9.5 C
Rīga
trešdien, 20 maijs, 2026
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 452

“Karstā zona” un pieci bīstami vīrusi

Putnu gripa, Ebolas, tropu un citi eksotiski drudži – brīžiem šķiet, ka teju ik dienu parādās ziņas par kādu bīstamu vīrusu, kas spēj izraisīt nāvējošas saslimšanas un draud izplatīties plašās teritorijās. Tas liek uzdot jautājumu, cik daudz esam gatavi cīnīties ar nezināmiem vīrusiem vai zināmu vīrusu mutācijām? 

Iespējams, Ebolas vīrusa uzliesmojums ASV tiktu “paslaucīts zem paklāja”, ja žurnālists Ričards Prestons, meklējot idejas rakstiem, nebūtu saklausījies runas par tā uzliesmojumu laboratorijas pērtiķu grupā netālu no Vašingtonas, kura likvidēšanai ASV armija pat nosūtīja smagos aizsargtērpos ietērptus cilvēkus. Šis notikums pārtapa rakstā, pēc tam arī grāmatā.

Raksts par vīrusiem publicēts žurnāla “The New Yorker” 1992.gada 26.oktobra laidienā, bet romāns “Karstā zona” ātri vien kļuva par dižpārdokli. Tagad stāsts pārtapis miniseriālā ar tādu pašu nosaukumu, kas no 15.septembra būs skatāms “National Geographic”. 

Pirms miniseriāla “National Geographic” ir apkopojis informāciju par vairākiem bīstamiem vīrusiem, kas ir radījuši problēmas visā pasaulē. 

Ebolas vīruss – izraisa hemorāģisko drudzi

Ebolas vīrusu uzskata par reti sastopamu, taču nāvējošu vīrusu, kas izraisa drudzi, sāpes, caureju un reizēm arī asiņošanu. Pirmo reizi tas identificēts 1976.gadā ar diviem vienlaicīgiem uzliesmojumiem Sudānā un Kongo Demokrātiskajā republikā, kopš tā laika dažādās Āfrikas valstīs regulāri tiek fiksēti šīs slimības uzliesmojumi. Piemēram, Kongo šo 40 gadu laikā ir fiksēti desmit Ebolas vīrusa uzliesmojumi, un pērn augustā slimība uzliesmoja Ziemeļkivu provincē. Gada laikā ir miruši vairāk nekā 2050 cilvēku. Dažus gadus iepriekš vairākās Rietumāfrikas valstīs Ebolas dēļ dzīvību zaudēja 11 308 cilvēku, tā tika uzskatīta par otru lielāko epidēmiju kopš vīrusa atklāšanas.

Ir zināmi seši Ebolas vīrusa celmi, kas nosaukti dažādu valstu un reģionu vārdā – Zairas, Sudānas, Tajas mežu, Bundibudžijo, Bombali un Restonas. Par visnāvējošāko – mirstība sasniedz pat 90% – uzskata Zairas celmu. Savukārt ar Restonas vīrusu saistās vienīgais zināmais slimības uzliesmojums ASV. 

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atzinuma, Ebolas vīruss dabiski dzīvo “Pteropodidae” dzimtas augļu sikspārņos. Cilvēki ar to inficējas, nonākot ciešā saskarē ar slimā cilvēka ķermeņa izdalījumiem, kā arī esot tiešā saskarē ar inficēto dzīvnieku asinīm, ķermeņa daļām vai citiem šķidrumiem, piemēram, saskaroties ar slimām vai mirušām šimpanzēm, gorillām, sikspārņiem, meža antilopēm. 

Marburgas vīruss – izraisa hemorāģisko drudzi

T.s. filovīrusu grupā kopā ar Ebolas vīrusu ietilpst arī Marburgas vīruss, kas nodēvēts nelielas Vācijas pilsētiņas vārdā. Arī šis ir ļoti bīstams vīruss, kas izraisa krampjus un iekšējo asiņošanu. Saslimšanas gadījumā mirstība sasniedz pat 90%. Vīruss pirmo reizi identificēts pagājušā gadsimta 60.gados Āfrikas centrālajos un austrumu reģionos. Gadsimtu mijā piedzīvots arī uzliesmojums Vācijā (Marburgā un Frankfurtē), kura izraisīšanās tiek saistīta ar laboratorijā izmantotiem Āfrikas zaļajiem pērtiķiem. Lielākās epidēmijas fiksētas 90.gadu nogalē Kongo un 2005.gadā – Angolā, pirms dažiem gadiem ar nelielu Marburgas vīrusa uzliesmojumu saskārās Uganda un Kenija, taču tas salīdzinoši ātri tika ierobežots. 

Arī šis vīruss dabiski dzīvo vairāku sugu sikspārņos. Inficēšanās var notikt, tieši saskaroties ar slimu dzīvnieku vai cilvēku ķermeņu šķidrumiem – asinīm, siekalām, urīnu, u.t.t., kā arī ar vīrusu piesārņotiem priekšmetiem (adatām, šļircēm). Tāpat saslimt var arī, gatavojot un ēdot inficētu dzīvnieku gaļu. 

H5N1 vīruss – izraisa putnu gripu

Putnu gripa ir ļoti lipīga infekcijas slimība, kas var skart teju jebkuru putnu sugu, tā ātri izplatās arī mājputnu vidū, Taču cilvēki ar šo ļoti lipīgo slimību var inficēties tikai tiešā saskarē ar inficētiem vai mirušiem putniem. Cilvēks no cilvēka nevar viegli inficēties. Tādēļ neskatoties uz augsto mirstības līmeni – aptuveni 60%, saslimšanas risks ir diezgan zems. Vienīgie putnu gripas apakštipi, ar kuriem, ciktāl šobrīd zināms, var inficēties cilvēki, ir H5N1 un H7N9. Tas skar elpceļus dziļi plaušās un var izraisīt dzīvībai bīstamu plaušu karsoni.

Viens putnu gripas uzliesmojumiem, kas raisīja bažas visā pasaulē, tika fiksēts 1997.gadā, Honkongas mājputnu audzētavās, tirgos, kā arī kontinentālajā Ķīnā. Šajā laika posmā vīruss skāra arī cilvēkus, no tiem vairāki nomira. Atkārtots uzliesmojums Honkongā un Ķīnā tika fiksēts 2003.gadā, bet gada nogalē arī Āfrikā un Eiropā. Eksperti gan izteica aizdomas, ka epidēmija izgājusi ārpus Āzijas tādēļ, ka Ķīnas valdība slēpusi informāciju, turklāt taktika iepriekšējās krīzes laikā neizkaut mājputnus nav bijusi efektīva. 

Pēc PVO apkopotās informācijas, laikā no 2003.gada līdz 2019.gada jūnijam fiksēts 861 saslimšanas gadījums ar putnu gripu, miruši 455 cilvēki. Jāuzsver, ka pēdējos gados fiksēti vien atsevišķi gadījumi atsevišķas valstīs. 

Zinātnieku galvenās bažas saistās ar faktu, ka kādu vīrusa mutāciju rezultātā putnu gripa var sākt brīvi izplatīties starp cilvēkiem, tā radot globālas pandēmijas draudus. Tādēļ arī visi slimības uzliesmojumi putnu vidū tiek stingri kontrolēti, epidēmijas draudu gadījumā ierobežojot mājputnu atrašanos ārpus telpām un drošības labad izkaujot miljoniem putnu sērgas skartajos reģionos. Arī Latvijā teju pirms desmit gadiem, kad vairākas Eiropas valstis (Vācija, Polija, Nīderlande, Grieķija, Šveice, Francija) skāra putnu gripas uzliesmojums, piedzīvojām papildu ierobežojumus mājputnu turēšanai ārpus telpām.

Pandēmiskais A/H1N1 vīruss –  izraisa t.s. “cūku gripu”

PVO 2009. gadā izsludināja ārkārtas situāciju saistībā ar cūku gripas (A/H1N1) pandēmiju, kas bija pirmā pandēmija 40 gadu laikā. Jaunais slimības paveids pirmo reizi tika konstatēts Meksikā, strauji izplatījās visā Amerikā, tostarp ASV un Kanādā. Slimības uzliesmojuma laikā (2009-2010) mira 18 500 cilvēku 214 valstīs. Patiesībā šī ir cilvēku gripas vīrusa A/H1N1 mutācija, tā pati, kuru 1918.-1919.gadā izraisīja t.s.”spāņu” gripas pandēmiju, kuras laikā saslima aptuveni 500 miljoni cilvēku. Vīruss, kas pirms desmit gadiem smagi skāra daudzas valstis, bija putnu, cūku, un cilvēku H1N1 vīrusu ģenētiska kombinācija. 

Jaunajam vīrusa paveidam “pielipa” nosaukums “cūku gripa”, kaut patiesībā tam ar cūku vīrusu H1N1, kas izplatās šo dzīvnieku vidū, nav saistības. Nenoliedzami, šī gripa bija ļoti smaga, tā sākās Amerikā un Eiropu sasniedza pirms ikgadējās gripas sezonas. Turklāt atšķirībā no sezonālās gripas, speciālistus bažīgus darīja fakts, ka ir liela mirstība jaunu, veselīgu pieaugušo vidū. Tas nav raksturīgi ikgadējai gripai, kura smagāk skar mazus bērnus, cilvēkus gados vai jau ar kādām nopietnām veselības problēmām slimojošos. Arī Latvijā laboratoriski tika apstiprināti vairāk nekā 1000 saslimšanas gadījumu. 

Slimības intensitātei mazinoties, PVO tika kritizēta par pārāk lielas histērijas sacelšanu par pandēmiskās gripas izplatīšanos, jo tā rezultātā daudzas valstis iegādājās milzīgus vakcīnu krājumus, no kurām liela daļa palika neizlietotas. 

Denges vīruss – izraisa tropu drudzi

Odu pārnēsātais Denges vīruss ir regulārs apdraudējums tropu joslā, tas ir izplatīts gan Āfrikā, gan Āzijā, gan Amerikā. Tomēr tas nenozīmē, ka nav apdraudēta arī Eiropa, 2012.gadā Denges drudža uzliesmojums tika fiksēts Portugālē. 

Ar tropu drudzi ik gadu inficējas 50 līdz 100 miljoni cilvēku tādos populāros tūrisma galamērķos kā Taizeme, Indija, Indonēzija, aptuveni 0,5 miljons saslimt smagā formā. Pēdējos 50 gados slimības izplatība pasaulē ir palielinājusies 30 reizes, ja pirms tam tikai dažas valstis piedzīvoja smagus uzliesmojumus, tad tagad ar Denges drudzi saskaras 110 valstis. Slimības simptomi ir līdzīgi gripas vai saaukstēšanās pazīmēm – paaugstināta temperatūra, stipras sāpes muskuļos un locītavās. To var papildināt arī hemorāģiskais drudzis. Tādēļ, dodoties ceļojumos uz šiem reģioniem, ir ļoti jāuzmanās no odu kodumiem, jālieto kukaiņu atbaidīšanai paredzētus līdzekļus un jāvalkā drēbes ar garām piedurknēm. 

Intervijā portālam “TheVerge” Prestons uzsver, ka cilvēki ir daudz mācījusies gan no senā stāsta, gan arī no nesenajiem Ebolas vīrusa uzliesmojumiem Kongo. Pirmkārt, to, ka pētījumu veikšana patiešām atmaksājas, jo tagad ir pieejamas vismaz vienas labas antivīrusu zāles. Tāpat ir jāsaprot, ka cilvēku veselība Rietumāfrikā ir svarīga ikviena eiropieša vai amerikāņa veselībai. Patlaban nāvējošais vīruss plosās Āfrikā, taču miniseriāls “Karstā zona” uzdod jautājumu – vīruss jebkurā mirklī var “atnākt” arī līdz ASV un citām zemēm. Vai esam tam gatavi? 

Miniseriāls “Karstā zona” skatāms “National Geographic” svētdienās, no 15.septembra plkst. 22.00!

Autors: National Geographic

“Kādēļ lietot saules aizsargkrēmus, ja saules nav?” un citi jautājumi par ādas aizsardzību aukstajā sezonā

Rudens ir klāt, un tas nozīmē, ka saules aizsargkrēms jau ir nolikts tālākajā plauktā – daudzi taču uzskata, ka tas nav nepieciešams, ja saule nav redzama. “Pie mums arī saulainā laikā cilvēki nelieto aizsargkrēmu, nemaz nerunājot par apmākušos un vēsu dienu. Bieži trūkst izpratnes, kādēļ tas ir vajadzīgs. Vēl viens iemesls – sociālajos tīklos šobrīd aktīvi cirkulē mīts, ka SPF ir kaitīgs hormonu iedarbībai līdzīgās aktivitātes dēļ, turklāt tas bloķē D vitamīna veidošanos,” uzsver Egija Bompa, Euroaptieka farmaceite. Noskaidrosim, vai tiešām nepieciešams lietot krēmu, ja debesīs nav ne stariņa saules, un vai tas ir vajadzīgs arī tad, ja izejat ārā vien uz brīdi – lai aizietu līdz darbam vai veikalam. 

1.mīts: SPF ķīmiskie filtri ir kaitīgi. Šis aizspriedums balstās faktā, ka daži vecie ķīmiskie filtri (piemēram, oxybenzone) raisīja strīdus hormonu iedarbībai līdzīgās aktivitātes dēļ. Taču ES modernie krēmi tiek stingri testēti, lai atbilstu drošības prasībām. Turklāt jutīgai ādai ir pieejami arī fiziskie, nevis ķīmiskie filtri – cinka oksīds un titāna dioksīds, tādēļ tos var droši lietot.  

2.mīts: Ja ir mākoņains un vēss laiks, saules aizsargkrēms nav nepieciešams. Neskatoties uz visiem speciālistu brīdinājumiem, šis mīts ir neticami dzīvelīgs. Reti kurš Latvijas iedzīvotājs lieto saules aizsargkrēmu gada aukstajā laikā. 

Ja laiks ir apmācies, tad UV indekss ir zemāks, taču dzīves laikā UVA staru iedarbība uzkrājas (tie neizraisa apdegumus, taču iznīcina kolagēnu un šūnu DNS). Šo parādību dēvē par “kluso fotonovecošanos”. Tādēļ ir ieteicams ne tikai lietot līdzekļus ar SPF filtriem, bet arī nodrošināt ādai intensīvu mitrināšanu un atjaunošanu. Tas ir ļoti svarīgi, lai saglabātu veselīgu izskatu un novērstu novecošanās pazīmes.  

Starp citu, tieši šovasar interneta aptiekā vispopulārākais produkts bija dušas želeja sausai un jutīgai ādai, bet piektais populārākais ir mitrinošs krēms. Tas acīmredzami pierāda faktu, ka pat mākoņainā laikā līdz 80 % UV staru sasniedz ādu, veicinot tās sausumu. Bet UVA stari, kas ir īpaši bīstami ādas novecošanai un dziļākiem bojājumiem, ir vienmēr, neatkarīgi no temperatūras un mākoņu daudzuma.  

“Varētu šķist – kādēļ lietot saules aizsargkrēmu, ja visu laiku ir nomācies, auksts, lietains laiks? Taču sausa āda, ar ko saskaras daudzi Latvijas iedzīvotāji, liecina, ka saules stari iedarbojas uz ādas virspusi pat sliktā laikā, un tā atbildot kļūst vēl sausāka nekā apkures sezonā,” skaidro E. Bompa, piebilstot, ka rūpes par ādu ietver ne tikai SPF, bet arī mitrinošu krēmu vai losjonu lietošanu pēc atrašanās ārā.  

3.mīts: D vitamīns neveidojas, ja tiek lietots SPF. “Šis apgalvojums ir daļēji patiess. Tā kā saules aizsargkrēmi aizsargā ādu no kaitīgā UVB un UVA starojuma, organisms sintezē mazāk D vitamīna nekā varētu, ja netiktu lietoti saules aizsarglīdzekļi. Taču tas nav iemesls atteikties no aizsardzības, jo uzkrāt D vitamīnu ziemai nav iespējams. Jau 15 dienu, maksimums – 30 dienu laikā D vitamīna uzkrājumi samazinās divas reizes, un arī pēc tam turpina samazināties. Derētu nopietni padomāt par to, vai iluzorās cerības uzkrāt pietiekami daudz šā vitamīna ir vērtas reālā riska iegūt melanomu pēc ilgstošas uzturēšanās saulē. Tādēļ speciālisti jau sen iesaka veselības uzturēšanai ikdienā lietot D vitamīnu. Ieteicamā deva ir 2000 – 4000 vienības diennaktī atkarībā no vecuma,” skaidro farmaceite. 

Interesanti, ka atbilstoši Euroaptieka datiem D vitamīns ir viens no pieciem populārākajiem produktiem, kas šovasar tika pasūtīts tiešsaistē. Tas liecina, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien labāk saprot, ka mūsu platuma grādos cilvēkiem D vitamīna trūkst pat vasarā.  

4.mīts: Dabīgais iedegums ir veselīgs. Iedegums būtībā ir ādas šūnu DNS bojājums. Melanīna aizsargefekts ir ierobežots un neaizvieto SPF. Šādu bojājumu rezultātā, īpaši tad, ja āda ir apdegusi, būtiski palielinās ādas vēža risks.  

“Diemžēl Latvijas iedzīvotāji SPF aizsardzību joprojām neuztver pietiekami nopietni – šogad saules aizsargkrēmi tika pieprasīti mazāk un pat nav starp TOP-5 vispieprasītākajām precēm interneta aptiekā,” komentē farmaceite, piebilstot, ka kopumā šovasar pieauga pieprasījums pēc tiešsaistes pasūtījumiem un preču piegādes uz pakomātiem, jo daudzi izvēlējās dzīvot ārpus pilsētas. 

 “Mūsu dati liecina, ka vasarā cilvēki aktīvi pārvietojās tuvāk dabai, tādēļ Rīgas pakomāti vasaras sezonā pat nebija starp desmit pieprasītākajiem,” komentē kurjerdienesta Venipak Latvija vadītāja Sanita Bērziņa. “Un arī piegādes no interneta aptiekām bija ļoti pieprasītas. Tā, piemēram, 65,1% Latvijas iedzīvotāju kaut vai reizi bija iepirkušies internetā. Vispopulārākās kategorijas – apģērbs, skaistumkopšanas un veselības preces, kā arī uztura bagātinātāji. Gandrīz 46% šādus pirkumus veic vismaz reizi mēnesī, turklāt vairāk nekā puse – vakarā, laikā no plkst. 18:00 līdz 22:00.”  

Kopumā ir vērojama tendence, ka Latvijas iedzīvotājiem īpaši svarīga ir elastība sūtījumu saņemšanā. “Vasarā un rudens sākumā, kad laiks vēl ir labs, ļoti bieži tiek atceltas kurjeru piegādes, jo cilvēki pieņem spontānus lēmumus par aktivitātēm vakarā. Ja sākotnēji ir plānota piegāde uz mājām, mēs klientiem iesakām to pārvirzīt uz tuvāko izsniegšanas punktu vai pakomātu, lai nebūtu piesaistes konkrētam piegādes laikam,” iesaka S.Bērziņa, daloties vēl ar dažiem praktiskiem padomiem ērtākiem pasūtījumiem: 

Praktiski padomi tiešsaistes pirkumiem 

  1. Izvēlieties elastīgas piegādes iespējas: pirms pasūtījuma noformēšanas rūpīgi iepazīstieties ar komplektēšanas un piegādes termiņiem. Ja neesat pārliecināts, kur atradīsieties piegādes dienā, izvēlieties paku termināli vai saņemšanas punktu, kur sūtījumu varēsiet izņemt sev ērtā laikā – arī vakaros un brīvdienās. 
  1. Izmantojiet sūtījumu izsekošanu: sekojot līdzi sūtījuma statusam, jūs precīzi zināsiet, kad tas ir nonācis galamērķī, un varēsiet to savlaicīgi saņemt – bez liekas gaidīšanas un nepatīkamiem pārsteigumiem. 
  1. Novirziet sūtījumus, ja mainās plāni: ja zināt, ka piegādes dienā nebūsiet mājās, izmantojiet iespēju pāradresēt paku uz citu adresi, termināli vai saņemšanas punktu. Tas palīdzēs izvairīties no kavējumiem un nodrošinās ērtāku piegādes risinājumu. 
  1. Plānojiet pirkumus savlaicīgi: ja plānojat atvaļinājumu, savlaicīgi parūpējieties par nepieciešamajām precēm – piemēram, D vitamīnu vai saules aizsarglīdzekļiem, lai viss vajadzīgais būtu pa rokai tieši tad, kad tas visvairāk nepieciešams. 
  1. Izņemiet sūtījumus no termināļa pēc iespējas ātrāk: lai nodrošinātu nepārtrauktu sistēmas darbību augsta pieprasījuma periodā (pīķis gaidāms augusta beigās un septembra sākumā), aicinām sūtījumus izņemt pēc iespējas ātrāk. Tas atbrīvo vietu nākamajām pakām un paaugstina visas piegādes tīkla efektivitāti. 

“Kad manis vairs nebūs…” Mirstošais tēvs atstāja vēstules dēlam dažādām dzīves situācijām

tevs-dels

Nāve vienmēr pienāk negaidīti. Pat neārstējami slimie cer, ka viņi nenomirs šodien. Varbūt pēc nedēļas. Bet ne tagad un ne šodien.
Mana tēva nāve bija vēl negaidītāka. Viņš aizgāja 27 gadu vecumā kā daudzi pazīstami muzikanti no klubiņa “27”. Viņš bija jauns, pārāk jauns. Mans tēvs nebija ne mūziķis, ne slavens cilvēks. Vēzis neizvēlas savus upurus. Viņš aizgāja, kad man bija 8 gadi – un es jau biju pietiekami pieaudzis, lai skumtu pēc viņa visu dzīvi. Ja viņš nomirtu agrāk, man nebūtu atmiņu par tēvu un es nejustu nekādas sāpes, taču tad patiesībā man arī nebūtu tēva. Un tomēr es viņu atcerējos un tāpēc man bija tēvs.

Ja viņš būtu dzīvs, viņš varētu mani uzmundrināt ar jokiem. Viņš varētu mani noskūpstīt uz pieres, pirms es aizmiegu. Viņš liktu man fanot par to pašu futbola komandu, kuras fans bija viņš, un daudz lietu viņš izskaidrotu daudz labāk nekā mamma.

