Ja tu esi žurnāla Cosmopolitan abonente un mīli modi tikpat stipri kā mēs, tad izmanto iespēju apmeklēt kādu no Riga Fashion Week modes skatēm kā Cosmo VIP viesis!
Lai cīnītos par iespēju iegūt ekskluzīvos ielūgumus, piesakies un norādi Cosmopolitan abonēšanas laika periodu, kā arī pāris teikumos izstāsti, kāpēc tu izvēlies abonēt Cosmo. Piesakies līdz 25. oktobrim un, iespējams, tieši tu būsi viena no 50 laimīgajām, kura iegūs ielūgumu 2 personām uz kādu no Rīgas modes nedēļas skatēm, kuras norisināsies no 31. oktobra līdz 3. novembrim. Nenokavē un izmanto iespēju! cosmo.lv/rigafashionweek
Nekas nespēj tā apburt kā Latvijas daba ziemā, ELIĒR pateicoties tā unikālajam sastāvam piedāvā izbaudīt daļinu Latvijas dabas- Peloid Complex® saturošus produktus. Tieši tas ir iemesls, kāpēc ELIĒR produkti ir īpaši piemēroti Baltijas un Ziemeļvalstu sieviešu lutināšanai un ādas kopšanai!
Katra sieviete sapņo par skaistu, veselīgu sejas ādu, jebkurā gadalaikā, jebkuros apstākļos. Ir laiks palutināt sejas ādu un sniegt tai papildus mirdzumu ar ELIĒR BB Krēmu. Kāpēc tas ir īpašs? Unikālais Peloid Complex® ar papildinošo Latvijas dabas ekstraktu kokteili lieliski izlīdzina ādu, mīkstina to un baro to ar vitamīniem un kas ir svarīgi- sniedz aizsardzību pret apkārtējās vides nelabvēlīgo ietekmi, kas Tavai ādai palīdzēs izbaudīt Latvijas ziemu un aizmirst par sausu, nelīdzenu ādu! Maigā, samtainā ELIĒR BB krēma tekstūra viegli uzklājas un iesūcas. Krēms lieliski pielāgojas jebkuram sejas ādas tonim, izlīdzina to, veiksmīgi maskē redzamās nepilnības. Slēpj noguruma pazīmes, mitrina, sniez sejai koptu, veselīgu un mirdzošu izskatu. 93,85% dabīgie ingredienti. Baudi ziemu un baudi ELIĒR!
Ārā ar katru dienu viss kļūst zaļāks, malu malās zied puķes, saulīte ar katru dienu silda arvien vairāk, un viss vien vilina mūs pavadīt laiku ārā neko nedarot, vienkārši atpūšoties. Bet, ir viens bet.. Daudziem no mums, tai skaitā arī man, šis ir sesijas un pārbaudījumu laiks. Šis ir laiks, kad savu “nevaru, nesaprotu, negribu” ir jānomaina ar “varu, spēju, gribu” un pašās beigās “izdarīšu”. Es vēlos atgādināt, ka mēs savā būtībā esam daudz spēcīgākas nekā pašas domājam. Tāpēc uzlieciet šodien un turpmākajās dienās smaidu un izdariet visu perfekti no savas puses.Vēlu Jums visām veiksmi! 🙂
Vai esi domājusi, kāda būtu dzīve bez cukura? Kāda drosmīga māmiņa nedēļu ar savu ģimeni piedalījās eksperimentā, kurā viņa un viņas bērni, vīrs nedēļu izvarijās no cukurotiem produktiem!
Protams, ka ir ierasts, ka mazi mājokļi nav īpaši ekskluzīvi un tajos nav daudz vietas, bet šī māja ir izņēmums. Droši var teikt, ka tā ir gudri būvēta, lai tajā varētu dzīvot pēc iespējas komfortablāk neizjūtot to, ka tā saistībā ar savu izmēru ko ierobežotu.
Šajā telpā ir ieviestas daudzas ļoti gudras idejas, lai padarītu to īpaši funkcionālu un īpaši skaistu. Mēs domājam, ka tas varētu palīdzēt pārliecināt ikvienu, kas dzīvo dzīvoklī un sapņo par savu mājokli! Mēs ceram, ka jums patiks ekskursija pa šo māju tikpat ļoti, kā mums! Sindija un Kraiga ir tik jauki un pozitīvi cilvēki, viņi ir uzcēluši māju, kas viņiem ir ideāli piemērota, un ir redzams, cik viņi ir lepni par savu māju!
Šis pāris izlēma, ka vairs nevēlas dzīvi, kurā katru dienu no 09:00 līdz 17:00 jāsēž birojā, viņu sapnis bija ceļošana, un ar savu uzņēmību, ietaupījumiem viņi radīja savu minimālisma sapņu mājokli.
Mājiņa ir pārvietojama, tai ir divi stāvi un interesantākais ir tas, ka šī mājokļa vannas istabā ir pat sauna! Abi jaunieši dzīvojuši lielā dzīvoklī un savulaik pat mājā, bet beidzot gan viņi, gan viņu suņi ir patiesi laimīgi. Ja jautāsi, kur tad šis pāris strādā, atbilde nav tālu jāmeklē, jo viņu patstāvīgais darbs nu ir šādu mājvietu realizēšana arī citiem. Beidzot viņi var atļauties dzīvot bez raizēm, un abi apgalvo, ka nu ikdienas izmaksas kļuvušas visai mazas. Svarīgākais, abuprāt, ir visa nepieciešamā iekļaušana mājoklī, par šādu nepieciešamību viņi uzkata lielu virtuvi, kino zāli un saunu. Tas viss patiesi iekļaujas šajā mājoklī! Ne visiem jādzīvo pēc ierastā “standarta”, un šie jaunie cilvēki to pierāda. Seko saviem mērķiem un iecerēm!
1. Bezkrāsas henna
Savienojumā ar olīveļļu vai kefīru – nav sliktāka par matu masku salonā. Irānas henna glābj trauslus un sašķēlušos matus, atbrīvo no blaugznām. Vēl no viņas var pagatavot lielisku masku rokām: uzvārīt kopā ar ūdeni, atdzesēt, uz 10 – 15 minūtēm uzlikt uz rokām un pirkstiem.
Kur nopirkt: aptiekās.
2. Darvas ziepes
Nepelnīti aizmirsts, bet ļoti efektīvs līdzeklis problemātiskai un taukainai sejas ādai. Sausina, mazina iekaisumu un dziedē rētas. Dabīgā bērza darva, kura ietilpst sastāvā, – stiprs antiseptiķis. Daži kosmētiķi iesaka mazgāt matus, ja ir taukainā seboreja. Mīnusi – specifiskā smarža, kura daudziem nepatīk.
Kur nopirkt: jebkurā aptiekā.
3. Melnais māls
Lielisks un ļoti rets produkts. Galvenais, daudzfunkcionāls. Melnais māls labi putojas un mitrina ādu, to var izmantot dušas želejas vietā. Ideāls priekš ietīšanās un sejas maskām. Bagāts ar magniju, dzelzi, kalciju, piemīt pret tūskas iedarbība. Firmai ir arī citi reti mālu veidi – piemēram, rozā un dzeltenais. Arī lielisks vasks priekš lūpām.
4. Rīcineļļa
Vēl viens vecmāmiņu līdzeklis, no kura mūsdienu skaistules velti griež degunus uz citu pusi. Lietojot ikdienā pāris nedēļu laikā var izaudzēt skropstas kā kino dīvai. Ērti uzklāt ar labi nomazgātu skropstu tušas birstīti.
5. Sāls vannai
Biedējošais nosaukums jāsaprot burtiski – tā ir Kungurskas jūrā izraktā sāls, kura kādreiz aizņēma tagadējās Pievolgas teritoriju. Tā satur magnija un vitamīna B6 trieciendevu, tāpēc to oficiāli pielieto kūrortos. Lieliski palīdz pret bezmiegu, atslābina muskuļus, vienā vārdā – brīnumlīdzeklis.
6. Dadžu eļļa ar pipariem
Stimulē vielmaiņas procesus matu sīpolu saknēs, rezultātā tie pārstāj izkrist un sāk ataugt ar mežonīgu ātrumu. Eļļu jāuzsilda, iesmērēt galvas ādu, pēc 15 minūtēm noskalot. Mēneša laikā atbrīvo no alerģiskās niezes.Kur nopirkt: aptiekās.
7. Šķidrais E vitamīns
Vairāku mitrinošo krēmu sastāvdaļa, kuriem nav vajadzīgi konservanti, smaržvielas un skaisti iepakojumi. Spēcīgs antioksidants: izlīdzina krunciņas, novērš strijas, baro sausu ādu. Var izmantot sejas, ķermeņa un ādas ap acīm kopšanai.
8. Mandeļu eļļa
Ietilpst vairākumā profesionālo nagu līdzekļu sastāvā, tīrā veidā E vitamīna un oleīnskābes krātuve.
9. Bērnu krēms
Mazgājamies ar minerālūdeni ar dabīgās celulozes ripiņas palīdzību un smērējam krēmu uz sejas un kakla. Pilnībā iesūcas 10 sekunžu laikā līdz vakaram saglabā mitrumu ādā, aizmirstiet par ādas lobīšanos un kairinājumu pat aukstās dienās.
Vendija Bredšova ir kādas ASV, Floridas skolas bijusī skolotāja. Mēs sakām “bijusī”, jo Vendijai nesen piedzima meita un viņa nolēma aiziet. Iemesls burtiski satrieks!
Vendija bija sākumskolas skolotāja. Viņas skolēni bija bērni 6 līdz 9 – 10 gadu vecumā. Pēdējā laikā viņa vienkārši nespēja paciest visus jaunievedumus izglītības jomā, kuri neatbilda bērnu attīstības līmenim. Kad viņai parādījās savs bērns, Vendija saprata: ir laiks iet prom.
Viņa uzrakstīja šādu vēstuli skolas administrācijai:
“Man patīk mācīt. Man patīk redzēt savu skolēnu acis, kurās spīd jaunas idejas. Man patīk uz viņiem skatīties, kad viņi ar lepni paceltu galvu gūst rezultātus. Man patīk skatīties, kā mani skolēni cienīgi un cēli tiek galā ar cietajiem riekstiem, izsakot savu viedokli un nevēloties apvainot oponentu. Es vienkārši gribēju palīdzēt šiem bērniem, savam rajonam un pilsētai. Es gribēju sagatavot viņus tam, lai viņi kļūtu par skolotājiem. Galu galā, es tikai tāpēc centos iegūt visus savus diplomus izglītības jomā. Esmu neskaitāmas stundas pavadījusi darbā un mājās, cenšoties izstrādāt jaunu izglītības metodiku. Man ne tikai patīk mācīt. Es lieliski māku un mācēju to darīt pat tad, kad amdinistrācija nolēma ieviest līdz galam neizstrādātu atzīmju sistēmu.
Mani, tāpat kā daudzus citus skolotājus šajā valstī, sāka uztraukt traucējošās reformas izglītības sistēmā. Šie jaunievedumi manus skolēnus apdala ar iespēju iegūt labu izglītību. Mācības, kas atbilst attīstības līmenim – tas ir stūrakmens, uz kura balstās bērnu apmācība agrīnā vecumā. Šīs metodikas efektivitāte tika pierādīta ar pētījumiem jau daudzus gadus atpakaļ. Bet jaunās reformas ne tikai atstāj novārtā šos pētījumus. Saskaņā ar šiem jaunievedumiem, skolotājam ir jāseko tām metodikām, kuras nav efektīvas un, vēl vairāk, kaitē bērna attīstībai. Manai vēstulei ir arī personīga motivācija. Es vairs nespēju atrast attaisnojumu tam, ka mani bērni raud. Viņi raud, kad saprot, ka vienkārši nevar tikt galā ar šo vai citu uzdevumu. Iemesls ir viens – tas neatbilst viņu attīstības līmenim, bet viņiem tie ir jāizpilda. Viņi raud, kad viņu rokas dreb, jo bērnam vienkārši nav jāmāk tikt galā ar datorpeli uz 10 gadus veca datora, pie tam, datorklase vienmēr ir ciet “tehnisku iemeslu”’ dēļ pēc stundām. Viņi acis piepildās ar asarām, kad viņi nevar uz klaviatūras atrast burtus, kurus tik tikko iemācījušies.
Bērniem taču nav tikai jāraud. Daži uzvedas tā tāpēc, ka viņi ir “slikti” vai “stulbi”, nevis tāpēc, ka viņi nevar nosēdēt uz vietas vai nezin sabiedrības uzvedības normas. Es rakstīju diplomdarbu par tēmu uzvedības traucējumi, un ar pārliecinātību var teikt, ka šiem bērniem nav nekādu attīstības traucējumu. Traucējumi ir sistēmā, kura no viņiem prasa tik daudz, ka tas neatbilst viņu vecumam. Traucējumi ir sistēmā, kura skolotājus ieliek dīvainos rāmjos, kas prasa no bērniem neiespējamo. Traucējumi ir sistēmā, kura rezultātus izvērtē pēc skalas, kas neatbilst realitātei.
2015. gada 8. jūnijā mana dzīve kardināli mainījās, jo piedzima mana meita. Es atceros pirmo nakti slimnīcā, kad es sēdēju pie viņas gultiņas un domāju: “Pēc 6 gadiem tu iesi uz skolu kopā ar mani…” Likās, ka tā ir vien nevainīga doma, bet man kļuva kaut kā ne visai labi. Es neatdošu savu meitu šai nesakārtotajai sistēmai, un es pati negribu palikt par tās daļu. Lūdzu pieņemt manu iesniegumu par atlūgumu.
Iespējams, ka problēma, kuru aizskāra šī skolotāja, dažādās valstīs ir izjūtama savādāk. Bet lieta nav par to. Lieta ir tāda, ka daudzās sistēmās, tai skaitā arī izglītības sistēmā, ir viens zīmīgs mīnuss – tās izstrādā, ņemot vērā kaut kādus no realitātes attālinātus “standartus”, neņemot vērā tā saucamo “galapatērētāju” vajadzības un vēlmes. Tieši tāpēc šīs skolotājas vēstule guva tik kolosālu rezonansi – jo viņa atklāti paziņoja par to, kas vairāk vai mazāk uztrauc katru no mums.
BRAVIA KDL-55HX920: Eiropas 2011.-2012. gada televizors
Televizors HX920 ir nevainojamas kinematogrāfiskas veiktspējas un interneta iespēju apvienojums. Ar televizoru viegli skatīties to, ko vēlaties, jebkurā laikā. Bagāts ar gudrām funkcijām, to skaitā dramatiskiem kontrastiem un plūstošai un skaidrai kustību atveidei, šis LCD TV nodrošina augstas kvalitātes 2D un 3D skatīšanos.
BDP-S780: Eiropas 2011-2012.gadaBlu-ray atskaņotājs
Ir grūti pārspēt S780 ar labāku attēlu kvalitāti un augstas izšķirtspējas 3D. Atskaņotājs nodrošina izcili izteiksmīgu, skaidru interneta satura atveidojumu un tehniski nevainojamus un realitātei atbilstošus attēlus. Tīmekļa pārlūkošanai vai atskaņotāja vadībai varat izmantot Media Remote aplikāciju viedtālrunī.
Handycam HDR-PJ10E: Eiropas 2011-2012. gada ģimenes videokamera:
Sony Handycam HDR-PJ10E ar iebūvēto projektoru ļauj projicēt video un attēlus uz sienām vai citām līdzenām vietām jebkur, jebkurā laikā. Stereo skaļruņi ar digitālo pastiprinātāju nodrošina skaidru un dinamisku skaņu.
Cyber-shot DSC-HX9V: Eiropas 2011-2012. gada kompaktkamera
HX9V ir neliela un viegla fotokamera, tajā pat laikā tā nodrošina DSLR kvalitātes attēlus un tajā iebūvēti jaunākie izgudrojumi: Full HD video filmēšana, 3D fotografēšanas iespēju izvēles, fona defokusēšana, GPS/kompasa funkcija un citi.
