

No jūlija rēķini par elektrību Latvijā pieaugs par 5 līdz 18 eiro. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS “Sadales tīkls” un pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.
SPRK aģentūrai LETA norāda, ka “Sadales tīkla” jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).
Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par 5 līdz 7 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.
Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk – apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.
Lai precīzi uzzinātu gaidāmās rēķina izmaiņas, SPRK aicina izmantot “Sadales tīkla” tarifu kalkulatoru.
SPRK aicina vienlaikus izvērtēt elektroenerģijas lietošanas paradumus un pieslēguma efektivitāti, atsakoties no nelietderīgi izmantotās pieslēguma jaudas, tādējādi samazinot ikmēneša jaudas uzturēšanas izmaksas. To var noskaidrot ar “Sadales tīkla” Slodzes aprēķina kalkulatoru.
“Sadales tīkls” informēs sabiedrību par izmaiņām sadales tarifos, publicējot informāciju gan “Sadales tīkla” tīmekļvietnē, gan plašsaziņas līdzekļos, kā arī organizējot tikšanās ar uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem Latvijas pašvaldībās.
Tāpat SPRK norāda, ka gan mājsaimniecībām, gan arī juridiskām personām būs pieejami divu veidu tarifi – “Pamata” un “Speciālais”. “Pamata” tarifs ir piemērots lietotājiem, kuri elektroenerģiju patērē regulāri, bet “Speciālais” tarifs ir piemērots tiem lietotājiem, kuriem objektā patēriņš ir ļoti mazs vai neregulārs, piemēram, vasarnīcas vai uzņēmumi ar sezonālas komercdarbības raksturu.
Pāreja uz “Pamata” tarifu visiem lietotājiem no 1.jūlija notiks automātiski. Ja lietotājs vēlas izmantot “Speciālo” tarifu, to bez maksas varēs nomainīt “Sadales tīkla” klientu portālā “e-st.lv” vai pie sava elektroenerģijas tirgotāja, lai tas stātos spēkā no nākamā mēneša. Periodā no 2023.gada jūlija līdz septembrim izmaiņas stāsies spēkā jau esošā mēneša ietvaros. Pāreju starp tarifu plāniem lietotājs gada laikā varēs veikt līdz 12 reizēm jeb vienu reizi mēnesī.
SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola aģentūrai LETA skaidro, ka pirms lietotājam pāriet no “Pamata” uz “Speciālo” tarifa plānu, SPRK aicina, ņemot vērā prognozēto patēriņu, izvērtēt, kuros mēnešos varētu būt piemērots “Speciālais” un kuros “Pamata” tarifs, jo patēriņš pa mēnešiem var būt atšķirīgs. Lietotāji ir aicināti rūpīgi sekot līdzi un, kad zināms prognozētais patēriņš konkrētā mēnesī, SPRK aicina šo rādītāju ievadīt “Sadales tīkla” tarifu kalkulatorā, kur būs redzamas kopējās viena mēneša izmaksas “Pamata” un “Speciālā” tarifa plāna gadījumā, lai salīdzinātu un izvēlētos sev atbilstošāko tarifa plānu.
Tāpat Ozola norāda, ka kopš tarifu projektu iesniegšanas brīža – pagājušā gada rudens – SPRK ir intensīvi strādājusi pie izmaksu izvērtēšanas, regulāri pieprasot abiem operatoriem sniegt izmaksu pamatojošos dokumentus un precizējošu informāciju.
“Lai arī tirgū energoresursu cenas ir stabilizējušās, ģeopolitiskā situācija ir atstājusi sekas uz visu tautsaimniecību kopumā, piemēram, kopējo cenu pieaugumu valstī. No kopējā izmaksu kāpuma nav spējis izvairīties neviens tautsaimniecības sektorā esošs uzņēmums, tostarp sistēmas operatori, kuru tarifi nebija mainīti jau vairākus gadus,” uzsver Ozola, piebilstot, ka, piemēram, “Sadales tīkla” gadījumā pēdējo reizi tarifs tika palielināts 2016.gadā.
Ozola norāda, ka sadarbībā ar iesaistītajām pusēm ir panākts labākais iespējamais risinājums, maksimāli samazinot negatīvo ietekmi uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Galvenie ietekmējošie faktori “Sadales tīkla” tarifa kāpumam bija elektroenerģijas cena tirgū, par kādu operators iegādājas elektroenerģiju uzņēmuma tehnoloģiskajam patēriņam un sistēmas uzturēšanai. “Sadales tīkla” tarifa pieaugumu ietekmēja arī AST pakalpojuma izmaksu pieaugums, kā arī vispārējais cenu pieaugums valstī un elektroenerģijas patēriņa kritums Latvijā ģeopolitisko un sociālo apstākļu ietekmē.
Izvērtēšanas laikā “Sadales tīkla” izmaksas vidēji gadā samazinātas par 118 miljoniem eiro jeb 25%.
SPRK skaidro, ka sākotnēji plānotās “Sadales tīkla” izmaksas tarifā ir samazinātas, pateicoties energoresursu cenu kritumam tirgū, pārvades tarifa samazinājumam, SPRK un “Sadales tīkla” aktīvai sadarbībai un rūpīgam tarifu vērtēšanas darbam, kā arī valdības pieņemtajam lēmumam – vienreizējam ārpuskārtas mehānismam tarifa pieauguma ierobežošanai.
Tarifu projekta izvērtēšanas gaitā galvenokārt samazinātas elektroenerģijas iepirkuma izmaksas, kapitāla un personāla izmaksas, pārvades izmaksas, kā arī citas izmaksas, piemēram, degvielas, ar komunikācijas nodrošināšanu saistītās izmaksas.
SPRK skaidro, ka elektroenerģijas rēķinu veido trīs pozīcijas – maksa par elektroenerģiju, “Sadales tīkla” tarifs un PVN. Tarifs sastāv no fiksētās un mainīgās daļas – attiecīgi maksas par jaudas uzturēšanu un maksas par elektroenerģijas piegādi, kas ir atkarīga no patēriņa.
Maksa par patērēto elektroenerģiju ir atkarīga no elektroenerģijas cenas, par kādu noslēgts līgums ar lietotāja izvēlēto tirgotāju. Par elektroenerģijas piegādi un jaudas uzturēšanu lietotāja pieslēgumā atbild “Sadales tīkls”, kam SPRK izvērtē un apstiprina tarifus.
Ozola skaidro, ka “Sadales tīkla” uzdevums ikdienā ir nodrošināt, lai lietotājs saņemtu elektroenerģiju bez pārtraukumiem atbilstošā kvalitātē, kā arī uzturētu tīklā lietotājam nepieciešamo jaudu ikdienas vajadzībām, sākot no sadzīves ierīču darbināšanas līdz jaudīgāku iekārtu, piemēram, siltumsūkņu, darbības nodrošināšanai.
Ja lietotājs kādā laika periodā nepatērē elektroenerģiju, maksa par jaudas uzturēšanu lietotājam joprojām tiek piemērota. Tas skaidrojams ar to, ka “Sadales tīkls” turpina uzturēt jaudu pieslēgumā, lai nodrošinātu jebkurā brīdī lietotājam iespēju saņemt tam nepieciešamo elektroenerģiju.
Tāpat SPRK informē, ka AST tarifa pieaugumu ietekmējuši elektroenerģijas cenas kāpums, par kādu operators iegādājies elektroenerģiju tehnoloģiskajam patēriņam, pārvadītās elektroenerģijas zudumu segšanai tīklā, kā arī jaudas rezervju nodrošināšanai sistēmas drošuma vajadzībām. Tarifa kāpumu ietekmējis arī inflācijas pieaugums valstī, kas sekmē ekspluatācijas izmaksu kāpumu.
Salīdzinot ar sākotnēji iesniegto tarifu projektu, kopējās AST izmaksas samazinājušās par 58,1 miljonu eiro jeb 38%.
Tarifa projekta vērtēšanas laikā samazinātas izmaksas elektroenerģijai tehnoloģiskajam patēriņam, pārvadītās elektroenerģijas zudumu segšanai tīklā, kā arī jaudas rezervju nodrošināšanai sistēmas drošuma vajadzībām, kapitāla izmaksas, pārvades sistēmas uzturēšanas izmaksas, personāla izmaksas, kā arī pārējās saimnieciskās darbības izmaksas. Papildus, lai mazinātu pārvades tarifa kāpumu, atbilstoši SPRK apstiprinātajai tarifu aprēķināšanas metodikai operators izmantojis pārslodzes ieņēmumus.
AST plānotais izmaksu samazinājums panākts, pateicoties tiem pašiem faktoriem, kas minēti “Sadales tīkla” tarifa projekta gadījumā, norāda SPRK. Klientiem pārvades tarifa daļa elektroenerģijas rēķinā tiek iekļauta sadales pakalpojumu maksā.
“Sadales tīkla” tarifu periods noteikts 4,5 gadiem, nodrošinot ilgtermiņa tarifu stabilitāti lietotājiem, savukārt AST tarifu periods noteikts 2,5 gadiem.
Jau ziņots, ka AST un “Sadales tīkls” pērn izstrādāja tarifu projektus. Atbilstoši plānotajiem kopējiem ieņēmumiem no elektroenerģijas pārvades AST pārvades tarifu projektā bija plānots palielināt 2,1 reizi, savukārt “Sadales tīkls” plānoja palielināt elektroenerģijas sadales tarifu vidēji par 75%.
Valdība un Saeima uzdeva uzņēmumiem tarifus pārstrādāt. Ar grozījumiem Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā. Tika noteikts, ka uzņēmumi šogad izstrādātajos tarifu projektos nedrīkstēs iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus.
Aprīļa beigās operatoru pārstāvji informēja, ka “Sadales tīkla” tarifs no šā gada 1.jūlija varētu pieaugt vidēji par 32%, savukārt AST tarifs palielināsies par 36%.
Kompāniju pārstāvji norādīja, ka izmaksu samazinājums “Sadales tīklam” bijis iespējams, pirmkārt, pateicoties Ministru kabineta lēmumam “Sadales tīkla” tarifā tikai daļēji iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus, otrkārt, saistībā ar elektroenerģijas tirgus cenu kritumu. Treškārt, būtiski samazinātas pārvades tarifa izmaksas, kas automātiski samazina sadales tarifus.
Šo faktoru ietekmē sadales tarifa vidējais pieaugums ir samazināts no sākotnēji plānotajiem 75% līdz 32% precizētajā tarifu projektā.
Tāpat kompāniju pārstāvji informēja, ka AST tarifā iekļaujamo izmaksu palielinājumu ir izdevies samazināt par 54 miljoniem eiro, tostarp 25 miljonu eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties elektroenerģijas cenu un to prognožu kritumam, 21 miljona eiro samazinājums ir sasniegts, pateicoties atļaujai izmantot pārslodzes maksas ieņēmumus zaudējumu segšanai, sešu miljonu eiro ietaupījums sasniegts, iepērkot jaudas rezerves, bet divu miljonu eiro samazinājums ir no citiem risinājumiem.
Pēc kompānijā minētā, tādējādi pārvades tarifa pieaugumu ir izdevies samazināt no sākotnēji plānotajiem 111% līdz 36% precizētajā tarifu projektā.
AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē “Nasdaq Riga” parāda vērtspapīru sarakstā.
AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) lielākais akcionārs – kompānijai pieder 68,46% “Conexus” akciju.
Savukārt “Sadales tīkls” ir valstij piederošajā “Latvenergo” koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.
Filmas un automašīnas sader kopā kā podiņš ar vāciņu – elpu aizraujoša pakaļdzīšanās aina, tāls ceļojums vai vienkārši varoņu stila elements – gluži tāpat kā aktieri arī spēkrati uz lielā ekrāna rāda, ko prot, un kļūst par sava laika ikonām, stāsta “Inchcape Motors Latvia” BMW Tirdzniecības vadītāja Kristīne Nesaule.
Iedomājieties – kas būtu Džeimss Bonds bez sava auto? Patvēries no vajātājiem, panācis pretinieku un izglābis kārtējo skaistuli – tas viss pateicoties spēkratam ar brīnumainām tehnoloģijām! Arī BMW var lepoties ar vairākām leģendārām filmu ainām, piebilst Nesaule.

“Atpakaļ nākotnē 2” (1988)
Ja jūs esat redzējuši “Atpakaļ nākotnē” triloģiju, jūs noteikti atceraties, kad Mārtijs Makflaijs un Doks Brauns ieradās 2015.gada 21.oktobrī no 1985. gada, pasaule bija krasi mainījusies. Automašīnas lidoja, dīvaini ģērbušies jaunieši “skeitoja” ar lidojošiem skeitbordiem, kurpju šņores pašas sasējās un kinoteātros rādīja “Žokļus 19”. Pat klasiskie autiņi bija mainījušies.
Šis 1976.gada BMW 635CSi kabriolets filmā piederēja Grifam Tanenam, Mārtija Makflaija pretinieka, Bifa Tanena, ļaunajam mazdēlam. Pateicoties “nākotnes tehnoloģijām”, arī šī sešu cilindru dzinēja automašīna ar manuālo pārnesuma kārbu prata lidot. Filmā, protams. Reālajā dzīvē tā 2004. gadā tika restaurēta, bet leģendārajā 2015.gada 21.oktobrī nodota izsolei un pārdota par 27 500 ASV dolāriem.
Video: https://www.youtube.com/watch?v=TkyLnWm1iCs

“Pakaļdzīšanās” (1994)
Par bankas aplaupīšanu nepatiesi apvainotais Džeks Hammonts (Čārlijs Šīns) ir izbēdzis no cietumsargiem, taču, kad viņu atpazīst, krīt panikā un ar šokolādes batoniņu kabatā nolaupa miljonāra meitu Natāliju (Kristija Svansone). Un pakaļdzīšanās var sākties!
Traucoties pa šosejām koši sarkanajā 1993.gada E36 325iS Coupe abi varoņi paspēj gan iepazīties, gan iemīlēties, gan arī pamīlēties. Un kāpēc gan ne – uzlabotais BMW ar 2,5 litru dzinēju, smalku siluetu un uzlabotu interjeru noteikti rada īsto noskaņu, ja neskaita pakaļdzīšanos.
Video: https://www.youtube.com/watch?v=4kOEZHYPdRM

“Džeimss Bonds. Rītdiena nemirst.” (1997)
Otrā Pīrsa Brosnana filma Džeimsa Bonda ādā pārsteidz ar vienu no iespaidīgākajām Bonda mašīnām tehnoloģiju ziņā – BMW 750iL ar ložu necaurlaidīgiem stikliem, elektriskiem rokturiem, asaru gāzi, dzelkšņu izmetēju un jumtā iebūvētām raķetēm. Un pašu iespaidīgāko – iespēju vadīt automašīnu attālināti ar skārienjūtīga telefona palīdzību, tādejādi dažās niansēs paredzot mūsdienu BMW 7.sērijas tehnoloģijas.
Filmējot ainas Vācijā, tika izmantotas septiņpadsmit BMW automašīnas vien. Četras tika pielāgotas tā, lai izskatītos, ka neviens tās nevada – vadītāja vieta ar nelielu stūri tika ierīkota automašīnas aizmugurē. Video monitori tika piestiprināti pie kamerām, kas bija paslēptas sānu spoguļos un vējstikla augšpusē. Vēl trīs BMW automašīnas tika izmantotas kā rezerve šim pašam nolūkam. Viena tika aprīkota ar īpašu cimdu nodalījumu, kurā paslēpts seifs, un paredzēta tikai šai ainai. Citas jumts tika aprīkots ar raķetēm pakaļdzīšanās galvenajai ainai. Pārējās tika izmantotas kā rezerve.
Video: https://www.youtube.com/watch?v=uGhRpTpnBsE

Kurjers (2002)
Ātrs, precīzs, vienmēr piesprādzējas un uzvalkā. “Kurjers” ar Džeisonu Stethemu galvenajā lomā iepriecina ar ne vienu vien auto triku, taču BMW lidojums un perfekta piezemēšanās uz autofurgona viennozīmīgi ir episkākais.
“BMW 735i” bija pirmā Frenka Mārtina automašīna. Īpaši šai filmai 322 ZS jaudas auto ar V-12 dzinēju tika aprīkota ar sešu ātrumu manuālo pārnesumu kārbu, lai nodrošinātu lielāku spriedzi pakaļdzīšanās ainās. Kopā filmēšanai tika izmantotas tikai trīs automašīnas, no kurām divas gan tika pilnībā iznīcinātas, bet pēdējā – visai nopietni bojāta.
Video: https://www.youtube.com/watch?v=6xewS5I4Eho

“Taksis” (2004)
Pēc aiziešanas no populārā etīžu komēdijseriāla “Sestdienas vakara tiešraide” šī ir pirmā Džimija Falona lielā ekrāna filma Kopā ar Kvīnu Latifu, kura tēlo ekstrēmu takša vadītāju, viņš cenšas atrisināt vairāku banku aplaupīšanas. Kā izrādās noziedznieces ir skaistas modeles, bet viņu līderi tēlo Žizele Bundhena.
Daiļavas par saviem braucamajiem ir izvēlējušās 2002.gada BMW M3 (E46) ar sešu cilindru dzinēju un 333 ZS jaudu, kas spēj attīstīt ātrumu no 0 līdz 60km/h vien 5,1 sekundēs. Un, gluži kā BMW reklāmas sauklis “Iepazīstiniet savu sirdi ar savu kaklu”, arī šīs filmas epizode, kurā taksis brauc starp diviem BMW – no viena ir jāpārņem ķīlniece, bet otram jāatdod nauda – ir sirdspukstus paātrinoša.
Video: https://www.youtube.com/watch?v=zal_hU83ruo

“Neiespējamā misija. Rēgu protokols.” (2011)
Kāpēc triki izskatās tik īsti? Jo tie ir īsti! Īpaši Toma Krūza. Viņa asins stindzinošo ielaušanos Centrālās izlūkošanas pārvaldes ēkā vai bezbailīgo klinšu kāpšanu atceras visi. Arī “Rēgu protokolā” Toms veica vairākus trikus, piemēram, pavizinājās uz BMW X3 motora pārsega. Tuksneša klātesamībai nav jēgas, ja netiek uzrīkota kārtīga tuksneša vētra.
Pakaļdzīšanās sākas, varoņiem dodoties vētrā, un attīstās par gluži vai adatas meklēšanu smilšu kaudzē, uzticoties vien automašīnai un tehnoloģijām.
Starp citu, šā auto pēctecis ir spēcīgais un ērtais BMW X3 20i un xDrive 20i, ar kuru ikviens pats tieši tagad var izmēģināt filmas cienīgu “Wooow” izbraucienu un iegūt savā īpašumā. Savukārt “Rēgu protokolā” izmantotais X3 atpūšas BMW muzejā Minhenē, nemainīgi apklāts ar tām pašām Dubaijas tuksneša smiltīm un, iespējams, pāris Toma sviedru lāsēm no filmēšanas.
Rēgu protokols: https://www.youtube.com/watch?v=Da4N5c4UPHA

“Neiespējamā misija. Slepenā nācija.” (2015)
Toms Krūzs ir ne vien lielisks kaskadieris, bet arī izslavēts kā izcils autobraucējs. Daudzus trikus viņš veic pats, taču, filmējot “Neiespējamās misija” pirmspēdējo daļu “Slepenā nācija”, Krūzs savu kolēģi Saimonu Pegu pārbiedēja ne pa jokam. Saimonam pirms tam nebija nācies braukt pa šaurām ieliņām tik lielā ātrumā, savukārt filmas režisors Kristofers Makvarijs atklāja, ka šai epizodei izmantoti divi 5.paaudzes BMW M3 sporta auto, kurus Tomam tā arī neesot izdevies “nokaut” mašīnas izcilās izturības dēļ.
https://www.youtube.com/watch?v=WpP3F6E5h0w
Tekstu sagatavoja: Tija Ezeriņa,
“Inchcape BMW” sabiedrisko attiecību konsultante
Vasara, kur Tu joņo? Ābeļziedi, jasmīnu un ceriņu kupenas, tad liepas -viss jau bijis, paskrējis un pat piemirsts. Bet gribas vēl. Un atkal. Peldējos lietū -jūrā, īstā Liepājas jūrmalā. Skatījos, kā lietus lāses ietriecas un saviļņo bezgalīgo ūdens klajumu. Pirmo reizi šovasar peldēju. Skaists mirklis -skriet un bezspēkā ļauties viļņiem, lai tevi apņem. Un tā veidojas "vasaras mirkļu vācelīte" -ar šo peldi, ar saulrietiem, pastaigām, griezes dziesmu (diez vai par dziesmu to nosauksi) pļavā, upeņu ēšanu mēnesgaismā, Kalnciema ielas koncertvakari ar I.Ulmani un īstu dubultvaravīksni debesīs, plānās pankūkas ar svaigām zemenēm un aukstu pienu, un vēl, un vēl. Es tevi pazaudēju, un katru reizi atrodu no jauna… Jūtu, ka manī mostas mātišķā mīlestība, tādos lielākos apmēros kā iepriekš. Zinu, dabiski. Vēl jau gribas izdzīvoties, iztrakoties un iepazīt sevi. Ir mirkļi, kad Viņš kļūst tik samīļojams, kā mazs puika, tad arī saku: "Eh, puika mans lielais". Un pati brīnos, kas nu tās par emocijām un nezināmām alkām. Pa šo gadu, uh, kā esmu augusi…dzīvesgudrāka, vai? Izkopju gaumi, it visur- sevis izzināšana. Sāpīgs process, nemelot sev. Tikko noformulēju vēl vienu atklātu domu sev. Bez glaimiem un sarkšanas. Lasu, un pati nesaprotu, kur tajā visā pamatdoma. Haoss…kurā mēs patiesībā tik labi orientējamies.

