Pelnu brūns ir tas, kas notiek, kad brūni mati un sudrabaini akcenti mīl viens otru. Zemāk ir apkopoti vairāki varianti, kā savos tumšajos matos „iepīt” pelēkus un sudrabainus krāsu akcentus.
*” Ledaini” matu gali
*Iekrāsoti akcenti
*Brūns pārvēršas par pelnu blondu
*Pelnu brūns balayage
*Izteikts kontrasts
*Vēso violeto toņu piejaukums
*Vēsais sudrabs
*Brūnā dimensija
*Nokrāsu spēles
Beidzot uz mana galda dižojās konkursā "Dedzini kalorijas ar Easy Tone" vinnētās Reeboks botiņas. Un ar lielu sajūsmu turot viņas rokā, uzvelkot viņas kājās es jau iedomājos sevi ar garām, slaidām kājām un lapsenes vidukli. Bet tādi brīnumi notiek tikai pasakās, piemēram "Pelnrušķīte", kad viņa uzvelk kājās kristāla kurpītes un pārvēršas par Princesi, nu un rāvās jau arī pa to virtuvi melnu muti, dienu, nakti. Kad svētdien veicu pirmos 12km, es sapratu, ka ceļš uz 90-60-90 būs ejams ilgs un nebūt ne tas vieglākais. Bet ziniet, kas mani iedvesmo visvairāk?, doma par to, cik daudz sievietes gribēja vinnēt šos apavus, bet rokās tie iekrita tieši man, pie šīs domas arī pieturēšos. Botiņām tiešām nav ne vainas, kad tu intensīvi soļo, jo skriešanai gan viņas nav domātas, tad jūti kā nostiepjas un iesprinkst kāju un dibena muskuļi un vēl piedevām arī izskatās labi! Nākotnē vēl domāju piepirkt iešanas nūjas klāt, lai arī augša strādā, ap vidukli aplikt tauku kausējošo jostu "Vulkan" un tad jau pēc laiciņa redzēsim kurš kuru! Brrriesmīgu diētu neieturu, cenšos sevi ierobežot vakaros. Attiecīgi, protams, ka turpinājums sekos…….
Jauniešu fantāzijas un fantastikas romānu popularitāte ir fenomens, kas tiklab pasaulē kā Latvijā nerimst jau kuro gadu – samērā īsā laikā cita citai sekojušas tādas populāras sērijas kā “Krēsla”, “Bada spēles”, “Mortal Instruments”, “Prinča līgava” un citas, kuras tulkotas arī latviski un kurām ar aizrautību sekojuši līdzi ne tikai jaunieši, bet arī citu paaudžu lasītāji. Literatūras atzars ar apzīmējumu YA (“young adult”, jauniešu jeb “jauno pieaugušo” literatūra) pasaules grāmatveikalos aizņem atsevišķus plauktus, šīm grāmatām ir savi labāk pārdoto grāmatu topi, konkursi un apbalvojumi. Rakstniekiem tas ir izaicinājums, jo lasītāji gaida arvien ko jaunu un nebijušu. Uz jautājumu par jaunāko bestselleru pašlaik ir atbilde – tā ir rakstnieces Merisas Meijeres radītā četru zinātniskās fantastikas romānu sērija “Mēness hronikas” (Lunar Chronicles), kas pasaulē izpelnījusies milzu panākumus. Latviešu valodā sēriju tulko un izdod Apgāds Zvaigzne ABC; tikko klajā nākusi pirmā grāmata “Sindera” (Cinder).
Nosaukums “Sindera” kaut ko atsauc atmiņā. Nu pareizi: “cinder” angliski – “pelni”, “Cinderella” – Pelnrušķīte. Arī uz grāmatas vāka redzamā košsarkanā kurpīte rada asociācijas ar labi zināmo pasaku. Taču autores radītā varone, sešpadsmitgadīgā Sindera, ir pavisam citāda Pelnrušķīte – Pelnrušķīte, kura mīt tālas nākotnes pilsētā Jaunpekinā, meitene, kurai kristāla kurpītes vietā ir… mehāniska pēda. Rakstniece spējusi pasakas fabulu iekausēt aizraujošā un mūsdienīgā romāna sižetā. Tāpat kā mums zināmā varone, Sindera ir bārene – viņu audzina pamāte, kurai pašai ir divas meitas un kura audžumeitu uzskata par monstru. Dzīve sagriežas trakā virpulī, kad kļūst zināms, ka imperatora dēls princis Kajs rīko balli, kurā vēlas izraudzīties sev līgavu… Autore romānā ievijusi arī vairākas citas aizraujošas sižeta līnijas: valsts autonomiju apdraud viltīgā un ļaunā Mēness karaliene Levana, kura, tāpat visi viņas Mēness tautieši, pieprot “glamūra” mākslu – spēju ietekmēt cilvēku domas; impēriju plosa arī nežēlīga slimība, pret kuru tiek izmisīgi meklētas zāles, un ar to saslimst arī imperators, prinča Kaja tēvs. Sindera pret savu gribu tiek iesaistīta dramatiskajos notikumos, jo meitenes āriene un pagātne slēpj daudzus noslēpumus – un visu vēl vairāk sarežģī tas, ka reiz nejauši sastaptais Kajs pret Sinderu izrāda nepārprotamas simpātijas…
Sēriju “Mēness hronikas” lasīt ir īpaši aizraujoši divu iemeslu dēļ: lasītājs vienlaikus saspringti seko varoņu piedzīvojumiem un ar interesi meklē tekstā atjautīgi iešifrētās paralēles ar pasaku. Sērijas pirmajai grāmatai sekos vēl trīs – “Skārleta”, “Kresa” un “Vintera” –, kurās turpinās pirmajā daļā aizsākušies notikumi, bet kuras pārfrāzē vēl trīs pazīstamu pasaku sižetus. Romāns “Sindera” pārdošanā nonāks 16. maijā, kad to varēs iegādāties par puscenu – ar vienu noteikumu: atlaidi saņemsi, ja Zvaigznes grāmatnīcā ieradīsies vai būsi līdzi paņēmis sarkanas kurpes!
Pieejama arī e-grāmata.
Sēriju “Mēness hronikas” no angļu valodas tulkojusi Laura Dreiže.
Pirms pāris dienām pazaudēju auskaru. Un tagad, tiklīdz manā telefonā uzrādās, ka zvana kāds nepazīstams numurs, kāds mazs, mazs manas sirds stūrītis gaida, ka auskara meklēšana izvērtīsies par tādu pašu piedzīvojumu kā man jau reiz gadījās.
Šķiet, tas bija pirms gada, kad man piezvanīja kāds vīrietis un jautāja: "Zane, vai jums ir pazudis auskars?" Kad aizdomu pilna šo informāciju apstiprināju, viņš man pateica vienu frāzi, kas man vēl šodien liek pasmaidīt, proti, "tavs auskars ir pilī." Mans auskars ir pilī – pirmajā mirklī es neko nesapratu!? Vai tāpat kā Pelnrušķītei stikla kurpīte?!
Sāku tīt atpakaļ pēdējo dienu notikumus un secināju, ka auskaru esmu pazaudējusi, maldoties pa mūsu prezidentes pili, kad devos intervēt viņas preses sekretāri Aivu Rozenbergu. Tiesa, Aivai ar auskara atrašanu nebija nekāda sakara. To bija atraduši pils drošības dienesta puiši un paši par to arī man paziņoja. Pie ieejas pilī bija jāatstāj savi kontakti, tāpēc manis sameklēšana viņiem nebija nekas pārcilvēcisks.
Kad devos pakaļ savam auskaram (uz pili!), nevarēju vien beigt sajūsmināties, ka dzīvē ir mirkļi, kas norisinās gluži kā pasakā. Nez, vai puiši apzvanīja visas sievietes, kas tajā dienā viesojās prezidentes pilī? Pelnrušķītē taču tika izsludināta trauksme visā karaļvalstī 🙂
Kurinot krāsnis, plītis un kamīnus, neizbēgami rodas pelni. Tos var izmantot lietderīgi, tikai jāzina, kur, kad un kādās devās.
Mūsdienās koku pelnus plaši izmanto cementa, ķieģeļu un keramikas rūpniecībā, ceļu un dambju būvē, sauso maisījumu, dažādu grīdas segumu ražošanā. Zinātnieki turpina pētījumus, lai ar pelniem bagātinātu meža augsni, kā arī pastāv teorētiska iespēja tos izmantot meža autoceļu būvniecībā.
Pelnus jau izsenis uzskata par gudriem palīgiem mājsaimniecībā. Vecākās paaudzes ļaudis tos joprojām izmanto kā lielisku pretslīdes materiālu un ziemā kaisa uz taciņām un trotuāriem. Ja privātmājas mauriņu nomāc sūna, pelni der tikpat labi kā kaļķis.
Pelnus īpaši novērtē zaļā dzīvesveida cienītāji. Piemēram, ar tiem iespējams labi notīrīt nokvēpušu kamīna stiklu – samitrina avīzi un ar tiem pašiem pelniem no kamīna paberzē stiklu, tad to noslauka ar mitru drānu. Ar pelnu un smilšu vai rupjā sāls sajaukumu dažas saimnieces spodrina katliņus un metāla priekšmetus, arī sudraba izstrādājumus.
Pelni izsenis ir labs dārza mēslojums, taču jāievēro daži svarīgi priekšnoteikumi. Galvenais – nedrīkst lietot pelnus pēc ķīmisko atkritumu dedzināšanas, jo daudzi polimēri un krāsvielas ir indīgi. Augsnes ielabošanai noteikti neder pelni pēc gružu, kartona, ogļu, riepu, PET pudeļu un skaidu plākšņu sadedzināšanas. Par nekvalitatīviem uzskata ar krāsu, laku vai citu ķīmisko vielu apstrādātu kokmateriālu degšanas pārpalikumus.
Dārzkopji koksnes pelnus sauc par pelēko zeltu, jo tie satur augiem nepieciešamo sēru, magniju, dzelzi, fosforu, kāliju un kalciju. Tomēr pirms pelnu lietošanas dārzkopībā ieteicams noteikt mikroelementu sastāvu augsnē.
Lapu koku pelni ir vērtīgāki par skuju koku pelniem, ar kāliju bagāti ir pelni, kas rodas, sadedzinot noražojušos zālaugus, griķu un saulespuķu stublājus. Tomēr par ideālu mēslojumu pelnus nevar uzskatīt, jo degšanas procesā zūd slāpeklis, savukārt hlora trūkums vērtējams pozitīvi, un pelni var patikt, piemēram, zemenēm, avenēm un upenēm. Salīdzinājumā ar koksnes pelniem kūdras brikešu pelnos ir daudz mazāk augu barības vielu, tomēr arī tos var izmantot nabadzīgu smilts un kūdras augšņu uzlabošanai.
Koksnes pelni un arī sodrēji, sārmainie komponenti palīdz radīt līdzsvaru ar augsnes dabisko skābo reakciju, kas labvēlīgi ietekmē augu attīstību un ražību. Ar pelniem augus mēslo arī veģetācijas laikā, taču nedrīkst kaisīt uz dēstiem, iekams nav parādījušās pirmās trīs lapiņas, jo jaunuļi var apdegt.
Pavisam uzmanīgi jārīkojas, ja augsne ir neitrāla vai sārmaina. Paaugstināts pH līmenis augsnē liedz dažiem skābu vidi mīlošiem augiem, piemēram, kartupeļiem, redīsiem, upenēm un rododendriem, uzņemt barības elementus un attīstīties, tāpēc tiem pelnu preparāti jāpiedāvā ļoti uzmanīgi.
Smagākās augsnēs pelnus iestrādā rudenī, izmantojot vienu glāzi uz vienu kvadrātmetru, bet kūdrainās un smilšainās – pavasarī. Var gan uzkaisīt pirms zemes pārrakšanas, gan bērt vadziņā vai bedrītē.
Ja 100 m2 lielā dārza platībā iestrādā 10 kg koka pelnu jeb 0,5 l uz 1 m2, vērtīgo vielu iedarbība turpinās 2–4 gadus.
Pelni spēj ne tikai pabarot, bet arī pasargāt no dažādām augu slimībām un kaitēkļiem. Tas attiecas uz kāpostaugiem, gurķiem, kabačiem un patisoniem. Dārzkopji ievērojuši, ka pirms sīpolu stādīšanas vadziņā iekaisīti un ar zemi samaisīti pelni (aptuveni 3 glāzes uz 1 m2) ievērojami samazina sīpolmušu uzbrukumu.
Ar pelniem var uzlabot komposta kvalitāti, jo tie palīdz saglabāt nepieciešamo pH līmeni, kā arī iznīcina nevēlamos kaitēkļus. Pelnus kompostā gan liek pamīšus ar citiem organiskas izcelsmes mājsaimniecības un dārza atkritumiem.
Pelni ir viegla, pelēcīga vai melna putekļiem līdzīga viela, kas paliek pēc kurināmā sadegšanas.
Sodrēji ir nepilnīgi sadeguša kurināmā daļiņas, kas nosēžas uz krāšņu un katlu sildvirsmām, skursteņu dūmejās.
Ja pelnus uzglabā zem klajas debess, no tiem strauji izskalojas vērtīgās vielas. Vislabāk uzkrāt slēgtās tvertnēs, spaiņos, skārda mucās vai betona kastēs.
Kurš gan negribētu gadā nopelnīt $100 000, pie tam, darot to, kas patīk? Visi to vēlas, bet cik daudziem to izdodas no sapņa pārvērst par realitāti?
49 gadus vecā fermere Džeina, pēc DailyMail vēstītā, ir tā laimīgā. Džeina ir videoblogere – viņa filmē to, kā veic dažādus fermas darbus, nereti visai vīrišķīgus, ģērbusies bikini. Šādu pieticīgu apģērba izvēli novērtē visi viņas sekotāji, jo Džeina par savu figūru rūpējas jau kopš bērnības, nodarbojoties ar sportu.
Izrādās, šis darbs ir visai ienesīgs, jo ar savu blogu vien viņa gadā nopelna $100 000.
Daudzi uzskata, ka pelēkā krāsa ne ar ko neizceļas un ka tā ir vienmuļa. Bet, vai tu zināji, ka, tāpat kā citām krāsām, arī pelēkajai ir daudz nokrāsu? Mēs ticam, ka ikviena sieviete var piemeklēt sev pelēko toni, kas piestāvēs.
Mūsuprāt, lieliski izskatās arī pelēks manikīrs, jo pelēkā ir krāsa, ko var papildināt ar daudzām citām krāsām un elementiem. Piedāvājam aplūkot dažus interesantus variantus:
https://www.instagram.com/p/BgmTHV5BKG6/?tagged=graynails
Autors: Dieviete.lv
Trakais modinātājs, nu jau viedtālrunī iebūvēts, plkst. 6:30 zvana kā traks. Sieviete (nesauksim nekādā vārdā, lai pēkšņi segvārds nesakristu ar kādu reālo šai saulē) samiegojusies valstās pa gultu, un tad sadomā piecelties.
Kā nekā- vīram ātrās brokastis no atdzisusajiem cīsiņiem jāsakombinē, tad bērni uz skolu jāaizlaiž. Un pašai jāvīkšājās uz darbu. Un, kā jau katru rītu, domas ir – kā komunālos samaksāsim, kā visus līzinga %-tus atlīdzinasim. Viedtālrunis, mēbeles, platā laulības gulta, mikroviļņu krāsns, ledusskapis un pats divistabu dzīvoklis .. viss ir aizņemts, nevis ar vīra kopīgām algām nopelnīts. Drusku gan dzīvoklim vīramāte iedeva, ar lielu skandālu…
Vīrs, kurš vēl šņākuļo blakus gulta, arī “sitas” pa diviem darbiem. Dienā policists, bet brīvdienās apsardzes firmā uzdarbojas. Kopā no abiem darbiem pārnes mājās mēnesī kādus 400 latus. Sieviete ir skolotāja, vakara stundās bērnudārzā pieskata grupiņu, brīvienās uzkopjs 2 ofisus. Uz rokas sagādā ls 300 tādā pašā mēnesī.
Par ņemto kredītu katru mēnesi jāatdod ls 450, par pārējiem 350 jāpaēd pašiem un 2 jaunām (4. un 6. klasē staigājošiem) ir jāpaēd, jāapģērbjas un vispār jādzīvo.
Tad nu vīrs pamodies, pirmais jautājums super-tradicionāls “kur mani makaroni”. – “Makaroni nebūs šoreiz, ir vakardienas cīsiņi”. – “Nu labi, man jāskrien”. Un formas tērpu uzraujot mugurā vīrs pazūd pa durvīm.
Un tad sieviete rauj no gultas augšā pavisam samiegojušos pusauga bērneļus. “Mammuuuuu, gribam pagulēt, nu lūdzu 10 minūtītes”. Tomēr pulksteņa rādītājs neatvairāmi skrien uz plkst. 8:00, bet pirmās stundas sākums ne tik tuvējā skolā ir 8:30…
Beidzot bērni palaisti savās gaitas (lielais brālis jau pa ceļam pieskatīs māselīti). Sievietei arīdzan jāiet uz skolu, šodien labā diena- pirmā matematikas stunda jānovada tikai 12:00, tamdēļ pati var mierīgi izdzert rīta kafiju…
========
Un tad jau vakars atkal noklājas pāri industriālajai aianavai uz loga. Tas skurstenis pie horizonta turpināja kūpet (šoreiz vējš valkano kūdras smaku dzina prom uz citu pusi), bet sieviete jau pēc otrā darba bērnudārzā (pusslodzes veicēja) ceļ vīram un bērniem galdā makaronus. Vīrs paslavēja, bet bērni ġaudulīgā balsī vilka “kad būs kas cits, nevis makarini”. Sievietei standarta atbilde: “kad nomaksāsim kredītus, tad…” (domās pieliekot gadu skaitli “apmēram ap 2025-kto”).
Pēc tam kārtējais “Ugunsgrēks° ar patiesām TV kaislībām un dziļām mīlām. Bet pašai vakarā plata laulības gultā ir iegriezies rutīnas ritenis. Vīrs pēc grūta darba atkal jau šņākuļoja pirmajā nomidzī. Maksu par auksto ūdeni, elektrību, un mājas apsaimniekošanu samaksāja vakar. Pašai drusku brīvākas domas “nu jāaiziet ciemos pie māsīcas, varbūt iedos naudiņu manām sarkanajām lakādas spicenēm, kas vēl guļ veikala plauktos”.
Nākamreiz…
Neraugoties uz to, ka pelējuma sporām, kas atrodas visapkārt, ir nozīmīga loma zemes ekoloģijā, jo tās nodrošina bojā gājušo augu organisko sastāvdaļu sadalīšanu apkārtējā vidē, cilvēka veselībai pelējums var radīt nopietnas veselības problēmas. Ja pelējuma sporas iedzīvojas vietās, kur tās nav vēlamas, cilvēkam var rasties dažādas veselības problēmas – alerģiskas izpausmes, astmas lēkmes, hronisku saslimšanu saasinājumi un citas nopietnas veselības problēmas. Kādi simptomi var tikt novēroti, saskaroties ar pelējumu, un kā izvairīties vai mazināt pelējumu apkārtējā vidē, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Pelējumu veido mikroskopiskas sēnes, kuru micēlijs ir gandrīz bezkrāsains un sākuma fāzē praktiski nesaskatāms. Pelējuma vairošanās notiek ar sporām, kas ir tik sīkas (0,001–0,1 milimetrs) un vieglas, ka pārvietojas pa gaisu tā vēsmu ietekmē. Pelējumu, cilvēkam pat par to nenojaušot, ir viegli pārvietot no ārējās vides uz telpām ar apaviem un apģērbu, tādēļ var teikt, ka pelējuma sporas lielākā vai mazākā daudzumā atrodas it visur. Īpaši labvēlīgi apstākļi sporu vairošanās procesam ir siltums, mitrums (60 % un vairāk), tumsa un barības vielām bagāta vide, kad pelējums kļūst redzams, veidojot pelēkus, citreiz arī baltus, brūnus vai zaļganus plankumus uz virsmām un priekšmetiem. Pelējums var augt uz dažāda materiāla virsmām – koka, papīra, ģipškartona, plastmasas un pat uz cementa un betona. Galvenais pelējuma barības avots ir dažāda veida organiskie savienojumi, ko satur mati, nagi, āda, ēdiena daļiņas un izgarojumi, netīrumi un putekļi.
Simptomi, kas liecina par pelējuma negatīvo ietekmi uz veselību
Pelējumam vairojoties, izdalās gaistoši organiskie savienojumi un Beta (sēņu) glikāni. Gaistošie organiskie savienojumi (spirti, ketoni, organiskās skābes u.c.) rada specifisko pelējuma smaku, kuras ieelpošana var izraisīt elpceļu kairinājumu un iekaisumu. Pelējuma sēnīšu sporas un micēlijs ir milzīgs alergēnu avots, uz ko visbiežāk jutīgākās iedzīvotāju grupas ir: zīdaiņi, mazi bērni, grūtnieces, veci cilvēki, ķīmijterapijas pacienti, HIV slimnieki, cilvēki, kuri sirgst ar alerģiju saslimšanām, ādas un elpceļu slimībām un imūnās sistēmas traucējumiem.
“Cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret pelējumu, var rasties deguna gļotādas kairinājums vai pietūkums, parādīties sauss vai produktīvs klepus (klepojot izdalās krēpas), arī ādas izsitumi. Tāpat cilvēkiem var parādīties ādas dedzināšanas sajūta, apsārtušas acis, kas var arī asarot. Pelējums var radīt arī nopietnākas veselības problēmas – tas var provocēt arī astmas lēkmes. Savukārt, cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām vai kuriem ir novājināta imūnsistēma, biežāk var saslimt ar infekcijas slimībām,” norāda Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.
Pelējuma izraisītās saslimšanas un alerģiju nav viegli ārstēt, jo, kamēr būs saskare ar pelējumu, pastāvēs saslimšana. “Ja pelējumu mājoklī nevar iznīcināt, diemžēl nereti vienīgā iespēja ir mainīt dzīvesvietu,” piebilst Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.
Pelējuma producētās toksiskās vielas un to apdraudējums veselībai
Pelējuma sēnītes producē arī potenciāli toksiskas vielas, kas var izraisīt ļoti nopietnu apdraudējumu cilvēka veselībai:
“Visbiežāk pelējuma izraisītus veselības traucējumus novēro tieši darba vidē, it īpaši lauksaimniecībā strādājošajiem, jo pelējuma attīstībai ideāli apstākļi ir labībā, sienā un lauksaimniecības ēkās. Riska grupā ir arī celtnieki, it īpaši tie, kuri rekonstruē vecas ēkas, un strādnieki, kuri apkopj ventilācijas sistēmas,” stāsta Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.
Preventīvie pasākumi jeb kā izvairīties vai mazināt pelējuma ietekmi uz veselību
Īpaša vērība jāpievērš pārtikas produktiem. Nekādā gadījumā nedrīkst ēst produktus, kas ir pelējuši, arī tādā gadījumā, ja pelējuma kārta tiek noņemta vai izgriezta, jo lielākais ļaunums slēpjas zem pelējuma. Jo augstāku mitruma līmeni satur pārtikas produkts, jo bīstamākas ir pelējuma sekas. Nokļūstot uz mitras virsmas, pelējums “izlaiž” sīkas, neredzamas stīdziņas – micēlijus un vairojoties izdala gan ēteriskās eļļas, gan minerālvielas, gan toksīnus visā produktā. Par visbīstamākajiem pelējuma sēnītes skartajiem produktiem uzskata tieši gaļu, riekstus un piena produktus.
