Amerikāņi, kuri mīl Latviju, dalās ar iespaidiem, kuri nudien ir pārsteidzoši! Noskaties šo video, lai labāk novērtētu mūsu valsti un tās vērtību citu acīs.
Video
Autors: Dieviete.lv
NuKo.lv Sieviešu rallijā 2019 triumfē komanda “Superbeibes”
Ar Jura Kaukuļa, Anitas Intaites un grupas “Pirmais kurss” melodijām nedēļas nogalē tika aizvadīts 2019. gada NuKo.lv Sieviešu rallijs. Šogad rallijā piedalījās 440 ekipāžas un vairāk kā 1700 dalībnieces no dažādām Latvijas pilsētām. Pirmo vietu šogad ieņēma komanda “Superbeibes”, kurām tikai ar divu punktu starpību uz papēžiem mina “S!K! SELGA” dāmas, bet godpilno trešo vietu saņēma “Svētās Veģmas”.
9. marta rītā, aktivizējoties aplikācijai “Wilki”, komandas 2-4 dalībnieču, startējot no sev brīvi izvēlētas vietas, atklāja jauno, modernizēto Sieviešu ralliju. Drosmīgākās Latvijas sievietes devās piedzīvojumā, meklējot risinājumus un pareizās atbildes.
Katrai komandai tika dotas sešas stundas, lai pildītu dažādu veidu uzdevumus, sākot no atbildēm uz jautājumiem, kas piesaistīti konkrētai lokācijai, beidzot ar pašām savu videoatmiņu iemūžināšanu. Pēc sešu stundu mīklu minēšanām un atmiņu iemūžināšu, komandas finišēja modes un izklaides centrā “Rīga Plaza”, kurā notika apbalvošana, nomināciju pasniegšana un svētku svinēšana kopā ar Jura Kaukuļa un Anitas Intaites duetu, kā arī ilggadējais rallija vadītājs Ufo apmācīja Aivi Ceriņu ar rallija vadītāja pienākumiem grupas “Pirmais kurss” pavadībā.
Kā ierasts, rallijā tika pasniegtas dažādas nominācijas. Šogad 19 komandas saņēma nomināciju balvas par centību tērpos, smaidā, aktivitāti un citiem nopelniem.
Foto galerija pieejama šeit.
Autors: Notikumu Aģentūra
12.03.2019.
Pedagogi aicināti pieteikties apmācībām par veselības izglītības jautājumiem!
Veselības ministrija piedāvā iespēju pedagogiem visā Latvijā pieteikties bezmaksas apmācībām par veselības izglītības jautājumiem. Apmācību mērķis ir pilnveidot pedagogu profesionālo kompetenci un nodrošināt pēctecīgu veselības jautājumu apguvi vispārējā un profesionālajā izglītībā.
No 2019. gada pavasara līdz 2019. gada beigām pedagogiem visā Latvijā projekta Apmācību organizēšana izglītības iestāžu pedagogiem par veselības jautājumiem ietvaros būs iespējams piedalīties apmācībās darbam ar skolēniem trijās klašu grupās (1.-6. klase, 7.-9. klase un 10.-12. klase) par šādām tēmām:
- veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes;
- atkarību izraisošās vielas un procesi;
- psihiskā, seksuālā un reproduktīvā veselība.
Pirmās apmācības notiks jau 2019. gada 13. martā Balvu novada pašvaldības Balvu muižā, nākošās apmācības 18. martā Krustpils novada konferenču zālē un 20.martā Rēzeknes konferenču zālē. Kopumā projekta ietvaros plānots īstenot 48 apmācības dažādās vietās visā Latvijā.
Vienā apmācību reizē varēs piedalīties 25 pedagogi. Apmācību dalībnieku izvēlē priekšroka tiks dota to izglītības iestāžu pedagogiem, kuri strādā izglītības iestādēs, kas atrodas ārpus pilsētas ar iedzīvotāju blīvumu zem 50 cilvēkiem uz kvadrātkilometru.
Apmācību ilgums ir 8 akadēmiskās stundas, iekļaujot teoriju un praksi. Apmācībās lekcijas pasniegs speciāliste – Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes lektore Agita Klepmere – Sipjagina un Sabiedrības veselības speciālistes Aija Bukova-Žideļūna, Ginta Ozola un Māra Veselova .
“Sabiedrības veselības un jauniešu paradumu pētījumi norāda uz nepieciešamību veselības izglītības jautājumus aktualizēt un īstenot dažādus profilakses pasākumus. Neinfekciozo slimību izplatība norāda uz iedzīvotāju uztura paradumu trūkumiem, mazkustīgu dzīvesveidu. Pasaules veselības organizācijas eksperti norāda, ka nodarbojoties ar fiziskajām aktivitātēm, mainot uztura paradumus, stiprinot pašvērtību, kā arī prasmi tikt galā ar stresu izraisošām situācijām un radot izpratni par psihiskajām saslimšanām, mēs varam uzlabot dzīves kvalitāti un pagarināt veselīgi nodzīvotos gadus”, stāsta A. Klempere-Sipjagina. Šī apmācību programma ir lieliska iespēja atgādināt sabiedrībai, pedagogiem par dažādām iespējām veicināt fiziskās aktivitātes, pārskatīt un rosināt mainīt neveselīgus paradums uz pozitīviem, stiprināt izpratni par psihiskās veselības nozīmi personības izaugsmē, kā arī gūt idejas šo pārmaiņu īstenošanai skolās.
Apmācību noslēgumā pedagogi saņems apliecību par pedagogu profesionālās kompetences pilnveides “A programma” apguvi, kā arī informatīvo materiālu pedagogiem veselības jautājumu apguvei mācību stundu ietvaros un mācību procesā.
Autors: Veselības ministrija
Lielbritānijas ”Breksita” sarunas ar Briseli joprojām ir neveiksmīgas!
Londonas pēdējā brīža centieniem, lai mainītu ar Eiropas Savienību (ES) panākto “Breksita” vienošanos, pagaidām rezultātu nav, pirmdien Briselē paziņoja Lielbritānijas valdības pārstāvis.
Sarunas arī pēc nedēļas nogalē notikušajām sanāksmēm atrodas strupceļā, un šobrīd nav plānu, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja varētu ierasties Briselē, sacīja pārstāvis. Svētdien viņai ir bijusi telefonsaruna ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru. Sarunas turpinās, sacīja pārstāvis. Arī EK pirmdien apstiprināja, ka Mejas vizīte netiek plānota. Premjere varētu ierasties, ja viņas sarunvedējiem izdotos panākt vienošanos ar ES partneriem.
Meja ir lūgusi Briseli izrādīt zināmu piekāpšanos, kas viņai palīdzētu gūt parlamentā atbalstu “Breksita” vienošanās dokumentam. Domstarpības pamatā ir ap tā dēvēto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas pēc “Breksita”. Ja britu likumdevēji pašreizējo vienošanos otrdien noraidīs atkal, viņiem būs jābalso par to, vai pamest ES bez vienošanās 29.martā, vai arī izstāšanos atlikt.
Autors: nozare.lv
Domājot par savām pensijām, šogad Latvijas iedzīvotāju noskaņojums kļuvis ievērojami pozitīvāks
Domājot par savām vecumdienām, šogad Latvijas iedzīvotāju noskaņojums kļuvis ievērojami pozitīvāks un visbiežāk tās tiek saistītas ar dzīvošanu savam priekam, liecina Swedbank veiktais paaudžu pētījums. Trešdaļa strādājošo vecumdienās plāno būt sociāli aktīvi un baudīt to, kam šobrīd neatliek laika (32% salīdzinājumā ar 22% pērn), kā arī plāno strādāt un darboties savam priekam (31% salīdzinājumā ar 27% pērn). Tikmēr katrs ceturtais plāno turpināt darba gaitas, lai varētu izdzīvot un segt visus nepieciešamos izdevumus (26%). Savukārt, tie, kas neplāno strādāt, uzskata – dzīvos pieticīgi, jo visticamāk ienākumi būs ļoti zemi (24%).
Kopumā 76% iedzīvotāju labprāt turpinātu strādāt arī pensijas vecumā, un aptuveni pusei saistošs šobrīd šķistu pusslodzes darbs. Zīmīgi, ka piektdaļa apzinās – algots darbs pensijas vecumā būs finansiāla nepieciešamība. Protams, jaunāko paaudžu skats uz darba gaitu turpināšanu ir daudz pozitīvāks, ko nosaka vēlme palikt apritē un būt cilvēkos (47%), kamēr pirmspensijas vecumā vēlme strādāt mijas ar bažām par savām spējām to darīt (31%). Vienlaikus optimistiskāk noskaņoti par savām vecumdienām ir tie, kuri jau veido pensijas uzkrājumus – viņi daudz biežāk vecumdienās sevi redz strādājam savam priekam.
Vēlamais pensionēšanās vecums un pensijas apmērs
Par vēlamo pensionēšanās vecumu iedzīvotāji uzskata 56 līdz 61 gadu vecumu (36%), un salīdzinājumā ar 2017.gadu tās var uzskatīt par būtiskām izmaiņām, jo pirms trim gadiem iedzīvotāji labprāt būtu devušies pensijā jau 50 līdz 55 gadu vecumā (34%). Taču pērn Latvijā pensionēšanās vecums bija 63 gadi, savukārt līdz 2025.gadam to paredzēts celt līdz 65 gadiem.
Domājot par pensijas apmēru, lielākā daļa (45%) pensijā sagaida vismaz 75% līdz 100% no esošās algas, bet trešdaļa sagaida, ka pensija pārsniegs šī brīža ienākumus. Absolūtos skaitļos tie ir vidēji 1000 eiro. Salīdzinājumam – šobrīd vidējā pensija valstī, kādu saņem lielākā daļa senioru, ir 320 eiro. Zīmīgi, ka visoptimistiskāk noskaņoti ir Rīgā dzīvojošie, kuri vēlētos saņemt pensiju 1113 eiro apmērā, salīdzinot ar 2018. gadu tas ir pieaugums par 16%, kad tika norādīta vēlamā pensija 958 eiro apmērā.
“Redzējums par vecumdienām dažādām paaudzēm ir ļoti atšķirīgs. Kamēr iedzīvotāji vecumā no 21 līdz 34 gadiem jeb tā dēvētā tūkstošgades paaudze uzskata, ka būs sociāli aktīvi un baudīs dzīvi (38%). Tikmēr tie, kuriem pensijas vecums daudz tuvāk (iedzīvotāji 50 līdz 64 gadu vecumā), ir daudz pesimistiskāki un pieļauj, ka dzīvos pieticīgi, jo ienākumi būs ļoti zemi (37%). Kopumā arī gaidas no pensijas apmēra ir samērā rožainas, īpaši skatot to kontekstā, ka pašu savlaicīga rīcība uzkrājumu veidošanā vecumdienām, kā to paredz valstī izveidotā trīs līmeņu pensiju sistēma, aizvien ir nepietiekama. Šobrīd uzkrājumus vecumdienām privātajos pensiju fondos veido vien tikai aptuveni 30% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.Tas ir īpaši kritiski, jo Latvijas sabiedrība, tāpat kā visa pasaule noveco, un strādājošo, kas spēj uzturēt šodienas pensionārus, kļūst arvien mazāk, bet laiks, kas jādzīvo kā “pensionāram”, kļūst tikai garāks. Taču ar valsts garantēto pensiju pensijas apmērs varētu būt pat tikai puse no pirmspensijas ienākumiem,” stāsta Kristaps Kopštāls, Swedbank apdrošināšanas un investīciju jomas vadītājs.
Kopumā iedzīvotāju interese par gaidāmo pensiju ir vērtējama kā zema. Vairāk nekā puse jeb 62% iedzīvotāju šobrīd nav apzinājuši savu sagaidāmo pensijas apmēru. Katrs desmitais vispār nav informēts par iespēju jau šobrīd apskatīt savu prognozēto valsts pensijas apmēru (11%), daļai tas neinteresē (16%), bet daļa uzskata – līdz pensijai nenodzīvos (9%).
Aug apziņa par uzkrājumu nepieciešamību vecumdienām
Gadu no gada arvien vairāk iedzīvotāju apzinās nepieciešamību pašiem veidot uzkrājumu vecumdienām. Šobrīd 24% iedzīvotāju veidot uzkrājumu pensiju 3.līmenī (kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pērn), 18% veido cita veida uzkrājumus savai pensijai, savukārt 10% iemaksas pensiju 3.līmenī veido darba devējs. Taču aizvien liela daļa iedzīvotāju paļaujas tikai uz valsts pensiju (27%), kā arī uzskata, ka viņu pensijas uzkrājums ir bērni un nekustamais īpašums (24%).
“Aptaujas dati atklāj– jo tuvāk pensijai, jo vairāk paļaujas uz valsti un nekustamo īpašumu, kā arī bērnu atbalstu. Savukārt tiem, kuriem līdz pensijai vēl kāds laiciņš, apzinās nepieciešamību pašiem veidot uzkrājumu. Savukārt, apskatot Swedbank datus, kas veido uzkrājumus pensiju 3.līmenī, redzam, ka uzkrājumus pensiju fondā joprojām sāk veidot iedzīvotāji, kuriem pensijas vecums ir salīdzinoši tuvu. Šobrīd vidējais privātās pensijas krājējs ir aptuveni 47 gadu vecs. Taču laikam uzkrājumu veidošanā ir izšķiroša nozīme.Sākot krāt agrāk,
ar mazākiem ieguldījumiem iespējams uzkrāt vairāk. Savukārt, esot tuvu jau pensijas vecumam, ir skaidra nepieciešamība, bet iespēja īsā laikā izveidot nepieciešamo uzkrājumu ir ļoti ierobežota,” norāda Kristaps Kopštāls.
Swedbank paaudžu pētījums veikts 2019.gada janvārī sadarbībā ar Snapshots, aptaujājot iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Autors: Swedbank
11.03.2019.
Runājošajiem suņiem pa pēdām: Maskačkā notiks īpaša orientēšanās spēle!
ČAU VAU visiem, visiem! Gan tiem, kuri pēc Edmunda Jansona animācijas filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” noskatīšanās ilgojas mesties aizraujošos piedzīvojumos, gan tiem, kas savu gājienu uz kino vēl tikai plāno, marta vidū radīsies lieliska iespēja doties ekspedīcijā pa Maskačkas noslēpumainajām ielām. Sestdien, 16. martā, plkst. 10.00–16.00, sekojot runājošo suņu pēdās, notiks īpaša orientēšanās spēle visai ģimenei, kurā būs nepieciešama gan veiklība un attapība, gan prasme lasīt kartes un pildīt dažādus uzdevumus.
Orientēšanās spēle, kas tapusi sadarbībā ar pieredzes izglītības organizāciju “Piedzīvojuma Gars” un Rīgas domi, ir lieliska izdevība kā vecākiem, tā bērniem skolēnu pavasara brīvlaikā kopīgi pavadīt laiku, izbaudīt fiziskās aktivitātes un visiem kopā uzzināt ko jaunu par noslēpumaino Rīgas daļu ar savu raksturu un bagātīgu vēsturi – Maskačku. Ikviens piedzīvojumu meklētājs gaidīts 16. martā plkst. 10.00–13.00 BJC “Daugmale” Jēkabpils ielā 19a, lai reģistrētos un saņemtu uzdevumu lapas, bet plkst. 13.00–16.00 tiks fiksēti finiša rezultāti. Plašāka informācija un iespēja reģistrēties spēlei – https://ej.uz/JMRSorientesanasspele.
Gājēju tunelis zem Salu tilta jeb “Maskačkas vārti”, Klusais dārzs, Maskavas dārzs, Mimmi pagalms, Svētā Erceņģeļa Mihaila pareizticīgo baznīca, 7. tramvaja maršruts – tās ir filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” galvenās darbības vietas, taču filmā atpazīstami arī citi krustojumi, ielas un nami. Tāpēc orientēšanās spēle padosies vieglāk, ja būsiet noskatījušies filmu kādā no Latvijas kinoteātriem. Toties tiem, kas filmu vēl nav redzējuši, priekšrocība būs iztēle un apķērība – spēle piemērota ikvienam!
Orientēšanās spēles dalībniekiem būs lieliska iespēja saņemt dažādas balvas – “Piedzīvojuma Gars” draudzīgākajai komandai piešķirs piedzīvojumu 20 “Spirit” punktu vērtībā, “Gardu muti” labākajām komandām dāvās cidoniju un suņuburkšķu zelterus ar filmas varoņiem, “MILZU” cienās ar brokastu pārslām, Maskačkas kafejnīca “Ezītis miglā” uzsauks 20 EUR dāvanu karti uzvarētāju komandai, savukārt “Ilustrētā Junioriem” pieciem labākajiem piešķirs žurnāla abonementu uz trim mēnešiem.
Animācijas filma visai ģimenei “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” veidota pēc rakstnieces Luīzes Pastores grāmatas “Maskačkas stāsts” motīviem. Viena no Latvijas simtgades gaidītākajām animācijas filmām, kas kļuvusi iecienīta un guvusi atzinību skatītāju vidū, ir aizraujošs piedzīvojumu stāsts par neparastu draudzību starp runājošiem suņiem un bērniem, kuri tic brīnumiem un nebaidās uzdrīkstēties. Filma tapusi animācijas studijā “Atom Art”, filmas māksliniece ir Elīna Brasliņa, bet lomas ierunājuši aktieri Andris Keišs, Gatis Gāga, Kaspars Znotiņš, Nora Džumā, Baiba Broka u. c. Filma dublēta arī krievu valodā. Jēkaba, Mimmi un runājošo suņu piedzīvojumiem sekojiet līdzi kinoteātros visā Latvijā.
Skatieties filmu, piedalieties orientēšanās spēlē – un, kas zina, varbūt arī jums piemiegs ar aci Maskačkas runājošie suņi!
Autors: Deep White
11.03.2019.
49 gadu vecumā negaidīti saderinājusies Dženifera Lopesa! (+VIDEO)
Talantīgā aktrise, dziedātājā un dejotāja Dženifera Lopesa un viens no populārākajiem amerikāņu beisbolistiem Alekss Rodrigess oficiāli ir kopā divus gadus. Pārītis sāka tikties 2017. gada februārī, abi ir nešķirami un nekad nekaunas izrādīt savu mīlestību.
Par satraucošajiem jaunumiem pāris paziņoja savos Instagram profilos, publicējot attēlu, kurā redzams, kā Rodrigess tur Lopesas roku, un uz viņas zeltneša mirdz varens smaragdzaļa briljanta gredzens! Šis Lopesas faniem nebija nekāds pārsteigums, jau mēnešiem tika baumots, ka Rodrigess noteikti bildinās Lopesu!
2018. gada izskaņā Lopesa ārzemju medijiem atklāja, ka nebūt nav gatava laulībām. Viņa tik, ka laimīgas laulības ir iespējamas, tomēr daudz labprātāk vienkārši novecotu ar kādu, kuru mīl un ar, kuru jūtas labi, komfortabli.
