Kā gan to izdarīt, lai nekaitētu savai veselībai? Neko vairs nevar darīt tad, kad hipofīzes un virsnieru hormoni jau izplatījušies pa visu organismu un iedarbojas uz to. Taču var pārtraukt impulsu no smadzeņu garozas.

Pieņemsim, ka jums ir jāpārdzīvo dažādas grūtības, ko darīt? Pacelt balsi un aizskarošos vārdos otru kritizēt? Padoties savām dusmām un uzskaitīt visus bijušos un vēl nebijušos grēkus? Pareizā atbilde ir – NĒ!

Iespējams, ka jūs visus nobiedēsiet, apvainosiet vai sarūgtināsiet un tas nebūs veselīgi, jo galvenokārt jūs šādi kaitēsiet savai veselībai. Ir kāds sens paņēmiens, kuru izmanto jau vairākus gadu desmitus. Drošs paņēmiems ir skaitīt līdz desmit, divdesmit, simtam. Uzbudinājums smadzeņu garozā izkliedēsies, smadzeņu garozai būs laiks uzņemties vadītājas lomu, lai situāciju spētu uztvert mierīgi un apdomāti. Šī tehnika ir vienkārša, bet ļoti pateicīga. Jūs būsiet veselākas un arī apkārtējie jutīsies labāk.

Teju ikvienam cilvēkam, kurš ikdienā lieto redzes korekcijas līdzekļus, ik pa laikam rodas jautājums, ko labāk izvelēties – brilles vai kontaktlēcas? Īpaši aktuāli tas ir vasarā, kad nododamies sporta aktivitātēm un atpūtai ārpus telpām. Šādos brīžos kontaktlēcas ir lieliska alternatīva, jo tās nodrošina ne vien redzes korekciju, bet arī komfortu pārvietojoties. Plašāk par to, kādas kontaktlēcas izvēlēties vasarā stāsta Dr. Lensor konsultējošā optometriste Kristīne Detkova. 

Ikdienā lietojot kontaktlēcas, atšķirībā no brillēm, tās nodrošina plašāku redzes lauku, jo atrodas tieši uz acs virsmas un pilnībā nosedz acs zīlīti. Šī iemesla dēļ kontaktlēcas ļauj izbaudīt maksimālo redzes lauku, kāds cilvēka ķermenim iespējams, sniedz labāku dinamisko redzes asumu, reakcijas ātrumu, kā arī garantē vislabāko optisko kvalitāti redzes korekcijai. Ņemot vērā to, ka kontaktlēcas sniedz cilvēkam arī labāku kustību brīvību, tās ir lieliska izvēle īpaši vasaras sezonā, kad aktīvāk pavadām laiku ārpus mājas.  

Uzsākot kontaktlēcu lietošanu, vispirms noteikti nepieciešams doties uz vizīti pie speciālista, ko ieteicams veikt pie primārā redzes speciālista optometrista vai acu klīnikās, kas specializējas kontaktlēcu pielaikošanā. Redzes pārbaudes laikā optometrists pārbaudīs acu veselību, kā arī individuāli piemeklēs atbilstošākās kontaktlēcas, lai tās labi piegulētu acs virsmai, to nežņaudzot, kā arī apmācīs to pareizai lietošanai. Lai sekotu līdzi tam, cik labi acis pieņem kontaktlēcas, kontroles vizīti pie speciālista ir ieteicams veikt ik pēc 6 mēnešiem, bet ne retāk kā reizi gadā. Tāpat vizītes laikā speciālisti var piemeklēt dažādas receptes – kontaktlēcas ikdienas lietošanai un īpašām situācijām, piemēram, krāsainas kontaktlēcas, vienas dienas, kas būs atbilstošas aktivitātēm pie ūdens, netīrākiem darbiem vai fotohromās, kas piemērotas saulainām dienām. Taču noteikti jāatceras – pirms jaunu kontaktlēcu lietošanas nepieciešams konsultēties ar redzes speciālistu, savukārt, ja vēlamies iegādāties kontaktlēcas, bet īstais stiprums nav pieejams veikalā, “kaut ko līdzīgu” nedrīkst iegādāties! Tāpat patvaļīga kontaktlēcu zīmolu maiņa ir bīstama, jo mūsdienās kontaktlēcām acs un lēcu saderības noteicošie faktori ir dizains un materiāls, kas katrai lēcai ir unikāli. 

Vasaras sezonā visbiežāk iesaka un piemēro vienas dienas lēcas, kurām nav nepieciešama kopšana un tās pēc vienas lietošanas reizes izmet. Tā tiek garantēts, ka ik reizi acī tiek ielikta laba un sterila kontaktlēca, no kuras var atbrīvoties, tiklīdz rodas tāda vēlme. Ceļojot, izklaidējoties, veicot remontdarbus vai laivojot vienas dienas kontaktlēcas ir ideāla izvēle. Savukārt, ja lietojam mēneša vai divu nedēļu lēcas, tās ir jāizmet 14 vai 30 dienas pēc iepakojuma atvēršanas, neatkarīgi no tā, cik reizes lēcas ir ieliktas acīs – vienu vai katru dienu. Vasarā biežāk kā citos gadalaikos cilvēki izvēlas arī fotohromās kontaktlēcas jeb tā sauktos “hameleonus”. Telpās šīs lēcas ir caurspīdīgas un nemanāmas, bet saules gaismā ietonējas kā saulesbrilles, palīdzot samazināt acu apžilbšanu arī tad, ja saulesbrilles ir piemirsušās. Šīs kontaktlēcas ir lieliski piemērotas aktīvam sportam dabā, jo tās pielāgosies atbilstoši apgaismojuma intensitātei. Jāatceras, ka mūsdienās daudzām lēcām ir iebūvēts UV staru filtrs, taču tas nav pietiekams, lai sniegtu pilnvērtīgu aizsardzību pret kaitīgajiem UVA un UVB stariem, tāpēc jebkurā gadījumā nepieciešams lietot arī saulesbrilles, kā arī noder platmales vai cepures ar nagu, kas noēno seju un samazina saules staru ietekmi. 

Ikvienam kontaktlēcu lietotājam jābūt uzmanīgam attiecībā pret ūdeni – atpūšoties pie jūras vai citas atvērtas ūdenstilpnes, baseinos un SPA, kā arī dušā. Ikkatrā ūdens pilienā atrodami miljoniem mikroorganismu, kuri nokļūstot acī, ja tajā ir kontaktlēca, var radīt infekcijas risku. Atrodoties mājās, mazgājoties kontaktlēcām ir jābūt izņemtām. Peldoties ārā, ja iespējams, kontaktlēcas nevajadzētu lietot, bet, ja gadījumā tās ir palikušas, jāparūpējas, lai acīs neiekļūtu ūdens. Drošs aizsardzības rīks ir peldbrilles, jo tās var lietot ar vai bez optiskā stipruma. Pēc ūdens baudīšanas kontaktlēcas ir ieteicams izņemt. Ja tas nav iespējams, jāizskalo acis, kārtīgi sapilinot mitrinošos acu pilienus. Savukārt apmeklējot SPA un baseinus, regulāriem apmeklētājiem vēlamas būs optiskās peldbrilles, bet, ja kontaktlēcas ir nepieciešams atstāt, piemērotākās būs vienas dienas lēcas, sargājot acis no šļakatām. Lai rūpētos par acu labsajūtu un veselību, nav ieteicams apmeklēt saunu vai pirti lietojot kontaktlēcas. Atrodoties pie ūdens, nav ieteicams lietot mēneša kontaktlēcas, jo ūdens var radīt acu kairinājumu un sabojāt lēcu. 

