11 C
Rīga
sestdien, 11 aprīlis, 2026
Home Blog Page 372

Dabas stihijas Latvijā kļūst postošākas – šogad atlīdzībās izmaksāti 183 000 EUR

Attēls: Publicitātes

 

Attēls: Publicitātes

Laikapstākļu ziņā,2017. gads Latvijā ir bijis īpaši neparedzams – gada pirmo deviņu mēnešu laikā gan galvaspilsētu, gan reģionus ir pārsteigušas nopietnas dabas stihijas, kas nodarījušas bojājumus simtiem īpašumu. Gjensidige Latvija pieejamie dati liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu dabas stihiju radīto postījumu rezultātā pieteikto negadījumu atlīdzību skaits ir pieaudzis tikai nedaudz, taču to radītie zaudējumi ir divreiz lielāki nekā pērn.

Nemainīgi lielākais dabas stihiju radīto negadījumu pieteikumu skaits gan pagājušajā gadā, gan šogad bijis tieši vasaras periodā. Ja iepriekšējā gadā visvairāk atlīdzību tika pieteikts vasaras sākuma – jūnijā, tad šogad lielākais pieteikumu skaits bija vasaras nogalē – augustā. Lielākoties zaudējumi īpašumiem tika radīti stipro lietusgāžu un spēcīgā vēja dēļ. Augusts un septembris Latviju pārsteidza ar stiprāko lietu gadā, kā rezultātā tika saņemts rekordliels atlīdzību pieteikumu skaits – kopā 72, vairāk nekā četras reizes pārsniedzot 2016.gada pieteikumu skaitu šajā pašā laika periodā (16 pieteikumi pērn). 

“Lai arī atlīdzību pieteikumu skaita pieaugums nav dramatisks, var spriest, ka dabas stihiju dēļ radītie zaudējumi īpašumiem šogad bijuši ievērojami lielāki nekā iepriekšējos gadus. Salīdzinot negadījumu pieteikumu kompensācijās izmaksātās summas, kopējais atlīdzību apjoms ir dubultojies – 2016.gadā tie bija 97 000 EUR, bet šogad summa sastādīja 183 000 EUR,” informē Gjensidige Latvija atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs, “Pieaugums ir ievērojams un tas vēlreiz atgādina, ka ne visu ir iespējams paredzēt, īpaši, ja runa ir par dabas stihijām.”

Tuvojoties ziemas sezonai,dzīvokļu un namu īpašniekiem, kā arī apsaimniekotājiem laikus jāpadomā par iespējamiem īpašuma drošības riskiem, jānovērtē situācija un jāveic nepieciešamās preventīvās darbības, lai iespēju robežās izvairītos nodabas stihiju radītajiem bojājumiem.

Balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, Gjensidige Latvija iesaka laikus pievērst uzmanību iespējamiem vēja, krusas un sniega radītiem īpašuma bojājumiem. Ik gadu paaugstinātu bīstamību rada bieza sniega un ledus kārta uz ēku jumtiem, kas ne tikai apdraud ēkas tehnisko stāvokli un tās iemītniekus, bet arī garāmgājējus un automašīnas.

Tāpat, veicot sava īpašuma apsekošanu, jāņem vērā, ka ne visus tehniskos darbus ir droši veikt pašam, tādēļ svarīgi ir sarežģītākus ikdienas pienākumus kā, piemēram, jumta stāvokļa apsekošanu, labošanu un tīrīšanu uzticēt profesionāļiem. Plānota un apdomīga rīcība tuvojošās ziemas sezonas laikā ļaus izvairīties no laikapstākļu radītajiem īpašumu bojājumiem.

 

Autors: Gjensidige Latvija 

Dabas spēks: Septiņi dārzeņi, kurus var nopirkt vienreiz un pēc tam audzēt vēl un vēl!

Pārliecināties par to, ka tavā virtuvē vienmēr ir svaigi zaļumi, nav grūti. Ir daudz augu, kuri sāk „laist saknes”, tiklīdz tie nonāk saskarē ar ūdeni. Un pavisam drīz saknēm seko arī lapas. Zemāk ir apkopoti astoņi dārzeņi, kurus var izmanto atkārtoti!

Sīpolloki

Ķiploks

Bok choy (Ķīnas kāposts)

Iemērc šī auga saknes ūdenī un atstāj labi apgaismotā telpā. Nogaidi 1-2 nedēļas, un tad kāpostu var stādīt podā. Drīzumā tas izaugs par pilna izmēra kāpostu.

Burkānu laksti

Baziliks

Kad kātiņi ir 3-4 cm gari, ieliec tos ūdens glāzē un atstāj tiešos saules staros. Kad kāti ir izauguši divreiz garāki, vari stādīt baziliku dārzā. Darba augļus ilgi jāgaida nebūs!

Selerija

Nogriez auga pamatni, ieliec to krūzē ar siltu ūdeni un atstāj saulē. Gaidi, kad sāks augt jaunas lapiņas, un, kad tas notiek, seleriju vari stādīt zemē.

Koriandrs

 

Avots: brightside.me

Dabas spēks

Šonedēļ bija pilnmēness un mēness aptumsums. Pēc pāris nedēļām gaidāms arī saules gredzenveida aptumsums (kas tas tāds?) un Lielais kardinālais krusts (četras planētas – Plutons, Jupiters, Marss un Urāns nostāsies krustā). Izklausās bailīgi, vai ne?

Varbūt es esmu mazliet ragana, bet mēness aptumsumu jūtu visai bieži. Bet varbūt depresīvs vai aizkaitināts garastāvoklis tajā laikā kļūst pamanāmāks tāpēc, ka zinu – klāt pilnmēness un ir, uz ko novelt vainu?

Visādā ziņā – gribu tevi pabrīdināt – tuvākajās pāris nedēļās esi piesardzīga. Neļaujies aizkaitinājumam, muļķīgiem strīdiem vai bēdīgām domām. Pavasaris jau ir jūtams (tuvākajās dienās sola +20 grādus), ir Lieldienu brīvdienas – ir daudz iemeslu justies labi, par spīti planētu stāvoklim.

Un dziļi sirdī es tomēr neticu, ka daba varētu darboties izteikti un mērķtiecīgi pret mums…

Dabas krāsu terapija tumšajā Latvijas ziemā

krasu-kalni

Mūsu ikdienu, omu un labsajūtu ietekmē dažādi ārējie apstākļi un viens no tiem ir krāsas. Ar krāsām mēs piepildām savus interjerus, izceļam savu unikalitāti ģērbšanās stilos un krāsās mēs ietērpjam savas emocijas, piemēram, sarkana krāsa ir mīlestība, zila krāsa ir cerības, dzeltena ir prieks. Viskrāšņākā krāsu bagātība ir rodama dabā un, kā reiz sen teicis angļu rakstnieks Leihts Hants (Leight Hunth), “Krāsas ir dabas smaidi”. Kad Latvijas krāsas snauž ziemas miegā, Novatours iesaka doties dabas krāsu terapijas meklējumos uz ārvalstīm.

Viens no tuvākajiem, siltākajiem un krāsainākajiem ceļojumu galamērķiem, kur mūsu ziemā rast vasaras sauli, ir visvecākā no Kanāriju salām Fuerteventura. Fuerteventura lepojas ne tikai ar varavīksnes cienīgu krāsu gammu, bet arī ar tās smilšu pludmalēm, kas stiepjas vairāk nekā 150 kilometru garumā.

“Fuerteventura ir patiesi lieliska. Ne tikai salas pludmales ir īpašas cienības vērtas. Noteikti ir jāizbauda arī tās īpašais vīns un siers. Pirms neilga laikā viesojāmies Fuerteventurā un kā ekskursija tika piedāvāta viesošanās kazu fermā. Nolēmām doties un, esot fermā, vēlējāmies nobildēties uz kaziņu fona. Kad to darījām, notika neticamais – tieši tajā brīdī vienai no kaziņām dzima kazlēns! Visiem par pārsteigumu un neaprakstāmu prieku, fermas īpašnieks piedāvāja nosaukt kazlēnu mūsu valsts vārdā. Tā nu tagad Fuerteventura dzīvo kazlēns vārdā Latvija,” stāsta Novatours rezervāciju menedžere Kristīne Rosmane.

  1. Zilā krāsa – miers, drošība un pārliecība

Zilā krāsa simbolizē mieru, iekšējo drošību un pārliecību. Tās klātesamība palīdz mazināt stresu un satraukumu, kas bieži vien piezogas ikdienas straujajā ritmā, it sevišķi ziemas laikā, kad esam iegrimuši darbos un pienākumos. Kanāriju salu grupas sala Fuerteventura par zilās krāsas klātesamību sūdzēties nevar, jo to no visām pusēm apskalo dzidrie un zilganzaļie Atlantijas okeāna ūdeņi, kas kopā ar pašu salu ir iekļauti UNESCO Pasaules biosfēras rezervātu tīklā. Fuerteventura aicina zilo krāsu ielaist dvēseles dziļumos, ļaujoties kādai no ūdens izpriecām – niršana, sērfošana, makšķerēšana, laivošana, slīdēšana ar SUP dēli vai gaisa un ūdens spēku ķeršana ar pūķi – it viss šeit ir iespējams un emocijas ir paliekoši dziļas.

  1. Brūni bēša krāsa – labklājība un kvalitāte

Brūnā krāsa ir psiholoģiska komforta krāsa un tā tiek saistīta ar dzīves stabilitāti, kvalitāti un izaugsmi. Tās klātesamība ikdienā palīdz apslāpēt negatīvās emocijas, dodot vietu mieram un rāmumam. No Āfrikas krastiem netālu esošā Kanāriju sala Fuerteventura aicina uzņemt šīs, tik nozīmīgās, sajūtas, lai tās palīdzētu veidot labāku ikdienu, savās gaiši brūno toņu pasakainajās smilšu pludmalēs vai tumšo toņu vulkāniskajos plašumos. Tomēr ikviens patiess Fuerteventuras iedzīvotājs lepojas un noteikti ieteiks ļauties mieram salas lielākajā lepnumā – smilšu pludmalēs, kas kopumā stiepjas vairāk nekā 150 kilometru garumā, kas Kanāriju salu grupai nav ļoti raksturīgi, jo visas no šīm salām veidojušās vulkānisku izvirdumu rezultātā un tāpēc lielākoties pārsteidz ar vulkāniskiem klajumiem, kas atgādina pastaigu pa Mēnesi.

  1. Dzeltena krāsa – prieks un jautrība

Dzeltenā krāsa ir pacilājoša, iedvesmojoša un radoša krāsa, kas tiek asociēta ar jautrību, nepiespiestību un prieku. Ja dzeltenā krāsa ietērpj un papildina ikdienas gaitas, tā iedvesmo, palīdz radīt jaunas idejas un projektus. Dabas dzeltenā krāsa slēpjas aiz saules stariem, kas palīdz cilvēkiem arī uzņemt D vitamīnu. Saule patiesi lutina Kanāriju salas un to skaitā arī Fuerteventuru, kur ir vidēji 3000 saulainu dienu gadā. Saulainās debesis, maigā gaisa temperatūra (no +22 līdz +25  С°) un siltais ūdens rada nevainojamus apstākļus, lai baudītu un ļautos dzeltenās, brūnās un zilās krāsas terapijai visā to bagātībā.

  1. Sarkana krāsa – pārliecinātība un mīlestība

Sarkanā krāsa ir darbības krāsa, kas iedvesmo rīkoties, darboties un palīdz uzlādēties ar neredzamu enerģijas lādiņu, rotot pārliecinātību par ieplānoto. Vienlaicīgi tā ir arī emociju krāsa un saistās ar romantiskām jūtām, iemīlēšanos un mīlestību. Fuerteventuras sarkanā krāsa slēpjas tās īpašajā vīnā. Šeit tiek ražots Malvāzijas vīns, kurā iekapsulēta Kanāriju salu neatkārtojamā garša un šarms, ko veidojusi saules, okeāna un vulkāniskās augsnes mijiedarbība. Vīna samtainā garša un niansētā bagātība nemanāmi ievīs savos valgos, liekot labsajūtā aizmirst ikdienas rūpes, atbrīvojot vietu jauniem plāniem un idejām.

  1. Baltā krāsa – pilnība un nevainojamība

Baltā krāsa emociju pasaulē tiek saistīta ar tīrību, skaidrību, nevainojamību, pilnību, kā arī jaunu sākumu. Ja baltā krāsa piepilda ikdienu, tā palīdz veicināt atklātību, izaugsmi un radošumu. Fuerteventuras baltās krāsas nēsātājas ir kaziņas, pateicoties kurām arī top gardais kazas piena siers Majorero. Cilindriskās formas baltais gardums nevainojami papildina gan brokastu galdu, gan vieglu uzkodu plati un ir baudāms gan viens pats, gan kopā ar ievārījumu vai sāļiem papildinājumiem, sniedzot pilnības, nevainojamības un jaunu sākumu iedvesmu.

  1. Zaļa krāsa – jaunas idejas un harmonija

Zaļā krāsa simbolizē mieru un harmoniju, bet krāsu psiholoģijā tā tiek saistīta ar skaistām emocijām un labsajūtu, tiek norādīts, ka tās klātesamība ikdienas solī palīdz kopt, attīstīt un pilnveidot mīlestības jūtas. Lai arī Fuerteventura nevar lepoties ar grandioziem zaļojošiem mežu plašumiem, jo tā ir vulkāniska sala, tā var lepoties ar alveju, no kuras tiek gatavoti un plaši eksportēti kosmētiskie līdzekļi, kaktusiem un palmām, kuru zaļojošais spēks virmo visā salā. Latvijas ziemā šīs zaļošana noteikti dāvās nepieciešamo jūtu un emociju harmoniju, palīdzot uzkrāt skaistās un labās sajūtas.

 
Par „Novatours”
„Novatours” ir vadošais tūroperators Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, kura kapitāls un finanšu resursu avoti atrodas Baltijas valstīs un ASV, kas nodrošina šodien iegādāto pakalpojumu stabilitāti arī nākotnē. Tūroperators organizē brīvdienu un ekskursiju braucienus ar čarterlidojumiem. „Novatours” garantē kvalitatīvus, uzticamus un drošus ceļojumu risinājumus pat uz vistālākajiem galamērķiem.

Dabas katastrofas. Vai mums ir iemesls satraukties?

Chunks of ice falling from the leading edge of a glacier. (Credit: CHRIS JOHNS/ NG CREATIVE)
Chunks of ice falling from the leading edge of a glacier. (Credit: CHRIS JOHNS/ NG CREATIVE)
Chunks of ice falling from the leading edge of a glacier.
(Credit: CHRIS JOHNS/ NG CREATIVE)
Plaši plūdi, ugunsgrēki, kūstoši ledāji, zemestrīces, vulkānu izvirdumi – nenoliedzami, daļa šo katastrofu ir dabīgi mūsu planētas procesi. Taču šīs norises ietekmē arī klimata pārmaiņas, piemēram, globālā sasilšana, kurā vainojama arī pašu cilvēku rīcība. 
 
Latvijā klimata izmaiņas pēdējā gadsimtā nav nesušas lielas kataklizmas. Arī pašreiz izstrādātie izmaiņu scenāriji mūsu reģionam ir mazāk postoši, nekā, piemēram, Eiropas dienvidiem. 
 
“Lielākais drauds Latvijai ir ūdens līmeņa celšanās Baltijas jūrā. Jau tagad ik gadu zaudējam hektāriem piekrastes zemes, jo notiek dabiska krastu erozija – jūra noskalo krastus. Ja ūdens līmenis kāps, erozija kļūs intensīvāka. Ja līmenis paaugstināsies tik dramatiski, kā paredz pesimistiskākie scenāriji, plašas piekrastes daļas var nonākt zem ūdens. Tāpat iespējami biežāki karstuma viļņi, sausums un lietavas, tomēr kopumā siltāks klimats tautsaimniecībai var nākt par labu,” skaidro meteorologs Toms Bricis. 
 
Arī aktieris un vides aktīvists Leonardo di Kaprio, filmējoties Hjū Glāsa lomā filmā “Cilvēks, kurš izdzīvoja”, bija spiests mainīt filmēšanas vietu par tūkstošiem kilometru tikai tādēļ, lai sameklētu glītas, sniegotas ainavas, jo Albertā (Kanāda) neizdevās sagaidīt pietiekami sniegotu ziemu. Svētdien, 30.oktobrī televīzijas kanālā “National Geographic” būs skatāms di Kaprio un režisora Fišera Stīvensa jaunākais kopdarbs “Pirms plūdiem”. 
 
Pirms globālās pirmizrādes “National Geographic” apkopoja iespējamās dabas katastrofas, par kurām uztraucas vides pētnieki. 
 
2050 – 2100: Var applūst lielas teritorijas Ziemeļeiropā un ASV Austrumkrastā 
Aizvien spēcīgākas vētras, ļoti augsti viļņi, ūdens līmeņa celšanās – tā pasaules okeāni lēnām “atbild” klimata pārmaiņām un temperatūras pieaugumam. Jūras līmeni ceļ kūstošie arktiskie ledāji un ūdens masas izplešanās, tam silstot. 
 
Kopenhāgenas universitātes Nila Bora institūta aprēķini liecina, ka jūras līmenis Skandināvijā, Anglijā, Nīderlandē un Vācijas ziemeļu daļā var pieaugt pat par pusotru metru. Pastāv samērā liela varbūtība (26-27%), ka pie Londonas ūdens līmenis varētu celties līdz pat 1,75 metriem, bet Nīderlandē – par 1,8 metriem. Tiesa, Grenlandes “atkušana” maina smaguma spēka iedarbību Zemes garozā šajā reģionā, un tā vēl gadsimtiem ilgi celsies uz augšu. Botnijas līcī zeme “ceļas” straujāk nekā ūdens līmenis, tādēļ Somijā jūras līmenis varētu samazināties par desmit centimetriem. 
 
Jūras līmeņa palielināšanās par diviem metriem var radīt daudzu pilsētu pārpurvošanos ASV Austrumkrastā. Virdžīnijas Jūras zinātņu institūta pētnieki secinājuši, ka pie Ņujorkas līdz 2050.gadam tas var palielināties par 79 cm, un teju ceturtā daļa pilsētas, kurā mīt 800 000 cilvēku, var nokļūt plūdu apdraudētā zonā. 
 
2015 – 2050: Spēcīgāki mežu ugunsgrēki ASV 

Karstākas un sausākas vasaras veicina tādu apstākļu rašanos, kas palielina ugunsgrēku riskus. Tādēļ Hārvarda universitātes Inženierzinātņu un lietišķo pētījumu skolas zinātnieki prognozē, ka līdz 2050.gadam ASV mežu ugunsgrēku “sezona” būs trīs nedēļas ilgāka, piedūmojums pieaugs divkārt un tiks radīti būtiski lielāki postījumi. Kopš 1999.gada uguns izpostītās platības ir palielinājušās no 0,9 līdz 2,6 miljoniem hektāru gadā. Tie ir miljonu dolāru zaudējumi ik gadu. Tā, pērn Vašingtonas štatā ugunspūķis vienlaikus plosīja 104 000 hektārus, nodarot vairāk nekā astoņus miljonus ASV dolāru zaudējumus. 

Latvijā ugunspūķis šogad izpostījis vien 309 hektārus meža, taču nodarītie zaudējumi ir visai prāvi – aptuveni 425 000 eiro. Eiropā nevaldāmi mežu ugunsgrēki vasarās plosās Portugālē, Spānijā, Francijā, un arī šim reģionam prognozes ir bēdīgas.

2015 – 2050: Aktivizējas “dusmīgākie” Islandes vulkāni

Islande, kurā ir ap 30 ledājiem klātu vulkānu, atrodas uz robežas starp Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektoniskajām plātnēm, kas attālinās viena no otras. Tādēļ pētniekus bažīgus dara teju jebkura vulkāniskās aktivitātes pastiprināšanās. It īpaši, ja atceramies 2010.gadā notikušo Eijafjadlajegidla izvirdumu, kas paralizēja lidmašīnu satiksmi visā Eiropā. 

Bardabunga, kas aptuveni pirms 8000 gadiem izraisīja lielāko izvirdumu 10 000 gadu laikā, līdz šim izvirda aptuveni piecas reizes gadsimtā, pēdējo reizi – 1910.gadā. Tādēļ vērojot neskaitāmus pazemes grūdienus vulkāna tuvumā, 2014.gadā Islandes Meteoroloģiskais dienests sāka brīdināt par izvirdumu. Tika prognozēts jebkas, sākot ar plūdiem izkusuša ledāju dēļ līdz pat milzīgām plaisām un Torfjadlejegidla izvirdumam, kas varētu sapostīt upes un lielākās hidroelektrostacijas. Izvirdums, kas bijis lielākais kopš 1783.gada, ilga aptuveni pusgadu, ar izmesto lavu ik pa piecām minūtēm varēja aizpildīt amerikāņu futbola laukumu. Tā rezultātā radās 33 kvadrātkilometru liels lavas lauks.

2015-2065: Čīlē gaidāmas megazemestrīces 

Čīle ir viena no seismiski aktīvākajām valstīm pasaulē, kas atrodas tā dēvētajā Klusā okeāna “Uguns lokā”, kurā norisinās 75% no pasaules tektoniskajām aktivitātēm. Spēcīgi pazemes grūdieni Čīlē ir jūtami vismaz dažas reizes gadā, taču 2014.gada 1.aprīlī notikusī 8,2 magnitūdu zemestrīce Klusā okeāna piekrastē, pie Ikikas pilsētas izraisīja nogruvumus, divus metrus augstus viļņus un vēl nopietnākas zemestrīces draudus. Tai sekoja vismaz astoņi spēcīgi pēcgrūdieni un vēl viena 7,8 magnitūdas spēcīga zemestrīce. 

Ikika atrodas zonā, kur notiek tektonisko plātņu kustība, proti, Nakas plātne slīd zem Dienvidamerikas plātnes. Zinātnieki uzskata, ka šī bija t.s. megazemestrīce, kuru izraisa plātņu pārvietošanās. Konkrētajā zonā megazemestrīce nebija notikusi kopš 1877.gada, taču 2014.gadā atbrīvojies vien 33% no zemes slāņos uzkrātās tektoniskās spriedzes, tādēļ spēcīgas kataklizmas ir iespējamas arī turpmāk. Piemēram, 8,3 magnitūdu zemestrīce centrālajā piekrastē pērn septembrī izraisīja vairākus metrus augstus cunami un lika evakuēt miljonu cilvēku no piekrastes rajoniem. 1960.gadā Čīle piedzīvoja 9,5 magnitūdas spēcīgu zemestrīci, kas izraisīja cunami Japānā un Havaju salās un tiek uzskatīta par visspēcīgāko reģistrēto tektonisko kataklizmu.  

2015-2065: Zemestrīce var sagraut Oregonu un izpostīt Kaliforniju

Arī Oregona (ASV) atrodas virs tektonisko plātņu (Ziemeļamerikas, Huana de Fukas) saskares vietām un tiek uzskatīta par “klusāko plātņu saskares vietu”. Tieši nosacītais seismiskais klusums dara zinātniekus bažīgus. Jau kopš 2010.gada viņi prognozē, ka Oregonā var notikt graujoša zemestrīce, cunami, kas sagraus rietumkrastu un radīs desmitiem miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus. Pētniekus uztrauc situācija faktiski visā Kaskādijas lūzuma zonā (no Kalifornijas ziemeļiem līdz pat Vankūverai), jo jau vairākus gadus seismiskā situācija ir līdzīga apstākļiem pirms deviņu magnitūdu stiprās zemestrīces Japānā 2011.gadā. Piemēram, zemestrīces gar Sanandreasa lūzumu notiek biežāk nekā ticis prognozēts iepriekš. 7,9 magnitūdu spēcīgi grūdieni Kalifornijas dienvidos pēdējo reizi satricināja 1857.gadā, tādēļ nākamos var gaidīt “kuru katru dienu”.

