Traģisks stāsts par vecākiem, kuri zaudēja savus bērnus un tad saskārās ar īstu brīnumu! (+VIDEO)

31/03/2020

2010. gadā Opras Vinfrijas šovā viesojās kāda ģimene, kura kārtējo reizi apstiprināja to, ka dzīve var mainīties vienā acu mirklī! Lai gan no intervijas brīža ir pagājuši jau 10 gadi, mēs uzskatām, ka apspriestais temats nav zaudējis savu aktualitāti un, iespējams, dos cerību, ka pat traģiskākajos notikumos var ataust cerība un brīnumi.

Lori un Kriss Koble ģimenes dzīve tika sagrauta vienā mirklī, kad viņi 2007. gada 4. maijā autoavārijā zaudēja savus trīs bērnus. Gandrīz tieši pēc gada absolūti brīnumainā likteņa pagriezienā Krisam un Lori piedzima trīnīši! 2010. gadā Lori un Kriss dalījās ar Opru savā stāstā par neiedomājamu zaudējumu, neticamu drosmi un otro iespēju dzīvot. Ģimene uzsver, ka jaunajām atvasēm ir pastāstīts par mirušo brāli un māsiņām, viņu fotogrāfijas joprojām atrodas ģimenes mājās. Vecāki uzskata, ka viņu mirušie bērni ir sargeņģeļi trīnīšiem, kā arī to, ka jaunās atvasītes ir pārsteidzoši līdzīgas zaudētajiem bērniem – Emmai, Keitijai un Kailam.

Video

Autors: Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 1074

31/03/2020

Princis Čārlzs beidzis ievērot pašizolācijas režīmu (+VIDEO)

31/03/2020

Lielbritānijas princis Čārlzs beidzis ievērot pašizolācijas režīmu, kas viņam bija jāievēro pozitīvā Covid-19 testa rezultāta dēļ!

Princis pašizolācijā Skotijā pavadīja septiņas dienas, kad uzzināja par testa rezultātu. Prinča simptomi bija mēreni. Viņa dzīvesbiedrei Kornvolas hercogienei Kamilai arī tika veikts tests. Kaut arī Kamilai vīruss netika konstatēts, arī viņa sākusi dzīvi pašizolācijas režīmā. Kā pavēstīja karaļnams, princis ir pie labas veselības un ievēro valdības noteiktos ierobežojumus.

“Klarensas nams šodien apstiprināja, ka Velsas princis pēc konsultācijām ar savu ārstu šobrīd vairs nav pašizolācijas režīmā,” pavēstīja pārstāvis sakariem ar presi.

Princis Čārlzs septiņas karantīnas dienas pavadīja karaliskās Balmoralas pils Berkhalas mājā.

Atbilstoši valdības vadlīnijām visiem cilvēkiem, kuriem ir simptomi, pašizolācijā jāpavada septiņas dienas, savukārt visiem viņu mājsaimniecības cilvēkiem pašizolācijā jāpavada divas nedēļas.

Video

Autors: Dieviete.lv

Mūžībā devies ilggadējais Latvijas Nacionālā teātra režisors Mihails Kublinskis (+VIDEO)

31/03/2020

28.martā 80 gadu vecumā mūžībā devies ilggadējais Latvijas Nacionālā teātra režisors Mihails Kublinskis, informē Latvijas Nacionālais teātris.

Kublinskis dzimis 1939.gada 12.aprīlī. Pēc Rīgas 2.vidusskolas pabeigšanas, 1957.gadā viņš sāka strādāt Latvijas Nacionālajā teātrī par mēbeļnieku rekvizitoru, pēcāk viņam uzticēja epizodiskas lomas un dalību masu skatos, līdz viņš saņēma Klaida lomu Teodora Dreizera “Amerikāņu traģēdijā”, norādīts interneta vietnē “100.teatris.lv”.

Paralēli darbam teātrī Kublinskis iestājās Valsts Konservatorijas režijas nodaļā, kuru absolvēja ar Grigorija Kanaviča drāmu “Lai viņš iet projām”. Kopš 1964.gada viņš bija Nacionālā teātra režisors.

Tieši Kublinski teātra ilggadējais mākslinieciskais vadītājs Alfreds Jaunušans izraudzījās par sava “posteņa” pārmantotāju. Divus gadus Kublinskis bija teātra mākslinieciskais vadītājs.

Kublinskis tandēmā ar Jaunušanu ir bijis arī jaunās aktieru paaudzes audzinātājs – aktieru meistarības pedagogs, vairākiem Nacionālā teātra aktieru kursiem iestudējot diplomdarba izrādes.

Enciklopēdijas “Teātris un kino biogrāfijās” otrajā sējumā norādīts, ka Kublinskis bijis viesrežisors Rīgas Operetes teātrī, Operas un baleta teātrī, Rostokas Tautas teātrī, Vācijā un Maskavas teātrī “Sovremeņņik”, Krievijā.

Tāpat Kublinskis režisējis Dziesmu svētku simtgades noslēguma koncertu 1973.gadā un Latvijas valsts proklamēšanas dienas atcerei veltīto sarīkojumu 1988.gadā.

Par nopelniem latviešu teātra attīstībā režisors apbalvots Triju Zvaigžņu ordeni, savukārt 2017.gadā Kublinskis saņēma “Spēlmaņu nakts” balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā.

Kolēģu vārdā rakstot atvadu vārdus, Nacionālā teātra pārstāve Ieva Struka norādīja, ka daudz no režisora Kublinska mācījušies tādi aktieri kā Evija Krūze, Ainārs Ančevskis, Mārcis Maņjakovs, Liene Gāliņa, Jānis Āmanis, Madara Saldovere un Kaspars Dumburs.

Pateicoties Kublinskim, pārliecinoši Nacionālā teātrī savu vietu ieguva aktrise Lolita Cauka, lielas lomas pie viņa nospēlēja Māra Zemdega, bez Kublinska izrādēm grūti esot iedomāties arī Kārļa Sebra, Jāņa Kubiļa, Inta Burāna, Ģirta Jakovļeva, Ulda Dumpja mūžu.

Pie Kublinska nozīmīgākajām izrādēm pieder traģēdijas un drāmas, ieskaitot Viljama Šekspīra “Romeo un Džuljeta”, Henrika Ibsena “Heda Gablere” un “Spoki”, Artura Millera “Skats no tilta”, Maksa Friša “Santakrusa”, Judžina O’ Nīla “Garās dienas ceļš uz nakti”, Jāņa Jaunsudrabiņa “Aija” un daudzas citas.

Kā raksta Struka, Kublinskis smalki sajuta arī to stīgu, ko sauc par ikdienas cilvēka priekiem un bēdām, un tapa “Acālija”, tapa “Hamilkāra kungs”, tapa “Bezkaunīgie veči”, “Kaktusa zieds” un “Pie zelta ezera” un, atkal jāsaka – daudzas citas. Visbeidzot – teātra repertuārā joprojām ir salonkomēdija “Tik mīla vien”, kas iestudēta 2008.gadā un tā ilgmūžībā pārspējusi jebkuru Nacionālā teātra jaunāko laiku izrādi.V

Video

Autors: Nozare.lv/Latvijas Nacionālais teātris

Dieviete.lv Atziņa 1073

31/03/2020

Skolēnu dziesmu un deju svētkus pārcels uz 2021.gadu (+VIDEO)

31/03/2020

XII Latvija skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības komiteja un Dziesmu svētku padome šodien nolēma vasarā gaidāmos skolēnu dziesmu un deju svētkus pārcelt uz 2021.gadu, preses brīfingā informēja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa norādīja, ka, izvērtējot visus riska faktorus un konsultējoties ar diasporas latviešiem, pieņemts lēmums pārcelt svētkus par vienu gadu.

Dziesmu svētku norisei līdz šim bija piešķirti 4,7 miljoni. Vēl tiek apkopota informācija par svētku skatēs iztērēto un mākslinieciskajā repertuārā izmantoto naudu, tomēr ministre apgalvoja, ka šī summa varētu būt ap 200 000 eiro. Precizējumi sekošot aprīļa vidū.

Pēc ministres paustā, Finanšu ministrija apliecinājusi, ka līdzīgi kā vēlēšanas, tā arī dziesmu svētki ir likuma sastāvdaļa un finansējums šim mērķim tiks rasts. “Nevaram garantēt, ka būs tieši “eiro pret eiro”, bet tam ir garants un, pārceļot svētku norisi, iezīmējam svētku budžetā šo pozīciju,” pauda ministre.

Bija plānots, ka svētki notiks šovasar no 6.jūlija līdz 12.jūlijam, tomēr komiteja un padome iecerējušas svētkus rīkot nākamgad no 5.jūlija līdz 11.jūlijam.

Padomes un komitejas sēdē Šuplinska akcentējusi, ka svētku rīkošanā svarīgākais ir sabiedrības, jo īpaši dalībnieku drošības jautājums. “Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 neprognozējamā epidemioloģiskā attīstība un ārkārtējā situācija Latvijā un pasaulē ievieš būtiskus ierobežojumus un izmaiņas visās sabiedrības funkcionēšanas jomās,” pauda ministre.

Šuplinska cer, ka šī ziņa neskumdinās potenciālos dalībniekus, bet ļaus noskaņoties svētkiem ar jaunās izglītības platformas “Tava klase” starpniecību. Tā būšot iespēja izdejot un izdziedāt arī Dziesmu un deju svētku repertuāru.

Arī svētku izpilddirektore Agra Bērziņa uzsvēra, ka svētku organizatoriem ir ļoti svarīga dalībnieku drošība, tādēļ tika pieņems lēmums svētkus pārcelt uz nākamo gadu.

Līdz mācību gada beigām visi potenciālie svētku dalībnieki un organizatori saņems informāciju par turpmāko rīcību, kā notiks gatavošanās svētkiem nākamajā gadā. Viņa sacīja, ka patlaban Tautas deju nozares ekspertu komisija sagatavos priekšlikumus, kā rīkoties nākamajā gadā un, iespējams tie tautas deju kolektīvi, kuri šogad skatēs jau kvalificējās svētkiem – nākamgad tajās varēs nepiedalīties un kvalificēsies svētkiem automātiski.

Savukārt Dziesmu svētku padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Klišāns atzina, ka padomei neradās šaubas, ka lēmums par svētku pārcelšanu “šajos apstākļos ir absolūti izsvērts un adekvāts, un tā ir pareiza izeja no pašreizējās situācijas”.

Vaicāts, vai svētku atcelšana paver iespēju iekļaut repertuārā kaut ko mainīt, viņš uzsvēra, ka Dziesmu svētku padome ir konsultatīva un šajā reizē viņam nav tiešas saistības ar svētku repertuāra izveidi. Tomēr padomes sēdes laikā svētku mākslinieciskās padomes vadītājs Romāns Vanags informējis, ka par šo jautājumu ir bijušas diskusijas.

Klišāns sacīja, gads ir diezgan ilgs laiks, līdz ar to repertuārā, viņaprāt, vismaz attiecībā uz dziedāšanu, varētu būt arī kādas “jaunas vēsmas un aktualitātes, lai bērniem būtu interesanti un nebūtu veselu gadu jādzied tikai faktiski jau apgūts repertuārs.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas apliecina, ka senās latviešu dziedāšanas, dejošanas un muzicēšanas tradīcijas tiek turpinātas un turētas godā.

Ar dziesmu un deju svētkiem saistītā bērnu un jauniešu mākslinieciskā jaunrade noris kultūrizglītības pulciņos un kolektīvos – koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, mazajos mūzikas kolektīvos, tautas mūzikas ansambļos, vizuālās un lietišķās mākslas, kā arī teātra mākslas kolektīvos un bērnu un jauniešu folkloras kopās.

Video

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

31.03.2020.

Covid-19 saslimušo skaits Latvijā sasniedz gandrīz 400!

31/03/2020

Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 22 cilvēkiem, bet kopumā ar to valstī saslimuši 398 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekšējā diennaktī veikti 500 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 14 807 Covid-19 testi. Patlaban ārstniecības iestādē ir stacionēti 27 Covid-19 pacienti, no viņiem 24 ir ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu.

Līdz ar to diennakts laikā kopējais saslimušo skaits Latvijā pieaudzis par 6%, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini. Pagājušās nedēļas laikā saslimušo skaita procentuālais pieaugums svārstījies 8-13% robežās, bet vakar sasniedza 8%.

Pārējās Baltijas valstīs Covid-19 gadījumu skaita procentuālais pieaugums ir ievērojami neviendabīgāks. Igaunijā aizvadītajā nedēļā saslimušo skaita pieaugums svārstījies no 5% līdz pat 25%, savukārt Lietuvā saslimušo skaita pieaugums bija 10-31% robežās.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Autors: nozare.lv

31.03.2020.

Elpošanas vingrinājumi un padomi tavai plaušu veselībai

30/03/2020

Šobrīd, koronavīrusa izraisītās saslimšanas Covid-19 straujās izplatības laikā, arvien vairāk tiek runāts par plaušu veselības stiprināšanas un elpošanas vingrinājumu nozīmi. Kā stiprināt plaušu veselību ik dienas? Ko labu plaušām sniedz elpošanas vingrinājumi? Kā tos pareizi veikt? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Ingrīda Tambora un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Elpošana nozīme

Elpošana ir tikpat svarīga organismam kā sirdsdarbība, uzsver I.Tambora. Tā ir unikāla ar to, ka notiek automātiski. Elpošanu nodrošina elpošanas aparāts, kas gādā par gaisa ieplūdi plaušu alveolās, kur notiek gāzu apmaiņa starp ārējo vidi un asinīm.