Kā tev patīk šis pāris?
Video
Autors: Dieviete.lv
LNSO un diriģents Ainārs Rubiķis atskaņos Mendelszona-Šekspīra komēdiju “Sapnis vasaras naktī”
LNSO un diriģents Ainārs Rubiķis 15. martā plkst. 19.00 aicinauz neparastu simfonisko koncertu – tiks stāstīta Viljama Šekspīra romantiskā pasaka “Sapnis vasaras naktī” Fēliksa Mendelszona-Bartoldi muzikālajā interpretācijā. Piedalīsies aktrise Rēzija Kalniņa, dziedātājas Jolanta Strikaite, Laura Grecka un Valsts akadēmiskā kora “Latvija” dāmas. Koncerta pirmajā daļā skanēs šveiciešu-franču komponista Artura Onegēra ekspresīvā Trešā jeb “Liturģiskā” simfonija.
Koncerta muzikālā vadība būs starptautiski pieprasītā latviešu diriģenta Aināra Rubiķa rokās. Ainārs karjeru veido galvenokārt kā operu diriģents. Kopš 2018. gada viņš ir Berlīnes Komiskās operas muzikālais vadītājs. No 2012. līdz 2014. gadam Rubiķis bija Novosibirskas akadēmiskā operas un baleta teātra mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, un viņa Sibīrijā iestudētās izrādes izpelnījās augstus vērtējumus. Ainārs Rubiķis diriģējis izrādes Maskavas Lielajā teātrī, Barselonas Liceuteātrī, Čikāgas Liriskajā operā un citur. Latvijas Nacionālajā operā 2016. gada nogalē Rubiķis iestudēja Čaikovska operu “Jevgeņijs Oņegins”, bet 2014. gada pavasarī kopā ar diriģentu Atvaru Lakstīgalu diriģēja Kristapa Pētersona operas “Mihails un Mihails spēlē šahu” pirmizrādi. 2013. gadā Novosibirskā izrādītais Leonarda Bernsteina “Mesas” iestudējums Aināram Rubiķim atnesa “Zelta masku” kā labākajam diriģentam. 2019. gada 6. martā Maskavas Lielajā teātrī notika pirmizrāde Dvoržāka operas “Nāra” jauniestudējumam, ko Ainārs sadarbībā ar izcilo režisoru Timofeju Kuļabinu veidoja divus mēnešus.
Ainārs Rubiķis saka: “Kad esmu Latvijā, vienmēr gribu sarīkot svētkus.” Šī programma tiešām būs svētki ne tikai simfoniskās mūzikas pazinējiem, bet ikvienam, kurš spēj novērtēt tās daudzpusīgo saturu.
15.marta koncertā dzirdēsim svītu no mūzikas, ko Fēlikss Mendelszons-Bartoldikomponēja Viljama Šekspīralugas “Sapnis vasaras naktī” izrādīšanai 1843. gada rudenī Potsdamas galma teātrī. Kopā ar Mendelszona mūziku klausītāji varēs ienirt romantiskajā Šekspīra pasaulē, kur mežā joprojām var satikt laumas, noburtus amatniekus un līdz ausīm iemīlējušos jauniešus. Slavenākais fragments šajā svītā ir “Kāzu maršs”, kas simbolizē trīskāršās laulības lugas finālā.
Mendelszona svītā “Sapnis vasaras naktī” Dailes teātra aktrise Rēzija Kalniņa iejutīsies Stāstnieces lomā, iemiesojoties dažādos lugas tēlos, tādējādi klausītāju iztēlē papildinot mūzikas uzburto pasaku valstību ar brīnišķā sižeta izklāstu. Latvijas Nacionālās operas solistes – daudzpusīgāJolanta Strikaiteun Laura Grecka– kopā ar kora “Latvija” dāmām pārtaps par valdzinošām laumām. Fēliksa Mendelszona “Sapnis vasaras naktī” ir viens no slavenākajiem klasiskās mūzikas skaņdarbiem, ko simfoniskā orķestra atskaņojumā kaut reizi dzīvē ikvienam būtu jādzird klātienē.
Fēlikss Mendelszons dzīvoja 19. gadsimta pirmajā pusē, viņš piedzima pārtikušā intelektuāļu ģimenē, kas savā Berlīnes namā regulāri uzņēma prominentus viesus – pasaulē labi zināmus dzejniekus, filozofus un zinātniekus. Bērnībā jaunajam komponistam bija iespēja Veimārā viesoties pie paša Gētes.
Ainārs Rubiķis par Mendelszonu: “Viņa mūzikā ir ārkārtīgi liela vienkāršība un ģenialitāte. Un arī prasmju ziņā viņam maz līdzīgu. Brīnos, kāpēc Mendelszons tik reti skan. Svītā “Sapnis vasaras naktī” ir visas tās pašas līnijas, kas Šekspīra lugā – mīlestība, pārpratumu komēdija, bufonāde, mistērija. Uvertīras pirmie akordi rāda mums, kā atveras samta priekškars un sākas izrāde. Visa svīta ir ļoti vizuāla.”
Koncertā skanēs arī šveiciešu-franču komponista Artura Onegēra meistardarbs – Trešā simfonija. Šo ekspresīvo darbu, kurš manifestē cilvēcību, Onegērs komponēja uzreiz pēc Otrā pasaules kara 1946. gadā.
“No tā sauktā franču komponistu “Sešinieka” Onegērs man liekas viscilvēcīgākais un patiesākais. Viņa mūzikā ir mežonīgas galējības. Krāsu, tematikas, raksturu pasaules ziņā viņš sasniedz abus polus. Onegērs var būt agresīvs, rupjš un tajā pašā laikā arī debešķīgs, paradīzisks. Trešajā simfonijā vēsts ir skaidra – pasaule ir drupās, mums jāmācās atkal no jauna ticēt visam cilvēcīgajam, un Onegērs brīdina mūs no birokrātijas, muļķības, mašinērijas,” saka Ainārs Rubiķis.
Onegēra “Liturģiskajā simfonijā” ir trīs daļas. Pirmā daļa Dies irae(“Pastardiena”) ir agresīva, dramatiska un biedējoša kā negaisa brāzmas. Otrā daļa De profundis clamavi(130. psalms “No dzelmes saucu tev, mans Kungs”)kontrastā ar pirmo daļu ir mierīga, meditatīva un liriska. Finālā Dona nobis pacem(“Dod mums mieru”) dzirdams uzmācīgs soļošanas motīvs ar disonantu kulmināciju, kurai seko apskaidrots noslēgums.
Pirms koncerta, pl. 18.18 Lielās ģildes Minsterejas zālē visi klausītāji ir aicināti apmeklēt “Pirmskoncerta sarunas”,kur Oresta Silabriežaviešņa būs neskaitāmu skolēnu apbrīnotā mūzikas vēstures pasniedzēja Iveta Grunde. Sarunas tēmas vīsies gan ap Mendelszona un Šekspīra burvībām, gan Onegēra spēcīgo humānista personību.
Biļetes uz koncertu “LNSO un Ainārs Rubiķis” iespējams iegādāties Lielās ģildes un “Biļešu paradīzes” kasēs.
11.03.2019.
Salmikovas “lietus sandaļu” apskats: “flip flop”
/rakstīja Salmikova speciāli šim portālam, ievietoja Wilkiraine/
Tādas lieto puse pasaules – ikdienā. Visā Āfrikā, visā Āzijā, Okeānijā, Ķīnā, Indijā jeb visur tur, kur nav problēmas ar aukstajām ziemas dienām.
Tās ir lētas, viegli “ekspluatācijā”. Neprasa īpašu kopšanu. Nekaitē nekādi / vasarā/ laika apstākļi.
Nekaitē arī sniegs, tik no aukstuma neaizsargā…
Siltajās zemēs lieto visi: neatkarīgi no dzimuma, mantiskā stāvokļa, neatkarīgi no politiskiem, reliģiskiem. Lieto visur- gan ikdienā, gan kāzās, gan bērēs…
Tātad:
– lietus drošība: 10 no 10;
– “peldes” reižu izturība: vairāk par 10;
– izmaiņas pēc pastaigas lietū/ nekādas/: 10 no 10.
Šajā video redzēsi 10 apkaunojošākos Meganas Mārklas karaliskās dzīves momentus (+VIDEO)
Meganas Mārklas dzīve nebūt nav vienkārša, kopš viņa ir pievienojusies karaliskajai ģimenei viss ir strauji mainījies. Megana ne tikai iedvesmo sievietes parādot sava stila paraugstundu, viņa arī pārkāpj dažādus karaliskās etiķetes noteikumus, kas tik ļoti sauc atmiņā princeses Diānas uzvedību! Cilvēki mīl Meganu, jo viņa tāpat, kā Diāna iesaistās dažādās labdarības organizācijas un braucienos, šeit ir ieskats, kā Megana pamanījusies savu etiķetes neievērošanu parādīt publiski!
Vai tev šī uzvedība liekas pieņemama? Varbūt šīs ir tikai cilvēcīgas kļūdas un Megana vēl tikai apgūst karalisko etiķeti?
Atgādinām, ka aprīlī gaidāms Meganas un Harija mazulis, medijos izskanējusi informācija, ka gaidāms puisītis.
Video
Autors: Dieviete.lv
Latvijas Bērnu dzirdes centrā pieejama Baltijā vienīgā dzirdes traucējumu diagnostikas iekārta!
No šodienas Latvijas Bērnu dzirdes centrā pieejama Baltijā vienīgā dzirdes traucējumu diagnostikas iekārta Neuro-audio, kas iegādāta par Latvijas iedzīvotāju ziedojumiem, nododot pārstrādei savus vecos mobilos telefonus LMT akcijā “Visu cieņu vecajam telefonam”. Iekārta turpmāk nodrošinās vēl nebijušu iespēju noteikt objektīvu dzirdes slieksni jau ļoti agrīna vecuma bērniem, neizmantojot vispārējo anestēziju, tādējādi uzlabojot bērnu dzīves kvalitāti.
Lai rūpētos par dabu un palīdzētu bērniem, kuri cieš no dzirdes traucējumiem, LMT kopā ar “Latvijas Zaļo punktu” pērn uzsāka kampaņu “Visu cieņu vecajam telefonam”. Tajā ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts nodot pārstrādei nolietotos mobilos tālruņus. LMT klientu centros visā Latvijā tika izvietoti 60 veco tālruņu nodošanas punkti, kur nevajadzīgās ierīces nodot atkārtotai pārstrādei. Ļoti liela daļa no nolietoto tālruņu īpašniekiem pēc vecā tālruņa novērtēšanas izvēlējušies saņemt nevis atlaidi vai dāvanu karti LMT pakalpojumu apmaksai, jaunu iekārtu un aksesuāru iegādei, bet atpirkuma summu ziedojuši Latvijas Bērnu dzirdes centram. Nepilna gada laikā – no 2018. gada martam līdz decembrim – pārstrādei nodoti 14 956 tālruņi. Par novērtējuma summu, ko iedzīvotāji izvēlējušies novirzīt ziedojumam, Latvijas Bērnu dzirdes centram iegādāta Baltijā pirmā dzirdes diagnostikas iekārta Neuro-audio.
“LMT iestājas par zaļo domāšanu, vides ilgtspēju un aizsardzību, kā arī par Latvijas iedzīvotāju labsajūtu un pilnvērtīgu dzīvi. Tādēļ aicinājām iedzīvotājus nodot vecos telefonus pārstrādei, veicot ziedojumu Latvijas Bērnu dzirdes centram. Esam patiesi priecīgi, ka tik daudzi Latvijas iedzīvotāji rūpēs par dabu un bērnu labklājību izvēlējušies savu telefona novērtējuma summu nevis saņemt dāvanu kartes veidā mobilo pakalpojumu vai aksesuāru iegādei, bet gan ziedot Latvijas Bērnu dzirdes centram, tādējādi sniedzot iespēju ikvienam bērnam jau no agra vecuma saņemt efektīvas pārbaudes un vispiemērotāko ārstēšanu,” stāsta Latvijas Mobilā Telefona prezidents Juris Binde.
Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja dr. Sandra Kušķe: “LMT un Latvijas Bērnu dzirdes centra sadarbība mērāma jau gadu desmitos. Tās rezultātā un pateicoties līdzcilvēku atbalstam mēs patiešām spējam uzlabot bērnu dzīvi ilgtermiņā ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību. Ar Neuro-audio iekārtu turpmāk varēsim padarīt dzirdes sliekšņa diagnostikas procesu precīzāku, efektīvāku un mazajiem pacientiem patīkamāku.”
Iekārta Neuro-audio, kas pieejama Latvijas Bērnu dzirdes centrā, ir pirmā ne tikai Latvijā, bet arī visā Baltijā. Tās lielākā priekšrocība ir objektīva dzirdes sliekšņa noteikšanas iespēja, neizmantojot vispārējo anestēziju, kas līdz šim Latvijā nav bijusi pieejama. Tā palīdz noteikt dzirdes parametrus ļoti agrīna vecuma bērniem, ja izmeklējumi pēc dzimšanas dzirdes skrīningā dzemdību nodaļās ir negatīvi jeb pazemināti.Uzsverama arī dzirdes sliekšņa precīza diagnostika konkrētajās skaņu frekvencēs, vienlaicīgi saīsinot diagnostikas laiku. Mērījums nepieciešams dzirdes sliekšņa noteikšanai, dzirdes traucējumu pakāpes noteikšanai un tālākai dzirdes traucējumu kompensēšanai ar dzirdes tehniskajām palīgiekārtām – dzirdes aparātiem vai kohleārajiem implantiem. Šādā veidā iespējams jau laicīgi uzsākt bērnu ar dzirdes traucējumiem pilnvērtīgu iekļaušanu sabiedrībā.
Akcija “Visu cieņu vecajam telefonam” turpinās arī 2019. gadā, kad ziedot savus nolietotos vecos tālruņus tiks aicinātas ne vien privātpersonas, bet arī dažādu nozaru uzņēmumi. Arī šogad LMT piedāvās iespēju sava telefona novērtējuma summu ziedot Latvijas Bērnu dzirdes centram, lai par to tiktu iegādātas iekārtas darba, diagnostikas un ārstēšanas procesu uzlabošanai. Ceļu pa Latvijas pilsētām šogad turpinās arī sabiedrībā zināmu cilvēku veco telefonu izstāde “Visu cieņu vecajam telefonam”, lai mudinātu neuzkrāt nevajadzīgās iekārtas, bet ziedot tās labdarībai.
Autors. LMT
10.03.2019.
Četras brīnišķīgas gaļas bumbiņu receptes, iesaka slavenības! (+FOTO)
Katru gadu 9. martā pasaulē tiek svinēta Starptautiskā gaļas bumbiņu diena. Šīs mazās maltās gaļas bumbiņas jau kopš seniem laikiem gatavotas teju visā pasaulē, un līdz pat mūsdienām dažādās kultūrās gaļas bumbiņas tiek pasniegtas un ēstas neskaitāmos veidos. Lai parādītu šī produkta dažādību, piedāvājam četras receptes, ko gatavoja aktieris Intars Rešetins, mūziķis un improvizators Nauris Brikmanis, mūziķis un veselīga dzīvesveida entuziasts Kaspars Zlidnis un IKEA Food vadītāja Latvijā Laura Jordāne.
Galerija
“Gaļas bumbiņas viennozīmīgi ir populārākais ēdiens IKEA restorānā, bet, lai nodrošinātu uztura dažādību un piedāvātu dabai draudzīgus ēdienus, līdzās gaļas bumbiņām mēs pasniedzam arī ilgtspējīgas alternatīvas – vistas gaļas un dārzeņu bumbiņas,” stāsta L. Jordāne. Viņa piebilst, ka restorāna apmeklētājiem garšo tradicionālās zviedru gaļas bumbiņas, ko pasniedz ar kartupeļu biezeni, brūkleņu ievārījumu, zaļajiem zirnīšiem un mērci, taču ir vēl neskaitāmas citas iespējas, kā pagatavot gaļas, vistas un dārzeņu bumbiņas dažādiem dzīves gadījumiem – vai tā būtu uzkoda ballītei ar draugiem, ātras pusdienas līdzņemšanai, ģimenes vakariņas vai jebkas cits. Leģendārās IKEA gaļas un dārzeņu bumbiņas var iegādāties IKEA Zviedrijas pārtikas preču veikalā, kas atrodas IKEA veikalā Rīgā.
Vraps ar dārzeņu bumbiņām (6 porcijas)
Gatavoja Kaspars Zlidnis
Sastāvdaļas:
2 vidēji avokado
100 g svaigas piparmētras
1 vidējs sarkanais sīpols
100 g svaigā siera pēc izvēles
6 gab. maize vrapam
12 IKEA dārzeņu bumbiņas
Olīveļļa
Citrona sula
Sāls, pipari
Vrapa maizi izliek uz darba virsmas. Uzsmērē uz tās svaigo sieru. Avokado sagriež smalkās strēmelēs un liek virsū uz svaigā siera.
Sakapā sarkanos sīpolus un piparmētru, atsevišķā bļodā samaisa tos ar olīveļļu, citrona sulu, sāli un pipariem. Maisījumu saliek uz avokado un svaigā siera.
Krāsnī vai uz pannas liek cepties dārzeņu bumbiņas. Kad gatavas, noliek tās uz papīra dvieļa atdzist. Sagriež bumbiņas uz pusēm un liek tās uz pārējām vrapa sastāvdaļām.
Cieši satin vrapu un pasniedz, sagriežot uz pusēm.
Burgeri ar vistas bumbiņām (8 porcijas)
Gatavoja Nauris Brikmanis
Sastāvdaļas:
150 g tomātu pastas10 g eļļas50 g BBQ mērces50 g medus1 ķiploku daiviņa10 g galda etiķa50 g skābā krējuma24 gab. IKEA vistas gaļas bumbiņas10 gab. sarkano redīsuSalātlapasCēzara mērce8 gab. hamburgeru maizesSvaigas dilles Uzkarsē pannu un apcep tajā tomātu pastu ar eļļu. Pievieno BBQ mērci, medu, ķiplokus un etiķi, vāra apmēram 10 minūtes. Pēc tam pievieno krējumu un gatavo apmēram 10-15 minūtes, lai mērce kļūst biezāka. Kad mērce gatava, noliek pannu malā. Uzkarsē otru pannu. Uz tās apcep vistas gaļas bumbiņas eļļā, līdz tās kļūst zeltaini brūnas. Kad bumbiņas uzceptas, tur tās siltas. Sarīvē redīsus, sagriež salātu lapas un sajauc ar Cēzara mērci. Sajauc sākumā gatavoto mērci ar vistas gaļas bumbiņām. Uz maizes, kas pirms tam uzsildīta, uzliek salātus ar redīsiem un vistas gaļas bumbiņas, kas sajauktas ar mērci. Pa virsu uzkaisa sagrieztas dilles, un beigās uzliek maizes otru pusi.