Viņš nekad man neteica, ka drīz mirs. Pat tad, kad viņš gulēja slimnīcas gultā ar caurulītēm pa visu ķermeni, viņš neteica ne vārda. Mans tēvs kala plānus nākamajam gadam, kaut zināja, ka viņa vairs nebūs nākammēnes. Nākošgad mēs brauksim makšķerēt, ceļosim, apmeklēsim vietas, kurās nekad neesam bijuši. Nākamais gads būs brīnišķīgs. Lūk, par ko mēs sapņojām.

Domāju, viņš ticēja, ka tāda attieksme nesīs man veiksmi. Nākotnes plānu kalšana bija savdabīgs cerības saglabāšanas veids. Viņš lika man smaidīt līdz pašām beigām. Viņš zināja, kam jānotiek, taču neko neteica – viņš negribēja redzēt manas asaras.

Reiz mana mamma negaidīti izņēma mani no skolas un mēs aizbraucām uz slimnīcu. Ārsts paziņoja skumjo vēsti, cik delikāti vien iespējams. Mamma raudāja, jo viņā tomēr bija dzīvojusi maza cerība. Es biju šokā. Ko tas nozīmē? Vai tad tā nebija kārtējā slimība, kuru ārsti viegli var izārstēt? Es jutos nodots. Es kliedzu no dusmām, kamēr sapratu, ka tēva līdzās vairs nav. Un arī es sāku raudāt.
Un te kaut kas notika. Pie manis pienāca medmāsa ar kastīti padusē. Kastīte bija pilna ar aizlīmētām aploksnēm ar kaut kādām atzīmēm adreses vietā. Pēc tam medmāsa iedeva man vienu vienīgu vēstuli no kārbiņas.

“Tavs tēvs lūdza man šo kastīti nodot tev. Viņš tās rakstīja veselu nedēļu, un viņš gribētu, lai tu tagad izlasi pirmo vēstuli. Esi stiprs.”

“Uz aploksnes bija uzraksts “Kad manis vairs nebūs”. Es to atvēru. Dēls, ja tu šo lasi, tātad es esmu miris. Man žēl. Es zināju, ka miršu. Es negribēju tev teikt, kas notiks, es negribēju, lai tu raudi. Es tā izlēmu. Domāju, ka cilvēkam, kurš gatavojas mirt, ir tiesības rīkoties mazliet egoistiskāk. Man tev daudz kas vēl jāiemāca. Galu galā, tu ne velna nezini. Tāpēc es uzrakstīju tev šīs vēstules. Neatver tās līdz vajadzīgajam brīdim, labi? Tas ir mūsu darījums. Es tevi mīlu. Parūpējies par mammu. Tagad vīrietis mājās esi tu. Mīlu, tētis.
P.S. Es neuzrakstīju vēstules mammai. Viņa jau tā dabūja manu mašīnu.”

Viņa grūti salasāmā vēstule mani nomierināja un lika pasmaidīt. Lūk, kādu interesantu lietu izdomāja mans tētis. Šī kastīte kļuva man par svarīgāko pasaulē. Es pateicu mammai, lai to neaiztiek. Vēstules bija manas un neviens cits tās nedrīkstēja lasīt. Es iemācījos no galvas visus uzrakstus uz aploksnēm, kuras man vēl būs jāatver. Bet bija vajadzīgs laiks, lai šie brīži pienāktu. Un es par vēstulēm aizmirsu.

Pēc septiņiem gadiem, pēc tam, kad mēs pārvācāmies uz citu dzīvesvietu, man nebija ne jausmas, kur pazuda kastīte. Man izkrita no galvas, kur tā varētu būt, un es to arī īpaši nemeklēju. Līdz kādam notikumam.
Mamma otrreiz tā arī neapprecējās. Nezinu, kāpēc, bet man gribētos ticēt, ka tēvs bija viņas mūža mīlestība. Tajā laikā viņai bija draugs, kuram nebija nekādas vērtības. Man likās, ka viņa sevi pazemo, satiekoties ar viņu. Viņš viņu necienīja. Viņa ir pelnījusi kādu daudz labāku par vīrieti, ar kuru viņa iepazinusies bārā.

Es līdz šim brīdim atceros pļauku, kuru viņa man iecirta pēc tam, kad pateicu vārdu “bārā”. Atzīstos, ka biju to pelnījis. Kad mans vaigs joprojām dega pēc saņemtās pļaukas, es atcerējos par kastīti ar vēstulēm un konkrēti – par vēstuli ar uzrakstu “Kad jums ar mammu būs lielākais strīds”.
Es pārmeklēju savu guļamistabu un atradu kastīti čemodānā, kurš atradās skapjaugšā. Es apskatīju aploksnes un sapratu, ka esmu aizmirsis atvērt aploksni ar uzrakstu “Kad tev būs pirmais skūpsts”. Es sevi ienīdu par to un nolēmu to atvērt pēc tam.

Galu galā es atradu to, ko meklēju. “Tagad atvainojies viņai. Es nezinu, kāpēc jūs sastrīdējāties, un es nezinu, kuram ir taisnība. Taču es pazīstu tavu mammu. Vienkārši atvainojies, un tas būs vislabāk.
Viņa ir tava māte, viņa tevi mīl vairāk par visu šajā pasaulē. Vai tu zini, ka viņa dzemdēja dabīgā ceļā, jo kāds viņai teica, ka tā būs labāk tev? Vai esi kādreiz redzējis, kā sieviete dzemdē? Vai arī tev vajag vairāk pierādījumu mīlestībai?
Atvainojies. Viņa tev piedos. Mīlu, tētis.”

Mans tētis nebija dižs rakstnieks, viņš bija vienkāršs bankas ierēdnis. Taču viņa vārdi atstāja milzu iespaidu uz mani. Tie bija vārdi, kuros bija liels viedums – lielāks par to, ko biju apguvis 15 manas dzīves gados.

Es metos uz mammas istabu un atvēru durvis. Es raudāju, kad viņa pagriezās, lai paskatītos man acīs. Atceros, kā piegāju pie viņas, turot rokās vēstuli, kuru rakstījis mans tēvs. Viņa mani apķēra, un mēs abi stāvējām klusumā.
Mēs salīgām mieru un mazliet parunājām par tēvu. Kaut kādā veidā es jutu, ka viņš sēž līdzās mums. Es, mana mamma un daļa mana tēva, daļa, kuru viņš atstāja no sevis uz papīra lapas. Pagāja kāds laiks, līdz es izlasīju “Kad tu pazaudēsi nevainību”.

“Apsveicu, dēls. Neuztraucies, ar laiku izdosies labāk. Pirmajā reizē vienmēr ir bail. Mana pirmā reize bija ar neglītu sievieti, kas piedevām vēl bija prostitūta. Visvairāk man ir bail par to, ka tu pēc vārda “nevainība” izlasīšanas pajautāsi mammai, ko tas nozīmē. Mīlu, tētis.”

Mans tētis man sekoja cauri visai manai dzīvei. Viņš bija ar mani, neskatoties uz to, ka sen jau bija miris. Viņa vārdi paveica to, ko nekas cits nespēja paveikt – tie deva man spēku pārvarēt neskaitāmas dzīves grūtības. Viņš vienmēr prata likt man pasmaidīt pat tad, kad apkārt viss likās drūms, viņš palīdzēja man attīrīt saprātu dusmu brīžos.
Vēstule “Kad tu apprecēsies” mani ļoti satrauca. Taču ne tik ļoti, kā vēstule “Kad tu kļūsi par tēvu”.

“Tagad tu sapratīsi, kas ir īsta mīlestība, dēliņ. Tu sapratīsi, cik stipri tu mīli viņu, taču īsta mīlestība ir tā, kuru tu izjutīsi pret šo mazo radību, kas ir tev līdzās. Es nezinu, vai tas ir puisītis vai meitenīte.
Taču… izbaudi to! Tagad laiks trauksies gaismas ātrumā, tāpēc esi līdzās. Nepalaid garām brīžus, kas nekad neatgriezīsies. Maini autiņus, vanno bērniņu, esi piemērs, kam līdzināties. Es domāju, tev ir viss, lai kļūtu par tikpat labu tēvu, kāds biju es.”

Vissāpīgākā vēstule, kādu man dzīvē nācies lasīt, bija arī visīsākā no tām, kuras tēvs bija man rakstījis. Esmu pārliecināts, ka tajā brīdī, kad tēvs to rakstīja, viņš pārdzīvoja tāpat, kā pārdzīvoju es. Bija vajadzīgs laiks, taču beigu beigās aploksne ar uzrakstu “Kad nomirs tava mamma” bija jāatver.

“Viņa tagad ir mana.”

Jokdaris! Tā bija vienīgā vēstule, kas nelika man pasmaidīt.

Es vienmēr turēju vārdu un nekad nelasīju vēstules pirms laika. Izņemot šo – “Ja tu sapratīsi, ka esi gejs”. Tā bija viena no visinteresantākajām vēstulēm.

“Ko es varu pateikt? Priecājos, ka esmu miris. Jokus pie malas – uz nāves sliekšņa es sapratu, ka mēs pārāk rūpējamies par lietām, kurām nav lielas nozīmes. Tu domā, tas kaut ko izmainīs, dēliņ? Nemuļķojies. Esi laimīgs.”

Es vienmēr gaidīju nākamo brīdi, nākamo vēstuli – vēl vienu mācību, kuru sniegs mans tēvs. Brīnumaini, ko gan var iemācīt 27-gadīgs cilvēks 85-gadīgam večukam, par kādu esmu kļuvis.
Tagad, kad guļu slimnīcas gultā ar caurulītēm degunā un kaklā, pateicoties šim nolādētajam vēzim, es ar pirkstiem noglāstu izbalējušo, vienīgo neatvērto aploksni. Spriedums “Kad pienāks tavs laiks” ir teju salasāms.
Es negribu to atvērt. Es baidos. Es taču negribu ticēt, ka mans laiks jau ir tuvu. Neviens netic, ka kādreiz nomirs. Es dziļi ievelku elpu un atveru aploksni.

“Sveiks, dēliņ! Es ceru, ka tu jau esi vecs. Zini, šo vēstuli es rakstīju pirmo un to uzrakstīt man ir viegli. Šī vēstule mani atbrīvoja no sāpēm tevi pazaudēt. Es domāju, ka prāts apskaidrojas, kad esi tuvu beigām. Vieglāk par to runāt.
Pēdējās dienas, atrodoties šeit, es domāju par dzīvi. Tā bija īsa, taču ļoti laimīga. Es biju tavs tēvs un vīrs tavai mammai. Ko vēl vairāk es varētu lūgt? Tas man deva dvēseles mieru. Tagad izdari to pašu. Mans padoms tev – nebaidies.
P.S. Es pēc tevis ilgojos.”

 

veselam

“Kā nopelnīt miljonu?’’ un “Ko sliekas dara ziemā?” – apkopoti Latvijā neparastākie meklējumi Google

Google ir pārliecinoši populārākā un visvairāk lietotā meklētājprogramma ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā – šeit to izmanto 98 procentos gadījumu, kad nepieciešams atrast internetā atbildi uz kādu jautājumu. Lai labāk izprastu Latvijas iedzīvotāju paradumus virtuālajā vidē, digitālā mārketinga aģentūra Infinitum veikusi pētījumu, kurā noskaidroti neparastākie meklējumi Google.

Pētījums tika veidots, izmantojot vairākus analītikas rīkus un veicot atslēgvārdu izpēti piecās dažādās kategorijās:

  • attiecības, ģimene un kopdzīve;
  • eksistenciālie jautājumi;
  • darbs & brīvais laiks;
  • labklājības uzlabošana;
  • ieradumu maiņa.

Katrā no kategorijām tika atlasīti neparastākie meklējumi, kas vismaz reizi mēnesī tiek veikti meklētājprogrammā Google. Rezultāti ir visnotaļ interesanti; kā izrādās, piemēram, vidēji 60 personas ik mēnesi cenšas noskaidrot, kā apprecēt miljardieri, bet 40 cilvēkiem interesē, kā kļūt par vampīru.

Pie neparastākajiem meklējumiem iespējams pieskaitīt arī tādus jautājumus kā “Kāpēc cilvēki strādā?” (10 meklējumi), “Kā izsekot sievas telefonu?” (70 meklējumi), “Ko sliekas dara ziemā?” (10 meklējumi), “Kā laimēt loterijā?” (100 meklējumi).

Vidēji 70 meklējumus mēnesī savāc jautājumi “Ko vēlas sievietes?” un “Kā izsekot sievas telefonu?”. 40 reizes Google tiek uzdots jautājums “Par ko runāt ar meiteni?”, bet 20 vīrieši cenšas noskaidrot, kādi ir sievas pienākumi.

Taču arī daiļais dzimums neatpaliek – 40 sievietes ik mēnesi vēlas saprast, kā uzvedas iemīlējies vīrietis, bet 30 sievietēm aktuāls ir jautājums “Kā panākt, lai vīrietis iemīlas?” un tikpat daudzām – “Kā likt vīrietim ilgoties?”. 10 sievietes ik mēnesi savukārt nomoka situācija, kad vīrs grib šķirties. Un, protams, kā nu attiecībās bez seksa; tieši šī iemesla dēļ vidēji 10 sievietes un tikpat daudz vīrieši ik mēnesi attiecīgi meklē, kāpēc sieviete vai vīrietis negrib mīlēties.

Ar detalizētiem pētījuma rezultātiem un to aprakstu iespējams iepazīties Infinitum sagatavotajā bloga rakstā: https://infinitum.agency/apkopoti-neparastakie-meklejumi-google-latvija/

Kā norāda Infinitum izpilddirektors Andis Stafeckis, šāds pētījums ir noderīgs vairāku iemeslu dēļ: “Protams, ir interesanti noskaidrot, kādi bijuši paši neparastākie un amizantākie meklējumi Google, taču šie dati patiesībā ir ar pievienoto vērtību, jo ar to palīdzību iespējams noteikt arī sabiedrībā valdošās tendences; saprast, kas cilvēkiem šobrīd ir aktuāli. Tas atspoguļojas arī mūsu pētījumā – piemēram, 450 cilvēkiem aktuāls bijis jautājums par darbu ārzemēs bez valodu zināšanām, bet vismaz 100 cilvēki ik mēnesi cenšas iegūt papildu informāciju par Bitcoin – tas tikai apstiprina, ka šobrīd globāli karstie temati cilvēkus interesē arī Latvijā.”

Šāda informācija ir ļoti noderīga arī digitālajā mārketingā, it īpaši satura veidošanā, jo “radot saturu mājaslapām, blogiem un citām platformām, ir svarīgi iedziļināties un saprast, kādu informāciju un preces cilvēki vēlas iegūt. Ja mēs to zinām un ņemam vērā, radītais saturs ir ar pievienoto vērtību, un ieguvēji no tā ir visi – gan mūsu klienti, gan cilvēki, kuri patērē mūsu klientu preces vai pakalpojumus, kā arī mūsu radīto saturu”, stāsta Andis Stafeckis.

 

Autors: Infinitum 30.03.2018

“Instrumenti” prezentē dziesmu un un izziņo jauno albumu

Dziesma “Don’t Hold Onto Me”, kuras līdzautors ir neaizstājama “Instrumenti” daļa – Gatis Zaķis, ir pirmais vēstnesis no “Instrumenti” otrā studijas albuma, kas tiks izdots 21.maijā. Intensīvs darbs pie ieraksta rit “Tru Music Studio” telpās Rīgā, kuras “Instrumenti” ir izvēlējušies kā galveno albuma tapšanas vietu.  

Liela nozīme klipa veidošanā bijusi patiešām lieliskai radošajai komandai. Video klipa režisors ir Uģis Olte. “Galvenais ir atspoguļot dziesmas dabisko attīstību, maršam līdzīgais ritms dziesmas sākumā drīz vien pieņem neprognozējamu, mistisku virzību”, uzsver Uģis Olte. Video atrodams “Instrumenti” mājas lapā  www.instrumenti.in.

Singla “Don’t Hold Onto Me” audio fails pieejams “Instrumenti” interneta veikalā http://store.instrumenti.in.

“Iemācieties palikt vienatnē ar sevi»

“Iemācieties palikt vienatnē ar sevi»

preview-650x390-650-1443708302

Rakstnieces Elizabetes Gilbertes, grāmatas “Ēd, lūdzies, mīli” autores eseja.

Viss sākās ar sarunu frizētavā. Mana meistare bija efektīva, bet skumja 28 gadus jauna sieviete. Jūs jau zināt, kā tas notiek: sāc runāt ar nepazīstamu cilvēku, un nepaspēj ne attapties, kā sāc jau runāt par savām privātajām un sev svarīgām tēmām.

Par ko citi cilvēki runā ar frizieri? Es runāju par mīlestību un zaudējumu.

Viņa izstāstīja, ka neilgi pirms mūsu tikšanās, viņa pārtrauca četrus gadus ilgušās attiecības ar draugu. Iemesls bija nogurums. Viņa nogura no tā, ka viņas partneris viņu necienīja.

Viņa teica: “Man steidzami jāatrod kāds labāks”.

Es paņēmu viņu aiz rokas (pati par sevi brīnījos) un ļoti pārliecināti teicu:”Apsoliet man, ka vismaz pusgadu pavadīsiet vienatnē ar sevi! Apsoliet neuzsākt jaunas attiecības bez ievērojama pārtraukuma”.

Viņa uz mani neticīgi paskatījās un teica: “Bet man taču būs tik garlaicīgi dzīvot. Sēdēt pusgadu pie televizora vienatnē kā tādai vecmeitai? Kas var būt briesmīgāks!”

Es zinu daudzas šausmīgākas situācijas. Piemēram, kad atrodi sev partneri tikai dēļ tā, lai nebūtu viena, bet viņš atkal – pārsteigums – tevi neciena. Un tu paliksi ar viņu, jo palikt vienai tev ir bail.

Es viņai izstāstīju savu teoriju: cilvēka patība praksē veidojas, paliekot vienatnē ar sevi. Mēs esam spiesti iemācīties pārvarēt pirmatnējās bailes no vientulības, lai pamanītu to, ka vienatne mūs ne tikai nenogalina, bet pat savā ziņā ir patīkama un noderīga.

Es nesen runājos ar sievieti, kurai ir nedaudz vairāk par 50 gadiem, un viņa atzinās, ka negrib sagraut attiecības ar vīru. Viņš viņu sit, bet viņa nešķiras tāpēc, ka “kā tad es tā viena pati iešu uz restorānu vai ballīti”.

Mīļie draugi, kaut kādā brīdī mums ir jāiemācās vieniem iet uz restorānu vai ballīti. Savādāk nonāksim attiecībās ar gadījuma cilvēkiem tikai dēļ bailēm palikt vienatnē ar sevi. Mums jāmācās sevi paciest un nebēgt attiecībās. Pēc kāda noteikta laika mēs spēsim sevi pat iemīlēt. Iespējams, pat sāksim cienīt, kad būsim sevi labāk iepazinuši.

Es ļoti daudzus gadus centos nepalikt vienatnē ar sevi. Pat ne uz piecām minūtēm. Es metos no vienām attiecībām iekšā otrās – es necietu palikt klusumā. Es neizvēlējos, ar ko būt kopē, tikai metodiski aizpildīju tukšās vietas savā dzīvē.

Atcerieties grāmatu “ Ēd, lūdz, mīlies” ? Kamēr es to rakstīju, man nācās kādu laiku pavadīt vienatnē ar sevi. Šajā ceļojumā es saklausīju pati sevi. Es pārkāpu to robežu, aiz kuras atradās solījums: “Es par sevi rūpēšos tā, kā par mani nav rūpējies neviens partneris Es klausīšu un sargāšu sevi. Es sev parādīšu brīnumainas, skaistas pasaules vietas. Es sevi slavēšu un mierināšu. Es sevi barošu ar brīnišķīgu ēdienu un pirkšu sev fantastiskas grāmatas. Es katru dienu jautāšu sev :”Ko es šodien priekš tevis varu izdarīt, dārgā?”. Manas attiecības ar sevi izrādījās pārsteidzošas, kaut arī sākotnēji es baidījos tās veidot.

Jau vēlāk, pēc pāris gadiem es satiku partneri, kas pret mani izturējāš tik pat saudzīgi un rūpīgi, ar tādu pašu apbrīnu un mīlestību, kā es pti. Šo divu gadu laikā es biju pieradusi pie tādas attieksmes pret sevi. Ja es nebūtu toreiz veltījusi divus gadus vientulībai, tad turpinātu lēkāt no vienām attiecībām iekšā otrās, vēl neērtākās.

Ir jādod sev laiks saprast, kas tev ir pieņemams, vajadzīgs un labs. Bet, kad būsi tikusi skaidrībā, tad nekad nedrīkst pieļaut sliktāku attieksmi pret sevi.

Es pierunāju to meiteni pavadīt pusgadu vientulībā. Mēs apstiprinājām vienošanos ar rokasspiedienu. Esmu pārliecināta, ka viņa nepiedzīvos vilšanos. Iemācīties pārdzīvot momentānas bailes, lai nonāktu pie pieaugušām attiecībām ar sevi – pusgada celibāts ir tā vērts.

Mūsu vidū, protams, ir tādi, kas gadiem ilgi paliek vienatnē ar sevi. Tiem, tieši otrādi, ir bailes no tuvības, bailes riskēt ar savu brīvību. Viņiem mans padoms nav vajadzīgs. Bet, ja jūs, tāpat kā agrāk es vai mana jaunā friziere, nevarējāt paciest dzīvi vientulībā, tad apdomājiet manus vārdus.

Nevajag baidīties no sevis. Nevajag baidīties palikt vienatnē ar sevi.

Izturiet pirmo brīdi, un pēc tam paši ieraudzīsiet, cik šī spēja ir noderīga.

avots: AdMe.ru

 

“Homo Novus” kļūst par skatītāko simtgades filmu un dodas uz Ameriku

Pārsniedzot 77tūkstošus skatījumu, “Homo Novus” kļuvusi par skatītāko Latvijas simtgades filmu, apsteidzot tādas populāras filmas kā “Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru” un “Paradīze `89”. Vienlaikus “Homo Novus” filma pamanīta arī otrpus okeānam un decembra sākumā būs skatāma uz lielajiem ekrāniem ASV – Baltijas simtgadei veltītajā Bostonas Baltijas filmu festivālā un Amerikas Filmu Institūta organizētajā “European Union Film Showcase” filmu programmā.

