Ārstnieciskie augi var būt ļoti noderīgs palīgs gan dažādu saslimšanu profilaksē, gan ārstēšanā. Saaukstēšanās un vīrusu sezonā īpaši aktuāli ir augi imunitātes stiprināšanai, kā arī plaušu veselības profilaksei un klepus ārstēšanai. Taču, arī lietojot ārstniecības augus, ir jāatceras par to pareizu lietošanu un piesardzību. Kādus augu preparātus izvēlēties klepus ārstēšanai un imunitātes stiprināšanai un kā tos pareizi lietot, konsultē BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Augu pasaule ir neizsakāmi bagāta ar vērtīgām sugām, ko cilvēks ir iemācījies lietderīgi izmantot. No augiem ražoto preparātu pielietojums ir visai plašs, tajā skaitā arī cīņā pret saaukstēšanos, klepus ārstēšanā un imunitātes stiprināšanā, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Plašais augu klāsts plaušu veselībai

Elpceļu veselībai un klepus ārstēšanai izmanto plašu ārstniecības augu klāstu, tai skaitā efeju, priedi, salviju, Islandes ķērpi, lakricu, māllēpi, kumelīti, alteju, liepu, pelašķi, raudeni, ceļteku, sarkano āboliņu, deviņvīru spēku, ālanti, plūškoku, termopsi, dižegli, kadiķi, kā arī eikaliptu, timiānu, mārsilu un vijolīti.

No šiem ārstniecības augiem tiek gatavoti rūpnieciski ražotie vienu vai vairākus komponentus saturošie preparāti, piemēram, sīrupi – biežāk sastopamie ir ar efeju, Islandes ķērpi, ceļteku, mārsilu, priežu pumpuriem, pieejams arī plašs salikto sīrupu klāsts. Tāpat pieejamas kapsulas, tabletes, pilieni, putojošās un sūkājamās tabletes, aerosoli vai tējas, kuras arī var saturēt viena auga drogu vai dažādu augu maisījumu.

Klepus ārstēšanai un profilaksei mēdz veikt inhalācijas. Tām izmanto timiāna, dižegles, kadiķa, eikalipta, lavandas ēteriskās eļļas. Elpošanas sistēmas veselību labvēlīgi ietekmē elpošanas vingrinājumi un aromterapija.

Sildošie līdzekļi pret klepu

Daudzi no bērnības atceras sinepju plāksterus un sildošās ziedes. Arī šodien klepus ārstēšanai izmanto dažādus sildošos līdzekļus. Tie var būt tradicionālie piparu vai sinepju pulveri saturošie plāksteri, kā arī terpentīns (priedes koksnes produkts) eļļas vai ziedes veidā. Tāpat ir lietderīgi taisīt siltas kāju vanniņas ar sinepju pulveri. Taču jāņem vērā, ka grūtniecēm gan šī procedūra nav atļauta!

Piesardzība lietojot

Farmaceite atgādina, ka ne vien lietojot medikamentus, bet arī augu preparātus, ir jābūt piesardzīgiem un jāņem vērā to lietošanas ierobežojumi. Grūtnieces nedrīkst lietot salviju, raudeni, timiānu, lavandu, lakricu, bet ingveru – tikai ārsta norādītās devās. Savukārt vijolītes nevajadzētu lietot ilgstoši, kā arī glomerulonefrīta un hepatīta slimniekiem. Melisu un piparmētru neiesaka cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu, bet lakricu nedrīkst lietot hipertoniķi un sirds mazspējas slimnieki. Mārsila lakstu preparātus nevajadzētu lietot ilgstoši, jo tas var izraisīt vairogdziedzera aktivitātes pazemināšanos. Savukārt lielās ceļtekas preparātu lietošana nav ieteicama, ja ir paaugstināts skābes saturs kuņģa sulā, gastrīts vai kuņģa čūla.

Augu tēju pagatavošana

Lai ārstniecības augu tējas saglabātu savas ārstnieciskās spējas, tās ieteicams apliet ar 70-95 C grādus karstu ūdeni, apsegt un ļaut ievilkties 20-40 minūtes. Tās ieteicams lietot aptuveni pusstundu pēc ēšanas jebkurā dienas laikā. Vienīgi, ja uz tējas iepakojuma ir norādīts, ka tā ir nakts tēja, tad tā saturēs augus ar nomierinošu iedarbību, piemēram, kumelīti, melisu, mētras. Tāpēc tās ir ieteicams dzert vakarā.