EISA ir unikāla 50 specializētu audio, video, foto un mobilās elektronikas žurnālu asociācija no 19 Eiropas valstīm. Kā parasti, uzvarētājus izvēlējās pēc žūrijas, ko veido žurnālisti un neatkarīgie tehniskie eksperti, apspriešanās.
Šī gada Eirovīzijas uzvarētāja dziedātāja Lorīna no Zviedrijas ir atteikusies parakstīt Ukrainas karogu! Šo karogu iecerēts pārdot labdarības izsolē.
Grupas “Tvorchi” menedžere Jūlija Mogiļuka paziņojumā darījusi zināmu, ka zviedru dziedātāja bijusi vienīgā no visiem konkursa dalībniekiem, kura atteikusies parakstīt karogu…
Video(Eirovīzijas uzstāšanās)
“iespējams, ka Lorīna ir vienīgā dalībniece, ar kuru mums nebija kontakta. Viņa turējās nomaļus no visiem un bija vienīgā, kas atteicās parakstīt karogu, kuru lūdzām parakstīt dalībniekiem, lai pēc tam to pārdotu labdarības izsolē Ukrainas atbalstam,” situāciju komentēja Jūlija.
Jūlija norādījusi, ka Eirovīzijas faniem nepatīkot grupu “Tvorchi”, un min iespējamo iemeslu šādai rīcībai.
“Tā bija atriebība par pagājušā gada Ukrainas uzvaru, kas, viņuprāt, bija nepelnīta. Mēs lasījām daudz komentāru, kur pārmeta, ka mēs pievēršot īpašu uzmanību Ukrainai un ka Ukraina atkal uzvarēs kara dēļ,” stāstīja komandas menedžere.
Lorīna ar dziesmu “Tattoo” kļuva par 2023. gada Eirovīzijas uzvarētāju, šī bija otrā Lorīna uzvara Eirovīzijā! Zināms, ka Lorīna ir pirmā sieviete, kura divas reizes uzvarējusi Eirovīzijas dziesmu konkursā.
67. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētājas, Zviedrijas pārstāves Lorīnas dziesma “Tattoo”. Tagad dziesma ir izpelnījusies apsūdzības plaģiātismā!
Neilgi pirms Eirovīzijas fināla internetā izplatījās 1999. gada dziesmas ieraksts, kurš ļoti atgādina Zviedrijas pārstāves dziesmu… Vairāki interneta lietotāji domā, ka Lorīnas dziesma ir plaģiāts!
Internetā iespējams atrast vismaz 5 līdzīgas dziesmas Lorīnas izpildītajai Eirovīzijas dziesmai “Tattoo”, šī gada martā tika apspriests, ka Lorīnas izpildītā dziesma ir līdzīga leģendārās zviedru grupas ABBA dziesmai “The Winner Takes It All”. Interesanti, ka Lorīna šos apgalvojumus uztvēra kā komplimentu.
Pavisam nesen Spānijas laikraksts “ABC” sprieda, ka grupas “Pont Aeris” 1999. gadā izdotā dziesmā “Flying free” ir tik līdzīga Lorīnas “Tattoo” dziesmai, ka tas ir tuvu robežai ar plaģiātu!
Spāņu komiķe un TV personība Eva Soriano izdevusi dziesmu, kurā viņa kritizē šī gada Zviedrijas skaņdarbu.
“Es tevi ienīstu, Lorīna, es tevi ienīstu, Lorīna. Tava dziesma ir plaģiāts dziesmai “Flying free”,” dzied komiķe.
“Ja godīgi, es neesmu tam veltījusi daudz enerģijas. Man tam nav laika. Manā galvā nav vietas nekam citam, kā vien tam, lai šis [Eirovīzijas] priekšnesums būtu pēc iespējas “treknāks”,” neilgi pirms fināla sacīja Lorīna. “Es pārstāvu Zviedriju, tāpēc man ir jārīkojas nopietni un apņēmīgi. Man nav laika veltīt uzmanību tādām lietām. Man vissvarīgākais – lai cilvēki sajūt dziesmu. Dariet ar to, ko vēlaties, esiet radoši. Lai kas jums sagādā prieku, dariet to.”
Video
Jau informējām, ka Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā, kas norisinājās 13. maija Liverpūlē uzvarēja Zviedrija.
39 gadus vecajai Lorēnai šī ir jau otrā uzvara Eirovīzijas dziesmu konkursā. 2012. gadā konkursa finālā viņa uzvarēja ar dziesmu “Euphoria”.
Par spīti Kijivas protestiem, Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāji ceturtdien apstiprinājuši, ka 2023.gada izrāde Krievijas iebrukuma dēļ nevarēs notikt Ukrainā.
Šogad starptautiskajā dziesmu konkursā uzvarēja Ukrainas pārstāvji – grupa “Kalush Orchestra” – ar dziesmu “Stefania”.
Taču 17.jūnijā Eiropas Raidsabiedrību savienība (EBU) paziņoja, ka Ukraina nevarēs uzņemties konkursa namatēva pienākumus. Šis paziņojums izsauca fanu sašutumu visā Eiropā, un Ukrainas valdība pieprasīja tā pārskatīšanu.
“EBU pilnībā izprot vilšanos, ko izsauca paziņojums, ka 2023.gada Eirovīzijas dziesmu konkursu nevarēs uzvest Ukrainā, šī gada konkursa uzvarētājvalstī,” teikts konkursa rīkotāju paziņojumā.
Video (Ukrainas pārstāvji – grupa “Kalush Orchestra”)
“Lēmumu izsaukusi EBU atbildība gādāt par priekšnoteikumu nodrošināšanu ikviena pasākuma darbinieka un dalībnieka drošības garantēšanai” teikts paziņojumā, piebilstot, ka pasākuma norises plānošana sākama nekavējoties.
EBU norāda, ka parasti darbam Eirovīzijas izrādē akreditēti tiek vairāk nekā 10 000 cilvēku, ieskaitot dalībnieku pavadošo personālu un žurnālistus.
Sagaidāms, ka vēl 30 000 cilvēku ieradīsies no visas pasaules, lai izrādi baudītu klātienē.
Kā norāda EBU, Erovīzijas noteikumi dod rīkotājiem nepārprotamas tiesības mainīt pasākuma vietu tādās situācijās kā karš.
EBU arī norāda, ka lēmuma pamatā ir gaisa uzlidojumu un masveida upuru riski un ka karadarbība atturēs arī nacionālās delegācijas un dalībniekus no došanās uz Ukrainu.
Savukārt pasākuma rīkošanu Ukrainas pierobežā liedzot piedāvāto vietu specifikācija un infrastruktūras trūkums.
EBU norādījusi, ka turpinās iespējamās pasākuma norises vietas meklējumus, taču jau iepriekš izteikusies, ka apsver iespēju konkursu rīkot Lielbritānijā, kuras pārstāvji šogad ieguva otro vietu.
Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkotāji piektdien pavēstīja, ka šobrīd fokusējas uz pasākuma rīkošanu, kā plānots, maijā Roterdamā, taču izskata arī iespējas, ka koronavīrusa krīzes dēļ jārēķinās ar iespējamām korekcijām.
Nīderlandes sabiedriskā raidorganizācija NPO apliecināja, ka konsultējas ar pasākuma līdzproducentu Eiropas Raidorganizāciju savienību (EBU) jautājumā par to, kā vīruss var ietekmēt konkursa norisi.
Video
“Šobrīd ir pāragri komentēt par iespējamajiem scenārijiem, jo tas ir atkarīgs no notikumu attīstības nākamajā periodā. Mēs šobrīd fokusējamies uz neaizmirstama Eirovīzijas dziesmu konkursa sagatavošanu,” Nīderlandes ziņu aģentūra ANP citē NPO paziņojumu.
Izskanējušās runas, ka mūziķi Roterdamā varētu uzstāties slēgtās telpās bez skatītājiem, NPO nekomentēja.
Līdz šim tika prognozēts, ka 65 000 cilvēku apmeklēs deviņus Eirovīzijas pasākumus, arī konkursa finālu 16.maijā arēnā “Ahoy”.
Nīderlande ieguva tiesības šogad rīkot Eirovīzijas konkursu, jo tās pārstāvis Dunkans Lorenss izcīnīja uzvaru konkursā pērn Izraēlā.
Augustā tika paziņots, ka konkursa norisei izraudzīta Roterdama.
Šogad Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja Ukrainas pārstāvji “Kalush Orchestra” ar dziesmu “Stefania”.
Uzvara Ukrainai tika prognozēta vēl pirms konkursa saistībā ar Krievijas sākto karadarbību pret šo valsti.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apsveica uzvarētājus un sacīja, ka Ukraina darīs visu, ko spēs, lai nākamgad sarīkotu konkursu Mariupolē. Zelenskis pauda pārliecību, ka arī Ukrainas uzvara cīņā ar ienaidnieku nav tālu.
Dziesma “Stefania” ir ukraiņu valodā, un tā ir veltīta grupas dalībnieka Oleha mammai Stefānijai. Tā sarakstīta vēl pirms kara, bet tagad dziesmas vārdi “Es vienmēr atradīšu ceļu uz mājām, pat, ja ceļi būs iznīcināti” ieguvuši pavisam jaunu, daudz dziļāku nozīmi.
Video
Olehs izmantoja iespēju uzrunāt plašo Eirovīzijas auditoriju un angļu valodā aicināja palīdzēt Ukrainai, Mariupolei un “Azovstaļ”.
Viņš arī pateicās visiem, kuri šajā konkursā balsoja par Ukrainu.
“Uzvara Ukrainai ir ļoti svarīga, sevišķi šogad. Paldies no visas sirds. Slava Ukrainai!” žurnālistiem pēc uzvaras Eirovīzijā sacīja Olehs.
Ukraina balsojumā ieguva 631 punktu. Tai ar 466 punktiem sekoja Lielbritānija, kas bija līderos pēc žūriju balsojuma, Spānija – 459, Zviedrija – 438, un Serbija – 312 punkti.
Ukraina Eirovīzijā piedalās kopš 2003.gada, un šī ir tās trešā uzvara.
Igaunijas pārstāvji konkursa finālā ieguva 13.vietu, bet Lietuvas – 14.vietu.
Latvijas pārstāvji “Citi zēni” Eirovīzijas finālā neiekļuva. Tagad zināms, ka grupa no Latvijas kopā ar dāņiem savās pusfinālā dalījuši 13.vietu 17 dalībnieku konkurencē. “Citi zēni” ieguvuši 55 punktus. Salīdzinoši Islande, kas kā pēdējā – desmitā – no šī pusfināla iekļuva finālā, savāca 103 punktus.
Žūrija piešķīrusi “Citiem zēniem” 39 punktus (12 punkti no Portugāles, pa 4 – no Moldovas, Islandes un Grieķijas, pa 3 – no Slovēnijas un Bulgārijas, pa 2 – no Armēnijas, Šveices un Lietuvas, bet 1 punkts no Austrijas), bet skatītāju balsojumos saņemti 16 punkti (10 punkti no Lietuvas, 5 – no Ukrainas un 1 no Nīderlandes).
Ukrainu ar uzvaru Eirovīzijā apsveikušas vairākas augsta ranga amatpersonas, tai skaitā Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons, kurš “Kalush Orchestra” triumfu nodēvēja ne tikai par ukraiņu talanta atspoguļojumu, bet nelokāmu atbalstu ukraiņu cīņai par brīvību.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels izteica cerību, ka nākamgad Eirovīziju varēs rīkot Kijivā brīvā un vienotā Ukrainā.
Arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena apsveica Ukrainu ar uzvaru Eirovīzijā, tāpat kā NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirče Dževans, kurš norādīja, ka šī uzvara parāda milzīgo sabiedrības atbalstu Ukrainai tās cīņā ar Krieviju.
Jau pēc mazāk nekā diviem mēnešiem, 9. maijā, Liverpūlē jau 67. reizi norisināsies viens no lielākajiem un prestižākajiem dziesmu konkursiem pasaulē – Eirovīzija. Latviju tajā jau otro gadu pēc kārtas pārstāvēs zēnu grupa, kas šoreiz ir “Sudden Lights”. Lai arī Latvijā mūziķiem ir liels fanu pulks un viņu dziesmas zina daudzi, pēc “Betsafe” ekspertu prognozēm Latvijai arī šoreiz, sesto gadu pēc kārtas, neizdosies iekļūt finālā.
Februāra sākums pagāja “Supernova” zīmē, kura ietvaros divās nedēļas nogalēs pēc kārtas noskaidrojās, kas Latviju pārstāvēs Eirovīzijā. Jau visai ātri starp galvenajiem favorītiem bukmeikeru vērtējumā izvirzījās divi dalībnieki – dziedātāja Patrisha un alternatīvā roka grupa “Sudden Lights”. Lai gan sākotnēji tieši Patrisha bija galvenā favorīte, pēc pusfināla situācija mainījās, priekšā izvirzoties jau “Sudden Lights”, kas ar savu dziesmu “Aijā” apliecināja savu favorītu statusu un saņēma zelta biļeti uz Eirovīziju.
Video
“Pirms gada Eirovīzijā uzvarēja Ukrainas pārstāvji, tomēr šajā valstī vēl joprojām risinās karadarbība, līdz ar to organizatori lēma par konkursa pārcelšanu uz citu valsti, izvēloties Lielbritāniju, jo tās pārstāvis Sems Raiders izcīnīja otro vietu. Vēl viena šī gada Eirovīzijas atšķirība no iepriekšējiem gadiem ir tāda, ka pusfinālos varēs balsot visu valstu pārstāvji nevis tikai to, kas piedalās attiecīgajā pusfinālā, turklāt žūrija neveiks savu balsojumu, kas būs pirmo reizi kopš 2009. gada. Arī kopējais dalībnieku skaits, salīdzinot ar iepriekšējo, ir sarucis par trim, jo šogad par uzvaru nesacentīsies Bulgārija, Melnkalne un Ziemeļmaķedonija,” skaidro “Betsafe” pārstāvis.
Pēdējo reizi Latvija lielajā Eirovīzijas finālā iekļuva 2016. gadā, kad to paveica Justs, kurš šogad piedalījās Latvijas atlases konkursā, tomēr palika viens no četriem, kuram “Supernova” beidzās jau pusfinālā. Savukārt Aminata 2015. gadā arī bija finālā, turklāt izcīnīja 6. vietu, bet pirms tam fināls tika sasniegts tikai 2008. gadā. Diemžēl, Eirovīzijas vēsture Latvijai nav bijusi spīdoša, un arī “Betsafe” bukmeikeru prognozes nav iepriecinošas “Sudden Lights” faniem, jo tikai ar 33% iespējamību novērtēta latviešu iekļūšana finālā.
Lai iekļūtu finālā, savā pusfinālā jāiekļūst labāko desmitniekā. Bukmeikeri prognozē, ka arī mūsu kaimiņiem – Lietuvai un Igaunijai būs grūti iekļūt finālā – igauņu uzvaras iespēja novērtēta tikai ar 0,7% iespējamību, savukārt lietuviešu – ar 0,4% iespējamību.
Pašreizējās prognozes liecina, ka izteikta favorīte ir Zviedrijas pārstāve, ar 54% iespējamību uzvarēt. Varētu teikt, ka tas nav pārsteigums, jo savu valsti atkal pārstāvēs dziedātāja “Loreen”, kura 2012. gadā ar dziesmu “Euphoria” uzvarēja konkursā, bet šogad centīsies atkārto to pašu, izpildot dziesmu “Tattoo”. Otra galvenā favorīte ir Somija, kuras triumfu bukmeikeri vērtē ar 21% iespējamību, bet trešie galvenie favorīti ir ukraiņu duets “Tvorchi” ar dziesmu, tulkojot latviešu valodā, “Dzelzs sirds”, kuru uzvara tiek prognozēta ar 13% iespējamību.
2021.gada Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss Roterdamā maijā, visticamāk, notiks bez skatītājiem, trešdien paziņojuši pasākuma organizatori.
