TrešdienLatvijā atklāti 965 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi un saņemta informācija par desmit ar koronavīrusu sasirgušu cilvēku, tostarp viena jaunieša nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Līdz ar to Latvijā reģistrēto Covid-19 gadījumu skaits sasniedzis 63 992, bet mirušo Covid-19 pacientu skaits sasniedzis 1148, kas ir 1,82% no visiem inficētajiem.
Trešdien Latvijā veikti 10 982 Covid-19 testi, līdz ar to pozitīvo Covid-19 gadījumu īpatsvars pret testētajiem bijis 8,8%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Starp desmit mirušajiem viens cilvēks ir vecumā no 20 līdz 25 gadiem, viens – no 40 līdz 45 gadiem, viens – no 60 līdz 65 gadiem, divi – no 70 līdz 80 gadiem, bet pieci mirušie ir vecuma grupā no 80 līdz 85 gadiem.
Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējās 14 dienās Latvijā ar Covid-19 kopumā inficējušās 11 010 personas. Savukārt 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju ir 577,1 gadījumi.
Trešdien Latvijā atklāti 890 jauni Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 55 līdz 60 gadiem, trīs – vecumā no 65 līdz 75 gadiem, trīs – vecumā no 75 līdz 85 gadiem, bet vēl trīs – vecumā no 85 līdz 95 gadiem. Vēl viena no mirušajām personām bijusi vecumā no 95 līdz 100 gadiem. Diennakts laikā 11 mirušie ir atkārtots ceturtais augstākais rādītājs Latvijā.
Līdz šim kopumā mirušas 304 personas, kurām bija apstiprināta saslimšana ar Covid-19.
Šis ir trešais lielākais vienā diennaktī atklāto inficēto skaits līdz šim. Iepriekš lielāks gadījumu skaits tika atklāts 3.decembrī, kad bija reģistrēti 930 Covid-19 gadījumi un 26.novembrī, kad tika fiksēti kopumā 898 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.
Kopumā šīs nedēļas pirmajās trīs dienās Covid-19 saslimstības rādītāji ir nedaudz zemāki nekā iepriekšējā nedēļā – kopējais trīs dienu laikā ar Covid-19 saslimušo skaits ir samazinājies no 2232 personām pagājušajā nedēļā līdz 2186 šonedēļ jeb par 2%.
Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 9642 Covid-19 testi, kas ir līdz šim otrais lielākais veikto testu skaits vienas diennakts laikā. No visiem aizvadītajā diennaktī veiktajiem testiem pozitīvi bijuši 9,2%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
Latvijā ar Covid-19 kopumā saslimuši 23 706 cilvēki. Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka pēdējo 14 dienu laikā ir atklāti 8535 Covid-19 gadījumi, savukārt senāki saslimšanas gadījumi tiek uzskatīti par tādiem, kas atveseļojušies.
Trešdaļa rīdzinieku vēlas pārcelties dzīvot uz citurieni, liecina pētījumu kompānijas “Latvijas fakti” augustā un septembrī veiktā rīdzinieku aptauja.
Uz jautājumu “Vai Jūs gribētu dzīvot citā vietā Latvijā (nevis Rīgā)?” apstiprinoši atbildēja 31% aptaujāto rīdzinieku. Savukārt 69% atbildēja noliedzoši.
Vairāk pārcelšanos prom no Rīgas vēlas vīrieši, respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem, cilvēki ar augstāko izglītību, strādājošie ar augstu ienākumu līmeni.
Vēlmi pārcelties dzīvot prom no Rīgas apstiprinājuši cilvēki ar bērniem un rīdzinieki kuriem ir automašīnas.
Vairāk vēlmi pamest Rīgu pauda latvieši, bet mazāk – krievi.
Uz jautājumu, vai tuvāko piecu gadu laikā tiek plānots pārcelties uz citu dzīvesvietu, 62% atbildēja noliedzoši, norādot, ka paliks dzīvot esošajā dzīvesvietā.
Visvairāk – 13% aptaujāto atzina, ka apsver iespēju pārcelties uz citu valsti, 9% – uz Pierīgu, 8% – uz citu vietu Latvijā, bet 7% uz citu Rīgas apkaimi. Vēl 4% plāno pārcelties uz citu dzīvesvietu savā apkaimē.
Kā galvenais iemesls, lai pārceltos dzīvot prom no Rīgas minēta iespēja būtu tuvāk dabai, un dzīvot zaļākā vidē. Šādu atbildi snieguši 18% aptaujāto.
14% vēlas pamest Rīgu dzīves dārdzības dēļ, 13% – ģimenes apstākļu dēļ, 10% – darba dēļ, 8% – drošības apsvērumu dēļ, 7% – mājokļa pieejamības dēļ, bet 7% – lai nodrošinātu bērniem piemērotu vidi un pakalpojumus.
Aptaujā tika iztaujāti 2207 Rīgas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 gadiem
Latvijas iedzīvotāji ir aktīvi galda spēļu cienītāji – 33% respondentu galda spēles spēlē 1-2 reizes mēnesī, liecina galda spēles “Oligarhi” veidotās aptaujas rezultāti. 27% norādījuši, ka spēlē vairākas reizes mēnesī, savukārt 25% spēlē vien dažas reizes gadā. Teju puse, jeb 45% respondentu galda spēles visbiežāk spēlē brīvdienās un 29% svētku reizēs.
Uz jautājumu, vai kaut reizi dzīvē ir izvēlējušies galda spēli kā dāvanu, 82% respondentu apbildējuši apstiprinoši, savukārt 16% atbildēja, ka nav dāvinājuši, taču tā būtu laba dāvana. Tikai 2%, kuri paši galda spēles spēlē, atzīmējuši, ka neuzskata to par labu dāvanu. “Galda spēles ir ļoti laba dāvana, jo piedāvājums ir plašs un var piemeklēt spēli katra cilvēka interesēm. Īpaši dāvinot tās bērniem – papildus vērtība rodas, kad tiek pavadīts laikā kopā ar ģimeni šīs spēles spēlējot. Spēles attīsta domāšanu un problēmu risināšanu, tai pat laikā tā ir jautra laika pavadīšana. Arī es, ja nezinu, ko uzdāvināt, bieži dodos uz grāmatnīcu pēc kādas spēles”, komentē spēles “Oligarhi” veidotājs Kristaps Kovaļevskis.
Vērtējot galda spēļu priekšrocības, aptaujā 17% respondentu atklāj, ka tās attīsta dažādas iemaņas, piemēram loģisko domāšanu, spriestspēju un lēmumu pieņemšanu. Kā arī tas neapšaubāmi ir labs veids kā kvalitatīvi pavadīt laiku ar draugiem un ģimeni. Savukārt 16% norādījuši, ka galda spēles sniedz pozitīvas emocijas. “Galda spēles ir lielisks treniņš smadzenēm”, atzīst Kristaps. “Vācieši ir aktīvākie galda spēļu spēlētāji. Iespējams daudzi teiks, ka tā ir sagadīšanās, ka viņi daudz spēlē spēles un izdomā labākos risinājumus tehniskos jautājumus, taču domāju, ka tā vairāk ir likumsakarība.”
Sarindojot spēlētākās spēles pēc kategorijām,bērnu kategorijas spēles (cirks, “Dobble”) pārliecinoši ierindojušās pirmajā vietā, aiz sevis atstājot ballīšu spēles kā mēmais šovs, “Mafija”, “Oligarhi” un kāršu spēles (“Uno”, zolīte, duraks), kā pēdējās atstājot stratēģijas spēles, kā “Monopols” un “Katana”.
Visbiežāk (55%) spēles tiek spēlētas 3-5 cilvēku sastāvā, taču 20% atzīmējuši, ka dalībnieku skaits atkarīgs no spēles specifikas, tātad pieskaņojot dalībnieku skaitu spēlei, nevis otrādāk – spēli dalībnieku daudzumam.
Atzīmējot kuras galda spēles respondenti ir spēlējuši, visvairāk atzīmētas klasiskās galda spēles – Monopols, Cirks, Riču-raču, Domino, dambrete un šahs, kāršu spēles, “Alias”, kā arī torņu celšanas spēles (“Jenga”, līdzsvara tornis, utt) – katru šo spēli atzīmējuši vismaz 6% respondentu. Vairāki respondenti gan norādījuši, ka varētu norādīt vēl ap 50 galda spēlēm.
Uz jautājumu, vai respondenti mēdz uz kaut ko spēlēt, 54% atbildējuši noliedzoši. Savukārt 23% mēdz spēlēt uz kādu balvu, par kuru iepriekš vienojušies, 16% spēlē uz kādu aktivitāti vai darbu, tā, piemēram, zaudētājs mazgā traukus.
Lai noskaidrotu galda spēļu paradumus, Latvijā veidotās galda spēle “Oligarhi” interneta vidē veica aptauju, kurā piedalījās 294 respondenti. Aptaujā piedalījās 200 sievietes un 94 vīrieši, kuru vidējais vecums ir 30,5 gadi.
Rimi un Norstat veiktajā aptaujā 33% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka Latvijas neatkarības pasludināšanas dienas svētku vakariņās galdā cels ēdienus no Latvijā ražotiem produktiem. Vairums jeb 46% iedzīvotāju plāno tērēt no 21 līdz 40 eiro, lai sarūpētu svētku maltīti.
Aptaujas rezultāti liecina, ka starp iecienītākajiem Latvijā ražotiem produktiem ir augļi, dārzeņi un svaigā pārtika, piemēram, dažāda veida svaigā gaļa, maize, piena produkti un dažādi saldumi. Šogad iedzīvotāji svētkus svinēs mājās – vairums jeb 56% plāno svinēt kopā ar pašiem tuvākajiem, savas mājsaimniecības iedzīvotājiem. Svētku maltītes pirkumi arī tiks veikti pārdomāti – 40% respondentu atzina, ka izvēlēsies cenas ziņā izdevīgākos produktus veikalu plauktos.
60% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka svētku maltīti gatavos paši. Svētku vakariņās galdā tiks celti gaļas ēdieni (81%), dārzeņi un augļi (64%), konditorejas izstrādājumi (63%), salāti (52%). 59% aptaujas dalībnieku atzina, ka svētku vakarā baudīs tēju vai kafiju, savukārt 45% atzina, ka pie svētku maltītes baudīs vīnus vai dzirkstošos vīnus, un vien 15% iedzīvotāju atzina, ka izvēlēsies stipros alkoholiskos dzērienus.
“Gan ikdienā, gan gatavojoties valsts svētkiem, Rimi veikalos ir nemainīgi plašs vietējo produktu piedāvājums. Aptaujas rezultāti liecina, ka puse no Latvijas iedzīvotājiem jeb 53% uzskata, ka tieši Rimi veikalos ir plašākais vietējo ražotāju produktu klāsts. Šoruden Rimi ir sarūpējis arī Mani Gardumi jaunumus – Tiramisu, Brauniju un Svaigā siera krēma kūku. No konditorejas produktiem pieejamas dažādas mazās kūciņas, pircēju iecienītās tortes, sāļie groziņi un lavaši, pēc kuriem svētku periodā pieprasījums pieaug apmēram par 30%. Tāpat pieejams plašs vietējo gardumu sortiments valsts karoga krāsās, kas lieliski papildinās svētku galdu. Populārākie vīni un dzirkstošie vīni ir Rimi vīnziņa ieteiktie produkti, kas gadu gaitā stabili ieņēmuši vietu Rimi veikalu plauktos. Tādēļ svētku sezonā visiem vīniem ir īpašs piedāvājums, kā arī mūsu klientiem esam sarūpējuši jau devīto vīnu un dzirkstošo vīnu katalogu,“ stāsta Rimi Latvia kategoriju departamenta direktors Milans Blūms.
Rimi dati liecina, ka pircēji rūpējas par veselīgu ikdienu un arvien biežāk veic veselīgas izvēles ikdienā – par teju 10% ir pieaudzis pieprasījums pēc produktiem, kas iekļauti Rimi Labākai dzīvei programmā. Tāpat 25% aptaujas dalībnieku atzina, ka svētku maltītei izvēlēsies veselīgus produktus.
Godinot tradīcijas, vairums iedzīvotāju (66%) gatavos maltītes pēc ģimenes receptēm, 44% izmantos internetā pieejamās receptes, savukārt 26% respondentu radīs un gatavos ēdienus paši pēc savas receptes.
*Rimi un pētījumu aģentūras Norstat aptauja 2020. gada novembrī, kurā piedalījās 1004 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Trešdaļa Latvijas pirmsskolas vecuma bērnu ik dienas saņem vairāk nekā divus našķus – tas irbiežāk kā rekomendē pediatri un uztura speciālisti.
Populārākie Latvijas bērnu našķi ir augļi, saldumi un konfektes, biezpiena sieriņš, jogurts un cepumi. Tajā pašā laikā vecāki kā vērtīgākos našķus atzīst augļus un piena produktus.
80% vecākuuztraucas par savu bērnu uzturu – galvenās bažas našķēšanās kontekstā ir cukura daudzums un zobu veselība.
Mazo ekspertu skolas un zīmola Danonki veiktais pētījums* liecina, ka trešdaļa Latvijas pirmsskolas vecuma bērnu našķējas biežāk nekā rekomendē pediatri un uztura speciālisti. Salīdzinājumam Lietuvā vairāk kā divus našķus dienā saņem 59% mazo bērnu, bet Igaunijā – 37%. Atšķirībā no kaimiņvalstīm, Latvijā īpaši raksturīgi bērnu apbalvot ar našķi – 64% vecāku to dod kā balvu, piemēram, par labu uzvedību vai kādu sasniegumu.
Teju visi Baltijas valstu vecāki atzīst, ka vēlas dot saviem bērniem piemērotus un vērtīgus našķus, taču vairāk kā puse igauņu un lietuviešu, kā arī 2/3 mūsu valsts vecāku atzīst, ka viņiem ir grūti atrast veselīgus un viegli pagatavojamus našķus. Puse Latvijas mazo bērnu vecāku atzīst, ka uztura vadlīnijas šķiet mulsinošas (piemēram, likumdošanā iestrādātās normas) un viņiem nav skaidrs porcijas lielums, kāds būtu jādod pamata maltītes laikā vai našķējoties (45%), kā arī, cik daudz našķu dienas laikā būtu pieļaujami (43%).
Galvenās Latvijas vecāku bažas našķēšanās kontekstā saistās ar sliktu ietekmi uz zobu veselību (89%), iespējamiem gremošanas traucējumiem (70%) un palielinātu svaru (62%). Lielu daļu latviešu (76%) satrauc tieši cukura daudzums našķos. Viena no raizēm ir arī par našķu došanu bērnam brīžos, kad paši vecāki nav klāt.Turklāt aptuveni puse atzīst, ka vecvecāki pārkāpj viņu našķēšanās principus, piedāvājot bērnam našķus, ko paši vecāki neakceptē.
Populārākie Latvijas bērnu našķi ir augļi, saldumi un konfektes, biezpiena sieriņš, jogurts un cepumi. Interesanti, ka kaimiņvalstīs vecāki daudz retāk saviem bērniem ļauj našķēties ar saldumiem un konfektēm (Latvijā 51%, Igaunijā 29%, Lietuvā 19%).Ja dārzeņi Latvijas bērniem nav pat našķu topa desmitniekā, tad Igaunijā tie ir ceturtais populārākais pirmsskolas vecuma bērnu našķis.
Pediatre Gerda Lielause atzīst, ka savā praksē visai bieži saskaras ar bērnu gremošanas sistēmas, ādas, kā arī zobu veselības problēmām, ko izraisa nepareizi lietota pārtika.“Ir divi vecuma posmi, kad bērniem redzu parādāmies šādas problēmas – ap 5 gadiem, kad pirmajos dzīves gados lietotais uzturs sāk atspoguļoties veselībā, un tad ap 9-10 gadiem, kad bērns jau iet skolā un nereti maltīti vai našķi izvēlas pats – ne vienmēr vecāku kontrolētu un veselīgu. Taču svarīgi saprast, ka bērni pārņem ģimenes uztura lietošanas tradīcijas un ieradumus, tāpēc vecākiem ir lieliska iespēja būt labiem paraugiem. Našķēties var un vajag – taču konfektes un citi saldumi būtu jānomaina pret veselīgiem produktiem – augļiem un dārzeņiem, piena vai pilngraudu produktiem”.
Interesanti, ka 75% Latvijas vecāku maldīgi uzskata, ka našķēšanās nav laba bērniem,tajā pašā laikā speciālisti apgalvo – tā ir viena no vērtīgākajām dienas maltītēm, ja vien tiek plānota pareizi. Uztura speciāliste Lizete Puga skaidro, ka “tieši uzkodas tiek uzskatītas par vienām no dienas vērtīgākajām ēdienreizēm, jo tās ļauj dažādot ikdienas ēdienkarti un nodrošina vienmērīgu sāta sajūtu, palīdzot izvairīties no pārēšanās galvenajās ēdienreizēs un no izsalkuma garākās pauzēs starp maltītēm”.
L.Pugasaka: “Lai našķēšanās būtu vērtīga, svarīgi to plānot pareizi un izvēlēties veselīgus našķus. Būtiski ievērot, ka dienā ir 3 pamata ēdienreizes: brokastis, pusdienas, vakariņas, kā arī 2 uzkodas: otrās brokastis un launags. Starp ēdienreizēm vajadzētu ievērot 2-3 stundu pauzi. Tāpat jāpiedomā pie našķa lieluma – tam jābūt aptuveni 1 bērna saujas lielumā. Piemēram, 1 neliels ābols, 4–5 rieksti, 1 glāze sulas, 100–200 g jogurta. Vērtīgi un veselīgi našķi ir augļi, dārzeņi, piena produkti, pilngraudu produkti, rieksti un sēklas”.
Mazo ekspertu skola kopā ar L.Pugu ir izstrādājusi padomu materiālu “Našķētiesprasme” veselīgai un pārdomātai uzkodu izvēlei, ko vecāki var izmantot kopā ar bērniem. To iespējams lejupielādēt: http://ejuz.lv/nasketiesprasme.
Foto: Publicitātes
Latvijas vecāku pieredzes stāsti
TV raidījumu vadītāja Kristīne Garklāva:
“Ikdienas ēšanas paradumi ir dzīvesveida, ritma un ieradumu diktēti. Mūsu ģimenē nav konkrētu laiku, kad ieturam maltītes.Tajā pašā laikā cenšamies ievērot noteiktu dienas ritmu, lai nerosinātu bērnus un arī sevi našķēties, jo bērni taču mācās no vecākiem. Ikdienā, galvenokārt,izvēlamies veselīgus produktus, un tāpēc arī našķi pārsvarā ir sagriezti augļi, dārzeņi vai siers. Neveselīgie našķi, piemēram, saldumi vai cepumi, mājās ir maz. Visbiežāk pati parūpējos par daļēji veselīgiem našķiem – pašceptām kūkām un cepumiem. Uzskatu, ka arī tādi ikdienā ir vajadzīgi, bet ar mēru. Saldinātie, gāzētie dzērieni gan ir teju izslēgti no mūsu ēdienkartes. Taču našķis, no kura mūsmājās grūti atteikties, ir paštaisīts popkorns, kas tiek baudīts kopā skatoties filmas. Kopumā cenšos ar uzkodām nekad neaizstāt galvenās maltītes, bet gan izmantot tās pārgājienos vai garākos braucienos ar mašīnu. Protams, dažkārt krāsainie našķi ar smukiem zīmējumiem bērniem šķiet saistošāki par burkāniem, taču parasti risinājumu rodam sarunās.Saruna ar bērniem par to, kas labs vai slikts ir kādā produktā, kādu ietekmi tas atstāj uz cilvēka ķermeni un prātu, bieži palīdz mazajam pieņemt patstāvīgi diezgan prātīgu lēmumu našķēšanās sakarā”.