Spageti ar gaļas bumbiņām un Boloņas mērci
Gatavoja Intars Rešetins
Sastāvdaļas:
200 g spageti
30 IKEA gaļas bumbiņas
Cietais siers OST HERRGÅRD®
Svaigs baziliks
Sāls, pipari
Mērcei:
1-2 sīpoli
1 burkāns
4 ķiploka daiviņas
850 g tomātu savā sulā
1 ē.k. tomātu pastas
Sāls
Pipari
Raudene
Eļļa
Katlā uzvāra ūdeni, pievieno sāli, ieliek spageti.
Kamēr tie vārās, gatavo mērci. Pannā uzkarsē eļļu un apcep sagrieztus sīpolus, burkānus un ķiplokus. Pievieno tomātu pastu, tomātus savā sulā un garšvielas. Mērci samaisa un sautē vismaz pusstundu.
Cepeškrāsnī vai citā pannā apcep gaļas bumbiņas, līdz tās kļūst zeltaini brūnas.
Kad spageti gatavi, tos nokāš. Sajauc mērci ar gaļas bumbiņām.
Pasniedz, liekot šķīvī spageti un pa virsu bumbiņas ar mērci. Ēdienu pārkaisa ar rīvētu cieto sieru un sakapātu baziliku.
Dārzeņu zupa ar gaļas bumbiņām
Gatavoja Laura Jordāne
Sastāvdaļas:
2 sīpoli
2 burkāni
4 kartupeļi
Eļļa
Sāls
Pipari
30 IKEA gaļas bumbiņas
Buljons
Svaigi pētersīļi
Sīpolus un burkānus nomizo, sagriež kubiņos un liek cepties, pievienojot sāli un piparus. Tikmēr liek vārīties katlu ar buljonu. Kad buljons ir uzvārījies, liek tajā apceptos dārzeņus un pievieno kubiņos sagrieztus kartupeļus.
Kad kartupeļi ir mīksti, pievieno zupai gaļas bumbiņas un pavāra vēl dažas minūtes.
Pasniedz, pārkaisot ar zaļumiem.
Autors: Ikea
Latvijā atgriežas gājputni!
Latvijā turpina atgriezties gājputni, liecina informācija portālā “Latvijasputni.lv”.
Krievlaukos manīti trīs dzeltenie tārtiņi kopā ar ķīvītēm un mājas strazdiem, bet Užavas lejteces laukos seši dzeltenie tārtiņi kopā ar ķīvītēm. Abi novērojumi ir veikti Ventspils novadā, redzot pirmos pavasara migrantus.
Tāpat Užavas lejteces laukos, Ventspils novadā 6.martā ir konstatētas apmēram 300 sniedzes vienā barā, kas ir samērā liels skaits šo putnu vienkopus pavasarī.
Savukārt pirmdien, 4.martā novērota viena sarkanā klija migrācijā uz rietumiem Kalnišķos, Nīcas novadā, kas ir agrākais pavasara migranta novērojums šajā apvidū. Savukārt Ķibju apkārtnē, Aizputes novadā uz vadiem konstatēta viena pļavu čipste, kas ir trešais agrākais pavasara migranta novērojums.
Aizvadītajā nedēļas nogalē, 3.martā pie Mangaļsalas mola, Rīgā novērots viens migrants – stellera pūkpīle, bet sestdien, 2.martā Nīcas laukos, Nīcas novadā novērots lielais piekūns. Tajā pašā dienā redzēti aptuveni 60 mājas strazdi Daibes “CSA poligonā”, Pārgaujas novadā. Abām sugām pirmo pavasara migrantu novērojumi.
Autors: nozare.lv
10.03.2019.
Tuvākajā laikā manāmi pasliktināsies laikapstākļi!
Tuvākajās dienās Latvijā pazemināsies gaisa temperatūra, nākamās nedēļas pirmajā pusē gaidāms sals, prognozē “Global Forecast System”.
Sestdien pēc vētrainas nakts vējš nedaudz pierims. Naktī un no rīta daudzviet – it īpaši Ziemeļkurzemē un Vidzemē – snigs un puteņos, savukārt dienas otrajā pusē no valsts rietumiem virzīsies jauna nokrišņu zona, pārsvarā līs. Uzspīdot saulei, gaiss iesils līdz +2..+6 grādiem. Arī svētdien un pirmdien gaidāms lietus, sniegs un vēja brāzmas. Nākamās nedēļas pirmajā pusē gaisa temperatūra pārsvarā būs zem nulles, naktīs vietām noslīdot līdz -10 grādiem vai nedaudz zemāk. Mākoņu un nokrišņu kļūs mazāk, gaidāms tikai sniegs.
Atbilstoši pašreizējai “Global Forecast System” prognozei nākamās nedēļas nogalē ieradīsies nākamais ciklons, ar brāzmainu dienvidu vēju ieplūdīs siltāks gaiss, gaidāms lietus un slapjš sniegs. “Global Forecast System” ir ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes datormodelis, kas, ik pēc sešām stundām veicot aprēķinus, prognozē laikapstākļus visā pasaulē.
Autors: nozare.lv
Horoskops: Ko vēl vari sagaidīt martā?
Vai esi domājusi cik saulaini un sievišķīgi norisināsies turpmākās marta nedēļas? Uzzini to izlasot savu marta horoskopu!
Vērsis – Pēdējā laikā savā darbā ieguldi pārāk daudz pūles, padomā vai apkārtējie cilvēki to maz novērtē. Tas tev palīdzēs ietaupīt krietnu devu enerģijas. 17. marts būs tava veiksmes diena, šo dienu velti sev mīļiem un svarīgiem cilvēkiem, varbūt uzrīko ģimenes pusdienas? Šis ir mēnesis, kurā ir laiks apstāties un izvērtēt savas attiecības ar otro pusīti, ja ir kāda problēma, kura jau sen traucē tavām attiecībām tad beidzot ir pienācis laiks to kopā risināt!
Dvīņi – Šis nav no tiem spīdošākajiem mēnešiem, būs problēmas karjeras jomā un komunikācijā ar draudzenēm, viss ko šajā situācijā vari darīt ir saglabāt mieru. Tici, ka lietas atrisināsies pašas no sevis, bet pozitīva domāšana ir viss ko šobrīd vari darīt. Pēc 15.marta tev būs jāsper kādu izšķirošu un svarīgu soli, kāds kolēģis iespējams piesaistīs tavu uzmanību romantiskos nolūkos. Līdz 24.martam vari ļauties sapņiem, jo daudzi no tiem kļūs par patiesību!
Vēzis – Drāmas un vēlreiz drāmas, šis mēnesis iespējams nav iesācies visai labi? Iespējams esi novērojusi, ka kļūšana pārāk emocionālai manāmi pasliktina situācijas? Mēs tev ieteiktu saglabāt vēsu prātu, neļaujies strīdiem darbā vai ar otro pusīti. Tev ir jāļaujas pārmaiņām, pēc 16.marta viss lēnām nokārtosies, tomēr nenāktu par ļaunu paņem pāris brīvdienas atpūtai pie dabas, tev ir jāizvēdina galva un jāatbrīvojas no negatīvās enerģijas (domām).
Lauva – Šis mēnesis būs kā neprātīgs viesulis, tevī būs daudz eneŗģijas un tu jutīsi, ka arī darbā tev veicas arvien labāk un labāk. Tomēr nesapriecājies, jo kāds gaida brīdi, kurā pieļausi kādu kļūdu. Iesakām veltīt laiku savai otrajai pusītei, kad jūs pēdējo reizi bijāt uz randiņu? Iespējams, ka šajā darba viesuli esi piemirsusi, ka tev ir arī attiecības ir pienācis laiks tām veltīt vairāk uzmanības.
Jaunava – Kāds tuvs cilvēks tevi maldina, to tu atklāsi šī mēneša beigās. Netērē laiku un enerģiju pierādot savu taisnību un liekot otram justies slikti. Aizmirsti šo strīdu un dodies tālāk, tu pārāk daudz analizē situācijas un notikumus, cilvēkus, tev ir vairāk jādomā par sevi un saviem sapņiem, mērķiem. Pievērs sev lielāku uzmanību, ja nepieciešams, tad pieraksti savas slēptākās domas, vēlmes, jo tās var piepildīties, ja beidzot nepievērsīsi tik lielu uzmanību citu viedoklim un domām.
Svari – Laiks pārbaudīt savu attiecību kvalitāti. Remonts vai ceļojums nebūs nekāds risinājums, ieilgušajiem konfliktiem ir jāvelta pilnīga atdeve, šīs attiecību neatrisinātās problēmas kaitē tavam darbam, bet saglabā mieru, jo pavisam drīz, kas ievērojami mainīsies, esi pacietīga. Ja situāciju risināsi strīdoties, tad pamatīgi attālināsies no savas otrās pusītes. Atgādini ar savu rīcību, ka esi viņa laimes avots.
Skorpions – Tavā dzīvē trūkst balansa. Tava dzīve tevi šobrīd šūpu kā pa amerikāņu kalniņiem. Iemācies ņemt vērā arī apkārtējo viedokļus, īpaši sava vīrieša viedokli. Iesakām mēneša beigās uzrīkot ballīti kopā ar draugiem, pēc 20.marta gaidāmi kādi labi jaunumi darbā, bet tikmēr izrādi rūpes pret savu otro pusīti!
Strēlnieks – Tu esi kļuvusi pārlieku nopietna, situācijas, kuras citiem izraisa smieklus, tev šķiet muļķīgas, bet vai tā ir bijis vienmēr? Tu, iespējams, to nemani, bet ar savu attieksmi spēj pamatīgi citus aizvainot. Šis viss norāda uz pārlieku lielu koncentrēšanos darbā vai problēmu nerisināšanu, ir pienācis laiks to mainīt un atgūt savu pozitīvo eneŗģiju!
Mežāzis – Tu esi izdarījusi visu, lai beidzot gūtu virsotnes un tiktu pie algas paaugstinājuma! Šobrīd galvenais ir noticēt sev un neļauties citu sliktajiem vārdiem vai greizi raidītajiem skatieniem. Tomēr, ja tev padomā ir lieli plāni, tad tos labāk ir atklāt līdz 20.martam! Mēneša beigās baudīsi sava darba augļus, tikai nelielu pacietību!
Ūdensvīrs – Šomēnes nepieciešams tik vaļā no visa liekā, ja tās ir toksiskas attiecības, tad beidzot saki tām “nē”, ja tas ir stresa pilns darbs un jūti, ka tevi nenovērtē, tad laiks izrunāties ar priekšnieku vai to mainīt. Neļauj naudai kļūt par šķērsli savu sapņu piepildīšanai, beidzot ir laiks būt laimīgai un veidot sev apkārt tādu dzīvi, kādu tu vēlies.
Zivs – Tavs vīrietis būs entuziasma pilns un labprāt ļausies kaislīgām spēlītēm, varbūt laiks romantiskām brīvdienām vai pat atvaļinājumam? Ir laiks būt elastīgai un izkāpt no savas komforta zonas, tas tev ārkārtīgi noderēs darbā, tu taču vari pierādīt saviem kolēģiem, ka no tevis var sagaidīt daudz vairāk, kā viņiem šķiet! Galvenais ir nežēloties, tev ir tik daudz radošu ideju, kādēļ tās beidzot nelikt lietā?
Auns – Tu pārāk maz uzmanības pievērs saviem draugiem. Kad jūs pēdējo reizi bijāt uz kafiju vai rīkojāt kādu mājas ballīti? Tev nepieciešams “ieslēgt” sevī nelielu empātiju un pievērst lielāku uzmanību apkārtējiem cilvēkiem, tu esi tik eneŗģiska, ka citi tev netiek līdzi! Mēneša beigās pievērs papildus uzmanību savām finansēm, ļoti ieteicams ir beidzot sākt plānot savu mēneša budžetu! Tādā veidā tu spēsi realizēt savu sapņus un ieceres, visa maģija slēpjas finanšu plānošanā! Tici mums, tā patiesi ir.
Autors: Dieviete.lv
Kā vecākiem rūpēties par drošām bērna aktivitātēm internetā?
Tradicionāli brīvlaikā skolēniem ir vairāk laika, ko veltīt savām interesēm, tostarp aktivitātēm internetā. Tuvojoties skolēnu pavasara brīvdienām, mobilo sakaru operators BITE kopā ar iniciatīvas “Iekod pirkstā!” ekspertiem ir apkopojis praktiskus padomus vecākiem, kā sekot līdzi savas atvases aktivitātēm internetā, neierobežojot bērna privāto telpu.
Lai arī daudzi vecāki savu atvaļinājumu pielāgo skolēnu brīvlaikam, liela daļa tomēr strādā, ļaujot atvasēm dzīvoties savā vaļā vai uzticot viņu pieskatīšanu auklēm, vecvecākiem u.tml., tāpēc nevar pārraudzīt bērnu ikdienas gaitas nepārtraukti. Tas attiecināms arī uz bērnu aktivitātēm internetā, kur viņi nezināšanas, neapdomīgas rīcības vai citu ļaunprātības dēļ var saskarties ar dažādiem riskiem, piemēram, var tikt pakļauti kibermobingam jeb emocionālajai pazemošanai internetā.
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Uzticības tālrunis pērn saņēma 200 ziņojumus par kibermobinga gadījumiem. Taču eksperti norāda, ka reālā situācija ir nopietnāka, jo daudzi gadījumi netiek atpazīti vai par tiem netiek ziņots.
Bērnu un pusaudžu psiholoģe Gunita Kleinberga atzīst, ka ir ļoti grūti paskaidrot bērniem, sevišķi pusaudžiem, kuriem ir svarīgi apliecināt savas privātās telpas robežas, kāpēc vecākiem vajadzētu sekot līdzi viņu aktivitātēm internetā. Tāpēc vecākiem ir ļoti rūpīgi jāizvēlas veids, kā runāt par šo tēmu ar savām atvasēm.
“Salāgot savu intuīciju, sabiedrībā aktuālu problēmu un bērna un pusaudža pasaules redzējumu – vecākiem tas ir liels izaicinājums. Savukārt bērni vecāku rūpes nereti nenovērtē – viņiem tās šķiet pārspīlētas. Tieši tāpēc, uzsākot ar atvasēm sarunu par kibermobingu, vecāki visbiežāk saņem emocionālu pretreakciju. Lai no tā izvairītos, ir svarīgi uzsvērt galveno – vecāku mērķis ir palīdzēt bērnam izvairīties no dažādiem drošības riskiem, nevis pārkāpt viņa privāto telpu. Tāpat ir jārada bērnam pārliecība, ka viņa viedoklis ir sadzirdēts, novērtēts un tiek ņemts vērā,” skaidro psiholoģe.
Pieredze liecina, ka nopietnas kibermobinga situācijas var izraisīt pat šķietami nevainīgs joks. Tāpēc eksperti ir vienisprātis – šīs problēmas risināšanā ir jāiesaista visi iespējamie līdzekļi, tostarp tehnoloģijas.
“Arī man kā mammai ir svarīgi pasargāt bērnus no iespējamajiem apdraudējumiem kā ikdienā, tā arī interneta vidē. Ņemot vērā mūsdienu tehnoloģiju daudzpusīgās iespējas, esmu pārliecinājusies praksē – no tām nav jābaidās. Gluži pretēji – tās ir jāizmanto savā labā. Piemēram, neskaitāmie risinājumi, kas ļauj ērti kontrolēt bērnu aktivitātes internetā, piemēram, filtrēt “Youtube” saturu, ir jāuztver nevis kā bērnu “izspiegošanas” mehānismi, bet gan kā praktisks palīgs viņu uzraudzīšanā,” uzsver BITES sabiedrisko attiecību vadītāja Karīna Javtušenko.
Viņa piebilst, ka daudzi ražotāji jau ir parūpējušies par ierīču drošību, iebūvējot viedtālruņos funkcijas interneta lietošanas pārraudzībai. Piemēram, “Apple” ierīču lietotāji var izmantot “Family Sharing” rīku, kas brīdī, kad bērns vēlas kaut ko lejupielādēt ierīcē, nosūta vecākiem pieprasījumu izvērtēt un apstiprināt šo darbību.
Ņemot vērā, ka lielu daļu sava laika bērni pavada sociālajos tīklos, ir vērts atcerēties, ka, sociālo tīklu profilus var iestatīt privātā, nevis publiskā režīmā, kas ļauj to saturu atrādīt ierobežotam lietotāju lokam. Tāpat sociālajos tīklos, piemēram, “Instagram” un “Facebook”, ir iespēja arī regulēt komentāru plūsmu. Viena iespēja – ievadīt noteiktus atslēgas vārdus, kas liedz citiem lietotājiem iespēju rakstīt rupjus, aizkarošus u.tml. komentārus bērna profilā. Otra – liegt svešiniekiem publicēt jebkādu informāciju atvases profilā.
Parūpēties par bērnu drošību internetā ļauj arī daudzveidīgas datorprogrammas un mobilās aplikācijas, kas nodrošina iespēju gan noteikt saturu, kas atvasei ir pieejams internetā, gan sekot līdzi viņas ikdienas gaitām u.tml. BITES tehnoloģiju eksperti ir apkopojuši populārākās no tām.
“Qustodio” – palīdz pieskatīt bērnu attālināti un nodrošina saziņu bīstamās situācijās
Satura pārraudzības programma, kas ļauj noteikt, kur konkrētajā brīdī atrodas bērns, definēt, kādas interneta vietnes viņš drīkst apmeklēt vai kādas mobilās aplikācijas drīkst lietot. Tāpat tā nodrošina iespēju sekot līdzi atvases aktivitātēm sociālajos tīklos, piemēram, tam, kādi ieraksti, foto un video tiek publicēti. Savukārt bērns ar aplikācijas palīdzību var nosūtīt vecākiem “SOS” signālu ziņas vai īsziņas veidā gadījumos, kad saskaras ar kādu bīstamu situāciju kā internetā, tā reālajā dzīvē. Paredzēta izmantošanai gan datoros, gan viedierīcēs.
“Norton Family” – monitorē bērna tiešsaistes aktivitātes
Satura pārraudzības programma, kas ļauj noteikt, kādas interneta vietnes bērns drīkst apmeklēt, kā arī sekot līdzi tam, kādus atslēgas vārdus viņš ievada interneta meklēšanas rīkos, piemēram, “Google”. Ar tās palīdzību var monitorēt arī atvases aktivitātes sociālajos medijos, piemēram, cik bieži bērns izmanto savus sociālo tīklu kontus, kādu informāciju par sevi norāda šo kontu profila iestatījumos, kādu saturu publicē u.tml. Vienlaikus tā sniedz iespēju arī pārraudzīt, kādus video bērns ir skatījies internetā. Paredzēta izmantošanai gan datoros, gan viedierīcēs.
“Mama Bear” – palīdz noteikt bērna atrašanās vietu gan fiziskā, gan digitālā vidē
Mobilā aplikācija, kas ļauj sekot līdzi visām bērna mobilajā ierīcē ienākošajām un izejošajām īsziņām, kā arī viņa aktivitātēm sociālajos tīklos. Pateicoties iebūvētajai GPS tehnoloģijai, tā spēj arī aprēķināt, ar kādu ātrumu bērns pārvietojas un tā uzzināt, ka bērns konkrētajā brīdī ir, piemēram, sabiedriskajā transportā vai brauc ar velosipēdu mājās.
