Zīlnieces, ekstrasensi, gaišreģi un pareģi – sauc, kā vēlies, bet šie ir cilvēki, kuriem piemīt vēl kāda maņa, ar kuras palīdzību viņi ir spējīgi atbildēt uz tev interesējošiem jautājumiem vai pat palīdzēt ar dažādām veselības problēmām.
Par cik šī ir joma, kuru nevar zinātniski pierādīt, vispakārt ir daudz šarlatānu, kuri cenšas “uzvārīties” uz cilvēku nemierīgajām dvēselēm vai kaitēm.
Esam apkopojuši nelielu sarakstu, ko tev vajadzētu izlasīt, pirms dodies pie kāda cilvēka ar pārdabiskām spējām, lai atrisinātu kādu aktuālu jautājumu savā dzīvē.
Neej pie pirmās zīlnieces, kuru atrodi – pievērs uzmanību katras specialitātei un piemeklē atbilstošo savam gadījumam.
Meklē atsauksmes – jautā saviem draugiem, kolēģiem, ģimenei vai jebkuram cilvēkam, kuram uzticies, pie kuras zīlnieces viņi ir bijuši un ko viņi domā par savu vizīti. Ja tev saka, ka nav vērts, tad tā noteikti arī ir.
Kad dodies pie zīlnieces, nestāsti viņai savas problēmas, bet ļauj viņai pastāstīt, ko viņa redz – šādi tu spēsi atšķirt šarlatāni no īstas zīlnieces.
Esi atvērta – šis vairāk attiecas uz tavu nākotni. Neesi pārņemta ar to, ko tev pareģoja zīlniece, jo dzīvē viss var mainīties atkarībā no taviem lēmumiem.
“Nesaceries” par daudz – nereti cilvēki pie zīlniecēm dodas apstiprināt savas bažas, nevis ir gatavi uzklausīt, ko redz zīlniece. Kā viņi tikko dzird ne to, ko vēlas, tad kļūst dusmīgi. Nesaceries par daudz, tad arī nebūs šīs vilšanās.
Nekļūsti atkarīga – nereti cilvēki vēršas pie zīlniecēm pirms katra lēmuma pieņemšanas. Tā vis nevajadzētu darīt, jo tad cilvēki savu dzīvi vienkārši uztic svešam cilvēkam.
Jaunais mācību gads tuvojas straujiem soļiem, un mugursomas iegāde ir viens no darbiem, ko jāpaspēj izdarīt vēl augustā. Kamēr bērns izvēlas somu pēc izskata, vecāku uzdevums ir novērtēt, vai jaunais pirkums būs ērti nēsājams un neradīs lieku slodzi mugurai. Rimi bērniem eksperte un sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča stāsta, kam ir jāpievērš uzmanība, iegādājoties skolēna mugursomu.
Somas izmērs un svars
Izvēloties jaunu mugursomu, uz veikalu pēc pirkuma noteikti būtu vēlams doties kopā ar skolēnu. Soma ir jāpiemēra, lai pārliecinātos, ka tā atbilst bērna augumam un svaram. Somai jābūt ērtai un jāpiekļaujas mugurai – jābūt piespiestai pie mugurkaula no lāpstiņām līdz jostas daļai. Pareizs somas izmērs nodrošinās to, ka bērns to nesīs ar taisnu muguru un atpakaļ atliektiem pleciem. Nepareiza izmēra soma bērna jostasvietā var noliekties uz priekšu vai atgāzties atpakaļ, tādējādi negatīvi ietekmējot stāju un gaitu.
Otrs svarīgs kritērijs ir somas svars. “Ņemot vērā to, ka pirmajās klasēs bērna skolas somas saturs ir patiešām iespaidīgs – sākot ar lielajām darba burtnīcām un beidzot ar guašu kasti –, vismaz pati soma ir jāizvēlas pēc iespējas vieglāka. Kopā ar skolas piederumiem somas svaram nevajadzētu pārsniegt 10 % no bērna svara,” stāsta Jekaterina Bovtramoviča.
Fizioterapeite norāda, ka bērniem, kas jaunāki par deviņiem gadiem, somas un tās satura svaram jābūt 2,5-3,5 kilogrami, deviņu līdz vienpadsmit gadu vecumā – 3,5-4 kilogrami, divpadsmit līdz trīspadsmit gadu vecumā – 4-4,5 kilogrami, savukārt četrpadsmit līdz piecpadsmit gadu vecumā – 4,5-5 kilogrami.
Būtiska nozīme ir arī sīkumiem
Lai somas svars būtu sadalīts vienmērīgi, vecākiem jāpievērš uzmanība plecu siksnām – tām jābūt pietiekami platām (4-5 cm) un vēlams, ka arī polsterētām. Plecu siksnām jāiet simetriski pāri abiem atslēgas kauliem un tālāk – pāri lāpstiņām. Turklāt savelkamas krūšu un vēdera siksnas nofiksēs somu pareizā stāvoklī. Labi, ja somai ir vairākas sadaļas un kabatas, – tas ļaus vienmērīgi izvietot skolas lietas un pareizi sadalīt svaru proporcionāli skolēnam svaram un augumam. Somai ir jābūt ar cieto muguriņu, kas var būt arī polsterēta.
Rimi Bērniem eksperte stāsta: “Ja bērns ir augumā līdz 120-130 centimetriem, jāizvēlas horizontālas formas mugursomas. Tiem, kas pārsniedz 130 centimetru garumu, piemērotākas būtu vertikālas formas mugursomas. Turklāt jāatceras arī par bērna drošību – lai bērna pārvietošanās pilsētā ar mugursomu notiktu bez starpgadījumiem, īpašu uzmanību pievērsiet atstarojošiem elementiem uz plecu lencēm, somas sānos un centrā.”
Pareiza somas nēsāšana
Kad ir izvēlēta pareiza soma, ne mazāk svarīgi ir to pareizi arī nēsāt. Ja mazākajās klasēs bērni vēl godprātīgi to nēsā uz abiem pleciem, tad jau vecāki skolēni somu nevērīgi uzmet uz viena pleca. Pārāk smaga soma, neatbilstoša mugursomas izvēle vai nepareiza tās nēsāšana bērnam var radīt muskuļu sāpes, saspringumus, sastiepumus. Tomēr galvenais šādas nevērības risks ir asimetriskas stājas un gaitas veidošanās. “Bērniem jau divpadsmit līdz trīspadsmit gadu vecumā izveidojas tāda stāja, kuru var salīdzināt ar pieauguša cilvēka normālu stāju. Pusaudžu vecumā, kad notiek strauja augšana garumā, līdz šim nelielās izmaiņas bērna stājā kļūst labāk pamanāmas, un tām var būt tieksme progresēt,” apgalvo fizioterapeite. Tāpēc ir svarīgi jau savlaicīgi rūpēties par pareizu mugursomas izvēli un tās nēsāšanu, lai turpmākos bērna dzīves gados nerastos neatgriezeniskas veselības problēmas.
Būt par vecākiem ir ne tikai aizraujoši, bet arī gana izaicinoši, jo nemitīgi ir jāizglītojas un jāmeklē atbildes uz tā brīža aktuālajiem jautājumiem. Laikā, kad bērns mācās celties kājās un spert pirmos soļus, rodas jautājums, vai un kādus apavus mazajam izvēlēties. Par pareizo izvēli stāsta pediatre, Rimi Bērniem eksperte Sanita Mitenberga.
Vecāku vidū ir nemitīgas diskusijas, kāda apavu izvēle būtu pareizā brīdī, kad bērns sāk celties kājās. Vieni uzskata, ka tie ir stingri un noslēgti apavi, citi pārliecināti, ka apavi jāvelk, tikai dodoties ārā. “Novērojumi liecina, ka vecāki arvien retāk un retāk ļauj bērniem dzīvoties basām kājām, un tā savā ziņā ir kļūda, jo pēdās ir daudz punktu, kuru stimulēšana ir nepieciešama. Ja bērnam nav kādu specifisku veselības problēmu, kuru dēļ apavi būtu obligāti velkami, labi ir ļaut mazajam dzīvoties basām pēdām gan istabā, gan iespēju robežās arī ārā. Staigājot bez apaviem, bērnam ir iespēja iepazīt, kā ir staigāt uz pirkstgaliem, papēžiem, ārējām un iekšējām pēdas malām. Istabā var izvēlēties arī ērtas sandales,” atklāj Sanita Mitenberga.
Ja bērnam reizē ar pirmajiem soļiem nesāk vilkt kurpes vai sandales, visticamāk, viņš daudz vairāk laika pavadīs rāpojot, kas ir ļoti būtisks process mazuļa attīstībā. Apavi parasti traucē rāpot, tāpēc mazulis centīsies daudz vairāk celties kājās.
Kas jāņem vērā?
Dodoties ārā, apavus parasti nepieciešams vilkt, kad bērns vairs nevēlas sēdēt ratos, bet grib iet saviem spēkiem. Tad ieteicams izvēlēties apavus ar mīkstu elastīgu zoli un pietiekami platu purngalu. Ja apavi būs pārāk stingri un ar augstu kapes daļu, bērnam būs grūti kustēties, piemēram, pieceļoties no sēdus stāvokļa. Pazole nedrīkst būt augstāka par puscentimetru. Gan purngali, gan papēži drīkst būt vaļēji. Svarīgi, lai apavi stabili turas pie kājas, netaisās vaļā.
Nereti speciālisti apavus iesaka uzreiz vilkt tiem bērniem, kas ļoti agrā vecumā (piemēram, sešos mēnešos) jau stutējas kājās, bet šādos gadījumos par pareizo rīcību vajadzētu konsultēties ar ārstu, tāpat būtu vēlams pārdomāt, vai mājās esošā vide ir bērnam gana interesanta, kas veicinātu atrašanos rāpus stāvoklī.
Apavu iegāde
Pediatre norāda – kad pieaugušie iegādājas sev apavus, viņi parasti dodas uz veikalu un tos pielaiko. Ja apavi paredzēti bērnam, arī tad atvasi vajadzētu ņemt līdzi uz veikalu, lai pārliecinātos, ka noskatītie apavi patiešām derēs. “Var darīt tā, ka no kurpes izņem pēdiņu, lai pārliecinātos, ka pēda patiešām ieguļas tai paredzētajā vietā. Apavus var pirkt arī nedaudz par lielu, bet ne vairāk par centimetru. Svarīgi, lai apavi nebūtu par šauru un nespiestu, jo tad var sākt ieaugt nagi vai pat deformēties pirksti,” stāsta Sanita Mitenberga.
Ja bērna pirmie apavi ir mantoti no brāļa, māsas vai kāda cita bērna, jāraugās, vai tie nav nošķiebti un pēdas daļā nodiluši. Ja zināms, ka iepriekšējam valkātājam bijušas kādas pēdas problēmas, labāk šos apavus neizmantot, lai šīs problēmas, kas “ievalkātas apavā”, nepārmantotos.
Vai izvēlēties apavus ar supinatoriem?
Vēlot labu saviem bērniem, vecāki bez saskaņošanas ar speciālistu mēdz izraudzīties apavus ar supinatoriem, domājot, ka tie, balstot pēdas velvi, mazinās plakanās pēdas risku. Taču šādi apavi jāvelk tikai tad, ja speciālists ieteicis, pretējā gadījumā augšstilba un pēdas muskuļiem nav iespēju pilnībā veikt savas funkcijas. Vēl labāk, ja ir iespēja piedāvāt bērnam dažādas nelīdzenas virsmas, lai trenētu pēdas muskuļi. Tā ir laba plakanās pēdas profilakse. Bet, ja ir kādas ortopēdiskās problēmas vai pēdu deformācijas, būtu jāvēršas pie ortopēda un jāseko viņa rekomendācijām.
“Vēl ļoti labi ir padarīt virsmu, pa kuru bērns staigā, nelīdzenu (uzliekot uz grīdas dvieļus, sedziņas, spilvenus) – šādā veidā pēdas muskuļiem ir iespēja nostiprināties vēl vairāk, kas mazinās risku saskarties ar pēdu problēmām turpmāk. Mājas apstākļos var uzmeistarot sajūtu taku, piemēram, kastītēs saberot akmentiņus vai spilvendrānās – pupas vai zirņus. Basām kājām staigājot pa šādiem šķēršļiem, tiek kairināti daudzie punkti pēdās, kam ir ietekme uz visu cilvēka organismu. Tomēr svarīgāk par visu pēdu pareizai attīstībai ir daudz kustību gan telpās, gan ārā kopā ar vecākiem!” pauž Rimi Bērniem eksperte.
Paklājammūsdienās ir ne tikai praktiska nozīme, bet tas var kļūt par interjera centrālo dekora elementu, radot noskaņu, sadalot telpu zonās, pat slēpjot grīdas nepilnības. Svarīgi ir izvēlēties pareizo paklāja materiālu, krāsu un lielumu, kas atbilst un papildina telpas kopējo interjeru. Iepirkšanās centra “K Senukai” interjera dizainere Elīna Kuliša sniedz ieteikumus, kas jāņem vērā, izvēloties piemērotu paklāju savam mājoklim.
Paklāja materiāls
Mūsdienās paklāja materiāla izvēle ir ļoti plaša: vilna, zīds, džuta, akrils, neilons, poliamīds u.c. Materiāla izvēle ir atkarīga no vairākiem faktoriem – telpas, kur plānots novietot paklāju, tā tīrīšanas biežuma, mājinieku alerģijām pret dažāda veida materiāliem, individuālās gaumes, slodzes uz paklāju un daudzi citi.
Katram paklāja materiālam ir savi plusi un mīnusi – vilnas paklāji kalpos visilgāk, taču tiem ir nepieciešama speciāla kopšana, akrila paklāji nav izturīgi, taču ir viegli kopjami, neilona paklāji ir izturīgi un viegli kopjami.
Paklāja izmērs
Izvēlētajam paklājam svarīgi ir novērtēt izmēru, jo nepareizs izmērs vai izklājums var būt liels traucēklis, pat radīt pretēju efektu iecerētajam. Lielas formas paklājs bez zīmējuma un raksta spēj vizuāli paplašināt telpu.
Neliels paklājs ar rakstu sadala telpu zonās un var būt interjera centrālais dekora elements. Svarīga ir arī paklāja forma – apaļa un ovāla forma piešķir papildus apjomu telpai,bet paklājs-celiņš spēj vizuāli izstiept telpas garumu.
Paklāja krāsa
Paklāja krāsu izvēle ir atkarīga no kopējā interjera dizaina. Ja telpa ir noformēta atturīgos toņos, tad droši var izmantot paklājus ar drosmīgu rakstu vai spilgtās krāsās. Tas piešķirs interjeram rozīnīti. Savukārt, ja interjers ir piesātināts ar akcentiem, piemēram, tapetēm ar izteiktu rakstu, košām mēbelēm utt., tad paklājām jābūt vienkrāsainam.
Ja telpa ir saulaina, paklājs var būt vēsos toņos, un otrādi, ziemeļpuses istabā labi izskatīties paklājs siltā un pat košā krāsā. Vienkrāsains paklājs ar izteiktu faktūru vai garu spalvu neizskatīsies garlaicīgi telpā.
Paklāja kopšana
Katram paklāja tipam nepieciešama individuāla kopšana, atkarībā no tā materiāla. Tas labāk kalpos un pildīs savas funkcijas, ja paklājs tiks regulāri tīrīts.
Lai atbrīvotos no virspusē esošajiem netīrumiem un putekļiem, izmanto putekļusūcēju – gan augšpusē, gan zem paklāja, kur arī uzkrājas smiltis un putekļi. Ja uz paklāja ir radušies traipi, tos vēlams iztīrīt bez kavēšanās, lai neieēdas paklāja.
Viskozes paklājam labāk izvēlēties sauso kopšanu, jo tas iesūc sevī ūdeni un kļūst neaizsargāts, kā rezultātā viegli var sabojāt paklāja struktūru. Jābūt uzmanīgam arī kopjot džuta paklāju, jo mitrā veidā tas var sarauties.
Tuvojoties pavasarim, arvien vairāk cilvēku sāk ievērot dažādus organisma atslodzes pasākumus, piemēram, pavasara kūres vai dažādas diētas, turklāt šis ir arī Lielā gavēņa laiks. Kas ir jāņem vērā, gavējot un ievērojot atslodzes dienas? StāstaBENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Atslodzes dienu ievērošana ir kļuvusi arvien populārāka. Citi ievēro reliģisko gavēni, bet citi – pavasara kūres, lai tiktu galā ar ziemas nogurumu vai liekajiem kilogramiem, bet vēl kāds vienkārši vēlas uzlabot savu pašsajūtu. Katram cilvēkam ir savi mērķi, kādēļ ievērot attīrīšanās vai atslodzes pasākumus, bet ir nepieciešams arī ieklausīties speciālistos, lai šis periods būtu pēc iespējas veselīgāks mūsu organismam.
Kādēļ vēlamies ievērot atslodzes periodus?
Daba mums ikdienā pasaka priekšā daudzas norādes. Pavasarim tuvojoties, mums tā vien gribas kļūt vieglākiem gan fiziskā, gan garīgā nozīmē. Arī ēdienos vēlamies iekļaut vairāk zaļumu, dzeram koku sulas, diedzējam mikro zaļumus un meklējam pirmās skābenes, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Mūsu steidzīgajā ikdienā nereti kaut ko apēdam, izdzeram par daudz, tādēļ, pavasarim tuvojoties, vēlamies ar sevi vienoties un palīdzēt savam ķermenim justies labāk, ievērojot dažādas organisma atslodzes metodes. Šobrīd modē ir dažādi uztura ierobežojumi, piemēram, intervālā ēšana, atslodzes dienu ievērošana, veģetārisms vai kilokaloriju daudzumu samazināšana. Tas parāda, ka mūsu organismi saka priekšā, ka ir nepieciešams ēst nedaudz “vieglāk”, saka uztura speciāliste.
Vienlaikus svarīgi atcerēties, ka gavēt nedrīkst grūtnieces, bērni un cilvēki ar veselības problēmām!
Gavēņa veidi
Ir svarīgi saprast, kāpēc un kādu gavēni tieši vēlamies ievērot. Gavēņa ievērošanai var izvēlēties divus laika periodus, kristīgo vai dabas kalendārā noteikto laiku no ziemas meteņiem līdz pavasara saulgriežiem, vai pat izveidot savu personīgo laika periodu. Gavēnis mūsdienu izpratnē ir atteikšanās no kaut kā – no tā, kas tev traucē. Visbiežāk gavēņa laikā ievēro vai nu kristīgā gavēņa noteikumus, vai atsakās no saldumiem, balto miltu izstrādājumiem, pusfabrikātiem, gaļas vai alkohola. Ja no ikdienas ēdienkartes izņemam ārā šos produktus, kas mūsdienu steigā kādam dominē par daudz, nekāds kaitējums organismam nenotiek, skaidro uztura speciāliste.
Gavēnis var būt arī labs laiks, lai vairāk pievērstos savai fiziskajai veselībai, piemēram, atmetot smēķēšanu vai samazinot viedierīcēs vai pie TV pavadīto laiku, kas ļautu izbrīvēt laiku hobijiem, sporta aktivitātēm, pastaigām un pilnvērtīgam miegam, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Galvenais ir saprast, vai vēlies to darīt un kā tieši – izdomā, vienojies ar sevi par to, kā to darīsi. Gavēni ierasts ievērot četrdesmit dienas, kas ir gana ilgs laiks un ļauj nostiprināt savus paradumus.
Ieteikumi, ievērojot gavēni
Lai gavēnis noritētu veiksmīgāk, uztura speciāliste L. Sondore un BENU Aptiekas farmaceite I. Priedniece iesaka ievērot šādus padomus:
Lai uzņemtu visus vitamīnus, minerālvielas un olbaltumvielas, vairāk ēdiet dārzeņus, ogas, augļus, saknes, zaļumus, pākšaugus, graudaugus un lietojiet skābpiena un skābētos produktus.
Svarīgi sekot līdzi šķidruma uzņemšanai. Dzeriet dienā kādu glāzi vairāk – tīru ūdeni, zāļu tējas, vēlāk var noderēt arī bērzu sulas.
Jau pirms gavēņa ievērošanas, izdomājiet un izplānojiet, kā rīkosieties situācijā, ja ļoti kārosies produktu, no kuriem būsiet atteicies.
Ja ir sastādīts plāns, ko darīt vai nedarīt gavēņa laikā, pieturieties pie tā! Ja jau laicīgi zināt, ka kādā dienā nevarēsiet visu precīzi ievērot, piemēram, svētkos, izdariet izņēmumu, bet nākamajā dienā esiet atpakaļ iesāktajā ritmā.
Sākumā organisms var dažādi reaģēt uz ēdienkartes maiņu – var būt nogurums, kādam var sāpēt galva, var mainīties vēdera izeja. Tādēļ ieteicams izstāstīt savam ģimenes ārstam par saviem plāniem – iespējams, ir jānodod pilna asins analīze, lai izvērtētu veselības stāvokli.
Gavēņa laikā sākam jaunus ieradumus, piemēram, plānot iepirkumus, maltītes, sākam mājās vairāk gatavot ēdienus līdzņemšanai. Atcerieties, ka jaunos ieradumus, kuri iegūti gavēņa laikā, būtu labi saglabāt arī turpmāk!
Receptes izmēģināšanai gavēņa laikā
Brokastu dzēriens – kefīrs ar kamu
Glāzē kefīra ieber ēdamkaroti kamas un samaisa. Pēc garšas var pievienot mikrozaļumus, saldētas ogas. Tā būs viegla skābpiena un pilngraudu maltīte dienas startam! Kamai var pievienot arī samaltas vai nesamaltas linsēklas, ceļteku klijas.
Grūbu salāti ar lazdu riekstiem
Grūbu salātiem ar lazdu riekstiem 4 personām būs nepieciešama 1 glāze grūbu, 50 grami sasmalcinātu lazdu riekstu, 50 grami kaltētu dzērveņu, 1 sīpols, 2 burkāni, šķēle ķirbja, 1 ķiploku galviņa, extra virgin olīveļļa, sāls, pipari, kaltēts rozmarīns un timiāns pēc izvēles.
Pagatavošana:
Grūbas iepriekšējā vakarā iemērc aukstā ūdenī.
Sīpolu smalki sakapā. Katliņā ielej nedaudz olīveļļas un apcep 2-3 minūtes sīpolus, līdz tie kļūst zeltaini. Pievieno grūbas, riekstus un pārlej ar ūdeni. Uzliek vāku un gatavo aptuveni 45 minūtes. Kad grūbas ir gandrīz mīkstas, pievieno dzērvenes un šķipsniņu sāls.
Dārzeņus notīra, sagriež nelielos gabaliņos, samaisa ar eļļu un garšvielām. Ķiploka galvu pārgriež uz pusēm un pievieno pannas saturam. Uzkarsē cepeškrāsni uz 200 grādiem, cep aptuveni 40 minūtes.
Grūbas un dārzeņus var pasniegt lielā bļodā – sajauktus kopā vai ēst nesajauktus.
Uztura speciāliste iesaka, ka labi garšos gan miežu, gan speltas miežu grūbas, bet ātrākam variantam var izmantot pērļu grūbas. Izmantojiet arī sezonas dārzeņus pēc izvēles un pievienojiet ēdienam daudz zaļumu un garšvielu.
Šobrīd, kad sabiedrībā tiek pievērsta īpaša uzmanība veselības stiprināšanai, iedzīvotāji bieži vien vēršas aptiekā, lai iegādātos nepieciešamo ne tikai sev, bet arī tuviniekiem – gan ikdienas vajadzībām, gan dāvanai svētkos. Kā izvēlēties piemērotākos un veselības stāvoklim atbilstošākos uztura bagātinātājus tuviniekiem, skaidro Apotheka sertificētā farmaceite, “Gada farmaceite 2020” Mārīte Šukele.
Vitamīni var mijiedarboties ar medikamentiem
Pirmkārt, lai iegādātos kādam citam uztura bagātinātājus vai vitamīnus, jāzina, vai cilvēks šobrīd jau lieto konkrētus medikamentus un vitamīnus, jo tie savā starpā var mijiedarboties – pasliktināt vai tieši pretēji, pastiprināt viens otra iedarbību. Tieši šis ir galvenais iemesls, kādēļ ikvienam pirms uztura bagātinātāju lietošanas tik svarīgi konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Tāpat jāzina arī par cilvēka pamatsaslimšanām, piemēram, cukura diabētu, paaugstinātu vai pazeminātu asinsspiedienu.
Būtiski arī zināt par alerģijām un cilvēka ēšanas paradumiem. Pirms izvēlēties uztura bagātinātājus kopā ar farmaceitu jāiepazīstas ar to sastāvu, lai pārliecinātos, ka uztura bagātinātāju sastāvā nav vielas, kas varētu izraisīt alerģiju. Tāpat jāņem vērā, ka ne visi vitamīni un uztura bagātinātāji būs piemēroti vegāniem un veģetāriešiem, jo bieži vien tajos tiek izmantoti dzīvnieku valsts produkti. Kad jau zināmas šīs pamatlietas, farmaceits, ņemot vērā cilvēka dzimumu un vecumu, varēs ieteikt piemērotākos produktus.
