Krūts vēzis ir viens no biežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem sievietēm. Ja Jūsu paziņu lokā ir krūts vēža pacientes, iespējams, esat dzirdējuši stāstus par to, cik dažādi šis vēzis tiek ārstēts. Par to, kāpēc atšķiras ārstēšanas taktika un kāpēc daži krūts vēži ir agresīvāki par citiem, pieredzē dalās PSKUS Onkoloģijas klīnikas vadītāja, onkoloģe – ķīmijterapeite, dr.med. Gunta Purkalne.

Dažādi krūts vēža tipi savā starpā atšķiras pēc vairākām pazīmēm:

• Vai audzējam ir hormonu receptori;
• Vai audzējam ir HER2 receptoru pārprodukcija;
• Cik ātri vairojas audzēja šūnas.

Hormonu receptoru nozīme

Ja audzēja šūnas lielā skaitā satur hormonu receptorus (estrogēna receptorus (ER) un/vai progesterona receptorus (PgR)), šādus audzējus sauc par hormonreceptoru pozitīviem. Piesaistot organismā esošo progesteronu vai estrogēnu, vēža šūnas aug lielākas. Aptuveni 65% pacienšu ir hormonreceptoru pozitīvas. Šo vēzi var veiksmīgi ārstēt, izmantojot hormonterapiju, kuras darbības būtība ir organismā producēto hormonu darbības bloķēšana, tādējādi nomācot vēža šūnu augšanu.

HER2 nozīme

HER2 (no angļu valodas – human epidermal growth factor receptor 2) ir ir gēns, kas producē proteīnu, un tas, savukārt, ietekmē šūnu augšanu. Ja vēža šūnas lielā daudzumā satur HER2 receptorus, to sauc par HER2 pozitīvu vēzi. Audzēji, uz kuru šūnu virsmas ir ļoti daudz šo īpašo receptoru, aug straujāk un ir agresīvāki. HER2 receptoru pārprodukciju novēro 15-20% pacienšu.

Audzēji tiek iedalīti 4 tipos. Atkarībā no audzēja specifikas, atšķiras ne vien ārstēšanas taktika, bet arī ārstēšanas prognoze. Lumināls A – vislabākā prognoze. Trīskārši negatīvs – vissliktākā prognoze. 

• Lumināls A. Šis audzēja tips satur hormonu receptorus, bet nesatur HER2 un ir novērots aptuveni 70% no visiem krūts vēža tipiem. Lumināls A ir audzējs ar vislabāko prognozi un dzīvildzes rādītajiem, jo tas aug salīdzinoši lēni. Vairumā gadījumu pacienti var saņemt tikai hormonterapiju, kurai parasti ir mazāk blakņu. Taču, ja ir papildus riski, var tikt pievienota arī ķīmijterapija.
• Lumināls B. Šis audzēja tips satur hormonu receptorus, bet atkarībā no HER2 radītājiem iedalās 2 apakštipos.Ir audzēji, kas satur HER2 (HER2 pozitīvi audzēji) un audzēji, kas nesatur HER2 (HER2 negatīvi audzēji). HER2 pozitīviem audzējiem tiek lietota ķīmijterapija + mērķterapija + hormonterapija. HER2 negatīviem audzējiem tiek lietota ķīmijterapija + mērķterapija. Luminālam B ir sliktāka prognoze un dzīvildzes rādītāji kā Luminālam A. 
• HER2 receptorpozitīvs. Šis audzēja tips nesatur hormonu receptorus, bet satur HER2 receptorus pārmērīgā daudzumā. Tā kā šis audzēja tips ir HER2 pozitīvs, tas aug ātrāk un ir agresīvs. Šiem pacientiem neder hormonterapija, bet der HER2 mērķterapija un ķīmijterapija. Mērķterapija iedarbojas tieši uz HER2 proteīniem. 
• Trīskārši negatīvs. Nesatur hormonu receptorus un nav HER2 receptoru pārprodukcijas. Viens no agresīvākajiem audzēju tipiem, ātri progresē. Novērots aptuveni 12% no visiem vēža tipiem. Šīs pacientes tiek ārstētas ar ķīmijterapiju. Šobrīd pasaulē pacientēm, kurām konstatēts trīskārši negatīvs krūts vēzis un tas ir progresējis, ir pieejama arī imūnterapija. Latvijā tā diemžēl vēl netiek kompensēta. 