“Diemžēl arī karsējot toksisko vielu klātbūtni produktos nevar novērst vai samazināt, tādēļ, ja produktu skāris pelējums, tas nav lietojams uzturā un noteikti bez žēlastības ir jāizmet. Lai mazinātu pelējuma veidošanās riskus, pārtikas produkti ir pareizi jāuzglabā un jāievēro higiēnas noteikumi. Ja burka ir atvērta, tā jātur vēsumā, bet saturs jāņem tikai ar tīru karoti, lai neiekļūtu mikroorganismi. Liela vērība jāpievērš arī ledusskapja un maizes kastes tīrībai,” iesaka Apotheka farmaceiti Mārīte Šukele.
Ieteicamie profilaktiskie pasākumi, lai mazinātu pelējuma veidošanās vai vairošanās riskus, kā arī tā negatīvo ietekmi uz veselību:
“Ja simptomi liecina par alerģisku reakciju pēc saskares ar pelējumu (acu asarošana, tekošs vai aizlikts deguns), var lietot antihistamīna līdzekļus, kas mazinās alerģijas simptomus. Degunu var skalot ar jūras ūdeni saturošiem aerosoliem. Astmas slimniekiem, dodoties uz telpām, kur ir liels mitruma līmenis un iespējams pelējums, vienmēr pa rokai jābūt glābējinhalatoram, lai nepieciešamības gadījumā kupētu pēkšņi sākušos astmas lēkmi. Savukārt, lai mazinātu dažādus ādas kairinājumus, var lietot ziedes, kas satur dekspantenolu vai antihistamīna gelu. Tomēr jebkurā gadījumā pirms medikamentu lietošanas ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu,” iesaka Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.
Mīļās dāmas, šādi tuvplānā izskatās mūsu “draugs” pelējums. Skaisti vai nē, tomēr nav vēlams, ka tas “mitinātos” vienās telpās ar mums. Lūk, maģiskais līdzeklis, kas sastāv no 2 mājās atrodamiem produktiem, kas ļoti labi noņem pelējumu (pārbaudīts).
No etiķa un parasta veļas pulvera pagatavo pastu.
Ar (vēlams) vecu zobu birsti uzklāj pastu uz pelējuma visos kaktiņos, uz flīžu šuvēm, flīžu un vannas vai dušas kabīnes salaiduma vietās un visur citur, kur iemeties melnais pelējums.
Kad uzklāj, rūpīgi paberz to un atstāj uz 30 min.-stundu, ja ir iespēja, droši atstāj uz ilgāku laiku.
Pēc tam vēlreiz tik pat rūpīgi paberz to un kārtīgi noskalo (droši arī skalojot vari berzt ar to pašu zobu birsti).
Rezultātā nebūs pilnīgi tīra pelējuma vieta, taču pelējuma būs krietni mazāk kā iepriekš. Ja šo “procedūru” atkārtosi vairākas dienas, atbrīvosies no pelējuma pavisam.
Ielāgo – šis “pasākums” baisi odīs pēc etiķa, pārliecinies, ka vari izvēdināt telpas un neatrodies tur pārāk ilgi.
Par tīru vannas istabu un veselīgu vidi!
Dieviete.lv redaktore Lapsa
Neraugoties uz to, ka pelējuma sporām, kas atrodas visapkārt, ir nozīmīga loma zemes ekoloģijā, jo tās nodrošina bojā gājušo augu organisko sastāvdaļu sadalīšanu apkārtējā vidē, cilvēka veselībai pelējums var radīt nopietnas veselības problēmas. Ja pelējuma sporas iedzīvojas vietās, kur tās nav vēlamas, cilvēkam var rasties dažādas veselības problēmas – alerģiskas izpausmes, astmas lēkmes, hronisku saslimšanu saasinājumi un citas nopietnas veselības problēmas. Kādi simptomi var tikt novēroti, saskaroties ar pelējumu, un kā izvairīties vai mazināt pelējumu apkārtējā vidē, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Pelējumu veido mikroskopiskas sēnes, kuru micēlijs ir gandrīz bezkrāsains un sākuma fāzē praktiski nesaskatāms. Pelējuma vairošanās notiek ar sporām, kas ir tik sīkas (0,001–0,1 milimetrs) un vieglas, ka pārvietojas pa gaisu tā vēsmu ietekmē. Pelējumu, cilvēkam pat par to nenojaušot, ir viegli pārvietot no ārējās vides uz telpām ar apaviem un apģērbu, tādēļ var teikt, ka pelējuma sporas lielākā vai mazākā daudzumā atrodas it visur. Īpaši labvēlīgi apstākļi sporu vairošanās procesam ir siltums, mitrums (60 % un vairāk), tumsa un barības vielām bagāta vide, kad pelējums kļūst redzams, veidojot pelēkus, citreiz arī baltus, brūnus vai zaļganus plankumus uz virsmām un priekšmetiem. Pelējums var augt uz dažāda materiāla virsmām – koka, papīra, ģipškartona, plastmasas un pat uz cementa un betona. Galvenais pelējuma barības avots ir dažāda veida organiskie savienojumi, ko satur mati, nagi, āda, ēdiena daļiņas un izgarojumi, netīrumi un putekļi.
Simptomi, kas liecina par pelējuma negatīvo ietekmi uz veselību
Pelējumam vairojoties, izdalās gaistoši organiskie savienojumi un Beta (sēņu) glikāni. Gaistošie organiskie savienojumi (spirti, ketoni, organiskās skābes u.c.) rada specifisko pelējuma smaku, kuras ieelpošana var izraisīt elpceļu kairinājumu un iekaisumu. Pelējuma sēnīšu sporas un micēlijs ir milzīgs alergēnu avots, uz ko visbiežāk jutīgākās iedzīvotāju grupas ir: zīdaiņi, mazi bērni, grūtnieces, veci cilvēki, ķīmijterapijas pacienti, HIV slimnieki, cilvēki, kuri sirgst ar alerģiju saslimšanām, ādas un elpceļu slimībām un imūnās sistēmas traucējumiem.
“Cilvēkiem, kuri ir jutīgi pret pelējumu, var rasties deguna gļotādas kairinājums vai pietūkums, parādīties sauss vai produktīvs klepus (klepojot izdalās krēpas), arī ādas izsitumi. Tāpat cilvēkiem var parādīties ādas dedzināšanas sajūta, apsārtušas acis, kas var arī asarot. Pelējums var radīt arī nopietnākas veselības problēmas – tas var provocēt arī astmas lēkmes. Savukārt, cilvēki, kuri slimo ar hroniskām slimībām vai kuriem ir novājināta imūnsistēma, biežāk var saslimt ar infekcijas slimībām,” norāda Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.
Pelējuma izraisītās saslimšanas un alerģiju nav viegli ārstēt, jo, kamēr būs saskare ar pelējumu, pastāvēs saslimšana. “Ja pelējumu mājoklī nevar iznīcināt, diemžēl nereti vienīgā iespēja ir mainīt dzīvesvietu,” piebilst Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.
Pelējuma producētās toksiskās vielas un to apdraudējums veselībai
Pelējuma sēnītes producē arī potenciāli toksiskas vielas, kas var izraisīt ļoti nopietnu apdraudējumu cilvēka veselībai:
“Visbiežāk pelējuma izraisītus veselības traucējumus novēro tieši darba vidē, it īpaši lauksaimniecībā strādājošajiem, jo pelējuma attīstībai ideāli apstākļi ir labībā, sienā un lauksaimniecības ēkās. Riska grupā ir arī celtnieki, it īpaši tie, kuri rekonstruē vecas ēkas, un strādnieki, kuri apkopj ventilācijas sistēmas,” stāsta Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.
Preventīvie pasākumi jeb kā izvairīties vai mazināt pelējuma ietekmi uz veselību
Īpaša vērība jāpievērš pārtikas produktiem. Nekādā gadījumā nedrīkst ēst produktus, kas ir pelējuši, arī tādā gadījumā, ja pelējuma kārta tiek noņemta vai izgriezta, jo lielākais ļaunums slēpjas zem pelējuma. Jo augstāku mitruma līmeni satur pārtikas produkts, jo bīstamākas ir pelējuma sekas. Nokļūstot uz mitras virsmas, pelējums “izlaiž” sīkas, neredzamas stīdziņas – micēlijus un vairojoties izdala gan ēteriskās eļļas, gan minerālvielas, gan toksīnus visā produktā. Par visbīstamākajiem pelējuma sēnītes skartajiem produktiem uzskata tieši gaļu, riekstus un piena produktus.
“Diemžēl arī karsējot toksisko vielu klātbūtni produktos nevar novērst vai samazināt, tādēļ, ja produktu skāris pelējums, tas nav lietojams uzturā un noteikti bez žēlastības ir jāizmet. Lai mazinātu pelējuma veidošanās riskus, pārtikas produkti ir pareizi jāuzglabā un jāievēro higiēnas noteikumi. Ja burka ir atvērta, tā jātur vēsumā, bet saturs jāņem tikai ar tīru karoti, lai neiekļūtu mikroorganismi. Liela vērība jāpievērš arī ledusskapja un maizes kastes tīrībai,” iesaka Apotheka farmaceiti Mārīte Šukele.
Ieteicamie profilaktiskie pasākumi, lai mazinātu pelējuma veidošanās vai vairošanās riskus, kā arī tā negatīvo ietekmi uz veselību:
“Ja simptomi liecina par alerģisku reakciju pēc saskares ar pelējumu (acu asarošana, tekošs vai aizlikts deguns), var lietot antihistamīna līdzekļus, kas mazinās alerģijas simptomus. Degunu var skalot ar jūras ūdeni saturošiem aerosoliem. Astmas slimniekiem, dodoties uz telpām, kur ir liels mitruma līmenis un iespējams pelējums, vienmēr pa rokai jābūt glābējinhalatoram, lai nepieciešamības gadījumā kupētu pēkšņi sākušos astmas lēkmi. Savukārt, lai mazinātu dažādus ādas kairinājumus, var lietot ziedes, kas satur dekspantenolu vai antihistamīna gelu. Tomēr jebkurā gadījumā pirms medikamentu lietošanas ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu,” iesaka Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.
Logitech veiktajā pētījumā atklājās, ka 40 procentiem cilvēku mājās ir stikla virsmas. Izmantojot klēpjdatorus cilvēkiem patīk pārvietoties, taču, piemēram, uz granīta un lakota koka virsmām parastās peles darbojas ar grūtībām.
"Pēdējo gadu laikā klēpjdatori ir kļuvuši arvien populārāki, pateicoties to piedāvātajai pārvietošanās brīvībai. Mūsdienās cilvēki jebkurā laikā un vietā vēlas piekļūt internetam. Tomēr līdz pat šim brīdim neviena pele neatbilda šādām elastības prasībām," sacīja Logitech vecākais viceprezidents un Vadības ierīču nodaļas vadītājs Rorijs Dūlijs (Rory Dooley). "Ar Logitech tehnoloģiju Darkfield varat būt drošs, ka Logitech pele spēs izpildīt savus uzdevumus jebkuros apstākļos, vienalga, vai jūs aplūkojat jaunākās rīta ziņas, sēžot virtuvē pie granīta letes, vai arī strādājat ar Excel tabulām, kad dators atrodas uz stikla galda."
Logitech, kas kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem ir datorpeļu izstrādes vadošais uzņēmums, ar entuziasmu ir virzījis gandrīz vai ikkatru novatorisku peļu tehnoloģiju risinājumu un nemitīgi attīstījis šo plaši izplatīto saskarni starp cilvēkiem un datoriem. No lāzera sekošanas tehnoloģijas līdz ļoti ātrai ritināšanai un nanouztvērējam, ko var piespraust un aizmirst, Logitech cenšas, lai lietotāji varētu izmantot pēc iespējas vairāk no tā, ko mums piedāvā datori. Jaunākā tehnoloģija šajā novatorisko izstrādājumu sērijā – Logitech Darkfield – paver jaunas peles izmantošanas iespējas.
Parastā lāzera sekošanas tehnoloģija paļaujas uz peles sensora spēju uztvert virsmas struktūras detaļas. Jo virsma ir nevienmērīgāka, jo sensoram ir vieglāk noteikt orientierus, ko var izmantot precīzai kustību mērīšanai. Tā kā pulētas virsmas, piemēram, stikls, gandrīz vienmēr ir plakanas, tām nav pietiekami daudz detaļu, kas nepieciešamas parastās lāzera peles uztveršanas sensoram.
Lai sekotu uz stikla (vismaz 4 mm bieza), tehnoloģija Logitech Darkfield izmanto tumšo lauku mikroskopiju, lai uz šādām virsmām uztvertu mikroskopiskas daļiņas un mikroskrāpējumus, nevis sekotu virsmai. Līdzīgi kā mūsu acis redz skaidras nakts debesis, arī peles sensors redz tīros stikla apgabalus kā melnu pamatni ar spilgtiem punktiņiem – putekļiem. Sensors interpretē šo punktiņu kustību, lai sekotu tam, kur tieši ir novietota pele.
Peles Logitech Performance Mouse MX un Logitech Anywhere Mouse MX
Tā kā ļoti svarīgas ir izvēles iespējas, šī jaunā tehnoloģija ir pieejama gan parastajai pelei, kā arī daudz kompaktākajai klēpjdatoru pelei. Abas peles ir konstruētas, lai jūs varētu vadīt savu elektronisko pasauli. Abiem modeļiem ir ļoti ātras ritināšanas iespēja, lai jūs viegli varētu pārlapot garus dokumentus. Savukārt secīgo klikšķu režīms nodrošina lielāku precizitāti, kad jāpārvietojas sarakstos, fotoattēlos un slaidrādēs.
Ar pilna lieluma peli Logitech Performance Mouse MX varēsit paveikt jebkuru darbu. Dabiski veidotā labās rokas forma nodrošina vajadzīgās ērtības, bet elastīgā mikro USB uzlādes sistēma ļauj uzlādēt peli, pieslēdzot to pie datora vai arī sienas kontaktligzdas, pat tad, ja peli lietojat. Produktivitātes uzlabošanai ir paredzētas četras pielāgojamas un ar īkšķi vadāmas pogas, kas ar pirksta pieskārienu ļauj veikt svarīgākās vadības funkcijas, piemēram, lietotņu pārslēgšanu un tālummaiņu. Un spēku sajūtošā sāniskā ritināšana (nodrošina programmatūra), kas pirmo reizi pieejama kādai no Logitech pelēm, ļauj ātri pārvietoties tīmekļa lapās.
Pateicoties peles Logitech Anywhere Mouse MX kompaktajam lielumam, tā ir izmantojama jebkurā vietā, un ceļojuma maciņš palīdz to aizsargāt no bojājumiem pārvietošanās laikā. Profilētā forma dabiski iederas lielākajā daļā roku, un pogas, lai pārvietotos atpakaļ un uz priekšu, ir izvietotas īkšķa sasniedzamības zonā un palīdz efektīvi klejot tīmeklī.
Papildus nepārspējamajām kursora vadības iespējām abām jaunajām uzņēmuma Logitech pelēm ir arī nesen pieteiktais Logitech® apvienotais uztvērējs. Šis sīkais bezvadu uztvērējs var palikt pievienots klēpjdatoram, tādēļ to nav nepieciešams atvienot pat tad, kad pārvietojaties. Turklāt jūs šim vienam uztvērējam varat ērti pievienot līdz pat piecām saderīgām Logitech Logitech® Keyboard K350, Logitech® Keyboard K340 un peles Logitech® Marathon Mouse M705, Logitech® Wireless Mouse M505. tastatūrām un pelēm, ieskaitot nesen pieteiktās tastatūras
Aizvadītās brīvdienas ir iepriecinājušas ar īpaši karstu laiku, taču tas nav palicis bez sekām. Garajās brīvdienās ūdens tilpnēs dzīvību zaudējuši 11 cilvēki, tādēļ Gjensidige Latvija vērš iedzīvotāju uzmanību – ūdens tilpņu tuvumā ir nepieciešams ievērot pastiprinātu drošību. Lai atpūta pie ūdens būtu patīkama un droša, apdrošinātāji iesaka vairākus vērtīgus padomus šajā karstajā peldsezonas laikā.
“Peldēšanās sezonu ieteicams uzsākt, kad ūdens temperatūra ir vismaz +18 grādi. Noteikti nevajadzētu doties peldēties, ja cilvēks ir sakarsis saulē. Organisms nespēj tik ātri pielāgoties temperatūras izmaiņām un ūdenī var saraut krampjus, kā arī var notikt strauja asinsvadu sašaurināšanās. Līdzīga reakcija var būt pēc fiziska treniņa – nav ieteicams uzreiz pēc smagas slodzes mesties ūdenī. Labākais veids kā atklāt peldsezonu ir lēni un pakāpeniski dodoties ūdenī un nepeldot tālu no krasta,” informē Gjensidige Latvija Personu apdrošināšanas produktu vadītājs Kārlis Eberhards.
Kārlis Eberhards iesaka peldei izvēlieties labi pārskatāmas vietas. “Vislabāk peldēties ir tam paredzētās vietās, jo tās ir drošas un piemērotas atpūtai pie ūdens. Šādās vietās ir uzstādītas zīmes – Peldēties atļauts un nereti ir uzstādītas arī bojas, kas norobežo drošas peldvietas zonu. Aizliegts ir nepazīstamā vietā uzreiz lēkt ūdenī, kā arī nav atļauts lēkt no tiltiem vai cita veida paaugstinājumiem,” stāsta Gjensidige Latvija Personu apdrošināšanas produktu vadītājs. Eksperts akcentē, ka nav ieteicams doties peldēties vienatnē, taču, ja tomēr nav kompānijas, tad vēlams painfomēt līdzcilvēkus par lokāciju un laiku, kas tiks pavadīts pie ūdenstilpnes.
Apdrošināšanas kompānijas pārstāvis uzsver, ka nedrīkst peldēt uzreiz pēc ēšanas, jo organisms var neizturēt slodzi. Kārlis Eberhards norāda, ka ir jāievēro vismaz divu stundu intervāls pēc pēdējās maltītes un tikai tad var doties ūdenī. Kategoriski aizgliets doties peldēties alkohola reibumā. Cilvēka reakcija ir palēlināta un nav iespējams izvērtēt savas spējas un reakcijas ātrumu.
Ne tikai peldētājiem, bet arī ūdens transportlīdzekļu vadītājiem jābūt uzmanīgākiem un jāievēro dažādi noteikumi. “Šis ir arī laiks, kad aktivizējas ūdens izklaides un ūdenssports, to skaitā braukšana ar ūdens motociklu, laivu, katamarānu un citiem transportlīdzekļiem. Pirms aktivitātes baudīšanas noteikti ir jāuzvelk drošības veste, lai viss noritētu droši. Noteikti ūdenssporta atktiviātes ir jābauda tikai tam paredzētās vietās, kas neapdaudēs citus cilvēkus, tostarp peldētājus,” stāsta K. Eberhards.
Arī vecāki tiek aicināti pirms peldēšanas sezonas atklāšanas saviem bērniem atgādināt par drošas peldēšanas noteikumiem un pamatprincipiem. Bērni drīkst rotaļāties ar piepūšamajiem peldlīdzekļiem un plunčāties, peldēties tik tālu, cik drošā attālumā redz pieaugušais. Visdrošāk, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Eksperts uzsver, ka bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī obligāti ir jāvelk speciāla peldveste.
Atrodoties pie ūdens, rotaļājoties ūdens tuvumā vai peldoties, pieaugušajam vienmēr jāpaliek bērna tuvumā. Piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas vietu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis, kas nav norobežots. Gjensidige Latvija Personu apdrošināšanas produktu vadītājs aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo pat uz sekundi novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime.
Apdrošināšanas kompānija Gjensidige Latvija aicina ikvienu ievērot drošības noteikumus ūdens tuvumā. Nelaimes gadījumā nekavējoties zvanīt glābējiem pa tālruni 113 un pēc iespējas precīzāk norādīt nelaimes vietas koordinātes un piebraukšanas iespējas.
Autors: Gjensidige
Klajā nākušas trīs zīmola "Lauma Aqua" kolekcijas, kā arī divas kolekcijas zīmolam "Laumelle Aqua". Jauno kolekciju izstrādājumi paredzēti dažādu stilu cienītājām – sportiskā, romantiskā, elegantā. Speciāli modeļi izstrādāti arī korpulentām dāmām (līdz 50 F izmēram).
Veidojot peldkostīmus, izmantoti interesanti aksesuāri – sirsniņas, koka krellītes un medaljoni. Pedkostīmi radīti, izmantojot vadošo Francijas, Itālijas un Spānijas ražotāju materiālus. Kādā no šīm kolekcijām tu noteikti arī sev atradīsi labāko peldkostīmu šai vasarai!
Ieskaties www.laumalingerie.com !
Pirmās 100 meitenes, kuras uz atklāšanu ieradīsies ģērbušās vienīgi bikini, saņems "Only" džinsus un topiņu dāvanā. Savukārt pirmie 100 drosmīgie puiši, kas veikala atklāšanu apmeklēs ģērbušies vienīgi bokseršortos, tiks pie "Jack&Jones" džinsu pāra un T-krekliņa.
Laiks pagrozījies uz pavasara pusi – un domas aizvien vairāk atgriežas pie ūdens priekiem, kas sekos jau pavisam drīz. Vispār jau tie nekad Mairai, starptautiskā šova “Lietus sandales” patronesei, nav beigušies. Jauna intervija ir klāt…
/rakstīts īpaši cosmo.lv dienasgrāmatai/
– Peldēšana…
Maira: Tas ir pilnīgs ūdens prieks. Pirmās asociācijas rodas caur vīzijām: karsta diena, jūras mala, viļņi skalojas un rada jautru šalkoņu. Daudziem cilvēkiem šis ir galvenais vasaras prieks.
– Prieks, kas nedaudz ir jau pierasts…
Maira: “Nedaudz” – tas ir maigi teikts. Es runāju par to, ka pierastie peldtērpi – t.s. “bikini” – ir nemainīgi jau gadus septiņdesmit. Ļoti, ļoti konservatīvs apģērba gabals, kas piederās vien sievietēm ar modeles augumu. Tiem, kuriem šis augums atšķiras no “90-60-90” aprisēm, bikini atklāj to – ar ko neviena sevis cienoša dāma nelielītos.
