London Escorts sunderland escorts asyabahis.org dumanbet.live pinbahiscasino.com sekabet.net www.olabahisgir.com maltcasino.net faffbet-giris.com asyabahisgo1.com www.dumanbetyenigiris.com pinbahisgo1.com sekabet-giris2.com www.olabahisgo.com maltcasino-giris.com faffbet.net betforward1.org www.betforward.mobi 1xbet-adres.com 1xbet4iran.com romabet1.com www.yasbet2.net www.1xirani.com www.romabet.top www.3btforward1.com 1xbet https://1xbet-farsi4.com بهترین سایت شرط بندی betforward
12.9 C
Rīga
otrdien, 22 oktobris, 2024
Home Blog Page 161

Karaliene izjaukusi Harija un Meganas nākotnes plānus

Karaliene pamatīgi izjaukusi Meganas un Harija nākotnes plānus. Pāris plāno izvākties no Bekingemas pils un pārvākties uz Frogmoras namu, atsakoties nākotnē ievērot Bekingemas pils noteikumus un protokolus. Šis fakts pamatīgi sadusmojis karalieni Elizabeti II.

Megana un Harijs neplāno dzīvot un audzināt savus bērnus karaliskajā pilī Londonā, jo pārim nepatīk karaliskās ģimenes spiediens, kurš var atstāt negatīvu ietekmi uz viņu atvasi. Tā vietā Harijs un Megana vēlas, lai bērni apgūtu reālās dzīves vērtības un neviens viņus ikdienā netraucētu. Mediji ziņo, ka šī “parastās ikdienas” ideja ir neiespējama, Elizabete uzstādījusi savus noteikumus, pārim regulāri būs jāierodas Bekingemas pilī, kura turpmāk tiks uzskatīta arī par pāra oficiālo darbavietu!

Foto

Meganas Mātklas un prinča Harija pirmā bērniņa nākšanai pasaulē palikušas četras nedēļas, taču Megana joprojām aktīvi turpina karalisko pienākumu pildīšanu, pienākumus viņa pildīs līdz pat marta beigām.

Autors: Dieviete.lv

 

Kā rūpēties par sava mājokļa ugunsdrošību? (+VIDEO)

Šonedēļ trešo gadu aizsākās “Mājokļa Drošības Mēnesis”, kura mērķis ir vērsts iedzīvotāju uzmanību ugunsdrošībai mājās. Lai izglītotu cilvēkus par ugunsgrēka bīstamību, izveidots īpašs virtuālās realitātes video, kur ir iespēja savām acīm redzēt, kā izceļas un attīstās uguns dzīvojamā istabā un tiek sniegta svarīga informācija par ugunsgrēka izcelšanās procesu.

Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) publicētie dati, pērn Latvijā tika reģistrēti 9134 ugunsgrēki, no kuriem 2087 izcēlušies dzīvojamās mājās. Pērn ugunsnelaimēs gāja bojā 81 cilvēks un lielākajā daļā no šiem ugunsgrēkiem cilvēku dzīvības varēja glābt, ja mājokļos būtu uzstādīti dūmu detektori.

Video

Gjensidige Latvija Mājokļa Drošības Mēneša ietvaros veiktās aptaujas 2017. un 2018. gadā liecināja par to, ka cilvēki nepietiekami novērtē mājokļa, īpaši ugunsdrošības riskus, nav pietiekami zinoši par rīcību ugunsgrēka gadījumā un rīkojas pasīvi preventīvu darbību veikšanā, lai mazinātu ugunsnelaimes iespēju.

Aptauja arī atklāja, ka cilvēki, kas ir iepriekš saskārušies ar kādu nelaimi, ir daudz piesardzīgāki un vairāk domā par drošību mājās. Pamatojoties uz datiem un Gjensidige Latvija klientu gadījumiem, ir izveidots virtuālās realitātes simulācijas video, kurā cilvēks, uzvelkot īpašas brilles, nokļūst dzīvojamā istabā, kurā pēkšņi izceļas ugunsgrēks. Skatītājam ir iespēja novērot situācijas straujo attīstību no uguns avota līdz pilnīgai istabas izdegšanai. Video ir papildināts ar izglītojošu informāciju par ugunsgrēka attīstību, preventīviem ieteikumiem, padomiem rīcībai un citiem noderīgiem komentāriem.

“Ik gadu strādājot pie iedzīvotāju izglītošanas ugunsdrošības jautājumos, saskaramies ar vienu un to pašu problēmu – cilvēki tiecas domāt, ka viņi ir pasargāti no nelaimes un ikdienā rīkojas ir uzmanīgi. Diemžēl, dati liecina par to, ka joprojām ugunsgrēku skaits Latvijā ir augsts un ugunsgrēkos ik gadu zaudējam vairākus desmitus dzīvību,” stāsta Gjensidige Latvija risku eksperts Juris Puriņš. Viņš uzsver: “ar izveidotā video palīdzību, mēs vēlamies demonstrēt cilvēkiem to, ka nelaime piezogas nemanot un situācija attīstās ļoti strauji. Tādēļ ir svarīgi ugunsgrēku atklāt laikus un būt gataviem rīkoties nekavējoties – dzīvojamā ēkā ir svarīgi uzstādīt dūmu detektorus, labi pieejamā vietā turēt ugunsdzēsības aparātu un laikus izplānot un pārzināt rīcību ugunsgrēka situācijā.”

Izveidotā video 360otiešsaistes versija ir pieejama Gjensidige Latvija sociālajos tīklos un mājaslapā www.majokladrosiba.lv, kurā ir pieejami vairāki informatīvi materiāli: 1) Ugunsdrošības informatīvais materiāls par preventīvām darbībām un rīcību ugunsgrēka situācija privātmājām un daudzstāvu dzīvojamām ēkām un 2) informatīvs materiāls, kurā ir iespējams katram izveidot evakuācijas plānu savai dzīvesvietai. Virtuālās realitātes pieredze tiks izrādīta arī skolās un pilsētas svētkos visā Latvijā.

Autors: Gjensidige Latvija

20.03.2019.

 

Kur doties pastaigā ar suni?

Beidzot pienācis pavasaris – dienas kļūst garākas par naktīm, svaigs gaiss un saulainās pastaigas sagādā daudz prieka gan cilvēkiem, gan četrkājainajiem draugiem, kuriem tā ir arī ikdienišķa nepieciešamība. Lai gan lielākoties suņi ir tieši tik draudzīgi un forši kā Edmunda Jansona animācijas filmā “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, gadās arī pa kādam trauksmainam raksturam vai neparedzamai reakcijai. Tāpēc jāatceras, ka publiskas vietas nav pašu mājas pagalms un pat vislielākajā mīlestībā sunim nedrīkst ļaut skraidīt, kur ienāk prātā. Tomēr Rīgā ir atpūtas vietas, kur īpaši padomāts ne tikai par cilvēku, bet arī suņu labsajūtu.

Vērmanes dārzs

Lai gan Vērmanes dārzā nav īpaši suņiem ierādītas teritorijas, no rītiem un vakaros te pašapzinīgi promenē visi glaunie centra suņi. Jau kopš 19. gadsimta vidus šis parks ir iecienīta rīdzinieku pulcēšanās, atpūtas, izstāžu un publisko pasākumu vieta. 20. gadsimta divdesmitajos gados te notikusi pirmā auto izstāde Latvijā. Parka vēsturiskajā estrādē pulcējas šahisti, vasarā skan koncerti, bet svētkos, satumstot vakaram, Vērmanes dārzs uzplaukst brīnumainos gaismas objektos. Kā neleposies, ja par savu pastaigu laukumu vari saukt Vērmanes dārzu! Tiesa, suņu prieku mazliet aptumšo fakts, ka šeit tāpat kā citos Rīgas apstādījumos rātni jāiet pie saites. Toties kāda sabiedrība!

Daugavas promenāde

Maršruts garu pastaigu mīļotājiem. Daugavas labajā krastā no Dzelzceļa tilta līdz Salu tiltam stiepjas Spīķeru promenāde, kas ved gar bagātīgo, mūžam mainīgo, degunu un garšas kārpiņas kutinošiem atklājumiem pārpilno Centrāltirgu. Kas zina, varbūt pie kanāla ietekas Daugavā vai tirgus angāra pakša sevišķi palaimējas un izdodas patrenkāt kādu kaiju! Kāds no promenādes 75 soliņiem tā vien vilina izbaudīt lielisko skatu uz Daugavu, ja saimnieks paguris. Bet varbūt pastaiga šķitīs pārāk īsa un iedvesmos doties vēl tālāk, uz Ķengaraga promenādi, vērot putnus un skriet līdzi cilvēka velosipēdam līdz pat Mazjumpravas muižai un vēl uz priekšu nezināmos piedzīvojumos.

Ziedoņdārzs

Iekārtots 20. gadsimta trīsdesmitajos gados un gluži nesen pamatīgi rekonstruēts, šis parks var lepoties ar bērnu rotaļu laukumu, dekoratīvu baseinu, mūzikas estrādi, joslām velobraucējiem, basketbola laukumu un Aleksandra Čaka pieminekli. Ziedoņdārzs ir viens no nedaudzajiem Rīgas centra parkiem, kur izveidots arī speciāls suņu pastaigas laukums. Te var kārtīgi izskrieties, trenēties, lecot pāri barjerai vai lienot cauri trubai, draudzēties ar citiem suņiem un lieliski pavadīt laiku kopā ar mīļo cilvēku! Vienīgi cilvēkam jāatceras, ka arī uz speciālo laukumu jāņem līdzi tie īpašie mazie maisiņi, lai kolēģiem, kas nāks uz treniņu vēlāk, būtu patīkami likt pie zemes ķepu.

Grīziņkalna parks

1903. gadā atklātais parks ne reizi vien piedzīvojis pamatīgas pārmaiņas, taču apkārtējiem iedzīvotājiem vienmēr bijis mīļš. Sevišķi tagad, kad garlaicīgi nevar būt ne bērniem un jauniešiem, ne suņiem! Bērniem te iekārtots tik iespaidīgs rotaļu laukums, ka visu pat nevar īsti paspēt apgūt vienas dienas laikā. Vasaras vakaros šeit pulcējas sportisti un ielu vingrotāji, kas audzē muskuļus āra sporta zālē, bet četrkājainajiem mīluļiem ir pašiem savi trenažieri suņu pastaigas laukumā.

Ziemeļblāzmas parks

Vēl viens parks parkā jeb sava teritorija suņiem ir arī Vecmīlgrāvī, kultūras pils „Ziemeļblāzma” parkā. Līdzīgi daudziem citiem Rīgas parkiem, arī Ziemeļblāzmas parks iekārtots jau 20. gadsimta sākumā, bet nesen, svinot pils un parka simtgadi, pamatīgi atjaunots. Cilvēkus te priecē atjaunotā rotonda, kam par pamatu izmantotas 1906. gadā nodegušās pirmās kultūras pils ēkas kolonnas, no jauna ierīkotā vīnstīgu aleja, kas sākotnēji bijusi tādā augstumā, lai tradicionālajos Bērnu svētkos tai cauri varētu izbraukt zirgu pajūgs, atjaunotā mākslīgā grota, franču stila dārzs ar strūklaku centrā, bērnu rotaļu laukums un daudzfunkcionāls atpūtas un sporta laukums. Te vērojams arī brīnišķīgs skats uz Rīgu un Rīgas jūras līci no jaunizveidotā 35 metrus augstā skatu torņa, kurā ierīkots moderns lifts. Bet suņiem… par suņiem viss skaidrs.

Lucavsala

Lucavsalas aktīvās atpūtas parks ir viens no jaunākajiem Rīgas parkiem, kuru rīdzinieki ātri un no sirds iemīļojuši. Vēl pirms dažiem gadiem te zēla mazdārziņi un skaitījās degradēta teritorija, bet nu pilsētniekus pulcē viens no lielākajiem bērnu rotaļu laukumiem un labiekārtots atpūtas parks ar pludmali. Lucavsalas burvība pilnībā atklājas vasarā, kad te notiek koncerti, var sauļoties, laiskoties zem ābelēm vai veikot Daugavā. Suņiem te arī pašiem sava paradīze – īpašs suņu laukums, kur priekšroka suņiem, nevis cilvēkiem. Pēc jaukajām izklaidēm vilināt vilina peldvieta, bet, lūk, skumjā ziņa četrkājaiņiem: viņiem ūdens skavas liegtas tāpat kā citās Rīgas oficiālajās peldvietās. Saka jau gan – ko lielie nevar, mazie VAU. Bet nē, šoreiz neko neizšķir tas, vai ķepas skar zemi, vai paslēptas saimnieces somiņā – peldvietā suņi atrasties nedrīkst.

Uzvaras parks

Uzvaras parks ir gluži vai karaliska vieta: 1910. gadā te atklāts parks par godu 200 gadu jubilejai kopš Rīgas pievienošanas Krievijas impērijai, un uz koku stādīšanu ieradies pats imperators Nikolajs II. Latvijai iegūstot neatkarību, parks ieguvis savu tagadējo nosaukumu, godinot Latvijas valsts uzvaru pār Bermonta karaspēku. Te notikuši arī 1938. gada Vispārējie latviešu Dziesmu svētki, bet Otrā pasaules kara laikā parka teritorijā iekopti ģimenes dārziņi. 20. gadsimta vidū parks atkal kļuvis par parku, te pārveidota Mārupītes gultne un izrakts jauns dīķis, bet 1985. gadā atklāts pretrunīgi vērtētais Uzvaras piemineklis. Mūsdienās parkā pulcējas aktīvās atpūtas piekritēji – distanču slēpotāji ziemā, skrituļotāji un skrējēji vasarā. Suņus sajūsmina parka plašums – te ir daudz vietas lidojošo šķīvīšu ķeršanai, kur netraucē ne koki, ne krūmi, tikai jāturas blakus saimniekam – vislabāk jau pie saites, lai nerastos kārdinājums pamēroties ātrumā ar kādu svešu skrituļgarāmbraucēju.   

Rīgas mežaparki

Lūk, viņa, īstā Rīgas suņu paradīze! Rīgas mežaparkos – Bolderājas, Kleistu, Imantas, Anniņmuižas, Biķernieku, Šmerļu, Ulbrokas, Juglas un Bābelītes – suņi var droši nodoties pastaigai bez pavadas. Vienīgi bērnu rotaļlaukumu tuvumā gan jāatgriežas pie saites! Visu Rīgas zvēru ģenerālštābā Mežaparkā (tur, kur Zooloģiskais dārzs) gan varbūt jāpaskrien saimniekam līdzi pie pavadas, daudz te to velosipēdistu, skrituļotāju, mazu bērnu un citu suņu, un ne jau visi ir vienlīdz labi audzināti. Bet nomaļākās takās arī Mežaparks ir un paliek mežaparks, daļiņa no Rīgas suņu paradīzes.

Lai pastaiga kopā ar četrkājaino mīluli nesagādātu pārpratumus un nepatīkamas situācijas, atcerieties – suņi nedrīkst atrasties Rīgas oficiālajās peldvietās! Bez pavadas suns nedrīkst uzturēties īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, Rīgas pilsētas apstādījumos (tās ir visas zaļās teritorijas, kas atrodas ārpus mežiem, mežaparkiem un purviem, ieskaitot kapsētas un pagalmus) un bērniem paredzētos rotaļu un sporta laukumos. Un, lai kur jūs aizvestu kopīgie piedzīvojumi, pārliecinieties, ka ceļš zem jūsu kājām paliek tīrs un kārtīgs!

Kā Maskačkas parkus sargā Jēkabs, Mimmi un Maskačkas runājošie suņi, vērojiet Latvijas simtgades animācijas filmā “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” kinoteātros Rīgā un kino izrādīšanas vietās visā Latvijā. Vairāk informācijas par filmu un seansiem, kā arī treileris un “Runājošo suņu dziesma” meklējami filmas mājaslapā runajosiesuni.lv.

Autors: Lauma Laube

Politiķiem neizdodas pārliecināt pedagogus par iespējām šogad rast līdzekļus algu celšanai!

Valdības locekļiem dienu pirms pedagogu protesta nav izdevies pārliecināt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) par iespējām šogad rast līdzekļus pedagogu algu celšanai, tāpēc pedagogi neatteiksies no ieceres trešdien doties piketā.

Pēc aptuveni pusotras stundas ilgas tikšanās ar premjerministru Krišjāni Kariņu (JV), finanšu ministru Jāni Reiru (JV) un izglītības un zinātnes ministri Ilgu Šuplinsku (JKP) LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga atzina, ka valdības locekļu izteiktais piedāvājums nav bijis pārliecinošs.

Šuplinska skaidroja, ka arodbiedrībai ticis piedāvāts uz 2019.gada valsts budžeta otro lasījumu ierakstīt likumprojektos vienošanos par to, ka, ja notiek budžeta izpilde un tiek īstenots intensīvāks darbs pie skolu tīkla optimizācijas un izglītības efektivizācijas, tad valdība būtu gatava algu paaugstinājumu pieņemt no 2019.gada 1.septembra.

Arodbiedrība šim piedāvājumam pagaidām nepiekrīt, gaidot skaidru indikatīvu pozīciju, kur norādīts finanšu avots. Taču kā atzina pati ministre, “finanšu avota šobrīd nav”.

Kā norādīja Vanaga, arodbiedrība neguva drošu pārliecību, ka valdības pārstāvjiem tiešām ir redzējums, kā iegūt nepieciešamos 9,3 miljonus eiro pedagogu darba samaksas grafika otrā soļa izpildei. “Šodien mūs informēja tikai par idejām, kā būtu, ja būtu. Bet informācija nebija pietiekama, lai mēs gūtu pārliecību, ka katrs no iespējamiem soļiem ir ar pozitīvu fiskālo pienesumu, lai sasummētos 9,3 miljoni eiro,” teica Vanaga.

Valdības locekļi piedāvājuma detaļas solījuši precizēt un tās arodbiedrībai prezentēt rīt, 20.martā, pārrunu laikā. “Mēs teicām, ka analizēsim šo informāciju. Ja būs pietiekami pierādīts, ka naudu grafika izpilde var iegūt, tad no tā būs atkarīgs, vai būs streiks,” pauda arodbiedrības vadītāja.

LIZDA ir gatava strādāt pie reformām izglītības sektorā, viņa teica, piebilstot, ka arodbiedrībai jābūt pārliecībai par to, ka pedagogu algu paaugstināšanas grafiku tiešām varēs pildīt.

Kariņš norādīja, ka viņa vadītā valdība izveidota ar vienu mērķi – sakārtot dažādās valsts sistēmas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem to, kas viņiem pienākas, proti, laba dzīve labā Ziemeļeiropas valstī. Premjers atgādināja, ka jau sāktas trīs reformas, kuru vidū ir arī izglītības sistēmas reforma.

Premjers uzsvēra, ka valdība aicina LIZDA uz sadarbību, nevis konfrontāciju. No valdības puses tiek piedāvāts budžeta likumprojektos otrajā lasījumā ierakstīt, ka tiks darīts viss, lai atrastu nepieciešamos līdzekļus pedagogu algu paaugstināšanai jau no 1.septembra, ja īstenosies jau apsolītās reformas izglītības sistēmā un ja valsts budžets pildīsies tā, kā iecerēts, skaidroja Kariņš.

Premjerministrs tāpat aicināja arodbiedrību strādāt kopā, nevis pret Izglītības un zinātnes ministriju (IZM). “Es varu teikt vienu – neatkarīgi no arodbiedrības lēmuma sadarboties vai nesadarboties -, mēs no valdības puses iesim pa priekšu, sakārtosim šīs sistēmas un nodrošināsim mūsu bērniem kvalitatīvu izglītību un pedagogiem labāku atalgojumu,” solīja Ministru prezidents.

Reirs savukārt norādīja tikai to, ka Finanšu ministrija sadarbībā ar IZM un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju meklēs risinājumus arī finansiālam nodrošinājumam veiksmīgām reformām. Nākamā iesaistīto pušu tikšanās paredzēta rīt plkst.9 Saeimā.

Kā vēstīts, Kariņš iepriekš tika norādījis, ka pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz “vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem”,- šis process attieksies uz 2020.gada budžetu, “kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu”, iepriekš skaidroja premjers. Nemierā ar to LIZDA vērsusies Eiropas Komisijā (EK), norādot uz izglītības nozares likumu neievērošanu, veidojot 2019.gada budžetu.

Tāpat ņemot vērā 2019.gada budžeta projektā neiekļauto pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, šo trešdien pie Saeimas notiks vismaz 2500 pedagogu pikets. Ja arī pēc protesta akcijas līdzekļi algu paaugstināšanai no šī gada septembra netiks rasti, pedagogi gatavi streikam.

Autors: nozare.lv

20.03.2019.

X-Faktora zvaigznes izveidojušas jaunu grupu! (+VIDEO)

Apvienības sastāvā ir jaunieši, kuri ikdienā profesionāli apgūst džeza un populārās mūzikas žanrus. Izpildot pasaules a capella klasiku, kā arī veidojot paši savas aranžijas, jaunieši pilnveidojas un iegūst jaunu pieredzi žanrā, kas ir specifisks savā būtībā.

Video

Video debijā, redzami INSOMNIA grupas dalībnieki, izpildot pasaules slavenās a capella  grupas “The Real Group” skaņdarbu “Words”.  “Solista karjera ir būtiska manas dzīves sastāvdaļa, bet esmu arī komandas spēlētājs. Ar šo sastāvu , lai pilnveidotos, ir jāsāk ar žanra klasiku. Tas nenoliedzami ir paraugs visām jaunajām a capella grupām. Šī harmoniski sarežģītā un ritmiski spēcīgā kompozīcija ļauj mums izveidot savstarpēju, muzikālu balansu un saskaņu. ”, saka grupas muzikālais vadītājs, X Faktors Latvija dalībnieks Roberts Memmēns.

“Latvija ir kultūras lielvalsts. Uzskatu, ka a capella žanru var attīstīt un tiekties pēc pasaules līmeņa standartiem. Lai gan esam jauna apvienība, esam pārliecināti, ka iederēsimies ne tikai Latvijas, bet arī pasaules tirgū. Tas, ka esam jauni, ir liela grupas priekšrocība, tomēr, zinot, ka labas a capella grupas pamatā ir ilggadējs, milzīgs, kopīgs darbs – esam gatavi strādāt un attīstīties. ”, saka grupas dibinātājs, menedžeris un X Faktors Latvija, pirmās sezonas dalībnieks, Gustavs Melbārdis.

“A capella žanrā, manuprāt, svarīgi ir apzināties, ka katra balss ir daļa no kopīga un skaista stāsta. Man ir ļoti aizraujoša sajūta dziedāt Insomnia sastāvā un dot neaizmirstamas emocijas klausītājiem…” saka grupas dalībnieks Dagnis Roziņš.

Pagaidām grupa gatavojas projektiem, veido savas aranžijas un strādā pie tā, lai klausītājam nodotu pēc iespējas kvaletatīvāku un saistošāku materiālu.

Autors: Isomania

19.03.2019.

Vai draudzēties ar savu bijušo?

Vai tev ir bijušie, ar kuriem es vēl joprojām uzturi labu kontaktu, vai arī tādi, par kuriem jau pavisam esi aizmirsusi? Lūk, ko par draudzēšanos ar bijušajiem saka psihologi.

Izbeigt attiecības var būt ļoti grūti, un, ja variants palikt par draugiem atvieglo šo procesu, tad, kas tajā ir slikts? „Vēlme palikt par draugiem nedod jums to pilnīgā zaudējuma sajūtu, un tas ļoti atvieglo šķiršanās procesu,” stāsta psiholoģe Nina Etvuda.

Tu vari domāt, ka draudzīgu attiecību uzturēšana ar bijušajiem ir laba doma, bet ar to saistās arī ne mazums grūtību. Piemēram, emocionālā pieķeršanās.

„Tev varētu šķist, ka šis cilvēks tevi zina labāk nekā jebkurš cits,” turpina psiholoģe. „Pat, ja seksuāli jūs viens otru vairs neinteresējat, jūs vēl joprojām varat vēlēties to emocionālo tuvību, kas jums bija.”

Šāds „atkarības” veids var padarīt tevi vēl ievainojamāku pret nākamajām sāpēm, kad tavs bijušais satiks kādu jaunu sievieti. Un tas ir neizbēgami. Nevienam nepatīk sajūta, ka viņš tiek aizvietots.

Pāriešana no attiecībām uz draudzību sevī slēpj daudz briesmu, kuras aizved pie lielām emocionālajām sāpēm. „Paliksim draugi” var šķist kā laba ideja, bet realitātē viss var būt daudz sarežģītāk.

Tā kā… Palikšana par draugiem nav nemaz tik laba ideja. Bet palikt par draugiem Facebook var? Labāk nevajag.

Attiecību psiholoģe Lindsija Krīgera ir pārliecināta, ka svarīgākais, kas pēc šķiršanās jāizdara, ir jāpārtrauc visi kontakti, lai sniegtu sev iespēju atrast jaunu laimi. Tas nozīmē – izdzēst visus numurus un pat izdzēst bijušos no sociālo tīklu profiliem. Greizsirdība un debresija ir tieši saistīta ar to, seko tu līdzi bijušo dzīvei sociālajos tīklos vai, nē.

Protams, katra situācija ir individuāla. Ar vieniem, tu pati zini, ka ir viegli palikt par draugiem, bet citus nevarēs aizmirst, ja nesarausi visus kontaktus. Visām romantiskajām jūtām jūsu starpā ir jānomirst, un tikai tad jūs varat mēģināt no jauna sadraudzēties.

Autors: Dieviete.lv

 

 

 

Vai šogad tiks izskatīta iespēja palielināt skolotāju atalgojumu?

Koalīcijas partijas lēmušas piedāvāt pedagogiem vienošanos – budžeta likumprojektos paredzēt, ka jau šogad tiks izskatīta iespēja palielināt skolotāju atalgojumu, ja tam būs nepieciešamie līdzekļi un tiks veiktas nepieciešamās reformas izglītības jomā, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes paziņoja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Koalīcija aicina arodbiedrības uz sadarbību, nevis uz pretnostatījumu, kā tas “nedaudz ir pašlaik”, norādīja Kariņš. Premjers skaidroja, ka LIZDA pārstāvji ir aicināti otrdien uz Ministru kabinetu, lai varētu rast vienošanos.

Nepieciešamo reformu veikšanai jāsadarbojas valdībai, LIZDA un pašvaldībām, norādīja Ministru prezidents. Viņš skaidroja, – ja budžets pildītos tā, ka būtu iespēja pārdalīt līdzekļus, tad tiktu izskatīta iespēja uz 1.septembri palielināt pedagogu algas – šādu apņemšanos varētu ierakstīt 2019.gada budžeta likumā.

Izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka tikšanās ar arodbiedrības pārstāvjiem varētu notikt otrdienas pēcpusdienā. Viņa sacīja, ka līdz 29.martam tiek gaidītas pašvaldību izglītības stratēģijas, uz kuru pamata varētu veidoties skolu efektivizācijas un optimizācijas procesi. Partijas “KPV LV” līderis Artuss Kaimiņš uzsvēra, ka koalīcija aicina arodbiedrības pārstāvjus trešdien neiet protestēt.

Kā vēstīts, Kariņš iepriekš tika norādījis, ka pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz “vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem”,- šis process attieksies uz 2020.gada budžetu, “kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu”, iepriekš skaidroja premjers.  Nemierā ar to Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies Eiropas Komisijā (EK), norādot uz izglītības nozares likumu neievērošanu, veidojot 2019.gada budžetu.

Tāpat ņemot vērā 2019.gada budžeta projektā neiekļauto pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, šo trešdien pie Saeimas notiks vismaz 2500 pedagogu pikets. Ja arī pēc protesta akcijas līdzekļi algu paaugstināšanai no šī gada septembra netiks rasti, pedagogi gatavi streikam.

Autors: nozare.lv

Atbalsta tālrunis ir pirmais solis cīņā ar azartspēļu atkarību!

Piecu mēnešu laikā uz sociālās iniciatīvas “Spēles brīvība”atbalsta tālruni azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem, kuru koordinē krīzes centrs “Skalbes”, zvanījuši 220 cilvēki, to skaitā viens bērns. Šis atbalsta tālrunis ir ikvienam pieejams un anonīms palīdzības instruments, kur meklēt psiholoģisku palīdzību un informāciju par iespēju cīnīties ar atkarībām. Vienlaikus statistika ir gana skaudra un parāda, ka azartspēļu atkarība ir pārāk maz apzināta joma, kurā palīdzība nepieciešama daudziem.

Laikā no pagājušā gada oktobra līdz šī gada marta sākumampie atbalsta tālruņa konsultantiem vērsušies vidēji 44 cilvēki mēnesī – viens vai vairāki zvanītāji dienā. Vairāk zvanījuši vīrieši, pavisam 138, bet atbalstu meklējušas arī 82 sievietes. Cilvēki zvana gan hroniskā stāvoklī, kad problēma ir ieilgusi un šķiet neatrisināma ilgstošā laika periodā, raisot bezcerības, bezpalīdzības sajūtu un izmisumu, gan akūtā krīzes stāvoklī, kas rodas uzreiz pēc traumatiska notikuma jeb krīzes izraisītāja un saistās ar spēcīgām šoka, panikas un apjukuma emocijām.

“Atkarība ir stāvoklis, kuru cilvēks nespēj pārvarēt bez atbalsta. Palīdzību lūgt nav jākaunas – pirmais solis ceļā uz kvalitatīvāku dzīvi ir tieši zvans uz atbalsta tālruni, jo šis pakalpojums ir viegli pieejams un anonīms,” stāsta krīzes centra “Skalbes” atbalsta tālruņa konsultants Raivo Vilcāns.

Cilvēki galvenokārt zvanījuši, lai runātu par azartspēļu atkarību – tas bijis aktuāli 195 zvanītājiem, taču sarunu gaitā atklājušās arī citas problēmas. Līdzās azartspēļu atkarībai sarunās 14 reizes minēta alkohola atkarība, pa 3 reizēm – atkarība no nevēlamām attiecībām un smēķēšanas, 2 reizes cilvēki meklējuši atbalstu cīņā ar narkotiku atkarību, bet 12 reizes – ar cita veida atkarībām. “Nereti atkarības mēdz būt kombinētas, piemēram, azartspēļu atkarība iet rokrokā ar alkohola atkarību. Tālruņa konsultanti ir informēti par atbalsta iespējām arī citu atkarību jautājumos un nepieciešamības gadījumā var to sniegt. Sarunas saturs izriet no zvanītāja vajadzībām: visbiežāk cilvēkam ir vajadzīgs psiholoģisks un emocionāls atbalsts, bet nereti sniedzam jau konkrētu informāciju par to, kur vērsties un meklēt palīdzību, lai atbrīvotos no atkarības,” skaidro Raivo Vilcāns.

Atbalsta tālruņa konsultanti 88 gadījumos ir snieguši informāciju par iespējām vērsties pie anonīmo spēlmaņu atbalsta grupām, bet 54 reizes ieteikuši narkologa konsultācijas. Arī citos gadījumos zvanītāji saņēmuši konsultācijas par atkarīgajiem pieejamiem atbalsta resursiem. Atkarībā no problēmas rakstura cilvēki saņem ieteikumus vērsties pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, Minesotas programmā, atbalsta grupās līdzatkarīgajiem, krīžu vai dienas centros, sociālajā dienestā, Pusaudžu resursu centrā atkarīgajiem pusaudžiem u. c.

Kopš atbalsta tālruņa līnijas atvēršanas palīdzību meklējuši arī 33 līdzatkarīgie – cilvēki, kurus ietekmē cita cilvēka atkarība, kas azartspēļu kontekstā izpaužas kā neparedzama rīcība, mantu “iznešana” no mājas, parādsaistību radīšana, manipulācijas un dažkārt krimināli sodāmas darbības. Visbiežāk līdzatkarīgie ir atkarīgajam tuvi cilvēki – dzīvesbiedrs, vecāki, radinieki, draugi. Tomēr līdzatkarība var būt arī attālināta, piemēram, atkarīgais ir pavadījis nakti spēļu zālē un neierodas darbā, tāpēc cieš darba devējs. Biežāk līdzatkarīgā lomā nonāk sievietes.

“Līdzatkarīgo problēmu apraksti ir dažādi, tomēr kopumā tie saistīti ar interešu pārkāpšanu, kas skar naktsmieru, drošu vidi, savstarpējo norunu neievērošanu, un emocionāliem pārdzīvojumiem – trauksmipar atkarīgā drošību, skumjas par tuvinieka ciešanām atkarības dēļ. Līdzatkarīgie nereti pārvērtē savas spējas un resursus cīnīties, lai neļautu līdzcilvēka atkarībai ietekmēt savu dzīvi, tāpēc ir būtiski meklēt palīdzību,” atgādina konsultants.

 Lai aktualizētu azartspēļu atkarības problēmu sabiedrībā un izglītotu par iespējām ar to cīnīties, biedrības “Esi brīvs!” sociālā iniciatīva “Spēles brīvība” 4. un 5. aprīlī rīkos divu dienu bezmaksas apmācības sociālo dienestu darbiniekiem. Apmācību gaitā 30 sociālo dienestu darbinieki no visas Latvijas tiks sagatavoti darbam ar azartspēļu atkarīgajiem un līdzatkarīgajiem.

Sociālās iniciatīvas ”Spēles brīvība” mājaslapā www.spelesbriviba.lvatrodama biedrības “Esi brīvs” sagatavotā informācija par atkarības un līdzatkarības riskiem un norādes uz efektīvākajiem risinājumiem, kā arī speciālistu izstrādāts tests, kas ļaus izprast atkarības vai līdzatkarības apmēru. Iniciatīvas ietvaros palīdzību atbalsta tālrunī azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem sniedz biedrības “Skalbes” un Biedrības “Esi brīvs” īpaši apmācīti konsultanti. Telefona līnijas darbību nodrošina krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes”, kas sociāli nozīmīgos jautājumos krīzes konsultācijas sniedz jau 19 gadus. Konsultāciju tālrunis 29323202 atkarības skartajiem un viņu tuviniekiem darbojas no pirmdienas līdz sestdienai laikā no plkst. 12.00 līdz 20.00.

Autors: Spēles brīvība

Latvijā ik gadu tika diagnosticēti vidēji 250 jauni saslimšanas gadījumi ar dzemdes kakla vēzi!

Iepriekšējo gadu statistika liecina, ka Latvija ar augstajiem dzemdes kakla vēža saslimstības rādītājiem ir līdzās Rumānijai, Serbijai, Ungārijai un Bulgārijai. Līdzīgi rādītāji ir arī Lietuvā un Igaunijā, taču Igaunija cītīgi strādā, lai saslimstību mazinātu, un ir pārgājusi uz kvalitatīvākiem skrīninga izmeklējumiem. Par to, kas būtu darāms situācijas uzlabošanai Latvijā, pārdomās dalās onkoginekologs dr. med. Ronalds Mačuks.

Pozitīvas vēsmas dzemdes kakla vēža statistikā

Līdz šim Latvijā ik gadu tika diagnosticēti vidēji 250 jauni saslimšanas gadījumi ar dzemdes kakla vēzi. Mirstības rādītāji iepriekšējos gados bija aptuveni 50%, neizdalot atsevišķi pa stadijām. Augstie mirstības radītāji liecina par sākotnēji plaši izplatītiem vēža gadījumiem, jo ārstēšana Latvijā šobrīd atbilst Eiropas standartiem. Ir dažas lietas, kur vēl varam pilnveidoties, bet tas ir attiecināms vairāk uz procedūru tehnisko izpildījumu, kas ļauj samazināt komplikāciju risku pēc ārstēšanas.

2017.gadā uz Nacionālā veselības dienesta sūtītajām vēstulēm atsaucās 39% sieviešu. Šis rādītājs ir ar pozitīvu tendenci salīdzinājumā ar visiem iepriekšējiem 8 gadiem, bet joprojām nepietiekams. Pagaidām 2018. gada dati par saslimstību ar dzemdes kakla vēzi un mirstības rādītājiem vēl nav pieejami, taču atsaucības pieaugums skrīningam ļauj cerēt, ka tuvākajos gados mirstība no dzemdes kakla vēža varētu mazināties.

Nepieciešamas kvalitatīvākas analīzes

Pieņemot lēmumus par valsts apmaksātajiem dzemdes kakla skrīninga izmeklējumiem būtu jāveic rūpīgāka analīze – iespējams, ka ilgtermiņā lētāk būtu veikt retākus, bet kvalitatīvākus izmeklējumus, primāri veicot cilvēka papilomas vīrusa testu visām sievietēm pēc 30 gadu vecuma, kā arī uzlabojot jau esošās citoloģiskās analīzes kvalitāti.

Šobrīd dzemdes kakla skrīnings sievietēm tiek apmaksāts reizi trijos gados. Apmaksāta tiek pati vienkāršākā un lētākā citoloģiskā analīze, kur iegūtā materiāla krāsošana tiek veikta pēc oriģinālas, Latvijā izstrādātas metodes. Pēc būtības tas nebūtu slikti, bet ikdienā mēs redzam nepilnības un neprecizitātes šajās analīzēs. Nokrāsojot analīzes pēc visā pasaulē apstiprinātas Papanicolaou krāsošanas metodes, mēs bieži redzam krietni raibāku realitāti. Pilnīgi noteikti ir jāvirzās uz šo labi standartizēto analīžu noteikšanu, kā arī būtu jālemj par analīžu savākšanas metodiku. Ir pierādīts, ka šķidruma citoloģijas gadījumā ir mazāk nekorektu atbilžu. Kvalitatīva citoloģiskā analīze un cilvēka papilomas vīrusa klātbūtnes noteikšana ļautu pagarināt izmeklējumu intervālus līdz 5 vai pat 10 gadiem.

Pacienšu līdzatbildība – painteresēties par analīžu rezultātiem

Kaut arī katrā ārsta praksē būtu jābūt izstrādātai sistēmai, kā notiek sekošana ienākošajām analīzēm un pacientu informēšana, vienmēr pastāv risks, ka ārstam ar lielu noslodzi vai kādu sadzīvisku iemeslu dēļ analīzes noklīst. Ja pacientei pēc analīžu nodošanas neatzvana, tas nenozīmē, ka ārsts ir redzējis analīzes un viss ir kārtībā. Sievietēm vajadzētu arī pašām painteresēties par analīžu rezultātiem.

Ja reiz vakcinējam, tad ar labāko pieejamo vakcīnu

Vakcinācija pret dzemdes kala vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu līdztekus skrīningam ir otra dzemdes kakla vēža profilakses metode. Pēc nosaukuma tā ir primārā profilakse, bet pēc sava svarīguma tā ir otrajā vietā pēc onkocitoloģiskā skrīninga. Kā galvenā un pamata metode cīņā ar dzemdes kakla vēzi visā pasaulē joprojām ir onkocitoloģiskais skrīnings.

Bagātās valstis ar vakcīnas palīdzību cenšas samazināt CPV infekcijas sastopamību populācijā, lai cilvēki vispār nesaskartos ar šīs infekcijas radītajām problēmām. Ja CPV infekcija sabiedrībā ir plaši izplatīta, sievietes tiek pakļautas kolposkopijām un dzemdes kakla ekscīzijām, kas nav pārāk patīkamas, un plaša vakcinācija pret CPV ļauj samazināt arī šo priekšvēža stāvokļu ārstēšanu.

Latvijā meitenēm vecumā no 12 gadiem valsts apmaksā vakcīnu pret 2 biežākajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem CPV tipiem – 16. un 18 tipu, tomēr mūsdienās jau daudzas Eiropas valstis, tai skaitā mūsu kaimiņvalsts Igaunija par valsts līdzekļiem apmaksā vakcīnu pret 9 CPV tipiem. Latvijas Onkoginekologu asociācija ir nākusi klajā ar priekšlikumu, ka arī Latvijā vajadzētu pāriet uz šo nano-valento vakcīnu.

Izmaksu pieaugums, iepērkot 9 tipu vakcīnu, valstij nebūtu būtisks, toties ieguvumi būtu ievērojami. Aizsardzība pret dzemdes kakla vēzi, izmantojot nano-valento vakcīnu, palielinātu CPV dažādo genotipu aptveri no 73% līdz 89%. Ir svarīgi atgādināt, ka šis plašais genotipu spektrs ir attiecināms ne tikai uz dzemdes kakla patoloģijām, bet arī uz taisnās zarnas, dzimumlocekļa un mutes un rīkles vēža riska samazinājumu. Tāpat nano-valentā vakcīna izsauc antivielu veidošanos pret CPV 6. un 11. genotipu, kas ir ārējo dzimumorgānu kondilomu cēlonis.

Autors: Ronalds Mačuks

18.03.2019.

 

 

 

Kā izvairīties no nejēdzīgu dāvanu dāvināšanas?

Vēl viena aromātiskā svece, pārāk lielas čības, nekur neliekama dekoratīvā figūriņa vai kārtējā krūzīte ar muļķīgu uzrakstu – kuram gan kādreiz nav nācies saņemt dāvanu, kas labākajā gadījumā neiepriecina! Toties, ja dāvinātājs tomēr pasniedzis patiesi “nejēdzīgu” dāvanu, 39% it nemaz nemulst un atdāvina to kādam citam, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja.Laba un jēgpilna Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir tāda dāvana, kas ir pārdomāta un praktiski pielietojama.Vairāk nekā puse (54%) Latvijas iedzīvotāju svētkos labprāt saņemtu dāvanu karti.

Dāvanu kartes vidēji augstāk novērtē iedzīvotāji, kas dzīvo ārpus lielajām pilsētām (65%), turklāt tās par jēdzīgām dāvanām atzīst respondenti teju visās vecuma grupās. Naudai ir lielāka piekrišana jauniešu vidū (63%), cilvēkiem ar zemiem ienākumiem (63%) un cittautiešiem (58%). Latvijas iedzīvotāji nepeļ arī pašdarinātas dāvanas. Ja garajos, tumšajos ziemas vakaros esat apguvuši tamborēšanu, keramiku, pērļošanu vai citas prasmes, nekautrējieties ar tām dalīties! Gandrīz trešdaļa jeb 29% aptaujāto priecājas par pašdarinātām dāvanām un skaistiem pārsteigumiem. Tomēr jārēķinās, ka pašdarinātas dāvanas retāk – vien 20% gadījumu – izraisīs patiesu smaidu to cilvēku sejās, kuru ienākumi nepārsniedz 500 eiro.

“Gandrīz vienlīdz pieņemama sabiedrībai šķiet gan dāvanu kartē, gan naudā konvertēta izvēles brīvība – to atzīst attiecīgi 54% un 51% aptaujāto. Šādu tendenci novērtē arī apdrošināšanas jomas uzņēmumi. Piemēram, BALTA nupat radījusi praktisku dāvanas risinājumu – mājokļa apdrošināšanas dāvanu karti. Tā ir visās nozīmēs vērtīga un praktiska dāvana, kas saņēmējam ļaus novērtēt rūpes un sniegs pašu svarīgāko – sirdsmieru, bet dāvinātājam aiztaupīs grūto ceļo pie jēdzīgas dāvanas,” stāsta BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns, komentējot apdrošinātāja veikto pētījumu par Latvijas iedzīvotāju paradumiem dāvanu iegādē.

Svarīgs praktisks pielietojums

Ja esat nolēmuši iegādāties dāvanu draugam, kolēģim vai ģimenes loceklim, jāņem vērā, ka laba un jēgpilna dāvana Latvijas iedzīvotāju skatījumā ir pārdomāta un pielietojama. Visbiežāk nežēlastībā krīt dāvanas, kas iegādātas “ķeksīša” pēc – uz to norāda 78% aptaujāto, otrajā vietā atstājot dāvanas, kam trūkst praktiska pielietojuma – par tādām nepriecāsies gandrīz puse jeb 46% iedzīvotāju. Izteikti noraidoša attieksme pret dāvanām bez praktiska pielietojuma ir cilvēkiem, kas dzīvo ārpus pilsētām (52%). Visvairāk par praktiski pielietojamām dāvanām priecājas vīrieši un cilvēki vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Taču katram gadījumam pirms praktiskas dāvanas izvēles ir vērts atcerēties bērnību, kad ziepes vai dvielis spēja sagādāt briesmīgu vilšanos, un padomāt, vai kaut kas pa šiem gadiem ir mainījies. Ja nē – visticamāk, jūs neesat vienīgais.

Komentējot aptaujas rezultātus, Uģis Uškāns norāda, ka, lai gan nejēdzīgu dāvanu, iespējams, nemaz nav, ir vērts atcerēties, ka iedzīvotāji Latvijā jo īpaši novērtē praktiskas lietas. “Lauzot galvu par to, ko dāvināt sev tuvajiem cilvēkiem svētkos, vērts apsvērt lietas, kuru nozīmi novērtējam, bet kuru iegādi paši nereti kādu iemeslu dēļ atliekam. Piemēram, pēc mūsu aplēsēm Latvijā aptuveni divas trešdaļas mājokļu joprojām ir neapdrošināti. Arī finansiāla stabilitāte apdrošināšanas formā var kļūt par dāvanu, kuru dot otram gan dzimšanas dienā, gan “sālsmaizē”, līdz ar to dāvinot sirdsmieru un optimismu,” norāda BALTA eksperts.

“Nejēdzīgo” dāvanu otrā iespēja

Dāvanu nejēdzīgums patērētāju uztverē ir visnotaļ nenoteikts koncepts, un lielai daļai Latvijas iedzīvotāju neviena dāvana nešķiet tik nejēdzīga, lai nevarētu kādreiz noderēt. Par to liecina 57% iedzīvotāju piekoptā stratēģija, viņuprāt, nelietderīgās vai nejēdzīgās dāvanas noglabājot vēlākam laikam. Sevišķi raksturīgi tas ir vīriešiem: 66% vīriešu pretstatā 50% sieviešu izvēlas dāvanu noglabāt nenoskārstai vajadzībai.

Dalīšanās ar līdzcilvēkiem ir otra izplatītākā stratēģija, ko piekopj nejēdzīgo dāvanu saņēmēji: ja saņemtā dāvana pašam neiet pie sirds, 39% gadījumu tā tiek kādam atdāvināta; 31% uzskata tās par noderīgām labdarībai, bet 9% laiž darbā biznesmeņa iemaņas un šādas dāvanas pārdod. Ar vēlmi dalīties īpaši izceļas sievietes: sev nepiemērotas dāvanas citiem mēdz atdāvināt gandrīz puse jeb 47% sieviešu pretstatā 29% vīriešu, bet labdarībai ziedo 38% sieviešu pretstatā 23% vīriešu.

Atdāvināšanas prieks konsekventi aug, palielinoties saņēmēju vecumam. Tā, piemēram, sev nevajadzīgas dāvanas labdarībai atdod 51% senioru vecumā pēc 60 gadiem (bet tikai 18% aptaujāto vecumā no 18 līdz 29 gadiem).

Par gaumi nestrīdas

Protams, nevar nerēķināties ar smalko gaumes jautājumu, kur pat ar vislabākajiem nodomiem var itin viegli nošaut greizi. Tomēr šādā gadījumā jums ir cerības uz piedošanu, jo pret dāvanām, kas neatbilst saņēmēja gaumes izjūtai, tiek izrādīta salīdzinoši augstāka tolerance – tādas dāvanas par nejēdzīgām atzīst 37% aptaujāto. Mēdz teikt, ka otram vajag dāvināt to, kas pašam ļoti patīk. Ja nu jums misējies uzdāvināt otram to, kas nepelna atzinību, iespējams, varat vienoties ar dāvanas saņēmēju, lai atdāvina kāroto lietu jums.

Aptauja tapusi sadarbībā ar Snapshots 2019. gada martā, internetā aptaujājot 702 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Autors: Balta

Vai pastāv iespēja, ka Apvienotā Karaliste neizstāsies no Eiropas Savienības?

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja svētdien brīdinājusi parlamentu, ka gadījumā, ja tas neatbalstīs viņas “Breksita” vienošanos līdz ceturtdien gaidāmajam Eiropas Savienības (ES) samitam, pastāv iespēja, ka Apvienotā Karaliste neizstāsies no ES “vēl daudzus mēnešus vai pat vispār nekad”.

Kā britu premjere atgādinājusi avīzē “Sunday Telegraph”, ja parlaments līdz samitam apstiprinātu vienošanos, ko tas divas reizes jau noraidījis, viņa lūgtu neilgu tehnisku “Breksita” termiņa pagarinājumu, lai varētu pieņemt vajadzīgos likumus.

Pēc viņas vārdiem, “tas nebūtu ideāls iznākums, taču tas ir kaut kas tāds, ko britu sabiedrība pieņemtu, ja tas ļautu ātri sākt izstāšanos”, savukārt alternatīva būtu “daudz sliktāka”. Ja “Breksita” atlikšanas dēļ Lielbritānijai gandrīz trīs gadus pēc referenduma par izstāšanos no ES nāktos vēl piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās”, tas būtu vērtējams kā “acīmredzams parlamenta politiskās neveiksmes simbols”, uzsvērusi Meja.

Kā ziņots, britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja “Breksita” vienošanos, trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsoja pret izstāšanos no ES bez vienošanās, bet ceturtdien atbalstīja Mejas priekšlikumu par “Breksita” atlikšanu, kas paredz līdz 20.martam sarīkot vēl vienu balsojumu par viņas panākto vienošanos. Šis priekšlikums paredz, ka gadījumā, ja parlamenta divreiz noraidītā “Breksita” vienošanās tomēr galu galā tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas izstāšanās no ES, kas paredzēta 29.martā, tiktu atlikta līdz 30.jūnijam.

Autors: nozare.lv

18.03.2019.

Ieskats leģionāru piemiņas dienā! (+VIDEO)

Lai arī neoficiālajā leģionāru piemiņas dienā Rīgā pie Brīvības pieminekļa tradicionāli bija pulcējušies pretēju viedokļu paudēji, viņu mutiskie strīdi strīdi nepārauga fiziskos konfliktos un policija nevienu cilvēku neaizturēja. Kā novēroja LETA, jau agrā rītā laukums pie Brīvības pieminekļa bija apjozts ar dzeltenajām policijas norobežojošajām barjerām.

Ap plkst.9 pie Brīvības pieminekļa bija pulcējies liels skaits likumsargu, vairākiem no viņiem līdzi bija arī dienesta suņi. Uz Aspazijas bulvāra un Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra stāvēšanai bija novietoti vismaz septiņi policijas mikroautobusi, trīs “Rīgas satiksmes” autobusi un viens trolejbuss, kuri, visticamāk, bija paredzēti likumsargu vajadzībām.Plkst.10 Rīgas Svētā Jāņa baznīcā sākās leģionāru piemiņai veltīts dievkalpojums. Tā laikā civilā apģērbā tērpušies jaunieši pie baznīcas dalīja brošūras, uz kurām pausts aicinājums atcerēties un pieminēt Latvijas brīvības cīnītājus.

Video

Neilgi pēc plkst.11 vairāk nekā 1000 cilvēku devās tradicionālajā biedrības “Daugavas Vanagi Latvijā” rīkotajā leģionāru atceres gājienā pa Vecrīgas ielām no Rīgas Svētā Jāņa baznīcas uz Brīvības pieminekli.Kā novēroja LETA, gājiena dalībniekiem rokās bija gan ziedi, gan Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogi. Kāda cilvēku grupa gājienā nesa īpaši liela izmēra Latvijas karogu bez kāta.

Gājienā devās arī vairāki apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK politiķi, tostarp Imants Parādnieks, Raivis Dzintars, Jānis Iesalnieks, Aleksandrs Kiršteins un Edvīns Šnore. Tāpat starp gājiena dalībniekiem bija nacionālais aktīvists Aivars Garda. Dalībnieki dziedāja patriotiskas dziesmas, dažiem no viņiem rokās bija transparenti, kuros pausts nosodījums komunismam, nacismam, kā arī pausts atbalsts deokupācijai.

Kārtību gājiena laikā uzraudzīja liels skaits policijas darbinieku, kuri Kaļķu ielas abās pusēs bija sastājušies dzīvajā ķēdē ar mugurām pret ielas vidu, ļaujot pa to iet tikai gājiena dalībniekiem un akreditētajiem plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem. Ap plkst.11.30, kad gājiena dalībnieki sasniedza Brīvības pieminekli, viņus tur sagaidīja aptuveni 50 “antinacisti” ar plakātiem un citu atribūtiku.

“Latvijas Antinacistiskajai komitejai” Rīgas dome bija liegusi pulcēties pie Brīvības pieminekļa, novirzot viņu pasākumu uz Bastejkalnu, tomēr vairāki “antinacistu” ideju paudēji, tai skaitā Tatjana Ždanoka un Vladimirs Buzajevs, leģionāru piemiņas gājiena dalībniekus sagaidīja, stāvot cieši pie dzeltenajām policijas izvietotajām norobežojošajām barjerām.

“Antinacisti” bija “bruņojušies” ar vairākiem līdzīga formāta plakātiem, uz kuriem vairākās valodās rakstīts “Viņi karoja Ādolfa Hitlera pusē”. Aktīvistiem rokās bija arī lelles, kas izdeva raudāšanas skaņas, taču kopumā viņi uzvedās samērā klusi.

Lai arī dažubrīd izcēlās skaļāka vārdu apmaiņa un kāda sieviete leģionāru piemiņas gājiena dalībnieku virzienā meta konfektes, neviens aizturēts netika.Tikmēr leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Pasākumu uzraudzīja ļoti liels skaits policistu.

Ap plkst.12 policisti pie Brīvības pieminekļa novērsa kāda mutiska strīda pāraugšanu fiziskā konfliktā, tomēr arī tā dalībnieki aizturēti netika. Strīds izcēlās starp kādu sievieti un citiem cilvēkiem, kuri dažādās valodās apmainījās ar viedokļiem par krievu tiesībām Latvijā. Sieviete, kura oponēja pārējiem, cita starpā klātesošajiem parādīja arī vidējo pirkstu.

Notiekošo vēroja vairāki policijas darbinieki. Brīdī, kad strīds bija sasniedzis kulmināciju un acīmredzami grasījās pāraugt fiziskā konfliktā, uz vietas esošajiem likumsargiem piepulcējās papildspēki no citiem netālu esošiem punktiem. Policisti sastājās tā, lai iekarsušajiem strīdniekiem neļautu izveidot fizisku kontaktu.

Konfliktējošā sieviete vēlāk gan policijas darbiniekiem pauda gatavību rakstīt iesniegumu par to, ka viņa ir pagrūsta.

Citviet Brīvības pieminekļa apkārtnē kāda vāciski runājoša sieviete bija pacēlusi kādas organizācijas karogu ar ziliem, baltiem un sarkaniem elementiem. Rīgas Pašvaldības policijas darbinieki šai sievietei lūdza karogu nolaist, ko viņa arī izdarīja. Aktīviste pauda iebildumus, ka plašsaziņas līdzekļu pārstāvji viņu fotogrāfē un filmē. Likumsargi palūdza sievietes dokumentus personības noskaidrošanai, taču neaizturēja viņu.

Vēl citviet likumsargi divus manāmi iereibušus vīriešus palūdza atstāt Brīvības pieminekļa laukumu, vienu no viņiem piedāvājot “aizvest mājās”. Kad ziedus pie pieminekļa nolika pēdējie leģionāru piemiņas gājiena dalībnieki, sanākušie cilvēki pamazām sāka izklīst, lai gan daudzi vēl palika, lai fotografētos un iesaistītos 16.marta pasākumiem raksturīgajās diskusijās par vēstures interpretācijas jautājumiem.

Ap plkst.12.15 policija sāka atvērt pie Brīvības pieminekļa izvietotās barjeras, un liels skaits likumsargu notikuma vietu atstāja.

Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieks, Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte īsā preses brīfingā žurnālistiem apliecināja, ka Rīgas centrā notikušie leģionāru piemiņas pasākumi noslēgušies bez būtiskiem starpgadījumiem – nav noformēts neviens administratīvā pārkāpuma protokols un neviens arī nav aizturēts. Policija lēš, ka aktivitātēs pie Brīvības pieminekļa piedalījās apmēram 1000 cilvēku. Šulte uzteica policijas darbu un labo sagatavotību. Kārtības nodrošināšanā bija iesaistīts “pietiekams skaits” policistu, viņš sacīja.

Šulte arī norādīja, ka VP ar sadarbības partneriem bija sagatavojusi pasākuma nodrošināšanas plānu, un incidenti nav notikuši. VP priekšnieka vietnieks norādīja, ka tā dēvētie “antifašisti”, kuri sagaidīja gājiena dalībniekus ar plakātiem un citu atribūtiku, drīkstēja protestēt. 

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) izteicis pateicību ministrijas padotībā esošajiem dienestiem, sadarbības partneriem, dienestu vadībām un ikvienai amatpersonai, kura sestdien nodrošināja sabiedrisko drošību un kārtību. Pēc ministra paustā, “drošības pasākumi tika izpildīti teicamā un profesionālā līmenī,” un “ļoti labi varēja redzēt ciešu dienestu sadarbību”.

Ik gadu 16.martā neoficiāli tiek atzīmēta leģionāru piemiņas diena. Valsts drošības dienests vērsis uzmanību, ka šajā datumā iespējamas dažādas provokatīvas aktivitātes, kuru mērķis ir piesaistīt Krievijas plašsaziņas līdzekļu uzmanību un diskreditēt Latvijas valsts tēlu. Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa sabiedrības uzskata, ka šie cilvēki cerēja cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi – ka viņi bija fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi – ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.

Autors: nozare.lv/panorāma

Attīstīs muzeju piedāvājumu Latvijas skolēniem

 

Latvijas valsts simtgades vērienīgākās programmas „Latvijas skolas soma” uzsākšana 2018. gada rudenī pozitīvi ietekmējusi divas trešdaļas Latvijas muzeju, liecina muzeju nozares institūciju sniegtā informācija. Tomēr pašlaik, no vienas puses, skolu interese pārsniedz muzeju rīcībā esošo piedāvājumu, no otras puses, daudzi nozīmīgi stāsti un muzejos atrodamās vērtības nav iestrādātas muzeju piedāvājumā bērniem un jauniešiem. Lai sekmētu mūsdienīgu risinājumu izstrādi un muzeju piedāvājuma paplašināšanu, Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) līdz 5. aprīlim aicina iesniegt projektu pieteikumus mērķprogrammā “Latvijas skolas somas” satura radīšana muzejos”.

 Kā liecina muzeju nozares apkopotie dati, no 151 akreditētā muzeja un to struktūrvienībām 109  izveidojuši vai adaptējuši piedāvājumu programmas „Latvijas skolas soma” vajadzībām. Daudzi muzeji piedzīvojuši strauju apmeklētāju skaita pieaugumu, piemēram, Rīgas Kino muzejā skolēnu grupu skaits 2018. gada rudens semestrī trīskāršojies. Pozitīvu ietekmi izjūt arī muzeji, kuri nesenā pagātnē piedāvājuši jaunas ekspozīcijas, izstādes u.tml.

“Mērķprogramma nodrošina muzejiem iespējas izveidot tādus piedāvājumus bērnu un jauniešu auditorijai, kas uzlabos un dažādos muzejos esošā potenciāla izmantošanu ne vien tiešajā skolu mācību darbā, bet arī personības attīstībā un piederības sajūtas veidošanā savai valstij. Tāpēc šajā konkursā sagaidām mūsdienīgas muzeju izglītojošās programmas, kas palīdz iepazīt pastāvīgās ekspozīcijas, sasaista katrā muzejā esošo tematiku ar plašāku laikmeta kontekstu un arī mūsdienām. Muzejs var darboties kā platforma un satikšanās vieta dažādām nozarēm, dzīves jomām, pagātnei, tagadnei un nākotnei, vienlaikus apgūstot muzejos glabātās kultūras un mākslas vērtības,” uzsver programmas „Latvijas skolas somas” vadītāja Aija Tūna.

Kā liecina Latvijas Kultūras akadēmijas 2018. gada nogalē veiktais pētījums, īsajā laika posmā no 2018. gada septembra līdz novembrim ceturtā daļa jeb 25% Latvijas novadu raduši saviem skolēniem iespēju apmeklēt muzeju kopizstādi „Latvijas gadsimts” Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, 19% novadu skolēni pabijuši Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādē „Portrets Latvijā. 20. gadsimts. Sejas izteiksme”, bet 17% novadu skolēni iepazinuši Latvijas valsts veidošanās vēsturei veltītās izstādes Rēzeknē, Valkā un Liepājā. 

Mērķprogrammas īstenošanai 2019. gadā atvēlēti 100 000 eiro. Šis finansējums paredzēts jaunu piedāvājumu – izglītojošu programmu – izstrādei, kas būs ilgstoši izmantojamas tālākajā darbā. Ar šo programmu īstenošanu saistītās izmaksas, t.sk., personāla atalgojums, jāiekļauj konkrētās izglītojošās programmas cenā, ko izglītības iestādes varēs segt no sev piešķirtā „Latvijas skolas somas” budžeta. Projektu pieteikumi jāiesniedz līdz 2019. gada 5. aprīlim. Mērķprogrammas projekta īstenošanai jānoslēdzas līdz 2019. gada 30. novembrim, bet izveidotajām programmām jābūt pieejamām skolēniem ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī.

Autors: Valsts kultūrkapitāla fonds

Katru nākamo dienu saules spīdēšanas ilgums pieaugs par nepilnām piecām minūtēm!

Nākamnedēļ diena kļūs garāka par nakti, un 20.martā īsi pirms pusnakts būs pavasara ekvinokcija – sāksies astronomiskais pavasaris.

Saskaņā ar astronomu sniegto informāciju jau pirmdien, 18.martā, diena un nakts būs vienāda garuma. Katru nākamo dienu saules spīdēšanas ilgums pieaugs par nepilnām piecām minūtēm.

21.jūnijā dienas garums sasniegs maksimumu – 17 stundas, 52 minūtes un 20 sekundes. Tad būs saulgrieži un sāksies astronomiskā vasara, kas turpināsies līdz 23.septembrim, kad iestāsies astronomiskais rudens. Tiesa, vēl līdz 25.septembrim diena būs garāka par nakti. Pavasara ekvinokcija ir laika moments, kad Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru un nonāk debess ziemeļu puslodē. Šogad tas būs 20.martā plkst.23.58.

Saskaņā ar tautas tradīcijām pavasara ekvinokciju atzīmē kā Lielo dienu, jo diena kļūst lielāka par nakti. Lielās dienas svinības Brīvdabas muzejā norisināsies svētdien, 24.martā, no plkst.12 līdz 16. Iedzīvotāji aicināti atgriezties pie senajām latviešu tradīcijām – šūpoļu kāršanas un šūpošanās, olu krāsošanas un ripināšanas, kā arī dažādām spēlēm un rotaļām.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopoto informāciju meteoroloģiskais pavasaris šogad Latvijā iestājās neparasti agri – jau februāra pirmajā pusē. Latvijā tas ir laika periods starp ziemu un vasaru, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra caurmērā ir augstāka par nulli un zemāka par +15 grādiem. Solārais pavasaris, kas atkarīgs no saules spīdēšanas ilguma jeb dienas garuma, sākās februāra sākumā, bet kalendārais pavasaris – 1.martā.

Autors: nozare.lv

17.03.2019.

Stilīgs no konteineriem darināts mājoklis (+VIDEO)

Šis jaunais pāris nonāca pie secinājuma, ka viņi nevēlas plašu mājokli, jo necieš mājas darbus un papildus izdevumus. Viņi mīl vienkāršu dzīvi, tāpēc viņi no metāla konteineriem darināja šādu kompaktu un stilīgu mājokli. Šādu dzīvesveidu pāris piekopj jau 3 gadus, taču nu viņiem ir arī 2 mēnešus veca atvase!

Pāris atzīst, ka nākotnē, paplašinot mājas platību, viņi paliks pie šāda tipa mājokļa, jo uz mājas kopšanu ieekonomētais laiks ļaujot vairāk uzmanības pievērst ģimenei un attiecībām.

Video

Autors: Dieviete

Andris Bulis laiž klajā pikantu dzejas video (+VIDEO)

Nav nekāds noslēpums, ka tautā iemīļotais aktieris Andris Bulis savu daiļradi izpauž arī dzejā un ir izdevis 3 dzejoļu krājumus. Tomēr nu Andris savus fanus ir pārsteidzis ar kaut ko pavisam jaunu un negaidītu – erotiskās dzejas videoklipu dzejolim “Grāmata”.

Teksta autors ir pats Andris, savukārt mūzikas autors ir Viesturs Melders. Video un režija Mārča Senera izpildījumā. Producente – Nora Legzdiņa. Video redzamā dīva – Julianna Gordimova. Kameras asistents: Krists Rudaks. Make-up, mati un skaistums: Lolita Graudiņa. Foto: Magix Calendar (Krista Klentaka, Toms Bušmanis). Telpas: Liepupes muiža. Dīvas tērps: Amoralle. Tehniskais nodrošinājums: Cinevera LV. Informatīvi atbalsta – Dieviete.lv

Video

Galerija

Autors: Dieviete.lv

Donalds Tramps aizmirst sievu Melāniju aiz Baltā nama durvīm! (+VIDEO)

Jau atkal Donalds Tramps pārsteidz ar savu uzvedību, šoreiz viņš aizmirsa par sievu Melāniju Trampu, jo atstāja Melāniju aiz Baltā nama durvīm! 

Donalds aizmirsa Melāniju Trampu aiz Baltā nama durvīm! Viņš sasveicinājās ar Čehijas premjerministru Andreju Babišu un viņa sievu Moniku un tad devās durvju virzienā. Neveiklajā situācijā Melānija nebija apmulsusi, jo vienkārši paraustīja plecus un kopā ar Moniku devās uz Balto namu.

Video

Autors: Dieviete.lv

Kā randiņā nekļūt par upuri: Ieteikumi tavai drošībai

Vardarbība ģimenē Latvijā ir viens no biežākajiem vardarbības veidiem, tomēr oficiāli par to tiek ziņots visretāk. Pērn valstī reģistrēti vairāk nekā astoņi tūkstoši konfliktu, savukārt šogad līdz 28. februārim – jau vairāk nekā 1,2 tūkstoši, liecina Valsts policijas dati. Lai veicinātu bīstamu attiecību savlaicīgu atpazīšanu, tiek uzsākta informatīva akcija jauniešu izglītošanai un līdzcilvēku iesaistei #NoņemRozāBrilles.

“Valsts policijā reģistrētie konflikti ir tikai aisberga redzamā daļa no situācijas valstī kopumā, jo visbiežāk, ja tiek ziņots policijai, tad situācija ir jau pavisam kritiska. Diemžēl joprojām valda uzskats, ka vardarbība starp sievieti un vīrieti, kurus saista partnerattiecības, ir privāta lieta, kurā sabiedrībai nav jāiejaucas. Tomēr, šādi domājot, mēs ignorējam faktu, ka vardarbība ir noziegums,” skaidro Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas priekšnieks Andis Rinkevics, uzsverot, ka vardarbība var atstāt graujošas sekas uz cilvēka fizisko un psihisko veselību, tāpēc svarīgi to atpazīt jau agrīni.

Eiropas Savienības pētījumi liecina, ka, salīdzinot ar vidējiem rādītājiem Eiropā, Latvijā vardarbības līmenis pret sievietēm ģimenēs ir augsts – ik dienu cieš vairāk nekā simt sieviešu. Vardarbībai nav tikai fiziska izpausme, varmāka ietekmēt var arī psiholoģiski, seksuāli un ekonomiski. Vardarbība ietver tieksmi kontrolēt, dominēt un pazemot, tā nav īslaicīga nejaušība. Turklāt tā ir novērojama dažādos sabiedrības sociālajos slāņos neatkarīgi no partnera izglītības līmeņa, materiālā stāvokļa vai vecuma un tautības.

“Parasti viss sākas pavisam nevainīgi. Attiecību sākumā potenciālais varmāka var slēpt savu patieso būtību vai iemīlēšanās karstumā daļēji apslapēt savu dabu, izskatoties pievilcīgs, jauks un uzmanīgs. Viņš var radīt iespaidu, ka dara visu, lai otrs justos novērtēts un mīlēts, vienlaikus nemanot pārņemt kontroli pār otra dzīvi, līdz ir jau par vēlu. Tāpēc svarīgs ir attiecību sākumposms, lai identificētu iespējamos draudus. “Rozā briļļu periodā”, kad viss tiek uztverts ar lielām cerībām un gaidām, svarīgi ir saglabāt modrību, lai laikus pamanītu agrīnos brīdinājuma signālus, tādējādi pasargājot sevi,” uzsver kognitīvi biheiviorālā psihoterapeite Marija Ābeltiņa, uzskatot, ka brīdinājuma signālu apguve ir jāsāk agrā vecumā, jo, iekļūstot vardarbīgo attiecību apburtajā lokā, no tā izkļūt ir grūti.

Informatīvajā akcijā #NoņemRozāBrilles Valsts policija un psihoterapeite Marija Ābeltiņa aicina jauniešus būt modriem, neļaut sev darīt pāri un iemācīties savlaicīgi atpazīt iespējamo varmāku, savukārt līdzcilvēkiem – nebūt vienaldzīgiem. Par upuri var kļūt gan sieviete, gan arī vīrietis. Lūk, septiņas agrīnas brīdinājuma pazīmes, par kurām der atcerēties, iepazīstoties un novērtējot partneri!

  • Uzraudzīšana – seko līdzi katram tavam solim un grib par visu atskaiti. “Es tev nosūtīju jau piecas īsziņas, tu neatbildēji 20 minūtes! Kur tu biji?”
  • Īpašnieciskums – greizsirdība pat uz taviem ģimenes locekļiem un labākajiem draugiem, ko attaisno ar rūpēm un mīlestību. “Tu taču zini, cik tu man esi svarīga/-s! Man šķiet, ka tu pārāk daudz laika pavadi ar māsu, viņai ir slikta ietekme uz tevi!”
  • Sasteigšana– vēlme sasteigt attiecības, ignorējot tavas personiskās robežas. “Es tevi šodien ieraudzīju un sapratu – tas ir uz mūžu! Mums noteikti jāprecas!”
  • Sīkumainība – ātri aizsvilstas par vismazākajiem sīkumiem. “Kā var nepareizi turēt rokās dakšiņu?! Tas ir nepieņemami!”
  • Pārākums– uzskata, ka viņam/-ai vienmēr pienākas īpaša uzmanība un attieksme. “Es nesaprotu, ko nozīmē, ka esi nogurusi/-is?! Es esmu ieplānojis/-usi randiņu, mums ir jātiekas! Vai tad es par velti plānoju?”
  • Aizvainojums– vienmēr uzskata, ka apkārtējie izturas pret viņu netaisnīgi.“Mani neviens nekad nesaprot!”
  • Vainošana – savās negatīvajās emocijās vaino tikai citus. “Visas manas bijušās bija briesmīgas, neatsaucīgas, nesievišķīgas un izlaistas. Tu gan esi eņģelītis!”

Autors: Valsts policija

16.03.2019.

Gavēt vai nē? Šis ir jautājums, kas nereti nomoka daudzus no mums

Gavēt vai nē, ir jautājums, kas nereti nomoka daudzus no mums, īpaši sievietes. Piederība kādai reliģiskai konfesijai to nedaudz vienkāršo, jo kristīgajā pasaulē gavēņa laikā ir stingri noteikta lietu kārtība. Ko darīt pārējiem, īpaši, ja darbā, mācībās un medijos nemitīgi  tiek atgādināts par gavēņa laiku? Padomos dalās BENU Aptiekas pieaicinātā uztura speciāliste,veselības zinātņu maģistre uzturzinātnē Liene Sondore.

Uztura speciāliste uzsver, ka gavēnis ir sevis sakārtošana vai iepazīšana, atteikšanās no tā, kas šķiet traucējošs, vai, gluži otrādi, iespēja sākt darīt to, ko esi atlicis dienām vai pat mēnešiem. Vienkārši sakot – ja Jaunā gada apņemšanās ir kaut kas netverams, tad šīs 40 dienas ir īstais laiks, kad kaut ko uzsākt, atteikties no kaut kā.

Sondores padomi gavēnim un ikdienai:

Saproti, ko Tev nozīmē gavēt? Mūsdienās gavēņa laiku varam izmantot savā labā, lai mainītu ieradumus, kas mums pašiem sevī nepatīk. Laiks līdz Lieldienām ir pietiekams, lai jaunie ieradumi nostiprinātos. Tikai jāsaprot, ko un kā ir vēlme darīt. Ja iecerēts gavēt, sekojot darba biedriem vai draugiem, atsakoties no kādiem produktiem, – visticamāk, nav vērts pat sākt! Ir jābūt skaidram savam individuālam mērķim!

Izvērtē rūpīgi, kas ir tās lietas, no kurām plāno gavēņa laikā atteikties. Vēlies mazāk ēst cukuru, miltu produktus, saldumus, nelietot alkoholu, nesmēķēt vai vakaros laicīgi iet gulēt?Kā to izdarīt? Sastādi sarakstu ar lietām, ko vēlies mainīt. Piemēram, neēst kviešu miltus un bulciņas. Uzraksti uz lapas, kā rīkosies, ja būs nepārvarama kāre pēc šiem produktiem. Ar ko Tu tos aizstāsi. Kā tu pateiksi sev nē? Jo šeit nav runa par sacensībām, kurās man vai kolēģim izdosies „izturēt”, bet tikai par attieksmi pret sevi – vai es turu solījumus sev, cienu sevi vai nē? Varbūt šis ir laiks būt pašam sev? Laiks, kad lasīt grāmatas, izslēgt mūziku un troksni sev apkārt, vairāk sajust savu ķermeni? Laiks, kad vienkārši būt kopā ar sevi.

Ja nolem šajā laikā izslēgt no ēdienkartes kādus produktus, piemēram, neēst gaļu, piena produktus, izvērtē, kāds būs ēšanas plāns, lai netrūktu tik vērtīgo olbaltumvielu. Mācies gatavot dažādas zupas, ēdienus ar pupiņām, zirņiem, lēcām, tofu, graudiem un dārzeņiem. Atceries – olbaltumvielas saturošie produkti ir jāuzņem 1 gramu uz 1 ķermeņa masas kilogramu ik dienas. Olbaltumvielas ir organisma galvenais būvmateriāls. Gavēņa 40 dienās nav sevi jānobadina, bet jāļauj organismam uzņemt vieglāku pārtiku, nedaudz atpūsties no ikdienas. Ir labi, ja jaunos ēšanas ieradumus turpināsi arī pēc gavēņa, jo nav nekādas jēgas 40 dienas ēst veselīgi un 41 dienā pieēsties, ko sirds kāro!

Atceries par pilngraudu produktiem – tie ir organisma galvenā enerģija, B grupas vitamīnu un šķiedrvielu lādiņš. Ēd neapstrādātus graudus kopā ar saknēm. Izbaudi, kā garšo grūbas, mieži, kvinoja, amarants, prosa, griķi ar sēnēm, riekstiem, saknēm. Tas noteikti ir svarīgi, ja esi pieradis ikdienā ēst saldumus – organisms prasīs vienkāršos ogļhidrātus vēl vairāk, bet dod tam saliktos, vērtīgākos. Tādējādi arī sāta sajūta būs ilgāka. Papildini ēdienu ar augstas kvalitātes taukvielām – labu olīveļļu, avokado, riekstiem, sēklām.

Izmanto ēdienos garšvielas! Tev nav jāēd bezgaršīgs ēdiens! Tvaicē, sutini, cep cepeškrāsnī, mācies kombinēt tik dažādās garšvielas, un šķietami vienkāršie ēdieni būs izcili!

Atceries padzerties. Nav jādzer litriem, bet izdzer dienas laikā vismaz 1,5 l ūdens. Pavasarī dzer bērzu sulas!

Ja nolem vairāk sportot, izdomā, kā Tu to darīsi. Ieplāno katru dienu vairāk iet kājām, ej uz sporta klubu vai vienojies ar treneri. Ieraksti to plānotājā un dari! Ja esi ar sportu uz “Jūs” – aizej pie ārsta rehabilitologa vai fizioterapeita. Tas noteikti ir jādara cilvēkiem ar lielu svaru!
Ja sāc sportot, tad sāc! Konkrētā laikā, dienā un vietā! 40 dienas ir pietiekami ilgs laiks, lai saprastu – man tas patīk vai nē.

Atceries – ja jūties slikti, sāp galva, mainās asinsspiediens, ir aizcietējumi vai jebkura cita sūdzība par sliktu pašsajūtu – noteikti konsultējies ar savu ārstu vai farmaceitu aptiekā.

Autors: Benu Aptieka

Lielbritānijas parlaments atbalsta Mejas priekšlikumu par “Breksita” atlikšanu! Kas notiks tālāk?

Lielbritānijas parlaments ceturtdien ar 210 balsu vairākumu atbalstījis Terēzas Mejas priekšlikumu par “Breksita” atlikšanu. Mejas priekšlikums, kas paredz līdz 20.martam sarīkot vēl vienu balsojumu par viņas panākto “Breksita” vienošanos, tika pieņemts ar 412 pret 210 balsīm. Mejas priekšlikums paredz, ka gadījumā, ja parlamenta divreiz noraidītā “Breksita” vienošanās tomēr galu galā tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), kas paredzēta 29.martā, tiek atlikta līdz 30.jūnijam.

Tas nepieciešams, lai parlaments paspētu pieņemt nepieciešamos likumdošanas aktus gludai “Breksita” norisei. Meja brīdinājusi, ka gadījumā, ja vienošanās tiks arī trešo reizi noraidīta, var nākties lūgt ilgstošu “Breksita” atlikšanu, kas paredzētu arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rīkošanu Lielbritānijā maija beigās. Meja cer, ka viņai līdz nākošai nedēļai izdosies tomēr pārliecināt tos 75 eiroskeptiski noskaņotos deputātus viņas vadītās Konservatīvās partijas rindās, kas otrdien balsoja pret “Breksita” vienošanos, ka labāk to atbalstīt, nekā riskēt ar ilgstošu izstāšanās atlikšanu, kas galu galā var novest pie palikšanas ES sastāvā.

Tomēr jebkādai “Breksita” atlikšanai nepieciešama arī visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana, un Brisele jau brīdinājusi, ka tas iespējams vienīgi tad, ja Londona spēj pamatot šādas atlikšanas nepieciešamību. Paredzams, ka dalībvalstu līderi par to lems 21. un 22.martā Briselē gaidāmajā ES samitā. Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments iepriekš ceturtdien ar 249 balsu lielu vairākumu noraidīja atkārtota “Breksita” referenduma rīkošanu. Pret neatkarīgo deputātu grupas iesniegto labojumu, kas paredzēja atlikt izstāšanos no ES, lai sarīkotu atkārtotu tautas nobalsošanu, balsoja 334 deputāti. To atbalstīja tikai 85 likumdevēji. Opozīcijā esošie leiboristi šajā balsojumā atturējās, atzīstot, ka šobrīd neesot īstais laiks rīkot jaunu referendumu.

Tomēr 25 deputāti nepakļāvās partijas oficiālai nostājai un balsoja par neatkarīgo deputātes Sāras Volestones priekšlikumu. Savukārt 18 leiboristi, arī nepakļaujoties partijas nostājai, balsoja pret viņas priekšlikumu. Sekojošajā balsojumā ar 314 balsīm pret 311 deputāti noraidīja arī leiboristes Lūsijas Pauelas iesniegto labojumu, kas paredzēja “Breksitu” atlikt ne uz ilgāku laiku kā 30.jūnijs. Ar vēl mazāku balsu pārsvaru – 314 pret 312 – tika noraidīts leiborista Hilarija Bena priekšlikums, kas paredzēja turpmāko “Breksita” plāna noteikšanu pārņemt parlamenta kontrolē.

Pēc tam ar 318 pret 302 balsīm tika noraidīts arī leiboristu līdera Džeremija Korbina priekšlikums, ar kuru vienlaikus bija noraidīta premjerministres Terēzas Mejas panāktā “Breksita” vienošanās un bezvienošanās “Breksits”. Korbina priekšlikums paredzēja “Breksitu” atlikt, lai dotu parlamentam laiku tādas alternatīvas atrašanai, kas baudītu vairākuma atbalstu.

Autors: nozare.lv

Lieliski padomi, lai pozitīvi iesāktu pavasari!

Pavasara tuvums lielai daļai sabiedrības nāk ar vēlmi ātrāk nolikt plauktā ne vien smagos ziemas mēteļus, bet arī iegūt jaunas enerģijas rezerves un tikt vaļā no pāris liekiem kilogramiem, lai silto laiku un pludmales sezonu sagaidītu iespējami labākā formā. Uztura speciāliste Jevgēnija Jansone kopā ar nacionālo pārtikas mazumtirdzniecības tīklu ELVI piedāvā piecus padomus, kā pavasarim gatavoties gudri un pārdomāti!

  1. Saglabājiet mieru un pieņemiet sevi!Lai arī šis padoms pirmajā brīdī var šķist absurds, tieši tas slēpj lielāko daļu veiksmes un izdošanās! Pašos pamatos šī, protams, ir tēma, kur padomi jādod psihologam, taču tas ir ļoti svarīgi arī, raugoties no veselīga uztura pozīcijām. Daudzi, gatavojoties pavasarim, grib “no pirmdienas” uzsākt jaunas diētas, sportot, tērēt naudu detox terapijām un citām radošām aktivitātēm, taču neviena diēta (uztura plāns/sistēma vai kā nu kurš nosauc ēšanas ierobežojumus ar mērķi ātri samazināt svaru) nedos ilglaicīgu efektu. Tā vietā labāk ieklausieties savā ķermenī, kas pats pateiks priekšā, kas tam vajadzīgs. Liela daļa cilvēku atzīst -pavasarī tiem gribas ēst mazāk, biežāk izvēlēties svaigus zaļumus, atturēties no trekniem un sātīgiem ēdieniem – tieši šis arī būs pareizais ceļš, kas jāiet, lai vasaru sagaidītu iespējami labākā formā!  Nešokējiet savu ķermeni ar striktām uztura pārmaiņām, bet palutiniet tieši ar to, ko organisms vēlas visvairāk – ķermenis Jums atmaksās ar labu pašsajūtu un veselīgu izskatu!
  2. Baudiet jauno ražu un dārzeņus! Lai arī Latvijā par siltās vasaras tuvošanos pagaidām liecina vienīgi garākas dienas un pirmie sniegpulkstenīši, citviet pasaulē jau ir tik silts un saulains laiks, ka sākusi gatavoties pirmā raža – veikalu plauktos ir atrodami aromātiski zaļumi, salāti, jaunie kāposti, burkāni un citi dārzeņi! Ir vērts atmest mītu, ka šie produkti ir “mākslīgi izdzīti”, nav kvalitatīvi, ir pilni ar pesticīdiem, jo valstīs, no kurām tie tiek ievesti, laikapstākļi jau šobrīd ir tādi, lai  dārzeņi nogatavotos labi un kvalitatīvi arī bez papildus stimulantiem. Protams, nevajag aizmirst arī mūsu pašu vietējos rudens dārzeņus, kas arī pavasarī vēl arvien ir kvalitatīvi un uzturvielām bagāti!
  3. Ievērojiet mērenību!Mērenība ir ļoti svarīga vērtība, veidojot veselīga uztura paradumus. Diemžēl te noteikti nederēs daudziem bērnībā iemācītais princips “šķīvis jāizēd tukšs” – ēdot, pirmkārt, jārūpējas par savu veselību, nevis šķīvja vizuālo izskatu, tāpēc ēdiet tikai tik daudz, cik organismam tiešām nepieciešams un pārtrauciet ēšanu tad, kad jūtaties paēdis! Lai arī sākotnēji šķiet, ka viena lieka karote ēdienreizē tukša šķīvja vārdā neko pāri nenodarīs, ja šāds princips atkārtojas katru reizi, dienas laikā var apēst pat veselu porciju lieka ēdiena, kas, protams, uzkrāsies Jūsu ķermenī! Pamēģiniet ēst apzināti, lēni un apstāties tieši tad, kad organisms jūtas paēdis. Būsiet pārsteigts, cik maz ēdiena patiesībā mums ir vajadzīgs, lai paēstu!
  4. Uzticieties organisma paša detoksikācijas spējām! Neuzķerieties uz internetā vai citur piedāvātām programmām, kas apsola organisma attīrīšanos – maģiski veselīgu tēju dzeršana, sulu kūres, nepamatota atteikšanās no gaļas/zivīm/olām u.c. produktiem. Ja ķermenim ir funkcionējošās aknas, nieres un plaušas, viņš katru dienu pats perfekti tiek galā ar attīrīšanos, un tam nemaz nav vajadzīgi papildus stimuli, lai to veiktu! Jā, protams, vairākas attīrīšanās receptes ir veselīgas – nebūs jau slikti, ja katru dienu dzersim selerijas sulu, bet nekādu attīrīšanu tā neveiks. Arī farmācijas industrijā piedāvātās detox tabletes un tinktūras, diemžēl, ātrāk iztīrīs mūsu maciņus, nevis organismu. Ja tiešām vēlaties patiesi palīdzēt ķermenim uzturēt labāku vielmaiņu- atcerieties par parasto ūdeni – turiet ūdens pudeli visur, kur dodaties (somā, mašīnā, bērnu ratiņos u. c.) un dzeriet regulāri!
  5. Kustieties!Izteicienam “kustība ir dzīvība” ir zinātnisks pamatojums. Cilvēka ķermenis ir radīts fiziskām aktivitātēm un tām ir tik daudz pozitīvo efektu, ka jums pietrūktu spēka visu to izlasīt! Lai fiziskās aktivitātes sniegtu pozitīvu efektu, nav katru dienu jāsvīst sporta zālē – atrodiet tādu aktivitāšu veidu, kas sniegs prieku un gandarījumu – kādam tās būs garākas pastaigas vai pastaigas ātrākā tempā, kas pavasara un vasaras laikā dos dubultpozitīvu efektu, jo no saules stariem uzņemsiet arī vērtīgo D vitamīnu, kādam – dejošana vai sporta spēles, kādam – skriešana, peldēšana vai nodarbības sporta zālē. Atrodiet savu un diezgan ātri ievērosiet kā uzlabojas pašsajūta un garastāvoklis!

 Pavasaris un vasara nav ārkārtējs periods, kam īpaši jāgatavojas – tie atnāks un aizies, taču, mainot savus paradumus, jūs varat parūpēties par labu pašsajūtu un veselīgu uzturu visi gada garumā, un tas būs daudz vērtīgāk par īslaicīgu notievēšanu vai kampaņveidīgiem ēšanas ierobežojumiem!

Autors: Elvi

15.03.2019.

 

 

Statistika atklāj, ka Latvijā līdz pat 25% bērnu tiek konstatētas redzes problēmas!

Statistika atklāj, ka Latvijā līdz pat 25% bērnu tiek konstatētas redzes problēmas. Ja redzes problēmas netiek pamanītas un novērstas laikus, tās traucē bērna turpmākajai attīstībai un rada grūtības dzīvē, vispirms – jau skolā. Lai redzes korekcija būtu sekmīga, ir svarīgi redzes problēmas pamanīt un risināt savlaicīgi. Vecākiem nav pašiem jāspēj konstatēt, ka viņu bērnam ir redzes problēmas, te lieti var noderēt speciālistu padoms. Kādi ir visbiežāk uzdotie jautājumi par bērnu redzes veselību un korekciju, ko vajadzētu zināt visiem bērnu vecākiem, atklāj OptiO optikas galvenā optometriste Māra Kaparkalēja.

Kā zināt, vai manam bērnam ir redzes problēmas? Vai tās ir nopietnas?

Lai saprastu, vai bērnam ir redzes problēmas, visbiežāk to nevar noskaidrot pajautājot, jo viņš redz tā, kā viņš redz un nemaz nezina, ka var būt savādāk.Ja redzes problēmas ir iedzimtas, bērna uzvedībā par tām nekas var arī neliecināt, jo bērns spēj adaptēties tādai dzīvei, kādu uztver ar savu redzi. Šādos gadījumos redzes problēmas var konstatēt tikai acu ārsta apmeklējuma laikā. Tāpēc, jāatceras, ka apmeklēt redzes speciālistu vajadzētu regulāri pat, ja šķiet, ka nekādu redzes problēmu bērniem nav. Jāpiebilst, ka obligātās redzes pārbaudes bērniem ir sasniedzot viena, trīs un sešu gadu vecumu.

Vecākiem varu ieteikt ikdienā pavērot bērna nodarbes: kā viņš rotaļājas; kāds ir attālums kādā bērns spēlējas ar mantām; kādas mantas izvēlas –  sīkas vai dod priekšroku liela izmēra rotaļlietām, jo tas arī, atsevišķos gadījumos, var norādīt uz redzes problēmām.

Der novērot arī to, kā mazais pavada laiku pie televizora– vai ierastā ikdienas multfilma tiek vērota no attāluma, sēžot dīvānā, vai tomēr tiek atrasts mīkstāks spilvens un bērns iekārtojas tuvāk televizoram. Jāatzīst, ka televizora skatīšanās tuvumā ne vienmēr nozīmē, ka ir redzes problēmas. Tas var nozīmēt arī to, ka bērns vēlas būt tuvāk saviem iemīļotajiem varoņiem, lai vairāk izjustu multfilmu. Tomēr izvērtēšanu, kāpēc bērns to dara, būtu prātīgāk atstāt redzes speciālistu ziņā.

Uzsākot skolas gaitas, svarīgi pavērot kādā attālumā bērns pilda mājasdarbus – raksta un lasa. Ja bērnam ir tendence liekties tuvu grāmatām, kā arī novērojama acu samiegšana (cenšoties kaut ko saskatīt), acu berzēšana vai pat apsārtums– tas var norādīt uz  redzes veselības problēmām (piemēram, sausās acs sindromu), un būtu labi vērsties pie redzes speciālista. To, cik nopietnas ir problēmas, un kā uz tām atbilstoši reaģēt, spēs pateikt optometrists. Jāņem vērā, ka redzes pārbaudi bērnam nevajadzētu atlikt uz vēlāku laiku – jo ātrāk problēmas tiks konstatētas, jo ātrāk varēs rast atbildi uz jautājumu: “Kā rīkoties tālāk?”

Kā bērnam mazināt nepatiku un bailes no redzes pārbaudes?

Nozarē strādājot jau sešus gadus esmu novērojusi, ka lielai daļai bērnu ir bail no ārstu un speciālistu apmeklējumiem kopumā. Tas attiecas  gan uz pirmsskolas, gan skolas vecuma bērniem.Lai mazinātu satraukumu par redzes pārbaudi, īpaši jau ejot uz pirmreizējo vizīti, būtiski, kā vecāki veiks sagatavošanās darbus ārsta apmeklējumam. Bērna bailes ir tikai loģiskas, īpaši, ja iepriekš nekas līdzīgs nav pieredzēts. Tāpēc svarīgi, lai vizītes un pārbaužu laikā speciālists un vecāki stāstītu bērnam par to, kas tiks darīts viņam saprotamā valodā. Tāpat svarīgi, lai jau pirms gaidāmās vizītes vecāki izstāstītu, kas tās laikā tiks darīts, proti, ka tiks parādīti dažādi attēli, lūgs atbildēt uz vairākiem jautājumiem un tamlīdzīgi. Tāpat, pirms gaidāmās redzes pārbaudes mājās, kopā ar bērnu, var izspēlēt dažādas simulācijas – pārbaudot redzi kādai rotaļlietai, skaidrojot bērnam, kas viņu sagaida redzes pārbaudē.

Kā bērnam iemācīt, ka speciālista nozīmētās brilles ir jānēsā?

Bērna briļļu nēsāšanas paradumi sākas brīdī, kad tiek izvēlēts briļļu ietvars. Tāpēc ļoti iesaku vecākiem ļaut bērnam iesaistīties ietvara izvēles procesā. Ja vecākiem labāk patīk neitrālas krāsas, neuzkrītošs ietvars, bet bērnam patīk spilgtas krāsas ietvari, būtu jāpiekāpjas bērna izvēlei. Lai bērns nevairītos brilles nēsāt, viņam tajās būtu jāredz labi un jājūtas komfortabli.Vecākiem, lai papildus motivētu savu atvasi, vajadzētu regulāri izteikt bērnam komplimentu par to, ka brilles viņam labi izskatās un ka viņš ir malacis, jo tās nēsā! Ir taču lieliski redzēt labi, vai ne?

Kā bērnam iemācīt pareizi rūpēties par savām brillēm?           

Attieksmi pret brillēm bērns mācās no saviem līdzcilvēkiem – vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām. Katram no mums ir kaut vienas brilles, nav svarīgi – saulesbrilles vai optiskās brilles. Kā pret tām attiecamies mēs paši? Bērns skatās un mācās!Tāpēc svarīgi arī mums izvērtēt savus briļļu lietošanas un glabāšanas paradumus, lai brilles, kamēr tās nenēsājam, atrastos tām paredzētā futlārī, tiktu notīrītas ar piemērotu salveti nevis džempera piedurknē.

Briļļu nēsāšanu ikdienā bērnam var padarīt aizraujošāku ar dažādu aksesuāru iegādi. Spilgti un interesanti briļļu futlāri un salvetes, var nodrošināt, ka bērnam par brillēm labi rūpēties būs interesanti. OptiOoptikā pieejami krāsaini futlāri dažādās formās: kurpīte vai mašīna, kas var palīdzēt bērnam iemācīt kā pareizi brilles “nolikt gulēt” pirms to dara pats. Pēc pirmo briļļu iegādes, būtiski, lai sākumposmā vecāki visas minētās darbības izdara kopā ar bērnu, paskaidrojot kāpēc tas nepieciešams.

“Mans bērns ir ļoti aktīvs”! Vai kontaktlēcas bērnam nav risinājums?

Arī bērniem ir iespēja izmantot kontaktlēcas, tomēr es aicinātu izvērtēt visus aspektus. Pirmkārt, vecākiem jāizvērtē, cik viņi paši ir gatavi veltīt laiku, lai iemācītu bērnu pareizi tās lietot un kopt, kā arī sekot līdzi, lai lēcas tiktu izņemtas laukā, piemēram nakts laikā, un savlaicīgi nomainītas. Otrkārt, cik ieinteresēts ir bērns pats. Visbeidzot, jāsaprot, vai kontaktlēcas būtu ikdienas nēsāšanai, vai arī tikai atsevišķiem gadījumiem, piemēram, sporta nodarbībām. Jaunākais kontaktlēcu nēsātājs manā praksē bijis 10 gadus vecs. Viss ir iespējams, tomēr situācijas ir dažādas un katrs gadījums būtu jāvērtē atsevišķi.

Autors: Māra Kaparkalēja

 

 

Padomi, lai lenāk novecotu, ilgāk dzīvotu un justos enerģiski!

1. Dziediet

Zviedrijas pētnieki uz noskaidrojuši, ka dziedāšana uzlabo sirds veselības stāvokli. Šis pētījums arī tika veikts Kalifornijas universitātē, Sanfrancisko, lai noteiktu, vai dziedāšana tiešām paildzina mūža ilgumu un padara mūsu dzīvi veselīgāku.

2.Vīriešiem jāpaliek precētiem

Atsaucoties uz projektu par ilgmūžību ir pierādīts tas, ka vīrieši kuri ir precējušies, spēj nodzīvot ilgāk par 70 gadiem. Vīriešiem, kuri nekad nav precējušies, vai ir šķīrušies, šis skaitlis ir krietni mazāks.

3.Ieguldiet lielu darbu tajā, ko dari un esi apzinīgs

Cilvēki, kuri ir strādīgi un centīgi, dzīvo līdz pat diviem, vai trīs gadiem ilgāk kā tie, kuri savā darbā neiegulda tik lielas pūles un spēku.

4. Esiet komunikabli

Cilvēki, kuri apgrozās sociālajā vidē, kuriem ir labas attiecības ar draugiem un ģimeni, dzīvo ilgāk. Pētījumi ir atklājuši, ka cilvēki, kuri ir šķirti, vai ir atraitņi, dzīvo ilgāk tikai tāpēc, ka nepārtrauc kontaktēties ar saviem tuviniekiem.

5. Uzvelciet sporta apavus

Un ko tālāk? Dodieties skriet! Jums nav jābūt profesionālam sportistam, vienkārši izbaudiet dzīvi. Skrienot vismaz 30min, divas reizes nedēļā, jūs varat paildzināt savu mūža ilgumu līdz pat trīs gadiem.

6. Pieceliet savu dibenu

Pārtrauciet stundām ilgu sēdēšanu uz vietas. Amerikas pētnieki ir atklājuši, ka cilvēki, kuri dienā sēž mazāk par trīs stundām, nodzīvo par diviem gadiem ilgāk, nekā tie, kuri šo nodarbi ir iecienījuši.

7. Samaziniet savu stresa līmeni

Pētījums no Teksasas universitātes atklāj to, ka cilvēkiem, kuri pēc dabas ir pozitīvāki, ir mazāka iespēja saslimt ar dažādām slimībām. Tā, kā, ja vēlies atbrīvoties no kādas kaites, sāc cīnīties un noskaņo sevi pozitīvi!

8. Pastaigājieties

Mums pašiem to neapzinoties, no ikdienišķas pastaigas, mēs patiesība varam iegūt tik daudz. Dodoties regulārās pastaigās, mēs varam samazināt risku saslimt ar diabētu vai insultu.

9. Ēdiet mazāk

Samazinot kalorijas par 30%, mēs palīdzēsim sev ne tikai atbrīvoties no nelabvēlīgas pārtikas, bet tas arī samazinās risku saslimt ar diabētu, vēzi, vai sirds un smadzeņu slimībām.

10. Apskaujieties

Pētījumi liecina, ka tuvo cilvēku samīļošana mūs atbrīvo no stresa un izdala laimes hormonus, kas palīdz samazināt asinsspiedienu. Asinsspiediena samazināšana noved pie labākas sirds veselības.

11. Iegādājieties mājdzīvnieku

Pētījumi atklāj, ka cilvēkiem, kuriem ir mājdzīvnieki, ir zemāks asinsspiediens un ir mazāka iespēja saslimt ar hipertensiju.

12. Izgulieties kārtīgi

Trausls un nepietiekams miegs var radīt svara pieaugumu, depresiju, asinsspiediena paaugstināšos, kā arī pat izraisīt vēzi. Ievērosim pareizu dienas režīmu un atvēlēsim miegam un atpūtai vairāk laika.

13. Ēdiet melno šokolādi

Pētījumos ir atklāts, ka melnā šokolāde pazemina asinsspiedienu, kā arī ilglaicīga tās lietošana uzturā, palīdz atbrīvoties no sirds un asinsvadu slimībām.

14. Dodieties uz mežu

Pavadot mežā vairākas stundas, mēs uzņem fitoncīdus, kas ir labvēlīgas vielas mūsu organismam. Šīs aktīvās vielas izdalās caur augiem, samazinot stresu un nostiprinot imunitāti.

15. Rūpējieties par savu zobu veselību

Pētījumi liecina, ka cilvēki ar smaganu kaitēm, divreiz biežāk slimo ar sirds un asinssvadu slimībām. Rūpējieties un sekojiet līdzi savai zobu veselībai, konsultējieties un apmeklējiet savu zobārstu, neļaujiet jūsu zobu stāvoklim ietekmēt jūsu veselību.

16. Pēc katras maltītes dodieties pastaigā

Neilga pastaiga vienu stundu pēc treknas maltītes, samazina tauku nonākšanu asinīs un samazina risku saslimt ar sirdsslimībām.

17. Skatieties mazāk televizoru

Pētījumi liecina, ka tiem cilvēkiem, kuri dienā televizoru skatās vairāk kā 45min, par 18% pieaug risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.

18. Nodarbojieties ar seksu

Regulārs sekss nostiprina sirds veselību kā arī imunitāti. Tas ir labākais kaloriju dedzinātājs, kā arī labākās zāles pret stresu. Sekss atbrīvo no sāpēm un pat ļauj vakaros labāk iemigt. Uzlabo mūsu garastāvokli  un satuvina mūs ar mīļoto cilvēku. Lieliska iespēja kā apvienot lietderīgo ar patīkamo.

19. Sportojiet

Šis var būt jūsu galvenais skaistuma un ilga mūža noslēpums. Katru dienu, atvēlot kaut vai 15min sportam, jūs savu mūža ilgumu varat paildzināt par trīs gadiem. Cilvēki, kuri dienā velta 30min sportam, šo ilgumu var paildzināt pat līdz četriem gadiem.

Autors: Dieviete.lv

Vai Lēdīja Gāga samelojusi par savu grūtniecību?

Nesen skandalozā dziedātāja Lēdija Gāga nāca klajā ar paziņojumu, ka šķīrusies no sava mīļotā vīrieša Kristiana Karino. Un tikai pirms nedēļas medijiem lika noprast, ka ir bērna gaidībās, kas, savukārt, radīja šaubas, vai tik Bredlijs Kūpers (“Zvaigzne ir dzimusi” partneris un režisors) nav iespējamais mazuļa tēvs.

Lēdija Gāga beidzot ir atbildējusi uz baumām. Sociālajā vietnē “Twitter” viņa dalījās ar ierakstu, kurā raksta, ka ir gaidībās un drīzumā pasaule saņems lieliskas ziņas. Taču Gāga negaida bērnu, bet gan cītīgi strādā pie sava sestā solo albuma!

Zināms, ka Lēdija Gāga saviesīgos pasākumos izvairījusies no alkohola, kas vēl vairāk pastiprinājis aizdomas par viņas iespējamo grūtniecību, tomēr tagad izskatās, ka šī ir vien jaunā albuma reklāma…

Ko tu par šo visu domā?

Foto

View this post on Instagram

#Oscars ????

A post shared by Lady Gaga (@ladygaga) on

Autors: Dieviete.lv  

Lielbritānijas parlaments ar 4 balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības bez vienošanās!

Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās. Pret bezvienošanās “Breksitu” balsoja 312 deputāti, bet šādu iespēju atbalstīja 308.

Deputāti nobalsojuši par grozījumiem, kas pilnībā izslēdz Lielbritānijas izstāšanos no ES bez sarunu ceļā panāktas izstāšanās vienošanās. Atbalstītie grozījumi izslēdz izstāšanos bez vienošanās ne tikai noteiktajā beigu termiņā 29.martā, bet vispār.

Kā ziņots, britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja “Breksita” vienošanos, neskatoties uz premjerministres Terēzas Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas, būs laikā ierobežots.

Tā kā bezvienošanās “Breksits” tagad noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par “Breksita” atlikšanu. Ja Lielbritānijas parlaments izšķirsies par “Breksita” atlikšanu, tam vēl nepieciešama visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana. ES dalībvalstu līderi par to varētu lemt 21. un 22.maijā Briselē paredzētajā samitā.

Tomēr pat pozitīva lēmuma gadījumā “Breksitu” varētu atlikt uz ļoti neilgu laiku, un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers uzsvēris, ka Lielbritānijas izstāšanās no bloka “jāpabeidz” līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas gaidāma maija beigās.

Autors: nozare.lv

Ko darīt, lai beidzot dzīvotu sev tīkamu dzīvi?

Processed with VSCO with a6 preset

Kā padarīt savu dzīvi labāku ikdienā bez milzīgiem ieguldījumiem vai ārējiem pamudinājumiem? Meklējot abildi uz šo jautājumu, dzīvesstila blogere Kristīne Beitika pirms mēneša pieņēma Rimikustības Labākai dzīveiizaicinājumu, kura laikā viņu konsultēja Labākai dzīveieksperti – uztura speciāliste Olga Ļubina, fitnesa treneris Kārlis Birmanis un psiholoģe Iveta Aunīte. Šobrīd eksperiments ir noslēdzies, un Kristīne atzīst – ne tikai viņai, bet ikvienam labākas dzīves meklējumos pats svarīgākais ir neapstāties pie sasniegtā, mazāk sevi šaustīt, vairāk izbaudīt procesu un apzināties savas izvēles. 

Kristīnes dzīvē pagrieziena punkts notika pirms vairāk nekā četriem gadiem, kad viņa saprata – es sev vairs nepatīku. Kristīni mocīja neveselīgi ēšanas paradumi, liekais svars, veselības problēmas, nespēks, kas ietekmēja attiecības ģimenē un skatījumu uz dzīvi. “Mans ceļš uz dzīvesveidu, kāds tas ir šodien, nebūt nav bijis viegls, bet es esmu laimīga par to, kāda esmu tagad, kāds ir mans domu virziens un kādu dzīvi dzīvoju!” saka Kristīne.

Izrādās, vajag tikai rīkoties, un parādīsies arī iespējas! Pieņemot “Labākai dzīvei” izaicinājumu, Kristīnei veselu mēnesi bija iespēja strādāt kopā ar Rimiekspertiem, lai iepazītu sevi no cita skatu punkta, izvērtētu savu dzīvesveidu un gūtu jaunu motivācijas devu. Kristīne cer, ka gūtās atziņas noderēs arī citiem, un atzīst – labsajūtas pamatā ir trīs galvenie virzieni, kam jāpievērš pastāvīga uzmanība.

Emocionālā veselība

Lai gan emocionālā veselība un apzinātība ir ilgtermiņa pārmaiņu ceļa pamatā, Kristīne atzīst – prātu viņa “pieslēgusi” tikai tagad. Iepriekš centusies veikt fiziskas aktivitātes un īstenot dažādas īslaicīgas veselīga uztura kampaņas, bet nav ieskatījusies dziļāk problēmas saknē: tāpat kā daudzi cilvēki, Kristīne mēdz “apēst” emocijas. Viņa ēd par daudz, ēd, kad jūtas nogurusi vai garlaikota, ēd, lai sevi uzmundrinātu – nevis izsalkuma, bet emociju iespaidā.

Pēc sarunas ar psiholoģi Ivetu Aunīti Kristīne piefiksējusi vairākas vērtīgas atziņas, kuras pārlasa reizi nedēļā, lai iegaumētu un praktizētu ikdienā. “Saruna ar psiholoģi man deva jaunas ceļa zīmes: ir nepieciešams meklēt jaunu informāciju, jaunas aizraušanās un aizvietot ar tām domas par ēdienu. Izdarīt apzinātas izvēles – ko es šobrīd jūtu? Vai tiešām man tagad gribas ēst, vai arī tās ir emocijas?” stāsta Kristīne. Sevišķi vērtīga viņai šķiet Labākai dzīveiekspertes atziņa, ka laiku pa laikam gadīsies spert soli atpakaļ, bet tas ir normāli un nevajag sevi par to šaustīt.

Veselīgs uzturs

“Kāds ir tavs veselības stāvoklis? Kas atrodas tavā zāļu skapītī?” tā sākusies Kristīnes saruna ar uztura speciālisti Olgu Ļubinu. Kopā ar eksperti aplūkotas pēdējās veiktās asinsanalīzes un pārrunātas organisma vajadzības. “Kad ir nespēks, kārojas kaut ko par daudz vai neveselīgu, pavisam iespējams, organismam vienkārši trūkst kādas svarīgas vielas, ko ar uzturu mūsu klimatā nav iespējams uzņemt,” uzzinājusi Kristīne, kuras zāļu skapītī līdz ar Labākai dzīveiizaicinājumu parādījušies jauni iemītnieki – zivju eļļa, D vitamīns un naktssveces eļļa.

Turpinot eksperimentā aizsākto, Kristīne seko Olgas padomam rakstīt uztura dienasgrāmatu. Cilvēki bieži neapzinās, cik daudz reižu dienā iedomājas par ēdienu un cik daudz īstenībā apēd, ja to nepiefiksē. Kristīnei pieticis ar pāris dienām, lai piedzīvotu nepatīkamu pārsteigumu, aptverot, cik daudz ēdiena viņa patērē automātiski un lieki.

Fiziskās aktivitātes

“Esmu rīta cilvēks, man patīk dienu sākt agri un bez steigas, ar pusstundu garu rīta rosmi stadionā. Agri no rīta tur var novērot lielas lietas. Regulāri satieku cilvēkus, kuriem mans šķietami jaunais dzīvesveids ir pašsaprotams jau sen. Skatos uz senioriem, kuri mostas agri un sāk dienu ar rīta rosmi, un tā ir mana spēcīgākā motivācija neapstāties! Es arī gribu dzīvot ilgi un vecumdienās būt spēcīga un moža. Tā ir mana ilgtermiņa motivācija, lai šodien pietiktu spēka tikt galā ar pārejošām iegribām,” stāsta Kristīne.

Sarunā ar fiziskās sagatavotības ekspertu Kārli Birmani Kristīne guvusi apstiprinājumu savai pārliecībai, ka fiziskās aktivitātes paaugstina darba spējas un stabilizē pārlieku lielu emocionalitāti. Taču vienlaikus eksperts atgādinājis, ka ikviens cilvēks trenējas sev un nav vajadzības kādam kaut ko pierādīt. “Nesalīdziniet sevi ar citiem, bet tikai paši ar sevi, vērojiet savu progresu,” aicina Kristīne. Tāpat nedrīkst aizmirst par precīzu, pareizu tehniku sportojot, jo haotiskas darbības nekādu lielo labumu nedos.

Autors: Rimi

5 fantastiski padomi fotogrāfiju uzņemšanai ceļojumā

Līdz ar gada siltāko mēnešu tuvošanos, arvien vairāk cilvēku plāno ceļojumus uz tuvākām un tālākām zemēm. Telefona kamera kalpo kā viens no rīkiem, kas palīdz iemūžināt ceļojuma laikā piedzīvoto, tādēļ viedtālruņu ražotājs Huawei piedāvā pāris vienkāršus padomus skaistu atmiņu iemūžināšanai fotoattēlos.

 Notver īpašo apgaismojumu no rīta vai vēlu vakarā

Lai gan brīvdienās lielākā daļa izbauda iespēju izgulēties, fotografēšanas entuziastiem nāksies ziedot pāris stundas miega, lai varētu tikt pie elpu aizraujošām fotogrāfijām. Ceļoties agri no rīta, pavērsies iespēja tikt pie saullēkta bildēm, un attēlā varēs piefiksēt garākas ēnas un maigākas gaismas. Tāpat tik agrā rīta stundā arī apkārt gandrīz neviena cita cilvēka nebūs, un tas sniegs pavisam jaunu, unikālu perspektīvu. Savukārt, fotografējot saulrieta laikā, būs iespēja tikt pie noslēpumainām siluetu bildēm, kas uzņemtas zema apgaismojuma apstākļos.

Gan agri no rīta, gan vakarā nākas saskarties ar ierobežotu gaismas daudzumu, taču laba iekārta spēs nodrošināt kvalitatīva attēla iegūšanu. Salīdzinot ar f/2.2 plašo diafragmas atvērumu, f/1.8 apertūras atvērums ļauj Huawei P Smart 2019 viedtālrunim uzņemt līdz pat 50% vairāk gaismas, kas ir īpaši parocīgi šajos dienas posmos.

Iemūžini vietējos iedzīvotājus skaistos portretos

Komunikācija ar vietējiem iedzīvotājiem ārvalstīs daudziem šķiet diezgan neveikls process, taču tieši saruna ar vietējiem var pavērt jaunus fotogrāfijas horizontus. Dodoties ceļojumā uz eksotiskām valstīm, portretfoto ar vietējiem iedzīvotājiem var sanākt ļoti unikāli un neparasti. Pats galvenais ir uzsākt sarunu, sasveicināties, izteikt komplimentu vai nopirkt kādu suvenīru. Atvēli piecas minūtes sava laika, lai vietējā valodā iemācītos pajautāt “Vai es varu uzņemt Jūsu fotogrāfiju?” – tas ir žests, ko uzrunātie iedzīvotāji noteikti novērtēs.

Mūsdienu telefonos atrodami vairāki efekti, kas portretiem piešķir pavisam jaunu dimensiju. Piemēram, izmantojot bokeh efektu, kamera izpludina fonu un izceļ priekšmetu vai personu, kas atrodas kameras priekšplānā. Arī Huawei P Smart kamera izmanto bokehefektu, kas palīdz iegūt unikālas un radošas bildes.

Pievērs uzmanību detaļām

Pastaigājoties pa ceļojuma galamērķi, esi vērīgs un piefiksē jebkādus unikālus objektus, lietas un vietas, kas reprezentē vietējo kultūru. Fokusējoties uz lielo bildi, dažreiz piemirstam par detaļām, taču tieši tās bieži vien pārsteidz un paliek atmiņā visilgāk. Lai iegūtu unikālas bildes, dodies tuvāk fotogrāfijas objektam. Pat tad, ja domā, ka esi tam piegājis pietiekami tuvu, pietuvinies vēl! Būsi pārsteigts par to, cik ļoti emocionālāka un aizraujošāka kļūs bilde.

Lai iegūtu augstas izšķirtspējas attēlus, nepieciešama vien laba telefona kamera. Jaunais P Smart 2019 tālrunis ir aprīkots ar divām 13MP + 2MP aizmugurējām kamerām, kuras notvers ceļojuma mirkli jaunā kvalitātē, nodrošinot spilgtas, detalizētas un realitātei pietuvinātas fotogrāfijas.

Uzņem neparastus selfijus

Ceļojumos noteikti neiztikt bez pašportretiem, taču tas nenozīmē, ka vajag aprobežoties ar selfijiem lidmašīnā vai viesnīcas numuriņā. Lai padarītu selfijus patiesi iespaidīgus, noteikti izvēlies fonu, kurā redzamas lielas, iespaidīgas celtnes vai kāds unikāls dabas skats. Tādējādi varēsi iemūžināt gan sevi, gan ceļojuma laikā redzēto.

Gadījumos, kad fotogrāfijas uzņemšanas taustiņš nav sasniedzams vai ierīce ir uzstādīta uz selfiju statīva bez tālvadības pults, īpaši noderīga var būt telefonā iestrādāta žestu kontroles funkcija, kas lietotājam ļauj izveidot atvērtu plaukstu žestu. Arī P Smart 2019 tālrunī ir iespējams uzstādīt konkrēto funkciju, lai ar plaukstas žestu brīdinātu kameru par fotoattēla uzņemšanu.

Eksperimentē ar kompozīcijām

Lai tiktu pie lieliskas foto kompozīcijas, atliek ļaut vaļu iztēlei. Pirmo kadru var uzņemt stāvot kājās, nākamajā kadrā var pieliekties, bet pēc tam kaut kur pakāpties un uzņemt fotogrāfiju no augstāka leņķa. Līdz ar dažādiem leņķiem var fotografēt arī dažādus attālumus – plašu skatu, vidēju diapazonu un tuvplānus. Fotogrāfijās iekļauj spēcīgu priekšplānu, viduspunktus un fona elementus. Ja objekts, piemēram, ir kalna apgabals, atrodi ziedus, upi, dzīvniekus vai interesantas klintis, ko iekļaut priekšplānā. Tas attēlam nodrošinās trīsdimensiju izskatu un palīdzēs vieglāk uztvert mērogu.

Lai padarītu attēlu pēc iespējas kvalitatīvāku, dažādām krāsām un gaismām jāpiemeklē vispiemērotākais efekts – tā, piemēram, Huawei P Smart 2019 viedtālrunī iestrādātā mākslīgā intelekta (MI) sistēma spēj atpazīt līdz pat 500 dažādām ainavām un veikt reāllaika attēla optimizāciju, nodrošinot pēc iespējas labāka attēla iegūšanu.

Autors: Huawei 

14.03.2019.

Mistiski “noplūdusi” angļu valodas eksāmena mutvārdu daļa!

Kādas izglītības iestādes pedagogs “nopludinājis” angļu valodas eksāmena mutvārdu daļu, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts izglītības satura centrā (VISC).

VISC šodien izvērtēšanai saņēmis mutvārdu daļas eksāmena fotogrāfijas, ko portālam “Delfi” bija iesūtījis kāds aculiecinieks. VISC apstiprināja, ka fotogrāfijās redzamā eksāmena daļa ir autentiska.”Apskatot saņemtos fotoattēlus, VISC secināja, ka tajos ir redzami 2018./2019.mācību gada angļu valodas centralizētā eksāmena 13.marta (otrās eksāmena dienas) mutvārdu daļas materiāli,” skaidroja VISC. Lai arī angļu valodas eksāmena norise sākusies vakar, šodien turpinās valsts pārbaudījuma mutvārdu daļas norise.

VISC angļu valodas eksāmena materiālus polimēraploksnēs ar drošības uzlīmi, kurās savukārt bija ievietotas katrai dienai aizzīmogotās aploksnēs ar drošības uzlīmi mutvārdu daļai, nogādāja Izglītības pārvaldēs 12.martā plkst.7, savukārt izglītības iestādes vadītājam šie materiāli līdz 13.marta plkst.8.30 bija jāglabā drošā seifā.

Skaidrojot aploksnes atvēršanas kārtību, VISC norādīja, ka, sekojot valsts pārbaudes darbu norises darbību laikiem, plkst.8.30 izglītības iestādes vadītājs, centralizētā eksāmena mutvārdu daļas intervētājs un centralizētā eksāmena mutvārdu daļas vērtētājs atver aploksni ar 13.marta eksāmena mutvārdu daļas materiāliem un iepazīstas ar tiem. No šī brīža katras izglītības iestādes vadītājs un pārējās divas personas ir pilnībā atbildīgas par materiāla drošību.

VISC, neatklājot iespējamo izglītības iestādi, no kuras varētu būt “noplūdusi” eksāmena daļa, norādīja, ka eksāmena saturu izplatīt varēja vai izglītības iestādes vadītājs, vai mutvārdu daļas intervētājs, vai arī mutvārdu daļas vērtētājs. Tā kā kopš pagājušā gada eksāmenu materiāli ir identificējami, fotogrāfiju izcelsme tiks noskaidrota, uzsvēra VISC. Reaģējot uz notikušo, VISC ar iesniegumu jau ir vērsies Valsts policijā.

Autors: nozare.lv

14.03.2019.

Glaukoma ir biežākais akluma cēlonis Latvijā!

Glaukoma ir biežākais akluma cēlonis Latvijā. Par spīti tam, ka ir uzlabojusies šīs slimības diagnostika un paplašinājušās ārstēšanas iespējas, joprojām liela daļa cilvēku pie ārsta vēršas novēloti vai neievēro speciālistu sniegtās rekomendācijas. Pētījumi liecina, ka līdz pat 40% pacientu nelieto viņiem nozīmētos acu pilienus, tādējādi riskējot ar neatgriezenisku redzes  zudumu.  Lai uzzinātu vairāk par glaukomas attīstību un ārstēšanu, uz  sarunu aicinājām  Paula Stradiņā KUS Oftalmoloģijas klīnikas vadītāju,  Rīgas Stradiņa universitātes profesori Gunu Laganovsku.

Glaukoma un tās simptomi

Glaukoma ir hroniska, progresējoša acu slimība, kuru savlaicīgi neārstējot rodas neatgriezenisks aklums. Šai slimībai raksturīgs paaugstināts acu spiediens, kas izraisa redzes nerva atrofiju un no tā izrietošas redzes lauka izmaiņas jeb „izkrišanu”.  Tas nozīmē, ka pakāpeniski no malām sašaurinās redzes lauks un cilvēks vairs nepamana objektus, kas atrodas sānos. Ar glaukomu slimo vidēji 2 – 3% populācijas, un saslimstības biežums pieaug pēc 40 gadu vecuma.

Viltīgā slimība, kuru var nepamanīt

Glaukoma ir ļoti viltīga slimība, jo tās sākuma stadijā pat vairākus gadus var nebūt nekādu jūtamu simptomu. Ja cilvēks regulāri nepārbauda savu acu veselību, viņš var nenojaust, ka sākušās problēmas.

Paciente Astrīda Lūce:Pirms 9 gadiem devos uz optikas salonu izņemt jaunas brilles.  Man tika pārbaudīta redze un izmērīts acu spiediens. Tā kā spiediens bija krietni paaugstināts, optometrists ieteica pēc iespējas ātrāk doties pie acu ārsta. Tur man noteica arī redzes lauku un konstatēja glaukomu. Pati nebūtu aizdomājusies, ka man ir glaukoma, jo redzēju normāli. Ja nebūtu pārbaudījusi redzi un uzsākusi pilināt spiedienu samazinošos pilienus, visticamāk šobrīd redze būtu daudz sliktāka. Pilienus pilinu vienreiz dienā, un pa šo laiku redze nav pasliktinājusies.

Ilgus gadus tika uzskatīts, ka augstais acu spiediens ir pats raksturīgākais glaukomas simptoms, bet šobrīd ir skaidrs, ka tikai pusei glaukomas pacientu acu spiediens ir augstāks nekā norma. Acu spiediens tāpat kā asinsspiediens katram cilvēkam ir individuāls. Normāls acu spiediens ir spiediens, pie kura labi jūtas redzes nervs. Vienam tas var būt nedaudz augstāks, citam zemāks.  Tāpēc pēc spiediena vien mēs nevaram pateikt, vai cilvēkam ir glaukoma. Lai diagnosticētu glaukomu, jānosaka arī redzes lauks un vēlams arī nervu šķiedru slāņu blīvuma mērījumi ar OKT (Optiskās Koherences Tomogrāfiju) jeb optiskās koherences tomogrāfiju.  Redzes lauku un acu spiedienu var noteikt jebkurā acu ārsta praksē. OKT pieejams ne visiem, taču katrā Latvijas reģionā noteikti ir kāda ārsta prakse, kurā ir OKT.

Ja redze daļēji zudusi, to vairs nevar atgūt

Redzes nervā ir aptuveni miljons šķiedru. Tikai tad, kad ir aizgājusi bojā aptuveni puse no redzes nerva šķiedrām, pacientam parādās pirmie simptomi. Tā var būt periodiska miglošanās, sūdzības par redzes lauka defektiem vai grūtības lasīt. Parasti no brīža, kad glaukoma sāk attīstīties līdz brīdim, kad pacients to pamana, paiet vairāki gadi. Ja cilvēks pie acu ārsta vēršas stadijā, kad viņš jau gandrīz neredz, nevajag gaidīt brīnumus.  Redzes nervs turpina atrofēties,  un vienīgā iespēja ir glābt palikušās redzes nerva šūnas. Tās, kas jau gājušas bojā, atjaunot nevar.

Jo ātrāk atklāj, jo labāka prognoze

Ja cilvēkam nav  nekādu sūdzību, līdz 60 gadu vecumam tiek rekomendēts acu ārstu apeklēt reizi 2 gados. Pēc 60 gadu vecuma pie acu ārsta būtu vēlams vērsties katru gadu. Jo agrāk glaukoma tiek atklāta, jo lielāka iespēja, ka cilvēks nodzīvos visu mūžu nezaudējot redzi. Veselīgs dzīvesveids  no glaukomas nepasargā.  Vienīgais pierādītais riska faktors ir iedzimtība, tāpēc glaukomas pacientu bērniem būtu īpaši svarīgi veikt regulāras redzes pārbaudes, jo saslimt ar glaukomu daudz lielāks risks ir tad, ja arī kādam no vecākiem bijusi glaukoma.

Pat vislabākie pilieni nepalīdz, ja tie netiek iepilināti

Lai pasargātu acis no pārāk liela spiediena un redzes nerva atrofijas, svarīgi lietot īpaši šim nolūkam domātus acu pilienus. Bieži vien glaukomas slimnieki nepilina acu pilienus, jo viņiem šķiet, ka pilieni nedod nekādus uzlabojumus. Dažkārt nepilināšanas iemesls ir sūdzības, ka acs paliek sarkana un grauž. Tomēr pacientiem būtu jāapzinās, ar ko viņi riskē. Acu apsārtumu vai graušanu nevar likt vienos svaru kausos ar to, ka cilvēks var kļūst neredzīgs. Ja izrakstītie acu pilieni rada pārāk lielu diskomfortu, jāmeklē citi pilieni, nevis jāpārtrauc pilināt vispār.

Priekšroka dodama pilieniem bez konservantiem

Galvenais graušanas un apsārtuma cēlonis ir konservanti.  Pateicoties modernajām tehnoloģijām mūsdienās ir pieejami arī pilieni bez konservantiem. Tie ir dārgāki, tomēr daudz maigāki mūsu acīm. Jāatzīst gan, ka ne visos gadījumos iespējams lietot bezkonservantu acu pilienus. Pie strauji progresējošas glaukomas var nepietikt ar viena veida pilieniem, un pacientam var nākties lietot pat 3 vai 4 dažādu grupu pilienus. Ne visi no tiem pieejami bez konservantiem.

Ja pilieni nepalīdz, vajadzīga operācija

Lielākajai daļai pacientu glaukoma tiek ārstēta ar pilieniem, tomēr aptuveni 20% gadījumu pilieni nepalīdz un redzes lauka izmaiņas turpina progresēt. Ja tā notiek, tad, neatkarīgi no tā, kāds ir acu spiediens, tas  ir jāsamazina vēl vairāk, tāpēc  ārsts var ieteikt glaukomu operēt. Operācijas laikā tiek izveidots speciāls caurumiņš, pa kuru attecēt liekajam šķidrumam. Glaukomas operācijas gadījumā aptuveni pusei pacientu redze kļūst nedaudz sliktāka, kā iepriekš,  un tas cilvēkus var atbaidīt no operācijas. Viņi jau tā slikti redz, bet ārsti sola, ka redze pasliktināsies vēl vairāk. Tomēr pacientiem būtu jāsaprot, ka labāk zaudēt mazliet redzes, nekā palikt pavisam aklam.

Lāzera procedūras – saudzīgākas,  bet ne tik efektīvas

Mūsdienās arvien vairāk attīstās lāzera operācijas. Tās ir saudzīgākas kā klasiskās operācijas, tomēr ne vienmēr ar lāzeru pietiek, lai sasniegtu vajadzīgo efektu. Lāzers palīdz nedaudz  paplašināt atteces ceļus, taču rezultāts nav tik noturīgs, un pēc dažiem gadiem tik un tā var nākties veikt klasisko operāciju. Katrā individuālajā gadījumā ir rūpīgi jāizvērtē, kāda tipa operācija būtu piemērotākā.

Kāda varētu būt glaukomas ārstēšana nākotnē?

Mēs ceram, ka ar laiku glaukomas arstēšanā tiks pielietota šūnu terapija, kas ļaus aizvietot mirušās šūnas ar jaunām. Šobrīd daudzviet pasaulē notiek darbs, lai atklātu, kā tiem cilvēkiem, kuri jau neredz, atgriezt redzi.

Autors: Guna Laganovska

13.03.2019.

Enerģijas lādiņš skolēnu brīvlaikā: Idejas un ieteikumi

Tik daudzās mājās gaidītais skolēnu brīvlaiks beidzot ir klāt! Brīvdienu rīti ir lieliska iespēja kārtīgi izgulēties, taču ko darīt pārējā laikā, lai atjaunotu paputējušos enerģijas krājumus? Sēdēšana pie televizora ar čipsu paku nebūs risinājums, atgādina“Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule un iesaka veselīgākas alternatīvas.

“Gan lieli, gan mazi jūt, ka pavasarī enerģijas rezerves ir izsmeltas. Tomēr, vāļājoties uz dīvāna, spēkus atgūt neizdosies. Daudz vērtīgāk ir ieturēt sabalansētas maltītes, lai atjaunotu vitamīnu un mikroelementu rezerves, un pavadīt laiku visai ģimenei kopā aktīvā atpūtā vai pastaigās svaigā gaisā, kas nodrošinās fiziskas aktivitātes un skābekļa pieplūdumu organismam, veicinās labāku miegu un līdz ar to pilnvērtīgu atpūtu,” stāsta Ieva Zvagule.

Čipsu vietā – dārzeņu uzkodas

Ja bērnam ir grūtības aizmigt, viņš niķojas vai jūtas pastāvīgi noguris, viņam ir sausa āda vai plaisā lūpu kaktiņi, tās ir pazīmes, ka organismam trūkst kādu vitamīnu, uzsver farmaceite. “Pavasarī vairumam bērnu, tāpat kā pieaugušo, ir vajadzīgi papildu vitamīni, tomēr daudz kas atkarīgs no ikdienas uztura. Ja ēdienkartē ir gana daudz svaigu dārzeņu un augļu, kā arī diedzētu sēkliņu, papildu vitamīnus vajadzēs mazāk. Lai gan pagrabā un veikalu plauktos noturēti dārzeņi ir nedaudz zaudējuši savu uzturvērtību, vairākiem augļiem, piemēram, citrusaugļiem, šobrīd ir visīstākā sezona,” atgādina Ieva Zvagule.

Vitamīnus bērnam vajadzētu dot tikai pēc konsultācijas ar ģimenes ārstu, pediatru vai farmaceitu, jo piedāvāto vitamīnu klāsts ir ļoti plašs. Tomēr vairumam bērnu ir vajadzīgs D vitamīns, un arī imunitātes stiprināšana joprojām ir aktuāla – slimošanas sezona vēl nav beigusies!

Dīvāna vietā – pastaiga

Svaigs gaiss, kustības un laba kompānija ir lieliska kombinācija labam garastāvoklim un būtisks priekšnosacījums veselības uzturēšanai kā lieliem, tā maziem. Fiziskas aktivitātes stiprina sirds un asinsvadu sistēmu, palīdz kontrolēt svaru, veicina laimes hormonu – endorfīnu – izdalīšanos un uzlabo miega kvalitāti. Kustības svaigā gaisā nebūt nav tikai vasarai piemērota nodarbe. Galvenais ir izvēlēties atbilstošu apģērbu un apavus, un tad var gan izbaudīt pēdējos ziemas priekus, gan doties garās pastaigās vai apceļot kādu Latvijas vietu, kur agrāk neesat bijuši.

Telefona vietā – sarunas

Labi izgulēties ir ļoti svarīgi, turklāt uzmanība jāpievērš gan miega stundu daudzumam, gan kvalitātei. ASV Miega medicīnas centrs rekomendē skolēniem no 6 līdz 12 gadu vecumam gulēt 9–12 stundas, bet pusaudžiem no 13 gadu vecuma un pieaugušajiem miegam būtu jāatvēl 8–10 stundas. Miega trūkums nelabvēlīgi ietekmē gan skolēnu sekmju līmeni, gan pieaugušo darba spējas. “Bērni daudz laika pavada elektronisko ierīču ekrānos, īpaši vakaros. No šī ieraduma labāk būtu atteikties, jo miegam, tāpat kā jebkurai citai nodarbei, ir jānoskaņojas un jāsagatavojas. Labāk parunāties ar vecākiem par to, kā katram pa dienu ir gājis – būs gan vairāk prieka, gan labāks miegs!” iesaka “Euroaptiekas” farmaceite.

Autors: Euroaptieka

Lielbritānijas parlaments otrdien atkārtoti noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto “Breksita” vienošanos!

Lielbritānijas parlaments otrdien atkārtoti noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto “Breksita” vienošanos. Pret vienošanos balsoja 391 deputāts, bet par – 242, un tādējādi tā noraidīta ar 149 balsu pārsvaru. Arī šoreiz pret vienošanos līdz ar opozīciju balsoja daudzi eiroskeptiski noskaņotie Mejas vadītās Konservatīvās partijas deputāti.

Pirmo reizi janvārī vienošanās gan tika noraidīta ar vēl lielāku balsu pārsvaru – 432 pret 202, kas bija rekordsmaga sakāve pie varas esošajai valdībai visā Lielbritānijas vēsturē. Otrdien pret vienošanos balsoja 75 konservatīvie, kamēr janvārī pret balsoja 118 toriji. Arī Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija (DUP), no kuras ir atkarīgs Mejas valdības parlamentārais vairākums, atkārtoti balsoja pret vienošanos. Tikmēr trīs leiboristu deputāti Mejas panākto vienošanos atbalstīja. Pēc vienošanās noraidīšanas tagad trešdien paredzēts balsojums par aiziešanu no Eiropas Savienības (ES) 29.martā bez vienošanās.

Ja deputāti, kā prognozēts, noraidīs arī bezvienošanās “Breksitu”, tad dienu vēlāk viņiem tiks dota iespēja balsot par “Breksita” sarunu pagarināšanu. Meja jau apstiprinājusi, ka tālākie balsojumi notiks, kā paredzēts, piebilstot, ka toriju deputātiem, balsojot par bezvienošanās “Breksitu”, tiks ļauts brīvais balsojums. Savukārt opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins paziņojis, ka tagad Mejai būtu jāizsludina pirmstermiņa vēlēšanas. Tikmēr Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska pārstāvis jau paziņojis, ka vienošanās noraidīšana “ievērojami” palielinājusi bezvienošanās “Breksita” iespēju.Arī ES “Breksita” sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē tviterī norādījis, ka Brisele izdarījusi visu, lai palīdzētu Mejai panākt vienošanās apstiprināšanu.

Viņš piebildis, ka situācija, kas tagad izveidojusies, jāatrisina pašai Londonai, kamēr ES tagad svarīgākais ir sagatavoties iespējamajam bezvienošanās “Breksitam”. Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera pārstāve paziņojusi, ka ES dalībvalstis esot gatavas izskatīt “pamatotu” Lielbritānijas lūgumu “Breksitu” atlikt. Arī Tusks norādījis, ka dalībvalstis sagaida no Londonas “ticamu pamatojumu” iespējamajai “Breksita” atlikšanai.

Autors: nozare.lv

13.03.2019.

Lēdija Gāga ir stāvoklī, bet kurš ir bērna tēvs?

Unikālā dziedātāja un aktrise Lēdija Gāga, kas tikko triumfēja “Oskara” ceremonijā un par savu dziesmu filmā “Zvaigzne ir dzimusi”, saņēma prestižo “Oskara” balvu, esot stāvoklī! 

Pavisam nesen dziedātāja izšķīrusies no sava mīļotā vīrieša Kristiana Karino un tagad tapis zināms, ka dziedātāja ir stāvoklī un, iespējams, mazuļa tēvs ir filmas “Zvaigzne ir dzimusi” sabiedrotais un režisors, Bredlijs Kūpers, pat  Bredlija sieva, kura sociālajos tīklos sekojusi Lēdijai Gāgai ir atsekojusi viņai sociālajos tīklos, vai tas par ko liecina? Lēdija Gāga apgalvo, ka viņas ekrāna partneris nav gaidāmā bērna tēvs un, ka tas viss ir tikai izdomājums.

Grūtniecība arī ir bijis iemesls tam, kādēļ Lēdija Gāga pārtrauca attiecības ar līgavaini Kristianu Karino.

Foto

Autors: Dieviete.lv

Megana ir gandrīz pēdējā grūtniecības mēnesī, bet valkā 11 cm augstas augstpapēžu kurpes! (+FOTO)

Saseksas hercogiene Megana, kura jau drīz būs devītajā grūtniecības mēnesī, kopā ar Hariju ieradās uz tikšanos ar tautu Londonā 11 cm augstās augstpapēžu “Aquazzura” kurpēs. Skaistajai Meganai mugurā bija grezni izšūts smaragda krāsas mētelis no zīmola “Erdem”. 

Foto

Autors: Dieviete.lv

Ko darīt, lai pavasarī nesaslimtu?

Pavasaris tuvojas straujiem soļiem, un tā vien gribas atteikties no biezajām ziemas drēbēm un uzvilkt ko plānāku un ērtāku. Farmaceite gan vērš uzmanību tam, ka vitamīnu trūkums un novājināts organisms var būt iemesls saslimšanai, ko atnes pārāk strauja pavasara sagaidīšana. Padomus, kā izvairīties no saslimšanas un veicināt spēka un imunitātes atgriešanos pavasarī, sniedz BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

Farmaceite norāda, ka tiem, kam ziemā patīk ģērbties ļoti silti, nevajadzētu pārlieku steigties un pavasari sagaidīt T-kreklā. “Mūsu organisms ir pieradis pie siltuma gan iekštelpās, gan tad, kad dodamies ārpus tām un uzvelkam siltas ziemas drēbes, tādēļ strauja apģērba maiņa, tuvojoties pavasarim, “siltummīļiem” nebūtu ieteicama,” norāda farmaceite Zanda Ozoliņa.

Viņa gan piebilst, ka šis ieteikums var neattiekties uz tiem, kuri ziemā ir rūdījušies un straujas ķermeņa temperatūras maiņas panes daudz vieglāk.

Būtiskākais – imunitāte

Visbūtiskāk gan mūsu ķermeņa spēju bez saslimšanas sagaidīt pavasari ietekmē imunitāte, tādēļ tiem, kuriem ziemā ir nācies saskarties ar kādu saslimšanu, piekopt mazāk aktīvu dzīvesveidu un lietot uzturā maz vitamīniem bagātu pārtiku, būtu jābūt īpaši uzmanīgiem.

Ziema samērā klasisiki novājina cilvēka organismu, jo kustamies mazāk, bieži ēdam neveselīgāk un nereti piemirstam par mūsu organismam tik svarīgajiem C, E, A un D vitamīniem, kas stiprina mūsu imunitāti un ļauj izvairīties no tik nepatīkamjām saslimšanām, norāda Z. Ozoliņa.

Pieci ieteikumi, ko ņemt vērā, sagaidot pavasari:

  1. Izvēlēties pareizu apģērbu. Nevajadzētu pārcensties ne ar tā plānumu, ne biezumu, īpaši bērniem.
  2. Pavasarī mēs visi vēlamies aktīvi atgriezties pie sporta ārpus telpām, tādēļ novērtējiet savas spējas, lai nesaskartos ar negaidītām traumām.
  3. Laboratorijas testi ir daudzi un sarežģīti, bet, tuvojoties pavasarim, ir ieteicams nodot analīzes uz galvenajiem organisma aizsardzības mehānismiem – antivielām, T šūnām un fagocītiem, lai saprastu, ar cik spēcīgu vai vāju organismu mēs sagaidām pavasari.
  4. Saņemot analīžu rezultātus, konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu aptiekā par pieejamajiem vitamīniem un uztura bagātinātājiem, ja tādi ir nepieciešami imunitātes stiprināšanai.
  5. Strikti sekot ārsta vai framaceita norādījumiem par nepieciešamo vitamīnu vai uztura bagātinātāju lietošanu, paturēt prātā, ka vienā dienā nav iespējams ne iegūt, ne atgūt stipru imunitāti.

Ja tomēr gadījies saslimt

Ja tomēr ir gadījies apslimt, tad vislabakās zāles ir miers un mājas režīms. Par labu nāks arī silta tēja, rūpes no tuviniekiem un pilnvērtīgs uzturs. Vēršoties aptiekā pēc padoma pie farmaceita, der zināt, ka ir pieejamas dabīgas tējas, kas ir kā papildu terapija ārsta nozīmētiem medikamentiem. Ja saslimstot tiek novērots viens noteikts simptoms, to ieteicams ārstēt, izvēloties monoterapiju, piemēram, klepus gadījumā lietojot tabletes vai sīrupu. 

Autors: BENU Aptieka

Rīgas dome šorīt neesot paguvusi izsludināt “puteņa biļetes”

Tā dēvētās “puteņa biļetes” rīdziniekiem šodien nav pieejamas, jo sinoptiķi par gaidāmo sniega segas pieaugumu tik lielos apmēros pašvaldību informēja tikai šorīt, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola.

Viņa atgādina, ka departamentam ir noslēgts līgums ar VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, kurš pašvaldību brīdina par gaidāmajiem laika apstākļiem.

Ja iepriekšējā dienā līdz plkst.18 ir zināms, ka nākamajā dienā nokrišņu būs vairāk nekā septiņi milimetri 12 stundās, kas nozīmē, ka sniega sega varētu pieaugt par aptuveni septiņiem centimetriem, tiek izsludinātas “puteņa biļetes”. Šie atvieglojumi autobraucējiem netiek izsludināti sestdienās un svētdienās, un, ja nokrišņi ir gaidāmi laika periodā no plkst.19 līdz plkst.2.

Tomēr par šodien gaidāmo puteni sinoptiķi informējuši vien šorīt, ap plkst.8, brīdinot, ka laika posmā no plkst.10 līdz plkst.13 sniega segas biezums pieaugs par sešiem centimetriem. Līdz ar to pašvaldība nav spējusi savlaicīgi izsludināt “puteņa biļetes”, jo vakar vakarā sinoptiķi informējuši, ka sniega sega varētu pieaugt par 3,5 centimetriem, skaidroja Ahuna-Ozola.

Vienlaikus departaments esot saņēmis sūdzības, ka dažas sniega tīrīšanas tehnikas pa Rīgas ielām esot pārvietojušās ar paceltām sniega tīrīšanas lāpstām. Lai pārbaudītu saņemto informāciju, departaments veiks transportos iestrādāto GPS raidītāju pārbaudes, kas arī atklāj, kurās teritorijās traktori braukuši ar nolaistu lāpstu, bet kurās – ar paceltu. Tāpat tas parāda, cik gramus sāls tehnika izmanto ceļu kaisīšanai.

Patlaban Rīgas ielās strādā visa departamentam pieejamā sniega tīrīšanas tehnika.

Kā ziņots, “puteņa biļetes” ļauj autovadītājiem Rīgas sabiedrisko transportu izmantot bez maksas. Šajā laikā par braukšanai sabiedriskajā transportā derīgu dokumentu tiek uzskatīta vieglā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība. Tā saucamā automašīnas tehniskā pase kā braukšanai derīgs dokuments jāuzrāda tikai kontroles laikā, tā nav jārāda transportlīdzekļa vadītājam. Bezmaksas braukšana neattiecas uz mikroautobusu pārvadājumiem.

Šo iespēju var izmantot jebkura pilngadīga persona, autovadītāja apliecībai nav obligāti jābūt līdzi. Reģistrācijas apliecība apstiprinās, ka konkrētais transportlīdzeklis tajā brīdī neatrodas satiksmē, kas ir pašvaldības mērķis. Minētos braukšanas atvieglojumus pašvaldība ievieš, lai mazinātu satiksmes intensitāti stipras snigšanas laikā vai pēc tās, tādējādi atvieglojot ielu uzturēšanas tehnikas darbu.

Autors: nozare.lv