Bišu produktu ārstnieciskās spējas

Medus ir ļoti vērtīgs dabas produkts, kas satur antioksidantus, aminoskābes, enzīmus, mikroelementus un vitamīnus, un tas ir labs cukura aizvietotājs, saka farmaceite. Tomēr ir arī citi bišu produkti, kas ir ne mazāk veselīgi kā medus, toties ar zemāku kaloriju saturu. Piemēram, 1 tējkarotē medus (21 grams) satur 64 kcal, bet 1 tējkarotē ziedputekšņu ir tikai 16 kcal. Aptieku sortimentā ir arī uztura bagātinātāji, kas satur bišu māšu peru pieniņu un propolisu, kuri ir domāti imunitātes stiprināšanai. Ir arī sūkājamas tabletes ar medu vai propolisu.

Ārstniecības augi stiprai imunitātei

Ar imūnsistēmas uzlabojošu darbību ir pazīstams greipfrūts, ehinācija, melnais plūškoks, kā arī ar vitamīniem bagātie augi – avene, mežrozīte, pīlādzis, upene, smiltsērkšķis. Tie ir sastopami dažādos līdzekļos un formās plašā izvēlē. Aptiekas sortimentā ir preparāti sīrupu (plūškoks, mežrozīte, pīlādzis), kapsulu (dažādas šo augu kombinācijas), pilienu (greipfrūts, ehinācija) veidā vai arī tējas (ehinācija, avene, mežrozīte vai saliktos sastāvos kopā ar citiem augiem vai vielām).

Jāatceras, ka ehinācijas preparātus var lietot no 12 gadu vecuma un tie ir ieteicami tikai slimošanas laikā, turklāt tos nevajadzētu lietot ilgāk par 14 dienām. Savukārt grūtniecības laikā nedrīkst lietot aveņu lapas lielā daudzumā un ilgstoši, uzsver farmaceite.

Ikdienas paradumi imunitātei

Imunitātes stiprināšanai ļoti daudz ko varam darīt, rūpējoties par veselīgiem ikdienas ieradumiem. Ir svarīgi ievērot veselīgus ēšanas paradumus, izvēloties diētu, kas ir bagāta ar augļiem, dārzeņiem, ar pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, ierobežojot ogļhidrātu un tauku daudzumu. Gadījumā, ja nesanāk pareizi sabalansēt diētu, talkā var nākt uztura bagātinātāji, kas satur C, A, E, B grupas vitamīnus, selēnu, cinku, koenzīmu Q10, kā arī mūsu platuma grādos ir svarīgi uzņemt zivju eļļu un D vitamīnu.

Imunitāti labvēlīgi ietekmē kvalitatīvs miegs vismaz 7-8 stundas garumā, kā arī aktivitātes svaigā gaisā – pastaigas, skriešana, riteņbraukšana, jebkuras jums piemērotās sporta aktivitātes. Imunitāti stiprina arī rūdīšanās – tā gan noteikti ir jāsāk prātīgi, pakāpeniski pieradinot organismu pie aukstuma procedūrām, kā arī pirms tam vēlams konsultēties ar speciālistu. 

Lielais imunitātes vājinātājs mūsdienu dzīvesveidā ir stress, tāpēc ir ļoti būtiski censties to pārvarēt un pēc iespējas minimizēt.

