Līgo svētki un brīvdienas strauji tuvojas, bet jau šobrīd ir aktivizējušies ne vien odi un mušas, bet arī bites, dunduri, lapsenes, irši un citi kukaiņi, kuri svētku baudīšanu piemājas dārzā vai pie dabas var padarīt ne vien sāpīgu, bet dažkārt pat dzīvībai bīstamu. Tādēļ par to, kā pasargāt sevi no kukaiņu dzēlieniem un rīkoties kukaiņu kodumu gadījumā, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENUAptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. 

Jutīgās zonas – seja, kakls, elpceļi un galva

Lai arī lielākoties bišu, lapseņu un sirseņu kodumi nav dzīvībai bīstami, tomēr, sākoties alerģiskai reakcijai, sekas var būt ļoti nopietnas, tādēļ ir svarīgi ievērot piesardzību un zināt par pirmās palīdzības sniegšanu situācijās, kad kāds no minētajiem kukaiņiem ir iedzēlis. Īpaši svarīgi tas ir, ņemot vērā, ka situācijas, kurās cilvēki tiek sadzelti, ir ļoti ikdienišķas – pļaujot zāli, staigājot basām kājām, atrodoties pie dabas, veicot uzkopšanas darbus piemājas teritorijā vai citu aktivitāšu laikā. Ģimenes ārste Zane Zitmane uzsver, ka pastiprināta uzmanība siltajā laikā ir jāpievērš dzērienu traukiem, kuros kukaiņi var iekrist, īpaši bīstamas ir skārda bundžas un tumšas pudeles, kurās kukaiņi nav redzami. Ja bite, lapsene vai sirsenis iekož galvā, sejā, kaklā vai elpceļos, var rasties dzīvībai bīstams pietūkums. Šādā gadījumā ir nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP), jānogulda pacients un maziem malciņiem jādod vēss ūdens vai ledus gabali, lai pēc iespējas mazinātu tūskas veidošanos, kā arī jālieto pretalerģijas līdzekļi. Ja zināms, ka pacientam ir bijusi anafilaktiska reakcija – samaņas zudums, pazemināts asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība, auksti, lipīgi sviedri un elpceļu, lūpu un mēles tūska – nekavējoties jāpielieto adrenalīna intramuskulārā injekcija. Tai vienmēr ir jābūt pieejamai, kā arī par tās pielietošanu ārkārtas gadījumā ir jāinformē tuvinieki, draugi un kolēģi. 

Alerģiskas reakcijas rašanās

Toksīni, pret ko organisms cīnās ar dažādām reakcijām, faktiski ir kodēju un dzēlēju siekalas. Mazajiem asinssūcējiem – knišļiem un odiem – siekalu daudzums ir mazāks, lielajiem kukaiņiem – lapsenēm, bitēm un sirseņiem – krietni lielāks, līdz ar to arī inde krietni spēcīgāka. Ārste Z. Zitmane skaidro, ka alerģija rodas brīdī, kad organisms normālos apstākļos nekaitīgu vielu – antigēnu – notur par bīstamu “iebrucēju” un izdala pārlieku daudz antivielu  jeb “cīnītāju”, kas rezultātā nodara kaitējumu pacientam. To nosaka dažādi faktori, piemēram, ģenētiska iedzimtība un imunitātes īpatnības. Aptuveni 1% cilvēku var rasties bīstamas alerģiskas reakcijas, kamēr lielāks risks alerģijas attīstībai pret kukaiņu kodumiem ir cilvēkiem, kuru tiešajiem radiniekiem ir astma, ekzēma, jebkura veida alerģija, vai arī pašai personai vai tās bērniem ir kāds no iepriekš minētajiem stāvokļiem. Ja cilvēks pirmo reizi atklāj, ka pēc kukaiņu koduma parādās alerģiska reakcija, tad noteikti ir jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāpārrunā turpmākie soļi. Ģimenes ārsts izsniegs recepti pretalerģiska medikamenta iegādei un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie alergologa. 

Ko darīt pēc koduma?

