No 27. līdz 29. martam Igaunijā norisināsies gada vērienīgākais pilsētas festivāls un mūzikas industrijas konference Tallinn Music Week (Tallinas mūzikas nedēļa). Trīs dienu garumā Tallinas klubos, teātros un radošajos kvartālos uzstāsies 227 muzikālās apvienības no Igaunijas un 19 citam valstīm. Latviju Tallinā pārstāvēs kopumā 13 grupas un mākslinieki, kuru starpā būs arī Instrumenti un The Sound Poets.
Mūzikas konference Tallinn Music Week (TMW) Igaunijā norisināsies jau sesto gadu pēc kārtas. Pastāvēšanas laikā festivāls guvis ievērību arī ārpus Baltijas reģiona, tāpēc līdzās 149 Igaunijas grupām festivālā piedalīsies teju 80 grupas no Latvijas, Lietuvas, Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Ungārijas, Islandes, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, Anglijas, Baltkrievijas, Gruzijas un pat Irānas. Turklāt savai gaumei ko piemērotu varēs atrast katrs, jo festivālā pārstāvēti mūzikas žanri no klasiskās mūzikas līdz pat smagajam metālam.
Kā viens no gaidītākajiem starptautiskajiem māksliniekiem „TMW šogad ir britu retrofutūristiskais duets Public Service Broadcasting, kuri savu skaņu veido, meistarīgi savijot dzīvo instrumentu skanējumu ar vecu propagandas filmu elementiem un elektriskām skaņām, mistiskie beļģi BRNS, daudzsološā sintīpopa grupa Ballet School no Vācijas un Krievijas postroka trio Everything is Made in China. Visplašāk festivāla programmā pārstāvēti būs Igaunijas mākslinieki, to vidū viens no Igaunijā populārākajiem mūziķiem Leslie DaBass, daudzsološā alternatīvā roka, blūza un popa grupa Sibyl Vane, Winy Puhh un daudzi citi. Lieliska programma sagaida arī laikmetīgās un klasiskās mūzikas cienītājus.
Iepriekšējos gados no Latvijas uz TMW devušās tādas grupas un mākslinieki kā Prāta Vētra, Goran Gora, Soundarcade, Triānas parks un Instrumenti, kuri Latviju Tallinā pārstāvēs arī šogad. Grupa Instrumenti uz skatuves kāps festivāla otrajā dienā, 28.martā klubā Rock Cafe. Tāpat uz Tallinu šogad dosies arī grupa The Sound Poets, Sus Dungo un sieviešu vokālā grupa Latvian Voices. Tā kā festivālā šogad īpaši plaši pārstāvēta arī elektroniskā mūzika, uz Tallinu dosies arī viens no atpazīstamākajiem Latvijas elektroniskāsmūzikas pārstāvjiem kodek, eksperimentālais skaņu mākslinieks Toms Auniņš un duets ELVI/DUNIAN, kuri 28.martā kāps uz skatuves Kultūras katla dārzā. No Latvijas uz Tallinu dosies arī hip-hop pārstāvji ansis un NiklāvZ, indie rock grupa Momend, kā arī Uppfade un Ashnikko.
Tāpat kā iepriekšējos gados koncerti un semināri notiks izklaides vietās visā pilsētā. Daudzveidīgo vakara programmu apmeklētāji varēs baudīt 15 dažādās izklaides vietās – galvenokārt teātros, klubos un bāros, taču papildus tam īpašās TMW City Stage programmas ietvaros visā Tallinā notiks arī bezmaksas koncerti grāmatnīcās, mūzikas veikalos, kafejnīcās un galerijās, mūziku ļaujot baudīt īpašā un neierastā atmosfērā. Festivāla laikā mūzikas mīļotāji īpašus piedāvājumus varēs sagaidīt arī restorānu festivāla TMW Tastes ietvaros – visiem festivāla viesiem būs iespēja Tallinas restorānos un kafejnīcās izmantot īpašus piedāvājumus un atlaides, kas radīti tieši festivāla laikam.
Banku uzraugi Zviedrijā un Igaunijā nupat publiskojuši pārbaužu rezultātus par “Swedbank” darbu pie naudas atmazgāšanas novēršanas. Un pārbaudēs secināts – bankas kontroles sistēmās iepriekš bijuši trūkumi, kas ļāvuši bankas sistēmas izmantot nelikumīgām darbībām. “Swedbank” uzraugu konstatētajam piekrīt un maksās 360 miljonu eiro sodu. Par šiem trūkumiem banka Latvijā jau iepriekš samaksāja 1,4 miljonus eiro sodu.
29.06.2016. Filmas SEKSS. SVINGS. DZĪVE. uzņemšanas aizkadri.
29.06.2016. Filmas SEKSS. SVINGS. DZĪVE. uzņemšanas aizkadri.
No 1. marta Lattelecom filmu un seriālu lietotnē Shortcut ikviens varēs novērtēt trešo visu laiku ienesīgāko latviešu spēlfilmu Svingeri. Andreja Ēķa pikantā komēdija piedzīvos pirmizrādi ārpus kinoteātru telpām, pirmo reizi nonākot uz TV un citu ierīču – datoru, viedtālruņu un planšetdatoru – ekrāniem.
Pēc producenta Kristiana Alhimionoka domām filma ir mainījusi Latvijas kino, kā arī sniedz skatītājiem vēl nebijušu pieredzi: “Pēc Svingeriem Latvijas filmu industrija nekad nebūs tāda kā agrāk.” Producents akcentē, cik svarīgi, ka tagad tā skatāma arī katrā mājā: “Nākotne pieder tādām platformām kā Shortcut, tāpēc priecājamies par šo sadarbību.”
“Lietotnes Shortcut priekšrocība ir iespēja iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas, brīvā laikaiespējām un interneta pieslēguma veida, legāli baudīt ne vien ārvalstīs, bet arī Latvijā radītu saturu. Svingeri nav izņēmums – vien trīs mēnešus pēc pirmizrādes filma ekskluzīvi pieejama visiem Lattelecomun Shortcutk lientiem,”skaidro Lattelecom biznesa attīstības direktore Inga Alika-Stroda.
30.06.2016. Filmas SEKSS. SVINGS. DZĪVE. uzņemšanas aizkadri.
Filmas Svingeri popularitāti un izdošanos tās režisors Andrejs Ēķis salīdzina ar sabiedrības spoguli: “Filmas tēlos atradīsiet sev apkārtējos un varbūt pat paši sevi. Komēdija ir daļa no mūsu dzīves, tāpēc arī Svingeri mums ir tik saprotami.”
Svingeri skatāmi lietotnē Shortcut, kā arī Lattelecom Interaktīvajā televīzijā. Filma par vienreizēju maksu (3,60 eiro) pieejama divas diennaktis no tās iegādes brīža. Lietotni Shortcut var skatīties datorā, bez maksas lejupielādēt jebkurā viedierīcē, kā arī tā pieejama Apple TV un Android TV TM lietotājiem.
“Šurp grāmatas uz skolu” jeb – tagadējā skola ir mazliet novecojusi!
Aiz kalniem vairs nav nākamā mācību gada sākums. Mūsu prātos no seniem laikiem sēž stereotips: ielas piepildīs lērums mazu ķiparu, kas uz muguras nesīs pustonnīgas somas ar svaigām grāmatām, burtnīcām un citiem mācību piederumiem. Bērni uzcītīgi dosies jaunā mācību tūrē. Gādās, lai mamma un tētis ir priecīgi par cītīgu mācības stundu vielas apguvi.
Mamma un tētis, kā arī vecvecāki un citi radinieki, būs pacilāti, jo nākamā paaudze būs nodarbināta, laiks strikti saplānots. Vasaras blēņām laika vairs neatliks, un sirdi pilda apziņa, ka aiz mums sekos izglītota paaudze.
Bet tā paaudze gan nesteidzas izglītoties pēc pieaugušo prātiem, steidzas izglītoties pa savam. Kamdēļ noņemties ar grāmatām, ja ai-podā vai planšetniekā var nospiest dažas podziņu uz skārienjūtīgā ekrāna? Un arī zināšanas no sērijas “x kvadrātā + y kvadrātā = z kvadrātā” nebūs jākaļ galvās, bet būs atrodamas mobilā tīmekļa dzīlēs vienmēr īstajā laikā.
Jāsaka, esam klāt kārtējam apliecinājumam, ka nākotnes pasaule ir krietni tuvāka nekā mēs iedomājamies. Bērni rāda ceļu visiem pieaugušajiem, kurā virzienā ir jāstrādā. Taču pieaugušie, tostarp skolotāji, kā dadži ir ieķērušies vecajā sistēmā. Kur viss ir jālasa no grāmatām, kur stundā tiek pavēstīta neliela daļiņa no ne visai svaigām zināšanām, un nākamajā reizē pavēstītais ir no iekaltajām galvām jāatstāsta.
Mēs nekādā veidā nenoniecinam pamata, vidējo un augstāko izglītību. Nē, tieši otrādi, tās nozīme pieaug! Tikai apmācības formas ir antīkas, kas pēc būtības neatšķiras no tām, ar kurām mūsu tālie senči bija pazīstami pirms 3 gadsimtiem un vēl senāk.
Mūsdienās, kad pasaule radikāli mainās, ir jāmainās arī mācību mērķiem un to pasniegšanas veidam. Daudzas labas idejas nāk no kaimiņzemes Zviedrijas. Līdzās tam, ka aiz jūras ir aizsākušās diskusijas par 6 stundu darbadienu (jo izpētīts, ka pareizi motivēti darbinieki pienākumus labi pildīs arī īsākā maiņā), ar rietumu vējiem pie mums atklīdušas ziņas – Zviedrijas skolās grasās atteikties no mājas darbiem, un pamatskolā stundas būs kā lielas rotaļas. Stokholmā izrēķināts, ka zināšanu kvantitāte nebūt nepārvēršas kvalitātē.
Jo normālam caurmēra skolēnam nav nepieciešamība smalki zināt no galvas savas valsts vēsturi vai augu valsts attīstības likumsakarības. Tās zināšanas jaunais censonis pēc vajadzības iegūs pats. Skolēniem ir jāmāca kas cits:
– no kā sastāv Zemes nedzīvā un dzīvā daba, kā tā attīstās;
– kā “strādā” tagadējā sabiedrība;
– kā ātrāk apgūt IT jauninājumus, sakari taču šodien pieder pie pamatvērtībām;
– visu par romantiskajām attiecībām, par seksu;
– svarīgāko likumdošanu;
– ekonomikas pamatus;
– aritmētiku, reizrēķinu, kādu aktuālo valodu, neskaitot dzimto.
Jeb to, kas patiešām dzīvē būs vajadzīgs.
Literatūru, augstākās matemātikas elementus, ķīmiju un vēl daudzus citus priekšmetus būs iespējams apgūt specializētās klasēs, uz kurām padsmitnieki varēs doties pēc vēlēšanās.
Tas būs interesanti, kāds būs sausais atlikums no gaidāmā mācību gada?
Jau šo sestdien, 11. februārī noskaidrosies, kurš mākslinieks vai grupa šī gada maijā pārstāvēs Latviju 67. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā, kas norisināsies Liverpūlē, Lielbritānijā. Pagājušās nedēļas nogalē pusfinālā piedalījas 14 dalībnieki, bet četri no dalībniekiem nesaņēma pietiekamu balsojumu, lai iekļūtu finālā. Pašreizējās “Betsafe” ekspertu prognozes liecina, ka Patrisha un “Sudden Lights” ir galvenie pretendenti uz Latvijas pārstāvēšanu vienā no lielākajiem muzikālajiem notikumiem pasaulē.
Pagājušajā gadā Latviju pārstāvēja “Citi Zēni” ar dziesmu “Eat Your Salad”, taču neskatoties uz to, ka dziesma bija populāra sociālajos tīklos un mūzikas straumēšanas platformā “Spotify”, pusfinālu latvieši tā arī nepārvarēja. Šogad “Supernova” sevi labi apliecināja grupa “Inspo”, taču viņi bija starp tiem četriem, kas finālam nekvalificējās. Pirms septiņiem gadiem Latviju Eirovīzijā pārstāvēja mūziķis Justs ar dziesmu “Heartbeat”, taču finālam nekvalificējās, tādēļ šogad mēģināja savā īpašumā iegūt zelta biļeti uz Liverpūli. Pirmajā “X Faktors” sezonā 3. vietu izcīnīja Adriana Miglāne, bet toreiz iegūtā popularitāte un lielais sekotāju skaits “Instagram” neļāva iekļūt sestdienas finālā. Tāpat pusfinālā apstājās Katrine Millere.
Video
11. februāra vakarā uz skatuves kāps kopumā 10 dalībnieki – Alise Haijima, Luīze, RAUM, Toms Kalderauskis, Artūrs Hatti, Patrisha, grupa “Sudden Lights”, grupa “24. Avēnija”, AVÉI un Markus Riva.
“Pastāv iespēja, ka žūrija piešķirs tā saucamo “wild card” jeb otro iespēju dalībniekam, kas neiekļuva finālā, tomēr līdz šim tas iepriekš nav noticis. Šīs sestdienas uzvarētāju noteiks skatītāju un žūrijas kopīgais balsojums, abām pusēm esot vienādam balsu “svaram”. Šogad pretendentu lokā ir daudz jaunu mākslinieku, kuri iepriekš uz lielās skatuves nav bijuši. Pusfinālā šis faktors varēja nospēlēt būtisku lomu, tomēr ar savām dziesmām debitanti izsita no cīņas pieredzes bagātākus mūziķus,” komentē “Betsafe” pārstāvis.
Jau pirms pusfināla un līdz pat šim brīdim “Betsafe” bukmeikeri par favorīti uzskatīja mūziķi Patrisha. Bukmeikeru vērtējumā Patrisha, kura izpilda dziesmu “Hush”, izredzes uzvarēt novērtētas ar 36% iespējamību. Turpat uz papēžiem min arī grupa “Sudden Lights” ar dziesmu “Aijā” ar 33% iespējamību uzvarēt. Kā trešā galvenā kandidāte ir Luīze ar savu pirmo oriģināldziesmu “You to Hold Me”, kuras izredzes uzvarēt tiek vērtas ar 11% iespējamību, tikmēr Markusa Rivas uzvara, kurš piedalās ar dziesmu “Forever” un par iespēju pārstāvēt Latviju Eirovīzijā cīnās jau 9. reizi, tiek novērtēta vien ar 9% iespējamību.
Pagājušajā gadā Eirovīzijas dziesmu konkurss norisinājās Turīnā, Itālijā. Kad Krievija sāka karadarbību Ukrainā, visai strauji par galveno skatītāju favorīti kļuva ukraiņu grupa “Kalush Orchestra” ar dziesmu “Stefania”, kas beigās arī triumfēja konkursā. Ņemot vērā, ka uzvarēja Ukrainas pārstāvji, šī gada konkursam vajadzēja būt Kijevā, tomēr sakarā ar karadarbību Ukrainā, tika lemts par norises vietas pārcelšanu uz Apvienoto Karalisti, Liverpūli.
Latvijas Televīzijas (LTV) konkursa “Supernova 2022” žūrijas un LTV pārstāvji lēmuši vietu konkursa finālā piešķirt arī Mikam Dukuram, informēja televīzijas pārstāvji.
LTV norāda, ka šāds lēmums pieņemts, jo pusfināla tiešraidē 5.februārī neparedzētas tehniskas kļūmes dēļ mākslinieka dziesma “First Love” izskanēja bez iecerētajiem skaņas efektiem.
Kā ziņots, konkursa “Supernova 2022” finālā, kas notiks 12.februārī, iekļuvuši arī “Inspo” ar dziesmu “A Happy Place”, Aminata ar dziesmu “I’m Lettting You Go”, Linda Rušeniece ar dziesmu “Pay My Own Bills”, “Mēs jūs mīlam” ar dziesmu “Ritch Itch”, Elīna Gluzunova ar dziesmu “Es pabiju tur”, “Citi zēni” ar dziesmu “Eat Your Salad”, “Bermudu divstūris” ar dziesmu “Bad”, “Bujāns” ar dziesmu “He, She, You & Me”, Miks Galvanovskis ar dziesmu “I’m Just a Sinner” un Raum ar dziesmu “Plans”.