Cilvēka plaušas galvenokārt sastāv no sīkiem gaisu saturošiem maisiņiem – alveolām. To skaits ir ap 300 miljoniem. Pa elpceļiem (rīkli, balseni, traheju un bronhiem, kuri ieiet plaušās un veido sīku sazarojumu – bronhiolas) gaiss plūst no ārējās vides uz alveolām.

Elpošanas cikls sastāv no ieelpas un izelpas. Miera stāvoklī pieaugušam cilvēkam vienā minūtē plaušās nokļūst un to tām iziet aptuveni četri litri gaisa. Apkārt alveolām ir izvietoti asinsvadi – plaušu kapilāri, caur kuriem plūst asinis un caur plānu sieniņu notiek skābekļa un ogļskābās gāzes apmaiņa. Lielas slodzes laikā gaisa plūsma var palielināties 30-40 reizes, bet asinsplūsma – 5-6 reizes.

Elpošanas sistēmai ir vēl citas funkcijas. Tā aizsargā organismu pret mikrobiem, veido runas skaņas, ietekmē bioloģiski aktīvo vielu koncentrāciju asinīs. Plaušas darbojas kā siets, kas izšķīdina asins recekļus.

Kas ir pareiza elpošana?

Pareizas elpošanas laikā krūšu kurvis izplešas visos virzienos un vēders izvirzās uz priekšu. To sauc par jaukta tipa elpošanu, skaidro ārste. Pareizi ir elpot caur degunu, lai sasildītu gaisu un nodrošinātu aizsargfunkciju pret mikrobiem. Ir gadījumi, kad elpošanas tips ir izmainīts, piemēram, cilvēks vairāk elpo ar krūtīm vai vēderu. To apzīmē kā “krūšu elpošanas” vai “vēdera elpošanas” tipu. Sievietēm fizioloģiski ir izteiktāks krūšu, bet vīriešiem vēdera elpošanas tips. Ja tiek nodrošināta pietiekoša gaisa apmaiņa plaušās, problēmas veselībai tas nerada. Svarīgi ir elpot pietiekami dziļi, nodrošinot pilnu elpošanu. Tādēļ fizioloģiski cilvēks ik pa laikam izdara dziļas ieelpas un izelpas.

Nepareizi ir elpot caur muti, virspusēji, ātri. Tad gaiss līdz plaušu apakšējām alveolām nenonāk. Nepareiza elpošana veidojas, ja ir kāds iemesls – stress, slimība, pēc operācijas. Arī mazkustīgiem cilvēkiem elpošana kļūst vājāka. Tas rada nevēlamas sekas organismā.

Elpošanas vingrinājumu noderīgums

Elpošanas vingrinājumi uztur un atjauno plaušu funkcionālās spējas, kas ir svarīgas visam organismam. Gaiss tāpat kā ēdiens organismam dod enerģiju. Uzlabojas pašsajūta, organismā notiek daudzi pozitīvi procesi: plaušās uzlabojas asinsrite un ventilācija, organismam aktīvāk tiek piegādāts skābeklis. Taču jāņem vērā, ka elpošanas vingrinājumu efekti ir īslaicīgi – tie darbojas tad, kad tos pielieto. Tāpēc ir svarīgi tos atkārtot vairākas reizes dienā, ik pa stundai.

Lai nostiprinātu elpošanas sistēmu ilgtermiņā, jānodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem, aerobu, ciklisku slodzi – pastaigām vidējā tempā, skriešanu, nūjošanu, braukšanu ar velosipēdu. Fiziskas slodzes laikā organismam pieaug pieprasījums pēc skābekļa, elpošana dabiski kļūst dziļāka, biežāka un efektīvāka. Tādējādi nostiprinās gan sirds, gan elpošanas sistēma.

Dažādas pieejas

Sākotnēji ir jāizprot elpošanas vingrojumu pielietošanas mērķis, uzsver I. Tambora. Tos var praktizēt, lai vispārēji iedarbotos uz elpošanas sistēmu vai ar konkrētu mērķi – palīdzot atveseļoties vai uzturēt plaušu funkciju pie hroniskām slimībām. Zinot mērķi, speciālists iesaka piemērotākos elpošanas vingrojumus. Piemēram, pie vienām elpošanas slimībām drīkst pielietot dziļas elpošanas vai forsētas izelpas tehnikas, bet pie citām ne. Vienā gadījumā mērķis ir aktivizēt elpošanas centru, panākt pilnas elpošanas atjaunošanu, bet citā, savukārt, mērķis ir nomierināt elpošanu, mazināt elpošanas biežumu, sabalansēt ieelpas un izelpas attiecību.

Plaušu slimību ārstēšanai un profilaksei

Elpošanas vingrinājumus noteikti ieteicams pielietot plaušu slimību ārstēšanā gan akūtā atveseļošanās fāzē, gan hronisku plaušu slimību gadījumā. Pie akūtam slimībām (akūta pneimonija, bronhīts, hronisks bronhīts, bronhiālās astmas paasinājums) tie būtu jāuzsāk tiklīdz ķermeņa temperatūra ir normalizējusies vai nokritusi līdz subfebrilai (~37,0 grādi). Elpošanas vingrinājumi palīdz mazināt iekaisumu un ātrāk izveseļoties.

Jaunā Covid-19 vīrusa kontekstā ieteicams praktizēt dziļās elpošanas vingrojumu: pēc dziļas ieelpas caur degunu aizturēt elpu, ieturēt pauzi, cik var līdz aptuveni 10 sekundēm un lēnām izelpot caur šauru muti. Atkārtot 4-6 reizes. Praktizēt vairākas reizes dienā. Otrs vingrojums – pie fiziskas slodzes ieelpo caur degunu, izelpo caur šauru muti. Šo vingrojumu sauc par ”lūpu bremzi”. Lūpu bremze izlīdzina gaisa plūsmu elpceļos, uzlabo oksigenāciju un mazina elpas trūkumu pie fiziskas slodzes. Trešais vingrojums – “diafragmālā elpošana”. To veic, apguļoties uz muguras, kājas saliektas ceļos, viena roka uz vēdera, otra uz krūtīm, ieelpa caur degunu – vēders piepūšas liels, izelpa caur muti – vēders saplok. Atkārto 4-6 reizes.

Vislabāk ir vingrot svaigā gaisā. Taču, ja šādas iespējas nav un jāvingro iekštelpās, tās iepriekš ir kārtīgi jāizvēdina. Nevajadzētu vingrot caurvējā.

Savukārt, ja vingro ārpus telpām, jāuzmanās no vēsa, mitra gaisa, jo, iespējams, bronhi noreaģēs uz aukstu gaisu. Sevišķi, ja nesen ir izslimota plaušu slimība. Tādā gadījumā ieteicams sejai aizlikt priekšā šalli, ieelpot caur degunu, lai sasildītu gaisu. Elpot lēnāk un censties vairāk elpot ar plaušu apakšējām daļām.

Svarīgi! Jāelpo ir visiem, un elpošanas vingrojumi noder katram, taču ir dažas situācijas, piemēram, akūts saslimšanas stāvoklis, kad ir noteikts pilnīgs miers un vingrojumi jāatliek.

Pievērs uzmanību! Ja elpošanas vingrinājumi izraisa galvas reiboni, tas nozīmē, ka vingrojums ir atkārtots par daudz reižu vai tiek veikts nepareizi.

Plaušu veselības uzlabošana mājas apstākļos

Mājas apstākļos ieteicams biežāk mainīt pozas sēžot vai guļot. Ik pa brīdim jāizkustas, jāizvēdina telpas, jāorganizē aktīvas pauzes ar vingrošanu: izstaipīšanos, locītavu izkustināšanu, dziļu elpošanu. Noderētu arī spēka vingrinājumi: pietupieni, pacelšanās pirkstgalos, roku atspiešanās pret sienu, galdu vai grīdu, vingrojumu vēdera presei, mazākas vai lielākas hanteles atbilstoši spējām!

Vingrojumus vēlams saskaņot ar elpošanu. Aktīvas roku kustības palīdz krūšu kurvim un plaušām izplesties. Savukārt aktīvi stiepjoši vingrojumi ķermenim, piemēram, noliekšanās sānis ar dziļu ieelpu, uzlabo plaušu elastību. Tādējādi uzlabosies visa organisma funkcionālis stāvoklis kopumā un plaušu veselība.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa plaušu slimību profilaksei un veselības stiprināšanai iesaka neaizmirst par dabas veltēm un dabiskiem līdzekļiem. Pēc izslimotām plaušu slimībām, atjaunoties un stiprināt plaušu veselību palīdzes ehinācijas saturoši uztura bagātinātāji un tēja. Tāpat plaušu veselībai par labu nāks no seniem laikiem ieteikta ājurvēdas tēja ar ingveru, ķiploku un kanēli.

Profilaktiskos nolūkos var lietot dabīgus uztura bagātinātājus, kas satur augstu C vitamīna devu. Savukārt mājas gaisa antibakteriālajai terapija var izmantot tējas koka vai dižegles ēteriskās eļļas. Ieteicams pastaigas svaigā gaisā un regulāri vēdināt telpas. Taču ir gadījumi, kad ar telpu vēdināšanu pavasarī ir jāuzmanās, – ja ir novērojamas pavasara alerģijas, tad ar to nevajadzētu aizrauties. Šādos gadījumos var vēdināt telpas tad, kad neesat mājās, ja tas ir iespējams, lai nebūtu tik tieša saskarsme ar alergēniem.

Autors: Benu Aptieka

Horoskops: Tavs nedēļas horoskops (30.03.-05.03.)

30/03/2020

Auns – Būs tieksme pārspīlēt neveiksmes, nomāks īgnums un dusmas. Nelietojiet alkoholu. Uzmanīgi ievēro satiksmes noteikumus. Neko nepārmet ģimenes locekļiem!

Vērsis – Būs jānožēlo agrāk izdarītais, ko tagad atzīsti par sliktu. Tie, kas noziegušies pret likumu, var nonākt cietumā vai slimnīcā. Atsakaties no vētrainām izpriecām. Jaunā iepazīšanās var radīt pamatīgus sarežģījumus.

Dvīņi – Finansu lietām nepiemērots laiks. Aizdoto naudu neatgūsiet, bet aizņēmumu nespēsiet atdot. Pārbaudiet seifa drošību, tīšuprāt neizraisiet līdzcilvēku skaudību.

Vēzis – Svarīgam darbam nepiemērots laiks. Var salūzt kāds mehānisms. Ja būsiet piesardzīga, prieku sagādās kāda tikšanās vai telefona zvans. Skarbi līdzcilvēku izteicieni nav jāuzskata par naidīgiem.

Lauva – Var būt depresīvu noskaņojums. Neiedziļinieties bēdīgos notikumos, kur neko nevar mainīt. Izbraucienā var salūzt mašīna. Alkohols var mudināt uzklausīt nevajadzīgas tenkas. Nekavējieties vientulīgās pārdomās.

Jaunava – Saudzē veselību, nepieļaujiet, ka viegla saaukstēšanās izvēršas hroniskā slimībā. Velti šīs dienas sev un ģimenei, draugu sabiedrībā pabūsi citreiz. Centies lieki neapvainoties.

Svari – Nesaskaņas ģimenē iespaidos tavas darbaspējas. Būsi neparasti konservatīva, nepieļauj skandālu, ja nevari citādi, tad labāk klusē, to vēlāk varēsiet pārtraukt. Kļūmes un kavēšanās būs plānotajos darbos, bet ar laiku viss nokārtosies.

Skorpions – Ar visu būsi neapmierināta! Izvairies no saaukstēšanās, arī nelielas iesnas un klepu ārstē nopietni! Problēmas nevar atrisināt bēgot, dari darbu, kuru labi proti. Neuztiep citiem savus uzskatus.

Strēlnieks – Tāla ciemiņa ierašanās sagādās uzstraukumu, būs problēmas. Nelietojiet alkoholu, tas veicinās izklaidību un pārpratumus. Varbūt ņemsiet ļaunā nesavaldīgo reakciju. Centies neatrasties lielā cilvēku pulkā.

Mežāzis – Mājās var iezagties vēsums starp ģimenes locekļiem. Nav vēlams mainīt dzīvesvietu, iegādāties vai īrēt dzīvokli. Šis ir laiks, kurā par satraucošām lietām labāk nedomāt, atpūtieties.

Ūdensvīŗs – Līdzcilvēki būs neciešami jūtīgi, jūs pat nepamanīsiet, kad kāds jau būs apvainojies. Rūpējieties par savu veselību. Esi iecietīga pret mīļoto cilvēku.

Zivis – Neveiksies finansu jomā. Bērni būs raudulīgāki nekā citkārt. Jaunā paaudze neuzklausīs gudrās pamācības, bet sekos pieaugušo sliktajam paraugam. Nepiedalieties pārgalvīgās aktivitātēs, labāk palieciet mājās un veltiet laiku ģimenei.

Autors: Dieviete.lv

30.03.2020.

Dieviete.lv Atziņa 1072

30/03/2020

Ar vēsu prātu pret paniku: Kā palīdzēt sev pārvarēt bailes?

