Bažas par saslimšanu ar Covid-19 iedzīvotāju vidū pieaug. To apliecina arī pēc LTV Ziņu dienesta pasūtījuma SKDS veiktā aptauja.

Video

Bažījoties par Dziesmu un deju svētku koncertu kvalitatīvu norisi 2023. gadā, virsdiriģenti aicina politiķus pārskatīt spēkā esošos Covid-19 ierobežojumus amatiermākslas kolektīvu mēģinājumiem.

Kopumā 24 Dziesmu svētku virsdiriģenti un Latvijas novadu un pilsētu virsdiriģenti nosūtījuši vēstuli augstām amatpersonām.

Lai nodrošinātu nākamo Dziesmu un deju svētku kvalitatīvu sagatavošanu, virsdiriģenti vēstulē lūdz tuvākajā laikā pārskatīt esošos ierobežojumus un izstrādāt jaunu, detalizētu darbības plānu pēc ārkārtas situācijas beigām 28.februārī, kas ļautu atsākt pilnvērtīgu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu procesu un koncertēšanu.

Virsdiriģenti uzskata, ka nepieciešams izstrādāt nozares tālākai pastāvēšanai labvēlīgu darbības protokolu no 1.marta līdz vasarai, kad plānoti lieli reģionālie pasākumi Dziesmu un deju svētku sagatavošanā.

Tūlītēja rīcība ir eksistenciāli svarīga ne tikai svētku repertuāra apguvei, bet arī pasākumu organizatoriskā darba veikšanai un valsts un pašvaldību finanšu plānošanai, norādīts vēstulē. Epidemioloģisko prasību kopumu virsdiriģenti lūdz izstrādāt atbilstoši katra amatiermākslas žanra specifikai, tai skaitā skolu jaunatnes dziesmu svētku procesa dalībniekiem.

Lai reizi piecos gados Dziesmu un deju svētki izskanētu krāšņi un mākslinieciski kvalitatīvi, ir nepieciešams profesionāls un regulārs darbs amatierkolektīvu mēģinājumos, stabils un pastāvīgs finansējums, kā arī nodrošināts Dziesmu un deju svētku sagatavošanas process ar kopmēģinājumiem, skatēm, reģionāliem koncertiem un citiem pasākumiem gan Latvijā, gan citur pasaulē, uzskata vēstules autori.

Virsdiriģenti atgādina, ka kopš 2020.gada pavasarī sācies pandēmijas uzliesmojums, rit jau otrais gads, kad amatiermākslas darbība ir bijusi daļēji vai pilnībā paralizēta noteikto ierobežojumu dēļ. Viņi uzskata, ka mēģinājumos noteiktais dalībnieku skaits, kvadratūra telpās un arī ārpus tām nav bijusi uz faktu analīzi balstīta vai dažādo amatiermākslas žanru specifikai piemērota.

Tā kā pagājuši jau gandrīz divi gadi ļoti ierobežojošā mēģinājumu, koncertu un pasākumu režīmā, tas liekot paust satraukumu gan par amatiermākslas procesu nepārtrauktības nodrošināšanu nākotnē, gan par 2023.gadā plānotajiem XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII deju svētkiem.

Tāpat kultūras jomas pārstāvji norāda, ka lielākā daļa koru, orķestru, deju kolektīvu dalībnieku līdz šim ir rīkojušies atbildīgi visas sabiedrības un savas veselības labā, potējoties pret Covid-19.

“Balstoties uz to, ka koprepertuāra sagatavošanas cikls ir iekavējies par diviem gadiem, Latvijas novadu un pilsētu virsdiriģentu sapulcē šā gada 11.janvārī vienbalsīgi tika izteikts viedoklis, ka mākslinieciski augstvērtīga Dziesmu un deju svētku koncertu norise 2023.gadā ir apdraudēta, ja no 1.marta netiek atjaunots pilnvērtīgs amatiemākslas kolektīvu mēģinājumu process,” teikts vēstulē.

Virsdiriģenti ar izpratni pieņemot šā brīža pandēmijas situāciju kopumā, taču amatiermākslas nozarei radītā dīkstāve un fragmentētā darbība grauj Latvijas lielāko nacionālo dārgumu – Dziesmu un deju svētku tradīciju, ko atjaunot nebūs iespējams. 

Lielu negatīvu ietekmi uz Dziesmu svētku procesu nākotnē jau atstāšot 2020.gadā nenotikušie un 2021.gadā pārceltie XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi, kur bija iespējama minimāla bērnu un jauniešu līdzdalība. 

Vēstuli parakstījusi Aira Birziņa, Agita Ikauniece-Rimšēviča, Aigars Meri, Andis Groza, Ārijs Šķepasts, Bruno Cabulis, Daiga Galeja, Edgars Vītols, Eduards Grāvītis, Ēriks Čudars, Gints Ceplenieks, Iveta Valce, Ints Teterovskis, Ivars Cinkuss, Jānis Baltiņš, Jānis Ozols, Jevgeņijs Ustinskovs, Jurģis Cābulis, Kaspars Ādamsons, Māra Marnauza, Mārtiņš, Klišāns, Romāns Vanags, Uģis Matvejs un Uldis Kokars.

Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Egilam Levitam, kultūras ministram Naurim Puntulim (NA), veselības ministram Danielam Pavļutam (AP), Latvijas Nacionālā kultūras centra direktorei Signei Pujātei un Dziesmu un deju svētku padomei.

Kopumā 60% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzticas Covid-19 vakcīnu drošumam (19% – pilnībā uzticas, 41% – drīzāk uzticas), 29% tās drošumam neuzticas (15% – drīzāk neuzticas, 14% – pilnībā neuzticas), savukārt 11% konkrētu atbildi sniegt nevarēja. Ievērojamas atšķirības joprojām saglabājas dalījumā pēc ģimenē lietotās sarunvalodas – latviešu vidū Covid-19 vakcīnu drošumam uzticas 62% (20% – pilnībā uzticas, 42% – drīzāk uzticas), bet starp krievvalodīgajiem šis rādītājs ir 40% (13% – pilnībā uzticas, 27% – drīzāk uzticas), secināts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos.

Analizējot datus pēc dzimuma, secināms, ka Covid-19 vakcīnu drošumam vairāk uzticas vīrieši. Sieviešu vidū vakcīnu drošumam uzticas 57% (14% – pilnībā uzticas, 43% – drīzāk uzticas), kamēr vīriešiem šis rādītājs ir 63% (25% – pilnībā uzticas, 38% – drīzāk uzticas). Vīrieši attiecībā pret Covid-19 vakcīnu drošumu kopumā pauž kategoriskāku viedokli, proti, biežāk norāda, ka pilnībā uzticas vai pilnībā neuzticas Covid-19 vakcīnu drošumam – Covid-19 vakcīnai neuzticas 31% sieviešu (drīzāk neuzticas – 18%, pilnībā neuzticas – 13%) un 28% vīriešu (drīzāk neuzticas 12%, pilnībā neuzticas – 16%).

Vakcinācijas nozīme

Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja prof. Baiba Rozentāle uzsver, ka vakcinācija ir efektīvākais lipīgo slimību specifiskās profilakses veids. Lai apturētu Covid-19 pandēmiju, vakcinācijas aptverei pieaugušo cilvēku populācijā jāpārsniedz 70%. Eksperte piebilst, ka, pateicoties vakcinācijai, pasaule ir brīva no īstajām bakām, Eiropa un Ziemeļamerika brīva no bērnu triekas (poliomielīta). Latvijā bērnu vakcinācijas aptvere ir robežās starp 92% -98% (tas neattiecas Covid-19 vakcīnu, kas bērniem nav indicēta), kas liecina, ka Latvijas sabiedrība izprot profilakses nozīmi un ir atsaucīga vakcinācijai.

Vakcīnu izstrāde

Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, prof. Baiba Rozentāle skaidro, ka Covid-19 vakcīnas tāpat kā visas citas vakcīnas izstrādā lielās farmaceitiskās kompānijas, kuru sastāvā ir zinātniski pētnieciskie institūti vai arī tās slēdz sadarbības līgumus ar pētnieciskajām institūcijām. Pfizer-BionTech kompānijā ir apvienota ASV Pfizer vakcīnu ražojošais farmaceitiskais uzņēmums, bet laboratorija, kurā zinātnieki izstrādāja aktīvo vielu un viņas nesēju organismā, ir vācu pētnieki kompānijā BionTech. Līdzīgi sadarbojās Zviedrijas farmācijas kompānija AstraZeneca, kas spēj nodrošināt vakcīnu ražošanu, bet vakcīnas radīšanu nodrošināja Oksfordas universitātes pētnieki. Eiropā visus medikamenti, t. sk. vakcīnas, apstiprina Eiropas Zāļu aģentūra. Bieži tiek teikts, ka Covid-19 vakcīnas ir reģistrētas paātrinātā kārtā. Tā ir taisnība, bet tas nozīmē, ka klīnisko pētījumu rezultāti tika pakāpeniski iesniegti izskatīšanai Eiropas Zāļu aģentūrā, un tieši tādēļ pētījumu dati bija detalizēti izanalizēti brīdī, kad paziņoja, ka vakcīnas ir reģistrētas. Šobrīd Eiropā ir reģistrētas četras Covid-19 vakcīnas:

• Pfizer/Biontech;
• Moderna;
• AstraZeneca;
• JohnsonJohnson.

