Daudzas nopietnas saslimšanas sakņojas neveselīgā dzīvesveidā – mazkustīgumā un neveselīgā uzturā. Viena no saslimšanām, ko var izraisīt neveselīgs uzturs un pārlieku cukura patēriņš, ir diabēts. Tā pacientu skaits visā pasaule pieaug ik gadu. Tādēļ svētku priekšvakarā der atcerēties, ka svētki nav zaļā gaisma nesamērīgam saldumu un našķu patēriņam, bet gan laiks, ko varam veltīt veselīgām aktivitātēm. Informācijā par cukura diabēta riskiem dalās BENU Aptiekas piesaistītais eksperts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas un starptautiskā medicīnas centra Uniklīnikaendokrinologs Ingvars Rasa un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Endokrinologiem ļoti netīk cukurs

I.Rasa skaidro – cukurs asinīs ir pilnīgi visiem cilvēkiem, tas ir normāli. Taču pilnīgi veselam cilvēkam cukurs praktiski nekad nepārsniedz normas robežas. Cukurs dod enerģiju mūsu organismam kopumā un katrai šūnai atsevišķi – gan galvas smadzenēm, gan sirdij, gan nierēm, gan citiem orgāniem. Tikko cilvēks ietur maltīti, uzturs nonāk zarnās, un tur dažādu sarežģītu bioķīmisku procesu rezultātā no uzņemtās barības atšķeļas cukurs – glikoze, kas caur zarnu sieniņām uzsūcas asinīs. Bet, lai organisma šūnas atvērtos un paēstu – lai glikoze varētu tajās iekļūt, nepieciešams īpašs hormons insulīns, kuru izdala aizkuņģa dziedzeris. Insulīns ir atslēga, kura glikozei atver šūnas slēdzeni. Bez insulīna nekas nenotiek – durvis stāv ciet un uzņemtā barība spēku un enerģiju cilvēkam nedod, viņš jūtas miegains un noguris. Tāpēc, ja insulīna izdalās par maz, organisms glikozi, kas pēc ēšanas nonākusi asinīs, nespēj izmantot, un – cukura līmenis asinīs paaugstinās. Jo biežāk ir paaugstināts cukura (glikozes) līmenis asinīs, jo žiglāk tas kopā ar slikto – zema blīvuma lipīdu holesterīnu – bojā sīkos asinsvadus un vēlāk arī lielos. Tātad veidojas ateroskleroze un var būt gan infarkts, gan insults. Tiek bojātas acis, veidojas aklums. Var būt jušanas traucējumi pēdās, līdz pat pēdas vai kājas amputācijai. Sīkie asinsvadi atrodas arī nierēs, tātad tiek bojātas arī tās un veidojas nieru mazspēja.

Norma un nenorma

Augsts cukura līmenis asinīs, ja ir 2. tipa diabēts, parādās nemanāmi, cilvēks to sākumā nejūt. Tāpēc tiem, kas grib par sevi rūpēties un jau laikus domā par profilaksi, ir viens zelta likums: pēc 45–50 gadu vecuma reizi gadā tukšā dūšā jānosaka glikoze. Savukārt, ja ir kādi riska faktori (liekais svars, mazliet augstāks holesterīna līmenis, drusku paaugstināts asinsspiediens, vecāki vai vecvecāki slimo ar 2. tipa diabētu, dzemdēji mazuli, kas svēra vairāk par 4,1 kilogramu), šiem cilvēkiem analīze jāveic jau jaunākiem, arī vismaz reizi gadā.

Kādam jābūt normālam glikozes līmenim asinīs?

Nododot asins analīzes tukšā dūšā no rīta, kad kopš pēdējās ēdienreizes pagājušas vismaz 8 stundas, glikozes līmenim asinīs jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma un dzimuma normāli jābūt no 3,3 līdz 5,5 mmol/l. Savukārt jebkurā citā diennakts laikā, arī pēc sātīgas maltītes, tas nedrīkst pārsniegt 7,8 mmol/l. Ja tukšā dūšā cukura līmenis ir virs 11,1 mmol/l, tas liecina jau par cukura diabētu. Ja atkārtotās analīzēs tukšā dūšā glikozes līmenis pārsniedz 7 mmol/l, arī tad var runāt par cukura diabētu.

Ārsts var nozīmēt arī cukura slodzes testu. Tas notiek šādi: no rīta neko nedrīkst ēst, laboratorijā cilvēkam tukšā dūšā paņem asins analīzi un tad iedod izdzert konkrētas koncentrācijas cukurūdeni, pēc divām stundām atkal no vēnas jānodod asinis analīzei, lai noteiktu glikozes līmeni. Atkarībā no tā, cik ļoti cukurs asinīs pēc slodzes ir paaugstinājies, var izvērtēt, cik izteikti ir cukura vielmaiņas traucējumi. Ja tas būs mazāks par 7,8 mmol/l, tad atbilst normai; ja rādījums būs 7,8–11,1 mmol/l – glikozes tolerances traucējumi jeb prediabēts nozīmē, ka tev vēl nav šīs kaites, bet esi soli pirms diabēta. Savukārt, sākot no 11,1 mmol/l, jau ir cukura diabēts. Šie cipari attiecas uz visiem – vīriešiem, sievietēm, jauniem, veciem.

Stūrakmens – veselīgs dzīvesveids

Tātad, ja cilvēks atrodas pelēkajā zonā  – starp 7,8 un 11,1 mmol/l –, viņš var atbīdīt pretdiabēta pāriešanu diabētā. Bet – cilvēkam pašam pie šī mērķa sasniegšanas cītīgi jāpiestrādā.

Pirmais uzdevums:noturēt normālu ķermeņa svaru. Tātad, ja cilvēkam ar pārlieku lielu svaru konstatēts prediabēts, viņam gada laikā ķermeņa masa būtu jāsamazina par 5–10 procentiem no kopējā svara. Tas nav daudz. Grūti rēķināt kalorijas? Nu, tad ēd pusi no tās porcijas, ko ēdi līdz šim. Un – atsakies no našķiem, neēd starp ēšanas reizēm! Liekie kilogrami ļoti ietekmē cukura vielmaiņu. Matemātika ir vienkārša: jo vairāk taukaudu, jo vairāk insulīna organismam vajag, lai cukurs no asinīm spētu iekļūt šūnās un dotu tām enerģiju. Arī veselam cilvēkam. Taču reizēm aizkuņģa dziedzeris, kas ražo insulīnu, ar šo lielo uzdevumu vairs netiek galā, organismam sāk trūkt insulīna, un – paaugstinās glikozes līmenis asinīs.

Nākamais solis:veselīga ēšana. Proti, izvairīties no tā sauktajiem vienkāršajiem ogļhidrātiem – monosaharīdiem, ko satur viss, kam piebērts klāt cukurs, tātad kulinārijas saldumi, konfektes, halva, zefīrs un arī augļi, ogas. Svarīgi, lai tad, kad cilvēks apēd kādu produktu, no tā ļoti ātri un daudz neizveidotos parastais cukurs, kas strauji uzsūcas asinīs. Ja cilvēks ar cukura vielmaiņas traucējumiem retu reizi apēdīs konfekti vai zefīriņu, nekas traģisks nenotiks, bet svarīgi, lai visa ikdiena nesastāvētu no kūciņām, cepumiem, konfektēm, ļoti saldiem augļiem lielos daudzumos. Ātro cukuru vietā labāk izvēlieties saliktos – lēnos – ogļhidrātus ar augstu šķiedrvielu saturu. Tie palīdz saglabāt stabilāku glikozes līmeni asinīs, jo lēnāk sadalās, lēnāk uzsūcas un palīdz arī ilgāk saglabāt sāta sajūtu. Baltmaizē ir ātrie cukuri, graudu maizītē – lēnie. Vēl lēnāk cukuru paaugstina pākšaugi, miežu putraimi, auzu pārslas.

Trešais solis:fiziskās aktivitātes 30 minūtes piecreiz nedēļā. Ar to pietiek. Brauc šīs trīsdesmit minūtes ar velosipēdu, ar slēpēm vai ātrā solī kopā ar suni staigā, nūjo. Jo organismam lielāka dinamiskā slodze, jo vairāk cukura samazināsies asinīs – muskuļi cukuru patērē kā enerģijas avotu, un tā līmenis normalizējas. Līdz ar to aizkuņģa dziedzera šūnām, kas ražo insulīnu, vairs nevajag tik sparīgi strādāt, tām ir mazāka slodze, un tās ilgāk saglabās savu spēju darboties. Turklāt, ja vidēji vai ļoti intensīva aktivitāte pārsniedz četras stundas nedēļā, tā jau saistāma ar vēl vienu pozitīvu efektu – sirds un asinsvadu slimību profilaksi.

Ceturtais solis:sekot līdzi sava asinsspiediena un holesterīna izmaiņām.

Uzlabojumi būs ātri!

Ja diabēts vai prediabēts laikus atklāts un cilvēks maina vecos paradumus pret veselīgu dzīvesveidu, cukurs asinīs normalizējas ātri. Piemēram, veicot cukura slodzes testu, pēc sešiem mēnešiem redzams, ka rādītāji ir pilnīgi normāli. Tātad var vispār aizbēgt no diabēta! Bet problēma ir cita – atgriežoties pie vecajiem ieradumiem, pozitīvais efekts pazūd tikpat ātri, kā parādījies. Tāpēc dzīvesveids jāmaina uz visu mūžu.

Savukārt, ja cukura diabēts jau ir ilgstoši vai atklāts novēloti, tad tikai ar dzīvesveida izmaiņām, visticamāk, to vairs neizdosies ārstēt, un būs katru dienu jālieto antidiabētiskie medikamenti. Tiesa, arī lietojot medikamentus, labāks efekts būs tiem, kas ievēros veselīga dzīvesveida pamatprincipus.

Kam reizi gadā jāpārbauda cukura līmeni asinīs?

• ja ir 45 gadi un vairāk;
• ja ir liekais svars;
• ja kādam pirmās pakāpes asinsradiniekam ir diabēts;
• ja bijis grūtnieču diabēts;
• ja asinsspiediens ir virs 140/90 mmHg;
• ja sliktais jeb zema blīvuma holesterīns ir virs 3 mmol/l; labais jeb augsta blīvuma holesterīna līmenis – mazāks par 1,2 mmol/l (vīriešiem zem 1,0 mmol/l), bet triglicerīdu līmenis – virs 1,7 mmol/l.

Noteikti dodies pie ārsta un nosaki cukura līmeni asinīs, ja Tev ir:

• pastāvīgas slāpes un biežāk nekā parasti vajag urinēt, it īpaši naktī;
• izteikts nespēks, neizskaidrojams svara zudums;
• lēni dzīst brūces un iekaisumi.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa atgādina – par veselīgu uzturu un dzīvesveidu ir jārūpējas gan ikdienā, gan svētkos. Arī svētkos ir iespējams sarūpēt veselīgākus našķus, kas nesatur daudz cukura, un atteikties no rūpnieciski gatavotajiem saldumiem un uzkodām, jo arī šķietami ne tik saldajās uzkodās var slēpties ļoti liels ogļhidrātu daudzums. Daudz veselīgāk būs, ja ēdienus gan svētkos, gan ikdienā gatavosiet paši – tā varēsiet kontrolēt to, kas tajos iekšā. Atcerieties, kanēlis un kurkuma palīdz samazināt cukuru asinīs, tāpat arī tēja un kafija. Pārtikā ieteicams lietot brokoļus, zivis, baltās pupiņas, olīveļļu, spinātus. No našķiem dodiet priekšroku melnajai šokolādei un riekstiem. Baudiet svētkus veselīgi, rūpējoties par sevi un savu ģimeni!

Autors: Benu Aptieka