30/03/2020

Neziņa un trauksmes sajūta ir kļuvušas par mūsu ikdienas pavadonēm, taču nevajadzētu ļaut tām pārņemt visu dzīvi. Praktiskos padomos, kā pārvarēt bailes un stresu un saskatīt pozitīvus aspektus katrā situācijā, dalās Rimi Labākai dzīvei eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

“Panika vēl nevienā situācijā nevienam nav palīdzējusi. Psihei ir savs likums – tas, kam pievēršam uzmanību, vairojas, citiem vārdiem, ”ko sēsi, to pļausi”. Cilvēks ne vienmēr spēj mainīt situāciju, kurā nonācis, taču spēj mainīt trīs lietas: savu domāšanu, iztēli un uzvedību. Tāpēc pozitīvā domāšana šobrīd ir ne tikai kaut kas abstrakts, bet ļoti konkrēts līdzeklis stresa un bažu mazināšanai,” stāsta Iveta Aunīte. Viņa sagatavojusi piecus praktiskus padomus ikvienam, kā mazināt paniku un izvairīties no negatīvām emocijām un stresa, kas, starp citu, vājina imunitāti.

Domājiet kritiski un analītiski

Kad no visām pusēm burtiski gāžas virsū satraucoša un nereti pretrunīga informācija, ir viegli apjukt un ļauties panikai. “Novērtēsim katru ziņu kritiski un analītiski, kontrolēsim un vadīsim savu iztēli un saglabāsim mieru. Dzīve joprojām turpinās, un mums līdzās ir cilvēki, kuriem esam vajadzīgi. Tāpēc daudz lietderīgāk būtu novirzīt savu uzmanības vektoru no ārkārtas situācijas un vīrusa uz citām dzīves jomām un līdzcilvēkiem,” iesaka psiholoģe. Viņa arī uzsver, cik svarīgi ir dalīties stāstos par izveseļošanos, lai vairotu pārliecību, ka šīs ir pārvaramas grūtības.

Atcerieties, ka spējat tikt galā ar grūtībām!

Cilvēku bailes dzimst no iepriekšējās pieredzes – ja kādreiz esam apdedzinājušies, vienmēr mazliet baidīsimies no uguns. Taču, lai neļautos panikai, Iveta Aunīte iesaka koncentrēties nevis uz nepatīkamu, bet pozitīvu pieredzi. “Ja mūsu pagātnes pieredzē ir krīzes situācijas, kuras esam veiksmīgi izturējuši un atrisinājuši, nav šaubu, ka tiksim galā arī šoreiz!” iedrošina eksperte.

Novērtējiet mazus uzlabojumus

Sabiedrību pāršalcot ziņām par ārkārtēja stāvokļa ieviešanu valstī, daži no mums uz brīdi saskārās ar pustukšiem vai pilnībā iztukšotiem atsevišķu produktu plauktiem veikalos. Iveta Aunīte norāda – lai gan centieni nodrošināties ar visu nepieciešamo ir cilvēciski saprotami, tā tomēr ir panikas barošana. “Paskatieties vēsu prātu – viss ir atkal kārtībā, krājumi plauktos tiek atjaunoti, un visiem visa pietiks!” atgādina Rimi Labākai dzīvei eksperte. Viņa aicina novērtēt katru mazu uzlabojumu vai minikrīzes risinājumu, kas vairo pārliecību, ka arī neparastos apstākļos dzīve turpina savu ritējumu.

Izbaudiet pēkšņi pavērušās iespējas

“Būsim godīgi, vēl nesenā pagātnē daudz no mums sapņoja par iespēju “strādāt no mājām”. Tad nu arī izbaudīsim to un veiksim savus darba pienākumus, neizkāpjot no ērtajām mājas čībām, dzerot rīta kafiju no “savas” krūzītes un netērējot laiku ceļā!” saka Iveta Aunīte. Protams, māju atmosfēra var arī traucēt koncentrēties, tāpēc, lai darbs no mājām veiktos raiti un produktīvi, psiholoģe ierosina ieviest dienas režīmu: celties noteiktā laikā, sākt un beigt darbu vienā un tajā pašā laikā, maksimāli norobežoties no traucējošiem faktoriem, piemēram, televizora, sastādīt darāmo darbu sarakstu un pa vienam tos no saraksta izsvītrot. Protams, nevajadzētu aizmirst par pusdienu pauzi, izstaipīšanos, izkustēšanos un telpas vēdināšanu!

Pavadiet laiku saturīgi

Šis ir laiks, kad svarīgi koncentrēties uz garīgo spēku, savstarpējo atbalstu, iecietību un pacietību. “Būsim paraugs saviem bērniem! Viņi kopē mūsu uzvedību un atdarina mūsu reakcijas. Tāpēc būsim vairāk ar viņiem kopā un darīsim kopā to, ko jau sen esam gribējuši! Mēs visi šobrīd esam ieguvuši to, pēc kā informācijas pārbagātības un steigas laikmetā visvairāk esam ilgojušies – laiku. Pavadīsim to jēgpilni un lietderīgi!” aicina Rimi Labākai dzīvei eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte.

Autors: Rimi

Diennakts laikā kopējais saslimušo skaits Latvijā pieaudzis par 8%

30/03/2020

Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 29 cilvēkiem, līdz ar to kopumā ar to valstī saslimuši 376 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Diennakts laikā kopējais saslimušo skaits Latvijā pieaudzis par 8%, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini. Pagājušās nedēļas laikā saslimušo skaita procentuālais pieaugums svārstījies 8-13% robežās. Pārējās Baltijas valstīs Covid-19 gadījumu skaita procentuālais pieaugums ir ievērojami neviendabīgāks. Igaunijā aizvadītajā nedēļā saslimušo skaita pieaugums svārstījies no 5% līdz pat 25%, savukārt Lietuvā saslimušo skaita pieaugums bija 10-31% robežās.

Kopumā 28 pacienti ārstējas slimnīcās, tai skaitā 25 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu slimības gaitu.

Iepriekšējā diennaktī veikti 502 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 14 307 Covid-19 testi.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Papildus līdz šim spēkā esošajiem ierobežojumiem, svētdien valdība nolēma, ka turpmāk, neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un ārtelpās varēs ne vairāk kā divas personas, cilvēki, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāki un to nepilngadīgie bērni, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus

Autors: nozare.lv

30.03.2020.

Dieviete.lv Atziņa 1071

30/03/2020

Infektologs: Pilnīga izolācija pagaidām nebūtu pareizais risinājums Covid-19 apturēšanai

30/03/2020

Latvijas gadījumā pilnas karantīnas ieviešana un absolūta izolēšanās patlaban nebūtu pareizais risinājums jaunā koronavīrusa izplatīšanās apturēšanai, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis.

Viņš norādīja, ka pilnīga sēdēšana mājās var novest pie smagām psihoemocionālām sekām un citu slimību paasināšanās, tāpēc ierobežojumi jācenšas ieviest tādi, lai ar tiem cilvēki varētu sadzīvot iespējami ilgāk. Vienā dienā pilnīgi visu apstādinot, infekcija no Latvijas nepazudīs, piebilda Dumpis.

Komentējot pašreizējo vīrusa izplatīšanos un iespējamos nākotnes pavērsienus, infektologs sacīja, ka neizsekojamo inficēšanās gadījumu skaits Latvijā aizvien ir relatīvi neliels. Tuvākajā nākotnē kļūšot skaidrāka aina par to, cik ļoti vīruss izplatās Latvijas iekšienē, jo ir beigusies repatriantu ieceļošana.

Tomēr arī aizvadītās nedēļas dati par saslimušajiem katru dienu bija līdzīgi, tādēļ var teikt, ka Covid-19 izplatība Latvijā zināmā mērā tiek kontrolēta. “Ja tā būtu nekontrolēta, tad, piemēram, nedēļu vēlāk vienā dienā būtu vismaz 2-2,5 reizēm vairāk gadījumu. Līdz ar to pašreiz izskatās, ka mūsu ieviestie pasākumi vismaz ierobežo vīrusa izplatību Latvijā,” skaidroja Dumpis.

Viņš uzsvēra, ka arī turpmākie vīrusa ierobežošanas pasākumi Latvijā tiks ieviesti, tikai un vienīgi vērtējot saslimstības un vīrusa izplatīšanās datus. “Šai brīdī analizēsim skaitļus, darīsim to, ko mēs pagaidām, manuprāt, darām labi. Tātad diagnosticējam slimību, izmeklējam epidēmiskos gadījumus, un tad skatīsimies un domāsim, kādus pasākumus ieviest, kādus varbūt atcelt,” rezumēja speciālists.

Infektologs uzsvēra, ka cīņa ar vīrusa izplatību ir “ļoti dinamisks process, un pasaulē nav tādas absolūtas receptes, kā to visu novadīt”.

Jau vēstīts, ka jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 līdz svētdienai Latvijā bija apstiprināta 347 cilvēkiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija. Kopumā nedēļā no 23.marta līdz 29.martam konstatēti 210 jauni saslimšanas gadījumi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs trešdien preses konferencē paziņoja, ka epidemiologiem vairs neizdodas iegūt informāciju par vairāku Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, līdz ar to uzskatāms, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.

Līdz šim Covid-19 pārsvarā tika atklāta gados jaunākiem cilvēkiem, un, pēc speciālistu teiktā, tas liecina par epidēmijas agrīnu stadiju. Kā iepriekš skaidroja Dumpis, “vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam inficē vecākos, mājās sēdošos”.

Ņemot vērā minēto, Latvijas stratēģija Covid-19 apturēšanai pamatā būtu pastiprināti pievērst uzmanību gados jaunākajiem inficētajiem, kamēr viņi nav paspējuši inficēt seniorus, skaidroja Dumpis.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Autors: nozare.lv

Vecāku un vecvecāku dzīves kvalitātes vārdā: Kā palīdzēt veciem cilvēkiem, kam ir urīna nesaturēšana?

30/03/2020

Higiēnas preču DAILEE eksperte Ligita Trupa ir diplomēta medicīnas māsa un aprūpētāja ar pieredzi darbā gan veco ļaužu namā Anglijā, gan pansionātā Latvijā. Viņas darba pienākumos ārzemēs ietilpa pilnīga veco ļaužu aprūpe – kopšana, mazgāšana un ēdināšana. Šeit Ligitas Trupas pienākums ir sekot, lai tas viss tiktu pareizi darīts, saglabājot vecajiem cilvēkiem labu dzīves kvalitāti. Taču, lai kāds būtu veicamo darbu klāsts, kaut kas ir bijis kopīgs gandrīz visiem viņas aprūpējamiem – urīna nesaturēšana.

Arī veciem cilvēkiem ir grūti samierināties ar urīna nesaturēšanu

Manu aprūpējamo klientu loks ir vecuma grupā no 60 līdz 100 gadiem un pat vairāk; jaunāki cilvēki gadās retāk. No urīna nesaturēšanas cieš gandrīz visi, varbūt vienam cilvēkam no 50 tās nav. Jāatzīst, ka par šo problēmu sabiedrībā vispār nemēdzam runāt, taču vairums no mums, piedzīvojot lielu vecumu, no tās neizbēgs. Kad mans pienākums ir klientam teikt, ka nu ir laiks sākt izmantot ieliktnīšus vai pamperus, cilvēkus bieži nākas gandrīz vai pierunāt, jo psiholoģiski ir grūti to pieņemt. Ja iet pāri 80 gadiem, ir vienkāršāk – jo vairāk gadu, jo mazāk cilvēks uztraucas par tādām lietām, bet zem 70 ļoti negribas atzīt, ka urīna nesaturēšana ir kļuvusi par ikdienu.

Problēmas mērogs ir vienādi liels gan vīriešiem, gan sievietēm. Vienīgā atšķirība ir tā, ka ar sievietēm var vieglāk saprasties, izrunāt problēmu un izlemt, kas būtu darāms, lai viņas justos atkal labi. Vīriešus ir ļoti, ļoti grūti pārliecināt. Tur vajadzīga katram individuāla pieeja, kā smalkjūtīgi pateikt, ka ne vien pašam, bet arī apkārtējiem tas ir nepatīkami. Ja cilvēks ir normāli domājošs, parasti viņš ar laiku savu problēmu pieņem un atzīst. Diemžēl komplektā ar demenci tas var arī neizdoties – ieliktnīši vai autiņbiksītes nepatīk, traucē, un cilvēks tos rauj nost.

Kas ir būtiski, izvēloties higiēnas līdzekļus?

Pirmkārt, jāzina, cik nopietna ir problēma. Pavisam niecīgai spontānai nesaturēšanai dažu pilienu apmērā var lietot plānākus vai biezākus ieliktnīšus; ja problēma ir nopietna, jāizvēlas cilvēka izmēram un noplūdes apjomam atbilstošas autiņbiksītes, bet gulošiem cilvēkiem – pamperi.

Cilvēki nereti jauc pamperus un autiņbiksītes. Pirmie paredzēti uzlikšanai un noņemšanai guļus stāvoklī; aktīviem cilvēkiem, kuri saprot, ka viņiem vajag uz tualeti, bet kuri nespēj tik ātri turp aiziet, noteikti būtu ieteicamas autiņbiksītes. Šo higiēnas preču būtiskākā kvalitāte ir elastīgums, biksītes nedrīkst spiest vai traucēt, tām nevajadzētu būt pārspīlēti biezām. Tāpēc ir svarīgi izvēlēties pareizo izmēru.

Ļoti svarīga ir arī personīgās higiēnas ievērošana. Ir rūpīgi jāmazgājas; cilvēkiem ar jutīgu ādu vai alerģiskām reakcijām jāatrod piemērotu materiālu higiēnas preces un varbūt jālūdz ārstam papildu krēmi vai ziedes ādas kopšanai.