Vakcīnu drošums un efektivitāte

Vakcīnu drošums un efektivitāte ir obligāti nosacījumi, lai vakcīna tiktu reģistrēta Eiropas Zāļu aģentūrā. Vakcīnu drošumu un efektivitāti noskaidro klīniskajos pētījumos, kas tiek veikti pirms vakcīnas reģistrācijas procesa. Klīniskajos pētījumos iesaistās desmitiem tūkstoši brīvprātīgo, kas saņem vakcīnu un pēc vakcīnas saņemšanas tiek pārbaudīti antivielu veidošanās laiki, daudzums, kā arī noteikta virkne laboratorisko izmeklējumu, kas var apliecināt vai noliegt vakcīnu iespējamos blakusefektus organisma šūnu līmenī. Tai pat laikā tiek reģistrētas visas nevēlamās blakusparādības pēc vakcīnas ievadīšanas. Tā statistiski var aprēķināt, cik daudziem no vakcinētajiem ir lokālās reakcijas ar pietūkumu, apsārtumu, sāpīgumu vakcīnas injekcijas vietā, un cik daudziem no vakcinētajiem ir vispārējas organisma reakcijas ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpēm, sāpēm locekļos, nelabu dūšu un vispārēju vājumu. Klīniskajos pētījumos vakcīnu saņēmušie tiek salīdzināti ar placebo grupas pacientiem, proti, tiem, kuri vakcīnas injekciju nesaņem. Tā var salīdzināt saslimušos ar Covid-19 vakcinēto grupā un nevakcinēto grupā un noteikt vakcīnas efektivitāti. Šobrīd reģistrēto vakcīnu efektivitāte ir no 82% līdz 95%. Visas reģistrētās vakcīnas ir izgājušas 3 klīnisko pētījumu fāzes. 4. klīnisko “pētījumu fāze” paredz turpināt reģistrēt katru sīkāko blakusefektu pēc vakcīnas saņemšanas. Tas tiek darīts visā pasaulē, kur notiek vakcinācija pret Covid-19. Par konstatētajām nevēlamajām blakusparādībām Latvijā jāziņo Valsts Zāļu aģentūrai, atgādina prof. B. Rozentāle.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, marta beigās un aprīļa sākumā aptaujājot 1747 respondentus.

Covid-19 vakcīna, visticamāk, parādīsies gada beigās, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēkus uzreiz varēs vakcinēt atbilstoši valsts primārajām vajadzībām, trešdien žurnālistiem prognozēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Pabeigta vakcīna varētu tikt piegādāta nākamā gada sākumā, piebilda epidemiologs.

Pēc viņa paustā, Eiropas Savienības (ES) valstu vidū valda zināma vienprātība, ka “mums vajadzētu nodrošinās kritisko valsts funkciju veikšanu, piešķirot vakcīnas tiem pārstāvjiem, kas ir iesaistīti šajās funkcijās, ieskaitot medicīnas darbiniekus, kā arī tos cilvēkus, kuriem saslimšana ar Covid-19 varētu izraisīt nopietnas veselības problēmas”.

Pēc pašreizējām aplēsēm, kas saistītas ar ES vasarā izvirzīto vakcīnu iepirkumu, plānots saražot divus miljardus devu, kas, kā norādīja epidemiologs, nozīmētu, ka tikai nākamajā septembrī būtu iespējams vakcinēt plānoto cilvēku apmēru, kas ietver arī riska grupas.

Pereovščikovs skaidroja, ka ES tika nolemts noslēgt priekšapmaksas līgumu, ar kopumā ar deviņiem ražotājiem. Trīs no tiem ir gandrīz pabeiguši klīnisko pētījumu fāzi, bet viens no tiem ir uzsācis reģistrācijas procesu.

Starp šiem deviņiem ražotājiem kopumā ir pieci atšķirīgi vakcīnu tipi. “Principā tie ir dažādi veidi, bet tehnoloģijas ir aprobētas, kas ļauj paātrināt šo procesu,” skaidroja epidemiologs, piebilstot, ka iespēja iegādāties vakcīnas ES robežās visiem būs vienāda, noslēdzot papildu līgumus.

Epidemiologs atzīmēja, ka nosacīti ir apstiprinātas trīs vakcīnas: divas – Ķīnā, un viena – Krievijā, bet ar lieliem nosacījumiem.

Jau ziņots, ka Veselības ministrija aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja, ka Latvijā plānots vakcinēt aptuveni 800 000 iedzīvotāju.

Alkoholu kopš Covid-19 sākuma kopumā biežāk lieto 18% aptaujāto (6% – izteikti vairāk, 12% – nedaudz vairāk), 43% izmaiņas novērojuši nav, 14% alkoholu lieto mazāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas, bet 23% snieguši atbildi, ka alkoholu nelieto vispār, atklāts jaunākajos BENU Aptiekas Stresa termometra datos, kas iegūti sadarbībā ar kompāniju GEMIUS. Salīdzinājumā ar 2020. gada aprīļa sākumā iegūtajiem datiem, secināms: šobrīd alkohola patēriņš kopumā ir palielinājies, jo pērn pavasarī jeb Covid-19 sākumā alkoholu biežāk lietoja 11% respondentu (4% izteikti vairāk, 7% mazliet vairāk nekā parasti), 46% alkohola patēriņā nekādu izmaiņu nebija, 9% šajā laikā alkoholu lietoja mazāk nekā parasti, savukārt 33% aptaujāto atzīmēja, ka alkoholu nelieto vispār.

Attiecībā uz tabakas patēriņu 10% norādījuši, ka kopš Covid-19 sākuma smēķē vairāk nekā iepriekš, 20% izmaiņu nav, 3% smēķē mazāk nekā pirms Covid-19, savukārt 65% snieguši atbildi, ka nesmēķē vispār. Salīdzinājumā ar pērnā gada aprīļa datiem arī tabakas izstrādājumu patēriņš ir pieaudzis. 2020. gada aprīlī 6% aptaujāto atzīmēja, ka ir sākuši biežāk lietot tabakas izstrādājumus (2% izteikti vairāk, 4% mazliet vairāk nekā parasti), 21% norādīja, ka smēķēšanas intensitātē nekādu izmaiņu nav, 68% tabakas izstrādājumus nelietoja vispār, bet 4% atzina, ka kopš Covid-19 sākuma smēķē mazāk nekā parasti.

Par kaitīgajiem ieradumiem krīzes apstākļos stāsta klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete. 

Arī globālā aina neviennozīmīga

Drīz jau būs apritējis gads kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, kas lielai daļai ir licis pārkārtot ikdienu, kā arī rēķināties ar saslimšanas, ekonomiskajiem un mentālās veselības riskiem. Ilgstošs sasprindzinājums un neziņa rada piemērotu augsni pastiprinātai tabakas un alkoholisko dzērienu lietošanai. Arī vairāki nacionālie pētījumi, kas veikti pandēmijas laikā, parāda, ka ir pieaudzis alkohola patēriņš. Vienlaikus globālās aptaujas rezultāti (Global Drug Survey), kas iekļauj 55 811 respondentus no 171 valsts, nav viennozīmīgi – gandrīz trešdaļai iedzīvotāju (29%) alkohola lietošana ir samazinājusies, jo ir bijušas ierobežotas socializācijas iespējas, tomēr 39% respondentu alkohola patēriņš pandēmijas laikā ir palielinājies. Biežākie iemesli alkohola lietošanai, kas tikuši nosaukti aptaujā: vairāk laika (42%), garlaicība (41%), alkohola lietošana kopā ar partneri vai mājsaimniecības ietvaros (37%). Respondenti, kuri aptaujas veikšanas brīdī saskārās ar psihiska rakstura traucējumiem (tie bija 15% no visiem respondentiem), biežāk nekā citi alkohola lietošanu saistīja ar stresu un trauksmi (42%), nomāktību (36%), vientulību (30%) un vēlmi kompensēt ar alkoholu citus pandēmijas kontekstā piedzīvotos ierobežojumus (26%). I. Lietaviete skaidro, ka pandēmijas laikā ir samazinājusies socializācijas loma alkohola lietošanai, turpretī tā lietošana šobrīd ir vairāk saistīta ar emociju regulācijas nepieciešamību – vēlmi justies labāk (pacilājums, aktivitāte, stresa un sasprindzinājuma mazināšana) vai būt produktīvākam, enerģiskākam.