Video
Savukārt pusfināla barjeru nepārvarēja Beatrise Heislere ar dziesmu “On the Way Home”, Katō ar dziesmu “Promises”, Markus Riva ar dziesmu “If You’re Gonna Love Me”, Miks Dukurs ar dziesmu “First Love”, Patriks Peterson ar dziesmu “Can’t Get You Outta My Head”, apvienība “The Coco’nuts” ar dziesmu “In And Out of the Dark”, kā arī Zelma ar dziesmu “How”.
No pusfināla “Supernovas” fināla šovam sākotnēji kvalificējās desmit dalībnieki, kuri ieguva skatītāju un žūrijas vērtējuma ieguva augstāko vērtējumu. Gan pusfinālā, gan finālā skatītāju īsziņu un telefonbalsojuma rezultātus saskaita kopā ar žūrijas balsojuma rezultātiem.
Dziesmu un izpildītāju iekļūšanu “Supernova 2022” pusfinālā noteica LTV izvēlētā žūrija. Konkursa mērķis ir atrast mākslinieku un populārās mūzikas skaņdarbu, kas pārstāvēs Latviju “Eirovīzijas” dziesmu konkursā Turīnā šogad maijā.
Šā gada 5. februārī norisināsies Latvijas televīzijas dziesmu atlases konkurss “Supernova 2022”, kurā 17 pusfinālisti sacentīsies par nokļūšanu uz Eirovīzijas lielās skatuves. Jau iepriekš konkursa veidotāji ziņojuši, ka šogad saņemts rekordliels pieteikumu skaits, un “Betsafe” bukmeikeri jau izvirzījuši šā gada favorītus.
Lai gan 2021. gadā “Supernovas” dalībnieku atlase izpalika, šogad pieteikumi sasnieguši rekordaugstu skaitu un konkurence rādās būt ļoti sīva. Dalībnieku rindās manāmi vairāki sabiedrībā atpazīstami mūziķi, to starpā vairāki bijušie “Eirovīzijas” un arī “Supernovas” dalībnieki. Tomēr Eirovīzijā Latviju pārstāvēt varēs tikai viens – ko prognozē Betsafe bukmeikeri?
“Līdz “Supernovas” sākumam prognozes varētu arī mainīties, bet šobrīd mūsu bukmeikeru galvenie favorīti ir Aminata, Citi Zēni un Bermudu Divstūris. Tāpat nevar par zemu novērtēt un izslēgt no favorītiem arī neatlaidīgo Marku Rivu, kurš “Supernovā” piedalās jau astoto reizi,“ dalās “Betsafe” pārstāvis Valters Rozmanis,
Markus ir viens no pieredzes bagātākajiem “Supernovas” dalībniekiem un tieši pieredze varētu palīdzēt viņam izcelties konkurentu vidū. Kā stāsta mūziķis: “Dalība nacionālajā atlasē vienmēr ir satraucoša un laba skola man pašam. Katru gadu esmu pārdomās, vai man to vajag, jo vieglāk ir nepiedalīties, bet kāpēc izvēlēties vieglāko ceļu? Ja jūtu, ka jāpiedalās, tad ir jāiet uz visiem 100% un to es arī darīšu!”
Bukmeikeri par savu favorīti nosauc Aminatu un viņas dziesmu “I’m Letting You Go” (20%), turklāt Aminata jau pārstāvēja Latviju Eirovīzijā 2015. gadā, iekļūstot finālā un iegūstot augsto 6. vietu ar pašas sacerēto dziesmu “Love Injected”. Tāpat favorītu grupai pieskaitāmi pašpasludinātie “repa prinči” un 21. gadsimta popmūzikas dīvas” Citi Zēni un viņu kompozīcija “Eat Your Salad” (12%). Liels pārsteigums ir atraktīvo brālēnu – Bicepsa un Tricepsa grupas “Bermudu Divstūris” debija uz Supernovas skatuves. Bukmeikeri viņu atjautīgo kompozīciju “Bad” novērtē ar 11% iespējamību uzvarēt. Tāpat šogad pirmo reizi konkursā piedalās šova “X Faktors” mentoru – Reiņa Sējāna un Intara Busuļa duets “Bujāns” ar savu nu jau piekto kopīgi radīto dziesmu “He, She, You & Me”, kurai izredzes iekļūt finālā vērtējamas ar 8% iespēju.
“Interesanti, ka liela daļa atpazīstamu vārdu izvēlējušies tādu kā “comedy music” stratēģiju, startējot jaunizveidotos ansambļos, kuri konkurēs ar līdzīgiem un sabiedrībā zināmākiem sastāviem, kā Citi Zēni un Bermudu Divstūris. Grūti pateikt, vai stratēģija attaisnosies, bet pieredze rāda, ka ir bijuši gadi, kad tā ir nesusi vēlamo rezultātu. Spilgtākais pārsteigums no koeficientu viedokļa bija 2014. gads, kurā par pārliecinošu favorītu uzskatīto Donu pārspēja Ārzemnieki ar “Cake To Bake,” “Betsafe” pārstāvis Valters Rozmanis,
Atlasē piedalīsies arī citi jau iemīļoti mūziķi – dziedātaja “KATŌ”, repere Zelma, šova “X Faktora” uzvarētāja Elīna Gluzunova, komiķu Kaspara Breidaka un Ralfa Eilanda apvienība “Mēs jūs mīlam”, Miks Dukurs, Raum, The COCO’NUTS, kā arī jauni vārdi mūzikas pasaulē – Linda Rušeniece, Patriks Peterson, Beatrise Heislere, grupa “Inspo”.Taču bukmeikeru ieskatā nevienam no viņiem nav izteiktas uzvarētāju dziesmas, kas dotu atbalstu gan žūrijas, gan skatītāju balsojumā.
Šobrīd norisinās balsojums, kurā šova cienītājiem un mūziķu atbalstītājiem ir iespēja noteikt septiņpadsmito pusfināla dalībnieku, kas kopā ar pārējiem dalībniekiem 5. februārī sacentīsies “Supernovas” finālā.
Tāpat jāatgādina, ka Latvijas izvēlētā dziesma pēdējo reizi startējusi konkursa finālā 2016. gadā, kad Justs ar “Heartbeat” palika 15. vietā. Tieši Aminata vēsturiski ir uzstādījusi vienu no visu laiku augstākajiem rezultātiem, viņai uzvarot nacionālajā atlasē bukmeikeri redz vislielākās iespējas tikt finālā.
Otrdien, 9. maijā, grupa “Sudden Lights” ar dziesmu “Aijā” pārstāvēja Latviju 67. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa pirmajā pusfinālā Liverpūlē. Diemžēl šī jau bija sestā reize pēc kārtas, kad Latvijai nav izdevies kvalificēties finālam.
Režisora Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas animācijas filma “Straume” saņēmusi ASV “Annie Awards” balvas divās kategorijās, liecina balvas rīkotāju publiskotā informācija.
“Straumei” balva piešķirta kā labākajai neatkarīgajai filmai, kā arī nominācijā “Labākais scenārijs”.
“Annie Awards” katru gadu pasniedz Starptautiskās animācijas filmu asociācijas Losandželosas nodaļa, godinot gada izcilākos veikumus animācijas jomā. Šis esot viens no prestižākajiem apbalvojumiem visā animācijas nozarē.
Jau ziņots, ka “Straume”, kas pērn piedzīvoja pasaules pirmizrādi Kannu kinofestivālā, līdz šim godināta ar vairākiem desmitiem apbalvojumu. Šī ir pirmā kinolente Latvijas vēsturē, kas saņēmusi “Zelta globusa” balvu. Tāpat tās kontā ir arī Eiropas Kinoakadēmijas balva. Vienlaikus “Straume” ir ieguvusi divas “Oskara” nominācijas.
Video
“Straume” veidota kā trīs valstu kopražojums, sadarbojoties Latvijas studijai “Dream Well Studio”, Francijas studijai “Sacrebleu Productions” un Beļģijas studijai “Take Five”.
“Straume” ir 3D animācijas tehnikā veidots stāsts par individuālistu Kaķi, kurš lielu plūdu laikā spiests pamest mājas un patverties nelielā laivā kopā ar citiem dzīvniekiem. Lai izdzīvotu jaunajā un cilvēku neapdzīvotajā pasaulē, Kaķim jāmaina savi paradumi un jāsadarbojas ar Suni, Kapibaru, Lemuru un Putnu.
Filmas “Straume” radošajā komandā ir režisors, producents, scenārists un mākslinieks Zilbalodis, producents un scenārija līdzautors Matīss Kaža, producenti Rons Diānss un Gregorijs Zalkmans, skaņu režisors Gurvals Koiks-Gallass, galvenais animators Leo Silī-Pelisjē, mūzikas autori Zilbalodis un Rihards Zaļupe, vizuālo efektu mākslinieki Konstantīns Višņevskis un Mārtiņš Upītis.
Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” jeb “Flow” ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Losandželosā ieguvusi Latvijas vēsturē pirmo “Oskaru”, uzvarot kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.
“Straume” bija nominēta arī kategorijā “Labākā ārvalstu filma”, bet šo balvu neieguva. Šajā kategorijā “Oskaru” ieguva Brazīlijas filma “I’m Still Here”.
Saņemot balvu, Zilbalodis pateicās savai ģimenei, komandai, savam kaķim un sunim un atgādināja visiem mums, ka mēs atrodamies vienā laivā un mums ir jāpārvar domstarpības un jāsadarbojas.
“Ceru, ka šī balva atvērs durvis neatkarīgajiem animācijas filmu veidotājiem visā pasaulē. Šī ir pirmā reize, kad filma no Latvijas tikusi nominēta, tas mums nozīmē ļoti daudz. Esam ļoti iedvesmoti un ceram drīz šeit atgriezties,” sacīja Zilbalodis.
Sarunā ar žurnālistiem uzreiz pēc balvas saņemšanas viņš teica, ka ir ļoti pateicīgs un arī ļoti vēlas atgriezties mājās. “Ļoti ilgojos pēc Latvijas un nevaru sagaidīt, kad varēšu taisīt nākamo filmu,” atklāja Zilablodis.
Video
Zilbalodim balvu pasniedza Goldija Houna un Endrū Gārfīlds.
Raidījuma vadītājs Konans O’Braiens norādīja, ka šis ir pirmais “Oskars” Latvijas vēsturē. “Igaunija – tagad bumba ir jūsu laukumā,” viņš piebilda.
Kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma” Zilbaloža filmas konkurenti bija Holivudas lielbudžeta projekti “Prāta spēles 2” jeb “Inside Out 2” un “Robots savā vaļā” jeb “The Wild Robot”, Austrālijas filma “Memoir of a Snail” un britu leģendārās studijas “Aardman Animations” filma “Wallace & Gromit: Vengeance Most Fowl”.
Kategorijā “Labākā ārvalstu filma” bija nominētas arī filma “The Girl with the Needle” (“Meitene ar adatu”) no Dānijas, Vācijas filma “The Seed of the Sacred Fig” (“Svētās vīģes sēkla”) un franču režisora Žaka Odijāra muzikālā kriminālfilma “Emilia Perez” (“Emīlija Peresa”), kas dominēja “Oskara” balvu nominācijās. “I’m Still Here”, kas uzvarēja šajā kategorijā, ir uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par kādu sievieti, kura ir spiesta sadzīvot ar sava vīra pēkšņo pazušanu militārās diktatūras laikā Brazīlijā 1971.gadā.
“Straume” ir pirmais Latvijas kinodarbs, kas ticis nominēts ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars”, turklāt divās kategorijās.
Pirmā Latvijas filma, kas tika izvirzīta ASV Kinoakadēmijas balvai, bija 1991.gada režisora Jāņa Streiča kinolente “Cilvēka bērns”, savukārt otrā filma, kas tika pieteikta sacensībai par “Oskara” balvu, bija režisora Aigara Graubas 2009.gada spēlfilma “Rīgas sargi”. Līdz šim neviena no Latvijas izvirzītajām kinolentēm ASV Kinoakadēmijas apbalvojumam nomināciju nebija saņēmusi.
“Straume” pasaules pirmizrādi piedzīvoja Kannu kinofestivālā, un kopš tā laika ir saņēmusi vairāk nekā 70 starptautiskas balvas gandrīz visos kontinentos, tajā skaitā “Zelta globusa” balvu kā labākā animācijas filma.
Animācijas filma “Straume” ir 3D animācijas tehnikā veidots stāsts par individuālistu Kaķi, kurš lielu plūdu laikā spiests pamest mājas un patverties nelielā laivā kopā ar citiem dzīvniekiem. Lai izdzīvotu jaunajā un cilvēku neapdzīvotajā pasaulē, Kaķim jāmaina savi paradumi un jāsadarbojas ar Suni, Kapibaru, Lemuru un Putnu.
Filmas “Straume” radošajā komandā ir režisors, producents, scenārists un mākslinieks Zilbalodis, producents un scenārija līdzautors Matīss Kaža, producenti Rons Diānss un Gregorijs Zalkmans, skaņu režisors Gurvals Koiks-Gallass, galvenais animators Leo Silī-Pelisjē, mūzikas autori Zilbalodis un Rihards Zaļupe, vizuālo efektu mākslinieki Konstantīns Višņevskis un Mārtiņš Upītis.
ASV Kinoakadēmijas balvas pasniegšana notiek Kalifornijas pilsētā Losandželosā, kur norises vieta kopš 2001.gada ir “Dolby Theatre”, kas atrodas kultūras centrā “Ovation Hollywood”.
Prestižajā kategorijā “Labākā filma” uzvaras laurus plūca kinolente “Anora”. Uz “Oskaru” šajā kategorijā pretendēja vēl deviņas filmas – “The Brutalist” (“Brutālists”), “A Complete Unknown” (“Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms”), “Conclave” (“Konklāvs”), “Dune: Part Two” (“Kāpa: Otrā daļa”), “Emilia Pérez” (“Emīlija Peresa”), “I’m Still Here”, “Nickel Boys”, “The Substance” (“Substance”) un “Wicked” (“Ļaunā”).
“Oskaru” kategorijā “Labākais aktieris” saņēma Adriens Brodijs par lomu episkajā vēsturiskajā drāmā “The Brutalist”, kas stāsta par holokaustā izdzīvojošu ungāru arhitektu Lāslo Totu, kurš ierodas ASV, lai sāktu jaunu dzīvi.
Kategorijā “Labākais aktieris” bija nominēti arī Timotejs Šalamē par tēlojumu filmā “A Complete Unknown”, Kolmans Domingo par lomu filmā “Sing Sing” (“Sing Sing: Teātris aiz restēm”), Reifs Fainss par lomu “Conclave” (“Konklāvs”) un Sebastians Stens par sniegumu kinolentē “The Apprentice” (“Māceklis”).
“Oskaru” kategorijā “Labākā aktrise” saņēma Maikija Medisone par lomu filmā “Anora”.
Kategorijā “Labākā aktrise” bija nominētas arī Sintija Erivo par lomu filmā “Wicked”, Karla Sofija Gaskona par veikumu filmā “Emilia Pérez”, Demija Mūra par tēlojumu filmā “The Substance” un Fernanda Torresa par lomu “I’m Still Here”.
Kategorijā “Labākais otrā plāna aktieris” balvu saņēma Kīrans Kalkins par lomu filmā “A Real Pain”. Viņa konkurenti šajā kategorijā bija Jura Borisovs par tēlojumu filmā “Anora”, Edvards Nortons par tēlojumu “A Complete Unknown”, Gajs Pīrss par lomu “The Brutalist” un Džeremijs Strongs par lomu filmā “The Apprentice”.
Kategorijā “Labākā animācijas īsfilma” balvu ieguvusi irāniešu filma “In the Shadow of the Cypress”. Tās konkurenti bija filmas “Beautiful Men”, “Magic Candies”, “Wander to Wonder” un “Yuck!”.
