11 C
Rīga
ceturtdien, 2 aprīlis, 2026
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 126

Piecas frāzes, kuras var apturēt strīdu – vairs nekādu satraukumu

Visiem ir skaidrs, ka no domstarpībām, konfliktiem un strīdiem dzīvē izvairīties ir ļoti grūti. Tomēr kopumā cilvēki līdzīgi reaģē uz atsevišķām frāzēm un vārdiem, ar kuru palīdzību var apslāpēt gandrīz jebkuru strīdu. Pamēģini, varbūt izdosies!

„Kā es sapratu, tu teici, ka…”

Atkārto otra cilvēka skatpunktu tā, kā tu to saproti. Ieguldi visas pūles, lai saprastu viņa domu un izklāsti to. Izmantojot šo frāzi, tu demonstrē cilvēkam to, ka mēģini viņu saprast. Tā vietā, lai vienkārši atspēkotu viņa skatu uz situāciju, parādi savu gatavību klausīties. Pēc tādas frāzes daudzi strīdi pārvēršas par mierīgu diskusiju.

„Man ir sajūta, ka…”

Frāzes, kas sākas ar „man ir sajūta, ka…” ir svarīgas jebkurā situācijā. Tu vari izrādīt savas jūtas un viedokli, nepasniedzot to tiešā un agresīvā manierē. Otrs cilvēks arī nejutīs vēlmi aizsargāties no tavas agresijas. Tā vietā, lai teiktu: „Tā ir slikta ideja”, tu vari teikt: „Man šķiet, ka tā varētu nebūt labākā ideja, jo…”, un pēc tam izklāsti savus argumentus. Jebkuras diskusijas pamatā ir jābūt domu, viedokļu un ideju apmaiņai. Strīdi, kā likums, rodas tad, kad viens no iesaistītajiem jūtas apdraudēts.

„Iespējams, tev ir taisnība”

Diskusijas pārvēršas par strīdiem, kad viens no iesaistītajiem iespītējas un nemaz neapdomā otra cilvēka viedokli. Tas liek vilties un nenostrādā pozitīvi nevienai no iesaistītajām pusēm. Lai to labotu, pamēģini izmantot frāzi „Iespējams, tev ir taisnība”. Šī frāze parāda, ka tu esi gatava uzklausīt to, kas ir sakāms sarunu biedram. Pat, ja tu domā, ka tieši tev ir taisnība, piekāpies un uzklausi cilvēku – tev vēlāk būs vieglāk likt viņam uzklausīt tevi.

„Kā es varu atrisināt šo problēmu?”

Ja kāds, it īpaši tavs partneris, nāk pie tevis ar problēmu, viņš, visticamāk, vēlas tikt saklausīts. Pat, ja problēmu nevar atrisināt uzreiz, parunāt par to ir nepieciešams. Viens no labākajiem veidiem, kā pārliecināties par to, ka problēma nepārvēršas par strīdu, ir, pasakot partnerim, ka tu viņu dzirdi un vēlies palīdzēt labot notiekošo. Liec akcentu uz to, ko vari darīt, un tad arī nebūs strīdu par to, ka neviens neko nevēlas darīt.

„Paņemsim pauzi”

Pārtraukums var novērst strīdu. Ir svarīgi laicīgi sajust, kad atmosfēra kļūst saspringta un kad domstarpības draud pārvērsties par lielu strīdu. Pauze dos iespēju abām iesaistītajām pusēm norimt un sakopot domas. Pēc tam gan pie problēmjautājuma ir jāatgriežas, jāuzklausa vienam otrs un jārod loģisks risinājums.

 

Autors: Dieviete.lv

Piecas fanu apspriestākās zombijsāgas “Staigājošie miroņi” tēmas  

Kas notiek tad, ja cilvēkiem nākas apšaubīt to, ko viņi redz, kad normālais vairs nav normāls un iepriekšējie izdzīvošanas veidi negarantē neko? Ar šādiem izaicinājumiem saskaras postapokaliptiskās drāmas “Staigājošie miroņi” galvenie varoņi, jo cīņa ar mošķiem kļūst aizvien nežēlīgāka.

 Populārā zombijsāga ar jaunajām 9.sezonas sērijas televīzijas kanālā FOX atgriežas jau pirmdien, 11.februārī. Pirms tam televīzijas kanāls FOX ir apkopojis vairākas tēmas, par kurām internetā aizrautīgi spriež uzticīgākie “Staigājošo miroņu” skatītāji.

 Vai pastāv iespēja, ka Riks Graimss tomēr ir dzīvs?

Viena no 9.sezonas lielākajām mistērijām bija iespējamā Aleksandrijas kopienas līdera Rika Graimsa nāve. Rikam bija jāmirst, jo aktieris Endrjū Linkolns paziņoja, ka pamet seriālu. Taču, kad skatītāji pēdējo reizi redzēja vēl dzīvo Graimsu, viņš smagi ievainots tika iecelts helikopterā. Nez no kurienes atlidojušais lidaparāts aizdevās nezināmā virzienā.

Skatītāji domā, ka Riks Graimss ir miris, taču vēlāk var izrādīties, ka Džedisa (Polianna Makintoša) bijušo šerifu tiešām ir izglābusi. Helikoptera un medicīniskā aprīkojuma klātesamība nozīmē, ka Riks varētu būt nokļuvis aiz Sadraudzības sienām. Taču kā viņa uzzināja par šo kopienu? Vai Džedisa tur dzīvo? Šķiet, viņa tur varētu būt nokļuvusi agrāk (vēl pirms 8.sezonas), un, iespējams, tagad plānoja nolaupīt Aleksandrijas cietumā esošo Nīganu un arī tēvu Gabriēlu.

Seriāla fani pieļauj, ka Riks varētu būt iekritis komā vai tiek turēts ieslodzījumā, viņu var būt piemeklējusi amnēzija. Iespējams Aleksandrijas līderis grib, lai apkārtējie domātu, ka viņš ir miris. Var jau būt, ka “Staigājošo miroņu” 9.sezona nav Rika Graimsa gals, bet vien kaut kā jauna sākums. It īpaši, ja ņem vērā, ka Graimss būšot vairāku filmu zvaigzne.   

Vai Nīgans sapīsies ar Čukstētājiem?

Aleksandrijas cietumā mītošajam Nīganam (Džefrijs Dīns Morgans) palīgā nāk liktenis – kameras durvis bija vaļā, tādēļ viņš vienkārši devās pasaulē. Fakts, ka tēvs Gabriels atstāja (Sets Giliamss) vaļā kameras durvis, būs viena no lielākajām kļūdām, ko viņš ir izdarījis.

Nelietīgais Nīgans ir patiešām populārs “Staigājošo miroņu” tēls, taču, fanuprāt, beisbola nūjas Lusilas īpašnieks nebūs seriāla centrā. Taču vīrietis ir bīstams, jo nav saprotams, ko no viņa sagaidīt. Ir skaidrs, ka Nīgans dosies mīļotās Lusilas meklējumos. Viņš var meklēt kontaktus ar Čukstētājiem, sadarboties ar Alfu, jo Nīganam ir ko piedāvāt, taču abu plāni ir pārāk atšķirīgi. Tādēļ nelietis nekļūs par Čukstētāju līderi un nebūs arī ierocis Alfas rokās.

Vēl kāda fanu teorija paredz, ka Nīgans mirs, aizstāvot Rika meitu Džūditu (Keilija Fleminga) brīdī, kad Betas vadītie zombiji iebruks Aleksandrijā. Fani ir pārliecināti, ka tas notiks 10.sezonā, it īpaši, ja atgriezīsies Megija. Jo Nīgans vienmēr būs tas, kas nogalināja Glennu.

Kas izprovocēja Čukstētājus?

Atcerieties – iepriekšējā sērijā Jēzus (Toms Peins) pirms nāves teica Čukstētājiem: “Jūs šeit neiederaties!” Šķiet, ka tajā reizē agresīvā kopiena aizstāvēja savu teritoriju, taču pagaidām nav saprotams, kādu iemeslu dēļ Alfa (Samanta Mortone) un Beta (Raiens Hērds) virzīja savu zombiju baru tuvāk Hilltopai, Karalistei un Aleksandrijai. Proti, fani min, vai “staigājošo miroņu” ādas valkājošie Čukstētāji ir vardarbīgi izolacionisti, kas ārkārtīgi agresīvi aizstāv savu mītni, vai arī viņu līderi plāno pamatīgi paplašināt savas teritorijas? 

Kulta grupas līderi Alfa un Beta ir īsti sociopāti, turklāt neparedzami, tādēļ ir daudz bīstamāki par Nīganu vai Gubernatoru, ar ko kopienas cīnījās pirmajās sezonās. Čukstētāji ir nopietns drauds, jo viņiem nav problēmu nogalināt ne bērnus, ne sievietes, ne arī kādu citu.

Interesanti, ka komiksos, pēc kuru motīviem top seriāls “Staigājošie miroņi”, Alfas meitai Lidijai nav nekā kopīga ar mātes brutalitāti, tādēļ viņa pamet Čukstētājus un nonāk pie labiem cilvēkiem Hilltopā. Taču seriālā notikumi risinās citādi – jau 10.sērijā Lidiju (Kesidija Makklinsija) sagūsta Derils Diksons kopā ar Mišonu (Danaja Gurira). Vēlāk Čukstētāji centīsies savā pusē pārvilināt arī Derilu, norādot, ka Diksona vientuļnieka dzīves veids ir tuvāks viņiem, nekā vecajiem draugiem.

Kas pēc Jēzus nāves notiks Hilltopā?

Pirms pārtraukuma 9.sezona noslēdzās ar Jēzus nāvi. Šis notikums atstās smagas sekas uz Hilltopu, jo Megijas (Lorīna Koena) prombūtnes laikā viņš bija kļuvis par vienu no padomniekiem un vienu no kopienas līderiem. Jā, Megija ir kaut kur prom kopā ar Džordžiju (Džeina Atkinsone). Turklāt izskatās, ka Hilltopas iedzīvotāji no kaut kā baidās. Atcerieties, cik viņi bija apjukuši, kad izdzirdēja ziņu, ka tuvojas viesi? Un cik atviegloti, uzzinot, ka tā ir Mišonas vadītā grupa? Ja, Hilltopa nebaidās no Aleksandrijas, joprojām ir labās attiecībās ar Karalisti, tad no kā baidās kopienas iedzīvotāji?

Pieaug drāma starp dažiem iedzīvotājiem un Mišonu. Šķiet, viņa ir kaut ko upurējusi, lai glābtu Hilltopu, bet daži kopienas locekļi sievieti par to ienīst. Brīdī, kad Kerola (Melisa Makbraida) pirmo reizi ieraudzīja, ka Mišona (visai negribīgi) ierodas Hilltopā, šķiet, sasala pat apkārtējais gaiss. Fani min, ka Kerola savus garos matus vienkārši nocirtīs. Piemēram, mirst Ecehiēls vai Henrijs, sieviete nocērt matus un atkal kļūst par agrāko “Asiņaino Kerolu”.

Cik daudz asiņu līs? Būs “Asiņainās kāzas”?

Par šo tēmu faniem liek runāt fakts, ka 9.sezonas reklāmās parādās atsauces uz citu, tikpat populāru seriālu – “Troņu spēle”. Taču tajā, kā zināms, viens no spilgtākajiem notikumiem bija slaktiņš, kas vēlāk tika nodēvēts par “Asiņainajām kāzām”. Tādēļ viena no fanu teorijām vēsta, ka 9.sezona beigsies ar cīņu uz dzīvību vai nāvi ar “līdakas” galvu uz mieta.

Proti, ir skaidrs, ka jaunie draudi – Čukstētāji – var radīt daudz vairāk asiņu. Ecehiēls (Harijs Peitons) Karalistē plāno gadatirgu, kurā aicina piedalīties visas draudzīgās kopienas. Arī tādēļ, lai atjaunotu pajukušās attiecības. Cilvēku attieksme ir dažāda, taču, jādomā, plašais tirgus būs. Tā kā Čukstētāju līdere Alfa plāno uzbrukt visiem, tad gadatirgus ir ideāla vieta, lai nocirstu dažas galvas. Tomēr seriāla fani uztraucas par to, vai netiks nogalināti pārāk daudz svarīgu tēlu, atstājot vien nenozīmīgus seriāla jaunpienācējus. Starp citu, vieni no interesantākajiem jaunajiem tēliem ir Magnas (Nadja Hilkere) grupa – Lūks, Konija, Kellija un Jumiko. Magna ir spēcīga personība, kurai var būt liela nozīme cīņās ar Čukstētājiem.

Pēc Roberta Kirkmana komiksu sērijas “Staigājošie miroņi” motīviem tapušais seriāls par notikumiem postapokaliptiskajā pasaulē ir viens no starptautisko reitingu rekordistiem. Arī jaunajā sezonā skatītājus gaida tikšanās ar Normanu Rīdusu (Derils), Džefriju Dīnu Morganu (Nīgans), Melisu Makbraidu (Kerola), Danaju Guriru (Mišona), Kristiānu Seratosu (Rosita), Džošu Makdermitu (Eižens), Alannu Mastersoni (Tara), Avi Nešu (Sidiks) un Kalanu Makolifu (Aldens). Redzēsim arī Džonu Berntālu bijušā policista Šeina Velša lomā.

 Seriāls “Staigājošie miroņi” skatāms televīzijas kanālā FOX pirmdienās, no 11.februāra plkst. 22:00.

Autors: Fox

 

 

Piecas dienas Spicē piedalies īpašā akcijā: palīdzi un kļūsti skaistāka!

Tatjana

“Skaistums glābs pasauli! Mēs izglābsim Tatjanu!” – šis moto laikā no 3. līdz 7. jūnijam vienos labdarības fondu Labdaris.lv, Latvijas kosmetoloģijas un dekoratīvās kosmētikas tirgus līderi Poetica un tirdzniecības centru Spice, kā arī visus tā apmeklētājus. Piecas dienas tirdzniecības centrā notiks akcija “Skaistums glābs pasauli”, kurā ikviens varēs saņemt profesionālu grima mākslinieka pakalpojumus un palīdzēt izglābt ar vēzi slimas sievietes dzīvību.

 

“Ikviens cilvēks, kas nesavtīgi palīdz otram, ir bezgala skaists. Ar šīs akcijas palīdzību mēs gribam šo skaistumu parādīt arī citiem. Varbūt šo piecu dienu laikā mēs neizglābsim visu pasauli, bet noteikti padarīsim to skaistāku, un es ļoti ceru, ka mēs izglābsim viena cilvēka pasauli un dosim iespēju dzīvot,” stāsta viena no akcijas organizatorēm Labdaris.lv pārstāve Simona Šjadīte.

MUP

Viņa skaidro, ka akcijas laikā ikviens tirdzniecības centra Spice apmeklētājs varēs veikt ziedojumu ar vēzi slimās Tatjanas Morozovas (vairāk par viņu lasiet šeit: http://labdaris.lv/lv/need-help/158) dzīvības glābšanai. Cilvēkiem, kas palīdzēs, Poetica dāvinās profesionālu grimu. Tas taps, izmantojot slavenā zīmola MAKE UP FOREVER kosmētiku. Jāpiebilst, ka salonā šāds pakalpojums maksātu vairākus desmitus eiro. Pasākumā būs pieejama arī foto siena, kur ikviens varēs iemūžināt savas pārvērtības, lai padalītos ar tām sociālajos tīklos.

 

“Kad uzzināju par šīs sievietes stāstu, man radās vēlme palīdzēt. Izdzirdot  šīs akcijas lozungu “Skaistums glābs pasauli”, es sapratu, ka kurš gan cits ja ne mūsu komanda to var paveikt vēl labāk,” par dalību akcijā stāsta SIA POETICA Valdes loceklis Ismails Abdulmuminovs. Viņš tic, ka “skaistums spēj izglābt pasauli. Visām sievietēm piemīt iekšējais skaistums un ārējā pievilcība. Mūsu darba misija ir izcelt sievietes skaistumu, lai viņa sajustos pārliecinātāka un laimīgāka. Un kad sievieti piemeklē nelaime, ir īpaši svarīgi akcentēt viņas skaistumu, tas dod spēku, palīdz cīnīties un ar cerību raudzīties nākotnē.”

 

Skaistuma studijas darba laiki tirdzniecības centrā Spice:

  1. jūnijs 16.00 – 20.00
  2. jūnijs 13.00 – 16.00
  3. jūnijs 13.00 – 16.00
  4. jūnijs 16.00 – 20.00
  5. jūnijs 16.00 – 20.00

 

Tie, kas nevar ierasties uz pasākumu, Tatjanai var ziedot arī citos veidos.

Zvani!

90006881 (ziedojums 1,42 eiro)

90006771 (ziedojums 7,11 eiro)

!!! Tatjanas glābšanai novirzīs visus līdzekļus, kas saziedoti laikā no 30. maija līdz 7. jūnijam.

 

Ziedo Tatjanas labdarības lapā: http://labdaris.lv/lv/need-help/158.

 

Veic pārskaitījumu uz šiem rekvizītiem:

Paypal

paypal@labdaris.com

WebMoney

WME E281911870931

WMR R175707680433

WMZ Z295651461411

 

Maksājuma mērķī norādi “Veselības fonds: Tatjana Morozova”

 

Uzzināt vairāk par pasākumu ir iespējams šeit: https://goo.gl/4U0kXM.

Piecas dabā sastopamas antibiotikas

Piecas dabā sastopamas antibiotikas

96716758_o

Ārsti izraksta antibiotikas dažādos gadījumos. Gadās, ka pie vieglas saslimšanas var iztikt

bez aptiekas antibiotikām, viņu vietā izmantojot dabas antibiotikas. Kādi ir varianti? Mēs piemeklējām piecus pašus populārākos dabas līdzekļus.

1. Propoliss. Vēl viņu sauc par bišu antibiotiku, jo šis produkts ir bišu dzīvesveids. Propoliss satur flavonoīdus, ēteriskās eļļas un organiskās skābes, minerālus un mikroelementus. Bišu antibiotikas paātrina vielmaiņu organisma šūnās, pozitīvi ietekmē dziedzeru darbību un stiprina imunitāti. Propoliss veiksmīgi cīnās ar baktērijām, sēnītēm un vīrusiem.

2. Tējas koka eļļa – ātri sadziedē rētas, dezinficējošs līdzeklis. Iegūst no koku lapām, kuras apstrādā un izspiež eļļu. Brīnišķīgs dabas pretvīrusu līdzeklis. To pielieto gripas, herpes, niezes, astmas, sēnīšu infekcijas u.c. slimību ārstēšanā. Cilvēkiem ar jūtīgu ādu tējas koka eļļa var izraisīt alerģiju un iekaisumus, tāpēc tā jālieto uzmanīgi.
3. Mārrutki. Lielisks organiskās izcelsmes pretmikrobu līdzeklis. Šī auga saknē atrodas sinepju eļļa un enzīms. Savstarpēji mijiedarbojoties, tie veido sinepju eļļu, kura palīdz organismam cīnīties ar kaitīgajām baktērijām.
4. Sīpoli un ķiploki satur fitocīdus. Tās ir aktīvās vielas, kuras spējīgas cīnīties ar baktērijām, vīrusiem, sēnītēm un parazītiem.
5. Avenes. Arī populārs līdzeklis, kuram piemīt antiseptiskas un pretiekaisuma īpašības. Visbiežāk šīs ogas izmanto kā sviedrēšanas līdzekli. Pateicoties salicilskābei, kura ir aveņu sastāvā, tai ir pretiekaisuma iedarbība.

 

Piecas bīstamākās robežas Latīņamerikā

Nebūs pārspīlēti teikt, ka visa Latīņamerika ir bīstama vieta. Narkotikas, kontrabanda, cilvēku nolaupīšana ir ļoti ienesīgas nodarbes, tādēļ piemirstajos pierobežas rosās gan kriminālas bandas, gan bruņoti cīnītāji par savu taisnību.

Taču te dzīvo cilvēki, kuriem ir jātiek galā arī asiņaino slaktiņu sekām. Pierobeža cieš no slepkavībām, laupīšanām un nedrošības, kas traucē attīstībai un integrācijai starp valstīm.

Pirms raidījumu cikla “Latīņamerikas noziedzīgās robežas”, kas “National Geographic” skatāms no ceturtdienas, 4.oktobra, piedāvājam īsu ieskatu šā reģiona bīstamajā dzīvē.

Kolumbija – Venecuēla (garums – 2052 kilometri)

Tiek uzskatīta par teju visbīstamāko robežu pasaulē. Venecuēlas ekonomiskais sabrukums ir padarījis pierobežu par plaukstošu kontrabandas reģionu, kurā “ceļo” visdažādākās preces, sākot ar valsts subsidēto degvielu līdz pat zobu pastām. Bandas, kas darbojas abās robežas pusēs, ir iesaistītas narkotiku pārvadāšanā, cilvēku nolaupīšanā un izspiešanās. Pārrobežu narkotiku kontrabanda koncetrējas Tačiras, Apures un Sulijas pavalstīs Venecuēlā, jo te nemiernieki saskaras ar mazāku spiedienu no drošības spēku puses.

Viens no lielākajiem nedrošības avotiem ir ir Kolumbijas paramilitārās grupas BACRIM (spāņu valodas saīsinājums no “kriminālās bandas”) un marksistisko partizānu grupējums ELN (Nacionālās atbrīvošanas armija). Venecuēlas pusē vairākas kaujas divīzijas uztur Kolumbijas partizānu grupējums FARC (Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki). Iepriekšējais Kolumbijas prezidents Huans Manuels Santoss 2016.gadā gan parakstīja miera līgumu ar FARC, tā izbeidzot 52 gadus ilgo konfliktu, taču laukojoprojām darbojoties ap 1000 bijušo FARC un 1500 ELN kaujinieku. Sarunas ar ELN risina arī tagadējais prezidents Ivans Duke, taču tas nav traucējis kaujiniekiem nolaupīt desmitiem cilvēku.

Situāciju dramatiskāku padara Venecuēlas prezidenta Nikolasa Maduro nespēja tikt galā ar ekonomiskajām problēmām, kuru dēļ pēdējos gados no valsts ir aizbēguši vismaz 1,6 miljoni iedzīvotāju. Ar ekonomiskajiem bēgļiem ir grūti tikt galā ne tikai Kolumbijai, kas zināmā mērā ir tranzītvalsts, bet arī citām reģiona valstīm – Ekvadorai, Brazīlijai un Peru.

ASV – Meksika (garums – 3200 kilometri)

Šķiet, ASV prezidenta Donalda Trampa vēlmei uzcelt mūri uz ASV un Meksikas robežas ir arī kādi racionāli iemesli. Gadiem ilgi tā tiek uzskatīta par vienu no bīstamākajām pasaulē, jo te asiņainas cīņas izcīnija konkurējoši narkotiku karteļi, bet tuksnešainā vide ik gadu dzen nāvē vairākus simtus latīņamerikāņu, kas centās nokļūt ASV labākas dzīves meklējumos.

Karteļu karu dēļ uz ASV – Meksikas robežas pēdējo desmit gadu laikā dzīvību zaudējuši vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, bet armijas un karteļu karos visā valstī – vairāk nekā 200 000 cilvēku. Tiesa, pēdējos gados vardarbības līmenis Meksikas ziemeļu štatos esot samazinājies. Iespējams, to var skaidrot ar kriminālo bandu “Zetas” un “Līča kartelis” novājināšanos, kā arī Sinaloas karteļa uzvaru pār Huarezas karteli. Slaktiņi turpinās vietās, kur narkotiku kontrabandisti cīnās par ienesīgo pierobežas teritoriju kontroli. Protams, robežas ASV pusē tik ārprātīgas vardarbības nav, tomēr robežsargi ne vienmēr spēj atteikties no kontrabandistu piedāvātajiem kukuļiem.

20 miljardus ASV dolāru vērtais un deviņus metrus augstais mūris uz ASV un Meksikas robežas joprojām nav nekas vairāk kā fantāzijas, kaut šie Trampa izteikumi kopā ar solījumiem apturēt nelegālo imigrantu – “noziedznieku” plūsmu izraisīja pēdējo desmitgažu lielāko diplomātisko krīzi starp abām valstīm. Humāno krīzi radīja ASV prezidenta rosinātā “nulles tolerances” imigrācijas politika, kur uz abu valstu robežas no vecākiem tika nošķirti vairāk nekā 2300 nepilngadīgu bērnu. Pēc skaļa trača vairāki simti atgriezās pie vecākiem.

Gvatemala – Meksika (garums – 871 kilometrs)

Kriminālais grupējums “Zetas” ir bijis viens no galvenajiem virzītājspēkiem noziedzībai Meksikas dienvidu pierobežā ar Gvatemalu. Uz šo valsti “Zetas” pirmo reizi pārcēlās 2007.gadā, lai visnotaļ vardarbīgā veidā pārņemtu narkotiku kontrabandas ceļus. Tā, piemēram, 2011.gadā 27 cilvēki tika nogalināti, tā atbildot uz informāciju par nozagtu kokaīna sūtījumu. Pēdējos gados “Zetu” ietekme reģionā ir mazinājusies, jo daudzi augsta ranga komandieri ir vai nu nogalināti, vai arī arestēti. Tiesa, slaktiņi ziemeļu Pintā rāda, ka citi kontrabandistu grupējumi labprāt ieņemtu brīvo vietu arī brutalitātes ziņā.

Robeža starp Gvatemalu un Meksiku ir arī svarīgs posms ekonomiskās migrācijas ceļā, pa kuru nabadzīgo dienvidu valstu iedzīvotāji bēg no problēmām un vardarbības uz ASV. Tādēļ no Meksikas spējām sakārtot savas dienvidu robežas ir atkarīgas arī attiecības ar ASV.