Vispirms jādodas uz drošu vietu, lai izvairītos no atkārtotiem dzēlieniem. Pēc bites koduma iespējami ātri ir nepieciešams izvilkt dzeloni, rūpīgi nomazgāt koduma vietu un to apstrādāt ar spirtu vai kādu no dezinficējošiem šķidrumiem. Koduma vietai ieteicams pielikt aukstu kompresi un to regulāri mainīt. Ja sadzelts tiek bērns, uzreiz ir jāiedod pretsāpju līdzeklis, ko izteiktu sāpju gadījumā var darīt arī pieaugušie. Koduma vietai var uzziest pretiekaisuma gelus, bet, ja tūska un nieze ir izteiktas, jālieto antihistamīna preparāti. Ne mazāk svarīgi ir dzert daudz šķidruma, lai toksiskās vielas izvadītu no organisma. Ja bite, lapsene vai sirsenis iekož galvā, sejā, kaklā vai elpceļos, ir nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Kukaiņu kodumu vietas nevajadzētu kasīt, jo tādejādi tiek traumēta āda, kā arī veicināta infekciju attīstība. Pieaugušajiem un bērniem kodumu vietas apstrādā ar dezinficējošu aerosolu.  Lai novērstu niezi un tūsku, noderēs antihistamīna līdzekļi – ārīgai un iekšķīgai lietošanai. Tāpat jāizmanto geli, kuru sastāvā ietilpst difenhidramīns un dimetindēns. Lai mazinātu alerģisko reakciju, tos uzklāj koduma vietai vairākas reizes dienā. Nopērkami līdzekļi arī ar dabas vielām pēc insektu kodumiem, kuru sastāvā ir, piemēram, kumelītes, ceļtekas un pelašķi. Par piemērotu līdzekli bērniem jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.

Kā atvairīt kukaiņus?

Lai pasargātu sevi no kukaiņu kodumiem, pirms uzturēšanās ārā ieteicams lietot repelentus – līdzekļus kukaiņu atbaidīšanai. BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece skaidro, ka repelenti iedalās sintētiskajos un dabīgajos. Sintētisko repelentu sastāvā ir dietiltoluamīds (DEET) vai ikaridīns. Pieejamas arī aproces, kas atbaida gan odus, gan ērces. Ērti izmantojamas ultraskaņas repelenta ierīces bērniem, pieaugušajiem un mājdzīvniekiem, kas izstaro pulsējošus ultraskaņas impulsus ērču atbaidīšanai. Par piemērota repelenta izvēli bērniem un pieaugušajiem, kā arī par pareizu tā lietošanu var konsultēties ar farmaceitu. Dabīgo līdzekļu sastāvā izmanto augu ekstraktus, ēteriskās eļļas vai to sastāvdaļas. Odiem un ērcēm nepatiks krustnagliņu, lavandas, tējaskoka, eikalipta, rozmarīna, timiāna, ģerānijas un piparmētras ēterisko eļļu smarža. Speciālistu ieteikumi kukaiņu atvairīšanai:

• Lietojiet kukaiņu repelentus!
• Lai kukaiņi neielidotu dzīvojamajās telpās, lietojiet speciālus aizsargsietus!
• Vasarā dzērieniem izmantojiet salmiņus, bet bērniem – krūzes ar vāciņu un salmiņu!
• Pārliecinieties, vai pirms likšanas mutē pie kumosa nav “pieķēries” kāds kukainis!
• Dodoties pie dabas, izvairieties no saldu smaržu lietošanas un koša apģērba!
• Neaizraujieties ar staigāšanu basām kājām, īpaši zem augļu kokiem, kur bieži sastopamas lapsenes!
• Nekad nemēģiniet pašu spēkiem likvidēt lapseņu vai sirseņu pūžņus, bet gan uzticiet šo uzdevumu speciālistiem!
• Kukaiņu pūžņu tuvumā atturieties no straujām kustībām, lai neprovocētu kukaiņu uzbrukumu!
• Rūpējieties arī par saviem mājdzīvniekiem, sagādājot viņiem speciālas kakla siksnas vai skaustā pilināmus pilienus. 

Jo zemāks ir termometra stabiņš un garāka nedēļas nogale, jo vairāk problēmu transportlīdzekļu īpašniekiem. Sals ietekmē ne tikai braukšanas, bet arī transportlīdzekļa motora un elektronikas kvalitāti. Gjensidige Latvija atgādina, ka kompetenta sagatavošanās sezonai palīdzēs pasargāt automašīnu no laika apstākļu izaicinājumiem un palielinās izredzes iedarbināt automašīnu pat stipra sala gadījumā.

