Krēmam: 1 burka (340 gr) ķiršu džema 4 -5 karotes ķiršu liķiera 700 gr ķiršu bez kauliņiem, var izmantot saldētos ķiršus
Putukrējumam: 750 gr ļoti auksta 35% krējuma 2 glāzes cukura 2 karotes želatīna
Rotāšanai: 50 gr melnās šokolādes, ķirši ar kātiņiem
Pagatavošana
Biskvīts: Tortes formai, kurai diametrs ir 24 cm, apakšā ieklājiet cepamo papīru. Sānus iesmērēt nevajag( citādāk biskvīts nepacelsies). Kakao sajauciet ar miltiem un divreiz izsijājiet. Cepeškrāsni uzsildiet līdz 170 grādu temperatūrai. Atdaliet olu baltumus no dzeltenumiem.
Ar lēnu miksera apgriezienu palīdzību putojiet olu baltumus 2 minūtes, kamēr tie kļūst gaisīgi. Pakāpeniski palieliniet miksera ātrumu un pa vienai karotei pievienojiet cukuru. Noregulējiet mikserim vislielāko ātrumu un putojiet baltumus vēl 2 – 3 minūtes, kamēr putas kļūst stingras un spīdīgas. Turpiniet putot un pārmaiņus pievienojiet olu dzeltenumus.
Pievienojiet miltus ar kakao (labāk trīs porcijās) un rūpīgi samaisiet ar saputoto masu, centieties neļaut sakrist saputotajām putām. Jo mazāk sakritīs putas, jo augstāks un gaisīgāks sanāks biskvīts. Iegūto mīklu pārlejiet sagatavotā formā un ievietojiet cepeškrāsnī. Cepiet 35 – 40 minūtes, kamēr tajā iespraustais kociņš, kad to izvelk, būs sauss. Izcepto biskvītu ātri izņemiet un nolieciet uz galda. Tā nav kļūda. Pateicoties tam, biskvīts nesakritīs, bet kļūs vēl gaisīgāks. Atdzesējiet to.
Džemu sajauciet ar liķieri, no ķiršiem izņemiet kauliņus. Ja ķirši ir saldēti, atkausējiet tos. Atdaliet biskvītu no formas malām un novietojiet uz paplātes, kura ir izklāta ar cepamo papīru, ar apakšpusi uz augšu. Noņemiet papīru no biskvīta un ar asa naža palīdzību sadaliet to trīs daļās.
Putukrējums: Mazā katliņā uzvāriet 0,5 glāzes ūdens, noceliet no uguns, ieberiet želatīnu un maisiet, kamēr tas pilnībā ir izkusis. Atdzesējiet. Ļoti aukstu krējumu saputojiet ar cukuru stingrās putās. Ar miksera palīdzību saputojiet ar atdzisušo, bet vēl šķidro želatīnu.
Uz galda nolieciet vienu biskvīta daļu, nolieciet atsevišķi 2 karotes džema, bet pārējo sadaliet divās daļās. Sasmērējiet biskvītu ar pusi no džema, uzlieciet pusi ogu un apklājiet ar 1/3 putukrējuma. Lieciet virsū vēl vienu biskvīta daļu, atkārtojiet: džems, ogas, 1/3 putukrējuma. Lieciet virsū pēdējo biskvīta daļu, sasmērējiet ar atliktajām divām karotēm džema, putukrējumu, sarīvētu melno šokolādi. Izrotājiet ar svaigiem ķiršiem. Ievietojiet ledusskapī līdz pilnīgai atdzišanai.
1. Sagatavo mīklu pankūkām. Sakuļ olas ar pienu, pievieno miltus, cukuru un sāli .
Sajauc mīklu.
2. Dilles smalki sakapā. Jūs varat ņemt arī pētersīļus vai sīpollokus, pēc saviem
ieskatiem.
3. Pievieno zaļumus, rūpīgi samaisa.
4. Sasilda pannu , iesmērē ar augu eļļu.
5. Cep pankūkas. No šā mīklas daudzuma iznāk 6 pankūkas.
6. Tomātus sagriež šķēlēs. Labāk izmantot cietos tomātus.
7. Sarīvē sieru.
8. Notīra sēnes, sagriež šķēlēs.
9. Uz pannas apcep sēnes, nedaudz pasāla.
10. Ar ķiploku spiedi saspiež ķiplokus, sajauc ar sieru.
11. Ieliekam pankūku cepamajā traukā, saliekam tomātus, sāli un piparus. Tad
pievienot sēnes un sieru ar ķiplokiem. Pārklāj ar otru pankūku. Un atkal: tomātus, sāli,
piparus, sēnes un sieru, pankūku. Līdz beidzas pankūkas.
12. Pēdējo pankūku pārkaisa ar sieru.
13. Uzsilda cepeškrāsni līdz 180 ° C.
14. Cept pankūku torti cepeškrāsnī 15 minūtes.
15. Izņemiet ļaujiet nedaudz atdzist.
To var ēst kā siltu tā aukstu – ir garšīgi jebkurā gadījumā.
– viena ēdamkarote olīveļļas un 2 ēdamkarotes parmezāna siera
– viena ķiploka daiviņa
– 6 līdz 7 mazie ķiršu tomātiņi
– šķipšna sāls, ja vēlies, tad vari pievienot arī nedaudz piparus
Pagatavošana:
1. Pesto pagatavošana – sablenderē baziliku kopā ar olīveļļu, 1 ķiploka daiviņu, sāli, ciedru riektiem un parmezānu.
2. Uz cepamā papīra izklāj tortilju un liec to cepeškrāsnī (līdz 180 grādiem)
3. Kas tortilja ir gatava, tad smērē virsū pašgatavoto pesto, kārto uz pusēm sagrieztos tomātiņus, spinātus un liec cepeškrāsnī (cep 10 minūtes) uzmanies, lai pica neapdeg.
4. Kad pica ir nedaudz atdzesēta, tad pārkaisi parmezāna sieru
Ja es tagad pārtraukšu diētu, man vajadzēs sākt visu no sākuma.
Bet dzīvi nevar nodzīvot vairākas reizes, laiks aiziet neatgriezeniski un man nav izredžu to apstādināt. Pārkāpjot diētu, es veltīgi tērēju savu dzīvi.
Ja es apēdīšu vēlamo, mana dzīvē nekļūs laimīgāka. Ēdiena garša aizmirsīsies pēc dažām sekundēm, bet mans ķermenis nekļūs veselāks un skaistāks. Tieši otrādi, mani mocīs pārdzīvojumi un es būšu vēl tālāk no nospraustā mērķa. Nav objektīvu iemeslu, lai tieši tagad es ēstu.
Ja es neapēdīšu vēlamo, mana dzīve sliktāka nekļūs. Es nenomiršu badā, nepazaudēšu samaņu, nekas briesmīgs nenotiks. Man nav jābaidās atteikties no ēdiena.
Es esmu spējīga ievērot diētas noteikumus tieši tāpat, kā daru jebkuru savu ikdienas darbu. Diēta – viena no manām dzīves sastāvdaļām. Ja es māku darīt visu pārējo, es varu tikt galā arī ar šo.
Diēta man ir ļoti svarīga. Pārkāpjot diētu es sev nodaru milzīgu ļaunumu. Es mīlu sevi un saudzēju sevi un esmu cienīga saņemt visu pašu labāko.
1) Sakult sviestu kopā ar pūdercukuru
2) Pievienot olu baltumus, vaniļu un citrona sulu – rūpīgi sakult visu kopā
3) Pievienot miltus un kult vēl 1 minūti
4) Ielikt mīklu konditorejas maisiņā
5) Cepešpannu pārklāt ar cepamo papīru
6) Izmantojot konditorejas maisiņu izspiest mīklu uz cepešpannas 3 cm garumā
7) ielikt cepeškrāsnī uz 10 minūtēm 180 grādos
8) Izņemt no krāsns un atdzesēt
9) Sagatavot šokolādes krēmu: uzkarsēt saldo krējumu katliņā uz mazas uguns,
pievienot šokolādi un maisīt līdz iznāk viendabīga masa
10) Nedaudz atdzesēt
11) Sasmērēt vienu cepumu ar krēmu un pārklāt ar otru cepumu, ļaut atdzist.
Kabači, pagatavoti pēc šīs receptes, sanāk kraukšķīgi, pikanti un pēc garšas atgādina marinētus gurķus.
Sastāvdaļas:
1,5 kg jauno kabaču 300 g burkānu 3-4 ķiploku daiviņas 1,5 l ūdens 75 ml 9% etiķa 8 ēdamkarotes cukura 2 ēdamkarotes sāls 10 gab. piparu zirnīšu 5 gab. lauru lapu 5 gab. krustnagliņu
Pagatavošana:
Kabačus nomazgājiet un sagrieziet 1 cm biezos aplīšos.
Notīriet burkānus un sagrieziet tos salmiņos. Var izmantot speciālo rīvi.
Notīriet ķiploku un sagrieziet gabaliņos.
Ievietojiet kabačus sterilizētās burkās pamīšus ar burkāniem un ķiplokiem.
Katrā burkā ielieciet pa piparu, krustnagliņu zirnītim un pa vienai lauru lapai.
Uzvāriet 1,5 l ūdens, pievienojiet cukuru, sāli un etiķi. Atkārtoti uzvāriet.
Aplejiet kabačus ar verdošu marinādi, burkas ievietojiet katlā ar ūdeni un lieciet uz uguns. Uzvāriet un sterilizējiet 15 minūtes.
Aizvākojiet burkas ar sterilizētiem vākiem.
Burkas apgrieziet otrādi un pilnībā atdzesējiet.
Kabačus var uzglabāt tumšā, vēsā vietā vai pasniegt galdā jau pēc vienas dienas.
Līdzās konkursam “Latvijas Gada auto”, ik gadu tiek izdots arī nozīmīgs auto tematikai veltīts žurnāls – nupat novembrī ir izdots “Latvijas Gada auto 2018”. Tas ir gan konkursa apkopojums, gan lasāmviela, kas liek atcerēties par drošību un ētiku ceļu satiksmē.
Žurnālā “Latvijas Gada auto 2018” lasāmi apskati un konkursa žūrijas viedokļi par 20 jaunākajiem automobiļiem – pagājušā gada titula pretendentiem: “Alfa Romeo Stelvio”, “Audi Q5”, “BMW 5. sērija”, “Citroen C3”, “Ford Fiesta”, “Honda Civic”, “Hyundai i30”, “Jeep Compass”, “KIA Stonic”, “Land Rover Discovery”, “Mazda CX-5”, “Nissan Micra”, “Nissan Qashqai”, “Peugeot 308”, “Peugeot 5008”, “Renault Koleos”, “Škoda Karoq”, “Volkswagen Arteon”, “Volkswagen Golf” un “Volvo XC60”.
Galerija
“Konkursā “Latvijas Gada auto” var pieteikt tikai jaunākos auto modeļus. Mērķis ir ar auto žurnālistu un auto ekspertu palīdzību informēt par katra konkursa automobiļa plusiem un mīnusiem, jā, arī mīnusiem. Mēs pat uz laiku esam zaudējuši dažus autoražotājus mūsu žūrijas kritisko atsauksmju dēļ,” stāsta konkursa organizators un žurnāla “Latvijas Gada auto” izdevējs Māris Ozoliņš: “Cilvēki vēlas braukt ar jauniem auto tagad, bet par tiem ir maz atsauksmju, tādēļ bieži vien tieši mēs esam pirmie, kas Latvijā veic profesionālus testa braucienus. Šī informācija nav svarīga visiem, bet vērtīga jaunu auto pircējiem, lai pēc iespējas samazinātu risku kļūdīties sava auto izvēlē.”
Šogad žurnālā liela uzmanība pievērsta satiksmes drošībai. Auto žurnālists Atis Jansons analizē ceļu satiksmes dalībnieku tieksmi apdzīt priekšā braucošos, akcentē distances nozīmi satiksmē un apkopo jaunos auto kontroles noteikumus, kurus neievērojot variet tikt “noņemti no trases”. Savukārt satiksmes drošības iAuto.lv eksperts Ēriks Griģis sniedz padomus mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, lai izvairītos no bīstamības, bet tieslietu eksperts Oskars Irbītis raksta par nākotnes prognozēm auto nozarē. Žurnālā lasāma arī intervija ar autosportistu Jāni Baumani un citi interesanti raksti par automobiļiem un ceļu satiksmes drošību.
Jaunais žurnāls – katalogs “Latvijas Gada auto 2018” ir 104 lappušu biezs un nopērkams visā Latvijā preses tirdzniecības vietās par 2,48 eiro. Labprāt lasītu Jūsu atsauksmes gadaauto.lv
Ja tu savā dzīvē vēlies vairāk laimes un prieka, izmēģini kādu pavisam vienkāršu metodi – izgatavo sev „laimes burciņu”.
Ideja ir vienkārša: uz lapiņas katru dienu (vai retāk, izvēlies pati) pieraksti savas uzvaras, priecīgos brīžus, komplimentus un panākumus un liec lapiņas burciņā. Pēc tam tu pati izvēlies dienu, kurā to visu ņemsi ārā un lasīsi. Labākais variants būtu gada pēdējā diena, jo tad ir sajūta, ka viens aplis tiek noslēgts un tu gūsti iespēju atskatīties uz to, kas bijis. Taču to var darīt arī dienās, kad tev īpaši ir nepieciešams atbalsts un pozitīvas emocijas.
Izdekorē savu laimes burku un noliec redzamā vietā. Bet, ja tu negribi publiski izrādīt savu laimi, glabā burku kādā skapī. Izvēle ir tava.
Ko tajā var likt?
Ko vien sirds kāro! Vari likt tur iekšā ne tikai aprakstītas lapiņas, bet arī pasākumu biļetes, kurus esi apmeklējusi, zīmīgus nieciņus, atrastas monētas – tā ir tava burciņa, tāpēc izmanto to, kā vēlies.
Vari uz katras lapiņas norādīt arī datumu, tad lasīt būs vēl interesantāk. Pie tam, tava burciņa ir lielisks atgādinājums tam, ka tavā dzīvē ir priecīgi brīži un tie ir jāiemūžina kaut vai šādā veidā.
Arī burciņas izmēram nav nozīme. Ja tā ātri piepildīsies, zināsi, ka nākamajā gadā būs vajadzīga lielāka.
Ja nevēlies veidot individuālo laimes burku, uztaisi ģimenes laimes burku! Lai visi ģimenes locekļi tur liek savus laimes brīžus un atmiņas! Pārvērt burciņu laika kapsulā un atceries, ka savas laimes noteikumus veido tikai tu!
Latvijas Zaļais punkts, rūpējoties par tīras un sakārtotas vides saglabāšanu ikdienā, maijā uzsāka iniciatīvu “EiRevīzija”, kuras laikā iedzīvotāji tiek aicināti ieviest kārtību savās mājvietās, atbrīvojoties no nevajadzīgajām mantām, tās pareizi sašķirojot. Ikviens iniciatīvas dalībnieks vēl var pagūt pieteikties “EiRevīzijas” konkursam, kura termiņš pagarināts līdz 5.jūnijam, un, iesūtot fotogrāfijas, pretendēt uz ikdienā noderīgām balvām, tostarp stilīgām kurpēm no dziedātājas Samantas Tīnas garderobes.
Izaicinājumu piedalīties “EiRevīzijā” pieņēmusi arī dziesmu konkursa “Eirovīzija” Latvijas fināla “Supernova” uzvarētāja Samanta Tīna, kura nodrošina vienu no konkursa balvām – augstpapēžu kurpes no savas garderobes: “Iniciatīva “EiRevīzija” ir lieliska motivācija, lai beidzot atbrīvotos no lietām, kuras jau ilgu laiku netiek lietotas un gulstas skapju un plauktu tālākajos nostūros. Kādam tās būs stikla burciņas, citam kartona kastītes, bet vēl kādam apģērbs un apavi – tam visam ir iespējams dot otru dzīvi. Es piedalos “EiRevīzijā”, veicot savas garderobes pārkārtošanu, lai dotu jaunas iespējas apģērbam un apaviem, kas laika gaitā man pašai kļuvuši lieki,”pauž Samanta Tīna.
“EiRevīzija” konkurss notiek Latvijas Zaļā punkta Facebook profilā @zaļais.punkts, kur iedzīvotāji aicināti publicēt vai nosūtīt vēstulē savu fotogrāfiju ar atspoguļojumu par dalību mājas revīzijā, atkritumu šķirošanā, “ploging” vai citās vides sakopšanas aktivitātēs. Visi konkursa dalībnieki, kuri līdz 5.jūnijam būs iesūtījuši savas fotogrāfijas, piedalīsies izlozē par patīkamām un ikdienā noderīgām balvām.
