Šodien pamodos, un visu laiku domāju, kas ir mīlestība? Kā var zināt, ka tiešām tā ir mīlestība, ko tu jūti pret otru, nevis pieradums, vai rozā brilles? ka to visu var atšķirt?
Esmu dzirdējusi no cilvēkiem, ka viņi ir kopā, laimīgi, jo mīl viens otru. Tauriņi lido vēderā, ceļi grīļojās otru ieraugot, u.t.t..
Tā ir mīlestība vai arī tas notiek tikai rozā briļļu iespaidā. Kā to atšķirt? Un ja tas ir roza briļļu iespaidā, tad kāpēc tas viss reiz beidzās? Varbūt tā ir mīlestība no pirmā acu skatiena. Varbūt . . .
Bet tai pašā laikā it kā ir laimīgi, bet dzīvo kopā tikai tādēļ ka ir pieradums. Un tad seko teksts- ko tad es, it kā jau viss ir labi, kur es citus iešu. es viņu nemīlu, bet man ir vieglāk dzīvot savā rutīnā, ka negribu neko mainīt- es jau varu viņu paciest.
Kādēļ cilvēki dzīvo kopā, ja jau nemīl viens otru?
Ka var zināt, ka tas cilveks, kas tev ir līdzās mīl tevi un mīlēs tevi mūžīgi mūžos.. . .
Kangoo Jumps ir augstas intensitātes dinamiska un atraktīva nodarbība amortizējošos zābakos mūzikas pavadījumā. Ar šo sporta aktivitāti jau vairāk kā divus gadus nodarbojas Kangoo Jumps trenere un sporta entuziaste, arī gaisa akrobāte un juriste Ieva Brante.
Šis fiziskās attīstības sporta veids Latvijā ieviests nesen, par to detalizētāk aicinājām pastāstīt Kangoo Jumps instruktori Ievu Branti.
Kas īsti ir Kangoo Jumps?
Kangoo Jumps nodarbības nav tikai lēkāšana, bet arī augstas intensitātes, atraktīvs treniņš, kas stiprina muskulatūru, sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo stāju un kustību koordināciju, kā arī palīdz samazināt svaru. Kā jau jebkuram treniņam, arī Kangoo Jumps treniņiem ir svarīga regularitāte un darbs ar sevi.
Kā notiek nodarbības un kam tās ir paredzētas?
Kangoo nodarbībām nav vecuma vai sagatavotības ierobežojumu, taču tās nav ieteicamas cilvēkiem ar kakla spondilozi un mugurkaula diska trūcēm. Treniņi parasti ilgst 1h. Lēkā ne tikai sievietes, arī vīrieši. Tiesa gan, viņi gan mazāk apmeklē nodarbības, taču pieņēmums, ka Kangoo ir domāts tikai sievietēm ir kļūdains.
Vai Kangoo Jumps nav traumatisks?
Kangoo Jumps “noslēpums” ir amortizējošos zābakos, jo to svars ir tikai divi kilogrami. Tie slodzes laikā par 80% pasargā locītavas (potītes, ceļus, mugurkaulu) no triecieniem. Slodze tiek dota pakāpeniski un ikviens var kontrolēt, cik enerģiski un stipri grib vai var lēkāt un kustēties.
Kā sagatavoties Kangoo nodarbībai?
Pirms Kangoo treniņa ir vēlams neēst 2-3 stundas. Uz treniņu līdzi obligāti ir jāņem ūdens, garās zeķes, matu gumija, kā arī mazs dvielītis sviedru noslaucīšanai.
Kāpēc izvēlēties Kangoo Jumps?
Kangoo nav tikai treniņš, tā ir iespēja satikt aktīvus un pozitīvus cilvēkus un gūt papildu enerģiju ikdienā! Ja arī diena nav izdevusies, ar Kangoo Jumps tā vienmēr būs forša. Sportot ir veselīgi, bet ar Kangoo ir arī smaidīgi.
Papildu informācija:
Veselīga dzīvesveida dienas ietvaros 5.oktobrī pulksten 15.05 Vērmanes dārzā, veselīga dzīvesveida entuziaste Ieva Brante iepazīstinās ar Kangoo jumps!
Tāpat Veselīga dzīvesveida dienā gan lieliem, gan maziem visas dienas garumā būs iespēja veikt BEZMAKSAS veselības mērījumus un saņemt veselības speciālistu konsultācijas, kā arī piedalīties dažādās sportiskās aktivitātēs un meistarklasēs.
Pasākuma ietvaros muzikāli priekšnesumi, dejas, konkursi un dāvanas! Par pozitīvu noskaņojumu rūpēsies pasākuma īpašie viesi – ar muzikāliem priekšnesumiem priecēs grupa “Oranžās brīvdienas”, ar aizraujošiem eksperimentiem pārsteigs izklaides un izglītības centrs “Zili Brīnumi”, mūsdienu ritmos varēs izkustēties kopā ar deju studiju “Kaprīze”, Edgars Getmančuks demonstrēs žonglēšanas māku ar svaru bumbām, un daudzi citi.
Zelta šī sviests, jeb kpangan sviests tiek iegūts no Rietumāfrikas mežos augošā Āfrikas sviesta koka. Tā sastāvā ir augsts A vitamīna līmenis un stigmasterols- viela, kas nodrošina ādas elastību un cīnās ar apkārtējās vides nelabvēlīgo iedarbību, tādēļ tas ideāli piemērots ādas kopšanai un mitrināšanai. Āfrikā bieži kpangan sviestu dēvē par "zelta šī" sviestu. Tas ir līdzīgs gan kakao, gan šī sviestam un tam piemīt pretiekaisuma, mitrinošas, atjaunojošas un mīkstinošas īpašības. Sastāva ziņā tas satur vairāk A vitamīna (kas nepieciešams ādas veselīguma uzturēšanai un paaugstina tās spēju cīnīties ar infekcijām un iekaisumiem), kā šī sviests un vairāk stigmasterola kā kakao sviests. Kpangan sviestu var izmantot dažādos ķermeņa un sejas kopšanas līdzekļos- pagatavojiet ķermeņa putas- izkausējot un saputojot 25% kpangan sviesta, 25% kakao sviesta un 50% jūsu iecienītās eļļas. 😎
Konstatējot, ka redze pēdējā laikā ir pasliktinājusies un, tālumā skatoties, attēls rādās miglains un izplūdis, cilvēks dodas pie optometrista vai oftalmologa, speciālists veic dažādus testus un secina – jums ir pseidomiopija! Kas ir pseidomiopija, kādu ietekmi uz redzi atstāj pārslodze un kā mazināt nepatīkamos pseidomiopijas simptomus, stāsta aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
“Pseidomiopija ir viltus tuvredzība, ko izraisa pārlieku saspringts acs gredzenveida jeb ciliārais muskulis. Šie redzes traucējumi īpaši aktuāli kļūst sesiju un eksāmenu laikā, bet pseidomiopiju tomēr risina savādāk, nevis ar brillēm,” saka Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Kas notiek ar manām acīm?
Acis ir sarežģīts un smalks redzes orgāns, ko arī darbina muskuļi. Acs ciliārais muskulis ir kā gredzens, kas ar smalkām saitēm (Cinna saites) ir savienots ar lēcu. Brīdī, kad cilvēks lūkojas tālumā, šis ciliārais muskulis nav sasprindzis, Cinna saites ir viegli iestieptas, lēca plakana, bet tiklīdz acu skatiens atkal jāfokusē uz kādu tuvu esošu priekšmetu, tas ciliārajam muskulim prasa piepūli, muskulis saspringst un mainās arī lēcas izliekums, acs pielāgojas tam, lai arī tuvumā novietotu priekšmetu tā varētu labi saskatīt. Tomēr ir situācijas, kad, pārlieku nogurdinot savas acis un redzi, piemēram, ar stundām ilgu darbu pie datora, ciliārais muskulis ir spiests nemitīgi būt saspringuma stāvoklī. Un tad kādā brīdī tas no šī tonusa stāvokļa vairs nespēj atbrīvoties, un cilvēks drīz vien sāk sūdzēties, ka, skatoties tālumā, bilde rādās izplūdusi, miglaina, neskaidra. “Lūk, līdzība – kad pārmērīgi aizraujamies ar neatbilstošas slodzes fiziskajām aktivitātēm vai, piemēram, pārstrādājamies dārzā, arī muguras muskulatūra saspringst, muskuļi vairs nespēj atslābt, tāpēc rodas sāpes un ir grūti pakustēties. Līdzīgi notiek ar acīm. Tāpēc oftalmologs, izvērtējot pacientu, noteikti uzdos vairākus jautājumus par jūsu darbu, dzīvesstilu. Protams, veiks arī dažādus testus, izmantojot speciālu medikamentu, kas paplašina acu zīlītes, lai varētu rūpīgāk izvērtēt acs iekšējo slāni,” skaidro Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.
Pārslodzes sekas
Par viltus tuvredzību jeb pseidomiopiju var liecināt arī sūdzības par sausumu acīs, svešķermeņa sajūtu, reizēm arī sāpēm, asarošanu, šķiet, ka redze ir miglaina, neskaidra, bet kā pavadošais simptoms mēdz būt nepatika pret gaismu un arī galvassāpes pieres daļā. Pašsajūtas atvieglošanai var ņemt palīgā mākslīgās asaras, kas ne tikai pavairo asaru daudzumu acīs, bet uzlabo arī to sastāvu. Gadās, ka viltus tuvredzība ir īslaicīgs un pārejošs stāvoklis, kas parādās pēc intensīvākas slodzes periodiem, kad nācies daudz lasīt vai ilgi strādāt pie datora. Tomēr gadās, ka ciliārajā muskulī veidojusies spazma, un tas vairs pats saviem spēkiem nevar atslābināties. “Tā reizēm mēdz notikt ne tikai pārslodzes dēļ, bet arī acu iekaisuma gadījumā, kā arī pēc traumām,” saka farmaceite Mārīte Šukele. “Tomēr visbiežāk viltus tuvredzība skar gados jaunus cilvēkus vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kas saistīts ar lielu slodzi, studējot vai pavadot laiku viedierīcēs.”
Mīnusu brilles nebūs risinājums
Viltus tuvredzības gadījumā mīnusi var būt gan pavisam nelieli – līdz vienai dioptrijai, gan divas trīs un pat vairāk dioptrijas. Tomēr sliktākais variants, ko var darīt pseidomiopijas ārstēšanā, ir izdabāt nogurumam un ķerties pie mīnusu brillēm. Vēl sliktāk, ja vienas mīnusu brilles drīz vien nomaina ar nākamajām – vēl stiprākām. Lai gan ir sajūta, ka redze tālumā patiešām ar mīnusu brillēm uzlabojas, šīs brilles neatrisina problēmas būtību, jo acs muskulis tik un tā paliek saspringts. Tādā veidā viltus tuvredzība pārtop par hronisku stāvokli. Tāpēc speciālisti neiesaka viltus tuvredzības korekcijai izmantot brilles. Reizēm oftalmologi var ieteikt pamēģināt tā dēvētās pretnoguruma brilles. Tām lēcu pamatā ir ikdienā nepieciešamais optiskais stiprums, bet lēcas lejas daļā iestrādāts plusiņš (0,4 vai 0.6 dioptrijas), kas, ilgstoši strādājot un skatoties datora ekrānā vai mobilajā telefonā, palīdz atslābināt ciliāro muskuli, sargājot to no pārmērīga tonusa rašanās. “Nav pamata baidīties, ka acis pie šādām brillēm pieradīs un vairs nevarēs pilnvērtīgi funkcionēt bez šādas plusu optikas. Šobrīd, kad mūsu darbs lielākoties notiek pie datoriem un ir saistīts ar skatīšanos tuvumā, acīm ir diezgan maz laika, kad ciliārais muskulis var atslābināties,” piebilst Apotheka farmaceite Mārīte Šukele, uzsverot – ja pretnoguruma brilles ir ieteicis speciālists, par šo izvēli nevajadzētu šaubīties.
Kas vēl var izraisīt viltus tuvredzību?
Viltus tuvredzību var izraisīt arī:
Neiroloģiska saslimšana;
Traumas;
Acu iekaisums (uveīts);
Pēc infekcijām;
Ilgstoša lasīšana vai darbs pie datora;
Stress;
Acu sausums;
Savilkta spranda.
Kā mazināt pseidomiopijas nepatīkamos simptomus?
Ārsta izrakstīti acu pilieni. Tie paplašina acs zīlīti un atbrīvo muskuli. Šo pilienu lietošana var kalpot arī diagnostiskos nolūkos – ja, iepilinot tos acīs, šķiet, ka redze tālumā uzlabojas, tas liecina par viltus tuvredzību. Šos medikamentus izraksta ārsts, lai palīdzētu atslābināt acs ciliāro muskuli.
Ciliārā muskuļa regulārs treniņš, fokusējot skatienu tuvumā un tad atkal tālumā.
Strādājot pie datora vai lasot, jāievēro pareizs attālums – no acīm līdz datora ekrānam jābūt vismaz rokas attāluma distancei. Datora ekrānam jābūt novietotam tā, lai, tajā skatoties, acu skatiens būtu vērsts mazliet uz leju un ekrāna gaisma nespīd tieši acīs.
Darba un atpūtas režīms. Ja ikdienas darbs prasa ilgstošu darbu pie datora, ik pēc 20 minūtēm darba vai lasīšanas, vismaz 20 sekundes ieteicams paskatīties tālumā, lai acis atslābinātu, vismaz 20 reizes pamirkšķinātu, lai atkal atjaunotu asaru plēvīti.
Mākslīgās asaras. Ja acis šķiet sakairinātas, var lietot mākslīgās asaras pilienus.
Atslābinošas kompreses acīm. Var samitrināt mīkstu, siltu dvieli, uzklāt to acīm un nedaudz pagulēt. Tas mazina saspringumu pēc darba dienas.
Ikdienā praktizēt dažādus vingrinājumus acu atpūtināšanai. Acīm patiks, ja laiku pa laikam paskatīsieties dažādos virzienos (pa labi, pa kreisi, pa diagonāli), ja izapļosi acis vispirms pulksteņrādītāja kustības virzienā, tad pretēji tam, ja aizvērsi acis un pamasēsi tās.
Parūpējieties, lai tiek uzņemti vitamīni un mikroelementi, kas nepieciešami labas redzes nodrošināšanai. Gan cinks, gan A vitamīns ir svarīgi redzes funkciju uzturēšanai arī omega-3 taukskābes jāuzņem, lai gādātu par redzes profilaksi. B grupas vitamīni uzlabo redzes aparāta krāsu uztveri un adaptāciju tumsā, bet C vitamīns – nostiprina asinsvadus un kapilārus, novēršot priekšlaicīgu kataraktas attīstību.
Ir vakars. Tu iekārtojies savā ērtajā gultā, Tavu ķermeni maigi ieskauj vēsa, smaržīga gultas veļa, un jau pavisam drīz Tu ļaujies sapņu valstības piedzīvojumiem. Līdz brīdim, kad uztrūksties no miega, jo ir šausmīgi karsti. Tu nosedz segu, atdziesti, uzsedz to atpakaļ, atkal aizmiedz, no rīta pamostoties slapjām pēdām, sasvīdis, diskomfortā.
Vai šī situācija Tev ir pazīstama? Ja jā, neraizējies, ar to nav jāsadzīvo, to patiesībā var atrisināt pavisam ātri un bez sarežģījumiem – vienkārši jānomaina esošā gultas veļa uz tādu, kurai ir termoregulācijas īpašība. Ko tas nozīmē un kādu gultas veļu meklēt veikalā, uzzini turpinājumā!
Kas īsti ir termoregulējoša gultas veļa?
Kā jau nosaukums saka priekšā, tie ir gultas veļas komplekti – palagi, segas pārvalki un spilvendrānas, kas kontrolē Tavu temperatūru miega laikā, pateicoties auduma šķiedru spējai ātri novadīt mitrumu no Tava ķermeņa, kā arī spējai absorbēt ķermeņa izstaroto siltumu, kad esi pārlieku uzkarsis, un to atbrīvot, kad esi pārlieku atdzisis.
Kā darbojas temperatūru regulējoši gultas veļas komplekti?
Ir 5 aspekti, kas nodrošina gultas veļas termoregulācijas funkciju:
mitruma novadīšanas spēja;
materiāla elpotspēja;
auduma tips;
auduma pavedienu skaits;
auduma materiāls.
Par katru no šiem punktiem nedaudz vairāk turpinājumā.
1. Mitruma novadīšanas spēja
Tas, cik ātri un efektīvi audums spēj novadīt mitrumu, nosaka, cik efektīvi tas spēs pasargāt Tevi no svīšanas miegā un saglabāt svaiguma sajūtu visas nakts garumā. Šis ir arī galvenais faktors, kas piešķir gultas veļai temperatūras regulācijas īpašību, jo spēja ātri un efektīvi novadīt lieko mitrumu palīdz pazemināt ķermeņa temperatūru, kas, savukārt, ir svarīgi kvalitatīvam miegam.
2. Materiāla elpotspēja
Otrs svarīgākais faktors aiz mitruma absorbētspējas un novadīšanas no ķermeņa ir tas, vai un cik elpojošs ir gultas veļas materiāls. Ne vienmēr tie palagi un segu pārvalki, kas lieliski uzsūc mitrumu, ir elpojoši. Tas var kalpot par nakts svīšanu pastiprinošu faktoru. Ķermenis veic termoregulāciju ar svīšanas palīdzību, un ir grūti kvalitatīvi izpildīt šo uzdevumu, ja ādai piespiedies mitrs, neelpojošs audums.
3. Auduma pinuma tips
Ar auduma pinuma tipu mēs domājam – veidu, kā austs, izgatavots audums. Dažādas aušanas metodes viena un tā paša materiāla audumam var piešķirt atšķirīgus gaisa caurlaidības līmeņus (līdz ar to – termoregulācijas spēju), nemaz nerunājot par gultas veļas izskatu un sajūtu, kad tā pieskaras ādai. Piemēram, kokvilnas gultas veļa var būt austa satīna paņēmienā ar 1 apakšējo pavedienu un 3–5 augšējiem, radot maigāku gultas veļu, kas aiztur siltumu, līdz ar to būs piemērota, ja Tu parasti miegā salsti. Savukārt perkala auduma (1 apakšējais un 1 augšējais diegs) palags un segas pārvalks no tādām pašām kokvilnas šķiedrām būs “cietāks”, ne tik maigs pieskārienam, bet būs lieliski piemērots, ja Tev pa nakti ir karsti, jo šis pinums labi dzesē ķermeni.
Foto: Pexels.com/maadhuri g
4. Auduma pavedienu skaits
Kaut arī šis nav galvenais faktors, kas nosaka, cik kvalitatīva gultas veļa ir Tavās rokās, tam ir nozīme temperatūras regulēšanas kontekstā: audums ar mazāku pavedienu skaitu aizturēs ķermeņa izstaroto siltumu, savukārt, ja pavedienu skaits ir no 200 līdz 400, audums radīs dzesējošu efektu.
5. Auduma materiāls
Materiāls, izvēloties gultasveļu, ir svarīgs, jo tieši no tā ir atkarīgs, vai, cik daudz un kā audums uzsūks mitrumu un to novadīs, jo ar šo uzdevumu nodarbojas auduma šķiedras. Ir dažādas termoregulējošu materiālu opcijas, bet populārākās ir TENCEL liocels (eikalipta celulozes audums), bambuss un kokvilna.
Kādu auduma materiālu izvēlēties?
Kā jau nupat lasīji, TENCEL, bambusa un kokvilnas gultas veļa spēj efektīvi regulēt temperatūru miega laikā. Turklāt šie ir 3 no labākajiem materiāliem cilvēkiem ar jutīgu ādu, jo tīri un sausi palagi nekairina ādu. Dabīgās un augu valsts šķiedras ir ieteicamas arī alerģiskiem cilvēkiem, jo tās ir izcili elpojošas, mitrumu novadošas, līdz ar to hipoalerģiskas, jo nerada baktērijām un sēnītēm tīkamu vidi. Turpinājumā nedaudz vairāk par katru no materiāliem.
Kokvilnas gultas veļa
Kokvilnas šķiedras ir dabiskas un dobas (ar tukšu vidu), līdz ar to izcili elpojošas un mīkstas, savukārt kokvilnas auduma spēja regulēt temperatūru ir atkarīga no aušanas metodes. Tipiski gultas veļai tiek izmantots jau iepriekš minētais perkals, kas nedaudz dzesē, un satīns, kas silda. Perkals ir burzīgāks un uz tausti ir cietāks, bet ar laiku, lietojot un mazgājot, kļūs mīkstāks. Satīns, savukārt, ir maigāks pieskārienam, nedaudz smagāks nekā perkals, un ne tik burzīgs.
Bambusa palagi un pārvalki
Bambusa šķiedras ir efektīvs termoregulējošs materiāls, jo tas ir ne tikai labi elpojošs, bet arī higroskopisks – mitrumu uzsūcošs. Tas nozīmē, ka miega laikā tiks uzturēts vēsums (un vajadzības gadījumā siltums), svīšanas laikā radušos mitrumu novadot prom no ķermeņa, beigu beigās to absorbējot, ļaujot ķermenim saglabāties sausam un komfortā. Turklāt bambusa šķiedras auduma izstrādājumi ir daudz elpojošāki, mīkstāki un elastīgāki nekā kokvilna, kā arī dabiski antibakteriāli un ar pretsēnīšu īpašībām, kādēļ ir vērts raudzīties, lai zīdaiņu un bērnu gultas veļa būtu no bambusa auduma.
Foto: Pexels.com/Yan Krukau
TENCEL liocela auduma veļa
TENCEL liocela gultas veļu ir vērts izvēlēties tiem, kam miegā vienmēr ir karsti. Pateicoties auduma izcilajai mitruma novadīšanas un augstajai elpošanas spējai, šī materiāla palagi un segu pārvalki lieliski dzesē ķermeni visas nakts garumā, kas nozīmē – vairs nekādas nakts svīšanas. Pateicoties šķiedras struktūrai, liocels ir īpaši populārs patīkamās sajūtas, pieskaroties ķermenim, dēļ – uz tausti materiāls ir sevišķi maigs un rada luksus sajūtu. Tas ir maigāks nekā kokvilna un lins, tāpēc zīdaiņu gultas veļa no liocela ir laba opcija mazuļa miegam vasarā. Tāpat liocels ir arī hipoalerģisks, līdz ar to – piemērots arī cilvēkiem ar jutīgu ādu un alerģiskiem cilvēkiem.
Kur iegādāties kvalitatīvu gultas veļu?
Kaut brīžiem šķiet, ka gultā nepavadām nemaz tik daudz laika, patiesībā šeit aizrit trešdaļa mūsu dzīves, kura vistiešākajā veidā ietekmē pārējās 2 trešdaļas. Tādēļ ir svarīgi, lai gultas veļa būtu piemērota Tava ķermeņa vajadzībām. Kur iegādāties kvalitatīvu gultas veļu un nepārmaksāt? Ksenukai.lv interneta veikalā! Šeit pieejama kvalitatīva, gaumīga, lēta gultas veļa gan lieliem, gan maziem gulētājiem. Ieskaties veikala piedāvājumā un uzdāvini sev patīkamu, kvalitatīvu miegu!
Aktīvas ēšanas laikā, mūsu organismā darbojas gandrīz visas orgānu sistēmas. Ja uzreiz pēc tam smēķēsi, nikotīns uz organismu iedarbosies divreiz spēcīgāk. Tas negatīvi ietekmēs tavu organismu, kā arī azkavēs vitamīnu uzsūkšanos. Nogaidi vismaz 20 minūtes!
Dzert tēju
Siltas tējas tase pēc maltītes daudziem cilvēkiem ir neatņemama ēdienreizes sastāvdaļa. Taču pētījumi rāda to, ka šis nekaitīgais dzēriens aizkavē dzelzs uzsūkšanos organismā. Tāpēc labāk stundiņu pagaidi, un tad dzer savu iecienīto tēju.
Gulēt
Mīts par to, ka ēšana pirms miega ir tieši saistīta ar svara pieaugšanu, jau sen ir apgāzts. Taču pārējo noliegt gan nevajadzētu. Miegs uzreiz pēc ēšanas sagādā daudz neērtību – dedzināšanu kuņģī, atraugas, kuņģa skābes līmeņa paaugstināšanos un tamlīdzīgi.
Pēc ēšanas nogaidi divas stundas, un tad vari doties gulēt.
Sportot
Lai arī cik vilinoši nešķistu pēc pusdienām aiziet paskriet vai pacilāt svarus, labāk tā nedari. Piepūle pēc ēšanas var organismam radīt diskomfortu – žagas, vemšanu un pat krampjus.
Ja nu tev tiešām ļoti gribas pēc ēšanas pasportot, labāk dodies vienkāršā, garā pastaigā. Intensīviem treniņiem vari pievērsties pēc divām stundām.
Peldēt un mazgāties
Kad mēs dodamies vannā vai dušā, mūsu ķermeņa temperatūra kļūst nedaudz augstāka, un, lai tam turētos pretī, organisms sūta vairāk asiņu ādas virzienā. Tas var izjaukt pārtikas pārstrādes procesu un palēlināt to. Ūdens procedūras var sākt 30 minūtes pēc ēšanas.
Svētki ir laiks, kad daudz ēdam, dzeram un priecājamies. Taču pārspīlējumi brīvdienu laikā var izraisīt stāvokli, kas pazīstams kā svētku sirds sindroms. Kas tas ir un ko darīt, lai no tā izvairītos?
„Gada nogale, kas allaž pārpilna svinībām un ballēm, arī aptiekā ir spraigs laiks – klienti vēlas iegādāties vitamīnus, lai spētu tikt galā ar gaidāmo slodzi, preparātus ādas un matu stāvokļa uzlabošanai, medikamentus uz šķiedrvielu bāzes, kas ir palīdzīgi ķermeņa masas kontrolei un, visbeidzot, arī zāles gremošanas traucējumu novēršanai. Šis top pirkumu klāsts labi uzrāda, kas mūs interesē gadumijas svētku un brīvdienu laikā,” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva un nekavējoties uzsver, ka līdztekus vajadzētu padomāt arī par sirdi, kam pasākumu pārsātinātībā nāksies uzņemties vislielāko slodzi.
„Lai gan ir pilnīgi normāli nedaudz sevi palutināt, esiet piesardzīgi, lai neaizietu pārāk tālu un nenonāktu līdz svētku sirds sindromam. Medicīniski šo stāvokli apzīmē kā akūtu toksisku miokardītu, kas var piemeklēt pārmērīga alkohola un nesātīga ēdiena uzņemšanas gadījumā,” skaidro Inga Orleāne, „Veselības centru apvienības” vispārējās prakses ārste un EKG metodes speciāliste.
Kas ir svētku sirds sindroms
Viena no būtiskākajām pazīmēm akūta toksiska miokardīta gadījumā ir priekškambaru fibrilācija jeb neregulāra sirdsdarbība, kas saistīta ar pārmērīgu uztura un alkohola patēriņu koncentrētā laika nogrieznī. Lai gan tas var notikt jebkurā laikā, visizplatītākais posms ir gada nogales brīvdienās, kad svētki ir vispiesātinātākie un savās izvēlēs par to, ko “gāžam” vēderā, kļūstam neizvēlīgi.
Svētku sirds sindroms var piemeklēt ikvienu, taču lielāks risks ir tad, ja jau ir kādas sirds problēmas. Laika gaitā tās var izraisīt nopietnākas komplikācijas, piemēram, sirds mazspēju un insultu.
Kā izpaužas svētku sirds sindroms
Tā simptomi ir tādi paši kā priekškambaru fibrilācijas gadījumā.
Var just:
• enerģijas trūkumu jeb nogurumu, kas ir izteiktāks nekā parasti brīvdienās;
• diskomfortu krūšu rajonā – tas var izpausties kā sāpes vai spiediens krūtīs;
• reiboni un sajūtu, ka var zaudēt samaņu;
• sirdsklauves – šķiet, ka var dzirdēt, kā sirds dauzās krūtīs;
• apgrūtinātu elpošanu – ikdienas gaitās ir grūtāk elpot, iespējama apgrūtināta elpošana arī miera stāvoklī.
Kā sindromu ārstē
Tas ir atkarīgs no vispārējā veselības stāvokļa – atbilstoši tam tiks noteikta terapija, taču vispirms ārsts ieteiks pilnībā atteikties no alkohola. Pētījumi liecina, ka izdzerot mazāk nekā 80 miligramus alkohola dienā, var samazināt “svētku sirds sindroma” risku.
Vai no svētku sirds sindroma ir iespējams izvairīties
Jā! Un tas nebūt nenozīmē, ka jāsēž ar glāzi ūdens, kamēr visi pārējie izklaidējas.
Lūk, daži padomi veselīgai atpūtai!
Ēdiet un dzeriet ar mēru. Ja vakarā dodaties uz ballīti, brokastīs un pusdienās ēdiet mazāk. Vai arī paēdiet pilnvērtīgu, veselīgu maltīti tieši pirms pasākuma, lai būtu mazāk kārdinājuma pārspīlēt. Tā vietā, lai nogrieztu milzīgu šķēli no namamātes slavenās kūkas, paņemiet mazāku gabaliņu, ēdiet lēnāk un izgaršojiet katru kumosu. Malkojiet vienu kokteili visu vakaru, nevis tveriet pēc otra, trešā, piektā.
Nepārtrauciet fiziskās aktivitātes. Ievērojiet savu regulāro treniņu rutīnu – svētku dienas nav iemesls pārtraukt aktivitātes. Ja rūpēsities par veselību arī garās brīvdienās, būs mazāka iespēja iegūt paliekošās sirds problēmas.
Centieties saglabāt mieru. Brīvdienu laikā dažkārt nākas izjust papildu stresu. Tas ir normāli, taču neļaujiet tam kļūt nekontrolētam. Dodiet laiku atslodzei no kņadas un vienkāršām, ierastām nodarbēm. Tas var palīdzēt uzlabot sirds veselību.
Esiet uzmanīgi ar medikamentiem. Pēc nakts uzdzīves ar alkohola lietošanu nereti gribas ķerties pie nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, lai atvieglotu paģiru jeb toksikozes simptomus. Taču šīs zāles var radīt vēl lielāku stresu sirdij – paaugstināt asinsspiedienu un izraisīt sirdsdarbības traucējumu risku.
Vai esi dzirdējusi par sev speciāli pielāgotām stila kastītēm? Šajās kastēs ir apģērbs un aksesuāri, kuri ir izvēlēti atbilstoši tavai gaumei, balstoties uz īpaša stila testa rezultātiem!
Pusaudži turpina pārņemt vecāku cilvēku ierastās profesijas – izrādās arī organizētajā noziedzībā. Augstāk redzamā smaidīgā meitene tikusi apcietināta par kokaīna, metanfetamīna, ekstazī un citu narkotisko vielu izplatīšanas tīkla vadīšanu.
Kā informē KCEN, 19 gadīgā Sāra Fjūreja tikusi apcietināta pēc tam, kad likumsargi ieradās viņas dzīvesvietā ar kratīšanas orderi. Tur viņi uzgājuši 31,5 gramus kokaīna, 126 gramus augstas kvalitātes marihuānas, 29 ekstazī tabletes, metanfetamīnu un 60 dozas narkotiku, kuras līdzinās LSD.
Tāpat tur atrasti arī divi digitālie svari un pieraksti ar preču cenām. Visbeidzot, viņas telefonā atrastas sarakstes par narkotiku tirdzniecības darījumiem.
Meitenes lielo smaidu fotogrāfijā var izskaidrot kā “pirms” fotogrāfiju, jo sekojošais noteikti lika tam pazust – Fjūrejai draud līdz diviem gadiem aiz restēm un 10 tūkstošus liels sods par marihuānu. Bet tas ir tikai sākums – par narkotiku izgatavošanu un kontrabandu viņai draud pat 215 gadu cietumsods.
Latvijas Skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētkos lielais koncerts ir aizvadīts, un jau kārtējo reizi emocionāli spēcīgākais mirklis, kurš burtiski satricināja mūsu dvēseles, bija brīdis, kad atskanēja otrā Latvijas himna – Saule, Pērkons, Daugava.
Tomēr, iespējams, daudzi no jums nepamanīja īpaši aizskustinošu mirkli šīs dziesmas izpildīšanas laikā – kāda jauna meitene, būdama tik ļoti aizkustināta no dziesmas radītajām emocijām, bija izplūdusi asarās.
Nav noslēpums, ka Saule Pērkons, Daugava daudzos no mums rada aizkustinājuma un saviļņojuma sajūtas. Šajos svētkos visi mēs jūtamies īpaši vienoti un spēcīgi! Vēl jo patīkamāk šī latviskā spēka un emociju sajūtas ir redzēt Latvijas jauniešos.Ja kāds no jums atpazīst šo meiteni, tad lūdzam mums atrakstīt sociālajos tīklos ( Facebook vai draugiem.lv). Mums ir prieks, ka Latvijā ir šādi spēcīgi un patriotiski jaunieši! Mēs gribam uzzināt vairāk par šo meiteni uz uzrakstīt par viņu – protams, ja viņa to vēlēsies.
Apsārtušas, nogurušas acis, sūrstēšana, niezēšana, svešķermeņa sajūta acī, acu asarošana. Reizēm šķiet, ka pasliktinājusies arī redze.Pacientu, kas ar šādiem simptomiem vēršas pie acu ārsta, pēdējos gados kļūst arvien vairāk. Visbiežāk pie vainas ir sausās acs sindroms. Par to, kā tas rodas un kā to ārstē, stāsta Acu veselības centrs (AVC) klīnikasacu ārste – ķirurģe Kristīne Leimane.
Pasaules uztvere lielā mērā notiek tieši caur redzi, tāpēc jebkuras izmaiņas, kas skar acis, mēs pamanām salīdzinoši ātri. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks strādā ar datoru, pieskata mazbērnus vai dara ko citu, jebkuras aktivitātes veikšanai ir svarīga asa redze. Un to nodrošina arī asaru plēvīte, kas aizsargā aci – lauž starus, mitrina acs virsmu, baro to un piegādā acij imūnās vielas. Ja samazinās asaru plēvītes kvalitāte vai asaru produkcija, mēs varam runāt par sausās acs sindromu.
Kas izraisa sausās acs sindromu?
Nav tāda izolēta sausuma sindroma, ir dažādi apstākļi, kas to izraisa. Cilvēks ir vienots veselums, tāpēc savā praksē skatos ne tikai uz cilvēka acīm, bet uz viņa veselību kopumā un izvērtēju, kas ir pamatcēlonis. Tā var būt pārmērīga elektronisko ierīču lietošana, sauss gaiss, kondicionieri, sildītāji. Dažkārt sausuma sindromu izraisa kāda cita pamatslimība un medikamentu lietošana, bet reizēm notiek otrādi un sausuma sindroms ir tas, kurš izprovocē kādu saslimšanu.
Pārāk reti mirkšķinām acis
Normālos apstākļos cilvēks acis mirkšķina vidēji 22 reizes minūtē, bet, raugoties televizorā, datorā vai telefonā, cilvēks pārlieku fokusējas uz ekrānā notiekošo, tāpēc mirkšķināšana kļūst vidēji 3 reizes retāka. Turklāt, jo mazāka ierīce, jo lielāka piepūle tiek sagādāta acīm. Mirkšķināšana samazinās arī ilgstoši braucot ar automašīnu.
Ik reizi, kad nomirkšķinām acis, mēs pārklājam tās ar asaru plēvīti. Asaru plēvītei ir 3 kārtas – ārējais lipīdu slānis, kas neļauj asarām iztvaikot, ūdens slānis (99% no asaru sastāva) un mucīnu slānis. Asaru plēvītei uz acs ir jāturas vidēji 10 sekundes, taču ilgstoši nemirkšķinot acis, asaru plēvītes sastāvs mainās un tā vairs nevar noturēties uz acs tik ilgi. Tā kā samazinās lipīdu daudzums, asaras ātrāk izgaro un acis kļūst sausas, zaudējot dabīgo aizsardzību. Ja cilvēkam ir samazināts asaru daudzums vai asaru plēvītei ir slikta kvalitāte, uz acīm var sakrāties gļotainās vielas, kas netiek aizskalotas prom un veido tādus kā diedziņus. Nomirkšķinot acis cilvēks šos diedziņusuzklāj uz acs, un viņam ir sajūta, ka acī ir kaut kas iebiris.
Ja asaru plēvītes sastāvs ir izmainīts un acs virsma jau ir kļuvusi sausa, mēs varam mirkšķināt, cik gribam, bet normālu, homogēnu asaru plēvīti uz acs virsmas vairs nevaram uzklāt. Šajā gadījumā vienīgais, kas var līdzēt, ir mākslīgās asaras.
Sauss gaiss un kondicionieru lietošana
Sausuma sindroma attīstību ietekmē ne tikai elektronisko ierīču lietošana, bet ari sauss gaiss, kondicionieri, sildītāji. Tā, piemēram, ja šoferis brauc garas stundas un ir ieslēdzis sildītāju, kas viņam silto gaisu pūš virsū, viņam drīz vien parādīsies acu sausums. Vēlams noregulēt sildītāju tā, lai gaisa plūsma virzās citur. Ziemā telpas vajag biežāk vēdināt – kaut uz īsu brīdi. Lai gaiss nebūtu tik sauss, var lietot gaisa mitrinātajus vai uz radiatoriem uzklāt mitru dvieli.
Hroniskas saslimšanas un medikamentu lietošana
Nereti sausās acs sindromu var izprovocēt kāda hroniska saslimšana, kuras rezultātā izmainās cilvēka gļotādas Piemēram, cilvēkiem, kas cieš no diabēta vai reimatoīdā artrīta, var būt ļoti izteikts acu sausums. Arī tad, ja ir hronisks plakstu malas iekaisums – blefarīts, piemēram, cilvēkiem ar ādas saslimšanām, plaksti apsarkst un acis kļūt kairinātas. Līdz ar to tādām baktērijām kā stafilokoks vai streptokoks, kas dzīvo uz cilvēka ādas, ir lielāka iespēja izraisīt iekaisumu.