Kāda ir dažādu krūts vēža tipu izplatība?

Latvijā nav apkopota precīza informācija par to, cik izplatīts ir katrs no krūts vēža tipiem, bet kopumā aina ir līdzīga kā citviet pasaulē.

Dažādu krūts vēža tipu ārstēšanas iespējas Latvijā

Agrīns vēzis Latvijā var tikt veiksmīgi ārstēts neatkarīgi no vēža tipa, un pēc operācijas lielākā daļa pacientu atkal ir veselo grupā. Attiecībā uz agrīni atklāta krūts vēža ārstēšanu mēs neatpaliekam no citām ES valstīm, un mums ir pieejama nepieciešamā terapija. 

Grūtības rodas tad, kad audzēji progresē jeb rodas metastāzes. Vissliktākajā situācijā šobrīd ir pacientes ar trīskārši negatīvo vēzi, kurš ir progresējis, jo pasaulē šādos gadījumos izmanto imūnterapiju, kas Latvijā netiek kompensēta.

Kā tiek noteikta terapijas izvēle?

Pēc izmeklējumu veikšanas un diagnozes noteikšanas tiek sasaukts ārstu konsīlijs, kas, izvērtējot pacienta vēža tipu un citus veselības rādītājus, nosaka individuāli piemērotāko terapiju. 

Ja pacientei, kurai konstatēts krūts vēzis, ir informācija par to, ka arī kādai no viņas dzimtas sievietēm bijusi šī saslimšana, viņai tiek apmaksātas ģenētiskās analīzes, lai noskaidrotu, vai gadījumā vēzis nav saistīts ar izmaiņām BRCA gēnos. 

BRCA gēna mutācijas tiek noteiktas arī pacientēm ar trīskārši negatīvu krūts vēzi, jo pētījumos ir pierādīts, ka šī vēža tipa pacientēm daudz biežāk kā pacientēm ar citiem tipiem ir konstatētas mutācijas šajā gēnā.

Mutācijas ir svarīgi noteikt, jo to gadījumā ir nepieciešama nedaudz atšķirīga ārstēšanas taktika. Pacientēm ar BRAC mutāciju ķīmijterapijā tiek lietoti platīngrupas medikamenti, kas citiem krūts audzējiem tiek lietoti reti.

Šobrīd vairākas ģenētiskās analīzes, kas nosaka vēža šūnu mutācijas, var veikt tikai par maksu, taču ir cerība, ka nākotnē molekulārā diagnostika varētu kļūt pieejamāka.

Kas ir BRCA gēns?

Gēna nosaukums cēlies no angļu valodas un apzīmē krūts vēzi (BReast CAncer). Tie ir gēni, kas ir saistīti ar krūts un olnīcu vēža veidošanās risku. Latvijā tika veikts pētījums, kurā noskaidrojās, ka mūsu iedzīvotājiem 80 procenti no visiem pārmantotā krūts un olnīcu vēža gadījumiem saistīti ar divām noteiktām mutācijām gēnā BRCA1. 

Jābūt līdzvērtīgai attieksmei pret visām vēža pacientēm

Neviena sieviete nav pasargāta no tā, ka viņai ir kāda no agresīvajām vēža formām. Sieviete var būt regulāri apmeklējusi profilaktiskās pārbaudes, un viņai, iespējams, vēzis ir ticis atklāts agrīni un veiksmīgi ticis ārstēts, taču nekad nav garantijas, ka pēc dažiem gadiem tas neatgriezīsies.

Ir svarīgi veicināt profilaksi, aicināt sievietes ieklausīties savā ķermeni un regulāri apmeklēt ārstus, taču tikpat svarīgi ir neaizmirst par tām pacientēm, kuras nonākušas ļoti smagā stāvoklī, un no medikamentu pieejamības ir atkarīga viņu dzīvība. Šīs sievietes ne pie kā nav vainīgas, viņām vienkārši nav paveicies. Arī viņas ir pelnījušas iespēju saņemt nepieciešamo ārstēšanu, jo ir vajadzīgas savām ģimenēm un valstij.