 Pēc Nacionālā Kino centra sniegtās informācijas šī gada pirmajos desmit mēnešos 5 no 10 skatītākajām filmām bija latviešu filmas, kas ir nebijis gadījums.

“Homo Novus” panākumus komentē Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma:“Priecājos ar kultūrvēsturiskām atsaucēm piepildītās, vitālās, optimistiskās filmas Homo Novus, kas turklāt ir arī latviešu literatūras klasikas ekranizācija, panākumiem. Homo Novus jau ir kļuvusi par visskatītāko programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei darbu, īsā laikā, sasniedzot 77tūkstošus skatītāju. Filmai ir iespējas kļūt  par šā gada skatītāko Latvijas filmu, ņemot vērā tās popularitātes dinamiku.”

Jau šīs nedēļas nogalē filma būs skatāma arī īpašos seansos Amerikā. Vispirms 25.novembrī tā būs skatāma Baltijas simtgadei veltītajā Bostonas Baltijas filmu festivālā. Savukārt 1. un 7.decembrī tā tiks rādīta prestižajā Amerikas Filmu Institūta rīkotajā “European Union Film Showcase” filmu programmā Vašingtonā. Eiropas filmu kvalitāte un daudzveidība šajā filmu programmā tiek izcelta jau 31.gadu pēc kārtas un šogad tajā tiks izrādītas 49 Eiropas izcilākās filmas. Starp tām sastopama arī pasaulē atzītā režisora Paolo Sorentīno jaunā filma Loroun poļu režisora Pavela Pavlikovska meistardarbs no Kannu konkursa programmas –Aukstais karš (Cold War), kā arī vairākas citas Kannu festivāla laureātes – Diamantino, Dogman, Girl u.c. Divpadsmit no programmā iekļautajām filmām šogad nominētas arī Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominācijā “Labākā filma svešvalodā”.

“Visai filmas komandai ir liels prieks un lepnums par to, ka “Homo Novus” ir ticis pamanīts arī otrpus okeānam. Filmas atrašanās “European Union Film Showcase” filmu programmā viennozīmīgi ir liels gods, jo tajā atrodamas vairāku režisoru filmas, kuri sevi pasaulē jau ir pierādījuši iepriekš, saņemot augsta ranga apbalvojumus,” iespaidos par filmas sasniegumu dalās “Homo Novus” producents Ivo Ceplevičs. “Homo Novus” pozitīvi tika novērtēts arī Lielajā Kristapā – Liene Rolšteina tika atzīta par labāko kostīmu mākslinieci, kā arī filma saņēma “Rīgas nami” īpašo balvu kā skatītākā filma.

Filmu “Homo Novus” Rīgā joprojām iespējams noskatīties Forumcinemas “Kino Citadele”, “Multikino”, “Cinamon Alfa”, “Splendid Palace” un “Kino Bize”, kā arī kinoteātros ārpus Rīgas – “Cinamon Balle” Liepājā, “Gaisma” (3D Cinema) Valmierā, Vidzemes koncertzālē Cēsīs un kinoteātrī Kuldīgā, tostarp dažādos kultūras centros visā Latvijā.

Spēlfilmas scenāriste un režisore ir Anna Viduleja, kura jau sen loloja ideju par Anšlava Eglīša romāna ekranizāciju. „Homo Novus” galvenajā lomā debitē jaunais aktieris Igors Šelegovskis, lomās ir Kristīne Krūze, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis, Aurēlija Anužīte-Lauciņa, Agnese Cīrule, Nikolajs Korobovs, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Regīna Razuma, Ģirts Krūmiņš, Ģirts Ēcis un citi. Komēdijā filmējušās arī citas sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, Kaspars Kambala, Intars Busulis un Andrejs Žagars.Filmas veidotāju vidū ir arī operators Jānis Eglītis, galvenais mākslinieks Kirils Šuvalovs (Krievija), scenārija līdzautore Maurīna Tomasa (Apvienotā Karaliste), producenti Ivo Ceplevičs, Jānis Kalējs un Sergejs Berdičevskis.

Spēlfilmu „Homo Novus” finansiāli atbalsta Nacionālais kino centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds un tirdzniecības centrs „Galerija Centrs”. Filma tapusi studijā „Film Angels Productions”, palīdzību un atbalstu snieguši „BBrental”, SDG, „Vairāk saules”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Antīko automobiļu klubs, Rīgas Motormuzejs, „Latvijas Mobilais telefons”, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, „Valsts nekustamie īpašumi”, „Altum”, SIA „Vaļņu nams 11”, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, „iDeal”, Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola, „Latvijas dzelzceļš”, Latvijas Nacionālā opera un balets, LU Botāniskais dārzs, Astrīde Peka-Skulme, Stīna Skulme-Balode un citi. Filmas izplatītājs Latvijā ir uzņēmums „ACME Film”.

Autors: ACME Film

24.11.2018.

“Homo Novus” kļūst par populārāko Latvijas filmu 2018. gadā

Tikai 12 nedēļās kopš filmas pirmizrādes septembra beigās simtgades spēlfilmu “Homo Novus” kopumā noskatījušies jau gandrīz 87 000 skatītāju, kas pēc kinoizplatītāju datiemtoierindo 2018. gada populārāko Latvijas filmu topa pirmajā vietā. “Homo Novus” apmeklējuma ziņā pārspējusi arī līdzšinējo topa līderi “Kriminālās ekselences fonds”un vērienīgo inscenējumu “Nameja gredzens”, un par godu šai lieliskajai ziņai filmas veidotāji aicina uz gada pēdējo speciālseansu ceturtdien, 27. decembrī 19:00, satiekoties ar filmēšanas grupu kinoteātrī “Splendid Palace”.

Par šāgada Latvijas filmu panākumiem gandarīta arī LR kultūras ministre Dace Melbārde:„Ir neizsakāms prieks skatīties, kā par gada skatītākās filmas titulu sacenšas Latvijā radītas filmas. Latvijā uzņemts kino mums vislabāk ļauj paskatīties pašiem uz sevi – uz savu vēsturi, saviem sapņiem, mērķiem, ilūzijām, pasaules redzējumu un varēšanu. Simtgades programmā tapušo filmu izcilie apmeklējuma rādītāji apliecina skatītāju mīlestību mūsu filmām. Domāju, šie rādītāji ir pietiekams pierādījums, ka mūsu kino industrijas veiksmīgai attīstība ir nepieciešams nopietns atbalsts arī nākotnē.”

“Šis ir bijis īpašs un ļoti svarīgs gads Latvijas kino attīstībā, Latvijā radītas filmas ir sasniegušas  rekordlielu skatītāju skaitu un pierādījušas gan Latvijas kinoindustrijas spēju strādāt ļoti intensīvi un mākslinieciski daudzveidīgi, gan arī, kas svarīgākais, Latvijas skatītāju ieinteresētību pašmāju kino produkcijā un tā vērtībās, kas vismaz šā gada griezumā spēj pārliecinoši sacensties ar Holivudas produkciju. Liels prieks, ka ar Homo Novusrežijā veiksmīgi atgriezusies  Anna Viduleja, pastiprinot Latvijas kino režijas sievišķīgo spēku,” uzsverNacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma.

 Filmas “Homo Novus” producents Ivo Ceplevičspievienojas: “Ir ļoti liels lepnums būt daļai no komandas, kura radījusi 2018. gada populārāko Latvijas filmu Homo Novus. Par to esam pateicīgi ikvienam skatītājam un visai plašajai filmas radošajai komandai. Īpašs prieks, ka šādu rezultātu izdevies sasniegt kultūras notikumiem bagātajā Latvijas simtgades gada nogalē, kad rekordīsā laikā skatītāji pildījuši kinozāles visā Latvijā. Vēl šogad aicinām skatītājus uz pēdējo īpašo seansu ar radošās komandas piedalīšanos – 27. decembrī plkst. 19:00 kinoteātrī Splendid Palace, ar režisores Annas Vidulejas, tērpu mākslinieces Lienes Rolšteinas, aktieru Kristīnes Krūzes, Kaspara Znotiņa, Kaspara Zvīguļa, Nikolaja Korobova un Kaspara Kambalas piedalīšanos, jautājumiem, atbildēm, autogrāfiem un kopbildēm.

Filmu Homo NovusRīgā joprojām iespējams noskatītiesvairākos kinoteātros – Forum Cinemas / Kino Citadele, Cinamon Alfa,Splendid Palace, arī Talsu kinoteātrīAuseklisun kultūras centros Latvijas reģionos.

Spēlfilmas scenāriste un režisore ir Anna Viduleja, kura jau sen loloja ideju par Anšlava Eglīša romāna ekranizāciju. Homo Novusgalvenajā lomā debitē jaunais aktieris Igors Šelegovskis, lomās Kristīne Krūze, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis, Aurēlija Anužīte-Lauciņa, Agnese Cīrule, Nikolajs Korobovs, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Regīna Razuma, Ģirts Krūmiņš, Ģirts Ēcis un citi. Komēdijā filmējušās arī citas sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, Kaspars Kambala, Intars Busulis un Andrejs Žagars.Filmas radošajā komandāir operators Jānis Eglītis, galvenais mākslinieks Kirils Šuvalovs (Krievija), scenārija līdzautore Maurīna Tomasa (Apvienotā Karaliste), producenti Ivo Ceplevičs, Jānis Kalējs un Sergejs Berdičevskis.

Spēlfilmu Homo Novusfinansiāli atbalsta Nacionālais kino centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds un tirdzniecības centrs Galerija Centrs. Filma tapusi studijā Film Angels Productions, filmas izplatītājs Latvijā ir uzņēmums ACME Film.

Simtgades filmu programmas skatītāko filmu piecniekā Annas Vidulejas komēdijai seko Vara Braslas ģimenes filma Vectēvs, kas bīstamāks par datoru, Ināras Kolmanes veidotā Vizmas Belševicas romāna ekranizācija Bille, Madaras Dišleres pilnmetrāžas debija Paradīze ’89un Dāvja Sīmaņa drāma Tēvs Nakts.

Līdz šim pirmizrādītās 14 filmas no Nacionālā Kino centra programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadeikopā kinoteātros apmeklējuši jau apmēram 360 000 skatītāju, bet to skaits turpina augt, jo vairākas filmas vēl atrodamas kinoteātru repertuārā, turklāt vēl nākamgad uz ekrāniem nonāks divas filmas – Edmunda Jansona pilnmetrāžas animācija Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi (pirmizrāde 1. februārī) un Gata Šmita vēsturiskā piedzīvojumu filma 1906(pirmizrāde martā).

Autors: Latvijas filmas Latvijas simtgadei

27.12.2018.

“Homo Novus” atzīmē 50 tūkstošo skatītāju un laiž klajā dziesmas videoklipu (+VIDEO)

Klajā laists videoklips Latvijas simtgades spēlfilmas “Homo Novus” noslēdzošajam skaņdarbam “Kas putnu gaisā tur”, kuru speciāli filmai komponējis Maestro Raimonds Pauls, vārdus radījis Jānis Peters, izpilda Intars Busulis. “Kas putnu gaisā tur” videoklips veidots tikai no filmas “Homo Novus” kadriem režisores Annas Vidulejas režijā. Vienlaikus ar videoklipa publiskošanu, “Homo Novus” jau noskatījušies vairāk nekā 50 000 skatītāju visā Latvijā.

Par videoklipa veidošanu dziesmai “Kas putnu gaisā tur” tā režisore Anna Viduleja saka:“Pateicība par iespēju! Tas ir gods veidot kopīgu darbu ar izcilu profesionāļu komandu – Maestro Raimondu Paulu, Jāni Peteru, Intaru Busuli, Juri Vaivodu, Arti Orubu, Andri Grunti, Mārci Auziņu un šo talantīgo vijoļu kvartetu! Paula mūzika paceļ kino konkrētību nosacītības līmenī un dāvina tam jaunu un bagātu jūtu dimensiju. Prieks, ka daļiņa filmas videoklipa veidolā uzsākusi pati savu patstāvīgo dzīvi kino un mūzikas cienītāju sabiedrībā.”

”Kas putnu gaisā tur” ir lielisks skaņdarbs lieliskai filmai – Maestro atgriešanās kinomūzikā! Skatoties filmu pazūd sajūta, vai Paula mūzika radītai filmai vai tieši otrādi – filma būvēta ap Paula mūziku. Tieši tas to padara par izcilu savienojumu, jo neviens cits tā neprot “ievibrēt” sajūtas kā cienītais Maestro”, tā par sadarbību ar Raimondu Paulu “Homo Novus” filmas un videoklipa ietvaros stāsta mūziķis Intars Busulis.

Filma “Homo Novus” skatāma kinoteātros visā Latvijā no šī gada 26. septembra. To joprojām iespējams noskatīties vairāk nekā 150 reģionālajos kultūras centros un 15 kinoteātros visā Latvijā. No 1. novembra filma atkal būs skatāma “Splendid Palace” repertuārā. Lai atrastu sev tuvāko kino skatīšanās vietu, aicinām sekot līdzi aktuālajam seansu sarakstam šeit: homonovusmovie.lv

“Homo Novus” saņēmusi visvairāk (kopumā 13) nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps”–kā gada labākā pilnmetrāžas spēlfilma, labākā spēlfilmas režisora balvai nominēta Anna Viduleja, labākais spēlfilmas operators – Jānis Eglītis, labākā aktiera titulam nominēts Kaspars Znotiņš un Igors Šelegovskis, labākās aktrises otrā plāna lomā – Agnese Cīrule un Guna Zariņa, labākais aktieris otrā plāna lomā – Andris Keišs un Kaspars Zvīgulis, labākais mākslinieks – Kirils Šuvalovs, labākais kostīmu mākslinieks – Liene Rolšteina, labākais grima mākslinieks – Ilze Trumpe, kā arī labākais komponists – Raimonds Pauls.

Spēlfilmas scenāriste un režisore ir Anna Viduleja, kura jau sen loloja ideju par Anšlava Eglīša romāna ekranizāciju. „Homo Novus” galvenajā lomā debitē jaunais aktieris Igors Šelegovskis, lomās ir Kristīne Krūze, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis, Aurēlija Anužīte-Lauciņa, Agnese Cīrule, Nikolajs Korobovs, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Regīna Razuma, Ģirts Krūmiņš, Ģirts Ēcis un citi. Komēdijā filmējušās arī citas sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, Kaspars Kambala, Intars Busulis un Andrejs Žagars.Filmas veidotāju vidū ir arī operators Jānis Eglītis, galvenais mākslinieks Kirils Šuvalovs (Krievija), scenārija līdzautore Maurīna Tomasa (Apvienotā Karaliste), producenti Ivo Ceplevičs, Jānis Kalējs un Sergejs Berdičevskis.

Spēlfilmu „Homo Novus” finansiāli atbalsta Nacionālais kino centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds un tirdzniecības centrs „Galerija Centrs”. Filma tapusi studijā „Film Angels Productions”, palīdzību un atbalstu snieguši „BBrental”, SDG, „Vairāk saules”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Antīko automobiļu klubs, Rīgas Motormuzejs, „Latvijas Mobilais telefons”, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, „Valsts nekustamie īpašumi”, „Altum”, SIA „Vaļņu nams 11”, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, „iDeal”, Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola, „Latvijas dzelzceļš”, Latvijas Nacionālā opera un balets, LU Botāniskais dārzs, Astrīde Peka-Skulme, Stīna Skulme-Balode un citi. Filmas izplatītājs Latvijā ir uzņēmums „ACME Film”.

Video

01.11.2018.

“Grejas anatomija” un citi populāri seriāli, kuri veicina tūristu pieplūdumu 

Televīzijas maģija spēj padarīt atsevišķas vietas, iestādes, pilsētas vai pat valstis par īstu tūristu magnētu, kas pievelk tos, kas vēlas dzīvē skatīt vietas, kur notika iemīļotā seriāla filmēšana un pabūt tur, kur “dzīvoja” izdomātie tēli, vēsta kanāli FOX un “Fox Life”.

Kura gan kulta seriāla “Sekss un lielpilsēta” fane, būdama Ņujorkā, nebija aizgājusi nofotografēties pie Kerijas Bredšovas Manhetenas dzīvokļa kāpnēm? Īstenībā dzīvokļa ārskati tika filmēti dažādās vietās un seriāla fani var nopirkt tūri un izstaigāt visas! 

Pēdējo gadu superhits “Emilija Parīzē” ir veicinājis tūristu interesi ne tikai par pašu Francijas galvaspilsētu, bet arī par tās atsevišķām vietām, piemēram, Latīņu kvartālu. Seriāla pielūdzējas gatavas lidot pat no Āzijas, lai paēstu kruasānus galvenās varones iemīļotajā kafejnīcā “Boulangerie Moderne”. Jāpiebilst, ka ne visi vietēji iedzīvotāji ir priecīgi par Emilijas Kūperes fanu pieplūdumu un uz blakus mājas sienas vienā brīdī parādījās uzraksts “Emily not welcome” (“Emilijas (fani) nav gaidīti”). 

Arī Latvijā pēdējos gados filmēti vairāki ārzemju seriāli, piemēram, Austrijas “Sisī”. Iespējams, ekrānā redzētais arī kādam liks braukt skatīt filmēšanas vietas – Melngalvju namu vai Nurmuižas pili. Jāpiebilst, ka daļa seriāla filmēta kaimiņos, Lietuvā.

Tikmēr pasaules tūrisma industrija joprojām mēģina atgūties pēc pandēmijas, tāpēc katra seriāla fana atvestie eiro vai dolāri silda valstu ekonomiku un rada darbavietas vietējiem iedzīvotājiem. Lai atgādinātu par tūrisma nozares nozīmi, kopš 1980. gada 27. septembrī tiek atzīmēta Pasaules Tūrisma diena. 

Kanāli FOX un “Fox Life” sveic Pasaules Tūrisma dienā un aicina iepazīties ar vietām, kur tika filmēti populāri seriāli! 

“Čikāga liesmās”: depo, kas “pievelk” fanus 

Seriāla “Čikāga liesmās” veidotāji cenšas, lai viss izskatītos pēc iespējas reālistiskāk, tāpēc filmēšana notiek īstā Čikāgas ugunsdzēsēju depo un aktieru fonā bieži redzami arī reāli glābēji. Jāpiebilst, ka šis depo kļuvis par vienu no Čikāgas iecienītākajām tūristu apskates objektiem. 

Taču, neskatoties uz pastiprinātu televīzijas skatītāju interesi, glābēji turpina savu ierasto darbu un dodas uz izsaukumiem. Kad viņiem ir brīvāks laiks, viņi neatsaka kādam “selfijam”, autogrāfam vai pat nelielai tūrei pa depo telpām.

Patiesi, daudzi seriāla fani, kas devušies apskatīt depo, vēlāk internetā ar sajūsmu rakstījuši, ka viņiem ir bijusi iespēja ieiet tajā iekšā. Dažiem ir paveicies arī tiktāl, ka viņi varēja iepazīties ar īstiem ugunsdzēsējiem, kurus viņi ir redzējuši “Čikāga liesmās” epizodēs. Ugunsdzēsēji ir pieraduši pie lielās intereses un labprāt stāsta seriāla faniem gan par savu darbavietu, gan par filmēšanas. 

“Grejas anatomijas” filmēšanas vietas Sietlā 

Viens no pasaulē populārākajam medicīnas seriāliem “Grejas anatomija”, kura 19. sezona svētdienās skatāma kanālā “Fox Life” tiek filmēts jau teju 20 gadus. Neskatoties uz to, ka seriāla darbība notiek Sietlā, galvenokārt epizodes tiek filmētas Losandželosas studijā. Tur tika uzbūvētas iekštelpas, kur norisinās Mereditas Grejas un pārējo varoņu dzīves notikumi. Taču ne visu var nofilmēt studijas dekorācijās.

Par apbēdinājumu seriāla faniem, “Džo” bārs, kur Meredita iepazinās ar Dereku, neeksistē. Taču Sietlā ir vairākas vietas, kas liks straujāk pukstēt katra “Grejas anatomijas” fana sirdij. 

Piemēram, seriāla fani var sameklēt māju, kur “dzīvoja” Meredita un ik pa laikam atbrauca filmēties Elena Pompeo. Tā patiešām atrodas vienā no Sietlas apkaimēm, ko dēvē par “Queen Anne”, un “Grejas mājas” precīza adrese ir 303 Comstock Street.

Arī “Grejas anatomijas” slavenāko ēku – Sietlas “Grace” slimnīcu – filmēja galvenokārt paviljonos, taču ārskatiem izmantoja īstas medicīnas iestādes kadrus. Tā saucas “Harborview Medical Center”, savukārt ainas, kad helikopters ar pacientu nolaižas uz slimnīcas jumta, filmēja uz “Komo plaza” tirdzniecības centra jumta. 

Interesanti, ka cita populārā mediķu seriāla – “Rezidents” – slimnīcas ēkas ārskatu un arī dažu iekšskatu filmēšanai patiesībā izmantoja Atlantas mākslas muzeja ēku. Starp citu, šī ēka ir “atveidojusi” slimnīcu arī citos seriālos un mākslas filmās. Piemēram, muzejs bija izmantots arī 1986. gada filmā “Manhunter”. 

“Staigājošiem miroņiem” ir sava galvaspilsēta 

Jau pati pirmā FOX grāvēja “Staigājošo miroņu” sērija saņēma daudzu kritiķu uzslavas un 2010. gadā kļuva par skatītāko jauna seriāla pirmo sēriju ASV televīzijā – to noskatījās 5,3 miljoni skatītāju. Kulta seriālā notikumi risinās izdomātājās pilsētās Vudberijā un Aleksandrijā, kas tika filmēta Amerikas Savienoto Valstu Džordžijas štatā netālu no Senoijas (Senoia) pilsētas.  

Jāpiebilst, ka tieši Senoija, kas atrodas apmēram 60 kilometru attālumā no Džordžijas štata galvaspilsētas Atlantas, seriāla fanu vidū ir iemantojusi slavu kā “Walking Dead capital of the world” jeb “Staigājošo miroņu pasaules galvaspilsēta”. Tur var apskatīt Heršela fermu, cietumu, aptieku, bāru un citas seriālā redzētas vietas. 

Seriāls ir tik populārs, ka ir izveidota nevis viens, bet pat trīs dažādi maršruti pa filmēšanas vietām. Izvēloties vienu no tiem, var arī pārbaudīt savas zināšanas par “Staigājošo miroņu” pasauli, atbildot uz gida jautājumiem. Trīs stundu garā pastaiga izmaksās ap 160 ASV dolāriem un tās ilgums ir ap trīs stundām. 

“Kāsla metodes” dekorācijas: gluži, kā īstā Ņujorka 

“Fox Life’ seriāla “Kāsla metode”, kurš stāsta par atraktīvu detektīvi Keitu Beketu un šarmanto rakstnieku Riku Kāslu, darbība risinājās Ņujorkā. Taču visi seriāla notikumi tika filmēti saulainajā Kalifornijas štatā. 

Proti, iekšskati galvenokārt uzņemti “Raleigh” studijā Losandželosā. Savukārt, kad ekrānā vajadzēja paradīt Ņujorkas ielas, aktieri un filmēšanas grupa devās uz “Paramount” studiju turpat netālu. Jāpiebilst, ka tūristi var apmeklēt “Kāsla metodes” un citu šajā studijā uzņemto filmu un seriālu uzņemšanas vietas un pastaigāties pa “Ņujorkas” un citu Amerikas pilsētu ielām, kas parādās kadrā. 

“Kāsla metodē” redzamas ainas tādās ikoniskās vietās, kā, piemēram, Ņujorkas Centrālais parks, arī tika filmētas Losandželosā. Savukārt Kāsla “Hemptonas brīvdienu māja” patiesībā atrodas Kalifornijā, Malibu. Taču seriālā redzama ēka, kur “atrodas” Kāsla dzīvoklis, patiešām eksistē un atrodas Ņujorkā, Brūmstrītas un Krosbija ielu krustojumā.

Jāpiebilst, ka cita populāra “Fox Life” seriāla, – “Ģēnijs uzvalkā”, – veidotāji izmaksu dēļ filmēšanu pārcēla nevis uz Kaliforniju vai kādu citu ASV štatu, bet uz citu valsti! Proti, teju viss, kas ekrānā redzams un notiek Ņujorkā, patiesībā bija uzņemts Toronto, Kanādā. Uz Kanādu pārcēlās arī seriālā filmēšanas komanda un aktieri, tai skaitā nu jau britu prinča Harija sieva Megana Mārkla, kas atveidoja jurista palīdzi Reičelu Zeinu. 

Kanāli FOX un “Fox Life” sveic Pasaules Tūrisma dienā un aicina katru vakaru, neizejot no mājām, doties uz Ņujorku vai kādu citu pilsētu, kuru “apdzīvo” iemīļotu seriālu varoņi!

“Golden Globe” brīnumi – mežģīnes, liels dekoltē un aizkars ap vidukli!

 

 

Svētdien lielākās filmu zvaigznes pulcējas  «Zelta globusa» balvu ceremonijā, ar ko sāksies nozīmīgāko Holivudas balvu pasniegšanas sezona. Taču ekrāna zvaigznes pa sarkano paklāju šī festivāla ietvaros jau defilē vairāku dienu garumā. Piedāvājam aplūkot 5.janvāra neparastākos tērpus uz sarkanā paklāja “Zelta globusa” atklāšanas pasākumā, kuru rīkoja prestižais modes žurnāls “W”!

 

Izabella Ipēra-

Šogad ir nominēta “Zelta globusam” par spoži atveidoto lomu filmā “La La Land”. Kino ļaudis baumo, ka šī filma iesilda sev slavas laurus jau “Oskara” ceremonijai. Taču Ipēra, defilējot pa sarkano paklāju, uz pārējo dāmu fona izcēlās ar askētisku sarkanu kostīmu.

 

Heilija Stenfilda-

Aktrise ar lomu filmā “The edge of Seventeen” pretendē uz balvu nominācijā gada performance. Atklāšanas pasākumā viņa ar “aizkaru” ap vidukli  noteikti tika pamanīta.

Džordana Dafija-

Televīzijas seja un sabiedrības dāma Dafija vienmēr mācēs sev pievērst uzmanību uz sarkanā paklāja. Acīmredzot šis tērps viņai tik ļoti patika, ka dāma nolēma uztaisīt arī pāris “selfijus” apmeklējot “Zelta globusa” labierīcības.

Lilija Kolinsa-

Britu mūziķa Fila Kolinsa meita aktrise Lilija Kolinsa ir nominēta “Zelta Globusam” kā gada aktrise. Un šai ceremonijai meitene gatavojās ar vērienu. Dažas dienas pirms pasākuma sākuma viņa instagram.com savus fanus iepriecināja ar kailfoto, bet pa sarkano paklāju meitene defilēja šādā visai atklātā tērpā.

Braisa Dalasa Hauarda-

Amerikāņu aktrise šogad izvēlējās defilēt pieguļošā mežģīņu kleitā.

Autors: Emrys

foto: instagram.com 

“Foruma LĪDERE” žurnāls iepazīstina ar Latvijas veiksmīgākajām biznesa sievietēm (+VIDEO)

Šī gada 16. oktobrī iznācis “Foruma LĪDERE” nu jau trešais īpašais drukātais izdevums, kas veltīts ikvienai Latvijas aktīvajai sievietei. Tas piedāvā atskatīties uz 19. maijā aizvadītā foruma tēmām, lektoru un apmeklētāju pārdomām un viedokļiem, kā arī informē par ikkatrai sievietei būtiskām aktualitātēm un jautājumiem. Nozīmīga žurnāla pievienotā vērtība ir sadarbībā ar “Lursoft” sagatavots Latvijas veiksmīgāko sieviešu – uzņēmumu vadītāju TOP 50.

Topa sagatavošanā izmantota publiski pieejama informācija par Latvijas uzņēmumu amatpersonām, kā arī šo uzņēmumu iesniegtie finanšu pārskatu dati. Papildus tam ņemti vērā vairāki kritēriji, piemēram, sievietes nepārtraukta klātesamība uzņēmuma izaugsmē. Proti, sieviete, būdama valdē vai padomē, uzņēmumu vada vismaz pēdējos piecus gadus. Tāpat topa izveidē svarīgi bija uzņēmumu izaugsmes un apgrozījuma pieauguma rādītāji. 

“Lursoft” valdes locekle Daiga Kiopa, komentējot Latvijas veiksmīgāko sieviešu – uzņēmumu vadītāju TOP 50, uzsver: “Puse no sarakstā iekļautajām sievietēm uzņēmumu, kuram pateicoties uzņēmēja iekļuvusi veiksmīgāko sarakstā, vadījušas vairāk nekā 10 gadus. Tas ļauj secināt, ka arī ilggadēji un nepārtraukti vadot vienu uzņēmumu, pat pēc 10 vai 20 darbības gadiem ir iespējama tā strauja izaugsme”. Tāpat analizējot datus, pamanīta būtiska tendence – sarakstā plaši pārstāvētas tādas nozares kā tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, transporta pārvadājumi, informācijas tehnoloģijas, kas ir pretstatā ar kādreizējo uzskatu, ka sieviete veiksmīgāk spēj darboties jomās, kā grāmatvedība vai skaistumkopšana. 

Ikviena uzņēmuma izveides un izaugsmes ceļš ir unikāls, līdz ar to atšķirīgi ir arī tie faktori, kas padara to veiksmīgu un konkurētspējīgu. Viena no TOP 50 veiksmīgākajām sievietēm – uzņēmējām SIA “Nutrameg Latvia” līdzīpašniece Egija Seile uzskata, ka, lai uzņēmums būtu veiksmīgs un strauji augošs, komanda ir pats svarīgākais un visa pamats. Savukārt ģimenes uzņēmuma SIA “Laluna”, oficiālā “Toyota” markas automašīnu pārstāvja Latvijā, līdzīpašniece un valdes locekle Inga Salzirne uzsver, ka uzņēmuma pamatā ir divi svarīgi faktori – sadarbība un komunikācija. Katra biznesa izveides recepte ir cita, plašāk ar pārējām var iepazīties “Foruma LĪDERE” žurnāla lappusēs. 

Bez jau pieminētājām uzņēmējām sarakstā iekļuvušas, piemēram, SIA “Nafta LV” dibinātāja Anda Kārkliņa, SIA “Deco Energy” un 12 citu uzņēmumu vadītāja Elita Moiseja, SIA “Agro Eko” īpašniece Diāna Karnīte, SIA “Pienavoti” vienīgā dalībniece un valdes locekle Silvija Jaundžeikare, SIA “EZ auto” vienīgā valdes locekle Agnese Zēla un 43 citas dāmas. 

Jāpiezīmē, ka “Foruma LĪDERE” īpašais izdevums preses tirdzniecības vietās ir pieejams no 16. oktobra, tā cena – 5 eiro. 

Diskusiju, kurā var iepazīties ar TOPa veidotājiem, metodoloģiju un pārstāvēm no TOP 50, var noskatīties šeit.

“Dvēseļu puteņa” atklāšanu izpārdod nedēļas laikā, izsludināti papildu seansi (+VIDEO)

Šā gada 8. novembrī pirmizrādi piedzīvos filma “Dvēseļu putenis”. Pirmo reizi Latvijas filmu pirmizrāžu vēsturē galvenā pirmizrādes norises vieta Rīgā – “Kino Citadele” – tiks pilnībā atvēlēta jaunajai filmai: 14 zālēs visu vakaru tiks demonstrēta tikai vērienīgā kara drāma, uzņemot 3000 skatītāju. 

Uz šo unikālo pirmizrādi nedēļas laikā ir izpārdotas gandrīz visas no sākotnēji tirdzniecībā pieejamajām biļetēm un izsludināti trīs papildu seansi – plkst. 22:55, plkst. 23:10 un plkst. 23:25. Lielā pieprasījuma dēļ seansu plānojumu iecerēts papildināt arī uz visu nākamo svētku nedēļu pēc pirmizrādes, t.i., no 8. līdz 14. novembrim. Plašāk var uzzināt Forum Cinemas mājaslapā.

Vienlaikus ar pirmizrādi Rīgā filmu plaši sāks rādīt arī lielākajos Latvijas kinoteātros – Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī, Ventspilī, Siguldā, Valmierā, Talsos, Madonā, Jūrmalā, Smiltenē, Cēsīs, Kuldīgā, Ogrē un Jelgavā. Pēc 18. novembra “Dvēseļu putenis” būs skatāms arī visos Latvijas novados. 

Latvija nav radusies tukšā vietā. “Dvēseļu putenis” ir stāsts, kas jāzina ikvienam. Visi ir aicināti doties uz kinoteātri, lai svinētu Latvijas svētkus un godinātu latviešu strēlniekus, kuru izdarītās izvēles un gūtās uzvaras pirms simt gadiem ļāvušas mums šodien dzīvot savā valstī.  

Video

19.10.2019.

“Dream as if you’ll live forever…

…live as if you’ll die today.” – James Dean, 1931-1955 Šodien tāda sajūta, ka prasās rakstīt. Prasās dalīties. Nojaušu, ka aiz loga ir skaistā ziema, jo dzidrās debesis vienmēr nodod ārā esošo aukstumu. Bet man te ir tik silti. Te. Sirdī. Manī. Nevajag ne kakao, ne karsto šokolādi, ne konjaka glāzīti, ne arī ingvera tēju ar medu, kad Tavā sirdī mājo… jā, mīlestība. Mīlestība, pirmkārt, pret sevi. Pret sevi, kā personību, kā unikālu un neatkārtojamu pasaules sastāvdaļu, kā allaž mainīgu un ar katru minūti citādu.. Jā, mirkļus nevar atkārtot un laiks, vismaz matērijas pasaulē, iet tikai vienā virzienā. Tieši tādēļ ir jānovērtē. Ir jāmāk redzēt vērtīgais. Šoreiz citēšu Vaildu, kā sev mīļu autoru, kura atziņās vienmēr saskatu sevi… viņš ir teicis "Pieredze ir nosaukums, ko mēs dodam savām kļūdām". Būtu viņš man blakus, es sāktu strīdēties pretī! :-p Pieredze ir ne tikai zaudējumi, tās ir arī uzvaras. Jā, tā, iespējams, ir mazāk vērtīga un pamācoša, taču – daudz saldāka! Un uhh, kā man trūka šī skudriņas rosinošā salduma… tā, ka tirpst. Tā, ka sāp sāpēt zobi. Es vēlos ticēt, ka dzīve mums piedāvā visu iespējamo garšu spektru. Tikai, kā jau teicu, ir jāmāk atrast tās savdabīgās nianses, kuras veido mūsu ikdienu labāku un.. gardāku. Un šobrīd es nebaidos. Jā, man sāpēs. Tās sāpes es daļēji jūtu jau tagad. Es atgādinu sev to, ka tas, kurš nezina sāpes, nemāk izjust prieku. Saistot to ar manu gastronomisko tēmu – nezinot, kas ir rūgts, nekad nespēsi saprast, kas ir patiesi salds…

“DPD Latvija” aicina sūtīt ziedojumus uz “Otrā elpa” veikaliem bez maksas

Sūtījumu pārvadātājs “DPD Latvija” piedāvā iespēju bez maksas nosūtīt ziedojumus uz labdarības veikalu “Otrā elpa” līdz šā gada 18. februārim. Labdarības akcijas ietvaros ikviens interesents var veikt sūtījumus par brīvu no DPD Pickup tīkla visā Latvijā.

Iedzīvotāji ir aicināti ziedot apģērbu un apavus, grāmatas, traukus, rotaļlietas un citas ikdienā noderīgas lietas, šādā veidā atbalstot labdarības iniciatīvu “Otrās elpas Stipendija”. Lai veiktu bezmaksas sūtījumu, ziedojumi svarā līdz 20 kg jāiepako stingrā kartona kastē un jānoformē tiešsaistē: https://www.return-my-parcel.com/DPD-LV/OtraElpa/. Sarūpētais sūtījums jāatstāj ērtākajā DPD Pickup punktā- paku skapī vai Paku Bodē. Tālāk DPD kurjers ziedojumu nogādās labdarības veikalā. Izvēloties sev ērtāko Pickup punktu, jāpievērš uzmanība arī maksimālajam pakas izmēram, un pirms kastes nodošanas uz tās ir jāuzlīmē izdrukāta pavadlapa.

“DPD Latvija” valdes priekšsēdētājs Jānis Grants: “Dzīvojam laikmetā, kas ir pārbagāts ne tikai ar informāciju, bet arī dažādām lietām un priekšmetiem mūsu ikdienā. Daudzas no šīm gadu gaitā krātajām mantām mums vairs nav noderīgas, tomēr kādam citam tās var būt vērtīgs atradums un sagādāt prieku. Tādēļ aicinām ikvienu piedalīties akcijā un atbrīvoties no liekajām mantām savā mājoklī vai darba vietā, ziedojot tās “Otrā elpa”.Iegūtā nauda par “Otrā elpa” veikalos iegādātajām lietām tiek ziedota labdarības projektiem visā Latvijā.”

Zane Priedīte, labdarības veikalu “Otrā elpa” vadītāja: “Aicinām ikvienu piedalīties gandarījumu nesošā ziedojumu vākšanas akcijā un izmantot bezmaksas iespēju ar DPD starpniecību nosūtīt savu ziedojumu uz mūsu veikalu Marijas ielā 13. Ziedot var apģērbus, apavus, grāmatas un žurnālus, interjera priekšmetus, traukus, aksesuārus, rotaļlietas, spēles un citas labas lietas. Tādā veidā kopīgiem spēkiem atbalstīsim finansējuma konkursu “Otrās elpas Stipendija”, kas atbalsta dažādas sociālas iniciatīvas. Tāpat arī mantiski atbalstīsim vairāk nekā 20 organizācijas, kas rūpējas par maznodrošinātajiem cilvēkiem visā Latvijā.”

Vairāk informācijas par labdarības akciju šeit: http://www.otraelpa.lv/kopa-ar-dpd-palidzet-klust-vel-vienkarsak/

 

Autors: Dita Bukovska 25.01.2018

“DAGAMBA” laiž klajā Vivaldi veltītu video versiju

Klasiskās mūzikas huligāni – grupa DAGAMBA – laiž klajā unikālu dzīvā priekšnesuma video skaņdarbam “Summer – Storm”, kas ir grupas versija par Antonio Vivaldi vijoļkoncertu cikla “Četri gadalaiki” daļu – “Vasara”. Video ir filmēts šīs vasaras beigās gleznainajā Kolkas ragā. “Šis video ir īpašs, jo nekas no tajā dzirdamā nav ierakstīts studijā. Videoklipā dzirdama tikai dzīvā skaņa – čelli, klavieres, dafs, bungas un daba, ” saka grupas dalībnieks Valters Pūce.

Video tapis sadarbībā ar “Marana Productions”. “Īpašs paldies jāsaka klipa režisorei Dacei Pūcei, kas mūsu neprātīgo ideju pārvērta realitātē, kā arī skaņu režisoram Andrim Ūzem un visai filmēšanas komandai, kas spēja pārvarēt dabas liktos šķēršļus un likt visam izskatīties un izklausīties vienkārši skaisti,” saka Valters.

Šī skaņdarba videoversija uzskatāma par priekšvēstnesi grupas DAGAMBA gaidāmajam albumam “Seasons”. Tā prezentācijas koncerts, kas būs arī Latvijas tūres “Vivaldi Rocks” noslēdzošais koncerts, norisināsies Rīgā, Palladium koncertzālē 12. novembrī.

Līdz tam vēl iespējams apmeklēt grupas koncertus ārpus galvaspilsētas – 15. oktobrī Ventspilī, kā arī papildkoncertus 28. oktobrī Jelgavā un 5. novembrī Liepājā. Biļetes pieejamas www.bilesuparadize.lv.

“Ciets kā klints un stalts kā ozols” jūtas katrs desmitais latvietis

Dziesmu svētki, hokejs un Baltijas ceļš apliecina, ka latvietis ir uzņēmības un spara pilns komandas spēlētājs, kliedējot mītu par pelēcīgajiem, savrupajiem tautiešiem. Tā liecina jūnijā veiktā Latvijas Mobilā Telefona (LMT) un Snapshots aptauja, kurā uz šiem lielajiem notikumiem atsaukusies trešā daļa respondentu.

Īstu latvieti vislabāk raksturo tautas paruna “Latvieša mīļākais ēdiens ir otrs latvietis”, uzskata 49% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem jeb gandrīz puse no 700 aptaujātajiem. Tiesa,šis apgalvojums ir spēkā vien līdz brīdim, kamēr to attiecina uz citiem– tikai 5% Latvijas iedzīvotāju šo tautas parunu saista ar sevi.

Trešā daļa aptaujāto uzskata, ka latvietim trūkst stingra mugurkaula un pārlieku patīk locīties līdzi visiem vējiem, bet savu labumu latvietis vērtē augstāk par līdzcilvēku vajadzībām.Taču arī šīs īpašības ir spēkā, runājot par citiem– vien 8% Latvijas iedzīvotāju min, ka vēlētos “stingrāku mugurkaulu” paši sev, bet tikai 16% atzīstas savtīgumā.Toties jautājumu risināšana no prāta, nevis spēka pozīcijām, ir īpašība, kuru paši sev piedēvē pat 40% aptaujāto, kamēr uz līdzcilvēkiem to attiecina krietni retāk – vien 11%.

“Ciets kā klints un stalts kā ozols” jūtas katrs desmitais latvietis. “Cinīši, kas gāž lielu vezumu” – tā latvieti raksturo 32% aptaujāto. Visbiežāk latvieši atzīst, ka viņiem nepatīk izcelties un viņi neprot sadarboties, toties var lepoties ar stingru raksturu. Interesanti, ka mītos par latvieti tik bieži daudzināto individuālismu saskata tikai 14% latviešu un 9% cittautiešu.

“Ja ikdienā reizēm piemirstam par savām labajām īpašībām, prieks redzēt, ka lielie notikumi – kā Dziesmu svētki un hokejs – mūs vieno un saliedē. Latvieši spēj būt komandas spēlētāji, likt kopā prātus un spēkus un paveikt lielas lietas, vai tā būtu savas neatkarības izcīnīšana, vai tradīcijas, ko kopjam gadu desmitiem cauri dažādām grūtībām, un jauni ceļi, kurus nepagurstot meklējam un pierādām pasaulei, ka esam labākie,” atzīst LMT prezidents Juris Binde.

Dziesmu un Deju svētki Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir galvenā šīs zemes tradīcija, kas apliecina – Latvijas iedzīvotāji prot un spēj sadarboties. Tā atzinuši 29% respondentu.Turklāt pirmajā vietā šo tradīciju liek galvenokārt cittautieši (39%), bet retāk–paši latvieši, kuri kā labāko saliedētības un sadarbošanās prasmes piemēru min Baltijas ceļu (28%).

Starp jaudīgākajiem mītu gāzējiem ir arī sports: Latvijas hokeja izlases cīņa ar Zviedrijas valsts vienību par iekļūšanu Pasaules čempionāta hokejā pusfinālā, pēc iedzīvotāju domām, ir labākais pierādījums Latvijas iedzīvotāju uzņēmībai un ambiciozitātei (28%), kam piekāpjas ekspedīcija airu laivā pāri Atlantijas okeānam un dažādi tehnoloģiju brīnumi – bezpilota auto tehnoloģiju izstrāde, kosmosa raķetes būve un pasaulē pirmais cilvēka lēciens no drona.

 

Autors: LMT 27.06.2018

“Centrs Dardedze” uzsāk kampaņu “Lasi starp rindiņām” bērnu aizsardzībai pret seksuālu izmantošanu 

6. novembrī plkst. 12.00 “Centrs Dardedze” kopā ar radošo komandu atklāja izglītojošu kampaņu “Lasi starp rindiņām”, kuras mērķis ir novērst bērnu seksuālu izmantošanu, izglītojot vecākus un plašāku sabiedrību.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos no dzimumnoziegumiem cietuši 184 bērni, un vairumā gadījumu (84%) bērns ir iepriekš pazinis pāridarītāju. Tāpat šogad pieaudzis pāridarījumu skaits bez fiziskas saskares ar bērnu, ar komunikācijas tehnoloģiju starpniecību, kā arī pornogrāfisku materiālu aprites noteikumu pārkāpumi, liecina Valsts policijas sniegtā informācija. Tikmēr starptautiskie pētījumi rāda, ka seksuālu izmantošanu piedzīvo vidēji katrs devītais bērns, kas parāda milzīgo plaisu starp reģistrētajiem noziegumiem un reālo vardarbības apmēru.