Vitamīnu kompleksi dažādām vajadzībām
Ja uztura bagātinātājs paredzēts kā dāvana, universālākie ir dažādi vitamīnu kompleksi. Dāmas visbiežāk interesē vitamīnu kompleksi skaistumam – ādai, matiem, nagiem. Sportistiem piemērots būs vitamīnu un minerālvielu komplekss aktīviem cilvēkiem, savukārt cilvēkiem ar lielu psihoemocionālo slodzi ikdienā ieteicami vitamīni garīgā līdzsvara un atmiņas veicināšanai. Senioriem noderēs ne tikai multivitamīnu komplekss, bet arī vitamīni acu vai sirds veselībai.
“Aptiekās pieejams arī ļoti plašs ārstniecisko tēju klāsts, kas palīdz ne tikai sasildīties drēgnajos vakaros, bet var uzlabot arī pašsajūtu. Piemēram, baldriāna tēja var mazināt nemieru un satraukumu, bet ugunspuķes tēja palīdz zarnu traktam,” stāsta farmaceite Mārīte Šukele.
D vitamīns un Omega-3 noderēs ikvienam
Viens no pieprasītākajiem produktiem ir D vitamīns, jo tas nepieciešams teju katram Latvijas iedzīvotājam, īpaši ziemā. Tam ir svarīga loma dažādu organisma funkciju nodrošināšanai – stipriem kauliem, spēcīgai imunitātei, enerģijai, taču ar uzturu to pietiekamā daudzumā uzņemt ir sarežģīti. Arī zivju eļļa noderēs ikvienam, jo tajā esošās Omega-3 nepiesātinātās taukskābes labvēlīgi ietekmē ādas, matu, sirds un asinsvadu veselību, kā arī palīdz uzturēt možu prātu.
Tikai reģistrētus uztura bagātinātājus!
“Šobrīd, kad vairāk iepērkamies internetā, jābūt īpaši vērīgiem, lai nenopirktu nereģistrētus uztura bagātinātājus, kuru kvalitāte un drošums Latvijā nav pārbaudīti. Lai arī nereģistrētus uztura bagātinātājus Latvijā pārdot ir aizliegts, ikdienā mēdzam saskarties ar situācijām, kad cilvēki ārpus aptiekām ir tādus iegādājušies. Lai no šādām situācijām izvairītos, jāpārliecinās, ka apmeklētā interneta vietne drīkst pārdot uztura bagātinātājus un tie ir reģistrēti Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Uztura bagātinātāju reģistrā, kas ir publiski pieejams ikvienam iedzīvotājam,” brīdina farmaceite Mārīte Šukele.
Grūtniecība ir īpašs posms sievietes dzīvē, kam nepieciešama rūpīga sagatavošanās. Topošās māmiņas veselības stāvoklis ietekmē ne vien grūtniecības norisi, bet arī gaidāmā bērniņa veselību un labsajūtu, tāpēc ir svarīgi veikt visus vajadzīgos priekšdarbus un parūpēties par to, lai šis laiks noritētu pēc iespējas vieglāk un veiksmīgāk. Kam jāpievērš uzmanība, plānojot grūtniecību, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece.
Svara un kaitīgo ieradumu korekcija
Viens no galvenajiem faktoriem, kas jāņem vērā, domājot par grūtniecību, ir sievietes ķermeņa svars. Liekais svars var kavēt grūtniecības iestāšanos un izraisīt sarežģījumus grūtniecības norisē, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, grūtnieču diabētu un priekšlaicīgas dzemdības. „Ir novērots, ka māmiņām ar aptaukošanos nereti piedzimst mazulis ar palielinātu dzimšanas svaru, kā arī ir lielāks risks, ka vielmaiņas traucējumi un aptaukošanās bērnam attīstīsies turpmākajā dzīvē. Tāpēc jau pirms grūtniecības ir īpaši būtiski panākt normālu ķermeņa svaru, sabalansējot veselīgu uzturu un piemērotu fizisko slodzi,” norāda Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece.
Tāpat savlaicīgi jāpievēršas arī kaitīgo ieradumu korekcijai – ne vienmēr atbrīvoties no netikumiem izdodas uzreiz, turklāt jāpaiet zināmam laikam, kamēr visas organisma funkcijas atkal normalizējas. Alkohola lietošana un smēķēšana grūtniecības laikā kaitē kā sievietes, tā bērniņa veselībai, un kaitīgie ieradumi saistāmi ar spontānā aborta risku, priekšlaicīgām dzemdībām, samazinātu dzimšanas svaru un citām augļa anomālijām.
Veselības stāvokļa izvērtējums
Plānojot grūtniecību, svarīgi konsultēties ar ginekologu un veikt visas ārsta nozīmētās pārbaudes un analīzes. Speciālists izvērtēs kopējo veselības stāvokli, pārliecināsies, vai nav ginekoloģisku infekciju, un nepieciešamības gadījumā veiks ginekoloģisko ultrasonogrāfiju, kas ļaus noskaidrot, vai nav novērojamas dzemdes attīstības anomālijas, miomas mezgli vai polipi. Vizītē vēlams pārrunāt arī citus jautājumus, kas var ietekmēt grūtniecību, piemēram, iepriekš lietoto kontracepcijas veidu vai menstruālā cikla traucējumus.
Ieteicams konsultēties arī ar savu ģimenes ārstu, kurš palīdzēs izvērtēt vispārējo veselības stāvokli, ņemot vērā pacientes slimības vēsturi, sūdzības un aktuālos izmeklējumus. Vajadzības gadījumā jāvēršas arī pie citiem speciālistiem, it īpaši tad, ja topošajai māmiņai ir kāda hroniska saslimšana, piemēram, cukura diabēts, epilepsija vai hipertensija. Slimību vēlams uzturēt kontrolētā remisijas fāzē, turklāt svarīgi vienoties par tās atbilstošu ārstēšanu pēc grūtniecības iestāšanās – vairāki bieži izmantoti medikamenti nav savienojami ar grūtniecību.
Veselīga un sabalansēta ēdienkarte
„Gatavojoties grūtniecībai, īpaša uzmanība jāpievērš ikdienas ēdienkartei. Rūpīgi jāpārskata ēšanas paradumi, izvērtējot, vai tiek uzņemti visi vajadzīgie makro un mikroelementi. Uzturā jābūt pietiekamam daudzumam olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku, aptuveni divas reizes nedēļā jāēd zivis un gaļa, kas nodrošinās organismu ar dzelzi. Tāpat ēdienkartē jāiekļauj pietiekami daudz dārzeņu, īpaši vietējās izcelsmes sezonas produktu. Jādzer pietiekams daudzums ūdens, jāietur regulāras maltītes un jāizvēlas veselīgas uzkodas. Ja nav pārliecības par to, kā plānot ēdienreizes tā, lai saņemtu visu, kas ķermenim nepieciešams, pēc padoma var vērsties pie uztura speciālista,” skaidro Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece.
Svarīgākie vitamīni un mikroelementi topošās māmiņas uzturā
Dzelzs ir viena no svarīgākajām minerālvielām, kas pietiekamā daudzumā jāuzņem, gan plānojot grūtniecību, gan tās laikā. Gaidību periodā organisma nepieciešamība pēc dzelzs pieaug vairākkārtīgi, tāpēc par tās rezervēm vēlams parūpēties vēl pirms grūtniecības iestāšanās. Dzelzi iespējams uzņemt, ēdot liesu gaļu, olas, zivis, sēklas, riekstus, svaigus augļus un ogas, kā arī pupiņas un lēcas.
Folskābe mazuļa attīstībai ir būtiska jau pirmajās grūtniecības nedēļās, tā samazina iedzimtu nervu sistēmas caurulītes defektu iespējamību, nodrošina veselīgu smadzeņu attīstību un mazina priekšlaicīgu dzemdību risku. Plānojot grūtniecību un pirmajos trīs grūtniecības mēnešos folskābi ieteicams papildus uzņemt uztura bagātinātāju veidā – dienā vajadzīgi vismaz 400 mikrogrami (µg) folskābes. Ar uztura palīdzību folskābi var uzņemt, ēdot zaļo lapu dārzeņus, brokoļus, spinātus, bietes, kāpostus un pilngraudu produktus.
D vitamīns nepieciešams kalcija un fosfora vielmaiņai, kā arī mazuļa kaulu un zobu attīstībai. Lai gan D vitamīns atrodams treknās zivīs, olas dzeltenumā un piena produktos, ar uzturu lielākoties nepietiks – to jāuzņem, papildus lietojot uztura bagātinātājus. Lai noteiktu, cik liela deva D vitamīna nepieciešama, vēlams regulāri veikt analīzes.
Jods nodrošina normālu vairogdziedzera darbību topošajai māmiņai, bet gaidāmajam mazulim – normālu centrālās nervu sistēmas attīstību. Jodu satur dažādas jūras veltes, piena produkti un jodētais sāls, kā arī to var papildus lietot pārtikas piedevu veidā.
Trešajai daļai jeb 34% Latvijas iedzīvotāju svarīgs faktors, ceļojot kopā ar bērniem, ir mazāki izdevumi par transportu, liecina AAS BALTA (PZU grupa) pavasarī veikta aptauja*. Tādēļ viens no ērtākajiem transportlīdzekļiem ģimenei, kas sniedz brīvību un iespēju jebkurā brīdī mainīt ceļojuma plānus, ir automašīna.Apdrošinātājs atgādina – ceļojot automašīnā kopā ar bērniem, sevišķi jāseko līdzi tam, lai mazais pasažieris nepārkarstu un dzertu pietiekami daudz ūdens, taču vienlaikus vecākiem jāvelta gana daudz enerģijas ceļojuma sagatavošanai, lai bērnam brauciens šķistu aizraujošs un visa ģimene gūtu prieku par kopīgo piedzīvojumu.
Svarīgi veidot patīkamas asociācijas
Psiholoģe Natālija Dauberga uzsver – garāks brauciens automašīnā kopā ar bērnu var būt pārbaudījums, jo bērni nav tik pacietīgi kā pieaugušie: “Vecākiem ir jāņem vērā atšķirība starp bērnu un pieaugušo un jārēķinās ar iespējamām grūtībām un niķiem. Ir bērni, kuri nevēlas braukt ar auto. Šāda problēma gan ir ļoti individuāla un saistīta ar bērna vecumu, temperamenta iezīmēm un citiem iemesliem, piemēram, traumu savulaik piedzīvotas avārijas rezultātā. Atkarībā no iemesliem un bērna vecuma pieeja katrā situācijā būs citāda. Ar lielāku bērnu var mēģināt sarunāt, var izspēlēt spēles par braukšanu ar auto vai konsultēties ar speciālistu. Savukārt ja bērnam tā ir pirmā ceļošanas pieredze, ieteicams padomāt, kā to padarīt pēc iespējas patīkamāku. Piemēram, uz to var raudzīties, kā uz pirmo dienu bērnudārzā – sākumā bērns tajā paliek uz īsāku laiku, nevis uz pilnu dienu, un tad pakāpeniski pierod pie ilgākas uzturēšanās. Līdzīgi var darīt ar braukšanu automašīnā. Ļoti svarīgi ir arī parūpēties par to, lai automašīnā būtu kaut kas tāds, kas bērnam ļoti patīk un ir pieejams tikai tur, piemēram, īpaša rotaļlieta vai spēle.”
Kā rīkoties, ja bērns tomēr sāk niķoties vai nevēlas turpināt braucienu? Psiholoģe saka – katrs vecāks savu bērnu pazīst vislabāk un zina, līdz kādai robežai bērnam var ļaut niķoties. Vecākiem vienmēr jābūt tiem, kas nosaka robežas un neatkāpjas no tām neatkarīgi no tā, vai tas ir brauciens ar auto vai jebkura cita dzīves situācija. Taču vienlaikus ir jāsaprot niķošanās iemesli: ja bērnam kaut kas sāp, jārīkojas citādi nekā tad, ja bērns ar savu uzvedību tikai pārbauda vecāku pacietību.
Jā vai nē viedierīcēm brauciena laikā?
Daži vecāki cenšas bērnu izklaidēt ar viedierīcēm. Te jāņem vērā katras ģimenes paradumi: dažās ģimenēs bērnam viedierīces netiek piedāvātas maksimāli ilgi, citās valda brīvāka attieksme. Taču jebkurā gadījumā vajadzētu ievērot katrā konkrētajā vecumposmā pieļaujamo laiku, ko mazais var pavadīt pie ekrāna. Ja ikdienā ģimene veic salīdzinoši nelielus pārbraucienus, piemēram, 20 minūtes, un bērns ir pieradis ceļā izmantot planšeti, 4 stundu garš brauciens var izrādīties milzīgs izaicinājums. Tāpēc ir jārada interese ne tikai par viedierīcēm. Tās var būt vārdu spēles vai mūzika, kas mazajam patīk; lielākam bērnam var uzdot dažādus uzdevumus, mācot interesēties par apkārtējo pasauli.
“Jebkurā gadījumā vecākiem nevajadzētu lolot cerību, ka viss ritēs gludi – ir jāsagatavojas dažādiem scenārijiem, lai būtu mazāk stresa, ja kaut kas tiešām nenotiek, kā plānots. Tieši pieaugušo spēja saglabāt mieru ir veiksmīga ceļojuma atslēga – ar skaidru galvu spējam labāk pielāgoties situācijai un izmantot spontānu radošumu,” atgādina Natālija Dauberga.
Ceļojot savā automašīnā, par drošību jārūpējas tāpat kā jebkurā citā ceļojumā
Kā liecina BALTA statistika, visbiežāk ģimenes ar bērniem ceļo uz tuvākajām Eiropas Savienības valstīm – populāri galamērķi ir Lietuva, Igaunija, Polija, Slovākija, Čehija, Vācija, kur var ērti un salīdzinoši ātri nokļūt ar automašīnu. Iecienīti galamērķi ir arī dažādi apskates objekti tepat, Latvijā.
Kā liecina šajā pavasarī veiktā BALTA aptauja, noteicošais kritērijs, ceļojot kopā ar bērniem, 49% Latvijas iedzīvotāju ir iespēja baudīt daudzveidīgas izklaidējošas un izglītojošas aktivitātes visai ģimenei – apmeklēt baseinus, zoodārzus, muzejus, pludmales utt.
“Visai ģimenei kopā dodoties ceļojumā, maršruts jāveido tā, lai prieks par ceļošanu būtu visiem. Protams, ceļojot kopā ar bērniem, ir jārēķinās ar biežākām pauzēm, lai izstaipītos un izkustētos, tāpat jāparūpējas par atbilstošām naktsmītnēm un maltītēm. Taču vienlaikus lielāka uzmanība jāpievērš arī drošībai. Jaunāki bērni vēl paši neprot novērtēt situāciju un izlemt, kad viņiem ir pārāk auksti vai pārāk karsti, kad jāpadzeras, vai rokas ir gana tīras, bet tieši šādas detaļas var izrādīties izšķiroši svarīgas, lai ceļojums izdotos lielisks. Gan 2021., gan 2022. gadā ap 70% atlīdzību pieteikumu saistībā ar bērniem un ceļošanu bijuši saistīti ar dažādām veselības problēmām. Kā rāda BALTA pieredze, vairums veselības problēmu, kas piemeklē bērnus ceļojumos, ir saistītas ar klimata maiņu, gaisa kondicionētāju darbību un neierastu ēdienu,” stāsta BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.
Plānojot tuvākus un tālākus ceļojumus, BALTA eksperte iesaka ģimenēm jau laikus padomāt arī par ceļojuma apdrošināšanu, kas var sniegt būtisku atbalstu negaidītās situācijās. Vidējā atlīdzība par likstām, kas piemeklējušas mazos ceļotājus, pēdējos gados svārstās ap 400 eiro.
Kā rāda aptaujas dati, katrs desmitais aptaujātais atzīst, ka nekad neapdrošinās, un ir vecāki, kuri apdrošina tikai sevi vai tikai bērnus. BALTA atgādina, ka izdevumi par medicīnisko palīdzību un repatriāciju var būt ļoti lieli, no dažiem simtiem un pat līdz desmitiem tūkstošiem eiro, tāpēc apdrošināšana ir labs atbalsts.
Lai kā gribētos, nav iespējams pasargāt bērnu pilnīgi visās situācijās, bet, rūpīgi plānojot ceļojumu un zinot, kā rīkoties ceļojumu laikā, var izvairīties no nepatīkamām situācijām un padarīt savu ceļojumu par lielisku ģimenes kopābūšanu un emocionālu atpūtu.
Padomi, ko ņemt vērā, kopā ar bērniem dodoties ceļojumā ar automašīnu
Mašīnai jābūt aprīkotai ar speciāliem bērnu sēdekļiem atbilstoši vecumam.
Svarīgi, lai mašīnā darbojas gaisa kondicionētājs, kas ir īpaši būtiski karstā laikā.
Mašīnā jābūt pietiekamam daudzumam dzeramā ūdens un jārūpējas, lai bērns pietiekami bieži padzertos, sevišķi tad, ja galamērķis ir dienvidu zemes, kur saule pamatīgi karsē.
Pārtikas produkti jātransportē, ievērojot uzglabāšanai piemērotu temperatūras režīmu (piemēram, aukstumsomā), lai ceļojumu neizbojātu vēdera problēmas.
Jāparūpējas par ērtu gulēšanu brauciena laikā – jābūt līdzi bērna sedziņai, spilvenam utt.
Maršruts jāplāno ar regulārām pieturvietām, vēlams, tur, kur bērns arī emocionāli atpūtīsies. Ja ceļojums ir garš, laikus jāpadomā par naktsmītnēm.
Ieteicams regulāri apstāties, lai izstaipītos, izkustētos un ieelpotu svaigu gaisu. Tomēr nedrīkst ļaut bērnam skraidīt gar automaģistrāli vai pa stāvlaukumu! Ievērojiet satiksmes noteikumus arī ceļojuma galamērķī.
Svarīga ir higiēna – mašīnā jābūt roku dezinfekcijas līdzekļiem, salvetēm pietiekamā daudzumā.
Daudziem bērniem transportlīdzekļos sametas nelabi, tāpēc vajadzētu parūpēties par līdzekļiem pret sliktu dūšu, piemēram, ingvera tabletēm vai konfektēm. Bērnam, kuru moka nelabums, vajadzētu sēdēt automašīnas priekšējā sēdeklī un izvairīties no lasīšanas vai skatīšanās viedtālrunī.
Ieteicams iegādāties transportlīdzekļa apdrošināšanu, kas ietver palīdzību uz ceļa, jo, notiekot negadījumam vai rodoties tehniskām problēmām, palīdzība ietvers arī pasažieru transportēšanu uz tuvāko viesnīcu.
*Aptauju veicis Norstat 2023. gada martā, aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.
Ceļošana vienmēr saistās ar neaizmirstami skaistām sajūtām, labi pavadītu laiku un burvīgu noskaņojumu. Lai šīs emocijas izdotos izdzīvot pilnvērtīgi, tūroperators un ceļošanas eksperts “Novatours” iesaka, ko ņemt vērā, dodoties baudīt atpūtu ārpus valsts.
Atbildīga izvēle
Izvēloties uzticēt sava atpūtas brauciena organizēšanu tūrisma firmai, pirms pakalpojumu pirkuma veikšanas, ir ieteicams pārliecināties, vai uzņēmums ir oficiāli reģistrēts. Par to bez maksas var pārliecināties interneta vietnē www.lursoft.lv.
Tāpat ir ieteicams pārliecināties, vai uzņēmums ir reģistrēts Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datu bāzē, kur noteikti jāreģistrējas visiem Latvijas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. http://tato.em.gov.lv.
Katru darījumu pirms naudas norēķinu veikšanas ir nepieciešams noformēt rakstiski, parakstot līgumu, kurā detalizēti ir atrunātas ceļojuma detaļas, cenā iekļautie pakalpojumi, gala cena, samaksas termiņi, kā arī pušu atbildība.
Dokumenti
Pase
Uz ārzemēm var doties tikai ar derīgu ceļošanas dokumentu (pasi, identifikācijas karti). Ceļošanas dokuments, kura derīguma termiņš beidzas brauciena laikā, ir nederīgs. Lielākā daļa valstu pieprasa, lai ceļošanas dokuments būtu derīgs ne mazāk kā sešus mēnešus pēc brauciena pēdējās dienas (iespējams, ka tiek pieprasīts derīguma termiņš arī 12 mēnešus pēc brauciena). Ieteicams šo noskaidrot pirms izbraukšanas un nepieciešamības gadījumā nomainīt ceļošanas dokumentu vai pagarināt tā derīguma termiņu. Detalizēta informācija par nepieciešamajiem valstī iebraucamajiem dokumentiem ir pieejama attiecīgās valsts vēstniecībā. Visu vēstniecību kontakti ir atrodami LR Ārlietu ministrijas mājās lapā http://ej.uz/5d86 un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās vai mājas lapā http://ej.uz/PMLP_pases.
Vīza
Pirms ceļojuma ir svarīgi noskaidrot, vai ieceļošanai izvēlētajā valstī nav nepieciešama vīza. To valstu un teritoriju sarakstu, uz kurām var doties bez vīzas, var atrast Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapā http://ej.uz/q13n vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80005905.
Veselība
Ceļojot ārpus Latvijas, var būt nepieciešama vakcinācija pret slimībām, kas ir sastopamas citās pasaules valstīs un teritorijās. Vakcinācija var pasargāt no daudzām ar ceļojumu saistītām infekcijām. Informāciju par nepieciešamajām vakcīnām un rekomendācijām, ceļojot uz noteiktām valstīm var atrast Vakcinācijas centra mājaslapā www.vakcinacijascentrs.lv.
Nepieciešamās potes ieteicams noskaidrot vismaz astoņas nedēļas pirms plānotā ceļojuma, jo dažas vakcīnas ir nepieciešams veikt savlaicīgi, lai ļautu organismam izstrādāt imunitāti, kā arī dažas vakcīnas jāveic vairākās reizes vairāku nedēļu garumā.
Ceļojumu apdrošināšana
Aizsardzībai ceļojuma laikā ir būtiska atbilstoša ceļojumu apdrošināšana. Izvēloties apdrošināšanas polisi, ir ieteicams pievērst uzmanību, lai tā segtu vismaz šādus riskus: ceļojuma atcelšanas izdevumus, ja ceļotājs nevar doties ceļojumā; nodrošinātu palīdzību (iekļaujot medicīniskos izdevumus un repatriāciju) nelaimes vai saslimšanas gadījumā atrodoties ārvalstīs, kā arī paredzētu kompensāciju paliekoša ievainojuma, nāves, bagāžas aizkavēšanās vai pazušanas gadījumos.
Papildu tam Nacionālajā veselības dienestā (NVD) bez maksas iespējams noformēt Eiropas Veselības apdrošināšanas karti, kas apliecina ceļotāja tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kāda tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Vairāk par karti iespējams uzzināt: http://ej.uz/vas12.
Nauda un personīgās mantas
Esot ceļojumā, īpaši jārūpējas un jāglabā ir savas personiskās mantas, kuru pazušana nepatīkami var ietekmēt turpmāko atpūtu – pase, nauda, biļetes, telefons un atslēgas. Saskaņā ar dažu valstu normatīvajiem aktiem, viesnīca nav atbildīga par lietām, kas atstātas viesnīcas numuros. Ieteicams ir iznomāt viesnīcas seifu un glabāt tajā pasi, naudu un citas vērtīgās lietas. Arī citas viesnīcas numuriņā atstātās vērtslietas, tiek rekomendēts glabāt aizslēdzamās somās.
Ja, dodoties ārpus viesnīcas, nav iespējas svarīgākās mantas atstāt seifā, ir ieteicams par tām īpaši parūpēties – glabāt aizverama tipa somā, visu naudu neglabāt tikai vienā vietā, bet sadalīt pa dažādām somas kabatiņām, neizmantot bankas karti kā vienīgo naudas avotu un vienmēr parūpēties arī par skaidras naudas esamību, izdrukāt ceļojumu dokumentus.
Uzturs
Svešās valstīs tiek ieteikts nedzert ūdeni no krāna. Ar baktērijām piesārņots ūdens var kaitēt veselībai un izraisīt veselības problēmas. Būtiski ir ievērot arī personisko higiēnu un vienmēr pirms ēšanas rūpīgi nomazgāt rokas. Pirms maltītes jāpārliecinās, lai ēdamrīki un trauki būtu patiesi tīri. Nepieciešamības gadījumā tos var pārslaucīt ar mitrajām salvetēm. Ja uzturā tiek lietots ielas ēdiens, ieteicams, lai tas būtu gatavots iespējami augstākā temperatūrā un uzreiz arī tiktu pasniegts.
Tuvojoties vasarai, kad sākas atvaļinājumu laiks un gan lielie, gan mazie dodas ceļojumos, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes docente un zvērināta notāra palīdze Inga Kudeikina atgādina, kādi dokumenti vajadzīgi, ceļojot kopā ar savu bērnu un bērnam vienam pašam vai kopā ar skolotāju, treneri, vecmāmiņu dodoties ārpus Latvijas robežām.
Braucot ārpus Latvijas, vienmēr jāņem līdzi bērna pase un bērnam jābūt apdrošinātam. Ja bērns ceļo kopā ar vecākiem, viņam jābūt ierakstītam vismaz vienā no vecāku pasēm. Ja vecākiem, dodoties ceļojumā, līdzi ir tikai ID karte, tad jābūt līdzi arī bērna dzimšanas apliecībai vai tās notariāli apliecinātam norakstam. Ja bērns ceļo kopā ar vecākiem, kuri nav precējušies, viņam jābūt ierakstītam vismaz vienā no vecāku pasēm vai jābūt līdzi bērna dzimšanas apliecībai vai tās notariāli apliecinātam norakstam.