Kā veidojas atkarības?

Atkarības veidošanās tiek skaidrota ar smadzeņu atalgojuma sistēmas (limbiskās smadzeņu daļas) darbības traucējumiem, kas rodas, izjaucot neirotransmiteru (īpaši dopamīna – “laimes vielas”) dabīgo regulāciju. Limbiskajā smadzeņu daļā nostiprinās labā sajūta, ko izraisījusi alkohola lietošana, veidojas tieksme šo sajūtu piedzīvot no jauna, neraugoties uz negatīvām blaknēm. Alkohols kā psihoaktīva viela ilgtermiņā ietekmē visas organisma sistēmas, tai skaitā aktivizē stresa ķēdes (paaugstināts kortizola līmenis, paaugstināta kortikotropīna atbrīvojošā faktora (CRF) un neiropeptīdu izdale). Līdz ar to, ilgstoši lietojot alkoholu, cilvēks piedzīvo izteiktāku spriedzes un stresa sajūtu, ko nereti kļūdaini noraksta uz ārējiem apstākļiem (piemēram, stresa pilnu darbu, pandēmijas izraisītu neziņu utt.), un tādējādi veidojas apburtais loks – problēmas risinājums tiek meklēts alkohola lietošanā, kas patiesībā ir bijusi problēmas cēlonis. 

Par pārmērīgu alkohola lietošanu liecina nelabvēlīgas sekas (piemēram, braukšana dzērumā, darba kavējumi, finansiālas grūtības, traumas). Lai negaidītu sekas, svarīgi laikus pamanīt arī citus pārmērīgas lietošanas signālus: mainās alkohola tolerance (palielinās devas, daļēji izzūd pārdozēšanas aizsargrefleksi), alkohols tiek lietots kā līdzeklis psihiskā komforta iegūšanai, mainās uzvedība (tiek atrasti pašradīti iemesli alkohola lietošanai) un parādās uzmācīga tieksme lietot. Ja neizdodas apstāties šajā fāzē, nākamajā ir runa jau par atkarību, kas ir hroniska, progresējoša slimība. Bīstamo robežu (vīriešiem: 22 alkohola devas nedēļā, sievietēm: 12 devas nedēļā) var noteikt ar AUDIT testa palīdzību.

Riska grupas

Atkarības ir biopsihosociāli izraisīti traucējumi, līdz ar to riska grupā ir cilvēki, kuriem ir iespējama ģenētiska pārmantojamība (iedzimtība skaidro aptuveni 22% no riskiem). Līdzīgu procentuālo daļu (24%) skaidro arī ārējās sociālās vides apstākļi. Individuālā attieksme un uzvedība atkarības veidošanās procesā tomēr nosaka visvairāk (36%) – šeit varam iekļaut personības iezīmes (iemācītu bezpalīdzību, kauna un pārmērīgas vainas izjūtas, zemu pašvērtējumu), neadaptīvus pārvarēšanas mehānismus (izvairīšanos no emocijām, nespēju tās atpazīt un paust adekvātā veidā, pasivitāti problēmu risināšanā, apkārtējo apstākļu vainošanu). Vairāki starptautiski pētījumi par alkohola patēriņa pieaugumu pandēmijas laikā norāda, ka alkohola riska grupas ir gados jaunāki cilvēki, kā arī sievietes. 

Speciāliste secina, ka BENU Aptiekas pētījumā iegūtie dati lielā mērā saskan ar globālajos pētījumos iegūtās situācijas atspoguļojumu – lielākajai iedzīvotāju daļai alkohola lietošanas un smēķēšanas paradumi nav mainījušies, tomēr ir vērojamas divas iedzīvotāju apakšgrupas, kur alkohola patēriņš ir vai nu būtiski palielinājies, vai arī samazinājies, ierobežojot sociālās iedzeršanas iespējas. Izteikti lielākas svārstības kaitīgo ieradumu jomā ir jauniešiem. Tikai 34% jauniešu vecumā no 18-24 gadiem pandēmijas apstākļi nav ietekmējuši alkohola lietošanas paradumus (citās vecuma grupās paradumi ir bijuši stabilāki). Tas ir skaidrojams ar to, ka jauniešu personība, kura šajā vecumposmā vēl turpina veidoties un nobriest, kopumā ir daudz elastīgāka, bet arī uzņēmīgāka pret dažādiem ārējās vides faktoriem (piemēram, pandēmijas ierobežojumu izraisītais stress var negatīvāk ietekmēt psihisko veselību agrīnākos vecumposmos). Nevar izslēgt arī to, ka daļa jauniešu pārkāpj sociālās distancēšanās noteikumus, turpinot sociālo alkohola lietošanu mazās grupās vai arī interneta platformās (dažādas sociālās spēles ar alkohola lietošanas elementiem). Garlaicība, interese par dažādiem eksperimentiem ar psihoaktīvām vielām un alkoholu, laika struktūras trūkums (piemēram, iespēja lietot alkoholu arī dienas laikā, piedaloties Zoom lekcijās vai sapulcēs), sociālo saistību neesamība (lielākā daļa šajā vecumposmā vēl neveido noturīgas partnerattiecības, ir brīvi no rūpēm par bērniem, kā arī dzīvo autonomi no vecākiem) – tie ir daži no faktoriem, kas var veicināt biežāku alkohola lietošanu, tostarp nereti ar neatgriezeniskām sekām, rezumē I. Lietaviete.

Jāpārskata dienas režīms

Ieilgstot pandēmijas ierobežojumiem, ir vērts no jauna izskatīt savu dienas ritmu un atgriezties pie pamatlietām, kas ļauj parūpēties par savu fizisko un psihisko labsajūtu: fiziskas aktivitātes, atrašanās svaigā gaisā, pilnvērtīgs uzturs, dienas strukturēšana, nodalot darbam paredzēto laiku no atpūtas. Svarīgi meklēt jaunus saziņas un komunikācijas ceļus ar draugiem un tuviniekiem (biežāk uzzvanīt, nevis rakstīt ziņas), būt radošiem, izmantojot arī saziņu Zoom platformā (piemēram, kopīgi dejot, ēst vakariņas, spēlēt spēles, improvizēt kādu uzdevumu). Ļoti svarīgi ir mācīties arī kaut ko jaunu, piemēram, sākt rakstīt ikdienas pieredzi dienasgrāmatā, iemācīties pavadīt laiku arī vienatnē dabā, iepazīt noderīgas mobilās aplikācijas, kas palīdz psiholoģiskās veselības un labsajūtas uzturēšanai, atrast domubiedru vai atbalsta grupu internetā, kas palīdz iziet no problēmu nolieguma un risināt emocionālās grūtības.

Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, janvāra beigās aptaujājot 1713 respondentus.

Satraucošas ziņas saņemtas arī no Bērnu slimnīcas. Līdz šim Latvijā bērni Covid-19 pārslimojuši salīdzinoši viegli. Tiesa, katram otrajam arī vairākus mēnešus pēc vīrusa saglabājās nogurums, apātija vai bija jūtamas kādas citas sekas. Taču šonedēļ Bērnu slimnīcas ārsti saskārušies ar to, ka vīruss bērnus var skart arī vidēji smagi, ietekmējot gan sirdi, gan ādu, gan gremošanas orgānus.

Video

Vēl viena ‘psiholoģiskā robeža’. Ja pagājušajā nedēļā vienas dienas jaunu inficēšanās gadījumu skaits ar Covid-19 Latvijā pārsniedza tūkstoti, tad nedēļas nogalē slimnīcās ievietoto pacientu skaits pirmo reizi pārsniedzis 900.

Jau decembra sākumā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcā atvēra trešo karantīnas nodaļu, un jau tolaik slimnīcā trūka ārstu – daudz pienākumu uzņēmušies rezidenti un studenti.. Kā ir pašlaik – un kā (no ārstu skatupunkta) mainās sabiedrības izpratne par to, ka sociālo kontaktu ierobežošana kādam var glābt dzīvību?

Video

Ir jāpalielina vakcinēšanas pret Covid-19 ātrums, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” sacīja Veselības ministrijas (VM) galvenais infektologs Uga Dumpis.

