Sastāvs:
4 kg gurķu
1 gl cukura
1 gl eļļas
1 gl etiķa
2,5 ēdk sāls
1 tējk maltu melno piparu
1 tējk spiestu ķiploku
Gurķus nomizo un sagriež gareniski šķēlēs.Visas sastāvdaļas sajauc kopā un atstāj vismaz uz 2 st, bet var uz nakti.
Gurķis liek stateniski burkās, pārlej ar sulu,kas ir izdalījusies un karsē 20 min.
Kad burkas aizvākotas,satin segās!
Supergardi!
Neskaitot tradicionālos interjera elementus, arī telpaugi var lieliski atsvaidzināt mājokļa iekārtojumu. „Telpaugi ne vien ieviesīs vizuālas pārmaiņas jūsu mājoklī un radīs tik ļoti gaidīto pavasara iestāšanās sajūtu, bet arī uzturēs telpā patīkamu mikroklimatu. Un mūsdienās augu piedāvājums ir tik daudzveidīgs, ka tos var piemērot jebkādam interjera stilam –no skandināvu minimālisma līdz pat greznam Art Deco,” stāsta Elīna Kreice, Latvijas vadošā nekustamā īpašuma attīstītāja Bonava Latvija Plānošanas nodaļas vadītāja.
Dzīvžogs un iekarināmie puķu grozi arī istabā
Ja vēlaties dzīvokļa lielāko istabu sadalīt divās vai pat vairākās zonās, izvēlētajā norobežošanas vietā novietojiet atvērta tipa plauktu, kur pamīšus izvietot dažādus augus. Tos izvietojiet tā, lai tie radītu vizuālu aizslietni. Uzņēmuma plānošanas nodaļas vadītāja skaidro, ka šāds dekoratīvais „dzīvžogs” organiski nodalīs nepieciešamo telpu, to nepiekraujot ar liekām mēbelēm vai aizslietņiem. Arī iekarināmie puķu grozi nav domāti vien privātmāju lieveņu dekorēšanai. Tajos var veiksmīgi iekarināt dekoratīvus puķu podus pie istabas logiem, kā arī jebkurā citā telpas daļā – tikai ņemiet vērā izvēlēto augu vajadzību pēc dienas gaismas!
Lieli augi mazās telpās
Ja esat izvēlējies mājokli papildināt ar lielāku palmu vai līdzvērtīga izmēra zaļumiem, tos novietojiet uz grīdas vai neliela paaugstinājuma kādā tukšākā laukumā. Šādi augi, iestādīti gaišos vai interjera krāsām piemērotos podiņos, telpu padarīs plašāku, vienlaikus piešķirot interesanta un pārdomāta iekārtojuma sajūtu. Turklāt veikali piedāvā arvien apjomīgākas lielo telpaugu un pat dekoratīvo koku izvēles iespējas, piemēram, Eiropas olīvkokus vai tropiskos augļu kokus. Arī palmas, dekoratīvie krūmāji un dažādi lielziedu telpaugi piešķirs dzīvīgumu jūsu mājoklim.
Iestādīt radoši
Atcerieties, ka augi nav jāstāda vien dekoratīvajos podiņos. Ne vienā vien mājoklī vai bērnības lauku mājās var atrast daudzus dārgumus, ja vien zina, ko meklē. Ja vēlaties mājoklim piešķirt rotaļīgāku atmosfēru, E. Kreice iesaka augus iestādīt neparastos traukos, piemēram, antīkā tējkannā, koka lādītē vai pat stikla akvārijos. Tikai pārliecinieties, ka izvēlētais podiņš ir augam piemērots. Ir nepieciešama vieta auga saknēm, lai tās varētu elpot, un tajās nedrīkst uzkrāties liekais ūdens, lai tās nebojātos. Savukārt, ja podiņu jau esiet paspējuši iegādāties, to var radoši apstrādāt ar dekoratīvo kreppapīru, avīžu lapām un pat nošu burtnīcām.
Autors: Bonava 20.04.2018
Kādu krāsu izvēlēties sienām? Kur novietot mēbeles, un kāds dekors piešķirs telpai īsto noskaņu? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ar kuriem sastopamies, iekārtojot jaunu mājokli vai atsvaidzinot jau esošo. Šis process ir ne vien laikietilpīgs, bet arī prasa praktiskas zināšanas un izsmalcinātu stila izjūtu. Ne visiem šī prasmju kombinācija piemīt, taču 21. gadsimta tehnoloģijas piedāvā risinājumu, kas atrodas vien rokas stiepiena attālumā – mūsu viedierīcēs. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši piecas mobilās lietotnes, kas var kļūt par uzticamu palīgu ceļā uz sapņu mājām jau šajā rudenī.
1. Pinterest – ideju krātuve ikvienam
Pinterest jau gadiem ilgi ir viena no populārākajām iedvesmas platformām pasaulē, kas palīdz gan ideju plānošanā, gan to īstenošanā. Meklējot pēc atslēgvārdiem vai tēmām, iespējams atrast simtiem piemēru dažādiem interjera stiliem, mēbeļu izvietojumiem, krāsu salikumiem un dekoru variācijām. Platforma ir īpaši noderīga tiem, kas vēlas ne tikai smelties idejas, bet arī paši darboties – šeit pieejamas DIY jeb “Do it Yourself” pamācības. Turklāt ikviens var veidot personalizētas ideju kolekcijas jeb “board”, lai ērti apkopotu atrastos risinājumus. Pinterest priekšrocība – to vienlīdz veiksmīgi izmanto gan iesācēji, gan profesionāļi, kas meklē iedvesmu radošiem projektiem.
2. Planta – viedais asistents istabas augiem
Istabas augi ir ne tikai lielisks veids, kā uzlabot gaisa kvalitāti telpā, bet arī piešķirt interjeram zaļumu, košumu un dzīvīgumu. Tie spēj atdzīvināt pat pelēcīgas un drūmas telpas. Tomēr jārēķinās, ka augu kopšana nereti var sagādāt īstus izaicinājumus. Tieši šādos gadījumos talkā nāk lietotne Planta, kas guvusi atzinību visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Tā palīdz noteikt augu sugas, atgādina par laistīšanu, sniedz ieteikumus mēslošanai un pat brīdina par iespējamām slimībām. Šī lietotne ir ideāli piemērota gan pieredzējušiem augu mīļotājiem, gan tiem, kas tikai sper pirmos soļus zaļajā pasaulē.
3. Houzz – profesionāļu pieredze un vizualizācijas
Houzz apvieno interjera dizaineru, arhitektu un namu īpašnieku idejas vienuviet. Šeit iespējams ne tikai iedvesmoties, pētot tūkstošiem fotogrāfiju un reālu projektu, bet arī izmantot vizualizācijas rīkus, kas ļauj “pielaikot” mēbeles vai dekorus savā mājoklī. Tā ir īpaši populāra platforma starptautiski, un arvien vairāk lietotāju to izmanto arī Latvijā. Lai arī šī ir maksas platforma, pirmās 30 dienas tiek piedāvāta iespēja to izmantot bez maksas.
4. IKEA Kreativ – jaunākās paaudzes virtuālais palīgs
IKEA Kreativ ir viena no jaunākajām IKEA lietotnēm, kas apvieno mākslīgā intelekta iespējas ar papildinātās realitātes tehnoloģiju. Ar tās palīdzību iespējams “ceļot laika”’jeb nofotografēt savu istabu, virtuāli “izdzēst” esošās mēbeles un to vietā ievietot jaunas preces no IKEA sortimenta. Šādi lietotājs var uzreiz pārliecināties, kā izvēlētais interjera risinājums izskatīsies reālajā telpā, pirms tiek pieņemts lēmums doties uz veikalu. Tas padara plānošanas procesu ātrāku, ērtāku, vizuāli saprotamāku un ļauj izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem pēc pirkuma veikšanas.
Ādolfs Hitlers ir daļa no cilvēces vēstures tumšākās nodaļas. Diktators, kurš izraisīja vienu no pasaules lielākajām traģēdijām un ir atbildīgs par vairākiem desmitiem miljonu nāves gadījumu Otrā pasaules kara laikā. Tomēr, lai gan nacistu varas “galva” ir viens no dokumentētākajiem cilvēkiem vēsturē, par viņu joprojām ir daudz nezināmu faktu.
Mīlestība pret dzīvniekiem, vēlme kļūt par priesteri vai mākslinieku – Hitlera personība bija tiešām interesanta. Aiz aukstasinīgā diktatora tēla slēpās arī vājie punkti un tumši noslēpumi, ko izdevies atklāt tikai laika gaitā. Šķietami spēcīgais līderis dzīvoja bailēs un pats sev atņēma dzīvību 1945. gadā.
Kanāls “National Geographic” sniedz iespēju ielūkoties Vācijas impērijas fīrera un kanclera pēdējā un izšķirošajā cīņā un militārajā operācijā “D-diena” (”D-Day”), kas veicināja nacistiskās Vācijas sagrāvi Otrajā pasaules karā. Spraigi 20. gadsimta 40. gadu notikumu attēlojumi dokumentālajā seriālā “Hitlera pēdējā cīņa”. Jau sestdien, 18. septembrī, plkst. 22.00!
Gaidot raidījumu, “National Geographic” iepazīstina ar pieciem mazāk zināmiem un pārsteidzošiem faktiem par Ādolfu Hitleru.
#1 Rūpējās par dzīvniekiem, bet ienīda cilvēkus
Kurš varētu iedomāties, ka diktatoram, kurš neuztraucās par nevainīgu cilvēku noslepkavošanu, rūpēja dzīvnieki, turklāt mūža nogalē viņš arī bija veģetārietis? Jā, tieši tā. Teorijas vēsta, ka šādu lēmumu Hitlers pieņēma, jo nespēja noskatīties uz nežēlību pret dzīvniekiem. Tomēr citi avoti lēš, ka viņš nemaz nebija veģetārietis.
Diktators tik ļoti iestājās par šo mērķi, ka Vācija pirmā Eiropā pieņēma likumus par dzīvnieku tiesību aizsardzību un aizliedza zinātniskus eksperimentus ar dzīvniekiem komerciālas peļņas dēļ. Ne tikai – pat dzīvu omāru vārīšana nebija atļauta.
Nacistu aprindās valdīja uzskats, ka īpaši apmācīti četrkājaiņi var noderēt gan karā, gan spiegošanā, tādēļ Hitlers apmācīja savu vācu aitu suni – Blondi. Lēš, ka Hitlers Blondi iemācīja sazināties ar cilvēkiem un pat “izteikt” frāzi ”Mans vadonis” (“Mein Fuhrer”).
Hitlera medmāsa Erna Flīgela apgalvoja, ka nacistu līderis savu ķepaini mīlēja vairāk nekā sievu Evu. Viņš bija apsēsts, ļāva sunim gulēt savā gultā, un četrkājainis uzturējās tikai pie diktatora. Jāpiebilst, ka nacistu varonis noindēja Blondi tajā pašā dienā, kad izdarīja pašnāvību.
#2 Kaprīzs mākslas cienītājs
Var tikai iedomāties, kāds būtu bijis 20. gadsimts, ja piepildītos Hitlera jaunības vēlmes, un viņš kļūtu par mākslinieku. Izrādās, ka fīreram bija talants gleznošanā, bet viņu divas reizes neuzņēma Vīnes Mākslas akadēmijā.
Tomēr tas neapslāpēja jaunā vīrieša interesi par mākslu. Tieši pretēji – Vācijas valdības galva atbalstīja klasiskās Grieķijas un Romas idealizētos darbus, bet izteikti kritizēja mūsdienu kustības, piemēram, impresionismu, kubismu un dadaismu.
Kara laikā viņš pat pavēlēja sistemātiski izlaupīt mākslas darbus vēl nebijušā mērogā. Zīmīgi, ka pat 20. gadsimta 30. gados nevienā muzejā Vācijā nebija sastopami Pablo Pikaso, Vilhelma Lēmbruka un citu mākslinieku darbi, jo Ādolfs šādu “deģeneratīvo mākslu” nevēlējās redzēt. To uzskatīja par ebreju un boļševiku mākslinieku produktu.
#3 Izšķērdīgs miljonārs
Hitlers, vēloties uzsākt mākslinieka karjeru, sākotnēji cīnījās ar nopietnām finansiālām problēmām. Austrietim bija niecīgi ienākumi, tādēļ viņam pat 1909. gada decembrī nācās dzīvot bezpajumtnieku patversmē Vīnē. Tomēr, iegūstot varu, Hitlers bija apņēmības pilns kļūt bagāts.
Lielāko daļu ienākumu viņš saņēma no paredzamiem avotiem – iegūstot valdības naudu un “ziedojumus” no korporācijām. Turklāt viņš atteicās maksāt ienākuma nodokli un saņēma milzīgus honorārus. Naudu Ādolfs nopelnīja arī par savu grāmatu ”Mana cīņa” (“Mein Kampf”). Lēš, ka viņa bagātības mērāmas vismaz 150 miljonos eiro apmērā.
Taču vienlaikus viņam patika vara un diktators bija ļoti izšķērdīgs. Biogrāfs Volkers Ulrihs atklāja, ka aģitators tērēja tūkstošos automašīnām, šampaniešiem, drēbēm un mēbelēm, vienlaikus izliekoties par “tautas cilvēku”.
#4 Saistīts ar rasēm, ko centās iznīcināt
Visā pasaulē zināms, ka kancleru bieži min kā atbildīgo par tā laika Vācijas rasu politiku, holokaustu, kā arī miljoniem iedzīvotāju nāvi un piespiedu pārvietošanu. Tieši viņa politika un vēlme nogalināt atņēma dzīvību vairāk nekā sešiem miljoniem ebreju.
Tomēr tikai retais zina, ka Hitlera radinieku siekalu DNS analīzēs konstatētas gan ebreju, gan afrikāņu “saknes”. Veicot kādu pētījumu 2010. gadā, zinātnieki ievāca 39 siekalu paraugus no bēdīgi slavenā diktatora radiniekiem un pēc tam veica dažādus testus. Atklājās, ka aktīvista ciltskokā ir gan ebreji, gan afrikāņi.
Tas liek domāt, ka vācu politiķis bija bioloģiski saistīts ar rasēm, ko pats centās nogalināt. Vai pats Hitlers to zināja, par to grūti spriest.
#5 Nekad neapmeklēja izveidotās koncentrācijas nometnes
Pirmo nacistu nometni izveidoja 1933. gadā, teju tūlīt pēc Hitlera kļūšanas par kancleru. Sākotnēji tās izmantoja arodbiedrību veidotāju un politisko pretinieku ieslodzīšanai un spīdzināšanai, taču neilgi pēc tam, nometnes kļuva par nāves vietu ebrejiem.
Otrā pasaules kara laikā tur nogādāja ap 11 miljoniem ebreju, un tā sauktos “nevēlamās rases pārstāvjus” paverdzināja, izmantoja piespiedu darbam un nežēlīgi noslepkavoja.
Hitlers nekad nav apmeklējis nevienu no šīm nometnēm, kaut gan lielāko daļa no tām cēla austrumos. Lēš, ka attālums, ko Hitlers turējis starp sevi un faktisko slepkavību vietu, bija daļa no taktiska plāna. Proti, lai citi domātu, ka viņš nav atbildīgs par holokaustu un ir neziņā par notiekošo.
Tomēr pierādījumi liecina par ko citu, un Ādolfa Hitlera līdzdalība genocīdā ir neapšaubāma. Par to liecina “Galīgais risinājums” (“Final Solution”) – plāns, kuru izveidoja ar mērķi, lai iznīcinātu ebreju tautu visā pasaulē. Hitlera līdzdalība atrodama katrā programmas posmā un izstrādē.Uzzini vairāk par dažādām militārajām operācijām Otrā pasaules kara laikā un atskaties uz kaujām, kas bija izšķirošas nacistiskās Vācijas sakāvē. Dokumentālā seriāla “Hitlera pēdējā cīņa” trešās sezonas pirmizrāde jau 18. septembrī plkst. 22.00 kanālā “National Geographic”!
Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas paredz no 15.maija atcelt obligātu sejas masku nēsāšanu sabiedriskajā transportā, liecina informācija Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
Grozījumi rosināti, ņemot vērā, ka atcelti visi epidemioloģiskās drošības pasākumi, samazinoties Covid-19 izplatības riskam līdz zemam līmenim, kas varētu tikt sasniegts maijā.
Kā liecina Tiesību aktu projektu publiskajā portālā pieejamā Veselības ministrijas (VM) vēstule, par šiem grozījumiem VM iebildumu nav. “Par šo redakciju mums nav iebildumu,” teikts vēstulē.
Jau ziņots, ka vairums Covid-19 ierobežojumu Latvijā tika atcelti no 1.aprīļa. Faktiski vienīgā prasība, kas palika spēkā uz plašāku sabiedrību, ir masku nēsāšana sabiedriskajā transportā, ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs.
4. martā plkst. 11.05 no Lielās ģildes raidīsim koncertu “Baltijas mūzika Ukrainas atbalstam”, tas būs dzirdams Latvijas Radio 3 “Klasika” un skatāms LTV1 un portālā LSM.lv. Koncertā klātienē un speciāli šim notikumam veidotā videoierakstā piedalīsies Baltijas valstu orķestri un kori.
Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Andra Pogas vadībā atskaņos Ukrainas himnu un Pētera Vaska lūgšanu Dona nobis pacem (“Dod mums mieru”).
Ar videoierakstiem koncertā piedalīsies kolēģi no citiem Baltijas valstu koncertnamiem. Igaunijas Valsts simfoniskais orķestris Tomasa Zanderlinga vadībā spēlēs Arvo Perta “Dziedājumu Bendžamina Britena piemiņai”.
Kauņas Valsts koris un Lietuvas Valsts simfoniskais orķestris Gintara Rinkēviča vadībā atskaņos vienu daļu no Broņus Kutāviča simfonijas-oratorijas “Epitāfija pagājušiem laikiem”.
Latvijas Radio koris, Sinfonietta Rīga un ērģelniece Ilze Reine Sigvarda Kļavas vadībā dos Artura Maskata lamentāciju Lacrimosa. Līdzās Baltijas valstu komponistu darbiem skanēs arī ukraiņu komponista Miroslava Skorika “Melodija” Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Normunda Šnē lasījumā.
Koncertu vari skatīties arī ŠEIT
Aizlūdzam un aicinām turpināt dot ieguldījumu Ukrainas atbalstam vietnē ziedot.lv.
Ja esi bijis kādā no “Latvijas Gada auto” testa dienām tirdzniecības centrā “Mols”– tu droši vien atnāksi arī šoreiz. Ja neesi – gribam pastāstīt, kādus auto jaunumu iepazīšanas iespējas šis pasākums piedāvā.
Šāda veida konkursos, kuri notiek visā pasaulē (pie mums jau kopš 1998. gada), par titulu sacenšas auto ražotāju paši jaunākie automobiļi. Tos pēta, ar tiem brauc žūrijas biedri, par saviem iespaidiem pēc tam stāsta jums medijos. Un gada beigās balso gan žūrija, gan internetā tautas simpātijas balsojums. Labi, protams. Bet var vēl labāk. Pirms pāris gadiem sadarbībā at t/c “Mols” tika uzsāks unikāls eksperiments. Dosim braukt katram, kas to vēlēsies! Protams, vajadzīga autovadītāja apliecība. Protams, brauciens nebūs tik garš kā žūrijai, jo gribētāju daudz un diena īsa. Piecpadsmit minūtes pa Rīgas ielām. Bet tie ir tavi kilometri! Tās būs tavas sajūtas un simpātijas, kas modīsies (vai varbūt zudīs). Kā nebeidz atkārtot mūsu žūrijas priekšsēdētājs Atis Jansons – tādu tūkstoš gaumēm “labāko” un visiem piemēroto auto atrast taču nav iespējams. Bet savējo var! Ja ne tūlītējam pirkumam, tad kā aktīvu dzīvi stimulējošu mērķi. Iespējams, ka tas vislabāk izdarāms pie t/c “Mols”.
“Latvijas Gada auto 2020 testa dienā Molā” šobrīd savu dalību ir apstiprinājuši*:
“Alfa Romeo Stelvio” (statisks)
“BMW 5.sērija”
“Ford Puma”
“Honda CR-V Hybrid”
“Honda E’’ elektroauto (Latvijas Pirmizrāde – statisks)
“Jeep Wrangler” (statisks)
“Kia e-Niro” elektroauto (statisks)
“Kia XCeed” (statisks)
“Mercedes-AMG GLE Coupe” (statisks)
“Mercedes-Benz GLB”
“Mini Cooper SE” elektroauto
“Nissan Juke”
“Peugeot 2008” (statisks)
“Seat Leon”
“Škoda Octavia”
“Volkswagen Golf”.
* auto saraksts var mainīties pirms pasākuma. Statisks nozīmē, ka auto būs apskatāms, bet nebūs pieejams testa braucienam.
Kā redzat – spektrs visaptverošs. Krosoveri – sākot no augstākajiem “premium” plauktiem (MB), turpinot cenu līmenī ap 20 000 eiro (Juke, Puma, 2008). Ātru šoseju tālbraucienu tīkotājiem – arī “premium” (BMW 5. sērija). Un iespēja to tieši konfrontēt ar tikai sprīdi īsāko, toties divreiz lētāko “Škoda Octavia”.
Kompaktklasē vilina pirmais randiņš ar jauno astotās paaudzes “Golf” un tā tuvu radinieku “Seat Leon”. Gribat kļūt pavisam zaļi? Bez skaņas un dūmiem ceļā dodas “Mini Cooper SE”!
Tādas tās braucienu iespējas. Savu kārtu gaidot pēc pieraksta (droši vien nāksies, jo, kā jau teikts – gribētāju daudz) – papildus atrakcijas, kā piemēram veiklības brauciens – ar īpašu balvu.
Šogad balvā “Mercedes-Benz GLC” uz nedēļas nogali ar pilnu degvielas tvertni no gudru sludinājuma portāla ZIP.lv. Vai Jums izdosies nobraukt 900 km ar vienu uzpildi?
Lietuvas moto akrobātu priekšnesums (plkst. 13:00 un 14:00). Stunt rider moto šovs neatstās vienaldzīgos!
Un pērn ātri par ļoti pieprasītu kļuvusī iespēja savas šaubas, neskaidrības jauna auto izvēlē klātienē (divi metri!) pārrunāt ar neapšaubāmi kompetentākajiem (pārdošanas rezultātos tieši neieinteresētajiem) cilvēkiem: žūrijas biedriem. “Latvijas Gada auto” jūs no plkst. 11:00 līdz 17:30) gaidīs Atis Jansons, Normunds Avotiņš, Agris Staņēvičs un citi – jau vairākus gadus braukuši ar gandrīz visu, ko milzīgais un raibais auto tirgus piedāvā. Nāciet, skatieties, brauciet, jautājiet! Domājiet. Novembrī varēsiet arī nobalsot t/c Mols vai internetā par savu “Tautas simpātiju”.