Sašķirotās mantas, ievērojot valstī noteiktās piesardzības prasības, iedzīvotāji var nodot tuvējos atkritumu dalītās vākšanas punktos visā Latvijā. Vieglo iepakojumu (plastmasas, papīra, metāla) un stikla taru iespējams izmest gan publiski pieejamos atkritumu šķirošanas konteineros, gan, atbilstoši atkritumu apsaimniekotāja piedāvājumam, individuāli lietojamajos. Atkritumu šķirošanas laukumos, kuri pieejami visā Latvijā, var nodot arī elektroiekārtas, mēbeles, koka iepakojumu, metālu, autoriepas un citus priekšmetus. Kopš pagājušā gada septembra Rīgā un tuvējā Pierīgā pieejami arī tekstila šķirošanas konteineri, kuri tika uzstādīti Latvijas Zaļā punkta un SIA “Eco Baltia vide” tekstila šķirošanas pilotprojekta ietvaros, kā arī lieliem soļiem jau notiek darbs pie bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas ieviešanas Latvijā.
Informāciju par dažāda veida atkritumu šķirošanas vietām var atrast Latvijas Zaļā punkta mājas lapā www.zalais.lv sadaļā “Kur izmest?”, savukārt par pareizu atkritumu šķirošanu – sadaļā “Atkritumu šķirošana”.
Sākot ar šī gada 12.februāri tīkls OptiOrīko radošo zīmējumu konkursu „Manas sapņu brilles”. Konkursā var piedalīties bērni un jaunieši līdz 18 gadu vecumam, iesūtot savus radošos darbus līdz 17. martam. Labākās idejas autora darbs kļūs par OptiOikgadējās sociālās kampaņas, kuras ietvaros bērniem un jauniešiem ir iespēja saņemt bezmaksas brilles 50 eiro vērtībā, šī gada reklāmas vizuālo noformējumu. Labāko darbu autori saņems vērtīgas balvas.
Konkursa mērķis – pievērst īpašu uzmanību bērnu un jauniešu redzes aprūpei Latvijā, pozitīvas asociācijas ar brillēm un to valkāšanu un veicināt radošumu. Bērniem un jauniešiem tiek dots radošs uzdevums – zīmējumā attēlot savu redzējumu par to, kādas varētu izskatīties viņa sapņu brilles. A4 lapas formātā jāattēlo personāžs brillēs, zīmējuma otrajā pusē – autora vārds, uzvārds un vecums, kā arī vecāku vai aizbildņu kontaktinformācija. Ar konkursa pilnajiem noteikumiem var iepazīties OptiOmājas lapā www.optio.lv
Skolas laikā acis tiek intensīvi noslogotas, un laicīga redzes defektu konstatācija un novēršana ir galvenais priekšnosacījums, lai nākotnē nerastos vēl lielākas problēmas. OptiO statistikas dati liecina, ka jau 25% skolas vecuma bērnu ir nepieciešamas brilles, turklāt šim skaitam ir tendence pieaugt.
Māra Kaparkalēja, OptiOgalvenā optometriste:“Lai saprastu, vai bērnam ir redzes problēmas, visbiežāk to nevar noskaidrot pajautājot, jo viņš redz tā, kā viņš redz un nemaz nezina, ka var būt savādāk. Tieši tāpēc vecākiem ir jāvēro savu bērnu uzvedība, lai saprastu, vai ar bērna redzi viss ir kārtībā. Tomēr, jāatceras, ka apmeklēt redzes speciālistu būtu ieteicams reizi gadā arī tad, ja pašiem šķiet, ka nekādu redzes problēmu bērnam nav, jo ir gadījumi, kad redzes problēmas var konstatēt tikai redzes pārbaudes laikā. Vecākiem ir jāpievērš uzmanība bērna redzes veselībai, bet pārbaudes un padomus, kā rīkoties, vajadzētu atstāt speciālistu ziņā. Ir svarīgi radīt pozitīvas emocijas par brillēm, lai bērns tās uztvertu kā palīgu savā ikdienā, kas nodrošina iespēju pilnvērtīgi redzēt, lasīt, rēķināt un nodoties saviem hobijiem. Turklāt, OptiOoptikās pieejami dažādi, katra gaumei atbilstoši briļļu ietvari.
Konkursa vērtēšanas rezultātā tiks godalgoti 10 radošāko darbu autori:
vietas ieguvējs saņems OptiOdāvanu karti 150€ vērtībā, kā arī viņa zīmējums tiks izmantots OptiO sociālās atbildības programmas reklāmas vizuālajā noformējumā 2019. gadā;
vieta – OptiOdāvanu karte 100€ vērtībā;
vieta – OptiO dāvanu karte 75€ vērtībā;
7 veicināšanas balvas interesantāko zīmējumu autoriem.
Konkurss norisinās laikā no 2019.gada 12. februāra līdz 2019. gada 17. martam, un šajā laikā radošie darbi jāiesniedz, nogādājot tos uz kādu no OptiOoptikām visā Latvijā, vai arī to nosūtot pa pastu uz adresi: SIA”OC VISION”, Elijas iela 17-4, Rīga, LV-1050, ar norādi: “OptiOzīmējumu konkursam.”
Viesnīcu nozarei nākamie mēneši būs skarbs pārbaudījums. Ar valdības piešķirto atbalsta finansējumu – 4,7 miljoniem eiro – visiem grūtībās nonākušajiem viesu izmitinātājiem nepietikšot. Zināmu cerību viesnīcniekiem sniedza veselības ministres ideja par valsts apmaksātu pašizolēšanās programmu.
Īpaši Mātes dienai kompānija Hewlett-Packard (HP) ir izlaidusi jaunu piezīmjdatoru. HP Pavilion dv2 Entertainment Notebook PC ir 2,4 cm plāns un sver nieka 1,8 kilogramus – piemērots, lai ietilptu lielākā rokas somā un varētu paņemt visur līdzi. Piezīmjdators arī lieliski piestāvēs mammas stilam, īpaši, ja iecienīts atturīgāks stils. Tad viņai īpaši piemērots būs espresso dizains – piezīmjdators ar spīdīgi melnu karkasu un glaunu apļu struktūru, kas atgādina škidrumu, pilienus un burbuļus.
Piezīmjdators ne tikai labi izskatās un ir ar modernu dizainu, bet arī nodrošina visas funkcijas, kas nepieciešamas gan darbam, gan atpūtai. Piezīmjdatoram ir 12,1 collu liels ekrāns, Blue-Ray diska atbalsts, trīs USB ieejas, pieci vienā karšu lasītājs, HP MediaSmart programmatūra, kas nodrošinās plašas multimediju – video, filmu, foto, spēles un citas – izklaides iespējas. Tāpat datoram ir Bluetooth iespējas, apjomīga atmiņa, austiņas un mikrofons.
HP Pavilion dv2-1050en vidējā mazumtirdzniecības cena Latvijā ir 519 lati (ieskaitot PVN), bet HP Pavilion dv2-1030 – 449 lati (ieskaitot PVN).
Alvīna Raijensa no Filadeldijas, pēc tam, kad no sava mīļotā vīrieša puses tika nosaukta par “neglītu, resnu atkritumu gabalu”, saņēmās un zaudēja vairāk kā 60 kilogramus svara.
Jāatzīst, ka meiteni patiešām mocīja pamatīgs liekais svars, kas radās ļoti neveselīga dzīvesveida rezultātā. Meitene dienas laikā apēda vismaz divas porcijas “McDonald’s” cienīgas pārtikas, divas lielas bļodas cukurotu brokastu pārslu un saldas uzkodas visas dienas garumā. Tomēr sava bijušā drauga nepatīkamo izteikumu dēļ tika motivēta zaudēt svaru un pilnībā mainīties.
Meitene sāka zemu ogļhidrātu diētu, lai pierādītu savam draugam, ka viņš kļūdās un viņa nav nekas no puiša sacītā.
Alvīna sacīja: “Atceros kā viņš man teica, ka tad, ja viņu pametīšu mani neviens cits negribēs un, ka esmu nevienam nevajadzīga, neglīta un nekad nespētu zaudēt svaru pat, ja gribētu.” Visgardāk smejas tas, kurš smejas pēdējais, šajā gadījumā – Alvīna, kura nu zaudējusi svaru un atradusi savas dzīves mīlestību ar kuru ir laimīgi precējusies.
Runājot par savu diētu, Alvīna stāsta: “Es pārslēdzu savus ēšanas paradumus, tagad 75% ēdot veselīgos taukus, 20% proteīnus un 5% ogļhidrātu. Pārstāju ēst ātrajās ēstuvēs, našķoties ar saldām uzkodām visas dienas garumā un mans svars sāka zust.”
Meitene stāsta, kā pēc svara zaudēšanas satika bijušā puiša mammu, kura bija pārsteigta par meitenes lielo transformāciju. Vēlāk bijušais puisis zvanījis Alvīnai, sacīdams: “Es padzirdēju, ka esi uzvilkusi seksīgumu!” un gribējis meiteni atgūt, kas pēc meitenes teiktā nekad nenotiktu.
“Tagad esmu laimīgi precējusies un man ir vīrietis, kas pret mani izturas kā zeltu un mīl.”
Šobrīd meitene kļuvusi par blogeri un cenšas palīdzēt arī citām sievietēm atbrīvoties no liekā svara. Alvīna vēl piebilst: “Es tikai gribu, lai arī citi zina, ka var sākt savu dzīvi pilnīgi no jauna. Tev nav jāpaliek tur, kur esi. Tā ir tāda vara apzināties, ka esi pats sava ķermeņa un gara noteicējs!”
Šajā pavasarī Lieldienu rotājumi Siguldas novadā pirmo reizi atrodami nevis kā ierasts pilsētas centrā, bet arī meža takās, aicinot laiku pavadīt pie dabas un distancējoties tā sameklēt. Lieldienu dekorācijas šogad, lai arī attālināti darbojoties katrs savās mājās, radījuši Siguldas novada Mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņi.
Pielāgojoties jaunajam režīmam, kad ikdienu pavadām atbildīgi, ievērojot piesardzību, iesākusies Lieldienu nedēļa. Dienas kļuvušas garākas par naktīm, daba sākusi mosties – viss notiek kā ierasts. Tomēr ārkārtējā situācija valstī ieviesusi zināmas korekcijas mūsu ikdienā – mēs strādājam no mājas, lielāko daļu laika pavadām savā dzīvesvietā, nesatiekam draugus tik bieži kā ierasts un arī Lieldienas svinēsim šaurā ģimenes lokā. Simbolizējot tieši šo sajūtu, šogad dabā svētku laikā mājvietu raduši krāšņi putni, kas pagaidām savas dienas vada būros līdzīgi kā mēs.
Pavadot laiku atbildīgi un piesardzīgi, ikvienam ir iespēja nostāk no pilsētas centra nesteidzīgi apmeklēt vairākas vietas, kurās atrodamas simboliskās Lieldienu olas. Lai ikviens no mums uz mirkli atgrieztos bērnībā, kad Lieldienu rītā skrējām meklēt zaķa slēptās olas, arī tagad zelta olas ar krāšņajiem putniem būs jāatrod pašiem – gan maziem, gan lieliem. Mēs ikkatrs esam atbildīgi par vīrusa ierobežošanu, tādēļ aicinām izvērtēt laiku, kurā doties dabā, lai nedrūzmētos un neapdraudētu viens otru. Šā iemesla dēļ Siguldas novada pašvaldība lielāko daļu Lieldienu dekorācijas nolēmusi izvietot ārpus pilsētas centra, augstu koku zaros, lai mazinātu kontaktu ar vides objektiem.
Zelta būros Lieldienu olu veidolā esošos putnus apgleznoja Mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņi, kas ar prieku iesaistījās šajā iniciatīvā, lai uz brīdi atgrieztos mākslas krāšņajā pasaulē, kas nu jau vairākas nedēļas palikusi aiz “Baltā flīģeļa” slēgtajām durvīm. Savukārt S! simbolu, kas atgriezies Svētku laukumā rotājies Lieldienu noskaņās, jaunās krāsās ietērpusi māksliniece Zinaīda Ceske.
Katros svētkos ir savas senas tradīcijas un ēdieni. Lieldienas no pārējiem atšķiras ar bagātīgu izvēli ēdienu gatavošanā: olu krāsošana, pashas taisīšana, kuliča raudzēšana un cepšana, un baudīšana, jo beidzies gavēnis.
Kopš senseniem laikiem daudzās tradīcijās Lieldienu svētku priekšvakarā tiek cepta raudzētā maizīte kuličs, izvēloties tikai labākās sastāvdaļas: smalkus baltos miltus, augstākās kvalitātes sviestu, lauku olas, pienu, kā arī raugu un cukuru. Lai gan šis ēdiens nāk no citu zemju tradīcijām, tas ir tik gards, ka pelnījis savu vietu arī latvieša pavasara svētku galdā. Kuliču tradicionāli gatavo formā ar augstām malām, tāpēc izcepies tas atgādina svētnamu ar baltu kupolu augšpusē. Ja ievēro tradīcijas, tad glazūru vienmēr pārlej baltu, to neiekrāso. Pēc garšas kuličs tuvāks kēksam, nevis raudzētai maizītei.
Kuliča mīklas pagatavošana prasa pacietību. Kviešu milti pirms gatavošanas vairākkārt jāizsijā, lai tie ir gaisīgi un viegli. Labāk, ja milti ir sausi, svaigi un nav nostāvējušies pieliekamajā. Mīkla raudzēšanas procesā jāsaudzē – to nevar atstāt caurvējā, pakļaut temperatūras svārstībām, vislabāk raudzēt +22…+25 ºC temperatūrā. Lieldienu maizīte iznāk gardāka, ja tai pievieno ne tikai rozīnes, bet arī sukādes un riekstus.
Ja nav pieejama tradicionālā kuliča cepamā forma, to var gatavot katliņā ar metāla rokturiem, kurā ieliek stingru biezu papīru, tā pagarinot malas. Iekšpusē ieklāj cepamo papīru, lai viegli izņemt no pašu gatavotās, improvizētās formas.
Der zināt
Steidzīgākas saimnieces Lieldienu klaipiņa gatavošanai var izmantot elektrisko maizes cepšanas mašīnu. Lieto rauga mīklas vai saldās maizes programmu (ja programma nepiedāvā pietiekami ilgu raudzēšanu, ierīci var izslēgt un mīklu atstāt raudzēties tik, cik norādīts receptē). Izmantojot šādu cepšanas variantu, jāizvērtē, vai receptē dotais mīklas daudzums atbilst tam, ko spēj samīcīt un uzraudzēt konkrētā ierīce.
Kuliča recepte
Sastāvdaļas mīklai: 550 g augstākā labuma; kviešu miltu; 250 ml piena; 150 g cukura; 120 g sviesta; 65 ml skābā krējuma; 3 olas; pusēdamkarote sausā rauga; 100 g rozīņu; 100 g sukāžu; 50 g lazdu riekstu vai valriekstu; ēdamkarote vaniļas cukura; ēdamkarote rīvētas citrona miziņas; šķipsniņa sāls
Glazūrai: 100 g pūdercukura; 1–1,5 ēdamkarotes citrona sulas
Pagatavošana.
Siltu pienu sajauc ar sauso raugu, olām, cukuru un izkausētu sviestu, kas atdzesēts līdz istabas temperatūrai. Samaisa un pievieno skābo krējumu, sāli un vaniļas cukuru. Pamazām pievieno aptuveni 250 gramu izsijātu kviešu miltu, līdz mīkla sanāk skābā krējuma konsistences. Apklāj ar dvielīti un siltā vietā raudzē 2–2,5 stundas, līdz apjoms divkāršojies.
Pēc pirmās raudzēšanas pakāpeniski pievieno atlikušos miltus un mīca, līdz mīkla vairs nelīp pie rokām. Svarīgi, lai mīkla būtu elastīga un mīksta, atkarībā no miltu kvalitātes to daudzums var nedaudz mainīties. Ja mīkla būs par cietu vai šķidru, kuličs neiznāks tik gards.
Pievieno rozīnes, sukādes, rīvētu citrona miziņu un izmīca, lai tās vienmērīgi sadalītos pa visu mīklu. Mīklu liek vienā vai divās veidnēs un atstāj siltā vietā raudzēties vēl divas stundas. Pēc tam cep iepriekš līdz +180 ºC uzkarsētā cepeškrāsnī aptuveni pusstundu, līdz maizītei ir zeltaini brūna garoziņa. Ja cep vienā lielā veidnē, cepšanas laikam jāpierēķina 5–10 minūtes. No veidnes izņem tikai tad, kad maizīte pilnībā atdzisusi.
Pagatavo glazūru, pūdercukuram pamazām lejot klāt citrona sulu, līdz iegūta vijīga, bieza masa. To pārlej kuličam, pārkaisa rotājumus un noliek, lai glazūra sastingst.
Lai kuličs būtu gardāks, var izmantot dažādas garšvielas, piemēram, kardamonu, safrānu, vaniļu, kā arī citrona vai apelsīna miziņu. Tomēr atšķirībā no piparkūkām izvēlas vienu dominējošo un vienu papildinošo garšvielu vai aromātisko miziņu, turklāt tās pievieno nedaudz, lai netiktu pārņemts maizītes aromāts un garša.
