskos līdzekļus (piemēram, dzērveņu ekstraktus), kas līdzēs nebūtisku uroloģisko problēmu gadījumos, kas visbiežāk piemeklē rudenī un pavasarī. Runāt par prostatas problēmām vīrieši ļoti kautrējās, visbiežāk nopērk izrakstītās zāles, neko lieki nejautājot. Prostatas problēmām paredzētās zāles iegādājās gan paši vīrieši, gan arī viņu sievas. Pie urologiem vīrieši griežas tikai tad, kad ir reālas sāpes, spazmas vai kādas citas būtiskas sūdzības,” skaidro „Mana Aptieka” farmaceite Anita Ozoliņa.
“Balstoties tikai uz personīgo darba pieredzi, kas pārsvarā balstīta uz urologa darbu Rīgā, varu teikt – urologu apmeklē arvien vairāk vīriešu un tā ir nemainīga tendence vismaz pēdējos desmit gadus. Ja mēs paskatāmies uz aptaujas gaišo pusi- urologu vismaz vienu reizi ir apmeklējuši 50% vīriešu, un tas ir ļoti daudz! Un tieši pateicoties mediju informatīvam atbalstam vīrieši regulāri saņem atgādinājumu par ieguvumiem, savlaicīgi apmeklējot urologu – varam pilnībā izārstēt prostatas, urīnpūšļa, nieres vēzi, ja slimība tiek atklāta sākumstadijā. Sanāk, ka šobrīd nevis Veselības ministrija, bet žurnālista un ārsta tandēms ir pacienta labākais draugs. Lai visiem laba veselība, drosme apmeklēt urologu,” mudina Rīgas 1.slimnīcas Uroloģijas nodaļas vadītājs dr. Alvis Laukmanis.
Pirmais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir pētījums par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējumu un profilakses lomu ikdienā, ko veidojuši aptieku tīkli “Mana Aptieka” un “Apotheka”. Indeksa mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības apzināšanos par savu veselības stāvokli un pievērst lielāku uzmanību veselības profilaksei, kā arī popularizēt veselīga dzīvesveida nozīmi. Indekss izveidots 2016. gadā kad tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica Latvijas iedzīvotāju aptauju. Kopumā tika aptaujāti 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vietējie un ārvalstu saldējuma ražotāji nepārtraukti piedāvā Latvijas patērētājiem jaunu garšu un formu saldējumus, taču tradicionālais plombīrs iekšzemes tirgū joprojām saglabā līderpozīcijas. Pasaulē vadošā tirgus izpētes uzņēmuma Nielsen dati liecina, ka plombīra saldējuma tirdzniecības apjoms Latvijas lielveikalos veido gandrīz vienu trešdaļu no kopējā pārdošanas apjoma. Plombīrs saglabā savas līderpozīcijas no maija līdz septembrim, kas ir saldējuma tirdzniecības karstākā sezona.
Saldējuma pārdošanas apjoms Latvijā pagājušajā gadā uzrādījis nelielu kritumu – par 0,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču plombīra saldējuma tirgus daļa saglabājusies stabila. Nielsen komunikācijas vadītāja Latvijā Žanna Kristeļa skaidro, ka patērētāju paustās stiprās simpātijas pret plombīru liecina, ka latvieši ir gatavi maksāt par augstas kvalitātes saldējumiem un saldējumiem ar augstu piena tauku saturu, un sev šo kārumu neliedz.
„Plombīra saldējums ir klasiska delikatese, ko daudzi no mums atceras no mūsu bērnības un kas ir mūžīgs, pateicoties tradicionālajām sastāvdaļām un garšas īpašībām. Tāpat kā Latvijā, plombīra saldējums ir iecienīts saldais ēdiens arī citās Baltijas valstīs. Lai arī viss patērētāju un pārtikas produktu tirgus izjūt pastāvīgu pircēju spiedienu samazināt cenas, patiesība ir tāda, ka kvalitatīvi produkti nekad netiks piedēvēti zemāko cenu segmentam. Plombīra saldējuma vadošās tirgus pozīcijas norāda uz to, ka patērētāji novērtē izmaksu un kvalitātes kombinācijas sniegto devumu,” skaidro Žanna Kristeļa.
No dabīgā krējuma pagatavotie saldējumi Latvijas tirgū tālu neatpaliek no plombīra, droši sasniedzot otro pozīciju. Patērētāji jo sevišķi novērtē to garšu, kas iegūta no dabīga piena.
Tikmēr no piena pulvera pagatavotie saldējumi, kas saistīti ar zemo cenu segmentu, Latvijas tirgū ieņem trešo pozīciju. Nielsen norāda, ka šī kategorija ir nozīmīga pircējiem ar zemiem ienākumiem un ierobežotu budžetu, tāpēc tā saglabā stabilu tirgus pozīciju.
„Citās valstīs mēs novērojam to pašu saldējuma tirgus segmentāciju, patērētājiem skaidri izvēloties iegādāties saldējumu, kas pagatavots no augstas kvalitātes un zemu izmaksu izejmateriāliem vai lētākiem ekonomiskā tipa produktiem. Taču mēs nevaram apgalvot, ka tos iegādājas tikai patērētāji ar zemiem ienākumiem, jo šāds pirkums var būt arī spontāna izvēle,” uzsver Žanna.
Latvijas patērētāji uzrāda lielāko uzticību un sniedz priekšroku vietējo ražotāju saldējumiem – to produkti veido trešdaļu no valsts tirgus šajā kategorijā. Lietuvas saldējuma zīmoli arī ieguvuši savu kaimiņu atzinību, iegūstot aptuveni 17% tirgus daļas un ierindojot Igaunijas zīmolu saldējumus vien trešajā pozīcijā ar gandrīz 9% tirgus daļu.
Nielsen eksperti skaidro, ka līdzīgi citiem svaiga piena produktiem arī saldējuma kvalitāte ir saistīta ar svaigumu, tāpēc pircēji parasti izvēlas vietējo ražotāju piena produktus, bet šādu produktu imports no citām valstīm var izrādīties mazāk pievilcīgs, neskatoties uz to, ka to derīguma termiņš ir pietiekami ilgs.
Svaigumu kā ļoti svarīgu kritēriju saldējuma izvēlē apstiprina arī porcijās pārdotu saldējumu popularitāte. Lai arī aptuveni 55% saldējuma tiek pārdoti ģimenes iepakojumos, 45% no tirdzniecības apjoma aizņem saldējums porcijās.
„Saldējums sākotnēji tika uzskatīts par gardu desertu. Taču šī izvēle bieži vien ir spontāns un kaprīzs pirkums. Patērētāji Latvijā priekšroku dod saldējumam porcijās, kas nodrošina iespēju palikt mobiliem, izmēģināt inovācijas un atklāt kaut ko jaunu, vienlaikus samazinot vilšanās risku. Protams, pastāv tendence radīt modernas garšas, ko iedvesmo veselīga uztura dzīvesveids, piemēram, ar žāvētu augļu gabaliņiem, saldētu karameli vai ogām. Izvēles procesā patērētāji pievērš uzmanību saldējuma vēlamajam iepakojumam un savām produktu izmēģināšanas vēlmēm, turklāt ģimenes iepakojuma iegādē tiek ņemta vērā citu ģimenes locekļu, bērnu vai draugu vēlmes,” norāda Žanna.
Latvijas pircējus krietni mazāk uzrunā dažādi sorbeti un šerberti, bet starp veselīgākiem produktiem ir saldēti jogurti, tostarp ar augļu garšām, starp kurām izceļas banānu un ābolu garšas.
“Ferratum Group” starptautiskā pētījuma rezultāti liecina, ka 27% Latvijas iedzīvotāju COVID-19 radīto seku dēļ ir satraukti par iespēju zaudēt darbu, bet 23% respondentu pandēmijas dēļ ir samazinājušies ienākumi. Vienlaikus pētījumā secināts, ka 64% iedzīvotāju ikmēneša ienākumi nav samazinājušies, bet 51% nesatraucas par iespēju zaudēt darbu.
Esošā situācija ietekmējusi iedzīvotāju finanšu paradumus, proti, 46% respondentu norādījuši, ka ir centušies samazināt savus izdevumus, kamēr 27% to nav darījuši. Arī attiecībā uz uzkrājumiem situācija ir diversificēta – ja 68% respondentu COVID-19 laikā nav izveidojuši uzkrājumus, tad 14% aptaujāto norādījuši, ka tas ir izdevies.
“Aptaujas rezultāti liecina, ka no vienas puses, salīdzinoši maz cilvēku satraucas par iespēju zaudēt darbu un ceturtajai daļai respondentu COVID-19 dēļ ir samazinājušies ienākumi. No otras puses, iedzīvotāji ir kļuvuši nedrošāki, ko atspoguļo patērētāju uzvedība un plāni tuvojošos svētku kontekstā – proti, gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju prognozē, ka, salīdzinājumā ar pagājušā gada Ziemassvētkiem, tērēs mazāk. Prognozēšana šajā laikā ir ļoti nepateicīgs uzdevums pat labākajiem ekonomistiem, tādēļ nav pārsteidzoši, ka sabiedrība arī zināmā mērā “taustās” attiecībā uz turpmākajām norisēm un reaģē atbilstoši aktuālajiem apstākļiem,” stāsta “Ferratum Group” pārstāvniecības Latvijā vadītājs Artis Bērziņš.
COVID-19 pandēmija ir atstājusi arī citas ne mazāk būtiskas implikācijas uz sabiedrības ikdienas paradumiem. Bez tam, ne tikai negatīvas. 65% iedzīvotāju šogad ir atcēluši visus savus ceļojumu plānus. Atcelto ceļojumu uz ārzemēm vietā iedzīvotāji izmanto izdevību apceļot dzimto Latviju, un nereti atklāj jaunas vietas un aizraujošus dabas skatus. Vienlaikus gandrīz 50% sākuši baudīt un novērtēt ikdienišķās lietas, piemēram, vakariņas ģimenes lokā vai savu hobiju pilnveidošana, bet vairāk nekā trešdaļa (34%) aptaujāto daudz vairāk nekā iepriekš novērtē sarunas ar draugiem un ģimeni tiešsaistē vai pa tālruni, kas palīdz pārdzīvot izolāciju daudz vieglāk.
“Šis laiks atstās būtiskas pēdas ilgtermiņā uz to, kā funkcionē mūsu sabiedrība. Nedrošība un neziņa no vienas puses; jaunu paradumu ieviešana un atklāšana – no otras. Tomēr “gaisma tuneļa galā” kļūst arvien redzamāka un ceru, ka no šī laika sabiedrība turpmākajam paņems līdzi labākās lietas un paradumus – spēju pielāgoties jauniem apstākļiem, lēnprātību un savstarpēju cieņu, tādā veidā kļūstot par labāku sabiedrību,” uzsver A.Bērziņš.
Sīkāk ar “Ferratum Group” Ziemassvētku Barometra aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties www.ferratumbarometer.com/lv/.
Aptauju veica “Ferratum Grupa”, aptaujājot savus aktīvos klientus 12 valstīs, izmantojot interneta aptaujas metodi. Aptaujā piedalījās 20 000 mājsaimniecību, respondentu vecums no 18 līdz 61 gadam. Aptaujā iekļauto mājsaimniecību vidusmēra izmērs bija 2,7 cilvēki.
Latvijas sieviešu galvenā prioritāte ir ģimenes un bērnu labklājība, ko savu dzīves prioritāšu pirmajā trijniekā ierindo 87% respondentu, noskaidrots apdrošināšanas sabiedrības ERGO, fonda “Rozā vilciens” un pētījumu aģentūras “Norstat” aptaujā*, kas veikta krūšu veselības kampaņas “Rozā zvērests” ietvaros. Otra svarīgākā prioritāte sievietēm ir veselība, ko augstu novērtē 79%, bet trešajā vietā ar 51% ierindojas attiecības ar partneri.
Pētījums, kurā Latvijas sievietes tika aicinātas sarindot deviņas dažādas prioritātes to svarīguma secībā, liecina, ka veselības nozīme viņu dzīvē pakāpeniski palielinās līdz ar gadiem – ja 20-29 gadu vecumā to starp trim svarīgākajām dzīves prioritātēm ierindo 57% Latvijas sieviešu, tad vecumā virs 60 gadiem šī proporcija pieaug līdz pat 89%. Turpretī attiecības ar partneri, pieaugot sieviešu vecumam, pakāpeniski zaudē nozīmi, kamēr ģimenes un bērnu labklājība ir vienlīdz svarīga visos vecumos, liecina pētījuma rezultāti.
“Aptauja, ko veicām, lai noskaidrotu sieviešu dzīves prioritātes, tostarp attieksmi pret savu veselību, parāda, ka Latvijas sievietes ir izteikti gādīgas un vērstas uz rūpēm par ģimeni. Arī veselība vērtību skalā kopumā ieņem augstu vietu, tomēr bažas rada fakts, ka jaunākā vecumā tai tiek pievērsta mazāka uzmanība nekā vecumdienās, kad sievietes, visticamāk, jau saskaras ar reālām veselības problēmām. Tas ir būtisks signāls daudzu slimību, tostarp krūts vēža profilakses kontekstā, jo rūpes par sevi un regulāras pārbaudes ir svarīgas visos vecumos. Gādājot par tuvajiem un esot ikdienas skrējienā, jāpatur prātā, ka bez veselības citu prioritāšu pilnvērtīgs piepildījums vienkārši nav iespējams,” uzsver Kaspars Neivalds, ERGO Veselības apdrošināšanas departamenta direktors Baltijā.
Ceturto vietu būtiskāko dzīves prioritāšu sarakstā Latvijas sievietēm ieņem karjera, darbs vai mācības (37%), kam seko pašizaugsme (16%). Sesto un septīto vietu šajā skalā dala attiecības ar draugiem (12%) un rūpes par savu ārējo izskatu (12%), bet prioritāšu topu noslēdz mājas uzturēšana kārtībā (10%) un hobiji (9%).
Zīmīgi, ka attiecības ar draugiem, kā arī attiecības ar partneri vissvarīgākās ir gados jaunākām sievietēm – līdz 30 gadu vecumam. Līdzīgi ir ar darbu, karjeru un mācībām. Tikmēr pašizaugsme nezaudē prioritāti arī, sievietēm kļūstot vecākām. 18-29 gadu vecumā trīs galveno dzīves prioritāšu sarakstā to iekļauj 16% sieviešu, bet vecumā virs 60 gadiem – vairāk jeb 20%, liecina aptaujas dati.
Kā informē biznesa ziņu portāls „Nozare.lv”, vairāk nekā puse jeb 56% no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kas veikuši pirkumus ārvalstu internetveikalos, iegādājušies apģērbus un apavus, liecina pētījumu kompānijas “Kantar TNS” globālā pētījuma “Connected Consumer” dati.
Piektdaļa aptaujāto ārvalstu internetveikalos pirkuši skaistumkopšanas preces, 18% – saimniecības preces, 17% – datoru komponentes, 15% – mēbeles, 14% – rotaļlietas, bet 12% ārvalstu e-komercijas vietnēs iegādājušies sporta ekipējumu vai grāmatas, CD un video spēles.
Vēl 8% respondentu tiešsaistē pirkuši auto rezerves daļas vai instrumentus un dārza inventāru, 6% – mobilos telefonus, 5% – dažādas dāvanas.
“Connected Consumer” pētījuma vajadzībām aptaujāti respondenti vairāk nekā 63 valstīs visā pasaulē. Latvijā pētījums tika īstenots no 2017.gada 1.aprīļa līdz 30.jūnijam, veicot personīgas intervijas un aptaujājot 1000 respondentu vecumā no 16 gadiem.
Latvijas iedzīvotāji svētku brīvdienu ceļojumiem ir gatavi tērēt septīto daļu no mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem jeb 13%, kas 19 pasaules valstu vidū ir otrs zemākais rādītājs. Vēl mazāk par mums šim mērķim ir gatavi atvēlēt tikai Nīderlandē dzīvojošie (10%). Būtiski, ka to laikā lielākā daļa aptaujāto mūsu valsts iedzīvotāju norēķinus plāno veikt ar skaidru naudu, liecina šī gada Ferratum Ziemassvētku barometra rezultāti.
Starptautiskā aptauja atklāj, ka vislielāko daļu no saviem ikmēneša ienākumiem svētku ceļojumiem ir gatavi tērēt Brazīlijā, kur iedzīvotāji šim mērķim ir iecerējuši atvēlēt 27%. Tikai nedaudz mazāk jeb 26% plāno iztērēt Rumānijā aptaujātie cilvēki, bet Bulgārijā dzīvojošie – 23%. Savukārt otrā skalas galā līdzās Latvijai ir Spānija, kurā dzīvojošie ceļojumiem piešķirs 13% no mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem, arī Polijā aptaujātie tam plāno iztērēt 13%. Salīdzinoši Igaunijā dzīvojošie ceļojumam tērēs 18% no mājsaimniecības ikmēneša ienākumiem.
Latvijas iedzīvotāji plāno būt taupīgi arī naktsmītnes izvēlē. Tikai 3% aptaujāto atzīst, ka ir gatavi maksāt par vienu nakti viesnīcā vairāk nekā 100 eiro. Šādu summu naktsmītnei ir gatavs atvēlēt 71% Austrālijā, 56% Kanādā, 39% Dānijā un tikpat arī Zviedrijā dzīvojošie. Salīdzinoši – 100 un vairāk eiro par vienu nakti viesnīcā ir gatavi maksāt 11% igauņu. Tajā pašā laikā tikai 8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju plāno izmantot AirBnBpakalpojumus. Vēl mazāk par mūsu valstī mītošajiem to ir gatavi darīt vien somi (7%), spāņi (7%) un poļi (4%). Savukārt vislielāko atzinību šis pakalpojums ir iemantojis starp Vācijā (70%), Rumānijā (33%) un Igaunijā (28%) dzīvojošajiem.
“Pētījuma rezultāti parāda, ka Latvijas iedzīvotāji savus brīvdienu tēriņus, tostarp, ceļojumu izdevumus, plāno ļoti laicīgi un pārdomāti, lai maksimāli efektīvi izmantotu naudu. Tajā pašā laikā redzam, ka salīdzinoši liela daļa mūsu valstī dzīvojošie cilvēki ir rezervēti pret jauno tehnoloģiju un iespēju, piemēram, AirBnB izmantošanu,“ komentē Ferratum Bankkoordinators Latvijā Artis Bērziņš.
Aptauja arī atklāj, ka tikai 34% mūsu valsts iedzīvotāju ceļojuma laikā priekšroku dos norēķiniem ar maksājumu karti, kas ir par 23% mazāk nekā pērn, Latviju ierindojot kā pēdējo aptaujāto valstu vidū. Tas ir līdzīgi kā Brazīlija (36%), Horvātija (37%). Savukārt visvairāk aptaujāto, kuri ceļojuma laikā plāno norēķināties ar maksājuma karti, ir Norvēģijaā (69%) un Zviedrijā (68%).
Covid-19 straujā izplatība, ārkārtas situācija valstī, kā arī sociālā izolēšanās un ilgstoša atrašanās “četrās sienās” ievērojami paaugstina stresu, ilgtermiņā saasinot alkoholisma, neirozes, depresijas un citu slimību riskus. Jaunākie BENUAptiekasStresa termometra rezultāti atklāj: 11% respondentu Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas laikā alkoholu lieto vairāk nekā parasti (4% izteikti vairāk, 7% mazliet vairāk nekā parasti), 46% norādījuši, ka alkohola patēriņā nekādu izmaiņu nav, 9% šajā laikā alkoholu lieto mazāk nekā parasti, savukārt 33% aptaujāto atzīmējuši, ka alkoholu nelieto vispār. Tāpat 6% aptaujāto atzīmējuši, ka ārkārtas situācijas laikā biežāk lieto tabakas izstrādājumus (2% izteikti vairāk, 4% mazliet vairāk nekā parasti), 21% norādījis, ka smēķēšanas intensitātē nekādu izmaiņu nav, 68% tabakas izstrādājumus nelieto vispār, bet 4% atzinuši, ka ārkārtas situācijas laikā smēķē mazāk nekā parasti.
Atkarību saasināšanās Covid-19 krīzes laikā
Jebkuras krīzes laikā cilvēki vienlaicīgi piedzīvo vairākas nepatīkamas sajūtas – satraukumu, spriedzi, bailes un dusmas. Lai nepatīkamās sajūtas mazinātu, tiek meklētas vielas, kuras sniedz tūlītēju atvieglojumu. Viena no tām ir alkohols, bet jāņem vērā, ka tas patīkamas sajūtas rada tikai īslaicīgi, ilgtermiņā draudot ar nopietniem atkarību un veselības riskiem. Psihoterapeits Dr. Andris Veselovskis skaidro, ka, palielinoties kārdinājumam pēc emocionāla atvieglojuma, cilvēks sāk dzert aizvien vairāk. Turklāt tas tiek uzskatīts par vienkāršu problēmu risinājumu. Ar laiku cilvēks vairs nespēj atslābināties bez apreibinošām vielām un kļūst no tām atkarīgs. Visbiežāk viņš pats neapzinās, ka ir nonācis apreibinošo vielu varā. Ilgtermiņā cilvēks sabrūk – alkohols izraisa depresiju, personības degradāciju, aknu cirozi un citas problēmas. Atkarību raisošās vielas palīdz cilvēkam sevi iznīcināt – pašnāvība, apreibinoties ar kādu vielu, nav tik sāpīga. Speciālists uzsver, ka cilvēkiem, kuri netiek galā ar izmaiņām, būtu nepieciešama profesionāla palīdzība – konsultācijas par to, kā pārvarēt krīzi, kā arī sociāla un psiholoģiska palīdzība. Dr. A. Veselovskis norāda, ka jāmeklē citas stresa mazināšanas metodes, piemēram, dziedāšana, dejošana, fiziskās aktivitātes, kā arī jāapgūst pilnīgi jaunas prasmes. Tāpat eksperts atgādina, ka cilvēka veselībai vislabākais risinājums ir mērenība, piemēram, viena vīna glāzē kaitējumu, visticamāk, nenodarīs, tomēr tā var būt kaitīga cilvēkiem ar atkarības problēmām, jo viņiem ir grūtības apstāties. Šai cilvēku grupai būtu jāatrod citas relaksācijas metodes – meditāciju, pastaigas, nomierinošu mūziku vai citas. Kaitīgo ieradumu atmešanu ieteicams veikt pakāpeniski – pierodot pie grūtībām un tās uzveicot. Ilgstošs noturības treniņš nav viegls, taču laika gaitā tas palīdz dzīvi padarīt patīkamāku un baudāmāku. Ceļš no atkarības uz neatkarību ir ceļš no vājuma uz spēku.