Paragvaja – Brazīlija (garums – 1365 kilometri)

Paragvajas pierobežas reģionā Amambejā uz 100 000 cilvēku notiek vidēji 66,7 slepkavības, 2017.gadā oficiāli valstī notikušas vien 7,8 slepkavības uz 100 000 cilvēku. Taču tas nepārsteidz, jo Amambeja ir viens no lielākajiem marihuānas audzēšanas reģioniem Dienvidamerikā, kurš aizņem ap 9% no pasaules tirgus. Valsts austrumu reģioni ir svarīgs kokaīna tranzīta mezgls uz Brazīliju, kas ir lielākā šo narkotiku patērētāja Latīņamerikā.

Paragvajas pretnarkotiku sekretariāts ir aplēsis, ka bandu ienākumi gadā no kokaīna kontrabandas sasniedz aptuveni 800 miljonus ASV dolāru, bet no marihuānas – 700 miljonus ASV dolāru. Starp citu, pērn VID darbinieki kādā noliktavā Rīgā no Paragvajas ievestās kokogļu kravā atklāja 31,19 kilogramu kokaīna. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka aizdomās turētais kontrabandists Lietuvā iegādājās uzņēmumu, kurš nodarbojās ar Paragvajā iegādātu kokogļu realizāciju Latvijā un darbojās kā piesegs narkotiku ievešanai.

Šajos pierobežas apgabalos bāzējas arī brazīļu narkotiku kontrabandisti, kas ik pa laikam sarīko asiņainus slaktiņus ietekmes pārdalei. Tas sarežģī vietējo lauksaimnieku dzīvi, jo viņi baidās no bandām, taču vienlaikus audzē marihuānu, jo ar to var nopelnīt vairāk nekā ar tradcionālajiem lauksaimniecības produktiem – manioku, kukurūzu un sezamu. Pērn decembrī Paragvaja legalizēja marihuānas lietošanu medicīniskiem nolūkiem.

Gvatemala – Hondurasa (garums – 256 kilometri)

Gvatemalas dienvidaustrumu provinces Zakapa un Čikimula, kas robežojas ar Hondurasu, ir valsts lielākie noziedzības perēkļi. Te slepkavību rādītājs ir teju divas reizes augstāks nekā vidēji valstī. Jāsaka, ka abās robežas pusēs valda nabadzība un necieņa pret likumu, turklāt Hondurasā ir viens no augstākajiem slepkavību rādītājiem reģionā – uz 100 000 iedzīvotāju pērn fiksētas vidēji 43,6 slepkavības. Robežas Hondurasas pusē attālos departamentos bandas pat mēdzot izveidot uz ceļiem kontrolpunktus, kā arī uzbrukt vientuļiem braucējiem. Taču visbiežāk vardarbības iemesls ir bandu cīņa par kontrabandas ceļiem un aizvien pieaugošais narkotiku apjoms, kas šķērso sauszemes robežas.

Nepalaid garām! Dokumentālo raidījumu cikls “Latīņamerikas noziedzīgās robežas” būs skatāms “National Geographic” ceturtdienās, no 4.oktobra plkst. 23:00!

“National Geographic” (NG) ir pieejams 440 miljoniem mājsaimniecību 171 pasaules valstī 45 valodās. NG kopā ar “Nat Geo WILD”, “Nat Geo People” un “Nat Geo MUNDO” veido kanālu grupu “The National Geographic” – tie ir daļa no “National Geographic Partners”, kas ir kopuzņēmums starp “21st Century Fox” un “National Geographic Society”. Sociālās saziņas vietnē “Facebook” vien NG ir vairāk nekā 55 miljoni sociālo mediju fanu. Latvijā NG ar subtitriem latviešu un krievu valodā ir pieejams “Lattelecom”, “Baltcom”, “Izzi”, “Livas”, “Latnet TV”, “SkaTVis” un “Mits LV” digitālās televīzijas abonentiem.

Avots: Public Id Group

03.09.2018.

Piecas aktuālākās grima tendences šim pavasarim un vasarai

Attēls: Publicitātes
Attēls: Publicitātes

Kamēr mūsu garderobe vēl liecina par ziemas esamību, ir laiks uzplaukt mūsu grimam. Kādas krāsas izvēlēties šajā pavasarī un vasarā, kā akcentēt acis un lūpas, vai aktuāla ir dabīga ādas krāsa, vai tomēr jāskatās uz tumšākiem pūderiem? Uz šiem jautājumiem atbildes ir sagatavojusi u/v Debenhams un zīmola Givenchy vēstnese Līga Zemture.

Veselīga, dabiska un mirdzoša sejas āda

Visa grima pamatā ir svaiga, mitrināta un veselīga sejas āda, āda, kas izskatās, kā pēc SPA procedūras. Šīs sezonas tendence ir pret pulverveida ādas pārklājumu, ko parasti veidojam ar birstošajiem pūderiem, lai nofiksētu grimu, bet aktuāls ir viegls ādas mirdzums.

Spilgtas acu ēnas un kontūras

Šajā pavasara/vasaras sezonā ļauj savām acīm iemirdzēties spožās un pat spilgtās krāsās – īpaši aktuālas ir jūraszilās un zaļās krāsas. Ja tomēr mazliet bail no košām acu ēnām, tad var sākt ar maziem solīšiem, piemēram, melno acu kontūrzīmuli, ko izmantojat ikdienā varatpaspilgtināt ar košākas krāsas līnijām, viens no neitrālākajiem akcentiem varētu būt acs ārējā kaktiņa paspilgtināšana ar debeszilu, rozā, dzeltenu vai zaļu laineri.

“Šajā sezonā jūsu kosmētikas somiņā obligāti jāatrodas melnam acu lainerim – veidojiet drosmīgas un pat treknas līnijas, vai atļaujaties nedaudz pārspīlēt ar kaķacs formām, vai iedvesmojoties no augstās modes – veidojiet smalkas grafiskas līnijas! Un galvenais nebaidīties! Izmēģiniet šī pavasara superhītu – visu plakstiņu pārklāt ar zilām acu ēnām, tas, protams, vairāk piestāvēs vakara tērpam, kas varētu būt askētisks, bet acu ēnas varētu būt kā akcents ar kuru palīdzību jūs paspilgtinātu savu unikalitāti,” iedrošina lofficielbaltics.com galvenā redaktore, blogere un zīmola Givenchy vēstnese Līga Zemture.

Gliteri

Ir aplami domāt, ka gliteri piestāv tikai Ziemassvētkiem! Smalkas, elegantas un spīdīgas detaļas grimā var būt ļoti skaists akcents, tāpēc droši eksperimentē, izmēģinot precīzas acu kontūrlīnijas un žilbinošas lūpas. Ja ikdienā nevari atļauties savām acīm iemirdzēties, tad droši izmēģini šo grima tendenci kādā nedēļas nogalē vai gaidāmajā vasaras festivālā!

Rozā vaigu kauli

Mainoties sezonām, jāmaina arī sejas konturēšanas līdzekļu krāsas. Šajā sezonā ļoti aktuālas būs mirdzošas rozā sejas kontūras – īpaši akcentēti tiks vaigu kauli! No rožainām nokrāsām līdz spilgtām fuksijas un elektriskām neona rozā krāsām, atliek tikai izvēlēties savam ādas tonim piemērotāko.

Akcentēlūpas

Īpaši pavasarī, kad seja vēl nav atguvusies no garās ziemas, sārtās lūpas var likt iemirdzēties jūsu sejas ādai! Vasarā, kad āda ieguvusi zeltaināku iedegumu, izmēģiniet plašāku lūpu krāsu paleti – no koraļļu toņiem līdz aveņu un ķiršu sulīgi sārtajiem toņiem.Un nebaidieties šosezon izvēlēties arī oranžīgi brūnus toņus, kas mazliet atgādina safari.

 

Autors: Action PR 06.04.2018

Pieaugušo pasakas

Mēs jau esam izaugušas un prinčiem baltos zirgos vairs neticam. Tad kāpēc ticam, ka skaistums var slēpties kādā gaumīgi iepakotā pudelītē vai kārbiņā?

Arī es, neskatoties uz savu vecumu, ģimenes statusu, CV utt, ļaujos ilūzijām, ka atliek tikai uzklāt X, lai mans skaistums iemirdzētos ar jaunu spēku. 🙂

Cosmopolitan redakcijā sācies ikgadējā konkursa Beauty Awards drudzis – ir pieteikti labi un vēl labāki produkti ar drosmīgiem saukļiem: LABĀKAIS serums, eļļa, losjons, krēms, utt.

Es vienmēr azartiski pētu dažādas kārbiņas, kas sola uzlabot, atjaunot, izcelt. Nu, labi – varbūt tagad jau drusku reālistiskāk, kritiskāk, bet joprojām – ar bērnišķīgu prieku. Kad esmu saņēmusi labu ieteikumu vai kāda reklāma ir spēcīgāk uzrunājusi.. es padodos un nopērku. Tajā dienā, kad produkts ir aiznests mājās un izpakots, sajūta ir priecīgi pacilājoša. Tad, kad pirmoreiz izmēģināts – vēl foršāka. Pat ikdienišķā skaistumkopšanas rutīna (matu mazgāšana, kopjošās vai dekoratīvās kosmētikas lietošana) tiek paveikta ar prieku.

Protams, nekas radikāli nemainās. Dažās dienās arī īpašais produkts paliek ikdienišķs, kas labāk vai sliktāk paveic savu funkciju, un ikdiena atkal atgūst iepriekšējo – ne tik spilgto – krāsu paleti.

Līdz nākamajai reizei. 🙂 Kad atkal sajūtu izvēlēšanās prieku un somiņā iegulstas kārtējā brīnumus sološā kārbiņa.

Pieaugusi, bet ar vecākās māsas sindromu: būt perfektai, attaisnot citu cerības…

sieviete-noraizejusies

Kā vecākās māsas sindroms ietekmē turpmāko dzīvi? Kas ir sindroms “vecākā māsa”? Tas ir sarežģīts psiholoģisko īpašību komplekss, kas saistītas ar vecākā bērna lomu ģimenē. Interesanti, ka zēni no šī kompleksa cieš daudz mazāk. Pēc psihologu domām tas ir saistīts ar to, ka viņiem vecāki daudz retāk deleģē pienākumus rūpēties par jaunāko brāli vai māsu. Skaidro sociālais psihologs Sima Musatova.

Kā izaudzināt perfekcionistu

Ar nākamā bērna piedzimšanu mamma un tētis, un citi radinieki iedveš vecākajai māsai, ka viņai vajadzētu būt par piemēru mazulim it visā. Meitenes cenšas vecāku cerības attaisnot un tādēļ viņās izveidojas tieksme būt perfektām. Viņām ir ļoti svarīgi saņemt pieaugušo atzinību, būt labākajām visās jomās. Un ko tālāk? Pieaugušo dzīvē šīm meitenēm ir grūti: viņām vienmēr par maz, nekas nav labi, viņas bieži cieš no depresijas. Nevis dzīve, bet viena liela vilšanās! Pieradušas būt labākās vecākiem, pieaugušo dzīvē viņas, nesaņemot vajadzīgo atbalstu un atzinību no apkārtnes, ar grūtībām to pārdzīvo.

Izaug līderis, kurš neprot deleģēt

Kopā ar vēlmi būt prefektiem šajos bērnos attīstās vēlme vadīt – būt līderiem. Rūpējoties par jaunākajiem brāļiem un māsām, viņiem rodas vēlme (un dažreiz arī nepieciešamība) pieņemt svarīgus lēmumus. “Vecākajām māsām” ir svarīgi atzinību un pateicību par viņu pašaizliedzīgo līdzdalību jaunākās paaudzes audzināšanā saņemt no abiem vecākiem, un no pašiem jaunākajiem brāļiem vai māsām.
Nākotnē meitenēm ar sindromu “vecākā māsa” var būt grūtības deleģēt savus pienākumus un atbildību citiem. Līdera īpašības, kas vērstas nepareizā virzienā, izraisīs problēmas attiecībās ar ģimeni un vīriešiem. Šādi cilvēki nekaunīgi iejauksies savu tuvinieku dzīvē, cenšoties visus pamācīt un audzināt. Visu kontrolēt. Pat tad, ja tas nekādi neattiecas uz viņiem.

Nevēlēšanās veidot ģimeni

“Izspēlējušies” ar pirmdzimto, vecāki mazāk iesaistās jaunākā bērna audzināšanā. Dažreiz viņi novirza lielāko daļu atbildības vecākajiem bērniem. Jo vairāk tā tiek deleģēta, jo lielāka iespēja, ka, pieaudzis bērns kavēsies ar savas ģimenes izveidošanu. Un varbūt vispār no tās attieksies, jo jau bērnībā pietiekami izspēlējies “meitās un mātēs”.

Ir vēl viena problēma. Audzinot savus bērnus, sieviete ar sindromu “lielā māsa” bieži izmanto autoritāro komunikācijas stilu, ķeras pie manipulācijām.

Mātes ar tādu sindromu neapzināti bloķē savu bērnu personības attīstību, kad viņi kļūst pieauguši. Viņas ļoti baidās zaudēt savu nozīmību un iespēju realizēt vēlmi rūpēties par kādu.

Dēļ tādas uzvedības sievietei ir grūtības identificēt savas intereses, viņai nav savu jūtu un emociju. Viņa dzīvo ar to vajadzībām, par kuriem rūpējas (brālis, meita). Ļaunākais ir tad, kad notiek “vecākās māsas” “atdalīšanās” no saviem bērniem. Tas bieži noved sievietes pie psihosomatiskām slimībām, piemēram, cukura diabēta, aptaukošanās.

Atbrīvojamies no kompleksa

Ja tev pazīstama vēlme bāzt degunu tuvinieku darīšanās, tu nevari noturēties dot padomus pat tad, ja to nelūdz un negaida, tev ir grūti deleģēt jebkuru, pat visvienkāršāko lietu citiem, jo tev šķiet, ka neviens cits pareizi netiks ar to galā, tad, iespējams, tu ciet no sindroma “vecākā māsa”.

Lai sakārtotu attiecības ar tuviniekiem un uzlabotu savu emocionālo stāvokli, pamēģini kaut ko no šī:

• analizē pazīmes, kuras aprakstītas iepriekš, un atrodi sev tuvāko problēmu. Sāk ar to strādāt patstāvīgi vai ar psihologa palīdzību.
• Mēģini atteikties no autoritārisma komunikācijā ar ģimeni un stingro kontroli. Tavs brālis ir laimīgi precējies un sieva uztraucas par to, vai viņš uzlicis šalli un uzlādējis tālruni.
• Seko tam, kā runā ar saviem tuviniekiem. Kādus darbības vārdus tu bieži izmanto. Varbūt pavēles izteiksmē? Veido savu runu, izmantojot: “Varbūt tu varētu? Kā tu domā?” Sāc ar sīkumiem un nostiprini rezultātu.
• Cieni tuvinieku personīgo telpu, esi delikāta. Neapmeklē meitu bez brīdinājuma, bez ceremonijām atverot guļamistabas durvis, bet pēc tam – ledusskapi.
• Centies sākumā deleģēt citiem nelielus uzdevumus. Ļaujiet viņiem darīt pašiem.
• Apstājies, ieklausies sevī un mēģini sajust un saprast, kas ir tas, ko tu patiešām vēlies.
• Nebēdā, vecākās māsas loma nav nemaz tik slikta, vajag tikai gudri izmantot tās stiprās puses.

Padoms, drīzāk lūgums sievietēm, kam nav vecākās māsas sindroma, bet kuras pašas audzina meitenes. Lūdzu, atcerieties, ka meita arī ir bērns, viņai nav jāauklē jaunākie. Kļūt ātrāk, pirms laika pieaugušai viņai nav vajadzīgs, lai tas neradītu problēmas ar personīgo dzīvi nākotnē.

Dariet visu iespējamo, lai neaudzinātu bērnus konkurences atmosfērā. Audziniet viņus kā draugus, kā vistuvākos cilvēkus, neprasiet no vecākā bērna neiespējamo, nepārvērtiet viņu par bezmaksas auklīti.

Pieaug pieteikumu skaits Covid-19 testiem (+VIDEO)

Kopš pagājušās sestdienas Covid-19 testu cilvēki ar slimības simptomiem var veikt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. Tajā pašā dienā zvanu centrā pieteikumu skaits dubultojās. Tā kā svētku dienās laboratoriju darba laiks ir īsāks, aicina neveikt testus tiem, kuriem nav nekādu saslimšanas pazīmju.

Video

Pieaug iedzīvotāju skaits, kuri šķiro atkritumus!

Latvijā aizvien vairāk cilvēku domā par vidi, arī saimniekojot savā mājoklī. 57% iedzīvotāju

atzīst, ka viņu mājsaimniecībā šķiro atkritumus, turklāt 83% uzskata, ka to darīt ir svarīgi, liecina “DDB Latvia” sadarbībā ar AS “Latvijas Zaļais punkts” veiktais zaļāko zīmolu topa pētījums. Tāpat liela daļa jeb 66% cenšas taupīt dabas resursus, piemēram, atkārtoti izmantot iepirkumu maisiņus vai izvēlēties tādus produktus, kuriem ir pēc iespējas mazāk iepakojuma.

 “Vidēji katrs Latvijas iedzīvotājs ik gadu rada aptuveni 433 kg atkritumu. Tas ir pietiekami liels apjoms, lai mēs satrauktos, kas ar tiem notiek tālāk. Patlaban aptuveni 80% sadzīves atkritumu joprojām nonāk poligonos, taču mūsu mērķis ir Latvija bez atkritumiem, kurā visi atkritumi tiek sašķiroti, pārstrādāti un visam tiek atrasta vērtība. Tāpēc ir prieks, ka atkritumu šķirotāju skaits aug – ja pērn 53% teica, ka šķiro atkritumus, šogad to skaits pieaudzis jau līdz 57%. Tas savukārt liecina, ka investēt atkritumu šķirošanas infrastruktūrā un iedzīvotāju izglītošanā ir bijis pareizs lēmums, kas jāturpina,” saka AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors Kaspars Zakulis. Kā piemēru viņš situāciju Daugavpilī, kur, uzstādot 33 jaunus stikla šķirošanas konteinerus, mēneša laikā iedzīvotāji sašķiroja jau 8 tonnas stikla taras. Tas pierāda, ka tiklīdz ir šķirošanas infrastruktūra, iedzīvotāji to aktīvi izmanto.

Zaļāko zīmolu topa ietvaros veiktā aptauja rāda, ka jau 83% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka šķirot atkritumus ir svarīgi. 47% ir norādījuši, ka informācija par šo procesu ir pietiekama, 54% atzinuši, ka ir pietiekams informācijas apjoms, kur nodot šķirotos atkritumus. Vēl lielāka sabiedrības daļa uzsver, ka ir pietiekami daudz informācijas, lai šķirot varētu pareizi, – tādu ir 64%. Tas savukārt nozīmē, ka, turpinot attīstīt dalīto atkritumu konteineru sistēmu, izvietojot jaunus konteinerus atkritumu šķirošanai un veidojot iedzīvotājiem ērti sasniedzamus šķirošanas laukumus visā Latvijā, varam būtiski samazināt atkritumu apjomu, kas tiek apglabāts poligonos. Dalītā atkritumu vākšana ir sevi pierādījusi kā vienu  no efektīvākajām atkritumu šķirošanas sistēmām pasaulē gan izmaksu, gan pieejamības, gan sašķirotā iepakojuma dažādības, kvalitātes un apjoma ziņā. 

Iedzīvotāju motivācija šķirot atkritumus ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šķiet acīmredzama. Visa pamatā ir rūpes par dabu. Taču arī tie, kuriem šis aspekts ir mazsvarīgs, var itin viegli atrast motivāciju. Piemēram, ar vienas skārdenes pārstrādē ietaupīto enerģiju var trīs stundas darbināt televizoru, savukārt, pārstrādājot desmit PET pudeles, var saražot jaunu t-kreklu. Šķirojot iespējams samazināt arī ikdienas izdevumus. Ieviešot un izmantojot dalīto atkritumu konteinerus, visai mājai samazinās maksa par atkritumu apsaimniekošanu – šādi iespējams ne tikai vienoties idejā ar tuvākajiem kaimiņiem, bet ietaupīt pat 15% no komunālo pakalpojumu rēķina.

Par atkritumu šķirošanu un otrreizēju pārstrādi vairāk sākuši domāt arī produktu ražotāji. Mūsdienās liela daļa iepakojumu ir ne tikai šķirojami, bet uz tiem arvien biežāk sastopamā Zaļā punkta zīme, kas apliecina, ka to ražotājs vai importētājs rūpēs par dabu un ilgtspēju jau ir parūpējies par iespējām iepakojumu pārstrādāt tepat Latvijā.

Lai rosinātu atkritumu šķirošanai pievērsties arī tos iedzīvotājus, kuri līdz šim to nav darījuši, kā arī pievienotu papildu motivāciju un, iespējams, jaunas zināšanas jau rūdītiem šķirotājiem, Latvijas Zaļā punkta Facebook lapā jau ceturto nedēļu norisinās Šķiratlona izaicinājums. Ar vērtīgām Šķiratlona treneres Viktorijas lekcijām, padomiem un iespēju iegūt balvas no atbalstītājiem, pievienoties šķiratlonistu kustībai un kopīgiem treniņiem ticis šķirots stikls, plastmasa, metāls, papīrs un kartons, kā arī labiekārtota māja, lai tajā šķirot būtu ērti un patīkami. Rit Šķiratlona izaicinājuma pēdējā nedēļa, taču to joprojām iespējams pieņemt – sākt šķirot nekad nav par vēlu. Vairāk informācijas Latvijas Zaļā punkta Facebook.

Autors: Dieviete.lv

Pieaug iedzīvotāju nedrošība par ceļošanu uz ārzemēm un publisku vietu apmeklēšanu

Nepilna pusgada laikā Covid-19 dēļ ir pieaugusi iedzīvotāju nedrošība par ceļošanu uz ārzemēm un publisku vietu apmeklēšanu. Ja pērnā gada septembrī par ceļošanu uz ārzemēm droši jutās 40% (17% – pilnīgi droši, 23% – drīzāk droši), tad šobrīd šis rādītājs ir 35%. Pieaugusi arī iedzīvotāju nedrošība par publisku vietu apmeklēšanu – šobrīd par publisku vietu apmeklēšanu droši jūtas 54% (16% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši) respondentu, kamēr 2021. gada septembrī šis rādītājs bija 61% (23% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 1800 respondentus.

Saistībā ar publisku vietu apmeklēšanu nedrošību šobrīd izjūt 42% (7% – pilnīgi nedroši, 35% – drīzāk nedroši), bet vēl 4% konkrētu viedokli sniegt nevarēja, kamēr septembrī nedrošību izjuta 32% (6% – pilnīgi nedroši, 26% – drīzāk nedroši). Attiecībā uz ārzemju ceļojumiem nedrošību šobrīd izjūt 50% respondentu (18% – pilnīgi nedroši, 32% – drīzāk nedroši), bet vēl 15% konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Tikmēr septembrī nedrošību par došanos uz ārzemēm izjuta 42% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (17% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši), bet vēl 18% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. 

Analizējot datus pēc respondentu dzimuma, secināms, ka ievērojami lielāku nedrošību par ceļošanu uz ārvalstīm izjūt sievietes. Vīriešu vidū ceļot uz ārzemēm droši jūtas 41% (15% – pilnīgi droši, 26% – drīzāk droši), kamēr sieviešu vidū šis rādītājs ir 31% (8% – pilnīgi droši, 23% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par ceļošanu uz ārzemēm izjūt 53% sieviešu (21% – pilnīgi nedroši, 32% – drīzāk nedroši) un 47% vīriešu (14% – pilnīgi nedroši, 33% – drīzāk nedroši). Arī saistībā ar publisku vietu apmeklēšanu lielāku nedrošību izjūt sievietes. Vīriešu vidū par publisku vietu apmeklēšanu droši jūtas 57% aptaujāto (20% – pilnīgi droši, 37% – drīzāk droši), kamēr sievietēm šis rādītājs ir 50% (12% – pilnīgi droši, 38% – drīzāk droši), bet nedrošības sajūta pirms publisku vietu apmeklēšanas saglabājas attiecīgi 40% vīriešu (6% – pilnīgi nedroši, 34% – drīzāk nedroši) un 45% sieviešu (9% – pilnīgi nedroši, 36% – drīzāk nedroši). 

Raugoties uz datiem pēc ģimenē lietotās sarunvalodas, redzams, ka latviešu vidū par došanos uz ārvalstīm droši jūtas 54% (15% – pilnīgi droši, 39% – drīzāk droši), kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 51% (19% – pilnīgi droši, 32% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par šo aspektu izjūt 43% latviešu (7% – pilnīgi nedroši, 36% – drīzāk nedroši) un 42% krievvalodīgo (11% – pilnīgi nedroši, 31% – drīzāk nedroši), kamēr 3% latviešu un 8% krievvalodīgo konkrētu atbildi sniegt nevarēja. 

Saistībā ar  publisku vietu apmeklēšanu drošāk jūtas latvieši – viņu vidū par šo aspektu droši jūtas 54% respondentu (15% – pilnīgi droši, 39% – drīzāk droši), kamēr starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 51% (19% – pilnīgi droši, 32% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par publisku vietu apmeklēšanu izjūt 43% latviešu (7% – pilnīgi nedroši, 36% – drīzāk nedroši) un 42% krievvalodīgo (11% – pilnīgi nedroši, 31% – drīzāk nedroši). Salīdzinājumā ar septembri nedrošības līmenis par publisku vietu apmeklēšanu ir pieaudzis latviešu, bet samazinājies krievvalodīgo vidū – septembrī saistībā ar šo aspektu droši jutās 64% latviešu (24% – pilnīgi droši, 40% – drīzāk droši) un 36% krievvalodīgo (17% – pilnīgi droši, 19% – drīzāk droši). Attiecīgi nedrošību par publisku vietu apmeklēšanu izjuta 30% latviešu (5% – pilnīgi nedroši, 25% – drīzāk nedroši) un 49% krievvalodīgo (15% – pilnīgi nedroši, 34% – drīzāk nedroši).

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, aptaujājot 1854 respondentus.