Ģimenes atbalsts – neatsverams

Ne vienmēr cilvēki uzreiz saprot, ka viņus piemeklējusi urīna nesaturēšana. Tāpēc ļoti būtiska ir tuvāko iesaiste, kuriem būtu jāpalīdz šo problēmu risināt. Sajūtot nepatīkamu aromātu, ir pēdējais laiks sākt kaut ko darīt un, visticamāk, ar ieliktnīti vien vairs nepietiks, vajadzēs autiņbiksītes. Pirms cilvēks kļūst citiem nepatīkams, vienīgais simptoms ir slapjums, savlaicīgi netiekot uz tualeti. Ja tas atkārtojas, klepojot, smejoties, kaut ko smagāku paceļot – par to noteikti ir jārunā. Protams, tas nav viegli. Sākumā var draudzīgi aprunāties, pajautāt, vai cilvēkam nešķiet, ka viņš savlaicīgi netiek uz tualeti, ka nejūtas vairs tik labi un tīri. Lai ikdienā justos ērti, var ierosināt izmēģināt kaut ko no higiēnas līdzekļiem. Noteikti būtu jāiedrošina nekautrēties un parunāt ar ģimenes ārstu. Vecāka gadagājuma cilvēkiem sevišķi būtiska var izrādīties produkta cena. Viens no izdevīgākajiem risinājumiem ir zīmols DAILEE, kas apvieno lielisku kvalitāti un zemu cenu. Turklāt šie higiēnas līdzekļi ir valsts kompensējamo higiēnas līdzekļu sarakstā – ja ir ārsta nozīmējums, visbiežāk tiek apmaksāti 50% no lētākā pieejamā produkta.

Tas, kas jāmācās ikvienam, arī jauniem cilvēkiem – un ne tikai savu vecāku un vecvecāku, bet arī pašu dzīves kvalitātes labā pēc daudziem gadiem, – urīna nesaturēšana nav kauna lieta. Ar saviem mīļajiem un ārstu ir jādalās un jārunā. Bet pārējā sabiedrība par to pat nenojautīs, ja cilvēku sargās atbilstoši higiēnas līdzekļi!

Autors: DAILEE

Dieviete.lv Atziņa 1070

29/03/2020

Valdība lēmusi ieviest striktākus pulcēšanās ierobežojumus!

29/03/2020

Šodien Valdības sēdē, tika pieņemti jauni drošības pasākumi, lai sabiedrība varētu veiksmīgāk izvairīties no saslimšanas ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19

– Turpmāk ārkārtējās situācijas laikā ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem.

– Tāpat būs jāievēro divu metru distance.

– Divu metru atstatums jāievēro visur – veikalā, darbā un arī mežā.

– Izņēmumi attieksies uz vienas mājsaimniecības locekļiem, kas dzīvo kopā.

– Par noteikumu pārkāpšanu varētu paredzēt bargākus administratīvos sodus. Par to valdība lems nākamnedēļ!

– Sakaru operatoriem būs pienākums epidemioloģiskajai izmeklēšanai nodrošināt datus par Covid-19 inficēto vai to kontaktpersonu atrašanās vietu.

Valdības pieņemto rīkojumu pārkāpumi ir vai nu administratīvi, vai krimināli sodāmi, atgādināja Viņķele. Liels kontroles pienākums un atbildība patlaban gulstas uz Valsts policiju, kas var aicināt talkā arī pašvaldības policiju, skaidroja ministre, piebilstot, ka tiesībsargi veic gan proaktīvas darbības, gan arī reaģē uz iedzīvotāju sūdzībām. Ministre skaidroja, ka arī Veselības inspekcija veic pārbaudes.

Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro.

Administratīvās lietvedības sākšana automātiski nenozīmē, ka personai tiks piemērots sods. Policija vispirms noskaidros apstākļus un tikai tad pieņems lēmumu.

Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

29.03.2020.

Atgriešanās Latvijā izvēršas par murgu! (+VIDEO)

29/03/2020

Divas latviešu skolnieces šādu starptautisko apmaiņas programmu atcerēsies mūžīgi. Bēgšana no Covid-19 skartās Itālijas, lidojums uz Poliju, tad tēta auto cauri Lietuvai, kamēr robežas vēl vaļā. Bet mājas durvis-slēgtas. Pašizolācija. Sāpošs kakls un mediķi aizsargtērpos. Analīžu gaidīšana un mācīšanās abiem vecākiem un trim bērniem sadzīvot vienam ar otru 24/7. Un, ja viens no viņiem vēl ir trīsgadnieks.

Video

Autors: Panorāma

28.03.2020.

Olimpiskās spēles tiks pārceltas par tieši vienu gadu!

29/03/2020

Tokijas olimpiskās spēles nākamvasar norisināsies, visticamāk, no 23.jūlija līdz 8.augustam jeb tajā pašā laika periodā, kad bija paredzētas šovasar, ziņo Japānas raidsabiedrība NHK un “New York Times”.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) un olimpisko spēļu organizatori Japānā šonedēļ atlika no 24.jūlija līdz 9.augustam Tokijā paredzētās spēles koronavīrusa Covid-19 pandēmijas dēļ. Tā ir pirmā šāda veida kavēšanās moderno spēļu 124 gadus ilgajā vēsturē.

Kā pauda SOK prezidents Tomass Bahs, gala lēmums par norisies laikiem tiks pieņemts tuvāko trīs nedēļu laikā. Nākamvasar paredzēti vairāki pasaules čempionāti olimpiskajos sporta veidos, taču vairākas federācijas jau ziņojušas par gatavību pārcelt savas meistarsacīkstes.

Kopš 1948.gada vasaras olimpiskās spēles notikušas ik pēc četriem gadiem. Lai gan olimpiskās spēles pieredzēja boikotus, teroraktus un protestus, tās ne reizi netika pārceltas, taču šoreiz koronavīrusa straujā izplatība pasaulē liegs sportistiem šovasar pulcēties Tokijā.

Pasaules vēsturē līdz šim atceltas tikai trīs olimpiskās spēles un visos gadījumos tas notika kara dēļ.

Autors: nozare.lv

28.03.2020.

Aizvadītajā diennaktī konstatēti 42 jauni saslimšanas gadījumi ar Covid-19

29/03/2020

Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 42 cilvēkiem, līdz ar to kopumā ar to valstī saslimuši 347 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekšējā diennaktī veikti 1046 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 13 805 Covid-19 testi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs trešdien preses konferencē paziņoja, ka epidemiologiem vairs neizdodas iegūt informāciju par vairāku Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, līdz ar to uzskatāms, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.

Līdz šim Covid-19 pārsvarā tika atklāta gados jaunākiem cilvēkiem, un, pēc speciālistu teiktā, tas liecina par epidēmijas agrīnu stadiju. Kā iepriekš skaidroja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis, “vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam inficē vecākos, mājās sēdošos”.

Ņemot vērā minēto, Latvijas stratēģija Covid-19 apturēšanai pamatā būtu pastiprināti pievērst uzmanību gados jaunākajiem inficētajiem, kamēr viņi nav paspējuši inficēt seniorus, skaidroja Dumpis.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Autors: nozare.lv

29.03.2020.

Īsi pēc pusnakts Latvijā nogādāts aptuveni miljons sejas maskas un respiratori (+VIDEO)

29/03/2020

Pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) pieprasījuma nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” šajā nedēļas nogalē veica īpašu kravas lidojumu uz un no Urumči starptautiskās lidostas Ķīnā, uz Latviju atgādājot 900 000 sejas masku un 80 000 respiratoru ar reisu, kas Latvijā nosēdās šonakt plkst.00.10, pavēstīja lidsabiedrības pārstāve Alise Briede.

Viņa skaidroja, ka īpašais lidojums tika veikts ar “airBaltic” “Airbus” “A220-300” lidmašīnu ar reģistrācijas numuru “YL-CSI”. Reiss no Rīgas izlidoja 28.martā plkst.8.11 pēc vietējā laika un nolaidās Urumči starptautiskajā lidostā plkst.19.57 pēc vietējā laika. Speciālais reiss Rīgā atgriezās 29.martā plkst.00.10 pēc vietējā laika.

Kopējais lidojuma laiks uz Urumči starptautisko lidostu Ķīnā bija piecas stundas un 46 minūtes, bet lidojums atpakaļ 29.martā ilga sešas stundas un 35 minūtes.

“airBaltic” ar “Airbus” “A220-300” lidmašīnu vienā virzienā starp starptautisko lidostu Rīga un Urumči starptautisko lidostu veica 4 815 kilometrus garu lidojumu bez apstājas.

Kopumā tika atgādātas 900 000 sejas maskas un 80 000 respiratori 619 kastēs, kravas apjomam veidojot 5,1 tonnu jeb 47 kubikmetrus. Lidojumu veica trīs piloti un divi tehniķi.

Kā ziņots, nākamās nedēļas laikā plānotas vairākas papildu piegādes ar vairāk nekā četriem miljoniem masku un respiratoru.

NVD norāda, ka pasaulē pastāvošo problēmu dēļ individuālās aizsardzības līdzekļu iegādes process nav vienkāršs, taču iestāde velta visus iespējamos resursus, lai pēc iespējas ātrāk sagādātu nepieciešamo līdzekļu daudzumu.

Lai nodrošinātu savlaicīgas piegādes, NVD cieši sadarbojas ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, “airBaltic”, Latvijas vēstniecību Ķīnā, kā arī daudzām citām pusēm.

Kā ziņots, saskaņā ar 27.marta informāciju ar Covid-19 kopumā valstī saslimuši 280 cilvēki.

No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Video

Masku un respiratoru kravas izkraušana lidostā “Rīga”

Geplaatst door LTV Ziņu Dienests op Zaterdag 28 maart 2020

Autors: nozare.lv

28.03.2020.

Dieviete.lv Atziņa 1069

29/03/2020

Covid-19: Psihoterapeits iedzīvotājiem krīzes pārvarēšanai iesaka neradīt lieku masu psihozi!

28/03/2020

Sekmīgai Covid–19 koronavīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai cilvēkiem ieteicams saglabāt kontaktu ar realitāti, pabeigt iepriekš iesāktas lietas un censties neradīt liekas satraucošas situācijas, atzina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons.

Miksons sarunā uzsver trīs punktus, kā sabiedrībai sekmīgāk pārvarēt krīzes radītās sekas.

Pirmkārt, Miksons iesaka iedzīvotājiem saglabāt saikni ar realitāti, proti, jāapzinās, ka Covid–19 radītā situācija ir pietiekami nopietna, taču nav katastrofāla. Lai arī daļā sabiedrības valda skeptisks noskaņojums, tomēr Latvijas valsts ir laicīgi veikusi drošības pasākumus, lai ierobežotu vīrusa izplatību.

“Piemēram, veikalos ir izkārtnes, dezinfekcijas līdzekļi, sociālā distancēšanās un veikti citi pasākumi. Tāpat sabiedrība ir laicīgi veikusi pašizolāciju, lai gan protams ir daļa iedzīvotāji, kuri šīs prasības neievēro,” norādīja Miksons.

Lai vīrusa infekciju samazinātu, nepieciešams turpināt ievērot valdības noteiktās ārkārtējās situācijas prasības un padomāt par vecākiem cilvēkiem, kuriem lielāks risks saslimt ar Covid–19, uzsvēra Miksons.

Psihoterapeits atzīmēja, ka satraukums ir dabisks process, taču to ir iespējams dažādiem veidiem mazināt. Ņemot vērā, ka cilvēks nevar ietekmēt ārkārtējās situācijas ilgumu, tad satraukumu var mazināt, piemēram, veicot iepriekš atliktus praktiskus pasākumus profesionālajā izaugsmē vai ģimenes attiecību nostiprināšanā.

“Tagad daudziem cilvēkiem ir pavērušās iespējas pabeigt iepriekš iesāktas un atliktas lietas. Ja šis process notiek produktīvi, tad emocionālajā ziņā būs pozitīvs pienesums,” piebilda Miksons.

Treškārt, Miksons iesaka censties neradīt liekas situācijas, kurās cilvēki kļūst vēl vairāk uztraukti. Ja cilvēks pēc rakstura ir satraukts, tad eksperts, piemēram, iesaka lieki nepatērēt plašsaziņas līdzekļu saturu.

“Krīzes laikā nav nepieciešams regulāri lasīt ziņu portālus un sociālos tīklus. Viltus ziņu patērēšanu es nemaz neminēšu. Es uzskatu, ka atliek apmeklēt Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapas, lai uzzinātu visu jaunāko informāciju par vīrusa izplatību un ierobežošanas pasākumiem. Ja cilvēks pārāk patērējot mediju saturu vēl vairāk satrauksies, tad satraukuma rezultātā var rasties fizioloģiskas sekas un radušos simptomus cilvēks pats var interpretēt kā saslimšanu ar Covid–19. Tas ir kā burvju aplis, kad cilvēki arvien tālāk var iedzīt sevi izmisumā,” norādīja Miksons.

Krīzes laikā Miksons aicināja sabiedrību nestāvēt malā un palīdzēt tām sabiedrības grupām, kurām patlaban klājas visgrūtāk.

“Tas tiešām ir jauki, ka vairāki uzņēmumi atvēlējuši savus resursus, lai palīdzētu senioriem, ģimenēm un ārstiem. Protams, problēmas pastāv, taču ceru, ka krīze liks aizdomāties cilvēkiem cik tomēr laba ir mūsu valsts. Mēs vienkārši ikdienas skrējienā aizmirstam par kopīgu sadarbību. Krīzē šī sadarbība uzlabojas un tas labākais ko mēs šajā krīzē varam saskatīt, nevis tikai dusmoties par tiem, kuri neievēro ārkārtējās situācijas prasības,” uzsvēra ārsts.

