24.5 C
Rīga
ceturtdien, 24 jūlijs, 2025
Home Blog Page 180

Kā būt možai un priecīgai rudenī?

Kad aiz loga nedēļām ilgi saglabājas pelēcīgs, drēgns laiks un īsti gaišs nekļūst pat dienas vidū, daudzi cilvēki saskaras ar nomāktu garastāvokli, nepamatotām skumjām un pat sezonālo depresiju. Tāpēc gada tumšajā laikā ne mazāk uzmanības kā fiziskajai veselībai jāpievērš arī emocionālajai pašsajūtai. Katram cilvēkam ir sava labsajūtas recepte, taču daži “Euroaptiekas” farmaceites Ievas Zvagules padomi noderēs ikvienam.

 “Nomākts garastāvoklis, trauksme, miega traucējumi savā reizē var piemeklēt ikvienu, taču, ja šāds stāvoklis ilgst vairāk par divām nedēļām, būtu jāmeklē palīdzība – iespējams, tas nav tikai slikts noskaņojums vai vitamīnu trūkums, bet sezonālā depresija. Tā raksturīga tur, kur ir nepietiekama saules gaisma, tāpēc nav brīnums, ka rudenī un ziemā, kad tumšo diennakts stundu ir vairāk nekā gaišo un debesis klāj necaurredzama mākoņu sega, cilvēki vieglāk padodas nomāktībai,” saka Ieva Zvagule.

Kā atpazīt?

Depresijas izteiktākie simptomi ir pastāvīgi slikts garastāvoklis, interešu trūkums, nogurums, enerģijas izsīkums, trauksme, negatīvisms un palēnināta funkcionēšana; nereti novērojams ēstgribas trūkums, miega traucējumi, nespēks, liekot domāt, ka cilvēku piemeklējusi kāda fiziska saslimšana. Cilvēkiem ar depresiju raksturīgas nepamatotas raizes par savu fizisko veselību. Ja ģimenē ir konstatēti depresijas gadījumi, pastāv lielāka iespēja arī pašam ar to saslimt. Divreiz lielāks depresijas risks ir sievietēm, sevišķi vecumā pēc 40 gadiem, savukārt vīrieši, kuri cieš no depresijas, ievērojami retāk meklē palīdzību.

Ieva Zvagule stāsta: “Cilvēkam ar depresiju nereti sašķobās attiecības ar līdzcilvēkiem. Tie, kuriem šīs izjūtas ir svešas, parasti nesaprot, kā var ilgstoši nespēt “saņemties”, “sapurināties”, kā var būt grūtības komunicēt ar apkārtējiem, kā var visu uztvert dramatiski un saasināti. Līdzcilvēkiem var šķist, ka cilvēks ar depresiju pietēlo, taču depresija nav tik vienkārši kontrolējama, un ar gribasspēku vien būs par maz, lai pret to cīnītos. Toties līdzcilvēku sapratne un atbalsts var izrādīties ļoti svarīgi.”

Kā izvairīties?

“Veselīgs uzturs, fiziskas aktivitātes, mērenība gan darbā, gan atpūtā, labs miegs, interesanti vaļasprieki – tas ir jebkura cilvēka kvalitatīvas dzīves pamats, kas patiesībā ir arī efektīva depresijas profilakse,” atzīst Ieva Zvagule, piebilstot – gada tumšajos mēnešos ir vērts izmēģināt arī citus līdzekļus. Viens no galvenajiem – pietiekams gaismas daudzums. “Cik iespējams, vajadzētu ķert retos saules starus – kaut vai iziet pastaigāties pusdienlaikā, ja gadījusies saulaina diena,” iesaka farmaceite. Ir vērts izvērtēt arī papildu lampas iegādi mājām un pārliecināties, vai darbavieta aprīkota ar piemērotu apgaismojumu. Dažādi gaismas objekti, sveces, ja vien to atļauj ugunsdrošība, LED lampiņu virtenes – tas viss palīdzēs izgaismot dzīves telpu.

Ziemai piestāv arī dažādi aromāti – ierasto piparkūku “kokteili” lieliski papildinās uzmundrinošas ēteriskās eļļas, par kuru iedarbības īpašībām var konsultēties ar farmaceitu. Tāpat Ieva Zvagule iesaka neaizmirst par D vitamīnu – gada tumšajos mēnešos tā trūkst gandrīz visiem. Depresijas profilaksei ieteicami arī B grupas vitamīni, kurus var viegli uzņemt ar piemērotu pārtiku – gliemenēm, liellopu gaļu un aknām, austerēm, vistas gaļu, zivīm – foreli, siļķi, lasi, kā arī olām un piena produktiem. Bet, ja nepieciešams, B vitamīna krājumus organismā ieteicams papildināt ar īpašiem preparātiem, pirms tam konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu.

“Protams, var izmēģināt arī dažādas tautas receptes – skatīties uz siltām, priecīgām, košām krāsām, ēst visus oranžos dārzeņus un augļus, dzert burkānu sulu, peldēties āliņģī, našķoties ar šokolādi un čilī pipariem, uzturēties jautrā kompānijā, meditēt, iemīlēties – galvenais atrast to, kas patiešām palīdz justies priecīgam,” teic Ieva Zvagule.

Kā ārstēt?

Ko tad, ja rudens tomēr ņem virsroku un paša spēkiem labo garastāvokli atgūt neizdodas? “Pirmkārt, jāatzīstas sev pašam – man vajadzīga palīdzība. Tas ir jau liels solis, kas ļauj meklēt reālus risinājumus,” saka farmaceite. Otrkārt, problēmas risināšanu nevajadzētu atlikt – jo ilgāk tā ielaista, jo grūtāk padosies ārstēšanai, ieskaitot smagas komplikācijas: hroniskas saslimšanas, darbaspēju zudumu, emocionālu izdegšanu. Pirmais cilvēks, kam prasīt padomu, ir ģimenes ārsts, kurš palīdzēs izvērtēt situāciju un nepieciešamo ārstēšanu. Viens no efektīvākajiem ārstēšanas līdzekļiem ir psihoterapija, taču, iespējams, būs jāņemt talkā arī medikamenti. Vieglākos gadījumos varbūt pat pietiks ar atpūtu, masāžām, kārtīgu izgulēšanos un ūdens porcedūrām, taču bez ārsta padoma šeit neiztikt.

Ko noteikti nevajadzētu darīt – “ārstēt” savu nomāktību ar alkoholu, jo alkohols nomāc laimes hormonus un tikai uz īsu brīdi rada eiforisku sajūtu, pēc tam depresijai vēl vairāk padziļinoties.

“Patiesībā taču rudens un ziema ir brīnišķīgs laiks – svinam skaistus svētkus, izbaudām ziemas priekus, kad uzsnidzis sniegs, un tumšie vakari tā vien rosina omulīgi ieritināties pie kamīna vai segā kopā ar mīļajiem cilvēkiem, noskatīties labu filmu vai izlasīt grāmatu, kam vasarā nepietiek laika, vai izspēlēt galda spēļu turnīru. Tējas, medus, sveces, piparkūkas – tas viss ir īsts ziemas komplekts, radīts, lai palīdzētu pārvarēt tumsas un aukstuma nelabvēlīgo ietekmi,” atgādina Ieva Zvagule.

Autors: Euroaptieka

 

 

 

 

 

Psiholoģisks personības tests – 10 attēli, kas nosaka tavu personību (+VIDEO)

Zinātne vēsta, ka tava personība lielā mērā atkarīga no tā, kā tu reaģē uz šajā video redzamajiem 10 attēliem. Lielisks veids, kā par sevi uzzināt ko jaunu!

Autors: Dieviete.lv

Pauls Timrots dalās iespaidos par “Latvijas Gada auto 2019” pretendentiem (+VIDEO)

 

Žurnālists Pauls Timrots, kurš jau vairākus gadus darbojas žūrijā, raksturo “Latvijas Gada auto 2019” pretendentus, atzīmē sev simpātiskākos modeļus un secina, ka nākamajās mājas viesībās viņš zinās, ko atbildēt uz jautājumu, kas tagad jāņem.

Paula Timrota ieteikumi, ja vajag vienkāršu mašīnu, tad izvērtējam “Kia Ceed, Škoda Fabia, Hyundai Kona”, ja vietas maz, bet naudas daudz, tad “Volkswagen T-Roc”, no spīdīgajām un dārgajām labs ir “Audi A6”, bet emocionālais un ekskluzīvais “Lamborghini Urus” ir “līdzeklis nosvinēt biznesu”.

Video

Izsaki savu viedokli par “Latvijas Gada auto 2019” un balso par Tautas simpātiju gadaauto.iAuto.lv. Turklāt piedaloties balsojumā ir iespēja laimēt vienu no četriem auto’: “Citroën C3 Aircross”, “Ford Focus”, “Mitsubishi Eclipse Cross” vai “Ssangyong Rexton” uz nedēļas nogali ar pilnu degvielas tvertni.

Konkursā “Latvijas Gada auto 2019” piedalās 29 jaunākie automobiļi Latvijā (pieteikšanās kārtībā): “BMW X3”, “ŠKODA Fabia”, “Hyundai Kona”, “Hyundai Kona Electric”, “SEAT Arona”, “Ssangyong Rexton”, “Mitsubishi Eclipse Cross”, “Nissan Leaf”, “Mercedes-Benz A-klase”, “Mercedes-Benz CLS”, “Citroën C3 Aircross”, “Citroën C4 Cactus”, “Citroën Berlingo”, “Jaguar E-pace”, “Volkswagen T-Roc”, “Volkswagen Touareg”, “Dacia Duster”, “Peugeot 508”, “Peugeot Rifter”, “Subaru XV”, “KIA Ceed”, “KIA Sportage”, “Lamborghini Urus”, “Suzuki Swift”, “Honda CR-V”, “Audi A6”, “Audi A7 Sportback”, “Audi Q8” un “Ford Focus”.

Tituls “Latvijas Gada auto” šogad tiks pasniegts jau 20. reizi, un uzvarētāji tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 7. decembrī viesnīcā “Avalon Hotel”. 

Informatīvi atbalsta: “Delfi”, “iAuto.lv”, “Latvijas Avīze”, “Tvnet”, “jauniauto.lv”, “Auto ziņas”, “garaza.lv”, “Dieviete.lv”, “dzivoklis.lv”. Atbalsta: t/c “Mols”, viesnīca “Avalon Hotel”, “LAMB”, “V4 motors”.

Autors: Latvijas Gada auto

25.11.2018.

Seriāla “Friends” festivāls un tā iespaidi

Kādā aprīļa diena, kad jau skaidri esmu izlēmusi, ka vasarā došos uz sev tik mīļo Lielbritāniju, pamanu ko nudien interesantu. Starp visiem ekskursiju piedāvājumiem izlec lapa www.friendsfest.com. Man kā kvēlai seriāla fanei tas ir jaunums! Oho, es uzspiežu uz lapas un sāku lasīt visu, ko vien var atrast, meklēju cilvēku atsauksmes instagram hashtagos un skatos vlogus youtube. Jau fakts vien, ka šis festivāls UK ir no 2015.gada, ir šoks! Kā tad es to palaidu garām? Bet izskaidrojums varētu būs pavisam vienkāršs – jau pirmajā festivāla gadā visas tā biļetes tika izpirktas nieka 11 minūtēs! Festivāla biļetes izpērk zibenīgi un tam lielas reklāmas nemaz nav nepieciešamas.

Šogad Friendsfest norisinājās 12 nedēļas, apbraukājot 6 UK pilsētas, un tomēr jau aprīlī biļetes bija teju izpirktas. Mana vienīgā iespēja bija doties uz pilsētu Newcastle upon Tyne, kurā šis festivāls norisinājās 3 dienas. Šķēršļi? Man ļoti nepatīk braukt vairākas stundas autobusā un, lai no Londas nokļūtu uz Ņūkaslu, ceļā ir jāpavada 6h!

Galerija

Beidzot ir pienākusi tā diena, kad esam ieradusies uz tik ilgi gaidīto Friendsfest. Jau pamanot pirmās festivāla aprises, ir dzirdama skaļa mūzika no seriāla skaņu celiņa. Tuvojoties ir redzams stāvlaukums, kurā noteikti vairs nemaz nav vietas, un pirmie festivāla apmeklētāji nokrāvušies ar mantām dodas mājup. Citam rokās ir jaunais Friends monopols, citam lieveņa paklājiņš ar Joey tik populāro teicienu “How you doin?”. Redzami kaudzēm rāmju ar Friends fotogāfijām. Pirmie secinājumi? Suvenīru veikals ir godam pastrādājis!

Pie iejas sagaida festivāla personāls, kopumā 6 cilvēki, kuri cītīgi pārbauda biļetes. Diena ir lietaina, tādēļ mums iedod lietus mētelīšus (par kuriem nebija jāmaksā). Jāpiebilst, ka festivāls galvenokārt norisinās ārā, iekštelpās ir tikai dāvanu veikaliņš, Cetral Perk kafejnīca un 30 min garā ekskursija, kuras laikā iespējams apskatīt Monikas, Joey un Rosa apartamentus. Esam izsalkuši, tādēļ dodamies uz āra bufeti, kurā divi puiši cepj tā saucamo Joey Pizza. Paņemam divus gabalus šīs picas un dodamies skatīties brīvdabas kino, kurā ir apkopoti labākie un smieklīgākie mirkļi no seriāla. Picas šķēle ir nudien milzīga, gandrīz divu plaukstu lielumā, kas ir labi, jo tā maksāja veselus 5£!

Tālāk dodamies uz GiftShop, šeit nu ir jāsaka, ka liela daļa mantu jau ir izpirktas. Palikuši vien 2 monopoli un vairākas mantas ir pa vienam eksemplāram. Arī šeit cenas nav draudzīgas, bet tomēr šo un to nopērkam, kā, piemēram, festivāla krūzītes, kuras maksāja 8£ gabalā.

Jau dodoties uz Central Perk kafejnīcu, dzirdam ģitāras trinkšķināšanu un tur mūs sagaida kāda meitene, kura uz ģitāras spēlē teju visas Fēbes dziesmas. Cilvēki ir sastājušies aplī un dzied tām līdzi. Tad vēl pulks cilvēku ir sastājušies pie Friends tik populārā dīvāna kur festivāla personāls piedāvā katram uzņemt pa bildei. Tā arī daram. Tālāk jau seko lielā bildēšanās pie Central Perk bufetes, kur pulcējas vlogeri un vairāki citi Friends fani. Fanu vecums svārstās aptuvreni no 8 līdz pat 60 gadiem.

Festivāls piedāvā arī vairākus foto stūrīšus, piemēram, “friends intro dīvāns”, kurā vari turēt rokās arī kādu no krāsainajiem lietussargiem. Redzama Lasvegasas kāzu ieeja. Fani var arī uzņemt bildi lielā Friends fotorāmītī, kurš seriālā virs actiņas ir pakarināts uz Monikas dzīvokļa durvīm.

Var arī atdarināt slavenās Rosa, Čandrela un Reičelas ‘’Pivot’’ epzodi, kurā tu ar savu draugu stiepjat dīvānu augšā uz Rosa dzīvokli. Festivāla personāls uzņem labas fotogrāfijas. Te jāpiebilst, ka uz festivālu noteikti ir jārodas ar labi uzlādētu telefonu vai fotokameru.

Beidzot ir pulkstens 19:00, un ir sākusies mūsu seriāla Friends dzīvokļu ekskursija. Šeit nu uzreiz ir jāsaka, ka viss notiek ātri un nav nemaz tik daudz laika, kā gribētos. Ātri knipsēju bildi pēc bildes. Kad ekskursijas gide ir iepazīstinājusi, gan ar sevi, gan noteikumiem, tad nu dodamies Monikas apartamentos. Mūs uzreiz dzīvoklī nelaiž, sākumā visi ar saviem fotoaparātiem uzņem bildes, kurās redzams no faniem tukšs Monikas dzīvoklis un, tad jau pēc 1 minūtes visi kā jura gāžamies Monikas dzīvoklī. Ekskursijā esam kādi 50 cilvēki un visi grib 10 minūšu laikā paspēt, gan apskatīt dzīvokli, gan tajā safotogrāfēties. Šis mirklis nu ir kā cīņa par izdzīvošanu.Skrienam no viena dzīvokļa stūra uz otru un knipsējam bildi pēc bildes. Viss šis scenārijs atkartojās arī Joey un Rosa dzīvoklļos, tātad viens ir skaidrs – tikai bezkaunība tev palīdzēs šo visu izbaudīt, pretējā gadijumā – būs grūti!

Nu Festivāls ir galā, izmetam pēdējo līkumu un musu fotoaparāta baterija ir nosēdusies. Secinājumi? Gara, notikumiem pārbagāta diena, kura katram seriāla fanam nesīs prieku, īpaši, ja uz festivālu dodas labā kompānijā.

PS: Ja dodies uz festvālu tad:

  • Paņem savu fotokameru vai labi uzlādētu telefonu
  • Festivāla biļetes iegādājies laikus, citādi uz dzīvokļa apskates ekskursiju tiksi tikai vakarpusē (festvāla+ekskursijas cena 28£ personai)
  • Paņem līdzi ūdeni
  • Apģērbies piemēroti laikapstākļiem
  • Atvēli naudu ēšanai un kādam suvenīram
  • Apbruņojies ar pacietību! Lai visu apkatītu nepieciešamas kādas 2 stundas, bet, ja fotogrāfējies, tad 3 stundas. Mēs festivālā paēdām, iepirkāmies, fotogrāfējāmies un devāmies uz 30 minūšu ilgo eksursiju – Kopumā pavadītais laiks bija veselas 4 stundas!

Autors: Krista Klentaka speciāli Dieviete.lv

Diagnoze prostatas vēzis – ko tālāk? Mediķi, pacienti un valsts organizācijas vienojas sarunā par slimības ārstēšanu

Prostatas vēža slimnieku skaita palielinājums, efektīvākās ārstēšanas metodes, kā arī Veselības ministrijas onkoloģijas pacientiem atvēlētā budžeta sadale. Par šiem un citiem vīriešu veselības jautājumiem trešdien, 21. novembrī, tiekoties diskutēja Movember Latvija, Alianse Vīriešu Veselībai, Latvijas Urologu asociācija, Siguldas slimnīcas Radioķirurģijas centrs, Onkoloģijas Attīstības Biedrība, O Fonds, kā arī Latvijas Veselības ekonomikas asociācija un Nacionālais Veselības dienests.

 Kā liecina statistika, prostatas vēzis skar vairāk nekā 10% Latvijas vīriešu, un 4% no visiem saslimšanas gadījumiem beidzas letāli. Tikmēr “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indeksa” pētījuma dati liecina, ka tikai 7% vīriešu vecumā virs 45 gadiem pēdējā gada laikā ir apmeklējuši urologu, bet 50% respondentu šajā vecuma grupā pie speciālista nav bijuši nekad. Šī iemesla dēļ ir ārkārtīgi svarīgi atgādināt, ka laicīgi atklāts, prostatas vēzis var būt veiksmīgi ārstējams.

Movember kustības dibinātājs, Helmuts Bēķismudināja valstij sniegt atbalstu regulāru vīriešu veselības pārbaužu nodrošināšanai: “Latvijas vērtība ir spēcīgi un veseli vīri, tēvi, brāļi un dēli. Un par savu veselību mums katram ir jācīnās, taču mēs aicinām vīriešus ne tikai pārbaudīties, bet arī pārlieku nesatraukties, ja vēzis tiek atklāts – stāstot par to, kā šos slimību ārstēt un viens otru atbalstot. Ir svarīgi panākt, ka arī vīrieši, sasniedzot noteiktu vecumu, reizi gadā saņem valsts aicinājumu bez maksas veikt prostatas izmeklēšanu. Uzzinot diagnozi prostatas vēzis, ikviens vīrietis vēlas tikt pilnībā izārstēts; rast risinājumu uzreiz, nevis gaidīt, kad audzējs progresēs; saņemt tādu ārstēšanu, kas ļauj saglabāt esošo dzīves kvalitāti, potenci un vīrieša pašļepnumu; un turpināt dzīvot, kā līdz šim.”

Latvijas Urologu asociācijas pārstāvis, PSKUS Uroloģijas centra nodaļas vadītājs, urologs Juris Plonisiezīmēja ne tikai prostatas vēža saslimšanas statistiku, bet arī dažādus ārstēšanas veidus, kas pacientam piemērojami individuāli: “Vidējais prostatas vēža slimnieka vecums ir 65 – 69 gadi, lai gan vēl tikai pirms 10-15 gadiem tas pārsniedza 70 gadus. Latvijā katru gadu ir no 1000 līdz 1200 jauniem pacientiem. Tas ir 1 vīrietis no 1000, kas uz mūsu populācijas fona ir daudz. Vīriešu vidū Latvijā prostatas vēzis izplatības ziņā ir pirmajā vietā. Agrīna diagnostika un profesionāla ārstēšana mūsdienās ir milzīgs medicīnas nopelns, kas ļauj ar šo slimību laicīgi cīnīties – apmēram 50% pacientu prostata vēzis tik atklāts sākuma stadijā. Tā kā prostatas vēzis attīstas lēnām dažkārt pacientiem tiek rakomendēta neārstēt, bet gan tikai novērot slimības attīstības gaitu. Ja situācija ir sarežģītāka, tiek veikta vai nu ķirurģiska iejaukšanās vai pacients nozīmēts uz staru terapiju vai hormonu terapiju”.

Tāpat dakteris Plonis iezīmēja, ka pēdējos gados pasaulē un Latvijā ir ienākusi arī hipofrakcionētā staru terapija. Šī staru terapija spēj ārstēt audzējus prostatā daudz precīzāk, samazinot prostatai apkārt esošo veselo audu apstarošanu un tādējādi samazinot ārstēšanās blakusparādības.

Latvijā jau vairāk kā 2 gadus pieejama hipofrakcionēta prostatas vēža staru terapija, izmantojot robotizētu radioķirurģijas iekārtu “CyberKnife”. Siguldas slimnīcas radiologs terapeits Māris Mežeckisieskicē ārstēšanās procesu: “Prostata ir kustīgs orgāns, tāpēc pat ar modernāko tehnoloģiju klasiskās terapijas stariem precīzi trāpīt vēža skartajām šūnām ir sarežģīti. Šī iemesla dēļ staru terapijas deva tiek sadalīta 35 – 45 reizēs, lai neapdraudētu pacientu ar smagām blakusparādībām. Savukārt robotizētā radioķirurģija spēj izsekot prostatas dziedzera kustībām, visu starojuma devu piegādājot ievērojami precīzāk, turklāt tam nepieciešamas vien 4 – 5 reizes, kas ārstēšanās kursu padara īsāku, kvalitatīvāku un efektīvāku, samazinot blakusefektu iespējamību un krietni mazāk traumējot prostatas tuvumā esošos nervus, kas ļauj saglabāt pilnvērtīgu dzimumfunkciju.”