– Bet uz citiem peldtērpu modeļiem tā pasaule nevirzas…
Maira: Atkal “pa lielam” jāizsakās – bikini ražošanai ir lieli lobiji. Tie ir – VĪRIEŠI dažādas iestādēs. Un vispār modes industrijas priekšgalā ir “stiprais dzimums”, kas, starp citu, komandē visas lietas arī sieviešu modes fronte. Un vīrieši savā vairumā pretējā dzimuma pārstāves grib redzēt … plikas. Kā savādāk!? Un visādas pludmales ir tā vieta, kur vīriešim ir iespēja GANDRĪZ pamielot acis vēl pieklājības robežās pie GANDRĪZ kailiem sieviešu ķermeņiem. Oficiāli laikam tikai pludmales ir tās vietas (neskaitot dažus modes šovus), kur šādus skatus var redzēt. Pirms interneta laikos (un arī šodien…) daži arī sēž krūmos un ar binokļa palīdzību lūr…
– Tomēr kādas pārmaiņas šajā modē “vējojas pie jūras horizonta”!?
Maira: Kādreiz bija ļoti skaisti peldkostīmi, pirms 50tajos kāds apsviedīgs vīrietis, piepalīdzot skandalozai dažai aktrisei, caur “bikini” nopelnīja miljonus. Un jau teju gadsimta garumā iegrozīja pelkostīmu modes vējojumu. Divas paaudzes nu ir uzaugušas pie šās modes. Nav brīnums, ka cilvēkiem tomēr kaut kas sāk “piegriezties”. Parastā vēsture (piem. šajā saitē attēlotā: http://www.fashion-era.com/early_swimwear.htm ) “saka” – viss samazinās. Šodien jāsaka, nu vairs nav .. kur dēties. Palēnam, bet peldkostīmu mode ir beidzot dodas uz “palielināšanos”. Parādās peldsvārciņi un peldkleitas. Tagad esam pazīstami ar “modest swimwear”. Tomēr tas process notiek lēni, un tā tas būs – ja tikai gaidīsim.
– Nav ko gaidīt, vēsture atkal ir jāpagriež uz citu pusi…
Maira: Pavisam precīzi. Jau rīkojos.
– Un…
Maira: Man ir savs pelkostīmu “dress kods”. Un tas NAV BIKINI.
– Kas tas ir?
Maira: Kleita ar garumu pāri celīšiem, kaprona zeķes un sandales uz papēdīšiem ne zemākiem par 7cm.
– Un tas viss kļūst slapjš un nelietojams, brrr?
Maira: Kā to visu pasniedzam. Peldos, kā teātrī. Daru visu savādāk. Un daru kā – izredzētajām veltīt. Izredzētās nestraucās par sīkām utilitārām lietām.
– Saruna nav pabeigta, peldsezona vēl tikai tuvojas. Drīz turpināsim…
Uzjautāja šova producents Komandors
Karstās dienas ir riska momenti, kas aicina lieku reizi pārdomāt, vai zinām, kā glābt slīkstošu bērnu vai pieaugušo un ko darīt pirmajās minūtēs pēc slīkstošā izvilkšanas no ūdens. Rīcības plānu soli pa solim Mammamuntetiem.lv stāsta ārsts Mareks Marčuks, RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra simulāciju instruktors un Skola “Mammām un Tētiem” nodarbības “Bērna drošība un pirmā palīdzība” vadītājs.
Kā norāda speciālists, īpašas atšķirības, kā glābt slīkstošu bērnu vai pieaugušo, nav. Būtiskākās atšķirības ir situācijās, kas ir smagākas un tad, kad nepieciešams veikt elpināšanu un sirds masāžu. Ņem vērā, ka slīkšanas situācijas bieži notiek ne tikai jūrā, ezeros vai citos plašos ūdeņos. Slīkšana bieži notiek piemājas mazajos baseinos, dīķos, arī vannās. Tāpat mazi bērni var noslīkt arī pavisam seklās upītēs vai pat nonākot ar galvu dziļā peļķē.
Atceries dažus pamatprincipus, lai peldēšanās būtu droša!
• nekad nelaid bērnus peldēties vienus pašus
• vienmēr peldies kompānijā, nepeldies viens
• atturies no peldēšanās, ja esi sakarsis (pēc pirts vai intensīvām fiziskām aktivitātēm)
• nepeldies pēc sātīgas maltītes
• nepeldies lietainā, vējainā laikā, negaisā vai tumšajā diennakts laikā
• nekādā gadījumā nedodies peldēties alkohola reibumā
• dodoties laivu izbraukumos, ņem līdzi drošības vestes
• rēķinies, ka svētku laikā un brīvdienās laiks, kas jāgaida uz mediķu ierašanos nelaimes gadījuma brīdī, varētu būt lielāks paaugstinātas mediķu noslodzes dēļ.
Kad zvanīt mediķiem, ja esi ar cietušo divatā
• vispirms izvelc cilvēku no ūdens
• novieto cilvēku drošā pozā (skat. tālāk)
• novērtē cietušā samaņu un elpošanu (skat. tālāk)
• zvani 113, ieslēdz skaļruni un novieto telefonu sev blakus
• dari pārējās darbības atkarībā no cilvēka stāvokļa, vienlaikus gaidi savienojumu ar dispečeri
• atceries, ka dispečers arī varēs tev palīdzēt un vadīt tevi darbībās.
Kā glābt slīkstošo
• Pārliecināties, vai cilvēks tiešām slīkst
Bērniem un dažkārt pieaugušajiem, īpaši svētku vai nepiespiestā atmosfērā, aizmirstas princips, ka par slīkšanu un palīdzības saukšanu jokoties nedrīkst. Tāpēc tajā brīdī, kad esi pamanījis, ka bērns vai pieaugušais ir nonācis nelaimē, ir jāpārliecinās, ka cilvēks patiešām slīkst – uzrunājot, nodibinot acu kontaktu un veltot pāris sekundes situācijas novērtēšanai, lai saprastu, vai ir nepieciešams celt trauksmi un sniegt palīdzību.
Lasi šeit: pazīmes, ka cilvēks slīkst
• Ūdenī nemesties, klāt nepeldēt
Situācijas karstumā ir jāatceras, ka pašiem ūdenī nav jāmetas. Arī peldēt klāt slīkstošajam nedrīkst, ja vien krastā nav kāds, kas ir apmācīts glābējs. Cilvēks, kas slīkst, ir pamatīgā stresā, līdz ar to neapzināti var paraut sev līdzi zem ūdens to, kas glāb, līdz ar to vēlāk jau būs jāglābj jau divi slīkstošie.
Tomēr bērnus, kas peldas un atrodas krastā, kur pieaugušajiem ūdens līmenis nav pārāk dziļš, būtu pieļaujams izcelt. Tas ir pieļaujams, ja pieaugušais spēj ar pēdām pieskarties ūdenstilpnes dibenam un apstāties. Šādā gadījumā visparocīgāk ir slīcēju pacelt ar ķermeņa augšējo daļu virs ūdens aiz padusēm un nogādāt krastā. Ja runa ir par vēl mazāku bērnu un ūdens līmenis attiecībā pret glābēja ķermeni to atļauj, (glābējs nav dziļāk par krūšu līmeni), tad bērns jāņem rokās un jānes krastā horizontālā stāvoklī sāniski, lai klepojot neaizrijas.
• Sniegt priekšmetu, pie kā pieturēties
Lai palīdzētu slīkstošajam izkļūt no ūdens, viņam būtu jāpasniedz kāds priekšmets, pie kā pieturēties. Priekšmeti, kas noderētu slīkstošā izvilkšanai, var būt dažādi. Ja tā ir situācija pie dabas, iespējams, ka kādam mašīnā ir kāda virve, nūja, varbūt apkārt ir kāds spēcīgs zars. Ja tas ir kādā baseinā, varbūt ir kādi glābšanas riņķi, vestes vai cits aprīkojums. Ja cietušais atrodas tālu, peldēt klāt viņam nedrīkst, bet var izmantot kādu transporta līdzekli, lai sasniegtu slīkstošo, un tad arī padot viņam priekšmetu, pie kā pieturēties. Šādā gadījumā jāatceras, ka ir nedroši glābējam pašam liekties ārā pāri ūdens transportlīdzekļa malai, lai sniegtu slīkstošajam roku. Transportlīdzeklis var apgāzties un glābējs nonākt ūdenī.
Ko darīt, kad slīkstošais ir nogādāts krastā
Kad cilvēks ir krastā vai uz laivas, ir jānovērtē viņa stāvoklis un tālākās darbības sekos atkarībā no tā, kā cietušais jūtas.
1. Ja cilvēka stāvoklis ir stabils un cietušais ir pie apziņas – tas nozīmē, ka viņš ir spējīgs kontaktēties – atver acis, runā, varbūt klepo vai vemj. Šīs ir pozitīvas pazīmes. Tādā gadījumā rīcības plāns ir šāds:
2. Ja stāvoklis nav tik stabils, bet cilvēks klepo, vispirms ir jānovērtē viņa klepus efektivitāte:
2.1. Ja klepus ir efektīvs, klepus ir skaļš un cilvēks var parunāt kaut dažus vārdus – tā ir laba zīme. Ja cilvēks nekļūst miegains un turpina klepot, jārīkojas šādi:
2.2. Ja klepus ir neefektīvs – sekls, kluss, rets, cilvēks nevar starp klepus epizodēm ievilkt gaisu, āda kļūst bāli zilgana vai ja cietušais sāk ieslīgt bezsamaņā, cietušajam ir jāpalīdz aktīvāk ar klepus veicināšanu
3. Ja cilvēks ir vai ieslīgst bezsamaņā
3.1. Ja elpošana ir konstatējama:
Elpināšanas un sirds masāžas plāns pieaugušajiem
5 elpināšanas
30 sirds masāžas
2 elpināšanas,
30 sirds masāžas,
atkārto 2 elpināšanas un 30 sirds masāžas tik ilgi, līdz izmainās cietušā stāvoklis vai atbrauc mediķi.
Elpināšanas un sirds masāžas plāns bērniem
5 elpināšanas
15 sirds masāžas
2 elpināšanas,
15 sirds masāžas,
atkārtojot 2 elpināšanas un 15 sirds masāžas tik ilgi, līdz izmainās cietušā stāvoklis vai ierodas mediķi
Atceries!
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: Mammām un tētiem
Cistīts ir urīnpūšļa iekaisums, un daudzus tas piemeklē tieši pavasarī vai vasaras sākumā. Peldēšanās sezonā urīnceļu problēmas mēdz būt īpaši aktuālas. Kāpēc tādas rodas, kā no tām izvairīties un kā ārstēt? Skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un Paula Stradiņa Klīnikās universitātes slimnīcas uroloģe Natālija Bozotova un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.
Lai izvairītos no šādām likstām, vecmāmiņas savām mazmeitām bieži piekodina pirmajā siltajā dienā uzreiz neizmesties īsos krekliņos, kad mugura paliek plika, neskriet basām kājām pa vēsu zemi, nesēdēt uz akmens, jo tā taču var apsaldēt pūsli… Uroloģe Natālija Bozotova skaidro: “No staigāšanas ar basām kājām vai sēdēšanas uz betona kāpnēm vai vēsa akmens cilvēks parasti ar urīnceļu infekcijām nesaslimst, bet tie ir riska faktori, kas slimību izprovocē. Apsaldējies, lokālā imunitāte krītas, un baktērijām ir brīvāks ceļš iekļūt urīnceļos. Arī vēsais ūdens vasarā dara to pašu. Parasti es ar sirdssāpēm skatos uz tiem bērniem, kuri stundām ilgi ar plikiem dupšiem sēž aukstajā jūrā vai vēsajās, mitrajās smiltīs un ceļ smilšu pilis, jo pēc tam puse no viņiem ir mani pacienti Bērnu slimnīcā. Jāsaprot, ka mums nav pati siltākā jūra, un, ja gribi peldēties, tad pēc tam būtu jānomaina peldkostīms pret sausām drēbēm. Tas jo īpaši attiecas uz sievietēm un bērniem. Tieši peldēšanās dēļ ar urīnceļu infekcijām nesaslimst, taču vēsumā ķermeņa muskulatūra reflektori saraujas, jo negrib atdot siltumu. Tas pats notiek starpenē un urīnizvadkanālā, šādi palīdzot organismā mierīgi sēdošajām baktērijām pēkšņi kļūt aktīvām un nonākt urīnpūslī. Tāpēc vēlreiz atkārtoju: nav labs stils mūsu klimatā peldkostīmam atļaut izžūt uz miesas! Tiem, kam ir nosliece uz urīnceļu infekcijām un kas zina, ka urīnpūslis ir viņa jutīgā vieta, labāk peldkostīmu pēc vasaras peldes pārģērbt.”
Kas pie vainas?
Ārste skaidro, ka urīnpūšļa problēmas biežāk piemeklē tieši sievietes. Katra otrā ar ko tādu savas dzīves laikā ir sastapusies. Tas notiek anatomisko īpatnību dēļ. Sievietēm urīnizvadkanāls ir īsāks, platāks; slēdzējmuskuļu un gļotādas vairāk nekā vīriešiem, tie dzīves laikā ir pakļauti ārējo apstākļu iedarbībai, un baktērijas, kuras izraisa uretrītu (urīnizvadkanāla iekaisumu) vai cistītu (urīnpūšļa iekaisumu), tajā ļoti viegli iekļūst. Šie iekaisumi var arī kombinēties, bet abos gadījumos pazīmes ir līdzīgas.
Visbiežāk cistītu izraisa nespecifiskas baktērijas, kuras turpat dzimumorgānu apvidū gan uz ādas, gan citur jau dzīvo, piemēram, zarnu nūjiņas. Jaunām sievietēm nereti paaugstinātu risku rada seksuālā aktivitāte, jo tās laikā baktērijām nokļūt urīnizvadkanālā un urīnpūslī ir vēl vieglāk. Medicīnā ir pat īpašs termins – medusmēneša cistīts, kas kļūst ļoti aktuāls, uzsākot dzimumdzīvi.
“Jebkurā gadījumā sievietēm cistīts var sākties pēkšņi, bieži vien pat nakts vidū – ne no šā, ne no tā, it kā tukšā vietā!” skaidro N. Bozotova. “Tas izpaužas ar stiprām, dedzinošām sāpēm urinējot, biežu urinēšanu, asins piejaukumu urīnam – tās ir klasiskās urīnceļu iekaisuma pazīmes, it īpaši jaunām sievietēm. Var būt arī bieža vajadzība urinēt, bet nav ko. Tāda situācija mēdz rasties arī bez urīnceļu iekaisuma. Tātad pirmais, kas jādara, ja sākušās šādas sūdzības, ir obligāti jāvēršas pie ģimenes ārsta un jānodod urīna analīzes. Tikai pēc analīžu rezultātiem var zināt, vai tas ir īstais urīnceļu iekaisums, kurš jāārstē, iespējams, ar antibiotikām, vai tas ir urīnpūšļa papildu reakcijas veids, kurš ļoti bieži gadās uz emociju fona. Iespējams, ka tā ir reakcija uz aukstumu, kas pāries bez zālēm, bez nopietnas ārstēšanas. ”
Kā ārstēties?
Kamēr nav iespējams tikt pie ārsta, pirmās stundas un pirmās pāris dienas var lietot aptiekā bez receptes nopērkamus augu valsts preparātus, kas paredzēti urīnceļu iekaisumu profilaksei un ārstēšanai. Tātad der visi līdzekļi ar dzērvenēm. Piemēram, tabletes, kas satur triju aktīvu dabisku vielu kombināciju: milteņu un lielogu dzērveņu ekstraktu un D-mannozi. Laba ir arī ūdenī šķīstošā pasta, kuras sastāvā ir aktīvās vielas no pētersīļu saknēm, trigonellām, sūreņu lakstiem, vārpatas sakneņiem, bērzu lapām, kosas lakstiem, lupstāja saknēm, Eiropas zeltgalvītes lakstiem… Populāras kļuvušas apvalkotās tabletes, kas satur augstiņa un lupstāju lakstu, kā arī rozmarīna lapu pulveri. “Šīs visas pārtikas piedevas var līdzēt pat pie īstā urīnceļu iekaisuma, ja slikto baktēriju skaits nav liels un cilvēka imunitāte ir gana spēcīga. Tad, pirmo 24–48 stundu laikā lietojot šos augu preparātus, var kļūt vieglāk un cistīts beidzas. Tā notiek pat ļoti bieži. Ārkārtīgi liela nozīme ir arī šķidruma dzeršanai. Starp citu, der ne tikai dzērvenes, bet arī tēja ar citronu. Gan dzērvenes, gan citrons satur organiskās skābes (citronskābi un benzoskābi), kas bremzē baktēriju attīstību, un, ja baktērijas nav īpaši ļaunas, to nav īpaši daudz un organisma pretošanās spējas ir pietiekami augstas, tad ar to vien sieviete sevi var izārstēt. Taču, ja tas nenotiek, ja pēc divām dienām simptomi nepazūd, bet pieaug, noteikti jāvēršas pie ārsta un jāveic analīzes. Jāprecizē arī, pēc kāda notikuma cistīts sācies, lai ārsts varētu saprast, tieši kādas analīzes nepieciešamas. Piemēram, ģimenes ārsts, visticamāk, sākumā nozīmēs parasto urīna analīzi, kura parādīs, vai iekaisums urīnceļos ir vai nav. Bet urīnceļu infekcijas ir dažādas, līdz ar to arī veicamās analīzes ir dažādas un dažādi ir problēmas risinājumi. Bieži sastopamas ar tā dēvētajām banālajām infekcijām, kuras izraisa parastās baktērijas, kas dzīvo dzimumorgānu apvidū, un kuras nav saistītas ar seksuālo pārnesi. Bet ir arī tā dēvētās seksuāli transmisīvās saslimšanas. Tās ne vienmēr un ne obligāti ir venēriskas – daļu no tām izraisa maksts tā saucamā nosacīti patogēnā mikroflora. Sievietei makstī ir mikrobioms, kur galvenā “labā” baktērija – pienskābā baktērija ir vairumā un kontrolē citu, ne tik labu mikroorganismu vairošanos. Pie vairākiem nosacījumiem labā maksts flora var mazināties un sliktā – savairoties līdz patogēniem skaitļiem un izraisīt iekaisumu ar sūdzībām gan no ginekoloģijas, gan no uroloģijas puses. Šīs baktērijas, seksuāli transmisīvā ceļā nonākot līdz partnerim, var izraisīt specifisku iekaisumu arī viņam. Jāsaka, ka vīrieši ir vairāk aizsargāti no urīnceļu iekaisumiem un tie viņiem mēdz būt jaunībā praktiski tikai saistībā ar seksuālu transmisiju. Parastās, “banālas” infekcijas vīrietim rodas kā citu saslimšanu komplikācijas – piemēram, ja ir urīnceļu anatomiskas un funkcionālas anomālijas, palielināta prostata ar urīna atteces traucējumiem vecumā pēc 40 gadiem.”
N. Bozotova uzsver – īsto cistītu ārstē ar antibiotikām. Pastāv visai niansētas medikamentu lietošanas shēmas. Ja ir pirmā urīnceļu infekcijas epizode mūžā, tad pieņemama ir arī tā dēvētā empīriskā ārstēšana, kas nozīmē, ka ārsts izvēlas zāles pēc pieredzes un vadlīnijām, nenoskaidrojot, kādas tieši baktērijas iekaisumu izraisījušas. Tās parasti ir antibiotikas, kas noklāj pēc iespējas lielāku populārāko patogēnu skaitu, bet kuriem nav arī īpaši plaša iedarbības spektra. Taču, ja ārstēšana triju dienu laikā nepalīdz vai arī urīnceļu infekcija atkārtojas, tad gan nepieciešama padziļināta izmeklēšana, lai zinātu, kas tieši jāārstē. Proti, jāveic īpaša analīze, lai noskaidrotu, kuras baktērijas ir vainīgās, un lai pārbaudītu, pret kurām antibiotikām tām ir jutība un pret kurām vairs nav, lai neieteiktu lietot zāles, kuras vairs nedarbojas.
Vēl viens būtisks nosacījums – antibiotikas jālieto tiešām tik dienu, cik norādījis ārsts. Ja pēc pāris dienām kļūst labāk, pārtraucot dzert zāles, cistīts sevi var pieteikt ar dubultsparu. Turklāt, šādi nepārdomāti rīkojoties, mikrobi pierod pie konkrētajām antibiotikām un kļūst daudz dzīvotspējīgāki. Nākamreiz ārstēt iekaisumu jau ir grūtāk.
Dažām atkārtojas biežāk
Ārste skaidro: “Daļēji tas saistīts ar gēniem – pierādīts, ka nosliece uz urīnceļu infekcijām tiek pārmantota, un man kā urīnceļu ārstei, kura strādā gan Bērnu slimnīcā, gan Stradiņa slimnīcā, nākas ārstēt gan meitu, gan mammu. Viņām neveidojas dabiskā aizsardzība. Proti, kad urīnpūslī iekļūst baktērijas, ir normāli, ja imūnsistēma saprot, ka ar tām jācīnās, taču viņām tā nenotiek…
Kāpēc vēl viens ar cistītu slimo biežāk, otrs – retāk? Iespējams, tāpēc, ka vienam ir vairāk riska faktoru nekā otram. Piemēram, pierādīts, ka citas slimības ļoti ietekmē situācija – cukura diabēts pat vairākas reizes paaugstina risku saslimt ar urīnceļu infekcijām, es to arī dzīvē redzu. Seksuāli aktīvas sievietes slimo vairāk ar urīnceļu infekcijām. Kad iestājas menopauze, arī urīnceļu aizsardzība kļūst zemāka, jo sievietei šajā dzīves posmā dabiski samazinās sievišķo hormonu daudzums. Proti, estrogēna trūkuma dēļ gļotādas gan makstī, gan urīnizvadkanālā kļūst sausākas. Urīnizvadkanāls nav vairs arī tik elastīgs, tas kļuvis platāks un neslēdzas tik labi kā agrāk, tāpēc baktērijas vieglāk iekļūst organismā.”
Kā ar apmazgāšanos?
“Galējības nekad nav labas, arī rūpējoties par savu veselību!” atgādina uroloģe. “Gan starpeni, gan maksti dabiski kolonizē baktērijas, un tām tur jādzīvo. Piemēram, maksts mikrobiomā galvenā ir laktobaktērija, kura neļauj savairoties un attīstīties citām baktērijām un nelaiž tās tālāk organismā. Taču kādreiz sievietes ar maniakāliem tīrības centieniem spēj nogalināt arī labās laktobaktērijas, un tad netraucēti sāk vairoties sliktās baktērijas. Līdz ar to mans ieteikums būtu šāds: intīmā higiēna ir vajadzīga, bet ne līdz fanātismam. Ziepes jālieto ar prātu.”