Pieaug iedzīvotāju bažas par ekonomiskās krīzes varbūtību un veselības sistēmas efektivitāti

 

Lai gan trešais ERGO Baltijas valstu Drošības indeksa pētījums, kas tika prezentēts 19.aprīlī, uzrāda nelielu noskaņojuma uzlabojumu, iedzīvotāji Latvijā joprojām jūtas nedrošāk par savu dzīvi visās piecās indeksa dimensijās nekā lietuvieši un igauņi. Galvenās bažas cilvēkiem ir par kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību, tāpat iedzīvotājus satrauc risks piedzīvot nabadzīgas vecumdienas.

2017.gadā kopējais Latvijas Drošības indekss ir -10 (2015. gadā tas bija -12) un Lietuvā -6 (iepriekš -4), savukārt Igaunijā šogad tas pieaudzis par 5 punktiem un ir +11.

Drošības indeksa pētījumu jau trešo reizi īsteno apdrošināšanas sabiedrība ERGO, lai noskaidrotu Baltijas iedzīvotāju pārliecību par savas dzīves stabilitāti un aktuālākajiem riskiem cilvēku ikdienā nozīmīgās jomās–materiālais un finansiālais stāvoklis, drošība par darbu, drošība par veselību, fiziskā drošība un kriminogēnā situācija, kā arī valsts stabilitāte un drošība.

Latvijas iedzīvotājus, tāpat kā iedzīvotājus Lietuvā un Igaunijā, joprojām visvairāk satrauc jautājumi, kas skar veselību – šajā dimensijā visās trijās valstīs sniegts viszemākais vērtējums. 73% Latvijas iedzīvotāju baidās, ka slimības gadījumā nespēs apmaksāt ārstēšanos, bet 74% – par to, ka varētu tik nopietni saslimt, ka būtu nepieciešama ilgstoša ārstēšana. Par trim indeksa punktiem Latvijā pieaugusi arī nedrošības sajūta par iespēju zaudēt savus finanšu ienākumus. Tajā pašā laikā ir būtiski uzlabojies indeksa rādītājs nodarbinātības dimensijā – no -17 pirms diviem gadiem uz -13 šogad, kas nozīmē, ka cilvēki Latvijā jūtas arvien drošāki par savu darbu. Savukārt par četriem punktiem audzis to iedzīvotāju skaits, kuri raizējas par nabadzību vecumdienās. Kopumā 70% cilvēku Latvijā dzīvo bažās, ka vecumdienās būs trūcīgi.

Šī gada aptauja atklāj atšķirību Latvijas iedzīvotāju noskaņojumā attiecībā uz nacionālo stabilitāti un drošību. Cilvēku bažas šajā jomā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir mazinājušās no -29 uz -26 indeksa punktiem. Arī bažas par iespējamu militāru konfliktu Latvijas teritorijā ir mazinājušās.Tajā pašā laikā 80% iedzīvotāju Latvijā raizējas par ekonomiskās krīzes iespējamību, un šīs bažas, salīdzinot ar 2015. gadu, ir augušas.

“Šis vērienīgais Drošības indeksa pētījums atklāj iedzīvotāju pārliecību par savas dzīves stabilitāti un tiem riskiem, kas katrā valstī cilvēkiem ir aktuāli dažādās nozīmīgās dzīves jomās. Sabiedrība ir katras valsts spogulis, kas ļauj identificēt nozīmīgākos problēmjautājumus. Redzam, ka viens no tiem visās valstīs ir veselības aprūpes sistēma, un trīs gadu laikā noskaņojums ir ilgstoši un nemainīgi negatīvs. Pamatots ir arī pieaugums bailēm no varbūtības kļūt par terorakta upuri – to arī veicina pēdējā laika notikumi pasaulē,” stāsta Ingrīda Ķirse. 

Līdztekus 5 drošības dimensijām pētījumā apkopots arī iedzīvotāju redzējums par pašreizējo savas dzīves stabilitāti. Tas izvērtēts 5 drošumspējas faktoros, analizējot cilvēku apmierinātību ar dzīvi, pārliecību par spēju ietekmēt notiekošo, materiālā stāvokļa pašvērtējumu, to cik tālu plānojam savu nākotni un mājsaimniecību būtiskākos ilgtspējas rādītājus.

Drošumspējas faktoru mērījumi liecina, ka apmierinātība ar savu dzīvi kopumā ir līdzīga – Latvijas iedzīvotāju vērtējumā vidēji 6,61, Lietuvas 6,81, bet Igaunijas 6,61. Lai gan Latvijas iedzīvotāju apmierinātības ar dzīvi vērtējums nav augstākais Baltijas valstu starpā, kopumā tieši latvieši biežāk jeb 53% sevi uzskata par materiāli nodrošinātiem nekā cilvēki Lietuvā (47%) un Igaunijā (48%). Tāpat audzis arī laika posms, cik ilgi Latvijas iedzīvotāji varētu iztikt, zaudējot regulāros ienākumus.2015.gadā Latvijai bija viszemākais rādītājs šajā faktorā – tikai aptuveni 4,6, taču šogad tas audzis līdz 5,1 mēnesim.

Dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā interneta vidē.To izstrādājis un veic pētījumu centrs SKDS. Kopumā tika aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.

Pieaug ar Covid-19 un citu vīrusu infekciju sasirgušo skaits: Kā pasargāt bērnu no saslimšanas?

Mother holding thermometer in hands, sick little girl lying in bed and keeping her palm on forehead, looks sad and upset, suffering from high temperature, needs treatment and examining by doctor.

Šobrīd ļoti strauji pieaug Covid-19 vīrusa saslimstības rādītāji ne tikai pieaugušo, bet arī bērnu vidū. Tāpat bērniem pieaug saslimstība ar dažādām vīrusa infekcijām. Par to liecina arī “Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai” pieejamie dati[1]. Arī šā brīža mainīgie laikapstākļi, kad vienu dienu ir “mīnusi”, bet nākamajā dienā jau “plusi”,novājina organisma aizsargspējas un veicina elpceļu slimību izraisošo vīrusu izplatīšanos. Šādā situācijā ir būtiski pasargāt savu atvasi no saaukstēšanās un attiecīgi imunitātes pazemināšanās – kā to paveikt pandēmijas laikā, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Cilvēkiem iegūtā imunitāte attīstās dzīves laikā, tāpēc tas ir tikai normāli, ka bērniem imūnsistēma līdz pat skolas laikam nav pilnvērtīgi attīstījusies. Šī iemesla dēļ paši mazākie mēdz būt uzņēmīgāki pret dažādiem vīrusiem un baktērijām. Taču pavisam izvairīties no nevēlamajiem vīrusiem un baciļiem nav iespējams nevienam – nedz skolas vecuma bērniem, nedz pieaugušajiem. Jāatceras, ka slimošanai ir arī savi ieguvumi – slimojot attīstās un nostiprinās organisma aizsargspējas. 

Protams, vecāku uztraukums pandēmijas laikā par bērna katru saaukstēšanos ir saprotams. Lai arī viena brīnumlīdzekļa, kā neslimot nemaz nav, taču ir vairākas vienkāršas lietas, ko iespējams darīt bērna veselības labā ikdienā, lai viņu pasargātu no iespējamās saaukstēšanās. 

5 ieteikumi, kā pasargāt bērnu no saaukstēšanās

1. Rūpes par higiēnu

Tas ir saprotams, ka bērni, īpaši bērnudārza vecumā, par savu higiēnu mēdz aizmirst, piemēram, nemazgā pietiekami bieži rokas, šķauda, neliekot roku priekšā degunam vai arī ar pirkstiem aizskar seju, liek tos mutē vai tuvu acīm. Taču pandēmijas laikā pats galvenais priekšnosacījums, lai pasargātu savu atvasi no jebkādām saslimšanām, ir atkārtota izglītošana un atgādināšana par personīgo higiēnu, jo tieši šādā veidā mikrobi daudz ātrāk var iekļūt ķermenī. 

Svarīgi ir pārliecināties, ka rociņas tiek mazgātas regulāri – pēc tualetes apmeklējuma, atgriešanās mājās no publiskām vietām vai rotaļām ar citiem bērniem, kā arī pirms ēšanas. Efektīvākā roku mazgāšanas metode ir ar antibakteriālajām ziepēm, kuras var iegādāties aptiekās. To sastāvā var būt arī smiltsērkšķu eļļa, kas mitrinās roku ādu, kas mēdz sasprēgāt, ja aktivitātes tiek aizvadītas sniegā un svaigā gaisā. 

Bērniem uz skolu vai bērnudārzu var iedot speciāli bērniem paredzēto roku dezinfekcijas līdzekli, ko var izmantot tad, kad roku mazgāšana ar ziepēm nav iespējama. Specializētajos līdzekļos ir maigāks sastāvs un mazāka spirta koncentrācija, kas pārāk nekaitēs bērnu ādai. 

2. Pareiza sejas aizsargmasku lietošana

Pareiza sejas masku lietošana bērnus var pasargāt ne tikai no saslimšanas ar Covid-19, bet arī no citiem vīrusa slimību ierosinātājiem un alergēniem, tāpēc tās ir svarīgi lietot arī pašiem mazākajiem[2], īpaši apmeklējot publiskas vietas. Līdzīgi kā ar roku mazgāšanu, arī par pareizu sejas aizsargmasku lietošanu bērniem ir jāstāsta. Šeit ir ieteikumi, kas būs noderīgi vecākiem, lai rūpētos par pareizu sejas maskas lietošanu bērniem:

  • Pirms sejas maskas lietošanas rokām jābūt tīrām. Tās vismaz 40 sekundes jāmazgā ar ziepēm un ūdeni. Kā iepriekš minēts – bērnu maigajai ādai aptiekās ir pieejamas piemērotas antibakteriālās ziepes. Ja ūdens nav pieejams, var izmantot speciāli bērniem paredzētu roku dezinfekcijas līdzekli.
  • Bērna sejas maskai ir jābūt pareizajā izmērā – jānosedz gan mute, gan deguns. Tā nedrīkst atrasties uz vai zem zoda. “Euroaptieka”  tīkla aptiekās medicīniskās maskas ir mazāka izmēra un ar dažādiem bērniem atbilstošiem zīmējumiem, kas to valkāšanu var padarīt interesantāku. 
  • Masku jāliek un jānoņem izmantojot gumijas, nevis aiztiekot maskas auduma daļu no priekšpuses. 
  • Kad maskas audums kļūst mitrs, tā ir jānomaina pret jaunu. 
  • Bērniem var piešķirt divas kabatiņas vai kārbiņas. Vienā no tām liek izlietotās maskas, savukārt otrā – jaunās maskas. 
  • Lai vai cik skaistas un ar zīmējumiem bagātas nebūtu draugu maskas, svarīgi atgādināt, ka ar maskām nedrīkst mainīties vai piemērīt, kura drauga maska piestāv vislabāk. 
  • Var būt tā, ka atvase sūdzas, jo sejas maskas gumijas spiež vai berž. Šādos gadījumos vajadzētu pārbaudīt ādu aiz ausīm, jo tā patiešām var būt noberzta vai kairināta. Ieteicams plānā kārtā uzsmērēt bepantēna ziedi, kas noberztās vietas sadziedēs. 

3. Vitamīni imunitātes stiprināšanai

Pašus svarīgākos vitamīnus bērnam ikdienā vajadzētu uzņemt ar pilnvērtīgu uzturu, ēdot dažādus augļus un dārzeņus, kas satur dabīgo C vitamīnu. Tie var būt apelsīni, kivi, burkāni, brokoļi vai spināti. C vitamīns ir īpaši svarīgs, jo tas palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas darbību. Tāpat svarīgi ir arī tādi vitamīni kā cinks un selēns, kas arī veicina normālu imunitātes darbību. Ar cinku piesātināti ir dažādi rieksti, pilngraudu produkti un ķirbju sēklas, savukārt selēns atrodams zivīs, gaļā un piena produktos. 

Ja imunitātes stiprināšanai neizdodas uzņemt vitamīnus nepieciešamajā daudzumā, aptiekās ir pieejami dažādi kompleksie uztura bagātinātāji, kas bērniem ir sevišķi interesantās formās un garšās. Piemēram, zvaigžņu formas želejkonfektes ar ābolu garš ir pietiekami laba motivācija, lai nepieciešamos vitamīnus uzņemtu katru dienu. Tāpat normālas imūnsistēmas darbībai var noderēt melnā plūškoka balzams vai dažādi bišu produkti, piemēram, bišu māšu peru pieniņa kapsulas. Pirms bērnam tiek doti bišu produkti, nepieciešams pārliecināties vai nav alerģiskas reakcijas uz medus produktiem. 

4. Priežu ekstrakti 

Profilaktiskos nolūkos var lietot speciālos deguna gēlus, kuru sastāvā ir priežu ekstrakts. Tādā veidā rodas aizsargbarjera, kas bērna deguntiņu var pasargāt no dažādiem vīrusiem, kas organismā nonāk caur elpceļiem. Priežu ekstrakta gēls ir jāsmērē vienmērīgā kārtā uz deguna ādas deguna priekštelpā. To ieteicams lietot atkārtoti divas līdz četras reizes dienā. 

5. Pilnvērtīgs miegs un svaigs gaiss

Naktsmiers ir viena no bērnu ikdienas dienas svarīgākajām sastāvdaļām. Miegs ir laiks, kad mūsu organisms atjaunojas un atpūšas. Bērniem līdz 10 gadiem ieteicams gulēt 10 līdz 11 stundas, kamēr vecākiem bērniem – 8 līdz 9 stundas. Lai miegs būtu kvalitatīvs, būtiski daļu dienas veltīt fiziskajām aktivitātēm, kā arī laika pavadīšanai ārā, svaigā gaisā. Tas nāk par labu arī bērna fiziskajai sagatavotībai, emocionālajai veselībai, labai sirdsdarbībai un augšanas procesiem. Ja bērns ilgstošākā laika periodā ir nemierīgs un nevar iemigt, kā arī pamostoties nejūtas atpūties, ieteicams konsultēties ar farmaceitu par piemērotākajiem nomierinošajiem līdzekļiem uz augu bāzes. 

Šī gada veiktajā “NielsenIQ” pētījumā “Euroaptieka” atkārtoti atzīta par populārāko aptieku tīklu Latvijā, iedzīvotājiem nodrošinot zemākās cenas. Vērtējot aptieku tīklu lojalitātes programmas, iedzīvotāji “Euroaptieka” lojalitātes programmu “Medus karte” atzina par pievilcīgāko starp visiem aptieku tīkliem. 

[1] https://www.bkus.lv/lv/content/bernu-slimnicas-arstu-rekomendacijas-berniem-kas-slimo-ar-covid19

[2] https://covid19.gov.lv/aktualites/skoleniem-masku-lietosana-ir-drosa-un-nepieciesama

Pieaudzis pirmkursnieku skaits

Jaunajā akadēmiskajā gadā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un Latvijas Universitātē (LU) pieaudzis pirmkursnieku skaits, turpretī pārējās lielākajās augstskolās tas saglabājas nemainīgs, aģentūra LETA noskaidroja augstskolās.

Jaunajā akadēmiskajā gadā studijas RSU uzsāk 2548 jaunie studenti, kas ir par teju 150 studentiem vairāk nekā pērn. Viņu vidū ir 331 ārvalstu students no 31 valsts, lielākoties no Vācijas un Skandināvijas, informēja augstskolā.

Latvijas Universitātē (LU) pirmajā kursā studijas uzsāk 4337 jaunie studenti, turpretī pērn studijas LU sāka 4305 pirmkursnieki. Kopumā augstskolā mācību gaitas uzsāk 14 358 studējošie, pastāstīja universitātē.

LU stāsta, ka ārzemju studētgribētāji ieradušies no 61 valsts, visbiežāk no Vācijas, Uzbekistānas, Somijas, Ķīnas, Itālijas, Indijas un Krievijas.

Biznesa augstskolā “Turība” pirmajā studiju gadā mācības uzsāks vairāk nekā 1200 studentu, tomēr uzņemšana turpināsies vēl līdz 27.septembrim, tāpēc statistika visticamāk mainīsies, norādīja augstskolas attīstības direktore Marta Kive.

Viņa sacīja, ka kopējais vietējo studentu uzņemšanas līmenis saglabājies iepriekšējā gada līmenī, turpretī augusi interese par maģistra programmu “Biznesa psiholoģija un cilvēkresursu vadība uzņēmējdarbībā”, kur studējošo skaits ir dubultojies.

Tāpat viņa pastāstīja, ka ārzemju studenti augstskolā visbiežāk nāk no Indijas, Šrilankas, Uzbekistānas, Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Azerbaidžānas, Lietuvas un Itālijas.

Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU) studijas uzsāks ap 1200 jaunie studenti, aģentūrai LETA norādīja augstskolas Komunikācijas vadītāja Lana Janmere. Viņa sacīja, ka LLU uzņēmusi aptuveni 60 ārvalstu studentus un lielākā daļa studentu izvēlējušies apgūt veterinārmedicīnu.

Savukārt Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) jaunajā akadēmiskajā gadā studijas uzsāk aptuveni 14 500 studentu no kuriem pirmajā kursā studijas sāk ap 4000 latviešu studentu un teju 1000 ārzemju studentu no 80 dažādām valstīm, kas sakrīt ar pērnā gada statistiku.

LETA jau ziņoja, ka šogad pamatstudijām kādā no 13 Latvijas augstskolām kopumā pieteikušies 10 911 reflektanti, kas ir augstākais studētgribētāju skaits pēdējo piecu gadu laikā.

Kā liecina informācija vienotajā valsts un pašvaldību portālā “Latvija.lv”, 2015./2016.akadēmiskajam gadam bija saņemti 8465 reflektantu pieteikumi, 2016./2017.akadēmiskajam gadam – 8194 pieteikumi, 2017./2018.akadēmiskajam gadam – 8034 pieteikumi, bet 2018./2019.akadēmiskajam gadam – 8149 pieteikumi.

Jaunajam akadēmiskajam gadam studijām kādā no 12 Latvijas augstskolām pieteikušies 8638 studētgribētāji. RSU, kur uzņemšana notiek atsevišķi no 12 citām augstskolām, šogad saņemti 2273 personu studiju pieteikumi, kas, kā skaidroja augstskolā, ir par 20% vairāk nekā pērn.

Studētgribētāju vidū populārākās ir Latvijas lielākās augstskolas. Lielākais studētgribētāju skaits pieteicies studijām kādā no LU pamatstudiju programmām – kopumā 4062. Otrajā vietā pēc reflektantu skaita šogad ierindojusies RSU – 2273 cilvēku. Tā ir pirmā reize, kad RSU pēc studētgribētāju skaita apsteigusi RTU, kurā studijām pieteikušies 2270 cilvēki, ļaujot ierindoties populārāko Latvijas augstskolu reitinga trešajā pozīcijā.

Tālāk ar aptuveni trīs reizes mazāku reflektantu skaitu seko LLU, kurā studijām pieteicās 781 persona.

Piektajā vietā ir Daugavpils Universitāte, kura saņēmusi pieteikumus no 413 reflektantiem, kļūstot par populārāko reģionālo augstskolu Latvijā.

Nākamā ir Liepājas Universitāte, kas saņēmusi 280 reflektantu pieteikumu. Studijām Banku augstskolā pieteicās 190 cilvēki, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā – 185 cilvēki, Vidzemes Augstskolā – 170 cilvēki, Ventspils Augstskolā – 114 cilvēki, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā “RISEBA” – 73 cilvēki, Ekonomikas un kultūras augstskolā – 52 cilvēki, savukārt Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā – 48 cilvēki.

Autors: nozare.lv

02.09.2019.

Pieaudzēšana vai laminēšana – kāda procedūra būs piemērotāka tavām skropstām?

In a Happy Place by Shayne Cooper on 500px.com

Garas un kuplas skropstas jebkuru skatienu padarīs izteiksmīgu un neaizmirstamu. Nav jau brīnums, ka par tām sapņo gandrīz katra sieviete. Mēs esam gatavas iztērēt daudz naudas skropstu tušai, kura, gluži kā reklāmā, piešķirs skropstām neizmērojamu garumu un apjomu.

Tās, kurām ar tušas efektu nepietiek, iet tālāk: kāda izmanto pieliekamās skropstas, bet kāda cita izvēlas ilgnoturīgāku metodi – pieaudzēšanu vai laminēšanu. Atliek tikai izvēlēties, kura metode tev būs piemērotākā.

Laminēšana

Pirmkārt, šīs procedūras laikā nekas netiek pieaudzēts. Otrkārt, šī ir atjaunojoša un dziedējoša procedūra ar patīkamu vizuālo efektu, jo,  pateicoties barojošiem komponentiem, kas ir procedūras laikā izmantoto produktu sastāvā, skropstas tiek piepildītas ar dažāda veida vitamīniem. Pēc laminēšanas skropstas kļūst spēcīgākas, garākas, iegūst veselīgu mirdzumu un izliekumu. Efekts saglabājas 1-2 mēnešus.

Jāatceras: lietot acīm paredzēto kosmētiku, gulēt „ar seju spilvenā”, valkāt lēcas, peldēt, sauļoties un apmeklēt saunu drīkst sākt tikai pēc 24 stundām pēc procedūras veikšanas.

ŠĪ procedūra ir piemērota tev, ja:

  • Tu sapņo par ideālām, bet dabīgām skropstām;
  • Tu vēlies, lai tās ir izteiksmīgas arī bez skropstu tušas palīdzības;
  • Tu nevēlies vai nedrīksti pieaudzēt skropstas;
  • Tev ir taisnas vai pavisam gaišas skropstas;
  • Tavām skropstām trūkst kupluma un izliekuma;
  • Tev ir alerģija pret skropstu tušām.

Pieaudzēšana

Pamata priekšrocība skropstu pieaudzēšanai – universāls grims mēneša (un ilgāk) garumā! Tās ir papildus piecas minūtes miega no rīta, jo tev vairs nav jākrāso skropstas. Pie tam, pat labākā skropstu tuša tev nesniegs tādu efektu, kādu sniedz pieaudzētās skropstas. Līst lietus, snieg sniegs, pūš spēcīgs vējš, apraudies no laimes – šie apstākļi tavas skropstas neietekmēs.

Šī procedūra ir tev piemērota, ja:

  • Tu sapņo par izteiksmīgu skatienu, bet dabīgās skropstas ir īsas;
  • Tu vēlies aizmirst par skropstu tušu vismaz uz mēnesi;
  • Tu vēlies pamosties ar gatavu grimu uz acīm;
  • Tu vēlies izskatīties satriecoši atvaļinājuma laikā un svarīgos pasākumos;
  • Skropstu laminēšanas efekts tev nešķita pietiekami efektīvs, tāpēc vēlies vairāk.

 

Avots: Cosmo.ru

pie velna,!

Jaunam ganam sākoties katrs no mums prāta vai skaļi izsaka savas apņemšanās jaunajā nu jau 2010. gadā. Viena no tādām man bija BEIDZOT sākt kustēties šūšana. es sadiedzu svārkus. Liekas viss gāja labi. Satikos ar skolotāju. Liekas atkal viss ir labi..līdz kādam brīdim. kad es sāku šai kleitai šūt augšu es zināju, ka būs grūti, bet centos tik cik mans organisms to vrēja paciest. Kleita bija samērā viegla. Audums neija no spožākiem, bet tas bija viss nulle salīdzinājumā ar to cik es stipri gribēju to izdarīt. Viss greizais sākās ar to, ka man pietrūka auduma, bet tākā audums bija vecss aizriet uz vietējo auduma bodīti un nopirkt tādu pašu nebija iespējams. Lūk es izdomāju risinājumu..: no auduma, kura taisīju jostu šai kleitai es sašūšu aizmuguri..es mocījos dienām..liekas nekas traks..bet jo tālāk jo sliktāk. Es pateicu PIE VELNA!!! Punkts. Nedēļas laikā skrienu uz tuvāko bodīti, pērku jaunu audumu un taisu visu no sākuma. Pie velna!Punkts. P.S. Un, kur es izdariju kko nepareizu?

Pie tādas kleitas vajadzēja citu vīrieti

Viena cilvēka dzīve ir pārāk gara, lai mīlētu vienreiz un atnāk brīdis, kad vienam no diviem kļūst garlaicīgi vai saprot, ka nav saderīgi kopā. Atceros Remarks kādā no saviem darbiem rakstīja – pie tādas kleitas vajadzēja citu vīrieti. Patīk Remarks. Patīk un viss. Punkts.Bet ne viņš, ne viņa varoņi. Atziņas. Patīk un iedvesmo. Tam, kurš paliek, vienmēr ir grūtāk… Mēs izšķiramies kā sveši ļaudis, kas nejauši kādu ceļa gabalu gājuši kopā un nekad nav sapratušies. Mēs bijām kādu laiku kopā, bet tas bija bez jebkādām ilūzijām. Viens otru izmantojām. Vīrieši var būt spēj būt vieni, sievietes ne. Mēs lielāku interesi izrādam par nelaimi nekā laimi. Laime ir garlaicīga, nelaime ne. Par laimi var runāt labi ja piecas minūtes. Par nelaimi var runāt augām naktīm. Lielpilsētas nelaime – te tikpat kā nekad nav iespējams palikt divatā. Es negribu nelaimīga būt, bet esmu nelaimīga. Es negribu būt vientuļa, bet esmu vientuļa. Lielas pilsētas lielā problēma. Viss ātri apnīk. Nekad neko nevar paturēt. Vientulība ir šausmīgāka par saprāta zudumu un pašnāvību. Nekad neludz piedošanu, aizsūti puķes. Viens mīlēja viņu un dāvināja puķes. Citu mīlēja viņa un deva naudu.