Līdz novembra vidum modes un tirdzniecības centra Rīga Plaza 1. stāva centrālajā laukumā ir skatāma informatīvās kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” desmitgadei veltītā izstāde. Tajā attēloti desmit kampaņas īstenošanas gados uzstādītie mērķi un īpašie notikumi. 

Informatīvais raksts tapis projekta“Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!”ietvaros. Kampaņas mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savu veselību, izmantojot valsts apmaksātās krūts mamogrāfijas pārbaudes, un izglītot par agrīnas diagnostikas nozīmi krūts vēža ārstēšanā un personalizētas terapijas nozīmīgumu. Kampaņu rīko Latvijas sieviešu volontieru biedrība “VITA”, Latvijas Basketbola savienība un Latvijas Onkologu asociācija. 

Ikvienai sievietei ir iespēja anonīmi uzdot speciālistam jautājumus un neskaidrības, kas skar krūts veselības tēmu, portālā www.parbaudikrutis.lv

„Mēs, sievietes, rūpes par savu veselību bieži atstājam otrajā plānā. Vienmēr svarīgāka ir ģimene un darbs, tikai pēc tam es pati, jo šķiet, ka es jau ar visu tikšu galā.” Tā stāsta Tatjana Gabrusenoka. Viņai šobrīd ir 62 gadi, un Tatjana jau vairāk nekā divus gadus cīnās ar diagnozi „vēzis”. Saņem invaliditātes pensiju 200 eiro mēnesī un ļoti cer, ka mediķu ārstēšanās rekomendācijas un līdzcilvēku atbalsts viņai palīdzēs uzvarēt agresīvo slimību.

Tatjana ir jūrmalniece, bet viņas darba karjera bijusi saistīta arī ar Rīgu. Pēc tehnikuma beigšanas padomju laikos strādājusi rūpnīcā „Alfa”, kur bijusi jaunās elektroniskās aparatūras izmēģinātāja operatore un testējusi militāro lidmašīnu detaļas. Pēc tam vēl 13 gadi nostrādāti šūšanas fabrikā Jūrmalā un 25 gadi skolā, veicot tehniskā darbinieka pienākumus. 

Slimība pielavījās negaidīti. Tatjana atceras, ka sajutusi pietūkumu padusē, kur bija izveidojies neliels bumbulītis. Nebija nekādu sāpju. Sākumā viņa domāja, ka, strādājot skolā, caurvējā, vienkārši apaukstējusies. Tomēr apmeklējums pie ķirurga lika domāt par nopietnāku diagnozi, un Tatjanai tika veikta ultrasonogrāfija. Diemžēl tā liecināja, ka limfmezgli ir palielināti. Tad bija virkne citu izmeklējumu, un diagnoze – limfmezglu un trīskārši negatīvs krūts audzējs. 

„Nemaz negribu to atcerēties, biju ļoti satriekta un uztraukusies. Tad sākās ārstēšanas process.” Veicot ģenētiskās analīzes, atklājās, ka slimību Tatjana pārmantojusi no vecmāmiņas, kurai arī bijis krūts audzējs. Tatjanas meita Irina ir viens no lielajiem balstiem šajā grūtajā laikā. Arī Irina veikusi pārbaudi, kur, par laimi, konstatēts, ka meitai nav šīs pārmantotās slimības. Tatjana atceras: „Kad apmeklēju Stradiņa slimnīcu, grūti skatīties, cik daudz cilvēku tur ir ar vēža diagnozi, pat jaunas meitenes pusaugu vecumā.” Tāpēc viņa ikvienai sievietei iesaka iet uz pārbaudēm laikus, labāk biežāk nekā retāk, jo šī slimība var būt ļoti viltīga. 

Meita Irina stāsta, ka pirmajai ķīmijterapijai nebija nekādu rezultātu, pēc tam bija neskaitāmas staru terapijas procedūras un divas operācijas. Pēc tam riņķa dancis sākās no sākuma gan tiešā, gan pārnestā nozīmē, jo nākamajai ķīmijterapijai jau bija labi rezultāti. „Mēs jau priecājāmies, ka viss tīrs, un sešus mēnešus mammas organisms atpūtās no medikamentiem,” atceras Irina. Tomēr audzējs atgriezās. Kādā reizē Tatjana atkal sataustīja sāpīgu bumbulīti operācijas rētas vietā, kas izrādījās zemādas vēzis ar metastāzēm pleca limfmezglos. Šajā gadījumā operācija nebija iespējama, un Tatjanai tika izrakstīta ķīmijterapija tablešu formā. Diemžēl šai terapijai bija ļoti smagas blaknes, un viņa pat nespēja patstāvīgi kustēties. No nozīmētajiem trim kursiem viņa izdzēra tikai divus. 