Vāja imunitāte, trausli kauli un slikta pašsajūta? Pie vainas, iespējams, ir D vitamīna deficīts organismā. Šobrīd par D vitamīna nozīmi vispārējās veselības uzlabošanā tiek plaši runāts, taču vai zinājāt, ka D vitamīna ārstniecisko īpašību atklājumi saistīti ar rahīta ārstēšanas iespēju meklējumiem? Par D vitamīna vēsturi un tā lielo nozīmi veselības uzturēšanā BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas ietvaros stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

D vitamīna vēsture

D vitamīna vēsture aizsākās pirms vairākiem gadu simtiem, kad tika aprakstītas rahīta izpausmes. Šo slimību raksturo kaulu attīstības traucējumi, kaulu deformācijas, smagākos gadījumos mugura kļuva līka, parādījās defekti mugurkaulā, kā arī veidojās kāju deformācijas, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. D vitamīna atklāšana saistāma ar līdzekļu meklējumiem rahīta ārstēšanai, tāpēc to mēdza saukt arī par antirahīta vitamīnu, kā arī par saules vitamīnu. Laika gaitā rahīta ārstēšanai un arī profilaksei ieteikts uzturēties saulē un lietot uzturā noteiktus produktus, piemēram, dzīvnieku aknas un zivju eļļu. Jau 1919. gadā britu bioķīmiķis sers Edvards Melanbijs (Edward Mellanby), veicot novērojumus ar dzīvniekiem un dodot tiem zivju eļļu, secināja, ka tā satur tādu sastāvdaļu kā D vitamīnu, kas ļauj ārstēt rahītu. Savukārt 1928. gada Nobela prēmiju ķīmijā par sterolu pētījumiem un to saistību ar vitamīniem ieguva vācu ķīmiķis Ādolfs Vindauss (Adolf Windaus), kas pierādīja, ka D vitamīns veidojas no ergosterola ultavioletās gaismas ietekmē.* 

Šiem atklājumiem bija būtiska loma cilvēku veselībā, jo tie ar laiku sniedza iespēju izmantot D vitamīnu rahīta profilaksei zīdaiņiem, rahīta, osteomalācijas un osteoporozes gadījumā, kā arī D vitamīna deficīta gadījumā un tā profilaksei.

D vitamīna nozīme organismā

Agrāk D vitamīna uzņemšanai izmantoja dažādus veidus, taču šodien mēs to ērti un vienkārši varam uzņemt dažādu D vitamīna uztura bagātinātāju un preparātu veidā. D vitamīnam ir ļoti plaša nozīme mūsu organismā. Tas regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību, ir nepieciešams normālai kaulu augšanai un attīstībai bērniem. Tāpat D vitamīns ir nepieciešams normālai muskuļu darbībai, tas veicina normālu imūnsistēmas darbību un ir vajadzīgs nervu un hormonālajai sistēmai, sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, kā arī onkoloģisko saslimšanu riska mazināšanai, uzsver klīniskā farmaceite I. Priedniece.

Svarīgs ne tikai ziemā

Arvien vairāk tiek runāts par to, ka D vitamīnu ieteicams uzņemt visa gada garumā, ne vien tā tumšajos mēnešos, jo nepietiekams D vitamīna līmenis ir novērots lielākajai daļai iedzīvotāju, stāsta farmaceite. D vitamīns UV staru ietekmē tiek sintezēts ādā un tad no sākuma aknās un pēc tam nieru audos tiek pārveidots bioloģiski aktīvajā formā. D vitamīnu satur zivju aknas, zivju eļļa, olas dzeltenums, sviests, siers, treknas zivis, aknas, bet ar uzturu to nevaram uzņemt pietiekami. 

Pirms D vitamīna lietošanas jānosaka D vitamīna līmenis asinīs, lai to koriģētu līdz optimālam līmenim (45–55 ng/ml), kā arī regulāri tas jākontrolē. Ziemas mēnešos īpaši aktuāla ir D vitamīna funkcija imūnsistēmas atbalstam, pieaugot saslimstībai ar vīrusu saslimšanām.

D vitamīna trūkuma gadījumā  daļai cilvēku var nebūt sūdzību vai var būt grūtības tās atpazīt, tādēļ profilaktiskās D vitamīna līmeņa pārbaudes ir jo īpaši svarīgas. Savukārt daļa pacientu D vitamīna trūkums liks sevi manīt ar tādiem simptomiem kā nogurums un nespēks, muskuļu un kaulu sāpes, bieža slimošana, arī depresija. Tāpat ļoti būtiski, ka bērniem D vitamīna trūkums var izsaukt augšanas traucējumus, nemieru, svīšanu, nemierīgu miegu, bet pieaugušajiem – osteoporozi. 