Latvijā patlaban ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kuri nedzīvo kopā, tas nozīmē, ka svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem, svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp tuvojošos Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti, uzzināja Veselības ministrijā (VM).
Ministrijā uzsvēra, ka nav pieļaujama arī situācija, ka, piemēram, cilvēks darba dienās dzīvo vienā vietā, piemēram, ar draugiem, kolēģiem vai tamlīdzīgi, bet nedēļas nogalē dodas apciemot ģimeni vai draugus, kuri dzīvo citur. Šādās situācijās cilvēkam ir jāpieņem lēmums, kurā no mājsaimniecībām viņš pavadīs laiku līdz brīdim, kad šie ierobežojumi tiks atcelti. Izņēmums ir tad, ja nepilngadīga bērna vecāki dzīvo šķirti. Bērns drīkst tikties ar otru vecāku. Vienlaikus pašiem vecākiem kopā ir jāizvērtē situācija, vai tas šobrīd ir nepieciešams. Tā vietā var izmantot citas iespējas, piemēram, sazināties ar video zvanu.
Ministrijā arī atgādināja, ka īpaši svarīgi no inficēšanās ar Covid-19 ir pasargāt gados vecus cilvēkus un cilvēkus ar hroniskām saslimšanām, tāpēc jāatliek arī vecvecāku apciemojums. Piemēram, vecāki nevar brīvdienās sūtīt bērnus uz laukiem pie vecvecākiem, kā arī vecvecāki nevar braukt palīdzēt pieskatīt bērnus darba dienās, ja vien visi nedzīvo kopā vienā mājsaimniecībā.
Tāpat ministrijā norādīja, ka uz ielas kopā atrasties var tikai divi cilvēki, kuri dzīvo kopā, tāpēc, piemēram, divas māmiņas, kuras pastaigājas kopā ar bērniem, vairs nevar pastaigā iet kopā vai viņām savā starpā jāievēro vismaz divu metru distance.
Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) aicina Latvijas iedzīvotājus Lieldienas svinēt katram savās mājās, ka arī aizlūgt gan par valsti, gan tās iedzīvotājiem, aģentūra LETA uzzināja Tieslietu ministrijā (TM).
Ņemot vērā valdības piešķirtās pilnvaras, TM īpaši uzsver, ka reliģiskajām organizācijām laika periodā no 10. līdz 12.aprīlim un no 17. līdz 19.aprīlim, atkarībā no Lieldienu svinēšanas laika, Lieldienu svētku dievkalpojumu laikā vajadzētu aicināt iedzīvotājus palikt savās mājās un piedalīties svētku dievkalpojumos attālināti, tostarp, izmantojot internetu, TV un radio starpniecību.
Tāpat reliģiskajām organizācijām visus svētku dievkalpojumus nepieciešams plānot bez apmeklētāju klātbūtnes. Dievkalpojumus notur garīgais personāls savu pienākumu ietvaros, pēc iespējas atturoties no tādu reliģisku rituālu veikšanas, kas paredz tiešu kontaktu, skaidroja ministrijā.
TM arī izcēla, ka, apzinoties, ka reliģisko organizāciju telpas – dievnami – ir publiskās vietas un tās nav slēgtas apmeklētājiem, uz reliģiskajām organizācijām ir tieši attiecināmi ierobežojumi un noteikumi par sociālo un fizisko distancēšanos.
Minētais nozīmē, ka ikvienam, kas atrodas reliģisko organizāciju telpās, ir jāievēro divu metru sociālā un fiziskā distancēšanās. Tas ir attiecināms gan uz garīgo personālu, rīkojot dievkalpojumu, gan uz dievnamu individuālajiem apmeklētājiem, gan uz citām personām, kā, piemēram, personām, kas veido dievkalpojuma video vai audio tiešraidi. Līdz ar to reliģiskajām organizācijām ir pienākums nodrošināt iespēju apmeklētājiem ievērot divu metru distanci jebkurā dievnama vietā, tostarp, ieejot dievnamā. Maksimālais ieteicamais apmeklētāju skaits, kas vienlaikus var atrasties dievnamā, ir 25 personas, neskaitot garīgo un kalpojošo personālu.
Reliģiskām organizācijām jānodrošina roku dezinfekcijas līdzekļa pieejamību pie ieejas dievnamā, aicinot tā apmeklētājus lietot sejas maskas.
Tāpat tām jāsadarbojas ar Valsts policiju un citām institūcijām sabiedriskās kārtības un epidemioloģisko prasību nodrošināšanai.
Tādējādi ikviens ir stingri aicināts palikt mājās un neapmeklēt dievnamus Lieldienu dievkalpojumu laikā, lai rūpētos par sabiedrības veselības drošību un mazinātu inficēšanās risku sev un citiem cilvēkiem.
Jau vēstīts, ka Ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.
Tikmēr veselības ministre Ilze Viņķele (AP) otrdienas preses konferencē pauda cerību, ka “mums izdosies līdz Jāņiem tikt galā ar Covid-19, un Lieldienu šūpošanos mēs ar lielu prieku varēsim īstenot vēlāk vasarā”.
“Lūdzu neļaujamies pavasara eiforijai un strikti izpildām epidemioloģiskos nosacījumus – distancēšanos, higiēnu, divu metru distances ievērošanu un publisku pasākumu neapmeklēšanu,” aicināja Viņķele, “šī ir tā reize, kad pieticīga latviešu piesardzība – “nevajag vēl sapriecāties” – tiešām ir vietā”.
Pēc Viņķeles paustā, patlaban noteiktie drošības pasākumi netiks mīkstināti. “Pieņemam to kā realitāti, ka līdz 12.maijam turpinām pašreizējos ierobežojumus,” pauda ministre, norādot, ka “šobrīd nav arī nepieciešamības tos pastiprināt”.
šodien mana kulinārā daba izpaužas! 😉 top lieldienu kūka.. un olas olas olas olas 😛 jo pa lieldienām jāapciemo visi, kas man tuvi – draugi radi. bet tukšām rokām nevar. tukšām rokām nekad nevar. kaut labus vārdus jānes līdzi. jo dots devējam atdodas. nemaitāsim savu karmu.
Lieldienas ir svarīgākie pavasara svētki, kas iezīmē dabas atmodu un iedrošina mūs ienest svaigas vēsmas arī mājoklī. Interjera dizainers uzsver, ka Lieldienu galdu klājot nebūt nav nepieciešams to pārlieku bagātīgi dekorēt. Viņš iesaka smelties iedvesmu un idejas bērnības atmiņās.
„Neatkarīgi no tā, kur dzīvojam un kā gatavojamies svētkiem, Lieldienu būtība tomēr ir kopābūšana un pavasara svinēšana, tāpēc galvenais uzsvars nav uz dekorācijām. Lieldienu galdam vislabāk izvēlēties dabas materiālus un krāsu paleti, kas sasaucas ar pavasarīgo dabu: zaļos, brūnos un dzeltenos toņus,“ iesaka IKEA Interjera dizaina nodaļas vadītājs Darius Rimkus.
Ieskaties vecmāmiņas krājumos
Ja vēl tikai sāc plānot, kā rotāsi svētku galdu un vidi sev apkārt, nav uzreiz jāsteidzas uz veikalu ar iepirkumu sarakstu. Interjera dizainers iesaka vispirms kārtīgi apskatīt, kas jau ir mājās vai ko varētu aizņemties no vecākiem un vecvecākiem. „Senākos laikos Lieldienu galdu rotāja ar dabas materiāliem, klāja lina galdautu un lietoja koka traukus un metāla galda piederumus. Arī mūsdienās pieeja ir līdzīga. Dabiskas krāsas un materiālus var viegli kombinēt ar dažādiem interjera priekšmetiem, turklāt tie nekad neiziet no modes.“
D. Rimkus iedrošina arī nebaidīties un kombinēt vecākus priekšmetus ar jaunākiem, jo tieši eklektisks salikums padara unikālu gan galda klājumu, gan visu interjeru.
Galerija
Saskaņo dekorācijas ar mājokļa iekārtojumu
Interjera dizainers uzsver, ka nav nekādu noteikumu, kā tieši būtu jārotā Lieldienu galds, tomēr ir labi to pieskaņot mājokļa kopējam interjeram.
„Ja iekārtojums ir moderns, izmanto askētiskas formas un pieturies pie minimālistiska stila, izvēlies neitrālas krāsas, stikla elementus un nepārspīlē ar rotājumiem. Ja interjers ir tradicionāls, var dekorēt krāšņāk, izraugoties rakstainu galda tekstilu, šķīvjus ar rotājumiem, tonētas vai greznas glāzes. Svētku noskaņu rada arī sveces. Ja patīk kombinēt dažādus stilus, izteiksmīgas mēbeles un interjera priekšmetus, to var pārnest un turpināt arī uz galda, uzklājot vecāsmātes lina galdautu vai izmantojot krāmu tirdziņā iegādātus traukus. Vienotākam iespaidam tos var papildināt ar kvalitatīvām glāzēm un galda piederumiem. Tas viss izcels mājīgo, unikālo noskaņu mājās,” stāsta D. Rimkus.
Ja nezini, ar ko sākt, palīdzēs konkrēti dizainera ieteikumi:
Lieldienu olas var salikt šķīvī ar kviešu dzinumiem vai pītā salmu bļodā.
Lai viesi justos īpašāk, šķīvjus var rotāt ar zaļumiem, izveidot ligzdiņu Lieldienu olai, zaķa formā salocīt salveti vai radīt rotaļīgu galda karti ar vārdu.
Galdauts un galda celiņš vienmēr izskatīsies labi un te var izpausties ar dažādām krāsu kombinācijām.
Šķīvji var būt dažādās krāsās. Var veidot oriģinālas kombinācijas no līdzīgiem toņiem vai izmantot vienlaikus senatnīgus un modernus traukus.
Neaizmirsti par citām mājokļa zonām
Lieldienas, tāpat kā pavasaris kopumā, mums saistās ar tīrību, kārtību un jaunu sākumu. Iespējams, kāds vēl atceras, kā pirms sēšanās pie galda bija krietni jāpapūlas, lai viss mājoklis spīdētu un laistītos. Interjera dizainers iedrošina pavasarī sakārtot kādu piemirstu mājas stūrīti un papildināt interjeru ar pavasarīgām krāsām.
“Viens no vienkāršākajiem interjera atsvaidzināšanas paņēmieniem, kas neprasa ne daudz laika, ne naudas, ir tekstila izmantošana. Varbūt pietiek ar viegliem, košiem aizkariem, jaunu paklāju vai gultasveļu vai pat tikai jaunu spilvenu kombināciju dzīvojamā istabā,” iesaka interjera dizainers.
Pavasaris ir klāt: dienas kļūst garākas, naktis – īsākas, un klāt arī skaistākie šī gadalaika svētki – Lieldienas, kas tiek svinēti par godu pavasara un saules atnākšanai, gaismas uzvarai pār tumsu. Lai palīdzētu dabai un zemei mosties un veicinātu tās auglību,mūsu senči jau izsenis piekopuši dažādus rituālus un tradīcijas. “Bonava Latvija” eksperti apkopojuši noderīgus padomus jeb Lieldienu ABC, lai palīdzētu sagatavoties patiesi skaistiem svētkiem.
Lieldienas sētā, mājās un uz galda
Vieni no Lieldienu būtiskākajiem priekšdarbiem ir mājas un sētas rotāšana, šūpoļu kāršana un, protams, olu krāsošana un galda klāšana.
Mājas rotāšana. Ielaist mājās pavasari un aizvadīt svētkus sakoptā un atbilstoši izdekorētā vidē noteikti ir daudz patīkamāk, tāpēc nomazgā logus, iztīri istabas un neaizmirsti par tradicionālajiem šo svētku simboliem un rotām: pūpolzariem, izplaucētiem zariem, zāļu un sūnu dekoriem, pirmajiem pavasara ziediem – narcisēm, tulpēm, hiacintēm utt. Atceries – jo dabiskāk, jo labāk! Pēc svētku rotām vari doties uz tuvējo mežu un piešķir savu unikālu rokrakstu, vai arī apmeklē Lieldienu tirdziņus, kur mūsdienās atrodams teju viss no svētku vainagiem līdz pat koka olām, zaķiem utt. Ja tavai sirdij tuvāki netradicionāli vai mākslīgi materiāli, droši liec lietā arī tos, lai tavas mājas iegūtu unikālu un vēl personīgāku dizainu, piemēram, rotā istabas vai sētu ar lampiņu virtenēm, krāsainām lentēm, mākslīgiem augiem, pašdarinātiem papīra zaķiem vai saules ornamentiem utt. Un atceries, ka saskaņā ar senlatviešu ticējumiem Zaļā ceturtdienā ir diena, kad neko no meža nedrīkst nest mājās, citādi vasarā kukaiņi un čūskas nāks uz māju!
Sētas rotāšana. Neaizmirsti arī par mājas pagalmu, un, ja iespējams, laikus parūpējies par vienu no būtiskākajiem šo svētku atribūtiem – šūpolēm, jo šūpošanās ir obligāta svētku rituāla sastāvdaļa. Ja pagalmā tās jau ir – lieliski, bet, ja nav, ņem talkā draugus, radus, kolēģus un radi pats savas. Lai būtu vēl krāsaināk un skaistāk, izrotā šūpoles ar koka zariņiem, krāsainām lentītēm utt., bet tuvējos koka zarus – ar dažādiem svētku simboliem: mākslīgām, košām olām, zaķu un cālēnu figūrām utt. Turklāt to iespējams īstenot arī daudzdzīvokļu namu pagalmos, lai priecīgāks prāts gan pašiem, gan kaimiņiem.
Galda klāšana. Lai svētki nepaietu vienā skrējienā, jau laikus nokrāso olas un apdomā, ko celsi galdā par godu pavasara atnākšanai. Ja vēlies piesaistīt saulīti arī mājās, liec galdā pēc iespējas apaļākas formas ēdienus. Piemēram, ola ir saules un auglības simbols, kas pavasarī ir jo īpaši nozīmīga, savukārt plāceņi un rauši, kas pēc formas atgādina sauli, godina gaismas uzvaru pār tumsu un saules atgriešanos pēc tumšā ziemas perioda. Ticējumi vēsta, ka, ēdot zirņus šajos svētkos, var piesaistīt bagātību un turību. Neaizmirsti arī par galda dekoriem – apaļas formas svecēm, galda paliktņiem, traukiem, ziediem utt.
Lieldienu rituāli un tradīcijas
Lieldienu svētki nav iedomājami bez senlatviešu rituāliem un tradīcijām, ko ērti piekopt arī mūsdienās.
Lieldienās nedrīkst ilgi gulēt. Lieldienu rītā jāceļas agri, lai darbi labāk veiktos visu gadu un lai redzētu, kā saulīte lec, un jāmazgājas tekošā ūdenī. Tas jau izsenis tiek uzskatīts par maģisku šķīstīšanās rituālu, kas palīdz iegūt možumu, gaišu prātu, veselību un skaistumu.
Skaistas un raibas olas ne tikai sīpola mizās. Protams, Lieldienas nav iedomājamas bez olu krāsošanas, ripināšanas un kaujām! Pārsteidz draugus un radus ar vēl neizmēģinātiem olu krāsošanas paņēmieniem, lai svētkos dižotos ar krāšņām, raibām olām. Piemēram, tradicionālās sīpolu lapas nomaini uz sarkano kāpostu, karkade tēju, kurkumu vai pat pēdējos gados popularitāti ieguvušo vīnu, kas olām piešķirs ne vien skaistu krāsu, bet arī īpašu dimanta spīdumu.
Olas kā rotaļu atribūtika. Lieldienās ar olām saistīts daudz tradīciju un rotaļu: pasniedz olu kā pateicību tam, kurš tevi izšūpina; jo stiprāka ola kaujās, jo ilgāks solās būt uzvarētāja mūžs; olas tiek izmantotas arī dažādos buršanās rituālos, lai atvairītu ļaunumu; un atceries, ka olas nedrīkst ēst bez sāls, citādi visu vasaru melosi. Un, protams, olu meklēšana – paslēp olas pagalmā vai istabā, lai mazākie ģimenes locekļi var nodoties to meklēšanai. Vēl interesantāk, ja iepriekš būsi izstrādājis kādu īpašu karti ar norādēm, kas jāatmin, lai atrastu olu vai paslēpto gardumu. Bet, ja ģimenē ir vairāki bērni, padariet olu meklēšanu par īstā sacensībām, kurās uzvar tas, kurš atrod visvairāk olu.
Jāšūpojas ilgi un augstu. Lieldienas nav iedomājamas bez šūpošanās. Tas ir maģisks rituāls, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu Lieldienu rītā. Mūsu senči ticēja, ka ar šūpošanos palīdzam saulītei tikt augstāk debesīs, tātad – arī spīdēt spožāk un ilgāk. Un, ja šūpojas daudz, tad visu gadu nenākot miegs un arī odi vasarā nekožot.