Kategorijā “Labākais oriģinālais scenārijs” balvu saņēma amerikāņu kinorežisors un scenārists Šons Beikers par scenāriju filmai “Anora”. Beikers ieguva arī “Oskaru” prestižajā kategorijā “Labākais režisors”.
Savukārt kategorijā “Labākais adaptētais scenārijs” balvu saņēmis Pīters Strohans par scenāriju filmai “Conclave”.
“Anora” saņēma arī “Oskaru” kategorijā “Labākā montāža”.
Kategorijā “Labākā otrā plāna aktrise” balvu ieguva Zoja Saldana par lomu “Emilia Pérez”. Šajā kategorijā uz “Oskaru” pretendēja arī Monika Barbaro par lomu filmā “A Complete Unknown”, Felisita Džonsa par sniegumu filmā “The Brutalist”, Ariana Grande par lomu “Wicked” un Izabella Roselīni par tēlojumu “Conclave”.
Kategorijā “Labākie kostīmi” balvu saņēma Pols Tazvels par darbu mūziklā “Wicked”.
Kategorijā “Labākā oriģinālā dziesma” balvu saņēmusi dziesma “El Mal” no franču režisora Žaka Odijāra muzikālās kriminālfilmas “Emilia Perez”.
Kategorijā “Labākā dokumentālā īsfilma” balvu ieguvusi filma “The Only Girl in the Orchestra”, kas vēsta par kontrabasa spēlētāju Orinu O’Braienu, kura bija pirmā sieviete, kas kļuva par pilna laika dalībnieci Ņujorkas filharmonijas orķestrī.
Kategorijā “Labākā dokumentālā filma” uzvaras laurus plūca filma “No Other Land”, ko veidojis palestīniešu un izraēliešu kolektīvs.
“Oskaru” kategorijā “Labākā skaņa” saņēma filma “Dune: Part Two”, kas arī ieguva “Oskaru” kategorijā “Labākie vizuālie efekti”.
Kategorijā “Labākā īsfilma” uzvarēja filma “I’m Not a Robot”.
“Oskaru” kategorijā “Labākais operatora darbs” saņēma filma “The Brutalist”. Daniels Blumbergs ieguva arī “Oskaru” kategorijā “Labākā oriģinālmūzika” par darbu šajā filmā.
No 15.novembra līdz 18.novembrim divpadsmito reizi norisināsies starptautiskais gaismas festivāls “Staro Rīga”, kura tēma šogad būs 4D jeb gaismas mākslas četras dimensijas – laiks, telpa, cilvēks un gaisma, ko festivāla mākslinieki interpretējuši katrs pēc savas radošās ieceres, informē pasākuma rīkotāji.
Festivālā būšot pārstāvētas dažādas gaismas mākslas formas – no nosacīti ierastākiem objektiem līdz “ģeneratīvajai mākslai”. Pavisam šogad festivālā būs apskatāmi 35 gaismas mākslas objekti, kas sadalīti divās programmās. Festivāla pamatprogrammai objekti tika izvēlēti mākslinieku konkursa kārtībā, bet otru programmu veidojuši “Staro Rīga” sadarbības partneri, un tajā iekļauti 12 objekti.
Video
Šogad festivālā piedalās mākslinieki no sešām valstīm – Latvijas, Igaunijas, Dānijas, Vācijas, Francijas un Lielbritānijas. Izteiktākās mākslinieciskās tendences šoreiz būšot lāzerprojekcijas un radoša veida interaktivitāte, kas izpaudīsies dažādās gaismas mākslas formās. Objektu izvietojums tiek solīts gana intensīvs un viegli sasniedzams, pārsvarā lokalizējoties vecpilsētā un Rīgas centrā, taču trīs ne mazāk apskatīšanas vērti festivāla objekti atradīsies arī attālāk no pilsētas centrālās daļas – lidostā “Rīga”, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un Āgenskalna tirgū.
Festivālā pirmoreiz būs īpašo notikumu programma, kuras ietvaros varēs apskatīt, piemēram, starptautisku atzinību guvušo britu multimākslinieka Braeina Īno instalāciju “77 miljoni gleznu” Rīgas mākslas telpā vai apmeklēt populārās Latvijas popdziedātājas Aminatas jaunā minialbuma prezentāciju skvērā pie Latvijas Nacionālās operas, kur visu festivāla laiku būs izvietota arī gaismas instalācija, kas tapusi, iedvesmojoties no viņas mūzikas. Notiks arī tradicionālais festivāla “Staro Rīga” skrējiens.
“Gaismas festivāli un gaismas māksla urbānajā vidē ir relatīvi jauns mākslas žanrs, kas neilgā laikā ir iezīmējis daudzveidīgas izpausmes formas – video projekcijas, brīvstāvošas vides instalācijas, kā arī interaktīvus gaismas objektus, ko festivāla skatītāji var veidot un pilnveidot, izmantojot dažādas tehnoloģijas un virtuālo vidi,” sacījusi “Staro Rīga” mākslinieciskā vadītāja Diāna Čivle, “gaismas festivāls pārvērš pilsētu par lielu izstāžu zāli, kurā pastaigājoties var izbaudīt gaismas mākslinieku lielizmēra mākslas objektus. Tie var atrasties uz ēku fasādēm, pieminekļiem, uz ietvēm, parkos, kokos un pat ūdenstilpnēs.”
“Globālā laikmeta un informācijas pārprodukcijas nenoteiktība ģenerē impulsus citu vai citādu dimensiju, jaunu algoritmu meklējumiem, dodoties virtuālajā tīmeklī un paplašinātajā realitātē, ejot pāri robežām lielo datu plūsmā,” turpināja Čivle, “piedāvājot gaismas objektus festivālam “Staro Rīga”, gaismas mākslinieki tika aicināti nodefinēt sava gaismas objekta četras dimensijas. Šī plašā tēma var tikt traktēta brīvi gan no eksakto zinātņu viedokļa, gan gremdējoties filozofiskos apcerējumos, kas ved pāri faktiskās pieredzes horizontiem, apšaubot visu, kas šķiet neracionāli ierobežots zināšanu jomā un tradicionālu, stereotipisku pieņēmumu zonā.”
“Staro Rīga” norises laikā darbosies informācijas centrs pie “Laimas” pulksteņa, kā arī būs lejupielādējama festivāla mobilā aplikācija. Visās četrās festivāla norises dienās tā objekti būs apskatāmi no plkst.17 līdz 23.
Kādā kantorī darbu uzsāk divas sievietes. Apmēram vienādā raksturā, un ar vienādām darba spējām.
Tad nu abām ierādītas darbavietas vienā istabā. Abām ir pienākumos sekot šī loģistikas uzņēmuma atskaitēm un kravu pārvadājuma dokumentiem. Abas strādā galvas nepacēlušas.
Tomēr Dāmu starpā ir atšķirības- vizuāli. Pirmā ierodas vienmēr piegulošā džīnsu kostīmā. Jaciņā, biksēs, Kas pa reizei daždien tiek variēts ar vienkārša auduma taisna silueta biksēm. Kājās ērti apavi- balerīnas, laiviņas. Otrā – ir teju izaicinošais tips. Melnā kostīmā, tostarp svārku ar apakšējo līniju drusku virs ceļiem. Kājās gan lakādas spicenes uz 7-10cm papēžiem, krāsa no diendienas tiek variētas.
Pirmā katru dienu atnāk tā “klusā”. Nemanāmi nedzirdama. Rātni pasaka “labrīt”, izņemt no kaudzes papīrus un sāk strādāt. Otrā vienmēr drusku (iesākumā 5min, tad 10-15min) kavējas, toties papēdīši klaudz vēl uz ielas, pirms pati ienāk pa ofisa durvīm. Kad spiceņu īpašniece turpina soļot pa gaiteni, no kurpīšu “šāvienu” skaņām satrūkstās visos kabinetos. Un priekšnieks savā gala istabā neviļus tai brīdī paskatās pulkstenī. Bet spic-papēžu kundze mierīgi nosēžas pie galda… un sāk nodarboties ar ātro “meikapu”, t.i. atkal uzprisina seju. Pārsviežot laicīgi arī kājiņas vienu pāri otrai.
JO- katru darbadienas rītu notiek apmēram viens un tas pats. Ap 9:30 darbinieču telpā ienāk lielais boss. Formāli, lai runātos par darbalietām. Pie durvīm pasaka “labrīt, Dāmas”. Un ar seju pavēršas pret iznesīgo, runājās “kā iet? kā jūtieties? kā vecāki? un tikai pēc tam paskatās kādu atskaiti pie spiceņu rotātā galda. Pēc pagriežas pret “kluso” un paprasa “viss kārtībā”? Un iziet…Arī pusdienas pārtraukumā – viss mierīgi. Abas sievietes no darbistabas iet uz pirmo stāvu ieēst. Kaut kā gan sagadās, pie spiceņu pārvaldnieces galda aizvien cenšas vēl kāds (virietis) piesēsties, bet “klusā” pusdieno pārsvarā viena. Un pēcpusdienas cēlienā- iznesīgā (pa iekšējo līniju) saņemt divreiz vairāk zvanus no vadības. Arī “darba pārrunās” priekšniega gala istabā divreiz biežāk pagadās spiceņu nēsātāja…
———-
Bet pēc kāda laika – tiek ievērots…* “Spicainai” – par to pašu algu jāveic par 1/3 mazāk darba.* Toties “spicainā” tiek vairāk izsaukta pie priekšnieka, arī priekšnieka vietnieks nesmādē “darba sarunas”.* “Klusajai” tiek “palūgti vairāki sabiedriskā kārtā veikt papildus darbiņus. Reizi dienā apliet puķes ne tikai kabinetā, bet arī koridorā. Palīdzēt iestādīt puķītes ārpusē pie kantora durvīm. Utt.* “Spicā” saņem – vairāk apmaksājamus papildu darbus.* “Spicā” mazajās pauzēs sapīpē kopā ar priekšniecību, par ko “klusā” var tikai sapņot.* “Spicaino” dažreiz gada laikā uzaicina uz priekšniecibas “slēgtajām” sanāksmēm, par ko “klusajai” atkal jāsapņo. * Pavasarī un rudenī notiek firmas korporatīvais balles pasākums, un “spicā” tur grozās netālu no priekšniekiem, kamēr “klusā” tusējas gandrīz viena pati pie tālākās sienas.
————
Pēc divām ziemā- pavasarī …* “Spicā” no referentes kļuvusi par mārketinga daļas priekšnieka vietnieku. Ierādīta atsevišķa darba istaba priekšnieka gaiteņa galā. Saņem trīs reizes lielāku algu, salīdzinot ar to septembri kad darbu uzsāka.* “Klusā” no referentes kļuvusi par vecāko referenti, kāds desmitnieciņš pie algas arī klāt. Aizvien sēž tajā pašā kabinetā ofisa tālākā stūrī. Kur agrāk sēdēja “spicā”, tur tagad nemierīgi grozās jauniņā darbiniece. Kurai acis ir platas, iejūtoties nepierastajos darba pienākumos.
Drusku krāsas, kā saka sabiezināju,BET- vai šāda situācija ir pazīstama arī jums?
“Spēlmaņu naktī” triumfu piedzīvoja Elmāra Seņkova izrāde “Pūt, vējiņi!”, kas saņēma “Grand Prix” balvu, tāpat režisors plūca uzvaras laurus kategorijā “Gada režisors”, informēja Latvijas Teātra darbinieku savienības pārstāvis Ričards Vorobjovs.
Balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņēma Valmieras Drāmas teātra aktieris Rihards Rudāks un Liepājas teātra aktieris Jānis Dreiblats.
Par gada lielās formas izrādi atzīta Seņkova režisētā izrāde “Pūt, vējiņi!”, kas iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī. Savukārt par gada labāko mazās formas izrādi titulēta režisora Viestura Roziņa izrāde “Kliedzēji”, kas iestudēta Daugavpils teātrī.
Kategorijā “Gada izrāde bērniem” uzvaru izcīnīja režisora Dž.Dž.Džilindžera iestudētā izrāde “Polianna” Liepājas teātrī. Savukārt par gada izrādi pusaudžiem atzīta režisora Valtera Sīļa izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris”, kas iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī.
Par gada aktrisi atzīta Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa par Solanžas lomu izrādē “Kalpones”, Abigailas Viljamsas lomu izrādē “Salemas raganas” un par Lulū lomu izrādē “Lulū”. Savukārt kategorijā “Gada aktieris” uzvaras laurus plūca Mārtiņš Meiers par titullomu Valmieras Drāmas teātrī iestudētajā izrādē “Hamlets”.
Kategorijā “Gada aktrise otrā plāna lomā” uzvarēja Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lolita Cauka par Ortas lomu izrādē “Pūt, vējiņi!”. Savukārt par gada aktieri otrā plāna lomā atzīts Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš par Bosa Finlija lomu izrādē “Jaunības putns ar saldo balsi”, kā arī par lomām iestudējumos “Latviešu laupītāji” un “Vēstures izpētes komisija”.
Kategorijā “Gada debija vai jaunie skatuves mākslinieki” triumfēja Klāvs Mellis par režiju izrādei “Mārtins Īdens”, kas iestudēta Valmieras Drāmas teātrī, kā arī par režiju izrādei “Himna” teātra trupai “Kvadrifrons”. Tāpat šajā kategorijā uzvarēja Latvijas Nacionālā teātra aktieris Jēkabs Reinis par Ulda lomu izrādē “Pūt, vējiņi!”.
Par gada scenogrāfi atzīta Monika Pormale par scenogrāfiju Latvijas Nacionālajā teātrī iestudētajai izrādei “Pūt, vējiņi!”. Savukārt par gada kostīmu mākslinieci atzīta Kristīne Pasternaka par kostīmiem izrādē “Mana skaistā lēdija”, kas iestudēta Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, kā arī par kostīmiem operai “Burvestība. Pajaci” Latvijas Nacionālajā operā un baletā.
Kategorijā “Gada gaismu mākslinieks” uzvarēja Oskars Pauliņš par darbu 2018./2019.gada sezonā Latvijas Nacionālajā teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, kā arī par darbu Jaunajā Rīgas teātrī.
Par gada video māksliniekiem atzīti Krišs Salmanis, Toms Zeļģis, Linda Ģībiete par darbu izrādē “Ceļojums uz Ziemeļiem” Latvijas Nacionālajā teātrī. Savukārt kategorijā “Gada kustību mākslinieks” uzvarēja Jānis Purviņš un Agate Bankava par darbu izrādē “Pūt, vējiņi!”.
Par gada muzikālās partitūras autoru atzīts komponists Jēkabs Nīmanis par darbu izrādē “Ceļojums uz Ziemeļiem” Latvijas Nacionālajā teātrī un izrādē “Kliedzēji”, kas iestudēta Daugavpils teātrī.
Par gada sasniegumu oriģināldramaturģijā atzīts Artūra Dīča darbs “Randiņš ar 50 gramiem balzama” izrādei “Viņi melo labāk”, kas iestudēts “Pannas teātrī”.
Žūrijas specbalvu saņēma Valmieras Vasaras teātra festivāls par radošu un novatorisku pieeju teātra integrēšanā Valmieras pilsētvidē.
Savukārt portāla “Delfi” un Latvijas Teātra darbinieku savienības rīkotajā skatītāju simpātiju balsojumā uzvaras laurus kā gada izrāde plūca “Pūt, vējiņi!” Latvijas Nacionālajā teātrī, par gada aktrisi atzīta Liepājas teātra aktrise Inese Kučinska par Bernardas Albas lomu izrādē “Albas nams”. Savukārt skatītāju simpātiju balsojumā uzvaras laurus kategorijā “Gada aktieris” plūca Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs par Vīlera lomu izrādē “Linda Vista”.
Tāpat “Spēlmaņu nakts” ceremonijā pasniedza bērnu un jauniešu žūrijas specbalvas, ko saņēma režisora Dmitrija Petrenko izrāde bērniem “Planēta Nr. 85” Dailes teātrī un režisores Alisjas Goigelinas izrāde pusaudžiem “Pavasaris”, kas tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla laikā kopā ar teātra trupu “Kvadrifrons”.