Apmēram pusi no visiem gadījumiem, kuros cilvēks cieš no sausuma sindroma izprovocē medikamenti, kurus lietojam, piemēram, asinsspiedienu samazinošie, antibiotiķi , hormonu preparāti un daudz citu medikamentu. Svarīgi atcerēties, ka arī jebkura acu operācija veicina acu sausumu, tāpēc pēc to veikšanas vienmēr būtu ieteicams pilināt mākslīgās asaras
Vecums un hormonālas svārstības
Sausuma sindroms pastiprinās līdz ar vecumu. Pārsniedzot 60 gadu slieksni cilvēka asaru kvalitāte samazinās par 60%, bet pēc 70 gadu vecuma gandrīz 80 % pacientu ir lielāks vai mazāks acs sausuma sindroms.
Tāpat sauso acu sindromu var provocēt arī hormonālas svārstības. Tā kā sievietes dzīves laikā hormonālām izmaiņām ir pakļautas vairāk (grūtniecība, bērna barošana, menopauze), viņas biežāk kā vīrieši sūdzas par nepatīkamajiem simptomiem acīs.
Ja sausās acs sidromu neārstē
Ja cilvēks, kurš cieš no sausā acs sindroma, saslimst ar kādu vīrusu, ir lielāka iespēja, ka acī var sākties vīrusa konjunktivīts, jo acs vairs nav aizsargāta.
Cilvēkam, kam ir izteikts acu sausums, var rasties arī redzes problēmas, piemēram, redzes asuma izmaiņas, dubultošanās. Ja sausuma sindroms paliek arvien izteiktāks, redzes izmaiņas kļūst mazāk pārejošas. Tas nenozīmē, ka tās ir neatgriezeniskas, taču tās daudz biežāk liek par sevi minēt.
Reizēm cilvēks ierodas pie acu ārsta ar lūgumu izrakstīt brilles, taču vispirms ir jātiek galā ar sausās acs sindromu. Acs virsma ir tik ļoti sausa, ka, kamēr neatjaunosim normālu asaru plēvīti, nevarēsim objektīvi noteikt, cik stipras brilles ir vajadzīgas. Ja mašīnai ir netīrs logs un Jūs neredzat cauri, tas nozīmē, ka logs ir jānomazgā. Līdzīgi ir ar acīm. Dažkārt pietiek ar to, ka mēs atjaunojam dabisko asaru plēvīti un redzes asums uzlabojas.
Kā mākslīgās asaras var mums palīdzet?
Mākslīgās asaras ir ķīmiski līdzīgas mūsu asarām, tomēr nav identiskas. Tās satur asarās trūkstošās vielas, un asaru pilienos ir dažadas šo vielu kombinācijasMākslīgās asaras mitrina acis, pasargā tās no izžūšanas un mazina berzi starp radzeni un plakstiņiem. Ja cilvēkam ir izteikts acus sausums, mākslīgās asaras jāpilina minimums 2 reizes dienā – no rīta un vakara. Ja ir sūdzības dienad laikā, mākslīgās asaras jāpilna biežāk. Pirmās 2 – 3 nedēļas tas obligāti jādara katru dienu, pat, ja pacientam šķiet, ka viņš jūt uzlabojumus. Nevar būt tādi attaisnojumi, kā – man nebija laika, vai – es aizmirsu. Kamēr neatjaunojam normālu trīs slāņu asaru plēvīti, pilināšanu nedrīkst pārtraukt. Mēs nevaram cerēt, ka acs virsma un redze normalizēsies pēc dažu dienu papilināšanas. Uz brīdi var šķist, ka ir labāk, bet pēc nedēļas atkal var parādīties iepriekšējie simptomi.
Ar ko parasti pilieni atšķiras no labiem?
Jebkuras mākslīgās asaras mitrina acs virsmu, taču ar mitrināšanu vien ir par maz. Labas mākslīgās asaras pilda arī citas funkcijas, piemēram, veicina šūnu atjaunošanu un dzīšanu, apgādā acis ar barības vielām.
Es saviem pacientiem izrakstu dažādus pilienus, atkarībā no sūdzībām un izmeklējumu rezultātiem. Bieži izrakstu Cationormpilienus. Cationorm citas mākslīgās asaras izkonkurē ar nano suspensiju. Acs virsma ir negatīva, cationorm sastāvā esošās molekulas ir pozitīvas, kā rezultātā pilieni labāk turas uz acs virsmas, turklāt to sastāvs iedarbojas uz visām 3 asaru plēvītes kārtām – ūdens kārtu, lipīdu kārtu un mucīna kārtu.
Iedomājaties, ka ir bumba, kurā ir daudzas sīkas daļiņas, un ir virsma, kurai dažādās vietās šīs sīkās daļiņas ir vajadzīgas. Uzmetot bumbu uz virsmas, katra daļiņa aiziet turp, kur viņai jābūt.
To, cik efektīvi darbojas šie pilieni, var redzēt jau pēc pirmajām iepilināšanas reizēm. Uzlabojas ne tikai cilvēka pašsajūta, bet tīri vizuāli, skatoties uz acs virsmu, var pamanīt, ka jau pirmajās piecās minūtēs pēc Cationormiepilināšanas, kairinājums mazinās.
Labus acu pilienus raksturo arī tas, ka tie nesatur konservantus. Jebkurš konservants acs virsmu ietekmē negatīvi. Vissliktākais ir benzalkonija hlorīds, jo tas agresīvi iedarbojas uz acs radzenes epitēliju, mazliet labāks ir Polyquad. Taču, ja vien iespējams, es priekšroku dodu mākslīgajām asarām, kuru ražošanas tehnoloģija ļauj nodrošināt sterilitāti, neizmantojot konservantus. Arī šajā ziņā Cationormpilieni izceļas citu vidū. Tie nesatur konservantus, tomēr tos var lietot līdz pat 3 menešiem no atvēršanas brīža.
Kāpēc stipra acu sausuma gadījumā vajadzīga ārsta konsultācija?
Ja cilvēks regulāri sūdzas par asu graušanu, asarošanu un citiem nepatīkamiem simptomiem, ir svarīgi noskaidrot, cik izplatīts ir iekaisums un kas to radījis.
Ierodoties pie acu ārsta vispirms mikroskopā apskatāmies, kas notiek acīs. Mums ir speciālas krāsvielas, ar kurām iekrāsojot aci, redzam, cik daudz ir bojā gājušo šūnu. Jā, arī no acīm, līdzīgi kā no ādas, bojā gājušās šūnas lobās nost. Ja asaru ir mazāk, šīs šūnas nevar aizskaloties prom. Tās veido tādas kā čupiņasundiedziņus, kas rada svešķermeņa un sāpju sajūtu.
Nākamais, ko skatāmies – kāda ir asaru plēvītes kvalitāte. Ar krāsvielas fluorescīna palīdzību redzam, cik vienmērīgi uzklājas asaru plēvīte, cik ilgi turas, kurā vietā tā plīst, kā plīst, kāda ir lipīda slāņa kvalitāte. Šī izmeklēšanas metode palīdz mērķtiecīgi izvēlēties tālāko terapiju.
Tālāk tiek izmantots tests, kas palīdz noteikt, cik liela ir asaru produkcija. Ja asaru ir maz, tas nozīmē, ka šūnas, kas veido asaras, nestrādā pietiekami labi, un mākslīgās asaras nāksies pilināt ļoti bieži.
Pamatā 90% gadījumustrādā apakšējais kanāls, kas novada asaras uz degunu. Augšējais kanāls darbojas tajos gadījumos, kad raudam, un mums ir ļoti daudz asaru.
Ir iespēja ievietot gan silikona korķīšus, gan korķīšus no tāda materiāla, kas pēc 3 mēnešiem pats uzsūcas. Korķīši acī nav jūtami un šī manipulācija nav sāpīga. Tie palīdz dabīgajām asarām tik ātri neaizplūst, kā rezultātā pietiek ar retāku asaru pilināšanu, un tas nav jādara katru stundu.
Acis – pirmās, kas nogurst
Pētījumi ir apliecinājuši, ka pirmais orgāns, kas liecina par nogurumu, ir mūsu acis. Tieši tāpēc, sajūtot jebkāda veida diskomfortu acīs, ir svarīgi to neignorēt, bet parūpēties par nelielu atelpas brīdi.
Laiku pa laikam būtu ieteicams acis izvingrināt. Negrozot galvu, paskaieties pa labi un pa pa kreisi. Tad iedomājieties ka ēdat citronu – sažmiedzat acis un atkal tās atbrīvojiet! Paskatieties tālākajā iespējamajā punktā, un visbeidzot iedomājieties, ka jūs mēģināt ieskatīties savās samadzenēs vai trešās acs rajonā, paceļot uzacis un pieres muskuļus. Šādi vingrinājumi ne vien atpūtina acis, bet palīdz atbrīvot acu muskulatūru.
Farmaceitu novērojumi liecina – aprīlī ievērojami pieaugusi klientu interese par dabas līdzekļiem imunitātes stiprināšanai, īpaši propolisu un to saturošajiem līdzekļiem. Tādēļ esam apkopojuši noderīgu informāciju par to, kas ir propoliss, kā arī kad un kā tas pareizi jālieto. Ieteikumos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.
Kā skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane, intereses un pieprasījuma pieaugums pēc propolisa varētu būt izskaidrojams ar to, ka šobrīd cilvēki meklē veidus, kā stiprināt imunitāti, un propoliss ir viens no līdzekļiem, ko dēvē par dabīgu imunitāti stiprinošu līdzekli. Arī populārzinātniskajos rakstos ir izskanējis, ka propoliss ir antioksidants, kam piemīt pretvīrusu darbība. Medicīniskajās datu bāzēs par propolisa pretvīrusu iedarbību atrodami vairāki zinātniski pārskati, taču, lai spriestu par tā efektivitāti ir nepieciešami klīniskie pētījumi, uzsver ārste.
Kas ir propoliss un kādos gadījumos to lieto?
Propoliss ir dabīgs augu valsts produkts, kuru bites ražo no augos esošajiem putekšņiem un sveķiem, to apstrādājot ar dziedzeru sekrētu. Tā sastāvā ir flavonoīdi, vitamīni, ogļhidrāti, minerālvielas, mikroelementi un citas sastāvdaļas, stāsta ģimenes ārste.
Propolisa pielietojums ir plašs. BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece skaidro, ka no tā tiek gatavoti produkti gan ārīgai, gan iekšķīgai lietošanai. Tos lieto ādas saslimšanu gadījumos, deguna gļotādas apstrādei gan iesnu gadījumā, gan profilaktiski, arī mutes dobuma un kakla iekaisumu gadījumā. Tāpat tos lieto gremošanas trakta saslimšanu gadījumā, proktoloģijā, ginekoloģijā, kā arī imunitātes stiprināšanai. Taču svarīgi jebkuru šo saslimšanu gadījumā piemeklēt sev piemērotu līdzekli, konsultējoties ar speciālistu.
Propolisu saturošie produkti
Propoliss tiek izmantots dažādu produktu pagatavošanai. Viszināmākais un izplatītākais no tiem ir propolisa spirta šķīdums un propolisa eļļas šķīdums. Eļļas šķīduma pagatavošanai izmanto saulespuķu, olīvu vai smiltsērkšķu eļļu. Tāpat ir pieejami propolisu saturoši sīrupi, kapsulas, sūkājamas tabletes, deguna pilieni, ziedes, svecītes, aerosoli un citi produkti, stāsta farmaceite.
Savukārt ģimenes ārste uzsver – iegādājoties propolisa saturošus produktus, ir rūpīgi jāizlasa to lietošanas instrukcija un līdzeklis jālieto uzmanīgi, atbilstoši norādījumiem.
Piesardzība, lietojot propolisu
Z. Zitmane uzsver – ar propolisu jābūt ļoti uzmanīgiem, jo dažiem cilvēkiem tas var izraisīt alerģisku reakciju, kas var noritēt arī smagā formā. Tādēļ vienmēr jāatceras, ka propolisu saturoši krēmi un ziedes, kas paredzēti lokālai lietošanai, var izraisīt alerģisku kontaktdermatītu uz ādas. Tāpēc jebkura jauna preparāta lietošana jāizvērtē kritiski un jāuzsāk piesardzīgi un pakāpeniski, konsultējoties ar speciālistu.
Imunitātes stiprināšana
Farmaceite I. Priedniece novērojusi – aizvadītā mēneša laikā ir augusi klientu interese arī par citiem dabas līdzekļiem, kam piemīt pretvīrusu darbība. Piemēram, par deguna gļotādas aprūpes līdzekļiem, kas satur ārstniecības augu ekstraktus.
Ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver – vissvarīgākais imunitātes stiprināšanai ir veselīgs, sabalansēts uzturu, pietiekamu šķidruma (ūdens) uzņemšana, regulārs, kvalitatīvs miegs, rūpes par savu psihoemocionālo veselību, pastaigās svaigā gaisā, ikdienišķās fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes ik dienu un D vitamīna lietošana atbilstošās devās.
Visas meitenes atceras savu pirmo mīlestību. Kādai tā bija 13 gadu vecumā, kādi 16 vai pat 20 gadu vecumā. Pirmā mīlestība nekad netiek aizmirsta, un pat pēc desmit gadiem, pēc 20, jau esam precējušies ar citu cilvēku, bet reizēm atceramies par savu “pirmo mīlestību”, bet kādēļ tā? Šajā rakstā uzzināsi iemeslus.
Mūsu pirmās spēcīgās jūtas, kas mums ir pret svešu cilvēku, nevis no mūsu ģimenes, spēcīgi ietekmē mūsu personību. Mēs sākam atdarināt šīs personas tēlu. Ja viņš bija nopietns un vīrišķīgs vīrietis, tad meitene cenšas viņam līdzināties un būt piemērota.
Pirmajā mīlestībā mēs arī cenšamies izpausties. Galu galā jūs vēlaties ne tikai iepazīt citu cilvēku, bet arī izzināt sevi, savu intīmo pusi. Tas ir tas, kas veido pāreju no bērnības uz jaunu pusaudžu vecumu. Tad mēs atdalāmies no ģimenes un cenšamies atrast jaunu ģimeni, jaunu cilvēku grupu, kas mums palīdzēs socializēties.
Pirmā stiprā mīlestība augstskolā ļauj nopietnāk domāt par ģimeni, par bērniem. Meitenes šajā laikā parasti aizmirst par mācībām. Šajā laikā cilvēks savā galvā uzbur ainu, ka šīs attiecības ir uz mūžu. Jaunā sieviete savā galvā jau izdzīvo visu nākotnes scenāriju, bet patiešām reti ir tā, ka “pirmā mīlestība” ir uz visu mūžu. Jāatzīmē, ka tīņu gados šo faktu ir ļoti grūti saprast, jo katrs grib būt tas izredzētais cilvēks, kuram viss izdodas ar pirmajām nopietnajām attiecībām.
Patiesībā viss var notikt pēc negaidīta scenārija. Visbiežāk pirmā mīlestība paliek pagātnē un mūsu atmiņās. Gadu gaitā viss sliktais tiek aizmirsts, un tagad pēc 10 gadiem nevar precīzi pateikt, kāpēc viņi izšķīrās, kas bija nepareizi. Šķiet, ka viss bija ideāli, un tāda mīlestība, šķiet, nekad vairs neatkārtosies. Daļēji tā ir taisnība, protams, mēs nekad nevarēsim iemīlēties pirmo reizi. Tomēr tikai šādā veidā mēs varam veidot spēcīgas un ilgstošas attiecības, pamatojoties uz mūsu pagātnes izmēģinājumiem un kļūdām.
Pirmā mīlestība paliek gaiša atmiņa uz mūžu, kas nopietni ietekmēja mūsu personību un pašreizējo attiecību attīstību.
Tas nav nekur redzēts – vismaz ne tādā piegājienā, kāds tikko Latvijā izgudrots!
Kas ir parastā peldēšana?
Tā ir izprieca un atpūta. Tā ir zināmā mērā intīma padarīšana. Tā ir arī veselības uzlabošana. Tā ir garīgā uzlabošanās. Tā ir attīrīšanās. Jo ūdenī viss notiek!
————–
“Mairas Wilkiraines” stila peldēšanās … otrais nosaukums varētu būt dekoratīvā peldēšanās. Tā ir:
– izrāde; – šovs.
– tā ir sava veida modes skate;
– tā ir lieta izredzētajām ( arī Viņiem);
– tā ir piparota piešprice dzīvei;
– tas ir Latvijā izgudrots šovs;
– tas ir veselībai caur milzīgu patiku.
Peldēšanās dress kods – nekad līdz šim vēsturē neredzēts – skaisti spicpapēdīši un smuka kleita. Nodemonstrējam to ūdens versijā. Visiem, kuri to vēlas redzēt. “Mairas Wilkiraines” stila peldēšanās – tās vēsture sākas šodien un tagad.
Interneta vietnes tikaisievietem.lv veiktā aptauja, kurā piedalījās 300 respondentes, parādīja, ka sieviešu vidū joprojām ir nepietiekamas zināšanas par cilvēkas papilomas vīrusu (CPV). Tikai 57% aptaujato sieviešu atzina, ka ir lasījušas par CPV, pārējās respondentes par šo vīrusu neko nezināja, vai zināja tikai to, ka tāds ir.
Ja nezinām, kā vīruss tiek iegūts, nevaram sevi pasargāt
Tikai neliela daļa aptaujāto bija informēta, ka cilvēka papilomas vīruss tiek pārnests gan dzimuma sakaru ceļā, gan sadzīves kontaktu laikā. 72% aptaujāto zināja, ka ar to iespējams inficēties, saskaroties gļotādām, bet tikai 41% respondentu zināja, ko to var iegūt arī saskaroties ādai. Daļai aptaujāto bija kļūdīgs priekšstats par CPV izplatību. Katra trešā aptaujātā sieviete uzskatīja, ka šis vīruss tiek pārnests ar asinīm, lai gan patiesībā caur asinīm tas neizplatās.
Baidās saslimt, taču nevakcinējas
Katra otrā aptaujātā sieviete atzina, ka viņai ir bail saslimt ar cilvēka papilomas vīrusu. Atbildot uz jautājumu, kā sevi varētu pasargāt no šī vīrusa, 71% aptaujāto atzina, ka to nodrošinātu vakcinācija, tomēr tikai 14% sieviešu atzīmēja, ka ir vakcinējušās vai plāno to darīt. 58% sieviešu, kurām ir bērni, būtu gatavas tos vakcinēt vai jau ir vakcinējušas pret cilvēka papilomas vīrusu, bet gandrīz trešdaļai aptaujāto nav viedokļa par šo jautājumu. Tas liecina, ka vecākiem trūkst uzticamas informācijas par CPV un vakcinācijas nepieciešamību.
Nepilnīgas zināšanas par CPV profilaksi
Sabiedrībā joprojām ir diezgan izplatīts mīts, ka CPV ir seksuāli transmisīva slimība un no tās iespējams sevi pasargāt, lietojot prezervatīvu. Prezervatīvu kā iespēju izsargāties no CPV minēja 30% aptaujāto sieviešu. Kaut arī prezervatīvs var samazināt inficēšanās iespējamību, tas nespēj pilnībā pasargāt no šī vīrusa. Kā galvenās profilakses metodes ārsti rekomendē vakcināciju un regulāras dzemdes kakla onkocitoloģiskās pārbaudes jeb skrīningu. Diemžēl tikai 43% aptaujāto uzskatīja, ka skrīnings ir nozīmīga CPV profilakses metode.
Skaidrojošais darbs jāveic ginekologiem un ģimenes ārstiem
Kaut arī pēdējā laikā masu informācijas līdzekļos ļoti daudz tiek runāts par onkoloģiskajām slimībām un to profilaksi, katra ceturtā aptaujātā sieviete atzina, ka nav zinājusi, ka dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss. Mazs bija arī to sieviešu skaits, kuras bija informētas par citām CPV izraisītajām saslimšanām. Lai kliedētu dažādus mītus un veicinātu drošticamas informācijas izplatīšanos, lielāks skaidrojošais darbs būtu jāveic ginekologiem un ģimenes ārstiem.
Situācija Latvijā
Latvijā meitenēm vecumā no 12līdz18 gadiem valsts šobrīd apmaksā vakcīnu pret 2 biežākajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem CPV tipiem – 16. un 18 tipu, bet Veselības ministrija ir atzinusi, ka būtu lietderīgi nākotnē valsts apmaksāto vakcīnu grozā iekļaut vakcīnu pret 9 CPV tipiem, tādējādi sniedzot plašāku aizsardzību ne vien pret ļaundabīgām, bet arī pret labdabīgām CPV izraisītām saslimšanām.
Vai kādreiz ir bijusi nepārvarama vēlme kustināt kājas, ko pavada tirpšana, plēšana, spiešana, karstuma vai aukstuma sajūta? Šīs sajūtas var liecināt par salīdzinoši maz zināmu problēmu – nemierīgo kāju sindromu, kas var negatīvi ietekmēt miega kvalitāti un kopējo labsajūtu.Nemierīgo kāju sindroms ir 5% līdz 15% pieaugušo, turklāt Ziemeļeiropas valstīs dzīvojošo vidū šī problēma ir biežāk izplatīta. Vairāk par nemierīgo kāju sindromu stāsta Epilepsijas un miega medicīnas centra (BKUS) miega speciāliste-pediatre Marta Celmiņa.
“Sajūta, ka nezini, kur likt kājas”
Šādi miega eksperte M. Celmiņa raksturo nemierīgo kāju sindromu, ko bieži var pavadīt arī citas nepatīkamas sajūtas – tirpšana, spiešana, skudriņas, plēšana, karstuma vai aukstuma sajūta. Šīs nepatīkamās sajūtas parasti pastiprinās miera stāvoklī, piemēram, sēžot un skatoties TV vai lasot grāmatu. Pakustinot kājas, paliek vieglāk, bet tikai uz to mirkli. Eksperte norāda, ka vistrakākā situācija ir vakarā, dodoties gulēt. Izveidojas apburtais loks – guļot mierīgi, lai aizmigtu, sāk rasties nepatīkamā sajūta kājās, kas traucē aizmigt. Daļa cilvēku pirms došanās gulēt pat ceļas augšā un staigā vai arī kājas noberž līdz asinīm, problēmu skaidro M. Celmiņa.
Ir arī cilvēki, kuriem kājas neapzināti kustas miegā – gultas partneris parasti ziņo, ka cilvēks guļ nemierīgi un daudz spārdās. To sauc par periodiskajām locekļu kustībām. Dažkārt šīs kustības ir saistītas ar īslaicīgu (bieži vien pat nepamanāmu) pamošanos, kas samazina miega kvalitāti. Tas nozīmē – lai arī gulēts it kā pietiekami daudz stundu, miegs nesniedz atpūtu. Lielai daļai cilvēku, kam ir nemierīgo kāju sindroms, būs arī periodisko locekļu kustības miegā, bet ne visiem, kam ir periodiskās locekļu kustības miegā, būs nemierīgo kāju sindroms, piebilst speciāliste.
Cēloņi un izplatība
Cēloņi nedz nemierīgo kāju sindromam, nedz periodiskām locekļu kustībām miegā līdz galam nav izprasti, tomēr ir zināmi vairāki ietekmējošie un riska faktori. Viens no biežāk sastopamajiem faktoriem ir zemas dzelzs rezerves. Tās var izvērtēt, nosakot feritīna līmeni asinīs. Eksperte uzsver, ka šajā gadījumā ir svarīgi, lai dzelzs rezerves būtu ne vien “normā”, bet augstā līmenī (t. i., vismaz 50 ng/ml). Jāņem vērā, ka akūtu saslimšanu gadījumos analīzes būs neprecīzas. Citi ietekmējošie faktori ir grūtniecība (it sevišķi trešais trimestris), nieru slimības, cukura diabēts, multiplā skleroze, Parkinsona slimība. Tāpat simptomus var pastiprināt arī dažādi medikamenti – piemēram, antihistamīni (pretalerģjias līdzekļi) un antidepresanti.
Eksperte aplēš, ka nemierīgo kāju sindroms sastopams 5% līdz 15% pieaugušo, bet Ziemeļeiropas valstīs dzīvojošajiem tas ir novērojams biežāk. Šī parādība var sākties jebkurā vecumā (arī zīdaiņiem), tomēr tas nereti paliek nepamanīts. Bieži vien cilvēks ar šo nepatīkamo sajūtu ir tik ļoti saradis, ka uzskata to par normu un nemaz nezina, ka var būt arī citādāk, tādēļ vēršanās pie ārsta izpaliek, skaidro M. Celmiņa. Bērni paši par nepatīkamajām sajūtām bieži vien nesūdzēsies, bet pieaugušie var novērot, ka bērns bieži šūpo vai kustina kājas. Smagākos gadījumos pavisam mazi bērniņi pliķē sev pa kājām, kā arī nemierīgi guļ un gultā daudz grozās.
Atpazīt un ārstēt
Ja atpazīstat nemierīgo kāju sindromu, dodieties pie ģimenes ārsta, aicina M. Celmiņa. Parasti, lai diagnosticētu nemierīgo kāju sindromu, pietiek ar simptomiem – vēlme kustināt kājas, ko bieži pavada nepatīkama sajūta kājās, kas pastiprinās miera stāvoklī, bet samazinās kustību laikā. Ārsts varētu ieteikt veikt asins analīzes, kā arī nosūtīt pie neirologa, jo līdzīgas sūdzības var būt arī citu slimību gadījumos.
Lai diagnosticētu periodisko locekļu kustības, nepieciešams veikt miega izmeklējumu – polisomnogrāfiju. Izmeklējums notiek īpašā miega laboratorijā, un tā laikā tiek reģistrētas dažādas ķermeņa funkcijas – elpošana, smadzeņu darbība, sirdsdarbība un kustības, kā arī tiek veikts videoieraksts, lai novērotu kustības un uzvedību.
Lai ārstētu nemierīgo kāju sindromu un periodisko locekļu kustību sindromu, iespējams, būs nepieciešams lietot dzelzi saturošus preparātus vai arī medikamentus, kas samazina simptomus. Ne visiem gan būs nepieciešami medikamenti – daļai pietiks ar pavisam vienkāršu ieteikumu ievērošanu.
Laba miega higiēna. It sevišķi – vakaros izvairīties no kofeīnu saturošu produktu lietošanas, jo tas var pastiprināt simptomus.
Regulāras fiziskās aktivitātes, bet ne tieši pirms došanās gulēt.
Nelietot simptomus pastiprinošus medikamentus. Pirms pārtraucat lietot jebkādus medikamentus, konsultējieties ar savu ārstu!
Lai mazinātu simptomus, kas jau radušies, var mēģināt:
masēt kājas;
iet karstā vannā;
uz kāju muskuļiem uzlikt aukstas vai karstas kompreses;
novērst uzmanību ar citām lietām (piemēram, skatīties filmu);
nodarboties ar dažādām relaksācijas metodēm;
pastaigāt vai izstaipīt kājas.
Miega pašvērtējums
Kopumā 39 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā saskaras ar miega traucējumiem (piemēram, bezmiegu, krākšanu u. c.), to skaitā 11 % – katru vai gandrīz katru nakti, 15 % – 2 līdz 3 reizes nedēļā, 13 % – reizi nedēļā, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Tikmēr 21 % ar miega traucējumiem saskaras vidēji 1 līdz 2 reizes mēnesī, 23 % – retāk, 14% – nekad, bet 3 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Vērtējot, kā pēdējā gada laikā ir mainījies miega un nomoda režīms, nedaudz vairāk nekā pusei jeb 52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tas nav mainījies, 30% miega režīms kļuvis neregulārāks (18 % – nedaudz neregulārāks, 12 % – ievērojami neregulārāks), 17 % tas ir kļuvis regulārāks (nedaudz regulārāks – 14 %, ievērojami regulārāks – 4 %), bet vēl 1 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Bērniņa piedzimšana ir viens no skaistākajiem un gaidītākajiem brīžiem sievietes dzīvē. Taču reizēm mazuļa ienākšanai ģimenē ir vajadzīgs ilgāks laiks un aktīva rīcība: speciālistu izmeklējumi, ieteikumi un uzraudzība. Par neauglības cēloņiem un ārstēšanas iespējām konsultēginekoloģe endokrinoloģe un neauglības ārstēšanas speciāliste dr. Eva Barkāne.
Kas ir neauglība?
Reproduktīvā funkcija kopumā ir ļoti sarežģīts process. To nodrošina precīza sievietes un vīrieša reproduktīvo orgānu mijiedarbība. Jauniem un veseliem pāriem līdz 35 gadu vecumam, nelietojot kontracepciju, 85% gadījumu grūtniecība iestājas pirmā gada laikā. Lai iestātos grūtniecība, ir nepieciešama ovulācija ar nobriedušas olšūnas izdalīšanos, kvantitatīvas (pietiekamā daudzumā) un kvalitatīvas (ar pietiekamu daudzumu spermatozoīdu) spermas izdalīšanās dzimumceļos, labs spermatozoīdu kustīgums, olšūnas spēja iekļūt olvadā, veiksmīgs apaugļota embrija transports dzemdes dobumā un ieligzdošanās endometrijā. Ja kāds posms šajā procesā iztrūkst vai ir traucēts, grūtniecība neiestājas.
Neauglība tiek definēta kā saslimšana tad, ja pārim ir regulāras dzimumattiecības (vismaz divas reizes nedēļā) bez izsargāšanās, taču grūtniecība neiestājas gada laikā. Visā pasaulē neauglība skar aptuveni 13-15% pāru. Neauglība var skart gan sievieti, gan vīrieti, jo neauglību var izraisīt dažādi faktori sievietes, vīrieša vai abu partneru veselībā. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 40% gadījumu pārī neauglības iemesls ir meklējams vīrietī, 40% – sievietē, bet 20% gadījumu auglības problēmas ir abiem no pāra. Lai izprastu neauglības iemeslus ģimenē, ir svarīgi rūpīgi pārbaudīt gan sievietes, gan vīrieša veselību.
Ja ir bažas vai aizdomas par neauglību, vēlams vērsties tieši pie neauglības speciālistiem kādā no reproduktīvās medicīnas klīnikām, lai iespējami ātrāk noskaidrotu iemeslus un risinājumus. Ārsts nozīmēs sievietei nepieciešamos izmeklējumus atkarībā no slimības vēstures, simptomiem un uzstādītās diagnozes, bet partnerim ‒ spermas analīzi. Ja būs nepieciešams, speciālists rekomendēs konsultāciju pie urologa vai androloga (vīrieša veselības problēmu speciālista), kas nodarbojas ar neauglības jautājumiem. Neauglības jautājumos ir svarīgi nekavēties ar ārstēšanu – jo ātrāk rīkojas, jo lielākas izredzes uz pozitīvu rezultātu – grūtniecību.
Neauglības biežākie cēloņi
Sievietēm viens no biežākajiem neauglības cēloņiem ir saistīts ar olnīcu disfunkciju un neregulāru olšūnas izdalīšanos vai pat anovulāciju, kad olšūna bez medikamentu lietošanas neizdalās vispār. Bieži to novēro policistisku olnīcu sindroma (PCOS) gadījumā. Aizvien biežāk neauglības iemesls ir endometrioze, kā arī labdabīgi veidojumi olnīcās (cistas) vai dzemdē (miomas, polipi). Arī olvadu caurlaidības traucējumi un dzemdes kakla patoloģijas ir rūpīgi izvērtējami neauglības iemesli. Reproduktīvo sistēmu un auglību nelabvēlīgi ietekmē arī apkārtējā vide – starojums, pesticīdi, bisfenols A, ftalāti utt.
Vīriešiem neauglības iemesli var būt gan ģenētiski (netiek „ražoti” spermatozoīdi vai to daudzums ir nepietiekams, nav notikusi sēklvadu attīstība un spermatozoīdi neizkļūst no sēkliniekiem u.c.), gan hormonālu problēmu izraisīti. Riska faktoru starpā ir arī cilvēka radītais piesārņojums, neārstētas dzimumceļu infekcijas u.c. iemesli. Daži papildu faktori, kas var ietekmēt auglību gan sievietei, gan vīrietim ir darba specifika, dzīvesveids, kaitīgie ieradumi (smēķēšana, alkohola, narkotisko vielu lietošana), paaugstināta radiācija un pārciestās slimības, kas ir atstājušas iespaidu uz reproduktīvo veselību.
Policistisku olnīcu sindroms
Policistisku olnīcu sindroms (PCOS) ir hroniska endokrīnās sistēmas slimība sievietēm, kas rada vīrišķo hormonu pārprodukciju sievietes organismā. Tā skar aptuveni 5-10% sieviešu visā pasaulē. PCOS nelabvēlīgi ietekmē sievietes auglību – tikai apmēram 30% sieviešu, kurām ir policistisko olnīcu sindroms, grūtniecība iestājas bez jebkādiem sarežģījumiem. PCOS simptomi ir:
neregulāras mēnešreizes vai to iztrūkums;
oligoanovulācija (reta, neregulāra ovulācija) vai anovulācija (ovulācija nenotiek vispār);
ādas problēmas: seboreja (pastiprināti taukaina āda), akne;
PCOS terapija ir atkarīga simptomiem, ar ko saskaras paciente, un tā, vai sieviete plāno grūtniecību tuvāko 6-12 mēnešu laikā. Ja sieviete nevēlas grūtniecību un viņai netraucē pastiprināts apmatojums vai tas ir niecīgs, paciente var nelietot medikamentus, taču ir jāņem vērā risks, kas rodas, izvēloties nesaņemt terapiju:
pieaug koronārās sirds slimības risks;
pieaug insulta risks;
pieaug estrogēnatkarīgo audzēju risks;
pieaug II tipa cukura diabēta risks;
pieaug endometrija hiperplāzijas (palielināšanās), mastopātijas un spontāno abortu risks.
Policistisko olnīcu sindroma ārstēšana
Policistisko olnīcu sindroma ārstēšana pamatā ietver simptomu mazināšanu ‒ zāles tiek piemeklētas atkarībā no tā, kādas izpausmes (neauglība, akne, vielmaiņas traucējumi, pastiprināts apmatojums u. c.) konkrētajā dzīves posmā ir vistraucējošākās. Sievietēm, kuras plāno grūtniecību, nereti ir jālieto ovulāciju stimulējošas zāles, kas satur mioinozitolu un folskābi. Mioinozitols ir svarīga šūnas membrānas un organisma bioķīmisko mediatoru daļa. Tas ietekmē šūnas reakciju uz insulīnu. Folskābe pieder pie B grupas vitamīniem, kas nepieciešami imūnsistēmas, sirds un asinsvadu sistēmas normālai attīstībai un darbībai. Folskābe veicina normālu asinsradi, sekmē mātes audu veidošanos grūtniecības laikā un palīdz nodrošināt šūnu dalīšanās procesu. Tā veicina imūnsistēmas darbību un normālas psiholoģiskās funkcijas, palīdz mazināt nogurumu un nespēku.
Ja sieviete nevēlas grūtniecību un viņai nav pastiprināta apmatojuma, bet ir PCOS izraisīts neregulārs menstruālais cikls, tiek izrakstīta gestagēnu monoterapija, kas samazina endometrija hiperplāziju un audzēju risku. To lieto 10 dienas mēnesī otrajā menstruālā cikla fāzē — parasti no 16. līdz 25. dienai. Ja sievietei ir virssvars, simptomus var atvieglot arī ķermeņa masas samazināšana.
Ja sievietei ir pastiprināts apmatojums un viņa nevēlas grūtniecību:
ir jāsamazina ķermeņa masa, ja ir virssvars;
var izmantot kosmētiskos līdzekļus — vaksāciju, skūšanu, foto un lāzerepilāciju;
ieteicama hormonālā perorālā kontracepcija, izvēloties preparātus ar antiandrogēnu darbību.
Ja sieviete vēlas grūtniecību:
ir jāsamazina ķermeņa svars ar diētu un fizisko slodzi vismaz par 5-10% no svara;
tiek veikta ovulācijas medikamentoza stimulācija.
Sievietei ar PCOS diagnozi ir ļoti svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu – regulāri sportot, ēst sabalansētu un veselīgu pārtiku, kā arī uzraudzīt savu ķermeņa masu. Šie veselīgie ieradumi arī mazina kardiovaskulāro slimību, diabēta un ļaundabīgo audzēju risku. Tāpat, ja neplāno grūtniecību, nedrīkst aizmirst par efektīvas kontracepcijas – prezervatīvu, dzemdes spirāles vai orālo kontraceptīvo līdzekļu – izmantošanu arī tad, ja menstruālais cikls ir neregulārs.
Uzdūros šim brīnišķīgajam rakstam, kas ikvienam atvērs acis. Starp mums tiešām ir sastopami šādi cilvēki, lai gan tam noticēt ir ļoti grūti. Lai kā arī nebūtu, zināšanām ir liels spēks. Lai pasargātu sevi no turpmākajām vai nākotnes ciešanām, ir jābūt informētam. Es pati tikai nesen uzdūros šai tēmai, jo zināju, ka manā ģimenē kaut kas nav riktīgi. Man pašai vēl smags ceļs līdz atlabšanai ejams, bet vismaz zinu, ka neesmu traka, lai gan daudzi tā apgalvo. Lieta tāda, ka viņi nesaprot, jo nekad nav meklējuši informāciju.
Cilvēkam tiekot narcistiski traumētam, iestājas dīvains pieraduma efekts, kā rezultātā izveidojas spēcīga emocionāla atkarība. Narcisists (turpmāk tekstā – „N”) nemitīgi atrod veidus kā tevi izvest no pacietības, savukārt tu, mēģinot panākt zināmu godīguma, veselā saprāta un atbildīguma līmeni un tavu emociju apstiprināšanu, atgriezies pie viņa/viņas. Iespējams, tu domā, ka kaut kādā veidā tev izdosies gūt virsroku, kas dos tev zināmu kontroles un drošības sajūtu, līdz ar to panākot robežu ievērošanu un kaut kādu saprātīgu risinājumu, taču diemžēl nekas nevar būt tālāk no patiesības… Kad jūsu attiecības ir kļuvušas toksiskas, tu jūties traumēts, šokēts, salauzts un tev šķiet, ka sāc zaudēt prātu. Šajā situācijā cieš tavs emocionālais un prāta stāvoklis, kā arī daudzi citi dzīves aspekti. Tu atzīsti faktu, ka N vienkārši nav ieinteresēts/-a spēlēt godīgi. Līdz ar to tu apzinies, ka panākt abpusēji izdevīgu risinājumu, kurā abas puses būs ieguvējas, ir faktiski neiespējami. Risinot dažādus strīdus ar N, tev jāsaprot, ka N motivācijas pamatā nav veselais saprāts, līdzjūtība un sirdsapziņa. Kamēr tu nepieņemsi to kā faktu, tu jutīsies dusmīgs un aizkaitināts par N necilvēcīgo rīcību. Tikai pieņemot šo faktu, tu varēsi kļūt brīvs. Lai sasniegtu brīvību, ir vitāli nepieciešams izglītot sevi par to, kā darbojas narcisisms, un kāpēc tavi centieni panākt N drošu un pienācīgu uzvedību nedarbojas. Šajā rakstā ir aprakstīts narcisisma fenomens un tas, ka vienīgais ceļš uz atlabšanu, savas identitātes atgūšanu un laimīgu, veiksmīgu un piepildītu dzīvi ir kontakta pārtraukšana vai ierobežošana. Raksts pamatā attiecas uz romantiskajiem partneriem, taču tajā aprakstītie principi darbojas arī jebkurā citā attiecību modelī, kurā ir iesaistīts narcisists.
Kā darbojas narcisisms?
N mēdz rīkoties neloģiski, cietsirdīgi, ar aprēķinu, patoloģiski vai gluži vienkārši kā niķīgs, piecgadīgs bērns, kurš atsakās uzvesties pienācīgi. Viņš/viņa to dara divu iemeslu dēļ:
1) Pirmkārt, narcisista motivācija ir saņemt uzmanību jeb „narcistisko devu”
Uzmanība var būt kā pozitīva, tā arī negatīva – nav nozīmes. Attiecību sākuma fāzē N no tevis parasti saņem daudz atzinības un apbrīnas. Pēc „medusmēneša” perioda tu jau esi piedzīvojis arī personības negatīvās puses – nedrošumu, nejauku, uzstājīgu un aizskarošu uzvedību, un diez vai tu joprojām sniedz N enerģiju, sakot to, cik viņš/viņa ir brīnišķīgs. Šajā posmā „brīnišķīgā partnera” personība jau kādu laiku ir pazudusi, vai arī parādās neregulāri. Tu tiec konfrontēts ar narcistiskās personības ektrēmajām izpausmēm. Cieņas, līdzjūtības un patiesa atbalsta (kas ir veselīgu attiecību pamatelementi) brīži kļūst arvien retāki. Tagad N saņem no tevis uzmanību veidā, kas nosaka to, cik tālu viņš/viņa būs spējīgs tevi ietekmēt negatīvi. Tas sniedz N svarīguma sajūtu un pat zināmu dievam līdzīgu visvarenību. Izraisot bailes un ciešanas, viņš/viņa jūtas ļoti nozīmīgs.
Veselas un emocionāli nobriedušas personas neveido savu svarīgumu uz citu personu rēķina. N, savukārt, vēlas radīt paša svarīgumu, samazinot citas personas vērtību. Modelis, pēc kura darbojas N – „es vinnēju, tu zaudē”. Noteicošais faktors ir sirdsapziņas trūkums. Cilvēki, kuriem ir sirdsapziņa, nenodara sāpes citiem, lai saņemtu uzmanību un iegūtu svarīguma sajūtu. Trūkstošās sirdsapziņas dēļ (rūpes par citiem, atbildīgums), N gluži vienkārši neuztver, ka sāpināt citus ir kaut kas nepareizs vai neiedomājams – tas ir kā līdzeklis, lai saņemtu narcistisko devu.
2) Otrkārt, narcisistam ir nepieciešams izlādēt savas iekšējās sāpes
Viņa/viņas personīgie resursi, kas nepieciešami, lai tiktu galā ar saviem iekšējiem konfliktiem (to ir daudz), ir ierobežoti vai pilnībā neesoši. Tā kā N ir grūtības būt atbildīgam/-ai un veikt pašanalīzi, viņš/viņa projicē savas sāpes, dusmas un nevērtības sajūtu (tās daļas no sevis, kuras viņš/viņa nespēj atrisināt) uz citiem cilvēkiem, nolūkā gūt atvieglojumu no savām iekšējām mokām. Tas ir iemesls, kāpēc N noveļ vainu uz tevi un nemitīgi vaino tevi savās neloģiskajās darbībās. Projekcija ir stratēģija, kas nepieciešama, lai N spētu emocionāli izdzīvot un saglabāt savu Viltus Identitāti. Projekcija ir egoistiski radīts aizsardzības mehānisms. Paliekot savā ego, N spēj pasargāt savu dziļi sadragāto iekšējo identitāti, vainu par visu uzveļot uz kādu citu.
Veseli un emocionāli nobrieduši cilvēki spēj veikt pašanalīzi un uzņemties atbildību par savām emocijām un darbībām. N to nespēj un negrib. Līdz ar to viņš/viņa nesaņem dziedināšanu, nepieaug un neattīsta veselīgāku iekšējo identitāti.
N projekciju nepatīkamais blakus efekts ir tāds, ka tu jūties apjucis un, iespējams, ka jau esi pieņēmis domu, ka attiecību problēmās esi vainojams tu. Tādā gadījumā vienkārši pajautā sev: „Vai es esmu ļauns cilvēks, kurš rīkojas bez sirdsapziņas?” Varbūt tu esī rīkojies dīvaini un pat bijis rupjš un agresīvs, taču kurš gan no mums nesalūzīs, tiekot nopietni un atkārtoti izmantots? Tas nepadara tevi pašā būtībā par sliktu cilvēku. Pilnīgi noteikti, ka veseli cilvēki, kuriem piemīt emocionāla inteliģence, un kuri patiešām domā, ka tu esi neuzticams, manipulatīvs, kontrolējošs, konkurējošs, neuzticams, nejauks un nepareizs, NEBŪTU palikuši attiecībās ar tevi. Viņi tevi pamestu! Tomēr N turpina vai turpināja būt ar tevi, tajā pašā laikā apsūdzot tevi šajās lietās… Kāpēc? Gluži vienkārši tāpēc, ka viņš/viņa ļaunprātīgi mēģināja ievainot tevi un izgāzt savu nomocīto identitāti uz tevi.
Sirdsapziņas trūkums
Varbūt ir šokējoši apzināties, ka N un viņu līdzatkarīgajiem ir daudz kā kopīga – piemēram, iekšēja tukšuma sajūta un mēģinājums saņemt savas identitātes apstiprinājumu no ārējiem avotiem, tomēr viena lieta, kas tiem noteikti nav kopīga, ir sirdsapziņas trūkums. Līdzatkarīgie nejūtas labi, izmantojot melus un manipulāciju, lai saņemtu uzmanību vai gūtu virsroku. Viņi justos sašauti, ja kāds tos apsūdzētu pienācīguma un godīguma trūkumā. Pat visdziļākajās sāpēs un sērās tev būtu ļoti grūti nolaisties līdz tādam līmenim un burtiski pārdot savu dvēseli, lai izmantotu melus, manevrus, cietsirdību, nežēlību un amorālu uzvedību, uz ko ir spējīgs N. Pat ja tev nācās kādreiz tā rīkoties, tu juties pilnībā satriekts, paskatoties uz sevi spogulī un ieraugot, par ko tu esi kļuvis.
N zina, kā tevi piesaistīt, jo tu patiešām esi uzticams, pieklājīgs, patiesi mīli viņu un tev piemīt godīgums.
Šis ir ļoti neauglīgs uzdevums, jo N vienmēr uzstāj uz to, cik slikts tu esi (viņa/viņas identitātes atmesto daļu projekcija uz tevi).
Tu esi šausmās par to, ka N šķiet, ka tu esi slikts cilvēks. Tu nespēj aptvert, kā mīlestība tā var darboties. Rezultātā tu esi kļuvis nopietni atkarīgs no nepieciešamības pierādīt savu vērtību un iegūt apstiprinājumu no N. Tevi varbūt motivē nepieciešamība būt pareizam un/vai nodrošināt mīlestību N, lai tādā veidā samazinātu viņa/viņas destruktīvo uzvedību. Nav svarīgi, ko tieši tu centies panākt, jo jebkurā gadījumā tas ir dvēseli iznīcinošs ceļojums.
Vai tu tiešām cīnies par šīm attiecībām, vai arī to pamatā ir vēlme saņemt apstiprinājumu, cieņu, uzticību un mīlestību no kāda, kurš diemžēl nekad to nav vēlējies un nav turējis to par mērķi? N tas nekad nav bijis svarīgi, jo no viņa/viņas realitātes modeļa skatupunkta galvenais ir, lai tu piegādātu narcistisko devu, un viņš/viņa tevi ir nostādījis pozīcijā, kurā tu pieņem N projekciju uzbrukumus. Viņš/viņa dienu no dienas, gabaliņu pa gabaliņam veido tevi par savas personīgās identitātes versiju. Iedvešot tevī apjukumu, noniecinot tevi un projicējot savas sliktās īpašības uz tevi, N veido tevi par šo izmocīto personu. Tā darot, viņš/viņa uz mirkli spēj sajusties vesels un izbēgt no savām iekšējām mokām. Tas, ko tu jūti – tukšums, maniakālā depresija, bailes, pašapziņas trūkums, bezpalīdzība un ticības zudums sev un savai dzīvei, ir tas, ko N savā patiesajā būtībā izjūt ik minūti, ik dienas. Taču atšķirība ir tajā, ka lai spētu funkcionēt un iegūt pašapziņu, N dodas pēc narcistiskās devas (=uzmanības, kas nozīmē zagt otra cilvēka enerģiju). N ir nepieciešams, lai citi cilvēki sniegtu viņam šo enerģiju, jo bez tās N kļūst par tukšu vietu bez personīgās identitātes.
Iemesls, kāpēc tu liecies iztukšots, bet N nē, ir tas, ka tu nepārdod savu dvēseli, lai zagtu enerģiju un resursus no cilvēkiem un dzīves nolūkā emocionāli izdzīvot. Kamēr tu šajā situācijā jūties zemāks par zemi un atrodies emocionālā „komā”, N dodas, piemēram, uz porno saitiem, interneta iepazīšanās vietām, pie viņus apbrīnojošajām paziņām, pie bijušajiem mīļākajiem, utt. utjpr. Tu nepielieto šīs dažādās taktikas, kuras sniedz atvieglojumu, taču tā vietā tu, iespējams, zaudē arvien vairāk sevis un krīti vēl dziļāk melnajā bezdibenī, par kuru tu pamazām pārvērties.
Visi narcistiskās izmantošanas upuri atzīst, ka jūt personīgās identitātes zudumu, un ka dzīvības spēks no viņiem tiek burtiski izsūkts. Fiziskās, emocionālās un prāta mokas, atrodoties šajā stāvoklī, ir neiedomājamas, ja vien tu esi to piedzīvojis personīgi. Gadījumā, ja N tiktu noslēgti visi narcistiskās devas kanāli, viņš/viņa justos tieši tāpat. Viņš/viņa piedzīvotu pilnīgu un absolūtu sabrukumu.
Taču ātrais risinājums, gūstot egoistisko (narcistisko) devu, nav ilgstošs. Patiesais risinājums būtu saņemt dziedināšanu un izaugsmi caur sāpēm, un izveidot autentisku un spēcīgu personīgo identitāti, taču N to nekad nedarīs. Tā vietā N bez sirdsapziņas pārmetumiem dodas pakaļ narcistiskajai devai, nebēdājot par to, kurš tiek izmantots, vai kādas pataloģiskas darbības viņam/viņai ir jāveic, lai nodrošinātu šo devu. N kontrolē cilvēkus ar savu taktiku, un cilvēki priekš viņa/viņas nav cilvēki, bet vienkārši objekti, no kuriem izsmelt enerģiju.
Ja tavs mērķis ir pārņemt varu un sākt kontrolēt narcisistu, tu tēmē pārāk augstu. N ir rūdīts profesionālis, kamēr tu – sirdsapziņas iegrožots zaļš iesācējs. Tāpēc N šajā cīniņā vienmēr uzvarēs. Ja mēģināsi kontrolēt kaut ko, kas nepakļaujas kontrolei, vienīgais iznākums būs tāds, ka šī persona vai lieta sāks pilnībā kontrolēt tevi pašu.
N ir egoistisks sevis pilnvarojuma modelis. Viņš/viņa domā, ka viņam/viņai ir tiesības izmantot tevi, tavus talantus un visu pārējo (viņi uzskata, ka viņiem ir tiesības ņemt gandrīz visu). N ir nepieciešams ņemt, un viņš/viņa tevi izolēs no citiem avotiem, kas varētu tev sniegt enerģiju, kā piemēram, draugi, ģimene, bērni (tavi vai narcisista), hobiji un citas dzīves jomas, kas sniedz tev kontaktus un prieku. N zina, ka tā darot tu tiksi pieķēdēts viņam/viņai un nodrošināsi uzmanības „devu”. Nekādā gadījumā viņš/viņa nedos tev enerģiju, kas nepieciešama, lai tu varētu justies spēcīgs, piepildīts un vesels.
Kamēr tu spēj piedāvāt narcistisko devu, tu esi narcisistam vajadzīgs. Līdzko no tevis vairs neko izspiest nevar, tu vair neesi viņam/viņai vajadzīgs. Kad attiecības ir beigušās, N vēlas, lai tu tiktu iznīcināts vai arī to, lai tu būtu spējīgs dot atkal jaunu devu nākotnē. N to uztvers kā apvainojumu, ja tev izveidosies izveidot lielisku dzīvi bez viņa/viņas.
N tevi pataloģiski apskauž par to, ka tu spēj atrast veidus un cilvēkus, kuri liek tev justies patiešām labi. N zina, ka viņam/viņai tas ir neiespējami. Tāpēc viņš/viņa mēģina atbruņot tevi no visiem enerģijas avotiem, atstājot tevi pilnībā savas kontroles varā.
Vai atceries N ieinteresētības trūkumu, nepatiku vai pat niknumu brīžos, kad tu biji noskumis, vēlējies saņemt viņa/viņas atbalstu, vai arī, kad guvi gandarījumu un enerģiju no citiem avotiem, nevis no N?
Pēc tam, kad N ir nodrošinājis tevi kā savu narcistiskās devas avotu, viņam/viņai vairs neinteresē (un nav resursu) lai sniegtu tev patiesu atbalstu, un nav arī vēlēšanās atbalstīt un iedrošināt tavu laimi un sasniegumus. N var uz brīdi sniegt tev pozitīvu enerģiju, taču nereti tas tiek izmantots, lai paturētu tevi narcistiskajai devai. Bieži vien „jaukā” izturēšanās ir rezultāts tam, ka tu sāc attālināties, un brīžos, kad niknums, manipulācija, cietsirdība, apmelošana un cīņa par varu nenodrošina uzmanību.
N ir vajadzīga narcistiskā deva gluži kā narkomānam ir vajadzīgs heroīns. Gluži kā stipri atkarīgs narkomāns, N bez nožēlas izpārdod cilvēkus un samin ar kājām to emocijas un resursus, lai pabarotu savu visaptverošo vajadzību. Šīs nepārvaramās tieksmes priekšā neviens nav imūns.
Galvenie objekti, no kuriem N gūst lielāko daļu savas narcistiskās devas ilgtermiņā, ir viņa/viņas tuvākie cilvēki. Gluži vienkārši tāpēc, ka šie cilvēki ir blakus, kamēr notiek enerģijas izvilkšanas process. Mazāk tuvie cilvēki, kuri nav tikuši veiksmīgi piesaistīti, pazūd, kolīdz atklāj, ka „špakteles” kārtiņa ir nodilusi. N mēdz būt daudz īslaicīgu paziņu, no kuriem tas gūst enerģijas devu, taču maz ilgtermiņa draugu.
N nebaidās no tā, ka viņu pametīs, un no soda, ko tas/tā varētu saņemt par savu slikto uzvedību. Patiesībā N pat vēlas/sagaida atraidījumu. Tas sniedz viņam/viņai apziņu par to, ka viņam/viņai ir spēja būtiski ietekmēt cilvēkus. Šī narcisistam ir iespēja saņemt pirmklasīgu narcistisko devu vistīrākajā veidā. Kombinācijā ar narcisista nespēju pārdomāt savu rīcību un mācīties no sekām, tas nozīmē to, ka N neinteresē gala iznākums. Savukārt tu baidīsies no atraidījuma, tāpēc pastāv lielāka iespēja, ka tu vispirms atgriezīsies, atvainosies un mēģināsi izlabot nenokārtotus jautājumus.
Cilvēkiem, kuri cieš no Narcistiskajiem Personības Traucējumiem, ir mazohistiskas tendences. N zina, ka viņš/viņa ir iekšēji tukša, un ka viņam/viņai nav personīgās identitātes. Vietā, kur vajadzētu būt pašapziņai un pašvērtībai, ir riebums pret sevi. Saņemot sodu un izgāžoties, N gūst sava veida pretdabīgu un izkropļotu atvieglojuma sajūtu. Narcisists to ik pa laikam neapzināti meklē.
Dziļā iekšējā līmenī viņš/viņa apzinās, ka katras nozīmīgas attiecības reiz izgāzīsies. Viņš/viņa nežēlīgi, gabalu pa gabaliņam samaļ šīs attiecības, novedot tās pie minētā iznākuma. Mērķtiecīga attiecību novešana līdz to izjukšanai sniedz N papildu spēku un kontroli.
Attiecību beigas var pienākt caur kādu no šiem trim līdzekļiem: 1) N atraida partneri, kamēr viņam/viņai nav citas izvēles kā aiziet, 2) N izraisa partnera pilnīgu sairšanu un izmet to, kad no viņa vairs nevar iegūt narcistisko devu, 3) N partnerim izveidojas nopietna slimība un tas mirst vai izdara pašnāvību.
Šo sistēmu nevar sakaut – tā vienkārši tāda ir, un tie narcistiski izmantotie upuri, kuri ir mēģinājuši izmainīt šo realitāti un nevēlas pieņemt, ka attiecības ir nolemtas iznīcībai, kļūst par izmestām, tukšām čaulām, vai mirst – burtiski. Tomēr ir jāatceras, ka visu šo biedējošo un stindzinošo faktu vidū, narcistiskās izmantošanas upuriem piemīt iekšēja spēja izveidot savu personīgo identitāti. Tādēļ tev ir cerība un iespēja izlauzties no šīs maniakālās un dvēseli iznīcinošās dinamikas, saņemt dziedināšanu, spēku un atlabt.
Narcisists, savukārt, nespēj izveidot autentisku identitāti un nevēlas to darīt, tāpēc saskarsies ar nenovēršamām sekām, ar kurām nākas saskarties visiem narcisistiem – to, no kā viņš/viņa ir mēģinājis izvairīties, kad viņam/viņai vairs nebūs spēka sagādāt sev narcistisko devu un nāksies palikt aci pret aci ar savu nomocīto identitāti, bez spējas sagādāt sev atvieglojumu. Šis ir brīdis, kad N satiekas ar savu Radītāju un apzinās, ka viņa/viņas dzīves šarāde un rūpīgi izplānotā un konstruētā viltus identitāte nav sniegusi nekādu labumu. Šis ir brīdis, kad N ir vīlies, jo nav spējis sakaut sistēmu, ar kuru mēs katrs sastopamies, proti: bez patiesaspersonīgās identitātes nekas nav reāls, un bez tās dzīvē nav iespējama patiesa mīlestība, laime un prieks. Parasti tas notiek N dzīves beigās.
Tāpēc neapskaud N un nedomā, ka viņam/viņai pieder viss. Nekas no tā, kas viņam/viņai pieder, nav reāls, tas nenes reālas sajūtas vai piepildījumu. Patiesībā N nav iespējams būt patiesi piepildītam un mierā, lai cik daudz materiālu lietu, popularitātes, slavas un bagātības tam izdotos iegūt.
Nepadodies kārdinājumam izglābt N no viņa/viņas pašas un no viņa/viņas nenovēršamā likteņa, domājot, ka „mīlestība uzvarēs visu”, jo patiesība ir tāda, ka N pretosies visiem šiem mēģinājumiem un sodīs tevi par to, ka tu mēģināji to darīt. Viņam/viņai riebj personas, kas mēģina viņu mīlēt, un tāpēc viņš/viņa tevi par to ienīst, jo zemapziņā N uzskats ir: „Cik pretīgi un nepareizi ir mīlēt „tukšu vietu”! Kaut ko, kas nemaz neeksistē. Tāpēc es izjūtu vēl lielāku riebumu pret tevi.”
Ja esi bijis narcistiski izmantots, tu atcerēsies reizes, kad N uz tevi paskatījās tā, it kā viņš/viņa tevi ienīstu. Tu biji šokā, ieraugot, ka N acis kļuva tukšas un bez dzīvības, bet pilnas nicinājuma un dusmu. Tu esi redzējis pilnīgu līdzjūtības trūkumu, ko varētu salīdzināt ar reptili, bez jebkāda siltuma. Šādos brīžos N ir bez žēlastības – kā cietsirdīga, bezjūtīga mašīna.
N necieš cilvēcīgumu, tomēr viņš/viņa zina, ka tam ir vajadzīgs baroties no cilvēku enerģijas. Šī atkarība no lietas, kuru viņš pats ienīst (cilvēcīgās emocijas – līdzjūtība, mīlestība un sirdsapziņa) padara N viegli ievainojamu, un tāpēc viņš/viņa izjūt vēl lielāku riebumu pret dzīvi, cilvēkiem un sevi pašu.
Līdzīgi, arī vampīri tiek attēloti kā tādi, kuri ienīst cilvēkus dēļ to atkarības no viņiem. Nav nejaušība, ka mīts par vampīriem ir cēlies tieši no narcisisma modeļa.
Apzinoties patiesību par narcisismu, lai cik grūti to būtu pieņemt, un lai kā arī tava cilvēcīguma izjūta, normalitāte un dzīves uztvere pretotos šo faktu izpratnei, tu vari sākt pieņemt to, ka ar cilvēkiem, kuriem piemīt klasiskās NPD pazīmes, faktiski nav cerību izveidot reālas attiecības. Ja tu nespēj pieņemt šo patiesību, tad pajautā sev: „Vai es neesmu piedzīvojis uzvedību, pagriezienus, pataloģiju un darbības, kas pilnībā apgāž priekšstatus par to, kas ir cilvēcīgi?”
Sirdsapziņas un cilvēcīguma trūkums liecina par to, ka tev ir darīšana ar personu, kura normālā izpratnē nav cilvēcīga, jo tai nav spējas vai vēlēšanās izrādīt līdzjūtību, empātiju, mīlestību un sirdsapziņu. Viņa ienīst normālās cilvēcīgās funkcijas, jo uzskata, ka tās ir nožēlojamas. Taču bez šiem elementiem cilvēcīgums nav iespējams. Savukārt šo elementu trūkums liecina par atdalīšanos no cilvēcīguma. Medicīniski ir pierādīts, ka narcisistiskas personas smadzenēs „līdzjūtības”, „empātijas”, „mīlestības” un „sirdsapziņas” smadzeņu neironu ceļi ir palikuši nejūtīgi, saraukušies vai ir spēcīgi aizkavēta to darbība. Šīs emocijas vienkārši nedarbojas.
Pastāv teorija, ka vienīgais vieds, kā NPD persona varētu savienoties ar minētajām emocijām, būtu tikt uz ilgstošu laiku izlotētai no iespējas iegūt narcistisko devu, un atkārtoti piesūcinātai ar līdzjūtības, empātijas, mīlestības un sirdsapziņas stimuliem, kamēr šie ceļi no jauna aktivizējas, attīstās un panāk nepieciešamo attīstības līmeni, kas ir vajadzīgs, lai tie normāli funkcionētu.
Mēģinājumi izlabot nepareizu rīcību
Skatoties uz dzīvi caur cilvēcīguma modeli, mēs nevaram saprast narcistisko uzvedību. „Kā viņš/viņa to varēja izdarīt?! Es nesaprotu! Tas ir briesmīgi!” Narcisista uzvedība nav izprotama, skatoties caur cilvēcīguma modeli. Mēs jūtamies apdraudēti, haotiski un ļoti jūtīgi attiecībā uz šo uzvedību, kas gluži vienkārši nesummējas. Tas liek mums mēģināt izlabot šo nepareizo rīcību. Mēs neauglīgi mēģinām likt N saprast un pārstāt šādi uzvesties, tai pat laikā ļaujot viņam/viņai to darīt, paliekot šajā attiecību modelī. Mēs ļaujam N mūs iznīcināt tik daudzos līmeņos, sevišķi emocionālajā. Viss, ko mēs zinājām par cilvēkiem, mums pašiem un dzīvi, ir apdraudēts. Tas perfekti kalpo N mērķiem, jo viņš/viņa zina, ka tas liek tev turpināt cīņu, un mēģinājumi izlabot un izmainīt N uzvedību ir veids, kā viņš/viņa var tevi paturēt, lai saņemtu vēl vairāk narcistiskās devas.
Jo sarūgtinātāks un aizkaitinātāks tu kļūsti, un jo vairāk tu mēģini cīnīties par taisnību, atbildīgumu un pienācīgumu, jo vairāk narcistiskās devas tu sniedz.
Kā tu vari zināt, ka tevi cenšas izmantot narcistiskās devas iegūšanai?
Tev tiek piedāvātas nepatiesības, kuras tevi nomoka;
Tu tiec iesaistīts diskusijās, kuras ir tik sagrozītas, ka tev liekas, ka sāc zaudēt prātu;
Tu jūti, ka sevi nemitīgi attaisno un izskaidro faktus, vērtības un cilvēcīgas uzvedības standartus, kurus N vienkārši neatzīst un neizmanto;
Tu piedzīvo cietsirdīgu, nevērīgu un noraidošu izturēšanos, bez rūpēm par tavu emocionālo stāvokli;
Tev tiek doti tukši solījumi, kas dod cerību, tomēr pēc tam noved pie lielas vilšanās un atnes vēl lielāku pamestības, atstumtības un izmisuma sajūtu;
Tu saproti, ka tā vietā lai panāktu abpusēji izdevīgu risinājumu, N vēlas panākt savu;
Tu jūties, it kā tu piedalītos attiecību sacensībās „es vai tu”, kurās tu tiec padarīts par ienaidnieku;
Tavas vajadzības netiek ņemtas vērā, vai arī tās tiek vienkārši izmantotas, lai liktu tev atdot sevi un savus resursus;
Tu tiec vainots problēmās;
Pat ja tiek izteikta atvainošanās vai izrādīts atbildīgums, tev šķiet, ka tas ir sekli; un ja tu mēģini panākt kaut kādu stabilitātes līmeni, pret tevi tiek izrādīta pretestība, noraidījums un dusmas;
Tu piedzīvo uzvedību, kas vienā acumirklī svārstās no mīlošas līdz nosodošai, un no noraidošas līdz lūdzošai;
N regulāri vaino tevi tajā, ka tu vairāk uzmanības pievērs citiem cilvēkiem un interesēm, nekā viņam/viņai;
N tevi apsūdz un pat nomelno tavu reputāciju citu cilvēku priekšā tavā klātbūtnē;
N regulāri pieaicina sabiedrotos, kas apstiprinātu viņa/viņas stāsta versiju (īstu vai iedomātu), tādējādi „pūšot” tev miglu acīs un mazinot tavu ticību sev un dzīvei;
Informācija, kuru tu esi atklājis narcisistam, vai kuru viņš/viņa ir atklājusi, tiek izmantota kā ierocis pret tevi.
Šo dvēseli iznīcinošo sarakstu varētu turpināt. Visi minētie uzvedības modeļi, kā arī daudzi citi N arsenāla triki noved pie būtiskas tavas pašapziņas samazināšanās. Paliekot piesaistītam un ļaujot saņemt sodu un enerģijas izsūkšanu rada vienīgi totālu personīgās identitātes sadalīšanos.
N tevi ir ieprogrammējis, lai tu arvien stiprāk tiektos pēc sapratnes, drošības un pienācīguma. Taču jo vairākiem riņķiem tu lec cauri, jo augstāki tie paliek, un jo sāpīgāk tu krīti. Vērojot, kā tu mēģini veikt šos neiespējamos manevrus, N izjūt ļaunprātīgu iekšēju prieku. Tas ļauj viņam/viņai justies nozīmīgam – šeit absolūti darbojas ļaunums.
Ja tu netici ļaunumam, ir laiks kļūt reālam, atvērt acis un atzīt, ka tas eksistē. Gluži tāpat, kā ir karsts un auksts, augšā un lejā, nakts un diena, un citi polārie pretstati, kas eksistē fizikā un uztur dzīvē līdzsvaru, ļaunums ir mīlestības pretstats. Ļaunums ir vieta, kurā nav mīlestības. Gluži kā mēs nezinātu, kas ir karsts, ja nezinātu, kas ir auksts, tāpat arī mēs nezinātu, kas ir mīlestība, ja nezinātu, ko nozīmē tās trūkums. Narcistiskais modelis ir tieši šāds – mīlestības trūkums.
Gluži kā nav vajadzības izmainīt vai iznīcināt aukstumu, lai piedzīvotu siltumu, nav vajadzīgs arī izmainīt vai iznīcināt ļaunumu, jo nav iespējams to izdarīt.
Ja mēs uz kaut ko fokusējamies (labu vai ļaunu), mēs par to kļūstam. Mēs uzņemam šo enerģiju. Taču, ja mēs ignorējam enerģiju, kas nenes mums labumu un tā vietā fokusējamies uz to, kas mums palīdz, šī nevēlamā un sāpīgā enerģija no mūsu dzīves pazūd.
Narcisismā NAV mīlestības, drošības un veselīguma. Tu meklē šīs lietas tur, kur to nav. Tu nevari piespiest kādu būt par kaut ko, kas viņš/viņa nav. Vienīgā iespēja dabūt to, ko tu vēlies, ir atlaist šo situāciju un sākt izdarīt tādas izvēles un lēmumus, kas novedīs tevi tuvāk mērķim. Ja tev ir darīšana ar cilvēku, kurš atsakās spēlēt godīgi, tu nevarēsi viņu izmainīt, piespiest vai izlabot. Tev varbūt šķiet, ka tava dzīve ir atkarīga no šī rezultāta, taču tas tā nav.
Diemžēl N vispār neinteresē uzņemties atbildību, ņemt vērā tavas vajadzības vai nonākt pie saprātīga iznākuma. Viņam/viņai ir nepieciešams nevis saprātīgs iznākums, bet narcistiskā deva.
Tev skaidri jāsaprot, ka N nav ieinteresēts tajā, kādi ir tavas dzīves mērķi. Viņš/viņa nevēlas dot un saņemt mīlestību vai izveidot drošību un laimi. N vēlas zagt tavu enerģiju un pazemināt tevi, lai justos labāk. Viņš/viņa nemāk funkcionēt savādāk. N nespēj saprast, ka ir iespējams arī kaut ko iegūt, nepazeminot kādu citu. Abpusējs ieguvums nav iedomājams un neeksistē. Šāds dzīvesveids ir postošs un pat dzīvībai bīstams.
N ir nepieciešamas tavas ciešanas un sāpes, gluži tāpat kā tu esi kļuvis atkarīgs no viņa/viņas, lai saņemtu drošību un normalitāti, neskatoties uz to, ka tas gluži vienkārši nenotiek. Tu un N tagad esat kļuvuši par piegādātāju un izmantotāju šajā toksiskajā un destruktīvajā atkarības ciklā, kas balstās uz emocionālu vajadzību.
Attiecības starp diviem līdzatkarīgajiem ir labākas par šīm, lai gan tās ir neizdevīgas. Vismaz tajās ir divi cilvēki, kuru vajadzības tiek apmierinātas, saņemot enerģiju. Taču attiecībās ar N, viņa/viņas emocionālais bezdibenis nekad netiek piepildīts, jo viņš/viņa nespēj radīt pats savu enerģiju un nemitīgi barojas no tevis, taču pretī tu neko nesaņem, vien spēcīgus sitienus, kas nodrošina, ka tu sniedz arvien jaunu enerģijas devu, līdz kamēr tu tiec iztukšots līdz galam.
Atkarība no narcisista ir briesmīga izmantošanas daļa (jo mēs turpinām ļaut sevi izmantot), un kā jebkura cita nopietna atkarība, tā ir dzīvībai bīstama. Spēcīga līdzatkarība un atkarība no attiecībām ar N ir ārkārtīgi nopietna. Līdz šīs atkarības pārvarēšanai, rezultāti var būt briesmīgi un pat kļūt liktenīgi.
Tāpat kā citu nopietnu atkarību gadījumā, mums ir daudz iemeslu, kāpēc mēs negribam to pārtraukt, neskatoties uz to, cik lielas ciešanas tas mums sagādā.
Nevajadzētu uzķerties uz tā, ka „es esmu redzējis, ka viņš/viņa ir mīlošs” vai „es zinu, ka viņš/viņa spēj būt tāds cilvēks, kādu es vēlētos mīlēt”, vai „es zinu, ka šis cilvēks BIJA mīlošs un jauks, un tādēļ es zinu, ka viņš/viņa ir spējīga būt tāda”.
N zina, kādas darbības tevi piesaista un liek pieķerties viņam/viņai, taču tās ir neīstas un viltotas. Motivācija tam visam ir iegūt narcistisko devu. N tēloja, ka dod, tāpēc, lai iegūtu.
Patiesums prasa demonstrēt atbilstošas darbības un pastāvīgumu. Tādi vārdi kā „es tevi mīlu”, vai „tu esi vienīgais cilvēks, kuru jebkad esmu mīlējis”, vai „es izdarīšu visu, lai attiecības darbotos” (vai kāds cits nemirstošas mīlestības vai uzticības apliecinājums) neko nenozīmē, ja darbi, kas tos pavada, liecina par pretējo.
Patiesi un reāli cilvēki apliecina savus vārdus darbībā. N, savukārt, apliecina savus nepatiesos solījumus ar destruktīviem vārdiem un darbībām, lauztiem solījumiem un dažādiem pagriezieniem, kas anulē iepriekš apliecinātās viltotās rūpes.
Tev ir jābūt pret sevi nežēlīgi godīgam, jo patiesība vienmēr dara brīvu. Neskatoties uz nelielajām cerības daļiņām, kuras tu ik pa laikam saņem, viss pārējais tevi pamazām iznīcina. Tā nav mīlestība.
Attiecības ar N ir kā dzīšanās pakaļ kaut kam, ko nav iespējams noķert. Tās mūs nokausē arvien vairāk un vairāk. Mēs dzenamies pakaļ kaut kam neeksistējošam. Attiecības ar N nekad nebija tādas, par kādām mēs tās uzskatījām. Turklāt mums nav ne spēju, ne arī tiesību piespiest tām kļūt reālām. Mums jāsaprot, ka mūsu dzīves realitāti nekad nav iespējams iegūt no otras personas, jo tā ir mūsu pašu atbildība! Šī atziņa mūs atbrīvos.
Tavs domāšanas veids pret N domāšanas veidu
(Ja N ir sieviete, aizvieto „viņš” ar „viņa”.)
N saka, ka tu neatbalsti viņu, nemīli viņu un tev ir vienalga par viņu.
TU DOMĀ: Tā nav taisnība. Es darīšu visu, lai viņš to saprastu! Kāpēc viņš to nesaprot?
N DOMĀ: Es zinu, ka tu centīsies vēl vairāk, lai es to saprastu. Tagad es varu turpināt tevi izmantot, un tu paliksi šajās attiecībās. Tas esmu es, kuram nav spēju mīlēt, bet noveļot vainu uz tevi, es varu turpināt to darīt.
N saka, ka tu esi neuzticams, ka uz tevi nevar paļauties.
TU DOMĀ: Man nav nekāda nodoma būt neuzticamam. Esmu pārāk godīgs. Man sāp, ka tu domā citādi.
N DOMĀ: Šis paņēmiens tiešām iedarbojas uz tevi. Man patīk, ka tas tevi tik ļoti uztrauc. Tas dod man iespēju darīt to, ko vēlos, jo tu mēģināsi man pierādīt, cik ļoti man uzticies un kāpēc gan es nespēju tev uzticēties? Pat ja tu man neuzticies, tu būsi pārāk aizņemts, uztraucoties par to, ko es domāju par tevi, un tev neatliks laika šaubīties par mani.
N saka, ka tu viņu aplaupi, tērējot viņa naudu
TU DOMĀ: Esmu pilnībā sašutis par šādu apsūdzību. Tas esi tu, kas tērē manus resursus un manu dzīvi. Kā tu uzdrošinies to apgriezt otrādi un apvainot mani?!
N DOMĀ: Man patīk visā vainot tevi un tevi sāpināt. Tu to esi pelnījis un es izspiedīšu no šīs situācijas pēc iespējas vairāk, man ir tiesības tā darīt. Man vienalga, kas notiks ar tevi, es vienkārši gribu dabūt maksimālo no šīs situācijas.
Jebkurš neloģisks strīds ar N par sīkumiem, kurus viņš piemin un ko tev ir sāpīgi dzirdēt.
TU DOMĀ: Zinu, ka tā nav taisnība, un pierādījumi pret to ir tik loģiski. Es turpināšu strīdēties, kamēr viņam „pieleks” un viņš atzīs, ka viņam nav taisnība. Tas padara mani traku, ka viņš var strīdēties par kaut ko tik smieklīgu. Es jūtos, it kā strīdētos ar piecgadīgu bērnu.