Ieeja pasākumā ir bezmaksas. Ņemot vērā pastāvošos ierobežojumus, skatītājiem jāievēro divu metru distance vai arī jālieto mutes un deguna aizsegs, kas būs pieejami arī “Latvijas Gada auto” teltī bezmaksas. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr:360 cilvēkiem, kuriem ir elpceļu saslimšanas pazīmes vai jāievēro pašizolācija, nedrīkst atrasties pasākuma teritorijā.
Informatīvi atbalsta: Zip.lv – gudri sludinājumi, Delfi, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, Auto ziņas, garaza.lv, dzivoklis.lv. Atbalsta: t/c Mols, LAMB, V4 motors.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) pieņēmis lēmumu par trīs Krievijas vēstniecības darbinieku izraidīšanu no Latvijas, ierakstā “Twitter” kontā paziņojis ministrs.
Lēmums par izraidīšanu pieņemts saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un to, ka šo personu darbība nav savietojama ar diplomāta statusu, norāda Rinkēvičs.
Ārlietu ministrs atzīmē, ka izraidīšana tiek veikta kā koordinēta Baltijas valstu rīcība.
Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), ministra lēmums ir pieņemts, solidarizējoties ar Ukrainu tās cīņā pret neizprovocēto un neattaisnojamo Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kuras plānošanā un realizēšanā nozīmīgu lomu ieņēmuši Krievijas drošības dienestu pārstāvji.
Šodien Rinkēviča lēmums ir paziņots Krievijas vēstniekam Latvijā Mihailam Vaņinam, un izraidāmajām personām Latvija ir jāatstāj līdz 23.marta plkst.23.59, atzīmē ĀM pārstāvi.
Latvija stingri nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā un atkārtoti pieprasa nekavējoties apturēt Krievijas militāro agresiju, kā arī ievērot 16.marta ANO Starptautiskās tiesas lēmumu šajā jautājumā un atgriezties pie starptautisko noteikumu ievērošanas, teikts ministrijas paziņojumā.
Jau vēstīts, ka ANO Starptautiskā tiesa trešdien pieprasīja Krievijai apturēt iebrukumu Ukrainā, paužot dziļas bažas par Maskavas pielietoto spēku.
27.februārī Ukraina oficiāli iesniedza prasību pret Krieviju ANO Starptautiskajā tiesā, pieprasot saukt Krieviju pie atbildības par jēdziena genocīds izkropļošanu, lai attaisnotu agresiju.
Kā ziņots, 24.februārī Krievijas armija iebruka Ukrainā, sākot apšaudīt ne tikai militāros, bet arī civilos objektus un izraisot bēgļu straumes.
Kāpēc mēs ejam pie psihologa? Lai:
atrisinātu savu problēmu;
tiktu skaidrībā ar sevi;
atrastu kopīgu valodu ar bērniem;
uzceltu harmoniskas attiecības pārī;
saskatītu savu aicinājumu dzīvē;
lai kas tas arī nebūtu …
Patiesā psiholoģija ir psiholoģija priekš cilvēkiem. Šāda psiholoģija ne tikai izvirza, bet arī risina problēmas, palīdzot atrast vispareizāko risinājumu pašās sarežģītākajās dzīves situācijās.
Ko mēs vēlamies no dzīves?
Mēs vēlamies priecāties un baudīt dzīvi ! Vairāk baudas un ne kripatiņas sāpju, vairāk prieka un mazāk ciešanu – tas arī viss ! Kā dzīvot, lai gūtu vairāk baudas, bet ne sāpes ? Kā lai sajūtas īstajā vietā un īstajā laikā, kā lai atrodot dzīvē to, kas patiešām patīk, kas sagādā prieku un kam vēl būtu arī redzama jēga ?
Sistēmiskā- vektoru psiholoģija – tas ir izrāviens zinātnē par cilvēku. Sistēmiskā-vektoru psihoanalīze strādā kā lakmusa papīrīts – tests darbojas kā psiholoģiskā stāvokļa noteicējs, kas sastāda matemātiski precīzu sistēmu dažādos indivīda attiecību līmeņos – atsevišķs cilvēks, cilveku grupa, sabiedrība un visa cilvēce kopumā. Sistēmiskā-vektoru psiholoģija (vai sistemiskā-vektoru psihoanalīze) atklāj visdziļāk cilvēka zemapziņā apslēptās vēlēšanās un ļauj precīzi ieraudzīt, kas tad ir tas, kas virza mūs caur dzīvi.
Kāpēc mēs ciešam ?
Iedomājiets, ka Jums ir acis, kas neko neredz … Ausis, kas nedzird … Mute, kas nekad nerunā. Katram ir personīgi uzdoti uzdevumi un funkcijas, kuras maksimāli vislabāk izpildīt var tikai viņš pats. Tapēc, ka viņam ir tādas īpašības, kas nav citiem.
Mums liekas, ka mēs ciešam bez iemesla: „Par ko man tas viss?” – tā mēs jautājam izmisuma brīžos. Tas par to, ka mēs paši nezinam ko mēs gribam !!! Kad mēs nerealizējam savas iedzimtās īpašības, savus talantus un iemaņas, mēs gūstam nenormālu neapmierinātības sajūtu. Neatrodot savu vietu šai dzīvē, mēs ciešam …
Vai visi cilvēki ir vienādi, vai tomēr dažādi ?
Dīvains jautājums ? Protams dažādi ! Tāpēc, ka mans kaimiņš pa labi ir mūziķis, bet kaimiņš pa kreisi – narkomāns. Tomēr, neskatoties uz to, visi vīrieši ir cūkas, bet visas sievietes ir – paši zinat kas …
Kas tad mūsos ir tik līdzīgs un kas atšķirīgs ?
Mēs esam līdzīgi ar to, ka katram no mums ir stingri noteikts, no dzimšanas īpaši uzdots īpašību-vēlmju-dotību kopums, kas Sistēmiskajā-Vektoru Psiholoģijā ir nosaukti par vektoriem. Viena vektora cilvekiem arī īpašības būs līdzīgas. Variācijas šeit formējas atkarībā no katra indivīda dabisko īpašību attīstības pakāpes un no to realizācijas savā vektorā – pielietojuma sabiedrībā.
Vektors, jeb vektori nosaka visu: cilvēka iekšējo vērtību sistēmu, viņa seksualās izvēles, viņa uzvedību un spēju adaptēties sabiedrībā, sociumā, pārī un pašam ar sevi.
Kāpēc mēs esam tik atšķirīgi ?
Jo tam par iemeslu būs mūsu atšķirīgie vektori.
Kāpēc viens bērns ar prieku lasa dzeju stāvot uz ķeblīša, bet otrs mūžīgi būs bubulis bubulim …? Kāpēc Jūsu sapņi vienmēr aprobežojas ar bērniem, ģimeni, suni un piknikiem piepilsētas mājā, kamēr Jūsu māsa defilē pa podiumu gandrīz kaila, bet Jūsu brālis vispār gatavojas iestāties budistu mūku kārtā. Kapēc Jūs esat tik dažādi, kaut arī esat izauguši vienā ģimenē ?..
Un lieta šeit nav ne audzināšanā, ne gēnos. Šizifrēnija draud cilvēkiem, tikai ar noteiktu vektoru kopumu, hronisks alkoholisms draud ne tuvu visiem un pat valodas raustīšanai ir konkrēti iemesli …
Bet arī tas vēl nav viss. Pat cilvēki ar vienām un tām pašām īpašībām, jau no dzimšanas, var būt pilnīgs pretstats viens otram ! Pirms 10.gadiem viņš bija „zelta” vīrs un audzināja divus bērnus. Viņa fotogrāfija karajās uz viņa darbavietas goda dēļa vietējā fabrikā, bet jau šodien vienīgā vieta, kur var redzēt viņa fotto ir laikrakstu kriminālās hronikas, pedofīlijas un slepkavību sadaļā. Tas nav izdomāts stāsts, tā diemžēl ir traģiska realitāte …
Dzīves scenārijs !
Kāpēc tā notiek ?
Viss ir atkarīgs no dzīves scenārija. Un to sev rakstam mēs paši – ar savu īpašību un dotību attīstību un realizāciju. Ir teiciens: „Iesēsi raksturu – novāksi likteni”. Tā ir patiesība. Vai ir iespējams izmainīt nelaimīgu dzīves scenāriju ? Jā ! Apzinoties savas īpašības un realizējot tās.
Mūsu iedzimtā loma sugā, dod mums attiecīgas vēlēšanās, kuras vienmēr rada stingri noteiktas domas. Tātad, vēlēšanās rada domas. Kā mēs izpaužamies šodien, mūsdienu sabiedrībā, kādu lomu mēs pildam, kā sublimējam sevi …
Kadas ir manas personiski iedzimtās īpašības ? Kādas vēlēšanās vada mani ? Kā iemācīties kontrolēt to, kas ar mani notiek ? Šo visu pēta Sistēmiskā-Vektoru psiholoģija un palīdz mums saprast šos mehānismus.
Kāpēc mēs nedzīvojam ar tiem, ko mīlam ?
Šo jautājumu varam dzirdēt dažādos forumos. Skarbi un patiesi.
Dzīves partnera izvele, liekas, ir pats sāpīgākais jautājums mūsdienu pasaulē. Neviens cilvēks šai pasaulē neeksistē viens, pats par sevi. Daba ir radījusi mūs kā grupu, apvienojot mūs vienotā attiecību sistēmā. Tas attiecas ne tikai uz cilvēkiem. Visas dzīvās radības uz šīs planētas dzīvo grupās. Un mēs visi gribam harmoniskas attiecības ar savu mīļoto cilvēku.
Katras grupas mērķi un uzdevumi, vai tā ir cilvēku sabiedrība, vai bizoņu bars, ir acīmredzami: grupas uzdevums ir izdzīvot un turpināt sevi laikā, t.i. radīt nākamo paaudzi. Tas ir vienots organisms, kurā ir pārstāvēti visi astoņi vektori. Katrs no tiem pārstāv savu unikālo lomu šajā veselumā, pildot savu specifisko funkciju.
Tieši šo lomu sadalījumu grupā, visu astoņu vektoru savstarpējo saattiecību, mijiedarbību vienam ar otru un hierarhiju attiecībā vienam pret otru – visu šo pēta Sistemiskā-Vektoru Psiholoģija.
Kas es esmu ?
Šādu jautājumu cilveks sev uzdod jau pēdējos 6000 gadus …
Pa šo laiku mēs dramatiski esam iepazinuši nedzīvo dabu – no akmens kalta, līdz pat nanotehnoloģijām. Mēs lidojam kosmosā, atšifrējam genomu, esam attīstījuši medicīnu tik ļoti, ka jau dzīvojam ne 25.gadus, kā pirmatnējais cilvēks, bet jau 80 … Zinam katras cilvēka ķermeņa šūnas uzbūvi. Mēs ap sevi esam izveidojuši īpašu biosfēru, kas nekad agrāk nav eksistējusi un kas savukārt ir izmainījusi arī mūs.
Mums jau nepietiek ar vienu erogēno zonu vien, lai adaptētos sociumā, katrs mūsdienīgs cilvēks sevī pārstāv jau trīs, vai četras lomas „sugā”. Ir pieaudzis temperaments – mums ir parādījušās vairāk vēlēšanās un vairak iespēju to realizācijai. Un neskatoties uz visiem civilizācijas sasniegumiem, sevis iepazīšanā cilvēce nav pavirzījusies ne par soli.
Kas es esmu ? Kur ir manas vienas, atsevisķi ņemtas dzīves jēga ?
Sistēmiskā-Vektoru Psiholoģija, pirmo reizi dod atbildi arī uz šo jautājumu.
… parasti bezmaksas Sistēmiskās-Vektoru Psiholoģijas online nodarbībības apmeklē tūkstošiem cilvēku. Katrs nāk ar savu problēmu, saviem jautājumiem. Un nodarbību laikā, katrs sāk saprast, kā tieši viņam savas problēmas risināt un kapēc viņam tās vispār ir radušās.
Tāpēc, ka visdziļākā psihes izpratne saknē, ļauj mums saprast katra cilvēka rīcības un domugājienu.
Un visbeidzot, atbildot uz jautājumu: „kas es esmu?”, kas zina, varbūt tieši Jūs atbildēsiet uz pašu galveno cilvēces jautajumu, kas interesē mūs katru:
No Krievu valodas tulkojusi medicīnas fiziķe, mikro – un nanotehnoloģiju inženiere MG.Kristīne Liepiņa.
http://www.yburlan.ru/biblioteka/sistemnovektornaya-psihologiya
No jaunā koronavīrusa skartās Vuhaņas provinces Ķīnā uz Franciju ir evakuēta viena Latvijas pilsone, kura tur divas nedēļas pavadīs karantīnā, mikrobologošanas vietnē “Twitter” pavēstīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Viņš arī pauda pateicību Francijas valdībai par palīdzību un atbalstu. Kā ziņots, ar otro evakuācijas avioreisu no Vuhaņas Ķīnā, kas tiek uzskatīta par infekcijas epicentru, svētdien Francijā kopumā tika nogādāti 254 cilvēki. 36 no viņiem tika konstatēti simptomi, kas varētu liecināt par inficēšanos ar jauno koronavīrusu, kurš prasījis jau vairāk nekā 360 dzīvību.
16 no ārvalstniekiem ar inficēšanās simptomiem tika nogādāti ar lidmašīnām viņu piederības valstīs, bet 20 cilvēki, kuru vidū ir gan Francijas pilsoņi, gan personas, kas nav Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi, tika atstāti karantīnā Istras lidostā, kamēr netiks veiktas papildus pārbaudes.
“Visas šis pārbaudes bija negatīvas, un visas šīs personas var doties” uz diviem izvietošanas centriem Francijas dienvidos, kur tās 14 dienas tiks paturētas karantīnā, pavēstījis Francijas Veselības ministrijas pārstāvis.
Otrajā evakuācijas reisā bija 56 francūži, kā arī vairāk nekā 30 citu valstu pilsoņi, no kuriem vairums ir eiropieši.
Saskaņā ar informāciju, kuru snieguši avoti Istrā izvietotās Francijas armijas vienībās, kopumā nekavējoties uz savām valstīm nogādātas 124 personas, kas nav Francijas pilsoņi.
Tomēr Francijā palikušas vēl 60 personas, kuru vidū ir Meksikas, Ruandas, Brazīlijas un Gruzijas pilsoņi.
Daļa no viņiem tiks ievietota 14 dienas ilgā karantīnā, bet citiem, ja tiem netiks konstatēti inficēšanās simptomi, tiks ļauts atgriezties savās valstīs, pavēstījis Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns. Savukārt aģentūra “Belga” ziņo, ka tūlīt pēc ierašanās no Istras militārajā lidlaukā netālu no Briseles izolēti deviņi Beļģijas pilsoņi un trīs viņu partneri, kā arī 15 nīderlandieši un divi to partneri ķīnieši.
Pirmais avioreiss ar evakuētajiem no Ķīnas Francijā ieradās piektdien, un tā pasažieri atrodas karantīnā vienā no Vidusjūras piekrastes kūrortiem.
Diviem pasažieriem tika konstatēti iespējamās inficēšanās simptomi, taču tālāko pārbaužu rezultāti bijuši negatīvi. Līdz šim Francijā apstiprināti seši inficēšanās gadījumi ar jauno koronavīrusu.
Valdības pārstāve pirmdien televīzijas kanālam “France 2” pavēstījusi, ka Ķīnā vairs neesot Francijas pilsoņu, kas būtu izteikuši vēlmi evakuēties.
Autors: nozare.lv
03.02.2020.
“Origo Summer Stage” augustā uzņem apgriezienus, turpinot ar īpaši krāšņu un grandiozu iknedēļas bezmaksas brīvdabas koncertprogrammu. Augustā “Origo Summer Stage” ietvaros klausītājiem būs iespēja baudīt visdažādāko žanru mūziku – klasisko, džeza, šlāgermūziku, popu un hip-hopu. Jau ceturtdien, 3. augustā plkst. 17.00 grupas “Astro’n’out” un Aijas Andrejevas koncerts, bet piektdien, 4. augustā plkst. 18.00 uzstāsies Jolanta Gulbe-Paškeviča ar džeza koncertprogrammu “Fly Love”. Savukārt 11. augustā plkst. 19.00 pirmo reizi laukumā pie t/c “Origo” būs iespēja dzirdēt vēl nebijuša mēroga klasiskās mūzikas koncertu Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā.
Ceturtdien, 3. augustā plkst. 17.00 norisināsies Latvijā jau iemīļotās grupas “Astro’n’out” un atraktīvās un enerģiskās Aijas Andrejevas koncerts. Grupas “Astro’n’out” koncerta laikā būs dzirdamas kā jaunas un vēl mazpazīstamas, tā arī jau zināmas un iemīļotas dziesmas. Savukārt Aija Andrejeva “Origo Summer Stage” apmeklētājiem sniegs lielisku koncertu, kurā skanēs pašas iemīļotākās dziedātājas dziesmas.
“Koncertā būs dzirdamas gan visiem labi zināmās, gan arī manas jaunākās dziesmas. Programma būs ļoti enerģiska un pozitīva, atbilstoša brīvdabas skatuvei. Kopā ar mani uzstāsies arī Toms Mikāls (taustiņi), Kaspars Ansons (ģitāra), Anna Zankovska un Santa Šillere (bekvokāls), Kaspars Pļavnieks (bungas) un Toms Veismanis (bass). Šajā koncertā uz skatuves kāps arī mans tēvs Alex, ar kuru kopā nospēlēsim manu jaunāko dziesmu “Mēs pārejam uz Tu”. Uz “Origo Summer Stage” skatuves esmu uzstājusies pirms septiņiem gadiem un ceru, ka arī šoreiz atmosfēra būs tikpat patīkama kā iepriekš,” stāsta Aija Andrejeva.
““Origo Summer Stage” esam uzstājušies jau pirms divām sezonām, un esmu ievērojusi, ka šeit sanākusī publika ir ļoti kolorīta – var atnākt daži kvēlākie grupas fani, kā arī cilvēki, kas nekad nav dzirdējuši mūsu mūziku. Šogad tieši uz šo koncertu ieradīsies arī mans draugs no ASV, tāpēc varu teikt, ka publika koncertā būs visdažādākā – gan tūristi no ārzemēm, gan “tās daļas Rīgas” vietējie iedzīvotāji. Bieži vien koncertā ir ģimenes ar bērniem, kuriem, gaidot vilcienu, ir tā iespēja dzirdēt koncertus, jo no skatuves ir redzams, ka viņi nemaz nevēlas doties uz vilcienu koncerta laikā. Šogad mēs spēlēsim gan iemīļotās un zināmās melodijas, gan arī iepazīstināsim visus ar mūsu jaunākajiem skaņdarbiem, kas mums pašiem ir sirdij tuvāki. “Origo Summer Stage” dziesmas izpildīsim nedaudz pieklusinātā versijā – tā būs akustiskā performance ļoti skaistā aranžijā, jo uzstāsimies četru cilvēku sastāvā, tāpēc skanējums būs mazliet īpašāks kā ierasts,” stāsta Māra Upmane-Holšteine.
Piektdien, 4. augustā plkst. 18.00 “Origo Summer Stage” uzstāsies lieliskās balss īpašniece Jolanta Gulbe-Paškeviča ar koncertprogrammu “Fly Love”, kurā tiks izpildītas dažādu autoru dziesmas, kur lielākā daļa no tām ir sarakstītas 60.,70. gadu periodā. Koncertprogrammas “Fly Love” dziesmu aranžijas ir veidotas latīņu mūzikas un afro-amerikāņu džeza tradīcijās. Tās ir gan Antonio Carlos Jobim kompozīcijas, gan kinofilmu tituldziesmas, gan igauņu komponista Toomas Rull oriģinālkompozīcijas, kur vienai no dziesmām – ar nosaukumu “Akvarelis”, tekstu latviešu valodā ir uzrakstījusi Jolanta.
Uzstāties “Origo Summer Stage” ir brīnišķīga un interesanta pieredze, jo laukums pie “Origo” ir vieta, kur cilvēki visu laiku ir kustībā un tam ir savs šarms. Koncertā noteikti būs cilvēki, kas apzināti devušies baudīt mūziku un būs tādi, kas to dzirdēs ikdienas steigā, skrienot garām. Gaidāmais koncerts ir pilns ar saulainu dinamiku, ar savu pozitīvisma devu. Dziesmas runā par mīlestību, skaistumu ap mums un dzīves vērtībām, kas cilvēkiem vienmēr ir svarīgi. Šogad koncertos kopā ar mani uzstāsies šīs programmas starptautiskais oriģinālsastāvs, tāpēc man ir liels prieks, ka ar koncertprogrammu “Fly Love” varēsim priecēt arī “Origo Summer Stage” klausītājus,” stāsta Jolanta Gulbe-Paškeviča.
“Mēs esam lepni, ka “Origo Summer Stage” katru gadu spēj piedāvāt mūziku visdažādākajām muzikālajām gaumēm, ko apliecina arī šī mēneša programma. Mums ir gandarījums, ka mēs varam apmeklētājiem piedāvāt vairākus grandiozus bezmaksas koncertus, kur uzstāsies izcilie mūzikas mākslinieki, un jau šonedēļ aicinu visus doties uz Aijas Andrejevas, “Astro’n’out” un Jolantas Gulbes-Paškevičas koncertiem,” stāsta Aleksandrs Ņemirovskis, t/c “Origo” vadītājs.
Arī augusta turpinājumā “Origo Summer Stage” apmeklētājiem būs iespējams baudīt visdažādāko žanru mūziku. Ar tautā iemīļotākajām mūzikas melodijām uzstāsies Normunds Rutulis, savukārt hokeja turnīra “Latvijas Dzelzceļa kauss 2017” atklāšanas koncertā skatītājus pārsteigs latviešu rokgrupa “Dzelzs Vilks” un hip-hopa izpildītājs un mūzikas producents Fakts (Jānis Šmēdiņš). Pirmo reizi “Origo Summer Stage” skanēs arī augstvērtīga klasiskā mūzika, kur uzstāsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Tāpat augusta otrajā pusē tradicionāli trīs dienas notiks Rīgas svētku koncertu cikls “Dziesmu tilti”. Savukārt augusta beigās “Origo Summer Stage” norisināsies 8. sezonas noslēguma koncerts, kur uzstāsies jaunie latviešu mūzikas talanti – “Supernova 2017” finālists The Ludvig (Jēkabs Ludvigs Kalmanis) un mūziķis Chris Noah (Krists Indrišonoks).