”Kaspersky Safe Kids” – pieskata bērna aktivitātes digitālajā pasaulē un ārpus tās
Šī ir viena no daudzpusīgākajām satura pārraudzības programmām, kas paredzēta izmantošanai gan datoros, gan viedierīcēs. Tā palīdz uzraudzīt bērna aktivitātes internetā, piemēram, sociālajos tīklos publicētos ierakstus un apstiprinātos draugus u.tml. Tāpat tā ļauj noteikt atvases mobilās ierīces (attiecīgi – arī bērna) atrašanās vietu, kā arī akumulatora uzlādes līmeni, kas ļauj nodrošināties pret situācijām, kad atvase nav sasniedzama, jo telefons ir izlādējies. Papildus tam, vecāki var saņemt dažādus bērnu psihologu padomus par interneta drošības jautājumiem.
“Neraugoties uz īpaši bērnu uzraudzībai paredzēto tehnoloģiju plašo funkcionalitāti, ir svarīgi atcerēties, ka tās negarantē 100% drošību. Bērnu uzraudzība ir komplekss pasākumu kopums, kura ietvaros vienlīdz nozīmīga loma ir viņu preventīvai izglītošanai par iespējamajiem drošības riskiem, to sekām, kā arī par iespējām no tiem izvairīties, tostarp par atbildīgu, drošu mobilo ierīču un interneta lietošanu ikdienā”, tā K. Javtušenko.
Autors: Bite
Kā sagaidīt vasaru veselīgā un labā formā?
Visiem zināms, cik grūti uzsākt veselīgu dzīvesveidu, to nemitīgi atliekot uz vēlāku laiku, kas tā arī nekad nepienāk. Lai gan AS “Balticovo” izsludinātajā konkursā par cilvēku izvirzītajiem mērķiem visbiežāk tika norādītas apņemšanās ēst veselīgāk, zaudēt kādu kilogramu un nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, ceļš līdz tam var būt izaicinošs vai pat nenoejams. Tādēļ lai nebūtu jāviļas nepiepildītas apņemšanās dēļ, AS “Balticovo” sadarbībā ar fitnesa speciālisti Anitu Pužuli, ir sagatavojis padomus, kas palīdzēs šos mērķus sasniegt.
Pārmaiņas nav jāsasteidz
Lai savā ikdienā ieviestu paliekošas pārmaiņas, nav vajadzīgs mainīt visu uzreiz. “Pārmaiņas ir jāievieš pakāpeniski, ļaujot veidoties jauniem ieradumiem un veselīgam dzīvesveidam kopumā. Triecienveida pasākumi, vienā dienā atsakoties no saldumiem, samazinot kaloriju daudzumu un uzsākot iet uz trenažieru zāli, parasti ir lemti neveiksmei. Panākumu atslēga ir pareiza motivācija. Ir jāzina gan skaidrs mērķis, uz ko tiekties, gan tā sasniegšanai nepieciešamie soļi. Piemēram, var sākt ar atsacīšanos no neveselīgiem našķiem vakaros, un tad pārkārtot ēdienkarti. Jāpatur prātā, ka nav ātra ceļa uz ilgtermiņa rezultātu. Kā arī jāatceras pats svarīgākais – pirms pievēršanās sportam, ir jāpārbauda savs veselības stāvoklis un jākonsultējas ar speciālistu. Nevajag visu sasteigt vai pārcensties. Jo īpaši gadījumos, ja ilgāku laiku nav sportots. Uzstādīt rekordus un atstāt uz kādu graujošu iespaidu nepavisam nav vajadzīgs,” skaidro Anita.
Katram savs
Lai uzturētu sevi formā, nav jāievēro kāds visiem noteikts vingrinājumu grafiks vai uztura plāns. Pats svarīgākais ir padarīt fiziskas aktivitātes un veselīgu uzturu par savu ikdienu, pielāgojot to savām vēlmēm. To apstiprina arī Anita. “Patiesībā sev atbilstošākais fizisko aktivitāšu kopums tiek izvēlēts pavisam vienkārši. Sākumā jāatrod nodarbe, kas patiešām patīk un sagādā prieku. Vai tā ir peldēšana, pilates, svaru zāle, teniss vai skriešana. Bet pēc tam jākonsultējas ar speciālistu, kurš noteiks tev nepieciešamo intensitāti un laiku, kas jāpavada trenējoties.
Savukārt, ja izvēle kritusi par labu trenažieru zālei, iesaku vērsties pie trenera, kurš sastādīs mērķiem un ķermenim atbilstošu vingrojumu plānu. Ieteiktu ļoti uzmanīties ar internetā un žurnālos atrodamām programmām. Ja nav pārliecības par to piemērotību un korektu izpildi, tad labāk lieki neriskēt,” atgādina Anita.
Uzstādīt reālus mērķus
Fitnesa speciāliste atgādina arī par to, ka, lai nezaudētu apņēmību turpināt iesākto, nepieciešams sev izvirzīt reālus un patiešām sasniedzamus mērķus. “Noteikti vērts uzrakstīt uz papīra visus tos iemeslus, kādēļ šis mērķis ir svarīgs un nozīmīgs. Pēc tam tas jānovieto redzamā vietā, piemēram, pie ledusskapja. Lai mērķu sasniegšanu padarītu vieglāku un interesantāku, var arī meklēt domubiedrus un atbalstītājus. Turklāt iesāktais jāturpina pat tad, ja gadās kļūdīties. Ieteicams izvairīties no situācijām un cilvēkiem, kas traucē realizēt iecerēto, un tā vietā vairāk pavadīt laiku ar cilvēkiem, kuri tevi iedvesmo. Apbalvo sevi par katru mazo sasniegumu, tas palīdzēs sevi motivēt arī turpmāk.
Turklāt ļoti būtiski ir ieplānot laiku nodarbībām savā ikdienas grafikā, pretējā gadījumā pieturēties pie plāna būs grūti. Ieteiktu treniņu vietu izvēlēties tuvu darbavietai vai mājām, jo, ja vajadzēs braukt īpašu līkumu, nereti var uznākt slinkums, ” padomu sniedz Anita.
Šķietami nenozīmīgas pārmaiņas noved pie lieliska rezultāta
Kā jau iepriekš minēts, ne visām ikdienā ieviestajām pārmaiņām jābūt lielām. Par veselīgu dzīvesveidu ir iespējams parūpēties arī, piemēram, palielinot miega stundu skaitu vai samazinot apēsto saldumu daudzumu. Par šo pārliecināta ir arī Anita. Fitnesa speciāliste atgādina: “Visi mūsu ikdienas ieradumi, gan veselīgie, gan neveselīgie, ir ļoti nozīmīgi. Tāpēc ieviešot savā dzīvē dažas, varbūt pat nelielas pārmaiņas, varam ieraudzīt lielisku rezultātu.
Piemēram, ēdienkartē jāiekļauj vairāk svaigi dārzeņi. Tie nodrošinās organismam nepieciešamās uzturvielas, vitamīnus, mikroelementus un būs lielisks šķiedrvielu avots. Turklāt pa rokai vajadzētu atrasties arī veselīgām uzkodām. Brīdī, kad pārņem izsalkums, ir grūti noturēties pretī kārdinājumam paķert šokolādes batoniņu, hotdogu vai smalkmaizīti. Tāpēc jāieplāno nelielas, veselīgas uzkodas starp galvenajām maltītēm. Noderēs augļi, rieksti, jogurts bez piedevām, olas, vai proteīna batoniņš. Tāpat arī nevar nepieminēt to, ka bieži tieši dažādu emociju dēļ cilvēki ēd neveselīgus produktus, lai sevi mierinātu un apēstu stresu, negācijas vai neapmierinātību ar sevi. Tāpēc reizēm vajag apstāties, ieklausīties sevī un godīgi atzīt, ka šokolāde neko neatrisinās.
Turklāt nepieciešams būt aktīvam arī ikdienā ārpus trenažieru zāles. Mūsdienu dzīvesveids diemžēl ir ļoti pasīvs: auto, sēdošs darbs birojā, pasīva atpūta. Ko darīt? Lifta vietā var izmantot kāpnes, pusdienlaikā doties pastaigā vai vienkārši auto novietot stāvvietas tālākajā stūrī. Tāpat var arī ieplānot kādu aktīvu nodarbi nedēļas nogalē, piemēram, braucienu ar divriteņiem. Taču jāņem vērā, ka pēc jebkuras aktivitātes organismam ir nepieciešams laiks atjaunoties un atpūsties, līdz ar to liela nozīme ir veselīgam miegam. Pēc kārtīgas izgulēšanās cilvēks ir enerģiskāks, un organisms neprasīs papildu kalorijas tikai tādēļ, ka ir nomocīts.”
Autors: Balticovo
Kā rūpēties par savu zobu veselību?
Smaids ir viens no atbruņojošākajiem komunikācijas līdzekļiem, kas var atvērt daudzas durvis. Tāpēc ir svarīgi, lai zobi būtu veselīgi un skaisti un cilvēki varētu smaidīt bez bažām. Kā ikdienā rūpēties par zobu veselību un kādus mutes kopšanas līdzekļus izvēlēties, stāsta “Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
Publicitātes attēls SA
“Mēs visi jau kopš bērnības zinām, ka veselu zobu pamats ir rūpīga, pareiza kopšana. Nekas nav mainījies – zobi jātīra ar suku vismaz divreiz dienā, pēc brokastīm un pirms gulētiešanas. Tas ir pirmais priekšnosacījums mutes veselībai. Kādu zobu suku, pastu vai citus mutes kopšanas līdzekļus izvēlēties, tas jau ir katra cilvēka gaumes un individuālo vajadzību jautājums. Vienmēr varat prasīt padomu zobārstam, zobu higiēnistam vai farmaceitam, tomēr galvenās izvēles iespējams izdarīt, zinot pareizas zobu tīrīšanas pamatprincipus,” atgādina Ieva Zvagule.
Zobu suka un tās asistenti
Viena no pirmajām dilemmām, kas jāatrisina pie zobu kopšanas līdzekļu plauktiem veikalos un aptiekās, cik cietu vai mīkstu zobu suku iegādāties. “Lai gan ņiprākas šķiet cietās birstītes, īstos zobus labāk tīrīt ar mīkstām zobu birstēm, kas ir saudzējošākas zobu emaljai un smaganām. Cietās zobu birstes būs piemērotākas protēžu un zobu platīšu kopšanai. Jāatceras arī, ka zobus nedrīkst tīrīt ar spēku, lai netraumētu smaganas un nebojātu emalju. Tāpēc, ja esat pieraduši tīrīt zobus enerģiskām kustībām, noteikti jāizvēlas mīkstāka birstīte,” stāsta farmaceite.
Izplatīta izvēle ir manuālās zobu birstes, taču gana populāras ir arī mehāniskās, kas vairāku iemeslu dēļ var izrādīties ērtākas lietošanai. Dažas mehāniskās zobu sukas ir aprīkotas ar taimeri, kas signalizē, kad pienācis laiks virzīties uz nākamo mutes sektoru. Turklāt visas mehāniskās sukas samazina zobu tīrīšanas laiku līdz divām minūtēm, kamēr ar manuālo zobi jātīra ne mazāk kā trīs minūtes.
Tikpat svarīgs instruments kā zobu birste ir arī zobu diegs, ar ko katru vakaru jāiztīra zobu starpas. “Ja parastais zobu diegs nešķiet ērts, var ņemt talkā speciālu trīsstūrveida ierīci, ko parasti iespējams iegādāties kopā ar zobudiegu, atvieglojot tīrīšanu grūti pieejamās vietās. Noderīgas ir arī speciālās birstītes zobu starpu tīrīšanai. Noteikti nevajadzētu aizmirst arī par mēli, uz kuras sakrājas ēdienu paliekas. Ja nav pieejams speciāls mēles tīrītājs, to var aizstāt ar zobu birsti vai pēc vecmāmiņu metodēm - ar sudraba karotīti,” saka Ieva Zvagule.
Dienas gaitā starp ēdienreizēm atsvaidzināt mutes dobumu palīdzēs košļājamā gumija, kas veicina pastiprinātu siekalu izdalīšanos, savukārt siekalas ir dabisks līdzeklis, kas attīra mutes dobumu no baktērijām un aplikuma. Tomēr košļājamo gumiju ieteicams lietot ne ilgāk par 10 minūtēm un tikai pēc ēdienreizēm, jo pārlieku bieža un ilga gumijas košļāšana veicina zobu nodiluma veidošanos.
Kādu zobu pastu izvēlēties?
“Zobu pastas cenai, visticamāk, nebūs izšķirošas nozīmes. Ja nu kaut kam ir vērts pievērst uzmanību, tad zobu pastas sastāvam un katra cilvēka individuālajām vajadzībām,” atzīst Ieva Zvagule. Zobu pastas iedalāmas divās lielās grupās - higiēniskajās un ārstnieciski profilaktiskajās pastās. Higiēniskās jeb universālās zobu pastas attīra un atsvaidzina, tās ir pastas, kuras vairums cilvēku lieto ikdienā. Ja nav specifisku mutes dobuma prolēmu, ar šīm pastām pilnīgi pietiek. Savukārt ārstnieciski profilaktiskās pastas ir paredzētas kariesa, zobu jutības un iekaisumu novēršanai.
“Tā kā visām pastām ir vienāds pamatuzdevums, tām ir arī līdzīgs sastāvs,” stāsta farmaceite. “Visas zobu pastas satur abrazīvas vielas, smaržvielu un garšvielu savienojumus. Lielākā daļa veikalos nopērkamo zobu pastu satur fluorīdu, dabā sastopamu minerālu, kas uz zobu emaljas veido cietu slānīti, sargājot zobus no bojāšanās. Daudzu pastu sastāvā ir krīts, kālija karbonāts vai alumīnija dioksīds, taču tās ir stipri abrazīvas vielas - labāk izvēlēties zobu pastas, kuru sastāvā ir silīcija dioksīds. Jebkurai pastai labs papildinājums ir ārstnieciskie augi un dabiskas vielas ar pretiekaisuma iedarbību - kumelīte, salvija, tējaskoks, kliņģerīte, dažādas mētras, propoliss.”
Cilvēkiem, kas cieš no pārmērīga zobu vai smaganu jutīguma, palīdzēs zobu pasta jutīgiem zobiem. šīs pastas satur kālija nitrātu vai stroncija hlorīdu, kas aizsprosto sīkos kanāliņus un mazina zobu jutīgumu. Savukārt tie, kam svarīgs žilbinošs smaids, var izmēģināt kādu no zobu pastām ar balinošu efektu, taču jāņem vērā, ka to sastāvs ir īpaši abrazīvs. Tāpēc balinošās pastas jālieto ar mēru, lai nebojātu zobu emalju, kas var izraisīt gluži pretēju efektu cerētajam.
Zobu pastas bērniem
Bērniem paredzētās pastas krietni atšķiras no pieaugušajiem domātām zobu pastām. Tās ir īpaši aromātiskas, ar dažādām garšām un iepakojumiem, kas mudina mazuļus apgūt zobu tīrīšanas prasmes, bet, pats galvenais, - tās drīkst norīt. Bērni līdz septiņu gadu vecumam vēl tik labi netiek galā ar zobu tīrīšanu un neprot izskalot muti, tāpēc nedrīkst lietot pieaugušajiem paredzētas pastu, kuras norijot var būt kaitīgas bērna veselībai. Bērniem paredzētās zobu pastas var būt ar fluoru vai bez tā, taču tajās nav abrazīvu un balinošu vielu, jo piena zobiem tādas nav vajadzīgas. Lai tomēr izvēlētos pastu, kas labi paveic savu uzdevumu, par bērniem piemērotāko ieteicams konsultēties ar zobārstu, zobu higiēnistu vai farmaceitu.
Mutes skalojamie līdzekļi
Lai gan speciālie līdzekļi, kas paredzēti mutes dobuma skalošanai, palīdz iznīcināt baktērijas un kavē zobakmens veidošanos un smaganu iekaisumu, pat vislabākais skalojamais ir tikai papildinošs tīrīšanas līdzeklis un nevar aizstāt zobu suku un diegu. Izvēloties mutes skalojamo līdzekli, noteikti jāpievērš uzmanība, kādam nolūkam tas paredzēts un kā pareizi jālieto. Jāņem vērā, ka mutes skalojamie līdzekļi, kas satur alkoholu, sausina gļotādu un veicina vēl lielāka aplikuma viedošanos.
“Lai kādu zobu pastu un zobu suku jūs izvēlētos, ir svarīgi divreiz gadā apmeklēt higiēnistu, kurš palīdzēs novērst problēmas, ar kurām ikdienas tīrīšanas līdzekļi netiek galā, un uzturēt labu mutes dobuma veselību. Mute ir durvis uz mūsu organismu. Mēs taču negribam, lai tur saimnieko baktēriju tūkstoši! Galvenais, lai zobu tīrīšana sagādātu patīkamas izjūtas, tad arī nebūs grūti rūpēties par žilbinošu smaidu,” novēl farmaceite Ieva Zvagule.
Autors: Euroaptieka
Tuvākajos gados vairākās Latvijas vietās sagaidāmi bīstami plūdi
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Iekšzemes ūdeņu speciālisti apzinājuši 30 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas, no kurām piecas ir jaunas, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Speciālisti izstrādājuši nacionāla mēroga pētījumu par plūdu riska novērtējumu 2019.-2024.gadam, kuru ministrija apstiprinājusi.
Kopumā Latvijā uzskaitītas applūstošās platības vairāk nekā 2000 kvadrātkilometru platībā, kas veido 3,4% no valsts teritorijas. Daļā no šīs teritorijas iespējami katastrofāli plūdi, norādījuši pētnieki. Applūstošajās teritorijās atrodas lauksaimniecības zemes, apdzīvotas vietas ar salīdzinoši lielu iedzīvotāju un infrastruktūras blīvumu, nozīmīgas hidrotehniskās būves, piemērām, Daugavas hidroelektrostacijas (HES) kaskāde un citi.
Apkopojot informāciju par vēsturiskajiem un pēdējos gados notikušajiem plūdiem un to izplatību, kā arī, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmi, identificētas piecas jaunas nacionālās nozīmes plūdu riska teritorijas – Mazās Juglas upes paliene, Daugavas upe no Daugavpils līdz Līvāniem, Valmiera, Skrunda un Lielupes augšteces paliene. Tādējādi Latvijā kopumā apzinātas 30 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas.
Pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas rezultātiem, noteiktas arī divas potenciālas plūdu riska teritorijas – Līvānu pilsēta un Daugavas Sakas sala, kurām tiks veikts papildu novērtējums pēc plūdu postījumu un riska karšu izstrādes, lai precizētu, vai nepieciešams tās iekļaut nacionālās nozīmes plūdu riska teritoriju sarakstā. LVĢMC izstrādātajā novērtējumā identificētas teritorijas, kurās plūdu risks novērtēts kā būtisks, ņemot vērā iepriekš notikušus plūdus, kam bijusi būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību, un kas nākotnē varētu atkārtoties līdzīgā vai lielākā apmērā. Tāpat plūdu riska novērtējumā ņemtas vērā klimata pārmaiņas.
Novērtējumā identificētajām teritorijām līdz 2020.gada sākumam tiks izstrādātas vai atjaunotas plūdu postījumu un plūdu riska kartes, kā to paredz Eiropas Savienības direktīva par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību un Ūdens apsaimniekošanas likums. Plānots, ka plūdu riska kartes nodrošinās Plūdu riska pārvaldības plānu sagatavošanu, kā arī Pretplūdu pasākumu programmas izstrādi, kas turpmāk ļaus samazināt plūdu risku iedzīvotājiem, potenciālajiem piesārņojuma avotiem un citiem objektiem.
Kā skaidro VARAM, plūdu risks ir plūdu iestāšanās varbūtība kopā ar to nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku veselību, vidi, kultūras mantojumu un saimniecisko darbību. Novērtējumā 2019.-2024.gadam noteikts plūdu riska indekss, kas aprēķināts, balstoties uz plūdu apdraudēto iedzīvotāju skaitu, zaudējumiem saimnieciskajai darbībai un īpašumam, kā arī apdraudējuma novērtējumu sociālā riska grupām.
Autors: nozare.lv
Vai Lidostas Rīga “Atu Duty Free” veikalā maldina patērētājus? (+FOTO)
Dieviete.lv bija Lidostā Rīga, kur beznodokļu veikalā “Atu Duty Free” novērojusi, iespējams, negodprātīgu komercpraksi. Starp vairākām akcijas precēm plauktā rēgojās arī Nestle Swiss Chocolate baltā šokolāde ar košu cenu zīmi, it kā atgādinot akcijas cenu. Tomēr šokolāde nebija nocenota pretēji blakus stāvošajiem saldumiem.
Vai šādā veidā netiek veicināta patērētāju maldināšana? Kā domā tu?
Esam uzdevuši jautājumu Patērētāju tiesību aizsardzības centram, vai šis nav patērētāju tiesību aizkārums. Kad saņemsim atbildi, publicēsim to šeit pie raksta.
Foto
Autors: Dieviete.lv
Kā rūpēties par savu zobu veselību?
Smaids ir viens no atbruņojošākajiem komunikācijas līdzekļiem, kas var atvērt daudzas durvis. Tāpēc ir svarīgi, lai zobi būtu veselīgi un skaisti un cilvēki varētu smaidīt bez bažām. Kā ikdienā rūpēties par zobu veselību un kādus mutes kopšanas līdzekļus izvēlēties, stāsta“Euroaptieka” farmaceite Ieva Zvagule.
“Mēs visi jau kopš bērnības zinām, ka veselu zobu pamats ir rūpīga, pareiza kopšana. Nekas nav mainījies – zobi jātīra ar suku vismaz divreiz dienā, pēc brokastīm un pirms gulētiešanas. Tas ir pirmais priekšnosacījums mutes veselībai. Kādu zobu suku, pastu vai citus mutes kopšanas līdzekļus izvēlēties, tas jau ir katra cilvēka gaumes un individuālo vajadzību jautājums. Vienmēr varat prasīt padomu zobārstam, zobu higiēnistam vai farmaceitam, tomēr galvenās izvēles iespējams izdarīt, zinot pareizas zobu tīrīšanas pamatprincipus,” atgādina Ieva Zvagule.
Zobu suka un tās asistenti
Viena no pirmajām dilemmām, kas jāatrisina pie zobu kopšanas līdzekļu plauktiem veikalos un aptiekās, cik cietu vai mīkstu zobu suku iegādāties. “Lai gan ņiprākas šķiet cietās birstītes, īstos zobus labāk tīrīt ar mīkstām zobu birstēm, kas ir saudzējošākas zobu emaljai un smaganām. Cietās zobu birstes būs piemērotākas protēžu un zobu platīšu kopšanai. Jāatceras arī, ka zobus nedrīkst tīrīt ar spēku, lai netraumētu smaganas un nebojātu emalju. Tāpēc, ja esat pieraduši tīrīt zobus enerģiskām kustībām, noteikti jāizvēlas mīkstāka birstīte,” stāsta farmaceite.
Izplatīta izvēle ir manuālās zobu birstes, taču gana populāras ir arī mehāniskās, kas vairāku iemeslu dēļ var izrādīties ērtākas lietošanai. Dažas mehāniskās zobu sukas ir aprīkotas ar taimeri, kas signalizē, kad pienācis laiks virzīties uz nākamo mutes sektoru. Turklāt visas mehāniskās sukas samazina zobu tīrīšanas laiku līdz divām minūtēm, kamēr ar manuālo zobi jātīra ne mazāk kā trīs minūtes.
Tikpat svarīgs instruments kā zobu birste ir arī zobu diegs, ar ko katru vakaru jāiztīra zobu starpas. “Ja parastais zobu diegs nešķiet ērts, var ņemt talkā speciālu trīsstūrveida ierīci, ko parasti iespējams iegādāties kopā ar zobudiegu, atvieglojot tīrīšanu grūti pieejamās vietās. Noderīgas ir arī speciālās birstītes zobu starpu tīrīšanai. Noteikti nevajadzētu aizmirst arī par mēli, uz kuras sakrājas ēdienu paliekas. Ja nav pieejams speciāls mēles tīrītājs, to var aizstāt ar zobu birsti vai pēc vecmāmiņu metodēm – ar sudraba karotīti,” saka Ieva Zvagule.
Dienas gaitā starp ēdienreizēm atsvaidzināt mutes dobumu palīdzēs košļājamā gumija, kas veicina pastiprinātu siekalu izdalīšanos, savukārt siekalas ir dabisks līdzeklis, kas attīra mutes dobumu no baktērijām un aplikuma. Tomēr košļājamo gumiju ieteicams lietot ne ilgāk par 10 minūtēm un tikai pēc ēdienreizēm, jo pārlieku bieža un ilga gumijas košļāšana veicina zobu nodiluma veidošanos.
Kādu zobu pastu izvēlēties?
“Zobu pastas cenai, visticamāk, nebūs izšķirošas nozīmes. Ja nu kaut kam ir vērts pievērst uzmanību, tad zobu pastas sastāvam un katra cilvēka individuālajām vajadzībām,” atzīst Ieva Zvagule. Zobu pastas iedalāmas divās lielās grupās – higiēniskajās un ārstnieciski profilaktiskajās pastās. Higiēniskās jeb universālās zobu pastas attīra un atsvaidzina, tās ir pastas, kuras vairums cilvēku lieto ikdienā. Ja nav specifisku mutes dobuma prolēmu, ar šīm pastām pilnīgi pietiek. Savukārt ārstnieciski profilaktiskās pastas ir paredzētas kariesa, zobu jutības un iekaisumu novēršanai.
“Tā kā visām pastām ir vienāds pamatuzdevums, tām ir arī līdzīgs sastāvs,” stāsta farmaceite. “Visas zobu pastas satur abrazīvas vielas, smaržvielu un garšvielu savienojumus. Lielākā daļa veikalos nopērkamo zobu pastu satur fluorīdu, dabā sastopamu minerālu, kas uz zobu emaljas veido cietu slānīti, sargājot zobus no bojāšanās. Daudzu pastu sastāvā ir krīts, kālija karbonāts vai alumīnija dioksīds, taču tās ir stipri abrazīvas vielas – labāk izvēlēties zobu pastas, kuru sastāvā ir silīcija dioksīds. Jebkurai pastai labs papildinājums ir ārstnieciskie augi un dabiskas vielas ar pretiekaisuma iedarbību – kumelīte, salvija, tējaskoks, kliņģerīte, dažādas mētras, propoliss.”
Cilvēkiem, kas cieš no pārmērīga zobu vai smaganu jutīguma, palīdzēs zobu pasta jutīgiem zobiem. Šīs pastas satur kālija nitrātu vai stroncija hlorīdu, kas aizsprosto sīkos kanāliņus un mazina zobu jutīgumu. Savukārt tie, kam svarīgs žilbinošs smaids, var izmēģināt kādu no zobu pastām ar balinošu efektu, taču jāņem vērā, ka to sastāvs ir īpaši abrazīvs. Tāpēc balinošās pastas jālieto ar mēru, lai nebojātu zobu emalju, kas var izraisīt gluži pretēju efektu cerētajam.
Zobu pastas bērniem
Bērniem paredzētās pastas krietni atšķiras no pieaugušajiem domātām zobu pastām. Tās ir īpaši aromātiskas, ar dažādām garšām un iepakojumiem, kas mudina mazuļus apgūt zobu tīrīšanas prasmes, bet, pats galvenais, – tās drīkst norīt. Bērni līdz septiņu gadu vecumam vēl tik labi netiek galā ar zobu tīrīšanu un neprot izskalot muti, tāpēc nedrīkst lietot pieaugušajiem paredzētas pastu, kuras norijot var būt kaitīgas bērna veselībai. Bērniem paredzētās zobu pastas var būt ar fluoru vai bez tā, taču tajās nav abrazīvu un balinošu vielu, jo piena zobiem tādas nav vajadzīgas. Lai tomēr izvēlētos pastu, kas labi paveic savu uzdevumu, par bērniem piemērotāko ieteicams konsultēties ar zobārstu, zobu higiēnistu vai farmaceitu.
Mutes skalojamie līdzekļi
Lai gan speciālie līdzekļi, kas paredzēti mutes dobuma skalošanai, palīdz iznīcināt baktērijas un kavē zobakmens veidošanos un smaganu iekaisumu, pat vislabākais skalojamais ir tikai papildinošs tīrīšanas līdzeklis un nevar aizstāt zobu suku un diegu. Izvēloties mutes skalojamo līdzekli, noteikti jāpievērš uzmanība, kādam nolūkam tas paredzēts un kā pareizi jālieto. Jāņem vērā, ka mutes skalojamie līdzekļi, kas satur alkoholu, sausina gļotādu un veicina vēl lielāka aplikuma viedošanos.
“Lai kādu zobu pastu un zobu suku jūs izvēlētos, ir svarīgi divreiz gadā apmeklēt higiēnistu, kurš palīdzēs novērst problēmas, ar kurām ikdienas tīrīšanas līdzekļi netiek galā, un uzturēt labu mutes dobuma veselību. Mute ir durvis uz mūsu organismu. Mēs taču negribam, lai tur saimnieko baktēriju tūkstoši! Galvenais, lai zobu tīrīšana sagādātu patīkamas izjūtas, tad arī nebūs grūti rūpēties par žilbinošu smaidu,” novēl farmaceite Ieva Zvagule.
Autors: Euroaptieka
Sievietes saņem 10% mazāku atalgojumu, nekā vīrieši tādā pašā amatā!
“Paylab”, kas Latvijā darbojas kā “CV-Online” pārvaldītā algu informācijas datubāze Algas.lv, ilgtermiņā pētot darbinieku atalgojumu tendences, ir secinājis, ka vīrieši vidēji nopelna par 10% vairāk nekā sievietes līdzvērtīgā amatā. Šāds atalgojumu salīdzinājums ir balstīts uz identiskiem faktoriem – līdzvērtīga amata pozīcija, darba slodze, darbinieka pieredze, izglītība un prasmes.
Situācija Baltijas valstīs ir samērā līdzīga – Lietuvā par 11%, Latvijā par 10%, bet Igaunijā sievietes līdzvērtīgā pozīcijā saņem par 9% zemāku atalgojumu nekā vīrieši.
Analizējot kopējos datus par atalgojuma atšķirību, būtisks faktors ir profesijas izvēle un nozare. “Sievietes joprojām biežāk izvēlas par labu darbam, kas spēj piedāvāt ģimenes un privātās dzīves balansu, kas attiecīgi var ietekmēt gan saņemto atalgojumu, gan arī karjeras iespējas. Taču jāatzīst, ka darba devēji arvien biežāk cenšas veicināt dažādību darbavietā, kā arī radīt atbilstošus apstākļus sievietēm, kas nodrošinātu līdzvērtīgas karjeras iespējas un motivāciju atgriezties darbā arī pēc iespējas ātrāk no bērna kopšanas atvaļinājuma,“ stāsta CV-Online Latviamārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa.
Sieviešu nodarbinātība Eiropas Savienībā ir aptuveni 66,5%, kamēr Latvijā tā ir aptuveni 72%. Saskaņā ar Eurostat datiem, pēdējo desmit gadu laikā sieviešu nodarbinātība ES ir palielinājusies par 6%. Vismazākā atšķirība nodarbinātībā starp dzimumiem ir Lietuvā, kur tikai par 1% mazāk strādā sievietes, savukārt vislielākā atšķirība ir Maltā – par 24% darba tirgū mazāk tiek nodarbinātas sievietes nekā vīrieši. Latvijā dzimumu atšķirība darba tirgū ir 4%.
Autors: CV-Online Latvia
08.03.2019.
Rīgā otro gadu pēc kārtas norisināsies ziemas skrējiens šortos jeb tā sauktais “pliko skrējiens”
Sestdien, 9.martā, Rīgā otro gadu pēc kārtas norisināsies ziemas skrējiens šortos jeb tā sauktais “pliko skrējiens”
Pasākums sāksies plkst.9.30 ar kopīgu iesildīšanos industriālajā telpā “Sporta2 kvartāls”, kas atrodas Sporta ielā 2. Plkst.10 gaidāms skrējiens no kvartāla līdz Brīvības piemineklim, kam plkst.10.20 sekos fotografēšanās pie pieminekļa.
Dalība skrējienā ir bezmaksas.
Ilgdzīvošanas entuziasts un kustības “Biohacking.lv” līdzdibinātājs Kaspars Vendelis norāda, ka skrējiena mērķis ir “iekustināt cilvēkus atmosties, domāt par sevi, savu labsajūtu un dzīves kvalitāti ilgākam mūžam”. “Vēlamies, lai šis skrējiens kļūst par tradīciju, un lai tajā iesaistās arvien vairāk aktīvu, sportisku cilvēku,” pauž organizators.
Savukārt “Rūdīšanās skolas” vadītājs Māris Žunda skaidro, ka aukstumam ir pozitīva ietekme uz cilvēka bioloģisko sistēmu. “Tas palīdz aktivizēt imunitāti, nostiprināt nervu sistēmu, sniedz enerģiju un pozitīvas emocijas,” norāda aktīvists.
Pēc Antonišķa stāstītā, skrējiens šortos ir viens no pasākumiem, kas šopavasar iesildīs lielāko sevis uzlabošanas pasākumu Baltijas valstīs – otro Ilgdzīvošanas konferenci “Biohacking 2019”. Konference 26.aprīlī un 27.aprīlī Rīgā pulcēs “biohacking” ekspertus no visas pasaules, lai kopā apgūtu arvien jaunus veidus, kā uzlādēt savu ķermeni un pilnveidot prātu ilgākam mūžam.
Autors: nozare.lv
Vai spēj atšķirt Kauperu dviņus? (+VIDEO)
Kā tev šķiet, vai grupas “Carnival Youth” Roberts atšķir Kauperu dvīņus? Pamanījām, ka attēlos, kurus Robertam ir jāsalīdzina Emīls un Edgars, katram no dvīņiem ir citas krāsas bikses. Vai tas Robertam palīdzēja uzminēt, kurš ir kurš?
Video
Autors: Dieviete.lv
Princis Harijs atklāj, ka vēlas vismaz divus bērnus! (+VIDEO)
Otrdien Bekingemas pilī tika atzīmēta 50 gadadiena, kopš ir kronēts Velsas princis Čārlzs. Megana šim notikumam bija izvēlējusies 1000 eiro vērtu zīmola Amanda Wakeley’s mēteli. Jāpiemin, ka šī nav pirmā reize, kad Megana ir tērpusies konkrētajā zīmola Amanda Wakeley’s mētelī. Megana tērpam bija pieskaņojusi zīmola Wilbur and Gussieklaču un Paul Andrew augstpapēžu kurpes!
Ierodoties greznajā Bekingemas pilī, ne viens vien prinča Čārlza sveicējs pauda sajūsmu par Meganas un Harija gaidāmo ģimenes pieagumu. Pavisam drīz, aprīļa beigās gaidāma bērniņa nākšana pasaulē. Saseksas hercogu pāris pauda lielu prieku par gaidāmo mazuli, viņi nevar vien sagaidīt kad kļūs par vecākiem! Jauno pāri arī nesatrauc tas, ka viņiem nāksies piedzīvot garas un mokošas bezmiega naktis, Harijs pat atklājis, ka ar Meganu vēlas vismaz divus bērnus!
Video
Autors: Dieviete.lv
Kad ir laiks zīdaini sēdināt pie lielā ģimenes galda?
Viena no kļūdām, ko visbiežāk pieļauj vecāki attiecībā uz bērnu barošanu, ir pārāk agra vai, tieši otrādi, pārāk novēlota pāreja no zīdaiņu uztura uz pārtiku, ko lieto visa ģimene. Kā izvēlēties piemērotu brīdi, kad mazo sēdināt pie galda kopā ar citiem, stāsta uztura speciāliste, Rimi Bērniemveselīgas ēšanas eksperte Olga Ļubina.
Četru zobu spēks
Ja mazais pats sēž, spēj noturēt rociņā karoti, ja bērnam jau ir pietiekami daudz zobu, kas ļauj nokost un sakošļāt neviendabīgas konsistences ēdienu, bērns var būt gatavs sēsties pie lielā ģimenes galda. Katrs bērns attīstās savā tempā, tāpēc vecākiem jāseko līdzi mazuļa prasmēm un interesēm par apkārt notiekošo.
“Parasti bērniem ap gada vecumu ir 6–8 zobi. Jau ar četriem zobiem – diviem lejā un diviem augšā – pietiek, lai tiktu galā ar sakošļājamu ēdienu. Ja bērnu ēdiens acīmredzami interesē un viņš vēlas pagaršot to, kas atrodas uz vecāku šķīvja, bez steigas var sākt pāreju no zīdaiņu uztura uz pieaugušo. Tomēr neiesaku to darīt, pirms bērns sasniedzis gada vecumu,” aicina Olga Ļubina, piebilstot – pāreja uz ģimenes uzturu nenozīmē, ka bērns nu var ēst ceptus vai fritētus ēdienus, desas vai asi pikantas zupas, piemēram, tradicionālo soļanku.
Lai ēdiens stiprina, nevis kaitē
Mazulis pēkšņi nepārvēršas no zīdaiņa par lielu cilvēku, tāpēc maza bērna uzturam jābūt ne mazāk saudzējošam kā zīdaiņa vecumā, pakāpeniski pievienojot jaunus produktus – tie var būt vārīti, sautēti, tvaicēti. “Mazuļi ir ļoti jutīgi pret dažādām garšas niansēm. Tas, kas jums kā vecākiem šķiet garšīgs, bērnam var likties pārāk sāļš vai pārāk ass, tādēļ nevajadzētu aizrauties ar garšvielu un garšaugu pievienošanu,” stāsta Rimi Bērniem uztura speciāliste.
Tas gan nenozīmē, ka bērnam paredzētajām zupām vai sautējumiem jābūt bezgaršīgiem. Mazuļa ēdienam noteikti var pievienot garšvielas, taču ļoti svarīgi sekot līdzi, lai ēdiens nepiedegtu un nebūtu pārbagāts ar garšām. “Iesaku visas garšvielas ēdienam pievienot pašās gatavošanas beigās. Tā jūs varat pagatavot kopīgu maltīti visiem, beigās atdalot pieaugušo porciju no bērna porcijas un savu maltīti bez bažām papildinot ar iecienītajām garšvielām,” iesaka Olga Ļubina.
Ļaujiet ābolam kraukšķēt!
Pāreja no zīdaiņa uztura uz ģimenes pārtiku notiek pakāpeniski: vieniem tā var prasīt dažas nedēļas, citiem pat vairākus mēnešus, jo katrs bērns ir atšķirīgs un būtu veltīgi gaidīt, ka viss notiks kā pēc grāmatas. Nekur nav jāsteidzas, taču no viena ieraduma gan labāk atbrīvoties pēc iespējas ātrāk – Olga Ļubina iesaka pārāk neaizrauties ar blendētu ēdienu: “Saprotu, ka mammām bieži ir bail dot mazajam ēdienu gabaliņos, jo pastāv aizrīšanās risks. Taču bērnam ir jāmācās kost un košļāt. Starp citu, tam ir liela nozīme arī valodas un runas attīstībā, jo tiek nodarbināti sejas muskuļi, kas atbild par artikulācijas procesiem.”
Citus padomus par bērnu audzināšanu, uzturu, bērnu un ģimenes veselību, kā arī svētkiem var iegūt programmas Rimi Bērniemplatformā www.rimiberniem.lv. Šeitpieredzēpar uztura, veselības un aktīva dzīvesveida tēmām, bērnu izglītību un kvalitatīvu izklaidi dalās septiņi Rimi Bērniemeksperti –psiholoģe Iveta Aunīte, pediatre Sanita Mitenberga, fitnesa treneris Kārlis Birmanis, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča, pavārs Normunds Baranovskis, uztura speciāliste Olga Ļubina un skolnieks Klāvs Smildziņš. Bērniem un jauniešiem platformāir iespēja iedvesmoties no dažādiem video padomiem, idejām un piemēriem.
Autors: Rimi
Rīga pērn piesaistījusi rekordlielu skaitu tūristu
Rīga pērn piesaistījusi rekordlielu skaitu tūristu – 2018.gadā Latvijas galvaspilsētu apmeklējuši 3,5 miljoni ārvalstu viesu, kas ir 1,4 reizes vairāk nekā 2017.gadā, aģentūru LETA informēja Rīgas Tūrisma attīstības birojs (RTAB).
Vislielāko viesu skaitu Rīgā 2018.gadā veidoja tūristi no Vācijas – 176 900 jeb 11,9% no visiem ārvalstu viesiem Rīgā. Viņiem seko viesi no Krievijas (173 800 jeb 11,7%), Igaunijas (109 800 jeb 7,4%), Lietuvas (100 400 jeb 6,7%) un Lielbritānijas (98 700 jeb 6,6%).
“Tūristu pieaugums Rīgā ir apliecinājums tam, ka izvēlētā tūristu piesaistes stratēģija un mērķa valstis ir izvēlētas pareizi. Esam ļoti gandarīti, ka pieaug gan viesu skaits Rīgā, gan palielinās pilsētā pavadītais laiks. Tāpat aizvien vairāk jūtam pieaugumu no tām valstīm, kur notiek mērķtiecīgs informatīvais darbs,” skaidroja RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.
RTAB vadītāja norādīja, ka 2018.gadā Rīgas piedāvājums tūristiem bija īpaši plašs un vērienīgs, jo pilsētā notika virkne nozīmīgu kultūras notikumu, starptautisku sporta sacensību un valsts simtgades svinībām veltītu pasākumu, kuru vidū īpaši Jermoloviča izceļ Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkus. “Tāpat Rīgā norisinājās jau par tradīciju kļuvuši pasākumi, piemēram, Rīgas restorānu nedēļa un “Riga Street Food Festival”. Pērn esam īstenojuši virkni mērķtiecīgu pilsētas mārketinga aktivitāšu, iesaistot arī pasaulē atzītus un godalgotus Latvijas sportistus kā tenisisti Aļonu Ostapenko un bokseri Mairi Briedi. Rīga aizvien vairāk nostiprinās Eiropas un pasaules populāro tūristu galamērķu kartē,” sacīja Jermoloviča.
Pērn būtiski audzis viesu skaits no RTAB prioritārajiem mērķa tirgiem. Salīdzinot ar 2017.gadu, pērn par 15% audzis viesu skaits no Francijas. Vērienīgs pieaugums bijis viesiem no Lielbritānijas (13,6%), Vācijas (10,6%), kā arī Zviedrijas (4,2%) un Itālijas (4%). Par 10,6% pieaudzis viesu skaits arī no ASV, kas ir viens no RTAB mērķa tirgiem ar lielāko nākotnes potenciālu.
Tūristu uzturēšanās ilgums Rīgā ir palielinājies par 10%. Pieaugumu RTAB skaidro gan ar tūristiem aktuālu piedāvājumu Rīgā, gan ar labu starppilsētu sadarbību ar Rīgai tuvajām pilsētām, kas mudina tūristus aplūkot arī galvaspilsētai tuvo apkārtni un līdz ar to – uzturēties ilgāk.
Katru gadu Rīgā pieaug ne tikai ārvalstu, bet arī vietējo tūristu skaits. Pērn latviešu skaits viesnīcās un citās tūristu mītnēs sasniedza 232 635, kas ir 13,5% no visiem apkalpotajiem viesiem.
Tūristu iecienītākais mēnesis Rīgas apmeklēšanai ir augusts. 2018.gadā noslogojums viesnīcās augustā bija 80,6%, kas ir par 10% vairāk nekā šajā pašā mēnesī 2017.gadā. Vienlaikus RTAB mērķis ir kāpināt tūristu skaitu par 10% arī nesezonas mēnešos.
RTAB apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija liecina, ka ceturtajā ceturksnī visvairāk Rīgas viesnīcās apkalpoti tūristi no Krievijas – 13,8%, Igaunijas – 9,7%, Vācijas – 9,3%, Lietuvas – 8,1%, Lielbritānijas – 7,4%, Somijas – 5,8%, Norvēģijas – 5,7%, Zviedrijas – 5,1% un Polijas – 2,5%, Itālija – 2,1%. 2018.gada ceturtajā ceturksnī Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs ārvalstu tūristu skaits sasniedzis kopumā 316 514, kas ir par 2,7% vairāk nekā šajā pašā periodā pērn. Pavadīto nakšu skaits palielinājies par 8,6%, sasniedzot 626 029 naktis.
Kopējais tūristu skaits 2017.gadā Rīgā bija 2,5 miljoni.
Autors: nozare.lv
07.03.2019.
Varbūt ir laiks izmēģināt progresīvās briļļu lēcas? Mīti un patiesība par tām!
Progresīvās briļļu lēcas ir lielisks risinājums tiem, kuri nēsā brilles gan tuvumam, gan tālumam. Šīm lēcām ir pakāpeniska optiskā stipruma pāreja, kas nodrošina labu redzamību jebkurā attālumā. Lēcas augšdaļā ir optiskais stiprums, kas ļauj redzēt tālumā, lēcas vidusdaļā optiskais stiprums ir tāds, kāds nepieciešams redzamībai vidējā attālumā, bet lēcas apakšdaļā – redzamībai tuvumā.
Nepieciešamība pēc redzes korekcijas gan tuvumā, gan tālumā rodas apmēram ap 40 gadu vecumu, tāpēc brilles ar progresīvām lēcām pamatā iegādājas cilvēki vecumā virs 40 gadiem. Šādas brilles noteikti izvēlēsies cilvēki, kuriem dienas laikā bieži jāmaina skatīšanās attālums un nav vēlmes visu laiku mainīt vai ņemt nost brilles. Pārsvarā tās ir sievietes, kuras brilles uztver arī kā skaistu aksesuāru. Nereti tie ir ārsti un citu profesiju pārstāvji, kuru ikdiena sastāv no komunikācijas ar cilvēkiem, biežas pārvietošanās un redzes piepūles tuvumā.
Optometriste stāsta: “Cilvēki biežāk sākuši lietot progresīvās lēcas brillēs, kļuvuši izglītotāki šajā jautājumā. Klienti aizvien vairāk novērtē šo lēcu priekšrocību. Acīm šādās brillēs ir iespēja izvēlēties mazāko nepieciešamo stiprumu caur kuru skatīties un to var izdarīt tikai nedaudz pakustinot galvu uz augšu vai uz leju.”
Vision Express dati liecina, ka Ventspilī, trešdaļa pacientu, kuriem ir atšķirīga redze tuvumā un tālumā, lieto progresīvās brilles.
Runājot par cenas atšķirību, iegādājoties brilles ar progresīvajām lēcām, optometriste Jeļena Stūriška paskaidro: “Izvēloties progresīvās brilles ir jārēķinās ar sākotnēji lielākām izmaksām, salīdzinot ar viena attāluma brillēm. Tas gan nenozīmē, ka tas būs dārgāk par divām atsevišķām brillēm, jo viss ir atkarīgs arī no izvēlēto briļļu ietvaru cenas. Reizēm cilvēkam ir jāpieņem lēmums trīs dažādas brilles vai brilles ar progresīvajām lēcām, kas ilgtermiņā skatoties ir finansiāls ietaupījums un ikdiena kļūst ērtāka.”
Brilles ar progresīvām lēcām vizuāli neatšķiras no brillēm kurām ir viena attāluma lēcas. Jeļena Stūriška skaidro: “Brillēs ar progresīvajām lēcām vairs nevar redzēt pāreju, tās izskatās kā viena attāluma brilles. Vizuāli no malas nevar pateikt, ka briļļu lietotājam tuvumā un tālumā ir jālieto atšķirīgi stiprumi. Šobrīd pieejamās progresīvās briļļu lēcas nodrošina ērtu, lēzenu stipruma maiņu. Progresīvo lēcu ražotāji nepārtraukti strādā pie to uzlabojumiem, lai klientam nodrošinātu maksimāli ērtāku lietošanu.”
Klientos bieži rodas šaubas par jaunu produktu kvalitāti un to efektivitāti, tāpēc dodoties uz vizīti pie optometrista, speciālistam tiek uzdoti dažādi mītiski jautājumi. Dažus no populārākajiem komentē Vision Express optometriste Jeļena Stūriška.
Mīts:Uzsākot lietot brilles pastāvīgi, redze pasliktināsies.
Optometristes komentārs:No briļļu lietošanas redze nepasliktināsies. Tā ir fizioloģija, ka noteiktā periodā rodas atšķirība starp tāluma un tuvuma redzi. Brilles ar progresīvajām lēcām šādā gadījumā ir ļoti laba izvēle, jo ļauj izmantot katrai situācijai atbilstošo stiprumu. Nevajadzēs datorā piespiedu kārtā skatīties caur stiprākām, lasīšanai paredzētajām brillēm. Iegādājoties brilles ar progresīvajām lēcām, ar tām drīkst staigāt visu dienu, bet var lietot arī tikai noteiktos brīžos, kad ir vēlme labāk redzēt. Redze var mainīties neatkarīgi no briļļu lietošanas. Atšķirība ir tāda, ka lietojot brilles, būs nodrošināta skaidra redze, savukārt, nelietojot brilles, acis būs saspringumā, bet galu galā tuvumā redze mainīsies abos gadījumos.
Mīts:Kaimiņš / radinieks iegādājās brilles ar progresīvajām lēcām un nevarēja pierast. Ar progresīvajām brillēm viss griežotiesun izplūst.
Optometristes komentārs:Iegādājoties šīs brilles ir ļoti būtiska atbilstoša ietvara izvēle un precīza briļļu recepte. Ja klients ievēro redzes speciālista norādes un pareizi sapratis, kā jālieto brilles, tad sarežģījumu nebūs. Ja tomēr ir grūtības pierast, tad jādodas uz optiku, bieži vien visu var atrisināt ar ietvara pieregulēšanu.
Mīts:Kolēģei bija brilles ar progresīvajām lēcām, es uzlaikoju, man bija slikti, nepatika.
Optometristes komentārs: Svešas brilles lietot nedrīkst, tas ir ļoti individuāli, tajās redzes kvalitāte var izpalikt.
Autors: Vision Express
Ieskaties “Chanel” modes skatē, kura tika veltīta aizsaulē aizgājušajam Karlam Lāgerfeldam (+FOTO)
Nesen aizvadīta “Chanel” modes skate, kura norisinājusies, lai godinātu Karla Lāgerfelda (85) piemiņu! Modes skatē bija ieradušies daudzi Karla darba cienītāji, tostarp ne mazums slavenību.
Emocionālo skati atklāja Karla Lāgerfelda iemīļotā modele Kara Delavinja. Daudziem liels pārsteigums uz mēles bijis redzēt spāņu aktrisi Penelopi Krusu. Skate tika noslēgta ar visu modeļu kopīgu iznācienu, kurā vienmēr piedalījies arī modes karalis Karls Lāgerfelds, šis mirklis bija tik emocionāls, ka vairākas modeles izplūdušas asarās.
Foto
Video
Autors: Dieviete.lv
Par seksuālas uzmākšanās un vardarbības upuriem internetā kļūst pusaudži, kuriem pietrūkst vecāku uzmanības
Nodibinājums “Centrs Dardedze” uzsāk sociālu kampaņu “Par vērīgiem vecākiem. Pamani, KAD esi vajadzīgs!”
Tās mērķis ir uzsvērt vecāku būtisko lomu, sargājot bērnus un pusaudžus no seksuālas vardarbības riskiem internetā, vēršot vecāku uzmanību uz tiemfaktoriem, kas var kaitēt pusaudzim, un uzsverot, ka seksuāla uzmākšanās, izmantojot jauno tehnoloģiju un interneta starpniecību, ir viens no izplatītākajiem apdraudējumiem bērnu un pusaudžu drošībai.
“Bērniem pieaugot, vecāki viņiem velta arvien mazāk laika un nedalītas uzmanības. Nereti sarunas paliek “kā iet”, sekmju pieskatīšanas un kontroles līmenī. Starp pusaudžiem un vecākiem veidojas komunikācijas plaisa. Pusaudzis jūtas nesaprasts un nepieņemts, un tas rada dažādus vardarbības riskus bērnu dzīvē – gan interneta vidē, gan attiecībās reālajā vidē,”skaidro “Centrs Dardedze” psiholoģe Daina Dziļuma.
Interneta manipulācijas veicēji par saviem upuriem galvenokārt izvēlas bērnus, kuriem nepieciešama uzmanība, uzslava, savas vērtības apliecināšana. Šķietamais atbalsts, ko bērnam sniedz pāridarītājs, bieži vien kļūst par mehānismu, uz kuru balstoties, bērns tiek iesaistīts bīstamās attiecībās.
2017. gadā 43 pasaules valstīs, tostarp, Latvijā, ir saņemti 87 930 ziņojumi par internetā pieejamiem nelegāliem materiāliem, kuros redzama bērnu seksuāla izmantošana. Vairums – 79% materiālos redzamie bērni nebija sasnieguši pubertāti un viņu vecums bija 3 – 13 gadi.
Latvijas Drošāka interneta centrs ir starptautiskās INHOPE asociācijas biedrs, un 2017. gadā Drossinternets.lv ziņojumu līnijā par bērnu seksuālu izmantošanu saturošiem materiāliem internetā saņemti 164 ziņojumi. Tas ir 35 % no kopējā saņemtā ziņojumu skaita. Gandrīz puse – 74 ziņojumi – bija par bērnu seksuālu izmantošanu atainojošu saturu vietnēs, kas tika uzturētas uz serveriem Latvijā.
“Vecākiem kļūst arvien grūtāk saprasties ar saviem bērniem – pusaudžiem, veltīt viņiem nedalītu uzmanību, turklāt saasinās viedoklis par neatkarību, brīvību, pusaudžiempašnoteikšanos un iespēju pieņemt lēmumus pastāvīgi. Sarunas aizņemtības un emociju dēļ nereti nenotiek vai arī ir virspusējas. Vecāki uzskata, ka pusaudži sāk neklausīt un protestē «protesta pēc», savukārt pusaudži jūtas nesaprasti, jo paši vēl mēģina izprast sevi un vienlaikus gaida vecāku atbalstu,” skaidro Daina Dziļuma. “Bērni, kuru vecāki atrod laiku sarunai, vēro bērna uzvedību, prot pamanīt bērna vajadzības un prasmīgi nāk tām pretī, daudz mazākā mērā ir pakļauti manipulācijas riskam, tostarp arī internetā.”
Kampaņas ietvaros 13. martā plkst. 11.00 – 12.00“Centrs Dardedze” telpās notiks ekspertu diskusija, lai aktualizētu jautājumupar būtisko vecāku lomu, palīdzot pusaudžiem nenonākt riska situācijās.
Diskusijā piedalīsies vecāki, pedagogi, “Centrs Dardedze” speciālistes Daina Dziļuma un Laila Balode, kā arī Nils Konstantinovs no Pusaudžu Resursu centra, Dace Landmane no Valsts policijas un Andris Šillers no Drošsinternets.lv.
Pēc diskusijas, 12.00 – 12.30 mediju pārstāvjiem būs iespēja izvaicāt diskusijas dalībniekus par iemesliem un galvenajiem riska faktoriem, kādēļ pusaudži kļūst par seksuālās vardarbības upuriem interneta vidē, kā arī par to, kā no tā viņus pasargāt.
Autors: Centrs Dardedze
Aktieris Intars Rešetins turpmāk strādās kā režisors!
Līdzšinējais Dailes teātra aktieris Intars Rešetins turpmāk strādās kā ārštata režisors, aģentūru LETA informēja teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Laura Leimane.
Leimane skaidroja, ka Rešetins kā ārštata režisors strādā pie iestudējuma “Dēls”, kura pirmizrāde plānota maijā. Savukārt uz skatuves viņš kāps vien tad, ja kādai izrādei tiks pieskaitīts kā ārštata aktieris.
Foto
Rešetins bijis Dailes teātra aktieris no 1999./2000. līdz 2018./2019.gada sezonai. Viņš atveidojis tādas lomas kā Nikolaju Gluhovcevu Leonīda Andrejeva “Mīli mani!” (2003), Niku lugā “Kam no Vulfa kundzes bail?” (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, 2004), Elvi Oļģerta Krodera iestudējumā “Kreisais pagrieziens” (2004), kņazu Miškinu Fjodora Dostojevska “Idiots” (Valmieras Drāmas teātris, 2006), Robiju Lauras Grozas-Kiberes iestudējumā “Shopping & Fucking” (2009), Cēzaru Cauni Jāņa Lūsēna un Egīla Zirņa mūziklā “Ceplis”, rež. R.Atkočūns, 2010) u.c.
