Lai sievietes organisms spētu pilnvērtīgi funkcionēt, mums ik dienas nepieciešams uzņemt noteiktus vitamīnus un minerālvielas, turklāt vajadzīgo uzturvielu kombinācija un daudzums laika gaitā mainās – tas atkarīgs ne vien no kopējā veselības stāvokļa, bet arī no konkrētā dzīves posma un tā diktētajām vajadzībām. Lai optimālo vitamīnu un minerālvielu devu nodrošinātu ar uztura palīdzību, ēdienkartei jābūt pārdomātai un precīzai, tomēr tas ne vienmēr ir iespējams, tāpēc talkā var ņemt uztura bagātinātājus. Kādi vitamīni un minerālvielas sievietēm nepieciešami atšķirīgos dzīves periodos, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

„Vitamīni un minerālvielas ir veselības stūrakmens – sievietei tie ir vienlīdz būtiski kā reproduktīvajā vecumā, tā menopauzes laikā un pēc tam. Tiesa, katrā dzīves posmā atšķiras nepieciešamo uzturvielu apjoms un uzsvari. Piemēram, gatavojoties grūtniecībai, organisma vajadzības būtiski atšķirsies no tām, kas aktuālas, uzņemot profilaktisku daudzumu uzturvielu ikdienā. Lai ar uztura palīdzību nodrošinātu ķermenim vajadzīgos vitamīnus un minerālvielas, ikdienas ēdienkartei jābūt ārkārtīgi precīzai un pārdomātai. Uztura plānu būtu nepieciešams izstrādāt kopā ar uztura speciālistu, kā arī regulāri jāseko līdzi vitamīnu un minerālvielu līmenim, vismaz reizi gadā konsultējoties ar savu veselības speciālistu un veicot analīzes. Turklāt jāņem vērā, ka ar gadiem palēninās ķermeņa vielmaiņa, samazinās ne tikai nepieciešamo kaloriju daudzums, bet arī uzturvielu absorbcija, kā rezultātā šis izaicinājums kļūst vēl nopietnāks,” skaidro Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Reproduktīvajā vecumā

Reproduktīvajā vecumā sievietes ķermenis piedzīvo virkni pārmaiņu – menstruālais cikls, tostarp smagas mēnešreizes, hormonālās izmaiņas, aktīva un stresa pilna ikdiena, grūtniecība un gatavošanās tai, zīdīšana un pēcdzemdību periods – tie ir vien daži no piemēriem, kas no organisma prasa daudz spēka un resursu. Rūpējoties par veselību un pašsajūtu, šajā laikā ir īpaši svarīgi sekot līdzi tam, lai vajadzīgās uzturvielas tiktu uzņemtas pietiekamā apjomā.

• Dzelzs. Daudzas sievietes reproduktīvajā vecumā saskaras ar dzelzs deficītu, ko nereti sekmē smagas menstruācijas. Dzelzs ir minerāls, kas apgādā organismu ar skābekli, tas ir būtisks sarkano asinsķermenīšu veidošanai, enerģijas ražošanai un imūnsistēmas atbalstam. 

• Naktssveces eļļa. Tā ir bagāta ar omega-6 nepiesātinātajām taukskābēm, kas rūpējas gan par sievietes ādu un matiem, gan pozitīvi ietekmē hormonālo sistēmu, atvieglojot premenstruālo sindromu (PMS) un labvēlīgi ietekmējot menstruāciju norisi.

• B grupas vitamīni un folijskābe (B9). Laikā, kad ir daudz pienākumu un augsts stresa līmenis, ir svarīgi parūpēties kā par fizisko, tā mentālo labsajūtu. Ieteicami B grupas vitamīni un magnijs – tie labvēlīgi iedarbojas uz nervu sistēmas un smadzeņu darbību, kā arī mazina nogurumu, nespēku, nervozitāti un uzbudināmību. B9 vitamīns jeb folijskābe tāpat ir būtisks arī grūtniecības un tās plānošanas laikā, jo nodrošina bērniņa attīstību un samazina nervu caurulītes defekta risku. 