“Origo Summer Stage” programma augustā:
3. augusts 17.00 “Astro’n’out, Aija Andrejeva
4. augusts 18.00 Jolanta Gulbe-Paškeviča ar koncertprogrammu “Fly Love”
10. augusts 18.00 Normunds Rutulis ar koncertprogrammu “Vēl viens laimīgs rīts”
11. augusts 19.00 Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Diriģents – Andris Poga. Antonīna Dvoržāka “Astotā simfonija” un Antonīna Dvoržāka “Slāvu deja sol minorā”
12. augusts 13.00 Hokeja turnīra “Latvijas Dzelzceļa kauss 2017” atklāšana: Fakts un grupa “Dzelzs Vilks”
18. augusts 17.00 Rīgas svētku koncerts “Dziesmu tilti”
19. augusts 12.00 Rīgas svētku koncerts “Dziesmu tilti”
20. augusts 12.00 Rīgas svētku koncerts “Dziesmu tilti”
25. augusts 17.00 “Origo Summer Stage” 8. sezonas noslēgums: The Ludvig un Chris Noah (Krists Indrišonoks)
“Origo Summer Stage” aicina visus mūzikas mīļotājus sekot līdzi koncertprogrammai mājas lapā www.summerstage.lv un doties klausīties koncertus gan laukumā pie t/c “Origo”, gan restorānu un kafejnīcu vasaras terasēs, kur “Origo Summer Stage” laikā būs pieejami īpaši piedāvājumi. Turklāt kopš pagājušās nedēļas muzikālos vasaras vakarus iespējams baudīt arī jaunatvērtajā restorāna “LIDO” terasē, kā arī “Double Coffee” un “Gan Bei” vasaras terasēs.
Par „Origo Summer Stage”:
Kultūras aktivitāšu centrs “Origo Summer Stage” kā pilsētas spogulis Stacijas laukumā visas vasaras garumā piedāvā sajust un piedzīvot Latvijas nozīmīgāko vasaras pasākumu un festivālu garšu. Iejūtoties vasarīgajā nedēļas nogales ritmā, vasaras vakaros ikviens aicināts ērti iekārtoties kādā no āra kafejnīcām un ļauties dažādu izpildītāju priekšnesumiem. Plašā brīvdabas lielformāta fotogalerija, kas izveidota pie tirdzniecības centra “Origo”, ir uzņēmuma “Linstow Center Management” iniciatīva kvalitatīvas kultūrvides radīšanai pilsētā. Savukārt dizaina objekts “Saules pulkstenis – Origo Universi” ikvienu rosina noteikt laiku un iepazīt Latvijas viduslaiku pilis un nozīmīgākos objektus Eiropas pilsētās. Dizaina objekts “Saules pulkstenis – Origo Universi” ir “Linstow Center Management” dāvana Rīgai, kas 2014. gadā bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Mājaslapa: www.summerstage.lv.
NuKo.lv Sieviešu rallija organizatori uzsākuši sadarbību ar labdarības organizāciju “Palīdzēsim.lv”, ziedojot vienu eiro no katras komandas dalības maksas ar mērķi izglītot jaunas meitenes no sociāli mazaizsargātajām grupām.
Katra komanda ar savu dalību “NuKo.lv Sieviešu rallijā 2019” sniegs atbalstu jaunietēm un jaunajām māmiņām no sociāli mazaizsargātajām grupām, nodrošinot izglītības programmu, kuras ietvaros tiks mācītas tādas lietas kā sociālās un komunikācijas prasmes, drošas dzimumattiecības, veselīgs un sportisks dzīves veids, psihologa vai cita nepieciešamā speciālista konsultācijas, stilista un vizāžista konsultācijas, radošās nodarbības, savu talantu apzināšanās un izkopšanas nodarbības un daudzas citas prasmes, par kurām meitenes ikdienā pat nenojauš. Papildus spēles komandas pasākuma dienā tiks aicinātas ziedot sievišķīgus niekus, kas iepriecinās jaunās meitenes. Šobrīd „Palīdzēsim.lv” redzes lokā ir aptuveni 50 jaunas meitenes, kurām dažādu iemeslu dēļ nav iespēju rast atbildes uz jaunām sievietēm aktuāliem jautājumiem, kā arī ne vienmēr viņu informācijas avoti ir kompetenti.
Piedalīties šajā akcijā vari, piesakoties “NuKo.lv Sieviešu rallijam”, kurš 2019. gada 9. martā pulcēs radošākās un piedzīvojumu kārākās daiļā dzimuma pārstāves aizrautīgā autobraukšanas piedzīvojumā, kas ieguvis pavisam jaunu veidolu. Dāmas sagaida pilnīgi jauns rallijs, kurš atšķirsies no iepriekšējiem. Komandām nebūs konkrētas starta vietas. Spēle notiks elektroniskā veidā – noteiktā laikā mobilajā lietotnē tiks atklāta Rīgas un tās apkārtnes karte, kurā būs atzīmētas spēles uzdevumu vietas, un komandas varēs sākt piedzīvojumu no sev izdevīgākās vietas, taktiski plānojot maršrutu tā, lai, iekļaujoties spēles laikā, iegūtu pēc iespējas vairāk punktu. Vakara noslēgumā dāmas tiks gaidītas uz oficiālo rallija apbalvošanas ceremoniju modes un izklaides centrā “Riga Plaza”, kur tiks godinātas un apbalvotas veiklākās, atjautīgākās, košākās un oriģinālākās. Vienā komandā oficiāli reģistrēt var līdz četrām daiļā dzimuma pārstāvēm, bet pasākuma dienā automašīnā drīkstēs atrasties tik dāmas, cik to ļauj sēdvietu skaits, kas norādīts transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā.
Lai iedrošinātu dāmas nebaidīties no rallija jaunā formāta, aptuveni mēnesi pirms pasākuma būs iespēja piedalīties simboliskā izmēģinājuma braucienā, kurā reģistrētās komandas varēs iepazīties un aprast ar jauno aplikāciju, kā arī noskaidrot sev interesējošos jautājumus par to.
Sieviešu rallija ģenerālsponsors interneta lielveikals “NuKo.lv”, pasākumu atbalsta modes un izklaides centrs “Riga Plaza”, produktu līnija “Perfectil” un “Cosmopolitan DIVA”, informē “Radio Tev” un interneta portāli inbox.lv un dieviete.lv
Reģistrēties un uzzināt jaunāko informāciju par “NuKo.lv Sieviešu rallijs 2019” iespējams
www.nukosieviesurallijs.com
Autors: Notikumu Aģentūra
18.11.2018.
Auniem ļoti ātri kļūst garlaicīgi. Viņi vēlas ātras, dinamiskas un karstasinīgas attiecības, kuras liek viņu asinīm ritēt straujāk. Viņus ir ļoti viegli nogarlaikot. Ja viņi uzskatīs, ka attiecības nav gana ugunīgas, viņi pametīs visu un skries projām. Viņi ir izteikti karstasinīgas mīlēšanās piekritēji. Kad Auns piedzīvo grūto šķiršanās procesu, viņš vai nu uz kādu laiku kļūst galīgi traks vai arī tieši pretēji – izdzēš ikvienu domu par tevi. Tā kā Auns ar salauztu sirdi mēdz būt neprognozējams un karstasinīgs, tev ir jābūt piesardzīgam, kad kontaktējies ar viņu, ja viņš nesen ir gājis cauri šķiršanās sāpēm. Auni arī itin viegli var sevi sakārtot paši, pat ja uz brīdi kļūst emocionāli, viņi sevi noķers kritienā, nostatīs uz kājām un jau pavisam drīz dosies atpakaļ randiņu pasaulē. No otras puses, viņi varētu mēģināt izspēlēt vēsuma un vienaldzības trumpi un vienkārši aizmirst, ka jebkad šo cilvēku ir saticis.
Vēršiem var rasties grūtības ar tikšanu pāri emocijām un atmiņām. No otras puses, līdzko būs tikuši pāri, viņi vairs neatskatīsies. Vērši pēc šķiršanās parasti jūtas salauzti. Viņu jūtās ir krietns dusmu piejaukums, tāpat depresija, sēras un naids. Un tomēr dziļi iekšienē Vērsis, iespējams, cer uz salabšanu. Viņi parasti domā par labajiem laikiem un par to, cik labs ir bijis mīļotais cilvēks. Tāpēc var nesaprast, ka kāds ar viņu vienkārši nav saderīgs. Taču, tiklīdz Vērsis tiks vaļā no savām iedomām un fantāzijām, viņš atradīs mierinājumu un spēs sev iegalvot, ka ir īstais brīdis turpināt dzīvot. Vēršiem var būt nepieciešams laiks, lai tiktu vaļā no pieķeršanās un sadziedētu savu sirdi. Ja tu esi Vērsis, tad centies izvairīties no intensīvas sekošanas savam bijušajam Facebook, Draugos vai Twitter, tas tikai paildzinās “izveseļošanās” procesu.
Dvīņi ir cilvēki, kuri attiecībās var izskatīties laimīgi, bet piepeši izšķirties. Viņiem pēc dabas ir jautri, bet spēj slēpt savu neapmierinātību ar smaidu. Dvīņi var pazust ļoti ātri, ja jūt, ka attiecības nav viņiem piemēroties. Viņiem ir plāns “B” gadījumam, ja attiecības neizdodas kā cerēts. Tad viņi var doties jaunas mīlestības meklējumos vai arī ieguldīt lielākas pūles savā karjerā.
Cilvēki, kuri ir dzimuši Vēža zīmē, parasti ir mīloši un jūtīgi. Viņus ir jāapber ar mīlestību. Ja Vēzis jūt, ka mīlestība ir nepietiekama, viņi var kļūt pārlieku greizsirdīgi vai pat ķerties pie emocionālas aizskaršanas ar šantāžu un čīkstēšanu. Viņi dažreiz mēdz būt pārāk mīloši, līdz brīdim, kad viņu pieķeršanos sāk jau uzskatīt par nenormālu. No otras puses, Vēzis var arī aizklīst projām patiesas mīlestības meklējumos. Dažreiz, kad partneris viņus pamet, paiet zināms laiks, līdz viņi izprot skarbo realitāti.
Lauvas dažreiz var būt stūrgalvīgas un izlepušas. Vīriešu kārtas Lauvas attiecībās mēdz sevi novērtēt pārāk augstu. Brīžiem viņi izjūt vajadzību pierādīt, ka partneris ir kļūdījies un viņam būtu jāatvainojas pirmajam. Kad mīļotais viņu pamet, Lauva uzskata, ka ar laiku šis cilvēks atgriezīsies, jo viņš vienkārši ir pārāk svarīgs un nozīmīgs. Šķiršanās posmā lauvas var kļūt jūtelīgi un nemierīgi, viņiem ir jāiemācās eksistēt kopā ar citiem cilvēkiem, kā arī jāapgūst kompromisu rašanas prasme, lai varētu nodibināt laimīgas un mīlošas attiecības.
Cilvēki, kuri ir dzimuši Jaunavas zīmē, parasti ir piezemēti un praktiski. Viņi var vēlēties samazināt savus zaudējumus jau agrā attiecību stadijā, ja tās nes vairāk zaudējumu nekā ieguvumu. No otras puses, ja Jaunava ir ieguldījusi daudz emociju, laika un naudas, lai attiecības izdotos, viņi tās arī mēģinās saglabāt. Šai zīmē dzimušie arī var būt pārāk pieķērušies konkrētajai divu cilvēku apvienībai, tik ļoti, ka vairs nezina, kā no tās tikt ārā. Jaunavas piezemētais aspekts palīdz saglabāt līdzsvaru ģimenē. Tā piešķir lielu nozīmi laulībām, bērniem un vienotībai. Ja Jaunava redz, ka šķiršanās ir nenovēršama, viņa smagi centīsies visu vēl saglābt, bet, ja tas neizdodas, tad centīsies palaist ar vieglu sirdi. Negatīvā puse ir tāda, ka Jaunava pēc šādām sirdssāpēm parasti smagi koncentrējas uz darbu, un tukšums sirdī apgrūtina jaunas pusītes atrašanu.
Svari ir tādi cilvēki, kuri savā dzīvē vēlas līdzsvaru. Viņi attiecības redz kā sava veida darījumu, kura izgāšanās gadījumā tiek sāpināti un apkaunoti. Svari vēlas, lai viņu partneris iemīlas viņos vēlreiz, ja ar pirmo reizi nepietika. Ap Svariem valda patīkama atmosfēra, un nepatīkamu pašķiršanos sabiedrības acīs viņi spētu pārvērst par kaut ko līdzīgu “tā man bija izdevība augt dvēseliskā līmenī”. Cilvēki, kuri ir dzimuši šajā zīmē, vēlas atrast pareizo līdzsvaru uzreiz, tāpēc, ja attiecības neizvēršas kā plānots, viņi dosies tālāk un meklēs citu sirdi, kas viņus mīlēs.
Skorpioni ir dažādu emociju pārpilni radījumi. Viņi ļoti dziļi un patiesi mīl un vēl spēcīgāk izjūt naidu. Kad ir ļoti dusmīgi un sāpināti, viņi mēdz veidot atriebības plānus pret bijušajiem. Kad viņi mīl pārāk spēcīgi, viņu spriestspēju nomāc pārāk lielu dusmu un agresijas jūra. Skorpioni var būt manipulatīvi spēka meklētāji. Viņi necieš, ja attiecībās otra pusīte ir dominējošā un vienmēr cenšas gūt virsroku. Skorpions vēlas rāmu un mīlošu partneri, kurš pilnībā pievēršas viņam.
Strēlnieka zīmē dzimušajiem cilvēkiem ir ugunīgs un neremdināms gars. Viņi alkst pēc romantikas un kaisles. Viņi ir brīvas dvēseles. Veltīt uzmanību tikai vienām konkrētām attiecībām viņiem varētu būt sarežģīti. Dažreiz viņi daudzsievību (daudzvīrību!) uzskata par kaut ko normālu un pieņemamu. Viņi savās attiecībās vēlas lielu enerģijas devu. Ja partneris nespēj to sniegt, Strēlnieks varētu aizklīst meklēt piedzīvojumus un dažreiz pat krāpt. Tāpat arī Strēlnieki mēdz maskēt šķiršanās sāpes, uzreiz pārlecot uz nākamajām attiecībām.
Mežāži parasti smagi strādā vai nu savā karjerā, vai mīlas dzīvē. Viņi neatlaidīgi centīsies saglabāt līdzsvaru savā darbā, finansēs un attiecībās. Ja Mežāža partneris mēģina viņus pamest, viņi centīsies visu izrunāt, lai sasniegtu mieru. Viņi vēlas saturēt kopā ģimeni. Viņi ienīst pat domu par šķiršanos un uzskata, ka visu ir iespējams atrisināt. Viņi ir ļoti uzticami. No otras puses, ja attiecības kļūst indīgas un viņu partneris viņus krāpj, Mežāzis nekavējoties uzcels sienu un nelaidīs partneri pat tuvumā.
Cilvēki, kuri ir dzimuši Ūdensvīra zīmē, var būt gan atdevīgi, gan manipulatīvi vienlaicīgi. Viņi ir mīloši un ienīst šķiršanos. No otras puses, ja viņi jūt, ka attiecību nasta sāk viņiem darīt pāri, Ūdensvīri manipulē ar partneri, lai tas pašķiras pirmais viņu vietā. Viņi jūt, ka agresivitāte ir slikta lieta, bet mierīgas sarunas – vislabākās. Ūdensvīri arī mēdz sajust, ja viņiem ir pieejama labāka vieta, kas sniegtu vairāk prieka, tāpēc dažreiz mēdz aizmaldīties zaļākas zāles meklējumos.
Zivis ir gludas, plūstošas un brīvas. Šajā zīmē dzimušie vienmēr vēlas būt kopā ar kādu, kurš piepilda viņu vajadzības. Viņi mēdz plūst no vienām attiecībām uz pavisam jaunām, nemaz neiesaistoties tajās pilnībā vai pat nenojaušiet, ka viņiem jau ir attiecības. Zivis ir lieli sapņotāji un vēlas lietas, kuras viens partneris nevar piepildīt. Ja viņi kādreiz pieturās pie vienām attiecībām, tad viņu sapņi ir piepildīti, vai arī viņi jutīs, ka kaut kā trūkst un kļūs nomākti. Vēl viena lieta, kas varētu notikt, ja Zivis izvēlēsies monogāmiju, ir tas, ka viņi varētu koncentrēt visu savu enerģiju uz hobijiem, tikai lai apmierinātu savas vajadzības. Zivis mēdz cīnīties ar dziļākām attiecībām, bet ir viegli aiziet no īslaicīgām. Ja attiecības ir bijušas ilglaicīgas, Zivis var justies pavisam satriekti un nomākti pat līdz depresijai. Viņu partneriem no viņu dzīves ir jāpazūd pilnībā, lai Zivs varētu turpināt savu dzīves ceļu.
Šķiet, ka vīrieši ir visbezbailīgākās radības uz planētas. Tieši viņi ir mūsu aizstāvji un atbalsts. Taču izrādās, ka stiprā dzimuma pārstāvjiem ir savas bailes un bažas.
Bailes pazaudēt erekciju
Pirmo reizi satiekot meiteni puisi vienmēr ir satraucis tas, vai ar viņa erekciju viss būs kārtībā. Pirmajā satikšanās reizē vīrietis var pārnervozēt jēgu vai pārāk stipri satraukties un tāpēc var gadīties šādas nepatikšanas. Bet ja tavam vīrietim tā gadās dieva dēļ nesmejies par viņu.
Bailes par izmēru
Daudzus vīriešus pārņem bailes, ka sievietes neapmierinās mantību lielums. Vīrietim ļoti svarīgi ir zināt, ka tieši viņš ir tas, kuram ir visskaistākā un lielākā mantība. Atcerieties, lai sieviete gūtu baudu, pietiek vien ar 12 cm, un daudzi vīrieši prot sagādāt baudu sievietei arī citādākā veidā.
Bailes pievilt meitenei
Vīrietim ir liela atbildība – sagādāt savai sievietei baudu, lai viņai nepazustu vēlme atkal gulties gultā ar tevi! Tāpēc negaidi no vīrieša neko lielu un neaizmirstamu pirmajās reizēs. Galvenais, lai ir savstarpējā pievilkšanās un uzticība.
Bailes no bīstama seksa
Neskatoties uz to, ka daudzi vīrieši dod priekšroku nodarboties ar seksu bez prezervatīviem, jo bailes saslimt ar venēriskajām slimībām pārņem katru vīrieti. Bet kad tev iestājas jauns kontakts ar tikko iepazītu puisi, izvēlies labāk lietot prezervatīvu, jo nekas cits tevi nespēs pasargāt un šaubos, ka puisis arī tev pateiks un vai vispār viņš zin, ka viņš ir saslimis ar kādu no slimībām. Esi uzmanīga.
Bailes kļūt par afēristes upuri
Visi mēz zinām par to, ka daudzas sievietes izmanto gultu, lai iegūtu naudu, privilēģijas sabiedrībā. Un daudziem vīriešiem ir bailes, ka šāda situācija ar afēristēm viņam var gadīties. Šāda veida attiecības vīriešus biedē. Bet ja tev ir patiesas jūtas, ar laiku vīrietim pazudīs baiļu sajūta.
Satraukums un saspringums guļamistabā pavisam noteikti nenāk par labu ne tavām attiecībām, ne pašsajūtai. Nesen amerikāņu un Eiropas sieviešu vidū tika veikta aptauja, lai noskaidrotu lietas, par ko viņas visvairāk satraucas pirms seksa. Zemāk ir apkopotas populārākās atbildes un to risinājumi.
PARTNERIM NEPATIKS TAVS KAILAIS ĶERMENIS
Būsim godīgi: Mums visiem ir kaut kādi kompleksi – vai nu tas būtu kāds lieks kilograms vēdera apvidū vai bedrīte uz dibena vaiga. Taču, tā vietā, lai satrauktos par tādiem niekiem, koncentrējies uz procesa izbaudīšanu. Realitāte ir tāda, ka seksa laikā tavs partneris noteikti nedomā par taviem mazajiem trūkumiem, tāpēc atslābsti.
VIŅAM VARĒTU BŪT STS / SEKSS BEIGSIES AR NEPLĀNOTU GRŪTNIECĪBU
Ir skaidrs, ka runāšana par šo tēmu nav foršākā lieta pasaulē, bet… Ja vēlies būt droša, tas ir jādara. Protams, ne visi teiks taisnību, un pat ne visi zina, ka viņi varētu būt inficēti. Tieši tāpēc vienkāršākais veids, kā sevi pasargāt, ir lietot prezervatīvu. Ja runā par grūtniecību, tad, ja prezervatīvu lieto pareizi, ir ļoti maza iespēja, ka tas saplīsīs. Pārbaudi to pirms uzvilkšanas un pēc, un tad viss būs kārtībā.
TAVS PARTNERIS NEVĒLĒSIES LIETOT PREZERVATĪVU
Jā, bez prezervatīva sajūtas ir citādākas, un pat labākas. Taču ir jāatceras, ka sevis pasargāšana no STS un nevēlamas grūtniecības ir daudz svarīgāka nekā otra cilvēka vēlmju apmierināšanas. Ja partneris uzstāj, ka nevēlas izmantot prezervatīvu, vienkārši pajautā viņam, vai palikt bez seksa ir labāk nekā uzvilkt prezervatīvu. Ja viņš saka, ka viņam tā nav līdzi, parūpējies par to, lai tev pašai vienmēr tas būtu.
VIŅŠ NEPIEŅEMS ATTEIKUMU / DARĪS KAUT KO, KAS TEV NEPATIKS
Pirms ļauties seksam, pajautā sev: Vai es uzticos šim cilvēkam? Vai viņa klātbūtnē es varu justies droši? Kamēr daudzas sievietes koncentrējas uz vīrieša vēlmju apmierināšanu, viņas aizmirst par to, kas viņām pašām patīk vai nepatīk. Protams, ir jāmāk izmēģināt jaunas lietas, bet tikai tad, kad jūties par to pārliecināta. Ja kaut kas nav kā vajag, runā. Vīrieši neprot lasīt tavas domas, tāpēc ir normāli apstāties un aprunāties. Protams, ir jāatceras, ka, ja partneris nerespektē tavu viedokli, tad tu noteikti nevēlies būt ar tādu cilvēku. Ja viņš turpina uzstāt, vienkārši apģērbies un aizej.
SEKSA LAIKĀ NOTIKS KAUT KAS APKAUNOJOŠS
Fakts: Sekss ir nekārtīgs process. Būs savādas skaņas, šķidrumi, kustības… Bet tev vienkārši par to jāaizmirst un jāturpina baudīt procesu. Ja partnerim kaut kas no tā visa nepatīk un viņš jūtas pretīgi, tad viņš nav nobriedis un noteikti nav cilvēks, ar ko tev būtu jādala sava gulta.