TV raidījumu un pasākumu vadītāja Anna Rozīte
“Mana meitiņa Emīlija pārsvarā našķējas mājās, ārpusē cenšamies koncentrēties uz pamata ēdienreizēm. Kopumā ar mani viņa našķējas reti, izņēmums varētu būt publiski un kultūras pasākumi, kā piemēram, teātris vai kino, kur tā ir jau kā neatņemama tradīcija. Iespējams, ne vienmēr veselīga našķēšanās ir ciemošanās reizēs pie vecvecākiem, kuri zina manu nostāju šajā jautājumā, tomēr esmu pārliecināta, ka reizēm vēlme palutināt mazmeitiņu ņem virsroku, tāpēc neiebilstu. Emīlijas iecienītākie našķi mājās ir dateles, rozīnes, žāvētas aprikozes un svaigi augļi, ka arī īpašs gardums – rudzu maize ar medu. Vasarās tās ir ogas un citi sezonas dārza labumi. Gatavojam arī “veikala saldumu” mājas versijas – cepam cepumus bez miltiem, cukura un sviesta, taisām saldējumu tikai no augļiem, konfektes – no riekstiem un žāvētiem augļiem. Ne vienmēr šie mani eksperimenti Emīlijai “iet pie sirds”, bet kādreiz viņa atzīst tos par gana labiem. Ārpus mājām našķi mēdz būt arī saldumi, tomēr cenšos turēt balansu starp mājas “vērtīgo našķēšanos” un ārpus mājas “cukuroto piedāvājumu”, jo droši vien neviena no galējībām nav 100% laba. Izaicinājums ir kafejnīcu ēdienkartes un veikalu skatlogi, kas vilina ar ļoti cukurotiem un garšas pastiprinātāju bagātiem saldumiem, kuriem alternatīvas vai nu nav vai arī tās zaudē izvēlē pret pirmajiem, tāpēc uz pārtikas veikaliem es cenšos iet viena.
TIK FANTASTISKS VAKARS!!! silts un kā smaržo gaiss!! jo beidzot plūmes sāk ziedēt! tas notika tik zibenīgi, vēl vakar tik daži ziediņi bij vaļā, bet šodien jau balts viss balts kā ar sniegu piesnidzis. es šodien nesēdēšu mājās. izdzeršu savu vakara tējas tasi un iešu ārā! izej arī Tu! un ieelpo! ievelc dziļi dziļi. pavasari.
Valsts policijas veiktajā padziļinātajā pētījumā* iezīmējas būtiskas atšķirības starp smagi cietušajiem gājējiem vecumā virs 60 gadiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem. Proti, vairāk nekā trešdaļa jeb 38% smagi cietušo gājēju ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt no tiem gājējiem, kas negadījumus izraisījuši, 30% arī ir šajā vecuma grupā. Pirmo reizi Latvijā tiek uzsākta informatīva drošības kampaņa gājējiem senioriem “Strauja sirds, bet kājas lēnas”.
“Seniori ir viena no lielākajām gājēju riska grupām satiksmē. Trešā daļa jeb 36% no bojāgājušajiem gājējiem uz ceļa ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt mūsu veiktajā pētījumā atklājas arī, ka katrs trešais gājējs seniors negadījumā cietis savas vainas dēļ. Iemesli – savu spēju pārvērtēšana un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. Piemēram, ceļa šķērsošana neatļautās un nepārredzamās vietās, turklāt esot bez gaismu atstarojošajiem elementiem,” stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.
Video
Saskaņā ar Valsts policijas datiem ik gadu ceļu satiksmes negadījumos traumas gūst vairāk nekā 200 gājēju vecumā virs 60 gadiem. Pērn negadījumos iekļuvis 231 seniors, no tiem 38 smagi ievainoti, bet 22 – gājuši bojā. Kampaņas ietvaros seniori tiek aicināti nepārvērtēt savas spējas un aizdomāties ne tikai par savu, bet arī citu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa. Ja domās vēl ir straujums un pārliecība, tad fiziskās spējas un maņas var pievilt.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Zaļkalns skaidro, ka, “nespējot pieņemt savu vecumu, zūd paškritika savu spēju novērtēšanai. Diemžēl šajā vecumā maņas kļūst arvien vājākas – redze pasliktinās, reakcija palēninās, spēja paredzēt laiku, kādā transportlīdzeklis pietuvosies, samazinās, bet domas reizēm ir ātrākas par kāju veiklību. Brīdī, kad nepieciešams strauji reaģēt, notiek negadījums. Atbildīgi ir ne tikai seniori, bet arī viņu ģimenes locekļi, kuri, apzinoties cienījamo vecumu, nenovērtē apstākļus un ļauj viņiem piedalīties ceļu satiksmē vieniem.”
Jāatzīmē, ka tikai astoņiem no 22 senioriem, kuri pērn gāja bojā ceļu satiksmes negadījumā, bijusi transportlīdzekļa vadītāja apliecība. Tas norāda, ka, iespējams, savas uzvedības riskus un adekvāti novērtēt situāciju ir daudz grūtāk, ja nav bijusi iespēja pašam vadīt transportlīdzekli – proti, saprast redzamības aspektus un bremzēšanas ceļa garumu.
Satiksmes drošības kampaņu “Strauja sirds, bet kājas lēnas” organizē Valsts policija sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Jāņa Rozes grāmatnīcu, Rīgas Aktīvo senioru aliansi un Autotransporta direkciju. Kampaņa tiek finansēta no Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja līdzekļiem.
Valsts policijas pētījums “Secinājumi par recidīvu smagajos ceļu satiksmes negadījumos” veikts 2017. gadā par 2016. gadā Latvijā reģistrētajiem ceļu satiksmes negadījumiem. Tā mērķis – izanalizēt ceļu satiksmes negadījumus, kuros kaut vienam no iesaistītajiem ir smagi ievainojumi vai arī kāds ir gājis bojā, tostarp kvantitatīvi un kvalitatīvi vecot iesaistīto personu analīzi un meklējot likumsakarības recidīva jautājumos.
Lecamaukla ir lielisks trenažieris, kas neaizņem daudz vietas. Pat ceļojuma laikā to var ņemt līdzi. Ar šo, ”bērnu” fitnesa instrumentu, var veikt lieliskus kardio treniņus.
Lecot ar lecamauklu 1 stundā var sadedzināt 900 kalorijas. Treniņa laikā paātrinās pulss, bet slodze uz locītavām ir pavisam neliela. Lēkšana ar auklu attīsta lokanību un uzlabo stāju un līdzsvaru.
Iesildīšanās.
Kājas kopā, ceļgali nedaudz ieliekti, mugura taisna, vēdera prese sasprindzināta, rokas saliektas elkoņos- piespiestas ķermenim, plaukstas atrodas vidukļa augstumā.
20-30 lēcieni mierīgā tempā
Vingrinājums- Kājas kopā
Kājas kopā. Centieties atsperties no grīdas tikai ar pēdām, piezemējoties nedaudz ielieciet ceļus, papēži neskaras pie grīdas.
20-30 lēcieni
Vingrinājums- Pārmaiņu lēcieni
Kājas saliekam nedaudz šaurāk par pleciem. Veiciet lēcienus pārmaiņus ar labo un kreiso kāju.
20-30 lēcieni uz katras kājas
Vingrinājums- Sarežģītā skaitīšana
Dariet to pašu, ko darījāt iepriekšējā vingrinājumā, tikai tagad uz katras kājas leciet divas reizes.
10 lēcieni
un tagad kāju mainiet pēc katriem trīs lēcieniem uz vienas kājas.
10 lēcieni
Vingrinājums- Augstais pacēlums
Pārmaiņu lēcieni ar kreiso un labo kāju, augsti ceļot ceļgalu uz priekšu.
10 lēcieni ar katru kāju.
Pārtraukums
Atpūta 1-2 minūtes atkarībā no pašsajūtas. Padzerieties ūdeni.
Vingrinājums- Divas taisnās
Kājas nedaudz šaurāk par pleciem, labā kāja priekšpusē (no labās kājas papēža līdz kreisās kājas purngalam attālums apm. 20 cm ). Pie katra lēciena maini kāju, centies neiegriezties, bet turēt muguru un plecus taisnus (frontālā stāja).
20-30 lēcieni
Vingrinājums- Pagriezieni
Lēcieni ar kopā saliktām kājā, pie katra lēciena veic pus apgriezienu pa labi un pa kreisi. Centies saglabāt frontālo stāju.
20 lēcieni
Vingrinājums- Uz priekšu- atpakaļ
Lēcieni ar kopā saliktām kājām virzienā uz priekšu un atpakaļ- 3 lēcieni uz priekšu, tad 3 lēcieni atpakaļ.
10 reizes turp 10 reizes šurp
Vingrinājums- Paātrinājums
Pārmaiņu lēcieni uz kreisās un labās kājas- 10 sekundes normālā tempā, tad 10 sekundes paātrinātā tempā uz vienas kājas, tad to pašu dara uz otras kājas. Šī vingrinājuma daudzums var būt atkarīgs no sagatavotības un pašsajūtas.
Vingrinājums- Mieru, tikai mieru
Veiciet lēcienus ar kājas maiņu mierīgā tempā 20 lēcieni
Ziemassvētku un Jaungada svētki ir pagājuši, tas nozīmē, ka daudzi sāks realizēt savas apņemšanās un solījumus– sākt veselīgu dzīvesveidu janvārī. Brīvdienās lielākā daļa, tradicionāli, vispirms grēkoja ar pārēšanos, un tagad – ar stingrām diētām un detoksu. “Dažādas “attīrīšanās no toksīniem” tagad ir ļoti populāras, – saka treneris un sporta zīmola 4F vēstnieks Kristaps Ence, – pseido-eksperti sociālajos tīklos piedāvā praktizēt “detoksa dienas”, dzert “detoksa kokteiļus” un pat veikt “detoksa vingrojumus”. Tomēr, kā likums, šādas detoksikācijas ir tikai naudas izšķiešana un izraisa veselības problēmas”.
Pirmkārt, tas ko pēc trenera domām vajadzētu zināt, ir tas, ka «šlakvielas», no kurām ir paredzēts atbrīvoties – absolūti pseidozinātnisks jēdziens, un toksīni ir bioloģiskas izcelsmes indes, ko nevar izvadīt no ķermeņa, veicot nedēļas veselīgo kokteiļu jeb smūtiju diētu.«Ja arī jūsu organismā notiek intoksikācija, tas ir jārisina ar medicīniskiem līdzekļiem. Tomēr, esiet droši, ja arī ķermenī būs parādījušies toksīni, to nevarēsiet nepamanīt – jūsu pašsajūta pasliktināsies. Cilvēka ķermenis pats kopumā lieliski tiek galā ar attīrīšanos no kaitīgām vielām».
Tomēr, tas nenozīmē, ka nepareizs uzturs nevar radīt nepatīkamas sekas. Ilgstoša nepareiza uztura lietošanas dēļ var rasties nopietnas veselības problēmas. Piemēram, pārslogojot ķermeņi ar taukainu pārtiku un, papildus tam, pārēdoties, cilvēkam var tikt diagnosticēta «aknu aptaukošanās». Dažiem cilvēkiem aktīvs saldumu patēriņš var izraisīt akni un pūtītes. «Tomēr, šīs problēmas nevar atrisināt ar nedēļas diētu, pēc kuras jūs varat atgriezties pie vecajiem ieradumiem – stāsta Kristaps Ence, – «Lai padarītu savu ķermeņi patiešām veselīgu, ir nepieciešams mainīt visu jūsu uztura sistēmu un uzturēt to pareizu regulāri. «Detoksa dienas» nenesīs jūsu ķermeņa neko, izņemot nevajadzīgu stresu. Turklāt, ja detokss tiek uzskatīta kā ļoti zemu kaloriju diēta, pēc tās, jūs riskējiet ātri atgūt lieko svaru».
Attēls: Publicitātes
«Protams, meitenes vēlas būt skaistas un viegli pakļaujās pašiem vilinošākajiem piedāvājumiem, lai iegūtu savu ideālo figūru, bez liekām pūlēm, tikai nedēļas laikā. Īpaši, ņemot vērā to, ka šādi priekšlikumi bieži nāk no brīnišķīgām sportiskām dīvām Instagramā, kurām katra diena – kā svētki», stāsta treneris, paskaidrojot, kā noteikt, ka jums mēģina pārdot bezjēdzīgu detoksikācijas programmu (šāda veida uzturs ir arī ļoti bīstams cilvēkiem ar gastrītu un īpaši ar čūlu):
▪ kaloriju patēriņš krietni zemā līmenī (mazāks par 1000 kcal)
▪ Olbaltumvielu produkti principā tiek izslēgti no uztura vai tiek samazināti līdz minimumam
▪ tiek piedāvāts attiekties no piena produktiem pilnībā
▪ pastāvīgi tiek izmantots mīts par dalīto uzturu, kas realitātē nepaātrina vielmaiņu
Fitnesa treneris ir pārliecināts, ka, ja vēlaties veselīgu un skaistu ķermeni, tad pareizi un veselīgi jāēd regulāri, nevis kampaņveidā. Kategoriski aizliegts pievērsties badošanas kūrēm, bez ārsta uzraudzības. «Nevajag cerēt uz burvju kokteili no selerijām ar spinātiem, kurš šķietami palīdzēs jums kļūt veselīgākiem. Vēl jo vairāk, nevajag pakļaut organismu stresam badošanās un «atslodzes dienu» dēļ.
Sekojot šiem noteikumiem, tu nokļūsi notikumu centrā, nepievēršot sev lieku uzmanību. Izklausās labi, vai ne?
Pielaiko drosmīgas skaistules lomu
Tā tu izkāpsi no savas komforta zonas un ieraudzīsi, cik ļoti tava uzvedība ir atkarīga no tā, kā tu sevi uztver.
Atceries par sievieti, kura tevī raisa apbrīnu jau tāpēc vien, ka prot komunicēt ar vīriešiem. Viņa var būt gan reāla sieviete, gan grāmatas vai filmas tēls. Un tagad iztēlojies, ka esi viņa. Kā tu domā? Kā kusties? Runā? Ko dari, kad ieraugi izskatīgu vīrieti? Fantazē tik ilgi, kamēr tev neradīsies neparastas sajūtas (un tās noteikti radīsies!). Kad pie lomas pieradīsi, izdari tieši to, ko izdarītu drosmīga sieviete. Piemēram, uzraksti vīrietim ziņu, flirtē, uzdod jautājumus, uzaicini uz kafiju. Tu pati ievērosi, cik ļoti citādāk viss šķiet, kad esi iejutusies pareizajā lomā.
Iepazīsties internetā
Jau sen garām ir tas laiks, kad iepazīšanās portālos uzturas tikai dīvaiņi. Mūsdienās tur ir arī tie, kam nav laika vai vēlmes staigāt pa bāriem, ballītēm un citām sabiedriskām vietām. Bieži vien tie ir veiksmīgi un aizrautīgi vīrieši.
Protams, gadās visādi, taču nevajag padoties pie pirmās neveiksmes. Vismaz tu vari būt droša, ka caur telefonu tev nevienam nebūs jāskaidro, kāpēc nevēlies tikties.
Pie tam, online tev būs daudz vieglāk iepazīt cilvēka personību, un tev nenāksies sarkt un kautrēties.
Lai vīrieši iepazīstās ar tevi paši
Izrādās, ka jaunā vietā, paskatoties uz apkārt esošajām sievietēm, vīrietis gandrīz uzreiz saprot, kura viņam interesē. No soļa pretīm attur tikai viens jautājums: “Vai es viņai patīku?” Tu vari izkausēt ledu, izmantojot neverbālus signālus. Piemēram, noķerot viņa skatienu un pasmaidi. Bieži vien tas nostrādā! Tikai tad, kad viņš nāk pie tevis uzsākt sarunu, nebēdz projām.
Iztēlojies, ka tas viss ir spēle
Komunikācija ir spēle, tikai mēs piešķiram pārāk lielu nozīmi savai rīcībai. Visu laiku domājam “Ko viņš par mani padomās?” un līdz pat smalkākajai detaļai analizējam savu uzvedību. Taču patiesībā viss ir vienkārši – patiesībā, katrs satraucas tikai par sevi. Tu vari uzvesties cik vien drosmīgi vēlies – iet viņiem klāt, uzsākt sarunu vai pat izteikt komplimentu. Taču, lai psiholoģiski būtu vieglāk, izdomā atrunu. Piemēram, “mēs ar draudzene saderējām, ka es nespēšu pieiet Jums klāt un uzsākt sarunu”. Ja viņš šķitīs atturīgs, tad tu vismaz nejutīsies kā zaudētāja.
Trenē drosmi
Izklausās neticami, taču tā ir īpašība, kas attīstās ar pieredzi. Daudzas pazīstamas aktrises dzīvē ir diezgan kautrīgas un pieticīgas, taču, pateicoties regulārai praktikai ir iemācījušās būt drosmīgākas.
Ja ir grūti tā uzreiz trenēt drosmi iepazīstoties, sāc ar citām dzīves jomām: darbu, hobiju, draudzenēm. Galvenais, lai drosme attīstās, un ar laiku tu ievērosi, ka spēj daudz vieglāk komunicēt arī ar vīriešiem.
Šī gada pavasara-vasaras sezonas absolūts must-have ir nude jeb miesaskrāsas apģērbi. Šis trends jāievēro arī rūpīgi izvēloties savu veļu, tieši tādēļ Lauma Lingerie jaunākajās kolekcijās ne reizi vien būs atrodami krūšturi un biksītes miesaskrāsā vai ar tajā pieskaņotām detaļām.
Izcila minimālisma paraugstunda ir kolekcija Collier, kurā miesas krāsa tiek apvienota ar mūsdienīgu reljiefu, ģeometrisku rakstu, kas piestāvēs straujai un patstāvīgai dāmai, savukārt romantiskā stila piekritējas kolekcijāGentle novērtēs krāšņos mežģīņu rakstus trendīgajā tonī. Kolekcijas Cristalle vieglais dizains miesas krāsā ļaus justies atbrīvotai – tā, it kā veļa būtu tava otrā āda, bet kolekcija Sensuelle palīdzēs tev dziļāk izprast savu sievišķīgo, juteklisko būtību. Arī līgavas savā īpašākajā dienā vēlas būt modīgas – Lauma Lingerie kāzu veļas kolekcija My Angel ieguvusi daiļu, mežģīnēm izšūtu nude variāciju, kas liks izskatīties neatvairāmai un par sevi pārliecinātai.