Putnu dzīšana. Interesanti, ka mūsu senči piekopa tādu tradīciju kā putnu dzīšana, jo uzskatīja, ka putni nozīmē ļaunumu un slimības. Aizdzenot tos no mājām, tiek aizdzītas visas raizes, ļaunums un slimības. Putnu dzīšana notiek ar lielu troksni – klaigājot, trokšņojot un dziedot. Kad putni aizdzīti, saimniece putnu dzinējus aicina uz Lieldienu azaidu.
Lieldienas kopā ar ģimeni un draugiem
Lai kā izvēlies svinēt Lieldienas, šis ir laiks, kad noteikti vērts apsvērt draugu un radu apciemošanu. Parasti mūsu senči Lieldienas svinēja trīs, garajā gadā – pat četras dienas. Arī šogad mūs sagaida četras brīvdienas, kad atpūsties no ikdienas skrējiena, darba gūzmas un veltīt laiku saviem mīļajiem. Rīkojiet kopīgu svētku svinēšanu, apmeklējiet svētku pasākumus vai dodieties dabā, lai smeltos enerģiju un priecātos par pavasara iestāšanos!
Pikniks kopā ar draugiem vai kaimiņiem. Lieldienas ir laiks, kad ne vien doties ciemos pie radiem un draugiem, bet arī stiprināt attiecības ar kaimiņiem. Piemēram, ja dzīvo pilsētā daudzdzīvokļu namā, uzaicini kaimiņus uz kopīgām svētku brokastīm vai pikniku turpat mājas pagalmā. Iekārtojiet skaistu svētku vietu un izbaudiet siltos saules starus! Aktīvāku aktivitāšu atbalstītāji var doties garākā pārgājienā pie dabas vai gar jūru, bet, lai būtu interesantāk, parūpējies par negaidītiem pārsteigumiem, piemēram, mežā paslēptu olu grozu vai gardām uzkodām, ar ko iepriecināt pārgājiena dalībniekus.
Svētki pilsētā. Ja tomēr šajos svētkos negribas ne par ko domāt un neko īpaši gatavot, aicinām izbaudīt Latvijas pilsētu sniegtās iespējas – svētku koncertus, pasākumus utt. Piemēram, Rīgā līdzās garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām būs arī īstas Lieldienu šūpoles septiņos pilsētas laukumos un parkos, sadziedāšanās un jautras rotaļas Pārdaugavas Lieldienu pasākumā, kā arī “Lieldienu pikniks” Mežaparkā lieliem un maziem.
Attēls: pexels.com
Sviniet svētkus koši, jautri un rotaļīgi, jo tieši tādas ir Lieldienas! Lieldienās vajag dejot, lēkt, skriet, pērties un kustēties, jo tas viss simbolizē dzīvību. Pavasaris ir klāt!
Ja, ieejot lielveikala pārtikas nodaļā, uz centrālās salas sakrautas kārbas ar olām, pat kalendārā neskatoties ir skaidrs — klāt Lieldienas! Tāpēc gluži pamatots ir jautājums: kā tad galu galā ir ar to olu ēšanu — kaitēs vai nekaitēs veselībai?
“Lai arī kādu brīdi olas, jo sevišķi olas dzeltenums, bija zinātnisko jautājumu karstugunīs, šobrīd attieksme pret šo produktu ir daudz pielaidīgāka,” stāsta sertificētā uztura speciāliste „Veselības centru apvienībā” Anita Baumane. Viņasprāt, ir pat labi, ja kādu brīdi pētnieki pastiprināti un padziļināti pievēršas konkrētai problēmai, jo tāda jau ir zinātnes daba — apsvērt iespējamos riskus, pēcāk tos apstiprinot vai noraidot. Un ar olām ir noticis tieši pēdējais. “Tādēļ, ja vien cilvēks nav vegāns, kura izvēli nosaka ētiski apsvērumi, no uzturzinātnes viedokļa olām nav nekādas vainas — drīzāk būtu pareizi runāt par labumiem, kādu tās var sniegt mūsu veselībai,” teic uztura speciāliste.
Līdzteku tam, ka olas Lieldienu laikā dod daudz prieka: jautras olu cīņas; svētku sajūtu, rotājot galdu un telpu; rada dāvināšanas prieku, iepriecinot tuviniekus un draugus, un, visbeidzot, stiprina ģimenes saites, visiem kopā iesaistoties olu krāsošanas procesā — tās ir arī veselīgs un ļoti vērtīgs produkts. Tādēļ pavasara saulgriežu laikā var droši veltīt vienu nedēļu “olu diētai”. Lai mazinātu jebkādas šaubas par olu veselīgumu, Anita Baumane uzskaita desmit labos darbus, ko šis Lieldienas simbolizējošais produkts veic mūsu organismā.
Sniedz uzturvielām bagātu maltīti
Tas nozīmē, ka olās uz vienu kcal ir vairāk uzturvielu, vitamīnu, minerālvielu, aminoskābju, nekā vairumam citu pārtikas produktu. Apēdot vienu olu, uzņemsiet:
neaizvietojamās aminoskābes;
selēnu;
fosforu;
holīnu;
B12 vitamīnu.
Pilnvērtīgs olbatumvielu avots
Viena ola satur 6 gramus olbaltumvielu un visas deviņas neaizvietojamās aminoskābes, kas organismā pašas nesintezējas — tās ir jāuzņem ar pārtiku. Runājot par olbaltumvielām — olu baltumā apmēram puse ir tīru olbaltumvielu un tikai neliela daļa — tauku un holesterīna.
Palīdz “labajam” holesterīnam
Tieši holesterīna jautājums ir ticis īpaši plaši apsvērts, izsakot aizdomas, ka olas to augstā holesterīna sastāva dēļ, varētu būt ierobežojamas sirds un asinsvadu slimību pacientu uzturā. Palūkosim, kā tas īsti ir jaunāko zinātnisko atziņu gaismā, turklāt nošķirot abus — “labo” un “slikto” holesterīnu. Cilvēkiem, kuri dienā apēd trīs vai vairāk olas, palielinās ABL (augsta blīvuma lipoproteīni) jeb “labā” holesterīna līmenis. Protams, palielinās arī ZBL (zema blīvuma lipoproteīni) jeb “sliktais” holesterīns. Taču tā kā pieaug gan viens gan otrs, sliktajam holesterīnam ir mazāk iespēju ietekmēt organismu nelabvēlīgi, savukārt labajam holesterīnam ir iespēja to kompensēt ar savu pozitīvo ietekmi.
Pazemina triglicerīdu līmeni
Veicot asinsanalīzes, vienlaikus ar ABL un ZBL ārsts parasti vēlas pārbaudīt arī triglicerīdu līmeni oganismā. Zemāks triglicerīdu līmenis ir labāks veselībai. Iekļaujot uzturā olas un papildus uzņemot arī labās taukskābes, piemēram, omega-3, ir iespējams samazināt triglicerīdu līmeni.
Samazina insulta risku
Lai gan pētījumi atšķiras, tiek uzskatīts, ka iekļaujot olas ikdienas ēdienkartē var samazināt insulta risku. Nesenā Ķīnā veiktā pētījumā cilvēkiem, kuri dienā apēda vienu olu, bija mazāks risks nomirt no hemorāģiskā insulta nekā tiem, kuri olas nelietoja. Lai gan riska samazinājums (30%) attiecībā pret sākotnēju risku nav liels, tas tomēr apliecina, ka olas nav kaitīgas tiem, kuri cieš no sirdskaites un, ievērojot mērenību, ir droši iekļaujamas ikdienas ēdienkartē.
Kontrolē kalorijas
Vienā olā ir aptuveni 70 kalorijas, tāpēc, apēdot olu, var precīzi zināt, cik daudz kaloriju organisms uzņem. Olas ir arī viegli sagatavot un paņemt līdzi. Novārītas cietas olas var pievienot salātiem, likt uz maizes šķēles — ātras, veselīgas pusdienas būs nodrošinātas. Olas ir patiešām sātīgas! Apēdot brokastīs olas, sāta sajūta ir daudz ilgāk, un tā ļauj dienas garumā apēst mazāk.
Ekonomiski izdevīgs produkts
Būtu grūti pārspēt šo augstas kvalitātes proteīnu avotu par 20 centiem gabalā. Tas patiešām ir ekonomiski! Kopā ar šķēli pilngraudu maizes un nedaudz avokado iegūsiet karalisku maltīti par zemu cenu. Turklāt nav jāuztraucas par cukuru vai ogļhidrātiem, jo olās to nav.
Noderīgas sirds veselībai
Lai arī tas šī raksta ietvarā minēts vairākkārt, ir vērts to īpaši izcelt atsevišķā punktā — cilvēki, kuri uzturā iekļauj olas, nepalielina sirds slimību iespējamību. Pat pacientiem ar prediabētu vai 2. tipa cukura diabētu pēc diētas ievērošanas svara samazināšanai, kura paredz lielāku olu patēriņu, bija novērota labvēlīga ietekme uz sirds veselību. Nesenā pētījumā cilvēkiem, kuri dienā apēda aptuveni vienu olu, konstatēts mazāks risks saslimt ar sirds slimībām nekā tiem, kuri olas neēd.
Veicina acu veselību
Antioksidanti luteīns un zeaksantīns palīdz izvairīties no acu slimībām, piemēram, kataraktas un ar vecumu saistītas makulas deģenerācijas. Labi ir arī zaļie salāti piemēram, spināti un kāposti, tomēr olas ir vēl labāks šo vielu “izejmateriāls”. Tas tāpēc, ka tajās esošie tauki palīdz organismam pilnvērtīgāk izmantot uzņemtās uzturvielas.
Smadzeņu veselībai
Olās ir D vitamīns, kas ir labs smadzeņu pelēkajai vielai un ko ir grūti uzņemt ar pārtiku. Olas satur arī holīnu — tas palīdz nervu šūnām (neironiem) sazināties savā starpā. Holīns ir ļoti svarīgs arī grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, jo tam ir liela nozīme augļa smadzeņu attīstībā.
Ar olām nevajag aizstāt zāles
Tomēr nedrīkst olas pārslavēt par daudz. Kādēļ tā? “Latvijā, tāpat kā daudzviet attīstīto valstu, kopumā cilvēki par daudz lieto dzīvnieku olbaltumvielām bagātu uzturu un daudz par maz — dārzeņus un pilngraudu produktus,” brīdina VCA sertificētā uztura speciāliste Anita Baumane. Tieši tādēļ ir prātīgi turēties pie tādām veselīgām uztura programmām, kā slavenā Vidusjūras diēta, kas ietver visu organismam nepieciešamo uzturvielu spektru un īpaši balstīta augu valsts produktu daudzveidīgā lietojumā. Uztura speciālistei piekrīt “Mēness aptiekas”farmaceite Ērika Pētersone: “Uzturam noteikti jābūt daudzveidīgam un sabalansētam, taču hronisko slimību pacienti nedrīkst aizmirst par zāļu lietošanas disciplīnu — jo sevišķi, ja ir kāda sirds un asinsvadu sistēmas slimība vai cukura diabēts. Un ne tikai hronisko slimību pacienti. Arī tie, kam ārsts izrakstījis zāles, piemēram, šo slimību priekšstāvokļa dēļ. Nevajag iedomāties, ka asinsspiediens vai sliktā holesterīna līmenis normalizēsies no olu ēšanas vien. Atbilstoša diēta ārstēšanas procesā noteikti nāks par labu, taču, ja veselības problēma jau ir manifestējusies, tā jārisina tā, kā to noteicis ārsts.”
Ērika Pētersone novērojusi, ka daudzi pacienti, kuriem paaugstināts asinsspiediens fiksēts nesen, visai negribīgi iegādājas medikamentus, izmisīgi meklējot citus ceļus, lai pāšārstētos. Te nu farmaceitei ir stingrs vārds sakāms: “Ja disciplinēti izpilda ārsta nosacījumus, bieži vien, jo sevišķi jaunākiem un laikus diagnosticētiem pacientiem, problēma var tik atrisināta.” Tāpat farmaceite iesaka arī D vitamīna gadījumā nepaļauties tikai uz olu efektu, bet, veikt analīzes un uzņemt D vitamīna uztura bagātinātāju pēc ārsta ieteiktās shēmas.
Gan Lieldienu, gan ikdienas uzturā lietojot olas, vajadzētu pievērst uzmanību piedevām un paturēt prātā, ka tik iecienītā bagātīgā majonēzes kārta veiksmīgi “pārklās” arī olās esošās vērtīgās uzturvielas.
3 idejas, ar ko gardi apēst olas
Ēdiet olas kopā ar šķiedrvielu avotu — pilngraudu produktiem. Šķiedrvielas ir nepieciešamas zarnu trakta veselībai!
Vārīta ola ar pilngraudu maizi ir veselīga alternatīva ceptai olai ar bekonu.
Pilngraudu makaroni ar ceptu vai vārītu olu ir veselīgi par makaroniem ar kečupu.
Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.
Jau šonedēļ tirdzniecības centrs “Domina Shopping” aicina ikvienu izbaudīt Lieldienu gaidīšanas laiku ģimeniskā un pavasarīgā noskaņā. Dzīvnieku mīļiem 2. un 3. aprīlī būs unikāla iespēja satikt ap 30 trušus, kuru vidū būs gan Latvijā populārā Kalifornijas šķirne, gan Auntrusis ar tam raksturīgajām nokarenajām ausīm, kā arī iespaidīgais Baltais milzis – lielākais garausis visā Eiropā. Apmeklētāji varēs aplūkot 10 dažādu šķirņu trušus un uzzināt par tiem interesantus faktus no “Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas” pārstāvjiem. Savukārt no 1. līdz 3. aprīlim apmeklētājus gaidīs ikgadējais Lieldienu senioru labdarības tirdziņš, kura dalībnieki būs sarūpējuši sirsnīgus un pašu veidotus darinājumus.
“Lieldienas ir svētki, kuros ģimenes pavada laiku kopā, izbaudot brīvdienu mieru un radot kopīgas atmiņas. Priecājamies, ka arī šogad “Domina Shopping” kļūs par vietu, kur šo svētku noskaņu varēs izbaudīt ikviens. Lieldienu programmā esam iekļāvuši gan iespēju satikt Lieldienu galvenos vēstnešus jeb unikālos dažādu šķirņu trušus, gan iegādāties dažādus pašdarinātus izstrādājumus ikgadējā Lieldienu labdarības tirdziņā. Mēs vēlamies, lai šie svētki būtu pilni siltuma, prieka un kopības, ko papildina īpašas aktivitātes visai ģimenei un pavasarīga atmosfēra,” stāsta Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore.
2.–3.aprīlis: unikālā trušu izstāde
Divas dienas “Domina Shopping” norisināsies vērienīga izstāde, kas sniegs iespēju iepazīt tuvāk vienu no galvenajiem Lieldienu simboliem – trusi. Apmeklētāji varēs klātienē aplūkot ap 30 trušus no dažādām šķirnēm. Būs iespēja iepazīt tādas šķirnes kā Kalifornijas trusis, Vīnes zilais un zilpelēkais, Baltais milzis, Raibais milzis, Auntrusis zilā un šinšillas krāsā, Tīringas, Lielā šinšilla un Lielais gaišais sudrabotais.
“Mēs ar prieku atkārtoti atgriežamies “Domina Shopping”, jo pagājušā gada pieredze bija ļoti pozitīva – izstāde piesaistīja tiešām plašu apmeklētāju loku, un mums bija prieks redzēt, kā cilvēku acis spīd, satiekot mūsu trušus. Šogad piedāvāsim iepazīties ar 10 dažādām šķirnēm, tai skaitā Latvijā populārāko šķirni – Kalifornijas. Viens no izstāžu iemīļotākajiem trušiem ir Baltais milzis, kas var svērt līdz pat 11 kilogramiem un cilvēkiem atgādina tēlu no pasakas “Alise Brīnumzemē”,” stāsta “Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas” valdes priekšsēdētāja Tatjana Kosigina. “Mēs īpaši lepojamies ar to, ka varam sniegt apmeklētājiem iespēju aplūkot veselīgus, labi aprūpētus un tīršķirņu trušus, ar kuriem piedalāmies arī dažādās starptautiskās izstādēs un esam ieguvuši augstu novērtējumu.”
Abās izstādes dienās būs iespēja ne tikai aplūkot ekskluzīvos garaušus, bet arī saņemt atbildes uz dažādiem interesējošiem jautājumiem gan par šķirņu īpašībām, gan daudzveidību un arī audzēšanas iespējām Latvijā no “Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas” pārstāvjiem, kuri labprāt dalīsies ar savu pieredzi un zināšanām.