“Gripa kā vīrusa infekcija kļūst par katalizatoru tām kaitēm, kas, iespējams, organismā kādu laiku ir snaudušas vai ir hroniskas”, norāda AS Veselības centru apvienība poliklīnikas “Elite” dienas stacionāra vadītāja Anna Aleksandrova. Viņa atgādina, ka gripas neizslimošana var rezultēties ar plaušu karsoni, pneimoniju vai bronhītu, kam būs nepieciešama ilgstoša ārstēšana. Senioriem gripas radītās komplikācijas ir īpaši bīstamas, par ko liecina mirušo skaits ik gadu gripas laikā.
“Gripas vīruss nav nāvējošs, bet tā neizārtēšana un izrietošās komplikācijas var izrādīties letālas – īpaši gados vecākiem cilvēkiem un pacientiem ar hroniskām saslimšanām”, skaidro AS Veselības centru apvienība poliklīnikas “Elite” dienas stacionāra vadītāja Anna Aleksandrova. Īpaši bīstama gripa ir tiem cilvēkiem, kam ir tādas hroniskas saslimšanas kā, piemēram, bronhiālā astma, cukura diabēts, arteriālā hipertenzija vai ļoti novājināta imūnsistēma. Dažiem organismā nokļūst tāds vīrusa apjoms, ar ko ir iespējams veiksmīgi cīnīties mājās apstākļos, un tas tālāk nevairojas, bet dažkārt ir nepieciešama palīdzība stacionārā stingrā mediķu kontrolē.
Ierastākās gripas komplikācijas ir pneimonija vai plaušu karsonis. Nereti nākas ārstēt bronhītu kā sekas “izstaigātai” gripai. Katrs pieaugušais labi zina savas vājās vietas – dažiem tas ir deguns, kādam – ausis. Ielaista deguna dobuma iekaisuma – haimorīta ārstēšana prasīs ilgāku laiku. Īpaši uzmanīgiem ir jābūt bērniem, ja viņu vājā vieta ir ausis.
Ieradums traukties ikdienas gaitās vien pāris dienas paslimojot, rada riskus, kuriem saslimušais pakļauj gan sevi, gan apkārtējos. Pašsajūtai nedaudz uzlabojoties un pazūdod temperatūrai, infekcija vēl atrodas organismā un turpina savu darbu. Tādēļ Anna Aleksandrova atgādina, ka gripa ir jāizslimo. Pieaugušajam no gripas vīrusa būtu jāārstējas vismaz 5 dienas, bet bērniem un senioriem – vismaz 7. Taču, ja 5 dienu laikā temperatūra nemazinās un ir neatkrēpojošs klepus, obligāti ir jādodas pie ārsta, lai veiktu rentgena izmeklējumu un nodotu asins analīzes.
“Pārāk agri aizejot uz darbu vai, staigājot apkārt saslimušam, Jūsos esošais lipīgā vīrusa infekcijas slimības ierosinātājs viegli atrod ceļu pie tiem, kam ir zema imunitāte, tādejādi vairojot saslimušos, kam arī ir ģimenes un bērni, kas ir pakļauti tiešam riskam”, ar nožēlu atzīst Anna Aleksandrova. Tādēļ, izslimojot gripu mājās, ieguvēji būs visi – gan paši saslimušie, gan draugi un kolēģi.
Slimojot ar gripu, nevajag lietot antibiotikas, jo tās strādā pret baktērijām, nevis vīrusiem. Dzerot pretsāpju līdzekļus, tas ir jādara ar mēru gadījumos, kad pie augstas temperatūras ir muskuļu vai citas sāpes. Galvenais – vajag daudz dzert šķidrumu, lietot pretdrudža līdzekļus un neaizmirst par tautas medicīnas līdzekļiem – ķiplokiem, cidonijām un dzērvenēm. Bērniem nekādā gadījumā nedrīkst dot aspirīnu vai citu acetilsalicilskābes grupas medikamentu, jo tas var izraisīt Reja sindromu – paliekošus neiroloģiskus traucējumus vai miokardītu.
Senioriem un cilvēkiem, kas patstāvīgi lieto kādas zāles, noteikti par tām nevajadzētu aizmirst. Un tiklīdz rodas aizdomas par sarežģījumiem, ir jādodas pie ģimenes ārsta. “Ja ģimenes ārstam pieraksts ir pilns, var doties pie dežurātriem, kas ir katrā poliklīnikā”, atgādina Anna Aleksandrova.
AS „Veselības centru apvienībā” (VCA) ietilpst sekojošas poliklīnikas: „Aura”, “Dzelzceļa veselības centrs”, “Dinas” „Jugla”, „Elite”, „Liepājas MC”, „Olvi”, „Pļavnieki”, „Pulss 5”, „Vesels”, Bolderājas doktorāts un Mežaparka doktorāts, kā arī “Klīnika EGV”, kuras darbības fokuss ir reproduktīvā veselība.
No dzīves 87 gadu vecumā aizgājis viens no rokenrola pirmā viļņa pionieriem Litls Ričards, atsaucoties uz mūziķa dēlu, sestdien vēsta ASV mūzikas žurnāls “Rolling Stone”.
Mūziķim veselības problēmas bijušas vairākus gadus. Viņš pārcietis arī trieku.
Kā vēsta žurnāls, mūziķa dēls Denijs Penimens “apstiprināja pioniera nāvi, bet norādīja, ka nāves iemesls nav zināms”.
Litls Ričards sāka uzstāties, būdams padsmitnieks, 40.gadu beigās, bet viņa pirmajām dziesmām, kas tika izdotas sadarbībā ar mūzikas kompāniju “RCA Victor”, nebija sekmju.
Lielie panākumi sekoja pēc tam, kad viņš 1955.gadā sāka sadarbību ar mūzikas kompāniju “Specialty Records”. Klajā nāca tādi hiti kā “Tutti Frutti” un “Long Tall Sally”, kas viņu padarīja par zvaigzni ASV un Lielbritānijā.
Video
https://www.youtube.com/watch?v=LVIttmFAzek
Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv
10.05.2020.
Latvijas Televīzijas (LTV) valde nolēmusi no dziesmu konkursa “Supernova” pusfināla diskvalificēt mūziķi Saule (īstajā vārdā Krišjānis Suntažs), aģentūru LETA informēja LTV.
Šāds lēmums pieņemts, jo mūziķa iesniegtais muzikālais darbs “Finally Happy”, pārkāpjot pieteikšanās nolikumā noteikto, ir ticis publiski atskaņots pirms 2022.gada 1.septembra.
Līdz ar LTV valdes lēmumu mūziķim liegta piedalīšanās “Supernovas” pusfināla tiešraidē. Par iekļūšanu konkursa finālā sacentīsies 14 mūziķi. Diskvalificētā mūziķa vietā netiks izraudzīts cits dalībnieks, jo jau ir sākta gatavošanās konkursa pusfinālam.
LTV pārstāvji norāda, ka, iesniedzot dziesmu konkursam, mūziķis Saule, tāpat kā pārējie pieteicēji, apstiprināja, ka ir informēts un piekrīt pieteikšanās nolikumā ietvertajiem nosacījumiem, taču LTV projekta komanda, kas izvērtēja muzikālo darbu atbilstību, tikai pēc pusfinālistu izziņošanas uzzinājusi, ka dziesma “Finally Happy” jau publiski atskaņota 2021.gada 19.decembrī.
LETA jau vēstīja, ka dalībai dziesmu konkursa “Supernova” pusfinālā žūrija izvēlējās 15 dalībniekus, kuri 4.februārī tiešraidē sacentīsies par iekļūšanu finālā.
Konkursa uzvarētājs, kuru noteiks žūrija un skatītāji fināla balsojumā 11.februārī, iegūs iespēju maijā pārstāvēt Latviju starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Liverpūlē, Lielbritānijā.
Gan pusfinālā, gan finālā vienlīdz nozīmīga būs skatītāju un žūrijas loma – labākie tiks noteikti skatītāju zvanu un īsziņu balsojuma un žūrijas balsojuma kopvērtējumā.
Konkursa “Supernova” 2023.gada pusfinālā iekļuvusi grupa “24. Avēnija” ar dziesmu “You Said”, Adriana Miglāne ar dziesmu “Like I Wanna”, Alise Haijima ar dziesmu “Tricky”, Artūrs Hatti ar dziesmu “Love Vibes”, dziedātāja “AVÉI” ar dziesmu “Let Me Go”, grupa “Inspo” ar dziesmu “Sway”, Justs ar dziesmu “Stranger”, Katrine Millere ar dziesmu “Beaten Down”, Luīze ar dziesmu “You To Hold Me”, Markus Riva ar dziesmu “Forever”, Patrisha ar dziesmu “Hush”, dziedātājs Raum ar dziesmu “Fake Love”, grupa “Sudden Lights” ar dziesmu “Aijā” un Toms Kalderauskis ar dziesmu “When It All Falls”.
Dziesmu un izpildītāju iekļūšanu konkursa “Supernova” pusfinālā noteica LTV izvēlētā žūrija, kurā ir Latvijas mūzikas industrijas, pasākumu jomas un televīzijas pārstāvji, kā arī ārvalstu profesionāļi. Drošības apsvērumu dēļ arī šogad LTV žūrijas pārstāvju vārdus atklās tikai pēc starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa maijā.
“Supernovas” pusfināls notiks 4.februārī plkst.21.10.
Eirovīzijas finālā 2022.gada 14.maijā uzvarēja Ukrainas pārstāvji “Kalush Orchestra” ar dziesmu “Стефанія”, tomēr Eiropas Raidsabiedrību savienība (EBU) nolēma 2023.gada konkursa rīkošanu Ukrainas vārdā uzticēt Lielbritānijai.
Pie tirdzniecības centra “Mols” stāvlaukumā norisinājās tradicionālā brīvdabas auto izstāde “Pielaiko savu auto” sadarbībā ar konkursu “Latvijas Gada auto”. Tajā ikviens interesents varēja apskatīt un doties izmēģinājuma braucienos ar jaunākajiem Latvijas tirgū pieejamajiem automobiļiem, un piedalīties citās aktivitātēs.
Izstādē “Pielaiko savu auto” apskatei un izmēģinājuma braucieniem šoreiz bija pieejami 16 jaunie automobiļi – daļa no tiem titula “Latvijas Gada auto 2024” pretendenti. Neskatoties uz lietu rīta pusē un mainīgajiem laikapstākļiem dienas garumā, izmēģinājuma braucieniem pieejamie laiki diezgan ātri tika rezervēti un daudzi klātesošie bija speciāli ieradušies, lai izbrauktu un salīdzinātu pieejamos automobiļus.
Video
Plašs un izmēģinājumiem pieprasīts bija elektrisko automobiļu klāsts – Audi Q8 e-tron, Hyundai Ioniq 6, Škoda Enyaq Coupe iV, Tesla Model 3 un Model Y, kā arī Volkswagen ID. Buzz. Elektriski bija arī apskatei pieejamie kravas automobiļi: Komunālais ielu tīrīšanas automobilis Foton no Ķīnas, kas ar vienu uzlādi spēj darboties 8 stundas ar pilnu jaudu. Savukārt Eiropā ražotais mazizmēra kravas furgons SEVIC v500e, kas īpaši piemērots loģistikai pilsētās.
Lielu apmeklētāju interesi raisīja arī automobiļi no Ķīnas, kas Latvijā ir pirmo reizi. Tie ir krosovers Baic X55 II un pilnpiedziņas pikaps JAC T8. Salīdzinājumam bija pieejams vēl viens pikaps no Āzijas, korejiešu SsangYong Musso Grand. Un ne mazāka interese bija arī par pārējiem automobiļiem ar iekšdedzes dzinējiem – Alfa Romeo Tonale, Dacia Jogger Extreme, Nissan X-Trail hibrīdu, Peugeot 408, kā arī Volkswagen modeļem T-Cross un Tiguan.
Galerija
Ar iespaidiem par pasākumu “Pielaiko savu auto” dalās Ainars Kontants, “Moller Auto Krasta” tirdzniecības vadītājs: “Domāju, ka šajā pasākumā ikviens no apmeklētājiem varēja atrast sev interesējošu aktivitāti. Ļoti liels prieks par to, ka ar katru gadu klientu interese par elektriskajiem spēkratiem aug un šoreiz to pierādīja elektriskais Volkswagen ID.Buzz, ap kuru nepārtraukti pulcējās kāds ziņkārīgais.”
Ziņķārīgie pulcējās arī pie iespaidīgajiem sporta auto, kas bija izstādīti pasākumā. Par šosejas sacensībām sagatavoto Porsche GT3 CUP varēja aprunāties ar tā pilotu, autosportistu Valteru Zviedri, bet jaudīgā BMW drifta auto pilots Atvars Sārs priecēja skatītājus ar adrenalīna pilniem drifta paraugdemonstrējumiem. Spoortisks gars bija sastopams arī veiklības sacensībās, kur dalībniekiem pēc iespējas precīzāk un īsākā laikā ar automobili Renault Arkana bija jāizbrauc šķēršļu trase. Galvenā balva kā vienmēr motivējoša – šis automobilis uz nedēļas nogali ar pilnu degvielas tvertni. Savukārt pārējie tika pie veicināšanas balvām no Shell Helix.
“Mums bija prieks jau otro gadu piedalīties izstādē “Pielaiko Savu auto” un apbalvot veiklības braucienu dalībniekus. Izstādes laikā arī iepazīstinājām apmeklētājus ar jaunumiem Shell Helix motoreļļu klāstā kā arī ar apmeklētājiem un dalībniekiem apspriedām dažādus ar motoreļļām un auto nozari saistītus jautājumus,” stāsta Ronalds Dzelme Shell eļļu un smērvielu mārketinga vadītājs Baltijā.
Nākamie konkursa “Latvijas Gada auto 2024” pasākumi šogad ir “Lielais testa brauciens” no 2. līdz 5. Novembrim, kad žūrija padziļināti vērtēs visus konkursam pieteiktos automobiļus. Pēcāk novembrī būs Tautas balsojums internetā un tirdzniecības centrā “Mols”, kurā ikviens varēs balsot par sev tīkamāko no “Latvijas Gada auto 2024” pretendentiem. Savukārt 7. decembrī apbalvošanas ceremonijā tiks paziņots titula ieguvējs un laureāti papildus nominācijās.
Atbalsta: Shell Helix motoreļļas, sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, ziņu portāls jauns.lv, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, LAMB, V4 motors.