Miksons arī aicināja sabiedrību neļauties panikai par pārtikas produktu trūkumu veikalos. “Tie iedzīvotāji, kuri metās izpirkt griķus un konservus. Es saprotu viņu rīcību, taču šāda rīcība var radīt jaunu pūļa efektu, proti, pēkšņi masveidā izpērkot produktus, tirgotāji nespēs vēl sliktākā krīzes scenārijā laicīgi piegādāt pārtikas produktus. Tā rezultātā plaukti kļūs tukšāki. Tad nebūs vairs iespējas mazināt savu satraukumu, iepērkot produktus mēnesi uz priekšu, kas radīs vēl lielāku satraukumu nekā sākumā,” piebilda ārsts.

No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid–19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Autors: nozare.lv

Inficēšanos ar Covid-19 atklāj Stradiņa slimnīcas personālam (+VIDEO)

28/03/2020

Saslimšana ar jaunā koronavīrsa izraisīto slimību Covid–19 konstatēta vienai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) mediķei, sestdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”.

Raidījumam PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš apstiprinājis, ka saslimšana ar Covid–19 apstiprināta Onkoloģijas klīnikas mediķei, kura patlaban atrodas karantīnā.

Ir apzinātas ar Covid–19 saslimušās ārstes kontaktpersonas gan PSKUS darbinieku, gan pacientu lokā. Kopumā līdz šim par kontaktpersonām šajā gadījumā atzīti aptuveni 12 pacienti un 20 ārstniecības personas. Visi minētie cilvēki atrodas karantīnā un tiek novērots viņu veselības stāvoklis. Līdz šim kontaktpersonām nav novēroti slimības simptomi Līdz ar to līdz šim ar Covid–19 saslimuši septiņi medicīnas darbinieki – trīs Rēzeknes slimnīcas darbinieki, trīs zobārsti un viens PSKUS mediķis.

Kā ziņots, Covid–19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 25 cilvēkiem, līdz ar to kopumā ar to valstī saslimuši 305 cilvēki. Iepriekšējā diennaktī veikti 1046 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid–19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 12 748 Covid–19 testi.

SPKC informēja, ka kopumā slimnīcās ar Covid–19 ārstējas 21 cilvēks, tomēr trīs no viņiem stacionēti ar smagu slimības gaitu.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs norādīja, ka trim personām, kuru slimības gaita ir smaga, ir pneimonija un viņi ir skābekļa atkarīgi.

Video

Autors: Nozare.lv/Panorāma

28.03.2020.

Dieviete.lv Atziņa 1068

28/03/2020

Cilvēki strauji zaudē darbu. Martā bezdarbnieku skaits audzis par vairāk nekā 2500 cilvēkiem!

28/03/2020

Kopš marta sākuma bezdarbnieku skaits Latvijā ir pieaudzis par 2557 personām, un kopumā šāds statuss patlaban piešķirts 60 804 iedzīvotājiem, informēja Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

Tāpat zināms, ka par kolektīvo atlaišanu jau ir ziņojuši 16 darba devēji par kopumā 3156 darbinieku plānoto atbrīvošanu.

Par atlaišanām ziņojušas transporta un uzglabāšanas, administratīvo un apkalpojošo dienestu, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, atkritumu apsaimniekošanas, apstrādes rūpniecības, nekustamo īpašumu tirgus, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzēji.

Tikmēr kritums novērojams brīvo vakanču kopskaitā, kuru daudzums martā sarucis par 2449, tādējādi patlaban NVA ir pieejamas 28 301 vakance. Tomēr aģentūrā joprojām tiekot reģistrētas jaunas vakances. NVA apkopotie dati liecina, ka šomēnes pieteiktas 7229 jaunas vakances.

NVA vadītāja Evita Simsone iepriekš norādīja, ka tikai aprīļa vidū, kad beigsies šobrīd noteiktais ārkārtējās situācijas termiņš, varētu būt redzams, cik strauji valstī ir audzis reģistrētā bezdarba līmenis. “Šobrīd mēs atturamies no jebkādu prognožu izteikšanas,” sacīja Simsone.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad februāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā mēnesi iepriekš.

2020.gada februāra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 58 247 bezdarbnieki, kas ir par 585 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 58 832 bezdarbnieki.

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

28.03.2020.

Lūdzu, paliec mājās! Latvijas mediķi uzrunā sabiedrību (+VIDEO)

28/03/2020

Lūdzu, palieciet mājās!

Mazmeita atved vecmāmiņu uz slimnīcu, nepabrīdinot mediķus, ka pati pirms neilga laika atgriezusies no atpūtas tālā dienvidu kūrvietā. Pēc dažām dienām, kad terapija nelīdz, vecmāmiņai veic Covid-19 testu. Tests ir pozitīvs. Kad uzņemšanas nodaļā mazmeitai tika jautāts, vai viņa pati vai viņas vecmāmiņa bijušas ārzemēs, mazmeita meloja. Tagad mazmeitai draud kriminālatbildība. Bet ārstiem, medicīnas māsām un visiem, kas aprūpējuši vecmāmiņu, 14 dienas jābūt izolācijā. Un arī tiem, kas ar šo vecmāmiņu gulējuši vienā palātā. Un tiem, kas viņus apmeklējuši. Un tiem, ar ko apmeklētāji satikušies jau ārpus slimnīcas. Taču visvairāk ārsti ir nobažījušies par pacienti, kas uz šo palātu pārvesta no reanimācijas. Jo te jau ir runa ne tikai par karantīnu, bet par nāves briesmām. Un šis diemžēl nav vienīgais gadījums.

Tāpēc, kamēr nav ne vakcīnas, ne zāļu, labākā iespēja ierobežot vīrusa izplatību, nesaslimt pašiem un neaplipināt citus, ir palikt mājās. Lai nepieļautu Itālijas un Spānijas scenāriju, kur situācija vairs nav kontrolējama.

Paldies Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mediķiem un personālam! #PaliecMājās

Video

#PaliecMājās

Atjēdzieties!Lūdzu, palieciet mājās!Mazmeita atved vecmāmiņu uz slimnīcu, nepabrīdinot mediķus, ka pati pirms neilga laika atgriezusies no atpūtas tālā dienvidu kūrvietā. Pēc dažām dienām, kad terapija nelīdz, vecmāmiņai veic Covid-19 testu. Tests ir pozitīvs. Kad uzņemšanas nodaļā mazmeitai tika jautāts, vai viņa pati vai viņas vecmāmiņa bijušas ārzemēs, mazmeita meloja. Tagad mazmeitai draud kriminālatbildība. Bet ārstiem, medicīnas māsām un visiem, kas aprūpējuši vecmāmiņu, 14 dienas jābūt izolācijā. Un arī tiem, kas ar šo vecmāmiņu gulējuši vienā palātā. Un tiem, kas viņus apmeklējuši. Un tiem, ar ko apmeklētāji satikušies jau ārpus slimnīcas. Taču visvairāk ārsti ir nobažījušies par pacienti, kas uz šo palātu pārvesta no reanimācijas. Jo te jau ir runa ne tikai par karantīnu, bet par nāves briesmām. Un šis diemžēl nav vienīgais gadījums. Tāpēc, kamēr nav ne vakcīnas, ne zāļu, labākā iespēja ierobežot vīrusa izplatību, nesaslimt pašiem un neaplipināt citus, ir palikt mājās. Lai nepieļautu Itālijas un Spānijas scenāriju, kur situācija vairs nav kontrolējama. Pārņemot stafeti no Belfāstas slimnīcas, esam izveidojuši šo sociālo reklāmu.Mūsu komanda: Pēteris Stradiņš, Vija Beinerte, @Dzintars Dreibergs, Valdis Celmins, Jānis Šēnbergs, Mārtiņš Rozentāls, Jānis Orbidāns, Ilze Faļkovska, Inga Pranevska, Kultfilma un Janita Veinberga. Paldies Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mediķiem un personālam!Kam ausis dzirdēt, lai dzird: LŪDZU, PALIECIET MĀJĀS!

Geplaatst door Kultfilma op Zaterdag 28 maart 2020

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Kultfilma

LTV par piedalīšanos nākamā gada Eirovīzijā lems pēc ārkārtējās situācijas beigām (+VIDEO)

28/03/2020

Latvijas Televīzija (LTV) vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai uz nākamā gada Eirovīziju sūtīt nacionālās atlases konkursa “Supernova 2020” uzvarētāju Samantu Tīnu, solot lēmumu pieņemt pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Saskaņā ar Eirovīzijas noteikumiem, konkursā katru gadu var piedalīties dziesmas, kas publiski izskanējušas ne agrāk kā iepriekšējā gada 1.septembrī. Tas nozīmē, ka 2021.gada konkursā ar dziesmām, ko valstis izvirzījušas 2020.gada konkursam, piedalīties nedrīkstēs. Dalībai konkursā var pieteikt 2020.gada nacionālajās atlasēs uzvarējušos izpildītājus, bet, ievērojot Eirovīzijas noteikumus, viņiem šādā gadījumā ir jānodrošina jauns skaņdarbs.

LTV par to, vai nākamgad uz lielo Eirovīziju sūtīt konkursa “Supernova 2020” uzvarētāju Samantu Tīnu, lems pēc ārkārtējās situācijas beigām.

“Lēmums par piedalīšanos nākamā gada Eirovīzijā ir jāpieņem izsvērti, ņemot vērā daudzus apstākļus – cita starpā, arī Covid-19 sekas. Tādēļ mēs fokusētu diskusiju par šo tēmu esam nolēmuši atlikt uz laiku, kad akūtā situācija būs beigusies,” skaidroja LTV programmu direktore Rita Ruduša.

Patlaban dalību 2021.gada konkursā ar 2020.gada nacionālo atlašu uzvarētājiem apstiprinājusi Azerbaidžāna, Beļģija, Bulgārija, Gruzija, Grieķija, Izraēla, Spānija, Šveice, Nīderlande un Ukraina.

Eirovīzijas dziesmu konkurss 2021.gadā varētu notikt turpat, kur bija plānots šī gada pasākums – Nīderlandes pilsētā Roterdamā. Pašlaik notiek Eiropas raidorganizāciju apvienības sarunas ar visiem lielā pasākuma organizatoriem un Roterdamas pilsētu.

Eirovīzijas norise šī gada pavasarī atcelta, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju.

Video

Autors: nozare.lv

28.03.2020.

Vai Samanta Tīna nākamgad piedalīsies Eirovīzijā?

Svarīgi jaunumi kultūrā! Covid-19 dēļ maina noteikumus filmu izvirzīšanai “Zelta globusiem” (+VIDEO)

28/03/2020

Ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas situāciju, “Zelta globusu” kinobalvām šogad pirmo reizi godalgu pastāvēšanas vēsturē varēs tikt izvirzītas filmas, kas nav rādītas kinoteātros, pavēstīja Holivudas Ārzemju preses asociācija (HFPA).

Sociālās distancēšanās prasību dēļ, kas noteiktas centienos mazināt Covid-19 izplatīšanos, kinoteātri ASV slēgti. Filmām, kas tiek izvirzītas “Zelta globusiem”, parastos apstākļos jābūt skatāmām kādā Losandželosas kinoteātrī vismaz septiņas dienas, turklāt tās ir jāizrāda seansā balsotājiem.

Šogad šī prasība netiks izvirzīta filmām, kas klajā nāk no 15.marta līdz 30.aprīlim, turklāt šis laika posms vēl var tik pagarināts, norādīja HFPA. Līdzīgi nosacījumi ir spēkā arī attiecībā uz filmām, kas pretendē uz “Oskariem”, bet arī šeit situācija varētu mainīties.

Video (labākie 2020.gada ceremonijas momenti)

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

28.03.2020.

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas Latvijā atgriezušies vismaz 1500 cilvēku

28/03/2020

Pēc 27.marta regulāri Latvijas valstspiederīgo repatriācijas reisi vairs netiek plānoti, ja vien nebūs neparedzētas situācijas, apstiprināja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris.

Viņš sacīja, ka pēc ĀM aprēķiniem ar repatriācijas reisiem Latvijā jau līdz šim ir atgriezušies aptuveni 1500 Latvijas valstspiederīgo, turklāt vēl daudzi citi ir izmantojuši citus ĀM ieteiktus vai pašu atrastus atgriešanās ceļus caur Lietuvu, Igauniju un citām valstīm.

“Tie Latvijas valstspiederīgie ceļotāji, kuri bija pieņēmuši lēmumu atgriezties un kuru ceļā nebija nepārvaramu šķēršļu, būs varējuši to izdarīt,” teica Beķeris.

Tos Latvijas valstspiederīgos, kuri vēl ir ceļā, ĀM aicina izmantot kādu no vēl pieejamajiem tranzīta punktiem Tallinā, Helsinkos, Minskā un citviet. Ar tālākās vietās palikušajiem ceļotājiem, kuriem iepriekšējās divās nedēļās nebija iespēju nonākt Eiropā, Abū Dabī vai Stambulā, ĀM turpinās strādāt individuāli, meklējot iespējas izmantot kopīgus Eiropas Savienības repatriācijas reisus vai citas iespējas.

Tāpat līdz 13.aprīlim tranzītam var izmantot Viļņu, tomēr ĀM preses sekretārs aicina ceļotājus šādu lēmumu rūpīgi izvērtēt, jo personu tranzīts, kas atgriežas savās valstī, atļauts caur Lietuvu bez apstāšanās, grupās un eskorta pavadībā.