Lauma Lingerie Tuxedo kolekcija Muscat ir iespēja daiļajai dāmai uzlikt punktiņu uz I, veidojot savu svētku dienas tēlu. Īpašā un neikdienišķā kolekcija ir veidota, apvienojot absolūtu Lauma Lingerie klasiku ar ļoti stilīgo miesaskrāsas toni, kurš saskanīgi rotaļājas ar muskatbrūno rožu rakstu.
Kolekcija Marble ir cildenākā šīs sezonas Laumelle kolekcija – tā attaisno savu nosaukumu, savienojot gaišu miesaskrāsas audumu ar zaļgani melniem, vijīgiem rakstiem, kas meistarīgajā rezultātā imitē rozā marmoru un tā sazaroto stiegrojumu. Radīts jaunajai dāmai, kura novērtē skaistumu kā paliekošu vērtību.
Trako apavu skrējienā var piedalīties ikviens, kurš saņēmis skrējiena dalības karti kādā no TrendExpress veikaliem t/c Alfa, Domina vai Spice. Skrējiena dalības karte tiks piešķirta visiem pircējiem, kuri iepirksies TrendExpress veikalos no 12. augusta līdz 11. septembrim, neatkarīgi no pirkuma summas. Sacensību ietvaros notiks atsevišķi skrējieni vīriešiem un sievietēm. Dalībniekiem tikai atliek izvēlēties jebkurus sev ērtus TrendExpress apavus skriešanai – krosenes, pludmales čības, augstpapēžu kurpes, zābakus u.c. Precīzi skrējiena noteikumi tiks paziņoti pasākuma norises laikā.
Skrējiena starts notiks plkst.12.00 pie TrendExpress veikala t/c Spice 2. stāvā. Dalībnieku reģistrācija – no plkst.11.30. Reģistrējoties skrējienam, dalībniekam jāapmaina skrējiena dalības karte pret Trako apavu skrējiena dalības kārtas numuru.
Vispirms skrējiena dalībnieki veiks kvalifikācijas skrējienus, sekojot tiesnešu un pasākuma vadītāja Māra Grigaļa norādījumiem. Labāko desmit kvalifikācijas skrējiena rezultātu uzrādītāji iegūs tiesības piedalīties pusfinālā un finālā.
Trako apavu skrējiena balvas uzvarētājiem:
1. vieta – četri apavu pāri no TrendExpress
2. vieta – divi apavu pāri no TrendExpress
3. vieta – viens apavu pāris no TrendExpress
Dalībnieki, kas fināla skrējienā ierindosies no ceturtās līdz desmitajai vietai, iegūs TrendExpress dāvanu karti 10 latu vērtībā. Laimētos apavus jāizvēlas līdz 2011. gada 30. septembrim vienā vai vairākās reizēs.
Ikkatra diena ir īstais brīdis ļauties sportiskām aktivitātēm, kas ne vien palīdzēs izskatīties labāk, bet arī uzlabos pašsajūtu un veselību. Arvien aktuālāka izvēle, uzsākot sportiskas aktivitātes, ir tieši trenažieru zāle. Vieta, kur pulcējas dažāda vecuma un dzimuma cilvēki, kam ir kopīgi mērķi. Kā zināt, kura trenažieru zāle ir piemērotākā, vai vienmēr nepieciešama arī trenera palīdzība un kādi ir galvenie riski, apmeklējot sporta zāles? Par visu svarīgāko lasiet raksta turpinājumā!
Foto: Pixabay.com / tanjashaw
Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, apmeklējot trenažieru zāles, nepieciešams jau iepriekš iepazīties ar visu, kas saistīts ar treniņprocesu. Kas tajā ietilpst?
Sāciet ar motivāciju!
Visa pamatā ir vēlme nodarboties ar sportiskām aktivitātēm. Ja skriesiet, veiksiet vingrinājumus vai dosieties uz zāli ar nepatiku, tas nesniegs vēlamo rezultātu. Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki dodas uz sporta zālēm, ir, lai:
samazinātu ķermeņa svaru;
uzlabotu veselību;
nostiprinātu muskulatūru un kļūtu spēcīgāki;
uzlabotu sportisko formu un attīstītu konkrētas muskuļu grupas sporta veidam, kuru pārstāv.
Nav pareizas vai nepareizas motivācijas. Atzīstama ir gan vēlme uzlabot veselību, gan vēlme izskatīties labāk savās un citu acīs. Ja esat skaidri apzinājies, kas Jums sniedz motivāciju, varat virzīties tālāk. Ar ko turpināt?
Izvēlieties atbilstošu vietu treniņiem!
Trenažieru zāles ir dažādas pēc to iekārtojuma, pieejamajiem trenažieriem un citiem priekšnoteikumiem. Īstās vietas izvēle ir atkarīga no mērķa. Piemēram, ja vēlies:
uzlabot veselību, ieteicams apmeklēt trenažieru zāli, kurā pieejami dažādi kardio trenažieri, kas ļaus nostiprināt asinsvadus, kā arī padarīs spēcīgākus muskuļus;
nostiprināt dažādas muskuļu grupas, izvēlies zāli, kurā pieejami spēka trenažieri, hanteles, pievilkšanās mehānismi u.c.
Lielākoties trenažieru zālēs pieejams plašs aktivitāšu klāsts, tādējādi ļaujot katram atrast ko piemērotu.
Foto: Pixabay.com / tacofleur
Pirms izvēlies – izvērtē!
Galveno lomu trenažieru zālē, protams, spēlē tieši trenažieru un citu atribūtu klāsts, taču ir vēl virkne priekšnoteikumu, kas būtiski var ietekmēt Jūsu vēlmi aktīvi darboties. Sievietes, izvēloties treniņu zāli, pievērš uzmanību arī zāles:
atrašanās vietai. Jāatceras, ka trenažieru zāli apmeklēsiet arī gada aukstajos mēnešos, tādējādi nepieciešams izvēlēties vietu, kuru varēsiet apmeklēt gan karstajās vasaras dienās, gan ziemas spelgonī;
atmosfērai. Fitnesa klubs un trenažieru zāle, tāpat kā jebkura publiska vieta, būtiski atšķiras pēc tajos valdošās atmosfēras. To ietekmē apmeklētāji, mūzika un telpas iekārtojums. Piemēram, tādās zālēs, kurās bieži uzturas vīrieši un skan smaga tipa mūzika, ne vienmēr ērti jutīsies sievietes;
cilvēku daudzumam. Telpā, kurā iespējams sajust apkārt esošo cilvēku sviedru aromātu, nav patīkami atrasties. Lai no tā izvēlētos, ieteicams izvēlēties plašu zāli vai iekārtot savu grafiku tā, ka uz treniņiem ierodaties dienas vidū, kad to apmeklēs mazāk cilvēku.
Iespējams piemērotāko trenažieru zāli atradīsi, iepazīstoties ar pieejamajām atsauksmēm no draugiem, radiem vai paziņām. Ieteicams izmantot bezmaksas iespēju izmēģināt konkrētu trenažieru zāli, ko nereti piedāvā šāda veida iestādes. Taču ar to viss nebeidzas – kā pareizi veikt treniņus, lai novērstu iespējamos riskus, kas var rasties nepareizu darbību rezultātā?
Trenažieru zāle ar treneri vai bez – ko izvēlēties?
Vieglāk, protams, ir izvēlēties zinoša speciālista palīdzību, kas precīzi izplānos Jūsu treniņa grafiku un ļaus bez liekiem satraukumiem nodoties sportiskām aktivitātēm, taču jāatzīst, ka ne visiem ir iespējams atļauties trenera pakalpojumus. Kādas priekšrocības sniegs trenera palīdzība?
Kvalitatīvu treniņprogrammu, kas ļaus ātrāk un efektīvāk sasniegt vēlamos rezultātus.
Uzraudzību treniņu laikā speciālista pavadībā, tādējādi neradot raizes, ka iespējams kādu vingrinājumu paveikt nepareizi.
Ieteikumus, kas var palīdzēt ne tikai treniņprocesā, bet ārpus trenažieru zāles.
izprast savu ķermeni pilnībā. Internetā atrodama virkne ieteikumu par kaloriju daudzumu, programmas veidu un trenažieru veidiem;
ietaupīt līdzekļus. Nemaksājot samaksu par trenera pakalpojumiem, iespējams ietaupīt līdzekļus, ko varat novirzīt citiem mērķiem;
iegūt jaunas zināšanas. Saprotot, kā konkrētie trenažieri ietekmē noteiktas muskuļu grupas, būs vieglāk nodoties kvalitatīvam treniņprocesam. Noteikti nepieciešams saprast arī riska faktorus, piemēram, ka, strādājot ar sevi individuāli, vēlamais rezultāts var tikt sasniegts ilgākā periodā.
Lai sportiskas aktivitātes būtu patiesi baudāmas, nepieciešams izvēlēties atbilstošu vidi un telpu. Kāda trenažieru zāle ieteicama?
Foto: Pixabay.com / scottwebb
Trenažieru zāle veselības centrā “Baltezers” – iespēja skaistākai ikdienai
Mūsdienīga zāle, kas paredzēta sportisku aktivitāšu veikšanai, ikvienai sievietei ļaus baudīt augstāko kvalitāti skaistā vidē. Kāda veida trenažieri pieejami šajā sporta zālē?
HUR – Somijā ražotie pneimatiskie trenažieri, kā funkcionalitāte ļauj to izmantot dažāda vecuma cilvēkiem.
Aerobās slodzes trenažieri – ir tredmili un velotrenažieri, kā arī hanteles un svaru stienis.
Eliptiskais trenažieris un steperis – daiļā dzimuma pārstāves izmanto, lai iesildītos vai ilgstoši veiktu vingrinājumus treniņa laikā.
Kāds ir cenu diapazons?
Veselības centrā “Baltezers” iespējams iegādāties gan vienreizēju abonementu, gan paredzētu vienam mēnesim. Abonementa cena:
mēnesim ir 30 euro;
vienreizējam apmeklējumam 4 eiro.
Mīliet sevi, savu ķermeni un veselību, rūpējoties par tiem gan pēc garām darba dienām, gan laiskās brīvdienās! Sievietes ir pelnījušas izskatīties un justies labi, tāpēc trenažieru zāle var kalpot kā galvenais ceļš uz to. Apmeklējiet Baltvilla.lv mājaslapu un iepazīstieties ar plašo piedāvājuma klāstu!
Tatad visam mums gribas skaistu dzivi un labi to baudit, sanemt visu ko ta sniedz.
Es 5 gadus esmu nodzivojusi uz saulainas salas, kuru visi uzskata par mini paradizi, kas tada varbut ari ir ja tu esi turists, nevis ka es, parasts iedzivotajs, kas cinas par vietu zem saules.
Seit ir burvigi, ja, sobrid ara ir 23 gradi (virs 0, nevis zem) un es sezu sava iretaja dzivokli, kuru es sobrid nemaz nevaru atlauties, jo man nav darba, un darbs man nav, jo es ka dazi cilveki medz izteikties, man ir sausmigs raksturs, un neviens nevar manu raksturu izturet. Es sim apgalvajomumam varu piekrit tikai 50%, jo tie dazi nezina, ka tas raksturs ir tads, jo dzive mani ir izmacijusi neturet meli aiz zobiem, ja man kaut kas nepatik konkretaa situacija, nu tad pedeja darba man nepatika, ka nenoverte cilvekus, kuri darba devejam dod visu iespejamo, pats galvenais savu dargo laiku, lai samejie varetu katru dienu dzer dzinu ar toniku pa vakariem, kamer es mokos ar muguras sapem, kuru sis darbs man sagadajis.
Ta nu es, ka darbinieks, darba devejam saku, ka ta nevar, jo tomer veseliba ir svariga un taa, un par to man ir atbilde, tev kaut kas nepatik, vari iet, un ko, lai saka, aizgaju ari!(protams, vel jau ari tas, ka ar darba devejiem alkoholikjiem es negribu stradat), bet tas ta, pie atkapes.
tad nu tagad kamer saule ara ciinaas ar veju, es domaju, ko darit. Vai palikt te superigajaa salaa, kur sniegs uzsnieg tikai 3000 metrus virs manis, kas ir vulkans, vai ari tomer atgriezties dzimtene, dzivot dzivi, kura kadreiz man likas pedejais suds (atvainojos par izteicienu), salt, bet sasniegt kko, vai palikt te stradat veikala par nieka grashiem, bet visiem stastit cik forsi, ka nav ziema?
man ir 30 gadi, un es neko neesmu sasniegusi, jo vienmer ir licies, ka dzive pati celu paradis, nu tad pec tik daudziem gadiem nodzivotiem, nee, man pasai sev tas cels jarada, un to ari es darisu.
Es zinu, ka lv bus gruti, neviens mani ar atplestam rokam negaida, darbu atrast ir gruti, bet es ceru, es ceru, ka viss izdosies!
un man tak bus cosmo meicas ar kuram cauru dienu klacas sist!! 🙂
Vakar 8 bērni guvuši traumas, kuras gūtas uz batuta. Jaunākajam bērnam, kurš guvis traumas ir tikai 2 gadi! Jāņem vērā, ka šādas traumas ir ļoti nopietnas, šāds gadījums var skart visu vasaru, bērns kļūst pilnībā atkarīgs no saviem vecākiem. Ir atsevišķas valstis, kurās batuts ir atļauts no 6 gadu vecuma. Varbūt pienācis laiks noteikt kādus ierobežojumus arī Latvijā?
Atgādinam, ka batuti bez sieta ir bīstami un vispār nav ieteicami! Rūpēsimies par savām atvasēm, nekas nav svarīgāks par bērnu drošību un veselību.
Ik vasaru dažāda mēroga festivāli pulcē tūkstošiem cilvēku. Neskatoties uz pozitīvu pasākumu gaisotni, lielie cilvēku pūļi, mainīgie laikapstākļi un nereti arī pašu festivālu apmeklētāju pārgalvīgā rīcība mēdz novest pie lielākām un mazākām likstām. Tā, piemēram, apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) pēdējo piecu gadu laikā atlīdzībās par dažādiem nelaimes gadījumiem un ķibelēm festivālu laikā to apmeklētājiem izmaksājusi teju 75 000 eiro. Lai nepatīkamas situācijas netraucētu izbaudīt lielisku mūziku un atmosfēru, festivālu apmeklētājus aicina pasargāt sevi, ievērojot vienkāršus, bet būtiskus drošības priekšnoteikumus.
BALTA pieredze liecina, ka festivālu laikā ik gadu apmeklētāji saskaras ar desmitiem dažādu nebūšanu un nelaimes gadījumu, kā rezultātā tiek gūtas traumas, nozagtas personīgās mantas un vērtslietas, kā arī apskādētas automašīnas. Pēdējo piecu gadu laikā BALTA par pieteiktajiem nelaimes gadījumiem izmaksājusi teju 75 000 eiro – no tiem 80% izmaksāti jūlija un augusta mēnešos.
Dodoties pūlī – ar prātu!
Tā kā festivālu apmeklētāju skaits ir ļoti liels un, īpaši koncertu laikā, drūzmēšanās ir cieša, visvairāk raižu festivālu apmeklētājiem sagādā neveiksmīgi gūtas traumas, retāk – agresīva saķeršanās ar citiem apmeklētājiem.
“Visbiežākās traumas festivālu laikā ir lauzti deguni, gūti sasitumi un mežģījumi, kas radušies karstasinīgas dejas laikā – kritiens no skatuves, neveiklas kustības dēļ trāpīts aizmugurē stāvošajam ar elkoni un zaudēts līdzsvars. Koncertu apmeklētājiem ieteicams nesēsties vienam uz otra pleciem. Lai gan koncerta karstumā gribas redzēt pāri izstieptām rokām, BALTA pieredzē bijis desmitiem smagu traumu, kuras gūtas, plecos sēdošajam uzgāžoties pūlī stāvošajiem cilvēkiem. Līdz ar to koncerta apmeklējums sāpīgi beidzas ne vien pārgalvim, bet arī tiem, kas gadījušies blakus,” stāsta Ludmila Ščegoļeva, BALTA Produktu vadītāja, aicinot pirms došanās drūzmā izvērtēt apstākļus.
L. Ščegoļeva arī norāda – diemžēl pie nepatīkamām situācijām bieži noved pārmērīga alkohola lietošana, un atgādina – viss jādara ar mēru, jo apdrošinātāji neuzņemas finansiālu atbildību par traumām, kas gūtas alkohola reibumā.
Telts nav seifs – festivālā mantas jāuzrauga īpaši rūpīgi!
Nepatīkamus brīžus festivāla laikā sagādā arī zādzības un pašu apmeklētāju neuzmanības rezultātā nozaudētās un apskādētās mantas un vērtslietas. Lai plānoto pasākumu neaizēnotu nepatīkami brīži, ieteicams rūpīgi pārdomāt, kas patiesi būs nepieciešams festivālā, un vērtīgās mantas tomēr atstāt mājās.
“BALTA klientu pieredzē visbiežāk festivālu laikā tiek nozaudēti vai nozagti mobilie telefoni. Lielā pūlī kabatzagļi izmanto iespēju tos nemanāmi izvilkt no jakas kabatām, uz muguras pusi pagrieztām plecu somiņām un mugursomām, tādēļ svarīgi somas neatstāt bez uzraudzības, kā arī lieki nedemonstrēt līdzi paņemtās vērtslietas un skaidro naudu. Būtiski parūpēties, lai mājas atslēgas būtu noglabātas drošā vietā. Diemžēl esam sastapušies arī ar atlīdzību pieteikumiem, kas saistīti ar izzagtiem un izdemolētiem dzīvokļiem. Festivāla apmeklētājiem nozog dzīvokļa atslēgas un, kamēr to īpašnieks bauda koncertu, viņam nezinot, dzīvoklī “paviesojas” garnadži,” stāsta L. Ščegoļeva.
Lai izvairītos no nepatīkamiem pārdzīvojumiem, jāatceras, ka telts pavisam noteikti nav piemērota glabātuve vērtīgām mantām un jau pirms festivāla apmeklējuma ieteicams painteresēties, vai festivāla teritorijā būs pieejama mantu glabātuve.
Kukaiņi – visbīstamākie, ja iekļuvuši dzērienu traukos
Tā kā festivāli visbiežāk noris pļavās un meža ielokos, jāuzmanās arī no kukaiņu kodumiem. Ir gadījumi, kad bišu un lapseņu dzēlieni izraisa vien vieglu tūsku, apsārtumu un niezi, tomēr, ja sākusies alerģiska reakcija, diemžēl sekas mēdz būt arī daudz nopietnākas.