Salam iestājoties, automašīnas sastopas ar izaicinājumu – akumulatora un dzinēja darbību. Statistika liecina, ka lielākā daļa transportlīdzekļu, kas vecāki par 10 gadiem, sastopas ar problēmām tās iedarbināšanas brīdī. Aukstā laikā jebkura baterija patērē divreiz vairāk enerģijas nekā vasarā, tādēļ automašīnas iedarbināšana var radīt problēmas. Pie -10 grādu temperatūras uzlādēta akumulatora veiktspēja ir aptuveni 40%. Taču automašīnas “spītības” iemesls ne vienmēr ir nolietots akumulators – tas var būt arī vecas sveces, kondensāts degvielas tvertnē, problēmas elektrosistēmā un citi iemesli.

Akumulators 

Pilnībā uzlādēta akumulatora sasalšanas temperatūra ir no -50 līdz -70 grādiem, kas nozīmē, ka uzlādēts akumulators normālos apstākļos nesasalst. Taču, atkarībā no izlādes līmeņa un vecuma, akumulators var sasalt temperatūrā no -10 grādiem.  Ja automašīnu nav iespējams iedarbināt, vispirms ir jāpārbauda ierīces stāvoklis, jāattīra akumulatora klemmes no netīrumiem un jāpievelk kontakts ar uzgriežņu atslēgu. Ja ir laiks, sasalušo akumulatoru ir ieteicams novietot siltā telpā uz 20-30 minūtēm, lai tas uzsilstu līdz istabas temperatūrai. 

“Vadītāji var arī paši noteikt, vai vaina ir akumulatorā. Ja automašīnas starteris griežas ļoti vāji vai negriežas vispār, un, pagriežot aizdedzes atslēgu, dzirdama tikšķēšana, tad visticamāk iemesls ir izlādējies akumulators,” skaidro Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājs Andris Balodis.

Aizdedzes sveces

Vēl viens izplatīts iemesls, kādēļ automašīnu nevar iedarbināt – strāva nesasniedz aizdedzes sveces. Ja ir radusies šāda situācija un tas ir iespējams, tad var izvilkt centrālo vadu no izplatītāja vāka, nogādāt to pie metāla daļas un tad mēģināt iedarbināt automašīnu. Ja dzirksteles neparādās, problēma ir spolē un vados, savukārt, ja rodas spriegums, problēma ir svecēs. 

Aizdedzes sveces var nedarboties, ja tās ir netīras, vai pielietas ar benzīnu, par ko liecina, nesadegušas degvielas smarža. Lai risinātu šo problēmu, ir nepieciešama sveču tīrīšana, kalcinēšana ar gāzi vai arī to nomaiņa pret citām. 

Šo problēmu gadījumā tomēr vislabāk ir izmantot autoservisu meistaru palīdzību.

Degvielas padeves sistēma

Ja radušies degvielas padeves sistēmas bojājumi, ir nepieciešams degvielas bākā esošos ledus kristālus izkausēt un nomainīt automašīnas degvielu. Ziemā ir īpaši jāpiedomā pie tā, kādu degvielu izmantot, jo zemas kvalitātes degvielā var būt ūdens – tas izraisīs degvielas sistēmas padeves bojājumus kondensāta dēļ. Tādēļ aukstās sezonas laikā ir ieteicams uzpildīt degvielu tikai pārbaudītās uzpildes stacijās, kā arī neatstāt automašīnu ar tukšu tvertni.

“Tā kā karantīnas laikā cilvēki automašīnas izmanto ievērojami retāk, un atrodoties zemā temperatūrā visu agregātu eļļas ir sastingušas, salā, pirms brauciena uzsākšanas, automašīnu ir nepieciešams kaut nedaudz uzsildīt. Pa to laiku var automašīnu attīrīt no sniega un ledus,“ uzsver A. Balodis.

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem šogad noslīkuši jau 72 cilvēki, no tiem 29 – peldsezonas laikā, kas sākās 15. maijā. Arī apdrošināšanas sabiedrībai BALTA (PZU grupa) par letāliem gadījumiem šogad jau nācies izmaksāt nelaimes gadījumu apdrošināšanas atlīdzības. Apgāzušās laivas, pārvērtēti spēki, pelde alkohola reibumā, viltīgas straumes – dzīvības ūdeņos var izdzist ļoti ātri, ko apliecina ne vien nesen notikušais traģiskais negadījums jūrā, kur noslīka vairāki cilvēki, bet arī teju ik dienu operatīvo dienestu ziņotā informācija par slīkušiem vai bojā gājušiem cilvēkiem ūdenstilpēs. Glābšanas, peldēšanas un apdrošināšanas eksperti atgādina – lai atpūta pie ūdens nebeigtos ar traģēdiju, svarīgi izvērtēt, cik droša ir peldvieta, nedoties peldēties vienatnē un alkohola reibumā, ūdenstilpņu tuvumā pieskatīt bērnus, kā arī atsvaidzināt zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu. 

Glābt slīkstošos steidzas gandrīz katru dienu

Ugunsdzēsēji glābēji šogad no ūdenstilpēm izcēluši jau 72 bojāgājušo, no tiem 29 tieši peldsezonā. Aizvadītajā gadā ūdenstilpēs gāja bojā vairāk cilvēku nekā ugunsgrēkos. Vasarā gandrīz ik dienu glābēji steidzas uz izsaukumiem, lai glābtu cilvēkus, kas iekļuvuši nelaimē, peldoties vai pārvietojoties ar kādu no ūdens transportlīdzekļiem. 

“Katru gadu ūdens paņem gandrīz 100 cilvēku dzīvības. Vairākus desmitus nelaimē nokļuvušo ugunsdzēsējiem glābējiem izdodas izglābt. Latvija šajā jomā ir pirmajās vietās Eiropā, un to mainīt var tikai iedzīvotāju uzvedības maiņa. Lielākā daļa negadījumu nenotiktu, ja cilvēki rīkotos atbildīgi – izvērtētu riskus un ievērotu drošas atpūtas nosacījumus. Un tas nav nekas sarežģīts – nepeldēt alkohola reibumā, nelēkt ūdenī no paaugstinājuma, pieskatīt bērnus un lietot glābšanas vestes. Aicinu apzināties, ka drošība sākas ar atbildīgu rīcību!” atgādina VUGD priekšnieka vietnieks Jānis Grīnbergs.    

Katrs trešais slīkušais – alkohola reibumā

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) sniegtā informācija apliecina, ka pērn gada laikā kopumā ārkārtas dienesta mediķi ir snieguši palīdzību iedzīvotājiem pēc slīkšanas 109 izsaukumos. Zīmīgi, ka katrā trešajā izsaukumā, kad cilvēks ir slīcis, lietots arī alkohols. Kā atzīmē mediķi, tieši alkohola lietošana, atpūšoties pie ūdens, un pārgalvība, peldoties vai lecot uz galvas ūdenī, ir viens no galvenajiem faktoriem, kādēļ visbiežāk notiek nelaimes – cilvēki iet bojā vai gūst smagas traumas. Piemēram, lecot uz galvas ūdenī, sekas var būt tik smagas, ka cilvēks atlikušo dzīvi ir piekalts ratiņkrēslam, ja vispār izdzīvo. 

Tāpat gadu no gada mediķiem nākas piedzīvot situācijas, kad jāveic reanimācijas pasākumi pēc slīkšanas arī bērniem, tāpēc ikvienam jāatceras – ja tuvumā ir ūdenstilpe, mazus bērnus pat uz mirkli nedrīkst atstāt vienus bez uzraudzības. Lai gan ārkārtas tālruņa 113 mediķi, notiekot nelaimei, vienmēr pa telefonu sniegs padomus, kā palīdzēt cietušajam, kamēr NMPD brigāde ir ceļā, katram iedzīvotājiem tomēr būtu jāzina arī tas, kā sniegt pirmo palīdzību. Šīs zināšanas katrs var atkārtot NMPD mājaslapas sadaļā “Kā palīdzēt cietušajam”: https://www.nmpd.gov.lv/lv/ko-darit-traumu-un-nelaimes-gadijumos

Nav viena algoritma, kā izglābties slīkstot

Peldēšanās ir lieliska aktivitāte, kas sagādā daudz prieka, uzlabo pašsajūtu un sniedz patīkamu veldzi karstā vasaras dienā. Taču jāapzinās, ka nepārdomāta rīcība var novest pie traģiskām sekām, turklāt nav vienādu situāciju, cilvēki ūdenī saskaras ar dažādiem izaicinājumiem – muskuļu krampjiem, traumām, spēcīgām straumēm, pēkšņām veselības problēmām, spēku izsīkumu, un arī reakcijas un iespējas izglābties katrā situācijā var būt dažādas. BALTA šogad izmaksājusi atlīdzības par vairākiem noslīkšanas gadījumiem, un tie visi atšķirīgi: cilvēki gājuši bojā, peldoties jūrā, apgāžoties laivai, automašīnai ieslīdot ūdenī. 