Kas jāzina par pareizu D vitamīna lietošanu?

D vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns, kuru iesaka lietot maltītes laikā, jo taukvielas veicina šī vitamīna uzsūkšanos, skaidro klīniskā farmaceite I. Priedniece. To var lietot jebkurā dienas laikā. 

D vitamīna līdzekļu izvēle ir plaša, tie pieejami dažādās formās – pilieni, spreji, kapsulas, tabletes, košļājamās pastilas, kas ļauj ikvienam izvēlēties piemērotu līdzekli – gan bērniem, gan pieaugušajiem atbilstošā devā un ērtu lietošanai. 

Piemērotāko līdzekli jums palīdzēs izvēlēties ārsts vai farmaceits. Kā arī atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Uzziniet ik mēnesi

Raksts tapis BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas ietvaros. BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas rakstu sēriju par nozīmīgajiem atklājumiem farmācijas jomā ik mēnesi iespējams atrast BENU Aptiekas komunikācijas kanālos – sociālajos tīklos un mājaslapas BENU.lv bloga sadaļā. 

* Avots: www.nobelprize.org

Par D vitamīna nozīmi organismā tiek runāts arvien plašāk. Taču kā patiesībā varam to uzņemt – cik daudz varam uzņemt caur ādu? Kādi individuālie faktori to ietekmē? Vai D vitamīnu caur ādu uzņemam arī ziemā? Skaidro ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa.

D vitamīns ir viens no taukos šķīstošajiem vitamīniem, bet bieži vien cilvēki nezina, ka tas ir hormons, kura receptori atrodas uz neskaitāmām šūnām, tāpēc tas var ietekmēt vairākus ķermenī noritošos procesus, stāsta ārste. Tas stiprina kaulus, ietekmē sirds un asinsvadu veselību, imūnās un nervu sistēmas darbību, kā arī mazina risku saslimt ar vēzi, autoimūnajām un dažādām ādas slimībām. D vitamīnu varam uzņemt trīs veidos – ar sauli, pārtiku un D vitamīna preparātiem. Savukārt tā sintēze, uzsūkšanās un noārdīšanās atkarīga no vairākiem būtiskiem nosacījumiem – vecuma, kuņģa un zarnu trakta spējas to absorbēt, blakus saslimšanām, ķermeņa svara un citiem faktoriem.

D vitamīna uzņemšana caur ādu

Saule jeb tās ultravioletie (UV) stari ir viens no D vitamīna dabīgajiem avotiem. Šie stari atbild par D vitamīna sintēzi ādā, bet tas, kas sintezējas, ir previtamīns jeb vitamīna priekštecis, nevis aktīvā forma, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa. Previtamīns tiks pakļauts dažādiem sarežģītiem procesiem gan aknās, gan nierēs, līdz tas kļūs par aktīvo formu un būs gatavs veikt savas funkcijas. 

Jāņem vērā, ka sekmīgu D vitamīna sintēzi ietekmē vairāki faktori, piemēram, ģeogrāfiskā lokācija, gadalaiks, katra cilvēka individuālais melanīna daudzums ādā, kā arī vispārējais veselības stāvoklis. Latvijā labvēlīgi laika apstākļi D vitamīna uzņemšanai ir no maija līdz augustam. Turklāt, ja āda pēc sauļošanās kļūst sārta, apdeg vai jau ir iesauļota, D vitamīns vairs netiek sintezēts. Gados veciem cilvēkiem vitamīna sintēze no ādas notiek ievērojami lēnāk. 

Valda uzskats, ka ikvienam no mums katru dienu ir jāpavada noteikts laiks saulē, lai mēs iegūtu pietiekami daudz D vitamīna un būtu veseli. Taču mūsdienu uzskati tiek mainīti, jo ir pierādīts, ka ilgstoša atrašanās saulē izraisa ādas šūnu DNS bojājumu. Jo lielāks ir uzkrātais DNS bojājums, jo lielāks risks ir iegūt ādas vēzi, ne tikai bazālo šūnu un plakanšūnu karcinomu, bet arī melanomu, uzsver ārste. Tieši tas pats mehānisms, kas nodrošina D vitamīna sintēzi UV staru ietekmē, noved ādas šūnas pie DNS bojājuma un ādas ļaundabīgiem jaunveidojumiem.