Pēc vakcīnu kravas atvešanas, to vajadzētu pēc iespējas ātrāk izlietot, uzsvēra Dumpis, akcentējot, ka katra diena ir svarīga un ir jāsaprot, ka vakcīnu skaits ir ierobežots.

“Es domāju, ka tur ir kur strādāt – mums tiešām vakcinēšanās efektivitāte vai ātrums ir jāpalielina,” sacīja speciālists, atzīstot, ka pie tā arī tiek strādāts.

Kā vēstīts, aizvadītajā nedēļā farmācijas uzņēmumu “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas pret Covid-19 Latvijā saņēmušas kopumā 2243 personas, aģentūrai LETA pavēstīja VM.

Šobrīd vakcīnas saņēmuši aptuveni 10% no slimnīcās strādājošajiem un tuvāko divu nedēļu laikā vakcīnas varēs saņemt pārējie slimnīcu mediķi, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem.

Pirmās farmācijas uzņēmuma “Pfizer” un “BioNTech” ražotās vakcīnas “Comirnaty” Latvijā tika nogādātas 26.decembra rītā.  Pirmajā piegādē Latvija saņēmA 9750 vakcīnu devas, kuras paredzētas kopumā 4875 veselības aprūpes darbiniekiem, jo viena cilvēka vakcinēšanai nepieciešamas divas devas.

Savukārt pirmdien Valsts asinsdonoru centrā nogādāta arī otrā piegādes krava ar 13 650 “Pfizer” un “BioNTech” ražotajām vakcīnu “Comirnaty” devām.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Latvija pieteikusies kopumā 97 500 vakcīnas “Comirnaty” devām, ar ko pietiktu 48 750 personu vakcinācijai.

Covid-19 pandēmijas apstākļos Latvijā vakcinēšanas kapacitāti ir plānots celt līdz 50 000 cilvēku nedēļā atbilstoši plānotajam piegādāto vakcīnu skaitam, pirmdien notikušās tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Egilu Levitu sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Skaidrojot Covid-19 plānoto vakcinācijas grafiku, ministre sacīja, ka parastos apstākļos Latvija jau tā ir spējīga pusotra mēneša laikā vakcinēt 200 000 personu, un patlaban, pandēmijas apstākļos, plāns pēc vakcīnu saņemšanas ir spēt vakcinēt 50 000 personu nedēļā, atbilstoši plānotajam Latvijai piegādāto vakcīnu skaitam.

Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošajiem Veselības ministrijas (VM) aprēķiniem, vakcinēšanas kapacitāti 50 000 pret Covid-19 sapotēto personu nedēļā Latvijai vajadzētu sasniegt martā, ja vakcīnu piegādes noritētu atbilstoši pašreizējiem plāniem. Izpildoties šiem vakcīnu piegādes plāniem, saskaņā ar VM aprēķiniem janvārī Latvijā vajadzētu vakcinēt 34 529 personas nedēļā, februārī – 44 929 personas nedēļā, bet martā – 54 098 personas nedēļā.

Kopumā janvārī, februārī un martā Latvijas iedzīvotājiem varētu injicēt 651 701 vakcīnas pret Covid-19 devas. Tas nozīmē, ka, izpildoties vēl pagājušajā nedēļā aktuālajiem vakcīnu piegādes plāniem, gada pirmajā ceturksnī varētu tikt savakcinēts 325 851 cilvēks, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie VM aprēķini. Dati par piegādājamo vakcīnu devu skaitu gan regulāri mainās atbilstoši tam, kad tiek prognozēta vakcīnu reģistrēšana, un atbilstoši informācijai no ražotājiem par plānotajiem piegāžu apjomiem.

Video

Emocionālu Covid-19 pieredzes stāstu sociālajā tīklā “Facebook” publicējusi valmieriete Rita Eglīte.

Viņa pirms dažām dienām savus draugus un paziņas aicināja pret koronavīrusa izraisīto slimību izturēties ļoti nopietni un stāstīja, kā viņa saslimusi un kā norit slimības gaita. Taču ieraksts sociālajā tīklā izpelnījies ļoti pretrunīgu reakciju. Lūk, ieskats Ritas stāstā.

Video

Ar Covid-19 izplatības mazināšanu izsludinātā ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz 6.aprīlim, bet par komandantstundas turpināšanu valdība vēl diskutēs, piektdien lēmusi valdība.

Kopš 2020.gada 9.novembra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību. Piektdien valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju arī pēc 7.februāra, proti, līdz 6.aprīlim.

Vienlaikus Ministru kabinets vēl nelēma par komandantstundas turpināšanu, diskusijas par šo tematu atliekot uz nākamo nedēļu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēc valdības sēdes preses konferences virtuālās telpas sarakstē mediju pārstāvjus informēja, ka komandantstunda turpināsies šajā nedēļas nogalē, bet par turpmāko plānots lemt nākamnedēļ. “Valdībai jādiskutē kā optimāli izmantot policijas un citus resursus kontroles pasākumos, būtiski palielināt arī pašizolācijas un karantīnas ievērošanas kontroli, kā arī ierobežojumu ievērošanu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās,” norādīja Pavļuts.

Video

Pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem norādīja, ka piektdien valdība lēma par tiem jautājumiem, kas jau ilgstoši tikuši apspriesti, savukārt nākamnedēļ ministri spriedīs par mājsēdi un “kādā veidā pārkārtot vienu otru ierobežojumu”.

Kariņš skaidroja, ka situācija ar Covid-19 izplatību Latvijā joprojām ir smaga, pieaug saslimstības skaitļi, kā arī slimnīcās ir vērojama krīze. Ņemot to vērā, valdība lēma ārkārtējo situāciju pagarināt līdz 6.aprīlim.

Skaidrojot piektdien valdībā lemto, Kariņš norādīja uz jaunā, daudz lipīgākā Covid-19 paveida izplatību pasaulē, kā rezultātā ministri vienojās palēnināt šī vīrusa paveida nonākšanu Latvijā, uzliekot ierobežojumus ceļojumiem uz un no atsevišķām valstīm, kā arī stingrāk kontrolējot ārējo robežu.

Premjers arī informēja, ka turpmāk personai, kas vēlēsies ceļot, būs jāinformē par ceļojuma nepieciešamību. Pēc Kariņa teiktā, šāda prasība tiks ieviesta, lai apturētu “vieglprātīgu ceļošanu”, jo patlaban ceļot nav droši.

Pēc premjera stāstītā, valdība arī vienojusies ierobežot ierašanos Latvijā tiem, kuriem ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA), izņemot gadījumus, kad TUA turētājs vēlēsies ierasties Latvijā darba vajadzībās.

Tāpat, ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija ieilgs, valdība lēma ieviest “drošas tirdzniecības” koncepciju, kā rezultātā augs drošības prasības tirdzniecības vietās, vienlaikus samazinoties pircēju daudzumam veikalos. Kariņš piebilda, ka turpmāk policijai būs tiesības pieņemt lēmumu slēgt veikalu līdz septiņām dienām gadījumā, ja veikalā tiks konstatēti drošības prasību pārkāpumi.

Ministru prezidents arī informēja, ka no pirmdienas, 8.februāra, pārtikas un higiēnas preču veikalos, kā arī grāmatnīcās tiks atcelti līdz šim spēkā esošie ārkārtējās situācijas laikā iegādājamie preču saraksti. “Turpmāk veikalos ar mazāku pircēju skaitu varēs nopirkt visu, kas veikalā tiek piedāvāts,” piebilda premjers.

Kariņš arī norādīja, ka, pēc ekspertu ieteikuma, patlaban ir pāragri atļaut mazākajām klasēm atsākt mācības klātienē.

Ārkārtējās situācijas laikā ir noteikta virkne citu ierobežojumu, tostarp attiecībā uz pulcēšanos, pakalpojumu un tirdzniecības jomām, arī izglītību.

Tieši pirms gada Latvijā tika atklāts pirmais Covid-19 saslimušais. Kopš šī brīža Latvijā reģistrēti vairāk nekā 87 tūkstoši Covid slimnieku. Daļa slimību pārcietuši bez jūtamām sekām, bet daļai Covid atstājis veselības problēmas, par kuru tālāku attīstību varēs spriest pēc ilgāka laika. Pašlaik Veselības ministrijas darba grupā nobeigumam tuvojas vadlīniju izstrāde Covid pārslimojušo ilgstošai paturēšanai mediķu redzeslokā. Un tas nav bez pamata.

Video

Aizvadītajā diennaktī Latvijas slimnīcās ievietoto ar Covid-19 inficēto pacientu skaits ir samazinājies no 446 līdz 423, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā informācija.