“Visbriesmīgākā un iznīcinošākā ir klusēšana. Tajā nekas netiek risināts, bet ar katru mirkli, ar katru gadu smagums tikai samilzt arvien vairāk un smacē ne tikai tevi pašu, arī tuvos, apkārt esošos cilvēkus. Un vienīgā izeja ir sākt runāt – kaut vai sākotnēji izdejojot, izdziedot, izzīmējot, izspēlējot, izstaigājot, bet sākt runāt. Runāšana un problēmas risināšana palīdz atbrīvoties no sāpīgās pieredzes un dod iespēju sākt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi,” sacīja kampaņas vēstnese, aktrise un režisore Inga Tropa.

“Bērnu seksuāla izmantošana neatstāj vienaldzīgu nevienu. Taču šausmināšanās nevienam bērnam nepalīdz – palīdz mūsu aktīva rīcība. Šeit mēs esam radījuši telpu, kur atstāt savas emocijas un negatīvās pieredzes, patrenēt sevī prasmes pateikt “nē” un norunāt nost mulsumu no neērtām tēmām. Mēs katrs varam rīkoties, lai bērnus pasargātu – mūsu aicinājums ir izstaigāt zināšanu platformu “Dardedzes” mājaslapā, uzzinot no kādiem riskiem bērnus vajadzētu pasargāt un kā to darīt savā ikdienā,” skaidro “Centrs Dardedze” valdes locekle Agnese Sladzevska. Izglītojošā platforma pieejama mājaslapā www.centrsdardedze.lv.

Galerija

Kampaņas atklāšanas pasākumā prezentēta īpaši izveidota “Ra-drošā telpa” Rīgā, Brīvības ielā 40, kur caur zīmējumiem un tekstiem ir iespēja atstāt uz telpas sienām savas emocijas par kampaņas tēmu, kā arī trenēties runāt par mulsinošo un dalīties ar idejām bērnu aizsardzībai. “Ra-drošā telpa” ikvienam interesentam pieejama vienu nedēļu – līdz 12. novembrim, darba laiks darba dienās no 12.00 līdz 19.00 un brīvdienās no 12.00 līdz 16.00. “Ra-drošajā telpā” notiks arī divas diskusijas – 8. novembrī par vecāku lomu un 9. novembrī par izglītības iestāžu lomu bērnu pasargāšanā, savukārt 11. novembrī šeit plānota rakstnieces Ingas Žoludes darbnīca.

“Ra-drošās telpas” idejas autores ir māksliniece, “KID Design” dizaina direktore un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas dizaina katedras vadītāja, asociētā profesore Maija Rozenfelde un reklāmas aģentūras “Magic” ideju un tekstu autore Laura Lapiņa. Kā norāda kampaņas veidotāji, radošajā drošajā telpā mēs atklāti sarunājamies, velkam ārā to, kas pašlaik ir starp rindiņām, un kopīgi radām. Šeit gaidīti vecāki, mākslinieki, rakstnieki, sāpinātie un sadusmotie, un ikviens cits, kurš vēlas radoši izteikties par to, kā mēs varam pasargāt mūsu bērnus un radīt viņiem drošu bērnību. 

Kampaņa “Lasi starp rindiņām” tapusi, pateicoties atbalstītājiem – “Magic”, “KID Design”, “Deep White”, “Element Digital”, “Neiburgu īpašumi”. To informatīvi atbalsta “Delfi”, LSM, “JCDecaux”, “Clear Channel”, “DScreens”, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, “Spice” un “Mammām un tetiem”. Savukārt, praktisku atbalstu sniedz “Digitālās drukas studija”, būvfirma “Robis”, “Vivacolor”, “No limits”, “Knopka productions” un “Balcia” apdrošināšana. Kampaņu “Lasi starp rindiņām” līdzfinansē EEZ un Norvēģijas granti caur programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

“Bermudu Divstūris” kopā ar Māri Grigali rada video, dziesmai “Nokrišņu zona” (+VIDEO)

Šovmeņi – grupa “Bermudu Divstūris” saviem klausītājiem piedāvā humora pilnu un vasarīgu dziesmu “Nokrišņu zona”, kas ir jau trešais skaņdarbs no gaidāmā EP albuma “NOGURSTAM septiņos cēlienos”.

Vasara Latvijā ir sākusies ar karstu un tveicīgu laiku, un tāda ir arī grupas “Bermudu Divstūris” jaunā dziesma “Nokrišņu zona”. Dziesma ir flirta pilns stāsts par to, ka, neskatoties uz sinoptiķu solījumiem par saulainu laiku, starp diviem cilvēkiem tomēr pavīd negaisa mākoņi.

“Mūsu dziesmā viss ir gluži, kā dzīvē – arī Latvija pēdējās dienas ir pieredzējusi stihiskus laikapstākļus – no +25 grādiem Liepājas pludmalē līdz pat krusas graudiem omītes mīļāko puķu dobē. Un tāpat arī šajā dziesmā – mēs iedziļināmies attiecību smalkākajās šķautnēs, kur pat visdrošākās prognozes nevar paredzēt, kas notiks tālāk. Taču, pārvarot vētras un negaidītas lietusgāzes, kas var rasties šajā tveicīgajā vasarā, mēs ticam, ka radīsim smaidu un prieku mūsu klausītāju acīs, atgādinot, ka mīlestība ir pārsteigumu pilna,” par dziesmu stāsta Biceps un Triceps.

Dziesma par laikapstākļiem nav iedomājama arī bez ikoniskā un sabiedrībā iemīļotā sinoptiķa Māra Grigaļa, viņam piedaloties videoklipā.  

Klausies dziesmu jau tagad populārākajās mūzikas straumēšanas vietnēs, kā arī noskaties trešo cēlienu no topošā mūzikla “NOGURSTAM septiņos cēlienos” te:

Paldies grupas draugiem – “Jameson Latvia” par iespēju atspirdzināt ar šo veldzējošo dziesmas klipu tos, kas karstuma nogurdināti!

Jau 1. septembrī grupa aicina svinēt vasaras noslēgumu lielkoncertā “Pirmā rudens diena, bet es jau gaidu vasaru” koncertzālē “Arēna Rīga”. Grupa sola enerģisku un jaudīgu ballīti, kā arī izcilu šovu. Biļetes uz lielkoncertu ir pieejamas Biļešu Paradīzes kasēs vai www.bilesparadize.lv.

“Beidziet “cepties”!” Dziedniece Kerla māca dziedināties ar skaņu, sakārtot astes kaulu un domāšanu

dziedniece

Kerlu Toamu (Kerl Toam), izraēļu dziednieci (dzimusi Taškentā, vēlāk dzīvojusi Izraēlā), kas nu jau četrus gadus dzīvo Latvijā, pirmoreiz pamanīju ierakstā par viņas semināriem. “Man palaimējās piedzimt par slimāko bērnu pasaulē,” bija rakstīts viņas aprakstā. Oho… Un tālāk – kā viņa, starp citu, būdama ārstu bērns, pati uzslējusi sevi uz kājām un tagad māca vienkāršās un noderīgās zināšanas citiem. Vēlāk piedalījos pāris viņas semināros, kur varēja pārliecināties, kā var iedarboties uz stāju, kā ielikt vietā astes kaulu, fiksēt izmaiņas pirms un pēc skaņu terapijas, ko paši dalībnieki praktizēja utt.

Kad zvanīju sarunāt tikšanos, Kerla man centās latviski nosaukt adresi: “Kāpu iela Jūrmalā,” un pajokoja: “nevis Kapu, bet Kāpu, kaut gan arī kapi te ir.”

Mēs sēžam vēl ārā pie Kerlas pārvietojamās nelielās mājiņas, kur vienā istabā viņa dzīvo un otrā pieņem cilvēkus. Tur var redzēt gan Kerlas sievišķīgumu ar smalkām lietiņām, gan praktiskumu – viņa izrāda āmuru un citu darba instrumentu kolekciju. Protams, esam viņas mīļo suņu un kaķu ieskautas. “Cilvēkiem, īpaši jauniešiem, ir jauna tradīcija, nesamudžināt dzīvi ar šikām mājām, no kurām, kā rāda pētījumi, beigās tāpat izmanto vienu desmito vai devīto daļu. Šāda mājiņa ir ļoti ērta – pasūti internetā, viss funkcionālais ir, siltums arī. Te mūs uzņēma mani latviešu draugi ar gaišām eņģeļu dvēselēm, kuri ļāva uzlikt māju, viņi dzīvo blakus. Un visu laiku atgaiņājas, ka naudu par vietu neņems. Man neiedomājami veicies ar cilvēkiem,” pateicas Kerla.

Kerlas balss un kustības ir vieglas un it kā rotaļīgas, brīžiem viņa ataino dažādas balsis, ja demonstrē kāda cita teikto. Gaisīgi un brīvi. Tāpat arī viņas piedāvātie risinājumi veselībai nav sarežģīti. Daļa no tiem radušies no loģiskiem secinājumiem, novērojot ķermeņa dabisko kustību. Kad Kerlai trūcis padoma kādā situācija, viņa vienmēr vērsusies pēc palīdzības pie padomdevējiem (Наставникам – krievu val.) no citām pasaulēm un tad atbildes vienkārši atnāk galvā. Šos padomdevējus Kerla gan dzird, gan redz – tā kā tas ir jau no bērnības, viņai nekad tas nav licies nekas neparasts.

Kad aicinu Kerlu izstāstīt, kas tad slēpjas zem vārdiem “bērnībā biju visslimākais bērns”, viņa viegli nober veselu gūzmu diagnožu, sākot no trīs gadu vecumā ārstu diagnosticētas epilepsijas lēkmēm ar bojājumiem smadzenēs līdz apziņas zaudēšanai, krampju sindromu un nekontrolētu urīna noplūdi; no sešiem gadiem – alerģisku bronhītu, kurš “veiksmīgi pārauga astmā”; skolas laikā – trakām sāpēm kājās, ka ne soli paspert; regulāriem cistītiem un vajadzību “skriet uz tualeti” pie mazākās vajadzības. “Tas bija murgs – es centos neēst un nedzert, lai tikai nebūtu jāskrien! (Tobrīd), pats par sevi saprotams, regulāri sāpēja vēders – te bija gastrīts, te kuņģa skābe paaugstināta, te – pazemināta. Es pat atteicos ēst – mamma, nepārspīlējot, ar varu bāza mutē ēdienu. Vēlāk sekoja ginekoloģiskas problēmas, mēnešreižu traucējumi un sāpes līdz apziņas zudumam…”

– Līdz kādam vecumam mēs tikām? (es jau vairs nespēju izsekot līdzi šim sarakstam)

– Viss sākās triju gadu vecumā un slimības “beigu sākums” bija 19 gados, kad es nolēmu, ka man vairs nav epilepsijas. Bet galu galā visas “slimībeles” pārgāja tuvāk 27 gadiem.

– Savulaik stāstījāt, ka esat ārstu bērns. Droši vien arī ārstējāties tradicionāli?

– Par laimi, es nedrīkstēju lietot visas zāles – man bija alerģija pret daudzām zālēm. Kaut ko jau piemeklēja, kas derētu. Taču – tā kā mammai un vecvecākiem zināšanas bija ne tikai tradicionālajā, bet arī netradicionālajā medicīnā, viņi tomēr centās mani ārstēt ar iespējami saudzīgām metodēm. Protams, bija arī tabletītes, bet ne tikai.

Mans vecaistēvs karā bija neiroķirurgs, viņš bija arī akupunktūras ārsts – nodarbojās gan “ar adatām”, gan dēlēm, badošanos, dažādām elpošanas praksēm, jogu, autotreniņiem. Un, protams, viņam neapstrīdami bija spēcīgas ekstrasensorās spējas.

Personiskā arhīva foto.
Personiskā arhīva foto.

– Tad šīs spējas jums nāk no vectēva puses…?

– Jā, pa vectēva līniju. Tādēļ mūsu ģimenē pilnīgi normāli attiecas pret netradicionālo ārstēšanos. Vecmāmiņa ar mammu, būdamas augstākās kategorijas ārstes, tāpat gāja pie zīlniecēm, vārdotājām (Бабушка-шептунья – krievu val.), kad man bija mieža graudi, no kuriem es nevarēju ne acis atvērt. Vārdotāja mani paņēma klēpī, kaut ko pačukstēja, ar ūdentiņu nomazgāja, oliņu pavirpuļoja, mammai kaut ko uz auss pateica, iedeva mammai pudeli ūdens un mamma, jā, būdama ārste rentgenoloģe un kardioloģe, zinātņu kandidāte, – padomus ņēma vērā: pamazgāja mani ar šo ūdentiņu, un viss pārgāja.

Vienīgais, ko ģimenē noliedza – psiholoģijas un fizioloģijas saikni. Viņi ārstēja slimību, nevis atrada tās iemeslu un novērsa.

– Kā īsti beidzās slimošanas plejāde?

– Tas sāka beigties tad, kad es sapratu fizioloģijas un psiholoģijas saikni.

Es no 14 gadu vecuma dziedināju cilvēkus – tobrīd dzīvoju Taškentā un skaitījos brīnumbērns. Taču – es cilvēkus izārstēju, tā vietā nāca citi, problēmas sakne nebija atrasta. Tāpat man likās neizprotami, kāpēc mūsu ģimenē, kur visi ir tik gudri, pareizi, zinoši ārsti, visu laiku slimo! Kā gan tā!? Meklēju atbildes.

Pirmoreiz man acis par ķermeņa un psiholoģijas saistību atvērās, kad mamma man izstāstīja, kā sākās mana epilepsija. Saikni ieraudzīju es pati. Kad mamma mācījās medicīnas studiju 4. kursā, viņai bija jāapgūst neiroloģija. Man tobrīd bija gadiņš. Kad viņa pārnāca mājās, ieraudzījusi mani sēžam ratiņos un ar pirkstiņiem taisot jocīgas kustības, viņa atsauca atmiņā tikko apgūtās zināšanas par krampju sindromu bērniem. Mani ieraudzījusi, viņa nosprieda – ak vai, bērnam ir epilepsija! Bet es varbūt vienkārši spēlējos ar pirkstiņiem…

Kad man bija vairāk kā gads, man sasauca ārstu komisiju, sanāca vecvecāki, viņu draugi, profesori, un pētīja mani, un mierināja mammu: “Margarita, ” – tā sauc manu mammu -, “jūsu bērns ir vesels.” Viņa pretim: “Nē, jūs neredzējāt to, ko es!” Un jau pēc pusgada man patiesi bija epilepsija.

Kad viņa to izstāstīja, es sev pateicu – nē, man nav epilepsijas, tās ir mammas bailes. Un es aizgāju kalnos – izdarīju to, ko ar epilepsiju nedrīkstēju. No tā brīža epilepsijas lēkmes man nekad vairs nav bijušas.

– Bet tad tā bija arī medicīniski apstiprināta diagnoze?

– Jā, epilepsija līdz tam bija reāla, tika fiksētas izmaiņas smadzeņu encefalogrammā, kas par to liecināja, un simptomātika pilnībā atbilda epilepsijas lēkmēm. Brīdī, kad epilepsijai bija lemts pāriet, es tieši sapratu, kāpēc tā radās, un tā arī tā pārgāja.

Lasīt tālāk

“Astro’n’out” izdod singlu “Satiksimies, tiksimies” un izziņo jaunā albuma “URDA” koncerttūri

Grupa “Astro’n’out” nākusi klajā ar jauno singlu “Satiksimies, tiksimies”, kas ir viena no 12 drīzumā gaidāmā albuma “URDA” kompozīcijām. Grupa jaunā albuma ietvaros izsludina arī Latvijas koncerttūri, kas norisināsies no nākamā gada 10. februāra līdz 15. aprīlim.

Jaunā singla aizmetņi tapa grupas radošajā nometnē Kuldīgā, vairākas dienas dzīvojot kopā draugu mājās, pozitīvā sacensībā sadaloties komandās un radot pamata sajūtu pēc iespējas īsākā laikā. Tās skanējumu jau no pirmajiem akordiem kopā ar grupu radījis arī albuma mūzikas producents un dziesmas līdzautors DJ Rudd. “Satiksimies, tiksimies” ir arī kā aicinājums atkal satikties koncertos.

Grupas soliste Māra Upmane-Holšteine: “Radot “Satiksimies, tiksimies” ļoti vēlējāmies radīt gaišu sajūtu. Dziesmai cauri vijas visa albuma pamattēma – jautājumi, kas mūs urda un neiziet no prāta. Jautājumi par to, kur un kā mēs satiksimies.”

Jaunajā albumā būs 12 dziesmas, kuru priekšvēstneši ir iepriekšējos divos gados izdotie singli “Turies” un “Atskatos”, kas iekļuvuši līderpozīcijas vairākos topos un atskaņoti lielākajās Latvijas radio stacijās.
Albums „URDA” pie klausītājiem nonāks jaunajā gadā un, salīdzinot ar iepriekšējiem grupas albumiem, būs personiskāks un atklās iekšējās pārdomas par pasaules kārtību, savu vietu tajā, laiku un vērtībām.

Jaunā albuma „URDA” koncerti notiks:

– 10.02. Līvānu kultūras nams

– 11.02. Liepājas koncertzālē „Lielais dzintars”, Liepājā

– 14.02. Latgales vēstniecībā „GORS”, Rēzeknē

– 24.02. Aizkraukles kultūras namā

– 03.03. „Vidzemes koncertzālē”, Cēsīs

– 24.03. koncertzālē „Palladium”, Rīgā

– 01.04. Siguldas koncertzālē „Baltais flīģelis”

– 15.04. Jelgavas klultūras namā

Koncerta biļetes pieejamas Biļešu servisa kasēs un internetā.

 

“Alu Cilvēks” uzsāk 10.sezonu

28. septembrī plkst. 18:00 un 21:00 “Splendid Palace” notiks populārās komēdijas par vīriešu un sieviešu attiecībām “Alu Cilvēks” pirmās 10. sezonas izrādes, kurās uz vienas skatuves satiksies abi galvenās lomas tēlotāji – Jānis Jarāns un Ainārs Ančevskis. “The New York Times” “Alu Cilvēku” ir nosaucis par “starptautiska mēroga komisku fenomenu”. 

“Alu cilvēka” teorija būvēta uz pieņēmumu, ka vīrietis no senajiem aizlaikiem bijis mednieks, bet sieviete — vācēja un šīs psiholoģiskās īpatnības joprojām nosaka to uzvedības modeli. Latvijā izrāde “Alu Cilvēks” šogad sāks savu 10. sezonu, tā ir spēlēta vismaz 100 reizes, to noskatījušies vairāk kā 50 000 skatītāju. Izrāde ne mirkli nav zaudējusi savu aktualitāti, jo spēj asprātīgā veidā atspoguļot pretējo dzimumu īpatnības. “Alu Cilvēks” ir visilgāk spēlētā stand-up komēdija Brodvejā, kas ir guvusi pasaules atzinību un cilvēku mīlestību visā pasaulē. Tā ir tulkota 16 valodās, un to joprojām spēlē vairāk nekā 35 pasaules valstīs. Lugas autors ir scenārists un psihologs Robs Bekers, kurš 10 gadus pierakstīja novērojumus savās attiecībās ar sievu.

“Alu Cilvēks” ir izrāde, kas ar humoru caur smiekliem ļauj paskatīties uz nopietnām lietām, kā arī palīdz izskaidrot dzimumu atšķirības. Izrādes laikā alu vīrietis lasa lekciju, kuras laikā cenšas pierādīt, ka vīrieši nav cūkas. Kas padara sievieti par sievieti un kas — vīrieti par vīrieti? Kāpēc sievietes vienmēr skrien pa veikaliem, meklējot jaunas drēbes? Kāpēc vīrietis nepieņem palīdzību, ja viņš ir apmaldījies? Kāpēc sarunas vīriešu starpā ir ierobežotas līdz futbola spēles rezultātiem un primitīvām skaņām? Šo un daudz ko citu varēs uzzināt, noskatoties lielisko komēdiju jau septembra beigās “Splendid Palace” (Elizabetes ielā 61).

Biļetes pārdošanā “Biļešu Serviss” kasēs un internetā, cena sākot no EUR 10. Vairāk info: http://alucilveks.tumblr.com/

 

“4 darba dienas nedēļā” saka zinātnieki

Vai esi kādreiz domājusi – jo vairāk strādā, jo vairāk darba uzdevumus paveiksi? Diemžēl, tā ir tikai ilūzija, kurai daudzi no mums tic.

Mūsdienās aizvien vairāk un vairāk cilvēku strādā 50, 60 un pat 70 stundas nedēļā, pārvēršot savus darba galdus par otrajām mājām.

Tika veikti neskaitāmi eksperimenti K.Andersa Eriksona vadībā, kurš starpcitu ir viens no labākajiem pētot darba psiholoģiju. Viņš pierādīja, ka cilvēki spējīgi produktīvi strādāt tikai 4 vai 5 stundas dienā. Pēc tam, kad tiek sasniegts darbības augstākais punkts, produktivitāte apstājas un cilvēki sāk mocīties darbā.

Ja cilvēki tiek spiesti pēc laika, kad jau sasniegts maksimālais produktivitātes līmenis, viņi var tikt novesti pie sliktiem ieradumiem. Sliktākais, ka šie ieradumi var skart arī tos, kas ikdienā darbā ir ļoti labi un spējīgi darbinieki.

Priekšnieki, kuri savu darbinieku darba stundas samazinājuši, saņem lielāku produktivitāti no darbinieku puses, kā arī viņu personīgo un profesionālo laimes izjūtu.

Piemēram, “Koka mājas” (“Threehouse”) vadītājs Raijenss Karsons 2006.gadā radīja 32 stundu darba laiku nedēļā. Kopš tā laika viņa darbinieki ir priecīgāki un produktīvāki.

 

Atsaucoties uz Karsona teikto, šodien kompānija darbojas ļoti veiksmīgi, tās gada ienākumi mērāma miljonos dolāru un darbinieki katru dienu uz darbu nāk ar prieku.

Lūk, kāpēc darba laika samazināšana nāk par labu gan uzņēmumiem, gan darbiniekiem.

 

AVOTS

Dieviete.lv redakcija, Kristīne

“Zvaigžņu karu” aktieris un “Gredzenu pavēlnieks” dialektu meistars Endrū Džeks miris no Covid-19 (+VIDEO)

Britu aktieris Endrū Džeks, kurš tēlojis un ierunājis lomas “Zvaigžņu karu” filmās, ir miris no jaunā koronavīrusa slimības Covid-19, trešdien paziņoja viņa reklāmaģents.