Vai varam uzņemt ar pārtiku?

D vitamīnu ir iespējams uzņemt tikai ar dažiem pārtikas produktiem. Visvairāk tas sastopams lasī, tuncī, makrelē. Vēl to varam uzņemt ar liellopa aknām, olu dzeltenumiem, dažām sēnēm, piemēram, baravikām. Taču, lai tiktu uzņemts dienā nepieciešamais D vitamīna daudzums, šie produkti būtu jāapēd lielos daudzumus, kas nav iespējams, tāpēc tikai ar pārtiku optimālu līmeni sasniegt nav iespējams, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa. Pasaulē ir pieejami dažādi produkti, kuros D vitamīns ir mākslīgi pievienots palielinātā daudzumā, piemēram, šokolāde, piens, brokastu pārslas un citi, tomēr šobrīd šādu produktu pieejamība Latvijā ir ļoti maza, tādēļ talkā nāks D vitamīna preparāti.

D vitamīna preparātu izvēle

VIGANTOLVIT un GEMIUS Latvia veiktā aptauja liecina – visbiežāk cilvēki D vitamīna preparātus sākuši lietot, sekojot ārsta rekomendācijām. Tā norādījuši 51% aptaujāto, kas lieto D vitamīnu. Tikmēr 35% D vitamīna preparātus sākuši lietot, balstoties uz savu lēmumu par tā nepieciešamību, 21% vadījušies pēc ģimenes un draugu ieteikumiem, 8% – pēc internetā izlasītās informācijas, 4% – pēc reklāmas, 2% pēc farmaceita ieteikuma, vēl 2% D vitamīnu sākt lietot pamudinājusi izdevīga cena, bet 7%  –  citi iemesli.

Ārste iesaka – lai koriģētu D vitamīna deficītu vai uzņemtu pietiekamu profilaktisko devu, jālieto D vitamīna preparāti. Tie aptiekās ir pieejami dažādās devās un formās – kapsulās, pilienos, sprejos. Katram nepieciešamā deva jānosaka pēc esošā D vitamīna līmeņa asinīs, tāpēc pirms tā lietošanas ir ieteicams veikt asins analīzes.

Cik daudz D vitamīna ir nepieciešams?

• Pietiekams jeb optimāls D vitamīna līmenis organismā ir 40 – 60 ng/ml.
• Nepietiekams D vitamīna līmenis ir 20 – 30 ng/ml.
• D vitamīna deficīts ir tad, ja tas ir mazāks par 20 ng/ml.

Ņemot vērā, ka mūsu zināšanas par D vitamīna nozīmīgumu organisma noritošajos procesos palielinās, ir ļoti būtiski sekot savam D vitamīna līmenim un uzturēt to optimālu.

Aptauju veica D vitamīna zīmols VIGANTOLVIT sadarbībā ar pētījumu centru Gemius Latvia šī gada oktobrī, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem par D vitamīna lietošanas paradumiem. Pētījumā piedalījās 1341 respondents.

Jau labu laiku ir zināmi tādi otrā tipa cukura diabēta attīstības riska faktori kā palielināts ķermeņa svars, mazkustīgs dzīvesveids un palielināts ogļhidrātu daudzums uzturā. Tomēr, arī samazinot ķermeņa svaru un ievērojot ārsta noteiktu diētu, var neizdoties izvairīties no saslimšanas ar cukura diabētu, jo nav ņemti vērā citi faktori, kas arī ietekmē diabēta attīstību. Viens no tādiem faktoriem ir nepietiekams D vitamīna daudzums organismā. Kādu lomu cukura diabēta attīstības riska samazināšanā spēlē D vitamīns, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.    