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece urīnceļu iekaisumu gadījumā iesaka līdzekļus ar miltenes un brūklenes lapām, bērzu lapām, lupstāja sakni, noderēs arī zeltgalvītes laksti, tīruma kosas laksti, pētersīļa saknes, vārpatas sakneņi, maura sūrenes laksti, pupiņu pākstis, augstiņa laksti, kumelītes ziedi. Drogām ar šiem augiem piemīt antiseptiskas, diurētiskas, spazmolītiskas un pretiekaisuma īpašības. Vislabāk ir izmantot dažādu drogu maisījumus. Šo ārstniecības augu ekstraktus lieto gan tablešu, kapsulu veidā, gan arī kā pastu iekšķīgai lietošanai. Šos līdzekļus izmanto kā papildus terapiju urīnceļu infekciju gadījumā, kā arī profilaktiski, lai novērstu nieru un urīnceļu akmeņu veidošanos. Tāpat ārstēšanas laikā pastiprināti jāuzņem šķidrums un preparāti jālieto kursu veidā. Izsenis urīnceļu veselībai lieto arī dzērvenes, kas mūsdienās pieejamas dažādos veidos – sulas, tabletes, kapsulas un sīrupi.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: Benu Aptieka
Dzirdot vārdu “peldēšana” – mēs visi iedomājamies: karsta vasara, pludmale, un pavisam trūcīgi ģērbti cilvēki rosās pašas ūdenslīnijas tuvumā. Tā tas bija gan aizvadāmajā 2016. gadā, gan arī 7 gadu desmitus vēl pirms tam. Vienveidība. Un par seniem laikiem lasām – ka peldēšanās reiz bija vesela izrāde: ar skaistiem peldtērpiem. speciāliem ūdenī iebraucamiem paviljoniņiem un par to, ka peldēšanās bija sava veida māksla. Tas viss ir šodien kaut kur pazudis… Pazudis? Nē – tikai nepelnīti aizmirsts.Kaut kas ir jāmaina – un šāda rosība ir aktīvu cilvēku rokās. Šoreiz – Mairas rokās. Neliela aktuāla intervija …
– Peldēšanās “Mairas Wilkiraines” stilā?
Maira: Nē, peldēšanās ūdenī kā relaksējoša un attīroša procedūra pazīstama kopš aizvēsturiskiem laikiem. Peldās aizsenis. Bet tikai retajam ienāk prātā to padarīt kā mākslu. Vismaz konsekventi to pasaulē nedara neviena/ neviens. Šodienas stereotipi mums “liek” peldēties tieši tā pat kā Otrā Pasaules kara pēdējā gadā. Tik konservatīva lieta – kā peldēšanās un peldtērpi – nekur citā jomā nav redzami. Ja citviet sabiedriskajā dzīvē notiek vērienīgas pārmaiņas, tad peldēšanās “saimniecībā” gandrīz gadsimta garumā viss iet uz mazumu. Pat burtiskā nozimē.
– Runājam par peldtērpiem?
Maira: Jā – jā! Viss gājis mazumā. Ja ap 1900. gadu bija skaistas kleitas peldēšanās brīžiem, tad šodien (pēdējos 50 gados) modē ir t.s. pāris centimetru platie “bikini”. Viena aktrise pēc atomsprādzieniem Bikini salās – mazās biksītēs ieejot ūdenī: ļoti daudz nopelnīja. Teātris Parīzē “Mulen Rūža” – arī nopelnīja. Un tad tā mode iestādījās 1950tajos gados, un tā īpaši neatšķiras arī 2016. gadam aizejot.
– Nelielas pārmaiņas ir…
Maira: tādas kā negribīgas. Peldtērpi tomēr kļūst platāki, un es teikšu – arī sievišķīgāki. Ja šī lieta turpināsies pašplūsmas variantā, tad pēc 70 gadiem, hehe, peldtērpu mode atkal nonāks 1900. gada līmenī??? Kas gan maz ticami… Pārmaiņas peld-modē ir spiesta lieta, jo šodienas “bikini” vairs mazākus nevar padarīt – tos var vienīgi novilkt pavisam. Kā jau parasti- vispirms “reaģē” modes mākslinieki, pēc tam “vienkāršā tauta”.
– Tad padarām šo vēsturi ātrāku!
Maira: jā, ko tad gaidīt. Tas gan ir tikai viens iemesls. Cits un galvenais iemesls – vēsture nav jāgaida un jānovēro, tā jārada un jāvada pašiem.
– Un “Mairas Wilkiraines” uzstādījums ir- pārlekt pāri vēstures bedrei vismaz peldmodes ziņā?
Maira: varbūt vēstures elpa man nav tik aktuāla. Aktuālāk būs- iedot pasaulei ko jaunu, un nākamie vēsturnieki varbūt novērtēs. – Tad – kas tad notiksies tuvākā laikā?Maira: sāksim peldēt pa jaunam. Visādā ziņā – vispirmāmkārt, tas būs ūdens tērpu modes šovs jeb skate, kā to sauca iepriekšējos laikos. Parādīšu, cik labi saskan tērpi ar ūdens šļakatām. Tā patiesībā ir māksla. Turklāt no cilvēku puses neizbaudīta un neapzināta. Pasaulē šajā virzienā- kas iesaukts par “wetlook” – dara daži fanātiķi. Profesionāļu sajā jomā vispār ir uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi.
– Bet Latvijā izgudrotajam ir kāda “odziņa”?
Maira: protams. Tie ir smalki papēdīši ūdenī. Es velku peldoties – ne zemākus par 5cm.
– Jau iedomājos skeptiķus brēcam: “kurpes bojājas” un “vispār labas meitenes tā nerīkojas”!?
Maira: jā, lai nedarītu, mēs gatavi 777 iemeslus izgudrot. Par tām pašām kurpītēm – ja negribas ka tās bojājas, tad… tās labāk vispār nepērkam. Jo vienkārši staigājot, arī tās bojājas neizbēgami. Bet mūsu peldēšanas sovā tās veic īpašu misija, ja tā drīkst teikt. Un, ko nozīmē “meitenes nedara”? Lielākoties nedara, tas tiesa, un tamdēļ mēs pārvēršamies par patērētāju sabiedrību, katram cilvēkam vienmēr un jebkur iespēja darīt lietas ar pievienoto vērtību. Un es šo iespēju garām nelaidīšu.
– Darīsim, un paldies par sarunu!
Uzjautāja producents Komandors
Problēmas apakšbikšu zonā jau tāpat mulsina, bet, ja pēkšņi parādījies bumbulītis un tas rada arī nepatīkamas sajūtas, mulsumam nereti pievienojas bailes un satraucoši diagnozes minējumi. Visticamāk, tas nav bīstams. Bet ko darīt tūlīt un kā rīkoties, ja nepāriet?
Kas tas par bumbulīti?
“Ja ārpusē pie anālās atveres ir parādījies zilumam līdzīgs ciets, zilgani violets bumbulis, iespējams, pie vainas ir perianālā vēnu tromboze. Parasti šāds bumbulītis rada bailes, neizpratni, lielu satraukumu, jo nekad agrāk nav bijis. Bumbulis var būt rozīnes lieluma, bet var izaugt līdz pat tenisa bumbiņas izmēram, var būt kustīgs, radīt niezi, sāpes. Pastāv iespēja, ka tas plīst,” skaidro Veselības centru apvienības proktoloģe Baiba Putniņa. Trombu var sataustīt, piemēram, mazgāšanās laikā, taču, ja tas ir neliels, par to var pat neuzzināt. Tromba izveidošanos var nepamanīt arī tad, ja ir hemoroīdi.
“Parasti bailes rada jau bumbulīša konstatēšana vien, jo nereti ienāk prātā doma par ļaunāko diagnozi – audzēju. Ja bumbulis ir liels, tas var pēkšņi pārplīst – rodas asins izplūdums, dažreiz iztek asins receklis. Tas nenoliedzami rada trauksmi un apjumu. Var izveidoties arī trīs četri trombi cits citam blakus. Taču tromboze nav ilgstoša parādība. Ja bumbulis ir neliels, tas izšķīst un uzsūcas pāris dienu, ilgākais – pāris mēnešu laikā. Ja bumbulis ilgi nepāriet, tad tā nav tromboze, bet, piemēram, cista vai hemoroīds,” teic proktoloģe.
Kādēļ veidojas trombs?
Baiba Putniņa min, ka iemesli ir dažādi, bet viens no tiem – laiks, ko pašlaik piedzīvojam – stress, trauksme, darbs no mājam, mazkustīgums, aizcietējumi, ko rada neveselīgs uzturs (vairāk saldumu, našķu, mazāk šķiedrvielu).
“Tromba veidošanās iemesls var būt arī spēcīgs klepus, kas palielina spiedienu vēderā, apjomīga caureja, dažādas medicīniskas procedūras, piemēram, kolonoskopija vai kāda ķirurģiska iejaukšanās, turklāt ne obligāti starpenes zonā, bet jebkur citur, jo trombu veidošanos veicina ilgstošs nekustīgs stāvoklī. Tā pat trombs var veidoties grūtniecības un dzemdību laikā. Nereti tas rodas, pēc neierastas slodzes fiziska darba veikšanas, piemēram, smagu mēbeļu celšanas, pārvācoties uz jaunu dzīvesvietu, vai tad, ja strauji uzsākt nodarbības sporta zālē,” brīdina proktoloģe.
Visbiežāk perianālā vēnu tromboze piemeklē aktīvus, sportiskus darbspējas vecuma cilvēkus. Trombs var izveidoties arī, lidojot lidmašīnā – organisms izjūt spiediena izmaiņas, turklāt kādu laiku tas atrodas statiskā sēdus pozā.
Lielāks tromba veidošanās risks ir tad, ja kombinē alkoholu ar karstu pirti un nepietiekamā daudzumā uzņem šķidrumu.
Kā rīkoties?
Vairumā gadījumu tromboze ir akūta, izolēta patoloģija un tā nebūt nav obligāti saistīta ar hemoroidālo slimību. Tomēr, lai precizētu diagnozi, nepieciešams apmeklēt speciālistu.
“Vārds trombs cilvēkiem bieži vien rada bažas, raisās domas par to, ka trombs var atrauties un aizceļot uz galvas smadzenēm, taču par to nebūtu jāuztraucas. Lai arī šo problēmu sauc par trombozi, trombs ir izolēts un tam ir vairāk kopīga ar zilumu – asinsvads ir pārplīsis un asinis sakrājušās zemādā, izveidojot hematomu bumbiņas veidā. Kā jebkurš zilums, arī šis var uzsūkties, pazust,” mierina Baiba Putniņa.
Protams, prātīgāk būs bumbulīti parādīt ārstam. “Ja pie proktologa tūlīt tikt nav iespējams, lai mazinātu nepatīkamas sajūtas un atslogotu šo vietu, var sagatavot siltas vanniņas vai ņemt palīgā lokāli un iekšķīgi lietojamus medikamentus. Ja dažu dienu laikā nav uzlabojuma vai parādījušies izdalījumi bez asinīm, piemēram, gļotas, strutas, steidzīgi jāmeklē speciālists. Liels trombs var radīt stipras sāpes. Ja sākas arī asiņošana, tūlīt jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai jācenšas nokļūt pie proktologa.”
Iespējamie scenāriji
Ieteikums profilaksei
Pirmā palīdzība – aptiekā. Ko jautāt farmaceitam?
Mēness aptiekas farmaceite Daiva Āboliņa skaidro, ka tūlītējai akūtu simptomu mazināšanai var izmantot heparīnu saturošu ziedi. “Aptiekā pieejama heparīnu saturoša ziede kombinācijā ar atsāpinošu līdzekli. Heparīns samazina tromba veidošanos un sašķidrina esošo asins recekli. Lietojot lokāli, heparīnam piemīt arī preiekaisuma efekts.
Var noderēt arī kāda hemoroīdu ziede ar atsāpinošu un pretiekaisuma sastāvu. Ziedi lieto 2-4 reizes dienā, uzziežot to uz marles salvetes, ko fiksē ar pārsēju. Protams, ja ir asiņošana, heparīna ziedi lietot nevajadzētu, bet tās vietā izvelēties hemoroīdu ziedi ar lidokaīnu, kas mazinās sāpes. Tā kā perianālās trombozes bumbuļi nav ilgstoša parādība, ziedi ieteicams lietot 7-14 dienas. Ja tomēr simptomi nav izzuduši, noteikti jāvēršas pie ārsta. Blakusparādības šīm ziedēm ir ļoti reti sastopamas, kā atsevišķi gadījumi minēta nātrene vai nieze.”
Papildus ziedei un arī profilaktiski ieteicams lietot šķiedrvielas saturošus preparātus. Tie palīdz nodrošināt normālu vēdera izeju. Tā kā viens no perianālās trombozes cēloņiem var būt aizcietējums, tad normāla vēdera izeja ir svarīgs faktors. Aptiekā pieejami olveida ceļtekas sēklapvalka pulvera preparāti, kas apgādās organismu ar nepieciešamajām šķiedrvielām. Ir arī šķiedrvielu kombinācijas ar zarnu traktam vērtīgajām probiotikām, kas nodrošina zarnu trakta veselīgu darbību. Uzņemot šķiedrvielas, obligāta prasība ir papildus lietot vismaz astoņas glāzes ūdens dienā. Ja to nedara, var iegūt pretēju efektu – aizcietējumu.
Hroniskas venozās trombozes kājām un hemoroīdu ārstēšanai izmanto venotoniskos līdzekļus, un tie var būt lietderīgi arī šajā gadījumā, jo sašaurina vēnas, palielina asinsvadu izturību un samazina caurlaidību. Tie ir dabas produkti bioflavonoīdi – diosmīns un priedes mizas ekstrakts.
“Pirms uzsākt lietot kādu no preparātiem, noteikti konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Rūpīgi izstāstiet par simptomiem un tikpat rūpīgi ņemiet vērā sniegtos padomus pareizai preparātu lietošanai, lai ātrāk atvieglotu simptomus un izveseļotos,” aicina farmaceite.
Daudzi no mums nereti sastopas ar asām, pēkšņām sāpēm plecos, skaustā, un mēdzam pie tām vainot sapūstu vai apsaldētu nervu. Taču kāpēc patiesībā rodas šādas sāpes, kā no tām izvairīties un veiksmīgāk tās ārstēt? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, ārsts neirologs, algologs Iļja Noviks un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Kāpēc sāp?
Par pēkšņām sāpēm, piemēram, plecos, sprandā, mugurā, ko bieži vien maldīgi uzskatām par apsaldētu nervu sāpēm, pastāv ļoti daudz mītu, atzīst I. Noviks. Lai ārstētu sāpes, ir jāsāk ar izpratni par tām. Sāpes ir fizioloģisks mehānisms, aizsargreakcija, kas rāda organismam, ka ir radies vai draud bojājums, un darbojas kā signāls: kaut kas ir jādara citādāk. Sāpes var būt ļoti dažādas, tādēļ algoloģijā, sāpju medicīnā, sāpes tiek iedalītas trīs pamata kategorijās.
Nervi ir struktūra, kas vada informāciju – kā “vadi”, kuru galā ir receptors. Receptors ir struktūra, kas uztver kairinājumu, un tie ir visur – ādā, locītavu kapsulās, cīpslās. Ja apkārtējos audos izveidojas iekaisums, mirst šūnas – noteiktas vielas izraisa šo receptoru uzbudinājumu. Savukārt nervs to novada smadzenēs. Tādēļ neatkarīgi no tā, vai cilvēkam sāp kāja, roka, zobs vai kas cits, visas sāpes ir galvā, skaidro algologs I. Noviks.
Vai tiešām nervu sāpes?
Retos gadījumos par iemeslu sāpēm tiešām varētu būt nervi, taču visbiežāk problēma slēpjas citur. Asas, akūtas sāpes, ko bieži vien sajūtam plecos, skaustā, jostas daļā pēc saspringtas pozas vai kāda caurvēja, visbiežāk ir muskuļu-locītavu sāpes (muskuļu, saišu, cīpslu vai locītavu). Aukstums to rašanos tiešām var ietekmēt, taču svarīgi ir saprast šo sāpju rašanās procesu kopumā, uzsver ārsts. Mūsu ķermenis ir domāts, lai kustētos – skrietu, darbotos, iegūtu sev barību, aizsargātos no ienaidniekiem. Savukārt mūsdienu dzīvesveids nav tāds, kāds mūsu muskuļiem ir paredzēts, jo muskulis nav domāts hroniskai, statiskai slodzei, piemēram, sēžot pie datora, auto stūres, uz dīvāna, skatoties televīziju. Ja cilvēks šādi sēdētu 10 minūtes, problēmas nerastos, taču ja šādi sēžam stundu, divas vai visu darba dienu, muskulis, kas ir pārstiepts un noslogots, var bojāties. Tajā veidojas atsevišķi savilkti mezgliņi, ko sauc par miofasciāliem trigerpunktiem. Tajos nepietiek skābekļa, tādēļ tie nedaudz iekaist, un, kad cilvēks sāk kustināt muskuli, nervi tam apkārt reaģē. Šajā gadījumā sāpes ir reakcija un nervs pilda savu funkciju, novadot signālu.
Muskulis sāp un signalizē, ka kaut ko darām nepareizi, bet vējš vai aukstums ir tikai daļa no problēmas cēloņa. Pamatā šīm sāpēm ir tas, ka mēs neizmantojam muskuli pareizi, tas netiek kustināts tā, kā tam būtu jākustas. Visbiežāk šīs sāpes rodas plecu zonā, kaklā un jostas daļā.
Vēl viens biežs iemesls asām, akūtām sāpēm plecā var būt cīpslu-locītavu sāpes. Pleca locītavai ir sarežģīta struktūra un bagāta inervācija. Hroniskas miofasciālas sāpes ar laiku izraisa patoloģiskas stājas izmaiņas, veicina asimetrisku slodzes sadali uz locītavām. Rezultātā cieš cīpslas, locītavu virsmas un saites – tas ir sākums hroniskam iekaisumam, osteoartrītam.
Šie abi scenāriji – muskuļu sāpes un cīpslu-locītavu sāpes – ir daudz biežāk sastopami nekā īstas nervu sāpes.
Kā atšķirt īstas nervu sāpes?
Nervu sāpes atšķiras no parastām sāpēm – tām klāt ir ne vien sāpes pie kustībām un kairinājumiem, bet arī spontānas sāpes, kas rodas uz “līdzenas vietas” bez kāda provocējoša faktora. Tās var būt asas, īslaicīgas, zibenīgas sāpes, piemēram, sejas zonā (ja ir trīszaru nerva problēmas). Šīs sāpes cilvēks izjūt dažas sekundes līdz minūtei, pēc tām tās uz kādu laiku pazūd, tad atkal atkārtojas. Savukārt pie polineiropātijas (nervu galu slimība) sāpes var būt pastāvīgas, bez pārtraukumā. Jebkurš, pat gultas veļas pieskāriens ādai, var būts sāpīgs.
Šīs sāpes atšķiras pēc to būtības – tās noteikti pavada vēl kāds komponents, piemēram, “skudriņas”, notirpuma sajūta vai dedzinošas sāpes, arī stiepjošas sajūtas sāpes, it kā muskulis tiktu stiepts, izgriezts vai saspiests. Piemēram, ja ir slimi nervu gali kājās, cilvēkam var likties, ka viņam ir par ciešu apavi, kuri iepriekš ilgstoši valkāti un labi derējuši,– pēkšņi tie it kā spiež.
Ļoti svarīgi saprast: ja ir īstas nervu sāpes un slims nervs, gandrīz vienmēr sāpes pavadīs kādas funkcijas izzušana. Jo nervs pārvada informāciju ne vien par sāpēm, bet arī par uztveri, pieskārieniem, temperatūru, vibrāciju, savu locītavu pozīciju u. c. Piemēram, ja ar aizvērtām acīm pakustinām pirkstus vai pieskaramies, mēs to jūtam un apzināmies. Visu šo informāciju nodrošina nervu pārvade, savukārt pie nerva bojājuma šī funkcija izzūd vai izkropļojas. Turklāt līdz ar jušanu dažiem nerviem ir arī motorā funkcija, un nerva bojājuma gadījumā tiek ietekmētas arī kustības.
Ko darīt, ja pēkšņi sāp?
Sāpju iemesls vienmēr ir faktoru kombinācija, un tā arī ir algologa darba māksla un uzdevums – ne vien ārstēt nospiestu nervu vai iekaisušu locītavu, bet arī saprast iemeslu, izrunāt ar pacientu, kurš ikdienas posms, poza, kustība vai traumatisko notikumu kopums pacientam ir šo sāpju pamatā, uzsver I. Noviks.
Ja sāpes parādījušās zibenīgi ātri, bez jebkāda redzama provocējoša faktora, un ir ļoti stipras, ir jāsauc neatliekamā palīdzība, jo tās var būt nopietnas pataloģijas, saka ārsts. Ja izteiktas fiziskās piepūles laikā paradās līdzīgas, ļoti stipras sāpes, zūd samaņa, zūd roku vai kāju jutība – jārīkojas identiski. Taču tie ir reti gadījumi, kas ir mazāk par procentu no visiem gadījumiem.
Taču, piemēram, ja, ejot gulēt, ir neliels diskomforts, bet no rīta aiz sāpēm nevar pagriezt sprandu, tad, visticamāk, pie vainas ir kāds muskulis, neliela cīpsliņa. Šajā gadījumā pirmais solis būtu iedzert adekvātā devā kādu nesteroīdu pretiekaisuma līdzekli, kas ir pieejams bez receptes. Ja nevēlaties uzreiz lietot zāles, var izmantot arī citas iespējas, piemēram, samērcējiet dvieli siltā ūdenī un uzlieciet to kompreses veidā uz sāpošās vietas. Tāpat var izmantot ziedes, piemēram, tās, kas satur kapsaicīnu vai mentolu. Ieziediet sāpošo vietu un dodiet tai mieru uz divām dienām. Ja divu dienu laikā šīs sāpes nepāriet, vajadzētu sazināties ar ģimenes ārstu.
Jāņem vērā, ka sāpes ir individuāla parādība – vienam cilvēkam palīdzēs vēsas, bet citam – siltas kompreses.
Svarīgi sāpes neielaist!
Visbiežāk akūtas muskuļu skeletālas sāpes pāriet pašas par sevi, taču vienlaikus ir ļoti svarīgi tās neielaist. Robeža ir trīs mēneši – ja sāpes ilgst jau trīs mēnešus, tiek uzskatīts, ka tās ir hroniskas. Pilnībā izārstēt hroniskas sāpes ir izaicinājums un izdodas reti. Ja cilvēkam sāp trīs mēnešus un ilgāk bez ievērojama pārtrakuma, tad, neskatoties uz ārstēšanu, pastāv iespēja, ka šīs sāpes daļēji saglabāsies. Tādēļ ir ļoti svarīgi rīkoties savlaicīgi – ja mēneša laikā sāpes nepāriet, ļoti vēlams doties uz konsultāciju pie algologa jeb sāpju ārsta.
Hronisku vai subakūtu sāpju (kurām jau ir tieksme uz hronizāciju) aprūpe parasti notiek multidisciplināri, ārstēšanā iesaistoties vairākiem speciālistiem. Algologa komandā, pirmkārt, ietilpst arī rehabitologs un fizioterapeits, kas strādā ar muskuļiem, cīpslām, iemāca ķermeni pareizi kustēties, nostiprina vājos un atslābina pārāk saspringtos muskuļus. Otrkārt, tie ir psihologi un psihoterapeiti – tas ir emocionāls atbalsts un palīdzība cilvēkam, lai saprastu sāpes un neļaut tām bojāt dzīves kvalitāti. Treškārt – zāles, procedūras un ķirurģija. Kad tiek apvienotas visas trīs daļas, tad parasti rezultāts ir daudz sekmīgāks. Taču vissvarīgākais veiksmīgas ārstēšanas elements ir līdzestīgs un motivēts pacients, kas gatavs ieguldīt savu laiku un spēku ārstnieciskai vingrošanai, disciplinētai zāļu lietošanai un dzīvesveida maiņai. Katrs hronisko sāpju gadījums ir individuāls, un nepieciešamo dzīves veida izmaiņu apjomu jānosaka individuāli. Algologu konsultācijas ir pieejamas lielās universitātes slimnīcās, privātpraksēs, kā arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sāpju dienas stacionārā.