Šogad sezonas jauniestudējumus noskatījās, izvērtēja un laureātus izvirzīja žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā un to veidoja teātra kritiķe Ieva Rodiņa, teātra kritiķe Maija Svarinska, teātra kritiķis Normunds Akots, teātra kritiķis, laikraksta “Diena” žurnālists Atis Rozentāls, žurnālists un dramaturgs Uģis Segliņš.
Latvijas teātra dzīves centrālais notikums noritēja Dailes teātra dibinātāja un inscenētāja Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā. “Spēlmaņu nakts” norisinājās jau 26.reizi un tās laikā pasniedza balvas 17 kategorijās.
Savukārt “Spēlmaņu nakts” ceremoniju Dailes teātrī veidoja režisore Marija Bērziņa, scenārija autors Artūrs Dīcis, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, video mākslinieks Artis Dzērve un producente Asnate Siliņa.
Martā krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes” uz bezmaksas diennakts atbalsta tālruni 67 222 922 aptuveni astotā daļa zvanītāju dalās pārdomās par pašnāvības domām, un ir labi, ka cilvēki par to runā, pārliecinājušies konsultanti. Kopējais zvanu skaits martā, salīdzinot ar februāri ir pieaudzis par 4%.
Biedrības “Skalbes” tiešsaistes psiholoģiskā atbalsta un konsultāciju sniegšanas projekta vadītāja Astra Ozola informē, ka 2021. gada martā krīžu un konsultāciju centra tālruņa konsultanti ir saņēmuši 1248 zvanus, no kuriem 988 zvani ir tieši krīzes konsultācijas (psiholoģiskā atbalsta sniegšana). Salīdzinājumam februārī šie skaitļi bija attiecīgi – 1196 un 896.
Marta intensitāte bijusi līdzīga februārim. Pirmajā mēnesī pēc Veselības ministrijas finansējuma piešķiršanas, kad tālrunis sāka darboties ar papildu jaudu, bija notikušas būtiskas pārmaiņas, un, salīdzinot ar datiem par 2020. gadu, februārī konsultāciju skaits bija dubultojies, savukārt, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, bija vērojams zvanu pieaugums par 40%.
“Sabiedrībā valda priekšstats, ka, ja ar satrauktu cilvēku par pašnāvības domām nerunās, tad viņam nebūšot tādas idejas. Tas ir maldīgs priekšstats, un mūsu atbalsta tālruņa konsultanti ikdienā pārliecinās par pretējo – cilvēkam ar tādām domām ir tieši jādod iespēja runāt un dalīties tajā, kas satrauc, un tas arī mazina noskaņojumu uz pašnāvību, jo cilvēks ir sācis risināt savu situāciju sarunās. Protams, vairumā gadījumu cilvēki tādas lietas demonstratīvi nedeklarē, bet tas kļūst skaidrāk sarunas gaitā” skaidro Astra Ozola.
Marta mēneša zvanu statistika parāda, ka pašnāvības domas pieminējuši 164 zvanītāji, savukārt 34 gadījumos zvanītāju runā par reālu plānu veikt pašnāvību. 28 zvanītāji norāda, ka jau agrāk ir bijis pašnāvības mēģinājums. Novērota sakarība, ka biežāk par pašnāvības tēmu runā vīrieši, bet mēģinājumus piedzīvo sievietes. Iepriekšēji pašnāvības mēģinājumi, tiek uzskatīti par iespējamu atkārtotu risku, un tas var liecināt, ka tā ir aktuāla tēma par kuru ir vairāk jārunā un jāinformē sabiedrība.
A. Ozola informē, ka bezmaksas diennakts atbalsta tālrunim 67 222 922 ievērojams zvanītāju pieaugums novērots Lieldienu laikā un pēc tām, un liela ietekme ir COVID-19 apstākļiem un neskaidrībai nākotnē, daudzus cilvēkus satrauc neziņa.
“Pilnīgi jauna tendence pēdējā laikā ir intelektuāli spēcīgu un erudītu cilvēku zvanu pieaugums. Tie ir ļoti inteliģenti cilvēki, kas, acīmredzot, agrāk ir paši sekmīgi tikuši ar galā, bet pēdējā laikā izjūt vajadzību meklēt palīdzību,” skaidro psiholoģiskā atbalsta un konsultāciju sniegšanas projekta vadītāja.
Joprojām viena saruna parasti ilgst 20 līdz 30 minūtes, taču detalizētāk sarunas ilgums var svārstīties no dažām minūtēm informatīva zvana gadījumā līdz pat 45 minūtēm psiholoģiska atbalsta sniegšanas gadījumā, bet atsevišķos gadījumos arī ilgāk. Naktīs zvanu ir mazāk, bet sarunas parasti ir garākas.
Sarunas gaitā krīžu konsultants palīdz zvanītājam atbrīvot spēcīgās emocijas un strukturēt smagās pārdomas, kā rezultātā klientam ir skaidrāks, sakārtotāks un mierīgāks skats uz savu situāciju. Saruna ļauj ieraudzīt potenciālo risinājumu situācijai vai paskatīties uz to no jauna, kas palīdz zvanītājam izdarīt pirmos soļus sev svarīgus lēmumu pieņemšanā, skaidro A.Ozola. Tomēr jāatgādina, ka krīzes tālruņa pakalpojums neaizstāj nepieciešamību vērsties pēc papildus palīdzības pie mentālās veselības speciālistiem, psihologiem, psihoterapeitiem, psihiatriem un ģimenes ārstiem, ilgstošas un komplicētas mentālās veselības traucējumu gadījumos.
Pateicoties Veselības ministrijas atbalstam, kopš šā gada 1. februāra krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes” bezmaksas diennakts atbalsta tālrunis 67 222 922, kas nodrošina plašāku operatīvo psiholoģisko atbalstu Latvijas iedzīvotājiem, sāka darboties ar papildu jaudu. Līdztekus informēšanas kampaņai, centram tika piesaistīti psihologi un īpaši apmācīti krīzes konsultanti, kuri zvanus turpina pieņemt visu diennakti.
Trešdien, 21. aprīlī, plkst. 19.00 Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), somu diriģents Tāvi Oramo un stāstnieks Goran Gora klausītājiem tiešsaistē no Lielās ģildes piedāvās bez maksas skatīties multimediālo koncertu no cikla “Simfoniskais hits ar Goran Gora”. Klausītāji gan muzikāli, gan vizuāli ar komiksu estētikā veidotiem video tiks iepazīstināti ar somu komponista Žana Sibēliusa “Tuonelas gulbi” un Sesto simfoniju, kā arī ar latviešu pazīstamāko valsi – Emīla Dārziņa “Melanholisko valsi”.
“Simfoniskais hits ar Goran Gora” ir multimediāls koncertcikls ar pievienoto izglītojošo vērtību, kuru LNSO klausītājiem piedāvā jau kopš 2014. gada. Tas visupirms domāts jauniešiem, taču dod iespēju arī jebkura cita vecuma interesantiem bez pieredzes klasiskās mūzikas baudīšanā aizraujošā veidā iepazīt šo mūzikas jomu.
Cikla koncertos dziesminieks Goran Gora klausītājiem atklāj skaņdarba rašanās laikmeta kontekstu, zīmīgākās vēsturiskās detaļas, komponista dzīvesstāstu, kā arī interesantas skaniskas nianses, kurām jāpievērš uzmanība mūzikas klausīšanās laikā. Asprātīgo, viegli uztveramo stāstu autors ir rakstnieks Jānis Joņevs — “Jelgava-94” autors un JRT daudzsēriju mākslas filmas “Aģentūra” scenārija līdzautors. Animāciju idejas autors ir Purvīša balvas laureāts, mākslinieks Krišs Salmanis, un animāciju režisors ir daudzu izcilu multimediālu uzvedumu autors Roberts Rubīns.
21. aprīļa koncertā līdzās tiks likti Emīls Dārziņš (1875–1910) un Žans Sibēliuss (1865–1957) – divi komponisti, kuru attiecības ir sarežģītas. Emīlam Dārziņam liktenīgu nelaimi nesa somu kolēģa “Tuonelas gulbis” – tieši šī opusa atdarinājumu piedēvēja Dārziņa skaņdarbam “Vientuļā priede”. Jūtīgais komponists, sagrauts par tādu apvainojumu, sadedzināja partitūru kamīna liesmās. Tā nu nekad neuzzināsim, kā skanēja Dārziņa “Vientuļā priede”, taču mums vismaz palicis izcilais, jūtīga lirisma pilnais “Melanholiskais valsis”, kura partitūru izdevās atjaunot. Koncertā varēsim dzirdēt arī Dārziņa mūzai liktenīgo Sibēliusa poēmu “Tuonelas gulbis”. Programmu vainagos Sibēliusa Sestā simfonija. Zīmīgi, ka visas kompozīcijas LNSO izpildīs Sibēliusa tautieša – jaunā somu multitalanta Tāvi Oramo vadībā.
Pateicoties mūsdienīgajai pieejai mūzikas atskaņojumos, Tāvi Oramo reputācija kritiķu acīs uzņem straujus apgriezienus, solot viņam spožu nākotni. Kā rezidences mākslinieks viņš darbojies somu orķestrī Tapiola Sinfonietta, savukārt 2020. gadā bijis VocalEspoo festivāla mākslinieciskais direktors. Oramo ir arī atzīts tenors. Diriģēšanas un dziedāšanas dubultā loma, kā arī klarnetista un elektroniskās mūzikas radītāja prasmes spēcīgi ietekmē Oramo repertuāra izvēli, sākot no improvizācijas līdz daudzdisciplīnu sadarbībai.
Koncerta tiešraidi trešdien, 21. aprīlī no plkst. 19.00 – 20.00 bez maksas būs iespēja skatīties
LNSO mājaslapā – https://www.lnso.lv/
Facebook profilā – https://www.facebook.com/LNSO.lv un YouTube kontā – https://www.youtube.com/user/LNSO1926
Cikla koncerti notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Tik daudzu sieviešu iemīļotā romāna “Sekss un lielpilsēta” autore Kendaisa Bušnela (63) ir uzsākusi attiecības ar 21 gadu vecu modeli!
Pāris ir iepazinies šopavasar modes nedēļas ietvaros un kopš tā laika esot nešķirami. Jaunā vīrieša vārds plašākai publikai netiek atklāts, rakstnieces paziņa atklāj, ka Kendaisa iepazīstas tuvāk ar jauno vīrieti, bet autorei esot vēl kāds pielūdzējs, kuram ir 91 gads.
Video
Kendaisai Bušnelai ir bijusi 10 gadus ilga laulība (no 2002. līdz 2012. gadam) ar kādreizējo baletdejotāju Čārlzu Askegardu.
Kendaisa nekautrējas atzīt, ka šobrīd pilntiesīgi izbauda brīvas dāmas statusu: “Es neeju uz randiņiem un neesmu attiecībās. Es nesaku, ka to vairs nedarīšu, bet jo es kļūstu vecāka, jo mazāk par to satraucos.”
No šodienas regulāros starptautiskos lidojumus no un uz starptautsko lidostu “Rīga” atsāk Īrijas zemo cenu aviokompānija “Ryanair”, informē VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” Komunikācijas vienības vadītāja Laura Kulakova.
Pēc viņas paustā, pirmais “Ryanair” lidojums no Rīgas notiks uz Austrijas galvaspilsētu Vīni, taču jau tuvākajā laikā aviokompānija plāno sākt lidojumus arī uz citiem galamērķiem – Londonu, Berlīni, Dublinu, Milānu, Briseli, Mančestru, Edinburgu, Istmidlendsu un Pafu.
Kulakova pavēstīja, ka kopumā no nākamās nedēļas lidostas “Rīga” ir iespējams doties uz vairāk nekā 30 galamērķiem un lidojumus nodrošina “Ryanair”, Ungārijas zemo cenu aviokompānija “Wizz Air”, nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, Vācijas aviokompānija “Lufthansa” un Somijas gaisa pārvadātājs “Finnair”.
Vienlaikus lidostas pārstāve atgādina, ka starptautiskie pasažieru lidojumi uz Latviju ir aizliegti no valstīm, kur kumulatīvais Covid-19 14 dienu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 25. Lidostā aicina pasažierus rūpīgi apsvērt ceļošanas nepieciešamību un pirms aviobiļešu iegādes pārliecināties, vai lidojums nav plānots no/uz valsti, kura atrodas aizliegto valstu grupā.
Tāpat lidostā atgādina, ka, plānojot doties ceļojumā, pasažieriem rūpīgi jāiepazīstas gan ar lidostas, gan aviokompānijas izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, gan uzturēšanās ierobežojumiem galamērķa valstī. Piemēram, nacionālās aviokompānijas “airBaltic” gaisa kuģos netiek ielaistas personas, kuru ķermeņa temperatūra pārsniedz 37,8 grādus. Temperatūras kontrole pasažieriem tiek veikta lidostā pirms drošības kontroles zonas.
Kulakova uzsvēra, ka uzturoties lidostā “Rīga”, pasažieriem obligāti jānēsā sejas maska, savukārt ieeja terminālī atļauta tikai pasažieriem ar iekāpšanas kartēm – sagaidītāji un pavadītāji terminālī uzturēties nevar. Lidosta arī aicina pasažierus ievērot distancēšanos tur, kur tas ir iespējams, kā arī regulāri mazgāt un dezinficēt rokas.
Jau ziņots, ka, pakāpeniski pieaugot lidojumu skaitam un atveroties jauniem galamērķiem, maijā lidosta “Rīga” apkalpoja 10 308 pasažierus – par 7248 pasažieriem vairāk nekā aprīlī. Tomēr apkalpoto pasažieru skaita kritums maijā, salīdzinot ar 2019.gadu, joprojām ir ievērojams – 98,6%.
Šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, lidostā “Rīga” apkalpoto pasažieru skaits samazinājies par 54,7%.
Leģendārā rokgrupa “Rolling Stones” un daudzas citas mūzikas zvaigznes, arī Teilore Svifta un Billija Ailiša, sestdien uzstāsies virtuālā koncertā, kas tiks pārraidīts visā pasaulē, lai atbalstītu cīņā ar koronavīrusu iesaistītos veselības aprūpes darbiniekus.
Pasākumu rīko starptautiskā aktīvistu platforma “Global Citizen” sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) un amerikāņu popzvaigzni “Lady Gaga”, un tā mērķis ir “radīt globālās vienotības brīdi cīņā, lai apturētu Covid-19”, sacīja “Global Citizen” vadītājs Hjū Evanss.
Slavenību vidū, kas piedalīsies šajā pasākumā, ir arī Selīna Diona, Eltons Džons, Pols Makartnijs un Stīvijs Vonders.
Pēc sešu stundu garā notikuma, kas tiks straumēts, sekos televīzijas pārraide, un tajā piedalīsies tādas zvaigznes kā “Christine and the Queens”, aktieri Dons Čīdls un Semjuels Džeksons, futbola zvaigzne Magana Repīno.
Līdzās veselības aprūpes darbinieku godināšanai “Global Citizen” ar šo pasākumu vēlas vairot atbalstu lokāla mēroga labdarības organizācijām.
“Global Citizen” arī mudina filantropus un valdības atbalstīt PVO tās centienos apturēt Covid-19 krīzi, organizācijai norādot, ka tā šai ANO struktūrai jau savākusi 35 miljonus dolāru.
Nekādu konkrētāku informāciju par zvaigžņu līdzdalības aspektiem “Global Citizen” pagaidām nav izziņojusi.
Ar ideju par šādu globālu pasākumu pagājušajā mēnesī klajā nāca grupas “Coldplay” mūziķis Kriss Mārtins koncertā, kas starptautiskā projekta “Together, At Home” tika pārraidīts sociālajā tīklā “Instagram”.
Sestdienas pasākumā piedalīsies vismaz 107 mākslinieki, sacīja Evanss.
Leģendārā rokgrupa “Rolling Stones” nākusi klajā ar jaunu dziesmu, kas, pēc grupas domām, lieliski sasaucas ar pandēmijas laiku.
“Rolling Stones” jauno četras minūtes garos dziesmu “Living in Ghost Town” laidusi klajā ceturtdien.