Ko ņemt vērā, rūpējoties par kontaktlēcu tīrību:

• Pirms tiek aizskartas acis vai kontaktlēcas, vispirms noteikti jānomazgā rokas ar ziepēm un jānoslauka tīrā, sausā dvielī. Ārkārtējās situācijās var izmantot roku dezinfekcijas līdzekli, bet ne ikdienā!
• Ja tiek lietotas vienas dienas lēcas, jāatceras, ka tās ir vienreizējas lietošanas lēcas. Pēc izņemšanas no acīm tās jāizmet miskastē. Nav pieļaujama šo lēcu otrreizēja izmantošana. 
• Mēneša lēcas precīzi katru reizi pēc izņemšanas no acīm ir jānomazgā, mehāniski noberžot plaukstā ar kontaktlēcu kopšanas līdzekli un jāieliek uz 4-6 stundām dezinficēties svaigā kontaktlēcu kopšanas šķīdumā. 
• Pirms kontaktlēcu konteineris tiek uzpildīts ar jaunu šķīdumu, veco ir nepieciešams izliet un izmazgāt konteineri ar kontaktlēcu kopšanas līdzekli, pretējā gadījumā, konteinerī sāk uzkrāties un vairoties baktērijas. 
• Kontaktlēcas ir tikai veselu acu prieks! Ja acis ir savainotas, ieskrāpētas, sapampušas, vēja appūstas vai saules apsvilinātas, sūrst vai ir apsārtušas, tas ir signāls, ka acs virsma ir bojāta. Tādā gadījumā kontaktlēcas lietot nedrīkst, jo tas ievērojami palielina acs infekcijas risku un palēnina acs virsmas dzīšanas procesu. Ja rodas šaubas vai ir jūtams diskomforts, labāk sazināties ar optometristu, konsultēties vai atrādīt acis optikā, lai pārliecinātos, ka neērtības atrisināsies. 

Izvēloties sev piemērotākās kontaktlēcas no Dr. Lensor lielā kontaktlēcu klāsta, uzlabosies ne tikai vasaras ikdiena, bet arī skats uz dzīvi. Vasaras karstajā svelmē reizēm nepieciešams atveldzēties ūdenī, tomēr ar brillēm peldēt nav ērti. Ja brilles tiek noņemtas, redze kļūst sliktāka, tādā veidā veicinot diskomfortu. Taču izvēloties sev piemērotas, kvalitatīvas kontaktlēcas, nebūs jāuztraucas par sabojātu atpūtu. Dr. Lensor piedāvā lielisku kontaktlēcu klāstu, no kurām nozares speciālisti palīdzēs izvēlēties tieši Jums piemērotas kontaklēcas, kā arī saviem klientiem garantē 100% oriģinālas kontaktlēcas un to kopšanas līdzekļus par izdevīgākajām cenām.

Mēdz teikt, ka bērnība ieliek pamatus visai turpmākajai dzīvei. Arī cilvēka pašapziņa veidojas bērnībā. Kā audzināt bērnu, lai tas izaugtu par pašpārliecinātu pieaugušo, stāsta Rimi Bērniem emocionālās labsajūtas un attiecību eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Pašapziņa ir cilvēka pašvērtējums – cik labs un vērtīgs, viņaprāt, viņš ir, saka Iveta Aunīte. Pašapziņas attīstība galvenokārt notiek trīs vecuma posmos – ja tad viss izdarīts pareizi, samazinās risks, ka, bērnam pieaugot, viņam radīsies problēmas ar pašapziņu.

Pirmais posms – es esmu svarīgs

Pozitīvas pašapziņas veidošanās sākas jau no dzimšanas, un pirmais posms ilgst apmēram līdz gada vecumam. Šajā laikā galvenais uzdevums ir dot bērnam apziņu, ka par viņu rūpējas un ka viņš ir svarīgs. Tas nozīmē – jo precīzāk mamma vai mammu aizvietojošais cilvēks apmierina bērna vajadzības, jo vairāk nostiprina sajūtu, ka mazais ir svarīgs un var kaut ko ietekmēt. 

“Ir ļoti svarīgi, ka mamma šajā neverbālajā periodā pamana bērna vajadzības un spēj atšķirt vienu raudāšanu no citas raudāšanas. Bērns uzvedīsies vienā veidā, ja gribēs ēst, bet citā veidā – ja gribēs tikt ieaijāts. Jo labāk mamma pamana šīs nianses un atsaucas bērna vajadzībām, jo labāk bērnā nostiprinās sajūta, ka viņš var kaut ko ietekmēt,” stāsta Iveta Aunīte. Viņa uzsver, ka saprastas un apmierinātas vajadzības nostiprina bērna paļāvību uz apkārtējo pasauli, kas vēlāk attīstās kā paļāvība pašam uz sevi. “Ja pirmajā dzīves gadā bērns ir guvis sajūtu, ka viņš var paļauties uz pieaugušo, augot bērnam nostiprinās apziņa, ka viņš var paļauties uz sevi,” skaidro Rimi Bērniem eksperte. 

8–9 mēneši un 15 mēneši bērniem ir īpaši nozīmīgs laiks – ja bērns šajos posmos tiek šķirts no mammas (mamma uzsāk darba gaitas, plāno komandējumu vai atvaļinājumu bez bērna), tas var radīt vilšanos un sajūtu, ka bērns tiek pamests. Tas ir trieciens mazuļa pašapziņai. Būtu labāk, ja šķiršanās no mammas nenotiktu šajos periodos, taču, ja citādi nav iespējams, nav jēgas sevi vainot, bet vēlams šo šķiršanos kompensēt ar papildu laiku kopā būšanai un uzmanību.  

Otrais posms – es protu

Nākamais pozitīvās pašapziņas veidošanās posms ir laiks no diviem līdz pieciem sešiem gadiem. Šī posma atslēga uz pozitīvas pašapziņas veidošanos ir tas, kā apkārtējie izturas pret bērna prasmēm un paveikto. 

”Šajā laikā mūsu bērniem vajadzētu justies kā visprasmīgākajiem bērniem pasaulē. Bērniem ir ārkārtīgi būtiski saņemt uzslavas un pozitīvu atgriezenisko saiti atbilstoši bērna vecumam. Skaidrs, ka mēs neaplaudēsim piecgadniekam par staigāšanu, ja viņš staigā jau no gada vecuma, taču viengadniekam, sperot pirmos soļus, vecāku sajūsma ļoti palīdzēs stiprināt pašapziņu,” teic psiholoģe Iveta Aunīte. Uzslavām jābūt adekvātām – gan bērna vecumam, gan veikumam atbilstošām. Būtu aplami par katru nieku rīkot ovācijas, bet bieži novērots, ka lietas, par kurām bērnu varētu uzslavēt, paslīd garām nepamanītas. 

Šajā laikā bērni daudz mēģina un likumsakarīgi – arī kļūdās. Lai nostiprinātu bērnā pozitīvu pašapziņu, nevajadzētu pārlieku žēlot bērnu par neveiksmēm. “Ja bērnam nedod iespēju ik pa laikam piedzīvot zaudējumu, viņš neiemācīsies tikt galā ar neveiksmēm, un pieaugušā vecumā katrs šķērslis var izvērsties par lielu problēmu un triecienu pašapziņai. Jau no mazotnes ir jāiegūst pieredze, ka bērns var piecelties un doties tālāk,” stāsta Iveta Aunīte. Vispostošākais šajā vecumā ir regulāri saņemt atgriezenisko saiti, ka tas, ko mazais dara, pieaugušajiem nav pa prātam. Ja bērns saņem kritiku piecu gadu vecumā, kad veidojas iniciatīva, tas var graut viņa pašapziņu. 