 

Aktiera un vides aktīvista Leonardo di Kaprio veidotā dokumentālā filma “Pirms plūdiem” atklāj, cik kompleksa parādība ir klimata pārmaiņas un meklē konkrētus risinājumus, pirms tās ir kļuvušas par ikdienas realitāti nākamajām paaudzēm. Skaties televīzijas kanālā “National Geographic” svētdien, 30.oktobrī plkst.18:00. 
 
“National Geographic Channel” (NGC) ir pieejams 440 miljoniem mājsaimniecību 171 pasaules valstī 45 valodās. NGC kopā ar “Nat Geo WILD”, “Nat Geo People” un “Nat Geo MUNDO” veido kanālu grupu “The National Geographic Channels” – tie ir daļa no “National Geographic Partners”, kas ir kopuzņēmums starp “21st Century Fox” un “National Geographic Society”. Sociālās saziņas vietnē “Facebook” vien NGC ir vairāk nekā 55 miljoni sociālo mediju fanu. Latvijā NGC ar subtitriem latviešu un krievu valodā ir pieejams “Lattelecom”, “Baltcom”, “Izzi”, “Livas”, “Latnet TV”, “SkaTVis” un “Mits LV” digitālās televīzijas abonentiem.

Dabas enerģija aizņemtiem cilvēkiem

Tikpat dabiska kā saullēkts un saulriets ir Tava vajadzība pēc regulārām ēdienreizēm. Daudzas sievietes, kuras rūpējas par savu figūru, mēdz pieļaut lielu kļūdu – viņas uzņem nepietiekami daudz enerģijas, un organisms sāk uzkrāt rezerves. Vielmaiņa palēninās, un rodas liekais svars. Uztura speciālisti iesaka noteikti paēst brokastis, jo enerģija Tev ir vajadzīga jau no paša rīta.

Arī turpmāko dienas daļu regulāras ēdienreizes ir ļoti būtiskas, lai Tev labi veiktos darbs un neciestu veselība. Taču ko darīt, ja ikdienas steigā tam pietrūkst laika? AXA graudaugu produkti ir labs risinājums! Tā ir iespēja pat visaizņemtākajiem cilvēkiem pilnvērtīgi paēst.

AXA ir daudzveidīgi graudaugu produkti, piemēroti visdažādākajiem cilvēkiem un situācijām. AXA produkti nāk no dabas un nodrošina vērtīgām uzturvielām bagātu maltīti īsā laikā. Kad Tu atjauno enerģiju un sajūti dzīves sparu, pat visgrūtākie darbi šķiet vieglāk paveicami!

Vienkārši un ātri pagatavojamie AXA graudaugu produkti ir radīti, lai sniegtu Tev enerģiju tieši tajā mirklī, kad tā visvairāk nepieciešama. Vai tas būtu musli batoniņš, ko ātri uzkost pa ceļam, musli maisījums brokastīs vai launagā, bez vārīšanas pagatavojama silta biezputra ar piedevām vai pilngraudu makaroni – visi AXA produkti ir garšīgi, veselīgi un viegli lietojami.

atraas_3mazputras1_430
AXA biezputras ar piedevām nodrošina siltu maltīti ar augstu uzturvērtību brīžos, kad svarīgs laiks. Šīs biezputras nav jāvāra, tās pagatavojamas dažās minūtēs, vienkārši uzlejot karstu ūdeni, tāpēc ir ļoti noderīgas darbā vai ceļojumā.

musli_430
AXA musli ir spēcinošs graudaugu pārslu un citu veselīgu gardumu maisījums. Tas ir ideāli piemērots brokastīm, kā arī lieliska izvēle jebkurā citā dienas laikā mājās vai ofisā.

batoniji_650x650px_430
AXA musli batoniņi "Active & Fit" labi noder, lai ātri atgūtu spēkus un vienlaikus panašķotos. Kārdinošais graudaugu batoniņš ar ogu gabaliņiem un jogurta krēmu ir papildus bagātināts ar dabīgām šķiedrvielām. To ēdot, nav jāraizējas par slaido līniju, jo batoniņa enerģētiskā vērtība ir tikai 94 kalorijas.

ogas_430_01

Dabas bagātības: Ārstniecības augi klepus ārstēšanai un imunitātei

Ārstnieciskie augi var būt ļoti noderīgs palīgs gan dažādu saslimšanu profilaksē, gan ārstēšanā. Saaukstēšanās un vīrusu sezonā īpaši aktuāli ir augi imunitātes stiprināšanai, kā arī plaušu veselības profilaksei un klepus ārstēšanai. Taču, arī lietojot ārstniecības augus, ir jāatceras par to pareizu lietošanu un piesardzību. Kādus augu preparātus izvēlēties klepus ārstēšanai un imunitātes stiprināšanai un kā tos pareizi lietot, konsultē BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Augu pasaule ir neizsakāmi bagāta ar vērtīgām sugām, ko cilvēks ir iemācījies lietderīgi izmantot. No augiem ražoto preparātu pielietojums ir visai plašs, tajā skaitā arī cīņā pret saaukstēšanos, klepus ārstēšanā un imunitātes stiprināšanā, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ļubova Blaževiča.

Plašais augu klāsts plaušu veselībai

Elpceļu veselībai un klepus ārstēšanai izmanto plašu ārstniecības augu klāstu, tai skaitā efeju, priedi, salviju, Islandes ķērpi, lakricu, māllēpi, kumelīti, alteju, liepu, pelašķi, raudeni, ceļteku, sarkano āboliņu, deviņvīru spēku, ālanti, plūškoku, termopsi, dižegli, kadiķi, kā arī eikaliptu, timiānu, mārsilu un vijolīti.

No šiem ārstniecības augiem tiek gatavoti rūpnieciski ražotie vienu vai vairākus komponentus saturošie preparāti, piemēram, sīrupi – biežāk sastopamie ir ar efeju, Islandes ķērpi, ceļteku, mārsilu, priežu pumpuriem, pieejams arī plašs salikto sīrupu klāsts. Tāpat pieejamas kapsulas, tabletes, pilieni, putojošās un sūkājamās tabletes, aerosoli vai tējas, kuras arī var saturēt viena auga drogu vai dažādu augu maisījumu.

Klepus ārstēšanai un profilaksei mēdz veikt inhalācijas. Tām izmanto timiāna, dižegles, kadiķa, eikalipta, lavandas ēteriskās eļļas. Elpošanas sistēmas veselību labvēlīgi ietekmē elpošanas vingrinājumi un aromterapija.

Sildošie līdzekļi pret klepu

Daudzi no bērnības atceras sinepju plāksterus un sildošās ziedes. Arī šodien klepus ārstēšanai izmanto dažādus sildošos līdzekļus. Tie var būt tradicionālie piparu vai sinepju pulveri saturošie plāksteri, kā arī terpentīns (priedes koksnes produkts) eļļas vai ziedes veidā. Tāpat ir lietderīgi taisīt siltas kāju vanniņas ar sinepju pulveri. Taču jāņem vērā, ka grūtniecēm gan šī procedūra nav atļauta!

Piesardzība lietojot

Farmaceite atgādina, ka ne vien lietojot medikamentus, bet arī augu preparātus, ir jābūt piesardzīgiem un jāņem vērā to lietošanas ierobežojumi. Grūtnieces nedrīkst lietot salviju, raudeni, timiānu, lavandu, lakricu, bet ingveru – tikai ārsta norādītās devās. Savukārt vijolītes nevajadzētu lietot ilgstoši, kā arī glomerulonefrīta un hepatīta slimniekiem. Melisu un piparmētru neiesaka cilvēkiem ar zemu asinsspiedienu, bet lakricu nedrīkst lietot hipertoniķi un sirds mazspējas slimnieki. Mārsila lakstu preparātus nevajadzētu lietot ilgstoši, jo tas var izraisīt vairogdziedzera aktivitātes pazemināšanos. Savukārt lielās ceļtekas preparātu lietošana nav ieteicama, ja ir paaugstināts skābes saturs kuņģa sulā, gastrīts vai kuņģa čūla.

Augu tēju pagatavošana

Lai ārstniecības augu tējas saglabātu savas ārstnieciskās spējas, tās ieteicams apliet ar 70-95 C grādus karstu ūdeni, apsegt un ļaut ievilkties 20-40 minūtes. Tās ieteicams lietot aptuveni pusstundu pēc ēšanas jebkurā dienas laikā. Vienīgi, ja uz tējas iepakojuma ir norādīts, ka tā ir nakts tēja, tad tā saturēs augus ar nomierinošu iedarbību, piemēram, kumelīti, melisu, mētras. Tāpēc tās ir ieteicams dzert vakarā.

Bišu produktu ārstnieciskās spējas

Medus ir ļoti vērtīgs dabas produkts, kas satur antioksidantus, aminoskābes, enzīmus, mikroelementus un vitamīnus, un tas ir labs cukura aizvietotājs, saka farmaceite. Tomēr ir arī citi bišu produkti, kas ir ne mazāk veselīgi kā medus, toties ar zemāku kaloriju saturu. Piemēram, 1 tējkarotē medus (21 grams) satur 64 kcal, bet 1 tējkarotē ziedputekšņu ir tikai 16 kcal. Aptieku sortimentā ir arī uztura bagātinātāji, kas satur bišu māšu peru pieniņu un propolisu, kuri ir domāti imunitātes stiprināšanai. Ir arī sūkājamas tabletes ar medu vai propolisu.

Ārstniecības augi stiprai imunitātei

Ar imūnsistēmas uzlabojošu darbību ir pazīstams greipfrūts, ehinācija, melnais plūškoks, kā arī ar vitamīniem bagātie augi – avene, mežrozīte, pīlādzis, upene, smiltsērkšķis. Tie ir sastopami dažādos līdzekļos un formās plašā izvēlē. Aptiekas sortimentā ir preparāti sīrupu (plūškoks, mežrozīte, pīlādzis), kapsulu (dažādas šo augu kombinācijas), pilienu (greipfrūts, ehinācija) veidā vai arī tējas (ehinācija, avene, mežrozīte vai saliktos sastāvos kopā ar citiem augiem vai vielām).

Jāatceras, ka ehinācijas preparātus var lietot no 12 gadu vecuma un tie ir ieteicami tikai slimošanas laikā, turklāt tos nevajadzētu lietot ilgāk par 14 dienām. Savukārt grūtniecības laikā nedrīkst lietot aveņu lapas lielā daudzumā un ilgstoši, uzsver farmaceite.

Ikdienas paradumi imunitātei

Imunitātes stiprināšanai ļoti daudz ko varam darīt, rūpējoties par veselīgiem ikdienas ieradumiem. Ir svarīgi ievērot veselīgus ēšanas paradumus, izvēloties diētu, kas ir bagāta ar augļiem, dārzeņiem, ar pietiekamu olbaltumvielu daudzumu, ierobežojot ogļhidrātu un tauku daudzumu. Gadījumā, ja nesanāk pareizi sabalansēt diētu, talkā var nākt uztura bagātinātāji, kas satur C, A, E, B grupas vitamīnus, selēnu, cinku, koenzīmu Q10, kā arī mūsu platuma grādos ir svarīgi uzņemt zivju eļļu un D vitamīnu.

Imunitāti labvēlīgi ietekmē kvalitatīvs miegs vismaz 7-8 stundas garumā, kā arī aktivitātes svaigā gaisā – pastaigas, skriešana, riteņbraukšana, jebkuras jums piemērotās sporta aktivitātes. Imunitāti stiprina arī rūdīšanās – tā gan noteikti ir jāsāk prātīgi, pakāpeniski pieradinot organismu pie aukstuma procedūrām, kā arī pirms tam vēlams konsultēties ar speciālistu. 

Lielais imunitātes vājinātājs mūsdienu dzīvesveidā ir stress, tāpēc ir ļoti būtiski censties to pārvarēt un pēc iespējas minimizēt.

Dabai draudzīgs apģērbs un aksesuāri

Apģērbus un aksesuārus no dabīgiem materiāliem – zīda, kokvilnas, vilnas, lina, ramī (Ķīnas nātrēm) un kaņepēm piedāvā veikals The Earth Collection. Valkājot zīda apģērbus, ziemā ir silti, bet vasarā vēsi, jo tie labāk elpo un atgrūž no ķermeņa mitrumu. Ramī ir Ķīnas nātres audums, kas vizuāli līdzīgs linam, taču daudz elpojošāks un ar īpašu spīdumu. Kaņepes – viena no izturīgākajām un ekoloģiskajām šķiedrām, kas īpaši piemērota alerģiskiem cilvēkiem, jo tiek audzēta bez pesticīdiem un mākslīgā mēslojuma. Vasara sezonai The Earth Collection piedāvā arī pludmales kurpes, somas, zīda šalles. Veikalu The Earth Collection vari atrast Rīgā, tirdzniecības centrā "Olympia".

vasara_3_200         vasara_6_200

Dabai draudzīgi

Pagājušajā sestdienā notika akcija "Zemes stunda", kurā varēja piedalīties ikviens planētas Zeme iedzīvotājs, plkst. 20.00 uz vienu stundu izslēdzot gaismu un citas elektroierīces, lai kaut uz mirkli apstādinātu globālo sasilšanu un samazinātu enerģijas patēriņu un CO2 izmešus. Par šo akciju uzzināju nejauši (kāds mans paziņa bija ievietojis uzsaukumu savā draugiem.lv dienasgrāmatā) un uzreiz izlēmu piedalīties.

Izrādās, ka šāda veida akcija pirmo reizi notika 2007. gadā Sidnejā, kad 2,2 miljoni cilvēku un 2100 Sidnejas uzņēmumu uz vienu stundu izslēdza elektrību (pat tādos nozīmīgos objektos kā Sidnejas Operas nams, Hārbora tilts u.c.). Akcijas rezultāti esot pārsnieguši iecerēto – elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 10,1% (cerēto 5% vietā).

Tieši 20.00 mēs ar vīru izslēdzām gaismu un citas elektroierīces, pat ledusskapi un elektrisko tējkannu. Patiesībā šī viena stunda paskrēja ļoti ātri, bija tik jauki un romantiski sestdienas vakarā pasēdēt sveču gaismā. Mazliet gan mēs grēkojām, jo uz portatīvā datora (kas darbojās uz baterijām) skatījāmies filmu. Varbūt arī tāpēc laiks paskrēja tik ātri un bija sajūta, ka tā vēl varētu sēdēt un sēdēt. Pēc tam ieslēdzot gaismu, pirmajā momentā viss likās tik žilbinoši gaišs, ka pilnīgi bija jāpiemiedz acis.

Mēs cenšamies arī ikdienā kaut nedaudz rūpēties par planētas veselību – ejot ārā no mājām, atslēdzam datoru un televizoru, krājam izlietotās baterijas, izvairāmies un pat atsakāmies no plastmasas maisiņiem (man vienmēr ir līdzi auduma maisiņš) utt.

P.S. Un kā tu cīnies pret globālo sasilšanu? Vai arī tu piedalījies šajā akcijā?

Daba ziedos. Ko darīt, ja parādās alerģijas simptomi?

Šķiet, tik daudz zināms par sezonālajām alerģijām – kāpēc tās rodas un kā izvairīties – taču, kad sākas lielā pavasara ziedēšana un līdz ar to arī šķaudīšana un acu asarošana, paliec viens pret vienu ar mokošajiem simptomiem un aktuāls kļūst jautājums: ko lai es daru tieši tagad? 

“Pacienti ar smagām pārtikas un vielu alerģijām cieši sadarbojas ar saviem ārstiem un zina, ka rīkoties, taču tie, kam kā sniegs no skaidrām debesīm uz galvas uzkrīt sezonālās alerģijas simptomi, parasti vispirms steidzas uz aptieku,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. Farmaceite ir apkopojusi biežākos aptiekas apmeklētāju uzdotos jautājums, taču, pirms ķeramies pie to apskatīšanas, uzsver trīs būtiskus soļus, kas jāveic pacientiem, kuriem jau ir ikgadēja pieredze ar sezonālajām alerģijām, tātad – jau ir nojausma, kurā brīdi tās neizbēgami rezultēsies mokošos simptomos. 

Soli pa solim

1. Sāc savu ierasto, pārbaudīto un labi zināmo ārstēšanu jau laikus – pirms simptomu parādīšanās.

2. Visticamāk, jau esi lietojis un arī tagad vari lietot kādu jaunākās paaudzes bezrecepšu antihistamīna līdzekli vienu, divas reizes dienā attiecīgajā laikā posmā, kad paredzama sezonālās alerģijas iespējamība (piemēram, sekojot līdzi putekšņu monitoringam).

3. Ādas un drēbju dekontaminācija (priekšmetu vai telpas atbrīvošana no kaitīgiem bioloģiskiem, ķīmiskiem vai radioaktīviem aģentiem) pēc atgriešanās no pastaigas patiešām darbojas. Atgriežoties mājās, noskalojies dušā un, ja iespējams, izmazgā apģērbu.

Domājot par medikamentu lietošanu, vienmēr ir vietā atgādinājums – konsultējies ar savu ārstu vai farmaceitu, jo īpaši, lai ņemtu vērā iespējamo zāļu mijiedarbību. Noteikti jākonsultējas arī, ja apsver medikamenta devas palielināšanu.

Biezāk uzdotie jautājumi

Kādus antihistamīna līdzekļus labāk lietot?

Izmantojiet otrās jeb jaunākās paaudzes antihistamīna līdzekļus, kuru aktīvās vielas ir, piemēram, cetirizīns, loratadīns un kas ir pieejami bez receptes. Ja vien to nav ieteicis ārsts, nav nepieciešams lietot pirmās paaudzes antihistamīna līdzekļus, jo tie, iespējams, var nedarboties tik labi, un tiem ir vairāk blakusparādību, piemēram, miegainība vai koncertēšanās grūtības.

Vai drīkstu lietot 2. paaudzes antihistamīnu vairāk nekā vienu reizi dienā?

Jā. Lai gan uz zāļu iepakojuma bieži ir rakstīts “24 stundu iedarbība”, zāļu iedarbībai ir tendence “atslābt”, proti, efekts mazinās pēc 12 stundām. Tādēļ, lai sezonālo alerģiju laikā kontrolētu simptomus, vairumam šo medikamentu ir pilnīgi droši lietot otru devu. Smagu alerģisku reakciju gadījumā ārsti pacientiem nereti rekomendē četras devas dienā dažu dienu periodā. “Zāļu deva divas reizes dienā (un pat trīs reizes) ir pilnīgi pieļaujama smagāku simptomu kontrolei. Galu galā šis saasinājums, kā to liecina nosaukums, ir sezonāls, un, visticamāk, pēc dažām dienām vai nedēļas, medikamentu lietošanu varēs pārtraukt vai pāriet uz mazāku devu,” skaidro farmaceite un piebilst: “Ja lietojat citas zāles, noteikti konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. Tāpat informējiet, ja barojat bērnu ar krūti, jo ir ziņojumi, ka pretalerģijas līdzekļi var ietekmēt piena daudzumu.”

Kad vajadzētu lietot deguna aerosolu?

“Šis ir labs jautājums, un brīnos, kālab pacieti to uzdod tik reti. Iepūšot aerosolu degunā, kad tas ir pilnīgi aizlikts vai arī izdalījumi no tā pil ar pilēšanu, rinīts rezultātu padara neefektīvu. It kā iepūšam zāles, bet pēc pāris minūtēm deguns ir jāizšņauc. Vai aerosolam bija laiks iedarboties? Droši vien nē. Vispareizāk pirms jebkura deguna aerosola lietošanas ir izšņaukt un izskalot degunu (varbūt vispirms tam iedzert antihistamīna līdzekli). Kad deguns ir atbrīvots, lietot deguna aerosolu.” 

Farmaceite atgādina, ka aerosola lietošana jāsāk nedēļu pirms alerģijas sezonas, jo dažiem deguna aerosoliem maksimāli efektīvs darbības laiks iestājas, lietojot to vienu, divas nedēļas. Tādā veidā organisms jau ir sagatavojies atvairīt alergēnus. Tāpēc tā vietā, lai gaidītu, kad gaiss būs putekšņu pilns, un parasti tas notiek aprīlī un maijā, saprātīga ir vienmērīga, uzturoša medikamenta vai medikamentu lietošana jau no marta vidus. Skalošanas līdzekļi, tai skaitā hipertoniskais jūras ūdens, arī ir noderīgi. Aptiekā nopērkami dažādi veidi un tos ir ļoti vēlams lietot pēc katras pastaigas, ne tikai rinīta laikā. 

Apkopojot: pirms alerģijas sezonas sākuma lieto deguna aerosolus, savukārt, kad simptomi ir sākušies, lieto tikai to, par ko esi drošs, kas tas patiešām iedarbosies.

Cik bieži drīkst lietot acu pilienus?

Acu asarošana arī ir bieža sezonālās alerģijas izpausme. Lai mazinātu simptomātiku, lietojami azelastīna hidrohlorīda pretalerģijas pilieni. “Starp devām lietojot mitrinošus acu pilienus, tas var uzlabot pašsajūtu un mazināt alergēnu iedarbību. Aptiekā iegādājami dažādu veidu acu mitrinātāji. Lietojot acu pilienus, jāpievērš uzmanību to derīguma termiņam pēc atvēršanas (nereti acu pilienus var lietot 1-3 mēnešus pēc atvēršanas). Ja esat kontaktlēcu lietotājs, būs jāpiemeklē acu pilieni, ko drīkst izmantot kopā ar kontaktlēcām. 

Vai pēc atgriešanās mājās ir svarīgi iet dušā?

Kad kādu laiku esi atradies ārā, ziedputekšņi ir nosēdušies uz ķermeņa ādas, matiem un apģērba. Ja no tiem neatbrīvosies, ieejot telpās, acis, mute un deguns būs alergēniem pakļauti. Tātad, jo rūpīgāk ir iespējams atbrīvoties no iekštelpās ienestajiem ziedputekšņiem, jo labāk. 

Tas attiecas arī uz mājdzīvniekiem – arī viņi pārnēsā alergēnus.

Vai imūnterapija darbojas?

Jā, un daudzi cilvēki tiek izārstēti no alerģijām pēc tam, kad ir saņēmuši imūterapiju. Imūnterapijas ievades veidi ir dažādi – subkutānas injekcijas, zemmēles pilieni, tablešu forma. 

Tiem, kuri ar bažām sagaida pavasari un koku ziedēšanas laiku, “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone iesaka konsultēties ar ārstu par šādas terapijas iespēju. 