“Es esmu spoks, dzīvoju spoku pilsētā, tu vari meklēt mani, bet es nevaru tikt atrasts,” dzied Miks Džegers, kurš sarakstījis šo dziesmu kopā ar ģitāristu Kītu Ričardsu.
“Rolling Stones” skaidroja, ka pie šīs dziesmas strādāja jau pirms visā pasaulē jaunā koronavīrusa dēļ tika noteikti ierobežojumi cilvēku kustībai un slēgti uzņēmumi, un nolēmuši pārskatīt to no jauna, atrodoties izolācijā, pieņemot, ka tā sasauksies ar pašreizējo situāciju pasaulē.
Video
“Rolling Stones” nesen pievienojās daudzām citām mūzikas zvaigznēm virtuālajā koncertā “One World: Together At Home”.
Pasākumu rīkoja starptautiskā aktīvistu platforma “Global Citizen” sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) un amerikāņu popzvaigzni “Lady Gaga”, un tā mērķis bija “radīt globālās vienotības brīdi cīņā, lai apturētu Covid-19”.
Koncerts tika pārraidīts lielākajos televīzijas tīklos visā pasaulē un to vadīja ASV televīzijas šovu personības komiķi Džimijs Felons, Džimijs Kimels un Stīvens Kolberts.
Vai tu jau redzēji kā LTV “Rīta Panorāmas” moderators Dāvis Valdnieks piektdienas, 8. februārī skatītājus un viesus pārsteidz ar savām repa prasmēm?
Reperi Edavārdi un Ansis viesojās “Rīta Panorāmā” lai informētu skatītājus par gaidāmo “Republikas tūri”, tajā piedalās arī tādi mūziķi jeb reperi, kā Ozols un talantīgā Viņa, viesi izaicināja Valdnieku izmēģināt savus spēkus šajā mūzikas lauciņā un viņš izaicinājumu arī pieņēma! Video izpelnījies atziņu sociālajos tīklos un cilvēki ir patiesi pārsteigti, ka moderators tik veiksmīgi ticis galā ar šo negaidīto uzdevumu!
Vai tevi pārsteidza moderator’ Dāvja Valdnieka repošanas prasmes?
Video
Iedvesmojoties no profesionālajiem hiphopa māksliniekiem Edavārdi un ansis, savus spēkus šajā muzikas žanrā šorīt…
Režisors Dž.Dž.Džilindžers Dailes teātrī iestudē Reja Kūnija un Maikla Kūnija reāli smieklīgu komēdiju „Reāli sliktie puiši”. Tās pirmizrāde Lielajā zālē paredzēta 15.maijā.
Tomu un Lindu gaida ļoti atbildīgs brīdis – viņi gatavojas adoptēt bērnu. Viņi ir izstudējuši visu, kas attiecas uz drošības noteikumiem: elektroierīcēm, pirmās palīdzības aptieciņām, saldumiem un durstīgām puķēm. Šī ir laimīgākā diena Toma un Lindas dzīvē – vai arī tā tāda būtu, ja Toma sasodītie brāļi nebūtu nolēmuši palīdzēt. Šīs palīdzības rezultātā sākas īsts juceklis ar nelegāliem imigrantiem, kontrabandas cigaretēm un nozagtu līķi. Sliktāk taču vairs nevar būt? O, nē, var gan! Spēlē vēl iesaistās īsts krievu mafijas bandīts. Un tad gan viss paliek diezgan sarežģīti. Bet vēl jau nav vakars!
Kopā ar režisoru Dž.Dž.Džilindžeru jauniestudējumu veido scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe un režisora asistente Inga Krasovska, kā arī gaismu mākslinieks Igors Kapustins.
Grupas “Prāta vētra” koncerti Krievijā šajos apstākļos nenotiks, sociālo tīklu platformā “Instagram” paziņojusi grupa.
Par minēto grupa informējusi “Instagram” latviešu valodā vēstošajā kontā, savukārt krievvalodīgajā kontā grupas ieraksts vēsta par to, ka tūre ir nevis atcelta, bet pārcelta. Mūziķi saviem sekotājiem akcentē, ka “apstākļi ir spēcīgāki par viņiem” un ka līdzko būs informācija par pārceltajiem tūres datumiem, tie tiks izziņoti. Līdz tam “Prāta vētra” faniem apsolījusi “būt tuvāk tiešsaistē, ticot, ka viss būs labi”.
“Prāta vētrai” no marta sākuma bija plānota albuma “Gads bez kalendāra” tūre Krievijā, apmeklējot vairāk nekā desmit pilsētas.
Ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu, sociālajos tīklos izvērsās diskusijas, cik nošķirta patiesībā ir politika un mūzika un attiecīgi – vai Latvijas grupai vajadzētu doties šajā koncertturnejā.
Video
Situācija Ukrainā ir saasinājusies pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pirmdienas lēmuma atzīt tā dēvēto Donbasa “tautas republiku” neatkarību. Otrdien Krievijas Federācijas padome, pamatojoties uz Putina lūgumu, pilnvaroja viņu oficiālai karaspēka ievešanai jau astoņus gadus faktiski okupētajās teritorijās Ukrainas austrumos, turklāt Putins ir paziņojis, ka šīs “republikas” pretendē uz lielāku teritoriju nekā to pašreizējās robežas, tāpēc ir bažas par aktīvas karadarbības sākšanos.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, “Prāta vētra” 2015.gadā jau bija nonākusi līdzīgā situācijā, kad grupai bija jāizšķiras, vai doties tūrē pa Krievijas pilsētām, prezentējot albumu “7 Steps of Fresh Air”.
Toreiz grupas līderis Renārs Kaupers intervijā telekanālam LNT izteicās, ka, sākoties Ukrainas un Krievijas militārajam konfliktam, grupa nopietni domājusi, vai koncertēt Krievijā. Grupa izšķīrusies saites ar Krieviju nesaraut, un Kaupers šādam lēmumam pamatojumu radis Bībelē, kur “nevienā brīdī nav minēts, ka tev kādam būtu jāpagriež mugura”.
Grupa “Prāta vētra” skaidro, ka kategoriski nosoda Putina agresiju Ukrainā. Grupas “Instagram” kontā tika publicēts ziņojums, kurā grupa nosoda Putina noziedzīgo darbību Ukrainā.
“Mīļe draugi, grupas “Prāta Vētra” uzticamie klausītāji! Mēs vienmēr esam centušies būt apolitiski, taču šis brīdis pieprasa stingru pozīciju. Mēs viennozīmigi nosodām Kremļa agresiju un iestājamies par Ukrainas brīvību un suverenitāti. Apbrīnojam ukraiņu drosmi un pašaizliedzību aizstāvot savu zemi un ļoti līdzpārdzīvojam par visu ukraiņu tautu.
Tāpat mēs pārdzīvojam arī par tiem draugiem un “Prāta vētras” faniem no Krievijas, kuri mums raksta, ka izjūt dziļu kaunu un izmisumu par notiekošo, un ka viens agresīvs diktators var nostādīt visu tautu un Krievijas nākotni neapskaužamā situacijā. Mēs esam, kopā arī ar jums. Gribam atkārtoti uzsvērt, ka visi iecerētie pavasara koncerti Krievijā ir atcelti. Arī jebkādi nākotnes plāni kara situācijā ir vienkārši neapspriežami.
Nezaudējot ticību, ka gaisma ņems uzvaru pār tumsu, jūsu “Prāta Vētra”, teikts paziņojumā.
No jūlija līdz augustam norisināsies grupas “Prāta vērta” koncerttūre pa Latvijas pilsētām, un gaidāmos koncertus bez maksas varēs apmeklēt Ukrainas bēgļi, liecina informācija apvienības tīmekļvietnē.
Grupa norāda, ka vasaras koncerttūre “Gads bez kalendāra” būs iespēja atbalstīt tos, kuru mājas izpostījis karš. Ukraiņi, kurus uz Latviju atvedušas bēgļu gaitas, būšot koncertu goda viesi un varēšot tos apmeklēt bez maksas. Ieeja koncertos būšot iespējama, uzrādot Ukrainā izdotu derīgu personu apliecinošu dokumentu.
Video
Paredzēts, ka koncertos skanēs iecienītas grupas melodijas un jaunā albuma dziesmas, piemēram, “Muzikālās bankas 2021” laureāte “Tur, kur Dieva kamanas slīd”, 2021.gada radio hits “Karuseļi” un citas dziesmas kopā ar īpašajiem viesiem.
Vasaras koncerti notiks piecās Latvijas pilsētās – 23.jūlijā Jelgavā, 30.jūlijā Valmierā, 6.augustā Daugavpilī, 13.augustā Ventspilī un 20.augustā Rīgā. Biļetes uz koncertiem visā Latvijā pieejamas biļešu tirdzniecības vietnē “eKase.lv” un tirdzniecības centra “Spice” informācijas centrā.
“Positivus” festivāla programmu papildinās “Dzelzs vilks”, “The Sound Poets”, “K.Remonts” un citi.
Grupas “Dzelzs vilks” vairāk nekā 20 gadus ilgā karjera, trīspadsmit studijas albumi, septiņas Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas, dzīvie koncerti un fanu mīlestība, pēc Igolnieces teiktā, ļauj grupu “Dzelzs vilks” saukt par vienu no visu laiku labākajām Latvijas rokgrupām. Pēc vairāku gadu pauzes grupa atgriezīsies “Positivus”, lai izpildītu ne tikai savus hitus, bet arī jaunas dziesmas no “Dzelzs vilka Jauno Jāņu orķestra” nesen izdotā konceptuālā albuma “Kālabad”. Grupa “The Sound Poets” 2013.gadu uzsāka ar debijas albuma “Tavs stāsts” izdošanu. Albums saņēmis “Zelta mikrofona” apbalvojumu nominācijā “Gada Labākais Pop-rok albums”. “The Sound Poets” pazīstamākās dziesmas “Kalniem pāri” un “Tavs stāsts” ne tikai ilgstoši noturas pašmāju radio topos, bet jau iemantojušas uzmanību starp kaimiņu valstu klausītājiem. “K.Remonts” pamatoti uzskatāma par vienu no neparastākajām pagājušā gadsimta 80.gadu apvienībām latviešu rokmūzikā, pateicoties dziesmām, kas izcēlās ne tik vien ar komplicētu melodisko un tembrālo uzbūvi un līdz tam nepieredzēti daudzveidīgu muzikālo dramaturģiju, bet arī nopietnas laikabiedru dzejas izmantojumu. Viena no jaunajām pašmāju grupām alternatīvās indī mūzikas apvienība “Carnival Youth” tika izveidota 2011.gadā un jau uzstājusies ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. 10.maijā “Carnival Youth” spēlēs savā pirmajā starptautiskajā festivālā Rietumeiropā – “The Great Escape”, kas notiek Braitonā, Lielbritānijā. 26.maijā grupa izdos savu debijas minialbumu “Never Have Enough”. “Das Sonntags Legion”, pēc Igolnieces teiktā, ir, iespējams, vienīgais psihodēliskās folkmūzikas orķestris Latvijā, kurā apvienojušies mūziķi no tādām grupām kā “Inokentijs Mārpls”, “S.I.L.S.”, “Soundarcade”. Sākuši kopā muzicēt vien pašā 2012.gada izskaņā, jau iepriekšējā vasarā “Laika suns” sevi pieteica kā, iespējams, šobrīd labāko rokgrupu Latvijā, pastāstīja Igolniece. Grupā ir apvienojušies jau pieredzējuši mūziķi no vairākiem pazīstamiem ansambļiem – Arnis Račinskis no “Mofo”, “Kuba” u.c., Kārlis Butins no “Parara”, Kārlis Strūbergs no “Momend” un Pēteris Lunde no “The Sound Poets”, “Pienvedēja piedzīvojumiem”. “Positivus” festivālā šogad uzstāsies arī “Kraftwerk”, Bastille, Ellija Goldinga, “The Kooks”, “The 1975”, “Daughter”, Laura Mvula, “Junip”, “Temples”, “Of Montral”, “MØ”, “You me at six”, “Kid Karate”, “Birth of joy”, “King Charles”, “Pompeya”, “FM Belfast”, kā arī “And so I watvh you from afar”, “Elbow”, “AlunaGeorge”, “Future Islands” un citi.
“Positivus” festivālā, kas šogad notiks no 18.jūlija līdz 20.jūlijam, uzstāsies arī grupa “Elbow”, Anna Kelvi, “Future Islands”, “AlunaGeorge”, Čets Feikers un “NONONO”.
Elbow
“Elbow” ir viena no retajām grupām, kuru klausoties raud arī īsti vīrieši. Tā iespēju uzstāties miljardu auditorijas priekšā esot nopelnījusi ar pacietīgu un kvalitatīvu darbu. “Elbow” ir ierakstījuši Londonas Olimpisko spēļu himnu “First Steps”, 2008.gadā ieguvuši “Mercury” balvu. Grupa kā galvenie mākslinieki spēlējuši uz Glastonberijas skatuves. Martā klajā nāca sestais apvienības albums “The Take Off And Landing Of Everything”, kas saņēmusi pozitīvas kritiķu un klausītāju atsauksmes.
Anna Kalvi kopš 2011.gada rudens, kad pirmo reizi viesojās Latvijā, tikusi nominēta “Mercury” un “BRIT Awards” balvām, ierakstījusi dziesmu ar grupu “Noah And The Whale” un izdevusi kritiķu atzīto albumu “One Breath”.
“Future Islands” singli tikuši izdoti jau 2006.gadā, taču tikai līdz ar šī gada martā izdoto “Singles”, kā arī pateicoties priekšnesumiem ASV vakara šovos, grupai izdevies nokļūt plašākā apritē. Apvienības firmas zīme ir tās vokālista Gerita Velmersa zemais, aizsmakušais un trauslais vokāls.
“AlunaGeorge” ir vieni no interesantākajiem Lielbritānijas elektroniskās mūzikas pārstāvjiem. Apvienība ir 2.vietas ieguvēji “BBC Sound of 2013” un “BRIT Awards 2014” nominanti. “AlunaGeorge” savā mūzikā sakausē deviņdesmito gadu R&B, mūsdienu popmūzikas, “UK Garage” un hausmūzikas ietekmes, dekorējot tās ar Alunas Frensisas vokālu.
2012.gadā Austrālijas “Rolling Stone” Četa Feikera debijas EP “Thinking In Textures” atzina par labāko neatkarīgo ierakstu. Pērn viņa dziesma tika izmantota ASV “Super Bowl” translācijas reklāmas pauzes laikā, savukārt šogad Feikers aktīvi strādā pie lielāku skatuvju iekarošanas arī Eiropā. To nodrošināt palīdz kritiķu augsti vērtētais debijas albums “Built On Glass” un tā vadošais singls “Talk Is Cheap”.
Zviedru indīpopa pārstāvji “NONONO” savā salīdzinoši īsajā karjerā, kas aizsākās 2012.gada pavasarī, jau paspējuši sevi pierādīt kā ļoti lipīgu un pozitīvu melodiju radīšanas meistarus. Tam lielisks piemērs ir grupas hits “Pumpin Blood”.
“Positivus” festivālā šogad uzstāsies arī “Kraftwerk”, Bastille, Ellija Goldinga, “The Kooks”, “The 1975”, “Daughter”, Laura Mvula, “Junip”, “Temples”, “Of Montral”, “MØ”, “You me at six”, “Kid Karate”, “Birth of joy”, “King Charles”, “Pompeya”, “FM Belfast”, kā arī “And so I watvh you from afar”.
Salacgrīvā “Positivus” festivālā uzstāsies arī “The Kooks”, “Daughter”, “of Montreal” un “Birth Of Joy”, informēja festivāla rīkotāji.