“BALTA pērnās vasaras jūlijā saņēma atlīdzības pieteikumu, kad kādam vīrietim pēc irša dzēliena iestājies anafilaktiskais šoks un viņš diemžēl mira. Īpaši bīstamas ir situācijas, ja lapsene iedzeļ mutē vai rīklē, piemēram, kukaini nepamanot ēdienā vai dzērienā, tādēļ jābūt īpaši uzmanīgiem, sevišķi tad, ja dzerat saldinātu dzērienu no pudeles vai skārdenes – tad kukainis var nokļūt dzēriena traukā nepamanīts. Vasaras laikā tomēr iesakām dzert no caurspīdīgas glāzes un lietot salmiņu,” skaidro apdrošināšanas speciāliste.
Ja pēc kukaiņa koduma novērojat anafilaktiskā šoka pazīmes – strauji attīstījušos svīšanu, pampumu, ģīboņa sajūtu – šādās situācijās laika dzīvības glābšanai ir ļoti maz, tāpēc jārīkojas operatīvi – jāizsauc ātrā palīdzība vai, ja kādu iemeslu dēļ tas nav iespējams, cietušais nekavējoties jāved uz slimnīcu.
Jābūt gataviem mainīgajiem laikapstākļiem
Nedēļas nogalē sinoptiķi prognozē saulainu un siltu laiku, tāpēc festivāla Positivus apmeklētājiem svarīgi jau laikus padomāt, kā pasargāt sevi no pārkaršanas un apdegšanas saulē.
“Festivālam piestāv cepure vai jebkura cita alternatīva galvas sega, kas ne vien izskatīsies labi, bet arī pasargās no saules dūriena. Jāatceras, ka saules aizsarglīdzekļi jāuzklāj vismaz 15–20 minūtes pirms došanās saulē, lai tie paspētu iedarboties,” iesaka Ludmila Ščegoļeva.
Siltā un saulainā laikā papildus jāizvērtē, vai uz vietas būs atbilstoši apstākļi līdzi paņemtās pārtikas uzglabāšanai.L. Ščegoļeva atgādina, ka teltī nevajadzētu glabāt pārtiku, kas ātri bojājas. Lai izvairītos no infekciju slimībām, regulāri jāmazgā rokas, bet gadījumā, ja ūdens un ziepes nav pa rokai, noderēs roku dezinfekcijas līdzeklis vai mitrās salvetes.
Tiklīdz cilvēkam ir iespēja kustēties ātrāk par savu iešanas ātrumu, rodas traumu risks. Kādas ir biežāk sastopamās traumas vasarā, kā no tām izvairīties un kā pareizi rīkoties gūto traumu, brūču vai sasitumu gadījumā, stāsta BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, Veselības centrs 4filiāles Baltijas Vēnu klīnika traumatologs-ortopēds Juris Jukonis un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Izplatītākās traumas vasarā
Mūsu dinamiskajā laikā traumas var būt ļoti dažādas, skaidro traumatologs J. Jukonis. Protams, nozīme ir arī laikapstākļiem – jo tie ir labāki, jo vairāk mēs atrodamies ārā un iespēja gūt traumas palielinās. Vasarā visbiežākās traumas ir:
sasitumi un nobrāzumi;
saules apdegumi un saules dūriens;
termiski apdegumi;
galvas traumas;
mežģījumi;
lūzumi.
Bērniem, kuri aug un attīstās, aktīvi izzinot pasauli sev apkārt, iespējas gūt traumas ir lielākas. Visbiežāk tas notiek, izmantojot dažādus pārvietošanās veidus – skrejriteņus, elektroskūterus, divriteņus. Kā arī dažādu fizisko aktivitāšu laikā – rotaļājoties bērnu laukumos, rāpjoties kokos vai kāpšļu sienās, peldoties vai atpūšoties kopā ar ģimeni un vienaudžiem. Pieaugušie nereti gūst traumas ne vien aktīvās atpūtas laikā, bet arī darba vietā, piemēram, izmantojot dažādus darbarīkus, kad darba vidē netiek ievēroti drošības noteikumi. Pieaugušie arī biežāk saskaras ar traumām ceļa satiksmes negadījumos, skaidro traumatologs.
Kā mazināt traumu risku?
J. Jukonis norāda, ka pirmām kārtām traumu risku var mazināt, ievērojot drošību aktīvā laika pavadīšanā, sākot jau ar piemērotu ekipējumu un apģērbu, kā arī neatstājot bērnus bez pieaugušo uzraudzības. Turklāt pieaugušajiem jāspēj izvērtēt situācijas drošumu, jādomā līdzi, ko un kā darām konkrētās situācijās, kā arī jābūt saprātīgiem un nenodarboties ar fiziskām un nedrošām aktivitātēm alkohola reibumā.
Pirmie soļi traumu aprūpē
Svarīgi atcerēties, ka traumas gadījumā, lai izvērtētu tās nopietnību un tālāko ārstēšanas plānu, visdrošāk būtu konsultēties ar ārstu. Pēc traumas gūšanas ieteicams ievērot miera režīmu un traumēto vietu turēt miera stāvoklī. Lai mazinātu tūsku un iekaisumu, traumētajai vietai jāuzliek aukstums, savukārt traumētā ķermeņa daļa jāpaceļ augstāk, lai mazinātos spiediens un asinsizplūdums būtu mazāks, skaidro traumatologs J. Jukonis. Speciālists uzsver, ka vislielākās grūtības cilvēkiem nereti sagādā mazāku un lielāku brūču apkope – tieši tad tiek pieļautas dažādas kļūdas.
Ko darīt un ko nedarīt, apkopjot brūci?
ir jāveic stingumkrampju profilakse traumpunktā saskaņā ar vakcinācijas kalendāru;
brūces nevajag smērēt ar ziedēm, jo tas palielina iespēju, ka brūce var sastrutot;
uz brūces nedrīkst likt vates tamponus, jo no tiem izdalās kokvilnas šķiedras, kas veicina infekcijas risku;
brūci nedrīkst noziest ar jodu vai briljantzaļo, jo šie līdzekļi sausina audus;
brūci nevajadzētu ilgstoši atstāt neapstrādātu;
gan sasitumu, gan brūču gadījumā vislabāk ir pēc iespējas ātrāk tikt uz konsultāciju pie speciālistiem!
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite skaidro, ka dažādu traumu apkopšanai nepieciešamo līdzekļu, plāksteru un pārsēju klāsts ir ļoti plašs.
Nelielus noberzumus var apstrādāt ar dezinficējošiem šķīdumiem, kas pieejami arī ērti lietojamu spreju veidā.
Savukārt, lai pasargātu brūci no netīrumiem un baktērijām, vieglai pārsiešanai noderēs dažādu izmēru plāksteri vai lielākām brūcēm – marles saite un speciālās salvetes.
Akūtos gadījumos ērti izmantojami būs atvēsinošie aerosoli vai aukstuma kompreses. Atvēsinošie aerosoli ātri mazina tūsku un iekaisumu, ja uzreiz pēc traumas gūšanas apstrādā sasisto vietu.
Vēlāk jau var lietot gelus, kas nodrošina pretsāpju un pretiekaisuma efektu. Šos gelus lieto locītavu un muskuļu sāpju, traumu, sastiepumu, sasitumu un izmežģījumu gadījumos. Arī, ja ir muguras sāpes, sporta traumas un tādas hroniskas sāpes kā artrīts. Zāles klāj plānā kārtā uz ādas, tieši uz sāpošās vietas, ievērojot zāļu instrukcijā minēto lietošanas biežumu un ilgumu. Būtiski atcerēties, ka uz iekaisušas vai savainotas ādas nedrīkst klāt pretsāpju gelus, skaidro farmaceite.
Nepieciešamības gadījumā iekšķīgi var lietot pretsāpju līdzekļus, par kuru lietošanu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, kas varēs rekomendēt piemērotāko.
Pēc aizraujošiem pavārmākslas eksperimentiem un gardām maltītēm seko uzkopšanas darbi un trauku mazgāšana. Kādam šis ikdienas darbiņš var patikt, kādam nē – taču no tā izvairīties nav iespējams.
Kopš laika, kad ikvienam iespējams savu virtuvi aprīkot ar trauku mazgājamo mašīnu, šis darbiņš ir kļuvis krietni patīkamās un efektīvāks. Taču varētu šķist, ka trauku mazgājamā mašīna ir vien ekstra, bez kuras var arī iztikt. Tomēr izmantojot trauku mazgājamās mašīnas tehnoloģijas, varam ne tikai atvieglot mājsoli, bet arī ietaupīt resursus un parūpēties par izcilu higiēnu, ko mazgājot traukus pašam nodrošināt ir ļoti grūti.
Kā trauku mazgājamā mašīna kļuvusi par ierīci, kas nu jau atrodama lielākajā daļā mājsaimniecību, kā tā nodrošina tīrību mūsu traukiem un kādas mūsdienīgas funkcijas piedāvā jaunākie modeļi – par to raksta turpinājumā!
Trauku mazgājamās mašīnas vēsture
Trauku mazgājamās mašīnas vēsture aizsākas pirms aptuveni 170 gadiem, kad izgudrotājs vārdā Džoels Houtons radīja pirmo trauku mazgājamās mašīnas patentu. Tiesa gan, sākotnēji tā bija izgatavota no koka un tika darbināta ar rokām, kamēr pa koka santehnikas trubām uz traukiem skalojās ūdens. Jāatzīst, ka, lai gan priekš 1850. gada gana progresīvi, tomēr ne visai praktiski un efektīvi.
Nedaudz veiksmīgāku modeli ap 1887. gadu izdevās radīt kādai bagātai dāmai ASV. Džozefīne Kokreina, neapmierināta ar to, ka kalpi dārgos porcelāna traukus mazgājot ar rokām regulāri apskādē, vēlējās radīt ērtāku un traukiem drošāku variantu. Kopā ar mehāniķi tika adaptēts un uzlabots Džoela Houtona patents un tika uzsākta pirmo automātisko trauku mazgājamo mašīnu ražošana. Taču vēl aizvien – tās darbināšanai bija nepieciešamas cilvēka rokas.
Vien 1929. gadā Miele izgudroja un uzsāka pirmo ar elektromotoru aprīkoto trauku mazgājamo mašīnu ražošanu. Līdz 1950. gadam trauku mazgājamā mašīna bija ekskluzīva prece un to varēja atļauties tikai ļoti bagāti cilvēki. Tomēr jau ap 1970. gadu aptuveni 60 % Rietumeiropas un Ziemeļamerikas mājsaimniecības bija aprīkotas ar šo ērto un funkcionālo iekārtu.
Pateicoties pēdējo 20 gadu straujajai tehnoloģiju attīstībai, mūsdienās trauku mazgājamā mašīna aprīkota ne tikai ar standarta trauku mazgāšanas funkciju, bet arī ar pielāgojamiem režīmiem, atliktā starta funkciju, vadāma attālināti, kā arī būtiski uzlabota ierīces ergonomika un energoefektivitāte.
Energoefektivitāte un resursu taupīšana
Sadzīves tehnika ne tikai atvieglo mūsu ikdienu un daudzus darbus padara efektīvākus, bet palīdz taupīt arī resursus. Lai taupītu elektroenerģiju, sadzīves tehnikas ražotāji arvien strādā pie tā, lai uzlabotu iekārtu energoefektivitātes rādītājus un veiktspēju. Iegādājoties A vai B klases iekārtu, ilgtermiņā tu vari ietaupīt pat par vairāk kā 70 % vairāk elektroenerģijas, salīdzinot ar vecākiem un E vai F klases modeļiem.
Taču izmantojot trauku mazgājamo mašīnu, svarīgs ir arī ūdens resursu taupīšanas faktors. Proti, mazgājot traukus ar rokām, ūdens tiek patērēts daudz vairāk. Mūsdienās trauku mazgājamās mašīnas aprīkotas ar inovatīvām ūdens smidzināšanas tehnoloģijām, kas ļauj būtiski samazināt ūdens patēriņu. Turklāt tu vari pielāgot mazgāšanas cikla programmu, izvēloties ekonomiskāko režīmu, kura laikā, atkarībā no modeļa, tiek patērēti vien 9,5 litri ūdens.
Foto: Ksenukai.lv
Higiēna un mūsdienīgas funkcijas
Lai trauki vienmēr tiktu nomazgāti pēc iespējas efektīvāk, neatstājot ēdiena paliekas un iznīcinot visas baktērijas un mikrobus, trauku mazgājamajās mašīnās standarta režīmos ūdens temperatūra sasniedz 60 º C. Šādā temperatūrā ar rokām traukus nomazgāt nav iespējams. Turklāt šādā temperatūrā mazgājot traukus, vari izmantot arī dabai un veselībai draudzīgus trauku mazgāšanas līdzekļus, jo tauki un netīrumi tiek nomazgāti daudz efektīvāk.
Taču papildu higiēnai mūsdienīgākie modeļi aprīkoti ar intensīvās mazgāšanas režīmu, kura laikā trauki tiek mazgāti 70 º C. Turklāt, iestatot priekšmazgāšanas režīmu, trauki sākotnēji tiek noskaloti, lai efektīvāk nomazgātu īpaši netīrus un grūti mazgājamus traukus.
Ja trauki nav pārlieku netīri, tos vari izvēlēties nomazgāt kādā no ātrās mazgāšanas režīmiem. Ātrās mazgāšanas programmas ir lietderīgas arī tad, ja netīro trauku apjoms ir liels un viesībās vai lielākās ballītēs tīrie trauki nepieciešami ātrāk.
Modeļi, kas aprīkoti ar Inteliģentās kontroles sistēmu, pateicoties speciālu sensoru palīdzībai, visa mazgāšanas cikla laikā pielāgo mazgāšanas parametrus (temperatūra, cikla ilgums, ūdens daudzums) atbilstoši trauku daudzumam un trauku netīrības pakāpei. Turklāt modernākos modeļus iespējams vadīt ne tikai ar vadības paneli, bet arī attālināti, izmantojot modelim saderīgu aplikāciju savā viedtelefonā.
Padomāts ir arī par efektīvāku galda piederumu mazgāšanu. Trauku mazgājamās mašīnas, kas aprīkotas ar grozu netīro galda piederumu novietošanai, ne vienmēr nodrošina efektīvu galda piederumu mazgāšanu. Jaunākie modeļi aprīkoti ar speciālu atvilktni, kurā iespējams ērti novietot visa izmēra galda piederumus tā, ka tiem mazgāšanas cikla laikā ūdens piekļūst no visām pusēm un tiek nodrošināta perfekta tīrība.
Foto: Ksenukai.lv
Viss tavai sapņu virtuvei Ksenukai.lv!
Vēlies iekārtot stilīgu, mūsdienīgu un energoefektīvu virtuvi? Ienāc interneta veikalā Ksenukai.lv! Trauku mazgājamās mašīnas, indukcijas plītis, cepeškrāsnis, kafijas automāti, aerogrili, virtuves kombaini un daudzas citas kvalitatīvas ierīces katra iespējām un ikdienas vajadzībām! Ja vēlies iepirkties vēl izdevīgāk, neaizmirsti kļūt par Smart NET kluba biedru un saviem pirkumiem saņem pat vairāk kā 45 % atlaidi! Ksenukai.lv – viss tavai virtuvei vienuviet!
Pievilcīgam un vienlaikus ērtam apģērbam ir daudz priekšrocību – tas palīdz atklāt valkātāja personību, izceļ auguma aprises un ļauj justies pašpārliecinātākam. Sportiskais stils jau vairākas sezonas ir aktuāla modes tendece, ko iemīļojuši ne vien pieaugušie, bet arī bērni; kā vīrieši, tā sievietes. Fizkultūras stundu sporta apģērba laiki jau sen ir pagājuši – šodien gan sporta zālē, gan ielās var redzēt oriģinālas un mūsdienīgas sporta apģērbu kombinācijas.
Motivē ne tikai mērķi, bet arī apģērbs
Nereti visbiežākais Jaungada solījums ir veltīt vairāk laika fiziskajām aktivitātēm. ”People Fitness“ sporta kluba vadītāja Lina Dranginīteir novērojusi, ka tendence aktīvi sportot sākas janvārī un turpinās aptuveni līdz martam: “Lielākā daļa cilvēku sporta kluba biedra kartes iegādājas īslaicīgam mērķim – piemēram, lai līdz vasarai uzlabotu ķermeņa aprises un samazinātu lieko svaru. Motivācija pazūd diezgan ātri, īpaši tad, ja ir izvēlēta nepiemērota slodze, cilvēku māc pārgurums vai vajā maldīgs priekšstats, ka rezultātus iespējams sasniegt ļoti ātri.”
Bez šaubām, slinkuma mirkļi piemeklē arī aktīva dzīvesveida piekritējus. Lina Dranginīte uzskata, ka motivēt var ne tikai nospraustie mērķi un Jaungada apņemšanās, bet arī sporta apģērbs, kas lieliski izskatīsies un ko būs patīkami nēsāt. “Patiesībā sporta apģērbam ir lielāka loma, nekā varētu likties. Ja jūtaties neērti, apģērbs ierobežo kustības vai spiež, tas noteikti nemotivēs sportot. Savukārt ērts un stilīgs apģērbs var rosināt ne tikai pasvīst sporta zālē, bet arī vairāk laika pavadīt svaigā gaisā, izvēloties aktīvo atpūtu,“ pārliecināta sporta kluba vadītāja.
Mainīgās sporta apģērbu tendences
”People Fitness“ sporta kluba vadītāja ir pamanījusi, ka pirms pāris gadiem sporta zālē noteicošais stils bija melni legingi un vienkrāsains tops. Tomēr šodien cilvēki vēlas izcelties, izvēloties košākas krāsas un neparastāka dizaina sporta apģērbus. “Neatkarīgi no izvēlētā apģērba svarīgi pievērst uzmanību tam, lai būtu ērti sportot – nepieciešams izvēlēties sportam piemērotus un ērtus apavus, kā arī necaurspīdīgu, mitrumu neaizturošu apģērbu. Galvenais, lai jūtaties ērti un esat izvēlējušies tādu apģērbu salikumu, kas liks justies patīkami, vairos enerģiju un dzīvesprieku,“ norāda Lina Dranginīte.
gadā īpaši populāri ir legingi ar paaugstinātu jostas vietu, kas ir ne tikai ērti, bet arī izceļ figūru. Tos var lieliski kombinēt ar ikdienas garderobes apģērbiem, piemēram, brīvi krītošām blūzēm vai krekliņiem, apliekot jostu.
No sporta kluba līdz ikdienai
Sports ir un vienmēr paliks nozīmīgs dizaineru iedvesmas avots – stāsta iepirkšanās kluba “Membershop” pārstāve Ugne Radikiene. Dizaineri un stilisti vairs nebaidās eksperimentēt un pārkāpt robežas, kombinējot sporta apģērba elementus ar klasiskiem risinājumiem. Eleganti mēteļi, kas kombinēti ar kapučjakām, vairs nav pārsteigums, tāpat arī puķainu kleitu un sporta apavu kombinācija. Sportiska stila blūzes lieliski izskatīsies kopā ar rakstainiem svārkiem, bet oficiāla žakete – ar sportiskām biskēm un augstpapēžu kurpēm.