Paaugstināts stress un miega traucējumi
Pilnvērtīgs miegs ir viens no būtiskākajiem labsajūtas un produktivitātes priekšnoteikumiem. Turklāt, nesaņemot kvalitatīvu miegu, vājinās arī organisma imunitāte, kas pašlaik ir sevišķi būtiska. BENU AptiekasStresa termometra rezultāti atklāj, ka pēdējā mēneša laikā 22% aptaujāto paaugstināta stresa dēļ ir saskārušies ar miega problēmām (6% bieži, 16% dažkārt), savukārt 76% atzinuši, ka miega kvalitātes izmaiņas novērojuši nav. Dr. A. Veselovskis norāda, ka stress parasti ievērojami pasliktina miega kvalitāti un novājina cilvēka fiziskās un emocionālās spējas. Vienlaikus eksperts atklāj, ka daļa cilvēku mēģina “miegā paslēpties,” guļot pārmērīgi daudz. Miega traucējumi rodas no tā, ka cilvēks savā prātā mēģina atrisināt radušās problēmas. Prāts nespēj apstāties, ir pārāk uzbudināts un nereti apstrādā visus negatīvos scenārijus, respektīvi, cilvēka prāts šādos brīžos pārcenšas, radot jaunas problēmas. Dr. A. Veselovskis uzsver, ka ir jāatrod pozitīvi veidi, kā atslābināties, īpaši svarīgi tas ir krīzes apstākļos, kad informatīvajā telpā ir daudz negatīvu ziņu un ierobežojumu. Ja informācijas ir pārāk daudz, ieteicams dozēt tās apjomu. Speciālists atgādina, ka liela daļa cilvēka prātā uzbūvēto problēmu parasti atrisinās pašas no sevis.
Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 26. līdz 29. martam aptaujājot 1709 respondentus.
Viena no mūsdienu dzīvesveida pazīmēm ir ilgstoša laika pavadīšana pie datora, kas negatīvi ietekmē spranda, mugurkaula un acu veselību, kā arī var radīt liekā svara problēmas. Jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj: 24% Latvijas iedzīvotāju bieži saskaras ar muguras sāpēm, 39% tās izjūt dažkārt, 25% reti, bet tikai 12% ar muguras sāpēm ikdienā nesaskaras. Tāpat pētījumā secināts, ka 78% aptaujāto mēdz sāpēt arī sprands (bieži – 17%, dažkārt – 34%, reti – 27%).
Aptaujas rezultāti parāda, ka salīdzinājumā ar vīriešiem muguras sāpes biežāk izjūt sievietes, jo atbildi “bieži” norādīja 29% aptaujāto sieviešu, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs bija tikai 19%. Biežāk ar muguras sāpēm saskaras vecāka gadagājuma cilvēki, kā arī cilvēki ar zemākiem ienākumiem. Piemēram, starp iedzīvotājiem ar augstu ienākumu līmeni 16% pauduši viedokli, ka bieži saskaras ar muguras sāpēm, savukārt iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem šādu atbildi sniedza 36% gadījumu. Raugoties reģionālā griezumā, par muguras sāpēm visbiežāk sūdzības ir Latgales iedzīvotājiem (36% snieguši atbildi “bieži”), kam seko zemgalieši (28%), kurzemnieki (26%), kā arī Rīgas iedzīvotāji (21%) un vidzemnieki (20%).
Mugura – mūsdienu dzīvesveida upuris
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka mūsdienās ļoti daudziem ir sēdošs un mazkustīgs dzīvesveids, kas var izraisīt ilgstošas muguras un spranda sāpes. Tāpat mugurkaula sarežģījumus var radīt arī liekais svars, ilgstoši smags fiziskais darbs, nepareiza stāja, nepiemērots matracis vai spilvens, stress, mugurkaula deformācijas, kā arī onkoloģiskas slimības, nierakmeņi, reimatoloģiskas un citas saslimšanas.
Kā mazināt sāpes?
BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati liecina, ka muguras un spranda sāpju mazināšanai aptaujātie Latvijas iedzīvotāji visbiežāk nodarbojas ar sportu, piemēram, veic stiepšanās vingrinājumus (45%). Tāpat ievērojams respondentu īpatsvars (37%) norāda, ka lieto ārsta izrakstītus vai ieteiktus medikamentus vai pretsāpju līdzekļus (tabletes, gelus vai plāksterus). Savukārt akūtu sāpju gadījumā respondenti visbiežāk lieto pretsāpju vai pretiekaisuma ziedes (šādi rīkojas 38% respondentu), kamēr 33% pauž viedokli, ka šādās reizēs vēršas pie speciālista. Z. Zitmane atgādina, ka pretsāpju medikamenti nenovērš sāpju cēloni. Ja muguras sāpes ilgstoši nepāriet, pastiprinās vai ir neizturamas, arī lietojot pretsāpju medikamentus, steidzami jāmeklē ārsta palīdzība. Speciāliste uzsver, ka tik ilgi, kamēr nav zināms sāpju cēlonis, nav ieteicams sildīt sāpīgo muguras vietu, jo, iespējams, ka tas tikai pastiprinās iekaisumu un sāpes padarīs vēl spēcīgākas. Sildīšanu drīkst izmantot tikai gadījumos, kad to ir ieteicis ārsts. Steidzami jādodas pie ārsta arī tad, kad kopā ar muguras sāpēm parādās arī citas problēmas, piemēram, paaugstināta temperatūra, neizskaidrojams svara zudums, urinācijas traucējumi u. c. Ģimenes ārsts nozīmēs nepieciešamo ārstēšanu vai nosūtīs uz tālākiem izmeklējumiem, piemēram, pie neirologa vai vertebrologa.
Lai rūpētos par muguras un spranda veselību, Z. Zitmane aicina veselīgi ēst, regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm (piemēram, peldēšanu), pielāgot krēsla un galda augstumu darba vietā, kā arī izvēlēties atbilstošu matraci un spilvenu.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada decembrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Sirds veselībai ikdienā jāvelta pastiprinātas rūpes un uzmanība, jo stipra un vesela sirds ir viens no pilnvērtīgas un aktīvas dzīves stūrakmeņiem. Vienlaikus BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs (28%) neizrāda īpašas rūpes par sirds veselību, savukārt vēl 24% nepārzina simptomus, kas varētu liecināt par sirds veselības problēmām.
Simptomi – ieklausies savas sirds brīdinājuma signālos!
Sekmīgas ārstēšanas atslēgas ir savlaicīga slimības simptomu identificēšana, vēršanās pie speciālista un rūpīga ārsta norādījumu ievērošana. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka par sirds veselības problēmām var liecināt sirdsklauves, paātrināts pulss miera stāvoklī, elpas trūkums, kā arī nepatīkams spiediens un sāpes sirds apvidū. Tāpat ārste norāda, ka regulāri reiboņi, ilgstošs nogurums un bezspēks, kā arī roku vai kāju aukstums un vājums var signalizēt par iespējamām sirds kaitēm. Ja tiek pamanīts kāds no minētajiem simptomiem, vēlams nekavējoties apmeklēt ārstu un veikt nepieciešamos izmeklējumus slimības noteikšanai un ārstniecības plāna izveidei.
Regulāras pārbaudes nepieciešamas arī veselai sirdij
Dažādām iedzīvotāju vecuma grupām sirds veselības pārbaudes var atšķirties, tomēr kopīgais visiem ir viens – tām jānotiek regulāri un neatkarīgi no līdzšinējo izmeklējumu rezultātiem. Speciāliste norāda, ka katrs var sākt ar elementārāko – regulāru asinsspiediena mērīšanu. Veselības monitoringa rezultāti parāda, ka 18% Latvijas iedzīvotāju asinsspiedienu mēra vismaz pāris reizes nedēļā, 21% šos mērījumus veic pāris reizes mēnesī, 35% norādījuši, ka to mēra pāris reizes gadā, bet 11% respondentu asinsspiedienu nemēra vispār. Skaidrojot pētījuma rezultātus, Z. Zitmane norāda, ka gadījumos, kad cilvēkam sirds veselības problēmas nav bijušas, pilnībā pietiek ar asinsspiediena mērīšanu pie ģimenes ārsta ikgadējo profilaktisko vizīšu laikā. Nedaudz paaugstināta asinsspiediena gadījumā eksperte iesaka noteiktu periodu veikt vairākus mērījumus dienā un apkopotā formā nodot ārstam, lai kopīgi izvērtētu vidējos asinsspiediena rādītājus un saskaņotu turpmāko ārstēšanas taktiku. Reizi gadā būtu vēlams veikt elektrokardiogrammu, noteikt holesterīna un cukura līmeni asinīs, kā arī vismaz reizi pāris gados ieteicams veikt arī veloergometriju, kas īpaši attiecināms uz iedzīvotājiem vecumā pēc 40. Ja ir atklāti sirds ritma traucējumi, ieteicams veikt Holtera monitoringu. Ģimenes ārste uzsver, ka īpaša uzmanība sirds veselībai jāpievērš iedzīvotājiem pēc 40, kuriem papildus profilaktiskajām sirds veselības pārbaudēm vēlams veikt ģimenes anamnēzes izvērtēšanu, noteikt ķermeņa masas indeksu, kopējo holesterīnu un glikozes līmeni asinīs, kā arī veikt sirds un miega artēriju auskultāciju.
Praksē sirdi pārbauda gan jauni, gan veci
Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka kopumā 68% aptaujāto ir veikta kāda sirds veselības pārbaude, 18% šādas pārbaudes nav veiktas, bet vēl 10% atklājuši, ka sirds veselības pārbaudes nav veikuši, lai gan vēlētos to izdarīt. Tāpat pētījumā iegūtie dati parāda, ka sirds pārbaudes biežāk veic gados vecākie iedzīvotāji. Vienlaikus Z. Zitmane atklāj, ka praksē sirds pārbaudes vienlīdz aktīvi veic gan gados jauni, gan veci cilvēki. Skaidrojot šo tendenci, ārste norāda, ka vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži vien regulāras sirds pārbaudes tiek veiktas, lai kontrolētu esošās sirds saslimšanas, kamēr gados jaunāku cilvēku vidū novērojama aizvien lielāka interese par veselīgu dzīvesveidu, kas ietver arī rūpes par sirds veselību. BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece gan atklāj, ka aptiekās lielāku interesi par sirds veselības jautājumiem un asinsspiediena mērīšanu izrāda tieši vecāka gadagājuma cilvēki, kuri jau piedzīvojuši sirds saslimšanas vai paaugstinātu asinsspiedienu.
Karstā laikā – piesardzība un ūdens uzņemšana
Karstā laikā sirdij rodas pastiprināta slodze, jo pastiprinās svīšana, kā rezultātā asinis kļūst biezākas, paplašinās asinsvadi un pazeminās asinsspiediens. Z. Zitmane atgādina, ka arī sirds veselībai karstā laikā īpaši svarīgi uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens. Ja karstuma dēļ parādās nespēks, reibst galva vai ir paātrināts pulss, ģimenes ārste iesaka apgulties tā, lai galva atrastos vienā līmenī ar sirdi un kājas būtu nedaudz augstāk. Gadījumā, ja minētie simptomi ilgstoši nepāriet, ieteicams nekavējoties vērsties pie ārsta, lai veiktu padziļinātus izmeklējumus. Speciāliste atgādina, ka karstā laikā pilnīgi visiem, bet sevišķi cilvēkiem ar sirds veselības problēmām, ieteicams izvairīties no atrašanās saulē, smaga fiziska darba vai sportošanas.
Asinsspiediena “zelta standarts” – 120/80
Veselības monitoringa aptaujas ietvaros 63% respondentu kā normālus asinsspiediena rādītājus minējuši 120/80, 23% atzīmējuši, ka optimāls asinsspiediens ir 80/120-129, bet vēl 6% uzskata, ka normāls asinsspiediens ir 80/130-139 robežās. Z. Zitmane atklāj, ka 120/80 ir optimāls asinsspiediens, tomēr satraukumam nav pamata arī tad, ja asinsspiediens ir nedaudz zemāks (piemēram, 110/70). Asinsspiedienu ietekmē vairāki faktori: vecums, ķermeņa stāvoklis (stāvus, sēdus vai guļus), fiziskā sagatavotība, stresa līmenis ikdienā, kaitīgie ieradumi, kofeīns, medikamentu lietošana un citi. Otrs rādītājs, kam vēlams sekot līdzi, ir pulss. Eksperte norāda, ka optimāls pulss miera stāvoklī ir no 55 līdz 80 sitieniem minūtē, savukārt trenētiem cilvēkiem šie rādītāji ir zemāki – no 40 līdz 60 sitieniem minūtē.
Veselas sirds formula ikvienam
47% Veselības monitoringa aptaujas dalībnieku norādījuši, ka, rūpējoties par sirds veselību, ikdienā cenšas samazināt stresa līmeni un labi izgulēties, 28% atklājuši, ka veselīgi ēd, 27% sporto, 21% lieto medikamentus un ievēro ārsta norādījumus, savukārt 8% respondentu par sirdi rūpējas, dzerot uztura bagātinātājus. Z. Zitmane, stāstot par veselas un stipras sirds formulu, norāda, ka visa pamatā ir dzīvesveids un ikdienas paradumi, proti, vēlams ēst sabalansētu un pilnvērtīgu pārtiku, izvairīties no trekniem, sāļiem un cukurotiem ēdieniem, kā arī sarkano gaļu aizvietot ar putnu gaļu vai zivīm, tāpat ārste aicina ik dienas uzņemt pietiekami daudz ūdens (vismaz 1,5 vai 2 litrus dienā), atmest vai ierobežot smēķēšanu un alkohola patēriņu, kā arī regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm – vēlams 2,5 līdz 5 stundas nedēļā vidējas intensitātes treniņos vai 1 līdz 2,5 stundas intensīvas fiziskas slodzes apstākļos.
Z. Zitmane un I. Priedniece ir vienisprātis, ka veselīga pārtika, regulāra fiziska slodze, kā arī pozitīvs skatījums uz dzīvi un profilaktiskas pārbaudes ir nozīmīgs ilgtermiņa ieguldījums sirds veselībā.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Tele2 ar pētījumu aģentūru “Norstat” veicis Latvijā pirmo pētījumu, lai skaidrotu, kā vecāku klātbūtne sociālajos tīklos ietekmē viņu bērnus. Izrādās, katrs ceturtais ir nobažījies, ka vecāki sociālajos tīklos viņu varētu nostādīt neērtā situācijā. Vienlaikus, gandrīz 80% priecājas, ka viņu vecāki lieto sociālos medijus.
Lai palīdzētu izvairīties no spriedzes un pārpratumiem starp vecāko un jaunāko paaudzi, kas var rasties, aktīvi izmantojot internetu un sociālos tīklus, Tele2 uzsāk izglītojošu kampaņu “Interneta ģimenēm”.
Bērnu un viņu draugu ierakstu nepiemērota komentēšana, dalīšanās ar viltus ziņām, pārlieku bieža ierakstu veikšana jeb tā saucamā “spamošana” – tās ir dažas lietas, kā vecāki var, paši neapzinoties, likt bērnam justies neērti vai nostādīt viņu nepatīkamā situācijā draugu priekšā. Pētījums atklāj, katrs piektais bērns pats ir bijis liecinieks situācijai, kurā sociālajos tīklos kādu viņam zināmu cilvēku vecāki vai vecvecāki nostādījuši neērtā situācijā. Katrs desmitais bērns atzīstas – tas noticis ar viņu pašu. Arī puse aptaujāto vecāku atklāj – viņi ir domājuši un nedaudz satraucas, ka ar savu uzvedību sociālajos tīklos bērniem varētu radīt nepatīkamas emocijas vai situācijas.
Iespējamais neuzticēšanās iemesls ir abu paaudžu nesarunāšanās. 60 % bērnu atzīst, ka nav vecākiem skaidrojuši sociālo tīklu uzvedības etiķeti, bet katrs otrais vecāks saka – nav arī to saviem bērniem lūdzis.
Tele2 komercdepartamenta direktors Raivo Rosts stāsta: “Šobrīd pasaulē abu paaudžu satikšanās sociālajos tīklos radījusi sava veida laikmeta spriedzi un aktualizējusi jautājumus par savstarpējās komunikācijas kultūru. Mēs kā vadošais mobilo sakaru operators mudinām visas paaudzes izmantot interneta priekšrocības, tāpēc nolēmām pētīt šo jautājumu padziļināti Latvijā. Labā ziņa – mūsu bērni priecājas par vecāku klātbūtni sociālajos medijos un ir gatavi skaidrot to lietošanas kultūru, nereti gan norādot – viņi nezina, kā vislabāk to darīt. Arī vecākā paaudze apstiprina bērnu labo gribu – 42% saka, ka bērni savos skaidrojumos ir pacietīgi. Es, lai gan vairs neesmu tīnis, taču bērns saviem vecākiem esmu. Arī es atlicināju laiku mammai izskaidrojot “viltus ziņu” lapeļu atsijāšanu, lai viņai nerodas nevajadzīgs uztraukums par notikumiem, kuri nav notikuši. Tele2 esam izveidojuši platformu interneta ģimenēm, kurā kopā ar ģimenes psiholoģijas speciālistiem piedāvājam ieteikumus sociālo tīklu lietošanas paradumiem – gan vecākiem, gan bērniem. Tas palīdzēs izvairīties no pārpratumiem.
Izveidotajā interneta vietnē tele2.lv/internetagimenem atrodami ģimenes konsultāciju centra “Līna” psiholoģes Aigas Ukstiņas padomi, kas jaunākajai un vecākajai paaudzei palīdzēs izvairīties no savstarpējiem pārpratumiem un nepatīkamām emocijām sociālajos tīklos nākotnē. Vietnē arī pieejams īpašs apņemšanās paraugs par cieņpilnām attiecībām sociālajos tīklos starp bērniem un vecākiem. Tas noderēs kā sarunas veidošanas un vienošanās materiāls, ko iespējams izmantot arī kā sociālo tīklu komunikācijas kultūras ceļvedi ikdienā.
Ģimenes psiholoģijas centra “Līna” psiholoģe Aiga Ukstiņa ikdienā strādā ar pusaudžiem, jauniešiem un viņu vecākiem. Viņa skaidro: “Sociālajos tīklos mums būtu jāievēro līdzīgi principi kā reālajā dzīvē. Piemēram, mēs neiejaucamies sava bērna sarunās ar draugiem, nekomentējam tās no malas un to nevajadzētu darīt arī sociālajos tīklos. Tāpat, bērniem būtu svarīgi apzināties sarunāšanās nozīmi ar vecākiem klātienē, lai vecākiem nav jāsāk meklēt atbildes uz saviem jautājumiem sava bērna sociālajos tīklos, radot iespaidu, ka viņu mēģina izspiegot.”
Par pētījumu
Aptauja tika veikta sadarbībā ar “Norstat Latvija”. Laika posmā no 21. – 24. augustam tika aptaujāti 1016 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18-74 gadiem. Izlase veikta, nodrošinot reprezentativitāti pēc dzimuma, vecuma, reģiona un tautības.
Strādājot starptautiskā uzņēmumā vai attīstot biznesu ārzemēs, klātesamība ir ļoti būtiska, tādēļ nereti nākas doties biznesa braucienos uz ārzemēm. Vairums strādājošo komandējumu laikā apmeklē konferences un apmācības vai tiekas ar klientiem un partneriem, taču aizvien biežāk darbinieki biznesa braucienu cenšas apvienot ar atpūtu, dodoties ekskursijās, lai iepazītu galamērķa valsti, vēsta Baltic Travel Group un Aeroflot veiktā aptauja. Atkarībā no uzņēmuma nozares, darba braucienos darbinieki dodas regulāri – gan uz Baltijas valstīm (72%), gan tuvākiem un tālākiem galamērķiem Eiropā un ārpus tās.
Esot komandējumā, kā būtiskākais cilvēkiem ir pieejamība (51%) – ērtas saziņas iespējas, ieskaitot ātru internetu un kvalitatīvus telefonsakarus. Gan mobilo sakaru operatori, gan pasažieru pārvadātāji nepārtraukti uzlabo savus pakalpojumus un maina politiku, lai apmierinātu strauji augošās klientu vajadzības. Mobilās ierīces un datorierīces vairums aviokompāniju šobrīd atļauj lietot arī lidojuma laikā, un atsevišķas kompānijas biznesa klasē nodrošina arī Wi-Fi, bet izmantojot autotransportu un vilcienu, ierobežojumi praktiski netiek izjusti.
Biznesa braucienā efektīva laika plānošana ir ļoti būtiska, tādēļ gandrīz puse (43%) strādājošo, kas dodas komandējumos kā īpaši svarīgu uzskata ērtu pārvietošanos starp atrašanās vietām – no naktsmītnes līdz darba tikšanās vietai, pasākuma vietai vai lidostai, liecina Baltic Travel Group un Aeroflot veiktā pētījuma rezultāti. Uzticams, pārbaudīts serviss brauciena laikā sniedz sirdsmieru un palīdz izvairīties no lieka stresa, tādēļ to par būtisku uzskata vairāk nekā trešdaļa aptaujāto, visbiežāk sievietes.
Laura Kārkliņa Cimdiņa, Aeroflot ceļojumu servisa direktore Baltijas valstīs: “Plānojot braucienu, vienmēr tiek ņemtas vērā galvenās uzturēšanās vietas un pārvietošanās iespējas starp tām, kā arī iespējamā satiksme. Īpaši aktuāli tas ir dodoties uz tādām lielām pilsētām kā, piemēram, Londona, Maskava un Ņujorka. Dodoties tālākos braucienos vairums cilvēku ir ārpus savas komforta zonas, tādēļ rodas papildu jautājumi par katras valsts un pilsētas infrastruktūru, komunikāciju un pakalpojumiem, kas ikdienā ir kritiski svarīgi katram darbiniekam.”
Atrodoties komandējumā ārvalstīs, vairums strādājošo labprāt izmanto arī iespēju doties ekskursijās (67%) un paralēli dažādām darba konferencēm, apmācībām un prezentācijām, cenšas atrast laiku iepazīt pilsētu un atpūsties. Gandrīz katrs ceturtais aptaujātais labprāt apvienotu ekskursijas ar darba uzdevumiem, taču tādas iespējas viņiem neesot. Vēlme apvienot komandējumu ar atpūtu ir ievērojami lielāka sievietēm, kā arī tiem, kas komandējumos dodas ārpus Baltijas valstīm – uz Rietumeiropu vai Austrumeiropu.
“Šobrīd salīdzinājumā ar situāciju pirms vairākiem gadiem, ir daudz lielāka iespēja apvienot biznesa braucienu ar atpūtu, ko cilvēki arī labprāt izmanto. Lai spētu pildīt darba pienākumus, nepieciešams dators, telefons un interneta pieslēgums, kas ir pieejams praktiski visur – kā rezultātā cilvēks nav vairs piekalts birojam, bet darbu var ņemt sev līdzi, pieslēgties tam un atpūsties, kad vēlas,” stāsta Laura Kārkliņa Cimdiņa. “Pētījumā atklājās, ka jaunāki cilvēki biežāk nekā citi aptaujātie dodas komandējumos, lai satiktos ar kolēģiem un strādātu no uzņēmuma biroja ārvalstīs. Nākotnē šī tendence tikai palielināsies, jo biznesa mobilitātes iespējas strauji uzlabojas.”
Baltic Travel Group un Aeroflot pētījums “Darba braucienu tendences Latvijā” tika veikts 2017. gada augustā, un tajā piedalījās 350 respondenti, kas vismaz pēdējā gada laikā ir devušies biznesa braucienos. Respondenti pārstāv tādas nozares, kā izglītība un zinātne, valsts pārvalde un pašvaldības, tirdzniecība un pakalpojumi, būvniecība un nekustamais īpašums, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, finanšu pakalpojumi, medicīna, farmācija un rūpniecība.
78% Latvijas iedzīvotāju ikdienā lieto vai ir lietojuši D vitamīnu pēdējā gada laikā, turklāt aktīvākas D vitamīnā lietotājas ir sievietes. Visbiežāk D vitamīnu lieto cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, no kuriem to ikdienā lieto 40%. Savukārt visretāk D vitamīnu lieto jaunieši no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem to ikdienā lieto 27%. Šādi secinājumi gūti VIGANTOLVIT un GEMIUS Latvia veiktajā aptaujā.