The Kooks
Minētās grupas papildinās programmu līdzās iepriekš izziņotajām grupām “Kraftwerk”, “Bastille”, “Laura Mvula”, “The 1975” un “Kid Karate”. “The Kooks”, kas šogad plāno laist klajā jaunu ierakstu, ir bijusi ilgi gaidīta “Positivus” festivālā, stāstīja festivāla pārstāvji. Kopš 2012.gada grupa nav uzstājusies nevienā festivālā. “The Kooks” debijas albums “Inside In/ Inside Out” uzskatāms par vienu no jaunās tūkstošgades indī mūzikas pērlēm. Ar savu otro un trešo albumu – “Konk” 2008.gadā un “Junk of Heart” 2011.gadā “The Kooks” nostiprināja savu indī poproka smagsvara grupas statusu. Grupas kontā ir divi “Top 5” albumi, kā arī vairāki “Top 40” singli. Par “Daughter” panākumiem liecina tās līgums ar ierakstu kompāniju “4AD”, kuras paspārnē ir tādas grupas kā “The National”, “Grimes”, “Bon Iver”, “Camera Obscura” u.c. Viņu mūzika izmantota vairāku ASV seriālu, piemēram, “Grejas anatomija”, skaņu celiņiem, kā arī daudzos BBC seriālos. Grupas dziesma “Youth” tika izmantota “Tour de France” reklāmas klipam. Grupas uzstāšanās pagājušā gada Glastonberijas festivālā uz “John Peel” skatuves tika nosaukta par vienu no 2013.gada spilgtākajiem Glastonberijas koncertiem. “of Montreal” solists Kevins Barns grupas pastāvēšanas laikā ir sarakstījis daudz popmūzikas dziesmu. Mākslinieku avangardiskajās performancēs tiek iekļautas kāzu kleitas, ķekatas un daudzi citi šova elementi. Grupas muzikālajam stilam gadu gaitā attīstoties, tā ieguvusi svaigu un stilīgu elektronikas, fanka, glemroka un afrobīta skanējuma sajaukumu, iedvesmojoties no “Prince” un Deivida Bovija. Vēlākajos darbos izteiktāk jūtami esot arī krautroka elementi. Nīderlandiešu psihodēliskie rokeri “Birth Of Joy”, iedvesmojoties no psihodēlijas, blūza un rokenrola, aiznes klausītājus uz laiku, kad skanēja grupas “MC5”, “The Doors” un “Pink Floyd”. “Birth of Joy” savos skaņdarbos izmanto arī modernus “stoner”, “grunge” un panka mūzikas elementus, radot unikālu un inovatīvu skanējumu. Jau ziņots, ka “Positivus” festivāls šogad notiks trīs dienas – 18.jūlijā, 19.jūlijā un 20.jūlijā Salacgrīvā. Starp festivāla galvenajiem māksliniekiem būs vācu elektroniskās mūzikas grupa “Kraftwerk”, kas sestdien, 19.jūlijā, uz galvenās “Lattelecom” skatuves sniegs trīsdimensiju šovu. “Positivus” festivāls ir lielākais un nozīmīgākais mūzikas un mākslas festivāls Baltijā, kas šogad norisināsies jau astoto reizi.
Šī gada Positivus festivāla kinoteātra programmā atskatīsimies uz spilgtiem pasaules un latviešu kino klasikas darbiem, kas ir iedvesmojuši vairākas paaudzes. Programmu papildinās arī jaunākie latviešu un ārzemju animācijas, īsfilmu un pilnmetrāžas meistardabi. Programma izcelsies arī ar īpašām diskusijām un sarunām filmu starplaikos, kurās piedalīsies režisori, producenti, kuratori un citi ar kino saistīti profesionāļi. Kinoteātra draugs jau otru gadu ir Ādažu Čipsi, kas rūpējas par to, lai kino skatīšanās ir īpaši komfortabla un garšīga.
Esam priecīgi pieteikt jaunus kino sadarbības partnerus, to skaitā Rīgas Starptautisko kino festivālu, kas piedāvās īpašu Ziemeļvalstu filmu programmu bērniem un jauniešiem, kā arī kinoteātri “Kino Bize”, kas festivāla laikā sniegs iespēju baudīt pasaules kino klasiku – izcilu autoru, režisoru un aktieru darbus. Savukārt Nacionālais Kino centrs kino gardēžiem piedāvās ieskatu latviešu kino klasikā ar tādām nesen restaurētām filmām kā pašmāju režisoru Gunāra Cilinska un Vara Braslas filmu “Ezera Sonāte” un Aleksandra Leimaņa filmu “Vella Kalpi”.
Dokumentālā kino ciklā varēs redzēt filmas par izcilām latviešu personībām, piemēram, Kristas Burānes jaunāko darbu “Māra”, kas ir stāsts par teātra režisori Māru Ķimeli, Ginta Grūbes “Vairāk nekā dzīve”, kas ieskatās režisora Alvja Hermaņa radošajā procesā, kā arī Olafa Okunova “Teritorija. Vija Celmiņš” – stāsts par pasaulē slaveno latviešu gleznotāju Viju Celmiņš, kā arī daudzas citas.
Mūsu ikgadējie sadarbības partneri un draugi – starptautiskais kino festivāls 2ANNAS piedāvās plašu filmu programmu, kas izcels pēdējā laika aktuālākos virtuālās vides video no Baltijas, sniegs ieskatu pārsteidzoši radošajā Latvijas mūzikas video industrijas veikumā, kā arī izklaidēs skatītājus ar svaigu kravu pasaules asprātīgākajām, skaistākajām un, iespējams, labākajām īsfilmām, kas tapušas pēdējo pāris gadu laikā. Pēc katras programmas 2ANNAS aicinās skatītājus uzkavēties un apspriest redzēto. Diskusijās piedalīsies arī filmu autori, programmu veidotāji un kuratori no festivāla radošās komandas, kā arī kolēģi no ārvalstu sadraudzības festivāliem.
Pilna Ādažu Čipšu kinoteātra programma tiks izziņota drīzumā.
Festivāla trīs dienu biļete bez teltsvietas maksā EUR 57 un ar teltsvietu EUR 63. Biļetes nopērkamaswww.positivusfestival.com, „Biļešu Serviss” kasēs un Nordea bankomātos. Tuvojoties festivālam, biļešu cena pieaugs.
No kādiem populārzinātniskiem pastāstiem esam dzirdējuši un pat redzājuši par Antarktīdas galvenajiem iemītniekiem: pingvīniem. Tie ir bara-putni, un dziļā vietulībā šāds indivīds ātri vien mirst- salā, putenī, emocionālajā trūkumā. Un…
… tad šie spārnaiņi reizēm rīkojas šādi. Kad uznāk putenis pie -40 grādiem virs ledājiem, tad visi saspiežas barā. Lai šos bargos laika apstākļus pārlaistu pāri galvai, tiešā nozīmē. Ja tomēr kāds uzdrošinās aiziet no bara savā, tā teikt, dzīvē- tad pārējie cenšas aizklīdeni atgriezt atpakaļ barā. Taču, ja vietulis uzstājībā vēlas par tādu aizvien palikt- tad pats tiek izstumts no bara uz visiem laikiem. Un: ja dažu dienu laikā netiek atrasts kāds cits bars, kur tiek vēlīgi sagaidīts, tad pavisam aiziet bojā caur salu un vientulību.
Cilvēku vidū visas lietas ir daudz savadākas, tomēr arī te ir jaušamas “pingvīnu bara” pazīmes. Tēma ir aizvien par to pašu: “masa” un indivīds.
Jāsaka uz reizi- “homo sapiens” vidē vientulīgie (vairāk vai mazāk) ir tie, kas tiecas uzņemties līdera lomu. “Masa” velkas aiz viņa. Reizēm šī līderība ir tik ekstravaganta, ka apkārtējie ne uz reizi saprot viņa lietas. Daudzreiz atklāsme notiek tikai pēc dižā varoņa aiziešanas citā saulē. “Pravietis tēvzemē netiek cienīts”, un tā tas ir.
Un to apzinās visi- kas sagatavojušies iet savu ceļu jeb šķērsām straumei. Pasaulē ir iekārtos: ka vienlaikus nepieciešami pa straumi peldētāji un savādākiem. Viens bez otriem neva iztikt. Veicēji, reizēm sevi garīgi sadedzinot sevi, aizvien atraujas no “masas”. Kā gan savādāk, viņiem ir tā misija – lauzt jaunus ceļus. Priekš “masas”, kas jau seko pa iemītām sliedēm.
Realitātē tas ir tā- viens trakais kaut ko (priekšmetu, ideju, mākslu, šovu) izgudro, tad pārējie sāk to pieņemt un “tērēt”. Viens Francijā izgudroja to peldtērpu- ko sauc par bikini, uzvilka mugurā burlesku aktrisēm turpat Parīzes priekšpilsētā, kā arī viena slavena aktrise pazīmējās šādā tērpā (visiem saņemot par to dāsnu honorāru). Idejas autors iekāpa caur to miljonāru aprindās. Pludmales mode nu jau 70 gadus aizgājusi vienā virzienā, un, šķiet, turpināsies vēl gadus 30…
Pietika Pamelai Andersonei pēc kārtējās nakts “party” nākamajā rītā grūtā prātā uzvilkt, lai aizkrietu “salāpīties” uz veikalu – pa ceļam kājās paķerot vecmāmiņas aizvēsturiskos apavus, kaut kādus bezpapēža zābakus. Protams, visur esošie paparaci – jeb slepenie fotogrāfi, kas aizvien dežūrē pie slavenību namdurvīm, šo (“kas kājās”) piefiksēja. Un … neilgā laikā daudzām jaunavām un pat pusaudzēm gribējās šādus pašus mīkstus zābaciņus. Momentā ASV industrija noreaģēja, un tā mēs tikām pie zābaciņiem “uggs”.
Un tā tālāk un tā joprojām. Jā, “masa” seko ceļa izcirtējiem, taču “masa” ne tuvu savā sadraudzībā pieņem dažus, kas atkāpjas no sabiedrības kanoniem. Vispirms apkartējie cenšas padarīt kādu šķērsām aizskrējušo atkal sev (un visiem) par līdzīgu. Tomēr, ja individuālais skrējējs tam pretojas, tad “norok” un izslēdz no aprites.
No novembra Latvijas kosmētikas veikalos arī tu vari iegādāties jauno ķermeņa kopšanas sēriju "Pien". Šīs ķermeņa kopšanas līnijas pamatā ir unikāla, Latvijā tapusi recepte, ko radījuši pieredzējuši skaistumkopšanas nozares speciālisti. Šie produkti atzinīgi novērtēti gan Eiropā, gan citur pasaulē, tādēļ "Pien" ķermeņa kopšanas produktu pārdošana tiek uzsākta arī Latvijā.
"Pien" sērijas produktos ūdens daļēji vai pilnīgi ir aizvietots ar piena sūkalu koncentrātu, kas iegūts ar īpaši saudzīgu tehnoloģiju palīdzību, tādējādi ļaujot saglabāt piena sūkalu lietderīgās īpašības. To sastāvā ir piena olbaltumvielas, kas bagātīgi pabaro ādas šūnas, padara ādu mīkstu un maigu, turklāt pH līmenis ir tieši tāds pats, kā cilvēka ādai. Ķermeņu kopšanas līdzekļu radīšanai nepieciešamās piena sūkalas tiek gatavotas no Latvijas zemnieku saimniecību piena, atbalstot vietējos ražotājus. Produktu sērijā ietilpst roku ziepes, dušas ziepes, intīmās ziepes un vannas pelde (putas).
"Cita lieta" kosmētikas ražošanas jomā darbojas no 2005.gada. Tas ir Latvijas uzņēmums, kas piedāvā vannas un ķermeņa kopšanas produkciju. Visa produkcija ir roku darbs un tiek izgatavota no augstas kvalitātes dabīgām izejvielām. "Cita lieta" produkcija tiek eksportēta uz Krieviju, Ķīnu, Ukrainu, Vāciju, Franciju un Lietuvu.
Produkti nopērkami Kolonnas veikalu tīklā visā Latvijā, kā arī veikalos "Dabas bode", "Ilvo", "Rudzupuķe".
Aizvadītā gada nogalē Rimi kopā ar Mars Latvia jau sesto reizi īstenoja labdarības akciju “Pērc, ziedo, pabaro”, lai atbalstītu četrkājainos draugus, kuri mīt patversmēs dažādos Latvijas reģionos. Akcijas laikā ikviens iedzīvotājs varēja atbalstīt patversmēs mītošos dzīvniekus, ziedojot dzīvnieku barību un citus mājdzīvniekiem piemērotus produktus Rimi veikalos visā Latvijā. Kopā akcijas ietvaros saziedoti vairāk nekā 7 tonnas pārtikas. Kopējo ziedojumu papildinās Rimi Latvia ziedojums – 9 tonnas ar barību un smiltīm dzīvnieku patversmēm.
Šobrīd Latvijas patversmēs mitinās vairāki simti suņu un kaķu. Vienā patversmē mītošo iemītnieku pabarošanai ik dienas nepieciešami 25–50 kg barības. Akcijas “Pērc, ziedo, pabaro” laikā kaķiem saziedotas 3128,9 kg, bet suņiem – 4289,2 kg pārtikas. Vairāk nekā puse pārtikas saziedota Rimi veikalos, pārējo ziedojis uzņēmums Mars Latvia un citi sadarbības partneri. Papildu pircēju ziedojumiem akcijas sadarbības partneris – Rimi Latvia– ziedos papildu 9 tonnas barības un smilšu četrkājaino patversmes iemītnieku atbalstam, palīdzot kaķiem un suņiem 14 dzīvnieku patversmēs.
“Esam gandarīti, ka svētku laikā tik daudzi mūsu klienti padomā un rūpējas ne tikai par līdzcilvēkiem, bet arī par četrkājainajiem draugiem, kuri ir atkarīgi no mūsu līdzcietības. Dzīvnieku patversmju iemītnieku ikdiena, gaidot mīlošu saimnieku, ir pilna skumju atmiņu, tāpēc ir jauki, ka vismaz maltītes varam nodrošināt gardas, sātīgas un mierinošas. Mūsu komanda ziedojumus līdz ar laba vēlējumiem nogādās uz 14 patversmēm visā Latvijā,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.
Akcijas atbalstītāji tika aicināti iegādāties dzīvniekiem nepieciešamos produktus un tos ievietot “Pērc, ziedo, pabaro” ziedojumu kastēs 125 Rimi veikalos visā Latvijā.
“Mēs esam ļoti priecīgi, ka, sadarbojoties ar Rimi jau sesto gadu, esam palīdzējuši lielam skaitam to mājdzīvnieku, kuriem tas ir nepieciešams. Raugoties uz visbiežāk sastopamajiem mājdzīvniekiem Latvijā, kaķu un suņu īpašnieku īpatsvars ir 79% pret 21%. Šī gada kampaņā, kuras laikā tika saziedota mājdzīvnieku barība 7.4 tonnu apmērā un nodota vairākām dzīvnieku patversmēm, parādīja, ka, neskatoties uz pandēmiju, Latvijas iedzīvotāji nav aizmirsuši par mūsu četrkājainajiem draugiem, kā arī ir gatavi uzlabot to mājdzīvnieku dzīvi, kuri ir palikuši bez pajumtes. Mēs esam ļoti pateicīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem un savam partnerim Rimi par ieguldījumu šajā nozīmīgajā iniciatīvā,” saka Skaiste Sruogaite, “Mars” Korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu, Adrijas jūras valstīs, kā arī Ukrainā un Izraēlā.
“Pērc, ziedo, pabaro” akcijas laikā saziedotā barība tiks nogādāta Dzīvnieku patversmē “Ulubele”, Dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Dzīvnieku SOS” un Dzīvnieku patversmē “Dzīvnieku draugs” Rīgā, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Mazo dzīvnieku patversmē un Dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Ķepu Ķepā” Jelgavā, Cēsu novada dzīvnieku patversmē “Lācīši” Cēsīs, Tukuma dzīvnieku patversmē “Dzimuši, lai dzīvotu”, Jēkabpils dzīvnieku patversmē, Dzīvnieku patversmē “Otrā māja” Daugavpilī, Dzīvnieku mājā “Astes un ūsas” Alūksnē, Saldus dzīvnieku patversmē “Oposums”, Biedrībā “Četrkājainie draugi” Dobelē, Biedrībā “Ar Sirdi Delnā” Ugālē un Dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Liberta” Liepājā.