Pasākuma laikā plānoti stingri ierobežojumi, lai samazinātu risku inficēties ar jauno koronavīrusu.
Vai konkurss notiks ar skatītājiem vai bez, pasākuma organizatori izlems aprīļa vidū.
2020.gadā jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ Eirovīzijas dziesmu konkurss tika atcelts. Cilvēkiem, kuri jau bija nopirkuši biļetes uz konkursu, nauda tika atmaksāta.
Šogad Eirovīzijas pusfināli plānoti Roterdamā 18.maijā un 20.maijā, bet fināls – 22.maijā.
Organizatori atklāja, ka sagatavojuši trīs variantus, kā pasākums varētu norisināties, ļaujot konkursa dalībniekiem klātienē sapulcēties Roterdamā, ievērojot sociālo distancēšanos.
Roterdamas pilsētas domes loceklis Saids Kasmi sacīja, ka Eirovīzija ir gaismas stars, ko visiem kopā gaidīt, un norādīja, ka Roterdama ir optimistiska, satraukta un reālistiski noskaņota.
13. maijā, Liverpūlē norisinājās 67. starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls, kurā šogad uzvarēja Zviedrijas pārstāve Lorīna (Loreen) ar dziesmu “Tattoo”. Šī ir otrā Lorīnas uzvara Eirovīzijā!
Skatītāju un žūrijas kopvērtējumā pirmajā vietā ierindojās Zviedrija ar 583 punktiem, otrajā vietā Somija ar 526 punktiem, bet trešajā vietā Izraēla ar 362 punktiem.
Latvijas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ieņēma 8. un 11. vietu.
Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss Roterdamā maijā notiks skatītāju klatbūtnē, ceturtdien paziņojuši organizatori.
Skatītāju skaits tiks samazināts par pusi no ierastā daudzuma un viņiem būs jāuzrāda apliecinājums par negatīvu Covid-19 testu.
Nīderlandes valdība iepriekš paziņoja, ka Eirovīzija kļūs par daļu no projekta “Fieldlab”, kurā tiek pētītas iespējas droši sarīkot pasākumus pandēmijas laikā.
Tomēr vēl nav zināms, vai konkursu varēs apmeklēt tikai Nīderlandes iedzīvotāji, vai arī tas būs pieejams apmeklētājiem no ārvalstīm.
Valdība norādīja, ka vēl var mainīt savu lēmumu par skatītāju piedalīšanos, ja epidemioloģiskā situācija valstī pasliktināsies.
65.starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā Nīderlandes pilsētā Roterdamā piedalīsies 39 valstis. Pusfināli notiks 18. un 20.maijā, bet fināls, kurā piedalīsies 26 dziesmas – 22.maijā.
Latviju konkursā pārstāvēs Samanta Tīna
Projekta “Fieldlab” ietvaros Nīderlandē pēdējā laikā notikuši vairāki pasākumi, tostarp teātra izrādes, futbola spēle, koncerts un festivāls.
Nīderlandē kopš decembra vidus ir spēkā stingri ierobežojumi cīņā ar pandēmiju un pašlaik tos nav plānots atvieglot.
2020.gadā jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ Eirovīzijas dziesmu konkurss tika atcelts.
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ir sākusi Krievijas Gamaleja nacionālā epidemioloģijas un mikrobioloģijas centra izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 “Sputnik V” paātrināto vērtēšanu, aģentūru LETA informēja Zāļu valsts aģentūras pārstāve Dita Okmane.
Vērtēšanas pieteikuma iesniedzējs Eiropas Savienībā ir “R-Pharm Germany GmbH”.
Lēmums sākt paātrināto vērtēšanu ir balstīts uz laboratorisko un klīnisko pētījumu rezultātiem, kas iegūti pētījumos ar pieaugušajiem. Šie pētījumi norāda, ka “Sputnik V” izraisa antivielu un imūno šūnu veidošanos pret SARS-CoV-2 vīrusu un var palīdzēt aizsargāt organismu pret Covid-19.
EZA izvērtēs datus, tiklīdz tie būs pieejami, lai lemtu par šīs vakcīnas guvuma un riska attiecību. Paātrinātā vērtēšana tiks turpināta, līdz būs pieejams pietiekami daudz pierādījumu oficiāla reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai.
Video
Tāpat EZA izvērtēs “Sputnik V” atbilstību tās ierastajiem efektivitātes, drošuma un kvalitātes standartiem Eiropas Savienībā. Lai gan EZA nevar paredzēt kopējo vērtēšanas ilgumu, tai vajadzētu aizņemt mazāk laika nekā parastai pieteikuma vērtēšanai, pateicoties paātrinātās vērtēšanas ietvaros veiktajam darbam.
EZA sniegs plašāku informāciju, kad EZA tiks iesniegs pieteikums “Sputnik V” vakcīnas reģistrācijai.
ZVA skaidro, ka sagaidāms, ka “Sputnik V” sagatavos organismu aizsardzībai pret SARS-CoV-2 vīrusa infekciju. Šis vīruss izmanto uz tā ārējās virsmas esošos proteīnus, ko dēvē par pīķa proteīniem, lai iekļūtu organisma šūnās un izraisītu Covid-19.
“Sputnik V” sastāv no diviem dažādiem adenovīrusu dzimtai piederošiem vīrusiem – “Ad26” un “Ad5”. Šie adenovīrusi ir modificēti, lai tie saturētu SARS-CoV-2 pīķa proteīna gēnu. Šie vīrusi nevar organismā vairoties vai izraisīt slimību. Katrs no adenovīrusiem tiek ievadīts atsevišķi – “Ad26” tiek ievadīts ar pirmo devu un “Ad5” tiek ievadīts ar otro devu, lai pastiprinātu vakcīnas iedarbību.
Pēc vakcīnas ievadīšanas tā nogādā SARS-CoV-2 gēnu organisma šūnās. Šūnas izmanto šo gēnu pīķa proteīna veidošanai. Vakcinētās personas imūnā sistēma uztver šo pīķa proteīnu kā organismam nepiederošu un veido pret to dabīgās aizsardzības reakcijas – antivielas un T šūnas.
Ja vakcinētā persona vēlāk saskaras ar SARS-CoV-2, imūnā sistēma atpazīs uz vīrusa virsmas esošo pīķa proteīnu un būs gatava pret to cīnīties: antivielas un T šūnas var sadarboties, lai nonāvētu vīrusu, novērstu tā iekļūšanu organisma šūnās un iznīcinātu inficētās šūnas, tādējādi palīdzot aizsargāt pret Covid-19.
Paātrinātā vērtēšana ir viens no EZA regulējošajiem rīkiem, kas tiek izmantots, lai paātrinātu daudzsološu zāļu vērtēšanu sabiedrības veselības ārkārtas situācijas gadījumā. Parasti oficiāla reģistrācijas pieteikuma gadījumā visi dati par zāļu efektivitāti, drošumu un kvalitāti, kā arī visi nepieciešamie dokumenti ir jāiesniedz vērtēšanas sākumā.
Paātrinātās vērtēšanas gadījumā EZA Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja (CHMP) izvērtē datus, tiklīdz tie kļūst pieejami no klīniskajiem pētījumiem. Kad CHMP pieņem lēmumu, ka pieejamie dati ir pietiekami, uzņēmums var iesniegt oficiālu pieteikumu. Izvērtējot datus, tiklīdz tie kļūst pieejami, CHMP var ātrāk pieņemt lēmumu par attiecīgo zāļu reģistrāciju.
Paātrinātās vērtēšanas un visas pandēmijas laikā EZA un tās zinātniskās komitejas ir saņēmušas atbalstu no EZA Covid-19 pandēmijas darba grupas ekspertiem. Šī darba grupa tika izveidota, lai apvienotu Eiropas zāļu normatīvā regulējuma tīkla ekspertīzi vienuviet, sniegtu padomus saistībā ar zāļu un vakcīnu izstrādi, reģistrāciju un drošuma uzraudzību Covid-19 pandēmijas ietvaros un veicinātu ātru un koordinētu regulējošo darbību veikšanu.
“Sputnik V” sastāv no diviem komponentiem, kas satur divus atšķirīgus adenovīrusu dzimtai piederošus vīrusus – “Ad26” un “Ad5”. Par katru no komponentiem ir saņemti atsevišķi iesniegumi.
Pasaules līmeņa Vācijas un Itālijas vīndari kopā ar Rimi gardēžiem un vīna baudītājiem no Latvijas atklāj jaunu un Baltijas mazumtirgotāju vidū unikālu iniciatīvu, kur satiekas izcils vīns un maltīte – Rimi vīna dārzs. Rimi vīna dārzā būs apkopota bagātīga informācija par vīnu, tā lietošanu, saderību ar ēdienu un lielveikalu tīklā Rimi pieejamo vīnu sortimentu. Jaunie risinājumi palīdzēs pircējiem paplašināt savas zināšanas un ērti piemeklēt konkrētam ēdienam un noskaņojumam piemērotāko vīnu.
Malkojot sešu marku Latvijas Gada vīna 2016 laureātus un mielojoties ar Rimi gardēžu Ilzes Jurkānes latviskajiem un Normunda Baranovska itāļu tipa «dāmu pirkstiņiem», kā arī Lienes Zemītes trīskāršo desertu, vīnzinis Mārcis Mitrevics kopā ar Latvijas sabiedrības populārākajiem vīna baudītājiem iepazīstināja klātesošos ar Rimi vīna dārzu.
Rimi vīna dārzs ir plašs koncepts, kas ietver interneta vietni www.gardezi.lv/vinadarzs, īpašus piedāvājumus Rimi vīna dārza dalībniekiem un risinājumus Rimi veikalos. Vietnē pieejama visplašākā informācija par Rimi vīna sortimentu, dažādu vīnu izcelsmi un praktiski padomi, kā izvēlēties ēdienam atbilstošāko vīnu – sākot no vieglām uzkodām un beidzot ar izsmalcinātiem desertiem. Izvēloties sev interesējošo vīnu, iespējams uzzināt piemērotu ēdienu receptes un ieteikumus. Lai pilnvērtīgi izmantotu Rimivīna dārza sniegtās priekšrocības, ikviens lojalitātes kartes Mans Rimi lietotājs var pieteikties Rimi vīna dārza vietnē, kā arī kioskos, kas pieejami visos Rimi veikalos.
Atklāšanas pasākumā pirmā “pastaiga” pa Rimi vīna dārzu kopā ar vīnziņiem no Veneto reģiona Itālijas ziemeļaustrumos un Pfalcas reģiona Vācijā ilustrēja, kā top vīns un kā vīna ražošanas prasmes tiek pārņemtas no paaudzes paaudzē. Diego Kotini pārstāv tradicionālu itāliešu vīndaru dzimtu, kas radījusi iecienīto Monte Zovo zīmolu. Savukārt Gerhards Brauers no Pfalcas reģiona Vācijā pārstāv rūpniecisko vīna ražošanas virzienu, vadot uzņēmumu Ruppertsberger Weinkeler. Tā ražotā produkcija Latvijā guvusi gluži neticamus rezultātus, pagājušajā gadā Rimi veikalos 15 reizes pārspējot plānotos pārdošanas apjomus.
«Pasaulē ir pieejami vairāk nekā 10 tūkstoši vīnogu šķirņu un no tām iegūtās vīna markas ir gandrīz neiespējami saskaitīt, kur nu vēl visas iepazīt. Lai noorientētos veikala piedāvājumā, pircējam nepieciešams diezgan daudz zināšanu, tādēļ esam sagatavojuši vīna cienītājiem noderīgu palīgu – vietni, kurā varēs sameklēt visu nepieciešamo informāciju, padomus un ieteikumus,» atklāšanas pasākumā skaidroja Rimi gardēdis, vīnzinis Mārcis Mitrevics. Viņa teikto apstiprina arī tirgus un pētījumu centra SKDS veiktais pētījums, kurā noskaidrots, ka Latvijā sevi par vīna pazinējiem uzskata tikai katrs desmitais tā lietotājs.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijā vislielāko vēlētāju atbalstu – 26,24% – saņēmusi “Jaunā Vienotība”, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie provizoriskie EP vēlēšanu rezultāti.
Otrajā vietā pēc balsu skaita ierindojas “Saskaņa”, par kuru balsis atdevuši 17,45% vēlētāju, bet par nacionālo apvienību “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNK) – 16,4% vēlētāju.
Apvienību “Attīstībai/Par!” (AP) atbalstījuši 12,42% vēlētāju, bet partiju “Latvijas Krievu savienība” (LKS) – 6,24% balsstiesīgo. Attiecīgi JV, “Saskaņa” un VL-TB/LNNK iegūst pa diviem mandātiem EP, bet AP un LKS – pa vienam. Zaļo un zemnieku savienība saņēma 5,34%, tuvu 5% robežai ir arī Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija, taču šīs partijas mandātus EP neiegūs.
Līdz ar to EP ir ievēlēts Valdis Dombrovskis (JV), Sandra Kalniete (JV), Nils Ušakovs (S), Andris Ameriks (GKR/S), Roberts Zīle (VL-TB/LNNK), Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), Ivars Ijabs (AP) un Tatjana Ždanoka (LKS). Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) līdz mandātam EP ir pietrūkušas aptuveni 610 balsis, liecina aģentūras LETA aprēķini. ZZS EP vēlēšanās saņēma 5,34% vēlētāju atbalstu, tomēr tas neļāva partijai tikt pie EP deputātu mandātiem. Par partiju nobalsoja 25 252 vēlētāji, bet mandāta “atņemšanai” no VL-TB/LNNK pietrūka aptuveni 610 balsis.
Latvijas Reģionu apvienībai, kura nepārvarēja 5% barjeru, pretendēšanai uz kādu vietu EP pietrūka nepilnas 2300 balsis, JV pretendēšanai uz trešo mandātu EP pietrūka nedaudz vairāk kā 5100 balsis, savukārt vēl ap 5300 balsis EP deputāta mandāta iegūšanai pietrūka Jaunajai konservatīvajai partijai, kura arī nepārvarēja 5% barjeru. EP vēlēšanās visvairāk plusu saņēmis “Jaunās Vienotības” līderis Dombrovskis, bet visvairāk svītrojumu – viņa partijas biedrs Kārlis Šadurskis, liecina CVK publicētie EP vēlēšanu provizoriskie rezultāti. 88 959 vēlētāji vēlēšanu biļetenā Dombrovskim pievilka plusus, bet 2570 viņu svītroja. Savukārt Šadurski svītroja 24 357 vēlētāju, bet plusus lika 13 161 vēlētājs. EP ievēlētā Sandra Kalniete (JV) saņēma 60 338 plusus un tika svītrota 6993 reizes.
No “Saskaņas” visvairāk plusu – 69 139 – saņēma tās līderis Nils Ušakovs, kurš vienlaikus tika svītrots vien 1812 reizes. No “Saskaņas” EP ievēlētais Andris Ameriks saņēma 19 041 plusu un bija visvairāk svītrotais “Saskaņas” EP kandidāts, saņemot 3623 svītrojumus. Lai arī tika pieļauts, ka Ameriku varētu apsteigt Regīna Ločmele-Luņova, viņai līdz vietai EP pietrūka vairāk nekā 10 000 vēlētāju atbalsts.
No nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK visvairāk plusus – 54 883 – saņēma tās līderis Roberts Zīle, kurš tika svītros 1870 reizes. Savukārt EP ievēlētā Dace Melbārde saņēma 15 399 plusus, kā arī tika svītrota 7626 reizes. No šī politiskā spēka visvairāk svītrojumu – 8694 – saņēma Ansis Pūpols, kurš vienlaikus saņēma 12 519 plusus.