Savukārt viena apdrošināšanas atlīdzība atteikta, jo cilvēks noslīcis, būdams stiprā alkohola reibumā, un par šādiem gadījumiem apdrošinātāji atlīdzības neizmaksā.

“Diemžēl nav viena iepriekš paredzama veida, kā par simt procentiem izvairīties no nelaimēm uz ūdeņiem. Vienīgā recepte ir apdomīga, atbildīga rīcība, adekvāti novērtējot apstākļus un savus spēkus, un pat tad nav drošas garantijas, ka izdosies izbēgt no nelaimes, ja cilvēks nonāks sarežģītā situācijā. Nekāda finansiāla atlīdzība nespēs remdēt sāpes par zaudēto līdzcilvēku un izpostīto dzīvi, tāpēc atkal un atkal aicinām cilvēkus būt ļoti uzmanīgiem, dodoties peldēties vai pavadot laiku pie ūdeņiem,” uzsver BALTA personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva. 

Arī biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze atgādina – galvenais priekšnoteikums, lai sevi un tuviniekus pasargātu pie ūdeņiem, ir atbildīga rīcība. “Mēs par daudz meklējam attaisnojumus tam, kāpēc cilvēki noslīkst, taču galvenais, lai nelaime nenotiktu, ir neriskēt – nepeldēties vienatnē un vietās, kur nav droši, neiet jūrā, kad lieli viļņi, valkāt glābšanas vesti, atrodoties laivā. Jāsaprot, ka nav vienotu algoritmu, kā izglābties, – katra situācija ir unikāla. Visi saprot, ja iesi ugunī – sadegsi, tieši tāpat jāapzinās riski, esot pie ūdens. Kad iestājas panika, viss reiz lasītais aizmirstas, bet jebkurš risks var novest nāvē,” apzināties savas darbības sekas aicina Zane Gemze. Viņa atgādina – tikai regulāri praktiski treniņi veido automātiskas rīcības krīzes situācijā; ar to vien, ka reizi piecos gados noklausies lektora teikto, nepietiek. 

Ekspertu ieteikumi drošai atpūtai pie ūdens

• Izvēlies zināmu un drošu peldvietu. Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās – vietās, kuras tam ir īpaši izveidotas, labiekārtotas un kurās dežurē glābēji.
• Peldies vietās, kur iespējams piebraukt ar auto – ja būs nepieciešama glābēju palīdzība, izšķiroša nozīme būs sekundēm.
• Pat ja peldvietā ir glābēju stacija, vienmēr parūpējies, lai tevi redz ģimene vai draugi. Nekad nepeldies vienatnē.
• Nodarbojoties ar jebkādu ūdens sporta veidu, obligāti velc peldvesti. Laivojot glābšanas veste ir obligāti jāuzvelk bērniem, bet arī pieaugušos aicinām to lietot.
• Ja esi sakarsis, ūdenī jāiet lēnām, lai nerastos krampji kājās vai rokās.
• Lēkšana uz galvas ūdenī ir bīstama arī šķietami drošās un zināmās vietās – tas var beigties arī ar nāvi vai dzīvi ratiņkrēslā. Apstākļi atklātā ūdenstilpē ir mainīgi, piemēram, ūdens līmenis var būt nokrities, kļuvis seklāks, zemūdens straume atnesusi neredzamu baļķi utt.
• Nekādos apstākļos neatstāj bērnus ūdenstilpju tuvumā bez uzraudzības, pat ne uz īsu mirkli.
• Neej peldēties reibumā, nelieto alkoholu, ja plāno peldēties, vai ūdens transportlīdzekļos.
• Neej peldēties, ja jūrā ir lieli viļņi.
• Ja redzi kādu slīkstam, zvani 112! Rūpīgi izvērtē savas spējas palīdzēt – diemžēl nereti noslīkst gan slīcējs, gan glābējs. 

Eļļa var būt līdzeklis ēdiena pagatavošanai un dažādu garšas nianšu piešķiršanai, kā arī vienlaikus vērtīgu vielu avots. Pieejamais eļļu klāsts ir tik plašs, ka ir viegli tajā apjukt. Turklāt eļļas plaši izmanto ne vien pārtikā, bet arī profilaksē un skaistumkopšanā. Kā izvēlēties veselīgu eļļu ikdienas uzturam, kā to pareizi uzglabāt un kādas ir dažādu eļļu vērtīgās īpašības? Stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Ikdienā ir jādomā par eļļas kvalitāti, jo mūsu organismam dzīves laikā ir nepieciešamas labas kvalitātes taukvielas, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Eļļa ir produkts, ko liekam pie salātiem, izmantojam cepšanai, pievienojam mazuļu pirmajam piebarojumam, proti, mēs to lietojam visos vecumos visas dzīves laikā. Lai rūpētos par veselīgu uzturu, ir jāizvēlas laba eļļa.

