Šī gada aprīlis ieies Latvijas momentloteriju vēsturē ar faktu par lielāko momentloterijas laimestu, jo momentloterijā Miljons ir laimēts pirmais 1 000 000 eiro. Veiksmīgā loterijas biļete tika iegādāta iLOTO, un laimētāja ir kurzemniece, kura strādā finanšu nozarē. Ievērojamais laimests veiksminiecei tiks izmaksāts jau šonedēļ.
Aizvadītā gada novembrī Latvijas Loto ieviesa pārdošanā jaunu momentloteriju Miljons, kurā pirmo reizi Latvijas momentloteriju vēsturē tika piedāvāta iespēja laimēt 1 miljonu eiro. Līdz šim laimestu, kas rakstāms ar sešām nullēm, nevienam Latvijā nebija izdevies laimēt. Tagad tas ir noticis – Latvijā ir laimēts1 miljons eiro! Pagājušajā nedēļā laimesta ieguvēja bija ieradusies Latvijas Loto birojā nokārtot formalitātes laimesta saņemšanai.
“No sirds sveicam pirmo momentloterijas Miljons laimētāju! Mēs, Latvijas Loto, esam gandarīti, ka līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, arī Latvijas iedzīvotājiem varam sniegt iespēju laimēt tik vērienīgu laimestu. Vienā momentloterijas Miljons sērijā ir viens miljons biļešu, starp kurām ir divi laimesti 1 000 000 eiro vērtībā katrs. Tik liels laimests ir unikāls notikums ne tikai laimīgās personas ģimenē, bet arī mums ikvienam, jo katra loterijas biļete ir pienesums arī sabiedrībai kopumā. Tāda ir nacionālās loterijas būtība,” norāda VAS Latvijas Loto valdes priekšsēdētājs Edgars Lediņš.
Veiksmīgā kurzemniece atklāj, ka jau sen dzīvojusi ar domu, kā būtu, ja būtu? “Es biju iedomājusies, ka esmu jau laimējusi vērtīgu naudas laimestu, un iztēlojos, kā varētu īstenot savus plānus.” Liktenīgajā dienā laimētāja pēc darba sākusi gatavot vakariņas un, kavējot laiku, nolēmusi telefonā iegādāties momentloteriju. Viņa iegādājusies momentloterijas Bingo biļeti, kurā atklājies 50 eiro laimests. Par laimēto naudu veiksminiece iegādājusies divas Sporta loterijas biļetes un divas momentloterijas Miljons biļetes, no kurām viena izrādījās īpaši vērtīga, jo zem skaitļa 19 slēpās 1 000 000 eiro laimests. “Emocijas bija neaprakstāmas – nevarēju saskaitīt nulles, vairākas reizes vēros sava telefona ekrānā, lai pārbaudītu, vai acis nemelo. Tas bija nemiers, uztraukums un prieks,” ar smaidu stāsta laimētāja. Virtuve laimētājai esot īpaša vieta, jo tur viņa ne tikai gatavo, bet arī ada, šuj, un, kā izrādās, arī laimē miljons eiro. Ar plāniem, kā izmantot ievērojamos naudas līdzekļus veiksminiece nesteidzas, viņa saprot, ka viss ir prātīgi jāpārdomā.
Likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz, ka no loteriju laimestiem virs 3000 eiro laimētājam ir jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), līdz ar to var apgalvot, ka no miljons eiro iegūst ne tikai laimētājs, bet arī sabiedrība kopumā. Samaksātā IIN summa nonāk gan valsts, gan konkrētās pašvaldības budžetā, kur ir deklarēts laimētājs.
Šobrīd, kad pirmais miljons ir laimēts, tiek gaidīts otrais momentloterijas Miljons lielā laimesta laimētājs. Papildu miljons eiro laimestam, momentloterijā Miljons iespējami arī citi naudas laimesti – 20, 40, 100, 200, 1000 un 3000 eiro vērtībā. Visas momentloterijas Miljons biļetes, kurās nav laimesti, iespējams reģistrēt papildspēlei, kurā var laimēt 1000 eiro laimestus. Līdz šim Miljons papildspēlē laimēti jau 39 laimesti 1000 eiro vērtībā katrs.
Līdz šim lielākie laimesti, kas laimēti Latvijas Loto rīkotajās loterijās:
815 001 eiro skaitļu loterijā Vikinglotto,
600 000 eiro skaitļu loterijā Keno,
596 446 eiro skaitļu loterijā Eurojackpot,
446 950 eiro skaitļu loterijā Eurojackpot,
367 395 eiro skaitļu loterijā SuperBingo,
Līdz šim lielākie laimesti momentloterijās:
Pērle – 250 000 eiro – laimēti sešas reizes,
Bagāts – 150 000 eiro – laimēti 17 reizes,
Sporta loterijā – 123 000 eiro – laimēti piecas reizes,
Simtgades loterijā – 100 000 – eiro laimēti 52 reizes.
VAS Latvijas Loto nodokļos, nodevās un maksājumos par valsts kapitāla izmantošanu 2022. gadā ir iemaksājusi valsts budžetā vairāk nekā 19 miljonus eiro.
20. martā sāksies jaunāko automobiļu pieteikšana konkursam “Latvijas Gada auto 2025”, kas ilgs līdz 31. oktobrim. Kad visi konkursam pieteiktie auto tiksies vienuviet Lielajā Testa braucienā, kas iepriekš notika Mežaparka Lielajā estrādē
Liekas, ka iepriekšējo “Latvijas Gada auto” titula ieguvēju noskaidrojām vien vakar, taču jau ir pagājuši vairāki mēneši kopš par “Latvijas Gada auto 2024” tika kronēts apvidus auto Nissan X-Trail, balsojumā iegūstot 92 punktus. Šis auto tika apbalvots arī nominācijās “Latvijas Gada auto inovācijas balva 2024” un “Latvijas Gada auto 4×4 Apvidus auto”. Otro vietu izcīnīja Renault Austral ar 74 punktiem, bet trešajā vietā Hyundai Ioniq 6 ar 55 punktiem. Ko par šiem automobiļiem saka konkursa žūrija?
Video
Nissan X-Trail no uzticama purvu bridēja tas kļuvis par izskatīgu ģimenes SUV
Par X-Trail stāsta žūrijas biedrs, auto žurnālists žurnālā “Klubs” Toms Timoško: Vai atceraties pirmās paaudzes X-Trail? Jā, tas 2000. gadu krosovers ar neparasto instrumentu paneļa novietojumu – tolaik visas mērierīces atradās paneļa vidū, nevis vadītāja acu priekšā. Pircēji laika gaitā novērtēja X-Trail pārliecinošo raksturu, un triju paaudžu garumā šis modelis pārdots jau vairāk nekā 78 miljonos eksemplāru visā pasaulē. No uzticama purvu bridēja tas kļuvis par izskatīgu ģimenes SUV, vienlaikus neaizmirstot praktiskās īpašības, kas padarīja to populāru.
X-Trail modeļa nosaukumā iekodēts, ka to vilina izbraucieni ārpus pilsētas. Bija izdevība jau ārzemēs ar šo modeli izbraukt visdažādākajos apstākļos. Organizatoru sarūpētais maršruts veda cauri pasakainām ielejām, un iespaidīgo kalnu ielenkumā vieta atradās arī kādam grants un akmeņu posmam, kas līdzinājās Velsas WRC rallija dopiem. Zinot to, ka neviens pretējā virzienā netrauksies, aptuveni piecus kilometrus garo posmu varēja izgāzt pēc sirds patikas.
Mārketinga triks vai ne, bet ražotājs apgalvo, ka e-4ORCE divu elektromotoru pilnpiedziņa strādā 10 000 reižu ātrāk nekā mehāniskā piedziņa. Sistēma tiešām zibenīgi pārdala jaudu starp ratiem, lai pat pēc pamatīgas izprovocēšanas uz dubļaina seguma X-Trail saglabātu pilnvērtīgu kontroli. Uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt krosoverus, kas šādā rotaļu laukumā justos ērti. Vēlāk e-4ORCE spējas varējām pārbaudīt īpaši izveidotā bezceļu parkā, kas dažviet atgādināja Latvijas ceļu segumu pavasarī. Var teikt, ka auto mūsu apstākļiem ir gatavs un pie stūres jutāmies droši un pārliecinoši. To sekmē jaunā pilnpiedziņas sistēma, labs izsvarojums un tūlītēji pieejams griezes moments.”
Galerija
X-Trail bezceļu spējas uzsver žūrijas biedrs Jānis Rapa, “Tet” SIA infrastruktūras atbalsta nodaļas vadītājs: Man šis auto ļoti patika. Un tieši ar to, ka sniedza lielisku braukšanas pieredzi gan braucot pa šoseju, gan pa veco “tanku ceļu”, pa kuru diez vai Nissan X-Trail lietotāji ikdienā brauks. Un tieši pa šo bezceļu Nissan brauca lieliski. Domāju, ka to sekmē gan divi atsevišķie elektromotori, gan arī zemais smaguma centrs, pateicoties bateriju blokam. Sajūta bija labāka kā braucot ar testa pikapiem. Domāju, ka šis ir lielisks ģimenes auto. Salons plašs, aizmugurē gluda grīda, aizmugurējās durvis atveras 90 grādu leņķī, ietilpīgs bagāžas nodalījums.
Braukšanas dinamika tieši tāda paša, kā klasiskam elektroauto, tikai veiktspēja ievērojami lielāka. Arī Nissan e-pedal risinājums ir klātesošs. Sākumā man diez ko nepatika, bet kad pierod, ir ok. Laiks, ko jāpatērē uzpildot degvielu, ir krietni mazāks kā veicot baterijas uzlādi. Protams, ka šo auto mūsdienu izpratnē dabas draugi par zaļu gan nesauks. Bet, iespējams, ka elektrības ražošanai fosilā benzīna dzinēja vietā ar laiku var stāties kāds ūdeņraža risinājums.
X-Trail risinājums nav unikāls, pirms kāda laika jau bija Opel Ampera, bet šis ir cits līmenis.”
Renault Austral trumpis ir tehnoloģijas un ergonomika
Andris Valdemārs, konkursa žūrijas biedrs un “Latvenergo” AS transporta nodrošinājuma direktors stāsta, ka Renault Austral ir trāpījis cenu kategorijā ar lielu konkurenci komapkto SUV klasē. Pēc testa Andrim kļūst skaidrs – Renault Austral trumpis ir tehnoloģijas un ergonomika: “Kopumā auto ir ļoti ērts. Visi Renault ar bezatslēgas piekļuvi ir parocīgi ikdienā un arī Austral nav izņēmums – var aizmirst par jelkādu papildus darbību nepieciešamību. Tuvojoties auto durvis atslēdzas, attālinoties – aizslēdzas automātiski.
Pie salona ergonomikas un vadības svirām var adaptēties ātri. Vienīgi krietni vairāk laika sākotnēji būs nepieciešams multivides iestatījumu izpētei – sākot no braucēja profila izveides, elektronisko asistentu un braukšanas režīmu “jūtības” regulējumiem, un noslēdzot ar Google navigāciju un pieejamo servisu klāstu. Savienojot auto profilu ar personīgo Google profilu, lietotāji novērtēs mākoņpakalpojumu ērtības, piemēram, tālrunī iepriekš saglabāto braucienu maršrutu vai individuālo interešu punktu pieejamību, kā arī no Google Play lejuplādējamas lietotnes. Pozitīvi, ka, neskatoties uz tehnoloģiju pārpilnību, galveno klimata sistēmas un audio vadības sviru izpildījums ir ar mehāniskām pogām – ziemas rītā cimdi nebūs jānovelk. Specifisks ir viduskonsoles izpildījums ar bīdāmo augšējo zonu, neērts šķita glāžu turētāju novietojums, pārāk zems. No vadītāja sēdvietas nav ērti pārskatāma zona, ko aizsedz masīvās “A statnes” un spoguļi, citādi, pārredzamība ir uz 5. Pozitīvi ir arī tas, ka aizmugures sēdekļi ir regulējami gan garenvirzienā, gan arī tiem ir maināms atzveltnes slīpums. Par bagāžas nodalījuma izpildījumu kopumā ir padomāts. Ir gan bagāžas āķi un cilpas, 12V ligzda, zemgrīdas organizators (vai šaurais rezerves ritenis), kabatas sānos, gan ir ērtas sēdekļu nolocīšanas sviras un vāka aizvēršanas rokturi izvietoti abās pusēs. Augsts slieksnis traucēs smagāku priekšmetu iecelšanu un, nolaižot sēdekļu atzveltnes, ir kāpums, tāpēc bagāžas telpā neveidojas gluda grīda. Atsevišķiem pircējiem var pietrūkt “slēpju lūkas” neesamība.
Standarta ielas režīmā Austral brauc sabalansēti, pārnesumu kārbas darbība ir pietiekami komfortabla. Augstos apgriezienos motora darbība ir paskaļa un pietrūkst vilkmes (mild hybrid versijā), apdzīšanas manevri būs jāplāno piesardzīgi. Subjektīvi šķita, ka salona skaņas izolācija varēja būt labāka. Man nesaprotama palika inteliģentās adaptīvās kruīza kontroles darbība (cenrādī ir pieejama standartā “Iconic” un “Iconic Esprit Alpine” komplektācijās). Displejs gan rāda attāluma izmaiņas sekundēs līdz priekšā braucošajam, taču ātrums nesamazinās, pat ja parādās brīdinājums par kritisku atlikušo distanci. Iespējams, risinājums meklējams kādā no uzstādījumiem, kurus neatradu. Mild hybrid solīto zemāko 6,2 litru patēriņu (full hybrid versijai 4,6 litri/100 km) mierīgā braukšanas režīmā kombinētā ciklā panākt neizdevās, taču, testa rezultāts ar nobrauktiem virs 100 km septembra sākumā ar 6,5 litriem/100 km jau atbilst specifikācijai.
Nevaru apgalvot, ka aizmugures riteņu piestūrēšanas “4control” sistēmas darbību ikdienas braukšanā varēju “uzreiz pamanīt”, taču, manevrēšana stāvvietās ar to tiešām ir ļoti ērta. Apgriešanās diametrs – 10,1 m ar priekšpiedziņu un 2,67 m garenbāzi – ir ievērības cienīgs (piemēram, aizmugures piedziņas VW ID.3 ar 2,77 m garenbāzi to paveic 10,2 m). Šo priekšrocību, kā arī standarta komplektācijā ietvertos aizmugurējos, priekšējos un sānu parkošanās sensorus novērtēs pircēji ar nepieciešamību ikdienā novietot auto šaurās stāvvietās. Kā risku ilgtermiņā saredzu dārgākas uzturēšanas izmaksas “4control” mehānisko mezglu, elektrisko komponenšu un savienojumu (ar Latvijas ziemas sezonu ietekmi) apkopei un remontiem.
Kopumā Renault Austral piedāvā pietiekami racionālu īpašību kopumu, lai pircēji par to nobalsotu ar savu maku. Iespējams, izvēli ietekmēs starp Gada Auto pretendentiem augstāks par vidējo vērtības kritums. Pozitīvi – Renault ir viens no skaitliski lielākajiem servisa pārstāvju tīkliem Latvijā. Pircējam ir pieejama gan garantijas nosacījumu, gan servisa izmaksu informācija un tam ir salīdzinoši augsts drošības testu EURO NCAP vērtējums.”
Iespaidos par Hyundai Ioniq 6 dalās Sandris Metuzāls, žūrijas biedrs un auto žurnālists “Jauns.lv”: “Ar Ioniq 6 rudens pusē kopā pavadīju vienu nedēļas nogali, un to pāris dienu laikā tas pārliecinoši ielauzās manā personīgajā elektromobiļu Top 3. Perfekta vadāmība, ko īpaši labi varēju izmēģināt līkumotajā ceļā no Valmieras uz Cēsīm, sportiska dinamika, negaidīts ekonomiskums un visam pa virsu pilnīga komforta sajūta – ko vēl vairāk vajag? Pārsteidzoši, taču patika arī sievai, kura vispār auto lietās ir diezgan kaprīza, un pat tēvam, kurš ir diezgan izteikts “oldschool” džentlmenis. Protams, ārējais izskats ir gaumes lieta, bet tas man šajā gadījumā īpaši netraucēja. Jo vairāk tādēļ, ka te daļa smukuma ir upurēta aerodinamikas vārdā. Tiesa, mietam ir arī otrs gals – auto ir tik zems, ka tagad pa sniegiem es savā lauku mājā ar to iekšā netiktu… Ja vēl vajag kaut ko pakritizēt, tad pieminēšu klimatkontroli, ko, neejot dziļāk displeja izvēlnēs, pa tiešo tā arī neizdevās noregulēt tā, lai pūstu gaisu tieši tik, cik vajag. Jāpierod arī pie zemā jumta un ļoti slīpā vējstikla, ko pāris reizes, ceļot roku, lai piekārtotu brilles, iebakstīju jumtā.”
Savu pieredzi stāsta arī Raimonds Volonts, konkursa žūrijas biedrs,”V4motors” valdes loceklis, “STZELNA” valdes loceklis, “LAIA” valdes loceklis: “Šajā Gada Auto lielajā testā, viennozīmīgi interesantākais elektroauto, dizains var patikt vai nē, bet tas nav garlaicīgs. Braukšanas kvalitāti, gan pa asfaltu, gan grants ceļu var salīdzināt ar Mercedes līmeni. Patīkami pārsteidza ekonomiskums – apmēram 14 kw/h uz 100 km, kas ir ievērojami labāks par šādas klases Eiropas analogiem. Turklāt testos neviens nebrauc ekonomiski. Pie liela ātruma auto uz ceļa jūtas, kā pielīmēts. Sēdēšana un ergonomika ļoti ērti. Ātrās piekļuves pogas saprotamas un nav bezgalīgi jārakņājas pa planšeti, lai noregulētu, piemēram, klimata kontroles darbību. Vienīgais, kas liekas par lielu, tā ir cena.