1.–3.aprīlis: Lieldienu svētku tirdziņš
Savukārt trīs dienu garumā no plkst. 10.00 līdz 21.00, blakus “Dominas” centrālajam laukumam, “Costa Coffee” gaitenī norisināsies ikgadējais Lieldienu labdarības tirdziņš, kurā apmeklētāji varēs iegādāties radošus un ar īpašu rūpību gatavotus darinājumus. Tirdziņā piedalīsies 13 talantīgi amatnieki vecumā no 53 līdz 82 gadiem. Piedāvājumā būs plašs klāsts ar rokām veidotu izstrādājumu, kas būs ne tikai piemēroti dāvanām, bet arī lieliski iederēsies svētku noskaņas radīšanai mājās. Vienlaikus tā būs iespēja atbalstīt mazturīgus seniorus un cilvēkus ar invaliditāti gan finansiāli, gan ar siltām sarunām, kopīgi radot pozitīvu svētku atmosfēru.
Apciemojot tirdziņu, apmeklētāji varēs iepazīt dažādu meistaru un amatnieku piedāvājumu – kvalitatīvas ādas somas, makus un jostas, košus adījumus un bērnu čībiņas, tradicionālas lina sedziņas un galdautus, kā arī filcētas čības un bišu vaska sveces. Tirdziņa klāstā būs arī koka virtuves piederumi un grozi, pērļotas rotas, auskari, matu rotas, sapņu ķērāji, keramikas darbi un dekoratīvi priekšmeti, radot patiesi daudzveidīgu un radošu piedāvājumu.
Lieldienu laikā “Domina Shopping” veikali darbosies ierastajā darba režīmā, nodrošinot ērtu iepirkšanās un atpūtas iespēju apmeklētājiem. Vienīgais izņēmums ir 5. aprīlis, kad veikals “Maxima XXX” saīsinās savu darba laiku, sākot darbu plkst. 9.00 un strādājot līdz plkst. 22.00.
Par “Domina Shopping”
“Domina Shopping” ir viens no lielākajiem un iemīļotākajiem tirdzniecības centriem Rīgā, kur vienuviet pieejami vairāk nekā 170 veikali un pakalpojumi, kā arī plaša atpūtas un izklaides izvēle visai ģimenei. Centrā atrodas Baltijā lielākais iekštelpu izklaides parks “Skypark Domina” un “Apollo Kino”, kas padara to par pievilcīgu galamērķi gan iepirkšanās, gan brīvā laika pavadīšanai.
“Domina Shopping” īpašnieks un pārvaldītājs ir SIA “EfTEN Domina”. Centrs atrodas ērtā Rīgas vietā – Ieriķu ielā 3, starp A.Čaka un Brīvības ielām – un atbilst augstākajiem energoefektivitātes standartiem (ISO 50001, BREEAM).
Lieldienas ir laiks, kad ne tikai krāso olas un pēc iespējas augstāk šūpojas šūpolēs, bet arī dzied dziesmas un iet rotaļās. Piedāvājam dažas idejas aktīvākai svētku svinēšanai. Bērniem patiks!
Olu ripināšana
Vajadzīgs plats dēlis vai silīte, ko nolikt slīpi (brīvdabā tas var būt gluds, nolaidens uzkalniņš). Pirmais spēlētājs ripina savu olu pēc iespējas tālāk. Otrs savu cenšas uzripināt tai virsū. Ja ola pieskaras jau lejā esošajai, tad otrs ripinātājs savāc abas olas, ja nē – atstāj arī savējo, ko tad mēģina iegūt citi nākošie spēlētāji. Uzvar tas, kurš ieguvis visvairāk olu.
Lunkošanās
Uz grīdas izber linsēklas (tās ir visslīdīgākās), apliek apkārt jostu, lai iznāktu aplis. Aplī liek katrs pa vienai olai. Tad ar otru olu sit pa olu, kas ir aplī tā, lai tā ripotu un pieskartos kādai citai olai, kuru tad drīkst paņemt sev. Ja nepieskaras, tad jāatstāj otrā ola aplī iekšā. Uzvar tas, kurš ieguvis visvairāk olu.
Vistiņas ķeršana
Vienam aizsien acis, un tas nu prasa: “Kur tu mani vedīsi?”- “Uz cūkkūtiņu putru ēst”- “Vai karote ir?”- “Meklē pats!” Tad visi sāk bēgt, bet ķērājs lūko kādu sagūstīt. Kuru noķer, tas stājas ķērāja vietā.
Ripas sišana
Spēlētāji sadalās divos pulkos. Katram rokās nūja. Ripa gatavota no sīksta koka vai metāla. Ripas sišanai vajadzīga līdzena vieta, vislabāk paplats ceļš ap kilometru garš. Uz tā atzīmē viduslīniju un gala līnijas. Katrs pulks pārmaiņus sviež ripu uz pretinieka pusi. Tie savukārt ripu ar nūjām atsit. Ripu drīkst sist, kamēr tā ripo. Atsitēji met ripu atpakaļ pretiniekam no tās vietas, kur ripa apstājas. Ja atsitiens bijis veiksmīgs, atsitēju pulks dodas uz priekšu, tik tālu, cik ripa ir aizsista. Otrs pulks, protams, par tādu pašu gabalu atkāpjas. Kurš pulks aizdzen otru pāri gala līnijai, tas ir uzvarētājs.
Cūciņas dzīšana
Sētas vidū izkašā mazu bedrīti, kurā jāieripina koka klucītis, saukts par cūciņu. Viens nostājas pie bedrītes ar koka nūju, tas ir cūciņas sargātājs, bet pārējie sastājas apkārt aplī ar nūjām pie savām bedrītēm un mēģina cūciņu iedzīt sargātāja bedrītē. Ja kādam spēlētājam tas izdodas, viņš stājas sargātāja vietā.
Lieldienās Latvijā konstatēti vien divi jauni Covid–19 saslimšanas gadījumi, līdz ar to slimība līdz šim valstī reģistrēta 653 cilvēkam, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Aizvadītajā diennaktī veikti 562 testi, kamēr kopš vīrusa parādīšanās kopumā veiktas jau 28 776 analīzes.
Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka patlaban 44 pacienti ir stacionēti, tajā skaitā 41 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs – ar smagu slimības gaitu.
Kā vēstīts, kopumā Latvijā līdz šim miruši pieci pacienti, kas bija inficējušies ar Covid–19 infekciju, par vēl diviem cilvēkiem, kuri miruši ārpus stacionāra, SPKC gaida pataloganatoma slēdzienu, lai noteiktu nāves cēloni.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien lēma pagarināt Covid–19 pandēmijas dēļ Latvijā izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 12.maijam.
Veselības ministrija atgādina, ka ārkārtējās situācijas laikā ciemošanās nav atļauta, un tas attiecas arī uz svētku laiku.
Veselības ministrija uzsver, ka patlaban drošākais veids, kā pasargāt savus tuviniekus, īpaši seniorus, ir ciemiņu neuzņemšana un nedošanās ciemos. Pat, ja tas nozīmē atcelt vismīļākās vecmāmiņas satikšanu, ministrija aicina sargāt sev tuvo cilvēku veselību un šādas tikšanās atcelt.
Kā skaidro ministrijas pārstāvji, patlaban ir aizliegti jebkādi privāti pasākumi, ja tajos piedalās tie, kas nedzīvo kopā. Tas nozīmē, ka svinības vai ciemošanās pie radiem, draugiem, vecvecākiem, pasēdēšana dārzā ar kaimiņiem, svešu bērnu pieskatīšana vai jebkādi citi privāti satikšanās pasākumi, tostarp Lieldienu svinēšana, kuros iesaistīti cilvēki, kas nedzīvo kopā, ir aizliegti.
Sabiles un Pedvāles Brīvdabas mākslas muzeja apkārtnē ir manīti Lieldienu zaķi. Jau no seniem laikiem tie iekārtojuši savu olu dēšanas poligonu Pedvāles vecajā ābeļdārzā un ierodas tur ap šo laiku.Tradicionālā Lieldienu zaķu olu meklēšana un ar to saistītie rituāli notiks Lieldienās, 31. martā, no plkst. 12:00.
Pedvālē katrs varēs atrast sev interesantāko aktivitāti. Programmā, kā jau Lieldienās pieklājas, notiks šūpošanās, olu krāsošana, ripināšana un meklēšana, neizpaliks arī sišanās ar olām, lai noskaidrotu kuram tā ir spēcīgāka. Lieldienās paredzēts olu skaistumkonkurss, tāpēc katram pasākuma apmeklētājam līdzi jāpaņem sava skaistākā Lieldienu ola. Sadancosimies un sadziedāsimies! Par kultūras aktivitātēm rūpēsies Sabiles kultūras nama amatierkolektīvi un Talsu vidējās paaudzes deju kolektīvs “Talsu kurši”. Svinēsim Lieldienas kopā un tiksimies Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejā!
BET: kaislības prasa zināmu izturību, kas būs ļoti nepieciešama ikdienai. Lai uzbruku (a bet – vai tad vajadzīgs kaut kur uzbrukt? labāk jau skaisti un silti sadzīvot ar apkārtējo sabiedrību). Bet karadarbības praksē ir zināms jēdziens – pārgrupēšanās. It kā kluss laiks/ kas sakrīt ar patreizējām Lieldienām/ bet … arī tad, ja uz āru "nekas nav redzams"… dzīlēs notiek kāda kustība. Kādi māņu manevri, kādas karaspēku daļas pārvirzīšanās – naktīs. Kad otrā pusē tranšejās visi guļ sapņos par "miera laikiem". Un tad notiek trieciens negaidītā vietā, fronte pārraujas un pretinieka tanku armādas gāžas iekšā jaunizveidotā caurumā. ES CERU: man nekad tā nevajadzēs rīkoties;-)
Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons, sveicot Latviju starptautiskās atzīšanas simtgadē: Kamēr svinat šos brīnišķīgos svētkus, jūsu britu draugi garā svin kopā ar jums
2021. gada 26. janvārī atzīmēsim Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgadi. Tieši pirms 100 gadiem Latvijas diplomātiem izdevās panākt Pirmā Pasaules kara uzvarētāju jeb Antantes – Apvienotās Karalistes, Beļģijas, Francijas, Itālijas, Japānas – Augstākās padomes lēmumu par Latvijas atzīšanu de iure, tādējādi Latvijai kļūstot par starptautiski atzītu valsti. Panāktā starptautiskā atzīšana noslēdza ļoti smagu un sarežģītu Latvijas valsts veidošanās procesu.
Lielbritānijas parlamenta jaunais sasaukums piektdien pirmajā balsojumā atbalstījis premjerministra Borisa Džonsona panākto breksita vienošanos, sperot pirmo soli uz Eiropas Savienības (ES) pamešanu 31.janvārī.
Par valdības iesniegtā likumprojekta nodošanu izskatīšanai parlamenta apakšnamā un Lordu palātā nobalsoja 358 deputāti, bet pret to balsoja 234 likumdevēji.
Likums par izstāšanās vienošanos cita starpā nosaka, ka pārejas periodu pēc breksita, kas ilgs līdz nākamā gada beigām un kura laikā uz Lielbritāniju joprojām attieksies ES tiesību normas, nedrīkst pagarināt.
Opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins aicināja savas frakcijas locekļus balsot pret likumprojektu, apgalvojot, ka pastāv “labāks un taisnīgāks ceļš”, kā aiziet no ES.
Jau iepriekš tika prognozēts, ka Džonsonam būs viegli panākt breksita vienošanās apstiprināšanu, jo pagājušajā nedēļā notikušajās parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās premjera vadītie konservatīvie izcīnīja pārliecinošu vairākumu.
Deputāti atbalstīja arī turpmāko likumprojekta izskatīšanas grafiku. Debates par to paredzētas 7., 8. un 9.janvārī, kad likumdevēji atsāks darbu pēc Ziemsvētku brīvdienām.
Valdība paudusi pārliecību, ka likums tiks galīgi apstiprināts savlaicīgi, lai Lielbritānija varētu pamest ES plānotajā termiņā – 31.janvārī.
Lielbritānijas parlaments otrdien atkārtoti noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto “Breksita” vienošanos. Pret vienošanos balsoja 391 deputāts, bet par – 242, un tādējādi tā noraidīta ar 149 balsu pārsvaru. Arī šoreiz pret vienošanos līdz ar opozīciju balsoja daudzi eiroskeptiski noskaņotie Mejas vadītās Konservatīvās partijas deputāti.
Pirmo reizi janvārī vienošanās gan tika noraidīta ar vēl lielāku balsu pārsvaru – 432 pret 202, kas bija rekordsmaga sakāve pie varas esošajai valdībai visā Lielbritānijas vēsturē. Otrdien pret vienošanos balsoja 75 konservatīvie, kamēr janvārī pret balsoja 118 toriji. Arī Ziemeļīrijas Demokrātiskā unionistu partija (DUP), no kuras ir atkarīgs Mejas valdības parlamentārais vairākums, atkārtoti balsoja pret vienošanos. Tikmēr trīs leiboristu deputāti Mejas panākto vienošanos atbalstīja. Pēc vienošanās noraidīšanas tagad trešdien paredzēts balsojums par aiziešanu no Eiropas Savienības (ES) 29.martā bez vienošanās.
Ja deputāti, kā prognozēts, noraidīs arī bezvienošanās “Breksitu”, tad dienu vēlāk viņiem tiks dota iespēja balsot par “Breksita” sarunu pagarināšanu. Meja jau apstiprinājusi, ka tālākie balsojumi notiks, kā paredzēts, piebilstot, ka toriju deputātiem, balsojot par bezvienošanās “Breksitu”, tiks ļauts brīvais balsojums. Savukārt opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins paziņojis, ka tagad Mejai būtu jāizsludina pirmstermiņa vēlēšanas. Tikmēr Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska pārstāvis jau paziņojis, ka vienošanās noraidīšana “ievērojami” palielinājusi bezvienošanās “Breksita” iespēju.Arī ES “Breksita” sarunu delegācijas vadītājs Mišels Barnjē tviterī norādījis, ka Brisele izdarījusi visu, lai palīdzētu Mejai panākt vienošanās apstiprināšanu.
Viņš piebildis, ka situācija, kas tagad izveidojusies, jāatrisina pašai Londonai, kamēr ES tagad svarīgākais ir sagatavoties iespējamajam bezvienošanās “Breksitam”. Savukārt Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera pārstāve paziņojusi, ka ES dalībvalstis esot gatavas izskatīt “pamatotu” Lielbritānijas lūgumu “Breksitu” atlikt. Arī Tusks norādījis, ka dalībvalstis sagaida no Londonas “ticamu pamatojumu” iespējamajai “Breksita” atlikšanai.
Lielbritānijas parlaments ceturtdien ar 210 balsu vairākumu atbalstījis Terēzas Mejas priekšlikumu par “Breksita” atlikšanu. Mejas priekšlikums, kas paredz līdz 20.martam sarīkot vēl vienu balsojumu par viņas panākto “Breksita” vienošanos, tika pieņemts ar 412 pret 210 balsīm. Mejas priekšlikums paredz, ka gadījumā, ja parlamenta divreiz noraidītā “Breksita” vienošanās tomēr galu galā tiek apstiprināta, tad Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), kas paredzēta 29.martā, tiek atlikta līdz 30.jūnijam.
Tas nepieciešams, lai parlaments paspētu pieņemt nepieciešamos likumdošanas aktus gludai “Breksita” norisei. Meja brīdinājusi, ka gadījumā, ja vienošanās tiks arī trešo reizi noraidīta, var nākties lūgt ilgstošu “Breksita” atlikšanu, kas paredzētu arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rīkošanu Lielbritānijā maija beigās. Meja cer, ka viņai līdz nākošai nedēļai izdosies tomēr pārliecināt tos 75 eiroskeptiski noskaņotos deputātus viņas vadītās Konservatīvās partijas rindās, kas otrdien balsoja pret “Breksita” vienošanos, ka labāk to atbalstīt, nekā riskēt ar ilgstošu izstāšanās atlikšanu, kas galu galā var novest pie palikšanas ES sastāvā.
Tomēr jebkādai “Breksita” atlikšanai nepieciešama arī visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana, un Brisele jau brīdinājusi, ka tas iespējams vienīgi tad, ja Londona spēj pamatot šādas atlikšanas nepieciešamību. Paredzams, ka dalībvalstu līderi par to lems 21. un 22.martā Briselē gaidāmajā ES samitā. Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments iepriekš ceturtdien ar 249 balsu lielu vairākumu noraidīja atkārtota “Breksita” referenduma rīkošanu. Pret neatkarīgo deputātu grupas iesniegto labojumu, kas paredzēja atlikt izstāšanos no ES, lai sarīkotu atkārtotu tautas nobalsošanu, balsoja 334 deputāti. To atbalstīja tikai 85 likumdevēji. Opozīcijā esošie leiboristi šajā balsojumā atturējās, atzīstot, ka šobrīd neesot īstais laiks rīkot jaunu referendumu.