Trešais posms – “super es”

Sešu septiņu gadu vecums ir pēdējā pašapziņas veidošanās stadija, un tās laikā attīstās “super es”. Tas ir bērna priekšstats pašam par sevi, kas balstīts uz visu iepriekšējo posmu pieredzi un atgriezeniskajām saitēm no pieaugušajiem. Šajā vecumā pieaugušo viedoklis par bērnu kļūst par bērna pārliecību par sevi. Ja līdz šim bērns lielākoties ir saskāries ar kritiku un nepiepildītām pieaugušo gaidām, tās kļūst par bērna domām pašam par sevi. To, ko vecāki līdz šim ir prasījuši no bērna, viņš sāk prasīt no sevis. Jo lielāka plaisa starp šīm gaidām un bērna reālajam prasmēm, jo vairāk bērns cieš. Tas ir spēcīgs sitiens pa pašapziņu, kas rezultātā var radīt mazvērtības sajūtu. Tāpat pašapziņai traucē bērna salīdzināšana ar citiem.

Kā stiprināt bērna pašapziņu?

Ir dažas lietas, ko ģimene var darīt, lai stiprinātu bērnu pašapziņu arī vēlāk:

• svarīgi, lai ģimenē starp vecākiem un bērniem būtu ciešas saites, un tās veidojas caur kopā pavadītu laiku. Ir būtiski pavadīt laiku spēlēs un sarunās, dauzoties un ieviešot savus rituālus. Uzsvars nav uz panākumiem, bet gan uz bērnam veltītu uzmanību;
• noteiktas robežas un noteikumi – būtiskas ir ne tikai uzslavas, bet arī vecumam atbilstošas prasības;
• audzināšanā neizmantot sodus – sodi grauj bērna pašapziņu un rada stresu;
• pašapziņai var palīdzēt, ja ģimenē valda taisnīgums – sapratne par to, ka dažādiem bērniem ir atšķirīgas vajadzības, un prasības pret viņiem ir dažādas;
• individuālisma novērtējums – ir labi, ja vecāki priecājas par sava bērna atšķirīgo pieeju uzdevumu risināšanā vai radošuma izpausmēm.

Vasaras izskaņa ir laiks, kad vērojama liela pārcelšanās rosība – studenti steidz atgriezties lielajās pilsētās, lai atsāktu mācības, no vasarnīcām pēc garām brīvdienām ceļu mājup mēro kārtīgi atpūtušies un lauku labumiem apkrāvušies atpūtnieki, savukārt tie, kuri jau savlaicīgi iecerējuši pārcelties un iekārtot savai ģimenei jaunas mājas, izmanto tam piemēroto atvaļinājumu laiku. Pats pārcelšanās process var būt raižu un neziņas pilns, sevišķi, ja to dara pirmo reizi. Kā izvairīties no nepatīkamām situācijām un uztraukumiem, lai pārdzīvojums kļūtu par piedzīvojumu, skaidro jauno projektu attīstītāja “Bonava Latvija” eksperti.

Mājasdarbs pirms pārbaudījuma

Pārceļoties uz jaunu mājokli, taktiku – paspēt visus darbus pēdējā vakarā – var nākties rūgti nožēlot. Vēlams sākt plānot pārcelšanos jau laikus, lai process sagādātu pēc iespējas mazāk problēmu un nepatīkamu pārsteigumu.  Pirmkārt, sagatavo visus nepieciešamos dokumentus un izveido darāmo lietu sarakstu. Ja saproti, ka mantu pārvešana paša spēkiem būs par grūtu, uzmeklē pārvākšanās pakalpojumu sniedzējus vai uzrunā draugus, kuru rīcībā ir ietilpīgs auto. Arī tad, ja veļasmašīnas uznešanai uz piekto stāvu nepieciešamas palīdzīgas rokas, aicini talkā palīgus savlaicīgi. Otrkārt, detalizēti izsver, kas jaunajā mājoklī būs nepieciešams un kur to visu likt. Iespējams, ideja par noliktavas telpas nomu ir tieši laikā, lai jaunās mājas nepārvērstos haosā. Tomēr, ja mantu šķirošanas procesā saproti, ka vecais dīvāns savu laiku jau nokalpojis un pienācis īstais brīdis no tā atvadīties, paspēsi ievietot sludinājumu un to pārdot vai nodot labdarībai.

Šķiro uz nebēdu!

Ar mantu kravāšanu ir līdzīgi kā ar ģenerāltīrīšanu – lai nerastos nekārtība un apjukums, darbu vēlams nesasteigt un rūpīgi pārdomāt. Ja apaugšana ar mantām bijusi aktuāla problēma vairāku gadu garumā, ir īstais laiks rūpīgi visu izšķirot un pieņemt lēmumu, kas ceļos līdzi uz jaunajām mājām, bet kam laiks doties uz atkritumu tvertni vai labdarības organizāciju. Mazsvarīgākās lietas, piemēram, sezonas apģērbu vai sporta inventāru, ir vērts iesaiņot jau vairākas dienas vai pat nedēļas pirms pārvākšanās. Atceries, ka procesam var pieiet radoši: bez kastēm lieki noderēs arī koferi, sporta somas, lieli maisi vieglākām un neplīstošām lietām un pat atvilktnes – iesaiņotas un nostiprinātas tās labi kalpos mantu pārvešanai.

Mantu kārtošanas māksla

Lai ne tikai iepakošanas, bet arī izsaiņošanas process būtu vieglāks, grupē mantas pa kategorijām un neaizmirsti uz kastes vai maisa atstāt marķējumu ar norādēm, kas atrodas iekšā. Norādes palīdzēs orientēties un atrast nepieciešamo mantu jūklī. Tā vietā, lai jauktu kopā dušas želejas ar tējas karotītēm, grupē mantas pēc piederības konkrētajai telpai – virtuvei, vannasistabai, bērna guļamistabai utt. Tāpat piedomā, lai vienmēr pabeigtu kārtot jau iesākto kasti, pirms paņem jaunu. Šādu taktiku pielieto, arī izpakojot mantas, lai izvairītos no nekārtības un haosa abās mājvietās. Visus nepieciešamos dokumentus turi atsevišķi un vienmēr pievērs uzmanību, kur tie atrodas. Lai sirds pavisam mierīga – veido gan fiziskas, gan digitālas kopijas.

Jaunas mājas – jauns sākums

Pirms pārvākšanās dienas ieteicams jauno mājvietu iztīrīt, ja tas nepieciešams. To darīt, kad tur būsi savedis visas mantas un mēbeles, jau būs daudz grūtāk. Ja izmanto krāvēju pakalpojumus, noteikti pieskati, lai mantas jaunajā vietā uzreiz liek tām paredzētajās telpās. Tā izvairīsies no liekas skraidīšanas pa mājokli un spēsi labāk orientēties brīdī, kad atvesto vajadzēs izsaiņot. Taču viena no vissvarīgākajām lietām – sasveicinies, iepazīsties un esi jauks pret jaunajiem kaimiņiem! Iespējams, ir vērts sagādāt kādu iepazīšanās dāvanu vai uzaicināt kaimiņus uz sālsmaizi. Pirmais iespaids mēdz būt noteicošais, turklāt labas attiecības ar kaimiņiem lieti var noderēt reizēs, kad ceļojuma laikā jāaplaista telpaugi vai vienkārši jāaizņemas sāls. Nav noslēpums, ka labas kaimiņu attiecības ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai jaunajā dzīvesvietā justos labi, atgādina jauno projektu attīstītāja “Bonava Latvija” eksperti.

Valstī ieviešot ārkārtas stāvokli saistībā ar Covid-19 izplatību, Latvijā sejas maskas nepieciešams lietot ikvienā sabiedriskā vietā. Tomēr ir bijis nepieciešams laiks, lai apgūtu veidus, kā valkāt brilles un sejas masku tā, lai briļļu lēcas neaizsvīstu ieejot veikalā vai iekāpjot sabiedriskajā transportā. Par to, kā izskaidrojama briļļu svīšana un kādi “knifi” palīdzēs no tā izvairīties, stāsta “OC VISION” optometristes. 