No “Attīstībai/Par!” EP ievēlētais Ivars Ijabs saņēma 34 394 plusus un tika svītrots 2441 reizi. No šī politiskā spēka visvairāk svītrojumu – 6435 – saņēma Jeļena Jesajana iepretim 937 plusiem. Savukārt no “Latvijas Krievu savienības” EP ievēlētā Tatjana Ždanoka saņēma 18 098 plusus un 739 svītrojumus. No šī politiskā spēka visvairāk svītrota – 1006 reizes – Ludmila Ušakova. EP vēlēšanu galīgos rezultātus CVK plāno apstiprināt divu nedēļu laikā, šonakt pēc provizorisko rezultātu publiskošanas preses konferencē pavēstīja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa. CVK vadītāja skaidroja, ka galīgie vēlēšanu rezultāti tiks apstiprināti pēc tam, kad būs saņemti vēlēšanu komisiju protokoli un tiks veiktas nepieciešamās pārbaudes.
Iepriekšējās EP vēlēšanās, 2014.gadā, partija “Vienotība”, kuras rindās tolaik bija arī vairāki nu jau citu partiju biedri, ieguva 46,19% balsu. Par VL-TB/LNNK toreiz nobalsoja 14,25% vēlētāju, par “Saskaņu” – 13,04%, par ZZS – 8,26%, bet par LKS – 6,38%. Toreiz “Vienotība” ieguva četras deputātu vietas EP, bet VL-TB/LNNK, “Saskaņa”, ZZS un LKS – pa vienai.
2014. gada Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija notiks Rīgā. Tā lēmusi Eiropas Kinoakadēmija (European Film Academy). Par “Eiropas Oskaru” dēvētā ceremonija pulcē ap pusotru tūkstoti pasaules līmeņa kino profesionāļu, tajā tiek apbalvoti Eiropas kino sasniegumi un personības.
Katru otro gadu Eiropas kino balvas pasniegšanas ceremonija notiek Berlīnē. Citos gados tās norises vieta tiek izvēlēta īpaši. Tieši Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss ieinteresējis balvas rīkotājus izvēlēties Rīgu.
Rīgā ceremonija plānota 2014. gada 13. decembrī Latvijas Nacionālajā opera, un tas būs viens no Eiropas kultūras galvaspilsētas gada notikumiem.
“Tik nozīmīga Eiropas notikuma klātbūtne neapšaubāmi ir rosinošs notikums Rīgas un Latvijas kultūras dzīvē. Mūsu kino cilvēki ir pelnījuši šos svētkus, to apliecinājuši gan nesenie un aizvien pieaugošie Latvijas filmu panākumi starptautiskos konkursos un festivālos, gan arī Rīgas Kino muzeja izveidotā Kino skapja starptautiskā atzinība. Esmu pārliecināta, ka Eiropas kino balvas pasniegšanas ceremonija kļūs par spilgtu akcentu Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas 2014. gada programmā,” uzsver nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle.
The 24th European Film Awards. Foto: Franziska Krug / Action Press
Eiropas Kinoakadēmijas vadība vairakkārt apmeklēja Rīgu, tiekoties ar Rīgas domes un Kultūras ministrijas vadību un apskatot iespējamās ceremonijas norises vietas. Par krāšņo arhitektūru un izteiksmīgo interjeru īpašu Kinoakadēmijas atzinību izpelnījās ne tikai Latvijas Nacionālās operas ēka, bet arī kinoteātris “Splendid Palace”.
Eiropas Kinoakadēmija katru gadu piešķir balvas 17 nominācijās, tostarp Eiropas filma, Eiropas režisors, Eiropas aktieris un Eiropas aktrise. Lielu mediju un skatītāju uzmanību piesaista balva par mūža ieguldījumu, ko līdz šim saņēmuši tādas kino personības kā Šons Konerijs, Helēna Mirena un Romāns Polaņskis. Eiropas kino balvas pasniegšanas ceremonija katru gadu pulcina apmēram 1400 viesu, kuru vidū ir Eiropas Filmu akadēmijas un kino industrijas pārstāvji, nominanti un iepriekšējo gadu balvu ieguvēji.
Līdz šim ceremonijas ir notikušas Londonā, Parīzē, Romā un Barselonā. 2010. gadā par “Eiropas Oskaru” dēvētās balvas tika pasniegtas Tallinā, 2012. gadā – Maltā. Balvu pasniegšanas ceremoniju atspoguļo liels skaits starptautisko plašsaziņas līdzekļu, un balvas pasniegšanas ceremoniju pārraida visā Eiropā.
Šajā nedēļas nogalē tika izsludinātas 27. Eiropas Kinoakadēmijas balvai nominētās filmas – vairākas no tām būs redzamas arī pašu mājās no 2. līdz 12. decembrim Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) ietvaros.
Festivāls šogad notiek pirmo gadu un tā veidošanu pamudinājis starptautiski nozīmīgais kino notikums – tā saukto, “Eiropas Oskaru” pasniegšanas ceremonija, par kuras norises vietu decembrī izvēlēta tieši Rīga. Nominācijas filmu veidotāji un skatītāji visā Eiropā ar aizturētu elpu gaidījuši jau kopš septembra, kad Eiropas Kinoakadēmijas balvas priekšsēdētāja, poļu kinorežisore Agneška Holanda Rīgā nosauca 50 Eiropas filmas, kas var pretendēt uz prestižo balvu. Kopš tā brīža vairāk nekā 3000 Eiropas Kinoakadēmijas biedru balsoja par pārliecinošākajām filmām dažādās kategorijās.
Rīgas Starptautiskais kino festivāls izveidojis īpašu Eiropas filmu programmu, kas ietvers gan interesantākās filmas no vairākus desmitus filmu garā Eiropas kinoakadēmijas balvas priekšatlases saraksta, gan Eiropā uzņemtas filmas, kas pretendē uz balvu. Rīgā skatāma būs zviedru režisora Rūbena Ostlunda (Ruben Östlund) Force Majeure– kritiķu un skatītāju uzmanību jau iekarojusi Kannu filmu festivālā un Zviedrijas oficiālā pārstāve prestižajai Amerikas Kinoakadēmijas “Oskara” balvai kā labākā ārzemju filma – nu cīnīsies arī par Eiropas labākās filmas titulu. Jāpiebilst, ka Rūbens Ostlunds, pateicoties darbam pie šīs filmas, decembrī var iegūt arī 2014. gada Eiropas režisora godu.
Ar tik pat lielu aizrautību Rīgas Starptautiskais kino festivāls piedāvā arī režisora Maika Lī (Mike Leigh) filmu “Misters Tērners” (Mr. Turner), kuras galvenās lomas atveidotājs, atpazīstamais britu aktieris Timotijs Spols (Timothy Spall) šogad var iegūt Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā labākais aktieris. Filma ir cilvēciski ne pārāk glaimojoša versija par nenoliedzami ģeniālā un ekscentriskā mākslinieka, britu vecmeistara Viljama Tērnera (1775 – 1851) dzīvi.
Nomināciju “labākā aktrise” saņēmusi Šarlote Geinsbūra par darbu filmā “Nimfomāne”, kuru festivālā redzēsim kādā citā filmā – franču režisora Beno Žako “Trīs sirdīs”, kur Geinsbūras ekrāna patrneres ir Katrīna Denēva un Kjāra Mastrojāni.
Festivāla programmas veidotāji padomājuši arī par jaunu kino eksperimentu izrādīšanu, piedāvājot ukraiņu jaunā režisora Miroslava Slabošpitskija filmu “Cilts” (Plemya) par kurlmēma pusaudža cīņu, lai iejustos vienaudžu vidū. Šis kinodarbs Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā ir viens no kandidātiem uz Eiropas jaunatklājuma (European Discovery) titulu.
No filmas “Cilts”
Turklāt Rīgas Starptautiskajā kino festivālā gaidāms oriģinālais no Austrijas puses “Oskara” balvai par ārzemju filmu izvirzītais Alpu kalnu vesterns “Tumšā ieleja” (Das finstere Tal), par kuru jau zināms, ka tā saņems divas īpašas žūrijas piešķirtas Eiropas Kinoakadēmijas tehniskās balvas. Kategorijā Eiropas filmu mākslinieks 2014 balvu ieguvis Klauss Rūdolfs Amlers un Labākā kostīmu māksliniece aizvadītajā gadā ir Nataša Kērtisa-Nosa – abi par darbu “Tumšajā ielejā”.
No filmas “Tumšā ieleja”
Tāpat Rīgas Starptautiskā kino festivāla ietvaros sadarbībā ar filmu festivālu 2ANNAS būs skatāmas visas 15 Eiropas kinoakadēmijas balvām nominētās īsfilmas, tostarp islandiešu “Vaļu ieleja”, kas iekļauta arīdzan Ziemeļvalstu bērnu un jauniešu filmu programmā. Rīgas Starptautiskais kino festivāls gan šogad pievērsies ne tikai ievērojamu Eiropas filmu izrādīšanai. Tā kā Rīga gada nogalē būs Eiropas un pasaules kinoļaužu un preses uzmanības centrā, šajā laikā šķitis svarīgi prezentēt arī Latvijas kinoindustrijas paveikto starptautiskā mērogā. Tieši tāpēc Riga IFF ietvaros šogad pirmoreiz notiks arī Nacionālā filmu festivāla “Lielais Kristaps” konkursa un ārpuskonkursa skates un balvu pasniegšanas ceremonija 11. decembrī, ko tiešraidē translēs LTV.
Rīgas Starptautiskais kino festivāls izsludina abonementu iegādi, lai skatītājiem piedāvātu visizdevīgāko cenu uz jaunākajām Latvijas un Eiropas filmām! Par īpaši draudzīgu cenu līdz 27. novembrim visi kinomīļi ir aicināti iegādāties īpašus dienas un vakara seansu abonementus, ko veido sešu biļešu komplekts uz jebkuru festivāla filmu. Abonementu priekšrocība ir ne vien pievilcīgā cena, bet arī iespēja pašiem pirmajiem iegūt biļetes uz jebkuru no festivāla filmām. Abonements vienlaicīgi dod iespēju izņemt arī uz vienu filmu vairākas biļetes un baudīt seansu, piemēram, draugu lokā. Abonementus pret biļetēm “Splendid Palace”, “Kino Citadele”, “K-Suns” demonstrēto filmu seansiem būs iespējams apmainīt pirmajiem pēc 24. Novembra līdz 2. decembrim kinoteātru kasēs.
Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) ietvaros notiks Latvijas nacionālais filmu festivāls „Lielais Kristaps 2014”, tiks rādīta Eiropas Kino akadēmijas balvai nominēto filmu programma un Eiropas filmu retrospektīva, Ziemeļeiropas bērnu un jauniešu filmu programma, Krievijas dokumentālo filmu festivāla programma “Artdocfest/Riga”, Rīgas Kino muzeja programma “Kino 1914”, filmu festivāla 2ANNAS īpaši Riga IFF sarūpētas filmu programmas un scenāristiem veltīts nozares pasākums, kā arī Nacionālā Kino centra sagatavota plaša festivāla industrijas programma – “Riga Meetings” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.
Pirmo Rīgas Starptautisko kino festivālu atbalsta VKKF, Rīgas dome, Latvijas Valsts Meži, Kino “Splendid Palace”, Lavazza, TNT, savukārt informatīvo atbalstu nodrošina: Latvijas Radio, Latvijas Televīzija, Dienas mediji, portāls “Delfi”, aģentūra LILIT, interneta žurnāls “Satori”, Rīgas Laiks, Veto Magazine, Fold u.c. Rīgas Starptautiskais kino festivāls noris “Kino Citadele, kinoteātrī “K-Suns” un kinoteātrī “Splendid Palace”.
10.un 11. jūnijā Ķīpsalā notiks starptautiskā suņu un kaķu izstāde “Latvijas uzvarētājs 2017”, kurā vienkopus pulcēsies dižciltīgākie suņi un kaķi no visas Eiropas. Nāc, vēro šovus, ringus, paraugdemonstrējumus un nolūko savu četrkājaino draugu!
Aristokrātisko kaķu salidojums
Divas dienas Ķīpsalā pulcēsies vairāk nekā 24 šķirņu kaķi, kas apmeklētājus priecēs ar savu aristokrātisko izskatu. Ikviens ir aicināts vērot graciozo Siāmas, noslēpumaino austrumu, mīlīgo skotu stāvausu un skotu nokareno ausu, omulīgo Persijas kaķu un citu kaķu šķirņu šovus un iepazīt tuvāk šos karaliskos dzīvniekus. Šogad pirmoreiz izstādē noskaidros arī pašu vīrišķīgāko runci un sievišķīgāko kaķeni. Abās izstādes dienās norisināsies kaķēnu, junioru, pieaugušo kaķu un kastrātu ringi, kuros minči sacentīsies par prestižo titulu “Latvijas uzvarētājs 2017”.
Visdažādākie suņi no visas pasaules
No visām 339 suņu šķirnēm, kas šobrīd sastopamas pasaulē, izstādē “Latvijas uzvarētājs 2017” varēs redzēt vairāk nekā 200 šķirņu suņus – garspalvainus un īsspalvainus, miniatūrus un lielus, medību un mājas, mierīgus un hiperaktīvus. Līdzās suņu vērtēšanai ringos četrkājainie draugi rādīs aizraujošus paraugdemonstrējumus un šovus, kuros atklās savu lielisko atjautību un izveicību. Turklāt šogad Ķīpsalā pulcēsies arī paši stilīgākie suņi, kuri modes skatē demonstrēs savus izejamos tērpus.
Ja meklē četrkājaino draugu
Lai arī kucēnu un kaķēnu tirdzniecība izstādē nav atļauta, “Latvijas uzvarētājs” ir viena no labākajām izvēlēm, kur nolūkot sev četrkājaino draugu. Tajā var iepazīt gan dažnedažādas suņu un kaķu šķirnes, gan arī līdz smalkākajām detaļām iztaujāt katras sugas ekspertus.
Viss nepieciešamais tava mīluļa labsajūtai
Laimīgs mīlulis ir labi aprūpēts mīlulis, tādēļ paralēli suņu un kaķu izstādei apmeklētāji plašajā zooindustrijas preču un pakalpojumu ekspozīcijā atradīs visu nepieciešamo savam mīlulim. Par pievilcīgām cenām būs dzīvnieku barība, vitamīni, aksesuāri un rotaļlietas. Tāpat ikviens interesents saņems profesionāļu padomus dzīvnieku barības izvēlē un ieteikumus mīluļa veselības uzlabošanai.
Izstādi “Latvijas uzvarētājs” rīko Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 sadarbībā ar Latvijas Kinoloģisko federāciju un Latvijas felinoloģijas asociāciju “Felimurs”.
Suņu izstādes sponsors – “EUKANUBA”, kaķu izstādes sponsors – “JOSERA”.
Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi breksita pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs – šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos. Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.
Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš – 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. “Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,” teica premjerministrs.
Šāds piedāvājums, kā norādīja Kariņš, ES līderu vidū atbalstīts vienbalsīgi.
Kā ziņots, trešais balsojums par Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panākto breksita vienošanos pirmdien kļuvis mazticamāks, jo valdības vadītajai nesekmējas pārliecināt eiroskeptiķus pašas vadītās Konservatīvās partijas rindās.
Parlamenta apakšpalāta jau divas reizes noraidījusi Mejas panākto breksita vienošanos. Tajā pašā laikā parlaments ceturtdien ar 210 balsu vairākumu atbalstījis Mejas priekšlikumu par breksita atlikšanu.
Meja brīdinājusi, ka gadījumā, ja vienošanās tiks arī trešo reizi noraidīta, var nākties lūgt ilgstošu breksita atlikšanu, taču tam nepieciešama arī visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana, un Brisele jau brīdinājusi, ka tas iespējams vienīgi tad, ja Londona spēj pamatot šādas atlikšanas nepieciešamību.
Visā Eiropā, izņemot vietām ziemeļos, 2022.gada vasara gaidāma siltāka un sausāka par normu, liecina Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra informācija.
Maijs Skandināvijā, Baltijas valstīs un Krievijā gaidāms vēsāks nekā ierasts, pārējā Eiropā mēneša vidējā gaisa temperatūra prognozēta virs normas.