Tomēr 25 deputāti nepakļāvās partijas oficiālai nostājai un balsoja par neatkarīgo deputātes Sāras Volestones priekšlikumu. Savukārt 18 leiboristi, arī nepakļaujoties partijas nostājai, balsoja pret viņas priekšlikumu. Sekojošajā balsojumā ar 314 balsīm pret 311 deputāti noraidīja arī leiboristes Lūsijas Pauelas iesniegto labojumu, kas paredzēja “Breksitu” atlikt ne uz ilgāku laiku kā 30.jūnijs. Ar vēl mazāku balsu pārsvaru – 314 pret 312 – tika noraidīts leiborista Hilarija Bena priekšlikums, kas paredzēja turpmāko “Breksita” plāna noteikšanu pārņemt parlamenta kontrolē.
Pēc tam ar 318 pret 302 balsīm tika noraidīts arī leiboristu līdera Džeremija Korbina priekšlikums, ar kuru vienlaikus bija noraidīta premjerministres Terēzas Mejas panāktā “Breksita” vienošanās un bezvienošanās “Breksits”. Korbina priekšlikums paredzēja “Breksitu” atlikt, lai dotu parlamentam laiku tādas alternatīvas atrašanai, kas baudītu vairākuma atbalstu.
Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās. Pret bezvienošanās “Breksitu” balsoja 312 deputāti, bet šādu iespēju atbalstīja 308.
Deputāti nobalsojuši par grozījumiem, kas pilnībā izslēdz Lielbritānijas izstāšanos no ES bez sarunu ceļā panāktas izstāšanās vienošanās. Atbalstītie grozījumi izslēdz izstāšanos bez vienošanās ne tikai noteiktajā beigu termiņā 29.martā, bet vispār.
Kā ziņots, britu deputāti otrdien atkārtoti noraidīja “Breksita” vienošanos, neskatoties uz premjerministres Terēzas Mejas pēdējā brīdī panāktajām papildu ES garantijām, ka tā dēvētais pagaidu risinājums, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas, būs laikā ierobežots.
Tā kā bezvienošanās “Breksits” tagad noraidīts, ceturtdien parlamentam būs jābalso par “Breksita” atlikšanu. Ja Lielbritānijas parlaments izšķirsies par “Breksita” atlikšanu, tam vēl nepieciešama visu pārējo 27 ES dalībvalstu piekrišana. ES dalībvalstu līderi par to varētu lemt 21. un 22.maijā Briselē paredzētajā samitā.
Tomēr pat pozitīva lēmuma gadījumā “Breksitu” varētu atlikt uz ļoti neilgu laiku, un Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers uzsvēris, ka Lielbritānijas izstāšanās no bloka “jāpabeidz” līdz Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas gaidāma maija beigās.
Smiling child making a phone call outside a school
Smiling child making a phone call outside a school
Nākamajai Lielbritānijas valdībai būtu jāapsver iespēja ar likumu aizliegt mobilos tālruņus skolās un pilnīgu viedtālruņu aizliegumu bērniem līdz 16 gadu vecumam, teikts parlamenta Pārstāvju palātas Izglītības komitejas ziņojumā.
Komiteja norādīja, ka stingrākas vadlīnijas par mobilajiem tālruņiem skolās un par to, kā pārvaldīt bērnu laiku pie ekrāniem mājās ir nepieciešamas jauniešu aizsargāšanai.
Kā teikts komitejas ziņojumā, pie ekrāniem pavadītais laiks kaitē bērnu garīgajai un fiziskajai veselībai, un gan skolām, gan vecākiem ir vajadzīgi skaidri valdības norādījumi šajā jautājumā.
Šī gada sākumā Apvienotās Karalistes Izglītības ministrija izdeva norādījumus skolu direktoriem, kā aizliegt izmantot tālruņus ne tikai mācību stundu laikā, bet arī starpbrīžos un pusdienu laikā, un ierosināja, ka darbinieki nepieciešamības gadījumā varētu pārmeklēt skolēnus un viņu somas, lai atrastu mobilos tālruņus.
Tomēr komiteja pavēstīja, ka ar šīm vadlīnijām nepietiek.
Tās ziņojumā teikts, ka nākamajai valdībai būtu jāapspriež iespēja pilnībā aizliegt viedtālruņu lietošanu personām, kas jaunākas par 16 gadiem, kā arī pilnīgs ar likumu noteikts aizliegums lietot mobilos tālruņu skolās.
Ziņojumā teikts, ka bērnu pie ekrāna pavadītais laiks ir pieaudzis par 52% laikā no 2020. līdz 2022.gadam, turklāt ceturtā daļa no viņiem ierīces izmanto atkarību izraisošā veidā.
No augusta sākuma Lielbritānijas karaliene Elizabete II kopā ar savu vīru, princi Filipu, atpūšas Skotijas rezidencē – Balmoralas pilī. Parasti pāris tur pavada laiku līdz pat septembra vidum, vēlāk atgriežoties Bekingemas pilī, lai atsāktu pildīt karaliskos pienākumus.
Izrādās, ka šogad pandēmijas dēļ Elizabete II ir atteikusies pārcelties atpakaļ uz Londonu! Tā vietā viņa gribētu pārcelties uz Vindzoras pili, kurā viņa kopā ar princi Filipu uzturējās jau kopš marta sākuma, kamēr valstī valdījuši stingrie karantīnas nosacījumi. Pirms dažām dienām oficiālajā preses konferencē tika paziņota jauna informācija – Elizabete II ir pārplānojusi savu maršrutu, tagad viņa plāno sākotnēji doties uz Sandringemas rezidenci, kas atrodas Norfolkā, kur tradicionāli britu karaliskā ģimene pavada Ziemassvētkus. Skotijas rezidenci karaliene un princis Filips pametīs jau 14.septembrī. Tad karaliskais pāris dosies uz Sandringemas rezidenci. Tiklīdz situācija ar koronavīrusu Lielbritānijā uzlabosies, karaliene un princis Filips varēs pārcelties uz Vindzoras pili. Šie plāni vēl var tikt koriģēti un, protams, viss tiks darīts saskaņā ar valstī aktuālo Covid-19 situāciju un epidemiologu ieteikumiem.
Šobrīd karaliskais pāris vēl bauda atvaļinājumu Balmoralas pilī. Kā pačukstējusi pils galvenā guvernante Šīna Stjuarte, atpūtas periodā karaliene Elizabete II un viņas vīrs, princis Filips, maz atšķiras no pavisam parasta britu laulātā pāra. Kad karaliskajam pārim ir atvaļinājums, tad pilī nemaz neatrodas viss apkalpojošais personāls, dažkārt viņi milzīgajā rezidencē saimnieko tikai divatā! Tad tur paliek tikai miesassargi, kuri rūpējas par pāra drošību. 99 gadus vecais princis Filips esot atbildīgs par ēdiena gatavošanu, un it īpaši viņam patīkot cept bārbekjū, bet 94 gadus vecā Elizabete II rūpējoties par galda uzservēšanu un trauku mazgāšanu. Pastaigas parkā, pikniki un mīļotie suņi – tā Balmoralas pilī atpūšas laulātais pāris.
94 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II būs viena no pirmajām pasaulē, kas saņems vakcīnu pret Covid-19. Lielbritānijas karaļnams vakcīnu saņems jau tuvāko nedēļu laikā! Pirmās vakcīnas tiks sagādātas tieši 94 gadus vecajai karalienei Elizabetei II un viņas vīram – 99 gadus vecajam princim Filipam, jo viņi abi ir prioritāšu grupā.
Bekingemas pils pārstāvji atteikušies sīkāk komentēt šo informāciju: “Šie lēmumi ir privāti un mēs tos nekomentēsim.”
Video
Lielbritānijas karaliskais pāris iespējams būs pirmie, kuri kļūs par piemēru citiem, ka vakcinācija nav “”azvērestības teorija”, tas atvieglotu vakcinācijas darbu visā pasaulē. Aizvien netrūkst cilvēku, kas apgalvo, ka viņi nevakcinēsies par spīti pandēmijas apmēriem.
Šogad karaliskais pāris pandēmijas izplatības dēļ būs spiesti atteikties no tradicionālajiem Ziemassvētkiem Sandringemas pilī, kaut tradicionāli šos svētkus viņi tur atzīmēja 32 gadus pēc kārtas. Pāris aizvadīs mierpilnus Ziemassvētkus Vindzoras pilī divatā. Pilī gan būšot neliels apkalpojošais personāls.
Patlaban Lielbritānijas Covid-19 paveida izplatība ir konstatēta vairumā pašvaldību un tā pieaug visā Latvijas teritorijā, otrdien valdības sēdē pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
“Provizoriskie dati liecina, ka Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra veiktā sekvenēšana uzrāda aptuveni 20% pozitīvos rezultātus,” teica epidemiologs. Pēc viņa paustā, arī E. Gulbja laboratorijā, kas veic sekvenēšanu, apskatītajos paraugos Lielbritānijas paveids atklāts 15% līdz 25% gadījumu.
Kā norādīja epidemiologs, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra dati ir par februāra vidu – līdz 23.februārim, savukārt E. Gulbja laboratorijā dati ir aktuālāki – par pagājušo nedēļu, tomēr tie vēl nav līdz galam apkopoti.
Kā ziņots, februāra pēdējā nedēļā pārbaudot 1071 paraugus, vismaz 9,34% gadījumu tika konstatēts Covid-19 jaunais Lielbritānijas celms, pagājušajā nedēļā valdības ārkārtas sēdē informēja E. Gulbja laboratorijas speciālists Miks Gavars.
Viņš norādīja, ka visplašāk jaunā Lielbritānijas paveida Covid-19 izplatība konstatēta Rīgā, kur atklāti 28 jaunā Lielbritānijas celma gadījumi. Tāpat šāda vīrusa mutācijas izplatība ir arī Preiļos – 17, Gulbenē – 11, Jelgavā – astoņi, Balvos – seši, Madonā un Salaspilī – pa četriem katrā, Kuldīgā un Daugavpilī – pa trīs katrā, Līvānos un Lubānā – pa diviem katrā, Siguldā, Ādažos, Jūrmalā, Ogrē, Dobelē, Cēsīs, Ķekavā, Krāslavā un Rēzeknē pa vienam katrā novadā.
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš, vērtējot testu paraugu sekvenēšanas rezultātus, norādīja, ka šogad pusotra mēneša laikā jaunā Lielbritānijas paveida Covid -19 skaits ir palielinājies no 1% līdz 8%. Tas nozīmē, ka jaunā Lielbritānijas celma gadījumi palielinās pakāpeniski un nav sprādzienveidīgs uzliesmojums.
Londonas pēdējā brīža centieniem, lai mainītu ar Eiropas Savienību (ES) panākto “Breksita” vienošanos, pagaidām rezultātu nav, pirmdien Briselē paziņoja Lielbritānijas valdības pārstāvis.
Sarunas arī pēc nedēļas nogalē notikušajām sanāksmēm atrodas strupceļā, un šobrīd nav plānu, ka Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja varētu ierasties Briselē, sacīja pārstāvis. Svētdien viņai ir bijusi telefonsaruna ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru. Sarunas turpinās, sacīja pārstāvis. Arī EK pirmdien apstiprināja, ka Mejas vizīte netiek plānota. Premjere varētu ierasties, ja viņas sarunvedējiem izdotos panākt vienošanos ar ES partneriem.
Meja ir lūgusi Briseli izrādīt zināmu piekāpšanos, kas viņai palīdzētu gūt parlamentā atbalstu “Breksita” vienošanās dokumentam. Domstarpības pamatā ir ap tā dēvēto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst robežkontroles atjaunošanu uz Ziemeļīrijas un Īrijas robežas pēc “Breksita”. Ja britu likumdevēji pašreizējo vienošanos otrdien noraidīs atkal, viņiem būs jābalso par to, vai pamest ES bez vienošanās 29.martā, vai arī izstāšanos atlikt.
Lielbritānijas parlaments piektdien jau trešo reizi ar 58 balsu vairākumu noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto “Breksita” vienošanos. Šoreiz vienošanos atbalstīja 286 deputāti, bet 344 joprojām balsoja pret.
Meja jau norādījusi, ka šim balsojumam būs “smagas sekas” un ka Lielbritānijai draud aiziešana no Eiropas Savienības (ES) 12.aprīlī bez jebkādas vienošanās, jo nepietiks laika, lai apstiprinātu normatīvos aktus, kas ļautu izvairīties no bezvienošanās “Breksita”. Savukārt opozīcijā esošo leiboristu līderis Džeremijs Korbins kārtējo reizi pieprasījis Mejas atkāpšanos un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu.
Reaģējot uz Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas panāktās “Breksita” vienošanās kārtējo noraidīšanu, Eiropas Komisija (EK) piektdien paziņojusi, ka tagad bezvienošanās “Breksits” kļuvis par “ticamu scenāriju”. Pēc piektdienas balsojuma, kurā deputāti ar 58 balsu pārsvaru jau trešo reizi noraidīja Mejas panākto vienošanos, amatpersonas Briselē norādījušas, ka ES esot “pilnībā gatava” Lielbritānijas aiziešanai no bloka bez vienošanās.
Reaģējot uz Lielbritānijas parlamenta balsojumu, Eiropadomes prezidents Donalds Tusks jau izlēmis 10.aprīlī sasaukt ārkārtas ES samitu.Piektdienas balsojums nozīmē, ka Londona nav spējusi iekļauties iepriekšējā samitā noteiktajā termiņā, lai “Breksits” tiktu atlikta līdz 22.maijam, kad Apvienotā Karaliste varētu aiziet no bloka saskaņā ar novembrī panākto vienošanos.
Tagad vienīgā iespēja Mejai ir līdz 12.aprīlim lūgt “Breksita” atlikšanu uz ilgāku laiku, taču tad Lielbritānijai maija beigās nāksies piedalīties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Kārtējo reizi pārliecinošam deputātu vairākumam nobalsojot pret viņas panākto vienošanos, Meja atzinusi, ka Lielbritānijai tagad būs jāmeklē “alternatīvs ceļš”.
Tas “gandrīz noteikti” ietver EP vēlēšanu rīkošanu, norādījusi Meja, lai gan iepriekš viņa paudusi viedokli, ka šī iespēja ir ļoti nevēlama.
Krievijas karaspēka uzbrukums Ukrainā faktiski apstājies visās frontēs, secinājis Lielbritānijas izlūkdienests.
Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas kārtējā pārskatā par situāciju Ukrainā secināts, ka Krievijas karaspēks pēdējo dienu laikā gan uz sauszemes, gan jūrā, gan gaisā sasniedzis minimālu progresu, vēsta televīzijas kanāls “Sky News”.
Krievi turpina ciest lielus zaudējumus, bet uzbrukums visās frontēs faktiski apstājies, atzinuši britu izlūki.
Vienlaikus Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas ziņojumā Ukrainas aizsardzība raksturota kā neatlaidīga un labi koordinēta, uzsverot, ka pārliecinoši lielāko Ukrainas teritorijas daļu joprojām kontrolē ukraiņi.
Lielbritānija trešdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt 29.martā paredzēto “Breksitu” uz trīs mēnešiem, taču Eiropas Komisijas (EK) jau brīdinājusi, ka tas varētu radīt “nopietnus tiesiskus un politiskus riskus”.
Uzrunājot parlamentu, Terēza Meja pavēstīja, ka nosūtījusi vēstuli Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam, kurā viņu informējusi, ka Apvienotā Karaliste vēlas Lisabonas līguma 50.pantā paredzēto izstāšanās periodu pagarināt līdz 30.jūnijam.
“Kā premjerministre es neesmu gatava atlikt “Breksitu” ilgāk nekā līdz 30.jūnijam,” uzsvēra valdības vadītāja. Viņa piebilda, ka joprojām plāno lūgt parlamentu trešo reizi balsot par divkārt jau noraidīto “Breksita” vienošanos, taču nepaskaidroja, kad tas būs. Meja norādīja, ka gadījumā, ja vienošanās tiks noraidīta vēl vienu reizi, parlamenta būs jālemj, ko darīt tālāk. Tomēr viņa piebilda, ka vēl viena “Breksita” atlikšana būtu uzskatāma par nespēju pildīt tautas nobalsošanā pieņemto lēmumu.
Opozīcijā esošie leiboristi paziņojuši, ka, lūdzot īsu “Breksita” atlikšanu, Meja liekot deputātiem izšķirties vai nu par viņas panāktās vienošanās apstiprināšanu, vai nu par bezvienošanās aiziešanu no Eiropas Savienības (ES). Savukārt eiroskeptiski noskaņotie deputāti Mejas vadītās Konservatīvās partijas rindās iebilst pret ilgāku “Breksita” atlikšanu, jo bažījas, ka rezultātā Lielbritānija galu galā var arī neaiziet no ES. Tikmēr EK jau atzinusi, ka Lielbritānijai būs jāpiedalās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, ja “Breksits” tiks atlikts pēc 23.maija.
“Jebkuram Apvienotajai Karalistei piedāvātajam pagarinājumam vai nu jāilgst līdz 2019.gada 23.maijam, vai arī jābūt ievērojami ilgākam un jāparedz Eiropas vēlēšanas,” teikts iekšējās lietošanas dokumentā, kas nonācis mediju rīcībā. “Tas ir vienīgais veids, kā pasargāt ES institūciju funkcionēšanu un to spēju pieņemt lēmumus.”