Diennakts laikā Latvijas stacionāros ievietots 51 Covid-19 pacients. Pēdējo 24 stundu laikā no slimnīcām izrakstīti 66 Covid-19 pacienti.

No visiem stacionāros esošajiem pacientiem, kuriem konstatēts Covid-19, 165 cilvēkiem Covid-19 ir pamatdiagnoze. No stacionētajiem, kuriem Covid-19 ir pamatdiagnoze, 159 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet seši – ar smagu slimības gaitu.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti 1120 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par vienas inficētas personas nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Kopumā aizvadītajā diennaktī laboratoriski veikti 4670 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 24% bija pozitīvi.

Divu nedēļu Covid-19 saslimstības kumulatīvais rādītājs Latvijā samazinājies no 854,5 līdz 824,4 uz 100 000 iedzīvotāju. Savukārt septiņu dienu kumulatīvais rādītājs ir samazinājies no 384,5 līdz 367,5 uz 100 000 iedzīvotāju.

Aizvadītajā diennaktī saņemta ziņa par vienu ar ar Covid-19 inficēta pacienta nāvi, kurš bijis 80 līdz 89 gadus vecs.

Kopumā līdz šim Latvijā miruši 6009 ar Covid-19 inficēti cilvēki.

SPKC iepriekš aģentūrai LETA skaidroja, ka var būt vērojamas nesakritības mirstības datos – tiem varot būt mēneša vai pusotra nobīde. Informācija par mirušajiem pacientiem tiek apkopota arī no Nāves cēloņu reģistra, kur apkopotas ziņas par pilnīgi visiem nāves gadījumiem, tostarp arī no Covid-19, par kuriem, piemēram, iepriekš nav bijušas ziņas. Savukārt SPKC dati pamatā ir no slimnīcām un pansionātiem, kas ziņo par nāves gadījumiem. Turklāt ir vēl būtisks skaits cilvēku, kuriem reģistrēts, ka Covid-19 ir bijis nāves iestāšanās veicinošs faktors.

Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma šī slimība Latvijā laboratoriski apstiprināta 936 008 gadījumos.

Pēc aģentūras LETA aprēķiniem, pēdējās septiņās dienās ar Covid-19 inficējušies 6957 cilvēki.

Tieši saslimšanas piektā diena var būt tā, kad koronavīrusa gaita no vieglas pēkšņi strauji kļūst smaga. Taču ne visi pacienti jūt skābekļa daudzuma samazināšanos asinīs. Tāpēc ģimenes ārsti aicina sekot līdzi savam pulsam un sirdsdarbībai un prātīgi lietot medikamentus.

Video

Ziņa par jaunu Covid-19 paveidu Lielbritānijā, kas esot īpaši lipīgs, uztraukusi daudzus speciālistus un likusi daudzām valstīm, to vidū arī Latvijai, slēgt satiksmi ar Apvienoto karalisti.

ĪSUMĀ: 

• Pētījumos Lielbritānijā ir pierādīts jaunā paveida SARS-CoV-2 vīrusa lielāks lipīgums
• Pētījumos nav datu, ka jaunais vīrusa paveids būtu citādi bīstamāks
• Atsevišķi jaunā paveida vīrusa gadījumi ir fiksēti arī vairākās valstīs kontinentālajā Eiropā
• Pret jaunā paveida vīrusu jāievēro tie paši drošības līdzekļi

Jau iepriekš bija informācija no ASV un Eiropas valstīm par atšķirīga Covid-19 izraisoša vīrusa parādīšanos, bet pētījumos tas netika apstiprināts. Turpretim šoreiz ir daudz gan virusoloģisku, gan epidemioloģisku pētījumu, kas apliecina atšķirīgas pašreizējā vīrusa īpašības.

Covid-19 uzliesmojums Lielbritānijas dienvidaustrumos ir saistīts ar vīrusa SARS-CoV-2 jauno paveidu. 

Mutācijas izskaidro, ka vīruss var veiksmīgāk apiet cilvēka imunitāti, paskaidroja Perevoščikovs. Epidemiologs uzsvēra, ka ir pierādījumi jaunā vīrusa lielākam izplatīšanās potenciālam, bet nav neviens pētījums, kas apliecinātu variējušā vīrusa lielāku bīstamību citos aspektos. 

Vīrusa jaunā paveida sporādiski gadījumi ir konstatēti vairākās atsevišķās valstīs un jārēķinās, ka, cilvēkiem ceļojot, tas var nonākt jebkur, sacīja Perevoščikovs. “Iespējamība saslimt [ar jaunā paveida vīrusu] noteikti ir ikvienā valstī,” viņš paskaidroja.

Perevoščikovs atgādināja, ka ir svarīgi pēc ceļojuma 10 dienas pavadīt pašizolācijā un nekontaktēties ar apkārtējiem, bet, parādoties simptomiem, konsultēties ar ārstu un veikt analīzes. 

Jaunais koronavīrusa variants ir izveidojies dažādu mutāciju rezultātā. Vairāku pētījumu rezultāti liecina, ka šim koronavīrusa variantam ir raksturīga straujāka izplatīšanās spēja – līdz pat 70% salīdzinājumā ar līdz šim cirkulējošiem SARS-CoV-2 celmiem, vēstīja SPKC.

Pirmais jaunā koronavīrusa varianta izraisītais slimības gadījums konstatēts 20. septembrī, tomēr vīrusa plašāka izplatīšanās konstatēta pēdējo nedēļu laikā. Atsevišķi gadījumi reģistrēti Dānijā, Nīderlandē, Belģijā, Islandē un Austrālijā.

KONTEKSTS:

Pēc jauna koronavīrusa paveida izplatīšanās Lielbritānijā daudzas valstis pārtrauca satiksmi ar Apvienoto Karalisti. Lielbritānijā ieviesti stingrāki karantīnas pasākumi un atcelti atvieglinājumi, kas iepriekš tika plānoti Ziemassvētku laikā. Satiksmi ar Lielbritāniju no 21.decembra līdz 1.janvārim pārtrauc arī Latvija. 

Pasaules Veselības organizācija ir aicinājusi valstis visā Eiropā dubultot pārbaudes un pārskatīt slimības novēršanas pieeju. Visām valstīm, kur tiek konstatēts jaunais SARS-CoV-2 variants, nekavējoties par to jāziņo Eiropas slimību profilakses un kontroles centram un citām Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīm.

Video

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ceturtdien aicināja Eiropas valstis gatavoties tuvāko nedēļu laikā izvērst stingrākus pasākumus un paātrināt vakcinācijas kampaņas, ņemot vērā riskus, ko rada koronavīrusa lipīgāko paveidu izplatīšanās.

Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm “ir jārēķinās ar Covid-19 gadījumu skaita pieaugumu, ņemot vērā variantu ar palielinātu pārnesamību pakāpenisko izplatību un iespējamo dominēšanu”, teikts ECDC jaunākajā ziņojumā.

“Galvenais vēstījums – tuvāko nedēļu laikā gatavoties reaģēšanas pasākumu ātrai stingrības eskalācijai, lai garantētu veselības aprūpes jaudas un lai paātrinātu vakcinācijas kampaņas,” norādīja ECDC.

Izplatīšanās “ātrums un mērogi” būs atkarīgi no preventīvo pasākumu līmeņa un konsekvences pieturoties pie šiem pasākumiem.

Apvienotajā Karalistē identificēti 16 800 Covid-19 vīrusa lipīgākā, Lielbritānijā sākotnēji konstatētā varianta gadījumi, bet vēl 2000 – 60 citās valstīs, arī 23 ES un EEZ valstīs.

Dienvidāfrikā identificēti 349 cita lipīgākā varianta gadījumi, kas sākotnēji konstatēts šajā valstī. Vēl 570 gadījumi identificēti citās 23 valstīs, ieskaitot 27 gadījumus desmit ES un EEZ valstīs.

Video

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 395 jauni Covid-19 slimnieki, bet pieci pacienti, kuriem bija apstiprināta inficēšanās, miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

No aizvadītajā diennaktī mirušajiem pacientiem viena persona ir vecuma grupā no 65 līdz 70, viena – no 70 līdz 75 gadiem, vēl viena vecuma grupā no 75 līdz 80 gadiem, divas – no 85 līdz 90 gadiem.

Pagājušajā diennaktī veikti kopumā 6442 Covid-19 testi, savukārt pozitīvo gadījumu īpatsvars ir 6,1%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Līdz šim Latvijā inficēšanās ar Covid-19 ir apstiprināta kopumā 10 231 personām, bet no Covid-19 izveseļojies 1515 cilvēki.

