Ja Latvijā šobrīd būtu pieejama Covid-19 vakcīna, pret šo slimību vakcinēties būtu gatavi 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (20% – jā, 27% – drīzāk jā), 40% pret Covid-19 drīzāk nevakcinētos (21% – nē, 19% – drīzāk nē), bet 13% aptaujāto konkrētu atbildi uz šo jautājumu sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Stresa termometra jaunākajos rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 Latvijas iedzīvotāju.

Tāpat aptaujas dati parāda, ka, atrodoties sabiedriskās vietās, 75% respondentu norādījuši, kas maskas valkā vienmēr, 15% to dara dažreiz, reti – 3%, 6% tās nevalkā vispār, 1% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. 

Aptaujas rezultātus komentē Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, profesore Baiba Rozentāle un sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes docents Klāvs Sedlenieks. 

Gaidot Covid-19 vakcīnu

Šobrīd virknē pasaules valstu aktīvi notiek Covid-19 vakcīnas izstrāde, un pašlaik kopumā ir minētas vairāk nekā 100 kandidātvakcīnas, kuras atrodas pētījumu pirmajā, otrajā vai trešajā fāzē. Regulāri parādās informācija, ka vakcīna pret Covid-19 jau tuvākajā laikā būs pieejama, tomēr profesore B. Rozentāle atgādina, ka vakcīnai, tāpat kā jebkuram medikamentam, ir stingri noteikts izpētes protokols, kas aizņem laiku, lai vakcīna būtu droša un efektīva. Jaunākā informācija no Eiropas Komisijas (EK) ir par farmaceitiskās kompānijas AstraZeneca Covid-19 vakcīnu, ko EK plāno iepirkt 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja vakcīna tiks atzīta par drošu un efektīvu. 

Kolektīvā imunitāte un riska grupas

Pašlaik Pasaules Veselības organizācija rekomendē vakcinēt 20% iedzīvotāju, t.i., riska grupas pacientus, kas, ievērojot viņu pamatslimības, var potenciāli saslimt ar Covid-19 smagā formā. Šobrīd pasaules pieredze rāda, ka riska grupā ietilpst pacienti ar hroniskām sirds un plaušu slimībām, cukura diabētu, kā arī pacienti ar lieko ķermeņa masu. Vienlaikus profesore B. Rozentāle atgādina, ka jebkura infekcijas slimība var noritēt smagi arī jauniem un veseliem cilvēkiem, jo infekcijas slimība ir cilvēka organisma un mikroorganisma mijiedarbība – cīņa, kuras rezultāts ne vienmēr ir prognozējams. Attiecībā uz kolektīvo imunitāti speciāliste norāda, ka tā veidojas, kad vairāk nekā 80% vai pat 90% cilvēku ir specifiskas antivielas pret konkrēto infekcijas slimības ierosinātāju. Pateicoties bērnu vakcinācijas aptverei, Latvijā ir izskausts poliomielīts, nav masalu un citu bērnu infekcijas slimību uzliesmojumu, savukārt Covid-19 gadījumā par antivielu veidošanos un to saglabāšanās ilgumu joprojām ir daudz nezināmā. Tāpēc atbildes, cik lielā aptverē būtu veicama vakcinācija, vēl ir sagaidāmas tikai nākotnē, pēc pētījumu rezultātiem.

Vieglprātīgāk pret Covid-19 izturas jaunieši

BENU Aptiekas veiktās aptaujas rezultāti atklāj, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir tā sabiedrības daļa, kas pašlaik vismazāk būtu gatava vakcinēties pret Covid-19. Tāpat piebilstams, ka jaunieši sabiedriskās vietās visretāk izmanto sejas maskas. Sabiedriskās vietās maskas vienmēr valkā 61% aptaujāto jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kamēr vecāka gadagājuma cilvēku (55 līdz 74 gadi) vidū šis rādītājs ir 78%. Attiecībā uz gatavību vakcinēties pret Covid-19 tikai 29% jauniešu norādījuši, ka būtu gatavi to darīt, kamēr visaugstāko gatavību Covid-19 vakcīnas saņemšanai izrāda iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem – starp aptaujātajiem 51% būtu gatavi vakcinēties pret Covid-19. Sociālantropologs K. Sedlenieks skaidro, ka iegūtie aptaujas rezultāti nav pārsteidzoši, jo jaunieši Covid-19 saslimšanas riskus neuztver tik nopietni kā seniori un citas riska grupas. Līdz ar to arī sejas masku valkāšana un gatavība vakcinēties pret Covid-19 jauniešu vidū ir zemākā līmenī nekā citās sabiedrības grupās.