Tāpat mākslinieks vairākkārt ticis nominēts “Spēlmaņu nakts” balvai, un 2004.gadā to saņēmis kategorijā “Labākais jaunais skatuves mākslinieks”.
Līdz šim Dailes teātrī Rešetins iestudējis Alekseja Ščerbaka “Balta vārna melnā krāsā” (2018), Vecgada koncertu “Daudz, daudz laimītes!” (2017), Ērika Asusa “Mūsējās” (2017), koncertu “Spanovska ballīte – 3.sērija. (ie) svētības” (2015), Floriana Zellera “Ja tevis vairs nebūtu” (2015), kā arī pēc režisores Meisijas Tadjedinas filmas “Pagājuši naktī” motīviem veidoto izrādi “Nakts vēl nav galā” (2014), kas arī saņēmusi “Spēlmaņu nakts” balva par kategorijā “Gada debija”.
Nacionālajā teātrī Rešetins iestudējis Floriana Zellera “Ak, tētīt…” (2016), bet Rīgas Krievu teātrī – Zellera “Patiesību”.
Autors: nozare.lv
Pētījumi liecina, ka deviņi no desmit cilvēkiem tic vēstures notikumiem, kurus redz filmās (+VIDEO)
Pētījumi liecina, ka deviņi no desmit cilvēkiem ir gatavi noticēt tām vēsturisku notikumu interpretācijām, kuras tiek atainotas filmās. Tas padara kino par ļoti spēcīgu ieroci, ar kuru, mainot reālu notikumu noskaņas, var gan pastiprināt kādu tēmu, gan arī izveidot viltotu vēsturisko naratīvu, atzīst konferences “False thinking” lektors, kinorežisors Dāvis Sīmanis.
“Viltota vēsture” bieži vien rodas tad, ja emocionālāka vai “labāk pārdodama” sižeta attīstības vārdā kinodarbu veidotāji maina notikumu secību, varoņu rīcību, izceļ mazāk svarīgas detaļas vai noklusē ko ļoti būtisku. Sīmanis uzsver, ka jebkurā gadījumā vēsturiskā filma būs interpretācija, jo notikumi tiks atainoti caur konkrētas sociālās un politiskās vides prizmu, režisora individuālo redzējumu.
Par vēsturiskiem notikumiem veltītu filmu tapšanu Sīmanis runās konferencē “False thinking”, kas 8.martā notiks LU Dabas zinātņu centrā. Tēma – maldinošā domāšana (false thinking) – izvēlēta, jo informācijas apritē notiek fundamentālas izmaiņas, kas var radīt neprognozējamas sekas.
“Pilnīga sakritība nebūs nekad, jo kino mērķis ir ar mākslinieciski spilgtiem līdzekļiem nodot emocionālo vēstījumu par konkrēto laiku. Šādā kontekstā “viltoti” fakti var būt attaisnojami. Taču vienmēr ir vērts runāt par filmas režisora izteiksmes brīvību un atbildību pret vēsturiskajiem faktiem. To ir jāprot sabalansēt, it īpaši ņemot vērā, ka ikviens mākslas darbs noteiktos apstākļos var kalpot kā ierocis kādas konkrētas idejas propagandēšanai,” stāsta Sīmanis.
Lūk, vairāku filmu apkopojums, kas pirms konferences “False thinking” ļauj labāk izprast veidus, kā kino var iespaidot cilvēku uzskatus un veicināt konkrētus noskaņojumus sabiedrībā.
Video (“Ebrejs Zuss” (1934, 1940))
“Ebrejs Zuss” ir stāsts par Virtembergas hercoga Kārļa I Aleksandra (1684 – 1737) galma finansistu, ebreju Zusu Openheimeru (1698 – 1738), kuru pēc augstā aizbildņa nāves pakāra pie Štutgartes vārtiem. Par Openheimera dzīvi 30.gados, kad hitleriskajā Vācijā un citur sāka plaukt antisemītisms, teju vienlaikus tapa divas filmas ar pilnīgi atšķirīgu naratīvu.
1934.gadā Lielbritānijā tapušo filmu uzskata par korektu Liona Feihtvangera romāna adaptāciju. Openheimera lomu atveidoja Konrāds Veids, kuru vācieši pat mēģināja aizturēt, lai viņš nevarētu piedalīties “nepareizās” filmas uzņemšanā.
1940.gadā Vācijā dienasgaismu ieraudzīja velnišķīga propagandas filma, kurā ebreju Zusu atveidoja austriešu izcelsmes aktieris Ferdinands Marians. Ar vardarbību pārpilno mīlas stāstu noskatījās aptuveni 20 miljoni cilvēku. Hitlerieši filmu izmantoja, lai uzkurinātu pretebreju noskaņojumus.
Video (“Cīņa par Kosovu” (1989))
Serbu vēsturiskajā drāmā attēlota 1389.gada 15.jūnija (pēc Jūlija kalendāra) kauja starp Serbijas hercogu Lācaru un osmaņu sultānu Muratu, kas plānoja iekarot šo teritoriju, lai tālāk dotos uz citām valstīm. Kaujā (vai drīz pēc tās) iet bojā gan Murats, gan Lācars, taču osmaņi uzvar un Serbija tiek pievienota impērijai. Lācaru drīz pēc nāves Serbijas pareizticīgā baznīca pasludināja par svēto.
600 gadus senais mīts ir svarīga serbu vēsturiskās atmiņas sastāvdaļa, tādēļ nav pārsteidzoši, ka 1989.gadā, kad spēkā pieņēmās serbu nacionālisms, valsts prezidents Slobodans Miloševičs izmantoja filmu “Cīņa par Kosovu”, lai vairotu atbalstu brutālajai albāņu iznīcināšanai. Tā tika veidota, lai atjaunotu “zaudēto identitāti un vienotību” un atgādinātu par nodarīto vēstures netaisnību.
Video (“JFK” (1991))
Režisors Olivers Stouns uzskatīja, ka prezidents Džons Kenedijs 1963.gadā tika nogalināts Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) sarīkotas sazvērestības rezultātā. Savas teorijas pierādīšanai Stouns pēc vairāku grāmatu motīviem radīja daļēji melnbaltu filmu “JFK”, vēlamā efekta panākšanai rūpīgi kombinējot vēsturiskus faktus ar izdomu. Tā balstās uz Ņūorleānas apgabala prokurora Džima Garisona veikto izmeklēšanu, kuras rezultātā uzņēmējam Klejam Šovam izvirzīja apsūdzību par piedalīšanos sazvērestībā, kuru bija sarīkojuši kubiešu kontrrevolucionāri ar ASV valdības atbalstu.
Vairāki sabiedriskās domas pētījumi parādīja, ka pēc filmas parādīšanās ļoti pieauga cilvēku skaits, kuri tic šai sazvērestības teorijai, kaut arī Stouns tika kritizēts par pārāk brīvu faktu interpretāciju. Filma “JFK” ieguva astoņas “Oskara” nominācijas un divas balvas.
Video (“Drošsirdis” (1995))
Mela Gibsona kara drāma “Drošsirdis”, kas vēsta par leģendārā skotu varoņa Viljama Vollesa vadīto pretošanos angļiem Pirmā Skotijas neatkarības kara laikā (1280), tiek uzskatīta par vienu no vēsturiski neprecīzākajām filmām. “Drošsirdis” ieguva desmit “Oskara” nominācijas un piecas balvas.
Taču, iespējams, filmai ir bijusi visnotaļ liela ietekme uz norisēm Skotijas politikā XX gs. 90.gados. Tā labi iekļāvās skotu nacionālisma pieauguma tendencē un sakrita ar laiku, kad referendumā tika atbalstīta vietējā parlamenta atjaunošana. Pirmās Skotijas parlamenta vēlēšanas notika 1999.gada pavasarī. Vienlaikus Gibsona darbs ir saņēmis pārmetumus, ka šādi tiek veicināta anglofobijas izplatība: filmā atainotie nežēlīgie angļi ir neprecīzs, taču emocionāli ļoti iedarbīgs tēls.
Video (“Baiga vasara” (2000))
Latvijas neatkarības gados nav uzņemts pārāk daudz vēsturisku filmu, iespējams, tieši tādēļ vairākas no tām ātri vien iekļuva skatītāko/pelnošāko filmu topos. Vairākus gadus topu augšgalā turējās režisora Aigara Graubas uzņemtā spēlfilma “Baiga vasara”, kas vēsta par 1940.gada notikumiem Latvijā – baltvācu izbraukšanu, politiskajām intrigām, mīlestību un padomju tanku ienākšanu Rīgā. “Baiga vasara” saņēmusi arī Latvijas kino nozares balvu – “Lielo Kristapu”.
40.gadu notikumi Latvijā ir atspoguļoti vairākās iespaidīgās filmas, tostarp “Melānijas hronika”, “Tēvs Nakts”, taču “Baigas vasaras” apmeklētāju skaitu “pārsita” vēl viena Graubas filma “Rīgas sargi”. Tā vēsta par Pāvela Bermonta plāniem uzbrukt Rīgai 1919.gadā. Autori atzina, ka pieļāvuši vairākas vēsturiskas neprecizitātes, jo pilnīgi precīzi visu atainot nav bijis iespējams.
Video ( “28 panfilovieši” (2016))
Andreja Šaļjopas un Kima Družiņina filma balstīta padomju propagandas leģendā par varonīgajiem 316.strēlnieku divīzijas karavīriem, kas ģenerāļa Ivana Panfilova vadībā cīnījās pie Dubosekovas un gāja bojā. 1941.gadā, aizsargājot Maskavu, 28 vīriem esot izdevies iznīcināt 18 hitleriešu tankus.
Tomēr nerimstas diskusijas par notikumu vēsturisko ticamību. Panfiloviešu varoņdarbu avīzē “Krasnaja Zvezda” 1942.gadā aprakstīja reportieris Vasilijs Korotejevs. Vēlāk izrādījās, ka konkrētā kaujas epizode ir izdomāta. Smagās cīņas pret hitleriskās Vācijas armiju pie Maskavas, protams, bija, tajās piedalījās arī 316.divīzija, taču daži no Korotejeva minētajiem “kritušajiem” karavīriem izdzīvoja, citi krita gūstā, u.t.t.. Krievijas amatpersonas nikni aizstāv leģendas patiesumu, kuru apliecinot, piemēram, atslepenoti valsts drošības dienesta arhīvi. Skatītāji filmu novērtēja labvēlīgi, socioloģisko pētījumu kompānijas VCIOM aptaujā tā tika atzīta par gada labāko filmu Krievijā.
Konference “False thinking” ir daļa no Baltijas lielākā komunikācijas nozares konkursa “Mi:t&links. Baltic Communication Awards”. Šogad konferencē tiks pētīts, cik lielā mērā no aplamiem pieņēmumiem cieš bizness, kā arī tiks meklēti risinājumi, ko komunikācijas nozare var darīt, lai mazinātu maldinošās domāšanas sekas. Pasākumā ar priekšlasījumiem uzstāsies Dānijas Karaliskās akadēmijas Tehnoloģiju institūta Arhitektūras skolas asociētais profesors, arhitekts Emanuēls Naboni, sabiedrisko attiecību aģentūru tīkla “Golin” izpilddirektors Džo Hjūss (Jon Huges), Igaunijas lielākās sabiedrisko attiecību aģentūras “Corpore” partnere Aleksandra Moorasta, Krenfīldas universitātes Menedžmenta skolas pētniece Sudabē Boleriana (Soudabeh Bolourian), kā arī RTU zinātņu prorektors, ūdens tehnoloģiju profesors Tālis Juhna, kinorežisors Dāvis Sīmanis, rakstnieks, bērnu psihoterapeits un pusaudžu garīgās veselības centra vadītājs Nils Sakss Konstantinovs un personiskās attīstības trenere, alpīniste un uzņēmēja Olga Kotova.
“Mi:t&links. Baltic Communication Awards” ir ikgadējs starptautisks komunikācijas nozares notikums, kura mērķis ir dot iespēju industrijas profesionāļiem dalīties ar labāko praksi, kā arī godalgot labākos projektus un kampaņas. “Mi:t&links. Baltic Communication Awards 2019” organizē Latvijas Komunikācijas asociācija (LaKA), “Komunikācijas aģentūra/ Edelman Affiliate” un “Public ID Group”.
Autors: Baltic Communication Awards 2019
Divi vīrieši apgalvo, ka Maikls Džeksons viņus bērnībā izmantojis! (+VIDEO)
Pasaule piedzīvojusi jaunu dokumentālo filmu par Maiklu Džeksonu, filmai ir divas daļas un tā stāsta par Maikla Džeksona attiecībām astoņdesmito un deviņdesmito gadu laikā ar Veidu Robsonu un Džeimsu Safekhuku.
Popmūzikas karalis pamanījās iemantot Veida un Džeimsa ģimeņu uzticību, kļūstot par abu zēnu labu draugu un pat mentoru.
Šajā dokumentālajā filmā Veids un Džeimss ir jau pieauguši vīrieši, un viņi dalās šausmīgām bērnības traumām. Maikls esot noteicis rotaļu un gulētiešanas datumiem, kuriem bijis strikti jāklausa. Sākumā tie šķituši visai nevainīgi, tomēr pēc kāda laika tie, kļuva pavisam aizdomīgi. Džeksona ģimene apgalvo, ka šīs apsūdzības ir aplamas un kanālam HBO pieprasa 100 miljonus ASV dolāru par lojalitātes līguma laušanu!
Video
Vai tu zini par Nekurzemi?
Abus zēnus ļoti aizrāvusi Nekurzeme, kuru Maikls izveidojis, lai vienmēr varētu justies kā bērns, tomēr nākas atzīt, ka dzīve tur ne vienmēr nozīmēja nevainīgas un mūžīgu līksmību. Slavenais rančo atradās Santabarbarā, Kalifornijā, tajā bija neskaitāmas atrakcijas pat kinoteātris un zooloģiskais dārzs! Maikls šo rančo iegādājās par 20 miljoniem dolāru, viņš vēlējies radīt pasaku valstību bērniem un arī pieaugušajiem, vietu, kurā ikviens var justies kā paradīzē, tomēr par Nekurzemi jau gadiem klīst nostāsti, apgalvojumi, ka šī vieta ir aizsegs Maikla patiesajiem nolūkiem.
2003. gadā Maikls tika apsūdzēts 7 bērnu seksuālā izmantošanā, kas viņam draudēja ar veselu 20 gadus ilgs cietumsodu! Nevienu no šīm apsūdzībām nebija ierosinājuši ne Veids, ne Džeimss. Tikai 10 gadus vēlāk Veids un Džeimss nāca klajā ar paziņojumiem un iesniedza prasību tiesā, interesanti, ka popmūzikas karalis miris tieši pirms 10 gadiem (jūnijā apritēs 10 gadi). Iespējams, ka abi jaunie vīrieši melo Maikla noziegumos, bet varbūt viņš patiesi ir vainojams? Pastāv uzskats, ka televīzija tikai cenšas celt savus reitingus, tomēr abi vīrieši diezgan smalki spēj atstāstīt bērnībā notikušo.
Autors: Dieviete.lv
Pasauli satriec Lūka Perija pāragrā nāve! (+VIDEO)
Pagājušajā nedēļā Lūks Perijs (52) pārcieta insultu un tika nogādāts slimnīcā, pirmdien aktieris mira. Lūks ļoti labi zināms no tādiem seriāliem kā – “Beverly Hills, 90210” un šobrīd tik populāro “Riverdale”
Brīdī, kad aktieris atvadījies no pasaules, viņam līdzās bijuši tuvinieki un labākie draugi – bērni Džeks un Sofija, līgava Vendija Medisona Bauere un pat bijusī sieva Minnija Šārpa, patēvs Stīvs Benets, māte Anna Beneta, brālis Toms Perijs un māsa Eimija Kodere.
Lūks ir dzimis Mansfīldā, Ohaio un pārcēlies uz Losandželosu, lai uzreiz pēc augstskolas sāktu aktiera karjeru. Aktierim neklājās viegli, viņam bija jāstrādā dažādos darbos, kamēr viņam beidzot izdevās sasniegt slavas spozmi. Lūks populārs kļuva deviņdesmitajos, kad filmējās seriālā “Beverly Hills, 90210” kurā viņš spēlēja ļoti iekārojama jaunieša lomu.
Video
Fani ir šokā, ka aktieris tik pāragri devies aizsaulē, viņa kolēģi un draugi internetā dalās ar fotogrāfijām, kurās redzams aktieris, vēlot izturību un līdzjūtību viņa ģimenei! Šobrīd vēl nav zināms, kas notiks ar Lūka tēlu seriālā “Riverdale”, šī ir skumja ziņa visiem seriāla “Beverly Hills, 90210” faniem, jo drīzumā tika plānota seriāla atgriešanās, kurai piekrituši teju visi seriāla aktieri.
Autors: Dieviete.lv
Minimālo algu par likmi pedagogiem, iespējams, varētu celt nākamā gada janvārī!
Valdības iespējamais solījums pedagogu minimālo mēnešalgu celt nevis šī gada 1.septembrī, bet 2020.gada 1.janvārī izglītības nozarē strādājošos no piketa un streika neatturēs, aģentūrai LETA pauda Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.
Par to, ka minimālo algu par likmi pedagogiem, iespējams, varētu celt nākamā gada janvārī, iepriekš LIZDA ārkārtas padomes sēdē norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tas arodbiedrību neapmierina, jo iepriekš panākta vienošanās par to, ka minimālā alga par likmi no 710 eiro līdz 750 eiro augs jau no šī gada 1.septembra.
“Mēs pastāvēsim uz to, ka politiķiem ir jāpilda likumos noteiktais, kā arī jāpilda pašiem savi solījumi,” teica Vanaga.
Viņa akcentēja, ka likmes celšana četrus mēnešus vēlāk nebūs kompromiss, uz ko būs gatava arodbiedrība. Ja otrdien valdībā, izskatot 2019.gada budžetu, netiks pieņemts lēmums par minimālā pedagogu atalgojuma celšanu no šī gada septembra, tad jau trešdien Vanaga iesniegs pieteikumu par protesta akcijas organizēšanu 20.martā.
Ja pikets nedos rezultātu, proti, netiks rasti līdzekļi likmes celšanai jau septembrī, notiks streiks. Vanaga piebilda: “Ja pedagogi būs novesti līdz streikam, tad varētu tikt prasīta arī grafika pārskatīšana”. Tas nozīmē, ka pedagogi varētu pieprasīt grafiku pildīt straujāk.