Ko darīt, ja esi iemīlējusies labākajā draugā un, pavisam iespējams, tas ir abpusēji? Kā tagad nepazaudēt jūsu labās attiecības, ja kaut kas noies greizi? Lūk, portāls “Cosmopolitan” ir sagatavojis dažus padomus, kas varētu līdzēt.
Flirts kā pārbaude
Flirts ir labs pārbaudes veids, kad tu iekšēji esi gatava atteikumam. Sākt var, piemēram, ar palīdzēšanu piemeklēt veikalā apģērbu, izteikt komplimentus, uzslavēt. Svarīgi ir pievērst uzmanību ne tikai tam, flirtē viņš pretīm vai nē, bet arī tam, vai viņš nesaka citām sievietēm tās pašas frāzes, ko tev.
Pārliecinies, ka jūs pareizi draudzējaties
Ir liela atšķirība starp labāko draugu un to, ar ko ir jautri kopā iet uz ballītēm. Pirmais variants labāk der nopietnu attiecību dibināšanai, jo jūs, visticamāk, jau pietiekami labi viens otru zināt. Otrā gadījumā var negaidīti atklāties viņa rakstura nepatīkamās puses.
Esi godīga attiecībā pret to, kādēļ vēlies satikties
Draugs, kuram tu uzticies, izskatās pēc laba varianta. Taču, neskaitot uzticību un drošības sajūtu, ir vēl daudz svarīgu brīžu. Piemēram, seksuālā pievilcība un vēlme būt kopā, spēja paļauties un bijušo neaprunāšana. Ir svarīgi, lai sakrīt jūsu dzīves mērķi, sociālā dzīve un motivācijas līmenis. Bez tā, protams, var iztikt, ja labi grib, bet viegli nebūs.
Samierinies ar iespējamību zaudēt visu
Ja ar katru soli, ko tu spersi, lai satuvinātos, tu domāsi par to, vai esat jau pāris vai vēl tikai draugi, tu visu sabojāsi. Nevajag visu laiku domāt par to, kas būs, ja nekas nesanāks. Ja jūsu draudzība ir spēcīga, tā ir spējīga pārdzīvot arī to, ka viens no abiem tomēr vēlēsies tikai draudzību.
Neiesaisti citus draugus
Vismaz sākumā. Kamēr attīstās jūsu attiecības, par tām nevajadzētu stāstīt labai draudzenei – viņa ir ārpus situācijas. Pēc tam, kad vismaz kaut kas top skaidrs, var arī parunāties. Ja runāsiet pārāk ātri, var gadīties sacerēties un pēc tam izgāzties.
Viss kļūs sarežģītāk
Romantiskas attiecības, kā likums, ir sarežģītākas par vienkārši labu draudzību. Jūs abus gaida daudz jaunatklājumu, ne vienmēr patīkamu. Jums visticamāk būs strīdi dažādu nieku dēļ. Tam ir jābūt gatavai un nav jāatsakās no visa pie pirmajām grūtībām. Tiksiet pāri šim posmam, un viss atkal kļūs vienkāršāk. Toties daudz interesantāk par vienkāršu draudzību!
Autors: Dieviete.lv
(savu rakstu pārcēlu no oho.lv portāla) Kur tas jautājums? Runāju par projektu (sk. Manu pamatinformāciju un albumu), kuram meklēju modeli vēl aizvien. Bet tagad gribas paviedēt kādas domas – par latvietēm un ne-… Tātad, latvietes pamatā – vispirms skatās, pēc tam atkal skatās, pēc tam vēl reiz skatās. Visas draudzīgā bariņā. Pēc tam domā. Pēc tam vēlreiz apskatās, tad atkal. Un vēlreiz skatās kā "trīs labas lietas trīs stundu garumā". Pēc kāda laika viena saņem drosmi un uzjautā – nevis gaidīto "kad sākam strādāt". Bet, vai "nesaķersim iesnas". Pēc ilga laika nākamā – "kas maksās… (par kurpītēm šajā gadījumā)". Pēc tam no lēnās piedurknes izbirst kādi t.s. secinājumi – "tas ir nenormāls", "tas ir gejs", un vēl sazin kas tāds tur tas ir… Protams, "stiprā" dzimuma latviskie pārstāvji – kuri ir štata komentētāji, arī šajā portālā: izsper kādas (kā pašiem liekas) asprātīgas piezīmes, kuras tomēr grozās ap "sexu un krāniņiem". Finālā, laika pulkstenis griežas. Un arī lieta arī griežas ap sausām čalām, nevis ap darbu uz rezultātu. ——————— Tagad vārdi par ne-latvietēm. Tur situācija ir savādāka, bet neko daudz labāka, tā teikt. Skaistā dzimuma pārstāves kopumā ir daudz atvērtākas, reizēm pat gatavas darīt lietas no šās minūtes. Taču… taču nez no kādiem krūmiem uzrodas ne-latvieši. Katrai krieviskās mēles daiļavai, jo sevišķi tādai- kurai kājas aug gandrīz no galvas, vienmēr ir "otrā puse". Vīrs, draugs, civilvīrs, un pat attāls draugs. Viņiem visiem ir samērā kopīga pazīme: savas daiļas "puses" uzskata par privātīpašumu. Kad nu it kā sākas kāds darbs ar kādu ne-latvieti, tad "spēcīgā otrā" puse vienmēr darbu izjauc. Caur greizsirdību, caur to, ka "nodokļus" nemaksā (pieprasa papildus samaksu un vēl nez kādus bonusus, piemēram līst kadrā plikam iekšā- un censonim fotogrāfam tas par velti arī jākadrē). Izplatīta attieksme, ja jau reiz fotografē kaut ko savādāk nekā plikņus, tad automātiski ir "maniaks, p*rasts, utt…". Un samērā bieži notiek fiziska saķeršanās. Arī sadzert aicina darba vakarā, ja atsakās un tad – "ti menja ne uzvazajesh". Viss pasākums ir sabojāts. Finālā – labāk es gaidu kad "kristīgi audzinātās" tomēr iešūposies, nekā kad liedagā fotosesijas laikā ir dūres jāvicina… No 2 ļaunumiem izvēlos mazāko 🙂

Paralēli Patrīcijas un Agnijas sadarbībai “Piepildi savus sapņus!” iniciatīvā notiek arī jaunās modes dizaineres Elīnas Grīnbergas talanta slīpēšana kopā ar pašmāju zīmola “Ecattus” veidotājām. Abas laureātes Rīgas modes nedēļā prezentēs vairāku mēnešu laikā iegūtās prasmes modes pasaulē. Šo iespēju viņas ieguva vairāk nekā simts jauniešu konkurencē, parādot vislielāko mērķtiecību savu sapņu īstenošanā.

Vakar pie mums mājās ciemojās vienas dzimtas pārstāvji, kurus politika un liktenis jau pirms daudziem gadiem aizvedis katru uz savu pasaules malu. Viens brālēns dzimis un audzis Maskavā, bet otrs šobrīd dzīvo Zviedrijā. Viņos abos rit latviešu asinis, tāpēc vēl jo interesantāk bija vērot, kā vide var ietekmēt to, kāds tu esi cilvēks.
Kamēr austrumu brālēns kautrīgi stāvēja maliņā un priecājās par skatu pa logu, rietumu brālēns uzreiz devās izklaudzināt dzīvokļa sienas un izteikt spriedumus par to, cik kvalitatīvi vai nekvalitatīvi ir uzcelta ēka. Dzerot tēju, triecām jokus ar maskavieti un tulkojām arī viesim no Zviedrijas. Viņš, šķiet, asprātības neuzķēra, toties turpināja pētīt griestu konstrukcijas un brīnīties par to lietderību.
Sarunas ar krievu brālēnu risinājās viegli un interesanti – viņš pētīja mūsu ierakstu kolekcija un grāmatas, mēs apspriedām koncertu dzīvi un kino. Zviedrijas onkuli pārsvarā interesēja nodokļu sistēma Latvijā.
Abi brālēni nekad agrāk nebija tikušies, un viņu komunikāciju pat klātienē pamatīgi apgrūtina valodas barjera. Pavērojot, cik viņi abi ir atšķirīgi, es padomāju – varbūt labi, ka tā. Pat ja viņi spētu sarunāties, kopīgu valodu diez vai atrastu.
Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 1185 Covid-19 testi un reģistrēts viens jauns saslimšanas gadījums, taču valstī kopumā no slimības izveseļojušies jau 1000 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Kopš piektdienas, 3.jūlija, izveseļojušies vēl trīs inficētie, tādējādi kopumā atlabušo cilvēku skaitam sasniedzot 1000 jeb 89,04% no 1123 sasirgušajiem. Līdz šim Latvijā veikti 156 784 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem pozitīvi bijuši 0,72%. Kopumā Latvijā miruši 30 Covid-19 pacienti, kas ir 2,7% no konstatētajiem infekcijas gadījumiem.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēts viens Covid-19 pacients. Kopumā stacionāros ārstējas pieci pacienti, no kuriem četri ir ar vidēji smagu, bet viens ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīts 181 pacients, tostarp gan tādi, kas atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši.
Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed
Autors: nozare.lv
04.07.2020.

Latvijā līdz šim Covid-19 apstiprināts 21 520 cilvēkiem, bet statistikas rādītājos aizvien norādīts ļoti mazs skaits personu, kas no koronavīrusa izveseļojušās. Skaidrojām, kāpēc kaimiņos un citās valstīs koronavīrusu izdodas izslimot pusei un pat vairāk slimniekiem, kamēr atbilstīgi Latvijas statistikai, pie mums Covid-19 izslimojuši vien nepilni 9% cilvēku?
Video
Patiesībā runa ir par tehniku, kādā nogriežot matus, tie iegūst apjomu. To ieviesuši Vācijas skaistumkopšanas un friziersalona M&M Friseure meistari. Matus nepieciešams sadalīt uz galvas 4 vienādās daļās, sasiet augstās astītēs un tad nogriezt vēlamajā garumā. Rezultāts ir apbrīnas vērts. Kā tas izskatās darbībā, skaties video.

No aprīļa tiek atcelta lielākā daļa Covid-19 ierobežojumu, spēkā paliekot tikai atsevišķām epidemioloģiskās drošības prasībām.
Valdības lēmumi paredz atcelt prasības par Covid-19 sertifikātu nepieciešamību darbam lielākajā daļā nozaru, par masku nēsāšanu publiskās vietās, kā arī par sertifikātu nepieciešamību pakalpojumu saņemšanai. Covid-19 drošības sertifikāti turpmāk nepieciešami tikai darbam medicīnā, izglītības iestādēs un ieslodzījuma vietās, savukārt maskas jāvalkā veselības un sociālās aprūpes iestādēs un sabiedriskajā transportā, bet citviet to lietošana saglabāta rekomendāciju līmenī.
No šodienas pakalpojuma sniedzējam vai pasākuma organizatoram tiek noteiktas tiesības noteikt konkrētas epidemioloģiskās drošības prasības savai pakalpojuma sniegšanas vietai vai pasākuma norises vietai, piemēram, sejas masku lietošanu, distances un plūsmu ievērošanu, tāpat arī var tikt noteikts, ka pakalpojums tiek sniegts vai pasākums tiek organizēts epidemioloģiski drošā vidē. Tomēr šie epidemioloģiskie ierobežojumi vairs nav īstenojami obligātā kārtībā.
Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums sejas masku lietošanai sabiedriskajā transportā, izņemot taksometrus un citus komercpārvadājumus ar vieglo automašīnu, kur vienlaikus transporta līdzeklī atrodas nelies cilvēku skaits. Masku lietošana netiek attiecināta uz starptautiskajiem aviopārvadājumiem, jo katra valsts aviokompānijām piemēro savus nosacījumus.
Tāpat, ņemot vērā ļoti augstos Covid-19 izplatības riskus, masku lietošana tiek saglabāta ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs, šo iestāžu apmeklētājiem, darbiniekiem veicot pacientu vai klientu aprūpi un darbiniekiem un klientiem, kontaktējoties ar apmeklētājiem. Ņemot vērā to, ka ilgstošas sociālās aprūpes centra klienti ir pakļauti īpaši augstam Covid-19 radītam riskam veselībai, kā arī šajās iestādēs ir augsts risks Covid-19 plašai izplatībai, kas var nodarīt būtisku kaitējumu šajos centros dzīvojošajiem cilvēkiem, tiek paredzētas īpašas drošības prasības šo centru klientiem, apmeklējot sabiedriskas vietas.
Pēc Veselības ministrijas (VM) paustā, no šodienas tikai ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēs nodarbinātajiem tiks saglabāta vajadzība Covid-19 slimnieku kontaktpersonām ievērot mājas karantīnu vai veikt Covid-19 testus pirms darba pienākumu sākšanas. Pārējiem šīs drošības pasākuma nebūs, bet darbā nedēļu būs jālieto FFP2 respiratori bez vārsta.
Savukārt Covid-19 atklāšanai no šodienas tiks izmantoti valsts apmaksāti profesionālie antigēnu testi. Tas nozīmē, ka personai tiks izsniegts testa sertifikāts un pozitīva profesionālā antigēna testa rezultātā arī Covid-19 pārslimošanas sertifikāts.
Valsts apmaksātie polimerāzes ķēdes reakcijas (PĶR) testi tiks veikti tikai pēc ārsta norīkojuma gadījumos, kad ir paaugstināts risks vai testa rezultāts ietekmē ārstēšanas gaitu. Tas attiecas uz senioriem, veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem, kā arī pirms operācijām vai hospitalizācijas.
Vienlaikus iedzīvotājiem tiek saglabāta iespēja veikt pašu apmaksātus PĶR testus, bet skrīninga testu veikšana, lai laikus novērstu lielus saslimstības uzliesmojumus, saglabāsies ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes iestādēs, ieslodzījumu vietās un speciālās izglītības iestādēs.
Tāpat no šodienas tiek atcelta prasība, ieceļojot Latvijā no ārvalstīm, uzrādīt vakcinācijas, pārslimošanas vai testēšanas sertifikātu.
Joprojām tiek saglabāta prasība ārstniecības un izglītības iestādēs un ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem būt vakcinētiem. Tāpat pēc noteiktiem kritērijiem darba devējs var noteikt šādu nosacījumu arī citās jomās. Reizē arī noteikts, ka līdz 1.septembrim ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem būs nepieciešams veikt balstvakcināciju pret Covid-19.
Sejas masku lietošana
Sejas maskas jāturpina lietot sabiedriskajā transportā.
Sejas maskas jāturpina lietot ārstniecības iestādēs un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs. Tur strādājošajiem arī jāievēro mājas karantīna pēc nonākšanas ciešā kontaktā ar inficēto cilvēku, ja nav lietoti individuālie aizsardzības līdzekļi.
Pakalpojumu sniedzēji un pasākumu rīkotāji paši var noteikt konkrētas epidemioloģiskās drošības prasības savai pakalpojuma sniegšanas vietai vai pasākuma norises vietai, tostarp sejas masku lietošanu, distances ievērošanu.
Darba kolektīva vadītājs var noteikt testēšanu darba vietā, kā arī masku vai respiratoru lietošanu kontaktpersonām.
Covid-19 sertifikāti
Covid-19 sertifikāts joprojām nepieciešams darbam klātienē izglītības jomā.
Covid-19 sertifkāts nepieciešams ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem. Līdz 1.septembrim tur nodarbinātajiem būs nepieciešams veikt balstvakcināciju pret Covid-19.
Darba devējs var noteikt, ka darbinieki klātienē var strādāt tikai ar Covid-19 sertifikātu, ja darbs var radīt risku citu cilvēku veselībai u.c.
Ceļošana
No aprīļa atcelta prasība, ieceļojot Latvijā, uzrādīt Covid-19 sertifikātu

Šefpavāru Gordonu Remziju cilvēki mīl viņa “Michelin” trīszvaigžņu restorānu, kolorītās personības un asās mēles dēļ. Šogad Remzijs ir meties jaunos garšas izaicinājumos un nevis kritizēs citus, bet ļausies vietējo pavāru vērtējumam.
Remzija ceļš vedīs uz sešām eksotiskām vietām – Peru, Laosu, Havaju salām, Maroku, Aļasku un Jaunzēlandi, kur viņš iepazīs vietējās virtuves noslēpumus, dabas veltes un produktus, kas raksturīgi tikai konkrētajam reģionam. Ar Remzija piedzīvojumiem skatītāji varēs iepazīties raidījumu ciklā “Gordons Remzijs: neatklātās teritorijas”, kas “National Geographic” būs skatāms otrdienās, no 6. augusta plkst. 22.00.
Pirms raidījumu cikla “National Geographic” piedāvā divas apetīti rosinošas receptes, ko Gordons Remzijs pagatavojis, iedvesmojies no Marokas un Aļaskas virtuves. Tās ir divas diametrāli pretējas virtuves, kultūras un garšas.
Gordons Remzijs Aļaskā: grilēts karaliskais lasis
Lasis, kas pasniegts ar džina mērci un svaigu citronu, aizvedīs jūsu garšas kārpiņas ceļojumā uz Aļaskas ledājiem!
Sastāvdaļas:
Lasim:
4 gab. x 170 g laša filejas ar ādu
1 ēd.k. vīnogu kauliņu eļļas
Sāls un pipari
1 citrons
Mērcei:
2 smalki sagrieztu sarkano sīpolu
¼ glāze džina
¼ glāze baltvīna etiķa
180 g ļoti auksta sviesta
2 ēd.k. laša ikru
1 ēd.k. kapātu lociņu
1 tējk. rīvētas citrona miziņas
½ tējk. balto piparu (vai pēc garšas)
Pagatavošana:
Uzsildiet čuguna pannu līdz tā ir karsta, bet ne tik karsta, ka kūp dūmi. Visus laša gabaliņus no abām pusēm apberiet ar garšvielām – sāli un pipariem. Uz pannas lejiet vīnogu kauliņu eļļu un lieciet lasi, vispirms apcepot ādas pusi līdz tā ir zeltaini brūna, kraukšķīga un fileja sāk kļūt gaiša. Pēc tam apgrieziet katru filejas gabalu un vēl pāris sekundes pacepiet. Esiet uzmanīgi, lai katrs gabaliņš būtu pilnībā uz pannas un nepārklātu kādu citu filejas gabalu.
Sīki sagrieziet sīpolus un lieciet tos nerūsējošā tērauda pannā uz zemas uguns. Pievienojiet sāli un piparus un lieciet pa virsu vāku, lai sīpoli sutinātos, kamēr tie paliek caurspīdīgi. Tad pārlejiet sīpolus ar džinu un atkal uzlieciet vāku. Galvenais, lai tie netiktu apcepti. Pēc mirkļa pievienojiet etiķi un pa maziem gabaliņiem arī sviestu. Mērci nepieciešams nemitīgi maisīt, lai tā nepiedegtu. Kad sviests ir izkusis, noņemiet pannu no uguns, pēc garšas pievienojiet baltos piparus, citrona miziņu un lociņus.
Pasniedziet, liekot fileju uz šķīvja ar ādu uz augšu, pāri liekot laša ikrus, blakus pievienojiet citrona gabaliņu un atsevišķā trauciņā – mērci.

Gordons Remzijs Marokā: sautēta liellopu gaļa ar “Ras El Hanout”
Šo garšīgo ribiņu receptes noslēpums slēpjas garšvielās. “Ras el Hanout” nozīmē “veikala vecākais”. Šo eksotisko garšvielu maisījumu bieži izmanto Marokas virtuvē.
Sastāvdaļas:
6 gab. mazu liellopa ribiņu (aptuveni 0,5 kg)
2 ēd.k. vīnogu kauliņu eļļas
1 ēd.k. balto piparu
2 ēd.k. garšvielu maisījuma “Ras el Hanout””
1 ēd.k. paprikas
1 ēd.k. piestā sasmalcinātu, grauzdētu ķimeņu sēklu
1 tējk. piestā sasmalcinātu grauzdētu koriandra sēklu
2 sagriezti sīpoli
1 ēd.k. sīki sakapāta ķiploka
1 glāze turku zirņu (ja izmantosiet sausos turku zirņus, tad divas stundas pirms gatavošanas tie jāieliek aukstā ūdenī. Ja izmantosiet zirņus no burciņas, tad pievienojiet tos pašās beigās)
1 glāze zaļo olīvu (sagrieztas uz pusēm)
1 tējk. mazos kubiņos sagrieztas citrona miziņas
Sāls, pipari pēc garšas
2 glāzes liellopa buljona
1 glāze ūdens
¼ glāze sīki sagrieztu pētersīļu
3 grauzdētas maizes šķēles
Zaļajai harisas mērcei:
3 smalki sagriezti zaļie pipari
1 buntīte svaiga, smalki sagriezta koriandra
1 šķipsniņa kaltētu sarkano piparu granulu
½ glāze olīveļļas
Pagatavošana:
Uzkarsējiet lielu katlu, kurā var sutināt ēdienu, ideāli, ja tas ir čuguna katls, un pievienojiet vīnogu kauliņu eļļu. Ribiņas apkaisiet ar garšvielām, tad ātri apcepiet katlā, līdz tās kļūst zeltainas, un pagrieziet zemāku temperatūru. Klāt pieberiet sīpolus un maisiet līdz tie tāpat kā gaļa kļūst zeltaini. Tālāk pievienojiet ķiploku un garšvielas, uzlieciet vāku un sutiniet īsu brīdi, kamēr garšvielas sāk smaržot. Pēc tam pievienojiet ūdeni un buljonu tā, lai divas trešdaļas ribiņu būtu ūdenī. Ja izmantojat sausos turku zirņus, tad pievienojiet tos šajā brīdī. Uzlieciet vāku un vāriet tik ilgi, kamēr gaļa ap ribiņām un zirņi ir kļuvuši mīksti. Beigās pievienojiet citronu, olīvas un pētersīļus, taču, ja izmantojāt turku zirņus no burciņas, tad tos pievienojiet tikai tagad.
Pagatavojiet zaļo mērci, sajaucot kopā visas sastāvdaļas, un atstājiet uz 30 minūtēm, lai visas garšas ievelkas.
Pasniedzot, lieciet ribiņas bļodā un pāri pārlejiet turku zirņu sautējumu. Uz ribiņām uzlieciet zaļo harisas mērci un pārkaisiet pāri grauzdētus maizes gabaliņus.
Galerija
Raidījumu cikls “Gordons Remzijs: neatklātās teritorijas” skatāms “National Geographic”, otrdienās no 6. augusta plkst. 22.00.
Autors: National Geographic
Aizvadītajā diennaktī veikti 1184 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar jaunā koronavīrusa izraisīto saslimšanu Covid-19 un 15 gadījumos tie bijuši pozitīvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Tostarp Covid-19 konstatēts piecām personām “Zilā krusta” patversmē Rīgā.
Līdz šim Latvijā konstatēti 727 Covid-19 inficētie, savukārt izmeklējumu kopskaits sasniedzis 35 881.
Patlaban stacionārā atrodas 44 pacienti, tai skaitā 39 pacienti ar vidēju, bet pieci pacienti ar smagu slimības gaitu. Kopā no stacionāra izrakstīti 64 pacienti.
Kopumā Latvijā līdz šim miruši pieci pacienti, kas bija inficējušies ar Covid-19 infekciju, par vēl vienu cilvēku, kurš miris ārpus stacionāra, SPKC gaida pataloganatoma slēdzienu, lai noteiktu nāves cēloni.
Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed
Autors: nozare.lv
19.04.2020.
Līdz ar rudens tuvošanos Latviju pārņem sēņošanas trakums. Bekas un baravikas, gailenes un bērzlapes gozējas grozos, šķīvjos un sociālo tīklu attēlos, bet, lai tiktu pie kārdinošajām meža veltēm, sēņotājiem reizēm jāpārvar ne mazums šķēršļu – arī visai bīstamu. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atgādina – mežā jābūt piesardzīgiem! Pēc ērču un čūsku kodumiem, kā arī traumām, kas gūtas paslīdot vai paklūpot, sēņotājam nereti vajadzīga ilgstoša ārstēšanās.
Neveikls solis var novest pie nopietnām traumām
“Sēņošana, protams, nav pati traumatiskākā izklaide, un ieguvumu noteikti ir vairāk nekā sarežģījumu – pastaiga svaigā gaisā, dabas tuvums un garda sēņu mērce vakariņās pret nelielu iespēju, ka gadīsies savainoties. Tomēr, dodoties mežā, ir jāapzinās riski, sevišķi tad, ja sēņojat vienatnē. Pat ar atbilstošu apģērbu un apaviem var gadīties paslīdēt vai kaut kur aizķerties, un gūtās traumas ne vienmēr ļauj paša spēkiem turpināt ceļu. Par to liecina arī vairāki desmiti atlīdzību pieteikumu par negadījumiem, kurus ik gadu saņemam no sēņošanas entuziastiem,” brīdina BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.
BALTA pieredzē sēņotājiem atgadījušās dažādas ķibeles. Lielākoties tās saistītas ar neveikli liktu soli, klupienu vai paslīdēšanu, kas beidzas nelāgi. Piemēram, kāds klients pakritis pār celmu un guvis liela kaula lūzumu un ceļa saišu bojājumu. Kāds cits kāpis pāri nokritušam kokam, paslīdējis un kritis uz muguras, piezemējoties uz cita koka.
Pie sēņošanas traumu “žanra klasikas” pieder arī uz nelīdzenas virsmas vai paslīdot izmežģīti ceļi un potītes.
Sēņošanas aizrautībā īpaši jāuzmanās no zemākiem, nereti kailiem zariem, kurus grūti pamanīt: vairāki klienti traumējuši acis, tajās trāpot kādam zaram. Arī šķēršļu joslu pārvarēšana var beigties visai nepatīkami. Šķērsojot grāvjus, ir rūpīgi jāizvēlas, pie kā pieturēties – kāds sēņotājs neveiksmīgi meklējis atbalstu pie sapuvuša koka, tas lūzis, cilvēks kritis un savainojis pleca saites. Bet vēl kāds cits gribējis šķērsot grāvi, tajā ielecot, taču tas noticis tik neveiksmīgi, ka konstatēts mugurkaula lūzums un bijusi nepieciešama operācija.
Jābūt piesardzīgiem ar meža iemītniekiem!
“Dodoties mežā, jārēķinās, ka mežs ir mājas virknei dzīvu radību. Sēņotāji nereti brien diezgan brikšņainās vietās, tāpēc noteikti jāpadomā par piemērotu apģērbu, lai ērces nevarētu viegli piekļūt ādai. Ērces kodums var izraisīt saslimšanas, kas prasa ilgstošu ārstēšanos. Ja pret ērču encefalītu ir iespējams vakcinēties, tad pret Laimas slimību vakcīnas nav, tāpēc šādos gadījumos apdrošināšana var būt liels finansiāls atspaids,” stāsta Ludmila Ščegoļeva.
Sēņotāji vēršas pie apdrošinātāja ne tikai ar atlīdzību pieteikumiem par ērču kodumu izraisītām slimībām, bet arī par čūsku un lapseņu kodumiem. Piemēram, kāds cilvēks sēņojot sniedzies pēc sēnes zaru kaudzē, un odze iekodusi labās rokas rādītājpirkstā. Divas diennaktis nācies pavadīt slimnīcā un saņemt pretindes devas. Savukārt kāds cits sēņotājs mežā pagadījies pārāk tuvu lapseņu pūznim un ticis sadzelts apmēram 10 vietās. Arī šim cilvēkam nācies meklēt mediķu palīdzību.
“Protams, sēņotājiem jāpatur prātā arī citi riski. Noteikti nevajadzētu likt grozā sēnes, par kurām neesat simtprocentīgi pārliecināti – saindēšanās ar sēnēm var viegli novest pie letālām sekām. Tāpat, dodoties uz mežu, ieteicams labāk izvēlēties tādas vietas, ko pazīstat. Svešā mežā īpaši jāuzmanās no apmaldīšanās, tāpēc līdzi vajadzētu ņemt uzlādētu mobilo telefonu, lai nepieciešamības gadījumā varētu izsaukt palīdzību. Jāparūpējas arī par dzeramo ūdeni – tas noderēs ne tikai pastaigas laikā, bet arī tad, ja mežā gadīsies uzkavēties ilgāk, nekā plānots. Mežs ir brīnišķīga, taču arī bīstama vieta, tāpēc pret to jāizturas ar cieņu,” iesaka BALTA eksperte.
BALTA eksperti apkopojuši noderīgus ieteikumus, lai sēņošana būtu droša.
No 2018. gada 5. jūlija stājas spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka bargākus sodus par dažādiem ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem. To, cik lieli būs sodi un tieši par kādiem pārkāpumiem tie tiks piemēroti, skaties zemāk:
Par tālruņa, piezīmjdatora, planšetdatora vai viedierīces lietošanu, (ja vien tas nenotiek brīvroku režīmā) transportlīdzeklim esot kustībā paredzēts naudas sods 25-100 eiro apmērā. Līdz šim sodīja tikai par telefona lietošanu. Naudas sods bija 15 eiro.
Par nepiesprādzēšanos, par pasažiera vešanu, kas nelieto drošības jostu, par aizsargķiveres nelietošanu motociklu, kvadraciklu, triciklu un mopēdu vadītājiem, un tāda pasažiera vešanu, kam galvā nav ķiveres, piemēros brīdinājumu vai naudas sodu 30-70 eiro apmērā. Iepriekš par šādu pārkāpumu piemēroja brīdinājumu vai naudas sodu līdz 30 eiro.
Par agresīvu braukšanu – sānslīdes radīšanu vietā, kur iespējama satiksme, par strauju, nepamatotu bremzēšanu, radot bīstamu situāciju uz ceļa, ja tā nav nepieciešama satiksmes drošībai, par braukšanu ar mopēdu vai motociklu uz viena riteņa vai par braukšanu uz kvadraciklu, triciklu aizmugurējiem riteņiem uz ceļa vai jebkur, kur iespējama satiksme, piemēros naudas sodu no 70 līdz 280 eiro.
Par brīdinājuma signāla nepareizu lietošanu – velosipēdistiem būs 7 eiro sods (tāpat kā iepriekš), automašīnu vadītājiem – 15 līdz 30 eiro sods. Iepriekš par brīdinājuma signāla drošības kārtības noteikumu pārkāpšanu tika piemērots 15 eiro sods.
Par braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošanu – brīdinājums vai naudas sods – 30-70 eiro. Līdzšinējo 15 eiro vietā.
Par bērnu pārvadāšanu neatbilstošos drošības līdzekļos (autosēdeklīšos vai bērnu auto paliktņos) – brīdinājums vai naudas sods 30-70 eiro apmērā. Pirms tam autovadītājiem nācās šķirties no 15 eiro šī noteikuma pārkāpšanas gadījumā.
Lieciet aiz auss jaunos noteikumus un ievērojiet tos!
Avots: Dieviete.lv

Šoruden Siguldā norisināsies Rudens Restorānu nedēļa, kuras galvenais aicinājums ir smelties spēku un ne velti, jo šogad spēks vajadzīgs ikvienam no mums. Septiņos restorānos būs iespēja baudīt maltītes, kas ir veselīgas, vitamīniem un uzturvielām bagātas jeb citiem vārdiem – spēcinošas. Sigulda ir pilsēta, kur top pasaules spēcīgākie un labākie, izcilākie sportiski šeit kaldina savas zelta medaļas, tādēļ spēka vēstneši ir brāļi skeletonisti Martins un Tomass Dukuri.
Gardēžus nedēļas garumā uzņems restorāni “Gadalaiki”, “Fazenda” un “Kungu rija”, viesnīcas “Sigulda” restorāns, gastro grilbārs “Kokos”, “Bīriņu pils restorāns” un arī “Mālpils muižas restorāns”. Kā ierasts, Restorānu nedēļā būs iespēja baudīt trīs ēdienu maltītes par 20 vai 25 eiro.
Lai baudītu Restorānu nedēļas piedāvājumu, apmeklētāji aicināti iepriekš veikt galdiņa rezervāciju, zvanot uz konkrētā restorāna rezervācijas tālruni.
Siguldas Restorānu nedēļas ēdienkartes jau drīzumā būs pieejamas tīmekļa vietnē www.tourism.sigulda.lv.

No 25.janvāra publiskās vietās varēs lietot tikai medicīniskās maskas vai ne zemākas klases kā FFP2 respiratorus bez vārsta, tādējādi būs aizliegta auduma masku valkāšanu publiskās vietās, paredz Ministru kabineta pieņemtie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Vienlaikus tiek pieļauts, ka izglītojamie no septiņu līdz 12 gadu vecumam var nelietot minētos sejas aizsegus, ja viņi lieto nemedicīnisku jeb auduma aizsegu. Arī sabiedriskajā transportā bērni drīkstēs turpināt lietot nemedicīnisku aizsegu.
Ar grozījumiem no noteikumiem tiek svītrots izņēmums, ka pirmās līdz trešās klases izglītojamie izglītības procesā mācību telpā var vispār nelietot sejas masku, un ir svītrots izņēmums, ka pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas kontrolētā kolektīvā, piemēram, darba vietā, izglītības iestādē, amatieru kolektīvā, izglītojamie ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu klātienes izglītības procesā mācību telpā, drīkst vispār nelietot sejas masku, jo omikrona straujās izplatības un infekciozitātes dēļ vairs nav pieļaujams, ka vietās, kur pulcējas cilvēki, vispār netiktu lietotas sejas maskas.

Valdības sēdes laikā Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis pauda, ka maznodrošinātām personām tiks nodrošinātas 50 maskas, kas aprēķināts kā pietiekams apjoms divu mēnešu periodam.
Veselības ministrija (VM) grozījumu anotācijā skaidro, ka pētījumi liecina, ka medicīnisko sejas masku efektivitāte, salīdzinot ar citu materiālu sejas aizsegiem, ir visaugstākā un sasniedz vismaz 90%, bet sejas maskas nav pietiekams aizsardzības līdzeklis pret ļoti sīku daļiņu, tai skaitā vīrusu, ieelpošanu. Savukārt respiratori bez vārsta aizsargā ne tikai pret izelpoto daļiņu nonākšanu apkārtnē, bet arī pret daļiņu ieelpošanu no apkārtējās vides.
VM aicina ņemt vērā, ka medicīniskās sejas maskas un respiratori ir standartizēti un to efektivitātei ir starptautiski noteiktas konkrētas prasības. Tādēļ, pareizi lietojot medicīnisko sejas masku vai respiratoru, var garantēt to efektivitāti. Savukārt nemedicīniskajiem sejas aizsegiem nav nekādu konkrētu prasību vai standartu, un tās var būt kā ļoti kvalitatīvas ar augstu aizsardzības pakāpi, tā ļoti nekvalitatīvas ar ļoti zemu aizsardzības pakāpi, tādēļ nemedicīnisko sejas aizsegu pareiza lietošana negarantē pietiekamu aizsardzību.
Nemedicīnisko sejas aizsegu lietošana ir pamatota tad, kad ir ierobežota medicīnisko sejas masku un respiratoru pieejamība un ir nepieciešams tos saglabāt ārstniecības personām.
Latvijas skolās valsts aizsardzības mācība būs obligāta no 2024. gada septembra, bet vairākās skolās šādas zināšanas tiek apgūtas jau tagad, un skolu interese par šo mācību pieaug. Valsts aizsardzības mācības mērķis ir veicināt pilsonisko apziņu un patriotismu, kā arī sniegt iespēju apgūt militārās pamatiemaņas un prasmes, veidojot pilsoniski atbildīgus un Latvijai lojālus pilsoņus.
Video
Pensionēšanās vecums Latvijā sasniedz 64 gadus un deviņus mēnešus. No šī gada pensionēšanās vecums Latvijā tiek paaugstināts vēl par trim mēnešiem un tiesības uz valsts vecuma pensiju būs personām, kuras sasniegušas 64 gadu un deviņu mēnešu vecumu, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem, aģentūru LETA informēja Labklājības ministrijā (LM).
Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi, tas ir, divus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Attiecīgi pensionēties priekšlaicīgi šogad varēs tie, kuri sasnieguši 62 gadu un deviņu mēnešu vecumu.
Latvijā kopš 2014.gada notiek pensionēšanās vecuma pakāpeniska palielināšana, proti, pensionēšanās vecums ik gadu tiek palielināts par trīs mēnešiem, līdz 2025.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums.

Lai veicinātu epidemioloģiski drošāku pārvietošanos un samazinātu Covid-19 infekcijas ievešanu valstī, valdībā nolemts no 15.janvāra pastiprināt ieceļošanas pasākumus Latvijā – ieceļojot valstī būs jāuzrāda apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu, ceturtdien mikroblogošanas vietnē “Twitter” vēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Turklāt testam jābūt veiktam ne vēlāk kā pirms 72 stundām.
Kā aģentūrai LETA norādīja Satiksmes ministrijā (SM), noteikumi stāsies spēkā vienlaikus ar līdzīga regulējuma ieviešanu Lietuvā un Igaunijā.
Papildu drošības pasākumu mērķis ir pasargāt no vīrusa infekcijas ievešanas un mudināt iedzīvotājus pārvietoties tikai būtisku iemeslu, ģimenes apstākļu vai darba dēļ.
Apliecinājums par negatīvu testu, proti, testa rezultāts, ārsta izziņa, izziņa par antivielu esamību vai cits medicīnisks dokuments, kas apliecina, ka persona nav infekcioza, ir jāuzrāda pārvadātājam, piemēram, lidsabiedrībai, pretējā gadījumā personai tiks atteikta iekāpšana.
Ieceļojot Latvijā ar privāto automašīnu, atzīmei par negatīvu testa rezultātu ir jābūt aizpildītajā “Covidpass.lv” anketā. Šīs prasības izpildi izlases kārtībā pārbaudīs Valsts robežsardze vai Valsts policija.
Noteikti arī izņēmuma gadījumi, kad tests pirms ieceļošanas Latvijā nav jāveic, – bērniem līdz 11 gadu vecumam, personām, kas ir vakcinētas pret Covid-19, pārvadātāju darbiniekiem un apkalpes locekļiem, jūrniekiem, kas dodas uz vai no savas darbavietas, tranzīta pasažieriem, kuri nepamet lidlauka kontrolējamo zonu, diplomātiskā korpusa pārstāvjiem.
Tāpat tests netiks prasīts pierobežas iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso robežu darba, izglītības un līdzīgu vajadzību dēļ un var uzrādīt apliecinājumu par nodarbinātību vai izglītību.
Nemainīgs paliek nosacījums, ka pēc ieceļošanas no ārvalstīm ar augstu inficēšanās risku ir jāievēro 10 dienu pašizolācija, kā arī citas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģiskās drošības norādes.
SM joprojām aicina atbildīgi izvērtēt nepieciešamību ceļot un rūpīgi iepazīties ar to valstu epidemioloģiskās drošības prasībām, caur vai uz kurām ceļotājam jādodas.