Tādēļ visi caur Lietuvu ceļojošie tiek aicināti iepriekš pieteikties Latvijas vēstniecībā Lietuvā, rakstot uz e-pasta adresi “embassy.lithuania@mfa.gov.lv”, vai zvanot uz telefona numuru +370 5 213 12 60.

Ja Latvijas ceļotāji nonākuši ārkārtējā situācijā, ĀM aicina zvanīt uz diennakts palīdzības tālruni +37126337711, savukārt visi ceļotāji, kuri izlēmuši palikt pašreizējā vietā, aicināti atsūtīt ministrijai savu vārdu un uzvārdu uz e-pasta adresi “palieku@mfa.gov.lv”.

Beķeris atgādināja, ka repatriācijas reisi ir paredzēti tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri ir “iestrēguši” citās valstīs, un tie nav domāti valstspiederīgajiem, kuri pēdējā laikā izlēmuši atgriezties uz dzīvi Latvijā.

30.martā notiks pēdējais Latvijas nacionālā lidsabiedrības “airBaltic” īstenotais repatriācijas reiss no Frankfurtes, lai dotu iespēju atgriezties Latvijā ceļotājiem, kas atrodas tālos pasaules nostūros ar neregulāru satiksmi uz Eiropu.

Autors: nozare.lv

28.03.2020.

Ar Covid-19 saslimušo skaits Latvijā pārsniedz 300, trīs cilvēki saskārušies ar smagiem slimības simptomiem! (+VIDEO)

28/03/2020

Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 25 cilvēkiem, līdz ar to kopumā ar to valstī saslimuši 305 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekšējā diennaktī veikti 1046 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 12 748 Covid-19 testi.

SPKC informēja, ka kopumā slimnīcās ar Covid-19 ārstējas 21 cilvēks, tomēr trīs no viņiem stacionēti ar smagu slimības gaitu.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs aģentūrai LETA norādīja, ka trim personām, kuru slimības gaita ir smaga, ir pneimonija un viņi ir skābekļa atkarīgi.

Perevoščikovs trešdien preses konferencē paziņoja, ka epidemiologiem vairs neizdodas iegūt informāciju par vairāku Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, līdz ar to uzskatāms, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.

Līdz šim Covid-19 pārsvarā tika atklāta gados jaunākiem cilvēkiem, un, pēc speciālistu teiktā, tas liecina par epidēmijas agrīnu stadiju. Kā iepriekš skaidroja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis, “vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam inficē vecākos, mājās sēdošos”.

Ņemot vērā minēto, Latvijas stratēģija Covid-19 apturēšanai pamatā būtu pastiprināti pievērst uzmanību gados jaunākajiem inficētajiem, kamēr viņi nav paspējuši inficēt seniorus, skaidroja Dumpis.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Video

Autors: nozare.lv

28.03.2020.

Dieviete.lv Atziņa 1068

28/03/2020

Dieviete.lv Atziņa 1067

28/03/2020

Patiess stāsts: Covid-19 diagnoze apstiprinās! (2. daļa)

27/03/2020

Trešdien runājām ar Juri (vārds mainīts), kurš pēc atgriešanās no Dienvidamerikas, konstatēja temperatūras strauju paausgtināšanos. Juris bija atbildīgs un palika mājās, kā arī nodeva analīzes. Vakar noskaidrojās, ka viņam konstatēta saslimšana ar Covid-19. Dieviete.lv redakcija atkārtoti sazinājās ar Juri, lai aprunātos par esošo situāciju.

Kā jums ieteica rīkoties pēc rezultātu saņemšanas?

Man ir jāturpina atrasties karantīnā līdz atkārtotām analīzēm, kas būs 7. un 8. aprīlī. Tātad, ja tās abas analīzes būs negatīvas, tad tas nozīmēs, ka es esmu vesels un varēšu doties mājās.

Kad man vēlreiz pārjautāja, kādi man ir simptomi, tad teicu, ka man principā temperatūra jau ir pārgājusi un ir normāla (36,6), klepus arī praktiski pārgājis un ir pavisam nedaudz. Nekāda specifiska ārstēšana man šobrīd nav, man ir jādzer vitamīns C, un arī tad, kad man paziņoja analīžu rezultātus, tad man teica, ka par ārstēšanos man ir jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš man arī organizēs atkārtotās analīzes jau minētajā 7. un 8. datumā.

Cik ātrā laikā jums paziņoja, ka esat saslimis ar Covid-19?

Man teica, ka var paiet 24-72 stundas, bet pagāja 48 stundas.

Vai izņemot C vitamīnu dzerat vēl kādus medikamentus?

Nē, citus medikamentus nelietoju, bet dzeru tējas un lietoju daudz šķidruma.

Runājot par simptomiem, cik saprotu, tad jums to praktiski vairs nav, bet kā ir ar papildus nogurumu? Vai varētu teikt, ka nogurums ir izteiktāks kā parasti?

Jā, neliels nogurums vēl ir jūtams.

Mūsu pagājušajā sarunā jūs teicāt, ka svētdien ieradāties Latvijā un pirmdien jau parādījās temperatūra. Vai temperatūra jau sākotnēji bija augsta vai arī tā palielinājās pakāpeniski?

Uzreiz kā es pirmoreiz mērīju man bija 38,4. Visu dienu viņa arī tā turējās. Naktī man bija jau 38,8 grādu temperatūra. Nākamajā dienā (otrdien) bija zem 38 grādiem, 37,7 aptuveni. Trešdien man bija jau normāla temperatūra 36,6.

Kā turpmāk saņemsiet pārtiku?

Man turpinās atnest paciņu pie durvīm, sieva ir atvedusi jau otro paciņu, ar pārtiku. Problēmu nav arī ar sadzīves lietām.

Kā jūs šajā laikā pavadāt brīvo laiku, strādājat no mājām vai atpūšaties?

Cenšos atpūsties, bet ir arī daudz dažādu darbu, kurus varu izdarīt no mājām, kas arī aizņem visai daudz mana laika. Saņemu arī ļoti daudz telefona zvanu, jo visi raksta un jautā par manu veselību. Varu teikt, ka saziņa ar draugiem un ģimenes locekļiem, kuri seko līdzi un uztraucas, aizņem lielu daļu mana laika.

Kā tuvākie uz šo ir reaģējuši?

Uz pašu rezultātu viņi jau bija gatavi, jo varbūtība, ka esmu saslimis, es domāju, bija visai liela pie tādiem simptomiem. It sevišķi tādēļ, ka man diezgan ātri paaugstinājās temperatūra līdz teju 39 grādiem. Man pašam jau sākotnēji bija aizdomas, ka tas ir kaut kāds vīruss. Kāds tieši, kamēr nav apstiprināts, nevarēju pateikt. Bet gan es, gan tuvie cilvēki bija tam gatavi.

Kā jūs pats šobrīd jūtaties?

Es teiktu, ka man diezgan ātri pārgāja simptomi, domāju, ka salīdzinoši vieglā formā. Ja nekas nemainīsies, tad man būs paveicies šo jauno slimību, kura satriekusi visu pasauli, noslimot visai ātri un es pat esmu varbūt priecīgs par to, ka es noslimošu, jo cik saprotu, tad ir lielāka varbūtība, ka man būs izveidojusies imunitāte pret šo vīrusu un varbūtība saslimt atkārtoti būs mazāka.

Jums varbūt ārsts teica, kuri varētu būt citi simptomi, kuri varētu vēl parādīties?

Nē, man teica, ka, ja kaut kas parādās, tad jebkurā gadijumā man ir jāsazinās ar ģimenes ārstu. Ja man parādās apgrūtināta elpošana, tad ir jāzvana uz 113, bet ar citiem jautājumiem vajadzētu griesties pie ģimenes ārsta.

Vai sekojat līdzi ziņām internetā?

Jā! Es internetā sekoju līdzi jaunākajām ziņām. Skatos cik ir saslimušie, skatos arī statistiku pasaulē un secinu, ka viss izskatās ļoti, ļoti skumji.

Kā turpmāk tiks uzraudzīta jūsu veselība?

Ģimenes ārste man teica, ka viņa organizēs atkārtotās analīzes. Pārbaudes man veiks mājās un tikai pēc testiem būs zināms, vai esmu vesels vai nē, Ja būšu vesels, tad varēšu doties mājās. Līdz tam laikam es arī neplānoju iziet ārpus dzīvokļa.

Jūs teicāt, ka bijāt devies ceļojumā un droši vien, jūs tur devāties kādā kompānijā?

Jā, ar diviem draugiem.

Vai viņi ietur kādu izolācijas periodu?

Jā, viņi arī ievēro pašizolāciju.

Vai šie draugi arī ir veikuši analīzes?

Viņi līdz šim nav veikuši analīzes. Es ar viņiem katru dienu sazinos un pārjautāju kā viņi jūtas. Viņi nav veikuši analīzes, tapēc, ka viņiem nebija paaugstinājusies temperatūra, bet viņiem bija iesnas un nelielas kakla sāpes. Bez temperatūras viņi negribēja braukt un nodot analīzes. Es par šo faktu izstāstiju arī epidemilogam, kurš man paziņoja par rezultātiem, un viņa pajautāja man draugu vārdus, uzvārdus un kontaktus, lai varētu ar viņiem sazināties. Cik ziņu, viņa sazinājās ar viņiem un viņi šodien arī nodeva analīzes.

Draugiem uzzinot, ka jums ir pozitīvs Covid-19, viņi neplānoja uzreiz iet pārbaudīties?

Jā, viņi jau iepriekš teica, ka gadījumā, ja man būs pozitīvs Covid-19, tad viņi arī noteikti ies pārbaudīties, jo, ļoti iespējams, viņiem arī būs šāds rezultāts.

Ja Tev ir foto vai video ar kādu interesantu notikumu, kuru, tavuprāt, mums vajadzētu publicēt, tad sūti to uz Dieviete.lv redakcijas e-pastu dieviete@dieviete.lv un mēs to izskatīsim. Būsim priecīgi saņemt arī kādus pieredzes stāstus, ceļojumu aprakstus, pārdomas par aktuāliem notikumiem pasaulē un tavā dzīvē. Mums rūp tavs viedoklis!

Ar viedokli vai savu pieredzi par Covid-19 vari dalīties arī komentāros!

Autors: Dieviete.lv

27.03.2020.

Patiess stāsts: Covid-19 analīzes gaidot. Negatīvs vai pozitīvs?

Dieviete.lv Atziņa 1066

27/03/2020

Megana Mārkla ierunās studijas “Disney” dokumentālo filmu par ziloņiem! (+VIDEO)

27/03/2020

Lielbritānijas prinča Harija dzīvesbiedre amerikāņu aktrise Megana Mārkla tikusi pie pirmā darba pēc paziņojuma par distancēšanos no karaļnama un ierunās studijas “Disney” dokumentālo filmu par ziloņiem, pavēstījusi studija.

Filma tiks laista klajā straumēšanas pakalpojumā “Disney+” 3.aprīlī. Tā būs viena no vairākām dabas tematikas filmām, ko studija laidīs klajā, atzīmējot Zemes mēnesi.

Filma seko līdzi ziloņu ģimenes 1600 kilometru garajam ceļojumam pāri Kalahari tuksnesim.

Harijs un Megana janvārī šokēja pasauli, paziņojot, ka turpmāk vairs nebūs karaļnama augstākās amatpersonas, atsakās no oficiālajiem pienākumiem un centīsies iegūt finansiālo neatkarību.

Kopš pagājušā gada nogales viņi bāzējas Vankūveras salā, Kanādā, un oficiāli pārtrauks karaļnama pienākumu veikšanu 31.martā.

Pāris sūrojas, ka britu preses lielā uzmanība, kas dažkārt robežojusies ar vajāšanu, bijusi neciešama.

Video

Foto

View this post on Instagram

Disneynature’s Elephant, an Original Movie narrated by Meghan, The Duchess of Sussex, starts streaming April 3, only on #DisneyPlus.

A post shared by Disney+ (@disneyplus) on Mar 26, 2020 at 8:15am PDT

Autors: Dieviete.lv

Mūžībā devies Asteriksa komiksu autors Albērs Uderzo (+VIDEO)

27/03/2020

Francijā 92 gadu vecumā no dzīves aizgājis populārā komiksu cikla “Asterikss un Obelikss” mākslinieks Albērs Uderzo, otrdien pavēstīja viņa ģimene.

“Albērs Uderzo nomira miegā savās mājās Neijī pēc pārciestas sirdstriekas, kas nav saistīta ar koronavīrusu,” ziņu aģentūrai AFP sacīja mākslinieka znots Bernārs de Šuasī. “Pāris pēdējās nedēļas viņš bija ārkārtīgi noguris.”

Uderzo komiksu par Asteriksu kopā ar rakstnieku Renē Gosini radīja 1959.gadā. Asteriksa debija notika Francijas-Beļģijas komiksu žurnālā “Pilote”.

Neuzvaramā galla un viņa raženā partnera Obeliksa piedzīvojumi strauji iemantoja popularitāti un tika tulkoti vairākos desmitos valdu.

Ciklā ir 38 grāmatas, un pēdējā tika publicēts pērn. Tiesa gan, Uderzo pārtrauca komiksa sižeta ilustrēšanu, kad 1977.gadā no dzīves aizgāja Gosini.

Uderzo un Gosini tiek uzskatīti par modernā komiksa un grafiskā romāna žanra aizsācējiem, un visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 370 miljoni viņu grāmatu. Daudzi sižeti ekranizēti, kļūstot par multiplikācijas un mākslas filmām.