Iegādājoties eļļu, vispirms ir jāskatās, vai eļļa ir rafinēta vai nē. Veselīga eļļa ikdienas lietošanai būs nerafinēta, auksta spieduma eļļa, kas var būt gan filtrēta, gan nefiltrēta. Ja ir bažas par eļļas izejvielu audzēšanu, izvēlieties bioloģisku eļļu. Rafinēta eļļa ir karsēta, filtrēta, tai tiek pievienotas skābes, lai eļļu attīrītu un padarītu caurspīdīgu. Ja rūpējaties par savu veselību un sirds un asinsvadu slimību profilaksi, kā arī vēlaties, lai ēdiens organismam sagādātu patiesu labumu – izvairieties no caurspīdīgu, rafinētu eļļu lietošanas uzturā, iesaka uztura speciāliste.

Slavenā olīveļļa

Kā skaidro L. Sondore, olīveļļai piemīt pretiekaisuma īpašības, jo tā satur daudz polifenolus, antioksidantus, kā arī ideālā attiecībā Omega-3 un Omega-6 taukskābes. Polifenols oleokantāls ir ar pretiekaisuma īpašībām. Olīveļļa satur mononepiesātinātās taukskābes, kas labvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu slimību un iekaisīgo slimību profilaksi, kā arī profilaktiski iedarbojas pret dažādu lokācijas vēžu profilaksi.

Eļļai ir jābūt skaisti zeltaini zaļā krāsā, ar jūtamu garšu. Garšas nianses katrai eļļai būs nedaudz citādas, bet tieši polifenoli būs tie, kas kņudinās kaklā. Ieteicams lietot tikai extra virgine olīveļļu, kas nav termiski apstrādāta, turklāt to var lietot arī cepšanai, jo tā sāk dūmot tikai pie 210-214  C grādiem. Karstumā šī eļļa nedaudz izplešas, tāpēc to nevajag tik daudz kā citas eļļas, ko izmanto cepšanai.

Veikalos ir nopērkamas arī olīveļļas, uz kuru pudelēm rakstīt pomace olive oil un olive oil. Tās ir zemas kvalitātes eļļas, kas ir termiski apstrādātas un ķīmiski attīrītas, proti, rafinētas. Tā ir vienkārši eļļa, labumu veselībai no tās negaidīsim, saka uztura speciāliste.

Lai gūtu labumu no eļļas, tā ir jālieto regulāri, kampaņas te nelīdzēs. Tieši tas ir Vidusjūras diētas pamatā – laba, kvalitatīva eļļa visas dzīves garumā.

Pieejamā dažādība

Dažādas sēklu eļļas – linsēklu, kaņepju, ķimeņu, ķirbju, riekstu, sezama un citas ir labs papildinājums ikdienas uztura dažādošanai, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Jāatceras, ka šīs eļļas ātri oksidējas, tādēļ tās jāpērk kvalitatīvas, nelielos tilpumos un tumšās stikla pudelītēs. Ja eļļa ir nepatīkami rūgta – tā ir veca un ir jāmet ārā. Eļļas pudelītes jātur tālāk no plīts, jo, regulāri sasilstot un atdziestot, tās ātrāk zaudē savas labās īpašības. 

Pie salātiem labi noderēs kaņepju un linsēklu eļļa. Šīs eļļas labā attiecībā satur Omega-3 un Omega-6 taukskābes, kā arī daudz E vitamīna, minerālvielas (magniju, fosforu, cinku, kāliju, kalciju, dzelzs un citas) un B grupas vitamīnus. Pārējās sēklu eļļas pēc izvēles ik pa reizei piešķir bagātīgu garšas buķeti ēdienam. Pētījumi par sirds veselību iesaka dienā lietot divas līdz četras ēdamkarotes eļļas, gatavojot ēdienu.

Padoms – nepērciet šādās eļļas emociju vadīti! Nopērciet vienu, izlietojiet un tad pērciet nākamo. Tā izvairīsieties no liekiem tēriņiem un eļļas izmešanas.