• Holīns. Tā ir slāpekli saturoša organiskā viela cilvēka šūnu normālai darbībai, kas ietekmē tauku transportu un vielmaiņu organismā, kā arī palīdz uzturēt aknu darbību. Visvairāk organisma holīna rezerves tiek iztukšotas grūtniecības un zīdīšanas periodā, vienlaikus holīns ir būtisks mātes un bērna veselībai, tāpēc to nereti nepieciešams uzņemt papildus. 

• Jods. Plānojot grūtniecību, tās laikā un bērna zīdīšanas periodā, jāuzņem pietiekams daudzums joda, pirms tam obligāti konsultējoties ar savu veselības speciālistu. Tas ļaus nodrošināt grūtnieces vajadzības un augļa centrālās nervu sistēmas normālu attīstību.

Menopuzes laikā un pēc tās

Sasniedzot menopauzes vecumu, ķermenī būtiski samazinās estrogēnu līmenis, mainās vielmaiņa, muskuļu masa, ķermeņa tauku apjoms un ādas elastība. Gan menopauzes laikā, gan pēc tās ir jo īpaši būtiski uzņemt optimālu vitamīnu un minerālvielu daudzumu, kā arī rūpīgi sekot līdzi veselības profilaksei, tostarp sirds un kaulu veselībai.

• Kalcijs. Menopauzes laikā samazinoties estrogēnu līmenim, palielinās osteoporozes attīstības risks. Kalcijam ir būtiska nozīme kaulu veselības uzturēšanā. Līdz ar kalciju svarīgi uzņemt arī D vitamīnu, kas sekmē kalcija uzsūkšanos organismā. 

• D vitamīns. Saules vitamīns stiprina imunitāti, uzlabo ādas stāvokli un vispārējo pašsajūtu. Tas palīdz uzturēt normālu kalcija līmeni asinīs, uzlabo kaulu un zobu veselību, kā arī nodrošina normālu muskuļu darbību. Par D vitamīna trūkumu var liecināt nogurums, vājums, arī biežas saslimšanas, taču ne vienmēr to var pamanīt, tāpēc ieteicams pārbaudīt D vitamīna līmeni, veicot analīzes.

• Magnijs. Ar gadiem organismam kļūst arvien grūtāk absorbēt magniju – minerālu, kam ir būtiska loma sirds, kaulu veselībā, nervu, muskuļu un dažādu ķīmisku reakciju darbības nodrošināšanā. Nogurums, muskuļu spazmas, krampji, roku trīcēšana un grūtības kontrolēt muskuļu darbību ir dažas no pazīmēm, kas var liecināt par magnija trūkumu. 

• Omega-3 taukskābes. Tās ir svarīgas gan smadzeņu, gan sirds darbībai, tāpat arī lieti noder redzes un pat ādas veselībai un skaistumam. Šīs neaizvietojamās taukskābes saistītas ar ilgāku kognitīvo spēju saglabāšanos – tādu saslimšanu kā demence un Alcheimera slimības profilaksei. 

• B grupas vitamīni (jo īpaši B6 un B12). Šie vitamīni nozīmīgi asinsrites un smadzeņu darbības uzturēšanā. B6 nepieciešams normālai vielmaiņas, nervu sistēmas un sirds darbībai, kā arī nagu, matu un ādas veselībai. Tāpat tas sekmē sarkano asinsķermenīšu un hemoglobīna veidošanos. B12 nepieciešams asins šūnu veidošanai, tas samazina nogurumu un palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu. 

• Antioksidanti. Tie, tostarp A (karotīni, ksantofili), C (askorbīnskābe), E (tokoferols) vitamīni, selēns, cinks, koenzīms Q10, ne tikai stiprina imunitāti, bet arī darbojas kā pretnovecošanās līdzekļi. Piemēram, E vitamīns aizkavē organisma novecošanos, cīnās pret brīvajiem radikāļiem, palīdz saglabāt matu, nagu, ādas veselību. Savukārt koenzīms Q10 var palīdzēt samazināt grumbiņas, izlīdzināt un mitrināt ādu.