76 gadus vecais aktieris, kurš strādāja galvenokārt par aktieru balss, akcentu un dialektu skolotāju, nomira otrdien slimnīcā Sari grāfistē Lielbritānijā, teikts viņa reklāmaģenta Džila Makalova paziņojumā.

“Endrū dzīvoja vienā no vecākajām peldošajām mājām Temzas upē, viņš bija kvēli neatkarīgs, bet traki mīlēja savu sievu, kas arī ir dialektu skolotāja,” sacīja Makalovs.

“Endrū Džekam pirms divām dienām diagnosticēja koronavīrusu. Viņš necieta no sāpēm un mierīgi aizgāja, zinot, ka visa viņa ģimene ir ‘ar’ viņu,” sociālajos medijos ierakstīja viņa sieva Gabriela Rodžersa, kura atrodas karantīnā Austrālijā.

Džeks ir tēlojis starpgalaktiskās Pretošanās kustības majoru (vēlāk ģenerāli) Keljuenu Īmetu filmās “Zvaigžņu kari: Pēdējie džedi” un “Zvaigžņu kari: Spēks mostas”, kā arī ierunājis Moloha lomu filmā “Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts”.

Viņš kā balss, akcentu un dialektu skolotājs kopš 1982.gada ir strādājis pie vairāk nekā 80 filmām, sadarbojoties ar vairāk nekā 200 aktieriem. 

Video

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

“Zvaigžņu karu” aktiera atbalstītā kampaņa Ukrainai sarūpējusi 500 dronu (+VIDEO)

Ar Lūka Skaivokera lomu “Zvaigžņu karu” kinosāgā pazīstamais Holivudas aktieris Marks Hamils kļuvis par Ukrainas “Dronu armijas” projekta vēstnieku, un viņa atbalstītā kampaņa Ukrainai jau sarūpējusi vairāk nekā 500 dronu.

“Ļoti vienkārši – Ukrainai ir nepieciešami droni. Tie nosaka kara rezultātus, tie aizsargā viņu zemi, viņu cilvēkus, tie monitorē robežu, tie ir acis debesīs,” intervijā radio “Bloomberg” sacīja aktieris. “Es biju tiešām šokēts, jo viņi man sniedz jaunāko informāciju vismaz divas trīs reizes nedēļā par to, kas notiek, un viņi saka, ka ir saņēmuši vairāk nekā 500 dronu, kopš es sāku piedalīties.”

Video

Pēc videozvana ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Hamils sāka strādāt ar Ukrainas valdības oficiālo līdzekļu vākšanas organizāciju “United24”, lai sekmēt Ukrainas armijas nodrošināšanu ar droniem.

Tādas amerikāņu slavenības kā Līevs Šraibers un Bārbra Straisenda arī atbalstījušas “United24”, palīdzot vākt līdzekļus projektiem, kas fokusēti uz medicīnisko palīdzību.

Šomēnes Hamils tviterī publicēja attēlu, kurā Skaivokera “Zvaigžņu karu” iznīcinātājs “X-Wing” Ukrainas karoga krāsās nostājies pret ļaunās impērijas kosmosa kuģu “Star Destroyer” floti.

“Ziema Latviju pārsteidza nesagatavotu” – ceļš šokējošā stāvoklī VIDEO

Dzīvo pilsētas centrā un sūksties par to, ka trotuāru no rīta klāj 5 cm bieza sniega kārta? Paskaties šo video, kā izskatās autoceļš Dundaga-Talsi. Tā vienkārši nav!

Atgādinām – lai kur tu būtu, lai kurp un ar ko dotos, esi uzmanīgs: ceļi un trotuāri ir slideni.

“Ziedot.lv” otru dienu pēc kārtas piedzīvo kiberuzbrukumus!

Portāls “Ziedot.lv” otru dienu pēc kārtas piedzīvo kiberuzbrukumus, liecina “Ziedot.lv” sniegtā informācija. Piektdienas rītā “Ziedot.lv” ziņo, ka interneta vietnei noticis kiberuzbrukums.

“Agresija un provokācijas pret mūsu valsti turpinās. Šoreiz kibertelpā. Pašlaik risinām problēmu,” skaidro vietnes pārstāvji.

Problēmas “Ziedot.lv” darbībā bijušas arī ceturtdien, un tās publiskajā telpā saistītas ar lielu ziedotāju aktivitāti iniciatīvā “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai vai kiberuzbrukumu. “Ziedot.lv” apstiprināja, ka noticis īslaicīgs kiberuzbrukums.

Jau ziņots, ka dienas laikā kopš iniciatīvas sākšanas vairāk nekā 10 000 personu “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai saziedojuši ap 157 000 eiro.

Ziedotāju skaits ceturtdienas vakarā pārsniedza 10 220, bet savāktā naudas summa ir virs 157 000 eiro.

“Ziedot.lv” pārstāve Ilze Ošāne norāda, ka aizvadīto dienu notikumi Rīgā, Uzvaras laukumā ir parādījuši, ka Latvijas sabiedrība nepieļauj agresiju, provokācijas un naida kurināšanu. Latvijas tautai rūp brīva un demokrātiska valsts, tādēļ “Okupācijas piemineklim” nav vietas Latvijā. Tas ir simbols okupācijai, pie kura pulcējas kara un vardarbības sludinātāji, un viņu okupāciju slavinošie saukļi un simboli aptraipa mūsu tautas vēsturi, cieņu un vērtības.

“Ziedot.lv” pauž pateicību “4.maija deklarācijas klubam” par atbalstu šai iniciatīvai. Katrs ziedotājs, atbalstot šo iniciatīvu, dod balsi par brīvību un neatkarību. Īsā laika periodā par pieminekļa nojaukšanu savu vārdu ir izteikuši vairāk nekā 6000 Latvijas iedzīvotāju.

Ošāne atzīmē, ka pieminekļa nojaukšana ir iespēja vienot sabiedrību. Arī krievvalodīgai sabiedrībai tā ir iespēja nostāties plecu pie pleca un atzīt, ka atbalsta neatkarīgu Latviju, izprot, ka “atbrīvotāji” Latviju atbrīvoja no neatkarības un okupēja. Tā ir iespēja visai sabiedrībai nostāties pret Krievijas iebrukumu brīvā un neatkarīgā Ukrainā.

Ziedot “Okupācijas pieminekļa” nojaukšanai iespējams portālā “Ziedot.lv”, sekojot saitei “ziedot.lv/tautasgriba”.

“Zelta mikrofona” balvas sadalītas! (+VIDEO)

Par “Gada albumu” un “Gada dziesmu” atzīts grupas “Instrumenti” ieraksts “Cilvēks” un dziesma “Visā visumā Visums ir viss”, informēja mūzikas ierakstu gada balvas pārstāve Ilze Pleša.

Kategorijā “Labākā debija” “Zelta mikrofona” balvas pasniegšanas ceremonijā laurus plūca dziedātāja “Patrisha” ar albumu “Patrisha bija šeit”. Savukārt par labāko alternatīvās vai “indie” mūzikas albumu atzīts grupas “Tribes of the City” ieraksts “Rust and Gold”.

Kategorijā “Džeza mūzikas albums” uzvaru guva Denisa Paškeviča, Kristiana Franka, Klausa Kasgarda un Karstena Landora albums “Variations”. Par labāko albumu elektroniskās vai deju mūzikā atzīts mākslinieka “Kashuks” ieraksts “Last Echo”. Savukārt gada albums hiphopa mūzikā piešķirts “Viņai” par albumu “Mildas īstais vārds ir Zelma”.

Kategorijā “Instrumentālās vai starpžanru mūzikas albums” uzvaras laurus plūca mūzika no filmas “Dvēseļu putenis” un tā komanda – latviešu izcelsmes ASV komponiste Lolita Ritmanis, Valsts Akadēmiskais koris (VAK) “Latvija”, diriģents Māris Sirmais un kamerorķestris. Savukārt par gada albumu klasiskās vai kora mūzikā atzīts koris “Kamēr” ar ierakstu “Kalpotājs. Blūmbergs. Kamēr…”. Kategorijā “Mūzikas albums bērniem” triumfēja Lauras Polences un Lienes Sebres ieraksts “Tutas dziesmas”.

Par gada labāko popmūzikas albumu “Zelta mikrofonu” pasniegšanas ceremonijā atzina grupas “Astro’n’out” albumu “Multivitamīnu multipaka”, savukārt par gada labāko roka vai metāla mūzikas albumu atzina grupas “Pienvedēja Piedzīvojumi” albumu “Nelaiks”.

Kategorijā “Šlāgera, “kantrī” vai “rockabilly” mūzikas albums” uzvaras laurus plūca maestro Raimonds Pauls un dziedošais aktieris Andris Bērziņš par albumu “Es šonakt sēdēšu uz jumta”. Savukārt kategorijā “Tautas vai pasaules mūzikas albums” triumfēja grupa “Auļi” ar ierakstu “Senču balsis”.

Par radio hitu atzīta grupas “Instrumentu” dziesma “Visā visumā Visums ir viss”, savukārt par labāko “Origo zelta dziesmu” titulēta grupas “Bermudu Divstūris” dziesma “Sarkanbaltsarkanais”.

Par gada videoklipu atzīts režisora “PapaChi” veidotais klips dziedātāja Dona dziesmai “Es nāktu mājās”. Savukārt par gada labāko koncertierakstu atzīts grupas “Instrumenti” koncerts Daugavas stadionā.

Mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” pasniegšanas ceremonijā balvu par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā pasniegta skaņu režisoram Kārlim Pinnim un dzejniekam Viktoram Kalniņam jeb Vikam.

Šodien Dailes teātrī jau 24.reizi pasniedza :”Zelta mikrofonus” aizvadītā gada izcilākajiem Latvijas mūzikas ierakstiem.

Video

Autors: nozare.lv

19.02.2020.

“Zelta globusu” kā labākā dramatiskā filma saņem “Nomadland” (+VIDEO)

ASV kritiķu godalgas “Critics’ Choice” (“Kritiķu izvēle”) balvu pasniegšanas ceremonijā svētdien triumfēja režisores Hlojas Džao filma “Nomadland” (“Klejotāju zeme”), kas prestižo godalgu saņēma labākās filmas un labākā režisora kategorijās.

“Nomadland” saņēma arī godalgas par labāko operatora darbu un adaptēto scenāriju, nostiprinot filmas līderpozīcijas starp pretendentiem uz “Oskara” balvām.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ceremonija šogad notika hibrīdformātā, apvienojot klātienes ceremoniju ar virtuālu pasākumu.

Labākā aktiera godalga par veikumu filmā “Ma Rainey’s Black Bottom” (“Mā Reinija: Blūza māte”” ) tika piešķirta Čedvikam Bousmenam, kas augustā aizgāja no dzīves, zaudējot cīņā ar audzēju.

Video

Par lomu filmā “Promising Young Woman” (“Daudzsološa jauna sieviete”) labākās aktrises godalgu saņēma Kerija Maligana. Šī kinolente tika godalgota par labāko oriģinālo scenāriju.

Labākā ansambļa godalgu saņēma darbs “The Trial of the Chicago 7” (“Čikāgas septītnieka prāva”).

Televīzijas godalgu kategorijās triumfēja seriāls “The Crown” (“Kronis”), saņemot četras godalgas, arī labākā seriāla drāmas kategorijā.

Nominācijas “Oskariem” tiks izziņotas 15.martā, bet pati godalgu ceremonija šogad atlikta uz 25.aprīli.

“Zelta globusu” kā labākā dramatiskā filma saņem “Nomadland” (+VIDEO)

“Zelta globusu” pasniegšanas ceremonijā galveno balvu svētdien saņēmusi kinolente “Nomadland” (“Klejotāju zeme”), kas atzīta par labāko dramatisko filmu.

Filma vēsta par sievieti, kas krīzes dēļ zaudējusi mājokli un ar auto apceļo ASV Vidējos Rietumus.

“Nomadland” režisore Hloja Džao saņēma “Zelta Globusu” kategorijā “labākais režisors”.

Pandēmijas dēļ “Zelta globusa” ceremonija šogad norisinās attālināti Ņujorkā un Losandželosā. To vada komiķes Tīna Feja un Eimija Polere.

Video

Uzvarētāji balvas pieņēma attālināti, pieslēdzoties ceremonijai no savām mājām.

Balvu kategorijā “labākā aktrise dramatiskā filmā” saņēma dziedātāja un aktrise Andra Deja par lomu filmā “The United States vs Billie Holiday”.

Savukārt balva kategorijā “labākais aktieris dramatiskā filmā” tika piešķirta nelaiķim Čedvikam Bouzmenam par lomu filmā “Ma Rainey’s Black Bottom”.

Bouzmens aizgāja mūžībā pērnā gada augustā pēc ilgstošas cīņas ar vēzi.

Kategorijā “labākā komēdija vai mūzikls” balvu ieguva filma “Borat Subsequent Moviefilm”, kuras zvaigzne Saša Barons Koens saņēma balvu kategorijā “labākais aktieris komēdijā vai mūziklā”.

Savukārt par labāko aktrisi komēdijā vai mūziklā atzīta Rozamunde Paika par lomu filmā “I Care a Lot”.

Visvairāk “Zelta globusus” seriālu kategorijās saņēma seriālu straumēšanas platforma “Netflix”, kuras produkti bija nominēti 42 kategorijās.

Kā jau prognozēts, balvu kategorijā “labākais dramatiskais seriāls” saņēma “The Crown”, kas vēsta par britu karaļnamu. Pie balvām tikuši arī seriāla aktieri Džošs O’Konors, Emma Korina un Džiliana Andersone.

“Zelta globusu” ceremoniju rīko Holivudas Ārzemju preses asociācija, kas arī izraugās uzvarētājus. Tādēļ, lai gan prestižāka par ASV Kinoaktieru ģildes (SAG) godalgām, “Zelta globusa” balvas nav precīzākais rādītājs prestižās “Oskara” balvas potenciālajiem laureātiem, tomēr zināmu priekšstatu par iespējamajiem uzvarētājiem tā ļauj gūt.

“Zelta globusu” ieguvēji galvenajās kategorijās:

FILMAS

Labākā dramatiskā filma – “Nomadland”;

Labākā aktrise dramatiskā filmā – Andra Deja, “The United States vs Billie Holiday”;

Labākais aktieris dramatiskā filmā – Čedviks Bouzmens, “Ma Rainey’s Black Bottom”.

Labākā komēdija vai mūzikls – “Borat Subsequent Moviefilm”;

Labākais aktieris komēdijā vai mūziklā – Saša Barons Koens, “Borat Subsequent Moviefilm”;

Labākā aktrise komēdijā vai mūziklā – Rozamunde Paika, “I Care a Lot”;

Labākā aktrise otrā plāna lomā – Džodija Fostere, “The Mauritanian”;

Labākais aktieris otrā plāna lomā – Denjels Kaluja, “Judas and the Black Messiah”;

Labākā citvalodu filma – “Minari”;

Labākais režisors – Hloja Džao, “Nomadland”;

Labākais kinoscenārijs – Ārons Sorkins, “The Trial of the Chicago 7”;

Labākā animācijas filma – “Soul”.

TELEVĪZIJAS SERIĀLI

Labākais dramatiskais seriāls – “The Crown”;

Labākā aktrise dramatiskā seriālā – Emma Korina, “The Crown”;

Labākais aktieris dramatiskā seriālā – Džošs O’Konors, “The Crown”;

Labākais komēdijseriāls vai mūzikls – “Schitt’s Creek”;

Labākā aktrise komēdijseriālā vai mūziklā – Katrīna O’Hara, “Schitt’s Creek”;

Labākais aktieris komēdijseriālā vai mūziklā – Džeisons Sudeikis, “Ted Lasso”;

Labākā aktrise otrā plāna lomā – Džiliana Andersone, “The Crown”;

Labākais aktieris otrā plāna lomā – Džons Boiega, “Small Axe”;

Labākais miniseriāls vai televīzijas filma – “The Queen’s Gambit”;

Labākā aktrise miniseriālā vai televīzijas filmā – Anja Teilore Džoja, “The Queen’s Gambit”;

Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā – Marks Rufalo, “I Know This Much Is True”.

“Zelta globusu” kā labākā dramatiskā filma saņem “1917” (+VIDEO)

77.ikgadējā “Zelta globusu” pasniegšanas ceremonijā galveno balvu svētdien saņēmusi kinolente par Pirmo pasaules karu “1917”, kas atzīta par labāko dramatisko filmu.

“1917” režisors Sems Mendess saņēma “Zelta Globusu” kategorijā “labākais režisors”.

Režisora Kventina Tarantīno filma “Once Upon a Time in Hollywood” (“Reiz Holivudā”), kas bija nominēta piecām godalgām, saņēma trīs “Zelta globusus” kategorijās “labākā komēdija/mūzikls”, “labākais kinoscenārijs” un “labākais otrā plāna aktieris”, kur balvu ieguva Breds Pits.

Balvu kategorijā “labākais aktieris dramatiskā filmā” saņēma Hoakins Fīnikss par lomu kinolentē “Joker” (“Džokers”).

Savukārt balvu kategorijā “labākā aktrise dramatiskā filmā” saņēma Renē Zelvēgere par amerikāņu aktrises un dziedātājas Džūdijas Gārlendas attēlojumu filmā “Judy”.

Kategorijā “labākā aktrise otrā plāna lomā” balvu ieguva Lora Derna par lomu studijas “Netflix” filmā “Marriage Story” (“Laulības stāsts”).

“Zelta globusu” ceremoniju rīko Holivudas Ārzemju preses asociācija, kas arī izraugās uzvarētājus. Tādēļ, lai gan prestižāka par ASV Kinoaktieru ģildes (SAG) godalgām, “Zelta globusa” balvas nav precīzākais rādītājs prestižās “Oskara” balvas potenciālajiem laureātiem, tomēr zināmu priekšstatu par iespējamajiem uzvarētājiem tā ļauj gūt.

“Zelta globusu” ieguvēji galvenajās kategorijās:

FILMAS

Labākā dramatiskā filma – “1917”;

Labākā aktrise dramatiskā filmā – Renē Zelvēgere, “Judy”;

Labākais aktieris dramatiskā filmā – Hoakins Fīnikss, “Joker”;

Labākā komēdija vai mūzikls – “Once Upon a Time… in Hollywood”;

Labākais aktieris komēdijā vai mūziklā – Tarons Edžertons, “Rocketman”;

Labākā aktrise komēdijā vai mūziklā – “Awkwafina”, “The Farewell”;

Labākā aktrise otrā plāna lomā – Lora Derna; “Marriage Story”;

Labākais aktieris otrā plāna lomā – Breds Pits, “Once Upon a Time in Hollywood”;

Labākā citvalodu filma – “Parasite”;

Labākais režisors – Sems Mendess, “1917”;

Labākais kinoscenārijs – Kventins Tarantīno, “Once Upon a Time in Hollywood”;

Labākā animācijas filma – “Missing Link”.

TELEVĪZIJAS SERIĀLI

Labākais dramatiskais seriāls – “Succession” (HBO);

Labākā aktrise dramatiskā seriālā – Olīvija Kolmena, “The Crown” (“Netflix”);

Labākais aktieris dramatiskā seriālā – Braiens Koks, “Succession” (HBO);

Labākais komēdijseriāls vai mūzikls – “Fleabag” (BBC);

Labākā aktrise komēdijseriālā vai mūziklā –   Fēbe Volere-Bridža, “Fleabag” (BBC);

Labākais aktieris komēdijseriālā vai mūziklā – Rami Jusifs, “Ramy” (“Hulu”);

Labākais miniseriāls vai televīzijas filma –  “Chernobyl” (HBO).

Video

Autors: nozare.lv/Dieviete.lv

07.01.2020.

“Zelta globusiem” rekordzemi televīzijas reitingi! (+VIDEO)

“Zelta globusu” ceremonijas televīzijas pārraides reitingi noslīdējuši līdz rekordzemam 6,3 miljonu skatītāju līmenim, liecina raidsabiedrības NBC trešdien publiskotie provizoriskie dati.

2021.gadā, kad uz ceremonijas norisi iespaidu atstāja Covid-19 pandēmija ar tās ierobežojumiem, pasākumu televīzijā skatījās 6,9 miljoni cilvēku, bet 2020.gadā – vairāk nekā 18 miljoni.

Pērn ceremonija televīzijā netika rādīta, jo NBC atteicās to darīt, reaģējot uz apsūdzībām par dažādības trūkumu Holivudas Ārzemju preses apvienības rindās un ētiskas dabas problēmām organizācijā.

2023.gada ceremonijas televīzijas pārraides reitingi ir zemākie, kādi jebkad ir bijuši “Zelta globusu” pilna apjoma pasākumam, un tikai nedaudz augstāki par reitingiem 2008.gada pasākumam, kad Holivudas scenāristu streika dēļ uzvarētāji tika izziņoti preses konferencē.

Video

“Zelta globusiem” nav līguma par ceremonijas pārraidīšanu televīzijā no nākamā gada.

NBC atteikusies no daudzgadu līguma un piekrita pārraidīt šā gada ceremoniju kā atsevišķu pasākumu.

Ceremonija tradicionāli notikusi svētdienas vakarā, kad reitingi parasti ir augstāki, bet šogad tā bija pārcelta uz otrdienu.

Vēlāk tiks publiskoti pasākuma reitingi, kuros būs iekļauti NBC straumēšanas platformas “Peacock” dati.

Balvu ceremoniju televīzijas tiešo translāciju reitingi pēdējos gados pieredzējuši kritumu, arī tāpēc, ka jaunākās paaudzes pārslēdzas uz citiem izklaides patērēšanas formātiem, gravitējot vairāk sociālo tīklu un straumēšanas pakalpojumu virzienā.

Galvenās “Zelta globusu” godalgas otrdien tika piešķirtas īru komēdijai “The Banshees of Inisherin” (“Inišerinas Banšī”) un Stīvena Spīlberga pusautogrāfiskajai drāmai “The Fabelmans” (“Fabelmani”).

Abas kinolentes pretendē arī uz galvenajiem “Oskariem” ASV Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, kas paredzēta 12.martā.

“Zelta globusa” nominācijās šogad dominē “Netflix” filma “Mank” (+VIDEO)

“Zelta globusa” nominācijās šogad dominē filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformas “Netflix” melnbaltā drāma “Mank”, kas izvirzīta sešām balvām, tostarp kategorijā “labākā drāma”.

Savukārt “Netflix” filma “The Trial of the Chicago 7” nominēta piecām “Zelta globusa” balvām.

Nominācijas attālinātā ceremonijā paziņoja seriāla “Sekss un lielpilsēta” (“Sex and the City”) zvaigzne Sāra Džesika Pārkere un aktrise Taradži Penda Hensone.

“Zelta globusu” ceremoniju rīko Holivudas Ārzemju preses asociācija, kas arī izraugās uzvarētājus. Tādēļ, lai gan prestižāka par ASV Kinoaktieru ģildes (SAG) godalgām, “Zelta globusa” balvas nav precīzākais rādītājs prestižās “Oskara” balvas potenciālajiem laureātiem, tomēr zināmu priekšstatu par iespējamajiem uzvarētājiem tā ļauj gūt.

Video

“Zelta globusa” nominācijās šogad dominē “Bārbija” un “Openheimers”! (+VIDEO)

“Zelta globusa” nominācijās šogad dominē filmas “Barbie” (“Bārbija”) un “Oppenheimer” (“Openheimers”).

Režisores Grētas Gervigas filma “Bārbija”, kurā Margota Robija ataino slaveno lelli Bārbiju, bet Raiens Goslings viņas puisi Kenu, nominēta deviņām “Zelta globusa” balvām.

Tālu neatpaliek britu un amerikāņu režisora Kristofera Nolena filma “Oppenheimer” (“Openheimers”), kas nominēta astoņām balvām.

Video

Septiņām balvām nominēta grieķu režisora Jorga Lantima zinātniskās fantastikas melnā komēdija “Poor Things” (“Nabaga radības”) ar Emmu Stounu galvenajā lomā. Arī Mārtina Skorsēzes un Leonardo Di Kaprio jaunā filma “Killers of the Flower Moon” (“Ziedu mēness slepkavas”) nominēta septiņām balvām.

“Zelta globusa” balvas tiks pasniegtas 7.janvārī.

Par labākās dramatiskās filmas balvu sacentīsies kinolentes “Bārbija”, “Openheimers”, “Ziedu mēness slepkavas”, Bredlija Kūpera filma “Maestro”, franču režisores Žistīnes Triē filma “Anatomy of a Fall” (“Kritiena anatomija”) un filmas “Past Lives” (“Pagājušās dzīves”) un “The Zone of Interest”.

“Volkswagen Tayron” tikai nedaudz pietrūka, lai kļūtu par “Latvijas Gada auto 2026”

“Volkswagen” apvidus auto “Tayron” konkursā “Latvijas Gada auto 2026” iekļuva Top 7 finālā un noslēdzošajā žūrijas balsojumā ieņēma otro vietu. “Tayron” ir lielāks par “Tiguan”, tas aizstāj kādreizējo “Tiguan Allspace”.

“Tayron” balstās uz jaunākās paaudzes MQB evo platformas. Tas pieejams plug-in, jeb uzlādējamā hibrīda versijā (eHybrid), kā arī ar vieglo hibrīdu (eTSI), diviem turbo benzīna dzinējiem (TSI) un diviem dīzeļdzinējiem (TDI). Dzinēju jaudas diapazons ir no 110 kW (150 ZS) līdz 200 kW (272 ZS). Automobiļi ar “4motion” pilnpiedziņu ir pieejami ar turbo benzīna un dīzeļdzinējiem, savukārt visām versijām automātiskā pārnesumkārba (DSG) ir jau standartā. Plug-in hibrīda versija nodrošina līdz pat 120 km nobraukuma distanci tikai ar elektrību. Turklāt akumulatoru var uzlādēt līdzstrāvas (DC) ātrās uzlādes stacijās ar jaudu līdz 50 kW, kas būtiski saīsina uzlādes laiku.

Auto ir 4792 mm garš, bet riteņu bāze ir 2791 mm. Bagāžas nodalījuma tilpums ir 885 litri, bet lādējamajam hibrīdam – 705 litri.

“Tayron” sākuma cena šobrīd ir no 40 230 eiro.

Konkursa “Latvijas Gada auto 2026” žūrijas atsauksmes

Viesturs Leitholds, auto žurnālists, “iAuto.lv”: ””Volkswagen Tayron” Latvijā ir kļuvis par visnotaļ populāru automobili. No vienas puses, tas skaidrojams ar agresīvo cenu politiku – sākotnēji “Plug-in” hibrīda versiju ar valsts atbalstu varēja iegādāties par 36 600 EUR, bet bāzes versija ar 1.5 litru 150 ZS dzinēju maksāja 35 200. Šobrīd gan “Tayron” sākuma cena ir 40 230 eiro, bet lādējamais hibrīds dabūjams no 42 750 eiro.

No otras puses, arī pašam auto ir iekārojamas īpašības, jeb tas, ko pircēji novērtēja “Škoda Kodiaq” modelī, nu ir pieejams arī “Volkswagen” ietvarā. “Tayron” ir plašs un ērts, moderni aprīkots auto. Garākas riteņu bāzes dēļ, tas ir komfortablāks par “Tiguan” un pārsteidzoši veikli vadāms arī pilsētas apstākļos. Ja auto aprīkots ar “DCC Pro” adaptīvo balstiekārtu, var atklāt vairākas “Tayron” šķautnes. Pārslēdzot režīmu uz dinamisku braukšanu, gaita kļūst no maigi komfortablas uz sportiski stingru, un arī stūre reaģē precīzāk. Pilnpiedziņas versijām pieejami papildu režīmi braukšanai bezceļos vai sniegā.

Plaša pieejamo dzinēju palete mūsdienu auto tirgū kļūst par arvien lielāku retumu, taču VAG grupā tāda joprojām ir – “Tayron” tiek piedāvāts benzīna dzinēju versijās (ar un bez vieglā hibrīda), vairākās plug-in versijās un arī ar dīzeļdzinējiem. Pieejamā jauda ir no 150 līdz 272 zirgspēkiem. Lai arī 1.5 litru TSI benzīna dzinējs ar 150 ZS jaudu sevi ir labi pierādījis citos “VAG” grupas modeļos, kā atsaucīgs un ekonomisks dzinējs, tomēr “Tayron” būs piemērotāks 204 zirgspēku benzīna dzinējs vai plug-in hibrīds.

Auto ir dabūjams ar piecām vai septiņām sēdvietām, taču trešā sēdekļu rinda ies secen, ja izvēlēsieties lādējamo hibrīdu, jo sēdekļu vieta automobiļa grīdā būs atvēlēta bagāžniekam. Jāatzīst, ka tās divas ekstra vietas ir diezgan simboliskas un tajās ērti jutīsies vien bērni līdz noteiktam augumam.”

Jānis Vanks, autosportists, “Drošas braukšanas skolas” direktors: “”Tayron” ir viens no sakarīgākajiem VW grupas modeļiem pēdējā laikā. Tas nav pārmērīgi dārgs pat salīdzinājumā ar gabarītos mazāko “Tiguan”. Turklāt tajā jūtams tāds kā “pseido-luksuss”, un to domāju pozitīvā nozīmē, jo “Tayron” modelī ir lietas, kuras citkārt meklējam “premium” segmenta modeļos.

Lai arī automobilis ir liels un ietilpīgs, braukšanā tas ir stabils. Tas spēj radīt sajūtu, ka brauc samērā dārgā auto, bet tajā pašā laikā ar prātu saproti, ka par neko neesi pārmaksājis.

Man šis automobilis patika, tāpēc fināla balsojumā tam iedevu daudz punktu, jo “Tayron” patiešām ir racionāls pirkums.”

Toms Timoško, auto žurnālists, žurnāls “Klubs”: “”Volkswagen” zīmolam šis bija ļoti vajadzīgs modelis. Ko iepriekš “Tiguan Allspace” darīja pavisam čābīgi, to jaunais “Tayron” prot ar uzviju. To rāda arī tirgus rezultāti. Protams, veiksmīgajam startam ļoti palīdzēja plug-in versijas neticami zemā cena (~36 000 eiro ar valsts atbalstu). Ja mēs runājam par vienkāršu ikdienas braucienu, tad “Tayron” prot visu nepieciešamo diezgan labi. Salons ir kluss, apdare pietiekami laba, bet adaptīvās piekares darbību var regulēt visai niansēti (DCC Pro). Šeit ir pat dīzelis pieejams! Kopš brīža, kad atcelts 2035. gadā plānotais likums tā sākotnējā sastāvā, cilvēki uz iekšdedzi var lūkoties ar mierīgāku sirdi.

PHEV versija man patika, bet tā nav pieejama ar septiņām vietām. Tā joprojām ir VAG grupas problēma. Kas attiecas uz ergonomiku, “Kodiaq” to paveic labāk. Arī dizainā jaunie “Volkswagen”, manuprāt, ir nedaudz pazaudējuši pavedienu, ja salīdzina ar iepriekšējās paaudzes “Tiguan”, “Passat” utt. Protams, kopumā šeit viss lielos vilcienos ir labi un kāds vienmēr izdara darbiņu labāk, tāpēc es domāju, ka pelnīta 2. vieta kopvērtējuma rezultātos un labākā ģimenes auto tituls!”

Konkursā “Latvijas Gada auto 2026” uzvarēja un 1.vietu izcīnīja “Cupra Terramar” , bet pērn par “Latvijas Gada auto 2025” kļuva “Škoda Kodiaq”.

Atbalsta: sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, ziņu portāls jauns.lv, iAuto.lv, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, LAMB, V4 motors.

“Victoria’s Secret” modes skate (foto)

12th_annual_victorias_secret_400

korolina_kurkova_bulls_3mgg6_300 victorias_secret_bulls_3mdb9_300

model_bulls_3mgfz_316 victorias_secret_bulls_3mdri_300

victorias_secret_bulls_3md9c_400

victorias_secret_bulls_3md94_297 victorias_secret_fs_bgr_71115a3_k_bulls_3md8i_295

heidi_klum_adriana_lima_karolina_bulls_3me2e_400

“Victoria’s Secret” modele dalās pieredzē: Atbrīvojoties no krūšu implantiem jūtas daudz labāk! (+VIDEO)

“Victoria’s Secret” modele Džoja Korigana ir dalījusies savā pieredzē, ne tikai paplašinot izpratni par krūšu implantu sekām, bet arī atklājot ceļu, kā izņemt šos implantus. Informācija tika publiskota ne tikai viņas personīgajās platformās, bet arī presē.

35 gadus vecā modele atklāja, ka ir gatava dalīties ar savu pieredzi, lai izceltu problēmu saistībā ar “krūšu implantu slimību”… Viņa pateicās komandai, kas veica implantu izņemšanas operāciju, un dokumentēja šo atveseļošanās posmu.

Video

“Es jutu bailes no operācijas, bet pēc tam, kad tas bija izdarīts, man bija liels atvieglojums un sajūta, ka esmu izdarījusi pareizo izvēli. Sapratu uzreiz, ka veicu pareizo lēmumu, uzticoties savai intuīcijai,” stāsta džoja.

Viņa piebilda: “Mīlēt savu ķermeni ir jauns koncepts manā dzīvē, un tas ir viens no mīlestības veidiem, par ko mans ķermenis būs mūžīgi pateicīgs.”

“Ulubele” ziedojumu apjoms kritiski sarucis!

“Ulubele” ir lielākā patversme Latvijā, kas sniedz drošu patvērumu gan pašmāju pazudušajiem un pamestajiem dzīvniekiem, gan arī Ukrainas kara bēgļiem – suņiem. Šobrīd līdz ar Covid-19 pandēmiju, tai sekojošo karu Ukrainā un energoresursu krīzi ir krasi sarucis ziedojumu apjoms – tas samazinājies par vairāk nekā 50%, salīdzinot ar periodu pirms diviem gadiem. Līdz ar to rūpes par šobrīd patversmē mītošajiem teju 500 dzīvniekiem ir būtiski apgrūtinātas. 

Tuvojoties gada tumšākajam periodam – ziemai, “Ulubele” īpaši aicina uzņēmējus nepalikt vienaldzīgiem un aktualizēt sociālā atbildīguma tēmas gan savos kolektīvos, gan arī klientu lokā. Patversmes darbinieki aicina atbalstīt ķepaiņus dažādos veidos. Ne tikai naudas ziedojumi, bet arī pakalpojumi un iekšēji organizētas ziedojumu vākšanas akcijas ir lielisks veids, kā palīdzēt. Tāpat arī vērtīgs atbalsts ir talkas patversmes teritorijā, kas ne tikai palīdz sakārtot patversmes apkārtni, bet arī kalpo kā lielisks komandas saliedēšanās pasākums.

“Nelaimē nokļuvušu dzīvnieku beztermiņa patvērums “Ulubelē” šobrīd ir apdraudēts. Lai pievērstu sabiedrības un uzņēmēju uzmanību pamesto dzīvnieku izdzīvošanas iespējām šajos krīzes apstākļos, organizējam akciju “Sasildi ķepiņas Ulubelē”. Tās ietvaros aicinām palīdzēt ikvienu, kam rūp tie, kuri paši par sevi nevar parūpēties,” saka “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone.

Šobrīd “Ulubelē” īpaši priecāsies par tādām dāvanām kā kvalitatīva sausā barība, konservi, cementējošās smiltis kaķiem, izmazgātas segas, pledi, palagi, dvieļi, kas noderēs patversmes slimniekiem, mazuļiem un senioriem.

“Mūsu, “Narvesen” un “Caffeine”, kolektīviem kopīga talkošana “Ulubelē” ir kļuvusi par mīļu tradīciju. Mūsu kolēģi labprāt pievienojas šiem pasākumiem, un talka ir labs veids, kā apvienot sirdsdarbu ar komandas saliedēšanas aktivitātēm. Kopīgiem spēkiem esam gan uzkopuši teritoriju, gan uzstādījuši divus suņu voljērus. Tie ir labie darbi, ar ko komanda lepojas un labprāt asociē sevi, tādēļ aicinām jebkuru uzņēmumu pievienoties un atbalstīt patversmi! Tam nebūt nav jābūt lielam finansiālam ieguldījumam – arī laiks ir neatsverama vērtība,” pieredzē dalās “Reitan Convenience Latvia” Mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Dumceva.

Dzīvnieku patversme “Ulubele” (saukta arī par Līču patversmi) atrodas Stopiņu novada Līčos, “Ozolaine” teritorijā, 800 metru no šosejas mežā . Patversmē tiek izmitināti Rīgas pilsētā, Stopiņu un Mārupes novados izķertie klaiņojošie un bez saimnieka palikušie suņi un kaķi. Dzīvniekus patversmē uzņemam arī pēc individuālas vienošanās, ja vien patversmē ir brīva vieta, lai dzīvnieku uzņemtu. Vairāk par patversmi un aktuālajām vajadzībām iespējams uzzināt šeit: https://ulubele.org/atbalsts/

“Twitter” ierobežos viltus satura izplatīšanu!

Sociālo mediju platformas uzņēmums “Twitter” otrdien paziņoja par plānu ierobežot manipulēta satura izplatīšanu, lai cīnītos pret dezinformāciju, kas varētu novest līdz vardarbībai vai citam ļaunumam.

“Twitter” plāno marķēt un dažos gadījumos dzēst atsevišķus paziņojumus, kas ietver tā sauktos “deepfake” videoierakstus, kuri ir mainīti ar mākslīgā intelekta palīdzību un var pārliecinoši maldināt skatītāju.

Dažos gadījumos ar šādiem videoierakstiem ir izplatīts nepatiess saturs par politiķiem.

“Twitter” paziņoja, ka marķēs videoierakstus, kas ir “ievērojami un maldinoši mainīti vai safabricēti”, un dzēsīs mainītus videoierakstus, kuri ietekmē sabiedrisko drošību vai izraisa “nopietnu ļaunumu”.

“Deepfakee” jautājums ir piesaistījis uzmanību pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām pēc tam, kad kādā videoierakstā Pārstāvju palātas līdere Nensija Pelosi tika attēlota neskaidri runājam, kas radīja iespaidu par viņas atrašanos alkohola reibumā.

“Jums jāspēj atrast ticamu informāciju tviterī,” paziņoja uzņēmums. “Tas nozīmē saprast, vai saturs, kuru jūs redzat, ir reāls vai safabricēts, un spēt atrast vairāk konteksta par to, ko jūs redzat tviterī.”

Autors: nozare.lv

 

“TREND express” – apavi stilīgiem cilvēkiem!

p3260048maza_314

Līdz 18.jūnijam visiem "TREND express" pastāvīgajiem klientiem – 20% atlaide visiem pirkumiem "TREND express" veikalā. Par pastāvīgo klientu iespējams kļūt, iegādājoties klienta karti jebkurā no "TREND express" veikaliem.

p3260053maza_318

p3260051maza_326

p3260058maza_300

p3260057maza_338

 

p3260060maza_307

p3260065maza_294

p3260063maza_284

Turklāt tikko ir sākusies jauna "TREND express" akcija!

a71_200 

       a72mazs_356
 

"TREND express" veikali ir visā Baltijā, Latvijā veikali atrodas t.c.Spice. t.c.Domina, kā arī t.p. Alfa.

“Trattoria del Popolo” – tev un tavam vīrietim patiks!

Itāliešu mūzikai skanot, malkojot labu vīnu un saldajā notiesājot izcilu Tiramisu, tu varēsi būt pārliecināta, ka vakars būs izdevies. Nesen šeit sācis darboties arī Vīna pagrabs Cantine del Popolo, kur romantiskā atmosfērā iespējams pasēdēt divatā ar draugu vai patērzēt ar savām labākajām draudzenēm. Vīns tiek piedāvāts arī līdzi nešanai un, uzklausot pieredzējušo viesmīļu ieteikumu, varēsi būt pārliecināta, ka izvēle tev neliks vilties.

20080524_23_400

Bet varbūt tieši Valentīndienā ir īstais brīdis paņemt gabaliņu neatkārtojamās Itālijas vīna darītavu vēstures sev līdz, baudīšanai mājās.

Izmēģini!

Itāļu restorāns "Trattoria del Popolo"

Rīga, Jāņa iela 8

Tālr.: 67350559

trattoria@delpopolo.lv

www.delpopolo.lv

Darba laiks: 09.00-23.00

20080828_04c_1200_400

Turklāt neaizmirsti, ka tev līdz 20.februārim vēl ir iespēja piedalīties Cosmo.lv Valentīndienas konkursā un laimēt iespēju pavakariņot restorānā "Trattoria del Popolo". Klikšķini šeit un piedalies!

“Topi vesels” – iedvesmojošs latviešu meitenes stāsts par smagas slimības uzveikšanu

Izdevniecība “White Book” novembrī laidīs klajā grāmatu “Topi Vesels”, kurā Ance Anna Šternberga dalās savā stāstā par atlabšanu no slimības, ko Rietumu medicīna pasludinājusi par neārstējamu. Ances dzīve pusaudža vecumā apgriezās kājām gaisā – viņai tika diagnosticēta saslimšana, kas var radīt daļēju vai pilnīgu darbspēju zudumu un izraisīt invaliditāti. Tā vietā, lai nolaistu rokas un paklausītu Rietumu medicīnas solījumiem par dzīvi ratiņkrēslā, viņa uzdrošinājās izmantot situāciju sev par labu. 

 

Kopš diagnozes uzstādīšanas ir pagājuši septiņi gadi. Lai gan toreiz ārsti apgalvoja, ka slimība nav ārstējama un ieteica meitenei atvadīties no kustīga dzīves veida, šodien Ance ir enerģiska un vesela. Viņa studē naturopātiju un uztura terapiju Londonā, Naturopātijas medicīnas koledžā (College of Natuopathic medicine), regulāri sporto, atkal un atkal pārliecinoties, ka veselības atgūšanai un uzturēšanai vajadzīgs kas vairāk par ķīmisku iejaukšanos.  

Grāmatā “Topi Vesels” autore dalās pieredzes stāstā par slimošanu un slimības uzveikšanu. Viņa stāsta par alternatīvo terapiju izmantošanu un ietekmi uz veselību. Tā kā Ance ir nopietni pievērsusies uztura jomai, grāmatā atrodami arī padomi ēdienkartes dažādošanai, ieteikumi ēst gatavošanai, virtuves noslēpumi veselīgas maltītes radīšanai un, protams, receptes, kas iedvesmos un motivēs rūpēties par pašsajūtu daudz vairāk

“Ar šo grāmatu es vēlos dot cerību visiem tiem, kuri ir saskārušies ar smagu slimību vai redzējuši savus mīļos ciešam. Vēlos parādīt, ka cerība pastāv, un aiz tās ir laimīga dzīve. Ceru, ka mans ceļš spēs iedvesmot un iedrošinās izmēģināt ko vēl nemēģinātu, palīdzēs palaist vaļā, liks apstāties un izbaudīt to, kas jau sen tiek uzskatīts par pašsaprotamu. Es vēlos, lai šī grāmata sniegtu atspērienu rīkoties, pieņemt lēmumu – turpmāk es būšu vesels.” Ance Anna Šternberga

“Time” titulu “Gada cilvēks” iegūst Džo Baidens un Kamala Harisa (+VIDEO)

ASV nedēļas žurnāla “Time” tituls “Gada cilvēks” šogad piešķirts jaunievēlētājiem ASV prezidentam Džo Baidenam un viceprezidentei Kamalai Harisai, ceturtdien paziņoja “Time”.

Video

Uz žurnāla  vāka zem Baidena un Harisas portretiem rakstīts: “Mainot Amerikas stāstu”  (“Changing America’s story”).

Titulu “Gada cilvēks” žurnāls “Time” piešķir vienam vai vairākiem cilvēkiem, kas – pozitīvi vai negatīvi – visvairāk ietekmējuši ziņas aizvadītā gada laikā. Pagājušajā gadā šis tituls tika piešķirts zviedru vides aktīvistei Grētai Tūnbergai.

Par šā gada cilvēkiem izklaidē “Time” atzinis dienvidkorejiešu popgrupu BTS, bet par gada sportistu – amerikāņu basketbolistu Lebronu Džeimsu.

“The White Book” izdod e-grāmatu “Endera spēle”

Izdevniecība “The White Book” uzsāk sadarbību ar SIA „Burtlicis” elektronisko grāmatu veikalu e-gramatas.lv, kā pirmo publicējot romānu „Endera spēle” – vienu no leģendārākajiem zinātniskās fantastikas romāniem pasaulē. Drīzumā „Endera spēlei” pievienosies arī Džordža Mārtina sāgas „Dziesma par ledu un uguni” pirmais romāns „Troņu spēle” un tā turpinājumi.