Vanagai tāpat nav skaidrs, kāpēc līdz šim nav ticis diskutēts par publiski izskanējušajiem potenciālajiem līdzekļu avotiem pedagogu atalgojuma celšanai – naudai, kas atgūta no cīņas ar ēnu ekonomiku, un līdzekļiem no cietuma būvniecības Liepājā.
Kā ziņots, ja līdz marta sākumam 2019.gada budžetā nebūs rasti līdzekļi, lai pildītu pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, tad aprīlī pedagogi pulcēsies protesta akcijā, bet ja tas nelīdzēs, tad notiks streiks.
Pēc LIZDA ārkārtas padomes slēgtās daļas sēdes arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka padomes locekļi bija vienoti pārliecībā par to, ka ir jāpastāv par savām tiesībām un normatīvajos aktos noteiktā pildīšanu, cenšoties panākt iepriekš valdībā apstiprinātā pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika izpildi.
Jau vēstīts, ka pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada budžetā, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) iepriekš sacītā žurnālistiem. Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz “vēl lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem”,- šis process attieksies uz 2020.gada budžetu, “kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski pieņemt budžetu”, skaidroja Kariņš.
Autors: nozare.lv
Kā britu pāris vērtē latviešu našķus? (+VIDEO)
YouTube kanālam “In The Kitchen With Kate” ir vairāk nekā 212 tūkstoši abonētāju un tā galvenā varone ir Londonā dzīvojošā Keita. Šajā video Keita kopā ar Aleksu, testē latviešu saldumus, kurus Keitai atsūtījusi Monta no Latvijas. Viņa saldumu kastē iekļāvusi dažādus populārus našķus – “Ādažu” čipsus, “Selgas” cepumiņus, konfektes “Gotiņa”, ķiploku grauzdiņus, “Laimas” ražojumus un arī citus labumus.
Video
Autors: Dieviete.lv
Kas ir akromegālija?
Pagājušonedēļ, 28. februārī visā pasaulē tiek atzīmēta Reto slimību diena. Viena no šādām slimībām ir akromegālija – hroniska un progresējoša saslimšana, kurai raksturīga pastiprināta augšanas hormona izdalīšanās, kas ietekmē gan cilvēka ārējo izskatu, gan iekšējo orgānu sistēmas. Tā var skart ikvienu un progresēt jebkurā vecumā, taču to atklāt nav vienkārši – tās simptomi nav viegli pamanāmi, un ārsti ne vienmēr ir spējīgi to laicīgi identificēt un ārstēt.
Akromegālija tiek dēvēta arī par milžu slimību vai Šreka slimību. Viens no slavenākajiem tās skartajiem – franču cīkstonisMoriss Tilē(Morris Tile), dēvēts par Franču Eņģeli – ir populārā animācijas filmu varoņa, cilvēkēdāja Šreka prototips. Gadsimtu gaitā akromegālijas slimnieku dzīve nav bijusi viegla – 19. gadsimtā slimnieki cirkā tika demonstrēti kā “pasaulē neglītākie cilvēki”, savukārt, 20. gadsimta kino atveidoja šausmu filmu varoņus, milžus un briesmoņus. Piemēram, dāņu aktieriKarelu Struikenu(Carel Struycken) atpazīs ikviens, kurš redzējis Adamsu ģimenes filmas vai kulta seriālus “Tvinpīka” un “Zvaigžņu ceļš”. Rondo Hatons(Rondo Hatton) sava neparastā izskata dēļ četrdesmitajos gados kļuva par kulta aktieri šausmu filmās, bet Harijs Vilsons(Harry Wilson), kurš spēlējis vairāk nekā 300 filmās, pats pasludināja sevi par “Holivudas neglītāko vīrieti”. Akromegālijas pacientu vidū ir arī daudzi zināmi sportisti – krievu bokserisNikolajs Valujevs(Никола́й Валу́ев), irāņu paralimpietis Morteza Mehrzads Selakjani(Morteza Mehrzad Selakjani) un rumāņu basketbolists Džordžs Muresans(Gheorghe Mureșan), kuram pieder NBA vēsturē garākā spēlētāja tituls, ir tikai daži no piemēriem.
Tomēr pasaule zina arī skumjus akromegālijas stāstus. Modes pasaulē cienītais mākslinieks un vairāku grāmatu autors Kevins Aukoins(Kevyn Aucoin), kura kosmētikas zīmols turpina attīstīties pat gandrīz 20 gadus pēc viņa nāves, šķīrās no dzīvības neatklātas akromegālijas komplikāciju dēļ.
Pēc statistikas datiem akromegālija skar aptuveni 2 – 11 cilvēkus no miljona, visbiežāk, vecumā no 40 līdz 60 gadiem, taču tā var attīstīties jebkurā vecumā. Hroniskās saslimšanas cēlonis pārsvarā gadījumu ir labdabīgs audzējs galvas smadzenēs – hipofīzē, kas atbildīga arī par augšanas hormona veidošanu. Ja bērni pārāk augsta augšanas hormona līmeņa dēļ izaug proporcionāli garāki par citiem, tad pieaugušajiem šī hormona pārbagātība ietekmē tikai mīkstos audus, mainot ārējo izskatu. Tieši izmaiņas ārienē ir viens no galvenajiem simptomiem, kas palīdz atklāt slimības klātesamību– cilvēkam palielinās ekstremitātes (plaukstas, pēdas, pirksti) un vairs neder laulību gredzeni, cimdi un apavi, palielinās galvas apkārtmērs, deguns, lūpas un zods, izmainās balss tembrs. Slimībai attīstoties, parādās dažādi iekšējo orgānu sistēmu traucējumi – paaugstināts asinsspiediens, galvassāpes, locītavu stīvums, seksuālo funkciju samazinājums (vīriešiem – impotence, sievietēm – neregulāras menstruācijas, pienam līdzīgi izdalījumi no krūšu dziedzeriem), roku un pirkstu tirpšana u.c. Bieži vien ārsti šīs problēmas saista ar citām kaitēm, vidēji paejot 5 gadiem, līdz cilvēks ar akromegāliju saņem pareizo diagnozi. Akromegālija ir slimība, kura jāārstē kompleksi, izmantojot dažādas metodes – medikamentu lietošanu, staru terapiju un operāciju. Ārstēšanas galvenais mērķis ir augšanas hormona (STH) un insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF-1) normalizēšana asinīs, lai novērstu slimības izraisītās komplikācijas. Svarīgi saprast, ka akromegālija ir ārstējama slimība. Regulāri lietojot zāles, veicot regulāru izmeklēšanu, dzīves kvalitāte uzlabojas – samazinās plaukstu svīšana, locītavu sāpes, āda kļūst mīkstāka, galvas sāpes izzūd. Turklāt savlaicīgi nosakot akromegālijas diagnozi un uzsākot ārstēšanu, pacientam ir aizkavēti sirds un asinsvadu sistēmas bojājumi, ir mazāks sirds nepietiekamības risks, mazāka sirds kambaru palielināšanās un zemāks asinsspiediens. Dzīves ilgums pacientiem, kas ārstējas, ir tāds pats, kā tiem, kurus šī slimība nekad nav skārusi. Slimības atpazīšanā jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas nepieciešamības gadījumā pacientu nosūtīs pie endokrinologa slimības izmeklēšanai.
Par retajām slimībām:
Retās slimības ir dzīvību apdraudošas vai hroniski novājinošas progresējošas slimības, kurām raksturīga zema izplatība un augsta komplicētības pakāpe. Retās slimības pirmie simptomi var parādīties jebkurā cilvēka dzīves posmā no dzimšanas līdz sirmam vecumam.
Pasaulē kopumā ir ap 8000 reto slimību, no tām Latvijā reģistrētas ap 580 slimībām. Ar retajām slimībām slimo visu vecumu pacienti. Aptuveni 75% reto slimību skar bērnus līdz 5 gadu vecumam, no kuriem 30% mirst. 65% gadījumu retās slimības ir smagas un hroniskas. 80% reto slimību ir ģenētiskas izcelsmes, bet pārējie 20% slimību visbiežāk ir toksiskas, infekcijas un autoimūnās slimības, reti sastopami ļaundabīgo audzēju veidi, iedzimtas malformācijas u.c. slimības.
Autors: Ogilvy PR
05.03.2019.
Runājošie suņi mācās franču valodu: Jaunākā latviešu animācijas filma dodas uz starptautisku forumu
Runājošie suņi dodas pasaulē! No 5. līdz 7. martam Bordo, Francijā, notiks ikgadējais Animācijas pilnmetrāžas filmu kopprodukcijas forums Cartoon Movie, kurā studija “Atom Art” iepazīstinās nozares pārstāvjus ar režisora Edmunda Jansona animācijas filmu “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”. Lai godam izstāstītu savus Maskačkas glābšanas piedzīvojumus starptautiskai auditorijai, Maskačkas runājošie suņi mācās franču valodu – filma dublēta franciski.
“Gluži kā filmā, par mūsu runājošajiem suņiem uzzinās pārējā pasaule – forums ir nozīmīgs notikums industrijai, kur tiekas animācijas nozares pārstāvji no visas Eiropas. Studijai tā ir iespēja prezentāciju laikā sasniegt plašu profesionāļu auditoriju un veidot filmu starptautisko atpazīstamību un publicitāti. Jāteic, franciski filma izklausās ļoti šarmanti, un ceram, ka jau drīzumā nelielu ieskatu mūsu runājošo suņu svešvalodu zināšanās ar treilera palīdzību varēsim sniegt arī līdzjutējiem sociālajos tīklos,” stāsta filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” producente Sabīne Andersone.
Ikgadējais animācijas filmu festivāls Cartoon Movieir dibināts 1999. gadā, lai prezentētu pilnmetrāžas animācijas filmu projektus industrijas pārstāvjiem. Katru gadu forumā piedalās vairāk nekā 900 profesionāļu – vadošās animācijas studijas, filmu izplatītāji un investori. Šogad dalībai forumā konkursa kārtībā ir atlasīti divi studijas “Atom Art”projekti.
“Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” tiks prezentēta Cartoon Moviesadaļā “Pabeigtās filmas” jeb Sneak Preview. 25 minūšu garas prezentācijas laikā tradicionāli tiek rādīts garāks fragments no filmas, lai sniegtu priekšstatu kinoteātru izplatītājiem Eiropā, kas jau vairāku gadu garumā seko projekta attīstībai. Prezentācijā piedalīsies producente Sabīne Andersone, režisors Edmunds Jansons, filmas starptautiskais izplatītājs Jans Naševskis (New Europe Film Sales) un kopproducents Jakubs Karvovskis (studija Letko).
Forumā Bordo studija “Atom Art”prezentēs arī savu jauno projektu – pilnmetrāžas animācijas filmu “Laimes bērni”, kas tiek attīstīts sadarbībā ar Francijas studiju Dandelooo. Filma būs balstīta uz patiesiem notikumiem no latviešu izcelsmes ceļotāja un pētnieka Aleksandra Laimes un viņa bērnu dzīves un piedzīvojumiem džungļos. Projekts tiks prezentēts sadaļā “Projekti koncepta stadijā”. Šīs sesijas apmeklē ļoti plašs klausītāju loks, un tas ir lielisks formāts, lai pārbaudītu projekta starptautisko potenciālu un izplatītāju iespējamo interesi.
“Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi” ir režisora Edmunda Jansona pirmā pilnmetrāžas animācijas filma, kuras sižets balstīts rakstnieces Luīzes Pastores grāmatā bērniem “Maskačkas stāsts”. Filma tapusi animācijas studijā “Atom Art” sadarbībā ar Polijas studiju “Letko” Nacionālā Kino centra programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” ietvaros. Filmas māksliniece ir Elīna Brasliņa, scenārija autore – Līga Gaisa, bet producente – Sabīne Andersone, un lomas filmā ierunājuši aktieri Andris Keišs, Gatis Gāga, Kaspars Znotiņš, Nora Džumā, Eduards Olekts, Baiba Broka, Eduards Zilberts, Māra Liniņa u. c.
05.03.2019.
ASV virpuļviesuļos gājuši bojā 22 cilvēki, vairāk nekā 50 cilvēki ievainoti (+VIDEO)
Virpuļviesuļos, kas plosījušies Alabamas štatā ASV dienvidaustrumos, gājuši bojā vismaz 22 cilvēki, svētdienas vakarā medijiem pavēstījis vietējais šerifs.
Vairāk nekā 50 cilvēki guvuši arī ievainojumus. Starp cilvēkiem, kas nogādāti slimnīcās, ir arī tādi, kas guvuši “ļoti smagas traumas”. Lī grāfistes šerifs Džejs Džonss norādīja, ka šobrīd prioritāte ir cietušo meklēšana, un varasiestādes brīdinājušas, ka bojāgājušo skaits varētu pieaugt. Tomēr naktī glābšanas darbi tika apturēti, bet pirmdienas rītā tie tiks atsākti ar vēl lielāku intensitāti, piebilda Džonss. Kās ziņo amatpersonas, virpuļviesuļi nodarījuši “katastrofālus” postījumus ēkām un ceļiem. Vairāk nekā 17 000 Alabamas mājsaimniecību palikušas bez elektroenerģijas piegādes.
Video
Jau iepriekš ASV Nacionālais meteoroloģijas dienests (NWS) bija izsludinājis tornado trauksmi, aicinot iedzīvotājus patverties pagrabos vai kapitāli būvēto ēku apakšējos stāvos. Virpuļviesuļi skāruši arī kaimiņos esošo Džordžijas pavalsti, kur bez elektroenerģijas piegādes palikuši 16 000 mājsaimniecību.
Autors: nozare.lv
04.03.2019.
Viļņā ar vienīgo koncertu Baltijā uzstāsies Maks Korž! (+VIDEO)
20 aprīlī uz Siemens Arena skatuves ar vienīgo koncertu Baltijā uzstāsies populārs baltkrievu mākslinieks Maks Korž!
Maks Korž – vienīgais izpildītājs no Baltkrievijas, kurš savā dzimtenē ir savācis valsts vislielāko koncertu laukumu Minsk Arēnu. Viss sākas ar to, ka jaunais Maksims aizņemas no mammas 300 dolārus uz pirmo dziesmu, ielika sociālos tīklos un aizbrauca uz armiju. Kad bija atpakaļ pēc vairākiem mēnešiem, viņš atgriežas jau populārs un pazīstams.
Sešus gadus atpakaļ viņu zināja ka nelielu dziedātāju un sauca uz maziem pasākumiem klubos. Tagad Maksam jau izdoti pieci albumi, ir realizēta ASV koncerttūre un uzstāšanās vairākās valstīs Eiropā.
Videoklipi no pēdējā albūma vāc vairākus miljonus skatījumu. Bet pēdējā klipā Korž paradīja sevi ka labu režisoru. Klips ir sasniedzis jau vairāk nekā 25 miljonu skatījumu.
Viļņā mākslinieks izpildīs savus labākus darbus, kā arī prezentēs savas pavisam jaunas dziesmas.
Autors: Baltic Events
04.03.2019.
Veidi, kā pārbaudīt olas svaigumu
Viena no svarīgākajām lietām jebkuram produktam ir tā derīguma termiņš. Īpaši svarīgi tas ir tad, ja produkta ārējais izskats var palikt nemainīgs pat vairākas nedēļas pēc tā iegādes. Piemēram, pēc olas čaumalas būs grūti saprast, cik svaiga tā ir. Tāpēc AS “Balticovo” – lielākais olu un olu produktu ražotājs Ziemeļeiropā un eksperts olu produktos – ir sagatavojis padomus, kā pārliecināties par savā ledusskapī atrodamo olu derīgumu, kā arī priekšnoteikumus labākai olu uzglabāšanai.
Veidi, kā pārbaudīt olas svaigumu
Viens no vieglākajiem veidiem, kā pārbaudīt olas svaigumu, ir ievietot to ūdenī. Ja ola ir svaiga, tā nogrimst un paliek tvertnes dibenā horizontāli. Ja tā vairs nav pirmā svaiguma, tad tvertnē atradīsies apmēram pa vidu vai trauka apakšā nedaudz slīpi un ar resno galu uz augšu. Savukārt, ja ola ir bojāta un uzturā vairs nav izmantojama, tā nekavējoties uzpeldēs virspusē. Tas skaidrojams ar to, ka olas čaumala ir poraina, līdz ar to olā esošais mitrums laika gaitā iztvaiko, bet iekšā ieplūst arvien vairāk skābekļa. Tādējādi olas gaisa “kabata” kļūst lielāka, un pati ola vieglāka.
Šo pašu gaisa “kabatu” var pārbaudīt arī nedaudz citādākā veidā – ar spēcīgas gaismas avotu. Caurskatot olu, var redzēt to, cik daudz gaisa sakrājies olā un vai to ieteicams lietot uzturā. Turklāt, ja olu nedaudz pakratot var dzirdēt šļakstus vai viļņošanos, uzreiz var atmest citas pārbaudes metodes, jo ola pavisam noteikti vairs nav svaiga – tajā iekļuvis gaiss, kas tad arī rada šīs blakus skaņas.
Lai pilnībā pārliecinātos par olas svaigumu, to var arī uzsist uz šķīvja un aplūkot, kā tā izskatās šķidrā veidā. Svaigām olām ir augstāks un viendabīgāks olbaltums. Savukārt vecām olām olbaltums ir ūdeņains un viegli atdalās no dzeltenuma. Arī AS “Balticovo” savā laboratorijā regulāri pārbauda olu gaisa “kabatas”, dzeltenumu augstumu un čaumalas izturību, kas ir vēl viena svaiguma pazīme. Proti, tieši olas, kuru čaumalas nav traumētas, ilgāk saglabāsies svaigas. Tāpēc arī mājas apstākļos olas ar ieplīsušām čaumalām ieteicams uzturā izlietot pēc iespējas ātrāk.
Veidi, kā saglabāt olas svaigas
Pēc Eiropas Savienības standartiem, olas derīguma termiņš ir 28 dienas. Taču, ja olas tiek glabātas ledusskapī, un ir ievēroti arī citi priekšnoteikumi, tās var glabāt pat 90 dienas. Olu svaigumu visvairāk ietekmē tieši temperatūra un gaisa mitrums, tāpēc vislabāk tās uzglabāt sausā temperatūrā pie +4 – +6 C. Ja olas tiks uzglabātas mitrā gaisā, var veidoties pelējums. Turpretī, ja olas tiks uzglabātas pārāk augstā temperatūrā, tās ātrāk izžūs, veidosies liela gaisa “kabata”, un līdz ar to olas arī ātrāk sabojāsies.
Vērts ņemt vērā arī to, ka, ja olām blakus atradīsies produkti ar stipru smaržu, arī olas šo smaržu var pārņemt. Tā kā olas čaumala ir poraina, tad tai izžūstot, olā sasūcas gan gaiss, gan apkārtējās smaržas. Tādējādi plānoto maltīti var sabojāt kāda pavisam neplānota vai pat nevēlama piegarša, tāpēc ieteicams olas glabāt vai nu atsevišķā ledusskapja nodalījumā, vai nemaz neizņemt tās no iepakojuma.
Autors: Balticovo