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

D vitamīns: No pirmsākumiem līdz mūsdienām

Vāja imunitāte, trausli kauli un slikta pašsajūta? Pie vainas, iespējams, ir D vitamīna deficīts organismā. Šobrīd par D vitamīna nozīmi vispārējās veselības uzlabošanā tiek plaši runāts, taču vai zinājāt, ka D vitamīna ārstniecisko īpašību atklājumi saistīti ar rahīta ārstēšanas iespēju meklējumiem? Par D vitamīna vēsturi un tā lielo nozīmi veselības uzturēšanā BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas ietvaros stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

D vitamīna vēsture

D vitamīna vēsture aizsākās pirms vairākiem gadu simtiem, kad tika aprakstītas rahīta izpausmes. Šo slimību raksturo kaulu attīstības traucējumi, kaulu deformācijas, smagākos gadījumos mugura kļuva līka, parādījās defekti mugurkaulā, kā arī veidojās kāju deformācijas, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. D vitamīna atklāšana saistāma ar līdzekļu meklējumiem rahīta ārstēšanai, tāpēc to mēdza saukt arī par antirahīta vitamīnu, kā arī par saules vitamīnu. Laika gaitā rahīta ārstēšanai un arī profilaksei ieteikts uzturēties saulē un lietot uzturā noteiktus produktus, piemēram, dzīvnieku aknas un zivju eļļu. Jau 1919. gadā britu bioķīmiķis sers Edvards Melanbijs (Edward Mellanby), veicot novērojumus ar dzīvniekiem un dodot tiem zivju eļļu, secināja, ka tā satur tādu sastāvdaļu kā D vitamīnu, kas ļauj ārstēt rahītu. Savukārt 1928. gada Nobela prēmiju ķīmijā par sterolu pētījumiem un to saistību ar vitamīniem ieguva vācu ķīmiķis Ādolfs Vindauss (Adolf Windaus), kas pierādīja, ka D vitamīns veidojas no ergosterola ultavioletās gaismas ietekmē.* 

Šiem atklājumiem bija būtiska loma cilvēku veselībā, jo tie ar laiku sniedza iespēju izmantot D vitamīnu rahīta profilaksei zīdaiņiem, rahīta, osteomalācijas un osteoporozes gadījumā, kā arī D vitamīna deficīta gadījumā un tā profilaksei.

D vitamīna nozīme organismā

Agrāk D vitamīna uzņemšanai izmantoja dažādus veidus, taču šodien mēs to ērti un vienkārši varam uzņemt dažādu D vitamīna uztura bagātinātāju un preparātu veidā. D vitamīnam ir ļoti plaša nozīme mūsu organismā. Tas regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, palīdz uzturēt kaulu un zobu veselību, ir nepieciešams normālai kaulu augšanai un attīstībai bērniem. Tāpat D vitamīns ir nepieciešams normālai muskuļu darbībai, tas veicina normālu imūnsistēmas darbību un ir vajadzīgs nervu un hormonālajai sistēmai, sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, kā arī onkoloģisko saslimšanu riska mazināšanai, uzsver klīniskā farmaceite I. Priedniece.

Svarīgs ne tikai ziemā

Arvien vairāk tiek runāts par to, ka D vitamīnu ieteicams uzņemt visa gada garumā, ne vien tā tumšajos mēnešos, jo nepietiekams D vitamīna līmenis ir novērots lielākajai daļai iedzīvotāju, stāsta farmaceite. D vitamīns UV staru ietekmē tiek sintezēts ādā un tad no sākuma aknās un pēc tam nieru audos tiek pārveidots bioloģiski aktīvajā formā. D vitamīnu satur zivju aknas, zivju eļļa, olas dzeltenums, sviests, siers, treknas zivis, aknas, bet ar uzturu to nevaram uzņemt pietiekami. 

Pirms D vitamīna lietošanas jānosaka D vitamīna līmenis asinīs, lai to koriģētu līdz optimālam līmenim (45–55 ng/ml), kā arī regulāri tas jākontrolē. Ziemas mēnešos īpaši aktuāla ir D vitamīna funkcija imūnsistēmas atbalstam, pieaugot saslimstībai ar vīrusu saslimšanām.

D vitamīna trūkuma gadījumā  daļai cilvēku var nebūt sūdzību vai var būt grūtības tās atpazīt, tādēļ profilaktiskās D vitamīna līmeņa pārbaudes ir jo īpaši svarīgas. Savukārt daļa pacientu D vitamīna trūkums liks sevi manīt ar tādiem simptomiem kā nogurums un nespēks, muskuļu un kaulu sāpes, bieža slimošana, arī depresija. Tāpat ļoti būtiski, ka bērniem D vitamīna trūkums var izsaukt augšanas traucējumus, nemieru, svīšanu, nemierīgu miegu, bet pieaugušajiem – osteoporozi. 

Kas jāzina par pareizu D vitamīna lietošanu?

D vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns, kuru iesaka lietot maltītes laikā, jo taukvielas veicina šī vitamīna uzsūkšanos, skaidro klīniskā farmaceite I. Priedniece. To var lietot jebkurā dienas laikā. 

D vitamīna līdzekļu izvēle ir plaša, tie pieejami dažādās formās – pilieni, spreji, kapsulas, tabletes, košļājamās pastilas, kas ļauj ikvienam izvēlēties piemērotu līdzekli – gan bērniem, gan pieaugušajiem atbilstošā devā un ērtu lietošanai. 

Piemērotāko līdzekli jums palīdzēs izvēlēties ārsts vai farmaceits. Kā arī atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.

Uzziniet ik mēnesi

Raksts tapis BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas ietvaros. BENU Zāļu enciklopēdijas kampaņas rakstu sēriju par nozīmīgajiem atklājumiem farmācijas jomā ik mēnesi iespējams atrast BENU Aptiekas komunikācijas kanālos – sociālajos tīklos un mājaslapas BENU.lv bloga sadaļā. 

* Avots: www.nobelprize.org

D vitamīna uzņemšana un nozīme!

Par D vitamīna nozīmi organismā tiek runāts arvien plašāk. Taču kā patiesībā varam to uzņemt – cik daudz varam uzņemt caur ādu? Kādi individuālie faktori to ietekmē? Vai D vitamīnu caur ādu uzņemam arī ziemā? Skaidro ārste-rezidente dermatoloģijā Zane Prikule-Rūsiņa.

D vitamīns ir viens no taukos šķīstošajiem vitamīniem, bet bieži vien cilvēki nezina, ka tas ir hormons, kura receptori atrodas uz neskaitāmām šūnām, tāpēc tas var ietekmēt vairākus ķermenī noritošos procesus, stāsta ārste. Tas stiprina kaulus, ietekmē sirds un asinsvadu veselību, imūnās un nervu sistēmas darbību, kā arī mazina risku saslimt ar vēzi, autoimūnajām un dažādām ādas slimībām. D vitamīnu varam uzņemt trīs veidos – ar sauli, pārtiku un D vitamīna preparātiem. Savukārt tā sintēze, uzsūkšanās un noārdīšanās atkarīga no vairākiem būtiskiem nosacījumiem – vecuma, kuņģa un zarnu trakta spējas to absorbēt, blakus saslimšanām, ķermeņa svara un citiem faktoriem.

D vitamīna uzņemšana caur ādu

Saule jeb tās ultravioletie (UV) stari ir viens no D vitamīna dabīgajiem avotiem. Šie stari atbild par D vitamīna sintēzi ādā, bet tas, kas sintezējas, ir previtamīns jeb vitamīna priekštecis, nevis aktīvā forma, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa. Previtamīns tiks pakļauts dažādiem sarežģītiem procesiem gan aknās, gan nierēs, līdz tas kļūs par aktīvo formu un būs gatavs veikt savas funkcijas. 

Jāņem vērā, ka sekmīgu D vitamīna sintēzi ietekmē vairāki faktori, piemēram, ģeogrāfiskā lokācija, gadalaiks, katra cilvēka individuālais melanīna daudzums ādā, kā arī vispārējais veselības stāvoklis. Latvijā labvēlīgi laika apstākļi D vitamīna uzņemšanai ir no maija līdz augustam. Turklāt, ja āda pēc sauļošanās kļūst sārta, apdeg vai jau ir iesauļota, D vitamīns vairs netiek sintezēts. Gados veciem cilvēkiem vitamīna sintēze no ādas notiek ievērojami lēnāk. 

Valda uzskats, ka ikvienam no mums katru dienu ir jāpavada noteikts laiks saulē, lai mēs iegūtu pietiekami daudz D vitamīna un būtu veseli. Taču mūsdienu uzskati tiek mainīti, jo ir pierādīts, ka ilgstoša atrašanās saulē izraisa ādas šūnu DNS bojājumu. Jo lielāks ir uzkrātais DNS bojājums, jo lielāks risks ir iegūt ādas vēzi, ne tikai bazālo šūnu un plakanšūnu karcinomu, bet arī melanomu, uzsver ārste. Tieši tas pats mehānisms, kas nodrošina D vitamīna sintēzi UV staru ietekmē, noved ādas šūnas pie DNS bojājuma un ādas ļaundabīgiem jaunveidojumiem.

Vai varam uzņemt ar pārtiku?

D vitamīnu ir iespējams uzņemt tikai ar dažiem pārtikas produktiem. Visvairāk tas sastopams lasī, tuncī, makrelē. Vēl to varam uzņemt ar liellopa aknām, olu dzeltenumiem, dažām sēnēm, piemēram, baravikām. Taču, lai tiktu uzņemts dienā nepieciešamais D vitamīna daudzums, šie produkti būtu jāapēd lielos daudzumus, kas nav iespējams, tāpēc tikai ar pārtiku optimālu līmeni sasniegt nav iespējams, skaidro Z. Prikule-Rūsiņa. Pasaulē ir pieejami dažādi produkti, kuros D vitamīns ir mākslīgi pievienots palielinātā daudzumā, piemēram, šokolāde, piens, brokastu pārslas un citi, tomēr šobrīd šādu produktu pieejamība Latvijā ir ļoti maza, tādēļ talkā nāks D vitamīna preparāti.

D vitamīna preparātu izvēle

VIGANTOLVIT un GEMIUS Latvia veiktā aptauja liecina – visbiežāk cilvēki D vitamīna preparātus sākuši lietot, sekojot ārsta rekomendācijām. Tā norādījuši 51% aptaujāto, kas lieto D vitamīnu. Tikmēr 35% D vitamīna preparātus sākuši lietot, balstoties uz savu lēmumu par tā nepieciešamību, 21% vadījušies pēc ģimenes un draugu ieteikumiem, 8% – pēc internetā izlasītās informācijas, 4% – pēc reklāmas, 2% pēc farmaceita ieteikuma, vēl 2% D vitamīnu sākt lietot pamudinājusi izdevīga cena, bet 7%  –  citi iemesli.

Ārste iesaka – lai koriģētu D vitamīna deficītu vai uzņemtu pietiekamu profilaktisko devu, jālieto D vitamīna preparāti. Tie aptiekās ir pieejami dažādās devās un formās – kapsulās, pilienos, sprejos. Katram nepieciešamā deva jānosaka pēc esošā D vitamīna līmeņa asinīs, tāpēc pirms tā lietošanas ir ieteicams veikt asins analīzes.

Cik daudz D vitamīna ir nepieciešams?

  • Pietiekams jeb optimāls D vitamīna līmenis organismā ir 40 – 60 ng/ml.
  • Nepietiekams D vitamīna līmenis ir 20 – 30 ng/ml.
  • D vitamīna deficīts ir tad, ja tas ir mazāks par 20 ng/ml.

Ņemot vērā, ka mūsu zināšanas par D vitamīna nozīmīgumu organisma noritošajos procesos palielinās, ir ļoti būtiski sekot savam D vitamīna līmenim un uzturēt to optimālu.

Aptauju veica D vitamīna zīmols VIGANTOLVIT sadarbībā ar pētījumu centru Gemius Latvia šī gada oktobrī, aptaujājot Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem par D vitamīna lietošanas paradumiem. Pētījumā piedalījās 1341 respondents.

D vitamīna spēks – lai dzīvesprieks un dzīves kvalitāte gada tumšākajā laikā uzlabotos

Attēls: Publicitātes

Attēls: Publicitātes

D vitamīnam ir daudz lielāka nozīme veselības saglabāšanā, nekā vēl pirms kāda laika tika uzskatīts.To mūsu organisms ražo pats – ar ādas palīdzību, tādējādi mūsu āda kļūst par dziedzeri – endokrīnu orgānu. Kā norāda “Euroaptiekas” farmaceiti, saules hormons ir neatsverams ne tikai kaulu, bet gandrīz visu orgānu veselības izturēšanā, tieši tādēļ D vitamīna pietiekamībai vai trūkumam ir liela nozīme gandrīz visu hronisku slimību attīstībā.

“Mūsu platuma grādos 80-90% iedzīvotāju pietrūkst D vitamīna, īpaši ziemas mēnešos. Tieši tādēļ vasara un siltie rudens mēneši ir laiks, kad jāļauj organismam šo svarīgo hormonu saražot, pēc iespējas vairāk atrodoties nevis slēgtās telpās un automašīnās, bet gan svaigā gaisā. Mūsu dzīves stils lielā mērā ietekmē to, vai sasmelsimies saules hormonu vai ne, turklāt vasaras laikā vitamīna D līmenis organismā var palielināties līdz pat divām reizēm,” skaidro “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.

Ejam gaismā!

Saule un gaisma sniedz vēl daudz citu pozitīvu ieguvumu – saules infrasarkanie stari veicina kolagēna sintēzi ādā, gaisma nepieciešama melatonīna produkcijai, kas liek justies labi dienas/nakts ritmā un palīdz neizjust depresīvus stāvokļus. Tādēļ ar pacietību un saprātīgi vajadzētu izmantot sauli savas veselības labā!

Lai veicinātu D vitamīna produkciju, nav jāuzturas saulē visu dienu. Diemžēl daudz nedos ne agrie rīta, ne vēlie vakara saules stari. Fiziķi ir aprēķinājuši, ka UV stari Zemi vismazāk sasniedz tad, kad saule pie debesīm atrodas zemāk par 45o. Vasarā tas ir laikā pirms plkst. 10.00 un pēc 16.00, bet aukstajā gada laikā – no oktobra līdz februārim – visu laiku. Vislabākais laiks D vitamīna produkcijai ir pusdienlaiks, jo tad UV starojumu vismazāk absorbē atmosfēra. Tā kā vasarā pusdienlaikā parasti ir vislielākais karstums, un cilvēki no tā vairās, arī vasaras nogalēs cilvēkiem vērojams D vitamīna trūkums.

Saules hormona trūkuma noteikšana – pavisam vienkārša

“Euroaptiekas” farmaceite norāda, ka D vitamīna deficītu vai nepietiekamību var ļoti vienkārši noteikt – veicot asins analīzes. “Bieži vien cilvēki domā, ka citiem varētu būt D vitamīna deficīts, bet pašam jau nu gan ne. Tomēr ārsti iesaka laiku pa laikam šādas analīzes veikt, lai nepieciešamības gadījumā noteiktu labāku terapiju. Ja cilvēks ir veicis analīzes un tās liecina, ka D vitamīna pietiek, taču cilvēks pēc tam ilgstoši nerādās saulē, var gadīties, ka krājumi izzūd. Saules hormona krājumi katram atšķiras, piemēram, cilvēkiem ar lieko svaru daļa D vitamīna uzkrājas taukaudos. Turklāt parasti trijās, četrās nedēļās vitamīna rezerves asinīs samazinās pat uz pusi, ja tās netiek atjaunotas, kā tas notiek ziemā,” stāsta Ieva Zvagule.

Pretēji agrākajiem pieņēmumiem, izrādās, ka vismazākais D vitamīna deficīts ir maziem bērniem, taču tam ir izskaidrojums – rahīta profilakses programmas ietvaros visi mazuļi saņem D vitamīnu. Otrajā dzīves gadā šī terapija parasti tiek pārtraukta, jo tad bērni paši var skraidīt un rotaļāties brīvā dabā, tā uzņemot nepieciešamo vitamīnu. Diemžēl arī tas mūsdienās ir mainījies – bērni daudz vairāk laika pavada telpās nekā svaigā gaisā. Vērts atcerēties, ka, ja ģimene dodas brīvā dabā, bērna āda jāieziež ar saules aizsargkrēmu. Lai gan farmaceite norāda, ka ir svarīgi to lietot, nevajadzētu pārspīlēt, ja nav izteiktu indikāciju.

Ko iesākt  ziemā un deficīta apstākļos?

Tiem, kuriem vasaras beigās analīzes uzrāda, ka D vitamīns teju sasniedz normu, jārēķinās, ka ziemā būs tā deficīts, tādēļ vajadzētu  uzņemt D vitamīnu papildus. Lai arī D vitamīna trūkumu ne vienmēr var sajust, ir zināmas pazīmes, kasvar liecināt par tā nepietiekamību – biežāka saaukstēšanās, miegainums dienas laikā, nomāktība un apātija, arī paaugstināts asinsspiediens.

Sievietes grūtniecības laikā arī nedrīkst aizmirst par D vitamīna uzņemšanu – atgādina Ieva Zvagule: “Lai arī vislabāk D vitamīnu ir uzņemt ar saules palīdzību, to ir iespējams uzņemt arī mākslīgi preparātu veidā, ko nozīmē ārsts. Aptiekā, konsultējoties ar farmaceitu, ir iespējams iegādāties uztura bagātinātājus, kas satur D vitamīnu. Minimāli, taču D vitamīnu ir iespējams uzņemt arī ar dažiem dzīvnieku valsts produktiem – treknajām zivīm, olu dzeltenumu, pienu un sviestu. Lai dzīvesprieks un dzīves kvalitāte gada tumšākajā laikā uzlabotos līdz nākamajai vasarai, aicinām sekot līdzi D vitamīna rezervēm savā organismā.”

 

Autors: Euroaptieka 17.01.2018

D vitamīna loma osteoporozes profilaksē 

Osteoporoze ir hroniska kaulu slimība, kurai raksturīga samazināta kaulu masa un trauslāka kaulu struktūra, kas ievērojami palielina lūzumu risku. Tā attīstās pakāpeniski un bieži ilgu laiku norit bez izteiktiem simptomiem, līdz notiek pirmais lūzums, nereti pat nelielas traumas vai viegla kritiena rezultātā. Visbiežāk osteoporoze skar sievietes pēc menopauzes, taču tā var attīstīties arī vīriešiem un jaunākiem cilvēkiem. 

D vitamīnam ir būtiska loma kaulu veselībā, jo tas nodrošina efektīvu kalcija uzsūkšanos un palīdz uzturēt optimālu kaulu blīvumu. Zems D vitamīns nozīmē, ka pat ar uzturu uzņemtais kalcijs netiek pilnvērtīgi izmantots, un kauli pakāpeniski kļūst vājāki. Tāpēc pietiekams D vitamīna līmenis ir viens no galvenajiem osteoporozes profilakses stūrakmeņiem, palīdzot samazināt lūzumu risku un saglabāt kustību brīvību ilgtermiņā. 

Kā D vitamīns aizsargā kaulus 

D vitamīnam ir būtiska loma kalcija uzsūkšanās mehānismā. Bez pietiekama D vitamīna līmeņa organisms spēj uzsūkt tikai aptuveni 10 līdz 15% no ar uzturu uzņemtā kalcija. Tāpat D vitamīns piedalās nepārtrauktā kaulu remodelācijas procesā, tas palīdz līdzsvarot kaulaudu noārdīšanos un atjaunošanos. 

Pietiekams D vitamīna līmenis var samazināt kaulu masas zuduma ātrumu par aptuveni 20 līdz 30%. Tas nozīmē mazāku lūzumu iespējamību un kustību drošību ilgtermiņā. Tādēļ D vitamīns nav tikai papildinājums uzturam, tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas palīdz saglabāt stiprus un veselīgus kaulus. 

Kam D vitamīns kaulu veselībai ir vajadzīgākais? 

Lai gan pietiekams D vitamīna līmenis ir svarīgs ikvienam, dažām cilvēku grupām tas ir īpaši būtisks kaulu veselības saglabāšanai: 

  • Sievietēm pēc menopauzes ir visaugstākais osteoporozes risks, jo estrogēna līmeņa samazināšanās paātrina kaulu masas zudumu. Šajā periodā D vitamīns kopā ar kalciju kļūst īpaši nozīmīgs kaulu blīvuma uzturēšanai un lūzumu riska mazināšanai. 
  • Senioriem ar vecumu samazinās ādas spēja sintezēt D vitamīnu no saules, turklāt biežāk sastopami uzturvielu uzsūkšanās traucējumi. Tas palielina gan kaulu trausluma, gan kritienu risku. 
  • Cilvēkiem ar diagnosticētu osteoporozi D vitamīns ir būtiska terapijas sastāvdaļa, jo tas palīdz nodrošināt efektīvu kalcija izmantošanu un atbalsta kaulu stiprumu. 
  • Cilvēkiem ar ierobežotu uzturēšanos saules gaismā, piemēram, tiem, kuri lielāko daļu laika pavada telpās biežāk novēro D vitamīna deficītu, kas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt kaulu veselību. 

Ieteicamās devas osteoporozes profilaksei 

D vitamīna nepieciešamā deva var atšķirties atkarībā no vecuma, veselības stāvokļa un esošā D vitamīna līmeņa asinīs. Profilaksei parasti tiek rekomendētas šādas vispārīgas devas: 

  • Pieaugušajiem: 1000 līdz 2000 SV (IU) dienā, īpaši rudens un ziemas periodā. 
  • Sievietēm pēc 50 gadu vecuma: vismaz 1000 līdz 2000 SV (IU) dienā. 
  • Cilvēkiem ar diagnosticētu osteoporozi: 2000 līdz 4000 SV (IU) dienā, atbilstoši ārsta ieteikumam un analīžu rezultātiem. 

Globāla kaulu veselības stratēģija 

Lai efektīvi samazinātu osteoporozes risku, nepietiek tikai ar vienu uzturvielu. Kaulu veselība balstās uz vairāku faktoru kopumu: uzturu, kustībām un dzīvesveidu. 

D vitamīns un kalcijs ir pamats stipriem kauliem. D vitamīns nodrošina kalcija uzsūkšanos, savukārt kalcijs ir galvenā kaulaudu būvviela. Ja ar uzturu netiek uzņemts pietiekams daudzums, ārsts var ieteikt uztura bagātinātājus. 

Regulāras fiziskās aktivitātes: īpaši spēka un svaru nesošie vingrojumi (piemēram, staigāšana, nūjošana, viegli spēka treniņi) palīdz saglabāt kaulu blīvumu un uzlabo līdzsvaru, samazinot kritienu risku. 

Pietiekama olbaltumvielu uzņemšana ir būtiska, jo proteīns piedalās kaulu struktūras veidošanā un muskuļu spēka uzturēšanā, kas savukārt aizsargā no traumām. 

Savukārt smēķēšanas un pārmērīgas alkohola lietošanas ierobežošana ir svarīga, jo šie ieradumi paātrina kaulu masas zudumu un negatīvi ietekmē kalcija vielmaiņu. 

Par kaulu veselību nav par vēlu sākt rūpēties nevienā vecumā. Pat nelielas, bet mērķtiecīgas izmaiņas ikdienā var būtiski samazināt osteoporozes un lūzumu risku nākotnē. 

Vienkārša un pareizi piemeklēta D vitamīna (un, ja nepieciešams, kalcija) lietošana var radīt nozīmīgus uzlabojumus kaulu stiprumā un drošībā ilgtermiņā. Lai izvēlētos piemērotāko devu un izstrādātu individuālu profilakses plānu, ieteicams konsultēties ar savu ārstu vai farmaceitu. 