“CyberKnife” metode pasaulē zināma kopš 2002. gada. Lai arī Latvijā pieejama kopš 2015. gada, tā joprojām nav atrodama valsts apmaksāto ārstēšanas metožu sarakstā un šis pakalpojums pacientiem jāfinansē no saviem personīgajiem līdzekļiem. Diemžēl lai arī efektīva un dzīves kvalitāti neietekmējoša, šī procedūra nav no lētākajām, tādēļ daudziem pacientiem nav pieejama.

Siguldas slimnīcas Radioķirurģijas centra vadītājs Māris Skromanispar “CyberKnife” metodi piebilst: “Pasaulē radioķirurģija ar “CyberKnife” šobrīd tiek atzīta par efektīvāko, drošāko un dzīves kvalitāti vismazāk ietekmējošo zema un vidēja riska primāra prostatas vēža ārstēšanas metodi. Tā plaši tiek pielietota arī mūsu tuvākajās kaimiņvalstīs – Somijā, Polijā un Krievijā. Šī ir viena no izvēle ārstēšanas metodēm prostatas vēža gadījumā, un mēs ceram, ka urologu konsīlijos to varētu iekļaut kā vienu no metodēm, kas tiek apsvērta izvēloties individuālās ārstēšanas pieejas. Tāpat ceram uz valsts atbalstu, lai arvien lielākam skaitam pacientu šī procedūra būtu pieejama.”

Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas pārstāve Daiga Behmanenorādīja, ka valstij būtu jādomā par efektīvu un līdzsvarotu līdzekļu sadalījumu, nodrošinot pacientam piemērotāko ārstēšanos: “Latvijā nav konkrētas institūcijas, kas no klīniskā un ekonomiskā viedokļa lemtu, ko mēs ieliekam veselības sistēmas “pakalpojumu” grozā un kurus medikamentus vai metodes kompensējam. Piemēram, Lielbritānijā pastāv Nacionālais klīniskās ekselences institūts, zinātniska institūcija, kas sniedz Veselības ministrijai aprēķinus un priekšlikumus par to, kas šādā “grozā” jāiekļauj. Šobrīd Latvijas ārstniecības sistēmas galvenais mērķis nav izārstēt pacientu, bet maksāt par pacienta atrašanos slimnīcā un tam veiktajām manipulācijām, nevērtējot veikto pakalpojumu kompleksi. Veselības ekonomikā galvenais ir uzstādīt mērķi, kas šajā gadījumā būtu – izārstēt pacientu. Ja mums ir metodes, kur 97% pacientu var izārstēt, tad ar mērķi pacientu izārstēt, mēs droši vien izvēlēsimies šīs efektīvākās metodes. Ārstniecības metožu izvēlei jābūt balstītai uz pierādījumiem un jāvērtē ne tikai tiešās izmaksas, bet ar to saistītās papildus izmaksas gan valstij, gan pacientam. Es ceru, ka drīzumā valstī būs efektīva veselības ekonomikas instrumentu izmantošana.”

Tikmēr O fonda vadītāja Inese Valdheimamin, ka finansējuma piešķiršanā ir nepieciešamas krasas izmaiņas: “Pasaule ir ārkārtīgi norūpējusies par cīņu ar vēzi un gan pētījumos, gan jaunos medikamentos tiek ieguldīti ārkārtīgi lieli līdzekļi. Es nevaru teikt, ka Latvijā viss ir slikti, bet mēs redzam, ka valsts līmenī priekšā ir liels darba lauks. Ļoti žēl, ka mūsu cilvēkiem jāiet ar izstieptu roku lūdzot naudu ārstēšanai. Nedaudz ir paveicies tiem, kuri ir sabiedrībā atpazīstami vai simpātiski cilvēki. Bet dzīvot grib visi. Jā, dažas ārstniecības metodes ir dārgas, bet konkrētā vēža pacientam, kuram tās nepieciešamas, slimība ir dubultsods – ir ne tikai apdraudēta viņa dzīvība, bet viņam ir jādomā par to, kā viņam un viņa ģimenei iegūt nepieciešamos līdzekļus lai izdzīvotu. Arī O fonds ar ziedojumiem bieži vien summu var savākt tikai daļēji, pārējo summu noliekot uz pacienta pleciem. Kad mēs uzsākām savu darbību, mēs domājām – mums valstī ir VM un NVD, kuriem ir izstrādāts darbības plāns un mēs soli pa solim iesim uz priekšu. Diemžēl realitāte kaut kas notiek tikai tad, ja taisa skaļas akcijas, kampaņas un vispārēji veido troksni. Kurš ir skaļāks, tas kaut ko var dabūt gatavu. Šobrīd mums ir pieejams finansējums prostatas vēža pacientiem modernai diagnostikai un ārstēšanai. Ņemot vērā, ka finansējums ir ierobežots, aicinām arī citus vīriešus – uzņēmējus iesaistīties prostatas vēža pacientu ārstēšanā un ziedot līdzekļus. Varbūt tieši jūsu ziedojums palīdzēs kādam vīrietim pilnībā izārstēt prostatas vēzi, nezaudējot vīrieša pašlepnumu ”

Sarunā iesaistījās arī 73 gadu vecais prostatas vēža pacients, Visvaldis Bergmanis, kas dalījās ar savu ārstēšanas pieredzi un mudināja laicīgi veikt nepieciešamās pārbaudes un arī pašiem ievākt informāciju par slimības gaitu: “2006. gadā man sāpēja mugura un visu laiku par to runāju ar ģimenes ārstu, kas beidzot mani nosūtīja uz PSA analīzēm. Ja analīzes normālais vienības koeficients ir 4, mans skaitlis bija 200, normu pārsniedzot 50 reizes. Aizgāju pie urologa, kas man teica nesatraukties, bet trīs dienas palikt slimnīcā. Diemžēl neviens nebrīdināja, ka tas varētu būt prostatas vēzis, tādēļ aizgāju prom. 2010. gadā pēc dažādām veselības problēmām atkal tika veikta PSA analīze un tās rādītājs bija 585, nu jau pārsniedzot normu 146 reizes. Man tika atklāts prostatas vēža 3. stadija. Mani ārstēja gan ar staru terapiju, gan hormonu terapiju, gan citām metodēm, bet diemžēl vēzis neatkāpās. Trijās vietās parādījās metastāzes. Šobrīd turpinu ārstēties. Esmu saskāries ar to, ka man pašam ārstam jājautā par dažādām ārstēšanas metodēm un jāpiedāvā tās ārstam. Neviens šīs metodes nepiedāvā man. Diagnoze ir spēriens, jo visi zina, ka vēzis paņem dzīvības. Mudinu ikkatru vīrieti domāt par savu veselību! Man ir 73 gadi un es joprojām gribu dzīvot. Bet jāatceras, ka šī slimība var skart arī kādu dzīves pilnbriedā – 40 vai 50 gadu vecumā.”

Nacionālās veselības dienesta pārstāvis Edgars Labsvīrs ieskicēja iespējamos nākotnes risinājumus: “Diemžēl šodien valstī vēl nav izstrādāti algoritmi specifiski prostatas vēzim, pēc kuriem onkologiem jāvadās izvēloties ārstēšanas metodi. Tie ir izstrādes procesā, bet šādas lietas nenotiek vienā dienā. Valsts līmenī šobrīd tiek apspriests budžeta sadalījums starp dažādām diagnostikas un ārstniecības metodēm, kā arī kompensējamiem medikamentiem un procedūrām. Notiek sarunas gan ar Austrumu, gan Siguldas slimnīcu par jaunāko radioķirurģijas metožu pielietošanu un apmaksu no valsts budžeta. Ceram uz kopēju dialogu starp ārstiem, ārstniecības iestādēm, kā arī pacientiem.”

Autors: Ogilvy

Aplūko no Lego izveidoto Rīgas centru! (+VIDEO)

T/c Spice izvietots no Lego klucīšiem darināta pilsētiņa ar Brīvības pieminekli, Laimas pulksteni un pat televīzijas torni. Ņem mazos un dodies apskatīt!

Autors: Dieviete.lv

Trīs lielākie riski, ar kuriem saskarsies pirmie kolonisti uz Marsa

 

“Ja bez skafandra iziesiet uz Marsa, jūs nosalsiet līdz nāvei un jums nebūs ko elpot. Un, ja šie apstākļi jūs nenobeigs, tad radiācija to mierīgi var izdarīt,” tā par problēmām, kas sagaida kolonistus uz Sarkanās planētas, saka amerikāņu rakstnieks, grāmatas “Kā mēs dzīvosim uz Marsa” autors Stīvens Petraneks.

 Petraneks ir viens no neskaitāmajiem ekspertiem, kas konsultēja “National Geographic” satriecošās dokumentālās drāmas “Marss” tapšanā. “Marsa” 2.sezona ir skatāma svētdienās no 18.novembra. Pirms tās “National Geographic” ir apkopojis nopietnākos riskus, ar kuriem nāksies rēķināties ikvienai misijai uz Sarkano planētu.

Radiācija

Mūsu planētas magnētiskais lauks un atmosfēra dabiski aizsargā mūs no kaitīgā kosmiskā starojuma. Taču uz Marsa šīs aizsardzības nav, tādēļ Sarkanās planētas iemītnieki ir pakļauti lielākam apdraudējumam, kas ilgtermiņā palielina audzēju un ģenētisko mutāciju risku, kas var atstāt iespaidu uz jaundzimušiem bērniem. Iespējams, kolonistiem starojuma ietekmē var mazināties lēmumu pieņemšas spējas.

“Protams, astronauti var dzīvot krātera dibenā, Saules staru ēnā, tā izvairoties no tiešas radiācijas, taču tas viņus neaizsargās no reālajiem slepkavām – kosmosa stariem. Lielais izaicinājums būtu uz Marsa atrast, piemēram, lavas cauruli vai alu, kurā var patverties no kosmosa stariem un radiācijas,” skaidro Petraneks.

NASA aprēķinājis, kas brauciens uz Marsu un sešu mēnešu atrašanās uz tā palielina astronautiem audzēju risku par aptuveni 5%. Kā iespējamais risinājums šobrīd tiek izskatīta iespēja apmest mājas ar Marsa augsni vai arī izveidot īpaši aprīkotas telpas, kur astronautiem atkopties no radiācijas ietekmes. 

 

Samazināta gravitācija

Cilvēku muskuļi un kauli ir piemērojušies Zemes gravitācijas (smaguma) spēka pārvarēšanai. Uz Marsa smaguma spēks ir tikai 38% no ierastā, tādēļ astronautu muskuļi ātri atrofēsies, bez īpašas piesardzības pasākumiem tas nav notikt gandrīz dažu dienu laikā. Turklāt regulāra trenažieru izmantošana ir tikai daļējs risinājums, jo samazinātā gravitācija rada problēmas kauliem, kuri straujāk nekā parasti zaudētu kalciju, un iekšējai ausij, kas atbild par ķermeņa līdzsvaru un var rezultēties kā vertigo un orientēšanās spēju zudumā. Daži zinātnieki pieļauj, ka samazinātā gravitācija var ietekmēt arī redzes asumu. Tiek pieļauts, ka zemāka gravitācija var radīt lielāku komplikāciju risku grūtniecības laikā un paildzināt uz Zemes dzimušu vecāku cilvēku mūžu. Taču pēdējie divi ir pieņēmumi, kuriem apstiprinājums vai noliegums būs jāmeklē reālās ekspedīcijās uz Sarkano planētu.

Tiesa, eksperti lēš, ka NASA speciālisti ilgstošajos kosmosā strādājošo astronautu novērojumos ir atraduši daļu risinājumu, kā ar vingrinājumiem un medikamentiem mazināt zemās gravitācijas izraisītās sekas. Savukārt futurologs Mičio Kaku, kuru skatītāji redzēs dokumentālajā drāmā “Marss”, pasmīn, ka, ja uz Marsa rīkotu Olimpiskās spēles, tad labākie daiļslidotāji vai akrobāti varētu veikt četrus, piecus, sešus vai septiņus apgriezienus. Proti, vairāk nekā uz Zemes.

Mokoša garlaicība

Tiek pieļauts, ka garie mēneši kopā ar faktiski nelielu skaitu kolēģu un bez nozīmīgām izklaidēm būs sarežģītākā Marsa ekspedīcijas daļa. Tā pētījumos Marsa simulatoros pētnieki ir pamanījuši, ka eksperimentu dalībnieki saskaras ar t.s. “trešā ceturkšņa sindromu”. Proti, deviņu mēnešu misijas sākumā viss norit labi, bet tad rodas aizvien vairāk emocionālu problēmu un viszemākais punkts tiek sasniegts īsi pirms ceturtā ceturkšņa, tieši pirms noslēguma. Lieki teikt, ka vairākus gadus garā misijā uz Sarkano planētu vai, dzīvojot patstāvīgajā kolonijā, emocionālās veselības problēmas būs daudzkārt lielākas.

Izrādās, garlaicība nemaz nav tik ļoti izpētīta, tomēr tiek uzskatīta par stresa formu. Ja prāts netiek nodarbināts, tad tas “aizklīst” prom no reālās dzīves – sapņos, domās, pašizpētē. Ja šādi procesi ir pārāk ilgi, tas var apdraudēt smadzeņu normālu darbību. Horniska garlaicība korelē ar depresiju un uzmanības deficītu. Tādēļ zinātniekiem ir jādomā, kā risināt situācijas, jo miljoniem kilometru no mājām garlaikots astronauts var sākt pavirši izturēties pret drošības procedūrām vai meklēt riskantas izklaides, lai tiktu galā ar garlaicību.

Ir zināms, ka tā reizēm gadoties polārajās ekspedīcijās Antarktīdā, kur nogarlaikoti pētnieki var iziet ārā 40 grādu salā, kārtīgi nesaģērbjoties un neinformējot savus kolēģus. “Antarktīdā ēkas ir briesmīgas. Protams, tām ir griesti un grīda, taču mājas nav iedvesmojošas. Cilvēkus iedvesmo darbs, ko viņi šeit dara. Misijas apziņa. Un tādēļ viņi te vēlas atgriezties gadu no gada. Tas pierāda ideju, ka var izveidot pieņemamu vidi neatkarīgi no tā, kur jūs atrodaties,” skaidro Petraneks.

Jebkurai šādai misijai reālākais risinājums ir precīzi pēc plāna noslogota ikviena nomodā pavadītā minūte. Ja ne citādi, tad svinot kādu pavisam muļķīgu notikumu vai gadadienu.

Bet skatītāji var nosvinēt dokumentālās drāmas “Marss” 2.sezonu, kuras sērijas skatāmas “National Geographic” svētdienās, no 18.novembra plkst. 22:00, ar atkārtojumu sestdienās plkst. 22.50!

Autors: Public ID Group

24.11.2018.

 

 

Kā panākt cilvēku ar psihiskiem traucējumiem integrāciju sabiedrībā?

Latvija līdzās Lietuvai un Igaunijai ir viena no pēdējām Eiropas valstīm, kas realizēdeinstucionalizācijas procesu, kura mērķis ir cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem integrēšana sabiedrība. Labklājības ministrija, īstenojot šo procesu, guvusi apstiprinājumu tam, ka integrācijas izdošanās nav atkarīga tikai no izmaiņām normatīvajā regulējumā. Proti, nereti ekspertiem un procesa virzītājiem nākas sastapties ar pretestību un vēlēšanos “sūtīt cilvēkus uz aprūpes iestādēm vai paturēt tajās” gan no sabiedrības, gan šajā nozarē strādājošajiem, gan arī dažāda līmeņa lēmuma pieņēmējiem. Vairāk izzinot iemeslus šai pretestībai, kļūst skaidrs, ka tā balstās aizspriedumos un mītos, tādējādi stigmatizējot cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem.

Primāri, lai sekmētu pozitīvu pārmaiņu norisi sabiedrībā, Labklājības ministrija aicina ikvienu iesaistīties šajā procesā un kļūt par idejas vēstnešiem – gan valsts augstākās amatpersonas, gan arī katru individuāli, lai panāktu pārmaiņas domāšanā visos sabiedrības slāņos. Ministrijā norāda – iesaistīties var pavisam vienkārši – izglītojoties pašam, izglītojot citus un iepazīstoties ar kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze” materiāliem un daloties ar tiem. Tāpat, piedomājot pie tā, vai paziņu lokā nav kāds cilvēks vai ģimene, kam iespējams sniegt savu atbalstu – zināšanas, daļu brīvā laika.

 “Pēdējos gados publiskajā telpā arvien aktuālāki kļūst jautājumi, kas skar sabiedrības vismazāk aizsargāto daļu (bērnunamu bērnus un cilvēkus ar dažāda veida invaliditāti) un šo grupu iespējām integrēties sabiedrībā – atrast darbu, nejusties izsmietam vai atstumtam un, kas visbūtiskāk, nedzīvot “izolēti” (bērnunamā vai psihiskās aprūpes iestādē). Nereti lielākie šķēršļi ir nevis institucionāli, bet gan emocionāli, proti, bieži tuvinieki, kuru aprūpē bijuši cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem, neuzticas sabiedrībai un neatbalsta šo cilvēku patstāvīgu dzīvi, jo sabiedrībā iesakņojušies aizspriedumi pret noteiktu sabiedrības grupu, kas līdzāspastāvēšanu padara ļoti apgrūtinātu vai pat neiespējamu,” stāsta Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane.

Faktu, ka atšķirīgā pieņemšana mūsu sabiedrībā ir apgrūtināta apliecina arī pirms trim gadiem veiktā Eirobarometra pētījuma par diskrimināciju Eiropas Savienībā rezultāti – teju puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valstī ir izplatīta diskriminācija invaliditātes dēļ (tā norādījuši 43% respondentu).

“Sabiedrībai ir nepieciešams saprast, ka cilvēks ar garīga rakstura traucējumiem ir līdzvērtīgs ikvienam citam sabiedrības loceklim, jo arī viņiem ir sapņi, hobiji un dzīves mērķi. Tāpēc ilgstošas aprūpes institūcija nav īstā mājvieta, kur cilvēkam būtu jādzīvo,” turpina Kristīne Lasmane, “Šādas pozitīvas pārmaiņas noris lēni, un tā būtiskākais iemesls ir neinformētība. Kā liecina citu valstu pieredze, tad šīs stigmas “pārlaušanā” ir jāpiedalās praktiski visai sabiedrībai – valsts augstākajām amatpersonām, uzņēmējiem, nevalstiskajam sektoram un katram no mums individuāli.”

 Eksperte kā pozitīvos efektīvas un funkcionējošas līdzāspastāvēšanas piemērus min Lielbritāniju, Čehiju un Somiju. Piemēram, Lielbritānijā par cilvēku ar garīga rakstura traucējumiem mentoru ir kļuvis Princis Harijs, kurš izveidojis kustību “Heads Together”, lai lauztu aizspriedumus par cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem.

Kristīne Lasmane norāda: “Lielbritānijā ir aprēķināts, ka cilvēki ar psihiskiem traucējumiem biznesam un darba devējiem ik gadu rada zaudējumus 35 miljardus mārciņu apmērā – tie ir arī konkrēti zaudējumi valsts budžetam un attiecīgi kļūst mazāk līdzekļu, ko tērēt citām vajadzībām. Šīs programmas vadītāji atzīst, ka šajā jomā tiek darīts pārāk maz no visām pusēm un tādēļ ar šīs programmas iniciatīvām tiek mēģināts iesaistīt biznesu un citas auditorijas problēmas risināšanā – tās saistītas ar darba un izglītības vides piemērotības veicināšanu (padomi, praktiski instrumenti utt.), pat līdzāspastāvēšanu armijā u.c.”

Tāpat eksperte kā pozitīvus piemērus norāda Čehiju un Somiju, kur tiek sniegts integrēts sociālās un veselības aprūpes pakalpojumu atbalsts un izmantoti digitalizēti risinājumi, kas pamatā vērsti uz to, lai cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem varētu kļūt par maksimāli pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem.

“Visās valstīs, kurās process norit sekmīgi ir iespējams konstatēt vienu kopīgu iezīmi – formāla vai neformāla vienošanās par ikviena indivīda nozīmīgumu un lomu, neskatoties uz viņa psihiskajiem traucējumiem. Un šai atzīšanai jānotiek visos sabiedrības līmeņos, arī individuāli. Turklāt – ja procesa patronāžu uzņemas valsts pirmās amatpersonas, procesa izdošanās ir vēl reālāka un ātrāka,” noslēdz Kristīne Lasmane.

Plašāk informācija par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem pieejama mājaslapā: www.cilveksnevisdiagnoze.lv.

 Autors: Labklājības ministrija

Sodi par ātruma pārsniegšanu un ne tikai: cik plaši nāksies atvērt maciņu?

Pārvietojoties ar transportlīdzekli, ir virkne dažādu noteikumu, kurus obligāti jāievēro, pretējā gadījumā par to pārkāpšanu saņemot sodu. Taču, kā jau visi zinām, likumi un noteikumi mēdz mainīties, turklāt visu sodu apmērus atcerēties nebūt nav iespējams, tāpēc pie Tevis nonācis raksts, kurā vari noskaidrot, kādi ir sodi par ātruma pārsniegšanu un citiem izplatītākajiem pārkāpumiem uz Latvijas autoceļiem!

Foto: Unsplash.com

 

Sodi par ātruma pārsniegšanu

Ātrums latviešiem laikam ir asinīs, un uz to norāda arī statistika; tā, piemēram, šī gada pavasarī, veicot nu jau ierasto 24 stundu ātruma kontroles maratonu, likumsargi diennakts laikā pieķēra 636 likumpārkāpējus. Tātad teju ik pēc divām minūtēm – pa kādai pārāk ātri braucošai automašīnai! Taču vai zini, kādi sodi pienākas par šiem “priekiem”, kas apdraud ne tikai Tevi, bet arī citus ceļu satiksmē iesaistītos?