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 786 jauni Covid-19 gadījumi un 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju ir turpinājis augt – no 435,1 gadījumiem aizvakar līdz 439,1 vakar.

Diennakts laikā Latvijā veikti 18 694 Covid-19 testi, un pozitīvi no tiem bijuši 4,2%.

Kopumā Latvijā līdz šim reģistrēts 123 331 inficēšanās ar Covid-19 gadījums. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā reģistrēts 8376 Covid-19 gadījums, bet pārējie tiek uzskatīti par slimību pārslimojušiem.

Vakar ziņots par 11 ar Covid-19 sasirgušo nāvi. No pagājušajā diennaktī mirušajiem Covid-19 slimniekiem četri cilvēki bija vecumā no 60 līdz 69 gadiem, četri – vecumā no 70 līdz 79 gadiem, bet trīs – vecumā no 80 līdz 89 gadiem.

Līdz šim Latvijā kopumā miruši 2208 cilvēki, kuri bija saslimuši ar Covid-19

No šīs nedēļas vienai no Daugavpils 16.vidusskolas 9.klasēm mācības nodrošina attālināti, jo vienam no audzēkņiem konstatēta saslimšana ar Covid-19, apstiprināja iestādes direktore Olga Dukšinska.

Sasirgušais skolēns ir apmeklējis skolu, tāpēc pieņemts lēmums par attālinātajām mācībām visiem klasesbiedriem. Dukšinska klāstīja, kas svētdien skola, Izglītības pārvalde un epidemiologi strādāja, lai apzinātu ģimenes un nodrošinātu attālināto mācību procesu.

Skolas personāls pirms mācību gada sākuma veicis Covid-19 testus, un tie bijuši negatīvi. Plānots, ka arī šonedēļ skolas darbinieki veiks testus. Tāpat iestādei līdz nedēļas vidum jāiesniedz plāns par turpmāko mācību procesa organizēšanu.

Plašāku informāciju Dukšinska nesniedza.

Skolas iekšējie noteikumi paredz, ka iestādē nedrīkst uzturēties trešās personas. Lai mazinātu skolēnu plūsmu saskarsmi, 1.-6.klašu skolēni mācās vienā kabinetā, 7.-12.klašu skolēni – pārsvarā vienā kabinetā. Skolēnu ēdināšana notiek piecos garos starpbrīžos. Taču izglītības procesā īstenotais modelis var tikt mainīts atbilstoši epidemioloģiskajai situācijai skolā un valstī.

Savukārt pašvaldības izpilddirektore Sabīne Šņepste aģentūrai LETA pauda, ka par mācību procesa organizēšanu iestādēs gadījumos, ja konstatēts Covid-19, ir pilnvarota lemt Izglītības pārvalde.

Pirms tam inficēšanās ar Covid-19 bija konstatēta audzēknim Rīgas Austrumu vidusskolā. Arī šajā skolā karantīnā tika nosūtīta viena klase.

Kā vēstīts, saslimšana ar Covid-19 konstatēta diviem pašvaldības AS “Daugavpils siltumtīkli” darbiniekiem. Šņepste pastāstīja, ka Covid-19 testi veikti arī citiem uzņēmuma darbiniekiem, taču tie bijuši negatīvi. Plānots, ka pēc laika tiks veikti atkārtoti testi. Savukārt sasirgušie atrodas mājas karantīnā.

Neskatoties uz to, ka kopš septembra sākuma pilsētā vērojams saslimstības pieaugums, gan “Daugavpils siltumtīkli”, gan pārējie pašvaldības uzņēmumi un iestādes turpina darbu ierastajā režīmā. Šņepste uzsvēra, ka nevienam no domes vai pašvaldības iestāžu darbiniekiem nav konstatēts Covid-19.

Pašvaldībai arī neesot informācijas par iespējamiem Covid-19 perēkļiem pilsētā.

Saskaņā ar SPKC datiem Daugavpilī saslimstības pieaugums ir vērojams kopš septembra sākuma, un šajā laikā saslimušo skaits ir pieaudzis vairākkārt. Līdz svētdienai bija zināms par 21 ar Covid-19 sasirgušo pilsētā.

Augusta nogalē LETA ziņoja, ka, sākoties jaunajam mācību gadam, Daugavpilī vienam skolēnam karantīnā tiks nodrošināts attālināts mācību process, jo viņa ģimenē konstatēta saslimšana ar Covid-19.

Olnīcu vēža gadījumā ļoti svarīgs ir laika faktors. Labāko un efektīvāko terapiju pacientēm vajag šodien un tagad, jo rīt varētu būt jau par vēlu. Kampaņas Olnīcu vēzis uz sarkanās līnijas laikā uz sarunu aicinām onkoloģi ķīmijterapeiti, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāju Aiju Geriņu-Bērziņu un runājam par to, kāda ir saslimstība ar olnīcu vēzi, kas ir viens no biežākajiem audzējiem sievietēm Latvijā, un kādas ir ārstēšanas iespējas.

Kāda pašlaik ir saslimstība ar olnīcu vēzi Latvijā?

Latvijā ik gadu tiek diagnosticēti apmēram 300 jauni olnīcu vēža gadījumi. Bēdīgākais ir tas, ka no tiem vairāk nekā 50% tiek konstatēti jau 3. un 4. slimības stadijā, kad audzējs ir izplatījies uz citām ķermeņa vietām. Tas palielina mirstības risku. Ir dati, ka pirmajā slimības gadā nomirst 30% sieviešu. Salīdzinot piecu gadu dzīvildzes datus pēc saslimšanas, Eiropā izdzīvo 60%, bet Latvijā tikai apmēram 40% pacienšu. Skaitļi ir biedējoši, jo aiz katra skaitļa ir sieviete ar ģimeni un bērniem. Lielākoties tās ir gados jaunas sievietes darbspējīgā vecumā no 30 līdz 60 gadiem.

Kā slimība attīstās, un kādi ir simptomi?

Olnīcu audzēju ir grūti diagnosticēt laikus, jo šai slimībai nav specifisku simptomu. Agrīnā stadijā sievietei vispār var nebūt nekādu sūdzību. Ja sieviete regulāri dodas vizītē pie ginekologa, un speciālists veic ultrasonogrāfiju mazā iegurņa orgāniem, tad audzēju var atklāt arī agrīni. Ultrasonogrāfiskajā apskatē ginekologs var redzēt, ka kaut kas ar olnīcu nav kārtībā. Tāpēc mēs vienmēr aicinām sievietes regulāri apmeklēt ginekologu. Ir daļa sieviešu, īpaši gados vecākas, kas pie ginekologa neiet, kurām kā atruna kalpo tas, ka bērni jau vairs nav jādzemdē, un tāpēc ginekologs arī vairs nav jāapmeklē. Mums daudz jānodarbojas arī ar izglītojošo darbu, jāstāsta un jāskaidro, ka sievietēm pašām laikus jārūpējas par savu veselību.

Kā jau teicu, ultrasonogrāfija var būt viena no pirmajām diagnostikas metodēm, ar kā palīdzību ierauga patoloģiju, bet ir arī audzēju marķieri, ko nosaka, veicot asins analīzes (CEA, CA125, HE4). Bet šo marķieru rezultātus nevar uzskatīt par absolūtiem, jo tie var būt paaugstināti ne tikai vēža gadījumā, bet arī grūtniecības laikā, pirms menstruācijām u.c. Ja šie marķieru skaitļi sasniedz simtus un tūkstošus, tad tomēr jādomā, vai pacientei nav olnīcu audzējs.

Kas ir riska grupas pacientes olnīcu vēža gadījumā?

Katrai sievietei jāzina ģimenes vēsture un slimību anamnēze. Ja ģimenē mammai, mammas māsai, vecmāmiņai ir bijis krūts, dzemdes vai olnīcu vēzis, tad jāsaasina uzmanība. Tāpēc vēža diagnostikas vadlīnijās ir ieteikts veikt ģenētiskās analīzes, lai noteiktu iedzimtās un iegūtās mutācijas gēnos – BRCA1 un BRCA2. Ir pierādīts, ka šīs gēnu mutācijas ir viens no riska faktoriem, kas veicina saslimšanu. Tās bieži novēro gados jaunākām pacientēm. Mūsdienās BRCA mutāciju atrod 20% sieviešu, kuras saslimušas ar olnīcu vēzi. Latvijā šo mutāciju atklāj apmēram 40 sievietēm gadā. Audzēji ar BRCA mutāciju ir jutīgi pret mērķterapiju ar jaunajiem medikamentiem, kas spēj šo slimību ierobežot un palēnināt tās attīstību. Parasti mutācijas nosaka tad, kad audzējs jau ir diagnosticēts, lai izvēlētos ārstēšanas taktiku un efektīvāku terapiju, kas būtu mazāk toksiska un rezultātā ļautu pacientei dzīvot ilgāk bez slimības recidīva.