Termiskā apstrāde

Termiski izturīga cepšanai ir Extra Virgine olīveļļa. 2018. gadā Austrālijā veiktā pētījumā^[1] tika pētītas vairākas eļļas un to, kā eļļās karsēšanas laikā veidojas vai neveidojas transtaukskābes – mehāniski auksti spiesta olīveļļa ir visstabilākā karsēšanā, tā nesāk dūmot pie 210 C grādiem un transtaukskābes neveidojas. Iespējams, karsēšanas laikā zūd kādi antioksidanti, bet gatavošanas laikā eļļas labās taukskābes, polifenoli iesūcas ēdienā un tas ir veselīgāks. 
Pētījumā līdzvērtīga bija kokosa eļļa, kuru karsējot nerodas transtaukskābes, bet tie ir piesātinātie tauki un nav vēlami uzturā. Arī avokado eļļa, kas ir dārga un ikdienas ēdiena gatavošanai netiek bieži lietota, pētījumā pierādīja stabilitāti karsējot. Populārā vīnogu kauliņu eļļa sāka izdalīt transtaukskābes jau karsēšanas sākumā, tas pats notika ar rapšu eļļu. 
Cepšanai noteikti nedrīkst izmantot sēklu eļļas – linsēklu, kaņepju un citas! Tās paredzētas lietošanai nekarsētas, uzsver uztura speciāliste.

Eļļu uzglabāšana

Eļļas galvenais garšas un kvalitātes “bojātājs” ir gaisma, tāpēc eļļām ir jābūt tumša stikla traukos vai metāla kanniņās, ja tā ir paredzējis ražotājs. Neturiet eļļas atvērtas – vienmēr pēc izmantošanas aizvākojiet pudeli vai kanniņu, lai eļļai brīvi nepiekļūtu skābeklis, un neturiet eļļu blakus plītij. Lai cik tas būtu neparocīgi, eļļas pudelei ir jābūt patālu no plīts un noteikti ne ledusskapī, iesaka uztura speciāliste L. Sondore. Noteikti nelietojiet uzturā eļļu, ja tā ļoti nepatīkami “kož” kaklā, nepatīkamā garša pārņem visu muti, līdzīgi kā apēdot vecu riekstu.

Farmaceita padoms

Eļļas ir ne vien neatņemama ikdienas uztura sastāvdaļa, bet arī izplatīts vērtīgo vielu avots, ko plaši izmanto farmācijā, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Aptiekas plauktos vispopulārākā ir zivju eļļa, kuru pazīstam kopš bērnu dienām, jo tās lietošana ir aktuāla visas dzīves garumā. Zivju eļļa satur Omega-3 polinepiesātinātās taukskābes – EPA (eikozapentaēnskābe) un DHA (dokozaheksaēnskābe). Organisms pats tās nesintezē, tādēļ tās ir jāuzņem, lietojot uzturā treknās jūras zivis. Tāpēc veselīga uztura ieteikumi ietver zivju lietošanu vismaz divas reizes nedēļā. Ja ar uzturu neuzņemat pietiekami Omega-3 taukskābes, tad visu gadu ieteicama zivju eļļas lietošana.

Omega-3 taukskābes nepieciešamas daudzu organisma funkciju nodrošināšanai – gan palīdz uzturēt normālu redzi un smadzeņu darbību, gan labvēlīgi ietekmē imūnsistēmu, sirds un asinsvadu sistēmu, locītavas, ādu un matus. Zivju eļļa pieejama dažādos veidos – gan šķidrā (ne tikai ar dabīgo, bet arī ir pieejama ar uzlabotu garšu, piemēram, citronu, augļu vai ābolu garšu), gan kapsulās, bērniem piemērotāka lietošanā būs šķidrā zivju eļļa vai košļājamo kapsulu vai želejpastilu veidā.

Ir vēl daudzas citas eļļas, kas tiek plaši izmantotas farmācijā, dažādu saslimšanu un vispārējā profilaksē:

Naktssveces eļļu izmanto sievietes veselībai, jo tā palīdz uzturēt hormonālo līdzsvaru, kā arī rūpējas par ādu un vielmaiņu. To izmanto arī ārīgi.

Ķirbju sēklu eļļa labvēlīgi iedarbojas uz sirds un asinsvadu sistēmu, imūnsistēmu, aknu, redzes, prostatas un urīnpūšļa veselību. To izmanto arī ādas un matu kopšanai.