Jūnijā, jūlijā un augustā tikai vietām Skandināvijā un Krievijā gaisa temperatūra prognozēta atbilstoša daudzu gadu vidējam rādītājam, pārējā Eiropā – virs normas, pat krietni virs normas.
Eiropas dienvidu un centrālajā daļā vasaru prognozē īpaši karstu un sausu.
Baltijas valstīs visi vasaras mēneši prognozēti siltāki un sausāki nekā ierasts, bet prognozētās novirzes no normas nav tik lielas kā Eiropas centrālajā un dienvidu daļā.
Jau nākamnedēļ daudzviet Rietumeiropā un Centrāleiropā gaidāma gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz +30 grādiem.
Latvijā, sākot ar svētdienu, 8.maiju, uz brīdi atgriezīsies vēsāks laiks, bet nākamās nedēļas gaitā temperatūra paaugstināsies un dažbrīd var pakāpties nedaudz virs +20 grādiem. Gaidāma ciklonu ietekmes palielināšanās, tādēļ bieži pūtīs brāzmains vējš un brīžiem līs.
Naktī uz 9.maiju vēl daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pazemināsies līdz 0..-4 grādiem, arī naktī uz 10.maiju vietām gaidāma salna, pēc tam nākamajā nedēļā salnas vairs nav gaidāmas, bet nav iespējams apgalvot, ka šopavasar tās vairs neatgriezīsies.
Daudzas Eiropas valstis arvien pastiprina ierobežojumus cīņā pret jauno koronavīrusu Covid-19.
Itālijas valdība pastiprinājusi ierobežojumus cīņā pret jauno koronavīrusu, tostarp aizliegti privāti pasākumi un noteikta komandantstunda bāriem un restorāniem, ziņo mediji.
Restorāni un bāri drīkstēs strādāt līdz pusnaktij un no plkst.21 cilvēkiem vairs nebūs atļauts pulcēties pie šīm vietām.
Ziņu aģentūra ANSA vēsta, ka Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte aizvadītajā naktī parakstīja dekrētu par jauniem ierobežojumiem, bet dokuments vēl nav publicēts.
Mediji ziņo, ka kāzās, kristībās un bērēs drīkstēs piedalīties maksimums 30 cilvēki un rekomendēts pat mājās nēsāt maskas, ja viesojas radinieki vai draugi.
Valdība arī aicinājusi cilvēkus izvairīties savās mājās no tikšanās un kopīgām maltītēm ar vairāk nekā sešiem cilvēkiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, un aizliegusi visas skolas ekskursijas.
Tikmēr Veselības ministrija pirmdien samazināja visus karantīnas un izolācijas periodus no 14 dienām uz desmit. Eksperti šo soli atbalstījuši.
Līdz pirmajam oktobrim Itālijā dienā tika reģistrēti nepilni 2000 jaunu Covid-19 gadījumu, bet kopš tā laika inficēto skaits ir pieaudzis un sestdien pārsniedza 5700.
Pirmdien tika reģistrēti 4619 jauni Covid-19 gadījumi, taču nedēļas nogalēs parasti tiek veikts mazāks skaits testu, tādēļ arī pirmdienās skaits ir mazāks.
Itālija līdz šim inficēšanās ar jauno koronavīrusu ir konstatēta 359 569 cilvēkiem, no kuriem miruši 36 205.
Slovākijā no otrdienas aizliegts pulcēties vairāk nekā sešiem cilvēkiem, ja vien viņi visi nav vienas mājsaimniecības locekļi.
Valdība šādu lēmumu pieņēma svētdien līdz ar virkni citu ierobežojumu, tostarp restorāniem no ceturtdienas būs atļauts pārdot ēdienu tikai līdzņemšanai un pilnībā tiks slēgti sporta klubi, saunas un peldbaseini.
Jaunie ierobežojumi cīņā ar Covid-19 ir izraisījuši konfliktu starp populistisko un konservatīvo premjerministru Igoru Matoviču un ekonomikas ministru Rihardu Suliku, kurš pārstāv neoliberālo partiju “Brīvība un Solidaritāte” (SaS).
Suliks atklāti kritizējis valdības rīcību, uzskatot, ka tā pieņem ierobežojumus, kas kaitēs Slovākijas ekonomikai, nepamatojot savus lēmumus ar faktiem.
Slovākijas Veselības ministrijas dati liecina, ka vairums inficēšanās gadījumu notiek kāzās un ģimenes svinībās un nav ticamu datu par inficēšanās risku restorānos un darbavietās.
Matovičs savukārt pirmdien kritizēja Suliku, sakot, ka viņa reakcija ir nepieciešamo ierobežojumu “bezatbildīga sabotāža” un SaS nepieciešams labāks līderis.
Čehija ir noteikusi aizliegumu pulcēties vairāk nekā sešiem cilvēkiem un likusi slēgt bārus, restorānus un klubus, jo inficēšanās ar jauno koronavīrusu šajā valstī ir sasniegusi vienu no augstākajiem līmeņiem Eiropas Savienībā (ES).
Jaunie noteikumi, par kuriem pirmdienas vakarā paziņoja veselības ministrs Romans Prīmula, stāsies spēkā trešdien.
Saskaņā ar tiem būs aizliegta arī alhokolisko dzērienu publiska patērēšana, bet skolas tiks slēgtas mācībām līdz novembra sākumam un pāries uz tālmācību.
Masku valkāšana būs obligāta ne vien iekštelpās, bet arī sabiedriskā transporta pieturās. Uzņēmumi tomēr turpinās darboties, izņemot bārus, restorānus un klubus.
“Mums kā valstij ir tikai viens mēģinājums pakļaut šo pandēmiju kontrolei, un tam ir jābūt veiksmīgam,” paziņoja premjerministrs Andrejs Babišs.
Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra datiem, valstī ir reģistrēts 493,1 Covid-19 infekcijas gadījums uz 100 000 iedzīvotājiem pēdējo 14 dienu laikā, un tas ir augstākais inficēšanās līmenis ES.
Eiropas Savienības (ES) līmenī joprojām nav panākts vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz pulksteņa laika maiņu divas reizes gadā, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijā (EM).
Tādējādi ES, tostarp Latvijā arī turpmāk divas reizes gadā notiks pulksteņa laika maiņa. Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 28.martā plkst.3 jeb naktī no sestdienas uz svētdienu, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu.
“Tā kā ES līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā vēl nav panākts, šobrīd joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. Līdz ar to vasaras laiks būs spēkā līdz 2021.gada 31.oktobrim,” skaidroja ministrijā.
Vasaras laiks Latvijā pirmo reizi tika ieviests 1981.gadā. Kopš 1997.gada vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
2018.gadā Eiropā tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc Eiropas Komisija (EK) veica ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama.
Līdz ar to 2018.gada 12.septembrī EK iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo pulksteņa laika maiņu visā ES.
Arī Latvijas valdība iepriekš lēma, ka Latvija kopumā atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas, un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas ir gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi.
Līdz šim notikušās diskusijas liecināja, ka piemērotākais laiks sezonālās laika maiņas atcelšanai būtu 2021.gads, tomēr diskusijas ES līmenī vēl turpinās un patlaban nav arī indikāciju par iespējamo izmaiņu apstiprināšanas laiku.
Eiropā ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 miruši jau vairāk nekā 100 000 cilvēku, kas ir gandrīz divas trešdaļas no visiem šīs slimības izraisītajiem nāves gadījumiem pasaulē, liecina ziņu aģentūras AFP sestdien līdz plkst.21 pēc Latvijas laika apkopotā oficiālo avotu informācija.
Eiropā, kas ir jaunā koronavīrusa vissmagāk skartā pasaules daļa, apstiprināti 1 136 672 inficēšanās gadījumi, un 100 501 Covid-19 slimnieks aizgājis no dzīves.
Kopumā pasaulē inficēšanās ar Covid-19 vīrusu apstiprināta vismaz 2 281 334 cilvēkiem, bet nāves gadījumu skaits, kas ir saistīts ar Covid-19, sasniedzis 157 163.
Vislielākais Covid-19 upuru skaits – 23 227 – ir Itālijā.
Spānijā ar Covid-19 miruši 20 043 cilvēki, Francijā – 19 323 cilvēki, bet Lielbritānijā no dzīves aizgājuši 15 464 Covid-19 pacienti.
Dati iegūti, apkopojot pasaules valstu oficiālo institūciju un Pasaules Veselības organizācijas datus.
Taču patiesais inficēto skaits, domājams, ir lielāks, jo daudzās valstīs testi tiek veikti tikai vissmagākajos saslimšanas gadījumos.
Eiropā ar jauno koronavīrusu inficējušos cilvēku skaits sestdien pārsniedzis pusotru miljonu – nepilnu pusi no kopējā pasaulē inficēto cilvēku skaita, liecina ziņu aģentūras AFP apkopotie dati.
Līdz sestdienas rītam Eiropā vīruss atklāts kopumā 1 506 853 cilvēkiem, un no tā izraisītās slimības Covid-19 miruši 140 260 cilvēki, līdz ar to Eiropa ir pandēmijā vissmagāk cietušais kontinents. Visā pasaulē ir reģistrēti 3 350 224 inficēšanās gadījumi, un slimība prasījusi 238 334 upurus.
Piecās Eiropas valstīs oficiāli apstiprinātais inficēšanās gadījumu skaits pārsniedz 150 000 – Spānijā 215 216 inficēšanās gadījumi un 24 824 mirušie, Itālijā 207 428 inficēšanās gadījumi 28 236 mirušie, Lielbritānijā 177 454 inficēšanās gadījumi un 27 510 mirušie, Francijā 167 346 inficēšanās gadījumi un 24 594 mirušie un Vācijā 161 703 inficēšanās gadījumi un 6575 mirušie.
Šie AFP apkopotie dati ietver valsts iestāžu un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) sniegto informāciju, bet iespējams, atspoguļo tikai nelielu daļu no faktiskā inficēšanās gadījumu skaita, jo daudzās valstīs testi tiek veikti tikai nopietnākajos gadījumos.
Eiro vērtība otrdien pirmo reizi kopš 2002.gada samazinājās līdz ASV dolāra vērtībai. Eiro kurss krities jau kādu laiku, pieaugot bažām par iespējamo recesiju eirozonā.
ASV Federālās rezervju sistēmas politika, strauji paaugstinot bāzes procentlikmes, paaugstinājusi dolāra vērtību un radījusi spiedienu uz eiro, jo Eiropas Centrālā banka virzās uz stingrāku monetāro politiku lēnākā tempā.
Turklāt satraukumu par eirozonas ekonomiku vairo arī iespējamā enerģētikas krīze, ko var izraisīt problēmas ar energoresursu no Krievijas aizvietošanu ar energoresursiem no citiem avotiem.
Optimismu nevairo arī Eiropas Komisijas paziņojums, ka tā šonedēļ gatavojas samazināt eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam un palielināt inflācijas prognozi.
Un toreiz es raudāju pirmo reizi. Viņš izlikās, it kā to nemanītu. Viņš spēlēja vienu, viņš spēlēja divas stundas. Klausoties mūzikā, es iemigu. Kad silti apsegta atmodos, redzēja vakara krēslā viņa slaido stāvu arvien vēl pie klavierēm. Viņš iedzedzin;ja gaismu un klusi atstāja istabu. Nesaraujamas saites vieno divus cilvēkus, kas zina, ka arī vislielākajā tuvībā paliek nepārkāpjama robeža!
Xe vēl vakar ar instruktoru runājām,kāda mums attieksme pret valentīndienu.Man neitrāla.Viņam ar.Un ka ieniīst tie ,kurus šajā dienā pamet,atstāj,atsaka vai kā tamlīdzīgi – bez pret reakcijas.
…varbūt pat tagad varētu sevi pierakstīt pie šis cilvēku grupas.
Jo situācija attiecībās ar nebij no spožajām.Kautgan nesen tik sākušās…..Un tagad jau ar beigušās.
pats nezin ko grib,kā daīt un pārāk ātri viss sākts atkal.
Kā lai nekļūst par pohujisti, ja šitā ar Tevi var izrīkoties.?Un izrīkojas..jap es ar neesu ne-vanīga pie tā…pārāk ātri pieķēros.Pārāk ātri ļāvu vaļu savām jūtām.
Sāpīgas tās šķiršanās,neturu ļaunu prātu,bet njup katram šitie posmi ir jāiziet – no tiem mēs kļūstam stiprāki.
Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā mūsu tautas dzīvā atmiņā ir atsaucis padomju armijas iebrukumu Latvijā 1940.gadā, Latvijas Okupācijas muzeja jaunās ekspozīcijas atklāšanā norādīja Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš atzīmēja, ka Krievijas armijas pastrādātie noziegumi Ukrainā atgādina par Latvijas civiliedzīvotāju brutālajām slepkavībām okupācijas laikā. Valsts pirmā persona uzsvēra, ka traģiskā Latvijas valsts iznīcināšana veido daudzu ģimeņu vēsturi un pieredzi, turklāt šī pieredze ir klātesoša, un kā viens no elementiem tā veido nacionālo identitāti.
“Bez izpratnes par Latvijas okupāciju – gan padomju, gan nacistiskās Vācijas – nevar izprast atgūtās neatkarības vērtību. Bez adekvāta okupācijas nosodījuma nav iespējams apjēgt Latvijas neatkarības atjaunošanas un brīvības saglabāšanas cenu. Šie atskaites punkti veido mūsu morālo horizontu – nacionālu mērauklu, kā vērtēt Latvijas valstiskumam nozīmīgus vai postošus notikumus un cilvēku rīcību,” pauda prezidents.
Levits norādīja, ka skaidrot Latvijas valstiskuma vēstures traģisko mezglu – padomju un nacistu okupāciju, neatkarības zaudēšanu, latviešu nelikumīgo mobilizāciju abās okupācijas armijās, pretošanās kustību visas okupācijas laika garumā – ir viens no Latvijas vēstures politikas centrālajiem uzdevumiem. Pēc prezidenta paustā, šī uzdevuma īstenošanai ir vajadzīgs nepārtraukts valsts atbalsts vēstures pētniecībai, izglītībai un komunikācijai.
Prezidenta ieskatā, tieši ignorance pret vēsturi palielina sabiedrības un demokrātijas neaizsargātību pret ideoloģiskām manipulācijām, tāpēc valsts vēstures politikas atbildībā ir neļaut Latvijas iedzīvotājiem iekrist svētlaimīgas ignorances valgos.
Pēc Levita paustā, Latvijas sociālās atmiņas pētnieki ir konstatējuši, ka jauniešiem daudz biežāk nav viedokļa par okupācijas laiku. Viņš akcentēja, ka šāda ignorance darbojas kā aizmiršanas mehānisms, ko nepieciešamas nobremzēt ar vēstures izglītību. Patlaban Latvijas izglītības sistēmā tiek īstenotas vērienīgas reformas projektā “Skolas 2030”. Valsts pirmā persona uzsvēra, ka valstij ir jāspēj nodrošināt, lai šo reformu rezultātā nostiprinātos jaunākās paaudzes izpratne par laika posmu no Latvijas valstiskuma iznīcināšanas 1940.gadā līdz neatkarības atjaunošanai 1990.gadā.
Vienlaikus ir svarīgi attīstīt vēstures didaktiku, strādājot ar daudziem mazākumtautību skolēniem, kuri ģimenes un Krievijas propagandas ietekmē vēl aizvien dzīvo melīgajos vēstures naratīvos.
Prezidents norādīja, ka publiskajā telpā ik pa laikam parādās īgnums par smago pagātnes nastu un izskan aicinājumi to aizmirst un lūkoties nākotnē, taču starp patiesu pagātnes izpratni un skaidru skatu nākotnē nav pretrunas. Tomēr, Levita ieskatā, tas liecina par nepieciešamību aktualizēt dialogu par okupācijas vēsturi.