11. novembrī kino “Splendid Palace” un visā Latvijā pirmizrādi piedzīvos starptautisko novērtējumu guvusī režisora Viestura Kairiša jaunā autobiogrāfiskā spēlfilma “Janvāris”.
“Janvāris” ir vēsturiska un autobiogrāfiska ekskursija 1991. gada barikāžu laikā, kas vēsta par jauniem kinematogrāfistiem, kuri tiek ierauti Rīgā notiekošajos 1991. gada janvāra politiskajos notikumos.
1991. gada janvāris. Pēc skolas beigšanas Jazis nevar izlemt, kā dzīvot tālāk, viņam draud iesaukšana Padomju armijā. Pirmās nopietnās attiecības, 90. gadu sākuma bohēma, paaudzes protests. Latvijā tikmēr turpinās cīņa par valsts neatkarību, padomju milicijas speciālo uzdevumu vienības OMON draud apstādināt baltiešu brīvības cīņu, Rīgā sāk būvēt barikādes. Filmas jaunie varoņi ir tālu no jebkādas politiskās dzīves, taču apstākļi viņiem liek nonākt notikumu epicentrā un izdarīt izvēli.
“Mēs ļoti bieži domājam par brīvību, un mēs bieži domājam, ka brīvību veido tauta, nācija, valsts, bet patiesībā brīvību veido indivīds. Filma ataino šo ikviena cīņu par brīvību, tautas cīņu pēc brīvības un to, kā šīs cīņas krustojās. 1991. gada janvāris bija mēnesis, kad mēs kā indivīdi izvēlējāmies un izcīnījām brīvību. 1991. gada janvārī man bija 19 gadu, tāpēc šīs filmas varoņus un notikumus es ļoti labi pazīstu. Šajā vecumā es cīnījos par savu personīgo brīvību, kamēr latviešu nācija cīnījās par brīvību no PSRS totalitārā žņauga. Ukrainas karš rāda, ka Latvijas cīņa nav galā un joprojām turpinās. Janvāris ir gada pirmais mēnesis, filma ir par sākumu,” tā filmas režisors Viesturs Kairišs.
Filmā “Janvāris” lomas atveido jaunie aktieri Kārlis Arnolds Avots, Alise Dzene (Danovska) un Sandis Runge, kā arī kino jomā jau pieredzējušie un Latvijā iemīļotie Baiba Broka, Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Imants Strads, Kaspars Dumburs. Latvijas aktieru kolektīvu papildinājuši arī kaimiņvalstu aktierspēles profesionāļi – igauņu aktieris Juhans Ulfsaks un lietuviešu aktieris Alekss Kazanavičs. Filmas veidotāju komanda ir režisors Viesturs Kairišs, operators Voiteks Starons, māksliniece Ieva Jurjāne, kostīmu māksliniece Rūta Lečaite, grima māksliniece Ilze Trumpe un komponiste Juste Janulīte, bet producenti – Inese Boka-Grūbe un Gints Grūbe.
“Šī filma ir daudzslāņains un niansēts darbs – stāsts par jauna cilvēka nobriešanu sarežģītos, dramatiskos vēstures kontekstos. “Janvāris”, kurā režisors Viesturs Kairišs ir ietvēris arī atsauces uz paša pieredzi 90. gadu sākumā, veiksmīgi apvieno gan emocionālu stāstu par jauna cilvēka nobriešanu un vētrainajiem sevis meklējumiem, gan iezīmē Latvijas neatkarības atgūšanas laiku un ieraksta šo subjektīvo, bet uzrunājošo cilvēkstāstu plašākos kontekstos – gan Latvijas nesenās vēstures, gan arī pasaules kinovēstures kontekstā. Filmas galvenā varoņa Jaža, ko spēlē Kārlis Arnolds Avots, aizrautība ir kino, un tieši tas – atsauces uz pasaules kinokultūras mantojumu un arī 90. gadu sākuma Latvijas kino kontekstu un personībām – “Janvāri” atšķir no daudzām citām filmām par nesenās vēstures tēmām un ļauj tai rezonēt arī pasaulē,” saka Dita Rietuma, Nacionālā kino centra vadītāja un kino teorētiķe.
“Janvāris” ir Latvijas, Lietuvas un Polijas kopprodukcija. Filmas uzņemšanu Latvijā un Lietuvā atbalstīja Latvijas Nacionālais kino centrs, Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Lietuvas Kino centrs, Polijas Filmu institūts, Latvijas Televīzija, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, Latviešu fonds, kā arī Eiropas Padomes filmu fonds Eurimages.
“Laikā, kad visa pasaule dzīvo līdzi notiekošajam Ukrainā un ģeopolitiskā situācija ir ļoti saspīlēta, šī filma ir atgādinājums, ka brīvība nav pašsaprotama. Ziņu virsraksti dienu no dienas atgādina, ka tautas spēks ir tik liels, cik katra tās indivīda spēks atsevišķi, un vērtības, kas mūs kā sabiedrību vienoja pirms trīsdesmit gadiem, kad Latvijas iedzīvotāji faktiski kailām rokām stājās pretī militārām vienībām, nedrīkstam aizmirst arī šodien, kad esam brīvi. Mēs vienmēr esam bijuši Latvijas patrioti – esam izauguši līdz ar atjaunoto, neatkarīgo Latviju – un vienmēr atbalstām Latvijai nozīmīgus projektus, tostarp vietējā kino satura veidošanu un kultūras notikumus. Esam pārliecināti, ka tikai kopā mēs varam uzturēt kolektīvo atmiņu un veidot nacionālo pašapziņu, un filma “Janvāris” ir viens no instrumentiem, kā parādīt, cik stipri kopā esam,” uzsver LMT prezidents Juris Binde.
Filma veidota filmu studijā “Mistrus Media”, kas jau iepriekš veidojusi Viestura Kairiša vēsturisko drāmu “Melānijas hronika”, kura sasniedza plašu skatītāju loku Latvijā un pasaulē un 2017. gadā ieguva nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā labākā spēlfilma. Arī Viestura Kairiša jaunā spēlfilma “Janvāris” jau guvusi starptautisku atzinību – “Janvāris” starptautisko pirmizrādi piedzīvoja vienā no nozīmīgākajiem pasaules kino forumiem – Traibekas filmu festivālā ASV šī gada jūnijā, kur ieguva balvu kā labākā ārzemju filma. Tas uzskatāms par vienu no lielākajiem pēdējo 30 gadu latviešu kino starptautiskajiem panākumiem. Nacionālais kino centrs filmu izvirzījis kā Latvijas pieteikumu ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars”, un filma jau atlasīta Eiropā nozīmīgiem kino forumiem – Romas un Varšavas Starptautisko kinofestivālu konkursa programmās.
Vēl pirms nacionālās pirmizrādes skatītāji aicināti arī uz īpašo “Janvāris” ziedojumu seansu Ukrainas kinematogrāfistu atbalstam 10. oktobrī kino “Splendid Palace”, kur, atsaucoties Ukrainas Valsts filmu aģentūras aicinājumam atbalstīt Ukrainas kinoindustrijas un kinoprofesionāļu izdzīvošanu kara apstākļos, visi biļešu ienākumi tiks ziedoti Ukrainas kino atbalstam. No 11. novembra filmu varēs noskatīties visā Latvijā.
Beidzoties ārkārtējai situācijai, līdz gada beigām tiks nodrošināta Covid-19 testēšana, tostarp nosakot, ka no 10. līdz 30.jūnijam valsts apmaksātu testu var saņemt ikviens pat bez saslimšanas simptomiem, paredz otrdienas valdības sēdē atbalstītie noteikumu grozījumi.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas komunikācijas speciāliste Anna Strapcāne, tāpat kā līdz šim plašs personu loks varēs saņemt valsts apmaksātu Covid-19 testus līdz pat gada beigām ierastajā kārtībā.
Lai pieteiktos Covid-19 analīžu veikšanai ir obligāti jāpierakstās, zvanot uz tālruņa numuru 8303 darba dienās laikā no plkst.8 līdz 20, bet sestdienās laikā no plkst.9 līdz 15 un svētdienās laikā no plkst.9 līdz 12.
Šāds lēmums pieņemts, lai pēc ārkārtējās situācijas beigām, mazinoties ierobežojumiem, sabiedrībā būtu plaša testēšana, kas ļautu savlaicīgi atklāt iespējamu slimības uzliesmojumu.
Ja cilvēkam nav saslimšanas simptomu, uz paraugu ņemšanas punktu var ierasties arī ar velosipēdu, kājām vai, lietojot masku, ar sabiedrisko transportu. Ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, Veselības ministrija tomēr iesaka vispirms sazināties ar savu ģimenes ārstu, kurš varēs konsultēt arī par nepieciešamo ārstēšanu un nosūtīt uz Covid-19 testu.
Tāpat nodrošināt attālinātās konsultācijas un nostiprinātu citas prasības, šodien, 9.jūnijā, valdība Ministru kabineta noteikumos nostiprināja atbilstošas normas, kas pagaidām būs spēkā līdz šā gada beigām.
Valsts arī turpmāk apmaksās ar Covid-19 ārstēšanu saistītos izdevumus, tostarp pacientu pārvešanu, pavadīto laiku slimnīcā un ārstēšanu.
Tāpat tiek noteiktas situācijas, kurās tiks apmaksātas ģimenes ārsta mājas vizītes. Valsts apmaksās ģimenes ārsta vizīti pacienta mājās, ja pacientam ir hroniskas slimības saasinājums, bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests uz izsaukumu nebūs devies, jo situācija nav bijusi dzīvību apdraudoša.
Balstoties uz to, ka prakse ārstniecības personām sniegt attālinātās konsultācijas pacientiem ārkārtējās situācijas laikā bijusi efektīva, lemts turpināt iesākto. Arī turpmāk ārsts varēs izvērtēt, vai attālinātā konsultācija ir iespējama vai nepieciešams novērtēt pacienta veselības stāvokli klātienē. Pacientam par attālināto konsultāciju nebūs jāmaksā.
Valdība arī lēma par risinājumu, ja ārkārtējās situācijas laikā bija paredzēts saņemt valsts apmaksātu zobārstniecības pakalpojumu bērniem īsi pirms 18 gadu sasniegšanas, bet pakalpojumus tika atteikts un šobrīd bērns jau sasniedzis pilngadību. Ja šajā laikā bija konkrēts pieraksts, kas tika atteikts, valsts apmaksātu pakalpojumu šīs personas var saņemt vēl līdz 31.augustam.
Līdzīgs princips ir attiecībā pret valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu, jo sievietēm, kuras vēlas saņemt šo pakalpojumu, ir noteikts vecuma ierobežojumus. Ja ārkārtējās situācijas laikā tika atteikts, lai gan bija pienākusi rinda un tagad vairs neatbilst vecums, šo pakalpojumu tomēr varēs saņemt, uzsākot medicīniskās apaugļošanas procesu līdz augusta beigām.
Šādas izmaiņas paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”.
Autors: nozare.lv
09.06.2020.
No 10. decembra tirdzniecības centrā Domina Shopping darbu sāks vērienīgākais Ziemassvētku tirdziņš Latvijā, kas šogad atzīmēs arī savu 10 gadu jubileju un pulcēs vēl vairāk tirgotāju, nekā iepriekšējos gadus. Tajā piedalīsies teju 150 Latvijas amatnieku, rokdarbnieku un mājražotāju, no kuriem būs iespēja iegādāties dažādus gardumus, mājas vīnu, adījumus, dabīgo kosmētiku, latviešu dizaina apģērbu, rotaļlietas, sveces un citus pašmāju ražojumus. Vienlaikus jau piekto gadu norisināsies arī Invalīdu un mazturīgo senioru atbalsta fonda (IMSA Fonds) Labdarības tirdziņš, kuru pārstāvēs 50 tirgotāji – seniori un cilvēki ar invaliditāti.
Svētku galdam. Tirdziņā būs iespēja sagādāt dažādus gardumus svētku galdam un saldām dāvanām – piparkūkas ar dabīgām glazūrām, grauzdētas mandeles ar ķiplokiem, augļu un ogu konfektes, dažādus sierus, zāļu tējas un šokolādes jebkurai gaumei, kā arī Latvijas ogu un rabarberu vīnus un daudz citu neikdienišķu našķu svētku reizēm.
Dāvanas sievietēm un vīriešiem. Plašajā klāstā ikviens varēs atrast kāroto un iegādāties dāvanas saviem mīļajiem. Dabīgā kosmētika, rotu kolekcijas, kas darinātas no stikla, koka, herbārija, dabīgajiem akmeņiem, mežģīnēm vai pērlītē, filcētas brošas un latviešu dizaineru apģērbs patiks sievietēm, bet vīrieši atzinīgi novērtēs ādas maku, datorsomu, jostu vai siltus dūraiņus.
Galerija
Ziemassvētku noskaņas radīšanai. Svētku rotājumi rada īpašu noskaņu. Tirdziņā plašā piedāvājumā būs pieejami dažādi eglīšu, palmu eļļas sveces, aromātiskās koka bumbiņas atmosfēras radīšanai vai keramikas izstrādājumi, kas radīti ar siltām domām par gaidāmajiem svētkiem. Īpašu sirsnību un siltumu – dāvinot, saņemot un arī valkājot – sniedz vilnas zeķes, kas pieejamas visdažādākajās krāsās un rakstu kombinācijās.
Idejas lieliskām dāvanām. Plaša izvēle būs bērnu rotaļlietu un apģērbu sortimentā – pašrocīgi gatavotas koka rotaļlietas, siltas cepures un zeķītes, zīdaiņu apģērbs un aksesuāri, roku lelles teatrālām rotaļām vai zābaciņi bērniem. Pusaudžiem patiks kāda laba gada spēle, kas radīta no koka, kā arī radio-vadāmā tehnika un tās aksesuāri. Plašajā klāstā atradīsiet arī košas un neierastas vannas bumbas, dabīgos lūpu balzāmus, ķermeņa skrubjus, dabiskus uztura bagātinātājus, dizaina traukus un daudz citu lielisku ideju īpašām dāvanām sev un tuviniekiem.
Labdarības tirdziņš ar senioru un invalīdu dalību
Labdarības tirdziņā būs iespēja saviem tuviniekiem sarūpēt dāvanas, kuras no sirds darinājuši seniori un cilvēki ar invaliditāti no visas Latvijas. No visgardākajām piparkūkām līdz smalkām rotām un ādas somām – ikviens varēs atrast savai gaumei piemērotus darinājumus un atbalstīt senioru uzņēmību. Labdarības tirdziņā ik gadu var sarūpēt arī siltus cimdus, zeķes un šalles, kurus seniori meistaro tirdziņam jau no vasaras sākuma.
“Labdarības tirdziņš ir ļoti gaidīts notikums mūsu senioru vidū. Dalībnieku cītīgi darinātās preces iepriecinās kā lielos, tā mazos. Iegādājoties kādu no pašdarinātajām dāvanām, mēs ne tiki finansiāli atbalstām seniorus un cilvēkus arī īpašajām vajadzībām, bet arī dodam ticību saviem spēkiem un apņemšanos turpināt iesākto. Aicinu nepaiet garām labdarības kastītei, kuru arī darinājuši paši tirdziņa dalībnieki, jo visi tajā saziedotie līdzekļi tiks novirzīti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām kāda kultūras pasākuma apmeklējumam,” atklāj Aina Giptere, IMSA Fonda priekšsēdētāja.
Tūkstošiem sirsnīgu dāvanu varēs iegādāties lielākajā Ziemassvētku tirdziņā Latvijā, kas t/c Domina Shopping norisināsies no 10. līdz 27. decembrim. Tirdziņa darba laiks: katru dienu no plkst. 10.00 līdz 21:00. Darba laiks svētku dienās: 24. decembrī no plkst. 10.00 līdz 20.00, 25. decembrī no plkst. 12.00 līdz 20.00., 31. decembrī no plkst. 10.00 līdz 20.00.
Informatīvi atbalsta Dieviete.lv
Autors: t/c Domina Shopping
10.12.2019.

No šā gada 1.septembra Rīgā daļai vecāku par bērna pusdienām izglītības iestādē var nākties piemaksāt 1-2 eiro dienā, kamēr daļai bērnu tiktu saglabātas brīvpusdienas, otrdien preses brīfingā paziņoja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.
Lai pārtikas cenu un citu saistīto izmaksu straujā pieauguma apstākļos nodrošinātu prasībām atbilstoša ēdināšanas pakalpojuma nepārtrauktību Rīgas izglītības iestādēs, Rīgas pašvaldība no 1.septembra palielinās maksu par ēdināšanu galvaspilsētas izglītības iestādēs no 1,42 eiro līdz 2 eiro dienā skolās, kā arī no 2,77 eiro līdz 4 eiro dienā pirmsskolas izglītības iestādēs. Par to vienojušās Rīgas domes koalīciju veidojošās frakcijas “Par!/Progresīvie”, “Jaunā vienotība”, frakcija “Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK, Latvijas Reģionu apvienība” un “Latvijas attīstībai”.
Brīvpusdienas saglabāsies 1.-4.klašu skolēniem, daudzbērnu, trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu skolēniem. Savukārt 5.-12.klašu skolēnu vecākiem nāksies piemaksāt 50% līdzfinansējumu jeb 1 eiro. Savukārt bērnudārza bērniem par trīsreizēju – brokastis, pusdienas, launags – ēdināšanu pašvaldība un vecāki maksās solidāri pa 2 eiro dienā katrs.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Māris Krastiņš skaidroja, ka pašlaik brīvpusdienām no pašvaldības budžeta tiek atvēlēti 21,6 miljoni eiro, tajā skaitā 1.-12.klašu skolēniem 11,8 miljoni eiro, bērnudārzu audzēkņiem – 9,8 miljoni eiro. Atalgojumam pirmsskolu virtuvju darbiniekiem ir nepieciešami 3,9 miljoni eiro. Valsts līdzfinansējums 1.-4.klašu skolēniem Rīgā ir 3,5 miljoni eiro. Krastiņš norādīja, ka lai nodrošinātu brīvpusdienas pilnīgi visiem bērniem un skolēniem, no pašvaldības budžeta nākamgad vajadzētu 16,9 miljonus eiro.
Par izmaiņām paredzēts lemt Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē, un tās stāsies spēkā 1.septembrī.
Ēdinātāji ilgstoši ir uzsvēruši, ka par esošo finansējumu nodrošināt ēdināšanu vairs nebūs iespējams vispār, pat nerunājot par kvalitatīvu un prasībām atbilstošu ēdināšanu. Tāpēc gan Rīgas dome, gan Pierīgas pašvaldības vērsušās ar vēstulēm valdībā, lūdzot solidāri palielināt finansējumu par ēdināšanas pakalpojumu izglītības iestādēs. Tas ir jādara nekavējoties, tāpēc pašvaldība jau drīzumā lems par finansējuma palielināšanu, to sedzot daļēji ar pašvaldības līdzekļiem, un daļēji ar vecāku līdzmaksājumu, iepriekš brīdināja Rīgas dome.
Plānots, ka līdzmaksājumu administrēs ēdināšanas uzņēmumi, kam iepirkuma rezultātā ir tiesības sniegt ēdināšanas pakalpojumu izglītības iestādēs. Latvijas Ēdinātāju apvienības valdes loceklis Guntis Bredovskis usvēra, ka apstākļi kara situācijas un ekonomisko sankciju dēļ ir būtiski mainījušies, un izmaksu kāpums ir sasniedzis vēl neredzētus tempus un iepriekš neprognozētus apmērus. Līdz ar to ēdinātājiem nākas risināt jautājumus par savas darbības turpināšanu. Ļoti pozitīvi ir vērtējams fakts, ka Rīgas pašvaldība šajā situācijā meklē atbilstošus risinājumus, sacīja Bredovskis.
Kā vēstīts, gan Rīgas, gan biedrībā “Rīgas metropole” ietilpstošās pašvaldības jau iepriekš vērsušās valdībā par krīzes situāciju izglītības iestāžu ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā. Vietvaras aicinājušas nekavējoties valstiskā līmenī veikt atbilstošus pasākumus valsts mērķdotācijas apmēra palielināšanai atbilstoši pieaugušajām izmaksām.
LETA jau ziņoja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šogad neplāno nodrošināt papildus līdzekļus augošajām skolēnu ēdināšanas izmaksām.
“Ministrija novērtē” Latvijas Ēdinātāju apvienības (LĒA) un Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas (IIĒA) iniciatīvu, tomēr, ņemot vērā valsts budžeta programmas “Dotācija brīvpusdienu nodrošināšanai 1.-4.klašu izglītojamiem” ierobežotos līdzekļus, papildus līdzekļi šim mērķim šobrīd nav paredzēti.
IZM skaidro, ka turpmākās atbalsta iespējas tikšot skatītas nākamā gada budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieprasījumiem.