 

Pārvietojoties apdzīvotā vietā

Tā kā pārvietojoties apdzīvotā vietā pastāv lielāka varbūtība izraisīt ceļu satiksmes negadījumu, sodi par ātruma pārkāpšanu šeit ir bargāki. Piemēram, ja persona, kas pārvietojas ar vieglo automobili, mopēdu, motociklu, triciklu, kvadraciklu vai kravas automobili, kura pilna masa nepārsniedz 7.5 tonnas un ātrumu pārsniedz:

  • Līdz 10 km/h – brīdinājums;

  • No 11 līdz 20 km/h – brīdinājums vai 40 eiro naudas sods;

  • No 21 līdz 30 km/h – 80 eiro naudas sods + 1 soda punkts;

  • No 31 līdz 40 km/h – 160 eiro naudas sods + 2 soda punkti;

  • No 41 līdz 50 km/h – 240 līdz 320 eiro naudas sods + 3 soda punkti;

  • No 51 līdz 60 km/h – 360 līdz 460 eiro naudas sods + 4 soda punkti + tiesību atņemšana uz 6 mēnešiem;

  • Virs 60 km/h – 540 līdz 680 eiro naudas sods + 5 soda punkti + tiesību atņemšana uz 12 mēnešiem.

Savukārt, ja ātrumu pārkāpsi ar kravas automobili, kas sver vairāk nekā 7.5 tonnas, autobusu, traktoru vai transportlīdzekli, kas velk piekabi, sods par ātruma pārsniegšanu praktiski vienmēr tiks reizināts ar divi, un arī tiesības zaudēsi uz ilgāku laiku.

 

Pārvietojoties pa nepadzīvotu vietu

Neapdzīvotās vietās ātruma pārsniegšanas sodi ir nedaudz zemāki:

  • Līdz 10 km/h – brīdinājums;

  • No 11 līdz 20 km/h – brīdinājums vai 20 eiro naudas sods;

  • No 21 līdz 30 km/h – 40 eiro naudas sods + 1 soda punkts;

  • No 31 līdz 40 km/h – 80 eiro naudas sods + 2 soda punkti;

  • No 41 līdz 50 km/h – 160 līdz 220 eiro naudas sods + 3 soda punkti;

  • No 51 līdz 60 km/h – 240 līdz 320 eiro naudas sods + 4 soda punkti + tiesību atņemšana uz 3 mēnešiem;

  • Virs 60 km/h – 360 līdz 480 eiro naudas sods + 5 soda punkti + tiesību atņemšana uz 6 mēnešiem.

Kā redzi, CSDD sodi par ātruma pārsniegšanu var pamatīgi iesist pa kabatu, turklāt, kā jau zini, par drošību uz ceļiem rūpējas ne tikai policijas ekipāžas, bet arī fotoradari, līdz ar to, pārvietojoties pārāk ātri, pēc kāda laika vari saņemt pārsteigumu savā pastkastītē – tā, piemēram, pagājušajā gadā fotoradari fiksēja vairāk nekā 274 tūkstošus pārkāpumu. Līdz ar to varam secināt – fotoradaru sodi likumpārkāpēju omu pabojā visai bieži par spīti tam, ka fotoradaru karte 2018. gadā pieejama ikvienam interesentam CSDD (Ceļu Satiksmes Drošības Direkcijas) mājaslapā.

 

Sodi, kuru apjoms tika mainīts šī gada jūlijā

Tā sauktie ātruma sodi ir vien neliela daļa no kopējā “sodu katla” – sodīts vari tikt arī par virkni citu pārkāpumu, un tos visus uzskaitīt viena raksta ietvaros pat nebūtu iespējams. Taču pavisam nesen, proti, šī gada 5. jūlijā, spēkā stājās jauni CSDD sodi vairākiem pārkāpumiem, kas pēdējā laikā kļuvuši arvien populārāki.

Foto: Pixabay.com

 

Mobilā telefona lietošana pie stūres

šī gada pirmajos sešos mēnešos par šo pārkāpumu vien tika sastādīti 1744 administratīvā pārkāpuma protokoli, tāpēc sods kopš jūlija sākuma noteikts bargāks.

Sods līdz šim: brīdinājums vai naudas sods līdz 15 eiro.

Sods no 5. jūlija: 25 līdz pat 100 eiro (sods attiecas arī uz laptopa, planšetdatora un citu viedierīču izmantošanu).

Ko darīt, ja bez saziņas pie stūres iztikt nav iespējams nu nekā? Ir risinājums – iegādājies brīvroku sistēmu. Būs ne tikai ērtāk un drošāk, bet, ņemot vērā soda apmēru, arī krietni lētāk!

 

Pārvietošanās bez piesprādzēšanās

Valsts Policijas statistika nemelo, un, kā tajā iespējams redzēt, šī gada pirmajā pusē 8826 protokoli sastādīti par pārvietošanos bez drošības jostas lietošanas vai tāda pasažiera, kurš nav piesprādzējies, vešanu.

Sods līdz šim: brīdinājums vai naudas sods līdz 30 eiro.

Sods no 5. jūlija: brīdinājums vai naudas sods 30 līdz 70 eiro.

Tāpat palielināts arī naudas soda apmērs par bērnu pārvadāšanu bez atbilstošas drošības sistēmas – līdz šim par šādu pārkāpumu tika piešķirts vai nu brīdinājums, vai naudas sods 15 eiro apmērā, bet no 5. jūlija naudas sods palielināts un nu sasniedz 30 līdz 70 eiro.

Foto: Pixabay.com

Uzmanību visiem mopēdu, motociklu, triciklu un kvadraciklu vadītājiem:
Arī par pārvietošanos bez ķiveres vai pasažiera, kuram nav aizsargķivere, vešanu pienāksies tāds pats sods, proti, vai nu brīdinājums, vai naudas sods 30 līdz 70 eiro apmērā.

 

Braukšanas ātruma, distances un intervāla neievērošana

Neievērojot pienācīgu intervālu ar pārējiem transportlīdzekļiem, Tu apdraudi gan savu, gan citu drošību.

Sods līdz šim: Brīdinājums vai naudas sods 15 eiro.

Sods no 5. jūlija: Brīdinājums vai naudas sods no 30 līdz 70 eiro.

 

Agresīva braukšana

Sods kopš šī gada jūlija pienākas arī par agresīvu braukšanu, piemēram:

  • Apzinātu sānslīdi;

  • Apzināti strauju bremzēšanu, ja tāda nav nepieciešama;

  • Braukšanu ar mopēdu vai motociklu uz viena riteņa vai arī par braukšanu uz pakaļējiem diviem riteņiem ar triciklu vai kvadraciklu.

Foto: Unsplash.com

Par šāda veida izrādīšanos vari tikt sodīts visai pamatīgi – no 70 līdz pat 280 eiro, tāpēc paraugdemonstrējumus labāk atstāj profesionālai sacīkšu trasei.

 

Labi uzvedoties, sakrāj KASKO polisei

Ko varam secināt? To, ka ceļu satiksmes pārkāpumu sodi ir ne pārāk draudzīgi Tavam maciņam, savukārt CSDD soda punkti par ātruma pārsniegšanu var likt atgriezties pie kursu apmeklēšanas vai pat uz laiku liegt vadīt transportlīdzekli. Tāpēc uz ceļa labāk uzvedies prātīgi, jo par potenciāli ietaupīto naudu vari, piemēram, iegādāties KASKO polisi savam auto.

Lūk, piemērs:

Gada laikā divreiz tiec pieķerts, par 31 un 34 km/h pārsniedzot atļauto ātrumu neapdzīvotā vietā (160 eiro naudas sods), kā arī saņem sodu par apzinātu sānslīdi jeb driftošanu 200 eiro vērtībā. Prieki tik īsi (un nedroši), bet naudas sodos nāksies šķirties no 360 eiro, ar kuriem nereti pietiek, lai uz gadu iegādātos KASKO polisi un pasargātu sevi no virknes dažādu izdevumu (ja gadīsies izraisīt ceļu satiksmes negadījumu; auto apskādēs dzīvnieki, huligāni vai vētra; transportlīdzekli kāds nozags utt.). Laikam jau nav ilgi jādomā, kurš no variantiem skan labāk, vai ne?

Tagad zini, kādi sodi par ātruma pārsniegšanu ar fotoradaru vai bez tā tiek piemēroti šobrīd un cik soda punkti par ātruma pārsniegšanu 2018. gadā Tevi sagaida, ja vēlēsies pabraukt ātrāk par atļauto limitu. Taču, ja vēlies uz ceļa justies droši, izvairies no CSN pārkāpšanas un iegādājies KASKO polisi pie IIZI – viena no Latvijas lielākajiem un profesionālākajiem apdrošināšanas brokeriem!

Veidi, kā pārvarēt bailes ceļot lidmašīnā

Bailes no lidošanas var pārtapt visļaunākajā murgā tiem, kas vēlas doties garākā ceļā, kāpjot uz aviolainera klāja. Lai gan šādas bailes jeb aviofobija (arī aviatofobija) ir visai izplatīta ceļotāju vidū, tā tomēr ir pārvarama.

Piedāvājam dažus padomus, kas var noderēt cīņā ar “kāju trīci” pirms gaidāmā avioreisa tiem, kas nelabprāt sēžas lidmašīnā.

Ierodieties lidostā pirms laika un veiciet novērojumus

Nesteidzīgi pavērojiet, kā paceļas un nosēžas lidmašīnas, pievēršot uzmanību šī procesa rutīnas garam. Sekojiet izlidojošām lidmašīnām, līdz tās pazūd skatienam, bet tad – pievērsieties nākamajam aviolainerim. Iedomājieties sevi katrā no šīm lidmašīnām, un nebaidieties iztēloties satraukumu, kāds jūs pārņemtu, atrodoties uz klāja kādā no tām, izjūtot ātrumu un izdzirdot aizspārņu izbīdīšanas trokšņus un dzinēja dārdoņu. Taču padomājiet arī, kas īsti ir tas, ko vērojat – līdz vissīkākajām detaļām izplānots, nevainojami izpildīts un ierasts process, ka gluži vai pārņem garlaicība, to vērojot. Novērojot katru lidmašīnu, paturiet prātā sajūtas, un atsauciet tās atmiņā brīdī, kad, atrodoties lidmašīnas salonā, jūs pārņem uztraukums.

Izvēlieties piemērotāko sēdvietu

Ja vien neesat no tiem ceļotājiem, kas var atļauties ceļot biznesa vai pirmajā klasē, savā sēdvietā, visticamāk, jūs jutīsieties visai saspiesti. Nav noslēpums, ka brīvas vietas trūkums var kļūt par cēloni sava veida klaustrofobijai, tādēļ tiem, kas lidot baidās, būtu jāizvēlas maksimāli plaša sēdvieta. Centieties vienmēr izvēlēties vietu priekšējā rindā vai rindā pie izejas – pat tad, ja nākas nedaudz piemaksāt par šīm sēdvietām. Ieteicams izvēlēties vietu nevis pie loga, bet pie salona ejas – arī šādi iespējams cīnīties ar saspiestības sajūtu.

Mostieties agri

Nereti tiek ieteikts pirms kāpšanas lidmašīnā kārtīgi izgulēties, taču, ja tā darīsiet, lidojuma laikā, visticamāk, nespēsiet zaudēt modrību un mundrumu. Tādēļ var rīkoties pretēji – pirms ceļojuma nosnausties vien uz brīdi, lai lidojuma laikā būtu lielāka iespēja iemigt, tādējādi saīsinot nomodā pavadīto lidojuma laiku un, attiecīgi, bailes.

Rēķinieties ar dīvainiem trokšņiem

Ceļojot lidmašīnā, ik reizi nākas dzirdēt savādas skaņas – piemēram, tiek ievilkta šasija vai izbīdīti aizspārņi. Atcerieties, ka katram mehānismam un transportlīdzeklim, tiem darbojoties, piemīt kāda īpatnēja skaņa – gan jūsu automašīnai, gan trauku mazgājamajai mašīnai. Kādēļ lai tādas nebūtu arī aviolainerim? Trokšņi lidojuma laikā ir absolūti normāla parādība, un patiesībā būtu jāsatraucas, ja lidojums pēkšņi kļūtu neierasti kluss. Pieņemot, ka jūsu profesija nav aviācijas inženieris, noteikti nebūtu jāpievērš uzmanība pat neraksturīgām skaņām – satraukties jāsāk vien tad, ja par ko neierastu ziņo apkalpes locekļi. Un tas, maigi izsakoties, gadās gaužām reti.

Apslāpējiet” dzinēju troksni

Protams, nevajadzētu lūgt pilotiem izslēgt dzinējus, kas noteikti nebūtu piemērots risinājums, ņemot vērā lidojuma drošību… Taču vienmēr iespējams kā citādi “apkarot” vienmuļo un reizēm pat biedējošo dzinēju troksni. Piemērotākais risinājums šai problēmai ir trokšņslāpējošu austiņu lietošana – tiklīdz pilots dod atļauju izmantot elektroniskās ierīces, ņemiet rokā telefonu vai mūzikas atskaņotāju, izvēloties iemīļotākās dziesmas.

Pievērsiet uzmanību apkalpes locekļiem

Bailīgākajiem ceļotājiem noteikti vajadzētu pievērst uzmanību apkalpes locekļu emocijām reisa laikā. Ievērojiet, kā viņi smaida, priecīgi veicot savus pienākumus, nereti pat aizmirstot, ka atrodas šķietami dīvainā vidē vairāku kilometru augstumā. Nevajadzētu sekot vispārpieņemtajam uzskatam, ka stjuarti spēj saglabāt absolūtu mieru arī ārkārtas situācijā – apkalpes locekļu atbrīvotība tomēr ir nepārprotama zīme, ka viss ir vislabākajā kārtībā, un nav gaidāmas nekādas aizķeršanās.

Lidojiet biežāk

Nav noslēpums, ka, lai cīnītos ar bailēm, jāsper solis ārpus komforta zonas un jāpaveic tieši tas, kas jūs visvairāk biedē. Ceļojiet lidmašīnā, kad vien tas ir iespējams – jo ātrāk adaptēsieties dažu stundu pavadīšanai gaisā, jo drīzāk bailes jūs pametīs.

Autors: Dieviete.lv

 “Kidding zinātkāres klubs” aicina bērnus iejusties aktieru un režisoru lomā

Šajā nedēļas nogalē, 24. un 25. novembrī, tirdzniecības centrā (t/c) Domina Shopping norisināsies “KIDDING Zinātkāres kluba” pasākums, kur šoreiz uzmanība vērsta reklāmu, multfilmu un video klipu tapšanas procesam. Gan bērniem, gan viņu vecākiem no plkst. 12.00 līdz 17.00 būs iespēja piedalīties kino lomu spēlēs, izbaudīt virtuālās realitātes burvību un pat filmēties īsmetrāžas filmā.

Abās pasākuma dienās bērni kopā ar vecākiem tiks laipni gaidīti centrālajā laukumā pie restorāna “Vairāk Saules”, kur reizi stundā norisināsies bērnu kino filmu un multfilmu lomu spēle. Bērni varēs gan iepazīt jau labi zināmus filmu un multfilmu varoņus, gan arī tos atdarināt.

Lai uzzinātu, kā filmās tiek savienoti dažādi sarežģīti attēli un filmu kadri, apmeklētājiem būs iespēja noskaidrot, kādu efektu spēj radīt zaļais ekrāns, kuru nereti lieto attēlu un video fonā, veidojot filmas. Piemiņai par pieredzēto būs iespēja saņemt arī fotogrāfiju.Tāpat arī – gan lieli, gan mazi varēs izbaudīt virtuālās realitātes burvību.

Pasākumā tiks uzņemta arī īsmetrāžas filma, kur bērniem būs unikāla iespēja pierādīt arī savu aktiermeistarību. Ar apmeklētāju palīdzību tiks izveidots gan filmas scenārijs un sadalītas lomas, gan arī uzņemta filma un ierakstīta aizkadra balss. Procesa noslēgumā interesenti kopā ar pieredzējušu treneri ne vien kopīgiem spēkiem ķersies klāt montāžas darbiem, bet arī pievienos mākslinieciskus specefektus, lai rezultātu padarītu vēl iespaidīgāku.

Mūzikas mīļiem būs iespēja veidot video klipu, kur ar profesionāļu palīdzību tiks sagatavots video teksts, izvēlēta mūzika, kā arī pieredzējis video operators mācīs, kā uzņemt fotogrāfijas, video un izveidot gatavu klipu.

Lai iemūžinātu piedzīvojumiem un iespaidiem bagāto dienu un gūtu iespēju iejusties kino aktieru ādā, bērni un viņu vecāki tiks aicināti nofotografēties, izmantojot dažādus aksesuārus un kostīmus, uzreiz arī saņemot jautras bildes.

 “KIDDING Zinātkāres klubs” ir bezmaksas izglītojoši-izklaidējošu pasākumu sērija ģimenēm ar bērniem vecumā no 5 līdz 12 gadiem, kas t/c Domina Shoppingnotiek reizi ceturksnī. Tā mērķis ir veicināt dažādu vecumu bērnu interesi par radošām nodarbēm, eksperimentiem un interaktīviem pašizpausmes veidiem, sniedzot iespēju bērniem pašiem aktīvi iesaistīties un gūt zināšanas. Pasākums notiks jau šajā nedēļas nogalē 25. novembrī no plkst. 12.00 līdz 17.00 pie restorāna “Vairāk Saules”.

24.11.2018.

Viņas ģimene uz nedēļu kļuva par vegāniem! (+VIDEO)

Vai esi domājusi kā būtu kļūt par vegāni, cik tas ir viegli vai cik ļoti tas padārdzina ikdienas ēšanas izdevumus? Skaties video!

Autors: Dieviete.lv

Psiholoģe: skatīties animācijas filmas var un vajag kopā ar bērniem

 Nav noslēpums, ka jaunākajiem sabiedrības locekļiem viens no mīļākajiem laika kavēkļiem ir animācijas filmu skatīšanās. Arī vecākiem bieži šķiet, ka vieglākais, bet nebūt ne pareizais audzināšanas paņēmiens ir ieslēgt bērnam multfilmu televizorā, lai iegūtu tik kāroto papildus stundu miegam vai saviem darbiem. Taču animācijas filmu skatīšanās jau agrā vecumā patiesībā ir ļoti vērtīga, ja to dara pareizi.

 Animācijas filmas nebūt nav nekāds ļaunums, par kādu bieži vien tiek uzskatītas. Bērniem 5 – 7 gadu vecumā labi attīstīta redzes atmiņa ir pamats veiksmīgam mācību procesam skolā, un animācija ir viens no veidiem, kā to efektīvi trenēt. Taču noteikti nedrīkstētu aizmirst par to, ka bērnam vairāk par visu nepieciešama vecāku klātbūtne. Izmantot televizoru kā “bezmaksas aukli” pavisam noteikti nav ieteicams – filma ir vērtīga vien tad, ja tās sižets, atziņas un mācības pēcāk tiek izrunātas ar pieaugušo, lai pilnībā izprastu redzēto un mācītos to analizēt.

Tomēr nevajadzētu ļaut bērnam izvēlēties multfilmu patstāvīgi. Lai gan mīts par animācijas filmu kaitīgumu ir stipri pārspīlēts, nav noliedzams, ka daļa no tām, it sevišķi ārpus Eiropas tapušās, dažkārt nav piemērotas latviešu bērniem kultūras atšķirību dēļ. Amerikāņu multfilmās bieži parādās dažāda veida konflikti – starp paaudzēm, draugiem, kaimiņiem un citiem līdzgaitniekiem – taču mēs Latvijā neesam pieraduši šādi risināt problēmas, tādēļ arī mazam bērnam redzētās situācijas var raisīt daudz jautājumu. Jāņem vērā arī fakts, ka 4 – 6 gadu vecumā bērnam ir atdarināšanas periods – tiks atkārtots tas, ko darījuši mīļākie varoņi – tādēļ jāuzmanās no negativitātes demonstrēšanas. Jāpievērš uzmanība filmā ietvertajai morālei un tēliem, arī izmantotajai leksikai un intonācijai. Taču tas nenozīmē, ka bērnam drīkst rādīt tikai pārlieku pozitīvas multfilmas. No filmām mazais cilvēks mācās pasaules uztveri, taču pasaulē ir arī drūmās dienas un bēdas. Bērns drīkst to zināt, ir pat ieteicams parādīt arī kādu skumjāku multfilmu, ja vien beigas ir laimīgas un drūmākās vietas tiek kārtīgi pārrunātas.

Protams, kas par daudz, tas par skādi, un pat visjaukākās animācijas filmas var kaitēt bērna psihei, ja to skatīšanās ilgums ir neierobežots. Maksimālais ieteicamais pie ekrāna pavadītais laiks bērnam no 4 gadu vecuma ir līdz vienai stundai darba dienās un ne vairāk par divām brīvdienās. Četru gadu vecums arī ir tas, kurā bērns jau spēj noskatīties pilnmetrāžas filmu, taču uzmanīgi jāvēro – ja bērnam kļūst garlaicīgi vai neinteresanti, noteikti nevajadzētu likt filmu tomēr skatīties līdz galam. Var droši ieturēt pauzi un atsākt skatīšanos jau citā laikā, pirms tam ar pārrunājot iepriekšējos notikumus un gūtās atziņas.

Arī bieži dzirdētais pieņēmums, ka mūsdienu multfilmās nav nedz jauku tēlu, nedz vērtīgas morāles, nav patiess, – īstas pērles sastopamas kā pagājušā gadsimta, tā pavisam jaunās filmās. Tā kā animācijas filmu klāsts kļūst arvien plašāks, arvien nozīmīgāka loma piemērota bērnu repertuāra izvēlē ir vecākiem, taču ļoti daudz ir arī vērtīgu filmu, kuras mazajiem būtu pat ieteicams noskatīties. Noteikti jāizceļ Rozes Stiebras filmas – ar tām uzaugušas jau vairākas paaudzes, turklāt arī vēl mūsdienu bērniem ir iespēja izbaudīt šo filmu šarmu. Internetā bez maksas pieejama gan tāda klasika kā “Zaķīšu pirtiņa” un “Zelta sietiņš”, gan Raiņa lugas motīvos balstītā “Spēlēju, dancoju”. Savukārt leģendārās režisores jaunākā filma “Saule brauca debesīs” pirmizrādi piedzīvoja vien pagājušajā nedēļā, un tā noteikti ieteicama gan maziem, gan lieliem – filma stāsta par gaismas uzvaru pār tumsu, labā uzvaru pār ļauno un gluži vienkārši – par drosmes, atjautības un izpalīdzības nozīmi ikvienā dzīves situācijā.