Linsēklu eļļu pazīst ar labvēlīgo ietekmi uz imūnsistēmu, vielmaiņu, gremošanas sistēmu,  locītavām, sirds un asinsvadu sistēmu. To plaši lieto kā profilaktisku līdzekli, arī diabēta, artrīta, ādas un citu saslimšanu gadījumā, kā arī sievietes veselībai, lai mazinātu nepatīkamās sajūtas pirms un menstruāciju laikā. Tā noder arī menopauzes laikā.

Smiltsērkšķu eļļu izmanto imūnsistēmai un sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, kā arī lai mitrinātu ādu un gļotādu. Tā sekmē dzīšanas procesus un tai piemīt pretsāpju, pretiekaisuma un antiseptiska iedarbība, tāpēc šo eļļu izmanto pie kuņģa un zarnu trakta saslimšanām. To izmanto arī ārīgi ādas un mutes gļotādas bojājumu aprūpei, ginekoloģijā un proktoloģijā.

Upeņu sēklu eļļu izmanto sirds un asinsvadu sistēmas, ādas un matu veselībai, kā arī sievietes veselībai. Izmanto arī kosmētiskajos līdzekļos. 

Melno ķimeņu eļļa ir ar plašu pielietojumu. To izmanto imūnsistēmas, kuņģa un zarnu trakta, sirds un asinsvadu sistēmas, locītavu un sievietes veselībai.

Mārdadža sēklu eļļa pazīstama kā aknu veselībai lietojams līdzeklis.

Kviešu asnu eļļa ir bagāta ar E vitamīnu. 

Saulespuķu, olīvu, sezama, rapšu, kaņepju eļļas izmanto gan uztura bagātinātājos, gan kosmētiskajos līdzekļos.

Rudens periodā aktuālas kļūst saaukstēšanās un citas vīrusu saslimšanas. Dažādas eļļas plaši izmanto deguna un kakla saslimšanu gadījumā. Eļļu maisījumus, kuriem sastāvā izmanto smiltsērkšķu eļļu kopā ar kliņģerīšu eļļu, arī ar kanēļa, tējaskoka, asinszāles lakstu un piparmētru eļļu izmanto mutes dobuma un rīkles gala gļotādas kairinājuma gadījumā, jo tas veido aizsargslāni, mitrina gļotādu, mazina sāpes, skrāpēšanās sajūtu un diskomfortu kaklā. Deguna pilienos, ziedēs un gelos izmanto dižegles, eikaliptu, piparmētru, tējaskoka, priežu ēteriskās eļļas, lai atvieglotu elpošanu caur degunu. Šiem produktiem sastāvā izmanto arī smiltsērkšķu, sezama un olīvu eļļu, kas mitrina un kopj deguna gļotādu.

Arī kosmētiskiem mērķiem izmanto dažādas eļļas, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Vīnogu sēkliņu eļļa ir mitrinoša bāzes eļļa, ko var izmanot kosmētikas noņemšanai. Saldo mandeļu un persiku kauliņu eļļas izmanto masāžām un sausai ādai. Avokado eļļa noder ādas un nagu kopšanai kā mitrinošs līdzeklis, arī kā bāzes eļļa, der arī sausai ādai. Tējas koka ēteriskā eļļa pazīstama ar antiseptisku darbību, ko izmanto ādas aprūpei pie aknes, insektu kodumiem, kā arī šampūnos, ziepēs, dušas želejās un krēmos. Savukārt rīcineļļu izmanto gan iekšķīgi pret aizcietējumiem, gan ārīgi – sausai ādai, arī galvas ādas kopšanai un matu augšanas veicināšanai.

Svarīgi ņemt vērā! Eļļas neizmanto, ja tās izraisa alerģiju! Arī pirms uztura bagātinātāju lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, īpaši bērniem, grūtniecēm un senioriem, hronisku saslimšanu un alerģiju gadījumā, lietojot medikamentus, kā arī pirms un pēc operācijām. Lai nekaitētu savai veselībai, jāņem vērā, ka 100% ēteriskās eļļas nelieto uz ādas, tās nav kosmētisks līdzeklis! Ēteriskās eļļas jāizmanto saskaņā ar lietošanas norādījumiem par atšķaidīšanu.

^[1] De Alzaa F, Guillaume C and Ravetti L. 2018. Evaluation of Chemical and Physical Changes in Different Commercial Oils during Heating. Modern Olives Laboratory Services, Australia.