No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.
Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.
Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.
EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē – atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.
Video
Priekšlikumu atļaut strādāt sertificētiem speciālistiem sēdes laikā ierosināja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV), tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) rosināja neveikt izmaiņas sākotnējā EM priekšlikumā un aicināja lemt tikai par tiem variantiem, kādus ministrija sākotnēji piedāvāja.
Sākot diskusijas par EM iesniegto priekšlikumu, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka jautājums par skaistumkopšanas nozari ir emocionāls, tomēr tam ir jārod praktisks risinājums.
Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) uzsvēra, ka EM nepiedāvā “vērt vaļā vai atvieglot” skaistumkopšanas nozares darbību, bet gan tiek piedāvāts legalizēt skaistumkopšanas nozares darbību. “Reti kurš ir tā noaudzis kā ekonomikas ministrs. Ir dzirdēts, ka cilvēki friziera pakalpojumu saņem virtuvēs un viesistabās. Beigsim mānīt sevi un sakārtojam šo jautājumu,” aicināja Vitenbergs.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) pozitīvi vērtēja EM priekšlikumu, piebilstot, ka Covid-19 pandēmijai nemazinoties, cilvēkiem ir pieaugoša nepieciešamība pēc šāda veida pakalpojumiem, lai “viņi varētu ilglaicīgi funkcionēt”.
Pabriks norādīja uz problēmu, ka skaistumkopšanas pakalpojumi patlaban tiek sniegti nelegāli, tāpēc valdībai būtu jāatbalsta tādi ierobežojumi, kurus sabiedrība pieņemtu. Pēc Pabrika domām, EM piedāvā gana veiksmīgu scenāriju skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniegšanai klātienē.
Arī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) norādīja uz līdzšinējo problēmu, kad skaistumkopšanas nozare darbojas nelegāli, turklāt neievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, kā arī veicinot ēnu ekonomiku. Ģirģena ieskatā, visiem sertificētiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāļauj strādāt klātienē jau no nākamās pirmdienas.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) aicināja ministrus saprast, kuri ir tie skaistumkopšanas pakalpojumi, kas apmierinātu cilvēka pamata vajadzības, kuras nevar ilgi atlikt. Tāpēc ministrs norādīja, ka VM atbalsta priekšlikumu no 1.marta ļaut atsākt darbību klātienē friziera, manikīra un pedikīra pakalpojuma sniedzējiem, stingri ievērojot EM ziņojumā ietvertās epidemioloģiskās drošības prasības. Savukārt par citu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu klātienē valdība varētu lemt vēlāk.
Slimību profilakses un kontroles centra epidemiologs Jurijs Perevoščikovs atzina, ka EM ir sagatavojusi “ļoti labu dokumentu”, vienlaikus viņš uzsvēra, ka labs priekšlikums vēl nenozīmē, ka sniegtais pakalpojums būs epidemioloģiski drošs. “Jāatceras, ka runa ir par gaisa pilienu infekciju, bet EM plānā ir maz tādu pasākumu, kas ļautu izvairīties no saslimšanas, jo šie pakalpojumi tiek sniegti cieši kontaktējoties,” skaidroja Perevoščikovs.
Epidemiologs uzsvēra, ka svarīgi jebkuru pakalpojumu sniedzējam ievērot visas drošības prasības, tomēr viņa pieredze liecinot, ka epidemioloģiskās drošības pasākumi netiek ievēroti un par tiem pat pasmejas.
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atgādināja par iepriekš valdībā panākto vienošanos, ka, lemjot par Covid-19 pandēmijas jautājumiem, tiek ievēroti pieci pamatprincipi – priekšlikumiem ir jābūt samērojamiem, atbilstošiem, pamatotiem, paredzamiem un lēmumi tiek pieņemti, sadarbojoties. Linkaita ieskatā, skaistumkopšanas nozare un EM ar izstrādāto priekšlikumu ir “izdarījušas savu mājasdarbu”, turklāt šo priekšlikumu pozitīvi novērtējusi arī VM.
Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) atbalstīja priekšlikumu atļaut skaistumkopšanas nozarei sniegt pakalpojumus klātienē epidemioloģiski drošos apstākļos.
Formulējot valdības lēmumu, Ministru prezidents norādīja, ka tauta ir nogurusi no ierobežojumiem, turklāt Covid-19 tik drīz nepazudīs, tāpēc Kariņš rosināja mācīties sadzīvot ar jaunajiem apstākļiem un attiecīgi lemt par VM priekšlikumu, kas paredz atļaut klātienē darboties atsevišķiem skaistumkopšanas nozares pakalpojumu sniedzējiem.
“Tas, ko piedāvā VM, ir atvērt skaistumkopšanas nozari nedaudz lēnāk. Tas nozīmē, ka no aptuveni 8000 nozarē strādājošajiem darbu varētu atsākt aptuveni 6500 cilvēki jeb lielākā daļa,” norādīja Kariņš.
Valdība ceturtdien atbalstīja EM priekšlikumu, bet, lai tas stātos spēkā, ministrijai ir jāizstrādā grozījumi noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.
Pēc EM rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājošie pakalpojumus klātienē varēs sniegt, ievērojot virkni epidemioloģiskās drošības prasību, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības inspekcijā, klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta, intervāls starp pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.
Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla platība – 25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs. Ja nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.
No EM piedāvājuma izriet, ka pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases kārtībā veiktu Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.
Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.

Valdības vairākums konceptuāli atbalstīja no 1. marta atļaut strādāt dažām skaistumkopšanas nozarēm, to skaitā frizieriem, manikīriem, pedikīriem un podologiem, kā arī nedaudz mīkstināja tirdzniecības ierobežojumus. Taču valdībā nebija vienprātības par šiem lēmumiem, jo tie ir pretrunā ar ekspertu ieteikumiem.
Video
No 1.augusta ārstniecības iestādēm epidurālā anestēzija dzemdībās būs jāsniedz par valsts līdzekļiem, tajā skaitā, ja vēlmi par atsāpināšanas pielietošanu izteikusi pati sieviete, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).
Ministrijas vērtējumā, nav pieļaujams, ka atsāpināšana tiek sniegta kā maksas pakalpojums, jo tā ir valsts apmaksāta.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsver, ka šogad pirmo reizi atsāpināšanai dzemdībās piešķirts atsevišķs un ievērojams finansējums – vairāk nekā 1,3 miljoni eiro. Viņš akcentē, ka nevienai sievietei dzemdībās nevajadzētu būt pakļautai sāpēm tikai tāpēc, ka viņa nevar finansiāli atļauties atsāpināšanu.
Lēmumu par to, vai konkrētajā dzemdību gadījumā atsāpināšanai nav kontrindikāciju jeb medicīniska iemesla atsāpināšanas neveikšanai, kas iespējams ļoti retos gadījumos, pieņems dzemdību iestādes speciālists vai anesteziologs. Vienlaikus sieviete varēs atteikties no atsāpināšanas pielietošanas.
Lai izslēgtu jebkādas interpretācijas iespējas par valsts apmaksātas epidurālās anestēzijas pielietošanu atbilstoši noteiktām medicīniskajām indikācijām, tostarp interpretācijas par šogad iekļauto indikāciju – sāpju radītu paniku jeb uztraukumu un bailēm, no 1.augusta medicīnisko indikāciju saraksts valsts apmaksātas dzemdību epidurālās anestēzijas saņemšanai tiek atcelts.
Par to, vai konkrētajā iestādē tiek veikta epidurālā anestēzija, grūtniecei ieteicams noskaidrot vēl pirms dzemdībām, kad plāno un izvēlas ārstniecības iestādi dzemdību palīdzības saņemšanai. Ja ārstniecības iestāde anesteziologa trūkuma dēļ valsts apmaksātu epidurālo anestēziju nevar piedāvāt, par to kliente pirms pakalpojuma sniegšanas ir jāinformē.
Epidurālā anestēzija dzemdībās par valsts līdzekļiem tiek sniegta arī pārējās Baltijas valstīs, kurās līdzīgi kā Latvijā ir nepietiekams anesteziologu skaits. Anesteziologu trūkums nozarē risināms ar citām metodēm, nevis sašaurinot pakalpojuma saņēmēju skaitu, norāda VM.
Plānots, ka VM un Nacionālais veselības dienests kopīgi ar ārstniecības iestādēm strādās pie tā, lai novērstu gadījumus, kad anesteziologs nav pieejams atsāpināšanas veikšanai dzemdībās aizņemtības dēļ operāciju zālē vai citos neatliekamos gadījumos.
Gadījumā, ja līdz 1.augustam sievietei ir atteikta valsts apmaksāta epidurālā atsāpināšana un pakalpojums ir sniegts kā maksas pakalpojums, bet ir aizdomas, ka maksājums ticis pieprasīts nepamatoti, piemēram, ir bijusi kāda no medicīniskajām indikācijām, iespējams vērsties ar iesniegumu NVD. Līdz ar to, ja pēc pacientes medicīniskās dokumentācijas un iestādes paskaidrojuma izvērtēšanas tiks konstatēts, ka sievietei bija medicīniskās indikācijas valsts apmaksātas atsāpināšanas veikšanai, ārstniecības iestādei tiks uzdots atmaksāt nepamatoti iekasēto samaksu.
Atbalstu valsts apmaksātas epidurālās anestēzijas pielietošanai pauduši arī nozares pārstāvji no Rīgas Dzemdību nama, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Vidzemes slimnīcas, Liepājas Reģionālās slimnīcas, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas un Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas.
Jau vēstīts, ka jūnijā sociālajos tīklos plašu diskusiju izraisījusi epidurālās anestēzijas pielietošana dzemdību laikā. Vairākas sievietes paudušas neapmierinātību, ka, lai arī epidurālā atsāpināšana ir valsts apmaksāts pakalpojums, atsevišķās ārstniecības iestādēs par to prasa samaksu.
Saistībā ar administratīvo pārkāpumu sistēmas reformu no 2020.gada 1.janvāra daļā Latvijas pilsētu un novadu vairs nebūs spēkā aizliegums publiskās vietās atrasties ar atvērtu alkohola taru.
Tieslietu ministrijā (TM) skaidroja, ka jau 2014.gadā, kad noritēja darbs pie reformas, tika nolemts, ka atrašanās publiskā vietā ar atvērtu alkohola iepakojumu netiks pārņemta likumprojektā “Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā”, ne citos nozaru likumos. Šis informatīvais ziņojums tika saskaņots ar nozaru ministrijām, un tas nebija TM vienpersonisks lēmums.
Ministrijā arī norādīja, ka, vērtējot administratīvo atbildību par alkohola lietošanu sabiedriskās vietās no juridiskā aspekta, šim pārkāpumam, proti, rīcībai lietot alkoholu, ir problemātiski konstatēt nodarījuma bīstamību vai sabiedrisko kaitīgumu. Attiecīgi ministrijā skaidroja, ka alkohols pats par sevi nav aizliegta viela, kā tas ir, piemēram, narkotiku gadījumā. Arī, piemēram, smēķēšana, tāpat kā alkohola pārmērīga lietošana, var kaitēt veselībai, bet attiecībā uz to nepastāv vispārējs aizliegums smēķēt sabiedriskās vietās. Likumā ir paredzētas vietas, kur aizliegts smēķēt, lai aizsargātu to cilvēku veselību, kas varētu atrasties blakus smēķētājam.
TM uzsvēra, ka, ja alkohola lietošanas rezultātā persona traucē sabiedrisko kārtību, tad tas ir sīkais huligānisms, ir aizskartas sabiedrības intereses un nosakāms administratīvais sods.
Papildus ministrijā uzsvēra, ka sabiedriskās kārtības jomā pašvaldības saistošajos noteikumos var tikt paredzēti tādi administratīvie pārkāpumi, kas nav paredzēti likumā.
Latvijā ir deviņas republikas nozīmes pilsētas un četrām no tām sabiedriskās kārtības noteikumos nav noteikts aizliegums publiskās vietās atrasties ar atvērtu alkohola iepakojumu – Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī. Savukārt pārējās piecās lielajās pilsētās ir noteikti dažādi administratīvie sodi par šo pārkāpumu.
Autors: nozare.lv
04.11.2019.

No 2021. gada 1. janvāra miljoniem tālruņu visā pasaulē vairs nebūs iespējams palaist programmu “WhatsApp”, jo ziņojumu apmaiņas lietotne pakāpeniski pārstās darboties uz vairākiem vecākiem viedtālruņiem, vēsta vietne “Metro.co”.
“WhatsApp” darbība netiks pārtraukta iPhone ar vismaz iOS 9 versiju. Tas nozīmē to, ka, piemēram, iPhone 4 vai vēl vecāku versiju īpašniekiem varētu būt liegta piekļuve lietotnei.
Līdzīgi būs arī Android ierīču īpašniekiem, kurās ir Android 4.0.3 vai vecāka versija.
Ja tavā īpašumā ir vecāks viedtālrunis, tad jārēķinās, ka no nākamā gada 1. janvāra varētu zaudēt piekļuvi lietotnei “WhatsApp” vai vismaz dažām no tās funkcijām. Tāpēc “WhatsApp” radītāji iesaka līdz 31. decembrim pārskatīt un saglabāt nepieciešamo informāciju.
No 1. augusta Latvijā daudzviet spēkā stāsies jauni siltumenerģijas tarifi, ko izvērtējusi un apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
Video
No 8. līdz 11. novembrim notiek konkursa “Latvijas Gada auto 2019” svarīgākais pasākums – Lielais testa brauciens, kura laikā žūrija, 28 auto nozares ekspertu komandā, vērtē 29 konkursam pieteiktos jaunākos auto modeļus un izvirzīs septiņus finālistus.
Pēc visu dalībnieku fotosesijas pie Nacionālās bibliotēkas žūrija piektdien, 9. novembrī, devās uz bāzes vietu – viesnīcu “Laguna House” pie Sunīšu ezera Garkalnes novadā.
Pēc izmēģinājuma braucieniem, kas ilga visu dienu, vakarā ar savu jaunāko modeļu prezentācijām bija ieradušies dažādu dīlercentru pārstāvji (arī no Igaunijas), atbildot uz žūrijas biedru jautājumiem par modeļa pozicionējumu tirgū un tehnoloģiskajām īpatnībām.
Galerija
Pauls Timrots, režisors:“Pēc šīs diena ir skaidrs, ka auto koplietošanas pakalpojums neaizies, jo vienkārši apniks, katrā automobilī regulēt sēdekli, stūri un radio stacijas”.
Jānis Rapa, “Lattelecom” administratīvā atbalsta nodaļas vadītājs:“Kārtējais kontrastu gads, kad vienā dienā var izbraukt un izbraucu ar “Lamborghini Urus un Suzuki Swift”. Taču īpašs prieks par abiem elektroautomobiļiem. Lai gan vēl sarežģītāka izvēle būs Tautas balsojumā, pēc tādas premium pārstāvniecības ir neprognozējami paredzēt uzvarētāju”.
Juris Zvirbulis, LAMB prezidents:“Priecē kuplais dalībnieku skaits, it sevišķi, premium segments, kurā ir necerēti daudz pretendentu”.
Uldis Rolis, autoservisa vadītājs:“Ir trīs automobiļi, kuri spolē un viens, kuram tas piestāv – abi elektroauto “Hyundai Kona Electric, Nissan Leaf” un “Lamborghini Urus”. Un nenorakstiet, nenorakstiet dīzeļdzinēju automobiļus”.
Konkursā “Latvijas Gada auto 2019” piedalās (pieteikšanās kārtībā): “BMW X3”, “ŠKODA Fabia”, “Hyundai Kona”, “Hyundai Kona Electric”, “SEAT Arona”, “Ssangyong Rexton”, “Mitsubishi Eclipse Cross”, “Nissan Leaf”, “Mercedes-Benz A-klase”, “Mercedes-Benz CLS”, “Citroën C3 Aircross”, “Citroën C4 Cactus”, “Citroën Berlingo”, “Jaguar E-pace”, “Volkswagen T-Roc”, “Volkswagen Touareg”, “Dacia Duster”, “Peugeot 508”, “Peugeot Rifter”, “Subaru XV”, “KIA Ceed”, “KIA Sportage”, “Lamborghini Urus”, “Suzuki Swift”, “Honda CR-V”, “Audi A6”, “Audi A7 Sportback”, “Audi Q8” un “Ford Focus”.
Konkursa laureātu apbalvošanas ceremonija notiks 7. decembrī viesnīcā “Avalon Hotel”, kad tiks apbalvots “Latvijas Gada auto 2019” titula ieguvējs un uzvarētāji papildus nominācijās, kā “Eko, Dizaina balva, Ģimenes, Sportiskākais, Mazais, Premium, 4×4 Apvidus auto, Pilsētas Apvidus auto 2019” un “Latvijas Gada auto 2019 Tautas simpātija”.
Nominācijā “Latvijas Gada auto 2019 Tautas simpātija” no 14. novembra līdz 5. decembrim varēs balsot ikviens gan internetā gadaauto.iauto.lv, gan klātienē tirdzniecības centrā “Mols”. Iepriekšējā gadā tika saņemtas 11 355 balsis
Informatīvi atbalsta: “Delfi”, “iAuto.lv”, “Latvijas Avīze”, “Tvnet”, “jauniauto.lv”, “Auto ziņas”, “garaza.lv”, “Dieviete.lv”, “dzivoklis.lv”. Atbalsta: t/c “Mols”, viesnīca “Laguna House”, LAMB, “V4 motors”.
Autors: iAuto.lv 10.11.2018.
🙂 (atkartoju- tas nav saderinasanaas)
Pēdējās nedēļās pašmāju sporta aprindās kaislībām likusi uzbangot iniciatīva “Es atbalstu sportu!”, kurā apvienojušies simtiem Latvijas sportistu, sporta entuziastu un organizāciju. Izrādīt atbalstu šai iniciatīvai steigusi virkne tautā iemīļotu sporta zvaigžņu, tostarp autosportists Reinis Nitišs, basketboliste Gunta Baško un kamaniņbraucēja Ulla Zirne. Tiesa, savu atbalstu viņi demonstrējuši visai radošā veidā – kļūstot par taksometra vadītājiem un pārvadājot rīdziniekus un pilsētas viesus.
Novērot sportistus neierastajā ampluā bija iespēja ikvienam, kas kā savu pārvietošanās līdzekli izmanto taksometru. Nitišs, Baško un Zirne, pildot taksometra vadītāja pienākumus, veda pasažierus dažādos maršrutos gan Rīgā, gan ārpus tās. Kā skaidro kamaniņbraucēja Ulla Zirne, šādu soli sportisti spēruši, lai pievērstu sabiedrības uzmanību sasāpējušajiem problēmjautājumiem sporta nozarē Latvijā.
“Latvijas sports šobrīd ir neapskaužamā situācijā – sportistiem un treneriem ir jāstrādā vairākos darbos, lai izdzīvotu un uzturētu ģimenes. Panākumi un medaļas tiek iegūtas uz milzīgas pašaizliedzības un prātam neaptveramas fiziskas pārpūles rēķina. Manā komandā ir puiši, kas pa dienu trenējas, bet naktīs, kad vajadzētu veltīt laiku miegam un pilnvērtīgai atpūtai, brauc uz taksometriem, lai savilktu galus. Tas nav normāli! Būt par augsta ranga sportistu tāpat jau ir smags darbs, bet tas kļūst necilvēcīgs, ja atpūtai paredzētajā laikā ir jāpelna iztika. Ar šo taksometru vadīšanas eksperimentu mēs gribējām parādīt to absurdo situāciju, kurā nonākuši daudzi sporta nozares cilvēki,” atzīmē Ulla Zirne.
Nitišs, Zirne un Baško taksometra vadītāja pienākumus pildīja vien pāris dienas, to laikā izpelnoties lielu pasažieru uzmanību. Taujāti par to, cik, sportistuprāt, taksista darbs ir savienojams ar intensīvajiem treniņprocesiem un regulāru dalību sacensībās, viņi atzina, ka tas ir ārkārtīgi grūti, jo katra diena ir saplānota pa minūtēm. Turklāt būt par taksometra vadītāju nebūt neesot viegli, jo nemitīgās sēdēšanas dēļ sāk tirpt rokas un kājas, klientus dažkārt nākas ilgstoši gaidīt, un braukšanas laikā jāspēj apvienot auto vadīšana, elektroniskās braucienu uzskaites un norēķinu vadība, maršruta plānošana un komunikācija ar pasažieriem.
“Taksometra vadītāja darbs ir fiziski un emocionāli smags un nogurdinošs. Visu laiku jābūt par 200% koncentrētam uz to, ko dari. Pēc pāris stundām, kas pavadītas sēžot un stūrējot, sāk tirpt rokas, sāpēt mugura. Un tā mūžīgā sēdēšana un gaidīšana – prātā var sajukt!” tā par piedzīvoto saka Gunta Baško. Lai mainītu neapskaužamo situāciju, kurā nonākuši Latvijas sportisti, pazīstamā basketboliste līdzās citiem pašmāju sportistiem septembrī parakstījusi oficiālu vēstuli Ministru prezidentam, aicinot nekavējoties risināt jautājumu par nepietiekamo finansējumu sportam.
Neminot personas vārdu, prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska jau iepriekš pavēstīja, ka vīrietis apsūdzēts par nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu sociālajā tīklā “Facebook”, kā arī par huligānismu.
Saskaņā ar apsūdzību šogad 30.janvārī vīrietis savā dzīvesvietā uzņēma un vēlāk publicēja “Facebook” videoierakstu ar nosaukumu “Koronas vīruss ir Latvijā! Lūdzu, dalies un brīdini citus!”.
Video
Videoieraksts saturēja izteikumus, kuru paušanas veids ir cieņu aizskarošs un naidīgi vērsts uz nesaticības provocēšanu pret ķīniešu tautības cilvēkiem un Ķīnu kā valsti, izsakot, ka ķīniešus un Ķīnu kā valsti vajag likvidēt un ķīnieši prot izgatavot tikai viltotas preces un viltotus mobilos telefonus.
Tāpat šajā videoierakstā viņš tīši izplatīja viltus ziņas par koronavīrusa Covid-19 izplatību Latvijas teritorijā. Minētais apgalvojums neatbilda patiesībai, jo konkrētajā periodā oficiāli netika reģistrēts neviens saslimšanas gadījums. Minētās bija viltus ziņas, kas saistītas ar veselības drošības apdraudējumu, rezultātā sabiedrībā tika radīts būtisks satraukums un nedrošības sajūta, kā arī traucēts Slimību profilakses un kontroles centra darbs.
“Apsūdzētais ar savām darbībām dezinformēja sabiedrību par faktisko situāciju valstī saistībā ar vīrusa izplatību, tādējādi lika apšaubīt Slimību profilakses un kontroles centra un pārējo iesaistīto iestāžu kopējo darbību, mudinot domāt, ka sabiedrība netiek informēta un valsts slēpj no iedzīvotājiem nozīmīgu informāciju,” norādīja prokuratūrā.
Lieta nodota Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai. Šajā tiesā jau atrodas cita krimināllieta, kurā Endziņš kopā ar vēl divām personām apsūdzēts par viltus ziņu portāla uzturēšanu.

Viņš ir veiksmīgs, bagāts un pazīstams visā pasaulē – bet ir tikai viens ”bet”: viņš piedzima bez rokām un kājām. Bet tas viņam netraucēja apprecēties un kļūt par tēvu – pagājušo mēnesi Nikam piedzima otrs dēls.
Dēļ retas ģenētiskās slimības, tetraalii sindroma, Niks Vujičičs piedzima bez apakšējām un augšējām ekstremitātēm, bet pateicoties savam gribasspēkam un lieliskajam oratora talantam, viņš kļuva par visā pasaulē pazīstamu kristiešu runas vīru, sarakstīja 5 grāmatas, atrada savu mīlestību un 7. augustā otru reizi kļuva par tēvu, un atkal – puisēns piedzima pilnīgi vesels.

2=32 gadus vecais Niks Vujičičs – dzīvs piemērs tam, ka ticības un dvēseles spēks spēj pārvarēt pat pašas smagākās grūtības. Kad Niks jau bija ieguvis visas pasaules slavu, 2012. gadā viņš apprecējās ar jauno un skaisto Kanae Majahare, bet pēc gadapasaulē nāca viņu pirmdzimtais Kieisijs Džejms.
Pēc diviem gadiem Kanae atkal palika stāvoklī un pāris visiem paziņoja, ka viņu ģimenē plānojas pieaugums. Savā Facebook lapā Nik publicēja bildes no gaidību fotosesijas.

Nika un Kanae jaunākais dēls piedzima 7. augustā, 3 kg un 700 g smags puisītis un tā pat kā viņa vecākais brālis, mazulis bija pilnīgi vesels. Vecāki viņam deva vārdu – Dejans Levi.

Tagad Niks ar ģimeni dzīvo Kalifornijā. Viņa dzīve ir daudz vairāk piesātināta, nekā dažam citam, pilnīgi veselam cilvēkam. Izmantojot divus pirkstus, kas ir saglabājušies uz daļas no pēdas, Niks ir iemācījies rakstīt, lietot datoru, staigāt, peldēt un pat braukt ar skrituļdēli un sērfot.

avots: podelkidetkam.ru
Amerikāņu aktrise, The Pussycat Dolls soliste, dejotāja un TV personība Nikola Šerzingere Elēnas šovā atklājusi, ka viņai sporta zālē patīk “tverkot”. Noskaties video, kur Nikola runā par “tverkošanu” un iespējamu grupas The Pussycat Dolls atkalapvienošanos!
Video
Autors: Dieviete.lv
Nikola Kidmena (52) beidzot ir piepildījusi vienu no saviem lielākajiem sapņiem.
Izrādās, ka aktrise ļoti mīl kaķus, bet par lielu pārsteigumu tieši suna iegāde ir bijusi viņas lielākais sapnis, kuru kinozvaigzne beidzot piepildījusi! Nikola izvēlējusies rudu pūdelīti, kura vārdu pagaidām saviem faniem vēl nav atklājusi. Savā jaunajā Instagram fotogrāfijā redzams, kā viņa rokās tur savu mazo sunīti, kurš aktrisei mīlīgi laiza pieri. Nikola pie fotogrāfijas pierakstījusi – “Mans pirmais kucēns… mans pirmais suns. Es šo gaidīju visu savu dzīvi.”
Starp citu, vai zināji, ka Megana Mārkla un princis Harijs šobrīd arī plāno iegādāties kucēnu? Jaunā ģimene vēlas labāko draugu savam dēlam Ārčijam. Interesanti, kādu šķirni Megana un Harijs izvēlēsies? Vai varētu būt, ka izvēle kritīs uz karalienes Elizabetes II iemīļoto korgiju šķirni?
Foto
https://www.instagram.com/p/Bw9a2rYFPYj/
Autors: Dieviete.lv
Šodienas aktuālākā tēma ir par slaidumu un laimi. Cilvēki bieži domā, ka starp šiem vārdiem ir liekama vienādības zīme. Atbildības nasta tiek uzlikta svaram, bet cilvēks pats iekāpj upura lomā. Viss, kas notiek ar ķermeni, ir mūsu pašu izvēle. Ne velti saka – motivē prātu un ķermenis tam sekos. Tad, kad uzņemamies atbildību par to, kā dzīvot un justies savā ķermenī, tad mēs nedomājam, kā notievēt – mēs domājam, kā justies labi. Tas ir pavisam kas cits.
Diemžēl ikdienā bieži ļaujam, ka mūsu sajūtas vada cipars uz svariem. Ja tas atbilst manis izvēlētiem standartiem, tad jūtamies labi, bet ja ciparu ieraugām lielāku – tas liek justies slikti. Vai tiešām, sasniedzot savu ideālo iedomu svaru, ir garantija, ka jutīsimies labi? Vai pie 60 kg būs laime un pie 62 kg būs nelaime? Atdodot svara ciparam kontroli pār savu laimes sajūtu, kļūstam par šī cipara vergu” skaidro fiziskā un mentālā ķermeņa trenere hipnoterapeite Nika Linde.
Notievēt un justies labi ir divi dažādi mērķi, kur katrs no tiem prasa atšķirīgu ceļu uz to. Notievējot mēs koncentrējamies uz veselīgu ēšanu un treniņiem. Lai justos labi, būtu enerģijas pilni, mīlētu sevi – tur mums būs ne tikai citas darbības, bet arī katram pilnīgi atšķirīgi risinājumi. Mēs bieži gribam sasniegt vienu mērķi, ejot pavisam citu ceļu, sevi it kā mēģinot apmānīt par to, kas ir laime. Kāpēc tā notiek?
Nika Linde izskaidro, ka visu nosaka domāšana, kas rada sajūtas, kas noved pie rīcības, kas beidzas ar rezultātu. To tad arī redzam ķermenī. Tur mūs ir aizvedusi domāšana. Lai mainītu rezultātu, mēs bieži mainām tikai rīcību. Tas nestrādā, jo ķēdes sākumā ir domāšana. Citam rezultātam vajag arī citu domāšanu. Tāpēc nestrādā lielākā daļa diētas. Tā ir nespēja uzņemties atbildību. Mēs bieži noveļam atbildību no sevis, pazeminot citu un attaisnojot sevi. Piemēram – viņam ir labāka ģenētika vai viņam paveicās. Paveicas tiem, kas dara, jo rīkoties vai nerīkoties ir izvēle, kuru nosaka domāšana.
Biežāk uzdotais jautājums hipnoterapeites Nikas Lindes vadītājās Mastermind grupās ir: “Kā veidojas paradumi un rezultāti?
Rezultātu veido sistemātiskas darbības – ilgu laiku un vairākas reizes atkārtojot. Jaunām darbībām mūsu smadzenēs ir jānostiprinās. Šīs ir ideālistu lielākais klupšanas akmens, jo tie baidās no neveiksmēm. Es vienmēr jautāju – kas ir jādara, lai neizdotos? Atbilde ir vienkārša – NEKAS. Tad to arī ideālisti izvēlas – darīt neko vai iesākt un ātri pamest, veidojot savu dzīves programmu, kurā nekas neizdodas.
Neveiksme nav iemesls atmest ar roku. Tā ir iespēja izanalizēt un saprast nokļūdīšanās iemeslu, lai turpinātu darīt un nākamajā reizē sanāktu labāk. Nevar uzreiz sasniegt perfektu produktu vai rezultātu. Katra kļūda tuvina perfektam rezultātam. Šis ir brīdis, kad varam mainīt savu domāšanu un neļaujam negatīvam transa stāvoklim programmēt sevi. Tā ir katra izvēle, ko darīt ar savu neveiksmi.
“Tavs izskats parāda to, kā Tu jūties. Liekais svars ir par Tavu dziļāko būtību. Tā ir tikai Tava izvēle, kā Tu izturies pret savu ķermeni. Nevis izskats maina sajūt, bet sajūta maina izskatu! Tāpēc arī nestrādā lielākā daļa diētu – nomest svaru ir īstermiņa mērķis. Ja vēlamies mīlēt sevi, dzīvot veselīgi, justies labi, cienīt sevi – tad būs ilgtermiņa motivācija,” saka hipnokoučs Nika Linde
Vēl viena destruktīva programma ir kauns. Tas dara visu, lai eksistētu. Viens no labākajiem ieročiem ir liekais svars, kas ir rezultāts hormoniem, kurus arī kontrolē domāšana. Viss sākas ar to, kā domāju par sevi. Te veidojas limitācijas un mērķu “griesti”, kas nosaka mūsu sasniegumu limitus. Lai to pārvarētu, ir jāmaina domāšana un jāsāk lietas no jauna starta, kas ved uz nākamajām virsotnēm.
Būtiski ir saprast, ka smadzenes strādā uz pieredzes pamata nevis zināšanu. Pieredze veidojas, liekot lietā zināšanas. Tikai zināšanas nedod neko. Lai smadzenēs veidotos jauni neironi un darbības būtu automātiskas, ir jābūt sistemātiskam rīcības plānam. Tāpat ir ar attieksmi pret sevi. Lai to mainītu, ir jābūt sistemātiskām darbībām. Smadzenes atgriežas tur, kur mazāk jāpatērē enerģija, tāpēc sākumā vilks atpakaļ uz veco ieradumu, ja neparadīsim, ka tur kur ejam, jutīsimies laimīgi.
Svarīgi, ka šis galamērķis saskan ar iekšējas pasaules vibrācijām. Ja šodien cilvēks ir nelaimīgs un neapmierināts, tad nevar tikt uz līniju, kas ved uz laimīgu nākotni. Kā analoģijā ar vilcienu – pa sliedēm, kas ved uz Siguldu, mēs nevaram aizbraukt uz Liepāju; pa nelaimes maršrutu nevaram aizbraukt uz laimi. No šī reisa ir jāizkāpj, jānomaina vilciens un jātiek uz pareizajam sliedēm. Cits vilciens ir cita domāšanā – no upura uz pozitīvu domāšanu. Viss, kas notiek ar mums ir par mums – gan cēlonis, gan sekas. Kad padomāsim un sapratīsim, ka tā ir tikai izvēle, tad tas kļūs pavisam vienkārši. Katras sliedes un vilciens ved uz savu gala punktu.
Nikas Lindes atziņa no aizvadītā 2 dienu projekta “INTENSĪVS”, ka cilvēki meklē atbildes uz sevis iemīlēšanu. Tā sākas no iekšpuses un ir izturēšanās pret sevi un spēja sevi nolikt pirmajā vietā bez vainas sajūtas, dodot sev labāko, cienot savu brīvo laiku un piešķirot sev vērtību. Tad arī rodas vēlme sportot un ēst veselīgi, jo tās ir rūpes par sevi gan fiziski, gan emocionāli. Sevis mīlestība ir vēlme darīt to, ko vēlas sirds, un dzīvot ķermeni, kas ir stalts, stabils un funkcionāls.
Nika Linde ir zināma kā fiziskā un emocionālā trenere vairāk kā 7 gadus, kas ir vadījusi vairāk kā 20 projektus un mainījusi 4300 sieviešu dzīvi. Aizraujas vairāk kā 5 gadus ar satura radīšanu un sabiedrības izglītošanu sociālajos tīklos un ir sasniegusi ap 40 tūkst. sekotāju. Nika ir pārkvalificējusies un ir sertificēta hipnoterapeite un Mastermaind moderatora, kas ir radījusi savu autorkursu “Realitātes konstruktors”, kas ietver dažādus produktus, kā piem., 2 dienu kursu “INTENSĪVS”, kur sievietes var atrast atbildes kāpēc nesasniedz vēlamos mērķus un kā iegūt pašpārliecinātību, jo lai mainītu realitāti nepieciešams mainīt domāšanu.
Fotogēniska, piecus gadus jauna meitene no Nigērijas ir nodēvēta par jauno “skaistāko meiteni pasaulē” pēc tam, kad viņas portreti izplatījās internetā un izpelnījās uzslavas un atzinību.
Oficiālās Jare Ijalana fotogrāfijas tika publicētas fotogrāfa Mofe Bamuyiwa Instagram un Twitter kontos. “O, jā, viņa ir cilvēks! Viņa ir arī eņģelis!” fotogrāfe pierakstīja pie viena no portretiem.
Caururbjošs skatiens, skaista sejas uzbūve un mati – pateicoties šīm īpašībām meitene ir nodēvēta par “lelli”, “īstenu mākslas darbu” un “īstenu skaistuli”. Trīs meitenes portreti ir izpelnījušies gandrīz 50 tūkstošus “patīk” atzīmes un tūkstošus komentāru Instagram.
Tendence “skaistākā meitene pasaulē” aizsākās 2010.gadā, kad pasaules atzinību saņēma francūzietes Thylane Blondeau (tagad 17 gadi) portrets.
Autors: Dieviete.lv
Nierakmeņu lēkmes sāpes jau izsenis tiek uzskatītas par vienām no spēcīgākajām sāpēm, ko cilvēk spēj piedzīvot. Kādēļ rodas nierakmeņi, kādas ir ārstniecības iespējas un kā tās ir mainījušās laika gaitā? Ko varam darīt profilakses nolūkos, lai samazinātu iespēju ar šādu problēmu sastapties? Noderīgu informāciju sniedz BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas urologs Pēteris Vaganovs un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
„Nierakmeņu slimība ir viena no izplatītākajām nieru kaitēm – kāds akmens ir bijis katram trešajam. Biežāk tie veidojas vīriešiem,” saka P.Vaganovs. Taču pēdējo desmit gadus laikā iezīmējas jauna tendence – aizņemtais, skrejošais dzīvesveids mūsdienās veicina to, ka ar nierakmeņu slimību slimo arvien jaunāki, aktīvi, sportiski cilvēki, jo viņi ikdienā aizmirst padzerties un rodas pastāvīgs šķidruma trūkums organismā. Šajā riska grupā, kā uzsver dakteris, ir arī to profesiju pārstāvji, kuriem darba specifika neļauj jebkurā brīdī padzerties – piemēram, ķirurgi, kam ilgas stundas jāoperē, un tālbraucēji šoferi, kuriem nav iespējams jebkurā brīdī aiziet uz tualeti, un tāpēc viņi spiesti ierobežot šķidruma uzņemšanu.
Nierakmeņi veidojas tad, kad urīns, kurš rodas, nierēm filtrējot asinis, ir pārsātināts ar dažādu veidu sāļiem. Otra situācija – kad urīns ir par skābu vai par bāzisku un sāļi nešķīst. Pārsātinājuma rezultātā sāļu pārpalikums pārvēršas nogulsnēs un veido kristālus, kas turpina augt, līdz rodas nierakmeņi. Paaugstinātam dažu sāļu daudzumam asinīs var būt vairāki iemesli – kuņģa un zarnu trakta slimības, podagra, asins slimības, endokrīno orgānu slimības, dažādu medikamentu ilgstoša lietošana, arī kaites, kas paaugstina kalcija līmeni asinīs. Dažos gadījumos vainīgi iedzimti vielmaiņas traucējumi, kad asins sāļu sastāvs un koncentrācija ir pilnīgi normāla, taču pati niere kaut kāda defekta dēļ nespēj ar to tikt galā.
Daudziem nierakmeņu rašanos provocē hronisks urīnceļu iekaisums, ko izraisa mikrobi. Baktērijas, kuras dzīvo urīnceļos, ražo olbaltumus – savus dabiskos dzīvības procesu atkritumus. Tie peld urīnā, un kā sniega bumba, veļoties no kalna lejā, arvien vairāk aplīp ar sāļiem, ko satur urīns. Tāpat nierakmeņu veidošanos sekmē stāvokļi, kas novājina organismu, – cukura diabēts, imunitātes traucējumi ķīmijterapijas dēļ vai reimatoīdais artrīts, kura ārstēšanā lieto medikamentus, kas nomāc imunitāti. Vīriešiem pie nierakmeņu slimības veicinošajiem riskiem jāpieskaita arī labdabīga prostatas palielināšanās, kad tiek traucēta urinācija un veidojas iekaisums.
Kā nierakmeņus atklāt
Kamēr akmeņi mierīgi sēž nierēs, sāpju var nebūt vispār, un tāpēc cilvēks pat nenojauš, ka viņam tie jau izveidojušies. Vairumam nierakmeņus atklāj nejauši, veicot profilakses ultrasonogrāfijas, vai arī cilvēkam kaut kur vēderā sāp, un viņš šī iemesla dēļ tiek nosūtīts izmeklēties ar ultrasonoskopu. Tad arī ierauga akmeni vai akmeņus nierē. „Tomēr pēc ultrasonogrāfijas attēla nav iespējams precīzi izvērtēt nierakmeņu slimības esamību un ārstēšanas taktiku, kā arī kontrolēt slimības gaitu – ir jāveic datortomogrāfija nierēm vai urīnceļiem. Sarežģītākos gadījumos jāpielieto arī kontrastviela. Tāpēc, ja ir veikta tikai ultrasonogrāfija, kas uzrāda aizdomas par nierakmeņiem, vajadzētu savam ģimenes ārstam jau laikus palūgt nosūtījumu uz nieres datortomogrāfiju – vēl pirms konsultācijas ar urologu. Datortomogrāfija ir ļoti objektīvs izmeklējums,” piebilst P.Vaganovs.
Cik steidzami tas jāizdara? Kā saka urologs, kamēr nierakmeņi nierēs guļ, tie nesāp. Tātad attiecīgi var arī pagaidīt un izstāvēt rindu, lai datortomogrāfiju veiktu par valsts naudu. „Pats akmens nevar sāpēt, jo tam nav nervgaļu,” turpina urologs. „Sāp niere, nieres kapsula, un tas var notikt divu iemeslu dēļ. Pirmais – ja akmenim pievienojas infekcija un rodas iekaisums. Otrs variants – ja akmens no nieres iekrīt urīnvadā pie izejas no nieres un to nosprosto. Niere turpina ražot urīnu, taču – tā kā urīnvads ir ciet, urīnam nav, kur palikt, niere sapampst un sāk sevi plēst pušu. Rezultātā nierē rodas akūts urīna sastrēgums un tūska, iestiepjas nieres saistaudu kapsula, kas izpaužas ar neciešamām, ļoti asām viļņveida sāpēm nieru rajonā. Savukārt, ja akmens nokrīt zemāk un iesprūst urīnvada vidusdaļā, tad sāp sāns un sāpes izstarojas uz cirksni, bet, ja nierakmens iestrēgst visšaurākajā vietā, kur urīnvads ieiet urīnpūšļa sieniņā, tad sāpes ir vēdera lejasdaļā un biežāk vajag urinēt. Vīriešiem sāpes mēdz izstaroties uz sēkliniekiem.” Nierakmeņu lēkme jau kopš seniem laikiem tiek uzskatīta par vienām no visspēcīgākajām sāpēm, ko cilvēks vispār piedzīvo. Viņš nevar rast mieru, ir slikta dūša, pat vemšana. Šādā situācijā jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība. „Arī tāpēc, ka nierakmeņu lēkmes simptomus cilvēks pats var viegli sajaukt ar dzīvībai ļoti bīstamu slimību – vēdera aortas atslāņošanos. Visbiežāk tā mēdz būt vīriešiem pēc sešdesmit gadu vecuma, kad pēkšņi parādās spēcīgas sāpes kreisajā sānā. Tad patiešām vajadzīga steidzama palīdzība!” uzsver ārsts.
Ja uznākusi lēkme
Kad pacients ar nierakmeņu slimības lēkmi nokļūst slimnīcā, vispirms viņš saņem zāles pret sāpēm, un tad viņu izmeklē – veic analīzes un ultrasonogrāfiju. Ultrasonogrāfija ir ātra, lēta, pieejama metode un noderīga aptuvenai diagnozes noteikšanai. Piemēram, ja cilvēkam ir liels akmens nierē, to ultrasonogrāfijā redzēs uzreiz. Tā var pamanīt arī urīna atteces traucējumus no nierēm un ja akmens iesprūdis urīnvadā. Tomēr precīzākai nierakmeņu slimības diagnostikai nepieciešama datortomogrāfija.
Pie akūtas nierakmeņu slimības lēkmes visbiežāk pielieto konservatīvo ārstēšanu, tātad ar medikamentiem. „Vismazāk traumatiskais veids ir cilvēkam izvadīt akmeni laukā pašam – urinējot,” skaidro ārsts. „Ir specifiski medikamenti, kas paplašina urīnceļus un palīdz to izdarīt. Šādu taktiku izvēlas, ja pacients ir salīdzinoši jauns cilvēks bez blakusslimībām, ar nelielu akmeni, kurš iesprūdis urīnceļu apakšējā daļā. Tātad akmens no nieres ticis jau gandrīz līdz urīnpūslim, atlikuši vien pēdējie centimetri. Tad injicē šo medikamentu, un pacients dodas mājās. Pirms tam ārsts paskaidro, ka viņam tagad jādzer daudz ūdens un jābūt aktīvām – lai skrien, lēkā, brauc ar velosipēdu, jāj ar zirgu – un divu nedēļu laikā akmenim vajadzētu iznākt ārā. Pēc divām nedēļām jāveic kontroles ultrasonogrāfija. Ja akmens mēneša laikā neiznāk, tad jādomā par aktīvāku ārstēšanas metodi. Tas jādara arī tad, ja nierakmeņu slimības lēkmes atkārtojas cita pēc citas un ja cilvēkam ir nopietnas blakus kaites, piemēram, cukura diabēts vai sirds slimība. Vai – ja nierakmeņu slimībai pievienojas komplikācijas, visbiežākās tās ir urīnceļu infekcija un nieru mazspēja. Tad veic operāciju vai cilvēku nosūta uz litotripsijas procedūru.”
Par aktīvo ārstēšanu
Ja akmens atrodas nierē, to var saskaldīt ar distances litotripsijas metodi. Latvijā ir divas šādas akmeņu skaldīšanas iekārtas. Veic arī valsts apmaksātus pakalpojumus, ir kvotas. „Litotripsijas procedūras rezultāts jāgaida mēnesi. Ja pēc mēneša nierē konstatē akmeņu šķembas, ir vērts pagaidīt vēl divus mēnešus, jo, iespējams, ka tās izvadīsies pašas un viss būs kārtībā,” piebilst urologs. „Metodes mīnuss – gaidīšanas laikā slimība var izpausties ar jaunām lēkmēm un komplikācijām. Turklāt, ja nierē ir vairāki sīki akmeņi, tos ar distances litotripsiju nemaz nevar saskaldīt – grūti trāpīt. Tāpēc agrāk, pirms pieciem septiņiem gadiem, ja akmens atradās nierē un neskaldījās, tad cilvēks turpināja ar savu akmeni dzīvot un gaidīja, kad tas izaugs liels vai arī kad iekritīs urīnvadā, un tad viņam veica vaļēju operāciju ar lielu griezienu… Tagad tā vairs nedara. Mūsdienās nierē var iekļūt gan caur trim maziem griezieniem sānā, kur niere atrodas vistuvāk (laparoskopijas operācija), gan no apakšas caur dabiskajiem urīnceļiem bez griezieniem (endoskopijas operācija). Ārstējot endoskopiski, izmanto garu, lokanu, ļoti tievu instrumentu endoskopu. Ja ir daudz sīku akmentiņu nierē, ķirurgs ar endoskopu tos pa vienam saķer un izvelk ārā. Ja ir lielāks akmens, viņš ar lāzera stīgu, ko ievada nierē caur endoskopa darba kanālu, akmeni sadrupina. Kā to dara, atkarīgs no akmens struktūras. Dažreiz akmeni noslīpē, saberž putekļos, kas pēc tam paši ar urīnu no nieres izskalojas. Citreiz, kad akmenim ir rupji kristāli, to sasit vairākos gabalos, kurus izvelk pa vienam laukā. Ja akmens ir stipri liels, ķirurgs ar endoskopa palīdzību to ieliek nieres augšējā daļā, kabatiņā, tur akmeni saskalda smiltīs, kas pēc tam ar urīnu izdalās laukā. Turklāt ar endoskopijas metodi cilvēkam var likvidēt ne tikai to akmeni, kas viņam traucē, bet arī akmeņus blakus un otrā nierē. Tas nozīmē, ka jaunas nierakmeņu lēkmes viņam nebūs. Visas šīs mazinvazīvās endoskopiskās operācijas apmaksā valsts. Endoskopiski var likvidēt arī akmeņus urīnvados, un vislielākā pieredze šajā jomā ir Stradiņa slimnīcas urologiem. Pašlaik mums ir arī modernākā aparatūra, tāpēc veicam lauvas tiesu no šīm operācijām Latvijā. Taču savas kompetences robežās iespējams palīdzēt reģionos. Tātad, ja neatliekami jādodas uz slimnīcu, tad noteikti tās varētu būt Valmieras, Liepājas un Daugavpils slimnīcas.
Profilakse ir svarīga
Nierakmeņu slimības ārstēšana nebeidzas ar akmens saskaldīšanu vai to veiksmīgu izvilkšanu. Ļoti būtiski ir atrast iemeslu, kāpēc vispār akmeņi veidojas, un pēc tam pievērsties profilaksei, lai nierakmeņi cilvēku traucētu pēc iespējas retāk.
Pirmais un galvenais ieteikums – dzert ūdeni. Vēlams tik daudz, lai izvadītais urīna daudzums dienā būtu divarpus litri. Ūdens sastāvam minerālu ziņā nav lielas ietekmes uz nierakmeņu veidošanos, jo cilvēka organisms ir ļoti gudrs un niere pati atsijā, ko tam vajag un ko ne.
Kādreiz iesaka samazināt kalciju uzturā, lai neveidojas akmeņi. Taču tas ir aplami. Ierobežojot kalcija uzņemšanu, organismā var papildus veidoties īpašas vielas oksalāti – skābeņskābes sāļi, kas izvadās caur nierēm un paši var veicināt kalciju saturošo akmeņu veidošanos.
Nākamais profilakses pasākums – regulāras pārbaudes. Piemēram, pēc mēneša, pusotra, kad notikusi operācija, būtu obligāti jāveic visi nepieciešamie izmeklējumi un jāierodas pie urologa uz kontroli, lai paskatās, vai pēc ārstēšanas nav palicis iekaisums. Ja tāds ir, pastāv risks atkal veidoties akmeņiem.
Vēl P.Vaganovs piebilst, ka cilvēki bieži vien salasās vispārīgus padomus par to, kā cīnīties pret nierakmeņiem, un uz savu galvu metas ievērot diētas, skābināt urīnu. Rezultātā savairojas vēl vairāk akmeņu: „Jo nierakmeņu sastāvs atšķiras un katrai akmeņu šķirnei ir attiecīga ārstēšana un attiecīga diēta, ko var noteikt tikai ārsts pēc analīžu veikšanas.”
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver, ka tāpat kā ikvienu veselības problēmu gadījumā, arī nierakmeņu gadījumā profilakse ir ļoti būtiska, jo rūpes par to, lai nierakmeņi neizveidotos, varētu aiztaupīt cilvēkam daudz nepatīkamu brīžu un sāpju nākotnē. Būtiski ir saprast, kāpēc tie veidojas vai varētu veidoties, un censties novērst šos faktorus, lai nierakmeņi nerodas. Tādēļ ikvienam profilaktiskos nolūkos būtu ieteicams dzert daudz ūdens un sekot līdzi ne tikai uzņemtajam šķidrumam, bet arī izvadītā daudzumam no organisma. Ja tomēr nierakmeņi ir izveidojušies, bet tie ir mazi un fizioloģiski netraucē, var lietot bezrecepšu medikamentus, kas veicinās akmeņu šķīdināšanu un izvadīšanu. Ieteicama uztura maiņa, mazāk lietojot sāli un gaļu.
Autors: Benu Aptieka
Nākamā gada 14. oktobrī modernajā Kauņas “Žalgiris” arēnā uzstāsies viena no komerciāli veiksmīgākajām rokgrupām pasaulē – Nickelback.

Grupa, kuras izdotie albumi vairākkārt ieguvuši platīna statusu, 2015. gada nogalēdosies Eiropas koncerttūrē, lai popularizētu savu astoto studijas albumu.Nickelback turneju uzsāks 30. septembrī Somijas galvaspilsētā Helsinkos, bet noslēgta tā tiks 25. novembrī “SSE” arēnā Vemblijā, Londonā. “No Fixed Address” būs grupas desmitā koncertturneja un tās laikā grupa uzstāsies 31 Eiropas pilsētā.
Kopš 1996. gada, kad grupa izdeva savas pirmos ierakstus, “Nickelback” ir kļuvuši par vienu no komerciāli veiksmīgākajām un nozīmīgākajām rokgrupām. Visā pasaulē apvienība pārdevusi vairāk nekā 50 miljonus ierakstu, tā iegūstot vērā ņemamu statusu – otra vislabāk pārdotā ārzemju grupa ASV 21. gadsimtā. Šajā topā “Nickelback” ierindojušies tikai aiz “The Beatles”. Apvienība ir saņēmuši arī deviņas “Grammy” balvu nominācijas, trīs “American Music Awards” balvas, “World Music Award” apbalvojumu un citas nozīmīgas atzinības.
Vai, cik jauka dieniņa, ja vēl vakar likās, ka viss ir, piedodiet par izteicienu, galīgā pakaļā, tad tagad juhūū! Dzīvei nav nevainas, ja pati gribi, ko darīt un nesēdi garlaicībā, bet meklē piedzīvojumus ikdienas rutīnā 😀 Tā kā šī nedēļa man brīva, dzīvoju laukos, bet braukšanas stundas pamest netaisos, tāpēc devos uz pilsētu ar autobusu, izbraucu figūras, teiksim tā, gāja tā, ka vēl viena diena pa figūru laukumu. Nekas, eksāmena datums jau zināms. hmmm, stunda beigusies, bet… līdz autobusam vēl 2 h. Kaut kas jaizdomā, viss it kā izdarīts, draudzenes arī traucēt negribās. Eiii, varētu stopēt, atcerētioes vecās avantūras stopējot, tā nu, ar divām mašīnām tiku mājās. Zinu, stopēt ir bīstami, vienam aizdomīgam tipiņam mašīnā nesēdos, atbraucu ar večukiem. Njā, tik patīkami uzjundīt atmiņas. 😉 (l)
Niagāras ūdenskritumā uz Kanādas un ASV robežas sestdienas 17.novembra vakarā (pēc Latvijas laika 18.novembra rītā) tika godināta Latvijas proklamēšanas gada diena – ūdenskritumā iededza Latvijas karoga krāsās. Lūk pāris fotogrāfijas un videomateriāls! Starpcitu, jau šogad 9.februārī Ņujorkā Latvijas karoga krāsās tika izgaismota arī “Empire state building” ēka.
https://www.instagram.com/p/BqUj494hoB2/
Autors: Dieviete.lv

Katru gadu 15. oktobrī tiek atzīmēta Vispasaules roku mazgāšanas diena, kurā cilvēkiem tiek atgādināta pareizas roku higiēnas nozīme. Tomēr šogad Covid-19 radīto risku dēļ pareizai roku mazgāšanai ir sevišķi nozīmīga loma sabiedrības veselībā, profilaksē un pandēmijas ierobežošanā. Tādēļ par pareizu roku mazgāšanu stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Nezūdošā aktualitāte
Roku mazgāšana ir viens no vienkāršākajiem, bet efektīvākajiem profilakses pasākumiem infekcijas slimību ierobežošanai. Tā palīdz pasargāt no gremošanas trakta un augšējo elpceļu infekcijām, tostarp Covid-19, skaidro Z. Zitmane. Jāatceras, ka infekcijas slimību profilaksē svarīgs ir nevis roku mazgāšanas skaits, bet gan situācijas, kad tas ir īpaši svarīgi, piemēram:
Vēl viens būtisks aspekts, kas pastiprina roku mazgāšanas nozīmi, ir cilvēka tieksme bieži pieskarties sejai. Piemēram, Sidnejā Jaundienvidvelsas universitātes epidemiologi ir noskaidrojuši, ka cilvēks stundas laikā sejai vidēji pieskaras vairāk nekā 20 reižu. Ja pieskaršanās sejai vai mutei notiek ar netīrām rokām, tad palielinās risks saslimt ar kādu no infekcijas slimībām.
Pareiza roku mazgāšanas secība
Tāpat, lai mazinātu infekcijas slimību risku, svarīgi ir mazgāt rokas pareizi. BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa uzsver, ka rokas jāmazgā, izmantojot tekošu, vēlams, siltu ūdeni un ziepes. Tikai ar tīru ūdeni rokas nevar pilnībā nomazgāt – neizmantojot mazgāšanas līdzekļus, patogēnie mikroorganismi tiek nomazgāti tikai daļēji. Mazgāšanas līdzekļi satur aktīvās vielas, ar kuru palīdzību no rokām tiek nomazgāti gan acīmredzamie netīrumi, gan nevēlamie mikroorganismi. Dabīgā ādas mikroflora veido arī mūsu imunitāti, tāpēc antibakteriālus mazgāšanas līdzekļus būtu ieteicams lietot tikai rokām! Ārste Z. Zitmane norāda, ka pareiza roku mazgāšanas secība ir šāda:
Ārste Z. Zitmane skaidro, ka biežākās roku mazgāšanas kļūdas ir ziepju nelietošana, ziepju nepareiza izmantošana (piemēram, saziepētas tiek tikai plaukstu iekšpuses), roku ziepēšana zem ūdens strūklas, kā arī pieskaršanās izlietnes virsmai roku mazgāšanas laikā.
Roku dezinfekcija
Pareiza roku higiēna ietver roku mazgāšanu, kā arī roku dezinfekciju, kas īpaši svarīga ir sabiedriskās vietās, kad nav pieejamas ziepes un tīrs, tekošs ūdens, piemēram, pēc pieskaršanās biežāk izmantotajām koplietošanas virsmām (durvju rokturi, gaismas slēdži un lifta pogas, stieņi sabiedriskajā transportā, publiski lietojami ekrāni pakomātiem un autostāvvietu automātiem, skaidras naudas darījumi un PIN koda ievadīšana). Šādos gadījumos jālieto roku dezinfekcijas līdzeklis, kura sastāvā ir vismaz 70% etanola. Savukārt mājās īpaša uzmanība jāpievērš ūdens krānu, tualetes podu, durvju rokturu, telefonu ekrānu un galda virsmu dezinfekcijai, kā arī trauku un apģērba mazgāšanai. Z. Zitmane skaidro, ka pēc ēdienreizēm nepieciešama trauku mazgāšana vismaz 70oC temperatūrā, savukārt, ja mājās ir infekciju vai Covid-19 slimnieks, tad tā gultasveļa un apģērbs veļas mašīnā jāmazgā visaugstākajā iespējamajā temperatūrā (70-90o C).
Chau, miiljaas! Lieta taada – ar savu puisi jau esam 3 gadus kopaa un 2 no tiem dziivojam kopaa! Bija briidis, kad vinjsh nestraadaaja un katru dienu bija maajaas, tagad arii darbalaiks vinjam ir īss, tapeec lielaako dalju laika pavadam viens otra klaatbuutnee! Un peedeejaa laikaa esmu sapratusi to, ka mees jau viens pie otra esam tik pieradushi, ka nav vairs iisti taas agraakaas dzirksteliites, kas bija kaadreiz un muusu attieciibas ir kljuvushas ikdienishkjas, ir iestaajusies rutiina! Varbuut varat kko ieteikt kaa, lai sho rutiinu paartrauc un, lai attieciibaas atgriezhas svaigums? Varbuut jums arii bijusi taada situaacija? Kaa esat riikojushaas?