Sejas maskas biežāk valkā sievietes

Analizējot aptaujas rezultātus pēc dzimuma, secināms, ka sejas maskas sabiedriskās vietās biežāk nēsā sievietes. Ja vīriešu vidū maskas vienmēr izmanto 67% aptaujāto, tad sievietēm šis rādītājs ir 84%. Vienlaikus interesanti, ka augstāku gatavību vakcinēties pret Covid-19 kopumā izrāda tieši vīrieši. Ja Latvijā šobrīd būtu pieejama vakcīna, pret Covid-19 vakcinēties būtu gatavi 54% aptaujāto vīriešu un 39% sieviešu. 

Raugoties pēc ģimenē izmantotās sarunvalodas, pret Covid-19 vakcinēties būtu gatavi 47% aptaujāto latviešu (20% – jā, 27% – drīzāk jā) un 43% krievvalodīgo (25% – jā, 18% – drīzāk jā). Maskas sabiedriskās vietās vienmēr valkā 75% latviešu, bet krievvalodīgajiem šis rādītājs ir vēl augstāks – 77%. Sociālantropologs K. Sedlenieks secina, ka gan latvieši, gan krievvalodīgie vienlīdz labi seko valsts noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kas lielā mērā apgāž ik pa laikam izskanējušo apgalvojumu, ka krievvalodīgie atrodas citā informatīvajā telpā un sliktāk seko valsts norādījumiem. Eksperts gan norāda uz interesantu tendenci, ka attiecībā uz vakcinēšanos pret Covid-19 krievvalodīgo sniegtās atbildes ir polarizētākas, respektīvi, viņi ir biežāk izteikuši stingru pārliecību, ka vakcinēsies vai arī tieši pretēji – nevakcinēsies pret Covid-19. Piemēram, latviešu vidū izteikti gatavi vakcinēties pret Covid-19 ir 20%, kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 25%, savukārt izteikti noliedzošu atbildi Covid-19 vakcīnas sakarā sniedza 20% latviešu, bet krievvalodīgo vidū tie bija 29%. 

Masku valkāšana – drošība un sabiedrības solidaritāte

Profesore B. Rozentāle atgādina, ka masku valkāšanas mērķis ir mazināt Covid-19 izplatību. Katram cilvēkam mutes dobumā, rīkles galā, augšējos elpceļos, t.sk. degunā, ir mikroflora – galvenokārt dažādas baktērijas. Bet šajā Covid-19 pandēmijas vai, piemēram, lielas gripas epidēmijas laikā cilvēkiem augšējos elpceļos var būt arī vīrusi. Elpojot cilvēks ar sīkām sekrēta daļiņām apkārtējā vidē izdala šos vīrusus. Ja cilvēks uzliek masku, tad tā ir kā fizisks šķērslis, kas samazina vīrusu tālāku izplatību. Maskas jālieto vietās, kur nevar ievērot divu metru fizisko distanci starp cilvēkiem, un tas nozīmē, ka praktiski visur, kur cilvēki satiekas – veikalā, pastā, sabiedriskajā transportā, muzejā, teātrī vai darba kabinetā, respektīvi, visās publiskajās iekštelpās. Vienlaikus eksperte atgādina, ka svarīga ir pareiza masku valkāšana – tai ir jānosedz gan mute, gan deguns. Līdztekus masku valkāšanai svarīgi ievērot arī fizisko distanci, regulāri mazgāt rokas, dezinficēt un vēdināt telpas, kā arī ieteicams uzturēties svaigā gaisā. Speciālistes skatījumā masku valkāšana ir gan sabiedrības drošības, gan solidaritātes izpausme. 

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS laika posmā no 20. līdz 21. oktobrim aptaujājot 2779 respondentus.

Latvijas sabiedrībā visnoraidošākā attieksme tiek pausta pret musulmaņiem un romiem, savukārt vairumam latviešu un krievu vienam pret otru negatīvu jūtu nav, secināts pētījumā “Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā”, kuru veikuši Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki.

LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns atzīmēja, ka starpkultūru mijiedarbība izgaismo ne tikai atvērtību citādajam, bet arī aizspriedumainas attieksmes pazīmes. Tas īpaši spilgti esot redzams Latvijas iedzīvotāju atturībā pieņemt citu kultūru cilvēkus kā tuvus ģimenes locekļus vai kā augstas valsts amatpersonas.

Pētījuma rezultāti liecina, ka pret kulturāli visatšķirīgākajām un svešākajām grupām Latvijas sabiedrībā tiek uzturēta vislielākā emocionālā un mijiedarbības distance.

Iedzīvotājiem vissiltākās jūtas ir pret latviešiem un slāvu tautu pārstāvjiem, kas tiek uzskatīti par savējiem. Attieksmē pret zviedriem, ebrejiem un amerikāņiem ir novērojama jau būtiski lielāka emocionālā distance.