Jaunākā un iemīļotākā tendence ir velosipēdistu šorti, kas tiek nēsāti kopā ar žaketēm vai vienkāršām blūzēm. “Sportiskajam stilam ir daudz variāciju – nav svarīgi, vai esat iecienījuši pieguļošas blūzes ar legingiem, lielas, platas jakas ar biksēm vai sportiskā stila apavus. Ja nebaidāties eksperimentēt, atradīsiet ļoti daudz risinājumu sportiskā stila ieviešanai ikdienā,” apgalvo Ugne Radikiene.
Horoskops ir visai relatīva lieta – ne katram tas pavēsta patiesību, ne katrs tam tic, bet lasa praktiski visi! “Bet ja nu…” — galvā veidojas frāzīte, lasot kārtējo horoskopu, jo katru reizi taču meklējam sakritības ar savu raksturu un apkārt notiekošo. Katrai zodiaka zīmei ir savs temperaments, savi dzīves principi. Ja raksturotu tos īsumā, iznāktu aptuveni šādi desmit teikumi.
AUNS
1. Ar mani labāk nestrīdēties.
2. Daru šodien – domāšu rīt.
3. Uz priekšu, tik uz priekšu, bremzes domātas gļēvuļiem.
4. Vecums? Nezinu tādu vārdu.
5. Labāk par mani tāpat neizdarīsi.
6. Vari tālāk nestāstīt, man tāpat viss skaidrs.
7. Spītība nav grēks, bet mana labākā īpašība.
8. Situāciju kontrolēju, bet emocijas — nē.
9. Viens Auns – ģenerālis, divi Auni – par daudz.
10. Pirmais neuzbrūku, bet atriebjos desmit reizes spēcīgāk.
VĒRSIS
1. Svētkos var arī ieekonomēt.
2. Svešu labumu man nevajag, savu neatdošu.
3. Katrs paliek pie savām domām, bet tāpēc jau nestrīdēsimies.
4. Kā nav kauna steidzināt cilvēku, kas tik ērti apsēdies!
5. Dīvāns labāks par jebkuru dabu.
6. Ēdiens – svarīga un nopietna dzīves daļa.
7. Lēnāk brauksi — tālāk tiksi.
8. Savus spēkus jāpietaupa uz apkārtējo rēķina.
9. Šobrīd ar naudu nevaru mētāties!
10. Degustators – tas esmu es.
DVĪŅI
1. Kopš vakardienas mans noskaņojums ir mainījies trīs reizes.
2. Informācija — puse panākumu.
3. Skatos uz situāciju uzreiz no divām pusēm.
4. Figaro te, Figaro tur…
5. Idejai jābūt svaigai.
6. Ņemu pa trim no katra, noteikti noderēs.
7. Visur paspēju, jo laikā pasteidzos.
8. Kustos ātri pēc dabas — vai tad var mani par to vainot?
9. Varu pateikt bez domāšanas, bet vienalga neesmu nekur vainīgs.
10. Kvalitāti reizēm varu ziedot kvantitātei.
VĒZIS
1. Mans nams – mana pils.
2. Auklēšos ar jebkuru.
3. Vajadzīga pacietība un siltas zeķītes.
4. Ja pulkstenis neiet, tad rāda pareizu laiku divas reizes diennaktī. Pastāvēsim.
5. Mājās arī veikalā pirkti salāti garšo labāk.
6. Sirdi silda ledusskapis. Pilns, protams.
7. Neesmu tik bagāts, lai iepirktos lēti.
8. Man patīk klusi stūrīši.
9. Neatteikšos no pagātnes, pat ja tā man liks skumt.
10. Kaut kāds nelabs mētelis: saplīsis, kaut arī pirku to tikai pirms desmit gadiem.
Joprojām domā, ka nav iespējams atrast labu darbu, ja Tev vēl nav darba pieredzes? Pievienojies Latvijā vadošā zvanu centra Transcom Worldwide Latvia draudzīgajam kolektīvam un pārliecinies, ka viss ir iespējams!
Tu iegūsi:
vērtīgu pirmo darba pieredzi klientu apkalpošanas jomā lielā, starptautiskā uzņēmumā (Rīgā);
iespēju ērti apvienot darbu ar mācībām;
motivējošu atalgojumu, sociālās garantijas un papildu labumus, piemēram, iespēju regulāri apmeklēt sporta zāli bez maksas;
straujas izaugsmes iespējas – 96% grupas vadītāju ir sākuši savu karjeru pie mums kā klientu apkalpošanas speciālisti.
Ja tev ir labas latviešu un krievu valodas zināšanas un patīk darbs ar cilvēkiem, nāc strādāt uz Transcom Worldwide Latvia, pārējo mēs iemācīsim!
Lūk, ko par savu darba pieredzi Transcom Worldwide Latvia stāsta Sintija Jaspere (24 gadi), kura veiksmīgi apvienoja darbu ar studijām un pāris gadu laikā no klientu apkalpošanas speciālistes izauga par grupas vadītāju: “Jebkuru darbu apvienot ar mācībām ir izaicinājums, jo gan viens, gan otrs prasa daudz spēka un enerģijas. Taču šajā darbā liela priekšrocība ir maiņu grafiks un atsaucīgi kolēģi, ar kuru atbalstu es varēju saplānot savu grafiku tā, lai atliktu laiks arī gatavoties eksāmeniem un rakstīt studiju darbus. Savukārt, lai turpinātu attīstīties uzņēmumā, galvenais, manuprāt, ir pieņemt jaunus izaicinājumus, aktīvi darboties un nekautrēties kandidēt uz jaunām vakancēm”.
Piesakies darbam Trascom Worldwide Latvia un kļūsti par klientu apkalpošanas speciālistu, rakstot uz darbs@transcom.lv vai zvanot pa tālruni 67060590.
Plašāku informāciju par uzņēmumu vari uzzināt šeit: www.transcom.com.
Laikam esmu nenormāli neiecietīga un manī ir ārprātīgs tolerances trūkums, taču man emocionālas grūtības sagādā braukšana ar sabiedrisko transportu. Neesmu nekāda izlutināta mātes meita, mamzele vai kas tur vēl, taču dažas padzīvojušās, pensionētās (man nav pretenziju pret pensionāriem kā tautu, nepārprotiet…) kundzītes paciest man nākas ar lielām pūlēm. Piemēram, vakar, pēc ilgiem laikiem, braucu vecajā, labajā ceturtajā tramvajā un katrs, kura sēžamvietai sanākusi saskare ar šī maršruta tramvaju sēdvietām labi zina, ka pieturā pie Centrāltirgus iekāpj vesels pūlis cilvēku, vairumā šīs padzīvojušās kundzes.
Mans stāsts būs par vienu sirmu kundzi (tālāk tekstā K) un mazu meiteni (tekstā M, kurai varēja būt ap gadiem 9 vai 10). Tātad, pieturā, kur atklājās visu īstās dabas un nodomi K, kā vairums, ieslēdza savu apslēpto turbo dzinēju un ielidoja tramvajā izgrūstot no vietām visus, kuri gadījās viņai ceļā…
Mani vienmēr ir fascinējis fakts, ka šie cilvēki vienmēr šķiet tik nevarīgi, īd un vaid, un tā tālāk, bet kad viss nonāk pie tikšanas tramvajā/autobusā/trolejbusā utt., iet kā tanki. Kā pēc maniem iepriekšējiem novērojumiem parasti K-veidīgie dara, arī šoreiz K apstājās pie kādas par sevi jaunākas, sēdošas sievietes un nepārprotami raidīja zibeņus ar acīm kā Pikačū, lai viņu palaiž apsēsties, šī sieviete, nepārprotami, palaida. Kurš gan tā nebūtu darījis, visiem taču ir sirdsapziņa un vecāki vairumam ir mācījuši, ka vecāki cilvēki jāpalaiž apsēsties. Tā ir aksioma!
Pieturā, kura saucas -Kuldīgas iela- iekāpa M, mazs meituks ar pārdabiski milzīgu mugursomu, un apstājās pie K sola un turējās pie tā piestiprinātā roktura. Viss būtu bijis labi un ierasti, taču K sāka grūstīt M un visiem spēkiem centās viņu dabūt prom no sava krēsla. Tā kā M nesaprata ko K vēlējās, jo puse viņas izrunāto vārdu (krievu valodā) būtu aizstājami ar garu un izteiksmīgu „Pīīī” viņa nekustējās ne no vietas. Pateicu kundzei, lai liek bērnu mierā. Saņēmu savu laipnības devu.
Bija pienākusi mana pietura un man bija šis burvīgais transporta līdzeklis jāpamet, nekad neuzzināšu, kā beidzās rupjās večiņas monologs, tomēr ceru, ka M viss kārtībā un viņa netika nobakstīta ar K spieķi. Manī nav ne grama naida ne pret vienu cilvēku, taču visam ir savas robežas un, ja kāds nepamatoti sāk aiztikt bērnus, kā šinī gadījumā, ir diezgan grūti aizbildināties, ka šis, lūk, ir vecs cilvēks, tādi ir jāciena!
Republikāņu Baltā nama kandidāts Donalds Tramps sestdien tika ievainots ausī apšaudē vēlēšanu kampaņas mītiņā, un notikušais tiek izmeklēts kā atentāta mēģinājums.
Pēc apšaudes Pensilvānijas štata Batleras pilsētā 78 gadus vecais eksprezidents tika aizvests no skatuves uz automašīnu, un uz viņa sejas bija asinis. Viņš vēlāk ierakstā savā sociālajā tīklā “Truth Social” pavēstīja, ka lode izgājusi cauri viņa labās auss augšējai daļai.
Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) svētdien pavēstīja, ka šāvējs bijis 20 gadus vecais Tomass Metjū Krukss no Pensilvānijas štata.
“FIB ir identificējis 20 gadus veco Tomasu Metjū Kruksu no Betelparkas Pensilvānijas štatā kā personu, kas bija iesaistīta bijušā prezidenta Donalda Trampa slepkavības mēģinājumā 13.jūlijā Pensilvānijas štata Batlerā,” teikts FIB paziņojumā, kuru citē telekanāli NBC un CBS.
Video
Betelpārka atrodas apmēram 70 kilometrus no Batleras.
Apšaudē nogalināts kāds mītiņa dalībnieks, bet divi smagi ievainoti.
Slepenā dienesta paziņojumā norādīts, ka uzbrucējs “raidīja vairākus šāvienus skatuves virzienā no paaugstinātas pozīcijas ārpus mītiņa”, bet Slepenā dienesta aģenti viņu “neitralizēja”.
Trampa kampaņa paziņojusi, ka viņš atbilstoši plānotajam piedalīsies republikāņu nacionālajā konventā, kas pirmdien sāksies Viskonsinas štata Milvokos. Konventā paredzēts oficiāli izvirzīt Trampu par Republikāņu partijas kandidātu novembrī gaidāmajās prezidenta vēlēšanās.
Prezidents Džo Baidens, kuram vēlēšanās jāsacenšas ar Trampu, nosodījis notikušo un uzsvēris, ka Amerikā “nav vietas šāda veida vardarbībai”.
Uzbrukumu nosodījuši daudzu pasaules valstu vadītāji.
Politiskā vardarbība ir nepieņemama un nožēlojama, tviterī uzsvēris arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš norāda, ka ir šokēts par uzbrukumu Trampam. Rinkēvičs novēl viņam ātru atveseļošanos.
Viņa bija labākā no tavām tuvajām draudzenēm, bet pēc tam viss mainījās. Tagad jūs esat šķīrušās. Kad beidzas romantiskas attiecības, draugi ir līdzās, lai sniegtu atbalstu un analizētu situāciju. Kad beidzas draudzība, nekas tāds parasti nenotiek. Kāpēc?
Tu negaidi, ka draudzība beigsies. Kad tu uzsāc romantiskas attiecības, kaut kur dziļi prātā tu paturi domu, ka kaut kas varētu neizdoties un jūs varētu izšķirties. Par draudzību tu tā nedomā un pat neko nenojaut.
Ar viņu tu biji tu pati. Labās un draudzīgās attiecībās tu atklājies no savas godīgās un neaizsargātās puses. Tagad tev ir nepatīkami, ka cilvēks, kuram tu uzticējies, ir izslēgts no tava kontaktu loka.
Ar draugiem tu ātrāk satuvinies. Romantiskās attiecībās ir vairāk barjeru, kuras jāpārvar, tāpēc arī pieķeršanās notiek lēnāk.
Ar draudzeni tu dalīji visu pasauli. Draugi ātrāk tiek iepazīstināti ar citiem tev tuviem draugiem un pat ģimeni. Tev vienkārši nešķiet, ka jūsu draudzība kādreiz varētu beigties, tāpēc arī draudzene kļūst par nopietnu tavas dzīves daļu. Viņa tev ir kā māsa.
Viņa par tevi zināja gandrīz visu. Protams, diez vai viņa ies un visai pasaulei stāstīs tavus noslēpumus, bet tāpat tādus cilvēkus palaist projām ir grūti. Pat, ja tas ir nepieciešams. Diez vai ar kādu vīrieti tu tā esi jutusies…
Maijai trešdienas vakarā aizvērās acis… un sākās sapņu valstība!
———————
Vispirms- ūdens. Daudz ūdens. Dziļš ūdens. Ūdenim pa virsu spīd saule. Sieviete sapnī nobrīnījās – kamdēļ neslīkst nost un pat nemokās ar smakšanu. Vēl vairāk- ir tādas kā brīva lidojuma sajūtas.
Lidojums- ko var izbaudīt, bez aizķeršanās, un it kā viena būtu pasaulē. Kaut kur no augšas atskanēja vīrietiska balss “Maija, maija!”.
————————–
Pamodās… pulkstenis ar cipariņiem rādīja 2:47… nakts vidus. Vīrs pie gultas bija ar atvērtām acīm, panīcis, un ar nelielām izbailēm lūkojās Maijas virzienā. “Vai Tev viss ir kārtībā? Tu tā vaidēji un sēci…” – “Ai nekas, aizsapņojos”. Dzīvesdraugs atgūlās un pēc pāris minūtēm jau atkal klusi krāca. Sievietei- kādas 20 minūtes nevērās acis ciet- daļēji bija sapņa iespaidā. Tad ķērās pie pārbaudītā paņēmiena: “skaitīja aitiņas”.
————————-
Nez kādā brīdī… pasaule pēkšņi mainījās. Tagad Maija svaiga un jauna gulēja liedagā. Saule spoži spīdēja, jūra mēreni šņāca. Piecēlās pussēdus. Skatījās pāri skaidrajam horizontam. Tur tāli viļņi. Pēkšņi viens pacēlās kā cunami un smagi ievēlās krastā. Slīcināja arī Maiju…
————————–
Otrreiz pamodās ap 4:40. Vīrs blakus gulēja, vien nedaudz pikts pārvilka segu pāri galvai. Kaut kāda ātrā palīdzība vaidēja aiz loga un aiznesās tālāk. Aizmiga…
————————–
Tad- lija lietus. Silts, kā vasarā. Drusku čabēja koku lapās. Sapnī logs bija pavērts. Lija, lija, lija.
—————–
Atkal pamodās. 5:45. Aiz loga ausa agrīna vasaras gaisma. Bija klāt izšķirošā ceturtdiena. Maija pārvilka roku pāri sejai…
Dažas dienas pirms “fatālās” ceturtdienas- pagāja pilnas ar pārdomām. Maijai bija ko galvu palauzīt…
“Kamdēļ mani izvēlējās? Vai manī tas Medņa kungs kaut ko saskatīja? Vai patiešām esmu tāda fotogeniska??
Domas turpinājās – “Jā, ūdens man patīk. Pie katras iespējas līdz jūrai aizbraucu… Pie katras iespējas caur logu ieelpoju lietu caur atvertu logu. Vasarīga veldze man patīk…”
“Reiz iekritu ar visu kleitu ezerā. Bija visai baisi, vēlu tikai peldēt iemācījos. Domāju, ka noslīkšu!”.
Tādas un citādas domas haotiski šaudījās gimenes sievietes galvā. “Ugunsgrēks” vakarā paslīdēja garām prātam. Abu bērnu mūžīgās skolas problēmas arī kaut kur tālu tagad likās.
Maijai dažus vakarus drusku kājas ļodzījās. “Autopilotā” iepirkās, laulātais dzīvesdraugs ar masīvajām darba runām arī kaut kā ausīm garām paskrēja.
Tad pienāca trešdienas vakars. Maija palika pie puķainas kleitas, sandaļēm un dzeltenā lietussarga. “Kas būs – tas būs!” Vispār vakarā aiz loga čabinājās lietus, sieviete dziļdomīgi pavēra logu- lai atkal ieelpotu mitro un ar koku lapām sajaukto smaržu gaisu.
“Lietus”- Maijas domas bija sapņainas. Tikai vīrs sacījās: “Tu klausies, man priekšnieks liek jau septiņos rītā būt darbā. Es no rīta paēdišu pats, tikai bērnus sabaro. Aizlaid uz skolu, es būšu vakarā vēlu”. Un aizlikās jau gulēt, pēc trim minūtēm jau drusku krāca.
Maija arīdzan palīda zem segas… Sapņi bija drīz klāt.
Tās pašas dienas vakarā Maija – kad vīrs vēlreiz bija noteicis “rīt man traka darbadiena” un aizlicies bija jau saldā miegā – piegāja pie klusā kompjūtera un atrāva vaļā savu epastu. Jā, patiesi Medņa kungs no firmas bija atsūītījis vēstījumu (viņai un vēl trijām): “Jums tiek piedāvāta iespēja piedalīties konkursā “Pastaiga lietū”. Konkurss notiks tajā pašā adresē, zālē- kur tiks ierīkots mākslīgais lietus. Konkursā tiks vērtēts Jūsu apģērbs un iznesīgums pastaigā. Viss pārējais Jūsu ziņā…”. Bija vēl kas sīkiem burtiem rakstīts sūtījumā: bet tas vairs nebija interesants. Ak jā, bija pateikts, ka pieteikušās 12 dalībnieces, atlase notiks divās kārtās – kvalifikācija un fināls ar 3 dalībniecēm. Balva 2000 eiro un iespēja piedalīties Eiropas “Rain Woman” lielajā konkursā.
Nākamajā rītā – pēc brokastu rituāla, bērnu aizlaišanas uz skolu, vīra palaišanu uz darbu – Maija aizdomājās. Ko lai velku uz šādu konkursu. 6 dienas gan līdz tam vel laika ir… Domāja- “ja es saģērbšos parasti tāda, kāda lietus laikā eju uz ielas, tad man uzvaru neredzēt”. “No otras puses: savu izejamo apģērbu liedēt arīdzan negribētos, ja uzvara netiek- tad man nebūs nauda, ko nopirkt vietā. Nāksies kartējo līzingu ņemt uz sava vārda. “. “Ai, nāksies aiziet uz kādu “otrās rokas ” veikalu un pa lēto sadabū. Varētu caur internetu sadabūt! Taču tad ilgi nāksies gaidīt…”. “Gumijas zābakus vilkt uz biksēm- tad es izskatīšos pēc sēņotājas. Un atkal neko nenovinnēšu”.
Daudzas līzīgas domas maisījās pa galvu. Arī depresija ar uzbudinājuma karstuma viļņiem mijās pa galvu.