Autors: psiholoģe Iveta Aunīte

 

“Homo Novus” kļūst par skatītāko simtgades filmu un dodas uz Ameriku

Pārsniedzot 77tūkstošus skatījumu, “Homo Novus” kļuvusi par skatītāko Latvijas simtgades filmu, apsteidzot tādas populāras filmas kā “Vectēvs, kurš bīstamāks par datoru” un “Paradīze `89”. Vienlaikus “Homo Novus” filma pamanīta arī otrpus okeānam un decembra sākumā būs skatāma uz lielajiem ekrāniem ASV – Baltijas simtgadei veltītajā Bostonas Baltijas filmu festivālā un Amerikas Filmu Institūta organizētajā “European Union Film Showcase” filmu programmā.

 Pēc Nacionālā Kino centra sniegtās informācijas šī gada pirmajos desmit mēnešos 5 no 10 skatītākajām filmām bija latviešu filmas, kas ir nebijis gadījums.

“Homo Novus” panākumus komentē Nacionālā Kino centra vadītāja Dita Rietuma:“Priecājos ar kultūrvēsturiskām atsaucēm piepildītās, vitālās, optimistiskās filmas Homo Novus, kas turklāt ir arī latviešu literatūras klasikas ekranizācija, panākumiem. Homo Novus jau ir kļuvusi par visskatītāko programmas Latvijas filmas Latvijas simtgadei darbu, īsā laikā, sasniedzot 77tūkstošus skatītāju. Filmai ir iespējas kļūt  par šā gada skatītāko Latvijas filmu, ņemot vērā tās popularitātes dinamiku.”

Jau šīs nedēļas nogalē filma būs skatāma arī īpašos seansos Amerikā. Vispirms 25.novembrī tā būs skatāma Baltijas simtgadei veltītajā Bostonas Baltijas filmu festivālā. Savukārt 1. un 7.decembrī tā tiks rādīta prestižajā Amerikas Filmu Institūta rīkotajā “European Union Film Showcase” filmu programmā Vašingtonā. Eiropas filmu kvalitāte un daudzveidība šajā filmu programmā tiek izcelta jau 31.gadu pēc kārtas un šogad tajā tiks izrādītas 49 Eiropas izcilākās filmas. Starp tām sastopama arī pasaulē atzītā režisora Paolo Sorentīno jaunā filma Loroun poļu režisora Pavela Pavlikovska meistardarbs no Kannu konkursa programmas –Aukstais karš (Cold War), kā arī vairākas citas Kannu festivāla laureātes – Diamantino, Dogman, Girl u.c. Divpadsmit no programmā iekļautajām filmām šogad nominētas arī Amerikas Kinoakadēmijas balvai nominācijā “Labākā filma svešvalodā”.

“Visai filmas komandai ir liels prieks un lepnums par to, ka “Homo Novus” ir ticis pamanīts arī otrpus okeānam. Filmas atrašanās “European Union Film Showcase” filmu programmā viennozīmīgi ir liels gods, jo tajā atrodamas vairāku režisoru filmas, kuri sevi pasaulē jau ir pierādījuši iepriekš, saņemot augsta ranga apbalvojumus,” iespaidos par filmas sasniegumu dalās “Homo Novus” producents Ivo Ceplevičs. “Homo Novus” pozitīvi tika novērtēts arī Lielajā Kristapā – Liene Rolšteina tika atzīta par labāko kostīmu mākslinieci, kā arī filma saņēma “Rīgas nami” īpašo balvu kā skatītākā filma.

Filmu “Homo Novus” Rīgā joprojām iespējams noskatīties Forumcinemas “Kino Citadele”, “Multikino”, “Cinamon Alfa”, “Splendid Palace” un “Kino Bize”, kā arī kinoteātros ārpus Rīgas – “Cinamon Balle” Liepājā, “Gaisma” (3D Cinema) Valmierā, Vidzemes koncertzālē Cēsīs un kinoteātrī Kuldīgā, tostarp dažādos kultūras centros visā Latvijā.

Spēlfilmas scenāriste un režisore ir Anna Viduleja, kura jau sen loloja ideju par Anšlava Eglīša romāna ekranizāciju. „Homo Novus” galvenajā lomā debitē jaunais aktieris Igors Šelegovskis, lomās ir Kristīne Krūze, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Kaspars Zvīgulis, Aurēlija Anužīte-Lauciņa, Agnese Cīrule, Nikolajs Korobovs, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Gundars Āboliņš, Regīna Razuma, Ģirts Krūmiņš, Ģirts Ēcis un citi. Komēdijā filmējušās arī citas sabiedrībā pazīstamas personas, piemēram, Kaspars Kambala, Intars Busulis un Andrejs Žagars.Filmas veidotāju vidū ir arī operators Jānis Eglītis, galvenais mākslinieks Kirils Šuvalovs (Krievija), scenārija līdzautore Maurīna Tomasa (Apvienotā Karaliste), producenti Ivo Ceplevičs, Jānis Kalējs un Sergejs Berdičevskis.

Spēlfilmu „Homo Novus” finansiāli atbalsta Nacionālais kino centrs, Valsts kultūrkapitāla fonds un tirdzniecības centrs „Galerija Centrs”. Filma tapusi studijā „Film Angels Productions”, palīdzību un atbalstu snieguši „BBrental”, SDG, „Vairāk saules”, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Antīko automobiļu klubs, Rīgas Motormuzejs, „Latvijas Mobilais telefons”, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs, „Valsts nekustamie īpašumi”, „Altum”, SIA „Vaļņu nams 11”, Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija, „iDeal”, Liepājas Valsts 1. ģimnāzija, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola, „Latvijas dzelzceļš”, Latvijas Nacionālā opera un balets, LU Botāniskais dārzs, Astrīde Peka-Skulme, Stīna Skulme-Balode un citi. Filmas izplatītājs Latvijā ir uzņēmums „ACME Film”.

Autors: ACME Film

24.11.2018.

Latvijas iedzīvotāju iecienītākā tēja – klasiskā melnā tēja

Tēja ir viens no biežāk lietotajiem siltajiem dzērieniem Latvijā – ik dienas iedzīvotāji izdzer vidēji divas krūzītes šī dzēriena, taču ziemā tējas patēriņš ievērojami pieaug. Lai arī tējai ir neskaitāmi veidi, Latvijas iedzīvotāji par visiecienītāko atzinuši klasisko melno tēju, liecina “Lipton” pieejamie dati. Pārsvarā iedzīvotāji dzer tēju dienas vidū, lai ieturētu pauzi darba laikā, vai vakarā, lai atslābinātos un sasildītos.

 85% Latvijas iedzīvotāju ikdienā lieto tēju. Karstais dzēriens ir iecienīts visās vecuma grupās – gan bērnu un jauniešu, gan pieaugušo un pensionāru vidū -, turklāt tējas patēriņš īpaši pieaug, gada aukstajai sezonai sākoties. Iedzīvotāji Latvijā, līdzīgi kā pārējās Baltijas valstīs, visvairāk ir iecienījuši tieši melno tēju; otrā pieprasītākā ir melnā augļu tēja, kas ir pieejama dažādās garšu variācijās, kā arī zaļā tēja, kas ir īpaši iecienīta savu veselībai labvēlīgo īpašību dēļ.

Visbiežāk tēja tiek dzerta dienas vidū, lai ieturētu pauzi no darba un atpūstos, kā arī vakaros, lai sasildītos un atslābinātos pēc garās darba dienas. Tēja sader ar dažādiem ēdieniem, taču Latvijas iedzīvotāji pārsvarā to iecienījuši baudīt kopā ar cepumiem (45%) vai vienu pašu bez piedevām (34%). Iedzīvotāji atzīst, ka labprāt ar tēju papildina jebkuru maltīti. Tēja ir arī lielisks veids, kā socializēties un radīt patīkamu pirmo iespaidu, jo cilvēki ar siltu dzērienu rokās tiek uzskatīti par īpaši patīkamiem un atvērtiem. 

Tējas patēriņš īpaši pieaug rudens un ziemas mēnešos, kad cilvēki vairāk kā jebkuros citos gadalaikos vēlas sasildīties  un izvairīties no saaukstēšanās, taču ne visi Latvijas iedzīvotāji var atļauties iegādāties tēju. Kā liecina pārtikas bankas “Paēdušai Latvijai” dati par trūkumā nonākušo iedzīvotāju tējas patēriņu Latvijā, liela daļa aptaujāto apgalvo, ka tēju cenšas ievākt pļavās paši, jo ierobežoto līdzekļu dēļ īpaši ģimenēm ar bērniem veikalos to iegādāties ir apgrūtinoši. Grūtībās nonākušiem iedzīvotājiem saslimšanas gadījumā viens no veidiem, kā ātrāk atveseļoties, ir tieši tējas dzeršana, jo medikamenti ir dārgi un cilvēkiem nākas veselību uzlabot pašu spēkiem.

Novērtējot tējas nozīmi iedzīvotāju ikdienā, īpaši aukstajā sezonā, “Lipton” kopā ar “Paēdušai Latvijai” aicina piedalīties labdarības akcijā “Dāvā tasi siltuma Latvijas ģimenēm” un atbalstīt trūkumā nonākušās ģimenes. Latvijas iedzīvotāji ir aicināti iegādāties jebkuru tējuun ziedot to īpašās ziedojumu kastēs “Mego” veikalos visā Latvijā. “Lipton” ziedotās tējas nogādās “Paēdušai Latvijai”,kur tās tiks pievienotas iedzīvotāju saziedotajām pārtikas pakām. Par katru ziedoto “Lipton” tējas paciņu, “Lipton” pievienos vēl vienu papildu paciņu, lai tādējādi nodrošinātu, ka pēc iespējas vairāk pārtikas pakās tiktu pievienota tēja.  

Pārtikas banka “Paēdušai Latvijai” ik gadu sniedz palīdzību aptuveni 23 000 trūkumā nonākušām personām. “Paēdušai Latvijai” pārtikas pakas tiek komplektētas no ražotāju, pārstrādātāju, tirgotāju un iedzīvotāju ziedotajiem pārtikas produktiem. Tās tiek dalītas iedzīvotājiem visā Latvijā sadarbībā ar vietējām labdarības organizācijām un pašvaldību sociālajiem dienestiem. Līdz šim brīdim tēja nav tikusi iekļauta izsniedzamo produktu sarakstā, taču ziemas periodā šo produktu cilvēki novērtē vairāk nekā jebkurā citā gadalaikā.

Kampaņa līdz 10. decembrim norisināsies veikalos “Mego” visā Latvijā. Veikalu saraksts un papildu informācija pieejama: www.paedusailatvijai.lvun www.lipton.lv.

Papildu informācija: Paēdušai Latvijai

 

Lieliska lasāmviela brīvdienām par satiksmes drošību un jaunāko auto testi – iznācis žurnāls “Latvijas Gada auto 2018”

Līdzās konkursam “Latvijas Gada auto”, ik gadu tiek izdots arī nozīmīgs auto tematikai veltīts žurnāls – nupat novembrī ir izdots “Latvijas Gada  auto 2018”. Tas ir gan konkursa apkopojums, gan lasāmviela, kas liek atcerēties par drošību un ētiku ceļu satiksmē.

Žurnālā “Latvijas Gada auto 2018” lasāmi apskati un konkursa žūrijas viedokļi par 20 jaunākajiem automobiļiem –  pagājušā gada titula pretendentiem:  “Alfa Romeo Stelvio”, “Audi Q5”, “BMW 5. sērija”, “Citroen C3”, “Ford Fiesta”, “Honda Civic”, “Hyundai i30”, “Jeep Compass”, “KIA Stonic”, “Land Rover Discovery”, “Mazda CX-5”, “Nissan Micra”, “Nissan Qashqai”, “Peugeot 308”, “Peugeot 5008”, “Renault Koleos”, “Škoda Karoq”, “Volkswagen Arteon”, “Volkswagen Golf” un “Volvo XC60”.

Galerija

“Konkursā “Latvijas Gada auto” var pieteikt tikai jaunākos auto modeļus. Mērķis ir ar auto žurnālistu un auto ekspertu palīdzību informēt par katra konkursa automobiļa plusiem un mīnusiem, jā, arī mīnusiem. Mēs pat uz laiku esam zaudējuši dažus autoražotājus mūsu žūrijas kritisko atsauksmju dēļ,” stāsta konkursa organizators un žurnāla “Latvijas Gada auto” izdevējs Māris Ozoliņš: “Cilvēki vēlas braukt ar jauniem auto tagad, bet par tiem ir maz atsauksmju, tādēļ bieži vien tieši mēs esam pirmie, kas Latvijā veic profesionālus testa braucienus. Šī informācija nav svarīga visiem, bet vērtīga jaunu auto pircējiem, lai pēc iespējas samazinātu risku kļūdīties sava auto izvēlē.”

Šogad žurnālā liela uzmanība pievērsta satiksmes drošībai. Auto žurnālists Atis Jansons analizē ceļu satiksmes dalībnieku tieksmi apdzīt priekšā braucošos, akcentē distances nozīmi satiksmē un apkopo jaunos auto kontroles noteikumus, kurus neievērojot variet tikt “noņemti no trases”. Savukārt satiksmes drošības iAuto.lv eksperts Ēriks Griģis sniedz padomus mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, lai izvairītos no bīstamības, bet tieslietu eksperts Oskars Irbītis raksta par nākotnes prognozēm auto nozarē. Žurnālā lasāma arī intervija ar autosportistu Jāni Baumani un citi interesanti raksti par automobiļiem un ceļu satiksmes drošību.

Jaunais žurnāls – katalogs “Latvijas Gada auto 2018” ir 104 lappušu biezs un nopērkams visā Latvijā preses tirdzniecības vietās par 2,48 eiro. Labprāt lasītu Jūsu atsauksmes gadaauto.lv

Autors: Latvijas Gada auto

23.11.2018.

Black Friday: labākais laiks Ziemassvētku dāvanu iegādei

Pēdējos gados arī Latvijā aizvien biežāk dzirdams vārdu salikumus Black Friday jeb Melnā piektdiena, kas gaidāma jau šonedēļ – 23. novembrī. Tā ir diena, kad tirgotāji piedāvā īpaši izdevīgas atlaides. Šī tradīcija izveidojusies ASV un ir izplatīta visā pasaulē, iezīmējot Ziemassvētku tuvošanos. Lai pasargātu sevi no iepirkšanās drudža, kas gaidāms decembrī, un nosvinētu svētkus bez stresa, šis ir labākais laiks Ziemassvētku dāvanu iegādei – īpaši, ja tās meklējat internetā, pasūtot no kādas tālākas pasaules valsts.

Black Fridaytradīcija vēsturiski veidojusies pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Amerikas Savienotajās Valstīs, kur katru gadu novembra ceturtajā ceturtdienā tiek svinēta Pateicības diena. Ņemot vērā, ka nākamā diena vairumam iedzīvotāju ir brīvdiena, daudzi šo piektdienu izmanto, lai izdevīgi iepirktos Ziemassvētkiem.

“Tradīcijas izveidē liela nozīme bija tirgotājiem. Analizējot iepirkšanās tendences, tie secināja, ka vairums pircēju saviem tuviniekiem un kolēģiem dāvanas iegādājas neilgi pirms pašiem Ziemassvētkiem. Tā kā šajā saspringtajā laikā tirgotājiem bija svarīgi nodrošināt servisu vienlīdz augstā kvalitātē, Ziemassvētki bija sarežģījumu pilns posms: īsā laika periodā jāspēj apkalpot milzīgs pircēju skaits, veidojas rindas un pārslodze, tādēļ jāpiesaista papildu darbaspēks, kas nākamajā dienā pēc Ziemassvētkiem vairs nebija nepieciešams,” skaidro Omniva Latvijavadītāja Beāte Krauze-Čebotare. “Lai izvairītos no papildu izdevumiem, uzņēmēji izdomāja radošu risinājumu, kā mudināt pircējus veikt Ziemassvētku dāvanu iegādi stipri ātrāk. Dienā pēc Pateicības dienas tirgotāji sāka speciālos piedāvājumus, akcijas un atlaides, tādējādi motivējot veikt pirkumus savlaicīgi. Tirdzniecības nozarē tieši ar šiem atslēgas vārdiem arī iezīmējas Black Friday.”

Omnivaieteikumi Black FridayZiemassvētku dāvanu iegādei internetā:

  1. Esi finansiāli gudrs!

Cilvēki decembrī tērē vairāk naudas nekā citos gada mēnešos. Ja Ziemassvētku dāvanu izvēli un pasūtīšanu veiksi jau novembrī, atlaižu laikā, par tām nebūs jātērē tik daudz naudas kā decembrī. Ieguldi laikuBlack Fridaypiedāvājumu izpētei. Visticamāk, lētākās dāvanas atradīsi tieši interneta veikalos. Noteikti izvērtē arī ārvalstu veikalu piedāvājumus – tajos vienmēr var atrast ko izdevīgu.

  1. Dāvini no sirds!

Dāvana, kas nopirkta pēdējā brīža steigā, tās saņēmējam parasti nav ne uz pusi tik mīļa un vērtīga kā iepriekš pārdomāta un izmeklēta. Par laimi, pateicoties e-komercijai, mūsdienās ir vairāk iespēju un plašāka izvēle. Ja vēlies patiesi pārsteigt un iepriecināt savus tuvākos, velti laiku, lai izsvērtu, kas viņiem patiesi nepieciešams un kas viņus darītu laimīgus. Neiegādājies dāvanu “ķeksīša pēc”. Pateicoties interneta veikaliem un starptautiskajai piegādei, Tev ir atvērta visa pasaule. 

  1. Veic pasūtījumu laikus!

Kopējais sūtījumu apjoms e-komercijā ik gadu palielinās, tāpēc piegādes laiki interneta veikalos visā pasaulē var tikt pagarināti. Pasūtot dāvanas savlaicīgi, izvairīsies no rūpēm par to, ka prece var aizkavēties lielā sūtījumu apjoma dēļ Ziemassvētku laikā.

  1. Pirms pasūti, iepazīsties ar nosacījumiem!
    • Piegādes laiki dažādu valstu pasta un loģistikas pakalpojumu sniedzējiem atšķiras.
    • Rūpīgi izlasi piegādes noteikumus. Bezmaksas piegāde parasti nozīmē, ka sūtījums netiks piegādāts tik ātri kā ar apmaksātu kurjerpastu. Ņem vērā maksimālo iespējamo piegādāšanas termiņu. Kaut arī parasti piegāde notiek krietni ātrāk par to, lai būtu drošs, ka dāvanu saņemsi laikus, maksimāli ieplāno pasūtījuma veikšanu.
    • Pievērs uzmanību preču atgriešanas nosacījumiem, ja pieļauj domu, ka preci var nākties atgriezt.
    • Pārliecinies, vai pasūtītā prece nav iekļauta aizliegto vai īpašo prasību sūtījumu sarakstā.
    • Pārbaudi muitas nosacījumus un iespējamās papildu izmaksas. Ja sūtījums pārsniedz beznodokļu likmi, rēķinies, ka papildus būs jāapmaksā arī nodokļi.
    • Izvēlies atbilstošu piegādes veidu.

 

7 soļi, kuri tev ļaus piepildīt kāroto!

  1. Vizualizē savus sapņus, mērķus.
  2. Esi patīkami satraukta par to, ko vizualizē.
  3. Tici, ka tavus sapņus ir iespējams īstenot!
  4. Apņemies veikt savu sapni, notici savām spējām un dotībām.
  5. Ieplāno! Sapnis un tā realizēšana jeb plānošana ir divas dažādas lietas. Ja vēlies ko īstenot, tad ieplāno to arī paveikt!
  6. Rīkojies tā, it kā tavs sapnis jau būtu piepildījies, šādi tu sevi pozitīvi noskaņosi un ļausi arī citiem redzēt tavu vīziju par tavu sapņu realizāciju nākotnē.
  7. Tev jābūt par savu sapni tik pārliecinātai, ka citu viedoklis to nevar ietekmēt. Ja uzreiz nejūti, ka viss norit pēc plāna, tad tas nekas… Turpini un pienāks laiks, kad redzēsi sev vēlamos rezultātus! Galvenais taču ir izbaudīt procesi, ne rezultātu. Piekrīti?

Lai izdodas!

Autors: Dieviete.lv

 

Jūrmalā iemirdzēsies tūkstošiem gaismiņu Gaismas parkā

 Decembrī Dzintaru mežaparkā Jūrmalā tiks atklāts lielākais ziemas Gaismas parks Latvijā. Parkā dažādos gaismas dekoros, skulptūrās jau otro gadu iemirdzēsies tūkstošiem LED gaismiņu. Svinīga Gaismas parka iedegšana notiks sestdien, 1.decembrī, plkst. 16:00, ieeja bez maksas.

 Šogad Dzintaru mežaparka Gaismas parks papildināts ar jauniem mirdzošiem gaismas elementiem. Parka apmeklētāju jau iemīļotos dekorus, kas veidoti no 85 tūkstošiem LED gaismiņu, papildinās īpaša aleja – Piena ceļš, kurā ikviens varēs saskatīt krītošas zvaigznes un ievēlēties vēlēšanos. Alejas koka galotnes atgādinās zvaigznājus naksnīgās debesīs. 14 hektārus plašo parka teritoriju šogad “apdzīvos” lāču, ežu un vāveru ģimene, kā arī citi meža zvēri.

Lielākais un iespaidīgākais no gaismas dekoriem arī šogad būs parka tiltiņš – arka, kas veidota jūras viļņa formā. Gaismas tiltiņu veido LED gaismu virtenes kopumā 3,5 km garumā. Dzintaru mežaparka 33,5 metrus augsto skatu torni rotās no gaismas dekoriem veidotas sniegpārsliņas un sniega sanesumi kāpās.

Gaismas parka atklāšanas dienā 1.decembrī no plkst. 15.00 līdz 19.00 uzstāsies folka grupa “Jauno Jāņu Orķestris”, postfolkloras grupa “Iļģi” un enerģiskais mūziķu trio “3Live Project”. Rīgas Danču klubs apmeklētājus aicinās pievienoties kopīgā dejā, bet mazākajiem pasākuma viesiem būs iespēja satikt Ziemassvētku vecīti, piedalīties eglīšu rotājumu, atstarotāju, krūzīšu paliktņu un lellīšu izgatavošanas un citās radošajās darbnīcās. Darbosies arī vēstuļu darbnīca, kurā varēs uzrakstīt un nosūtīt vēstuli Ziemassvētku vecītim. No plkst. 13.00 līdz 22.00 parkā darbosies dāvanu un našķu tirdziņš.