Kāpēc brilles aizsvīst?
“Brilles aizsvīst fizikālu procesu dēļ, kas visbiežāk notiek pie temperatūras maiņas. Ūdens kondensācijas ceļā, kad siltās gaisa daļiņas nosēžas uz aukstas virsmas, mūsu briļļu lēcas aizsvīst. Rudens un ziemas periodā nākas biežāk sastapties ar šo problēmu, īpaši lietojot sejas masku, tāpēc, ka mūsu izelpa ir siltāka par gaisa temperatūru vietā, kurā atrodamies. Taču, izvēloties pareizos līdzekļus, tā ir viegli atrisināma.

Lai samazinātu briļļu svīšanu, ieteicams izvēlēties briļļu ietvaru no metāla, jo tas balstās uz deguna ar īpašiem balstiņiem, kas neļaus brillēm atrasties tik blīvi pie sevis, bet nodrošinās labāku gaisa ventilāciju starp seju un brillēm. Savukārt izmantojot plastmasas ietvaru, to labāk būtu nepieciešams nobīdīt pāris milimetrus zemāk nekā ierasts. Protams, svarīga ir pareiza sejas maskas lietošana! Neatkarīgi no tā, vai tiek izmantota medicīniskā vai auduma sejas maskas, tai jābūt uzvilktai ar metāla stieplīti uz augšu, pielāgojot to deguna formai. Tā tiks samazināta gaisa plūsma, kas nonāk uz brillēm. Efektīvs risinājums ir gūstams krusteniski sagriežot katru maskas aizausi pirms aizāķēšanas aiz auss, tā palielinot izelpotā gaisa atveres sānos,” informē “OptiO” galvenā optometriste Aiga Ozoliņa. 

Līdzekļi, kas pasargā briļļu lēcas no aizsvīšanas

“Vizionette” optometriste Ilze Eriksone: “Viens no pamatnoteikumiem, kuru vajadzētu ievērot ne tikai lietojot masku, bet arī ikdienā – briļļu lēcām jābūt tīrām, jo netīrumi uz lēcu virsmas veicina to svīšanu. Lai samazinātu to iespējamību aizsvīst, optikas veikalos iespējams iegādāties speciālus pretaizsvīšanas līdzekļus. Tie ir pieejami gan kā gēli, spreji, kā arī speciālas salvetes, kas nodrošinās pretaizsvīšanas efektu. Tiesa gan, drošāk šādus līdzekļus ir iegādāties optikas veikalos, jo tā būs iespējams atrast piemērotāko līdzekli, kas būs saderīgas ar briļļu lēcu pārklājumu un to nesabojās. 

Ņemot vērā, ka brilles svīst ne vien lietojot masku, bet arī pie gaisa temperatūras maiņas (ieejot/izejot no telpām), veicot mājas darbus, piemēram, gatavojot ēst vai uzturoties vannas istabā, optikās iespējams izgatavot brilles ar pārklājumiem, kas samazinās briļļu lēcu svīšanu, jo tām būs ne vien cietinātais un dzirdinātais klājums, bet arī pretputekļu, pretnetīrumu un hidrofobais pārklājums, kuri samazinās briļļu lēcu aizsvīšanu. Šobrīd, izgatavojot brilles, iespējams iestrādāt speciālu pretaizsvīšanas klājumu, kas atgrūž ūdeni no briļļu lēcas virsmas, padarot ērtāku briļļu lietošanu.”

Iespēja lietot kontaktlēcas

“Kontaktlēcas šajos apstākļos ir lielisks risinājums, jo tās būs pasargātas no aizsvīšanas ne vien sabiedriskajā transportā, bet arī citās ikdienas gaitās. Mūsdienu tehnoloģijas piedāvā iespēju piemeklēt atbilstošas kontaktlēcas arī tiem cilvēkiem, kuri lieto brilles ar astigmātismu jeb cilindriem, kā arī progresīvo briļļu cienītājiem, tāpēc šis varētu būt piemērots brīdis, lai izmēģinātu kontaktlēcu lietošanu. Jāatzīmē gan, ka, izvēloties lietot kontaktlēcas, to nēsātājiem ir nepieciešams rūpīgi sekot līdzi pareizai lēcu kopšanai un atcerēties par acu atpūtināšanu. Kontaktlēcas nav ieteicams lietot ilgāk par 8 – 12 stundām dienā, kā arī būtu nepieciešams ieplānot 1 – 2 dienas nedēļā, kad tās netiek lietotas vispār. Atrodot piemērotākās kontaktlēcas, ikvienu lietotāju aicinātu regulāri sekot līdzi acu labsajūtai, veicot redzes pārbaudi reizi pusgadā,” stāsta “Vision Express” optometriste Jeļena Stūriška. 

Lai gan briļļu lietošana kopā ar sejas masku var sākotnēji radīt sarežģījumus, optometristes aicina rīkoties atbildīgi. Briļļu lietošana ir apvienojama ar sejas masku valkāšanu, ja tiek ievēroti daži vienkārši principi, kas samazinās briļļu lēcu aizsvīšanas iespēju! 

Kaut arī vasaras brīvlaiks vēl rit pilnā sparā, skola atsāksies drīzāk, nekā šķiet, un ir īstais laiks iekārtot skolēna darba vietu mājās – it īpaši tiem, kuri skolas gaitas uzsāks pirmo reizi. Bērns, visticamāk, būs citādās domās, taču daudz svarīgāk par penāļa krāsu vai somas dizainu ir izvēlēties ergonomiskas mēbeles un atbilstošu apgaismojumu, kas nekaitē bērna stājai un redzei. Kā iekārtot darba vietu skolēnam, stāsta “Kesko Senukai Latvia” eksperti.

Gan pavisam maza skolas bērna, gan pusaudža darba vieta jāaprīko ar mēbelēm un piederumiem, kas veicina prieku mācīties, piedalās bērna izaugsmē un nāk par labu viņa stājai un veselībai. Būs nepieciešams:

• izturīgs un pietiekami liels rakstāmgalds, pie kura bērns var ērti rakstīt, zīmēt un lietot datoru;
• ergonomisks krēsls, kas nodrošina pienācīgu atbalstu labas stājas veidošanai;
• plaukti vai atvilktnes grāmatu, rakstāmlietu un skolas piederumu uzglabāšanai;
• atbilstošs apgaismojums, vēlams, galda lampa ar regulējamu spilgtumu, lai mazinātu acu nogurumu.

Nevajag daudz, bet kvalitatīvu

Labāk pirkt mazāk mēbeļu un aksesuāru, bet ieguldīt kvalitatīvākās lietās – ergonomiskā, ērtā krēslā, regulējamās mēbelēs, kas “augs” līdz ar bērnu, un izturīgos, drošos priekšmetos no augstvērtīgiem materiāliem, kas kalpos daudzus gadus.

“Skolēnam pats galvenais ir rakstāmgalds un labs krēsls. Protams, laika gaitā radīsies daudz dažādu mācību palīglīdzekļu, kurus nevarēs uzglabāt somā vien, tāpēc ideāli, ja iespējams pie rakstāmgalda novietot gana ietilpīgu plauktu vai kumodi. Ja tādas iespējas nav, ieteicams izvēlēties rakstāmgaldu ar atvilktnēm, kur novietot mācībām nepieciešamo – tas palīdzēs bērnam organizēt savu saimniecību un uzturēt kārtību. Tas ir īpaši svarīgi, ja skolēns mācās telpās, kur uzturas arī citi ģimenes locekļi,” uzsver “Kesko Senukai Latvia” Kategoriju vadītāja Madara Gasa.

Vissvarīgākā mēbele ir krēsls!

Tāpat kā pieaugušajiem, arī skolēniem darbam pie datora vai lasīšanai un rakstīšanai ir vajadzīgs ergonomisks krēsls, ko iespējams pielāgot katra sēdētāja vajadzībām. Sevišķi svarīgi tas ir bērnam, kurš vēl aug, jo viņa skelets un stāja vēl tikai veidojas, tāpēc nepiemērots krēsls var izraisīt problēmas ilgtermiņā. Sēžot pie galda, sevišķi strādājot ar datoru, mugurai jābūt taisnai un jābalstās pret atzveltni, pēdām jāatrodas uz grīdas, bet elkoņiem jābūt saliektiem 90 grādu vai platākā leņķī.