—————————
Trešdienas vakarā Maija izvēlējās t.s. “vasaras stilu- kad vieglos un puķainos svārciņos izlīšu cauri”. Attiecīgo fašionu nebija grūti sadabūt un lēti arī izmaksāja. Visi piederumi bija salikti.
Neviens no ģimenes nekā nezināja, neviens neko nenojauta.
Varēja visi mierīgi pirms pusnakts doties pie miera.
Maija iegāja visai mājīgā kabinetā. Pameta skatienu apkārt. Pie viena galda sēdēja kāda darbiniece, un par Kristīni sauktā viešņa uz papēdīšiem cēlās augšā un virzījās uz izeju. Darbiniece- menedžere sacīja: “Paldies par sarunu, mēs jums piezvanīsim…”. Taču kungs, kas sēdēja pie otra galda- sacīja: “Uzulnieces kundze, nāciet- sēdieties”.
Maijai likās… ka “esu pie ārsta atnākusi”. Tādas sajūtas, ka tiks teikts “atveriet muti, apskatīsimies jūsu zobiņus”. Kungs gan sacīja “esmu Āris Mednis, man liels prieks- ka atsaucāties uz manis sūtīto emailu”. “Jūs gan drusku kavējāties, bet laika mums būs”. Maija saspringa, tagad likās kā izlūkdienesta priekšnieka nopratināšanas telpā, kur atvests kāds noķerts spiegs. Drusku iekšēji saspringa un sāka trīcēt.
Āra Medņa balss atgrieza īstenībā: “vēlreiz pateicos, ka pievērsāt mums uzmanību”. Kungs galda pretējā pusē turpināja čabināt papīrus. Maija arīdzan klusēja.
– Sāksim… pirmais jautājums, ko domājiet par tiem jautājumiem, kurus uzdevu aptaujā? – telpas saimnieks beidzot ķērās pie lietas.
– Neko sevišķu, tikai drusku dīvaini likās…
– Kas tieši?
– Tā, ka vienkpus ir augstie papēži un ūdens…
– Par to drusciņ vēlāk, patreiz apjautāšos- kādas asociācijas Jums raisa vārds “ūdens”?
– Nu tā, patīk jūra būt, patīk uz lietus lāsēm skatīties caur logu… patīk ieiet dušā. To pēdējo es daru laikam drusku par biežu.
– Jūsu atbildes mani iepriecina.
– UN VĒL – man patīk darboties gar veļas mazgāšanas mašīnu!
Medņa kungam acis drusku ieplētās, bet mute vēl vairāk smaidīja. Jautājums sekoja: – Vai Jums ir laiks tieši pēc nedēļas, nākamajā ceturtdienā. Piedalīties nelielā pasākumā, tur būs nedaudz cilvēki, ļoti iejūtīgi un takstiski!”
Maijai tagad ieplētās acis. Bet Medņa kungs tikām jau sacīja atvadu vārdus: “konkursam būs jāgatavojas. Aizsūtīšu dažas instrukcijas uz Jūsu norādīto epasta adresi”. Saruna bija beigusies. Maija izgāja no telpas, Medņa kungs sacīja: “uz redzēšanos, un pasauciet dāmu- kas vēl sēž gaitenī…”.
Gaitenī nebija neviena. “Te neviena nav, sieviete laikam aizgājusi”. – “Jo mazāka konkurence Jums, uz redzēšanos”.
——-
Pēcpusdienā virtuvē neveicās. Viss krita ārā no rokām. Mājasmāte tikai uzkombinēja ātro zupu, ko pēcpusdienā iedot saviem bērneļiem. “Piedodiet, esmu drusku nogurusi- paņemiet no ledusskapja, ja vēl ko gribās”- “Labi, mammīt 🙂 Vai tad pirmo reizi!?” Maija nolikās pēcpusdienas snaudā, drošā vietā noglabājot uzsildītus trīs kapostu tīteņus, ko vīram iedot pēc “kārtējās smagās darbadienas”.
Nākamās dienas rīts- bija tāds pats. Bērniem soma sagatavota, uz skolu aizlaisti ar nebeidzamo atgadinājumu “neaizmirstiet vienādojumus matemātikā”. Arnis aizgāja knapi krūzes kafiju izdzēris, viņa priekšnieks “esot zvanījis- darbā ir steidzams pasūtījums, esot uz vietas jābūt stundu agrāk”. Dzīvoklis ātri kļuva tukšs un vientuļš. Tikai sienas pulkstenis tikšķēja – un tas bija vienīgais apgrūtinošais troksnis.
Maija – ap 9:00 posās, piegāja pie drēbju skapja. Tajā bija daudzas, taču palēti drēbju gabali. “Otrās rokas” veikalos pirkti. Sieviete nodrebinājies: cik gan daudz kredītu vēl jāmaksā. Tamdēļ uz visu pārējo ir jāekonomē. Jāpriecājas- Arnim ir darbs ostā, kur strādā visai labi apmaksātu amatu uz elektro-krāvēju. Maija reiz bija skolotāja, taču pāris pēdējos gadus nestrādāja. Tautā līdzīgās reizēm sauca par “profesionālām sievām”.
Ui- šīs domas iešāvās nereizē, pameta skatu uz pulksteņa. Vaiiiii…. 9:45, bet vēl kāda pusstunda ar tramvaju uz Rīgas centru jābrauc. Aizfantazējās par grūto tagadni, tamdēļ no skapja izrāva ārā pusgaru brūnu kleitu, pirmās paķertās zeķubikses un sarkanas laiviņas un mērena papēdīša. Ar šo kleitu pirms pāris nedēļām gāja uz Operas izrādi “Seviļas bārddzinis”, tātad noderēs arī šajā reizē.
Par Operu iedomājās pa ceļam uz tramvaju. Sasodīts, tas vēl kavējās. Tomēr 10:15 ar satraukumu bija adresē Kr. Barona ielā. Iegāja sētā, tad vēl vienā pavārtē uz otro pagalmu. Tad pa šaurām kāpnēm uz augšu otrā stāvā. Kur bija jāsagaida Medņa kunga uzaicinājums uz sarunu.
Otrā stāvā gaitenis gaišs, nesen remontēts. Vairākas durvis veda tālāk, gaitenī uz pāris krēsliem sēdējā vēl dievietes. Tādas uzposušās, abām rokās skaistas rokassomiņas- mugurā apspīlētas sarkanas kleitas (nez kamdēļ abām sarkanas), un kājas izspīlēti sakrustotas uz augšu, lai visiem parādītu tagad modernas platformenes uz baigā nagliņ-papēža.
“Nez kāds sakars tam visam ar ziepēm…?” Maija domaja, neuzkrītoši lūkojoties uz abām sievietēm pretī. Turpretī abas skatījās uz Maiju- ar neslēptu pārākuma sajūtu “nu tev, vistiņa, te nekas nespīd”. Tajā brīdī pavērās vienas no durvīm, pa kurām iznāca norūpējusies un, šķiet, drusku raudājoša meitene. Kāds kungs saka: “jums, cienītā, vēl gadiņš jāpaciešas līdz pilngadībai. Tad nekas netraucēs laimei darboties modeļu biznesā”. Pēc sekundes meitene aizcirta izejas durvis…
Tas pats kungs sacīja “Kristīna Veizmane?” – viena no pretī sēdošajām pacēla acis. “Nāciet uz sarunu”, – par Kristīni sauktā iznesīgi šūpojot gurnus- pazuda aiz durvīm. Koridorā iestājās klusuma brīdis, un Maijai jau … rēgojās ziepju burbuļi, kas krita no debesīm. Ilgi, ilgi, … līdz atkal pavērās durvis un sekoja teksts: “Maija Uzulniece? Nāciet uz sarunu.” …
Otrā un trešā diena Maijai pagāja, varētu sacit, pelēkas. Arnis gāja un nāca no darba. Bērni abi rītā ar brēcieniem gāja uz skolu, daļēji apguruši nāca no skolas. Daļēji nogurdināja ikdienas vakara “Ugunsgrēks”, kam sekoja citi pasekli seriāli. Arī Arņa mūžīgā gaušanās par “smagu darbu nākamajā dienā” arīdzan. Tikai vienreiz “pabraukājās ar vilcieniņu”, pēc tam vīrietis ātri aizmiga.
Vienā trešdienā Arnim iegadījās brīdis- pēc darba un pirms ikvakara ņemšanās ar savu autiņu. Sarunājās abi dzīvesbiedri…
– Man te pirms laika atsūtīja vienu dīvainu epastu ar aptauju…
– Un tu piedalījies?
– Jā, a’ kas?
– Kārtējās muļķības, ar ko tas internets pied”sts.
– Bija tādi ziepjaini jautājumi…
– Tur vispār viss ir ziepēs, man jāiet pie autiņa (teiciens katru dienu pēc agrīnām vakariņām).
Ar to pašu saruna arī beidzās. Maija, ieļūcinādama kailās kājas mājas gumijas čībās, smagi nopūtās. Gribējās garāku sarunu.
Maija nopūtās ottreiz- bērni (ierasti) kliedza: “es nesaprotu mājas uzdevumu- kas ir x kvadrātā plus y kvadrātā”? Mammai/Maijai vajadzēja skaidroties – kamdēļ vajadzīgi zināt šādus vienādojumus “tas attīsta logisko domāšanu un vēlāk pašiem dzīvē būs jāsitās”. Atkal gatlaicīgi.
Vēlā vakarā – kad Arnis atkal pirmajā pusmiegā nosēca “man rīt grūta darba diena”- Maija pirms pusnakts piecēlās un pārbaudīja komputeru. Izlasīja e-mailu: “vai variet rīt ap 10:00 atnākt adresē Kr.Barona ielā nr. … , ja nevariet- tad dodiet ziņū par tālr, … ” E-pasts atnācis tikai pirms strundas.
Satraukums neliels ielija vaigos… dzīvoklī visi jau šņāca gultā. Maija mierīgi padomāja: “rīt vīram neko neteikšu, iešu un aiziešu. Kaut kas satraucošs visā tajā ir…”. Un jau pēc brīža ieritinājās gultā blakus dzīvesdraugam.
Sapnītis sekoja… tāda liela vanna ar biezām ziepju putām!
Pārējā dienas daļa Maijai pagāja bez sevišķiem notikumiem. Viss kā parasti: bija jāsagaida abi bērneļi no skolas, tad jāsagaida dzīvesdraugs Arnis no darba. Kopā jānoskatās “Ugunsgrēka” kārteja sērija vakarā (Arnis atkal slepeni žāvājās… labprātāk pats pa Eurosport kanālu būtu vērojis kādu UEFA kausa kvalifikācijas furbola maču…). Bērni šovakar tika aizlaistu uz “Citadeles” kinomāju, nez kāda “kases” filma bija jāskatās… Atpakaļ bija ap desmitiem vakarā, un tad vēl sadomāja kādu stundu pasērfot tīmeklī. Līdz divpadsmitiem bija “jāaizdzen” gultā, no rīta atkal ap 8:00 jāceļas, lai tiktu uz skolu.
Visa dienas otrā puse – kā vāveres ritenī. Bija tostarp arī trauki jānomazgā, virtuve jāsakopj, bērniem somas pirms nākamās skolas dienas jāpārbauda. Un tad Arnis pašā vakarā TV6 kādu “bojeviku” vēlējās noskatīties (bija jāļaujas, kā kompensācija par “Ugunsgrēku”). Pēc tam Arnis likās strauji pie miera, ar “vilcieniņu pabraukt” negribējās. Pēc brītiņa “otrā puse” jau ritmiski un pa druskai krāca, pirms miega pasakot “rīt grūta darbadiena”.
Bet Maijai domas atgriezās pie tā trakā konkursa, un pie attēla- kas bija tāds mulsinošs. “Rīt, kad vīrs būs darbā- būs vēl vienu reizi tajā saitē jāieiet”. Kaut kas visā tāds biedējošs un reizē intrigējošs likās… un sieviete aizmiga.
Un bija kāds sapnis… “Viens, divi, trīs, cetri… reizē, reizē”. Vingrošanas nodarbībā daudzas sievietes sēdēja reizē uz maza soliņa, un ritmiski cilāja kājas. Tās visas bija ieautas sarkanās, zaļās sandalēs. Vajadzēja tās muzikas ritmā cilāt, kā tādā kordabaletā. Un tad viena medmāsa uzgāza virsū spaini ar ziepj ūdeni, taču maršveidīgā mūzika nepārtrūka. “Viens, divi, trīs, četri…”.
Un pamodās nosviedrējusies, pameta acis uz fosforizējošo pulksteni. Bija tikai nedaudz pāri vieniem naktī. “Kādi murgi”, un atkal aizmiga. Šoreiz bez sapņiem.
Bija vēl nakts vidus, kad Maija pamodās. “ak Dies’ , tagad tā mīklainā ceturtdiena”. Vīrs arī gultas otrā pusē nemierīgi pagrozījās un klusu norūca: “kas tad ir tāds, kas Tev gulēt neļauj?”- “Ai, sasapņojos”- “Liecies mierā, guļam- man no rīta atkal traks darbs”.
Un sievietei acis atkal aizvērās.
Šssssss…. smagi šņāca ūdenkritums, bet dāmai gaisīgā kleitiņā bija jātiek uz upes otru krastu. Kas nebija visai tuvs attālums. Tik vien kā laisties pa taisno peldus. Bet te pēkšņi uzradās akmeņu rinda, pa kuru varēja pāriet šo upes plūdumu. Ko lai dara- basas kājas slīdēja un zvalstījās. Likās – pāriešana būs grūta…
Tad pēkšņi kāds piebikstīja no muguras, Maija sapņos pagriezās. Tur nebija neviena, bet zemē nolikti – VARENI GUMIJAS ZĀBAKI!
Tāaaaadi nekur nebija redzēti. Vismaz Rīgas veikalos ne….
Tad nu stīvēja tos kājās, ne uz reizi sanāca. Atkal stīvēja, pēdas drusku sāpēja. Tomēr beidzot izdevās. Kājas kāds kustināja, un ….
————-
… pamodās. Abi bērni stāvēja pie gultas un sauca: “mammu, neguli. Mums uz skolu jāiet!” Vīrs jau sen gabalā kārtējā smagajā darba dienā. Mājasmāte ātri sakombinēja griķu putru, iedeva paēdienu atvasēm. Abi ar mugursomām ātri pazuda aiz durvīm.
Un sieviete palika viena dzīvoklī. Bija jāsāk gatavoties sava izgājienam konkursā. Pameta acis uz pulksteni, tas rādījā pusdeviņus. Divpadsmitos bija jābūt konkursā.
Viss izdomāts, daži atpazīstami īpašvārdi- ir tikai autora fantāzijas novirzes.
————-
Maija kādu rītu interneta saitē izlasīja… skaists konkurss, kur TIEK IZCELTAS SKAISTAS KĀJIŅAS.
Laikam bija jāaizsūta emails uz kādu adresi. Pretī atsūtīja elektronisku anketu, kurā līdzas personas datiem bija jāatbild uz 3 jautājumiem.
Tostarp arī – “Ūdens- ko tas Jums izraisa?”. Pajaunā sieviete lāgā nesaprata “izraisa” vārda nozīmi. Domāja, domāja, un izdomāja- te prasa plašas asociācijas. Vēlreiz izdomāja un atbildē uzrakstīja: “mīlu jūru un mīlu lietu vasaras dienā”. Otrais jautājums: “mājās – vannojieties vai ejiet dušā”. Pavisam dīvaini, nu vismaz līdz šim nevienā citā anketā tādi jautājumi nebija sastapti. Uzrakstīja: “daru otro vairāk kā pirmo”. Trešais jautājums pavisam bezsakarā: “patīk staigāt uz augstiem papēdīšiem”. Maija sanervozējās un zirgojoties uzrakstīja: “staigāju ne uz zemākiem par 12 cm”.
Un nākamā dienā gaidīja. Nesagaidīja. Vien pie pirmās anketas bija tāds pavisam dīvains attēls. Patiešām?
nedelas nogale iepazinos ar traku itali… pienaca man uz ielas klat itka prasija, lai karte paradot ,kur lidosta… nu ,neko paradiju, meginaja ar mani uzsaktt sarunu, bet es tik caio bello un prom… tani pasa vakara ieraudziju vinu paba, kur tad musu skaistulis lidmasinu nokaveja… uzcienaja ar kopciku, paplapaja, LV pie meitas atbraucis, pirms pieciem gadiem iepazinies ar latviesu meiteni ,iemilejies ne pa jokam ,bet ta pirms gada aizlaidas atpakal uz LV…nu neko nakama diena pastaigajamies ar vina meitu, paradiju Rigu…tagad devas atpakal…jauka satiksanas…
2010. gadā Opras Vinfrijas šovā viesojās kāda ģimene, kura kārtējo reizi apstiprināja to, ka dzīve var mainīties vienā acu mirklī! Lai gan no intervijas brīža ir pagājuši jau 10 gadi, mēs uzskatām, ka apspriestais temats nav zaudējis savu aktualitāti un, iespējams, dos cerību, ka pat traģiskākajos notikumos var ataust cerība un brīnumi.
Lori un Kriss Koble ģimenes dzīve tika sagrauta vienā mirklī, kad viņi 2007. gada 4. maijā autoavārijā zaudēja savus trīs bērnus. Gandrīz tieši pēc gada absolūti brīnumainā likteņa pagriezienā Krisam un Lori piedzima trīnīši! 2010. gadā Lori un Kriss dalījās ar Opru savā stāstā par neiedomājamu zaudējumu, neticamu drosmi un otro iespēju dzīvot. Ģimene uzsver, ka jaunajām atvasēm ir pastāstīts par mirušo brāli un māsiņām, viņu fotogrāfijas joprojām atrodas ģimenes mājās. Vecāki uzskata, ka viņu mirušie bērni ir sargeņģeļi trīnīšiem, kā arī to, ka jaunās atvasītes ir pārsteidzoši līdzīgas zaudētajiem bērniem – Emmai, Keitijai un Kailam.
Gandrīz 80% 12 gadnieku ir bojāti zobi un šajā vecumā vidēji nepieciešams labot 3 zobus, tā liecina Slimību un Profilakses kontroles centra pētījums.
Bērnu vecāki, kā vienu no galvenajiem iemesliem min garās rindas un bezmaksas zobārstniecības nepieejamību valstī, īpaši akūtās situācijās. Lai to nodrošinātu šobrīd portālā manabalss.lv uzsākta parakstu vākšana.
Ir jāpanāk, lai katrā Latvijas reģionā ir pieejami, valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi visu diennakti bērniem līdz 18 gadu vecumam. Saskaroties ar akūtu situāciju, īpaši pēc darba laika, brīvdienās un svētku dienās, nav iespējams saņemt valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus. Privātā sektora zobārstniecības prakses piedāvā pakalpojumus visu diennakti, septiņas dienas nedēļā, taču ne visām ģimenēm ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai to atļautos. Zobārstniecības pakalpojumam ir jābūt pieejamam visu diennakti, lai nepieļautu situāciju, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība netiek sniegta kādā noteiktā jomā, īpaši bērniem. 2016. gadā Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums liecina, ka 79,2% respondentu kā būtiskāko iemeslu zobārsta neapmeklēšanai norāda, ka nevar to atļauties. Daudzas ģimenes saskārušās ar garajām rindām, lai saņemtu valsts apmaksātos zobārstniecības pakalpojumus. Jāgaida ir vairāki mēneši, nereti pat līdz gadam. Līdz ar to daudzi nevar laicīgi saņemt nepieciešamo pakalpojumu, un zobu veselības stāvoklis pasliktinās, kas savukārt var izraisīt jau akūtas problēmas. Pat Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā nav pieejami zobārsta pakalpojumi visu diennakti akūtu situāciju risināšanai. Tas ir traģiski, ja valsts nevar palīdzēt bērnam, kad ļoti sāp un kad tiek pat apdraudēts citu zobu veselības stāvoklis. Ir jāpanāk, lai bērns zina – ja ļoti sāp, tad viņam palīdzēs! Bērnam nav jādzird: “Meitiņ, dēliņ, pacieties. Mēs meklējam un nevaram atrast zobārstu.” Vecākiem ar raudošiem bērniem nebūtu jāsēž garajās “dzīvajās” rindās pie zobārsta vai profesionālajā, bet noslogotajā, Rīgas Stradiņa Universitātes Stomatoloģijas institūtā ar cerību, ka speciālists paspēs pieņemt un palīdzēt līdz darba dienas beigām. Visu cieņu zobārstniecības speciālistiem, bet arī viņu resursi ir ierobežoti, un nebūtu korekti prasīt veikt darbu par ļoti zemu darba samaksu visas diennakts laikā. Masu medijos pieejama informācija, ka pat Aizsardzības ministrija tērē līdzekļus jauniešu zobu labošanai, jo nav laicīgi iepriekš saņemta nepieciešamā aprūpe. Sliktais zobu veselības stāvoklis ietekmē jauniešu karjeras iespējas aizsardzības jomā. Tāpēc spersim pirmo soli, lai panāktu valsts apmaksātus diennakts zobārstniecības pakalpojumus katrā Latvijas reģionā. Nākamais solis- pietiekama finansējuma piešķiršana savlaicīgai zobārstniecības pakalpojuma saņemšanai, lai mazinātu šīs ārkārtas situācijas. Mums ir jāpalīdz mūsu bērniem, lai viņu smaids bērnībā, pusaudžu gados un jau pieaugušiem būtu priecīgs un veselīgs!
Tāpēc prasām Saeimai, lai jau 2021. gadā vai tuvākajā budžeta gadā pēc iniciatīvas iesniegšanas tam tiktu rasts finansējums. Piedāvājam divus iespējamos risinājumus: 1. piešķirt finansējumu 2021. gada valsts budžetā un vidēja termiņa budžetā, lai nodrošinātu darba algas zobārstniecības speciālistiem, kā arī lai nodrošinātu atbilstīgus resursus pakalpojuma sniegšanai – telpas, iekārtas, medikamentus u.c.; 2. izstrādāt mehānismu, kā kompensēt 100% apmērā izdevumus par bērnam līdz 18 gadu vecumam ārkārtas situācijā sniegto zobārstniecības pakalpojumu.
Sabiedrības ieguvums būs bērnu drošība un apziņa, ka akūtā situācijā var saņemt valsts apmaksātu zobārsta palīdzību katrā Latvijas reģionā. Šādi netiks pieļauta arī kopējās veselības pasliktināšanās ilgtermiņā. Un tiks palīdzēts ģimenēm ar zemu ienākumu līmeni, kuras nevar atļauties apmaksāt bērnam šādu maksas pakalpojumu.
Atlīdzību pieteikumu skaits par ugunsgrēku nodarītajiem postījumiem mājokļos šā gada janvārī ir par 290% jeb gandrīz četras reizes lielāks nekā identiskā periodā pirms gada. Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada decembri, tas pieaudzis par 160%, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati.
Janvārī saņemti jau 39 atlīdzību pieteikumi par ugunsgrēkiem mājokļos, kuru kopējais zaudējumu apmērs pārsniedz 1 miljonu eiro. Apdrošinātājs norāda, ka statistika vērtējama kā ļoti traģiska – šomēnes saņemto pieteikumu skaits divas reizes pārsniedz līdzšinējo “rekordu”. Proti, pēdējo desmit gadu laikā lielākais vienā mēnesī saņemto atlīdzību pieteikumu skaits par ugunsgrēka nodarītiem zaudējumiem bija 20.
Izteikti biežāk jeb 60% gadījumu ugunsnelaimes izcēlušās dzīvokļos. Salīdzinot ar pagājušā gada janvāri, apdrošināšanas gadījumu pieteikumu skaits par ugunsgrēkiem dzīvokļos palielinājies 11 reizes.
Pie vainas – lielais aukstums un neuzmanīga rīcība ar uguni
Lai arī atsevišķu gadījumu izmeklēšana nav noslēgusies, BALTA Privātpersonu īpašuma produktu vadītājs Arnolds Linītis norāda, ka janvāra negadījumu tendences iezīmējas ļoti skaidri. Privātmājās ugunsgrēkus visbiežāk izraisīja elektrības īssavienojums un apkures sistēmas, tostarp bojātu apkures katlu lietošana, aizķepuši dūmvadi un neuzmanīga rīcība ar karstiem pelniem. Savukārt dzīvokļos katrs otrais negadījums izcēlies no ugunsgrēka kaimiņu īpašumos.
“Protams, negadījumu pieaugumu ir ietekmējuši laikapstākļi – cilvēki krāsnis kurina biežāk un apkures katlus darbina intensīvāk. Tāpat aukstā laikā elektriskie sildītāji tiek izmantoti vairāk, kas nereti rada elektrotīklu pārslodzi,” skaidro BALTA eksperts. “Nedaudz pārsteidzoši, bet šogad janvārī salīdzinoši liels ir arī sadzīves negadījumu izraisīto ugunsgrēku skaits. Kaut Ziemassvētki ir nosvinēti un gadu mija sagaidīta, mūsu dati rāda, ka sveces un brīnumsvecītes tiek aktīvi izmantotas joprojām – tās izraisījušas vairākus ugunsgrēkus. Vienā gadījumā privātmāja aizdegās, jo uz tās jumta nokrita salūta raķete,” atklāj BALTA eksperts.
Viņš piebilst, ka saskaņā ar uzņēmuma datiem ikdienā ugunsnelaimes mājokļos visbiežāk izceļas elektrības īssavienojumu dēļ. Salīdzinoši bieži tos izraisa arī ugunsgrēki kaimiņos, sadzīves negadījumi, piemēram, neuzmanīga rīcība ar uguni un citi iemesli.
Janvārī, februārī un aprīlī – lielākais risks ir apkure
Visvairāk jeb trešā daļa no gada laikā reģistrētajiem ugunsgrēkiem notiek trīs mēnešos – decembrī, janvārī un aprīlī. Gandrīz katrs otrais ugunsgrēks šajā laikā izceļas apkures sistēmu, piemēram, bojātu, netīrītu vai nepareizi izbūvētu dūmvadu dēļ, liecina BALTA dati.
“Decembris un janvāris – tie ir aukstie mēneši, pastāv pārkurināšanas risks un kopējais ugunsgrēku risks palielinās. Savukārt, aprīlis, pavasara mēnesis, ir bīstams apkures sistēmām, ja visu ziemu ir bijusi lēna kurināšana ar ilgdedzes krāsniņām, kas tiek kurinātas ilgāk par trīs stundām. Šādā gadījumā sodrēji mēdz nosēsties dūmvadā, un tas jau rada risku ugunsgrēkam,” stāsta sertificēts skursteņslaucītājs ar 20 gadu pieredzi, Latvijas Skursteņslauķu brālības biedrs Almants Bērziņš.
Primāri – novērst riskus, kas ir pašu kontrolē
Lai pasargātu sevi no zaudējumiem, primāri ir jāfokusējas uz lietām, kuras mēs varam kontrolēt, uzsver A. Linītis: “Piemēram, mēs nevaram ietekmēt kaimiņu rīcību, kas ne vienmēr ir ļaunprātīga – cilvēkiem ir raksturīgi kļūdīties. Tāpat mēs nevaram ietekmēt trešo personu rīcību. Piemēram, viens no janvāra ugunsgrēkiem izcēlās, jo kāds ļaunprātīgi aizdedzināja dzīvokļa durvis. Taču mēs varam rūpēties par apkures sistēmu, uzstādot sertificētas iekārtas, regulāri veicot apkopes, tīrot dūmvadus, nekurinot mājokli ar slapju malku u.tml.”
Dūmvadu regulāru tīrīšanu kā vienu no būtiskākajiem ugunsgrēka risku samazināšanas aspektiem akcentē arī A. Bērziņš, piebilstot, ka, kurinot mājokli ar ilgdedzes krāsniņām, tās ir jātīra ne tikai apkures sezonas sākumā – rudenī, bet arī sezonas vidū, lai izvairītos no tā, ka pavasarī dūmvads ir tik ļoti netīrs ar sodrējiem, ka kļūst par potenciālu ugunsgrēka iemeslu.
Ļoti nozīmīga loma ugunsgrēka riska mazināšanā ir arī dūmu detektoru uzstādīšanai, regulārai elektrosistēmu pārbaudei un to nepārslogošanai. Piemēram, BALTA novērojumi liecina, ka daudzi mājokļu īpašnieki diemžēl nezina, ka elektroinstalāciju pārbaudes jāveic vismaz reizi 10 gados, turklāt ne vien privātmājās, bet arī dzīvokļos.
Tāpat būtiska ir sadzīves risku mazināšana, piemēram, uzmanīgi rīkojoties ar atklātu liesmu un karstām ierīcēm, atbildīgi dedzinot sveces u.tml.
A. Linītis atzīst – arī tad, ja ievērojam mājoklī piesardzības pasākumus, nelaimes risks pastāv joprojām, jo ne visas situācijas iespējams paredzēt: “Ugunsgrēki rada vispostošākos bojājumus. Ja emocionālās vērtības atjaunot ir gandrīz neiespējami, īpašumam nodarītos zaudējumus var novērst, jo pat māju var uzbūvēt no jauna. Taču ir jārēķinās ar augstām izmaksām. Šādos negadījumos būtisks atspaids ir mājokļa apdrošināšana. Vairāku dzīvokļu mājās – arī kopīpašuma jeb jumta, kāpņu telpas u.c. apdrošināšana.”
Populārās amerikāņu dziedātājas Meraijas Kerijas ģimeni ir piemeklējusi smaga nelaime – vienā dienā viņa zaudējusi gan māti, gan māsu, ziņo BBC.
“Mana sirds ir sadragāta. Pagājušajā nedēļas nogalē zaudēju māti. Diemžēl tajā pašā dienā arī mana māsa zaudēja dzīvību,” atzina dziedātāja.
Vairākkārtējā “Grammy” balvas ieguvēja dalījās, ka ir pateicīga, ka pirms mātes nāves bija iespēja pavadīt kopā laiku. Ņemot vērā šos smagos apstākļus, Meraija lūdz respektēt viņas privātumu. Šobrīd nav pieejama papildu informācija par nāves cēloņiem.
Video
Meraijas māte Patrīcija (87) bija bijusī operdziedātāja un vokālā trenere ar īru un amerikāņu saknēm. Dziedātājas memuāros “The Meaning of Mariah Carey” ir aprakstītas viņas sarežģītās attiecības ar māti, kuras viņai dzīves laikā radījušas daudz sāpju un neskaidrību. Neskatoties uz grūtībām attiecībās, Meraija izrādīja lielu mīlestību pret māti. Attiecības ar māsu Alisoni arī bijušas sarežģītas.
Latvieša tradicionālāēdienkarte jau no senatnes ir bijusi gana veselīga un atbilstoša fiziski aktīva cilvēka ikdienas slodzei. Ja pašķirsta vecās pavārgrāmatas, tad var pamanīt, ka receptēs ir ļoti daudz sakņu un dārzeņu, svaigu salātu un pākšaugu.Kustības Rimi Labākai dzīveišefpavārs Normunds Baranovskis piedāvāsavas bērnības iecienītākos ēdienus veselīgākās variācijās. Tie iederēsies gan ikdienas, gan svētku galdāun ir viegli pagatavojami.
Zupas–veselīga izvēle
Zupu latviešu virtuvēir tiešām daudz. Tās lielākoties ir veģetāras –ar saknēm, dārzeņiem, graudaugiem un pākšaugiem. Latviešiem cieņāir arīmeža sēņu zupas, bet tie, kuri atrodas tuvāk ūdeņiem –jau izsenis visbiežāk gatavojuši zivju zupas daudzās dažādās versijās. To vidūarīvisai neparastas receptes, piemēram, zivju zupu ar pienu, klimpām vai siļķi.
No gaļas zupām vispopulārākās ir vistas buljona un kūpinātas cūkgaļas zupas, piemēram, skābeņu vai šķelto zirņu zupa. Taču ir viena zupa, veģetāra vai ar gaļu, kas garšo ikvienam latvietim –biešu zupa. Vasarāto gatavojam ar kefīru, bet rudenīun ziemā–ar saknēm, gaļu. Normunds Baranovskis piedāvāizmēģināt savu iecienītākās biežu zupas recepti ar skābajiem kāpostiem, kas īpaši iederēsies ziemas sezonā.
Biešu zupas ar skābajiem kāpostiem recepte
Nepieciešams:
Bietes – 300 g
Kartupeļi – 100 g
Burkāns – 100 g
Sīpols – 50 g
Ķiploks – 10 g
Skābēti kāposti – 200 g
Grūbas – 20 g
Dārzeņu vai vistas buljons – 2 L
Vīnogu kauliņu eļļa vai olīveļļa – 50 g
Zaļumi pasniegšanai
Sinepes – pēc izvēles.
Nomizo un sagriežvisus dārzeņus un saknes vienādos gabalos. Nav svarīgi, vai tās ir strēmelītes vai kubiņi, jo garšu šīnianse nemainīs. Sagrieztos dārzeņus pirms vārīšanas nepieciešams apcept katlā, pievienojot eļļu. Kad dārzeņi apcepti, tiem klāt pievieno buljonu un grūbas. Līdz ko zupa sāk vārīties, samazina temperatūru uz pusi un liek katlam vāku. Turpina vārīt vismaz 40 minūtes. Kad zupa gatava, tai ļauj ievilkties vismaz 20 minūtes, bet visgardākāzupa būs nākamajādienā–otrreiz sildīta. Zupu pasniedz ar zaļumiem, un, ja vēlas zupai piešķirt papildu asumu, pievieno arīsinepes.
Svētku galda tradīcija –aukstāgaļa
Latviešu virtuvēiecienīta arīaukstāgaļa. Ja tās pagatavošanāizmanto labas kvalitātes izejvielas, tad tas ir ļoti labs un veselīgs ēdiens. Latvieši auksto gaļu parasti gatavo no cūkgaļas kājas daļām, jo tur ir pietiekami daudz gaļas un kaula – tātad arīželatīna. Ja kādreiz ir bijusi pieredze ar galerta gatavošanu, tad aukstās gaļas pagatavošanas process ir tāds pats. Atšķirība ir vien tajā, ka galertu tradicionāli gatavo no cūkgaļas ausīm, galvas un citām daļām. Neatkarīgi no sastāvdaļām, abi šie ēdieni ir vienlīdz labi un veselīgi.
Normunds Baranovskis piedāvāgardu un veselīgu aukstās gaļas recepti, kas labi iederēsies gan uz svētku galda, gan labi papildinās ikdienas ēdienkarti. Normunds uzver –aukstās gaļas pagatavošana nav sarežģīta, tomēr jārēķinās, ka tas ir visai laikietilpīgs process.
Aukstās gaļas recepte
Nepieciešams:
Cūkas kāja – vidēji 2-3 kg
Burkāni – 400 g
Sīpols – 100 g
Ķiploks -50 g
Lauru lapas – 5 g
Smaržīgi pipari – 6 g
Sāls –pēc garšas (10-15 g)
Ūdens.
Katlāliek cūkas kājas gabalus un pārlej ar ūdeni tik daudz, lai tas pārklāj visu gaļu. Kad ūdens sāk vārīties, temperatūru samazina un nosmel putas. Kad putas nosmeltas, pievieno mizotus burkānus, sīpolu un ķiploku, sāli, piparus, lauru lapas un turpina vārīt no 5 līdz 7 h – līdz gaļa atdalās no kaula. Vārīšanas laiku var saīsināt līdz 3 stundām, ja auksto gaļu vārīt spiediena katlā. Izmantojot šādu pagatavošanas metodi, saglabāsies spēcīgāka garša un vairāk buljona.
Kad gaļa novārīta, to atdzesēun saplūkā, liekot trauciņos un pārlej ar buljonu, un papildus var pievienot arīvārītāburkāna šķēlītes. Auksto gaļu liek ledusskapīuz nakti. Aukstāgaļa labi sader ar sinepēm, mārrutkiem, kāarīar rukolas lapām
Rudzu maizes kārtojums veselīgāizpildījumā
Šis ēdiens parasti tiek gatavots no rudzu maizes pārpalikumiem vai cietas maizes šķēlēm. Tradicionāli kārtojumu gatavo, maizi izžāvējot un samaļot. Lai drumstalas kļūtu saldākas, pievieno medu, kura daudzums atkarīgs no maizes salduma. Kārtās liek ievārījumu un uzputotu saldo krējumu. Šādāsastāvdaļu kombinācijāēdiens ir ļoti salds. Lai līdzsvarotu saldo garšu, klāt parasti pievieno skābo krējumu, tomēr kārtojums tik un tāsatur pārlieku daudz cukura.
Lai recepti padarītu veselīgāku un iekļautu tajātik ļoti trūkstošo skābumu, Normunds Baranovskis iesaka izmantot grieķu jogurtu bez papildu piedevām un ogas, kas nedaudz saspaidītas ar piparmētru un ābolu biezeni.
Rudzu maizes kārtojuma recepte
Nepieciešams:
Rudzu maize Turaidas– 100 g
Medus – 20 g
Piparkūku garšvielas (maltas) – ½tējk.
Jogurts Grieķu Valmieras0% – 400 g
Avenes un/vai dzērvenes Rimi saldētas – 100 g
Saldi āboli – 200 g
Svaigas ogas – 50 g (dekoram)
Svaigas piparmētras lapiņas (dekoram).
Rudzu maizi sadrupina gabalos un apgrauzdē, samaļdrumstalās, pievienojot piparkūku garšvielas un medu. Lai pagatavotu dabīgi saldinātu ievārījumu, ir nepieciešams zināt, kuri augļi ir saldāki, bet kuri – skābāki. Lai ievārījums nebūtu pārlieku skābs, ieteikums izmantot vienu daļu ogu (avenes un dzērvenes) un divas daļas saldo ābolu. Gardāks ievārījums sanāk, ja ogas un ābolus apcep nevis vāra. Cepeškrāsni uzkarsēlīdz 180 grādiem un cep mizotus ābolus un ogas 20 minūtes. Kad ogas un āboli ir gatavi, tos saspaida ar dakšu, atdzesēun veido desertu kārtās –liek drumstalas, ievārījumu un jogurtu. Dekorēar svaigu piparmētru un ogām.