Restartēšanas pasākuma laikā "Paviljona" draugiem un modes baudītājiem bija iespēja pirmajiem iepazīties ar jau atzinību guvušo un jauno Latvijas modes mākslinieku radīto rudens/ziemas sezonas kolekciju, kura turpmāk konceptveikalā būs pieejama ikvienam interesentam. Daļa no kolekcijas veikala atklāšanas pasākumā tika demonstrēta arī mini modes skatē.
Līdz ar konceptveikala paplašināšanos tam ir pievienojušies arī vairāki modes mākslinieki un zīmoli. Labas ziņas ir arī bērnu vecākiem – jaunajās konceptveikala telpās ir izveidots atsevišķs stūrītis Latvijas mākslinieku radītajiem bērnu apģērbiem, kuri turpmāk būs pieejami plašākā klāstā. Saistībā ar paplašināšanos "Paviljonam" ir piepulcējies arī restorāns "Dorian Gray" ar mini tējnīcu, kā arī neliela kinofilmu istaba, lai cilvēki, atrodoties tirdzniecības centrā, varētu nesteidzīgi nobaudīt kādu našķi un labu filmu. Sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas projektu "Palāta 2011" atklāšanas pasākumā tika demonstrētas modes mākslas nodaļas studentu videofilmas.
Ok,biju dzirdējusi par rudens depresiju,ir gadījies pašai tādu piedzīvot,bet vai tiešām,man piemetusies,kāda mistiska pavasara depresīja! It kā viss ir puslīdz ok,naw ne lieli stresi,ne strīdi,ne kas cits negatīvs!Esmu atsākusi skriešanu,pēc kuras visu garo ziemu biju noilgojusies!Laukā laiks arī kļuvis vnk super-saulīte,zilas debesis, putniņi čivina,mugurā jāvēl aizvien plānākas drēbes, bet es nez…Eh..nu iekšā kaut kāda dīvaina sajūtā,tāds,kā nemiers,bažas vai kas tamlīdzīgs! 🙁 Nezinu,kas par lietu-vairs nezinu,ko gribu,ko nē!Kas pareizi,kas nepareizi!Kas labi,kas slikti!Galvā milzīgs,sajaukums,haoss un neziņa! Liekas,ka viss ir nepareizi,ka nekas naw tā kā vajag, ka tūlīt notiks,kaut kas slikts un kā no skaidrām debesīm, sāk krist lielas,baisas lietus lāses,ka neko labu nesola! Eh,pēdējā laikā vispār dīvainas domas nāk galvā-vai tas,ko daru ir pareizi vai esmu laimīga,vai esmu kopā ar īsto cilvēku un vai tas viss mani kaut kur ved-kāzas,bērni utt! Zinu,ka tādas lietas nevar sasteigt-viss notiek,kad tam jānotiek,bet visi apkārt preces,apbērnojas, ka man sāk likties,ka esmu,ko palaidusi garām,ka mans vilciens aizbraucis un nēesmu paspējusi ielekt īstajā vagonā! Esmu izsapņojusi savas kāzas,varbūt tur tā problēma-ka tik daudz par to domājot,es kaut kā atgrūžu tos notikumus,varbūt,tapēc,ka tik daudz gribu,tas tik ātri nenotiks! Es nesaku,ka man tagad ir slikti vnk dzīvojot kopā ar savu vīrieti-NAW SLIKTI-protams ir gan kašķi,gan labie brīži,gan ne tik labi, bet tas viss taču veido attiecības! Kā man vnm ir mācīts-viss,kas notiek,notiek,tad kad tam jānotiek!Varbūt,ja tik ļoti par to nedomāšu un nefantazēšu,tas notiks!
Eh..es pat nezinu,ko ar visu šo vēlējos pateikt,laikam vnk…es pat nezinu….manā galvā valda haoss…nezinu vairs NEKO…
Vislatvijas jauniešu izglītības projekts “Esi Līderis!” un Latvijas Kara muzejs aicina Latvijas skolēnus piedalīties konkursā un apzināt vēstures stāstus par Latvijas vēsturē zināmajiem jauniešu darbiem, kas rosina un iedvesmo līdzdarboties valsts drošības un aizsardzības stiprināšanā arī šodien.
Vislatvijas jauniešu izglītības projekts “Esi Līderis!” un Latvijas Kara muzejs aicina Latvijas vispārizglītojošo izglītības iestāžu 6. līdz 12. klašu skolēnus piedalīties konkursā “Pagātnes spēks, šodienas drošībai!”. Šis konkurss aicina skolēnus pētīt Latvijas vēsturē zināmās jauniešu aktivitātes tuvākā vai tālākā apkaimē – ciemā, pilsētā, pagastā vai novadā, kas iedvesmo līdzdarboties valsts drošības un aizsardzības stiprināšanā arī mūsdienās.
Konkursa mērķis ir veidot izpratni par to, kā sabiedrības, tai skaitā arī jauniešu iesaistīšanās var ietekmēt politiskos procesus valstī un reģionos, kā arī veicināt valsts drošību un aizsardzību.
Dalībnieki var piedalīties individuāli vai komandās, sniedzot prezentācijas par izvēlēto vēsturisko personu vai personu grupu, kuras loma bijusi būtiska Latvijas drošības un aizsardzības stiprināšanā. Konkursa darbu iesniegšana notiks elektroniski, dalībniekiem sagatavojot prezentāciju video formātā. Darbu vērtēšana norisināsies divās kārtās, un otrās kārtas darbi tiks publicēti sociālajos tīklos, lai balsošanā noteiktu skatītāju simpātiju balvas ieguvēju.
Konkurss norisināsies no 2023.gada 1. līdz 30. novembrim.
· pieteikšanās līdz 11.11.
· darbu iesniegšana līdz 18.11.
· darbu vērtēšana līdz 22.11.
· otrās kārtas darbu paziņošana 22.11.
· otrās kārtas darbu aizstāvēšana līdz 25.11.
· finālistu paziņošana 27.11.
· apbalvošana 2.12., Rīgā, Latvijas Kara muzeja telpās
Lai pieteiktos konkursam, jāaizpilda dalībnieka pieteikuma anketa, kas pieejama tīmekļa vietnē https://ej.uz/patriotu_menesis_2023.
Plašāka informācija pieejama mājas lapā www.esilideris.lv vai sazinoties pa e-pastu info@esilideris.lv vai pa tālruni 28803813.
Ar tieši šādu frāzi Lielbritānijā esoša kioska īpašniecei Karamjitai Sangai izdevās apturēt viņas veikaliņa bruņoto laupīšanu, ko ar 18 cm lielu dunci mēģināja veikt Stjuarts Glīsons.
Īpašniece stāsta : “Sēdēju un dzēru savu tēju, kad viņš ieskrēja kioskā, vicinādams savu 18 cm lielo dunci. Lika atdot visu naudu, bet es biju mierīga. Teicu, ka būs jāpagaida, kamēr izdzeršu tēju. Viņš lika pārtraukt un atdot naudu. Teicu “Labi”, noliku krūzīti, paņēmu papīra nazi un vicināju uz viņa pusi. Nebūtu traumējusi, tikai gribēju pabiedēt. Viņš sāka trīcēt un aizbēga.”
Iedomājieties, cik vienkārši būtu, ja visi noziedznieki būtu tik pat viegli iebiedējami?
No parastiem un neciliem materiāliem ir tapušas neparastas lelles, lāči, mīlīgi zeķuzvēri un cimdiņzvēri, izšūtas segas, lupatu deķi, kā arī citi savdabīgi mākslas darbi, ko veidojuši radošās domugrupas "Visādas pasaules" dalībnieki.
Izstāde iepriecinās gan mazus, gan lielus, turklāt daudzi "Visādas pasaules" dalībnieku darbi ir piedalījušies arī starptautiskā autorleļļu un tedijlāču izstādē Sanktpēterburgā, "Leļļu sezonas. Rudens" izstādē Rīgā, kā arī grupas kopīgajā izstādē Ķoņu dzirnavās.
Izstādes autori: Dita Bēniņa, Tatjana Kolosova, Sandra Vaivade, Kristīne Krastiņa-Indāne, Kristīne Beķere, Raimonds Brantevics un Irēna Lauriņa.
“Oskaru” piešķiršanas ceremonija nākamgad var tikt atlikta, ņemot vērā jaunā koronavīrusa pandēmijas ietekmi uz Holivudas kinoindustriju, otrdien ziņoja nozares izdevums “Variety”.
Pašlaik tiek plānots, ka Kino mākslas un zinātnes akadēmijas “Oskara” balvu piešķiršana, kas ir kinoindustrijas lielākais publiskais pasākums, notiks 28.februārī.
Akadēmija tomēr jau ir bijusi spiesta veikt būtiskas izmaiņas konkursa noteikumos, ņemot vērā to, ka Covid-19 dēļ ir slēgti kinoteātri, aizkavējusies jaunu kases grāvēju nonākšana uz ekrāniem un apturēts producentu darbs.
Viens no daudziem anonīmiem ziņu avotiem pavēstīja “Variety”, ka ir “gaidāma” pašas ceremonijas atlikšana.
Nav gan izteikti oficiāli priekšlikumi vai rīkotas detalizētas diskusijas par šī pasākuma pārcelšanu vai potenciāliem jauniem datumiem.
Kino mākslas un zinātnes akadēmija aprīlī mīkstināja konkursa noteikumus, uz nenoteiktu laiku atceļot prasību, ka filmām obligāti jābūt izrādītām kinoteātros, lai tās varētu pretendēt uz “Oskara” balvām.
Lai filmas parastos apstākļos varētu pretendēt uz “Oskariem”, tās vismaz septiņas dienas ir jāizrāda Losandželosas kinoteātros, tomēr kinoteātri ASV otrajā lielākajā pilsētā ir slēgti kopš marta vidus Covid-19 dēļ.
Akadēmija arī brīdināja, ka var būt nepieciešamas arī citas izmaiņas noteikumos par kandidēšanu uz “Oskariem”.
Pēdējos gados izvērsušās spraigas debates ap straumēšanas uzņēmumu, tādu kā “Netflix”, uzņemtajām filmām, kas arī pretendējušas uz “Oskariem”, ieskaitot pagājušā gada filmu “The Irishman” (“Īrs”) un 2018.gada filmu “Roma”. Šīs filmas, lai varētu kvalificēties “Oskariem”, vispirms neilgu laiku tika demonstrētas kinoteātros, bet tad piedāvātas tīmeklī.
Aktieris Vils Smits ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars” pasniegšanas ceremonijas laikā spēcīgi iesita vakara vadītājam Krisam Rokam, jo komiķis pajokojis. par Smita sievas skūto galvu!
Vakara vadītājs teica: “Džada, es tevi mīlu. G.I. Jane 2 nevar sagaidīt, lai to redzētu, vai ne?” Pieņemts, ka komiķis atsaucās uz sievietes kailo galvu…
Sākumā Vils pasmējās par komiķa joku, bet tad ievēroja, ka viņa sieva ir sarūgtināta. Vils uzkāpa uz “Oskaru” ceremonijas skatuves un iesita Krisam Rokam pa seju.
Video
“Oho! Vils Smits tikko man iesita,” reaģēja komiķis.
“Paturi manas sievas vārdu prom no savas mutes,” komentēja Vils Smits.
Džadai Pinketai Smitai ir diagnosticēta alopēcija, autoimūna slimība, kas izraisa matu izkrišanu. Viņa pirmo reizi to publiski paziņoja 2018. gadā un 2021. gadā noskuva savu galvu.
Jau dažas minūtes vēlāk Vils Smits ieguva “Oskara” balvu kā labākais aktieris par tenisistu Venusas un Serēnas Viljamsu tēva atveidojumu filmā “King Richard”.
Savu slavas brīdi izpelnījās arī kinozvaigzne Nikola Kidmena, kuras reakcija uz notikušo kļuva par interneta memi:
Nicole Kidman Reacting To Will Smiths Slap Towards Chris Rock, That’s Right A New Meme Has Been Born #Oscarspic.twitter.com/Q4lj5FHQmh
“Oskaru” balvu pasniegšanas ceremonijā svētdien Losandželosā kā labākā filma tika godalgota Dienvidkorejas kinolente “Parasite” (“Parazīts”).
Režisora Pona Džunho filma saņēma arī labākā režisora, labākā oriģinālā scenārija un labākās starptautiskās mākslas filmas “Oskarus”.
Filmas valoda ir korejiešu, un šī ir pirmā reize, kad labākās filmas “Oskaru” saņem darbs, kas nav angļu, bet kādā citā valodā.
Labākās aktrises “Oskaru” par veikumu filmā “Judy” (“Džūdija”) saņēma Renē Zelvēgere, bet labākā aktiera godalgu par lomu filmā “Joker” (“Džokers”) – Hoakins Fīnikss.
“Oskarus” par veikumu otrā plāna lomās saņēma Lora Derna par lomu filmā “Marriage Story” (“Laulības stāsts”) un Breds Pits par lomu filmā “Once Upon a Time in Hollywood” (“Reiz Holivudā”).
Jaunzēlandes režisora Taikas Vaititi filma “Jojo Rabbit” (“Trusis Džodžo”) saņēma “Oskaru” par labāko adaptēto scenāriju, bet režisora Sema Mendesa filma “1917” – “Oskaru” par labāko operatora darbu.
Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notiekošajā “Oskara” balvu pasniegšanas ceremonijā tika ievērots klusuma brīdis, lai atbalstītu Ukrainas tautu cīņā pret Krievijas agresiju.
Ceremonijā tika demonstrēts video ar atbalsta vārdiem Ukrainai, bet tajā ne ar vārdu nebija pieminēta Krievijas loma šajā karā.
“Mēs lūdzam jūs uz klusuma brīdi, solidarizējoties ar Ukrainas tautu, kas saskaras ar iebrukumu, konfliktiem un netaisnību savā teritorijā,” aicināja pasākuma organizatori.
Video
“Filmas mums ir svarīgs veids, kā paust savu cilvēcību konflikta laikā, bet realitāte ir tāda, ka miljoniem ģimeņu Ukrainā vajadzīga pārtika, medicīniskā aprūpe, tīrs ūdens un ārkārtējo situāciju dienestu palīdzība,” vēstīja uz ekrāna projicētie uzraksti.
“Resursu ir maz un mēs – kolektīvi kā globālā kopiena – varam darīt vairāk. Mēs lūdzam jūs atbalstīt Ukrainu, kā vien spējat. Esiet kopā ar Ukrainu,” bija lasāms uz ekrāna.
“Kad redzat, kāds spēks un pašcieņa ir tiem, kas sastopas ar tādiem postījumiem, viņu enerģija nevar neaizkustināt,” uzrunājot klātesošos, sacīja Ukrainā dzimusī amerikāņu aktrise Mila Kunisa.
Kinoprojekts “Spektrs” piedāvā Riga IFF Selection filmu “Saula dēls”. No 22. februāra vien dažos seansos būs skatāma Kannās un Rīgas Starptautiskajā kino festivālā izrādītā ungāru režisora Lāslo Nemeša vēsturiskā drāma.
Kino vēsturē ir neskaitāmi daudz filmu, kas ir pievērsušās, iespējams, sāpīgākajam tematam 20. gadsimta vēsturē – Otrajam pasaules karam, taču ne katram darbam ir izdevies tā laika šausmas, sāpes un pārdzīvojumus uz ekrāna atainot tik precīzi, autentiski un asinis stindzinoši. Taču, neskatoties uz baisajiem notikumiem, kas tiek atveidoti uz ekrāna, filma ir arī fantastisks cilvēcības, līdzjūtības un mīlestības spēka apliecinājums. Lāslo Nemešs ir izveidojis ārkārtīgi spēcīgu jūtu un pārdzīvojumu kokteili, kas neatstās vienaldzīgu.