“Labs krēsls var novērst muguras sāpes, veicināt koncentrēšanos un vispārējo veselību. Tāpēc jāmeklē krēsli ar regulējamu augstumu un atzveltnes pozīciju: regulējams sēdekļa augstums ļauj krēslam “augt” kopā ar bērnu un nodrošina, ka skolēna pēdas atrodas uz grīdas, savukārt pareizs jostasvietas atbalsts balsta muguras lejasdaļu un palīdz uzturēt pareizu stāju. Šīs funkcijas palīdz novērst diskomfortu un veicina veselīgu stāju, kas ir būtiska ilgstošiem mācību periodiem. Bērniem paredzētie biroja krēsli ir daudzveidīgi gan krāsu, gan dizaina ziņā, pieejami dažādās cenu kategorijās. Daudzi labprāt izvēlas krēslus bez roku balstiem, kas neierobežo kustību brīvību un ļauj bērnam viegli pasniegties pēc vajadzīgā priekšmeta,” stāsta Madara Gasa.

Ja skolēna mācību vietā ir grīdas segums, ko iespējams saskrāpēt, ir vērts iegādāties krēsla paliktni. Šādi paliktņi parasti ir caurspīdīgi, līdz ar to tikpat kā neredzami un harmoniski iekļaujas jebkurā interjerā. 

Kā izvēlēties pareizo mēbeļu izmēru?

Mēbelēm jābūt samērīgām ar bērna augumu. Galda augstumam jābūt tādam, lai bērnam sēdus pozīcijā elkoņi būtu saliekti ērtā 90 grādu leņķī. Rakstāmgaldam jābūt pietiekami platam, lai uz tā varētu novietot datora monitoru vai grāmatas, neradot spriedzi acīm un nodrošinot pietiekami daudz vietas rakstīšanai un citām nodarbēm.

“Kā novērojuši mūsu pārdevēji, arvien vairāk pircēju dodas uz veikaliem pirms krēslu un galdu iegādes, lai noskatītās mēbeles izmēģinātu. Tas ir ilgtermiņa ieguldījums, tāpēc ir svarīgi būt pārliecinātiem par savu izvēli. Ir lietderīgi ļaut bērnam pasēdēt krēslā, iekārtoties pie galda, lai izvēlētos vizuāli tīkamas, gaumei atbilstošas un vienlaikus arī lietotāja augumam un vajadzībām vispiemērotākās mēbeles,” uzsver “Kesko Senukai Latvia” Kategoriju vadītāja Madara Gasa.

Iegādājoties regulējamas mēbeles, jāņem vērā vairāki faktori:

• iespēja viegli mainīt mēbeļu izmēru bez īpašiem instrumentiem vai pārmērīgas spēku lietošanas;
• izturība – regulēšanas mehānismiem jābūt spēcīgiem un noturīgiem arī biežas lietošanas gadījumā;
• stabilitāte – regulējamām mēbelēm jābūt stabilām dažādos augstumos bērna drošībai un komfortam;
• papildu drošība – lai novērstu negadījumus, noderēs tādas funkcijas kā noapaļotas malas, stūri un neslīdošas pamatnes.

Mazie palīgi mācībās jeb kā attālināt brīdi, kad bērns nogurst

“Iekārtojot skolēnam vietu mācībām, noteikti nevajadzētu novērtēt par zemu lietas, kas veicina komfortu un tādējādi palīdz bērnam izvairīties no noguruma un efektīvāk mācīties. Piemēram, datorpeles paliktnis ar atbalstu rokai palīdzēs noturēt pareizo rokas pozīciju un neiedzīvoties priekšlaicīgās locītavu sāpēs, bet īpašs kāju balsts, ko novieto uz grīdas zem rakstāmgalda, nodrošinās pareizu sēdēšanas pozīciju tad, ja bērna kājas vēl līdz grīdai nesniedzas, un atvieglos sēdēšanas pozu arī lielākiem skolēniem,” iesaka Madara Gasa.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī pareizam apgaismojumam, lai mācību procesā nenogurtu acis. Ar griestu lampu vien nepietiks, sevišķi gada tumšajā laikā, tāpēc skolēnam noteikti būs vajadzīga galda lampa. To ieteicams novietot kreisajā pusē, ja bērns raksta ar labo roku, un labajā, ja bērns ir kreilis, lai rakstīšanas brīdī netraucētu ēna. Eksperti iesaka skolēna galda lampai izvēlēties LED spuldzi ar 806 lūmeniem, kas ir līdzvērtīga 60 vatu kvēlspuldzei.

Ir gada tumšākais laiks, biežāk tiek novērota migla, palielinās arī nokrišņu daudzums un vējš. Šis ir laiks, kad suņu saimniekiem īpaši jārūpējas par savu un mīluļu drošību pastaigu laikā, ja došanās ārpus mājas  notiek diennakts tumšajā laikā vai mijkrēslī. Rimi Mājdzīvniekiem eksperte un kinoloģe Ļena Valdmane iepazīstina ar trīs veidiem, kā pastaigu laikā ievērot galveno noteikumu gan sunim, gan saimniekam – būt pamanāmam! 

Atstarotāji un atstarojošie elementi

Ļena Valdmane norāda, ka izmantot atstarotājus ir lētākais un vienkāršākais veids, kā būt labāk pamanāmam diennakts tumšajā laikā. “Pirmkārt, suņa saimniekam jāparūpējas par to, lai viņš ir pamanāms, otrkārt, jāgādā, lai tumsā saredzams ir arī četrkājainais mīlulis. Daudzas šobrīd veikalos pieejamās suņu kakla siksnas un pavadas jau ir aprīkotas ar atstarojošiem elementiem, bet, ja tādu nav, var izmantot visparastākos piemērota izmēra atstarotājus, piestiprinot tos gan pie suņa kakla siksnas, gan pie pavadas. Ja pastaigām tiek izmantota parasta saite, tad atstarotājus ieteicams piestiprināt abos tās galos – gan tuvāk kakla siksnai, gan tuvāk otram pavadas galam, kurā bieži ir cilpa ērtākai turēšanai, kā arī pa 1‒2 atstarotājiem pavadas centrā. Ja suns tiek vests pastaigā ar regulējamu flexi tipa pavadu, tad atstarotāju var pielīmēt vai piestiprināt pie roktura, kā arī pie kakla siksnas. Iesaku ņemt vērā, ka maza izmēra sunīšiem šādi piekariņu tipa atstarotāji var traucēt, savukārt suņiem ar bagātīgu apmatojumu tie būs mazāk pamanāmi un savu funkciju nepildīs pilnvērtīgi, tādēļ ir vērts padomāt par papildu risinājumiem,” stāsta Rimi Mājdzīvniekiem eksperte.

Atstarojošie iemauktiņi un vestes

“Atstarojošie iemaukti un vestes ir ļoti praktisks un ērts risinājums suņa drošībai. Iemauktiņi un vestes, kas izgatavotas no gaismu atstarojoša materiāla, pārklāj gan suņa plecus un sānus, gan daļēji muguru, līdz ar to ir labāk pamanāmas. Nedz suņa izmērs, nedz apmatojums nebūs noteicošais, ja suņa īpašnieks mājas mīluļa drošībai izvēlēsies tieši vesti. Šis ir ļoti labs risinājums pastaigām apdzīvotā vietā, satiksmes tuvumā, jo veste ļaus autovadītājiem savlaicīgi (jau aptuveni 140 m attālumā) pamanīt suni, bez atstarotāja tie ir vien 25‒40 m,” norāda Ļena Valdmane.