Ingars Tenis, konkursa žūrijas biedrs, auto žurnālists: “Jāpiekrīt, ka viens no interesantākajiem auto, ar ko šogad sanācis izbraukt. Tas visprecīzāk būtu raksturojams kā “auto, kurš nepatīk, bet patīk”. Atklāti sakot, man tiešām Ioniq 6 nepatīk, bet varbūt tieši šajā apstāklī slēpjas šīs mašīnas pievilcība, jo ir vairāk nekā skaidrs, ka dizains ir pakļauts funkcijai – mērķim samazināt gaisa pretestību un palielināt sniedzamību. Tas ir ērts, kluss, digitāls. Aizmugurē vietas ir tik daudz, ka mierīgi vari kājas izstiept taisnas kā zīmuļus. Dinamika – vairāk nekā pietiekama un ar rezervi. Versiju nav daudz (Ioniq 6 ir klasiskā piedziņa ar 200+ZS un pilnpiedziņa ar 300+ zirgspēkiem), taču piemērotāko sev var atrast katrs, kurš vēlas kaut ko vairāk par mazo vai kompaktklasi. Vienīgi jārēķinās, ka bez 50-60 tūkstošiem eiro pie dīlera nav, ko darīt.”
Par Hyundai Ioniq 6 stāsta arī Jānis Rapa: “Sākšu ar dizainu. Ir panākta situācija, ka vienaldzīgo būs maz. Vieniem patiks, citiem liksies pilnīgi garām. Man īsti nepatīk, bet automašīnas dizains ir galvenais iemesls tās nelielajam strāvas patēriņam. Pats rudens testos iebraucu mazliet zem 14 kWh/100 km. Arī lielajos testos, kur neviens nedomā par ekonomisku braukšanu, rādītājs bija ap 17 kWh/100 km. Un virsbūvei ir liela loma, jo Hyundai Kona “ēd” vairāk. Salons ir ļoti plašs, ērts, daudz vietas arī aizmugurē. Izdevās saregulēt ērtu sēdpozīciju. Domāju, ka būs labs auto garos pārbraucienos. Auto ir dinamisks un noturīgs uz ceļa.
Patika 360 grādu kameru kvalitāte, nepatika brīdinājumi jau pie mazām novirzēm no atļautā ātruma. Turklāt spalgie brīdinājumi dažkārt bija arī vietās, kur ātruma ierobežojumi jau ir beigušies. Protams, par drošību ir jārūpējas. Kameras sānu spoguļu vietā noteikti nav tā lieta, ko gribētu savam auto. Kolēģi gan teica, ka pie tā var pierast. Dārgs, bet šajā auto klasē nekā īpaši lētāka nav. Ja neskaita ārējo dizainu un sānu kameras, kopumā auto man patika.”
Laureāti “Latvijas Gada auto 2024” papildu nominācijās:
“Latvijas Gada auto 2024 Inovācijas balva” – “Nissan X-Trail”;
“Latvijas Gada auto 2024 Modernizācija” – “Renault Clio”;
“Latvijas Gada auto 2024 Dizaina balva” – “Peugeot 508”;
“Latvijas Ģimenes Auto 2024” – “Dacia Jogger Extreme”;
“Pilsētas apvidus auto 2024” – “Peugeot 2008”
“Latvijas Sportiskākais auto 2024” – “Porsche Cayenne”;
“Latvijas Premium Auto 2024” – “Porsche Cayenne”;
“Latvijas Elektroauto 2024” – “Hyundai Ioniq 6”;
“Latvijas Gada auto 2024 Tautas simpātija” – “Dacia Duster Extreme”.
Par “Latvijas Gada auto 2023” tika atzīta “Škoda Fabia”, savukārt vēl iepriekšējos divos gados laurus plūca “Opel Mokka” un “Škoda Octavia”.
Atbalsta: Shell Helix motoreļļas, sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, ziņu portāls jauns.lv, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, LAMB, V4 motors.
Konkursa “Latvijas Gada auto 2022” galveno titulu sīvā konkurencē ieguvusi jaunā “Opel Mokka” (53 punkti), tikai par vienu punktu pārspējot otrās vietas ieguvēju “Renault Arkana” (52), paziņots ceturtdienas vakarā, 20. janvārī, kultūras centrā “Ulbrokas pērle” notikušajā konkursa noslēguma apbalvošanas ceremonijā, ko vadīja pazīstamais autožurnālists Pauls Timrots un kas tika translēta arī TV un interneta video tiešraidē.
Uzvarētājs tika noskaidrots, 12 biedru žūrijai balsojot par septiņiem finālistiem. Kopumā konkursam šogad bija pieteikti 28 jaunākie auto modeļi, kas pretendēja arī uz tituliem konkursa atsevišķajās nominācijās.
Galerija
Trešo vietu “Latvijas Gada auto 2022” žūrijas balsojumā ieguva “Cupra Formentor” (48), bet pēc pirmā trijnieka finālisti sarindojās šādā secībā – ceturto vietu ieguva “Škoda Enyaq iV” (46), piekto “Nissan Qashqai” (36), sesto “Hyundai Ioniq5” (35) un septīto “Citroën C4” (30).
“Tik blīvs žūrijas balsojums ir pirmo reizi konkursa vēsturē,” norāda “Latvijas Gada auto” organizators Māris Ozoliņš, “tikai viens punkts atdala pirmo vietu no otrās un tikai četri punkti otro vietu no trešās. Tas tiešām ir ļoti blīvi, tomēr analizējot rezultātus padziļinātāk, redzams, ka no 12 žūrijas biedriem “Opel Mokka” saņēma visvairāk maksimālo punktu skaitu, proti, piecas reizes, bet otrās vietas ieguvējs “Renault Arkana” – tikai trīs reizes. Konkurence šogad bija ļoti sīva, apsveicu konkursa uzvarētāju un nomināciju laureātus!”
Laureāti “Latvijas Gada auto 2022” papildu nominācijās:
• “Latvijas Gada auto 2022 Inovācijas balva” – “Toyota Mirai”;
• “Latvijas Gada auto 2022 Modernizācija” – “VW Arteon Shooting Brake”;
• “Latvijas Gada auto 2022 Dizaina balva” – “Hyundai Ioniq5”;
• “Latvijas Ģimenes Auto 2022” – “Škoda Kodiaq”;
• “Latvijas Mazais auto 2022” – “Hyundai i20”;
• “Latvijas Eko auto 2022” – “Hyundai i20”;
• “Pilsētas apvidus auto 2022” – “Opel Mokka”
• “4×4 Apvidus Auto 2022” – “Jeep Gladiator”;
• “Latvijas Sportiskākais auto 2022” – “Cupra Formentor”;
• “Latvijas Premium Auto 2022” – “Audi e-tron GT”;
• “Latvijas Elektroauto 2022” – “Škoda Enyaq iV”;
• “Latvijas Gada auto 2022 Tautas simpātija” – “Audi e-tron GT”.
Atšķirībā no citām nominācijām, par kurām balso tikai konkursa žūrija, “Tautas simpātijas” nominācijā savu viedokli varēja izteikt ikviens interesents, balsojot klātienē tirdzniecības centrā “Mols” vai interneta vietnē Gadaauto.lv. Pavisam tika saņemti nepilni divi tūkstoši balsu, vislielākās simpātijas piešķirot vairāk nekā 100 tūkstošus eiro vērtajam “Audi e-tron GT” elektromobilim.
Konkursam varēja pieteikt tikai jaunākos auto modeļus, kas Latvijas tirgū nonākuši pēc 2020. gada 1. oktobra. Finālā iekļuva septiņi pretendenti, kuri saņēma vislielāko žūrijas balsu skaitu pēc “Lielā testa brauciena”, kas norisinājās novembra beigās. “Latvijas Gada auto” konkurss šogad notika 24. reizi savā pastāvēšanas vēsturē.
Konkursa “Latvijas Gada auto 2021” galveno titulu sīvā konkurencē ieguvusi jaunā “Škoda Octavia” (64 balles), par sešām ballēm pārspējot otrās vietas ieguvēju jauno “Peugeot 2008” (58), paziņots ceturtdienas vakarā, 3. decembrī, notikušajā konkursa noslēguma TV un interneta video tiešraidē.
Jaunā “Octavia” nodrošinājusi “Škoda” markai “Latvijas Gada auto” titulu otro gadu pēc kārtas – pērn šajā konkursā laurus plūca “Kamiq” modelis. Turklāt šī ir jau otrā “Octavia” paaudze, kas saņem “Latvijas Gada auto” titulu, iepriekšējās paaudzes “Octavia” to ieguva 2013. gadā kā “Latvijas Gada auto 2014”.
VIDEO ŽŪRIJAS TOP 7:
VIDEO Elektro auto TOP 7:
Uzvarētājs tika noskaidrots, žūrijai balsojot par septiņiem finālistiem. Kopumā konkursam šogad bija pieteikti 25 jaunākie auto modeļi, kas pretendēja arī uz tituliem konkursa atsevišķajās nominācijās.
Trešo vietu “Latvijas Gada auto 2021” žūrijas balsojumā, kurā piedalījās 12 autožurnālisti un nozares profesionāļi, ieguva “SEAT Leon” (52), bet pēc pirmā trijnieka finālisti sarindojās šādā secībā – ceturto vietu ieguva “Toyota Yaris Hybrid” (41), piekto “Volkswagen ID.3” (39), sesto “Renault Zoe” (28) un septīto “Kia Sorento” (18).
Galerija
Laureāti “Latvijas Gada auto 2021” papildu nominācijās:
“Latvijas Gada auto 2021 Inovācijas balva” – “Renault Captur E-Tech Plug-in Hybrid”;
“Latvijas Gada auto 2021 Modernizācija” – “SEAT Ateca”;
“Latvijas Gada auto 2021 Dizaina balva” – “Honda e”;
“Latvijas Ģimenes Auto 2021” – “Škoda Octavia”;
“Latvijas Mazais auto 2021” – “Toyota Yaris”;
“Latvijas Eko auto 2021” – “Toyota Yaris”;
“Pilsētas apvidus auto 2021” – “Renault Captur”
“4×4 Apvidus Auto 2021” – “Land Rover Defender”;
“Latvijas Sportiskākais auto 2021” – “Alfa Romeo Stelvio”;
“Latvijas Premium Auto 2021” – “Audi e-tron Sportback”;
“Latvijas Elektroauto 2021” – “Renault Zoe”;
“Latvijas Gada auto 2021 Tautas simpātija” – BMW 5. sērija.
Atšķirībā no citām nominācijām, par kurām balso tikai konkursa žūrija, “Tautas simpātijas” nominācijā savu viedokli varēja izteikt ikviens interesents, balsojot klātienē tirdzniecības centrā “Mols” vai internetā. Pavisam tika saņemti nepilni divi tūkstoši balsu, no kuriem vairāk nekā ceturtdaļa tika atdota tieši par BMW modernizēto 5. sērijas sedanu.
Māris Ozoliņš, “Latvijas Gada auto” konkursa organizators: “Šogad ir īpašs gandarījums pēc veiksmīgi aizvadītā konkursa, jo bija daudz izaicinājumu gan valstij kopumā, gan arī mums. Taču izdarot izmaiņas – samazinot žūrijas biedru skaitu un aktivitātes pārnesot pamatā uz vasaras mēnešiem – tika aizvadīts pilnvērtīgs “Latvijas Gada auto” konkurss. Tāpat izdevās noorganizēt tradicionālo testa dienu “Molā” ar iespaidīgu motošovu, kā arī visus Gada auto pretendentus vienkopus skaisti safotografēt Doma laukumā ar tam sekojošiem žūrijas individuālajiem testa braucieniem. Tāpat vēlamies pateikties auto marku pārstāvjiem, kuri šajā sarežģītajā gadā izrādīja lielu aktivitāti un kopumā spējām pulcēt 25 pretendentus, un šāds automobiļu skaits ir salīdzināms arī ar dažiem citiem iepriekšējiem konkursa gadiem. No pasaules tendencēm lokālajā konkursā redzam elektromobiļu pieplūdumu – no 25 pretendentiem septiņi bija tieši simtprocentīgi elektriski.”
Kopumā konkursā bija pieteikti 25 jaunākie auto modeļi. Konkursam varēja pieteikt tikai jaunākos auto modeļus, kas Latvijas tirgū nonākuši pēc 2019. gada 1. oktobra. Finālā iekļuva septiņi pretendenti, kuri saņēma vislielāko žūrijas balsu skaitu pēc “Lielā testa brauciena”, kas norisinājās novembrī. “Latvijas Gada auto” konkurss šogad notika 23. reizi savā pastāvēšanas vēsturē.
20201216 Rīga. Valsts prezidents Egils Levits un prezidenta kundze Andra Levite. Foto / Ilmārs Znotiņš / VPK
Valsts prezidents Egils Levits un prezidenta kundze Andra Levite. Foto / Ilmārs Znotiņš / VPK
2020. gada 20. decembrī noslēdzās “Laimas” labdarības namiņa projekts, kurā kopumā ar sabiedrības atbalstu piepildīti vairāk nekā 1 200 bērnu sapņi, sarūpējot viņiem tik ļoti kārotās dāvanas svētkos. Tuvāko dienu laikā visas dāvanas aizceļos pie bērniem 11 Latvijas reģionos un pilsētās. “Laimas” labdarības namiņš no 20. novembra līdz 20. decembrim tika apmeklēts vairāk nekā 24 000 reižu. Starp “Laimas” labdarības namiņa viesiem šogad bija vairāk nekā 1 500 labdaru, tostarp Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti, Sanda Dejus, Anna Rozīte un citas sabiedrībā pazīstamas personas.
Līdz ar šogad paveikto “Laimas” labdarības namiņā kopš 2012. gada Ziemassvētkos piepildīti 9 521 bērnu sapnis no visiem Latvijas novadiem un pilsētām, kuri gadu laikā ir atsaukušiem aicinājumam piedalīties projektā.
“Lai arī šogad “Laimas” labdarības namiņš viesus šogad uzņēma tikai virtuāli, patiesi priecājamies, ka esam spējuši kopīgiem spēkiem šajos svētkos piepildīt vairāk nekā 1 200 bērnu sapņus par svētku brīnumu no 11 Latvijas pilsētām un novadiem. Šogad varam arī lepoties ar īpaši lielo labdaru skaitu, jo dāvanas gādāja ne tikai cilvēki individuāli, bet arī ģimenes, darba kolektīvi, komandas un skolotāji ar saviem audzēkņiem. Esam īstenojuši bērnu kvēlākās vēlmes, kas turpmāk palīdzēs viņiem attīstīt talantus un kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku. Mēs vēlamies no sirds pateikties ikvienam, kurš šajā laikā atbalstīja mūsu nodomu un palīdzēja ienest svētku brīnumu un gaišumu tajās ģimenēs, kurām bija nepieciešams mūsu atbalsts,” stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas direktore Lineta Mikša.
Turpinot šo sirsnīgo tradīciju, arī šogad Valsts prezidents Egils Levits kopā ar kundzi Andru Leviti iepriecināja kādu no daudzbērnu ģimenēm:“Ziemassvētku laiks ir īpašs. Tas ir laiks, kad mēs vairāk domājam par mūsu tuvajiem un mīļajiem. Mazākie ģimenes locekļi tic brīnumam un gaida, kad viņu sapņi piepildīsies. Tas ir bērna dabā – ticēt labajam un sirds siltumam. “Laimas” labdarības namiņa iniciatīva ir cēla, tā dod iespēju piepildīt sapņus tiem, kuriem citādi tas nebūtu iespējams. Novēlam, lai šī ideja virmo gaisā ne tikai svētku laikā, bet arī ikdienā!”
Kā jau ziņots iepriekš, arī šogad bērnu zīmētajās kartītēs minētās vēlmes bija ļoti daudzveidīgas – apģērbs, rotaļlietas, segas un spilveni, skolai nepieciešamas lietas, mūzikas instrumenti un daudz kas cits kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai un talantu attīstīšanai. Papildus tam bērni šogad vairāk kā citus gadus lūdza arī datorus, kas nepieciešami attālināto mācību apguvei.
Projekts šogad tika īstenots devīto gadu pēc kārtas ciešā sadarbībā ar Latvijas reģionu sociālajiem dienestiem un tajā piedalījās bērni no ģimenēm ar dažādiem sociālajiem statusiem – gan no daudzbērnu, audžu, maznodrošinātām ģimenēm, gan arī bērni ar invaliditāti.
Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar kustību “Gribu palīdzēt bēgļiem”, biedrību “Latvijas Sarkanais Krusts” un Patvēruma meklētāju izmitināšanas centru “Mucenieki” aicina iepriecināt Ziemassvētkos ar dāvanām 120 bērnus, kas aug patvērumu meklētāju ģimenēs. Lai piedalītos labdarības akcijā, interesenti aicināti zvanīt pa tālruni 29249232.
Skrienam….turamies kopā… vairs nav tālu….skrienam….redzi lidmašīna….mums jāpaspēj…. ātrāk….paspējām….. tētis ir…. kur mamma? …kur brāļi, māsas?….nepaspēja…..pazaudējās….palika…
Tik sāpīgi un traģiski uzsākās Mohammada (10 g.) un Ahmada (8 g.) tālais ceļš no kara šausmām Afganistānā uz drošu patvērumu Latviju, ko tagad viņš sauc par savām mājām. Bēgot no kara abi brāļi un viņu tētis, kurš bija sadarbojies ar NATO pārstāvniecību, tika evakuēti no valsts, kur varu pārņēmis grupējums “Taliban”. Ceļā uz lidostu devās visa ģimene, tētis, mamma un seši bērni, diemžēl līdz lidmašīnai un gala mērķim Latvijai nonāca tikai viņi trīs. Mohammads un Ahmads ļoti cer, ka notiks brīnums un vienu dienu viņi varēs samīļot savu mammu un brāļus, māsas, ka ģimene būs kopā drošībā, mierā un mīlestībā.