Pie t/c “Origo” atklāta Latvijas simtgadei veltīta izstāde “Latviešu Spēka Zīmes”

Oigo laukums. Iztādes "Spēka zīmes" atklāšana. Foto: Ilmārs Znotiņš

Origo laukums. Iztādes “Spēka zīmes” atklāšana. Foto: Ilmārs Znotiņš

1.februārī laukumā pie tirdzniecības centra “Origo” tika atklāta lielformāta brīvdabas fotoizstāde “Latviešu Spēka Zīmes”, tādējādi aizsākot Latvijas simtgadei veltīto izstāžu sēriju. Fotoizstādē ikvienam ir apskatāmas desmit latviešu rakstu zīmes – svarīga latviešu tautas kultūras sastāvdaļa, kurām laika gaitā ir izveidojusies sava simboliskā jēga un pielietojums kā vēsturē, tā arī mūsdienās.Lielformāta brīvdabas fotoizstāde laukumā pie t/c „Origo” ir unikāls, diennakti izgaismots pilsētvides objekts, kuru ikviens apmeklētājs visa gada garumā var apmeklēt un apskatīt bez maksas.

Neatkarīgi no veida, kā un kādam nolūkam zīmes radītas vai izmantotas, arī no teritorijas, kurā tā radušās, visas zīmes vieno kas īpašs – katrai no tām laika gaitā izveidojusies sava nozīme un tās glabā daļu no latviskās enerģētiskās un vēstošās informācijas. Raugoties uz latviešu senču vēsturi un kultūras mantojumu, var secināt, ka ar rakstu zīmēm rotāti ļoti daudzi priekšmeti,  no plaši pielietotiem sadzīves priekšmetiem, līdz apģērbiem un greznāmrotaslietām.Rakstu zīmes savu atdzimšanu piedzīvo arī mūsdienās – apģērbu dizainā, dažādos aksesuāros, interjera un mākslas priekšmetos, tādējādi godinot senās tradīcijas un parādot piederību un mīlestību pret savu valsti, tautu un kultūru.

Izstāde “Latviešu Spēka Zīmes” ir tirdzniecības centra “Origo” dāvinājums valsts jubilejā. Izstāde tapusi kopā ar Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperti LinduRubenu, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Krājuma nodaļas vadītāju, etnogrāfi un pētnieci Dainu Kraukli un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktori Ilzi Millersoni. Viņas sniegušas lielu savu atbalstu izstādes tapšanā un veidošanā.

“Interese par latviešu rakstu zīmēm ir augusi. Iespējams, tas saistīts ar tautas pašapziņas veidošanos. Tiek vairāk pētīta pagātne, tradīcijas. Tas notiek, lai labāk saprastu sevi, apzinātos savu vietu šajā pasaulē, kā arī saprastu, cik ļoti mēs pasaulē esam vienoti tradīcijās, skaistā izpratnē un pasaules uztverē,” stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra Tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena. “Domāju, ka iecere izveidot šādu izstādi ir ļoti apsveicama, jo laukums pie t/c “Origo” ir pilsētas iedzīvotāju un viesu ikdienas ceļu krustpunkts. Ļoti ceru, ka izstādē apskatāmā informācija sniegs jaunas zināšanas, ļaus apzināties sevi un savu tautu, dos iespēju salīdzināt un izvērtēt. Īpaši šī izstāde nozīmīga šobrīd, kad gatavojamies Latvijas valsts simtgadei, kad domājam par pagātni un nākotni šajā valstī.”

Folkloras un seno cīņu kopa “Vilkači”.

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Krājuma nodaļas vadītāja, etnogrāfe un pētniece Daina Kraukle:  “Cenšos Latviju iepazīt visdažādākajos veidos. Viens no ceļiem – pētīt mūsu tautas neizmērojami bagāto mantojumu, tai skaitā latvisko rotājošo rakstu. Tā pamatā ir visvienkāršākās rakstu zīmes, kas tiek kuplinātas un sakārtotas bezgalīgos variantos. Līdzsvars un harmonija ir viena no tautas daiļrades mērauklām. Lai tās palīdz arī mums – gan svētku brīžos, gan ikdienā. No baltās ziemas apskaidrības, caur pelēkzaļo trauslumu pavasarī, caur pilnbrieda zaļo vasarā līdz visu iespējamo krāsu eksplozijai rudenī ejam pa apli, apstājoties saules, mēness, zvaigžņu, jumja, zalkša, līkloča, skujiņas un daudzās, daudzās citās pieturvietās. Lai Jums jauks ceļojums!”

“Gatavojoties Latvijas simtgadei, tirdzniecības centrs “Origo” sadarbībā ar kultūras ekspertiem ir sagatavojis dāvinājumu valsts jubilejā un aizsāk tai veltīto izstāžu sēriju ar lielformāta brīvdabas fotoizstādi “Latviešu Spēka Zīmes”. Tirdzniecības centra atrašanās dēļ, vēl plašākaisabiedrības daļai būs iespēja iepazīt un izzināt svarīgu latviešu tautas kultūras mantojuma daļu – latviešu rakstu zīmes. Mūsdienās ir strauji pieaugusi latviešu kultūras un tradīciju vērtība, un aizvien biežāk amatnieki, mākslinieki un dizaineri savos darbos izmanto rakstu zīmes un latviskus elementus, godājot un turot augstā vērtē latviešu tautas mantojumu,” Aleksandrs Ņemirovskis, tirdzniecības centra “Origo” vadītājs.

Pasākumā ar muzikālo sniegumu piedalījās folkloras un seno cīņu kopa “Vilkači”.Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Latvijas Nacionālo kultūras centru, etnogrāfi un pētnieci Dainu Kraukli un tirdzniecības centru “Origo”.

Izstāde apskatāma no 2017. gada 1. februāra.

 

Par t/c „Origo”:

“Origo” ir mūsdienīgs iepirkšanās centrs pašā Rīgas centrā blakus centrālajam pilsētas transporta mezglam. Tā kā tirdzniecības centrs ir savienots ar centrālo dzelzceļa staciju, tam ir liela loma gājēju ikdienas dzīvē. “Origo” ir lielisks paraugs daudzfunkcionālai attīstībai, apvienojot iepirkšanos, ēdināšanu, pakalpojumus un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Tirdzniecības centrs „Origo” ir GALACTICO alianses biedrs.

Par lielformāta brīvdabas galeriju:

Lielformāta brīvdabas izstāde visa gada garumā laukumā pie t/c “Origo” piedāvā dažādas foto izstādes, kas ir aplūkojamas bez maksas visu diennakti. Nakts laikā izgaismotā 450 kvadrātmetrus plašā brīvdabas foto galerija ir vienīgais šāda veida objekts Rīgā.2016. gadā visiem kultūras un mākslas baudītajiem bez maksas bija apskatāmas 3 nozīmīgas fotoizstādes: “#Džemma90”, “Gada balva fotogrāfijā 2015” un “Laikmeti mainās, džezs paliek. Džezs Latvijā”.

 

Tekstu sagatavoja: Kristīne Šņepste,

T/c „Origo” sabiedrisko attiecību pārstāve

 

Pie Nacionālās bibliotēkas notiks nākamās simtgades pirmais koncerts

Valsts brīvdienā, 19. novembrī, plkst. 18.30 pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas notiks nākamās simtgades pirmais koncerts “Mīlestības vārdā. 18+”. Koncerts, kuru veido Jānis Šipkēvics un Gatis Mūrnieks ar domubiedriem, ir mīlestības manifests nākotnei no Alises Jostes, Armanda Birkena, grupas “Cosmos”, Eduarda Jansona, Eremija Sējāna, Evijas Vēberes, grupas “Instrumenti”, Kārļa Josta, Loretes Mednes, Matīsa Čudara, Miķeļa Putniņa, Reiņa Sējāna, Renāra Kaupera, Robertas Kumsāres, Rūdolfa Dankfelda un citiem mūziķiem.  Ieeja bez maksas.

“Mīlestības vārdā. 18+” ir mūziķu veltījums vienaudžiem, izpildot 18 tautā iemīļotas dziesmas jaunā skanējumā –no “Turaidas Rozes” līdz “Pērkonam”, no “Jauna Mēness” līdz “Čikāgas piecīšiem”. Pēc koncerta radošās komandas domām, izvēlētais repertuārs ir jaudīgākais mīlas un degsmes apliecinājums, kura pamats radies 20. gs. 80. un 90. gados. Savukārt notikuma dramaturģiskais kodols būs astoņas mīlestības vēstules. Uz īpaši izstrādātas koka brīvdabas skatuves dziesmas un vēstules interpretēs mūziķi, kuri veidos Latvijas nākotnes skanējumu.

“Koncerta nosaukumā ir ietverts tā vēstījums. “18+” iezīmē mūsu cerību un mērķgrupu ar tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir tuvu vai tikko ir sasnieguši pilngadību un ir gatavi uzņemties atbildību par Latvijas nākotni. Vienlaikus tas ir par 18. novembri kā zīmīgu datumu un turpināšanos, “pluss” zīmei padarot to nebeidzamu. Otra koncerta nosaukuma daļa “Mīlestības vārdā” ir atsauce uz slavenā psihoterapeita un seksologa Jāņa Zālīša grāmatu ar tādu pašu nosaukumu. Tā latviešiem savulaik atklāja jaunu orbītu un arī iespēju definēt mīlestības un intīmo attiecību jautājumus, kas līdz tam bija absolūts mīts. Ar šo koncertu mēs pie tā simboliski atgriežamies, uzskatāmi redzot, ka demogrāfija ir problēma, par kuru ir būtiski šobrīd runāt, un mēs to darām valodā, ko vislabāk saprotam – mūzikas valodā,” stāsta koncerta muzikālais vadītājs un līdzautors Jānis Šipkēvics.

“Viss koncerta saturs ir balstīts kaislības un mīlestības muzikālā tulkojumā, svinot cilvēka kā individualitātes un kā mīlošas būtnes ārkārtīgi lielo nozīmi tajā, lai tāda struktūra kā valsts spētu funkcionēt. Šis koncerts aicinās paskatīties droši viens otram acīs, atmest bailes būt atklātiem un justies droši šeit ar cilvēkiem, kuri mīl Tevi, kuri saprot Tevi, un sajust to, ka Latvija ir labākā vieta, kur dzīvot, radīt nākotni un pēcnācējus,” pārliecināts Jānis Šipkēvics.

Mīlestība kā brīvības – neatkarīgas valsts lielākās vērtības – izpausme ir koncerta “Mīlestības vārdā. 18+” vadmotīvs. Koncerta skatuve tiks veidota kā mājoklis, koka konstrukcija, uz kuras skatuves uzstāsies mūziķi kā bērzu koki – kā meijas telpā, kā mājas svētība, asociatīvi radot vidi, kurā justies kā mājās, būt mīlētam, brīvam un ļaujot ikvienam koncerta skatītājam piedzīvot visu, kas šajā mājā notiek – atkailināšanos, romantiku, ilgas un, protams, mīlestību.

Radošā komanda:

Jānis Šipkēvics, Gatis Mūrnieks – idejas autori

Jānis Šipkēvics – muzikālais vadītājs

Marts Pujāts – librets

Didzis Jaunzems – skatuves arhitektūra

Viesturs Meikšāns – režija

Oskars Pauliņš – gaisma

“MAREUNROL’S” – tērpi

Plašāka informācija: www.milestibasvarda.lv

Koncerts “Mīlestības vārdā. 18+” ir viens no Latvijas valsts simtgades programmas notikumiem, ko atbalsta Kultūras ministrija.

* Pasākumā notiks filmēšana un fotografēšana, šie materiāli var tikt ievietoti sociālajos tīklos un citās publiskās vietnēs. Ja pret to iebilstat, lūdzam informēt pirms pasākuma.

Novembrī ar plašu programmu Rīgā, visā Latvijā un pasaulē tiek svinēta Latvijas valsts simtgade. Ikviens aicināts doties uz svētku pasākumiem vai godināt valsti draugu lokā rakstainos cimdos. Informācija par 2018. gada 18. novembra notikumiem www.LV100.lv/18novembrisun www.riga.lv

Autors: Kultūras ministrija

 

Pie Liepājas Ziemeļu mola apskatāma nāra (+VIDEO)

Nedēļas nogalē Liepājā, Karostā pie Ziemeļu mola svinīgi tika atklāts jauns vides objekts – peldoša skulptūra “Karostas nāra”. Gandrīz četrus metrus garais mākslas darbs tapis, sadarbojoties tēlniekam Egonam Peršēvicam un gleznotājām Agatei Apkalnei un Ivonnai Kalitai.

Video

Pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atklāj unikālu vides instalāciju – “Piemēslot nav māksla” (+VIDEO)

Foto: Kaspars Dobrovoļskis

Aicinot piedalīties Pasaules talkā, 18. septembrī AS Latvijas valsts meži (LVM) kopā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) akcijā “Piemēslot nav māksla” atklāj neparastu vides objektu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību atkritumu piesārņojuma problemātikai Latvijas mežos.  Instalācijā latviešu mākslinieka Riharda Zariņa ofortu var aplūkot caur “realitātes” jeb piesārņojuma filtru. 

Akcijā “Piemēslot nav māksla”, kas veltīta mežu aizsardzībai pret atkritumiem, pirmo reizi apvienojas  LVM un LNMM. Tajā cilvēki tiek aicināti pievērst uzmanību mežu piesārņojuma problemātikai, apzināties savu atbildību pret dabu, iesaistīties Pasaules talkā (19. septembrī), savācot atkritumus no mežiem, kā arī veidot ieradumu – ikdienā uz mežu doties ar tukšu atkritumu maisiņu, lai varētu savākt atrastos gružus.  

Video

“Pagājušajā gadā no mežiem izvesti teju 2 tūkstoši kubikmetru atkritumu, kas pielīdzināms apmēram 26 vilcienu kravas vagoniem. Lai risinātu mežu tīrības problēmu, pirmkārt, būtu svarīgi ieviest PET pudeļu depozītu sistēmu. Plastmasas atkritumi veido vairāk nekā pusi no visiem atkritumiem. Otrkārt, daba kļūs tīrāka tad, ja atkritumi uzreiz nonāks tiem paredzētajās vietās. Izdevumi par atkritumu izvešanu varēja tikt novirzīti atpūtas vietu labiekārtošanai. Šajā akcijā aicinām sabiedrību nemēslot dabā, piedalīties mežu sakopšanas darbos un arī citkārt, dodoties mežā, palīdzēt dabai, paņemot līdzi atrastos atkritumus.  Lai sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju, esam vienojušies kopīgā sadarbībā ar LNMM, caur mākslas prizmu parādot, ko esam nodarījuši mežiem pēdējo simts gadu laikā,” skaidro Tomass Kotovičs, AS „Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs.

LVM pārvalda un apsaimnieko 1,6 miljonus hektāru valsts mežu jau 20 gadus, sniedzot Latvijas iedzīvotājiem iespēju brīvi pārvietoties un atpūsties tajos. Šogad mežos būtiski pieaudzis apmeklētāju skaits, tāpēc vides jautājumiem jāpievērš vēl lielāka sabiedrības uzmanība. Pērn savākto atkritumu apjoms, salīdzinot ar 2018. gadu, būtiski pieauga, sasniedzot rekordlielu skaitli pēdējo desmit gadu griezumā. Mežos tiek izgāzti būvgruži, atstāti sadzīves atkritumi, tostarp televizori un ledusskapji, kā arī mētājas atpūtnieku nesavāktās skārdu bundžas, PET pudeles un citi gruži. Šāds piesārņojums rada bīstamu kaitējumu florai un faunai.

Vides instalācijas pamatā ir LNMM kolekcijā esoša darba – Riharda Zariņa gleznas “Mūža mežs” (1900-1910) – atainojums, kuru papildina vēl viens slānis: tīra, neskarta meža aina, kam priekšplānā ir atkritumi. Vides objekts simboliski ataino saikni starp mākslu un dabu, parādot cilvēka negatīvo ietekmi un ļaunprātīgās rīcības sekas.  

“Rihards Zariņš ir viens no Latvijas nacionālās mākslas pamatlicējiem. Visu savu mūžu viņš ir veltījis Latvijas kultūras un mākslas vērtību saglabāšanai, domājot par mūsu tautas nākamajām paaudzēm. Pateicoties “Latvijas valsts mežu” iniciatīvai izmantot Riharda Zariņa darbu “Mūža mežs” kā aicinājumu rūpēties par dabu un apkārtējo vidi, tiek atkal apliecināta mākslinieka spēja ietekmēt Latvijas nākotni. Priecājamies, ka Rihards Zariņš turpina nest savu vēstījumu arī mūsdienās, aicinot kopt un saglabāt ne tikai kultūras, bet arī dabas vērtības,” stāsta Māra Lāce, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore. 

LNMM izstādi «Rihards Zariņš (1869–1939). Ko Latvijas meži šalc» un vides objektu “Piemēslot nav māksla” varēs aplūkot līdz šā gada 25. oktobrim.

KONTEKSTS

AS “Latvijas valsts meži” kampaņai “Nemēslo mežā!” – 15 gadi

  • Kopš 2005. gada LVM īsteno sociālo kampaņu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību atkritumu problēmām mežos.
  • Kampaņas galvenais tēls ir Cūkmens, kas aktīvi piedalās pasākumos visā Latvijā un, izglītojot sabiedrību, rūpējas par mežu tīrību.
  • Kampaņā tiek īstenota arī ekoprogramma “Cūkmena detektīvi”, kas paredzēta 5 līdz 7 gadus veciem bērniem. Tās pamatā ir praktiska darbošanās, vienlaikus bērniem apgūstot zināšanas par mežu un meža produktiem. Šogad teju 4000 bērnu izzinājuši mežu arī attālināti.

LVM statistika 

  • Pēdējo 10 gadu laikā no mežiem izvesti 15 171 m3 atkritumu. 
  • Desmit gados par atkritumu izvešanu uzņēmums samaksājis vairāk nekā 635 000 eiro. Pērn, salīdzinot ar 2018. gadu, uzņēmuma iztērēto līdzekļu apjoms atkritumu izvešanai pieaudzis par 32%.
  • Vismazākais izvesto atkritumu daudzums pēdējā dekādē bijis 2017. gadā (1100 m3), taču nākamajos gados bijis straujš pieaugums, negatīvu rekordu sasniedzot 2019. gadā – 1997 m3.

Atkritumu nonākšanas mežos iemesli

  • Pašvaldību līmenī nesakārtota atkritumu apsaimniekošana un šķirošana 
  • Vasarnīcu atpūtnieki nenoslēdz līgumus par atkritumu apsaimniekošanu
  • Būvniecības atkritumu izvešanas augstās izmaksas
  • Zināšanu trūkums par atkritumu kaitējumu dabai 
  • Bezrūpīga, bezatbildīga attieksme pret dabas vērtībām

PET pudeļu depozītu sistēmas ieviešana:

Kā liecina pasaules pieredze, depozītu sistēmas ieviešana ir efektīvs veids, kā samazināt PET pudeļu nonākšanu atkritumos, tostarp dabā. 

Kaimiņvalstīs: Igaunijā depozītu sistēmu ieviesa 2005. gadā, savukārt Lietuvā – 2016. gadā. Latvijā šo sistēmu plānots ieviest 2022. gadā.

Pēc SKDS datiem vēl 2008. gadā iedzīvotāji bija skeptiski noskaņoti par PET pudeļu depozītu sistēmas ieviešanu Latvijā, 9.1% – “drīzāk” neatbalstīja vai “nemaz” neatbalstīja šo ieceri, 7% bija grūti pateikt savu nostāju un tikai 51% iedzīvotāju “pilnībā” atbalstīja. Sākot ar 2010. gadu iedzīvotāju nostāja ir mainījusies par labu depozītu sistēmas ieviešanai, 2019. gadā jau  92,6 % iedzīvotāju to  “pilnībā” atbalstīja vai “drīzāk” atbalstīja.

2019. gadā vislielākais atbalsts PET pudeļu depozītsistēmas ieviešanā izrādījies Kurzemes reģionā (91% iedzīvotāju – “pilnībā” atbalsta; vidēji Latvijas laukos šis rādītājs ir 75%), savukārt vismazākais – Rīgā (63% – “pilnībā” atbalsta), turklāt publiskajā sektorā 74% nodarbināto “pilnībā” atbalsta, kamēr privātajā sektorā to ir par 6% mazāk, “pilnībā” atbalsta arī 72% iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem, kamēr ar augstiem ienākumiem pārliecināto atbalstītāju skaits ir par 13% mazāk.

Atkritumu sadalīšanās ilgums

  • Polietilēna maisi (sadalās 200 – 1000 gadu laikā) 
  • Plastmasas pudeles  (sadalās 200 – 500 gadu laikā)
  • Stikla pudeles (dabā nesadalās)
  • Alumīnija skārdenes (sadalās 200-500 gadu laikā)
  • Putuplasts (sadalās līdz 90 gadu laikā)
  • Cigaretes izsmēķi (sadalās 10-20 gadu laikā)
  • Baterijas (sadalās 100 gadu laikā)
  • Ādas apavi (sadalās līdz 40 gadu laikā)

Sabiedrības atbildība

  • Izmest atkritumus mežā ir aizliegts.
  • Par atkritumu izmešanu mežā pienākas administratīvais sods un jāsedz ar atkritumu savākšanu radītie zaudējumi.
  • Meža īpašniekam ir pienākums sakopt piesārņoto teritoriju.
  • Par pamanītu piesārņojuma vietu jāziņo pašvaldības policijai, pašvaldības atbildīgajām iestādēm vai VVD.

Saistītie normatīvie akti

  • Atkritumu apsaimniekošanas likums.
  • Meža likums.
  • Administratīvās atbildības likums.

Pie lasītājiem oktobrī nonāks jau trešais “Foruma LĪDERE” drukātais izdevums (+VIDEO)

Nu jau par stabilu tradīciju pavasara kulminācijā ir kļuvis izaugsmes un iedvesmas pasākums “Forums LĪDERE”, kas šogad nu jau sesto reizi priecēja aktīvās un uz attīstību vērstās dāmas. Šogad pasākumā pulcējās vēsturiski lielākais klātienes apmeklētāju skaits – vairāk nekā 2500 dalībnieces. Savukārt attālināti forumu vēroja vēl vairāk nekā 120 000 interesentu no teju 60 pasaules valstīm. Šie skaitļi apliecina, ka sieviešu vidū šis ir viens no pavasara gaidītākajiem pasākumiem. Taču arī rudens šajā ziņā ar tukšām rokām nenāk. Foruma organizatori ir parūpējušies par to, lai rudens labumu grozā arī šogad varētu atrast “Foruma LĪDERE” žurnālu. 

Šī gada 16. oktobrī iznāks “Foruma LĪDERE” nu jau trešais īpašais drukātais izdevums, kas veltīts ikvienai Latvijas aktīvajai sievietei. Tas piedāvās atskatīties uz šī gada 19. maijā aizvadītā foruma tēmām, lektoru un apmeklētāju pārdomām un viedokļiem, kā arī informēs par ikkatrai sievietei būtiskām aktualitātēm un jautājumiem. Tāpat 128 lappušu biezajā žurnālā būs iekļauts Latvijas veiksmīgāko sieviešu – uzņēmumu vadītāju TOP 50. 

Video

Lielākais fokuss žurnālā likts uz 17 “Foruma LĪDERE” šī gada lektoru iedvesmas un pieredzes stāstiem. Izdevumā varēs iepazīties ar tādu lektoru kā, piemēram, dzejnieces un dramaturģes Māras Zālītes, politiķes Marijas Golubevas, “Deloitte” vadošās partneres Baltijas valstīs Kristīnes Jarves, politiķes, juristes Ievas Brantes, paralimpietes Diānas Krūmiņas, pusaudžu terapeita Nila Saksa Konstantinova, improvizācijas aktiera Jāņa Skuteļa, modes mākslinieces Elitas Patmalnieces, dziedātājas Marijas Naumovas, “Foruma LĪDERE” dibinātājas Solvitas Kabakovas un citu iedvesmojošu lektoru padomiem un ieteikumiem personiskajā un profesionālajā attīstībā, kā sapņot drošāk un sasniegt vairāk. 

“Foruma LĪDERE” dibinātāja Solvita Kabakova uzsver: “Tām dāmām, kuras dažādu iemeslu dēļ nav apmeklējušas forumu, izdevums sniegs lielisku iespēju vienuviet iepazīties ar lektoru stāstiem, atrast sev noderīgākās atziņas un vērtīgākos padomus, ko paņemt kā ceļa maizi dzīvei. Savukārt, foruma apmeklētājām žurnāla lappuses ļaus vēlreiz izdzīvot šo iedvesmojošo pasākumu, pārdomāt tur dzirdēto un vēsajos rudens vakaros sasildīt dvēseli ar katru no šiem stāstiem”. 

“Foruma LĪDERE” īpašais izdevums preses tirdzniecības vietās būs pieejams no 16. oktobra, tā cena būs 5 eiro. Taču, ja vēlies to saņemt savā pastkastītē, septembrī žurnālu ir iespējams arī pasūtīt šeit ar bezmaksas piegādi uz mājām. 

Pie Krievijas vēstniecības noticis protests pret izvarošanām Ukrainā (+VIDEO)

Trešdienas pusdienlaikā Rīgā pie Krievijas vēstniecības aptuveni 100 sievietes protestēja pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.

Protesta akcijā, simboliski ilustrējot seksuālās vardarbības nežēlību, pretim Krievijas vēstniecībai bija pulcējušās sievietes baltā apakšveļā, kas notraipīta asiņu krāsā, ar aizsegtām sejām un aiz muguras sasietām rokām.

Protesta akcija ilga pusstundu. Tā noritēja klusumā. Akciju uzraudzīja policija. Kā novēroja aģentūra LETA, kāds krieviski runājošs garāmgājējs ar melnu maisu rokās no ielas pretējās puses sieviešu virzienā parādīja rupju žestu.

Video

Līdzīgas akcijas, solidarizējoties ar Ukrainas sievietēm, kas cietušas no seksuālās vardarbības, jau norisinājušās Viļņā un Tallinā. Seksuālā vardarbība ir vēl viens Krievijas armijas ierocis, ko sistemātiski izmanto pret civiliedzīvotājiem līdzās raķetēm, tankiem un granātām.

Kā norāda akcijas rīkotāji, katru dienu tiek publiskoti aizvien jauni necilvēcīgi pieredzes stāsti no Ukrainas. Sievietes tiek izvarotas, spīdzinātas un nogalinātas savu bērnu acu priekšā, no seksuālās vardarbības cieš arī nepilngadīgas meitenes un pavisam mazi bērni.