Turpmāk visu decembri, sestdienās un svētdienas (2., 8., 9., 15., 16., 22., 23., 29. un 30. decembrī), no plkst. 16.00 līdz 19.00 Gaismas parkā Jūrmalā notiks radošās darbnīcas, rotaļas un citas aktivitātes ģimenēm ar bērniem.  

Gaismas parka koncepciju veidojuši 2017. gada Lietuvas pilsētas Viļņas krāšņās Ziemassvētku egles autori – mākslinieki Jolanta Tūraite (Jolanta Tūraitė)un Dominiks Koncevičjus(Dominykas Koncevičius)un Latvijas iluminācijas eksperte Jevgenija Verovska.

Ieeja parkā un visos tajā notiekošajos parkos ir bez maksas.

Autors: Jūrmalas pilsētas domes

 

Viegls personības tests (+VIDEO)

Vai vēlies uzzināt vairāk par savu personību? Izpildi šo testu, lai noskaidrotu vairākus, iespējams, jaunus faktus par sevi!

Autors: Dieviete.lv

Dermatoloģe – cilvēkiem ar diabētu vai problemātisku ādu īpaši būtiska ir tās pareiza kopšana

Tā kā cukura diabēts skar vielmaiņu, tas atstāj ietekmi ne tikai uz cilvēka iekšējiem orgāniem un pašsajūtu, bet visu organismu: cilvēkiem ar diabētu bieži ir sausāka āda, lielāka iespēja parādīties ādas niezei un kairinājumam, kā arī biežāk attīstās dažādas infekcijas – gan bakteriālas, gan sēnīšu. Sausa, saplaisājusi āda ir uzņēmīgāka pret mikrobiem un palielina inficēšanās risku, tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš ne tikai sabalansētam uzturam, bet arī pareizai ādas kopšanai. “Euroaptiekas” farmaceites Ievas Zvagules un MFD veselības centra “Pārdaugava” ārstes, dermatoloģes Lāsmas Kalnbērzas sniegtie padomi gan noderēs ne tikai cilvēkiem ar diabētu, bet ikvienam, kuram gada aukstajos mēnešos rodas problēmas ar ādu.

 “Diabēts ir nopietna saslimšana, kas pieprasa no cilvēka daudz uzmanīgāku attieksmi pret savu organismu, nekā var atļauties vesels cilvēks. Diemžēl šīs slimības sekas nereti jūt arī āda. Tā noteikti būs pateicīga par veselīgu, pareizu un vitamīniem bagātu uzturu, kas ļaus tai iegūt vērtīgās uzturvielas. Tomēr, lai izvairītos no dažām biežāk izplatītajām ādas veselības problēmām, noderēs arī citi padomi,” saka MFD veselības centra “Pārdaugava” ārste dermatoloģe Lāsma Kalnbērza.

Sausa āda

Cilvēkiem ar cukura diabētu bieži ir sausāka āda, tādēļ ieteicams lietot saudzīgus mazgāšanās līdzekļus – gan ziepes, gan dušas želejas un šampūnus. Jāatceras, ka karsts ūdens nav nekāds labais draugs arī normālai ādai, bet cilvēkiem ar noslieci uz sausu ādu īpaši ieteicams izvairīties no karstām vannām un dušām. Pēc mazgāšanās āda rūpīgi jānosusina un jāieziež ar ķermeņa eļļu, losjonu, krēmu vai ziedi. “Āda var būt īpaši sausa ziemā,” saka Lāsma Kalnbērza, “tāpēc sargājiet seju un rokas aukstā un vējainā laikā: pirms došanās ārā lietojiet aizsargājošu ziedi vai krēmu ar augstu tauku saturu, aizsargājošu lūpu balzāmu un vienmēr uzvelciet cimdus.” Svarīgi aukstajos un sausajos mēnešos uzturēt pietiekamu mitrumu arī telpās, jo sauss gaiss sausina arī ādu.

Savukārt “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule atgādina, ka īsts superprodukts ir augu eļļas, kas, iesūcoties ādā, palīdz veidot dabisku aizsargslāni, aiztur ādā mitrumu un tādējādi neļauj tam izgarot no ādas virsmas: “Visas dabiskās eļļas satur daudz nepiesātināto taukskābju, E vitamīnu, kam piemīt antioksidanta iedarbība, arī citus taukos un ūdenī šķīstošos vitamīnus, kas labvēlīgi ietekmē ādas funkcijas. Vērtīgo vielu proporcijas katrā eļļā ir atšķirīgas, bet ikviena no tām kopj, baro un ietauko ādu, sargā no mikrobiem, mazina iekaisumu un apsārtumu. Izvēles iespējas ir plašas – kokosriekstu, avokado, mandeļu, argāna, naktssveces un dažādas citas eļļas! Ja ir grūti atrast sev piemērotāko, farmaceits priecāsies palīdzēt!”

Ādas nieze, kairinājums, alerģiskas reakcijas

Cilvēkiem ar cukura diabētu ir lielāka iespēja parādīties ādas niezei un kairinājumam, tādēļ ieteicams izvēlēties jutīgai ādai piemērotus produktus bez liekām smaržvielām, krāsvielām un citām ķīmiskām vielām, kas var kairināt ādu. Niezi un alerģiskas reakcijas var izraisīt arī diabēta medikamenti – tādā gadījumā, iespējams, nepieciešams tos mainīt, konsultējoties ar ārstu.

Mitrums ādas krokās

“Mitra un silta vide ir labvēlīga baktēriju augšanai un infekcijas attīstībai, tādēļ uzturiet sausus ādas rajonus starp un zem krūtīm, cirkšņos un padusēs,” aicina Lāsma Kalnbērza. “Šajos ādas rajonos nevajadzētu klāt krēmu pārāk biezā slānī, jo papildu mitrums var veicināt sēnīšu attīstīšanos. Toties noderēs sausinošs pūderis, kas var palīdzēt uzturēt šīs vietas sausas.”

Pirkstu, nagu un ienadžu problēmas

Īpaša uzmanība jāpievērš arī roku pirkstiem, jo sausa, sabiezējusi āda var apgrūtināt asins paraugu ņemšanu no pirkstiem glikozes līmeņa noteikšanai, turklāt tas radīs diskomfortu. Dermatoloģe iesaka rūpēties par nagiem un ienadžiem, tomēr atturēties no ienadžu jeb kutikulu izgriešanas – traumēta āda ir “ieejas vārti” mikrobiem.

Pēdu problēmas

“Lai justos labi, vienmēr valkājiet pareiza izmēra zeķes un apavus – cilvēkiem ar diabētu var parādīties jutīguma traucējumi kājās. Ikdienā vispiemērotākās būs pietiekami platas, zema papēža, ērtas kurpes,” iesaka Lāsma Kalnbērza. Apavi pirms vilkšanas noteikti jāpārbauda, lai pārliecinātos, vai tajos nav iekļuvis kāds svešķermenis, kas var savainot pēdas. Tāpat jāizvairās no pārmērīgas pēdu mērcēšanas un jāuzmanās, veicot pedikīru – cukura diabēta gadījumā var būt nervu bojājum un jušanas traucējumi, īpaši plaukstās un pēdās, līdz ar to pastāv lielāks risks savainot ādu.

Ādas savainojumi, brūces, infekcija

Cilvēkiem ar cukura diabētu biežāk attīstās dažādas infekcijas – gan bakteriālas, gan sēnīšu. Bet sausa, saplaisājusi āda ir uzņēmīgāka pret mikrobiem un palielina inficēšanās risku. Sekojiet līdzi ādas, sevišķi kāju veselībai: ja radušies kādi bojājumi – brūces, iegriezumi, čūlas, nagu izmaiņas, noteikti jāmeklē profesionāļu padoms – farmaceits ir laba pirmā izvēle. “Pat vismazākās brūces uzreiz apstrādājiet – nomazgājiet ar mazgāšanas šķīdumu vai ziepēm un ūdeni. Bet, ja nepieciešams un ar kādu ādas problēmu netiekat galā pašu spēkiem, noteikti konsultējieties ar ārstu, lai aukstais gadalaiks nesagādātu nepatīkamas izjūtas,” aicina Lāsma Kalnbērza.

Autors: Euroaptieka

 

 

 

Melnās piektdienas laikā gaidāmi tiešsaistes pirkumu rekordi

Visā pasaulē novembris tirdzniecības nozarē tiek uzskatīts par gada noslogotāko mēnesi, kad krīt pārdošanas rekordi un cilvēki sāk Ziemassvētku dāvanu iegādi. Pērn Melnās piektdienas (Black Friday) kampaņas ietvaros Pigu Grupas tiešsaistes veikalus, kuros iekļaujas arī 220.lv, apmeklēja apmēram pusmiljons interneta lietotāju. Tiek prognozēts, ka šogad pirktāko preču kategorijas būs mēbeles, sadzīves tehnika, datori un elektronikas preces.

 Šogad 220.lv apvienojis divas globālās iepirkšanās tradīcijas – Melnā piektdiena jebBlack Friday un Single’sDay, atlaižu maratonam ilgstot divas nedēļas. Līdz ar to tiek prognozēts, ka uzņēmums uzrādīs vēl lielāku veikto pirkumu skaitu nekā gadu iepriekš, un tiek plānots, ka šogad Pigu Grupas interneta veikalus apmeklēs 2 miljoni cilvēku.

 220.lv izpilddirektors Raimondas Žilēnasstāsta, ka šobrīd iepirkšanās tiešsaistē piedzīvo strauju izaugsmi, tāpēc fakts, ka pārdošanas apjomu pieaugums tiek novērots ne tikai globālā mērogā, bet arī Baltijas reģionā, nav pārsteigums. Tas ir saistīts gan ar pieejamību, gan  patērētāju ieradumiem un zināšanām, kas ir labvēlīgas e-vides lietošanai ikdienā. Tāpat svarīgs faktors ir ērta iepirkšanās un dažādie maksājumu veidi, kas iespējami tiešsaistes pirkumiem.

Žilēnas arī uzsver, ka e-komercijā strauji pieaug viedtālruņu ietekme, tos izmantojot gan izvēloties preces, gan veicot pašus pirkumus:“Mūsu prognozes ir, ka šogad liela daļa Pigu Grupas apmeklētāju un pircēju savus pirkumus veiks mobilajos tālruņos. Tiek lēsts, ka vairāk nekā puse no visiem pircējiem kampaņas laikā veiks preču meklēšanu savos mobilajos tālruņos, un septiņi no desmit klientiem izmantos kampaņas piedāvājumus Melnās piektdienas ietvaros.”

 

Melnā piektdiena kā starts Ziemassvētku dāvanu pirkumiem un citi patērētāju paradumi

 Patērētāju paradumi liecina, ka katru gadu cilvēki sāk Ziemassvētku plānošanu arvien savlaicīgāk un liela daļa no svētku pirkumiem tiek veikta jau novembrī. Galvenais iemesls, kāpēc klienti izvēlas iepirkties Melnās piektdienas ietvaros, ir vēlme ietaupīt. Pagājušā gada Melnās piektdienas kampaņas rezultāti atspoguļo visu Baltijas valstu pircēju aktivitāti Pigu Grupas e-veikalos, ļaujot secināt, kuri pircēji veikuši pirkumus atlaižu ietvaros vai – izmantojot lojalitātes programmu uzkrātos punktus. Secināts, ka Latvijā tie ir trīs no desmit pircējiem, Lietuvā četri no desmit, savukārt Igaunijā katrs otrais.

Vērtējot Baltijas pircēju paradumus, 220.lv norāda, ka igauņi ir pirmie, kas uzsāk Ziemassvētku gatavošanās procesu. Pērn Ziemassvētku eglītes tika iekļautas starp desmit populārākajām preču vienībām, ieņemot trešo vietu. Tomēr jāuzsver, ka pircēji Melnās piektdienas atlaižu maratonā galvenokārt iegādājas smaržas, kosmētiku, mazo sadzīves tehniku, rotaļlietas un citas preces bērniem.

Single’sDay tiek svinēta 11. novembrī un ir lielākā iepirkšanās diena pasaulē. 2017.gadā Single’s day ietvaros ķīnieši iztērēja gandrīz 40 miljardus eiro. Tikmēr Amerikas Savienotajās valstīs aizsāktā Black Friday tradīcija pērn apgrozījusi 7 miljardus eiro, un joprojām tiek uzskatīta par pasaulē populārāko iepirkšanās tradīciju.

Šogad Melnā piektdiena tiks atzīmēta 23.novembrī.

Autors: Pigu.lt un 220.lv

 

Kā iedrošināt kautrīgu un klusu bērnu?

Lai gan kopumākautrīgums nav slikta rakstura īpašība, tātomēr bērnam var traucēt iegūt draugus un justies iederīgam. Reizēs, kad kautrīgs bērns atrodas starp nepazīstamiem cilvēkiem vai piedzīvo neierastu situāciju, viņšjūtas nedroši un pat izskatās nobijies. Šādi bērni bieži vien paliek sēžam malā, nevis piedalās kopīgās aktivitātēs ar vienaudžiem. Iedrošinājums ir būtisks palīgs kautrības pārvarēšanā, tāpēc psiholoģe, Rimi Bērniem eksperte Iveta Aunīte dalās ar ieteikumiem, kāvecāki var palīdzēt savai atvasei pārvarēt kautrīgumu.

 Par to, ka bērns ir kautrīgs, vecākiem nebūtu jāsatraucas, ja vien tas nerada diskomfortu pašam mazajam. Kautrīgumam ir daudz pozitīvu aspektu šāda rakstura bērni mazāk iekuļas nepatikšanās, jo retāk ir impulsīvi un pārgalvīgi, kāarīspēj vieglāk koncentrēties mācību darbam. Bieži vien kautrīgi cilvēki labāk par citiem spēj izprast jūtas, viņi rada uzticēšanās gaisotni, ir uzmanīgi klausītāji, ievēro robežas, nav uzbāzīgi un ir pieklājīgi. Līdz ar to, lai arīveidot draudzību viņiem nenākas viegli, tomēr apkārtējiem iegūt šādu draugu ir liela vērtība.

Kautrīgums var kaitēt

Apmēram 10-15% bērnu ir kautrīgi, un, sasniedzot pusaudža vecumu, vismaz trešādaļa šo īpašību ir zaudējuši, tāpēc lieki uztraukties par to nevajadzētu. Tomēr var gadīties, ka biklums ir tik liels, ka tas traucēbērnam dzīvot pilnvērtīgi. Piemēram, jāuzstājas klases priekšā, bet skolēns stostās, nespēj izteikties un klusē, jo viņu māc bailes runāt publiski. Skolotājs var pieņemt, ka bērns nav gatavojies un nezina atbildi, tādēļieliek sliktu vērtējumu. Vai arībērnudārza gaitās kamēr bezbailīgie bērni iepazīstas cits ar citu, iet kopīgās rotaļās, tikmēr kautrais bērniņšsēžmalāun arvien vairāk noslēdzas sevī, jo neviens ar viņu nenāk draudzēties, bet viņšpats iniciatīvu nespēj izrādīt. Vēlāk, pusaudža gados, bērns šīs īpašības dēļvar izjust kompleksus un pat depresiju.

Ar mīlestību, bez pārmetumiem

Vecākiem par jebkuru sava kautrīgābērna pašpārliecinātības izpausmi vajadzētu viņu paslavēt. Savukārt pārmetumus par neiesaistīšanos spēlēs ar citiem bērniem būtu jāaizmirst. Tas pats attiecas uz piespiešanu iesaistīties aktīvitātēs. Mēģinājumi palīdzēt caur negatīvo var situāciju tikai pasliktināt, jo mazais domās, ka vecāki dusmojas vai kaunas par viņu. Rezultātārodas trauksmes sajūta zaudēt mammas un tēta mīlestību. Turklāt bērns, dzirdot vecākus nemitīgi sakām: Ai, viņšmums tāds kautrīgs!, pieņem šo zīmogu, visās savās neveiksmēs vienmēr vainojot kautrīgumu un necenšoties pārvarēt kādas grūtības arīpieaugušāvecumā.

Lai kautrīgumu mazinātu, pirmām kārtām bērnam jāsaka, cik viņšir mīļš, ļaujot sajust tik ļoti nepieciešamo beznosacījumu mīlestību. Vēl svarīgi viņāattīstīt patstāvību ļaut mazajam atbildēt uz jautājumiem, ko kāds cits viņam uzdod. Bieži vien vecāki domābērns kautrīgs, atbildēšu viņa vietā, lai gan šajāreizēmazais labprāt pats būtu iesaistījies sarunā. Tābērns ar laiku kļūst vēl pasīvāks, jo pierod, ka mamma vai tētis visu paveic un atbild viņa vietā.

Socializēšanās samazina biklumu

Reizēm var šķist, ka bērns nevēlas komunicēt ar citiem, bet patiesībāviņšvienkārši nezina, kāto labāk darīt. Šādāgadījumāpalīdzēs iespējamāscenārija izrunāšana. Ja zināt, ka gaidāmi ciemiņi, pirms viņu ierašanās izrunājiet, kāar viesiem sasveicināties, kāaicināt iekšā, kāizrādīt mājokli u.tml. 

Vairumam bērnu palīdz dalība pulciņos, vienalga, vai tās ir sporta vai mākslas nodarbības, dziedāšana vai dejošana. Biežāk nonākot starp cilvēkiem, bērns sāk pierast, ka citi ar viņu runāun ka nepieciešams arīatbildēt. Bērns iemācās tikt galāar neveiklām situācijām un saprot, ka tas nav pasaules gals. Nav jābaidās kļūdīties. Taču negaidiet, ka šāds pavērsiens notiks uzreiz, arīne pēc trešās, piektās nodarbības. Tikai ar laiku, iepazīstot pulciņa biedrus, bērns var sākt atvērties.

Vēl kāds labs treniņšbikluma pārvarēšanai uzdodiet bērnam atvērtos jautājumus, uz kuriem nepietiek atbildēt tikai ar jā”vai nē”, bet nepieciešams formulēt savas izjūtas un pārdomas plašākos teikumos. Iemācoties komunicēt drošāvidēģimenē, bērns jutīsies par sevi pārliecinātāks arīcitāsabiedrībā.

 Citus padomus par bērnu audzināšanu, uzturu, bērnu un ģimenes veselību, kāarīsvētkiem var iegūt programmas Rimi Bērniem platformāwww.rimiberniem.lv.Šeit pieredzēpar uztura, veselības un aktīva dzīvesveida tēmām, bērnu izglītību un kvalitatīvu izklaidi dalās septiņi Rimi Bērniem eksperti psiholoģe Iveta Aunīte, pediatre Sanita Mitenberga, fitnesa treneris Kārlis Birmanis, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča, pavārs Normunds Baranovskis, uztura speciāliste Olga Ļubina un skolnieks Klāvs Smildziņš. Bērniem un jauniešiem platformāir iespēja iedvesmoties no dažādiem video padomiem, idejām un piemēriem.

Autors: Rimi

 

Kanje Vestam nepatīk, ka Kima Kardašjana savā instagram dalās ar pikantiem foto (+VIDEO)

Ellen šovā Kima dalās ar savu viedokli, skaidrojot, ka viņa cenšas panākt kompromisu ar savu vīru, bet viņa arī uzsver to, ka viņa lepojas ar savu ķermeni un vēlas to parādīt arī citiem!

Šeit arī slavenais selfijs, kurā Kima gatavo braunijus. Kanje par šī selfija dalīšanos nebūt nebija sajūsmā. Ko par to domā tu?

https://www.instagram.com/p/BmARXg6ljdm/?utm_source=ig_embed

Autors: Dieviete.lv

Garšīgi un viegli pagatavojami salāti!

Garšīgi un viegli pagatavojami salāti no tropiskā augļa – avokado – un pašmāju pupiņām un āboliem.

Nepieciešams
  • avokado
  • konservētas vai vārītas pupiņas
  • skābenus ābolus
  • baziliku
  • sāli
  • piparus
  • eļļu

Pagatavošana

  • Sagriez gabaliņos ābolus, avokado.
  • Bļodā sajauc ābolus, avokado, pupiņas, saplucini svaigu baziliku.
  • Pēc garšas pievieno sāli, svaigus maltos piparus, ja vēlies, nedaudz citrona sulas vai citronskābes un pavisam nedaudz eļļas, rūpīgi samaisi.

Šie salāti lieliski garšo ar grauzdētas baltmaizes šķēli.

Lai labi garšo!

Autors: Dieviete.lv

 

10 soļi kā panākt, ka tava garderobe izskatās dārgāka kā patiesībā! (+VIDEO)

Vai esi domājusi, kā sakomplektēt savu apģērbu, lai tas izskatītos satriecoši? Vai varbūt, kuros apģērbos un aksesuāros ir vērts investēt, bet kuros ne tik ļoti? Vairāk uzzināsi šajā video.

Autors: Dieviete.lv

Talants dzīvot jeb ko nozīmē piedzimt pirms laika

2018.gada 17. novembrī Rīgas Anglikāņu Sv. Pestītāja baznīcā tika atzīmēta Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu diena. Daudzas no atnākušajām ģimenēm atzina, ka šo pasākumu apmeklē jau vairākus gadus pēc kārtas, jo tā ir iespēja satikt vecākus, kuri izdzīvojuši līdzīgu pieredzi, un redzēt, kā paaugušās viņu atvases. Par to, ko nozīmē aprūpēt priekšlaikus dzimušu mazuli, pieredzē dalās mazās Ronijas tētis Gunārs un Aleksa mamma Laima.

Kas citiem pašsaprotams, priekšlaikus dzimušajiem dāvana

Gunāra meitiņa Ronija piedzima 27 grūtniecības nedēļā un svēra vien nieka 540 gramus. Pirmā nedēļa pēc meitiņas dzimšanas abiem vecākiem bija ļoti smaga. Katru dienu tika uzstādīta jauna diagnoze. Sākumā ārsti pateica, ka kaut kas nav kārtībā ar galvu, tad tika konstatētas problēmas ar mugurkaulu, plaušām, imūno sistēmu. „Par laimineilgi pirms meitiņas piedzimšanas es biju iepazinies ar Kanādas psihiatra Džordana B. Pītersona atziņām. Viņš man iemācīja to, ka mēs nevaram pilnībā kontrolēt savu dzīvi. Krīzes ir neizbēgamas, taču ir svarīgi uzņemties atbildību par tiem procesiem, kas tobrīd ir mūsu varā. Un tieši to es darīju – centos saglabāt mieru, ieejot intensīvās nodaļas palātā, un rūpējos par savu meitiņu, samierinoties ar domu, ka nespēju ietekmēt nākotni. Kāda gan no manis būtu jēga, ja es izjuktu pa vīlēm?”teic Gunārs.