D vitamīna nozīme un saistība ar cukura diabētu

Viens no organisma pilnvērtīgai funkcionēšanai nepieciešamākajiem vitamīniem ir D vitamīns, tomēr Latvijas iedzīvotājiem vērojama tendence uz pazeminātu D vitamīna līmeni asinīs. “Veselības centra 4” laboratorijas vadītāja Vita Ščepetova informē: “Mūsu laboratorijā veikto D vitamīna analīžu rezultāti uzrāda ka vairāk nekā pusei (51%) iedzīvotāju D vitamīna līmenis ir nepietiekams (zem 30 ng/ml). Tāpat arī jāņem vērā, ka tikai aptuveni trešajai daļai no tiem, kam D vitamīna līmenis ir virs 30 ng/ml jeb pietiekams, tas ir uzskatāms par optimālu (45-55 ng/ml).” Farmaceite Ieva Zvagule piebilst, ka īpaši par D vitamīna trūkumu organismā ir jārunā gada saulainākajā laikā, jo pastāv mīts, ka vasarā D vitamīns papildus nav jāuzņem. I. Zvagule vērš uzmanību, ka Latvijas platuma grādos ar sauli vien nepietiek, lai nodrošinātu pietiekamu D vitamīna līmeni. D vitamīns ir atbildīgs par muskuļu darbību, kaulu veselību, kā arī garastāvokļa un imūnsistēmas regulāciju. Līdz šim zināmākie un visvairāk apspriestie diabētu izraisošie faktori ir bijuši paaugstināts stress, kā arī neveselīgs un mazkustīgs dzīvesveids, līdz ar to D vitamīna trūkums organismā, visticamāk, nav pirmais, kas nāk prātā, domājot par diabēta saslimšanas riska cēloņiem. Tomēr tieši šī vitamīna deficīts var ietekmēt slimības attīstību, un pretēji – uzņemot D vitamīnu pietiekamā daudzumā, iespēju robežās tas var palīdzēt novērst saslimšanu. 

D vitamīns mazina insulīna rezistenci 

Jau šobrīd ir nepārprotami skaidrs, ka D vitamīns cilvēka organismā galvenokārt uzsūcas beta šūnās, kas ir vitāli svarīgas cukura (glikozes) pārstrādāšanā un ir atbildīgas par insulīna uzsūkšanos un ražošanu. Insulīns palīdz glikozei jeb ar uzturu uzņemtajai enerģijai nonākt no asinīm beta šūnās. Gadījumos, ja šūnas neuzņem insulīnu atbilstoši, cukura līmenis asinīs strauji paaugstinās un veidojas insulīna rezistence. Šādā gadījumā ir krietni lielāka otrā tipa cukura diabēta attīstības risks. Sekojot līdzi D vitamīna līmenim asinīs, iespējams savlaicīgi izvairīties no insulīna rezistences.

D vitamīna pastarpinātā ietekme uz ķermeņa svaru

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki saslimst ar otrā tipa cukura diabētu, ir palielināts ķermeņa svars. Ķermeņa svaru ietekmē vairāki faktori, tomēr nozīmīgu lomu spēlē tieši hormoni. Savukārt, lai atbildīgo hormonu līmenis būtu balansā, ir svarīgs pietiekams D vitamīna līmenis organismā. 

Labs D vitamīna daudzums asinīs palīdz samazināt parathormona līmeni organismā. Regulējot parathormonu, ilgtermiņā iespējams veicināt svara zudumu. Tāpat arī D vitamīns spēj ietekmēt leptīna jeb “sāta hormona” izdalīšanos organismā. Kontrolējot tauku uzkrāšanos un izsalkuma sajūtu, efektīvāk iespējams samazināt svaru un tādējādi arī izvairīties no otrā tipa diabēta saslimšanas riska. Tāpat arī D vitamīns palīdz regulēt kortizola jeb stresa hormona līmeni. Kortizols ir tiešā veidā atbildīgs par asinsspiediena regulēšanu un ķermeņa reakciju uz stresu. Paaugstināts kortizola līmenis asinīs var veicināt arī aptaukošanos, kas ilgtermiņā var novest pie cukura diabēta attīstīšanās.