Protesta dalībnieces aicina uz tūlītēju un aktīvu rīcību, lai pieliktu punktu Krievijas agresijai un kara noziegumiem, nosoda Krievijas brutalitāti un lūdz Rietumu valstis aktīvi iestāties pret šādu cietsirdību, kam nav vietas 21.gadsimtā.

Pie kases vaicājot pēc plastmasas maisiņa, var nākties rēķināties ar papildus izdevumiem!

No šī gada 1. janvāra tirdzniecības vietās visā Latvijā, vēloties iegādājoties savus  produktus, un pie kases vaicājot pēc plastmasas maisiņa, var nākties rēķināties ar papildus izdevumiem. Tas saistāms ar grozījumiem Latvijas Republikas Iepakojuma likumā, kas stājušies spēkā, saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) likumdošanu un dalībvalstu pienākumu savā nacionālajā likumdošanā iestrādāt plastmasas direktīvā noteikto. ES regulējums nosaka, ka līdz ar 2021. gadu tiks noteikts noteikt aizliegums vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu – šķīvju, ēdamrīku, salmiņu, vates kociņu vai balonu kātiņu – apritei visā ES teritorijā.

Mēs visi vēlamies dzīvot skaistā un sakoptā vidē, vai ne? Latvieši spēj novērtēt dabu un tās sniegtās veltes, apzinoties, ka, ja par to nerūpēsimies, no zaļas valsts statusa mums būs jāatsakās. Gadu no gada tiek organizētas talkas, kuru ietvaros tiek savākti neskaitāmi maisi ar atkritumiem, kas nonākuši ceļmalās, mežos, ūdenstilpnēs un parkos. Liela daļa no savāktajiem atkritumiem ir dažādi plastmasas izstrādājumi, kuru sadalīšanās dabā var prasīt vairākus gadu tūkstošus. Nav noslēpums, ka plastmasa atstāj neatgriezeniskas sekas uz vidi, kurā dzīvojam. Tieši vienreiz lietojamie plastmasas izstrādājumi veido Eiropā vairāk nekā 70% no jūras piedrazojuma. Ir virkne valstu, kurās plastmasas maisiņu ražošana un tirdzniecība ir aizliegta. Tas, ka beidzot sekojam citu valstu piemēram, ir pareizi un loģiski.

Lai gan jāatzīmē, ka mūsu iedzīvotāju saprātīgo attieksmi pret plastmasas maisiņu izmantošanu, esam ievērojuši jau pirms ilgāka laika. Tā kā veicam piegādi arī tiešpārdošanas veidā, proti, cilvēkiem ir iespēja arī zvanīt un pasūtīt dažādas preces pēc noteikta cenrāža, regulāri saskaramies ar to, ka klienti nosaka, ka dažādus dārzeņu vai augļus var likt vienā maisiņā, nevis katru savā, kā arī norāda, kuras lietas nav jāiepako atsevišķi vispār. Turklāt šādiem lūgumiem ir tikai viens konkrēts iemesls – rūpes par apkārtējo vidi, jo par šiem maisiņiem iepriekš nebija jāmaksā.

NuKo.lv nodrošina pārtikas piegādi visā Latvijā līdz pat klientu durvju slieksnim un preču iesaiņošanas jautājums mums ir būtisks, jo esam atbildīgi par to, kādā izskatā prece nonāk līdz pasūtītājam. Šis regulējums skāris arī mūs, tomēr jau kādu laiku ar to rēķinājāmies. Mēs, komplektējot pasūtījumus, plastmasas iepakojumu izmantojam tikai nepieciešamības gadījumā – lai organizētu pasūtījumu un nošķirtu, piemēram, pārtikas un saimniecības preces.

Iepakojumu tirgus pēdējo gadu laikā piedzīvojis izmaiņas – arī Latvijā cilvēki arvien biežāk izvēlas par pārdesmit centiem dārgākos papīra vai auduma maisiņus, vai pat kartona kastes. Plastmasas radītais pārmērīgi lielais piesārņojums un tā  sekas saprotamas gan latvietim, gan indietim, ķīnietim vai portugālim. Tāpēc – esam gatavi maksāt vairāk vai vispār atteikties no lieka iepakojuma.

ES īstenotā politika, cīnoties ar apkārtējās vides piesārņojumu, turpinās ietekmēt ražošanas un piegādes jomu. Paaugstinot plastmasas iepakojumu cenu, tas cilvēkus motivēs izvēlēties dabai draudzīgākus iepakojuma veidus, tomēr svarīgi piebilst – lai spētu efektīvi reaģēt uz plastmasas radīto postu apkārtējajai videi, jāpalielina arī ražotāju atbildība. Nepietiks tikai ar papildus atbildības uzlikšanu patērētājiem, kas izvēlas plastmasas maisiņus. Joprojām liela daļa ražotāju savai produkcijas iepakošanai izvēlas plastmasu salīdzinoši zemo izmaksu dēļ. Pozitīvi vērtējama šī jautājuma attīstība likumdošanas pusē, bet, lai mēs visi pieteiktu efektīvu cīņu piesārņojumam, atbildīgām jābūt visām iesaistītajām pusēm: kā patērētājiem, tā ražotājiem un piegādātājiem. Līdzās ierobežojumiem, kas stāsies spēkā attiecībā uz plastmasas izstrādājumu ražošanu, jāveicina arī atkritumu šķirošanas sistēmas attīstība un citas saistītās jomas.

Šī pasaule ir mūsu visu mājas, un mēs esam atbildīgi par to, kāda tā ir šodien un kādu tā būs rīt. Neapšaubāmi – pēdējo simts gadu tehnoloģiskā un ražošanas attīstība ir veicinājusi piesārņojuma līmeņa paaugstināšanos. Mēs visi to saprotam, tāpēc jo īpaši svarīgi, apzinoties problēmu, to risināt, lai nākamās paaudzes pēc simts un divsimt gadiem, varētu turpināt dzīvot zaļā Latvijā un tīrā pasaulē.

Autors: NuKo.lv

 

Pie iebraukšanas Jūrmalā izveidojies 20 minūšu sastrēgums (+VIDEO)

Tie, kas šodien, 14. augustā, plāno mērot ceļu no Rīgas uz Jūrmalu, ir jārēķinās, ka braukšanā patērētais laiks būs ilgāks, nekā parasti.

Video

Pie Ģenerālprokuratūras Misānes atbalstam pulcējas ap 30 cilvēku (+VIDEO)

Nesankcionētā mītiņā pie Ģenerālprokuratūras, atbalstot Dānijā apcietināto Kristīni Misāni un prasot viņas izdošanu Latvijai, pirmdien pulcējas ap 30 cilvēku.

Mītiņa iniciatore Inese Prisjkolkova klātesošajiem žurnālistiem atklāja, ka viņu neinteresē visi fakti šajā lietā, bet gan tas, lai Misāni atgriež Latvijā un šeit atbildīgās institūcijas pēta faktus. “Cilvēks šobrīd slīkst un neviens viņai neies palīgā, jo redz viņai tāda karma?” pauda Prisjkolkova.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka visi, kas vēlas parakstīties par petīciju, prasot izdot Misāni Latvijai, tuvākajā laikā varot doties uz Ģenerālprokuratūras ēku Rīgā un to izdarīt.

Prisjkolkova sacīja, ka šodien dosies pie Valsts prezidenta Egila Levita un cer dzirdēt, ko viņš ar atbildīgo institūciju vadītājiem ārkārtas sapulcē ir nolēmis šajā sakarā.

Petīcijā idejas iniciatori aicina parakstīties par to, lai mudinātu prokuratūru uzrakstīt dokumentu, kurš lūgtu atvest Misāni uz Latviju, skaidroja Prisjkolkova. “Mēs varam dusmoties uz dāņiem, bet viņiem nav reāla pamata atsūtīt Misāni uz Latviju,” uzsvēra mītiņa iniciatore.

Video

Šorīt Misānes pārstāvji pie Rīgas pils satikuši arī tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP), kurš, pēc Prisjkolkovas sacītā, atzinis, ka ir bijis atraidījums no Ģenerālprokuratūras par to, ka “mēs Misāni atpakaļ neņemsim”.

Pēc viņas norādītā, Dānija bez Ģenerālprokuratūras rakstīta dokumenta nevarot Kristīni izdot Latvijai. “Tāpēc mēs stāvam šeit, jo izrādās, ka tikai prokurors tādu dokumentu var uzrakstīt,” uzsvēra mītiņa iniciatore. Ar šo mītiņu viņa cer, ka “aizklauvēsies līdz prokurora sirdij” un panāks dokumenta uzrakstīšanu.

“Izrādās dokuments ir svarīgās par cilvēku un ja tā arī ir, tad šo dokumentu ir jāvar uzrakstīt,” uzskata Prisjkolkova.

Cilvēki arvien turpina pulcēties pie Ģenerālprokuratūras ēkas.

Jau vēstīts, ka Dānijas apgabaltiesa piektdien nolēma paturēt apcietinājumā par sava bērna nolaupīšanu Dienvidāfrikas Republikā (DĀR) apsūdzēto Misāni, kas faktiski nozīmē, ka viņa 20.februārī tiks izdota DĀR, apstiprināja Misānes pārstāvji.

Pēc Misānes pārstāvju sniegtās informācijas, piektdien tiesā tika vērtēts, vai sieviete būtu atbrīvojama, jo viņa varētu būt jau izcietusi sev piemērojamo sodu, vai arī viņa būtu izdodama tiesāšanai Dienvidāfrikai, kur viņai draud 15 gadu cietumsods par pašas bērna nolaupīšanu un citām apsūdzībām.

Kā ziņoja Latvijas Televīzija, tiesas sēdē Misānes advokāts bija iesniedzis jaunus pierādījumus, lai sieviete netiktu izdota. Advokāts uzsvēris, ka sodam jābūt proporcionālam pret nodarīto, norādot, ka DĀR uz tiesu vien Misānei var nākties gaidīt divus gadus. Savukārt prokurors norādījis, ka Misāne ļoti vēlu nākusi klajā ar jauniem pierādījumiem un ļaunprātīgi novilcinājusi tiesu. Prokurors prasīja, lai Misāne pēc iespējas ātrāk tiktu izdota DĀR.

Līdzīgs jautājums tika skatīts jau pagājušajā mēnesī. Sievietes pārstāvji apgalvoja, ka tiesa sākotnēji nolēma Misāniatbrīvot, taču Dānijas prokuratūra nekavējoties cēla pretprasību, pēc kuras Dānijas tiesa tomēr nolēma Misānipaturēt apcietinājumā. Šāds lēmums tika pieņemts, lai arī DĀR nebija viņu pārņēmusi iepriekš noteiktajā 30 dienu termiņā.

Tieslietu ministrs nedēļas nogalē sacīja, ka viņš telefoniski ir sazinājies ar Eiropas Komisijas viceprezidentes Veras Jurovas biroju par turpmāko attīstību Misānes lietā un esot saklausījis izpratni par Latvijas bažām saistībā ar Misānes tālāko likteni. 

Vienlaikus Bordāns ir nosūtījis vēstuli DĀR tieslietu ministram ar lūgumu iepazīties ar divpusējā līgumu projektu, aicinot viņu sniegt informāciju par termiņu, kādā DĀR kompetentās iestādes būtu gatavas uzsākt sarunu procedūru līguma noslēgšanai. Tuvākajā laikā tieslietu ministrs sazināsies ar DĀR tieslietu ministru.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pauda nostāju, ka Ārlietu ministrija ir aktīvi strādājusi pie tā, lai Misānei tiktu sniegta visa nepieciešamā palīdzība.

Ministrs solīja, ka ministrija turpinās sniegt palīdzību Misānei arī nākotnē, neatkarīgi no notikumu attīstības. Ministrs pauda cerību, ka vēl varētu būt kādi tiesiskie līdzekļi, lai novērstu Misānes izdošanu, taču uzsvēra, ka Dānijas tiesas lēmums ir jārespektē.

Latvijas prokuratūra tuvākajā laikā apsvērs tālākos iespējamos risinājumus attiecībā uz Misāni, sacīja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Misānes pārstāvji informēja, ka sieviete 2011.gadā iepazinusies ar DĀR pilsoni un pēc četriem gadiem abiem piedzimusi meita. Taču starp abiem vecākiem sākušies konflikti, kas sākotnēji bijuši finansiāli motivēti. Pēc tam vīrietis vienpusēji nolēmis pārtraukt attiecības un esot sācis vardarbīgi izturēties gan pret Misāni, gan pret abiem ģimenes nepilngadīgajiem bērniem.

Baidoties par savu un savu bērnu drošību un dzīvību, 2018.gada maijā Kristīne nolēmusi meklēt patvērumu Latvijā, norādīja radinieki. 2018.gada decembrī Misāne devusies darba braucienā caur Kopenhāgenu uz Mozambiku, taču, šķērsojot robežu, viņa aizturēta, jo bijusi Interpola meklēšanā. DĀR bija norādījusi, ka Misāne tiek meklēta par bērna nolaupīšanu. Tagad DĀR sievietei draudot 15 gadus ilgs cietumsods.

Šo lietu tika piedāvāts Pārņemt Latvijas prokuratūrai, taču tas netika darīts, jo, kā iepriekš skaidroja prokuratūra, Misānei DĀR tiek inkriminētas darbības, kas Latvijā neparedz nozīmīgus sodus, attiecīgi Eiropas apcietinājuma orderi par šīm darbībām nav bijis likumīga pamata pieņemt. Attiecībā uz citu iespējamo Misānes rīcību, kas teorētiski varētu atbilst krāpšanai un dokumenta viltošanai, Latvija, ņemot vērā pierādījumu trūkumu, nevarētu garantēt personas kriminālvajāšanu Latvijā, norādīja Latvijas prokuratūrā.

Autors: nozare.lv

Pie A7 šosejas aiz Valdlaučiem durvis vērs “Lidl” veikals 

Jau pēc divām nedēļām, 23. oktobrī, tiks atklāts jaunais “Lidl” veikals Ķekavas pagasta Krustkalnos, Mežmalas ielā 2. Veikala apmeklētāju ērtībai ir paplašināts stāvlaukums, kā arī labiekārtota veikala teritorija, izveidojot īpašu āra zonu kā piemēru videi draudzīgai infrastruktūrai. 

Jaunais veikals durvis vērs 23. oktobra plkst. 7.30 no rīta. “Lidl Latvija” turpina izaugsmi – šogad šis būs jau piektais atvērtais veikals. 

Atzīmējot veikala atklāšanu, “Lidl” piedāvās īpašas aktivitātes: pirmajiem trim klientiem, kas ieradīsies jau rīta agrumā, dāvanā tiks pasniegtas 30 EUR dāvanu kartes, bet laimes rata dalībniekiem būs iespēja laimēt dažādas balvas.  

Jaunā veikalā apmeklētājiem būs pieejamas 10 pašapkalpošanās kases un 3 regulārās kases, ļaujot ikvienam iepirkties sev ērtākajā veidā. Veikala ēka ir ~ 2127 m2 liela ar 1410 m2 plašu tirdzniecības zāli. 

Veikala apmeklētāju ērtībai ir paplašināts stāvlaukums, izbūvējot papildu 90 jaunas autostāvvietas. Tāpat padomāts arī par velobraucējiem, ierīkojot 12 velosipēdu novietnes. 

Labiekārtojot veikala teritoriju, izveidota īpaša āra zona ar “PreZero” soliņiem un apstādījumu kastēm, kas izgatavotas no divreiz pārstrādājamiem materiāliem – polimēriem, kas ir ļoti piemēroti tieši āra apstākļiem, jo ir ļoti izturīgi, ilgi saglabā savu krāsu un neizbalē saulē. Tādējādi šī zona kalpos ne tikai kā patīkama atpūtas vieta, bet arī kā piemērs videi draudzīgai infrastruktūrai. 

Veikala ēkas pārbūves projektu ir izstrādājuši SIA “DUAL Arhitekti”, bet būvdarbus veiks SIA “EKOTEH BŪVE”. Pārbūves projekts īstenots pēc “Lidl Latvija” un tirdzniecības centra īpašnieku SIA “TZA7” pasūtījuma. 

Ar jaunā veikala atvēršanu “Lidl Latvija” turpina īstenot savu attīstības stratēģiju, piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem augstas kvalitātes preces par izdevīgām cenām katru dienu, vienlaikus rūpējoties par apkārtējās infrastruktūras uzlabošanu un vides sakārtošanu. 

“Lidl Latvija” pirmo veikalu durvis Latvijā vēra 2021. gada 7. oktobrī, kad vienā dienā tika atklāti pirmie 15 veikali. Kopš tā laika “Lidl” veikalu skaits ir vairāk nekā dubultojies, un uzņēmums turpina paplašināties.  

Pica, kas ne tikai veicina svara samazināšanos, bet arī lieliski garšo

Pica, kas ne tikai veicina svara samazināšanos, bet arī lieliski garšo

IMG_1421052035

Ja esi picas cienītāja, taču figūra pašlaik neļauj baudīt vienu no taviem mīļākajiem ēdieniem, šī recepte būs piemērota tieši tev. Izbaudi to un iesaki savām draudzenēm. Varbūt šis jaunatklājums kļūs par jūsu jauno mīļāko ēdienu. Pietam tas satur tikai  270 kalorijas.

Nepieciešamās sastāvdaļas:

½ krūze ziedkāpostu;

1 liela ola;

1 mocarellas siers;

2 tējkarotes parmezāna siera;

Sāls, svaigi malti pipari;

¼ krūzes tomātu pastas;

Sauja ķiršu tomātu;

2 daiviņas ķiploku;

Svaigas bazilika lapas

Pagatavošana:

1. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 180 grādiem.

2. Ar rīvi sarīvē ziedkāpostus, ieliec tos karstuma izturīgajā bļodiņā. Tad liec mikroviļņu krāsnī uz 8 minūtēm līdz tie kļūst mīksti.

3. Mīkstos ziedkāpostus pievieno sakultai olai, parmezāna un sagrieztam mocarellas sieram. No sastāvdaļām veido picas pamatni. Liec cepties cepeškrāsnī uz 15 minūtēm.

4. Kad picas pamatne gatava, to noklāj ar tomātu pastu, sagrieztu mocarellas sieru, uz pusēm sagrieztiem ķiršu tomātiem un sagrieztiem ķiplokiem. Liec cepeškrāsnī un cep 10min. Pirms pasniegšanas pa virsu uzkaisi svaigi sagrieztu baziliku.

 

Pica Neapoles gaumē

Nepieciešams (4 porcijām)

1 ēdamkarote olīveļļas

165 ml ūdens

250 g miltu

1/2 tējkarotes sāls

1 tējkarote sausais raugs

8 ēdamkarotes tomātu pastas

2 saujas baziliks

15 marinētas anšovu filejas

20 zaļās vai melnās olīvas

260 g mocarella

 

Pagatavošana

Vispirms pagatavo mīklu. Eļļu sajauc ar ūdeni un lielā bļodā sajauc miltus ar sāli, pievieno arī sauso raugu, tad uztaisi iedobīti un ielej tajā ūdeni un eļļu.

Mīklu samaisi viendabīgā masā. Kad mīkla ir samīcīta, tad novieto to uz virsmas, kas apkaisīta miltiem, un mīci aptuveni 10-15 minūtes.

Mīklu ieliec bļodā, kas iesmērēta ar eļļu, un tad apklāj ar pārtikas plēvi. Ļauj mīklai uzrūgt, tam nepieciešamas 2 stundas. Pēc tam mīklu izņem no bļodas un sadali uz pusītēm, abas daļas izrullē  un liec uz cepešplātīm, kuras izklātas ar cepamo papīru. Cepeškrāsni uzkarsē līdz 230°C

Neaizmirstu uz picām uzsmērē tomātu pastu, tad uzliec uz tām siera šķēles, olīvas un anšovus. 

Pica jācepj 10 minūtes, tad to apkaisa ar bazilika lapiņām.

 

Lai labi garšo!

Autors: Dieviete.lv

Pica ar sēnēm. Recepti iesaka itāļu šefpavārs

Foto - Valdis Semjonovs

Foto - Valdis Semjonovs
Foto – Valdis Semjonovs

No sēnēm visbiežāk gatavojam mērci vai arī tās marinējam un sālām. Ko vēl var pagatavot no šīm meža veltēm, vaicājām itāliešu restorāna “Antica Roma” (Rīgā, Pulkveža Brieža ielā) šefpavāram ANTONIO SUGARONI. Antonio ir itālietis.

Pirms septiņpadsmit gadiem mūsu valstī ieradies kā tūrists. Uzzinājis, ka Rīgā nav īsta itāliešu restorāna, nolēmis to šeit atvērt. Tā kopš 1999. gada Antonio vada šo restorānu un pats arī gatavo, turklāt gādā, lai ēdiens būtu veselīgs.

Tomātu mērci un majonēzi “Antica Roma” nepiedāvā. Daļu produktu – vīnus, liķierus, kafiju u. c. – Antonio restorāna vajadzībām ved no dažādiem Itālijas reģioniem, citus, piemēram, gaļu, zivis un garšaugus, pats dodas iegādāties uz Rīgas Centrāltirgu. Gatavojot izmanto arī vietējās sēnes un ogas.

Pica ar sēnēm

Sastāvdaļas – mīkla, šampinjoni vai baravikas, svaigi tomāti, Mocarellas siers, ķiploks, pētersīļi.

Pagatavošana.

Šo picu gatavo bez tomātu mērces un nogatavinātā siera. Mīklu plāni izrullē, virsū liek šķēlēs sagrieztus tomātus, Mocarellas sieru, sagrieztus šampinjonus vai baravikas un saspiestus ķiplokus. Bagātīgi pārkaisa ar sakapātiem pētersīļiem. Šauj līdz 250 grādiem sakarsētā cepeškrāsnī un cep 30 min, līdz pica kļūst viegli kraukšķīga.

 

praktiski

Pica ar nektarīnu un baziliku

Foto - Aija Geida

Foto - Aija Geida
Foto – Aija Geida

Mīklai

• 8 ēdamkarotes miltu

• Aptuveni 6 ēdamkarotes silta ūdens

• 1,5 ēdamkarotes augu eļļas

• Tējkarote sausā rauga

• Tējkarote cukura

• Šķipsniņa sāls

Pildījumam

• Nektarīns vai persiks

• Sauja bazilika lapiņu

• 100 g Ricotta vai kazas siera

• Olīveļļa pārslacīšanai

• Balzamiko mērce

Bļodā samaisa raugu ar cukuru, pielej siltu ūdeni un noliek uz 10–15 minūtēm, lai raugs aktivizējas. Pievieno pārējās sastāvdaļas un izmīca mīklu. Bļodu pārklāj ar pārtikas plēvi un raudzē siltā vietā 45–50 minūtes (mīklas apjomam jāpalielinās divas reizes). Mīklu apkaisa ar miltiem un ļoti plāni izrullē. Liek pildījumu: plāni sagrieztu nektarīnu, sadrupinātu sieru, pārslaka ar olīveļļu un cep +190 °C, līdz picas maliņas kļūst gaiši brūnas (10–15 minūtes). Izņem no cepeškrāsns, pārkaisa ar baziliku un pārslaka ar balzamiko mērci. Garšas ziņā nektarīns labi harmonizē ar baziliku un sieru.

 

praktiski

Pica «Calzone» mājas gaumē

Pica «Calzone» mājas gaumē 1

21437053475_acde650a89_o

Kas var būt labāk par svaigi ceptas mīklas smaržas…. Tikai laiks pavadīts kopā ar ģimeni baudot garšīgu ēdienu, apsriežot jaunākas ziņas un pārdzivojumus.
Man sanāca nodzīvot Itālijā kādu laiciņu, kur es arī iemīlējos itāļu virtuvē un vispar sāku mācīties gatavot ēst. Itāļu virtuves pamātā ir visiem pieejamie produkti, ko nu neliec kopā – sanāks garšīgi. Tāds princips ir arī mājas picas pagatavošanā – «liec visu, kas ir mājās». (bet tomēr prātīgi).

Tātad, šoreiz mana ģimene baudīja picu «Calzone» mājas gaumē.

Mīkla:
Milti – 300 g.
Piens – 180 ml
Olas – 1 gab.
Olīveļļa – 3 ēd.k.
Cukurs – 1 ēd.k.
Sausais raugs – 1 ēd.k.
Sāls – 1/3 t.k.

Pildījums:

Šķiņķis – 300 g.
Tomātu pasta – pēc garšas
Siers (Mozarella, Feta, Krievijas) – 250g.
Paprika – 1 gab.
Baklažāns – 1 gab.
Zaļumi, sēnes, olīves – pēc garšas
Sāls, pipars – pēc garšas

Sāksim ar mīklas pagatavošanu. Pienu uzsildīt līdz 35-40 gradiem un ieliet lielā bļodā. Pienā izšķīdināt raugu ar cukuru un atstāt uz aptuveni 15 min. siltā vietā līdz izveidosies putas. Tad pakāpeniski iebert miltus ar sāli un maisīt līdz viendabīgai massai. Atstāt mīklu uz vismaz 30 min siltā vietā.

Kamēr mīkla «sildās», sagatavosim sastāvdaļas picas pildījumam. Sagriežam papriku un baklažānus, pārlejam ar olīveļļu un liekam cepamkrāsnī uz 10 min 200 grādos.

calzone_21445499731_o
Sagriežam visas parējas satāvdaļas. Man mājās bija šķiņķis, sēnes, 3 sieru veidi, zaļumi, tomātu pasta ar cukini un baziliku, olīves, bet viss ir atkārīgs no Jusu gaumes. Kaut ko var izņemt, var pielikt klāt. Zaļumus smalki sagriežam un pievienojam sagrieztas olīves.

20815981953_7af3876c8a_o

Izņemam mīklu, pārklajam ar milties un uztaisam 4 vienādus apļus 5 mm biezas. Vienas apļa pusi pārklājam ar tomātu pastu un izliekam visus pildījuma sastāvdaļas un akurāti pārklājam ar otru mīklas apļa daļu, rūpīgi saspraužam malas un sasmerējam.

21410822666_7e2c891cfe_o

Calzone virsmu ar olu.

20814361594_5e5f6c0632_o

Padoms: pirms izlikt pildījumu, mīklas apli uzreiz noliec uz cepešpannas, jo savādāk būs grūti pildītu picu pārlikt no galda un cepampannas.

Liekam mūsu skaistas piciņas cepamkrāsnī uz 10 – 15 min 200 grādos.

Lai labi garšo!

Снимок экрана 2014-07-03 в 16.00.59

Pica – pīrāgs “Čikāga” pēc Džeimija Olivera receptes

Pica – pīrāgs “Čikāga” pēc Džeimija Olivera receptes

4

Sastāvdaļas:

Mīkla:

  • 650 ml ūdens
  • 7 g sausais raugs
  • 1 ēdamkarote cukurs (ideālā variantā niedru)
  • šķipsniņa sāls (vēlams izmantot rupjo jūras sāli)
  • 1 kg milti

Tomātu mērce:

  • 2 daiviņas ķiploks
  • šķipsniņa kaltēta oregano
  • 400 g konservēti tomāti savā sulā
  • sāls, pipari pēc izvēles

Pildījums:

  • 3 sarkanie sīpoli
  • 4 cūkgaļas sardeles dabīgā apvalkā
  • 1 tējkarote kaltēta paprika
  • 1 tējkarote fenheļa sēklas
  • 300 g siera, kas labi kūst (Džeimijs izmanto Čedaras sieru)
  • 2 marinēti čili pipari
  • 200 g jebkāda vārīta gaļa
  • olīveļļa
  • rīvmaize
  • 4 veidnes ar augstām malām (ar diametru ne lielāku par 25 cm)

Pagatavošanas veids:

  1. Mīklas pagatavošanai samaisīt siltu ūdeni, raugu, cukuru un sāli.
  2. Virtuves kombainā iebērt miltus un ieliet ūdeni ar raugu, rūpīgi samaisīt.
  3. Darba virsmu nokaisīt ar miltiem, izlikt mīklu un kārtīgi izmīcīt, lai tā kļūst elastīga un nelīp pie rokām.
  4. Mīklu ielikt bļodā, kurā iekaisīti milti, un apklāt ar dvieli. Atstāt rūgt uz aptuveni 2 stundām, mīklai ir divas reizes jāpieaug daudzumā.
  5. Tomātu mērcei salikt visas sastāvdaļas blenderī un maisīt līdz izveidojas viendabīga masa.
  6. Veidni iesmērēt ar olīveļļu un nedaudz apbērt ar rīvmaizi.
  7. Uzrūgušo mīklu sadalīt 4 daļās, no katra gabaliņa izveidot apli. Džeimijs iesaka neveltnēt mīklu, bet gan rūpīgi izstiept to līdz veidnes izmēram. Mīklu ielikt veidnēs un atstāt vēl uz 15-20 minūtēm.
  8. Piccas apsmērēt ar tomātu mērci. Pa virsu izkārtot sardeles, kas sagrieztas salmiņos (katrai picai pa 1 sardelei), gaļas gabaliņus, smalki sagrieztu marinētu čili, sieru, kas salauzts gabaliņos ar arokām, sīpolus, kas sagriezt plānos gredzenos. Kompozīciju noslēdz ar garšvielām: fenheļa sēklas sasmalcināt piestā kopā ar kaltētu papriku un pievienot picai.
  9. Picas uz 20 minūtēm likt cepeškrāsnī, kas uzkarsēta līdz 190 grādiem.

Pica – lieliska ideja, ko pagatavot no kartupeļiem!

Pica - lieliska ideja, ko pagatavot no kartupeļiem!

r94039-1024x682

Sastāvdaļas:
Kartupeļi 7 gab.
Sīpoli 2 gab.
Tomāti 2 gab.
Paprika gab.
Desa 300 g
Siers 250 g
Olas 3 gab.
Piens 100 ml
Sāls, pipari (pēc garšas)

Pagatavošana:
Kartupeļus notīrīt, sagriezt smalkos aplīšos, izklāt ar augu eļļu iesmērētā pannā, uzbērt sāli, piparus un ievietot uzsildītā cepeškrāsnī uz 15 – 20 min.

Sagriezt dārzeņus, desu, sakult olas ar pienu, pievienot sāli un piparus.
Pēc 15 – 20 minūtēm izņemt pannu no cepeškrāsns, uzbērt sīpolus, pa virsu izlikt tomātus, tad piparus un desu.

Visam uzliet sakultas olas ar pienu, ielikt atpakaļ cepeškrāsnī uz 20 – 30 minūtēm pie 180 grādu augstas temperatūras. Tad apkaisa picu ar sarīvētu sieru un atstāj cepeškrāsnī vēl uz 3 – 5 minūtēm.

Piazza Italia pavasara – vasaras kolekcija

Atzīmējot veikala 3 gadu jubileju, vienīgajā Piazza Italia veikalā Baltijas valstīs (t/c Galleria Riga) norisinājās pavasara – vasaras kolekcijas modes skate.

“Piazza Italia” zīmols piedāvā drēbes, apavus un akseusārus sievietēm, vīriešiem un bērniem (vecumā no 3 gadiem) un ir viens no Itālijas vadošajiem apavu, apģērbu un aksesuāru tirgotājiem zemo cenu kategorijā. Preču klāsta dažādība ļauj piemeklēt gan elegantus tērpus svinīgām reizēm, gan praktiskus un ērtus brīvā laika apģērbus katram ģimenes loceklim.

Lielākais akcents ir uz sieviešu preču nodaļu – plaši pieejamas kleitas, svārki, žaketes un topi gan klasiskajos toņos, gan maigajos pasteļtoņos. Brīvāka stila piekritējām ir ļoti plašas izvēles iespējas – dažāda veida apdrukas, rūtaini krekli, košas un izteiksmīgas kediņas, kā arī džinsa izstādājumi neskaitāmās variācijās. Tāpat neatpaliek piedāvājums vīriešiem – zīmola preču piedāvājumā ir žaketes un krekli elegantiem kungiem, kā arī ikdienas apģērbi aktīvajiem – bikses, apdrukāti T-krekli, džemperi, plānas vēju aizturošas virsjakas, džinsa krekli un polo krekli visdažādākajos toņos, kā arī šosezon aktuālie krāsaini mokasīni un kedas. Savukārt bērnu nodaļā akcents tiek likts uz dzīvespriecīgajām krāsām, kopā veidojot košu buķeti. 

Pianista Georgija Osokina un LNSO koncertu diriģēs izcilais Lio Kuokmans

15. novembrī pl. 19.00 uz Lielās ģildes skatuves skanēs pianista Georgija Osokina un LNSO koncerts, kuru diriģēs izcilais Honkongas diriģents Lio Kuokmans – prestižā Svetlanova konkursa laureāts, Filadelfijas orķestra asistentdiriģents un Honkongas Jaunās mūzikas ansambļa mākslinieciskais vadītājs. Koncerta apmeklētāji varēs izbaudīt Šūmaņa Trešo jeb “Reinas” simfoniju un Šopēna Klavierkoncertu faminorā. 

Georgijs Osokins ir izcils Šopēna mūzikas interprets. Pēc panākumiem Šopēna konkursā Varšavā 2015. gadā Georgijs Osokins kļuva par sensāciju, no kritiķiem izpelnoties epitetus “izcils, neparedzams un revolucionārs”. 2019. gada maijā Gidons Krēmers paziņoja, ka Georgijs kļuvis par orķestra Kremerata Baltica pastāvīgo rezidējošo viesmākslinieku. Līdz ar franču zvaigzni Likā Debargu Georgijs ir pirmais, kam orķestris piešķīra šo titulu savā 22 gadu pastāvēšanas vēsturē. 2019. gadā Georgijs aktīvi koncertē, sniedzot nozīmīgas debijas Berlīnes Konzerthaus, Elbas filharmonijā, Rūras klavierfestivālā un Bernes International Piano Series. Kopš 2018. gada viņš regulāri uzstājās ar Gidonu Krēmeru, un pēc kopīgajiem koncertiem Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Krievijā un Francijā gaidāmas arī tūres Āzijā un ASV.

Diriģents Lio Kuokmans tiek uzskatīts par aizrautīgu un prasmīgu jaunekli ar spožu karjeru operpasaulē un simfoniskajā arēnā. Viņš ir prestižā Svetlanova konkursa laureāts, Filadelfijas orķestra asistentdiriģents, Honkongas New Music Ensemble mākslinieciskais vadītājs. Lio Kuokmans ir Makao kamermūzikas biedrības dibinātājs un prezidents. Par ieguldījumu mākslā un kultūrā viņš apbalvots ar Honkongas un Makao valdību Kultūras nopelnu medaļu un goda rakstu.

Koncerta pirmajā daļā apmeklētāji varēs baudīt Friderika Šopēna Otro koncertu klavierēm un orķestrim faminorā. Darbs tapis, komponistam aizvadot pēdējos mēnešus dzimtajā Polijā – 1830. gadā Šopēns aizbrauc prom un nekad neatgriežas. 19. gadsimta pirmajās dekādēs Varšava bija kultūras un ideju metropole. Šopēns auga garīgi smalkā sabiedrībā, viņa vecāku mājās viesojās paši labākie mākslinieki, dzejnieki, mūziķi un zinātnieki. Šopēna pilsoniskā stāja sakņojās patriotiskā augsnē, un viņa naids pret Krievijas cara režīmu bija patiess un kvēls. Klavierkoncerta otrā daļa ir 19 gadus veca jaunekļa mīlas veltījums 18 gadu vecai poļu dziedātājai Konstancjai Gladkovskai. Solists – Georgijs Osokins.

Koncerta otrajā daļā dzirdamā Roberta Šūmaņa Trešā jeb “Reinas” simfonija tapusi Diseldorfā, kur Šūmanis sākotnēji pavadīja vienu no savas dzīves beigu daļas laimīgākajiem posmiem. Neilgi pēc ierašanās Diseldorfā komponistam radās iespēja pirmoreiz dzīvē aplūkot Ķelnes katedrāli. Ir uzskats, ka  slavenā dievnama apveidi iedvesmojuši šī simfoniskā darba tapšanu. Iespējams, Ķelnes arhibīskapa iecelšana kardināla kārtā rosinājusi Šūmani iekļaut Trešajā simfonijā papildu daļu, kuras rakstura apzīmējums ir “svinīgas procesijas garā”. 1854. gada sākumā Šūmanim sākas redzes un dzirdes halucinācijas. Baidoties, ka sevišķi uzmācīgā dzirdes halucināciju lēkmē nodarīs pāri sievai, komponists lūdz, lai viņu ievieto patversmē garīgi slimajiem, kur viņš pavada atlikušo savas dzīves daļu.

Pirms koncerta tradicionālajās “Pirmskoncerta sarunās” plkst. 18.18 Minsteres zālē mūzikas apskatnieks Orests Silabriedis sarunāsies ar diriģentu Lio Kuokmanu par Robertu Šūmani, Reinu un namu Bonnā.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: LNSO koncerti

12.11.2019.

Pī dzīve

Pī dzīve – Pī stāsts. Skatījos un apbrīnoju režisoru. Indiešu filma. Indiešu, bet tik neraksturīga indiešiem. Režisors Angs Lī ir dzimis Taivānā. Tiek atzīts uzskatīts par unikālu kultūrhameleonu, un tas noteikti ir saistīts ar viņa spēju iejusties citas pasaules vidē. No vienas puses tik primitīvs stāsts, bet no otras puses tik sarežģīts.

Filmā tik ļoti veiksmīgi parādīta tradicionālā cilvēku iekšējā pasaule. Cilvēkiem pasaule ir sadalīta labā pasaulē ar pareiziem lēmumiem un pareizu rīcību un slikta pasaulē ar nepareiziem lēmumiem un nepareizu rīcību. Tajā brīdī, kad Pī, būdams vēl zēns, deva tīģerim Ričardam Pārkeram gaļu, iespējams radās pirmā saikne ar tīģeri. Varbūt tas bija liktenīgi un vai tas bija pareizi? Es skatījos un domāju, kas būs? Ričards Pārkers varēja pieņemt gaļu no Pī, bet varēja būt savādāk. Ričards Pārkers varēja Pī iekost, sakropļot roku. Kas zina, kas vēl varēja būt? Tajā pašā laikā Pī tēva domāšana un rīcība bija tik tipiska mūsdienu pasaules cilvēku domāšanai un rīcībai, tā bija pareiza. Pēc tēva rīcības nebija zināms, kā varētu risināties notikumi tālāk? Bet tas bija tikai stāsta ievads.

Notikumi sāka risināties tad, kad katastrofas rezultātā nogrima kuģis. Izglābās Pī, Ričards Pārkers, un vēl trīs dzīvnieki. Sākās ciņa par eksistenci, un palika tikai Pī un Ričards Pārkers.

Filmā tika risinātas psiholoģiskas problēmas: par izdzīvošanu, par toleranci, par vientulību. Tā bija nereāla situācija izdzīvot Klusajā okeānā 227 dienas.

Kāpēc paspilgtināja filmas nereālitāti? Atrašanās Klusajā okeānā bija parādīta tā, it kā tā būtu atrašanās Visumā. To visu paspilgtināja 3D efekti, pie tam skati bija ļoti skaisti. Ikdienā, mēs neredzam pasauli tik skaistu, jo nemākam tā skatīties. Visdrīzāk situāciju varēja parādīt kā drūmu, nomācošu un bezcerīgu, bet te no tā nekā nebija. Pī un Ričards Pārkers vienkārši izdzīvoja situāciju, un to pašu varēja izdzīvot arī skatītāji.

Pī dzīve ir krāšņa filma, neraksturīga mūsdienu filmām.

Filmu skatījos pateicoties COSMOPOLITAN atbalstam.

Philips Lumea fotoepilators: gluda āda bez sāpēm ar līdz pat 2 mēnešu efektu!

Vasaras sezonai tuvojoties, Philips piedāvā iespēju izmēģināt Lumea fotoepilatoru 101 dienu! Ja ierīce neatbildīs Tavām kvalitātes prasībām, varēsi atdot ierīci un saņemt atpakaļ samaksāto naudu. Vairāk par akciju.

Iepazīstinām – Philips Lumea Precision Plus fotoepilators ar intensīvi pulsējošās gaismas tehnoloģiju! Šī gaisma maigi likvidē pat vismazākos matiņus. Atbrīvošanās process no liekajiem matiņiem mājas apstākļos tiek uzlabots, lietojot ierīci, kas līdz pat 2 mēnešiem nodrošina īpaši gludu ādu – VISUR!

Kas ir Philips Lumea?
Lumea ir fotoepilators, kas aprīkots ar IPL (Intense Pulsed Light) jeb intensīvi pulsējošās gaismas tehnoloģiju. Šis ir skaistumkopšanas salonos plaši izplatīts paņēmiens nevēlamo matiņu likvidēšanai. Philips Lumea ierīcē šī inovatīvā un izsmalcinātā matiņu likvidēšanas tehnoloģija, kuras pamatā ir maigu un nesāpīgu gaismas impulsu izmantošana, pielāgota drošai un efektīvai lietošanai mājas apstākļos.

VIDEO

Kā Lumea darbojas?
Lumea fotoepilators raida saudzīgus gaismas impulsus matiņa saknei. Šie efektīvie gaismas impulsi stimulē matiņa saknes pāreju miera fāzē. Tādējādi matiņš pats izkrīt, un tiek kavēta tā atkārtota augšana. Iebūvētais gaismas filtrs garantē drošu un efektīvu ādas apstrādi mājas apstākļos.

Kādas ir Lumea priekšrocības?

  • Bez sāpēm, bez ieaugušiem matiņiem, lieka apsārtuma un pigmentācijas.
  • Dari, kad un kur vēlies, – nav jāplāno pieraksts skaistumkopšanas salonā, jo Lumea fotoepilators ir paredzēts drošai lietošanai mājās.
  • Nav nepieciešamas rezerves daļas – ne lampas, ne želejas, kas laika gaitā bieži vien palielina kopējās izmaksas citu zīmolu līdzīgām ierīcēm.
  • 5 gadu darbmūžs (apstrādājot visu ķermeni ar augstāko noregulējumu).

Vai Lumea ir Tev piemērota?
Philips Lumea ir pieci gaismas noregulējumi saudzīgai, bet efektīvai apstrādei atkarībā no ādas (balta, gaiša, gaiši brūna, brūna, tumši brūna) un dabīgās matu (tumši blondi, brūni un melni) krāsas. Lūdzu, ņem vērā, ka ierīce nedarbojas uz dabiski gaiši blondiem, rudiem, pelēkiem vai sirmiem matiem. To nav ieteicams izmantot arī sievietēm ar ļoti tumšu ādu.

Kurām ķermeņa zonām Lumea ir paredzēta?

Droši lieto Lumea, lai likvidētu matiņus uz ķermeņa (kājām, padusēs, bikini zonā, uz vēdera un rokām) un sejas** (augšlūpas, zoda, vaigiem).

**Tikai tos Lumea modeļus, kas paredzēti sejai.

Vēl vairāk par Philips Lumea uzzini www.philips.lv!

Philips īpaši veselīgā sulu spiede ļauj iegūt līdz pat 90 % augļu un dārzeņu uzturvielu

1891. gadā Nīderlandē dibinātais uzņēmums – Philips – ir daudzveidīgs veselības un labklājības veicināšanas uzņēmums. Philips radītās programmas EcoVision mērķis ir līdz 2025. gadam padarīt pasauli veselīgāku un ilgtspējīgāku, uzlabojot dzīvi 3 miljardiem cilvēku. Tas tiek īstenots ar jēgpilnu inovāciju radīšanu tādās svarīgākajās jomās kā veselības aprūpe, mājturības preces un apgaismojums. Viena no kategorijām, kurās uzņēmums ir līderis un pievērš pastiprinātu uzmanību īpaši veselīgiem rezultātiem, ir sulu spiedes. Viena no tām ir šķiedrvielu sulu spiede HR1897, kas ļauj iegūt līdz pat 90 % uzturvielu no augļiem un dārzeņiem*.

Kas ir Philips šķiedrvielu sulu spiede?

Augļi un dārzeņi sastāv no tūkstošiem šūnu, kuras satur sulu, vitamīnus un citas svarīgas barības vielas. Philips novatoriskā MicroMasticating tehnoloģija ir izstrādāta, lai atvērtu šūnas un no Taviem iecienītajiem augļiem un dārzeņiem izspiestu maksimāli daudz barības vielu un vitamīnu daudzumu, tādējādi savā glāzē vari iegūt līdz pat līdz 90 % uzturvielu. Pretēji klasiskajām sulu spiedēm, Philips šķiedrvielu sulu spiede aizņem ļoti maz vietas, jo ir ļoti kompakta – tikai 11 cm plata un 36 cm augsta. Turklāt, kad rezultāts būs izbaudīts un vitamīni uzņemti, nav jāuztraucas par ilgu un piņķerīgu ierīces tīrīšanu, jo to ir īpaši viegli izjaukt, nodrošinot tās iztīrīšanu mazāk nekā minūtes laikā! Par pārējām Philips šķiedrvielu sulas spiedes īpašībām uzzini, noskatoties video, vai lasi zemāk.

Kādas ir Philips šķiedrvielu sulu spiedes priekšrocības?

Īpaši izstrādātā MicroMasticating tehnoloģija rūpējas par maksimāli daudz barības vielu un vitamīnu nonākšanu Tavā glāzē. Iespējams iegūt līdz 90 % augļu un dārzeņu uzturvielu.

Pateicoties kompaktajam dizainam un vienkārši izjaucamajai konstrukcijai, Philips šķiedrvielu sulu spiedi vari iztīrīt mazāk nekā minūtes laikā, izmantojot tikai krāna ūdeni. Tā kā ierīcei nav asu malu, šķiedras un daļiņas tiek aizskalotas vienā mirklī.

Zaļumi, lapas un rieksti satur daudz šķiedrvielu un ir lieliskas sastāvdaļas veselīgām sulām, un tos iespējams apstrādāt šajā sulu spiedē. Vārpatas, spināti, mandeles un citi produkti ikdienas uzturā ir svarīgi veselības uzlabošanai, tāpēc ieteicami tos pievienot sulai, izmantojot MicroMasticating tehnoloģijas sniegtās iespējas.

Īpašā Pre-clean funkcija izspiež pēdējos sulas pilienus no sulu spiedes, vienlaikus arī atbrīvojot ierīci no tajā palikušajām uzturvielām. Tādējādi Tu iegūsi vislabāko no saviem augļiem un dārzeņiem, novēršot vērtīgās sulas zudumu tīrīšanas procesa laikā.

Pilnībā integrētā pilienapture nodrošina iespēju apstādināt sulas spiešanas procesu, saglabājot tīru virtuves leti. Uzspiežot sulas izvades atveres apakšā, sulas plūsma tiek apturēta un pirksti pat netiek samitrināti.

Īpaši kompakta un ergonomiska – tikai 11 cm plata un 36 cm augsta.

Komplektā iekļauta recepšu grāmata, lai Tu varētu atrast sev piemērotāko veselības kokteili!

Kur iegādāties Philips īpaši veselīgo šķiedrvielu sulu spiedi?

Vairāk par Philips šķiedrvielu sulu spiedi un tās iegādes iespējām vari uzzināt www.philips.lv suluspiedes.

*Iekšējās pārbaudes, kas veiktas ar 1000 g vīnogu, ābolu, upeņu, zemeņu, tomātu, arbūzu, apelsīnu un granātābolu.

#Philips #sulu spiede #Philips sulu spiede #veselība #svaigi spiesta sulas #veselīgi #šķiedrvielas #ergonomiskums #viegli tīrāma

Philips gludināšanas sistēma piedāvā: ekonomē laiku – gludini ar tvaiku!

1891. gadā Nīderlandē dibinātais uzņēmums – Philips – ir daudzveidīgs veselības un labklājības veicināšanas uzņēmums. Philips radītās programmas EcoVision mērķis ir līdz 2025. gadam padarīt pasauli veselīgāku un ilgtspējīgāku, uzlabojot dzīvi 3 miljardiem cilvēku. Tas tiek īstenots ar jēgpilnu inovāciju radīšanu tādās svarīgākajās jomās kā veselības aprūpe, mājturības preces un apgaismojums. Viena no šīm inovācijām ir Philips PerfectCare Elite Silence tvaika gludināšanas sistēma ar revolucionāro OptimalTEMP tehnoloģiju, kas ļauj gludināt dažādu audumu izstrādājumus bez tik ierastajiem uztraukumiem par temperatūras maiņu un apģērbu piededzināšanu.

Kas ir Philips PerfectCare Elite Silence tvaika gludināšanas sistēma?

PerfectCare Elite Silence ir Philips labākā tvaika gludināšanas sistēma ar Silent Steam tehnoloģiju. Klusa, taču īpaši jaudīga. Savukārt jau pieminētā OptimalTEMP tehnoloģija rūpējas par to, lai Tev vairs nekad nebūtu jāmaina temperatūras iestatījumi, gludinot dažādu audumu apģērbus, – sāc ar džinsu, turpini ar zīdu un beidz ar vilnu. Aizsardzība pret apdegumiem tiek nodrošināta uz visa veida gludināmajiem audumiem. Turklāt, pārtraucot darbu vai sagatavojot nākamās drēbes, gludeklis nav jānovieto atpakaļ bāzes stacijā – to droši var atstāt uz gludināmā dēļa vai… iesāktā apģērba gabala.

Šo gludināšanas sistēmu ir pārbaudījuši un tās izcilo veiktspēju apstiprinājuši neatkarīgi tekstilnozares ekspertu institūti, piemēram, DWI, IWTO un Woolmark. Pēdējā no minētajiem – Woolmark – Apparel Care programma palīdz patērētājiem noteikt kvalitatīvus apģērba kopšanas produktus, ko uzņēmuma institūts apstiprinājis izmantošanai pat vilnas izstrādājumiem. Jāņem vērā arī tas, ka, izmantojot gludināšanas sistēmas sniegtās priekšrocības, Tu vari palielināt savu iecienītāko apģērbu kalpošanas laiku, jo ar tvaika palīdzību drēbes iespējams atsvaidzināt un iznīcināt līdz pat 99,9 % tajās uzkrāto tradicionālo baktēriju, tādējādi izvairoties no liekas mazgāšanas vai tīrīšanas reizes.

 

Kādas ir Philips PerfectCare Elite Silence gludināšanas sistēmas priekšrocības?

Tagad vari gludināt visu no džinsa līdz zīdam, nemainot temperatūras iestatījumus. Garantējam gludināšanu bez piededzināšanas uz visiem gludināmajiem audumiem. Revolucionārās tehnoloģijas pamatā ir uzlabots viedas vadības procesors, kas precīzi kontrolē gludināšanas virsmas temperatūru, un sevišķi jaudīgs daudzkameru ciklonisks tvaika dzinējs, kas nodrošina vairāk tvaika ātrākai gludināšanai un īpaši viegla gludekļa esamību ērtākai un ātrākai gludināšanai.

Jo vairāk tvaika, jo ātrāka gludināšana. Tiek radīts nemainīgi jaudīgs tvaiks, kas iekļūst dziļi audumā, padarot gludināšanu ātrāku un labāku. Tvaicēšanas jaudu iespējams pielāgot Tavām vajadzībām – pieejams līdz pat 7,5 bāru spiediens un 450 g papildu tvaiks.

 

 

 

Tvaika gludināšanas sistēmas gludeklim ir ideāli viegls svars un ar to ir ļoti ērti strādāt. Tas liegi slīd pāri audumiem, ātri likvidē stingrākās krokas un samazina piepūli uz locītavu, tādējādi arī vertikālā tvaicēšana ir īpaši viegla un efektīva. Tagad pavisam vienkārši vari likvidēt krokas pat uz saviem delikātākajiem apģērbiem, piemēram, žaketēm, kleitām un grūti gludināmajiem audumiem ar plisējumiem, dekorācijām, pogām u.c.

 

Gludini, kamēr apkārt atrodas Tava ģimene, skatoties televizoru, un nevienu netraucēs tvaika radītais troksnis. Silent Steam tehnoloģija nodrošina klusu, taču jaudīgu tvaika padevi. Tvaika gludināšanas sistēma ir aprīkota ar skaņu slāpējošiem tvaika filtriem, lai samazinātu tvaika radīto troksni, un skaņu absorbējošu platformu, lai samazinātu sūkņa troksni tā bāzē.

 

 

Iespējams gludināt un atsvaidzināt apģērbus arī vertikālā veidā. Īpaši noderīgi kleitām, žaketēm un pat aizkariem.

 

 

 

 

Philips labākā un pret skrāpējumiem izturīgākā – 5 zvaigžņu gludināšanas virsma ar titāna oksīda slāni. Turklāt, pateicoties OptimalTEMP tehnoloģijai, gludināšanas laikā gludeklis nav jāliek atpakaļ uz bāzes stacijas – vienkārši atstāj gludināšanas virsmu tieši uz auduma vai gludināmā dēļa pārsega bez papildu piederumiem. Netiks sabojāts vai piededzināts ne apģērbs, ne dēlis.

 

Tvaika gludināšanas sistēma ir izstrādāta izmantošanai ar krāna ūdeni. Gludināšanas laikā, ūdens tvertnei kļūstot tukšai , vari to viegli uzpildīt, negaidot vai neizslēdzot ierīci. Tikmēr Philips ekskluzīvā un ideāli pozicionētā Easy De-Calc Plus funkcija nodrošina perfektu metodi, lai atbrīvotos no katlakmens un paildzinātu tvaika gludināšanas sistēmas kalpošanas laiku. Ar lampiņu un skaņas indikatoru palīdzību tā atgādinās, kad jāveic ļoti vienkārši īstenojama attīrīšana.

 

Philips PerfectCare Elite Silenceir aprīkots ar garāku tvaika šļūteni un elektrības vadu nekā pārējie modeļi. Tas sniedz iespēju daudz vieglāk vertikāli gludināt aizkarus vai audumus. Šim modelim komplektā ietilpst arī drošības cimds. Tas aizsargā Tavu roku pret tvaiku laikā, kad turi aizkarus vai nepieciešamības gadījumā nostiep audumus vertikālai tvaicēšanai.

Kā lietot Philips PerfectCare Elite Silence gludināšanas sistēmu?

Kur iegādāties Philips gludināšanas sistēmu?

Vairāk par Philips PerfectCare Elite Silence sistēmu un tās iegādes iespējām vari uzzināt http://www.philips.lv/gludinasanas_sistemas.

#Philips #Philips PerfectCare Elite Silence #gludināšanas sistēma #tvaika ģenerators #apģērbu kopšana #Philips tvaika gludeklis #gludināšana

Petrarka filosofija

Petrarka bija filologs un humanists. Jau viduslaikos vins apstiprinaja un pauda savu priekstatu , ja ta var teikt tad ari filozofiju, par milestibu. Ta ir milestiba, kas sagada laimi un ciesanas vienlaicigi. Jau tad, talajos viduslaikos, kad, patiesibu sakot, milestibai nebija lielas nozimes, un ta tika daudzinata tikai neskaitamajos visa veida dziedajumos un sonetos, vins izteica tezi, kura skietami ritot laikiem ta ari nav mainijusies. Ja viduslaikos laulibam un attiecibam pamata bija lielako ties visa veida citas motivacijas un vecaku lemums, tikai ne milestiba, tad musdienas milestibu mes parnemam pasi savas rokas vai ari ka citiem tik teikt – atstajam liktena vara. Mes cinamies par to. Slevenais N. Makjavelli teiciens vesta mīlestībā un karā visi līdzekļi ir atļauti. Bet vai ta tiesam ir? Mes varam katrs sev pats uzdot so jautajumu un rast atbildi, tacu ta nebus viennozimiga. Cilveku ierobezo sabiedribas un morales normas. Vai vins butu gatavs tas parkapt milestibas varda? Retorisks jautajums. Laikam jau tas atkarigs no ta no kada aspekta vins uz to raugas. Nesen sanaca tikties ar kadu draudzeni. Vinai bija iss tacu kaisligs romans ar kadu virieti. Vini bija pazistami kops universitates laikiem, tacu paris gadu vairs nemacijas kopa. Agrak vina vinam neesot pieversusi nekadu lielo uzmanibu un vini neesot pat vairak runajusi ka tikai pieklajibas pec sveicinajusies. Tad nu tagad pec paris gadiem nejausi satikusies, norunaja iedzert kopa kadu vina glazi. Protams si vina glaze izvertas par ko vairak ka tikai par vienu vina glazi. Saja saruna vini esot atklajusi tik daudz kopiga, sakot ar to , ka abi nak no skirtam gimenem, beidzot ar to, ka labakas atputas svetdienas nav ka neka nedarisana un TV skatisanas. Vel vina atzina, ka vinu parnema tad vel nebijusi sajuta – vinai skitis ka vini varetu runat un runat un ka neviena cita nav visa saja plasaja pasaule. Taja mirkli, kad vini nonaca lidz pirmajam skupstam, vina sajutas nelagi, jo virietim bija milota sieviete, ja to varetu saja konteksta ta saukt, ar kuru vini bija kopa jau kadus 5 gadus un jabiebilst, ka ari vina bija studejusi kopa ar manu draudzeni. Milas trijsturis… Ne gluzi. Manai draudzenei bija jadodas komandejuma uz gadu uz arvalstim. Tas nebija vinas brivpratigs lemums un vinai bija loti smagi, tacu citas iespejas nebija. Cik es zinu tad tas bija 3 nedelas pec vinu romana uzsaksanas. Nu vina ir atgriezusies, virietis protams ir joprojam kopa ar savu miloto sievieti. Visu so stastu uzzinaju tikai tagad, jo draudzene vienkarsi velejas izsudzet grekus. Nu vina uzskata un atzist, ka vinas riciba bija apsurda un pari visam morales normam, tacu tai pat laika vina atzist ari to, ka, ja vina atrastos sada pasa situacija rikotos tiesi ta pat. Vienkarsi vina nespejot tam pretoties. Pretoties milestibai, kaut ari zin, ka ta vinai sagadas atkal kartejo ciesanu, asaru un sirdsapzinas parmetumu juru. Seit apstiprinas Petrarka teze. Tacu Makjavelli apgalvojums paliek lidz galam neatbildets. Mes varetu teikt – ja, ir atlauti visi ieroci, tacu tad ari sekas var but dazadas. Mes esam brivi cilveki un varam cinities par to ko milam, tacu vai si cina vienmer bus ta verta. Skiet ka tomer ne. Tacu tikai liktena vara ko atstat nebutu cilveka daba. Kaut ari kas ir liktenis. Varbut liktenis ir viss ko mes daram. Varbut liktenis ir noteicis katru musu darbibu un tikai mums pasiem skiet, ka vel pastav briva izvele. Tacu si izvele ir jau pirms mums noteikta. Piemeram man skiet, ka es un tikai es viens no rita izvelejos est bananu jogurtu. Tacu patiesiba mana likteni jau bija rakstits, ka 2. aprili brokastis edisu tiesi bananu jogurtu un tad darisu tiesi to ko izvelejos darit. Vai cilveka skietami patstaviga izvele, tas briviba ir tikai maldi. Vai musu domas, darbi jau ir noteikti pirms mes tos daram? Laikam jau ta ir pavisam cita tema…

Pētnieks prognozē, kam valdīšanas laikā varētu pievērsties Lielbritānijas karalis Čārlzs III (+VIDEO)

Pēc Lielbritānijas karalienes Elizabete II aiziešanas mūžībā viņas dēls Čārlzs III, kļūstot par karali, visaktīvāk varētu pievērsties vides un klimata problēmu risināšanai, intervijā Latvijas Radio prognozēja Latvijas Ārpolitikas direktora pienākumu izpildītājs, pētnieks Kārlis Bukovskis.

Eksperts atzina, ka Čārlzs jau līdz šim ir bijis ļoti redzama un zināma figūra pasaules politikā, un vispirms viņam būs jāuzlabo savs publiskais tēls, panākot, lai sabiedrība aizmirst par viņa līdzšinējiem atsevišķiem neveiksmīgajiem izgājieniem. Turklāt jāņem vērā, ka Čārlzam nebūs īpaši daudz laika, jo viņam jau ir 73 gadi, norādīja pētnieks.

Video

“Viņa galvenie projekti vienmēr ir bijuši arhitektūra un vides un klimata jautājumi, tāpēc šajā brīdī, kad klimata jautājumi pasaulē ir tik ļoti samilzuši, iespējams, ka šis varētu būt tas jautājums, kam viņš veltīs savu valdīšanas laiku, cik nu tie gadi viņam būs doti,” prognozēja Bukovskis.

Kā ziņots, ceturtdien 96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, paziņoja Bekingemas pils.

Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali. Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.

Pētnieki Latviju Covid-19 pandēmijas pārvaldībā 98 valstu vidū ierindo starp 10 labākajām!

Jaunā koronavīrusa pandēmijas pārvaldībā vislabāk veicies Jaunzēlandei un vissliktāk – Brazīlijai, savukārt Latvija šai ziņā ir 9.vietā, Igaunija – 11., bet Lietuva – 19.vietā, konstatēts Austrālijas neatkarīgās domnīcas “Lowy Institute” ceturtdien publicētā pētījumā.

Pētījumā pavisam 98 valstis tika novērtētas pēc sešiem kritērijiem – apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita, nāves gadījumu skaita, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju,  nāves gadījumu skaita uz miljonu iedzīvotāju, apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita attiecības pret testu skaitu, veikto testu skaita uz 1000 iedzīvotājiem.

“Šie indikatori kopā norāda uz to, cik labi vai slikti valstis ir pārvaldījušas pandēmiju 36 nedēļās pēc to 100. apstiprinātā Covid-19 gadījuma,” teikts pētījumā.

Valstis tika novērtētas ar punktiem skalā no 0 (vissliktākais rezultāts) līdz 100 (vislabākais rezultāts). Ķīna pētīijumā netika iekļauta publiski pieejamu testēšanas datu trūkuma dēļ.

Pirmajā desmitā bija Jaunzēlande ar 94,4 punktiem, Vjetnama ar 90,8 punktiem, Taivāna ar 86,4 punktiem, Taizeme ar 84,2 punktiem, Kipra ar 83,3 punktiem, Ruanda ar 80,8 punktiem, Islande ar 80,1 punktu, Austrālija ar 77,9 punktiem, Latvija ar 77,5 punktiem, un Šrilanka ar 76,8 punktiem. 

Igaunija ar 76,4 punktiem bija 11.vietā, bet Lietuva ar 69,7 punktiem – 19.vietā.

No citām Eiropas valstīm Malta bija 14.vietā ar 73,3 punktiem, Somija – 17. ar 70,4 punktiem, Norvēģija – 18. ar 70,0 punktiem, Slovākija – 22. ar 64,5 punktiem, Dānija – 23. ar 62,9 punktiem, Grieķija – 32. ar 58,4 punktiem, Slovēnija – 33. ar 58,1 punktu, Zviedrija – 37. ar 55,5 punktiem, Austrija – 42. ar 52,8 punktiem, Īrija – 43. ar 51,3 punktiem, Serbija – 51. ar 46,8 punktiem, Ungārija – 51. ar 46,3 punktiem, Šveice – 53. ar 46,3 punktiem, Horvātija – 54. ar 45,9 punktiem, Vācija – 55. ar 45,8 punktiem, Itālija – 59. ar 40,4 punktiem, Baltkrievija – 60. ar 39,7 punktiem, Portugāle – 63. ar 38,9 punktiem, Polija – 65. ar 38,4 punktiem, Lielbritānija – 66. ar 37,5 punktiem, Bulgārija – 67. ar 37,4 punktiem, Beļģija – 72. ar 35,6 punktiem, Francija – 73. ar 34,9 punktiem, Nīderlande – 75. ar 33,5 punktiem, Krievija – 76. ar 32,0 punktiem, Spānija – 78. ar 31,2 punktiem, Rumānija – 81. ar 25,4 punktiem, Ukraina – 90. ar 20,7 punktiem.

Dienvidkoreja bija 20.vietā ar 69,4 punktiem, Japāna – 45. ar 50,1 punktu, Kanāda – 61. ar 39,5 punktiem, Turcija – 74. ar 34,3 punktiem, Dienvidāfrika – 82. ar 25,4 punktiem, Indija – 86. ar 24,3 punktiem, ASV – 94. ar 17,3 punktiem, Irāna – 95. ar 15,9 punktiem, Kolumbija – 96. ar 7,7 punktiem, Meksika – 97. ar 6,5 punktiem, Brazīlija – 98. ar 4,3 punktiem.    

Pētījums: Vecuma grupā no 30 līdz 60 gadiem ar urīna nesaturēšanu saskaras katra trešā sieviete!

Urīna nesaturēšana ir samērā bieži sastopama medicīniska problēma pat gados jaunām sievietēm. Dati katrā valstī atšķiras, jo tiek iegūti ar dažādām metodēm, tomēr pieejamā statistika liecina, ka vecuma grupā no 30 līdz 60 gadiem ar urīna nesaturēšanu saskaras katra trešā sieviete un tikai 1–5% vīriešu.

“Katrai sievietei ir tiesības būt laimīgai. Urīna nesaturēšanai mūsdienās nevajadzētu būt šķērslim, jo ir pieejami gana daudz dažādi līdzekļi dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tomēr šī problēma joprojām izraisa nopietnas psiholoģiskas sekas un pat smagu depresiju, sievietēm izolējot sevi no apkārtējās pasaules,” atgādina higiēnas preču DAILEE eksperte Elizabete Pumpure, ārste rezidente, ginekoloģijas un dzemdniecības pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē.

Veselīgs dzīvesveids profilaksei

Sievietes ar urīna nesaturēšanu bieži saskaras jau 30–40 gadu vecumā, kad piedzīvota pirmā grūtniecība un dzemdības. Tās rada papildu slodzi iegurņa pamatnei, bet tieši iegurņa pamatnes vājums ļoti bieži ir iemesls urīna nesaturēšanai. Ar katru gadu iegurņa pamatnes muskuļu spēks samazinās un palielinās urīna nesaturēšanas iespējamība. Vēl viens būtisks riska moments ir menopauze, kad, samazinoties estrogēnu daudzumam, pavājinās arī muskuļu spēks, tie vairs nespēj noturēt urīnu un notiek noplūdes. Tomēr urīna nesaturēšana var būt saistīta arī ar problēmām citu orgānu sistēmās, tāpēc ir svarīgi veikt papildu izmeklējumus sadarbībā ar urologu. Samērā reti ir tādi gadījumi, kad urīna nesaturēšanu nevar novērst, tomēr pat tad ir iespējams uzlabot dzīves kvalitāti.

Daži paradumi ikdienā var palīdzēt kontrolēt urīna nesaturēšanu vai izvairīties no tās pavisam. Liela nozīme ir daudz apspriestajam veselīgajam dzīvesveidam, kas iekļauj fiziskas aktivitātes, vēderpreses un iegurņa pamatnes stiprināšanu. Spiedienu uz iegurņa pamatni var palielināt arī aptaukošanās un aizcietējumi, tāpēc jāpiedomā pie šķiedrvielām bagāta uztura un pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšanas.

Ja tomēr sieviete jau saskārusies ar urīna nesaturēšanu, svarīga ir labierīcību apmeklēšana, pirms vēl ķermenis signalizē par tādu vajadzību, samazinot patvaļīgas urīna noplūdes risku. Vēl viens būtisks aspekts ir personīgā higiēna. Urīna nesaturēšana rada ne tikai kauna sajūtu, bet arī slapjumu, kas var izraisīt ārējo dzimumorgānu ādas apsārtumu un iekaisumu un pat provocēt urīnceļu infekcijas. Tāpēc būtu jāizvēlas atbilstoši ieliktnīši, paketes vai autiņbiksītes – tas atkarīgs no noplūdes apjoma. 

Kēgela vingrinājumi ir vēl viens labs veids, kā mazināt urīna nesaturēšanas risku, sevišķi pēcdzemdību periodā. Taču ne vienmēr ar to ir līdzēts, tāpēc par urīna nesaturēšanu ir jārunā. 

Kā un kāpēc sākt sarunu par urīna nesaturēšanu?

Cilvēki labprātāk izvēlas par šo problēmu nerunāt – tā ir delikāta un intīma, un daudzi par to kaunas. Taču nereti sievietes vieglu urīna nesaturēšanu nemaz neatpazīst un vēršas pie ārsta ar sūdzībām par šķietamiem ginekoloģiskiem sarežģījumiem. Tāpēc ārstam ir ļoti svarīgi spēt uzdot pareizos jautājumus, lai identificētu īsto sūdzību iemeslu. Savā praksē nereti saskaros ar to, ka pacientes pašas par to nerunā. Tas ir skumji, jo urīna nesaturēšana norobežo sievietes no sociālām aktivitātēm; daudzas atsakās no sabiedriskās dzīves un izvēlas palikt mājās, lai nejustos apkaunotas. 

Protams, urīna nesaturēšana nav tas temats, ko izvēlamies apspriest pie vakariņu galda. Bet būtu svarīgi, lai ir vismaz kāds medicīnas speciālists – ģimenes ārsts vai ginekologs, kam sieviete var pastāstīt par savām bažām. Ja, uzsākot fizisku aktivitāti vai šķaudot, notiek urīna noplūde; vēl vairāk, ja tas sāk ierobežot ikdienas gaitas, piemēram, sieviete izvairās no fiziskām aktivitātēm urīna noplūšanas dēļ – noteikti būtu jāvēršas pie speciālista.

Urīna nesaturēšana ilgtermiņā var radīt nopietnas psiholoģiskas problēmas, tai skaitā smagu depresiju, jo cilvēks izolējas no sociālās dzīves. Ja ievērojat, ka radiniece vai draudzene pēkšņi nozudusi no redzesloka un izvairās apmeklēt publiskus pasākumus, noteikti derētu apjautāties, vai nav kas atgadījies. 

Tā kā urīna noplūde var radīt ne tikai slapjumu, kas kairina ādu, bet arī nepatīkamu aromātu, noteikti nevajadzētu kautrēties un lietot atbilstošas higiēnas preces. Piemēram, zīmols DAILEE apvieno lielisku kvalitāti un zemu cenu. Turklāt šie higiēnas līdzekļi ir valsts kompensējamo higiēnas līdzekļu sarakstā – ja ir ārsta nozīmējums, visbiežāk tiek apmaksāti 50% no lētākā pieejamā produkta. Pats galvenais – lai sieviete ar izvēlēto līdzekli justos ērti. Svarīgi, lai ieliktnītis dzīves kvalitāti uzlabo, nevis pasliktina. Ļoti bieži paiet ievērojams laiks, kamēr sieviete atrod piemērotāko higiēnas preci, bet ir vērts mēģināt vēl un vēl, lai varētu ar prieku piedalīties ikdienas aktivitātēs un sadzīvot ar savu problēmu, ja tā nav novēršama.

Autors: Dailee

Pētījums: Vakcinēties pret Covid-19 būtu gatavi 47% aptaujāto iedzīvotāju!

Ja Latvijā šobrīd būtu pieejama Covid-19 vakcīna, pret šo slimību vakcinēties būtu gatavi 47% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju (20% – jā, 27% – drīzāk jā), 40% pret Covid-19 drīzāk nevakcinētos (21% – nē, 19% – drīzāk nē), bet 13% aptaujāto konkrētu atbildi uz šo jautājumu sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Stresa termometra jaunākajos rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS, aptaujājot vairāk nekā 2700 Latvijas iedzīvotāju.

Tāpat aptaujas dati parāda, ka, atrodoties sabiedriskās vietās, 75% respondentu norādījuši, kas maskas valkā vienmēr, 15% to dara dažreiz, reti – 3%, 6% tās nevalkā vispār, 1% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. 

Aptaujas rezultātus komentē Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, profesore Baiba Rozentāle un sociālantropologs, Rīgas Stradiņa universitātes docents Klāvs Sedlenieks. 

Gaidot Covid-19 vakcīnu

Šobrīd virknē pasaules valstu aktīvi notiek Covid-19 vakcīnas izstrāde, un pašlaik kopumā ir minētas vairāk nekā 100 kandidātvakcīnas, kuras atrodas pētījumu pirmajā, otrajā vai trešajā fāzē. Regulāri parādās informācija, ka vakcīna pret Covid-19 jau tuvākajā laikā būs pieejama, tomēr profesore B. Rozentāle atgādina, ka vakcīnai, tāpat kā jebkuram medikamentam, ir stingri noteikts izpētes protokols, kas aizņem laiku, lai vakcīna būtu droša un efektīva. Jaunākā informācija no Eiropas Komisijas (EK) ir par farmaceitiskās kompānijas AstraZeneca Covid-19 vakcīnu, ko EK plāno iepirkt 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja vakcīna tiks atzīta par drošu un efektīvu. 

Kolektīvā imunitāte un riska grupas

Pašlaik Pasaules Veselības organizācija rekomendē vakcinēt 20% iedzīvotāju, t.i., riska grupas pacientus, kas, ievērojot viņu pamatslimības, var potenciāli saslimt ar Covid-19 smagā formā. Šobrīd pasaules pieredze rāda, ka riska grupā ietilpst pacienti ar hroniskām sirds un plaušu slimībām, cukura diabētu, kā arī pacienti ar lieko ķermeņa masu. Vienlaikus profesore B. Rozentāle atgādina, ka jebkura infekcijas slimība var noritēt smagi arī jauniem un veseliem cilvēkiem, jo infekcijas slimība ir cilvēka organisma un mikroorganisma mijiedarbība – cīņa, kuras rezultāts ne vienmēr ir prognozējams. Attiecībā uz kolektīvo imunitāti speciāliste norāda, ka tā veidojas, kad vairāk nekā 80% vai pat 90% cilvēku ir specifiskas antivielas pret konkrēto infekcijas slimības ierosinātāju. Pateicoties bērnu vakcinācijas aptverei, Latvijā ir izskausts poliomielīts, nav masalu un citu bērnu infekcijas slimību uzliesmojumu, savukārt Covid-19 gadījumā par antivielu veidošanos un to saglabāšanās ilgumu joprojām ir daudz nezināmā. Tāpēc atbildes, cik lielā aptverē būtu veicama vakcinācija, vēl ir sagaidāmas tikai nākotnē, pēc pētījumu rezultātiem.

Vieglprātīgāk pret Covid-19 izturas jaunieši

BENU Aptiekas veiktās aptaujas rezultāti atklāj, ka jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir tā sabiedrības daļa, kas pašlaik vismazāk būtu gatava vakcinēties pret Covid-19. Tāpat piebilstams, ka jaunieši sabiedriskās vietās visretāk izmanto sejas maskas. Sabiedriskās vietās maskas vienmēr valkā 61% aptaujāto jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kamēr vecāka gadagājuma cilvēku (55 līdz 74 gadi) vidū šis rādītājs ir 78%. Attiecībā uz gatavību vakcinēties pret Covid-19 tikai 29% jauniešu norādījuši, ka būtu gatavi to darīt, kamēr visaugstāko gatavību Covid-19 vakcīnas saņemšanai izrāda iedzīvotāji vecumā no 55 līdz 74 gadiem – starp aptaujātajiem 51% būtu gatavi vakcinēties pret Covid-19. Sociālantropologs K. Sedlenieks skaidro, ka iegūtie aptaujas rezultāti nav pārsteidzoši, jo jaunieši Covid-19 saslimšanas riskus neuztver tik nopietni kā seniori un citas riska grupas. Līdz ar to arī sejas masku valkāšana un gatavība vakcinēties pret Covid-19 jauniešu vidū ir zemākā līmenī nekā citās sabiedrības grupās.

Sejas maskas biežāk valkā sievietes

Analizējot aptaujas rezultātus pēc dzimuma, secināms, ka sejas maskas sabiedriskās vietās biežāk nēsā sievietes. Ja vīriešu vidū maskas vienmēr izmanto 67% aptaujāto, tad sievietēm šis rādītājs ir 84%. Vienlaikus interesanti, ka augstāku gatavību vakcinēties pret Covid-19 kopumā izrāda tieši vīrieši. Ja Latvijā šobrīd būtu pieejama vakcīna, pret Covid-19 vakcinēties būtu gatavi 54% aptaujāto vīriešu un 39% sieviešu. 

Raugoties pēc ģimenē izmantotās sarunvalodas, pret Covid-19 vakcinēties būtu gatavi 47% aptaujāto latviešu (20% – jā, 27% – drīzāk jā) un 43% krievvalodīgo (25% – jā, 18% – drīzāk jā). Maskas sabiedriskās vietās vienmēr valkā 75% latviešu, bet krievvalodīgajiem šis rādītājs ir vēl augstāks – 77%. Sociālantropologs K. Sedlenieks secina, ka gan latvieši, gan krievvalodīgie vienlīdz labi seko valsts noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kas lielā mērā apgāž ik pa laikam izskanējušo apgalvojumu, ka krievvalodīgie atrodas citā informatīvajā telpā un sliktāk seko valsts norādījumiem. Eksperts gan norāda uz interesantu tendenci, ka attiecībā uz vakcinēšanos pret Covid-19 krievvalodīgo sniegtās atbildes ir polarizētākas, respektīvi, viņi ir biežāk izteikuši stingru pārliecību, ka vakcinēsies vai arī tieši pretēji – nevakcinēsies pret Covid-19. Piemēram, latviešu vidū izteikti gatavi vakcinēties pret Covid-19 ir 20%, kamēr krievvalodīgo vidū šis rādītājs ir 25%, savukārt izteikti noliedzošu atbildi Covid-19 vakcīnas sakarā sniedza 20% latviešu, bet krievvalodīgo vidū tie bija 29%. 

Masku valkāšana – drošība un sabiedrības solidaritāte

Profesore B. Rozentāle atgādina, ka masku valkāšanas mērķis ir mazināt Covid-19 izplatību. Katram cilvēkam mutes dobumā, rīkles galā, augšējos elpceļos, t.sk. degunā, ir mikroflora – galvenokārt dažādas baktērijas. Bet šajā Covid-19 pandēmijas vai, piemēram, lielas gripas epidēmijas laikā cilvēkiem augšējos elpceļos var būt arī vīrusi. Elpojot cilvēks ar sīkām sekrēta daļiņām apkārtējā vidē izdala šos vīrusus. Ja cilvēks uzliek masku, tad tā ir kā fizisks šķērslis, kas samazina vīrusu tālāku izplatību. Maskas jālieto vietās, kur nevar ievērot divu metru fizisko distanci starp cilvēkiem, un tas nozīmē, ka praktiski visur, kur cilvēki satiekas – veikalā, pastā, sabiedriskajā transportā, muzejā, teātrī vai darba kabinetā, respektīvi, visās publiskajās iekštelpās. Vienlaikus eksperte atgādina, ka svarīga ir pareiza masku valkāšana – tai ir jānosedz gan mute, gan deguns. Līdztekus masku valkāšanai svarīgi ievērot arī fizisko distanci, regulāri mazgāt rokas, dezinficēt un vēdināt telpas, kā arī ieteicams uzturēties svaigā gaisā. Speciālistes skatījumā masku valkāšana ir gan sabiedrības drošības, gan solidaritātes izpausme. 

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS laika posmā no 20. līdz 21. oktobrim aptaujājot 2779 respondentus.

Pētījums: Vairumam latviešu un krievu vienam pret otru negatīvu jūtu nav

Latvijas sabiedrībā visnoraidošākā attieksme tiek pausta pret musulmaņiem un romiem, savukārt vairumam latviešu un krievu vienam pret otru negatīvu jūtu nav, secināts pētījumā “Starpkultūru stereotipi un aizspriedumi Latvijā”, kuru veikuši Latvijas Universitātes (LU) Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki.

LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns atzīmēja, ka starpkultūru mijiedarbība izgaismo ne tikai atvērtību citādajam, bet arī aizspriedumainas attieksmes pazīmes. Tas īpaši spilgti esot redzams Latvijas iedzīvotāju atturībā pieņemt citu kultūru cilvēkus kā tuvus ģimenes locekļus vai kā augstas valsts amatpersonas.

Pētījuma rezultāti liecina, ka pret kulturāli visatšķirīgākajām un svešākajām grupām Latvijas sabiedrībā tiek uzturēta vislielākā emocionālā un mijiedarbības distance.

Iedzīvotājiem vissiltākās jūtas ir pret latviešiem un slāvu tautu pārstāvjiem, kas tiek uzskatīti par savējiem. Attieksmē pret zviedriem, ebrejiem un amerikāņiem ir novērojama jau būtiski lielāka emocionālā distance.

Musulmaņi tiek uztverti kā vissvešākā grupa, kurai cieši seko citas kultūras ziņā atšķirīgas grupas, piemēram, afrikāņi, romi, indieši, ķīnieši un uzbeki. Latviešiem ir raksturīgas siltākas jūtas pret rietumniekiem, piemēram, zviedriem, amerikāņiem, bet vēsākas – pret krieviem, krievvalodīgajiem un ebrejiem.

Savukārt Latvijas krievu minoritāte pret latviešiem izjūt mazāku kulturālo distanci. Krievu priekšstatos šī distance ir arī mazāka pret ebrejiem, uzbekiem un musulmaņiem.

Pētījums atklājis, ka Latvijā ar aizspriedumainu attieksmi ir saskārusies neliela sabiedrības daļa, turklāt biežāk krievi nekā latvieši. Iegūtie dati gan neesot ļāvuši spriest, kā un cik bieži ar aizspriedumainu attieksmi saskaras nelielu, bet vizuāli atšķirīgu kultūras grupu pārstāvji, piemēram, indieši vai cilvēki no Āfrikas valstīm. Šī jautājuma noskaidrošanai ir nepieciešams veikt atsevišķu fokusētu pētījumu, uzskata pētījuma autori.

Pētījumā ir detalizēti aplūkoti stereotipi un aizspriedumi par dažādām kultūrām. Iegūtie dati parāda, ka krievi, amerikāņi un zināmā mērā arī ebreji Latvijas sabiedrībā tiek uzskatīti par dominējošām grupām. Šīs grupas netiek uztvertas kā drauds vai slogs, bet tās vienlaikus arī netiek asociētas ar īpaši pozitīvu pienesumu Latvijai. Turpretī musulmaņi un romi tiek saistīti ar vislielāko apdraudējumu, secināts pētījumā. Latvijas iedzīvotājiem musulmaņiem piedēvē vēlmi kulturāli dominēt, bet romiem – sociāli deviantu dzīvesveidu.

Arī afrikāņi bieži tiek uzskatīti par slogu vai draudu Latvijai, tomēr šo grupu, tāpat kā uzbekus un indiešus, iedzīvotāji iztēlojas esam vājākus un pakļautākus.

Latvieši, ukraiņi un zviedri jeb, vispārīgāk izsakoties, eiropieši tiek saistīti ar pozitīvu sociālo un ekonomisko ieguldījumu Latvijā. Šīm grupām daudz retāk tiek piedēvēts augstprātīgums un vēlme dominēt. “Kopumā varam secināt, ka Latvijas sabiedrība arī retāk attiecina negatīvus stereotipus uz kultūras grupām, par kurām tai ir visnenoteiktākie priekšstati,” norāda Kaprāns. Tas izskaidro iedzīvotāju visnotaļ indiferento attieksmi pret ķīniešiem, uzbekiem un indiešiem. Savukārt negatīvai stereotipizācijai un aizspriedumainai attieksmei ir pakļautas kultūras grupas, kas izraisa asociācijas ar apdraudējumu.

Pētnieki norāda, ka priekšstati par šīm grupām ir veidojušies vai nu pastarpinātā un starptautiski mediētā veidā, piemēram, pret musulmaņiem un afrikāņiem, vai kulturāli pārmantotā un privātajā pieredzē iegūtā ceļā, piemēram, pret romiem.

Lai gan divu lielāko Latvijas etnisko grupu – latviešu un krievu – savstarpējos priekšstatos var pamanīt pozitīvus stereotipus, abas grupas būtiski atšķir uztvertais etnocentrisms. Kamēr krievu vidū uzskats, ka latvieši mēģina uzspiest savu kultūru citiem vai īpaši atbalsta savas tautas pārstāvjus, nav izplatīts, daļa latviešu mēdz krievu minoritātei piedēvēt agresīvu etnocentrismu, secinājuši pētnieki.

Tomēr kopumā šis pētījums nepārprotami parādījis, ka vairumam latviešu un krievu vienam pret otru nav negatīvas jūtas un ka starp abām etnokulturālajām grupām ir novērojama relatīvi neliela simboliskā distance, norāda pētnieki.

Viņi norāda, ka šie dati liek arī citādāk raudzīties uz konfliktējošiem (ģeo)politiskiem uzskatiem starp latviešiem un krieviem, jo ideoloģiskā pretstāve acīmredzami neizpaužas arī emocionālā vai kulturālā pretstāvē vienam pret otru. Respektīvi, politiskā un ikdienas sociālo attiecību realitāte pastāv līdzās kā atšķirīgu, bet dažkārt savstarpēji izaicinošu stereotipu un aizspriedumu avoti.

Šajā pētījumā starpkultūru stereotipi un aizspriedumi ir analizēti arī imigrācijas kontekstā. Iegūtie rezultāti liek domāt, ka Latvijas sabiedrībā nav novērojama asa pretestība ekonomiski motivētai imigrācijai, jo tā tiek uzlūkota kā attīstību veicinošs faktors, uzskata pētnieki.

Līdzās darbaspēka remigrācijai Latvijas sabiedrība par prioritāru uzskata nepieciešamību piesaistīt kvalificētus imigrantus un/vai cilvēkus, kas nāk no pazīstamām kultūrām un vizuāli neatšķiras no vietējiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem būtu grūti pieņemt imigrantus no svešām kultūrām vai ar citādāku ādas krāsu, kas strādātu publiskajā sektorā.

Vienlaikus var pamanīt samērā spēcīgu konsensu, ka latviešu valodas zināšanām un prasmēm ir jākļūst par būtisku priekšnosacījumu, lai imigranti varētu iekļauties Latvijas sabiedrībā, secina zinātnieki.

Pētījums: vairāk nekā 90% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā trūkst pietiekama atbalsta pusaudžu audzināšanā 

Jaunākie tirdzniecības centra “Domina Shopping” socioloģiskā pētījuma dati izgaismo satraucošu situāciju – vairāk nekā 90% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā informācija vai konsultācijas par pusaudžu tēmām nav pietiekami pieejamas. Tas nozīmē, ka lielākā daļa sabiedrības neredz vietu, kur saņemt skaidru, praktisku atbalstu jautājumos par pusaudžu audzināšanu. Augstās privāto speciālistu konsultāciju izmaksas, nepietiekami praktiska informācija skolās, kā arī grūti pieejamas klātienes konsultācijas pie psihologiem vai citiem ekspertiem padara piekļuvi zināšanām ļoti ierobežotu. Rezultātā daudzi vecāki nespēj saņemt praktiskus padomus un risināt jautājumus par pusaudžu mentālo veselību, mobingu, finanšu pratību un citām būtiskām tēmām.   

Vecāki meklē atbalstu un skaidrību 

Pusaudžu vecums ģimenē mēdz radīt sarežģījumus, uz kuriem nav vienkāršu atbilžu. Vecāki saskaras ar jautājumiem par uzticēšanos, robežām, digitālo vidi, emocionālo labsajūtu un savstarpējo komunikāciju, taču bieži vien nav vietas, kur gūt skaidrību vai saņemt praktiskus padomus. Informācija, kas pieejama skolās vai publiskajā telpā, bieži ir nepilnīga un grūti pieejama, Rezultātā daudzi vecāki nezina ko darīt, un izmisīgi meklē iespējas saprast savus bērnus, diskutēt ar citiem vecākiem un saņemt profesionālu viedokli. 

Tirdzniecības centrs “Domina Shopping” organizēja socioloģisko aptauju, lai noskaidrotu, cik iedzīvotājiem pieejama ir informācija par pusaudžu audzināšanu un kādi ir lielākie ierobežojumi tās iegūšanai. Aptaujas rezultāti rāda, ka vairāk nekā 90% aptaujāto iedzīvotāju uzskata – informācija vai konsultācijas par pusaudžu audzināšanas jautājumiem Latvijā kopumā nav pietiekami pieejamas. Šie dati norāda uz kritisku situāciju sabiedrības izglītošanā par aktuālām un būtiskām tēmām.  

Katrs otrais jeb 50% iedzīvotāju norādīja uz dažāda veida problēmām, kas saistītas ar šādas informācijas pieejamību. Kā būtiskākos šķēršļus informācijas un palīdzības ieguvei iedzīvotāji min privāto speciālistu konsultāciju augstās izmaksas (20%), ko vairums cilvēku nespēj atļauties jau tā augsto ikdienas izdevumu dēļ. Kā otrs biežākais iemesls tiek minēta pārāk formāla un nepietiekami praktiska informācijas nodrošināšana skolās (19%), kā arī to, ka klātienes konsultācijas pie speciālistiem, piemēram, psihologiem, bieži vien ir grūti pieejamas (18%) – nereti nākas gaidīt rindā pat mēnešiem ilgi. 

Aptaujas rezultāti atklāj arī nepietiekamu informācijas pieejamību konkrētās jomās, kas pusaudžu vecumā kļūst īpaši aktuālas. Piemēram, 42% iedzīvotāju nav apmierināti ar pieejamo informāciju par drošību internetā. Līdzīga situācija vērojama arī finanšu pratības jomā – gandrīz puse jeb 48% aptaujāto nav apmierināti ar pieejamās informācijas kvalitāti par finansiālo drošību. Savukārt psiholoģiskās drošības jautājumos problēmu ilustrē fakts, ka 40% iedzīvotāju ir bijusi pārāk maza saskarsme ar pieejamo informāciju, lai vispār varētu izvērtēt tās kvalitāti. 

Šie rezultāti norāda uz būtisku informācijas un praktisku zināšanu trūkumu sabiedrībā attiecībā uz pusaudžu vecuma izaicinājumiem. Vecāki bieži vien nezina, kur vērsties, lai saņemtu padomu, saprastu savus bērnus un varētu pārrunāt ikdienas situācijas ar citiem vecākiem vai ekspertiem. Dati atspoguļo vajadzību pēc bezmaksas izglītojošiem pasākumiem un resursiem, kas nodrošina sabiedrībai drošu vidi, kur iegūt praktiskus padomus, uzdot jautājumus zinošiem speciālistiem un justies sadzirdētiem, saprotot, ka viņi nav vieni savās rūpēs par pusaudžu attīstību.  

“Domina Shopping” aptauja tapusi sadarbībā ar OMD Snapshot 2026.gada martā tiešsaistē aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 

Par pusaudžiem. Par vecākiem. Par attiecībām. 

Lai spētu sniegt vecākiem nepieciešamo atbalstu un nodrošinātu kvalitatīvu un bezmaksas pieejamu informāciju, tirdzniecības centrs “Domina Shopping” uzsāk jaunu sociālo iniciatīvu – izglītojošu diskusiju ciklu vecākiem “Dominas vecāku sapulce”. Tās nebūs lekcijas klasiskā izpratnē, bet gan atklātas un cieņpilnas sarunas par šodienas pusaudžu realitāti – skolā, digitālajā vidē un ģimenē. 

Pirmā “Dominas vecāku sapulce” notiks trešdien, 18. martā, no plkst. 18.00 līdz 20.00, “Domina Shopping” centrālajā laukumā pie B ieejas. 

Marta pasākuma virstēma būs drošība. Tāpēc četri eksperti aplūkos to no četriem būtiskiem aspektiem:  

  • Psiholoģiskā drošība saskarsmē skolā, ģimenē un vienaudžu vidū: Aija Krišjāne, sertificēta klīniskā un veselības psiholoģe, psihoterapeite, 
  • Digitālā drošība: Jana Orlova, “Drossinternets.lv” eksperte, 
  • Drošība klasē un kolektīvā – Armands Simsons, MOT vēstnesis, 
  • Finansiālā drošība – Aija Brikše, “Latvijas bankas” Finanšu pratības daļas vadītāja. 

Vairāk informācijas: www.domina-shopping.lv. 

Pētījums: Trauku mazgāšana var iznīcināt laulību

Ir pierādīts, ka šis ikdienišķais pienākums spēlē nozīmīgāku lomu ģimenes attiecībās, nekā jebkurš cits mājas darbs.

Netīrie trauki mājās sakrājas katru dienu: šķīvji, taukainas pannas, netīri galda piederumi, mājdzīvnieku trauki utt. Garas un nogurdinošas darba dienas beigās, pēc pāris stundām, kas pavadītas pie plīts un rūpēs par bērniem, laulāto priekšā uzrodas jautājums: „Kurš mazgās traukus?”

Pētījumā, ko veica „Council of Contemporaty Families” (organizācija, kas pēta laulāto pāru attiecību dinamiku) ir teikts, ka atbilde uz šo jautājumu spēj pamatīgi ietekmēt ģimenes attiecības.

Pētījuma gaitā tika pētīti daudzi mājās veicami darbi, tai skaitā arī došanās uz veikalu, veļas mazgāšana un grīdu slaucīšana. Izrādījās, ka sievietēm heteroseksuālās attiecībās svarīgāk ir dalīt atbildību par trauku mazgāšanu. Ģimenēs, kur tikai sieviete mazgā traukus, notiek vairāk konfliktu, ģimenes dzīve nesagādā prieku un rodas arī problēmas seksuālajā dzīvē. Pāriem, kas dala šo pienākumu līdzīgi, attiecības ir labākas.

Dens Karlsons (Dan Carlson), pētījuma autors, apgalvo, ka netīrākos un nepatīkamākos darbus mājās dara sievietes. Visbiežāk tā ir uzkopšana pēc citiem cilvēkiem: poda, veļas un trauku mazgāšana. Vīrieši tikmēr nes miskasti vai mazgā mašīnu – dara darbus, kuros ikdienā nav jāsastopas ar svešiem netīrumiem.

Trauku mazgāšana neprasa lielas pūles, un arī attiecības var uzlaboties. Darīt to kopā ir vieglāk un ātrāk. Piemēram, viens var mazgāt, otrs slaucīt; viens var skalot, otrs likt visu trauku mazgājamajā mašīnā. Esiet komanda!

 

Pētījums: http://journals.sagepub.com/doi/full/10.1177/2378023118765867

Autors: Dieviete.lv

Pētījums: Stresa un pārslodzes dēļ cilvēki saskaras ar profesionālo izdegšanu

Vairāk nekā puse jeb 54% Latvijas darba ņēmēju atklāj, profesionālās izdegšanas dēļ pēdējā gada laikā ir saskārušies ar problēmām iemigt, savukārt 28% stresa mazināšanai regulāri lieto alkoholu, liecina Kooperatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS veiktais pētījums. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību problēmai Berga bazārā tika atklāta izstāde Izdeg- Tie.

Latvijas darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka gandrīz puse no mūsu valstī strādājošajiem cilvēkiem (48%) pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši profesionālo izdegšanu.

“Mēs redzam, ka gadu no gada pieaug to darbinieku skaits, kas darba vidē saskaras ar profesionālo izdegšanu. Rezultātā zūd efektivitāte – no vienas puses darbinieki strādā garas darba stundas, bet rezultātu nav. Attiecīgi runa nav tikai par sabiedrības emocionālu un fizisko labsajūtu, bet arī biznesa vides konkurētspēju kopumā. Tieši tamdēļ, atklājot Atbildīga biznesa nedēļu, šogad rosinām gan darba devējus, gan darba ņēmējus daudz atklātāk runāt par šo problemātiku,” uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane.

Profesionālās izdegšanas pazīmes ir garīgās un fiziskās labsajūtas izsīkums, kas ievērojami var mazināt darba efektivitāti. Kā aptaujā norāda Latvijas iedzīvotāji, tad visbiežāk viņi ir piedzīvojuši tādas izdegšanas pazīmes kā nevēlēšanos uzņemties jaunus darba pienākumus (56%), miega traucējumus (54%) un nespēju koncentrēties (53%).

Izdegšanu veicina ne tikai garīgā, bet arī fiziskā pārslodze, jo 40% respondentu, kuri strādā pilnu darba slodzi, atzīst, ka ikdienā darba vietā pavadītais laiks pārsniedz noteiktās 40 stundas nedēļā.

Aptauja arī ieskicē vēl vienu būtisku tendenci – cilvēki nevēlas ar vadību apspriest pašsajūtu darbā. Jautāti, vai būtu gatavi ar darba devēju runāt par savām izdegšanas pazīmēm, pozitīvi atbildēja 41% darba ņēmēju. Savukārt 47% darbinieku nevēlas, lai viņu darba devējs zinātu par darbinieka izdegšanas pazīmēm.

“Teju puse jeb 42% mūsu valstī strādājošie cilvēki uzskata, ka viņu darba devējs nav darījis pietiekami, lai novērstu nevajadzīgu stresu darba vietā. Tas nozīmē, ka mums ir jāturpina izglītot darba devējus, lai viņi veiktu pareizos pasākumus darbinieku labsajūtas uzlabošanai,” norāda Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja.

Par Latvijas darba ņēmēju aptauju:

Tirgus pētījumu kompānijas Kantar TNS Latvijas darba devēju aptaujā piedalījās 738 darba ņēmēji no visas Latvijas. Pētījums norisinājās no 5. līdz 7. jūnijam.

 

Autors: Golin 12.06.2018

Pētījums: Puse Latvijas vīriešu nekad nav apmeklējuši urologu

virietis-raizejas

51% Latvijas vīriešu atzīst, ka nekad nav apmeklējuši urologa konsultācijas, savukārt pēdējā gada laikā šādā ārsta vizītē bijuši tikai 12% vīriešu. Visretāk pie urologa vērsušies kungi lauku reģionos (34%), liecina “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”.

Jautājot par pēdējo urologa apmeklējuma reizi, atklājas, ka pēdējo 12 mēnešu laikā pie urologa vērsušies tikai 12% Latvijas vīriešu. Urologa konsultācijas nekad nav apmeklējuši 41% rīdzinieku, citās pilsētā tā ir puse vīriešu, bet vislielākais vīriešu īpatsvars, kas nekad nav devušies vizītē pie urologa, ir laukos (60%). Savas dzīves laikā biežāk urologa konsultācijas izmantojuši krievvalodīgie vīrieši (50%), savukārt latviski runājošo vīriešu vidū par savu veselības stāvokli interesējušies 40%. Kā liecina „Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”, puse (51%) vīriešu, kas savu dzīvesveidu kopumā vērtē kā veselīgu, ir apmeklējuši urologu.

“Šobrīd ir novērojams, ka vīrieši mazliet aktīvāk sākušies apmeklēt urologu, taču joprojām lielākajai daļai Latvijā dzīvojošajiem vīriešiem pastāv uzskats – man nekas nesāp, sūdzību par veselību nav, tāpēc pie ārsta nav jāiet. Dažkārt pacienti paši nevēlas doties pie ārstiem, jo baidās dzirdēt diagnozi. Iemesls – ekonomiskā situācija un psiholoģiski faktori. Visretāk ārstu joprojām apmeklē Latvijas reģionos dzīvojošie vīrieši, jo tur ir gan ierobežota piekļuve pie urologa, gan arī ierobežots finansiālais stāvoklis. Lai uzlabotu šo situāciju, kopš 2014. gada nogales tiek rīkota vīriešu veselības atbalsta kampaņa reģionos, kuras ietvaros speciālisti dodas uz lauku rajoniem, lai vīriešiem sniegtu iespēju pārbaudīt savu veselību. Savlaicīgi pie ārsta noteikti ir jāvēršas un pārbaudes jāveic stiprā dzimuma pārstāvjiem sākot no 40 gadu vecuma, jo tad ir pastiprināts risks saslimt ar prostatas vēzi. Atklājot šo saslimšanu agrīnā stadijā, prostatas vēzi ir iespējams ārstēt, tādējādi paildzinot Latvijā dzīvojošo vīriešu vidējo mūža ilgumu,” komentē Latvijas Urologu asociācijas prezidents Pēteris Vaganovs.

Visretāk urologa konsultācijas apmeklējuši vīrieši vecuma grupā 18-24 gadi (22%), bet par veselību visaktīvāk rūpējas kungi, kas sasnieguši 55-74 gadus (58%). Kā liecina pēdējie “Slimību profilakses un kontroles centra” pētījuma dati par 2015. gadu, no ielaista prostatas vēža Latvijā dzīvību zaudējuši 392 vīrieši, lielākā daļa (96,6 procenti) vecumā no 60 gadiem. 10 gadu laikā no neārstēta prostatas vēža dzīvību zaudējuši gandrīz 4000 vīrieši, kas ir dramatiski augsts rādītājs. “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” pētījuma dati par vīriešiem kritiskajā vecuma grupā ir salīdzinoši pozitīvi, taču sabiedrībai kopumā būtu jātiecas uz vēl augstāku stiprā dzimuma interesi par savu veselību, jo ārsta apmeklējums pēc 50 gadu vecuma var atklāt slimību laikus un mazināt vīriešu mirstību no slimībām, kuras, laikus atklājot, iespējams ārstēt.

“Ar farmaceitu par uroloģijas jautājumiem samērā bieži konsultējas gan sievietes, gan vīrieši. Vīrieši aptiekā biežāk vēlas iegādāties dabiskos līdzekļus (piemēram, dzērveņu ekstraktus), kas līdzēs nebūtisku uroloģisko problēmu gadījumos, kas visbiežāk piemeklē  rudenī un pavasarī. Runāt par prostatas problēmām vīrieši ļoti kautrējās, visbiežāk nopērk izrakstītās zāles, neko lieki nejautājot. Prostatas problēmām paredzētās zāles iegādājās gan paši vīrieši, gan arī viņu sievas. Pie urologiem  vīrieši griežas tikai tad, kad ir reālas sāpes, spazmas vai kādas citas būtiskas sūdzības,” skaidro „Mana Aptieka” farmaceite Anita Ozoliņa.

“Balstoties tikai uz personīgo darba pieredzi, kas pārsvarā balstīta uz urologa darbu Rīgā, varu teikt – urologu apmeklē arvien vairāk vīriešu un tā ir nemainīga tendence vismaz pēdējos desmit gadus. Ja mēs paskatāmies uz aptaujas gaišo pusi- urologu vismaz vienu reizi ir apmeklējuši  50% vīriešu, un tas ir ļoti daudz!  Un tieši pateicoties mediju informatīvam atbalstam vīrieši regulāri saņem atgādinājumu par ieguvumiem, savlaicīgi apmeklējot urologu – varam pilnībā izārstēt prostatas, urīnpūšļa, nieres vēzi, ja slimība tiek atklāta sākumstadijā. Sanāk, ka šobrīd nevis Veselības ministrija, bet žurnālista un  ārsta tandēms ir pacienta labākais draugs. Lai visiem laba veselība, drosme apmeklēt urologu,” mudina Rīgas 1.slimnīcas Uroloģijas nodaļas vadītājs dr. Alvis Laukmanis.

Pirmais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir pētījums par Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējumu un profilakses lomu ikdienā, ko veidojuši aptieku tīkli “Mana Aptieka” un “Apotheka”. Indeksa mērķis ir veicināt Latvijas sabiedrības apzināšanos par savu veselības stāvokli un pievērst lielāku uzmanību veselības profilaksei, kā arī popularizēt veselīga dzīvesveida nozīmi. Indekss izveidots 2016. gadā kad tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica Latvijas iedzīvotāju aptauju. Kopumā tika aptaujāti 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

1...125126127...457Lapa 126 no 457

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS

© 2026 Dieviete