Tajā pašā laikā Meja jau iepriekš paziņojusi, ka piedalīšanās EP vēlēšanās nav Lielbritānijas interesēs. EK arī uzsvērusi, ka ES Lielbritānijai var piedāvāt tikai vienreizēju “Breksita” atlikšanu, jo pretējā gadījumā bloku pārņems haoss.
Lai “Breksitu” varētu atlikt, tam jāpiekrīt visām pārējām 27 bloka dalībvalstīm, un paredzēts, ka ES līderi par to lems ceturtdien un piektdien paredzētajā samitā. Tomēr EK prezidents Žans Klods Junkers paudis viedokli, ka šīs nedēļas samitā lēmums par “Breksita” atlikšanu netiks pieņemts. Intervijā raidorganizācijai “Deutschlandfunk” Junkers atzina, ka sarunas par “Breksita” atlikšanu, visticamāk, būs jāpārceļ uz nākamo nedēļu.
“Kamēr mēs nezinām, kam Lielbritānija varētu piekrist, nekāds lēmums no mūsu puses nevar tikt pieņemts,” norādīja EK prezidents.
Viņš atkārtoti arī uzsvēra, ka Mejas panāktā “Breksita” vienošanās ir galīgais Briseles piedāvājums, kurš netiks pārskatīts. “Neko vairāk nav iespējams darīt. Esam nonākuši ceļa galā,” norādīja Junkers. Viņš piebilda, ka “Breksita” atlikšanai Mejai jāpanāk vienošanās apstiprināšana parlamentā un jāiesniedz Briselei “skaidrs grafiks” izstāšanās īstenošanai.
Lielbritānijā svētdien plkst.20 (plkst.22 pēc Latvijas laika) tiks ievērots klusuma brīdis mūžībā aizgājušās karalienes Elizabetes II piemiņai, paziņojis premjerministres birojs.
Cilvēki tiek aicināti ievērot minūti klusuma savās mājās, uz ielas vai publiskos piemiņas pasākumos un atcerēties karalienes dzīvi un mantojumu.
Arī ārzemēs dzīvojošie briti aicināti ievērot klusuma brīdi plkst.20 pēc vietējā laika.
Premjerministres birojs norādīja, ka kopīgs atceres mirklis būs iespēja visiem visā Lielbritānijā pieminēt Elizabetes II nāvi.
Londonas Impērijas koledžas attīstītajai vakcīnai pret jauno koronavīrusu sākti izmēģinājumi uz cilvēkiem.
Tuvāko nedēļu laikā šo vakcīnu saņems 300 cilvēki, kuri brīvprātīgi pieteikušies dalībai šajā pētījumā. Pēc šīs pirmās fāzes oktobrī plānoti izmēģinājumi, piedaloties aptuveni 6000 cilvēku.
Izmēģinājumi uz dzīvniekiem liecina, ka šī vakcīna ir droša un izraisa efektīvu imūnreakciju pret jauno koronavīrusu. Pasaulē pašreiz tiek attīstītas vairāk nekā 120 potenciālās vakcīnas pret jauno koronavīrusu. 13 vakcīnām sākti klīniskie izmēģinājumi: piecām Ķīnā, trim ASV, divām Lielbritānijā un pa vienai Austrālijā, Vācijā un Krievijā.
Lielbritānijā izmēģinājumi uz cilvēkiem aprīlī tika sākti arī Oksfordas universitātes ekspertu attīstītajai vakcīnai. Londonas Impērijas koledžas izstrādātā vakcīna ir balstīta jaunā pieejā.
Daudzas tradicionālās vakcīnas ir balstītas uz vājinātu vai modificētu vīrusa formu vai vīrusa daļām, bet Londonas Impērijas koledžas attīstītajā vakcīnā izmantotas ģenētiskā koda sintētiskās daļiņas, kas atdarina vīrusu.
Pirmajā izmēģinājumu dienā vakcīna tiks ievadīta tikai diviem cilvēkiem un pēc tam trim ik pēc 48 stundām, pakāpeniski palielinot izmēģinājuma dalībnieku skaitu.
Atšķirībā no Oksforda universitātē attīstītās vakcīnas brīvprātīgie šajā izmēģinājumā saņems divas potes ar četru nedēļu atstatumu.
Profesors Robins Šatoks, kas vada izmēģinājumus, un viņa kolēģi norādīja, ka viņi rīkojas piesardzīgi vakcīnas izstrādāšanā izmantotās jaunās pieejas dēļ, bet īpašu drošības risku nepastāv.
“Ja mūsu pieeja strādās un vakcīna izrādīsies efektīva pieeja pret slimību, tas var revolucionizēt to, kā mēs reaģējām uz slimību uzliesmojumiem nākotnē,” sacīja Šatoks.
Londonas Impērijas koledžas cer, ka vakcīna varētu būt gatava izmantošanai un izplatīšanai Lielbritānijā un pasaulē 2021.gada sākumā.
Ukraina nodos 2023.gada Eirovīzijas dziesmu konkursa rīkošanas pienākumus Lielbritānija, pirmdien pavēstīja Eiropas Raidsabiedrību savienība (EBU).
Ukraina šogad konkursā uzvarēja, bet Lielbritānija ierindojās otrajā vietā.
“Mēs esam ārkārtīgi pateicīgi, ka [britu raidsabiedrība] BBC ir pieņēmusi piedāvājumu rīkot Eirovīzijas dziesmu konkursu Apvienotajā Karalistē 2023.gadā,” EBU izplatītajā paziņojumā apliecināja konkursa izpildvadītājs Martins Esterdāls.
Video
Pagaidām nav zināms, kurā Lielbritānijas pilsētā konkurss notiks, bet interesi ir izrādījušas vairākas, arī Glāzgova un Mančestra, norāda BBC.
Iespējamo pretendentu vidū ir arī Līdsa, Liverpūle, Ņūkāsla, Birmingema, Aberdīna, Londona, Braitona, Belfāsta un Kārdifa.
Eiropas Parlaments (EP) trešdien ratificēja breksita vienošanos, nodrošinot, ka Lielbritānija piektdien plkst.23 pēc Griničas laika izstājas no Eiropas Savienības (ES).
Par vienošanās ratificēšanu nobalsoja 621 deputāts, 49 balsoja pret, bet 13 atturējās.
Pēc breksita EP pametīs arī 73 britu deputāti, bet attiecības Lielbritānijas un ES starpā pilnībā netiks sarautas.
Breksitam sekos pārejas posms, kas ilgs līdz 2020.gada 31.decembrim. Šai periodā uz Lielbritāniju joprojām attieksies ES tiesību normas un abām pusēm būs jāpanāk vienošanās par jaunu tirdzniecības līgumu. Londona uzstāj, ka šādu vienošanos ir iespējams panākt, bet ES amatpersonas paudušas šaubas, vai tik īsā laikā tas ir iespējams.
Pārejas periodu ir iespējams pagarināt, ja par to vienojas abas puses, bet Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons jau paziņojis, ka tam nepiekritīs. Lielbritānijas un ES ierindas pilsoņiem pārejas periods nozīmēs maz redzamu izmaiņu ierastajā lietu kārtībā, un Lielbritānija turpinās arī iemaksas ES budžetā.
Taču Lielbritānija no nākamās nedēļas vairs nevarēs piedalīties ES institūciju darbā un lēmumu pieņemšanas procesā. Apvienotā Karaliste oficiāli kļūs par “trešo valsti”, kas vairs neietilps Eiropas vienotā tirgus klubā, kuru turpmāk veidos tikai 27 valstis.
Lielbritānija sestdien pēdējā gaitā pavadīja karalienes Elizabetes II dzīvesbiedru princi Filipu, kas no dzīves aizgāja 9.aprīlī 99 gadu vecumā.
Koronavīrusa pandēmijas dēļ atvadu pasākumos bija jāievēro stingri ierobežojumi, un atvadīties no nelaiķa varēja karaļnama bērēm neierasti mazs sērotāju skaits.
Bēru dievkalpojums Vindzoras pils Svētā Jura kapelā ilga 50 minūtes, un tajā piedalījās 30 viesi.
Princis tika apglabāts kapelas karaliskajā kriptā.
Atvadu ceremonijā pirmo reizi kopš prinča nāves sabiedrībā bija redzama karaliene. Tuvākie ģimenes locekļi, kas, tāpat kā Elizabete, bija apvilkuši sejas maskas, XV gadsimta gotiskajā dievnamā bija sasēdušies, ievērojot sociālās distancēšanās noteikumus.
Video
Vēl pirms atvadu ceremonijas, kad prinča šķirsts tika nogādāts kapelā, valstī tika ievērots klusuma brīdis.
Visā Lielbritānijā – arī ielās, veikalos, dzelzceļa stacijās un sporta pasākumos – cilvēki cieņā nolieca galvas.
Uz ceremonijas laiku netālajā Hītrovas lidostā bija apturēti lidojumi.
Atvadu dievkalpojums bija vienkāršs, ievērojot nelaiķa vēlēšanos.
Prinča bēres notika pēc astoņu dienu sērām, kuru laikā valsts karogi bija nolaisti pusmastā.
Filips ar princesi Elizabeti apprecējās 1947.gadā piecus gadus pirms viņa kļuva par karalieni. Viņi bija ilgākais valdījušais karaliskais pāris Lielbritānijas vēsturē.
Pārim ir četri bērni, astoņi mazbērni un desmit mazmazbērni.
Marta vidū princis tika izrakstīts no slimnīcas un atgriezās Vindzoras pilī, kur pandēmijas laikā kopā ar Elizabeti II dzīvoja izolēti no apkārtējās pasaules.
2017.gadā pēc divu dienu pavadīšanas slimnīcā Filips 96 gadu vecumā beidza aktīvu līdzdalību oficiālos pasākumos.
Lielbritānija piektdien oficiāli noraidījusi iespēju pagarināt pārejas periodu pēc izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).
Kabineta kancelejas ministrs Maikls Govs, kurš šobrīd ir augstākā par breksitu atbildīgā amatpersona, pavēstīja, ka videokonferences formātā notikusi “konstruktīva ES apvienotās komitejas sanāksme”, kurā piedalījies Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Marošs Šefčovičs.
“Es oficiāli apstiprināju, ka Apvienotā Karaliste nepagarinās pārejas periodu, un laiks pagarināšanai tagad ir pagājis,” tviterī informējis Govs. “2021.gada 1.janvārī mēs atgūsim kontroli un atgūsim savu politisko un ekonomisko neatkarību.”
Lielbritānija ES pameta 31.janvārī, un abām pusēm ir laiks līdz gada beigām, lai vienotos par savām turpmākajām attiecībām.
Šobrīd Apvienotā Karaliste joprojām atrodas ES iekšējā tirgus un muitas ūnijas sastāvā, ir spiesta pakļauties bloka tiesību normām un veikt iemaksas tā budžetā. Taču, ja pārejas perioda laikā vienošanos neizdosies panākt, tirdzniecību starp abām pusēm turpmāk regulēs Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) normas, kas paredz dažādas muitas barjeras.
Lai gan sarunās ar ES par jauno tirdzniecības līgumu vērā ņemamu progresu nav izdevies panākt, Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons kategoriski atteicies lūgt pārejas perioda pagarināšanu, ko pieprasa opozīcija un daļa uzņēmēju.
Lielbritānijā miljoniem cilvēku sekojuši līdzi karalienes Elizabetes II bēru ceremonijai, kas tika tiešraidē pārraidīta 125 kinoteātros visā valstī un demonstrēta televīzijā.
Par karalieni sēroja visas Apvienotās Karalistes zemes. Briti sapulcējās pie televizoru ekrāniem savās mājās, krogos, sabiedriskajos centros, anglikāņu katedrālēs, parkos, kur uzstādīti lieli ekrāni, un citās publiskās vietās, lai sekotu līdzi bēru norisei. Karalienes bēru diena visā valstī pasludināta par brīvdienu.
Video
Kāds autobusa šoferis no Belfāstas ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka karaliene bijusi īsta klints. Viņa tikusies ar politiskajā partijām gan provincē, gan Īrijā un ne tikai unionistiem, kas ir lojāli kronim.
“Viņa bija tur priekš visiem un ikviena,” viņš piebilda.
Skotijā tūkstošiem cilvēku sapulcējās pie Holirūdas pils, kur karalienes šķirsts tika glabāts pēc viņas nāves Balmoralas muižā.
Daudziem britiem karalienes nāve bija šoks, lai gan bēdīgais notikums bija sagaidāms, ņemot vērā karalienes cienījamo vecumu.
Elizabete II aizgāja mūžībā 8.septembrī 96 gadu vecumā pēc 70 tronī aizvadītiem gadiem.
Uz viņas bērēm tika uzaicināti vairāk nekā 2000 viesu, tai skaitā simtiem ārvalstu līderu, un Londonas centrā sapulcējās tūkstošiem cilvēku, lai klātienē pieredzēto šo vēsturisko notikumu.
Lielbritānijā sestdien tiek kronēts karalis Čārlzs III un karaliene Kamilla. Dedzīgākie monarhijas atbalstītāji jau nedēļu pirms kronēšanas sāka pulcēties Londonā, lai klātienē vērotu vēsturisko dienu, kādas Lielbritānijā nav bijis vairāk nekā 70 gadus.
Britu karaļpāris sešu zirgu vilktā karietē dosies apmēram divus kilometrus garajā ceļā no Bekingemas pils uz Vestminsteras abatiju, kur plkst.11 (plkst.13 pēc Latvijas laika) sāksies svinīgā kronēšanas ceremonija.
Uz ceremoniju Vestminsteras abatijā lūgti vairāk 2000 viesu – gan ārvalstu līderi un monarhi, gan amatpersonas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.
Britu monarha kronēšanas ceremonijas pamats nav mainījies jau vairāk nekā tūkstoš gadu. Vispirms karalis tiks iepazīstināts ar draudzi, kas atbildēs, izsaucot “Dievs, sargi karali!”. Pēc tam monarhs dos kronēšanas zvērestu, kura teksts gan gadsimtu gaitā ir mainījies.
Iepriekšējā kronēšanā 1953.gadā Čārlza māte karaliene Elizabete II, kura tolaik bija 27 gadus veca, solīja valdīt atbilstoši likumam, taisnīgumu panākt ar žēlastību un saglabāt Anglijas Baznīcu. Tāpat viņa zvērēja “atbilstoši to pašu likumiem un paražām” pārvaldīt Nāciju sadraudzības valstis, kurās britu monarhs ir valsts galva.
Video(TIEŠRAIDE)
Tālāk ceremonijā arhibīskaps “svaidīs, svētīs un iesvētīs” monarhu, kurš sēdēs 1300.gadā izgatavotajā Karaļa Edvarda jeb Kronēšanas krēslā zem baldahīna.
Iesvētītai eļļai tiks izmantota sudraboti zeltīta 12.gadsimta karote, kas ir vecākais Kroņa dārgumu artefakts.
Velbijs ir apliecinājis, ka svaidīšana jeb sakraments, ar kuru personas nošķir no pasaulīgās sfēras un ievada dievišķajā, būs “vienīgā ceremonijas daļa, kuru publika neredzēs”.
Ceremonijā būs arī budistu, hinduistu, jūdaistu, musulmaņu un sikhu līderi, cenšoties atspoguļot mūsdienu sabiedrības dažādību un Čārlza centienus veidot saliedētāku sabiedrību.
Bībeles lasījumu ceremonijas laikā veiks Lielbritānijas vēsturē pirmais premjerministrs hinduists Riši Sunaks. Ceremoniju apmeklēs arī Skotijas premjerministrs Humza Jusafs, kurš ir pirmais musulmanis kādas Rietumeiropas valdības vadītāja amatā.
Pēc valdnieka lodes un sceptera pasniegšanas, kas apliecina tā garīgo un laicīgo varu, monarham galvā tiks likts Svētā Edvarda kronis un monarhs pārsēdīsies tronī.
Tad tradicionāli kronētā monarha priekšā ceļos metīsies un uzticību zvērēs arhibīskaps, prinči un parlamenta augšpalātas – Lordu palātas – augstākās amatpersonas, bet Čārlza III kronēšanas scenārijā ir paredzēta “tautas godināšana”, kad ikviens Vestminsteras abatijā, Londonas ielās vai mājās pie televizora ekrāna esošais var zvērēt savu uzticību karalim.
Pēc tam atsevišķā ceremonijā, kas būs līdzīga, bet vienkāršāka, kronēta tiks karaliene Kamilla.
Karalis un karaliene karietē, kas pirmo reizi tika izmantota 1762.gadā, dosies plašākā “Kronēšanas procesijā” citu karaliskās ģimenes pārstāvju un ap 4000 britu un sadraudzības valstu karavīru pavadībā atgriezīsies Bekingemas pilī, kur plkst.14.15 no pils balkona sveiks pavalstniekus un pamās Karalisko gaisa spēku parādei.