Ārsts piebilst, ka hronisko sāpju un nervu bojājumu izraisītām sāpēm nereti nepieciešama ilgstoša un pastāvīga zāļu terapija. Ilgstoša (virs 14 dienām) nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana (dzerot, injicējot vai lietojot svecītes) neatkarīgi no izmantotās pieejas ir kaitīga kuņģim, nierēm un asinsvadiem. Tādēļ algologa praksē bieži vien tiek pielietoti antidepresanti vai antiepileptiski līdzekļi. Tie ir efektīvi ne tikai depresijas vai epilepsijas ārstēšanā, jo ietekmē sāpju centru un perifēru nervu sāpju vadāmību un modulē to uztveri. Bieži vien tie ir vienīgie līdzekļi, kas pacientam reāli palīdz, un tos var lietot ilgstoši.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece sāpju gadījumā ārīgai lietošanai iesaka aptiekās pieejamos gelus, ziedes, plāksterus un aerosolus. Geliem un ziedēm, kuru sastāvā ir diklofenaks, ibuprofēns vai cits nesteroīds pretiekaisuma līdzeklis, piemīt pretsāpju un pretiekaisuma darbība. Tos lieto pret locītavu un muskuļu sāpēm, traumu, sastiepumu un izmežģījumu gadījumos, ja ir muguras un reimatiskas sāpes, sporta traumas. Šos līdzekļus klāj plānā slānītī uz ādas, tieši uz sāpošās vietas, ievērojot zāļu instrukcijā minēto lietošanas biežumu un ilgumu. Ja āda ir iekaisusi vai savainota, tad uz tās nedrīkst klāt pretsāpju ziedes, kā arī jāizvairās no to uzklāšanas plašiem ādas apvidiem.
Plāksteri pret sāpēm un iekaisumu arī satur diklofenaku vai ibuprofēnu, un tiem ir ilgstoša pretsāpju darbība. Plāksteru, kas satur diklofenaku, darbība ilgst līdz 12 stundām, tas nozīmē, ka var uzlīmēt plāksteri uz sāpošās vietas no rīta un vakarā. Tos lieto sāpju ārstēšanai akūtas pārpūles, saišu sastiepumu, izmežģījumu vai ekstremitāšu sasitumu gadījumos pēc traumām. Savukārt plāksteri, kas satur ibuprofēnu, izdala zāļu vielu sāpošajā vietā 24 stundas pēc uzlīmēšanas. Tos lieto īslaicīgai sāpju ārstēšanai muskuļu pārpūles, sastiepumu gadījumā vienu reizi dienā. Plāksterus lieto uz veselas ādas.
Piesardzība šo līdzekļu lietošanā jāievēro pacientiem ar hroniskām saslimšanām, un ir jākonsultējas ar savu ārstu vai farmaceitu pirms to lietošanas.
Sildošas ziedes un geli ir līdzekļi, ko lieto hronisku sāpju gadījumā pie muguras, locītavu saslimšanām un pārslodzes radītu muskuļu sāpju gadījumā. Šo līdzekļu sastāvā ir piparu ekstrakts, terpentīna eļļa, tādēļ tie jālieto uzmanīgi, lai šie līdzekļi nenokļūst acīs vai uz gļotādām, jo tie var izraisīt stipru kairinājumu. Lai pārbaudītu ādas jutību, vēlams iepriekš uz ādas uzziest nelielu ziedes daudzumu.
Tāpat fizioterapeits var pacientiem ieteikt atbilstošu ārstnieciskās vingrošanas kompleksu, ko regulāri pildīt mājās, kā arī fizioterapeiti pielieto teipošanu, izmantojot speciālu lentu – teipu, kas elasticitātes ziņā ir līdzīgs ādai un tiek plaši pielietots pie muskuļu un locītavu sāpēm.
Neaizmirstiet arī par D vitamīna lietošanu, lai uzturētu to pietiekamā līmenī organismā!
Diemžēl daudzi no mums ir saskārušies ar pēkšņām muguras sāpēm, kad muguras dēļ vairs nevar ne saliekties, ne atliekties. Kāpēc tādas rodas un kāda ir tā saucāmās muguras krikas profilakse un ārstēšana? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas un klīnikas Ortomed traumatologs ortopēds, mugurkaula ķirurgs Kalvis Briuks un BENU Aptiekas farmaceite Baiba Prindule.
Kas ir muguras krika?
Saskaroties ar šādām sāpēm, cilvēki parasti saka: “iemetās krika”. Savukārt mediķi tādu terminu nelieto, pareizi būtu sacīt – pēkšņas vai akūtas muguras sāpes, skaidro K. Buiks.
Ko tas nozīmē? Iemesli muguras sāpēm ir dažādi, un arī vietas, kur sāp, atšķiras. Mugurkauls ir sarežģīta organisma daļa – tas sastāv no skriemeļiem, amortizatoriem jeb starpskriemeļu diskiem, kā arī locītavām, kas nodrošina mugurkaula kustīgumu, ir saites un nervu struktūras. Kakla un krūšu daļā tās ir muguras smadzenes, bet jostas daļā – nervu saknītes. Krika jeb pēkšņas sāpes var būt lokalizētas visa mugurkaula garumā – kakla, krūšu vai jostas daļā. Taču visbiežāk cieš tieši lejasdaļa. Šīs sāpes sākotnēji ir īslaicīgas – no dažām minūtēm vai stundām līdz dažām dienām.
Kas izraisa?
Pirmā galējība ir dažādas pārslodzes – nepareiza smagumu celšana, nešana, vilkšana, rakšana, neveiklas kustības, arī strauja atliekšanās vai neveikla pagriešanās, citreiz atliek tikai nošķaudīties. Retāks muguras sāpju iemesls ir muskuļu šķiedru sastiepums, biežāks – starpskriemeļu diska bojājums. Proti, plaisiņas – neliels diska izvelvējums, ko sauc par protrūziju, vai nopietnāks bojājums – diska trūce.
Otra galējība ir mazkustīgums – mugurai nepatīk ilgstoša sēdēšana, ilga stāvēšana, atrašanās neveiklā pozā. Vēl ir arī citi nelabvēlīgi faktori – liekais svars, smēķēšana, nesabalansēts uzturs. Smags darbs ne vienmēr būs sliktākais mugurai. Viss ir atkarīgs no vairāku faktoru kopuma – cik pareiza stāja, cik stipri un koordinēti muskuļi, cik regulāri cilvēks strādā, kāds ir uzturs.
Ko darīt?
Ja sāpes mugurā parādās pēkšņi, jāizslēdz faktors, kas tās izraisījis. Proti, jābūt saudzīgam kustībās, bet nevajag tāpēc arī uzreiz gulties gultā. Ja var pakustēties, tad arī jākustas. Ja sāpes ir ļoti asas, vienu vai divas dienas var pagulēt, bet labāk ir darīt ikdienas darbus, tikai bez pārslodzes. Organisms ir gudrāks par visiem ārstiem kopā un pasaka priekšā, kā uzvesties: kas pastiprina sāpes, to nedari! Visbiežāk sāpes pastiprina locīšanās uz priekšu un sēdēšana.
Ne velti šīs nespecifiskās muguras sāpes dēvē arī par pašlimitējošām sāpēm, tas nozīmē, ka pēc pāris dienām tās ļoti bieži mazinās vai pāriet. Bet, ja sāpes ir ārkārtīgi stipras, jālieto nespecifiskie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi. Mūsdienās izvēle ir plaša, bet jāskatās, kuras zāles katram labāk palīdz. Vienmēr jāņem vērā medikamentu panesamība. Piemēram, ja ir gremošanas trakta problēmas, jāpiemeklē preparāti, kas mazāk kairina kuņģi un zarnas. Tiem gan var būt atkal citas blaknes, piemēram, tie var kaitēt sirds un asinsvadu sistēmai vai aknām. Ja arī tad nedēļas laikā sāpes nepāriet un nemazinās, bet tām ir tendence pieaugt vai pievienojas sāpes arī rokā vai kājā, tad gan jādodas pie ārsta, uzsver K. Briuks.
Akūtā palīdzība
Cilvēki bieži vien iedomājas, ka viņiem vislabāk palīdzēs blokādes, kad ar injekcijām ilgas darbības glikokortikoīdus un lokālo anestētiķi ievada sāpju vietā. Blokādes ir populāras, bet jāņem vērā, ka tās ir nopietnāka terapija ar iespējamiem sarežģījumiem un blakusefektiem. Viena no nepatīkamākajām blaknēm – baktēriju radīts iekaisums injekcijas vietā vai pat visā organismā. Risks nav liels, un tomēr ar to jārēķinās. Tāpēc blokāde nav pirmās palīdzības metode akūtu, nespecifisku muguras sāpju gadījumā. Parasti sāpes var efektīvi mazināt, pareizi kombinējot dažādu grupu zāles tablešu un muskuļu injekciju veidā. Blokāde nereti ir starpposms starp uzsākto medikamentozo terapiju un ķirurģisku iejaukšanos. Lai veiktu blokādi krikas gadījumā, vajadzīgi papildu izmeklējumi.
Tiesa, blokādes labi palīdz atvieglot sāpes – vai nu sāpīgajā vietā ievada zāles, vai nobloķē nervu, kurš pievada sāpes konkrētai vietai. Efekts ir tūlītējs, turklāt labums vēl tāds, ka zāles ievada mērķtiecīgi, tieši tur, kur sāp, neapgrūtinot ar tām pārējo organismu. Problēma šajā metodē ir saprast, no kurienes tieši nāk sāpes, to dažkārt ļoti grūti noteikt. Lai tehniski pareizi izdarītu blokādi, parasti izmanto rentgenu vai ultrasonogrāfu.
Ja sāpes no zālēm samazinās un pāriet, bažām nav pamata, bet, ja atkārtojas vai nepāriet, ir vērts izmeklēties. Vajadzīgs rentgens vai datortomogrāfija, vai vēl labāk magnētiskā rezonanse. Ja izrādās, ka nav nekā nopietna, pietiek sevi uzturēt formā un vingrot.
Kāpēc diski bojājas jauniem cilvēkiem?
Viens no galvenajiem iemesliem – ģenētiskais faktors. Cilvēks no saviem vecākiem manto mazāk izturīgus starpskriemeļu diskus – to apvalki ir mazāk noturīgi pret slodzi. Šādi diski arī pie normālas slodzes daudz ātrāk izdils vai plīsīs.
Otrs iemesls ir neveselīgs dzīvesveids – smēķēšana, modificēta pārtika, stress –, tas viss tieši vai netieši bojā saistaudus un arī starpskriemeļu diskus.
Trešais būtiskais iemesls ir stājas traucējumi, kad atsevišķas mugurkaula daļas un diski pat pie normālas noslodzes tiek pārslogoti, jo slodze sadalās nevienmērīgi. Proti, ir kāds pārslodzes punkts, kurš netiek neitralizēts ar muguras dziļajiem muskuļiem. Šādos gadījumos, palielinot fizisku slodzi, proporcionāli pieaug arī pārslodze uz konkrēto disku, un tas ātrāk izdilst vai saplaisā. Te ieguvēji būs tie, kas neaizrausies ar pārāk lielu fizisko aktivitāti.
Ceturtais būtiskais faktors ir sēdošs dzīvesveids. Sēžot pēdējie jostas starpskriemeļu diski saņem daudz lielāku slodzi nekā staigājot. Jo ilgāk cilvēks sēž, jo mazāk muguras stabilizējošie muskuļi piedalās diska atslodzē – tāpēc ilgāk par 30–40 minūtēm no vietas nav ieteicams sēdēt. Vajag izkustēties!
Kas notiek tālāk? Starpskriemeļu diska plīsums var īpaši nesāpēt un netraucēt, jo tajā praktiski nav nervu šķiedru. Ja saplīsis disks (trūce) nepieskaras muguras smadzenēm vai muguras nervam, stipras sāpes parasti tas nerada. Ir gadījumi, kad disks var sāpēt – ne pašas trūces dēļ, bet tāpēc, ka zaudējis savu funkciju. Diska funkcija ir divējāda: tas darbojas gan kā amortizators starp skriemeļiem, gan kā līme, kas salīmē skriemeļus kopā, lai tie nebūtu pārāk kustīgi cits pret citu. Ja disks ir bojāts, parādās pārāk liels kustīgums, un arī tas var radīt sāpes mugurā pēc slodzes. Ja trūce netraucē, var dzīvot mierīgs tālāk. Taču – ņemot vērā zināmu slodzes režīmu.
Kad starpskriemeļu diska trūce jāoperē?
Katru pacientu vajag izvērtēt individuāli. Ja trūce liela, muguras nervs izteikti saspiests un sāpes izstaro uz kāju vai roku, bieži vien labāk ir operēt uzreiz, nevis ilgstoši ārstēt ar medikamentiem, tā bojājot kuņģa un zarnu traktu, aknas un nieres. Mūsdienās vēl arvien pastāv mīts, ka operēt muguru – tas ir pēdējais solis. Mugurkaula ķirurģija pēdējo 10 gadu laikā ir strauji mainījusies – kļuvusi maz traumatiska un vieglāk panesama pacientam, kā arī mugurkaula ķirurģijā lietojamie implanti un metodes ir daudz saudzīgāki un kvalitatīvāki nekā pirms tam. Tāpēc tagad ar mugurkaula ķirurģisku ārstēšanu var daudzreiz efektīvāk uzlabot dzīves kvalitāti nekā bez tās. Taču ķirurģijas veiksmīgam iznākuma ir viens svarīgs faktors – ķirurgs ar pietiekamu pieredzi šajā jomā. Tomēr daudzos gadījumos muguras sāpes un diska problēmas izdodas izārstēt vai, pareizāk sakot, apārstēt bez ķirurģiskām metodēm.
Bīstami simptomi – ātri pie ārsta!
Stiepšanās vingrinājumi
Staipīšanās un stiepšanās vingrinājumi ir labi, bet tie nav vienīgie vajadzīgie darbi muguras labā. Tas nav mērķis – izstiept muguru! Vērtīgāk ir to nostiprināt, jo muguras dziļā muskulatūra ir tā, kas palīdz noturēt mugurkaulu. Un, jo lielāka problēma mugurā, jo labāk, ka šie muskuļi ir spēcīgāki, uzsver ārsts.
Farmaceita padoms
Kā skaidro BENU Aptiekas farmaceite Baiba Prindule – krika ir asas un pēkšņas sāpes, kas var būt gan muguras lejasdaļā, gan starp lāpstiņām, arī kakla daļā. Sāpes var rasties, strauji pieceļoties, strauji pagriežoties vai ceļot smagumu. Krika rodas muskuļu saspringuma dēļ, jo mūsdienās cilvēkiem ir sēdošs darbs, samazinātas fiziskās aktivitātes, tāpēc muguras muskuļi kļūst vājāki.
Profilaktiski ir visu laiku jānodarbojas ar fiziskām aktivitātēm, lai stiprinātu muskuļus. Var daudz staigāt, nūjot, tas būs noderīgi mugurai. Arī skriet, ja atļauj veselības stāvoklis, apmeklēt ārstniecisko vingrošanu vai arī pēc fizioterapeita ieteikuma veikt muguru stiprinošus vingrojumus mājās.
Ja piemetusies krika, cilvēks dodas uz aptieku meklēt sāpju mazinošas zāles. Vislabāk palīdz līdzekļi ar pretiekaisuma iedarbību. Ja nepatīk lietot tabletes, ir pieejami pretsāpju geli un plāksteri. Plāksteri ir ar 12 stundu iedarbību, un tie arī jātur visas 12 stundas. Svarīgi plāksterus līmēt uz tīras ādas, uz kuras nav smērēts, piemēram, ādas losjons. Ja runā par gelu pareizu lietošanu, prakse rāda, ka cilvēki uzsmērē pārāk maz, tāpēc jāiepazīstas ar lietošanas instrukciju vai arī šaubu gadījumā par pareizu lietošanu jājautā padoms farmaceitam. Papildus, kad ir sūdzības par muguras sāpēm, ieteicams lietot B grupas vitamīnus, tie mazinās nervu iekaisumu. Ja tomēr bezrecepšu līdzekļi nav efektīvi un pēc 3–5 dienām sāpes nepāriet, noteikti jādodas pie ārsta, kurš nozīmēs tālāko terapiju. Kamēr nav noskaidrota diagnoze, nevajadzētu izmantot elektrisko sildītāju un termoforu, gulēt karstā vannā un veikt citas siltuma procedūras, kā arī masāžu.
Autors: Benu Aptieka
Pēdu diagnostika notiek, pacientam uzkāpjot uz īpašas virsmas, kas savienota ar datoru, monitorā parādās pēdas noslogojuma laukuma attēls. Tiek parādītas tās pēdas vietas, kuras netiek pilnībā noslogotas, kā arī tās, kuras ir pārslogotas. Speciālists, analizējot šo attēlu, nosaka pēdas noslogojuma simetriskumu, kā arī nepieciešamo ārstēšanu.
"Veselības centrs 4" ķermeņa estētikas centrā "DYNASTY" ir iespējami šādi mērījumi:
* Statisks pēdas spiediena mērījums;
* Statisks ķermeņa līdzsvara un stabilitātes mērījums, lai noteiktu nepietiekamu pēdas vai visa ķermeņa koordinācijas spēju (līdzsvara centru);
* Dinamisks pēdas spiediena mērījums, lai noteiktu gaitas un ķermeņa līdzsvaru kustībā.
Klikšķini šeit, piesakies un laimē iespēju pēdu diagnostiku veikt bez maksas!
Jau šajā rudenī daudzi mazuļi sāks apmeklēt kādu sporta sekciju, taču vecākiem daudz kas jāņem vērā, pirms viņi izvēlas sporta veidu, ar kuru nodarbosies bērns. Kā liecina sporta zīmola 4F aptauja, 76% vecāku vedīs bērnus uz to sporta sekciju, kas interesē viņus pašus, un tikai 6% vispirms konsultēsies ar pediatru, kurš sporta veids vislabāk piemērots viņu mazulim. Tomēr pediatri uzskata, ka katrā vecumā jāattīsta atšķirīgas fiziskās prasmes un jākonsultējas ar ārstu, ja bērnam ir hroniskas saslimšanas.
Pediatre Liene Smane stāsta, ka 6-7 gadu vecumā bērna locītavas kļūst stiprākas, bet 8-11 gadu vecumā ieteicams attīstīt bērna ātrumu, tāpēc ir ieteicams nodarboties ar skriešanu un vieglatlētiku, bet spēku un izturību labāk ieteicams attīstīt, tikai sasniedzot vienpadsmit gadu vecumu. Reakciju vislabāk attīstīt 8-9 gados, ritmu un līdzsvara izjūtu – no 9 līdz 12 gadiem, bet pēc 12 gadiem jau ir grūti veidot prasmi orientēties telpā un sarežģītu kustību tehniku. „Daudzus vecākus nodarbina jautājums, kad bērnu sūtīt uz sporta sekciju. Piemērots vecums tam ir 4-5 gadi, tad jau var sākt mazuļa iepazīšanos ar dažādiem sporta veidiem un vērot, kurš no tiem viņam patīk vislabāk. Vadoties pēc vispasaules sporta organizācijas ieteikumiem, bērnam ir jābūt fiziski aktīvam ne mazāk kā 60 minūtes dienā, tomēr Latvijā diemžēl vecāki ne vienmēr to ievēro. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc līdz pat 25% bērnu ir novērota aptaukošanās,” piebilst pediatre.
Ārste piebilst, ka katra fiziskā aktivitāte – gan spēles svaigā gaisā, gan braukšana ar velosipēdu un daudz nopietnāki treniņi tādi kā, piemēram, futbols – pozitīvi ietekmē mazuļa imūnsistēmu. Kā minimums trīs reizes nedēļā mazulim ir nepieciešamas nodarbības, kuras veicina muskuļu funkcionalitāti, stiprina balsta kustību aparātu, un tas attiecas arī uz bērniem ar veselības problēmām un bērniem ar īpašām vajadzībām. „Tomēr visam ir jābūt ar mēru,” piebilst ārste. „Katram sporta veidam ir savas pozitīvās un negatīvās puses. Peldēšana, piemēram, attīsta koordināciju un elpošanu, daiļslidošana – līdzsvara izjūtu un balansu, jāšanas sports – brīnišķīgi ietekmē stāju, attīsta pozitīvu saikni starp dzīvnieku un cilvēku, papildus tam bērns pavada laiku svaigā gaisā. Reitterapija – visā pasaulē atzīta ārstēšanas metode (Reitterapija ir ārstēšanas metode, kurā izmanto speciāli trenētus zirgus) bērniem un pieaugušajiem, kuri sirgst ar perifērās nervu sistēmas, elpošanas sistēmas, kā arī balsta kustību aparāta un sirds asinsvadu sistēmas saslimšanām. Šis terapijas veids ļoti ieteicams, ja bērns cieš no hroniska stresa, paaugstinātās trauksmes un apātijas.”
Ņemot vērā to, ka dažādos vecumos ieteicam attīstīt atšķirīgas iemaņas, un to, ka dažādiem sporta veidiem ir savi plusi un mīnusi, ārste iesaka dažādot bērna treniņus, ik pa laikam mainot sporta sekcijas, kuras apmeklē mazulis. „Daudzi uzskata, ka galvenais, ko attīsta sports, ir neatlaidība un raksturs, tomēr no veselības viedokļa, nevis no rakstura audzināšanas, tas nav galvenais.” Tajā paša laikā, pēc 4F aptaujas datiem, lielākā daļa vecāku vēlētos, lai viņu bērni nodarbotos ar futbolu (23%), vieglatlētiku (18%) un dejām (18%). Mazāk populārs ir hokejs, basketbols, volejbols, teniss, skriešana un peldēšana – tos nosaukuši no 6% līdz 11% aptaujāto. 41% vecāku vēlētos, lai viņu bērns kļūtu par profesionālu sportistu.
Lai arī lielākā daļa vecāku plāno savu bērnu sūtīt sporta sekcijā un 71% vēlētos, lai viņš turpinātu treniņus arī tad, kad būs pieaudzis, ārste skaidro, ka sports ir svarīgs vairāku citu iemeslu dēļ: fiziski aktīvi bērni izaugs veseli, fiziski un garīgi attīstīti, fiziskā aktivitāte palīdz viņiem atbrīvoties no dienas laikā uzkrātā stresa, gūt pozitīvas emocijas un pārslēgt savu uzmanību no skolas nodarbībām, tādā veidā ļaujot smadzenēm atpūsties. Ja bērns nenodarbojas ar sportu, tad viņam var sākties aptaukošanās, rasties otrās pakāpes diabēts, muskuļu un kaulu vājums, paaugstināties asinsspiediens, holesterīna līmenis asinīs un parādīties ar to saistītās saslimšanas. Kā arī nepietiekama fiziska aktivitāte ir viens no faktoriem, kas izraisa sirds un sirds asinsvadu saslimšanas.
„Ir vecāki, kuri uzskata, ka bērnam ir jākoncentrējas mācībām, netērējot laiku treniņiem, tomēr pētījumi rāda, ka bērniem, kuri ir fiziski neaktīvi, ir grūtāk koncentrēties un mācīties. Ideāli, ja bērni un vecāki daļu aktīvo nodarbību veic kopā – tas nostiprina viņu emocionālo saikni un pozitīvi ietekmē bērna garīgo veselību,” piebilst L. Smane.
Ārsti norāda – lai mazajiem daudz spēka atpūtai un laba veselība, pavasaris ir īstais laiks imunitātes stiprināšanai. Mazo ekspertu skolas (www.mazoekspertuskola.lv) pediatre Anna Birka iesaka vairākus padomus, kas palīdzēs pienācīgi sagatavoties vasaras izklaidēm.
IMUNITĀTEI UN VESELĪBAI
DZĪVESPRIEKAM UN SPĒKAM
DROŠĪBAI UN SIRDSMIERAM
Par Mazo ekspertu skolu
Mazo ekspertu skola www.mazoekspertuskola.lv ir Latvijas vecākiem domāts unikāls tiešsaistes resurss, kur atrodami praktiski materiāli pirmsskolas vecuma bērnu galveno prasmju attīstīšanai ar mērķi audzināt patstāvīgus, loģiski domājošus un neatkarīgus bērnus. Interneta platforma tika atklāta 2014. gada maijā. Pieejamie materiāli galvenokārt ir krāsojami uzdevumi latviešu valodā. Uzdevumi attīsta bērnu valodu, loģisko domāšanu, emocionālo inteliģenci, uztveri, izpratni par veselīgu dzīvesveidu un uzturu, tāpat tie ir ērts resurss vecākiem ierosmei pavadīt laiku kopā ar 2-6 gadus veciem bērniem.
Vecāku prioritāte nr. 1 vienmēr ir bērna labsajūta un veselība, tomēr tiklīdz sākas pirmās salnas un termometra stabiņš nokāpj līdz nullei, mammas un tēti mēdz ieslīgt galējībās. Bērni nereti tiek turēti pārkurinātās telpās vai tiek pārtuntuļoti, lai gan rudens ir īstais laiks imunitātes stiprināšanai un izklaidēm svaigā gaisā.
Mazo ekspertu skolas (www.mazoekspertuskola.lv) pediatre Anna Birka stāsta, kā būtu pareizāk rīkoties, lai bērns rudenī ir vesels un ņiprs.
Vesels bērns vecākiem nozīmē mazāk stresa un uztraukumu, tāpēc ar vairāk padomiem iepazīsties www.mazoekspertuskola.lv.
Jau septiņpadsmito reizi Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē šovasar no 10. līdz 13. augustam notiks mūzikas festivāls “Summertime – aicina Inese Galante. Šī reize būs īpaša – festivāls notiks pēdējoreiz, piedāvājot augstvērtīgu klasiskās mūzikas un džeza baudījumu, Metropolitēna operas un Brodvejas skatuves mākslinieku sniegumu. Četru dienu garumā uz Dzintaru koncertzāles skatuves uzstāsies spoži mākslinieki – atklāšanas koncertā klausītājus priecēs virtuozi latviešu pianisti, Ineses Galantes vakarā uz skatuves kāps pasaules lielāko opernamu solisti, kā arī jaunie un talantīgie Latvijas mūziķi. Itālijas garu festivālā ieviesīs Rafaels Gvalaci, par emocijām bagātu koncertu parūpēsies Balkānu ritmu karalis Shantel, savukārt ar monoizrādi, kas veltīta Marlēnai Dītrihai, festivāla Galā koncertā uzstāsies slavenā aktrise un dziedātāja, Brodvejas zvaigzne Ūte Lempere, noslēdzot stāstu par “Summertime – aicina Inese Galante”.
“Jau septiņpadsmit gadus festivālam “Summertime – aicina Inese Galante” pieder mana sirds un dvēsele, un tieši tāpēc šovasar mēs Dzintaru koncertzālē sarīkosim īstus svētkus klausītājiem – koncertus, kuros uzstāsies augstākās raudzes pasaulslaveni mākslinieki no La Scala, Metroplitēna operas, Sanremo festivāla un Brodvejas, kā arī mūsu jaunie talanti, kas jau paspējuši pārsteigt visu pasauli. Esmu gandarīta, ka festivāls šo gadu gaitā ir kļuvis par vienu no krāšņākajiem mūzikas pasākumiem Latvijā un kultūras vizītkarti Jūrmalai. Taču septiņpadsmit gadi ir ilgs laiks. Es augstu novērtēju savas meitas Diānas neatsveramo ieguldījumu festivāla organizēšanā, viņas uzlikto augsto latiņu un gaumes izjūtu. Bez Diānas festivālā “Summertime – aicina Inese Galante” nebūtu tik daudz krāsu un emociju. Bet Diāna vēlas pievērsties jaunām idejām, iespējām un projektiem, tāpēc mēs esam nolēmušas, ka šogad augustā festivāls notiks pēdējo reizi, “ teic festivāla mūza un patronese, operdziedātāja, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere Inese Galante. Viņa arī uzsver – pati turpinās dziedātājas karjeru, kā arī īpaši pievērsīsies savam misijas darbam, jauno izpildītāju konkursa “Ineses Galantes talanti” rīkošanai. Ineses Galantes fonds arī turpinās rīkot augstvērtīgus mūzikas pasākumus ar starptautisku zvaigžņu piedalīšanos.
“Kad mamma man uzticēja rīkot viņai tik dārgo festivālu “Summertime – aicina Inese Galante”, sākumā piekritu vien uz gadu un priecājos, ka varēšu izmantot savu starptautisko pieredzi, iedzīvinot festivālā jaunas tradīcijas un nostiprinot to Eiropas līmenī. Man tas bija aizraujošs piedzīvojums, un vienpadsmit gadi paskrēja nemanot. Bet ir laiks doties tālāk, meklēt jaunus izaicinājumus un formātus. Esmu pateicīga festivālam un visiem cilvēkiem, ar ko gadu gaitā esmu strādājusi – jūs man palīdzējāt augt šajā jomā, mācīties un paveikt lielas lietas. Pateicoties es arī no jauna iepazinu Latviju, jo no šejienes aizbraucu bērnībā. Atgriezos jau pieaugusi, lai palīdzētu mammai ar “Summertime – aicina Inese Galante”, šeit piedzima mans dēls, un tagad par savām mājām uzskatu ne tikai Diseldorfu, arī Rīgu un Jūrmalu. Latvija man ir devusi iespēju satikt ļoti daudz brīnišķīgu cilvēku un gūt fantastiskas emocijas. Tāpēc šovasar mans galvenais uzdevums būs sarīkot īstus svētkus ikvienam festivālā “Summertime – aicina Inese Galante”, lai tā noslēgumā mēs varētu pacelt šampanieša glāzes par jauniem sasniegumiem!” aicina festivāla direktore Diāna Galante.
Festivāla “Summertime – aicina Inese Galante” programmā šovasar iekļauti seši koncerti. Atklāšanas koncertā 10. augustā uzstāsies virtuozi Latvijas pianisti Andrejs Osokins, Reinis Zariņš, Daumants Liepiņš un Aurēlija Šimkus. 11. augustā jestru ballīti iegriezīs Balkānu ritmu karalis Shantel. 12. augustā klausītājus pulcēs Ineses Galantes vakars “Viva amore!”, kurā līdz ar dīvu uz skatuves kāps Metropolitēna operas un Milānas La Scala solists, ukraiņu bass Aleksandrs Cimbaļjuks, Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) solists Artjoms Safronovs, pie klavierēm austriete Grēta Erhartere – Sargsjana, uzstāsies arī jaunie mākslinieki. 12. augusta vakarā – arī Sanremo konkursa vairākkārtējs laureāts, Itālijas Eirovīzijas zvaigzne Rafaels Gvalaci. 13. augustā koncertā “Jaunie un spožie” uzstāsies saksofoniste Ilva Ešenvalde, LNOB soliste Inna Kločko un vijolnieks Andrejs Jegorovs. Savukārt festivāls noslēgsies 13. augusta vakarā ar Ūtes Lemperes monoizrādi “Tikšanās ar Marlēnu”, kas tapusi pēc aktrises trīs stundu garas telefona sarunas ar leģendāro Holivudas zvaigzni Marlēnu Dītrihu.
Biļetes uz festivālu pieejamas “Biļešu paradīzē”. Festivālu atbalsta: Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība, Anders Walls Stiftelse, zvērinātu advokātu birojs “Klotiņi un Serģis”, Maserati Rīga, Lavazza, Semarah Hotels, tipogrāfija Eveko, A/S Antalis, SIA “TRIDENS”. Informatīvie atbalstītāji: izdevniecība “Rīgas viļņi”, TVNET, RE:TV, L’Officiel, Ljublju, Radio SWH, Radio MIX FM.
Ja jūsu tuvumā ir kāds, kuram sava auto, sava braukšanas stila un prasmju meklējumos nepietiek ar interneta informatīvo pārbagātību, kāds, kurš vēl saglabājis ticību uz papīra drukāta vārda lielākam svaram, labas bildes pustoņu bagātībai – te ir iespēja viņu iepriecināt ar Vecā gada atvadu dāvaniņu. Ikgadējais žurnāls „Latvijas Gada auto 2018” vēl ir nopērkams.
Šis savdabīgais pirms četriem gadiem konkursa organizatora Māra Ozoliņa aizsāktais izdevums krasi atšķiras no tradicionālajiem auto preses izdevumiem. Tas nav auto katalogs (lai gan lakonisku nepieciešamo tehniski ekonomisko informāciju par 20 auto jaunumiem tur atradīsiet). Tur nav garu profesionālu žurnālistu rakstu par šiem auto. Ir īsi dažādu žūrijas biedru viedokļi par tiem. Bieži krasi atšķirīgi. Bieži visai skarbi kritiski (jo to autori ir no auto tirgotāju reklāmas un mārketinga neatkarīgi). Un, šķiet, tieši tāpēc katra personīgā viedokļa veidošanā noderīgi.
Galerija
Šis nav tikai auto tehnikas žurnāls vien. Vairāk nekā puse lappušu šeit veltīta satiksmes drošībai, auto dizainam un pat nākotnes kustības filozofijai. Un atkal jāsaka – skata punkti nav parasti. Nav didaktiski. Nav „policejiski”. Jo arī šeit autoru loks neparasts. Līdzās konkursa žūrijas priekšsēdētājam, auto žurnālistam Atim Jansonam, kurš par šīm lietām raksta jau daudzus gadus, te atradīsiet, piemēram, ceļu satiksmes negadījumu tieslietu eksperta Oskara Irbīša vai arhitekta (darba vides ergonomikas speciālista) Jāņa Mežuļa viedokļus.
Oskars Irbītis: „Es tomēr ceru, ka cilvēkam tomēr tiks atstāta arī kāda brīvības daļā un prieks – vismaz man auto vadīšana sagādā prieku. Raugoties uz jaunāko auto klāstu ir visai maz automobiļu, kas spēj sagādāt patiesu prieku no to vadīšanas. Jaunie auto ir droši un ērti, bet pārlieku komplicēti un kontrolējoši, kas tomēr laupa patieso autovadīšanas prieku. Reti kurš auto ir patiesi dinamisks un ar izcilām tehniskajām īpašībām. No tiem auto, ar kuriem man ir iznācis izbraukt pēdējā gada laikā, varu izcelt vienu – Alfa Romeo Stelvio.”
Jānis Mežulis: „“Nu sanāca iekāpt pirmajā žigulī… Pavisam nesen. Ārprāts. Stūre milzīga un tieviņa, tā iespiežas vēderā un ar zemo beņķi liekas, ka sēdi uz poda. Kā ar tādu auto var vispār pārvietoties ilgāk par piecām minūtēm? Sešdesmito gadu ergonomika un mūsdienu izpratne par šo lietu ir divas atšķirīgas lietas. Tagad čīkstam jau, ja dzērienu turētāji nav pietiekamā XXL izmērā. Un stūre regulējas tikai vienā virzienā. Esam izlaidušies. Jā un nē. Nē, tāpēc, ka viss, ko šodien lietojam ir iepriekšējo paaudžu darba un pūļu rezultāts. Tas ir labākais, kas ar mums var notikt. Tāpēc atceramies, kas ir labs dizains un, ja tāda iespēja ir – vienkārši to baudām.”
Tie ir tikai daži citāti ieskatam žurnālā, kurš tirdzniecības vietās būs atrodams tikai līdz 2019. gada 8. janvārim.
Žurnālā “Latvijas Gada auto 2018” lasāmi apskati un viedokļi par 20 automobiļiem: “Alfa Romeo Stelvio”, “Audi Q5”, “BMW 5. sērija”, “Citroen C3”, “Ford Fiesta”, “Honda Civic”, “Hyundai i30”, “Jeep Compass”, “KIA Stonic”, “Land Rover Discovery”, “Mazda CX-5”, “Nissan Micra”, “Nissan Qashqai”, “Peugeot 308”, “Peugeot 5008”, “Renault Koleos”, “Škoda Karoq”, “Volkswagen Arteon”, “Volkswagen Golf” un “Volvo XC60”.
Jaunais žurnāls – katalogs “Latvijas Gada auto 2018” ir 104 lappušu biezs un nopērkams visā Latvijā preses tirdzniecības vietās: Narvesen, Rimi, Maxima un Latvijas pastā.
Autors: Latvijas Gada auto
04.01.2019.
Ikvienam no mums sagādā prieku apmeklēt Latvijas skaistās pilis, muižas un dabas takas. Diemžēl vēl pirms 10 gadiem liela daļa no šiem objektiem nebija pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Eksperti atzinīgi vērtē, ka pēdējo gadu laikā Latvijas kultūrvides pieejamībā redzami krasi uzlabojumi. To pierāda arī projekta “Atrastā Latvija” šajā vasarā veiktie vides pieejamības novērtējumi. Lielā mērā šo attīstību veicina valsts un pašvaldību ieguldījums, tostarp piesaistītie Eiropas Savienības fondu līdzekļi, kā arī pašu objektu apsaimniekotāju iniciatīva.
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO politikas koordinatore un vides pieejamības eksperte Iveta Neimane atzīmē, ka pirms vairākiem gadiem Latvijā jau veikts tūrisma objektu izvērtējums, bet situācija bijusi daudz skumjāka: “Toreiz mums bija samērā grūti, jo lielākā daļa kultūrvēsturisko objektu cilvēkiem ar kustību traucējumiem bija nepieejami. Viens no iemesliem, kuru bieži dzirdējām no objektu pārstāvjiem – pieejamība nevar tikt nodrošināta, jo objekti ir senlaicīgi un nav iespējas veikt nepieciešamās izmaiņas. Tādēļ šoreiz mūs ļoti patīkami pārsteidza apsekotie objekti, starp kuriem bija arī vecas pilis, drupas, muižas – vietas, kuras pirms tam izmaiņām atmeta ar roku. Tagad daudzos no šiem objektiem ir izveidoti ļoti interesanti pieejamības risinājumi un objektu pārstāvji domā ne tikai par citu papildēku pielāgošanu, bet arī par telpu pielāgošanu cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem.”
Kultūras nozares vides pieejamības novērtēšanā šogad aktīvi iesaistījusies Kultūras ministrija. Kopš 2017. gada ar ministrijas piesaistīto Eiropas Savienības fondu finansējumu Latvijā ir atjaunoti dažādi kultūras mantojuma un dabas objekti, 2021. gadā informācija par tiem apkopota tīmekļvietnē “Atrastā Latvija”. Šogad projekta ietvaros tika izziņoti teju 40 objekti, kas ir pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tajā skaitā tiem, kuri izmanto ratiņkrēslu. Kultūras ministrija atzīmē, ka šis novērtējums veikts ne tikai, lai informētu sabiedrību par vides pieejamības jautājumiem, bet arī mudinātu objektu attīstītājus pastiprināti pievērst uzmanību vides pieejamībai: “Viens no galvenajiem šī gada informatīvo aktivitāšu uzsvariem ir izcelt objektus Latvijas reģionos, kas parūpējušies par vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem – gan tos, kas restaurēti, gan tos, kas būvēti no jauna. Mūsu mērķis ir ne tikai pastāstīt, kur doties nedēļas nogalēs, bet arī veicināt citu kultūrvietu veidotāju izpratni par vides pieejamību, mudinot tos veikt nepieciešamos uzlabojumus,” saka Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.
Eksperti uzsver, ka katras vietas pieejamības un uzlabošanas iespējas jāvērtē ne tikai pēc būvnormatīviem, bet arī pēc konkrētās vietas iespējām. Būvnormatīvus vieglāk ievērot jaunu būvju vai pilnīgu pārbūvju veikšanas gadījumos, tomēr vēsturisko ēku renovācijas procesos tas ne vienmēr ir iespējams. Cik kvadrātmetriem jābūt atvēlētiem tualetei vai kādā slīpumā ir jābūt uzbrauktuvei, bieži vien atkarīgs no vēsturiskās ēkas sākotnējiem parametriem. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka ēkas apsaimniekotājiem būtu jāizvairās no jebkādu izmaiņu ieviešanas. “Nereti ēku apsaimniekotāji izlemj, ka nekādus uzlabojumus neveiks, jo nesanāk pilnībā ievērot būvnormatīvus. Taču tā ir tendence, kurai nevajadzētu ļaut attīstīties, jo arī senākās ēkas ir ārkārtīgi interesantas cilvēkiem ar kustību traucējumiem,” skaidro Iveta Neimane. Eksperte arī atzīmē, ka ne vienmēr visos objektos būs iespējams nodrošināt pieejamību cilvēkiem ar smagiem kustību traucējumiem. It īpaši tiem, kas pārvietojas ratiņkrēslā. To nosaka objektu specifika, jo, piemēram, pils tornī izbūvēt pacēlāju ir praktiski neiespējami. Tomēr, šobrīd Latvijā, gan projektā “Atrastā Latvija”, gan ārpus tā, pieejami ārkārtīgi daudz skaisti un interesanti objekti, kas ir apskates vērti.
Viens no pozitīvajiem piemēriem ir “Atrastā Latvija” ietvaros nesen atklātā Gāliņciema bibliotēka. Bibliotēkā īpaši padomāts, lai ikviens tajā organizēts pasākums ir pieejams cilvēkiem ar kustību traucējumiem. “Plānojot bibliotēkas telpas, tika domāts ne tikai par ērtu piekļūšanu un ieeju, bet arī par to, lai cilvēki ar kustību traucējumiem brīvi varētu pārvietoties starp grāmatu plauktiem, lasītavu vai citām zonām. Iekšējā apdare un interjers iekārtots tā, lai cilvēki ar redzes traucējumiem spētu labāk orientēties telpā – mēbeles ir baltas, grīda tumša, savukārt sienas brūnā krāsā. Tas mums bija ārkārtīgi svarīgi, jo reorganizācijas rezultātā šī gada 1. jūlija bibliotēkas krājumā ir integrēts Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Ventspils filiālbiliotēkas krājums. Bibliotēkā īpaši padomāts par akustiku. Sienas akustisko paneļu risinājumi mazina atbalsi, pieejami pārvietojami akustiskie paneļi, lai cilvēki ar dzirdes traucējumiem var norobežoties no citiem apmeklētājiem gan fiziski, gan skaņas ziņā. Bibliotēkā ir arī akustiskā kabīne, kura slāpē apkārtējos trokšņus,” skaidro Gāliņciema bibliotēkas vadītāja Krista Karabeško.
Projekta “Atrastā Latvija” ekspertu novērtējumi tiks nodoti objektu pārvaldniekiem, mudinot tos ieviest ieteikumus un vēl vairāk padomāt par vides pieejamības aspektu nodrošināšanu. Tajā skaitā – fokusējoties uz cilvēkiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem. “Jebkurai kultūrvietai ir jādomā tieši par piekļūstamību. Ja pieejamību šobrīd definē būvniecības normatīvais regulējums, tad piekļūstamība apzīmē iespēju jebkuram saņemt pakalpojumus, iegūt informāciju arī alternatīvos veidos, ja funkcionālu traucējumu dēļ to nevar saņemt pamata formātā. Mēs esam uz pareizā ceļa, ko apliecina “Atrastā Latvija” pozitīvais objektu novērtējums un turpināsim strādāt, lai kopā ar projektu īstenotājiem situāciju uzlabotu vēl vairāk,” atzīmē Dace Vizule.
Visi “Atrastā Latvija” objekti sarindoti septiņos kultūras un dabas mantojuma ceļos – tūrisma maršrutos, kas caur pagātni palīdz ceļotājam ieraudzīt Latvijas šodienu: Baltijas ceļā, Brīvības ceļā, Gaismas ceļā, Daugavas ceļā, Jēkaba ceļā, Līvu ceļā un Māras ceļā. Katrā no šiem ceļiem pieejamas vairākas apskates vietas cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Pie katra no objektiem, kuru vides pieejamības eksperti atzinuši par atbilstošu cilvēkiem ar kustību traucējumiem, pievienots arī apraksts ar konkrētās vietas pieejamības specifiku. Informācija par objektiem atrodama aktivitātes “Atrastā Latvija” tīmekļvietnē “https://www.atrastalatvija.lv/par-kampanu/”.
“Atrastā Latvija” objektos atjaunošanas un būvniecības darbi īstenoti kopš 2017. gada četrās kārtās, sakārtojot vairāk nekā 60 kultūras un dabas mantojuma objektus 40 Latvijas pašvaldībās, kā arī veidojot un attīstot tajos jaunus kultūras un tūrisma pakalpojumus. Atsevišķos objektos darbi vēl turpinās, un tie tiks pilnībā pabeigti 2023. gada nogalē. No kopumā ieguldītajiem 120 888 186,97 eiro, 68 359 170,24 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi, 52 103 171,47 eiro ir valsts un pašvaldību, bet 425 845,26 eiro ir privātie ieguldījumi. KM piesaistītajam finansējumam varēja pieteikties pašvaldības no visas Latvijas, piesaistot projektu partnerus. Dalībnieku izvēle notika, izvērtējot ieceru starptautisko un nacionālo nozīmību, kā arī sasaisti ar pašvaldību attīstības stratēģijām.
Kultūras ministrija administrē Eiropas Savienības fondu līdzekļu Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Vides aizsardzības resursu izmantošanas efektivitāte” 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī ar to saistītos pakalpojumus” 1. un 2. kārtā veiktos ERAF ieguldījumus Latvijas reģionos esošā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsargāšanā un attīstībā.
Lai gan vairākus mēnešus Latvijā Covid-19 izplatība un situācija kopumā bija mierīga, patlaban, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvijā tiek novērots vislielākais saslimstības pieaugums, preses konferencē paziņoja Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Divās nedēļās tā pieaugusi par 172%, kamēr citviet Eiropā pieaugums ir aptuveni 14%, skaidroja SPKC eksperts, piebilstot, ka Covid-19 atkārtoti pierādījis, ka ļoti īsā laikā var izplatīties zibenīgi un diezgan plaši. “Tas ir zināms signāls, ka vajadzētu rīkoties,” sacīja epidemiologs.
Pēc viņa paustā, joprojām divi svarīgākie pasākumi ir distancēšanās un dezinfekcija.
Par situācijas pasliktināšanos liecinot arī pozitīvo testu īpatsvara pieaugums, kas pēdējās divās nedēļās ir būtiski pieaudzis. Lai gan kritiskais līmenis – 3% – vēl nav pārsniegts, ir novērojama tendence, skaidroja Perevoščikovs.
Covid-19 var izplatīties divas dienas pirms simptomu parādīšanās. Turklāt pirmajās infekcijas dienās simptomi ir teju tādi paši kā pie parastas saaukstēšanās, tomēr pacienti ir jau infekciozi. Svarīgākais nosacījums ir divu metru distances ieturēšana kā arī komunikācijas ilgums.
Lai gan ierasti šo kontaktu var kontrolēt, sabiedriskajā transportā šī kontroles iespēja tiek ierobežota, jo pastāv noteikti reisu laiki, kurus nereti, saskaroties ar pārpildītiem transportlīdzekļiem, pasažieri nevar izlaist. Vienlaikus sabiedriskajā transportā ir ierobežotas iespējas nodrošināt papildu vietas priekš distancēšanās, kā arī telpu vēdināšanu.
Šis saslimstības pieaugums skaidrojams ar vairākiem lieliem uzliesmojumiem, kas atklāti darba kolektīvos, atklāja epidemiologs. Vienlaikus uzliesmojumi atklāti arī hokeja komandās un izglītības iestādēs, kur atklātie gadījumi nav noveduši pie lieliem uzliesmojumiem.
Maska dod papildu efektu arī tiem, kuri nav inficējušies, tomēr vislielākais efekts aizsargmaskai ir inficētas personas citu inficēšanas varbūtības mazināšana.
SPKC joprojām turpina strādāt ar šodienas gadījumiem. Tomēr attiecībā uz pagājušo nedēļu, Perevoščikovs atklāja, ka 86% gadījumu ir jau zināmi inficēšanās avoti.
Joprojām lielākā daļa no visiem Covid-19 gadījumiem ir izsekojami, bet, lai izsekojamība būtu labāka nekā līdz šim, epidemiologs iesaka lejupielādēt lietotni “Apturi Covid”, kas palīdz atrast kontaktpersonas, ja gadījumā personai tiek atklāta inficēšanās ar Covid-19. Līdz šim šo aplikāciju ir lejupielādējuši aptuveni 150 000 iedzīvotāji.
Katru nedēļu aptuveni no 20 līdz 30 atklātie Covid-19 gadījumi ir saistīti ar atgriešanos no ārzemēm. Kā atzīmēja SPKC eksperts – šis faktors joprojām tiek novērots.
Vaicāts, kāpēc uz bērniem netiks attiecināta sejas aizsegu lietošanas prasība, Perevoščikovs citu starpā minēja, ka tikai ārkārtīgi reti tiek konstatēts, ka bērni ir inficējuši kādu sabiedriskā vietā. Turklāt viņi nav galvenie infekcijas izplatības iemesls.
Kā vēstīts, no 7.oktobra mutes un deguna aizsegu lietošana sabiedriskajā transportā būs obligāta, pirmdien lēma valdība.
Noteikti gan divi izņēmumi. Ņemot vērā, ka maziem bērniem nav iemaņu pareizai sejas maskas lietošanai, kā arī to, ka bērnu vidū Covid-19 izplatībai ir mazāk risku, aizsegu varēs nelietot bērni līdz 13 gadu vecumam
Tāpat arī, ja pasažierim ir acīmredzami kustību traucējumi vai psihiskās veselības traucējumi, kuru rezultātā personai trūkst spēju vai iemaņu mutes un deguna aizsega lietošanai, tā lietošana nav jāpieprasa un personai ir jāļauj uzturēties transporta līdzeklī, skaidro Veselības ministrijā.
Mutes un deguna aizsegu lietošana attiecas arī uz skolu autobusiem, kas tiek pielīdzināti sabiedriskajam transportam. Šis drošības pasākums patlaban noteikts uz vienu mēnesi – līdz 6.novembrim.
Īsi pirms jaunā mācību gada sākuma, no 15. līdz 18. augustam, Latvijas vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” radītais bērnu interešu izglītības centrs „Bērnu universitāte” aicina sākumskolas vecuma bērnus piedalīties radošās un izglītojošās dienas nodarbībās. Nodarbības notiek pašā Rīgas centrā – Brīvības ielā 40 (mājas pagalms).
“Bērnu universitātes” augusta nodarbībās akcentētas dažādas profesijas, kas šobrīd un nākotnē būs aktuālas darba tirgū. Profesiju tematikas ietvaros norisināsies “Swedbank naudas studija bērniem”, kur skolēni iejutīsies uzņēmēju un dažādu profesijas pārstāvju lomās, kā arī izpratīs autortiesību pamatus un kopīgi sacerēs dziesmu. Vairākas nodarbības veltītas arī tēmai “spiegi”. Bērni dosies pie Rīgas pašvaldības policijas izzināt viņu ikdienas darbu, spiegošanas norisi, iepazīs autotransportu un tehnisko aprīkojumu Lucavsalā, kā arī pētīs pirktu nospiedumus “Dabas pētnieku studijās”.
Nodarbības notiks četras dienas, to laikā skolēni uzzinās arī, ko dara fizioterapeits, programmētājs; “Mākslas studijās” bērni iepazīs interjera dizainera, arhitekta un fotogrāfa profesiju, savukārt praktiskajā daļā veidos reklāmas dizainu.
Vieta: nodarbības notiek Latvijas vecāku organizācijas „Mammamuntetiem.lv” un „Bērnu universitātes” telpās Rīgā, Brīvības ielā 40 (mājas pagalmā).
Pieteikšanās: pieteikties nodarbībām var gan „Bērnu universitātes” mājaslapā „www.bernuuniversitate.lv”, gan rakstot uz e-pasta adresi: signe@mammam.lv vai zvanot – tālr. 29343177. Plašāku informāciju par nodarbībām meklē – www.bernuuniversitate.lv.
Par „Bērnu universitāti”:
„Bērnu universitāte” ir Latvijas vecāku organizācijas „Mammamuntetiem.lv” radīts bērnu interešu izglītības centrs, kas vērsts uz individuālo talantu attīstīšanu un skolēnu priekšstatu un izpratnes veidošanu šobrīd un nākotnē aktuālajās profesijās/jomās. „Bērnu universitāte” ikvienam ir pieejama bez maksas Rīgā, Brīvības ielā 40.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā saslimšana ar Covid-19 atklāta vienam cilvēkam, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī veikti kopumā 1982 Covid-19 testi, kas gan ir par 1252 testiem mazāk nekā dienu iepriekš.
Līdz šim Latvijā kopā veikti 63 102 izmeklējumi, saslimušas 871 personas un 348 izveseļojušās, bet 16 mirušas.
Pēdējās diennakts laikā neviens Covid-19 slimnieks slimnīcā nav ievietots. Kopā stacionāros ārstējas 34 pacienti – 32 ar vidēji smagu, bet divi ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra līdz šim izrakstīti 96 pacienti.
Kā vēstīts, nākamnedēļ valdība plāno sākt pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus.
Ja šajās brīvdienās samazināsies jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits, valdība varētu diskutēt par “2×2” principa mīkstināšanu, ceturtdien preses konferencē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
“2×2” princips paredz, ka Covid-19 ierobežošanai kopā var pulcēties līdz divi cilvēki, turklāt cilvēkiem publiskajā telpā jāievēro vismaz divu metru distance.
Nākamnedēļ, vērtējot ieviesto ierobežojumu mīkstināšanu, valdība ņems vērā datus par Covid-19 izplatību brīvdienu laikā, tādējādi, novērojot pieaugumu jaunatklāto gadījumu skaitā, ierobežojumi paliks, sacīja ministre.
Trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Viņķele sacīja, ka Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti rudenī prognozē Covid-19 otro vilni, vienlaikus ar gripas sezonu. “Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku,” sacīja Viņķele.
Arī Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis norādījis – ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas daļas zinātnieku paustā varētu būt vēl grūtāka, tāpēc nepieciešami nevis īstermiņa, bet ilgtermiņa risinājumi Covid-19 ierobežošanai.
Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed
Autors: nozare.lv
02.05.2020.
Pēdējās diennakts laikā, veicot kopumā 662 testus, neviens no tiem nav bijis pozitīvs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Aizvadītajā diennaktī mirusi viena persona vecuma grupā no 85 līdz 90 gadiem un ar vairākām hroniskām saslimšanām. Līdz šim kopumā miruši 26 Covid-19 pacienti.
Kopš Covid-19 parādīšanās Latvijā veikti kopumā 118 322 izmeklējumi, no kuriem 1088 bijuši pozitīvi.
Vadoties pēc 5.jūnija datiem, no Covid-19 patlaban ir izveseļojies 781 inficētais.
Tikmēr Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionētu jeb slimnīcā ievietotu Covid-19 pacientu. Kopumā stacionāros ārstējas 11 pacienti, no kuriem seši ir ar vidēji smagu, bet pieci ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 166 pacienti.
Autors: nozare.lv
08.06.2020.
Pēdējās diennakts laikā jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 apstiprināta vēl sešiem cilvēkiem, paziņoja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Līdz ar to kopumā Covid-19 līdz šim apstiprināts 16 cilvēkiem. Kā informē SPKC, pēdējās diennakts laikā Latvijā veikts 41 laboratoriskais izmeklējums uz “Covid-19”, bet kopumā līdz šim izmeklētas jau 332 personas.
Tikmēr visā pasaulē Covid-19 gadījumu skaits 114 valstīs sasniedzis 118 000, un no šīs slimības miris 4291 cilvēks, liecina Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati.
PVO ģenerāldirektors Tedross Adhanoms Gebreiesuss 11.martā paziņoja, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.
Ņemot vērā minēto, Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien plkst.14 atkal ir sasaucis Krīzes vadības padomes (KVP) sēdi, aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs.
Autors: nozare.lv
12.03.2020.
Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid–19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 17 cilvēkiem, līdz ar to kopumā ar to valstī saslimuši 197 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Iepriekšējā diennaktī veikti 692 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid–19, savukārt līdz šim Latvijā kopā veikti 6806 izmeklējumi personām ar aizdomām par Covid–19.
Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid–19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
https://infogram.com/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?live
Iepriekšējā diennaktī veikti 692 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, infekcija apstiprināta 17 cilvēkam. Līdz šim Latvijā kopā veikti 6806 izmeklējumi pesonām ar aizdomām par Covid-19, apstiptināti 197 saslimšanas gadījumi ar COVID-19.
— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) March 24, 2020
❗️ATCERIES❗️
Vīrusu izraisītas infekcijas ar antibiotikām neārstē! pic.twitter.com/8BF1JMXf6C— SPKC.gov.lv (@SPKCentrs) March 23, 2020
Autors: nozare.lv
24.03.2020.
Pēdējās diennakts laikā Covid-19 testi veikti 3075 iedzīvotājiem un atklāti deviņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Līdz šim Latvijā kopā veikti 57 886 izmeklējumi, ar Covid-19 saslimušas 858 personas un 348 izveseļojušās, bet 15 mirušas.
Pēdējās diennakts laikā stacionēti trīs Covid-19 pacienti, bet stacionāros kopumā ārstējas 42 slimnieki, no tiem 39 pacienti ar vidēji smagu un trīs – ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra līdz šim izrakstīti 88 pacienti.
Kā vēstīts, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) sacīja, ka Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šī gada rudenī, vienlaikus ar gripas sezonu.
“Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku,” sacīja Viņķele.
Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona, kas nozīmētu, ka būs jāierobežo divu infekciozu slimību izplatība.
Arī Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis norādījis – ja vasarā varētu būt vērojama situācijas uzlabošanās, tad nākamā ziema pēc lielas daļas zinātnieku paustā varētu būt vēl grūtāka, tāpēc nepieciešami nevis īstermiņa, bet ilgtermiņa risinājumi Covid-19 ierobežošanai.
Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed
30.04.2020.
Pēdējās diennakts laikā Covid-19 testi veikti 2380 iedzīvotājiem un atklāti 18 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Līdz šim Latvijā kopumā veikts 51 561 izmeklējums, un 836 no tiem bijuši pozitīvi. Savukārt no visiem 836 saslimšanas gadījumiem 267 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 13 – miruši.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēti četri Covid-19 pacienti, kamēr kopumā stacionāros ārstējas 45 ar jauno koronavīrusu sasirgušie – 41 pacients ar vidēji smagu, bet četri pacienti ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 80 pacienti.
Jau ziņots, ka Latvija Covid-19 testēšanā pret iedzīvotāju skaitu 35 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū ierindojas OECD vidējos rādītājos, apsteidzot 13 valstis, liecina organizācijas publiskotais pētījums.
Minētais pētījums liecina, ka Latvija testē vidēji 15,3 iedzīvotājus uz 1000. Šāds testēšanas apjoms pavisam nedaudz apsteidz 35 OECD valstu vidējo apmēru – 15,2 testētie uz 1000 iedzīvotājiem.
Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed
Autors: nozare.lv
28.04.2020.
Es šeit esmu jauniņā un šis ir mans pirmais bloga ieraksts. Šo nedēļas nogali pavadīju pie māsīcas, ar viņas vācu draudzeni kas te pavadīs veselu gadu lai iemācītos latviešu valodu. Mēs aizbraucām uz Rīgas svetkiem, dzērām plūmju kokteiļus un skatījāmies trakos pilotus. Mājās, pēc tam, riktīgi pieēdāmies, pēc tam arī paēdām vēl Lido, un aizbraucām uz KSuns noskatīties The Runaways (super filma, iesaku!). Mana kamera ir pilna ar šīs nedēļas nogales bildēm bet šeit var pievienot tikai vienu, diemžēl. 😀 Es esmu tā pa kreisi, un pa labi ir vācu meitene Nele. 🙂
Rudens ir viens satriecoši burvīgs laiks, kad iegūt jaunas, skaistas bildes, ko izmantot ģimenes albuma veidošanai vai sociālo tīklu papildināšanai. Un nekas vēl nav nokavēts! Arī Tu vēlies izmantot iespēju un sabildēties Latvijas burvīgajā rudenī, bet trūkst ideju, kā? Varbūt vēlies atzīmēt kādus svētkus, jubileju vai notikumu ar skaistu rudens fotosesiju? Vivus.lv piedāvā apskatīt 10 dažādas, skaistas rudens fotosesiju idejas. Smelies iedvesmu savam piedzīvojumam foto kameras priekšā!
Jautra izklaide kopā ar draudzenēm
Avots: Pinterest.com
Šis ir izcili labs veids, kā Helovīnu noskaņās pavadīt dažas stundas kopā ar Tavām labākajām draudzenēm. Lai arī šādi ķirbju plači populāri lielākoties ir tikai Amerikā, arī Tu vari doties uz kādu lauksaimniecību vai tirgus placi un vienoties par atļauju kā rekvizītus izmantot lielās, oranžās ogas.
Iemūžini bērnību!
Kas gan var būt foršāks par piemīlīgām bildēm ar Tavu mīļo atvasi! Un skaidrs ir viens – mazais būs stāvā sajūsmā par vecāku atļauju bradāt un lēkāt pa peļķēm, pats izvest rudenīgā pastaigā lielo, mīļo suni vai izbaudīt zeltīto rudens lapu laišanos pāri savai galviņai. Turklāt, ņemot vērā to, kā mazie priecājas par iespēju pozēt vecāku telefona kameras acs priekšā, fotosesija viņiem sagādās milzu prieku un lielisku garastāvokli.
Skaistais gaidību laiks
Šķiet, nav nekā skaistāka par sievieti gaidībās – viņa plaukst, zied un staro. Sieviete ir fantastiska un gribētos pat teikt dievišķa radība – viņas spēkos ir laist pasaulē jaunu dzīvību, kas aug no viņas miesām. Šis padara gaidības par īpaši skaistu laiku, un cilvēki ir tendēti skaisto iemūžināt bildēs. Kāpēc gan ne! Tikai, ja izvēlies fotografēties ar ķirbi rokās, raugies, lai tas nav smags, jo grūtniecības laikā smagumus celt nedrīkst.
Tematiski rudens svētkiem
Šajās ideju bildēs tiek apspēlēta Helovīnu tematika, bet, ja šie svētki nav Tavā gaumē, vari izvēlēties arī Lāčplēša dienas vai 18. novembra tematiku un apspēlēt tās dažādos veidos, piemēram, atainojot dažādus skatus no eposa “Lāčplēsis”. Turklāt vēl aizvien populāras ir dūmu sveces fotosesiju efektiem, tikai atceries par drošības pasākumiem!
Izklaide visai ģimenei kopā
Iedomājies, cik feina būtu pastaiga saulainā dienā pa rudenīgu, zelta lapām piebirušu parku kopā ar mīļoto un jūsu abu atvasītēm! Vai varbūt pikniks kā atvadu sveiciens vasarai? Tikai tādā gadījumā atceries par to, ka zeme vairs nav tik silta, lai uz tās droši varētu ilgstoši sēdēt, tādēļ nodrošinies ar spilveniem, kas arī būs lielisks fotosesijas aksesuārs!
Instagram lēdiju must-have
Protams, nedrīkst aizmirst par sava Instagram konta papildināšanu ar simpātiskām un oriģinālām vai gluži otrādi – klasiskām – bildēm, kurās atainots tas, kā Tu jūties šajā skaistajā rudenī!
Romantisks piedzīvojums divatā
Ja vēlies iemūžināt bildinājumu, kopā būšanas gada dienu vai vienkārši iegūt jaunas, skaistas bildes ar mīļoto, izmanto vietējās laivu nomas piedāvātās iespējas, sakuriniet ugunskuru un uzcepiet maršmelovus vai atgriezieties bērnības sajūtās, dzīvojoties pa rudens lapu kaudzi! Protams, vienmēr var arī kopīgi fotogrāfa pavadījumā izvest pastaigāties patversmes suņus vai doties vienkārši pastaigā pa parku, tomēr gribas taču kaut ko unikālu, vai ne?
Elegantas solo bildes
Ja vēlies fotografēties vienatnē, Tev ir jārēķinās tikai ar sevi un fotogrāfu – nekādas nogurušu bērnu šņukstēšanas un nosaluša partnera, kuram apnicis fotografēties, pukošanās. Solo fotosesija ir lielisks veids, kā tikt pie oriģinālām, skaistām profila bildēm vai, ja apsver domu par foto modeles karjeru, portfolio izveidei.
Tava mazuļa pirmās bildes
Vai arī Tu bieži vien noskaties uz internetā redzamajām zīdaiņu un bebīšu bildēm, kur viņi ir ietuntuļoti pūkainās segās, ieguldīti groziņos vai redzami saģērbti kā mazi supervaroņi un nodomā “cik piemīlīgi un forši izskatās, un cik jaukas bildes”? Ja Tavu ģimeni nesen papildinājis mazulis, Tev ir visas iespējas sarīkot viņam skaistu, rudenīgu fotosesiju! Tikai atceries, ka ne vienmēr šis darbiņš būs tik viegli paveicams, kā šķiet. Uzmeklē internetā mazuļu fotosesiju aizkadrus – būs, par ko pasmieties, un zināsi, kam sagatavoties!
Īstai drosminiecei – rudens erotiskās noskaņās
Ja vēlies sarūpēt sev bildes, kurās redzams Tavs pievilcīgais ķermenis, lai vēlāk, vecumdienās varētu ar smaidu atskatīties uz to, kādā piedzīvojumā Tu biji metusies un cik skaista biji toreiz, vai arī vienkārši gribi sarūpēt savam mīļotajam īpašu pārsteigumu, pie tam esi gana drosmīga, pamēģini erotisko fotosesiju! Tikai noteikti rēķinies ar to, ka rudens ir un paliek rudens – parūpējies par iespējām ātri sasildīties ik pa brīdim fotosesijas laikā un par termosu ar siltu tēju, lai iespējami izvairītos no saaukstēšanās!
Tagad, kad galva pilna idejām, atliek sameklēt fotogrāfu, kura bildes Tev patīk, vienoties par fotosesijas tēmu un, aiziet, piedzīvojumā! Lai top un saglabājas skaistas atmiņas novēl Vivus.lv!
Foto: www.pinterest.com
Nevīžīgi uzspiesta buča uz vaiga, žigls apskāviens pirms kāpšanās ārā no pārpildīta autobusa vai paviršs atvadu sveiciens. Mēs vienmēr domājam un ceram, ka mums tiks dota iespēja vēlreiz atvadīties, vēlreiz atzīties mīlestībā, doties bezmērķīgā pastaigā, pikoties pirmajā sniegā, dejot lietū kā bērnībā, filozofēt par dzīvi pie nesteidzīgas tējas krūzes vai vēlreiz sadoties rokās un apskauties. Taču tad pienāk mirklis, kas apgriež pasauli kājām gaisā un sagrauj visu kam esi ticējis.
Un rīts nekad vairs neuzaust tāds kā agrāk, rudens vakariem piemīt tāda īpaša smeldze un visa pasaule ir ieguvusi citādu garšu un smaržu. Būtībā jau nekas nemainās; cilvēki turpina skriet un dzīties pēc labākas rītdienas, ielas turpina piepildīt dienu kņada, pasaule turpina griezties, bet tev ir šī sajūta, ka viss ir sabrucis un nekad, nekas vairs nebūs tā kā agrāk.
Visgrūtāk ir pieņemt zaudējumu, bet vēl grūtāk ir atrast īstos vārdu, lai mierinātu un palīdzētu – jo tādu vārdu vienkārši nav.
Tā ir dīvaina sajūta, kad pasaule negaidīti apgriežas kājām gaisā sajaucot visu ierasto lietu kārtību un padara tavu dzīvi pavisam citādu. Paliek neatbildēti jautājumi, e-pasti, vēstules, nepacelti telefona zvani un sajūta, ka kaut kas nav paspēts; aprauti teikumi, nepiepildīti sapņi, neizrunāti vārdi un nepiedzīvoti mirkļi…
Mēs nekad nezinām, kura tikšanās var izrādīties pēdējā.
Visi vēl pēdējo reizi tiek aicināti apmeklēt Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņu Doma laukumā, kas darbosies vēl līdz 6. janvārim!
Piektdien plkst. 18.00 uzstāsies grupa MmD (“Mazie meža dīvainīši”), bet sestdien plkst. 14.00 jautru atmosfēru tirdziņā nodrošinās folkloras kopa “Berendejka”, kura nodarbojas ar seno krievu tautas tradīciju un ieražu pētīšanu – tās repertuārā būs gan gadskārtu un ieražu dziesmas, gan arī rotaļas.
Tirdziņā 4. un 5. janvārī no 14.00 līdz 20.00 bērni varēs satikt Ziemassvētku vecīti, kā arī izjāt ar poniju. Darbosies arī karuselis un aplokā varēs apmīļot aitiņas un trušus. Kā visu decembri, arī šajā nedēļas nogalē ikvienam būs iespēja iemēģināt roku piparkūku cepšanā un citās meistarklasēs.
Galerija
Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņa jaunumi mājas lapā: www.vzt.lv
kā arī sociālajos tīklos: www.facebook.com/RigaChristmasMarket, www.instagram.com/ziemassvetku_tirdzins
Vecrīgas Ziemassvetku tirdziņa darba laiks:
Darba dienās: 10.00–20.00
Piektdienās un sestdienās: 10.00–22.00
Svētdienās: 10.00–20.00
Autors: Vecrīgas Ziemassvetku tirdziņš
Keita Midltone iekarojusi vairāku cilvēku sirdis, jo viņa ne tikai ir laipna, bet prot iedvesmot! Keita mēdz izvēlēties ne tikai dārgus apģērbus, bet bieži nēsā auskarus, kuru vērtība ir knapi 10 eiro, citreiz Keita savas kleitas iegādājas veikalā H&M.
Velsas princese ļoti aktīvi pilda savus karaliskos pienākumus, bet katrā vizītē viņa ierodas citā apģērbā. Tapis zināms, ka pēdējo 12 mēnešu laikā, Keita savas apģērbam ir izdevusi 199 tūkstošus eiro. Šadu summu Keita ir sasniegusi pirmoreiz, bet sabiedrībā viņa ir izgājusi arī dažādās ” ne tik dārgās kleitās”, piemēram, no zīmoliem “Zara”, “Hobbs” un “Mango”.
Visdārgāk izmaksāja tērps, ko Keita uzvilka uz filmas “Top Gun: Maverick” filmas pirmizrādi Londonā. Šī apģērba vērtība bija 2200 eiro un rotaslietu cena sasniedza 12 000 eiro!
Video
Pieminot karalienes Elizabetes II došanos mūžībā, Keita sabiedrībā izgājusi dažādos tērpos, kuri, protams, bijuši melnā krāsā. Keita izvēlējās apģērbu no tādiem zīmoliem kā Jenny Packham (tērpa cena ir aptuveni 5000 eiro), Catherine Walker (tērpa cena – 3200 eiro), Emilia Wickstead (tērpa cena – 1600 eiro), Alexander МсQuееn (tērpa cena – 3300 eiro).
Pavisam nesen Viljams un Keita viesojās ASV. Ļoti interesanti, ka tieši ASV vizītēs Keita tērpusies ļoti dārgā apģērbā. Keitas “Alexander McQueen” šokolādes krāsas mētelis ir maksājis 4800 eiro!
Uz “Earthshot” ceremoniju Keita ieradās zaļas krāsas “Solace London” kleitā, kuras cena ir vien 80 eiro. Viņa savu tēlu papildināja ar zīmola “Asprey London” auskariem, kuru vērtība ir aptuveni 11 000 eiro.
Jautājot par mutes dobuma problēmām, 39% Latvijas iedzīvotāju pēdējo 12 mēnešu laikā ir saskārušies ar izteiktu zobakmens veidošanos, 33% pēdējo 12 mēnešu laikā ir radušies jauni zobu caurumi, 32% – neapmierināja zobu tonis, 30% bijusi smaganu asiņošana, 29% – jutīgi zobi, 21% sūdzējies par sliktu elpu, bet vēl 8% izjutuši gudrības zobu izraisītu diskomfortu. Kopsummā pēdējā gada laikā ar vismaz vienu mutes dobuma veselības problēmu ir saskārušies 82% Latvijas iedzīvotāju. Par to, kā izvairīties no mutes dobuma problēmām un to risināšanu, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse.
Zobu veselība – daudzu aspektu kopums
Rūpes par zobu veselību ietver vairākus būtiskus faktorus, no kuriem būtiskākais ir individuālā mutes dobuma higiēna un profilaktisko pasākumu ievērošana. Tie ietver regulāru, rūpīgu un pareizu zobu tīrīšanu ar fluoru saturošu zobu pastu un zobu diega lietošanu, kā arī nepieciešamības gadījumā mutes skalojamā līdzekļa un starpzobu birstīšu izmantošanu. D. Ķīse skaidro, ka zobu veselību negatīvi ietekmē arī nesabalansēts uzturs, bieža našķēšanās un pastiprināta gāzēto un saldināto dzērienu lietošana. Tāpat jāņem vērā arī pacienta fizioloģiskās īpatnības, piemēram, biezas siekalas veicina barības pielipšanu pie zobu virsmām vai arī zobu saspiestība nereti sagādā grūtības ikdienas kopšanā, kas veicina kariesa veidošanos un aplikuma uzkrāšanos.
Attiecībā uz ģenētikas ietekmi uz zobu veselību eksperte skaidro, ka pētījumos tiek minēti vairāki gēni, kas ir saistīti ar zobu un smaganu saslimšanu risku attīstību. Pamatā gēni nosaka žokļu un zobu veidošanas procesus, ietekmē siekalu sastāvu. Jāņem vērā, ka zobu veselības problēmas ir plašs jēdziens, tādēļ to iemesli var būt gan ģenētiski iedzimti, gan arī dzīves laikā iegūti. Gēnu mutācijas var novest pie zobu stāvokļa pasliktināšanās. Vienlaikus iedzimtība noteikti nav noteicošais faktors, jo lielāka ietekme ir zobu kopšanai, uzturam un kaitīgajiem ieradumiem.
Izplatītāko problēmu raksturojums
Zobu kariess – multifaktoriāla slimība. Tās attīstībā piedalās mutes dobumā dzīvojošie organismi, kas fermentē ar uzturu uzņemtos ogļhidrātus līdz skābēm, kas šķīdina zobu emalju. Kariess ir hronisks process, kas attīstās laika gaitā. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi ievērot mutes dobuma kopšanas rekomendācijas un regulāri apmeklēt zobārstu, lai kontrolētu jaunu bojājumu parādīšanos un novērstu esošo bojājumu progresēšanu.
Smaganu asiņošana ir smaganu iekaisuma pazīme. Tā rodas, uzkrājoties aplikumam, kas netiek regulāri un rūpīgi noņemts zobu tīrīšanas laikā. Aplikumam mineralizējoties, izveidojas zobakmens, kas mājās ar zobu birsti nav noņemams. Lai likvidētu smaganu iekaisumu un noņemtu cieto aplikumu un zobakmeni, ir regulāri jāapmeklē zobu higiēnists.
Dzeltenīgi zobi – D. Ķīse skaidro, ka cilvēkiem mūsu platuma grādos ir dzeltenīgs zobu pigments. Tāpēc likumsakarīgi, ka pacienti vēlas gaišāku zobu toni. Tomēr šajā gadījumā pastāv iespēja, ka zobu tonis kļūst tumšāks, īpaši, ja pacients smēķē, ir tējas, kafijas, sarkanvīna cienītājs vai uzturā lieto piedevas – kariju un kurkumu. Tādiem pacientiem bieži pietiek ar higiēnista apmeklējumu, kas ar abrazīvo pastu noņem pigmentu. Vizītes beigās daudzi pacienti ir apmierināti ar zobu pulēšanas efektu. Šādiem pacientiem rekomendē mīkstas zobu birstes un zobu pastas, kas palīdz noņemt pigmentēto aplikumu. Ja pacients tomēr vēlas stipri mainīt zobu toni, tad ir jāvēršas pie zobārsta un jāizvērtē zobu balināšanas iespējas.
Zobu jutīgumam iemesli var būt dažādi. Biežāk par zobu jutīgumu sūdzas pacienti, kuri uzturā pastiprināti lieto svaigi spiestas augļu sulas un citrusaugļus. Skaidrojot zobu jutīguma rašanos, D. Ķīse norāda, ka zobu erozija ir zobu emaljas bojājums, pie kuras tiek bojāta emalja skābju iedarbības rezultātā. Pie smaganas zobu kakliņa rajonā emaljas slānis ir visplānākais. Šajā rajonā augļu skābes arī veicina emaljas minerālvielu šķīšanu, ļoti ātri tiek atsegts dentīns, kas noved pie zobu jutīguma. Kā viena no rekomendācijām pacientiem ir dzert sulas caur salmiņu, lai skābes nenonāk kontaktā ar zobu virsmu. Malkojot vīnu, vēlams to ilgi neturēt mutē. Pēc skābu produktu lietošanas var izskalot muti ar ūdeni vai fluoru saturošu mutes skalojamo līdzekli. Speciāliste nerekomendē tīrīt zobus uzreiz pēc sulas vai vīna glāzes izdzeršanas, bet gan stundu pēc skābu produktu lietošanas, jo stundas laikā uz zoba izveidojas plāna plēvīte, kas veic aizsargfunkciju. Ieteicams arī košļāt košļājamo gumiju bez cukura, kas stimulē siekalu izdali un neitralizē skābo vidi mutes dobumā.
Lietojot vidējās cietības zobu birsti, pacients kairina smaganas un veicina smaganu atkāpšanos, tiek atsegts zobu kakliņš, kas ir visjutīgākā zobu vieta. Smaganu atkāpšanos veicina arī nepareizās zobu tīrīšanas kustības. Jāatceras, ka jāievēro vertikālās tīrīšanas kustības ar mīkstu zobu birsti. Pie zobu balstošo struktūru saslimšanas – periodontīta, kad aplikums un zobakmens netiek noņemts regulāri, smagana ilgstoša iekaisuma rezultātā atkāpjas, kā arī atkāpjas balstaudi – kauls. Tā rezultātā izveidojas smaganu kabatas un parādās zobu jutīgums. Šī saslimšana ir jākontrolē un jāārstē pie zobārsta-periodontologa. Jutīgums vērojams refluksa slimības pacientiem, kad kuņģa skābe, nonākot kaklā, pazemina arī pH līmeni mutes dobumā un veicina emaljas eroziju attīstību zobu iekšējās virsmās. Tādēļ ir stingri jāseko gastroenterologa rekomendācijām un ārstēšanai.
D. Ķīse uzsver, ka zobu jutīgums ir signāls kādai problēmai mutes dobumā, uz ko ir jāreaģē. Zobu jutīgums ir kā pavadošais simptoms pie smaganu un zobu balstošo struktūru iekaisuma.
Jāstrādā ar motivāciju!
Viena no biežākajām zobu veselības problēmu aspektiem ir motivācijas trūkums. Daļa pacientu uzskata, ka regulāras vizītes pie zobārsta un higiēnista nav nepieciešamas. Pacientam ir jāizprot zobu veselības problēmu rašanās iemesli. Jāņem vērā, ka viss, ko pacients dara mājās, ietekmē mutes dobuma veselību un nākotnē var pasargāt no lielām zobu atjaunošanas izmaksām.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā aptaujāti 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Pēdējā diennaktī noteikti vien deviņi jauni saslimšanas gadījumi ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, kamēr kopumā līdz šim zināms par 542 inficētām personām, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Iepriekšējā diennaktī veikti 773 izmeklējumi personām ar aizdomām par Covid-19, savukārt kopumā līdz šim Latvijā veikti 21 453 izmeklējumi.
NVD statistikas dati norāda, ka patlaban 44 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 39 ar vidēju slimības gaitu, bet pieci – ar smagu.
Kā ziņots, Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādījis, ka salīdzinot ar citām valstīm, Covid-19 pandēmijas krīzē izskatās pieklājīgi.
Viņš norāda, ka Latvijā patlaban “cilvēkiem atļauts kustēties samērā brīvi un arī skaitļos, salīdzinot ar citām valstīm, izskatāmies pieklājīgi”.
Covid-19 sasirgušo iedzīvotāju skaits vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem nedēļas laikā ir gandrīz dubultojies, sasniedzot 83 gadījumus, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie dati.
Vecumā virs 60 gadiem patlaban ir 89 Covid-19 slimnieki, kas ir par 46 gadījumiem vairāk nekā pirms nedēļas.
Visbiežāk ar Covid-19 slimo iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem – šajā vecuma kategorijā ir 139 sasirgušie, kamēr vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 103. Tāpat augsta saslimstība vērojama arī 20 līdz 29 gadus vecu iedzīvotāju vidū, kur atklāti 89 ar Covid-19 inficētie. Joprojām vismazākais pacientu skaits noteikts vecumā līdz 19 gadiem, kur patlaban zināms par 30 inficētajiem.
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, no 13.marta līdz 14.aprīlim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu.
Covid-19 pārbaudes un pozitīvie rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed
Autors: nozare.lv
06.04.2020.
Pēdējās diennakts laikā miris viens Covid–19 pacients, savukārt inficēšanās atklāta deviņiem cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.
Mirušais pacients bijis vecumā no 55 līdz 60 gadiem un inficējies no ģimenes locekļa.
Aizvadītajā diennaktī veikti 1870 Covid–19 testi, kamēr kopumā līdz šim veikts 94 621 izmeklējums, saslimušas 1025 personas un 694 izveseļojušās, bet 22 mirušas.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā slimnīcā ievietots viens pacients ar Covid–19, kamēr kopumā stacionāros ārstējas 24 pacienti – 22 ar vidēji smagu, bet divi pacienti ar smagu slimības gaitu. Kopumā līdz šim no stacionāra izrakstīti 134 Covid–19 pacienti.
Autors: nozare.lv
21.05.2020.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā reģistrēti deviņi jauni Covid–19 pacienti, kamēr kopumā līdz šim konstatēti 748 ar Covid–19 sasirgušie, liecina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) apkopotā informācija.
Aizvadītās diennakts laikā veikti 1304 izmeklējumi, kas ir būtiski vairāk nekā diennakti iepriekš, kad tika veikti 787 testi. Kopš Covid–19 parādīšanās Latvijā kopumā veikti 37 972 šīs slimības testi.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā slimnīcās ievietoti divi pacienti, savukārt kopumā stacionēti ir 43 pacienti, no kuriem 40 pacienti ir ar vidēji smagu, bet trīs pacienti ar smagu slimības gaitu. Līdz šim kopumā no stacionāra izrakstīti 67 pacienti.
Jau ziņots, ka Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis aģentūrai LETA sacīja, ka Lieldienu brīvdienu ietekme uz jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid–19 izplatību vēl nav jūtama.
Lai arī pagājušajā nedēļā atklāts mazāks saslimšanas gadījumu skaits nekā nedēļu iepriekš, pēc Dumpja teiktā, “sapriecāties nevar, un nevar teikt, ka problēma ir pazudusi vai atrisināta, jo risks joprojām ir”. Turklāt aug un turpinās augt arī slimnīcās ievietoto pacientu skaits, prognozēja infektologs.
Kopumā Latvijā līdz šim miruši pieci pacienti, kas bija inficējušies ar Covid–19 infekciju, bet par vēl vienu cilvēku, kurš miris ārpus stacionāra, SPKC gaida pataloganatoma slēdzienu, lai noteiktu nāves cēloni.
Autors: nozare.lv
21.04.2020.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā ir reģistrēti 20 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, tādējādi kopumā līdz šim valstī konstatēti 804 ar Covid-19 sasirgušie, liecina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) apkopotā informācija.
Pēdējā diennaktī veikti 2663 Covid-19 testi, bet līdz šim Latvijā kopumā veiktas 45 743 pārbaudes uz saslimšanu ar Covid-19.
Pēdējās diennakts laikā slimnīcās ievietoti trīs jauni Covid-19 pacienti. Kopumā patlaban stacionārā ārstējas 39 ar jauno koronavīrusu sasirguši cilvēki, no kuriem 33 pacienti ir ar vidēji smagu, bet seši pacienti – ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāriem tikuši izrakstīti 79 Covid-19 pacienti.
Dati par mirušajiem Covid-19 pacientiem un cilvēkiem, kuri no šīs slimības izveseļojušies, pēdējās diennakts laikā nav mainījušies: kopumā līdz šim Latvijā miruši 12 Covid-19 pacienti, bet no slimības atveseļojušies 267 cilvēki jeb aptuveni trešdaļa fiksēto inficēto.
Savukārt “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa aģentūru LETA informēja, ka uzņēmuma Covid-19 paraugu testēšanas jauda nākamajā nedēļā pieaugs līdz 1000 testiem diennaktī. Sekojot epidemiologu atzinumiem, ka plaša testēšana ir svarīga iedzīvotāju veselības rādītāju saglabāšanai, “Centrālā laboratorija” ir iegādājusies jaunas iekārtas.
Līdz 23.aprīlim analīžu veikšanai “Centrālās laboratorija” bija paņēmusi 9071 paraugu, savā laboratorijā veikusi 6230 testus un pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) pasūtījumam pašlaik nodrošina testēšanas materiāla savākšanu 18 punktos visā Latvijā. Lapiņa stāstīja, ka ik dienu laboratorijas darbinieki dodas 100 līdz 150 mājas vizītēs, un katrā teltī dienas laikā var apkalpot līdz 100 cilvēkiem. Normālā darba slodzē “Centrālās laboratorijas” laboratorija varēja veikt no 400 līdz 500 testiem dienā, bet pašlaik testēšanas kapacitāte ir palielināta līdz 700 testiem dienā.
“Tādējādi mēs pildām Nacionālā veselības dienesta pasūtījumu, sekojot epidemiologu atzinumiem, ka tieši plaša testēšana ir īpaši svarīga iedzīvotāju veselības rādītāju saglabāšanai,” sacījusi Lapiņa.
Lai palīdzētu nodrošināt lielākas testēšanas jaudas valstī, “Centrālā laboratorija” ir mobilizējusi resursus un nepieciešamības gadījumā veic arī savāktā materiāla testēšanu 24 stundas diennaktī. “Centrālā laboratorija” darbu organizē diennakts režīmā, un Covid-19 testēšanas nodrošināšanā strādā vairāk nekā 100 darbinieku visā Latvijā.
Kā ziņots, kopš Lieldienām ik dienu ir samazinājies Latvijā kopumā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu, liecina aģentūras LETA aprēķini, kas izdarīti, balstoties uz SPKC datiem.
Vislielākais atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu – 4,82% – fiksēts 11.martā. Līdz minētajam datumam valstī bija veikti 332 Covid-19 testi un atklāti 16 slimības gadījumi.
Pēc tam līdz 15.martam kopējais Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu samazinājās, tad atkal palielinājās un turpināja “lēkāt”.
Laikā no 27.marta līdz 31.martam šis īpatsvars pieauga no 2,39% līdz 2,82%, bet no 1.aprīļa tas ik dienu samazinājās, izņemot 11.aprīli, kad minētais rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo dienu, palielinājās par 0,04 procentpunktiem.
Pēc tam, no 12.aprīļa, Latvijā kopumā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu ik dienu ir samazinājies vidēji par 0,04 procentpunktiem.
Autors: nozare.lv
25.04.2020.
Pēdējā diennaktī konstatēti seši jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, kas ir mazākais vienā dienā reģistrēto jauno pacientu skaits kopš marta vidus, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie statistikas dati.
Līdz šim kopumā infekcija apstiprināta 548 personām.
Patlaban 41 pacients stacionēts, tai skaitā 38 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.
Iepriekšējā diennaktī veikti kopumā 1122 izmeklējumi personām ar aizdomām par Covid-19, kamēr kopš infekcijas parādīšanās kopumā veikti 22575 izmeklējumi.
Šobrīd Latvijā ir reģistrēti divi ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi, bet vēl par vienu gadījumu – patversmes “Zilais krusts” klientu – tiek gaidīts pataloganatoma slēdziens par viņa nāves cēloni, jo šim cilvēkam nebija izteiktu saslimšanas pazīmju.
Kā vēstīts, SPKC eksperts Jurijs Perevoščikovs pirmdien norādīja, ka pēc saslimšanas datiem, mēs izskatāmies labāk nekā vairums Eiropas valstu. Liels izmeklējumu apjoms sniedz iespēju konstatēt vieglus saslimšanas gadījumus, turklāt savlaicīgi tika veikti nepieciešamie drošības pasākumi, viņš teica.
Viņaprāt, saglabājot stingru monitoringu, varētu domāt par konkrētu drošības pasākumu mīkstināšanu. Epidemiologs gan atzina, ka drošības pasākumu mīkstināšana nenozīmētu ārkārtējās situācijas atcelšanu. Vaicāts par tās potenciālo pagarināšanu, Perevoščikovs sacīja, ka, viņaprāt, “tā būtu jāturpina vismaz trīs nedēļas
Autors: nozare.lv
07.04.2020.
Pagājušajā diennaktī, veicot 692 Covid-19 testus, reģistrēti trīs jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.
Līdz šim Latvijā veikti 158 518 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem pozitīvi bijuši 0,71%.
Saskaņā ar 4.jūlijā publiskotajiem datiem, no Covid-19 līdz šim izveseļojušies 1000 cilvēki jeb 88,73% no visiem 1124 sasirgušajiem. Savukārt 30 Covid-19 slimnieki miruši, līdz ar to mirušo pacientu īpatsvars pret visiem saslimušajiem ir 2,66%.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā nav stacionēts neviens Covid-19 slimnieks. Patlaban stacionāros ārstējas pieci Covid-19 pacienti, no kuriem četri ir ar vidēji smagu, bet viens – ar smagu slimības gaitu.
Kopumā no stacionāra izrakstīts 181 Covid-19 pacients, tostarp gan tādi, kuri atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši, liecina NVD apkopotie dati.
Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed
Autors: Nozare.lv
Pēdējā diennaktī konstatēti 29 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, savukārt līdz šim valstī kopumā noteikti 577 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī arī veikts 1461 tests, kamēr kopš vīrusa parādīšanās kopumā veiktas jau 24 036 analīzes.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka patlaban 39 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 36 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu slimības gaitu.
Kā vēstīts, SPKC eksperts Jurijs Perevoščikovs pirmdien norādīja, ka pēc saslimšanas datiem, mēs izskatāmies labāk nekā vairums Eiropas valstu. Liels izmeklējumu apjoms sniedz iespēju konstatēt vieglus saslimšanas gadījumus, turklāt savlaicīgi tika veikti nepieciešamie drošības pasākumi, viņš teica.
Viņaprāt, saglabājot stingru monitoringu, varētu domāt par konkrētu drošības pasākumu mīkstināšanu. Epidemiologs gan atzina, ka drošības pasākumu mīkstināšana nenozīmētu ārkārtējās situācijas atcelšanu. Vaicāts par tās potenciālo pagarināšanu, Perevoščikovs sacīja, ka, viņaprāt, “tā būtu jāturpina vismaz trīs nedēļas.
Ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.
Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) otrdienas preses konferencē sacīja, ka “es ceru, ka mums izdosies līdz Jāņiem tikt galā ar Covid-19, un Lieldienu šūpošanos mēs ar lielu prieku varēsim īstenot vēlāk vasarā”.
“Lūdzu neļaujamies pavasara eiforijai un strikti izpildām epidemioloģiskos nosacījumus – distancēšanos, higiēnu, divu metru distances ievērošanu un publisku pasākumu neapmeklēšanu,” aicināja Viņķele, “šī ir tā reize, kad pieticīga latviešu piesardzība – “nevajag vēl sapriecāties” – tiešām ir vietā”.
Pēc Viņķeles paustā, patlaban noteiktie drošības pasākumi netiks mīkstināti. “Pieņemam to kā realitāti, ka līdz 12.maijam turpinām pašreizējos ierobežojumus,” pauda ministre, norādot, ka “šobrīd nav arī nepieciešamības tos pastiprināt”.
Autors: nozare.lv
08.04.2020.