“Pēdējos gados mēs esam redzējuši vairākus veiksmīgus piemērus, kas ir atsvaidzinājuši skatījumu uz jau it kā zināmo pagātni. Kvalitatīva vēstures komunikācija vienmēr dod jaudu sociālajai atmiņai, tā paplašina un padziļina sabiedrības interesi par pagātni. Tādēļ Latvijas valstij ir jāturpina atbalstīt patiesos faktos balstītus vēstures komunikācijas projektus, kas teātra, kino, muzeju, vēstures rekonstruēšanas vai tūrisma valodā runā par padomju un nacistiskās okupācijas režīmiem,” sacīja Valsts prezidents.
Viņš arī piebilda, ka stabilas, patiesas vēstures zināšanas ir reālistiskas un atbildīgas sabiedrības rīcības un valsts politikas pamats.
Prezidents vērsa uzmanību, ka Eiropas atceres telpu joprojām sadala atšķirīgas Otrā pasaules kara interpretācijas. Rietumos daudzu gadu garumā dominējis naratīvs par sabiedroto uzvaru pār nacismu kā vienīgo ļaunumu. Savukārt Krievija, it īpaši Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma laikā, savas identitātes pamatā ir likusi uzvaru tā saucamajā Lielajā Tēvijas karā, glorificējot savu pasaules atbrīvotājas tēlu. Levits uzsvēra, ka neviena no šīm interpretācijām neatbilst Latvijas pieredzei – Rietumi Latviju neatbrīvoja, bet 1945.gadā Latviju atkārtoti okupēja Padomju Krievija.
Valsts pirmā persona atzīmēja, ka kopš neatkarības atjaunošanas mēs esam dzīvojuši šo vēstures stāstījumu ielenkumā, taču vienlaikus gan Latvijas vēstures politikas veidotāji, gan pilsoniskā sabiedrība ir centusies ietvert Eiropas atmiņā “Asins zemju” naratīvu. Tas attiecināms gan uz Latviju, gan plašāku reģiona Eiropas austrumu pusē.
Pēc Levita paustā, Latvijas politiķu un diplomātu darbība starptautiskajās institūcijās ir devusi būtisku ieguldījumu, lai Latvijas okupācijas vēsture kļūtu saprotamāka un arī starptautiskā sabiedrība sāktu to labāk izprast. Prezidenta ieskatā, tam redzams apliecinājums ir Eiropas Parlamentā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā paveiktais.
Turklāt, kā norādīja Levits, darbība starptautiskajā arēnā ir radījusi arī pastāvīgus reģionālas sadarbības formātus. Viņš atzīmēja, ka Latvijas interesēs ir nostiprināt plašāku atceres koalīciju, kur tiek iesaistīti pēc iespējas vairāk Eiropas – gan no rietumu, gan austrumu daļas – politiķu un pētnieku, lai pārvarētu simboliskās robežas skatā un vērtējumā uz nacismu un komunismu un to totalitārajiem režīmiem.
Pēc valsts pirmās personas paustā, šajā darbā Latvijas Okupācijas muzejam ir ļoti nozīmīga loma. Okupācijas muzejs ir iemantojis autoritāti ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski Eiropā. Muzejs piedalās arī attiecīgu institūciju tīklojumā Eiropas līmenī.
“Atmiņas politikai un komunikācijai ir liela nozīme ne tikai pie mums, bet arī citur Eiropā. Šajā muzejā viesojušies tūkstošiem ārvalstu tūristu un daudzu pasaules valstu līderi. Vienlaikus muzejs ir sekmīgi uzrunājis arī dažādas Latvijas cilvēku paaudzes un sociālās grupas. Tajā pašā laikā Okupācijas muzejs pilda arī nozīmīgu lomu cilvēku liecību un vēstures artefaktu apkopošanā un glabāšanā, kas ir svarīgs resurss Latvijas un ārvalstu vēstures pētniekiem,” pauda Levits.
Viņš arīdzan atzīmēja, ka 29 gados uzkrātā pieredze un spēja mainīties līdzi laikam raksturo Okupācijas muzeju kā būtisku atceres telpas dalībnieku, veidotāju. Tas muzejam piešķir stratēģisku nozīmi Latvijas vēstures politikas kontekstā. Levits akcentēja, ka Okupācijas muzejs nekad nav bijis ierobežots savā autonomijā, un par to liecina arī tā juridiskais statuss. Muzeja profesionālā un radošā brīvība ir palīdzējusi uzrunāt daudzveidīgas auditorijas.
“Latvijas valsts interesēs ir palīdzēt muzejam attīstīt šīs autonomās vēstures komunikācijas spējas. Īpaši tas attiecas uz spējām komunicēt okupācijas un neatkarības atgūšanas vēsturi starptautiskajā un informācijas tehnoloģiju vidē. Esmu pateicīgs Latvijas Okupācijas muzejam, tā vadībai un visiem darbiniekiem par mūsdienīgo, jauno ekspozīciju, kas ļaus okupāciju vēsturi skaidrot padziļināti,” pauda prezidents.
Kā aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Harita Maniņa, ilggadējais Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis un Muzeja jaunās ēkas projekta vadītājs Valters Nollendorfs norādīja, ka Latvijas Okupācijas muzeja jaunās pastāvīgās ekspozīcijas plānošana sākās vienlaikus ar Gunāra Birkerta Nākotnes nama plānošanu 2006.gadā.
Viņš atzīmēja, ka tās pamatā ir muzeja misijā iekļautais uzdevums “skaidrot un pieminēt totalitāro okupācijas varu nodarījumus Latvijas tautai, valstij un zemei laikā no 1940. līdz 1991.gadam”. Šogad atklātā ekspozīcija ir trešā, kas plānota, gaidot uz vairakkārt atlikto ēkas celtniecību. Tās saturu veidojuši muzeja vēsturnieki, cieši sadarbojoties ar dizaina studiju “H2E”, kuras koncepcija uzvarēja skiču konkursā.
Ekspozīcijas dizaina pamatā ir muzeja ēkas autora Birkerta tumsas un gaismas metafora. Tā veidota kā režģots tumsas labirints starp gaišajiem neatkarības posmiem. Okupācijas varu noziegumi te parādīti gan skaidrojošā, gan emocionāli uzrunājošā veidā ar daudzām laikmeta liecībām, eksponātiem un likteņstāstiem.
Ekspozīcijas tapšanā vairāk nekā divarpus gadu laikā ir ieguldīts liels darbs – tūkstošiem stundu ir pavadīts runājot, skicējot, zīmējot, rasējot, veidojot šo 867 kvadrātmetru ekspozīciju, kurā ir 106 īpaši dizainētas vitrīnas, 70 kvadrātmetru stikla, 570 kvadrātmetru sienu platības, 15 videoprojekcijas un 19 displeji ar liecībām, informāciju.
Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, dibināts 1993.gadā. To uztur un pārvalda sabiedriskā labuma organizācija “Latvijas Okupācijas muzeja biedrība”. Muzeja darbības mērķis ir veicināt faktos balstītu vēstures izpratni, iepazīstinot apmeklētājus ar okupācijas laiku, tā priekšvēsturi, notikumiem un sekām. Muzejs galvenokārt tiek uzturēts no ziedojumiem.
Iebrukums Ukrainā ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma beigu sākums, intervijā aģentūrai LETA pauž Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš uzsver, ka Rietumu sabiedrība nevar akceptēt pasaules kārtību, kurā Krievija diktētu citām valstīm savus noteikumus, vai, kā tas ir Ukrainas gadījumā, noliegtu valsts tiesības eksistēt.
Valsts prezidents uzskata, ka pašlaik ir jārēķinās ar to Krieviju, kāda tā realitātē ir. Atšķirībā no dažas labas Rietumu sabiedrības, Latvijai nekad nav bijušas ilūzijas par Krievijas būtību, un ir labi, ka tagad daudzām Rietumu valstīm ir atvērušās acis uz to, kāds patiesībā ir Krievijas režīms.
“Vai viņš pats atkāpsies vai nē, to es nevaru pateikt, bet katrā ziņā Rietumu sabiedrība nevar akceptēt pasaules kārtību, kurā Krievija diktētu citām valstīm savus noteikumus. (..) Tas nav pieļaujams,” norāda Levits, papildinot, ka tādēļ Rietumu sabiedrība, NATO kā pasaulē spēcīgākā militārā aizsardzības organizācija un Eiropas Savienība (ES) kā pasaulē spēcīgākā ekonomiskā savienība viennozīmīgi un ļoti skaidri ir nostājušās pret Krievijas agresiju un ekspansiju.
Tāpat prezidents pauž cerību, ka Krievijas sabiedrībai drīzumā atvērsies acis uz notiekošo, un jau tagad ir redzams, ka Putins pats nebija gaidījis, ka viena daļa Krievijas sabiedrības protestēs, neraugoties uz to, ka jebkāda veida opozīcija tiek nežēlīgi apspiesta.
“Autokrātiski režīmi ir, no vienas puses, cieti, no otras puses, trausli. Līdzīgi kā stikls, ja tam pieskaras, ir ciets, taču, ja pareizā vietā nedaudz piesit, tas saplīst. Tas ir Krievijas un jebkura cita autokrātiska režīma sistēmiskais vājums,” norāda Levits.
Prezidents paredz, ka jau drīzumā pret Krieviju tiks pieņemta trešā sankciju pakete.
Līdzīgi kā citos izšķirošajos brīžos, arī šoreiz mēs atradīsim pareizo ceļu izejai no šīs krīzes, Latvijas neatkarības atjaunošanas 30.gadadienas uzrunā pēc ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Prezidents atzina, ka tautas likteņgaitās ir vēsturiski brīži, kad summējas pats būtiskākais, kad cilvēks ir eksistenciālas izvēles priekšā.
“Tas, ko mēs paveicam, tas, ko mēs izdarām, uz ilgu laiku nosaka, kā nācijai būt, kā tautai būt, kā valoda un kā mūsu kultūra spēj pastāvēt un attīstīties. Šāds brīdis bija pirms 102 gadiem, kad kara izpostītajā Latvijā un vācu okupētajā Rīgā 38 Tautas padomes locekļi proklamēja Latvijas valsti,” teica Levits.
Viņš atgādināja, ka viņiem toreiz nebija laika rīkot referendumu un tautas aptaujas, un Tautas padomes locekļi vadījās no pārliecības par to, ka latviešiem ir neatņemamas tiesības uz savu valsti un pašiem sava likteņa lemšanu.
“Latvieši sava zemē ir dzīvojuši gadu tūkstošiem, bet pirmo reizi vēsturē latvieši nodibināja paši savu vienotu valsti. Un šāds eksistenciāls brīdis bija arī tieši pirms 30 gadiem, kad 138 Augstākās Padomes deputāti nobalsoja par Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Viņi uzskatīja, ka latvieši tikai savā valstī spēj nodrošināt savas tautas, valodas, kultūras, pastāvēšanu,” klāstīja Levits.
Pēc viņa paustā, Augstākās Padomes deputāti tikai izpildīja tautas gribu, ko tā bija paudusi grandiozajās demonstrācijās Daugavmalā un Baltijas ceļā, lai izteiktu, ka vēlas brīvību, savu valsti, grib paši lemt savu likteni.
Levits savā uzrunā pateicās Latvijas Tautas frontes dalībniekiem, vadībai un vietējām nodaļām, Latvijas nacionālajai kustībai un visām nacionālajām organizācijām un kustībām, kā arī visiem cilvēkiem, kuri padarīja 4.maiju un Latvijas neatkarības atjaunošanu par iespējamu.
“Pirms 30 gadiem mēs, latvieši, Latvijas tauta, mainījām Eiropas vēsturi un mainījām arī pasaules karti. Baltiešu izlaušanās no padomju impērijas satricināja tās pamatus, un beigās tas noveda pie impērijas sabrukuma. Baltijas ceļš bija priekšvēstnesis vēlākai Berlīnes mūra krišanai un vēlākai apvienotajai Eiropai. Mēs varam būt lepni par to,” aicināja amatpersona.
Viņš uzskata, ka tauta spēj izšķirošajos brīžos vienoties un pieņemt pareizos lēmumus, lai nodrošinātu nākotni un arī atrast izeju no krīzes.
“Esmu pārliecināts, ka arī šoreiz mēs atradīsim pareizo ceļu izejai no šīs krīzes. Sveicu mūs visus šajos valsts atjaunošanas svētkos! Ir labi atcerēties, cik daudz spēka slēpjas mūsu tautā, cik daudz enerģijas, cik daudz gudrības un tālredzības mūsos ir, lai mēs varētu veidot paši savu likteni, kā mēs to vēlamies un kā mums būtu labāk. Saules mūžu Latvijai!” novēlēja Levits.
Kā ziņots, pirmdien Latvijā un citviet pasaulē tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas 30.gadadiena.
1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās Padomes deputāta pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Augstākā Padome noteica valsts varas “de facto” atjaunošanai pārejas periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.
1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
1990.gada 4.maijā Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.
No okupantu skatupunkta, 9.maija svinības, kas ik gadu tiek novērotas Pārdaugavā un kuras ir veicinājuši bezatbildīgi politiķi, faktiski ir Latvijas okupācijas svinības, piektdien, piedaloties diskusijā “Kā stāstīt vēsturi? Pētniecība, politika, komunikācija” uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš norādīja, ka ap uzvaru Otrajā pasaules karā Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīms ir cementējis režīma impērisko naratīvu. Tā centrā ir impērijas īpašo vēsturisko tiesību, militārās varenības un iekarojumu slavināšana. Pēc prezidenta paustā, Krievija izmanto impērisko naratīvu kā ieganstu karam Ukrainā, noliedzot Ukrainas valsts un nācijas eksistences tiesības, gan arī paziņojot, ka Krievijai ir tiesības uz Ukrainas zemi.
Levits uzsvēra, ka šāda veida vēstures politika un naratīvi nav nevainīgi, tiem ir būtiska politiska un arī vēsturiska nozīme, jo tie var radīt lielu ietekmi, kā tas patlaban ir redzams Eiropā. Prezidenta ieskatā, 9.maijs ir Krievijas impēriskā naratīva skaļie svētki ar pompozām dziesmām un Georga lentītēm.
Video
“Tie ir Krievijas impērijas glorifikācijas svētki, kuriem nav vietas demokrātiskajā Latvijā. Tādēļ esmu gandarīts, ka Saeima to beidzot ir atzinusi. Mēs arī redzam, ka šī impēriskā propaganda, kas balstās uz vēstures politiku Krievijā, ir radījusi paralēlo pasauli, kurai tic liela daļa Krievijas iedzīvotāju un viena neliela daļa arī Latvijas iedzīvotāju. Bet šiem cilvēkiem vismaz Latvijā ir pēdējais laiks pamosties, jo šeit nav kompromisa vai vidusceļa,” uzsvēra Valsts prezidents.
Viņš norādīja, ka vēstures izpratne par to, kas ir demokrātisks skatījums uz vēsturi, dod mērogu, kādā veidā var normatīvi vērtēt vēstures un arī šodienas notikumus. Prezidents atzīmēja, ka ievērojama daļa no tiem, kas joprojām nav par Ukrainu šajā karā, nezina, kā šo karu vērtēt. Tas norāda uz morālā kompasa nepareizību.
“Mums jādara viss, lai panāktu, ka mēs kā demokrātiska valsts gandrīz ar visu sabiedrību atrastos taisnīguma pusē. Latvijā kā demokrātiskā valstī nav pieļaujami pasākumi, kuros tiek attaisnoti vai slavināti režīmi vai ideoloģijas, kas pastrādā noziegumus pret mieru, cilvēci, kas pastrādā kara noziegumus. Tiesībsargājošām iestādēm ir nekavējoties jānovērš katrs šāds mēģinājums, tai skaitā, arī 9.maijā. To prasa cieņa pret agresijas un kara upuriem. To prasa arī elementāra cilvēcība un veselais saprāts,” sacīja Levits.
Tāpat viņš norādīja, ka vēstures politikas kontekstā ir jautājums arī par okupantu pieminekli Pārdaugavā un šī diskusija turpinās. Prezidents uzsvēra, ka karš Ukrainā ir papildus uzlādējis okupantu pieminekļa nozīmi, nekā tas bijis iepriekšējos gados. Viņa ieskatā, atbildīgajām institūcijām, vispirms Rīgas domei, ir jāatrod pareizais konteksts, kādā veidā ar šo pieminekli apieties.