LED kakla siksnas un piekariņi

Kinoloģe stāsta, ka LED kakla siksnas un piekariņi ir mūsdienīgāks un nedaudz dārgāks risinājums, taču tas kļūst aizvien pieejamāks un populārāks. LED gaismas mirgojošais piekariņš, kas piestiprinās pie kakla siksnas, ir mazāk funkcionāls, jo to ir grūtāk pamanīt. “Šis  būs labs risinājums pastaigām drošā, slēgtā teritorijā, piemēram, privātmājas pagalmā, lai varētu mājas mīluli pieskatīt. Savukārt LED kakla siksnas, kas ir pieejamas dažādās krāsās un kam parasti ir vismaz divi, bet biežāk trīs darbības režīmi – vienmērīga gaisma, lēni mirgojoša gaisma un ātri mirgojošā gaisma –, būs piemērots risinājums pastaigām gan pilsētā, gan mazāk apgaismotās vietās (mežā, nomaļās vietās, laukā). LED siksnas darbībai nepieciešamas baterijas (suņa īpašniekam jārūpējas par savlaicīgi bateriju nomaiņu, lai svarīgā brīdī suns pēkšņi nekļūtu neredzams), tās ir labi pamanāmas vidēji 400‒500 m rādiusā, ir mitruma un aukstuma izturīgas, “ skaidro Rimi Mājdzīvniekiem eksperte. 

“Svarīgi ne vien piestiprināt kādu atstarojošu elementu, bet pārliecināties, ka tas tiešām pilda savu funkciju – ka jūsu mīlulis ir labi pamanāms gājējiem un autobraucējiem gan apgaismotā ietves posmā, gan tumšākā pagalma nostūrī, gan stāvot, gan skrienot dažādos virzienos un skatoties no dažādām pusēm. Lai mums drošas, interesantas un spilgtas pastaigas arī gada tumšākajos mēnešos,” novēl kinoloģe Ļeņa Valdmane

Pavasaris ir laiks, kad pie saviem velosipēdiem atgriežas arvien lielāks skaits braucēju, lai izbaudītu pārvietošanās brīvību. Taču šopavasar braucējus gaida jaunas drošības prasības. Tādēļ Gjensidige Latvija vēlas iepazīstināt ar nesenajām likumdošanas izmaiņām, kā arī atgādināt par jau spēkā esošajiem ceļu satiksmes noteikumiem, lai varat satiksmē piedalīties droši un sevi pasargāt  no fiziskām traumām.

Jaunie ķiveres lietošanas noteikumi Tavai drošībai

Pēc vairāku mēnešu diskusijām publiskajā telpā šī gada 16. janvārī Latvijas valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas priekšlikumu ieviest obligātu prasību jauniešiem, braucot gan ar velosipēdu, gan ar elektroskrejriteni, valkāt aizsargķiveri. Atkarībā no transportlīdzekļa gan šeit ir neliela nianse – līdz 16 gadiem (ieskaitot) ķivere obligāti jāvalkā, braucot ar divriteni, savukārt līdz 17 (ieskaitot), ja izvēle ir par labu skrejritenim. Pēc šī vecuma sasniegšanas ķiveru lietošana ir ieteicama. Taču jāņem vērā, ka papildus ķiveres lietošanai jārēķinās ar nepilnīgo veloinfrastruktūru un īpaši jāuzmanās no iespējamiem incidentiem ar citiem satiksmes dalībniekiem. Braucot pa ietvi, priekšroka vienmēr ir gājējiem, un ātrums nedrīkst pārsniegt gājēju pārvietošanās tempu.

Jāatceras, ka ar velosipēdu ceļu satiksmē drīkst atrasties no 10 gadu vecuma, taču ar elektroskrejriteni no 14 gadu vecuma. Vecumā no 10 līdz 17 gadiem patstāvīgai dalībai ceļu satiksmē ar velosipēdu nepieciešamas velosipēda tiesības, ko var iegūt no 10 gadu vecuma, nokārtojot ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības eksāmenu testa veidā. Pēc 18 gadu vecuma velosipēdu un skrejriteņu vadītājiem obligāta ir jebkura transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Savukārt visiem elektroskrejriteņiem obligāti ir jābūt reģistrētiem CSDD.

Kas ir jāievēro, piedaloties satiksmē?

Drošība vienmēr ir pirmajā vietā, tādēļ jāpārliecinās, ka izvēlētais velosipēds vai elektroskrejritenis ir labā tehniskā stāvoklī un ir aprīkots ar bremzēm un atbilstošiem lukturiem. Lai ievērotu ceļu satiksmes noteikumus, abiem transportlīdzekļiem priekšā ir jādeg baltiem lukturiem un aizmugurē – sarkaniem. Savukārt, ja nepieciešams braukt sliktas redzamības vai intensīvas satiksmes apstākļos, jārūpējas arī par papildu atstarotājiem, atstarojošām vestēm u.c. gaismu atstarojošiem elementiem, lai padarītu sevi maksimālu redzamu citiem satiksmes dalībniekiem un tādējādi pasargātu sevi no iespējama sadursmju riska.

Mikromobilitātes ātruma ierobežojumi

Jaunie elektroskrejriteņu noteikumi ir stingri, un to maksimālais atļautais ātrums nedrīkst pārsniegt 25km/h. Tāpat arī pa brauktuvi drīkst pārvietoties tikai vietās, kur maksimālais atļautais ātrums nepārsniedz 50km/h, kā arī tiem ir aizliegts vest pasažieri vai kravu. Drošības apsvērumu dēļ, lai izvairītos no nevēlamām sadursmēm, gan ar velosipēdiem, gan elektroskrejriteņiem ir aizliegts braukt pa pretējā virziena brauktuvi vai pretēji kustības virzienam.

Lai pārvietošanās pilsētā būtu droša un patīkama, parūpējies par savu transportlīdzekli, un pievērs īpašu uzmanību satiksmes noteikumiem. Lai vējš matos!

Lai mazinātu gadījumu skaitu, kuros mājdzīvnieki paliek bez saimnieka un pajumtes, tirdzniecības centra “Alfa” iniciētās sociālās kampaņas “Mājdzīvnieka mājas ir cilvēks” ietvaros apkopoti padomi, kas var palīdzēt izvērtēt mājdzīvnieku iegādes nepieciešamību.

Latvijā, saskaņā ar PVD reģistra datiem, darbojas 27 dzīvnieku patversmes. Lielākā no tām ir “no-kill” dzīvnieku patversme “Ulubele”. Ikdienā tajā uzturas ap 500 mājdzīvnieku, kuri patversmē nokļuvuši galvenokārt cilvēku bezatbildīgas rīcības un neapdomības rezultātā un, ja vien tie neiegūst jaunu saimnieku, uzturas tajā līdz pat sava mūža galam. 

Dzīvnieku patversme “Ulubele” aicina apzināties, ka mājdzīvnieks nav rotaļlieta un sniedz vērtīgu padomus visiem, kuri plāno iegādāties vai adoptēt mājdzīvnieku. 

Padomi un ieteikumi atbildīgiem dzīvnieku mīļiem

• Ja ir nolemts iegādāties mājdzīvnieku, jāizvērtē – kādu!

Lēmums iegādāties mājdzīvnieku jāpieņem visiem ģimenes locekļiem kopā un ir rūpīgi jāizsver visi apstākļi: kurš kādus pienākumus uzņemsies; cik daudz laika varēs veltīt mājdzīvniekam un cik ilgi ikdienā viņam būs jāpaliek vienam; vai sadzīves apstākļi ir atbilstoši jaunajam ģimenes loceklim. Svarīgi arī finansiālie apsvērumi: cik mēnesī var atļauties tērēt dzīvnieka uzturēšanai; vai līdzekļu pietiks, ja dzīvnieks būs jāārstē.