1944. gada oktobris. Sauls ir Aušvicas nāves nometnes ieslodzītais, kurš norīkots strādāt krematorijā. Kādudien Sauls starp nāves upuriem atrod kāda puisēna ķermeni, kuru notur par savu dēlu. Pretēji pavēlei puisēna mirstīgās atliekas atdot uguns liesmām, viņš lūko līķīti apglabāt saskaņā ar ebreju tradīciju. Kamēr pārējie ieslodzītie, uzzinājuši, ka visus “Sonderkommando” gaida lode pierē, saceļas un iznīcina krematoriju, Sauls koncentrējas vienīgi uz pēdējā goda atdošanu puisēnam, par kuru parūpēties dzīves laikā bijis liegts…
No 22. februāra “Saula dēls” ierobežotā seansu skaitā skatāma kinoteātros “Kino Citadele”, “Splendid palace” un Kino Bize. Filma tiks izrādīta ungāru, vācu, poļu valodā un jidišā ar subtitriem latviešu un krievu valodā.
“Saula dēls” ir Lāslo Nemeša pirmā pilnmetrāžas filma, un pieteikums vēl salīdzinoši jaunajam ungāru režisoram (kurš iepriekš darbojies kā režisora Belas Tara asistents pie filmas “The Man from London”) ir izdevies vairāk nekā iespaidīgs. Filma savu pirmizrādi piedzīvoja 2015. gada Kannu kinofestivāla ietvaros, kur tā ieguva otro prestižāko apbalvojumu – Grand Prix jeb žūrijas balvu. Pēc šīs veiksmes sekoja atzinība arī citviet pasaulē, un “Saula dēls” nav palicis nepamanīts arī no ASV Kinoakadēmijas puses, kas Nemeša filmu ir iekļāvusi starp tām piecām kandidātēm, kas 28. februāra vakarā sacentīsies par “Labākās ārzemju filmas” titulu prestižajā “Oskaru” ceremonijā.
Kino industrijas eksperti tic, ka tieši “Saula dēls” būs tā filma, kas šogad iegūst zeltīto vīriņu savā īpašumā. Galvenajā lomā filmā ir redzams ungāru aktieris un dzejnieks Gēza Rorigs, kuram šī bija pirmā loma kino vai televīzijas filmā kopš astoņdesmitajiem gadiem.
ASV Kinoakadēmijas jeb “Oskara” balvu nominācijās šogad dominē režisora Toda Filipsa drāma “Joker” (“Džokers”), kas nominēta balvām 11 kategorijās.
Mārtina Skorsēzes darbs “The Irishman” (“Īrs”), Sema Mendesa lente “1917” un Kventina Tarantīno filma “Once Upon A Time… In Hollywood” (“Reiz Holivudā”) katra nominēta balvām desmit kategorijās.
Kategorijā “Labākā filma” nominētas kinolentes “Ford v. Ferrari”, “The Irishman”, “Jojo Rabbit” (“Trusis Džodžo”), “Joker”, “Little Women” (“Mazās sievietes”), “Marriage Story” (“Laulības stāsts”), “1917”, “Once Upon a Time … in Hollywood” un “Parasite” (“Parazīts”).
Kategorijā “Labākais aktieris” nominēti Antonio Banderass par lomu filmā “Pain and Glory” (“Sāpes un slava”), Leonardo Di Kaprio par tēlojumu kinolentē “Once Upon A Time… In Hollywood”, Adams Draivers par lomu filmā “Marriage Story”, Džonatans Praiss par pāvesta Franciska atveidojumu Vatikāna drāmā “The Two Popes” (“Divi pāvesti”) un Hoakins Fīnikss par lomu filmā “Joker”.
Savukārt par balvu kategorijā “Labākā aktrise” sacentīsies Sintija Erivo par lomu filmā “Harriet”, Sērša Runena par tēlojumu kinolentē “Little Women”, Skārleta Johansone par lomu filmā “Marriage Story”, Šarlīze Terona par lomu filmā “Bombshell” (“Slandāls”) un Renē Zelvēgere par aktrises Džūdijas Gārlandes atveidojumu drāmā “Judy” (“Džūdija”).
Kategorijā “Labākais režisors” nominēti Tods Filipss (“Joker”), Pons Džunho (“Parasite”), Sems Mendess (“1917”), Mārtins Skorsēze (“The Irishman”) un Kventins Tarantīno (“Once Upon A Time… In Hollywood”).
Video
92.”Oskara” balvu pasniegšanas ceremonija notiks 9.februārī Losandželosā.
“Oskara” balvu nomināciju saraksts galvenajās kategorijās:
LABĀKĀ FILMA
“Ford v. Ferrari”;
“The Irishman”;
“Jojo Rabbit”;
“Joker”;
“Little Women”;
“Marriage Story”;
“1917”;
“Once Upon a Time … in Hollywood”;
“Parasite”.
LABĀKAIS REŽISORS
Pons Džunho – “Parasite”;
Tods Filipss – “Joker”;
Sems Mendess – “1917”;
Mārtins Skorsēze – “The Irishman”;
Kventins Tarantīno – “Once Upon A Time… In Hollywood”.
LABĀKAIS AKTIERIS
Antonio Banderass – “Pain and Glory”;
Leonardo Di Kaprio – “Once Upon A Time… In Hollywood”;
Adams Draivers – “Marriage Story”;
Hoakins Fīnikss – “Joker”;
Džonatans Praiss – “The Two Popes” (“Divi pāvesti”).
LABĀKĀ AKTRISE
Sintija Erivo – “Harriet”;
Sērša Runena – “Little Women”;
Skārleta Johansone – “Marriage Story”;
Šarlīze Terona – “Bombshell”;
Renē Zelvēgere – “Judy”.
LABĀKAIS OTRĀ PLĀNA AKTIERIS
Toms Henkss – “A Beautiful Day in the Neighborhood”;
Entonijs Hopkinss – “The Two Popes”;
Als Pačīno – “The Irishman”;
Džo Peši – “The Irishman”;
Breds Pits – “Once Upon a Time… in Hollywood”.
LABĀKĀ OTRĀ PLĀNA AKTRISE
Lora Derna – “Marriage Story”;
Skārleta Johansone – “Jojo Rabbit”;
Florence Pjū – “Little Women”;
Margota Robija – “Bombshell”;
Ketija Beitsa – “Richard Jewell”.
LABĀKĀ ĀRZEMJU FILMA
“Corpus Christi” (Polija);
“Honeyland” (Ziemeļmaķedonija);
“Les Miserables” (Francija);
“Pain and Glory” (Spānija);
“Parasite” (Dienvidkoreja).
LABĀKĀ ANIMĀCIJAS FILMA
“How to Train Your Dragon: The Hidden World”;
“I Lost My Body”;
“Klaus”;
“Missing Link”;
“Toy Story 4”.
LABĀKĀ DOKUMENTĀLĀ FILMA
“American Factory”;
“The Cave”;
“The Edge of Democracy”;
“For Sama”;
“Honeyland”.
LABĀKAIS ORIĢINĀLAIS SCENĀRIJS
“Knives Out” – Raiens Džonsons;
“Marriage Story” – Noa Baumbahs;
“1917” – Sems Mendess un Kristija Vilsone Kērnsa;
“Once upon a Time… in Hollywood” – Kventins Tarantīno;
“Parasite” – Pons Džunho un Hans Džinvons.
LABĀKAIS ADAPTĒTAIS SCENĀRIJS
The Irishman” – Stīvens Zeilians;
“Jojo Rabbit” – Taika Vaititi;
“Joker” – Tods Filipss un Skots Silvers;
“Little Women” – Greta Gērviga;
“The Two Popes” – Entonijs Makartens.
LABĀKAIS ORIĢINĀLAIS SKAŅU CELIŅŠ
“Joker” – Hildura Gudnadotira;
“Little Women” – Aleksandrs Deplā;
“Marriage Story” – Rendijs Ņūmens;
“1917” – Tomass Ņūmens;
“Star Wars: The Rise of Skywalker” – Džons Viljamss.
LABĀKĀ ORIĢINĀLĀ DZIESMA
“I Can’t Let You Throw Yourself Away” – “Toy Story 4”;
ASV Kinoakadēmijas jeb “Oskara” balvu ceremonijā šogad lielākos uzvaras laurus plūkusi filma “Oppenheimer” (“Openheimers”).
Kristofera Nolana filma, kas stāsta par atombumbas izgudrotāju Robertu Openheimeru, saņēma septiņus “Oskarus”, tai skaitā kategorijā “labākā filma” un “labākais režisors”.
Kategorijā “labākā filma” “Oppenheimer” pārspēja deviņas kinolentes: “Barbie” (“Bārbija”), “American Fiction”, “Anatomy of a Fall” (“Kritiena anatomija”), “The Holdovers” (“Aizkavēšanās), “Killers of the Flower Moon” (“Ziedu mēness slepkavas”), “Maestro”, “Past Lives” (“Pagājušās dzīves”), “Poor Things”(“Nabaga radības”) un “The Zone of Interest”.
Lielbritānijas un Polijas kopdarbs “The Zone of Interest” saņēma “Oskaru” kategorijā “labākā starptautiskā filma”.
Kilians Mērfijs par lomu filmā “Oppenheimer” saņēma “Oskaru” kategorijā “labākais aktieris”, bet Roberts Daunijs jaunākais par lomu šajā filmā saņēmis balvu kategorijā “labākā otrā plāna aktieris”.
Video
Labākās aktrises kategorijā “Oskaru” saņēma Emma Stouna par lomu grieķu režisora Jorga Lantima zinātniskās fantastikas melnajā komēdijā “Poor Things”. Stounai šis ir jau otrais “Oskars” labākās aktrises kategorijā. Pirmo balvu viņa saņēma 2017.gadā par lomu mūziklā “La La Land”.
“Poor Things”, kas bija nominēta balvām 11 kategorijās, saņēma kopumā četrus “Oskarus”.
“Oskaru” kategorijā “labākā otrā plāna aktrise” saņēma Davaina Džoja Rendolfa par lomu filmā “The Holdovers”.
Kategorijā “Animācijas pilnmetrāžas filma” balvu saņēma japāņu režisora Hajao Mijadzaki filma “The Boy and the Heron”.
“Anatomy Of A Fall” ieguva balvu kategorijā “labākais oriģinālais scenārijs”, bet “Oskaru” kategorijā “labākais adaptētais scenārijs” saņēma “American Fiction”.
Režisores Grētas Gervigas filma “Barbie”, kas līdzās “Oppenheimer” kļuva par vienu no skaļākajām pērnā gada filmām un bija nominēta “Oskariem” astoņās kategorijās, saņēma tikai vienu balvu. Par labāko oriģinālo dziesmu balva tika piešķirta Billijai Ailišai un Finneasam O’Konnelam par dziesmu “What Was I Made For?”. Viņiem tas ir otrais “Oskars”. Pirms diviem gadiem viņi saņēma balvu par dziesmu “No Time to Die” Džeimsa Bonda filmā.
“Oskara” balvu kategorijā “labākā dokumentālā filma” saņēma “20 Days In Mariupol” par karu Ukrainā.
Mārtina Skorsēzes darbs “Killers of the Flower Moon”, kas bija nominēts desmit “Oskariem”, un filma “Maestro”, kas bija nominēta septiņiem “Oskariem”, nesaņēma nevienu balvu.
ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platforma un kompānija otrdien ziņoja par peļņas pieaugumu, ko nodrošinājusi maksas abonentu skaita palielināšanās par 15,7 miljoniem gada pirmajā ceturksnī, kad daudzviet tika noteikta sociālā distancēšanās jaunā koronavīrusa pandēmijas ierobežošanai.
“Pēc rekordliela abonentu skaita papildinājuma “Netfix” ir un turpinās būt mediju kompānija, kuru vismazāk ir ietekmējusi Covid-19,” pavēstīja “eMarketer” prognožu analītiķis Ēriks Hagstroms.
“Viņu bizness ir gandrīz perfekti piemērots iedzīvotājiem, kas pēkšņi ir piesaistīti mājām.”
“Netflix” gada pirmajos trīs mēnešos guva 5,8 miljardus ASV dolāru lielus ieņēmumus un 709 miljonus dolāru lielu peļņu, kamēr abonentu skaits pieauga par 15,7 miljoniem, sasniedzot gandrīz 183 miljonus.
“Mēs skaidri apzināmies, ka mums ir paveicies sniegt pakalpojumu, kas ir vēl nozīmīgāks cilvēkiem, kuri piesaistīti mājām, un kuru mēs varam nodrošināt attālināti ar minimāliem traucējumiem no īstermiņa līdz vidējam termiņam,” uzņēmuma vadītāji rakstīja vēstulē investoriem.
“Līdzīgi kā citi mājas izklaides servisi, mēs pieredzam pagaidām augstāku skatījumu apjomu un palielinātu dalībnieku skaita pieaugumu.”
“Netflix” paredz, ka skatījumu apjoms un dalībnieku skaita pieaugums saruks, kad mazināsies bažas par Covid-19 un cilvēki varēs brīvāk pārvietoties.
Uzņēmums prognozē, ka maksas abonentu skaits otrajā ceturksnī varētu pieaugt par 7,5 miljoniem, bet atzīst, ka “tas lielākoties ir minējums”, kamēr nav skaidri zināms, cik ilgi cilvēki būs piesaistīti mājām.
ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformas “Netflix” maksas lietotāju skaits šī gada otrajā ceturksnī samazinājies otro ceturksni pēc kārtas, ņemot vērā sīvo konkurenci un pieprasījuma samazināšanos, teikts uzņēmuma publiskotajā paziņojumā.
“Netflix” norāda, ka maksas abonentu skaits pagājušajā ceturksnī samazinājies par 970 000, tam veidojot mazliet zem 221 miljona.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos platformas maksas abonentu skaits saruka par 200 000.
Video
Reaģējot uz šiem datiem, “Netflix” paziņoja, ka platformā tiks ieviestas reklāmas, lai iegūtu investīcijām nepieciešamo finansējumu. Tāpat uzņēmums skaidri norādījis, ka pastiprinās cīņu ar lietotājvārdu un paroļu koplietošanu, kas ļauj lielai daļai cilvēku nemaksāt par piekļuvi platformas saturam.
ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platforma un kompānija “Netflix” ir paziņojusi, ka pazeminās savu straumēšanas pakalpojumu kvalitāti Eiropā, lai novērstu interneta pārslodzi laikā, kad ir pieaudzis pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ noteiktās iedzīvotāju pašizolācijas apstākļos.
Kompānija paziņoja, ka “sāks samazināt bitu skaitu visos mūsu straumējumos Eiropā uz 30 dienām”.
“Mēs lēšam, ka tas samazinās “Netflix” trafiku Eiropas tīklos par apmēram 25%, vienlaikus arī nodrošinot labas kvalitātes pakalpojumus mūsu locekļiem,” teikts paziņojumā.
Eiropā, kur daudzās valstīs ir noteiktas iedzīvotāju pašizolēšanās un karantīnas, ir slēgtas skolas, kultūras iestādes un daudzi veikali, kā arī aizliegtas pulcēšanās, cilvēki aizvien vairāk pievēršas internetam, lai nomāktu garlaicību.
Tīmekļa darbību palēnina milzīgie augstas izšķirtspējas datņu izmēri “Netflix”, “Disney Plus”, “Hulu”, HBO un “Amazon” piedāvātajos pakalpojumos, brīdināja Eiropas Savienības (ES) iekšējā tirgus un digitālās ekonomikas komisārs Tjerī Bretons.
“Tāldarbība un straumēšana daudz palīdz, bet infrastruktūra var būt noslogota,” teikts Bretona ceturtdienas tvītā, kurā viņš aicināja tiešsaistes platformas pāriet uz straumēšanu ar standarta, nevis augstu izšķirtspēju.
Populārajā televīzijas seriālā “Tautas kalps” galvenajā lomā ir bijušais aktieris un pašreizējais Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, šobrīd šis seriāls ir atkal pieejams straumēšanas vietnē “Netflix”.
Seriālā tika rādīts Ukrainas televīzijā no 2015. līdz 2019. gadam. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tajā tēloja skolotāju, kurš negaidīti kļūst par Ukrainas prezidentu!
Video
Iemīļotais seriāls beidzās, kad Volodimirs Zelenskis nolēma kandidēt uz Ukrainas prezidenta amatu 2019. gadā, viņš aģitēja ar solījumiem izveidot jaunu Ukrainu sakot atbalstītājiem: “Es jūs nekad nepievilšu.”