TU NESPĒSI PARTNERI PIENĀCĪGI APMIERINĀT
Orgasmam noteikti nebūtu jābūt vienīgajam un galvenajam seksa mērķim. Un, ja tas arī nenotiek, nesatraucies. Galvenais ir spēja izbaudīt procesu, otra tuvību un ķermeni. Ja tu tomēr vēlies, lai viss ir maksimāli labi, pajautā viņam, kas viņam patiktu un kas tev būtu jādara. Ik pa brīdim vari uzdot arī pavisam vienkāršu jautājumu – „Vai tev patīk tas, ko es daru?”
TU ESI SLIKTA SEKSĀ
Gribi pačukstēsim tev vienu faktu? Neviens nav slikts skesā. Varbūt kādam ir mazāka pieredze, taču tas neko nenozīmē. Kamēr tu centies saprast otra cilvēka vēlmes un intereses, runā un rīkojies, tikmēr viss izdosies.
Tekstu sagatavoja: Diāna Dieviete/ Avots: Health.com
Blaugznas nav patīkama parādība – tās bojā vizuālo tēlu un rada diskomfortu, turklāt var liecināt ne tikai par seborejisko dermatītu, bet arī kādu citu nelāgu ādas kaiti.
“Blaugznas jeb seborejiskais dermatīts ir iekaisīga ādas slimība, kuras paasinājumi biežāk novērojami sezonāli – no rudens līdz pavasarim. Ir cilvēki, kam ādas stāvokli ietekmē arī galvassegas nēsāšana, taču nevar apgalvot, ka tā tas noteikti ir seborejiskā dermatīta gadījumā. Sintētika un rupja vilna radīs diskomfortu tiem, kam ir jutīga āda, tendence uz alerģijām, atopisko dermatītu.
Lai gan ilgstoša galvas nosegšana ādas stāvokli, protams, var pasliktināt, galvenokārt tomēr blaugznu veidošanos veicina ādas reakcija uz aukstiem laikapstākļiem, izteiktu temperatūras atšķirību ārā un iekštelpās, centrālo apkuri, kas sausina gaisu telpās,” skaidro Elga Sidhoma, medicīnas doktore, dermatoloģe un veneroloģe „Veselības centru apvienībā”.
Kas īsti pie vainas?
Dermatoloģe teic, ka tad, ja rodas blaugznas jeb notiek galvas matainās daļas ādas zvīņošanās, ir jāizpēta arī citi simptomi:
“Ne vienmēr tas, ko cilvēks uzskata par blaugznām, patiešām ir blaugznas jeb seborejiskais dermatīts. Seborejiskā dermatīta gadījumā ir savairojusies ādas sēnīte, kas ir mūsu galvas ādas mikrofloras sastāvā, āda matainajā galvas daļā sāk zvīņoties, var būt sūdzības par niezi, apsārtumu. Taču reizēm galvas ādas zvīņošanās ir saistīta ar psoriāzi – ir diezgan daudz zvīņēdes pacientu, kuriem slimība skar tieši galvas ādu, tādēļ sūdzības par blaugznu parādīšanos būtu jāvērtē kontekstā ar citiem simptomiem. Tāpat jāizslēdz arī retāk sastopamās ādas slimības vai pat kāda lipīgā sēnīšu infekcija, kas sākotnēji izpaužas ar ādas zvīņošanos.”
Lai gan seborejiskais dermatīts ir ļoti traucējošs stāvoklis, ir arī labā ziņa – šī slimība ir labdabīga un tai nav tiešas saistības ar kādu citu nopietnu organisma traucējumu.
Faktori, kas var provocēt blaugznu rašanos
Blaugznu daba
Vīriešus blaugznu veidošanās skar biežāk nekā sievietes. Nereti zvīņošanās un apsārtums rodas arī uzacu daļā, ap degunu, vīriešiem – ūsu un bārdas apvidū, uz krūšu kurvja. Biežāk ādas tauku dziedzeri ir aktīvāki, taču ne vienmēr tas nozīmē, ka taukaināka ir arī sejas āda. Iespējami abi varianti – blaugznas veidojas gan tad, ja āda ir taukaina, gan tad, ja tā ir sausa.
Pirmo reizi (kā zēnam, tā meitenei) blaugznas var parādīties agrīni. Dermatoloģe stāsta: “Galvas ādas blaugznošanās var notikt zīdaiņa vecumā, kad novērojama tā saucamā piena krevele. Tas gan nenozīmē, ka visiem, kam savulaik bijusi piena krevele, vēlāk būs arī blaugznas. Bieži blaugznas pirmo reizi parādās pusaudža gados, kad organismā pārkārtojas hormoni, sāk funkcionēt dzimumdziedzeri un izdalīties dzimumhormoni.”
Nav pētījumu un pierādījumu par ģenētisku seborejiska dermatīta pārmantošanu, taču var būt vērojama saistība – blaugznas ir ne tikai vienam cilvēkam, bet arī viņa ģimenes locekļiem.
Ādas stāvokli ietekmē arī uzturs. Elga Sidhoma atzīst: “Ir grūti nosaukt konkrētu produktu grupu, kas pastiprina blaugznu veidošanos, taču nereti cilvēki paši ievēro, kuri produkti provocē paasināšanos.”
Vai pietiks ar šampūnu?
Ja blaugznas parādās pēkšņi, vispirms vajadzētu pārskatīt kosmētikas plauktu – vai ir nomainīts šampūns, kondicionieris, cits matu kopšanas līdzeklis? Blaugznas var būt pirmā ādas reakcija uz izmaiņām.
Iespējams, blaugznošanos varēs novērst, lietojot saudzīgus matu kopšanas līdzekļus bez smaržvielām un krāsvielām, un nevajadzēs ķerties pie ārstnieciskiem līdzekļiem.
Ārstēšana parasti ir nepieciešama paasinājuma periodā, kad ir izteikta zvīņošanās, nieze. “Viena universāla ārstnieciskā šampūna nav, katram jāatrod tas, kurš vislabāk palīdz. Paasinājuma laikā to lieto trīs reizes nedēļā. Ja aptuveni pēc mēneša ir uzlabojums, ārstniecisko šampūnu var lietot tikai vienu reizi nedēļā. Taču, ja ar tā lietošanu nav līdzēts, noteikti jādodas pie ārsta, jo, iespējams, papildus nepieciešams arī kāds pretiekaisuma medikaments,” skaidro dermatoloģe Elga Sidhoma.
Mēness aptiekas farmaceite Daiva Āboliņa papildina: “Farmaceita uzdevums ir ieteikt katram pacientam atbilstoši līdzekli atkarībā no tā, vai galvas āda ir iekaisusi, sarkana vai ir tikai blaugznas. Gan profilaksei, gan ārstēšanai pieejams šampūns, kas satur medikamentu ketokonazolu. Tas darbojas pret Malassezia sēnītes kolonizāciju. Lietošanas biežums atkarīgs no seborejiskā dermatīta smaguma pakāpes – ja ir blaugznas un iekaisuši sarkanbrūni plankumi, šampūnu iesaka lietot četras nedēļas divas reizes nedēļā vai pat biežāk. Profilaksei gan pietiek ar vienu reizi nedēļā vai vienu reizi katru otro nedēļu.”
Aptiekās pieejami ārstnieciskās kosmētikas šampūni, kas ierobežo sēnītes vairošanos. “Tie satur tādas aktīvās vielas, kā salicilskābe, cinka piritions (antibakteriāla un pretsēnīšu darbība) un selēna disulfīds (pretsēnīšu darbība). Ja ir izteikta ādas zvīņošanās ar plankumiem, tad jālieto šampūns ar salicilskābi, kam piemīt keratolītiska darbība – tas attīra ādu no blaugznām. Visi šie šampūni mazina traucējošo niezi un parasti tie satur arī kādu nomierinošu komponentu, piemēram, pantenolu,” skaidro „Mēness aptiekas” farmaceite Daiva Āboliņa.
Strīdi rodas visās attiecībās. Dažreiz nekaitīgas domstarpības pārvēršas īstā naidā un pat beidzas ar šķiršanos. Mēs pastāstīsim no kā labāk izvairīties strīdoties ar savu partneri.
Nerunājiet par šķiršanos
Nav svarīgi, kādus vārdus jūs sakāt viens otram, bet nekad nepieminiet šķiršanos. Šie ir aizvainojošākie vārdi, ko var pateikt vīrs vai sieva. Šķiršanās noteikti sekos, ja kāds no partneriem šķiršanos nemitīgi pieminēs strīda laikā. Ja jūs joprojām mīlat viens otru, jūs visu mūžu nožēlosiet, ka dusmu uzplūdā pieļāvāt impulsīvu šķiršanos vai pat to vienkārši pieminējāt.
Neejiet prom no mājās strīda laikā
Filmās bieži rāda, kā sieva vai vīrs izskrien no mājas, lai panāktu savu partneri un atvainotos. Tomēr reālajā pasaulē tas, visticamāk, nenotiks. Iziešana no mājas strīda laikā ir nekompetentākā uzvedība. Labākais veids ir klusēt par partnera piezīmēm, un, kad viņš nomierinās, mēģināt atrisināt konfliktu.
Nepieminiet savus vecākus
Fakts ir tāds, ka jūsu strīdam vajadzētu ietekmēt tikai jūs un jūsu partneri, tāpēc – nepieminiet savus vecākus. Aizvainojums par vecākiem iegrims tik dziļi, ka jūs nevarēsiet to ilgi aizmirst. Tāpat arī neļauj vecākiem iesaistīties jūsu strīdā. Ir ļoti viegli pārvērst šādu strīdu naidā.
Attiecības. Tas ir vairāk, nekā vienkārši randiņi un ziedi. Tās ir par otra cilvēka trūkumu un dīvainību pieņemšanu. Par to, lai saglabātu savu personību, bet atrastu laimi kopā. Piekritīsi, ka atrast cilvēku, kurš mīl un pieņem tevi tādu, kāda tu esi, ir ikviena sapnis. Ja tu piekrīti kaut kam mazākam, tas bieži vien beidzas ar ciešanām un vilšanos. Patiesība ir tajā, ka, ja tavs partneris tevi mīl, viņš mīlēs tevi visu. Atceries, ka attiecībās ir svarīgi saglabāt savu personību, tāpēc partnera dēļ neatsakies no sekojošām lietām.
Attiecības ar ģimeni un draugiem
Protams, pretrunas lielā ģimenē un sociālajā lokā pastāv, taču nevajag domstarpībām ļaut izjaukt ne tavas attiecības ar ģimeni, ne attiecības ar partneri. Tu nevaru partnera dēļ atteikties no seniem draugiem vai komunikācijas ar radiem, pat, ja viņš to ļoti lūdz. Tas nav pieņemami! Būs grūti uzturēt spēcīgas un veselīgas attiecības ar cilvēku, ja viņš stingri nostāda tevi izvēles priekšā.
Tavi mērķi un ambīcijas
Tev nav jābūt tām pašām interesēm, mērķiem un ambīcijām, kādas ir tavam partnerim, taču ir svarīgi tās cienīt un pieņemt. Nekad neļauj kādam stāties ceļā uz taviem mērķiem, pat, ja šis cilvēks ir tavs partneris. Ja pastāv kaut mazākais mājiens par to, ka partneris nav tavā pusē, kad runa ir par taviem dzīves plāniem, pārdomā, vai tev šādas attiecības ir nepieciešamas.
Tavas pašizpausmes metodes
Kad tu esi kopā ar kādu cilvēku ilgāku laiku, viņš sāk ievērot visas tavas emocijas. Mēs satraucamies, mēs dusmojamies, mēs bēdājamies. Mēs varam raudāt vai izmisīgi kliegt. Tā ir daļa cilvēka pieredzes, un, ja partneris to nespēj saprast vai pieņemt, ir vērts aizdomāties. Mēs visi esam dažādi cilvēki, arī mūsu jūtas un sajūtas atšķiras. Mīlēk kādu nozīmē mīlēt to, kas padara cilvēku par unikālu. Arī emocijas un to izpausmes. Nelauz un neapspied sevi tikai tāpēc, ka tavs partneris tevi nesaprot.
Tavas pārliecības un vērtības
Ja attiecībās pieņemamas šķiet tikai partnera vērtības, tad uzskati, ka pret tevi tiek izrādīta liela necieņa, un tam nav nekāda loģiska attaisnojuma. Un, jo ilgāk turpināsies attiecības, jo lielāka iespēja, ka tās pārvērtīsies par toksiskām. Vienīgā recepte ir komunikācija, pacietība un abpusējā cieņa.
Autors: Dieviete.lv
No kā bail katrai zodiaka zīmei?
Auns 21. MART – 19. APR
Aunam ir bailes palikt vienam. Sabiedriskais auns mīl savus draugus un radus un necieš vientulību.
Vērsis 20. APR – 20. MAIJ
Tā kā vērsis mīl stabilitāti, drošību un komfortu, tad vērsis baidās no nezināmā
Dvīņi 21. MAIJ – 21. JŪN
Dvīņi baidās, ka tiks uzskatīti par nepilnīgiem. Šai zodiaka zīmei patīk kontrolēt un būt graciozai. Dvīņiem bail pievilt tavas un savas cerības.
Vēzis 22. JŪN – 22. JŪL
Vēža bailes saistās ar domu, ka viņu nemīl. Šādām bailēm gan parasti nav nekāda pamata.
Lauva 23. JŪL – 22. AUG
Lauva baidās pailkt nepamanīta, jo lauva alkst uzmanību.
Jaunava 23. AUG – 22. SEPT
Bailes no haosa jaunavām ir vislielākās bailes. Jaunavas laime slēpjas lietu organizētībā.
Svari 23. SEPT – 22. OKT
Bažas par nepievilcību ir Svaru lielākās bailes.
Skorpions 23. OKT – 21. NOV
Skorpions vēlas par sevi radīt priekšstatu, ka viņš ir skarbāks un neievainojamāks par citiem. Tāpēc viņam bail būt ievainojamam.
Strēlnieks 22. NOV – 21. DEC
Ieslodzījums ir tas, no kā baidās strēlnieks. Ne vienmēr fiziski, bet emocionāli, finansiāli, profesionāli, romantiski utt.
Mežāzis 22. DEC – 19. JAN
Mežāzis nav vienīgā zodiaka zīme, kuras lielākās bailes ir atraidījums. Kembridžas universitātes zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēki, kas baidās no kontakta, visticamāk kaunās par kādu savu īpašību.
Ūdensvīrs 20. JAN – 18. FEB
Ūdensvīrs baidās zaudēt savu dzīvotspēju, brīvību, veselību un enerģiju. Ūdensvīrs grib, lai citi paļaujas uz viņu, nevis viņš uz citiem.
Zivis 19. FEB – 20. MAR
Zivis baidās būt sāpināti mīlestībā vairāk par visām citām zodiaka zīmēm, jo viņi vissmagāk pārcieš sirdssāpes.
Autors: Dieviete.lv
No jūlija rēķini par elektrību Latvijā pieaugs par 5 līdz 18 eiro. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS “Sadales tīkls” un pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.
SPRK aģentūrai LETA norāda, ka “Sadales tīkla” jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).
Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par 5 līdz 7 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.
Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk – apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.
Lai precīzi uzzinātu gaidāmās rēķina izmaiņas, SPRK aicina izmantot “Sadales tīkla” tarifu kalkulatoru.
SPRK aicina vienlaikus izvērtēt elektroenerģijas lietošanas paradumus un pieslēguma efektivitāti, atsakoties no nelietderīgi izmantotās pieslēguma jaudas, tādējādi samazinot ikmēneša jaudas uzturēšanas izmaksas. To var noskaidrot ar “Sadales tīkla” Slodzes aprēķina kalkulatoru.
“Sadales tīkls” informēs sabiedrību par izmaiņām sadales tarifos, publicējot informāciju gan “Sadales tīkla” tīmekļvietnē, gan plašsaziņas līdzekļos, kā arī organizējot tikšanās ar uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem Latvijas pašvaldībās.
Tāpat SPRK norāda, ka gan mājsaimniecībām, gan arī juridiskām personām būs pieejami divu veidu tarifi – “Pamata” un “Speciālais”. “Pamata” tarifs ir piemērots lietotājiem, kuri elektroenerģiju patērē regulāri, bet “Speciālais” tarifs ir piemērots tiem lietotājiem, kuriem objektā patēriņš ir ļoti mazs vai neregulārs, piemēram, vasarnīcas vai uzņēmumi ar sezonālas komercdarbības raksturu.
Pāreja uz “Pamata” tarifu visiem lietotājiem no 1.jūlija notiks automātiski. Ja lietotājs vēlas izmantot “Speciālo” tarifu, to bez maksas varēs nomainīt “Sadales tīkla” klientu portālā “e-st.lv” vai pie sava elektroenerģijas tirgotāja, lai tas stātos spēkā no nākamā mēneša. Periodā no 2023.gada jūlija līdz septembrim izmaiņas stāsies spēkā jau esošā mēneša ietvaros. Pāreju starp tarifu plāniem lietotājs gada laikā varēs veikt līdz 12 reizēm jeb vienu reizi mēnesī.
SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola aģentūrai LETA skaidro, ka pirms lietotājam pāriet no “Pamata” uz “Speciālo” tarifa plānu, SPRK aicina, ņemot vērā prognozēto patēriņu, izvērtēt, kuros mēnešos varētu būt piemērots “Speciālais” un kuros “Pamata” tarifs, jo patēriņš pa mēnešiem var būt atšķirīgs. Lietotāji ir aicināti rūpīgi sekot līdzi un, kad zināms prognozētais patēriņš konkrētā mēnesī, SPRK aicina šo rādītāju ievadīt “Sadales tīkla” tarifu kalkulatorā, kur būs redzamas kopējās viena mēneša izmaksas “Pamata” un “Speciālā” tarifa plāna gadījumā, lai salīdzinātu un izvēlētos sev atbilstošāko tarifa plānu.
Tāpat Ozola norāda, ka kopš tarifu projektu iesniegšanas brīža – pagājušā gada rudens – SPRK ir intensīvi strādājusi pie izmaksu izvērtēšanas, regulāri pieprasot abiem operatoriem sniegt izmaksu pamatojošos dokumentus un precizējošu informāciju.
“Lai arī tirgū energoresursu cenas ir stabilizējušās, ģeopolitiskā situācija ir atstājusi sekas uz visu tautsaimniecību kopumā, piemēram, kopējo cenu pieaugumu valstī. No kopējā izmaksu kāpuma nav spējis izvairīties neviens tautsaimniecības sektorā esošs uzņēmums, tostarp sistēmas operatori, kuru tarifi nebija mainīti jau vairākus gadus,” uzsver Ozola, piebilstot, ka, piemēram, “Sadales tīkla” gadījumā pēdējo reizi tarifs tika palielināts 2016.gadā.
Ozola norāda, ka sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir panākts labākais iespējamais risinājums, maksimāli samazinot negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Galvenie ietekmējošie faktori “Sadales tīkla” tarifa kāpumam bija elektroenerģijas cena tirgū, par kādu operators iegādājas elektroenerģiju uzņēmuma tehnoloģiskajam patēriņam un sistēmas uzturēšanai. “Sadales tīkla” tarifa pieaugumu ietekmēja arī AST pakalpojuma izmaksu pieaugums, kā arī vispārējais cenu pieaugums valstī un elektroenerģijas patēriņa kritums Latvijā ģeopolitisko un sociālo apstākļu ietekmē.
Izvērtēšanas laikā “Sadales tīkla” izmaksas vidēji gadā samazinātas par 118 miljoniem eiro jeb 25%.
SPRK skaidro, ka sākotnēji plānotās “Sadales tīkla” izmaksas tarifā ir samazinātas, pateicoties energoresursu cenu kritumam tirgū, pārvades tarifa samazinājumam, SPRK un “Sadales tīkla” aktīvai sadarbībai un rūpīgam tarifu vērtēšanas darbam, kā arī valdības pieņemtajam lēmumam – vienreizējam ārpuskārtas mehānismam tarifa pieauguma ierobežošanai.
Tarifu projekta izvērtēšanas gaitā galvenokārt samazinātas elektroenerģijas iepirkuma izmaksas, kapitāla un personāla izmaksas, pārvades izmaksas, kā arī citas izmaksas, piemēram, degvielas, ar komunikācijas nodrošināšanu saistītās izmaksas.
SPRK skaidro, ka elektroenerģijas rēķinu veido trīs pozīcijas – maksa par elektroenerģiju, “Sadales tīkla” tarifs un PVN. Tarifs sastāv no fiksētās un mainīgās daļas – attiecīgi maksas par jaudas uzturēšanu un maksas par elektroenerģijas piegādi, kas ir atkarīga no patēriņa.
Maksa par patērēto elektroenerģiju ir atkarīga no elektroenerģijas cenas, par kādu noslēgts līgums ar lietotāja izvēlēto tirgotāju. Par elektroenerģijas piegādi un jaudas uzturēšanu lietotāja pieslēgumā atbild “Sadales tīkls”, kam SPRK izvērtē un apstiprina tarifus.
Ozola skaidro, ka “Sadales tīkla” uzdevums ikdienā ir nodrošināt, lai lietotājs saņemtu elektroenerģiju bez pārtraukumiem atbilstošā kvalitātē, kā arī uzturētu tīklā lietotājam nepieciešamo jaudu ikdienas vajadzībām, sākot no sadzīves ierīču darbināšanas līdz jaudīgāku iekārtu, piemēram, siltumsūkņu, darbības nodrošināšanai.
Ja lietotājs kādā laika periodā nepatērē elektroenerģiju, maksa par jaudas uzturēšanu lietotājam joprojām tiek piemērota. Tas skaidrojams ar to, ka “Sadales tīkls” turpina uzturēt jaudu pieslēgumā, lai nodrošinātu jebkurā brīdī lietotājam iespēju saņemt tam nepieciešamo elektroenerģiju.
Tāpat SPRK informē, ka AST tarifa pieaugumu ietekmējuši elektroenerģijas cenas kāpums, par kādu operators iegādājies elektroenerģiju tehnoloģiskajam patēriņam, pārvadītās elektroenerģijas zudumu segšanai tīklā, kā arī jaudas rezervju nodrošināšanai sistēmas drošuma vajadzībām. Tarifa kāpumu ietekmējis arī inflācijas pieaugums valstī, kas sekmē ekspluatācijas izmaksu kāpumu.
Salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, kopējās AST izmaksas samazinājušās par 58,1 miljonu eiro jeb 38%.
Tarifa projekta vērtēšanas laikā samazinātas izmaksas elektroenerģijai tehnoloģiskajam patēriņam, pārvadītās elektroenerģijas zudumu segšanai tīklā, kā arī jaudas rezervju nodrošināšanai sistēmas drošuma vajadzībām, kapitāla izmaksas, pārvades sistēmas uzturēšanas izmaksas, personāla izmaksas, kā arī pārējās saimnieciskās darbības izmaksas. Papildus, lai mazinātu pārvades tarifa kāpumu, atbilstoši SPRK apstiprinātajai tarifu aprēķināšanas metodikai operators izmantojis pārslodzes ieņēmumus.