UZTURA BAGĀTINĀTĀJS! UZTURA BAGĀTINĀTĀJS NEAIZSTĀJ PILNVĒRTĪGU UN SABALANSĒTU UZTURU. REKLĀMDEVĒJS: SIA AZETA 

Cuticura gēls- tavai roku tīrībai!

Šis antibakteriālais higēnas roku gēls panāks tūlītēju tīru roku rezultātu, bez ūdens un dvieļa palīdzības. Sarīvē rokas ar pavisam nelielu daudzumu gēla un tas ātri un efektīvi attīrīs tavas rokas no 99,99% mikrobiem 15 sekunžu laikā.

Tas nav lipīgs, nožūst sekundes laikā, ir ar patīkamu, maigu aromātu un noderēs visai tavai ģimenei – mājās, darbā un, jo īpaši, pavadot laiku vietās, kur nav pieejams ūdens, piemēram, publiskās ēstuvēs vai ceļojumos. Tavas rokas atgūs svaiguma sajūtu!

mm800774_480

 

Piemērots arī jūtīgai ādai!
Cuticura roku gēlu meklē u/v  Stockmann, Douglas un Kolonna veikalos! Tā cena ir Ls 1.99.

Klikšķini šeit, piedalies konkursā un laimē Cuticura higiēnas gēlu rokām!

Cukurotais ābols no The Body Shop

Šo našķi Tu vari atļauties – jaunā kārdinošā kolekcija vannai un ķermenim Cukurotais ābols. Saldākā bauda Tavai ādai!

1. Dāvanu komplekts no The Body Shop Cukurotais ābols ir tik kārdinošs kā āboli sīrupā – šīs kolekcijas produktu izlase izvietota ekskluzīvā metāla kārbā ar pamanāmu, iekārojamu dizainu.
2. Tualetes ūdens Cukurotais ābols. Tik sulīgs un spirgts aromāts, ka gribas to gluži vai apēst!
3. Ķermeņa skrubis Cukurotais ābols. Ļoti maigs želejveida skrubis, kura uzmundrinošais aromāts uzbur svētku sajūtu. Maigai un gludai ādai. (Attēlā ceļojuma tilpums)
4. Ķermeņa sviestkrēms Cukurotais ābols. Grimsti baudā – šis bagātīgais, izcili mitrinošais ķermeņa sviestkrēms neielaižas kompromisos ar sausu ādu. (Attēlā ceļojuma tilpums)

5. Izsmidzināms spīdums Cukurotais ābols. Mūsu ikona – spīdums ar pulverizatoru smaržo kārdinošāk kā jebkad. Salds ābolu aromāts un zaigojošs mirdzums. Nav brīnums, ka tas ir ballīšu sezonas pieprasītākais produkts!
6. Dāvanu komplekts Sudraba ābols. Labākā izvēle svētkiem – mūsu iecienītākie Cukurotā ābola kolekcijas produkti, piemēram, ceļojuma tilpuma ķermeņa sviestkrēms, ķermeņa losjons, dušas želeja, ķermeņa skrubis un dušas sūklītis ekskluzīvā sudraba ābola dizaina dāvanā.
7. Ķermeņa losjons ar spīdumu Cukurotais ābols. Kārdinoši gards aromāts un viegla tekstūra. Šis ir Tavs laiks – laiks mirdzēt! (Attēlā ceļojuma tilpums)
8. Dušas želeja Cukurotais ābols. Apbur ar saldo un garšīgo aromātu, kurā dzirkstī zaļa ābola un maigas cukura notis. (Attēlā ceļojuma tilpums)
9. Ziepes Cukurotais ābols. Izskatās pēc kārdinošas konfektes, smaržo – vēl labāk!
10. Roku krēms Cukurotais ābols. Viegls, netaukains krēms – laime patiešām ir Tavās rokās!
11. Vannas marmelāde Cukurotais ābols. Pievieno tekošam ūdenim, un vanna piepildīsies ar saldi smaržīgu putu mākoni.
12. Lūpu spīdums Cukurotais ābols. Lūpas kā konfektes! Viegls spīdums un salda ābolu garša.
13. Lūpu balzams Cukurotais ābols. Salda mitrināšana un konfekšu garša Tavām lūpām.

 

Cukura diabēts: Septītais izplatītākais nāves cēlonis pasaulē. Kādēļ?

Pasaules Veselības organizācija prognozē, ka 2030. gadā cukura diabēts būs septītais izplatītākais nāves cēlonis pasaulē. Kādēļ? Jo tas būtiski ietekmē kopējo veselības stāvokli, palielinot iespēju saslimt ar vēl kādu nopietnu slimību. 

“Cukura diabēta pacientiem aptiekā pievēršam pastiprinātu uzmanību, aizvien atgādinot gan par regulāras terapijas, gan atbilstoša dzīvesveida svarīgumu, lai slimība būtu kontrolēta, neradītu papildu riskus veselībai un lai ar cukura diabētu varētu sadzīvot,” saka “Mēness aptiekas” farmaceits, farmaceitu tiešsaistes konsultāciju projekta vadītājs Vadims Brižaņs un stāsta par to, ko ikvienam svarīgi zināt par cukura diabētu, lai apzinātos tā nodarījumus, kā arī laikus pievērstu uzmanību simptomiem, kas, iespējams, signalizē par cukura diabētu. Savukārt endokrinoloģijas nodaļas virsmāsa Rīgas Austrumu slimnīcas stacionārā Gaiļezers Līga Ārente, atgādina, ka bojāta insulīna injekcijas adata cukura diabēta pacientiem, kuriem jālieto insulīns, rada plašāku traumu dūriena vietā, un iesaka, ja iespējams, katram dūrienam lietot jaunu adatu. 

Kāpēc šī slimība ir bīstama? 

Cukura diabēta pacientiem ir divas trīs reizes augstāks infarkta un insulta risks, traucēta asinsrite kājās – lielo un mazo asinsvadu bojājumi, kā arī perifērā neiropātija jeb nervu galu bojājumi, kā dēļ ir iespējamība veidoties nedzīstošām brūcēm, kas pārvēršas čūlās un tā sauktajās diabētiskajās pēdās. Cukura diabēts var izraisīt arī aklumu, nieru mazspēju, infarktu, insultu un ir apakšstilba amputācijas galvenais cēlonis. 

Pētījumu dati liecina, ka cilvēkiem ar cukura diabētu ir aptuveni sešas līdz astoņas reizes lielāks sirds mazspējas attīstības risks nekā vidēji populācijā. Diabēta komplikācijas trīs līdz piecas reizes palielina vispārējo saslimstību, rada pieaugošu darbspēju zudumu, pazemina dzīves kvalitāti.

“Cukura diabēta pacientiem arvien atgādinām, cik svarīgi ir efektīvi ārstēt šo pamata slimību. Esam gatavi vēlreiz un vēlreiz konsultēt par to, kā pareizi lietojams glikometrs, kādus papildu līdzekļus diabēta terapijā izvēlēties, stāstīt par medikamentu savietojamību un pareizu lietošanu,” teic farmaceits, daloties pieredzē, kas gūta cukura diabēta pacientu farmaceitiskajā konsultēšanā aptiekā. 

Kas īsti ir cukura diabēts?

Tā ir hroniska vielmaiņas slimība, kam raksturīgs paaugstināts cukura (glikozes) līmenis asinīs un ar to saistītie veselības traucējumi. Normāls glikozes līmenis ir no 3,5 līdz 5,5 mmol/l, savukārt diabēta gadījumā tas ir ievērojami paaugstināts. 

Glikozi organisma šūnas izmanto enerģijas iegūšanai. Glikozei no asinīm jānokļūst šūnā un šim procesam nepieciešams insulīns – hormons, ko ražo aizkuņģa dziedzera β (beta) šūnas. Ja insulīna nav, glikoze paliek asinīs. Izšķir triju veidu cukura diabētu.

Pirmā tipa cukura diabētam raksturīga samazināta insulīna producēšana aizkuņģa dziedzerī, tādēļ tas pastāvīgi jānodrošina ar  medikamenta palīdzību. Raksturīgākie simptomi:

  • pastiprināta šķidruma izvadīšana no organisma,
  • slāpes,
  • pastāvīgs izsalkums,
  • svara zudums, 
  • nogurums,
  • redzes izmaiņas.

Otrā tipa cukura diabēts rodas, jo organisms nespēj pietiekami efektīvi izmantot saražoto insulīnu. Lielākā daļa visu diabēta pacientu slimo tieši ar otrā tipa cukura diabētu.: “Simptomi ir līdzīgi jau minētajiem, taču var būt mazāk izteikti, tāpēc nereti diagnoze tiek noteikta novēloti,” norāda farmaceits un piebilst, ka otrā tipa cukura diabēts galvenokārt ir liekā svara un neaktīva dzīvesveida rezultāts.

Gestācijas cukura diabēts ir cukura līmeņa paaugstināšanās grūtniecības laikā. Ja tā notiek, sieviete ir pakļauta lielākam komplikāciju riskam grūtniecības laikā un dzemdībās, turklāt gan viņai, gan bērnam ir paaugstināts risks nākotnē saslimt ar otrā tipa cukura diabētu. 

Kā ārstē cukura diabētu 

Ārstēšana ietver diētu un fizisko aktivitāti kombinācijā ar cukura līmeņa pazemināšanu asinīs, kā arī riska faktoru novēršanu. 

Pirmā tipa cukura diabēta pacientiem nepieciešams injicēt insulīnu, savukārt otrā tipa cukura diabēta gadījumā var piemērot ārstēšanu ar tabletēm un/vai insulīna injekcijām. Regulāri jākontrolē cukura līmenis asinīs un jāpievērš pastiprinātu uzmanību kāju kopšanai. Jāveic arī tīklenes izmeklējumi, lai pamanītu retinopātijas attīstību un laikus ārstētu. Svarīgi ir kontrolēt holesterīna līmeni, sekot nieru rādītājiem, lai laikus diagnosticētu ar cukura diabētu saistītu nieru mazspēju un uzsāktu ārstēšanu,” brīdina farmaceits un piebilst, ka cukura diabēta pacienta mājas aptieciņā vienmēr jābūt testa strēmelēm glikozes noteikšanai asinīs un insulīna injekcijām, ja ārsts tās izrakstījis. 

Līga Ārente atgādina, cik svarīgi ir injekcijas veikt pareizi, vienmēr izmantojot jaunu adatu. “Adatu vairākkārtēja izmantošana nav ieteicama, jo adatas gals nolietojas un rada aizvien lielāku audu traumu dūriena vietā, kam seko audu sabiezējumi. Adatas vajadzētu iegādāties tādā daudzumā, kāda tās ir nepieciešamas drošām ikdienas injekcijām.”

Bojāta adata rada plašāku audu traumu dūriena vietā.  Lipohipertrofijas ir audu sabiezējumi injekciju vietā. Tie izpaužas kā pacēlumi, kas ir ne tikai kosmētisks defekts, bet arī ievērojami izmaina insulīna darbību un pasliktina diabēta kontroli. Tādēļ svarīgi, lai pacients injekciju veic pareizi – katru injekciju ar jaunu adatu, un pēc injekcijas adatu noņem un izmet speciālā konteinerā. Aptiekā var saņemt vienu injektora adatu uz vienu injektoru, kas nozīmē, ka tā visticamāk tā tiks lietota atkārtoti. Ir labi, ja insulīna injekcijām adatas var iegādāties papildus. Biežāka adatu maiņa nodrošina labāku un precīzāku insulīna dozēšanu un darbību, līdz ar to arī diabēta kontroli, kas pasargā no vēlīno diabēta komplikāciju attīstības.

Izvairīties no saslimšanas ir iespējams

Izrādās, lai pasargātu sevi no saslimšanas ar otrā tipa cukura diabētu vai mazinātu tā izraisītās veselības problēmas, pietiek ar veselīgu dzīvesveidu. Lūk, pieci galvenie noteikumi!

  • Samazināt uzturā produktus ar augstu cukura saturu, iekļaujot vairāk dārzeņu, augļu, treknas jūras zivis, pilngraudu produktus, liesu gaļu, piena produktus ar pazeminātu tauku saturu. 
  • Nesmēķēt. Smēķēšana veicina gan cukura diabēta, gan sirds un asinsvadu slimību attīstību.
  • Būt fiziski aktīvam – ik dienu jānodrošina 30 minūšu vidējas intensitātes slodzi.

Svarīgi sekot veselības rādītājiem

  • Cukura līmenim asinīs,
  • Holesterīna rādītājam,
  • Arteriālajam asinsspiedienam (tas nedrīkst būt paaugstināts),
  • Ķermeņa masas indeksam un veselīgam ķermeņa svaram.

Cukura diabēts ir trieciens veselībai, ko var nepieļaut

Statistika ir nepielūdzama – cukura diabēta trieciens indivīda un sabiedrības veselībai joprojām nemazinās, tāpēc jo īpaši aktuāli ir profilaktiski darīt visu, lai nepieļautu cukura diabēta attīstību un laikus pamanītu slimības apdraudējumu. 

Nozares speciālisti – profesore Ilze Konrāde, Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane, “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone, Valdis Ģībietis, ārsts internists Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane – diskutē, aktualizējot būtisko par šiem un citiem ar cukura diabētu saistītiem jautājumiem.  

Būt informētiem un apzināties riskus

Valdis Ģībietis, ārsts internists Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Stradiņa universitātes doktorants uzsver tēmas aktualitāti: “Fakts, ka cukura diabētu Latvijā katru gadu diagnosticē aptuveni 7000 cilvēku, nav sabiedrībai labvēlīgs vēstījums, turklāt slimība piemeklē gan pieaugušos, gan bērnus. Ārstēšanos ar insulīnu ik gadu uzsāk aptuveni 1000 pacientu. Informētībā par slimību, tās riskiem, terapiju un ietekmi uz veselību ir robi, kas paver ceļu slimības izraisītajiem triecieniem. Katram 10. Latvijas iedzīvotājam varētu būt 2. tipa cukura diabēts, taču tikai trešajai daļai no tiem slimība ir diagnosticēta.

Redzam, cik svarīga ir nepieciešamo zāļu un medicīnas ierīču nepārtraukta pieejamība, ārstu, māsu un farmaceitu savstarpēja sadarbība, un visiem kopā ir jādomā par to, kā informāciju par cukura diabētu padarīt pieejamāku ikvienam, paplašinot izpratni par slimības riskiem, un kā sekmēt sadarbību starp dažādiem speciālistiem cukura diabēta ārstēšanā.» Ārsts atzīmē, ka cukura diabēts ir kas vairāk nekā tikai augsts cukura līmenis asinīs, un to ir būtiski apzināties. 

Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja, psiholoģijas un sociālo zinātņu maģistre, pasniedzēja un zinātniskā asistente Rīgas Stradiņa universitātē Gunta Freimane pārstāv cukura diabēta pacientu organizāciju un atzīst: «Sabiedrības zināšanas par cukura diabētu var vērtēt tikai kā daļēji atbilstošas. Svarīgākais ir, kā cilvēks šīs zināšanas lieto. Ja apzinās, ka aptaukošanās vai nepietiekama fiziskā aktivitāte ir riska faktori, tas vēl nenozīmē, ka viņš kaut ko dara, lai riskus mazinātu. Tādēļ vajadzētu vairāk sekmēt to, lai cilvēki maina savu ikdienas uzvedību tieši cukura diabēta risku mazināšanai.» 

“Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone norāda: “Nepieciešama aktīvāka veselīga uztura un fizisko aktivitāšu popularizēšana riska grupai. No farmaceita skatpunkta redzu, ka informācija cilvēkiem ir, taču nepieciešams kāds dzinulis, lai viņi savā labā darītu vairāk.”

Medicīnas zinātņu doktore, endokrinoloģe, diabetoloģe, Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane uzskata, ka kopumā sabiedrības, īpaši jaunu cilvēku, informētība ir diezgan laba, taču ārstei rada bažas, ka cilvēki pēc 50 gadu vecuma, kuri ir riska grupā, to apzinās mazāk un viņu zināšanas nav pietiekamas. “Būtu gan jāveic sabiedrības plašāka izglītošana par riskiem, ko katram svarīgi apzināt un izvērtēt, gan arī daudz konkrētāk jāparāda, kādi ir riska faktoru mazināšanas veidi. Tikai tā varēsim apturēt diabēta pandēmiju, kas soļo pa pasauli.”

Cukura diabēta riska faktori

  • Cukura diabēts ir ģimenes anamnēzē
  • Vecums – virs 40 gadiem
  • Liekais ķermeņa svars, aptaukošanās
  • Paaugstināts asinsspiediens 
  • Paaugstināts zema blīvuma holesterīna līmenis asinīs
  • Smēķēšana
  • Sievietēm – cukura diabēts grūtniecības laikā

Izšķiroša nozīme – agrīnai diagnostikai

Endokrinoloģe, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja, profesore Ilze Konrāde apstiprina, cik svarīgi laikus apzināties slimības riskus: “Varam domāt, ka sabiedrība ir pietiekami informēta, tomēr pastāv svarīga nianse starp zināt un saprast. Redzu, ka 25–35% pacientu, nokļūstot stacionārā, uzzina, ka viņiem ir cukura diabēts, kad jau ir kāda sirds un asinsvadu slimības krīze – insults, infarkts, sirds mazspēja. Tas ir par vēlu. 

Svara pieaugums attīstās lēni, un bieži vien nekādu citu simptomu nav, tādēļ agrīna diagnostika ir ļoti svarīga. 2. tipa diabēta gadījumā paaugstināts cukura līmenis asinīs (7 mmol/l un vairāk) ir tikai sarkanais karodziņš, bet aisbergs, ko neredzam, ir milzīgs.” 

Profesore Konrāde uzsver, ka aptuveni 93% cukura diabēta gadījumu pasaulē ir 2. tipa diabēts. “Būtība nav insulīna deficīts, bet tā nespēja darboties audos. To sauc par insulīna rezistenci, kas maina ne tikai glikozes līmeni. 2. tipa diabēta pamatā ir tauku vielmaiņas slimība, situācija, kas veicina onkoloģisku slimību attīstību, vīriešiem – arī dzimumhormonu samazināšanos. Tas viss saistās ar augsto insulīna līmeni, kas holesterīna daļiņām liek kļūt mazām un blīvām un labāk ieiet asinsvadu sieniņās, agrīni radot aterosklerozes procesu, infarktu, insultu. Tātad – rodas izmaiņas šūnu līmenī, tāpēc katra sirds šūna strādā sliktāk un cilvēkiem ar cukura diabētu un insulīna rezistenci agrīni attīstās sirds mazspēja. Vīrišķais hormons testosterons taukaudos tiek pārveidots par estrogēnu, savukārt smadzeņu hipofīze nespēj atšķirt, tas ir testosterons vai estrogēns, un maina hormonu līdzsvaru. Tiklīdz kaut kas ir izjaukts, tas izmaina arī vielmaiņu organismā.” 

2. tipa cukura diabēts tiek diagnosticēts tad, ja cukura līmenis asinīs tukšā dūšā ir 7 vai vairāk milimolu litrā. Ja ir šāds rādītājs, parasti nav novērojami tradicionālie cukura diabēta simptomi – slāpes, bieža urinācija. Ilze Konrāde aicina: “Ja jums ir vismaz 40 gadu, ir jānodod analīzes!”

Cukura diabēta tipiskās pazīmes

Pazīmju uzskaitījums nenozīmē, ka ikvienam būs tās visas, turklāt šīs pazīmes neparādās vienlaicīgi. Tomēr, ja ir kaut vai kāda no tām, tā jāuztver kā signāls apmeklēt ārstu un veikt analīzes.

  • Liekais svars
  • Bieža urinēšana
  • Ilgstošas un nepārejošas slāpes
  • Konstants izsalkums
  • Straujš svara zudums bez izmaiņām uzturā
  • Hroniskais nogurums
  • Lēna brūču un iekaisumu dzīšana, nejutīguma vai durstīšanas sajūta rokās un pēdās

Mainīt dzīvesveidu nav viegli, taču – nepieciešami

Viens no būtiskiem gan saslimšanas risku mazināšanas, gan slimības kontroles stūrakmeņiem ir ierastās uzvedības maiņa. 

“Sabiedrības līmenī aptaukošanās un mazkustīgs dzīvesveids nes daudz zaudējumu, tomēr uzvedības maiņa netiek pietiekami atbalstīta. Labi, ja bez maksas būtu pieejamas uztura speciālista konsultācijas un katram pacientam varētu izstrādāt individuālu plānu, kā mainīt uztura paradumus. Ar speciālista atbalstu to izdarīt ir daudz vieglāk. Ir arī dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, kas var palīdzēt īstenot uzvedības maiņu,” norāda Gunta Freimane. Savukārt profesore Ilze Konrāde atzīst: “Dzīvesveida maiņa nav viegls darbs, taču, ja rodas izpratne un pamēģina, tas vienmēr ir labi.”

Ikvienam ir jāapzinās cukura diabēta riska faktori un laikus tie jāpamana, samazinot lieko svaru, mainot uztura paradumus, ieviešot ikdienā vairāk fizisko aktivitāšu un regulāri veicot asins analīzes. Jo agrīnāk izdodas konstatēt izmaiņas, jo efektīvāk var novērst slimības attīstību.

Cukura diabēta attīstības risks un D vitamīns: Ko mēs vēl nezinām?

Food, nutrition, diet and health concept. Close up shot of elderly woman's hand holding fish oil or omega-3 polyunsaturated fatty acid supplement in shape of capsule, going to take one during lunch

Jau labu laiku ir zināmi tādi otrā tipa cukura diabēta attīstības riska faktori kā palielināts ķermeņa svars, mazkustīgs dzīvesveids un palielināts ogļhidrātu daudzums uzturā. Tomēr, arī samazinot ķermeņa svaru un ievērojot ārsta noteiktu diētu, var neizdoties izvairīties no saslimšanas ar cukura diabētu, jo nav ņemti vērā citi faktori, kas arī ietekmē diabēta attīstību. Viens no tādiem faktoriem ir nepietiekams D vitamīna daudzums organismā. Kādu lomu cukura diabēta attīstības riska samazināšanā spēlē D vitamīns, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.    

D vitamīna nozīme un saistība ar cukura diabētu

Viens no organisma pilnvērtīgai funkcionēšanai nepieciešamākajiem vitamīniem ir D vitamīns, tomēr Latvijas iedzīvotājiem vērojama tendence uz pazeminātu D vitamīna līmeni asinīs. “Veselības centra 4” laboratorijas vadītāja Vita Ščepetova informē: “Mūsu laboratorijā veikto D vitamīna analīžu rezultāti uzrāda ka vairāk nekā pusei (51%) iedzīvotāju D vitamīna līmenis ir nepietiekams (zem 30 ng/ml). Tāpat arī jāņem vērā, ka tikai aptuveni trešajai daļai no tiem, kam D vitamīna līmenis ir virs 30 ng/ml jeb pietiekams, tas ir uzskatāms par optimālu (45-55 ng/ml).” Farmaceite Ieva Zvagule piebilst, ka īpaši par D vitamīna trūkumu organismā ir jārunā gada saulainākajā laikā, jo pastāv mīts, ka vasarā D vitamīns papildus nav jāuzņem. I. Zvagule vērš uzmanību, ka Latvijas platuma grādos ar sauli vien nepietiek, lai nodrošinātu pietiekamu D vitamīna līmeni. D vitamīns ir atbildīgs par muskuļu darbību, kaulu veselību, kā arī garastāvokļa un imūnsistēmas regulāciju. Līdz šim zināmākie un visvairāk apspriestie diabētu izraisošie faktori ir bijuši paaugstināts stress, kā arī neveselīgs un mazkustīgs dzīvesveids, līdz ar to D vitamīna trūkums organismā, visticamāk, nav pirmais, kas nāk prātā, domājot par diabēta saslimšanas riska cēloņiem. Tomēr tieši šī vitamīna deficīts var ietekmēt slimības attīstību, un pretēji – uzņemot D vitamīnu pietiekamā daudzumā, iespēju robežās tas var palīdzēt novērst saslimšanu. 

D vitamīns mazina insulīna rezistenci 

Jau šobrīd ir nepārprotami skaidrs, ka D vitamīns cilvēka organismā galvenokārt uzsūcas beta šūnās, kas ir vitāli svarīgas cukura (glikozes) pārstrādāšanā un ir atbildīgas par insulīna uzsūkšanos un ražošanu. Insulīns palīdz glikozei jeb ar uzturu uzņemtajai enerģijai nonākt no asinīm beta šūnās. Gadījumos, ja šūnas neuzņem insulīnu atbilstoši, cukura līmenis asinīs strauji paaugstinās un veidojas insulīna rezistence. Šādā gadījumā ir krietni lielāka otrā tipa cukura diabēta attīstības risks. Sekojot līdzi D vitamīna līmenim asinīs, iespējams savlaicīgi izvairīties no insulīna rezistences.

D vitamīna pastarpinātā ietekme uz ķermeņa svaru

Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ cilvēki saslimst ar otrā tipa cukura diabētu, ir palielināts ķermeņa svars. Ķermeņa svaru ietekmē vairāki faktori, tomēr nozīmīgu lomu spēlē tieši hormoni. Savukārt, lai atbildīgo hormonu līmenis būtu balansā, ir svarīgs pietiekams D vitamīna līmenis organismā. 

Labs D vitamīna daudzums asinīs palīdz samazināt parathormona līmeni organismā. Regulējot parathormonu, ilgtermiņā iespējams veicināt svara zudumu. Tāpat arī D vitamīns spēj ietekmēt leptīna jeb “sāta hormona” izdalīšanos organismā. Kontrolējot tauku uzkrāšanos un izsalkuma sajūtu, efektīvāk iespējams samazināt svaru un tādējādi arī izvairīties no otrā tipa diabēta saslimšanas riska. Tāpat arī D vitamīns palīdz regulēt kortizola jeb stresa hormona līmeni. Kortizols ir tiešā veidā atbildīgs par asinsspiediena regulēšanu un ķermeņa reakciju uz stresu. Paaugstināts kortizola līmenis asinīs var veicināt arī aptaukošanos, kas ilgtermiņā var novest pie cukura diabēta attīstīšanās.

Preventīvi pasākumi, lai izvairītos no saslimšanas

Pirmā tipa cukura diabēts jeb insulinējamais diabēts rodas, ja aizkuņģa dziedzera beta šūnas neražo insulīnu pietiekamā daudzumā. Lai arī šo diabēta veidu izārstēt nevar, ir būtiski pievērst uzmanību uzturam, lai samazinātu diabēta potenciālo komplikāciju risku. Savukārt otrā tipa cukura diabēts jeb neinsulinējamais diabēts rodas insulīna rezistences dēļ un lielākoties ar to slimo cilvēki ar lieko ķermeņa svaru un gados vecāki cilvēki. No šī diabēta veida iespējams izvairīties, veicot preventīvus pasākumus un piekopjot veselīgu dzīvesveidu jau no agra vecuma. Arvien vairāk otrā tipa cukura diabētu atklāj tieši bērniem un gados jauniem cilvēkiem, kas skaidrojams ar pasivitāti un mazkustīga dzīvesveida piekopšanu. Regulāras fiziskās aktivitātes ne vien samazina ķermeņa svaru, bet arī uzlabo perifēro audu jutību pret insulīnu, savukārt papildu jutību pret insulīnu veicina arī pietiekams D vitamīna līmenis organismā.

D vitamīna avoti 

Ir svarīgi apzināties, ka D vitamīna uzņemšana pati par sevi ievērojamus uzlabojumus veselības stāvoklī neveiks. Konsultējoties ar ģimenes ārstu, nepieciešams noskaidrot, tieši kāds daudzums D vitamīna ikdienā ir nepieciešams. Vidēji, lai uzturētu D vitamīnu labā līmenī, cilvēkam nepieciešamas 1000SV līdz 2000SV dienā, tomēr atkarībā no auguma, svara, kā arī iespējamām hroniskām saslimšanām, kas papildus “patērē” D vitamīnu, nepieciešamā dienas deva var pieaugt līdz pat 8000 SV. Tāpat arī ņemot vērā D vitamīna analīžu rezultātus, jāsaprot, vai nav nepieciešama vēl lielāka deva, kas visbiežāk notiek gadījumos, ja ir D vitamīna deficīts (mazāks nekā 19,9 ng/ml). 

Farmaceites Ievas Zvagules ieteikumi, kā visefektīvāk uzņemt D vitamīnu:

1. Uzņem “labos taukus”. Lai būtu droši, ka ikdienā pietiekami tiek uzņemts D vitamīns, jāpārliecinās, vai ēdienkartē ir iekļauti produkti, kas ir bagātīgi ar nepiesātinātajām taukskābēm (treknas zivis, rieksti – mandeles, valrieksti, lazdu rieksti, piena produkti ar samazinātu tauku saturu, kā arī avokado un augu eļļas). Ārsti iesaka treknas zivis iekļaut ēdienkartē vismaz divas reizes nedēļā, savukārt nelielu saujiņu riekstu ieviest kā veselīgu uzkodu vai našķi starp ēdienreizēm.

2. Ar sauli Latvijā nepietiek! Lai arī kā gribētos domāt, ka pavasarī un vasarā uzņemtie saules stari ir pietiekams D vitamīna avots, farmaceite Ieva Zvagule īpaši izceļ šo minējumu kā izplatītu mītu. Vietās, kur saule nav pieejama viscaur gadu, fiziski nav iespējams uzņemt nepieciešamo D vitamīna devu, tādēļ jo īpaši Latvijas platuma grādos nevajadzētu paļauties uz sauli kā vienīgo D vitamīna avotu.

3. Aptiekā pieejami līdzekļi. Gadījumā, ja D vitamīna analīzes uzrāda zemu vai nepietiekamu D vitamīna līmeni, konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu, ir ieteicams izsvērt aptiekā iegādājumu līdzekļu lietošanu. Aptiekās ir piemeklējami D vitamīna veidi dažādās formās, tomēr kā vienu no efektīvākajiem veidiem farmaceite Ieva Zvagule atzīst D vitamīna kapsulas un aerosolus, jo tie labi un ātri uzsūcas organismā, kā arī ir parocīgi ikdienas lietošanai.

Jaunākajā “NielsenIQ” pētījumā “Euroaptieka” atkārtoti atzīta par populārāko aptieku tīklu Latvijā, iedzīvotājiem nodrošinot zemākās cenas. Vērtējot aptieku tīklu lojalitātes programmas, iedzīvotāji “Euroaptieka” lojalitātes programmu “Medus karte” atzina par pievilcīgāko starp visiem aptieku tīkliem. 

Cūkmens noslēdz Vislatvijas koka tūri

Cukmens Riga_4

Tūkstošiem iedzīvotāju Cūkmena vasaras tūrē iepazīst koku kā izejmateriālu

 

Cūkmobīļa sirēnai skanot un mazo kokmīļu sajūsmu saucieniem pavadot, dabas draugs Cūkmens šovasar ar Cūkmena kokmīļu darbnīcu ciemojās piecās Latvijas pilsētās Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā, Valmierā, 26. augustā noslēdzot Vislatvijas tūri Rīgā. Tās ietvaros jaunā paaudze iepazina un iemīļoja koku caur dažādām aktivitātēm, tostarp izgatavoja un aiznesa mājās vairāk nekā tūkstoš koka rotaļlietu. Katras pilsētas apmeklējuma laikā pašvaldībām tika pasniegts koka manifests. To parakstot, saņēmēji solījās popularizēt, mīlēt un cienīt koku kā labāko un vērtīgāko Latvijas dabas resursu.

 

Cūkmena kokmīļu darbnīcas noslēguma pasākumā papildus spēlēm un dažādu rotaļlietu no koka gatavošanai koka manifestu saņēma Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, kā arī tika apbalvots zīmējumu konkursa Uzzīmē koka Cūkmenu uzvarētājs – astoņgadīgais Regnārs Rubuls no Jelgavas, kurš balvā saņēma draugu ballīti AS Latvijas valsts meži dabas parkā Tērvetē kopā ar Cūkmenu. Zīmējums ar dabas parka Tērvetē koktēlnieku palīdzību jau pavasarī pārtaps īstā Cūkmena koka skulptūrā, kas iemiesos koka labās īpašības. Tāpat īpašu simpātiju balvu no Latvijas valsts mežiem un Cūkmena saņēma Haralds Luste no Kokneses, kā arī 50 censoņi – veicināšanas balvas.

 

Latvijas valsts mežu pārstāvis, koksnes izmantošanas eksperts Tomass Kotovičs pauž pārliecību, ka koks Latvijā arvien ir mīlētākais izejmateriāls sadzīvē un būvniecībā: “Cūkmens, ar Vislatvijas koka tūri viesojoties piecās Latvijas pilsētās, ir spēris lielu soli, lai vēl vairāk izglītotu sabiedrību vides ilgtspējas jautājumos. Kā noskaidrojām ģimenes portālā Mammamuntetiem.lv veiktajā aptaujā, divas trešdaļas Latvijas ģimeņu gribētu, lai viņu dzīves telpā būtu vairāk koka izstrādājumu. Daudzi maksā augstāku cenu par koka mēbelēm un virtuves piederumiem, jo uzskata tos par veselīgākiem, izturīgākiem un skaistākiem. Ja vēlamies, lai mūsu bērni augtu veseli un stipri, mums vajadzētu piešķirt kokam kā izejmateriālam sadzīvē un būvniecībā vēl lielāku lomu.”

 

Līdz šim LVM kampaņas Nemēslo mežā! galvenais varonis Cūkmens runāja tikai par sliktajām meža lietām. Šovasar viņš runāja arī par labo, lai ikviens saprastu, kāpēc mežs ir tik īpašs. Mežs nodrošina ne tikai ar svaigu gaisu, bet arī koksni, kas ir viens no video draudzīgākajiem materiāliem, kas īpaši draudzīgs bērniem.

 

Lai vēl vairāk mācītu bērniem par tīru mežu nozīmi un stiprinātu viņu atbildību pret apkārtojo vidi, jau otro gadu norisināsies LVM ekoprogramma bērnudārziem Cūkmena detektīvi. Tās ietvaros 4 līdz 7 gadus veci bērni kopā ar padagogiem atklās dažādus meža noslēpumus, piemēram, lasot pasakas, spēlējot Cūkmena cirku un izaudzējot paši savu koku, un kļūs par Cūkmena detektīviem. Pieteikšanās ekoprogrammā tiks atklāta jau septembrī.

Cūkgaļas karbonāde Saldus stilā

Foto - Anda Krauze
Foto - Anda Krauze
Foto – Anda Krauze

Sastāvdaļas

• Cūkgaļas karbonāde
• Siers (48%)
• Dzērvenes
• Sīpoli
• Pipari
• Sāls
• Eļļa
• Rīvmaize
• Medus
• Tomāti
• Puravs
• Sviests
• Vārīti kartupeļi
• Siltā miltu mērce

Izklapē divas karbonādes šķēles. Uzbārsta garšvielas, pilda ar sieru un dzērvenēm, satin, apviļā olā un rīvmaizē un cep zeltaini brūnas.

Kamēr cep gaļu, sīpolus sagriež ripiņās un karamelizē uz pannas, pievienojot medu.

 

praktiski

Cūkgaļas karbonāde ar sēnēm

Foto - Valdis Semjonovs

Foto - Valdis Semjonovs
Foto – Valdis Semjonovs

No sēnēm visbiežāk gatavojam mērci vai arī tās marinējam un sālām. Ko vēl var pagatavot no šīm meža veltēm, vaicājām itāliešu restorāna “Antica Roma” (Rīgā, Pulkveža Brieža ielā) šefpavāram ANTONIO SUGARONI. Antonio ir itālietis. Pirms septiņpadsmit gadiem mūsu valstī ieradies kā tūrists. Uzzinājis, ka Rīgā nav īsta itāliešu restorāna, nolēmis to šeit atvērt. Tā kopš 1999. gada Antonio vada šo restorānu un pats arī gatavo, turklāt gādā, lai ēdiens būtu veselīgs. Tomātu mērci un majonēzi “Antica Roma” nepiedāvā. Daļu produktu – vīnus, liķierus, kafiju u. c. – Antonio restorāna vajadzībām ved no dažādiem Itālijas reģioniem, citus, piemēram, gaļu, zivis un garšaugus, pats dodas iegādāties uz Rīgas Centrāltirgu. Gatavojot izmanto arī vietējās sēnes un ogas.

Sastāvdaļas 1 porcijai – 250 g cūkgaļas karbonādes, 150 g sēņu (gailenes, baravikas), rozmarīns, pētersīļi, ķiploks, “Extra Virgin” olīveļļa, sāls.

Pagatavošana.

Cūkgaļas karbonādi sagriež šķēlēs, viegli pārkaisa ar sāli, pievieno rozmarīnu. Liek uz grila un apcep no abām pusēm. Notīrītas, sagrieztas sēnes kopā ar sakapātu ķiploku apcep sakarsētā olīveļļā, pievieno mazliet sāls un sasmalcinātus pētersīļus. Saceptās sēnes kārto pāri grilētās karbonādes šķēlēm.

 

praktiski

Cūkgaļa ungāru gaumē

Nepieciešams (4 personām)

600 g cūkas šķiņķa

4 ēdamkarotes eļļa

100 g sīpolu

10 g maltu sarkano piparu

Sāls

100 g tomātu

2 paprikas 

1 čilī pipars

1 tējkarote vegetas

Pagatavošana

Sagriez cūkgaļu lielās šķēlītēs un sīpolus plānos gredzenos. Iztīrīto papriku un tomātus sagriez gabalos. 

Uzkarsētā eļļā apcepiet sīpolus līdz zeltainai nokrāsai. Samazini liesmu un sīpoliem pievieno maltus sarkanos piparus un samaisi. Pieliec cūkgaļu, nedaudz apcep, pievieno smalki sagrieztu čili piparu un apkaisi ar vegetu. Uzlej nedaudz ūdens, uzliec vāku un sautē, ja nepieciešams, tad aplej ar ūdeni.

Kad gaļa kļuvusi pusmīksta, pievieno sagatavotos paprikas un tomātu gabaliņus un ūdenī izšķīdinātus miltus. Sautē līdz ēdiens ir gatavs. Pasniedz ar ungāru makaroniem vai nūdelēm. Ziemā svaigas paprikas vietā var izmantot marinētu papriku.

 

Lai labi garšo!

Autors: Dieviete.lv

Cūkas kakla karbonāde ar ķirbju biezeni un cidoniju–plūmju mērci

Foto - Valdis Semjonovs

Foto - Valdis Semjonovs
Foto – Valdis Semjonovs

Sastāvdaļas – cūkas kakla karbonāde, plūmes.

Marinādei – aronijas, cukurs, ūdens, malti melnie pipari, timiāns, rozmarīns, sāls.

Ķirbja biezenim – ķirbis, piens, saldais krējums, augu eļļa, malti melnie pipari, sāls.

Pagatavošana.

Aronijas savāra kopā ar cukuru un sablendē. Kakla karbonādes gabalu 30 līdz 60 min. marinē aroniju sīrupā, kas nedaudz atšķaidīts ar ūdeni, pievienojot sāli, piparus, mazliet timiāna un rozmarīna. Gaļu cepeškrāsnī 180 grādos cep 40 min. Ķirbi ar visu mizu sagriež nelielos gabalos, liek uz cepešpannas, kas pārklāta ar cepamo papīru, pārkaisa ar sāli un pipariem, apslaka ar eļļu. 180 grādos cep 20 līdz 30 min. Ķirbja gabaliņiem noņem apcepušos garoziņu. Ķirbja mīkstumu katliņā vāra kopā ar saldo krējumu un pienu (50:50), pievienojot piparus un sāli, līdz masa sabiezē, tad sablendē. Var izspiest caur sietu. Plūmēm izņem kauliņus, noņem miziņu, sagriež mazos gabaliņos, liek sulā, kas atdalījusies, cepot gaļu, un pavāra 15 min., līdz izveidojas garda mērcīte. Kakla karbonādes šķēli kārto uz šķīvja kopā ar ķirbju biezeni un plūmju mērci.

 

praktiski

Čuguna trauki! Kop tos pareizi, saglabā tos saviem bērniem un mazbērniem

Čuguna trauki! Kop tos pareizi, saglabā tos saviem bērniem un mazbērniem

blinnica.-chugunnaya-skovoroda-blinnica.-v-roznicu-nedorogo-nalozhennym-platnzhom.-po-vsey-ukraine..--4246-1327824609316615-1-big

“Rīgas dzīvoklī man čuguna trauku nav, bet laukos joprojām izmantoju no tēva mantoto čuguna pīli. Esmu pārliecināta, ka gatavotais ēdiens tajā ir garšīgāks nekā parastajā pannā. Vai tā var būt? Kādi procesi gatavošanas laikā notiek?“ 
Laima

Daudziem tās ir bērnības atmiņas, ka čuguna katlā sutināta miežu putra garšoja daudz labāk nekā tā, kas tika vārīta katlā. Arī gaļas ēdieni, čuguna traukos gatavoti, ir aromātiskāki, un pati gaļa – mīkstāka.

Čuguna katlus un pīles nomainījuši modernāku materiālu izstrādājumi – teflona, titāna sakausējumu, nepiedegošu pārklājumu, dažādu keramisko materiālu katli. Vienu jauninājumu nomaina nākamais, bet čuguns – tā tomēr ir klasika, kas paliek nemainīga.

Liets čuguns, no kā gatavoti trauki, nav pakļauts deformācijai pat augstā temperatūrā, nenolietojas un ir izturīgs pret triecieniem. No seniem laikiem tiek uzskatīts, ka tas ir labākais materiāls trauku ražošanai. Tam nav ķīmisku piemaisījumu, tāpēc nekaitē cilvēku veselībai.

Kāpēc čuguns ir populārs


Latvijas Kardioloģijas centra Ambulatorās nodaļas vadīja Iveta Mintāle zina teikt, ka šajos traukos gatavotais ēdiens ir veselīgāks. Kardioloģes virtuvē ir čuguna panna grilēšanai (gaļai vai zivij) un čuguna pīle no “STAUB“, kas viņu ģimenei bijis sens sapnis. Tieši šī firma ir ar senām ražošanas tradīcijām un izcilu kvalitāti. Gatavošana traukos ir vienkārša – sākumā produktus apcep un tad liek cepeškrāsnī sautēties.

Restorāna “Elements“ šefpavāres Svetlanas Rižkovas privātajā virtuvē arī ir čuguna trauki. Viņa uzskata, ka ēdiens, kas gatavots šādos traukos, ir veselīgāks, jo pannas un katli uzkarst vienmērīgi, kā arī ilgāk saglabā siltumu, tie ir hermētiski, un ēdiens tiek gatavots savā sulā. Čuguna trauki piemēroti visu veidu pavardiem. Čuguna pannā strauji cepta gaļa un zivis iekšpusē ir sulīgas, bet no ārpuses ir brūna, kraukšķīga garoziņa. Uzkarsēta panna ļoti ilgi saglabā karstumu un turpina vienmērīgi cept produktu arī pēc tam, kad uguns ir nogriezta, līdz ar to ir arī enerģiju ekonomējoša. Svetlana Rižkova šajos traukos gatavo sautējumus, sacepumus.

Parastie čuguna katli ir ērti, gatavojot ēdienu uz ugunskura. Plovam, zupai līdzi nāk arī dūmu smarža.

Kā kopt


Iegādājoties čuguna traukus, jāzina, kā ar tiem pareizi rīkoties, jāievēro trauku sagatavošanas un lietošanas instrukcijas. Pirms sāk lietot čuguna pannu, rekomendē tajā vienu vai divas reizes uzcept kartupeļus ar lielāku daudzumu eļļas un sāls (kartupeļi gan pēc tam nebūs ēdami). Šī procedūra palīdzēs pannai iestrādāties, un turpmāk ēdiens tajā nepiedegs.

Ļoti svarīga ir čuguna trauku kopšana. Iveta Mintāle čuguna traukus mazgā ar karstu ūdeni (neizmantojot ķīmiskos mazgāšanas līdzekļus) un pēc tam iesmērē ar olīveļļu. Savukārt šefpavāre Svetlana Rižkova stāsta, ka čuguna traukus mazgā trauku mazgājamajā mašīnā un pēc tam arī iesmērē ar olīveļļu. Galvenais – čuguna trauki jāmazgā tūlīt pēc lietošanas. Ja katla vai pannas kopšana būs pavirša, veidosies rūsa. Trauku kopšanai neiesaka izmantot ķīmiskos mazgāšanas līdzekļus, jo tie attauko virsmu, bet tauki ir būtisks nosacījums, lai ēdiens nepiedegtu.

Viens no čuguna trauku mīnusiem ir to smagums. Svetlana Rižkova saka, ka viņai kā pavārei, kura pieradusi smagumus celt, tā nav problēma. Savukārt Iveta Mintāle teic, ka tas ir labs treniņš peļu vēderiņiem, bet vislabāk, ja virtuvē darbojas arī vīrietis!

Vēl viens mīnuss – čuguna trauki ir dārgi, taču tā ir laba investīcija virtuves inventāram, jo to mūžs ir ilgs (tas gan atkarīgs no kopšanas), tos var mantot no paaudzes paaudzē. Čuguna pannas maksā no 10 līdz pat 105 eiro, bet čuguna pīles no 60 līdz 110 eiro. Liels 18 l tilpuma čuguna katls vārīšanai virs ugunskura – ap 60 eiro. Mazie čuguna katliņi – ap 18 eiro. Izvēle ir plaša – gan lieli, gan mazi, gan melni, gan ar sarkanu un oranžu pārklājumu

Raksts tapis sadarbībā ar portālu LA.lv

cūcene

Es ticu iesācēja veiksmei. Es ticu cūcenei. Ir reizes, kad vari pūlēties un censties, cik gribi, tik un tā nedabūsi kāroto.. bet citreiz pat nepieliekot mazākās pūles, sasniedz kāroto. Nu kā lai savādāk to izskaidro, ja ne ar veiksmi? Nezinu vai strādā Lilit aprakstītie veidi kā piesiet cūceni pie sevis. Būs kādreiz kāds jāizmēģina, un tad varēšu atrakstīties – vai nostrādāja vai ne. Nē. Šitā domājot, es droši vien ka nekad neizmēģināšu nevienu veidu. Vajag konkrētāk. Tūlīt paņemšu žurnālu un izvēlēšos – kā tikt pie savas cūcenes! Un tad redzēsim – vai nostrādās.

cst…

Šodien piecēlos, mazliet sūrst muguriņa no vakardienas jūrmalas brauciena. Ej un tu sazin kas tajos mežos par augiem, mazliet apdedzināju kāju,nebij,nebij latvānis. Izdomāju uzcept picu, māja katrā ziņā pildās ar apetlītīgu smaržu.Pirms 5 min uzzināju,ka tante ievesta slimnīcā, pagaidām bezsamaņas stāvokli, tiešām jauks cilvēks, kuram nav paveicies ar veselību,toteikti tuvākajās dienās apciemošu viņu… Em, vēl laikam nav jāsaplāno viss iepriekš sakarā ar izbraukumiem,pēdējā laikā plāni mainās un arī vietas izvēle. Mazliet uzrāva skumju,bet tiku pamazām pāri,katrs cilvēks jau izvēles,kā pavadīt vasaru,bet laikam tā īsti esmu sparatusi, kuri ir īstie draugi uz kuriem var paļauties dzīves situācijās. 🙂 Patīkamu dienu un nepārcepties par brown kukī. 😀

CSDD satiksmes drošības kampaņā atgādina: “Apguldīt vieglāk nekā apbedīt” (+VIDEO)

Lai ikkatru sabiedrībā aicinātu atturēt līdzcilvēkus no transportlīdzekļa vadīšanas alkohola reibumā, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) uzsāk sociālu kampaņu ar atgādinājumu: “Apguldīt vieglāk nekā apbedīt. Neļauj draugam braukt reibumā.”.

Kampaņas laikā CSDD vērsīs uzmanību atbildīgu lēmumu pieņemšanai, lai novērstu situācijas, kurās cilvēki alkohola reibumā cenšas vai realizē nodomu vadīt transportlīdzekli, apdraudot paši sevi, pasažierus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

“Latvijā pērn bija pēdējos 100 gados zemākais dzimstības rādītājs, ko divas reizes apsteidza mirušo skaits. Tā ir drūma statistika. Vienlaikus ceļu satiksmē reģistrētais negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti vadītāji reibumā, pērn sasniedza pēdējo 15 gadu antirekordu. Mēs esam varena, taču pārāk maza valsts, lai riskētu sakropļot vai zaudēt cilvēkus tik bezjēdzīgā nāvē. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam saknē mainīt līdzcilvēku rīcību – dzert un braukt, tā vietā atņemot atslēgas, apguldot neapdomīgu draugu vai ģimenes locekli uz dīvāna, šādi izvairoties no liktenīga dzīves pagrieziena,” pauž CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks. 

CSDD apkopotie statistikas dati liecina, ka 2022. gadā tika reģistrēti 955 ceļu satiksmes negadījumi, kuros vismaz viens transportlīdzekļa vadītājs bija alkohola reibumā. Tas ir pieaugums par 18 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad tika fiksēti 811 šādi ceļu satiksmes negadījumi. Tajos aizvadītajā gadā bojā gājuši deviņi cilvēki. Tikmēr ievainoto, tajā skaitā smagi ievainoto, skaits pieauga par 54 personām, līdz 306 cilvēkiem pērn, kas ir sliktākais rādītājs kopš 2011. gada. 

Kampaņas “Apguldīt vieglāk nekā apbedīt. Neļauj draugam braukt reibumā.” video:

Kampaņā, kuras centrā izvirzīta ceļu satiksmes problēma – transportlīdzekļa vadīšana reibumā –, gan ar reklāmas materiāliem, gan dažādām komunikācijas aktivitātēm iecerēts uzlabot izpratni par apreibinošu vielu ietekmi uz cilvēka organismu, kas kategoriski nav savienojama ar transportlīdzekļa vadīšanu.

“Jāpiemin, ka jau vairāk nekā pusgadu ir spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par braukšanu reibumā virs 1,5 promilēm, un šāda sodāmība atstāj smagas sekas cilvēka turpmākajā dzīvē. Ja aplūko statistiku, tad šogad no gada sākuma līdz 14. jūnijam Valsts policija ir fiksējusi jau 1532 dzērājšoferus, no kuriem lielākā daļa ir bijuši vadītāji smagā alkohola reibumā – virs 1,5 promilēm – vai arī autovadītāji alkohola reibumā bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām. Diemžēl varam secināt, ka daudzi autovadītāji aizvien pieņem apzinātu lēmumu apdraudēt sevi un apkārtējos satiksmes dalībniekus. Lai visiem  ikdienas ceļš būtu drošāks, Valsts policija aicina arī līdzcilvēkus iesaistīties un uzņemties atbildību par to, kas notiek apkārt, – būt vērīgiem un neļaut saviem draugiem vai tuviniekiem sēsties pie spēkrata stūres alkohola reibumā, jo sekas šādai rīcībai var būt traģiskas. Turklāt, ja satiksmē tiek manīts autovadītājs, kura braukšanas maniere liecina, ka viņš, iespējams, brauc alkohola reibumā, nekavējoties par to jāziņo policijai, zvanot pa tālruņa numuru 110,” uzsver Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis.

Satiksmes drošības kampaņu “Apguldīt vieglāk nekā apbedīt. Neļauj draugam braukt reibumā.” mērķis ir veicināt drošu dalību ceļu satiksmē, mudinot autovadītājus izprast bīstamību vadīt transportlīdzekli reibumā un rīkoties atbildīgi. Kampaņu organizē CSDD sadarbībā ar Valsts policiju, “Circle K” un SIA “CityBee Latvija“. Kampaņa tiek finansēta no CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem. Informācija par kampaņu: https://www.csdd.lv/csdd/socialas-kampanas/

CSDD eksperimenta rezultātā tapuši astoņi ieteikumi gudrai auto un velo braukšanai

Ar īpašu konstrukciju, kas iezīmē velobraucējam satiksmē nepieciešamo intervālu, Rīgas ielās devās četri CSDD velo eksperimenta dalībnieki. Viņu uzdevums bija skaidrot auto un velo vadītājiem drošas telpas ap sevi nepieciešamību, taču eksperimenta laikā radās arī citi ieteikumi cieņpilnai un draudzīgai satiksmei.

Kā novērots, tieši neapdomīga manevra veikšana, kas bez tam saistīta ar nepietiekama intervāla  un distances ievērošanu, bieži noved pie ceļu satiksmes negadījumiem. Joprojām tas atspoguļojas arī ikdienas satiksmē: “Izvērtējot eksperimenta gaitu,mēs vēlamies uzsvērt un atgādināt par abu pušu atbildību, bet jo īpaši autovadītāju pienākumu droša intervāla ievērošanā attiecībā pret mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem,” akcentē CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris.

Pēc eksperimenta ar saviem secinājumiem dalās RedBull Mini Drome čempions Toms Alsbergs, TV un Radio personība Baiba Sipeniece-Gavare, autosportiste Beate Klipa un sporta entuziasts Andris Epners.

  1. Atstāj drošu telpu citiem! Autovadītāju atbildība ir ievērot viena metra intervālu un distanci, kas ir rekomendējošais minimālais attālums, lai neapdraudētu velobraucēja drošo telpu, gan apsteidzot, gan veicot pagriezienu. Braucot ārpus apdzīvotām vietām drošam attālumam jābūt vēl lielākam. Ja nav iespējas apbraukt riteņbraucēju ar drošu intervālu, šoferim jāpiebremzē un jāpagaida, līdz tāda situācija radīsies.
  2. Nemitīgi skenē ceļu un esi kontaktā ar pārējiem satiksmes dalībniekiem! – norāda velosportists Toms Alsbergs, kurš sacensību sportā ir radis būt plecu pie pleca ar saviem cīņu biedriem, tādēļ spēj ātri reaģēt un pieņemt sapratīgus, bieži vien arī uzvaru nesošus lēmumus. Skatiens dod pareizo impulsu!
  3. Neliec sprunguļus cita spieķos! Riteņbraucējiem paredzēto velo joslu šoferiem nevajadzētu izmantot ilgstošai stāvēšanai vai gaidīšanai. Tāpat jāpārliecinās pirms straujas durvju atvēršanas, vai netuvojas kāds velobraucējs.
  4. Iekāp velobraucēja kurpēs! –iesaka TV un Radio personība Baiba Sipeniece-Gavare, kas velobraucējus uzskata par drosmīgiem satiksmes dalībniekiem un cīnītājiem par savām tiesībām.  “Ikdienā pārvietojoties ar auto, es secinu, ka daudziem joprojām nav izpratnes par velobraucēju kā pilntiesīgu ceļabiedru. Tikai mainoties lomām mēs spēsim izprast kā darbojas elementāra ceļa etiķete!”
  5. Skaņas signāls –nevis “zīmēšanās”, bet gan elementāra nepieciešamība! Nodrošinies ar zvaniņu vai kādu citu skaņas signālu un laicīgi ziņo kur tu atrodies– rekomendē sporta entuziasts Andris Epners.
  6. Gudri plāno maršrutu! Tāpat kā braucot ar auto mēs izvēlamies sev ērtākās un izdevīgākās ielas, arī velobraucējiem ir jāplāno savs maršruts. Turklāt, labāk ir izvēlēties veloceliņus, nevis “laipot” pa šaurām un automobiļu pieblīvētām Rīgas centra ielām – aicina autosportisteBeate Klipa.
  7. Sacensības “no luksofora līdz luksoforam” ir bērnišķīgas! Ielanav īstā vieta, kur nevajadzīgi apdzītun izrādīt attieksmi – atgādina Toms Alsbergs.
  8. Ietvi atstāj gājējiem! Viņiemparedzēto ietvi izmantot tikai gadījumos, kad satiksmes intensitāte, ceļa vai laika apstākļi ir Tev bīstami – iesaka Baiba Sipeniece-Gavare.

 

Visu iesaistīto eksperimenta dalībnieku velosipēdi tika aprīkoti gan ar īpaši spilgtu un uzskatāmu drošās telpas norādes zīmi, gan arī GoPro kamerām, kas fiksēja brauciena norisi un eksperimenta laikā piedzīvotās emocijas un ceļa biedru reakcijas (tas redzams video).

CROQUE MADAME AR TRIKATA KRIEVIJAS SIERU ŠĶĒLĒS

maaize

Sastāvdaļas

  • 4 šķēles baltmaizes
  • 4 šķēles kūpināta cūkgaļas šķiņķa
  • 1 iepakojums Trikata Krievijas siers šķēlēs
  • 2 tējk. sviesta
  • 2 olas
  • sāls un pipari

 

Pagatavošana

  1. Baltmaizes šķēles apzied ar sviestu un liec apgrauzdēties sakarsētā pannā.
  2. Kad viena maizes puse jau mazliet zeltaina un kraukšķīga, uz tās liec divas siera šķēlītes, pāri tam divas šķēles cūkgaļas šķiņķa, tad pāri vēl divas siera šķēles un noslēdz ar otru grauzdētās maizes pusi.
  3. Samazini plīts karstumu, pannai liec pāri vāku un ļauj maizēm karsēties, līdz siers izkusis.
  4. Tikmēr uz sakarsētas pannas izcep divas olas.
  5. Karstmaizes pasniedz uz šķīvja, kā pēdējo pāri liekot cepto olu.

 

Paldies Lindai Vilmansonei par recepti!

CrocsTM rudens un ziemas kolekcija ir klāt!


Tāpat kā visi CrocsTM apavi, arī šīs sezonas kolekcija ir veidota no patentētā materiāla CrosliteTM. Tas ir ļoti viegls, antibakteriāls, neuzsūc netīrumus un ir viegli notīrāms ar ūdeni un ziepēm. Atkarībā no modeļa, CrocsTM apaviem ir dabīgās vai mākslīgās ādas un auduma detaļas, dažiem modeļiem – gumijas zoles.

Claire
Silti un mitrumu necaurlaidīgi ziemas zābaki. Tiem ir siltināta iekšpuse, pēdas daļa veidota no CrosliteTM materiāla, zoles klātas ar rievotu gumijas kārtu, lai samazinātu slīdamību. Zābaku stulmi veidoti no ūdensnecaurlaidīga auduma.

claire_black_black_572

Nadia
Ziemas zābaki, kam pēdas daļa veidota no CrosliteTM, bet stulms – no ūdensnecaurlaidīga auduma un mākslīgās vilnas. Zābaki ir pilnībā noslēgti, pēda tajos jūtas ļoti brīvi, pietiek vietas siltām zeķēm. Zābaka augšējo daļu var nolocīt arī zemāk, tādejādi no gariem zābakiem izveidojot īsos. Viegli izmazgājami ar ziepjūdeni.

women_nadia_berry_430
Tilda
Rudens kurpes, ko var pielāgot gan košam, gan neitrālam ikdienas stilam. Kurpju iekšpusē ir mīksta, elpojoša auduma oderīte, ko var izņemt un izmazgāt. Odziņu piešķir ādas lentīte, bet zoles klāj rievota gumijas kārta, kas samazina slīdamību.

tilda_plum_espresso_419

Gretel

Siltināta modeļa Tilda variācija. Kurpes, kas piemērotas arī ziemas apstākļiem ar mīkstu un pūkainu mākslīgo vilniņu. Vilniņu var izņemt un viegli izmazgāt (drīkst mazgāt tikai ar rokām). Vizuālam akcentam – krāsainā ādas lentīte, praktiskumam – rievota gumijas kārta uz zoles.

gretel_canary_oatmeal_430
    
Lily Velvet

Sievišķīgs rudens apavu modelis sievietēm. CrosliteTM zole un samta auduma virspuse. Kurpes ir elegantas un piestāv arī lietišķam stilam. Tai pašā laikā CrosliteTM nodrošina vieglu un mīkstu gaitu visa dienas garumā.

lily_velvet_plum_espresso_430

Polar Mammoth

Jau pazīstamā un iecienītā CrocsTM ziemas apavu modeļa Mammoth papildināta versija. Silti apavi, kas piemēroti rudens un ziemas apstākļiem, ar samta audumam līdzīgu oderīti. Var rotāt ar JibbitzTM aksesuāriem.

mammoth_polar_berry_chocolate_430
    
Mammoth Leopard
Tradicionālais Mammoth modelis ar leoparda rakstu. Mīksta mākslīgās vilnas odere.

Blitzen

Rudens un ziemas apavi ar mīkstas mākslīgās vilnas oderi. Kurpju siluets ir tāds pats kā Mammoth, bet to virspuse ir gluda, tikai ar dažiem ventilācijas caurumiņiem kurpju sānos.
blitzen_black_black_430

Šie apavi pieejami veikalos Piki Mondi (TC Domina un TC Mols) un veikalā un radošajā darbnīcā Baba (Baznīcas ielā 37).
 

CrocsTM radījis īpašus apavus golfa spēlētājiem

Golf Ace ir ērtas iešļūcamas kurpes gan vīriešiem, gan sievietēm. Kāja tajās tiek stingri fiksēta, pateicoties aizmugurē esošajai lentai un paaugstinātai papēža daļai, kas vienlaikus pasargā kājas no mitruma. Kurpju augšpusē esošie ventilācijas caurumiņi nodrošina gaisa apmaiņu un pēdu ventilāciju, kā arī kalpo kā dekoratīvs elements. Tos var rotāt ar JibbitzTM aksesuāriem.

  crocs_golf_ace_chocolate_khaki_421

Golf Ace zoles klāj protektors, lai golfa spēles laikā būtu ērti pārvietoties pa zālienu. Tāpat kā visi Crocs apavi, arī Golf Ace ražots no patentētā, slēgtu šūnu materiāla CrosliteTM. Ķermeņa siltuma ietekmē tas pielāgojas pēdas formai un ilgstoši nodrošina ērtumu. Zoles iekšpusē esošās rieviņas masē pēdas un veicina asinsriti. CrosliteTM materiāla ergonomiku apliecina sertifikāts – valkājot no šī materiāla ražotus apavus, slodze uz muskuļiem ir pat par 62% mazāka, nekā staigājot ar basām kājām. Materiālu viegli notīrīt ar ūdeni un ziepēm, tas ir antibakteriāls – novērš nepatīkama aromāta veidošanos pat pēc garas dienas golfa laukumā.

  crocs_golf_ace_white_cotton_candy_421

Crocs Golf Ace apavus izmēģinājusi arī golfa kluba Viesturi direktore Sandra Opite (attēlā), kas atzīst, ka apavi ir ļoti ērti un piemēroti golfa spēlēšanai ikdienā.

 sandra_opite__golfa_klubs_viesturi_645

Pieejamās krāsas – melna, haki, maigi rozā, balta, tumši zila. Cena golfa kluba Viesturi veikaliņā Ls 35, 50.

CrocsTM nāk klajā ar siltiem apaviem rudenim un ziemai

Kolekcijā ir zābaki vīriešiem, unisex modeļi un siltas kurpes meitenēm un sievietēm. Jau pagājušajā sezonā popularitāti ieguva Crocs Mammoth – unisex modelis, kas kļuva par vienu no iecienītākajām Ziemassvētku dāvanām Somijā un citās Eiropas valstīs. „Vasaras sezonā mēs piedzīvojām ļoti lielu pircēju interesi par Crocs apaviem, bija virkne tādu, kas atgriezās pie mums atkārtoti, lai iegādātos tos arī pārējiem ģimenes locekļiem," saka Kristilla Pīpiķe, Euroskor Latvia Iepirkumu vadītāja.

CrocsTM rudens un ziemas sezonas apavos jau tradicionālais patentētais materiāls CrosliteTM apvienojumā ar vilniņu, slēgtiem modeļiem un matējumu ieguvis ziemīgu vizuālo tēlu.

Celeste Suede

seude_220

Celeste modeli raksturo ādas un Croslite apvienojums, interesants divkrāsu vizuālais risinājums un dizains. Pateicoties no Croslite veidotajai pēdas daļai kurpes ir neticami ērtas un mitruma noturīgas, bet ādas virspuse piešķir košu akcentu. Šķērsojošās lentītes labāk fiksē kāju kurpē.

Universālās Troika

troika_220

Sportiski un ērti apavi sievietēm, kuru zoles daļapasargā no mitruma, bet virspuse ļauj kājai elpot. Veidojot šo modeli, Crocs dizaineri vēlējās padarīt to piemērotu gan vēsajiem, gan siltajiem gada laikiem. Paaugstināta papēža daļa pasargā no sniega un dubļiem, ādas virsējā daļa piešķir izsmalcinātības akcentu un silda. Tāpat kā visiem Crocs apaviem, arī Troika zole neslīd un pie tās nepielīp netīrumi.

Bestsellers Mammoth

mamooth_222

Mammoth ir CrocsTM ziemas un rudens sezonas modelis, kas jau pērn iekaroja daudzu cilvēku sirdis visā pasaulē un kļuva par vienu no visvairāk pirktākajām Ziemassvētku dāvanām daudzās valstīs. Piemēram, 2007. gada nogalē, laika posmā no oktobra līdz janvārim, Somijā tika pārdoti 40 000 Mammoth pāri. Savukārt britu laikraksts Daily Telegraph pērn ierindoja šo modeli Ziemassvētku dāvanu TOP 50. Mammoth burvība slēpjas mīkstas istabas čības un tradicionālā CrocsTM modeļa apvienojumā, kas ir neparasts un uzmanību piesaistošs risinājums. Crocs Mammoth ražots no tradicionālā, patentētā materiāla CrosliteTM. Tās augšpusē saglabāti ventilācijas caurumiņi, kurus var rotāt ar JibbitzTM, bet sāni ir noslēgti un papēža daļa – paaugstināta, lai kurpes padarītu piemērotu aukstajai un slapjajai sezonai. Iekšā esošā vilniņa ir ļoti mīksta un viegli noņemama, lai izmazgātu. Kurpes ir viegli uzvelkamas un novelkamas, siltas un ar rievotu zoli, kas novērš slīdamību.

Vīrišķīgie Ambler

ambler_197

CrocsTM Ambler ir vīriešu zābaku modelis ziemai. Tajā apvienotas divas lieliskas vērtības – patentēta materiāla Croslite īpašības nodrošina zābaku ērtumu, vieglumu un noturību pret nepatīkamu aromātu, savukārt ādas virspuse piešķir elegantu dizainu. Arī zābaka apakšējā, no Croslite ražotā daļa, ir matēta un līdz ar to līdzinās zamšādai.

Stilīgie Nadia

nadia_228

Jaunie zābaki Naia rotāti ar mākslīgo ādu un mīkstu vilniņu, bet pēdas daļa veidota no tradicionālā CrocsTM materiāla CrosliteTM, kas ir ļoti viegls, ūdens necaurlaidīgs un neslīd. Zābaki ir pilnībā noslēgti, lai tajos neiekļūtu mitrums un ziemā būtu silti. Zābaka augšējo daļu katra tā valkātāja var nolocīt arī zemāk, tādejādi no gariem zābakiem izveidojot īsos. Pieejami bērnu un pieaugušo modeļi.

Siltās baleta kurpītes Nanook

nanok_217

Siltajā sezonā ļoti populāri sieviešu apavi ir baleta kurpītes. Tagad no tām nav jāatsakās arī laikam kļūstot vēsākam, jo CrocsTM radījis skaistu un elegantu baleta kurpīti ar siltu vilniņu! Jaunais modelis Nanook ir rudens sezonai paredzēta baleta kurpīte, ko ārpusē veido matēts CrosliteTM materiāls, bet iekšpusē – vilniņa.

crocs_400

Crocs kolekcijā šovasar divi jauni sieviešu modeļi

Crocs paziņojis priecīgu vēsti savām sieviešu kārtas cienītājām – pērn bērnu vidū iecienītā Crocs kids Chameleons™ kolekcija šogad iegūst jaunu elpu un tiek papildināta ar diviem modeļiem arī sievietēm.

 

Crocs Chameleons™ apavi UV staru ietekmē maina krāsu – no caurspīdīga pamattoņa pārvēršoties košās kurpēs tikai pāris sekunžu, kas pavadītas saules gaismā, laikā. Bet, kad kurpes vairs nav UV staru ietekmē, tās atgūst savu sākotnējo krāsu. Šie unikālie apavi radīti, apvienojot Crocs patentēto materiālu CrosliteTM ar fotohroma tehnoloģiju.

Jaunā Crocs Chameleons™ sieviešu kolekcija ietver:

Crocs Chameleons™ Adrina Flat

Ar skatienu piesaistošām košām krāsām iekšpusē un caurspīdīgu augšējo daļu, kas maina krāsu teju ar pirmo saules gaismā sperto soli, Crocs Chameleons™ Adrina Flat zempapēžu laiviņas sola piešķirt vēl vairāk prieka un jautrības vasaras dienām pludmalē un pilsētā. Ērta Croslite™ pēdas daļa ļauj pēdām justies kā uz gaisa spilventiņiem. Pieejamās krāsas – pērļu balta ar aveņsārtu un gaiši zaļa ar jūras zilu.

Crocs Chameleons™ Adrina Flip

Jaunu elpu līdz ar iekļaušanos ChameleonsTM kolekcijā, ieguvis arī viens no Crocs populārākajiem pludmales modeļiem. Krāsu maina iešļūceņu virsējā daļa. Pieejamās krāsas – rozā, dzeltenzaļa un lillīga.

 

Crocs jaunās kolekcijas tagad arī Domina Shopping!

Crocs kolekcijas šogad ir pavisam īpašas, jo radītas par godu zīmola desmitgadei. Inovatīvais ražotājs, kas šogad visā pasaulē atzīmē desmit gadu dibināšanas jubileju, Latvijas tirgu iekaroja 2008.gadā un nu Crocs apavi nopērkami jau vairākos konceptveikalos Rīgā. Tagad arī Domina Shopping atvērts apavu zīmola Crocs konceptveikals.

Šī gada kolekcijas Crocs veido īpašas un par godu savai desmitgadei – kā vienmēr apavi ir nepārspējami ērti, jo ražoti noCrocs patentētā materiāla CrosliteTM, virknē modeļu izmantoti arī citi materiāli, piemēram, audums, āda un zamšāda. Viena no kolekcijām – CrosMeshTM, kas pilnībā veidotas no Crocs CrosliteTM, ir supervieglas, ērtas un ergonomiskas. Itāļu dizains ne tikai izskatās eleganti, bet nodrošina arī funkcionalitāti – pateicoties tīkla rakstam, pēdas elpo un nesakarst. Sieviešu un bērnu apavos – pārsteidzošais ChameleonsTM, kas saules gaismā maina krāsu un bērnu vidū lielu popularitāti iemantoja jau pērn. Šogad kolekcija papildināta ar sieviešu balerīnām un pludmales iešļūcenēm.

 

 

Crocs iepazīstina ar jauniem un siltiem ziemas modeļiem

Cozy Crocs Fuzz Bootie – mode bez kompromisa

Doties ārā, kad termometra stabiņš jau vien uzdzen drebuļus, ir tīrais nieks, ja kājas silda šis Crocs brīnums. Pietiek jau uz šiem zābakiem paskatīties, lai kļūtu silti. Tie ir ļoti viegli, jo ražoti no Crocs patentētā materiāla CrosliteTM un no iekšpuses un ārpuses klāti ar pūkainu vilniņu. Apakšējā zole veidota no CrosliteTM un tas sniedz zābakiem nepārspējamu ērtumu, bet vilniņa iekšpusē nodrošina siltumu. Vizuālu akcentu zābakiem piešķir ārējā vilniņa un dekoratīva josla zābaku augšpusē. Pieejami izmēros no 33 līdz 43, gaiši brūnā un tumši brūnā krāsā. 

cozycrocs_fuzz_bootie_brownpaaris_430

Greeley – izturīgs, drosmīgs un stiprs!

Lietus, slapjdraņķis vai sals – nekas nekavēs no ikdienas gaitām, ja ir šāds sabiedrotais. Apakšējā daļa veidota no CrosliteTM, kas padara zābakus ļoti vieglus, ērtus un ūdens necaurlaidīgus. Savukārt augšējā daļa veidota no ādas, bet iekšpuse klāta ar siltu vilniņu. Apakšējā zole no gumijas, kas nodrošina labu saķeri ar ceļu. Pieejami izmēros no 39 līdz 48 melnā, brūnā un bēšā krāsā.

greeley_espresso_430

Kelcie Boot – silts, ērts un meitenīgs

Bērnu modelim CrocsTM Kelcie Boot ir mīksta un pūkaina augšējā daļa un CrosliteTM apakšējā daļa, kas nozīmē vienu – kājas paliek sausas un atrodas siltumā! Meitenīgas un rotaļīgas detaļas lieliski piestāv mazajām modes dāmām. Pieejami no 26 līdz 39 izmēram rozā vai melnā krāsā.

kelcie_bubblegum_430

Vairāk informācijas un Crocs rudens ziemas kolekcijas foto atrodami lapā http://aw11.crocs.eu, kā arī sekojiet mums Facebook.

Creative Latvia Rozā modes skate 28.maijā

Pasākuma „Go Blonde” ietvaros š.g. 28. maijā krastmalā notiks pirmā Latvijas modes dizaineru un mākslinieku modes skate, kurā būs skatāmi rozā tērpi bērniem un pieaugušajiem. Modes skatē piedalīsies gandrīz divdesmit interneta veikala „Creative Latvia” modes mākslinieki un dizaineri ar rozā tērpiem un aksesuāriem, pierādot, ka rozā krāsai var būt daudz un dažādu toņu. Modes skates rīkotas ar mērķi iepazīstināt Latvijas modes cienītājus ar jaunākajām mākslinieku un dizaineru kolekcijām, liekot uzsvaru uz rozā krāsu, kas ir asociācijas „Go Blonde” krāsa. Pasākuma laikā iegūtie ziedojumi nonāks Lēdmanes ielas Bērnu rehabilitācijas centram. Līdztekus pasākuma laikā iegūtajiem ziedojumiem laika posmā no 26. maija līdz 26. jūnijam 5 % no ikviena pārdotā tērpa vai aksesuāra interneta veikala www.CreativeLatvia.com sadaļā „Rozā” jeb „Pink” nonāks bērniem ar īpašām vajadzībām. Bērnu modes skatē, kuras sākums paredzēts plkst. 16.00, būs skatāmi koši, vasarīgi un ērti tērpi no tādiem veikala www.CreativeLatvia.com zīmoliem kā „Denēze”, „Something Cozy”, „Leny Tomy Factory”, „Colorlicious”, „DuDu Kids Couture” un zīmola „Baba Yaga” vaļenki. Modes skate paredzēta kā krāsains piedzīvojums, ceļojums krāsu pasaulē. Uz modes skati aicināti visi interesenti, īpaši ģimenes ar bērniem – pasākuma laikā notiks dažādas spēles, rotaļas un citas aktivitātes mazajiem skatītājiem. Kā pasākuma kulminācija paredzēta sieviešu rozā tērpu modes skate plkst. 20.00, kad uz skatuves vienkopus būs redzami tērpi, kurus radījuši tādi dizaineri kā Vita Radziņa, Mila – Ludmila Kruglika, Iveta Vilne, Ieva Janelsiņa un tādu zīmolu kolekcijas kā „QooQoo” (Aļona Bauska), „Creative Latvia”, „Leny Tomy Factory”, „Mondolini”, „Vitelli”, „Puffy” u.c. Tērpus papildinās rozā aksesuāri no „Christiana Laure”, „ArtBag”, „Feltstyle” un „Dolly Lolly”. Modes skatē redzamie apavi pieskaņoti no veikala „Stiletto”. Latvijas modes mākslinieku un dizaineru interneta veikals www.CreativeLatvia.com aptver gandrīz piecdesmit modes māksliniekus un dizainerus, piedāvājot ne tikai apģērbu un aksesuārus, bet arī dizaina preces un ekoloģiskās mēbeles. Veikals „Creative Latvia” jau iepriekš organizējis modes skates, piedalījies „Riga Fashion Week” showroom telpas izveidē un atbalstījis labdarību kopā ar organizāciju „Go Blonde”, rīkojot Ziemassvētku eglīšu izsoli un savākto naudu ziedojot Lēdmanes ielas bērnu – invalīdu rehabilitācijas centram „Mēs esam līdzās”. „Go Blonde” ir organizācija, kuras mērķis ir veicināt starptautisku sadarbību kultūras, izglītības un biznesa attīstībai, labdarībai, sociālu jautājumu risināšanai, vides aizsardzībai, sieviešu veselības un aktīva dzīvesveida atbalstīšanai, starptautiskai sadarbībai ar līdzīgām organizācijām. Organizācijas mērķu sasniegšanai un biedru personisko un profesionālo attīstību un izaugsmei – organizēt dažādus pasākumus, forumus, sociālus projektus, konferences un tikšanās. Jau trešo gadu pēc kārtas maijā tiek rīkots „Go Blonde” gājiens, pulcējot vienkopus simtiem dalībnieču un tūkstošiem interesentu, kā arī piesaistot plašu pasaules mediju uzmanību.

Covid-19. Ko mēs zinām? (+VIDEO)

Ko mēs šobrīd zinām par šo slimību, kas uz zemes sāka izplatīties vien pirms četriem mēnešiem?

Kad Pasaules veselības organizācija 11. martā izziņoja pandēmiju, bija zināms par vairāk nekā 132 tūkstošiem saslimšanas un vairāk nekā 5000 nāves gadījumu. Tagad, desmit dienas vēlāk, šie skaitļi jau ir dubultojušies – 319-it tūkstoši saslimušo, mirušo skaits pārsniedz 13-it tūkstošus. Jauna slimība, trūkst datu un pētījumu – šī ir bieži dzirdēta atbilde uz jautājumiem, kas saistīti COVID- 19. Piemēram – kā var saslimt? Kad var saslimst? Kad vīruss sāk izdalīties? Kas ir zināms šobrīd un kas secināms no valstu pieredzes, pētīja Liene Barisa-Sermule

Video

Autors: Panorāma

23.03.2020.

Covid-19: Vīrietim par stingras pašizolācijas neievērošanu piemēro maksimālo naudas sodu – 2000 eiro!

10. aprīlī Valsts policija, pārbaudot, vai personas, kurām ir noteikta stingra pašizolācija mājās vai karantīna, nekur nedodas un uzturas savā dzīvesvietā, konstatēja personu, kura to neievēro. Kāds 1989. gadā dzimis vīrietis, kuram bija konstatēta saslimšana ar Covid-19 un noteikta stingra pašizolācija mājās, bija pametis savu dzīvesvietu un devies izbraukt ar automašīnu. Valsts policijas darbinieki par tik bezatbildīgu rīcību vīrietim piemēroja maksimālo naudas sodu – 2000 eiro.

Valsts policija nosoda šādu rīcība un atgādina, ka personām, kurām jāievēro karantīna un pašizolācija, tas arī obligāti ir jādara! Tāpat atgādinām, ka ārkārtējās situācijas laikā noteiktie ierobežojumi nav ieviesti tāpat vien. Ir jāapzinās, ka mūsu katra pieņemtie lēmumi un rīcība var ietekmēt šī brīža situāciju, pasliktinot to vai tieši pretēji – uzlabojot!

Atgādinām, ka ceturtdien valdība pieņēma papildu būtiskus lēmumus #COVID19 izplatības ierobežošanai: turpmāk Veselības inspekcija sadarbībā ar Valsts policiju un pašvaldības policiju nodrošinās kontaktpersonu karantīnas un ar Covid-19 diagnozi apstiprinātu personu, kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās, stingru pašizolācijas kontroli. #PaliecMājās

Ja tavā rīcībā ir informācija par kādu, kurš neievēro noteiktos pulcēšanās, pašizolācijas vai fiziskās distancēšanās ierobežojumus, rīkojies un zvani policijai – 110! 

Tu esi viena zvana attālumā, lai, iespējams, glābtu kāda cilvēka dzīvību un samazinātu vīrusa izplatību!

Autors: Valsts policija

13.04.2020.

Covid-19: Vai ārkārtējā situācija tiks pagarināta?

Veselības ministre Ilze Viņķele (“Attīstībai/Par!”) prognozē, ka valstī noteiktā ārkārtējā situācija Covid-19 izplatības mazināšanai tiks pagarināta. To ministre paziņoja otrdien notikušajā Veselības ministrijas (VM) attālinātajā preses konferencē.

Būs klusi svētki

Viņķele skaidroja, ka situācija ir stabilizējusies, taču inficēšanās skaita samazinājums netiek novērots. Tiek prognozēts, ka turpmākajās četrās nedēļas palielināsies to cilvēku skaits, kuri tiek ievietoti slimnīcās. 

“Diemžēl gan tādēļ, ka cilvēki ir noguruši no ilgstošās pandēmijas, gan, iespējams, dažādu psiholoģisku un finansiālu apsvērumu dēļ gatavība strikti ierobežot un samazināt kontaktus un mobilitāti ir vērojama mazāka nekā pavasarī,” uzsvēra Viņķele. 

Ministre norādīja, ka ārkārtējā situācija nebeigsies 6. decembrī. Viņa minēja, ka šogad decembra svētku laiks būs jāpavada klusā gaisotnē. Gada nogalē iedzīvotājiem būs jāizvērtē gan draugu un tuvinieku apciemošana, gan ceļošana Latvijas robežās. 

“Tas nozīmē, ka šie svētki būs klusi. Tas nozīmē, ka svinēsim ģimenes lokā. Tas nozīmē, ka tāpat kā pavasarī, Lieldienās, atturēsimies no savu tuvinieku, draugu, vecvecāku apmeklējuma Ziemassvētkos un Jaunajā gadā.

VM priekšlikumus epidemioloģiskās situācijas kontrolēšanai otrdien turpinās skatīt Ministru kabinetā. Tie paredzēs dažādus ierobežojumus izglītībā un sportā.

Ierobežojumi izglītībā

Ja izglītības iestāde lems mācību procesu 1.-6.klasēm organizēt klātienē:

  • uz vienu skolēnu jānodrošina ne mazāk kā 3 kvadrātmetri no klases telpas platības;
  • skolotājiem gan stundu laikā, gan ārpus tām būs jālieto sejas maska.

Ja to nodrošināt nevarēs, arī mazie skolēni mācīsies attālināti. “Mēs nevaram izdarīt tādu secinājumu, ka galvenais faktors, kas ietekmē saslimstības pieaugumu, varētu būt skolēni. Drīzāk viņi inficējas no pieaugušajiem – visticamāk, viņi inficējas no skolotājiem, ja mācību process tiek turpināts klātienē.

komentēja Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Pieaugušo izglītībā, kā arī augstskolās un profesionālajā izglītībā:

  • praktiskās nodarbības, kuras nav iespējams veikt attālināti, drīkstēs notikt vienā telpā esot tikai desmit cilvēkiem.

Ierobežojumi sportā un izklaidē

Būs stingrākas prasības sportošanai iekštelpās:

  • iekštelpās sportot joprojām drīkstēs tikai individuāli vai viens pret vienu ar treneri;
  • vienai personai būs jāatvēl vismaz 15 kvadrātmetri no telpu platības;
  • telpu piepildījums nedrīkstēs pārsniegt 20% no telpas infrastruktūras pieļautā maksimālā cilvēku skaita.

Izklaides pakalpojumus varēs nodrošināt attālināti. Savukārt amatieru kolektīvu mēģinājumi (viens pret vienu) drīkstēs notikt līdz plkst.22.

Iepriekš minētie ierobežojumi ir VM piedāvājums valdībai. Par tiem otrdien vēl jālemj. Valdība lems arī par stingrākiem Covid-19 ierobežojumiem sešās pašvaldībās. Ierobežojumus plāno pastiprināt pašvaldībās, kur pagājušajā nedēļā 14 dienu kumulatīvās saslimstības uz 100 000 iedzīvotājiem rādītājs divkārtīgi pārsniegs valsts vidējo rādītāju. 

Saistībā ar pašvaldību ierobežojumiem VM piedāvā, ka SPKC katru otrdienu publicēto jaunākos datus, bet spēkā stingrākas prasības būtu no konkrētās nedēļas ceturtdienas. Prasības būs spēkā uz noteiktu laiku.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi. 

Latvijas uzņēmējiem pašreizējās ārkārtējās situācijas laikā ir trīs atbalsta veidi – dīkstāves pabalsti, subsidētas darbavietas un vienreizējā subsīdija apgrozāmajiem līdzekļiem.

Covid-19: Roku mazgāšana ar ziepēm (+VIDEO)

Ne visiem cilvēkiem patīk roku dezinfekcijas līdzekļi. Kādam, iespējams, no tiem paliek sausa āda, vēl kādam var rasties specifiska alerģiska reakcija. Vietās, kur tas ir iespējas, roku dezinfekcijas līdzekļus var ļoti labi aizstāt arī ar šķidrajām ziepēm. Kā pareizi tīrīt rokas ar ziepēm?

Video

Covid-19: Psihoterapeits iedzīvotājiem krīzes pārvarēšanai iesaka neradīt lieku masu psihozi!

Sekmīgai Covid19 koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai cilvēkiem ieteicams saglabāt kontaktu ar realitāti, pabeigt iepriekš iesāktas lietas un censties neradīt liekas satraucošas situācijas, atzina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons. 

Miksons sarunā uzsver trīs punktus, kā sabiedrībai sekmīgāk pārvarēt krīzes radītās sekas.

Pirmkārt, Miksons iesaka iedzīvotājiem saglabāt saikni ar realitāti, proti, jāapzinās, ka Covid19 radītā situācija ir pietiekami nopietna, taču nav katastrofāla. Lai arī daļā sabiedrības valda skeptisks noskaņojums, tomēr Latvijas valsts ir laicīgi veikusi drošības pasākumus, lai ierobežotu vīrusa izplatību.

“Piemēram, veikalos ir izkārtnes, dezinfekcijas līdzekļi, sociālā distancēšanās un veikti citi pasākumi. Tāpat sabiedrība ir laicīgi veikusi pašizolāciju, lai gan protams ir daļa iedzīvotāji, kuri šīs prasības neievēro,” norādīja Miksons.

Lai vīrusa infekciju samazinātu, nepieciešams turpināt ievērot valdības noteiktās ārkārtējās situācijas prasības un padomāt par vecākiem cilvēkiem, kuriem lielāks risks saslimt ar Covid19, uzsvēra Miksons.

Psihoterapeits atzīmēja, ka satraukums ir dabisks process, taču to ir iespējams dažādiem veidiem mazināt. Ņemot vērā, ka cilvēks nevar ietekmēt ārkārtējās situācijas ilgumu, tad satraukumu var mazināt, piemēram, veicot iepriekš atliktus praktiskus pasākumus profesionālajā izaugsmē vai ģimenes attiecību nostiprināšanā.

“Tagad daudziem cilvēkiem ir pavērušās iespējas pabeigt iepriekš iesāktas un atliktas lietas. Ja šis process notiek produktīvi, tad emocionālajā ziņā būs pozitīvs pienesums,” piebilda Miksons.

Treškārt, Miksons iesaka censties neradīt liekas situācijas, kurās cilvēki kļūst vēl vairāk uztraukti. Ja cilvēks pēc rakstura ir satraukts, tad eksperts, piemēram, iesaka lieki nepatērēt plašsaziņas līdzekļu saturu.

“Krīzes laikā nav nepieciešams regulāri lasīt ziņu portālus un sociālos tīklus. Viltus ziņu patērēšanu es nemaz neminēšu. Es uzskatu, ka atliek apmeklēt Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapas, lai uzzinātu visu jaunāko informāciju par vīrusa izplatību un ierobežošanas pasākumiem. Ja cilvēks pārāk patērējot mediju saturu vēl vairāk satrauksies, tad satraukuma rezultātā var rasties fizioloģiskas sekas un radušos simptomus cilvēks pats var interpretēt kā saslimšanu ar Covid19. Tas ir kā burvju aplis, kad cilvēki arvien tālāk var iedzīt sevi izmisumā,” norādīja Miksons.

Krīzes laikā Miksons aicināja sabiedrību nestāvēt malā un palīdzēt tām sabiedrības grupām, kurām patlaban klājas visgrūtāk.

“Tas tiešām ir jauki, ka vairāki uzņēmumi atvēlējuši savus resursus, lai palīdzētu senioriem, ģimenēm un ārstiem. Protams, problēmas pastāv, taču ceru, ka krīze liks aizdomāties cilvēkiem cik tomēr laba ir mūsu valsts. Mēs vienkārši ikdienas skrējienā aizmirstam par kopīgu sadarbību. Krīzē šī sadarbība uzlabojas un tas labākais ko mēs šajā krīzē varam saskatīt, nevis tikai dusmoties par tiem, kuri neievēro ārkārtējās situācijas prasības,” uzsvēra ārsts.

Miksons arī aicināja sabiedrību neļauties panikai par pārtikas produktu trūkumu veikalos. “Tie iedzīvotāji, kuri metās izpirkt griķus un konservus. Es saprotu viņu rīcību, taču šāda rīcība var radīt jaunu pūļa efektu, proti, pēkšņi masveidā izpērkot produktus, tirgotāji nespēs vēl sliktākā krīzes scenārijā laicīgi piegādāt pārtikas produktus. Tā rezultātā plaukti kļūs tukšāki. Tad nebūs vairs iespējas mazināt savu satraukumu, iepērkot produktus mēnesi uz priekšu, kas radīs vēl lielāku satraukumu nekā sākumā,” piebilda ārsts.

No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Autors: nozare.lv

Covid-19: Princis Harijs un Megana Mārkla iesaistās labdarības akcijā! (+VIDEO)

Megana Mārkla un princis Harijs šobrīd dzīvo Losandželosā. Pāris cenšas maksimāli izolēties no citiem cilvēkiem un ievērot valsts dotos norādījumus. Paparaci izdevies uzņemt fotogrāfijas, kurās redzams kā Megana un Harijs dododas uz veikalu pēc pārtikas un izved pastaigā savus suņus. Meganai un Harijam visur līdzi dodas viens vai divi miesassargi.

Jau dažas dienas Amerikā ir stājusies spēkā prasība, ka epidēmijas laikā cilvēki uz ielas drīkst doties tikai ar sejas maskām. Nav norādīts, ka tām obligāti jābūt, piemēram, medicīniskajām sejas maskām vai respiratoriem, protams, ka Megana un Harijs šos noteikumus ievēro.Dodoties pastaigā ar suņiem, kurp princis Harijs bija izbraucis tālāk no pilsētas burmzas, viņi ar Meganu bija izvēlējušies masku vietā sejas lakatiņus, kas komiski mazliet atgādināja laupītāju maskas.

11 mēnešus mazais Ārčijs šajās pastaigās netika manīts, bet Saseksas hercogus pastaigā pavadīja miesassargs, kurš gan esot ignorējis valsts ieteikumu par sejas masku!!!

18.aprīlī Megana Mārkla un princis Harijs tika pamanīti Losandželosas ielās un pārtikas veikalos labdarības organizācijas “Angel Food on LA” ietvaros. Pāris devās uz pārtikas veikaliem pēc iepirkumiem, bet pēc tam tos nogādāja vairākiem cilvēkiem, kuriem  Covid-19 pandēmijas laikā ir nepieciešama pārtikas palīdzība mājās. Megana bija nodrošinājusies nopietnim jo uz viņas sejas bija respirators, kas tiek uzskatīts par vienu no visdrošākajiem līdzekļiem pret inficēšanos ar vīrusu, toties princis Harijs gan izlīdzējās ar lakatiņu, kuru bija apsējis ap seju.

Video

Autors: Dieviete.lv

Covid-19: Ko drīkst, ko nedrīkst un kā rīkoties konkrētās situācijās

Veselības ministrija paskaidro, kas jāievēro, atrodoties pašizolācijā, karantīnā un izolācijā. Uzzini atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem!

Uzzini, kas jāievēro, ja atrodies: 

 pašizolācijā
–  karantīnā
 izolācijā

Veselības ministrijas sagatavotajā tabulā pārskatāmi apkopotas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par to, ko drīkst, ko nedrīkst un kā rīkoties konkrētās situācijās.

Foto

Autors: Veselības ministrija

Covid-19: Klepošana un šķaudīšana (+VIDEO)

Klepošana un šķaudīšana ir normāla organisma reakcija. Tomēr tieši šobrīd ir īpaši svarīgi klepot vai šķaudīt tā, lai no mūsu organisma nākošie pilieni nenonāk līdz līdzcilvēkiem. Kā pareizi šķaudīt vai klepot pandēmijas laikā? Kā ir pareizāk? Klepot sejas aizsargmaskā vai tomēr dūrē?

Video

Covid-19: Kādas sekas var būt nepareizi, valkājot aizsargmasku? (+VIDEO)

Rīta panorāmā uzsākta jauna sižetu sērija, kas veltīta padomiem, kā rīkoties Covid-19 pandēmijas laikā. Pirmais sižets veltīt ķirurģiskajām jeb medicīnas maskām. Kā tās pareizi lietot? kādas sekas var būt nepareizi, valkājot aizsargmasku?

Video

Covid-19: Kāda kārtība jāievēro pēc ārkārtas situācijas beigām?

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, sabiedriskajā transportā mutes un deguna aizsegs būs jāvalkā arī pēc ārkārtējas situācijas beigām, informē Satiksmes ministrijā.

Valdība otrdien lēma par drošības pasākumu ievērošanas turpināšanu sabiedriskajā transportā un nosacījumiem starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem pēc 9.jūnija.

Ņemot vērā, ka sabiedriskajā transportlīdzeklī nav iespējams garantēt divu metru distances ievērošanu, transportlīdzeklī arī turpmāk nepieciešams lietot mutes un deguna aizsegus.

Mainoties epidemioloģiskajai situācijai, prasība lietot mutes un deguna aizsegu sabiedriskajā transportā tiks pārskatīta.

Ministru kabinets (MK) noteikumi “Epidemioloģiskās drošības pasākumi un pretepidēmijas pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai” nosaka, ka starptautiskie pasažieru pārvadājumi tiek veikti caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu uz Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā publicētajām valstīm, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas nevar radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu.

Ministrijā informēja, ka, ja cilvēks ir ieradies kādā no Baltijas valstīm no valsts, kurā Covid-19 kumulatīvais 14 dienu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem ir starp 15 un 25, šiem cilvēkiem tiek noteikta 14 dienu pašizolācija kopš iebraukšanas kādā no Baltijas valstīm. Savukārt ierodoties kādā no Baltijas valstīm no valsts, kur kumulatīvais 14 dienu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem ir zemāks par 15, ierobežojumu nav un cilvēks var brīvi pārvietoties pa Lietuvu, Latviju un Igauniju.

Turklāt no 10.jūnija ir aizliegta personu un transportlīdzekļu kustība caur ES ārējās robežas robežšķērsošanas vietām no/uz SPKC tīmekļvietnē publicētajām valstīm, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu, izņemot kravu pārvadājumus.

Starptautiskie pasažieru pārvadājumi netiek ierobežoti, ja tos veic ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu. Pasažieru pārvadājumu ierobežojums neattiecas uz privātajiem un biznesa lidojumiem, kuros pasažieru skaits ir ne vairāk par pieciem. Tāpat tiek atļauti neregulārie pasažieru pārvadājumi, ja tajos tiek pārvadāti tranzītpasažieri un tiek šķērsota Latvijas robeža.

Ja Latvijā ierodas persona, kura ieceļo no valsts, attiecībā uz kuru ir jāievēro īpašie piesardzības un ierobežojošie pasākumi, tai ir jāievēro 14 dienu pašizolācija. Šai personai, šķērsojot Latvijas valsts robežu, ir jāaizpilda apliecinājums, ka ievēros pašizolācijas nosacījumus, un jānorāda informācija par vietu, kur pašizolācijas nosacījumi tiks ievēroti.

Ja persona ierodas Latvijā darba pienākumu veikšanai (piemēram, kā transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojuma sniedzējs), persona paraksta apliecinājumu, ka ārpus darba pienākumu veikšanas ievēros pašizolācijas pasākumus (apliecinājuma forma tiek publicēta Satiksmes ministrijas un Valsts robežsardzes mājas lapās).

Izņēmums par 14 dienu pašizolācijas ievērošanu ir attiecināms uz tālbraucējam autovadītājam vai lidmašīnu apkalpi pēc atgriešanās no reisa ārvalstīs. Ārpus darba laika šīm personām ir jāievēro pašizolācija, taču viņas drīkst pārtraukt pašizolāciju un doties nākamajā reisā.

Ministru kabineta noteikumi izstrādāti, pamatojas uz 5.jūnijā Saeimā pieņemto Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, kas nosaka tiesisko pamatu minētajam regulējumam un atbalsta pasākumiem pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas beigām.

Trešdien ir beigusies gandrīz trīs mēnešus ilgusī ārkārtējā situācija, kura Latvijā tika izsludināta saistībā ar Covid-19 pandēmiju.

Vienlaikus stājas spēkā Saeimas pagājušajā nedēļā pieņemtie un Valsts prezidenta Egila Levita vakar izsludinātie likumi, kas regulē Covid-19 seku pārvarēšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ietvertais regulējums nosaka kārtību, kādā valsts plāno pārvarēt Covid-19 krīzes sekas pēc ārkārtējās situācijas beigām. Likuma mērķis ir noteikt vispārējās tiesiskās kārtības atjaunošanu pēc ārkārtējās situācijas noteiktā termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu Covid-19 infekcijas izplatības izraisīto seku pārvarēšanai, īpašos atbalsta mehānismus un izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, lai nodrošinātu sabiedrības ekonomiskās situācijas uzlabošanos un veicinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.

Minētajam likumam tika iesniegti 94 priekšlikumi, no kuriem daļa paredzēja novērst opozīcijas novēroto koalīcijas un valdības mēģinājumu piešķirt ļoti lielas tiesības Ministru kabinetam, tādējādi mazinot Saeimas lomu Covid-19 krīzes pārvarēšanai nepieciešamo risinājumu izstrādē un pieņemšanā. Ņemot vērā minētos iebildumus, gala lasījumā pēc plašām debatēm atbildīgajā komisijā deputāti panāca zināmus kompromisus, lai saglabātu parlamentāro kontroli un novērstu pārāk lielas varas koncentrēšanos valdības un atsevišķu ministru rokās. Saeima, atšķirībā no valdībā iepriekš atbalstītā regulējuma, paredzēja pienākumu virkni darbību, kas saistītas ar finansējuma pārdali un izlietojumu, saskaņot ar parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Likuma darbības laikā Ministru kabinets, izvērtējot ekonomisko situāciju, būs tiesīgs noteikt kritērijus un kārtību likumā noteikto pasākumu un īpašo atbalsta mehānismu piemērošanai nodokļu maksātājiem, kurus skārusi krīze saistībā ar Covid-19 izplatību.

Likumā saglabāta virkne atbalsta pasākumu tiem nodokļu maksātājiem, kurus skārusi Covid-19 krīze, tostarp nodokļu nomaksas termiņa pagarinājums un dīkstāves pabalsti to līdzšinējā apmērā, noraidot opozīcijas priekšlikumu minimālo pabalsta apmēru palielināt.

Atšķirībā no valdībā iepriekš atbalstītās likuma redakcijas, Saeima vienojās ieviest jaunu atbalsta mehānismu – jauno speciālistu pabalstu, uz kuru pretendēt būs tiesīgas personas, kas gada laikā pirms ārkārtējās situācijas ir beigusi mācības augstskolā vai koledžā, kur ir ieguvusi augstāko izglītību, un ir ieguvusi bezdarbnieka statusu ārkārtas situācijas laikā vai trīs mēnešu laikā pēc tās beigām.

Tiesības uz jaunā speciālista pabalstu būs arī gadījumos, ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir mazāks par vienu gadu un par bezdarbnieku pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas iemaksas bezdarba gadījumam ir veiktas mazāk nekā 12 mēnešus vai nav veiktas vispār. Saskaņā ar likumā ietverto normu jaunā speciālista pabalstu paredzēts izmaksāt pirmos divus mēnešus 500 eiro apmērā, bet trešajā un ceturtajā mēnesī – 375 eiro apmērā. Pabalstu paredzēts izmaksāt līdz brīdim, kad persona zaudē bezdarbnieka statusu, bet ne ilgāk par četriem mēnešiem un ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.decembrim.

Likumā saglabāts līdz šim pastāvošais regulējums, kas ļauj Covid-19 krīzes skartajiem darba devējiem samazināt darbinieku atalgojumu dīkstāves laikā.

Deputātu vairākums piekrita likumā saglabāt normu, ar kuru atļauta alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā, tomēr līdz ar šī likuma stāšanos spēkā vairs nedarbosies iepriekšējā likumā pieņemtā norma par spēļu zāļu aizliegumu.

Paredzēts, ka līdz šī gada beigām uzņēmumi neatkarīgi no nozares varēs pieteikties līdzšinējiem atbalsta instrumentiem, ko administrē finanšu institūcija “Altum”.

Pēc ārkārtējās situācijas beigām tiks saglabāts dīkstāves pabalsts, līdz gada beigām varēs darboties ārkārtējās situācijas laikā ierīkotie ziedojumu tālruņi reliģiskajām organizācijām, kā arī turpināties līdzšinējie telpu nomas atvieglojumi komersantiem. Tāpat tiks saglabāta iespēja saimnieciskā darba veicējiem par 2020.taksācijas gadu neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus. To varēs darīt brīvprātīgi.

Līdz šī gada beigām tiks turpināta arī pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa paātrinātā atmaksa uzņēmējiem, un pārmaksu atmaksās 30 dienu laikā pēc nodokļa deklarācijas iesniegšanas. Tāpat paredzēts saglabāt nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu uz trim gadiem, un pieteikties šim atbalstam nodokļu maksātāji varēs vēl līdz šī gada beigām. Pagarinot nodokļu samaksas termiņu, nokavējuma nauda netiks aprēķināta un nodokļu maksātājus neiekļaus parādnieku sarakstā.

Likumā noteikts, ka pašvaldības līdz gada beigām varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa samaksu iedzīvotājiem par 2020.gadu.

Izdevumus, kas uzņēmējiem radušies, līdz šī gada beigām turpinot sniegt sociālo atbalstu koronavīrusa izraisīto grūtību pārvarēšanai, neapliks ar uzņēmumu ienākuma nodokli.

Tāpat noteikts, ka sociālie uzņēmumi, biedrības un nodibinājumi, reliģiskās organizācijas, sabiedriskā labuma organizācijas, kā arī publiskas personas kapitālsabiedrības un publiski privātās kapitālsabiedrības organizāciju un uzņēmumu darbības pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par pagājušo gadu var iesniegt līdz šī gada 31.jūlijam.

Līdz šī gada beigām komercpārvadājumu uzņēmumi transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli par kravas automobiļiem varēs maksāt 50% apmērā, savukārt atlikušo daļu samaksāt nākamajā gadā kopā ar ikgadējā nodokļa maksājumu.

Turpināti tiks arī citi līdzšinējie atbalsta pasākumi, un jaunais likums pēc ārkārtējās situācijas beigām aizstās tiesisko regulējumu, ko noteica likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību”.

Savukārt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums, kas arī šodien stājas spēkā, nosaka kārtību slimības ierobežošanai pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Deputāti vienojās noteikt, ka likums būs spēkā tik ilgi, kamēr pastāvēs epidemioloģiskās drošības draudi saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību. Ministru kabinetam (MK) vismaz reizi trīs mēnešos būs jāsniedz Saeimai ziņojums par epidemioloģiskās drošības draudiem saistībā ar Covid-19 izplatību. Saeima atzīs likumu par spēku zaudējušu ar atsevišķu likumu.

Jaunais likums ļauj valdībai elastīgāk rīkoties Covid-19 ietekmes mazināšanas jautājumā pēc ārkārtējās situācijas beigām. No likuma mērķa izriet, ka ir jāatjauno vispārējā tiesiskā kārtība pēc ārkārtējās situācijas noteiktā termiņa beigām. Likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas.

Likumā noteikts, ka publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu organizatoriem pieteikumā pasākuma rīkošanai būs pienākums norādīt, kādā veidā pasākumā tiks nodrošināta epidemioloģiskā drošība un piesardzība.

Ar jauno likumu MK arī saglabā tiesības noteikt arī prasības un kārtību sociālās distancēšanās nodrošināšanai un vienlaicīgi pieļaujamo personu skaitu.

MK arī noteiktas pilnvaras Covid-19 infekcijas apdraudējuma kontekstā regulēt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību. Tāpat valdībai sniegta iespēja risināt izglītojamo ēdināšanai jau iepriekš piešķirto resursu atbilstošu novirzīšanu pakalpojuma nodrošināšanai, ja radušās korekcijas izglītības procesa organizēšanā.

Noteikts, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām sociālās aprūpes centri var uzņemt jaunus klientus, ja tie spēs nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Lai sekmētu epidemioloģisko drošību un nodrošinātu nepārtrauktu, prognozējamu individuālo aizsardzības līdzekļu un medicīnisko ierīču rezervju centralizētu iegādi institūciju vajadzībām arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, bez īpaša tiesiska režīma izsludināšanas medicīnisko rezervju iepirkumus turpinās veikt Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sadarbībā ar citām valsts institūcijām.

Likumā noteiktas arī citas prasības. Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudējis likums “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību”.

Autors: nozare.lv

10.06.2020.

Covid-19: Inficēšanās galvenokārt notiek ģimenēs! (+VIDEO)

Bažas par saslimšanu ar Covid-19 iedzīvotāju vidū pieaug. To apliecina arī pēc LTV Ziņu dienesta pasūtījuma SKDS veiktā aptauja.

Video

Covid-19: Eiropa var piedzīvot civiliedzīvotāju nemieru pieaugumu!

Globālais miers pēdējā gada laikā ir pasliktinājies, un šī ir ceturtā reize pēdējo piecu gadu laikā, kad pasaule piedzīvojusi miera samazināšanos, turklāt Covid-19 ietekmē Eiropa var piedzīvot civiliedzīvotāju nemieru pieaugumu, teikts jaunākajā “Globālā miera indeksa” ziņojumā.

Šī gada rezultāti liecina, ka pasaules miera līmenis ir pasliktinājies un valstu vidējais rādītājs indeksā pazeminājies par 0,34 procentiem. Šis ir devītais miera pasliktināšanās rādītājs pēdējos divpadsmit gados. 81 valstī miera rādītāji ir uzlabojušies, savukārt pērn situācija ir pasliktinājusies 80 pasaules valstīs.

Ziņojumā uzsvērts, ka 2020.gada Globālais miera indekss parāda pasauli, kurā konflikti un krīzes, kas radušās pēdējā desmitgadē, sākušas mazināties, tomēr tās aizvieto jauna spriedze un nenoteiktība, ko radījusi tostarp Covid-19 pandēmija.

Mierīgākā valsts pasaulē joprojām ir Islande, šo pozīciju noturot kopš 2008.gada. Indeksa augšgalā tai pievienojas Jaunzēlande, Austrija, Portugāle un Dānija. Latvija šajā indeksā 163 valstu konkurencē ierindota 34. vietā.

Par nemierīgāko valsti pasaulē jau otro gadu pēc kārtas atzīta Afganistāna, kam seko Sīrija, Irāka, Dienvidsudāna un Jemena. Visas minētās valstis, izņemot Jemenu, tikušas atzītas par visnemierīgākajām valstīm vismaz pēdējo piecu gadu laikā.

Tikai divi no deviņiem pasaules reģioniem gada laikā kļuvuši mierīgāki. Lielākie uzlabojumi notikuši Krievijā Eirāzijas reģionā, kam seko Ziemeļamerika, kas ir vienīgais reģions, kurā fiksēti uzlabojumi visos trīs indeksa domēnos, tikmēr Krievija un Eirāzija piedzīvojusi uzlabojumus tādos indeksa domēnos kā “Konflikti’ un “Drošība”, savukārt pasliktinājums noticis “Militarizācijas” domēnā.

Ziņojumā akcentēts, ka pasaule patlaban ir ievērojami nemierīgāka, nekā tas bijis brīdī, kad ieviests indekss. Kopš 2008.gada vidējais valstu miera indekss sarucis par 3,76 procentiem. Miera līmeņa samazināšanās pēdējā dekādē saistīta ar virkni faktoru, tostarp pieaugušo terorisma aktivitāti, konfliktu eskalācija Tuvajos Austrumos, pieaugošā reģionālā spriedze Austrumeiropā un Ziemeļaustumāzijā, kā arī pieaugošais bēgļu skaits un paaugstinātā politiskā spriedze Eiropā un ASV.

Vardarbības ekonomiskā ietekme uz pasaules ekonomiku 2019.gadā pirktspējas paritātes (PPP) izteiksmē bija 14,5 triljoni dolāru. Šis skaitlis ir ekvivalents 10,6 % no pasaules ekonomiskās aktivitātes (pasaules kopprodukts) vai 1909 ASV dolāriem uz vienu cilvēku. Vardarbības ekonomiskā ietekme no 2018.gada līdz 2019.gadam ir uzlabojusies par 0,2 procentiem, kas saistīts ar bruņoto konfliktu samazināšanos.

Vardarbība turpina būtiski ietekmēt ekonomiskos rādītājus visā pasaulē. Desmit valstīs, kuras visvairāk skārusi vardarbība, vidējā vardarbības ekonomiskā ietekme bija vienāda ar vidēji 41 procentu no IKP, salīdzinot ar mazāk nekā četriem procentiem valstīs, kuras vardarbība skārusi vismazāk. Sīrija, Dienvidsudāna, Afganistāna un Venecuēla 2019.gadā cieta lielākās proporcionālās vardarbības ekonomiskās izmaksas, kas bija attiecīgi 60%, 57%, 51% un 48% no IKP.

Ziņojumā ietvertā pozitīvā miera pētījumā galvenā uzmanība tiek pievērsta Covid-19 pandēmijas ietekmei uz pozitīvo mieru. Pozitīvais miers mēra valsts spēju uzturēt mieru. Kritieni pozitīvā mierā rādītājos parasti notiek pirms kritieniem vispārējā miera rādītājos. Pandēmijas ietekmei, it īpaši tās ekonomiskajām sekām, iespējams, būs nopietna ietekme uz sabiedrības funkcionēšanu. Šī ietekme varētu izraisīt pozitīvā miera pasliktināšanos un palielināt vardarbības uzliesmojumu un konfliktu risku.

Ziņojumā prognozēts, ka, visticamāk, Eiropa piedzīvos civiliedzīvotāju nemieru pieaugumu, pieaugot recesijas riskam, savukārt daudzas Āfrikas valstis saskarsies ar badu, radot papildu stresu daudzām nestabilām valstīm. Valstīm ar spēcīgu pozitīvu mieru ir lielāka izturība pret dažādiem satricinājumiem, piemēram, Covid-19 un tam sekojošo recesiju.

2020. gada Globālā miera indeksa ziņojumā īpaša uzmanība tiek pievērsta arī Ekoloģisko draudu reģistram. Ekoloģisko draudu pieaugums jau var tikt fiksēts – kopējais dabas katastrofu skaits pēdējās četrās desmitgadēs ir trīskāršojies, vienlaikus pieaugot arī to ekonomiskajai ietekmei.

 

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

 

Covid-19 var apdraudēt 2023. gada Dziesmu un deju svētku kvalitatīvu norisi

Bažījoties par Dziesmu un deju svētku koncertu kvalitatīvu norisi 2023. gadā, virsdiriģenti aicina politiķus pārskatīt spēkā esošos Covid-19 ierobežojumus amatiermākslas kolektīvu mēģinājumiem.

Kopumā 24 Dziesmu svētku virsdiriģenti un Latvijas novadu un pilsētu virsdiriģenti nosūtījuši vēstuli augstām amatpersonām.

Lai nodrošinātu nākamo Dziesmu un deju svētku kvalitatīvu sagatavošanu, virsdiriģenti vēstulē lūdz tuvākajā laikā pārskatīt esošos ierobežojumus un izstrādāt jaunu, detalizētu darbības plānu pēc ārkārtas situācijas beigām 28.februārī, kas ļautu atsākt pilnvērtīgu amatiermākslas kolektīvu mēģinājumu procesu un koncertēšanu.

Virsdiriģenti uzskata, ka nepieciešams izstrādāt nozares tālākai pastāvēšanai labvēlīgu darbības protokolu no 1.marta līdz vasarai, kad plānoti lieli reģionālie pasākumi Dziesmu un deju svētku sagatavošanā.

Tūlītēja rīcība ir eksistenciāli svarīga ne tikai svētku repertuāra apguvei, bet arī pasākumu organizatoriskā darba veikšanai un valsts un pašvaldību finanšu plānošanai, norādīts vēstulē. Epidemioloģisko prasību kopumu virsdiriģenti lūdz izstrādāt atbilstoši katra amatiermākslas žanra specifikai, tai skaitā skolu jaunatnes dziesmu svētku procesa dalībniekiem.

Lai reizi piecos gados Dziesmu un deju svētki izskanētu krāšņi un mākslinieciski kvalitatīvi, ir nepieciešams profesionāls un regulārs darbs amatierkolektīvu mēģinājumos, stabils un pastāvīgs finansējums, kā arī nodrošināts Dziesmu un deju svētku sagatavošanas process ar kopmēģinājumiem, skatēm, reģionāliem koncertiem un citiem pasākumiem gan Latvijā, gan citur pasaulē, uzskata vēstules autori.

Virsdiriģenti atgādina, ka kopš 2020.gada pavasarī sācies pandēmijas uzliesmojums, rit jau otrais gads, kad amatiermākslas darbība ir bijusi daļēji vai pilnībā paralizēta noteikto ierobežojumu dēļ. Viņi uzskata, ka mēģinājumos noteiktais dalībnieku skaits, kvadratūra telpās un arī ārpus tām nav bijusi uz faktu analīzi balstīta vai dažādo amatiermākslas žanru specifikai piemērota.

Tā kā pagājuši jau gandrīz divi gadi ļoti ierobežojošā mēģinājumu, koncertu un pasākumu režīmā, tas liekot paust satraukumu gan par amatiermākslas procesu nepārtrauktības nodrošināšanu nākotnē, gan par 2023.gadā plānotajiem XXVII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVII deju svētkiem.

Tāpat kultūras jomas pārstāvji norāda, ka lielākā daļa koru, orķestru, deju kolektīvu dalībnieku līdz šim ir rīkojušies atbildīgi visas sabiedrības un savas veselības labā, potējoties pret Covid-19.

“Balstoties uz to, ka koprepertuāra sagatavošanas cikls ir iekavējies par diviem gadiem, Latvijas novadu un pilsētu virsdiriģentu sapulcē šā gada 11.janvārī vienbalsīgi tika izteikts viedoklis, ka mākslinieciski augstvērtīga Dziesmu un deju svētku koncertu norise 2023.gadā ir apdraudēta, ja no 1.marta netiek atjaunots pilnvērtīgs amatiemākslas kolektīvu mēģinājumu process,” teikts vēstulē.

Virsdiriģenti ar izpratni pieņemot šā brīža pandēmijas situāciju kopumā, taču amatiermākslas nozarei radītā dīkstāve un fragmentētā darbība grauj Latvijas lielāko nacionālo dārgumu – Dziesmu un deju svētku tradīciju, ko atjaunot nebūs iespējams. 

Lielu negatīvu ietekmi uz Dziesmu svētku procesu nākotnē jau atstāšot 2020.gadā nenotikušie un 2021.gadā pārceltie XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi, kur bija iespējama minimāla bērnu un jauniešu līdzdalība. 

Vēstuli parakstījusi Aira Birziņa, Agita Ikauniece-Rimšēviča, Aigars Meri, Andis Groza, Ārijs Šķepasts, Bruno Cabulis, Daiga Galeja, Edgars Vītols, Eduards Grāvītis, Ēriks Čudars, Gints Ceplenieks, Iveta Valce, Ints Teterovskis, Ivars Cinkuss, Jānis Baltiņš, Jānis Ozols, Jevgeņijs Ustinskovs, Jurģis Cābulis, Kaspars Ādamsons, Māra Marnauza, Mārtiņš, Klišāns, Romāns Vanags, Uģis Matvejs un Uldis Kokars.

Vēstule nosūtīta Valsts prezidentam Egilam Levitam, kultūras ministram Naurim Puntulim (NA), veselības ministram Danielam Pavļutam (AP), Latvijas Nacionālā kultūras centra direktorei Signei Pujātei un Dziesmu un deju svētku padomei.