Bērni, kuri ir Latvijas Republikas pilsoņi, no septiņu gadu vecuma Eiropas Savienības (ES) valstīs var ceļot vieni paši bez vecāku piekrišanas un pilnvaras, taču Inga Kudeikina vecākiem iesaka laikus sagādāt pilnvaru “kādam tuvam cilvēkam, kurš nepieciešamības gadījumā operatīvi var ierasties valstī, kur bērns uzturēsies, jo jebkuras valsts tiesību akti nosaka pilngadīgo personu atbildību par bērnu”. Lai vajadzības gadījumā svešajā zemē vērstos pie ārsta vai kādas valsts atbildīgās amatpersonas, bērnam būs nepieciešama pilnvarotās personas klātbūtne.
Ja bērns ceļo kopā ar personu, kas nav viņa vecāki, jāņem līdzi bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināts noraksts un, kā iesaka RSU docente Inga Kudeikina, vecāku piekrišana jeb pilnvara vai apliecinājums. Pilnvara un apliecinājums (bez tulkojuma) maksā aptuveni 20 eiro.
Ko labāk izvēlēties – pilnvaru vai apliecinājumu? Apliecinājumu izdod bērniem no septiņu gadu vecuma. Tajā netiek minēta konkrēta persona, kuras pavadībā bērns ceļo, līdz ar to ārzemēs ārsts, policists vai tml. prasīs juridisko pamatojumu, uz kura šis konkrētais pieaugušais, t. i., vecmāmiņa vai treneris, pārstāv bērnu, kurš ir devies ārpus Latvijas bez vecākiem. Tāpēc Inga Kudeikina iesaka labāk izvēlēties pilnvaru, ko var izsniegt jebkura notāra birojā, norādot konkrētu personu, kuras pavadībā bērns ir tiesīgs ceļot. Turklāt ir vērts atcerēties, ka pilnvaru var izsniegt uzreiz vairākām personām no bērna piedzimšanas līdz pilngadībai.Pilnvara, ceļojot ES, nav jātulko, taču, lai ārzemēs nerastos problēmas ar medicīnas darbiniekiem, policiju un citām atbildīgām institūcijām, labāk to iztulkot angļu valodā.
“Lai ceļojumi un atpūta šajā vasarā būtu izdevusies, novēlu padomāt par bērna drošību un laicīgi sagatavot dokumentus!” saka RSU Juridiskās fakultātes docente.
Suņa iegāde ir nopietns lēmums, ko nedrīkst veikt impulsīvi, taču patversmes suņa adoptēšana var izrādīties vēl izaicinošāka – pieņemt savās mājās suni no patversmes ir patiesi cēls darbs, taču tam līdzās nāk īpaši augsta atbildība. Pirms veikt izvēli par labu patversmes suņa adoptēšanai, Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte, kinoloģe Monta Priede iesaka pārliecināties, ka tas jaunajam saimniekam tiešām būs pa spēkam.
Lai arī suņa kucēna fāze parasti sagādā lielāko prieku, arī pieauguša suņa ienākšana ģimenē var nest tikpat daudz prieka un pacilātības. Kinoloģe uzsver: “Patversmes suns nav sliktāks par kucēnu. Arī manā ģimenē ir pieņemti suņi. Vecāko suni iepazinu, kad viņai bija 5 gadi – iepriekš no viņas atteicās trīs citi saimnieki. Tagad viņai ir jau 13 gadu, un es nevarētu vēlēties sev labāku pirmo suni. Tā laikam notiek, kad īstais suns satiek īsto saimnieku. Tādēļ es aicinu dot iespēju arī patversmes suņiem!” Suņu dzīves eksperte uzsver, ka patversmes suņa adoptēšana ir gan liels prieks, gan arī izaicinājums, tādēļ pirms lēmuma pieņemšanas ir jāpārliecinās, ka ņemti vērā visi apstākļi.
Laiks Jebkura suņa aprūpe aizņem laiku, taču patversmes sunim var nākties veltīt daudz vairāk laika un uzmanības, lai suns jaunajās mājās justos patiešām droši. Suņi, kuri piedzīvojuši iepriekšējā saimnieka nodevību vai zaudējumu, ir guvuši traumu, tādēļ sākt uzticēties jaunajam saimniekam var izrādīties ļoti sarežģīti.
Tēriņi
Suņa ienākšana ģimenē rada jaunas izmaksas – rodas gan jauni ikdienas tēriņi, gan periodiski veterinārie izdevumi. Adoptējot suni no patversmes, izmaksas var būt lielākas, jo ne vienmēr ir zināma suņa slimību vēsture, turklāt, uzņemot ģimenē suni senioru, jārēķinās, ka mīluļa dzīves norietā vetārsta apmeklējumi var būt biežāki.
Apmācība Parasti kucēnu ir vieglāk apmācīt uzvesties sociāli pieņemami nekā pieaugušu suni. Arī pieauguša suņa apmācīšana var izrādīties viegla, tomēr, ja kāda situācija sunī izceļ jaunas uzvedības īpatnības, var gadīties, ka saimniekam apmācības jāsāk no sākuma. Tas var būt viļņveidīgs process, kurā jāieguldās ilgtermiņā, bet tas ir tā vērts.
Citi mājdzīvnieki
Ja mājās ir citi mājdzīvnieki vai nākotnē plānots papildināt savu mājdzīvnieku pulciņu, obligāti patversmē jāuzzina par suņa uzvedību, reaģējot uz citiem dzīvniekiem. Dodoties pastaigā ar izvēlēto patversmes suni, var lūgt patversmes darbiniekiem atļauju ņemt pastaigā vēl kādu patversmes suni, lai redzētu abu dzīvnieku savstarpējo komunikāciju. Iepazīstinot adoptēto suni ar jau esošajiem mājdzīvniekiem, rūpīgi jāvēro dzīvnieku uzvedība.
Bērni
Ja suns dzīvos līdzās bērniem, jācenšas jau patversmē noskaidrot visu iespējamo informāciju par suņa raksturu un uzvedību bērnu tuvumā. Ja jaunajam mīlulim neizveidosies labas attiecības ar bērnu, atgriešanās patversmē sunim būs liels trieciens, kura dēļ dzīvnieks varētu zaudēt uzticību cilvēkiem.
Iepazīšanās
Pirms došanās uz jaunajām mājām ir ieteicams apciemot suni patversmē atkārtoti un pievērst uzmanību suņa uzvedībai patversmē – vai suns vēlas komunicēt, vai negriež galvu prom, kad viņu samīļo, un vai suns priecājas jūs satikt. Pārvākšanās sunim radīs stresu, tādēļ vēlams, lai jaunajā mājvietā viņam būtu vismaz viena pazīstama seja.
Dzīvojamā platība
Jāizvēlas sunim piemērota dzīvojamā platība. Dzīvoklis nav piemērots lieliem suņiem, garspalvainiem suņiem vai dzīvniekiem ar pavilnu.
Rimi Mājdzīvniekiem eksperte mudina ikvienu dot iespēju sunim no patversmes: “Es nekad neesmu nožēlojusi savu lēmumu pieņemt patversmes suni, jo suns ir prieks un laime. Suņi ik dienu man sniedz kaut ko tādu, ko par naudu nevar nopirkt. Viss mans ieguldījums atgriežas ar uzviju, jo suņi ir uzticamākie draugi, kādus vien var vēlēties.”
Bērni vecumā no 8 līdz 16 gadiem tiek uzskatīti par digitālo paaudzi ne tikai tāpēc, ka interneta vidē jūtas kā zivis ūdenī. Viņi arī savas sociālās prasmes pamatā izmanto vai pat apgūst virtuālajā vidē, kamēr pieaugušie dod priekšroku komunikācijai klātienē. Vai un kā atšķirīgās sociālās prasmes ietekmē dažādu paaudžu rīcību ar kibermobingu jeb emocionālo vardarbību internetā saistītās situācijās? Un kā labāk runāt ar bērniem par kibermobingu?
Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem sniedz mobilo sakaru operatora BITE aizsāktās iniciatīvas “Iekod pirkstā!”, kuras mērķis ir veicināt atbildīgu mobilo ierīču lietošanu un mazināt kibermobingu, eksperti: BITES tehnoloģiju eksperts Dainis Dembovskis, Latvijas Universitātes (LU) profesore Zanda Rubene un psiholoģe Gunita Kleinberga.
Digitālie bērni primāri komunicē ar ierīču starpniecību
Attīstoties tehnoloģijām, cilvēki arvien biežāk īsteno savstarpējo saziņu digitālajā vidē, jo tā ir ērtāk, ātrāk un vienkāršāk. Īpaši raksturīgi tas ir bērniem un pusaudžiem, kuri pamatā “sarunājas” ar dažādu mobilo ierīču palīdzību, līdz ar to – viņu socializēšanās prasmes viedojas no pastarpinātās komunikācijas.
“Cilvēki tehnoloģijas uztver dažādi – vecākajām paaudzēm tas ir papildu komunikācijas rīks, bet jaunākās paaudzes to izvēlas kā primāro komunikācijas kanālu. Ja pieaugušie nopietnas sarunas vada klātienē, bērni un pusaudži virtuālajā vidē izvēlas gan atzīties mīlestībā, gan nodot arī sliktas ziņas, piemēram, pārtraukt attiecības. Problēmas sākas, kad jārisina patiešām nopietnas konfliktsituācijas, jo viena lieta ir to darīt, sūtot ziņas, bet otra – “aci pret aci”. Tas ir brīdis, kad sociālo prasmju trūkums liek par sevi manīt visvairāk,” skaidro Z. Rubene.
Līdzīgi domā G. Kleinberga, norādot, ka raksturīgākā bērnu un pusaudžu reakcija, saņemot naidpilnas īsziņas, ziņas dažādās savstarpējās saziņas vietnēs, negatīvus, apvainojošus komentārus sociālajos tīklos, ir tūlītēja atbilde pāridarītājam: “Visbiežāk bērni nolemj, ka labākā rīcība ir sūtīt atpakaļ tik pat skarbas vai pat skarbākas ziņas, kas, protams, nav risinājums, jo konfliktu tikai padziļina. Bravūrai stāties pretī ar bravūru nevar – domstarpības ir jārisina sarunu ceļā!”
Šādās situācijās nozīmīga loma ir savstarpējās komunikācijas tradīcijām ģimenē, kuras ir jāveido ļoti mērķtiecīgi. Proti, ja bērnam vieglāk ir sarunāties caur ierīcēm, vecākiem viņš ir jāiedrošina runāt par savām ikdienas gaitām un arī emocijām klātienē, tā ne tikai stiprinot atvases sociālās prasmes, bet arī radot bērnam sajūtu, ka vecākiem nav vienalga, kas ar viņu notiek. Labs veids ir runāt ar bērnu par viņa aktivitātēm, stāstot par savējām.
“Mēs dzīvojam digitālā laikmetā – šobrīd tehnoloģijas piedāvā virkni iespēju, kas atvieglo mūsu ikdienu. Taču tāpat kā reālajā dzīvē, arī virtuālajā vidē bezatbildīga rīcība var radīt dažādus riskus. Ir acīmredzams, ka tehnoloģiju nozīme nākotnē tikai pieaugs, tāpēc tā vietā, lai pretotos visam jaunajam un nezināmajam, ir vērts sekot šim progresam, tostarp lauzt novecojušus stereotipus, pielāgoties un apgūt atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī iemācīt to bērniem,” ir pārliecināts BITES tehnoloģiju eksperts Dainis Dembovskis.
Vecākiem trūkst zināšanu par bērnu aktivitātēm internetā
“Savās lekcijās vecākiem bieži vaicāju, vai viņu bērni spēlē datorspēles. Saņemot apstiprinošu atbildi, jautāju, kādas spēles spēlē jūsu bērni? Uz šo jautājumu vecāki parasti atbildēt nevar – viņi nezina spēļu nosaukumu, kā arī nespēj izskaidrot bērnu iecienītāko spēļu būtību. Tas nozīmē, ka pieaugušajiem nav piekļuves videi, kurā bērni dzīvo, vai arī tā ir ļoti ierobežota,” secina LU profesore.
Arī G. Kleinberga uzskata, ka pieaugušie reizēm negribīgi pieņem pārmaiņas, kā arī nevēlas iedziļināties jautājumos, kurus paši līdz galam neizprot, kas rada vairākus riskus: “Pirmkārt, bērns pakāpeniski sāk pieņemt, ka vecākiem viss ir vienalga. Otrkārt, viņam rodas pārliecība, ka vecāki neko virtuālās pasaules nesaprot. Tādējādi starp viņiem rodas plaisa, kas tikai palielina iespējamību, ka bērns, nonākot kibermobinga situācijā, nevērsīsies pie vecākiem, jo neuzticēsies, baidīsies būt nesaprasts.”
Tādēļ eksperti uzsver, ka pieaugušajiem vairāk ir jāinteresējas par jaunākajām tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem, kurus ikdienā izmanto viņu bērni. Piemēram, ir vērts sekot līdzi tehnoloģiju ziņām medijos, kā arī pievērst uzmanību aktualitātēm bērnu iecienītākajās savstarpējās saziņas un sociālo tīklu platformās. Viens no veidiem: tā vietā, lai katru dienu tincinātu bērnu par to, kā viņam ir gājis skolā, dažkārt var pajautāt, kas labs notiek “Facebook” vai ko jaunu atvase publicējusi savā “Instagram” kontā. Tas ļaus identificēt un problēmas savlaicīgāk.
Bērni virtuālajā vidē nejūt robežas
Digitālo bērnu izpratne par to, kas ir vai nav atļauts virtuālajā vidē, nav viennozīmīga. Ņemot vērā, ka internets nodrošina zināmu anonimitāti, sarunbiedra reakciju un emocijas uzreiz novērtēt ir teju neiespējami, daudziem šķiet, ka rakstīt var jebko.Taču visa informācija, kas tiek publicēta internetā, tur arī paliek – to nevar izdzēst, padarīt par nebijušu.
“Digitālo bērnu vidū valda pieņēmums, ka virtuālajā vidē aizskaroša komunikācija ir pieņemamāka, jo sarunbiedrs nav redzams, savukārt tās sekas nav jūtamas uzreiz. Tomēr jāņem vērā, ka rakstītam vārdam vai vizuālam pazemojumam nav emociju vai intonācijas, tāpēc vēstījums ir vieglāk pārprotams un saņēmējs to uztver sāpīgāk,” norāda Z. Rubene.
Tas ir iemesls, kāpēc kibermobings nereti aizsākas kā nevainīgs joks, kas pārvērš upura dzīvi ļaunā murgā, jo emocionālā vardarbība internetā notiek 24/7.
“Ļoti daudzi domā, ka izķēmota bilde ir labs iemesls jautrībai. Tomēr šādu attēlu publiskošana interneta vidē rada sniega bumbas efektu – katrs nākamais tā saņēmējs var ne tikai piezīmēt kaut ko klāt, bet arī nosūtīt to vēl vairākiem desmitiem vai pat simtiem adresātu. Cietušais bērns ļoti bieži pēc tam vairs negrib iet uz skolu, ir spiests mainīt mācību iestādi vai pat dzīvesvietu. Taču tas ne vienmēr palīdz, jo informācija jebkurā brīdī var parādīsies apritē atkārtoti,” tā G. Kleinberga.
Tādējādi eksperti ir vienisprātis – pieaugušo uzdevums ir skaidrot bērniem bezatbildīgas rīcības sekas un radīt viņos pārliecību, ka nepieciešamības gadījumā var un vajag vērsties pēc palīdzības pie vecākiem, pedagogiem u.tml
“Nenoliedzami, arī paši bērni neapdomības dēļ var izprovocēt kibermobinga situācijas, piemēram, izplatot attēlus, kuros redzami divdomīgās situācijās. Taču tas nav iemesls nedz tam, lai vienaudži par viņiem ņirgātos, nedz arī tam, lai pieaugušie viņu par to vainotu,” piebilst psiholoģe.
Par iniciatīvu:
Lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī mazinātu kibermobingu bērnu un pusaudžu vidū, mobilo sakaru operators BITE, sadarbojoties ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Valsts policiju, Latvijas Drošāka interneta centru, psihologiem, tehnoloģiju un komunikācijas ekspertiem šoruden uzsāka iniciatīvu “Iekod pirkstā!”. Tās ietvaros visā Latvijā tiek īstenotas dažādas informatīvi izglītojošas aktivitātes, skaidrojot gan skolēniem, gan viņu vecākiem un pedagogiem, kas ir kibermobings, kā to atpazīt un kā ar to cīnīties.
Ja sieviete un vīrietis pārtrauc savas partnerattiecības, ir ļoti svarīgi, lai bērna dzīvē paliktu abi vecāki. Tas ir nozīmīgi pilnvērtīgai personības attīstībai. Kā organizēt tēvu un bērnu dzīvi pēc tam, kad abi vecāki ir šķīrušies, stāsta klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte.
Ļauj pierast pie jaunās situācijas! Vecākam, kas aiziet dzīvot atsevišķi, jāņem vērā, ka, tiekoties ar bērnu pēc kāda atšķirtības brīža, mazais var būt klusāks, kautrīgāks. Jāpaiet laikam, kamēr viņš pierod pie jaunās situācijas. Netincini bērnu ar frāzēm, kā “vai tad tu mani vairs nepazīsti?!”.
Spēlējieties kopā! Svarīgs ir laiks, ko tētis pavada ar bērnu, liekot uzsvaru ne tik daudz uz kvantitāti, bet gan uz kopā pavadītā laika kvalitāti. Tā ir kopīga spēlēšanās, rotaļas, sarunas. Tradicionālais kopīgais kino apmeklējums, iešana uz kafejnīcu vai lielveikalu iepirkties nesniedz to komunikāciju, kas veidojas spēlējoties. Kopīga rotaļāšanās smilšu kastē būs daudz vērtīgāka, jo tā viens otru var iepazīt dziļāk.
Tiecieties regulāri! Ja vecāku šķiršanās laikā bērns ir pavisam mazs, tad regulāras tikšanās ir ļoti svarīgas. Tikai tā var izveidot tuvas un īstas attiecības ar tēti. Bērnam 1–2 gadu vecumā tētis būtu jāredz vairākas reizes nedēļā.
Ņem vērā bērna intereses! Pavisam mazu bērnu vecākiem jārēķinās ar bērna dienas režīmu un to, vai mazais vēl tiek barots ar krūti. Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību pamatprincipiem ir nekaitēt bērnam un rīkoties viņa interesēs. Šajā vecumā bērna attīstībai diendusa un dienas režīms ir ļoti svarīgs, tāpēc apciemojumi vai bērna ņemšana pie sevis ir jāpakārto mazā cilvēka vajadzībām. Jautājums ir arī par nakšņošanu ārpus mājas. Ja bērnu baro ar krūti, tad tas nav iespējams. Arī, ja tēvs iepriekš nav bijis ļoti iesaistīts ikdienas aprūpē un nav naktīs cēlies pie mazā, mazs bērns vakarā un naktī gribēs pie mammas.
Kā dalīt laiku
Ja tēvs ir bijis pilnvērtīgi iesaistīts bērna audzināšanā visu laiku un arī pēc šķiršanās vēlas būt daļa no atvases dzīves, tad dzīvošana pie abiem vecākiem pusi no laika jeb tā sauktais Skandināvijas modelis, kad 50 % laika bērns pavada pie mammas, bet otrus 50 % – pie tēva, nav slikta izvēle. Šāda laika dalīšana nenāks par labu bērna emocionālajai pašsajūtai, ja vecāki to dara, lai iespītētu otram. Dažviet ārzemēs tagad tiek ieviests cits sadzīves modelis – bērnam ir vienas mājas, kurās pārmaiņus dzīvo mamma un tētis.
Šķiroties gaidas no komunikācijas ar tēti meitenēm un zēniem saglabājas tādas pašas, kā dzīvojot vienotā ģimenē. Pirmsskolas vecumā, kad veidojas dzimumidentitāte, puika gribēs būt kā tētis un darīt “veču” lietas. Ir labi, ja tētis ar dēlu dodas dabā, veic kopīgus darbus un puika mācās būt vīrišķīgs kā tētis. Mammai tas būtu jāļauj, neizprašņājot par katru paveikto darbību.
Tāpat normāli, ka mazā meitene gribēs precēt tēti. Viņai būs svarīga tēta apbrīna un novērtējums, kā arī skaidri norādīta robeža, ka precēt tēti nav iespējams. Bet tas neliedz tētim pret mazo meitiņu izturēties tā, lai tikšanās laikā viņa būtu tēta mazā princese.
Peldēšana ir lieliska aktivitāte gan sunim, gan saimniekam. Tā nodrošina slodzi visām muskuļu grupām, attīsta izturību, līdzsvaro organisma sistēmu, elpošanas, asinsrites, nervu, skeleta un muskuļu darbību. Kas jāņem vērā suņu saimniekiem, baudot vasaras priekus ūdenstilpņu tuvumā, atbild Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte, kinoloģe Ļena Valdmane.
Peldvietas izvēle
“Pirmkārt, jāizvēlas peldvieta, kur ir atļauts atrasties kopā ar suni. Svarīgi atcerēties, ka publiskajās peldvietās (pludmales, oficiāli ierīkotas peldvietas) nav atļauts peldināt suņus, un šādās vietās būs uzstādītas arī informatīvas zīmes – aizliegums peldvietā ievest suņus. Gadījumā, ja šāda informatīva zīme nav uzstādīta, situācija jānovērtē pašam saimniekam, kura pienākums ir nodrošināt, lai suns netraucē un nerada draudus apkārtējiem cilvēkiem un citiem dzīvniekiem’’, situāciju skaidro kinoloģe. Ļena Valdmane iesaka apmeklēt mājaslapu arSuni.lv, kur sadaļā vietas var apskatīt pašu saimnieku ieteiktās “suņiem draudzīgās vietas”, tai skaitā peldvietas.
“Otrkārt, jāpievērš uzmanība pašai ūdenstilpnei – vēlams, lai krasts ir lēzens, lai suns var brīvi izkļūt no ūdens. Ieteicams izvairīties no stāva, irdena vai slidena krasta, kā arī no augstām, betonētām, gludām malām (piemēram, piestātņu vai tiltu tuvumā). Jāizvēlas ūdenstilpnes ar mierīgu straumi, salīdzinoši seklu ūdeni, kur dziļums palielinās pakāpeniski. Tāpat jāseko līdzi gultnes stāvoklim, lai suns nevar savainot vai sagriezt ķepas, piemēram, uz asiem akmeņiem”, atgādina Rimi Mājdzīvniekiem eksperte.
Novērtē suņa spējas
Līdzīgi kā cilvēki, arī ne visi suņi ir labi un azartiski peldētāji, un ne visiem suņiem patīk ūdens. Dažiem suņiem peldētprasmi ierobežo fiziskās un anatomiskās īpatnības, savukārt citiem suņiem var būt bailes no ūdens, diskomforts un nepatika. Dažām suņu šķirnēm peldes var sagādāt grūtības, piemēram, suņiem ar īsām kājām (takši, baseti, korgiji), kā arī brahicefālām šķirnēm (franču un angļu buldogi, mopši, pekinieši). Savukārt citām šķirnēm, ir iedzimta nepatika pret ūdeni, piemēram, basenži, protams, ir daži izņēmumi. Teicami peldētāji ir retrīveri, spanieli un ņūfaundlendieši, kā arī medību suņu šķirnes.
“Peldēšana nodrošina lielu fizisko un arī emocionālo slodzi sunim, tādēļ īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem jābūt ar suņu-senioru un kucēnu peldināšanu, kā arī suņiem ar lieko svaru vai pēc dažādām traumām vai operācijām,” atgādina Ļena Valdmane.
Pirms kopīgi mesties ūdenī, kinoloģe iesaka pavērot, kā tavs mīlulis izturas ūdens tuvumā – vai labprāt tuvojas ūdenim, vai var atnest ūdenī iemestu mantiņu. Ja suns izrāda satraukuma un stresa pazīmes – atkāpjas no ūdens, sāk elsot un smilkstēt, mēģina paslēpties pie saimnieka kājām, visticamāk, ka šajā brīdī suns peldei nav gatavs.
Ja suns baidās no ūdens
Līdzīgi kā jebkurā suņu apmācības procesā, arī ar peldēšanu jāievēro pakāpeniskuma un mērenības princips. Labāk ūdens tuvumā vai ūdenī pavadīt mazāk laika, bet darīt to ar baudu, saglabājot vēlmi atgriezties vēl, nevis vairot nepatiku ar piespiešanu vai nesamērīgu slodzi.Noteikti nemetiet kucēnu vai pieaugušu suni ūdenī! Īpaši, ja neesi pārliecināts, vai sunim patīk ūdens un tas prot labi peldēt. Ar strauju lēkšanu ūdenī jābūt piesardzīgiem arī karstās dienās vai pēc lielākas fiziskās slodzes, kad suņa organisms ir sakarsis, jo temperatūras svārstības (īpaši, ja ūdens temperatūra ir krietni zemāka par gaisa temperatūru) var izraisīt šoku.
“Ja suns ūdens tuvumā izturas piesardzīgi un negribīgi tuvojas ūdenim, nevajag to vilkt ar varu. Suns ar ūdeni pirmajā reizē jāiepazīstina pakāpeniski: pastaigājoties gar krastu, var tuvoties ūdenim, neaizmirstot suni paslavēt. Ļoti labvēlīgi suņa “attiecības” ar ūdeni var veidot, izmantojot rotaļas, piemēram, pamest suņa mīļāko rotaļlietu (bumbiņu, kociņu) ūdenī, bet tuvu krastam – tādējādi pastāv lielāka iespējamība, ka suns to satvers un atnesīs. Suns jutīsies drošāk, ja ūdenī atradīsies saimnieks vai cits suns. Pirmajās reizēs var suni nedaudz pieturēt no apakšas zem krūšu kurvja, palīdzot sunim noturēties virs ūdens, jo ķepas visi suņi (t. sk. kucēni) kustinās instinktīvi, pat atrodoties virs ūdens, nevis ūdenī. Zooveikalos ir pieejamas arī speciālas peldvestes suņiem, kas palīdz noturēt pareizo pozīciju ūdenī un ļauj pilnvērtīgi un droši izbaudīt ūdens priekus, īpaši piemērotas tās ir suņiem, kuru anatomiskās īpatnības, fiziskais vai veselības stāvoklis apgrūtina peldēšanu.
Ievēro mērenību
Ļena Valdmane stāsta, ka laiskošanās ūdens tuvumā, vienkārši staigāšana seklā ūdenī (līdz suņa krūšu līmenim) vai rakņāšanās krasta smiltīs un dubļos, arī bez peldēšanās, ir laba vienmērīga fiziskā slodze sunim un iespēja atvēsināties bez liekas piepūles.
“Arī gadījumā, ja tavs suns ir nasks peldētājs, nepārforsē. Suņi labprāt izdabās saimniekam un būs gatavi vairākkārt atnest ūdenī iemestu bumbiņu, taču saimniekam ir jānovērtē suņa stāvoklis un, ja suns izrāda noguruma pazīmes (ir aizelsies, krastā uzreiz vēlas apsēsties vai apgulties, ir palēninājis tempu, gan skrienot iekšā ūdenī, gan izkļūstot no tā), pārtrauc rotaļu un labāk atgriezies baudīt ūdens priekus citā dienā,” stāsta kinoloģe.
Ūdenstilpju tuvumā jāļauj sunim pašam izvēlēties, vai tas vēlas baudīt peldes, vai izvēlas citu nodarbi. Bieži suņiem patīk ložņāt gar krastu, medīt kukaiņus vai mailītes, rakt bedres smiltīs. Ja suns dodas līdzi saimniekam peldē, jāvēro mirklis, kad suns vēlas atgriezties krastā, un nevajag suni saukt dziļāk un turpināt peldēt. Protams, ja suns veikli un azartiski dzīvojas ūdens tuvumā, labprāt pats lec iekšā un peld, saimniekam atliek vien baudīt mirkli.
Svarīgi, lai atrašanās pie ūdens sagādā prieku un ir droša gan sunim, gan saimniekam un apkārtējiem, atgādina Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte.
Publicēt vai nepublicēt sava mazuļa foto – tas ir katra vecāka un ģimenes privāts lēmums, ko vada konkrēti argumenti. Bet kā rīkoties vecākiem, kuri nolēmuši savu mazuli neizrādīt interneta plašumos, taču pamana, ka to dara kāds cits ģimenes loceklis, tuvs draugs vai pat svešinieks? Un ko par savu fotogrāfiju publicēšanu jau pieaugot teiks paši bērni, kuri saviem vecākiem nav devuši atļauju izrādīt sevi sociālajos tīklos? Nākotnes riskus skaidro Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.
“Izvērtējot, publicēt vai nepublicēt sava bērna fotogrāfijas internetā, vecākiem ir jāapzinās, ka vēlāk apzinātā vecumā bērns varētu nevēlēties, ka viņa/-s fotogrāfijas vai citi personas dati ir pieejami sociālajos tīklos. Bērna fotogrāfiju publicēšana nākotnē var izraisīt problēmas personiskajā un profesionālajā dzīvē. Tā kā lēmums par bērna fotogrāfiju publicēšanu internetā ir bērna vecāku pārziņā, tas jārespektē arī pārējiem pieaugušajiem bērna kontaktpersonu lokā,” norāda Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka. Viņa atklāj, ka Datu valsts inspekcijā līdz šim vēl nav saņemts iesniegums, kur bērns lūgtu palīdzēt atbrīvoties no publikācijām, ko, iespējams, veikuši viņa ģimenes locekļi. Taču jau pavisam drīz pieaugs paaudze, kas ir plaši “atrādīta” sociālajos tīklos, un paredzams, ka parādīsies jauna tendence, bērniem prasot dzēst savus attēlus.
Par personas datu apstrādi sociālās tīklošanas vietnē atbild arī vietnes administrācija, un pareizi būtu, ja katras šādas vietnes privātuma vai datu apstrādes politikā būtu aprakstīts, kā personai rīkoties gadījumos, kad personas dati, iespējams, apstrādāti nelikumīgi. Taču daži galvenie principi palīdzēs izvairīties no pārpratumiem un nepatīkamām situācijām.
Bērna piekrišana nav pamatojums attēlu publicēšanai
Arī bērnu datus, tāpat kā jebkuras fiziskas personas datus, var apstrādāt komerciālos nolūkos vai nodrošinot citas personas leģitīmās intereses. Šādos gadījumos datu apstrādei ir jāatbilst visām noteiktajām prasībām, un šādu datu apstrādi var veikt skola vai komersants. Kā tad ar visiem pārējiem? Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu bērniem pienākas īpaša personas datu aizsardzība, jo sevišķi, lai veidotu personu vai lietotāju profilus sociālajos tīklos.
“Personas piekrišana ir viens no pamatojumiem, lai fotogrāfiju vai videoierakstu publicēšana sociālās tīklošanas vietnēs būtu atļauta. Taču jāņem vērā, ka nepilngadīgu bērnu piekrišanu nevar uzskatīt par likumisku pamatojumu, jo saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu bērna likumiskie pārstāvji ir vecāki, un viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses. Tātad vecāki arī pārstāv savus nepilngadīgos bērnus datu aizsardzības jomā, un bērna personas dati atrodas vecāku “kontrolē”,” skaidro Jekaterina Macuka. Vienkāršoti runājot, ja pajautāsi radu vai draugu bērnam, vai drīksti publicēt viņa attēlu, ar to nepietiks pat pozitīvas atbildes gadījumā. Bez bērna vecāku atļaujas to nedrīkst darīt.
Kāpēc drīkst dalīties ar bērna bildēm ģimenes grupā, bet ne Facebook?
Bērna vecāki vai citi ģimenes locekļi var dalīties ar bērna attēliem savas sociālās grupas ietvaros, piemēram, WhatsApp slēgtajā ģimenes grupā. Taču attēlu publiskošana sociālajos tīklos var novest pie nepatīkamām sekām. Šī gada maijā Nīderlandē tiesa izšķīrusi civilstrīdu starp kādu vecmāmiņu un viņas nepilngadīgo mazbērnu māti, jo vecmāmiņa bez bērnu vecāku piekrišanas sociālajos tīklos bija publicējusi vairākas mazbērnu fotogrāfijas. Vecmāmiņa atteicās tās dzēst no sociālajiem tīkliem arī pēc bērnu mātes vairākkārt izteikta pieprasījuma. Tiesa lēma, ka mazbērnu fotogrāfiju publicēšana bez vecāku piekrišanas ir nelikumīga, un uzdeva vecmāmiņai dzēst no sociālās tīklošanas vietnēm tur ievietotās mazbērnu fotogrāfijas.
Kādēļ arī vecākiem divreiz jāpadomā, pirms publicēt bērna fotogrāfiju?
Gan vecākiem, gan sociālās tīklošanas vietņu lietotājiem būtu jāņem vērā, ka internetā publicētās fotogrāfijas veido personas digitālo vēsturi. Bērna intereses var tikt potenciāli aizskartas situācijā, kad, bērnam pieaugot, atsevišķas internetā ievietotās un publiski pieejamās fotogrāfijas var šķist pārāk personīgas un nepiemērotas izplatīšanai: piemēram, kails bērns, bērns jocīgā tērpā, bērns ar grimasē savilktu seju. Digitālajai vēsturei savukārt ir aizvien pieaugoša loma dažādos dzīves aspektos, piemēram, darba meklējumos.
Tāpat, publicējot bērna fotogrāfijas ar atzīmētu vārdu un ģeogrāfisko atrašanās vietu, iespējams, negribot apdraudi bērna fizisko un ģimenes ekonomisko drošību, jo šādi tu sniedz noziedzniekiem informāciju par bērna un ģimenes paradumiem, uzturēšanās vietām, mājokli un tā drošību utt. Bērnu fotoattēli, kas publiski pieejami sociālās tīklošanas vietnēs, var tikt izmantoti arī dzimumnoziedznieku seksuālajiem mērķiem.
Noteikumi attiecas arī uz bērniem
Atsevišķs jautājums – kā rīkoties, kad bērna attēlu publisko viņa vienaudži bērna paziņu lokā.
Protams, bērniem augot, saskarsme ar vienaudžiem ir aktuāla, arī digitālajā vidē. Aizliegt bērnam iesaistīties sarunās ar draugiem vai dalīties ar attēliem sociālo tīklu grupās nav risinājums, taču svarīgi iemācīt, ka jebkurš attēls paliks internetā uz visiem laikiem. Tāpēc bērnam jāiemācās nedalīties ar attēliem, kurus viņš negribētu publiskot visiem, kā arī nedarīt otram to, ko nevēlas, lai nodarītu pašam. Ja ļoti gribas padalīties ar labāko draugu, labāk attēlu parādīt savā telefonā, nevis pārsūtīt.
Ja nākas saskarties ar situāciju, kad kāds cits publicējis neglaimojošu bērna fotogrāfiju, viņam ir tiesības vērsties pie attēla publicētāja un lūgt attēlu dzēst, taču, ja tas nelīdz, jāvēršas pie sociālo tīklu administrācijas. Sociālo tīklu vietnes piedāvā iespēju pie katra publicētā raksta, attēla un citas informācijas, kas satur personas datus, izvēlēties “Report” jeb “Ziņot”, lai sociālā tīkla administrācijai nodotu ziņu, ka šim attēlam šeit nevajadzētu atrasties. Datu valsts inspekcija aicina bērnus ielūkoties https://drossinternets.lv/ , kur atrodami vērtīgi padomi drošākai interneta lietošanai.
Vasara ir aktīvs ceļojumu un atpūtas laiks. Vai tas būtu tuvāks, vai tālāks brauciens, visjaukāk to baudīt ģimenes lokā. Tomēr, lai ceļojumu varētu patiesi izbaudīt, jau laikus jāpārdomā, kas būs nepieciešams dažādās situācijās. Ko likt somā, ja paredzēts ilgs un garš ceļojums, lai paši mazākie ceļotāji nenogurtu un justos labi, stāsta pediatre, Rimi Bērniem eksperte Sanita Mitenberga.
Izziņas un dokumenti
Izbraucot no valsts mazajam, tāpat kā pieaugušajiem, ir vajadzīga pase. Taču tas nav vienīgais svarīgais dokuments. “Ja bērnam ir kādas hroniskas slimības, jāsagatavo visi vajadzīgie medikamenti un izziņa no ģimenes ārsta par diagnozi, kurā norādīti konkrēti medikamentu nosaukumi. Tas ir īpaši svarīgi, ceļojot ar lidmašīnu, jo, uzrādot izziņu robežkontroles punktā, izvairīsieties no situācijas, kad kādu medikamentu neļauj ienest lidaparātā,” iesaka Sanita Mitenberga, piebilstot – vēl viens būtisks dokuments ir bērna potēšanas pase, kuru atsevišķās valstīs var lūgt uzrādīt.
Pietiekami daudz ūdens
Nereti pieaugušie strikti turas pie ceļojuma grafika un, nevēlēdamies kavēties, bērnam norāda – nedzer daudz, jo tad tev atkal vajadzēs uz tualeti. Taču ūdens dzeršana ir obligāta, īpaši karstā laikā! “Nevēlēšanās apstāties “zaļajā pieturā” nevar būt iemesls atteikties no ūdens. Ūdens pudelītei vienmēr jābūt līdzi!” atgādina Rimi Bērniem eksperte.
Minimālā aptieciņa
Ceļojuma aptieciņai jābūt kompaktai, īpaši tad, ja ceļojat ar lidmašīnu vai sabiedrisko transportu, kur noteikts bagāžas limits. Tomēr somā vajadzētu atrast vietu gan termometram, gan ibuprofēnam vai paracetamolam, ko iedot bērnam, ja temperatūra ir augstāka par 38 grādiem. Šie medikamenti noderēs arī pret zobu, galvas un vēdera sāpēm. Ceļojuma aptieciņu vēlams papildināt arī ar kādu antihistamīna preparātu alerģijas gadījumiem – vienalga, vai tā būtu alerģija no kukaiņa koduma, vai no pārtikas, vai saules. Tāpat ieteicams nodrošināties ar aktīvo ogli un probiotiķi, kas glābs no caurejas un vēdera uzpūšanās.
“Tā kā daudzi bērni cieš no sliktas dūšas transportlīdzekļos, vajadzētu parūpēties arī par medikamentiem pret sliktu dūšu, kā arī maisiņiem, ja nu lieta tomēr nonāk līdz vemšanai,” iesaka Rimi Bērniembērnu veselības eksperte Sanita Mitenberga. “Aptiekās nopērkamas ingvera tabletes, taču bērniem vairāk patiks sūkājamās ingvera “konfektītes” uz kociņa, kas nomāc nelabumu un palīdz tikt galā ar jūras slimību. Šis līdzeklis piemērots bērniem no trīs gadu vecuma un arī grūtniecēm.” Pediatre atgādina – bērnam, kuru moka nelabums, ieteicams sēdēt automašīnas priekšējā sēdeklī un izvairīties no lasīšanas braucošā auto.
Līdzekļi pret pušumiem, netīrumiem un apdegumiem
Tā kā viena no garo brīvdienu aktivitātēm ir dažādas ekskursijas, kur nākas daudz staigāt, var gadīties, ka pat visērtākie apavi uzberž tulznas. Tāpēc vēlams sagādāt dažāda izmēra plāksterus un vairākus apavu pārus. “Pirms tulznu aplīmēt, tā noteikti jāiztīra. Ūdeņraža pārskābe nepatīkami kož, tāpēc es ieteiktu ņemt līdzi kādu citu dezinficējošu līdzekli,” iesaka pediatre. Tāpat, ilgi ceļojot, var rasties situācijas, kad nav, kur nomazgāt rokas, un tad lieti noderēs dezinficējošas salvetes. Un, protams, nedrīkst aizmirst par saules aizsargkrēmu, kas pasargās no apdegumiem!
Atbalsta spilventiņš
Lai bērnam ceļošana būtu ērta, mašīnā jābūt ērtam autosēdeklītim. Kad mazais aizmieg, galvas un kakla atbalstam var izmantot ceļojuma spilvenus, ko apliek ap kaklu. Ieteicams paņemt līdzi arī vieglu sedziņu, jo guļot bērnam var būt auksti, it sevišķi, ja ieslēgts kondicionētājs – sedziņa noderēs gan automašīnā, gan lidmašīnā.
Izkustēšanās un izklaides
Tā kā mazam bērnam ir grūti ilgstoši nosēdēt uz vietas, garlaicību var kliedēt DVD atskaņotājs, kas paredzēts lietošanai automašīnās – animācijas filmas uz kādu laiku mazo var nomierināt. Vecāki, kuri ir kategoriski pret “ekrāniem”, var izmantot audio ierakstus, atskaņojot automašīnas skaļruņos audio pasakas vai bērnu dziesmas.
“Tiesa, pat aizraujošākais ceļojums ar vairākiem pārlidojumiem vai daudzām stundām automašīnā var būt nogurdinošs. Ja ceļā ar auto bērns kļūst nemierīgs un ir iespējams apstāties kādā laukumā, nevis ceļa malā, tas ir jādara. Labāk galamērķī nonākt vēlāk, bet pozitīvā noskaņojumā un veseliem nekā steigties, kļūstot niķīgiem un pārgurušiem,” saka Rimi Bērniem eksperte. Te nu līdzi jāņem tikai labā griba – arī pieaugušajiem nenāks par ļaunu ik pa laikam ieelpot svaigu gaisu un izkustēties. Bērniem ir svarīgi izskrieties, izlādēt enerģiju, lai atkal varētu kādu laiku pavadīt sēdus mašīnā un pat aizmigt. “Taču atcerieties – drošība pirmajā vietā. Neļaujiet bērnam skraidīt gar auto maģistrāles malu!” atgādina pediatre.
Nav tā, ka tu kādu satiec un uzreiz dodies pie altāra. Attiecības attīstās pakāpeniski. Katrs pakāpiens attiecībās kaut ko nozīmē, un katrā no tiem ir savi pārsteigumi un grūtības. Lūk, seši svarīgi „pakāpieni”:
Pasludināt attiecības par oficiālām
Pienāk brīdis, kad pēc vairākiem randiņiem jūs nonākat līdz sarunai par to, kas starp jums notiek. Galvenais, lai jūsu abu mērķi un domas sakrīt. Jūs runājat par attiecību statusu, varbūt par kopīgu nākotni. Šis ir posms, kurā visbiežāk aizbēg tie, kam no tevis vajag tikai seksu.
Iepazīstināt ar ģimeni
Nav svarīgi vai tu dzīvo ar vecākiem, vai kopmītnēs ar draugiem. Pienāk reiz brīdis, kad tu vēlies (vai varbūt nākas?) savu izredzēto iepazīstināt ar savu ģimeni. Ja vecākiem tava otrā pusīte patīk, tā taču ir laba zīme, vai ne?
Atstāt pie viņa savu zobubirsti
Šis ir ļoti svarīgs punkts. Vienu dienu tu atstāj pie viņa zobubirsti, otru – mājas drēbes, trešo – ķemmi… Šis norāda uz to, ka tu vēlies pie viņa atgriezties un no rītiem pamosties kopā, nevis ieskriet pie viņa vakarā, uz pāris stundiņām, lai pačalotu un nodarbotos ar seksu. Tu jūties brīvi!
Dzīvošana kopā
Pienāk brīdis, kad tu pēkšķi saproti, ka pie viņa mājās pavadi vairāk laika nekā savējās, viņa vannasistabas plaukti ir pārbāzti ar taviem skaistumkopšanas līdzekļiem… Varbūt būtu laiks sākt dzīvot kopā? Jo, lai arī cik daudz laika jūs pavadītu kopā, kopdzīve atklāj vienam par otru daudz jauna.
Pieminēt kāzas
Ir skaidrs, ka jūs mīlat viens otru un to arī nebaidāties atklāt. Nākamā sarunu tēma – kādas katrs no jums iedomājas savas kāzas. Pat, ja pašlaik tas ir tikai teorētiski. Galvenais ir saprast, vai partneri domas un sarunas par šo tēmu nebiedē.
Iegādāties mājdzīvnieku
Daudzi pāri varētu atzīt, ka mājdzīvnieks ģimenē ir gluži kā mazs bērns, par kuru jārūpējas. Tā ir liela atbildība, jaunas zināšanas un rūpes. Pie tam, jums ir arī jāizlemj, kā jūs konkrēto dzīvnieciņu grasāties audzināt, kā barosiet, kas viņu vedīs pastaigās utt.
Šajā brīdī jūs saprotat, vai varat uz partneri paļauties, izrunāties un kopīgi risināt jautājumus, lai nonāktu pie kopīga mērķa un risinājuma.
Jā, zemeņu laiks tūlīt, tūlīt jau būs cauri, tāpēc jāsteidz vēl paspēt izvārīt kādu garšīgu ievārījumu. Portāls „Lifehacker” piedāvā dažus noteikumus, kas jāievēro, lai zemeņu ievārījums izdotos patiesi gards.
-Rūpīgi sašķiro zemenes. Ja tu vēlies pagatavot ievārījumu ar veselām ogām, izvēlies skaistas, gatavas ogas (bet ne pārgatavojušās). Tādas, kas nav visai skaistas un saspiestas derēs ievārījumam, kuram ir vienmērīga konsistence.
-Mazgāt zemenes vajag ļoti uzmanīgi, jo tās var saspiesties un kļūt pārāk mīkstas. Daži iesaka vispār ogas nemazgāt, bet noslaucīt ar mitru dvieli. Ja zemenes ir pārāk netīras, ieliec tos traukā ar ūdeni un periodiski uzmanīgi samaisi ar rokām. Pēc 15-20 minūtēm smiltis un netīrumi nosēdīsies trauka dibenā. Pēc mazgāšanas zemenes jāpārliek uz papīra dvieļa, lai tās izžūtu.
-Astīti jāplēš nost tikai sausām un tīrām ogām, citādi tās zaudēs daļu sulas un ievārījums neizdosies tik sulīgs un garšīgs.
-Lai dažādotu ievārījuma garšu, tam var pievienot garšvielas, piemēram, kanēli, vaniļu, kardamonu, piparmētru un pat baziliku. Ja garšvielas pievieno gatavošanas sākumā, to aromāts būs izteiktāks.
-Ievārījumu gatavo nerūsējošā tērauda vai vara traukos.
-Vārīšanas laikā noņem putas. Ja tās atstās,gatavais ievārījums glabāsies īsāku laiku. Pie tam, bez putām tas būs caurspīdīgāks, aromātiskāks un garšīgāks.
Zemeņu un ķiršu ievārījums
Sastāvdaļas:
1 kg zemeņu
800 g ķiršu
500 g cukura
Pagatavošana:
1.No ķiršiem izņem kauliņus.
2.Ķiršus un zemenes liek katlā un apber ar cukuru.
3.Uz mērenas uguns sagaida, līdz masa sāk vārīties, pavāra vēl piecas minūtes un nedaudz atdzesē. Pēc tam atkārto tādu pašu vārīšanu vēl divas reizes.
Slaidas figūras noslēpums ir regulāri treniņi. Diemžēl, daudzas sievietes strādā līdz vēlai naktij, un viņām ir ierobežots laiks, lai regulāri apmeklētu sporta zāli. Ja tu arī esi saskārusies ar šādu problēmu, nepārdzīvo, jo aktīvu dzīvesveidu var piekopt arī mājās.
Atrodi vietu, kur notiks tavi treniņi
Ja atradīsi savā mājā vietu, kur regulāri varēsi nodarboties ar vingrinājumiem, tu vieglāk varēsi sākt sportot. Tu atradīsies sportam labvēlīgā atmosfērā.
Iegaumē pāris vienkāršus vingrinājumus
Iegaumē dažus vingrinājumus, kas tev pašai patīk, jo tie kalpos par pamatu sākuma apmācībām. Vienmēr labāk sākt ar to, ko tu proti un mīli darīt. Pēc kāda laika papildini savu treniņu programmu ar jauniem vingrinājumiem, kas domāti dažādām muskuļu grupām.
Izmanto tiešsaistes video
Skaties dažādus video, kuros redzamas grupu nodarbības – šie ieraksti ir alternatīva braucienam uz sporta zāli. Online video padarīs tavu treniņu efektīvāku.
Lejupielādē veselības un fitnesa aplikāciju mobilajā telefonā
Mūsdienās ir daudz noderīgu aplikāciju, kas tavu dzīvi var atvieglot. Šīs fitnesa aplikācijas apkopos statistiku par tavu ātrumu, tavu tempu, noieto attālumu, par tavām kalorijām.
Pavasaris šogad bija vēls, vēss un lietains. Traucēja arī salnas, tāpēc dārzkopju darbi varētu būt aizkavējušies.
Zāļu tējām vāc liepziedus, asinszāli un mārsilu. Raudene noderēs gan veselīgām tējām, gan kā garšviela. Iepriekš sagatavotā dobē, labāk ēnainā vietā, dēstiem sēj divgadīgās puķes. Rozēm un citām puķēm nogriež noziedējušos ziedus. Tad augi netērēs spēkus sēklu nogatavināšanai, ziemcietes labāk sagatavosies ziemai, bet vasaras puķes turpinās krāšņi ziedēt. Lilijas miglo pret pelēko puvi. Ja nepieciešams, gladiolas, dālijas un citas puķes piesien pie balstiem. Pēc noziedēšanas var apgriezt veigelu krūmus, ja tos vajag veidot. Apcērp dzīvžogus. Sien pirtsslotas. Lasa ogas un gatavo ievārījumus, kompotus, sulas. No nātrēm un tauksaknēm gatavo jaunas raudzējumu porcijas dārza mēslošanai.
7.–9. jūlijs. Lapu dienas.
Šajā laikā nav ieteicams vākt un pārstrādāt ziemai augļus un ogas. Sausā laikā laista dārzu. Sēj dažādus salātus un dilles, arī vasaras portulaku. Tas ir viens no retajiem augiem, kas palīdz paaugstināt zemu asinsspiedienu. Ievāc kressalātu sēklas. Appļauj zālienu, lai tas ātri ataugtu, apgriež slikti sakuplojušus dzīvžogus. Pavairo augus ar lapainiem spraudeņiem. Mēslo augus. Nopļauto zāli kā zaļmēslojumu un mulču klāj uz augsnes gurķu, kabaču un ķirbju dobēs, arī lauka tomātu stādījumos. Tā noderēs arī plēves siltumnīcās, jo būs mēslojums un mazāk dīgs nezāles. Apgriež skābenes un maurlokus, lai tie ataugtu un atkal būtu maigi un garšīgi.
10.–11. jūlijs. Augļu dienas.
Ja esat pratuši stādiem nodrošināt siltumu un labus apstākļus, jau varat vākt gurķu, sviesta pupiņu, zirņu, kabaču un pat tomātu ražu. Lasa ogas. Šajās dienās to visu var arī pārstrādāt – vārīt ievārījumus, skābēt un konservēt. Ja ir iespēja un vēlme, var pat ieskābēt agro kāpostu porciju. Tomātiem izlauž pazarītes un nogriež daļu lapu. Apskata augļu kokus. Ja aizmeties daudz augļu, tos retina. Vācot ķiršu ogas, kokiem vienlaikus var izgriezt zarus, veidot vainagu. 11. jūlija pēcpusdienā ravē un retina burkānus. Tie jau paaugušies, lielākos var apēst, bet atlikušos aprušināt, lai sakņu augšgals būtu aprausts ar augsni.
12. jūlijs. Sēšanai un stādīšanai nelabvēlīga diena.
Ravē dārzu, appļauj nezāles. Ja nepieciešams, apkaro kaitēkļus. Sakārto pagrabus. Diena nav labvēlīga, lai vāktu ražu ilgstošai uzglabāšanai, tāpēc dārzeņus un ogas vāc tikai ikdienas patēriņam.
13. jūlijs. Sakņu diena.
Kad agrie kartupeļi noziedējuši, izlases veidā var rakt bumbuļus. Nākamā gada sēklai tie vēl nederēs, jo miziņa ir pārāk plāna.
Depresija – tā nav izvēle. Tas ir viens no bezpalīdzīgākajiem cilvēka stāvokļiem. Dažreiz viņš izjūt skumjas, dažreiz tukšumu, dažreiz vispār neko. Mēdz būt tā, ka depresija cilvēku paralizē gan prātā, gan ķermenī, neļaujot darīt to, kas patīk. Depresija nav vienkārši slikta diena vai slikta oma. Tas nav kaut kas, ko var vienkārši pārdzīvot. Iegaumē, neviens pats neizvēlas iegrimt depresijā.
Teikt “tev vienkārši vajag iziet ārpus mājas” vai “viss būs labi” ir bezjēdzīgi. Viegli teikt, jo tev šķiet, ka tu cilvēkam dāvā risinājumu, ka viņam kļūs labāk, ka tas atvieglos sāpes. Bet patiesībā šīs frāzes ir bezjēdzīga un dažreiz pat aizvainojošas.
Šādas frāzes pastiprina spriedzi, liekot cilvēkam justices neadekvātam. Vienkāršs apskāviens būs daudz labāks par frāzēm. Necenties dot padomu. Vienkārši izrādi savu atbalstu un pajautā, kas cilvēkam šajā dzīves posmā ir vajadzīgs.
Dažkārt cilvēks tevi atgrūdīs. Cilvēki, kuri cieš no depresijas, var justies kā nasta apkārtējiem. Tas liek viņiem izolēties, atgrūzt tuviniekus, pārdzīvot par visu. Nevajag likt cilvēkam runāt un tikties, ja viņš to nevēlas. Vienkārši ik pa laikam atgādini, ka esi līdzās.
Tev ir tiesības uz savām jūtām. Tikai tāpēc, ka kādam ir depresija, tas nenozīmē, ka tev ir jādomā tikai par viņa vēlmēm. Jā, cilvēkam ar depresiju ir nepieciešama mīlestība un atbalsts, bet, ja tas sāk negatīvi ietekmēt tavu dzīvi, tev ir tiesības to atzīt un izprast, kā dot otram cilvēkam vajadzīgo, nedarot pāri sev. Tādos brīžos ir jāprot atkāpties un paskatīties uz situāciju no malas – kā tu vari cilvēkam palīdzēt un saglabāt savu laimi?
Depresija pārslogo cilvēku. Cilvēks ir gluži vai izpumpēts. Pārdzīvot vēl vienu dienu šķiet neiespējams uzdevums. Cilvēks ātri nogurst un zaudē enerģiju. Pat, ja guļ.
Izvairies no ultimātiem un prasībām. Draudēšana ar to, ka tu aiziesi vai arī vairs nerunāsi, kamēr cilvēkam nekļūs labāk, nav laba taktika. Cilvēks pēkšņi nekļūs tāds, kādu tu gribi viņu redzēt, tikai tāpēc, ka tu esi nogurusi cīnīties ar viņa problēmām.
Ne vienmēr cilvēks grib būt viens. Lai gan viņam vajag laiku sev, tāpat vajadzētu atgādināt par sevi, par iespējām darīt kaut ko kopā un nomainīt ierasto vidi.
Necenties salīdzināt savu situāciju ar citu pieredzi. Kad kādam ir grūti, mēs bieži vien sākam dalīties savā vai apkārt dzirdētā pieredzē. Taču tādā veidā tu novirzies no blakus esošā cilvēka problēmas. Labāk vienkārši uzklausi.
Tu vari jautāt cilvēkam par viņa jūtām. Un tas ir svarīgi – zināt, ko viņš jūt, ko domā, kāda veida domas domā un, cik nopietna varētu būt situācija.
Tā nav tava vaina. Kad ar depresiju cīnās mīļotais cilvēks, var būt grūti saprast, kam tieši viņš iet cauri. Tu vari domāt, ka esi vainīga tajā, kas notiek ar otru cilvēku un ar attiecībām kopumā. Ja cilvēkam vajag privāto telpu un viņš attālinās, nevaino sevi. Viņa depresija nav saistīta ar tevi.
Daudzu ikdienā lietojamo pārtikas produktu izcelsme mums jau ir zināma. Tomēr netrūkst arī tādu mums jau pierastu ēdienu, kuru nejauša vai apzināta izgudrošana spilgti ierakstīta vēsturē.
Baudot maltīti, mēs nemēdzam domāt par ēdiena vēsturi, bet gan par tā garšu. Lielākā daļa no mums var iztēloties ka šefpavārs vai uzņēmējs bezgalīgi eksperimentē, lai izveidotu un atklātu perfektu sastāvdaļu simfoniju. Tomēr tādus pasaulslavenus ēdienus kā čīzburgerus, kartupeļu čipsus un kukurūzu pārslas ir izdevies pagatavot nejauši, bez piepūles.
“National Geographic”, iedvesmojoties no raidījuma “Ēdienu fabrika”, iepazīstina jūs ar aizraujošajiem stāstiem par to, kā tika izgudroti mūsu mīļākie našķi.
Šokolādes cepumi ar šokolādes gabaliņiem
Lai arī apgalvo, ka visu laiku labāko gardumu izgudroja pavisam neapzināti, tā it nemaz nav. 1938. gadā pavāre Ruta Veikfilda (Ruth Wakefield), kurai piederēja krodziņš “Toll House Inn” Vitmenā, Kalifornijā, eksperimentēja un visus pārsteidza, piedāvājot cepumus ar šokolādes gabaliņiem.
Šī saldā našķa recepte bija pavisam vienkārša, bet rūpīgi pārdomāta un vairākkārt izstrādāta. Proti, kad Ruta tos gatavoja, viņa variēja ar dažādām šokolādēm un garšām. Lai nebūtu jādodas uz veikalu, viņa izmantoja Šveices firmas “Nestlé” šokolādes tāfelīti, salauza to mazos gabaliņos un pievienoja klāt masai. Šokolādes gabaliņi neizkusa, bet palika cepumos, kā tas bija gaidāms. Rutai izdevās pagatavot klasisku un iemīļotu našķi, it īpaši populāru Amerikā.
Lai gan Veikfilda nekad neiedomājās par tik lielu receptes ietekmi uz kultūru, viņa ar savu perfekcionismu un kulinārajām zināšanām noteikti saprata, ko dara. Vēlāk šos cepumus nosauca par “Toll House Chocolate Crunch Cookies” un par tiem runāja pat radio un televīzijā. Zīmīgi, ka 1939. gadā Veikfīlda pārdeva “Nestlé” tiesības izmantot savu recepti, kā arī “Toll House Inn” zīmola vārdu.
Načos
Tāpat, kā daudzu izcilāko izgudrojumu, arī slaveno Meksikāņu uzkodu nosaukuma un receptes rašanās bija pavisam nejauša un spontāna. 1940. gadā militāro kājinieku sievas piestāja restorānā ar nosaukumu “Victory Club” Piedras Negras pilsētā, Teksasā. Viena no sievietēm, Mamija Finana (Mamie Finan), kura bija ēstuves patstāvīgā kliente, pasūtīja uzkodas, norādot, ka vēlas nogaršot ko citādāku, nekā ierasts.
Viesmīlim Ignasio Anaja (Ignacio Anaya) tas divreiz nebija jāsaka. Viņš devās uz virtuvi, kur pamanīja ceptus kukurūzas tortiljas gabaliņus. Kulinārijas iedvesmas brīdī viņš tos sagrieza mazos trijstūros, pievienoja sieru un halapeņjo piparus, uzsildīja un tos pasniedza. Anaja, ilgi nedomājot, nosauca tos par načos, jo tā bija viņa paša iesauka – Ignasio “Načo” Anaja (Ignacio “Nacho” Anaya).
Tas bija tikai sākums načo ērai – uzkoda ātri kļuva populāra visā Teksasā un Dienvidrietumos. Anaja Teksasā atvēra arī savu ēstuvi – ” Nacho’s Restaurant”, kas strauji kļuva populāra. Arī mūsdienās Anaju godina – katru gadu 21. oktobrī Piedras Negras pilsētā atzīmē Starptautisko Načo dienu, un iedzīvotāji rīko trīs dienu Načo Festivālu.
Kartupeļu čipsi
Ja ielūkojamies kartupeļu čipsu vēsturē, vērts zināt, ka sākotnēji tos sauca par Saratogas čipsiem, par godu vietai, kur tos izgudroja, – Saratogā, Ņujorkā.
Tomēr tiek uzskatīts, ka par čipsiem runāja jau 19. gadsimta sākumā, kad 1817. gadā tika publicēta Viljama Kitčinera (William Kitchiner) grāmata “The Cook’s Oracle”, kas bija ļoti pieprasīta Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Grāmatā esošā recepte “Kartupeļi, kas cepti šķēlītēs” līdzinājās kartupeļu čipsiem. Tomēr vispopulārākā čipsu versija ir Saratogas čipsi, kuri kļuva zināmi visā pasaulē.
Leģenda vēsta, ka 1853. gadā restorānā ar nosaukumu “Moon’s Lake House” pavārs Džordžs Krams (George Crum) saņēma sūdzību no klienta par to, ka viņa pasniegtie kartupeļi nebija pietiekami kraukšķīgi, turklāt bija pārāk biezi un bez sāls. Tas viņu ļoti sadusmoja, tādēļ pavārs neapmierināti un pavirši sagrieza kartupeļus ļoti plānās šķēlītes, apcepa tos eļļā un uzbēra sāli. Lai arī tos nebija iespējams nobaudīt ar galda piederumiem, klients bija sajūsmā par šo uzkodu. Drīz tos sāka saukt par Saratogas jeb kartupeļu čipsiem.
Čipsi bija vietējās pilsētiņas vērtība un delikatese līdz Lielās Depresijas sākumam Amerikā 20. gadsimta 30. gados, kad uzņēmējs Hermans Lejs (Herman Lay) ar šiem čipsiem iepazīstināja visu pasauli. Zīmola “Saratoga Chips” nosaukums joprojām pastāv.
Vafeles
Tāpat kā daudzi Rietumu civilizācijas labākie sasniegumi, arī garšīgo vafeļu vēsture meklējama Senajā Grieķijā. Tur atēnietes starp divām metāla plāksnēm, kuras piestiprināja gariem koka rokturiem, gatavoja plakanas kūkas. Tā dēvētās “obelijas” nebija tik saldas, kā mūsdienu vafeles. Citas sastāvdaļas, piemēram, garšvielas, krējumu, medu un sviestu receptei pievienoja laika gaitā.
15. gadsimtā Nīderlandes vafeļu ražotāji sāka kalt taisnstūra plāksnes ar režģa rakstu, iedvesmojoties no medus šūnām. Tā radās “rūtotās” vafeļu pannas, un tieši šāda veida cepšanas režģi pazīstam arī mūsdienās. Tieši holandiešiem piešķīra titulu par vafeļu kultūras nogādāšanu Amerikā.
Amerikā vafeles ieveda svētceļotāji, kuri devās uz Masačūsetsu. Tikai 1930. gadā kāda Kalifornijas ģimene apvienoja vafeļu maisījumu, elektrību un atjautību, lai izdomātu veidu, kā masveidā ražot vafeles un kā padarīt šo produktu par brokastu sastāvdaļu. Brāļi Frenks, Tonijs un Sems Dorsi (Frenk, Tony and Sam Dorsa) izgudroja ātro vafeļu maisījumu un izstrādāja konstrukciju, ar kuras palīdzību stundā izcepa tūkstošiem vafeļu, kas bija gatavas sasaldēšanai un nosūtīšanai.
Sendvičs
Sendviči ir ātri pagatavojama un garšīga uzkoda. Galu galā, amerikāņi dienā izbauda vairāk nekā 300 miljonus sviestmaižu. Tomēr to saknes nav meklējamas ASV, bet gan Anglijā.
Tādu sviestmaizi, kādu mēs to ēdam mūsdienās, 1762. gadā popularizēja Sendvičas ceturtais grāfs Džons Montegjū. Leģenda vēsta un arī lielākā daļa vēsturnieku par šo ir vienisprātis – Montegjū bija nopietna azartspēļu problēma, kuras dēļ viņš pie spēļu galda pavadīja vairākas stundas. Ilgi sēžot, 18. gadsimta aristokrāts savam mājas pavāram lika pasniegt gaļu, kas ielikta starp divām maizītēm, lai varētu to baudīt, nepieceļoties no galda un neizmantojot nekādus piederumus. Tā radās sviestmaize.
Protams, diez vai Montegjū bija pirmais, kas izdomāja likt pildījumus starp maizes šķēlēm, bet tieši viņa sendviča versija kļuva populāra Londonas sabiedrības aprindās un vēlāk tika papildināta. Tā arī nodēvēta grāfa vārdā.
Ja vēlies uzzināt vēl vairāk par to, kā tiek gatavoti tādi gardumi kā košļājamās gumijas, kā alus kļūst par smalku viskiju un kā ikdienā saražo 1000 kilogramu ravioli, skaties raidījuma “Ēdienu fabrika” pirmo sezonu no 3. maija darba dienās plkst. 18.25 kanālā “National Geographic”!
Šodien pamodos, un visu laiku domāju, kas ir mīlestība? Kā var zināt, ka tiešām tā ir mīlestība, ko tu jūti pret otru, nevis pieradums, vai rozā brilles? ka to visu var atšķirt?
Esmu dzirdējusi no cilvēkiem, ka viņi ir kopā, laimīgi, jo mīl viens otru. Tauriņi lido vēderā, ceļi grīļojās otru ieraugot, u.t.t..
Tā ir mīlestība vai arī tas notiek tikai rozā briļļu iespaidā. Kā to atšķirt? Un ja tas ir roza briļļu iespaidā, tad kāpēc tas viss reiz beidzās? Varbūt tā ir mīlestība no pirmā acu skatiena. Varbūt . . .
Bet tai pašā laikā it kā ir laimīgi, bet dzīvo kopā tikai tādēļ ka ir pieradums. Un tad seko teksts- ko tad es, it kā jau viss ir labi, kur es citus iešu. es viņu nemīlu, bet man ir vieglāk dzīvot savā rutīnā, ka negribu neko mainīt- es jau varu viņu paciest.
Kādēļ cilvēki dzīvo kopā, ja jau nemīl viens otru?
Ka var zināt, ka tas cilveks, kas tev ir līdzās mīl tevi un mīlēs tevi mūžīgi mūžos.. . .
Kangoo Jumps ir augstas intensitātes dinamiska un atraktīva nodarbība amortizējošos zābakos mūzikas pavadījumā. Ar šo sporta aktivitāti jau vairāk kā divus gadus nodarbojas Kangoo Jumps trenere un sporta entuziaste, arī gaisa akrobāte un juriste Ieva Brante.
Šis fiziskās attīstības sporta veids Latvijā ieviests nesen, par to detalizētāk aicinājām pastāstīt Kangoo Jumps instruktori Ievu Branti.
Kas īsti ir Kangoo Jumps?
Kangoo Jumps nodarbības nav tikai lēkāšana, bet arī augstas intensitātes, atraktīvs treniņš, kas stiprina muskulatūru, sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo stāju un kustību koordināciju, kā arī palīdz samazināt svaru. Kā jau jebkuram treniņam, arī Kangoo Jumps treniņiem ir svarīga regularitāte un darbs ar sevi.
Kā notiek nodarbības un kam tās ir paredzētas?
Kangoo nodarbībām nav vecuma vai sagatavotības ierobežojumu, taču tās nav ieteicamas cilvēkiem ar kakla spondilozi un mugurkaula diska trūcēm. Treniņi parasti ilgst 1h. Lēkā ne tikai sievietes, arī vīrieši. Tiesa gan, viņi gan mazāk apmeklē nodarbības, taču pieņēmums, ka Kangoo ir domāts tikai sievietēm ir kļūdains.
Vai Kangoo Jumps nav traumatisks?
Kangoo Jumps “noslēpums” ir amortizējošos zābakos, jo to svars ir tikai divi kilogrami. Tie slodzes laikā par 80% pasargā locītavas (potītes, ceļus, mugurkaulu) no triecieniem. Slodze tiek dota pakāpeniski un ikviens var kontrolēt, cik enerģiski un stipri grib vai var lēkāt un kustēties.
Kā sagatavoties Kangoo nodarbībai?
Pirms Kangoo treniņa ir vēlams neēst 2-3 stundas. Uz treniņu līdzi obligāti ir jāņem ūdens, garās zeķes, matu gumija, kā arī mazs dvielītis sviedru noslaucīšanai.
Kāpēc izvēlēties Kangoo Jumps?
Kangoo nav tikai treniņš, tā ir iespēja satikt aktīvus un pozitīvus cilvēkus un gūt papildu enerģiju ikdienā! Ja arī diena nav izdevusies, ar Kangoo Jumps tā vienmēr būs forša. Sportot ir veselīgi, bet ar Kangoo ir arī smaidīgi.
Papildu informācija:
Veselīga dzīvesveida dienas ietvaros 5.oktobrī pulksten 15.05 Vērmanes dārzā, veselīga dzīvesveida entuziaste Ieva Brante iepazīstinās ar Kangoo jumps!
Tāpat Veselīga dzīvesveida dienā gan lieliem, gan maziem visas dienas garumā būs iespēja veikt BEZMAKSAS veselības mērījumus un saņemt veselības speciālistu konsultācijas, kā arī piedalīties dažādās sportiskās aktivitātēs un meistarklasēs.
Pasākuma ietvaros muzikāli priekšnesumi, dejas, konkursi un dāvanas! Par pozitīvu noskaņojumu rūpēsies pasākuma īpašie viesi – ar muzikāliem priekšnesumiem priecēs grupa “Oranžās brīvdienas”, ar aizraujošiem eksperimentiem pārsteigs izklaides un izglītības centrs “Zili Brīnumi”, mūsdienu ritmos varēs izkustēties kopā ar deju studiju “Kaprīze”, Edgars Getmančuks demonstrēs žonglēšanas māku ar svaru bumbām, un daudzi citi.
Zelta šī sviests, jeb kpangan sviests tiek iegūts no Rietumāfrikas mežos augošā Āfrikas sviesta koka. Tā sastāvā ir augsts A vitamīna līmenis un stigmasterols- viela, kas nodrošina ādas elastību un cīnās ar apkārtējās vides nelabvēlīgo iedarbību, tādēļ tas ideāli piemērots ādas kopšanai un mitrināšanai. Āfrikā bieži kpangan sviestu dēvē par "zelta šī" sviestu. Tas ir līdzīgs gan kakao, gan šī sviestam un tam piemīt pretiekaisuma, mitrinošas, atjaunojošas un mīkstinošas īpašības. Sastāva ziņā tas satur vairāk A vitamīna (kas nepieciešams ādas veselīguma uzturēšanai un paaugstina tās spēju cīnīties ar infekcijām un iekaisumiem), kā šī sviests un vairāk stigmasterola kā kakao sviests. Kpangan sviestu var izmantot dažādos ķermeņa un sejas kopšanas līdzekļos- pagatavojiet ķermeņa putas- izkausējot un saputojot 25% kpangan sviesta, 25% kakao sviesta un 50% jūsu iecienītās eļļas. 😎
Konstatējot, ka redze pēdējā laikā ir pasliktinājusies un, tālumā skatoties, attēls rādās miglains un izplūdis, cilvēks dodas pie optometrista vai oftalmologa, speciālists veic dažādus testus un secina – jums ir pseidomiopija! Kas ir pseidomiopija, kādu ietekmi uz redzi atstāj pārslodze un kā mazināt nepatīkamos pseidomiopijas simptomus, stāsta aptieku tīkla “Apotheka” sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
“Pseidomiopija ir viltus tuvredzība, ko izraisa pārlieku saspringts acs gredzenveida jeb ciliārais muskulis. Šie redzes traucējumi īpaši aktuāli kļūst sesiju un eksāmenu laikā, bet pseidomiopiju tomēr risina savādāk, nevis ar brillēm,” saka Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.
Kas notiek ar manām acīm?
Acis ir sarežģīts un smalks redzes orgāns, ko arī darbina muskuļi. Acs ciliārais muskulis ir kā gredzens, kas ar smalkām saitēm (Cinna saites) ir savienots ar lēcu. Brīdī, kad cilvēks lūkojas tālumā, šis ciliārais muskulis nav sasprindzis, Cinna saites ir viegli iestieptas, lēca plakana, bet tiklīdz acu skatiens atkal jāfokusē uz kādu tuvu esošu priekšmetu, tas ciliārajam muskulim prasa piepūli, muskulis saspringst un mainās arī lēcas izliekums, acs pielāgojas tam, lai arī tuvumā novietotu priekšmetu tā varētu labi saskatīt. Tomēr ir situācijas, kad, pārlieku nogurdinot savas acis un redzi, piemēram, ar stundām ilgu darbu pie datora, ciliārais muskulis ir spiests nemitīgi būt saspringuma stāvoklī. Un tad kādā brīdī tas no šī tonusa stāvokļa vairs nespēj atbrīvoties, un cilvēks drīz vien sāk sūdzēties, ka, skatoties tālumā, bilde rādās izplūdusi, miglaina, neskaidra. “Lūk, līdzība – kad pārmērīgi aizraujamies ar neatbilstošas slodzes fiziskajām aktivitātēm vai, piemēram, pārstrādājamies dārzā, arī muguras muskulatūra saspringst, muskuļi vairs nespēj atslābt, tāpēc rodas sāpes un ir grūti pakustēties. Līdzīgi notiek ar acīm. Tāpēc oftalmologs, izvērtējot pacientu, noteikti uzdos vairākus jautājumus par jūsu darbu, dzīvesstilu. Protams, veiks arī dažādus testus, izmantojot speciālu medikamentu, kas paplašina acu zīlītes, lai varētu rūpīgāk izvērtēt acs iekšējo slāni,” skaidro Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.
Pārslodzes sekas
Par viltus tuvredzību jeb pseidomiopiju var liecināt arī sūdzības par sausumu acīs, svešķermeņa sajūtu, reizēm arī sāpēm, asarošanu, šķiet, ka redze ir miglaina, neskaidra, bet kā pavadošais simptoms mēdz būt nepatika pret gaismu un arī galvassāpes pieres daļā. Pašsajūtas atvieglošanai var ņemt palīgā mākslīgās asaras, kas ne tikai pavairo asaru daudzumu acīs, bet uzlabo arī to sastāvu. Gadās, ka viltus tuvredzība ir īslaicīgs un pārejošs stāvoklis, kas parādās pēc intensīvākas slodzes periodiem, kad nācies daudz lasīt vai ilgi strādāt pie datora. Tomēr gadās, ka ciliārajā muskulī veidojusies spazma, un tas vairs pats saviem spēkiem nevar atslābināties. “Tā reizēm mēdz notikt ne tikai pārslodzes dēļ, bet arī acu iekaisuma gadījumā, kā arī pēc traumām,” saka farmaceite Mārīte Šukele. “Tomēr visbiežāk viltus tuvredzība skar gados jaunus cilvēkus vecumā no 18 līdz 40 gadiem, kas saistīts ar lielu slodzi, studējot vai pavadot laiku viedierīcēs.”
Mīnusu brilles nebūs risinājums
Viltus tuvredzības gadījumā mīnusi var būt gan pavisam nelieli – līdz vienai dioptrijai, gan divas trīs un pat vairāk dioptrijas. Tomēr sliktākais variants, ko var darīt pseidomiopijas ārstēšanā, ir izdabāt nogurumam un ķerties pie mīnusu brillēm. Vēl sliktāk, ja vienas mīnusu brilles drīz vien nomaina ar nākamajām – vēl stiprākām. Lai gan ir sajūta, ka redze tālumā patiešām ar mīnusu brillēm uzlabojas, šīs brilles neatrisina problēmas būtību, jo acs muskulis tik un tā paliek saspringts. Tādā veidā viltus tuvredzība pārtop par hronisku stāvokli. Tāpēc speciālisti neiesaka viltus tuvredzības korekcijai izmantot brilles. Reizēm oftalmologi var ieteikt pamēģināt tā dēvētās pretnoguruma brilles. Tām lēcu pamatā ir ikdienā nepieciešamais optiskais stiprums, bet lēcas lejas daļā iestrādāts plusiņš (0,4 vai 0.6 dioptrijas), kas, ilgstoši strādājot un skatoties datora ekrānā vai mobilajā telefonā, palīdz atslābināt ciliāro muskuli, sargājot to no pārmērīga tonusa rašanās. “Nav pamata baidīties, ka acis pie šādām brillēm pieradīs un vairs nevarēs pilnvērtīgi funkcionēt bez šādas plusu optikas. Šobrīd, kad mūsu darbs lielākoties notiek pie datoriem un ir saistīts ar skatīšanos tuvumā, acīm ir diezgan maz laika, kad ciliārais muskulis var atslābināties,” piebilst Apotheka farmaceite Mārīte Šukele, uzsverot – ja pretnoguruma brilles ir ieteicis speciālists, par šo izvēli nevajadzētu šaubīties.
Kas vēl var izraisīt viltus tuvredzību?
Viltus tuvredzību var izraisīt arī:
Neiroloģiska saslimšana;
Traumas;
Acu iekaisums (uveīts);
Pēc infekcijām;
Ilgstoša lasīšana vai darbs pie datora;
Stress;
Acu sausums;
Savilkta spranda.
Kā mazināt pseidomiopijas nepatīkamos simptomus?
Ārsta izrakstīti acu pilieni. Tie paplašina acs zīlīti un atbrīvo muskuli. Šo pilienu lietošana var kalpot arī diagnostiskos nolūkos – ja, iepilinot tos acīs, šķiet, ka redze tālumā uzlabojas, tas liecina par viltus tuvredzību. Šos medikamentus izraksta ārsts, lai palīdzētu atslābināt acs ciliāro muskuli.
Ciliārā muskuļa regulārs treniņš, fokusējot skatienu tuvumā un tad atkal tālumā.
Strādājot pie datora vai lasot, jāievēro pareizs attālums – no acīm līdz datora ekrānam jābūt vismaz rokas attāluma distancei. Datora ekrānam jābūt novietotam tā, lai, tajā skatoties, acu skatiens būtu vērsts mazliet uz leju un ekrāna gaisma nespīd tieši acīs.
Darba un atpūtas režīms. Ja ikdienas darbs prasa ilgstošu darbu pie datora, ik pēc 20 minūtēm darba vai lasīšanas, vismaz 20 sekundes ieteicams paskatīties tālumā, lai acis atslābinātu, vismaz 20 reizes pamirkšķinātu, lai atkal atjaunotu asaru plēvīti.
Mākslīgās asaras. Ja acis šķiet sakairinātas, var lietot mākslīgās asaras pilienus.
Atslābinošas kompreses acīm. Var samitrināt mīkstu, siltu dvieli, uzklāt to acīm un nedaudz pagulēt. Tas mazina saspringumu pēc darba dienas.
Ikdienā praktizēt dažādus vingrinājumus acu atpūtināšanai. Acīm patiks, ja laiku pa laikam paskatīsieties dažādos virzienos (pa labi, pa kreisi, pa diagonāli), ja izapļosi acis vispirms pulksteņrādītāja kustības virzienā, tad pretēji tam, ja aizvērsi acis un pamasēsi tās.
Parūpējieties, lai tiek uzņemti vitamīni un mikroelementi, kas nepieciešami labas redzes nodrošināšanai. Gan cinks, gan A vitamīns ir svarīgi redzes funkciju uzturēšanai arī omega-3 taukskābes jāuzņem, lai gādātu par redzes profilaksi. B grupas vitamīni uzlabo redzes aparāta krāsu uztveri un adaptāciju tumsā, bet C vitamīns – nostiprina asinsvadus un kapilārus, novēršot priekšlaicīgu kataraktas attīstību.
Ir vakars. Tu iekārtojies savā ērtajā gultā, Tavu ķermeni maigi ieskauj vēsa, smaržīga gultas veļa, un jau pavisam drīz Tu ļaujies sapņu valstības piedzīvojumiem. Līdz brīdim, kad uztrūksties no miega, jo ir šausmīgi karsti. Tu nosedz segu, atdziesti, uzsedz to atpakaļ, atkal aizmiedz, no rīta pamostoties slapjām pēdām, sasvīdis, diskomfortā.
Vai šī situācija Tev ir pazīstama? Ja jā, neraizējies, ar to nav jāsadzīvo, to patiesībā var atrisināt pavisam ātri un bez sarežģījumiem – vienkārši jānomaina esošā gultas veļa uz tādu, kurai ir termoregulācijas īpašība. Ko tas nozīmē un kādu gultas veļu meklēt veikalā, uzzini turpinājumā!
Kas īsti ir termoregulējoša gultas veļa?
Kā jau nosaukums saka priekšā, tie ir gultas veļas komplekti – palagi, segas pārvalki un spilvendrānas, kas kontrolē Tavu temperatūru miega laikā, pateicoties auduma šķiedru spējai ātri novadīt mitrumu no Tava ķermeņa, kā arī spējai absorbēt ķermeņa izstaroto siltumu, kad esi pārlieku uzkarsis, un to atbrīvot, kad esi pārlieku atdzisis.
Kā darbojas temperatūru regulējoši gultas veļas komplekti?
Ir 5 aspekti, kas nodrošina gultas veļas termoregulācijas funkciju:
mitruma novadīšanas spēja;
materiāla elpotspēja;
auduma tips;
auduma pavedienu skaits;
auduma materiāls.
Par katru no šiem punktiem nedaudz vairāk turpinājumā.
1. Mitruma novadīšanas spēja
Tas, cik ātri un efektīvi audums spēj novadīt mitrumu, nosaka, cik efektīvi tas spēs pasargāt Tevi no svīšanas miegā un saglabāt svaiguma sajūtu visas nakts garumā. Šis ir arī galvenais faktors, kas piešķir gultas veļai temperatūras regulācijas īpašību, jo spēja ātri un efektīvi novadīt lieko mitrumu palīdz pazemināt ķermeņa temperatūru, kas, savukārt, ir svarīgi kvalitatīvam miegam.
2. Materiāla elpotspēja
Otrs svarīgākais faktors aiz mitruma absorbētspējas un novadīšanas no ķermeņa ir tas, vai un cik elpojošs ir gultas veļas materiāls. Ne vienmēr tie palagi un segu pārvalki, kas lieliski uzsūc mitrumu, ir elpojoši. Tas var kalpot par nakts svīšanu pastiprinošu faktoru. Ķermenis veic termoregulāciju ar svīšanas palīdzību, un ir grūti kvalitatīvi izpildīt šo uzdevumu, ja ādai piespiedies mitrs, neelpojošs audums.
3. Auduma pinuma tips
Ar auduma pinuma tipu mēs domājam – veidu, kā austs, izgatavots audums. Dažādas aušanas metodes viena un tā paša materiāla audumam var piešķirt atšķirīgus gaisa caurlaidības līmeņus (līdz ar to – termoregulācijas spēju), nemaz nerunājot par gultas veļas izskatu un sajūtu, kad tā pieskaras ādai. Piemēram, kokvilnas gultas veļa var būt austa satīna paņēmienā ar 1 apakšējo pavedienu un 3–5 augšējiem, radot maigāku gultas veļu, kas aiztur siltumu, līdz ar to būs piemērota, ja Tu parasti miegā salsti. Savukārt perkala auduma (1 apakšējais un 1 augšējais diegs) palags un segas pārvalks no tādām pašām kokvilnas šķiedrām būs “cietāks”, ne tik maigs pieskārienam, bet būs lieliski piemērots, ja Tev pa nakti ir karsti, jo šis pinums labi dzesē ķermeni.
Foto: Pexels.com/maadhuri g
4. Auduma pavedienu skaits
Kaut arī šis nav galvenais faktors, kas nosaka, cik kvalitatīva gultas veļa ir Tavās rokās, tam ir nozīme temperatūras regulēšanas kontekstā: audums ar mazāku pavedienu skaitu aizturēs ķermeņa izstaroto siltumu, savukārt, ja pavedienu skaits ir no 200 līdz 400, audums radīs dzesējošu efektu.
5. Auduma materiāls
Materiāls, izvēloties gultasveļu, ir svarīgs, jo tieši no tā ir atkarīgs, vai, cik daudz un kā audums uzsūks mitrumu un to novadīs, jo ar šo uzdevumu nodarbojas auduma šķiedras. Ir dažādas termoregulējošu materiālu opcijas, bet populārākās ir TENCEL liocels (eikalipta celulozes audums), bambuss un kokvilna.
Kādu auduma materiālu izvēlēties?
Kā jau nupat lasīji, TENCEL, bambusa un kokvilnas gultas veļa spēj efektīvi regulēt temperatūru miega laikā. Turklāt šie ir 3 no labākajiem materiāliem cilvēkiem ar jutīgu ādu, jo tīri un sausi palagi nekairina ādu. Dabīgās un augu valsts šķiedras ir ieteicamas arī alerģiskiem cilvēkiem, jo tās ir izcili elpojošas, mitrumu novadošas, līdz ar to hipoalerģiskas, jo nerada baktērijām un sēnītēm tīkamu vidi. Turpinājumā nedaudz vairāk par katru no materiāliem.
Kokvilnas gultas veļa
Kokvilnas šķiedras ir dabiskas un dobas (ar tukšu vidu), līdz ar to izcili elpojošas un mīkstas, savukārt kokvilnas auduma spēja regulēt temperatūru ir atkarīga no aušanas metodes. Tipiski gultas veļai tiek izmantots jau iepriekš minētais perkals, kas nedaudz dzesē, un satīns, kas silda. Perkals ir burzīgāks un uz tausti ir cietāks, bet ar laiku, lietojot un mazgājot, kļūs mīkstāks. Satīns, savukārt, ir maigāks pieskārienam, nedaudz smagāks nekā perkals, un ne tik burzīgs.
Bambusa palagi un pārvalki
Bambusa šķiedras ir efektīvs termoregulējošs materiāls, jo tas ir ne tikai labi elpojošs, bet arī higroskopisks – mitrumu uzsūcošs. Tas nozīmē, ka miega laikā tiks uzturēts vēsums (un vajadzības gadījumā siltums), svīšanas laikā radušos mitrumu novadot prom no ķermeņa, beigu beigās to absorbējot, ļaujot ķermenim saglabāties sausam un komfortā. Turklāt bambusa šķiedras auduma izstrādājumi ir daudz elpojošāki, mīkstāki un elastīgāki nekā kokvilna, kā arī dabiski antibakteriāli un ar pretsēnīšu īpašībām, kādēļ ir vērts raudzīties, lai zīdaiņu un bērnu gultas veļa būtu no bambusa auduma.
Foto: Pexels.com/Yan Krukau
TENCEL liocela auduma veļa
TENCEL liocela gultas veļu ir vērts izvēlēties tiem, kam miegā vienmēr ir karsti. Pateicoties auduma izcilajai mitruma novadīšanas un augstajai elpošanas spējai, šī materiāla palagi un segu pārvalki lieliski dzesē ķermeni visas nakts garumā, kas nozīmē – vairs nekādas nakts svīšanas. Pateicoties šķiedras struktūrai, liocels ir īpaši populārs patīkamās sajūtas, pieskaroties ķermenim, dēļ – uz tausti materiāls ir sevišķi maigs un rada luksus sajūtu. Tas ir maigāks nekā kokvilna un lins, tāpēc zīdaiņu gultas veļa no liocela ir laba opcija mazuļa miegam vasarā. Tāpat liocels ir arī hipoalerģisks, līdz ar to – piemērots arī cilvēkiem ar jutīgu ādu un alerģiskiem cilvēkiem.
Kur iegādāties kvalitatīvu gultas veļu?
Kaut brīžiem šķiet, ka gultā nepavadām nemaz tik daudz laika, patiesībā šeit aizrit trešdaļa mūsu dzīves, kura vistiešākajā veidā ietekmē pārējās 2 trešdaļas. Tādēļ ir svarīgi, lai gultas veļa būtu piemērota Tava ķermeņa vajadzībām. Kur iegādāties kvalitatīvu gultas veļu un nepārmaksāt? Ksenukai.lv interneta veikalā! Šeit pieejama kvalitatīva, gaumīga, lēta gultas veļa gan lieliem, gan maziem gulētājiem. Ieskaties veikala piedāvājumā un uzdāvini sev patīkamu, kvalitatīvu miegu!
Aktīvas ēšanas laikā, mūsu organismā darbojas gandrīz visas orgānu sistēmas. Ja uzreiz pēc tam smēķēsi, nikotīns uz organismu iedarbosies divreiz spēcīgāk. Tas negatīvi ietekmēs tavu organismu, kā arī azkavēs vitamīnu uzsūkšanos. Nogaidi vismaz 20 minūtes!
Dzert tēju
Siltas tējas tase pēc maltītes daudziem cilvēkiem ir neatņemama ēdienreizes sastāvdaļa. Taču pētījumi rāda to, ka šis nekaitīgais dzēriens aizkavē dzelzs uzsūkšanos organismā. Tāpēc labāk stundiņu pagaidi, un tad dzer savu iecienīto tēju.
Gulēt
Mīts par to, ka ēšana pirms miega ir tieši saistīta ar svara pieaugšanu, jau sen ir apgāzts. Taču pārējo noliegt gan nevajadzētu. Miegs uzreiz pēc ēšanas sagādā daudz neērtību – dedzināšanu kuņģī, atraugas, kuņģa skābes līmeņa paaugstināšanos un tamlīdzīgi.
Pēc ēšanas nogaidi divas stundas, un tad vari doties gulēt.
Sportot
Lai arī cik vilinoši nešķistu pēc pusdienām aiziet paskriet vai pacilāt svarus, labāk tā nedari. Piepūle pēc ēšanas var organismam radīt diskomfortu – žagas, vemšanu un pat krampjus.
Ja nu tev tiešām ļoti gribas pēc ēšanas pasportot, labāk dodies vienkāršā, garā pastaigā. Intensīviem treniņiem vari pievērsties pēc divām stundām.
Peldēt un mazgāties
Kad mēs dodamies vannā vai dušā, mūsu ķermeņa temperatūra kļūst nedaudz augstāka, un, lai tam turētos pretī, organisms sūta vairāk asiņu ādas virzienā. Tas var izjaukt pārtikas pārstrādes procesu un palēlināt to. Ūdens procedūras var sākt 30 minūtes pēc ēšanas.
Svētki ir laiks, kad daudz ēdam, dzeram un priecājamies. Taču pārspīlējumi brīvdienu laikā var izraisīt stāvokli, kas pazīstams kā svētku sirds sindroms. Kas tas ir un ko darīt, lai no tā izvairītos?
„Gada nogale, kas allaž pārpilna svinībām un ballēm, arī aptiekā ir spraigs laiks – klienti vēlas iegādāties vitamīnus, lai spētu tikt galā ar gaidāmo slodzi, preparātus ādas un matu stāvokļa uzlabošanai, medikamentus uz šķiedrvielu bāzes, kas ir palīdzīgi ķermeņa masas kontrolei un, visbeidzot, arī zāles gremošanas traucējumu novēršanai. Šis top pirkumu klāsts labi uzrāda, kas mūs interesē gadumijas svētku un brīvdienu laikā,” stāsta „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva un nekavējoties uzsver, ka līdztekus vajadzētu padomāt arī par sirdi, kam pasākumu pārsātinātībā nāksies uzņemties vislielāko slodzi.
„Lai gan ir pilnīgi normāli nedaudz sevi palutināt, esiet piesardzīgi, lai neaizietu pārāk tālu un nenonāktu līdz svētku sirds sindromam. Medicīniski šo stāvokli apzīmē kā akūtu toksisku miokardītu, kas var piemeklēt pārmērīga alkohola un nesātīga ēdiena uzņemšanas gadījumā,” skaidro Inga Orleāne, „Veselības centru apvienības” vispārējās prakses ārste un EKG metodes speciāliste.
Kas ir svētku sirds sindroms
Viena no būtiskākajām pazīmēm akūta toksiska miokardīta gadījumā ir priekškambaru fibrilācija jeb neregulāra sirdsdarbība, kas saistīta ar pārmērīgu uztura un alkohola patēriņu koncentrētā laika nogrieznī. Lai gan tas var notikt jebkurā laikā, visizplatītākais posms ir gada nogales brīvdienās, kad svētki ir vispiesātinātākie un savās izvēlēs par to, ko “gāžam” vēderā, kļūstam neizvēlīgi.
Svētku sirds sindroms var piemeklēt ikvienu, taču lielāks risks ir tad, ja jau ir kādas sirds problēmas. Laika gaitā tās var izraisīt nopietnākas komplikācijas, piemēram, sirds mazspēju un insultu.
Kā izpaužas svētku sirds sindroms
Tā simptomi ir tādi paši kā priekškambaru fibrilācijas gadījumā.
Var just:
• enerģijas trūkumu jeb nogurumu, kas ir izteiktāks nekā parasti brīvdienās;
• diskomfortu krūšu rajonā – tas var izpausties kā sāpes vai spiediens krūtīs;
• reiboni un sajūtu, ka var zaudēt samaņu;
• sirdsklauves – šķiet, ka var dzirdēt, kā sirds dauzās krūtīs;
• apgrūtinātu elpošanu – ikdienas gaitās ir grūtāk elpot, iespējama apgrūtināta elpošana arī miera stāvoklī.
Kā sindromu ārstē
Tas ir atkarīgs no vispārējā veselības stāvokļa – atbilstoši tam tiks noteikta terapija, taču vispirms ārsts ieteiks pilnībā atteikties no alkohola. Pētījumi liecina, ka izdzerot mazāk nekā 80 miligramus alkohola dienā, var samazināt “svētku sirds sindroma” risku.
Vai no svētku sirds sindroma ir iespējams izvairīties
Jā! Un tas nebūt nenozīmē, ka jāsēž ar glāzi ūdens, kamēr visi pārējie izklaidējas.
Lūk, daži padomi veselīgai atpūtai!
Ēdiet un dzeriet ar mēru. Ja vakarā dodaties uz ballīti, brokastīs un pusdienās ēdiet mazāk. Vai arī paēdiet pilnvērtīgu, veselīgu maltīti tieši pirms pasākuma, lai būtu mazāk kārdinājuma pārspīlēt. Tā vietā, lai nogrieztu milzīgu šķēli no namamātes slavenās kūkas, paņemiet mazāku gabaliņu, ēdiet lēnāk un izgaršojiet katru kumosu. Malkojiet vienu kokteili visu vakaru, nevis tveriet pēc otra, trešā, piektā.
Nepārtrauciet fiziskās aktivitātes. Ievērojiet savu regulāro treniņu rutīnu – svētku dienas nav iemesls pārtraukt aktivitātes. Ja rūpēsities par veselību arī garās brīvdienās, būs mazāka iespēja iegūt paliekošās sirds problēmas.
Centieties saglabāt mieru. Brīvdienu laikā dažkārt nākas izjust papildu stresu. Tas ir normāli, taču neļaujiet tam kļūt nekontrolētam. Dodiet laiku atslodzei no kņadas un vienkāršām, ierastām nodarbēm. Tas var palīdzēt uzlabot sirds veselību.
Esiet uzmanīgi ar medikamentiem. Pēc nakts uzdzīves ar alkohola lietošanu nereti gribas ķerties pie nesteroīdiem pretiekaisuma līdzekļiem, lai atvieglotu paģiru jeb toksikozes simptomus. Taču šīs zāles var radīt vēl lielāku stresu sirdij – paaugstināt asinsspiedienu un izraisīt sirdsdarbības traucējumu risku.
Vai esi dzirdējusi par sev speciāli pielāgotām stila kastītēm? Šajās kastēs ir apģērbs un aksesuāri, kuri ir izvēlēti atbilstoši tavai gaumei, balstoties uz īpaša stila testa rezultātiem!
Pusaudži turpina pārņemt vecāku cilvēku ierastās profesijas – izrādās arī organizētajā noziedzībā. Augstāk redzamā smaidīgā meitene tikusi apcietināta par kokaīna, metanfetamīna, ekstazī un citu narkotisko vielu izplatīšanas tīkla vadīšanu.
Kā informē KCEN, 19 gadīgā Sāra Fjūreja tikusi apcietināta pēc tam, kad likumsargi ieradās viņas dzīvesvietā ar kratīšanas orderi. Tur viņi uzgājuši 31,5 gramus kokaīna, 126 gramus augstas kvalitātes marihuānas, 29 ekstazī tabletes, metanfetamīnu un 60 dozas narkotiku, kuras līdzinās LSD.
Tāpat tur atrasti arī divi digitālie svari un pieraksti ar preču cenām. Visbeidzot, viņas telefonā atrastas sarakstes par narkotiku tirdzniecības darījumiem.
Meitenes lielo smaidu fotogrāfijā var izskaidrot kā “pirms” fotogrāfiju, jo sekojošais noteikti lika tam pazust – Fjūrejai draud līdz diviem gadiem aiz restēm un 10 tūkstošus liels sods par marihuānu. Bet tas ir tikai sākums – par narkotiku izgatavošanu un kontrabandu viņai draud pat 215 gadu cietumsods.
Latvijas Skolu un jaunatnes dziesmu un deju svētkos lielais koncerts ir aizvadīts, un jau kārtējo reizi emocionāli spēcīgākais mirklis, kurš burtiski satricināja mūsu dvēseles, bija brīdis, kad atskanēja otrā Latvijas himna – Saule, Pērkons, Daugava.
Tomēr, iespējams, daudzi no jums nepamanīja īpaši aizskustinošu mirkli šīs dziesmas izpildīšanas laikā – kāda jauna meitene, būdama tik ļoti aizkustināta no dziesmas radītajām emocijām, bija izplūdusi asarās.
Nav noslēpums, ka Saule Pērkons, Daugava daudzos no mums rada aizkustinājuma un saviļņojuma sajūtas. Šajos svētkos visi mēs jūtamies īpaši vienoti un spēcīgi! Vēl jo patīkamāk šī latviskā spēka un emociju sajūtas ir redzēt Latvijas jauniešos.Ja kāds no jums atpazīst šo meiteni, tad lūdzam mums atrakstīt sociālajos tīklos ( Facebook vai draugiem.lv). Mums ir prieks, ka Latvijā ir šādi spēcīgi un patriotiski jaunieši! Mēs gribam uzzināt vairāk par šo meiteni uz uzrakstīt par viņu – protams, ja viņa to vēlēsies.
Apsārtušas, nogurušas acis, sūrstēšana, niezēšana, svešķermeņa sajūta acī, acu asarošana. Reizēm šķiet, ka pasliktinājusies arī redze.Pacientu, kas ar šādiem simptomiem vēršas pie acu ārsta, pēdējos gados kļūst arvien vairāk. Visbiežāk pie vainas ir sausās acs sindroms. Par to, kā tas rodas un kā to ārstē, stāsta Acu veselības centrs (AVC) klīnikasacu ārste – ķirurģe Kristīne Leimane.
Pasaules uztvere lielā mērā notiek tieši caur redzi, tāpēc jebkuras izmaiņas, kas skar acis, mēs pamanām salīdzinoši ātri. Neatkarīgi no tā, vai cilvēks strādā ar datoru, pieskata mazbērnus vai dara ko citu, jebkuras aktivitātes veikšanai ir svarīga asa redze. Un to nodrošina arī asaru plēvīte, kas aizsargā aci – lauž starus, mitrina acs virsmu, baro to un piegādā acij imūnās vielas. Ja samazinās asaru plēvītes kvalitāte vai asaru produkcija, mēs varam runāt par sausās acs sindromu.
Kas izraisa sausās acs sindromu?
Nav tāda izolēta sausuma sindroma, ir dažādi apstākļi, kas to izraisa. Cilvēks ir vienots veselums, tāpēc savā praksē skatos ne tikai uz cilvēka acīm, bet uz viņa veselību kopumā un izvērtēju, kas ir pamatcēlonis. Tā var būt pārmērīga elektronisko ierīču lietošana, sauss gaiss, kondicionieri, sildītāji. Dažkārt sausuma sindromu izraisa kāda cita pamatslimība un medikamentu lietošana, bet reizēm notiek otrādi un sausuma sindroms ir tas, kurš izprovocē kādu saslimšanu.
Pārāk reti mirkšķinām acis
Normālos apstākļos cilvēks acis mirkšķina vidēji 22 reizes minūtē, bet, raugoties televizorā, datorā vai telefonā, cilvēks pārlieku fokusējas uz ekrānā notiekošo, tāpēc mirkšķināšana kļūst vidēji 3 reizes retāka. Turklāt, jo mazāka ierīce, jo lielāka piepūle tiek sagādāta acīm. Mirkšķināšana samazinās arī ilgstoši braucot ar automašīnu.
Ik reizi, kad nomirkšķinām acis, mēs pārklājam tās ar asaru plēvīti. Asaru plēvītei ir 3 kārtas – ārējais lipīdu slānis, kas neļauj asarām iztvaikot, ūdens slānis (99% no asaru sastāva) un mucīnu slānis. Asaru plēvītei uz acs ir jāturas vidēji 10 sekundes, taču ilgstoši nemirkšķinot acis, asaru plēvītes sastāvs mainās un tā vairs nevar noturēties uz acs tik ilgi. Tā kā samazinās lipīdu daudzums, asaras ātrāk izgaro un acis kļūst sausas, zaudējot dabīgo aizsardzību. Ja cilvēkam ir samazināts asaru daudzums vai asaru plēvītei ir slikta kvalitāte, uz acīm var sakrāties gļotainās vielas, kas netiek aizskalotas prom un veido tādus kā diedziņus. Nomirkšķinot acis cilvēks šos diedziņusuzklāj uz acs, un viņam ir sajūta, ka acī ir kaut kas iebiris.
Ja asaru plēvītes sastāvs ir izmainīts un acs virsma jau ir kļuvusi sausa, mēs varam mirkšķināt, cik gribam, bet normālu, homogēnu asaru plēvīti uz acs virsmas vairs nevaram uzklāt. Šajā gadījumā vienīgais, kas var līdzēt, ir mākslīgās asaras.
Sauss gaiss un kondicionieru lietošana
Sausuma sindroma attīstību ietekmē ne tikai elektronisko ierīču lietošana, bet ari sauss gaiss, kondicionieri, sildītāji. Tā, piemēram, ja šoferis brauc garas stundas un ir ieslēdzis sildītāju, kas viņam silto gaisu pūš virsū, viņam drīz vien parādīsies acu sausums. Vēlams noregulēt sildītāju tā, lai gaisa plūsma virzās citur. Ziemā telpas vajag biežāk vēdināt – kaut uz īsu brīdi. Lai gaiss nebūtu tik sauss, var lietot gaisa mitrinātajus vai uz radiatoriem uzklāt mitru dvieli.
Hroniskas saslimšanas un medikamentu lietošana
Nereti sausās acs sindromu var izprovocēt kāda hroniska saslimšana, kuras rezultātā izmainās cilvēka gļotādas Piemēram, cilvēkiem, kas cieš no diabēta vai reimatoīdā artrīta, var būt ļoti izteikts acu sausums. Arī tad, ja ir hronisks plakstu malas iekaisums – blefarīts, piemēram, cilvēkiem ar ādas saslimšanām, plaksti apsarkst un acis kļūt kairinātas. Līdz ar to tādām baktērijām kā stafilokoks vai streptokoks, kas dzīvo uz cilvēka ādas, ir lielāka iespēja izraisīt iekaisumu.
Apmēram pusi no visiem gadījumiem, kuros cilvēks cieš no sausuma sindroma izprovocē medikamenti, kurus lietojam, piemēram, asinsspiedienu samazinošie, antibiotiķi , hormonu preparāti un daudz citu medikamentu. Svarīgi atcerēties, ka arī jebkura acu operācija veicina acu sausumu, tāpēc pēc to veikšanas vienmēr būtu ieteicams pilināt mākslīgās asaras
Vecums un hormonālas svārstības
Sausuma sindroms pastiprinās līdz ar vecumu. Pārsniedzot 60 gadu slieksni cilvēka asaru kvalitāte samazinās par 60%, bet pēc 70 gadu vecuma gandrīz 80 % pacientu ir lielāks vai mazāks acs sausuma sindroms.
Tāpat sauso acu sindromu var provocēt arī hormonālas svārstības. Tā kā sievietes dzīves laikā hormonālām izmaiņām ir pakļautas vairāk (grūtniecība, bērna barošana, menopauze), viņas biežāk kā vīrieši sūdzas par nepatīkamajiem simptomiem acīs.
Ja sausās acs sidromu neārstē
Ja cilvēks, kurš cieš no sausā acs sindroma, saslimst ar kādu vīrusu, ir lielāka iespēja, ka acī var sākties vīrusa konjunktivīts, jo acs vairs nav aizsargāta.
Cilvēkam, kam ir izteikts acu sausums, var rasties arī redzes problēmas, piemēram, redzes asuma izmaiņas, dubultošanās. Ja sausuma sindroms paliek arvien izteiktāks, redzes izmaiņas kļūst mazāk pārejošas. Tas nenozīmē, ka tās ir neatgriezeniskas, taču tās daudz biežāk liek par sevi minēt.
Reizēm cilvēks ierodas pie acu ārsta ar lūgumu izrakstīt brilles, taču vispirms ir jātiek galā ar sausās acs sindromu. Acs virsma ir tik ļoti sausa, ka, kamēr neatjaunosim normālu asaru plēvīti, nevarēsim objektīvi noteikt, cik stipras brilles ir vajadzīgas. Ja mašīnai ir netīrs logs un Jūs neredzat cauri, tas nozīmē, ka logs ir jānomazgā. Līdzīgi ir ar acīm. Dažkārt pietiek ar to, ka mēs atjaunojam dabisko asaru plēvīti un redzes asums uzlabojas.
Kā mākslīgās asaras var mums palīdzet?
Mākslīgās asaras ir ķīmiski līdzīgas mūsu asarām, tomēr nav identiskas. Tās satur asarās trūkstošās vielas, un asaru pilienos ir dažadas šo vielu kombinācijasMākslīgās asaras mitrina acis, pasargā tās no izžūšanas un mazina berzi starp radzeni un plakstiņiem. Ja cilvēkam ir izteikts acus sausums, mākslīgās asaras jāpilina minimums 2 reizes dienā – no rīta un vakara. Ja ir sūdzības dienad laikā, mākslīgās asaras jāpilna biežāk. Pirmās 2 – 3 nedēļas tas obligāti jādara katru dienu, pat, ja pacientam šķiet, ka viņš jūt uzlabojumus. Nevar būt tādi attaisnojumi, kā – man nebija laika, vai – es aizmirsu. Kamēr neatjaunojam normālu trīs slāņu asaru plēvīti, pilināšanu nedrīkst pārtraukt. Mēs nevaram cerēt, ka acs virsma un redze normalizēsies pēc dažu dienu papilināšanas. Uz brīdi var šķist, ka ir labāk, bet pēc nedēļas atkal var parādīties iepriekšējie simptomi.
Ar ko parasti pilieni atšķiras no labiem?
Jebkuras mākslīgās asaras mitrina acs virsmu, taču ar mitrināšanu vien ir par maz. Labas mākslīgās asaras pilda arī citas funkcijas, piemēram, veicina šūnu atjaunošanu un dzīšanu, apgādā acis ar barības vielām.
Es saviem pacientiem izrakstu dažādus pilienus, atkarībā no sūdzībām un izmeklējumu rezultātiem. Bieži izrakstu Cationormpilienus. Cationorm citas mākslīgās asaras izkonkurē ar nano suspensiju. Acs virsma ir negatīva, cationorm sastāvā esošās molekulas ir pozitīvas, kā rezultātā pilieni labāk turas uz acs virsmas, turklāt to sastāvs iedarbojas uz visām 3 asaru plēvītes kārtām – ūdens kārtu, lipīdu kārtu un mucīna kārtu.
Iedomājaties, ka ir bumba, kurā ir daudzas sīkas daļiņas, un ir virsma, kurai dažādās vietās šīs sīkās daļiņas ir vajadzīgas. Uzmetot bumbu uz virsmas, katra daļiņa aiziet turp, kur viņai jābūt.
To, cik efektīvi darbojas šie pilieni, var redzēt jau pēc pirmajām iepilināšanas reizēm. Uzlabojas ne tikai cilvēka pašsajūta, bet tīri vizuāli, skatoties uz acs virsmu, var pamanīt, ka jau pirmajās piecās minūtēs pēc Cationormiepilināšanas, kairinājums mazinās.
Labus acu pilienus raksturo arī tas, ka tie nesatur konservantus. Jebkurš konservants acs virsmu ietekmē negatīvi. Vissliktākais ir benzalkonija hlorīds, jo tas agresīvi iedarbojas uz acs radzenes epitēliju, mazliet labāks ir Polyquad. Taču, ja vien iespējams, es priekšroku dodu mākslīgajām asarām, kuru ražošanas tehnoloģija ļauj nodrošināt sterilitāti, neizmantojot konservantus. Arī šajā ziņā Cationormpilieni izceļas citu vidū. Tie nesatur konservantus, tomēr tos var lietot līdz pat 3 menešiem no atvēršanas brīža.
Kāpēc stipra acu sausuma gadījumā vajadzīga ārsta konsultācija?
Ja cilvēks regulāri sūdzas par asu graušanu, asarošanu un citiem nepatīkamiem simptomiem, ir svarīgi noskaidrot, cik izplatīts ir iekaisums un kas to radījis.
Ierodoties pie acu ārsta vispirms mikroskopā apskatāmies, kas notiek acīs. Mums ir speciālas krāsvielas, ar kurām iekrāsojot aci, redzam, cik daudz ir bojā gājušo šūnu. Jā, arī no acīm, līdzīgi kā no ādas, bojā gājušās šūnas lobās nost. Ja asaru ir mazāk, šīs šūnas nevar aizskaloties prom. Tās veido tādas kā čupiņasundiedziņus, kas rada svešķermeņa un sāpju sajūtu.
Nākamais, ko skatāmies – kāda ir asaru plēvītes kvalitāte. Ar krāsvielas fluorescīna palīdzību redzam, cik vienmērīgi uzklājas asaru plēvīte, cik ilgi turas, kurā vietā tā plīst, kā plīst, kāda ir lipīda slāņa kvalitāte. Šī izmeklēšanas metode palīdz mērķtiecīgi izvēlēties tālāko terapiju.
Tālāk tiek izmantots tests, kas palīdz noteikt, cik liela ir asaru produkcija. Ja asaru ir maz, tas nozīmē, ka šūnas, kas veido asaras, nestrādā pietiekami labi, un mākslīgās asaras nāksies pilināt ļoti bieži.
Pamatā 90% gadījumustrādā apakšējais kanāls, kas novada asaras uz degunu. Augšējais kanāls darbojas tajos gadījumos, kad raudam, un mums ir ļoti daudz asaru.
Ir iespēja ievietot gan silikona korķīšus, gan korķīšus no tāda materiāla, kas pēc 3 mēnešiem pats uzsūcas. Korķīši acī nav jūtami un šī manipulācija nav sāpīga. Tie palīdz dabīgajām asarām tik ātri neaizplūst, kā rezultātā pietiek ar retāku asaru pilināšanu, un tas nav jādara katru stundu.
Acis – pirmās, kas nogurst
Pētījumi ir apliecinājuši, ka pirmais orgāns, kas liecina par nogurumu, ir mūsu acis. Tieši tāpēc, sajūtot jebkāda veida diskomfortu acīs, ir svarīgi to neignorēt, bet parūpēties par nelielu atelpas brīdi.
Laiku pa laikam būtu ieteicams acis izvingrināt. Negrozot galvu, paskaieties pa labi un pa pa kreisi. Tad iedomājieties ka ēdat citronu – sažmiedzat acis un atkal tās atbrīvojiet! Paskatieties tālākajā iespējamajā punktā, un visbeidzot iedomājieties, ka jūs mēģināt ieskatīties savās samadzenēs vai trešās acs rajonā, paceļot uzacis un pieres muskuļus. Šādi vingrinājumi ne vien atpūtina acis, bet palīdz atbrīvot acu muskulatūru.
Farmaceitu novērojumi liecina – aprīlī ievērojami pieaugusi klientu interese par dabas līdzekļiem imunitātes stiprināšanai, īpaši propolisu un to saturošajiem līdzekļiem. Tādēļ esam apkopojuši noderīgu informāciju par to, kas ir propoliss, kā arī kad un kā tas pareizi jālieto. Ieteikumos dalās BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece.
Kā skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane, intereses un pieprasījuma pieaugums pēc propolisa varētu būt izskaidrojams ar to, ka šobrīd cilvēki meklē veidus, kā stiprināt imunitāti, un propoliss ir viens no līdzekļiem, ko dēvē par dabīgu imunitāti stiprinošu līdzekli. Arī populārzinātniskajos rakstos ir izskanējis, ka propoliss ir antioksidants, kam piemīt pretvīrusu darbība. Medicīniskajās datu bāzēs par propolisa pretvīrusu iedarbību atrodami vairāki zinātniski pārskati, taču, lai spriestu par tā efektivitāti ir nepieciešami klīniskie pētījumi, uzsver ārste.
Kas ir propoliss un kādos gadījumos to lieto?
Propoliss ir dabīgs augu valsts produkts, kuru bites ražo no augos esošajiem putekšņiem un sveķiem, to apstrādājot ar dziedzeru sekrētu. Tā sastāvā ir flavonoīdi, vitamīni, ogļhidrāti, minerālvielas, mikroelementi un citas sastāvdaļas, stāsta ģimenes ārste.
Propolisa pielietojums ir plašs. BENU Aptiekas farmaceite Ilze Priedniece skaidro, ka no tā tiek gatavoti produkti gan ārīgai, gan iekšķīgai lietošanai. Tos lieto ādas saslimšanu gadījumos, deguna gļotādas apstrādei gan iesnu gadījumā, gan profilaktiski, arī mutes dobuma un kakla iekaisumu gadījumā. Tāpat tos lieto gremošanas trakta saslimšanu gadījumā, proktoloģijā, ginekoloģijā, kā arī imunitātes stiprināšanai. Taču svarīgi jebkuru šo saslimšanu gadījumā piemeklēt sev piemērotu līdzekli, konsultējoties ar speciālistu.
Propolisu saturošie produkti
Propoliss tiek izmantots dažādu produktu pagatavošanai. Viszināmākais un izplatītākais no tiem ir propolisa spirta šķīdums un propolisa eļļas šķīdums. Eļļas šķīduma pagatavošanai izmanto saulespuķu, olīvu vai smiltsērkšķu eļļu. Tāpat ir pieejami propolisu saturoši sīrupi, kapsulas, sūkājamas tabletes, deguna pilieni, ziedes, svecītes, aerosoli un citi produkti, stāsta farmaceite.
Savukārt ģimenes ārste uzsver – iegādājoties propolisa saturošus produktus, ir rūpīgi jāizlasa to lietošanas instrukcija un līdzeklis jālieto uzmanīgi, atbilstoši norādījumiem.
Piesardzība, lietojot propolisu
Z. Zitmane uzsver – ar propolisu jābūt ļoti uzmanīgiem, jo dažiem cilvēkiem tas var izraisīt alerģisku reakciju, kas var noritēt arī smagā formā. Tādēļ vienmēr jāatceras, ka propolisu saturoši krēmi un ziedes, kas paredzēti lokālai lietošanai, var izraisīt alerģisku kontaktdermatītu uz ādas. Tāpēc jebkura jauna preparāta lietošana jāizvērtē kritiski un jāuzsāk piesardzīgi un pakāpeniski, konsultējoties ar speciālistu.
Imunitātes stiprināšana
Farmaceite I. Priedniece novērojusi – aizvadītā mēneša laikā ir augusi klientu interese arī par citiem dabas līdzekļiem, kam piemīt pretvīrusu darbība. Piemēram, par deguna gļotādas aprūpes līdzekļiem, kas satur ārstniecības augu ekstraktus.
Ģimenes ārste Z. Zitmane uzsver – vissvarīgākais imunitātes stiprināšanai ir veselīgs, sabalansēts uzturu, pietiekamu šķidruma (ūdens) uzņemšana, regulārs, kvalitatīvs miegs, rūpes par savu psihoemocionālo veselību, pastaigās svaigā gaisā, ikdienišķās fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes ik dienu un D vitamīna lietošana atbilstošās devās.
Visas meitenes atceras savu pirmo mīlestību. Kādai tā bija 13 gadu vecumā, kādi 16 vai pat 20 gadu vecumā. Pirmā mīlestība nekad netiek aizmirsta, un pat pēc desmit gadiem, pēc 20, jau esam precējušies ar citu cilvēku, bet reizēm atceramies par savu “pirmo mīlestību”, bet kādēļ tā? Šajā rakstā uzzināsi iemeslus.
Mūsu pirmās spēcīgās jūtas, kas mums ir pret svešu cilvēku, nevis no mūsu ģimenes, spēcīgi ietekmē mūsu personību. Mēs sākam atdarināt šīs personas tēlu. Ja viņš bija nopietns un vīrišķīgs vīrietis, tad meitene cenšas viņam līdzināties un būt piemērota.
Pirmajā mīlestībā mēs arī cenšamies izpausties. Galu galā jūs vēlaties ne tikai iepazīt citu cilvēku, bet arī izzināt sevi, savu intīmo pusi. Tas ir tas, kas veido pāreju no bērnības uz jaunu pusaudžu vecumu. Tad mēs atdalāmies no ģimenes un cenšamies atrast jaunu ģimeni, jaunu cilvēku grupu, kas mums palīdzēs socializēties.
Pirmā stiprā mīlestība augstskolā ļauj nopietnāk domāt par ģimeni, par bērniem. Meitenes šajā laikā parasti aizmirst par mācībām. Šajā laikā cilvēks savā galvā uzbur ainu, ka šīs attiecības ir uz mūžu. Jaunā sieviete savā galvā jau izdzīvo visu nākotnes scenāriju, bet patiešām reti ir tā, ka “pirmā mīlestība” ir uz visu mūžu. Jāatzīmē, ka tīņu gados šo faktu ir ļoti grūti saprast, jo katrs grib būt tas izredzētais cilvēks, kuram viss izdodas ar pirmajām nopietnajām attiecībām.
Patiesībā viss var notikt pēc negaidīta scenārija. Visbiežāk pirmā mīlestība paliek pagātnē un mūsu atmiņās. Gadu gaitā viss sliktais tiek aizmirsts, un tagad pēc 10 gadiem nevar precīzi pateikt, kāpēc viņi izšķīrās, kas bija nepareizi. Šķiet, ka viss bija ideāli, un tāda mīlestība, šķiet, nekad vairs neatkārtosies. Daļēji tā ir taisnība, protams, mēs nekad nevarēsim iemīlēties pirmo reizi. Tomēr tikai šādā veidā mēs varam veidot spēcīgas un ilgstošas attiecības, pamatojoties uz mūsu pagātnes izmēģinājumiem un kļūdām.
Pirmā mīlestība paliek gaiša atmiņa uz mūžu, kas nopietni ietekmēja mūsu personību un pašreizējo attiecību attīstību.
Tas nav nekur redzēts – vismaz ne tādā piegājienā, kāds tikko Latvijā izgudrots!
Kas ir parastā peldēšana?
Tā ir izprieca un atpūta. Tā ir zināmā mērā intīma padarīšana. Tā ir arī veselības uzlabošana. Tā ir garīgā uzlabošanās. Tā ir attīrīšanās. Jo ūdenī viss notiek!
————–
“Mairas Wilkiraines” stila peldēšanās … otrais nosaukums varētu būt dekoratīvā peldēšanās. Tā ir:
– izrāde; – šovs.
– tā ir sava veida modes skate;
– tā ir lieta izredzētajām ( arī Viņiem);
– tā ir piparota piešprice dzīvei;
– tas ir Latvijā izgudrots šovs;
– tas ir veselībai caur milzīgu patiku.
Peldēšanās dress kods – nekad līdz šim vēsturē neredzēts – skaisti spicpapēdīši un smuka kleita. Nodemonstrējam to ūdens versijā. Visiem, kuri to vēlas redzēt. “Mairas Wilkiraines” stila peldēšanās – tās vēsture sākas šodien un tagad.
Interneta vietnes tikaisievietem.lv veiktā aptauja, kurā piedalījās 300 respondentes, parādīja, ka sieviešu vidū joprojām ir nepietiekamas zināšanas par cilvēkas papilomas vīrusu (CPV). Tikai 57% aptaujato sieviešu atzina, ka ir lasījušas par CPV, pārējās respondentes par šo vīrusu neko nezināja, vai zināja tikai to, ka tāds ir.
Ja nezinām, kā vīruss tiek iegūts, nevaram sevi pasargāt
Tikai neliela daļa aptaujāto bija informēta, ka cilvēka papilomas vīruss tiek pārnests gan dzimuma sakaru ceļā, gan sadzīves kontaktu laikā. 72% aptaujāto zināja, ka ar to iespējams inficēties, saskaroties gļotādām, bet tikai 41% respondentu zināja, ko to var iegūt arī saskaroties ādai. Daļai aptaujāto bija kļūdīgs priekšstats par CPV izplatību. Katra trešā aptaujātā sieviete uzskatīja, ka šis vīruss tiek pārnests ar asinīm, lai gan patiesībā caur asinīm tas neizplatās.
Baidās saslimt, taču nevakcinējas
Katra otrā aptaujātā sieviete atzina, ka viņai ir bail saslimt ar cilvēka papilomas vīrusu. Atbildot uz jautājumu, kā sevi varētu pasargāt no šī vīrusa, 71% aptaujāto atzina, ka to nodrošinātu vakcinācija, tomēr tikai 14% sieviešu atzīmēja, ka ir vakcinējušās vai plāno to darīt. 58% sieviešu, kurām ir bērni, būtu gatavas tos vakcinēt vai jau ir vakcinējušas pret cilvēka papilomas vīrusu, bet gandrīz trešdaļai aptaujāto nav viedokļa par šo jautājumu. Tas liecina, ka vecākiem trūkst uzticamas informācijas par CPV un vakcinācijas nepieciešamību.
Nepilnīgas zināšanas par CPV profilaksi
Sabiedrībā joprojām ir diezgan izplatīts mīts, ka CPV ir seksuāli transmisīva slimība un no tās iespējams sevi pasargāt, lietojot prezervatīvu. Prezervatīvu kā iespēju izsargāties no CPV minēja 30% aptaujāto sieviešu. Kaut arī prezervatīvs var samazināt inficēšanās iespējamību, tas nespēj pilnībā pasargāt no šī vīrusa. Kā galvenās profilakses metodes ārsti rekomendē vakcināciju un regulāras dzemdes kakla onkocitoloģiskās pārbaudes jeb skrīningu. Diemžēl tikai 43% aptaujāto uzskatīja, ka skrīnings ir nozīmīga CPV profilakses metode.
Skaidrojošais darbs jāveic ginekologiem un ģimenes ārstiem
Kaut arī pēdējā laikā masu informācijas līdzekļos ļoti daudz tiek runāts par onkoloģiskajām slimībām un to profilaksi, katra ceturtā aptaujātā sieviete atzina, ka nav zinājusi, ka dzemdes kakla vēzi izraisa cilvēka papilomas vīruss. Mazs bija arī to sieviešu skaits, kuras bija informētas par citām CPV izraisītajām saslimšanām. Lai kliedētu dažādus mītus un veicinātu drošticamas informācijas izplatīšanos, lielāks skaidrojošais darbs būtu jāveic ginekologiem un ģimenes ārstiem.
Situācija Latvijā
Latvijā meitenēm vecumā no 12līdz18 gadiem valsts šobrīd apmaksā vakcīnu pret 2 biežākajiem dzemdes kakla vēzi izraisošajiem CPV tipiem – 16. un 18 tipu, bet Veselības ministrija ir atzinusi, ka būtu lietderīgi nākotnē valsts apmaksāto vakcīnu grozā iekļaut vakcīnu pret 9 CPV tipiem, tādējādi sniedzot plašāku aizsardzību ne vien pret ļaundabīgām, bet arī pret labdabīgām CPV izraisītām saslimšanām.
Vai kādreiz ir bijusi nepārvarama vēlme kustināt kājas, ko pavada tirpšana, plēšana, spiešana, karstuma vai aukstuma sajūta? Šīs sajūtas var liecināt par salīdzinoši maz zināmu problēmu – nemierīgo kāju sindromu, kas var negatīvi ietekmēt miega kvalitāti un kopējo labsajūtu.Nemierīgo kāju sindroms ir 5% līdz 15% pieaugušo, turklāt Ziemeļeiropas valstīs dzīvojošo vidū šī problēma ir biežāk izplatīta. Vairāk par nemierīgo kāju sindromu stāsta Epilepsijas un miega medicīnas centra (BKUS) miega speciāliste-pediatre Marta Celmiņa.
“Sajūta, ka nezini, kur likt kājas”
Šādi miega eksperte M. Celmiņa raksturo nemierīgo kāju sindromu, ko bieži var pavadīt arī citas nepatīkamas sajūtas – tirpšana, spiešana, skudriņas, plēšana, karstuma vai aukstuma sajūta. Šīs nepatīkamās sajūtas parasti pastiprinās miera stāvoklī, piemēram, sēžot un skatoties TV vai lasot grāmatu. Pakustinot kājas, paliek vieglāk, bet tikai uz to mirkli. Eksperte norāda, ka vistrakākā situācija ir vakarā, dodoties gulēt. Izveidojas apburtais loks – guļot mierīgi, lai aizmigtu, sāk rasties nepatīkamā sajūta kājās, kas traucē aizmigt. Daļa cilvēku pirms došanās gulēt pat ceļas augšā un staigā vai arī kājas noberž līdz asinīm, problēmu skaidro M. Celmiņa.
Ir arī cilvēki, kuriem kājas neapzināti kustas miegā – gultas partneris parasti ziņo, ka cilvēks guļ nemierīgi un daudz spārdās. To sauc par periodiskajām locekļu kustībām. Dažkārt šīs kustības ir saistītas ar īslaicīgu (bieži vien pat nepamanāmu) pamošanos, kas samazina miega kvalitāti. Tas nozīmē – lai arī gulēts it kā pietiekami daudz stundu, miegs nesniedz atpūtu. Lielai daļai cilvēku, kam ir nemierīgo kāju sindroms, būs arī periodisko locekļu kustības miegā, bet ne visiem, kam ir periodiskās locekļu kustības miegā, būs nemierīgo kāju sindroms, piebilst speciāliste.