AST plānotais izmaksu samazinājums panākts, pateicoties tiem pašiem faktoriem, kas minēti “Sadales tīkla” tarifa projekta gadījumā, norāda SPRK. Klientiem pārvades tarifa daļa elektroenerģijas rēķinā tiek iekļauta sadales pakalpojumu maksā.
“Sadales tīkla” tarifu periods noteikts 4,5 gadiem, nodrošinot ilgtermiņa tarifu stabilitāti lietotājiem, savukārt AST tarifu periods noteikts 2,5 gadiem.
Jau ziņots, ka AST un “Sadales tīkls” pērn izstrādāja tarifu projektus. Atbilstoši plānotajiem kopējiem ieņēmumiem no elektroenerģijas pārvades AST pārvades tarifu projektā bija plānots palielināt 2,1 reizi, savukārt “Sadales tīkls” plānoja palielināt elektroenerģijas sadales tarifu vidēji par 75%.
Valdība un Saeima uzdeva uzņēmumiem tarifus pārstrādāt. Ar grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā. Tika noteikts, ka uzņēmumi šogad izstrādātajos tarifu projektos nedrīkstēs iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus.
Aprīļa beigās operatoru pārstāvji informēja, ka “Sadales tīkla” tarifs no šā gada 1.jūlija varētu pieaugt vidēji par 32%, savukārt AST tarifs palielināsies par 36%.
Kompāniju pārstāvji norādīja, ka izmaksu samazinājums “Sadales tīklam” bijis iespējams, pirmkārt, pateicoties Ministru kabineta lēmumam “Sadales tīkla” tarifā tikai daļēji iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus, otrkārt, saistībā ar elektroenerģijas tirgus cenu kritumu. Treškārt, būtiski samazinātas pārvades tarifa izmaksas, kas automātiski samazina sadales tarifus.
Šo faktoru ietekmē sadales tarifa vidējais pieaugums ir samazināts no sākotnēji plānotajiem 75% līdz 32% precizētajā tarifu projektā.
Tāpat kompāniju pārstāvji informēja, ka AST tarifā iekļaujamo izmaksu palielinājumu ir izdevies samazināt par 54 miljoniem eiro, tostarp 25 miljonu eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties elektroenerģijas cenu un to prognožu kritumam, 21 miljona eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties atļaujai izmantot pārslodzes maksas ieņēmumus zaudējumu segšanai, sešu miljonu eiro ietaupījums sasniegts, iepērkot jaudas rezerves, bet divu miljonu eiro samazinājums ir no citiem risinājumiem.
Pēc kompānijā minētā, tādējādi pārvades tarifa pieaugumu ir izdevies samazināt no sākotnēji plānotajiem 111% līdz 36% precizētajā tarifu projektā.
AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) lielākais akcionārs – kompānijai pieder 68,46% “Conexus” akciju.
Savukārt “Sadales tīkls” ir valstij piederošajā “Latvenergo” koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.
Filmas un automašīnas sader kopā kā podiņš ar vāciņu – elpu aizraujoša pakaļdzīšanās aina, tāls ceļojums vai vienkārši varoņu stila elements – gluži tāpat kā aktieri arī spēkrati uz lielā ekrāna rāda, ko prot, un kļūst par sava laika ikonām, stāsta “Inchcape Motors Latvia” BMW Tirdzniecības vadītāja Kristīne Nesaule.
Iedomājieties – kas būtu Džeimss Bonds bez sava auto? Patvēries no vajātājiem, panācis pretinieku un izglābis kārtējo skaistuli – tas viss pateicoties spēkratam ar brīnumainām tehnoloģijām! Arī BMW var lepoties ar vairākām leģendārām filmu ainām, piebilst Nesaule.
“Atpakaļ nākotnē 2” (1988)
Ja jūs esat redzējuši “Atpakaļ nākotnē” triloģiju, jūs noteikti atceraties, kad Mārtijs Makflaijs un Doks Brauns ieradās 2015.gada 21.oktobrī no 1985. gada, pasaule bija krasi mainījusies. Automašīnas lidoja, dīvaini ģērbušies jaunieši “skeitoja” ar lidojošiem skeitbordiem, kurpju šņores pašas sasējās un kinoteātros rādīja “Žokļus 19”. Pat klasiskie autiņi bija mainījušies.
Šis 1976.gada BMW 635CSi kabriolets filmā piederēja Grifam Tanenam, Mārtija Makflaija pretinieka, Bifa Tanena, ļaunajam mazdēlam. Pateicoties “nākotnes tehnoloģijām”, arī šī sešu cilindru dzinēja automašīna ar manuālo pārnesuma kārbu prata lidot. Filmā, protams. Reālajā dzīvē tā 2004. gadā tika restaurēta, bet leģendārajā 2015.gada 21.oktobrī nodota izsolei un pārdota par 27 500 ASV dolāriem.
Video: https://www.youtube.com/watch?v=TkyLnWm1iCs
“Pakaļdzīšanās” (1994)
Par bankas aplaupīšanu nepatiesi apvainotais Džeks Hammonts (Čārlijs Šīns) ir izbēdzis no cietumsargiem, taču, kad viņu atpazīst, krīt panikā un ar šokolādes batoniņu kabatā nolaupa miljonāra meitu Natāliju (Kristija Svansone). Un pakaļdzīšanās var sākties!
Traucoties pa šosejām koši sarkanajā 1993.gada E36 325iS Coupe abi varoņi paspēj gan iepazīties, gan iemīlēties, gan arī pamīlēties. Un kāpēc gan ne – uzlabotais BMW ar 2,5 litru dzinēju, smalku siluetu un uzlabotu interjeru noteikti rada īsto noskaņu, ja neskaita pakaļdzīšanos.
Video: https://www.youtube.com/watch?v=4kOEZHYPdRM
“Džeimss Bonds. Rītdiena nemirst.” (1997)
Otrā Pīrsa Brosnana filma Džeimsa Bonda ādā pārsteidz ar vienu no iespaidīgākajām Bonda mašīnām tehnoloģiju ziņā – BMW 750iL ar ložu necaurlaidīgiem stikliem, elektriskiem rokturiem, asaru gāzi, dzelkšņu izmetēju un jumtā iebūvētām raķetēm. Un pašu iespaidīgāko – iespēju vadīt automašīnu attālināti ar skārienjūtīga telefona palīdzību, tādejādi dažās niansēs paredzot mūsdienu BMW 7.sērijas tehnoloģijas.
Filmējot ainas Vācijā, tika izmantotas septiņpadsmit BMW automašīnas vien. Četras tika pielāgotas tā, lai izskatītos, ka neviens tās nevada – vadītāja vieta ar nelielu stūri tika ierīkota automašīnas aizmugurē. Video monitori tika piestiprināti pie kamerām, kas bija paslēptas sānu spoguļos un vējstikla augšpusē. Vēl trīs BMW automašīnas tika izmantotas kā rezerve šim pašam nolūkam. Viena tika aprīkota ar īpašu cimdu nodalījumu, kurā paslēpts seifs, un paredzēta tikai šai ainai. Citas jumts tika aprīkots ar raķetēm pakaļdzīšanās galvenajai ainai. Pārējās tika izmantotas kā rezerve.
Video: https://www.youtube.com/watch?v=uGhRpTpnBsE
Kurjers (2002)
Ātrs, precīzs, vienmēr piesprādzējas un uzvalkā. “Kurjers” ar Džeisonu Stethemu galvenajā lomā iepriecina ar ne vienu vien auto triku, taču BMW lidojums un perfekta piezemēšanās uz autofurgona viennozīmīgi ir episkākais.
“BMW 735i” bija pirmā Frenka Mārtina automašīna. Īpaši šai filmai 322 ZS jaudas auto ar V-12 dzinēju tika aprīkota ar sešu ātrumu manuālo pārnesumu kārbu, lai nodrošinātu lielāku spriedzi pakaļdzīšanās ainās. Kopā filmēšanai tika izmantotas tikai trīs automašīnas, no kurām divas gan tika pilnībā iznīcinātas, bet pēdējā – visai nopietni bojāta.
Video: https://www.youtube.com/watch?v=6xewS5I4Eho
“Taksis” (2004)
Pēc aiziešanas no populārā etīžu komēdijseriāla “Sestdienas vakara tiešraide” šī ir pirmā Džimija Falona lielā ekrāna filma Kopā ar Kvīnu Latifu, kura tēlo ekstrēmu takša vadītāju, viņš cenšas atrisināt vairāku banku aplaupīšanas. Kā izrādās noziedznieces ir skaistas modeles, bet viņu līderi tēlo Žizele Bundhena.
Daiļavas par saviem braucamajiem ir izvēlējušās 2002.gada BMW M3 (E46) ar sešu cilindru dzinēju un 333 ZS jaudu, kas spēj attīstīt ātrumu no 0 līdz 60km/h vien 5,1 sekundēs. Un, gluži kā BMW reklāmas sauklis “Iepazīstiniet savu sirdi ar savu kaklu”, arī šīs filmas epizode, kurā taksis brauc starp diviem BMW – no viena ir jāpārņem ķīlniece, bet otram jāatdod nauda – ir sirdspukstus paātrinoša.
Video: https://www.youtube.com/watch?v=zal_hU83ruo
“Neiespējamā misija. Rēgu protokols.” (2011)
Kāpēc triki izskatās tik īsti? Jo tie ir īsti! Īpaši Toma Krūza. Viņa asins stindzinošo ielaušanos Centrālās izlūkošanas pārvaldes ēkā vai bezbailīgo klinšu kāpšanu atceras visi. Arī “Rēgu protokolā” Toms veica vairākus trikus, piemēram, pavizinājās uz BMW X3 motora pārsega. Tuksneša klātesamībai nav jēgas, ja netiek uzrīkota kārtīga tuksneša vētra.
Pakaļdzīšanās sākas, varoņiem dodoties vētrā, un attīstās par gluži vai adatas meklēšanu smilšu kaudzē, uzticoties vien automašīnai un tehnoloģijām.
Starp citu, šā auto pēctecis ir spēcīgais un ērtais BMW X3 20i un xDrive 20i, ar kuru ikviens pats tieši tagad var izmēģināt filmas cienīgu “Wooow” izbraucienu un iegūt savā īpašumā. Savukārt “Rēgu protokolā” izmantotais X3 atpūšas BMW muzejā Minhenē, nemainīgi apklāts ar tām pašām Dubaijas tuksneša smiltīm un, iespējams, pāris Toma sviedru lāsēm no filmēšanas.
Rēgu protokols: https://www.youtube.com/watch?v=Da4N5c4UPHA
“Neiespējamā misija. Slepenā nācija.” (2015)
Toms Krūzs ir ne vien lielisks kaskadieris, bet arī izslavēts kā izcils autobraucējs. Daudzus trikus viņš veic pats, taču, filmējot “Neiespējamās misija” pirmspēdējo daļu “Slepenā nācija”, Krūzs savu kolēģi Saimonu Pegu pārbiedēja ne pa jokam. Saimonam pirms tam nebija nācies braukt pa šaurām ieliņām tik lielā ātrumā, savukārt filmas režisors Kristofers Makvarijs atklāja, ka šai epizodei izmantoti divi 5.paaudzes BMW M3 sporta auto, kurus Tomam tā arī neesot izdevies “nokaut” mašīnas izcilās izturības dēļ.
https://www.youtube.com/watch?v=WpP3F6E5h0w
Tekstu sagatavoja: Tija Ezeriņa,
“Inchcape BMW” sabiedrisko attiecību konsultante
Vasara, kur Tu joņo? Ābeļziedi, jasmīnu un ceriņu kupenas, tad liepas -viss jau bijis, paskrējis un pat piemirsts. Bet gribas vēl. Un atkal. Peldējos lietū -jūrā, īstā Liepājas jūrmalā. Skatījos, kā lietus lāses ietriecas un saviļņo bezgalīgo ūdens klajumu. Pirmo reizi šovasar peldēju. Skaists mirklis -skriet un bezspēkā ļauties viļņiem, lai tevi apņem. Un tā veidojas "vasaras mirkļu vācelīte" -ar šo peldi, ar saulrietiem, pastaigām, griezes dziesmu (diez vai par dziesmu to nosauksi) pļavā, upeņu ēšanu mēnesgaismā, Kalnciema ielas koncertvakari ar I.Ulmani un īstu dubultvaravīksni debesīs, plānās pankūkas ar svaigām zemenēm un aukstu pienu, un vēl, un vēl. Es tevi pazaudēju, un katru reizi atrodu no jauna… Jūtu, ka manī mostas mātišķā mīlestība, tādos lielākos apmēros kā iepriekš. Zinu, dabiski. Vēl jau gribas izdzīvoties, iztrakoties un iepazīt sevi. Ir mirkļi, kad Viņš kļūst tik samīļojams, kā mazs puika, tad arī saku: "Eh, puika mans lielais". Un pati brīnos, kas nu tās par emocijām un nezināmām alkām. Pa šo gadu, uh, kā esmu augusi…dzīvesgudrāka, vai? Izkopju gaumi, it visur- sevis izzināšana. Sāpīgs process, nemelot sev. Tikko noformulēju vēl vienu atklātu domu sev. Bez glaimiem un sarkšanas. Lasu, un pati nesaprotu, kur tajā visā pamatdoma. Haoss…kurā mēs patiesībā tik labi orientējamies.
“Gripa kā vīrusa infekcija kļūst par katalizatoru tām kaitēm, kas, iespējams, organismā kādu laiku ir snaudušas vai ir hroniskas”, norāda AS Veselības centru apvienība poliklīnikas “Elite” dienas stacionāra vadītāja Anna Aleksandrova. Viņa atgādina, ka gripas neizslimošana var rezultēties ar plaušu karsoni, pneimoniju vai bronhītu, kam būs nepieciešama ilgstoša ārstēšana. Senioriem gripas radītās komplikācijas ir īpaši bīstamas, par ko liecina mirušo skaits ik gadu gripas laikā.
“Gripas vīruss nav nāvējošs, bet tā neizārtēšana un izrietošās komplikācijas var izrādīties letālas – īpaši gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām saslimšanām”, skaidro AS Veselības centru apvienība poliklīnikas “Elite” dienas stacionāra vadītāja Anna Aleksandrova. Īpaši bīstama gripa ir tiem cilvēkiem, kam ir tādas hroniskas saslimšanas kā, piemēram, bronhiālā astma, cukura diabēts, arteriālā hipertenzija vai ļoti novājināta imūnsistēma. Dažiem organismā nokļūst tāds vīrusa apjoms, ar ko ir iespējams veiksmīgi cīnīties mājās apstākļos, un tas tālāk nevairojas, bet dažkārt ir nepieciešama palīdzība stacionārā stingrā mediķu kontrolē.
Ierastākās gripas komplikācijas ir pneimonija vai plaušu karsonis. Nereti nākas ārstēt bronhītu kā sekas “izstaigātai” gripai. Katrs pieaugušais labi zina savas vājās vietas – dažiem tas ir deguns, kādam – ausis. Ielaista deguna dobuma iekaisuma – haimorīta ārstēšana prasīs ilgāku laiku. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt bērniem, ja viņu vājā vieta ir ausis.
Ieradums traukties ikdienas gaitās vien pāris dienas paslimojot, rada riskus, kuriem saslimušais pakļauj gan sevi, gan apkārtējos. Pašsajūtai nedaudz uzlabojoties un pazūdod temperatūrai, infekcija vēl atrodas organismā un turpina savu darbu. Tādēļ Anna Aleksandrova atgādina, ka gripa ir jāizslimo. Pieaugušajam no gripas vīrusa būtu jāārstējas vismaz 5 dienas, bet bērniem un senioriem – vismaz 7. Taču, ja 5 dienu laikā temperatūra nemazinās un ir neatkrēpojošs klepus, obligāti ir jādodas pie ārsta, lai veiktu rentgena izmeklējumu un nodotu asins analīzes.
“Pārāk agri aizejot uz darbu vai, staigājot apkārt saslimušam, Jūsos esošais lipīgā vīrusa infekcijas slimības ierosinātājs viegli atrod ceļu pie tiem, kam ir zema imunitāte, tādejādi vairojot saslimušos, kam arī ir ģimenes un bērni, kas ir pakļauti tiešam riskam”, ar nožēlu atzīst Anna Aleksandrova. Tādēļ, izslimojot gripu mājās, ieguvēji būs visi – gan paši saslimušie, gan draugi un kolēģi.
Slimojot ar gripu, nevajag lietot antibiotikas, jo tās strādā pret baktērijām, nevis vīrusiem. Dzerot pretsāpju līdzekļus, tas ir jādara ar mēru gadījumos, kad pie augstas temperatūras ir muskuļu vai citas sāpes. Galvenais – vajag daudz dzert šķidrumu, lietot pretdrudža līdzekļus un neaizmirst par tautas medicīnas līdzekļiem – ķiplokiem, cidonijām un dzērvenēm. Bērniem nekādā gadījumā nedrīkst dot aspirīnu vai citu acetilsalicilskābes grupas medikamentu, jo tas var izraisīt Reja sindromu – paliekošus neiroloģiskus traucējumus vai miokardītu.
Senioriem un cilvēkiem, kas patstāvīgi lieto kādas zāles, noteikti par tām nevajadzētu aizmirst. Un tiklīdz rodas aizdomas par sarežģījumiem, ir jādodas pie ģimenes ārsta. “Ja ģimenes ārstam pieraksts ir pilns, var doties pie dežurātriem, kas ir katrā poliklīnikā”, atgādina Anna Aleksandrova.
AS „Veselības centru apvienībā” (VCA) ietilpst sekojošas poliklīnikas: „Aura”, “Dzelzceļa veselības centrs”, “Dinas” „Jugla”, „Elite”, „Liepājas MC”, „Olvi”, „Pļavnieki”, „Pulss 5”, „Vesels”, Bolderājas doktorāts un Mežaparka doktorāts, kā arī “Klīnika EGV”, kuras darbības fokuss ir reproduktīvā veselība.
No dzīves 87 gadu vecumā aizgājis viens no rokenrola pirmā viļņa pionieriem Litls Ričards, atsaucoties uz mūziķa dēlu, sestdien vēsta ASV mūzikas žurnāls “Rolling Stone”.
Mūziķim veselības problēmas bijušas vairākus gadus. Viņš pārcietis arī trieku.
Kā vēsta žurnāls, mūziķa dēls Denijs Penimens “apstiprināja pioniera nāvi, bet norādīja, ka nāves iemesls nav zināms”.
Litls Ričards sāka uzstāties, būdams padsmitnieks, 40.gadu beigās, bet viņa pirmajām dziesmām, kas tika izdotas sadarbībā ar mūzikas kompāniju “RCA Victor”, nebija sekmju.
Lielie panākumi sekoja pēc tam, kad viņš 1955.gadā sāka sadarbību ar mūzikas kompāniju “Specialty Records”. Klajā nāca tādi hiti kā “Tutti Frutti” un “Long Tall Sally”, kas viņu padarīja par zvaigzni ASV un Lielbritānijā.
Video
https://www.youtube.com/watch?v=LVIttmFAzek
Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv
10.05.2020.
Latvijas Televīzijas (LTV) valde nolēmusi no dziesmu konkursa “Supernova” pusfināla diskvalificēt mūziķi Saule (īstajā vārdā Krišjānis Suntažs), aģentūru LETA informēja LTV.
Šāds lēmums pieņemts, jo mūziķa iesniegtais muzikālais darbs “Finally Happy”, pārkāpjot pieteikšanās nolikumā noteikto, ir ticis publiski atskaņots pirms 2022.gada 1.septembra.
Līdz ar LTV valdes lēmumu mūziķim liegta piedalīšanās “Supernovas” pusfināla tiešraidē. Par iekļūšanu konkursa finālā sacentīsies 14 mūziķi. Diskvalificētā mūziķa vietā netiks izraudzīts cits dalībnieks, jo jau ir sākta gatavošanās konkursa pusfinālam.
LTV pārstāvji norāda, ka, iesniedzot dziesmu konkursam, mūziķis Saule, tāpat kā pārējie pieteicēji, apstiprināja, ka ir informēts un piekrīt pieteikšanās nolikumā ietvertajiem nosacījumiem, taču LTV projekta komanda, kas izvērtēja muzikālo darbu atbilstību, tikai pēc pusfinālistu izziņošanas uzzinājusi, ka dziesma “Finally Happy” jau publiski atskaņota 2021.gada 19.decembrī.
LETA jau vēstīja, ka dalībai dziesmu konkursa “Supernova” pusfinālā žūrija izvēlējās 15 dalībniekus, kuri 4.februārī tiešraidē sacentīsies par iekļūšanu finālā.
Konkursa uzvarētājs, kuru noteiks žūrija un skatītāji fināla balsojumā 11.februārī, iegūs iespēju maijā pārstāvēt Latviju starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Liverpūlē, Lielbritānijā.
Gan pusfinālā, gan finālā vienlīdz nozīmīga būs skatītāju un žūrijas loma – labākie tiks noteikti skatītāju zvanu un īsziņu balsojuma un žūrijas balsojuma kopvērtējumā.
Konkursa “Supernova” 2023.gada pusfinālā iekļuvusi grupa “24. Avēnija” ar dziesmu “You Said”, Adriana Miglāne ar dziesmu “Like I Wanna”, Alise Haijima ar dziesmu “Tricky”, Artūrs Hatti ar dziesmu “Love Vibes”, dziedātāja “AVÉI” ar dziesmu “Let Me Go”, grupa “Inspo” ar dziesmu “Sway”, Justs ar dziesmu “Stranger”, Katrine Millere ar dziesmu “Beaten Down”, Luīze ar dziesmu “You To Hold Me”, Markus Riva ar dziesmu “Forever”, Patrisha ar dziesmu “Hush”, dziedātājs Raum ar dziesmu “Fake Love”, grupa “Sudden Lights” ar dziesmu “Aijā” un Toms Kalderauskis ar dziesmu “When It All Falls”.
Dziesmu un izpildītāju iekļūšanu konkursa “Supernova” pusfinālā noteica LTV izvēlētā žūrija, kurā ir Latvijas mūzikas industrijas, pasākumu jomas un televīzijas pārstāvji, kā arī ārvalstu profesionāļi. Drošības apsvērumu dēļ arī šogad LTV žūrijas pārstāvju vārdus atklās tikai pēc starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa maijā.
“Supernovas” pusfināls notiks 4.februārī plkst.21.10.
Eirovīzijas finālā 2022.gada 14.maijā uzvarēja Ukrainas pārstāvji “Kalush Orchestra” ar dziesmu “Стефанія”, tomēr Eiropas Raidsabiedrību savienība (EBU) nolēma 2023.gada konkursa rīkošanu Ukrainas vārdā uzticēt Lielbritānijai.