Kāds ir ārstēšanas plāns?

Ja slimība ir lokalizēta, tad sāk ar operāciju. Citos gadījumos, ja audzējs jau ir izplatījies un izveidojušās metastāzes, svarīgi ir iegūt biopsijas materiālu, lai morfoloģiski pierādītu, ka pacientei tiešām ir olnīcu audzējs. Morfoloģiski var noteikt ne tikai vēža šūnu veidu, bet arī audzēja agresivitāti, kā arī jau sākotnēji audzēja audos noteikt BRCA mutāciju klātbūtni. Tad seko sistēmiskā terapija un tiek lemts, vai ārstēšanu turpināt ar operāciju, ja ķīmijterapija ir devusi pozitīvu rezultātu, un audzējs ir samazinājies. Ļoti lielā mērā viss ir atkarīgs no audzēja stadijas un lokālās izplatības. Audzēja operācijas materiāls tiek sūtīts izvērtēšanai patologam, lai noteiktu olnīcas audzēja tipu un iespējamo izplatības agresivitāti, un uz molekulāro izmeklēšanu, lai noteiktu BRCA mutāciju klātbūtni. Pēc operācijas ārstu konsīlijs lemj par tālāko ārstēšanas plānu. Paciente tiek atkārtoti nosūtīta pie onkologa ķīmijterapeita, jo bieži vien audzēja ārstēšana nebeidzas tikai ar operāciju.

Kādi medikamenti tiek lietoti olnīcu vēža ārstēšanā?

Pirms vai pēc operācijas pacientes saņem cisplatīna bāzes ķīmijterapiju kombinācijā ar paklitakselu sešus līdz astoņus kursus ar trīs nedēļu intervālu.

Ja pēc terapijas attīstās slimības recidīvs un slimība ir atgriezusies, parādījušies jauni audzēja perēkļi vai attālas metastāzes, tad sistēmiska terapija tiek atsākta. Ja pacientei ir atrasta BRCA mutācija, tad viņai būtu jāsāk mērķterapija ar medikamentiem, kas īpaši iedarbojas uz mutācijām, lai nobremzētu recidīvu un pagarinātu bezrecidīva periodu.

Tas pašreiz ir klupšanas akmens, jo Latvijā mērķterapija ar PARP inhibitoriem 1. līnijā nav kompensēta. Pēc pēdējiem 2020. gada Eiropas kongresā prezentētajiem datiem, saņemot medikamentu olaparibu, piecu gadu dzīvildze tiek sasniegta 48% pacienšu. Faktiski šīs sievietes piecus gadus dzīvo bez slimības recidīva. Eiropas statistikas dati liecina, ka pēc slimības it kā izārstēšanas trīs gadu laikā 70% gadījumu slimība diemžēl atkārtojas.

Par nožēlu jāatzīst, ka onkoloģisko slimību ārstēšanu un atveseļošanos no tām Latvijā ietekmē hronisks līdzekļu trūkums. Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija pagājušajā gadā ir rakstījusi neskaitāmas vēstules Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam, Saeimas komisijām, ka trūkst līdzekļu BRCA mutāciju noteikšanai olnīcu vēža gadījumā, kā arī citu mutāciju noteikšanai citu audzēju gadījumos un inovatīvo medikamentu kompensēšanai gan olnīcu, gan citu audzēju pacientiem. Diemžēl rīcība un finansējums nav sekojuši. 

Pēc esošajiem datiem, gēnu testēšana praktiski visiem vēža pacientiem, ne tikai olnīcu vēža, izmaksātu 800 tūkstošus eiro gadā. Pilna gēnu paneļa testēšanas izmaksas ir 2000 – 4000 eiro, taču olnīcu vēža pacientēm nav nepieciešama pilna gēnu paneļa analīze, jāveic tikai BRCA1 un BRCA2 iegūto un iedzimto mutāciju analīze, kas maksā 450 – 500 EUR. Ja pēc tam pašai ir jāapmaksā atbilstoša mērķterapija, tad tie ir vidēji 4000 eiro mēnesī. Olapariba 1.līnijas terapija ilgst divus gadus. No 300 sievietēm, kuras saslimst ar olnīcu vēzi, tikai 40 būtu nepieciešama šāda veida terapija. Tās tomēr ir sievietes darbspējīgā vecumā, kas strādā un maksā nodokļus, viņas ir vajadzīgas arī saviem bērniem. Liedzot viņām šo terapiju, mēs atņemam bērniem mātes un valstij darbaspēku, kas maksās nodokļus. Te ir lieli zaudējumi, kas varētu būt ieguvumi.

Kāds šobrīd varētu būt labākais risinājums?

Onkoloģijā katastrofāli trūkst finansējuma tieši medikamentiem. Mēs Eiropā esam viszemākajā līmenī, turpat, kur Rumānija. Igaunija un Lietuva ir stipri mums priekšā. Viņi nodrošina terapijas taktikas olnīcu vēža un arī citu audzēju gadījumā, mēs nē. Mēs varam teikt, ka to vajadzību ir ļoti daudz, ka nepieciešams skrīningam, vēža reģistram, diagnostikai, inovatīvām operācijas taktikām un vēl daudz kam citam. Bet, ko mums līdz diagnostika, ja mums nav kvalitatīvu medikamentu, ar ko ārstēt, kā to dara Eiropā un pasaulē. Varbūt skanēs skarbi, bet mūsu valstij nav politiskās gribas šo jomu sakārtot. Jā, mums vajadzību ir daudz, un mēs piekrītam, ka medikamentu kompensācija ir jāapstiprina prioritārā secībā. Sadalījums pa prioritātēm un projekti ir jāizvērtē svarīgākos un mazāk svarīgos, kas varbūt var pagaidīt. Ir jāņem vērā, ka ir medikamenti, kas ir efektīvi, ārstējot vairākus audzēju veidus. Diemžēl, izmantojot Latvijas kompensējamo medikamentu sistēmu, ārsts nevar izrakstīt medikamentu, kas nav šajā sarakstā, kas neatbilst attiecīgajam vēža kodam, kas varētu derēt arī cita audzēja ārstēšanai. Ja mēs sekojam līdzi vēža ārstēšanas vadlīnijām, kas mainās ik pēc 3–5 gadiem, tad zinām, kādi medikamenti pašlaik ir efektīvi un dod vislabākos ārstēšanas rezultātus. Bieži vien to zina arī pacienti, un tad mēs esam tādā ķīlniekalomā starp pacientu un viņa ārstēšanas vajadzībām, un Latvijas zāļu kompensācijas sistēmu. Bieži vien Latvijā paiet vairāki gadi līdz konkrētā medikamenta iekļaušanai kompensācijas sarakstā, kad jau Eiropas vadlīnijās tas ir zaudējis savu aktualitāti, ko aizstāj ar vēl labāku un efektīvāku medikamentu.

Statistikas dati liecina, ka ar diagnozi „vēzis” pasaulē pagājušajā gadā mūžībā aizgājuši 10 miljoni cilvēku. Latvija nav izņēmums. Katru gadu Latvijā no onkoloģiskajām slimībām pie mums mirst aptuveni 6000 iedzīvotāju. Vēzis mirstības ziņā ieņem stabilu otro vietu aiz kardioloģiskajām slimībām. Laikā, kad sadzīvojam ar Covid-19 vīrusu un ceram, ka dzīve atgriezīsies vecajās sliedēs un vīruss būs uzvarēts, onkoloģiskās slimības ir un paliks, tamdēļ ļoti ceru, ka nākamajā budžetā onkoloģijas pacientu diagnostikai un ārstēšanai tiks piešķirts nepieciešamais finansējums – 28 miljoni eur.

Plašāka informācija https://tikaisievietem.lv/2021/03/07/pacienti-un-arsti-piesaka-karu-olnicu-vezim-2/ 

Ceturtdien Latvijā atklāti 680 jauni Covid-19 gadījumi, savukārt 15 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Šis ir otrais lielākais vienā diennaktī mirušo Covid-19 pacientu skaits. Līdz šim kopumā Latvijā mirušas 319 personas, kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19, jeb 1,3% no inficēto kopskaita.