Šobrīd Ronijai ir jau pusgadiņš. Kaut arī viņa sver tikai nedaudz virs 3 kilogramiem, viņas attīstība noris normāli. Kamēr citi vecāki ir neapmierināti ar to, ka viņu mazulis daudz raud, Ronijas vecāki ir laimīgi par meitiņas bļaustīšanos, jo tas nozīmē, ka viņai strādā plaušas un viņa var paelpot. Kamēr citi pukojas par biežo autiņbiksīšu maiņu, Ronijas vecākiem tas sagādā prieku, jo liecina, ka meitiņai ir viss kārtībā ar vielmaiņu. „Tie, kuru bērniņi piedzimst laikā un ir veseli, dažkārt nenovērtē, to, cik tā ir liela dāvana. Viņi raizējas par dažādiem sīkumiem, taču viņiem būtu jāpriecājas par to vien, ka viņu bērniņš ir vesels,” atzīst Gunārs.

Zīmīgi, ka Ronija šajā pasaulē ieradās Ugunsdzēsēju un glābēju dienā 17. maijā. Tieši pusgadu pirms Pasaules priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienas. Viņas tētis tic, ka dzimšanas dienas datums dos mazajai cīnītājai papildus spēku, un jau drīz viņa panāks savus vienaudžus.

Kad pilnīgi sveši cilvēki kļūst par draugiem

Gandrīz 4 gadus vecais Alekss šajā pasaulē ieradās 28/29 grūtniecības nedēļā un svēra 790 gramus. Šobrīd viņš ir liels ziķeris, un nekas neliecina par to, ka kādreiz viņš bija mazāks par cukurpaciņu. Aleksa mamma Laima nu jau trešo gadu apmeklē priekšlaicīgi dzimušo bērnu dienu. „Kad piedzima mans dēliņš, slimnīcā iepazinos ar vēl 3 mammām, kurām arī bija priekšlaicīgi dzimuši mazuļi. Mēs ļoti satuvinājāmies, un kopš tā laika turpinām regulāri tikties, vienreiz vasarā un vienreiz rudenī. Ir prieks redzēt, kā mazie aug un apgūst arvien jaunas prasmes. Tā ir īpaša kopības sajūta, ko var saņemt tikai no tām mammām, kas sastapušās ar līdzīgu pieredzi, kā es”.

Ir pagājuši 4 gadi, un Laima sākusi domāt par ģimenes pieaugumu. „Sākumā man šķita, ka nesaņemšos vēl vienam bērnam, jo baidījos no pieredzes atkārtošanās, taču tagad domāju, ka būtu gatava Aleksam dāvāt brālīti vai māsiņu. Es redzu, ka arī citām mammām,kurām pirmais mazulis dzimis pirms laika, otrais piedzimst laikā. Tas iedrošina,”piebilst Laima.

Arī dzīvošana var būt talants

Pasākuma laikā notika koncerts, kurā uzstājās mūziķi Kārlis Kazāks un Janis Strapcāns, kā arī muzicēja vairāki priekšlaicīgi dzimušie bērni. Savukārt pēc koncerta mazajiem pasākuma apmeklētājiem bija iespēja līdzdarboties muzikāli izzinošā nodarbībā, kuru vadīja mūzikas studijas “Orff” pasniedzēja Rebeka Arhipova. Tika demonstrēti arī vecāku iesūtītie talantu video. Klātesošie, kuri bija ieradušies ar vēl pavisam maziem bērniņiem, atzina, ka redzētais iedvesmo un ļauj ticēt, ka arī viņu atvase izaugs liela, stipra un talantīga. Taču pat tad, ja bērns neizcelsies ar kādu īpašu talantu, tas vien, ka viņš būs spējis izdzīvot par spīti grūtībām un nelabvēlīgajām prognozēm, jau ir uzskatāms par talntu – talantu dzīvot.

 

Vesels, gudrs un laimīgs mazulis: labie tauki maza bērna ēdienkartē

Vesela sirds, ass prāts, laba redze un stipri zobi – polinepiesātinātās taukskābes ir neatņemama veselīga un laimīga mazuļa ēdienkartes sastāvdaļa. Polinepiesātināto taukskābju labo īpašību saraksts ir garš, tomēr jāatceras, ka, lai arī daļu taukvielu organisms spēj saražot pats, Omega-3 un Omega-6 taukskābes ir izņēmums. 1–3 gadus vecam bērnam dienā jāuzņem līdz pat 3 reizēm vairāk svarīgo taukskābju nekā pieaugušajam, ko zina vien nieka 8% mazu bērnu vecāku Latvijā, liecina nesen veiktā Aptamil3 vecāku aptauja*. Tomēr, rūpējoties par bērna imunitāti, fizisko un garīgo veselību, taukskābes Omega-3 un Omega-6 maza bērna uzturā ir neaizvietojamas, uzsver kampaņas “Mazais nav lielais” eksperte – pediatre Anna Birka.   

Maza bērna uzturā taukskābes spēlē vienu no galvenajām lomām – tās rūpējas par sirds un acu veselību, ir galvenais “būvmateriāls” veiksmīgai šūnu un smadzeņu attīstībai, turklāt bez tām organisms nespēj absorbēt A, D, E un K vitamīnus. 

Omega-3 vai Omega-6?

Polinepiesātinātās taukskābes tiek iedalītas vairākās grupās, taču būtiskākās no tām ir Omega-3 un Omega-6. Mazulim nepieciešams uzņemt abas, jo organismu tās labvēlīgi ietekmē mijiedarbojoties. Tomēr jāņem vērā, ka visbiežāk Omega-6 pietiekamā daudzumā uzņemam ar ikdienas uzturu – gaļu, zivīm, augu eļļām, sviestu un margarīnu, tāpēc lielāko vērību ieteicams pievērst tieši Omega-3 bērna ēdienkartē. 1–3 gadus vecam bērnam dienā jāuzņem aptuveni 700 mg Omega-3 un 7000 mg Omega-6. Nav pamata satraukumam, ja ieteicamo dienas devu mazulis neuzņem katru dienu – tā vietā nodrošiniet, ka kopējais maza bērna attīstībai nepieciešamais taukskābju daudzums uzturā tiek iekļauts pāris dienu vai nedēļas laikā. 

Tējkarote rapšu eļļas – puse nepieciešamās dienas devas labo tauku

Ir trīs veidu Omega-3 taukskābes – alfalinolēnskābe (ALS), kuru organisms uzņem ar augu valsts produktiem, kā arī eikazopentaēnskābe (EPS) un dokozaheksaēnskābe (DHS), ko organisms uzņem ar jūras izcelsmes produktiem. Vērtīgi augu izcelsmes Omega-3 avoti ir dažādi rieksti, sēklas un to eļļas, avokado, sojas pupiņas, tofu.  Visvairāk augu valsts taukskābju satur linsēklu eļļa, kā arī svaigi maltas linsēklas – tējkarotē eļļas ir teju trīskārša mazuļa dienas deva vērtīgo taukskābju. Daudz taukskābju satur valrieksti – ceturtdaļa glāzes satur  vairāk nekā 2000 mg, savukārt tējkarote valriekstu eļļas – vairāk nekā 450 mg Omega-3 taukskābju. Arī citas eļļas ir pilnvērtīgs labo tauku avots: tējkarote rapšu eļļas satur vairāk nekā 400 mg, kviešu dīgstu eļļa 310 mg, savukārt sojas pupiņu eļļa satur 300 mg Omega-3. 1–3 gadus vecu bērnu uzturā labo tauku avots ir arī piena maisījums.

Noderīgi ieteikumi:

  • Vērtīgs taukskābju avots ir rieksti. Lai izvairītos no aizrīšanās riska, riekstus ieteicams mazulim piedāvāt sasmalcinātus – tas būs lielisks papildinājums biezpienam, brokastu putrai vai kādam veselīgam našķim. Īpaši gardi, ja biezpienam vai putrai pievienosiet smalcinātus valriekstus, saldumam to papildinot ar pusi banāna un beigās pārkaisot ar šķipsniņu kanēļa.
  • Linsēklas ir viens no augstvērtīgākajiem labo taukskābju avotiem, tomēr der atcerēties, ka sēklās esošā eļļa ātri oksidējas, zaudējot vērtīgās īpašības. Lai no tā izvairītos, tās ieteicams pievienot ēdieniem svaigi samaltas – tas būs gards un veselīgs papildinājums smūtijam vai bezpiedevu jogurtam.
  • Riekstu un sēklu eļļas satur daudz polinepiesātināto taukskābju. Šīs eļļas nav ieteicams lietot cepšanai, bet gan svaigā veidā – pievienojot salātiem, jogurtam vai smūtijam.

Zivis – neatņemama mazuļa ēdienkartes sastāvdaļa

Lai mazulis augtu stiprs un vesels, tam jāuzņem taukskābes gan no augu valsts, gan jūras izcelsmes produktiem – ar augļiem un dārzeņiem uzņemtās Omega-3 (ALS) tikai daļēji pārvēršas EPS un DHS, turklāt organisma spēja tās sintezēt un pārvērst aktīvajā formā ir atkarīga no dažādiem faktoriem. Tam nepieciešami arī citi vitamīni, piemēram, cinks, magnijs, C un B grupas vitamīni. Tāpēc veselīgai bērna attīstībai nepieciešams uzņemt gan augu valsts, gan jūras izcelsmes produktus, un maza bērna ēdienkartē vismaz divas reizes nedēļā jāiekļauj arī zivis.

Noderīgi ieteikumi:

  • Zivis mazuļa uzturā var iekļaut, bērnam sasniedzot 7 mēnešu vecumu. Ieteicams dot priekšroku vietējām saldūdens zivīm, piemēram, varavīksnes forelei, asarim, karpai. Der atcerēties, ka tās zivis, kuras tiek audzētas nebrīvē, satur mazāk Omega-3 taukskābju nekā brīvībā dzīvojošās zivis. Zivis ieteicams iekļaut ēdienkartē vismaz 2 reizes nedēļā.
  • Svarīgās taukskābes ir arī gaļassastāvā. Lai uzņemtu pēc iespējas vairāk vērtīgo uzturvielu, ieteicams izvēlēties liesu, vietējo zemnieku audzētu gaļu, piemēram, vistu, tītaru vai trusi.

Atceries! Ne visi tauki ir labie tauki

Ar uzturu bērns nevar uzņemt pārāk daudz polinepiesātināto taukskābju, tomēr viņš var uzņemt pārāk daudz tauku, tāpēc jāizvēlas produkti, kas satur Omega-3 taukskābes, izvairoties no produktiem, kuru sastāvā ir daudz piesātināto un transtauku. Šīs taukskābes jeb sliktie tauki paaugstina holesterīna līmeni, kā arī palielina sirds saslimšanu un diabēta risku. Piesātinātās taukskābes sastopamas galvenokārt dzīvnieku un piena produktu taukos, kā arī tādos augu valsts produktos kā palmu un kokosriekstu eļļa, savukārt transtauki mājo saldumos (saldējumos, desertos, konfektēs), maizes izstrādājumos (bulciņās, pīrāgos, cepumos), eļļā ceptos produktos un pusfabrikātos.

Lai veicinātu vecāku izpratni un atgādinātu par piemērotu uzturu mazuļiem pēc viena gada vecuma, Aptamil3 sadarbībā ar ekspertiem uzsācis izglītojošu kampaņu vecākiem “Mazais nav lielais”. Kampaņas laikā plānots ne tikai izglītot vecākus par mazu bērnu uztura principiem, bet arī dalīties ar praktiskām receptēm ēdiena gatavošanas meistarklasēs Lauras Grēviņas vadībā, kur māmiņas mācīsies gatavot savam mazulim piemērotu maltīti.

 *Sociālais pētījums –vecāku aptauja veikta portālāmaminuklubs.lv 2018. gada augustā–septembrī. Aptaujāpiedalījās 590 bērnu vecāki, kuri audzina bērnus vecumāno 1 –3 gadiem.

Autors: Pediatre Anna Birka

Kā uzlabot interneta ātrumu telefonā

Līdz ar moderno tehnoloģiju, tīkla infrastruktūras un pakalpojumu attīstību, cilvēki arvien biežāk savā ikdienā izmanto mobilo internetu.Internets Latvijā ir kļuvis par neatņemamu izglītības, darba un sociālās dzīves sastāvdaļu un tā patēriņš pēdējā gada laikā audzis par vidēji 70%. Lai uzlabotu interneta lietošanas pieredzi, Gints Peičs, “Tele2” tehniskā servisa vadītājs, iesaka padomus ātrākai interneta darbībai telefonā.

 

Kešatmiņas iztīrīšana

Lai uzlabotu mobilā interneta lietošanas pieredzi un ātrumu, rekomendējam periodiski izdzēst kešatmiņu. Kešatmiņā tiek saglabātas iepriekš apmeklēto interneta lapu satura daļas – piemēram, attēli un video, turklāt, kad kešatmiņa ir pilna, telefona darbības ātrums ievērojami samazinās, kas rezultējas ar  lēnāku interneta ielādēšanās ātrumu un ilgāku gaidīšanas laiku, lai atvērtu mājas lapu. Iztīrīt kešatmiņā esošos datus, iespējams telefona iestatījumos (Settings).

 

Lieko aplikāciju izdzēšana

Pārskatot savas telefona aplikācijas, bieži ir novērojams, ka sarakstā ir aplikācijas, kuras ikdienā vairs nelietojam, taču tās joprojām ir atvērtas. Šīs aplikācijas palēnina telefona darbības ātrumu, kas ietekmē arī interneta pārlūka veiktspēju, jo aizņem telefona atlikušo operatīvo atmiņu (RAM). Respektīvi –  līdz ko programma tiek atvērta, operatīvajā atmiņā tiek apstrādāti dati no šīs programmas. Tāpēc ieteicams liekās programmas izdzēst vai arī izslēgt brīžos, kad programmu vairs nav nepieciešams lietot.  Programmu aizvēršana pēc lietošanas beigšanas nenoslogos telefona procesoru, tādējādi uzlabosies arī mobilā interneta ātrums.

 

Interneta piekļuves punkta pārbaudīšana

Izmantojot internetu publiskās vietās, nereti nākas novērot, ka internets kļūst lēnāks. Tādēļ, atrodoties publiskās vietās iesakām pārbaudīt, vai izmantojat mobilo internetu vai pieejamo Wi-Fi piekļuves punktu. Bieži telefona uzstādījumos ir iestatīts, lai telefons automātiski  savienotos ar tuvumā esošo Wi-Fi piekļuves punktu, taču savienojums ne vienmēr būs kvalitatīvs. Iespējams, pie konkrētā Wi-Fi piekļuves punkta ir pievienojušies vairāki lietotāji – paralēli tiek skatītas filmas, klausīta mūzika, tādējādi ievērojami samazinot kvalitatīvu interneta ātrumu. Šādos brīžos ieteicams izmantot mobilā operatora 4G savienojumu, jo tas būs ne vien ātrāks, bet arī drošāks.

 

Specializētu aplikāciju izmantošana, lai paātrinātu internetu

Neskatoties uz to, ka interneta ātrums ir atkarīgs no pakalpojuma nodrošinātāja, ir daudzi faktori, kurus iespējams ietekmēt, lai tie veicinātu interneta ātrumu. Ja ikdienā nākas novērot, ka interneta ātrums telefonā samazinās, iesakām apmeklēt Google Play vai App Storeun lejupielādēt specializētu aplikāciju interneta paātrināšanai. Aplikācijas darbības principi ir dažādi. Viens no tiem balstās uz to, ka interneta pārlūks ir norādīts kā prioritārā aplikācija starp citām aplikācijām. Tādējādi tiek iepauzētas tās aplikācijas, kas darbojas fonā, turklāt automātiski tiek iztīra operatīvā atmiņa un kešatmiņa.

Autors: Tele2

12 Stresa noņēmēji

1. Masāža

Lai saglabātu enerģiju, 30 sekundes masējiet punktus, kas atrodas zem deguna, starp uzacīm, zem apakšlūpas un plaukstas centrā.

2. Apēdiet ko gardu

Garšīgs ēdiens ir efektīvs antistresa dopings. Saglabāt labu noskaņojumu, mazināt stresu palīdz trekna zivs, kurā ir omega-3 skābes, kas ir ļoti noderīgas nervu sistēmai. Ja nepatīk zivs, apēdiet saldējumu vai banānu. Šie produkti arī darbojas kā antidepresanti.

3. Saberzēt plaukstas

Vēl viens vienkāršs veids, kā samazināt nervu spriedzi un stresu. Vajag no visa spēka saberzēt plaukstas vienu pret otru, kamēr tās kļūst karstas. Tik pat labi ir paberzēt ausis. Tā jūs varēsiet uzmundrināties un koncentrēties darbam.

4. Ķemmēšana

Darba dienas laikā, kad lielākā dienas daļa pavadīta monitora priekšā, mīmikas muskulatūra tik ļoti saspringst, ka galva kļūst smaga un sāk sāpēt. Viens no veidiem, kā mazināt stresu, ir matu ķemmēšana 10 – 15 minūtes. Šī procedūra palīdzēs “izdzenāt” asinis un atslābināt muskuļus.

5. Nomazgāt konfliktus un stresu

Ar emocionālo negatīvu tikt galā palīdz 15 minūšu ilga duša. Nostājieties zem siltajām ūdens strūklām, lai tās masētu galvu un plecus. Drīz vien sajutīsiet, kā ūdens aiznes projām visu nevajadzīgo.

6. 27 priekšmeti

Austrumu gudrie māca: “Ja gribat atbrīvoties no skumjām, pārvietojiet mājās 27 priekšmetus.” Tiek uzskatīts, ka tas atbrīvo telpu enerģijai, kura var plūst pareizajā virzienā bez šķēršļiem. Pamēģiniet šo metodi un paši pārliecināsieties, ka tā palīdz smadzenēm pārslēgties, novērsties no problēmām un atpūsties.

7. Kāpnes

Sarīkojiet 30 sekunžu skrējienu augšā lejā pa kāpnēm – šis vingrinājums pastiprinās skābekļa pieplūdi smadzeņu limbiskajām daļām, kas atbild par emocionālā stresa vadību.

8. Krāsošana

Psihologi atklājuši, ka bilžu krāsošana 2-3 minūšu laikā paaugstināta stresa laika par piecām reizēm paaugstina iespēju pabeigt darbu laikā. Tas ir, jūs varēsiet ne tikai pārvarēt stresu, bet arī, iespējams, radīsiet kādu šedevru.

9. Tēja ar hibisku

Kad sakrājas radikāļi, cilvēkam rodas trauksmes sajūta un panika, kas raksturīga stresam. Hibisks neļauj radikāļiem koncentrēties, tas it kā šķidrina tos un tādā veidā palīdz mazināt stresu, nepadarot jūs apātiskus.

10. Tīrīšana

Mantu salikšana pa vietām palīdz sakārtot domas, sakoncentrēties. Bez tam, kārtīgs plauktu, kastīšu, skapju izskats dod sava veida psiholoģisku efektu – ārējo kārtību un organizētību cilvēks neapzināti pārceļ uz savu dzīvi.

11. Minūte pārdomām

Atrodiet iespēju palikt mājās viens, lai sakārtotu domas. Ieslēdziet mīļāko mūziku, no ledusskapja paņemiet kādu kārumu, iekārtojieties mīļajā krēslā. Padomājiet, ko jums visvairāk gribētos, un uzrakstiet to uz papīra. Precīzs plāns palīdzēs noteikt turpmāko rīcību.

12. Aromterapija

Smaržas ir spēcīgi saistītas ar emocionālo atmiņu. Tāpēc ir ļoti noderīgi turēt pa rokai aromātu, kas asociējas ar pārdzīvotām pilnīgas laimes, sajūsmas,svētlaimes minūtēm. Ieelpojiet to biežāk, tas palīdzēs saglabāt labu garastāvokli.

Auttors: Dieviete.lv

Nemitīgas veselības pārbaudes un cīņa par izdzīvošanu – diabēta pacienti atklāti stāsta par savu ikdienu

Lai gan saslimšana ar diabētu Latvijā ir plaši izplatīta – Slimību profilakses un kontroles centra dati vēsta, ka 2017. gadā Latvijā bija 91 571 diabēta pacientu –, sabiedrībā vēl aizvien valda dažādi aizspriedumi un mīti par šo saslimšanu un tās pacientiem. Tāpat liela daļa cilvēku neizprot šīs slimības simptomus un gaitu, kā arī to, cik liela nozīme diabēta pacientiem ikdienas dzīves kvalitātes nodrošināšanā ir līdzcilvēku atbalstam, iejūtībai un spējai pareizi rīkoties kritiskās situācijās. Lielākoties cilvēki pat nespēj iztēloties, kāda ir diabēta pacienta ikdiena. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai slimībai, “Latvijas Diabēta centrs” uzsācis sociālu kampaņu “Stiprāks par diabētu”, kurā sabiedrībā zināmas ētera personības iejūtas pacientu ādā, savukārt diabēta slimnieki – Krista Teivāne un Rodrigo Uldriķis – atklāti stāsta par savu pieredzi.

Piecpadsmitgadīgajam Rodrigo Uldriķim no Jelgavas 1. tipa diabēts tika konstatēts 3 gadu vecumā. “Pašu sākumu neatceros, kaut ko sāku atcerēties apmēram no 5 gadu vecuma, bet pieņemu, ka vecākiem droši vien bija šoks,” stāsta Rodrigo, norādot, ka diabēts ir slimība, kas par sevi liek rūpēties un domāt par savu pašsajūtu nepārtraukti. “Es jau nemaz nezinu, kāda ir dzīve bez diabēta. Katru dienu rūpīgi sekoju līdzi cukura līmenim asinīs, maz ēdu saldumus. Insulīnu špricēju tik, cik reižu dienā tas vajadzīgs. Esmu piedzīvojis gadījumus, kad cukura līmenis gan dramatiski nokrītas, gan palielinās, sasniedzot pat tādus rādītājus, ko īpašie cukura līmeņa mērīšanas aparāti pat nespēj nolasīt. Ja jūtu, ka reakcija kļūst lēnāka, redze – neskaidra, galva reibst, tad zinu, ka nekavējoties kaut kas lietas labā jādara,” savā pieredzē ar diabētu dalās Rodrigo Uldriķis. Vienlaikus diabēts nav bijis šķērslis, lai jaunietis atteiktos no sportiskām aktivitātēm, tieši pretēji – “Es ļoti labprāt sportoju, braucu ar riteni. Skolā sporta stundās skrienu visiem pa priekšu,” stāsta Rodrigo.

Arī skolā Rodrigo klasesbiedri un pārējie vienaudži jau apraduši un pieņēmuši viņa slimību. “Klasesbiedri zina, ka man ir diabēts, sākumā viņi par to interesējās, bet tad jau pierada, un tagad ignorē. Turklāt brīnumainā kārtā man skolā nekad nav palicis slikti,” atzīst Rodrigo. Puisis vēl ir jauns, viņam nav attīstījušās dažādas blakusslimības un komplikācijas, un, iespējams, pateicoties jaunībai, arī sportojot nekrītas cukura līmenis, kas ir raksturīga izpausme diabēta slimniekiem. Turpretim Kristai Teivānei, biedrības “Latvijas Diabēta centrs” dibinātājai un vadītājai, kura sadzīvo ar diabētu jau 28 gadus, ir atšķirīga pieredze.

“Ar sportu ir tā: ja ir kardioslodze, cukura līmenis krītas, ja spēka vingrojumi – cukura līmenis kāpj. Visu laiku jārēķina kā augstākajā matemātikā – cik ir jāšpricē, cik tu esi apēdis, cik ilgi esi skrējis, kad apstājies, jāņem vērā, ka karstā laikā cukurs krītas, no stresa kāpj – no katras darbības, ko mēs veicam, cukura līmenis mainās. Nevienu mirkli nevari atslābināties, nevar iziet ārā bez insulīna šprices vai mērāmā aparāta. Pie draugiem palikt pa nakti vari tikai tad, ja līdzi ir pietiekami daudz medikamentu. Diabēts ierobežo iespējas būt spontānam. Katrs solis ir jāizplāno. Ja zini, ka pēc divām stundām sportosi, mazāk jāšpricē, bet jāpadomā, ko apēst, kādus ogļhidrātus uzņemt. Manā gadījumā tas ir nepārtraukts stress,” par savu “cīņu ar diabētu” stāsta Krista Teivāne.

Diabēts ir slimība, ko bieži vien līdzcilvēki nemaz ārēji nevar pamanīt. “Protams, apkārtējie, kas mani nepazīst, pat nenojauš, ka man ir diabēts. Bet es ne uz mirkli nedrīkstu atslābt, pat naktī. Jāliek modinātājs, jāceļas, reizēm pat trīs vai četras reizes, jāmēra cukurs. Gadās, protams, arī tā, ka var izgulēt visu nakti un neko nemērīt. Taču ir gadījies arī pamosties no tā, ka man ir slikti. Par laimi, es visas reizes esmu pamodusies. Ja tā nenotiktu, iestātos hipoglikēmiskā koma, kuras rezultātā rodas smagi smadzeņu bojājumi un var arī nomirt. Mēs Latvijā nedzirdam par šādiem gadījumiem, ap 4000 cilvēku, kam ir 1. tipa diabēts, nav tik daudz un par to pie mums nerunā, bet ārzemju forumos katru dienu spēj tik lasīt – R.I.P. 29 gadus veca meitene, R.I.P. piecgadīgs puisītis… Un te ir tā pretrunīgā sajūta, no vienas puses, jā, ir diabēts, bet es tam nepakļaujos un kontrolēju savu dzīvi; no otras, kad redzi, ka cilvēks, kurš vēl vakar rakstīja forumā, šodien jau ir miris – tas liek saprast, ka jebkurā mirklī tā var notikt arī ar mani. Bet, protams, es cenšos ikdienā par to nedomāt,” saka Krista.

Ja cilvēks kaut reizi ir dzirdējis par diabēta simptomiem, tā ir iespēja pasargāt sev tuvus cilvēkus. Pat ja tās ir tikai aizdomas, ir svarīgi spēt par tām pastāstīt ārstam. Tas var izglābt cilvēku no nonākšanas slimnīcā. Kad cilvēkam trūkst insulīna, enerģija, ko uzņemam ēdot, nonāk organismā, bet nenonāk mērķī – rezultātā šūnas ir badā, bet asinīs riņķo arvien vairāk cukura. No tā arī rodas dabiska organisma reakcija – izteiktas slāpes, lai atšķaidītu saldās asinis. Tā kā šūnas ir badā, cilvēks ļoti daudz ēd, tomēr jūtas noguris un zaudē svaru. Īpaši izteiktām slāpēm uzmanība jāpievērš naktī. Tāpat jāvēro bērni – svara zudums, ja to nemēģina panākt ar nolūku, īpaši augošiem bērniem, nekad nav norma.

“Bija tāds gadījums,” atceras Krista, “ģimenes ārsts mēra bērnam cukura līmeni, un aparāts rāda “Hi”. Vienreiz “Hi”, otrreiz “Hi”, ārsts brīnās un nesaprot, un spriež, ka laikam kaut kas saplīsis. Bet patiesībā tas nozīmē “high”, tik augstu cukura līmeni, ka tas iet ārpus aparāta rādījumiem (high– augsts, hi– sveiki angļu val.). Kamēr sūtīja asins paraugus uz laboratoriju, bērns zaudēja samaņu un nonāca slimnīcā. Pat mediķiem trūkst informācijas par diabēta pazīmēm, un cilvēki nezina, kas tādās situācijās darāms.”

Latvijā bērniem ir nodrošinātas diabēta slimniekam nepieciešamās pamatlietas, bet Biedrība “Lavijas Diabēta centrs” atzīst – lēmumu pieņēmēju uzmanība būtu jāvērš uz to, ka mums vajadzīgs adekvāts kompensācijas apmērs medicīnas precēm. Pieaugušajiem kompensē tikai 75%, taču tas neaprobežojas ar insulīnu vien. Aptiekā katrai špricei dod līdzi vienu adatu, ar kuru jāiztiek vairākas nedēļas vai pat mēnesi, kaut gan tā būtu jāmaina katru dienu. Tāpat ar mērāmajiem stripiem. Ir pieejami arī sensori, kas cauršauj ādu ar adatu, nokļūst starpšūnu šķidrumā, to noskenē un tad analizē speciālā ekrānā, ļaujot indikatīvi noteikt cukura līmeni un, pats svarīgākais, tendenci. Tāds aparāts mēnesī izmaksā ap 160 eiro – tikai mērījumi vien.

Bērnu slimnīca piedāvā apmācības Diabēta skolā, kur bērni, viņu vecāki un citi interesenti var iemācīties, kā dzīvot ar diabētu. Ārsti atzīst, ka joprojām īpaši mācību iestādēs – skolās, bērnudārzos – var saskarties ar situācijām, kad cilvēkiem ar diabētu cenšas ierādīt kaut kādu speciālu vietu. “Ir būtiski to skaidrot, par to runāt. Varbūt viena kampaņa vēl neradīs visaptverošas izmaiņas, taču tā noteikti sasniegs dzirdīgas ausis. Atmetot aizspriedumus un bailes, jūs ne tikai uzlabosiet līdzcilvēka dzīves kvalitāti; iespējams, jūs varat izglābt kādam dzīvību,” atgādina Krista Teivāne

 “Stiprāks par diabētu” ir biedrības “Latvijas Diabēta centrs” veidots sociāls eksperiments, kurā trīs sabiedrībā zināmas ētera personības – Kristīne Garklāva, Magnuss Eriņš un Edgars Bāliņš – savās ikdienas gaitās mēģināja “sadzīvot un mēroties spēkiem” ar Diabētu, kura lomā iejutās mūziķis, improvizācijas teātra aktieris Nauris Brikmanis. Dalībniekiem bija iespēja izdzīvot un ar dažādu uzdevumu un pārbaudījumu palīdzību uz “savas ādas” izbaudīt diabēta pacientu ikdienu – situācijas, kad diabēts ir blakus nepārtraukti, liek par sevi manīt ik uz soļa, pārsteidz brīžos, kad tas tiek gaidīts vismazāk, ievērojami apgrūtinot jebkuru cilvēka darbību un rīcību un dažkārt pat radot ne vien neveiklus, bet arī veselībai un dzīvībai bīstamus momentus.

“Latvijas Diabēta centrs” ir pacientu biedrība, kas rūpējas par pirmā un otrā tipa diabēta pacientiem, regulāri organizējot kopīgus pasākumus, seminārus, apmācības, psihoterapeita konsultācijas un meistarklases, tāpat arī radošo darbu konkursus bērniem un pieaugušajiem. Biedrības paspārnē tapis arī žurnāls “Diabēts un Dzīvestils”.

Autors: Latvijas Diabēta centrs

 

10 pazīmes, ka novērtē sevi par zemu

Vai esi novērojusi, ka bieži jūties nomākta tādēļ, ka sevi negatīvi noskaņo? Pat, ja šādi neizrīkojies ar sevi, tad iespējams, ka par zemu novērtē apkārtējos? Piemēram – savu partneri, kolēģus, draugus, vai ģimeni un pats ļaunākais – bērnus!

Šīs ir 10 pazīmes, kuras tev palīdzēs saprast, vai novērtē sevi par zemu.

  1. Tu nemitīgi savās domās meklē veidus, kā sev ko pārmest, galvā cilā situācijas un kārtīgi apdomājies, ko būtu bijis labāk teikt.
  2. Tu baidies kļūdīties, tu labāk izvēlies dzīvot komfortā un neuzdrošinies pieļaut kādu pārsteidzīgu kļūdu, pat ja to neviens nepamanītu…
  3. Tu sevi salīdzini ar citiem! Tiklīd uzzini, ka kādam dzīvē paveicies, tu sāc sev pārmest, ka arī varēji sasniegt šo mērķi, vai pat vēl vairāk!
  4. Tu citu prioritātes vērtē augstāk par savām.
  5. Tu esi toksiskās attiecībās, kurās jūties nenovērtēta.
  6. Tava ikdiena ir kļuvusi par rutīnu, tev nav sapņu un mērķu, uz kuriem tiekties.
  7. Tu neēd regulāri un nepiedomā pie savas ēdienkartes.
  8. Tu izvēlies neiziet sabiedrībā, jo nejūties par sevi gana pārliecināta, baidies satikt kādu, kuru pazīsti.
  9. Tu zini, ka citi tevi aprunā vai arī no bērnības esi bijis šādas situācijas upuris, šobrīd tu sev pārmet un mēģni sev ieskaidrot, ka varbūt viņiem taisnība!
  10. Tu nejūties pārliecināta par savu viedokli, tādēļ nemitīgi cenies to citiem izskaidrot.

Lai, kas šobrīd notiktu tavā dzīvē, atceries, ka šāda rīcība ne tikai tev liek slikti par sevi justies, bet arī apdraud tavu veselību. Lepojies ar to ko esi paveikusi, nodspraud sev mērķus, bet nekad nesalīdzini savu dzīvi ar kāda cita.

Autors: Dieviete.lv

Uztura speciāliste iesaka: Kā izvēlēties piemērotu uzturu cilvēkiem ar diabētu?

Veselīgs dzīvesveids ir nozīmīgs ikviena cilvēka dzīves kvalitātei, taču atsevišķas diagnozes liek īpaši domāt par to, kādus produktus iekļaut ēdienkartē. Viena no šādām saslimšanām ir diabēts – veselīgs uzturs ir neaizstājams 1. tipa diabēta pacientu veselības un pašsajūtas saglabāšanā, turklāt tas var novērst saslimšanu ar 2. tipa diabētu. Tomēr tam, kas liekams uz šķīvja, nevajadzētu būt apgrūtinājumam vai raisīt nepatīkamas emocijas. Ieteikumos, kā izvēlēties piemērotu uzturu, dalās “Euroaptiekas” aptieku tīkla kvalitātes vadītāja Zane Melberga un ārste, MFD Veselības grupas uztura speciāliste Lāsma Plociņa.

“Ekonomiski aktīva cilvēka dienas režīms ir ļoti pieblīvēts – agra celšanās no rītiem, brokastu gatavošana sev un ģimenei, stāvēšana sastrēgumos, darbs, kam bieži līdztekus ir stress, ātrās uzkodas, vēla atgriešanās mājās un tikai šķietama atpūta, patiesībā plānojot nākamo dienu. Nav brīnums, ka daudzi aizmirst par veselīgu dzīvesveidu, taču tam ir būtiska loma mūsu dzīvēs. Domājot par veselīgu uzturu, nevajag uzreiz iztēloties drastiskas diētas vai maltīti, kas izsauc nepatiku. Viss ir pavisam vienkārši – pietiek ar mājās gatavotu maltīti, drosmi eksperimentēt ar kaut ko jaunu un daudzveidīgu produktu iekļaušanu uzturā,” saka MFD uztura speciāliste, ārste Lāsma Plociņa.

Ārsti izšķir divu veidu diabētus. 1. tipa diabēts rodas nepietiekama aizkuņģa dziedzera hormona – insulīna –daudzuma dēļ. Ar 1. tipa diabētu slimo aptuveni 10–20% no visiem cukura diabēta pacientiem. Pie 2. tipa diabēta, kas tiek iegūts dzīves laikā, insulīna daudzums var būt normāls vai pat paaugstināts, bet ir traucēta insulīna izmantošana šūnās. Sastopams arī gestācijas diabēts, kas raksturīgs sievietēm grūtniecības laikā un izpaužas kā paaugstināts glikozes līmenis asinīs.

Arī ēšanai vajadzīga plānošana

“Daudzus 2. tipa diabēta gadījumus var novērst, regulāri piekopjot veselīgu dzīvesveidu. Riska samazināšana sākas mājās – ģimenē! Veselīgs uzturs, regulāras fiziskas aktivitātes un rūpes par savu veselību – tie ir veselīga dzīvesveida pamatelementi, kas jāievēro ikvienam – gan individuāli, gan atbalstot ģimenes locekļus, jo 2. tipa cukura diabēts var skart ikvienu,” atgādina “Euroaptiekas” aptieku tīkla kvalitātes vadītāja, farmaceite Zane Melberga.

Diabēts pēc būtības ir vielmaiņas traucējumi, tāpēc diabēta gadījumā tam, ko cilvēks lieto uzturā, ir sevišķi būtiska nozīme. Galvenais ieteikums cilvēkiem ar diabētu ir gudra maltīšu plānošana. Ēdienreizēm jābūt regulārām un pietiekami biežām. Ieteicams katru dienu rast laiku trim pamata ēdienreizēm, kā arī parūpēties, lai uzturā būtu B grupas vitamīni, A un C vitamīns, kā arī cinks un hroms. Iepērkoties veikalā, noteikti jāizpēta produkta sastāvs – tauku saturs, ogļhidrātu, olbaltumvielu un šķiedrvielu daudzums. Turklāt ir svarīgi arī pareizi plānot sava šķīvja saturu un izvēlēties vairāk to produktu, kam ir zems glikēmiskais indekss, citiem vārdiem – produktus, kuri izraisa vidējas glikozes līmeņa svārstības.

Gudrais šķīvis

“Daudzveidīga pārtika, kas atbilst mums tik labi pazīstamās uztura piramīdas normām, pozitīvi ietekmē cilvēka veselību,” saka Lāsma Plociņa. “Ļoti labs piemērs ir Kanādas izstrādātās vadlīnijas, kas paredz, ka ideālā ēdienu proporcija uz šķīvja ir 50% dārzeņu, 25% ogļhidrātu un 25% olbaltumvielu.”

Tātad pusi šķīvja aizpilda dārzeņi ar zemu glikēmisko indeksu un bagātu šķiedrvielu saturu – sviesta pupiņas, tomāti, bietes, puķkāposti, brokoļi, paprika, Ķīnas kāposts, redīsi vai kabači. Ieteicams izvēlēties vismaz divu veidu dārzeņus. Ceturtdaļa šķīvja jāatvēl saliktajiem ogļhidrātiem, piemēram, kartupeļiem, pilngraudu rīsiem, makaroniem, griķiem, pilngraudu maizei (ne vairāk par vienu šķēli). Un vēl ceturtdaļu šķīvja jāaizņem olbaltumvielām bagātiem produktiem, piemēram, zivs vai vistas filejai, liellopu gaļai, tuncim kombinācijā ar vienu vārītu olu.

Protams, nedrīkst aizmirst arī par piena produktiem – uzturam piemērots būs grieķu jogurts, kefīrs, biezpiens, siers vai piens, bet jāievēro mērenība, jo šajos produktos ir daudz tauku. Svarīgi neaizmirst par omega-3 taukskābēm, kuras atrodamas olīveļļā un jau minētajās zivīs. Izvēloties augļus, vēlams ar tiem nepārspīlēt, bet uzņemt mēreni, dienā apēdot vienu vidēji lielu ābolu vai apelsīnu, pusi banāna vai divus kivi.

No kā labāk atturēties

Augļi, īpaši saldie (piemēram, vīnogas), ļoti strauji ceļ glikozes līmeni asinīs. Noteikti jāierobežo ēdieni ar augstu tauku saturu – fritēti vai lielā tauku daudzumā cepti produkti. Tāpat jācenšas biežāk gatavot mājās, jo, gatavojot paši, mēs varam kontrolēt pievienoto produktu vai garšvielu daudzumu. Noteikti jāizvairās no neveselīgām ātrajām uzkodām, augļu sulām, konfektēm, medus, ievārījuma un konditorejas izstrādājumiem, jo šie produkti ļoti strauji paaugstina glikozes līmeni asinīs. Lai nostiprinātu pareiza uztura pozitīvo efektu, jādzer pietiekami daudz ūdens un jāatceras, ka glikozes līmeni izlīdzina arī fiziskās aktivitātes.

Autors: Euroaptieka

Senā dzīvesveida skola ”Indes un pretindes 16. un 17.gs.”

Sestdien, 24. novembrī plkst. 14.00 Bauskas pils muzejā notiks Senā dzīvesveida skolas nodarbība. Šoreiz kopā izzināsim tēmu par indēm un pretindēm 16. un 17.gs..

Mūsdienās neizbrīna un neraisa aizdomas fakts, ja mūs pēc viesībām ar ēdienu baudīšanu un dzērienu malkošanu nomāc nogurums, galvassāpes vai pat vēdergraizes. Bet, kā tas būtu, ja jūs dzīvotu renesanses laikmetā, kad bija pat ieviests īpaši bīstams un atbildīgs amats – ēdiena un dzēriena degustētājs? Tas bija laiks, kad ziņkāre, ģenialitāte un zinātniskie atklājumi savijās ar intrigām, noziegumiem, politiku un traģēdijām.

Indes ne vien tika īpaši gatavotas ar mērķi nogalināt, bet arī ar nolūku lietotas kosmētiskajos līdzekļos, medicīnā un arī uzturā. Lai kaut cik sevi „pasargātu” no indēm, tika izgudrota, piemēram, Mediči pretindes eļļa, kuru nēsāja īpašā futrālī pie sirds. Pasākuma laikā izzināsim šīs eļļas sastāvu un izgatavošanas procesu.

17.gs. tika izgatavota īpaša inde ar nosaukumu Aqua Tafina. Tās galvenais pielietojums, lai sievas varētu atbrīvoties no sev nevēlamiem vīriem. Periodā no 1633.-1651. gadam ar šo indi tika nogalināti apmēram 600 vīriešu.

Indes un to pretindes pārsvarā izgudroja alķīmiķi. Viena no zināmākajām 16.gs alķīmiķēm bija Anna Maria Zieglerin (1550-1575), kuras dzimšana bija tikpat neparasta, cik viņas dzīves gājums. Meitene dzima priekšlaicīgi. Lai viņa izdzīvotu, to ietina mirušas sievietes ādā, kura iepriekš bija iebalzamēta. Tajā viņa tika turēta 12 nedēļas, līdz viņas ķermenis bija pietiekami attīstījies. Arī par viņas brīnumlīdzekļiem uzzināsiet pasākuma laikā.

Tiksimies ar jatroķīmiķi Jāni Teterovski. Renesanses laikmetā no arābu alķīmijas radās jatroķīmija jeb ārstnieciskā ķīmija, kas kļuva par pamatu vēlākai zinātniskai farmācijai. Jatroķīmiķi uzskatīja, ka cilvēka organismā notiekošajiem procesiem ir ķīmisks raksturs.

21.gadsimtā esam labi informēti un zinoši par indīgām vielām, kuras sastopamas mūsu ikdienā, līdz ar to zinām, no kā jāizsargājas. Mūsu zemē savvaļā vien sastopamas ap simt indīgo augu sugu.  Piemēram: plankumainais suņstobrs, lielā strutene, indīgais velnarutks  vai četrlapu čūskoga.

 iļetes iepriekš pārdošanā var iegādāties Bauskas pils muzeja kasē un rezervēt pa  e-pastu: bauskaspils@bauska.lv. Rezervētās biļetes jāizpērk ne vēlāk kā 30 min. pirms pasākuma. Biļetes cena 2 eur

Autors: Bauskas pils muzejs

 

 

Kas jāņem vērā vecākiem, runājot par kibermobingu ar digitālajiem bērniem?

 

Bērni vecumā no 8 līdz 16 gadiem tiek uzskatīti par digitālo paaudzi ne tikai tāpēc, ka interneta vidē jūtas kā zivis ūdenī. Viņi arī savas sociālās prasmes pamatā izmanto vai pat apgūst virtuālajā vidē, kamēr pieaugušie dod priekšroku komunikācijai klātienē. Vai un kā atšķirīgās sociālās prasmes ietekmē dažādu paaudžu rīcību ar kibermobingu jeb emocionālo vardarbību internetā saistītās situācijās? Un kā labāk runāt ar bērniem par kibermobingu?

Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem sniedz mobilo sakaru operatora BITE aizsāktās iniciatīvas “Iekod pirkstā!”, kuras mērķis ir veicināt atbildīgu mobilo ierīču lietošanu un mazināt kibermobingu, eksperti: BITES tehnoloģiju eksperts Dainis Dembovskis, Latvijas Universitātes (LU) profesore Zanda Rubene un psiholoģe Gunita Kleinberga.