• Kolagēns. Līdz ar gadiem kolagēna sintēze notiek arvien lēnāk, lai gan tā ir svarīga sastāvdaļa saistaudu un locītavu veselībai, kā arī ādai, matiem, nagiem. Sāpes locītavās, to stīvums, dziļas grumbas var būt dažas no pazīmēm, kas liecina par kolagēna un hialuronskābes deficītu organismā. C vitamīns palēnina novecošanās procesus, stimulē kolagēna ražošanu, kas ietekmē ādas elastību un tvirtumu, kā arī nodrošina smaganu un zobu veselību.

„Ja neesi droša par to, ka vajadzīgās uzturvielas iespējams uzņemt ar ēdienkartes palīdzību, talkā nāks uztura bagātinātāji. Kopā ar veselības aprūpes speciālistu – ārstu vai farmaceitu – iespējams atrast atbilstošās uzturvielu kombinācijas un optimālu to devu katram dzīves posmam. Tāpat jāatceras, ka par veselību nepieciešams rūpēties ikdienā – gana daudz laika veltot miegam un atpūtai, nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm un regulāri veicot nepieciešamās veselības pārbaudes,” norāda Apotheka sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.

Ziemas mēneši ne tikai nes aukstumu un tumšāku laiku, bet arī var likt just pastiprinātu nogurumu un enerģijas trūkumu, kā arī biežāk mēdzam saslimt ar saaukstēšanos un dažādām vīrusu saslimšanām. Kādus vitamīnus un minerālvielas ir nepieciešams uzņemt ziemā, lai justos labāk un izvairītos no slimošanas, stāstaBENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Vitamīni ziemas periodā

Slikta pašsajūta un biežāka slimošana ziemā ir sekas novājinātam organismam, kas bieži vien norāda uz to, ka ir pazeminajusies imunitāte un ir nepieciešams uzņemt organismam vajadzīgos vitamīnus un minerālvielas. Jāatceras, ka katram no mums nepieciešamība pēc vitamīniem noteiktā situācijā var būt dažāda, tādēļ par veselības uzturēšanu ir jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu. Taču ir vitamīni un minerālvielas, kuru visbiežāk organismam trūkst tieši ziemas mēnešos, stāsta K. Čerjomuhins. 

A vitamīns – stiprina imūnsistēmu, rūpējas par redzi, labvēlīgi ietekmē asinsriti, aptur iekaisuma procesus, aizsargā aknas, paātrina audu reģenerāciju un brūču dzīšanu, veicina mierīgu miegu, normalizē hormonālo līmeni un uzlabo ādas stāvokli.

C vitamīns – dabisks imūnstimulants un antioksidants, kas veicina atveseļošanos no saaukstēšanās, tāpēc ziemā C vitamīnam ir būtiska loma. Askorbīnskābe veic arī citas funkcijas – piedalās šūnu elpošanā, kā arī veicina citu vitamīnu un minerālvielu, tostarp kalcija un dzelzs, uzsūkšanos. C vitamīna trūkums izraisa novājinātu imunitāti, miegainību, nogurumu un depresiju, kā arī var sākties smaganu asiņošana un locītavu sāpes.

D vitamīns – nodrošina fosfora un kalcija uzsūkšanos, stiprina kaulus un zobus. D vitamīna trūkums veicina rahīta un osteoporozes attīstību, kavē fizisko un garīgo attīstību, kā arī pazeminās imunitāte. 

E vitamīns – pazīstams arī kā skaistuma un jaunības vitamīns, kam ir atjaunojoša iedarbība. Tas piešķir ādai veselīgu izskatu un matiem dabisku spīdumu. E vitamīns piesātina smadzenes ar skābekli, normalizē nervu darbību, palielina izturību pret stresu, palīdz uzturēt stiprus nervus un skaidru prātu.