Šobrīd viņi uzturas Muceniekos un cenšas adaptēties jaunā vidē; tētis uzsācis mācīties latviešu valodu un apmeklē integrācijas kursus, brāļi mācās skolā, Mohammadam ir jauni draugi un viņš apgūst jaunas prasmes un zināšanas – latviešu valodu, matemātiku, zīmēšanu.
Lai Ziemassvētku laikā radītu svētku sajūtu Mohamammadam un Ahmadam, kā arī citiem bērniem, kuri atrodas sev vēl ne tik pazīstamā vidē – akcijā “Dāvana patvēruma meklētāju bērniem” aicina sarūpēt dāvanas.
“Lai gan šis gads ir pagājis Ukrainas zīmē, Latvijas sabiedrībai aktīvi un nerimstoši atbalstot ģimenes, kas bēg no Krievijas izraisītā kara, mēs šajos Ziemassvētkos vēlamies atgādināt arī par patvērumu meklētāju un bēgļu bērniem. Tie ir bērni, kas ieradušies no, piemēram, Afganistānas, Baltkrievijas, Irākas, Krievijas, Sīrijas vai Kongo, kur viņu ģimenes locekļi tikuši vajāti, notiek konflikti vai karadarbība, tāpēc līdzcilvēku atbalsts viņiem ir ļoti svarīgs. Dalīsimies priekā ar tiem, kuriem tas visvairāk ir nepieciešams!” mudina Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce.
“Ziemassvētki ir laiks, kad gribam piedzīvot brīnumu un gaišus svētkus. Īpaši svarīgi tas ir bērniem, kas mūsu valstī ir ieguvuši patvērumu. Aicinām radīt prieku patvēruma meklētāju bērniem no dažādām valstīm, kuri pašlaik dzīvo Latvijā, kuri pie mums ir raduši mieru no kara, nedrošības vai konfliktiem!” aicina biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala.
Labdarības akcija norisināsies līdz š.g. 12.decembrim, tajā aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, uzņēmums, nevaldības organizācijas, kā arī valsts un pašvaldību iestādes. Labdarības akcija “Dāvana patvēruma meklētāju bērniem” norisinās jau septīto gadu.
Ar plašāku informāciju par labdarības akcijas norisi iespējams iepazīties Sabiedrības integrācijas fonda tīmekļvietnē www.sif.gov.lv un pa tālruni 29249232.
Starptautiskais kosmētikas ražotājs un tirgotājs “L’Oreal” līdz 2030.gadam plāno investēt vairāk nekā 150 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu vides un sociālajiem mērķiem, piektdien “L’Oreal” preses konferencē sacīja “L’Oreal” viceprezidente Aleksandra Palta.
Viņa informēja, ka 100 miljonus investēs vides jautājumos, lai strādātu pie draudzīgāku produktu ražošanas un apdomāta resursu patēriņa, bet 50 miljonus eiro investēs organizācijās un citās sociālās kustībās, kas sniedz atbalstu sievietēm dažādos jautājumos.
Palta norādīja, ka pērn “L’Oreal” izdevies samazināt gāzu emisijas par 79%, kas ir par 9% vairāk nekā bija plānojuši 2013.gada pirmajā ilgtspējas programmā, kas noslēdzas šogad. Savukārt 2020.gadā izmešu daudzumu samazinās par vairāk nekā 80%. Viņa atzīmēja, ka līdz ar izmešu samazinājumu, ražošana pieaugusi par 37%.
Pēc viņas sacītā, ūdens patēriņš ražošanai aizvadītajā gadā samazināts par 51%.
Runājot par jauno ilgtspējas programmu, kuras mērķis ir līdz 2030.gadam “L’Oreal” veidot kā videi draudzīgu ražotāju, plānots, ka desmit gadu laikā visi “L’Oreal” produkti būs oglekļa neitrāli, 95% produktu sastāvdaļas būs bioloģiskas, ražošanā patērētais ūdens tiks regulāri attīrīts un izmantots atkārtoti, visu produktu iepakojumi būs no pārstrādātiem materiāliem.
Viņa piebilda, ka līdz 2030.gadam plānots radīt 100 000 jaunas darbavietas.
“L’Oreal” valdes priekšsēdētājs Žans Pauls Agons sacīja, ka Covid-19 krīze visiem pierādīja, ka cik sistemātiski globāla krīze var būt postoša, un tāda var būt arī klimata krīze. Viņš uzsvēra, ka ražotājiem jādara viss, lai pasargātu pasauli no klimata kraha, tāpēc būtiski, ka pārmaiņu procesā iesaistīti ne tikai ražotāja darbinieki, bet arī tā konkurenti, piegādātāji un citu jomu pārstāvji.
“L’Oreal” ir starptautisks kosmētikas ražotājs, kurš dibināts pirms vairāk nekā 110 gadiem. Ražotāja grupā ir 36 kosmētikas zīmolu, kuri pieejami 150 valstīs.
Režisora un scenārija autora Oskara Rupenheita filma “Kriminālās ekselences fonds” 11.maijā tiks izrādīta Losandželosas kinoteātrī “Aero Theatre”, liecina Latvijas vēstniecības ASV ieraksts sociālajā tīklā “Facebook”.
Filma iekļauta Eiropas Savienības filmām veltīta festivāla programmā. Festivālā tiks izrādītas arī filmas, kas tapušas Austrijā, Beļģijā, Horvātijā, Čehijā, Igaunijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Lietuvā, Luksemburgā, Polijā un Rumānijā.
Video
Kinolentes sižets ir par Imantu Veidi, kurš, rakstot scenāriju seriālam par krāpniekiem, kopā ar draugu Hariju Kuharjonoku izmēģina dažādas krāpšanas shēmas. Imants tik ļoti iejūtas jaunajā tēlā, ka pašam sakārojas kļūt par kriminālo autoritāti. Pie apvāršņa parādās veci blēži Duļķis un Aļģe, bet lielākais šķērslis ceļā uz kriminālās autoritātes statusu ir Imanta kaimiņiene.
Filmas galvenajās lomās iejutušies Lauris Kļaviņš, Andris Daugaviņš, Jana Rubīna, Juris Riekstiņš un Māris Mičerevskis.
Filma uzņemta bez valsts atbalsta. Projekta radošā komanda 2015.gadā ar iedzīvotāju atbalstu filmas veidošanai savāca 10 000 eiro finansējumu.
Kā ziņots, “Kriminālās ekselences fonds” pašmāju lielākā kinoteātra “Kino Citadele” 15 gadu pastāvēšanas laikā visapmeklētākā latviešu filma, uz kuras seansiem devušies 35 243, aģentūru LETA informēja kinoteātra pārstāve Guna Kaše.
Tāpat filma izrādīta citos Rīgas kinoteātros un Latvijas reģionos.
“Kriminālās ekselences fonds” pērn saņēma “Lielā Kristapa” balvu par labāko scenāriju, bet Daugaviņš šo balvu ieguva par labāko otrā plāna aktiera tēlojumu.
Šī ir populāra frāze tieši sieviešu vidū, un arī man pēdējā laikā tā ik pa brīdim ienāk prātā un liek aizdomāties. Kas tur skan cauri? Samierināšanās un pieticība, kas latviešiem ir "laba" rakstura iezīme, un tas atspoguļojas sākot ar tautas pasakām līdz pat veidam, kādā mēs tikām audzināti. Bet vai pieticība patiešām rotā cilvēku?
Domāju, ka noteikti. Rimti, viedi un ļoti skaisti man šķiet tie cilvēki, kuri dzīves "galveno čakarētāju" – dzīšanos pēc naudas – ir nolikuši pie vietas. Viņiem patiešām nevajag ne bembi, ne milzīgu komfortu, ne popularitāti vai varu. Iespējams, šī pieticība ir cilvēkā jau piedzimstot. Tikpat iespējams, ka cilvēks pie tā nonāk dzīves gaitā. Lai arī kā tur būtu, šāda pieticība ļoti atvieglo dzīvi un es ticu, ka tieši šie cilvēki ir laimīgi.
Taču cits gadījums ir tad, ja cilvēkam nepiemīt pieticība, bet viņš cenšas sev iestāstīt, ka "man jau neko nevajag". Tas izklausās pēc samierināšanās ar likteni, kurā "neko jau nevar grozīt". Nu, piemēram, ja man ir vīrietis, kurš man nedāvina dāvaniņas. Bet man tik ļoti gribētos… Turklāt gribētos ne jau mazu mīļu nieciņu, bet kaut ko tādu, ko man patiešām no visas sirds gribētos. Vakariņas glaunā restorānā, auskarus vai jaunu televizoru. Var jau sev iestāstīt, ka varu visu pati un ne jau nauda dzīvē ir galvenais… galu galā citām ir vēl sliktāk. Bet vai tādējādi sieviete sev nemelo? Vai nepiever acis uz to, ko viņa ļoti vēlas, lai tikai nebūtu jāatzīstas, ka kopā ar šo vīrieti viņa to nedabūs?
Ar gadiem aizvainojums par to, ka viņai nekad nedāvina to, ko viņa patiešām vēlas, būs izaudzis tiktāl, ka, ja šī sieviete vienu dienu pārstās sev melot, iespējams, būs sperts solis pretī šķiršanai. No tā daudzi baidās, tāpēc izvēlas sev tēlot pieticību un turpina melot. Taču man nezin kāpēc šķiet, ka nepieticīgs cilvēks nespēj sev uzspiest pieticību, tāpēc tur apakšā gruzd nelaime.
Iemīļotais raidījums “Ķepa uz sirds” tagad ir klausāms arī pilnīgi jaunā – radio formātā. Tas pie klausītājiem nāk ik svētdienu no 11:00 līdz 12:00 tiešraidē Radio SWH ēterā ar iespēju to pēcāk klausīties raidījuma mājaslapā. Jauno raidījumu vada Arturs Krūzkops un Inese Kreicberga.
“Šī mums ir jauna pieredze un reizē izaicinājums – radio ēterā stāstīt un izglītot par labākām rūpēm un atbildīgu attieksmi pret dzīvniekiem. TV raidījums gadu gaitā ir kļuvis skatītāju iemīļots un guvis atzinību, kas sniedz mums iedrošinājumu augt un aptvert plašāku – arī radio auditoriju – rūpēs par dzīvniekiem,” stāsta TV un radio raidījuma “Ķepa uz sirds” idejas autore un žurnāliste Inese Kreicberga.
Gan jaunā radio, gan ierastā televīzijas raidījuma pamatdoma saglabājas nemainīga – informatīvi izglītojošs raidījums visai ģimenei par dzīvnieku pareizu kopšanu un audzināšanu, speciālistu padomiem un ieteikumiem, kā arī dzīvnieku aizsardzības jautājumiem un daudzām citām aktuālām tēmām.
Inese Kreicberga akcentē: “Esam īpaši pateicīgi Borisa un Ināras Teterevu fondam, kas atbalstījis TV raidījumu daudzus gadus kopš tā iznākšanas brīža 2011. gada 15. janvārī un palīdz īstenot arī šī jaunā radio raidījuma ieceri.
Esam pārliecināti, ka radio raidījums paplašina iespējas klātienes sarunai, jautājumiem un atbildēm tiešraidē par dzīvniekiem un viņu draugiem būtiskām tēmām. Ar TV un radio palīdzību mēs spēsim gan parādīt, gan pastāstīt vairāk un arī atbildēt uz vairāk jautājumiem.”
Radio SWH studijā raidījuma vadītāji aicina pieredzējušus dzīvnieku ekspertus, lai skaidrotu pareizas dzīvnieku kopšanas un audzināšanas jautājumus, apskata dzīvnieku uzvedības problēmas, atbild uz klausītāju jautājumiem, kā arī iepazīstina ar slavenībām un viņu mīluļiem.
Ar raidījumu palīdzību ir izdevies atrast mājas un mīlošus saimniekus jau tūkstošiem suņu, kaķu un citu dzīvnieku, kurus pametuši bezatbildīgi cilvēki.
Kāzas ir viens no īpašākajiem notikumiem cilvēka mūžā, un katrs šo dienu iztēlojas atšķirīgu. Kāds vēlas laulāties meža ielokā, cits – uz salas ezera vidū. Sapņi mēdz būt visdažādākie, un kāzu diena ir īstais mirklis tos piepildīt!
“Kāzu iedvesmas grāmata” aicina ielūkoties sapņos, kas jau ir piepildījušies. Šajā grāmatā atradīsiet gan praktiskus padomus, gan neparastas idejas, kas pavērs pavisam citu skatījumu uz kāzu dienas organizēšanu un svinēšanu. Tomēr šī grāmata būs neatsverams iedvesmas avots ne tikai kāzu, bet arījebkuru citu svētku plānošanā un organizēšanā.
Grāmatā apkopoti Latvijas vadošo nozares speciālistu viedokļi un ieteikumi, kā arī krāšņi foto un odziņas no vairāk nekā 30 kāzām. Šie cilvēki dalās pieredzē, lai iedrošinātu jūs piepildīt savus sapņus! Nebaidieties sapņot, jo viss ir iespējams, un šī grāmata un tajā iekļautie stāsti to apliecina!
Katrs sapnis, protams, ir individuāls, jo radies konkrēta cilvēka iztēlē. Tomēr ASV sapņu eksperte Laurija Lēvenberga sniedz dažu izplatītāko erotisko sapņu skaidrojumu.
1. Svešinieks tavā gultā
Ja sapnī guļam ar vīrieti, kuru nepazīstam, iespējams, ka neapzināti vēlamies izdzīvot savu vīrišķīgo enerģiju un kļūt drošākas un uzstājīgākas
2. Sekss ar sievieti
Heteroseksuālas sievietes šādus sapņus mēdz redzēt tad, ja zemapziņā vēlas vairāk izpaust savu sievišķību vai arī tad, kad ir stāvoklī.
3. Partneris krāpj
Nē, tas nenozīmē, ka tavam mīļotajam ir afēra. Taču varbūt ir vērts padomāt par to, vai tu nejūties kaut kādā veidā apdalīta – vai nu kopīgi pavadītā laika vai uzmanības ziņā. Iespējams, jūsu attiecībās nozīmīga loma ir kādam trešajam – piemēram, darbam, kurā viņš ir tik aizņemts, ka nevar veltīt laiku tev.
4. Kaila cilvēkos
Ja sapņos sevi pēkšņi ieraugām bez drēbēm, tas parasti nozīmē to, ka mūs kaut kas ir nepatīkami aizskāris vai arī mēs jūtamies kompromitētas vai izblamējušās. “Runa var būt arī par cieņu, integrēšanos un robežām,” piebilst Brigite Holcingere. Sapņa vēsts varētu būt šāda: nepārdzīvo par to, ko domā citi, vai arī sargies no iejaukšanās savā dzīvē.
5. Seksīgais bizness ar šefu
Šis scenārijs var norādīt uz to, ka tev jāmācās panākt savu, vai arī tu vēlies spēt labāk vadīt un organizēt savu dzīvi.
6. Gultā ar draugu
Ja sapnī pēkšņi attopies gultā ar draugu, ar kuru tevi saista tikai platoniskas attiecības, pajautā sev, kādas viņa īpašības tev šķiet ļoti vērtīgas, un vai tās gadījumā netrūkst tev pašai.
7. Sekss ar bijušo
Parasti mēs sevi redzam pirmās mīlestības skāvienos. Ne tāpēc, ka mums šī vīrieša (vēl aizvien) pietrūktu, bet gan tāpēc, ka pietrūkst kopā ar viņu izdzīvoto jūtu – kaislības, satraukuma, alku. Varbūt tieši to mēs vēlamies pašreizējā dzīves posmā?
8. Slavenību porno
Roberts Patinsons ir kā traks pēc tevis? Bet varbūt tev ir sekss ar Bredu Pitu? Ja tavs mīlnieks ir slavenība, kurš tev šķiet pievilcīgs arī reālajā dzīvē, iespējams, ka tu tikko kā esi redzējusi viņu kādā filmā. Tad nu izbaudi sevis režisēto scenāriju! Bet, ja šī zvaigzne nav tavā gaumē, tad pajautā sev, ar ko šis cilvēks ir slavens, kādu īpašību vai spēju tu ar viņu saisti, un varbūt vari to no viņa pārņemt.
9. Mīlēšanās dīvainās vietās
Sapņa darbības vieta ir svarīga vienmēr, jo tā norāda, kādā dzīves jomā noris scenārijs. Apdomā, ar ko tev šī vieta saistās un kādas sajūtas raisa – prieku, baudu, nedrošību…? Ar kuru no saviem vīriešiem tu tur esi bijusi? Ko tu ar šo personu asociē?
10. Akts bez “O”
Ja sapnī nesasniedz kulmināciju (tā gan biežāk gadās vīriešiem, nevis sievietēm), tad ir iespējams, ka nomodā tevi nodarbina kāds neapmierinošs projekts vai lieta, ko nekādi nevari pabeigt. Bet varbūt tu vienkārši par ātru pamodies?
Ekstravagantais Džonija Depa atveidotais varonis Džeks Sperovs ietekmējis juvelieru un rotaslietu dizaineru radošās idejas. Viņš sajaucis galvu pasaules vīriešiem, kuri vēlas līdzināties nevaldāmajam pirātam un iegādājas līdzvērtīgas kaklarotas un auskarus.
Šogad kungu aksesuāros klasiskās dārglietas tiek kombinētas ar raupju ādu, ar krāsainiem akcentiem (tie ir no kaučuka), ķēdes vai aproces posmi ir kā stilizēti kauli, tā piešķirot rotaslietu nēsātājiem gan vīrišķīgu degsmi un jūras pirātu mežonīgumu, gan izsmalcinātu jutekliskumu.
Latvijā Džonija Depa iecienītajiem jūras pirātu aksesuāriem līdzīgus var iegādāties Latvijas salonā "Van Rein".
