Salvija nav tikai garšviela! Ko tā dod veselībai? Salviju vēl arvien mēdzam uzskatīt par garšvielu, tomēr, zinātnei attīstoties, ir atklāti jaunas, pārsteidzošas salvijas pielietojuma iespējas. Senatnē par glābjošu augu uzskatīto salviju patiešām ir vērts turēt pa rokai.  

Kādēļ glābjoša?

Salvijas (Salvia officinalis) vēsture ir visai sena. Auga nosaukums cēlies no latīņu vārda salvere, kas nozīmē – tikt izglābtam. Romieši to uzskatīja par svētu un ievāca tikai speciālas ceremonijas laikā. Vācējiem nebija ļauts izmantot dzelzs darbarīkus, jo metāls samazināja salvijas ārstniecisko vērtību. Cilvēkiem piešķīra īpašus darbarīkus un lika pirms darba kārtīgi nomazgāties, iesvētīties un nest upuri dieviem. Romieši, kuri uzturā lietoja ļoti daudz gaļas, bez šī gremošanas traktu glābjošā auga visticamāk būtu neskaitāmu vēdera problēmu mocīti. Grieķi salviju izmantoja vēl plašāk – dažādu ādas slimību, čūlu gadījumā un pat kā pirmo palīdzību pēc čūskas koduma. Grieķu paruna vēsta: kā gan cilvēks var nomirt, ja viņam dārzā aug salvija?

Savukārt Amerikas kolonistiem izrādījās noderīga salvijas tēja. Laikā, kad vēl nebija nekādas infrastruktūras, skarbas ziemas un maz iekrātas pārtikas un resursu neražas gadiem, bija īpaši svarīgi saglabāt labu veselību. Stindzinošā aukstumā salvijas tēja ne tikai atslābināja un sasildīja, bet arī ārstēja saaukstēšanos un drudzi. Tieši šā iemesla dēļ salvija bija teju visbiežāk izmantotais ārstniecības augs. Turklāt īpaši noderīga salvija izrādījās sievietēm – tā samazināja asiņošanu mēnešreižu laikā, atviegloja menopauzes simptomus.

Tomēr kolonisti bija ne tikai izturīgi ļaudis, bet arī tādi, kas mīl labi paēst. Vislabprātāk salviju izmantoja Pateicības dienas svinībās, pievienojot to tradicionālajam tītara cepetim ne tikai kā garšvielu – viņi zināja, ka salvija gaļu padara vieglāk sagremojamu.

Pret elpceļu infekcijām un ne tikai

“Mūsdienās produkti ar salviju sastāvā ir pieejami arī aptiekās – šis lieliskais augs tiek pievienots kā veselību uzlabojoša sastāvdaļa. Ārstniecības salvija sastopama uztura bagātinātājos, kas paredzēti elpceļu veselībai, jo salvija atvieglo norīšanu. Salviju izmanto arī tējā – gan atsevišķi, gan kopā ar citam drogām, jo salvijas lapas var palīdzēt uzturēt augšējo elpceļu funkcijas, atvieglot ādas, mutes un rīkles gļotādas iekaisumu. Aptieku plašajā piedāvājumā ir spreji mutes un kakla gļotādai, kas satur salviju, un sūkājamās tabletes ar antiseptisku iedarbību. Tāpat salvija atrodama arī sieviešu veselībai paredzēto tēju sastāvā,” stāsta Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone.

Krūzi salvijas tējas?

Ziemas sezonā salvijas tēja var būt labs palīgs veselības uzturēšanā. “Uzvāra ūdeni, bet pirms tējas pagatavošanas dažas minūtes pagaida, līdz ūdens mazliet atdziest, jo, uzlejot verdošu, salvijā esošās ēteriskās eļļas iztvaiko. Uz divām tējkarotēm svaigu salvijas lapu vai vienas tējkarotes kaltētu lapu lej ceturtdaļlitru ūdens. Maisījumu apklāj un ļauj ievilkties 10 minūtes. Pirms dzeršanas tēju var saldināt ar medu. Ja nomāc klepus, gripa vai kāda kakla problēma, var pagatavot uzlējumu no salvijas un fenheļa maisījuma. To var dzert kā tēju vai skalot ar to rīkli,” iesaka Ērika Pētersone.  

Pētnieki nesnauž

Zinātnieki ik pa laikam pievēršas šķietami pazīstamu ārstniecības augu pamatīgākai izpētei. “Vienā no šādiem pētījumiem tika noskaidrota salvijas spēja pozitīvi ietekmēt atmiņu. 2003. gadā tika publicēts pētījums, kura ietvaros viena grupa jauniešu dzēra salvijas ekstraktu, bet otra  placebo. Jauniešiem ik pēc noteikta laika posma bija jāpilda atmiņas tests. Izrādījās, ka salvijas devu ieņēmušie dalībnieki uzrāda krietni labāku īslaicīgo atmiņu, nekā placebo grupas jaunieši,” teic „Mēness aptiekas” farmaceite. 

Tajā pašā 2003. gadā angļu profesors Pīters Houtons Britu farmaceitiskajā konferencē prezentēja atklājumu, kas vēstīja, ka noteiktas salvijas pasugas satur vielas, ko zāļu kompānijas mākslīgi ražo Alcheimera slimības ārstēšanai. Salvia miltorrhiza jeb Ķīnas salviju Āzijā izmanto, lai cīnītos ar cerebrovaskulārajām slimībām jau vairāk nekā tūkstoš gadu. 21. gadsimtā arī zinātne apliecina, ka to var izmantot kā terapeitisku līdzekli Alcheimera slimības gadījumā.

Pilnvērtīgs miegs ir labas veselības priekšnoteikums – tas ļauj ķermenim atjaunoties, nodrošina mūs ar enerģiju un dzīvesprieku, turklāt no miega daudzuma un kvalitātes atkarīga virkne organisma funkciju, tai skaitā imunitāte un smadzeņu darbība. Lai gan miega kvalitāti ietekmē vairāki ikdienišķi faktori, viens no būtiskākajiem ir miega hormona melatonīna līmenis organismā – ja tas ir pazemināts, attīstās miega traucējumi, kas ilgtermiņā var radīt nopietnas sekas veselībai. Kāda ir melatonīna nozīme organismā un kādos gadījumos to nepieciešams uzņemt papildus, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ilona Sinkeviča.

Melatonīns ir hormons – bioloģiski aktīva viela, ko fizioloģiski izstrādā cilvēka smadzenes. Tas rūpējas par normālu miega un nomoda ritma regulāciju, palīdz iemigt un nodrošina miega nepārtrauktību. Melatonīna izstrādes aktivitāte dienas laikā ir zema, savukārt, iestājoties tumsai, melatonīna koncentrācija organismā pieaug, radot nogurumu un miegainību. Melatonīna bioloģiskais pulkstenis uzsāk darbu aptuveni 21.00 vakarā un pakāpeniski palielina izstrādātā melatonīna apjomu, sasniedzot maksimumu laikā no plkst. 2.00 līdz 4.00 naktī. 

„Cilvēka ķermenis melatonīnu pietiekamā daudzumā izstrādā aptuveni līdz 18 gadu vecumam, taču ar laiku, organismam novecojot, tā daudzums samazinās, kā rezultātā cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma samērā bieži ir novērojami miega traucējumi. Tāpat melatonīna līmeni organismā ietekmē dažādi citi faktori, piemēram, nepietiekams un nesabalansēts miega režīms, stress, smēķēšana, nepiemēroti apstākļi guļamistabā, pārēšanās, saslimšanas un citi. Miega traucējumus nereti piedzīvo cilvēki, kuri strādā nakts maiņās, tādējādi neievērojot bioloģiskā pulksteņa ritmu – nomodā ir diennakts tumšajā laikā, bet guļ pa dienu. Lai samazinātu melatonīna deficītu, to iespējams uzņemt papildus,” skaidro Apotheka farmaceite Ilona Sinkeviča.

Kas jāņem vērā, lietojot melatonīnu?

Melatonīnu saturoši preparāti ļauj sakārtot diennakts miega režīmu un uzlabot miega kvalitāti, tie regulē ķermeņa temperatūru un asinsspiedienu miega laikā, turklāt melatonīns piedalās arī citu hormonu darbības regulēšanā. Melatonīnam piemīt audus aizsargājošas un antioksidatīvas īpašības, tādēļ to mēdz izmantot arī skaistumkopšanas līdzekļu sastāvā, piemēram, sauļošanās un pretnovecošanās krēmos. Melatonīnu rekomendē lietot gadījumos, kad ir grūtības ar iemigšanu, īpaši tad, ja cilvēks strādā naktsmaiņas. Tāpat tas var būt īslaicīgi nepieciešams cilvēkiem, kuri ceļojuma laikā šķērsojuši laika zonas un šī iemesla dēļ izjūt pastiprinātu nogurumu un īslaicīgus miega traucējumus.

„Ieteicamā melatonīna deva ir atkarīga no organisma individuālās jutības. Lietošanu vēlams uzsākt vienu vai divas stundas pirms miega, sākot ar nelielu devu, piemēram, 0,5–1 miligramu. Ja netiek novēroti uzlabojumi un neparādās blaknes, devu iespējams palielināt līdz trīs miligramiem. Melatonīns pieejams gan tablešu un kapsulu veidā, gan izsmidzināma aerosola, ampulu un mutē šķīstošu plāksnīšu veidā – ikviens var izvēlēties sev ērtāko preparāta uzņemšanas veidu. Tomēr jāņem vērā, ka šo hormonu nekādā gadījumā nevajadzētu lietot patvaļīgi pie pirmajām bezmiega naktīm, bet gan gadījumos, kad miega traucējumi novēroti ilgākā laika periodā, iepriekš konsultējoties ar ārstu vai farmaceitu,” piekodina Apotheka farmaceite Ilona Sinkeviča.

Melatonīnu nav ieteicams lietot bērniem un jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, izņēmuma gadījumos melatonīna lietošanas devu nosaka ārstējošais ārsts – to bērniem mēdz izrakstīt noteiktu saslimšanu vai veselības traucējumu gadījumā, piemēram, uzmanības deficīta sindroma, hiperaktivitātes, autisma vai galvas traumu gadījumā. Tāpat to nedrīkst lietot grūtnieces un ar krūti barojošās mātes, piesardzība jāievēro cilvēkiem, kuri sirgst ar autoimūniem traucējumiem, kā arī sievietēm, kuras lieto orālās kontracepcijas tabletes. Mijiedarbībā ar citiem medikamentiem var rasties blaknes, tāpēc pirms tā lietošanas ir nepieciešams konsultēties ar ārstu-speciālistu vai farmaceitu. Rūpīgi jāievēro rekomendētā melatonīna deva – pārdozēšanas gadījumā var būt novērojami galvas reiboņi, galvassāpes un miegainība dienas laikā.

Farmaceites ieteikumi labākai miega kvalitātei

Iemigšanas un miega procesu ietekmē dažādi faktori, kam nepieciešams pievērst uzmanību, tādā veidā rūpējoties par miega higiēnu. Apotheka farmaceite Ilona Sinkeviča sniedz padomus, kas var palīdzēt novērst miega traucējumus un baudīt pilnvērtīgu atpūtu.

• Pirms gulētiešanas telpas ieteicams izvēdināt, lai istabas temperatūra būtu aptuveni 18–20 grādus augsta. Lai organismam nakts laikā tiktu nodrošināts nepieciešams siltums, jāparūpējas par pietiekami siltu segu.
• Jāpievērš uzmanība gultasveļas, spilvena un segas kvalitātei, kā arī to izmēram – tiem jāatbilst ķermeņa vajadzībām.
• Vismaz stundu pirms miega nevajadzētu izmantot jebkāda veida ierīces, kas izdala zilās gaismas starojumu (televizoru un viedierīces). Zilā gaisma kavē melatonīna izstrādi organismā, tādējādi traucējot iemigšanas procesam.
• Vismaz divas stundas pirms miega jāatturas no pārmērīgas ēšanas, našķošanās un šķidrumu uzņemšanas. Nav ieteicams lietot dzērienus, kas iedarbojas kā stimulanti – enerģijas dzērienus, kafiju un tēju, kas satur kofeīnu.
• Jācenšas nomierināt prātu un domas, piemēram, lasot grāmatu, veicot elpošanas vingrinājumus, meditējot, pievēršoties rokdarbiem vai ieejot atslābinošā vannā.

„Ja, ieviešot uzlabojumus, pienācīgi rūpējoties par miega higiēnu un lietojot melatonīnu ilgāk par 2-3 nedēļām, nav novērojami uzlabojumi miega kvalitātē, nepieciešams vērsties pēc palīdzības pie ārsta, kurš veiks nepieciešamās pārbaudes un rekomendēs terapiju,” uzsver Apotheka farmaceite Ilona Sinkeviča.

Izvēloties viltotus skaistumkopšanas produktus, cilvēki var iedzīvoties nopietnās ādas problēmās un ne tikai, brīdina eksperti.

Eiropols šogad pavasarī publicētajā risku izvērtējuma pārskatā secinājis, ka viltotas kosmētikas, šampūnu, pat zobu pastu un veļas pulveru tirdzniecība joprojām ir aktuāla tendence. Turklāt visbiežāk viltojumi tiek iegādāti tiešsaistē. 

Ne velti arī Eiropas Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) šogad veiktajā jauniešu aptaujā tika atklāts, ka personīgās higiēnas produkti, smaržas un kosmētika ir tie produkti, kuru viltojumus apzināti tiešsaistē iegādājas caurmērā visbiežāk. 

“Šādi viltoti produkti ir bīstami pašiem lietotājiem – dažas sekas veselībā, iespējams, varēs redzēt uzreiz, bet citas var atklāties tikai ilgtermiņā. Šis ir viens no iemesliem, kāpēc Patentu valde gadu no gada un arī šogad turpina kampaņu “Viltotā realitāte”, kurā rosinām cilvēkus domāt par riskiem, kas var rasties iegādājoties viltotus un nedrošus produktus Būtisks iemesls, protams, ir arī kaitējums ekonomikai, kas galu galā – arī ir pret sabiedrības interesēm,” skaidroja Patentu valdes direktors Agris Batalauskis. 

Kampaņas vietnē www.viltotarealitate.lv var iepazīties ar izglītojošu materiālu par to, kā atpazīt viltojumus un kādus riskus tie var radīt, gan arī ziņot par viltojumiem.

Viltotie personīgās higiēnas un parfimērijas produkti var saturēt vēzi izraisošas vielas

Atbilstoši EUIPO ziņojumam “Dangerous Fakes”, viltotie kosmētikas produkti bieži satur kancerogēnas vielas, piemēram, arsēnu, berilu un kadmiju, vienlaikus tajos arī mēdz atrast augstu alumīnija saturu un mikrobioloģisko piesārņojumu.  

Tāpat ziņojumā  norādīts, ka viltotās smaržās ir atrasts arī dietilheksilftalāts jeb DEHP. Regula 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem aizliedz izmantot kosmētikā DEHP, jo tas atbilstoši CLP regulai ir klasificēts kā 1B kategorijas reproduktīvai sistēmai toksiska viela. Turklāt viltotās smaržas, kas dažkārt satur arī urīnu, kā konstatēts Amerikas Savienotajās Valstīs, mēdz izraisīt ādas izsitumus. 

Tikmēr Pēc Eiropola veiktās izpētes secināts, ka potenciāli viltotajā kosmētikā var būt augsts dzīvsudraba un svina saturs, bet viltotās zobu pastās var būt toksiskas vielas, piemēram, dietilēnglikols, kā tas konstatēts Kostarikā. 

“Veselības centrs 4” filiāļu “Valdlauči” un “Diagnostikas centrs” dermatoloģe Elīna Ozola uzsver, ka viltotu produktu sastāvā var būt dažādas indīgas vielas, piemēram, arsēns. Ja tos ilgstoši lieto, tad cilvēki var sevi pakļaut riskam saslimt ar vēzi. Turklāt nav arī zināms šo produktu derīguma termiņš. 

“Lai produkts būtu drošs, tam ir jāiziet daudz un dažādas pārbaudes, lai tas likumīgi nonāktu pie pircēja, tajā skaitā tiek veikti pētījumi – detalizēta vielu analīze. Šaubos, vai šādu rūpību varam sagaidīt no viltotājiem, kuru prioritāte ir ātra peļņa,” atgādina Dr. Ozola.  

Ārste stāsta, ka pacienti, lietojot šādus produktus, visbiežāk var saskarties ar kairinājuma kontaktdermatītu – vietās, kur ir uzklāts produkts, veidojas apsārtums, nieze, dažkārt var būt ādas lobīšanās, smagākos gadījumos var veidoties pat čūlas.  

Alerģiskā reakcija var būt ne tikai lokāla, var rasties arī ģeneralizēta alerģija – tūska ap acīm, muti, var tikt skarti arī elpceļi. Šī ir dzīvībai bīstama situācija, kad nekavējoties jāvēršas pēc neatliekamās medicīniskās palīdzības. 

Viltotāji uzrāda arī neesošas sastāvdaļas

Visiem legālajiem kosmētikas līdzekļiem ir gan drošuma novērtējums, gan arī obligāti jābūt dokumentācijai, kas pamato ikvienu apgalvojumu par kosmētikas līdzekļa iedarbību. Marķējumā ir norādīts visu sastāvdaļu saraksts. 

Viltojumu gadījumā pircējs nevar būt drošs, vai sastāvs patiesi ir tāds, kāds tas ir norādīts uz iepakojuma. Piemēram, marķējumā var būt norādīts, ka krēms satur ādu mitrinošas vielas ar pretgrumbu iedarbību, taču realitātē minētās vielas sastāvā nav atrodamas, produkts nedod gaidīto efektu, bet nauda ir iztērēta.

Legāla produkta gadījumā patērētāju aizsargā gan regulējums, gan ražotājs

Pēc Veselības inspekcijas Produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas vadītājas Maijas Rumpēteres teiktā, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par kosmētikas līdzekļiem, kuru Latvijā uzrauga Veselības inspekcija, paredz – katram kosmētikas līdzeklim jābūt patērētājiem drošam un marķējumā jābūt norādītai atbildīgajai personai par produkta drošumu un atbilstību regulas prasībām. 

Par šāda norādījuma esamību ir jāpārliecinās arī kosmētikas izplatītajiem un ieteicams pārliecināties arī pircējiem. Veselības inspekcija kontrolē atbildīgās personas Latvijā.  

“Šāda informācija nepieciešama, lai būtu pie kā vērsties, ja rodas kādas problēmas ar produktu un tam ir nelabvēlīga ietekme uz veselību. Protams, jebkurā gadījumā var vērsties katras valsts kontrolējošā iestādē, taču pirms tam būtu jāvēršas pie ārsta, lai saņemtu izziņu par konkrētā produkta nodarīto kaitējumu,” skaidro Rumpētere. 

Viltojumu gadījumā nav atbildīgās personas un pircējam nav pie kā vērsties ar pretenzijām būtiskas nelabvēlīgas ietekmes gadījumā . 

Regulā ir arī atrunāta sistēma, kā Eiropas  Savienības dalībvalstis apmainās ar informāciju, ja tiek fiksēta produkta būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību citā valstī. Tomēr ziņas par gadījumiem, kad pēc noteikta produkta lietošanas cilvēkam bija vajadzīga medicīniskā palīdzība, Veselības inspekcijā nonāk reti. 

“Dzīvē tādu gadījumu noteikti ir vairāk nekā tie kļūst zināmi Veselības inspekcijai, jo līdz mums atnākuši tikai daži,” norāda Rumpētere un aicina ārstniecības personas un patērētājus informēt par būtiskas nelabvēlīgas ietekmes gadījumiem, kad patērētājam bijusi nepieciešama medicīniskā palīdzība un pievienot ārsta izziņu un informāciju par kosmētikas līdzekli. Atbildīgajām personām un izplatītājiem šāda prasība, informēt Veselības inspekciju par būtiskas nelabvēlīgas ietekmes gadījumiem, ir noteikta regulā.

Rumpētere arī uzsver, ka Veselības inspekcija nekontrolē kosmētikas un smaržu kvalitāti, jo regula nedefinē kvalitāti, bet gan drošuma un kvalitātes nodrošināšanas nosacījumus, piemēram, – labu ražošanas praksi, drošuma ziņojuma dokumentāciju.  Patērētāji   dažkārt vēršas Veselības inspekcijā ar sūdzībām par smaržu nenoturīgumu un par, viņuprāt, nepareizu aromātu, taču tas nepadara smaržas par nedrošām. Arī legāli tirgotām smaržām aromāts var atšķirties no agrākā, ja mainoties normatīvo aktu prasībām ir mainīts kosmētikas līdzekļa sastāvs.

Ar sūdzībām par aizdomām par zīmolu viltojumu, patērētājiem jāvēršas Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, kas nodarbojas ar preču zīmju nelikumīgas izmantošanas un izplatīšanas gadījumiem.

Kā sevi pasargāt  

Gan Eiropola, gan EUIPO pētījumi secina, ka viltotās personīgās higiēnas un parfimērijas preces pie patērētājiem ceļu visbiežāk atrod tiešsaistē, it sevišķi tiešās pārdošanas platformās, piemēram, “Facebook Marketplace” un tamlīdzīgi, kur produktus it kā izplata privātpersonas. 

Iesakām – iepērkoties internetā vienmēr būt īpaši uzmanīgiem, jo mūsdienās arvien pārliecinošāk var izstrādāt mājaslapas un veidot skaistu vizuālo izskatu produktam, lai pircējs noticētu, ka tas iegādājas kvalitatīvu produktu par labu cenu. Tāpēc pārliecinieties vairākas reizes par mājaslapas patiesumu, izlasiet atsauksmes no dažādiem pircējiem, lai varētu būt drošs par savu pirkumu. 

Lai maldinātu patērētājus, viltotāji daudzos gadījumos mēģina izmantot ar populāru zīmolu viegli sajaucamu nosaukumu un līdzīgu dizainu. Tāpēc Patentu valde atgādina, ka pircējiem jāpievērš uzmanība ne tikai produkta cenai, jo arī viltojumiem tā var būt diezgan augsta, bet arī produkta iepakojumam. Viltojumiem mēdz būt nekvalitatīvas, šķībi uzlīmētas etiķetes, drukas kļūdas produkta nosaukumā. 

Dermatoloģe rekomendē pirkt kosmētiku un citus ādas kopšanas līdzekļus no droša un pārbaudīta pārdevēja un izvēlēties aptiekas, vai iegādāties tos pie oficiāla konkrēta zīmola pārstāvja. Kvalitatīvu kosmētiku var nopirkt ne tikai pie zīmola pārstāvja, bet arī legālās tirdzniecības vietās Latvijā

“Ja ir kaut mazākās aizdomas par produkta sastāvu, pārbaudiet informāciju par šīm vielām. Ja tomēr ir neskaidrības, vērsties pie kosmetologa, dermatologa vai farmaceita, kas var jums palīdzēt,” iesaka ārste. Ar regulu aizliegtas un ierobežotas sastāvdaļas ir atrodamas regulas tekstā, kas pieejams arī Veselības inspekcijas vietnē.

Ja gadījumā ir aizdomas par organisma reakciju uz kādu lietoto kosmētikas līdzekli, aicinām konsultēties ar ārstu! 

Tā kā tuvojas Ziemassvētki un dāvināšanas laiks, internetā “uzpeld” ar vien vairāk dažādi aizdomīgi piedāvājumi, kas var klientu samulsināt. Tāpēc, lai nekaitētu sev un citiem, iesakām šajā laikā īpaši vērst uzmanību produktam, kuru vēlamies iegādāties.

Jaunais gads mudina mūs ņemt rokā pierakstu blociņus un sākt rakstīt jaunas apņemšanās nākamajam gadam. Iespējams, kāds arī paņem rokā pērnā gada blociņu, saliek plusus un mīnusus – kas izdevies un kas nē –, izvērtējot, kāpēc kaut kas nav sasniegts. Kādas varētu būt TOP3 ieteicamās Jaunā gada apņemšanās? Komentē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceits Konstantīns Čerjomuhins.

Kas motivē mūs katru gadu no jauna kaut ko apņemties? Bieži vien mūsu apņemšanās ir kolektīvas – draugi, kolēģi, radi kaut ko apņemas, tāpēc tāda vēlme rodas arī mums – skaidro uztura speciāliste L. Sondore. Mūsdienu straujais dzīves ritms rada sajūtu, ka viss ir uzreiz sasniedzams, un nepareizu ilūziju par to, ka visam jānotiek ātri. Taču nopietna Jaunā gada apņemšanās nevar tikt piepildīta vienā mēnesī – tās tomēr ir gada apņemšanās un mērķi. Tādēļ jāsāk ar izvērtējumu, kāpēc mums vispār ir nepieciešamas apņemšanās?  Bieži vien pat pašiem nemanot, mēģinām dzīvot pēc apkārtējo ieteikumiem, un nereti rezultāts ir papildu stress, jo, piemēram, kaut kas no ieteikumiem neizdodas tā kā otram – negaršo kāds izslavētais veselīgais produkts, nepatīk aukstuma peldes vai kas cits. Tomēr apkārtējo ietekmē turpinām mēģināt šos plānus realizēt. Tādēļ speciāliste uzsver – ikvienam ir jāizvērtē savas prioritātes, vēlmes un iespējas, arī veselības stāvoklis, un atbilstoši tam jāsaprot, vai vēlaties kaut ko apņemties un, ja jā – kāds šis mērķis būs.

Arī tad, kad Jaunā gada mērķi un apņemšanās ir izvēlētas pārdomāti un racionāli, ir jāapbruņojas ar pacietību. Tā, piemēram, nevar iemācīties ēst veselīgi un gatavot dārzeņus vienā mēnesī, vai ātri apgūt kādu sporta veidu.

Nākamais svarīgais solis ir būt gataviem tam, ka viss neies, kā sākotnēji plānots, un kaut kas var neizdoties. Laikus sagatavojieties tam un izvērtējiet, kā varētu rīkoties tad, ja kaut kas neizdosies. Ir jāspēj pieņemt, ka kļūdas un neizdošanās var notikt, taču tas neliedz turpināt ceļu uz mērķi. Sarunājieties ar sevi! 

TOP3 apņemšanās Jaunajam gadam:

Ēst veselīgāk.

Uztura speciāliste L. Sondore skaidro, ka šāda apņemšanās norāda uz to, ka cilvēks apzinās – kaut kas viņa ikdienas uzturā nav līdz galam pareizi. Te jāpatur prātā, ka, lai kaut ko mainītu, ir jābūt konkrētam plānam: ko un kā darīsiet, kā rīkosieties gadījumā, ja apņemšanās ne vienmēr izdosies? Ir jāsaprot, ko tieši jums nozīmē termins “veselīgs uzturs” un kāds būs jūsu pirmais solis ceļā uz to, piemēram: aiziet pie ģimenes ārsta uz pārbaudi, nodot analīzes; konsultēties ar sertificētu uztura speciālistu; izvērtēt savus ikdienas iepirkšanās un ēšanas paradumus; katru dienu ēst vairāk dārzeņu un vairāk gatavot mājās, nepirkt pusfabrikātus; apmeklēt kulinārijas kursus. Ieplānojiet noteiktas, reāli izpildāmas darbības un atcerieties vismaz censties apņemšanos pildīt viegli un ar prieku!

Ja jūsu veselīga uztura apņemšanās ietver atteikšanos no kādiem našķiem, centieties neiekrist galējībās, atsakoties no kādiem pārtikas produktiem! Ja nolemjat no uztura izslēgt kādus produktus vai ēdienus, izvērtējiet, vai un kāpēc tas ir nepieciešams. Nedariet to tikai tāpēc, ka tagad ir modē lietot, piemēram, bezglutēna, bezlaktozes vai citus produktus. Kritiski izvērtējiet, vai jums tas tiešām ir nepieciešams. Vai tas sniegs vēlamo rezultātu mērķa sasniegšanai? Atcerieties, ka, koriģējot savu ikdienas uzturu, būtu jākonsultējas ar speciālistu un jāpārrunā, ar ko aizstāt noteiktus produktus un kā saplānot ikdienas uzturu pilnvērtīgi.

Rūpēties par veselīgāku uzturu var palīdzēt arī apņemšanās Jaunajā gadā biežāk gatavot mājās pašiem, saka L. Sondore. Šādā gadījumā sāciet ar vienkāršām receptēm – zupām, dārzeņu ēdieniem, vienkāršiem gaļas un zivju ēdieniem! Atrodiet uzticamu recepšu grāmatu, portālu vai jautājiet padomus saviem tuvajiem un neuztraucieties, ja kaut kas kādreiz neizdosies! Mācieties saprast garšvielas – pievienojiet ēdienam tās, kas jums vislabāk patīk! Ļaujieties drosmei kaut ko izmainīt ierastajās receptēs un gatavojiet bez stresa! Uztveriet gatavošanu kā meditācijas procesu, nevis piespiedu darbu vai savu spēju pārbaudi un baudiet rezultātu!

Būt fiziski aktīviem.

Rūpes par veselību nav iedomājamas bez kustībām un fiziskām aktivitātēm, saka BENU Aptiekas farmaceits K. Čerjomuhins. Iespējams, tādēļ ar sportošanu saistītās Jaunā gada apņemšanās ir vienas no populārākajām. Farmaceits uzsver: ja jūtat, ka jūsu ikdienā trūkst kustību un aktivitāšu, bieži jūtat enerģijas trūkumu un panīkumu, fizisko aktivitāšu ieviešana savā rutīnā ir labs mērķis, ko realizēt. Kustēšanās, fiziskās aktivitātes un sports palīdz rūpēties gan par mūsu fizisko, gan emocionālo labsajūtu. Tas ir dabīgais antidepresants, kas samazina stresu un nemieru, stiprina ķermeņa muskulatūru un kaulus, uzlabo sirds un asinsvadu, kā arī elpošanas sistēmas funkcionālās spējas. 

Izvēlieties tās fiziskās aktivitātes, kas jums vislabāk ir pa prātam un sagādā prieku – vai tā būtu trenažieru zāle, baseins, joga, aerobika vai kas cits. Vienlaikus atcerieties, ka ar fizisko slodzi nevajag pārspīlēt! Ņemiet vērā savas reālās iespējas un veselības stāvokli un konsultējieties ar speciālistiem. Nedēļā pietiks ar 2,5-3 stundām sportisku aktivitāšu, piemēram, sportojiet 40 minūtes trīs dienas nedēļā. Dodieties paskriet vai vienkārši aktīvākā pastaigā, apmeklējiet baseinu vai baudiet kādu no ziemas sporta veidiem! Galvenais – lai kustības jums sagādā prieku.

Rūpēties par savu emocionālo labsajūtu.

Bieži vien Jaunā gada apņemšanās un mērķi tiek saistīti ar dažādiem fiziskiem sasniegumiem, piemēram, noteiktiem sportiskiem mērķiem, svara korekciju, ēdienkartes izmaiņām. Taču ne mazāk svarīgas par fizisko labsajūtu ir arī rūpes par savu emocionālo veselību, uzsver farmaceits K. Čerjomuhins. Daudziem lielu daļu no ikdienas aizņem pamatdarbs un reizēm var šķist, ka nekam citam vairs neatliek laika. Tomēr ir ļoti būtiski rūpēties par to, lai laiks ārpus pamatdarba tiktu pavadīts kvalitatīvi, un te liela nozīme ir hobijiem un jūsu interesēm. Reizēm mums liekas, ka bez tā var iztikt, taču dzīve ar hobiju un interešu piepildīšanu ir daudz interesantāka un daudzpusīgāka, saka farmaceits. Hobiji palīdz mums sakārtot emocijas, rast atslodzi no ikdienas, tādējādi rūpējoties par mūsu emocionālo labsajūtu. Tie ļauj mums justies drošākiem un pārliecinātākiem par sevi. Tādēļ farmaceits ikvienam Jaunajā gadā iesaka neaizmirst veltīt laiku sev. Ja jums ir hobiji – turpiniet un neatstājiet tos novārtā! Bet, ja to šobrīd nav, atrodiet sev nodarbi, kas sniedz jums prieku un gandarījumu un liek justies labi.

Padoms – lai izvirzītos mērķus būtu vieglāk sasniegt, Jaunā gada apņemšanos var sadalīt pa mēnešiem un sarunāt ar sevi kādu atskaites punktu, kad izskatīt pierakstus, analizēt, kas ir sanācis un kas ne, ko var darīt labāk vai kas traucē mērķi sasniegt, iesaka uztura speciāliste L. Sondore. Labāk ir izvirzīt mazāku mērķi mēnesim un to piepildīt, nekā apņemties ko lielu un grandiozu visam gadam, bet to nedarīt.

Vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas jauniešu uzskata, ka atbildība par ilgtspējīgas nākotnes radīšanu jāuzņemas ikvienam cilvēkam*. Tā kā tehnoloģijas kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu, varam tās izmantot, lai ikdienā ieviestu “zaļākus” ieradumus. Samsung ideju konkursa “Solve for Tomorrow” eksperti apkopojuši piecas noderīgas mobilās lietotnes, kas padarīs dabai draudzīgu dzīvesveidu ne tikai vieglāku, bet arī aizraujošāku.

“Katra dabai draudzīga izvēle ir solis tuvāk ilgtspējīgākai nākotnei, turklāt viedtālrunis, kurš vienmēr mums ir pa rokai, var būt lielisks palīgs ceļā uz to. Mūsdienās viedtālrunis vienlaikus ir gan modinātājs, gan fotoalbums, iepirkšanās grozs, mūzikas atskaņošanas saraksts, rīta avīze un maršruta karte. Ja tik daudz laika pavadām savos tālruņos, kāpēc gan neizmantot daļu no šī laika, lai palīdzētu planētai?” aicina Samsung “Solve for Tomorrow” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte.

“My Little Plastic Footprint” palīdzēs ievērot “plastmasas diētu”

Lietotnes “My Little Plastic Footprint” mērķis ir palīdzēt samazināt plastmasas patēriņu. Pirmkārt, tajā iespējams aprēķināt savu atstāto plastmasas nospiedumu, lai novērtētu, cik daudz šobrīd dari, lai samazinātu tās patēriņu. Otrkārt, lietotne mudina mainīt ieradumus un norāda uz izplatītākajiem plastmasas priekšmetiem mājoklī, piedāvājot alternatīvas, kas nav radītas no plastmasas. Lietotne ļauj arī pārbaudīt zināšanas viktorīnās, izpildīt testu par plastmasas priekšmetiem savā mājoklī un uzzināt vairāk par šo globālo problēmu. 

“JouleBug” – esi dabas draugs un sacenties ar citiem

Paradumu maiņa var kļūt vieglāka, ja to veic kopā vai sacenšoties ar citiem. Lietotne “JouleBug” ļauj izvēlēties izaicinājumus dažādās kategorijās – iepirkšanās, ūdens, enerģija, transports u.c. Tajā iespējams izaicināt sevi ikdienā ieviest jaunus, dabai draudzīgus ieradumus, saņemt izglītojošu informāciju par klimata pārmaiņām un katra izaicinājuma nozīmi to apturēšanā, iegūt punktus un dalīties ar savu veikumu. Lietotne piemērota draudzīgai sacensībai ģimenes vai draugu lokā, kā arī darba vietā. 

“Treekly” – labi veselībai, labi planētai

Lietotne “Treekly” iestāda vienu koku Madagaskarā, ja piecās dienās nedēļas ietvaros veiksi 5000 soļu. Tajā vari sacensties ar draugiem, ģimeni un kolēģiem, vai sekot līdzi, kurš palīdz iestādīt visvairāk koku. Lietotnē pieejams arī klimata ietekmes rādītājs, kurš analizē, cik daudz CO₂  tev izdevies novērst. Šīs iniciatīvas autors ir bezpeļņas organizācija “Eden Reforestation Projects”, kas jaunattīstības valstīs palīdz atjaunot mežu izciršanas rezultātā iznīcinātās dabas ainavas.

“Empty My Fridge” cīņā pret pārtikas atkritumiem

Lai izvairītos no pārtikas produktu nonākšanas atkritumos, nepieciešams mērķtiecīgi domāt par ēdienreizēm un tām nepieciešamajiem produktiem. Šajā lietotnē vari pievienot pārtikas produktus, kuri šobrīd atrodas tavā virtuvē, norādot to derīguma termiņu un daudzumu. Ja produktam drīz beigsies derīguma termiņš, “Empty My Fridge” primāri piedāvās receptes tā izmantošanai. Tāpat lietotnē vari veidot iepirkumu sarakstus. Gan tos, gan ledusskapja saturu vari sinhronizēt ar, piemēram, saviem vecākiem vai dzīvesbiedru. Tas palīdzēs izvairīties no situācijām, kad nejauši katrs no mājiniekiem iegādājies vienus un tos pašus pārtikas produktus. 

“Whering” – personīgais stilists, kurš neļaus apģērbam krāt putekļus tavā skapī 

Lietone “Whering” palīdzēs izvairīties no liekas apģērba iegādes vai tā nonākšanas atkritumos. Atliek vien nofotografēt apģērbu savā skapī – lietotne to kategorizēs un sniegs stila padomus. Turklāt tā ļauj izveidot neierobežotu daudzumu tērpu, vēlmju sarakstu un “moodboard” jeb iedvesmas karti. Izmantojot šo lietotni, vairs nav jāuztraucas, ka skapja tālākajā plauktā putekļus krāj kāds sen aizmirsts apģērba gabals.

“Šogad jaunieši no visas Baltijas konkursā “Solve for Tomorrow” izstrādā idejas, kā ar tehnoloģiju palīdzību varam radīt ilgtspējīgāku nākotni. Jau šobrīd daļa no idejām ir lietotnes, kas palīdzētu indivīdiem un uzņēmumiem rīkoties dabai draudzīgāk. Tā kā daudzas šādas lietotnes ir angļu valodā, ceram, ka konkurss motivēs jauniešus neapstāties pie iesāktā, un kāda no komandām savu ideju īstenos. Tas sniegtu iespēju Latvijas iedzīvotājiem izmantot lietotnes latviešu valodā, lai valodas barjera nebūtu šķērslis ikdienā rīkoties dabai draudzīgāk,” dalās E. Tamelīte.

Par “Solve for Tomorrow”

Konkursu “Solve for Tomorrow” sociālās iniciatīvas ietvaros rīko “Samsung Electronic Baltics”. Samsung “Solve for Tomorrow” ir globāla iniciatīva, kas tiek īstenota vairāk nekā 30 valstīs visā pasaulē un veicina skolēnu pašizglītošanos STEM nozarēs (dabaszinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), kā arī motivē bērnus un jauniešus risināt sev un apkārtējai sabiedrībai aktuālus jautājumus. Iniciatīvas partneri Latvijā ir LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts izglītības satura centrs, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra un portāls “Labs Of Latvia”,  Eiropas Parlamenta birojs Latvijā, Liepājas Zinātnes un izglītības inovāciju centrs ZIIC, Latvijas Drošāka interneta centrs, Pasaules Dabas fonds, Vides izglītības fonda Ekoskolu programma, Latvijas Zaļā kustība, SIA “Zaļā josta”, SIA “Getliņi EKO”, Rīgas Skolēnu dome un digitālo risinājumu aģentūra “CUBE”.

* Tiešsaistes aptauju veica SIA “Samsung Electronics Baltic” 2022.gada augustā, sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”. Aptaujā piedalījās 750 Baltijas valstu jaunieši vecumā no 15 līdz 25 gadiem.