Digitālie bērni primāri komunicē ar ierīču starpniecību

Attīstoties tehnoloģijām, cilvēki arvien biežāk īsteno savstarpējo saziņu  digitālajā vidē, jo tā ir ērtāk, ātrāk un vienkāršāk. Īpaši raksturīgi tas ir bērniem un pusaudžiem, kuri pamatā “sarunājas” ar dažādu mobilo ierīču palīdzību, līdz ar to – viņu socializēšanās prasmes viedojas no pastarpinātās komunikācijas.

“Cilvēki tehnoloģijas uztver dažādi – vecākajām paaudzēm tas ir papildu komunikācijas rīks, bet jaunākās paaudzes to izvēlas kā primāro komunikācijas kanālu. Ja pieaugušie nopietnas sarunas vada klātienē, bērni un pusaudži virtuālajā vidē izvēlas gan atzīties mīlestībā, gan nodot arī sliktas ziņas, piemēram, pārtraukt attiecības. Problēmas sākas, kad jārisina patiešām nopietnas konfliktsituācijas, jo viena lieta ir to darīt, sūtot ziņas, bet otra – “aci pret aci”. Tas ir brīdis, kad sociālo prasmju trūkums liek par sevi manīt visvairāk,” skaidro Z. Rubene.

Līdzīgi domā G. Kleinberga, norādot, ka raksturīgākā bērnu un pusaudžu reakcija, saņemot naidpilnas īsziņas, ziņas dažādās savstarpējās saziņas vietnēs, negatīvus, apvainojošus komentārus sociālajos tīklos, ir tūlītēja atbilde pāridarītājam: “Visbiežāk bērni nolemj, ka labākā rīcība ir sūtīt atpakaļ tik pat skarbas vai pat skarbākas ziņas, kas, protams, nav risinājums, jo konfliktu tikai padziļina. Bravūrai stāties pretī ar bravūru nevar – domstarpības ir jārisina sarunu ceļā!”

Šādās situācijās nozīmīga loma ir savstarpējās komunikācijas tradīcijām ģimenē, kuras ir jāveido ļoti mērķtiecīgi. Proti, ja bērnam vieglāk ir sarunāties caur ierīcēm, vecākiem viņš ir jāiedrošina runāt par savām ikdienas gaitām un arī emocijām klātienē, tā ne tikai stiprinot atvases sociālās prasmes, bet arī radot bērnam sajūtu, ka vecākiem nav vienalga, kas ar viņu notiek. Labs veids ir runāt ar bērnu par viņa aktivitātēm, stāstot par savējām.

“Mēs dzīvojam digitālā laikmetā – šobrīd tehnoloģijas piedāvā virkni iespēju, kas atvieglo mūsu ikdienu. Taču tāpat kā reālajā dzīvē, arī virtuālajā vidē bezatbildīga rīcība var radīt dažādus riskus. Ir acīmredzams, ka tehnoloģiju nozīme nākotnē tikai pieaugs, tāpēc tā vietā, lai pretotos visam jaunajam un nezināmajam, ir vērts sekot šim progresam, tostarp lauzt novecojušus stereotipus, pielāgoties un apgūt atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī iemācīt to bērniem,” ir pārliecināts BITES tehnoloģiju eksperts Dainis Dembovskis.

Vecākiem trūkst zināšanu par bērnu aktivitātēm internetā 

“Savās lekcijās vecākiem bieži vaicāju, vai viņu bērni spēlē datorspēles. Saņemot apstiprinošu atbildi, jautāju, kādas spēles spēlē jūsu bērni? Uz šo jautājumu vecāki parasti atbildēt nevar – viņi nezina spēļu nosaukumu, kā arī nespēj izskaidrot bērnu iecienītāko spēļu būtību. Tas nozīmē, ka pieaugušajiem nav piekļuves videi, kurā bērni dzīvo, vai arī tā ir ļoti ierobežota,” secina LU profesore.

Arī G. Kleinberga uzskata, ka pieaugušie reizēm negribīgi pieņem pārmaiņas, kā arī nevēlas iedziļināties jautājumos, kurus paši līdz galam neizprot, kas rada vairākus riskus: “Pirmkārt, bērns pakāpeniski sāk pieņemt, ka vecākiem viss ir vienalga. Otrkārt, viņam rodas pārliecība, ka vecāki neko virtuālās pasaules  nesaprot. Tādējādi starp viņiem rodas plaisa, kas tikai palielina iespējamību, ka bērns, nonākot kibermobinga situācijā, nevērsīsies pie vecākiem, jo neuzticēsies, baidīsies būt nesaprasts.”

Tādēļ eksperti uzsver, ka pieaugušajiem vairāk ir jāinteresējas par jaunākajām tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem, kurus ikdienā izmanto viņu bērni. Piemēram, ir vērts sekot līdzi tehnoloģiju ziņām medijos, kā arī pievērst uzmanību aktualitātēm bērnu iecienītākajās savstarpējās saziņas un sociālo tīklu platformās. Viens no veidiem: tā vietā, lai katru dienu tincinātu bērnu par to, kā viņam ir gājis skolā, dažkārt var pajautāt, kas labs notiek “Facebook” vai ko jaunu atvase publicējusi savā “Instagram” kontā. Tas ļaus identificēt un problēmas savlaicīgāk.

Bērni virtuālajā vidē nejūt robežas

Digitālo bērnu izpratne par to, kas ir vai nav atļauts virtuālajā vidē,  nav viennozīmīga. Ņemot vērā, ka internets nodrošina zināmu anonimitāti, sarunbiedra reakciju un emocijas uzreiz novērtēt ir teju neiespējami, daudziem šķiet, ka rakstīt var jebko.Taču visa informācija, kas tiek publicēta internetā, tur arī paliek – to nevar izdzēst, padarīt par nebijušu.

“Digitālo bērnu vidū valda pieņēmums, ka virtuālajā vidē aizskaroša komunikācija ir pieņemamāka, jo sarunbiedrs nav redzams, savukārt tās sekas nav jūtamas uzreiz. Tomēr jāņem vērā, ka rakstītam vārdam vai vizuālam pazemojumam nav emociju vai intonācijas, tāpēc vēstījums ir vieglāk pārprotams un saņēmējs to uztver sāpīgāk,” norāda Z. Rubene. 

Tas ir iemesls, kāpēc kibermobings nereti aizsākas kā nevainīgs joks, kas pārvērš upura dzīvi ļaunā murgā, jo emocionālā vardarbība internetā notiek 24/7.

“Ļoti daudzi domā, ka izķēmota bilde ir labs iemesls jautrībai. Tomēr šādu attēlu publiskošana interneta vidē rada sniega bumbas efektu – katrs nākamais tā saņēmējs var ne tikai piezīmēt kaut ko klāt, bet arī nosūtīt to vēl vairākiem desmitiem vai pat simtiem adresātu. Cietušais bērns ļoti bieži pēc tam vairs negrib iet uz skolu, ir spiests mainīt mācību iestādi vai pat dzīvesvietu. Taču tas ne vienmēr palīdz, jo informācija jebkurā brīdī var parādīsies apritē atkārtoti,” tā G. Kleinberga.

Tādējādi eksperti ir vienisprātis – pieaugušo uzdevums ir skaidrot bērniem bezatbildīgas rīcības sekas un radīt viņos pārliecību, ka nepieciešamības gadījumā var un vajag vērsties pēc palīdzības pie vecākiem, pedagogiem u.tml

“Nenoliedzami, arī paši bērni neapdomības dēļ var izprovocēt kibermobinga situācijas, piemēram, izplatot attēlus, kuros redzami divdomīgās situācijās. Taču tas nav iemesls nedz tam, lai vienaudži par viņiem ņirgātos, nedz arī tam, lai pieaugušie viņu par to vainotu,” piebilst psiholoģe.

Par iniciatīvu:

Lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī mazinātu kibermobingu bērnu un pusaudžu vidū, mobilo sakaru operators BITE, sadarbojoties ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Valsts policiju, Latvijas Drošāka interneta centru, psihologiem, tehnoloģiju un komunikācijas ekspertiem šoruden uzsāka iniciatīvu “Iekod pirkstā!”. Tās ietvaros visā Latvijā tiek īstenotas dažādas informatīvi izglītojošas aktivitātes, skaidrojot gan skolēniem, gan viņu vecākiem un pedagogiem, kas ir kibermobings, kā to atpazīt un kā ar to cīnīties.

Autors: Bite

 

Uzzini, kur uzauga Mišela Obama! (+VIDEO)

Kāda bija vismīlētākās pirmās lēdijas dzīve pirms Baltā nama? Šajā video redzēsi pilsētu, rajonu un pat māju, kura uzauga Mišela, viņa ir ķļuvusi par savas pilsētas lepnumu. Savukārt jaunieši ļoti vēlas sekot viņas pēdām un izvēlas tieši to mācību iestādi, kurā savulaik ir mācījusies Mišela. Vairāk par Mišelas un Baroka Obamas laulību uzzini otrajā abc News sērijā!

Autors: Dieviete.lv

 

 

Ar plašu norišu programmu aizvadīta Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadiena

DCIM100MEDIADJI_0016.JPG

18. novembrī ar plašu programmu Rīgā, visā Latvijā un pasaulē nosvinēta Latvijas valsts dibināšanas 100. gadadiena. Svētku notikumi norisinājās visu nedēļas nogali gan Latvijā, gan vismaz 37 pasaules valstīs. Saņemti neskaitāmi sveicieni no Latvijas draugiem un sabiedrotajiem, Latvijas valsts simtgades svinīgajos pasākumos piedalījās Igaunijas, Islandes un Somijas prezidenti.

 Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadiena Latvijas vēsturē kļuvusi par vienu no visplašāk atzīmētajiem valsts svētkiem, kuros piedalīties gatavojās vairāk nekā 91% Latvijas iedzīvotāju, liecina Kantar TNS veiktā aptauja. Organizatoru aplēses liecina, ka 18. novembrī Rīgā vien svētku notikumus apmeklēja vairāk nekā 400 tūkstoši cilvēku. Īpašs svētku sveiciens sarūpēts 18. novembrī jaundzimušajiem – rakstaini Latvijas cimdi. 18. novembrī Latvijā piedzima 61 mazulis, tostarp dvīnīši.

Lielākā daļa pasākumu 900 notikumu plašajā klāstā bija pieejami bez maksas, un īpaši svētku notikumi norisinājās ikkatrā pašvaldībā. Svētku organizatori veikuši lielu darbu, plānojot Latvijas valsts simtgades programmas kulminācijas nedēļas nogali. Apzināti tika veidota norišu programma dažādos laikos, dažādām gaumēm un dažādās norises vietās. 18. novembra programmu galvaspilsētā kopīgi veidoja Valsts prezidenta kanceleja, Saeima, Aizsardzības ministrija, Kultūras ministrija, Rīgas pašvaldība.

18.novembra rīts visā Latvijā sākās ar Latvijas rīta ieskandināšanu, paceļot karogus un dziedot valsts himnu. Lielākais karogs pacelts Latvijas Televīzijas un radio tornī, tā izmērs – 800 kvadrātmetru jeb teju divu basketbola laukumu izmērā. Karogi plīvoja visos Latvijas televīzijas un radio torņos. Uzņēmums “Aerones” ar pašu izgudroto augstas celtspējas dronu vienlaikus pacēla gaisā 100 Latvijas karogus. Īpaši notikumi Latvijas rīta ieskandināšanai norisinājās Alsungā, Kolkā, Turaidā, Gaiziņkalnā, Mežotnes pilskalnā, Rāznas ezera krastā un Rīgā – pie Brīvības pieminekļa un Dzegužkalnā.

Svētku programmā norisinājās gan svētku koncerti un izstādes, gan militārā parāde un goda sardzes, kā arī dažādi pasākumi, kas aicināja godināt Latvijas valsts pirmo simtgadi un iedvesmoja nākamajai. Vēstījuma „Es esmu Latvija” zīmē lielākajā daļā pašvaldību notika Latvijas cilvēku godināšanas pasākumi. Valsts svētkus cilvēki svinēja arī sportiskos pārgājienos, skrējienos, orientēšanās spēlēs, kā arī izzinošos pasākumos un zināšanu viktorīnās. Kino mīļotājiem tika piedāvāta plaša Latvijas simtgades filmu programma.

Par svētku emocionāli īpašu brīdi kļuva muzikāls notikums “18.11” pie Brīvības pieminekļa Rīgā, kurā ar dziesmām, dzeju un populāru Latvijas uzņēmēju, sportistu, zinātnieku, mūziķu, kultūras un sabiedrisko darbinieku piedalīšanos tika vēstīta Latvijas vēsture un vērtības caur Brīvības piemineklī kalto tēlu stāstiem. Liela nozīme 18. novembra svinībās, kā ierasts, bija Latvijas Nacionālo bruņoto spēku parādei, godinot un lepojoties ar Latvijas armiju, un gaismas uzvedumam „Saules mūžs” 11. novembra krastmalā. Simtgadē īpaši tika domāts par vakara norisēm – bezmaksas koncerti notika Vecrīgas dievnamos un koncertzālēs, pirmizrādi Latvijas Nacionālajā teātrī piedzīvoja izrāde „Dzimšanas dienas nakts”, klubos un izklaides vietās notika Simtgades klubu nakts.

„Esam aizvadījuši spilgtām emocijām bagātu Latvijas simto dzimšanas dienu, kuras piepildīšanā ieguldītas simtiem cilvēku idejas, iniciatīvas un pasākumi – vai tā bija dzimtas koka veidošana, rakstainu cimdu adīšana bērniem, svētku pasākumi skolās vai muzikāli jaundarbi Latvijai – daudziem Latvijas cilvēkiem savu ideju īstenošana bija patiess sirdsdarbs. Īpašs gandarījums ir par paliekošām vērtībām: ozolu jaunaudzi apkārt Latvijas robežai, Latvijas simtgades filmu panākumiem, komponistu jaundarbiem ciklā „Latvijas komponisti Latvijas simtgadei”, niansēs pārdomāto „Latvijas gredzenu”, kas godā cēla kultūrvēsturisko novadu savdabību, izcilām mākslas un vēstures izstādēm gan Latvijā, gan ārvalstīs, jaunām iespējām pasaules grāmatu tirgos mūsu rakstniekiem un pārliecinošu Nacionālās operas un baleta, kā arī Nacionālā teātra 100. sezonas aizsākumu. Vairākas simtgades iniciatīvas, kā Latvijas skolas soma un Nacionālās enciklopēdijas veidošana, vēl rit pilnā sparā. Tāpat otrās simtgades pirmajā gadā godā celsim vēl citas mūsu nacionālās kultūras un izglītības institūcijas – Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Universitāti, Mūzikas un Mākslas akadēmijas, to dibināšanas simtgadi sagaidot. Savukārt sadarbībā ar Aizsardzības ministriju tiek veidotas izglītojošas programmas Brīvības cīņu un Latvijas armijas simtās gadadienas atzīmēšanai. Taču šodien vēlos teikt lielu paldies 18. novembra svētku rīkotājiem, dalībniekiem un apmeklētājiem, visiem, kas domās un darbos ir bijuši, ir un būs kopā ar Latviju gan ikdienā, gan svētkos,” pauž kultūras ministre Dace Melbārde.

Pasaulē no 16. līdz 19. novembrim Latvijas valsts simtgade, sanākot kopā latviešiem, viņu tuviniekiem un draugiem, tika svinēta ASV, Austrālijā Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kanādā, Lielbritānijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Norvēģijā, Somijā, Spānijā, Šveicē, Vācijā un Zviedrijā. Tās bija gan svinīgas pieņemšanas, gan izstādes un koncerti ar šajās valstīs mītošu latviešu mūziķu piedalīšanos. Arī citās valstīs visu novembri norisinājās plaša starptautiskās diplomātijas programma, kuras tapšanā piedalījušās Latvijas vēstniecības, konsulāti un diasporas organizācijas visā pasaulē.

Latvijas draugi un sabiedrotie gan 18. novembrī, gan svētku gaidās sūtīja sveicienus, izgaismojot dažādus arhitektūras un dabas objektus Latvijas karoga krāsās. Sarkanbaltsarkanā gaismu noformējumā rotājās Trīs krustu kalns un divi pilsētas tilti Viļņā, Igaunijas valdības ēka, Brīvības laukums un Tartu iela Tallinā, Igaunijas Nacionālais muzejs Tartu, Niagāras ūdenskritums uz ASV un Kanādas robežas, Morisona tilts ASV pilsētā Portlendā, Sanfrancisko rātsnams Kalifornijas pavalstī, Grandparka strūklaka Losandželosā, Kalifornijā, un vairāki objekti Kanādā: Hamiltonas pilsētas zīme un domes ēka Ontario provincē, Toronto pilsētas zīme, Kanādas “nacionālais” tornis (TV CN Tower), Britu Kolumbijas multifunkcionālais stadions (BC Place) Vankūverā, kā arī High Level Bridge  – tilts pār Ziemeļsaskačevānas upi Edmontonā. Latvijas karoga krāsās zaigojusi arī Somijas Ārlietu ministrijas ēkas ziemeļu fasāde Helsinkos, Telavivas pašvaldības ēka Izraēlā, Polijas prezidenta pils Varšavā un “Lanterna” Itālijas pilsētā Dženovā – trešā augstākā un otrā vecākā darbojošās bāka pasaulē. Bet Latvijas valsts svētku dienā Briselē, Beļģijā, pilsētas simbols Manneken Pis bija tērpts latviešu tautas tērpā.

Pēc svētkiem pasākumu organizētāji un visi iesaistītie vēlreiz nāks kopā, lai analizētu visas situācijas un izmantotu gūto pieredzi turpmāk.

Apkopoti video sveicieni Latvijas valstij no ārvalstīm:

Autors: Kultūras ministrija

20.11.2018.

 

 

Liec viņam sevi pamanīt

Tev nekādi neizdodas sagraut savas simpātijas aizsargmūrus? Ja tavs sapņu vīrietis, kolēģis vai vienkārši draugs joprojām nesaskata tevī pavedinātāju, ir vērts pievērst uzmanību šiem ieteikumiem. 

Izmanto pieskārienus
Pirms pieskarties viņam, pieskaries pašas ķermenim, piemēram, savam atslēgas kaulam. Ja tev ir aplikta kaklarota, tas būs vēl efektīvāk. Pamēģini arī ar pirkstiem pieskarties savām lūpām. Šīs liegās ķermeņa valodas kustības parāda, ka esi atklāta un jutekliska, un tu pozicionē sevi kā iekārojamu būtni. Viņam tas būtu jāpamana!

Iegūsti kārdinošu tēlu
Centies savu veidolu padarīt seksīgāku. Tas nenozīmē, ka tūliņ jāvelk mežģīņu zeķes ar zeķturiem, tomēr apģērbs ar izteiksmīgāku kakla izgriezumu, atkailināti pleci, augumu izceļoši džinsi vai pat gaišs lūpu spīdums tev liks justies iekārojamākai. Tas viss noderēs, kad viņš būs blakus!

Skatiena spēks
Acis izsaka ļoti daudz – izmanto tās! Ātrs un tiešs acu skatiens, tad novērs skatienu sāņus, it kā kādu meklētu. Tas raisīs viņa interesi. Tāpat nebaidies atrasties viņam pretim un demonstrēt savu interesi, lūkojoties viņa acīs. Turklāt, šķelmīgs acu skatiens ar mazliet augšup paceltu uzaci ir ļoti iedarbīgs.  

Pavedinoša rīcība
Dažreiz manevrs “gaidīt līdz viņš tevi pamana” var ieilgt, un tas ne vienmēr atmaksājas. Iespējams, ka tev patlaban jau ir attiecības, tāpēc izmanto šo faktu savā labā. Tu esi pašpārliecināta, pamanāma, izstaro seksualitāti, un viņš to noteikti ievēro! Tomēr ir arī zemūdens akmeņi: nekādā gadījumā nedibini attiecības un neiesaisties “vairāk nekā draugi” sakaros ar sava vīrieša draugiem. Ja nu viņiem pastāv brālības kodekss, kurā ir atrunāta sešu mēnešu vai pat ilgāks nogaidīšanas laika posms, līdz viņš drīkst tevi kaut kur uzaicināt? Uzmanies!

Laiks divatā
Jums ir nepieciešams laiks, ko pavadīt tikai divatā. No sākuma dod viņam iespēju tevi pamanīt, vēlāk ļauj viņam tevi labāk iepazīt ārpus jums abiem tik pierastās telpas. Kā gan savādāk viņš uzzinās par tevi ko vairāk, ja jūs sazināties, piemēram, tikai darba jautājumos?

Uzturi interesantas sarunas!
Sarunas par ģimeni, darba jautājumiem vai laiku var būt garlaicīgas, tāpēc jārunā par to, kas jums abiem liekas interesants un aizraujošs, piemēram, dažādi kuriozi atgadījumi, ceļojumi vai jūsu hobiji.  Šo interesanto sarunu laikā sasprindzinājums un neveiklība pazudīs, jūs abi vairāk smaidīsiet, un tev būs lieliska iespēja mazliet paflirtēt.

Sportam ir nozīme
Neatkarīgi no tā vai tu apmeklē sporta zāli, vai trenējies brīvā dabā, sporta aktivitātes ir svarīgas. Nodarbību rezultāts – skaists, lokans, trenēts augums. Regulāri sportojot, tu būsi pārliecināta par sevi un apzināsies savu vērtību. Tava pašsajūta iegūto endorfīnu rezultātā uzlabosies, tava noturība pret stresu un neveiksmēm būs spēcīgāka. Pateicoties sportam, tu būsi pozitīvi noskaņota. Tu izskatīsies un jūties labi. Viņš noteikti novērtēs, ka esi smaidīga un starojoša!

Steigai nav vietas
Tev nav jāpārguļ ar vīrieti, lai pievērstu viņa uzmanību. Tāpat tev nav jāizrāda pārmērīga seksualitāte, lai gūtu viņa atzinību. Sekss tikko iesākušos attiecību sākumposmā var visu izbojāt, un, iespējams, jums vairs nebūs kopīgās stabilās nākotnes. Attiecībām par labu nenāk arī sarunas par bijušajiem. Nestāsi pati un nevaicā viņam. Var jau būt, ka viņš labprāt pastāstītu tev, bet šīs sarunas nerosinās viņa fantāzijas par tevi – nedz romantiskās, nedz seksuālās. Atceries – visam savs laiks!

Autors: Dieviete.lv