N DOMĀ: Man ir pilnīgi vienalga par detaļām un par to, vai tās ir patiesas. Es labprāt strīdētos par mušu, ja zinātu, ka tas piespiedīs tavas jūtīgās pogas un liks tev reaģēt. Jo sāpinātāks un aizkaitinātāks tu paliec, jo spēcīgāks un nozīmīgāks es jūtos. Patiesībā es izjūtu ļaunprātīgu baudu, skatoties, kā tu izgriezies uz āru ikreiz, kad es paceļu latiņu un sajaucu tev prātu.
Nepatiesi solījumi un tēlošana, it kā N būtu grasījies beidzot izpildīt to, ko tu vēlies, taču tagad, tādēļ, ka tu pieļāvi kļūdu, tu esi sabojājis šo iespēju.
TU DOMĀ: Tas mani sagrauj. Es jau biju tik tuvu, bet viņš tagad ir pārdomājis. Man tik ļoti sāp tas, ka viņš vaino tajā mani. Tas ir tik nežēlīgi un negodīgi. Viņš mani atkal soda. Es jūtos tā, it kā gribētu izdarīt pašnāvību.
N DOMĀ: Tas ir smieklīgi! Es nekad nebiju paredzējis dot tev to, ko tu vēlies. Patiesībā man riebjas redzēt tevi laimīgu, jo tas man atgādina par to, ka es nespēju tāds būt. Es nevēlos dot. Esmu šeit tikai, lai ņemtu. Es tikai pateicu tev, ka došu, lai ievilktu tevi atpakaļ atkarībā. Gribu, lai tu domātu, ka tā ir tava vaina. Es zinu, ka tu tagad paliksi, un ka es varu turpināt tevi mocīt ar solījumiem, kurus nekad nepildīšu.
N ievaino tevi ar informāciju, uz kuru tu atbildi, sakot „es arī tā darīju!”. Pēc tam N pasaka, ka viņš meloja un nekad to nav darījis. Tagad tu esi tas, kurš visu laiku ir darījis šīs lietas.
TAVA ATBILDE: Biju sāpināts, tāpēc neizturēju un atcirtu tev. Es to nedarīju, es tikai atcirtu, jo tu teici, ka es to darīju.
N DOMĀ: Man patīk, ka es varu projicēt vainu uz tevi. Protams, ka es darīju visas šīs lietas, zinādams, ka tu paliksi un pacietīsi to, neskatoties uz to, cik daudz tev tas sāpēja. Esmu tevi apšmaucis. Tagad vainots un aizdomās turēts tiec tu. Tu mani vajāsi, nemitīgi zvanīsi, atvainosies, lūgsies un mēģināsi mani atturēt tevi pamest – sniegsi man visgardāko uzmanību! Vēl jo vairāk – es varu turpināt darīt to, ko darīju un tu pat neuzdrīkstēsies tādēļ mani apšaubīt vai atstāt.
Varbūt tev liksies, ka šī informācija ir nedzirdēti cietsirdīga? Kā gan kāds jelkad būtu spējīgs šādi domāt un rīkoties? Manā praksē ir bijušas reizes, kad narcisisti ierodas pēc palīdzības. Tas parasti ir brīdis, kad kāda smaga narcistiskā ievainojuma dēļ viņi ir nonākuši viszemākajā dzīves punktā. Kaut kas viņu dzīvē ir noticis tik postošs, ka viņu viltus identitāte ir sabrukusi un ir atvēries neliels lodziņš, pa kuru bez aizstāvības var ienākt godīgums un atvērtība, jo ir parādījusies viņu Patiesā Identitāte. Diemžēl NPD gadījumā (atšķirībā no cilvēkiem, kuriem piemīt savi iekšējie resursi), tiklīdz viņi atgūst kaut nedaudz enerģijas, tie uzreiz dodas pēc jaunas narcistiskās devas un atvērtais logs aizveras. Parasti tas turpinās dažas stundas vai dienas, taču reti kad ilgāk. N nepaliek patiesā un pazemīgā stāvoklī, kurā varētu atnākt dziedināšana un izaugsme. Tiek noraidīta iespēja būt patiesam un reālam un strādāt pie savas atlabšanas – līdz ar to arī terapeits tiek noraidīts un atmests.
Tas, ko gribēju ar to teikt – ka brīdī, kad N atrodas narcistiskā ievainojuma stāvoklī, ir iespēja iegūt satriecošas zināšanas par to, kā N redz pasauli, kā domā un rīkojas. Esmu diskutējusi ar N par to, ko viņi uzskata par normālu un pieņemamu, un man ir gribējies vemt no tā, ko uzzināju. Vairākas stundas pēc tam jutos pilnīgi saindēta. Detaļas bija tik zemiskas un pretīgas, ka es nespēju noticēt tam, ko dzirdu, kā gan kādam varētu būt tik sagrozīts skats uz dzīvi! Līdz kamēr es pieņēmu: Protams, ka viņš/viņa domā un rīkojas šādi – viņš taču ir narcisists!
Diemžēl mums ir maz izpratnes par to, kā N domā, gūstot savu narcistisko enerģiju no otra cilvēka sāpēm. Daži N atzina, ka viņiem tas bija kā milzīgs kompliments, ja to bijušie partneri jutās salauzti, bija ievietoti institūcijās vai atradās uz pašnāvības robežas. Kāds vīriešu kārtas narcisists, kura bijusī partnere bija izdarījusi pašnāvību, jutās neiedomājami īpašs ikreiz, kad iedomājās par viņas bojāeju. Tika atklāti arī daudzi citi fakti, kuru ir pārāk daudz, lai tos pieminētu, un kuri pilnībā apstiprināja narcistisko uzvedības modeli.
Visas šīs darbības caurvija sirdsapziņas trūkums, uzskats par to, ka N ir tiesības kaut ko darīt/iegūt, neņemot vērā līdzjūtību, un sagrozīts skats uz dzīvi kā egoistiskam un izlutinātam piecgadīgam bērnam, kas dzīvo atriebīga pieaugušā ķermenī.
Šie cilvēki visus pārējos redz kā objektus, no kuriem izsūkt narcistisko devu. Viņi ir kā bīstami hameleoni, kuri, lai dzīvē virzītos uz priekšu, lieto personīgo šarmu un melus. Viņi izsūc resursus un cilvēkus tukšus, lai saņemtu savas visvarenības narkotiku. Diemžēl viņi uzskata, ka viņiem ir tiesības šādi uzvesties, un ka tajā nav nekas slikts. VIŅU pasaules modelī, kurā valda nepiesātināma vajadzība pēc uzmanības, šāda uzvedība ir vitāli nepieciešama, lai izvairītos no pilnīgas emocionālas pašiznīcināšanās. Tādēļ, lai kā tev tas nepatiktu, ja tu turpini kontaktēties ar N un tā rezultātā piedzīvo ciešanas, tu nodrošini N lielisku narcistiskās devas avotu – tu esi viņa laupījums.
Nav svarīgi, vai N ir tava māte, tēvs, brālis, māsa, draugs, priekšnieks, mīļākais, vīrs, sieva vai partneris.
N nav spējīgs uzvesties normāli un izrādīt mīlestību un rūpes. Tas nepadara tevi par nemīlamu vai nevērtīgu. Tu noteikti tāds esi, un tu sāksi to demonstrēt un piesaistīt to savā dzīvē tad, kad beigsi mēģināt savaldīt šo monstru, kas nemitīgi rauj ārā daļu no tevis.
Visi N triki atstāj vienādu iespaidu uz cilvēkiem. Kad es runāju ar cilvēkiem un veicu padziļinātu izpēti, es atklāju, ka narcistiskās izmantošanas upuri runāja it kā par manu dzīvi, un sarunas, kas tiem bijušas ar narcisistiem, ir bijušas identiskas manējām. Nevaru izstāstīt to, cik daudz cilvēku lasa manus materiālus un saka „Tu apraksti manu dzīvi vārds pa vārdam!” Varbūt tev ir bijusi līdzīga pieredze. Patiesība ir tā, ka narcistiski izmantoti cilvēki visi piedzīvo vienas un tās pašas necilvēciskās izpausmes.
Ja minētās darbības notiek tavā dzīvē, nav iespējams šo situāciju atrisināt vai padarīt labāku. Var tikai atzīt patiesību un tikt laukā no šīs izmantošanas. Detaļas (ko viņš/viņa teica) nav svarīgas. N darīs visu, lai uzspiestu uz vajadzīgajām pogām, lai saņemtu no tevis narcistisko devu. Patiesībā tu nemaz nezini, vai N sniegtajām detaļām var ticēt, un vai tām vispār ir kāda jēga. Tas burtiski var būt jebkas, ko N bez sirdsapziņas pārmetumiem pasniedz, lai saņemtu uzmanību.
Tavs cilvēcīgums cenšas analizēt šīs detaļas atkal un atkal. Taču ir jāsaprot, ka tev nav darīšana ar parastu cilvēcīgu modeli. Tev ir darīšana ar N, kura realitāte ir no citas planētas. Viņš/viņa nerīkojas šādi kāda loģiska apsvēruma dēļ, bet gluži vienkārši tāpēc, ka ir N.
Bīstami ir tas, ka N ir piesūcināts ar niknumu, patoloģisku skaudību un dziļu slēptas atriebības sajūtu pret cilvēci. Cilvēkiem ir tas, kas viņai/viņam nekad nebūs. N jūtas kā galējais upuris, kurš pozicionē sevi pret pārējo pasauli.
Ja tu atrodies kaut kur tuvumā, N mokošās izjūtas liek viņam/viņai tevi sagūstīt, lai saņemtu emocionālu atvieglojumu. Šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tu tiec savervēts.
Ironiski ir tas, ka N tevī piesaistīja tieši tās lietas, kuras viņš/viņa pati ienīst. N izvēlējās, jo gribēja nozagt tavu enerģiju un tavas labās sajūtas. Taču gluži kā viss pārējais, tas nedarīja N laimīgu. Nekas nespēj darīt N patiesi laimīgu – tas ir kā nepiepildāms bezdibenis.
N riebjas viņa paša atkarība no citu cilvēku enerģijas, jo tie nemitīgi atgādina par N paša nepilnvērtību, un N nespēj tikt ārā no šīs paša radītās elles. Vienīgais atvieglojums, ko N var iegūt, ir nojaukt visu labo, lai iegūtu kaut kādu nozīmīguma sajūtu.
Kas tu esi narcisistam, un kas – sev pašam?
Mums ir jāidentificē savas emocionālās atkarības, kas ieved mūs neveselīgās attiecībās ar N. Šī izpratne palīdzēs mums iegūt skaidrību un brīvību. Tad mēs varēsim veikt nepieciešamo darbu pie sevis, lai kļūtu par veselām un spēcīgām personībām, kas atzīst savas vajadzības, pazīst sevi un uzticas sev, un kurām nav nepieciešamības paciest un izlabot citu nepilnības, lai spētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Mums jāsaprot, ka šī ir mūsu pašu atbildība pret sevi, nevis narcisista. Tas nav viņa/viņas uzdevums, nav iespējas piespiest viņu to izdarīt, kā viņam/viņai nav nepieciešamo resursu, lai to izdarītu. N brīnumainā veidā netaps par cilvēku, kādu tu viņu vēlies redzēt.
Patiesais iemesls tam, kāpēc tu piedzīvoji attiecības ar narcisistu, ir tas, ka tam bija jārada pietiekoši daudz sāpju, lai tu uzņemtos pilnu atbildību par savas identitātes pilnveidošanu. Tā ir dāvana, un tu vari to noraidīt vai izmantot. Tu vai nu paliksi narcistiski izmantotu cilvēku modelī, kuri savu atlikušo dzīvi nodzīvo salauzti, tā arī nespējot atlaist sāpes, zaudējumu un izmisumu par N nodarīto, ar bailēm mēģinot izveidot kaut ko labu savā dzīvē, vai arī – tu to atlaidīsi, uzņemsies pilnu atbildību par savu dzīvi, izveidosi spēcīgu personīgo identitāti un pēc tam piesaistīsi savā dzīvē tādus apstākļus un mīlestību, kas atbildīs tai patiesībai, kādu tu vēlies izdzīvot – bez bailēm un sāpēm.
Neskatoties uz to, cik slikti tu šobrīd jūties, tev IR iespējams veikt šo tavas personības ceļojumu. Daudzi cilvēki to jau ir izdarījuši.
Kad tu kļūsi pats par savas laimes, patiesības un piepildījuma avotu, tu nekad vairs nepieņemsi neko mazāku, tādēļ, ka „kaut kas mazāks” vairs neatbildīs tavai realitātei. Tev būs viegli pateikt „Nē!”, doties tālāk, un pieņemt un paturēt savā dzīvē tikai tādus cilvēkus un situācijas, kas atbilst tavai enerģijai. Ja tu skaidri staigāsi patiesībā, tad veselīgi cilvēki un situācijas tavā dzīvē ienāks daudz vieglāk. Tev būs vieglāk identificēt viltojumus.
Līdzatkarības un attiecību atkarības sakne ir tendence piespiest cilvēkus rīkoties tā, lai panāktu no viņiem zināmu pieklājību, atklātību un cieņu, jo citādi mēs nejūtamies veseli un droši. Mēs domājam „Kamēr tu neatzīsi patiesību, man nav kontroles pār savu dzīvi”. Taču jo vairāk mēs mēģinām kontrolēt nekontrolējamo (kas N gadījumā ir īpaši izteikts), jo vairāk mēs zaudējam kontroli paši pār sevi un kļūstam par tukšu, nedzīvu čaulu.
Atklājot informāciju par narcisismu, var likties ļoti vilinoši pārspriest to ar N un mēģināt paskaidrot viņai/viņam, kas patiesībā notiek. Daudzi tā arī dara. Taču tā darot, tu tikai lasīsi morāli, mēģināsi izmainīt N un piespiest viņu uzņemties atbildību. Tā ir līdzatkarība, no kuras mums būtu noteikti jāizvairās! Šie mēģinājumi ir veltīgi un var nodarīt vēl lielāku ļaunumu tev pašam. N necieš, ka viņa maska tiek noņemta un tiek izaicināts viņa ego. Viņš/viņa drīzāk vēlētos pazaudēt savu fizisko dzīvību, nekā uzņemties atbildību par šo patiesību, tādēļ viņš/viņa sagrozīs to, projicēs savu vainu, mēģinās radīt apjukumu un cietsirdīgi uzbruks tev par šo mēģinājumu.
Nav iespējams iedzīt N stūrī un piespiest viņu darboties kādu noteiktu robežu ietvaros, jo šādu robežu nav. Viņš/viņa ir persona, kurai nav savas identitātes, un kas ir gatava bez sirdsapziņas pārmetumiem izmantot jebkādus resursus, lai sasniegtu savus egoistiskos mērķus. Nav iespējams panākt rezultātu šādā bezrobežu teritorijā. Tā ir kā brīva kara zona, kurā nav miera, un nav iespēju panākt veselīgu iznākumu.
Cilvēki, kuri paliek un cīnās vissmagāk, lai mēģinātu panākt risinājumu ar N, parasti ir augsti inteliģenti un spējīgi cilvēki. Ironiski ir tas, ka neskatoties uz šo cilvēku pieejamiem resursiem un inteliģenci, tieši viņi tiek visvairāk traumēti. Šie cilvēki tic, ka tiem izdosies pacelties un būt veiksmīgiem jebkurā savas dzīves jomā. Viņiem nepatīk zaudēt un atkāpties. Taču viņu lielākais spēks var kļūt par vislielāko vājību, kas neļauj viņiem pieņemt zaudējumu, atkāpties un radīt pašiem savu brīvību. Narcistiskā izmantošana rietumu (brīvajā) sabiedrībā visbiežāk notiek ar cilvēkiem, kuriem piemīt spēcīgi personiskie resursi, lai pastāvētu par sevi. N mīl izmantot šos „visgardākos kumosus”.
Vāji cilvēki parasti nemēģina izdzīvot un uzvarēt, tādēļ viņi padodas un aiziet daudz ātrāk. Varu tev galvot, ka ja tu esi pacietis narcistisko izmantošanu, tad tas nav tāpēc, ka tev pietrūktu intelģences, vai ka tev nebūtu izdzīvošanas spēju, vai ka tu būtu vājš. Visticamāk tieši otrādi – tu esi augsti inteliģenta un spēcīga personība, kura nevēlas zaudēt šo cīņu un atzīt sakāvi.
Pamatā cīņa ar narcisistu ir cīņa par ego – tas ir kautiņš par to, kuram ir taisnība, un šajā cīņas ringā N vienmēr ņems virsroku. Nav citas cilvēciskas būtnes, kurai būtu lielāks ego (viltus identitāte) kā N, turklāt neviens cits nemāk cīnīties ar tik negodīgām metodēm.
Nedomā, ka tu gūsi virsroku tad, ja N zinās, ka tu zini patiesību par viņu. Godīgi sakot, N neinteresē, ko tu domā tikmēr, kamēr tu piešķir viņam/viņai narcistisko uzmanības devu. Veids, kādā šī deva tiek iegūta, nav svarīgs. Kamēr tu sniedz N uzmanību, enerģiju un uzklausi izmantošanas projekcijas (neatkarīgi no tā, kāpēc), N saņem tieši to, ko vēlas.
Būtu laiks saprast, ka atzīt sakāvi un doties prom nav vājuma pazīme, bet patiesībā tā ir spēka pazīme. Tas vedīs tevi uz patiesu savas iekšējās identitātes pilnveidošanu. Tā ir vienīgā atbilde un vienīgais veids, kā uzvarēt šo cīņu. N nav iespējama lielāka sakāve par to, kā tad, ja tu nolem dodies tālāk un viņš/viņa tev kļūst nesvarīga.
Narcisista reakcija uz kontakta pārtraukšanu
Visticamāk, ka N kaut kā reaģēs uz kontakta pārtraukšanu. Ja nepieciešams dabūt tiesas orderi par neiejaukšanos, tā ir iespēja nospraust robežas. Lielāko daļu narcisistu tas apstādinās. Gandrīz visi N ir sociopāti, nevis psihopāti. Tas nozīmē, ka viņi pēc būtības ir iebiedētāji, kuri paši baidās no oficiālām iestādēm, kas ir stiprākas par N iluzoro viltus identitāti. Ziņošana par N oficiālām iestādēm var palīdzēt tev saglabāt robežas un nepadoties spēcīgām atkarības tieksmēm vai mirkļa vājībai, lai sakontaktētos ar N.
Ja tu neizveidosi spēcīgas robežas, pārtraucot kontaktu, tu atstāsi bīstamu atvērumu, kuru N varēs izmantot, lai dabūtu no tevis narcistisko devu. Ja viņš/viņa jutīs, ka pastāv iespēja to izdarīt, motivācija sakontaktēties būs spēcīga. Neticami, bet N var mēģināt dienām, nedēļām un pat mēnešiem kontaktēties ar tevi. Vari būt drošs, ka tas notiek brīžos, kad narcistiskie krājumi ir beigušies vai ir ļoti zemi. N man ir atzinušies, ka brīžos, kad viņu enerģijas krājumi ir zemi, viņi ir gatavi sakontaktēties ar ikvienu, kurš tos varētu piešķirt. Normāli cilvēki to nedarītu, jo negribētu izskatīties izmisuši, taču N neuztrauc tas, ko par viņiem domā, jo galvenais ir saņemt nepieciešamo uzmanības devu.
N parasti neuzsāk sarunu kā citi cilvēki, jautājot “Kā tev klājas? Es domāju par to, kā tev iet” u.tml. N parasti to izdarīs tādā veidā, lai piekļūtu tavām emocijām un radītu satraukumu. Mēģinot atjaunot kontaktu, N var izmantot dažādus noslēpumainus ziņojumus, noniecinošus apvainojumus, paziņojumus, kas simulē nemirstošu mīlestību un zināma veida solījumus, vai safabricētas situācijas, kas aizskar tavus vājos punktus. Saņemot N ziņojumu, tevi var pārņemt sajūta, it kā no skaidrām debesīm būtu nokritis spridzeklis. Tevi var pārņemt nemiers un sajūta, it kā caur vēnām izietu auksts ledus.
Kamēr tu būsi atlabis un atguvis spēkus, tas tevi ietekmēs. N ir augsta līmeņa izmantotāji, un pārciestās izmantošanas rezultātā, kamēr tu saņemsi dziedināšanu, tu cietīsi no komplicēta traumatiskā stresa sindroma, un tavās emocijās, asociējot tās ar N, būs viegli izraisīt haosu.
Kamēr tu būsi izgājis atveseļošanās procesus pēc atvienošanās no N, tevi traumēs iespējamais kontakts, un tu cietīsi no atkarības pārtraukšanas simptomiem. Ikreiz, kad iezvanīsies telefons, tu domāsi, vai tas ir N. Iespējams, tu to visu laiku pārbaudīsi, taču šajā situācijā tas nav lietderīgi.
Vienīgais veids, kā panākt tavu virzību uz priekšu, ir novērst uzmanību no N un pavērst to uz sevi. Tavs atveseļošanās process norisināsies daudz veiksmīgāk, ja tu nogriezīsi visas kontakta iespējas. Ja nepieciešams, nomaini savu e-pasta adresi, tālruņa numuru utt. Tad tu nejutīsi nemitīgu stresu par iespējamo kontaktu. Ja tev pašam ir grūti novilkt šīs robežas, palūdz palīdzību kādam draugam, kuram tu uzticies.
Ir ļoti svarīgi un absolūti nepieciešams pielikt visas pūles, lai tu šajā atvienošanās periodā (pēcšoka stāvoklī) saņemtu dziedināšanu. Ja tu padarīsi par savu misiju atgūt sevi un savu dzīvi, pastāv liela iespēja, ka tu pārvarēsi šo briesmīgo atkarību, kas tevi iznīcina.
Ja vien tu neiedibināsi spēcīgas robežas, N tik viegli nepieņems šo zaudējumu. Ja viņam/viņai šobrīd ir citi augsta līmeņa uzmanības piegādātaji, tad pastāv iespēja, ka N liks tevi mierā, taču nereti pat tas netraucē viņam/viņai meklēt kontaktu ar tevi.
Parasti N mēģinās darīt visu, lai dabūtu tevi atpakaļ. Ja vajadzēs, viņš/viņa izmantos dažādas stratēģijas, lai to panāktu. N var lūgties, dot tev dažādus solījumus, draudēt, vai tieši otrādi – pamest tevi un izlikties it kā viņam/viņai būtu vienalga, jo sevišķi, ja pamešanas taktika iedarbojas uz tavām vājajām vietām un liek tev atgriezties. N zina, ka vienaldzība ir viens no spēcīgākajiem veidiem, kas neļauj tev saņemt loģisku attiecību noslēgumu, tādējādi paturot tevi emocionālā atkarībā. Izmantotās taktikas var būt dažādas, taču viena lieta ir skaidra – N netur savu vārdu. Solījumi netiek pildīti. Neko no N teiktā nevar pieņemt kā patiesību.
Ja N tevi konfrontē, lūdzoties vai prasot, nevajadzētu uzķerties uz to, ka viņš/viņa beidzot ir saņēmis apskaidrību un kļuvis par veselīgu attiecību partneri. N pat var ierosināt doties pēc profesionālas palīdzības uz terapiju un pat sākt to darīt. Tas nav nekas neparasts. Tomēr, kad terapija sākas, ja tā ir kopīga, tu ātri vien konstatēsi, ka N sāk sagrozīt terapijas sesijas, un tās nesniedz tev atvieglojuma sajūtu attiecībā uz viņa/viņas uzvedību. Ja N tiekas ar terapeitu divatā, viņš/viņa cītīgi strādās pie tā, lai manipulētu šo terapeitu. Šī iemesla dēļ terapeitiem nepatīk strādāt ar NPD personām.
Ja tu jau esi izgājis cauri šiem cikliem, tu zināsi, ka N darīs visu, lai atjaunotu iespēju iegūt narcistisko devu. Pastāv iespēja, ka attiecības kļūs sliktākas, un ka N mēģinās tevi bez žēlastības sodīt par to, ka tu aizgāji un viņam/viņai bija jāpazemojas, lai dabūtu tevi atpakaļ. Papildus tam, N var mēģināt izveidot atsevišķu bankas kontu, novirzīt naudu un resursus ārpus attiecībām, pamatojot to ar aizbildinājumu, ka viņai/viņam sevi jāpasargā gadījumā, ja tu viņu atkal pametīsi.
Nobeigumā
Pierādījumu daudzums un patiesība par narcisismu liecina par to, ka tev ir jātiek no tā laukā, un tu nedrīksti tajā atgriezties, neskatoties uz piedzīvotajiem zaudējumiem. Ja tu paliksi, viss kļūs tikai sliktāk. Zaudējumi pieaugs, jo šis kuģis grimst un, paliekot uz tā, grimsti arī tu.
Attiecības ar neīstu personu nav patiesas, un ja kaut kas nav reāls, tas neizturēs laika pārbaudi un sabruks. Esot savienotam ar N, nav iespējams izdzīvot, atlabt un piedzīvot lielisku dzīvi. Tas vienkārši nenotiek. Viņš/viņa parūpēsies par to, lai tas nebūtu iespējams, jo tas ir pēdējais, ko N vēlētos.
N mums liek saprast arī vienu no lielākajiem garīgajiem likumiem – ka nekas nav tā vērts, lai pārdotu savu dvēseli. Liela daļa cilvēku, kuri ir izgājuši no narcistiskām attiecībām, ir zaudējuši finansiāli. Taču viņi ir ieguvuši iespēju saņemt dziedināšanu un pilnveidot savu patieso identitāti, pēc tam pievienojot arī citas lietas savā dzīvē kā bonusu. Kopā ar N nekas šajā dzīvē nav reāls, izņemot to, kas kā tev šķita, radās šo attiecību rezultātā.
Dažreiz ir jāpazaudē viss, lai saprastu, kādu postu rada dzīve, kas nav reāla, un kādus zaudējumus nākas piedzīvot, ja mēs neievērojam brīdinājuma zīmes, nepaklausām savai iekšējai patiesībai un spītīgi turpinām turēties pie kaut kā, kas nav veselīgi priekš mums.
Tu esi cilvēks, kurš ir pelnījis dzīvot, būt emocionāli vesels un piepildīts ar mīlestību. Tu vari sasniegt šos normālos cilvēciskos mērķus, lietojot patiesības spēku un pieņemot patiesību, kas tevi atbrīvos. Dzīve mūs sit tikai tad, ja mēs pretojamies patiesībai un mēģinām padarīt neiespējamu vienādojumu par iespējamu. Tad, kad mēs pieņemam patiesību un plūstam tajā, mēs varam sasniegt to, ko patiesi vēlamies.
Atjaunošanās process
1. Solis – Sāpju, ciešanu, zaudējuma un izmisuma sajūtas atlaišana
Šīs sajūtas ietver pilnīgu apjukumu un nespēju pieņemto to, kā cilvēks, kurš brīžiem šķita tik mīlošs un piesaistīts tev, var tevi ievainot, maldināt, diskreditēt, manipulēt un izmantot. Kā narcistiskās izmantošanas upurim tev ir bijis liels fokuss uz neticību šim fenomenam, tā ka tu esi pazaudējis spēju savienoties ar sevi un parūpēties par savu labklājību. Tu esi zaudējis spēju veselīgi veidot savu dzīvi tā rezultātā, ka centies piespiest N uzņemties atbildību un panākt taisnīgu risinājumu.
To darot, tu spēlē pēc N noteikumiem, jo tavas emocijas, realitāte un eksistence ir atkarīga no tā, ko N dara vai nedara kādā konkrētā brīdī, un tas paātrina tavu disintegrāciju.
Šis solis ļauj tev atlaist emocionālās sāpes un piedzīvot brīvību no mānīgajām un mokošajām sajūtām, kas nomāc tavu dzīvi. Tas ļauj tev izlauzties brīvībā un fokusēties uz sevi un savu atveseļošanos.
2. Solis – Ilūzijas par perfekto personu atlaišana un atveseļošanās
N sākotnēji prezentēja sevi kā perfekts partneris / persona, taču pēc tam pārņēma vadību un izmantoja tevi savām vajadzībām. Tev jāatlaiž sava idealizētā versija par „lielisko personu”, kura reprezentēja to, par ko tu vēlējies ticēt, un jāsamierinās ar to, kas ir, lai beigtu mēģinājumus atgūt N kā šo idealizēto personu. Šis solis ļaus atlaist ilūzijas un piedzīvot atvieglojumu un brīvību no idealizētās versijas – no sāpīgajām atmiņām un domām par to, kā būtu, ja būtu.
3. Solis – Piedošana sev un dzīvei par to, ko tev ir nācies piedzīvot
Zaudējot attiecības ar N, tu vari justies kā pilnīgs neveiksminieks. Visticmāk, tu esi piedzīvojis prātam neaptveramas situācijas un izmantošanu. Ir sajūta, ka dzīve tev ir piespēlējusi kādu briesmīgu un cietsirdīgu kļūdu, un ka tu esi nemitīgi nodevis daļu no sevis saplosīšanai. Piemērojot šo soli, tu spēsi piedot sev un dzīvei par to, ko piedzīvoji un atlaist nožēlu un izmisumu. Tas apturēs pašnoliegšanas mentalitāti un ticības un atbalsta sev trūkumu, kas neļauj tev virzīties tālāk.
4. Solis – Netaisnības un nodevības sāpju atlaišana un dziedināšana
N piekļuva tavai dvēselei un tu domāji, ka varēji šai personai pilnībā uzticēties. Viņš/viņa piekļuva tavai iekšējai būtībai, tavām jūtām, dzīvei un vēsturei. Pēc tam N izmantoja šo informāciju kā ieroci un nozākāja tavu uzticību. Viņš/viņa izmantoja to kā munīciju, lai tevi apsūdzētu, diskreditētu un uzvestos neiedomājamos veidos, kas radīja tevī spēcīgas netaisnības un nodevības sajūtas. Piemērojot šo soli, tu varēsi atlaist sāpes par netaisnību un nodevību, kas plosa tavu dvēseli un prātu.
5. Solis – Cīņas, lai uzvarētu un nonāktu pie normāla rezultāta, izbeigšana
Mēģinājums panākt atrisinājumu vai normālu cilvēcīgu rezultātu attiecībās ar N ir kā mēģinājums runāt ar iracionālu piecgadīgu bērnu. N nemitīgi tevi vaino un izmanto projekcijas metodes, vainojot tevi visā, ko patiesībā dara N.
N nespēlē pēc godīgiem noteikumiem, un nereti izmanto sabiedrotos (īstus vai iedomātus), melus un manipulāciju bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem, lai radītu tevī apjukumu, novirzītu no ceļa vai vienkārši ievainotu.
Tev jāsaprot, ka tava intensīvā vajadzība pēc normāla stāvokļa sasniegšanas, emociju apstiprināšanas un atzīšanas no N ir bezjēdzīgs pasākums, jo tas tikai rada impulsu turpināt mēģināt pierādīt savu godīgumu, līdzjūtību un mīlestību pret N. Tu esi kļuvis atkarīgs no mēģinājuma piespiest N atbildēt par savu rīcību. Šīs intensīvās sajūtas, kas liek tev tiekties pēc godīguma, ir vienas no visspēcīgākajām sajūtām, kas tur tevi cīņas laukā un nodrošina N ar augstākā labuma narcistisko uzmanības devu.
Piemērojot šo soli, tu atteiksies no vajadzības, lai N tevi pieņemtu kā labu cilvēku, un varēsi atlaist šos kaitinošos un mokošos mēģinājumus likt N uzvesties kā normālam cilvēkam. Tā darot, tu atradīsi savu emociju apstiprināšanu, konflikta noslēgumu un atvieglojuma sajūtu pats sevī, un būsi spējīgs atlaist spēcīgo tieksmi kaut ko pierādīt narcisistam.
Topmodele Džidži Hadida iepazīstina ar savas spīdīgās “Prada” somas saturu. Losandželosas zvaigzne atklāja visus būtiskos priekšmetus, ko viņa nēsā līdzi neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā viņa atrodas.
Džidži pase vienmēr tiek nēsāta līdzi, lai viņa varētu iekāpt pēdējā brīža lidojumos. “Prada” somiņā atrodamas arī divas saulesbrilles, karstā mērce un rotaļlietas viņas mazajai meitiņai Kajai. 27 gadus vecā modele somiņā nēsā arī dažus krāsainus kašmira paraugus, kas ir pavediens kādam jaunam Džidži projektam:
“Es strādāju pie jauna uzņēmuma, kašmira ražošanas uzņēmuma.”
Modele, kura ir fotogrāfējusies 35 “International Vogue” izdevumos, mīl iemūžināt savu ikdienu ar fotokameru. Modele intervijā dara zināmu, ka viņai nepatīk digitālie plānotāji, viņa labprātāk sazvanās ar savu aģenti un pieraksta datumus savā blociņā. Interesanti, ka Džidži dod priekšroku vadu austiņām un uzskata, ka bezvadu austiņas ir visai kaitinošas, jo tās nepieciešams uzlādēt.
Kurām drēbēm piešķirt otro elpu, bet, kuras labāk paslēpt skapja dziļākajā stūrī? Šajā video redzēsi vairākas apģērbu kombinācijas, lai jau laicīgi varētu sākt gatavoties saulainajam pavasarim un karstajai vasarai!
Vairākums cilvēku interesējas tikai par to mīlestības daļu, kuru saņem paši, tādēļ mēs cenšamies izskatīties pēc iespējas pievilcīgāki pretējā dzimuma acīs. Tikai retais ir gatavs dot vairāk un patiesi iemācīties mīlēt! Mīlestība sākas tieši ar tās došanu otram cilvēkam un tikai tad mēs varam to ņemt. Tieši spēja dot, ir mīlestības lielais noslēpums! Mīlestība līdzinās vientuļam namiņam kalnos, kur tu atradīsi tikai to, ko būsi atnesis līdzi! Savu lielo mīlestību cilvēks var sastapt tikai tad, kad to ir atradis pats savā sirdī, tikai tad radīsies iespēja izpausties savstarpējās pievilkšanās spēkam! Partnerattiecībām ir jēga tad, ja otrs mūs konfrontē ar mūsu trūkumiem – parāda, kas ar mums “nav īsti kārtībā“, kas traucē mums būt mums pašiem. Partnerattiecību mērķis ir divu cilvēku savienība, kas kopā un blakus viens otram ir kļuvuši tik stipri un neievainojami, ka spēj pastāvēt viens bez otra. Cilvēkam jāpārstāj interesēties par to mīlestības daļu, kuru saņem, viņam pašam beidzot jāsāk tā dot, jārod piepildījums mīlestībā, jākļūst par mīlestības avotu, un tad viņa dzīve būs piepildīta! (Cilvēka spēja mīlēt parāda viņa dvēseles brieduma pakāpi.) Cilvēks ilgi saglabās mīlestību, ja partnera izaugsmi un laimi šajās attiecībās uzskatīs par vissvarīgāko! Pat, ja mīlestība būs iekritusi rokās, to neizdosies paturēt, ja nepārtraukti nepūlēsies tās labā, jo mīlestība ir ceļš, kas jānoiet, ja vēlamies sasniegt mērķi. Šis mērķis ir abu partneru laimīga savienība, izaugsmes brīvība, kopīga priecāšanās par dzīvi un sevi! Mīlestība ir visu aptveroša enerģija, kas piepilda visus, kas tai atveras. Mīlestība var būt gluži kā zibens no skaidrām debesīm – ,kad mēs stāvam kā zibens ķerti, zaudējam reālo pasaules izjūtu, pametam vai dodam citādu triecienu saviem tuviniekiem, galu galā – tas izmaina visu līdzšinējo dzīvi – viss šķiet tik skaisti un labi kopā ar šo sastapto cilvēku. Taču tā ir tikai jūsma, jā tikai jūsma, kas ilgst aptuveni dažus mēnešus, līdz iestājas garlaicība, ja attiecības neizjūk pavisam. Bet, ja tā padomā, tad, vai nav labāka šī mierīgā mīlestība -, bez stresa un neprātīgas rīcības. Īstenībā jau mīlas vētras ir piemērotas tikai kino ekrānam, nevis reālajai dzīvei. Reāli sirds pukst mierīgi, prāts ir pilnīgi skaidrs, nekā rožaina un sapņaina, daudz maz kopīgas ikdienas problēmas, un jāvaicā, vai mums patiešām žēl, ka viss satraukums un jūsma ar laiku ir zudusi? Mīlēt cilvēku nozīmē atdot viņam sevi, gribēt un vēlēt viņam vislabāko, neprātojot par savu algu! (jo mīlestība sevi piepilda tieši došanā!) mīlestība ir prieks, ko jūtam domājot par mīļoto cilvēku un esot kopā ar viņu1 Tas ir prieks būt viņa tuvumā un kopā ar viņu darboties! Mīlēt nozīmē ielaist otru savā dvēselē – ļaut piedalīties visās sev svarīgās dzīves norisēs, un arī apstiprināt gatavību dalīties ar it visu jebkurā laikā un vietā! Taču bieži, kad cilvēks saka: “Es Tevi mīlu!“, viņš domā, kaut arī neapzināti: “Man tevi vajag,“ vai arī, “ …tikai nepamet mani!“ Šie cilvēki patiesu mīlestību tā arī nav iepazinuši, jo patiesi otru cilvēku varēsim iemīlēt tikai tad, kad tikpat ļoti mīlēsim paši sevi, t.i., jāmīl sevi tā, lai arī vienatnē mēs varētu būt laimīgi. Sevi mīlot tik ļoti nesāpēs arī citu cilvēku izteiktās dzēlības par mums. Kamēr mums kāds ir vajadzīgs, mēs nevaram būt patiesi brīvi! Ja esam atbrīvojušies, ja vairs nemoka bailes tikt atstātiem, mēs spējam partnerim dot vairāk brīvības, un tad ir iespējams īsta, dziļa un patiesa mīlestība, jo mīlestību nevar nedz ieslodzīt, nedz paturēt ar varu. Bieži cilvēkiem patīk tikai otra izskats vai raksturs un, ja tā nebūtu, tad viņi nezina, vai vispār būtu kopā, – viennozīmīgi tā nav mīlestība. Mīlestība var ienākt mūsos un pārvērst visu dzīvi tikai tik daudz, cik mēs tai atveramies! Mīlestība dziedē un pamazām izgaismo visu, kas traucē mums sasniegt mūsu pašu īsto būtību. Ja kāds mūs ļoti mīl, kļūst redzams viss, kas ar to nesaderas –bieži vien tas izpaužas kā bailes, panika, dusmas, skumjas, u.c., šķietami bez kāda īpaša iemesla. Lai attiecības nekļūtu par pieraduma rezultātu, tās ir jākopj! Tās ir kā augs, kā puķe, kas novīst, ja par to nerūpējamies! Iemīlēšanās ir visjaukākais process, kas mēs iepazīstam paši sevi caur otru cilvēku. Partnera dvēsele ir arī mūsu pašu dvēseles spogulis. Mīlestībai ar iemīlēšanos ir tikai tik daudz sakara, cik šīs izjūtas pamudina mūs kontaktēties ar otru cilvēku un meklēt ko vairāk. Iemīlēšanos raksturo sakāmvārda: “Mīlestība padara aklu.“ Īsta mīlestība nekad nav akla, tā labi redz un izprot arī otra cilvēka patieso būtību. Mīlestība ir tolerance, iejūtība, nemitīga vēlme gādāt par otru. Tas ir maigums, uzticēšanās, piedošana, uzticība un sapratne, ka partneris tāpat ir cilvēks ar saviem trūkumiem un ka viņš tikpat kā nav pārveidojams, bet ir mīlestības cienīgs arī bez nepārtrauktiem tuvības brīžiem. Tikai tad, ja abi būs gatavi nepārtraukti mācīties un pārvarēt grūtības, var attīstīties veiksmīgas pašu veidotas partnerattiecības! Lai tā notiktu, mums jāpārstāj meklēt tas īstais un vienīgais, jo“ īsta“ nemaz nav! Un viļoties nav jēgas vainot otru, šeit nav vainīgo, ir tikai nespēja tikt galā ar savu uzdevumu. Ja cilvēks vēl nav gatavs cieši saistīties, tad parasti gadās tā, ka arvien satiek “ne īsto“ partneri. Tātad vispirms ir jāvēlas šīs saistības! Cilvēka īstās attiecības ir attieksme pašam pret sevi – viss pārējais ir tikai šīs attieksmes spoguļattēls! Tādēļ mēs pievelkam sev līdzīgus cilvēkus. Tāpat kā cilvēks mācās mīlēt sevi, tāpat viņš automātiski saņems mīlestību un atzinību no citiem. Ja cilvēks labi jūtas pats savā sabiedrībā, tad labi jutīsies arī kopā ar ikvienu citu. Ja gribam mīlēt sevi, tad ir svarīgi atzīt savas vajadzības un mācīties tās izpaust. Mēs bieži vien baidāmies to darīt, jo negribam parādīt, ka mums kaut kā trūkst, taču, ja arī nerunājam par to, šīs slēptās vajadzības paužam netieši un telepātiski. Līdzcilvēki to jūt un novēršas, jo jūt, ka nespēj mums palīdzēt, kamēr mēs paši neapzināmies, ka jāsāk sev palīdzēt! Jo pozitīvāks ir mūsu paštēls, jo pievilcīgāki mēs kļūstam arī citu acīs! Mēs prasam mazāk, jo mums visa ir gana. Attiecību krīze rodas tas, kad mēs vairāmies spert attiecīgo soli uz priekšu situācijas risināšanai jeb jaunā situācijā cenšamies izlīdzēties ar vecajiem paņēmieniem. Lai pieņemtu otru tieši tādu, kāds viņš ir, ir jāpiedod visi aizvainojumi un no jauna jāatveras partnerim, tieši tad cilvēks sāk mīlēt arī visus apkārtējos cilvēkus, jo saprot – ,ka katrs izpaužas tā, kāds viņš ir. Katra cilvēka īpašības jāpieņem kā viņa tādesamības stāvoklis – tieši šāds cilvēks ir, lai to izbaudītu, izprastu un augtu. Tādā veidā var izprast visus cilvēkus, un, ja cilvēks pieņem visus, tad viņš pieņem arī pasauli, sāk mīlēt to un izturas pret to kā pret draugu. Tieši tad, kad mēs iemīlēsim paši sevi un būsim laimīgi un apmierināti paši ar sevi – tā spējot būt vieni un reizē arī laimīgi, tad būs radušies vislabākie priekšnoteikumi patiesai mīlestībai – tad tā būs pati no sevis un to nevajadzēs izspiest! Patiesi mīlēt nozīmē arī pa īstam būt īstenībā! Cilvēkam nav jāmācās mīlēt, vai jāmācās mīlēt pašam sevi, viņam tikai jāļauj, lai mīlestība brīvi plūst – vienkārši jāļaujas un patiesi jāizdzīvo katrs kopā pavadītais mirklis! Ideālās partnerattiecībās māksla nav kopā mācīties mīlestību, bet gan atradināties izturēties bez mīlestības un arvien vairāk to laist sev klāt! Jānovērš blokādes un šķēršļi, lai tā parādītos abu partneru dzīvē. Mēs mīlam, ja mēs domājam par viņu, darbojamies viņa labā un viņa dēļ un dzīvojam viņam- partnerim! Ja mēs, cilvēki, būtu mīlestībā ar sevi, tad tas ar katru brīdi ienestu arvien vairāk un vairāk brīvību partnerattiecībās un, ja mēs mīlētu un pārstātu vēlēties, lai mūs mīl vispirms, pārstātu mīlestību uzskatīt par īpašumu, tad mūsu attiecības būtu patiesi laimīgas un piepildītas! 🙂
Šis jautājums jau gadsimtiem ilgi vismaz dažreiz nodarbina pat visracionālāk noskaņotos cilvēkus, domājot par dzīves jēgu un saviem mērķiem tajā. Racionāli tiek pieņemts, ka mīla ir hormonu spēle, ķīmisku reakciju virkne, kurā viss ir iepriekš nolemts – gan sākums, gan beigas, jo novērots, ka iemīlējušos asinīs nepārtraukti un sistemātiski palielinās feniletilenamīna koncentrācija, kas kā jebkura stimulējoša viela spēj momentā mobilizēt un uzbudināt organismu. Feniletilenamīni mīlnieka organismā arī stimulē endorfīnu izdalīšanos smadzenēs, kas arī veicina baudas gūšanu. Cilvēkam vispirms rodas vēlēšanās mīlēt, izjust mīlas radītās sajūtas, un tikai pēc tam viņš spēj saskatīt mīlas objektu. Zinātnieki ir raduši arī atbildi uz jautājumu, kāpēc mīlnieki tik ļoti cenšas nokļūt viens otra apskāvienos. Izrādās, pie šīs vēlmes ir vainīgs oksitocīns – īpašs apmierinājuma hormons, kam ir būtiska ietekme uz indivīda uzvedību. Ne mazāk svarīga nozīme mīlas attiecībās ir arī zinātnieku atklātajam laika faktoram, jo šo bioķīmisko vielu izraisītais pārmainītais apziņas stāvoklis neilgst bezgalīgi – vien laikā no viena līdz trim gadiem, kuru gaitā iekāres un pievilcības stadijas nomaina partneru pieķeršanās viens otram. Ja tas tā notiek, tad sākas iracionālās domāšanas atbalstītais uzskats, ka pēc šo ķīmisko reakciju un rozā briļļu nokrišanas perioda var izveidoties pilnvērtīga mīla visas dzīves garumā, ja sastapta sava otra pusīte. Kā jau uzsvēris zinātnieks un filozofs Aristotelis: ,,Mīlestība ir vienas dvēseles apvienošanās divos ķermeņos.” Šim apgalvojumam apstiprinājums rodams Senās Grieķijas kultūrā – antīkā filozofa, matemātiķa un rakstnieka Platona darbā ,,Dzīres”, kurā izteikta doma, kāpēc cilvēkiem piemīt tieksme meklēt savu otru pusīti, piedzīvot patiesu mīlu ne tikai īslaicīgu ķīmisku reakciju, kas ir hormonu un instinktu noteikta. Platons savā darbā liek vēstīt Aristotelim, ka cilvēces pirmsākumos bijuši trīs dzimumi – sievišķais, vīrišķais un androgēnais. Katrs cilvēks sastāvējis it kā no divām daļām, kuras tomēr bijušas viens vesels, un tātad ar vienu dvēseli, visi locekļi bija dubultā nekā tagad cilvēkiem, vienīgi galva bija viena ar divām sejām, kas skatījās katra uz savu pusi. Šādi cilvēki bija ļoti spēcīgi un pat spēja cīnīties ar antīkajam uzskatam par politeismu atbilstošajiem dieviem un tos iznīcināt, tāpēc dievu valdnieks Zevs visas cilvēciskās būtnes izlēma pārgriezt uz pusēm, jo tā viņi būtu vājāki, divreiz vairāk un noderīgāki. Atdalītās būtnes dedzīgi apskāvās, cenšoties atkal sakļauties pilnībā kopā kā agrāk, bet tas, protams, neizdevās. 🙂 Tāpēc tagad, ,,ja kādam gadās nejauši satikt savu otro pusi, tad viņus abus pārņem tāda mīlestība, tāda draudzība un tuvības sajūta, ka viņi negrib šķirties pat uz īsu brīdi un, nodzīvojuši kopā visu dzīvi, nevar pat lāga pateikt, ko viņi grib viens no otra. Nevar taču teikt, ka tikai fiziskās iekāres dēļ viņi tik dedzīgi vēlas būt kopā. Nē – viņu dvēseles vēlas kaut ko citu” – saplūst vienā ķermenī un dvēselē. (l) ,,Cēlonis tam mūsu agrākā daba, kad mēs nebijām šķirti, kad bijām kaut kas vienots un nedalāms. Šīs ilgas pēc vienotības ir Erots’’ – mīlas kaislīgā daļa, bet Afrodīte – mīlestība – ilga un piesātināta mīla daudzu gadu garumā. (l) Mīlu cildinošais rakstnieks Šekspīrs ir jau reiz teicis: ,,Patiesa mīlestība nespēj runāt, jo patiesas jūtas izsaka sevi drīzāk darbos nekā vārdos,’’ apliecinot to, ka vissvarīgākie ir darbi, kas parāda tiekšanos vienam pēc otra – savas otras pusīte. Arī Paulu Koelju romānā ,,Brida’’ apgalvo, ka ,,vispirms mūsu uzdevums ir vismaz vienu reizi katrā dzīvē atkal apvienoties ar savu otro pusi, kas neizbēgami šķērsos mūsu ceļu. Kaut arī tie būtu tikai īsi brīži – bet šajos brīžos mīlestība ir tik intensīva, ka attaisno visu pārējo dzīvi,’’ ticot reinkarnācijai un optimistiski vēstot, ka katrs savas dzīves laikā satiek savu otru pazudušo pusi, kura reiz tika šķirta viena no otras, turpmāk nolemjot cilvēkus meklējumu ceļam, īsiem jūtu saviļņojumiem, ķīmiskiem hormonu uzliesmojumiem organismā un beidzot arī tam apskāvienam, kurš ilgs šķietami bezgalīgi, savienojoties divām dvēselēm vienā. Bet katram no mums ir iespēja izvēlēties, kam ticēt vairāk – racionālajam un striktajam vai iracionālajam un romantiskajam, vai arī nedaudz abiem skatījumiem uz mīlu. 🙂
Līdz ar pieaugošo urbanizāciju, piesārņojumu un vides pārmaiņām pasaulē, tiek meklēti veidi, kā saudzīgi, taču tajā pat laikā efektīvi, kopt ķermeņa ādu. Micelārā tehnoloģija šobrīd ir plaši izplatīta un iekļauta dažādu ķermeņa kopšanas līdzekļu klāstā. Tā palīdz atbrīvot ādu no netīrumiem vieglā, bet efektīvā veidā, vienlaikus nodrošinot maigu aprūpi arī jutīgai ādai.
Micelārās tehnoloģijas pamatā ir micellas, kas sastāv no ūdens un taukvielu saistošajām daļiņām un spēj nodrošināt ādas attīrīšanu. Tās aptver un viegli atbrīvo ādu no netīrumiem, dekoratīvās kosmētikas un citām nevēlamām vielām, atsvaidzinot un padarot ādu viegli kopjamu. Dove zīmola vadītāju Kertu-Kai Põldvere stāsta par micelārās tehnoloģijas pozitīvo ietekmi un ādu.
Ne tikai sejas ādas kopšanai
Micelārās tehnoloģijas vērtība slēpjas tajā, ka tā satur speciālus eļļas pilienus, kas ūdenī ir sadalīti sīkās daļiņās un spēj attīrīt ādu no netīrumiem. Un tā ne tikai rada brīnumus ātrā un efektīvā sejas ādas attīrīšanā – micelārā tehnoloģija ir piemērota arī dušas želejās, nekairinot un nesausinot ādu.
Ieguvumi visiem ādas tipiem
Skaistumkopšanas produkti, kuru pamatā ir micelārā tehnoloģija, ir maigi, tāpēc tos var izmantot cilvēki ar izteikti jutīgu ādu. Micellas apņem netīrumu daļiņasun savā veidā pievelk tās kā magnēts, attīrot ādu un nesausinot to. Kairinošās ziepes noskalo no ādas dabīgās eļļas un proteīnus, savukārt ķermeņa mazgāšana ar micelāro tehnoloģiju palīdz ādu no netīrumiem atbrīvot maigāk un saudzīgāk, tajā pat laikā mitrinot to ar dabīgām izejvielām.
Attīra no apkārtējās vides ietekmes
Dušas želeja ar micelāro tehnoloģiju ir radīta, lai mazinātuapkārtējās vides ietekmes, piesārņojuma un netīrumu ietekmi uz ādu, kas var bojāt, sausināt un kairināt to. Labākam rezultātam saputo dušas želeju un uzklāj putas uz ādas, noskalo ar siltu ūdeni un izbaudi maigu, tīru ādu.
Var droši apgalvot, ka Latvijas iedzīvotāji ar mežu ir visai tuvās attiecībās, jo ogošana un sēņošana teju vai ierakstīta mūsu DNS. Tāpēc arī aktuālais “shinrin-yoku” jeb meža peldes trends, kas pie mums atceļojis no Japānas, arī itin labi būs saprotams mūsu platuma grādos dzīvojošajiem ļaudīm. Kas īsti ir šī meža terapija, un ar ko tā atšķiras no parastas pastaigas, un kāpēc to nepieciešams ieviest savās ikdienas gaitās, skaidro Fjällräven aktīvās atpūtas eksperts Lauris Piņķis.
Kas “shinrin-yoku” jeb meža peldes?
“Shinrin” japāņu valodā nozīmē mežs un “yoku” vannošanās jeb pelde. Šī ideja radās Japāna, 1980. gados, un izrādījās ļoti efektīvs līdzeklis, lai pārvarētu ikdienas burzmas un darbā radītā stresa sekas.
Meža peldes nav sportiskas aktivitātes mežā vai joņošana tam cauri. Tā ir apzināta atrašanās dabā un “savienošanās” ar mežu, izmantojot visas cilvēka maņas – smaržu, dzirdi, redzi, garšu un tausti. Meža peldes laikā ir jāļauj savām maņām uzņemt meža enerģiju, kā rezultātā varam pietuvināmies dabai arvien tuvāk.
Meža bagātība ir daļa no latviešu identitātes pamata. Tā ir vēlme “ienirt” meža svaigajā gaisā. Pēc garām pastaigām cilvēka prāts ir atvērts un gatavs nākamai dienai. Stress pazudis un ir iekšēja miera sajūta. Caur meža peldēm ir iespējams uzņemt tik ļoti nepieciešamo enerģiju. Ne velti vecmāmiņas liek apķert lielākos kokus mežā, lai pozitīvi uzlādētos. Mežs der ikvienam. Jaunam, vecam, sievietei vai vīrietim. Tā ir vieta, kur katrs spēj uzlādēties un pabūt ar sevi.
Kā notiek meža peldes?
Sākotnēji nepieciešams atrast sev tīkamu vietu mežā – galvenais, lai kamera, telefons un citas tehnoloģijas netraucē relaksācijas procesam. Pēc tam sāc nesteidzīgu pastaigu, paļaujoties uz saviem iekšējiem instinktiem, kas teiks priekšā ceļu, kurp doties. Tev nav noteikts galamērķis, seko smaržām un skaņām, ieklausies savā ķermenī un ļaujies laikam. Nekas, ja aizej tikai 100 m tālāk vai uz riņķi. Tu izbaudi un uzņem sevī mežu. Visas smaržas, skaņas un apkārt redzamo.
Pats svarīgākais ir izmantot visas piecas maņas. Redzēt gaismu, dzirdēt putnu čivināšanu un spārnu kustināšanu, ieelpot meža smaržu, sagaršot svaigo gaisu pie katra elpas vilciena un sajust koka enerģiju caur pieskārieniem. Apgulies uz zemes un ļauj visām maņām apvienoties. Atbrīvojies un ļaujies mežam.
Svaiga gaisa ietekme uz veselību
Svaigs gaiss un pastaigas dabā būtiski ietekmē cilvēka fiziskās un garīgās spējas. Tas uzlabo smadzeņu darbību un darba ražīgumu. Samazina asinsspiedienu, stresu, uzlabo imūnsistēmu, liek organismam ražot hormonus, kas palīdz labāk iemigt, kā arī uzlabo garastāvokli. Ilgas pastaigas svaigā gaisā uzlabo prāta un domāšanas spējas, kā rezultātā smadzenes sāk darboties daudz ātrāk. It sevišķi tagad, kad lielākoties visi strādā no mājām, kur lielākoties gaiss ir sauss, pastaigas laukā ir vēl vairāk nepieciešamas, lai darba produktivitāte nesamazinātos.
Savukārt koki atbrīvo gaisā bioloģiski aktīvas vielas jeb fitoncīdus, kuru daļiņas var būt daļēji atbildīgas par asinsspiediena samazināšanu, dabisko antivielu ražošanu, stresa samazināšanu un kopējās imūnsistēmas uzlabošanu.
Arī Latvijas Valsts mežu aizvadītā gada pētījums liecina, ka mežā un svaigā gaisā iedzīvotāji vidēji uzturas 1,5 līdz 2 stundas. Tas ir tieši tik daudz, cik ir nepieciešams, lai piedzīvotu meža doto relaksāciju.
Kā ģērbties, lai peldētu mežā?
Pirms katras meža peldes ir svarīgi izvērēt laikapstākļus, lai piemeklētu pastaigai atbilstošāko apģērbu. Ziemā praktiskākās būs jakas, kas ir ne tikai siltas, bet arī ūdens izturīgas, lai varētu pasargāt no negaidīta lietus vai sniega, piemēram, no G-100 Original Eco materiāla. Zem jakas ieteicams vilkt džemperi, kuram sastāvā ir vilna, jo tas ir ļoti universāls materiāls – tas spēj gan atdzesēt ķermeni, gan sasildīt, kad tas ir nepieciešams. Kājās iesakām vilkt tādus apavus, kas ir ražoti no stingra materiāla un ar rievotu zoli, lai mazinātu paslīdēšanas risku.
Krūts vēzis ir visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana sievietēm. Tāpēc, uzsākot podkāstu sēriju par aktuāliem ar veselību, labsajūtu un dzīvesveidu saistītiem jautājumiem, BENU Aptiekas pirmais podkāsts ir veltīts tieši krūts veselības tēmai. Tajā par sievietes krūts veselību, krūšu pašpārbaudes nozīmi, kā arī krūts vēža skrīningu un citiem saistītiem jautājumiem sarunājas ārste rezidente Katrīna Puriņa-Liberte un viens no Latvijā vadošajiem krūšu ķirurgiem un onkologiem Dr. Egīls Purmalis.
Krūšu pašpārbaudes nozīme
Pirmais diagnostiskais paņēmiens, kuru sieviete var veikt saviem spēkiem, neapmeklējot ārstu, ir krūšu iztaustīšana jeb pašpārbaude. To ieteicams veikt katru mēnesi, lai identificētu nevēlamas izmaiņas krūtīs un laicīgi apmeklētu speciālistu padziļinātu izmeklējumu veikšanai. E. Purmalis uzsver, ka krūšu pašpārbaudi jāsāk veikt jau no pusaudzes vecuma līdz pat mūža beigām, jo krūts vēzis kļūst aizvien “jaunāks,” proti, arī jaunām meitenēm krūts vēzis vairs nav absolūts retums. Turklāt, jo agrāk sieviete sāk krūšu pašpārbaudi, jo ātrāk viņa saprot, kurā brīdī parādās kādas nevēlamas izmaiņas. Labākais laiks krūšu pašpārbaudes veikšanai ir menstruālā cikla desmitā diena, kad ir beigušās mēnešreizes un ir pārgājusi krūšu uzbrieduma sajūta.
Kādām krūts izmaiņām pievērst uzmanību?
Audzēji iedalās divās lielās grupās – labdabīgie un ļaundabīgie. Visbiežāk, sevišķi jaunām sievietēm, ir raksturīgi labdabīgi veidojumi – cistas un mastopātija, kas mēdz sasniegt diezgan lielu izmēru, ko sieviete var sajust ne tikai ar taustes palīdzību, bet arī fiziski (krūtīs ir palielinājums, kas sāk traucēt). Pie labdabīgiem krūts audzējiem pieder arī fibroadenomas, kuras parasti tiek pamanītas ļoti agri un ir sevišķi izplatītas jaunām meitenēm. Fibroadenomas raksturo zirņveidīga veidojuma parādīšanās krūtīs. E. Purmalis atklāj, ka konkrētas un sataustāmas ārējas izpausmes biežāk ir tieši labdabīgiem audzējiem, kamēr ļaundabīgi audzēji sākotnēji var nebūt fiziski sataustāmi. Par nelabvēlīgiem veidojumiem var liecināt arī ādas izmaiņas. Lai to pārbaudītu, labā apgaismojumā jānostājas pie spoguļa un jāpaceļ rokas aiz galvas. Ja kādā konkrētā vietā āda ievelkas vai novērojamas citas izmaiņas, kas iepriekš nav bijušas, pēc iespējas ātrāk jādodas pie speciālista.
E. Purmalis skaidro, ka sievietes pašas spēj konstatēt izmaiņas savās krūtīs, bet bieži vien diemžēl nesper nākamo svarīgo soli un nedodas pie speciālista, lai veiktu padziļinātus izmeklējumus. Krūšu ķirurgs to drīzāk saista ar psiholoģiskiem faktoriem, proti, sievietes, sevišķi vecāka gadagājuma, negrib izdzirdēt nelabvēlīgo diagnozi, izvairoties no ārsta apmeklējuma un padziļinātām pārbaudēm. Savukārt K. Puriņa-Liberte uzsver, ka izmaiņu sataustīšana krūtīs uzreiz nenozīmē kaut ko ļaundabīgu un neatgriezenisku, tāpēc nevajag kautrēties no ārsta apmeklējuma, jo vizītes atlikšana samazina veiksmīgas atveseļošanās iespējas, tostarp ļaundabīgu saslimšanu gadījumā.
Kas ir krūts vēža skrīnings?
Latvijā visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā slimība sievietēm ir krūts vēzis – katru gadu ar to no jauna saslimst vairāk nekā 1000 sieviešu. E. Purmalis norāda, ka pacienšu vecums galvenokārt variē no 50 līdz 70 gadiem, kas nozīmē, ka krūts vēzis lielākoties sastopams vecāka gadagājuma sievietēm, tomēr ar tendenci, ka tas kļūst aizvien jaunāks. Ņemot vērā šī vecuma riska grupu, sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados tiek nodrošināts valsts apmaksāts krūts vēža skrīnings (ja ārsts šo pārbaudi nav noteicis veikt biežāk). Krūts vēža diagnostikas svarīgākais izmeklējums ir mamogrāfija, kas vislabāk un visprecīzāk diagnosticē izmaiņas krūtīs, krietni pirms tās iespējams sataustīt. Tas ļauj iegūt daudz labākus ārstniecības rezultātus, un arī operāciju veikšana ir krietni vienkāršāka un daudz mazāk ķermeni kropļojoša, par ko daudzas sievietes bieži baidās, skaidro E. Purmalis.
Praktiskā procedūra ir tāda, ka sieviete reizi divos gados savā deklarētajā dzīvesvietā saņem vēstuli par krūts vēža skrīningu un dodas veikt bezmaksas mamogrāfiju. E. Purmalis aicina sievietes apmeklēt Latvijas Onkoloģijas centra Radioloģijas nodaļu, kur strādā augsta līmeņa speciālisti un mamogrāfiju iespējams veikt bez garām rindām. Mamogrāfijai nav nepieciešama īpaša sagatavošanās, procedūra nav sāpīga, tāpēc abi speciālisti aicina nekautrēties no šī sievietēm tik svarīgā krūts veselības izmeklējuma. Pēc mamogrāfijas veikšanas desmit dienu laikā tiek iegūta pilnvērtīga atbilde. E. Purmalis, komentējot krūts vēža skrīninga datus Latvijā, norāda, ka bez uzaicinājuma vēstules formā būtu nepieciešams vēl kāds papildu faktors, kas mudinātu sievietes veikt krūts vēža skrīningu, jo Latvijā šo izmeklējumu veic tikai aptuveni 40% sieviešu, kamēr Slovēnijā un Skandināvijas valstīs šie rādītāji ir 70%-90%. Šajās valstīs, ja sieviete nav ieradusies uz krūts vēža skrīningu, viņai tiek zvanīts, skaidrots un atgādināts par šī izmeklējuma nozīmi, kas arī ļauj sasniegt labus rezultātus.
Ko darīt jaunākām sievietēm?
K. Puriņa-Liberte norāda, ka jaunām sievietēm krūšu struktūru vairāk veido dziedzeraudi, savukārt vecāka gadagājuma sievietēm vairāk taukaudi. Tāpēc ieteicamās krūts audu pārbaudes atšķiras. K. Puriņa Liberte un E. Purmalis ir vienisprātis, ka jaunām sievietēm (sākot ar 20 gadiem) tieši sonogrāfija ir labākais veids, lai identificētu pārmaiņas krūtīs. To, vai pēc sonogrāfijas sievietei būtu jāapmeklē arī mamologs, izlemj radiologs. Savukārt vecākām sievietēm (no 40 gadu vecuma) krūšu struktūras dēļ sonogrāfija nebūs piemērotākais izmeklējums un sonogrāfijas attēls nebūs tik precīzs. Tādēļ viņām ieteicams veikt mamogrāfiju.
Kā rīkoties sievietēm pēc 69?
E. Purmalis uzsver, ka katrā ģimenē citam par citu jārūpējas, tostarp sievietēm jāmudina vienai otra doties pie ārsta, lai veiktu krūts vēža skrīningu un citus nepieciešamos izmeklējumus. Speciālists norāda, ka arī pēc 69 gadiem sievietei jāturpina veikt gan krūšu pašpārbaudi, gan krūts vēža skrīningu, vienīgi tas būs maksas, nevis valsts apmaksāts pakalpojums (30 līdz 40 eiro robežās). Ja iepriekšējās mamogrammās nav bīstamu izmaiņu, tad arī pēc 69 gadiem krūts vēža skrīningu var veikt reizi divos gados. Protams, var izveidoties starpintervālu audzējs (izveidojas starp izmeklējumiem), bet arī tādā gadījumā tas nebūs tik ielaists un novēlots, kā tas būtu, izlaižot ilgāku ciklu bez krūts vēža skrīninga veikšanas.
Pie kura ārsta vērsties?
Latvijā pirmais ārsts, pie kura vēršas sieviete, ir ginekologs. Vienlaikus E. Purmalis norāda: ja katrai sievietei ir savs frizieris, šuvējs un manikīra speciālists, tad būtu tikai normāli, ja būtu arī savs krūšu speciālists, un vēlams, lai tas būtu mamologs. Tāpat krūts veselību var pārbaudīt arī onkologs, bet bieži vien šī ārsta nosaukums sievietēm rada nelabvēlīgu psiholoģisko fonu. E. Purmaļa pieredze liecina, ka ar nenākšanu pie ārsta visbiežāk grēko tieši gados vecākās sievietes, kurām tas visvairāk būtu nepieciešams. Viņām rodas iespaids, ka tur varētu būt kaut kas nopietns, un nevēlēšanās dzirdēt šo nopietno diagnozi attur viņas no došanās pie ārsta. Jaunākās sievietes to uztver filozofiskāk un ātri atrod ceļu pie ārsta, lai parādītu veidojumu krūtīs, kas iepriekš nav bijis.
Krūts vēža riska faktori
E. Purmalis apstiprina, ka nav viena konkrēta faktora, kas noteiktu, cik liels ir risks saslimt ar krūts vēzi. Tas ir daudzu faktoru kopums, ko veido ģenētika, iedzimtība un izvēlētais dzīvesveids. Saskaņā ar zinātnisko literatūru, ģenētikas ietekme uz krūts vēzi svārstās 5% līdz 10% robežās. Ievērojama loma ir arī iedzimtībai, kas līdz galam vēl nav izpētīta. Tomēr vislielākā ietekme uz sievietes krūts veselību un ikviena cilvēka veselību ir tieši dzīvesveidam. Speciālists uzsver, ka smēķēšana, alkohols, nepilnvērtīgs un nesabalansēts uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un aptaukošanās ir faktoru kopums, kas ievērojami palielina saslimšanas risku.
Īpaši piesardzīgām jābūt arī sievietēm, kurām ir agras mēnešreizes (pirms 12 gadiem), vēla menopauze (pēc 50) un vēlas pirmās dzemdības (pēc 30). Gan K. Puriņa-Liberte, gan E. Purmalis norāda, ka sievietēm, kuru mammām un/vai vecmammām ir bijis krūts vēzis, ir ieteicams veikt ģenētiskas analīzes un noskaidrot, vai viņas ir šī gēna (BRCA1 un BRCA2) nesējas. E. Purmalis skaidro, ka sievietēm, kurām tiek atklāts BRCA2 gēns, pēc 25 gadu vecuma reizi gadā būtu jāveic magnētiskā rezonanse.
Abi speciālisti norāda, ka viens no faktoriem, kas samazina risku saslimt ar krūts vēzi, ir mazuļa zīdīšana ar krūti. Vienlaikus bērna plānošanas periodā sievietei būtu ļoti ieteicams veikt krūšu izmeklējumus, jo grūtniecības laikā sievietes ķermenī notiek lielas hormonālās pārmaiņas un, ja pirms tam ir bijis audzēja aizmetnis, tad grūtniecības periodā tas var strauji progresēt.
Krūšu implanti un hormonālie kontracepcijas līdzekļi
E. Purmalis norāda, ka krūšu implanti papildu risku saslimt ar krūts vēzi nerada un arī diagnostiku tas nekādā veidā neapgrūtina. Turklāt, speciālista pieredze liecina, ka nereti tieši sievietes, kurām ir ievietoti krūšu implanti, regulāri interesējas par krūts veselību, jo viņām interesē gan izskats, gan arī tas, kā implants ietekmē veselību.
Atsaucoties uz zinātnisko literatūru, E. Purmalis atklāj, ka hormonālās kontracepcijas līdzekļu lietošanu atsevišķos gadījumos krūts vēža iespējamību varētu palielināt par 7%, tomēr pilnīgi viennozīmīgi to apgalvot nevar. Tomēr sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju, krūts veselībai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo jebkuri hormoni, kas uzņemti no “ārpuses”, ķermenī var radīt neprognozējamas sekas.
Recepte veselām krūtīm
E. Purmalis un K. Puriņa-Liberte aicina visas sievietes vairāk piedomāt pie izvēlētā dzīvesveida un dzīves uztveres, jo tieši šos faktorus katra sieviete var noteikt pati. Veselīgi paradumi, regulāra krūšu pašpārbaude un speciālistu apmeklējumi, fiziski aktīvs dzīvesveids un pozitīva attieksme pret dzīvi ir būtiskākie priekšnoteikumi veselām krūtīm un skaistai un piepildītai dzīvei. Ja šie faktori tiks ņemti vērā un regulāri ievēroti, arī onkoloģiskās saslimšanas ies mazumā.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, abi speciālisti atgādina, ka labākā dāvana sev un tuviniekiem ir veselība. Tāpēc katrai sievietei ieteicams doties veikt krūts veselības pārbaudi un aicināt līdzi arī mammas un vecmammas.
Jūs esat nolēmuši oficiāli noformēt attiecības? Apsveicam, tā ir laba doma. Tikai, vai tu apzinies šī soļa atbildību? Piedāvājam uz pāris minūtēm noņemt rozā brilles un reālistiski paraudzīties uz laulībām.
Jaunībā šķiet, ka laulības apliecībai un gredzenam pirkstā ir kaut kāds maģisks spēks, kurš pasargā jūtas no izdilšanas un cilvēkam tevi jāpieņem jebkādu – resnu, slinku, slimu, dusmīgu, greizsirdīgu… Galu galā, viņš zvērēja! Taču patiesība ir tāda, ka gredzens un apliecība nekādu garantiju nesniedz. Rīt, tikpat labi, var doties parakstīt šķiršanās dokumentus.
Oficiāli apstiprinātas attiecības nepadara cilvēku par parādnieku, neliek viņam izdabāt, paciest kaprīzes un partnera nepastāvību. Viss ir atkarīgs no pašiem, pašu pūlēm un spējas mainīties.
Laulības maina statusu, bet ne raksturu
Ir muļķīgi domāt, ka bezatbildīgs partneris pēkšņi kļūs atbildīgs un ģimenisks. Cilvēki reti maina savus ieradumus, bet vēl retāk maina raksturu un skatu uz dzīvi. Greizsirdīgais nekļūs mazāk greizsirdīgs, rupeklis nekļūs par džentelmeni… Mēs paliekam uzticīgi savām vērtībām un uzskatiem, tāpēc attiecību statuss kopumā neko nemainīs. Ja tu domā, ka kaut kas mainīsies… labāk nedomā.
Mainīsies kontaktu loks
Jā, jūs daudz kas saistīja pagātnē, tu biji kompānijas dvēsele… Bet līdz ar laulībām daudz kas var mainīties. Mazāk laika paliek, lai tiktos ar draudzenēm, vairāk laika jāvelta vīram, bērniem, ģimenes un radu apciemojumiem utt. Mazāks kontakts kļūst ar pāriem, kas nav precējušies un kuriem nav bērnu, bet labāks kontakts veidojas ar tiem, kas ir līdzīgā situācijā.
Seksa būs mazāk, bet viss ir tavās rokās
Kad jūs tikko iepazināties, jūs no gultas ārā dabūt nevarēja, jo bija interesants viss – jebkādās pozās un formās. Nevajag domāt, ka laulības izbojās seksu. Vienkārši tas kļūs retāks, jums būs citāds dzīves ritms. Ja jums būs bērni, arī tas spēcīgi ietekmēs seksuālo dzīvi, tāpat kā stress un strīdi. Bet viss ir jūsu rokā! Uzticieties viens otram, atslābinieties un ļaujieties tuvībai. Ja neļausi visam vienkārši plūst pa straumi, viss būs kārtībā.
Partnera āriene mainīsies
Ja tu izvēlējies partneri tikai viņa pievilcīgā smaida un trenētā dibena dēļ, ir jāaizdomājas, vai tu vispār laulībai esi gatava. Dzīve ir gara, mūsu ķermeņi mainās nepārtraukti un atkarībā no dzīvesveida un iedzimtības. Sekot līdzi savai ārienei var un vajag, taču kaut kādā brīdī vecums un ikdienas rutīna ņems virsroku. Esi tam gatava.
Ar bērniem vīrieti nenoturēsi
Ir muļķīgi cerēt uz to, ka vīrietis paliks ar tevi, ja tev būs bērns. Palikt stāvoklī tikai tāpēc, lai izglābtu laulību ir muļķīgāk par muļķīgu. Bērna ienākšana ģimenē ir īsts pārbaudījums, jo tajā laikā daudz kas mainās: sievietes āriene, seksuālā dzīve, finanses, lomas ģimenē un pat vērtību skala. Rodas jauni pienākumi, ieradumi un dienas režīms. Ne katrs pāris spēj to izturēt.
Nesteidzies pie altāra, ja šaubies par savām vai partnera jūtām. Mainieties paši, palīdziet viens otram, uzzini partneri no vēl nezināmas puses… Sargājiet to mīlas liesmu, kas ir jūsu sirdīs un pieņemiet dzīvi tādu, kāda tā ir!
Atmet smēķēšanu. Tas ir dārgi, slikti ož un 100% garantija, ka tas izraisīs problēmas ar veselību. Varbūt ir laiks to izbeigt?
Lieto saules aizsargkrēmu. Gribi grumbas, sausu, plānu ādu, kura lobās un uz kuras metās zilumi no stingrāka pieskāriena? Tad droši vari doties uz pludmali un sauļoties bez aizsargkrēma.
Sāc krāt naudu. Šis ir garlaicīgs, apnicīgs un banāls padoms, bet tā ir patiesība. 30 gados gandrīz ikvienam cilvēkam ir kāda nauda, kuru varētu atlikt. Sāc taupīt jau tagad un līdz 50 gadiem tev būs ievērojams uzkrājums.
Uzturi labas attiecības ar radiniekiem. Pat, ja tu uzskati, ka jums ir ļoti sliktas attiecības ģimenē, vajag iemācīties ar tuviniekiem sadzīvot. Ģimenes saites ir ļoti svarīgas. Drīz vien tu sapratīsi, ka tā ir patiesa bagātība.
Krāj atmiņas, nevis mantu. Būtu skumji kādu rītu savos 50 gados pamosties un saprast, ka tev nav nekā, izņemot nevērtīgu mantu. Atmiņas nevar izmest, un tām nekad nezudīs vērtība.
Nodarbojies ar sportu. Ja tu būsi aktīva tagad, būsi tāda arī pēc 20 gadiem. Nepieļauj svara pieaugumu. Vingro. Uzturi savu organismu un ķermeni tonusā.
Iemācies priecāties par to, kas tev ir. Laime ir daudz svarīgāka, nekā slava vai panākumi. Sūkstīšanās vietā iemācies priecāties par to, kas tev ir.
Centies neatlikt darbus uz vēlāku laiku. Tu gribi nopirkt māju? Uzrakstīt grāmatu? Iegūt zinātnisko grādu vai otru augstāko izglītību? Mainīt karjeru? Iemācīties spēlēt jaunu mūzikas instrumentu? Uzsākt savu biznesu? Tad sāc jau tagad!
Rūpējies par saviem zobiem. Ar gadiem zobu problēmas kļūs arvien nopietnākas. To ārstēšana atņem mums daudz laika un naudas.
Esi zinātkāra. Izej no mājas un izdari kaut ko neprātīgu. Iesaisties piedzīvojumos. Bildē daudz fotogrāfiju. Šīs atmiņas tevi sildīs vecumdienās.
Pārtrauc ēst visādus draņķus. Veselību uzkrāt tev nesanāks. Labāk atsakieties no ātrajām uzkodām un citiem draņķiem jau tagad.
Izlasi vismaz piecas grāmatas gadā. Tas liks tavām smadzenēm attīstīties, tāpēc pārtrauc savu laiku tērēt televizoram un videospēlēm. Virkne pētījumu pierāda, ka grāmatu lasīšana ir ļoti vērtīga.
Iemācies meditēt. Tas aizņems nelielu tava laika daļu, bet tava dzīve kardināli mainīsies.
Ceļo. Pēc iespējas vairāk. Ceļošana mūs maina. Tā sniedz daudz atbilžu. Tā iedvesmo. Tā liek mums pārstāt baidīties. Ceļošana – lieta, kas mums liek sajusties dzīviem.
Pārstāj sevi ar kādu salīdzināt. Ej savu ceļu. Kļūsti stipra.
Sargi savus draugus. Turies pie cilvēkiem, kas palīdz tev justies labāk, kuri tev ir labs piemērs, kuri tev patiešām patīk. Smejieties kopā ar viņiem. Dažreiz dari muļķības… BET IZBAUDI SAVU DZĪVI!
Ikviens zinām, ka cilvēka organisms tam nepieciešamās minerālvielas saņem ar uzturu un daļēji ar ūdeni. Zinām arī, ka sabalansēts, veselīgs un daudzveidīgs uzturs pilnībā nodrošina veselu organismu ar minerālvielām, kurām ir svarīga nozīme vielmaiņas procesos. Kā izvērtēt, vai ēdam pilnvērtīgi? Kā nodrošināt visu nepieciešamo minerālvielu uzņemšanu? Kādi signāli liecina, ka organismam pietrūkst kāda minerālviela? Noskaidro, vai organismam netrūkst svarīgāko šūnu procesiem nepieciešamo mikroelementu, aizpildot sirds veselības pašpārbaudes testu mājaslapā tikaisievietem.l
Visbiežāk par minerālvielu trūkumu organismā liecina dažādas veselības problēmas, piemēram, nogurums, nervu sistēmas nestabilitāte, pastiprināta svīšana, asinsspiediena un sirds ritma traucējumi. Organisms ziņo, ka ir nepieciešama palīdzība, ja ikdienā par to nerūpējamies pietiekami uztura, fizisko aktivitāšu un emocionālās higiēnas jomā.
Minerālvielas ir jācenšas uzņemt ar uzturu, jo uztura bagātinātāji nevar aizstāt pilnvērtīgu maltīti, taču situācijās, kad veselība jau ir „sašķobījusies”, tie palīdz mūsu organismam atjaunot dažādu apstākļu dēļ zaudētās rezerves. Šajā rakstā varat gūt vairāk informācijas par kālija un magnija nozīmi organismā.
Par kālija deficītu var liecināt muskuļu nespēks un raustīšanās, nespēja izturēt slodzi, sirds ritma traucējumi, nieru bojājumi un citi simptomi. Kālija deficīts var rasties pēc caurejas un vemšanas, urīndzenošu līdzekļu lietošanas, kā arī gadījumos, kad tiek lietots vienveidīgs uzturs.
Kā ar pārtiku var uzņemt kāliju?Visvairāk kālija ir gailenēs, kaltētās baravikās, zaļajās pākšu pupiņās, sojas pupiņās, sausajā raugā, kviešu klijās, kaltētās aprikozēs un persikos, riekstos, pētersīļos, tomātos, banānos.
Magnijs ir minerālviela, kas pastiprina kālija iedarbību, piedalās enerģijas ražošanā un vielu sintēzē. Tas nodrošina visu šūnu, jo īpaši nervu šūnu, normālu darbību. Magnijs palīdz mūsu sirdij strādāt vienmērīgi, normalizē asinsriti un asinsspiedienu. Magnijs ir ļoti svarīga minerālviela cilvēkiem ar augstu holesterīna līmeni. Tas ieteicams arī cilvēkiem, kuri ir pakļauti lielai fiziskai vai garīgai slodzei un stresam, jo stress „apēd” mūsu magnija rezerves. Sievietēm magnijs ir īpaši vajadzīgs, jo tas uzlabo menstruālo ciklu, mazina PMS simptomus, kā arī ir būtisks grūtniecības laikā, jo novērš krampjus un samazina dzemdes tonusu.
Magnija trūkums organismā var izpausties kā reiboņi, nogurums, koncentrēšanās spēju zudums, muskuļu krampji, sirds ritma un gremošanas sistēmas traucējumi, nierakmeņu veidošanās, paaugstināts arteriālais asinsspiediens, samazināts sarkano asinsķermenīšu skaits, asins recekļu un trombu veidošanās risks.
Kā ar uzturu var uzņemt magniju? Visvairāk magnija ir kviešu klijās, saulespuķu sēklās, kviešu asnos, sojas pupiņās, prosā, auzu pārslās, baltajās dārza pupiņās.
Veids, kā iesāc savu rītu, var ietekmēt tavu veselību. Un tieši rīts ir tas, kas tevi sagatavo visai turpmākajai dienai. Ja izkāpsi no gultas ar nepareizo kāju, iespējams, arī diena būs neizdevusies. Tādēļ… Kā gan izskatās veiksmīgs dienas sākums? Šeit būs 5 lietas, ko veselīgi cilvēki no rītiem dara.
Pakļauj sevi gaismai
Piecelies, attaisi aizkarus un izej ārā pastaigāties. Pirmkārt, prāts uzskatīs, ka ir laiks celties un aizgaiņās miegu, un, otrkārt, pastaiga ir kustība, un tā noteikti nāks organismam par labu. Tie, kam ir suņi, noteikti var šo uzdevumu izpildīt.
Uzreiz pēc pamošanās izdzer 2 glāzes ūdens
Tas izklausās diezgan vienkārši, bet nepieradušam cilvēkam tas ir īsts izaicinājums. Tikai nemet plinti krūmos! Ūdenim ir liels spēks, jo tas iekustina vielmaiņu, uzlabo smadzeņu darbību, atmiņu, sniedz organismam enerģiju, kā arī izvada toksīnus. Vai vari iedomāties, ka astoņas stundas neiedzer ne lāsi ūdens? Tas ir tieši tas, kas notiek ar tavu organismu naktī. No rītiem ūdens organismam ir zelta vērtē.
Izsaki pateicību
Pat skaļi pateikti vārdi spēj uzlabot tavu veselību! Atgādini sev par to, cik dzīve ir skaista, izsaki pateicību sev par kārtējo dienu, kurā tu vari darīt to, ko vēlies un kļūt par to, ko vēlies. Vārdiem ir spēks, un tie var iedvesmot tevi atlikušajai dienai.
Meditē
Vismaz piecas minūtes. Tas ir laiks, ko veltīt sev un būt ar sevi. Iespējams, šī būs vienīgā dienas daļa, kuru pavadīsi ne par ko nedomājot un attīrot savu prātu. Protams, 30 meditācijas minūtes ir ideāls laiks, bet arī 5-10 minūtes palīdzēs mazināt stresu un nogurumu. Dienas sākums bez stresa noteikti palīdzēs labāk koncentrēties, strādāt produktīvāk un pieņemt lēmumus ar “skaidru galvu”.
Iekustini savu ķermeni
Esi kādreiz sākusi dienu ar stīvumu un nogurumu? Ātrākais veids, kā atmosties un iesākt kustēties ir… jā, kustības! Velti 15 minūtes vingrošanai vai skrējienam pa piemājas parku. Tu jutīsies možāka, spēcīgāka un enerģijas pilnāka. Gatava doties dzīvē!
Par to, kas ir izdegšanas sindroms, esam dzirdējuši ļoti daudz. Šis ir raidījums,kurā uzzināsi, kā tas ir izdegt un kur smelties jaunus spēkus. Noskaties!
Mūsdienās arvien biežāk dzirdam par izdegšanas sindromu darba vidē – emocionāla un fiziska noguruma stāvokli, kas ir sekas ilgstošam emocionālam diskomfortam. Kā saspringtajā ikdienā parūpēties par savu garīgo veselību, un ko darīt, ja jūtam, ka arī paši lēnām izdegam? Skaidro psihoterapijas speciāliste un kustības “Ejam mežā” vēstnese Dace Caica.
Nomāktība un nogurums, kas nepāriet arī pēc miega
Emocionālās izdegšanas sindroms parasti nerodas vienas dienas laikā un attīstās pakāpeniski – sākumā cilvēks ir entuziasma pilns un var pat atteikties no savām vajadzībām, kas nav saistītas ar darbu, tomēr pēc laika aizrautību nomaina emocionāls un fizisks spēku izsīkums. “Parādās nomāktība un nogurums, kas parasti nepāriet arī pēc nakts miega,” skaidro psihoterapijas speciāliste un kustības “Ejam mežā” vēstnese Dace Caica. “Pozitīvas un negatīvas emocijas, ko iepriekš izraisīja darbs, nomaina vienaldzība un cinisms – parādās cietsirdīga, bezpersoniska attieksme pret savu profesiju, klientiem un kolēģiem. Samazinās arī personīgie sasniegumi un darba efektivitāte – cilvēks neredz profesionālās attīstības iespējas.”
Visbiežāk emocionālā izdegšana tiek novērota starp “altruistisko” profesiju darbiniekiem jeb tiem, kuriem profesionālo prasību īstenošana prasa lielu emocionālo atdevi, – tie ir skolotāji, medmāsas, ārsti, sociālie darbinieki, psihologi, mācītāji un lektori. Tomēr Caica atzīst, ka izdegšanas sindroms tāpat var rasties arī citu profesiju pārstāvjiem, kuriem darbs nav tieši saistīts ar saskarsmi un citiem cilvēkiem, piemēram, programmētājiem, mājsaimniecēm u.c.
Kādi ir simptomi?
Kopumā var izdalīt piecu veidu simptomus, kas ir raksturīgi emocionālajai izdegšanai. Fiziskie simptomi izpaužas kā nogurums un nomāktība, spēku izsīkums, svara izmaiņas, miega traucējumi, slikts vispārējs organisma stāvoklis. Var parādīties elpas trūkums un aizdusa, slikta dūša, galvas reiboņi un pārmērīga svīšana, kā arī paaugstināts arteriālais spiediens.
Emociju trūkums, pesimisms, cinisms un cietsirdība gan darbā, gan privātajā dzīvē ir izdegšanas emocionālie simptomi. Cilvēks kļūst vienaldzīgs, viņam parādās bezpalīdzības un bezcerības sajūta, agresivitāte un viegla aizkaitināmība, nepamatota trauksme un nemiers. Sociālie simptomi saistīti ar izolēšanos no apkārtējiem – samazinās sociālā aktivitāte, pazūd vaļasprieki, sociālie kontakti pārsvarā notiek tikai, piemēram, darbā. Cilvēkam var pasliktināties attiecības ar apkārtējiem.
Cilvēkiem, kuri regulāri strādā vairāk nekā 45 stundas nedēļā, nereti var vērot uzvedības pārmaiņas – cilvēks ātri nogurst, samazinās slodzes izturība, var pieaugt alkohola un medikamentu patēriņš, un var rasties vienaldzība pret ēdienu. Savukārt garlaicība, apātija, dzīvesprieka zudums un intereses trūkums attiecībā uz jaunām idejām savā profesionālajā jomā klasificējami kā izdegšanas simptomi, kas saistīti ar cilvēka intelektuālo stāvokli.
Lēnām izdegu. Kā rīkoties?
Emocionālās izdegšanas sindroma attīstības risks atkarīgs no vairākiem faktoriem – cilvēka veselības stāvokļa un stresa noturības, darba apstākļiem, savstarpējām attiecībām gan darba kolektīvā, gan mājās, kā arī kopējās dzīves situācijas. Lai rūpētos par savu fizisko un garīgo veselību, ikdienā ļoti svarīgi ir mēreni sadalīt slodzi, ievērojot dienas režīmu un dienas laikā ieplānojot regulārus atpūtas brīžus. Tāpat ikvienam svarīgi definēt mērķus savā personīgajā un darba dzīvē – tie var būt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķi, piemēram, iestāties augstskolā, apgūt kādu no svešvalodām, sagatavoties maratonam vai arī realizēt kādu sev sirdij tuvu projektu. Ja cilvēks jūt spēku izsīkumu, iespēju robežās jācenšas samazināt stresa faktorus, piemēram, izvairīties no nevajadzīgas konkurences par labākā titulu vienmēr un visur.
Pašsajūtu var uzlabot, uz laiku pārtraucot strādāt un dodoties garākā atvaļinājumā, izrunājoties ar cilvēku, ar kuru ir saspringtas attiecības, vai ikdienā biežāk atvēlot laiku pastaigām svaigā gaisā. Ideāli, ja ikdienas skrējienā izdodas ieplānot regulāras pastaigas mežā vai pie jūras – visvienkāršākais veids, kā caur ķermeni ietekmēt noskaņojumu un prāta stāvokli, ir pakustēties mazliet vairāk, nekā ikdienā to darām. “Mūsdienās cilvēks lielāko daļu sava nomoda laika pavada, sēžot birojā pie datora, mājās pie televizora vai arī, pārvietojoties sabiedriskajā transportā un automašīnā,” skaidro psihoterapijas speciāliste. “Ilgstoši šāds stāvoklis mūsu organismam un garīgajai veselībai nav piemērots, līdz ar to ķermenis sāk sūtīt dažādus neapmierinājuma impulsus smadzenēm. Ja mēs tos ignorējam, zaudējam enerģijas līmeni, iedvesmu un pozitīvismu.”
Dace Caica arī uzsver – zinātniski pierādīts, ka cilvēkiem, kuri regulāri nodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, tajā skaitā arī vismaz 30 minūšu garām pastaigām dienā, ievērojami uzlabojas veselības stāvoklis. Šie cilvēki retāk slimo, uzlabojas viņu miega kvalitāte, mazinās sirds un asinsvadu slimības, kā arī palielinās dzīves ilgums. Pastaiga svaigā gaisā organismā vairo arī laimes hormonus – endorfīnus. “Nesteidzīgai iešanai piemīt meditatīvs efekts, kas nomierina satrauktu prātu gluži tāpat kā joga vai elpošanas vingrinājumi,” stāsta Caica. “Pastaigājoties mežā, gluži tāpat kā meditējot, mums ir iespēja satikt un būt kopā ar sevi. Bailes, šaubas, uztraukumu un zemes kņadu varam viegli atstāt meža malā.”
Arvien biežāk tiek runāts par hroniskā noguruma sindromu un tā iespējamajiem iemesliem. Par to, kas ir hronisks nogurums un kas – hroniskā noguruma sindroms, kādi ir tā iemesli, diagnostikas un profilakses iespējas, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Kas ir hroniska noguruma sindroms?
Kas ir hronisks nogurums un hroniska noguruma sindroms – vai tas ir viens un tas pats? Kā skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane, hronisks nogurums ir stāvoklis, kurā indivīds ilgstoši jūtas noguris un izsmelts, bet, atrodot un atrisinot cēloni, pašsajūta uzlabojas. Savukārt hroniskā noguruma sindroms ir sarežģīta multisistēmiska slimība, ko raksturo centrālās nervu sistēmas, imūnsistēmas, šūnu metabolisma, sirds un asinsvadu darbības traucējumi. Tas bieži var attīstīties pēc vīrusu vai pēc infekcijas slimībām, to nevar izskaidrot ar veselības stāvokļa problēmām, un tas ir saistīts ar citiem simptomiem, piemēram, muskuļu un locītavu sāpēm, miega traucējumiem un kognitīvu disfunkciju. Šis nogurums pastiprinās fizisku vai garīgu aktivitāšu laikā un nepāriet pat pēc atpūtas. Tā ir smagāka hroniska noguruma forma un ir pazīstama arī kā sistēmiskas slodzes nepanesamības slimība vai mialģiskais encefalomielīts.
Par hronisku nogurumu var runāt, ja nogurums ilgst vismaz sešus mēnešus un nav izskaidrojams ar citiem medicīniskiem vai psiholoģiskiem iemesliem. Hroniska noguruma sindroma simptomu intensitātei jābūt mērenai vai smagi izteiktai vismaz 50 % noguruma lēkmju. Atšķirībā no parasta noguruma, kas var būt saistīts ar īslaicīgu slodzi, hronisks nogurums ir pastāvīgs un neuzlabojas pēc atpūtas, cilvēks nespēj veikt pat vienkāršas darbības. Pēc lielākas slodzes (mācībās, darbā vai citur) likumsakarīgi jūtamies piekusuši, un tas ir normāli, ka ķermenim ir nepieciešams atjaunoties, un, sniedzot vienkāršas rūpes par veselību, ātri spējam atgūt enerģiju. Taču hroniska noguruma sindroma gadījumā simptomiem pievienojas arī blakusslimības, piemēram, klīniska depresija, kairinātas zarnas sindroms, fibromiaļģija, anēmija un hipotireoīdisms, kas prasa specifisku ārstēšanu.
Galvenās pazīmes un simptomi
Hroniskā noguruma sindroma galvenās pazīmes ir pastāvīgs smags nogurums un organisma izsīkums, kas ilgst vairāk nekā sešus mēnešus. Viens no pamatsimptomiem ir neizskaidrojamas muskuļu un locītavu sāpes, var būt arī sāpes rīklē un palielināti jutīgi limfmezgli, kakla un padušu rajonā, limfadenopātija. Miega traucējumi, bezmiegs, pārmērīga miegainība, sajūta, ka pēc miega nav iespējams atgūt možumu un enerģiju. Tāpat pacienti saskaras ar jauna tipa galvassāpēm, domāšanas un koncentrēšanās grūtībām, atmiņas traucējumiem, turklāt simptomi pasliktinās pēc nelielām fiziskām vai garīgām aktivitātēm. Piepūle izraisa vājumu un vārgumu, pēc kura nevar atgūties diennakti vai ilgāk, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Bieži sastopamas arī psihiatriskas izmaiņas, piemēram, nekontrolētas trauksmes simptomi, panikas lēkmes un sociālās funkcionēšanas traucējumi.
Hronisks nogurums var attīstīties jebkurā gadalaikā, arī vasarā. Lai gan daudziem cilvēkiem noguruma simptomi var saasināties ziemā, kad ir mazāk saules gaismas un īsāki dienas gaismas periodi, tomēr hronisks nogurums nav izteikti sezonāls. Turklāt tā simptomi var parādīties jebkurā vecumā, bet visbiežāk 30–50 gados, un tas biežāk tiek diagnosticēts sievietēm, ko varētu skaidrot ar hormonu ietekmi uz slimības attīstību. Ir aprēķināts, ka apmēram 1–4 no 1000 pieaugušo ir saskārušies ar šo slimību.
Atcerieties – ja nogurums turpinās ilgāk par sešām nedēļām un ir tik izteikts, ka traucē ikdienas aktivitātēm, pašaprūpei un dzīves kvalitātei, apgrūtina mācības vai darbu, ir nepieciešams konsultēties ar ģimenes ārstu. Īpaša uzmanība jāpievērš, ja nogurumu pavada iepriekš minētie simptomi.
Galvenie iemesli
Par būtiskākajiem hroniska noguruma iemesliem tiek uzskatīta inficēšanās ar noteiktām infekcijas slimībām, imūnsistēmas deregulācija un ģenētiski traucējumi, skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane. Saistība ar pārslimotām infekcijas slimībām, piemēram, Covid-19 infekciju, Epšteina Barra vīrusu, herpesvīrusu grupām un parvovīrusu B19, koksaki vīrusu. Pētīti arī tādi infekciju aģenti kā hepatīta C vīruss, borēlijas, hlamīdijas un mikoplazmas ietekme. Tās rada imūnsistēmas traucējumus un var veicināt hroniska noguruma sindroma simptomu uzturēšanu.
Autoimūnas saslimšanas var izraisīt hormonālu disbalansu organismā, un ir novērota saistība ar paaugstinātiem imūnglobulīniem – igG antivielu, ko ražo B limfocīti. Pacientiem ar hroniska noguruma sindromu ir traucēta hipotalāma-hipofīzes darbība, tāpēc cirkulējošā kortizola līmenis ir pārāk zems un organisma darbības aktivizācija ir aizkavēta. Hroniska noguruma sindroma pacientiem ievērojami palielinās oksidatīvais stress, kam ir liela nozīme slimības uzliesmojumā.
Ir zināmas specifiskas ģenētiskas mutācijas, kas sastopamas ar šo slimību sirgstošu pacientu genomā, un ir novērots, ka pozitīva ģimenes anamnēze palielina saslimstības risku.
Nepieciešamās pārbaudes
Hroniska noguruma sindromu diagnosticē, pamatojoties uz klīnisko izmeklēšanu un pēc citu iespējamo slimību izslēgšanas principa, stāsta Z. Zitmane. Lai noteiktu hroniska noguruma iemeslus, var būt nepieciešamas šādas pārbaudes:
Asins analīzes, hematoloģiskā izvērtēšana, lai noteiktu iekaisuma marķierus, imunoglobulīnus, infekcijas un hormonālos traucējumus, vairogdziedzera funkciju testus, muskuļu enzīmu kreatīnkināzes līmeni.
Imūnsistēmas pārbaudes – imunoloģiskie testi.
Miega izpēte, lai noteiktu miega traucējumus.
Psiholoģiskā novērtēšana, lai izslēgtu psiholoģiskos faktorus, depresiju, trauksmi.
Asinsspiediena monitorēšana, pulss, EKG.
Mikrobioloģiskie izmeklējumi, piemēram, deguna un deguna un rīkles gļotādas uztriepes, izkārnījumi, urīns, parazītu testi.
Seroloģiskie izmeklējumi (kontrolē antivielas pret EBV, CMV, parazītu toksoplazmu, borēliju, hlamīdijām, mikoplazmu un hepatīta vīrusiem HAV, HBV un HCV un HIV).
Alerģiju ādas testi.
Spirometriskie plaušu darbības testi.
Vispārējā neiroloģiskā izmeklēšana, ieskaitot elektromiogrāfiju un encefalogrāfiju.
Vitamīnu un minerālvielu ietekme
Arī noteiktu minerālvielu un vitamīnu trūkums var veicināt hroniska noguruma attīstību vai traucēt tā novēršanā, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Visbiežāk tie ir magnijs, D vitamīns, dzelzs, C vitamīns un B grupas vitamīni (B1, B2, B5, B6, B12, folijskābe).
Magnija ieteicamā dienas deva pieaugušajiem ir 300–400 mg. Magniju var uzņemt ar pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu – pilngraudu produktiem, riekstiem, sēklām, dārzeņiem, augļiem, kartupeļiem, salātiem, spinātiem, banāniem, avenēm, kāpostiem, pākšaugiem, zivīm, piena produktiem un gaļu. Magniju uztura bagātinātāju veidā lieto pirms vai ēdienreizes laikā, atbilstoši norādījumiem. Parasti lieto vakarā, jo tas atslābina, bet kopā ar vitamīniem var lietot arī dienas laikā. Magnija preparātus var lietot ilgstoši. Kursu lietošanas biežums vai ilgums nav noteikts, tas ir individuāls un atkarīgs no magnija deficīta pakāpes un sūdzībām.
D vitamīns ir taukos šķīstošais vitamīns, kuru iesaka lietot maltītes laikā, jo taukvielas veicina uzsūkšanos. D vitamīns UV staru ietekmē tiek sintezēts ādā un tad no sākuma aknās un pēc tam nieru audos tiek pārveidots bioloģiski aktīvajā formā. D vitamīnu satur zivju aknas, zivju eļļa, olas dzeltenums, sviests, siers, treknas zivis, aknas, bet ar uzturu to neuzņem pietiekami. Nepieciešams noteikt D vitamīna līmeni asinīs, lai to koriģētu līdz optimālam līmenim (45–55 ng/ml) un regulāri to kontrolēt.
Dzelzi ar pārtiku var uzņemt, regulāri lietojot uzturā dzīvnieku izcelsmes produktus (īpaši sarkano gaļu), griķus, kvinoju, pākšaugus, spinātus, bietes, zemenes, rozīnes, ābolus. Savukārt, lietojot uztura bagātinātāju veidā, dzelzs sāļi jālieto tukšā dūšā, jo uzturs var traucēt dzelzs uzsūkšanos. Tos nelieto kopā ar pienu, kafiju vai tēju, jo tie samazina dzelzs uzsūkšanos. Arī ārstniecības augi, kas satur miecvielas, kalcija, cinka un magnija preparāti, antacīdi var pavājināt dzelzs uzsūkšanos organismā, tādēļ jāievēro 2–3 stundu starplaiks no to lietošanas. Jāņem vērā, ka ne tikai citi lietotie līdzekļi vai uzturs var ietekmēt dzelzs uzsūkšanos, bet arī dzelzs līdzekļi var ietekmēt citu medikamentu efektivitāti, piemēram, antibiotiku, pretparkinsonisma līdzekļu, medikamentu osteoporozes un vairogdziedzera slimību ārstēšanai, šajos gadījumos lietojot jāievēro starplaiks 2–3 stundas. Savukārt C vitamīna lietošana veicina dzelzs uzsūkšanos.
C vitamīns jeb askorbīnskābe ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas organismā neveidojas, tāpēc ir jāuzņem ar uzturu katru dienu. Dienā nepieciešams uzņemt 75–100mg vitamīna, turklāt smēķētājiem nepieciešamas lielākas C vitamīna devas. Visvairāk šo vitamīnu satur augļi, ogas un dārzeņi.
B grupas vitamīni ir ūdenī šķīstošie vitamīni, kas piedalās visu organisma sistēmu un orgānu darbībā, kā arī palīdz uzturēt normālu nervu sistēmas darbību un nodrošināt enerģijas ieguves vielmaiņu, kā arī samazināt nogurumu. B grupas vitamīni jāuzņem ar pilnvērtīgu uzturu ik dienu. Uztura bagātinātāju veidā tos ieteicams lietot pēc ēšanas.
Atcerieties, ka uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu. Pirms to lietošanas jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu par lietošanas nepieciešamību un ilgumu.
Vai hronisku nogurumu varam novērst?
Slimības laikā noteikti nav ieteicams censties pārvarēt nogurumu, piespiežot sevi fiziskām aktivitātēm. Ģimenes ārste Z. Zitmane un klīniskā farmaceite I. Priedniece stāsta, ka tikt galā ar hronisko nogurumu var palīdzēt:
Fiziskās aktivitātes. Periodos, kad nogurums mazinās, ieteicams ieviest regulāras, saprātīgas aktivitātes, pastaigas svaigā gaisā, vieglus aerobus vingrinājumus, atpūtas sportu, dārza darbus – vismaz 30 minūtes dienā, atrodot sev patīkamu sportošanas veidu. Fiziskajām aktivitātēm jābūt piemērotām katra veselības stāvoklim un fiziskajai sagatavotībai, sportošana jāsāk pakāpeniski un bez pārspīlējumiem. Regulāras fiziskās aktivitātes ir profilaktisks līdzeklis, kas mazina stresu, uzlabo miega kvalitāti, palīdz mazināt nogurumu, palielina enerģiju un uzlabo garastāvokli.
Sabalansēts uzturs, kas nodrošina organismam nepieciešamās uzturvielas un mikroelementus. Priekšroka dodama Vidusjūras diētai, samazinot sāls un cukura, alkoholisko dzērienu, kofeīna patēriņu. Ēdienkartē jāiekļauj dažādi dārzeņi, pākšaugi, zaļumi, augļi un ogas, rieksti, zivis un jūras produkti, pilngraudu produkti, olīveļļa, liesa gaļa, piena produkti ar zemu tauku saturu, kā arī pietiekami jāuzņem ūdens. Ja uzturā nelietojat zivis, ieteicams lietot zivju eļļu, kas satur vērtīgās Omega-3 taukskābes. Tāpat ieteicams iekļaut probiotkas saturošus produktus.
Kvalitatīvs miegs un miega higiēnas ievērošana. Miegam jāatvēl 7–8 stundas ik dienas. Veselīgu miegu veicina vēdinātas telpas, svaigs gaiss, ērta guļvieta, klusums, tumsa, kā arī jācenšas iet gulēt vienā un tajā pašā laikā. Pirms gulētiešanas nevajadzētu ēst, skatīties TV, bet labāk palasīt kādu grāmatu.
Stresa mazināšana. Centieties apgūt stresa pārvaldīšanas tehnikas, piemēram, meditāciju un elpošanas vingrinājumi. Emocionālā un garīgā pārslodze var būt būtisks faktors, kas ietekmē fizisko pašsajūtu un enerģijas līmeni. Hronisks stress un garīga pārslodze izjauc hormonālo un neiromediatoru regulāciju smadzenēs, kas negatīvi ietekmē miegu, imūnsistēmu un vispārējo veselību. Savlaicīgi vērsieties pēc psiholoģiskā atbalsta, ja jūtat, ka tas ir nepieciešams.
Kaitīgo ieradumu, piemēram,smēķēšanas, atmešana.
Hronisks nogurums var būt nopietns stāvoklis, taču ar pareizu pieeju un atbalstu ir iespējams uzlabot dzīves kvalitāti un atgūt enerģiju.
Dati liecina, ka aptuveni 90% cilvēku ir herpes vīrusa nēsātāji, taču aukstumpumpu parādīšanās pārsvarā notiek tieši imunitātes novājināšanās posmā. Tāpēc, turpinoties vīrusu sezonai, par herpes vīrusu un tā ārstēšanu konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kas ir herpes vīruss?
Cilvēka herpes vīruss ir lipīga saslimšana, ar kuru inficēties iespējams kontaktā ar apkārtējiem, piemēram, skūpstoties, dzimumkontaktu ceļā vai arī lietojot tos pašus sadzīves priekšmetus, ko izmantojusi inficētā persona. Biežāk sastopamais vīruss veids ir Herpes simplex jeb vienkāršās herpes, kas 90% izraisa aukstumpumpas. Tomēr pastāv arī vairāki apakštipi – palielināti limfmezgli, vējbakas, Herpes zoster jeb jostas rozes vīruss, kas reaktivizējas pēc bērnībā pārslimotām vējbakām, Epšteina-Bara vīruss, kad saslimušajam ir sāpīgs, apsārtis kakls un palielināti limfmezgli uz kakla, padusēs un cirkšņos un, ļoti retos gadījumos, ļaundabīgi audzēji, skaidro Z. Zitmane.
Aukstumpumpas visbiežāk metas uz lūpām, pie deguna vai degunā, uz zoda, kakla ādas, taču tām var būt arī citas lokalizācijas vietas uz ķermeņa, piemēram, dzimumorgānu herpes, kuras izplatās dzimumkontaktu ceļā un parādās kā sāpīgi pūslīši uz dzimumorgāniem gan sievietēm, gan vīriešiem.
Inficēšanās un slimības gaita
Ar herpes vīrusu dzīves laikā ikviens ir bijis inficējies – tas parasti notiek jau aptuveni 2 līdz 3 gadu vecumā. Taču līdz šim vecumam bērniem organismā joprojām ir no mātes mantotās antivielas pret šo vīrusu. Tāpēc pirmās izpausmes ir augsta temperatūra un sāpīgas čūliņas mutē, pēc tam vīruss saglabājas nervu šūnās. Kopumā aptuveni 90% cilvēku ir vīrusa nēsātāji. Jāuzsver, ka viņiem šis vīruss nekādas izpausmes tālāk dzīvē nerada, bet pārējiem, piemēram, imunitātes novājināšanās posmā, tas var atkal aktivizēties un izraisīt aukstumpumpas.
Herpes vīrusa infekcija parasti norit 4 stadijās:
dedzināšanas fāze, kad parādās pirmie izsitumi un cilvēks izjūt lielu diskomfortu, sāpes, kā arī āda niez un deg. Šī fāze parasti norit pāris dienas, un tie, kuriem kaut reizi ir bijusi aukstumpumpa, parasti zina, ka šajā fāzē to ir iespējams apturēt ar pretvīrusu preparātu. Klāt var būt arī vispārīgi simptomi – slikta pašsajūta, nogurums, paaugstināta ķermeņa temperatūra;
nākamajā fāzē rodas pūslīši jeb čūlas, kas pildīti ar ūdeņainu šķidrumu;
kad pūslīši pārplīst, sākas sulošanas fāze, kad vīruss parasti tiek nodots tālāk, jo aukstumpumpa ir kā vaļēja brūce ar šķidrumu, un, tai pieskaroties ar rokām un pēc tam priekšmetiem vai citiem cilvēkiem, vīruss tiek nodots tālāk;
pēc tam, kad čūlas sāk sadzīt, veidojas krevele, kas var būt viegli ievainojama vai noplēšama, līdz ar to tā dzīst ilgāk.
Riska grupas
Herpes pašas par sevi nav bīstamas un lielākajā daļā gadījumu tās tiek viegli pārslimotas, uzsver Z. Zitmane. Bīstamība rodas, ja ar herpes vīrusu pirmo reizi inficējas vai ar tā izpausmēm saskaras tieši grūtniecības laikā, jo tas ir pieskaitāms pie vīrusiem, kas grūtniecības periodā var tikt pārnests auglim, inficējot bērniņu dzemdību laikā vai pēc tām. Tas var radīt grūtniecības sarežģījumus, spontāno abortu, priekšlaicīgas dzemdības, smagas saslimšanas jaundzimušajam un agrīnu bērniņa nāvi. Smagākas vīrusa izpausmes ar komplikācijām var būt arī pacientiem ar imūndeficītu – HIV slimniekiem, cilvēkiem ar onkoloģiskām saslimšanām un pacientiem, kas lieto imunitāti ietekmējošus medikamentus.
Kurā sezonā herpes vīruss ir īpaši izplatīts?
Vīrusa izpausmes vairāk ietekmēs mūsu dzīves ritms un retāk sezonalitāte, jo vīruss pārsvarā dzīvo mūsu organismā neaktīvā formā un var atkal aktivizēties, kad cilvēka organisms ir ļoti noguris, – pēc slimošanas, lieliem stresiem, pārslodzes darbā, saules vai karstuma ietekmes, kā arī straujas klimata maiņas u. c. iemesliem. Taču praksē ir novērots, ka vīruss biežāk izpaužas ziemā, agros pavasaros, kad vairāk laika pavadām iekštelpās, daudz strādājam, neuzņemam pilnvērtīgu, vitamīniem bagātu uzturu un biežāk slimojam.
Kā notiek herpes vīrusa ārstēšana?
Ja aukstumpumpa uzmetusies pirmo reizi, visticamāk, tā noritēs savu gaitu un nekādas komplikācijas neatstās. Der atcerēties, ka herpes pašas par sevi nav bīstamas un lielākajā daļā gadījumu tās tiek viegli pārslimotas un pāriet bez jebkādām atstātām sekām, bet var būt gadījumi, kad pēc pārslimotas herpes vīrusu infekcijas rodas komplikācijas – smadzeņu iekaisums jeb encefalīts.
Nav specifisku preparātu, kas varētu vīrusu izārstēt pavisam, taču, parādoties pirmajiem simptomiem, ir iespējams atvieglot vīrusa aktīvo periodu un pasargāt arī sev tuvos.
Noķer aukstumpumpas pirmo stadiju! Kad uz ādas izjūt dedzināšanu, sāpes, tad var lietot pretsāpju līdzekļus vai pielietot specifiskus pretvīrusu preparātus, kas pieejami dažādu krēmu, ziežu, plāksteru un lūpukrāsu veidā.Pēc tam jāļauj čūlām sadzīt. Kad izveidojusies krevele, nevajag to aiztikt un plēst nost, tas dzīšanas procesu tikai pagarinās.
Ievēro personīgo higiēnu! Biežāk jāmazgā rokas, nevajadzētu bučot citus cilvēkus, lietot vienus kosmētiskos līdzekļus, ēst vai dzert no vieniem traukiem. Pirmās trīs dienas, kad parādījusies aukstumpumpa, vajadzētu ievērot drošību un neapmeklēt sabiedriskus pasākumus, ierobežot sadzīves kontaktus, lai vīrusu nenodotu tālāk.
Ļauj aukstumpumpai elpot! Aukstumpumpa vislabāk un ātrāk sadzīst dabiskā ceļā, tādēļ jebkura veida kosmētiskie līdzekļi, kas tiks likti virsū, lai aukstumpumpu nomaskētu, tikai palēninās tās dzīšanas gaitu.
Vērsies pie ģimenes ārsta! Nav specifisku preparātu, kas vīrusu izārstē pavisam, bet, japacients cieš no biežām aukstumpumpu epizodēm un tās norit ar blakusparādībām, var vērsties pie ģimenes ārsta, kurš novērtēs situāciju un nosūtīs pie speciālistiem, lai lemtu par specifisku pretvīrusa preparātu izrakstīšanu, kas mazinātu vīrusa aktivitāti.