Video

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

Pasaulē ar Covid-19 inficēto skaits pārsniedz pusmiljonu (+VIDEO)

27/03/2020

Ar Covid-19 inficēto skaits pasaulē pārsniedzis pusmiljonu, liecina aģentūras AFP apkopotie dati, kas bija pieejami uz 26.marta plkst.20.20.

Saskaņā ar AFP aplēsēm, kas balstītas uz datiem, kurus valdības sniegušas Pasaules Veselības organizācijai (PVO), 182 valstīs reģistrēti vismaz 501 556 inficēšanās gadījumi, un vismaz 22 920 no inficētajiem ir miruši.

Tiek uzskatīts, ka patiesais inficēto skaits ir lielāks, jo daudzās valstīs analīzes tiek veiktas tikai pacientiem ar smagiem saslimšanas simptomiem vai tiem, kuriem nepieciešama hospitalizācija.

Video

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 1065

27/03/2020

Kiprā iziet no mājas drīkst tikai ar atļauju. Lai izietu no mājas, ir jāsūta speciāla īsziņa! (+VIDEO)

27/03/2020

Šonedēļ īpaši stingri piesardzības pasākumi ieviesti kūrortu salā Kiprā. Tur no jaunā koronavīrusa miruši trīs cilvēki un vairāk nekā 130 inficējušies. Tā kā sākotnēji iedzīvotāji nepakļāvās aicinājumam bez vajadzības no mājas neiziet, patlaban iziešanai jālūdz īpaša atļauja. Pretējā gadījumā būs jāšķiras no 150 eiro. Par sadzīvošanu ar Covid-19 Kiprā stāsta divas latvietes, un ar viņām sarunājās Vita Anstrate.

Video

Autors: Panorāma

27.03.2020.

Pēdējā diennaktī apstiprināti 36 Covid-19 gadījumi, saslimušo kopskaits pieaudzis līdz 280

27/03/2020

Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 36 cilvēkiem, līdz ar to kopumā ar to valstī saslimuši 280 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekšējā diennaktī veikti 1089 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 11 702 Covid-19 testi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs trešdien preses konferencē paziņoja, ka epidemiologiem vairs neizdodas iegūt informāciju par vairāku Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, līdz ar to uzskatāms, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.

Līdz šim Covid-19 pārsvarā tika atklāta gados jaunākiem cilvēkiem, un, pēc speciālistu teiktā, tas liecina par epidēmijas agrīnu stadiju. Kā iepriekš skaidroja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis, “vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam inficē vecākos, mājās sēdošos”.

Ņemot vērā minēto, Latvijas stratēģija Covid-19 apturēšanai pamatā būtu pastiprināti pievērst uzmanību gados jaunākajiem inficētajiem, kamēr viņi nav paspējuši inficēt seniorus, skaidroja Dumpis.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Foto

View this post on Instagram

Viens no veidiem, kā latvieši atgriežas mājās, ir @airbaltic repatriācijas reisi. Ņemot vērā, ka drošība ir viens no uzņēmuma pamatprincipiem, ierastās apkalpes formas ir nomainījuši aizsargtērpi un tagad šādi izskatās daļa no reisa komandas. . . . #LTV #LTVZiņas #airBaltic #Covid19 #Coronaviruss #Latvija #Latvia #Avio #Plane #flightattendant #restrictions #SafetyFirst

A post shared by LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) on Mar 27, 2020 at 2:35am PDT

Autors: nozare.lv

28.03.2020.

Idejas svētku svinēšanai #paliecmājās apstākļos

27/03/2020

Pat ja esam situācijā, kad grandiozi lielu ballīti ar daudziem draugiem sarīkot nevaram, svētki vienalga ir jāsvin un svētku sajūta bērniem ir jārada. Kā to labāk izdarīt? Pieredzē dalās Rimi Bērniem eksperte, 3 bērnu mamma Inga Akmentiņa-Smildziņa un viņas meita Lība, kura pagājušonedēļ nosvinēja vienpadsmito dzimšanas dienu.

Ievēro ģimenes tradīcijas. Pat ja ballīte ir bez viesiem, ievēro tradīcijas, kādas jūsu ģimenē dzimšanas dienā vienmēr ir bijušas. Tradīcijas piekopjam, lai godinātu jubilāru, lai liktu justies īpaši tieši gaviļniekam. “Mēs ar mammu parasti cepam kūku, liekam tajā svecītes un jubilāram dziedam Daudz baltu dieniņu. Arī šoreiz es to piedzīvoju, lai gan dziedātāju bija ļoti maz,” smaidot stāsta Rimi Bērniem eksperte Lība Smildziņa. Inga piebilst, ka ievērota arī tradīcija par dāvanas iesaiņošanu: “Lībai ļoti patīk, ja dāvana ir nevis dāvanu maisiņā, bet skaisti iesaiņota – viņai tas radot svētku noskaņu, un mēs ģimenē ņemam to vērā.”

Dāvana ar pievienoto vērtību. “Tā kā vairākas nedēļas ir jāpavada mājās, un mēs tās pavadām laukos, tad nolēmām Lībai dāvināt tādu dāvanu, ko var izmantot ilgtermiņā – mākslas piederumus. Lība aizraujas ar gleznošanu un zīmēšanu, viņai piemīt tieksme visu apgleznot – nu jau arī putnu būrus kopā ar mazo māsu apgleznojušas,” par meitas talantu stāsta Rimi Bērniem eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa. Viņa iesaka, atzīmējot dzimšanas dienu, atrast kopīgu radošu nodarbi visai ģimenei – arī tiem ģimenes locekļiem, kuri parasti to neizvēlas. Gandarījums par paveikto ir garantēts!

Lieta atmiņu lādei. “Mūsu ģimenē katram bērnam ir sava atmiņu lāde – mēs, vecāki, tajā liekam dažādas lietas, ko, mūsuprāt, bērniem būs interesanti apskatīt pēc gadiem 10, 20 vai vairāk. Jāsaka, ka bērni jau tagad ik pa laikam pārcilā šīs lietas un atceras dažādus notikumus,” stāta Inga, un izstāsta, ka Lībai dzimšanas dienā arī sagatavojuši vienu piemiņas lietu atmiņu lādei. Tā ir apsveikuma kartīte, kur katrs ģimenes loceklis ierakstīja vairākas Lības īpašības, tādējādi izveidojot viņas raksturojumu. “Labu, mīļu vārdu bērnam par daudz nav iespējams pateikt, tāpēc dāvanām vai pārsteigumiem, kas apliecina – tu mums esi īpašs – ir liela nozīme,” uzskata Inga.

Dienu plāno jubilārs. Laiks un nedalīta uzmanība viennozīmīgi ir labākā dāvana, un ideāli, ja šo kopā pavadāmo laiku ir ļauts saplānot jubilāram. “Es rosināju iziet nelielā pārgājienā pa pļavām, uztaisīt tiltiņu pāri avotam, pagleznot, šūpoties un aiziet uz kaimiņu kūti apskatīt nupat dzimušos jērus. Mazajiem jēriņiem vilna ir neticami mīksta! Savukārt naktī aicināju visus iziet skatīties zvaigznes. Naktīs laukos ir tik tumšs un zvaigžņu tik daudz!” piedzīvotajā dalās Lība. Viņa piebilst, ka gribējušas ar māsu vizināties arī traktoriņa piekabē, un brālis labprāt šo vēlmi piepildījis. “Vecāki reizēm baiļojas bērnam ļaut vaļu dzimšanas dienas plānošanā. Tomēr jāatceras, ka bērnu prieks slēpjas arī laukos tik ierastās lietās kā traktors vai zvaigžņu piesētās debesīs. Vecāku uzdevums – priecāties līdzi un būt klātesošiem, kā arī pirms plānošanas vienoties par noteikumiem, piemēram, ka darbības vieta ir lauku mājas,” stāsta Inga.

Svētku galds svaigā gaisā. Svaiga gaisa neatsveramā nozīme cilvēka veselībai, imunitātes stiprināšanai un bērna attīstībai lieku reizi nav jāpaskaidro, tāpēc ir lieliski, ja dzimšanas dienas maltīte var notikt ārā. Kā gada pirmie dārza svētki vai kā neliels pikniks pārgājiena laikā. “Kad esam laukos, mēs bieži vien ēdam ārā. Arī Lības dzimšanas dienas galdu klājām ārā, jo pavasara saule un dārza svētku noskaņa ir klāt. Un kaut kā vienmēr šķiet, ka bērniem ārā viss garšo labāk, un visi ir smaidīgāki,” stāsta Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Aktīvas spēles. Lība iesaka spēlēt paslēpes ar tuk-tukiem, šo spēli var spēlēt arī divatā. Spēles sākumā spēles dalībnieki vienojas, kura ir tā vieta, kur jāpagūst aizskriet un pateikt “tuk-tuk par sevi”. Ja spēles vadītājs – tas, kurš meklē noslēpušos – kādu atrod, viņam jāpagūst aizskriet līdz norādītajai vietai un pateikt, piemēram, “tuk-tuk par Lību”. Turpretī, ja visi meklējamie ir paguvuši aizskriet ātrāk par vadītāju un pateikt “tuk-tuk par sevi”, tad vadītājam visi jāmeklē vēlreiz. Lība stāsta, ka laukos viņi labprāt spēlē arī Sunīšus – šajā spēlē vajag tikai trīs dalībniekus. Sunīšus spēlē šādi: divi spēles dalībnieki savā starpā metā bumbu, savukārt trešais stāv starp šiem spēlētājiem un mēģina bumbu noķert. Ja ķērājs bumbu noķer, viņš stājas tā spēlētāja vietā, kura metienu bija pārtvēris. “Aktīvas āra spēles ir tās, kas nemanot kā lieliem, tā maziem raisa smaidus un smieklus, un vienlaikus ģimeni ārkārtīgi saliedē,” stāsta Inga Akmentiņa-Smildziņa.

Izdariet to, ko sen jau gribējāt. Ir skaisti, ja dzimšanas dienā var piedzīvot ko īpaši atmiņā paliekošu. “Vienlaikus šīs atmiņas būs tās, kur ne tik vieglos dzīves posmos pakavēties un smelties spēkus,” ir pārliecināta Lības mamma. “Mūsu lauki ir netālu no Līgatnes, un mamma ar tēti bija stāstījuši, ka Līgatnē ir pārceltuve – prāmis, ar kura palīdzību var nokļūt otrā Gaujas krastā. Šo prāmi vecāki mums jau sen gribēja parādīt, un nu par godu manai dzimšanas dienai mēs turp aizbraucām. Pārcēlāja vadītājs mums izstāstīja, ka prāmi darbina upes spēks,” klāsta Lība. Līgatnes pārceltuve darbojas jau vairāk nekā 70 gadu – līdz Otrajam pasaules karam šajā vietā bijis tilts, bet tas tā arī nav atjaunots.

Autors: Rimi

27.03.2020.

Cilvēku skaits atpūtā pie dabas drošības apsvērumu dēļ, iespējams, tiks ierobežots!

26/03/2020

Lai cīnītos ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, sākts vērtēt iespēju jau tuvākajā laikā ierobežot cilvēku pulcēšanos brīvā dabā, ceturtdien žurnālistiem pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Politiķe atgādināja, ka trešdien tika konstatētie pirmie pieci saslimšanas gadījumi, kad nav iespējams noteikt epidemioloģisko saikni, tādējādi valdība sākusi izvērtēt papildu drošības pasākumu ieviešanu, tostarp, ierobežojot cilvēku pulcēšanos konkrētās vietās brīvā dabā.

Veselības ministrijā tiek vērtēti citu valstu piemēri, tostarp arī Vācijas un Igaunijas, kur jau ir ieviesti stingrāki cilvēku pulcēšanās ierobežojumi. Lai gan Latvijā vēl nav tik augsts inficēto daudzums, Veselības ministrija jau savlaicīgi pievēršas tālāku ierobežojumu izvērtēšanai un potenciālai ieviešanai nākotnē, norādīja Viņķele.

Ministre sacīja, ka jau tuvākajā laikā ministrija sazināsies ar kolēģiem ārzemēs, lai saprastu, kā darbojas un kā ir kontrolējami ierobežojumi, mudinot iedzīvotājus jau šajās brīvdienās “sākt trenēties situācijai, kad dabas parkos, jūrmalā, parkos būs ierobežojumi tam, cik cilvēku tur varēs uzturēties”.

“Tas ir svarīgi, jo laiks kļūst siltāks, cilvēki dodas laukā, kur, baudot sauli, aizmirst par distancēšanās ievērošanu arī ārpus telpām,” sacīja politiķe.

Veselības ministre skaidroja, ka valdība būtu gatava šādus ierobežojumus pieņemt arī brīvdienās. “Vilcināšanās ar sabiedrības pulcēšanās ierobežojumiem nebūs,” uzsvēra Viņķele.

Ministre mudina iedzīvotājus, atpūšoties brīvā dabā, izvēlēties tādas vietas, kur nenotiek cilvēku drūzmēšanās.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Ir aizliegti visi sabiedrībai publiski pieejami svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, kas tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces, gājieni, piketi un reliģiskās darbības veikšana pulcējoties.

Tāpat ir ierobežota neorganizēta pulcēšanās kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus, kā arī noteikti citi ierobežojumi.

Autors: nozare.lv

25.03.2020.