B grupas vitamīni, kuros ietilpst vairāki vitamīni, ir īpaši svarīgi ziemas laikā. B1 vitamīns (tiamīns) atjauno ogļhidrātu vielmaiņu, atbalsta fiziskās aktivitātes un palielina veiktspēju. B6 vitamīns (piridoksīns) atjauno nervu darbību, stabilizē emocionālo pašsajūtu un palīdz cīnīties pret sezonālo depresiju. B9 vitamīns (folijskābe) palīdz uzturēt fizisko sagatavotību un novērst ļaundabīgo audzēju veidošanos. B12 vitamīns (cianokobalamīns) aizkavē novecošanās procesu, tonizē un mazina miegainību. B vitamīnu deficīta gadījumā āda kļūst bāla, plaisā lūpas, tiek traucēts miegs, parādās reibonis, rodas nogurums, aizkaitināmība, nervozitāte, apātija vai depresija, un citi līdzīgi simptomi.

Svarīgās minerālvielas

Ziemā organismam var trūkt ne vien vitamīnu, bet arī dažādu minerālvielu, piemēram, cinka un dzelzs, stāsta farmaceits K. Čerjomuhins. 

Cinks aktīvi piedalās šūnu imunitātes procesos, tādēļ ziemas periodā cinks ir ne mazāk svarīgs kā C vitamīns. Ar cinku ir bagāti vēžveidīgo produkti, uztura raugs, olas, mandeles, liellopu gaļa un ķirbju sēklas, bet diemžēl tikai 20–40 % cinka var uzņemt ar pārtiku. 

Turpretī dzelzs veicina hemoglobīna veidošanos, kas ir atbildīgs par audu apgādi ar skābekli un palīdz regulēt asinsriti. Īpaši ziemā dzelzs ir nepieciešama, jo tās deficīta dēļ ķermenim var būt auksti (arī, ja neatradīsieties aukstā gaisa temperatūrā). Galvenais dzelzs avots ir gaļa un vēžveidīgie, tāpēc vegānu un veģetāro diētu piekritējiem ir lielāks dzelzs deficīta risks un jāpievērš uzmanība tā pienācīgai uzņemšanai, piemēram, 100 gramos spinātu ir aptuveni 15 % no ikdienā nepieciešamās dzelzs devas, bet glāzē vārītu lēcu – aptuveni 35 %.

Pareiza vitamīnu uzņemšana 

Lai vitamīnu lietošana sniegtu labākos rezultātus, ir noderīgi zināt pareizas lietošanas noteikumus katram vitamīnam un minerālvielai. Bieži vien ārsti izraksta vitamīnu kompleksus, kuru sastāvā ir vairāki nepieciešamie vitamīni, kas palīdz tikt galā ar vitamīnu trūkumu, taču vispirms rūpīgi jāizpēta to sastāvs. Dažas vielas var izšķīst ūdenī, bet citas ir taukos šķīstošas, tādēļ šis līdzsvars ir jāsaglabā. Drošāk ir lietot vitamīnus kopā ar pārtiku, jo to lietošana pirms ēšanas var izraisīt sliktu dūšu un diskomfortu vēderā. Lietojot atsevišķas vielas, ir svarīgi nodrošināt to saderību un pareizi aprēķināt kombināciju. Dažas vielas labāk uzsūcas, ja tās lieto kopā ar pārtiku, citas ar ēdieniem, kas bagāti ar taukiem. 

Jāņem vērā arī tas, ka dažus vitamīnus ir vislabāk lietot dienas laikā, bet citus vakarā. Ja regulāri nodarbojaties ar fiziskām aktivitātēm, tad vislabāk ir lietot kalciju un magniju kopā, iesaka farmaceits K. Čerjomuhins.  Pirms zāļu lietošanas ir svarīgi rūpīgi izpētīt to sastāvu, jo daži komponenti var izraisīt alerģisku reakciju, piemēram, zivju eļļas piedevas ir kontrindicētas tiem, kas cieš no zivju un jūras velšu nepanesības. Cinku nedrīkst lietot kopā ar dzelzi, jo tas traucē normālu cinka uzsūkšanos. Savukārt dzelzi ieteicams lietot no rīta vai pēcpusdienā. Magniju neietekmē ēdiena uzņemšana, bet labāk to lietot vakarā. B12 vitamīns organismā uzsūcas sliktāk nekā citi vitamīni, tāpēc labāk to lietot tukšā dūšā. 