Pie tirdzniecības centra “Mols” stāvlaukumā norisinājās tradicionālā brīvdabas auto izstāde “Pielaiko savu auto” sadarbībā ar konkursu “Latvijas Gada auto”. Tajā ikviens interesents varēja apskatīt un doties izmēģinājuma braucienos ar jaunākajiem Latvijas tirgū pieejamajiem automobiļiem, un piedalīties citās aktivitātēs.
Izstādē “Pielaiko savu auto” apskatei un izmēģinājuma braucieniem šoreiz bija pieejami 16 jaunie automobiļi – daļa no tiem titula “Latvijas Gada auto 2024” pretendenti. Neskatoties uz lietu rīta pusē un mainīgajiem laikapstākļiem dienas garumā, izmēģinājuma braucieniem pieejamie laiki diezgan ātri tika rezervēti un daudzi klātesošie bija speciāli ieradušies, lai izbrauktu un salīdzinātu pieejamos automobiļus.
Video
Plašs un izmēģinājumiem pieprasīts bija elektrisko automobiļu klāsts – Audi Q8 e-tron, Hyundai Ioniq 6, Škoda Enyaq Coupe iV, Tesla Model 3 un Model Y, kā arī Volkswagen ID. Buzz. Elektriski bija arī apskatei pieejamie kravas automobiļi: Komunālais ielu tīrīšanas automobilis Foton no Ķīnas, kas ar vienu uzlādi spēj darboties 8 stundas ar pilnu jaudu. Savukārt Eiropā ražotais mazizmēra kravas furgons SEVIC v500e, kas īpaši piemērots loģistikai pilsētās.
Lielu apmeklētāju interesi raisīja arī automobiļi no Ķīnas, kas Latvijā ir pirmo reizi. Tie ir krosovers Baic X55 II un pilnpiedziņas pikaps JAC T8. Salīdzinājumam bija pieejams vēl viens pikaps no Āzijas, korejiešu SsangYong Musso Grand. Un ne mazāka interese bija arī par pārējiem automobiļiem ar iekšdedzes dzinējiem – Alfa Romeo Tonale, Dacia Jogger Extreme, Nissan X-Trail hibrīdu, Peugeot 408, kā arī Volkswagen modeļem T-Cross un Tiguan.
Galerija
Ar iespaidiem par pasākumu “Pielaiko savu auto” dalās Ainars Kontants, “Moller Auto Krasta” tirdzniecības vadītājs: “Domāju, ka šajā pasākumā ikviens no apmeklētājiem varēja atrast sev interesējošu aktivitāti. Ļoti liels prieks par to, ka ar katru gadu klientu interese par elektriskajiem spēkratiem aug un šoreiz to pierādīja elektriskais Volkswagen ID.Buzz, ap kuru nepārtraukti pulcējās kāds ziņkārīgais.”
Ziņķārīgie pulcējās arī pie iespaidīgajiem sporta auto, kas bija izstādīti pasākumā. Par šosejas sacensībām sagatavoto Porsche GT3 CUP varēja aprunāties ar tā pilotu, autosportistu Valteru Zviedri, bet jaudīgā BMW drifta auto pilots Atvars Sārs priecēja skatītājus ar adrenalīna pilniem drifta paraugdemonstrējumiem. Spoortisks gars bija sastopams arī veiklības sacensībās, kur dalībniekiem pēc iespējas precīzāk un īsākā laikā ar automobili Renault Arkana bija jāizbrauc šķēršļu trase. Galvenā balva kā vienmēr motivējoša – šis automobilis uz nedēļas nogali ar pilnu degvielas tvertni. Savukārt pārējie tika pie veicināšanas balvām no Shell Helix.
“Mums bija prieks jau otro gadu piedalīties izstādē “Pielaiko Savu auto” un apbalvot veiklības braucienu dalībniekus. Izstādes laikā arī iepazīstinājām apmeklētājus ar jaunumiem Shell Helix motoreļļu klāstā kā arī ar apmeklētājiem un dalībniekiem apspriedām dažādus ar motoreļļām un auto nozari saistītus jautājumus,” stāsta Ronalds Dzelme Shell eļļu un smērvielu mārketinga vadītājs Baltijā.
Nākamie konkursa “Latvijas Gada auto 2024” pasākumi šogad ir “Lielais testa brauciens” no 2. līdz 5. Novembrim, kad žūrija padziļināti vērtēs visus konkursam pieteiktos automobiļus. Pēcāk novembrī būs Tautas balsojums internetā un tirdzniecības centrā “Mols”, kurā ikviens varēs balsot par sev tīkamāko no “Latvijas Gada auto 2024” pretendentiem. Savukārt 7. decembrī apbalvošanas ceremonijā tiks paziņots titula ieguvējs un laureāti papildus nominācijās.
Atbalsta: Shell Helix motoreļļas, sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, ziņu portāls jauns.lv, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, LAMB, V4 motors.
Ko darīt, ja esi iemīlējusies labākajā draugā un, pavisam iespējams, tas ir abpusēji? Kā tagad nepazaudēt jūsu labās attiecības, ja kaut kas noies greizi? Lūk, portāls “Cosmopolitan” ir sagatavojis dažus padomus, kas varētu līdzēt.
Flirts kā pārbaude
Flirts ir labs pārbaudes veids, kad tu iekšēji esi gatava atteikumam. Sākt var, piemēram, ar palīdzēšanu piemeklēt veikalā apģērbu, izteikt komplimentus, uzslavēt. Svarīgi ir pievērst uzmanību ne tikai tam, flirtē viņš pretīm vai nē, bet arī tam, vai viņš nesaka citām sievietēm tās pašas frāzes, ko tev.
Pārliecinies, ka jūs pareizi draudzējaties
Ir liela atšķirība starp labāko draugu un to, ar ko ir jautri kopā iet uz ballītēm. Pirmais variants labāk der nopietnu attiecību dibināšanai, jo jūs, visticamāk, jau pietiekami labi viens otru zināt. Otrā gadījumā var negaidīti atklāties viņa rakstura nepatīkamās puses.
Esi godīga attiecībā pret to, kādēļ vēlies satikties
Draugs, kuram tu uzticies, izskatās pēc laba varianta. Taču, neskaitot uzticību un drošības sajūtu, ir vēl daudz svarīgu brīžu. Piemēram, seksuālā pievilcība un vēlme būt kopā, spēja paļauties un bijušo neaprunāšana. Ir svarīgi, lai sakrīt jūsu dzīves mērķi, sociālā dzīve un motivācijas līmenis. Bez tā, protams, var iztikt, ja labi grib, bet viegli nebūs.
Samierinies ar iespējamību zaudēt visu
Ja ar katru soli, ko tu spersi, lai satuvinātos, tu domāsi par to, vai esat jau pāris vai vēl tikai draugi, tu visu sabojāsi. Nevajag visu laiku domāt par to, kas būs, ja nekas nesanāks. Ja jūsu draudzība ir spēcīga, tā ir spējīga pārdzīvot arī to, ka viens no abiem tomēr vēlēsies tikai draudzību.
Neiesaisti citus draugus
Vismaz sākumā. Kamēr attīstās jūsu attiecības, par tām nevajadzētu stāstīt labai draudzenei – viņa ir ārpus situācijas. Pēc tam, kad vismaz kaut kas top skaidrs, var arī parunāties. Ja runāsiet pārāk ātri, var gadīties sacerēties un pēc tam izgāzties.
Viss kļūs sarežģītāk
Romantiskas attiecības, kā likums, ir sarežģītākas par vienkārši labu draudzību. Jūs abus gaida daudz jaunatklājumu, ne vienmēr patīkamu. Jums visticamāk būs strīdi dažādu nieku dēļ. Tam ir jābūt gatavai un nav jāatsakās no visa pie pirmajām grūtībām. Tiksiet pāri šim posmam, un viss atkal kļūs vienkāršāk. Toties daudz interesantāk par vienkāršu draudzību!
Autors: Dieviete.lv
(savu rakstu pārcēlu no oho.lv portāla) Kur tas jautājums? Runāju par projektu (sk. Manu pamatinformāciju un albumu), kuram meklēju modeli vēl aizvien. Bet tagad gribas paviedēt kādas domas – par latvietēm un ne-… Tātad, latvietes pamatā – vispirms skatās, pēc tam atkal skatās, pēc tam vēl reiz skatās. Visas draudzīgā bariņā. Pēc tam domā. Pēc tam vēlreiz apskatās, tad atkal. Un vēlreiz skatās kā "trīs labas lietas trīs stundu garumā". Pēc kāda laika viena saņem drosmi un uzjautā – nevis gaidīto "kad sākam strādāt". Bet, vai "nesaķersim iesnas". Pēc ilga laika nākamā – "kas maksās… (par kurpītēm šajā gadījumā)". Pēc tam no lēnās piedurknes izbirst kādi t.s. secinājumi – "tas ir nenormāls", "tas ir gejs", un vēl sazin kas tāds tur tas ir… Protams, "stiprā" dzimuma latviskie pārstāvji – kuri ir štata komentētāji, arī šajā portālā: izsper kādas (kā pašiem liekas) asprātīgas piezīmes, kuras tomēr grozās ap "sexu un krāniņiem". Finālā, laika pulkstenis griežas. Un arī lieta arī griežas ap sausām čalām, nevis ap darbu uz rezultātu. ——————— Tagad vārdi par ne-latvietēm. Tur situācija ir savādāka, bet neko daudz labāka, tā teikt. Skaistā dzimuma pārstāves kopumā ir daudz atvērtākas, reizēm pat gatavas darīt lietas no šās minūtes. Taču… taču nez no kādiem krūmiem uzrodas ne-latvieši. Katrai krieviskās mēles daiļavai, jo sevišķi tādai- kurai kājas aug gandrīz no galvas, vienmēr ir "otrā puse". Vīrs, draugs, civilvīrs, un pat attāls draugs. Viņiem visiem ir samērā kopīga pazīme: savas daiļas "puses" uzskata par privātīpašumu. Kad nu it kā sākas kāds darbs ar kādu ne-latvieti, tad "spēcīgā otrā" puse vienmēr darbu izjauc. Caur greizsirdību, caur to, ka "nodokļus" nemaksā (pieprasa papildus samaksu un vēl nez kādus bonusus, piemēram līst kadrā plikam iekšā- un censonim fotogrāfam tas par velti arī jākadrē). Izplatīta attieksme, ja jau reiz fotografē kaut ko savādāk nekā plikņus, tad automātiski ir "maniaks, p*rasts, utt…". Un samērā bieži notiek fiziska saķeršanās. Arī sadzert aicina darba vakarā, ja atsakās un tad – "ti menja ne uzvazajesh". Viss pasākums ir sabojāts. Finālā – labāk es gaidu kad "kristīgi audzinātās" tomēr iešūposies, nekā kad liedagā fotosesijas laikā ir dūres jāvicina… No 2 ļaunumiem izvēlos mazāko 🙂
Paralēli Patrīcijas un Agnijas sadarbībai “Piepildi savus sapņus!” iniciatīvā notiek arī jaunās modes dizaineres Elīnas Grīnbergas talanta slīpēšana kopā ar pašmāju zīmola “Ecattus” veidotājām. Abas laureātes Rīgas modes nedēļā prezentēs vairāku mēnešu laikā iegūtās prasmes modes pasaulē. Šo iespēju viņas ieguva vairāk nekā simts jauniešu konkurencē, parādot vislielāko mērķtiecību savu sapņu īstenošanā.
Vakar pie mums mājās ciemojās vienas dzimtas pārstāvji, kurus politika un liktenis jau pirms daudziem gadiem aizvedis katru uz savu pasaules malu. Viens brālēns dzimis un audzis Maskavā, bet otrs šobrīd dzīvo Zviedrijā. Viņos abos rit latviešu asinis, tāpēc vēl jo interesantāk bija vērot, kā vide var ietekmēt to, kāds tu esi cilvēks.
Kamēr austrumu brālēns kautrīgi stāvēja maliņā un priecājās par skatu pa logu, rietumu brālēns uzreiz devās izklaudzināt dzīvokļa sienas un izteikt spriedumus par to, cik kvalitatīvi vai nekvalitatīvi ir uzcelta ēka. Dzerot tēju, triecām jokus ar maskavieti un tulkojām arī viesim no Zviedrijas. Viņš, šķiet, asprātības neuzķēra, toties turpināja pētīt griestu konstrukcijas un brīnīties par to lietderību.
Sarunas ar krievu brālēnu risinājās viegli un interesanti – viņš pētīja mūsu ierakstu kolekcija un grāmatas, mēs apspriedām koncertu dzīvi un kino. Zviedrijas onkuli pārsvarā interesēja nodokļu sistēma Latvijā.
Abi brālēni nekad agrāk nebija tikušies, un viņu komunikāciju pat klātienē pamatīgi apgrūtina valodas barjera. Pavērojot, cik viņi abi ir atšķirīgi, es padomāju – varbūt labi, ka tā. Pat ja viņi spētu sarunāties, kopīgu valodu diez vai atrastu.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 1185 Covid-19 testi un reģistrēts viens jauns saslimšanas gadījums, taču valstī kopumā no slimības izveseļojušies jau 1000 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Kopš piektdienas, 3.jūlija, izveseļojušies vēl trīs inficētie, tādējādi kopumā atlabušo cilvēku skaitam sasniedzot 1000 jeb 89,04% no 1123 sasirgušajiem. Līdz šim Latvijā veikti 156 784 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem pozitīvi bijuši 0,72%. Kopumā Latvijā miruši 30 Covid-19 pacienti, kas ir 2,7% no konstatētajiem infekcijas gadījumiem.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēts viens Covid-19 pacients. Kopumā stacionāros ārstējas pieci pacienti, no kuriem četri ir ar vidēji smagu, bet viens ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīts 181 pacients, tostarp gan tādi, kas atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši.
Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed
Autors: nozare.lv
04.07.2020.
Latvijā līdz šim Covid-19 apstiprināts 21 520 cilvēkiem, bet statistikas rādītājos aizvien norādīts ļoti mazs skaits personu, kas no koronavīrusa izveseļojušās. Skaidrojām, kāpēc kaimiņos un citās valstīs koronavīrusu izdodas izslimot pusei un pat vairāk slimniekiem, kamēr atbilstīgi Latvijas statistikai, pie mums Covid-19 izslimojuši vien nepilni 9% cilvēku?
Video
Patiesībā runa ir par tehniku, kādā nogriežot matus, tie iegūst apjomu. To ieviesuši Vācijas skaistumkopšanas un friziersalona M&M Friseure meistari. Matus nepieciešams sadalīt uz galvas 4 vienādās daļās, sasiet augstās astītēs un tad nogriezt vēlamajā garumā. Rezultāts ir apbrīnas vērts. Kā tas izskatās darbībā, skaties video.
No aprīļa tiek atcelta lielākā daļa Covid-19 ierobežojumu, spēkā paliekot tikai atsevišķām epidemioloģiskās drošības prasībām.
Valdības lēmumi paredz atcelt prasības par Covid-19 sertifikātu nepieciešamību darbam lielākajā daļā nozaru, par masku nēsāšanu publiskās vietās, kā arī par sertifikātu nepieciešamību pakalpojumu saņemšanai. Covid-19 drošības sertifikāti turpmāk nepieciešami tikai darbam medicīnā, izglītības iestādēs un ieslodzījuma vietās, savukārt maskas jāvalkā veselības un sociālās aprūpes iestādēs un sabiedriskajā transportā, bet citviet to lietošana saglabāta rekomendāciju līmenī.
No šodienas pakalpojuma sniedzējam vai pasākuma organizatoram tiek noteiktas tiesības noteikt konkrētas epidemioloģiskās drošības prasības savai pakalpojuma sniegšanas vietai vai pasākuma norises vietai, piemēram, sejas masku lietošanu, distances un plūsmu ievērošanu, tāpat arī var tikt noteikts, ka pakalpojums tiek sniegts vai pasākums tiek organizēts epidemioloģiski drošā vidē. Tomēr šie epidemioloģiskie ierobežojumi vairs nav īstenojami obligātā kārtībā.
Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums sejas masku lietošanai sabiedriskajā transportā, izņemot taksometrus un citus komercpārvadājumus ar vieglo automašīnu, kur vienlaikus transporta līdzeklī atrodas nelies cilvēku skaits. Masku lietošana netiek attiecināta uz starptautiskajiem aviopārvadājumiem, jo katra valsts aviokompānijām piemēro savus nosacījumus.
Tāpat, ņemot vērā ļoti augstos Covid-19 izplatības riskus, masku lietošana tiek saglabāta ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs, šo iestāžu apmeklētājiem, darbiniekiem veicot pacientu vai klientu aprūpi un darbiniekiem un klientiem, kontaktējoties ar apmeklētājiem. Ņemot vērā to, ka ilgstošas sociālās aprūpes centra klienti ir pakļauti īpaši augstam Covid-19 radītam riskam veselībai, kā arī šajās iestādēs ir augsts risks Covid-19 plašai izplatībai, kas var nodarīt būtisku kaitējumu šajos centros dzīvojošajiem cilvēkiem, tiek paredzētas īpašas drošības prasības šo centru klientiem, apmeklējot sabiedriskas vietas.
Pēc Veselības ministrijas (VM) paustā, no šodienas tikai ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs nodarbinātajiem tiks saglabāta vajadzība Covid-19 slimnieku kontaktpersonām ievērot mājas karantīnu vai veikt Covid-19 testus pirms darba pienākumu sākšanas. Pārējiem šīs drošības pasākuma nebūs, bet darbā nedēļu būs jālieto FFP2 respiratori bez vārsta.
Savukārt Covid-19 atklāšanai no šodienas tiks izmantoti valsts apmaksāti profesionālie antigēnu testi. Tas nozīmē, ka personai tiks izsniegts testa sertifikāts un pozitīva profesionālā antigēna testa rezultātā arī Covid-19 pārslimošanas sertifikāts.
Valsts apmaksātie polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testi tiks veikti tikai pēc ārsta norīkojuma gadījumos, kad ir paaugstināts risks vai testa rezultāts ietekmē ārstēšanas gaitu. Tas attiecas uz senioriem, veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem, kā arī pirms operācijām vai hospitalizācijas.
Vienlaikus iedzīvotājiem tiek saglabāta iespēja veikt pašu apmaksātus PĶR testus, bet skrīninga testu veikšana, lai laikus novērstu lielus saslimstības uzliesmojumus, saglabāsies ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījumu vietās un speciālās izglītības iestādēs.
Tāpat no šodienas tiek atcelta prasība, ieceļojot Latvijā no ārvalstīm, uzrādīt vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.
Joprojām tiek saglabāta prasība ārstniecības un izglītības iestādēs un ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem būt vakcinētiem. Tāpat pēc noteiktiem kritērijiem darba devējs var noteikt šādu nosacījumu arī citās jomās. Reizē arī noteikts, ka līdz 1.septembrim ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem būs nepieciešams veikt balstvakcināciju pret Covid-19.
Sejas masku lietošana
Sejas maskas jāturpina lietot sabiedriskajā transportā.
Sejas maskas jāturpina lietot ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs. Tur strādājošajiem arī jāievēro mājas karantīna pēc nonākšanas ciešā kontaktā ar inficēto cilvēku, ja nav lietoti individuālie aizsardzības līdzekļi.
Pakalpojumu sniedzēji un pasākumu rīkotāji paši var noteikt konkrētas epidemioloģiskās drošības prasības savai pakalpojuma sniegšanas vietai vai pasākuma norises vietai, tostarp sejas masku lietošanu, distances ievērošanu.
Darba kolektīva vadītājs var noteikt testēšanu darba vietā, kā arī masku vai respiratoru lietošanu kontaktpersonām.
Covid-19 sertifikāti
Covid-19 sertifikāts joprojām nepieciešams darbam klātienē izglītības jomā.
Covid-19 sertifkāts nepieciešams ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem. Līdz 1.septembrim tur nodarbinātajiem būs nepieciešams veikt balstvakcināciju pret Covid-19.
Darba devējs var noteikt, ka darbinieki klātienē var strādāt tikai ar Covid-19 sertifikātu, ja darbs var radīt risku citu cilvēku veselībai u.c.
Ceļošana
No aprīļa atcelta prasība, ieceļojot Latvijā, uzrādīt Covid-19 sertifikātu
Šefpavāru Gordonu Remziju cilvēki mīl viņa “Michelin” trīszvaigžņu restorānu, kolorītās personības un asās mēles dēļ. Šogad Remzijs ir meties jaunos garšas izaicinājumos un nevis kritizēs citus, bet ļausies vietējo pavāru vērtējumam.
Remzija ceļš vedīs uz sešām eksotiskām vietām – Peru, Laosu, Havaju salām, Maroku, Aļasku un Jaunzēlandi, kur viņš iepazīs vietējās virtuves noslēpumus, dabas veltes un produktus, kas raksturīgi tikai konkrētajam reģionam. Ar Remzija piedzīvojumiem skatītāji varēs iepazīties raidījumu ciklā “Gordons Remzijs: neatklātās teritorijas”, kas “National Geographic” būs skatāms otrdienās, no 6. augusta plkst. 22.00.
Pirms raidījumu cikla “National Geographic” piedāvā divas apetīti rosinošas receptes, ko Gordons Remzijs pagatavojis, iedvesmojies no Marokas un Aļaskas virtuves. Tās ir divas diametrāli pretējas virtuves, kultūras un garšas.
Gordons Remzijs Aļaskā: grilēts karaliskais lasis
Lasis, kas pasniegts ar džina mērci un svaigu citronu, aizvedīs jūsu garšas kārpiņas ceļojumā uz Aļaskas ledājiem!
Sastāvdaļas:
Lasim:
4 gab. x 170 g laša filejas ar ādu
1 ēd.k. vīnogu kauliņu eļļas
Sāls un pipari
1 citrons
Mērcei:
2 smalki sagrieztu sarkano sīpolu
¼ glāze džina
¼ glāze baltvīna etiķa
180 g ļoti auksta sviesta
2 ēd.k. laša ikru
1 ēd.k. kapātu lociņu
1 tējk. rīvētas citrona miziņas
½ tējk. balto piparu (vai pēc garšas)
Pagatavošana:
Uzsildiet čuguna pannu līdz tā ir karsta, bet ne tik karsta, ka kūp dūmi. Visus laša gabaliņus no abām pusēm apberiet ar garšvielām – sāli un pipariem. Uz pannas lejiet vīnogu kauliņu eļļu un lieciet lasi, vispirms apcepot ādas pusi līdz tā ir zeltaini brūna, kraukšķīga un fileja sāk kļūt gaiša. Pēc tam apgrieziet katru filejas gabalu un vēl pāris sekundes pacepiet. Esiet uzmanīgi, lai katrs gabaliņš būtu pilnībā uz pannas un nepārklātu kādu citu filejas gabalu.