Preventīvi pasākumi, lai izvairītos no saslimšanas

Pirmā tipa cukura diabēts jeb insulinējamais diabēts rodas, ja aizkuņģa dziedzera beta šūnas neražo insulīnu pietiekamā daudzumā. Lai arī šo diabēta veidu izārstēt nevar, ir būtiski pievērst uzmanību uzturam, lai samazinātu diabēta potenciālo komplikāciju risku. Savukārt otrā tipa cukura diabēts jeb neinsulinējamais diabēts rodas insulīna rezistences dēļ un lielākoties ar to slimo cilvēki ar lieko ķermeņa svaru un gados vecāki cilvēki. No šī diabēta veida iespējams izvairīties, veicot preventīvus pasākumus un piekopjot veselīgu dzīvesveidu jau no agra vecuma. Arvien vairāk otrā tipa cukura diabētu atklāj tieši bērniem un gados jauniem cilvēkiem, kas skaidrojams ar pasivitāti un mazkustīga dzīvesveida piekopšanu. Regulāras fiziskās aktivitātes ne vien samazina ķermeņa svaru, bet arī uzlabo perifēro audu jutību pret insulīnu, savukārt papildu jutību pret insulīnu veicina arī pietiekams D vitamīna līmenis organismā.

D vitamīna avoti 

Ir svarīgi apzināties, ka D vitamīna uzņemšana pati par sevi ievērojamus uzlabojumus veselības stāvoklī neveiks. Konsultējoties ar ģimenes ārstu, nepieciešams noskaidrot, tieši kāds daudzums D vitamīna ikdienā ir nepieciešams. Vidēji, lai uzturētu D vitamīnu labā līmenī, cilvēkam nepieciešamas 1000SV līdz 2000SV dienā, tomēr atkarībā no auguma, svara, kā arī iespējamām hroniskām saslimšanām, kas papildus “patērē” D vitamīnu, nepieciešamā dienas deva var pieaugt līdz pat 8000 SV. Tāpat arī ņemot vērā D vitamīna analīžu rezultātus, jāsaprot, vai nav nepieciešama vēl lielāka deva, kas visbiežāk notiek gadījumos, ja ir D vitamīna deficīts (mazāks nekā 19,9 ng/ml). 

Farmaceites Ievas Zvagules ieteikumi, kā visefektīvāk uzņemt D vitamīnu:

1. Uzņem “labos taukus”. Lai būtu droši, ka ikdienā pietiekami tiek uzņemts D vitamīns, jāpārliecinās, vai ēdienkartē ir iekļauti produkti, kas ir bagātīgi ar nepiesātinātajām taukskābēm (treknas zivis, rieksti – mandeles, valrieksti, lazdu rieksti, piena produkti ar samazinātu tauku saturu, kā arī avokado un augu eļļas). Ārsti iesaka treknas zivis iekļaut ēdienkartē vismaz divas reizes nedēļā, savukārt nelielu saujiņu riekstu ieviest kā veselīgu uzkodu vai našķi starp ēdienreizēm.

2. Ar sauli Latvijā nepietiek! Lai arī kā gribētos domāt, ka pavasarī un vasarā uzņemtie saules stari ir pietiekams D vitamīna avots, farmaceite Ieva Zvagule īpaši izceļ šo minējumu kā izplatītu mītu. Vietās, kur saule nav pieejama viscaur gadu, fiziski nav iespējams uzņemt nepieciešamo D vitamīna devu, tādēļ jo īpaši Latvijas platuma grādos nevajadzētu paļauties uz sauli kā vienīgo D vitamīna avotu.

3. Aptiekā pieejami līdzekļi. Gadījumā, ja D vitamīna analīzes uzrāda zemu vai nepietiekamu D vitamīna līmeni, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, ir ieteicams izsvērt aptiekā iegādājumu līdzekļu lietošanu. Aptiekās ir piemeklējami D vitamīna veidi dažādās formās, tomēr kā vienu no efektīvākajiem veidiem farmaceite Ieva Zvagule atzīst D vitamīna kapsulas un aerosolus, jo tie labi un ātri uzsūcas organismā, kā arī ir parocīgi ikdienas lietošanai.

Jaunākajā “NielsenIQ” pētījumā “Euroaptieka” atkārtoti atzīta par populārāko aptieku tīklu Latvijā, iedzīvotājiem nodrošinot zemākās cenas. Vērtējot aptieku tīklu lojalitātes programmas, iedzīvotāji “Euroaptieka” lojalitātes programmu “Medus karte” atzina par pievilcīgāko starp visiem aptieku tīkliem.