Dieviete.lv Atziņa 1064

26/03/2020

Covid-19 pacientu skaits pieaudzis līdz 244

26/03/2020

Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 23 cilvēkiem, bet kopumā ar to valstī saslimuši 244 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Iepriekšējā diennaktī veikti 817 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 8774 Covid-19 testi.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) mikroblogošanas vietnē “Twitter” raksta, ka stacionāros patlaban ārstējas 16 Covid-19 slimnieki un neviens no viņiem nav smagā stāvoklī.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs trešdien preses konferencē paziņoja, ka epidemiologiem vairs neizdodas iegūt informāciju par vairāku Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, līdz ar to uzskatāms, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.

Līdz šim Covid-19 pārsvarā tika atklāta gados jaunākiem cilvēkiem, un, pēc speciālistu teiktā, tas liecina par epidēmijas agrīnu stadiju. Kā iepriekš skaidroja Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis, “vispirms slimo jaunie un kustīgie, kas pēc tam inficē vecākos, mājās sēdošos”.

Ņemot vērā minēto, Latvijas stratēģija Covid-19 apturēšanai pamatā būtu pastiprināti pievērst uzmanību gados jaunākajiem inficētajiem, kamēr viņi nav paspējuši inficēt seniorus, skaidroja Dumpis.

Jau ziņots, ka no 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Autors: nozare.lv

26.03.2020.

Pasargā sevi un savu meitu no dzemdes kakla vēža! Pēdējo 10 gadu laikā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi pieaugusi par 20%

26/03/2020

Latvijā katru gadu dzemdes kakla vēzis tiek atklāts aptuveni 250 sievietēm, un pēdējo 10 gadu laikā saslimstība ar dzemdes kakla vēzi ir pieaugusi par 20%. Vairāk nekā 99% gadījumu dzemdes kakla vēža izraisītājs ir cilvēka papilomas vīruss (CPV). No 2020. gada 27.janvāra Latvijā meitenes no 12 līdz 17 gadu vecumam bez maksas var saņemt vakcīnu pret deviņiem CPV tipiem, to skaitā septiņiem biežāk sastopamajiem augsta riska onkogēnajiem tipiem, kas izraisa dzemdes kakla vēžus un citas onkoloģiskas saslimšanas.

Dzemdes kakla vēzis ir otra izplatītākā onkoloģiskā saslimšana Latvijā sievietēm vecumā līdz 45 gadiem. Ik gadu to atklāj vidēji 244 sievietēm Latvijā. Galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis ir augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (CPV) ilgstoša atrašanās gļotādas šūnās. Ar CPV var inficēties tieša kontakta laikā – gan sadzīves, gan dzimumkontaktu ceļā. Prezervatīvu lietošana neizslēdz CPV inficēšanās risku, jo inficēšanās ir iespējama, piemēram, tikai ar rokām vien aizskarot abu partneru dzimumorgānus vai orālā seksa laikā.

Par inficēšanos ar CPV sākotnēji nekas neliecina. Infekcijai nav simptomu, un visbiežāk tā paliek nepamanīta, kamēr vīruss inficē gļotādas un ādas šūnas. Vairumā gadījumu cilvēka imūnsistēma pati uzvar vīrusu, un tas izzūd bez paliekošas ietekmes uz cilvēka veselību, taču daļā gadījumu var attīstīties onkoloģiskas saslimšanas, visbiežāk – dzemdes kakla vēzis. Ik gadu Latvijā no vēlīni atklāta dzemdes kakla vēža mirst aptuveni 180 sievietes. Speciālisti uzsver, ka gandrīz visas šīs sievietes būtu bijis iespējams izārstēt, ja vien viņas būtu savlaicīgi apmeklējušas ārstu un regulāri veikušas izmeklējumus. Daudzu Eiropas valstu un tagad arī Latvijas aptiekās ir pieejams inovatīvs vagināls gels Papilocare, ko izmanto CPV izraisītu dzemdes kakla gļotādas bojājumu profilaksei un papildus terapijai, sekmējot reepitelizācijas procesus un atjaunojot maksts mikrofloras līdzsvaru. Gēla sastāvā ir 7 dabīgas izejvielas, kuru mijiedarbība nodrošina kompleksu iedarbību.

Sievietes vecumā no 25 līdz 70 gadiem reizi trijos gados saņem Uzaicinājuma vēstuli veikt profilaktisku apskates vizīti pie ginekologa un veikt onkocitoloģisko uztriepi dzemdes kakla vēža pārbaudei. Vizīte pie ginekologa, kuram ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, un uztriepes izmeklēšana ir bez maksas. Gadījumā, ja sieviete vēlas uz pārbaudi doties pie ginekologa, kurš nesniedz valsts apmaksātos pakalpojumus, no valsts budžeta tiek apmaksāta tikai uztriepes mikroskopiskā izmeklēšana. No 2018.gada dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi var veikt arī tad, ja uzaicinājuma vēstule nav līdzi, vai arī ir pazaudēta – informācija ārstniecības iestādēs ir pieejama elektroniski.

Pārbaudē īsas un nesāpīgas ginekoloģiskās izmeklēšanas laikā ginekologs no dzemdes kakla ārpuses un dzemdes kakla priekšējās daļas paņem uztriepi ar šūnu paraugu. Šīs šūnas tiek nosūtītas uz laboratoriju, kur tās rūpīgi ar mikroskopu izmeklē, lai konstatētu iespējamo patoloģiju. Ar šīs uztriepes palīdzību ir iespējams diagnosticēt priekšvēža izmaiņas (CIN2 un CIN3) dzemdes kaklā, kad tās vēl viegli pakļaujas ārstēšanai un nav sasniegušas audzēja stadiju. Ja iepriekšējo analīžu rezultāti atbilst normai, vecumā no 20 līdz 70 gadiem šis izmeklējums jāveic vienu reizi 3 gados.

Savlaicīga diagnostika palīdz novērst 80% vēža gadījumu, taču pirmais un vissvarīgākais solis, lai sievieti pasargātu no dzemdes kakla vēža, ir vakcīna pret CPV. Tāpat šī vakcīna aizsargā pret labdabīgajiem CPV tipiem, kas var izraisīt dzimumorgānu kārpas un elpceļu papilomatozi. Vakcīna pret CPV ir iekļauta vakcinēšanās kalendārā (https://spkc.gov.lv/upload/Vizu%C4%81lie%20materi%C4%81li/vakcinacijas_kalendars_majas_lapai_tabula_2019.pdf), un to var saņemt pie ģimenes ārsta. Vakcīna tiek ievadīta augšdelma muskulī vai gurnā, un nekā neatšķiras no citām mūsdienu vakcīnām, ko bērns saņem pirmajos dzīves gados un vēlāk.

Autors: Tikai sievietēm

Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ daudzi pāri atliek laulības!

26/03/2020

Dzimtsarakstu nodaļās novērots, ka daudzi pāri pārceļ martā un aprīlī paredzētās laulības uz vēlāku laiku.

Tieslietu ministrijā gan atzīmēja, ka pietiekami daudz pāru tomēr laulājas. Salīdzinoši pērn marta mēnesī tika noslēgtas 565 laulības, bet šogad līdz 25.martam noslēgtas 455 laulības.

TM piebilda, ka ārkārtējās situācijas laikā laulājamos laulā tikai liecinieku klātbūtnē, bez viesiem. Jaunus iesniegumus laulību reģistrācijai lielākoties visas dzimtsarakstu nodaļas pieņem tikai attālināti.

Kā vēstīts, līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

Dieviete.lv Atziņa 1063

26/03/2020

Latvijā sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā

26/03/2020

Epidemiologiem negūstot informāciju par piecu jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 slimnieku inficēšanās gaitu, speciālisti atzinuši, ka Latvijā ir sākusies Covid-19 transmisija sabiedrībā.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs trešdien preses konferencē uzsvēra, ka šī diena ir nozīmīga ar to, ka pirmo reizi konstatēti pacienti, kuriem nav skaidra epidemioloģiskā saite ar kādu konkrētu saslimšanas gadījumu vai ceļojumiem uz ārzemēm.

Saslimšanas gaita līdz šim nav izsekojama pieciem cilvēkiem, skaidroja SPKC pārstāvis. Šie cilvēki dzīvo Rīgā, tomēr tos nevieno, piemēram, kāda profesionāla darbība. Minēto pacientu vidū ir gan studenti, gan pensionāri, un lielākoties šie cilvēki analīzes veikuši par saviem līdzekļiem.

Perevoščikovs arī pastāstīja, ka daži ar Covid-19 inficēti cilvēki nav norādījuši uz to, ka bijuši ārzemēs vai viņiem bijis kontakts ar kādu jau ar Covid-19 inficējušos vai ārzemēs bijušu cilvēku.

“Ir pierādījumi, ka koronavīrusa transmisija notiek Latvijā. Šī informācija jāuzņem nopietni. Inficēties var arī sabiedrībā,” akcentēja SPKC speciālists.

Viņš uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi padomāt pašiem par to, ka vajadzētu mainīt savus ieradumus, sadzīvot ar epidēmiju, lai maksimāli pasargātu sevi un apkārt esošos cilvēkus – it sevišķi cilvēkus ar hroniskām saslimšanām un seniorus.

Turpmākā situācijas attīstība atkarīga ne tikai no pieņemtajiem lēmumiem, bet arī katra cilvēka rīcības ikdienā – galvenais ir sociāli distancēties, pauda Perevoščikovs, uzsverot, ka ar Covid-19 cilvēki var inficēties kā mikroautobusos un veikalos, tā arī citās publiskās vietās.

“Mums nevajadzētu iet tur, kur ir cilvēki, jāievēro vismaz divu metru distance. Mums vajadzētu domāt arī par infekcijas izplatīšanos kontakta ceļā ar rokām. Mazgāt rokas ir izšķiroši, nekādā gadījumā nedrīkst skarties sejai ar netīrām rokām,” ieteica speciālists.

Tāpat Perevoščikovs pastāstīja, ka slimnīcās patlaban atrodas 12 ar Covid-19 saslimuši cilvēki. Neviens no viņiem nav smagā stāvoklī.

Perevoščikovs skaidroja, ka ar katru pacientu, kuram ir Covid-19 slimība, epidemiologs ļoti rūpīgi runā, pat vairākkārt, ja tas nepieciešams, lai noskaidrotu visu nepieciešamo informāciju par slimības inkubācijas periodu. Pieci pacienti, kuru inficēšanās ceļš nav skaidrs, pastāstīja speciālistiem, ko viņi darīja pēdējo 14 dienu laikā, kur brauca, kur bija, mēģinot tomēr identificēt iespējamos riska faktorus. Taču tas nedeva rezultātu.

Otrais darbības virziens bija identificēt visas personas, ko saslimušais būtu varējis inficēt, skaidroja Pereviščikovs. Tāpēc epidemiologi apzinājuši informāciju par katras personas ģimenes locekļiem, darba kolēģiem un citiem cilvēkiem, lai noteiktu kontaktpersonas. Visas apzinātās kontaktpersonas ir noteiktas un informētas. Tiks turpināts mēģināums izsekot infekcijas avotus, neizslēdzot iespēju kaut ko vēl atklāt, teica speciālists.

Perevoščikovs pastāstīja, ka Igaunijā un Lietuvā par šādu situāciju, proti, vīrusa lokālo transmisiju – paziņoja pirms nedēļas, iezīmējot epidēmijas otro posmu. Savukārt trešais posms nozīmētu vietējās inficēšanās gadījumu prevalēšanu inficēto cilvēku vidū.

Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis uzsver, ka Latvija jau ir ieviesusi pasākumus, kurus jāievieš, ja parādās gadījumi ar neskaidru izcelsmi. “Pacientu skaits pieaug vienmērīgi, kas liecina, ka pagaidām pasākumi iedarbojas. Stratēģijai nav jāmainās. Testēšana un izmeklēšana kombinācijā ar pamatīgu distancēšanos,” sociālajā tīklā “Twitter” skaidro speciālists.

Jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 pēdējā diennaktī apstiprināta vēl 24 cilvēkiem, līdz ar to kopumā ar to valstī saslimis 221 cilvēks, liecina SPKC apkopotā informācija.

Kā ziņots, iepriekšējā diennaktī veikts 1151 izmeklējums personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, bet līdz šim kopumā Latvijā veikti 7957 Covid-19 testi.

No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.

Autors: nozare.lv

26.03.2020.

Covid-19 upuru skaits ASV pārsniedz tūkstoti!

26/03/2020

ASV nāves gadījumu skaits no jaunā koronavīrusa slimības Covid-19 trešdien pārsniedza tūkstoti, liecina Džona Hopkinsa universitātes apkopotie dati.

ASV apstiprināto Covid-19 gadījumu skaits tagad ir sasniedzis 68 572, bet mirušo skaits pieaudzis līdz 1033.

Dažas stundas pirms tam trešdien bija ziņots par 60 115 apstiprinātiem saslimšanas gadījumiem un 827 nāves gadījumiem.

ASV tagad ir trešais augstākais apstiprināto saslimšanas gadījumu skaits aiz Ķīnas un Itālijas, bet nāves gadījumu skaits ir 1,51% līmenī no apstiprināto inficēšanās gadījumu skaita.

Patiesais inficēšanās gadījumu skaits, domājams, ir augstāks, un tas nozīmē, ka reālā nāves gadījumu proporcija ir zemāka.

Autors: nozare.lv

26.03.2020.

Francijā 92 gadu vecumā no dzīves aizgājis populārā komiksu cikla “Asterikss un Obelikss” mākslinieks Albērs Uderzo, otrdien pavēstīja viņa ģimene.

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS