Nepilna pusgada laikā Covid-19 dēļ ir pieaugusi iedzīvotāju nedrošība par ceļošanu uz ārzemēm un publisku vietu apmeklēšanu. Ja pērnā gada septembrī par ceļošanu uz ārzemēm droši jutās 40% (17% – pilnīgi droši, 23% – drīzāk droši), tad šobrīd šis rādītājs ir 35%. Pieaugusi arī iedzīvotāju nedrošība par publisku vietu apmeklēšanu – šobrīd par publisku vietu apmeklēšanu droši jūtas 54% (16% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši) respondentu, kamēr 2021. gada septembrī šis rādītājs bija 61% (23% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1800 respondentus.

Saistībā ar publisku vietu apmeklēšanu nedrošību šobrīd izjūt 42% (7% – pilnīgi nedroši, 35% – drīzāk nedroši), bet vēl 4% konkrētu viedokli sniegt nevarēja, kamēr septembrī nedrošību izjuta 32% (6% – pilnīgi nedroši, 26% – drīzāk nedroši). Attiecībā uz ārzemju ceļojumiem nedrošību šobrīd izjūt 50% respondentu (18% – pilnīgi nedroši, 32% – drīzāk nedroši), bet vēl 15% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Tikmēr septembrī nedrošību par došanos uz ārzemēm izjuta 42% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (17% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši), bet vēl 18% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. 

Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, secināms, ka ievērojami lielāku nedrošību par ceļošanu uz ārvalstīm izjūt sievietes. Vīriešu vidū ceļot uz ārzemēm droši jūtas 41% (15% – pilnīgi droši, 26% – drīzāk droši), kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 31% (8% – pilnīgi droši, 23% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par ceļošanu uz ārzemēm izjūt 53% sieviešu (21% – pilnīgi nedroši, 32% – drīzāk nedroši) un 47% vīriešu (14% – pilnīgi nedroši, 33% – drīzāk nedroši). Arī saistībā ar publisku vietu apmeklēšanu lielāku nedrošību izjūt sievietes. Vīriešu vidū par publisku vietu apmeklēšanu droši jūtas 57% aptaujāto (20% – pilnīgi droši, 37% – drīzāk droši), kamēr sievietēm šis rādītājs ir 50% (12% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši), bet nedrošības sajūta pirms publisku vietu apmeklēšanas saglabājas attiecīgi 40% vīriešu (6% – pilnīgi nedroši, 34% – drīzāk nedroši) un 45% sieviešu (9% – pilnīgi nedroši, 36% – drīzāk nedroši). 

Raugoties uz datiem pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka latviešu vidū par došanos uz ārvalstīm droši jūtas 54% (15% – pilnīgi droši, 39% – drīzāk droši), kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 51% (19% – pilnīgi droši, 32% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par šo aspektu izjūt 43% latviešu (7% – pilnīgi nedroši, 36% – drīzāk nedroši) un 42% krievvalodīgo (11% – pilnīgi nedroši, 31% – drīzāk nedroši), kamēr 3% latviešu un 8% krievvalodīgo konkrētu atbildi sniegt nevarēja. 

Saistībā ar  publisku vietu apmeklēšanu drošāk jūtas latvieši – viņu vidū par šo aspektu droši jūtas 54% respondentu (15% – pilnīgi droši, 39% – drīzāk droši), kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 51% (19% – pilnīgi droši, 32% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par publisku vietu apmeklēšanu izjūt 43% latviešu (7% – pilnīgi nedroši, 36% – drīzāk nedroši) un 42% krievvalodīgo (11% – pilnīgi nedroši, 31% – drīzāk nedroši). Salīdzinājumā ar septembri nedrošības līmenis par publisku vietu apmeklēšanu ir pieaudzis latviešu, bet samazinājies krievvalodīgo vidū – septembrī saistībā ar šo aspektu droši jutās 64% latviešu (24% – pilnīgi droši, 40% – drīzāk droši) un 36% krievvalodīgo (17% – pilnīgi droši, 19% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par publisku vietu apmeklēšanu izjuta 30% latviešu (5% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši) un 49% krievvalodīgo (15% – pilnīgi nedroši, 34% – drīzāk nedroši).

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1854 respondentus.

Šobrīd ļoti strauji pieaug Covid-19 vīrusa saslimstības rādītāji ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu vidū. Tāpat bērniem pieaug saslimstība ar dažādām vīrusa infekcijām. Par to liecina arī “Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai” pieejamie dati^[1]. Arī šā brīža mainīgie laikapstākļi, kad vienu dienu ir “mīnusi”, bet nākamajā dienā jau “plusi”,novājina organisma aizsargspējas un veicina elpceļu slimību izraisošo vīrusu izplatīšanos. Šādā situācijā ir būtiski pasargāt savu atvasi no saaukstēšanās un attiecīgi imunitātes pazemināšanās – kā to paveikt pandēmijas laikā, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Cilvēkiem iegūtā imunitāte attīstās dzīves laikā, tāpēc tas ir tikai normāli, ka bērniem imūnsistēma līdz pat skolas laikam nav pilnvērtīgi attīstījusies. Šī iemesla dēļ paši mazākie mēdz būt uzņēmīgāki pret dažādiem vīrusiem un baktērijām. Taču pavisam izvairīties no nevēlamajiem vīrusiem un baciļiem nav iespējams nevienam – nedz skolas vecuma bērniem, nedz pieaugušajiem. Jāatceras, ka slimošanai ir arī savi ieguvumi – slimojot attīstās un nostiprinās organisma aizsargspējas. 

Protams, vecāku uztraukums pandēmijas laikā par bērna katru saaukstēšanos ir saprotams. Lai arī viena brīnumlīdzekļa, kā neslimot nemaz nav, taču ir vairākas vienkāršas lietas, ko iespējams darīt bērna veselības labā ikdienā, lai viņu pasargātu no iespējamās saaukstēšanās. 

5 ieteikumi, kā pasargāt bērnu no saaukstēšanās

1. Rūpes par higiēnu

Tas ir saprotams, ka bērni, īpaši bērnudārza vecumā, par savu higiēnu mēdz aizmirst, piemēram, nemazgā pietiekami bieži rokas, šķauda, neliekot roku priekšā degunam vai arī ar pirkstiem aizskar seju, liek tos mutē vai tuvu acīm. Taču pandēmijas laikā pats galvenais priekšnosacījums, lai pasargātu savu atvasi no jebkādām saslimšanām, ir atkārtota izglītošana un atgādināšana par personīgo higiēnu, jo tieši šādā veidā mikrobi daudz ātrāk var iekļūt ķermenī. 

Svarīgi ir pārliecināties, ka rociņas tiek mazgātas regulāri – pēc tualetes apmeklējuma, atgriešanās mājās no publiskām vietām vai rotaļām ar citiem bērniem, kā arī pirms ēšanas. Efektīvākā roku mazgāšanas metode ir ar antibakteriālajām ziepēm, kuras var iegādāties aptiekās. To sastāvā var būt arī smiltsērkšķu eļļa, kas mitrinās roku ādu, kas mēdz sasprēgāt, ja aktivitātes tiek aizvadītas sniegā un svaigā gaisā. 

Bērniem uz skolu vai bērnudārzu var iedot speciāli bērniem paredzēto roku dezinfekcijas līdzekli, ko var izmantot tad, kad roku mazgāšana ar ziepēm nav iespējama. Specializētajos līdzekļos ir maigāks sastāvs un mazāka spirta koncentrācija, kas pārāk nekaitēs bērnu ādai. 

2. Pareiza sejas aizsargmasku lietošana

Pareiza sejas masku lietošana bērnus var pasargāt ne tikai no saslimšanas ar Covid-19, bet arī no citiem vīrusa slimību ierosinātājiem un alergēniem, tāpēc tās ir svarīgi lietot arī pašiem mazākajiem^[2], īpaši apmeklējot publiskas vietas. Līdzīgi kā ar roku mazgāšanu, arī par pareizu sejas aizsargmasku lietošanu bērniem ir jāstāsta. Šeit ir ieteikumi, kas būs noderīgi vecākiem, lai rūpētos par pareizu sejas maskas lietošanu bērniem:

• Pirms sejas maskas lietošanas rokām jābūt tīrām. Tās vismaz 40 sekundes jāmazgā ar ziepēm un ūdeni. Kā iepriekš minēts – bērnu maigajai ādai aptiekās ir pieejamas piemērotas antibakteriālās ziepes. Ja ūdens nav pieejams, var izmantot speciāli bērniem paredzētu roku dezinfekcijas līdzekli.
• Bērna sejas maskai ir jābūt pareizajā izmērā – jānosedz gan mute, gan deguns. Tā nedrīkst atrasties uz vai zem zoda. “Euroaptieka”  tīkla aptiekās medicīniskās maskas ir mazāka izmēra un ar dažādiem bērniem atbilstošiem zīmējumiem, kas to valkāšanu var padarīt interesantāku. 
• Masku jāliek un jānoņem izmantojot gumijas, nevis aiztiekot maskas auduma daļu no priekšpuses. 
• Kad maskas audums kļūst mitrs, tā ir jānomaina pret jaunu. 
• Bērniem var piešķirt divas kabatiņas vai kārbiņas. Vienā no tām liek izlietotās maskas, savukārt otrā – jaunās maskas. 
• Lai vai cik skaistas un ar zīmējumiem bagātas nebūtu draugu maskas, svarīgi atgādināt, ka ar maskām nedrīkst mainīties vai piemērīt, kura drauga maska piestāv vislabāk. 
• Var būt tā, ka atvase sūdzas, jo sejas maskas gumijas spiež vai berž. Šādos gadījumos vajadzētu pārbaudīt ādu aiz ausīm, jo tā patiešām var būt noberzta vai kairināta. Ieteicams plānā kārtā uzsmērēt bepantēna ziedi, kas noberztās vietas sadziedēs. 