Musulmaņi tiek uztverti kā vissvešākā grupa, kurai cieši seko citas kultūras ziņā atšķirīgas grupas, piemēram, afrikāņi, romi, indieši, ķīnieši un uzbeki. Latviešiem ir raksturīgas siltākas jūtas pret rietumniekiem, piemēram, zviedriem, amerikāņiem, bet vēsākas – pret krieviem, krievvalodīgajiem un ebrejiem.

Savukārt Latvijas krievu minoritāte pret latviešiem izjūt mazāku kulturālo distanci. Krievu priekšstatos šī distance ir arī mazāka pret ebrejiem, uzbekiem un musulmaņiem.

Pētījums atklājis, ka Latvijā ar aizspriedumainu attieksmi ir saskārusies neliela sabiedrības daļa, turklāt biežāk krievi nekā latvieši. Iegūtie dati gan neesot ļāvuši spriest, kā un cik bieži ar aizspriedumainu attieksmi saskaras nelielu, bet vizuāli atšķirīgu kultūras grupu pārstāvji, piemēram, indieši vai cilvēki no Āfrikas valstīm. Šī jautājuma noskaidrošanai ir nepieciešams veikt atsevišķu fokusētu pētījumu, uzskata pētījuma autori.

Pētījumā ir detalizēti aplūkoti stereotipi un aizspriedumi par dažādām kultūrām. Iegūtie dati parāda, ka krievi, amerikāņi un zināmā mērā arī ebreji Latvijas sabiedrībā tiek uzskatīti par dominējošām grupām. Šīs grupas netiek uztvertas kā drauds vai slogs, bet tās vienlaikus arī netiek asociētas ar īpaši pozitīvu pienesumu Latvijai. Turpretī musulmaņi un romi tiek saistīti ar vislielāko apdraudējumu, secināts pētījumā. Latvijas iedzīvotājiem musulmaņiem piedēvē vēlmi kulturāli dominēt, bet romiem – sociāli deviantu dzīvesveidu.

Arī afrikāņi bieži tiek uzskatīti par slogu vai draudu Latvijai, tomēr šo grupu, tāpat kā uzbekus un indiešus, iedzīvotāji iztēlojas esam vājākus un pakļautākus.

Latvieši, ukraiņi un zviedri jeb, vispārīgāk izsakoties, eiropieši tiek saistīti ar pozitīvu sociālo un ekonomisko ieguldījumu Latvijā. Šīm grupām daudz retāk tiek piedēvēts augstprātīgums un vēlme dominēt. “Kopumā varam secināt, ka Latvijas sabiedrība arī retāk attiecina negatīvus stereotipus uz kultūras grupām, par kurām tai ir visnenoteiktākie priekšstati,” norāda Kaprāns. Tas izskaidro iedzīvotāju visnotaļ indiferento attieksmi pret ķīniešiem, uzbekiem un indiešiem. Savukārt negatīvai stereotipizācijai un aizspriedumainai attieksmei ir pakļautas kultūras grupas, kas izraisa asociācijas ar apdraudējumu.

Pētnieki norāda, ka priekšstati par šīm grupām ir veidojušies vai nu pastarpinātā un starptautiski mediētā veidā, piemēram, pret musulmaņiem un afrikāņiem, vai kulturāli pārmantotā un privātajā pieredzē iegūtā ceļā, piemēram, pret romiem.

Lai gan divu lielāko Latvijas etnisko grupu – latviešu un krievu – savstarpējos priekšstatos var pamanīt pozitīvus stereotipus, abas grupas būtiski atšķir uztvertais etnocentrisms. Kamēr krievu vidū uzskats, ka latvieši mēģina uzspiest savu kultūru citiem vai īpaši atbalsta savas tautas pārstāvjus, nav izplatīts, daļa latviešu mēdz krievu minoritātei piedēvēt agresīvu etnocentrismu, secinājuši pētnieki.

Tomēr kopumā šis pētījums nepārprotami parādījis, ka vairumam latviešu un krievu vienam pret otru nav negatīvas jūtas un ka starp abām etnokulturālajām grupām ir novērojama relatīvi neliela simboliskā distance, norāda pētnieki.

Viņi norāda, ka šie dati liek arī citādāk raudzīties uz konfliktējošiem (ģeo)politiskiem uzskatiem starp latviešiem un krieviem, jo ideoloģiskā pretstāve acīmredzami neizpaužas arī emocionālā vai kulturālā pretstāvē vienam pret otru. Respektīvi, politiskā un ikdienas sociālo attiecību realitāte pastāv līdzās kā atšķirīgu, bet dažkārt savstarpēji izaicinošu stereotipu un aizspriedumu avoti.

Šajā pētījumā starpkultūru stereotipi un aizspriedumi ir analizēti arī imigrācijas kontekstā. Iegūtie rezultāti liek domāt, ka Latvijas sabiedrībā nav novērojama asa pretestība ekonomiski motivētai imigrācijai, jo tā tiek uzlūkota kā attīstību veicinošs faktors, uzskata pētnieki.