Ārstēšana bija nonākusi strupceļā, tāpēc tika nolemts veikt vēl vienu onkoloģisko analīzi, kāda Latvijā netiek veikta. Materiāls tika sūtīts uz Beļģiju, lai saprastu, kā organisms reaģē uz medikamentiem un kā izvēlēties veiksmīgāku un organismu saudzējošu ārstēšanas metodi. Šī analīze tika veikta pat divas reizes, jo pirmajā reizē nebija pietiekams materiāla daudzums. Meita Irina atceras, ka šai analīzei 3000 eiro savākusi ģimene un draugi, palīdzēja arī citi līdzcilvēki. Analīzes rezultātā ķīmijterapeiti nozīmēja Tatjanai lietot divu preparātu kombināciju – atezolizumabu un nab-paklitakselu, kas diemžēl nav valsts kompensējamo medikamentu sarakstā. Ik mēnesi šīs zāles izmaksā līdz 5850 eiro. Pusgada kursam kopā nepieciešami 34 920 eiro. Tatjanas ģimenei šādu līdzekļu nav, tāpēc viņa lūdz līdzcilvēku palīdzību.

Tatjanai šobrīd sāp roka: „Man ir izoperēti limfmezgli, un tajā vietā ir izveidojusies čūla, kas ir ļoti sāpīga. Pēc ķīmijterapijas parādījusies alerģija, kas uz ķermeņa rada pūžņojošas pūtītes, kuras niez un ļoti sāp. Bet es mēģinu to paciest. Mani atbalsta ģimene un draugi, tikai tā varu izturēt. Tāpat esmu pateicīga ikkatram, kurš man palīdz, varbūt mani nemaz nepazīstot.” Tatjana vēlētos, lai valsts vairāk rūpētos par sievietēm:

„Mēs esam gan mammas, gan meitas, gan vecmāmiņas – sabiedrības pamats. Mums ir liela slodze, bet tad, kad tu nonāc nelaimē, tad tu vairs neesi valstij vajadzīgs, jo neesi darba tirgū.”

Neskatoties uz fiziskajām sāpēm, Tatjana ir optimiste un ļoti vēlas redzēt izaugam savus piecus mazbērnus. Kad jaunākā mazmeita vēl bija ceļā uz piedzimšanu, Tatjana uzzināja par savu diagnozi. Tad meita Irina sacīja: „Mammu, mēs viņu kopā vedīsim gan uz bērnudārzu, gan arī vēlāk uz skolu.” Tagad mazmeita iet bērnudārzā. 

Katrs cilvēks grib būt vesels un ir pelnījis līdzcilvēku atbalstu. Tādēļ Tatjana saka: „Es neesmu slimāka par citiem vai īpašāka. Es tikai gribu būt atkal vesela un iepriecināt citus, dodot kaut ko labu arī citiem cilvēkiem.” Tatjanas un viņas ģimenes ticība labajam sakņojas arī Dievā, jo tikai cilvēciskiem spēkiem ar šo slimību tikt galā ir grūti. „Ikviena dzīvība ir mediķu un Dieva rokās,” uzskata Tatjana.

Lai palīdzētu Tatjanai Gabrusenokai, ir atvērts ziedojumu konts portālā Ziedot.lv: https://www.ziedot.lv/palidziba-tatjanai-gabrusenokai-3796″ https://www.ziedot.lv/palidziba-tatjanai-gabrusenokai-3796

Kampaņas “Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu!” mērķis ir aicināt sievietes rūpēties par savu veselību, izmantojot valsts apmaksātās krūts mamogrāfijas pārbaudes, un izglītot par agrīnas diagnostikas nozīmi krūts vēža ārstēšanā un personalizētas terapijas nozīmīgumu. Kampaņu rīko Latvijas sieviešu volontieru biedrība “VITA”, Latvijas Basketbola savienība un Latvijas Onkologu asociācija.

Vairāk par kampaņas aktivitātēm: www.facebook.com/Laidzivotu