Farmaceita padoms
Ja Herpes simplex vīruss vēl nav iegūts, var veikt profilakses pasākumus, nelietojot kopīgus traukus ar cilvēku, kam šis vīruss jau ir, kā arī izvairīties no saskarsmes ar inficētiem ķermeņa šķidrumiem, piemēram, skūpstoties ar inficētu personu.
Ja Herpes simplex vīruss tomēr jau ir iegūts, var noderēt sekojoši profilakses pasākumi:
izvairieties no dzīves situācijām, kas var izraisīt aukstumpumpas, piemēram, saaukstēšanās vai stresa;
vienmēr lietojiet gan lūpu balzāmu, gan sejas krēmu ar saules aizsargfaktoru, jo bieži vien pārāk daudz saules var izraisīt pumpu veidošanos;
nedalieties ar personīgās higiēnas priekšmetiem, piemēram, skuvekli vai dvieļiem, ko ir lietojusi persona ar Herpes simplex vīrusu;
ievērojiet personīgo higiēnu, katru reizi pēc antivirālas ziedes vai krēma lietošanas nomazgājot rokas.
Ja Herpes simplex tomēr izraisītās neērtības ir ļoti regulāras, tad ieteicams griezties pie ārstniecības speciālista, kas veiks tālākus izmeklējumus
Lai pilnībā izbaudītu kustību brīvību un saglabātu fiziski aktīvu dzīvesveidu visa mūža garumā, viens no priekšnosacījumiem ir veselas locītavas. Vienlaikus BENUAptiekas jaunākie rezultāti atklāj, ka 68% aptaujāto mēdz sāpēt locītavas, kamēr tikai 30% ar locītavu sāpēm nesaskaras. Tāpat pētījuma rezultātos secināts, ka ar locītavu sāpēm biežāk saskaras vecāka gada gājuma cilvēki, kā arī trūcīgākie Latvijas iedzīvotāji.
Pētījumā iegūtajos rezultātos veidojas sakarība starp iedzīvotāju vecumu un to, cik bieži sāp locītavas. Starp iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem 6% snieguši atbildi, ka bieži saskaras ar locītavu sāpēm, kamēr vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem šādu atbildi snieguši 8%, savukārt visbiežāk no locītavu sāpēm cieš iedzīvotāji vecumā no 64 līdz 75 gadiem (30% snieguši atbildi “bieži”). Viens no pētījuma atklājumiem ir, ka, samazinoties iedzīvotāju ienākumu līmenim, palielinās to iedzīvotāju īpatsvars, kas saskaras ar locītavu sāpēm. Starp respondentiem ar zemu ienākumu līmeni 28% snieguši atbildi, ka viņiem bieži sāp locītavas, starp iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem šis rādītājs ir 17%, savukārt vismazāk ar locītavu sāpēm saskaras iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem – tikai 11% aptaujāto atzīmēja, ka bieži izjūt locītavu sāpes.
Kas ir galvenie locītavu sāpju iemesli?
Ģimenes ārste Zane Zitmane skaidro, ka pēc izcelsmes locītavu sāpju galvenos iemeslus var iedalīt trīs grupās:
ar slodzi saistītas sāpes – locītavu traumatiski bojājumi, pārāk liela fiziskā slodze darbā vai kāda no sporta veidiem, kā arī liekais svars, kas pārlieku noslogo locītavas;
specifiskas iekaisīga rakstura saslimšanas – tās locītavās veidojas iekaisuma rezultātā, piemēram, dažādu autoimūnu saslimšanu (kad organisms sāk veidot antivielas pret paša audiem) vai reimatoīdā artrīta gadījumos. Tāpat sāpes locītavās var rasties pēc kāda vīrusa vai bakteriāla iekaisuma jeb reaktīvais artrīts, kā arī sāpes locītavās var būt kā pirmais simptoms akūtu saslimšanu gadījumā;
deģeneratīvas jeb ar locītavas skrimšļa nodilumu saistītas sāpes, kas ir visbiežāk sastopamās pārmaiņas locītavās jeb tas, ko pacienti visbiežāk dzird no speciālistiem, – osteoartrīts vai osteoartroze.
Savlaicīgi atpazīsti locītavu sāpju riskus!
Ja ilgstošu locītavu sāpju gadījumā netiek meklēta ārsta palīdzība, tad, pirmkārt, tas ir liels diskomforts pašam pacientiem, jo sāpes ir traucējošas un ierobežo kustības, līdz ar to traucējot arī vienkāršu ikdienas aktivitāšu veikšanu, piemēram, celšanos no gultas, apģērbšanos, ēšanu vai staigāšanu. Otrkārt, Z. Zitmane uzsver, ka, ilgstoši nevēršoties pie ārsta, locītavās iestājas neatgriezeniskas izmaiņas, ko sauc par locītavas deformāciju, kad locītava vairs neveic savu funkciju vai arī veic to tikai daļēji. Tas nozīmē, ka tas var novest pie nopietnām dzīves kvalitātes problēmām un ikdienas kustību ierobežojumiem. Tāpēc, sākoties locītavu sāpēm, pacientam vispirms vajadzētu vērsties pie sava ģimenes ārsta, kurš ievāks saslimšanas anamnēzi, pēc iespējas precīzāk noskaidros locītavas sāpju cēloni, nosūtīs pacientu uz papildu izmeklējumiem – asins analīzēm, rentgenu un sāpošās locītavas ultrasonogrāfiju un nepieciešamības gadījumā pacientu nosūtīs arī pie ārsta speciālista, kas locītavu saslimšanu gadījumos būs traumatologs vai reimatologs. Ģimenes ārsts noteikti būs arī pirmais, kurš pacientam izrakstīs arī kādus medikamentus sāpju mazināšanai, skaidro Z. Zitmane.
Riska grupas un izplatītākās locītavu slimības
BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati liecina, ka ar locītavu sāpēm biežāk saskaras tieši seniori. Pētījuma rezultātus apstiprina arī Z. Zitmane, norādot, ka dzīves laikā vielmaiņas procesi organismā kļūst lēnāki. Tas iespaido arī locītavas – to skrimšļi sāk nodilt un novecojot tās kļūst trauslākas, līdz ar to vecāka gadagājuma cilvēki biežāk saskaras ar sāpēm locītavās. Eksperte skaidro, ka locītavu slimību biežums ir saistīts ar pacientu vecumu. Piemēram, jauniem cilvēkiem, arī bērniem, visbiežāk tās būs dažādas traumas (sasitumi, lūzumi), savukārt veciem cilvēkiem biežāk tās būs locītavu deģeneratīvās saslimšanas –osteoartrīts vai kāda no specifiskajām saslimšanām (piemēram, reimatoīdais artrīts).
Locītavu veselības profilakse
Lai locītavas ilgāk saglabātu veselas, Z. Zitmane iesaka sekojošas aktivitātes:
pamatnoteikums locītavu veselībai ir kustības. Lai locītavas būtu veselas, katru dienu ieteicams veikt mērenas, sabalansētas slodzes aktivitātes, piemēram, vismaz 20 līdz 30 minūšu pastaigas svaigā gaisā;
ja darbs saistīts ar ilgstošu sēdēšanu, ik pa laikam vajadzētu piecelties un izstaipīties vai pastaigāties;
nodarbojoties ar fiziskām aktivitātēm, jāatceras par drošību, lai izvairītos no dažādām traumām, kā arī katram jāizvērtē savs sagatavotības līmenis un jāpiemēro atbilstoša slodze;
jālieto sabalansēts uzturs, iekļaujot piena produktus, kas ir dabīgs kalcija avots. Katru dienu vajadzētu izdzert vismaz 2 litrus ūdens;
lietot D vitamīnu vecumam atbilstošās profilaktiskās devās;
parādoties locītavu sāpēm, laicīgi meklēt ārsta palīdzību, lai saprastu sāpju cēloni un iespējami novērstu locītavu funkciju zudumu.
Lai pastāstītu tev par feminismu, esmu izpētījusi, gan argumentus “par” feminismu, gan argumentus “pret”. Lai spriestu, ir jāzina stāsta abas puses, vai ne?
Pieņemu, ka katra no mums ir dzirdējusi vārdu “feminisms”. Tā ir nostāja, ka sievietēm ir tādas pašas tiesības kā vīriešiem, un ka arī sieviete var noteikt savu dzīvi un saņemt respektablu attieksmi no sabiedrības. Svaru kausiem starp vīriešiem un sievietēm ir jābūt vienādās pozīcijās. Patiesībā skaidrojumu jau ir daudz, bet šis, manuprāt, ir visprecīzākais.
Feminismu var izdalīt trijos laika posmos:
1. 1848. gadā sievietes vēlējās kontrolēt pašas savu dzīvi, atcelt verdzību un iegūt īpašumtiesības. Kā arī tiesības vēlēt, kuras piešķīra tikai 20. gadsimta 20-tajos gados. Latvija starp citu bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas šīs tiesības atzina.
2. 60-tajos un 70-tajos gados sievietes cīnījās par kontracepcijas iespējām un tiesībām uz abortu.
3. Mūsdienās feministes liek atbalstīt Hilariju Klintoni un ienīst Donaldu Trampu, nosoda citas sievietes, kurām ir atšķirīgi politiskie uzskati un tamlīdzīgi. Lai gan feminisms jau sākotnēji bija pret sieviešu ielikšanu rāmjos, tagad aktīvās feministes pašas sev tādus izveido!
Domāju, ka sievietes ir ļoti spēcīgas būtnes. Tas tā nav tikai pateicoties feminismam, gluži vienkārši iedomājoties to, ka es nevarētu vēlēt, ka es nevarētu būt vienīgā atbildīgā par sev piederošo mantu, ka es nevarētu lemt pati par savu ķermeni, ka es nevarētu strādāt, man metas nelabi. Un tā pat nav puse šausmu, kuras sievietes dažādos laikos izcietušas.
Ja esi kvēla sporta fane, tad neko darīt, jo olimpiādē tu piedalīties nedrīkstēsi. Ja vēlies izglītību, tad neko darīt. Ja tevi izvaro, tad slikti, bet tā gadās. Ja gribi kredītu, tad prasi atļauju vīram. Ja nevari tikt pie bērna un vēlies mākslīgo apaugļošanu, tad baznīca to nosoda. Ja tev ir jādzemdē, tad pretsāpju līdzekļu vienkārši nav. Un tagad iedomājies, cik ļoti viss ir mainījies. Jā, protams, ka vēl aizvien, piemēram, ir darba vietas, kurās sieviete saņem mazāku atlīdzību un citas netaisnības, bet viss iepriekš minētais ir pagātne. Tas nemaina faktu, ka vairākas sievietes, ne ar ko sliktākas vai labākas par mani vai tevi, ir cietušas.
Ir cilvēki, kuri uzskata, ka feminisms nicina vīriešus. Lūk, sievietēm ir savas tiesības, bet vīriešiem savu tiesību nav. Šeit nu es nepiekrītu, sieviešu tiesības ir cilvēktiesības. Mēs dzīvojam stereotipu pasaulē. Līdzīgi, kā stāsts par skaisto un neglīto, pastāv arī stāsts par sievišķīgo un vīrišķīgo. Savdabīgi, bet feminisms attiecas arī uz vīriešiem!
Sabiedrības acīs vīrietis, kurš audzina bērnus un neiet uz darbu nav “īsts vīrietis”. Vīrietis, kurš finansiāli viens nespēj uzturēt visu ģimeni, nav “īsts vīrietis”. Tā patiešām daudzi no mums uzskata! Jauni vīrieši ar nopietnām kaitēm nevēršas pie ārsta, jo domā, ka tas nav vīrišķīgi. Apvienotajā Karalistē pašnāvības ir teju biežākais vīriešu nāves cēlonis. Vīrieši tiek salīdzināti ar sievietēm. Ja vīrietis ir sasniedzis mazāk, nekā sieviete, tad tas viņu padara vāju sabiedrības acīs. Arī vīrieši ir iesprostoti stereotipu cietoksnī! Kamēr mēs redzēsim vīriešus tikai kā kontrolētājus vai pakļāvējus, tikmēr vīrieši tādi arī būs, un rezultātā cieš gan sievietes, gan vīrieši. Kad šie stereotipi tiks gāzti, tad arī nebūs problēmu pieņemt feminismu jeb sieviešu vienlīdzību ar vīriešiem.
Sievietes bieži izvēlas sevi neasociēt kā feministes. Diemžēl ir sievietes, kuras savā aizrautībā par feminismu sāk pazaudēt paša feminisma būtību. Šīs sievietes pat nicina vīriešus vai vēlas sev vēl un vēl vairāk tiesību. Tas kļūst nesimpātiski un nerada nekādu vēlmi būt daļai no feminisma kopienas. Feminisms paredz vienādas tiesības abiem dzimumiem, feminisms nav radies, lai nīstu vīriešus. Feminisma ideja neparedz to, ka sievietes sāks valdīt pār visu pasauli un vīrieši nokļūs zemākā pozīcijā kā sievietes. Visas šīs “pozīcijas” un “dzīves iespējas”, “privilēģijas” ir atkarīgas no paša cilvēka, pilnīgi neatkarīgi no dzimuma. Es ticu, ka viss ir atkarīgs no cilvēka gribas, darba spējām un inteliģences, ne dzimuma. Tomēr šie stereotipi par sievišķo un vīrišķo nav man saprotami. Esmu piedzīvojusi situāciju, kad tieku dēvēta par bosīgu no vīrieša puses. Atceros, ka tajā dienā pārdzīvoju, pārmetu sev, ka esmu tāda, kādai man nevajadzētu būt. Bosīga taču nav sievišķīga. Cik muļķīgi ir kaut uz mirkli sev ko tādu pārmest!
Feminismam manās acīs ir nozīme. Es ticu, ka cilvēkiem nepieciešamas vienlīdzīgas iespējas, un ka katrs, neatkarīgi no dzimuma, esam pelnījuši cilvēcīgu attieksmi. Protams, ka katram dzimumam ir sava unikalitāte, bet pasaule mainās, un daudziem ir grūti mainīties tai līdzi. Mēs kavējamies pagātnē, liekot dzimumus aizvēsturiskos rāmjos. Apzinos, ka ir vēl ilgs ceļš ejams, kamēr gan vīriešiem, gan sievietēm vairs netiks uzspiesti muļķīgi stereotipi, tomēr ticu, ka vienu dienu šis viss mainīsies.
Nobeigumā tikai daži no daudzajiem sieviešu tiesību sasniegumiem:
1913.g. Emīlija Dosone kļūst par pirmo sievieti Lielbritānijā, kas ieguva maģistra grādu.
1922.g. Parīzē tiek organizēta vienas dienas olimpiāde speciāli sievietēm.
1956.g. Sievietes skolotājas sāk saņemt vienlīdzīgu atlīdzību ar vīriešiem skolotājiem.
1958.g. Angļu baznīca dod savu svētību izmantot mākslīgās kontracepcijas metodes un akceptē ideju, ka bērnus var plānot.
1963.g. Leitnante Valentīna Tereškova, krievu kosmonaute, kļūst par pirmo sievieti kosmosā, kura aplido apkārt zemeslodei!
1968.g. Tiek ieviesta sāpju remdējošs medicīnisks līdzeklis dzemdībās.
1975.g. Aizliedz dzimuma diskrimināciju.
1977.g. Tiek dibināts izvarošanas krīzes centrs Londonā.
1980.g. Sievietes var ņemt kredītu bez vīra paraksta.
1984.g. Pirmais sieviešu olimpiskais maratons Losandželosas olimpiskajās spēlēs.
2013.g. Anglijā karaliskajā asins līnijā vīrieši vairs rindā uz troni neatrodas pirms sievietēm.
Apzināta dzīve sākas momentā, kad Tu pārstāj gaidīt no pasaules un cilvēkiem, kuri Tev apkārt, to, ka tie radīs Tev apstākļus, kuros spēsi labāk sevi izteikt.
Daudzi gaida kompensāciju par nelaimīgu bērnību, neveiksmīgu mīlestību, un daudz ko citu un šajās gaidās paiet visa dzīve.
Jo ātrāk Tu apstāsies šajā automātiskajā nereālo plānu un īstā momenta gaidīšanā, jo vairāk gadu Tev paliks lai izveidotu pašam sevi. Kamēr Tu gaidi, Tavs potenciāls guļ.
Rīcības brīvība – tas nav tas, ko kāds var dot, tas ir tas – ko var tikai paņemt.
Būt brīvam – tas nozīmē, būt atbildīgam un ētiskam. Īsta Brīvība nozīmē visdziļako mīlestību, saudzību un cieņu pret visu, kas Tev apkārt. Brīvība nozīmē to, ka no šī brīža tikai Tu pats – ne citi ļaudis ar uzslavām vai nosodījumu, vari sevi koriģēt un tikai Tu pats atbildi par to, kas notiks ar Tevi un Tavu Pasauli.
Bieži vien Brīvību jauc ar izlaidību. Izlaidīgs cilvēks sevi noliek Pasaules centrā un gaida, ka Pasaule būs ar to mierā. Taču pasaule ir daudz lielāka un agri vai vēlu samin to, kurš neievēro tās likumus.
Brīvība sākas ar to, ka Tu SEVI un PASAULI pieņem tādu, kāds esi TU un kāda ir PASAULE.
Vērtējot savas atmiņas darbību pēdējā gada laikā, gandrīz katrs otrais jeb 48% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka tā viņiem kopumā ir pasliktinājusies (42% – nedaudz pasliktinājusies, 6% – ievērojami pasliktinājusies), 44% tā nav mainījusies, 5% atmiņas darbība ir uzlabojusies (3% – nedaudz uzlabojusies, 2% – ievērojami uzlabojusies), bet vēl 3% konkrētu viedokli sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Par dažādiem atmiņu veidiem, faktoriem, kas ietekmē atmiņas darbību, un ieteikumiem tās uzlabošanai stāsta RAKUS Gaiļezers Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas klīniskā psiholoģe, Dr. Psych. Jeļena Harlamova.
Kas ir atmiņa?
Mūsu zināšanu pamatu veido atmiņa. Tā ir viens no galvenajiem izziņas procesiem, kas izpaužas ar cilvēka pieredzes un informācijas iegaumēšanu, saglabāšanu un vēlāku reproducēšanu, kā arī informācijas aizmiršanu jeb izdzēšanu. Dr. Psych. J. Harlamova skaidro, ka cilvēka atmiņas darbība ir cieši saistīta ar citiem psihiskiem procesiem, piemēram, uzmanību, uztveri un citiem. Tas nozīmē, ka, ja informācijas apgūšanas laikā uzmanība tiek sadalīta vairākiem avotiem vai arī dažādas darbības tiek veiktas vienlaikus, informācijas saglabāšana atmiņā var tikt traucēta. Tāpat atmiņas procesi ir cieši saistīti ar cilvēka emocionālo stāvokli, piemēram, depresijas laikā psihiskie procesi, tai skaitā atmiņa, kļūst gausāki un atmiņas apjoms sašaurinās. Arī paaugstinātas trauksmes un stresa situācijās atmiņas darbība var pasliktināties, jo šādos apstākļos ir grūtāk koncentrēties. Speciāliste piebilst, ka patoloģiskie, deģeneratīvie procesi galvas smadzenēs atmiņu pasliktina un parasti šīs izmaiņas ir neatgriezeniskas.
Līdztekus psihiskajiem procesiem atmiņas darbību ietekmē arī fiziskās veselības stāvoklis, slodze darbā un citi faktori. Pārslodze un nogurums atmiņu pavājina, bet sabalansēts darba un atpūtas režīms to uzlabo. Īpašu uzmanību Dr. Psych. J. Harlamova aicina pievērst aerobajai slodzei, jo tās laikā galvas smadzenes saņem vairāk skābekļa, kas savukārt uzlabo smadzeņu darbību un psihisko procesu norisi.
Atmiņas darbību ietekmē arī tas, cik bieži mēs to noslogojam, veidojam jaunus neironu savienojumus un tos aktivizējam, respektīvi, ja regulāri apgūstam jaunas zināšanas un prasmes, tad arī atmiņas darbība ir labāka.
Atmiņas darbība un vecums
Novecojot cilvēka organismam, noveco arī galvas smadzenes, un tā ir normāla bioloģiskā parādība, skaidro Dr. Psych. J. Harlamova. Novecošanās procesā notiek izmaiņas galvas smadzeņu struktūrā, mainās funkcionālā darbība un arī izmaiņas izziņas procesos. Šobrīd pētnieki nošķir normālu un patoloģisku novecošanos, kas ir atkarīgs no tā, kādā vecumā sākas izmaiņas un cik strauji tās progresē. Arī aptaujas rezultāti liecina, ka biežāk uz atmiņas pasliktināšanos pēdējā gada laikā norāda gados vecāki cilvēki. Piemēram, vecumā no 64 līdz 75 gadiem kopumā 56% snieguši pašvērtējumu, ka aizvadītā gada laikā viņiem ir pasliktinājusies atmiņas darbība, vecumā no 55 līdz 63 gadiem šādu atbildi sniedza 58%, kamēr vecumā no 18 līdz 24 gadiem un vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem par atmiņas pasliktināšanos norādīja 38% (katrā no grupām).
Līdz ar vecumu cilvēkiem kopumā samazinās kognitīvā produktivitāte, uzmanība un uztveres spējas. Tāpat palēninās informācijas pārstrādes ātrums, informācijas atsaukšana kļūst lēnāka, kā arī sašaurinās darba atmiņas apjoms. Vienlaikus novecošanas process praktiski neietekmē semantisko atmiņu – mūsu zināšanas par vispārīgiem faktiem, un nereti vecāka gadagājuma cilvēkiem šīs atmiņas rezultāti ir pat labāki nekā jauniešiem. Tas ir tādēļ, ka cilvēka zināšanas par apkārtējo pasauli gadu laikā pieaug. Ar vecumu būtiski nemainās autobiogrāfiskā un implicītā atmiņa, respektīvi, mūsu iemaņas, piemēram, auto vadīšana, problēmu risināšanas prasmes, kā arī spējas atpazīt iepriekš zināmu informāciju. Kopumā var apgalvot, ka līdz ar vecumu izziņas procesi kļūst lēnāki un palēninās gan jaunas informācijas saglabāšana, gan reproducēšana, tomēr ar pietiekami lielu uzkrāto zināšanu bāzi un regulāru atmiņas treniņu arī jauna informācija var tikt apgūta salīdzinoši viegli.
Kā uzlabot atmiņu?
Atmiņas pasliktināšanās parasti tiek pamanīta salīdzinoši ātri, un tā ir kognitīvo (izziņas) funkciju spēja, par kuru cilvēki mēdz bieži sūdzēties, ko kopumā apliecina arī aptaujas rezultāti. Turklāt par atmiņas pasliktināšanos mēdz sūdzēties ne vien seniori, bet arī gados jauni cilvēki. Visbiežāk atmiņas pasliktināšanās tiek saistīta ar aizmāršību – tiek aizmirstas kādas sadzīviskas lietas un plāni. Tāpat nereti cilvēkiem ir grūtības atcerēties iepriekš pazīstamu informāciju, piemēram, cilvēku vārdus. Ja šādas sūdzības saglabājas vai pastiprinās, ieteicams vērsties pie speciālista – ģimenes ārsta vai neirologa.
Dr. Psych. J. Harlamova uzsver, ka atmiņas darbība ir komplicēts process, par ko jārūpējas tikpat lielā mērā kā par savu fizisko un psihisko veselību. Svarīgākais, ko cilvēks pats var darīt savas atmiņas labā, ir veselīgs dzīvesveids, kas ietver sabalansētu uzturu, miega higiēnu, kvalitatīvu atpūtu, kā arī regulāras fiziskās aktivitātes, pastiprinātu uzmanību pievēršot aerobajai slodzei (piemēram, nūjošana, skriešana, peldēšana, riteņbraukšana u. tml.). Tāpat svarīgs ir regulārs atmiņas “treniņš” – jaunas informācijas apgūšana, grāmatu lasīšana, teātra un izstāžu apmeklēšana un jaunu prasmju apgūšana, kas liek smadzenēm strādāt un veidot resursus.
BENU Aptiekas Veselības monitoringu veic BENU Aptieka sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Pagājušonedēļ, 28. februārī visā pasaulē tiek atzīmēta Reto slimību diena. Viena no šādām slimībām ir akromegālija – hroniska un progresējoša saslimšana, kurai raksturīga pastiprināta augšanas hormona izdalīšanās, kas ietekmē gan cilvēka ārējo izskatu, gan iekšējo orgānu sistēmas. Tā var skart ikvienu un progresēt jebkurā vecumā, taču to atklāt nav vienkārši – tās simptomi nav viegli pamanāmi, un ārsti ne vienmēr ir spējīgi to laicīgi identificēt un ārstēt.
Akromegālija tiek dēvēta arī par milžu slimību vai Šreka slimību. Viens no slavenākajiem tās skartajiem – franču cīkstonisMoriss Tilē(Morris Tile), dēvēts par Franču Eņģeli – ir populārā animācijas filmu varoņa, cilvēkēdāja Šreka prototips. Gadsimtu gaitā akromegālijas slimnieku dzīve nav bijusi viegla – 19. gadsimtā slimnieki cirkā tika demonstrēti kā “pasaulē neglītākie cilvēki”, savukārt, 20. gadsimta kino atveidoja šausmu filmu varoņus, milžus un briesmoņus. Piemēram, dāņu aktieriKarelu Struikenu(Carel Struycken) atpazīs ikviens, kurš redzējis Adamsu ģimenes filmas vai kulta seriālus “Tvinpīka” un “Zvaigžņu ceļš”. Rondo Hatons(Rondo Hatton) sava neparastā izskata dēļ četrdesmitajos gados kļuva par kulta aktieri šausmu filmās, bet Harijs Vilsons(Harry Wilson), kurš spēlējis vairāk nekā 300 filmās, pats pasludināja sevi par “Holivudas neglītāko vīrieti”. Akromegālijas pacientu vidū ir arī daudzi zināmi sportisti – krievu bokserisNikolajs Valujevs(Никола́й Валу́ев), irāņu paralimpietis Morteza Mehrzads Selakjani(Morteza Mehrzad Selakjani) un rumāņu basketbolists Džordžs Muresans(Gheorghe Mureșan), kuram pieder NBA vēsturē garākā spēlētāja tituls, ir tikai daži no piemēriem.
Tomēr pasaule zina arī skumjus akromegālijas stāstus. Modes pasaulē cienītais mākslinieks un vairāku grāmatu autors Kevins Aukoins(Kevyn Aucoin), kura kosmētikas zīmols turpina attīstīties pat gandrīz 20 gadus pēc viņa nāves, šķīrās no dzīvības neatklātas akromegālijas komplikāciju dēļ.
Pēc statistikas datiem akromegālija skar aptuveni 2 – 11 cilvēkus no miljona, visbiežāk, vecumā no 40 līdz 60 gadiem, taču tā var attīstīties jebkurā vecumā. Hroniskās saslimšanas cēlonis pārsvarā gadījumu ir labdabīgs audzējs galvas smadzenēs – hipofīzē, kas atbildīga arī par augšanas hormona veidošanu. Ja bērni pārāk augsta augšanas hormona līmeņa dēļ izaug proporcionāli garāki par citiem, tad pieaugušajiem šī hormona pārbagātība ietekmē tikai mīkstos audus, mainot ārējo izskatu. Tieši izmaiņas ārienē ir viens no galvenajiem simptomiem, kas palīdz atklāt slimības klātesamību– cilvēkam palielinās ekstremitātes (plaukstas, pēdas, pirksti) un vairs neder laulību gredzeni, cimdi un apavi, palielinās galvas apkārtmērs, deguns, lūpas un zods, izmainās balss tembrs. Slimībai attīstoties, parādās dažādi iekšējo orgānu sistēmu traucējumi – paaugstināts asinsspiediens, galvassāpes, locītavu stīvums, seksuālo funkciju samazinājums (vīriešiem – impotence, sievietēm – neregulāras menstruācijas, pienam līdzīgi izdalījumi no krūšu dziedzeriem), roku un pirkstu tirpšana u.c. Bieži vien ārsti šīs problēmas saista ar citām kaitēm, vidēji paejot 5 gadiem, līdz cilvēks ar akromegāliju saņem pareizo diagnozi. Akromegālija ir slimība, kura jāārstē kompleksi, izmantojot dažādas metodes – medikamentu lietošanu, staru terapiju un operāciju. Ārstēšanas galvenais mērķis ir augšanas hormona (STH) un insulīnam līdzīgā augšanas faktora (IGF-1) normalizēšana asinīs, lai novērstu slimības izraisītās komplikācijas. Svarīgi saprast, ka akromegālija ir ārstējama slimība. Regulāri lietojot zāles, veicot regulāru izmeklēšanu, dzīves kvalitāte uzlabojas – samazinās plaukstu svīšana, locītavu sāpes, āda kļūst mīkstāka, galvas sāpes izzūd. Turklāt savlaicīgi nosakot akromegālijas diagnozi un uzsākot ārstēšanu, pacientam ir aizkavēti sirds un asinsvadu sistēmas bojājumi, ir mazāks sirds nepietiekamības risks, mazāka sirds kambaru palielināšanās un zemāks asinsspiediens. Dzīves ilgums pacientiem, kas ārstējas, ir tāds pats, kā tiem, kurus šī slimība nekad nav skārusi. Slimības atpazīšanā jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas nepieciešamības gadījumā pacientu nosūtīs pie endokrinologa slimības izmeklēšanai.
Par retajām slimībām:
Retās slimības ir dzīvību apdraudošas vai hroniski novājinošas progresējošas slimības, kurām raksturīga zema izplatība un augsta komplicētības pakāpe. Retās slimības pirmie simptomi var parādīties jebkurā cilvēka dzīves posmā no dzimšanas līdz sirmam vecumam.
Pasaulē kopumā ir ap 8000 reto slimību, no tām Latvijā reģistrētas ap 580 slimībām. Ar retajām slimībām slimo visu vecumu pacienti. Aptuveni 75% reto slimību skar bērnus līdz 5 gadu vecumam, no kuriem 30% mirst. 65% gadījumu retās slimības ir smagas un hroniskas. 80% reto slimību ir ģenētiskas izcelsmes, bet pārējie 20% slimību visbiežāk ir toksiskas, infekcijas un autoimūnās slimības, reti sastopami ļaundabīgo audzēju veidi, iedzimtas malformācijas u.c. slimības.
Pēdējos gados kustība ar vīziju par pasauli bez atkritumiem guvusi lielu popularitāti. Tiesa gan, kamēr zero wastejeb bezatkritumu pieeja dzīvē vairāk līdzinās sapnim, realitātei pietuvinātāks un praktiskāk piekopjams ir less waste dzīvesstils. To savā ikdienā ieviesusi arī Latvijā iecienītā recepšu grāmatu autore Anna Panna, uzsverot, kaless waste ir ne tikai filozofija, bet arī reāls dzīvesstils, kuru var piekopt ikviens, nekrītot galējībās.
Zaļā domāšana “ielikta” jau skolā
“Esmu beigusi Rīgas 49. vidusskolu, un mums skolā mācību priekšmets “ekoloģija” bija jau no 4. klases. Tātad zaļāka domāšana man ir asinīs jau no skolas laikiem. Bijām viena no pirmajām skolām Rīgā, kur šķirojām atkritumus. Līdz ar to atkritumu šķirošana un mazāka nospieduma atstāšana uz zemeslodes jau notiek automātiski. Tomēr nevienā brīdī necenšos sevi pasludināt par zero waste piekopēju. Šobrīd tas nav manos spēkos, tādēļ vienkārši piekopju tos ieradumus, kas ir pa spēkam,” stāsta Anna Panna.
Viņa skaidro, ka less waste ir reāls dzīvesstils, ko var piekopt jebkurš no mums, un tas nenozīmē dzīvi galējībās. Tā ir jauna ieradumu izstrādāšana savā ikdienā – atteikšanās no vienreizlietojamiem maisiņiem veikalā, savas vairākkārt lietojamās kafijas krūzes un atkārtota iepakojuma izmantošana, pārdomāta iepirkšanās utt.
Arī papīra dvieļiem un cepamajam papīram virtuvē ir alternatīva
“Domāju, ka cilvēki vienkārši neaizdomājas par atkritumu daudzumu, kas rodas no viena coffee shop apmeklējuma. Nemaz nerunāsim par pārējiem piederumiem – vāciņu, kociņu, paliktnīti un gofriņu, ko daudzviet paņemam un pēc 10 minūtēm izmetam. Šo iemeslu dēļ jau ilgu laiku izmantoju vairākkārt lietojamo KeepCup krūzi. Tā ir stilīga un ērti lietojama līdzņemšanas krūze, ko man jau sen uzdāvināja laba draudzene, kas teica, ka no stikla krūzes kafiju dzert ir garšīgāk. Tiesa, vienmēr jāpiedomā, lai tā būtu līdzi,” pauž grāmatu autore.
Visvieglāk izveidojamie ieradumi ir, piemēram, kafejnīcās pasūtīt kafiju savā krūzē un pie reizes arī bulciņu ielikt līdzpaņemtā traukā, stāsta Anna. Arī dzert ūdeni no līdzpaņemtas metāla pudeles būs daudz izdevīgāk, atstājot mazāku ietekmi uz dabu un arī organismu. Uz veikalu var doties ar savu auduma maisiņu, un, ja nu nākas paņemt plastmasas maisiņu, izmantot to atkārtoti. “Piemēram, ja paņemu caurspīdīgos mazos maisiņus, automātiski mājās ielieku tos auduma iepirkumu maisiņā un nākamreiz izmantoju atkal. Es ļoti respektēju veikalus, kuri par mazajiem maisiņiem prasa samaksu. Tas liekas ļoti atbildīgi un arī liek piedomāt un atcerēties paņemt savējo,” uzsver Anna.
Nākamā lieta, ko viegli ieviest savā ikdienā, ir rullīšu izskaušana no virtuves.
“Ar to es domāju papīra dvieļus, cepamo papīru, foliju, pārtikas plēvi. Piemēram, papīra dvieļus aizvietoju ar mazajiem kokvilnas dvielīšiem, ko regulāri mazgāju augstā temperatūrā, un tie saglabājas gan balti, gan visu laiku tīri. Savējos lietoju jau sešus gadus, un tie brīnišķīgi kalpo. Pārtikas plēvi var aizstāt ar bišu vasku apstrādātām lupatiņām, bet cepamā papīra vietā izmantot silikona paklājiņu,” iesaka Anna.
Less waste dzīvesstils pozitīvi atspoguļojas arī maciņā
Ka būtisku motivāciju ievērot less waste dzīvesstilu Anna min arī ieguvumu maciņā: “Ja par papildu iepakojumu man nedēļā jāsamaksā, piemēram, 1 eiro, tad gadā tie ir 50 eiro un vairāk. Tas, protams, ir provizoriski, tomēr šo naudu es labāk iztērēju kaut kur citur!”
“Lai samazinātu vienreizlietojamo, pārstrādei nederīgo un videi nedraudzīgo kafijas krūžu patēriņu un aicinātu sabiedrību mainīt savus ikdienas paradumus un aizdomāties par pārmērīga vienreizlietojamo trauku patēriņa sekām, daudzās no populārākajām kafijas un citu karsto dzērienu baudīšanas vietām pēc “Es Mīlu Kafiju” iniciatīvas ir #lesswaste mēnesis. “Narvesen”, “Kool”, “Innocent Cafe” un “Es Mīlu Kafiju” tirdzniecības vietās, izvēloties dzērienu pildīt līdzi paņemtajā krūzē, tiek piedāvāts iegādāties kafijas dzērienus ar 10–15% atlaidi,” iesaka Anna Panna.
Ja Jums patīk eksperimentēt ar jauniem un moderniem nagu dizainiem, tad noteikti esat dzirdējuši par jaunāko tendenci – “Glazed Donut Nails”! Šiem unikālajiem nagiem ir dizains, kas imitē gardas, svaigi glazētas konfektes izskatu. Izskats ir panākts, izmantojot pasteļtoņu gēla nagu lakas, spīdumu un virskārtu, lai radītu slāņainu, strukturētu efektu, kas atgādina glazūru uz virtuļa.
Nagu popularitāte sociālajos tīklos
Hailija Bībere pagājušajā gadā pirmo reizi iepazīstināja ar glazētiem donutu nagiem, kas ideāli izskatās vasaras vēsākajās dienās. Taču pagājušā vasara noteikti nebija pēdējā, kad redzējām šo tendenci.
Tādas ietekmīgas slavenības kā Ariana Grande, Kylie Jenner un Doja Cat sociālajos medijos ir pamanītas ar šo nagu tendenci, kas vēl vairāk veicināja popularitāti. Šī tendence ir atspoguļota arī lielākajos modes un skaistumkopšanas izdevumos, tostarp “Vogue” un “Allure”, kas ir uzslavējuši šīs tendences rotaļīgo un radošo estētiku.
Kādi materiāli nepieciešami?
Materiāli un instrumenti:
Pasteļu krāsas nagu laka;
Caurspīdīga nagu laka ar spīdumiem;
“Top Coat” nagu laka;
Maza otiņa detaļu veidošanai;
Nagu lakas noņēmējs un vates diski;
Nagu vīlīte;
Nagu kutikulu stūmējs.
Norādījumi
Kad esat apvīlējis nagus, tad ar kutikulu stūmēju viegli aizstumiet kutikulas, lai nags būtu pilnīgāks, pēc tam uzklājiet nelielu daudzumu eļļas, lai tās mitrinātu. Uzklājiet uz nagiem caurspīdīgu nagu lakas pamatkārtu un ļaujiet tai pilnībā nožūt. Katram nagam uzklājiet divas kārtas pasteļlakas, pirms nākamās kārtas uzklāšanas ļaujot katrai kārtai pilnībā nožūt.