Dzīvnieks nav manta, ar kuru spēlēties, kad ir laiks, un kuru nolikt plauktā, kad apnīk. Īpaši tas attiecas uz kucēnu vai kaķēnu iegādi, kuri sākumā visiem patīk un tiek uztverti kā jauka rotaļlieta. Bieži tiek piemirsts, ka no dzīvnieku mazuļiem nevar prasīt tādu uzvedību kā no pieaugušajiem – viņiem ir daudz enerģijas, viņi vēl nemāk nokārtot dabiskās vajadzības tur un tad, kad to gribētu saimnieks, viņiem niez augošie zobiņi, tāpēc gribas grauzt visu, kas ceļā, viņi ir ziņkārīgi un dara blēņas, gluži kā bērni. Arī dzīvnieki ir pacietīgi jāskolo un jāmāca. Ja neesat gatavi tam veltīt laiku un pacietību, tad labāk iegādāties jau pieaugušu dzīvnieku vai atteikties no domas par mājdzīvnieku. 

Pie sadzīves apstākļu izvērtēšanas noteikti jāņem vērā, kādas šķirnes dzīvnieku izvēlēties un to, vai dzīvojat mājā vai dzīvoklī, vai drīzumā plānojat ģimenes pieaugumu, cik aktīvs ir dzīvesveids un kādas aktivitātes ar savu mājdzīvnieku plānojat, ja tas ir suns, kā arī – ko sagaidāt no sava kaķa – regulāru mīļošanos vai neatkarīgu līdzāspastāvēšanu. Diemžēl pieredze liecina, ka cilvēki ļoti bieži izvēlas mājdzīvniekus tikai pēc vizuālā izskata vai tāpēc, ka šķirne kļuvusi populāra kādas filmas vai grāmatas dēļ, nemaz neizvērtējot un neiedziļinoties šķirnes raksturojumā, īpatnībās un atbilstībā savam dzīvesveidam. Dzīvniekam pieaugot, sāk izpausties šķirnei raksturīgās īpašības, un tikai tad saimnieks mēdz apjēgt, ka īsti nespēj tikt ar to galā. Kā labs piemērs ir haskiju šķirne, kas pēdējos gados Latvijā kļuvusi populāra. Ziemeļu suņi, kam gēnos ierakstīta brīvdomība, dzīve āra apstākļos un nepieciešamība pēc fiziskas slodzes ikdienā, savu gaišzilo acu un krāšņā kažoka dēļ patīk daudziem.  Dzīve pilsētas dzīvoklī vai nelielā piemājas dārziņā nemainīs haskija dabu un vēlmi pēc plašumiem. Ar pāris pastaigām dienā viņam nepietiek, tā priekš viņiem ir dzīve cietumā. Tieši tāpēc patversmēs haskiji ir ļoti bieži viesi pat vairākkārt, jo viņi alkst pēc plašumiem un skrējiena. Par dažādajām situācijām, kā mājdzīvnieks nokļūst patversmē, var pārliecināties t/c “Alfa” fotoizstādē “Meklējot saimnieku”, kur esam apkopojuši patversmes dzīvnieku likteņus un pieredzi, tostarp piemēru ar haskiju.”

• Ja saimnieks ir pieradis ceļot vai bieži neuzturas mājās, jāsaprot, vai mājdzīvnieks atbalstītu un iekļautos šādā dzīvesveidā! 

Ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai jaunajam ģimenes draugam mājinieki varēs veltīt pietiekami daudz laika. Ja esat aizņemti darbā visu dienu un kopā ar dzīvnieku varat pabūt tikai dažas stundas, tad labāk dzīvnieku neiegādāties. Nolemt viņu ikdienas vientulībai – ir cilvēka egoisms, tāpat laicīgi jāapdomā, kur dzīvnieks paliks laikā, kad dosities komandējumā vai ceļojumā – ja nav iespēja ņemt līdzi, tad savlaicīgi jāvienojas, kas viņu pieskatīs. Jāpadomā, kas parūpēsies par mājdzīvnieku gadījumā, ja esat vienīgais saimnieks un vairs nespēsit to uzturēt veselības vai kādu citu apstākļu dēļ. Dzīvē var gadīties visādi, tāpēc būt atbildīgiem un parūpēties laicīgi par sava četrkājainā drauga likteni ir tikai godīgi pret pieradināto mīluli.

• Ja mājdzīvnieku vēlas bērns, lēmums par tā iegādi ir rūpīgi jāizvērtē kopā ar vecākiem! 

Dzīvnieka iegāde ir visas ģimenes atbildība, tāpēc lēmums jāpieņem kopā. Turpmāk visai ģimenei būtu jāuzņemas rūpes par to. Paļauties uz to, ka bērns turēs solījumu un cītīgi rūpēsies par dzīvnieku, vecākiem nevajadzētu. Tas, protams, ir jāatgādina un jāstimulē un tā ir būtiska audzināšanas sastāvdaļa, taču arguments, ka dzīvnieks vairs nav vajadzīgs, jo bērns par viņu nerūpējas kā solījis, ir bērnišķīga atruna.

• Mājdzīvniekam jānodrošina apstākļi, kuros tas neaizmūk un nevar nejauši pazust!

Saimnieks ir atbildīgs par to, lai viņa mājdzīvnieki neaizmuktu un neklaiņotu. Ja tomēr tas noticis, savu pazudušo mīluli ir pienākums aktīvi meklēt: jāsniedz informācija internetvietnēs (www.dzivniekupolicija.lv) un sociālajos tīklos, jāinformē patversmes, jāizlīmē sludinājumi. Neviena darbība, kas tiek darīta pazudušā drauga meklējumos, nav lieka! Diemžēl saimnieki bieži vien neiedomājas meklēt savus pazudušos mājdzīvniekus patversmēs, cerot, ka tie mājās pārradīsies paši. Bet, ja suns vai kaķis nokļuvis patversmē, viņš nevar dot ziņu pats. Mēdz gadīties, ka šādās reizēs cieš gan dzīvnieks, gan saimnieks. Kopš 2017.gada 1.janvāra Latvijā ir obligāta suņu čipēšana un reģistrēšana. Ja suns reģistrēts, tad saimnieka informēšana un viņa atgriešanās mājās ir ātra. Diemžēl joprojām liela daļa suņu nav čipēti vai ir čipēti, bet nav reģistrēti, kas nozīmē to, ka patversmē viņš nonāk anonīms, un mēs varam paļauties tikai uz saimnieka apzinīgumu un godaprātu, ka viņš atbrauks pēc sava pazudušā mājdzīvnieka. Pats svarīgākais, kas šajā jautājumā sakāms – MEKLĒJIET savus pazudušos dzīvniekus – neatmetiet cerību arī pēc ilgāka laika! Jo aktīvāk meklēsiet, jo vairāk būs informācijas internetā, jo lielāka iespēja, ka jūsu četrkājainais draugs atgriezīsies mājās!

• Ja neesat gatavi rūpēties par papildu kucēniem vai kaķēniem, laikus jādomā par mājdzīvnieka sterilizāciju!

Mājdzīvnieku sterilizācija Latvijā joprojām ir sasāpējis jautājums. Internetvietnēs vērojam sludinājumus – “atdodu labās rokās”, “dāvinu kucēnus, kaķēnus”. Tiek meklētas mājas negribēti dzimušiem kaķu un suņu mazuļiem. Tā vietā, lai sterilizētu savu mājdzīvnieku vienu reizi viņa mūžā, ik gadu tiek pieļauta situācija, ka atkal un atkal dzimst mājdzīvnieki, kuri tiek izdāļāti pa roku galam vai izmesti un agrāk vai vēlāk nonāk patversmēs. Tāpēc mājdzīvnieku savlaicīga sterilizēšana ir būtisks risinājums šai problēmai. Šobrīd jau vairākas pašvaldības realizē programmu “Noķer – sterilizē – atlaid”, tādējādi uzlabojot situāciju ar bezsaimnieka kaķiem, nepieļaujot to nekontrolētu vairošanos. Esam atbildīgi par saviem mājdzīvniekiem!”

