Nu tad lēdijas kā jums ir ar diskriminēšanu? Saku atklāti par sevi-es ienīstu diskriminēšanu. Visa veida un izskata. Mūsdienās visi tiek tik ļoti iedalīti, ka pašai nelabi metas no apziņas, ka mēs tauta baidamies sevi parādīt no sliktākās puses un tādēļ iedalām visus pārējos. Rases, ticības, politiskie uzskati, stils, mūzika, gaume, figūra, dzīves stils utt. Man personīgi, pat, ja pašai nepatīk cilvēks, es nepārmetu un nevīpsnu pa labi un pa kreisi cik viņs ir šausmīgs, vai kā dažš labs dara-izdomā baumas vai stūlbas iesaukas, kuras vēl idiotiski ļautiņi paturpina un padot talāk. Mēs esam dzimuši lai atšķirtos, lai būtu origināli. Tad kāpēc mums jāseko kaut kādam bara instinktam un būt kopijām. Arī modē tas ir manāms. Es pērku, ja man patīk, nevis tapēc, ka tā ir Versace jauna kolekcija un tādēļ es būšu "kruta". Daudzi dizaineri ir labi cilvēki un arī saka, ka mode tas ir kaut kas jauns un neredzēts. Tad darīsim un vilksim to, kas mums patīk, piestāv un mēs mīlam, jo kādam arī iepatiksies tas un tad tā jau būs JūSU mode, nevis kāda cita. 🙂

Nekopti un nepareizi glabāti apavi ātri zaudē izskatu, jo uz tiem iedarbojas deformācijas, saule, karstums, sals, straujas temperatūras maiņas, sviedri, mitrums, sniegs (īpaši kopā ar vārāmo sāli), bieža samirkšanas un izžūšanas procesu maiņa, kas veicina ātru materiāla novecošanos un padara apavus neelastīgus un cietus. Mitrums sevišķi nelabvēlīgi iedarbojas uz līmētām zolēm. Trotuāri un siltums deldē zoli un virsu. Pareiza un savlaicīga kopšana pagarina apavu mūžu. Dažādos ekspluatācijas apstākļos lietojamiem un dažāda materiāla apaviem kopšanas līdzekļi un paņēmieni ir dažādi. Izvēloties piemērotus apavu kopšanas līdzekļus un tos pareizi lietojot, apavi vēl ilgu laiku izskatīsies kā nesen pirkti, tie būs daudz izturīgāki pret mitrumu un dubļiem un apavu nēsāšanas laiks tiks maksimāli paildzināts. Lai apavi kalpotu ilgāk, tos nevajadzētu nēsāt katru dienu. Cilvēka organisms pēc "Salamander" informācijas katru dienu izdala aptuveni vienu degvīna glāzi (50 g) kāju sviedru. Apavu izžūšanai nepieciešamas 24 stundas, pie tam žāvēšanas temperatūra nedrīkst pārsniegt 40°C. Labi, ja katrai sezonai ir vairāki pāri apavu, kurus var mainīt. Ja šādas iespējas nav, vismaz jāielāgo, ka darba vietā apavi jāmaina – ne jau apavu, bet veselības dēļ. Apavu kopšanas līdzekļi vairāk domāti to ārējās virsmas apstrādei, taču pret sasvīdušu kāju radīto mitrumu var cīnīties ar tīrām zeķēm, kāju kopšanu, speciāliem dezodorantiem. Ādas apavi Apavi jāvelk kājās, lietojot apavu karoti, kas pasargā no plīšanas pakaļējo šuvi. Katru dienu tūlīt pēc lietošanas (nevis pirms iziešanas no mājas) apavi rūpīgi jāattīra no putekļiem ar rupju suku, vilnas vai flaneļa lupatu. Ja apavi ir dubļaini, tie jānotīra ar mitru lupatu, jāizņem ieliekamā saistzole un apavi jāizžāvē temperatūrā, kas nepārsniedz 40°C. Apavus nedrīkst žāvēt lielā karstumā vai pie atklātas uguns, tādā gadījumā tie kļūst cieti un neērti. Samirkušus apavus mazgā ar aukstu ūdeni, slauka ar lupatu no ārpuses un iekšpuses, ieziež ar glicerīnu un blīvi piebāž ar avīžu papīru, kas pēc dažām stundām uzsūc mitrumu. Kopšanas līdzekļi attīra apavu virsmu, noņem un maskē netīrumus, kā arī pasargā no tiem, saglabā ādas mitrumu, mīkstumu un elastību, jo neļauj ādai samirkt, uzlabo apavu izskatu un netraucē sviedru izdalīšanos, jo poras noklāj tikai daļēji. Apavu kopšanai lieto krēmus (ziedes un emulsijas), apretūras, krāsas, emaljas u.c. To sastāvs ir diezgan līdzīgs, bet atšķiras konkrētam līdzeklim lietotās vielas un to savstarpējās attiecības. Tāpēc lakādas, zamša, sporta apavu kopšanā ir īpatnības. Apavu krēmos un ziedēs sakausē vaskus un vaskveidīgas vielas, šķīdinātājus, krāsvielas, bet dažos arī silīcijorganiskās vielas, taukus, sveķus un polimērus. To receptūras piemeklē tā, lai krēmu varētu viegli uzklāt uz apava virsmas un radusies plēve viegli žūtu un pulētos. Dažādām klimatiskajām zonām paredzēti dažādi krēmi, jo to mīkstēšanas temperatūrai jābūt dažādai. No tā ir atkarīga plēves noturība un spīdums. To panāk, piemeklējot sastāvus ar dažādiem vaskiem (dzīvnieku izcelsmes – bišu vasks, lanolīna vasks; augu izcelsmes – karnaubvasks, kokvilnas vasks, cukurniedru vasks; minerālizcelsmes – cerezīns) un vaskveidīgām vielām (parafīns). Šķīdinātāji (terpentīns, lakbenzīns, benzīns u.c.) kalpo ziežveidīgas konsistences izveidošanai. Emulsiju tipa krēmos sastāvu nesakausē. Tajos papildus ievada ūdeni ar sodas, nātrija hidroksīda un ziepju (emulgatoru) piedevu, ar ko vaski pasargā apavus no samirkšanas. Tauki (rīcineļļa, zivju eļļa, alizarīneļļa) mīkstina ādu, jo lietošanas procesā smilšu un putekļu ietekmē apavi tiek attaukoti. Sveķi (nitrocelulozes, gliftālsveķi) un uz tā bāzes veidotie polimēri labi saista krēmu ar apavu virsmu, uzlabo krēma slāņa aizsargīpašības un izturību. Ne retāk kā 2 reizes nedēļā apavus plānā kārtā noklāj ar atbilstošas krāsas apavu krēmu, ko uzziež ar mīkstu suku, vates tamponu vai vilnas lupatu. Krēmam ļauj 10-15 minūtes (bet labāk visu nakti) iesūkties (tas pasargā ādu no plaisāšanas) un pulē ar suku vai samta lupatu. Katras krāsas krēma uzziešanai nepieciešamas atsevišķas mazas sukas, pulēšanai – citas sukas un samta lupatas. Bezkrāsainos krēmos nav krāsvielu, tāpēc ar tiem var kopt jebkuras krāsas apavus. Ādas apavu impregnēšana Apavu impregnēšanu veic apavu salonos speciālā mašīnā, kur apavi tiek apstrādāti ar ķimikālijām paaugstinātā temperatūrā. Pēc šādas procedūras apavi ir sevišķi mīksti – āda tiek ietaukota un apavu virsma atgrūž slapjumu un sāļus. Procedūras laikā tiek apstrādāta arī zole un visas šuves, ko diemžēl ne vienmēr var izdarīt mājas apstākļos. Ja impregnē garos vai puszābakus, pakalpojums maksā trīs latu, savukārt par kurpju impregnēšanu būs jāšķiras no Ls 2,50. Ādas apavus var impregnēt arī mājās. Šim nolūkam iegādājas kādu no apavu kopšanas līdzekļiem, kas domāti specifiskiem laika apstākļiem (lietum): Apavu krēms, piemēram, Woly Juchtenfett (Ls 1,55), kas pēc konsistences atgādina ādas taukus. Tas var būt gan melnā vai citā apaviem piemērotā krāsā, gan arī bezkrāsains. Derēs dažāda materiāla apaviem (gan ādas, gan sintētiskajiem); Krēms ar sūklīti, piemēram, Salamander Wetter-Schutz (Ls 2,03), arī nopērkams dažādās krāsās. To vienmērīgi uzklāj uz apavu virsmas un ļauj nožūt; Aerosols, piemēram, Salamander Universal-SMS (Ls 2,86), kura sastāvā ir specifisks līdzklis (uz fluororganiskās vielas bāzes) pret ūdeni un citiem šķidrumiem. Ar to var impregnēt visu veidu apavus (izņemot lakādu). Taču, pirms ķeraties pie darba, atcerieties, ka otrā dienā ar šiem apaviem uz ielas nevajadzētu iet. Impregnējot apavus, rūpīgi jāievēro instrukcija. Aerosols jāuzsmidzina uz apavu virsmas trīs reizes pēc kārtas, ļaujot apaviem starplaikos izžūt. Aerosols labāk iesūksies materiālā un aizsardzība pret mitrumu būs vēl efektīvāka. Labāk ir biežāk uzsmidzināt vairākas plānas kārtiņas, nevis vienu biezu. Impregnēšanu vajadzētu regulāri atkārtot, jo tā paaugstina apavu aizsardzības spēju pret mitrumu. Mākslīgās ādas apavi Apavus netīra ar krēmu. Putekļus un netīrumus nomazgā ar siltu ūdeni vai ar lupatu, ko samitrina mazgāšanas līdzekļu vai ziepju šķīdumā, un žāvē. Lakādas apavi Apavi ir ar poliuretāna segumu, tāpēc iepriekš minētie ādas kopšanas līdzekļi tiem ir pārāk blīvi un nomaskē spīdumu. Lakas plēve izstiepjas mazāk nekā āda, ar laiku kļūst cieta un plaisā. Tā slikti laiž cauri gaisu un sviedrus, un tāpēc šādus apavus ieteicams valkāt tikai svinīgos gadījumos, t.i., dažas stundas dienā. Tie nav paredzēti valkāšanai salā un karstumā, jo lakas plēve ātri plaisā, bet saules staru iedarbībā kļūst lipīga un zaudē spīdumu. Novērts šo novecošanās procesu nevar, bet, pareizi kopjot un nēsājot apavus, to iespējams attālināt. Ar mīkstu lupatu, nevis ar suku, apavus attīra no putekļiem, periodiski slauka ar mitru vati, pēc tam berzē ar flaneļa lupatu, līdz tie iegūst spīdumu. Apaviem periodiski ar vates tamponu plānā kārtā uzziež lanolīna krēmu, glicerīnu, vazelīnu, pienu vai rīcineļļu. Pēc 15-20 minūtēm tauku pārpalikumu noņem ar mīkstu lupatu, apavus žāvē un spodrina. Gumijas apavi Apavu iekšpusi tīra ar mīkstu suku vai mitru, stipri izgrieztu mīkstu lupatu. Lakas plēvi nedrīkst berzt, uz tās nedrīkst stipri spiest. Gumijas apavus un botes katru dienu mazgā ar lupatu siltā ūdenī. No gaišiem gumijas apaviem traipus nedrīkst tīrīt ar stipras iedarbības traipu tīrītāju. Vislabāk, ja ūdenim pievieno kādu veļas mazgāšanas līdzekli. Veļas pulveris īsti nederēs, jo tā graudainais sastāvs var saskrāpēt gumijas apava spožo virsmu. Noslauka ar mīkstu lupatu, izņem saistzoles un žāvē temperatūrā, kas nav augstāka par 30°C. Apavi nedrīkst saskarties ar eļļām, benzīnu u.c. šķīdinātājiem, skābēm, sārmiem un citām agresīvām vielām. Apavus dezinficē pret sēnīšslimībām, beržot to iekšpusi, līdz tā kļūst mitra, ar vati vai lupatu, kas samitrināta 10% formalīna šķīdumā, kuram pielikts 5% monohloramīna. Apavus ietin blīvā papīrā vai vaskadrānā. Pēc 2 stundām tos žāvē svaigā gaisā. Veltie apavi Apavus attīra no netīrumiem ar drēbju sukas palīdzību, mīkstu sausu vai nedaudz samitrinātu lupatu. Samirkušos apavus nedrīkst žāvēt strauji, jo tad tie saraujas. Tie jāžāvē istabas temperatūrā. Lai pasargātu veltos apavus no berzes un mitruma, jāvalkā galošas un botes. Velūra apavi Apavus tīra no putekļiem ar cietu gumijas suku, plūksnas paceļ, paturot apavus virs tvaikiem. Atsvaidzina, iekrāso un piedod ūdensnecaurlaidību ar aerosoliem. Zamša apavi Apavi labi uzsūc ūdeni, bet izžuvuši atgūst savas īpašības, tāpēc tos vispirms žāvē. Tomēr šie apavi ātri zaudē savu samtainumu un sāk spīdēt, jo pūkas ar laiku nosēžas, tāpēc tās jāpieceļ, berzējot ar speciāli zamšam paredzētām krāsainām gumijām vai smalkām gumijas sukām. Gumijas krāsviela atjaunina krāsu noberztajās vietās. Otrs paņēmiens ir šāds: apavus ar cietu suku attīra no putekļiem, spīdīgās vietas berzē ar smalku smilšpapīru, stiepļu suku vai dzēšgumiju, ar suku attīra radušos putekļus un visu virsmu apstrādā ar aerosoliem, kas nokrāso padilušās vietas un atsvaidzina virsmu. Tos smidzina 15-20 cm attālumā, pēc tam 10-15 minūtes apavus žāvē un, lai atjaunotu samtainumu, sukā zamša virsmu. Apstrādi pēc vajadzības atkārto. Tauku traipus izņem ar karstu ūdeni vai tīrīto benzīnu, tad apavus žāvē un tīra. Lai paceltu pūkas, no putekļiem attīrītus apavus patur virs ūdens tvaikiem. Zamša apavus (arī cimdus u.c.) tīra arī ar ožamā spirta un ūdens maisījumā (1:5) samitrinātu suku. Tad izstrādājumu berzē ar tamponu, kas saslapināts ūdens un etiķskābes maisījumā (1 tējkarote etiķskābes uz 1 litru ūdens), tad nosusina ar lupatu un žāvē. Modeļapavi Šos apavus, baltus un košus, nedrīkst tīrīt ar suku. Tos tīra ar pienā samitrinātu vati vai lupatu, žāvē un noklāj ar plānu bezkrāsainā krēma kārtu. Juhtādas apavi Apavi paredzēti nēsāšanai nelabvēlīgos, mitros apstākļos, ekspluatācijā tie attaukojas un kļūst cieti, trausli, palielinās ūdenscaurlaidība, tāpēc jānodrošina taukvielu saglabāšana šajos apavos. Šim nolūkam nedaudz mitri apavi regulāri jātauko ar uzkarsētu taukvielu ziedi, kas mīkstina ādu, samazina ūdenscaurlaidību un apavu deformāciju, palielina spīdumu. Ieteicami ir krēmi, kuri satur vairāk nekā 40% tauku, kā arī vazelīnu, darvu, petrolatumu. Ja tādu krēmu nav, lieto parasto apavu krēmu. Papildus atkarībā no nēsāšanas intensitātes 2-3 reizes gadā šajos apavos ar pirkstiem ieziež taukus tik ilgi, kamēr āda tos vairs neiesūc. Tekstilapavi Apavus tīra ar suku. Traipu izņemšanai lieto traipu tīrītāju vai mazgāšanas līdzekļus. Tauku plankumus iztīra ar benzīnu. Krāsainus apavus tīra ar speciāliem krītiņiem, baltos – ar zobu pulvera vai attīrīta krīta putriņu, kā arī ar speciāliem aerosoliem. Apavus piebāž ar papīru un žāvē. Apavu glabāšana Apavus nedrīkst glabāt polietelēna maisiņos, jo tiem nepiekļūst gaiss. Kļūdās tie, kas apavus glabā priekšnamā, kur nav apkures (aukstumā un mitrumā). Ādas apaviem jāļauj palaikam "atpūsties", tos iepriekš notīrot no putekļiem un netīrumiem. Ja vajadzīgs, tos salabo, blīvi piebāž ar avīžu papīriem un noklāj ar krēmu vai vazelīnu. Sevišķi rūpīgi iztīra un ieziež šuvi starp apavu virsmu un zoli. Modeļapavos, sevišķi lakādas apavos, ieteicams ielikt iztaisnojošās liestes. Krāsainus un lakotus apavus ietin mīkstā, baltā papīrā vai arī glabā kabatās, ko uzšuj uz taisna auguma vai cita materiāla. Šo audumu piestiprina drēbju skapī pie sienas. Apavus glabā arī kastē, kurai jāatrodas labi vēdināmā telpā. Optimāli apstākļi apavu glabāšanai: Relatīvais gaisa mitrums 50-70% Temperatūra 8-20% Mitrumā apavi maina formu, kļūst lielāki un blāvāki, pelē, pūst, metāla daļas rūsē, līmētās detaļas atlīmējas. Paaugstinātā temperatūrā un tiešo saules staru iedarbībā paātrināti noveco apavu mākslīgie materiāli, gumija, polimēri un to segumi uz dabiskām ādām. Tie kļūst cietāki un zaudē ekspluatācijas īpašības, krāsvielu segumi plaisā un nobirst. Tāpēc šādi apavi jāsargā no tiešiem saules stariem un putekļiem, kas, iekļūstot porās, attauko ādas virsējos slāņus. Āda kļūst rupja un neelastīga, neizskatīga. Katrā locījumā putekļi darbojas kā abrazīvs, un apavi ātri dilst. Apavi jāglabā ne tuvāk par 1 metru no apkures ierīcēm, tiem blakus nedrīkst būt šķīdinātāji. Juhtādas apavus vēlams glabāt pakārtus un pasargāt no putekļiem, ietinot papīrā vai drānā. Plastikāta apavi nedrīkst būt kontaktā ar gumijas apaviem. Tie jāglabā kastītēs vai papīra turzās, atdalot puspārus ar mīkstu papīru. Veltie apavi, apavu vilnas auduma un dabiskās kažokādas detaļas jāsargā no kodēm. To dara, sistemātiski tīrot apavus un ieliekot skapī pretkožu līdzekļus.

Dziive ir paaraak iisa, lai samierinaatros ar viduveejiibaam visaas dziives jomaas – darbaa, attieciibaas ar liidzcilveekiem un miiljoto, briivaa laika pavadiisanaa utt. Taadeel ir svariigi meeginaat savu dziivi uzlabot. Tas tacu ir tik vienkaarsi – jaacensaas buut labaakajam visaa ko daram, nesamierinaaties ar neko mazaaku par izciliibu. Varbuut varam veltiit vienu dienu piedomaajot pie taa, lai aizejot uz darbu, sodien mees to dariitu peec labaakaas sirdapzinjas, uznjemtos lielaaku atbildiibu, koleegjus un klientus sagaidiitu ar siltu un sirsniigu attieksmi un negaidiitu par to pretii lielaaku algu vai atziniibu. Dariit to tikai taadeelj, ka tas ir pareizi un sniedz mums iekseeju gandariijumu. Esmu paarliecinaata, ka tas vien dziivi mums pasiem un cilveekiem apkaart padariitu kaut nedaudz labaaku. Aizejot maajaas buutu veerts padomaat, vai esosaas attieciibas ar draugiem un miiljoto mums sniedz gandariijumu un gariigu izaugsmi. Varbuut ir nepieciesama reviizija sai jomaa? Mums ir jaaguust apmierinaajums un gandariijums no cilveekiem, kas ir mums apkaart, kaa arii iespeeja attiistiities gariigim, taadeelj nav veerts veltiit laiku un puules postosaam attieciibaam ar liidzcilveekiem. Laiku, kas tiek pavadiits pie televizora, daudz veertiigaak ir pavadiit ieguldot sevii, sevis fiziskaa vai gariigaa attiistiibaa. Daudz veertiigaak ir veltiit laiku sportam, vai izlasiit kaadu patiesaam labu graamatu. Cilveeki biezi vien suudzaas par to, ka nav laimiigi, bet papeetot dziljaak, atklaajaas, ka vinji neko nedara, lai taadi buutu, neveelaas ieguldiit laiku un resursus savas laimes kalsanaa. Tad nu sodien labaak veltiisim laiku nevis tam, lai suudzeetos, bet gan tam, lai sevi padariitu kaut nedaudz laimiigaaku, taadaa veidaa arii muusu liidzcilveeku dziivi padarot patiikamaaku.

Nesen saņēmu ielūgumu uz draudzenes kāzām… tik skaisti 🙂 un protams, ka gribas arī labi izskatīties. Bet nekad nebiju domājusi, ka tas būs tik grūti. Manas problēmas sākās, kad aplūkojot skapja saturu, konstatēju, ka vajag jaunu kleitu. Nju kas tur grūts – jāiet uz jāpērk. Tā nu es jau 3 dienu gāju izlūkos un rezultāts – absolūta nulle!! Kādēļ, vai nu par šauru, vai izskatās greizi… Es nesaprotu – vai tiešām glītus L izmēra apģērbus ražo tikai lupatu formātā, kad īsti nevar saprast kā tas apģērba gabals jāvelk mugurā. Sākumā biju nobriedusi par sarkanu kleitu, bet ar laiku nācās atmest to ideju, jo domāju, ka tas ir tas, kas sarežģī manu iepirkšanos. Bet nē – tās ir vai nu manas krūtis vai viduklis.. Heh.. bet galvenais, ka tā ir miesasbūve un tur nu neko nevar izmainīt! Vai tiešām tam ir jābūt tik grūši, lai labi izskatītos??? Jā, man jau tas viss likās trakums, bet kad sapratu, ka sava izmēra apavus laikam neieraudzīšu nekur – likās ka traka palikšu!! 41 – vai tas ir par daudz prasīts?! Glītas 41. izmēra kurpes.. (ar nelielu noslieci uz 42..?) Esmu izstaigājusi visus iespējamos un neiespējamos apavu veikalus, pat humpalās iegriezos – nekā! Un ko lai tagad iesāk? 🙁

Heh, šis laikam sanāk mans pirmais ieraksts šeit un vispār kkur plašākam lasītāju lokam. Nebiju domājusi, ka pieķeršos šādai nodarbei, bet sajutu vajadzību to visu, kas manī kkur izlikt, kaut vai pašai priekš sevis. Šovakar noskatījos filmu Letters to Juliet. Skaisti. Un tas man lika aizdomāties, vai tiešām pastāv tāda patiesa mīlestība? Kādreiz tam ticēju, bet tagad šķiet esmu pārvērtusies par snobu, kritiķi vai vnk palikusi par vecu tādām muļķībām. Asaras acīs un es te rakstu to, ka neticu tādu jūtu esamībai… vai tiešām mūsdienās ir iespējams atrast vīrieti, kas spēj mīlēt? Es domāju brīvu vīrieti nevis kādu, kurš savu sievu vairs jau sen kā nemīl, bet sola iemīlēt jebkuru.. noskatījos filmu un sajutos vēl vientuļāka un bezcerīgāka nekā līdz šim..

Vai var mīlēt vienu cilvēku visu mūžu? Vienu cilvēku – bez kārdinājumiem? Vai ir jēga pamest visu un skriet pa galvu, pa kaklu tumsā, tikai tādēļ, ka tur ir zvaigznes? jautājumi maļas un maļas, bet atbildes īsti nav. Pati jau saprotu, cik drausmīga esmu, un ir vēl pat daudz, daudz sliktāk.. Doriana Greja ģīmetne vecuma galā būtu par maz. Es varētu rakstīt par skaistu mīlestību, kas ilgusi jau ļoti ilgi. Par cilvēku, kas ar laiku ir kļuvis par pusi ne tikai no sirds, bet visas asinsrites – noplēst viņu nav iespējams, nenoasiņojot. Par kopīgu mitekli, kopīgu suni un kopīgiem sapņiem, par iespēju kaut kad kādreiz mīt gredzenus un laimīgi novecot uz lieveņa. Un par otru pusi – par kaisli, kuras viņam par maz, bet man par daudz, par kādām nepiepildītām lietām. Par tādām, kas, ja ir viss nosauktais, pat nav tik svarīgas. Un, kad viss ir tik skaisti, pietiek uz brīdi pabūt citur, iepazīties ar kādu citu. Un nav pat svarīgi ar ko – jo mērķis nav mīla, bet tikai labas attiecības uz mēnesi, kas jāpavada līdzās. Noklikšķ kāds slēdzis un pēkšņi viss tiek aizmirsts – un pilnīgi neapzināti sākas kaut kas, ko pašai nemaz negribas pieļaut, bet tas noslēdzas tā kā noslēdzas – nenormāli kaislīgi, daudz kaislīgāk kā ar savu īsto un vienīgo, pie tam tur, kur vienmēr gribējies – pļavā un starp govīm, kas cenšas ieturēt nakstmieru un nelikties traucētas (labi, pļavā ir gribējies, govis nē – tas tād sbonusiņš) 😎 Protams, varētu jau saglabāt jaukās atmiņas, un atgriezties. Esmu maita, mēģinu noslepkavot savu sirdsapziņu. Apsolīju sev vairs nekad tā nedarīt – jo principi man protams vienmēr bijuši tik augsti, ka jaunava Marija nobāl. Varbūt vajadzētu kādu grēksūdzi? :-/ Esmu atpakaļ, mīlestības ielenkumā, līdzās savai pusei, un atkal viss ir tik pareizi, mīļi un sirsnīgi. No sirds mēģinu būt laba draudzene, atbildēt uz visu kā pirms tam. Tikai kā rādās, nekas nesanāk, jo domāju visu laiku par to otru – kurš man pilnīgi neder, kuram neinteresē ne puse no tā, kas man, kurš pat neizskatās tik labi.. Bet galvā nepārtraukti maļas tikai viņa smarža, no kuras viss acu priekšā sāk migloties, un pieskārieni – vienīgā reize, kad sveša enerģija nerada vajadzību atrauties tālāk. Pareizi ir, labs sods par sliktiem darbiem 🙂 Nekas liels – tikai sekss. Tikai ko tālāk? Pamest visu savu dzīvi un mīļāko cilvēku uz pasaules ar noasiņojošu sirdi? Neiespējami. Aizmirst notikušo? Lielas, lielas pašmocības, pie tam acu priekšā vien rēgojas. Vienīgā doma – un briesmīga – gribu atpakaļ tajā, kas bija, vienā variantā vai otrā. Bet izrādās man itin labi padodas netīšām radīt savu mazo ellīti. Vai varbūt tā ir kāda ļoti dīvaina zīme? Jo viņi abi patiesībā ir tik līdzīgi, ka sakritības sāk biedēt – tikai ar vienu ir mīlestība un visa dzīve, bet otru – fantastiska saderība. Vai labāk iznīcināt visu, vai dzīvot bez seksa un tāpat nejusties izcili? Pārāk daudz jautājumu un pilnīgi noteikti par maz atbilžu (t)

Šodien biju pastaigas pēc aizstaigājusi līdz grāmatnīcai… Gribēju iegādāties Antuana de Sent-Ekziperī "Mazais princis"… Es to izdarīju… Nopirku sev grāmatu, ko savā mūžā jau reizes 4 esmu lasījusi – katru reizi savā vecumā un nu reiz ir pienācis laiks to izdarīt atkal… Ļoti, ļoti laba grāmata… vismaz manā skatījumā… Protams, ja tā teikt "rok dziļāk"… Nu, man ir pašai savs eksemplārs… Kabatas formāta, maziņa, ļoti parocīga grāmatiņa… Atšķirot pirmo lapaspusi tur ir autora ieraksts, citēju: "Man jālūdz piedošana bērniem par to, ka šo grāmatu esmu veltījis pieaugušajam. … Visi pieaugušie reiz ir bijuši bērni (tikai ļoti nedaudzi no viņiem to atceras)." (protams no citāta ir šis tas izņemts, bet galvenā doma ir!) Un tieši pirms gājiena uz veikalu es aizdomājos par tādu tēmu, kā kur pazūd tā robeža, kad mēs izaugam no bērna par pieaugušo…? Aizdomājos par savu dzīvi un ikdienu vispār! Un nav vairs ne miņas no bērnības, nav vairs ne kapeikas no tās bezrūpības, kas bij tajos laikos, kad biju maza, kad rūpējās par mani vecāki… Nemaz nemanīju, kā mana dzīve ir pārvērtusies. Tagad, kad visas skolas jau nobeigtas, strādāju, dzīvoju un rūpējos pati par sevi, savos 25 gados visas manas piedzīvotās problēmas ir tik "pieaugušas"! Darbs, attiecības, sānsoļi, nauda, pat tāds smags vārds kā "izdzīvošana", dzīvesvieta, auto, un tik daudz citu lietu – tas viss notiek ar mani tagad… Un tādas lietas notiek ar pieaugušiem cilvēkiem… Un esmu sapratusi – viss… bērnībā nav iespējams atgriezties! Pavisam nemanot, tā robeža ir pārkāpta… Kas nekaitēja būt bērnam – ne par ko nebij jādomā, tā teikt galva ne par ko nesāpēja, bet pašlaik ikdienas rūpes un raizes liek saprast, ka ir jādzīvo smagā dzīve… Un ne jau velti augstākminētās grāmatas autors saka, ka tikai ļoti nedaudzi pieaugušie atceras, ka viņi reiz ir bijuši bērni…

Sveiki ari velreiz. Mans pirmsi blogs un aktiva darbiba ir sakusies. Jau nak virsu depresija ,rudenigie ,dregnie vakari un viena ka pirksts. 😀 Pati jau vainiga, samilejos sava vasaras piedzivojuma un no normala viriesa aizgaju prom. Nu esmu palikusi viena sapnu princis prom, pie sievas un laimigas gimenites ,es viena ar darbu un tris maziem sunukiem 😀 Manam pasreizejam dzives krasinam. (l) (l) (l) (l) Vienmer domaju Es un ar precetu ,nu nekad lidz tam nenolaidisos. Noteikti bus sogi, bus nievas, bet katram gadas iemileties ka klaunam cirka 😎 Sezu un rakstot domaju cik gan mulkigi reizem iekritam iemilamies un ceram ,ka viss solitais bus un vel labaks klus. Briniskigas pastaigas, burvigi skupsti un naktis, neliederigi izmantotas brivdienas un atvalinajums ,lai tik butu tuvuma tam domajams istajam. Ka skolnieka pirma iemilesanas, ka pasaka, saucamas roza brilles. :-/ Baudot katru sekundi un vasarai atalinoties tu saproti, ka cilveks izslides tev ka caur pirkstiem un pazudis no tevis. Ar pratu tu to apzinies , bet ar sirdi nevelies saprast. Kadel si sirds nelaiz prom kas nav lemts :’-(

Friday- aizejot uz darbu biju smaidiga un prieciiga,kaa nekaa- piektdiena ir klaat. uznjemshanaa sanjemot savu ”pasi” ar ko atver durvis man uzreiz pazinjoja ,ka mans smaids pavisam driz no sejas pazudiis,jo neviens iznemot mani nav ieradies darbaa. taatad chetru cilveku vietaa biju tikai es . bet darbs protams bija japadara tikuntaa. nu neko, sanjeemos un dariju kas jaadara. kad darbs gaaja uz beigaam sanjemu sms no maasicas vai negribu aiziet uz kadu kokteili,jo musu kopiga draudzene dabujusi jaunu darbu. taa nu es peec darba- ne sapucejusies,ne ladzigi uzkrasojusies devos uz baaru. ierodoties izradijaas ka tas ir karaoke baars tad nu tagad esu bez balss 😀 izblavos pamatiigi . Sat- Sestdienas riitaa piemodamies (es un maneejais) ar ”draugu” pohu. bet tikuntaa pec izdertas kafijas devamies uz ”arnold klark” skatities auto. tad nu sho ceturdien sanjemsim savu pavisam jauno,smuko ”kjirsiiti”. sarkanu- mazda takuya. iegadajamies auto un man bija jasak taisiities prieksh meitenju pasakuma. ap septinjiem jau biju no maajas araa ar shampiiti padusee,gatava svineeties. vakars bija tiesham izdevis. bija feini satikt savas daamas un izklaideties bez puishiem 🙂 Sun- shoreiz uzmodos bez ”drauga” pohas,jo iepriekseja vakaraa dzeru dikti piesardzigi un pratigi. pievacu maaju un bija jaasaak atkal puceties,jo gajam uz mana teeta dzimshanas dienas pusdienaam. svediena bija vismierigaakaa diena. bez dsatraukumiem,vnk jauki pavadits laiks gimenes lokaa. ceru ka arii Jums daamas nedelas nogale bija izdevusies 😉

Ik pa laikam ik vienas sievietes dzīvē rodas šaubas par to kādas ir viņas attiecības ar viņas mīļoto vīrieti. Man šīs pārdomas pēdējā laikā ir bijušas vairāk nekā vispār šķiet būtu iespējams. Es vienkārši ik pa brīdim saprotu, ka kaut kas nav, kaut kas mani neapmierina līdz galam. Un tad es iekšēji piebremzēju un ieslīgstu pārdomās. Citreiz žēl, ka vēlme padalīties šajās pārdomās ar draugu ir pārāk maza, lai to darītu, bet tai pat laikā draugs nobeigtos no tā cik bieži es viņu mocītu ar savām ne vienmēr normālajām pārdomām. Es visu laiku tā kā domāju – nu kas īsti nav pie vainas. Vienu brīdi domāju – mēs jau tik ilgi esam kopā, jāprecas. Kopā esam jau 5 gadus…ilgi man šķita, ka tas teju ir vienīgais risinājums. Drīz vien pienāca cita tik pat neprātīga doma – gribu bērnu. Labi bērnu gribu jau sen…manī vienmēr ir bijusi šī misijas (nu ne gluži misijas, bet vienkārši tā sajūta), ka gribu pēc iespējas ātrāk apprecēties un bērnus (un daudz), jo tāda es vienkārši esmu. Esmu ģimenes cilvēks, un tādēļ jau laikam tik neprātīgi gribu ģimeni. Bet nu tad es sapratu, ka nevaru no drauga prasīt to, kam mēs ABI kopā vēl neesam gatavi. Ok es gribu un man vajaga, bet draugs vēl tam nav gatavs. Mans draugs ir izteikts karjerists. Un viņa darbs nav biroja darbs, viņa darbs ir profesionāls sports. Un es mīlu viņa darbu. Es savā ziņā mīlu savu dzīvi. Man ir draugs. Man ir mīloši vecāki. Es mīlu to, ka varu rūpēties par savu draugu. Es mīlu sava drauga darbu. Es pat nespēju iedomāties, ka mana dzīve būtu daudz savādāka. Nu tādā ziņā, ka es nespēju iedomāties (un nemaz negribu) sevi ar citu cilvēku. Bet joprojām es bieži vien attopos pie fakta, ka neesmu īsti laimīga. Šodien nonācu pie secinājuma, ka…lielākoties pie visa vainīgs mans draugs. Viņš nespēj par mani parūpēties. Man šķiet, ka ikviena sieviete vēlas sava vīrieša klātbūtnē sajusties tā, ka viņai ir droši, viņa ir mīlēta un viņa nav mājasdarbu vergs. Viņa ir sieviete. Problēma tāda, ka mans vīrietis man negādā šo sajūtu…viņš ir mīļš un jauks, bet..ar to nav gana. Es brīžiem vienkārši nesaprotu kas tam visam pie vainas. Un atrisināms es nezinu vai tas ir. Laiks jau rādīs, kas mums dzīvē paredzēts. Katrā ziņā es gribētu tā pa īstam sākt dzīvot SAVU dzīvi pilnā jaudā..

Lielum lielais sveiciens visam:) Nu ta nu ir sanācis, ka arī es esmu pievienojusies šajā lapā, daudzas man ir stāstījušas, par un ap šo web lapu (tikai to labāko), tad arī es esmu nolēmu šeit:) Ceru, ka būs jautri, dalīties pieredzē un viedokļu apmaiņā:) Sveiciens ar piekdienas vakaru 😎 eh man sis vakars gan būs pie neta:) atslodze

Šodien domāju par savu pieticīgo pieredzi ar puišiem, ir gan patīkamas, gan neveiklas, gan pavisam nepatīkamas atmiņas, bet, kaut gan vēl daudz ko neesmu izdzīvojusi, tāpat jau ir tie klasiskie gadījumi – puisis, kurš uzskata Tevi tikai par draugu, kaut gan Tu vēlētos ko vairāk… puisis, kuram patīc Tu, bet Tev viņš vienkārši "nepavelk" tādā ziņā… puisis, ar kuru vienmēr būs "kā būtu ja būtu", jo kaut kas vienkārši apstākļu dēļ nesanāca utt… Tieši tāpēc mīlas dziesmas ir tik populāras, kāds ir izteicis vārdos tieši to, kā tajā brīdī jūties Tu. Somebody said you got a new friend Does she love you better than I can There’s a big black sky over my town I know where you at, I bet she’s around Yeah I know it’s stupid But I just got to see it for myself I’m in the corner, watching you kiss her I’m right over here, why can’t you see me I’m givin’ it my all, but I’m not the girl you’re takin’ home I keep dancin’ on my own So far away, but still so near The lights go on, the music dies But you don’t see me, standing here I just came to say goodbye Un rīt ir jauna diena, jaunas emocijas un jauna dziesma

Sveikas mīļās meitenes.. gribēju jautāt vai kādai ir bijusi kāda līdzīga problēma, vai vismaz saprot mani. Nu tā..pagājuši jau kādi 4 mēneši, kopš ēdu veselīgi, nevis sēžu uz diētas. Esmu no 70kg nokritusies uz 58kg. Esmu ļoti apmierināta un gribētu vēl dabūt savus 55kg. Tajā visā procesā bija arī baseins un fiziskas aktivitātes. Jūtos labi un cik saprotu izskatos arī. Kad svēru 70, tad domāju, ka man ir glīta seja, un augums ir neglīts. šobrīd vaidziņi iekrituši un neizskatos slikti, galīgi nē..man viss ir savās vietās, bet kaut kā ir tā sajūta, ka kaut kas nav. Biedē tas, ka pēkšņi atkal varētu pieņemties svarā..katru dienu sevi šaustu, kaut gan bieži noraujos, apēdu kādu kārumu, un paēdu arī pēc 18tiem un tā kārtīgi. Svars vēl pagaidām neatgriežas, lai kā es nenorautos un turas tiešām un pat krītas, bet tagad sāk uzmākties citas problēmas- seja, vai neesmu par tievu uc.., bet fiziski varētu būt pat vēl tievāka. Kāpēc rodas visādi citi kompleksi, kuriem nevajadzētu būt, kurus, liekas citi pat neievēro? Kā lai iemīlu sevi ārēji un vēljoprojām gūstu prieku no savas figūras nevis sāku šaustīt sevi..? Lūdzu meitenes..es ceru, ka saprotat mani. Gribētu dzirdēt kādu uzmundrinājumu, savādāk esmu ieņēmusi galvā, ka esmu neglīta, kaut gan uzmanība no pretējā dzimuma netrūkst, un komplimenti arī. Nesaprotu..kāpēc nevaru sevi pieņemt! Vienmēr gribas sevi uzlabot..un kad pasaku, ka sevī kaut kas nepatīk, citi ir baigā šokā un saka, ka ar mani nav labi, bet es domāju nopietni! :/

tā nedaudz žēl, ka vasariņa iet uz beigām. un šī bija superīīīīga vasara! atkal tās dzeltenās un oranžās lapas, kuras man vienmēr liekas tādas skumīgas. nepatīkamais vējš. ir tikai dažas dienas, kuras man patīk rudenī. tas ir atkarīgs no mana noskaņojuma. gribu, lai katru dienu spīdētu vasarīga saulīte! vismaz tad man šķiet, ka atkal esam tuvāk kaut kam patīkamam. 😎

Gribēju vaicāt vai kāda no jums ir izgājusi tieši make-up kursus? Jo šobrīd domāju iziet 1. līmeni, tāpēc būtu jauki dzirdēt atsauksmes. 🙂

Tātad, beidzot mana vēlēšanās ir piepildījusies. Un esmu uzaicināta uz kāzām. Diemžēl vasara ir garām un vasarīgās kleitas kāzu ceremonijai vēsā rudenī nav īsti piemērotas. Nu tad tā,meitenes, iesakiet kāda kleita varētu būt piemērota šādam laikam. Man absolūti nav ideju. Tas, ka jāpērk jauna ir skaidrs, jo manā skapī ir tikai vasaras kleitas 😀 Vēl es secinu, ka māju āboli ir ļoti garšīgi un man gribas iekurināt dzīvoklī krāsni. eBet nav malkas. Nez, ko īpašnieki teiktu, ka mēs kādu skapi nokurinātu? 😀

Vakar mums ar draudziņu bija jubiļejs un es PIRMO reizi mūžā taisīju cepumus 😀 Spriežot pēc tā, ka mana mīkla sanāca tāda…hmm..sūdīga uz pirmā aca uzmetiena, cepumiņi sanāca dievīgi! Man prieks un gribu savā priekā un cepumiem dalīties ar jums 😀 (l) Bilde nav padevusies, bet cepumiņi ir ar kokosskaidām, aprikožu ievārījumu un šokolādi (l)

Sveikas! Man šis nebūs kā parasts blogs, bet gan vairāk kā palīgā sauciens…:( Ļoti daudzas meitenes sūdzas par lieko svaru, bet varūt piemiegsim tam acis un parunāsim par tām, kurām svars ir pārāk mazs? Tātad man ir šāda neliela problēma…vienmēr esmu bijusi tieva un man tas ir paticis, bet pēdējā laikā mans svars krītas…:( Esmu 1.74gara un sveru tikai 52kg. mani jau tas sāk biedēt…zili riņķi zem acīm, ķermenis kā ģindenim…tas vairs nemaz nav skaisti! Cenšos uzbaroties, bet kkaa nesanaak! Varbūt jūs man varētu ieteikt ko labāak ēst un ko darīt, lai vismaz nedaudz pelielinātu svaru???

Nu tad taa… Nu jau mans 1.5 meenesi garais atvaljinajums ir garaam 🙂 un esmu atgriezusies atpakalj darbaa… bet kkaadu mistisku apstaaklju deelj netiku iekshaa savaa kontaa kaa rezultaataa nevareeju izlikt nedz savus jautajaumus nedz domas uz shii virtuaalaa papiira…:) Visu pirmaam kaartaam.. atvaljinaajumu uzsaaku ieksh LV… pirmaa nedeeljah vnk pasakaina.. satiku interesantu viirieti, kas to laiku padariija vnk neaizmirstamu.. pat otraas nedeeljas atvaljinaajumaa uz kuurortpilseetu Kreetu negribeejaas iisti doties.. lai arii shis bija mans pirmais taada veida celjojums 🙂 kas patiesiibaa arii izveertaas vnk pasakains! 🙂 uz turieni es devos ar vienu jaunkundzi no shii portaala 😉 kuru reaalajaa dziivee satiku pirmo reizi lidostaa :D:D:D:D lai cik neticami tas izklausiitos… taa vinjsh bij:D:D:D mums gaaja jautri 🙂 😀 saule, juura, veeejsh, ekskursijas, paartiji, puishi un kaa neatnjemama sastaavdalja – smiekli 7 dienu garumaa :D:D:D kameer es pa Griekjiju njeemos mans jauniepaziitais cilveeks aizdevaas uz vaaciju peljnjas noluukos… un uzaicinaaja ciemaa… un par cik shii ir mana praata nepraata vasara.. es piekritu 🙂 nopirku biljetes un aizbraucu ciemos 🙂 Meitenes… tas bija neaizmirstami:) Taa, es veel jutusies nebiju nekad!!! bija gan ekskursijas, gan iepirkshanaas, gan peldes, gan vnk skaisti kopaa pavadiitas dienas.. nu un naktis 🙂 un skaistaakais mirklis muuzzaa.. kuru ja godiigi jau vairs negaidiiju… domaaju ka taadas lietas notiek tikai pasakaas vai filmaas.. 🙂 nu jaa… bet kaa tas viss turpinaasies raadiis laiks… tam visam pa vidu.. izballeejos gan vasaras zaljumbaalees, gan privaataas balliitees, gan arii publiskaa ballee… guleeju teltii, peldeejos baltijas juuraa un apciemoju draugus, un izbraucu ar motociklu (respektiivi tiku izvizinaata)… un kas svariigi… atguvu kontaktu ar savu mammu un peedeejo reizi apciemoju savu teevu (pateevu), (neilgi peec mana apmekleejuma vinjsh nomira.. kas arii jau bija paredzams… bet par to tagad nee)… kaa arii sava teeva kapa kopinju, kas man bija ljoti svariigi..;) un kas veel svariigi… satiku savu EX, izrunaajaamies, saliigaam mieru.. un tad akal visu salaidaam deelii… respektiivi, dazzi labi nespeej buut vnk draugi… un kas pats labaakais – man arii nevajag! 😀 es juutos lieliski:) redzeeju to ko man vajadzeeja redzeet, dzirdeeju to ko man vajadzeeja dzirdeet 🙂 un tagad es zinu, ka esmu normaala, ka nebij mana vaina ka tas viss beidzaas.. ka nedariiju neko nepareizi… 🙂 tik patiikami apzinaaties ka tu esi super! 🙂 un ka viss ko es biju domaajusi ir apstiprinaajies.. (respektiivi vinja izdariibu izskaidrojumi).. ..tgd es varu doties taalaak 🙂 jaunaa skaistaa dziivee 🙂 katram noveelu nonaakt pie shaadas atzinjas 🙂 un smaidiit, jo dziive neapstaajas 🙂 taa iet taalaak… 😉

Vakardienas notikumu iespaidā šorīt pamodos atkal ne savā ādā. Ieslēdzu mūziku un pirmā atskan dziesma, kurai agrāk nebiju pievērsusi vērību, bet šorīt tā piesaistīja manu uzmanību, jo vārdi tik precīzi attaino manas šībrīža izjūtas un dialogu ar sevi. He was the one for me He made me feel alright Now everything’s gone wrong We where so tight He ain’t the one So just move on It’s time that you let it go How can I now forget him He’s the only one How can I let him go When he means so much to me You think I’m blind You think it’s time I can’t get him off my mind He ain’t the one for you Girl it’s time him go I think you’re right He needs to go He is not the one for me When you’ve found the one that’s meant for you Then you’ll realise That it’s just a phase you’re going through Everybody has their bad times Don’t, don’t waste your time There’s a good thing waiting for you down the line Don’t, don’t waste your time As soon as you get over him your life will truly shine Just let it go There’s a good thing waiting for you Don’t you know Just let it go As soon as you get over him you’ll find the sweetest friend… Ienīstu, ka beidzot, kad esmu samierinājusies, vairs nedomāju par bijušo un cenšos dzīvot tālāk, viņam jāatgādina par sevi un man atkal jādomā… Viņiem ir kaut kāds radars, ka jūt, kad tiek aizmirsts un jāatgādina par sevi? (e)

Nezinu, varbuut kaadai liidziigi ir gadiijies, bet es vnk nezinu,kur likties, ko domaat… Attieciibas mums jau 4 gadus( ja tas var nosaukt par attieciibaam), vieni vieniigi striidi par pilniigi neko, bet kad nav striidu tad viss vnk ideaali. Es vnk netieku ar sevi skaidriibaa vai tas ir stulbs pieradums vai liela miila (e) Saapiigi jebkuraa gadiijumaa :-/

im in love with my boyfriend. no riita,kad vinsh mani maigi apskauj,noskupsta un iechuks ausii ” i love u pickle”… kad vinsh iet ara no dzivokla un noskupsta mani uz atvadam,aiziet lidz durvim un atgriezas lai iedotu velvienu buchu.. pa dienu kad vinsh man atsuta email lai pateiktu, ka vinsh zina kura ir vinja dienas visnepatikamaka dala – rits, jo jaatstaj mani vienu. vakaraa kad atnakot majas no darba vinsh mani sagaida ar vakarinjaam… pa nakti,kad ejot gulet vinsh atkal iechukst ausii ”night pickle,i love you”.. briidii kad vinsh pastaasta savai tantei,ka vish kadreiz skatijas arsenal speeles,kopa ar draugiem,bet tagad daudz labpratak to dara ar mani,jo ja arsenal zaudee,vinsh zin ,ka dzivei ir lielaaka jeega,par futbola speeli- es.. piektdienas vakaraa kad vinsh uzaicina mani uz restoranu,jo zin ka sestdienaa mes netiksimies… es iemiilos. atkal un atkal,vienaa un tai pashaa cilveekaa. savaa iipashaa cilveekaaa….

tēja, gulta un filmas- ierasti. tomēr zinu, ka tas drīz vien beigsies, jo saņemšu kārtējo sms no kaimiņa, ka viņš mani gribot tieši tagad. gandrīz katru vakaru eju pie viņa un gandrīz katru nakti atgriežos savā dzīvoklī viena, ar iebružātu sirdi un salauztām vēlmēm. varbūt par daudz es prasu, bet reizēm tik ļoti gribētos pamosties viņa apskāvienus, saņemt labrīt skūpstu un kopīgi pabrokastot. sekss seksa pēc. vai tas nozīmē, ka es sevi necienu? izbeigt vai turpināt.atbildi uz šo jautājumu neesmu vēl saņēmusi.

Vakar,aizbraucot pie māsas uz mazpilsētu, ārpus Rīgas..pašā vakarā sapratu,ka nevēlos palikt pa nakti,bet doties uz savu plašo gultu, pie sava vīrieša..tā kā māsas vīrs vēl bija darbā(kas parasti mani ved šo gabaliņu līdz AO)..tad nu bija jāmēro ceļš līdz autoostai apm 4km ar kājām, vienai pašai..no sākuma uzzvanīju savam draugam, ar ko norunājot 15 min, telefons izlādējās..biju domājusi ceļu noiet runājot ar viņu vai sliktākajā gadījumā klausoties mūziku, tagad gāju pavisam viena.. Jocīga sajūta-pilnīgs klusums, pat nezinu ar ko lauku iemītnieki bija nodarbināti,ka nedzirdēju nevienu putna čivināšanu vai sienāžu kaitinošo dūkšanu.. Nebija nekā kam pievērst acis, neviena objekta par ko aizdomāties vai nodarbināt savu prātu..tikai ceļš un lauki.. Vispār esmu cilvēks,kas izbauda "vienvientulību", taču dzīvojot Rīgā, tas ir savādāk, tu ej pa ielu, it kā viens, apdomājot "savas lietas" ,taču tavas acis un prāts neapzināti pievērš uzmanību cilvēkiem uz ielām,mašīnām, izpārdošanām, līdz ar to tu domā par lietām, par kurām nemaz nesi plānojis un tev nav vajadzības domāt.. Un šeit es biju viena..kad to atskārtu, bija tāda sajūta, ko vēl nekad nebiju ar sevi izjutusi-neērta sajūta, it kā ar tikko iepazīstinātu cilvēku, kad tu domā-ko lai tādu pasaka,lai pārtrauktu neveiklo klusuma brīdi?! Neveiklo brīdi pašam ar sevi?! Vai man nav par ko "runāt" ar sevi, vai arī viss ir pārāk labi, lai kaut kas nomāktu manu prātu?! Taču šis klusums pamazām manī rosināja tematus, jautājumus, situācijas par kurām es vēl nekad nebiju domājusi.. tad varbūt tas ir laiks, lai uzdotu jautājumu, kurus es sev vēl nekad neesmu uzdevusi..un līdz ar to saņemtu atbildes, kuras vēl nekad neesmu saņēmusi.. 🙂

kad biju maziņa, biju baigā romantiķe, lūk pierādījums- daži mani 7., 8. klases dzejoļi, kurus, kārtojot skapi, uzraku vecajā dzejoļu kladē (man tādas bijušas kādas desmit). 😀 salkani, bet tomēr… 😀 ***Tu man esi tik tālu, kā saule pie debess, Es pastiepju roku, lai satvertu tevi Bet sauli jau nenoķersi… Tik vien tavs spožums skar mani, Manas acis un manu sirdi. taču, jo tuvāk esmu tev, Jo sāpīgākas rētas plosa man sirdi, jo saule taču karsta… ***Man gribas tevi paturēt, Piespiest sev klāt, nelaist tevi prom, Taču tu pazudi Pazudi kā ēna dienas vidū, Kā putnēns, kas pirmo reizi pamet ligzdu Atstāji vien atmiņas un asaras manās acīs. mana sirds sauc pēc tevis, bet Mans prāts zina, ka tu vairāk neatnāksi… ***Raugoties nakts klusumā Zvaigžņoto debesu tālumā Jūtu sevi pazūdam Kā pēdējā no krītošām zvaigznēm. Bez tevis nakts debesīs Zvaigznes sagāžas pār mani Atstādamas vien tumsu… Tu biji saule, es- mēness, kas palicis bez gaismas, Bez jebkādas dzīves jausmas. ***manā dvēselē tu esi ienācis uz visiem laikiem šeit, uz šīs zemes Tu esi gaiss, ko elpoju, mani sirdspuksti, asinis manās dzīslās, Tu esi katrs mans sapnis, katra mana lūgšana Tu esi saullēkts un saulriets, mēness, zvaigznes un debesis Tu esi atbilde uz visiem maniem jautājumiem… Ir tik bezgala brīnišķīgi un pacilājoši domāt, ka katra dvēsele izjutīs to pašu, ko es tagad jūtu pret tevi! 😀 😀 😛

Sveikas, Vai kādas nezin kur var iegādāties st. moriz paštonējošo un par kādām cenām?? 🙂 😉

Es šeit esmu jauniņā un šis ir mans pirmais bloga ieraksts. Šo nedēļas nogali pavadīju pie māsīcas, ar viņas vācu draudzeni kas te pavadīs veselu gadu lai iemācītos latviešu valodu. Mēs aizbraucām uz Rīgas svetkiem, dzērām plūmju kokteiļus un skatījāmies trakos pilotus. Mājās, pēc tam, riktīgi pieēdāmies, pēc tam arī paēdām vēl Lido, un aizbraucām uz KSuns noskatīties The Runaways (super filma, iesaku!). Mana kamera ir pilna ar šīs nedēļas nogales bildēm bet šeit var pievienot tikai vienu, diemžēl. 😀 Es esmu tā pa kreisi, un pa labi ir vācu meitene Nele. 🙂

Tik ilgi tas mani smacēja… Nevarēju neko pateikt… Biju, kā iesprostota būrī, netiku ārā un kamols kaklā visu laiku smacēja… :’-( Bet laikam jau esmu daudzmaz sākusi samierināties un veseļoties… sāku elpot, jo galu galā esmu nolēmusi atklāt dažas(uzsveru DAŽAS!) kārtis no tā, kas pēdējā laikā notiek… Dzīvoju vairākus gadus attiecībās ar savu vīrieti… Mīlēju viņu, lutināju, dzīvojām kā precēts pāris… BET viss skaistais beidzas un manā gadījumā beidzās mana mīlestība, jo mūsu dzīve bij pāraugusi PILNĪGĀ ikdienā… Vairs nejutu, ka viņš mani mīlētu, ka cienītu, ka gribētu redzēt sev blakus arī oficiāli nokārtotās attiecībās… Likās, ka VISS cits viņam ir svarīgāks par mani, gan mašīnas (hobijs), gan māsas un brāļi, gan vecāki, gan darba kolēģi un draugi un tikai tas laiciņš, kas palika pāri – tika man! Tad nu līdz ar šo visu pamazām izdzisa manas jūtas… :-/ Bet laikam jau pati to tā īsti neapzinājos, jo kopdzīve jau turpinājās, mūsu ikdiena… pieradums vienam pie otra arī… Manā dzīvē bija ļoti tuvs draugs-vīrietis! Viņam ar dzīvē bij visādas likstas un nedienas ar tuvāko cilvēku(no viņa aizgāja), un kopā pavadītais laiks palīdzēja izkliedēt drūmās domas! Mēs bijām kā labākās draudzenes,jo zinājām viens par otru dikti daudz… Atšķirība bija tajā faktā, ka bijām dažāda dzimuma… Un šeit stājās spēkā likumsakarība – vīrietis un sieviete NEVAR būt draugi! Protams tas notika arī šajā gadījumā! Bet es visu laiku to cilvēku uztvēru (savā galvā) tikai un vienīgi kā draugu! Lai arī starp mums bija neaizmirstamākais sekss, kāds jelkad mums abiem ir bijis, bet bijām tikai draugi! Un viņam visu laiku teicu, lai neko neuztver nopietni, jo man tač ir otrā pusīte un mēs esam draugi (kaut jau toreiz būtu kodusi mēlē)! Teicu viņam, lai viņš meklē sev citu sievieti! Un viņš atrada! Un tikai tad es sapratu – sasodīts!!! Manas jūtas nebūt nav vairs tikai draudzīgas! Pateicu to viņam, bet viņš saka – kur Tu biji agrāk??? Viņš esot visu laiku dzzīvojis un klusējis un samierinājies ar to, ka es esmu teikusi, lai neuztver neko nopietni!!! Ar asarām acīs :’-( sapratu, ka patiešām ir par vēlu… Pa to laiku arī manas attiecības jau tiek pārrautas pavisam… Un es saprotu, ka viens solis un es palieku viena… Vienam es neesmu vajadzīga, jo esmu viņu krāpusi ar citu, otram – jo es nespēju tikt galā ar sevi… Un tagad esmu palikusi pie tā teikt sasitas siles… Tikai tādēļ, ka nespēju tikt galā ar sevi, savām domām, savām vēlmēm… Zinu, zinu, ka pati vien vainīga, bet nesaprotu – kādēļ es nesapratu to agrāk… :’-(

tad nu taa,bija paredzets,ka so nedelas nogali mums bus pasakums ar rassela darbu,tad nu es protams gaaju pirkt jaunu kleitu. atradu vnk idealu. melnu,bez vienas rokas,otra roka no loti gaisiga auduma izskatas pec sparna kad roku iztaisno. pati kleitinja uzspileta uz auguma,isa. nu karoch -ideala. piepirku klat lielus auskarus no melnas,tumshi zalas spalvas. un kaa jus domajat? pasakums tika atcelts. tad nu man bija japlano weekendam kkas cits. piektdienas vakaraa manejais teica ka man esot jabrauc pie vinja. tad nu kad es ierados shis bija uztaisijis karbonades un kartupeljus ar dillem (nu kipa latvisku edienu) . un nopircis dvd kuru gribeju redzet (valentin-diena). pavadijam forshu mierigu vakaru majaas. sestdien no rita kad piecelamies izdomajam,ka tasnekas ka pasakums ir atcelts,jo mes tikunta varam pashi iziet kkur,lai man butu iespeja uzvilkt jauno kleitu. tad nu aizgajam uuz centru paest pusdienas (weekendos mes est parasti netaisa,edam aaraa) ,aizgajam pie manis, kamer manejais skatijas futeni es sataisijos. taa kaa arsenal vineja ar 6:0 manejais bija izcilaa garstavoklii. jaatdzist ka jaunajaa kleitaa es jutos ipashi labi,maneejais palika ar muti valaa,teica ka tik labi es velnekad nesu izskatijusies (tas taka jauztver kaa kompliments) 😀 tad nu izejot araa,virzoties uz bara pusi kura domajam izdert kadu viina glazi pretimnakoshie puishi apstadinaja muus un teica russellam ”fuck** hell mate, you have done well 4 yourself” – nu tas taka laikam ar bija jauztver kaa kompliments. kluba/baaraa es virzijos uz galdinja pusi kamer manejais pirka dzerienus,kad izdziredu maneejo sakaam ”your checking my bird out” kad pagriezos ieraudziju rassella tanti kura parsteigta teica,ka vinja domaja ka es esu kkada slaveniba,tapec vinja esot blenzusi 😀 taa ka vakars izvertas vel labaks neka bija paredzets,jo malkojam viinu kopa ar rassa tanti un vinjas draugu. kad pargajam uz citu baaru nakamais atgadijums bija- kad es gaaju skatoties vai nav neviens galdinsh briivs,manejais atkal palika pie baara. vins pec tam man statija ka puishi blakus vinjam esot teikushi ”check tat hotty out” kad es atnacu atpakal un nostajos blakus savejam shie nabagi nosarka un viens no vinjiem nochuksteja ”that is his bird”. vakara beigaas bijaam pavisam ”izsmalcinati” un aizgajam uz ”kfc” . pirmo reizi edu kko no turienes un jaatdzis lai cik tas ediens nebutu neveseligs vinsh garsho tiri ok. vakarnakts bija loti noderigs pashapzinjai 😀 kleitu noliku skapii ,auskarus ari nakamreiz vilkshu kadaa ipasha pasakumaa. 🙂 shorit pieceloties, man bija neliela pohinja 😀 taa ka ara bija smuks laiks saprataam,ka jakustas ara cik atri vien var ,tapec ielecu dushaa,sataisijos un gajam ara. iegajam m&s nopirkam brokastis,un gajaam uz parku izbaudit sauli. kad nedaudz apmacas virzijamies uz rassa dzivokla pusi,tagad jau atkal spid saule tapec sezam daarzaa, abi ar laptopiem. shis skataas futbolu un es- raxtu savu blogu. sarunajam ka vakarinjas man jatiek gala ar kartupeliem-jauztaisa frii,un vinsh ceps tiitara krutinu. taa ka darbi ir sadaliti. weekens-vienozimigi izdevies. (l) (l) kaa Jums?

Viņa raud. Asaras kā stikli pār vaigu veļas Un tad pienāk rīts Viņa atver acis un ceļas. Laiks nemēdz gaidīt, Ir jāiet uz priekšu Viņai vajagot smaidīt, Lai citiem nebojātu dienu. Atver skapi un izvēlas masku. Šodien lelle vai klauns?! Tad uzlīmē mākslīgo smaidu Viņai iekšēji kauns. Bet nav laika – ir jāiet. Pa plastmasa zāli Pretī halogēna saulei Kur tev sados ar vāli. Tad cirka direktors Sāk izrīkot šovu Un, ja viņš gribēs Tev sejā iemetīs plovu, Bet tev jāturpina smaidīt. Viņi raudāt var liegt. Lai jau izrīko miesu, Bet dvēseli neaizsniegt.

chavinjas!! shii vasara ir neticami aatri paskreejusi un neticami laba sanaakusi!! Tagad taa seezhu un domaaju, ko esmu ieguvusi shajaa vasaraa,un ko veeel tikai veeleetos ieguut!! Shii vasara iisteniibaa bijusi vissaulainaakaa manaaas ieksheejaas domaas, ne tikai peec laikapstaakljiem! Shovasar man bija un veeljoprojaam ir blakus tieshi tie cilveeki,kas man nedara paari, kas mani vairaak vai mazaak saprot,un censhas saprast!! Ko es veelos ieguut ir pareizus eeshanas paradumus, ko pa leenam es saaku apguut!! Es zinu, ljoti labi zinu, ka svaru nevar zaudeet needot un neest tas ir shausmiigi saapiigi,jo veeders saap nemitiigi un no taa,jeegas nav pilniigi nekaadas,tikai var sachakareet kungji un dziivi!! Jau paaris dienas ieturos kaa naakas-veseliigi!!! Daudz uudens nonaak manaa kontaa, par ko esmu nezheeliigi prieciiga.. aa un plusinjaa veel taisu presiites, pa 220 vienaa reizeee un taadas reizes man ir divas dienaa.. nosveeros ceturtdien, un naakamo reizi sveershos naakamceturtdien,taatad peec nedeeljas!! Nu,ja mana pareizaa eeshana un presiites 2x dienaa nepaliidzees, es noshaushos!!:D:D:D Vieniigais,ko es skaidri zinu ir tas,ka es nedriikstu padoties, es nedriikstu apstaaties, man tas viss ir jaaturpina un tikai tad es buushu apmierinaata ar sevi, speeshu iepriecinaat citus,jo pati buushu prieciiga!!! aaa un veel..shodien lasiiju te vienai meitenei cosmo blogu un vinja raxtiija,ka labos eeshanas paradumus utt.var ieveerot tie cilveeki,kuriem draugi domaa taapat… iisteniibaa savaa zinjaa ljoti pareizi,jo ja taa padomaa no otras puses-tad aizejot,un satiekot draudzenes vai braucot ciemos pie vinjaam un pie vecaakiem, visi eed kaa grib!!! un ko grib!!! un cik daudz grib!!! bet es tachu visu muuzhu nevareeshu pateikt-paldies,nee,esmu PAR veseliigu dziivesveidu! Visu muuzhu tachu es nevareeshu vinjaam atteikt,bet kad appeediishu kaut ko,kas buus neveseliigs, es ieksheeji sev to paarmetiishu un jutiishos veel sliktaak… shajaa sakariibaa man ir viena draudzene,kura ir nedaudz apaljiigaaka par mani un vienmeer mani noliek gar zemi, vismaz censhaas!! kopaa gaajaam uz zaali,ja bija kaada diena,kad vinja nevareeja,tad vinja vnm man noteica,lai es bez vinjas neejot,lai nesasniedzu aatraak savus meerkjus, bet come on, uzreiz taa saak shkjist,kas taa ir par draudzeni,kura ir prieciiga par tavu neveiksmi??? jo vinja vnm bija ljoti prieciiga,ja man atgadiijaas kaut kas slikts,runaaja jau vinja vienu, bet garstaaavoklis gan vinjai vnm bija daudz pacilaataaks!!! bet ziniet—man par draudzeneem galva nesaap,jo man ir viena persona,kas man ir pilniiigi viss vienaa—mana briinishkjiigaa maasa, kurai es varu uzticeet visu,pilniiigi visu un visus siikumus un es zinu,ka vinja par manu veixmi tikai priecaasies un,ka manaam beedaam-skums liidzi un dos kaadu padomu,lai nebuutu jaaskumst vispaar nevienai un vispaar vinja ir suuuuuuper!!! love her!! (l) (l) (l) (l)

Iluta Lāce un Vienotība aicina TEVI uz sarunu "Lai nepazustu attiecībās/ partnerattiecībās" 24. augustā Daudzās Latvijas ģimenēs pastāv vardarbīgas attiecības, kur vīrietis regulāri vai nu piekauj, vai arī citādi un finansiāli, jo īpaši šī brīža situācijā pazemo sievieti un bērnus. Vairākās valstīs ir atsevišķi likumi, lai novērstu vardarbīgās uzvedības kultivēšanu. Latvijā nav pat definīcijas par vardarbību pret sievieti un bērniem. Sievietes un bērni nav pasargāti arī tad, kad atraduši ceļu prom no varmākas, viņš joprojām netraucēti var vajāt, izsekot, draudēt un ietekmēt. Saruna/ Diskusija notiek Jaunā Laika birojā (Meierovica bulvāris 12) plkst. 17 – 19 00. Sarunu moderēs pieredzējusī žurnāliste Gundega Tentere. Eksperta viedokli piedāvās Aivita Putniņa, sociālantropoloģe un Juris Dilba, jurists.

ja kads prasitu ka es sodien jutos teiktu lieliski ,bet tad es melotu sev,jo patiesiba es jutos drausmigi slikti tikai to neviens nedrikst zinat. mana sirsnina ir salauzta tukstoss sikos gabalinos un nezinu vai to var salikt. man nav ne jausmas vai to vispar var salikt. kaut es to zinatu vai to var salikt. vinai sap un raud, bet neviens vinai nevar palidzet. ja es vinai spetu palidzet es to daritu ar lielako prieku, bet es to nespeju palidzet lai ka ari gribetu, es nespeju. vina raud un vinai tas loti loti sap, bet bez asaram vina neko citu neredz. mes sapinam viens otru bet nedomajam ka tam, otram ari sapes un vins raudas. kapec mes ta daram? vai tad ludzot piedosanu otram tas parstas sapet. ja ir dzili ievainots ta vina sirsnina otram neparstas sapet un tik un ta sapes …. varbut ka e tiesam kludos un ta parstas sapet ko???? man loti loti gribas lai vina pasmaida un vairs neraud, jo ari es zinu ka ir kad sap. jo ari es esmu cietusi sapes…..

Mana jaunā pieredze 🙂 Man liekas, ka šī bija pirmā reize, kad esmu vienīgā skaidrā, proti, ar meitenēm braucām uz ballīti, es pieteicos būt par šoferi, jo likās, ka tas jau nieks. Jo kad ierpeikšreiz braucām ar meitenēm (tiesa-citām), bija ok, nepiedzērāmies, neķēmojāmies, tā ka skaidrajai nebij traki, man liekas… Beeeeeet nu šoriez…druškas sadzērās, sāka spiegt, bļaut..tas VISS likās TIK stulbi un debili… Piebraucām pie ballītes pludmalē, izdomāju, ka es varētu arī dzert, piezvanu draugam, prasu, vai atbrauks man pakaļ kopā ar citu džeki, šis saka- nē, pati paņēmi mašīnu, tagad tiec mājās!!! ( (e) (e), bet taisnība jau vien ir, jāmācās uzņemties atbildību, ja izvēlējos nedzert, tad jāturas). Meičas sāk bļaut-davaaaai, dod telefonu-es piezvanīžu, paprasīšu. Es saku-NEEEE!!!! ja draugs saka nē, es nelūdzos vairs un miers. a ko šīs??? kamēr mēs ar vienu citu paeejam tālāk, šīs nenāk, nenāk, nenāk..ejam skatīties. skatos-viena runā pa telefonu, šīs ķipa tēlo, ka ar citu puiku, bet nu tik neticami 😀 😀 😀 izrādās manam zvanījušas un prasījušas, lai gan es pateicu nē!! Un tad kā es uz viņām bļāvu un lamāju!!!! šausmas!!!kā lamāju!!! a tagad man ar viņu jāstrādā kopa 😀 😀 beigās jau izturēju klaut kā, bet nu secinājums: šitā es vairs nekad nedarīšu! tās ir drausmas. mans draugs nedzer un es vispār nesaprtu, kā viņš tos mūsu pārtijus vispār var izturēt, es būtu sen nojūgusies 😀 :-O

Man vnk vajag šo visu uzrakstīt. Šodien atnācu mājās, kaķītis mani sagaidīja. Šodien jutu nepārvaramu velmi, viņi samīļot un lolot. Dīvaina sajūta. Aizgāju nosnausties, atstāju logu uz mazu šķirbiņu vaļā. Uztriecos augšā no skaņas, sāku saukt savu kaķīti. Nav. Skrēju ārā meklēt, bet tā kā tumšs,lagā nevarēju saskatīt, gaismekļi arī nav. Neatradu. Rīt pirms darba vēl pameklēšu, bet laikam bezcerīgi. Kaķis: Hektors Vecums: 5,5 mēneši Es raudu, jā! :%27-( :%27-( :%27-( :%27-( :%27-( :%27-(

Radošās komandas apvienība "Secret Studio" ir sajūtu, vēlēšanās, noslēpumu pasaule ar individuālu vērtību – interjera, teritorijas labiekārtošanas un ainavu arhitektūras dizaina projekta izstrāde, dizaina projekta vadība un autoruzraudzība, konsultācija, dekorācija, dizaina vienības un materiāla atlase, vizuālais tēlojums foto un grafikā, rotu izveide. "Secret Studio" komanda laipni informē, ka tieši šobrīd ir iespēja iegādāties roku darba bižutēriju ar 30 % atlaidi. Piedāvājums attiecas uz daļu no radītajām kolekcijām. Iespējama individuāla aktuālā piedāvājuma apskate. Bižutērijas kolekciju ieskatam – http://www.secretstudio.lv. Kontaktinformācija: info@secretstudio.lv. Ļaujaties un izdzīvojiet katru mirkli, kurš pieder Jums!

Šie viennozīmīgi bija vieni no manas dzīves skaistākajiem mēnešiem – jā, šaubu un pārdomu pilni, taču tik bagāti ar pašām patīkamākajām emocijām.. Tās skudriņas, kuras šogad tik ļoti bija iecienījušas manu muguru… vai taureņi, kuri mitinājās manā vēderā… (l) Iemīlēšanās ir dzīvība. Tā ir dzirkstele, kura liek dvēselei mirdzēt. Kura liek ticēt skaistajam arī ārpus ierasti perfektajiem rāmjiem un uzskatiem. Kura liek ļauties – gan paļauties, gan pakļauties… (s) Atvērt un atvērties. Tā dara tik daudz, šķietami nedarot neko. Jāsaka, ka šajā laikā esmu ļoti daudz ko iemācījusies. Būt mierīgai un uzticēties. Un šķiet, ka esmu tuvu arī atziņai, ka, jo vairāk mēs vēlamies, lai kāds mums pieder, jo tālāk mēs no tā esam.. Jo piederēt nav iespējams. Var ļaut būt blakus. Un tas ir lielākais, ko cilvēks otram var dot. Klusumu, esot kopā. Novērtējiet to, kas ir, nevis meklējiet to, kā nav. Mans ieteikums jums, dāmas! 😛 *Uzgāju šo bildi, kura tik ļoti man atgādina vakardienas vakaru… Ironiski, ka romantika bija vismazākais, ko es no šīm attiecībām gaidīju un vēlējos, bet tieši visvairāk tās norisinājās visromantiskajā un skaistākajā laikā un vietā – karstajās vasaras naktīs pie jūras…

tas notika, kad zāle vēl bija zaļāka un saule spožāka- tālajā 2006./2007tajā 😀 tad vēl gāju devītajā klasē. viss stāsts sākās 1. septembrī, kad mums klasē bija trīs jauni skolēni- 2 meitenes (bet par viņām, protams, nebūs šis stāsts) un puisis, sauksim viņu par X. X jau sākumā likās tāds jautrītis un izlecējs, arī pēc izskata nelikās nekas īpašs. nu neko, kā ierasts sākām mācību gadu, abi jaunie ātri iejutās mūsu klasē, taču… man sāka veidoties īpašas attiecības ar misteru X, precīzāk sakot, īpaši sliktas attiecības. ne mirkli viņš neiztika neapvainojis mani, es, saprotams, atbildi parādā nepaliku. tā mēs katru dienu lamājām viens otru, izteicām neglaimojošas piezīmes, turklāt, man viņš no visas sirds riebās, atceros, ka biju ārkārtīgi priecīga, kad viņš neieradās skolā, jo biju jau pagurusi no patstāvīgās lamāšanas, aptrūka vārdu, lai viņu aizvainotu. 😀 un, kad viņš bija skolā, situācija sāka kļūt arvien trakāka- viņš man meta virsū zirnekļus, sporta stundās nomētāja mani ar dažādiem sporta inventāriem, reiz pat dabūju ar bumbu tā, ka pārējo dienas daļu nogulēju pie māsiņas ar noraudātu seju un viņš pat neatvainojās (saprotams). taču nāc arī atriebes stunda. X bija diezgan sliktas attiecības ar kādu puisi no vecāka klases un man par laimi, šis puisis man bija labi pazīstams. tā es viņam pasūdzējos, ka mani apbižo :’-( 😀 un viņš pēc stundām noķēra X un viņi abi sāka kauties. es priecīga skatījos pa logu un izbaudīju mirkli. kad visa izrāde beidzās, arī mans prieks kaut kur pazuda. it īpaši, kad nākošajās dienās X vairāk neieradās skolā. klases zēni teica, ka viņam esot uzsista zila acs, tādēļ viņš nevēloties rādīties. daļa klases sarunāja iet pie viņa ciemos, lai uzmundrinātu, taču es, protams, atrunājos un viņi arī saprata, jo mūsu kašķus nebija iespējams nepamanīt. Taču es iekšēji jutos slikti. lai gan sākotnēji biju gandarīta, ka viņš dabūjis pēc nopelniem, man tomēr viņš palika žēl, taču nekādā gadījumā nevēlējos to izrādīt. vēlāk jau, saprotams X ieradās skolā, man par pārsteigumu tikpat jautrs kā vienmēr, lai gan acs vēl bija pieņēmsi tādu zaļganu nokrāsu. un vēl viens pārsteigums- X vairāk necentās mani katrā izdevīgā brīdī aizvainot. viņš gan turpināja izteikt šādas tādas piezīmītes, taču tās vairāk nebija ar ļaunu pēcgaršu. tā pagāja ziema diezgan mierīgā garā. mierīgā- vistiešākajā nozīmē, jo X bija sācis mani ignorēt. man vajadzēja būt laimīgai, ka beidzot ir miers no šī uzmācīgā āža, taču nesaprotamu iemeslu dēļ es tāda nebiju :-O viņš jokoja ar pārējām klases meitenēm, visādi viņas ķircināja, taču viņš pat nepaskatījās uz manu pusi. tā es pati sāku viņu šādi tādi kaitināt, taču viņš tikai vēsi atbildēja un devās savās gaitās. mans žoklis gandrīz skāra zemi, kad nesagaidīju pār sevi neloģisku apvainojošu vārdu vilni. 😀 un tad pienāca mūsu klases divu dienu ekskursija pie jūras, ar teltīm. bija maijs, tieši pirms eksāmeniem, tādēļ vēl pēdējo reizi nolēmām kārtīgi iztrakoties pilnā sastāvā. mēs bijām apmetušies netālu no kādas upes ietekas jūrā. vienu brīdi es ar dažiem klases biedriem stāvējām pie šīs ietekas, es vēlējos iet pārvilkt peldkostīmu, lai varētu nopeldēties, taču brīdī, kad es pagriezos, mani kāds sagrāba, pacēla uz rokām un bez jebkādas brīdināšanas iemeta ietekā. es pat nepaspēju neko aptvert, kad biju jau zem ūdens. par laimi, tur nebija dziļš un es varēju piecelties kājās. paskatījos uz krastu, tur stāvēja šokēti mani klasesbiedri, taču viens no tiem nevarēja vien valdīt smieklus. nu bet protams- misters X! es viņam šo to uzkliedzu, taču es pati arī sāku neapstādināmi smieties, pārsteidzot pašu X. lēnām virzījos uz malu, dažs labs man palīdzēja iztuntulēties no ūdens, taču X bija aizskrējis, jo laikam domāja, ka es viņam tūdaļ metīšos virsū, atriebības mākta. viņš centās man nerādīties acīs, es gan neizrādīju neko, taču pie sevis jau perināju šo to. vēlāk vakars izvērtās ļoti labs, taču jutu, ka X cenšas tā lēni un nemanāmi man tuvoties. kad sēdējām pie ugusnkura, viņš apsēdās netālu no manis. vairākas reizes saskatījāmies un samulsuši novērsāmies viens no otra. taču viņa acīs redzēju ko vairāk par vienkāršu skatienu sagadīšanās pēc. tobrīd es domāju, ka man tikai liekas, taču dziļi sirdī grauzās cerība, ka tā nav vis tikai sagadīšanās… vēlāk pa mazām grupiņām lavījāmies dzert grādīgo, lai skolotāja neredz 😀 kaut kā tā sagadījās, ka ar mani un vēl dažiem reizē gāja arī X. mēs visi apsēdāmies smiltīs un pēc kārtas dzērām šņabi ar kolu (:D) un, kur gadījies, kur ne, man blakus bija apsēdies pats X. turklāt tik tuvu, ka mūsu rokas visu laiku saskārās. es negribot sarku un bālēju, pat nepagriezu galvu uz viņa pusi, jo biju samulsusi, turklāt vēl grādi iesita pa galvu. nākot atpakaļ no mūsu slepenā štāba, kļuvām manāmi atvērtāki, sākām jokoties un ārdīties. vakars pagāji ļoti jautri. pēc pulkstens diviem vajadzēja jau līst pa teltīm, taču nemierīgākie (tai skaitā arī es un X) vēl negatāvojās gulēt. mēs gājām grauties gar citu teltīm, vazājāmies apkārt un viskautkur šiverējāmies. X pagrāba mani aiz rokas un metās iekšā jūrā, taču es pretojos cik spēka, kamēr nogāzu viņu pie zemes, tas bija patiešām grūti, jo viņš bija divas galvastiesas garāks un diezgan muskuļots priekš sava vecuma. viņš man uzvēlās ar visu savu svaru virsū, mūsu sejas saskārās un tajā brīdī vairāk par visu es vēlējos viņu noskūpstīt. jutu, ka arī viņš to vēlas, taču brīdī, kad abi to apjēdzām, no telšu puses nāca dusmīga skolotājas balss. viņa sauca visus atpakaļ teltīs. X pielēca kājās, piecēla arī mani un mēs abi skrējām uz savām teltīm. kad ielīdu guļammaisā, ne acu nevarēju aizvērt, jo domas grozījā tikai un vienīgi ap X. es vēlējos viņam pieskarties vēl un vēl, es pēkšņi sapratu, ka viņam ir ļoti glīts smaids, ka viņam skaistas zaļas acis un ka viņam ir skesīgs, spēcīgs augums (l) nākošajā dienā manas jaunās domas par viņu nemainījās, taču izvairījos no viņa. arī viņš gluži jau neuzmācās, taču bieži jutu viņa skatienu uz sevi. eksāmenu laiks pagāja mierīgi, taču tagad mana sirsniņa arvien biežāk ietrīsējās, kad tuvumā bija X. un viņš patiešām bija tuvumā, centās atrasties man maksimāli tuvu, pat netīšām pieskarties… pienāca izlaiduma vakars. oficiālā daļa pagāja un sākās svinēšana, dejošana, priecāšanās. mēs jau atkal šmaucām projām no pieaugušajiem, lai iedzertu paši savā bariņā. atkal jau skatieni, virzīšanās tuvāk, taču, kad aizgājām uz zāli, lai dejotu, X dejoja ar vienu klasesbiedreni, vairākas dejas pēc kārtas. es padejoju pāris dejas ar citiem, taču tad sēdēju sadrūmusi pie saviem viesiem. es pie sevis domāju- ja viņš mani uz nākošos deju neuzaicinās, tad es iešu prom. tā beidzās šī dziesma un viņš… izgāja laukā. (e) es sēdēju pie galda, visi tik jautri runāja, taču man pat gribējās raudāt, bet es nēvēlējos viena idiota dēļ sabojāt sev visu prieku. pasaucu līdzi dažas klasesbiedrenes un arī izgājām laukā. aizgājām uz savu klasi, tur jau daži bija, taču klase bija tumša, es neredzēju visus, kas tur atradās. dzērām šampanieti, smējāmies un pēkšņi jutu, ka kads saņem mani aiz rokas. paspēju tikai nolikt glāzi atpakaļ uz galda un izgāju līdzi šim kādam. lai gan bija tumšs, es, protams, zināju, ka viņš ir un nevarēju beigt muļķīgi smaidīt. X piespieda mani sev klāt un iečukstēja ausī: "nevēlies dejot?" es viņam pretī uzdevu jautājumu, vi viņš tikai tagad iedomājās man to pajautāt. viņš atbildēja, ka neesot varējis saņemties. viņš un nav varējis saņemties?! taču man viss bija vienalga. tagad es patiešām jutos laimīga, mēs nodejojām to sasodīto deju un es vairāk nekad nevēlējos laist viņu vaļā. pēc dejas mēs izsprukām ārā, staigājām ap skolu un tad vienā brīdī viņš apstājās, pieliecās man klāt un piespieda savas lūpas manējām… (l) šajā brīdī man ir jābeidz, jo šim stāstam nav nekāda turpinājuma. vistiešākajā nozīmē. viņš pārcēlās uz citu vietu dzīvot, es paliku un daļu vasaras pavadīju skumstot pēc viņa. taču man joprojām liekas, ka viņam ir vissmukākais smaids un viņš ir un paliek mana pirmā lielā milestība… 🙂 |-)

XOXO, Šīs dienas rīts iesākās tipiski,bez brokastīm ar aizgulēšanos un skriešanu uz biroju. Pēcpsudienā mikroviļņu krāsnī mēģināju pagatavot vistiņi maigajā mērcē, tagad mutē saskrien siekalas, kāda smarža. Vēljoprojām ārstēju nieru iekaisumu, laikam pie vainas būs pašas neuzmanība un liwlā peldēt griba pusnaktīs. 😀 Vispār ko pašas labu darāt?

Jau pusgadu pastiprināti uztraucos par savu izskatu un svaru, bet ~ pirms mēneša kārtīgi sāku iet uz trenažieru zāli katru otro dienu un censties ēst pareizi un pietiekami maz. Rezultātu pagaidām nav (arī diskusiju izveidoju, lai par to pasūdzētos ;D ), vismaz man tā liekas ! Kg sākumā nokrita, tad uzkāpa atpakaļ, tagad stāv nemainīgi. Apkārtmēru maiņu arī īsti nemanu, vienīgi rokas varbūt palikušas tievākas un kājas stingrākas, bet tā kā mana problēmzona ir vēders un uz to arī pastiprināti koncentrējos un neredzu to, ko gribu redzēt, liekas, ka nekas nenotiek. Vienīgi fiziskā forma uzlabojas, ko kādreiz nevarēju, vai knapi izspiedu, tagad jau daru normāli un pašai prasās kāpināt slodzi. Ar sporta zāli problēmu nav, lielākais klupšanas akmens ir ēšana, sevišķi mans vēders, kurš mēdz ļoti pūsties un pēc jebkuras nopietnākas maltītes izskatīties kā grūtniecei, kas padara mani dusmīgu un neapmierinātu. Ko esmu novērojusi pa šo laiku – paradoksāli, bet tievēt sāku, lai iegūtu papildus pašapziņu un kļūtu sabiedriskāka, bet sākumā kļuvu tieši noslēgtāka, jo visādas sociālās aktivitātes iekļauj arī neplānotas ēšanas reizes, sevišķi dzīvojot ar 45 kg caurbiru, kurai 12 pa nakti ienāk prātā cept cepeškrāsnī banānus ar šokolādi, vai pasūtīt picu. 😀 Vēl atklāju, ka viedoklis ik pēc 5 min mainās, vienu brīdi paskatos un domāju – nav jau tik traki, īstenībā, tikai pāris lietas, ko gribētu uzlabot, kopumā ir ok ! Nākošajā brīdī ieraugu sevi spogulī ne tādā leņķī, vai fotogrāfijā un ļoti pārdzīvoju. Par spīti tam, ka reizēm liekas, ka es tikai cīnos katru dienu, bet rezultātu tam nav nekādu un jāatgaiņā vainas apziņa pēc katras neplānotās uzkodas, es spītīgi turpinu ēst normālas ēdienreizes (kaut gan, ticiet man, esmu apsvērusi gan tabletes, gan smēķēšanas uzsākšanu, gan neēšanu kā tādu ;D ), dzert ūdeni un sportot un, kad gadās paklupt, apēdot ko lieku, galvā atkārtoju rindkopu, kuru izlasīju kādā mājas lapā: "Drink some water, brush your teeth, and move on. Everyone who’s ever tried to lose weight has found it challenging. When you slip up, the best idea is to get right back on track and don’t look back. Avoid telling yourself that you’ll get back on track tomorrow or next week or after New Year’s. Start now." Ar vasaru nedaudz arī sanāca mainīt dienas ritmu, bet vispār nākošā lieta, ko es mēģinu ir ēdienreizes noteiktos laikos, lai ķermenis pierod, ka viņam būs pārtika tieši tad un tad un pēc tam jau galvenais kontrolēt tikai "ko" un "cik". Katrā ziņā, neko prātīgu es nepateicu… vienīgi gribēju to kaut kur izlikt un pati pārdomāt. Turu īkšķus par visām, kuras arī cenšas atbrīvoties no kg vai cm, priecājos par visām, kuras jau ir, tur, kur vēlas būt izskata ziņā vai arī jūtas apmierinātas ar to, kā ir un gan jau pēc kāda laika padošu ziņu, kā man ir klājies !