Kā liecina pētījums,78% aptaujāto lieto vai ir lietojuši D vitamīnu – 35% aptaujāto to lieto ikdienā, 17% vitamīnu lieto kursa veidā vismaz reizi gadā, 11% aptaujāto – lieto retāk nekā kursu reizi gadā. Vēl 15% aptaujāto pēdējā gada laikā ir lietojuši D vitamīnu, bet šobrīd nelieto, kamēr 18% respondentu atzīst, ka D vitamīnu nav lietojuši. Kā skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane, D vitamīnu ieteicams lietot ikdienā katram pacientam sev vēlamā uztura bagātinātāju vai medikamentu formā. Lietojot D vitamīnu vien kursa veidā, netiks iegūts optimālais D vitamīna līmenis asinīs.
D vitamīnam ir būtiska loma organisma darbības uzturēšanā, skaidro ģimenes ārste. Tas piedalās kaulu attīstībā un mineralizācijā, veicinot kalcija un fosfora absorbciju, tādā veidā regulējot kalcija un fosfora līmeni serumā. D vitamīnam ir liela nozīme arī imūnsistēmas darbībā, tas kavē autoimūnu saslimšanu attīstīšanos, tam piemīt pretvēža darbība, turklāt tas samazina sirds un asinsvadu saslimšanu risku un 1. un 2. tipa cukura diabēta attīstīšanos risku, kā arī samazina insulīna rezistenci diabēta pacientam. Šis vitamīns ietekmē neirokognitīvās funkcijas un samazina muskuļu vājumu. Vairāku pētījumu dati liecina, ka atbilstoša D vitamīna deva labvēlīgi ietekmē visas orgānu sistēmas. Tādēļ D vitamīns būtu jālieto visiem, skaidro Z.Zitmane. Tomēr ir gadījumi, kad D vitamīna preparātu lietošana ir rūpīgi apsverama vai pat nav vēlama, piemēram, pacientiem ar granulomatozām saslimšanām, augstu kalcija un fosfora līmeni asinīs, pārlieku lielu D vitamīna līmeni asinīs vai ar alerģisku reakciju uz preparātu. Īpaši piesardzīgiem jābūt arī pacientiem ar nierakmeņiem un nieru saslimšanām.
Sievietes lieto aktīvāk
Pētījums atklāj, ka gan sievietes (38% aptaujāto sieviešu), gan vīrieši (33% aptaujāto vīriešu) biežāk norādījuši, ka lieto D vitamīnu ikdienā. Kursa viedā D vitamīnu lieto 22% aptaujāto sieviešu un vien 13% aptaujāto vīriešu. Retāk nekā kursu reizi gadā to lieto 10% sieviešu un 11% vīriešu, bet D vitamīnu šobrīd nelieto, bet iepriekš ir lietojuši 16% aptaujāto vīriešu un 14% aptaujāto sieviešu. Zīmīgi, ka vien 14% aptaujāto sieviešu norādījušas, ka D vitamīnu pēdējā gada laikā nav lietojušas vispār, kamēr no vīriešiem tie ir 23%.
Ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver – D vitamīns ir vienlīdz nepieciešams gan sievietēm, gan vīriešiem. Pirms sākt lietot D vitamīnu, būtu nepieciešams noteikt laboratoriski D vitamīna līmeni, jo D vitamīna preparātu devas ir atkarīgas no šī vitamīna līmeņa asinīs. Taču katrs pacients ir individuāls, tādēļ svarīgi ir novērtēt arī citus faktorus, kas var ietekmēt D vitamīna līmeni asinīs, tā uzsūkšanos, sintēzi, piemēram, pacienta blakusslimības, lietotie medikamenti, ģeogrāfiskā platuma grādi, miesas uzbūve, vecums, rase, atrašanās ilgums saulē.
Visretāk lieto jaunieši
Visaktīvākie D vitamīna lietotāji ir cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, no kuriem 40% D vitamīnu lieto ikdienā. Nākamā aktīvākā vecuma grupa ir 55-74 gadīgie, no kuriem D vitamīnu ikdienā lieto 37% aptaujāto. Savukārt vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem tie ir 36%, bet 45-54 gados –32%. Visretāk D vitamīnu lieto jaunieši no 18 līdz 24 gadiem, no kuriem D vitamīnu ikdienā lieto 27%.
Kā skaidro ģimenes ārste, D vitamīns ir nepieciešams visām vecumgrupām visa mūža garumā – zīdaiņiem, bērniem, jauniešiem, pieaugušajiem un senioriem. Mainās vien devas dažādās vecumgrupās. Vislabāk to uzņemt maltītes laikā, neatkarīgi no diennakts laika.
Turklāt D vitamīnu var lietot arī bērni –to drīkst sākt lietot no otrās dzīves nedēļas. Zīdaiņa vecumā D vitamīns jālieto rahīta un osteomalācijas profilaksei – 400-1000 SV dienā, neiznēsātiem bērniņiem apmēram 1000 SV.Arī pēc viena gada vecuma nepieciešams lietot D vitamīnu ikdienā uzturošās devās. Lai noteiktu precīzu devu, ir nepieciešams noteikt D vitamīna līmeni asinīs.
Pasaulē pieejami D vitamīna devu kalkulatori, shēmas, pēc kurām tiek nozīmētas ārstnieciskās un balstdevas. Ārstnieciskās devas ir aptuveni 70-80 SV/kg. Balstdevas no 1 gada līdz 10 gadu vecumam ir 2000 SV dienā, no 11 līdz 17 gadu vecumam 4000 SV, pieaugušajiem 4000 SV.
Interesanti, ka visbiežāk to, ka pēdējā gadā lietojuši D vitamīnu, norāda respondenti no Siguldas, Jūrmalas un Rīgas. Savukārt būtiskas atšķirības starp latviešu un krievu valodā runājošajiem respondentiem nav novērotas – abu grupu D vitamīna lietošanas paradumi būtiski neatšķiras.
Aptauju veica D vitamīna zīmols VIGANTOLVIT sadarbībā ar pētījumu centru Gemius Latvia šī gada oktobrī, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem par D vitamīna lietošanas paradumiem. Pētījumā piedalījās 1341 respondents.
Gandrīz divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju jeb 61% pēdējo divu gadu laikā vismaz reizi ir lietojuši antibiotikas, savukārt cilvēku ar iegūtu pamatizglītību vidū šis rādītājs ir 85%, noslēdzoties Pasaules Antibiotiku nedēļai secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringā.
Pētījums atklāj, ka salīdzinājumā ar vīriešiem, pēdējo divu gadu laikā antibiotikas vairāk lietojušas tieši sievietes (64% pret 59%). Antibiotiku lietošana biežāka bijusi krievvalodīgo ģimenēs (70%), kamēr ģimenēs, kurās sarunvaloda ir latviešu, – 57%. Rezultāti atklāj arī kādu interesantu tendenci – jo augstāks izglītības līmenis, jo retāk pēdējo divu gadu laikā ir nācies lietot antibiotikas. 85% aptaujāto ar iegūtu pamatizglītību pēdējo divu gadu laikā ir lietojuši antibiotikas, vidējo vai profesionālo izglītību ieguvušo vidū šis rādītājs ir 61%, bet starp augstāko izglītību ieguvušajiem – 60%. Līdzīga sakarība veidojas starp antibiotiku lietošanu pēdējo divu gadu laikā un aptaujāto ienākumu līmeni– 70% respondentu ar zemu ienākumu līmeni pēdējo divu gadu laikā vismaz reizi ir lietojuši antibiotikas, kamēr cilvēku ar augstiem ienākumiem vidū šis rādītājs ir krietni zemāks – 59%.
Kad sākt lietot?
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka antibiotikas ir medikamenti, kas nonāvē baktērijas vai nomāc to augšanu. Tās ir paredzētas tikai bakteriālu infekciju ārstēšanai, piemēram, pneimonijai, ādas, urīnceļu un citām infekcijām. Eksperte atgādina, ka antibiotikas nevar palīdzēt pret slimībām, kuras nav baktēriju izraisītas, piemēram, saaukstēšanos un vīrusu izraisītām saslimšanām. Antibiotiku lietošanas ilgums var būt ļoti atšķirīgs: var būt vienreizēja deva, 3 dienu kurss, visbiežāk 7 līdz 10 dienu kurss, 21 dienu kurss vai pat ilgāk. Antibiotiku lietošanas ilgums atkarīgs no baktērijas veida, slimības smaguma un citiem faktoriem, tomēr pirms to lietošanas noteikti ir jākonsultējas ar ārstu. Ģimenes ārste norāda, ka nav tādu pacientu, kuri nevarētu lietot antibiotikas, tomēr īpaši jāuzmanās ir grūtniecēm, lai nekaitētu auglim, kā arī mazāka antibiotiku deva parasti tiek noteikta gados vecākiem cilvēkiem un aknu vai nieru slimniekiem. Biežākās antibiotiku blaknes ir gremošanas traucējumi – slikta dūša, caureja, sāpes vēderā. Šīs blaknes var mazināt probiotiķu lietošana. Retāka blakusparādība ir izsitumi uz ādas, ļoti reti – spēcīgas alerģiskas reakcijas, kad antibiotiku lietošana jāpārtrauc.
Biežākās kļūdas
Tipiskākās antibiotiku lietošanas kļūdas ir:
nepamatota antibiotiku lietošana;
nepareiza antibiotiku lietošana, piemēram, 3 reižu vietā tiek lietots 2 reizes;
mazinoties simptomiem, antibiotiku lietošana tiek pārtraukta.
Z. Zitmane uzsver, ka patvaļīga antibiotiku lietošana var atstāt graujošas sekas gan uz pacienta, gan sabiedrības veselību. Tā rezultātā var attīstīties baktēriju nejutīgums jeb rezistence pret antibiotikām. Palielinoties pret vairākām antibiotikām nejutīgo baktēriju skaitam, pakāpeniski var rasties situācija, kad baktērijas ir rezistentas pret visām pieejamām antibiotikām. Sliktākajā scenārijā tas var atgriezt sabiedrību “pirms antibiotiku laikmetā”, kad jebkura baktēriju izraisīta slimība varēja izraisīt nāvi.
Lai samazinātu rezistenci pret antibiotikām:
svarīgi ievērot ārsta norādījumus par antibiotiku lietošanas biežumu un ilgumu;
nelietot antibiotikas pret saaukstēšanās un gripas simptomiem, piemēram, drudzi;
nelietot medikamentus, kas palikuši pēc iepriekšējā ārstēšanās kursa.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada aprīlī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Latvijas iedzīvotāji ģimeni un draugus mīl vairāk nekā sevi, turklāt katrs piektais atzīst, ka sevi nemīl. „Grindeks” kampaņas„Parūpējies par sevi” ārsts Dr. Egils Einārs Jurševics norāda, ka šāda sagrozīta attieksme atstāj bīstamas sekas uz cilvēka veselību, bet ilgtermiņā laupa spēju pilnvērtīgi parūpēties par tuvajiem.
„Veselīga attieksme pret sevi vairo dzīves kvalitāti un labsajūtu. Piemēram, vairāk nekā puse aptaujāto nodarbojas ar seksu vismaz reizi nedēļā, bet 6% – katru dienu. Turklāt to vidū, kas ar seksu nodarbojas vairākas dienas nedēļā, vairāk ir cilvēku ar augstāko izglītību, augstiem ienākumiem, tie atrod laiku sportošanai vismaz reizi nedēļā, kā arī velta laiku hobijiem un nekā nedarīšanai. Protams, redzam, ka sociālekonomiskie apstākļi ietekmē prioritātes – aptaujātie mēdz upurēt miegu naudas un darba dēļ, tomēr, aicinām ikdienas skrējienā cilvēkus neaizmirst par sevi,”stāsta Dr. Egils Einārs Jurševics, AS „Grindeks” valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos.
Pētījumā atklāts, ka cilvēki ģimeni un draugus mīl vairāk nekā sevi, tad sevi, bet pēc tam mīlestības skalā ierindojas mājdzīvnieki, mājoklis, hobiji, un kā pēdējie – darbs un kolēģi. Ģimeni visvairāk mīl sievietes, mājsaimnieces vai tās, kuras atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā. Pozitīvi, ka sevis un ģimenes mīlētāji izceļas arī ar veselīgākiem paradumiem – tie vairāk nekā citi pavada laiku ārā vai velta hobijiem, lieto vitamīnus vai uztura bagātinātājus, dzer ūdeni un mazāk lieto alkoholu.
„Dati apstiprina, ka tie, kas vairāk mīl, piekopj veselīgākus paradumus. Piemēram, starp cilvēkiem, kuri ļoti mīl mājdzīvniekus, vairāk ir tādu, kas vismaz stundu dienā pavada ārā. Tas varētu būt skaidrojams ar regulāru suņu vešanu pastaigās. Šie cilvēki biežāk kā citi ne tikai dodas pastaigās, bet katru dienu velta laiku hobijiem un rūpējas par sevi. Tāpat tie, kas ļoti mīl kādu hobiju, biežāk nekā citi sporto un pavada laiku svaigā gaisā,” atklāj Māra Tauriņa, pētījumu kompānijas „GfK Baltic” vadītāja.
Vēl dati atklāj, ka darbu vairāk nekā citi ļoti mīl pašnodarbinātie, uzņēmēji, zemnieki un šķīrušies cilvēki.
„GfK Baltic” veica Latvijas interneta lietotāju pētījumu 2016. gada oktobrī, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 16 līdz 65 gadiem.
23% Latvijas iedzīvotāju saņem nepietiekamu atpūtu, miegā vidēji pavadot sešas stundas vai pat mazāk (piecas stundas vai mazāk naktī miegā pavada 5%, sešas stundas — 18%), secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas veikts sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Tāpat pētījumā atklāts, ka vidēji septiņas stundas guļ 42% respondentu, astoņas stundas — 30%, deviņas stundas vai vairāk — 5%, bet konkrētu atbildi nespēja sniegt 1% aptaujāto. 33% katru vai gandrīz katru nakti pamostas, lai padzertos vai dotos uz tualeti, 17% šo nolūku vadīti mostas pāris reizes nedēļā, 15% pāris reizes mēnesī, 18% retāk nekā pāris reizes mēnesī, savukārt 14% respondenti snieguši atbildi, ka naktī minēto iemeslu dēļ nekad nemostas. Iegūtie dati parāda, ka, palielinoties vecumam, iedzīvotāji naktī mostas biežāk. Piemēram, vecumā no 64-75 gadiem 66% mostas katru vai gandrīz katru nakti, lai aizietu uz tualeti vai padzertos. Vecuma grupā no 55-63 gadiem šis rādītājs ir 46%, vecumā no 45-54 gadiem – 26%, starp iedzīvotājiem vecumā no 35-44 gadiem 22%, savukārt vecuma grupās 25-34 un 18-24 šie rādītāji ir attiecīgi 17% un 13%.
Miega neatsveramā nozīme
Cilvēks nevar iztikt bez miega, jo tā ir viena no fizioloģiskajām vajadzībām. Miegs un tā kvalitāte ietekmē gan fizisko, gan arī garīgo labsajūtu. Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka miegā organisms atpūšas, tiek apstrādāta dienā uztvertā informācija, svarīgāko saglabājot, bet nevajadzīgo izdzēšot jeb aizmirstot. Ar apziņu saistītā psihiskā darbība izslēdzas, bet aktivizējas organisma iekšējie atjaunošanās un vajadzīgo vielu uzkrāšanas procesi. Speciāliste norāda, ka ilgstoša neizgulēšanās (vismaz 3 mēnešus) pavājina imunitāti, paaugstina dažādu saslimšanu riskus, sākot no dažādiem vīrusiem, līdz pat sirds slimībām, diabētam u. c. problēmām. Nepietiekams miegs nozīmē, ka organismam nepietiek laika atjaunoties, kā rezultātā rodas nespēks, grūtības koncentrēties, izteiktas garastāvokļa svārstības un nomāktība.
Cik stundas ieteicams pavadīt miegā?
Miega ilgums katram cilvēkam var būt individuāls, tomēr vidēji pieaugušam cilvēkam vajadzētu gulēt 7-8 stundas diennaktī. Senioriem šis laiks var būt īsāks – ap 5-6 stundām. To, cik daudz miega nepieciešams katram cilvēkam, ietekmē ne vien fizioloģiskas vajadzības, bet arī tas, kāds ir darbs (fizisks vai garīgs), cik daudz ir fizisko aktivitāšu u. c. faktori. BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj, ka tieši vecāka gadagājuma cilvēki biežāk norādījuši, ka guļ mazāk. Piemēram, vecumā no 64-75 gadiem 22% aptaujāto norādījuši, ka katru nakti vidēji guļ 6 stundas vai mazāk, kamēr vecuma grupā 18-24 šādu atbildi sniedza 14% aptaujāto.
Kādi faktori ietekmē miega kvalitāti?
Ģimenes ārste Z. Zitmane skaidro, ka miega kvalitāti ietekmē vairāki faktori – miega režīms, pirmsmiega rituāli, fizisko aktivitāšu daudzums, matrača un spilvena piemērotība, kā arī gaisa temperatūra. Tāpat istabā nedrīkstētu būt pārāk gaišs un trokšņains. Attiecībā uz miega režīmu 40% aptaujāto gulēt dodas ap 23:00, 25% ap 24:00, 21% ap 22:00, savukārt 9% gulēt dodas 01:00 vai vēlāk, kā arī 3% pulksten 21:00 vai agrāk. Saistībā ar mošanos no rīta 36% snieguši atbildi, ka parasti to dara ap 07:00, 31% ap 06:00, 14% ap 08:00, 10% pulksten 05:00 vai agrāk, savukārt 7% mostas 09:00 vai vēlāk. Ārste Z. Zitmane norāda, ka svarīgākais ir tas, cik daudz laika tiek atvēlēts miegam. Ir cilvēki, kas nevar izgulēties, ja nav devušies gulēt laicīgi, tomēr citi jūtas labāk, ja gulēt iet vēlu un vēlu arī ceļas.
Tāpat eksperte norāda, ka īsi pirms došanās gulēt ieteicams doties pastaigā svaigā gaisā. Vēlams ieviest arī kādus rituālus pirms miega, piemēram, lasīt grāmatu, lai organisms jau laikus var atslābt un būtu vieglāk aizmigt. Ļoti svarīgi būtu ik dienu (arī brīvdienās) mosties un doties gulēt vienā un tajā pašā laikā. Liela nozīme ir arī miega videi – matracim un spilvenam jābūt ērtam un piemērotam individuālajām vajadzībām, istabai jābūt klusai un tumšai, vēlamā gaisa temperatūra istabā ir 18°C.
Sekošana miega kvalitātei
Pasaulē aizvien lielāku popularitāti iegūst dažādas viedierīces, kas ļauj mērīt miega kvalitāti un sekot līdzi miega cikliem. BENU Aptiekas Veselības monitoringā atklāts, ka kopumā 22% aptaujāto ar aktivitāšu mērītāju vai sporta pulksteni mēdz sekot līdzi miega kvalitātei (6% to dara regulāri, 6% dažkārt, bet 10% reti). Visbiežāk ar dažādu viedierīču palīdzību miega kvalitātei seko līdzi jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Kopumā 36% šīs grupas respondentu norādījuši, ka miega kvalitātes mērīšanai izmanto aktivitāšu mērītājus vai sporta pulksteņus.
Ko pirms gulētiešanas nebūtu ieteicams darīt?
Dienas otrajā pusē nevajadzētu lietot kofeīnu saturošus dzērienus (kafiju, stipru tēju, enerģijas dzērienus). Stundu pirms gulētiešanas nevajadzētu skatīties telefona vai datora ekrānā, jo to radītā zilā gaisma traucē organismam dabiski izstrādāt miega hormonu melatonīnu un var radīt grūtības aizmigt. Nav ieteicams arī skatīties televizoru vai spēlēt videospēles. Pirms došanās gulēt nebūtu vēlams arī pārēsties, jo tas ne vien traucēs aizmigt, bet arī radīs pastiprinātu slodzi gremošanas sistēmai, kam naktī būtu jāatpūšas, nevis jāstrādā pastiprinātā režīmā.
Regulāras fiziskas aktivitātes ir būtisks veselības un labsajūtas priekšnoteikums, kas samazina dažādu saslimšanu un depresijas riskus, uzlabo ārējo izskatu, kā arī uzlabo pašapziņu un stiprina pārliecību par sevi. Jaunākie BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj: 16% SKDS veiktās aptaujas dalībnieku ar fiziskajām aktivitātēm nodarbojas katru dienu, 17% – 3 līdz 4 reizes nedēļā, 23% – 1 līdz 2 reizes nedēļā, 26% – retāk nekā reizi nedēļā, bet vēl 14% snieguši atbildi, ka ar fiziskajām aktivitātēm nenodarbojas.
Tāpat pētījumā secināts, ka 70% respondentu visbiežāk izvēlas pastaigāties, 26% nodarbojas ar riteņbraukšanu vai triatlonu, 22% nodarbojas ar vieglatlētiku (skriešana, soļošana, lēcieni u. tml.), 11% nodarbojas ar vingrošanu, kā arī 10% ikdienā nūjo. Interesanti, ka nūjošana ir izteikti populārāka vecāka gadagājuma cilvēku vidū. Vecumā no 35 līdz 44 gadiem ar nūjošanu nodarbojas 5% respondentu, no 45 līdz 54 gadiem šis rādītājs ir 11%, no 55 līdz 63 gadiem 17%, bet vecumā no 64 līdz 75 gadiem 23% nodarbojas ar nūjošanu. Tāpat kopumā 10% nodarbojas ar peldēšanu vai ūdens aerobiku, 9% apmeklē trenažieru zāli, tikai 6% piedalās komandas sporta veidos (futbols, basketbols, volejbols, handbols un citi), 5% nodarbojas ar ziemas sporta veidiem (slēpošana, slidošana, snovbords un citi). Neskatoties uz to, ka orientēšanās sports tiek dēvēts par Latvijas masu sportu, tikai 2% respondentu norādījuši, ka ik pa laikam nodarbojas ar šo sporta veidu.
Fizisko aktivitāšu neatsveramā nozīme
Regulāras fiziskās aktivitātes uzlabo sirds un asinsvadu veselību, izturību un stāju, kā arī mazina aptaukošanās riskus un palīdz uzturēt optimālu ķermeņa svaru. Tāpat tās var uzlabot psiholoģisko labsajūtu, samazināt stresu, nomāktības un vientulības sajūtu un uzlabot pašvērtējumu. Pasaules Veselības organizācija (PVO) rekomendē pieaugušajiem veikt 30 un vairāk minūšu ilgas mērenas intensitātes fiziskās aktivitātes vairumā nedēļas dienu, vēlams – katru dienu. Šis rekomendētais aktivitāšu ilgums var būt sadalīts īsākos periodos, vēlams ne mazākos kā 10 minūtes, taču pat īslaicīgas fiziskās aktivitātes spēj ievērojami uzlabot veselību, piemēram, lifta vietā izmantojot kāpnes. Bērniem vajadzētu būt fiziski aktīviem vismaz 60 minūtes dienā. Fiziskie vingrinājumi vismaz divas reizes nedēļā uzlabo un saglabā muskuļu spēku, lokanību, kā arī nostiprina kaulus. Fitnesa treneris un viens no CrossFit kustības pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis piebilst, ka treniņu biežums kopumā ir atkarīgs arī no cilvēka dzīvesveida. Sēdoša darba darītājiem katru dienu vajadzētu atvēlēt 30 minūtes līdz 1 stundu, izskrienot lēnu krosiņu vai izdarot ķermeņa nostiprinošus treniņus visām locītavām un muskuļu grupām. Tiem, kam ir aktīvs darbs, varētu pietikt ar 2 līdz 3 treniņiem nedēļā, pa stundai izdarot stiepšanās, jogas vai pilates treniņus. Tāpat sirds un asinsvadu, nervu un vielmaiņas sistēmas nostiprināšanai ieteicams regulāri paskriet vai pabraukt ar velo.
Ķermenim svarīga ir vispusība!
K. Zlidnis uzsver, ka sporta veida izvēli nosaka dažādi faktori – gaume, raksturs, ķermeņa tips, fiziskās iespējas, pieejamība un citi faktori. Piemēram, cilvēkiem ar lielu lieko svaru nav ieteicams skriet, bet gan nūjot, meitenēm vairāk patīk sievišķīgi sporta veidi – dejas, joga, pilates, savukārt vīriešu vidū populārāks ir bokss, CrossFit un citi. Tomēr kopumā viss ir atkarīgs no cilvēka vēlmēm un sportiskajām ambīcijām. Tomēr jāatceras, ka ir svarīgi attīstīt ķermeņa un fizisko īpašību vispusību – jātrenē gan spēks, ātrums un elastība, gan arī koordinācija, līdzsvars, izturība un citas īpašības.
Pirms sporto – iesildies!
Lai sagatavotu ķermeni fiziskai slodzei un maksimāli samazinātu traumu risku, ir būtiski veikt iesildīšanās vingrinājumus. Pētījuma rezultāti liecina, ka tikai 21% respondentu pirms fiziskas slodzes vienmēr iesildās, 23% to dara dažkārt, 26% reti, savukārt 26% to nedara nekad. Interesanti, ka gados jaunāki respondenti (18–44 gadi), pilsētu iedzīvotāji un tie, kuri biežāk veic atsildīšanās vingrinājumus un nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm (vismaz 1–2 reizes nedēļā), biežāk veic arī iesildīšanās vingrinājumus. K. Zlidnis skaidro, ka iesildīšanās vingrinājumus ir svarīgi veikt, ja treniņa pamatdaļā ir paredzēta augstas intensitātes slodze. Iesildīšanās sagatavo organismu – sirdi, locītavas un muskuļus kardio un spēka treniņiem. Iesildīšanās procesam jābūt kā lēnam skrējienam apmēram 12 minūšu garumā, iekļaujot arī dinamiskus lokanības vingrinājumus atkarībā no muskuļu grupas, kuras paredzēts noslogot. Jāņem vērā, ka ir arī specifiskā iesildīšanās, kuras laikā tiek pildīti tehniski sarežģītāki vingrinājumi atbilstoši paredzētajam sporta veidam. Bez iesildīšanās uzsākot augstas intensitātes treniņus, var sareibt galva, kļūt nelaba dūša, sākties aizdusa un neritmiska elpošana.
Atceries arī par atsildināšanos!
Lielākā daļa respondentu (57%) veic arī ķermeņa atsildīšanās vingrinājumus. Vienmēr to dara 15% respondentu, 18% — dažkārt, 24% — reti, bet 38% respondentu to nedara vispār. To biežāk dara gados jaunāki respondenti (18–44 gadi), tie, kuri biežāk veic iesildīšanās vingrinājumus, un tie, kuri biežāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm (vismaz 1–2 reizes nedēļā). K. Zlidnis norāda, ka atsildīties ir tikpat svarīgi, cik iesildīties, jo tas palīdz nomierināt organismu un pakāpeniski samazināt treniņa intensitāti, nomierinot sirds darbību un elpošanu. Atsildīšanās var būt arī lēns skrējiens apmēram 12 minūšu garumā un statiski stiepšanās vingrinājumi, stiepjot treniņā noslogotās muskuļu grupas. Gan iesildīšanās, gan atsildīšanās samazina traumatisma iespējas treniņa procesā.
Eksperts uzsver, ka iesildīties un atsildīties ir vienlīdz svarīgi pilnīgi jebkurā vecumā, jo gan jauniem, gan veciem irnepieciešams rūpēties par sirds veselību, nepārslogojot to ar pārlieku lielu pulsu jau treniņa sākumā, kā arī neļaujot savai sirdij sisties ātrāk par atļauto pulsa zonu. Jaunākiem cilvēkiem sirds var nebūt pietiekami nostiprināta, savukārt vecāka gadugājuma cilvēkiem tā jau ir novājināta, tāpēc jābūt uzmanīgiem ar pārāk augstas intensitātes treniņiem.
Stundu ilgs treniņš būtu jāsadala trīs fāzēs, kas ietver iesildīšanos, treniņa pamatdaļu un atsildīšanos. Iesildīšanās daļai jāparedz aptuveni 15 minūtes, pamatdaļai – spēka vai kardio treniņam – 30 minūtes, kā arī 15 minūtes, lai atsildītos. Vispārējai fiziskai sagatavotībai būtu svarīgi pamīšus veikt gan spēka, gan izturības treniņus vai arī kombinēt tos vienā treniņā.
Kontrolē pulsu!
Pulss atspoguļo sirdsdarbības frekvenci jeb biežumu, respektīvi, parāda, cik reižu minūtē tā saraujas, lai izsviestu asinis. BENU Aptiekas Veselības monitoringā secināts, ka 42% respondentu, nodarbojoties ar sportu un tamlīdzīgām aktivitātēm, kopumā seko līdzi savam pulsam (11% — bieži, 13% — dažkārt, 18% — reti). Tomēr lielākā daļa respondentu (57%) savam pulsam līdzi neseko. Savam pulsam biežāk līdzi seko seniori (64–75 gadi) un tie, kuri biežāk veic iesildīšanās un atsildīšanās vingrinājumus, kā arī tie, kuri kopumā biežāk nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. K. Zlidnis skaidro, ka visprecīzāk maksimālo sirds pulsu, aerobās un anaerobās pulsa zonas var noskaidrot pie sporta ārsta, jo vispārējās formulas pulsa robežām ir tikai aptuvenas. Tāpat svarīgi ir zināt savu treniņu mērķi, proti, vai tā ir tauku dedzināšana, spēka un izturības vai atjaunojošie treniņi. Universālā formula vidējas intensitātes treniņam ir 220 mīnus cilvēka vecums x 0,6. Iegūtais rezultāts aptuveni atbilst optimālajam pulsam treniņa laikā. Lai kontrolētu pulsu, var izmantot pulsa jostas, sporta pulksteņus vai skaitīt sirds sitienus minūtē manuāli pie kakla vai delnas locītavas.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada jūnijā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Koronavīruss uz durvju roktura, televīzijas pults vai ūdens krāna var saglabāties arī pēc tam, kad pats tā nēsātājs jau izveseļojies. Lai iegūtu pierādījumus tam, cik ilgi vīruss ir sastopams mājsaimniecībās Latvijā, valsts zinātniskā institūta BIOR paspārnē notiek pētījums tieši par vīrusa paliekām to cilvēku mājās, kuri to izslimojuši.
39% Latvijas iedzīvotāju zobus tīra tikai vienreiz dienā, 54% to dara divreiz dienā, 2% – trīsreiz dienā, bet 3% respondentu snieguši atbildi, ka zobus netīra vispār. Savukārt zobu diegu katru vai gandrīz katru dienu lieto 17% iedzīvotāju, 3 līdz 4 reizes nedēļā to dara 8%, reizi nedēļā – 11%, pāris reizes mēnesī vai retāk – 14%, bet gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju (48%) zobu diegu nelieto vispār, secināts jaunākajos BENUAptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.
Neaizmirsti par zobu diegu!
Mutes dobuma higiēna neaprobežojas tikai ar zobu tīrīšanu, jo tikai ar zobu birsti nav iespējams pilnībā iztīrīt zobu spraugas un noņemt tur esošo aplikumu. Šim nolūkam ir nepieciešams zobu diegs. Tas palīdz noņemt uzkrāto aplikumu starp zobiem un pie smaganām. Aplikums, kas krājas starp zobiem ilgākā laika periodā paaugstina kariesa attīstības risku. Jāsaprot, ka, nelietojot zobu diegu, pacienti veicina smaganu iekaisuma attīstību – tās kļūst jutīgas, asiņo, kā arī bieži iekaist. Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse atgādina, ka, izvēloties zobu birsti, jāpievērš uzmanība sariņu cietības pakāpei – tai ir jābūt mīkstai. Pacienti, kuri tīra zobus ar vidējas cietības sariem, kairina smaganas, tādējādi veicinot smaganu atkāpšanos un smaganu un zobu jutīguma parādīšanos. Svarīgi zināt, ka zobu tīrīšanas laikā nav jāpielieto spēks vai cieta zobu birste, bet gan jātīra ar pareizām kustībām un pareizi izvēlēto birsti. Pacientiem, kuriem jāuzlabo mutes dobuma higiēna, tiek ieteikta elektroniskā birste. Zobu diegam jābūt vaskotam, lai tas slīd starpzobu spraugā un netraumē smaganu. Pacientiem ar lielām starpzobu spraugām zobārsti var ieteikt zobu diegu, kurš mitruma ietekmē uzbriest, uzlabojot šo vietu tīrīšanu.
Pie zobārsta dodies pirms parādās sāpes!
D. Ķīse skaidro, ka neatkarīgi no vecuma zobārstu nepieciešams apmeklēt reizi 6 mēnešos, lai veiktu zobu pārbaudi un saņemtu profilaktiskās rekomendācijas, kas palīdz uzlabot vai uzturēt mutes dobuma higiēnu. Tāpat regulāras vizītes pie zobārsta ir nepieciešamas, lai kontrolētu agrīnos zoba bojājumus, ievērojot zobārsta ieteiktās profilaktiskās rekomendācijas. BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti uzrāda kontrastainu ainu – 50% respondentu zobārstu apmeklē reizi gadā vai biežāk, 12% to dara reizi divos gados, 5% – reizi trīs gados, 4% – reizi četros gados vai retāk, 22% pie zobārsta dodas tikai tad, kad parādās sāpes, savukārt 5% zobārstu nav apmeklējuši vispār. Īpaši satraucošs ir rādītājs, ka teju gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pie zobārsta dodas tikai, kad jau ir parādījušās sāpes. D. Ķīse atgādina, ka regulāri un profilaktiski zobārstu apmeklējumi ir daudz nesāpīgāki. Turklāt jāņem vērā, ka lielā daļā gadījumu novēlota zobu ārstēšana ir saistīta augstām finansiālām izmaksām, kā arī liels zobu audu bojājums pasliktina zoba atjaunošanas prognozi, kas nereti noved pie zoba zaudējuma.
Higiēnista apmeklējums – tikpat svarīgs!
Lai arī zobārste D. Ķīse norāda, ka higiēnistu būtu ieteicams apmeklēt reizi sešos mēnešos, pētījuma rezultāti atklāj, ka tik bieži pie higiēnista dodas tikai 5% Latvijas iedzīvotāju. Reizi ceturksnī higiēnistu apmeklē 1%, reizi gadā pie higiēnista dodas 23% aptaujāto, reizi divos gados – 13%, reizi trīs gados vai retāk – 19%, savukārt higiēnistu nekad nav apmeklējuši 33% Latvijas iedzīvotāju. Speciāliste skaidro, ka higiēnista apmeklējums ir būtisks zobakmens, cietā aplikuma un kafijas un tabakas pigmentu noņemšanai. Tomēr jāņem vērā, ka katrs pacients ir individuāls un higiēnas līmenis var ievērojami atšķirties. Tādēļ higiēnists, ņemot vērā pacienta individuālās mutes higiēnas īpašības, var noteikt arī biežākas vizītes, piemēram, reizi 3 līdz 4 mēnešos, savukārt, ja mutes higiēna ir labā līmenī un pacients cītīgi tīra zobus, higiēnista apmeklējuma biežums varētu būt reizi gadā.
Zobu veselība vairāk rūp sievietēm un jauniešiem
Aptaujas rezultāti parāda tendenci, ka lielākas rūpes par zobu veselību kopumā izrāda sievietes un jaunieši. Sieviešu vidū zobārstu vismaz reizi gadā apmeklē 56%, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir 43%. Starp jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 65% pie zobārsta dodas vismaz reizi gadā, kamēr citās vecuma grupās šie rādītāji ir 45% līdz 50% robežās. Tāpat atbildes atklāj, ka sievietes un jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem regulārāk apmeklē higiēnistu, kā arī biežāk tīra zobus un lieto zobu diegu. D. Ķīse skaidro, ka gan sievietēm, gan jauniešiem īpaši svarīgs ir estētiski vizuālais faktors, jo šīs grupas ir ļoti aktīvas komunikācijā ar citiem, tādēļ, visticamāk, arī savam izskatam pievērš lielāku uzmanību.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2020. gada augustā, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Kā liecina uzņēmuma Fazer Latvija un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktais pētījums,* tad 71% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir saskārušies ar pazeminātu D vitamīna līmeni organismā, savukārt tikai 27% norādījuši, ka savu D vitamīna līmeni organismā novērtē kā pietiekamu. Tāpat aptaujā noskaidrots, ka 99% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka D vitamīnam ir neatsverama loma cilvēka veselības nodrošināšanā un tas atbild par nozīmīgu funkciju pildīšanu mūsu organismā.
Vaicāti par kādu funkciju nodrošināšanu mūsu ķermenī atbild D vitamīns, 43% no aptaujātajiem atzina, ka uzskata, ka D vitamīns mūsu ķermenī nodrošina normālu imūnsistēmas darbību. Savukārt, 21% minēja, ka D vitamīns palīdz uzturēt zobu veselību. 23% aptaujāto respondentu uzskatīja, ka D vitamīns palīdz nodrošināt normālu smadzeņu darbību, atbild par stipriem un spēcīgiem kauliem un palīdz uzturēt normālu muskuļu darbību (37%), kā arī palīdz ķermenim cīnīties ar infekcijām (34%) un gādā par možumu un labsajūtu (33%). 57% no aptaujātajiem atzina – D vitamīns nodrošina visu augstāk minēto funkciju darbību mūsu ķermenī.
“Aptaujas rezultāti liecina par to, ka cilvēki ir informēti, ka D vitamīns ir būtisks mūsu ķermeņa pilnvērtīgai darbībai vairākos aspektos. Protams, galvenais virziens ir tas, ka D vitamīns veicina kalcija un fosfora uzsūkšanos organismā, kas ir ļoti būtiski, lai būtu stipri kauli un zobi. Tas ir ļoti svarīgi augošā vecumā bērniem, lai notiktu adekvāta skeleta veidošanās, kā arī vecākiem cilvēkiem osteoporozes profilaksei. Papildus tam D vitamīns pilda arī citas svarīgas funkcijas, piemēram, nodrošina normālu imūnsistēmas darbību. Tāpat arī garastāvoklis, darba spējas, nogurums, apātija vai depresija savā ziņā arī saistīta ar D vitamīna pietiekamību ēdienkartē. Kopumā svarīgas ir visas šīs funkcijas un, lai tās nodrošinātu, ikvienam cilvēkam dienā būtu jāuzņem 10 mikrogrami (µg) jeb 400 SV D vitamīna,” skaidro Latvijas Diētas ārstu asociācijas priekšsēdētājs un diētas ārsts Dr. Andis Brēmanis.
“Sekojot līdzi aktualitātēm, kad Latvijas iedzīvotājiem rudens – ziemas periodā bieži vien ir nepieciešams papildus uzņemt D vitamīnu, mēs Fazer turpinām radīt inovāciju maizes tirgū un vienai no pircēju iemīļotām produktu līnijām receptūrā esam pievienojuši D vitamīnu, un jau pavisam drīz pircējiem būs iespēja meklēt jaunos produktus veikalu plauktos. Fazer mērķis ir radīt produktus ar pievienoto vērtību, rūpējoties par ikviena labsajūtu un pilnvērtīgu maltīti, tādēļ ceram, ka gaidāmā produktu līnija ne vien iepriecinās gardēžus un padarīs mūsu ikdienu labāku, bet arī vērsīs uzmanību uz D vitamīna nozīmīgumu veselības un labas pašsajūtas nodrošināšanā,” stāsta “Fazer Latvija” mārketinga vadītāja Zane Bērziņa.
*Pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Pētījums veikts laika posmā no 22.12.2020. – 30.12.2020., un tajā piedalījās 500 respondenti.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, gandrīz katrs ieplāno apmeklēt kādu svētku koncertu vai satikt sen neredzētus draugus, tomēr sirsnīgos brīžus nereti var sabojāt zarnu trakta radītais diskomforts. BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti atklāj: 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju kopumā mēdz saskarties ar vēdera uzpūšanos, no kuriem 29% norādījuši, ka šīs problēmas dēļ ir izvairījušies no publisku pasākumu apmeklēšanas. Lai Ziemassvētku laiku nesabojātu vēdera uzpūšanās, uztura ieteikumos dalās uztura speciāliste Liene Sondore.
Dati parāda, ka tikai 21% pētījuma dalībnieku ikdienā nesaskaras ar vēdera uzpūšanos, savukārt starp Latvijas iedzīvotājiem, kuri kopumā mēdz saskarties ar vēdera uzpūšanos, 25% to pieredz vismaz reizi nedēļā, 21% vismaz reizi mēnesī, bet 26% retāk. Sievietes ar vēdera uzpūšanos saskaras biežāk – starp visiem, kuri saskaras ar vēdera uzpūšanos, kopumā 52% sieviešu vismaz vienu reizi mēnesī ir šī problēma, savukārt vīriešu vidū šis rādītājs ir 39%. Tomēr interesanti, ka no publiskiem pasākumiem uzpūsta vēdera dēļ biežāk izvairās tieši vīrieši, respektīvi, starp vīriešiem, kuri kopumā mēdz saskarties ar vēdera uzpūšanos, 34% snieguši atbildi, ka šīs problēmas dēļ ir izlaiduši kādu publisku pasākumu, savukārt sieviešu vidū šis rādītājs ir 24%. Pētījums neuzrāda, ka veidotās sakarība starp vēdera pūšanās biežumu un respondentu vecumu.
Starp respondentiem, kuri atzinuši, ka kopumā mēdz saskarties ar vēdera uzpūšanos, 15% atklājuši, ka šīs problēmas risināšanai ir apmeklējuši ārstu, 7% vērsušies pie farmaceita, savukārt 78% situācijas uzlabošanai nav darījuši neko.
Vēdera pūšanās iemesli
Uztura speciāliste Liene Sondore skaidro, ka vēdera uzpūšanās ir saistīta ar ēšanas paradumiem, piemēram, to, cik ātri tiek ieturēta maltīte. Ir cilvēki, kuriem vēders pūšas no kāpostiem, pākšaugiem un skābētajiem produktiem, tomēr tas pārsvarā ir individuāli. Tāpat gāzes vēderā var veicināt liels cukura (vienkāršo ogļhidrātu) un tauku, kā arī olbaltumvielu daudzums. Speciāliste atklāj, ka cilvēki bieži sūdzas par diskomforta sajūtu vēderā tieši pēc pākšaugu lietošanas uzturā. Tie uzturā būtu jālieto regulāri (vismaz reizi nedēļā), tomēr nereti veidojas situācija, ka cilvēks ilgstoši nelieto kādas produktu grupas, un tad, ieēdot, piemēram, pākšaugus, sākas vēdera uzpūšanās, jo gremošanas trakta fermenti “nesaprot” šādus produktus. Ja vēdera uzpūšanās ir regulāra, noteikti jāapmeklē gastroenterologs un tad jādodas pie uztura speciāliste.
Ieteikumi Ziemassvētku laikam
L. Sondore atgādina, ka Ziemassvētkus nevajadzētu uztvert kā pieēšanās maratonu, un ir svarīgi katram saprast svētku patieso nozīmi. Svētku mielastu ieteicams plānot ļoti rūpīgi un veikalu apmeklēt tikai ar iepriekš sagatavotu iepirkšanās sarakstu. Arī svētku laikā jāatceras par sabalansētu un veselīgu ēdienkarti, pamatēdienā iekļaujot gaļu vai zivi, piedevas un saknes, savukārt veģetāriešiem tas varētu būttofu vai tempi ar piedevām. Ziemassvētki ir kopā būšanas laiks – sarunas, prieks, dziesmas un tradīcijas. Ēdiens ir nozīmīga svētku sastāvdaļa, tomēr tai nevajadzētu kļūt par svētku būtību. Tāpēc rūpīgi plānosim svētku maltītes un neaizmirsīsim arī par fiziskām aktivitātēm!
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījums veikts 2019. gada oktobrī, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Teju puse Latvijas iedzīvotāju zobus tīra tikai reizi dienā. Savukārt 1500 aptaujāto atzīst, ka zobus ikdienā netīra vispār, tā liecina “Euroaptiekas” veiktā “Lielā Latvijas veselības testa” rezultātijautājumos par mutes higiēnu un ar to saistītiem paradumiem.
Testa rezultāti rāda, ka zobu kopšanas kultūra Latvijā ir drīzāk viduvēja. Ieteicamās divas zobu tīrīšanas reizes dienā veic vien 48% “Lielā Latvijas veselības testa dalībnieki”. Pavisam neliela daļa respondentu– 4%, zobu tīrīšanai velta laiku trīs un vairāk reižu dienā.
Galvenokārt aptaujātie par mutes un zobu higiēnu rūpējas lietojot zobu pastu (95%) un zobu birsti (89%). Krietni retāk tiek lietots zobu diegs (35%), bet mutes skalojamo līdzekli ikdienā lieto vien 26% aptaujāto.
“Arī aptieku ikdienā visbiežāk farmaceitisko padomu klienti vaicā par protēžu fiksatoriem un zobu pastām.Tie, tāpat kā zobu birstes, ir arī pirktākie mutes higiēnas produkti. Mazāk tiek iegādāts zobu diegs un mutes skalošanas līdzekļi – šo tendenci, līdzīgi kā “Lielajā Latvijas veselības testā” novēro arī farmaceiti “Euroaptiekās”,” skaidro “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.
“Lielais Latvijas veselības tests” Latvijā noritēja no 6. līdz 31. janvārim, un to aizpildīja 42 177 Latvijas iedzīvotāji.
Seksuālās attiecības ir pāra kopdzīves ļoti svarīga daļa. Harmoniskas attiecības veidojas ne tikai līdz ar kvalitatīvu komunikāciju, abpusēju sapratni un līdzīgām interesēm, bet arī veselīgu seksuālo dzīvi. Tika veikts pētījums, lai noskaidrotu, cik daudz cilvēku spēj sasniegt orgasmu. Rezultāti uzrādīja lielu nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem, un tas iedvesmoja vienu no vadošajiem zīmoliem uzsākt sociālu kustību pret orgasma nevienlīdzību.
Mūsdienās sabiedrība joprojām uzskata, ka orgasms ir tikai vīriešu privilēģija, ko apstiprina arī pagājušajā gadā veiktais Durex pētījums*. Lai gan sievietes atzina, ka nespēj sasniegt orgasmu katru reizi, tomēr 95% norādīja, ka ir apmierinātas ar situāciju.
Orgasms – privilēģija tikai vīriešiem?
Pētījuma rezultāti apliecina, ka sievietes orgasmu piedzīvo retāk, un 81% aptaujāto daiļā dzimuma pārstāvju atzina, ka nespēj sasniegt kulmināciju katra dzimumakta laikā. Situāciju skaidro seksuālās dzīves eksperte Rita Lasmane: “Vīrieši nav raduši censties savu sieviešu dēļ. Daudzi ignorē faktu, ka vīriešiem nepieciešamas aptuveni sešas minūtes, lai uzbudinātos pirms dzimumakta, bet sievietēm – 26 minūtes. Ņemot vērā, ka dzimumakts ilgst vidēji sešas minūtes, sievietes vienkārši nepaspēj nonākt līdz orgasmam.” Problēmas cēlonis ir arī tajā, ka vīriešu kulminācijas brīdis ir prioritāte, – 93% sieviešu norāda, ka domā par sava partnera apmierinātību, bet tikai 36% vīriešu domā par savu partneri.
Pētījums rāda, ka lielai daļai cilvēku patīk ļauties eksperimentiem kopā ar savu partneri. Tomēr, par spīti tam, trešā daļa aptaujāto sieviešu orgasmu dzimumakta laikā sasniedz reti vai nesasniedz vispār; 94% daiļā dzimuma pārstāvju orgasmu sasniedz, stimulējot klitoru, un tikai trešā daļa aptaujāto ir mēģinājušas klitoru stimulējošas želejas. Pētījuma rezultāti mudināja Durex ne tikai nākt klajā ar jaunu klitora stimulēšanas Intense gelu, bet arī sākt kampaņu pret orgasma nevienlīdzību ar tēmturi#OrgasmsVisiem. Kampaņas mērķis ir gāzt mītus guļamistabā un pierādīt, ka ikviens var dot un saņemt sensacionālu orgasmu katru reizi. Eksperte Rita Lasmane skaidro: “Orgasma galvenais ierosinātājs ir uzbudinājums.” Klitoru stimulējošs gels ir lielisks palīgs. Rietumu valstīs šādi geli tiek izmantoti jau kādu laiku, un pašlaik tiek kļūst arvien populārāki arī Latvijā. Dažām sievietēm sasniegt orgasmu nav viegli. Iemesli tam var būt gan fiziskas (alkohola lietošana, smēķēšana, antidepresantu lietošana), gan psiholoģiskas (spriedze, stress, emocionālas traumas) problēmas. Klitoru stimulējošas želejas tika radītas, lai sievietes vieglāk sasniegtu orgasmu, – nonākot saskarē ar sievietes dzimumorgānu jutīgajiem nerviem, gels pastiprina sajūtas, kas ļauj vieglāk sasniegt kulmināciju.
Orgasms ir veselīgs
Ir zināms, ka seksuālajai apmierinātībai ir pozitīva ietekme uz cilvēka kopējo labsajūtu, kā arī tā veicina harmoniskas attiecības starp partneriem. 80% sieviešu un 89% vīriešu atzina, ka pastāvīga seksuālā apmierinātība pozitīvi ietekmē veselību, garastāvokli un vispārējo labsajūtu. Arī Rita Lasmane apstiprina: “Regulārs seksuāls apmierinājums uzlabo pilnīgi visu cilvēka sistēmu – izdalās laimes un eiforijas hormons, kas uzlabo dzīves kopējo kvalitāti.”
Tomēr mūsdienās pāriem joprojām ir grūti runāt par savām problēmām guļamistabā. Vairāk nekā puse aptaujas dalībnieku jūtas neērti, runājot par neapmierinošu seksu ar savu partneri. “Ja cilvēki savā starpā ir spējīgi sarunāties, tad tas obligāti ir jāizmanto, diemžēl Latvijā audzināšana bieži vien neļauj cilvēkiem atvērties, tāpēc ir jāmeklē speciālisti un eksperti, kas palīdz risināt problēmu,” skaidro Rita Lasmane.
*Pētījums veikts Apvienotās Karalistes patērētāju pētījumu aģentūrā GingerComms 2016. gadā. Aptaujā piedalījās 1500 seksuāli aktīvu sieviešu un vīrieši vecumā no 16 līdz 64 gadiem.
Pētījums, kas nesen tika publicēts „The Royal Society Open Science” žurnālā, atklāj to, ka nepietiekams miegs tevi padara mazāk pievilcīgu, mazāk veselīgu, kā arī iedragā tavu sociālo dzīvi.
Pētījums atklāja to, ka miega trūkums ne vien liek tev izskatīties nogurušam, bet arī cilvēki nelabprātāk komunicē ar kādu, kurš izskatās noguris un nevesels.
Pētījums tika veikts Zviedrijā (Karolinksa Institūtā), kura laikā pētnieki nofotogrāfēja 25 vīriešu un sieviešu kārtas studentus. Viņi bildēs bija bez grima un divas naktis pēc kārtas gulēja astoņas stundas. Pēc tam viņi nofotogrāfējā studentus, kuri divas naktis gulēja tikai četras stundas. Visas fotogrāfijas tika parādītas 122 cilvēkiem, kuri tad novērtēja katra fotogrāfijā redzamā cilvēka pievilcības, veselības, izgulēšanās un uzticamības līmeni.
Protams, zemāku vērtējumu saņēma tie cilvēki, kuri gulēja mazāk, jo vērtētāji viņus uzskatīja par mazāk pievilcīgiem un veselīgiem. Viņi atzina, ka nevēlētos īpaši kontaktēties ar tādu cilvēku. Tā kā, nevajag sev ik nakti laupīt miega stundas, un tu redzēsi, kā cilvēku izturēšanās pret tevi mainās uz labo pusi!
Senākos pētījumos ir noskaidrots, ka sievietēm, kuras dzemdē bērnus savos 20-tajos gados, ir paši veselīgākie bērni, tomēr tagad jauns pētījums ir atklājis, kādi bērni piedzimst gados vecākām sievietēm.
Tomēr tam ir lielāka saistība nevis ar ģenētiskiem faktoriem, bet gan apkārtējo vidi un dzīves stāvokli.
Tās mātes, kuras ir vecumā ap 30 gadiem, ir izglītotākas, viņām ir lielāki ienākumi, viņas ir stabilākās attiecībās, kā arī piekopj veselīgāku dzīvesveidu nekā tas, kuras ir aptuveni 20 gadus vecas – tieši tādēļ arī tas, kādi dzimst viņu bērni, atšķiras.
Izrādās, ka tām mātēm, kuras dzemdē vēlāk, savos trīsdesmitajos gados, dzimst gudrāki bērni – pastāv arī lielāka iespējamība, ka šie bērni mācīsies universitātē, lai iegūtu augstāko izglītību.
Kā daļu pētījuma zinātnieki analizēja datus, kas iegūti no trim senākiem pētījumiem, kur tika aptaujāti un novēroti 10 un 11 gadus veci bērni – 1958., 1970. un 2001. gadā. Tajā laikā tika testēta bērnu atmiņa, uzmanība, lasītprasme un spēja domāt.
Divos senākajos pētījumos bērniem, kuri mātēm dzima 25 – 29 gadu vecumā, bija augstākas izziņas spējas. Tomēr jaunākajā pētījumā ir iegūti tieši pretēji rezultāti.
2001.gada pētījumā tika secināts: “Mūsdienās vecākas mātes ir advancētākas nekā jaunākas – piemēram, viņas ir izglītotākas, pastāv mazāka iespējamība, ka viņas smēķēs grūtniecības laikā, kā arī viņas ir profesionāli nostabilizējušās.” Tomēr pirms vairākiem gadiem nav teikts, ka situācija bija šāda pati.
Mainīgie pētījumu rezultāti tikai liecina par to, ka bērnu kognitīvās spējas laika gaitā ir diezgan mainījušās.
Automašīnu krāsas bieži atspoguļo īpašnieka personību. Konservatīvie pircēji biežāk izvēlas vienkrāsainus transportlīdzekļus, savukārt ekstravertāki autovadītāji dod priekšroku spilgtām krāsām. Kopumā, lai gan automašīnu ražotāji piedāvā krāsas, kas atbilst jebkurai personībai, lielākā daļa autovadītāju dod priekšroku laika pārbaudi izturējušiem toņiem.
Automašīnu krāsu popularitāte dažādās valstīs var atšķirties – ASV iecienītākie toņi var nebūt populāri Vācijā, Spānijā vai Meksikā. Automašīnu krāsu tendences nav statiskas – laika gaitā tās mainās un uzmanības centrā nonāk jaunas krāsas.
Tomēr automašīnas krāsa nav tikai stila jautājums. Piemēram, acīmredzot sarkanas krāsas automašīnas biežāk cieš avārijās, kas tikai pierāda, cik svarīgi ir rūpīgi izvēlēties pareizo krāsu. carVertical automašīnu eksperti ir veikuši pētījumu, lai noskaidrotu populārākās automašīnu krāsas un to ietekmi uz braukšanas drošību.
Autovadītāji mēdz izvairīties no krāsainām automašīnām
Valstīs ar siltu klimatu ir vairāk krāsainu transportlīdzekļu nekā ziemeļu valstīs. Spilgtas krāsas automašīnas vadīšana Norvēģijā, Kanādā vai Zviedrijā var izsaukt dažos vietējos iedzīvotājos izbrīnu, taču Kalifornijā vai Itālijā, kur spilgtas krāsas ir pašsaprotama parādība, tas būs pilnīgi normāli.
Parasti valstīs ar siltāku klimatu populārākas ir baltas krāsas automašīnas, jo balta krāsa atstaro saules gaismu, padarot šos automobiļus mazāk karstus.
Kā liecina nesen veiktais pētījums, balta auto krāsa ir vispopulārākā Austrālijā (39,1% no kopējā autoparka) un ES valstīs (26,8%). Austrālieši priekšroku dod arī sudraba (15,9%) un pelēkas krāsas automašīnām (14%). Eiropiešiem vēl vairāk patīk pelēkas krāsas (25,9%), kam seko melni transportlīdzekļi (24,5 %).
Līdzīgs melnu transportlīdzekļu īpatsvars ir arī ASV (24,7%). Tomēr amerikāņiem patīk arī baltas (20,9%) un sudraba krāsas (17,3%) automašīnas.
“71% mūsu platformā pārbaudīto automobiļu bija vienkrāsaini – melni, balti, pelēki vai sudrabkrāsas. Tas tikai pierāda, ka cilvēki ir diezgan konservatīvi, kad runa ir par transportlīdzekļu iegādi,” saka Matas Buzelis, automašīnu eksperts un carVertical komunikācijas nodaļas vadītājs.
Automašīnu krāsu tendenču maiņa
Pēdējo 20 gadu laikā ir notikušas ievērojamas izmaiņas automašīnu krāsu tendencēs. 42% 2002. gadā ražoto un iepriekš minētajā auto vēstures platformā pārbaudīto automašīnu bija pelēkas vai sudraba krāsas. Savukārt, lai gan šobrīd baltā krāsa ir viena no populārākajām, 2002. gadā baltas krāsas automašīnu principā nebija.
Šobrīd situācija ir pavisam citāda. No visām 2020. gadā ražotajām automašīnām, kas tika pārbaudītas, 26% bija pelēkas un 18% – baltas.
Melno automašīnu īpatsvars no 2002. līdz 2020. gadam ir saglabājies vairāk vai mazāk līdzīgs. Dažkārt krāsu tendences saglabājas tikai dažus gadus. Piemēram, no 2012. līdz 2014. gadam brūno automobiļu skaits pieauga, bet pēc tam turpmākajos gados sāka strauji samazināties.
Kādas krāsas automašīnas ir visdrošākās braukšanai?
Saskaņā ar carVertical veikto pētījumu transportlīdzekļa krāsai ir ietekme uz iespējamību ciest ceļu satiksmes negadījumā. 60% no platformā pārbaudītajām sarkanajām automašīnām ir iekļuvušas avārijās, padarot to par visbīstamāko auto krāsu.
Arī brūnā (59%) un melnā (57%) ir automašīnu krāsas, kas avārijās cieš biežāk nekā citas, tām seko dzeltena (55%), zila (54%), balta (50%) un pelēka (50%). Lai gan atšķirības starp lietotām automašīnām nav būtiskas, pētījums liecina, ka konkrētu krāsu transportlīdzekļi ir mazāk pakļauti negadījumiem.
“Nav nekāds pārsteigums, ka sarkanas krāsas automašīnas biežāk iekļūst ceļu satiksmes negadījumos. Sporta automašīnas parasti tiek krāsotas sarkanā krāsā, un ātruma entuziasti biežāk izvēlas sarkanas automašīnas nekā konservatīvi autovadītāji. Tas ir pietiekami, lai saprastu, kāpēc sarkanās automašīnas ir šī konkrētā saraksta augšgalā,” skaidro M. Buzelis.
Pēdējās desmitgadēs automašīnu ražotāji ir ieviesuši daudz spilgtu krāsu. Taču neizskatās, ka pelēkā, baltā vai melnā krāsa drīzumā zaudēs savu popularitāti.
Latvijas iedzīvotāju ikdiena kļūst arvien steidzīgāka, tomēr bieži vien mēs paši, ieradumu spēka dzīti, rodam kavēkļus, kas zog mums laiku. 58% iedzīvotāju atzīst, ka viņiem lielāko nelietderīgi pavadītā laika daļu aizņem sērfošana internetā, datorspēles un sociālie tīkli; 33% “laiku nozog” TV skatīšanās, bet 28% – satiksmes sastrēgumi, kas paildzina ceļā uz darbu vai mājām iztērēto laiku. Tā secināts Narvesen sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS veiktajā aptaujā.
Savukārt 27% steidzīgo uzskata, ka lielākais laika zaglis ir arī maltītes gatavošanai nepieciešamais laiks. Maltītes gatavošana kā laika zaglis biežāk tiek minēts tieši sieviešu vidū. Maltītes pagatavošana vakariņām vai līdzi ņemšanai uz darbu var būt ļoti laikietilpīgs process, tāpēc arvien vairāk steidzīgie cilvēki izvēlas iegādāties maltītes līdzi ņemšanai. Tās vismaz dažas reizes nedēļā iegādājas teju 30% iedzīvotāju. Iegādāto līdzņemamo maltīšu pieaugums novērots arī Narvesen veikalu tīklā – pieprasījums pēc sviestmaizēm pēdējā gada laikā ir palielinājies pat par 50%. Arvien biežāk iedzīvotāji iegādājas arī gatavos salātus un svaigus augļus un dārzeņus, bet svaigi spiesto sulu apjoms ir audzis teju par 30%.
Kas traucē efektīvi plānot laiku?
“Vairāk nekā 90% mūsu darbību ir automātiski ieradumi,” stāsta personīgās meistarības treneris, Artūrs Zeltiņš, “tas nozīmē, ka mēs lielāko daļu savas dzīves patiesībā nekontrolējam. Mēs ļaujamies saviem paradumiem – kur domas un rīcība mūs aizved, tur arī esam. Cilvēki saka – “Man trūkst laika!” Tā ir ilūzija, kurā mēs dzīvojam. Patiesībā laika netrūkst, tas ir vienīgais resurss, kas visiem cilvēkiem ik dienas tiek izsniegts vienādi – 365 dienas gadā, 24 stundas diennaktī, 60 minūtes stundā. Ja mēs iztērējam vienu stundu laika zagļu aktivitātēm, mums tūlīt tiek iedota nākamā, kas var tikt izmantota lietderīgāk. Laiks ir tāds resurss, kuru mums iedot par brīvu – kamēr dzīvojam, mums to dod. Cilvēkiem netrūkst laika, bet gan ieradumi, kas ļautu dzīvi organizēt efektīvi. Labā ziņa – tos var uztrenēt!”
Prāts ir mūsu sabiedrotais cīņā ar laika zagļiem
Vispirms ir jāuztrenē savu prātu sadarboties ar tevi, nevis likt šķēršļus. Prāts mums būs sabiedrotais, ja mēs tam liksim darīt to, kas mums vajadzīgs. Piemēram – mēs varam katru dienu, dodoties uz darbu, domāt par to, kā mums nepatīk šie sastrēgumi. Ko tas dod? – Sabojātu garastāvokli sev un citiem! Tā vietā labāk sākt domāt – ko tad īsti es gribu? Darbu citā vietā, citā laikā? Dzīves vietu citā vietā? Varbūt mana vieta ir citur, nevis lielpilsētā? Tie ir lielie jautājumi, kas daudzus baida, tie liek uzņemties atbildību par savu dzīvi. Tāpēc zemāk minētie padomi vairāk derēs drosmīgajiem.
Vispirms sākam ar to, ka saprotam, kas mūsu dzīvē ir patiešām svarīgs un vērtīgs. Kas ir tās vērtības, kas ir vissvarīgākās un dod piepildījuma sajūtu?
Noformulējam konkrētus mērķus, kas šīs vērtības realizēs dzīvē.
Atveram acis un ausis un sākam pamanīt veidus, kā tos īstenot. Meklējam nevis šķēršļus vai neizdošanās iemeslus, bet piemērus, kā to ir izdarījuši citi, un kā to varu izdarīt es.
Parasti tikai šeit praktiskie laika plānošanas paņēmieni sāk reāli darboties, jo ir īstā motivācija.
“Konkrētus laika plānošanas knifus ir vērts apskatīt tad, kad ir radusies motivācija tos izmantot, ne agrāk. Tāpēc došu padomu – konstatējot savu laika zagli, uzdod sev jautājumu – “Ko es gribu tā vietā?” Izdomā tādu risinājumu, kas tev patiešām patīk, apraksti – kāda būs dzīve tad, kad tas būs īstenojies. Vislabāk ar konkrētiem piemēriem. Un tad izveido plānu – kā es to īstenošu maziem konkrētiem soļiem,” iesaka Artūrs.
Par Narvesen
Narvesen ir vadošais mazumtirdzniecības franšīzes tīkls, kas visā Latvijā nodrošina ērtu iespēju ātri atjaunot enerģiju un saņemt ikdienā visnepieciešamākās preces un pakalpojumus. 249 tirdzniecības vietās Narvesen piedāvā daudzveidīgu svaigu un garšīgu ēdienu klāstu, atspirdzinošus dzērienus un plašu jaunāko preses izdevumu izvēli. Franšīzes tīkls Latvijā darbojas no 1997. gada, un Narvesen uzņēmumos, ieskaitot franšīzes ņēmējus, strādā vairāk nekā 650 darbinieki.
Narvesen franšīzes darbību Latvijā pārrauga uzņēmums SIA Narvesen Baltija, kurš pieder norvēģu uzņēmumam Reitan Convenience. Narvesen ietilpst Reitan uzņēmumu grupā, kas pārstāvēta Ziemeļvalstīs un Baltijā ar tādiem zīmoliem kā Narvesen, Pressbyrån, R-kiosk un 7-Eleven.
Ir veikti pētījumi, kas liecina, ka skolas gaitu sākšana nerada tik lielus Covid-19 izplatīšanās riskus kā studentu dzīve, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
To viņa atbildēja, vaicāta, vai nav sagaidāms krass saslimstības ar Covid-19 pieaugums, sākoties jaunajam mācību gadam.
Ministre atzina, ka līdz ar skolas gaitu sākšanos vecākiem un bērniem ir jārēķinās ar dažādiem līdz šim neierastiem ierobežojumiem un neērtībām.
“Tomēr ir arī pētījumi, kas liecina, ka pati skolas gaitu sākšana nemaz tik ļoti to inficēšanos augšā neuzrauj. Lielāks risks ir pieaugušie skolēni – ballītes, bibliotēkas, mācīšanās kopā,” sacīja ministre, aicinot studentus līdz ar jaunā akadēmiskā gada sākšanos būt īpaši piesardzīgiem.
Kā ziņots, arī Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis šonedēļ norādīja, ka līdz ar rudens atnākšanu aktualizēsies nākamais lielais Covid-19 riska faktors – augstskolas.
“Saviesīgā studentu dzīve ir izrādījies būtisks vīrusa transmisijas cēlonis daudzās valstīs,” mikroblogošanas vietnē “Twitter” atzīmēja infektologs. Covid-19 risks augstskolās esot būtiskāks nekā parastajās skolās, tāpēc eksperts pauda cerību, ka universitātes pēc iespējas turpinās attālināto apmācību.
Viņš norādīja – ja arī augstskolu apmācību vietā visi piesardzības pasākumi tiek ievēroti, tad to, kas notiek ārpusē, kontrolēt nav iespējams. Viņš minēja piemēru no ASV ar 1043 infekcijas gadījumiem vienā augstskolā divu nedēļu laikā. “Mums tas nedraud, bet raksturo riska mērogu,” skaidroja speciālists.
LETA jau ziņoja, ka jaunajā akadēmiskajā gadā studijas Latvijas augstskolās tiek organizētas dažādi – gan klātienē, gan attālināti.
Pētījumi liecina, ka deviņi no desmit cilvēkiem ir gatavi noticēt tām vēsturisku notikumu interpretācijām, kuras tiek atainotas filmās. Tas padara kino par ļoti spēcīgu ieroci, ar kuru, mainot reālu notikumu noskaņas, var gan pastiprināt kādu tēmu, gan arī izveidot viltotu vēsturisko naratīvu, atzīst konferences “False thinking” lektors, kinorežisors Dāvis Sīmanis.
“Viltota vēsture” bieži vien rodas tad, ja emocionālāka vai “labāk pārdodama” sižeta attīstības vārdā kinodarbu veidotāji maina notikumu secību, varoņu rīcību, izceļ mazāk svarīgas detaļas vai noklusē ko ļoti būtisku. Sīmanis uzsver, ka jebkurā gadījumā vēsturiskā filma būs interpretācija, jo notikumi tiks atainoti caur konkrētas sociālās un politiskās vides prizmu, režisora individuālo redzējumu.
Par vēsturiskiem notikumiem veltītu filmu tapšanu Sīmanis runās konferencē “False thinking”, kas 8.martā notiks LU Dabas zinātņu centrā. Tēma – maldinošā domāšana (false thinking) – izvēlēta, jo informācijas apritē notiek fundamentālas izmaiņas, kas var radīt neprognozējamas sekas.
“Pilnīga sakritība nebūs nekad, jo kino mērķis ir ar mākslinieciski spilgtiem līdzekļiem nodot emocionālo vēstījumu par konkrēto laiku. Šādā kontekstā “viltoti” fakti var būt attaisnojami. Taču vienmēr ir vērts runāt par filmas režisora izteiksmes brīvību un atbildību pret vēsturiskajiem faktiem. To ir jāprot sabalansēt, it īpaši ņemot vērā, ka ikviens mākslas darbs noteiktos apstākļos var kalpot kā ierocis kādas konkrētas idejas propagandēšanai,” stāsta Sīmanis.
Lūk, vairāku filmu apkopojums, kas pirms konferences “False thinking” ļauj labāk izprast veidus, kā kino var iespaidot cilvēku uzskatus un veicināt konkrētus noskaņojumus sabiedrībā.
Video (“Ebrejs Zuss” (1934, 1940))
“Ebrejs Zuss” ir stāsts par Virtembergas hercoga Kārļa I Aleksandra (1684 – 1737) galma finansistu, ebreju Zusu Openheimeru (1698 – 1738), kuru pēc augstā aizbildņa nāves pakāra pie Štutgartes vārtiem. Par Openheimera dzīvi 30.gados, kad hitleriskajā Vācijā un citur sāka plaukt antisemītisms, teju vienlaikus tapa divas filmas ar pilnīgi atšķirīgu naratīvu.
1934.gadā Lielbritānijā tapušo filmu uzskata par korektu Liona Feihtvangera romāna adaptāciju. Openheimera lomu atveidoja Konrāds Veids, kuru vācieši pat mēģināja aizturēt, lai viņš nevarētu piedalīties “nepareizās” filmas uzņemšanā.
1940.gadā Vācijā dienasgaismu ieraudzīja velnišķīga propagandas filma, kurā ebreju Zusu atveidoja austriešu izcelsmes aktieris Ferdinands Marians. Ar vardarbību pārpilno mīlas stāstu noskatījās aptuveni 20 miljoni cilvēku. Hitlerieši filmu izmantoja, lai uzkurinātu pretebreju noskaņojumus.
Video (“Cīņa par Kosovu” (1989))
Serbu vēsturiskajā drāmā attēlota 1389.gada 15.jūnija (pēc Jūlija kalendāra) kauja starp Serbijas hercogu Lācaru un osmaņu sultānu Muratu, kas plānoja iekarot šo teritoriju, lai tālāk dotos uz citām valstīm. Kaujā (vai drīz pēc tās) iet bojā gan Murats, gan Lācars, taču osmaņi uzvar un Serbija tiek pievienota impērijai. Lācaru drīz pēc nāves Serbijas pareizticīgā baznīca pasludināja par svēto.
600 gadus senais mīts ir svarīga serbu vēsturiskās atmiņas sastāvdaļa, tādēļ nav pārsteidzoši, ka 1989.gadā, kad spēkā pieņēmās serbu nacionālisms, valsts prezidents Slobodans Miloševičs izmantoja filmu “Cīņa par Kosovu”, lai vairotu atbalstu brutālajai albāņu iznīcināšanai. Tā tika veidota, lai atjaunotu “zaudēto identitāti un vienotību” un atgādinātu par nodarīto vēstures netaisnību.
Video (“JFK” (1991))
Režisors Olivers Stouns uzskatīja, ka prezidents Džons Kenedijs 1963.gadā tika nogalināts Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) sarīkotas sazvērestības rezultātā. Savas teorijas pierādīšanai Stouns pēc vairāku grāmatu motīviem radīja daļēji melnbaltu filmu “JFK”, vēlamā efekta panākšanai rūpīgi kombinējot vēsturiskus faktus ar izdomu. Tā balstās uz Ņūorleānas apgabala prokurora Džima Garisona veikto izmeklēšanu, kuras rezultātā uzņēmējam Klejam Šovam izvirzīja apsūdzību par piedalīšanos sazvērestībā, kuru bija sarīkojuši kubiešu kontrrevolucionāri ar ASV valdības atbalstu.
Vairāki sabiedriskās domas pētījumi parādīja, ka pēc filmas parādīšanās ļoti pieauga cilvēku skaits, kuri tic šai sazvērestības teorijai, kaut arī Stouns tika kritizēts par pārāk brīvu faktu interpretāciju. Filma “JFK” ieguva astoņas “Oskara” nominācijas un divas balvas.
Video (“Drošsirdis” (1995))
Mela Gibsona kara drāma “Drošsirdis”, kas vēsta par leģendārā skotu varoņa Viljama Vollesa vadīto pretošanos angļiem Pirmā Skotijas neatkarības kara laikā (1280), tiek uzskatīta par vienu no vēsturiski neprecīzākajām filmām. “Drošsirdis” ieguva desmit “Oskara” nominācijas un piecas balvas.
Taču, iespējams, filmai ir bijusi visnotaļ liela ietekme uz norisēm Skotijas politikā XX gs. 90.gados. Tā labi iekļāvās skotu nacionālisma pieauguma tendencē un sakrita ar laiku, kad referendumā tika atbalstīta vietējā parlamenta atjaunošana. Pirmās Skotijas parlamenta vēlēšanas notika 1999.gada pavasarī. Vienlaikus Gibsona darbs ir saņēmis pārmetumus, ka šādi tiek veicināta anglofobijas izplatība: filmā atainotie nežēlīgie angļi ir neprecīzs, taču emocionāli ļoti iedarbīgs tēls.
Video (“Baiga vasara” (2000))
Latvijas neatkarības gados nav uzņemts pārāk daudz vēsturisku filmu, iespējams, tieši tādēļ vairākas no tām ātri vien iekļuva skatītāko/pelnošāko filmu topos. Vairākus gadus topu augšgalā turējās režisora Aigara Graubas uzņemtā spēlfilma “Baiga vasara”, kas vēsta par 1940.gada notikumiem Latvijā – baltvācu izbraukšanu, politiskajām intrigām, mīlestību un padomju tanku ienākšanu Rīgā. “Baiga vasara” saņēmusi arī Latvijas kino nozares balvu – “Lielo Kristapu”.
40.gadu notikumi Latvijā ir atspoguļoti vairākās iespaidīgās filmas, tostarp “Melānijas hronika”, “Tēvs Nakts”, taču “Baigas vasaras” apmeklētāju skaitu “pārsita” vēl viena Graubas filma “Rīgas sargi”. Tā vēsta par Pāvela Bermonta plāniem uzbrukt Rīgai 1919.gadā. Autori atzina, ka pieļāvuši vairākas vēsturiskas neprecizitātes, jo pilnīgi precīzi visu atainot nav bijis iespējams.
Video ( “28 panfilovieši” (2016))
Andreja Šaļjopas un Kima Družiņina filma balstīta padomju propagandas leģendā par varonīgajiem 316.strēlnieku divīzijas karavīriem, kas ģenerāļa Ivana Panfilova vadībā cīnījās pie Dubosekovas un gāja bojā. 1941.gadā, aizsargājot Maskavu, 28 vīriem esot izdevies iznīcināt 18 hitleriešu tankus.
Tomēr nerimstas diskusijas par notikumu vēsturisko ticamību. Panfiloviešu varoņdarbu avīzē “Krasnaja Zvezda” 1942.gadā aprakstīja reportieris Vasilijs Korotejevs. Vēlāk izrādījās, ka konkrētā kaujas epizode ir izdomāta. Smagās cīņas pret hitleriskās Vācijas armiju pie Maskavas, protams, bija, tajās piedalījās arī 316.divīzija, taču daži no Korotejeva minētajiem “kritušajiem” karavīriem izdzīvoja, citi krita gūstā, u.t.t.. Krievijas amatpersonas nikni aizstāv leģendas patiesumu, kuru apliecinot, piemēram, atslepenoti valsts drošības dienesta arhīvi. Skatītāji filmu novērtēja labvēlīgi, socioloģisko pētījumu kompānijas VCIOM aptaujā tā tika atzīta par gada labāko filmu Krievijā.
Konference “False thinking” ir daļa no Baltijas lielākā komunikācijas nozares konkursa “Mi:t&links. Baltic Communication Awards”. Šogad konferencē tiks pētīts, cik lielā mērā no aplamiem pieņēmumiem cieš bizness, kā arī tiks meklēti risinājumi, ko komunikācijas nozare var darīt, lai mazinātu maldinošās domāšanas sekas. Pasākumā ar priekšlasījumiem uzstāsies Dānijas Karaliskās akadēmijas Tehnoloģiju institūta Arhitektūras skolas asociētais profesors, arhitekts Emanuēls Naboni, sabiedrisko attiecību aģentūru tīkla “Golin” izpilddirektors Džo Hjūss (Jon Huges), Igaunijas lielākās sabiedrisko attiecību aģentūras “Corpore” partnere Aleksandra Moorasta, Krenfīldas universitātes Menedžmenta skolas pētniece Sudabē Boleriana (Soudabeh Bolourian), kā arī RTU zinātņu prorektors, ūdens tehnoloģiju profesors Tālis Juhna, kinorežisors Dāvis Sīmanis, rakstnieks, bērnu psihoterapeits un pusaudžu garīgās veselības centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs un personiskās attīstības trenere, alpīniste un uzņēmēja Olga Kotova.
“Mi:t&links. Baltic Communication Awards” ir ikgadējs starptautisks komunikācijas nozares notikums, kura mērķis ir dot iespēju industrijas profesionāļiem dalīties ar labāko praksi, kā arī godalgot labākos projektus un kampaņas. “Mi:t&links. Baltic Communication Awards 2019” organizē Latvijas Komunikācijas asociācija (LaKA), “Komunikācijas aģentūra/ Edelman Affiliate” un “Public ID Group”.
Sociālā izolācija un vientulība palielina nāves risku no sirdslēkmes un insulta, vēsta jaunākie pētījumi, kas izvērtējuši pandēmijas līdzšinējo pieredzi. Trīs speciālistu redzējums par to, kā šīs zināšanas var palīdzēt mūsu veselībai.
Vispirms sāksim ar to, ka vienpatība, vienatne, jā, arī garlaikošanās (veselīga paslinkošana, dīki negribot nodarboties ne ar ko!) ir būtiskas mūsu esības sastāvdaļas. Pat vēl vairāk – radošs un intelektuāli piesātināts darbs nav iedomājams bez iedziļināšanās, kas iespējama tikai pilnībā norobežojoties. Tāpat daudziem no mums īsta atpūta saistās ar mirkļiem, kad esam viens pret vienu ar sevi pašu vai dabas klātbūtni. Tomēr, neraugoties uz vienatnes milzīgajām radošajām un psiholoģiskajām priekšrocībām, mūsdienu stresa pilnā sabiedrība savā ziņā ir atteikusies mācīties būtisku mākslu būt vienam, kas ir tik ļoti nepieciešams pārdomām un radošam darbam. Vēl ļaunāk, šī neprasme var radīt vientulības un atstumtības sajūtu, kas, kā izrādās, ir bīstama veselībai.
Pandēmijas sākumposma ierobežojumi bija īsts pārbaudījums daudziem, kam iztrūka šis prasmes un sociāli ļoti aktīviem ļaudīm. Taču vienlaikus, analizējot notikušo, tika iegūti dati, kas paliecināja – sociāli atstumtie tika atstumti vēl vairāk. Šis fons uzrādīja veselības pasliktināšanos vientulības skarto populācijā.
Lai gan sociālā izolācija un vientulības sajūta ir saistītas, arī tas nav viens un tas pats. Sociālā izolācija tiek definēta kā reta personiska saskarsme ar citiem cilvēkiem sociālo attiecību nolūkos, piemēram, ar ģimeni, draugiem vai vienas kopienas vai reliģiskās grupas locekļiem. Vientulība ir tad, kad jūtaties vientuļš vai jums ir mazāk sociālo sakaru, nekā vēlaties. “Indivīdi var dzīvot salīdzinoši izolētu dzīvi un nejusties vientuļi, un otrādi, cilvēki ar daudziem sociālajiem kontaktiem joprojām var izjust vientulību,” norāda Agija Tomme, rezidente psihoterapijā no veselības centra „Vivendi”.
Kā psihiatrs un terapeits runāšana par sociālo saikni un attiecībām ir būtiska garīgajai veselībai, jo tai var būt nozīme tik daudzos aprūpes aspektos. No sociālās atstumtības, kas ir vairāku psihisku slimību simptoms, līdz vientulībai, kas bieži vien pastiprina garīgo diskomfortu, neatkarīgi no tā, vai diagnosticēta slimība, tiek ārstēti psihiski traucējumi, sociālā saikne noteikti ietekmē veselību un labklājību.
“Praksē šī tēma ir nozīmīga, jo palīdzības sniedzēja psihiskās veselības jomā ikdiena ir saistīta ar to, cik ietekmīga var būt vientulība,” stāsta psihoterapeite. Turklāt, kā vēsta speciāliste, vientulība nav tikai kas tādas, kas kādam liek justies nomāktam. Tas nav tikai kas tāds, kas var kādu vienu cilvēku padarīt fiziski vai garīgi izsīkšu. Tā ir problēma ar plašu ietekmi uz visas sabiedrības veselību.
Vientulība grauj sirds veselību
Saskaņā ar jauno Amerikas Sirds asociācijas zinātnisko paziņojumu, kas publicēts žurnālā The Journal of the American Heart Association, sociālā izolācija un vientulība par aptveni 30% palielina sirdslēkmes vai insulta risku,. Paziņojumā arī norādīts, ka trūkst datu par intervencēm, kas var uzlabot sirds un asinsvadu veselību cilvēkiem, kuri ir sociāli izolēti vai vientuļi.
Lūk, Amerikas Sirds asociācijas paziņojuma būtiskākās tēzes.
Sociālā izolācija un vientulība ir izplatīta, un tam ir kaitīga ietekme uz sirds un smadzeņu veselību.
Vecākiem cilvēkiem un sociāli neaizsargātām grupām, piemēram, personām no rasu vai etniskām grupām, kurām ir ierobežotas tiesības, cilvēkiem ar invaliditāti vai viendzimuma vai seksuālo minoritāšu grupas, ir tie, kuriem var būt paaugstināts sociālās izolācijas un vientulības risks.
Covid-19 pandēmijas laikā daudzu grupu vidū var būt palielinājusies sociālā izolācija un vientulība.
Ir nepieciešams vairāk pētījumu, lai izstrādātu un īstenotu sabiedrības veselības pasākumus, lai samazinātu sociālās izolācijas un vientulības nelabvēlīgo ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību.
Vispārējs kaitējums veselībai
Vairāk nekā 40 gadu pētījumi ir skaidri parādījuši, ka gan sociālā izolācija, gan vientulība nelabvēlīgi ietekmē veselību. Ņemot vērā sociālās atstumtības izplatību visā ASV, ietekme uz sabiedrības veselību ir diezgan nozīmīga. “Nav pamata domāt, ka citur pasaulē, jo sevišķi attīstītajās valstīs, pie kādam pieder arī Latvija, stāvoklis būtiski atšķiras,” domā interniste Veselības centru apvienībā (VCA), dienas stacionāra “Aura premium” vadītāja Inga Orleāne.
Vientulība dažādās populācijās un vecumposmos
Sociālās izolācijas risks pieaug līdz ar vecumu, turklāt no svara ir arī dzīves faktori, piemēram, sliktākas izredzes var būt atraitņiem un pensionēšanās dēļ. Gandrīz viena ceturtdaļa ASV pieaugušo vecumā no 65 gadiem ir sociāli izolēti, un vientulības izplatība ir vēl lielāka – tiek lēsts, ka tā ir no 22% līdz 47%. Tomēr arī jaunāki pieaugušie piedzīvo sociālo izolāciju un vientulību. Pēc Hārvardas Universitātes projekta Making Caring Common aptaujas datiem Z paaudze (pieaugušie pašlaik vecumā no 18 līdz 22 gadiem) atzīta par kā vientuļāko paaudzi. Palielināta izolācija un vientulība gados jaunāku pieaugušo vidū tiek saistīta ar lielāku sociālo mediju izmantošanu un mazāku iesaistīšanos tiešās sociālās aktivitātēs.
Dati arī liecina, ka COVID-19 pandēmijas laikā var būt palielinājusies sociālā izolācija un vientulība, īpaši jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem, gados vecākiem pieaugušajiem, sievietēm un cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.
Dažas sabiedrības grupas ir neaizsargātākas pret sociālo izolāciju un vientulību, un ir nepieciešams vairāk pētījumu, lai saprastu, kā sociālā izolācija ietekmē sirds un asinsvadu un smadzeņu veselību šajās grupās, tostarp bērniem un jauniešiem, cilvēkiem no nepietiekami pārstāvētām rasu un etniskām grupām, kvīru kopienas pārstāvjiem, cilvēkiem ar kustību traucējumiem, personām ar dzirdes vai redzes traucējumiem, lauku apvidus iedzīvotājiem ar nepietiekamiem resursiem, indivīdiem ar ierobežotu piekļuvi tehnoloģijām un internetam, nesenie imigranti un ieslodzītie.
Vientulība – pietiekami nenovērtēta
“Pārskatot datus, lai gūtu ieskatu par sociālās izolācijas un sirds – asinsvadu, arī smadzeņu veselības saistību, gūta virkne secinājumu,” stāsta VCA interniste Inga Orleāne, uzskaitot būtiskākos no tiem.
Sociālā izolācija un vientulība ir izplatīti, tomēr nepietiekami atzīti sirds un asinsvadu un smadzeņu veselības rādītāji.
Sociālās saiknes trūkums ir saistīts ar paaugstinātu priekšlaicīgas nāves risku visu iemeslu dēļ, īpaši vīriešu vidū.
Izolācija un vientulība ir saistīta ar paaugstinātiem iekaisuma marķieriem, un indivīdiem, kuri bija mazāk sociāli aktīvi, bija lielāka iespēja izjust hroniska stresa fizioloģiskus simptomus.
Novērtējot sociālās izolācijas riska faktorus, attiecības starp sociālo izolāciju un tās riska faktoriem ir abpusējas: depresija var izraisīt sociālo izolāciju, un sociālā izolācija var palielināt depresijas iespējamību.
Sociālā izolācija bērnībā ir saistīta ar paaugstinātiem kardiovaskulāriem riska faktoriem pieaugušā vecumā, piemēram, aptaukošanos, augstu asinsspiedienu un paaugstinātu glikozes līmeni asinīs.
Sociālie un vides faktori, tostarp iespēja būt mobilam, dzīves apstākļi, neapmierinātība ar ģimenes attiecībām, pandēmija un dabas katastrofas, arī ir faktori, kas ietekmē sociālos sakarus.
Pētījumi uzrāda saistību starp sociālo izolāciju, vientulību un nāvi no sirds slimībām un insulta. Par 29% palielinās sirdslēkmes un/vai sirds slimību izraisītas nāves risks, un par 32% palielinās insulta un insulta izraisītas nāves risks. Sociālā izolācija un vientulība ir saistīta arī ar sliktāku prognozi personām, kurām jau ir koronārā sirds slimība vai insults.
Cilvēkiem ar sirds slimībām, kuri bija sociāli izolēti, sešu gadu novērošanas pētījuma laikā nāves gadījumu skaits palielinājās divas līdz trīs reizes. Sociāli izolētiem pieaugušajiem ar trīs vai mazāk sociālajiem kontaktiem mēnesī var būt par 40% palielināts atkārtota insulta vai sirdslēkmes risks. Turklāt 5 gadu rādītāji sirds mazspējas riskam bija zemāki (60%) cilvēkiem, kuri bija sociāli izolēti, un tiem, kuri ir gan sociāli izolēti, gan klīniski nomākti (62%), salīdzinot ar tiem, kuriem ir vairāk sociālo kontaktu un kuri nav depresīvi (79%).
Sociālā izolētība ietekmē uzvedību
Sociālā izolācija un vientulība ir saistīta arī ar uzvedību, kas negatīvi ietekmē sirds un asinsvadu un smadzeņu veselību, piemēram, zemāku fizisko aktivitāšu līmeni, mazāku augļu un dārzeņu iekļaušanu uzturā un mazkustīgu dzīvesveidu. Vairāki lieli pētījumi atklāja būtiskas saistības starp vientulību un lielāku smēķēšanas iespējamību.
“Ir steidzami jāizstrādā, jāīsteno un jānovērtē programmas un stratēģijas, lai samazinātu sociālās izolācijas un vientulības negatīvo ietekmi uz sirds un asinsvadu un smadzeņu veselību, jo īpaši riska grupām,” ir pārliecinātas gan interniste, gan psihoterapeite.
Pētījumi skaidri uzrāda, ka fitnesa programmas un atpūtas aktivitātes senioru centros, kā arī iejaukšanās, kas pievēršas negatīvām domām par pašvērtību un citām negatīvām domām, ir parādījušas daudzsološu iespēju samazināt izolāciju un vientulību. Taču arī starptautiskos pētījumos, nav atrodamas tādas iniciatīvas un to izvērtējumi, kuru mērķis būtu samazināt sociālo izolāciju ar konkrētu nolūku – uzlabot sirds un asinsvadu veselību.
4 būtiskas atziņas par vientulību
Psihoterapeite iesaka veselības un vientulības mijiedarbību un atziņas šajā jomā klasificēt četros blokos.
Nedrīkstam aizmirst, ka vientulība bija problēma arī pirms pandēmijas.
Lai gan Covid-19 pievērsa uzmanību vientulībai, tas neatceļ realitāti, ka vientulība bija problēma arī pirms mēs pirmoreiz izdzirdējām vārdu salikumu “sociālā distancēšanās”. Kaut liela daļa jaunākās literatūras par vientulību ir vērsta uz pandēmijas laikā notikušajām pārmaiņām sabiedrībā, taču vienlaikus atzinumi skaidri parādīja, iepriekšējā „norma” nebija izteikti labāka par jauno.
Ir skaidri apzināts, ka vientulība ietekmē ko vairāk nekā tikai mūsu personīgo veselību.
Iepriekš, runājot par vientulības ietekmi uz veselību, pētniecība un sociālais diskurss vairāk bija vērsts uz indivīda fizisko un psihisko veselību. Arī iepriekš bija pētījumi, kas norādīja par vientulības ietekmi uz sabiedrības veselību. Tagad mums ir laba pierādījumu bāze, ka vientulība ietekmē arī sabiedrības veselību.
Vientulība tiek atzīta par sistēmisku, nevis individuālu problēmu.
Sociālā saikne un indivīdu spēja to uzturēt ir sistēmiska problēma – ne vienmēr indivīds var to ietekmēt. Līdzīgi kā darba vieta var radīt vidi, kas veicina labklājību un noturību, arī kopiena un valsts var veicināt sociālo saikņu esamību. Lūk, daži veidi, kā sistēmiskums var ietekmēt vientulības mazināšanos: kopienas organizāciju pieejamība, sabiedriskā politika, transporta pieejamība, tehnoloģiju normas un mājokļu iespējas. Tas prasa pārmaiņas sabiedrības un valsts mērogā.
4. Ir nepieciešams plāns problēmas risināšanai.
2022. gada augustā Kolumbijas Universitātes Mailmanas Sabiedrības veselības skolas pētnieki publicēja rakstu, kurā izklāstīja šāda plāna nepieciešamību un ierosināja uz pierādījumiem balstītus risinājumus vientulības apkarošanai. Viņu rosināto pārmaiņu pamats sastāv no sešiem pīlāriem, tostarp kā būtiskākās izceltas trīs no tām – (1) aicinājuma pilsētplānotājiem un politikas veidotājiem izveidot infrastruktūru, kas veicina socializēšanos un ērtu, uz kopienām vērstu pilsētvidi; (2) ieteikuma veselības aprūpes sistēmām atpazīt un risināt vientulību kā nozīmīgu veselību ietekmējošu problēmu, kā arī rosinājuma izveidot digitālo vidi, kas samazinātu ar tehnoloģiju nepieejamību saistītos zaudējumus.
Pētījumi liecina, ka kopienas, kurām ir labāk izveidotas institucionālās saites ar pakalpojumu sniedzēju organizācijām, reliģiskām grupām vai kopienu organizējošām biedrībām, ir labāk sagatavotas dabas katastrofām, reaģē uz tām un ātrāk atgūstas no tām nekā kopienas ar vājāku sociālo saikni. Daži pētījumi un vietējie piemēri apstiprināja, ka labi savstarpēji vienotas kopienas var būt drošākas arī pret vardarbību. Viens no šādiem pētījumiem parādīja, ka tikai neliels sociālās saiknes pieaugums bija saistīts ar ievērojami mazāku noziegumu skaitu. Turklāt sociālā saikne var veicināt gan ekonomisko labklājību, gan pilsonisko iesaistīšanos. No tā var secināt, ka labāk strukturētas kopienas veiksmīgāk tiks galā arī ar vientulību kā atstumtību veicinošu kā sociālu problēmu.
Vai ir tablete pret vientulību?
“Mēness aptiekas” farmaceite Gunita Pētersone smaida, ka zāles pret vientulību gan neesot, taču ir faktori, kas var pamudināt gan farmaceitus, gan ārstus, gan sociālos darbiniekus prognozēt vientulības klātbūtni. Jo sevišķi, ja runājam par tās saikni ar sirds un asinsvadu veselību. Tā, piemēram, bieža vientulības un sociālās izolētības pazīme ir depresija. Savukārt depresija bieži ir sekas pēc insulta, skarot aptuveni 30% insultu pārdzīvojušo. Insultu pārdzīvojušo depresijas līmenis ievērojami pārsniedz kopējo depresijas līmeni, kas ir no 5% līdz 13% pieaugušo iedzīvotāju. Un otrādi, jaunākie pētījumi liecina, ka cilvēkiem ar nemainīgi lielu depresijas simptomu skaitu, piemēram, apetītes vai miega režīma izmaiņām, vainas, nevērtības sajūtu vai aizkaitināmību, insulta risks bija par 18% lielāks nekā tiem, kuriem šo simptomu bija mazāk vai nebija nemaz.
Depresija ir galvenais sliktas atveseļošanās cēlonis pēc insulta. Pētījumi liecina, ka depresija palielina iespēju iegūt vēl vienu insultu vai citu kardiovaskulāru notikumu. Tas ir tāpēc, ka depresija var apdraudēt personas spēju lietot ieteiktās zāles vai piedalīties rehabilitācijā.
Slimība un ilgstoša slimošana, tāpat hroniskas kaites, pie kādām pieder arī sirds un asinsvadu slimības, nereti liek cilvēkam noslēgties savā nelaimē un kļūt vientuļam. Farmaceite uzsver, ka ir jāprot jau laikus paredzēt, kādas problēmas pacientam var rasties viena vai cita veselības stāvokļa dēļ un jācenšas tos novērst. “Nav farmaceita spēkos iedot pacientam ar sirdskaiti “pretvientulības sīrupu”, taču mediķiem jebkurā veselības aprūpes jomā ir jāpazīst kritiskas pazīmes, jārosina pacients meklēt palīdzību un, protams, jāatrod uzmundrinoši, vientulību un bezspēcības sajūtu mazinoši vārdi, lai rūpētos un virzītu cilvēku uz veselības atgūšanas ceļa pusi.”
Ja tu domā, ka tava mīluļa klātbūtne guļamistabā ir traucējoša, kamēr tu guli, tu kļūdies! Jauns pētījums ir atklājis to, ka gulēšana kopā ar suni miegu padara labāku.
Pētnieki no „Centre for Sleep Medicine” uzskata, ka gulēšana kopā ar saviem mājdzīvniekiem ļauj cilvēkam sajusties mierīgākam un drošākam, kas noved līdz kvalitatīvākam miegam.
Pētījumā piedalījās 40 veselīgi cilvēki, kuri katru nakti, piecu mēnešu garumā, gulēja kopā ar savu suni. Suņa šķirne pētījuma rezultātus nekādi neietekmēja, jo mīlulis ir mīlulis jebkādā formā. Vienīgais, no kā būtu jāizvairās – neļauj sunim gulēt zem segas.
Attiecības starp cilvēku un viņa mājdzīvnieku laika gaitā ir mainījušās. Arvien vairāk cilvēku ļauj sunim gulēt gultā. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka saimnieki visu dienu ir projām, tāpēc mājās pavadīto laiku vēlas veltīt mājdzīvniekiem. Arī naktī.
Tagad tu zini, ka tavs mīļais suņuks tavu miegu padara nevis tramīgāku, bet gan labāku! Pastāsti par to arī saviem draugiem!
Pētersīļu sula ir īsta vitamīnu, minerālvielu un mikroelementu noliktava. Pie visa derīgo vielu daudzuma, šī sula ir ar mazu kaloriju daudzumu ( uz 100 ml – 47 kcal), 85% sastāv no ūdens, satur apmēram 8% ogļhidrātu, 4% olbaltumvielu, un taukvielu nav gandrīz nemaz.
Ārstnieciskās īpašības:
Urīndzenošais efekts. Sulu rekomendē dzert, ja nomoka urīnceļu slimības. Sulas lietošana palīdz organismam izvadīt lieko šķidrumu, tai pašā laikā novērš tūsku.
Lieko sāļu izšķīdināšana organismā. Regulāra un stingri dozēta pētersīļu sulas lietošana spēj izšķīdināt smiltis un akmeņus nierēs, urīnpūslī un žultspūslī.
Uztur vairogdziedzera normālu funkciju; stimulē aknu un zarnu darbību.
Ieteicams lietot apetītes zuduma un gremošanas traucējumu gadījumā.
Pētersiļu un svaigu biešu sulas kokteilis, regulāri lietojot, regulē menstruālo ciklu un novērš spazmas.
Ārstē pielonefrītu, tūskas, drudzi, acu slimības – kataraktu, konjunktīvu.
Svaigi spiestā sulā ir arī visi komponenti, kas nepieciešami asinsvadu – īpaši kapilāru un artēriju – stiprināšanai.
Sulu lieto saaukstēšanās, kā arī dažādu augšējo elpošanas ceļu vīrussaslimšanas gadījumos.
Tā ir teicams temperatūru pazeminošs līdzeklis, kas veicina arī atklepošanu.
Pētersīļu sula ir lielisks kosmētiskais līdzeklis – tā balina ādu, likvidē pigmentu laukumiņus un vasarraibumus.
Kā gatavot pētersīļu sulu:
Pētersīļus nomazgā (vislabāk ir izmantot svaigi noplūktus). Tad uz 30 minūtēm iemērc zaļumus aukstā ūdenī. Sulu var izspiest ar sulas spiedes palīdzību vai arī sasmalcināt un izspiest caur marli.
Lai atsvaidzinātu sejas ādu un nerastos plankumi, kosmetologi iesaka no rītiem un vakaros tīrīt seju ar pētersīļu novārījumu. (3 ēdamkarotes sasmalcinātu pētersīļu lapu aplej ar glāzi ūdens un vāra uz lēnas uguns 15 minūtes).
Sīki sasmalcinātas pētersīļu lapas kopā ar rūgušpienu izmanto ādas balināšanai. Šādu putriņu – masku uz sejas tur 20 minūtes, pēc tam nomazgā ar kumelīšu novārījumu un ieziež seju ar taukainu krēmu.
Uzmanību!
Lai ārstētos ar pētersīļu sulu ieteicams no ēdienkartes izslēgt gaļu, cukuru, cieti saturošus produktus.
Pētersīļu sula ir diezgan koncentrēta, tāpēc labāk to lietot reizē ar ūdeni. Dzer maziem malkiem uzreiz pēc izspiešanas.
Ieteicamā dienas deva – ne vairāk, kā 1 ēdamkarote dienā. Veselīgi ir to kombinēt ar gurķu, burkānu, biešu, spinātu vai selerijas sulu.
Šim augam piemīt abortīvas īpašības, tāpēc grūtniecēm un sievietēm, kam mēdz būt spontānie aborti, to nevajag lietot. No pētersīļu izmantošanas jāatturas arī cilvēkiem, kas cieš no nefrīta – nieru iekaisuma.
„Nav atšķirības, vai tas ir tavs bērns vai sveša, mēs, pieaugušie, esam atbildīgi par ikvienu mazo cilvēku,” runājot par to, kā nosargāt bērnu dzīvības, teic bērnu ārsts, reanimatologs Pēteris Kļava. „Ja redzi kādu bērnu ciešam no slēptas vai tiešas vardarbības vai citāda apdraudējuma, iejaucies!” uzsver Pēteris Kļava sarunā ar Latvijas vecāku organizācijas vadītāju Ingu Akmentiņu-Smildziņu.
Pēc dažiem mēnešiem apritēs 30 gadi, kopš Pēteris Kļava strādā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas intensīvās terapijas jeb reanimācijas nodaļā, ik dienas glābjot bērnu dzīvības. Viņš ir sastapies ar tik lielu vecāku bezatbildību, ka, runājot par to, kā pasargāt bērnu no nelaimes, nereti kļūst skarbs un ass. Tomēr, neraugoties uz tām bruņām, kas, esot slimnīcā, gadu gaitā uzaudzētas, stāstot par kādu atbildīgu tēti, Pēterim Kļavam acis saskrien asaras. Lai arī ārstam darba pilnas rokas, pirmssvētku laikā viņš atrod laiku šai intervijai un saka paldies, ka ir aicināts uz to – viņa skatījumā vecāki un sabiedrība kopumā ir jāizglīto nepārtraukti.
Pēc bērnu traumu skaita Latvija diemžēl jau gadiem Eiropas Savienības valstu vidū ir pirmajās vietās. Tā kā jums ir tik liela darba pieredze, tad jājautā – vai tas tā ir bijis vienmēr? Vai pirms 30 gadiem slimnīcā ievesto bērnu bija mazāk, traumas bija vieglākas? Vai varbūt šī ir Latvijas problēma jau vismaz 30 gadu?
Vispirms man jāsaka paldies, ka aicinājāt mani uz sarunu. Es patiešām esmu skarbs un reti kuru slavēju, bet, redzot jūsu organizācijas telpas, jūs, jūsu darbus, jūsu žurnālus un grāmatas (bezmaksas žurnālu topošajiem un jaunajiem vecākiem „Mammām un Tētiem” un grāmatu par bērnu drošību „Kā nosargāt sava bērna dzīvību”; elektroniski lasāmi „www.mammamuntetiem.lv/zurnals” – red.), tas mani aizkustina. Mani aizkustina šīs gleznotās Tēva dienas ūsas, jūsu rīkotās akcijas, sevišķi par tētiem. Un, pirms sāku atbildēt uz jautājumiem, vēlos pateikt neviltotu, patiesu un valstisku uzslavu jums, jūsu komandai un jūsu pietuvinātām mātēm un tēviem, kas ar jums kopā attīstās, mācās, lai pasaule kļūtu gaišāka, apzinātāka, gudrāka un drošāka.
Atbildot uz jautājumu. Man nav bērnu traumu statistikas pirms 30 gadiem, bet pieļauju, ka tā nebija mazāk šausmīga. Droši vien skaitļi būtu precīzāki nekā manas emocijas un atmiņas, taču domāju, ka ir pamainījušies traumu veidi un iemesli. Bērniem tolaik nebija tādu modernu tehnoloģiju un iespēju, kā atpūsties un izaicināt likteni, kādas ir tagad. Bērni krita ārā pa logiem, tika notriekti ar auto, bērni dzēra ķimikālijas un medikamentus – tas nav mainījies. Domāju, ka mūsdienās ir pieaudzis bezjēdzīgu traumu skaits, ja tā var teikt. Jo ir pieauguši dzīves baudīšanas mehānismi – agrāk nebija ne skrituļslidu, ne slaloma slēpju, ne kvadraciklu, kas ir ļoti smagu traumu iemesli. Vienīgi tagad ir mazāk autoavārijās gūto traumu, tas ir, smago politraumu. Pateicoties sabiedrības attīstībai un tam, ka esam brīvā Latvijā, ir pieaugusi iespēja bērniem palīdzēt daudz progresīvāk, tehniskāk un medicīniskāk. Īsumā – kamēr būs cilvēki, būs traumas, tomēr to skaitu ir iespējams mazināt, strādājot preventīvi.
Mūsu organizācija par bērnu drošību tik ļoti iestājas tāpēc, ka statistiku esam analizējuši. Redzot skaitļus, man radās jautājums – kā tā var būt, ka citās valstīs, piemēram, Norvēģijā, traumu skaits atšķiras pat septiņas reizes? Kā var būt, ka pie mums mirst jaundzimušie, kamēr ir valstis, kur jau gadiem ilgi nav nomiris neviens jaundzimušais un neviena māte dzemdībās?
Atbilde ir ļoti vienkārša. Slīcēja lieta ir paša slīcēja rokās. Ja būs izglītota māte, būs vesels bērns. Šī statistika, ko minējāt, ir mūsu valsts melnais dosjē. Mūsu valstī viss nav slikti, tomēr tieši bērns un viņa dzīves apstākļi ir indikators, kāda ir situācija valstī. Īsto situāciju neuzrāda Vecrīga, tūristu vai džipu skaits Latvijā. Valsts attīstības kritēriji parasti ir: cik valstī ir simfonisko orķestru, cik lieli ir ienākumi uz vienu cilvēku, kādi ir ceļi, kāda ir jaundzimušo un māšu mirstība. Parametri ir ļoti saistīti ar bērnu un māti, viņu tiesībām un aizsardzību, tam ir jāvelta lieli līdzekļi. Mūsu valsts gribētu būt izglītota, bet tādi vēl neesam.
Kāds mājasdarbs būtu jāizdara tiem vecākiem, kas šobrīd plāno ģimenes pieaugumu?
Vecākiem dažkārt jautāju – ja jūs būtu bērns dvēsele, kura vēl nav dzimusi, bet zinātu, ka ir obligāti jāpiedzimst, tad kādu jūs gribētu mammu un tēti? Ikviens taču grib piedzimt pie labiem vecākiem! Un par tādiem katrs var kļūt.
Novēlējums vecākiem ir teiciens – slikts ir tas vecāks, kurš ir aizmirsis savu bērnību. Pedagogam, ārstam vai valstsvīram – ikvienam pieaugušajam – jāsaprot, ka sastaptais bērns ir arī viņš pats. Ja to saprot, izjūt, tad uzlabojas arī attieksme un atbildība pret bērnu.
Atkāpei. Tibetiešu valodā jēdziens „mīlestība” nozīmē ‘sekot kaut kam’. Nevis sekot kā autoritātei, bet tam, kas tevi iedvesmo, kam uzticies, ar kuru jūties labi, kam esi pieķēries, un jūti – ar šo cilvēku kopā būs labi, interesanti, gudri, droši. Tā ir tā mīlestība. Ļoti praktiska atbilde, kas ir mīlestība! Vārds, kas sevī slēpj milzīgu atbildību.
Vai atceraties veco filmu, kas bija it kā no zīdaiņa skatupunkta (filma „Mazulis brīvsolī” jeb „Baby’s day out”, 1994. gads – red.)? Bērns domās komentē vecākus – „tā mamma neko nesaprot, tas vīrietis arī neko nesaprot!”. Vecākiem vajadzētu uztvert bērnu tā, it kā viņš visu saprot, jo viņš patiesi saprot! Tāpēc novēlu vecākiem savu bērnu uztvert kā brīnumu un vienlaikus, ka tā nav mantiņa, mazulis nav vecāku privātīpašums, bet gan atbildība. Bērns ir tas, kas pieaugušajiem izmaina dzīvi un iemāca saprast vērtības.
Vislielākais noziegums, ko mēs, pieaugušie, darām pret bērniem, – apstājamies izglītoties. Apstājamies sarunāties ar sievu/vīru, ar bērniem, pārstājam viņiem priekšā lasīt pasakas, skaidrot esību, lai gan bērni to aicina darīt. Kādreiz mammas man zvana un prasa: „Pēteri, man bērns uzdod tādus un tādus jautājumus. Ko lai es viņam atbildu?” Es tad saku: „Bet vai tu saproti, ka bērns tev parāda – tev ir jāmācās!” Šis brīnums, kas tavā dzīvē ir ienācis, lai tev liktu attīstīties. Bērnam nevajag tādu tēti un mammu, kuri viņu tikai paglāsta, sabučo un pabaro. Viņam vajag vecākus, kuri ar viņu runā arī par lielām lietām.
Es no bērnības atceros šo jūsu pieminēto sajūtu – es visu saprotu, bet mani jūs nesaprotat…
Atceros, reiz reanimācijas nodaļā iestājās deviņus mēnešus vecs puisītis, taisīts no piena gaismas, kā es saku, tādiem zelta matiņiem – kā zelta stariņi nāca no galvas ārā. Skaists mazulis. Un viņš tik nopietns! Šim puisītim operēja nieri, pēc operācijas atveda pie mums. Vēna izputēja, kā mēs sākām, – beidza darboties, ielika jaunus katetrus. Māsiņa uzmanīgi liek, mazais vēro, bet neraud. Viņš skatās māsiņai acīs, skatās uz dūriena vietu, profesionāli vēro, taču neraud. Māsiņai paliek bail – „Pēteri, kāpēc viņš neraud?” Es saku: „Tāpēc, ka viņš ir saprātīgs. Vēro un izprot.” Tajā vakarā šis bērns neraudāja, māsiņas atkal: „Pēteri, mums ir bail no viņa, viņš ir savādāks nekā citi.” Es saku: „Nuja, viņš ir saprātīgāks, viņš ir veca, vieda dvēsele, kuras klātbūtnē tu vienkārši jūties muļķis!” (Smejamies.)
Vecmāmiņas un vectētiņi ir mīļi, labi cilvēki. Bet tik sāpīgi un nožēlojami vērot, ka viņi mazajiem bērniem saka tikai „agu-agu”. Kāds tur „agu”?! Runā ar bērnu par dzīvi, par lietām, par jēgu! Runā ar bērnu par sajūtām, izjūtām un attiecībām. Tā pietrūkst.
Attēls: Publicitātes
Runājot par mājasdarbiem – kāds mājasdarbs ir tiem, kam bērni jau ir? Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka trešo daļu bērnu, kas cietuši, mēs būtu varējuši no nelaimes pasargāt, ja vien būtu zinājuši, kā.
Es gribēju vēl nedaudz paturpināt par mājasdarbu tiem, kas bērnu vēl tikai plāno. Latvijā ir tūkstošiem mīļu, jauku vecāku, un viņu mājasdarbs ir – būtu vēlams, lai viņi plāno savu ģimenes pieaugumu. Vai bērnu varam atļauties šogad? Varbūt labāk nākamgad? Vēlams, lai mamma pagūst iegūt izglītību. Lai viņas mīļotais vīrietis paspēj iegūt ne tikai izglītību, bet kādu dzīves stūri, kur apmesties, un lai ģimenei būtu regulāri ienākumi. Tas it kā ir pretvalstiski, ko es saku, jo Latvijā tā jau maz cilvēku, tomēr tas ir valstiski un atbildīgi, ja domā par nākotni.
Ja mazuli jau gaidāt vai arī viņš ir piedzimis, tad jums, vecākiem, uzreiz un neatliekami ir jāsāk mācīties! Lasiet grāmatas! Latviski, angliski, krieviski… Par to, kas vispār ir bērns, ko tas nozīmē. Mācieties par savstarpējām attiecībām, par bērnu drošību, par visu, kas attiecas uz ģimenes veidošanu.
Savulaik profesors Dzintars Mozgis veica pētījumu – no 100 automašīnām, kas iebrauca BKUS teritorijā, 60 mašīnās bērni nebija piesprādzēti! Ko līdz, ka tev ir auto! Tas nenozīmē, ka tu esi attīstīts. Ja tev ir bērns, tev ir pēdējais brīdis sākt attīstīties. Esi atbildīgs. Lai iegūtu autovadītāja apliecību, ir nopietni jāmācās un jākārto eksāmens. Un nevajag domāt, ka nav jāmācās, lai laistu pasaulē bērnu! Daudzi diemžēl domā, ka viss notiks pats no sevis.
Citās jūsu intervijās esmu lasījusi, ka sakāt – negaidi atnākam skolotāju, sāc skoloties pats.
Mūsdienās pie zināšanām tikt ir vienkārši – meklē internetā, un tās tur ir. Vienīgi – ir jāmāk atrast uzticamu informāciju.
Jauniem cilvēkiem ir jāpalīdz. Tas, ko jūs darāt ar šiem bezmaksas žurnāliem, grāmatām, ir lieliski! Vecākiem ir jāpalīdz saprast, kāds ir viņu mājasdarbs, kas viņiem kopumā ir jāuzzina par bērniem un viņu audzināšanu. Jo nopirkt ratiņus un drēbītes ir tas priecīgākais un mazākais no uzdevumiem. Nav nekā sarežģītāka par attiecībām ar bērniem. Nav nekā atbildīgāka, kā atļauties bērnu. Bērns savus potenciālus varēs atklāt tikai tad, ja vecāks pratīs atklāt savējos. Mēs bieži vien gribam palīdzēt bērnam un attīstīt viņu, bet sevi, nē. Bērns ir potenciāli augstāks par mums, viņa uztvere, nervu sistēma, fotoneironi, viņa dvēsele un prāta dators ir tik gigantisks – ko tu viņam vari piedāvāt? Ēdienu? Džipu? Ikviena vecāka mājasdarbs ir izglītība. Un vīram ar sievu jāsāk ar to, ka izveido plānu, kas tad īsti viņiem ir jāapgūst.
Man patika jūsu doma, ka vecākiem ir jāpasaka priekšā, kas tieši viņiem ir jāuzzina.
Normālām mammām un tētiem ir jābūt tūkstošiem jautājumu. Par bērna attīstību, attiecībām, bērna smalko prātu. Ja vecākiem nav jautājumu, viņiem jāatņem bērns! Ja nav jautājumu, tie ir dzīvnieki. Tāpēc vecākiem ir jāpiedāvā uzdot jautājumus. Tas ir normāli, ka jauni, gudri vecāki nezina, kā, piemēram, veidot attiecības ar bērnu. Un primārās nepieciešamās zināšanas nav par to, kādu gultiņu izvēlēties. Bet gan tieši par attiecību veidošanu, par pasaku priekšā lasīšanas nozīmi, par uzvedību. Galvenā atskaites sistēma ir vecāka apziņas saturs, šis neredzamais apziņas saturs, kas ir tavs cietais disks – tas ir tas potenciāls, no kā tavs bērns pārsūknēs informāciju. Bērns neverbāli nolasa tavu esību, to, kas tu tāds esi. Bērns kā suns un kaķis savu vecāku jūt, jūt vecāka auru.
Kas būtu jādara, lai Latvijas sabiedrībai liktu sadzirdēt, ka vecākiem vajag skoloties? Vismaz tiem jūsu pieminētajiem 60 %, kuri slimnīcas teritorijā iebrauc ar nepiesprādzētu bērnu automašīnā.
Domāju, ka Latvijā ir ļoti daudz inteliģentu cilvēku, kas dzird, uzklausa un seko informācijai. Vienmēr ir problēma, kā tikt pie tiem, kurus nekas neinteresē. Viens variants ir sodu piemērošana. Valsts un pašvaldību pienākums būtu nodrošināt likumu, kas par bezatbildīgu vecāku rīcību paredz reālas sekas. Un būtu jābūt institūcijai, kas kontrolē šā likuma izpildi. Diemžēl Latvijā pret bērniem notiek tik lieli pārkāpumi!
Tāpat ir nepieciešama vecāku regulāra informēšana, jo cilvēki jau nav ļauni. Tiem pieminētajiem 60 % varētu noderēt reklāmas, kas iedarbojas uz psihi, ja reiz vienkāršā veidā nesaprot, ka sevis izglītošanai ir jānotiek nepārtraukti. Piemēram, Anglijā redzēju animētu klipu, kur palēninājumā rādīja, kas notiek, ja avārijā cieš auto, kurā bērns nav autosēdeklītī. Rādīja, kā bērns lido, kā viņa galva ietriecas stiklā, kā šķīst asinis un seja izsmērējas pa stiklu… Divu dienu laikā pēc klipa pārraides šajā reģionā tika izpirkti visi pieejamie autosēdeklīši.
Daļa nelaimju tomēr notiek arī ar tiem bērniem, kā vecāki ir zinoši un atbildīgi. Ja nelaime ir notikusi, kas vecākiem ir jādara, lai savāktos dzīvot tālāk? Jau pieminētajā Anglijā, piemēram, populāras ir atbalsta grupas, kurās vecāks var palīdzēt vecākam.