Sīki sagrieziet sīpolus un lieciet tos nerūsējošā tērauda pannā uz zemas uguns. Pievienojiet sāli un piparus un lieciet pa virsu vāku, lai sīpoli sutinātos, kamēr tie paliek caurspīdīgi. Tad pārlejiet sīpolus ar džinu un atkal uzlieciet vāku. Galvenais, lai tie netiktu apcepti. Pēc mirkļa pievienojiet etiķi un pa maziem gabaliņiem arī sviestu. Mērci nepieciešams nemitīgi maisīt, lai tā nepiedegtu. Kad sviests ir izkusis, noņemiet pannu no uguns, pēc garšas pievienojiet baltos piparus, citrona miziņu un lociņus.
Pasniedziet, liekot fileju uz šķīvja ar ādu uz augšu, pāri liekot laša ikrus, blakus pievienojiet citrona gabaliņu un atsevišķā trauciņā – mērci.
Gordons Remzijs Marokā: sautēta liellopu gaļa ar “Ras El Hanout”
Šo garšīgo ribiņu receptes noslēpums slēpjas garšvielās. “Ras el Hanout” nozīmē “veikala vecākais”. Šo eksotisko garšvielu maisījumu bieži izmanto Marokas virtuvē.
Sastāvdaļas:
6 gab. mazu liellopa ribiņu (aptuveni 0,5 kg)
2 ēd.k. vīnogu kauliņu eļļas
1 ēd.k. balto piparu
2 ēd.k. garšvielu maisījuma “Ras el Hanout””
1 ēd.k. paprikas
1 ēd.k. piestā sasmalcinātu, grauzdētu ķimeņu sēklu
1 tējk. piestā sasmalcinātu grauzdētu koriandra sēklu
2 sagriezti sīpoli
1 ēd.k. sīki sakapāta ķiploka
1 glāze turku zirņu (ja izmantosiet sausos turku zirņus, tad divas stundas pirms gatavošanas tie jāieliek aukstā ūdenī. Ja izmantosiet zirņus no burciņas, tad pievienojiet tos pašās beigās)
1 glāze zaļo olīvu (sagrieztas uz pusēm)
1 tējk. mazos kubiņos sagrieztas citrona miziņas
Sāls, pipari pēc garšas
2 glāzes liellopa buljona
1 glāze ūdens
¼ glāze sīki sagrieztu pētersīļu
3 grauzdētas maizes šķēles
Zaļajai harisas mērcei:
3 smalki sagriezti zaļie pipari
1 buntīte svaiga, smalki sagriezta koriandra
1 šķipsniņa kaltētu sarkano piparu granulu
½ glāze olīveļļas
Pagatavošana:
Uzkarsējiet lielu katlu, kurā var sutināt ēdienu, ideāli, ja tas ir čuguna katls, un pievienojiet vīnogu kauliņu eļļu. Ribiņas apkaisiet ar garšvielām, tad ātri apcepiet katlā, līdz tās kļūst zeltainas, un pagrieziet zemāku temperatūru. Klāt pieberiet sīpolus un maisiet līdz tie tāpat kā gaļa kļūst zeltaini. Tālāk pievienojiet ķiploku un garšvielas, uzlieciet vāku un sutiniet īsu brīdi, kamēr garšvielas sāk smaržot. Pēc tam pievienojiet ūdeni un buljonu tā, lai divas trešdaļas ribiņu būtu ūdenī. Ja izmantojat sausos turku zirņus, tad pievienojiet tos šajā brīdī. Uzlieciet vāku un vāriet tik ilgi, kamēr gaļa ap ribiņām un zirņi ir kļuvuši mīksti. Beigās pievienojiet citronu, olīvas un pētersīļus, taču, ja izmantojāt turku zirņus no burciņas, tad tos pievienojiet tikai tagad.
Pagatavojiet zaļo mērci, sajaucot kopā visas sastāvdaļas, un atstājiet uz 30 minūtēm, lai visas garšas ievelkas.
Pasniedzot, lieciet ribiņas bļodā un pāri pārlejiet turku zirņu sautējumu. Uz ribiņām uzlieciet zaļo harisas mērci un pārkaisiet pāri grauzdētus maizes gabaliņus.
Galerija
Raidījumu cikls “Gordons Remzijs: neatklātās teritorijas” skatāms “National Geographic”, otrdienās no 6. augusta plkst. 22.00.
Autors: National Geographic
Aizvadītajā diennaktī veikti 1184 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar jaunā koronavīrusa izraisīto saslimšanu Covid-19 un 15 gadījumos tie bijuši pozitīvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Tostarp Covid-19 konstatēts piecām personām “Zilā krusta” patversmē Rīgā.
Līdz šim Latvijā konstatēti 727 Covid-19 inficētie, savukārt izmeklējumu kopskaits sasniedzis 35 881.
Patlaban stacionārā atrodas 44 pacienti, tai skaitā 39 pacienti ar vidēju, bet pieci pacienti ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra izrakstīti 64 pacienti.
Kopumā Latvijā līdz šim miruši pieci pacienti, kas bija inficējušies ar Covid-19 infekciju, par vēl vienu cilvēku, kurš miris ārpus stacionāra, SPKC gaida pataloganatoma slēdzienu, lai noteiktu nāves cēloni.
Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed
Autors: nozare.lv
19.04.2020.
Līdz ar rudens tuvošanos Latviju pārņem sēņošanas trakums. Bekas un baravikas, gailenes un bērzlapes gozējas grozos, šķīvjos un sociālo tīklu attēlos, bet, lai tiktu pie kārdinošajām meža veltēm, sēņotājiem reizēm jāpārvar ne mazums šķēršļu – arī visai bīstamu. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atgādina – mežā jābūt piesardzīgiem! Pēc ērču un čūsku kodumiem, kā arī traumām, kas gūtas paslīdot vai paklūpot, sēņotājam nereti vajadzīga ilgstoša ārstēšanās.
Neveikls solis var novest pie nopietnām traumām
“Sēņošana, protams, nav pati traumatiskākā izklaide, un ieguvumu noteikti ir vairāk nekā sarežģījumu – pastaiga svaigā gaisā, dabas tuvums un garda sēņu mērce vakariņās pret nelielu iespēju, ka gadīsies savainoties. Tomēr, dodoties mežā, ir jāapzinās riski, sevišķi tad, ja sēņojat vienatnē. Pat ar atbilstošu apģērbu un apaviem var gadīties paslīdēt vai kaut kur aizķerties, un gūtās traumas ne vienmēr ļauj paša spēkiem turpināt ceļu. Par to liecina arī vairāki desmiti atlīdzību pieteikumu par negadījumiem, kurus ik gadu saņemam no sēņošanas entuziastiem,” brīdina BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.
BALTA pieredzē sēņotājiem atgadījušās dažādas ķibeles. Lielākoties tās saistītas ar neveikli liktu soli, klupienu vai paslīdēšanu, kas beidzas nelāgi. Piemēram, kāds klients pakritis pār celmu un guvis liela kaula lūzumu un ceļa saišu bojājumu. Kāds cits kāpis pāri nokritušam kokam, paslīdējis un kritis uz muguras, piezemējoties uz cita koka.
Pie sēņošanas traumu “žanra klasikas” pieder arī uz nelīdzenas virsmas vai paslīdot izmežģīti ceļi un potītes.
Sēņošanas aizrautībā īpaši jāuzmanās no zemākiem, nereti kailiem zariem, kurus grūti pamanīt: vairāki klienti traumējuši acis, tajās trāpot kādam zaram. Arī šķēršļu joslu pārvarēšana var beigties visai nepatīkami. Šķērsojot grāvjus, ir rūpīgi jāizvēlas, pie kā pieturēties – kāds sēņotājs neveiksmīgi meklējis atbalstu pie sapuvuša koka, tas lūzis, cilvēks kritis un savainojis pleca saites. Bet vēl kāds cits gribējis šķērsot grāvi, tajā ielecot, taču tas noticis tik neveiksmīgi, ka konstatēts mugurkaula lūzums un bijusi nepieciešama operācija.
Jābūt piesardzīgiem ar meža iemītniekiem!
“Dodoties mežā, jārēķinās, ka mežs ir mājas virknei dzīvu radību. Sēņotāji nereti brien diezgan brikšņainās vietās, tāpēc noteikti jāpadomā par piemērotu apģērbu, lai ērces nevarētu viegli piekļūt ādai. Ērces kodums var izraisīt saslimšanas, kas prasa ilgstošu ārstēšanos. Ja pret ērču encefalītu ir iespējams vakcinēties, tad pret Laimas slimību vakcīnas nav, tāpēc šādos gadījumos apdrošināšana var būt liels finansiāls atspaids,” stāsta Ludmila Ščegoļeva.
Sēņotāji vēršas pie apdrošinātāja ne tikai ar atlīdzību pieteikumiem par ērču kodumu izraisītām slimībām, bet arī par čūsku un lapseņu kodumiem. Piemēram, kāds cilvēks sēņojot sniedzies pēc sēnes zaru kaudzē, un odze iekodusi labās rokas rādītājpirkstā. Divas diennaktis nācies pavadīt slimnīcā un saņemt pretindes devas. Savukārt kāds cits sēņotājs mežā pagadījies pārāk tuvu lapseņu pūznim un ticis sadzelts apmēram 10 vietās. Arī šim cilvēkam nācies meklēt mediķu palīdzību.
“Protams, sēņotājiem jāpatur prātā arī citi riski. Noteikti nevajadzētu likt grozā sēnes, par kurām neesat simtprocentīgi pārliecināti – saindēšanās ar sēnēm var viegli novest pie letālām sekām. Tāpat, dodoties uz mežu, ieteicams labāk izvēlēties tādas vietas, ko pazīstat. Svešā mežā īpaši jāuzmanās no apmaldīšanās, tāpēc līdzi vajadzētu ņemt uzlādētu mobilo telefonu, lai nepieciešamības gadījumā varētu izsaukt palīdzību. Jāparūpējas arī par dzeramo ūdeni – tas noderēs ne tikai pastaigas laikā, bet arī tad, ja mežā gadīsies uzkavēties ilgāk, nekā plānots. Mežs ir brīnišķīga, taču arī bīstama vieta, tāpēc pret to jāizturas ar cieņu,” iesaka BALTA eksperte.
BALTA eksperti apkopojuši noderīgus ieteikumus, lai sēņošana būtu droša.
No 2018. gada 5. jūlija stājas spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka bargākus sodus par dažādiem ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem. To, cik lieli būs sodi un tieši par kādiem pārkāpumiem tie tiks piemēroti, skaties zemāk:
Par tālruņa, piezīmjdatora, planšetdatora vai viedierīces lietošanu, (ja vien tas nenotiek brīvroku režīmā) transportlīdzeklim esot kustībā paredzēts naudas sods 25-100 eiro apmērā. Līdz šim sodīja tikai par telefona lietošanu. Naudas sods bija 15 eiro.
Par nepiesprādzēšanos, par pasažiera vešanu, kas nelieto drošības jostu, par aizsargķiveres nelietošanu motociklu, kvadraciklu, triciklu un mopēdu vadītājiem, un tāda pasažiera vešanu, kam galvā nav ķiveres, piemēros brīdinājumu vai naudas sodu 30-70 eiro apmērā. Iepriekš par šādu pārkāpumu piemēroja brīdinājumu vai naudas sodu līdz 30 eiro.
Par agresīvu braukšanu – sānslīdes radīšanu vietā, kur iespējama satiksme, par strauju, nepamatotu bremzēšanu, radot bīstamu situāciju uz ceļa, ja tā nav nepieciešama satiksmes drošībai, par braukšanu ar mopēdu vai motociklu uz viena riteņa vai par braukšanu uz kvadraciklu, triciklu aizmugurējiem riteņiem uz ceļa vai jebkur, kur iespējama satiksme, piemēros naudas sodu no 70 līdz 280 eiro.
Par brīdinājuma signāla nepareizu lietošanu – velosipēdistiem būs 7 eiro sods (tāpat kā iepriekš), automašīnu vadītājiem – 15 līdz 30 eiro sods. Iepriekš par brīdinājuma signāla drošības kārtības noteikumu pārkāpšanu tika piemērots 15 eiro sods.
Par braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošanu – brīdinājums vai naudas sods – 30-70 eiro. Līdzšinējo 15 eiro vietā.
Par bērnu pārvadāšanu neatbilstošos drošības līdzekļos (autosēdeklīšos vai bērnu auto paliktņos) – brīdinājums vai naudas sods 30-70 eiro apmērā. Pirms tam autovadītājiem nācās šķirties no 15 eiro šī noteikuma pārkāpšanas gadījumā.
Lieciet aiz auss jaunos noteikumus un ievērojiet tos!
Avots: Dieviete.lv
Šoruden Siguldā norisināsies Rudens Restorānu nedēļa, kuras galvenais aicinājums ir smelties spēku un ne velti, jo šogad spēks vajadzīgs ikvienam no mums. Septiņos restorānos būs iespēja baudīt maltītes, kas ir veselīgas, vitamīniem un uzturvielām bagātas jeb citiem vārdiem – spēcinošas. Sigulda ir pilsēta, kur top pasaules spēcīgākie un labākie, izcilākie sportiski šeit kaldina savas zelta medaļas, tādēļ spēka vēstneši ir brāļi skeletonisti Martins un Tomass Dukuri.
Gardēžus nedēļas garumā uzņems restorāni “Gadalaiki”, “Fazenda” un “Kungu rija”, viesnīcas “Sigulda” restorāns, gastro grilbārs “Kokos”, “Bīriņu pils restorāns” un arī “Mālpils muižas restorāns”. Kā ierasts, Restorānu nedēļā būs iespēja baudīt trīs ēdienu maltītes par 20 vai 25 eiro.
Lai baudītu Restorānu nedēļas piedāvājumu, apmeklētāji aicināti iepriekš veikt galdiņa rezervāciju, zvanot uz konkrētā restorāna rezervācijas tālruni.
Siguldas Restorānu nedēļas ēdienkartes jau drīzumā būs pieejamas tīmekļa vietnē www.tourism.sigulda.lv.
No 25.janvāra publiskās vietās varēs lietot tikai medicīniskās maskas vai ne zemākas klases kā FFP2 respiratorus bez vārsta, tādējādi būs aizliegta auduma masku valkāšanu publiskās vietās, paredz Ministru kabineta pieņemtie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Vienlaikus tiek pieļauts, ka izglītojamie no septiņu līdz 12 gadu vecumam var nelietot minētos sejas aizsegus, ja viņi lieto nemedicīnisku jeb auduma aizsegu. Arī sabiedriskajā transportā bērni drīkstēs turpināt lietot nemedicīnisku aizsegu.
Ar grozījumiem no noteikumiem tiek svītrots izņēmums, ka pirmās līdz trešās klases izglītojamie izglītības procesā mācību telpā var vispār nelietot sejas masku, un ir svītrots izņēmums, ka pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas kontrolētā kolektīvā, piemēram, darba vietā, izglītības iestādē, amatieru kolektīvā, izglītojamie ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu klātienes izglītības procesā mācību telpā, drīkst vispār nelietot sejas masku, jo omikrona straujās izplatības un infekciozitātes dēļ vairs nav pieļaujams, ka vietās, kur pulcējas cilvēki, vispār netiktu lietotas sejas maskas.
Valdības sēdes laikā Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis pauda, ka maznodrošinātām personām tiks nodrošinātas 50 maskas, kas aprēķināts kā pietiekams apjoms divu mēnešu periodam.
Veselības ministrija (VM) grozījumu anotācijā skaidro, ka pētījumi liecina, ka medicīnisko sejas masku efektivitāte, salīdzinot ar citu materiālu sejas aizsegiem, ir visaugstākā un sasniedz vismaz 90%, bet sejas maskas nav pietiekams aizsardzības līdzeklis pret ļoti sīku daļiņu, tai skaitā vīrusu, ieelpošanu. Savukārt respiratori bez vārsta aizsargā ne tikai pret izelpoto daļiņu nonākšanu apkārtnē, bet arī pret daļiņu ieelpošanu no apkārtējās vides.
VM aicina ņemt vērā, ka medicīniskās sejas maskas un respiratori ir standartizēti un to efektivitātei ir starptautiski noteiktas konkrētas prasības. Tādēļ, pareizi lietojot medicīnisko sejas masku vai respiratoru, var garantēt to efektivitāti. Savukārt nemedicīniskajiem sejas aizsegiem nav nekādu konkrētu prasību vai standartu, un tās var būt kā ļoti kvalitatīvas ar augstu aizsardzības pakāpi, tā ļoti nekvalitatīvas ar ļoti zemu aizsardzības pakāpi, tādēļ nemedicīnisko sejas aizsegu pareiza lietošana negarantē pietiekamu aizsardzību.
Nemedicīnisko sejas aizsegu lietošana ir pamatota tad, kad ir ierobežota medicīnisko sejas masku un respiratoru pieejamība un ir nepieciešams tos saglabāt ārstniecības personām.
Latvijas skolās valsts aizsardzības mācība būs obligāta no 2024. gada septembra, bet vairākās skolās šādas zināšanas tiek apgūtas jau tagad, un skolu interese par šo mācību pieaug. Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus.
Video
Pensionēšanās vecums Latvijā sasniedz 64 gadus un deviņus mēnešus. No šī gada pensionēšanās vecums Latvijā tiek paaugstināts vēl par trim mēnešiem un tiesības uz valsts vecuma pensiju būs personām, kuras sasniegušas 64 gadu un deviņu mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM).
Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi, tas ir, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Attiecīgi pensionēties priekšlaicīgi šogad varēs tie, kuri sasnieguši 62 gadu un deviņu mēnešu vecumu.
Latvijā kopš 2014.gada notiek pensionēšanās vecuma pakāpeniska palielināšana, proti, pensionēšanās vecums ik gadu tiek palielināts par trīs mēnešiem, līdz 2025.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.
Lai veicinātu epidemioloģiski drošāku pārvietošanos un samazinātu Covid-19 infekcijas ievešanu valstī, valdībā nolemts no 15.janvāra pastiprināt ieceļošanas pasākumus Latvijā – ieceļojot valstī būs jāuzrāda apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu, ceturtdien mikroblogošanas vietnē “Twitter” vēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Turklāt testam jābūt veiktam ne vēlāk kā pirms 72 stundām.
Kā aģentūrai LETA norādīja Satiksmes ministrijā (SM), noteikumi stāsies spēkā vienlaikus ar līdzīga regulējuma ieviešanu Lietuvā un Igaunijā.
Papildu drošības pasākumu mērķis ir pasargāt no vīrusa infekcijas ievešanas un mudināt iedzīvotājus pārvietoties tikai būtisku iemeslu, ģimenes apstākļu vai darba dēļ.
Apliecinājums par negatīvu testu, proti, testa rezultāts, ārsta izziņa, izziņa par antivielu esamību vai cits medicīnisks dokuments, kas apliecina, ka persona nav infekcioza, ir jāuzrāda pārvadātājam, piemēram, lidsabiedrībai, pretējā gadījumā personai tiks atteikta iekāpšana.
Ieceļojot Latvijā ar privāto automašīnu, atzīmei par negatīvu testa rezultātu ir jābūt aizpildītajā “Covidpass.lv” anketā. Šīs prasības izpildi izlases kārtībā pārbaudīs Valsts robežsardze vai Valsts policija.
Noteikti arī izņēmuma gadījumi, kad tests pirms ieceļošanas Latvijā nav jāveic, – bērniem līdz 11 gadu vecumam, personām, kas ir vakcinētas pret Covid-19, pārvadātāju darbiniekiem un apkalpes locekļiem, jūrniekiem, kas dodas uz vai no savas darbavietas, tranzīta pasažieriem, kuri nepamet lidlauka kontrolējamo zonu, diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.
Tāpat tests netiks prasīts pierobežas iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso robežu darba, izglītības un līdzīgu vajadzību dēļ un var uzrādīt apliecinājumu par nodarbinātību vai izglītību.
Nemainīgs paliek nosacījums, ka pēc ieceļošanas no ārvalstīm ar augstu inficēšanās risku ir jāievēro 10 dienu pašizolācija, kā arī citas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās drošības norādes.
SM joprojām aicina atbildīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un rūpīgi iepazīties ar to valstu epidemioloģiskās drošības prasībām, caur vai uz kurām ceļotājam jādodas.
11. novembrī kino “Splendid Palace” un visā Latvijā pirmizrādi piedzīvos starptautisko novērtējumu guvusī režisora Viestura Kairiša jaunā autobiogrāfiskā spēlfilma “Janvāris”.
“Janvāris” ir vēsturiska un autobiogrāfiska ekskursija 1991. gada barikāžu laikā, kas vēsta par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos.
1991. gada janvāris. Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk, viņam draud iesaukšana Padomju armijā. Pirmās nopietnās attiecības, 90. gadu sākuma bohēma, paaudzes protests. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par valsts neatkarību, padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības OMON draud apstādināt baltiešu brīvības cīņu, Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņiem liek nonākt notikumu epicentrā un izdarīt izvēli.
“Mēs ļoti bieži domājam par brīvību, un mēs bieži domājam, ka brīvību veido tauta, nācija, valsts, bet patiesībā brīvību veido indivīds. Filma ataino šo ikviena cīņu par brīvību, tautas cīņu pēc brīvības un to, kā šīs cīņas krustojās. 1991. gada janvāris bija mēnesis, kad mēs kā indivīdi izvēlējāmies un izcīnījām brīvību. 1991. gada janvārī man bija 19 gadu, tāpēc šīs filmas varoņus un notikumus es ļoti labi pazīstu. Šajā vecumā es cīnījos par savu personīgo brīvību, kamēr latviešu nācija cīnījās par brīvību no PSRS totalitārā žņauga. Ukrainas karš rāda, ka Latvijas cīņa nav galā un joprojām turpinās. Janvāris ir gada pirmais mēnesis, filma ir par sākumu,” tā filmas režisors Viesturs Kairišs.
Filmā “Janvāris” lomas atveido jaunie aktieri Kārlis Arnolds Avots, Alise Dzene (Danovska) un Sandis Runge, kā arī kino jomā jau pieredzējušie un Latvijā iemīļotie Baiba Broka, Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Imants Strads, Kaspars Dumburs. Latvijas aktieru kolektīvu papildinājuši arī kaimiņvalstu aktierspēles profesionāļi – igauņu aktieris Juhans Ulfsaks un lietuviešu aktieris Alekss Kazanavičs. Filmas veidotāju komanda ir režisors Viesturs Kairišs, operators Voiteks Starons, māksliniece Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece Rūta Lečaite, grima māksliniece Ilze Trumpe un komponiste Juste Janulīte, bet producenti – Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe.