Līdzās darbaspēka remigrācijai Latvijas sabiedrība par prioritāru uzskata nepieciešamību piesaistīt kvalificētus imigrantus un/vai cilvēkus, kas nāk no pazīstamām kultūrām un vizuāli neatšķiras no vietējiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu grūti pieņemt imigrantus no svešām kultūrām vai ar citādāku ādas krāsu, kas strādātu publiskajā sektorā.

Vienlaikus var pamanīt samērā spēcīgu konsensu, ka latviešu valodas zināšanām un prasmēm ir jākļūst par būtisku priekšnosacījumu, lai imigranti varētu iekļauties Latvijas sabiedrībā, secina zinātnieki.

“Ferratum Group” starptautiskā pētījuma rezultāti liecina, ka 27% Latvijas iedzīvotāju COVID-19 radīto seku dēļ ir satraukti par iespēju zaudēt darbu, bet 23% respondentu pandēmijas dēļ ir samazinājušies ienākumi. Vienlaikus pētījumā secināts, ka 64% iedzīvotāju ikmēneša ienākumi nav samazinājušies, bet 51% nesatraucas par iespēju zaudēt darbu.

Esošā situācija ietekmējusi iedzīvotāju finanšu paradumus, proti, 46% respondentu norādījuši, ka ir centušies samazināt savus izdevumus, kamēr 27% to nav darījuši. Arī attiecībā uz uzkrājumiem situācija ir diversificēta – ja 68% respondentu COVID-19 laikā nav izveidojuši uzkrājumus, tad 14% aptaujāto norādījuši, ka tas ir izdevies.

“Aptaujas rezultāti liecina, ka no vienas puses, salīdzinoši maz cilvēku satraucas par iespēju zaudēt darbu un ceturtajai daļai respondentu COVID-19 dēļ ir samazinājušies ienākumi. No otras puses, iedzīvotāji ir kļuvuši nedrošāki, ko atspoguļo patērētāju uzvedība un plāni tuvojošos svētku kontekstā – proti, gandrīz 60% Latvijas iedzīvotāju prognozē, ka, salīdzinājumā ar pagājušā gada Ziemassvētkiem, tērēs mazāk. Prognozēšana šajā laikā ir ļoti nepateicīgs uzdevums pat labākajiem ekonomistiem, tādēļ nav pārsteidzoši, ka sabiedrība arī zināmā mērā “taustās” attiecībā uz turpmākajām norisēm un reaģē atbilstoši aktuālajiem apstākļiem,” stāsta “Ferratum Group” pārstāvniecības Latvijā vadītājs Artis Bērziņš.

COVID-19 pandēmija ir atstājusi arī citas ne mazāk būtiskas implikācijas uz sabiedrības ikdienas paradumiem. Bez tam, ne tikai negatīvas. 65% iedzīvotāju šogad ir atcēluši visus savus ceļojumu plānus. Atcelto ceļojumu uz ārzemēm vietā iedzīvotāji izmanto izdevību apceļot dzimto Latviju, un nereti atklāj jaunas vietas un aizraujošus dabas skatus. Vienlaikus gandrīz 50% sākuši baudīt un novērtēt ikdienišķās lietas, piemēram, vakariņas ģimenes lokā vai savu hobiju pilnveidošana, bet vairāk nekā trešdaļa (34%) aptaujāto daudz vairāk nekā iepriekš novērtē sarunas ar draugiem un ģimeni tiešsaistē vai pa tālruni, kas palīdz pārdzīvot izolāciju daudz vieglāk. 

“Šis laiks atstās būtiskas pēdas ilgtermiņā uz to, kā funkcionē mūsu sabiedrība. Nedrošība un neziņa no vienas puses; jaunu paradumu ieviešana un atklāšana – no otras. Tomēr “gaisma tuneļa galā” kļūst arvien redzamāka un ceru, ka no šī laika sabiedrība turpmākajam paņems līdzi labākās lietas un paradumus – spēju pielāgoties jauniem apstākļiem, lēnprātību un savstarpēju cieņu, tādā veidā kļūstot par labāku sabiedrību,” uzsver A.Bērziņš.

Sīkāk ar “Ferratum Group” Ziemassvētku Barometra aptaujas rezultātiem iespējams iepazīties www.ferratumbarometer.com/lv/. 

Aptauju veica “Ferratum Grupa”, aptaujājot savus aktīvos klientus 12 valstīs, izmantojot interneta aptaujas metodi. Aptaujā piedalījās 20 000 mājsaimniecību, respondentu vecums no 18 līdz 61 gadam. Aptaujā iekļauto mājsaimniecību vidusmēra izmērs bija 2,7 cilvēki.