Ja pacientam ir traucēti asins recēšanas procesi, nedrīkst nekontrolēti lietot Omega-3 taukskābes, tādēļ pirms vitamīnu un minerālvielu lietošanas jākonsultējas ar ārstu. 

Noderīgie ārstniecības augi

Ne tikai vitamīni un minerālvielas būs noderīgi imunitātei gada aukstajos un tumšajos mēnešos, bet arī dažādi ārstniecības augi, stāsta farmaceits. Viens no tiem ir ehinācija jeb Echinacea purpurea, kuras uzlējumi un novārījumi uzlabos mobilās ķermeņa šūnas, kas spēj uztvert un absorbēt mikrobus, iznīcinātās šūnas un svešķermeņus. Augā esošās imūnstimulējošās vielas nomāc stafilokoku, streptokoku, gripas un herpes vīrusu vairošanos. 

Melnais plūškoks ir ļoti daudz ārstniecisku īpašību, piemēram, antiseptiska un pretsaaukstēšanās iedarbība. Ieteicams lietot tēju no melnā plūškoka ziediem augšējo elpceļu iekaisuma slimību, gripas un bronhīta gadījumā, lai palīdzētu izvadīt krēpas un novērst drudzi. 

Arī visiem labi zināmais baziliks palīdzēs stiprināt imūnsistēmu, jo tā lapas ir papildu P vitamīna un provitamīna A avots. Arī ārstnieciskā melisa palīdz palielināt organisma imunitāti un aizsardzību pret slimībām, kā arī, tām ir nomierinoša iedarbība, kas ir ļoti svarīga cīņā pret stresu, kas tiek uzskatīts par galveno imūnsistēmas ienaidnieku.

Slimību profilakse ziemā

Lai izvairītos no saaukstēšanās un dažādiem vīrusiem, ziemas laikā ir jāatceras ne tikai par vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu, bet arī ikdienas rūpēm par savu veselību. Veselības uzturēšanai ir svarīgs sabalansēts uzturs, kas ietekmē arī organisma pretestību. Nepieciešams ēst pilnvērtīgus ēdienus, kas ir bagāti ar olbaltumvielām, un C vitamīnu saturošu pārtiku, piemēram, citrusaugļus, skābētus kāpostus, mežrozīšu novārījumus u. c. Slimību un infekcijas draudu laikā nav ieteicams lietot alkoholu, jo paplašināti asinsvadi un samazināta imunitāte veicina ātrāku vīrusa iekļūšanu organismā. Jāatceras par pietiekama šķidruma daudzuma dzeršanu, jo tad toksīni tiek izvadīti no organisma daudz ātrāk. Noteikti jāģērbjas atbilstoši laikapstākļiem, nedrīkst ļaut ķermenim kļūt hipotermiskam un jāievēro temperatūras režīms dzīvojamās un sabiedriskās vietās. Daudzi vīrusi uzkrājas telpās, tādēļ ir svarīgi neaizmirst tās vēdināt – logi ir jāatver vismaz reizi stundā uz dažām minūtēm. Saslimstības pieauguma laikā jāatturas no masu pasākumu apmeklēšanas, īpaši slēgtās un pārpildītās vietās, un biežāk jāmazgā rokas, īpaši pēc ielas, transporta vai pārpildītas vietas apmeklējuma. Šķaudot, klepojot vai esot ar iesnām, ieteicams izmantot vienreizējās lietošanas papīra salvetes un pēc lietošanas tās nekavējoties jāizmet, jo tās nevar izmantot atkārtoti. Ja ģimenes loceklis ir saslimis, pacientam nepieciešams būt izolētam atsevišķā telpā, jāizmanto atsevišķi trauki un pēc lietošanas tie rūpīgi jānomazgā ar mazgāšanas līdzekli.