“Šī filma ir daudzslāņains un niansēts darbs – stāsts par jauna cilvēka nobriešanu sarežģītos, dramatiskos vēstures kontekstos. “Janvāris”, kurā režisors Viesturs Kairišs ir ietvēris arī atsauces uz paša pieredzi 90. gadu sākumā, veiksmīgi apvieno gan emocionālu stāstu par jauna cilvēka nobriešanu un vētrainajiem sevis meklējumiem, gan iezīmē Latvijas neatkarības atgūšanas laiku un ieraksta šo subjektīvo, bet uzrunājošo cilvēkstāstu plašākos kontekstos – gan Latvijas nesenās vēstures, gan arī pasaules kinovēstures kontekstā. Filmas galvenā varoņa Jaža, ko spēlē Kārlis Arnolds Avots, aizrautība ir kino, un tieši tas – atsauces uz pasaules kinokultūras mantojumu un arī 90. gadu sākuma Latvijas kino kontekstu un personībām – “Janvāri” atšķir no daudzām citām filmām par nesenās vēstures tēmām un ļauj tai rezonēt arī pasaulē,” saka Dita Rietuma, Nacionālā kino centra vadītāja un kino teorētiķe.
“Janvāris” ir Latvijas, Lietuvas un Polijas kopprodukcija. Filmas uzņemšanu Latvijā un Lietuvā atbalstīja Latvijas Nacionālais kino centrs, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Lietuvas Kino centrs, Polijas Filmu institūts, Latvijas Televīzija, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, Latviešu fonds, kā arī Eiropas Padomes filmu fonds Eurimages.
“Laikā, kad visa pasaule dzīvo līdzi notiekošajam Ukrainā un ģeopolitiskā situācija ir ļoti saspīlēta, šī filma ir atgādinājums, ka brīvība nav pašsaprotama. Ziņu virsraksti dienu no dienas atgādina, ka tautas spēks ir tik liels, cik katra tās indivīda spēks atsevišķi, un vērtības, kas mūs kā sabiedrību vienoja pirms trīsdesmit gadiem, kad Latvijas iedzīvotāji faktiski kailām rokām stājās pretī militārām vienībām, nedrīkstam aizmirst arī šodien, kad esam brīvi. Mēs vienmēr esam bijuši Latvijas patrioti – esam izauguši līdz ar atjaunoto, neatkarīgo Latviju – un vienmēr atbalstām Latvijai nozīmīgus projektus, tostarp vietējā kino satura veidošanu un kultūras notikumus. Esam pārliecināti, ka tikai kopā mēs varam uzturēt kolektīvo atmiņu un veidot nacionālo pašapziņu, un filma “Janvāris” ir viens no instrumentiem, kā parādīt, cik stipri kopā esam,” uzsver LMT prezidents Juris Binde.
Filma veidota filmu studijā “Mistrus Media”, kas jau iepriekš veidojusi Viestura Kairiša vēsturisko drāmu “Melānijas hronika”, kura sasniedza plašu skatītāju loku Latvijā un pasaulē un 2017. gadā ieguva nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā labākā spēlfilma. Arī Viestura Kairiša jaunā spēlfilma “Janvāris” jau guvusi starptautisku atzinību – “Janvāris” starptautisko pirmizrādi piedzīvoja vienā no nozīmīgākajiem pasaules kino forumiem – Traibekas filmu festivālā ASV šī gada jūnijā, kur ieguva balvu kā labākā ārzemju filma. Tas uzskatāms par vienu no lielākajiem pēdējo 30 gadu latviešu kino starptautiskajiem panākumiem. Nacionālais kino centrs filmu izvirzījis kā Latvijas pieteikumu ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars”, un filma jau atlasīta Eiropā nozīmīgiem kino forumiem – Romas un Varšavas Starptautisko kinofestivālu konkursa programmās.
Vēl pirms nacionālās pirmizrādes skatītāji aicināti arī uz īpašo “Janvāris” ziedojumu seansu Ukrainas kinematogrāfistu atbalstam 10. oktobrī kino “Splendid Palace”, kur, atsaucoties Ukrainas Valsts filmu aģentūras aicinājumam atbalstīt Ukrainas kinoindustrijas un kinoprofesionāļu izdzīvošanu kara apstākļos, visi biļešu ienākumi tiks ziedoti Ukrainas kino atbalstam. No 11. novembra filmu varēs noskatīties visā Latvijā.
Beidzoties ārkārtējai situācijai, līdz gada beigām tiks nodrošināta Covid-19 testēšana, tostarp nosakot, ka no 10. līdz 30.jūnijam valsts apmaksātu testu var saņemt ikviens pat bez saslimšanas simptomiem, paredz otrdienas valdības sēdē atbalstītie noteikumu grozījumi.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne, tāpat kā līdz šim plašs personu loks varēs saņemt valsts apmaksātu Covid-19 testus līdz pat gada beigām ierastajā kārtībā.
Lai pieteiktos Covid-19 analīžu veikšanai ir obligāti jāpierakstās, zvanot uz tālruņa numuru 8303 darba dienās laikā no plkst.8 līdz 20, bet sestdienās laikā no plkst.9 līdz 15 un svētdienās laikā no plkst.9 līdz 12.
Šāds lēmums pieņemts, lai pēc ārkārtējās situācijas beigām, mazinoties ierobežojumiem, sabiedrībā būtu plaša testēšana, kas ļautu savlaicīgi atklāt iespējamu slimības uzliesmojumu.
Ja cilvēkam nav saslimšanas simptomu, uz paraugu ņemšanas punktu var ierasties arī ar velosipēdu, kājām vai, lietojot masku, ar sabiedrisko transportu. Ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, Veselības ministrija tomēr iesaka vispirms sazināties ar savu ģimenes ārstu, kurš varēs konsultēt arī par nepieciešamo ārstēšanu un nosūtīt uz Covid-19 testu.
Tāpat nodrošināt attālinātās konsultācijas un nostiprinātu citas prasības, šodien, 9.jūnijā, valdība Ministru kabineta noteikumos nostiprināja atbilstošas normas, kas pagaidām būs spēkā līdz šā gada beigām.
Valsts arī turpmāk apmaksās ar Covid-19 ārstēšanu saistītos izdevumus, tostarp pacientu pārvešanu, pavadīto laiku slimnīcā un ārstēšanu.
Tāpat tiek noteiktas situācijas, kurās tiks apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes. Valsts apmaksās ģimenes ārsta vizīti pacienta mājās, ja pacientam ir hroniskas slimības saasinājums, bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests uz izsaukumu nebūs devies, jo situācija nav bijusi dzīvību apdraudoša.
Balstoties uz to, ka prakse ārstniecības personām sniegt attālinātās konsultācijas pacientiem ārkārtējās situācijas laikā bijusi efektīva, lemts turpināt iesākto. Arī turpmāk ārsts varēs izvērtēt, vai attālinātā konsultācija ir iespējama vai nepieciešams novērtēt pacienta veselības stāvokli klātienē. Pacientam par attālināto konsultāciju nebūs jāmaksā.
Valdība arī lēma par risinājumu, ja ārkārtējās situācijas laikā bija paredzēts saņemt valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu bērniem īsi pirms 18 gadu sasniegšanas, bet pakalpojumus tika atteikts un šobrīd bērns jau sasniedzis pilngadību. Ja šajā laikā bija konkrēts pieraksts, kas tika atteikts, valsts apmaksātu pakalpojumu šīs personas var saņemt vēl līdz 31.augustam.
Līdzīgs princips ir attiecībā pret valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu, jo sievietēm, kuras vēlas saņemt šo pakalpojumu, ir noteikts vecuma ierobežojumus. Ja ārkārtējās situācijas laikā tika atteikts, lai gan bija pienākusi rinda un tagad vairs neatbilst vecums, šo pakalpojumu tomēr varēs saņemt, uzsākot medicīniskās apaugļošanas procesu līdz augusta beigām.
Šādas izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”.
Autors: nozare.lv
09.06.2020.
No 10. decembra tirdzniecības centrā Domina Shopping darbu sāks vērienīgākais Ziemassvētku tirdziņš Latvijā, kas šogad atzīmēs arī savu 10 gadu jubileju un pulcēs vēl vairāk tirgotāju, nekā iepriekšējos gadus. Tajā piedalīsies teju 150 Latvijas amatnieku, rokdarbnieku un mājražotāju, no kuriem būs iespēja iegādāties dažādus gardumus, mājas vīnu, adījumus, dabīgo kosmētiku, latviešu dizaina apģērbu, rotaļlietas, sveces un citus pašmāju ražojumus. Vienlaikus jau piekto gadu norisināsies arī Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonda (IMSA Fonds) Labdarības tirdziņš, kuru pārstāvēs 50 tirgotāji – seniori un cilvēki ar invaliditāti.
Svētku galdam. Tirdziņā būs iespēja sagādāt dažādus gardumus svētku galdam un saldām dāvanām – piparkūkas ar dabīgām glazūrām, grauzdētas mandeles ar ķiplokiem, augļu un ogu konfektes, dažādus sierus, zāļu tējas un šokolādes jebkurai gaumei, kā arī Latvijas ogu un rabarberu vīnus un daudz citu neikdienišķu našķu svētku reizēm.
Dāvanas sievietēm un vīriešiem. Plašajā klāstā ikviens varēs atrast kāroto un iegādāties dāvanas saviem mīļajiem. Dabīgā kosmētika, rotu kolekcijas, kas darinātas no stikla, koka, herbārija, dabīgajiem akmeņiem, mežģīnēm vai pērlītē, filcētas brošas un latviešu dizaineru apģērbs patiks sievietēm, bet vīrieši atzinīgi novērtēs ādas maku, datorsomu, jostu vai siltus dūraiņus.
Galerija
Ziemassvētku noskaņas radīšanai. Svētku rotājumi rada īpašu noskaņu. Tirdziņā plašā piedāvājumā būs pieejami dažādi eglīšu, palmu eļļas sveces, aromātiskās koka bumbiņas atmosfēras radīšanai vai keramikas izstrādājumi, kas radīti ar siltām domām par gaidāmajiem svētkiem. Īpašu sirsnību un siltumu – dāvinot, saņemot un arī valkājot – sniedz vilnas zeķes, kas pieejamas visdažādākajās krāsās un rakstu kombinācijās.
Idejas lieliskām dāvanām. Plaša izvēle būs bērnu rotaļlietu un apģērbu sortimentā – pašrocīgi gatavotas koka rotaļlietas, siltas cepures un zeķītes, zīdaiņu apģērbs un aksesuāri, roku lelles teatrālām rotaļām vai zābaciņi bērniem. Pusaudžiem patiks kāda laba gada spēle, kas radīta no koka, kā arī radio-vadāmā tehnika un tās aksesuāri. Plašajā klāstā atradīsiet arī košas un neierastas vannas bumbas, dabīgos lūpu balzāmus, ķermeņa skrubjus, dabiskus uztura bagātinātājus, dizaina traukus un daudz citu lielisku ideju īpašām dāvanām sev un tuviniekiem.
Labdarības tirdziņš ar senioru un invalīdu dalību
Labdarības tirdziņā būs iespēja saviem tuviniekiem sarūpēt dāvanas, kuras no sirds darinājuši seniori un cilvēki ar invaliditāti no visas Latvijas. No visgardākajām piparkūkām līdz smalkām rotām un ādas somām – ikviens varēs atrast savai gaumei piemērotus darinājumus un atbalstīt senioru uzņēmību. Labdarības tirdziņā ik gadu var sarūpēt arī siltus cimdus, zeķes un šalles, kurus seniori meistaro tirdziņam jau no vasaras sākuma.
“Labdarības tirdziņš ir ļoti gaidīts notikums mūsu senioru vidū. Dalībnieku cītīgi darinātās preces iepriecinās kā lielos, tā mazos. Iegādājoties kādu no pašdarinātajām dāvanām, mēs ne tiki finansiāli atbalstām seniorus un cilvēkus arī īpašajām vajadzībām, bet arī dodam ticību saviem spēkiem un apņemšanos turpināt iesākto. Aicinu nepaiet garām labdarības kastītei, kuru arī darinājuši paši tirdziņa dalībnieki, jo visi tajā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām kāda kultūras pasākuma apmeklējumam,” atklāj Aina Giptere, IMSA Fonda priekšsēdētāja.
Tūkstošiem sirsnīgu dāvanu varēs iegādāties lielākajā Ziemassvētku tirdziņā Latvijā, kas t/c Domina Shopping norisināsies no 10. līdz 27. decembrim. Tirdziņa darba laiks: katru dienu no plkst. 10.00 līdz 21:00. Darba laiks svētku dienās: 24. decembrī no plkst. 10.00 līdz 20.00, 25. decembrī no plkst. 12.00 līdz 20.00., 31. decembrī no plkst. 10.00 līdz 20.00.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: t/c Domina Shopping
10.12.2019.
No šā gada 1.septembra Rīgā daļai vecāku par bērna pusdienām izglītības iestādē var nākties piemaksāt 1-2 eiro dienā, kamēr daļai bērnu tiktu saglabātas brīvpusdienas, otrdien preses brīfingā paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.
Lai pārtikas cenu un citu saistīto izmaksu straujā pieauguma apstākļos nodrošinātu prasībām atbilstoša ēdināšanas pakalpojuma nepārtrauktību Rīgas izglītības iestādēs, Rīgas pašvaldība no 1.septembra palielinās maksu par ēdināšanu galvaspilsētas izglītības iestādēs no 1,42 eiro līdz 2 eiro dienā skolās, kā arī no 2,77 eiro līdz 4 eiro dienā pirmsskolas izglītības iestādēs. Par to vienojušās Rīgas domes koalīciju veidojošās frakcijas “Par!/Progresīvie”, “Jaunā vienotība”, frakcija “Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, Latvijas Reģionu apvienība” un “Latvijas attīstībai”.
Brīvpusdienas saglabāsies 1.-4.klašu skolēniem, daudzbērnu, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skolēniem. Savukārt 5.-12.klašu skolēnu vecākiem nāksies piemaksāt 50% līdzfinansējumu jeb 1 eiro. Savukārt bērnudārza bērniem par trīsreizēju – brokastis, pusdienas, launags – ēdināšanu pašvaldība un vecāki maksās solidāri pa 2 eiro dienā katrs.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Māris Krastiņš skaidroja, ka pašlaik brīvpusdienām no pašvaldības budžeta tiek atvēlēti 21,6 miljoni eiro, tajā skaitā 1.-12.klašu skolēniem 11,8 miljoni eiro, bērnudārzu audzēkņiem – 9,8 miljoni eiro. Atalgojumam pirmsskolu virtuvju darbiniekiem ir nepieciešami 3,9 miljoni eiro. Valsts līdzfinansējums 1.-4.klašu skolēniem Rīgā ir 3,5 miljoni eiro. Krastiņš norādīja, ka lai nodrošinātu brīvpusdienas pilnīgi visiem bērniem un skolēniem, no pašvaldības budžeta nākamgad vajadzētu 16,9 miljonus eiro.
Par izmaiņām paredzēts lemt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, un tās stāsies spēkā 1.septembrī.
Ēdinātāji ilgstoši ir uzsvēruši, ka par esošo finansējumu nodrošināt ēdināšanu vairs nebūs iespējams vispār, pat nerunājot par kvalitatīvu un prasībām atbilstošu ēdināšanu. Tāpēc gan Rīgas dome, gan Pierīgas pašvaldības vērsušās ar vēstulēm valdībā, lūdzot solidāri palielināt finansējumu par ēdināšanas pakalpojumu izglītības iestādēs. Tas ir jādara nekavējoties, tāpēc pašvaldība jau drīzumā lems par finansējuma palielināšanu, to sedzot daļēji ar pašvaldības līdzekļiem, un daļēji ar vecāku līdzmaksājumu, iepriekš brīdināja Rīgas dome.
Plānots, ka līdzmaksājumu administrēs ēdināšanas uzņēmumi, kam iepirkuma rezultātā ir tiesības sniegt ēdināšanas pakalpojumu izglītības iestādēs. Latvijas Ēdinātāju apvienības valdes loceklis Guntis Bredovskis usvēra, ka apstākļi kara situācijas un ekonomisko sankciju dēļ ir būtiski mainījušies, un izmaksu kāpums ir sasniedzis vēl neredzētus tempus un iepriekš neprognozētus apmērus. Līdz ar to ēdinātājiem nākas risināt jautājumus par savas darbības turpināšanu. Ļoti pozitīvi ir vērtējams fakts, ka Rīgas pašvaldība šajā situācijā meklē atbilstošus risinājumus, sacīja Bredovskis.
Kā vēstīts, gan Rīgas, gan biedrībā “Rīgas metropole” ietilpstošās pašvaldības jau iepriekš vērsušās valdībā par krīzes situāciju izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā. Vietvaras aicinājušas nekavējoties valstiskā līmenī veikt atbilstošus pasākumus valsts mērķdotācijas apmēra palielināšanai atbilstoši pieaugušajām izmaksām.
LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šogad neplāno nodrošināt papildus līdzekļus augošajām skolēnu ēdināšanas izmaksām.
“Ministrija novērtē” Latvijas Ēdinātāju apvienības (LĒA) un Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas (IIĒA) iniciatīvu, tomēr, ņemot vērā valsts budžeta programmas “Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1.-4.klašu izglītojamiem” ierobežotos līdzekļus, papildus līdzekļi šim mērķim šobrīd nav paredzēti.
IZM skaidro, ka turpmākās atbalsta iespējas tikšot skatītas nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieprasījumiem.
No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.
Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.
Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.
EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē – atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.
Video
Priekšlikumu atļaut strādāt sertificētiem speciālistiem sēdes laikā ierosināja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV), tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) rosināja neveikt izmaiņas sākotnējā EM priekšlikumā un aicināja lemt tikai par tiem variantiem, kādus ministrija sākotnēji piedāvāja.
Sākot diskusijas par EM iesniegto priekšlikumu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka jautājums par skaistumkopšanas nozari ir emocionāls, tomēr tam ir jārod praktisks risinājums.
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) uzsvēra, ka EM nepiedāvā “vērt vaļā vai atvieglot” skaistumkopšanas nozares darbību, bet gan tiek piedāvāts legalizēt skaistumkopšanas nozares darbību. “Reti kurš ir tā noaudzis kā ekonomikas ministrs. Ir dzirdēts, ka cilvēki friziera pakalpojumu saņem virtuvēs un viesistabās. Beigsim mānīt sevi un sakārtojam šo jautājumu,” aicināja Vitenbergs.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) pozitīvi vērtēja EM priekšlikumu, piebilstot, ka Covid-19 pandēmijai nemazinoties, cilvēkiem ir pieaugoša nepieciešamība pēc šāda veida pakalpojumiem, lai “viņi varētu ilglaicīgi funkcionēt”.
Pabriks norādīja uz problēmu, ka skaistumkopšanas pakalpojumi patlaban tiek sniegti nelegāli, tāpēc valdībai būtu jāatbalsta tādi ierobežojumi, kurus sabiedrība pieņemtu. Pēc Pabrika domām, EM piedāvā gana veiksmīgu scenāriju skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniegšanai klātienē.
Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) norādīja uz līdzšinējo problēmu, kad skaistumkopšanas nozare darbojas nelegāli, turklāt neievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī veicinot ēnu ekonomiku. Ģirģena ieskatā, visiem sertificētiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj strādāt klātienē jau no nākamās pirmdienas.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) aicināja ministrus saprast, kuri ir tie skaistumkopšanas pakalpojumi, kas apmierinātu cilvēka pamata vajadzības, kuras nevar ilgi atlikt. Tāpēc ministrs norādīja, ka VM atbalsta priekšlikumu no 1.marta ļaut atsākt darbību klātienē friziera, manikīra un pedikīra pakalpojuma sniedzējiem, stingri ievērojot EM ziņojumā ietvertās epidemioloģiskās drošības prasības. Savukārt par citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu klātienē valdība varētu lemt vēlāk.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atzina, ka EM ir sagatavojusi “ļoti labu dokumentu”, vienlaikus viņš uzsvēra, ka labs priekšlikums vēl nenozīmē, ka sniegtais pakalpojums būs epidemioloģiski drošs. “Jāatceras, ka runa ir par gaisa pilienu infekciju, bet EM plānā ir maz tādu pasākumu, kas ļautu izvairīties no saslimšanas, jo šie pakalpojumi tiek sniegti cieši kontaktējoties,” skaidroja Perevoščikovs.
Epidemiologs uzsvēra, ka svarīgi jebkuru pakalpojumu sniedzējam ievērot visas drošības prasības, tomēr viņa pieredze liecinot, ka epidemioloģiskās drošības pasākumi netiek ievēroti un par tiem pat pasmejas.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atgādināja par iepriekš valdībā panākto vienošanos, ka, lemjot par Covid-19 pandēmijas jautājumiem, tiek ievēroti pieci pamatprincipi – priekšlikumiem ir jābūt samērojamiem, atbilstošiem, pamatotiem, paredzamiem un lēmumi tiek pieņemti, sadarbojoties. Linkaita ieskatā, skaistumkopšanas nozare un EM ar izstrādāto priekšlikumu ir “izdarījušas savu mājasdarbu”, turklāt šo priekšlikumu pozitīvi novērtējusi arī VM.
Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) atbalstīja priekšlikumu atļaut skaistumkopšanas nozarei sniegt pakalpojumus klātienē epidemioloģiski drošos apstākļos.
Formulējot valdības lēmumu, Ministru prezidents norādīja, ka tauta ir nogurusi no ierobežojumiem, turklāt Covid-19 tik drīz nepazudīs, tāpēc Kariņš rosināja mācīties sadzīvot ar jaunajiem apstākļiem un attiecīgi lemt par VM priekšlikumu, kas paredz atļaut klātienē darboties atsevišķiem skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniedzējiem.
“Tas, ko piedāvā VM, ir atvērt skaistumkopšanas nozari nedaudz lēnāk. Tas nozīmē, ka no aptuveni 8000 nozarē strādājošajiem darbu varētu atsākt aptuveni 6500 cilvēki jeb lielākā daļa,” norādīja Kariņš.
Valdība ceturtdien atbalstīja EM priekšlikumu, bet, lai tas stātos spēkā, ministrijai ir jāizstrādā grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājošie pakalpojumus klātienē varēs sniegt, ievērojot virkni epidemioloģiskās drošības prasību, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības inspekcijā, klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta, intervāls starp pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.
Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla platība – 25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs. Ja nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.
No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.
Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.
Valdības vairākums konceptuāli atbalstīja no 1. marta atļaut strādāt dažām skaistumkopšanas nozarēm, to skaitā frizieriem, manikīriem, pedikīriem un podologiem, kā arī nedaudz mīkstināja tirdzniecības ierobežojumus. Taču valdībā nebija vienprātības par šiem lēmumiem, jo tie ir pretrunā ar ekspertu ieteikumiem.
Video