28. novembrī restorānā “Pullman Riga Old Town” jau ceturto gadu Latvijā notika vadošo Latvijas vīndaru ražojumu degustācija “Latvijas augļu un ogu vīna skate 2018”. Kā jau katru gadu, arī šogad tika noskaidroti labākie vīni no vīndaru darinājumiem.
Pasākumā bija iespēja tikties ar 12 vīndariem un nogaršot vairāk nekā 90 augļu un ogu vīnu šķirnes. Katrs no vīna skates apmeklētājiem tika aicināts nobalsot par sev tīkamāko dzērienu.
Labākais vīns “HoReCa” balsojumā
Upeņu lapu vīns (Naukšēni, vīndaris Jānis Baunis)
Labākais vīns tautas balsojumā
Vīgriežu vīns (Cremon, vīndaris Jānis Mikans)
Galerija
Šī gada “Latvijas augļu un ogu vīna skatē 2018” piedalījās sekojošas vīna darītavas un vīndari:
Smilškalni (ZS Smilškalni, Alvils Elksnis); Līgatnes Vīna Darītava (SIA Līgatnes vīna darītava, Ainārs Vanags); Durbes Veltes (SIA Evi&Jo, Evija Kopštāle); Aizputes Vīna Darītava (SIA Aizputes vīna darītava, Mārtiņš Sants); Lubānas vīnotava (SIA Aiviekstes klēts, Oskars Žvagins); Jokas (SIA Jokas Development, Džons Brauns); Zilver vīndarītava (ZS Pīlādži, Jānis Zilvers); Tērvetes vīni (SIA Tērvetes veltes, Sandris Laizāns); Muižas Vīns (IK Cremon 6, Jānis Mikāns); Mazburkas (SIA “Mazburkas”, Gunta Niedra); Tēviņu Mājas vīns (SIA Tēviņi, Ivo Immermanis); Naukšēni (SIA “Bauņu sēta”, Jānis Baunis).
Pasākums vīndariem bija īpašs arī ar vēl kādu notikumu – mājas lapas www.latvijasvinature.lv atklāšanu.
“Esam apvienojušies brīnišķīgā projektā „Latvijas vīna tūrisma attīstība”, kur projekta mājas lapā “Latvijas vīna tūre” ikviens varēs atrast informāciju par sev interesējošu vīna darītavu. Varēsiet lasīt ne vien par vīna darītavas izcelsmi, tradīcijām un katra vīna darīšanas metodēm, bet arī par katra vīndara lepnumiem un dzērienu piedāvājuma klāstu. Protams, katrs no vīndariem jūs gaidīs uz degustāciju, kuras pieteikšanai mājas lapā norādīti visi kontakti. Tāpat mājas lapā būs infotmācija par tuvāko tūrismu ap vīna darītavām,” par jauno projektu, kas tapis pateicoties ELFLA atbalstam un projektam „Latvijas vīna tūrisma attīstība”, skatē stāsta Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības valdes loceklis Ričards Ivanovs.
Autors: Latvijas Vīnkopju un Vīndaru Biedrība
29.11.2018.
ALKOHOLA LIETOŠANAI IR NEGATĪVA IETEKME. TĀ PĀRDOŠANA, IEGĀDĀŠANĀS UN NODOŠANA NEPILNGADĪGĀM PERSONĀM IR AIZLIEGTA.
Tuvojoties mīlestības svētkiem,ar vien biežāk rodas jautājums,kāda ir kļuvusi mūsdienu sabiedrība? Kur ir palikusi romantika,tāda,patiešām īsta?! Vai visi esam iestiguši bara instinktā un mūsu izpratne par mīlestības izpausēm sv.Valentīna dienā ir izplēnējusi un ir palikušas tikai banālas šokolādes sirdis un nenozīmīga buča,piedevām teksts : ”Sveiciens mīlestības svētkos!” Vai tad mīlestība ir tādi paši svētki kā dzimšanas diena? Nē,tas ir pavisam kas cits. Un nē,šeit neraksta mīlestības nīdēja,es tikai vēlos uzzināt,kur ir palikusi,tik tiešām,šī īstā un patiesā romantika,lieliskie un lieliskās,īstie un īstās…mūžīgi mūžos? Vai mūsdienās var sastapt kādu,kas nereiz nav bijis iemīlējies? Tie taču ir tikai tukši vārdi… šos sirds vārdus raksta it visur,pat uz toletes papīra… ”Es Tevi mīlu” – Mīlestība neslēpjas šajos vārdos. Tā mīt tikai un vienīgi sirdī. Lai arī kāds to noliegtu,tomēr visi visvairāk par visu mīl sevi. Šo mīlestību pazīst ikviens,to var daudz labāk noraksturot nekā to,kā to pateikt otram. Kas īsti ir mīlestība,to var tikai katrs pats,jo katram pret sevi tā izpaužas pavisam savādāk…katrs zin,kāpēc un cik ļoti sevi mīl. Mīl rūpēties par sevi,pažēlot,uzsmaidīt un mīl dzīvot dzīvi tādu kāda katram tā ir dāvāta. Vai mūsu sabiedrības galvenā daļa ir kļuvis sekss? Nenozīmīgs,lēts sekss? Jautājumu ir miljoniem… tikai atbildes nevienas. Jo neviens nespēj izskaidrot,kur pazudušas tādas lietas kā vēstules,rakstītas ar roku mīļotajai… serenādes. Izcilie mīlētāji.Poētika.Dzeja.Mīlestība. Tas viss šķiet tik sens,gadsimtīgs..Taču bieži vien tas trūkst.Tas trūkst mūsdienu sievietēm… un varbūt kādreiz mūsdienu vīrieši,paņem rokās grāmatu,kas smaržo pēc bibliotēkas,sajūtot to smaržu,un izlasot izcilu mīlētāju vēstules savām vienīgajām..varbūt… ”Mūžam tavs Mūžam mana Mūžam mūsu” ( Voltērs)
Izlasīju martā numurā par kaislīgu pokera spēli divatā. Pēc dušas iegūlos blakus savam mīļotajam kamēr viņš spēlē zoli draugiem.lv, un glāstot jautāju: Es: varbūt kādu pokera partiju? Viņš: uz izģērbšanos? Es:nu ja…. Viņš: bet mums nav žetoni? Es: kam mums žetonus, ja varam izmantot pozas tā vietā? Viņš: nju nē, tas nav tas, un divatā ir garlaicīgi! …. un turpināja spēlēt zoli. Šausmas! Es nu tāda paliku guļam uzbudināta. Taču viņš saprata, ko es ar to gribēju pateikt, viņš atvainojās un tā vietā sniedza lielisku seksu, mm. Dusmas pazuda 😀 Taču tādu joku nebiju vēl saņēmusi 😀
Sen vairs nav noslēpums, ka ceļš uz vīrieša sirdi iet caur vēderu. Tad palutināsim mūsu dārgos saldummīļus un uzcepsim oriģinālu torti ar pārsteigumu!
Sastāvdaļas:
– dekoram:
Kārtainās mīklas plāksnes
Krēms
Sarkanie augļi vai sarkana pārtikas krāsviela
Cirkulis
Nazis
– biskvītam:
6 olas
200-250 g cukura
150 g miltu
1 paciņa vanilīna cukura
1 paciņa irdinātāja
sāls šķipsniņa
forma cepšanai (25 – 28 cm)
Pagatavošana:
Labi sakult olas, pakāpeniski pievienot cukuru, vanilīnu un sāli. Sakult visu pāris minūtes, tad pievienot miltus, kas iepriekš ir samaisīti ar ar irdinātāju, un maisīt visu tālāk aptuveni 30 minūtes. Mīklai ir jābūt pusšķidrai. Mīklu ieliet formā, kas noklāta ar pergamenta papīru, un cept 20 – 25 minūtes līdz 200 g sakarsētā cepeškrāsnī. Gatavu biskvītu izņemt no cepeškrāsns un atstāt līdz pilnīgai atdzišanai, tad izņemt un formas.
Tortes noformējums. Būs nepieciešamas 4 zemas vai 2 augstas mīklas plāksnes, sagrieztas uz pusēm divās daļās. Būs nepieciešama arī vēl viena plāksne pildījumam. Savienot katru plākšņu pāri, uzsmērējot tām krēmu un ievietojot uz kādu laiku ledusskapī. Tajā laikā jāpagatavo tortes pildījumu. Šis nolūkam samīcīt plāksni ar dakšu un samaisīt ar sarkano pārtikas krāsvielu vai sarkaniem augļiem (ogām), piemēram, ar zemenēm.
Uztaisīm atzīmi uz plākšņu pāra ar cirkuļa palīdzību tā, kā ir parādīts uz foto.
Ar naža palīdzību izgriezt “piltuvīti” (sk. foto), lai līdz tortes pamatnei paliktu 1 -2 cm.
Tad ņemt otru plākšņu pāri, uztaisīt atzīmi un izgriezt “piltuvīti” ar paaugstinājumu centrā.
Savienojot abas pusītes, tortes vidū jāiznāk tukšumam sirds formā, kuru uzpilda ar sarkanu pildījumu. Torti ievietot uz kādu laiku ledusskapī.
Biskvīta malas apsmērēt ar krēmu. Salikt kopā abas tortes daļas, virsmu un sānus izdaiļot ar krēmu.
Biskvīts:
• 400 gr. kondensētais piens
• 2 olas
• 150 gr. milti
• 50 gr. kakao
• 15 gr. irdinātājs
• šķipsniņa sāls
Krēms:
• 400 gr. krējums 25 %
• pūdercukurs pēc garšas
• 2 -3 ēdamk. Nutellas
Pagatavošana:
Krējumu, pūdercukuru un Nutella kārtīgi sakult ar mikseri. Samaisīt iebiezināto pienu un olas . Sajaukt beramos produktus un iesijāt iebiezinātajā pienā un olās, kārtīgi samaisīt. Uz pergamenta uzzīmēt apli 22 cm. Uzlikt un izlīdzināt 2 ēdamkarotes mīklas, cept pie 200 grādiem 5 -7 minūtes.
Vēl no karstiem plāceņiem noņemt papīru, tādā veidā izcept visu mīklu. Mīklas pārpalikumus ( apmēram pus apli) izsmērēt ļoti plānā kārtiņā un izcept un saberzt drupačās – tas būs apkaisīšanai. Plāceņus apsmērēt ar krēmu. Sānus un virsmu apkaisīt ar drupačām, izdekorēt ar piparmētru lapām. Stundiņu ļaut krēmam ievilkties un var pasniegt.
Patīkamu mielošanos!
2017. gadā aviokompānijas pārvadāja gandrīz četrus miljardus pasažieru. Ja kāds šo faktu būtu minējis tālajos, pagājušā gadsimta 50-tajos gados neviens tam neticētu. 20. gadsimta vidus tiek dēvēts par aviācijas ceļojumu zelta laikiem, tādēļ par godu Starptautiskai Tūrisma dienai, ko ik gadu svin 27. septembrī, piedāvājam ielūkoties, kā pagājušā gadsimta zelta laiki atšķiras no situācijas mūsdienās.
Pirms iedziļināties pašos lidojumos, salīdzināsim aviācijas reklāmas nozari. Mūsdienu reklāmas koncentrējas uz pieejamību, vienlīdzību un atbildību, savukārt reklāmās 50. un 60. gados viss bija par dārgu dzīvesstilu, komfortu un piedzīvojumiem.
Pēc tam, kad reklāmām bija izdevies likt cilvēkiem iemīlēties idejā par lidošanu, zelta laikmeta cilvēkiem bija vien divas iespējas, kā iegādāties aviobiļetes – zvanīt pa tiešo aviokompānijām vai sazināties ar ceļojumu aģentiem pa pastu vai telefonu. Mūsdienās aviobiļetes ir pieejamākas nekā jebkad – internetā, vien pāris klikšķu attālumā jebkurā diennakts laikā, ar iespēju salīdzināt cenas un izvēlēties izdevīgāko variantu.
Lidojumu cenas kopš Zelta laikmeta ir samazinājušās vairāk nekā par 40%, un zemo cenu lidojumu kompāniju popularitāte dod iespēju ceļot arī cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem. 20. gadsimta 50-tajos gados avioceļojumi bija pieejami tikai turīgiem cilvēkiem.
Iekāpšana lidmašīnās agrāk bija daudz vienkāršāka, jo drošības pārbaudes lidostās ieviesa vien 1973. gadā. Uzrādot trīs daļīgu biļeti aģentiem un dodoties uz norādīto vietu, pat nebija nepieciešams uzrādīt identifikācijas dokumentu. Mūsdienās drošības pārbaude var aizņemt pat vairākas stundas un ieviestie drošības pasākumi ir svarīgāki nekā jebkad.
Mūsdienās, kad lidmašīna ir sasniegta, pirmie cilvēki, kurus satiekam pie lidmašīnas ir stjuarti – draudzīgi, pozitīvi un sakopti vīrieši un sievietes. Vairāk nekā 50 gadus atpakaļ tikai sievietes varēja strādāt par stjuartēm, turklāt viņām bija jābūt jaunām un skaistām. Stjuartes devās penijā 32 gadu vecumā un arī laulības tika uzskatīta par došanos pensijā.
Lidojumi tika uzskatīti par greznu piedzīvojumu ar ērtībām, kas mūsdienās būtu pat neiedomājamas. Bāri, galdi un pat klavieres, lai sniegtu visaugstvērtīgāko pieredzi. Lidmašīnu sēdvietās bija pietiekami daudz vietas, lai ne tikai varētu ērti izstiept kājas, bet pat dejot!
Pārtika lidmašīnās ļoti atšķīrās no šī brīža situācijas. Mūsdienās var saņemt bezmaksas uzkodu, bet zelta laikmetā maltītes lidmašīnā bija greznība. Maltītes servēja Ķīnas porcelānā ar sudraba galda piederumiem. Ēdienkartē bija viss – no salātiem līdz pat omāram un protams glāze gardākā brendija vai šampanieša. Alkohola lietošana lidojumu laikā bija ļoti populāra, jo lidmašīnā nebija plašu izklaides iespēju. Daži lasīja grāmatas, rakstīja pastkartes vai spēlēja šahu, bet citi izvēlējās lietot alkoholu. Mūsdienās savukārt ir pieejami daudz dažādi elektroniskie rīki – telefoni, planšetes, kas izklaidē ceļotājus visa lidojuma laikā.
Lidmašīnās 50. un 60. gados bija diezgan brīvi noteikumi arī attiecībā uz smēķēšanu. Vienīgais aizliegums bija smēķēt pirms lidmašīnas pacelšanās. Smēķēšanas aizliegums lidmašīnās tikai ievests tikai 90-to gadu beigās.
Lai gan ceļojumi 50. un 60. gados izklausās krāšņi un jautri, tie bija daudz bīstamāki nekā mūsdienās – nebija droši piezemēties miglā, notika neskaitāmas avārijas nolaišanās brīdī un pat tehniskas problēmas, atrodoties gaisā. Arī turbulence, kas tagad vairuma gadījumu tikai nedaudz pabiedē pasažierus, bija īpaši bīstama 50-tajos gados, jo lidmašīnas kratīšanās varēja savainot cilvēkus.
Avioceļojumi 50. un 60. gados arī bija diezgan lēni. Saskaņā ar Aer Lingus lidojumu grafiku 1952. gadā, lidojums no Dublinas uz Londonu aizņēma trīs stundas un no Dublinas uz Parīzi četras stundas un 25 minūtes. Tagad tie paši lidojumi ilgst stundu un 35 minūtes, un stundu un 45 minūtes. Daudz ir mainījies kopš 1950. gada, taču nenoliedzami, ka šobrīd aviācijas nozare ir savas attīstības augstākajā punktā un varam tikai minēt, kāda būs avioceļošana nākotnē.
Topshop atklājis fotogrāfijas ilgi gaidītajai kolekcijai sadarbībā ar Adidas Originals, kas veikalos un internetā būs pieejama 20. martā. Tās ietvaros būs pieejamas 20 lietas, kas atspoguļo sporta zīmola raksturojošos lielumus – logo, trīs svītras un brīvus siluetus apvienojumā ar Topshop raksturīgo jauneklīgo sievišķību.
Kolekcijas ietvaros tapuši arī viegli, krāsaini sporta apavi, kas lieliski piemēroti arī nēsāšanai ikdienā. Pateicoties Chanel modes skatē redzētajām haute couture kedām un citām nozīmīgām modes un sporta zīmolu sadarbībām, luksusa sports šobrīd ir viena no karstākajām pavasara modes tendencēm. Noteikti iekļauj to arī savā garderobē!
Vērienīgā pētījumā, kurā piedalījās 2400 zēnu 14 gadu vecumā no astoņiem dažādiem Eiropas reģioniem, noskaidrots, ka ir iespējams ar vismaz 70% precizitāti laikus (līdz 16 gadu vecumam) noteikt cilvēka tieksmi uz alkoholismu.
Jau iepriekšējos pētījumos bija noskaidrots, tieši kuras smadzeņu struktūras nosaka pusaudžu noslieci eksperimentēt ar alkoholu un narkotikām. Tagad pētniekiem, apsekojot dalībniekus vairākus – vismaz piecus – gadus, izdevies noskaidrot tos cilvēkus, kuriem būs raksturīga tieksme uz kaitīgiem ieradumiem. Tā rezultātā tapa saraksts, ko veido virkne izšķirošo faktoru, kas nozīmē to, ka nav runa tikai par kādu vienu īpašu iemeslu, bet gan to kopsummu. Bet tajā gadījumā, ja aptuveni 14 gadu vecumā pusaudzis kaut vai vienu reizi ir bijis piedzēries, to jau var uzskatīt par ļoti nopietnu rādītāju saistībā ar viņa attieksmi pret alkoholu nākotnē.
Pētnieki pauž, ka svarīgi faktori ir – personības īpašības, nosliece meklēt asas izjūtas, sirdsapziņas trūkums un katrā ziņā arī ģimenē ieturētās alkohola un narkotiku lietošanas tradīcijas. Tāpat liels alkoholisma attīstīšanās risks nobriest tad, ja jauniešiem šajā vecumā nācies pārdzīvot augsta līmeņa stresa situācijas.
Pusaudža vecumā būtiski mainās ne tikai ķermenis, bet arī smadzenes, no kā ļoti atkarīga personības un sociālo saišu veidošanās. Esot pamats uzskatīt, ka tie bērni, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ šajā laikā smadzenes ir vājāk attīstītas, visdrīzāk, vēlāk būs ar noslieci uz pastiprinātu alkohola lietošanu.
Pētnieki gan pauž, ka tas, ja pusaudzis sāk lietot alkoholu, vēl nenozīmē, ka viņš ir arī slikts bērns. Visiem vienkārši jāspēj saprast, ka šādu viņa rīcību nosaka virknes dažādu faktoru kopsumma, kas vairumā gadījumu nav atkarīgi no paša cilvēka.