Viena no ceturtdien no Covid-19 mirušajām personām bijusi vecumā no 45 līdz 50 gadiem, četras – vecumā no 55 līdz 65 gadiem, četras – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, piecas – vecumā no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl viena – vecumā no 90 līdz 95 gadiem.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 10 356 Covid-19 testi, kas ir līdz šim lielākais vienā diennaktī veikto testu skaits. No visiem aizvadītajā diennaktī veiktajiem testiem pozitīvi bijuši 6,6%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Kopumā šīs nedēļas pirmajās četrās dienās Covid-19 saslimstības rādītāji ir nedaudz zemāki nekā iepriekšējā nedēļā – kopējais četru dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir samazinājies no 2918 personām pagājušajā nedēļā līdz 2866 šonedēļ jeb par 1,8%.

Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 24 386 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu saslimšana ar Covid-19 apstiprināta kopumā 8578 personām, savukārt senāki saslimšanas gadījumi tiek uzskatīti par tādiem, kas atveseļojušies.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, pagājušās diennakts laikā stacionēti 87 Covid-19 pacienti, tostarp deviņi pārvesti, bet no slimnīcām izrakstīti 73 pacienti, ieskaitot arī deviņus pārvestos pacientus.

Ņemot vērā arī no slimības mirušos, kopējais patlaban slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits dienas laikā nav būtiski mainījies un stacionāros ārstējas 743 pacienti, no kuriem 703 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 40 – ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim kopumā stacionārus pametuši 1936 pacienti.

Covid-19 izslimojušās personas varētu vakcinēt 90 dienas pēc vīrusa pārslimošanas, raidījumam “TV3 ziņas” sacīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Līga Gaigala.

Skatoties uz situāciju, ka šobrīd pastāv ierobežota pieejamība vakcīnām, dienests rekomendē, ka to personu, kas nesen pārslimojušas Covid-19 infekciju, vakcināciju varētu atlikt līdz 90 dienām pēc vīrusa pārslimošanas, sacīja Gaigala.

Viņa to skaidro ar argumentu, ka par šo periodu ir pirmie pētījumi, ka imunitāte pēc vīrusa izslimošanas saglabājas.

Kā ziņots, no 28.decembra kā pirmos pret Covid-19 sāka vakcinēt lielo slimnīcu darbiniekus, 9.janvārī sāka potēt ģimenes ārstus, bet no 11.janvāra šī iespēja ir visiem ārstniecības iestādēs strādājošajiem, kuri to vēlas.

Epidemioloģiskā situācija saistībā ar Covid-19 aizvien ir nestabila un bīstama. Vidēji ik dienu Latvijā atklāj vairāk nekā 500 jaunus inficēšanās ar koronavīrusu gadījumus. Un kopš Lieldienām aprīļa sākumā, neraugoties uz zemajiem inficēšanās un testēšanas rādītājiem brīvdienās, saslimstība kopumā ir pat nedaudz pieaugusi

Video

Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā apstiprināta 4757 personām, bet 1357 saslimušajiem ir apstiprināta izveseļošanās.

Pagājušajā diennaktī atklāti 79 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Video

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība otrdien konceptuāli vienojās ieviest ārkārtējo situāciju, bet gala lēmumu plānots pieņemt piektdien, 6.novembrī.

Pēc valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) atzina, ka šobrīd eksperti gatavo dokumentus par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī un atbalsta mehānismiem ekonomikai. Tos plānots izskatīt piektdien.

Premjers uzsvēra, ka visas valdības kopīga atbildība ir savlaicīgi pieņemt lēmumu, lai samazinātu Covid-19 izplatību Latvijā.

Kariņš jau pirmdien pēc koalīcijas partiju sanāksmes pauda nostāju, ka, ņemot vērā Covid-19 izplatīšanos, ir pienācis laiks lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Tobrīd vairākas citas koalīcijas partijas nesteidza atbalstīt premjera nostāju. 

“Vēroju, ka slimnīcu kapacitāte lēnām un pakāpeniski pārkarst. Ja situācija nemainīsies, tad mums var draudēt tas, ka veselības aprūpes sistēmas pakalpojumi var tikt traucēti pandēmijas dēļ. Šī iemesla dēļ un pozitīvo testu īpatsvaram stabili pārsniedzot 4%, kas atzīts par līmeni, kad slimība izplatās nekontrolēti, domāju, ka mums pienācis laiks izsvērt ārkārtējas situācijas izsludināšanu,” pirmdien teica premjers.

Kariņš uzsvēra, ka tas būtu nepieciešams, lai varētu izsvērt mērus, ko esošais likumdošanas tvērums neatļauj pandēmijas savaldīšanai.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī atklāts 171 saslimšanas ar Covid-19 gadījums, bet divi slimnieki miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati.

Līdz šim saslimšana ar Covid-19 Latvijā ir apstiprināta kopumā 6439 personām. Kopš 29.oktobra no Covid-19 atlabušas 38 personas, to kopskaitam sasniedzot 1444 cilvēkus.

Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina, ka pagājušajā diennaktī Latvijā stacionēti 36 Covid-19 pacienti, tādējādi atkārtots 28.oktobrī uzstādītais vienā diennaktī slimnīcā nogādāto Covid-19 pacientu skaita rekords. Līdz ar to Latvijas slimnīcās patlaban ārstējas 249 Covid-19 pacienti, no kuriem 236 ir ar vidēju slimības gaitu, bet 13 – ar smagu.

Covid-19 ierobežošanai no pirmdienas, 9.novembra, līdz 6.decembrim Latvijā izsludinās ārkārtējo situāciju.

Šāds lēmums piektdien pieņemts valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Ārkārtējās situācijas laikā būs atcelti un aizliegti visi publiskie pasākumi klātienē. Minētais aizliegums neattieksies uz ārtelpās organizētām sapulcēm, gājieniem un piketiem.

Ārkārtējās situācijas laikā privātos pasākumos būs atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus un ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, izņemot bēres. Bērēs būs atļauts pulcēties ne vairāk kā desmit cilvēkiem vienlaikus.

Kultūrvietās, izstāžu norises vietās, sporta, reliģiskās darbības veikšanas vietās darbu varēs sākt ne agrāk kā plkst.6 un beigt ne vēlāk kā plkst.20, izņemot sporta centrus, kas darbību varēs beigt ne vēlāk kā plkst.22.

Tiks arī aizliegti un atcelti visi sporta pasākumi, piemēram, sacensības, paraugdemonstrējumi, priekšnesumi, izņemot starptautisko olimpisko sporta federāciju sporta sacensību kalendārā iekļautās sporta sacensības pieaugušo izlašu sportistiem, ja tās norisinās bez skatītājiem. Ierobežojums arī neattieksies uz komandu sporta spēļu starptautiskās un augstāko līgu sporta sacensībām, kurās piedalās tikai pilngadīgi profesionāli sportisti.

Ar ārkārtējo situāciju saistītos izdevumus finansēs no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems Ministru kabinets.

Savukārt nozaru ministrijas apkopos un iesniegs Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem. Ārkārtējo situāciju valdība var atcelt pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Atkarībā no apdraudējuma veida un intensitātes valdība ārkārtējo situāciju var izsludināt visā valstī, valsts daļā, administratīvās teritorijas daļā.

Par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu likums paredz piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz 2000 eiro, bet bet juridiskajai personai – no 140 līdz 5000 eiro.

Saskaņā ar likumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu lemj Ministru kabinets. Savukārt Saeimas Prezidijam šāds lēmums nekavējoties jāiekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā un par to ir jābalso parlamentāriešiem.

Valdības uzdevums būs padarīt ierobežojumus jēgpilnākus un efektīvākus, ceturtdien preses konferencē paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka viņš personīgi saprot cilvēku nogurumu un neizpratni par ierobežojumiem, kas noteikti ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību.

Kariņš arī atgādināja, ka galvenais uzdevums ir mazināt saslimstību ar Covid-19, tomēr valdības uzdevums būs pārskatīt kopējos ierobežojumus, padarot tos jēgpilnākus un efektīvākus.

Pēc Kariņa teiktā, valdība kopējo ierobežojumu izvērtējumu plāno veikt nākamnedēļ.

Ministru prezidents jau iepriekš pauda, ka valdībā vēl gaidāmas diskusijas par situāciju pēc 7.februāra, tomēr viņš atzina, ka patlaban runāt par ierobežojumu mīkstināšanu ir pāragri.

“Ja kopīgi varam noturēties, ļaujot samazināties saslimstības skaitļiem, tad projekcijas rāda, ka februāra beigās vai marta sākumā varētu nonākt līdz skaitlim, kad varētu izsvērt kaut ko mainīt atvieglojumu ziņā,” skaidroja Kariņš, piebilstot, ka patlaban epidemiloģiskā situācija neļauj domāt par atvieglojumiem pēc 7.februāra.

Saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu valstī līdz 7.februārim ir izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu.