Saskaņā ar svešvārdu vārdnīcu, etiķete – ir stingri noteikti uzvedības un izturēšanās priekšraksti. Jā, tas nozīmē, ka tie ir vieni vienīgi noteikumi un normas, kas dzelžaini jāievēro. Tomēr visās darbavietās nav vienlīdz stingrs uzvedības normu reglaments. Piemēram, ja skaļas diskusijas un "mākslinieciska" nekārtība uz galda ir gluži vai pierasta aina kādā reklāmas aģentūra, tad finanšu kompānijā vai bankā tas ir absolūti nepieļaujami.
Un, lai cik tas dīvaini arī neizklausītos, galvenais darba etiķetes uzdevums ir nevis tas, lai tu darbavietā justos ērti un komfortabli, bet gan tas, lai mūsu darba efektivitāte būtu maksimāli augsta. Bet tas ir iespējams tikai tad, ja darbā valda savstarpēja cieņa un psiholoģiski pozitīva atmosfēra. Statistika liecina, ka apmēram 80% gadījumu konflikti darbā rodas tad, kad tiek pārkāptas darba etiķetes normas. Tāpēc ir svarīgi, ka pastāv noteikti iekšējās kārtības noteikumi un uzvedības principi, kas jāievēro ikvienam darbiniekam. Tas palīdz izvairīties no daudz nevajadzīgām problēmām. Kā gudri cilvēki saka – "Labas manieres – laba nauda!"

Aromterapija
Gadās arī tā
"Strādāju par jaunāko grāmatvedi. Grāmatvedības nodaļa mūsu uzņēmumā ir mazs kabinets, kurā sēž pieci cilvēki. Galvenā grāmatvede – dāma labākajos gados, kurai ļoti patīk lietot stipras smaržas, viņa ik pa laikam arī mūsu mazajā kabinetā izsmidzināja savu saldo aromātu. Mēs jau pie tā bijām pieraduši, neko darīt, bija jāsamierinās. Bet tad pie mums sāka strādāt jauna grāmatvedes asistente. Kad mūsu priekšniece kārtējo reizi sāka darboties ar savu smaržu pudelīti, mēs aiz ieraduma spiedām ciet degunus, bet jaunā darbiniece pēkšņi palika pavisam bāla, sāka smagi elpot un noslīdēja zem galda. Viņa bija noģībusi un mums nācās pat izsaukt ātro palīdzību. Izrādās, ka viņai bija alerģija pret kādu no smaržu sastāvdaļām."
Kā vajadzētu būt
Tā nu tas ir, ka ar nepatīkamiem aromātiem mums ir visgrūtāk sadzīvot. Acis var aizvērt, ausis var aizbāzt, bet elpot cilvēkam ir nepieciešams jebkurā gadījumā. Starp citu, politkorektie amerikāņi vispār ir aizlieguši publiskās vietās lietot spēcīgus aromātus, pielīdzinot pārāk intensīvas smaržas cigarešu dūmiem (kā zināms, smēķēšanas aizliegumi arī pie mums ir visnotaļ stingri!). Tāpēc ņem vērā, ka tavs dezodorants vai smaržas darba telpā citiem var likties nepatīkamas, kaut vai tikai tādēļ, ka gaumes mēdz būt ļoti atšķirīgas. Un tādus personīgās higiēnas pasākumus kā manikīrs vai dekoratīvās kosmētikas uzlikšana ieteicams veikt pirms iziešanas no mājas, nevis darbavietā.
Kaut gan no otras puses, daudzi ir gatavi izturēt pat visnepatīkamākās smaržas, lai tikai nebūtu jāsajūt ķermeņa dabiskais aromāts, kam dezodorants pat blakus nav stāvējis. Bet tas jau vairs nav biroja etiķetes jautājums, bet gan elementāras higiēnas neievērošana.
Ņem vērā:
Atceries, ka specifisks ēdiena aromāts var būt vēl nepatīkamāks nekā spēcīgas smaržas. Tāpēc nav ieteicams ēst pusdienas pie sava darba galda. Starp citu, daudzos uzņēmumos tas vispār ir aizliegts (iedomājies, piemēram, bankas darbinieci, kura apkalpo klientu un tajā pašā laikā našķējas ar žāvētiem vistu spārniņiem). Tāpēc ir jābūt pusdienas pārtraukumam, kura laikā speciāli šim nolūkam paredzētā vietā var mierīgi paēst.
Savukārt cits nerakstīts likums nosaka, ka ņemšanai līdzi uz darbu nedrīkst sagatavot, piemēram, sviestmaizes ar sīpoliem, ķiplokiem, zivīm vai citām stipri smaržojošām ēdamvielām, kuras taviem kolēģiem var šķist netīkamas.

Mantu glabātuve
Gadās arī tā
"Kāds mans kolēģis bija pieradis sakraut uz sava darbagalda simtiem vajadzīgu un nevajadzīgu lietu. Pie tam viņš iemanījās piesārņot arī blakus galdu (tas ir manējo!) – ar tukšām cigarešu paciņām, salauztām pildspalvām, nevajadzīgiem papīriem, netīrām kafijas krūzēm. Kādu rītu, kad darbā ierados agrāk nekā parasti, ieraudzīju šādu ainu – priekšniece sēdēja pie mana kolēģa galda un meta miskastē visu, kas, pēc viņas domām, bija nevajadzīgs. Paņēmusi arī visas mapītes ar dokumentiem, viņa, nesakot ne vārda, devās uz savu kabinetu. Kas notika pēc tam, man nav zināms. Bet tagad kolēģa darba galds vienmēr ir vairāk vai mazāk kārtīgs un viņš biežāk veic "ģenerāltīrīšanas" – it īpaši jau no rītiem."
Kā vajadzētu būt
Ja tev uz galda ir "mākslinieciskā" nekārtība, tas nebūt nenozīmē, ka tu esi neorganizēta un nevīžīga būtne. Bet tava priekšniecība un kolēģi gan tieši tā var padomāt. Statistika liecina, ka apmēram 80% "vajadzīgo" papīru uz darba galda, tev nekad vairs nebūs nepieciešami. Tas pats attiecas arī uz failiem tavā datorā. Tiem failiem, kurus tu gribi pasargāt no svešām acīm, uzliec īpašu paroli. Bet citādi, ja tu esi, piemēram, atvaļinājumā, jebkuram darbiniekam ir jābūt pieejamiem taviem dokumentiem un failiem. Tāpēc jau laikus par to parūpējies. Vai arī nekad neej atvaļinājumā.
Ņem vērā:
Jēdzienā "darba galds" svarīgākais vārds ir "darba". Kaut arī darbavietā vajadzētu justies kā otrajās mājās, tomēr nevajag pārspīlēt. Var jau novietot uz galda mīļoto cilvēku fotogrāfijas, bet dažādi pūkaini zvēriņi vai puskaila džeka fotogrāfija uz monitora drīzāk radīs pusaudža istabas iespaidu. Turklāt ir svarīgi, lai uz galda valdītu kārtība.
Nav korekti uz galda turēt kalendārus, pildspalvas, dienasgrāmatas u.c. priekšmetus ar svešas firmas logotipiem – it īpaši konkurentu reklāmu!

Zvans draugam
Gadās arī tā
"Kāda aizmāršīga kolēģe regulāri kaut kur kabinetā atstāja savu mobilo telefonu, bet pati aizgāja uz kādu citu kabinetu vai devās pusdienās. Un tad parasti telefons sāka zvanīt kā traks. Jāpiebilst, ka zvana signāls nebija no tiem patīkamākajiem. Tas turpinājās tik ilgi, kamēr kāds no mums vairs to nespēja izturēt un gāja meklēt, kur kārtējo reizi ir atstāts viņas mobilais. Reiz kāds puisis, vairs nespējot izturēt šo nebeidzamo zvanīšanu, pacēla aizmāršas telefonu un teica: "Viņas pašlaik nav uz vietas, ko pateikt?" Pēc šī gadījuma aizmāršas kundze vairs nekad nepameta savu telefonu kur pagadās, jo izrādījās, ka toreiz bija zvanījis viņas greizsirdīgais vīrs."
Kā vajadzētu būt
Birojā tavam mobilajam telefonam ir atļauts tikai vibrēt un mirgot. Pēc ierašanās darbā mobilo telefonu vajadzētu iestatīt klusināta zvana režīmā. Kontrolē arī savas balss skaļumu, jo ir novērots, ka cilvēki pa mobilo telefonu runā daudz skaļāk nekā tas būtu nepieciešams. Un bieži vien, runājot pa darba telefonu, mēs neapzināti pielāgojamies sarunbiedram, kurš, piemēram, īsti labi nedzird, un sākam ļoti skaļi kliegt. Tad jau labāk pārzvanīt. Kas attiecas uz sarunu tematiem… Nu, parādiet man kādu cilvēku, kurš darbā nerunātu par privātām lietām. Ja tu negribi, lai par tavām personīgajām problēmām būtu informēti visi apkārtējie, tad labāk izej ārā no kabineta. Bet, ja tev zvana sapulces laikā, tad tas ir dzelžains noteikums! Un vislabāk jau izslēgt savu mobilo pirms sapulces sākšanās.
Ņem vērā:
Telefona klausuli būtu vēlams pacelt pēc diviem, maksimums trīs signāliem. Zvana skaļumu uzliec uz minimumu. Mobilo telefonu – uz vibrozvanu.
Centies neizmantot mobilā telefona skaļruņa funkciju, bet – ja tas ir nepieciešams, tad nogriez skaņu līdz minimumam.
Ir pierādīts, ka informācijas uztveršanas aktivitāte samazinās pēc 3-4 minūšu garas telefona sarunas. Tāpēc par darba lietām pa telefonu runā ne ilgāk par 5 minūtēm. Ja abi sarunbiedri ir vienādā statusā, tad sarunu būtu jāpabeidz tam, kurš ir piezvanījis. Bet, ja tu pa telefonu runā ar priekšniecību, tad iniciatīva ir bosa rokās.

Skaņu mežs
Gadās arī tā
"Mūsu birojā ir pierasts darba laikā klausīties mūziku – un jo skaļāk, jo labāk. Kolēģi saka, ka tas stimulējot aktīvāk darboties. Varbūt viņiem tas palīdz strādāt, bet tikai ne man – jo man bieži ir jārunā pa telefonu ar klientiem. Reiz, kad es zvanīju kādam svarīgam klientam no prestižas firmas, viņš pilnīgā nopietnībā man piedāvāja: "Varbūt uzreiz sarunājam tikšanos tajā klubā, kur jūs pašlaik atrodaties?" Laikam jau viņš nespēja iedomāties, ka šādos apstākļos ir iespējams arī strādāt."
Kā vajadzētu būt
Katram cilvēkam ir individuāls skaļuma līmenis, kas ļauj viņam justies komfortabli. Un nav noslēpums, ka muzikālās gaumes var būt ļoti atšķirīgas. Skaņas, kas tevi stimulē darbam un aktivitātei, tavu kolēģi var traucēt vai pat kaitināt. Jo skaļāks un daudzveidīgāks ir fona troksnis birojā, jo vairāk samazinās darba efektivitāte un tiek pieļauts vairāk kļūdu. Tas attiecas ne tikai uz mūziku, bet arī uz citiem trokšņiem (piemēram, skaļām sarunām). Absolūtā klusumā droši vien pat kosmonauti nestrādā, tomēr mūsu spēkos ir samazināt dažādu nepatīkamu trokšņu daudzumu.
Ņem vērā:
Necenties apspriest ar kolēģi no blakus kabineta kādu svarīgu jautājumu, izmantojot sakliegšanās metodi. Labāk piezvani viņam pa iekšējo telefonu vai uzraksti e-pasta vēstuli, protams, ideālajā variantā tev vajadzētu vienkārši piecelties un aiziet līdz viņa galdam. Starp citu, tā tu vismaz varēsi atbrīvoties no pāris kalorijām.
Mūziku ieteicams klausīties uz austiņām. Pie tam tik skaļi, lai kolēģi varētu pievērst tavu uzmanību, ne tikai metot dažādus priekšmetus tavā virzienā vai raustot tevi aiz rokas.
Lai parunātos ar cilvēkiem, kuri tevi ir apciemojuši, izmanto šim mērķim paredzēto sarunu telpu.
Mēģini pati uzvesties pēc iespējas klusāk – nesit ar pildspalvu pa galdu, skaļi nedungo pie sevis kādu melodiju, nesit ar troksni ciet atvilknes vai kabineta durvis. Tu taču pati ļoti labi zini, cik tas viss var būt kaitinoši.

Personīgā lieta
Gadās arī tā
"Man vienkārši ir apnicis tas komunisms, kas valda mūsu birojā. Es neesmu kabinetā tikai kādas piecas minūtes, bet kāds kolēģis jau darbojas pie mana datora vai rakņājas pa maniem dokumentiem. Par mūžīgi pazūdošajām pildspalvām, piezīmju lapiņām, dzēšgumijām un kalkulatoriem es vispār nerunāju. Vistrakākais ir tad, ja tu uz galda atstāj kādu šokolādīti vai cepumu, ar ko panašķoties pie kafijas, tad noteikti kāds to būs nospēris. Un pie tam neviens pat netaisās atzīties!"
Kā vajadzētu būt
Cilvēkam ir jābūt savai privātajai teritorijai. Pat birojā. Protams, ne visiem ir pieejami atsevišķi darba kabineti, tāpēc ir jābūt jo īpaši uzmanīgiem pret citu cilvēku īpašumu. Jo, ja nemitīgi tiek pārkāptas personīgās teritorijas robežas, cilvēks atrodas pastāvīgā stresa stāvoklī. Ja tavu kolēģu uzvedība ir kļuvusi apgrūtinoša un rada tev problēmas, nekautrējies ar viņiem par to parunāt. Tas būs daudz efektīvāk, it īpaši, ja tu par to runāsi ar humoru un nepiespiestā gaisotnē.
Ņem vērā:
Neļauj pati sev kaut vai uz piecām minūtēm aizņemties mantas no sveša galda vai kabineta.
Ja tev steidzami ir nepieciešams kāds dokuments vai fails, tad palūdz, lai atbildīgais cilvēks tev pats to iedod vai vismaz paprasi atļauju.
Nestāvi un neskaties uz rokām, kamēr tev vajadzīgais cilvēks ir aizņemts. Labāk pienāc pie viņa nedaudz vēlāk.
Ja tev ir jākoncentrējas darbam un tu nevēlies, lai kāds tevi traucētu, tad noliec redzamā vietā zīmīti ar uzrakstu: "Līdz pulksten 15.30 manis nav!"
Ja kāds tevi traucē nelaikā, tad izvairies no tieša acu kontakta un pat nepagriezies uz viņa pusi (protams, tikai tādos gadījumos, ja tas nav tavs priekšnieks!).
Nekad nelūri sava kolēģa monitorā, ja atrodies blakus viņa galdam. Un vēl jo mazāk ir ieteicams komentēt svešas sarunas vai atbildēt uz jautājumu, kas ir uzdots kādam citam!

Teksts: Natālija Rumjanceva