2013. gada rudenī uz ekrāniem gaidāma arī romāna „Endera spēle” ekranizācija. Šī gada pavasarī uzsākta filmas uzņemšana, un filmu kompānija „Summit Entertainment” jau paziņojusi, ka tas būs viens no vērienīgākajiem pēdējo gadu projektiem. Enderu atveidos Asa Baterfilds („Hugo”, 5 Oscar balvas 2012. gadā), savukārt citās lomās būs redzami Harisons Fords, Bens Kingslijs, Viola Deivisa u.c.

Gan kritiķi, gan lasītāji vienprātīgi atzīst, ka „Endera spēle” ir daudz vairāk nekā zinātniskā fantastika, un to visā pasaulē lasa visu paaudžu lasītāji. Romāns tulkots vairāk nekā 30 valodās un saņēmis pasaules prestižākās literārās balvas. Romāna „Endera spēle” autoram 2008. gadā piešķirts  apbalvojums par mūža ieguldījumu pusaudžu literatūrā, un romāns iekļauts vairākos prestižos visu laiku labāko grāmatu sarakstos. Kopš romāna pirmpublicējuma pagājuši gandrīz trīsdesmit gadi, taču tas joprojām nav zaudējis aktualitāti un ir sasniedzis fenomenālu popularitāti visā pasaulē. Romānam „Endera spēle” ir seši turpinājumi, ir pieejamas datorspēles un komiksi, kas balstīti uz šī romāna sižetu.

Ieskaties arī:

www.whitebook.lv

www.e-gramatas.lv

“The New York Times” pirmajā lappusē publicē Covid-19 upuru vārdus (+VIDEO)

Ar jaunā kronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 upuru skaitam Amerikas Savienotajās Valstīs tuvojoties simts tūkstošiem, laikraksta ‘The New York Times” svētdienas numura visu pirmo lappusi aizņem ar šo slimību mirušo vārdi.

Pavisam lappusē ir 1000 Covid-19 upuru vārdi.

“1000 cilvēku šeit ir tikai viens procents no kopējā skaita,” sacīts īsajā ievadā pirms vārdu saraksta.

Starp tiem Covid-19 upuriem, kuru vārdus publicējis laikraksts, ir “Džo Difijs, 62 gadus vecs, Nešvila, kantrīmūzikas zvaigzne, “Grammy” balvas laureāts”  un “Laila A. Fenvika, 87 gadus veca, pirmā melnādainā sieviete, kas absolvējusi Hārvarda universitātes Juridisko fakultāti”.

Sarakstā ir arī “Mailzs Koukers, 69 gadus vecs, Ņujorka, atbrīvots no cietuma, kur izcieta mūža ieslodzījumu”, “Rūta Skapinoka, 85 gadus veca, Rozvila, Kalifornija, no viņas rokas ēda pagalma putni” un “Džordans Draivers Heinss, 27 gadus vecs, Sīdarrepidsa, Aiova, dāsns jauneklis ar apburošu smaidu” .

“The New York Times” ASV izdevuma redaktors Marks Leisijs uzsvēris:  “Gribēju, lai cilvēki, arī pēc simt gadiem atskatoties pagātnē, saprastu, kādus upurus esam nesuši.”

Pēc sestdienas vakarā publiskotajiem datiem,  ASV ar Covid-19 miruši 97 048 cilvēki. Paredzams, ka tuvākajās dienās upuru skaits sasniegs 100 000.

Video

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

24.05.2020.

 

“Tēvs Nakts” plūc uzvaras laurus Izraēlas kinofestivālā (+VIDEO)

Izraēlā noslēdzies 35. Starptautiskais Haifas filmu festivāls, kur konkursa programmā „Between Israeli ans Jewish Identity Competiton“  par labāko tika atzīta režisora Dāvja Sīmaņa filma „Tēvs Nakts“ (The Mover).  Konkursa žūrija, kurā bija Izraēlas filmu festivāla Parīzē direktore, rakstniece un žurnāliste Helene Šūmane, bijušais Telavivas sinematēkas direktors Alon Garbuzs, operators Amnons Zlajets savu lēmumu apbalvot filmu „Tēvs Nakts“ pamatoja ar to, ka filma ir stāsts par cilvēku, kurš, negribēdams būt varonis, ar savu rīcību parādīja neizmērojamu cilvēcību. 

Balvu Haifā saņēma Latvijas Republikas vēstniece Izraēlā Elita Gavele un Boriss Smoļanskis, kura tēvs bija viens no Žaņa Lipkes izglābtajiem ebrejiem 2.pasaules kara laikā. Latvijas vēstniecība Izraēlā un filmu studija „Mistrus Media“ bija sarīkojusi īpašu filmas seansu Telavivā, kurš bija ieradušies 65 Žaņa un Johannas Lipkes izglābto ebreju pēcnācēji un radinieki, un kurā piedalījās arī filmas galvenā varoņa Žaņa Lipkes atveidotājs, aktieris Artūrs Skrastiņš, kurš pēc filmas seansa teica, ka emocionālā ziņā šī bijusi filmas patiesā pirmizrāde.

Video

Haifas filmu festivāls ir reģiona nozīmīgākais filmu festivāls, kas izceļas ar labu starptautisku reputāciju, festivālā šogad bija iekļautas 200 filmas no visas pasaules un tajā piedalījās pasaulē nozīmīgi kinematogrāfisti. Festivāls savā programmā īpaši atzīmēja tās filmas, kas cīnās par ASV Kinoakadēmijas balvu „Oskars“, tostarp arī filmu „Tēvs Nakts“. 

Filma „Tēvs Nakts“ ir Latvijas pieteikums ASV Kinokadēmijas „Oskars“ balvai kategorijā „Labākā ārzemju filma“, kur šogad atlasīts rekordliels skaits – pavisam 93 filmas no visas pasaules un jau 13. novembrī notiks pirmais filmas „Tēvs Nakts „ seanss ASV Kinokadēmijas locekļiem Losandželosā.  Filma jau demonstrēta vairāk nekā 30 filmu festivālos visā pasaulē. Šonedēļ filma tika izrādīta Bostonā, Baltijas filmu festivālā, bet jau nākamnedēļ 28. oktobrī filmu varēs redzēt Sidnejā, Austrālijas Ebreju filmu festivāla ietvaros,  novembra sākumā filma piedalīsies arī Bostonas un Ostinas Ebreju filmu festivālos ASV, savukārt novembrī filma būs skatāma Eiropas Savienības filmu festivālā Kanādā, kas notiks  vairākās pilsētās -Toronto, Otavā, Vankūverā un Kalgarijā, bet 18. novembra vakarā filmu demonstrēs Lielbritānijā, Londonas Ebreju filmu festivālā.

Filma “Tēvs Nakts”  ir patiess stāsts par latvieti Žani Lipki, kurš 2.pasaules kara laikā Rīgā izglāba vairāk nekā piecdesmit cilvēkus. Filma veidota filmu studijā “Mistrus Media” Nacionālā kinocentra programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” ietvaros.  2018. gadā filmas režisors, operators, māksliniece un aktrise par savu sniegumu saņēma  Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps”.

Foto

Autors: nozare.lv

21.10.2019.

“Televīzijas maģija” jeb kā patiesībā filmē populārus seriālus?

Neskatoties uz interneta straujo attīstību un izplatību, televīzija joprojām ir viens no galvenajiem izklaides un informācijas avotiem miljoniem cilvēku visā pasaulē. Tā ir globāla industrija, kurā iesaistīti simtiem tūkstoši darbinieku, vēsta kanāli “FOX” un “Fox Life”.

Pirmo publisko televīzijas pārraidi 1926. gada 23. janvārī publikai demonstrēja skotu izgudrotājs Džons Logijs Bērds (1888–1946). Savukārt 1927. gadā 21 gadu vecs amerikānis vārdā Filo Teilors Farnsvorts (1906–1971) radīja pasaulē pirmo elektronisko televīziju. Farnsvorts izstrādāja televīzijas sistēmu komplektā ar uztvērēju un kameru, ko viņš ražoja komerciāli ar “Farnsworth Television and Radio Corporation” starpniecību no 1938. līdz 1951. gadam.

Par pirmo televīzijas drāmu tiek uzskatīta “Karalienes ziņnesis” (“The Queen’s Messenger”), kas piedzīvoja pirmizrādi 1928. gada 11. septembrī. Pasaulē pirmais komēdijseriāls “Pinraita progress”  (“Pinwright’s Progress”) tika pārraidīts Lielbritānijā no 1946. līdz 1947. gadam. 

Televīzijas loma īpaši pieauga pagājušā gadsimta vidū, savukārt kopš 1996. gada 21. novembra tiek atzīmēta Pasaules televīzijas diena, lai godinātu šā mediju kanāla nozīmi sabiedrībā.

Kanāli “FOX” un “Fox Life” sveic Pasaules televīzijas dienā un aicina iepazīties ar populāro seriālu filmēšanas aizkulisēm! 

“Grejas anatomijā” īsta medicīnas aparatūra 

Viens no skatītāju iemīļotākajiem seriāliem “Grejas anatomija” tiek filmēts jau kopš 2005. gada un pašlaik kanālā “Fox Life” tiek pārraidīta tā 19. sezona. Lielākā daļa ārskatu ir filmēti ambulatorās aprūpes centrā Kalifornijā. Vērīgākie skatītāji ir norādījuši, ka dažos kadros no slimnīcas iekšpuses pa logiem ir redzami Kalifornijas kalni, lai gan seriāla darbība risinās Sietlā. 

Jāpiebilst, ka arī seriāla “9-1-1: Vientuļā zvaigzne”, kura darbība risinās Teksasas štata galvaspilsētā Ostinā, filmēšana notiek pavisam citur, proti, Losandželosas studijā. 

Sākot ar 12. sezonu, “Grejas anatomijas” ārskatu filmēšanai izmanto arī Rietumlosandželosas koledžu, bet ainas, kas norisinās slimnīcas helikopteru nolaišanās laukumā, tiek filmētas uz televīzijas stacijas KOMO-TV jumta Sietlā.

Slimnīcas ainas, piemēram, operāciju zāles, gaiteņi un galvenā reģistratūra, tiek filmētas Losandželosā, “Los Feliz’s Prospect Studios” telpās, tiesa, daudzi rekvizīti, tostarp magnētiskās rezonanses aparāts ir funkcionējošs medicīnas aprīkojums. Lai ekrānā operācijas izskatītos reālistiski, tiek izmantoti govs orgāni, aitu smadzenes un “asinis”, kuru sastāvā ir vistas tauki un želatīns.

Lai pārliecinoši attēlotu ķirurgu, aktieris Īsaija Vašingtons, kas atveidoja dakteri Bērku, “ēnoja” īstus ārstus, dažkārt pavadot kopā ar viņiem pat 48 stundu dežūras. Starp citu, šis aktieris sākotnēji bija izvēlēts Dereka Šeparda lomai. 

Taču Elena Pompeo, kura jau bija apstiprināta Mereditas Grejas lomai, uzstāja, lai šai lomai tiktu izvēlēts kāds cits, jo  viņas tēls būtu pārāk tuvs īstenībai. Iemesls viņas prasībai bija tas, ka reālajā dzīvē Pompeo bija romantiskas attiecības ar afroamerikāņu vīrieti, kas nu jau daudzus gadus ir viņas vīrs. Pārējais, kā saka, jau ir vēsture, jo Dereka loma tika Patrikam Dempsijam, kuru nule ietekmīgais žurnāls “People” pasludināja par 2023. gada seksīgāko vīrieti. 

Lai gan skatītājiem dažreiz var šķist, ka “Grejas anatomijā” redzētais ir tikai scenāristu izdomāts, daudzas slimības un operācijas ir reāli gadījumi, kas bija aprakstīti medicīnas žurnālos. 

Vēl viens skatītāju iemīļots seriāls par mediķiem “Rezidents”, kura sestā sezona pašlaik ir skatāma kanālā “Fox Life”, savulaik tika atzīts par reālistiskāko ASV medicīnas seriālu. Interesanti, ka seriālā redzamās slimnīcas “Chastain Park” futūristiskās ēkas ārskatu un arī dažu iekšskatu filmēšanai patiesībā izmantoja Atlantas modernās mākslas muzeja ēku. Starp citu, šī 1983. gadā atklātā ēka ir redzama arī citos seriālos un mākslas filmās. Piemēram, muzejā 1986. gadā tika uzņemta filma “Manhunter”. Tā ir parādījusies arī jaunāko laiku grāvējos, tostarp “Melnā pantera” un “Piekūns un Ziemas kareivis”.

“Noziedzīgie prāti”: no Kalifornijas līdz Kanādai

Lai nofilmētu apmēram vienu stundu garu seriāla “Noziedzīgie prāti” epizodi ir nepieciešamas astoņas līdz 12 dienas. Jāpiebilst, ka pirms tam vajadzīga vēl aptuveni nedēļa sagatavošanās darbiem un vēl apmēram divas nedēļas uzfilmētā materiāla apstrādei. Vispirms  tiek pilnībā uzfilmētas un samontētas apmēram trīs televīzijas seriāla epizodes, pēc tam darbs pie atlikušajām notiek paralēli. 

Nav noslēpums, ka daudzas lietas, kuras izmeklē “Noziedzīgo prātu” komanda, ir balstītas uz īstām sērijveida slepkavībām, nolaupīšanas gadījumiem un citiem šaušalīgiem noziegumiem. Pavadot 10–12 stundas dienā filmēšanas laukumā, aktieriem dažkārt ir emocionāli grūti nošķirt aktiermākslu no realitātes un “atslēgties” no notiekošā. Palīgā nāk melnais humors. Piemēram, aktieri savās ekrāna sanāksmēs, runājot par upuriem, bieži izmanto īstos filmēšanas grupas darbinieku vārdus. Seriāla filmēšanas laukumā ir pat teiciens par to, ka “tu neesi dzīvojis, ja neesi nomiris “Noziedzīgajos prātos””.

Seriāla darbība risinās Virdžīnijas štatā, kur atrodas arī īstā Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) galvenā mītne. Taču filmēšana galvenokārt norisinājās saulainajā Kalifornijā, savukārt, kad bija nepieciešams uzfilmēt skarbāku apkārtējo vidi, piemēram, mežus un sniegu, komanda devās uz Vankūveru Kanādā.

Jāatzīmē, ka arī cita populāra kanāla “FOX” seriāla “Bezgalīgās debesis” pirmā sezona ir filmēta Vankūverā, lai gan darbība risinās Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Montānas štatā. Pašlaik svētdienās ir skatāma trešā šī aizraujošā seriāla sezona, kura ir filmēta ASV Ņūmeksikas štatā. 

“Staigājošie miroņi”: fona aktieri absolvēja “Zombiju skolu”

Mūsdienu tehnoloģijas ir tik ļoti attīstītas, ka “FOX” kulta seriāla “Staigājošie miroņi” veidotāji bez īpašas piepūles varētu izveidot reālistiskus zombijus ar datorprogrammas palīdzību. Taču seriālā šīs briesmīgās un asinskārās radības atveidoja īsti cilvēki. Proti, aptuveni 200 dzīvu cilvēku katru sezonu “spēlēja” zombijus. 

Filmēšana parasti ir 12–16 stundu gara, tāpēc grimam ir jābūt īpaši izturīgam. Lai pārvērstu fona aktieri par zombiju, parasti bija nepieciešamas no vienas līdz trīs stundām, atkarībā no tā, cik tuvu kamerai konkrētais “nedzīvais” atradīsies. Proti, tie fona aktieri, kas bija vistālāk, tika apģērbti netīrās drēbēs un viņiem nebija īpaša grima. Savukārt tiem, kas bija vistuvāk kadram, vajadzēja  vairāk laika pavadīt grimētāju vagoniņā, un viņu sejas tika pārvērstas līdz nepazīšanai.

Taču arī tas vēl nebija viss. Visiem fona aktieriem vajadzēja iziet “Zombiju skolu” jeb iemācīties pārvietoties, kā dzīvajiem miroņiem pieklājas. Šo iemaņu apguvei tika atvēlētas vairākas dienas, un “klasē” vienlaikus mācījās 20-30 cilvēku, kas pretendēja uz zombiju lomām.

Ir zināms, ka cilvēks vidēji mirkšķina acis 15–20 reizes minūtē, bet “īstie” zombiji acis nemirkšķina nemaz. Lai to panāktu, visiem aktieriem, kas tos atveidoja, mirkšķināšanu “noņēma” pēcapstrādē, jo tas bija ātrāk un lētāk. Arī zombijiem raksturīgas skaņas pievienoja, jau montējot gatavus kadrus. Viens “staigājošais mironis” par darba dienu saņēma no 64 līdz 96 ASV dolāriem (apmēram no 58 līdz 88 eiro).

Jāpiebilst, ka vienas “Staigājošo miroņu” sērijas izveidei bija atvēlēts aptuveni trīs miljonu ASV dolāru (2,7 miljoni eiro) liels budžets. Taču tas nav īpaši daudz, salīdzinot, piemēram, ar cita kulta seriāla “Draugi” pēdējo sezonu epizožu izmaksām. Proti, vienas “Draugu” sērijas uzņemšanai bija iedalīti 10 miljoni dolāru (vairāk nekā deviņi miljoni eiro). Līdzīgi arī seriāla “Troņu spēle” viena sērija vidēji maksāja ap 10 miljoniem eiro.

Tiesa gan, budžets bija tik liels sešu galveno lomu atveidotāju honorāru dēļ, jo katrs no “draugiem” saņēma vienu miljonu dolāru (914 000 eiro) par aptuveni 20 minūšu garu epizodi, kas 2000. gadu sākumā padarīja viņus par vislabāk apmaksātajiem televīzijas aktieriem. Arī “Staigājošo miroņu” zvaigzne Normans Rīduss par piedalīšanos pēdējās sezonās saņēma miljonu par epizodi. Jāpiebilst, ka seriāla uzņemšanas sākumā viņa honorārs bija nieka 8 500 ASV dolāru (aptuveni 7800 eiro) par sēriju.

Kanāli “FOX” un “Fox Life” sveic Pasaules televīzijas dienā un aicina pavadīt laiku kopā ar iemīļoto seriālu varoņiem!

“Tautumeitas” uzstāsies prestižajā Glastonberijas festivālā Lielbritānijā

Grupa “Tautumeitas” uzstāsies prestižajā Glastonberijas festivālā Lielbritānijā, informēja mākslinieču pārstāve Guna Zučika.

Pasaulē viens no lielākajiem mūzikas un mākslas festivāliem “Glastonberija” izsludinājis pilnu pasākuma programmu, un starp šī gada māksliniekiem iekļuvusi arī latviešu etnopopa grupa “Tautumeitas”.

Grupa uzstāsies divas reizes – festivāla atklāšanas pasākumā 21.jūnijā un uz “Toad Hall” skatuves sestdien, 24.jūnijā, īsi pēc pusnakts. “Tautumeitas” ir trešā grupa no Latvijas, kas uzstāsies šajā festivālā.

Video

“Tautumeitas” saņēma uzaicinājumu uzstāties “Glastonberijā” pēc starta Eiropas mūzikas industrijas konferencē – festivālā “Eurosonic” Nīderlandes pilsētā Groningenā.

Bojans Pinters, kurš izvēlas grupas zonas “Green Futures” skatuvēm, tai skaitā “Toad Hall”, un apmeklēja “Tautumeitu” uzstāšanos “Eurosonic”, izteicies, ka viņu savaldzinājis “Tautumeitu” spēcīgais vizuālais tēls un priekšnesumā atspoguļotais latviešu pagāniskais kultūras mantojums.

“Glastonberijas” festivālu katru gadu apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku un lielā pieprasījuma un festivāla mājaslapas noslodzes dēļ, biļetes uz šī gada festivālu izpirka stundas laikā, kas ir par 30 minūtēm ilgāk nekā iepriekšējos gados.

Papildus festivāla galvenajiem māksliniekiem “Arctic Monkeys”, “Guns N’ Roses” un Eltonam Džonam šogad uz vairāk kā 50 festivāla skatuvēm kāps arī tādi pasaulē zināmi mākslinieki un grupas kā “Lizzo”, Luiss Kapaldi, “Fred Again..”, “Royal Blood”, “Lil Nas X”, “Maneskin”, “The War On Drugs”, “Lana Del Rey” un daudzi citi.

“Tautumeitas” prezentē dziesmu “Dai citas meitas”

Etnomūzikas grupa “Tautumeitas”  prezentē dziesmu “Dai citas meitas” , ar kuru klausītājus plašāk iepazīstināja jau šovā “X Faktors”. Tieši šī dziesma un grupas dalībnieču enerģija nodrošināja viņām vietu šovā.

“Šī ir viena no mūsu mīļākajām dziesmām, ko vienmēr izpildām savos koncertos,” savā Facebook profilā raksta “Tautumeitas”. “Mēs ļoti priecājamies par visiem brīnišķīgajiem komentāriem un uzslavām par šo dziesmu, tāpēc mēs pateicamies visiem atbalstītājiem un sadarbībā ar producentu Jāni Eglīti dāvinām jums šo singlu.”

“Tautumeitas” laiž klāja maģisku dziesmas video un izziņo albumu (+VIDEO)

15.maija rītā etno mūzikas grupa “Tautumeitas” ir nākušas klajā ar jaunu video dziesmai “Pāde” un izziņojušas debijas albuma iznākšanas datumu.

Kā liecina grupas ieraksts viņu Facebook lapā: “Dziesma „Pāde” ir par pašizaugsmi. Tas ir personisks stāsts par pašapziņu, par sava iekšējā spēka atrašanu, par savas pādes dīdīšanu. Lai tā aug stipra, vesela, bagāta un laimīga. Latviešu tradicionālajās krustabās tiek veikts rituāls, ko sauc par pādes dīdīšanu. To veic tuvākie radi un draugi, dancinot pādi savās rokās, tādējādi nododot tai visas savas labākās domas un rakstura īpašības. Tas viss, ko mēs novēlam mazajam bērniņam krustabās, vispirms mums ir jāatrod un jāapzinās sevī pašā. Tikai tad, kad būsim atraduši sevī šo spēku, savu pādi, spēsim to dot citiem“.

Vēl viena labā ziņa klausītājiem ir grupas debijas albuma datuma izziņošana – tas plašākai sabiedrībai būs pieejams jau no 30.maija!

 

Autors: Dieviete.lv 15.05.2018

1...451452453...458Lapa 452 no 458

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS

© 2026 Dieviete