Tomātus un garšvielas lieku tīrā burkā (var nesterilizētā), apleju ar vārošu ūdeni. Ļauju atdzist. Ūdeni noleju. Pievienoju ķiploka daiviņu (sagriežu pa daļiņām), 1 ēdamkaroti sāls, 4 ēdamkarotes cukura, 1 deserta karoti etiķskābes. Apleju ar vārošu ūdeni, aizvalcēju. Burkas uz dažām stundām apsedzu, bet labāk līdz pilnīgai atdzišanai.
Kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā, Latvijā ārkārtas aizbildnība – tas nozīmē, ka bērnu vecāku nav šeit un viņi nevar par tiem parūpēties, – piešķirta gandrīz 1000 bērniem, kuri šeit patvērušies no kara. Sižetu sērijā “Kara bērni” Vita Anstrate tikās ar divām pusaudzēm, kas Latvijā bez vecākiem dzīvo jau deviņus mēnešus.
Vispirms modeles un TV dīvas Džennas Stergeres implanti paveica gluži vai neticamo ar meitenes dzīvi un karjeru… bet vēlāk viņa saprata, ka kardinālās izmaiņas auguma aprisēs tā arī nav sniegušas īstu piepildījuma sajūtu.
Es joprojām ļoti spilgti atceros to brīdi, kad atjēdzos pēc operācijas. Apdullusi no anestēzijas, atvēru acis un ieraudzīju sev blakus mammu. “Mamm,” es teicu, “uz manām krūtīm sēž zilonis.” Patiesībā ziloņa vietā bija 800 kubikcentimetri sāls šķīduma, kas manu krūšu izmēru bija palielinājis no 75B uz 75D. 19 gadu vecumā.
Kad paziņoju saviem vecākiem, ka krūtīs likšu implantus un esmu šai procedūrai sakrājusi 6000 dolārus, viņi neizskatījās īpaši priecīgi. Taču es savu izvēli argumentēju ar to, ka vēlos labi izskatīties savās drēbēs un justies pārliecinošāka peldkostīmos. Patiesībā es cerēju, ka šīs fiziskās izmaiņas man sniegs pārliecību daudzās dzīves jomās. Nākamos sešus gadus mani implanti sevi atpelnīja gandrīz pilnībā. Ar uzsauktiem kokteiļiem, nesodīšanu par ātruma pārkāpumiem un pat negaidītām karjeras iespējām. Taču tie paģērēja arī emocionālu un profesionālu samaksu, kas beigās man bija par augstu.
Skatlogu manekens
Jāatzīst, ka tieši implantiem esmu pateicību parādā par savu līdzšinējo slavu un karjeru. Mācījos koledžā, kad Floridas Valsts universitātē apmeklēju amerikāņu futbola spēli. To translēja visā Amerikā, un viens no televīzijas operatoriem daudz filmēja mani un manus draugus. Nav šaubu, ka tik lielu viņa uzmanību izpelnījāmies ar to, ka mani dārgumi gluži vai līda laukā no seksīgā krekliņa. Arī futbola spēles komentētājs nebija kritis uz mutes un acumirklī paziņoja, ka “simtiem spēcīgu, jaunu amerikāņu vīriešu nupat kļuva par Floridas komandas faniem”. Un tieši ar šo brīdi mana dzīve mainījās. Pavisam.
Dažādās sporta lapās internetā tika publicētas manas fotogrāfijas. Drīz pēc tam mani uz foto sesijām uzaicināja tik populāri žurnāli kā Maxim un Playboy. Vēl es sāku rakstīt slejas ietekmīgā sporta žurnāla Sports Illustrated interneta lapā. Pēc koledžas beigšanas biju plānojusi studēt tieslietas, taču tagad par manu prioritāti kļuva popularitāte, tāpēc iecerēto atliku malā.
Divus gadus pēc liktenīgās sporta spēles es pārcēlos uz Ņujorku. Zināju, ka būs jāsāk ar mazumiņu, un darbiņi, kurus tur dabūju, pārsvarā bija foto sesijas no sērijas “meitene laiskojas pie baseina”. Es sev biju iestāstījusi, ka tas ir veids, kā varu ielikt kāju starp durvīm. Vienīgi tā nebija mana kāja, kas dabūja vaļā nepieciešamās durvis. Manas krūtis ne tikai bija pirmais, ko daži producenti manī ievēroja, bet arī vienīgais. Es pat nejutos kā aktrise, bet gan kā skatlogu manekens. Mani apaļumi cilvēkiem ļāva mani iztēloties kā noteiktu tipāžu. Un svešinieki to nekautrējās izrādīt. Es vēl joprojām spēju atsaukt atmiņā kādas sievietes naidīgo sejas izteiksmi, kad viņa metro pētīja manas krūtis. Ar džekiem bija vēl trakāk! Ja godīgi, daudzi no viņiem zaudēja par mani interesi, tiklīdz saprata, ka es arī runāju un man ir savas domas. Beigās – pavasarī pirms diviem gadiem – pēc kārtējās situācijas, kad es tiku nekaunīgi pētīta, bet neviens manī pat neklausījās, es izlēmu, ka ir laiks ziloni novelt no savām krūtīm. Es gribēju izņemt implantus.
Komplikācijas
Diemžēl viss negāja tik gludi, kā varētu šķist. Dakteris izskaidroja, ka pēc tik ilgas stiepšanas mana āda var neatgūt elastību. Turklāt pastāvēja liela iespēja, ka var tikt izjaukta krūšu kanālu sistēma, kas nereti ir implantu izņemšanas sekas. Tādā gadījumā manā ķermenī nāktos ievietot mazākus implantus, kas tomēr ļautu krūtīm kaut nedaudz saglabāt to formu un funkcijas. Par spīti šokējošajai informācijai, es joprojām biju apņēmības pilna veikt šo operāciju.
Tas bija augusts, kad man tika veikta tik ļoti gaidītā krūšu implantu izņemšanas operācija… taču kaut kas nogāja greizi. Manas krūtis dzija asimetriski. Viena ir augstāka par otru. Un neparasti lielās rētas, kas slēpjas zem tām, vēl joprojām nav pazudušas. Pēc mēnesi ilgas panikas man tika pateikts, ka 2010. gadā nāksies veikt vēl vienu operāciju, lai labotu to, kas vēl ir labojams, un ļautu ārstiem noskaidrot, kas tieši nogāja greizi. Es biju uz sabrukuma robežas. Cerēju, ka implantu izņemšana beidzot atkal apkārtējiem liks manī ieraudzīt sakarīgu sievieti, nevis tikai uzpumpētas krūtis, taču tā vietā es vairs negāju uz randiņiem, ienīdu sevi kailu un atteicos fotografēties.
Taču jāatzīst, ka tieši šī agonija man beidzot lika sev ieskatīties acīs un saprast, ka manām krūtīm nebija ne vainas. Un, pirmkārt, arī man pašai nē. Tāpēc, kad cilvēki tagad jautā, vai es vēlētos kaut nebūtu izņēmusi implantus, es saku, ka nenožēloju to, bet nožēloju operāciju, kad tos ieliku.
Pavisam drīz azartiski sekosim līdzi Olimpiskajām spēlēm, turot īkšķus par pašmāju sportistiem. Tajā pašā laikā mēs varam lepoties ar paralimpiešiem, kas augusta beigās un septembrī pārņems stafeti no mūsu olimpiešiem un startēs paši savās – 2012. gada Londonas Paralimpiskajās spēlēs. Viņu vidū ir arī Taiga Kantāne, viena no deviņiem Latvijas elites paralimpiešiem, kas piedalās paralimpiešu atbalsta kustībā “Tu esi. Tu vari.” Taiga Paralimpiskajās spēlēs pārstāvēs diska mešanas un lodes grūšanas disciplīnu.
35 gados Taiga pārcieta insultu un kopš tā laika viņai ir paralizēta viena ķermeņa puse. Pagājuši septiņi gadi, šajā laikā sieviete pierādījusi sev un citiem, ka ir iespējamas pat neticamas lietas, ja vien piemīt optimisms, gribasspēks un pašdisciplīna. Šīs ir stāsts par mazām un lielām uzvarām katra cilvēka dzīvē. Stāsts par sirsnību, dzīvesprieku un aizrautību. Taiga dalās stāstā, kā nokļuva Paralimpiskajās spēlēs un kas sportisti ikdienā motivē un iepriecina. Smelies iedvesmu arī Tu! Varbūt kāda no idejām kļūs par Tavu dienas domu!
Kā nonācāt līdz domai, ka jāpiedalās Paralimpiskajās spēlēs?
Tas nebija uzstādījums. Līdzīgi kā “slikts tas zaldāts, kas negrib būt ģenerālis”. Jebkuram sportistam – gan veselam, gan neveselam – augstākais sasniegums ir Olimpiskās spēles. Mums tās ir Paralimpiskās spēles. Ārsti teica – priecājies, ka esi dzīva! Ja ir tik daudz dots, tad tālāk viss atkarīgs vienīgi no manis. Pašiniciatīva attīstījās, un nonācu līdz Paralimpiskajām spēlēm.
Domāju, ko darīt un kāds varētu būt mans hobijs sirdspriekam. Kad biju vesela, man patika sēņot – vasarās, sākot no Jāņiem, dzīvoju mežā un spēlēju paslēpes ar sēnēm. Tā kā šis hobijs izpalika, izdomāju, ka varētu darīt kaut ko aktīvāku, piemēram, sportot. Sāku domāt, ko varētu darīt ar vienu roku un vienu kāju. Var spēlēt šahu vai dambreti. Tā kā neesmu mierīga būtne un šie sporta veidi gandarījumu nesagādātu, vajadzēja kaut ko aktīvāku. Izdomāju, ka varētu pamēģināt mešanas disciplīnas.
Tad liktenis mani saveda ar treneri Aldi Šūpulnieku. Sākotnēji domāju par vienu disciplīnu, bet treneris ieteica izvēlēties arī otru disciplīnu. Lodes grūšana un diska mešana ir sporta veidi, kas viens otru neizslēdz, bet lieliski papildina. Saslimu 2005. gadā, ar sportu sāku nodarboties 2007. gadā. Un tā solīti pa solītim nonācu līdz Paralimpiskajām spēlēm.
Kādi ir lielākie izaicinājumi, piedaloties Paralimpiskajās spēlēs?
Vislielākais izaicinājums ir pārvarēt sevi, savu slinkumu un kūtrumu. Cilvēkam jau vienmēr vislielākā cīņa ir ar sevi.
Kādi ir veidi, kā sevi pārvarēt?
Darīt. Psihologam esmu teikusi, ka man trūkst pašpārliecinātības, pašapziņas un ticības sev. Un tad viņš saka – dari un tad nāks pašapziņa! Nekad nebūs tā, ka vispirms būs pašapziņa un pēc tam sāksi darīt. Parasti notiekot otrādāk. Patlaban esmu procesā, lai pati pārliecinātos par to, vai tā ir.
Vai treniņos ir rutīna? Kā dažādot treniņus?
Rutīna drīzāk ir ikdienā. Man ir plāns, pēc kura dzīvoju. Noteikts režīms, ar kuru sevi disciplinēju. Mani kaitina un reizēm sanikno, ja kāds izsit no ierastā režīma. Bet arī ar to es varu sadzīvot. Domājot par rutīnu treniņos, nāk prātā, ka ir vingrojumu komplekss, kas ir salīdzinoši vienkāršs, varbūt pat – bērnišķīgs. Liekas, ka ar tādiem bērnu vingrojumiem neko nepanāksi, drīzāk jāstumj mašīnas. Treniņam jābūt „tādam, lai jūt”. Tad es aprunājos pati ar sevi kā gudru cilvēku. Pēc insulta vairs nemāki ne ēst, ne apģērbties, viss jāmācās no sākuma. Kāpēc mazi bērni nečīkst, ka negrib ēst vai vilkt zābaciņus? Kopā ar ārstiem, fizioterapeitiem un ergoterapeitiem izstrādājām programmu, lai visās nodarbībās būtu kāds spēles princips. Ja uzdevums ir pastiepties pāri galdam, tad pretī jānoliek bumbiņa un jālūdz, lai nogrūžu. Jābūt kaut mazam mērķītim, izdomai un radošai domāšanai!
Tāpat arī ikdienas dzīvē – piemet klāt kādu garšvielu. Bet tas, kāda būs tā garšvieliņa, atkarīgs no katra paša. Garšvielai jāgaršo tev pašam.
Kādi ir priekšnosacījumi sapņu piepildīšanai?
Pirmkārt, cilvēkam jāsaprot, ko viņš vēlas. Jāprot formulēt un atrast savu sapni. Kādreiz kaut kur izlasīju, ko tādu, kas ļoti aizķērās, – cilvēki bieži vien par dzīves sapņiem uzstāda tādus uzdevumus, ko var izpildīt pāris dienās. Bet cilvēks runā par šo mērķi kā mūža sapni. Otrs priekšnosacījums tad būtu – darīt!
Kas ir tas, kas motivē sasniegt šos sapņus?
Es pret to visu attiecos filozofiski. Vienreiz gājām pie Svētā Pētera, bet viņš mūs neņēma pretī. Tātad izdariet secinājumus paši! Nav ko lauzties iekšā aizvērtās durvīs. Vispirms iespēja jānopelna katram pašam. Mani motivē interese par dzīvi, pasauli un sevi. Galvenais neapnikt pašai sev un nenolaist rokas! Nenoraksti sevi! Tāpēc arī sauklis “Tu esi. Tu vari.” ir veiksmīgs – kamēr esi, tu vari. Tu vari jebko!
Kas tevi iedvesmo?
Pēdējo gadu laikā lasu filozofiskās un ezotēriskās grāmatas, kas sniedz informāciju, ka iespējams dzīvot citādāk. Bet tas, ko izvēlies, atkarīgs no tevis pašas. Mani iedvesmo prieks! Prieku gūstu no saskarsmes ar cilvēkiem. Pat nejauša tikšanās, negaidīta telefona saruna vai īsziņa iedvesmo. Tā var būt arī kāda dzirdēta ziņa par cilvēku.
Kādi ir tavi ikdienas rituāli?
Ceļos savlaicīgi ap pulksten četriem no rīta, izpildu rīta rosmi. Rituāls noteikti ir tas, ka lietām jāiet pēc plāna. Kur iešu, ko darīšu un kā būs – esmu izdomājusi jau vakar. Tas ir mans plāns, kam gatavojos un kuru varu izpildīt.
Vai ir kāda doma, citāts pēc kā vadāties dzīvē?
Īstenībā, jā, ir tāda doma! Kamēr vienas durvis vaļā, nevari atvērt citas. Tu vari piepildīt sapņus un sasniegt mērķus ātrāk, tikai raugoties uz priekšu! Kustībai un skatam vienmēr jābūt nākotnē.
Ukrainas pārstāvji “Kalush Orchestra” par 900 000 ASV dolāru (839 400 eiro) izsolē pārdevuši šomēnes iegūto Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju trofeju, paziņoja grupa.
Izsoles organizatori paziņoja, ka par iegūtajiem līdzekļiem tiks iegādāti divi bezpilota lidaparātu kompleksi “PD-2” Ukrainas armijas vajadzībām.
Pirmo izsoles piedāvājumu izteica Kalušas pilsētas uzņēmēji, par statueti solot 28 000 ASV dolāru, bet izsolē par 900 000 ASV dolāru Eirovīzijas trofeju iegādājās Ukrainas kriptovalūtas birža “WhiteBIT”.
Video
25.maijā grupa paziņoja, ka Eirovīzijas uzvarētājam piešķirto kristāla mikrofona statueti izsolīs, lai iegūtu līdzekļus Ukrainas armijas atbalstam.
Jau vēstīts, ka 14.maijā Turīnā Eirovīzijas dziesmu konkursā uzvarēja Ukrainas pārstāvji “Kalush Orchestra” ar dziesmu “Stefania”.
Uzvara Ukrainai tika prognozēta vēl pirms konkursa saistībā ar Krievijas sākto karadarbību pret šo valsti.
Kāda Dieviete lasītāja aculieciniece sazinājās ar mums par savu sašutumu saistībā ar kādu Jūrmalā nesen atjaunotu daudzdzīvokļu ēku. Viņa dalās ar savu neizpratni: “Māja ir nokrāsota drausmīgā rozā tonī. Jūrmalā zinu vēl tikai pāris daudzdzīvokļu namus un šis noteikti ir briesmīgākais…Kā gan dome varēja ko tādu pieļaut…? Laikam jau mēra Trukšņa narkotiku skandāls izskaidro, kā šāda paskata māja varēja parādīties Jūrmalā,” iesmej aculieciniece.
“Saldo stāstu par papardes ziedu katrs esam dzirdējuši jau agrā bērnībā. Tad tas, iespējams, mums bija šķitis kas mītisks, robežojoties ar realitāti un fantāziju. Atceros, ka to iztēlojos tādu mazu, baltu un trauslu, noslēpušos papardes pudurī tā, ka ieraudzīt būtu iespējams tikai tad, kad ir jau gandrīz uzkāpts virsū,” stāsta Cosmo.lv apmeklētāja. “Protams, gāja gadi, pārstāju ticēt Lieldienu zaķim, tad arī Ziemassvētku vecītim un visbeidzot manā iztēlē kā migla, dienai uzaustot, sāka noplakt papardes zieda mītiskais oreols. Sanāk, ka līdz ar nevainību es zaudēju arī savu bērnišķīgo naivumu. Bet kādos saulgriežos es atkal sāku ticēt papardes ziedam kā mazs bērns ar savu puisi gājām meklēt papardes ziedu. Protams, pirms tam tika iedzerts, tāpēc varbūt viss šķita tik patiesi, ka varbūt tiešām tads zieds ir. Bet es papardes ziedu netradu varbūt tapēc, ka ilgi nemeklēju. Tāpēc varat jau paredzēt, kas notika tālāk… Pēc divām nedēļām uztaisīju grūtniecības testu, jo sapratu, ka kaut kas nav kārtībā un tā arī bija. Es gaidīju bērniņu – kaut ko vertīgāku par papardes ziedu, bet varbūt netālu no mums arī bija papardes zieds… Tad nu novēlu katram lasītājam šajos Jāņos atrast savu papardes ziedu. Nav svarīgi vai meklējat lustes vai veselības dēļ. Galu galā gadās, ka ziedu arī neatrod, tomēr nebēdājiet, jo šeit svarīgs ir nevis rezultāts, bet gan pats meklēšanas process. Un vienmēr jau, dodoties pa papardēm vandīties, var paķert līdzi dzīvesbiedri/-u vai draugu/draudzeni, kā nekā kopā jautrāka meklēšana un, iespējams, arī veiksmīgāka.” – Džidži
No piektdienas, 20. septembra, kinoteātros visā Latvijā skatāma ilgi gaidītā spēlfilma “Jelgava ’94”, kas tapusi pēc rakstnieka Jāņa Joņeva tāda paša nosaukuma grāmatas motīviem. Filmas radošo grupu klātienē iespējams satikt īpašajos seansos Talsos, Ventspilī, Valmierā, Cēsīs, Madonā, Siguldā, Rīgā.
Filmas stāsta centrā ir četrpadsmitgadīgais Jānis, Jelgavas puika ar “zubra” līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nepamanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lapaspusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki.
Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods. Filmas stāsts risinās uz 1994. gada notikumu fona – cietumnieku izbēgšana Jelgavā, mūzikas ierakstu nelegālais tirgus, Kurta Kobeina nāve. Filmas režisors ir Jānis Ābele, scenārija autors – Matīss Gricmanis, operators – Aigars Sērmukšs, mākslinieks – Aivars Žukovskis, producente – Antra Cilinska.
Šī ir debijas filma jaunajiem aktieriem Bruno Biteniekam, Aleksim Tauriņam, Endijam Žukam un Elizabetei Zviedrei, bet filmā piedalās arī tādi pazīstami aktieri kā Andris Keišs, Guna Zariņa, Ieva Puķe, Kaspars Gods, Māra Ķimele, Elīna Vaska, Jānis Jarāns un citi.
Filma kinoteātros visā Latvijā skatāma no piektdienas, 20. septembra, tāpat aktīvi turpināsies filmas seansi ar radošās grupas dalību Rīgā un citos Latvijas reģionos – jau šo svētdien, 22. septembrī pulksten 16.00, radošo grupu pirms seansa varēs satikt Talsu kinoteātrī “Auseklis”, kā arī pēc filmas īpašā seansa svētdienas pulksten 17.00 Ventspils kinoteātrī “Rio”. Pirmdien, 23. septembrī pulksten 18.00, reģionālā tūre ar radošās grupas darbību turpināsies Valmieras kino “Gaisma”.
Nākamās nedēļas sestdienā filmas autori viesosies Cēsīs un Madonā – pulksten 16.00 gaidāms īpašais seanss Cēsu “Vidzemes koncertzālē”, bet pulksten 19.00 – Madonas kinoteātrī “Vidzeme”. Filmas komanda reģionālo tūri noslēgs 3. oktobra vakarā Siguldā, “Kino Lora”, bet 8. oktobrī atgriezīsies pie skatītājiem Rīgā – plkst. 18.00 kinoteātrī “Splendid Palace” gaidāms īpašais seanss ar filmas radošās grupas dalību.
Filma tiek veidota Jura Podnieka studijā ar Nacionālā kino centra atbalstu.
Lady Gaga, dzimusi kā Stefani Džermonata, ir viena no ietekmīgākajām un ikoniskākajām māksliniecēm mūsdienu popkultūrā. Viņas drosmīgā pašizpausme un neparastais talants viņu pacēla starptautiskās slavas virsotnēs, taču ceļš uz panākumiem nebija viegls. Agrā jaunībā viņa saskārās ar izsmieklu, nesapratni un pat apzinātu vēlmi, lai viņa cietu neveiksmi. Tagad, pēc daudziem gadiem un ar neizmērojamiem panākumiem kabatā, Lady Gaga skaidri norāda – viņai bija tikai viens ceļš uz priekšu: turpināt.
Skolas gadi – sāpju un izaugsmes avots
Lady Gaga bērnība un pusaudžu gadi Ņujorkā nebija viegli. Apmeklējot privātu katoļu skolu, viņa bieži jutās izolēta un nesaprasta. Viņas neparastais ģērbšanās stils, aizraušanās ar mūziku un mākslu padarīja viņu par mērķi vienaudžu izsmieklam. Daži klasesbiedri viņu noraidīja un izteica šaubas par viņas nākotnes iespējām. Gaga pati vairākkārt ir dalījusies stāstos par vienaudžiem, kas viņu pazemoja un centās iekalt apziņā, ka viņai nav nākotnes kā mūziķei.
Vienā no intervijām Gaga atcerējās konkrētu brīdi, kad daži bijušie skolasbiedri izveidoja Facebook grupu ar nosaukumu “Stefani Germanotta, tu nekad nebūsi slavena.” Tajā laikā tas bija vēl viens trieciens viņas pašapziņai, taču arī spēcīgs impulss, lai pierādītu pretējo.
Video
“Ir jāturpina” – atbildes vēstījums
Šodien Lady Gaga ir māksliniece, kura sasniegusi to, ko daudzi var tikai sapņot – Grammy balvas, Oskars, pasaules turnejas un neizmērojama ietekme uz mūziku, modes pasauli un kultūru kopumā. Kad viņai jautā, kā viņa skatās uz tiem, kas agrāk vēlējuši viņai neveiksmi, viņas atbilde ir vienkārša un spēcīga: “Ir jāturpina.”
Gaga uzsver, ka, saskaroties ar cilvēkiem, kuri šaubās par tevi vai pat aktīvi cenšas tevi apstādināt, vienīgais pareizais solis ir turpināt strādāt pie saviem sapņiem un mērķiem. “Tu nevari ļaut citu negatīvajām domām definēt tavu dzīvi. Tev ir jāturpina, pat ja šķiet, ka viss ir pret tevi,” viņa saka.
Šis vēstījums skan ne tikai kā atbilde viņas bijušajiem kritiķiem, bet arī kā iedvesma visiem, kas jūtas nospiesti vai nepietiekami novērtēti. Lady Gaga ar savu pieredzi un atvērtību atgādina, ka katrs spēj pārsniegt gaidītās robežas, ja viņš nepadodas un spītīgi turpina savu ceļu.
Panākumu veiksmes atslēga
Lady Gaga panākumi ir ne tikai talanta, bet arī milzīgas darba ētikas, pašpārliecinātības un mērķtiecības rezultāts. Viņas mūzika un mākslinieciskā izpausme bieži stāsta par individuālismu un drosmi būt atšķirīgam. Šī drosme kļuva par centrālo viņas karjeras aspektu, un viņa ir izveidojusi plašu platformu, lai iedrošinātu arī citus uzdrīkstēties sekot savām kaislībām.
Lady Gaga bieži uzsver, ka viņas ceļš nav bijis vienkāršs – viņai nācies pārvarēt gan pašpārliecinātības krīzes, gan šaubas, kuras viņai mēģināja iedēstīt apkārtējie. Taču viņa piekopj filozofiju, ka katrs šķērslis ir iespēja augt un kļūt stiprākam.
Lady Gaga stāsts ir atgādinājums, ka citu cilvēku šaubas nekad nedrīkst kļūt par tavu ierobežojumu. Viņa uzauga pasaulē, kurā daži neticēja viņas spējām, taču viņa kļuva par vienu no mūsdienu popkultūras ikonām, kas turpina pārveidot mūzikas industriju un iedvesmot miljoniem cilvēku visā pasaulē.
Ar savu vienkāršo, bet spēcīgo vēstījumu “Ir jāturpina,” Lady Gaga uzsver, ka pat visgrūtākajos brīžos mēs spējam atrast spēku, lai nepadotos un turpinātu virzīties uz priekšu.
“Instrumenti” klausītājiem dāvina savu svaigāko singlu “Heartcore” un piedāvā iespēju iegūt ielūgumus uz jaunā albuma atklāšanas svētkiem Palladium koncertzālē 21.maijā, uz kuru ieejas biļetes tirgotas netiks.“Procrastination”, grupas “Instrumenti” otrais studijas albums, tiks izdots 21.maijā.
48 stundas, sākot no plkst. 9:30, tikai “Instrumenti” mājas lapā – www.instrumenti.in/heartcore būs iespēja lejupielādēt singlu “Heartcore” mp3 formātā, noskatīties jauno video, kā arī pieteikties iespējai iegūt ielūgumu uz “Instrumenti” albuma prezentācijas pasākumu, kas notiks 21. maijā.
Indriķis Ģelzis, “Heartcore” video klipa režisors, komentējot video ideju stāsta: “Noklausoties “Heartcore” kompozīciju un pārdomājot saturisko vēstījumu, man radās interesants jautājums, kas kļuva par šī videodarba vadlīniju – kas notiktu, ja dziesmas izpildītājus ievietotu horizontā, kuru viņi uzlūko?”
Amerikāņu mūzikas žurnāls “Filter Magazine” iekļāvis “Instrumenti” jaunāko singlu “Heartcore” 15 dziesmu izlasē, kas visu maija mēnesi tiks atskaņota “Landmark Theatres” ķēžu kinoteātros 21 ASV pilsētā, sasniedzot 2.9 miljonu klausītāju.
Grupa “Instrumenti” nākamnedēļ, 5. septembrī, prezentēs savu pirmo koncertierakstu “TRU LIVE 2011” DVD formātā. DVD no 5. septembra būs pieejams mūzikas tirdzniecības vietās visā Latvijā.
“Instrumenti” debijas albuma “TRU” tūres noslēguma šovs, kas notika pagājušā gada nogalē Arēnā Rīga un pulcēja 8000 skatītāju, ir līdz šim iespaidīgākais grupas koncerts, kura veidošanā piedalījās vairāk kā 115 cilvēki.
“TRU LIVE 2011” DVD iekļauta arī 20 minūšu gara filma par koncerta tapšanu, kur iekļauti video materiāli no mēģinājumiem un sagatavošanās procesa, kā arī intervijas ar “Instrumenti” mūziķiem, gan arī koncerta video projekciju un tērpu māksliniekiem. Kopējais DVD garums ir 1h50min. Jau nākamās nedēļas beigās, 7. septembrī, “Instrumenti” savus atbalstītājus aicinās pilnu “TRU LIVE 2011” koncerta ierakstu noskatīties Kalnciema kvartālā.
Amerikāņu roka grupa “Imagine Dragons” ir kļuvuši par līdzekļu vākšanas platformas “United24” vēstnešiem. Šo platformu izveidojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem.
Savos sociālajos tīklos “Imagine Dragons” rakstīja, ka grupai bijis gods runāt ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, un aicināja savus fanus pievienoties līdzekļu vākšanai.
“Mēs esam pateicīgi, ka esam Ukrainas prezidenta izveidotās līdzekļu vākšanas platformas “@u24.gov.ua” vēstneši un koncentrējam savus centienus informēt sabiedrību, lai palīdzētu sniegt medicīnisko palīdzību kara skartajiem Ukrainas cilvēkiem.
Video
Ceram, ka pievienosities mums, šobrīd nepieciešamās ātrās palīdzības automašīnas, kas ir daļa no Ukrainas prezidenta pašreizējās iniciatīvas valstij. Dzīvojot drošībā ir viegli aizmirst par traģēdiju, ar kuru ik dienas saskaras daudzi cilvēki.”
“Neskumsti par pelēkām dienām, par lietu aiz loga rūts, bet ļaujies priekam kopā ar līdzcilvēkiem, baudot sirdssiltus vakarus. Iedejo rudenī ar manu jauno dziesmu “Zelta rudens””, aicina dziedātājs Ainars Bumbieris, piedāvājot ļauties valšu mūzikas romantiskajai noskaņai.
Līdz ar rudens lapu krāšņumu, gājputnu klaigām, lietus lāsēm un noslēpumainiem miglas vāliem mūsu mīļās Latvijas ārēs, dziedātājs Ainars Bumbieris piedāvā savu jauno dziesmu “Zelta rudens.” Kompozīcijas teksta un mūzikas autors ir komponists Jānis Krūmiņš.
Jaunā muzikālā kompozīcija ikvienam ļaus aizmirsties no ikdienas rutīnas un ļauties melodijas valdzinājumam, atsaucot atmiņā vai piedzīvojot no jauna romantiskus, mīlestības pilnus mirkļus. Deja, tuvība un mīļi cilvēki apkārt jebkuru rudenīgu dienu var pārvērst neticami skaistā piedzīvojumā, tā uzskata dziesmas izpildītājs.
Video
Paldies personīgi Jānis Buševics vides dizaina studijai par iespēju īstenot videoklipa ideju.
Jauno dziesmu “Zelta rudens”, iespējams noklausīties visās lielākajās mūzikas straumēšanas platformās. Video pieejams lielākajos sociālajos tīklos un arī Youtube.
Pagājusī nakts bija jau sestā, kad Covid-19 ierobežošanas nolūkā jāievēro komandantstunda. Tomēr, kā pārliecinājās “Panorāmas” filmēšanas grupa, naksnīgajās Rīgas ielās joprojām bija sastopami cilvēki, kas uzskatīja, ka komandantstundas prasības uz viņiem neattiecas.
No šī gada 26. oktobra Latvijas simtgades spēlfilmu pārpratumu komēdiju “Homo Novus” sāk izradīt vairāk nekā 150 reģionālajos kultūras centros visā Latvijā. Tāpat “Homo Novus” joprojām var noskatīties 14 kinoteātros Latvijas lielākajās pilsētās.
“Filmu “Homo Novus” tagad iespējams noskatīties vietās, kas kino vai nu izrāda ļoti reti vai neizrāda nemaz, piemēram, Raunā, Kaķeniekos, Jūdažos, Nīkrācē, Stendē, Valdgalē un citur. Reģionu kultūras centru interese izrādīt filmu ir necerēti liela un mēs priecājamies nodrošināt filmas noskatīšanos visur, kur to gaida. Tādējādi patiesi paplašinot iespējas ikvienam interesentam noskatīties Latvijas simtgades filmu par 30.gadu spozmi un mākslinieku bohēmu tuvu savām mājām,” tā filmas demonstrēšanu reģionos komentē Kinopunkta pārstāve Maija Kalniņa.
“Papildus kino seansiem “Homo Novus” bez maksas tiks demonstrēta arī sociālās aprūpes namos, pansionātos un vairākos cietumos, dāvājot cilvēkiem vismaz pāris stundas prieka, smieklu un pozitīvu emociju,” papildina filmas producents Ivo Ceplevičs.
Filma “Homo Novus” skatāma kinoteātros visā Latvijā no šī gada 26. septembra. Lielākajās Latvijas pilsētās ar pilnām skatītāju zālēm aizvadīti īpašie seansi ar filmas radošās komandas piedalīšanos. Šie seansi Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Siguldā, Rēzeknē, Valmierā un Cēsīs kopumā pulcējuši simtiem kino mīļus. Ar lielu atsaucību aizvadīts arī “Splendid Palace” un Jauniešu kultūras portāla Jest organizētais “Homo Novus” kino lektorijs jauniešiem ar filmas radošās komandas un jaunākās paaudzes kino entuziastu dalību.
Spēlfilmas scenāriste un režisore ir Anna Viduleja, kura jau sen loloja ideju par Anšlava Eglīša romāna ekranizāciju. „Homo Novus” galvenajā lomā debitē jaunais aktieris Igors Šelegovskis, lomās ir Kristīne Krūze, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis, Aurēlija Anužīte-Lauciņa, Agnese Cīrule, Nikolajs Korobovs, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Regīna Razuma, Ģirts Krūmiņš, Ģirts Ēcis un citi. Komēdijā filmējušās arī citas sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, Kaspars Kambala, Intars Busulis un Andrejs Žagars.Filmas veidotāju vidū ir arī operators Jānis Eglītis, galvenais mākslinieks Kirils Šuvalovs (Krievija), scenārija līdzautore Maurīna Tomasa (Apvienotā Karaliste), producenti Ivo Ceplevičs, Jānis Kalējs un Sergejs Berdičevskis.
“Homo Novus” saņēmusi visvairāk (kopumā 13) nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps”–kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma, labākā spēlfilmas režisora balvai nominēta Anna Viduleja, labākais spēlfilmas operators – Jānis Eglītis, labākā aktiera titulam nominēts Kaspars Znotiņš un Igors Šelegovskis, labākās aktrises otrā plāna lomā – Agnese Cīrule un Guna Zariņa, labākais aktieris otrā plāna lomā – Andris Keišs un Kaspars Zvīgulis, labākais mākslinieks – Kirils Šuvalovs, labākais kostīmu mākslinieks – Liene Rolšteina, labākais grima mākslinieks – Ilze Trumpe, kā arī labākais komponists – Raimonds Pauls.
10. martā plkst. 19:00 Ģertrūdes ielas teātrī savu pirmizrādi piedzīvos “Heavy Metal” – izrāde par Latvijas karavīriem Afganistānā.
Ir pagājuši vairāk nekā desmit gadi, kopš Latvijas armija uzsāka dalību starptautiskajā operācijā Afganistānā, šis karš apziņā iespiedies kā neatņemama ziņu raidījumu un laikrakstu virsrakstu sastāvdaļa. Bet ko mēs mācāmies no vēstures? Kas notiek karā? Kā tas izmaina karavīru? Izrādes pamatā ir patiesi notikumi, kas norisinājās 2009.gada 1.maijā Bari Alai novērošanas postenī Afganistānā – šajā dienā notika kauja, kurā dzīvību zaudēja divi karavīri no Latvijas.
Visi izrādes tēli ir izdomāti un jebkura sakritība ar reāliem cilvēkiem ir nejaušība.
Viens no pasaulē populārākajiem mediķu seriāliem “Grejas anatomija” nav iedomājams bez galvenās varones, kuras lomu jau teju 19 gadus televīzijas ekrānā attēlo aktrise Elena Pompeo. Taču jau pavisam drīz iemīļotā daktere atvadīsies no skatītājiem – 19. sezona būs viņas pēdējā šajā seriālā, vēsta kanāls “Fox Life”.
Lai gan “Grejas anatomija” nesis Elenai Pompeo slavu, apbalvojumus un bagātību, viņa ir pieņēmusi lēmumu atstāt skatītāju iemīļoto seriālu, kuram veltījusi teju trešdaļu savas dzīves. Viņa gan ierunās 19. sezonas sērijas un būs redzamas astoņās epizodēs. Aktrise arīdzan saglabās “Grejas anatomijas” izpildproducentes amatu.
Pompeo nesenajā intervijā savai kolēģei Drū Berimorai atgādināja, ka viņai ir 53 gadi, no kuriem 19 aizvadīti Mereditas Grejas lomā, tāpēc ir pienācis laiks izmēģināt ko citu un ka ir “super laimīga” par savu lēmumu. Viņa arī salīdzināja savu aiziešanu no seriāla ar jaunieša došanos uz koledžu. Tas tādēļ, ka vairums amerikāņu bērnu nedzīvo kopā ar vecākiem ilgāk par 18 gadiem – šajā vecumā viņi parasti dodas studēt koledžā, izvācoties no vecāku mājām.
Ilgi gaidītās 19. sezonas pirmizrāde būs skatāma jau 5. februārī plkst. 22.00 kanālā “Fox Life”! Gaidot pirmizrādi, kanāls “Fox Life” aicina atcerēties Elenas Pompeo biogrāfijas spilgtākās lappuses!
Meitene no mazpilsētas
Elena Pompeo ir dzimusi 1969. gada 10. novembrī Everetā, pilsētā Masačūsetsas štatā. Viņas mamma Ketlīna nomira no nejaušas pretsāpju zāļu pārdozēšanas, kad meitenei bija tikai četri gadi. Elenu un viņas brāļus ar māsām izaudzināja vecmāmiņa. Savukārt tēvs Džo neilgi pēc sievas nāves atkal iestūrēja laulības ostā. Pompeo ir jaunākais bērns kuplajā ģimenē – viņai ir trīs vecākās māsas un brāļi. Kā vēlāk atzina aktrise, viņa spējusi vairāk novērtēt dzīvi, tāpēc, ka viņas māte nomira būdama vēl tik jauna – viņai bija tikai 39 gadi.
Pēc vidusskolas absolvēšanas Elena, kas sapņoja par aktrises karjeru, strādāja par bārmeni vietējā krogā. Kad viņai bija 24 gadi, viņa, tēva iedrošināta, nolēma kļūt par aktrisi. Elena no dzimtajām mājām pārvācās sākumā uz Maiami, bet vēlāk jau uz Ņujorku.
Elenu, kas strādāja Ņujorkas bārā “SoHo Bar&Grill” par bārmeni, darbavietā uzrunāja viņas nākamā aģente. Amizanti, ka sākumā Pompeo nodomāja, ka sieviete vēlas ar viņu iepazīties romantiskos nolūkos. Aktrise intervijās atzīst, ka bieži vien mēdz uzlūkot cilvēkus ar aizdomām.
Taču šī iepazīšanās bija Elenai labvēlīga un drīz viņa dabūja savu pirmo lomu. Tiesa, nevis seriālā vai filmā, bet kosmētikas zīmola “L’Oreal” reklāmas klipā. Viņa filmējās arī “Citibank” un citu uzņēmumu reklāmās.
Pompeo pirmā loma bija detektīvseriāla “Likums un kārtība” epizodē. Vēlāk viņa ir parādījusies arī populāros šovos, ieskaitot nelielu lomu kulta seriālā “Draugi” pēdējā sezonā. Viņa spēlēja Rosa un Čendlera koledžas biedreni, kurā abi bija iemīlējušies un atkal satiekas absolventu pasākumā. Jāpiebilst, ka epizode ar Pompeo Misijas Goldbergas lomā bija pārraidīta tikai dažus mēnešus pirms viņas debijas “Grejas anatomijā”. Tolaik viņai bija 35 gadi.
Mereditas lomai piekrita nelabprāt
Tomēr, topošā medicīnas seriāla producenti Grejas lomas atveidotāju noskatīja nevis seriālos, bet pilnmetrāžas filmā “Mēnessgaismas jūdze”. Starp citu, tolaik 22 gadus vecais Džeiks Džilenhols, kas spēlēja vienu no galvenajām lomām, neveikli mēģināja flirtēt ar Elenu, kurai bija 33 gadi. Tas notika kāda autostāvvietā. Taču, pēc Pompeo vārdiem, kad Džeiks izteica viņai komplimentus, viņa nezināja, kā uz tiem reaģēt lielās vecuma starpības dēļ.
Zīmīgi, ka Elena nelabprāt piekrita Mereditas Grejas lomai, jo vēlējās filmēties “nopietnākā” kino. Viņa arī baidījās, ka pēc mediķes lomas vairs nesaņems piedāvājumus filmēties citā žanrā. Taču aktrisei tolaik bija naudas problēmas un grūtības samaksāt īri, tāpēc viņa piekrita.
Pompeo vēlāk stāstīja, ka toreiz teica savam aģentam, ka viņas plānos nav uz pieciem gadiem “iestrēgt” medicīnas seriālā, jo viņa taču ir lielā aktrise. Taču loma “Grejas anatomijā” atnesa viņai pasaules slavu un kļuva par nozīmīgāko viņas karjerā.
Pateicoties Grejas lomai, Pompeo jau kopš 2018. gada ir vislabāk atalgoto televīzijas zvaigžņu sarakstos. Pēdējās piecās sezonās aktrises par katru sēriju saņēmusi čeku 575 000 ASV dolāru. Viņa arī katru gadu saņēma sešus miljonus kā viena no izpildproducentiem. Pēc žurnāla “Forbes” aprēķiniem, viņas gada ienākumi ir 20 miljoni dolāru.
Izrādās, ka Patriks Dempsijs, kas spēlēja Elenas varones mūža mīlestību Dereku Šepardu, savulaik atteicies atbalstīt viņu cīņā ar producentiem par taisnīgāku samaksu. Par spīti tam, ka viņa bija šova galvenā zvaigzne, Pompeo saņēma mazāku algu nekā Dempsijs. Taču Elena panāca savu un viņu honorāri tika izlīdzināti.
Aktrise darba vajadzībām patiešām bija gatava uz visu. To vien apliecina fakts, ka vienā no spraigākajām “Grejas anatomijas” epizodēm viņa stājās ievainotās kaskadieres vietā un pati izpildīja bīstamo triku. Jā, tā patiešām ir viņa, kas ar sprādziena vilni tiek atgrūsta pāri visam slimnīcas gaitenim!
Privātā dzīvē nav kā Grejai
Atšķirībā no viņas varones, kurai 19 gadu laikā ir bijušas vairākas romantiskas attiecības, Pompeo privātā dzīve nav bijusi tik vētraina. Jau teju 20 gadus viņa ir kopā ar mūzikas producentu Krisu Aiveriju, ar kuru viņa iepazinās 2003. gadā Losandželosas pārtikas veikalā “Whole Foods”.
Divas dienas pēc šīs iepazīšanās viņi atkal nejauši satikušies un aktrise izlēmusi, ka tas ir likteņa pirksts. Zīmīgi, ka Elena un Kriss ir izauguši blakus esošajās Masačūsetsas štata pilsētiņās – viņus šķīruši vien nieka 16 kilometri.
Elena un Kriss kļuva par pāri sešus mēnešus pēc liktenīgās tikšanas veikalā, bet apprecējās 2007. gadā. Viņiem ir divas meitas – Stella un Sienna, kā arī dēls Īlajs. Pirmo bērnu aktrise iznēsāja pati, taču jaunākie nākuši pasaulē ar surogātmātes starpniecību. Starp citu, arī Elenas spēlētajai Mereditai Grejai seriālā ir trīs bērni.
Jāsaka gan, ka Elenas vīrs kādā intervijā atzinās, ka neskatās “Grejas anatomiju” kopš epizodes, kurā par Elenas ekrāna mīlnieku kļuva Džakomo Džanoti, kas spēlēja dakteri Endrū DeLuku. Iemesls? Kriss ir pazīstams ar šo aktieri un redzēt viņu ekrānā, mīlējoties ar Elenu, būtu dīvaini. Taču tāpat Kriss sauc sevi par sievas “lielāko fanu”.
Interesanti, ka viena no kvēlākajām Elenas talanta pielūdzējām ir arī popmūzikas zvaigzne Teilore Svifta. Viņa ne tikai nosauca savu kaķi par Mereditu Greju, bet arī piedāvāja Elenai filmēties viņas “Bad Blood” videoklipā. Aktrise šo piedāvājumu ar prieku pieņēma. Viņa ir redzama šajā video kopā ar Selēnu Gomesu, Karu Delevinju un citām populārām sievietēm.
Elena un Kriss jau desmit gadus dzīvo sava sapņu mājā Malibu piekrastē, kuru iegādājās 2013. gadā par 6,4 miljoniem ASV dolāru. Agrāk šīs mājas īpašniece bija seriāla “Draugi” producente Marta Kaufmane. Pompeo neizdevās iegādāties šo īpašumu, kad tas pirmo reizi nonāca pārdošanā. Taču kad jaunais saimnieks pēc astoņiem gadiem nolēma no mājas šķirties, viņa nepalaida garām izdevību.
Kas notiks ar “Grejas anatomiju”?
Seriālā Mereditas Grejas aiziešana no Sietlas slimnīcas tiek skaidrota ar to, ka daktere ir pieņēmusi darba piedāvājumu un turpmāk strādās Bostonā, kur nodarbosies ar Alcheimera slimības izpēti. Kā zināms, šī kaite bija viņas mātei.
Jāpiebilst, ka Pompeo un viņas varone ir viena no nedaudziem “Grejas anatomijas” tēlu ilgdzīvotājiem. Bez viņas vēl tikai divi aktieri ir redzami visās 19 sezonās. Tie ir Čandra Vilsone (Miranda Beilija) un Džeimss Pikens jaunākais (Ričards Vēbers).
Taču iespējams, ka “Grejas anatomijā” atgriezīsies kāds cits oriģinālā sastāva aktieris. Tas ir Džastins Čembers, kurš veltīja seriālam 15 gadus un pameta to 2020. gadā. “Instagram” kontā viņš ir publicējis attēlu ar līdzņemšanai domāto kafijas krūzi, kuru rotā “Grejas anatomijas” ilgdzīvotāju – Pompeo, Vilsones un Vēbera attēls. Bildi aktieris ir parakstījis ar vārdiem “Svaigā “Grejas” tasīte”. Fani sapratuši, ka tas ir mājiens par viņa atgriešanos pie Aleksa Kareva lomas. Oficiāli gan tas vēl nav apstiprināts.
Kāda būs pēdējā “Grejas anatomijas” sezona, skatītāji varēs uzzināt jau pavisam drīz! Kulta seriāla 19. sezonas pirmizrāde jau 5. februārī, plkst. 22.00 kanālā “Fox Life”!
Svinot Mātes dienu, mēs uzsveram mammu spēku, neatlaidību un nebeidzamās rūpes, vienlaikus apbrīnojot citas mātes, kā piemēram, iecienītā seriāla ”Grejas anatomija” aktrises, kuras ir lieliskas ne tikai ekrānā, bet arī ārpus tā, vēsta kanāls ”FOX Life”.
Kļūšana par māti ir būtiska daudzu sieviešu dzīves sastāvdaļa un tam par godu jau vairāk nekā gadsimtu visā pasaulē tiek svinēta Mātes diena.
Pirmo reizi Mātes diena tika atzīmēta 1908. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs. Šos svētkus ierosināja svinēt skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas štata par godu savai mātei. Katru maija otro svētdienu Viņa rīkoja baznīcas dievkalpojumus.
Mātes dienu dažādās valstīs svin atšķirīgos datumos. Latvijā un Igaunijā mātes dienu svin otrajā maija svētdienā, savukārt, kaimiņvalstī Lietuvā nedēļu agrāk, proti, pirmajā maija svētdienā.
Kanāls “Fox Life” sveic visas Latvijas māmiņas Mātes dienā un piedāvā uzzināt par seriāla “Grejas anatomija”, kura jaunāka, 19.sezona, skatāma svētdienas plkst. 22.00 kanālā “Fox Life”, varonēm un viņu bērniem gan ekrānā, gan reālajā dzīvē!
Mirandas Beilijas zaudējums un jaunā cerība
Viena no nedaudzajām “Grejas anatomijas” varonēm, kura joprojām redzama seriālā, ir Miranda Beilija. Viņa bija precējusies ar Takeru Džonsu un kopā viņi dāvāja dzīvību dēlam, kuru nosauca par Viljamu Džordžu Beiliju Džonu.
16. sezonā Miranda, kas tolaik bija šķīrusies no Takera un satikās ar citu vīrieti, uzzināja par neplānoti iestājušos grūtniecību. Par nožēlu, šo bērnu viņa zaudēja. Taču vēlāk Miranda pieņēma aizgādībā bērnu, kurš bija palicis bez vecākiem.
Aktrisei Čandrai Vilsonei reālajā dzīvē ir trīs, nu jau pieauguši bērni – divas meitas un dēls. Kopā ar savu vīru aktrise laulībā ir jau vairāk nekā trīsdesmit gadu. Viņu attiecības ir spilgts piemērs tam, kā turēties kopā pāri jebkādām dzīves grūtībām.
Meredita Grejas bērni ekrānā un ārpus tā
Seriāla galvenā varone Meredita Greja 19. sezonu garumā piedzīvoja teju visas iespējamās dzīves situācijas un par māti kļuva trīs reizes. Savu vecāko meitu Zolu viņa kopā ar vīru Dereku adoptēja, kad meitenīte bija tikai sešus mēnešus jauna.
Tieši Zola bija papildu iemesls, lai Dereks beidzot bildinātu Mereditu. Proti, tas notika īsi pēc tam, kad, aizpildot adopcijai nepieciešamos dokumentus, Dereks un Meredita saņēma jautājumu par ģimenes stāvokli.
Zolai, ka nāk no Āfrikas valsts Malāvi, bija uzstādīta smaga diagnoze – muguras smadzeņu trūce. Vēlāk Mereditai un Derekam piedzima dēls, kuru nosauca par Beiliju Dereku, savukārt jaunākā meita, kas nosaukta par godu Mereditas mammai Elisai, piedzima Bostonā jau pēc sava tēva, Dereka, nāves.
Tāpat kā varone, kuru viņa attēlojusi 19. sēriju garumā, arī reālajā dzīvē Elena Pompeo ir trīs bērnu māmiņa. Aktrisei un viņas vīram Krisam Aiverijam ir divas meitas – Stella un Sienna, kā arī dēls Īlajs. Pirmo bērnu aktrise iznēsāja pati, taču jaunākie nākuši pasaulē ar surogātmātes starpniecību.
Dakteres Altmanes mīlas trīsstūri
Kimas Reiveres atveidoto kardioķirurģi Tediju Altmani “Grejas anatomijas” skatītāji pazīst kopš seriāla sestās sezonas, taču pastāvīgi viņa ir redzama epizodēs kopš 15. sezonas. Tedijai seriālā ir sarežģīta mīlas dzīve un vairākkārt viņa nonākusi mīlas trīsstūros. Vēlāk arī atklājās, ka viņa patiesībā ir biseksuāle un beigu beigās viņa nodibināja attiecības ar sievieti.
Tedijai ir meita Alisone no attiecībām ar Ovenu Hantu, kā arī audžudēls Leo. Meita savu vārdu ieguvusi par godu Tedijas bijušai draudzenei, kas gāja bojā 2001. gada teroraktos Ņujorkā.
Ārpus ekrāna aktrise ir precējusies ar producentu Manuelu Baueru un kopā viņi audzina divus dēlus.
Adoptēja mirušās pacientes meitu
Džo jeb Džozefīne Vilsone bija precējusies ar dakteri Aleksu Karevu. Viņas bērna stāsts ir skaudrāks – viņa adoptēja savas mirušās pacientes meitu, Lunu. Adoptētais bērns piedzima priekšlaicīgi un drīz pēc nākšanas pasaulē bija spiests pavadīt krietnu laiku pie plaušu ventilācijas aparātiem.
Mazajai Lunai bija nepieciešama arī sarežģīta operācija. Kamēr mediķi cīnījās par meitenītes dzīvību, nomira viņas bioloģiskā māte. Pēc vēl vienas veiksmīgas operācijas, Džo beidzot varēja Lunu izrakstīt no slimnīcas un aizvest mājās, uzaudzinot kā savu bērnu.
Britu aktrise Kamila Ladingtone, kura atveido Džo, ir precējusies ar kolēģi aktieri Metu Alanu. Viņiem ir divi kopīgi bērni – dēls un meita.
Dereka māsas grūtais lēmums
Ar Dereka Šeparda jaunāko māsu, Amēliju, skatītāji iepazinās vēl no “Grejas anatomijas” atvasinātajā seriālā “‘Private Practice” (“Privātā prakse”). Arī Amēlija negaidīti palika stāvokli, taču jau grūtniecības laikā kļuva zināms, ka retas ģenētiskas saslimšanas dēļ bērniņš piedzims bez smadzenēm. Tomēr topošā mamma nolēma viņu iznēsāt, lai ziedotu orgānus tiem, kam tie nepieciešami.
Jau no desmitās sezonas Amēlija ir “Grejas anatomijas” aktieru sastāva daļa. Sešpadsmitās sezonas finālā viņai piedzimst dēls, kuru nosauca par Skautu Dereku Šepardu Linkolnu. Nākamas sezonas beigās viņa noraida bērna tēva bildinājumu.
Ārpus ekrāna aktrise Katerīna Skorsone (Caterina Scorsone) ir māte trīs bērniem. Viņas jaunākā atvase, meita Ārvena, piedzima 2020. gadā. Aktrisei ir arī divas vecākās meitas – Elīza un Paloma.
Kanāls “Fox Life” sveic visas Latvijas māmiņas Mātes dienā un aicina pavadīt jauku vakaru pie ekrāniem kopā ar “Grejas anatomijas” varoņiem. Jaunākās, 19. sezonas, sērijas skatāmas ik svētdienu plkst. 22.00 kanālā “Fox Life”!
Los Angeles, UNITED STATES: The trophy of the Grammy Awards in Los Angeles 11 February 2007. AFP PHOTO/Gabriel BOUYS (Photo credit should read GABRIEL BOUYS/AFP via Getty Images)
“Grammy” balvu piešķiršanas ceremonija, kuru bija paredzēts rīkot 31.janvārī Losandželosā, ir atlikta Covid-19 dēļ, kas strauji izplatās Kalifornijā, otrdien ziņoja ASV mediji.
Jaunā koronavīrusa pandēmija, kuras dēļ tiek atlikta 63.ikgadējā “Grammy” balvu piešķiršana, ir devusi postošus triecienus mūzikas industrijai.
ASV Ierakstu mākslas un zinātnes nacionālā akadēmija, kas kopš 1959.gada piešķir šīs balvas, neatbildēja uz ziņu aģentūras AFP lūgumiem sniegt sīkākas ziņas. Akadēmija gan ir paziņojusi, ka šogad balvu piešķiršanas ceremonija būs lielākoties virtuāls pasākums.
Izdevums “Rolling Stone” ziņoja, ka ceremonijas organizētājiem ir mērķis to pārcelt uz martu.
Visvairāk nomināciju jaunajām “Grammy” balvām ir saņēmušas dziedātājas Bejonse Noulza, Dua Lipa un Teilora Svifta, kā arī reperis Rodijs Ričs. Bija paredzēts, ka ceremoniju vadīs komiķis Trevors Noa.
Losandželosa ir viens no jaunā koronavīrusa pandēmijas centriem, slimnīcām ir grūti tikt galā ar Covid-19 pacientu pieplūdumu un pilsētas iedzīvotājiem dots rīkojums palikt mājās.
Pēc Pateicības dienas, Ziemassvētku un Jaungada brīvdienām Kalifornijas dienvidos ir strauji pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits.
Losandželosā svētdien “Grammy” balvu pasniegšanas ceremonijā triumfēja amerikāņu popmūziķe Billija Ailiša, saņemot visas četras galvenās ceremonijas godalgas, arī prestižo apbalvojumu “Gada albums”.
18 gadus vecā māksliniece sīvā konkurencē uzveica tādus sāncenšus kā reperi “Lil Nas X” un “Lizzo”, kas bija nominēta vislielākajam balvu skaitam.
Ailiša saņēma godalgas piecās no sešām kategorijām, kurās viņa bija nominēta.
Viņa uzvarēja kategorijās “Gada ieraksts”, “Gada dziesma”, “Gada albums”, “Labākais jaunais mākslinieks” un “Labākais popmūzikas vokālais albums”.
Video
Godalgas nozīmīgākajās kategorijās:
“Gada albums” – Billija Ailiša, “When We All Fall Asleep, Where Do We Go?”
“Gada ieraksts” – Billija Ailiša, “Bad Guy”
“Gada dziesma” – Billija Ailiša un Fineass O’Konels, “Bad Guy”
“Labākais jaunais mākslinieks” – Billija Ailiša
“Labākais mūzikas video” – “Lil Nas X” un Billijs Rejs Sairuss, “Old Town Road”
“Labākais repa albums” – “Tyler, The Creator”, “Igor”
“Labākais roka albums” – “Cage The Elephant”, “Social Cues”
“Grammy” balvu pasniegšanas ceremonija notiks 5.februārī, paziņojusi ASV Nacionālā ierakstu mākslas un zinātnes akadēmija, kas piešķir šīs balvas.
Pēc trīs gadu pārtraukuma ceremonija atkal notiks tradicionālajā vietā – Losandželosas “Crypto.com” arēnā, kas vēl nesen bija pazīstama kā “Staples” centrs.
Iepriekšējā “Grammy” balvu ceremonija šajā arēnā norisinājās 2020.gadā. Pagājušajā gadā ceremonija notika Losandželosas Konferenču centrā, kas bija piemērotāks, lai Covid-19 dēļ ievērotu sociālo distancēšanos. Savukārt šogad ceremonija Covid-19 dēļ tika atlikta līdz aprīlim, kad “Staples” centrs jau bija aizņemts, tāpēc balvu pasniegšana notika Lasvegasas “MGM Grand Garden” arēnā.
“Grammy” ceremonija “Crypto.com” arēnā nākamgad notiks jau 20.reizi. Pirmo reizi tā šajā vietā norisinājās 2000.gadā, taču arī 2003. un 2018.gadā notika citur.
Prestižāko no “Grammy” balvām – par gada albumu – šogad ieguvis Harijs Stailss, savukārt Bejonse, saņemot četras balvas, pārspējusi viena mākslinieka karjeras laikā saņemto “Grammy” balvu skaita rekordu.
Stailss tika godalgots par albumu “Harry’s House”. Tas tika atzīts arī par labāko popmūzikas vokālo albumu.
Par gada ierakstu tika kronēts Lizo singls “About Damn Time”.
Kā gada dziesmas autore tika apbalvota Bonija Raita par kompozīciju “Just Like That”.
Video
Par labāko jauno mākslinieci atzīta Samara Džoja.
Bejonse saņēma četras balvas, līdz ar to viņa ieguvusi jau 32 “Grammy” un pārspējusi viena mākslinieka karjeras laikā saņemto “Grammy” balvu skaita rekordu.
Arī šogad interneta vietne „Google” turpina tradīciju, publicējot svarīgāko notikumu un populārāko tendenču unikālu atspoguļojumu par 2018. gadu. Par ko visvairāk interesējušies Latvijas iedzīvotāji, un kuri vārdi bijuši vismeklētākie? Kuri cilvēki, notikumi un filmas raisījuši Latvijas iedzīvotāju vislielāko interesi? Statistika, ko publicējusi „Google”, piedāvā unikālu pārskatu par šī gada nozīmīgākajiem notikumiem un populārākajiem (trending) vārdiem Latvijas interneta lietotāju vidū, tādējādi atspoguļojot sabiedrības ikdienas paradumus un demonstrējot tēmas, kas šogad bijušas īpaši aktuālas.
Kā populārākie notikumi 2018. gadā pirmajās vietās ierindojušies vairāki gan Latvijā, gan arī pasaulē nozīmīgi sporta notikumi, piemēram, Pasaules kauss futbolā, Pasaules čempionāts hokejā, kā arī Olimpiskās spēles. Tāpat starp sabiedrībai aktuāliem notikumiem 2018. gadā atzīmējami ne tikai Dziesmu svētki, Latvijas simtgades svinības un Saeimas vēlēšanas, bet arī veikala IKEA atvēršana Latvijā.
Notikumiem bagāts gads nenoliedzami bijis arī Latvijas kino nozarē, tādēļ nav pārsteigums, ka līdzās tādam pasaules grāvējam kā Bohemian Rhapsody iedzīvotāju interesi raisījušas arī filmas Nameja gredzens un Kriminālās ekselences fonds.
Latvietis vienmēr bijis gardēdis, un tas nav palicis bez ievērības arī „Google” – šogad, apkopojot statistiku, atklājies, ka 2018. gadā Latvijas interneta lietotāju vidū īpaši meklētas tikušas tieši ievārījumu receptes. Bez upeņu, ķiršu, plūmju un aveņu ievārījuma receptēm, interesi iedzīvotāju vidū raisījusi arī gurķu marinēšana un kartupeļu pankūku pagatavošana.
Populārākie „Google” meklējumi Latvijā 2018. gadā
Pasaules kauss futbolā
Pasaules čempionāts hokejā
Olimpiskās spēles
Algas kalkulators
Vēlēšanu iecirkņi
Dziesmu svētku programma
Staro Rīga
Lieldienas
Mairis Briedis
Viņas melo labāk
Visvairāk meklētie notikumi
Dziesmu svētki
Staro Rīga
Lieldienas
IKEA Latvijā
Supernova
Saeimas vēlēšanas
Ledus skulptūras
Eurovision
Latvijas simtgade
Prāta vētra Rīgā
Visvairāk meklētās filmas
Nameja gredzens
Kriminālās ekselences fonds
Homo novus
Bohemian Rhapsody
Paradīze 89
Visvairāk meklētās receptes
Upeņu ievārījums
Gurķu marinēšana
Ķiršu kompots
Ķiršu ievārījums
Plūmju ievārījums
Kartupeļu pankūkas
Tomāti savā sulā
Aukstā zupa
Aveņu ievārījums
Frikadeļu zupa
Visvairāk meklētie sporta notikumi
Pasaules kauss futbolā
Pasaules čempionāts hokejā
Olimpiskās spēles
Wimbledon
US open
Australian open
Briedis vs Usyk
Mcgregor vs Khabib
KSI vs Logan Paul
Dzelzceļa kauss
Noskaties arī google video par pasaulē meklētāko saturu!
Advokāta loma filmās vienmēr attēlota spoži, tāpat arī seriālā “Ģēnijs uzvalkā”. Jo vairāk strādāsim, centīsimies pilnveidoties darbā, jo ekscentriskāku dzīvi varēsim dzīvot. Uz to norāda vairums materiālo faktoru – ātras mašīnas, skaisti dzīvokļi, vērtīgi īpašumi, ātras attiecības, bet šīs visas materiālās vērtības ir tikai fasāde. Kas patiesi viedo izcilo personāžu tēlus un ko no tā varam paņemt?
Nereti patiesā doma ir redzama uzreiz, taču “Ģēnijs uzvalkā” emocijām liek pīties ar domām līdz pat 9.sezonas beigām, un pat tad šķiet, ka visi mezgli nav atsieti – tas paliek mūsu iztēlei. No 15.maija, katru darba dienu skaties 3.sezonu kanālā FOX pulksten 19.15,seko līdzi visā pasaulē iemīļotajam drāmas seriālam “Ģēnijs uzvalkā” .
Patiesa lojalitāte. Ģimene
Ikviens cilvēks dzīvē meklē uzticību. Tā ir ārkārtīgi svarīga vērtība cilvēkos un tieši tāpēc izcelta arī seriālā. Tāds darbs, kādu piekopj Hārvijs Spektrs (Gabriels Mahts) savā būtībā prasa uzticību no citiem. No tiem, kuri būs blakus jebkurā situācijā, kuri atbalstīs viņa idejas un palīdzēs tās sasniegt. Maiks Ross ir lojāls Hārvijam Spektram, Hārvijs lojāls Džesikai Pīrsonei (Džīna Torres), bet Luis Lits ir lojāls zvērināto advokātu firmai. Lojalitāte visiem šiem tēliem liek izjust nepatīkamas emocijas un dažkārt pat vilšanos, bet neskatoties uz visu slikto, šie cilvēki tāpat saglabā uzticību sev augstākstāvošajiem. Protams, seriāla laikā iepriekš nosauktā dinamika mainās, jo ne tikai mēs izveidojam attiecības ar personāžiem, bet viņu pašu starpā attīstās gan viņu personības, gan savstarpējās attiecības. “Ģēnijs uzvalkā” vienmēr, neskatoties uz pāridarījumiem, uzsver, ka galvenā ir ģimene, un šajā firmā, kur strādā Maiks, Hārvijs, Luis, Džesika un arī Reičela Zeina (Megana Mārkla), viņi visi ir kļuvuši par ģimeni.
Vienmēr ir iespēja
Hārvijs un Maiks vienmēr atrod sevi situācijās, kurām šķietami nebūs laimīgu beigu, taču mūžīgā dzīves gudrība “nekad nepadodies” spēlē būtisku lomu seriāla scenārijā Bieži izejas no sarežģītajām situācijām liek seriāla varoņiem izmantot nepārāk godīgas metodes, taču lielākoties, Hārvija Spektra panākumi zvērināta advokāta amatā balstās uz veiksmi un ļoti labu blefu. Viena no frāzēm, kas nemitīgi atkārtojas seriālā sarežģītās situācijās, ir Hārvija teiciens: “Ja kāds uz tevi mērķē ar pistoli, tad mēs atņemam viņiem šo ieroci un izvelkam savu – vēl lielāku, vai atklājam otras personas blefu, vai izvēlamies kādu no pārējiem simtu četrdesmit sešiem variantiem, ko iesākt.”
Labi draugi dažkārt nav labi cilvēki
Draugi, ģimene, atmiņas gan labās, gan sliktās veido mūsu personību, tāpat arī seriālā “Ģēnijs uzvalkā” tā personāži turas pie lietām, cilvēkiem, atmiņām, kuri pagātnē mums bijuši svarīgi un veidojuši mūsu personību, taču kļūstot vecākiem, šīs lietas jāprot palaist vaļā. Maikam tas ir labākais draugs Trevors, par kuru vienmēr patiesi izteikusies Maika vecmāmiņa. Draugs, kurš nodarbojas ar nelegālu preču tirdzniecību, tas pats draugs, kura kontrabandu Maiks izbēra no sava kofera, pirmo reizi tiekoties ar Hārviju. Advokāta Spektra enkurs ir viņa pagātne un attiecības ar vecākiem – neizsīkstošā mīlestība un lojalitāte pret tēvu, dusmas un riebums pret māti, kas ietekmē Hārvija emocionālo stabilitāti brīžos, kad Hārvijs saskaras ar grūtībām privātajā dzīvē.
Video
Advokātu drāmas seriāla “Ģēnijs uzvalkā” 3. sezonas sērijas kanālā FOX skatāmas jau no rītdienas, 15. maija , darba dienās, plkst. 19.15., 4.sezona no 8.jūnija!
Revolucionārā pretsviedru līdzekļa formulas pamatā ir "Garnier" pētījumu centra jaunākās tehnoloģijas kombinācijā ar dabiskas izcelsmes komponentu – mineralītu t.i., vulkāniskas izcelsmes minerālu, kas pazīstams pateicoties tā unikālajām mitruma absorbēšanas īpašībām. Garnier Mineral pretsviedru līdzekļi, kas ir bagātināti ar šo spēcīgo sastāvdaļu dabiski un ilgstoši absorbē sviedrus, padarot ādu sausu un maigu. Kā norāda dermatologi svīšana cilvēkam ir svarīgs fizioloģisks process, ar kura palīdzību organisms atbrīvojas no vielmaiņas produktiem un nodrošina organisma termoregulāciju. Fiziska darba veicējiem un sportistiem dienā var izdalīties līdz pat 12-15 litriem sviedru, kas vidēji gada laikā ir aptuveni 255 litri, bet visas dzīves laikā – apmēram 180 tūkstoši litru. Turklāt vīrieši svīst vidēji par 40% vairāk nekā sievietes, jo vīriešu vielmaiņa ir aktīvāka.
Ilze Actiņa, dermatoloģe: "Cilvēka ķermeņa ādā ir ap 2-3 miljoniem sviedru dziedzeru. Sviedriem ir būtiska nozīme, nodrošinot organisma siltuma regulāciju, ādas mitrumu, ādas aizsardzību pret baktēriju un vīrusu iekļūšanu, jo sviedri satur vielas, kas kaitīgos mikroorganismus spēj padarīt mazaktīvus. Lai arī mēs ikdienā to bieži vien nepamanām, svīšana noris nepārtraukti – arī vislabvēlīgākajos temperatūras apstākļos cilvēkam izdalās apmēram 0,5-1 litram sviedru diennaktī, kas tūlīt pat nožūst."
Instrumentālās pārbaudes laboratorijās pierādīts, ka mineralīts spēj absorbēt līdz pat četrām reizēm vairāk mitruma nekā paša apjoms. Zinātnieki šo unikālo absorbēšanas spēju skaidro ar materiāla poraino struktūru, kas ļauj piesaistīt un iztvaicēt mitrumu. Pateicoties minētājām mineralīta unikālajām īpašībām Garnier Mineral sniedz 48 stundu aizsardzību pret nepatīkamu aromātu un nodrošina svaiguma sajūtu 48 stundas, bet atsevišķi Garnier Mineral līnijas produkti sola līdz pat 72 stundu* aizsardzību pret svīšanu.
"Nepatīkamākais saistībā ar svīšanu, protams, ir sviedru aromāts, kas veidojas ādas virspusē, reaģējot ar mikroorganismiem un baktērijām, kas atrodas ādas virskārtā. Lai to novērstu ir svarīgi lietot kosmētikas līdzekļus ar tūlītēju un ilgstošu iedarbību. Sviedru dziedzeru darbība saistīta ar nervu sistēmu, tādēļ atsevišķos emocionālos stāvokļos kā, piemēram, bailēs, sāpēs, dusmās, palielinās simpātiskās nervu sistēmas aktivitāte un novērojama pastiprināta svīšana", stāsta Ilze Actiņa.
*Par MineraliteTM
Liela karstuma un spiediena ietekmē vulkāniskās gāzes veido īpašu mikroporainu materiālu, kas ir ļoti viegls un šūnains. Gaisā šis akmens atdziest un piesaista apkārtējās vides mitrumu, kuru ietver savās šūnās. „Garnier" iegūst šo akmeni – neapstrādātu mineralītu – vulkānisko kalnu raktuvēs. Pēc tam izejmateriāls tiek uzkarsēts līdz 80-100 °C temperatūrai, kad tajā ietvertais ūdens pārvēršas tvaikā, radot spiedienu, kas uzpūš vielas struktūru (līdzīgi kā popkorns), palielinot tās apjomu 5-10 reizes. Tā tiek iegūts īpaši viegls akmens ar paplašinātu mikrošūnu struktūru, kam piemīt ievērojama absorbēšanas spēja.
Jaunajā dezodorantu līnijā vīriešiem Garnier Mineral ietilpst 10 produkti, kas sniegs aizsardzību pret svīšanu līdz pat 72 stundām* un pārliecību par sevi jebkurā dzīves situācijā.
Cena veikalā: 2,15 Ls
Nopērkams: Rimi hipermārkets, Maxima, Prizma, Stockmann u.c. veikalos.
Sniega kupenas strauji padodas saules siltajam pieskārienam, dienas top gaišākas un putnu dziesmu piepildītākas. Tas ir nepārprotams signāls tam, ka tuvojas pavasaris un līdz ar to arī grandiozais sieviešu izaugsmei un iedvesmai veltītais pasākums “Forums LĪDERE”. Šogad tas norisināsies jau sesto reizi, 19. maijā Ķīpsalas izstāžu hallē, pulcējot vēsturiski lielāko foruma apmeklētāju skaitu – 2 500 aktīvās un uz attīstību vērstās sievietes. Arī šogad pasākums solās būt vērienīgs un dažādiem pārsteigumiem piepildīts visas dienas garumā.
Laika straujais ritējums nav aptverams, un grūti noticēt, ka jau pagājuši pieci gadi kopš pirmā “Foruma LĪDERE”, kas norisinājās 2018. gadā, pulcējot 600 apmeklētājas. Šo gadu laikā forums ir strauji audzis, par savām mājām pēdējos pāris gadus saucot plašo Ķīpsalas izstāžu halli, kur šogad pulcēsies vairāk nekā 2 500 dāmas. Sagaidāms, ka vēl vairāk nekā 100 000 interesentu forumu vēros attālināti, izmantojot bezmaksas tiešraides iespējas. Būtiski, ka arī šogad klātienes apmeklētājas jau no pašas pirmās pasākuma minūtes sagaidīs dažādi pārsteigumi, muzikāli priekšnesumi, kulināri baudījumi, īpašie piedāvājumi no pasākuma atbalstītājiem un daudz kas cits. Taču būtiskākais, protams, būs 17 harismātiski, iedvesmojoši un sirds gudri lektori, kuri dalīsies pieredzes stāstos un zināšanās, kā sapņot drošāk un sasniegt vairāk.
Mazliet ieskatoties lektoru sarakstā, vērts atzīmēt, ka šogad uz “Forums LĪDERE 2023” lielās skatuves kāps dzejniece un dramaturģe Māra Zālīte, kura atklās, vai viegli būt Līderei? Kopā ar teologu Kasparu Simanoviču būs iespēja noskaidrot, uz kādām vērtībām turas pasaule? Humorists, improvizācijas aktieris Jānis Skutelis dāmas ieintriģēs, atklājot, kas notiek, kad vīrietis paliek domīgs? Paravieglatlēte Diāna Krūmiņa mudinās nepadoties, daloties pieredzes stāstā “Caur ērkšķiem uz zvaigznēm”. Dziedātāja Marija Naumova katrai iedos kompasu, kas palīdzēs atrast ceļu pie sevis. Modes māksliniece un gleznotāja Elita Patmalniece aicinās domāt pozitīvāk un ikkatru jaunu dienu sveikt ar smaidu. Politiķe un bijusī iekšlietu ministre Marija Golubeva pārsteigs ar stāstu par sieviešu iekšējo struktūru. Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs atklās, kā izaudzināt laimīgu bērnu. Savukārt uzņēmēja un plastikas ķirurģe Evija Rodke skaidros, kāpēc spēja justies labi nav veiksme, bet katras sievietes pārdomāts lēmums.
Kā katru gadu arī šogad medijiem ir iespēja pieteikt savu dalību “Forums LĪDERE” un akreditēties pasākumam. To var izdarīt, dodoties uz vietni: https://www.forumslidere.lv/mediji.
Žurnāls “Forbes” Teilori Sviftu oficiāli atzinis par miljardieri, apstiprinot iepriekš izskanējušās baumas, ka amerikāņu dziedātājas bagātība pārsniegusi vienu miljardu dolāru.
“Forbes” lēš, ka Sviftas bagātība veido 1,1 miljardu dolāru, un viņa ir pirmā popzvaigzne, kas miljardieres statusu sasniegusi, tikai pateicoties savai mūzikai. 34 gadus vecajai Sviftai ir arī iespaidīgs nekustamo īpašumu portfelis ar mājokļiem Ņujorkā, Beverlihilsā, Nešvilā un Rodailendā.
Video
Žurnāls norāda, ka citi popmūziķi miljardieri, tostarp Rianna un “Jay-Z”, savu bagātīvu nopelnījuši, pateicoties arī līdzdalībai citās jomās, tostarp modes zīmolos, alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumos vai izklaides holdingkompānijās.
Kā ziņots, Svifta šī gada sākumā par savu albumu “Midnights” saņēma “Grammy” balvu labākā albuma kategorijā, un tas viņai ir jau ceturtais “Grammy” par labāko albumu.
Esam sajūsmā par filmas “Fifty Shades of Grey” jauno reklāmas klipu! Vakar Youtube publicētais jaunais klipa variants gan nav tik garš kā parastie filmu reklāmas rullīši, taču tajā ir daudz intriģējošas ainas.
Klips atklāj vairāk par Anas labāko draudzeni Ketrīnu, gan arī par Kristjena Greja mammu un ģimeni. Īpaši sulīga ir aina, kur Ana gatavo Kristjenam brokastis. Noskaties un izbaudi!
Uzņēmums “Facebook” otrdien paziņojis, ka dos lietotājiem iespēju apstrīdēt sociālā tīkla lēmumus dzēst viņu ierakstus, fotogrāfijas un video, kas atzīti par neatbilstošiem sociālā tīkla standartiem.
“Facebook” ar apelācijas procesu plāno nākt klajā tuvākajā laikā, un pirmo reizi sniedzis ieskatu uzņēma iekšējos standartos, pēc kuriem ieraksti tiek izvērtēti un izlemts, kuri būtu izdzēšami.
“Facebook” sabiedrisko attiecību menedžere Šivona Čuminski skaidroja, ka uzņēmums šādi cenšas skaidrāk parādīt, kur tiek novilkta līnija, ja runa ir par saturu, ko lietotāji publisko sociālajā tīklā.
“Un pirmo reizi mēs dodam jums iespēju apstrīdēt mūsu lēmumus par individuāliem ierakstiem,” viņa piebilda.
“Facebook” šobrīd ir iesaistīts privāto datu aizsardzības skandālā pēc ziņām, ka Lielbritānijas datu analīzes firma “Cambridge Analytica”, kuru bija nolīgusi Donalda Trampa ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa, var būt izmantojusi 87 miljonu ASV vēlētāju “Facebook” profilu informāciju bez viņu atļaujas.
“Facebook” kritizēts arī par viltus ziņu izplatīšanos sociālajā tīklā.
“Facebook” jau piedāvā lietotājiem iespēju apstrīdēt profilu un kontu dzēšanu, bet turpmākā gada laikā plānots šo procesu attiecināt arī uz atsevišķiem ierakstiem, atklāja Čuminski.
Jaunais process pirmkārt attieksies uz ierakstiem, kas dzēsti par kailuma, seksa, naida runas un vardarbības atspoguļošanu.
Šādos gadījumos lietotājiem tiks nosūtīts brīdinājums, kurā būs iespējams uzklikšķināt uz pogas, apstrīdot šo lēmumu. Jautājumu tālāk izskatīs “Facebook” darbinieku komanda.
Saturs, kas pārkāpj “Facebook” standartus, tiek meklēts, izmantojot īpašu datorprogrammu, bet gadījumus, kad satura dzēšana tiks apstrīdēta, izskatīs cilvēki. Mērķis ir izskatīt tos dienas laikā.
“Facebook” strādā aptuveni 7000 satura recenzenti, kas ir daļa no 15 000 cilvēku lielas komandas, kas atbild par drošību, atklāja Čuminski, piebilstot, ka līdz gada beigām komandu plānots palielināt līdz 20 000 darbiniekiem.
“Beidzot esmu spiesta atzīties, ka mana intīmā dzīve pēdējā pusgada laikā nav spīdoša. Pat vēl sliktāk – tā ir drausmīga. Jau gadu satiekos ar vīrieti, kurš man ļoti patīk, taču mani ne visai uzbudina. Kad nonācām līdz gultai, nevēlējos viņu sarūgtināt un mūsu pirmajā reizē notēloju, ka viņu iekāroju un viņš mani apmierina. Viss jau būtu labi, ja vien šī tēlošana nebūtu ievilkusies pusgada garumā… Manas draudzenes iesaka ar viņu kārtīgi izrunāties, jo visādā citādā ziņā mums attiecībās viss ir lieliski. Taču es ļoti baidos viņu sarūgtināt un pazaudēt. Nekādi nevaru izdomāt, kā šo sarunu uzsākt un kā vīrietim paskaidrot, ka viņš mani seksuāli neapmierina.” – Marta, 23
Zinu, zinu – mans viedoklis nav populārs un, ierakstot to ziņu komentāros, varētu uzreiz jau meklēt kāda psiholoģiskā atbalsta dienesta palīdzību. Taču es tiešām domāju, ka valsts tā esmu es pati, mana ģimene, draugi, kaimiņi, kolēģi… Man tiešām nešķiet, ka piedrazoto mežu, mazo algo, lielo cenu, nenomaksāto nodokļu, pilno autobusu cēlonis vienmēr un visur ir kādi mistiskie viņi, valdība, ierēdņi vai, piedodiet, krievi.
Man Latvija ir tieši tik laba vai slikta, godīga un kārtīga, kāda esmu es pati un mani apkārtējie. Laikam tāpēc, kad kāds norāda uz Latvijas sociāli-ekonomiski-garīgi un visādi citādi absolūti slikto situāciju atšķirībā no visām pārējām “ideālajām” valstīm, to uztveru arī kā personīgu uzbraucienu.
Pirms kāda laiciņa bērnu raidījumā “Kas te? Es te” viens no varoņiem Pukšs veica pētījumu un nonāca pie ģeniāla secinājuma, ka vislabākā vieta dzīvošanai ir Latvija. Ar šādu sajūtu arī ikdienā braucu ar riteni uz darbu – zem balti ziedošajiem staltajiem kastaņkokiem, gar reibinoši saldi smaržīgajiem ceriņiem un pa Maskavas forštates bedrainajiem ceļiem.
Medija “Talk Sport” reportieris Maiks Bensons savā “Twitter” profilā stāsta, ka Džeikam Polam pajautājis, ko viņš domā par sportistiem, kuri viņu izaicinājuši boksa ringā.
Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis jau vairākus mēnešus centies pievērst populārā amerikāņa Džeika Pola uzmanību. Pirmais viņa solis bija uztetovēt Pola vārdu sev uz kājas, vēlāk Briedis viņam veltījis dziesmu…
Video
“Pajautāju Džeikam Polam par nesenajiem Tonija Beljū, Maira Brieža un Polija Malinadži izteikumiem, viņš atbildēja: “Godīgi sakot, es pat nezinu, kas viņi ir. Viņi visi visticamāk vienkārši nespēj sagaidīt algas dienu”.”
Ar Džeika Pola intervijas video padalījies arī latviešu bokseris Mairis Briedis.
Pols Briedi sākotnēji Mairi Briedi nosaucis par “Mario”, bet vēlāl komentējis, ka pat nezina, kas viņš ir. Pols arī esot redzējis Brieža tetovējumu, bet neesot sapratis, ko viņš īsi grib…
“Daudzi cilvēki mani izaicina un man tas šķiet jautri,” tā intervijā saka Pols. Viņš vairs nepievēršot lielu uzmanību šiem izaicinātājiem, bet vairāk koncentrējoties uz to, ar ko cīnīties vēlas viņš pats.
Asked Jake Paul about recent comments from Tony Bellew, Mairis Briedis and Paulie Malignaggi, he replied: “I don’t know who half these guys are to be honest… All these guys are probably just looking for a payday.”
Ikgadējā “Emmy” balvu pasniegšanas ceremonija Losandželosā, kurā tiek godināti labākie televīzijas seriāli un to aktieri, jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ šogad notiks virtuāli, paziņojuši organizētāji.
Ceremonija notiks paredzētajā datumā – 20. septembrī, un telekanāls ABC to translēs tiešraidē. Sīkākas detaļas pagaidām netiek atklātas, taču no organizētāju paziņojuma noprotams, ka uz ceremoniju neieradīsies arī tie, kas ir nominēti balvām, tomēr pirms ceremonijas tiks filmēti videosižeti ar viņu piedalīšanos.
“Mēs atzīstam, ka ne tikai nevarēsim sapulcēties vienā vietā, bet arī to, ka šis mūsu pasaulei ir dažādu izaicinājumu pilns laiks,” raksta šova producenti un ceremonijas vadītājs, televīzijas sarunu šova zvaigzne Džimijs Kimels.
Ceremonija “Primetime Emmy Awards”, kuru rīko Amerikas Televīzijas akadēmija, šogad notiks jau 72.reizi.
ASV televīzijas godalgu “Emmy” ceremonijas reitingi šogad sasnieguši rekordzemu līmeni, liecina uzņēmuma “Nielsen” dati. Ceremoniju šogad skatījušies vien 6,1 miljons skatītāju.
Trīs stundu garā ceremonijā, ko telekanālā ABC vadīja Džimijs Kimels, pārspējusi pērno antirekordu, kad ceremoniju telekanālā “Fox” skatījās 6,9 miljoni.
Video
Lielo izklaides industrijas ceremoniju vidū “Emmy” sarīkojums bija pirmais, kas notika virtuālā formātā.
Covid-19 krīzes piesardzības pasākumu dēļ Kimels ceremoniju vadīja tukšā arēnā.
“Emmy” ceremonijai par auditoriju nācās konkurēt ar svētdienas vakara futbola maču kanālā NBC un Nacionālās Basketbola līgas Rietumu konferences finālu kanālā TNT.
Kaut arī konkurence bija spēcīga un apstākļi ceremonijas norisei neparasti, reitingu kritums ir tendence, kas vērojama vairāku gadu garumā. Vēl 2013.gadā ceremoniju skatījās 17,7 miljoni skatītāju.
Ceremonijā svētdien Losandželosā triumfēja seriāli “Succession” un “Schitt’s Creek”.
Pasaulslaveno aktieru Džonija Depa un Amberas Hērdas Amerikas tiesas prāvai sekoja līdzi daudzi miljoni cilvēku, tā polarizēja sabiedrību un joprojām liek šaubīties par vienas vai otras puses apsūdzību patiesumu. Tagad “discovery+” dokumentālā filma “Džonijs pret Amberu. ASV tiesas process” sniedz unikālu ieskatu šīs prāvas aizkulisēs, izmantojot ekskluzīvus un iepriekš neredzētus kadrus no intervijām ar Džonija Depa advokātiem, Amberu Hērdu, juridiskajiem ekspertiem un žurnālistiem. Skatītājiem tiek dota iespēja izlemt, kurai no pusēm ticēt, jo seriāls sniegs pārskatu par galvenajiem pierādījumiem un satraucošākajiem lietas pagrieziena punktiem.
Pirmajā no divām dokumentālās filmas sērijām tiks pētīta pasaulslavenā aktiera Depa aizstāvība, viņa komandai kameru priekšā sīki aprakstot zvaigznes nelaimīgo un traģisko bērnību, kā arī atkarību no narkotikām. Skatītājiem tiek dota unikāla iespēja sekot līdzi aktiera advokātiem, kamēr viņi gatavojās uzklausīt Amberas Hērdas liecību un gatavoja jautājumus aktrisei par viņas apsūdzībām. Advokāti iepriekš neredzētos kadros piedāvās alternatīvu notikumu versiju, kas parāda Džoniju jaunā gaismā – kā ģimenes vardarbības upuri.
Deps ir viens filmu industrijas smagsvariem, taču viņa reputācija tika sāpīgi iedragāta pēc Londonas tiesas prāvas zaudējuma 2020.gadā, kuras laikā tiesnesis nolēma, ka žurnālisti aktieri var pamatoti dēvēt par “sievas sitēju” (no ang. valodas – “wife beater”). Deps lika uz spēles visu savu reputāciju, izlemjot sākt atkārtotu tiesas procesu pret bijušo sievu Amberu Hērdu un cenšoties atjaunot sava vārda labo slavu. Dokumentālā filma garantē intīmas un personīgas sarunas ar aktiera juridisko komandu, detaļas no tiesas prāvas aizkulisēm par to, kā attīstījās skandalozā cīņa. Tāpat filmā tiek atklātas traģiskas detaļas par abu zvaigžņu laulību.
Video
Otrajā dokumentālās filmas sērijā tiek iztirzāta un pētīta Hērdas aizstāvība, tostarp detalizēti aprakstīts iespējamais seksuālās izmantošanas skandāls, kas pirmo reizi publiski izskanēja tieši prāvas laikā kameru priekšā. Tāpat tiek apskatīti notikumi, kā Depa advokāti, viņasprāt, pret Hērdu vērsa uzbrukumus, izmantojot sociālos medijus. Dokumentālajā filmā “Džonijs pret Amberu. ASV tiesas process” būs iespēja dzirdēt Hērdas viedokli par vētraino un apsūdzībām pilno laulību, viņai mēģinot pierādīt, ka viens no pasaulē mīlētākajiem aktieriem bijis varmāka.
Kamēr pasaule noskatījās, Hērda stājās tiesas priekšā un pirmo reizi detalizēti aprakstīja nopietnas apsūdzības seksuālā vardarbībā, kam pēcāk sekoja sociālo mediju lietotāju dažādie viedokļi par izskanējušo informāciju. Sērijas laikā tiks aplūkoti arī dažādi attēli un video, kas tiesas prāvas laikā ceļoja sociālajos medijos.
“Džonijs pret Amberu. ASV tiesas process” skatāma straumēšanas platformā “discovery+” nākamās paaudzes televīzijā “Go3”.
Jaunajā dezodorantu līnijā vīriešiem Garnier Mineral ietilpst 10 produkti, kas sniegs aizsardzību pret svīšanu līdz pat 72 stundām* un pārliecību par sevi jebkurā dzīves situācijā. 