Kad otrais pasteļlakas pārklājums ir nožuvis, ar nelielu otiņu uzklājiet uz nagu galiem caurspīdīgas mirdzošas nagu lakas vai birstošu mirdzumu kārtiņu. Tas radīs glazēto tekstūru un spīdumu. Kad mirdzuma slānis ir izžuvis, uzklājiet uz katra naga pēdējo caurspīdīgās virsējās lakas kārtu, pārliecinoties, ka tā pilnībā nosedz mirdzumu slāni. Lai notīrītu lieko laku ap nagiem, izmantojiet nagu lakas noņēmēju un vates diskus.
Citi populāri 2023. gada nagu dizaini
1. Francis – pastelis
Tā vietā, lai uz visa naga uzklātu pasteļkrāsu, kas var izskatīties mazliet pavasarīgi, vienkārši uzkrāsojiet smalku līniju uz caurspīdīgas, neitrālas nagu lakas.
2. Franču ilūzija
Ombrē efekts rada trīsdimensiju izskatu, kas uz nagiem rada gaismas un ēnu ilūziju.
3. Dabiski un vienkārši
Ādas kopšana ir ikdienas norma, un tagad cilvēki rūpējas par sevi vairāk nekā jebkad agrāk. Meitenēm patīks tīrs un dabisks izskats. Bieži vien tie ir caurspīdīgi, neitrāli toņi, kas piešķir pietiekami daudz krāsas, bet ļauj saskatīt dabisko nagu zem krāsas.
OPI ir labi pazīstams zīmols skaistumkopšanas nozarē, kas piedāvā augstas kvalitātes un ilgnoturīgu nagu laku. Uzņēmums tika dibināts 1981. gadā, un kopš tā laika ir kļuvis par vienu no vadošajiem zīmoliem. OPI piedāvā plašu nagu laku krāsu un pārklājumu klāstu, tostarp spīdīgu, metālisku un matētu.
4. Samts un tekstūra
Samta nagi ir grezni un ar samtainu tekstūru. Šī tendence pēdējos gados ir kļuvusi populāra, jo cilvēki meklē unikālus un radošus veidus, kā piešķirt nagiem tekstūru.
5. Ziedi
Pavasara ziedi? Tas varbūt nav nekas revolucionārs, bet tā ir klasiska pavasara nagu tendence, pie kuras mēs atgriežamies katru gadu. Ziedu nagi vienmēr ir laba ideja, un tos var veidot gan ar gēla laku, gan parastu nagu laku. Vienmēr variet ekperimentēt, piemēram, pievienojot īstus kaltētus ziedus.
Ik gadu 17. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā hipertensijas diena. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem hipertensija joprojām ir galvenais riska faktors mirstībai visā pasaulē, kam seko smēķēšana un paaugstināts cukura līmenis. Kāda ietekme ir dzīvesveidam un kāda profilakse jāveic, lai izvairītos no paaugstināta asinsspiediena? Skaidro Veselības centrs 4 filiāles Diagnostikas centrs kardiologs Kārlis Griķis un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Jaunu cilvēku vidū, 20 līdz 40 gadu vecumā, hipertensijas ir sastopama vidēji 5–12% gadījumu. Paaugstināts asinsspiediens, kurš netiek ārstēts, jaunībā var novest pie agrīniem kardiovaskulāriem notikumiem, piemēram, miokarda infarkta, insulta un sirds mazspējas attīstības, tāpēc ir ļoti būtiski sekot līdzi savam veselības stāvoklim, savlaicīgi veikt profilaktiskās pārbaudes un rūpēties par savu vispārējo veselību, skaidro kardiologs K. Griķis.
Dzīvesveida ietekme
Visbiežāk (aptuveni 95 % gadījumu) hipertensija ir primāras izcelsmes un tikai 5 % gadījumu – sekundāras, kad tai ir kāds konkrēts cēlonis, piemēram, nieru slimības, vairogdziedzera, hormonāla izcelsme, miega apnoja, u. c. Tas nozīmē, ka multifaktoriālu risku kopums nosaka slimības attīstību. Dažādos pētījumos iedzimtība ar hipertensiju tiek saistīta 35–55% gadījumu, kad kādam pirmās pakāpes radiniekam ir paaugstināts asinsspiediens, taču ļoti reti tas ir vienīgais riska faktors, stāsta kardiologs.
Viens no būtiskākajiem hipertensijas riska faktoriem ir tieši dzīvesveids. Mūsdienās ikdienā mums ir mazāk fizisko aktivitāšu un ir novērojamas izteiktākas digitalizācijas laikmeta sekas, kā arī uzturā uzņemam kalorijām bagātākus ēdienus un dzērienus, turklāt tie mēdz būt tik ļoti pieejami, ka to sagādei reizēm pat nav jāpieceļas no dīvāna vai jāiziet ārpus mājokļa, uzsver K. Griķis.
Simptomi un profilakse
Mēdz teikt, ka hipertensija var piezagties nemanāmi, bez izteiktiem simptomiem, un tā ir taisnība – daļai pacientu asinsspiediens paaugstinās pakāpeniski un organisms laika gaitā tam adaptējas, tāpēc ir iespējams ilgstoši dzīvot, pat nezinot par iespējamajām veselības problēmām, skaidro kardiologs. Hipertensijas biežākās izpausmes ir:
galvassāpes;
samazināta slodzes tolerance;
elpas trūkums;
pie hipertenzīvām krīzēm arī sāpes krūtīs.
Ja nav lielo riska faktoru (cukura diabēts, hroniska nieru slimība, nav bijis kāds nopietns kardiovaskulārs notikums – infarkts, insults, sirds asinsvadu paplašināšana/šuntēšana), kad vismaz reizi gadā jāveic spiediena mērījumi, tad reizi 5 gados pašiem būtu jāatceras veikt profilaktisko pārbaudi. Par normālu asinsspiedienu tiek uzskatīts mērījums 120–129/80–84 mmHg.
Tāpat reizi gadā neatkarīgi no veselības stāvokļa būtu jāveic profilaktiskas urīna un asins analīzes ar pilnu asins ainu, bioķīmiju ar nieru, aknu, lipīdu, cukura, elektrolītu un vairogdziedzera funkciju rādītājiem. Ja pacients jau slimo ar hipertensiju, vismaz reizi 3–5 gados jāveic ehokardiogramma (sirds ultraskaņas izmeklējums) un acu pārbaude pie oftalmologa.
Kardiologs gan hipertnesijas profilaksei, gan pacientiem, kam jau attīstījusies hipertensija, iesaka:
ierobežot vārāmā sāls uzņemšanu līdz 5 g dienā;
nesmēķēt un izvairīties no pasīvās smēķēšanas;
samazināt alkohola patēriņu;
nepārsniegt ieteicamo ķermeņa masas indeksu;
iekļaut ikdienā regulāras fiziskās aktivitātes, kas sevī ietver enerģiskas pastaigas (nūjošana), skriešanu, riteņbraukšanu, peldēšanu, dejošanu, kāpšanu pa kāpnēm (vismaz 150 minūtes nedēļā vidējas intensitātes slodzē vai 75 minūtes nedēļā intensīvā fiziskā slodzē);
uzņemt pilnvērtīgu uzturu, kas balstīts uz augu valsts produktiem, samazinot dzīvnieku valsts produktu patēriņu. Dienā ieteicams uzņemt 30–45 g šķiedrvielu (no pilngraudu produktiem 250 g), > 200 g augļu, > 200 g dārzeņu. Sarkanās gaļas patēriņš jāsamazina līdz 350–500 g nedēļā un īpaši minimāli jālieto pārstrādāti gaļas produkti, taču zivis ieteicams iekļaut uzturā 1 līdz 2 reizes nedēļā;
samazināt saldinātu dzērienu – limonāžu un augļu sulu – patēriņu;
samazināt piesātināto taukskābju daudzumu < 10% no uzņemtās enerģijas daudzuma;
izslēgt no uztura pārstrādātus jeb rūpnieciski ražotus produktus.
Hipertensijas ārstēšana
Ņemot vērā asinsspiediena pakāpi un kopējo kardiovaskulāro risku, ārsta vizītē var tikt lemts par medikamentozas terapijas uzsākšanu. Kardiologs K. Griķis uzsver, ka svarīgākā ir līdzestība un regulāra medikamentu lietošana.
Pie rezistentām hipertensijām (ja ar maksimālo medikamentu grupu kombinācija neizdodas panākt mērķa asinsspiedienu) iespējams veikt nieru denervācijas procedūru. Ar tās palīdzību tiek pārtraukta nieru aferento un eferento nervu šķiedru impulsu pārvade, iedarbojoties uz tām ar radiofrekvenci. Tā ir pacientam droša metode, ar kuras palīdzību ir iespējams panākt ievērojamu arteriālā asinsspiediena samazinājumu ilgtermiņā. Svarīgi, ka, ārstam un pacientam veiksmīgi sadarbojoties, ir iespējams nodrošināt pacientiem ar hipertensiju pilnvērtīgu dzīves kvalitāti.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece skaidro, ka klienti aptiekā bieži interesējas par tonometra iegādi, pareizu asinsspiediena mērīšanu, medikamentiem, ko lieto hipertensijas ārstēšanai, kā arī par sirds un asinsvadu slimību profilaksi. Bieži vien cilvēki uz aptieku nāk ar sūdzībām par sliktu pašsajūtu, galvassāpēm, reiboni, sirdsklauvēm vai nespēku, un aptiekā, izmērot asinsspiedienu, secinām, ka tas ir paaugstināts.
Visbiežāk sastopamā problēma hipertensijas ārstēšanā ir tas, ka pacienti zāles lieto neregulāri vai nepareizi, nelieto visus ārsta nozīmētos medikamentus, maina zāļu devas, pārtrauc zāļu lietošanu, nekonsultējoties ar ārstu, vai neizprot ārsta rekomendācijas. Tāpēc svarīgi zināt, ka ar zālēm saistītos jautājumos var palīdzēt arī farmaceits. I. Priedniece atgādina:
visi ārsta nozīmētie medikamenti ir jālieto regulāri – katru dienu nozīmētajā devā un režīmā;
bez saskaņošanas ar ārstu zāļu lietošanu nepārtrauc un devas nemaina. Asinsspiedienu pazeminošie medikamenti tiek piemeklēti katram pacientam individuāli, ņemot vērā blakussaslimšanas, izmeklējumu rezultātus un citas vajadzības. Daudzos gadījumos nepietiek ar vienu medikamentu, lai normalizētu asinsspiedienu, tad tiek lietotas vairāku medikamentu kombinācijas. Hipertensijas gadījumā bieži tiek nozīmēti medikamenti, kas jau vienā tabletē satur 2 vai 3 komponentu fiksēto devu kombinācijas, tādejādi atvieglojot zāļu lietošanu, padarot to ērtāku, uzlabojot pacienta līdzestību un asinsspiediena kontroli;
ar ārstu vai farmaceitu jākonsultējas par pareizu zāļu lietošanu, kad medikamenti lietojami (no rīta vai vakarā), par blakusparādībām un iespējamo zāļu mijiedarbību, sākot lietot jaunus medikamentus vai uztura bagātinātājus;
uzsākot hipertensijas ārstēšanu, divas reizes dienā jākontrolē asinsspiediens un pulss, savukārt mērījumi jāreģistrē asinsspiediena dienasgrāmatā;
mērījumus vēlams veikt uz augšdelma, ērti apsēžoties, atbalstot muguru, kā arī roku atbalstot uz galda virsmas ar plaukstu uz augšu sirds līmenī, manšetes pozīciju pielāgo artērijas atzīmei virs elkoņa locītavas, 5–10 minūtes pirms mērījuma veikšanas ieteicams atpūsties. Mērīšanas laikā nedrīkst runāt, kustēties, kājas nekrusto, savukārt pirms mērīšanas ieteicams apmeklēt labierīcības un izvairīties no stresa. Asinsspiedienu nav ieteicams mērīt pēc ēšanas, dzeršanas, sportošanas un smēķēšanas.
Zobu veselība ir svarīgs veselības rādītājs, kas ne vien norāda uz cilvēka organisma kopējo veselības stāvokli, bet arī ietekmē visu tā orgānu darbību un pašsajūtu. Tomēr jaunākie pētījumi liecina, ka Latvijā 12 gadu veciem bērniem vidēji 3,4 zobi ir bojāti, plombēti vai izrauti pastāvīgie zobi. Savukārt apmēram trešdaļai divgadīgu bērnu jau ir kariozi zobi, kamēr Rietumeiropas valstīs šis skaitlis ir ap 1 vai pat mazāks. Vislabākais zobu stāvoklis ir Dānijā, kur pusaudžu vecumā bērniem vidēji ir tikai 0,6 bojāti zobi. Par pareizas zobu kopšanas paradumiem un to, kādi faktori ietekmē zobu veselību, stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse un BENUAptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Kas ietekmē zobu veselību?
Kariess ir saslimšana, kur ir iesaistīti vairāki faktori. Viens no tiem ir mutes higiēna. Zobu tīrīšana ar nepareizām kustībām, vēlamā tīrīšanas ilguma neievērošana un pavirša tīrīšana noved pie tā, ka netiek noņemts mīkstais aplikums no zobiem, ko mutes dobuma mikrobi izmanto kā barības vielu avotu. D. Ķīse vērš uzmanību uz to, ka mūsdienās ēšanas paradumi gan bērniem, gan pieaugušajiem ir tādi, ka uzturā tiek lietots daudz produktu ar paaugstinātu cukura daudzumu, piemēram, neveselīgie našķi, saldinātie un gāzētie dzērieni. Ogļhidrātiem bagāto pārtiku izmanto mutes dobuma mikrobi, kuri pārstrādes procesā ražo zobu emalju bojājošas skābes. Tāpat pastāv arī daudzi citi faktori, kas ietekmē kariesa attīstību – pacienta siekalas, to plūsma un ātrums, fluorīdu lietošana zobu pastās vai to nepietiekams daudzums.
Zobu veselības atslēga – pareizs režīms
Visos vecumos absolūtais minimums ir tīrīt zobus 2 reizes dienā ar fluorīdu saturošu zobu pastu vismaz 10 reizes katru zobu virsmu. Fundamentālais princips, ko atcerēties, ir 2×2: tīrām zobus 2 minūtes vismaz 2 reizes dienā. Zobu tīrīšana būtu jāveic no rīta pēc brokastīm, vakarā pēc vakariņām un dienas laikā pēc ēdiena uzņemšanas. Mutes skalojamos līdzekļus iesaka lietot, sākot no 6 gadu vecuma, tomēr tas ir tikai papildlīdzeklis, lai palīdzētu neitralizēt skābo vidi mutē. Bet kopumā zobu skalojamam līdzeklim ir maza nozīme, ja zobi pirms tam netiek iztīrīti ar zobu pastu un birsti. Sākot no 7 gadu vecuma, pēc ēšanas jālieto arī zobu diegs. Pacientiem, kuriem ir ortodontiskās aparatūras (piemēram, breketes) vai implanti, būtu īpaši jārūpējas par zobiem – regulāri jālieto speciālās starpzobu birstītes. BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece atgādina, ka zobu veselību būtiski ietekmē arī uzturs. Ikdienā ieteicams veidot veselīgu un sabalansētu ēdienkarti, uzturā iekļaujot ar kalciju bagātus produktus un zivis. No uztura bagātinātājiem zobiem vērtīgākie ir tie, kuru sastāvā ir kalcijs un D vitamīns.
Kā izvēlēties zobu kopšanas līdzekļus?
Zobu pastai noteikti ir jābūt fluoru saturošai. Fluorīdu saturam jābūt ne mazāk par 1000-1500 ppm,tas ir flourīdu daudzums pastā, kas norādīts uz zobu pastas iepakojuma. Bērniem līdz 2 gadu vecumam uz zobu birstītes liekams minimāls zobu pastas daudzums – ļoti plāns slānītis. Savukārt no 2 līdz 6 gadu vecumam fluorīdu saturam jābūt 1000 ppm, bet no 6 gadu vecuma – 1450ppm – pusei no zobu birstītes galviņas garuma. Pieaugušajiem zobu pasta jālieto vismaz ar 1450ppm, kā arī uz zobu birstes tā jāuzklāj zirņa lielumā. Izvēloties zobu birsti, jāpievērš uzmanība sariņu cietības pakāpei – tai ir jābūt mīkstai. Pacienti, kuri tīra zobus ar vidējas cietības sariem, kairina smaganas, tādējādi veicinot smaganu atkāpšanos un smaganu un zobu jutīguma parādīšanos. Svarīgi zināt, ka zobu tīrīšanas laikā nav jāpielieto spēks vai cieta zobu birste, bet gan jātīra ar pareizām kustībām un pareizi izvēlēto birsti. Pacientiem, kuriem jāuzlabo mutes dobuma higiēna, tiek ieteikta elektroniskā birste. Zobu diegam jābūt vaskotam, lai tas slīd starpzobu spraugā un netraumē smaganu. Pacientiem ar lielām starpzobu spraugām zobārsti var ieteikt zobu diegu, kurš mitruma ietekmē uzbriest, uzlabojot šo vietu tīrīšanu. Mutes skalojamais līdzeklis ir tikai kā mutes dobuma higiēnu uzturošais palīgs, nevis pamatelements. Lai neitralizētu skābo vidi un atsvaidzinātu elpu, zobārsti iesaka izvēlēties skalojamo, kas satur fluoru. Skalojamie, kas satur spirtu, sausina gļotādu. Līdzekļi, kuru sastāvā ir antibakteriālā viela hlorheksidīns, būtu lietojami kursa veidā pēc zobārsta rekomendācijas pēc smaganu kabatu ārstēšanas vai ķirurģiskām manipulācijām mutes dobumā, jo hlorheksidīns pēc ilgstošas lietošanas pigmentē zobus un izjauc mikrofloras līdzsvaru mutes dobumā. Zobārste D. Ķīse atgādina, ka par jebkura līdzekļa izvēli obligāti nepieciešams konsultēties ar savu zobārstu, kas ieteiks piemērotu mutes dobuma kopšanas līdzekli atkarībā no pacienta mutes veselības stāvokļa.
Nepietiekamas mutes dobuma higiēnas sekas
Pasliktinoties mutes dobuma higiēnai, aplikums uzkrāsies uz zobiem un smaganām, veicinot smaganu iekaisuma attīstību. Ilgstoša iekaisuma rezultātā smagana atkāpjas, samazinās arī kaula balsts, kas notur zobu, parādās smaganu kabatas un zobu kustīgums. Viena no izplatītākajām zobu veselības problēmām ir asiņojošas smaganas. D. Ķīse skaidro, ka asiņojošas smaganas ir signāls, kas liecina par iekaisumu. Vesela smagana ir rozā krāsā, elastīga un stingra. Savukārt, uzkrājoties aplikumam ap zobu kakliņu, smagana iekaist. Tā kļūst irdena, uztūkusi, spilgti rozā līdz viegli zilganā nokrāsā. Sākoties smaganu asiņošanai, pacienti nereti cenšas izvairīties no zobu tīrīšanas ar domu, lai smaganas nekairinātu. Bet tā rezultātā veidojas apburtais loks – jo mazāk pacients tīra zobus, jo vairāk pasliktinās smaganas stāvoklis un tā kļūst vēl jutīgāka un asiņo stiprāk.
Biežākās zobu kopšanas kļūdas
Pacienti nereti nepievērš pietiekami daudz uzmanības mutes kopšanai, norakstot to uz laika trūkumu un dzīves ritmu, norāda D. Ķīse. Taču profilakses pasākumi, tīrot zobus mājās, aizņem krietni mazāk laika un ir lētāk nekā zobu bojājumu ārstēšana. Pirmreizējā vizītē pie zobārsta noskaidrojas, ka higiēnas paradumi ir nepietiekami, jo zobi netiek tīrīti regulāri un pietiekami ilgi, turklāt zobu tīrīšana tiek veikta ar nepiemērotiem zobu kopšanas līdzekļiem. Tāpat zobārste vērš uzmanību uz to, ka, tīrot zobus, bieži vien tiek lietots pārāk liels spēks, veicinot smaganu atkāpšanos un zobu jūtīguma parādīšanos. Šiem cilvēkiem ieteikums būtu lietot elektrisko zobu birsti, kur ir iestrādāts spiediena sensors, ieprogrammēts 2 minūšu taimeris, kā arī ir mīksti zobu birstes galviņas sari.
Regulāras sadarbības nozīme
D. Ķīse uzsver, ka mutes dobuma veselības veicināšanai svarīga ir regulāra sadarbība starp pacientu, zobārstu un higiēnistu. Zobārsts un higiēnists jāapmeklē vismaz reizi gadā. Taču katrs pacients ir individuāls, ar savām problēmām un mutes dobuma stāvokli. Līdz ar to zobārsts un higiēnists var rekomendēt veikt regulāras vizītes ik pēc 4 vai 6 mēnešiem. D. Ķīse atgādina, ka savam zobārstam un higiēnistam ir jāuzticas, jo tikai tad ir iespējams uzlabot pacienta mutes dobuma veselību.
Matu izkrišana ir normāls matu dzīves cikla posms, taču kādos gadījumos būtu ieteicams vērsties pie speciālistiem un kā ikdienā rūpēties par matiem, lai tie būtu skaisti un veselīgi, skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centra 4 triholoģe Sandra Vizule un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Mata dzīves cikls
Matam ir ļoti noteikti augšanas procesi, un visiem cilvēkiem tie ir līdzīgi, skaidro triholoģe Sandra Vizule. Matu augšanas procesus var iedalīt 3 fāzēs:
2 līdz 6 gadus mats var atrasties aktīvā augšanas fāzē jeb anagēna fāzē;
10 līdz 14 dienas matam ir miera fāze jeb katagēnā fāze;
2 līdz 4 mēnešus mats ir izkrišanas fāzē jeb telogēnā fāzē.
Lai gan matu biezumam, blīvumam un diametram pamatā ir ģenētika, pastāv ļoti daudz faktoru, kuri var ietekmēt tieši matu izkrišanu.
Kādēļ pastiprināti izkrīt mati?
Matu izkrišanu var ietekmēt nepietiekams uzturs, nepareiza kopšana un dažādas saslimšanas, piemēram, sēnītes, skaidro triholoģe S. Vizule.
Izplatītākie matu izkrišanas ierosinātāji
Taukainā seboreja. Tās pamatā ir iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi. Taukainās seborejas skartā ādā vairāk veidojas mikrobi, sēnītes, patogēnas baktērijas, kuras izraisa iekaisumus.
Autoimūns iekaisums. Nopietna slimība, kura veicina matu izkrišanu. Šī slimība jāārstē ar medikamentiem.
Uztura nepietiekamība. Uztura nepietiekamība ir ļoti individuāls jautājums, taču, ja cilvēks pietiekoši uzņem olbaltumvielas, nodrošina savam organismam pilnvērtīgu uzturu, seko līdzi dažādu minerālvielu un vitamīnu (ferritīns, silīcijs, selēns, varš, D vitamīns, B grupas vitamīni u. c.) daudzumam organismā, problēmām nevajadzētu rasties.
Dzelzs trūkums. Dzelzs organismā irļoti vajadzīgs, lai nodrošinātu apasiņošanu un neiestātos skābekļa bads.
Hormoni. Matu izkrišanu sievietēm var ietekmēt arī sievietes cikls un hormonālās pārmaiņas, savukārt par matu izkrišanu vīriešiem vairāk atbild iedzimtības risks un paaugstināta jutība pret testosterona aktīvo formu. Paaugstinātas jutības gadījumā vīriešiem var sākt strauji izkrist mati paura un deniņu zonā.
Stresa faktors. Mati ir ļoti jutīgi pret dažādām pārmaiņām, tādēļ arī stress var kļūt par matu izkrišanas iemeslu.
Infekcijas un vīrusu saslimšanas. Matu izkrišana var būt blakusparādība arī dažādām infekciju un vīrusu saslimšanām. Pandēmijas laikā novērojams, ka arī pēc Covid-19 infekcijas slimības pārslimošanas cilvēki sūdzas par pastiprinātu matu izkrišanu.
Triholoģe S. Vizule uzsver, ka, saskaroties ar matu un galvas ādas problēmām, nevajadzētu nogaidīt, bet vērsties pie speciālistiem jau laikus, lai problēmu atklātu pēc iespējas ātrāk un uzsāktu padziļinātu ārstēšanu.
Padomi skaistiem un veselīgiem matiem
Lai stimulētu matu augšanu un uzturētu labāku matu stāvokli, var darboties profilaktiski, pievēršot uzmanību pareizai kopšanai un uzturam. Speciāliste iesaka:
Veic nostiprinošu profilaksi! Ieteicams divas reizes nedēļā matos ieklāt serumu. Aptiekās ir pieejams plašs matu kopšanas līdzekļu klāsts, no kura izvēlēties piemērotāko. Matu veselībai par labu nāks arī pīlings, kas palīdzēs attīrīt matus.
Palutini sevi ar galvas masāžu! Aktīvu galvas ādas masāžu iespējams veikt saviem spēkiem, izmantojot pirkstus vai speciālos mezorullīšus, kas palīdz apasiņot galvas ādu!
Pievērs uzmanību veselīgam un sabalansētam uzturam!Parūpējies, lai uzturs būtu pilnvērtīgs un organismā netrūktu vitamīni un minerālvielas.
Vērsies pie speciālista! Ja pastiprināta matu izkrišana ilgst vairāk nekā mēnesi, ir jāvēršas pie speciālista, lai noteiktu iemeslu un piemeklētu atbilstošāko ārstēšanas plānu.
Profilaktiskie pasākumu var kalpot arī kā matu veselības un skaistuma uzturēšanas procedūras ikdienā, uzsver S. Vizule.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece skaidro, ka matu veselībai svarīgs ir sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs, ēdienkartē iekļaujot ar olbaltumvielām bagātus produktus, augļus, dārzeņus un riekstus, pietiekams uzņemtā ūdens daudzums katru dienu, kā arī veselīgs dzīvesveids.
Aptiekās plašā klāsta pieejami uztura bagātinātāji matu veselībai, kuru sastāvā ir vitamīni, minerālvielas un dabas vielu ekstrakti tablešu, košļājamo pastilu vai kapsulu veidā. To sastāvā ietilpst cinks, dzelzs, selēns, varš, A vitamīns, E vitamīns, D vitamīns, C vitamīns, B grupas vitamīni – biotīns (B7 vitamīns), B1, B6, B12, pantotēnskābe (B5 vitamīns), aminoskābes L-cisteīns, L-metionīns, Omega-3 taukskābes. No ekstraktiem – tīruma kosas, prosas graudu, ābolu, palmu eļļas, kviešu asnu, rozmarīna ekstrakts, burkānu sulas koncentrāts. Matu augšanas veicināšanai aptiekās nopērkami kosmētikas līdzekļi un bezrecepšu medikamenti, kā arī ārsta nozīmētie recepšu medikamenti.
Savukārt no kosmētikas līdzekļiem plašā klāstā ir pieejami šampūni, balzami, kondicionieri, maskas, eļļas, losjoni, kuri satur placentas ekstraktu, vitamīnus – PP, B5, B6, biotīnu, hinīnu, ēdelveisu, amineksilu, kofeīnu, dadžu eļļu, kapsaicīnu, baltās tējas ekstraktu, sarkanā āboliņa ekstraktu, peptīdus, adenozīnu, aminoskābes un citas aktīvās vielas.
Klīniskā farmaceite atgādina, ka arī lietotie medikamenti var ietekmēt matu veselību – augšanu, matu krāsas vai struktūras izmaiņas. Turklāt noteiktiem medikamentiem iespējamā blakusparādība ir matu izkrišana. Te var minēt vēža ārstēšanai izmantojamos medikamentus, antidepresantus, pretpiņņu līdzekļus (retionīdi), imūnsupresantus, pretepilepsijas līdzekļus, antikoagulantus, holesterīna līmeni pazeminošus medikamentus, pretsēnīšu līdzekļus, asinsspiedienu pazeminošus medikamentus (AKE inhibitori, beta blokatori) un citus.
Pēdējā laikā karstas publiskās diskusijas piedzīvojuši dažādi ar pensijām saistīti jautājumi – vai pensiju 2.līmeņa uzkrājumu būs iespēja mantot, vai iedzīvotāji seko līdzi savam pensijas uzkrājumam, kur labāk ieguldīt pensiju fondu naudu un citas saistošas aktualitātes. Uzsāktās diskusijas ir pamatotas, jo galu galā pensiju plānos uzkrātais apjoms jau šobrīd pārsniedz 3 miljardus eiro, un aiz katra eiro ir reāls personas kods.
Pensiju 2.līmeņa uzkrājums ir cilvēku nauda, kam jāseko līdzi. No plašajām diskusijām sabiedrībai ir arī pozitīvs ieguvums, jo gada nogalē Saeima otrajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Pieņemtie grozījumi Latvijas iedzīvotājiem paredz divus būtiskus ieguvumus – samazinātas komisijas maksas un iespēju veikt mūsdienīgus ieguldījumus.
Līdz šim maksimāla fiksētā komisijas maksa pensiju 2. līmeņa plāniem bija 1%. Taču no 2018. gada maksimālā atļautā fiksētā maksa tiek ievērojami samazināta. Piemēram, Swedbank pensiju plānam “Dinamika” nākamgad tā būs 0,64%, bet no 2019. gada jau aptuveni 0,44%, savukārt “Stabilitātei” jau 2017. gadāfiksēto maksu noteicām 0,39%, un tā netiks mainīta. Pie tam fiksētā komisijas maksa būs atkarīga no pensiju līmeņa pārvaldītāja – jo lielāks pārvaldītājs, jo zemāku fiksēto maksu tas drīkstēs ieturēt. Likumdošanas izmaiņu rezultātā arī mainīgās komisiju maksas piedzīvos būtisku reformu. Tās turpmāk tiks cieši saistītas ar pensiju pārvaldītāju spēju pārspēt finanšu tirgus nopelnīto. Rezultātā šajās maksās ir gaidāms ievērojams kritums visā industrijā un pat 0,1% mainīgo komisiju par labiem rezultātiem pārvaldītājiem nopelnīt būs ļoti grūti. Ja pensiju plāns strādās ar zaudējumiem, tad arī turpmāk – tāpat kā tas bijis līdz šim – pensiju pārvaldītājs mainīgo komisiju nesaņems. Līdz ar to pēc diviem gadiem pensiju plānu fiksētās komisijas vairumā gadījumu būs robežās starp 0,4% un 0,6% gadā ar nelielu mainīgo komisiju.
Otrs ieguvums no izmaiņām pensiju likumā ir iespēja veikt mūsdienīgākus ieguldījumus – vairāk ieguldīt akcijās un izvēlēties ilgtermiņā pelnošākus ieguldījumus. Esošie ierobežojumi Latvijā līdz šim ir bijuši visnotaļ konservatīvi – atsevišķās jomās pat pretēji starptautiskajai tirgus praksei. Jaunās izmaiņas, kas, piemēram,ļaus ieguldīt akcijās līdz 75% no pensiju plāna kopējiem ieguldījumiem līdzšinējo 50% vietā, ilgtermiņā rada iespēju nopelnīt vairāk. Tās ir labas ziņas gados jauniem cilvēkiem, un šeit būtu noderīgi atcerēties, ka, jo lielāks ir ieguldījuma risks, jo potenciāli lielāka atdeve un investora ieguvums ilgtermiņā. Akciju ierobežojuma maiņa ir tikai viena no izmaiņām, no kurām kopumā ieguvēji būs visu pensiju plānu – arī konservatīvo – dalībnieki. Plašākas ieguldījumu iespējas – tas nozīmē mūsdienīgāku un izdevīgāku pensiju pārvaldi, kurā katrs pensijas uzkrājējs var atrast sev piemērotāko stratēģiju.
Līdz šim pensiju plānam iedzīvotāji varēja pieteikties ar pāris klikšķiem savā internetbankā. Turpmāk šo procesu varēs veikt tikai http://www.latvija.lv, līdz ar to no ērtības viedokļa pensiju plāna maiņa būs ilgāka un mazliet sarežģītāka. Veikto izmaiņu mērķis ir samazināt to cilvēku skaitu, kas regulāri maina savu pensijas plānu –pēdējos gados tie ir ap 12-15% katru gadu. Tas ir daudz, un šāda aktīva pensiju plānu maiņa nenāk par labu pašiem iedzīvotājiem, jo šādi tie maina arī ieguldīšanas stratēģiju. Atsevišķos gadījumos ieguldījumu stratēģijas izmaiņas var būt būtiskas, taču labākie rezultāti tiek sasniegti ilgtermiņā, ja tiek nemainīgi ieturētā izvēlētā stratēģija. Sarežģījot pensiju plāna maiņas mehānismu, iecere ir, ka mazināsies arī plānu maiņas biežums.
Noteiktās izmaiņas paredz, ka turpmāk varēsim veidot savus pensiju plānus mūsdienīgāk un atbilstošāk katra cilvēka vajadzībām, turklāt samazināto komisijas maksu un ieguldījumu ierobežojumu modernizēšanas rezultātā darīt to klientiem izdevīgāk.
Autors: Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības direktors
Ar spoguli ir saistītas daudzas zīmes un māņticības. Ja tas ir saplaisājis, ieteicams no tā atbrīvoties, lai mājai nepiesaistītu nepatikšanas un negatīvu enerģiju. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kāda plaisa ir spogulī un kā tā izskatās. Tas palīdzēs izvairīties no neveiksmēm.
Ticējumi par spoguli
Kopš seniem laikiem spogulim tika piedēvētas maģiskas spējas. Maģisko rituālu laikā to izmantoja gan melnajā, gan baltajā maģijā. Ar spoguli ir saistīti ticējumi, kurus zinot cilvēki varēs sev palīdzēt izvairīties no nepatikšanām un strīdiem. Pēc ezotēriķu domām, plaisa spogulī var parādīties no tā, ka mājās atrodas pārmērīga negatīvā enerģija.
Daudz kas ir atkarīgs no tā, kur tieši plaisa parādījās:
Ja plaisa atrodas stūrī, jums jācenšas uzlabot attiecības ar savu mīļoto cilvēku;
Ja plaisa atrodas pa vidu, tad ģimenes precētajam pārim ir uzlikta ļauna acs;
Ja visa spoguļa puse ir saplaisājusi, ezotēriķi iesaka būt uzmanīgiem ar svešiem cilvēkiem, viņu skaudība, ļaunās domas var kaitēt jums.
Ja spogulim nejauši pieskārāties un tas saplīsa, tad ģimenes dzīvē vajadzētu gaidīt neveiksmes, strīdus un skandālus. Ja tas nokrita un tas tikai mazliet ieplīsa, tad būs finansiālas problēmas. Bērns salauza spoguli – nāks cilvēks, kurš nesīs sliktas ziņas. Tomēr jāatceras, ka visu slikto var aizdzīt prom ar pozitīvām domām.
Sex and the City: The Movie (2008)
L to R: Kristin Davis, Sarah Jessica Parker and Cynthia Nixon
Iemīļotā Amerikāņu aktrise Sāra Džesika Pārkere pastāstījusi vairāk par seriāla “Sekss un lielpilsēta” (“Sex and the City”) turpinājumu, kurā viņa spēlēs galveno lomu. Interesanti, ka arī kulta seriālā tiks parādīts laiks, kurā norisinās Covid-19 pandēmija. Tā vien liekas, ka arī 2021. gadā bez Covid nekur…
Jau 10. janvārī tapa zināms, ka platforma HBO Max, kuras saturs pieejams “LMT Viedtelevīzijā”, uzņems deviņdesmito gadu populārā seriāla “Sekss un lielpilsēta” turpinājumu.
Video
Jaunākajā žurnāla “Vanity Fair” intervijā aktrise Sāra Džesika Pārkere (Kerijas Bredšovas lomas atveidotāja) pavēstija, ka ar nepacietību gaida galīgo scenāriju, pie kura strādā Maikla Patrika Kinga vadītā komanda. Sāra paziņoja, ka viņa kopā ar Kristīnu Deivisu (Šarlotes lomas atveidotāja) un Sintiju Niksoni (Mirandas lomas atveidotāja) ir ļoti satrauktas un priecīgas atgriezties pie savām piecdesmitgadīgajām varonēm. Miranda un Šarlote seriāla turpinājumā ir pusaudžu mātes! Bēdīgi, bet viena no satraucošākajām varonēm nebūs redzama seriāla turpinājumā, tā ir neviena cita kā – Samanta (aktrise Kima Ketrela).
“Nez, kas viņas tagad ir šajā pasaulē? Vai esam pielāgojušās mūsdienu apstākļiem? Vai viņas izmanto sociālos medijus?” aktrise apcer intervijā.
Par savu varoni Keriju aktrise intervijā turpina uzdot jautājumus, neviļus arī dodot mājienus par seriāla turpinājumā notiekošo: “Kāda ir Kerijas, kurai aizvien nav ģimenes, dzīve? Kur viņa atrodas profesionāli? Kā visas šīs politiskās izmaiņas ietekmēja viņas darbu? Vai viņa joprojām raksta? Vai viņa ir uzrakstījusi vēl kādas grāmatas? Vai arī viņai ir podkāsts? Ko viņai tagad nozīmē mode? Kā ir mainījusies draudzeņu draudzība?”
Jaunā sezona sastāvēs no desmit pusstundu garām epizodēm.
Kulta seriāls “Sekss un lielpilsēta” ir amerikāņu seriāls, kuru telekanāls HBO raidīja no 1998. līdz 2004. gadam. Seriālam ir arī divas filmas, kuras iznāca 2008. gadā, bet otrā daļa 2010. gadā.
Cilvēki ir ierīkoti ļoti sarežģīti, viņiem katru dienu vajag izvēlēties – paļauties uz saprātu vai rīkoties tā, kā liek sirds. Šis mūžīgais strīds starp prātu un sirdi neaprobežojās tikai ar darba un maznozīmīgu lietu sfēru. Nereti, (gandrīz vienmēr!) kad notiek jauna iepazīšanās, pirmā tikšanās, romantiskas attiecības un citas sarežģītas lietas, cilvēks kā nekad sajūt šo bezgalīgo konfrontāciju. Šī brīnišķīgā multfilma tieši par šo tēmu.