“Tas ir visas sabiedrības diskusijas jautājums. Piemēram, Rīgas dome jau gadiem ilgi runā par to, lai uzstādītu pie okupantu pieminekļa skaidrojošas plāksnītes, kas līdz šim nav noticis. Šogad ir paredzēts pie pieminekļa eksponēt fotoizstādi par karu Ukrainā. Tas piedos okupantu piemineklim citādāku kontekstu. Tas, protams, ir vēstures politikas pasākums, kas, manuprāt, ir ļoti atbalstāms,” teica prezidents.
Viņš uzsvēra, ka Latvija godina visus Otrā pasaules kara upurus 8.maijā, tāpat kā to dara visa Eiropa. Tiem, kas vēlas, 8.maijā ir visas iespējas to darīt.
Valsts prezidents Egils Levits nolēmis tomēr nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts prezidenta kancelejas (VPK) Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.
VPK izplatītajā Valsts prezidenta paziņojumā Levits norāda, ka patlaban koalīcija Valsts prezidenta jautājumā ir sašķēlusies. Nacionālā apvienība (NA) un “Jaunā vienotība” (JV) esot atbalstījusi viņa kandidatūru, savukārt “Apvienotais saraksts” (AS) un opozīcijā esošā “Latvija Pirmajā vietā” atbalsta citu kandidatūru.
“Nevienam nav skaidrs vairākums. Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena,” nobažījies Levits.
Viņa ieskatā, tas būtu signāls, ka tik būtiskā jautājumā kā Valsts prezidenta ievēlēšanā par līdznoteicējiem var kļūt prokremliskas un ar oligarhiem saistītas aprindas. Tas savukārt atstātu zīmogu uz Valsts prezidenta amatu, radītu viņam grūtības pārstāvēt Latvijas intereses un uzturēt uzticības pilnu dialogu ar mūsu sabiedrotajiem. Tas radītu šaubas par Latvijas politisko kursu.
“Trauslajā drošības situācija, kādā atrodas Latvija, tas raidītu nepareizu signālu gan mūsu pašu pilsoņiem, gan mūsu sabiedrotajiem, gan Maskavai,” pauž Valsts prezidents.
Video
Levits vērš uzmanību, ka 2019.gadā viņš tika ievēlēts uz četriem gadiem. Viņš akcentē, ka Valsts prezidenta pienākumus šajā laikā pildījis pēc labākās sirdsapziņas. Ņemot vērā NA un JV atbalstu, Levits iepriekš izteica gatavību kandidēt arī uz otru termiņu, atkārtoti uzsverot, ka koalīcijai ir nepieciešams vienoties par kopēju kandidātu.
“Pārvēlēšana uz otru termiņu man nav pašmērķis. Ņemot vērā patlaban briestošo “de facto” koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31.maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties,” norāda pašreizējais prezidents.
Levits aicina arī otru koalīcijas partnera atbalstīto kandidātu – AS dibinātāju, arhitektu un uzņēmēju Uldi Pīlēnu – rīkoties līdzīgi. Valsts prezidenta ieskatā, tas ļaus pašreizējai koalīcijai Latvijas valsts interesēs vienoties par kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu.
Levits pateicas par atbalstu NA, JV un visiem saviem domubiedriem, kuriem ir līdzīgi uzskati par Latvijas nacionālajām pamatvērtībām un mūsu valsts politisko mājvietu Eiropā.
Valsts prezidents vērš uzmanību uz to, ka viņš vienmēr ir iestājies par latvisku un rietumniecisku Latviju, par vērtībām, kas noteiktas Satversmes ievadā, kura pieņemšanu viņš 2014.gadā rosināja.
Pēc Levita paustā, pie pašreizējā Saeimas politiskā salikuma vienīgā reāli iespējamā koalīcija, kas vairāk vai mazāk var garantēt šādu Latvijas latvisku un vienlaikus rietumniecisku orientāciju, ir pašreizējā koalīcija, kuru veido JV, NA un AS. Tādēļ pēc 2022.gada vēlēšanām prezidents aktīvi iestājās par šīs koalīcijas izveidi, sagaidot no tās arī iespējami ambiciozu reformu programmu. Pēc Levita paustā, toreiz viņš uzskatīja, ka šajā koalīcijā varētu uzņemt arī “Progresīvos”.
LETA jau ziņoja, ka līdz šim publiski bija izskanējuši divi potenciālie kandidāti uz Valsts prezidenta amatu – pašreizējais prezidents Levits un AS dibinātājs Pīlēns, kura kandidatūru AS jau trešdien oficiāli pieteica. Levitu bija plānojusi pieteikt NA.
Nevienam no abiem minētajiem kandidātiem pārliecinoša atbalsta Saeimā līdz šim nebija, bet koalīcija par vienu kandidātu līdz šim nebija vienojusies, turklāt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) trešdien neizslēdza, ka arī JV varētu izvirzīt savu kandidātu augstajam amatam.
Levits jau sākotnēji pauda nostāju, ka koalīcijai ir jāvienojas par vienu kandidātu, citādi veidotos “de facto” koalīcija, kurā viens koalīcijas partneris “sabloķējas” ar tādiem politiskiem spēkiem, kuri nedarbojas Latvijas interesēs.
“Es atbalstu nostāju, ka ir jāmēģina vienoties par kopēju kandidātu. Divi kandidāti ir jau zināmi. Vēl ir iespēja vienoties,” iepriekš sacīja pašreizējais prezidents.
Kandidātu izvirzīšana Valsts prezidenta amatam sākās 9.maijā un noslēgsies nedēļas nogalē. Valsts prezidenta vēlēšanas Saeimā notiks maija pēdējā dienā.
Latvijā ir jāanulē līdz šim izdotās uzturēšanās atļaujas un vīzas tām personām, kuras atbalsta Krievijas agresiju, sestdien, Ikšķilē uzrunājot Latvijas politiski represēto personu 23.salidojuma dalībniekus, norādīja Valsts prezidents Egils Levits.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, Levits pauda, ka pēdējā laikā ne tikai Latvijā, bet arī virknē Eiropas valstu, it sevišķi Igaunijā, Somijā, kas tieši robežojas ar Krieviju, tāpat arī Čehijā, kas patlaban ir Eiropas Savienības prezidentūras valsts, ir sākusies diskusija par krievu tūristiem Eiropā.
“Vai tas ir politiski un morāli attaisnojami: kamēr krievu armija slepkavo un dedzina Ukrainā, krievu tūristi mierīgi atpūšas Eiropā?” retoriski vaicājis prezidents.
Levits atgādināja, ka Latvija tūristu vīzas jau neizsniedz kopš kara pirmās dienas – 24.februāra, taču citas valstis turpina tās izsniegt. Latvijā krievu tūristi iebrauc ne tikai ar Latvijas, bet arī citu Šengenas valstu, piemēram, Somijas vai Itālijas izsniegtajām tūristu vīzām.
Ņemot vērā minēto, Levits uzskata, ka Latvijai kopā ar Somiju, Igauniju, Čehiju un citām līdzīgi domājošām valstīm ir jāizvirza prasība turpmāk jau Eiropas līmenī pārtraukt tūristu vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem. Tās būtu papildu sankcijas pret Krieviju.
Vienlaikus prezidents zinot, ka virkne Eiropas valstu, kur krievu tūristi atstāj daudz naudas, par šādu priekšlikumu nebūs sajūsmā. Arī Vācijas kanclers par to ir izteicis savas šaubas. “Taču es uzskatu, ka par to ir jārunā. Jārunā principa pēc,” uzsvēra Levits.
Tāpat prezidents uzskata, ka vienlaikus būtu arī jāpārskata Latvijā jau izdotās uzturēšanās atļaujas un vīzas. Tiem, kuri atbalsta Krievijas agresiju, tās būtu jāanulē. Taču jebkurā gadījumā tās principā vairs nebūtu jāpagarina, izņemot, ja konkrētā gadījumā ir pierādīti īpaši apstākļi.
Arī tiem Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri turpmāk pieņems Krievijas pilsonību, uzturēšanās atļaujas vairs nedrīkst izsniegt un viņiem mūsu valsts būtu jāatstāj, uzskata prezidents.
“Iepriekšējo valdību tirgošanās ar uzturēšanās atļaujām, to nepamatotais devīgums, Krievijas pilsoņiem piešķirot uzturēšanās atļaujas, aiz kā tikai slēpās dažu politbiznesmeņu savtīgās intereses, ir radījis drošības riskus un veicinājis divvalodību. Ir laiks revidēt šīs neveiksmīgās un bīstamās politikas sekas,” uzsvēris Levits.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī ir jālemj par Šengenas tūrisma vīzu izsniegšanas pārtraukšanu Krievijas pilsoņiem, tādējādi pastiprinot pret Krieviju vērstās sankcijas, piektdien tikšanās laikā ar Lietuvas premjerministri Ingrīdu Šimonīti pauda Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
ES prezidējošā valsts Čehija piektdien paziņojusi, ka bloka nākamās sankcijas pret Krieviju varētu ietvert vispārēju aizliegumu izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem.
Čehijas ārlietu ministrs Jans Lipavskis paziņoja, ka ierosinās šādu aizliegumu ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē Prāgā augusta beigās.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šonedēļ intervijā ASV laikrakstam “The Washington Post” aicināja Rietumus aizliegt iebraukt visiem Krievijas pilsoņiem, norādot, ka tas ir viens no veidiem, kā neļaut Krievijai anektēt Ukrainas teritorijas. Zelenskis sacīja, ka krieviem vajag “dzīvot savā pasaulē, kamēr viņi nemainīs savu filozofiju”.
Vēlams šo kompleksu izpildīt katru dienu, un rezultāti neliks sevi ilgi gaidīt!
Ieteikums:
Iesācēji pilda pa vienam piegājienam no katra vingrinājuma. Pakāpeniski palieliniet slodzi: taisiet 2, tad 3 piegājienus, atpūta starp tiem – ne ilgāk par minūti. Lai paaugstinātu intensitāti, visu vingrinājumu laikā var taisīt pauzi muskuļu sasprindzinājuma maksimālā punktā, neaizturot elpu.
Izklupieni.
Stiprina gurnu priekšējo un mugurējo daļu un sēžas muskuļus.
Sēsties uz leju, saliecot ceļgalus 90 grādu leņķī. Izelpojot, piecelties. Atkārtot 16 – 20 reizes, mainot kājas. Uzmanību! Turēt priekšā stāvošās kājas apakšstilbu stingri vertikāli, korpusu – taisni, sasprindzināt vēdera muskuļus.
Plati pietupieni
Stiprina sēžas muskuļus, iekšējos un aizmugurējos gurnu muskuļus.
Nostāties taisni, kājas platāk par pleciem, gurnus un pēdas izvērst 45 grādu leņķī. Ieelpas laikā piesēst, nesaliekot rumpi un nemainot ceļgalu stāvokli. Pie izelpas piecelties. Atkārtot 16 – 25 reizes. Uzmanību! Maksimāli sasprindzināt sēžas muskuļus. Rumpi turēt stingri vertikāli.
Kāju cilāšana
Nostiprina sēžas un aizmugurējos gurnu muskuļus.
Nostāties uz ceļgaliem, atbalstīties uz elkoņiem. Ceļgali saliekti 90 grādu leņķī. Pacelt kāju uz augšu tā, lai pēda „skatītos” griestos. Nolaist kāju, pieskaroties balsta kājas apakšstilbam. Atkārtot 25 – 30 reizes, tad samainīt kājas. Uzmanību! Ceļot kāju, nesaliekt vidukli.
Kājas cilāšana sāniski
Nostiprina sēžas un gurnu iekšējos muskuļus.
Apgulties uz sāna, apakšējā roka zem galvas, augšējā – uz vidukļa vai izstiepta gar ķermeni. Ceļgali salocīti 90 grādu leņķī. Kājas novietot tā, lai starp korpusu un gurniem arī būtu 90 grādu leņķis. Augšējā kāja guļ uz apakšējās, nepārvietot. Ceļgali kopā. Izelpas laikā pacelt kāju tā, lai apakšstilbs būtu paralēli grīdai, tad, ieelpojot, nolaist kāju atpakaļ. Atkārtot 25 – 30 reizes, nomainīt pusi un atkārtot. Svarīgi! Negrozīt ceļgalu pie kājas cilāšanas.
Korpusa griešana
Stiprina augšējo vēdera daļu.
Apgulties uz muguras. Saliekt kājas ceļos un pievilkt pēdas pie augšstilbiem. Rokas aiz galvas, galva ar korpusu uz vienas līnijas. Izelpas laikā pacelt korpusa augšdaļu, atraujot lāpstiņas no grīdas. Ieelpas laikā nolaist. Atkārtot 25 – 30 reizes. Uzmanību! Nesakrustot rokas aiz galvas. Neliekties ar galvu uz priekšu. Neieliekties vidukļa daļā. Sasprindzināt vēdera apakšējo daļu.
Sagriešanās uz aizmuguri
Nostiprina vēdera apakšējo daļu.
Apgulties uz muguras, rokas zem galvas, kājas saliekt ceļgalos, pievilkt sev klāt. Pie ieelpas pievilkt ceļgalus pie krūtīm, atraujot gurnus no grīdas un sajūtot, kā sasprindzinās vēdera lejasdaļa. Pie izelpas nolaisties atpakaļ. Atkārtot 25 – 30 reizes. Uzmanību! Nešūpināt kājas! Ceļgalus maksimāli pievilkt pie krūtīm.
Sānu plāksne
Nostiprina visus ķermeņa muskuļus: taisnus un slīpus vēdera muskuļus, muguras un jostas vietas muskuļus, sēžas un gurnu iekšējos muskuļus.
Apgulties uz sāna, saliekt apakšējo roku, elkoni novietot zem pleca, atbalstīties uz apakšstilba un apakšdelma. Brīvā roka uz gurna vai vidukļa. Ceļgalus viegli saliekt, pēdas novietot vienā līnijā ar korpusu. Atbalstoties uz elkoņa un apakšstilba, pastiprinot korpusa apakšējās puses sānu sasprindzinājumu, atraut iegurni no grīdas, ievelkot vēderu. Pacelt virs grīdas un nolaist iegurni, neskaroties grīdai pilnīgi. Atkārtot 4 – 12 reizes, nomainīt pusi. Uzmanību! Saglabāt sānu stāvokli, nekrist uz priekšu vai aizmuguri. Neatbalstīties uz plaukstas locītavu. Nesaliekties jostas vietā, turēt muguru un vēderu saspringtus.
Pludmales sezona nav vairs aiz kalniem, tāpēc tai jāsāk gatavoties savlaicīgi. ELIĒR, pateicoties tā unikālajam sastāvam, piedāvā izbaudīt daļiņu no Latvijas dabas – Peloid Complex® saturošus produktus. Tieši tas ir iemesls, kāpēc ELIĒR produkti ir īpaši piemēroti sieviešu lutināšanai un ādas kopšanai, lai ikviena sieviete izskatītos šarmanta, justos lieliski un būtu neatvairāma.
ELIĒR iesaka anticelulīta gēlu ar Peloid Complex®, kofeīnu un zirgkastaņa ekstraktu efektīvai cīņai pret celulītu. ELIĒR anticelulīta gēls ir īpašs ar to, ka gēla sastāvā ir 81,72% dabīgie ingredienti, tas sniedz izlīdzinošo un lifting efektu, uzlabo ādas tvirtumu, izvada lieko ūdeni no ādas šūnām. Tas palīdz mazināt nelīdzeno ādas struktūru un atjaunot gludumu. Nostiprina asinsvadu sieniņas, viegli iesūcas ādā un, regulāri lietojot, efektīvi uzlabo ādas stāvokli.
Ja papēži ir ļoti saplaisājuši, tad kājas ar krēmu smērējiet katru vakaru nedēļas garumā, pēc intensīvā nedēļas kursa smērējiet 2 reizes nedēļā. Tālāk krēmu lietojiet pēc nepieciešamības. Krēmu vislabāk ir glabāt ledusskapī.
To var uztaisīt diezgan vienkārši un ātri. Arī izmantošanā tas ir vienkāršs.
Nebīstieties no etiķa smakas – to praktiski nevar just. Tad, kad es tīrīju izlietni tikai ar etiķi – no virtuves bija jāiet ārā. Bet šajā gadījumā jūs jutīsiet tikai ēterisko eļļu aromātu.
♦1 glāze destilētā ūdens. Principā var ņemt arī parasto, bet ar destilēto līdzeklis glabāsies ilgāk, bet tā kā personīgi man tas iziet ātri, tad der arī krāna ūdens.
♦Pusglāze degvīna vai 40 % spirta.
♦Pusglāze etiķa.
♦Pus tējkarote saldā apelsīna ēteriskās eļļas (tā labi sašķeļ taukus).
♦Aromātam var pievienot pus tējkaroti jūsu mīļākās ēteriskās eļļas (es pievienoju veselu tējkaroti apelsīna eļļas, jo man ļoti patīk tās svaiga un saldena smarža).
♦Šim mērķim labi noder eikalipta ēteriskā eļļa, jo tai piemīt antibakteriālās īpašības.
Visus ingredientus ielejam traukā ar izsmidzinātāju un labi sakratām. Un tas ir arī viss. Gandrīz universāls līdzeklis virtuvei ir gatavs!
Izmantot šo līdzekli var jebkurām virsmām virtuvē. Pietiek uz netīruma uzsmidzināt no pulverizatora, nogaidīt 15 minūtes un noslaucīt ar sūkli.
Pirms katras lietošanas reizes pulverizators ir jāsakrata.
Piemēram, es tagad virtuves izlietnes un krāna tīrīšanai etiķa vietā izmantoju šo aerosolu. Darbojas tieši tāpat, turklāt patīkami smaržo.
Winter frozen back car window, texture freezing ice glass background
Domājam, ka nevienam no mums nepatīk iesākt savu dienu tīrot nost ledus kārtu no automašīnas vējstikla. Tas pat ir kaitinoši, brīžos, kad kaut kur steidzies un nav laika šīm darbībām.
Protams, šo problēmu viegli var risināt ja ir garāža, kur automašīnu nakts laikā novietot, bet ne visiem ir šādas privilēģijas. Par laimi, ir daži vienkārši veidi, kurus vari izmēģināt un tādā veidā novērst ledus kārtu uz automašīnas vējstikla.
Izlasot šo rakstu uzzināsi, kā atrisināt šo problēmu un sākt savu dienu bez slikta garastāvokļa, nosalušām rokām un laika tērēšanas.
Kā novērst ledus kārtu uz vējstikla neizmantojot ķīmiju
Tas ir vienkārši un efektīvi. Apsedzot automašīnas vējstiklu uz nakti, tu no rīta izvairīsieties no ledus kārtas uz tā. Šim nolūkam derēs dvielis, audums vai pat kartona gabals. Pārliecinies, ka izvēlētais pārsegs ir stingri piestiprināts pie vējstikla. Kā stiprinājumu vari izmantot automašīnas tīrīšanas slotiņas.
2. No rīta to rūpīgi noņem!
No rīta pārsegs jānoņem diezgan rūpīgi, jo tas var būt slapjš un to nevajadzētu novietot savā automašīnas bagāžniekā, pretējā gadījumā tas var radīt kaitējumu automašīnas salonam. Vari apsvērt iespēju izmantot ūdens necaurlaidīgu materiālu. Protams, noņemot pārsegu var būt vietas, kur ledus kārta ir izveidojusies, lai to novērstu uzmanīgi izmanto plastmasas skrāpi. Dažkārt to var izdarīt izmantojot automašīnas tīrīšanas slotiņas, jo ledus kārta var nebūt bieza.
Kā novērst ledus kārtu uz vējstikla izmantojot pašgatavotu līdzekli
1. Sastāvdaļas
Būs nepieciešams uz vienu aerosola pudeli ¾ baltā etiķa un ¼ ūdens, kā arī piltuve un marķieris, lai uz aerosola uzrakstītu atšķirības zīmi un tā atšķirtos no citiem produktiem, kas ir mājās.
2. Instrukcija
Vienkārši sajauci visas sastāvdaļas un to visu iepildi pudelē, un tavs mājās gatavotais līdzeklis ir gatavs. To ir nepieciešams izsmidzināt uz automašīnas vējstikla pirms nakts, lai ledus neliptu pie vējstikla. No rīta atliks vējstiklu notīrīt ar automašīnas tīrīšanas slotiņām un ledus būs nost.
Kā novērst ledus kārtu uz vējstikla
Ja neesi pārliecināts kā notīrīt ledus kārtu no vējstikla, tad tev jāzina kādi standarta rīki ir pieejami un kurus vislabāk izmantot.
1. Atbilstošā veikalā vari iegādāties pret ledus sķīdumu, kas mazinās ledus veidošanos uz automašīnas vējstikla, kā arī skrāpi, kas atbīda ledu no vējstikla.
2. Šo šķidrumu vienkārši izsmidzini uz automašīnas vējstikla, kur izveidojusies ledus kārta un mirkli uzgaidi. Ļauj tam iedarboties vismaz 1-2 minūtes un tad ar plastmasas skrāpi to atbīdi no vējstikla.
Izmēģini šos veidus un tie padarīs šo procesu vieglāku un efektīvāku, kā arī atvieglos tavu dienas sākumu.
1.Sajaukt 1 tējkaroti citrona sulas ar 25 gramiem rauga un 1 ēdamkaroti piena, samaisīt un uzklāt uz sejas uz 20 minūtēm. Nomazgāt ar siltu ūdeni.
2. Sajaukt citrona sulu uz pusēm ar krējumu. Maisījumu uzklāt uz sejas uz 15-20 minūtēm, pēc tam nomazgāt ar siltu ūdeni.
3.Samaisīt 1 tējkaroti baltā māla ,2 tējkarotes ūdeņraža pārskābes, 2 tējkarotes citrona sulas. Tādu masku drīkst turēt uz sejas ilgi. Pēc tam nomazgāt.
4. Labi darbojas maska no sarīvēta gurķa ar skābu pienu vai sīpola sulu. Masu liek uz auduma, pārklāj arī ar audumu un tad liek uz sejas. Svarīgi ; maskas jāliek uz labi notīrītas sejas.
Side profile portrait headshot woman pinches nose with fingers looks with disgust away something stinks bad smell situation isolated gray wall background. Human face expression body language reaction
Pēc izsmēķētas cigaretes tās dūmu smaka spēj saglabāties diezgan ilgu laiku. Šie dūmi kaitē jūsu veselībai un, var kļūt ļoti apnicīga un nepatīkama cilvēkiem, kas atrodas jūsu telpā – tas var būt gan automašīnas salons, gan jūsu mājvieta.
No cigarešu smakas atbrīvoties ir patiesi grūti un laikietilpīgi, gaisa kondicionieris vai smaržas pēc tikko izsmēķētas cigaretes nepalīdzēs uzlabot gaisa kvalitāti, tās tikai saasinās smaku. Sākotnēji svarīgi ir kārtīgi iztīrīt mašīnas salonu vai māju
Pirms izmanto gaisa atsvaidzinātāju pielieto šos padomus un produktus, kas būs efektīvāki par gaisa atsvaidzinātāju:
1. Etiķis. Ielej bļodā balto etiķi un atstāj to uz nakti, tas ļoti labi noņem cigarešu smaku (atceries par bērna drošību, neatstāj to bērnam pieejamā vietā).
2. Cepamā soda. Viena no visbiežāk izmantojamām metodēm cīņā ar cigarešu smaku. Ar to veiksmīgi var iztīrīt cigarešu smaku no automašīnu sēdekļiem un dīvāniem.
3. Citrusaugļi. Arī citrusaugļi veiksmīgi spēj noņemt cigarešu smaku. Atstājiet sagrieztus citrusaugļus vietā, kur smēķējat līdz brīdim, kad tā miza jau ir izžuvusi.
4. Vēl viena netradicionāla metode. Ieliec bļodā dažas kokogles un novieto to istabā vai automašīnas salonā un pēc aptuveni nedēļas ogles būs absorbējušas cigarešu smaku.
5. Lavanda – auduma maisā ielieciet lavandu – žūstot un esot izžuvušai tā izdala patīkamu smaržu, kas palīdz novērst cigarešu dūmu smaku.
6. Kārtīgi pārskaties visas vietas. Kad veicas automašīnas vai mājas tīrīšanu pārbaudiet visas iespējamās vietas, tai skaitā – zem automašīnas paklājiem, sēdekļiem, jebkur, kur var atrasties cigarešu pelni vai izsmēķi. Ja nebūsiet atbrīvojušies no viesām cigarešu paliekā, tad smaku dabūt ārā būs ļoti grūti.
7. Mazgā visu. Ja visa automašīna vai māja smaržo pēc cigaretēm, tad jums, iespējams, ir nepieciešams mazgāt pilnīgi visu, sākot no aizkariem un beidzot ar paklājiem. Cigarešu smaka spēj savilkties mazākajā sīkumā.
8. Vēdini. Svaigs gaiss ir viens no labākajiem vaidiem kā atbrīvoties no nevēlamas smakas vai smaržas. Pirmā lieta, ko nepieciešams darīt ir atvērt visus logus un durvis, lai veidotos caurvējš, kas ļautu kliedēt uzkrājušos smaku. Ideālā gadījumā, mīkstās mēbeles iznest svaigā gaisā uz pāris stundām, lai tās vēdinās.
1. Kubiņi ar zālītēm! Kumelītes + sunīši + jojoba eļļa + olīveļļa! Un visu saldētavā! No rīta ar kubiciņiem iemasēt seju! Tā kļūst svaiga, mīksta un sārta! Dienas gaitā, ja seja izskatās nogurusi, ierīvējiet un notiks liftinga efekts!
2. AEvits. Aevits – labi strādā ar pumpiņām. Uzlieciet ādai ap acīm. Tas ir A un E vitamīnu apvienojums, lieciet no rītiem un vakaros zem acīm. Var arī iesmērēt 1 reizi dienā, paturēt 2 stundas un samitrināt ar salveti. Ja ir iespēja, tad var turēt visu dienu. Izmantot 2 nedēļas, tad pārtraukums.
3. Blefarogels Nr.1 – satur hialuronskābi. Ļoti labi mitrina, izlīdzina ādu un likvidē „maisiņus” zem acīm, burtiski dažu dienu laikā. Uzklāt biezā slānī 3 reizes dienā un uz nakti. Var pamēģināt rīcineļļu: No rīta pēc gēla ( liftinga efekts) uzklāt uz 2 stundām. Var iet vēl tālāk, un iegādāties tīru hialuronskābi ampulās, un tās saturu izliet blefarogela flakonā. Katru reizi pirms uzklāšanas kārtīgi sakratīt.
4. Pīlings – slavenību variants: uz tīras sausas ādas uzklāj kalcija hlorīda šķīdumu, gaida kad sakaltīs, uzklāj otru kārtu, un atkal gaida kad sakaltīs. Ieziepē rokas ar bērnu ziepēm un masē ādu, veļot rullīšus. Mehānisms sekojošs: kalcija hlorīds mijiedarbojas ar ziepēm (nātrija un kālija sāls augstākās karbonskābes), veidojas nātrija vai kālija hlorīds un augstākās karbonskābes nešķīstošais kalcija sāls, kurš saveļas kopā, vienlaicīgi uzņemot keratīna plēksnes virsējo kārtu. Sanāk saudzīgs virspusējs pīlings. Kalcija hlorīda izmantošana ādas attīrīšanai iespējama, ja nav iekaisumu. Ļoti efektīgi, pārbaudīts!!!
5. Heparīna ziede – labi palīdz pret tūsku un maisiņiem zem acīm.
6. Retinola ziede – A vitamīna krātuve. Tas ir pret pinnēm, taču lieliski der pret novecošanu, uzlabo ādas stāvokli un likvidē apsārtumu. Var lietot arī kā masku, 20 – 30 minūtes, vai ilgāk.
Rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju reproduktīvo veselību, Latvijā labākie – EGV klīnikas pieredzējušie neauglības ārstēšanas eksperti novembrī un decembrī pieņems pacientus Gulbenē, Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā, Talsos un Ventspilī.
Ar neauglības problēmām pasaulē saskaras katrs sestais pāris. EGV klīnikas ginekologu – reproduktologu apkopotā statistika liecina par to, ka medicīniskā apaugļošanās Latvijā gadā būtu nepieciešama aptuveni 1000 līdz 2000 pāriem.
EGV klīnikā medicīniskā apaugļošanās tiek veiksmīgi realizēta jau vairāk nekā 19 gadus. Iepriekšējo gadu statistika liecina, ka EGV klīnikas neauglības ārstēšanas rādītāji ir augstāki nekā vidēji Eiropā. Šī gada pirmajā pusgadā jau veiktas 123 veiksmīgas medicīniskās apaugļošanās, kuru rezultātā iestājusies grūtniecība. EGV ārsti veic arī valsts apmaksātas neauglības ārstēšanas procedūras, kas apliecina valsts uzticēšanos.
Dr. Zane Vītiņa, ginekologs – reproduktologs, EGV klīnikas direktore: “Sniedzam iespēju kļūt par vecākiem tiem, kuri saskaras ar diagnozi – neauglība. Gribu mazliet iedrošināt šos pārus savlaicīgi vērsties pie kompetenta ārsta, kurš var palīdzēt tikt pie ilgotā bērniņa. Neauglība ir tikai diagnoze, kas parasti ir ārstējama, bet, novilcinot ārstēšanos, var rasties sarežģījumi.”
EGV klīnika bija pirmā Latvijā, kura realizēja medicīnisko apaugļošanos, kuras rezultātā iestājās grūtniecība. 19 gadu laikā klīnika ievērojami paplašinājusi darbību, operatīvi ieviešot arī Latvijā pasaules novitātes neauglības ārstēšanā. EGV klīnikā ārsti strādā ar pasaulē vadošajām tehnoloģijām un modernāko aparatūru, nodrošinot arī spermas un olšūnu donoru programmu, kā arī dzimumšūnu uzglabāšanu. “Saviem pacientiem piedāvājam tikai efektīvākās neauglības ārstēšanas metodes un priecājos kopā ar katru pāri, kuri sagaida ilgi gaidīto brīnumu – bērniņa pieteikšanos. Mans darbs sniedz ļoti lielu gandarījumu, kad redzu prieku vecāku acīs un varu būt klāt viņu laimē, jo zinu, ka katrs no šiem mazuļiem būs ļoti gaidīts,“ atzīst Dr. Zane Vītiņa.
EGV klīnikas eksperti neauglības ārstēšanā šogad piedāvā ginekologu – reproduktologu konsultācijas visā Latvijā. Vizītes laikā ārsti veic izmeklējumus, paņem analīzes, kā arī atbild uz visiem pacientus interesējošajiem jautājumiem.
Ārstu konsultācijas par auglību un reproduktīvo veselību:
Gulbene – 9. novembris – Dr. Gunta Grīnberga
Liepāja – 16. novembris – Dr. Zane Vītiņa
Daugavpils – 17. novembris – Dr. Viola Millere
Rēzekne – 12. decembris – Dr. Iveta Bičevska
Valmiera – 7. decembris – Dr. Mārtiņš Levenšteins
Talsi – 9.decembris – Dr. Modrīte Kraujiņa
Ventspils – 8. decembris – Dr. Ņikita Subņikovs
Pieteikties uz ginekologa – reproduktologa konsultāciju iespējams, zvanot uz EGV klīnikas reģistratūru pa telefona numuriem: + (371) 67 278 183 ; +(371) 29 563 191, vai rakstot e-pastu: info@egv.lv