Ceremonijā piedalīsies tuvākie karaļa radinieki: viņa vecākais dēls Velsas princis Viljams, kurš tagad ir kļuvis par troņmantnieku, ar sievu Ketrīnu, Čārlza māsa princese Anna ar vīru, karaļa brālis Edinburgas hercogs Edvards ar sievu un bērniem.
Bez sievas Meganas ceremoniju apmeklēs arī Čārlza III jaunākais dēls Harijs, kuram, tāpat kā Čārlza brālim princim Endrū, nav paredzēta formāla līdzdalība pasākumā. Harijs ar sievu un abiem bērniem – princi Ārčiju, kuram tieši sestdien paliek četri gadi, un gandrīz divgadīgo princesi Lilibetu – atteicās no ikdienas pienākumiem karaliskajā ģimenē un pārcēlās uz dzīvi Losandželosā, kur virknē interviju atklāja sarežģītās un rūgtuma pilnās attiecības ar Harija ģimeni. Savukārt Endrū saistībā ar skandālu par iespējamu 17 gadus vecas meitenes seksuālu izmantošanu ir zaudējis gan militāros titulus, gan prominentu vietu karaliskās ģimenes hierarhijā.
Viljama vecākais dēls princis Džordžs, kuram ir deviņi gadi un kurš ir otrais rindā uz troni, ceremonijā būs starp karaļa pāžiem.
Ceremonijā piedalīsies arī karalienes Kamillas mazbērni, bet lūgto viesu vidū ir viņas pirmais vīrs Endrū Pārkers-Boulzs.
Viesu vidū Vestminsteras abatijā būs Ziemeļīrijas īru nacionālistu partijas “Sinn Fein” līdere Mišela O’Nīla, lai gan viņas partija tradicionāli iebilst pret monarhiju. Tāpat ceremoniju apmeklēs Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, ASV pirmā lēdija Džila Baidena, Eiropas monarhiju, kā arī Butānas, Jordānijas, Tongas un Taizemes karalisko ģimeņu pārstāvji, maoru karalis no Jaunzēlandes, Japānas imperatoru ģimenes, kā arī bijušo Bulgārijas, Rumānijas un Grieķijas karalisko ģimeņu pārstāvji. Tāpat viesu vidū ir dažādu labdarības organizāciju un aktīvistu pārstāvji.
Svētdien Lielbritānijā gaidāmas dažādas apkaimju ielu ballītes jeb “Lielās kronēšanas pusdienas”, bet plkst.20 Vindzoras pilī ap 10 000 viesu vēros Kronēšanas koncertu, kurā piedalīsies Keitija Perija, Laionels Ričijs, “Take That”, Andrea Bočelli un citi mākslinieki.
Pirmdien Lielbritānijā izsludināta brīvdiena, kurā karaliskā ģimene ir aicinājusi britus piedalīties brīvprātīgo darbā savā kopienā.
74 gadus vecais Čārlzs par Lielbritānijas karali kļuva pagājušā gada 8.septembrī, kad nomira viņa māte karaliene Elizabete II, kas valdīja 70 gadus.
Ņemot vērā karaļa vecumu, ir skaidrs, ka viņam kā monarham salīdzinoši īsā laikā ir jāatstāj savs nospiedums vēsturē.
Pirmajos sešos mēnešos pēc kļūšanas par karali viņš ir atvēris karaliskos arhīvus, lai pētniekiem būtu iespēja izanalizēt britu monarhijas saistību ar verdzību.
Tāpat Čārlzs III ir apņēmies veidot tā dēvēto mazāko monarhiju, kad aktīvi strādājošo un par budžeta līdzekļiem apmaksāto karaliskās ģimenes locekļu skaits ir ierobežotāks. Viņš arī mēģina piešķirt monarhijai emocionālākus vaibstus, neslēpjot asaras pēc savas mātes nāves vai apsēžoties uz grīdas, kad sikhu lūgšanu namā Lūtonā tikās ar draudzi.
Ja karaliene Elizabete II kļuva par stila ikonu ar košu krāsu saskaņotiem kostīmiem un rokassomiņām, tad Čārlzs III savus uzvalkus cenšas atdzīvināt ar dažādu krāsu kabatslakatiņiem.
Lai gan gaidīšana uz troni ir bijusi ilga, ekspertu vērtējumā tā ir devusi Čārlzam iespēju vērot savu māti, mācīties no kļūdām un jau laikus sagatavoties tam, kāds karalis viņš vēlas būt un kādu mantojumu atstāt vēsturē. Elizabete II, kura par karalieni kļuva 25 gadu vecumā, un daudzi citi britu monarhi savas zinības apguva mājmācībā pie skolotājiem, bet Čārlzs ir guvis izglītību mācību iestādēs un pieredzējis dzīvi ārpus pils sienām.
Čārlzs ir studējis vēsturi Kembridžas Universitātē un sešus gadus dienējis Karaliskajos jūras spēkos.
Kā Velsas princis viņš ir dibinājis dažādas labdarības organizācijas, kas, piemēram, palīdz jauniešiem atrast darbu, izglītību un apmācības. Tāpat viņš ir izveidojis organiskās pārtikas kompāniju un aizrāvies ar pilsētplānošanu. Viņš dedzīgi iestājas par vides daudzveidības saglabāšanu un klimata krīzes novēršanu.
Savulaik karalienes dēls mudināja ministrus atteikties no projektiem, kuri, viņaprāt, kaitē Lielbritānijas vēsturiskajai arhitektūrai.
Karaliene Elizabete II iemantoja visa politiskā spektra atbalstītāju cieņu ar to, ka nekad publiski neizpauda savus politiskos uzskatus un simpātijas, tikmēr Čārlza agrākā iesaistīšanās politiskos procesos un publiski izteikumi ir bijuši kritizēti kā aizlieguma karaliskajai ģimenei iejaukties valsts politikā pārkāpums.
Tomēr vislielākā Čārlza dzīves drāma ir saistīta ar viņa un princeses Diānas laulības izjukšanu. Pirms princeses Diānas nāves 1997.gada autoavārijā Parīzē daudzu karaļnama norišu vērotāju acīs Čārlzs bija sliktais vīrs, kurš ir krāpis sievu ar ilggadējo mīļāko Kamillu, kas 2005.gadā tomēr kļuva par viņa otro sievu.
Video
Lai gan pēc Diānas nāves valdīja nepatika pret Čārlzu un pat izteikts naids pret Kamillu, gadu gaitā pāris ir spējis iemantot britu sabiedrības atzinību un cieņu. Kamilla ar labdarības aktivitātēm, humora izjūtu un piezemēto dzīvesveidu daudziem ir pierādījusi, ka ir cienīga nest karalienes kroni.
Kad Čārlzs un Kamilla apprecējās, tika ziņots, ka viņai nebūs karalienes titula, tomēr neilgi pirms nāves arī karaliene Elizabete II apliecināja, ka Kamillai ir piešķirams karalienes tituls.
Kronēšanas dienā Lielbritānijā līdzās svinībām plānoti monarhijas noliedzēju protesti.
Lielbritānijā šogad atzīmēs karalienes Elizabetes II valdīšanas 70.gadadienu, un svētku kulminācija būs jūnija sākumā ar četru dienu svinībām.
Bekingemas pils pirmdien paziņoja, ka karalienes valdīšanas platīna jubilejai par godu šogad notiks ielu ballītes, koncerts ar pasaules “lielākajām izklaides jomas zvaigznēm” un ekskursijām karalienes īpašumos.
Svinību kulminācija būs 2.-5.jūnijā, kad Lielbritānijā būs četras brīvdienas.
Platīna jubilejas svinības sākas pirmdien, kad pavāru sacensībās tiks izstrādāta jauna pudiņa recepte par godu Elizabetes II valdīšanai. Uzvarējusī recepte tiks publiskota un pudiņš pasniegts Lielās jubilejas pusdienās jūnija brīvdienu laikā.
Pavāru sacensības jaunu recepšu izveidē ir karaļnama tradīcija, piemēram, Elizabetes II kronēšanai par godu 1953.gadā tika izgatavota “Kronēšanas cāļa” recepte.
12.-15.maijā vairāk nekā 500 zirgu un 1000 mākslinieku uzstāsies pusotru stundu ilgā izrādē Vindzoras pilī, skatītāju izvedot cauri vēsturei no karalienes Elizabetes I valdīšanai līdz mūsdienām.
2.jūnijā paredzēta tradicionālā militārā parāde “Trooping the Colour”, kura pēdējos divus gadus nav notikusi pilnā apmērā pandēmijas dēļ.
3.jūnijā Svētā Pāvila katedrālē notiks pateicības dievkalpojums par godu karalienes valdīšanai.
Savukārt 4.jūnijā Bekingemas pilī notiks koncerts ar slavenu mākslinieku piedalīšanos. Koncerta dalībnieki pagaidām netiek atklāti, bet februārī Lielbritānijas iedzīvotāji varēs pieteikties iespējai iegūt ieejas kartes uz šo pasākumu.
5.jūnijā visi Lielbritānijas iedzīvotāji aicināti piedalīties Lielajās jubilejas pusdienās, kā arī notiks ielu ballītes un citi pasākumi. Jau tagad 1400 cilvēku ir pieteikušies organizēt svētku pusdienas.
Jūlijā Bekingemas pilī, Vindzoras pilī un Holirūdhausas pilī tiks atklātas trīs izstādes par karalienes ceļu uz troni, kronēšanu un jubilejām. Izstādēs būs apskatāmi portreti, kā arī rotaslietas un tērpi no vēsturiskiem notikumiem.
6.februārī Elizabete II kļūs par pirmo britu monarhu, kurš sasniedzis platīna jubileju jeb pavadījis 70 gadus tronī. Karaliene Viktorija tronī pavadīja 63 gadus. Savukārt pasaules vēsturē visilgāk tronī aizvadījis Francijas un Navarras karalis Luijs XIV, kurš 18.gadsimtā tronī bija 72 gadus un 110 dienas.
Arī karalienes valdīšanas zelta un dimanta jubileju svinību kulminācija bija jūnija pirmajā nedēļā, lai sniegtu sabiedrībai iespējas izbaudīt labus laikapstākļus un svētkus.
Pagaidām nav skaidrs, cik daudz pasākumu apmeklēs 95 gadus vecā karaliene, kurai pēc oktobrī slimnīcā pavadītas nakts ārsti ieteica vairākas nedēļas atpūsties. Tās būs pirmās svinības, kuras karaliene pavadīs bez sava ilggadējā vīra Edinburgas hercoga Filipa līdzās. Filips nomira pagājušajā gadā 99 gadu vecumā.
Gaidāms, ka lielā daļā jubilejas pasākumu piedalīsies britu karaliskās ģimenes pārstāvji, tostarp troņmantnieks princis Čārlzs ar sievu Kamilu.
Platīna jubilejas svinību laikā jūnijā publikai būs atvērti karalienes īpašumi Sendringemā un Balmorālā.
Tāpat cilvēki aicināti iestādīt koku par godu karalienes jubilejai, bet skolēni var veidot darbus par cerību tēmu.
Ierasti Elizabete II savu tronī kāpšanas laiku pavada privāti 175 kilometrus uz ziemeļiem no Londonas esošajā Sendringemas īpašumā Norfolkā, kur viņas tēvs karalis Džordžs VI 1952.gada 6.februārī nomira ar plaušu vēzi.
Elizabetes II valdīšanas iepriekšējās jubilejas tika atzīmētas 1977.gadā, kad sudraba jubileju pēc 25 tronī pavadītiem gadiem Lielbritānija atzīmēja ar plašām svinībām ielās un karaliene devās pasaules turnejā, 2002.gadā zelta jeb 50 gadu jubileja tika atzīmēta ar popmūzikas koncertu Bekingemas pilī, dimanta jeb 60 gadu jubileja 2012.gadā tika svinēta ar krāšņu parādi Temzas upē Londonā.
Savukārt 2017.gadā safīra jeb 65 gadu jubileja tika atzīmēta ar ceremoniāliem lielgabala šāviņiem Londonas centrā, Londonas Tauerā un citviet Lielbritānijā, kā arī parādi Londonā, kurā Pirmā pasaules kara laika artilērijas ieročus vilka zirgi.
Elizabete II par karalieni kļuva 25 gadu vecumā. Kronēšana notika 1953.gada 2.jūnijā.
2015.gada septembrī viņā apsteidza karalieni Viktoriju, kļūstot par Lielbritānijā visilgāk pie varas bijušo monarhu. Pēdējos gados viņa arvien vairāk pienākumu ir nodevusi jaunāku ģimenes locekļu rokās, lai gan arī pati, neskatoties uz cienījamo vecumu, piedalās dažādos pasākumos.
Ziemassvētkos viņa teica tradicionālo televīzijas uzrunu, kurā īpaši akcentēja prinča Filipa zaudējumu. Viņš nomira pērn aprīlī divus mēnešus pirms savas 100.dzimšanas dienas. Laulībā viņi bija pavadījuši 73 gadus.
Lielbritānijā apgrozībā parādījušās monētas ar karaļa Čārlza III attēlu. Pirmās monētas ar karaļa attēlu ir 50 pensu monētas, uz kurām Čārlza III portrets redzams reversā, godinot viņa mātes karalienes Elizabetes II dzīvi un mantojumu.
Monētas jubilejas versija tika izlaista oktobrī, radot rekordlielu apmeklētāju skaitu Karaliskās naudas kaltuves tīmekļa vietnē.
Saskaņā ar pieprasījumu pakāpeniski apgrozībā nonāks aptuveni 9,6 miljoni 50 pensu monētu.
Video
Uz jaunajām monētām redzamo karaļa attēlu radījis skulptors Mārtins Dženings un to personīgi apstiprinājis ČārlzsIII.
Saskaņā ar tradīcijām karaļa portrets ir pavērsts pa kreisi – pretējā virzienā Elizabetes II attēlam uz monētām.
Visas Apvienotās Karalistes monētas ar karalienes Elizabetes II atveidu tiks saglabātas kā likumīgs maksāšanas līdzeklis un paliks aktīvā apgrozībā.
Karaliene Elizabete II aizgāja mūžībā 8.septembrī. Pēc viņas nāves troni mantoja viņas vecākais dēls Čārlzs, automātiski kļūstot par Lielbritānijas jauno karali.
Lielbritānijā tiesnesis piektdien piesprieda cietumsodu divām klimata kustības aktīvistēm, kas 2022.gadā Londonas Nacionālajā galerijā Vinsenta van Goga gleznu “Saulespuķes” apšķieda ar zupu.
Vienai radikāļu organizācijas “Just Stop Oil” biedrei cietumā būs jāpavada divi gadi, bet otrai 20 mēneši, nolēma tiesnesis.
Londonas Sadarkas Kroņa tiesa vēl jūlijā 23 gadus veco Fēbi Plameri un 22 gadus veco Annu Holandu atzina par vainīgām kriminālsodāma kaitējuma nodarīšanā. 2022.gada oktobrī abas apsūdzētās atzina savu vainu.
Video
Tiesnesis Kristofers Hehirs, piespriežot sodu, sacīja, ka glezna varēja tikt “nopietni bojāta vai pat iznīcināta”. “Caur stiklu varēja izsūkties zupa. Jums tas bija pilnīgi vienalga – glezna tiek sabojāta vai netiek,” viņš piebilda.
“Jums nebija tiesību darīt to, ko jūs izdarījāt ar “Saulespuķēm”,” norādīja tiesnesis.
Galerija paziņoja, ka protestētājas nodarījušas “nelielus bojājumus rāmim”, bet pati glezna bijusi aizsargāta ar aizsegu un nav cietusi.
Holanda, kas saņēma 20 mēnešu cietumsodu, un Plamere, kas tika ieslodzīta uz diviem gadiem, protesta laikā arī pielīmējās pie galerijas sienas. “Just Stop Oil” pēdējos gados ir sarīkojusi vairākas skaļas akcijas.
Radikāļu akciju mērķis bijis gan Vimbldonas tenisa turnīrs un golfa turnīrs “British Open”, gan mākslas galerijas un muzeji, arī izrāde “Les Miserables”.
Pieciem radikāļiem, arī organizācijas dibinātājam, jūnijā tika piespriesti četru līdz piecu gadu cietumsodi par sazvērestību, plānojot protestus, kas bloķēja automaģistrāli M25 ap Londonu.
Pāris stundas pēc Plameres un Holandas notiesāšanas trīs “Just Stop Oil” biedri Nacionālajā galerijā “ar zupai līdzīgu šķidrumu” apšķieda divas Vinsenta van Goga gleznas un tika aizturēti.
Lielbritānijā Covid-19 analīzes dienā tiek veiktas vidēji pusmiljonam iedzīvotāju. Koronavīruss tiek testēts medicīnas iestādēs, speciālos testēšanas centros, kā arī patstāvīgi mājās, pasūtot testa komplektu oficiālajā mājaslapā.