Par sociālo kampaņu “Mājdzīvnieka mājas ir cilvēks”

Kampaņu organizē t/c “Alfa” sadarbībā ar dzīvnieku patversmi “Ulubele” un zoopreču mazumtirdzniecības veikalu tīklu “Dino Zoo”. Tās mērķis ir samazināt to gadījumu skaitu, kad mājdzīvnieki paliek bez saimnieka un pajumtes, kā arī palīdzēt atrast bez saimnieka palikušajiem dzīvniekiem jaunas mājas. Kampaņas atklāšanas pasākumā, šā gada 4.oktobrī, t/c “Alfa” 2.stāvā atklāta dzīvnieku aizsardzībai veltīta fotoizstāde “Meklējot saimnieku”. Helēnas Ertes iemūžinātie “Ulubele” patversmes dzīvnieki un to dzīvesstāsti fotoizstādē aplūkojami līdz šā gada 11.oktobrim.  

Papildu informācija par dzīvnieku adopcijas iespējām dzīvnieku patversmē “Ulubele” aplūkojama internetvietnē ulubele.org.

Rūdīts organisms daudz labāk pielāgojas gan nelabvēlīgiem laikapstākļiem, gan arī labāk tiek galā ar stresu. Turklāt vasarā ir viss, kas nepieciešams, lai liktu labus pamatus cilvēka organisma aizsargspēju stiprināšanai. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa un vispārējās fiziskās sagatavotības treneris Kārlis Vanags aicina sākt domāt par rūdīšanos jau tagad un turpināt rūdīties arī vēsākā laikā, lai labu imunitāti rudens pusē ikviens varētu dēvēt par savu superspēju.

Uz šķīvja priekšroka sezonāliem produktiem

Vasaras periodā uzturā būtu ieteicams lietot augļus, dārzeņus, salātus, ogas – zemenes, mellenes, avenes, upenes, jāņogas, kazenes, smiltsērkšķus – dažādus dārzeņus, lapu salātus, dilles, pētersīļus, lokus, baziliku, kas lielā daudzumā satur A, B, C, D, E grupas vitamīnus un svarīgus minerālus – dzelzi, selēnu, cinku, magniju, hromu. “Lai gan vitamīnus vienas sezonas laikā nav iespējams uzņemt tik daudz, lai to pietiktu visai ziemai, vasaras sezonā nodrošinot organismu ar kvalitatīvu un vērtīgu uzturu, tiek stiprinātas aizsargspējas un nodrošināti visi dzīvības procesi”, uzsver Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Baudīt dozētas saules peldes

Latvijas klimatiskajos apstākļos jāizmanto saulainās dienas, lai ne tikai izbaudītu siltumu, bet arī caur ādu uzņemtu tik svarīgo D vitamīnu. “Saules peldes palīdz organismam rūdīties, taču svarīgi to darīt droši, nepārsauļoties, nenodarīt sev kaitējumu. Sezonas sākumā, kamēr vēl āda nav nosauļojusies, saulē nedrīkstētu pavadīt ilgāk par 10–15 minūtēm, bet pakāpeniski šo laiku var pagarināt līdz 30 minūtēm,” norāda Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa. Lai uzturēšanās saulē būtu droša, nedrīkst aizmirst par saules aizsargkrēmu lietošanu. 

Nebaidīties no vēsām dienām

Gaisa peldes nozīmē uzturēties svaigā gaisā peldkostīmā, veļā vai arī kailam – arī tas norūda organismu. Turklāt vislabāko efektu gaisa peldes sniedz tieši dzestrā laikā, kad gaisa temperatūra ir robežās no +17 līdz +20⁰C. Ieteicams sākt ar 5–10 minūtēm, bet pakāpeniski šo laiku pagarināt līdz stundai. Tā kā gaisa peldes neprasa fizisku piepūli, to laikā var nedaudz pavingrot – piemērota būs rīta rosme, dziļās elpošanas vingrinājumi vai joga, bet lai sasniegtu rūdīšanās efektu, pēc gaisa peldēm īpaši ieteicama arī kontrastduša.

Kurpes nost!

Staigājot basām kājām, tiek darbināti pat vissīkākie pēdu muskulīši, kas atbild par līdzsvaru, ķermeņa atbalsta funkciju un arī stāju. Pēdās ir neskaitāmi nervu gali, kurus stimulējot, uzlabojas asinsrite, mazinās muskuļu saspringums. Lai panāktu vislabāko efektu, ieteicams basām kājām staigāt pa dažādiem segumiem – zāli, smiltīm, granti, olīšiem. 

Pavingrot ezerā vai jūrā

Šajā sezonā noteikti jāizmanto iespēja peldēties ezerā, upē vai jūrā. Tas jādara regulāri un jāturpina peldēt pēc iespējas ilgāku laiku arī rudenī. “Ja ūdens šķiet auksts, lai sāktu norūdīšanos, pietiks, ja sākumā uz īsu brīdi vienkārši iegremdēsies ūdenī. Savukārt, peldēšana, lēkāšana vai vienkārši kustēšanās ūdenī uzlabos ne tikai pašsajūtu, bet mazinās arī stresu, nogurumu,” padomu sniedz 

Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

Ikrīta norīvēšanās rituāls

Lai stiprinātu organisma aizsargspējas, pēc dušas ieteicams norīvēties ar rupjāka auduma dvieli. Tas palīdzēs stimulēt ādas receptorus un uzlabos asins cirkulāciju. “Svarīgi rīvēšanos veikt pareizā virzienā no perifērijas uz centru – sāk ar pēdām un tad ar dvieli pamazām virzās uz ķermeņa augšējo daļu, neaizmirstot izmasēt arī roku un kāju pirkstus un pirkstu starpas, ausu ļipiņas un galvas ādu, jo tur atrodas daudzi organismu aktivizējoši punkti”, uzsver Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

Aktivitātes kā ieguldījums veselībā

Ķermenis ir spējīgs pielāgoties pat visneparastākajiem apstākļiem un darbojas pēc principa “izmanto vai zaudē”. Stāsta treneris Kārlis Vanags: “Ja pilnvērtīgi neizmantojam ķermeni, tas pielā­gojas mazkustīgajiem apstākļiem un arī sāk funkcionēt neefektīvāk. Tādēļ dienā būtu jāatrod laiks vismaz minimālai fiziskai slodzei, piemēram, staigāšanai, mērojot 7000-10000 soļu, bet vismaz 1,5 stundu nedēļā veltīt paaugstinātas slodzes treniņiem (3 treniņi pa 30 minūtēm vai 2 treniņi pa 45 minūtēm). Tāds aktivitāšu daudzums nodrošinās muskuļu un orgānu efektīvu darbību, kā arī veici­nās pilnvērtīgu fizisko darbaspēju attīstību un uzturēšanu. Taču svarīgi sevi arī nepārslogot, slodzei jābūt mērenai, lai aktivitāšu laikā paātrinās vielmaiņa un elpošana, kas nodrošinās papildu skābekļa uzņemšanu un rezultātā cilvēks iegūs vairāk enerģijas.” Tāpat treneris atgādina, cik svarīgi atcerēties arī par atpūtu un atjaunošanos pēc treniņiem, lai nenovājinātu organisma aizsargspējas, kas sasniegtas: “Ja pēc intensīva treniņa nav izdevies miegam veltīt 7-9 stundas, nākamās dienas treniņā iesaku samazināt fizisko slodzi vismaz par 40 %.”

Svarīgi!

Ja ūdens ir uzņemts pietiekamā daudzumā, tas mazina traumu risku un ļauj efektīvāk aizvadīt treniņu. Tiklīdz ūdens daudzu­ms ķermenī samazinās par 2 %, tas var pazemināt ķermeņa veiktspēju līdz pat 25 %. Tādēļ jāpadzeras gan pirms treniņa, gan treniņa laikā (ieteicams izdzert apmēram 200 ml ūdens ik pēc 15–20 minūtēm) un arī pēc tam.