3. Vitamīni imunitātes stiprināšanai

Pašus svarīgākos vitamīnus bērnam ikdienā vajadzētu uzņemt ar pilnvērtīgu uzturu, ēdot dažādus augļus un dārzeņus, kas satur dabīgo C vitamīnu. Tie var būt apelsīni, kivi, burkāni, brokoļi vai spināti. C vitamīns ir īpaši svarīgs, jo tas palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas darbību. Tāpat svarīgi ir arī tādi vitamīni kā cinks un selēns, kas arī veicina normālu imunitātes darbību. Ar cinku piesātināti ir dažādi rieksti, pilngraudu produkti un ķirbju sēklas, savukārt selēns atrodams zivīs, gaļā un piena produktos. 

Ja imunitātes stiprināšanai neizdodas uzņemt vitamīnus nepieciešamajā daudzumā, aptiekās ir pieejami dažādi kompleksie uztura bagātinātāji, kas bērniem ir sevišķi interesantās formās un garšās. Piemēram, zvaigžņu formas želejkonfektes ar ābolu garš ir pietiekami laba motivācija, lai nepieciešamos vitamīnus uzņemtu katru dienu. Tāpat normālas imūnsistēmas darbībai var noderēt melnā plūškoka balzams vai dažādi bišu produkti, piemēram, bišu māšu peru pieniņa kapsulas. Pirms bērnam tiek doti bišu produkti, nepieciešams pārliecināties vai nav alerģiskas reakcijas uz medus produktiem. 

4. Priežu ekstrakti 

Profilaktiskos nolūkos var lietot speciālos deguna gēlus, kuru sastāvā ir priežu ekstrakts. Tādā veidā rodas aizsargbarjera, kas bērna deguntiņu var pasargāt no dažādiem vīrusiem, kas organismā nonāk caur elpceļiem. Priežu ekstrakta gēls ir jāsmērē vienmērīgā kārtā uz deguna ādas deguna priekštelpā. To ieteicams lietot atkārtoti divas līdz četras reizes dienā. 

5. Pilnvērtīgs miegs un svaigs gaiss

Naktsmiers ir viena no bērnu ikdienas dienas svarīgākajām sastāvdaļām. Miegs ir laiks, kad mūsu organisms atjaunojas un atpūšas. Bērniem līdz 10 gadiem ieteicams gulēt 10 līdz 11 stundas, kamēr vecākiem bērniem – 8 līdz 9 stundas. Lai miegs būtu kvalitatīvs, būtiski daļu dienas veltīt fiziskajām aktivitātēm, kā arī laika pavadīšanai ārā, svaigā gaisā. Tas nāk par labu arī bērna fiziskajai sagatavotībai, emocionālajai veselībai, labai sirdsdarbībai un augšanas procesiem. Ja bērns ilgstošākā laika periodā ir nemierīgs un nevar iemigt, kā arī pamostoties nejūtas atpūties, ieteicams konsultēties ar farmaceitu par piemērotākajiem nomierinošajiem līdzekļiem uz augu bāzes. 

Šī gada veiktajā “NielsenIQ” pētījumā “Euroaptieka” atkārtoti atzīta par populārāko aptieku tīklu Latvijā, iedzīvotājiem nodrošinot zemākās cenas. Vērtējot aptieku tīklu lojalitātes programmas, iedzīvotāji “Euroaptieka” lojalitātes programmu “Medus karte” atzina par pievilcīgāko starp visiem aptieku tīkliem. 

^[1] https://www.bkus.lv/lv/content/bernu-slimnicas-arstu-rekomendacijas-berniem-kas-slimo-ar-covid19

^[2] https://covid19.gov.lv/aktualites/skoleniem-masku-lietosana-ir-drosa-un-nepieciesama