Galvenais ir atcerēties, ka veselība ir katra paša rokās – ievērojiet veselīgu dzīvesveidu, esiet aktīvi un enerģijas pilni! 

Novembrī gaišais dienas laiks kļūst īsāks un termometra stabiņš arvien vairāk krītas, kā arī saasinās vīrusu izplatība, kas nozīmē, ka arī mūsu organismā notiek pārmaiņas un imunitāte tiek novājināta. Par to, kā novembris ietekmē cilvēka ķermeni un kādi vitamīni un minerālvielas ir nepieciešami organismam novembrī, stāsta BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Rudens un ziemas mēnešos ne vien mainās gadalaiki, bet arī cilvēka ķermenis piedzīvo pārmaiņas. Saules aktivitātes faktors samazinās, kas nozīmē, ka cilvēka organismā tiek izjaukts melatonīna hormona ražošanas līdzsvars. Gaismas dienas laiks pamazām kļūst īsāks, kļūst arvien vēsāks un zūd motivācija kustēties, kas savukārt noved pie hormona endorfīna samazināšanās. Īpaši starpsezonā ir vērojama hronisku slimību saasināšanās, biežākas saaukstēšanās un mēdz būt biežākas depresijas epizodes un panikas lēkmes. Cilvēka ķermeņa iekšējās dzīves pārstrukturēšana ir acīmredzama, un daži orgāni tiek aktivizēti, bet citi samazina savu darbu, skaidro farmaceits Konstantīns Čerjomuhins. Pazeminoties apkārtējās vides temperatūrai, saasinās elpošanas sistēmas slimības. Rudens laikapstākļi ir bīstami galvenokārt pēkšņu izmaiņu dēļ, kad auksts un mitrs gaiss izraisa respiratoro vīrusu slimību uzliesmojumu, tādēļ ir svarīgi palīdzēt organismam tikt galā ar pārmaiņām un slimību riskiem, kas nozīmē, ka ir jānodrošina ķermenim nepieciešamie vitamīni un minerālvielas.

TOP 5 vitamīni un minerālvielas novembrī

Rudenī nereti cilvēka organismā ir novērojams vitamīnu trūkums, jo ​​ķermenim nav laika ātri pielāgoties, pārejot no karstas vasaras uz drūmo un lietaino rudeni. Straujš aukstums un saules aktivitātes samazināšanās iedarbina mehānismu palielinātam vitamīnu patēriņam, lai spēcinātu organisma novājināto imunitāti. Likumsakarīgi, ka vasarā uzkrātās rezerves nebūs ilglaicīgas, tāpēc ir nepieciešams atbalstīt organismu cīņā par enerģiju un veselību. Jāatceras –katrai sezonai ir būtiski noteikti vitamīni. Dodoties uz aptieku un iegādājoties vitamīnus, ir jānoskaidro, kas tie ir, kā tie darbojas, kuri ir nepieciešami pavasarī un kurus vislabāk lietot tieši rudenī. Ir svarīgi konsultēties ar ārstu vai farmaceitu par piemērotāko vitamīnu izvēli. Farmaceits Konstantīns Čerjomuhins gada aukstajos un drūmajos mēnešos aicina pievērst uzmanību šādu vitamīnu un minerālvielu uzņemšanai:

• C vitamīns jeb askorbīnskābe. Cilvēku iecienītā askorbīnskābe ir iesaistīta ādas atjaunošanā, palīdz organismam ražot kolagēnu, uzlabo imunitāti, aktīvi piedalās aizsardzībā pret akūtām elpceļu infekcijām un akūtām elpceļu vīrusu infekcijām, pasargā asinis no sabiezēšanas un samazina sliktā holesterīna līmeni. C vitamīnu varētu saukt par svarīgāko rudens vitamīnu.
• A vitamīns, kuru mēdz saukt arī par “retinolu”. A vitamīns ir nepieciešams veseliem nagiem, ādai, matiem un zobiem. Turklāt tieši A vitamīns pasargā mūsu elpošanas orgānus no tādām slimībām kā bronhīts, pneimonija un tuberkuloze, tāpēc ir svarīgi to iekļaut rudens vitamīnu sastāvā.
• D vitamīns, kas darbojas kā sava veida katalizators A un C vitamīna aizsargājošajām īpašībām, kā rezultātā tie labāk uzsūcas un tiek pastiprināta to iedarbība uz organismu. Kompleksus, kuri satur lielu daudzumu D vitamīna (apmēram 400 SV), vislabāk ir lietot pavasarī, kad ķermenis alkst pēc saules, bet rudenī vajadzētu lietot tos D vitamīna kompleksus, kuri satur mazāk par 350 SV, lai izvairītos no D vitamīna pārdozēšanas.
• Omega-3, kas ir viens no polinepiesātināto taukskābju veidiem, kurš organismam nepieciešams, lai regulētu tauku vielmaiņu, kontrolētu “sliktā” holesterīna līmeni un uzturētu sirds un asinsvadu, imūnās un nervu sistēmas veselību. Šī viela nav vitamīns, taču tā ir ne mazāk svarīga imūnsistēmas stiprināšanai. Omega-3 lielos daudzumos ir linsēklu eļļā, treknās zivīs no ziemeļu jūrām, čia sēklās, valriekstos un vēžveidīgajos produktos. Savukārt aptiekās pieejams plašs Omega-3 saturošu preparātu klāsts, no kuriem piemērotāko palīdzēs izvēlēties ārsts vai farmaceits.
• Cinks ir mikroelements, kas nepieciešams noteiktām mūsu imūnsistēmas daļām. Elpceļu slimību sezonālajos uzliesmojuma periodos ir nepieciešams cinks, lai atbalstītu organismu. Cinku parasti iegūstam no pārtikas. Piemēram, tās ir bagātīgi atrodams austerēs, riekstos, sarkanajā gaļā un olās. Nepieciešamības gadījumā cinks ir pieejams uztura bagātinātājos gan atsevišķi, gan kompleksu veidā.

Vitamīnu un minerālvielu uzņemšana

Vitamīni ir atrodami tajos pārtikas produktos, kurus būtu jāēd ikdienā. Augļi, dārzeņi, mājputnu un cita gaļa, zivis, piens un piena produkti, jūras veltes un garšaugi – tie ir dabiska veselībai nepieciešamo vielu krātuve, bet diemžēl ar pārtikas produktiem vien dažkārt nespējam uzņemt nepieciešamo vitamīnu daudzumu, tādēļ palīgā nāk uztura bagātinātāji, kurus var iegādāties aptiekās. Lai vitamīni sniegtu vislabāko rezultātu un aktivizētos to labās īpašības, ir jāzina to pareiza lietošana, uzsver farmaceits K. Čerjomuhins. Jāatceras, ka vitamīni ir jālieto pēc ēšanas un labāk pirmajā dienas pusē, ja lietošanas pamācībā nav norādīts citādi. Katram cilvēkam vitamīnu nepieciešamība un to deva var būt atšķirīga, tādēļ kompetents farmaceits sniegs konsultāciju par to, kādus vitamīnus vislabāk lietot rudenī un kādus pavasarī, un ieteiks, kā tos vispareizāk lietot. Turklāt ir iespējams izvēlēties vitamīnus katrai vecuma grupai – zīdaiņiem, pirmsskolas vecuma bērniem, pusaudžiem, pieaugušajiem un senioriem. Katrai vecuma grupai ir sava ikdienas nepieciešamība pēc dažādiem vitamīniem, un to vēlams ņemt vērā.

Atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu, un par to lietošanu ir jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.