Zinu vairākas ģimenes, kurām ir nomiruši pat divi bērni. Esam runājuši par to, kā viņi vispār vēl dzīvo, kā kustas, kāda motivācija viņiem, piemēram, ir iet uz darbu. Bet viņi to dara. Apbrīnojami cilvēki, kuriem jāceļ pieminekļi! Tomēr diemžēl daudzi paliek sevī, jo mums nav tāda mentalitāte, nav brīvības, sabiedrības atvērtības, lai dalītos skumjās. Mēs parasti dalāmies ar priekiem, baudām, šampanieti. Bet šeit nav prieka un šampanieša. Šeit ir asaras un ciešanas.
Mums ir maz tādu personību, kas varētu šādas atbalsta grupas organizēt, bet Anglijā tādu ir ļoti daudz. Cietušās mātes vai tēvi realizē sevi, palīdzot tiem, kam bijusi līdzīga nelaime. Latvijā tas tikai lēnām sāk attīstīties, bet šāds atbalsts ir nepieciešams. Es katru gadu tiekos ar daudziem desmitiem vecāku, kuriem ir nomiruši bērni. Tiekos ar tādiem vecākiem, kuriem pakārušies mīļi puikas. Tas ir tas smagākais līmenis, kurā vajag atbalstu. Es šiem mīļiem cilvēkiem, kuri bieži vien ir ļoti inteliģenti, ļoti labi vecāki, saku, ka šīs ciešanas, mīlestība, atmiņas un ilgas nedrīkst atstāt esošajā līmenī, tās vajag konvertēt viedumā.
Bērna nāvi nevajag atstāt tikai kā izmisumu, asaras un iešanu uz kapiem, tā jākonvertē gudrībā, izpratnē, attīstībā un izaugsmē. Ir jāizprot, kas tad ir dzīve, šī atnākšana un aiziešana. Daudzi vecāki to arī dara, esam kļuvuši domu un gara draugi. Šie cilvēki lielākoties nav reliģiozi, un viņiem neder vienkārši, banāli saukļi, viņi grib vairāk, fundamentālāk. Arī šeit pirmajā vietā ir izglītība. Ja ir notikusi nelaime, kas ir saglābjama, – slimības vai traumas, kā dēļ ārstēšanās noris gadiem –, vecākiem vajadzīgs dažāda veida atbalsts – medikamenti, psihoterapija, kultūra, māksla, sarunas, sports un fundamentālas grāmatas. Šiem vecākiem ir jāiet un jādarbojas, un ģimenē varbūt vēl ir citi bērni, kuri diemžēl līdz ar šādu nelaimi tiek apzagti, un tur neko nevar darīt…
Diemžēl, ja ģimenē piedzīvota smaga nelaime, kas skar bērnu, ļoti bieži vīrieši – 60 % – ģimeni pamet. Tā ir klasika. Tā notiek visā pasaulē. Kad bērns ir smagi slims, māte vairs nav sieviete, kamēr vīrietis joprojām sevī saglabā vīrieti. Vīrieti vainot var. Bet varbūt nebija, kas šim vīrietim palīdz, atbalsta, lai varētu ko tādu izturēt? Vīrieši šajā jomā ir vājāki nekā sievietes, viņiem nav tādas smalkjūtības un atbildības pret bērnu, kāda ir sievietēm. Un tā mēdz notikt pat, ja viņš ir bijis ļoti labs tēvs. Tāpēc šādām ģimenēm ļoti vajadzīga palīdzība. Šajā brīdī cilvēks sāk mācīties no jauna – saprast sevi, savas domas, agresiju, jūtas, seksualitāti. Vajag sirds sauli.
Mēs ar kolēģiem nesen bijām ļoti aizkustināti, vērojot kādu tēti un mammu – viņi abi kopā astoņus gadus aprūpēja uz gultas guļošu puisīti, kurš nevar ne staigāt, ne runāt, var komunicēt tikai ar acīm. Astoņus gadus arī šis vīrietis ir uzņēmies atbildību, viņā ir nomiris tēviņš, viņā vairs nav dzīvnieka. Vai arī viņš ļoti inteliģenti spēj šīs lomas sadalīt – iegurņa dziņas salikt kopā ar sirdi un smadzenēm. Un tikai tā to var izdarīt. Tādi vīrieši ir, un arī šādiem vīriešiem Latvijā ir jāceļ pieminekļi. Mēs ar kolēģiem pret šo vīrieti izjutām tik milzīgu cieņu! Manā darbā nav augstākas svētlaimes, kā redzēt šādu vīrieti, un zināt, ka tādi veči ir arī pie mums.
Un mēs slimnīcā visi no aizkustinājuma raudam… Fantastiski cilvēki. Būtu labi, ja viņi iesaistītos un līdzētu citiem vīriešiem, būtu atbalsta grupu vadītāji, kas var dalīties piedzīvotajā, atbalstot citus ar līdzīgām ciešanām. Mēs visi zinām Porziņģi, un viņš ir vajadzīgs. Bet sabiedrībai ir jāzina arī par šādiem varoņiem.
Kā sniegt palīdzību, ja bērns ir aizrijies; kā rīkoties, ja satiec nomaldījušos bērnu; kā zināt, vai bērns cieš no vardarbības – šie ir tikai daži no tematiem, par kuriem vairāk var uzzināt Labklājības ministrijas padomu žurnālā „Bērnam Droša Bērnība”. Žurnālu vecāki bez maksas var gan saņemt drukātā formātā, gan lasīt elektroniski. Žurnālu elektroniski iespējams lasīt www.mammamuntetiem.lv/zurnals.
Intervija no Labklājības ministrijas žurnāla “Bērnam Droša Bērnība”.
Veikalā, pērkot pārtikas produktus, mēs vienmēr rūpīgi izpētām to iepakojumu. Ražošanas datumu, derīguma termiņu, ražotājvalsti, kaloriju daudzumu – mūs interesē jebkura informācija par jebkuru preci. Tomēr, ja runa ir par konkrētu produktu, piemēram, par kosmētikas līdzekļiem, tad uzmanību pievēršam vienībām. Nav nekāds brīnums, jo aiz krāsainajām reklāmas etiķetēm pircējam ir grūti pamanīt ražotāja atstāto vēstījumu.
Tātad, ja vēlaties iegādāties patiešām kvalitatīvu produktu, jāatpazīst „simbolu noslēpums”.
Spogulis
Šāds simbols norāda uz parfimērijas – kosmētikas kategorijas produktu piederību. Pēdējā laikā uz etiķetēm nav norādīts.
Zaļais punkts
Ieraudzīt šādu grafisko simbolu – nav retums. Tas attēlots divu bultiņu veidā, kas veido apli un liecina par to, ka ražotājs atbalsta finanšu programmu „Eco Emballage”, kura nodarbojas ar atkritumu pārstrādi. Tādus iepakojumus izgatavo no drošiem un pārstrādājamiem materiāliem.
Atvērta bundžiņa
Grafisks simbols, kas norāda uz preces derīguma termiņu pēc iepakojuma atvēršanas. Cipars norāda konkrētu mēnešu skaitu. Burts „M” ir universāls. Piemērā attēlots kosmētikas līdzeklis, kura derīguma termiņš ir 12 mēneši. Ja uz iepakojuma trūkst informācijas par konkrēto datumu, tātad, kosmētika ir derīga vairāk nekā 30 mēnešus, un saskaņā ar Eiropas Savienības likumiem, to var nenorādīt.
Fluid Ounce
Visbiežāk šāds simbols satopams uz parfīma iepakojuma. Tas apzīmē, ka konkrētā līdzekļa apjoms norādīts šķidruma uncēs. Lai tās pārvērstu mililitros, ciparu priekšā simbolam, jāpareizina ar 30 (1 unce = 28.3495231 grami).
Trusītis
Simbols liecina par to, ka minētais produkts ir testēts uz mākslīgi izaudzētas cilvēka ādas, nevis uz dzīvniekiem. Eksistē daudzas šī simbola variācijas, to var papildināt uzrakstiem „Not tested on animals” un „Animal friendly”.
Mēbiusa cilpa
Starptautiskais simbols apzīmē, ka šīs preces iepakojums daļēji vai pilnībā ir izgatavots no pārstrādātām izejvielām.
Pārstrādājamā plastmasa
Ja Mēbiusa cilpa norādīta uz plastmasas iepakojuma, tas nozīmē, ka to var pārstrādāt atkārtoti. Šķirošanas atvieglošanai un pārstrādei, simbola vidū norādīts cipars vai burti, kas nozīmē izmantotās plastmasas tipu. 1 — PET (E) — polietilēnterftalāts; 2 — HDPE (PEHD) — augstas izturības polietilēns; 3 — PVC (V) — polivinilhlorīds; 4 — LDPE (PELD) — zema blīvuma polietilēns; 5 — PP — polipropilēns; 6 — PS — polistirols; 7 — O (other) — pārējie plastmasas veidi.
Neto svars/tilpums
Preces svars bez iepakojuma. Ja blakus redzams cipars taisnstūra rāmītī, tad tas ir bruto – svars kopā ar iepakojumu.
Atvērta grāmatiņa ar roku
Simbols, kas nozīmē, ka pirms lietošanas nepieciešams iepazīties ar lietošanas instrukciju – iepakojuma iekšpusē obligāti jābūt ieliktnim, kurā izklāstīta detalizēta informācija par līdzekli – apraksts, lietošana, piesardzības pasākumi. To pieņemts izvietot uz līdzekļiem, kuru izmantošana ir bīstama: matu krāsa, sadzīves ķīmija. Tādēļ simbols traktējams kā norāde uz to, ka produkcija satur papildus informāciju (parasti birkas veidā).
European Asian Community
Vienotais simbols produkcijas apgrozījumam valstu – Muitas savienības locekļu tirgū, apstiprināts 2011. gadā. Tas apzīmē, ka produkcija ir izgājusi visas Muitas savienības noteiktos un atbilstošos tehniskos reglamentus, atbilstības sertifikācijas procedūru jebkurā valstī.
Iegādājoties jebkādus kosmētikas līdzekļus, īpašu uzmanību pievērsiet simboliem un marķējuma zīmēm, kas atrodas uz iepakojuma. Diemžēl veikalos dažreiz sastopama produkcija ar derīguma termiņa iztecējumu, vai produkcija, kuras derīguma termiņš iztecēs pēc pāris dienām. Šādas kosmētikas lietošana var novest pie nelabvēlīgām sekām.
Materiālu sagatavoja skaistumkopšanas portāla Intensa.pro redakcija.
Ziepes no kafijas, olīveļļas un jūras sāls attīra ādu un padara to gludu, noņem atmirušās šūnas un tonizē, bet pats galvenais – palīdz cīnīties ar celulītu. Šīs ziepes neizmaksā dārgi, jo tās var pagatavot mājās pašu spēkiem. Un tas ir ļoti vienkārši!
Instrumenti:
Divi tāda izmēra tērauda katli, lai tos varētu ievietot vienu otrā „ūdens vannai”.
Rīve ziepju rīvēšanai
Trauki ziepēm un citām sastāvdaļām
Tērauda karotītes maisīšanai
Formiņas ziepēm
Gumijas cimdi, marles sejas maska, aizsargbrilles (derēs arī saulesbrilles)
Materiāli:
2 ziepju gabaliņi pa 90 g katrs (labāk ņemt bērnu ziepes) 4 ēdamkarotes olīveļļas 100 ml karsta, vārīta ūdens 4 ēdamkarotes kafijas biezumu 3 ēdamkarotes rupjās jūras sāls
Sagatavojiet sastāvdaļas. Noklājiet galdu ar plēvi, uzvelciet cimdus, masku un brilles. Bērnus un dzīvniekus no virtuves labāk izvest laukā, pārtikas produktus novākt prom.
Sarīvējiet ziepju gabalus. Uzpildiet katlu ar ūdeni līdz pusei, uzsildiet. Ieberiet ziepju skaidiņas mazā katliņā, pievienojiet olīveļļu.
Ievietojiet mazo katliņu ar ziepēm lielā katlā ar verdošu ūdeni. Sāciet lēni maisīt ziepju skaidiņas ar karoti, pakāpeniski pievienojiet karstu, vārītu ūdeni (lai neveidotos gabaliņi un liekas putas. Ja gabaliņi tomēr izveidosies, vēlāk tos varēs saspaidīt ar kartupeļu stampu). Rezultātā ir jāsanāk viendabīgai, plastiskai masai. No tās var izveidot figūriņas un atstāt žūt.
Noderīgas īpašības ziepēm piedos kafijas biezumi un jūras sāls. Pievienojam tos ziepju masā un labi samaisām vismaz 3 minūtes.
Ietaukojiet formiņas ar olīveļļu un lieciet tajās ziepju masu ar rokām vai karoti, labi pieblietējot. Parasti ziepes žūst 2-3 dienas istabas temperatūrā. Tad tās ir gatavas lietošanai.
Ziepes var lietot 2-3 reizes nedēļā. Ja ir taukaina āda, tad var biežāk. Pirms putu noskalošanas, pamasējiet ādu, bet pēc dušas obligāti lietojiet mitrinošu vai pretcelulīta krēmu
Kad Pasaku projektam, kas pavisam drīz nāks klajā ar savu interneta mājas lapu (tajā varēsi klausīties sabiedrībā pazīstamu cilvēku lasītas pasakas) un kurā arī man bija tas gods piedalīties, bija jāaizsūta neliels apraksts par savu saistību ar pasakām, uz mirkli šķita, ka par šo tēmu man jau sen nav ko teikt. Ne man pašai ir bērni, ne mazi krustbērni.Taču beigās izrādījās citādāk.
Pirmās atmiņas par pasakām man saistās ar gulētiešanu, kad vecāki lasīja priekšā latviešu tautas pasakas. Tiesa, par sērdienītēm un velniem man vairāk patika Disneja grāmatiņa par vāverēniem Tiku un Taku un pīlēnu Paju. To jau divu gadu vecumā pratu no galvas un dusmojos, ja tā netika nolasīta vārds vārdā. Ja man vēl joprojām nebūtu šīs grāmatas, es droši vien domātu, ka esmu ko sajaukusi, jo šķiet neticami, ka astoņdesmito gadu sākumā pie mums varēja dabūtu Disneja grāmatas.Taču izrādās, ka varēja gan.
Pēc tam nāca skaņu plašu ēra, kad mēs ar brāli no rīta līdz vakaram klausījāmies aktieru ierunātās pasakas. Mūsu mīļākā skaņu plate bija pasaku sērija Kā brālītis trusītis uzvarēja lauvu, jo tur darbojošos personāžus varējām pielīdzināt sev. Mans brālis izvēlējās Brālīša Trusīša lomu, savukārt man neatlika nekas cits kā ņemt Māsu Cūku. Pat šodien īpašos jautrības uzplūdos varam izspēlēt epizodi, kurā Brālītis Trusītis Māsu Cūku apvaino sviesta apēšanā.
Taču vispersonīgākās attiecības man ir ar Annas Sakses Pasakām par ziediem. Mamma jau bērnībā bija nolēmusi, ka savu meitu sauks par Zani, jo tā sauca galveno varoni teiksmainajā Annas Sakses pasakā Naktsvijole. Vēl nesen viņa man atklāja, ka esmu dzīvs pierādījums brīnumainām lietām, jo pasakas darbība norisinās Līgo vakarā un arī es piedzimu tieši 23. jūnijā.
Johaidī! Nav brīnums, ka visatļautība valda mūsu augstākās varas gaiteņos, ja pat LNT mūzikas raidījuma Cīņas klubs tiesneši Artis Volfs un Toms Grēviņš sev netīkamus mūziķus mēdz noknābāt, neadekvāti ķiķinot. Tā vien šķiet, ka visvairāk viņi sajūsminās paši par sevi.
Šoreiz nevaru runāt par visiem līdz šim notikušajiem šoviem, jo tā pa īstam un līdz galam esmu redzējusi vien divus: to, kura finālā sacentās grupa Dzelzs Vilks ar Lauri Reiniku, un iepriekšējās nedēļas, kur beigās duelējās Elli U un Dons. Taču, ja Volfs un Grēviņš uzskata, ka ar šī raidījuma palīdzību viņi mūsu mūzikas pasauli attīrīs no pelavām (kas nemaz nav tik peļama ideja), es tomēr uzskatu, ka ir jāmaina veids, kādā viņi to dara. Piemēram, pagājušā nedēļa no viņiem es nedzirdēju gandrīz nevienu sakarīgu un profesionālu (!) komentāru par Elli U līdzšinējo karjeru un dziedāšanas manieri, jo vienīgais, ko abi tiesneši darīja, bija stulba ķiķināšana un frāzes no sērijas "ja mēs teiksim, ko domājam, sāksies puņķi un asaras." Manuprāt, nepatīkamas lietas var pateikt arī tā, lai nesaraudinātu. Un, šķiet, tieši tādēļ Volfs ar Grēviņu skaitās profesionāļi Latvijas mūzikas biznesā, lai tiem, kuriem nevajadzētu dziedāt, viņi to varētu pateikt bez personīgām piezīmēm un ķīķināšanas. Taču tagad abi vīrieši, kurus līdz šim vērtēju visai augstu, uzvedas kā tādi nenobrieduši tīņi, kuri pirmo reizi ir tikuši televīzijā.
Līdzīgi bija ar Laura Reinika vērtēšanu. Labi, dzied viņš saldas dziesmas, kuru vārdu virknējums reizēm ir absolūti neloģisks, taču tiesnešu komentāri atkal bija tikai "man patīk/nepatīk" robežās un ar visai riebīgām piezīmēm, kas tika veltītas Lauri pavadošajām dziedātājām. Lai arī Laura dueļa pretinieki grupa Dzelzs Vilks man pirms pāris gadiem bija viena no mīļākajām grupām, taču konkrētajā trešdienas vakarā es no visas sirds jutu līdzi Laurim. Kāpēc? Jo tiesnešu "man nepatīk" vērtējumam pievienojās skatītāji, kas atradās tribīnēs un kā tāds mežoņu bars mēģināja izrādīt visu, kas viņiem ir sakrājies pret Reiniku.
Vienu gan nevaru noliegt – raidījuma nosaukums sevi ir attaisnojis. Jo tik bezpalīdzīgus daudzus no populārākajiem mūziķiem vēl nebiju redzējusi. Kā tādi gladiatori arēnas vidū, kad aurojošs pūlis pieprasa asinis."Izdzīvo stiprākais," droši vien teiktu Volfs ar Grēviņu.
P.S. Rīt vari ievērtēt nākamo Cīņas klubu (LNT, plkst.21:50). 14.novembrī gaidāmajā šovā Double Faced Eels piedalīsies ar dziesmu Salda dzīve ievārījumā, Melo-M izpildīs grupas Boney M 70.gadu superhītu Daddy Cool,Goran Goraspēlēs Swim, Robert, swim, bet Jānis Stībelis dziedās dziesmu Glāze piena.
Kad mēs skatāmies uz kaut ko abstraktu, mūsu apziņa nekavējoties mēģina to analizēt, savukārt mūsu zemapziņa reaģē ar iekšējām sajūtām. Pirmais dzīvnieks, kuru ieraudzīsi, atklās tavas galvenās personības iezīmes.
Kaķis
Tu esi atvērta, sirsnīga un labsirdīga, un diemžēl cilvēki bieži izmanto tavu labsirdību. Tādējādi tu vari izjust dziļas bailes, ka apkārtējie pastāvīgi mēģina tevi maldināt. Esi uzmanīga. Pirmkārt, labi iepazīsti cilvēku un tikai tad, kad jūti, ka vari viņam pilnībā uzticēties, atklāj savus noslēpumus.
Zilonis
Tu esi cilvēks, kuram nepatīk pārmaiņas. Tev ir grūti pielāgoties jaunai videi, jaunai draugu vai kolēģu grupai. Tev patīk stabilitāte, jo viss nepazīstamais prasa papildus piepūli. Tomēr tev biežāk vajadzētu sevi izaicināt, jo sēžot savā komforta zonā pastāv risks, ka tu neatklāsi savu patieso potenciālu.
Vilks
Tev piemīt tendence nonākt konfliktā ar sevi. Šodien tu kaut ko vēlies un jūties pārliecināta, bet rīt tu sāc šaubīties par sevi un nenovērtējat savu vērtību. Mācies pieņemt lēmumus, pretējā gadījumā citi cilvēki to izdarīs tavā vietā. Iespējams, ka tu noniecini savu patieso potenciālu.
Lācis
Tu esi pieklājīgs un inteliģents cilvēks. Tev šķiet, ka pateikt “nē” cilvēkiem ir izaicinājums, un tu uzņemies vairāk saistību, nekā spēj izpildīt. Iemācies likt sevi pirmajā vietā un nejusties par to vainīgai.
Zirgs
Tu esi ļoti impulsīva un ātri pieņem lēmumus. Šī iemesla dēļ tu bieži nonāc dīvainās situācijās. Tev piemīt vēlme visu atrisināt un izdarīt pēc iespējas ātrāk, bet padomā vai šī taktika nes vēlamos rezultātus. Nerīkojies tik pārgalvīgi.
Ko tu ieraudzīji pirmo? Vai piekrīti tam, ko šis personības tests saka par tevi?
Neticami, ko tavs īkšķis var pastāstīt par tevi, kā tu mīli un kādas kļūdas mēdz pieļaut attiecībās. Uzzini savu klupšanas akmeni! Apskaties, kādas kļūdas tu visticamāk varētu pieļaut mīlas dzīvē, izvēloties vienu no variantiem (A, B vai C), kas atbilst tava īkšķa proporcijām.
Tu esi uzticīgs un kaislīgs cilvēks. Iemīloties tu zaudē prātu otras pusītes dēļ, vari būt pat apmāts. Šajā mirklī citas tavas dzīves daļas kā mācības vai darbs var tikt atstāts novārtā. Ja tava otra pusīte tev laicīgi neatbild uz īsziņām vai nesazinās ar tevi kādā citā vietā, tu vari sākt trakot un mēģināsi zvanīt viņam/viņai neskaitāmas reizes. Esi piesardzīgs – tieši tas var viņu aizbaidīt.
B. Abas īkšķa daļas ir vienlīdz garas
Tev patīk izplānot visu un lietas veikt ar īpašu, tev raksturīgu pieeju, kas ļauj tev veiksmīgi sasniegt mērķus. Tu esi mierīgs un nosvērts, lai kas arī notiktu. Mīlas jomā ir tieši tas pats. Tu spēj objektīvi izvērtēt partnera jūtas. Tu neļauj emocijām valdīt pār tevi. Bet tieši šī mierīguma dēļ, attiecības uz priekšu virzās ļoti lēnu vai arī tās ir ļoti neskaidras un nenoteiktas.
C. Īkšķa otrā puse ir garāka par pirmo
Apkārtējie cilvēki tev ļoti uzticas. Tev piemīt lieliskas novērošanas spējas. Tu pavadi daudz laika lietas kārtīgi pārdomājot un virzies uz priekšu lēnām. Mīlas jomā ir tāpat. Pat, ja tu kādā cilvēkā esi ieķēries, tu par visiem spēkiem mēģināsi savaldīt/apspiest savas jūtas. Tāpēc arī bieži palaid garām izdevības, jo koncentrējies uz kaut ko pilnīgi citu.
Tele2 ar pētījumu aģentūru “Norstat” veicis Latvijā pirmo pētījumu, lai skaidrotu, kā vecāku klātbūtne sociālajos tīklos ietekmē viņu bērnus. Izrādās, katrs ceturtais ir nobažījies, ka vecāki sociālajos tīklos viņu varētu nostādīt neērtā situācijā. Vienlaikus, gandrīz 80% priecājas, ka viņu vecāki lieto sociālos medijus.