Cēloņi un izplatība
Cēloņi nedz nemierīgo kāju sindromam, nedz periodiskām locekļu kustībām miegā līdz galam nav izprasti, tomēr ir zināmi vairāki ietekmējošie un riska faktori. Viens no biežāk sastopamajiem faktoriem ir zemas dzelzs rezerves. Tās var izvērtēt, nosakot feritīna līmeni asinīs. Eksperte uzsver, ka šajā gadījumā ir svarīgi, lai dzelzs rezerves būtu ne vien “normā”, bet augstā līmenī (t. i., vismaz 50 ng/ml). Jāņem vērā, ka akūtu saslimšanu gadījumos analīzes būs neprecīzas. Citi ietekmējošie faktori ir grūtniecība (it sevišķi trešais trimestris), nieru slimības, cukura diabēts, multiplā skleroze, Parkinsona slimība. Tāpat simptomus var pastiprināt arī dažādi medikamenti – piemēram, antihistamīni (pretalerģjias līdzekļi) un antidepresanti.
Eksperte aplēš, ka nemierīgo kāju sindroms sastopams 5% līdz 15% pieaugušo, bet Ziemeļeiropas valstīs dzīvojošajiem tas ir novērojams biežāk. Šī parādība var sākties jebkurā vecumā (arī zīdaiņiem), tomēr tas nereti paliek nepamanīts. Bieži vien cilvēks ar šo nepatīkamo sajūtu ir tik ļoti saradis, ka uzskata to par normu un nemaz nezina, ka var būt arī citādāk, tādēļ vēršanās pie ārsta izpaliek, skaidro M. Celmiņa. Bērni paši par nepatīkamajām sajūtām bieži vien nesūdzēsies, bet pieaugušie var novērot, ka bērns bieži šūpo vai kustina kājas. Smagākos gadījumos pavisam mazi bērniņi pliķē sev pa kājām, kā arī nemierīgi guļ un gultā daudz grozās.
Atpazīt un ārstēt
Ja atpazīstat nemierīgo kāju sindromu, dodieties pie ģimenes ārsta, aicina M. Celmiņa. Parasti, lai diagnosticētu nemierīgo kāju sindromu, pietiek ar simptomiem – vēlme kustināt kājas, ko bieži pavada nepatīkama sajūta kājās, kas pastiprinās miera stāvoklī, bet samazinās kustību laikā. Ārsts varētu ieteikt veikt asins analīzes, kā arī nosūtīt pie neirologa, jo līdzīgas sūdzības var būt arī citu slimību gadījumos.
Lai diagnosticētu periodisko locekļu kustības, nepieciešams veikt miega izmeklējumu – polisomnogrāfiju. Izmeklējums notiek īpašā miega laboratorijā, un tā laikā tiek reģistrētas dažādas ķermeņa funkcijas – elpošana, smadzeņu darbība, sirdsdarbība un kustības, kā arī tiek veikts videoieraksts, lai novērotu kustības un uzvedību.
Lai ārstētu nemierīgo kāju sindromu un periodisko locekļu kustību sindromu, iespējams, būs nepieciešams lietot dzelzi saturošus preparātus vai arī medikamentus, kas samazina simptomus. Ne visiem gan būs nepieciešami medikamenti – daļai pietiks ar pavisam vienkāršu ieteikumu ievērošanu.
Laba miega higiēna. It sevišķi – vakaros izvairīties no kofeīnu saturošu produktu lietošanas, jo tas var pastiprināt simptomus.
Regulāras fiziskās aktivitātes, bet ne tieši pirms došanās gulēt.
Nelietot simptomus pastiprinošus medikamentus. Pirms pārtraucat lietot jebkādus medikamentus, konsultējieties ar savu ārstu!
Lai mazinātu simptomus, kas jau radušies, var mēģināt:
masēt kājas;
iet karstā vannā;
uz kāju muskuļiem uzlikt aukstas vai karstas kompreses;
novērst uzmanību ar citām lietām (piemēram, skatīties filmu);
nodarboties ar dažādām relaksācijas metodēm;
pastaigāt vai izstaipīt kājas.
Miega pašvērtējums
Kopumā 39 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā saskaras ar miega traucējumiem (piemēram, bezmiegu, krākšanu u. c.), to skaitā 11 % – katru vai gandrīz katru nakti, 15 % – 2 līdz 3 reizes nedēļā, 13 % – reizi nedēļā, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Tikmēr 21 % ar miega traucējumiem saskaras vidēji 1 līdz 2 reizes mēnesī, 23 % – retāk, 14% – nekad, bet 3 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja. Vērtējot, kā pēdējā gada laikā ir mainījies miega un nomoda režīms, nedaudz vairāk nekā pusei jeb 52% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju tas nav mainījies, 30% miega režīms kļuvis neregulārāks (18 % – nedaudz neregulārāks, 12 % – ievērojami neregulārāks), 17 % tas ir kļuvis regulārāks (nedaudz regulārāks – 14 %, ievērojami regulārāks – 4 %), bet vēl 1 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Bērniņa piedzimšana ir viens no skaistākajiem un gaidītākajiem brīžiem sievietes dzīvē. Taču reizēm mazuļa ienākšanai ģimenē ir vajadzīgs ilgāks laiks un aktīva rīcība: speciālistu izmeklējumi, ieteikumi un uzraudzība. Par neauglības cēloņiem un ārstēšanas iespējām konsultēginekoloģe endokrinoloģe un neauglības ārstēšanas speciāliste dr. Eva Barkāne.
Kas ir neauglība?
Reproduktīvā funkcija kopumā ir ļoti sarežģīts process. To nodrošina precīza sievietes un vīrieša reproduktīvo orgānu mijiedarbība. Jauniem un veseliem pāriem līdz 35 gadu vecumam, nelietojot kontracepciju, 85% gadījumu grūtniecība iestājas pirmā gada laikā. Lai iestātos grūtniecība, ir nepieciešama ovulācija ar nobriedušas olšūnas izdalīšanos, kvantitatīvas (pietiekamā daudzumā) un kvalitatīvas (ar pietiekamu daudzumu spermatozoīdu) spermas izdalīšanās dzimumceļos, labs spermatozoīdu kustīgums, olšūnas spēja iekļūt olvadā, veiksmīgs apaugļota embrija transports dzemdes dobumā un ieligzdošanās endometrijā. Ja kāds posms šajā procesā iztrūkst vai ir traucēts, grūtniecība neiestājas.
Neauglība tiek definēta kā saslimšana tad, ja pārim ir regulāras dzimumattiecības (vismaz divas reizes nedēļā) bez izsargāšanās, taču grūtniecība neiestājas gada laikā. Visā pasaulē neauglība skar aptuveni 13-15% pāru. Neauglība var skart gan sievieti, gan vīrieti, jo neauglību var izraisīt dažādi faktori sievietes, vīrieša vai abu partneru veselībā. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 40% gadījumu pārī neauglības iemesls ir meklējams vīrietī, 40% – sievietē, bet 20% gadījumu auglības problēmas ir abiem no pāra. Lai izprastu neauglības iemeslus ģimenē, ir svarīgi rūpīgi pārbaudīt gan sievietes, gan vīrieša veselību.
Ja ir bažas vai aizdomas par neauglību, vēlams vērsties tieši pie neauglības speciālistiem kādā no reproduktīvās medicīnas klīnikām, lai iespējami ātrāk noskaidrotu iemeslus un risinājumus. Ārsts nozīmēs sievietei nepieciešamos izmeklējumus atkarībā no slimības vēstures, simptomiem un uzstādītās diagnozes, bet partnerim ‒ spermas analīzi. Ja būs nepieciešams, speciālists rekomendēs konsultāciju pie urologa vai androloga (vīrieša veselības problēmu speciālista), kas nodarbojas ar neauglības jautājumiem. Neauglības jautājumos ir svarīgi nekavēties ar ārstēšanu – jo ātrāk rīkojas, jo lielākas izredzes uz pozitīvu rezultātu – grūtniecību.
Neauglības biežākie cēloņi
Sievietēm viens no biežākajiem neauglības cēloņiem ir saistīts ar olnīcu disfunkciju un neregulāru olšūnas izdalīšanos vai pat anovulāciju, kad olšūna bez medikamentu lietošanas neizdalās vispār. Bieži to novēro policistisku olnīcu sindroma (PCOS) gadījumā. Aizvien biežāk neauglības iemesls ir endometrioze, kā arī labdabīgi veidojumi olnīcās (cistas) vai dzemdē (miomas, polipi). Arī olvadu caurlaidības traucējumi un dzemdes kakla patoloģijas ir rūpīgi izvērtējami neauglības iemesli. Reproduktīvo sistēmu un auglību nelabvēlīgi ietekmē arī apkārtējā vide – starojums, pesticīdi, bisfenols A, ftalāti utt.
Vīriešiem neauglības iemesli var būt gan ģenētiski (netiek „ražoti” spermatozoīdi vai to daudzums ir nepietiekams, nav notikusi sēklvadu attīstība un spermatozoīdi neizkļūst no sēkliniekiem u.c.), gan hormonālu problēmu izraisīti. Riska faktoru starpā ir arī cilvēka radītais piesārņojums, neārstētas dzimumceļu infekcijas u.c. iemesli. Daži papildu faktori, kas var ietekmēt auglību gan sievietei, gan vīrietim ir darba specifika, dzīvesveids, kaitīgie ieradumi (smēķēšana, alkohola, narkotisko vielu lietošana), paaugstināta radiācija un pārciestās slimības, kas ir atstājušas iespaidu uz reproduktīvo veselību.
Policistisku olnīcu sindroms
Policistisku olnīcu sindroms (PCOS) ir hroniska endokrīnās sistēmas slimība sievietēm, kas rada vīrišķo hormonu pārprodukciju sievietes organismā. Tā skar aptuveni 5-10% sieviešu visā pasaulē. PCOS nelabvēlīgi ietekmē sievietes auglību – tikai apmēram 30% sieviešu, kurām ir policistisko olnīcu sindroms, grūtniecība iestājas bez jebkādiem sarežģījumiem. PCOS simptomi ir:
neregulāras mēnešreizes vai to iztrūkums;
oligoanovulācija (reta, neregulāra ovulācija) vai anovulācija (ovulācija nenotiek vispār);
ādas problēmas: seboreja (pastiprināti taukaina āda), akne;
PCOS terapija ir atkarīga simptomiem, ar ko saskaras paciente, un tā, vai sieviete plāno grūtniecību tuvāko 6-12 mēnešu laikā. Ja sieviete nevēlas grūtniecību un viņai netraucē pastiprināts apmatojums vai tas ir niecīgs, paciente var nelietot medikamentus, taču ir jāņem vērā risks, kas rodas, izvēloties nesaņemt terapiju:
pieaug koronārās sirds slimības risks;
pieaug insulta risks;
pieaug estrogēnatkarīgo audzēju risks;
pieaug II tipa cukura diabēta risks;
pieaug endometrija hiperplāzijas (palielināšanās), mastopātijas un spontāno abortu risks.
Policistisko olnīcu sindroma ārstēšana
Policistisko olnīcu sindroma ārstēšana pamatā ietver simptomu mazināšanu ‒ zāles tiek piemeklētas atkarībā no tā, kādas izpausmes (neauglība, akne, vielmaiņas traucējumi, pastiprināts apmatojums u. c.) konkrētajā dzīves posmā ir vistraucējošākās. Sievietēm, kuras plāno grūtniecību, nereti ir jālieto ovulāciju stimulējošas zāles, kas satur mioinozitolu un folskābi. Mioinozitols ir svarīga šūnas membrānas un organisma bioķīmisko mediatoru daļa. Tas ietekmē šūnas reakciju uz insulīnu. Folskābe pieder pie B grupas vitamīniem, kas nepieciešami imūnsistēmas, sirds un asinsvadu sistēmas normālai attīstībai un darbībai. Folskābe veicina normālu asinsradi, sekmē mātes audu veidošanos grūtniecības laikā un palīdz nodrošināt šūnu dalīšanās procesu. Tā veicina imūnsistēmas darbību un normālas psiholoģiskās funkcijas, palīdz mazināt nogurumu un nespēku.
Ja sieviete nevēlas grūtniecību un viņai nav pastiprināta apmatojuma, bet ir PCOS izraisīts neregulārs menstruālais cikls, tiek izrakstīta gestagēnu monoterapija, kas samazina endometrija hiperplāziju un audzēju risku. To lieto 10 dienas mēnesī otrajā menstruālā cikla fāzē — parasti no 16. līdz 25. dienai. Ja sievietei ir virssvars, simptomus var atvieglot arī ķermeņa masas samazināšana.
Ja sievietei ir pastiprināts apmatojums un viņa nevēlas grūtniecību:
ir jāsamazina ķermeņa masa, ja ir virssvars;
var izmantot kosmētiskos līdzekļus — vaksāciju, skūšanu, foto un lāzerepilāciju;
ieteicama hormonālā perorālā kontracepcija, izvēloties preparātus ar antiandrogēnu darbību.
Ja sieviete vēlas grūtniecību:
ir jāsamazina ķermeņa svars ar diētu un fizisko slodzi vismaz par 5-10% no svara;
tiek veikta ovulācijas medikamentoza stimulācija.
Sievietei ar PCOS diagnozi ir ļoti svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu – regulāri sportot, ēst sabalansētu un veselīgu pārtiku, kā arī uzraudzīt savu ķermeņa masu. Šie veselīgie ieradumi arī mazina kardiovaskulāro slimību, diabēta un ļaundabīgo audzēju risku. Tāpat, ja neplāno grūtniecību, nedrīkst aizmirst par efektīvas kontracepcijas – prezervatīvu, dzemdes spirāles vai orālo kontraceptīvo līdzekļu – izmantošanu arī tad, ja menstruālais cikls ir neregulārs.
Uzdūros šim brīnišķīgajam rakstam, kas ikvienam atvērs acis. Starp mums tiešām ir sastopami šādi cilvēki, lai gan tam noticēt ir ļoti grūti. Lai kā arī nebūtu, zināšanām ir liels spēks. Lai pasargātu sevi no turpmākajām vai nākotnes ciešanām, ir jābūt informētam. Es pati tikai nesen uzdūros šai tēmai, jo zināju, ka manā ģimenē kaut kas nav riktīgi. Man pašai vēl smags ceļs līdz atlabšanai ejams, bet vismaz zinu, ka neesmu traka, lai gan daudzi tā apgalvo. Lieta tāda, ka viņi nesaprot, jo nekad nav meklējuši informāciju.
Cilvēkam tiekot narcistiski traumētam, iestājas dīvains pieraduma efekts, kā rezultātā izveidojas spēcīga emocionāla atkarība. Narcisists (turpmāk tekstā – „N”) nemitīgi atrod veidus kā tevi izvest no pacietības, savukārt tu, mēģinot panākt zināmu godīguma, veselā saprāta un atbildīguma līmeni un tavu emociju apstiprināšanu, atgriezies pie viņa/viņas. Iespējams, tu domā, ka kaut kādā veidā tev izdosies gūt virsroku, kas dos tev zināmu kontroles un drošības sajūtu, līdz ar to panākot robežu ievērošanu un kaut kādu saprātīgu risinājumu, taču diemžēl nekas nevar būt tālāk no patiesības… Kad jūsu attiecības ir kļuvušas toksiskas, tu jūties traumēts, šokēts, salauzts un tev šķiet, ka sāc zaudēt prātu. Šajā situācijā cieš tavs emocionālais un prāta stāvoklis, kā arī daudzi citi dzīves aspekti. Tu atzīsti faktu, ka N vienkārši nav ieinteresēts/-a spēlēt godīgi. Līdz ar to tu apzinies, ka panākt abpusēji izdevīgu risinājumu, kurā abas puses būs ieguvējas, ir faktiski neiespējami. Risinot dažādus strīdus ar N, tev jāsaprot, ka N motivācijas pamatā nav veselais saprāts, līdzjūtība un sirdsapziņa. Kamēr tu nepieņemsi to kā faktu, tu jutīsies dusmīgs un aizkaitināts par N necilvēcīgo rīcību. Tikai pieņemot šo faktu, tu varēsi kļūt brīvs. Lai sasniegtu brīvību, ir vitāli nepieciešams izglītot sevi par to, kā darbojas narcisisms, un kāpēc tavi centieni panākt N drošu un pienācīgu uzvedību nedarbojas. Šajā rakstā ir aprakstīts narcisisma fenomens un tas, ka vienīgais ceļš uz atlabšanu, savas identitātes atgūšanu un laimīgu, veiksmīgu un piepildītu dzīvi ir kontakta pārtraukšana vai ierobežošana. Raksts pamatā attiecas uz romantiskajiem partneriem, taču tajā aprakstītie principi darbojas arī jebkurā citā attiecību modelī, kurā ir iesaistīts narcisists.
Kā darbojas narcisisms?
N mēdz rīkoties neloģiski, cietsirdīgi, ar aprēķinu, patoloģiski vai gluži vienkārši kā niķīgs, piecgadīgs bērns, kurš atsakās uzvesties pienācīgi. Viņš/viņa to dara divu iemeslu dēļ:
1) Pirmkārt, narcisista motivācija ir saņemt uzmanību jeb „narcistisko devu”
Uzmanība var būt kā pozitīva, tā arī negatīva – nav nozīmes. Attiecību sākuma fāzē N no tevis parasti saņem daudz atzinības un apbrīnas. Pēc „medusmēneša” perioda tu jau esi piedzīvojis arī personības negatīvās puses – nedrošumu, nejauku, uzstājīgu un aizskarošu uzvedību, un diez vai tu joprojām sniedz N enerģiju, sakot to, cik viņš/viņa ir brīnišķīgs. Šajā posmā „brīnišķīgā partnera” personība jau kādu laiku ir pazudusi, vai arī parādās neregulāri. Tu tiec konfrontēts ar narcistiskās personības ektrēmajām izpausmēm. Cieņas, līdzjūtības un patiesa atbalsta (kas ir veselīgu attiecību pamatelementi) brīži kļūst arvien retāki. Tagad N saņem no tevis uzmanību veidā, kas nosaka to, cik tālu viņš/viņa būs spējīgs tevi ietekmēt negatīvi. Tas sniedz N svarīguma sajūtu un pat zināmu dievam līdzīgu visvarenību. Izraisot bailes un ciešanas, viņš/viņa jūtas ļoti nozīmīgs.
Veselas un emocionāli nobriedušas personas neveido savu svarīgumu uz citu personu rēķina. N, savukārt, vēlas radīt paša svarīgumu, samazinot citas personas vērtību. Modelis, pēc kura darbojas N – „es vinnēju, tu zaudē”. Noteicošais faktors ir sirdsapziņas trūkums. Cilvēki, kuriem ir sirdsapziņa, nenodara sāpes citiem, lai saņemtu uzmanību un iegūtu svarīguma sajūtu. Trūkstošās sirdsapziņas dēļ (rūpes par citiem, atbildīgums), N gluži vienkārši neuztver, ka sāpināt citus ir kaut kas nepareizs vai neiedomājams – tas ir kā līdzeklis, lai saņemtu narcistisko devu.
2) Otrkārt, narcisistam ir nepieciešams izlādēt savas iekšējās sāpes
Viņa/viņas personīgie resursi, kas nepieciešami, lai tiktu galā ar saviem iekšējiem konfliktiem (to ir daudz), ir ierobežoti vai pilnībā neesoši. Tā kā N ir grūtības būt atbildīgam/-ai un veikt pašanalīzi, viņš/viņa projicē savas sāpes, dusmas un nevērtības sajūtu (tās daļas no sevis, kuras viņš/viņa nespēj atrisināt) uz citiem cilvēkiem, nolūkā gūt atvieglojumu no savām iekšējām mokām. Tas ir iemesls, kāpēc N noveļ vainu uz tevi un nemitīgi vaino tevi savās neloģiskajās darbībās. Projekcija ir stratēģija, kas nepieciešama, lai N spētu emocionāli izdzīvot un saglabāt savu Viltus Identitāti. Projekcija ir egoistiski radīts aizsardzības mehānisms. Paliekot savā ego, N spēj pasargāt savu dziļi sadragāto iekšējo identitāti, vainu par visu uzveļot uz kādu citu.
Veseli un emocionāli nobrieduši cilvēki spēj veikt pašanalīzi un uzņemties atbildību par savām emocijām un darbībām. N to nespēj un negrib. Līdz ar to viņš/viņa nesaņem dziedināšanu, nepieaug un neattīsta veselīgāku iekšējo identitāti.
N projekciju nepatīkamais blakus efekts ir tāds, ka tu jūties apjucis un, iespējams, ka jau esi pieņēmis domu, ka attiecību problēmās esi vainojams tu. Tādā gadījumā vienkārši pajautā sev: „Vai es esmu ļauns cilvēks, kurš rīkojas bez sirdsapziņas?” Varbūt tu esī rīkojies dīvaini un pat bijis rupjš un agresīvs, taču kurš gan no mums nesalūzīs, tiekot nopietni un atkārtoti izmantots? Tas nepadara tevi pašā būtībā par sliktu cilvēku. Pilnīgi noteikti, ka veseli cilvēki, kuriem piemīt emocionāla inteliģence, un kuri patiešām domā, ka tu esi neuzticams, manipulatīvs, kontrolējošs, konkurējošs, neuzticams, nejauks un nepareizs, NEBŪTU palikuši attiecībās ar tevi. Viņi tevi pamestu! Tomēr N turpina vai turpināja būt ar tevi, tajā pašā laikā apsūdzot tevi šajās lietās… Kāpēc? Gluži vienkārši tāpēc, ka viņš/viņa ļaunprātīgi mēģināja ievainot tevi un izgāzt savu nomocīto identitāti uz tevi.
Sirdsapziņas trūkums
Varbūt ir šokējoši apzināties, ka N un viņu līdzatkarīgajiem ir daudz kā kopīga – piemēram, iekšēja tukšuma sajūta un mēģinājums saņemt savas identitātes apstiprinājumu no ārējiem avotiem, tomēr viena lieta, kas tiem noteikti nav kopīga, ir sirdsapziņas trūkums. Līdzatkarīgie nejūtas labi, izmantojot melus un manipulāciju, lai saņemtu uzmanību vai gūtu virsroku. Viņi justos sašauti, ja kāds tos apsūdzētu pienācīguma un godīguma trūkumā. Pat visdziļākajās sāpēs un sērās tev būtu ļoti grūti nolaisties līdz tādam līmenim un burtiski pārdot savu dvēseli, lai izmantotu melus, manevrus, cietsirdību, nežēlību un amorālu uzvedību, uz ko ir spējīgs N. Pat ja tev nācās kādreiz tā rīkoties, tu juties pilnībā satriekts, paskatoties uz sevi spogulī un ieraugot, par ko tu esi kļuvis.
N zina, kā tevi piesaistīt, jo tu patiešām esi uzticams, pieklājīgs, patiesi mīli viņu un tev piemīt godīgums.
Šis ir ļoti neauglīgs uzdevums, jo N vienmēr uzstāj uz to, cik slikts tu esi (viņa/viņas identitātes atmesto daļu projekcija uz tevi).
Tu esi šausmās par to, ka N šķiet, ka tu esi slikts cilvēks. Tu nespēj aptvert, kā mīlestība tā var darboties. Rezultātā tu esi kļuvis nopietni atkarīgs no nepieciešamības pierādīt savu vērtību un iegūt apstiprinājumu no N. Tevi varbūt motivē nepieciešamība būt pareizam un/vai nodrošināt mīlestību N, lai tādā veidā samazinātu viņa/viņas destruktīvo uzvedību. Nav svarīgi, ko tieši tu centies panākt, jo jebkurā gadījumā tas ir dvēseli iznīcinošs ceļojums.
Vai tu tiešām cīnies par šīm attiecībām, vai arī to pamatā ir vēlme saņemt apstiprinājumu, cieņu, uzticību un mīlestību no kāda, kurš diemžēl nekad to nav vēlējies un nav turējis to par mērķi? N tas nekad nav bijis svarīgi, jo no viņa/viņas realitātes modeļa skatupunkta galvenais ir, lai tu piegādātu narcistisko devu, un viņš/viņa tevi ir nostādījis pozīcijā, kurā tu pieņem N projekciju uzbrukumus. Viņš/viņa dienu no dienas, gabaliņu pa gabaliņam veido tevi par savas personīgās identitātes versiju. Iedvešot tevī apjukumu, noniecinot tevi un projicējot savas sliktās īpašības uz tevi, N veido tevi par šo izmocīto personu. Tā darot, viņš/viņa uz mirkli spēj sajusties vesels un izbēgt no savām iekšējām mokām. Tas, ko tu jūti – tukšums, maniakālā depresija, bailes, pašapziņas trūkums, bezpalīdzība un ticības zudums sev un savai dzīvei, ir tas, ko N savā patiesajā būtībā izjūt ik minūti, ik dienas. Taču atšķirība ir tajā, ka lai spētu funkcionēt un iegūt pašapziņu, N dodas pēc narcistiskās devas (=uzmanības, kas nozīmē zagt otra cilvēka enerģiju). N ir nepieciešams, lai citi cilvēki sniegtu viņam šo enerģiju, jo bez tās N kļūst par tukšu vietu bez personīgās identitātes.
Iemesls, kāpēc tu liecies iztukšots, bet N nē, ir tas, ka tu nepārdod savu dvēseli, lai zagtu enerģiju un resursus no cilvēkiem un dzīves nolūkā emocionāli izdzīvot. Kamēr tu šajā situācijā jūties zemāks par zemi un atrodies emocionālā „komā”, N dodas, piemēram, uz porno saitiem, interneta iepazīšanās vietām, pie viņus apbrīnojošajām paziņām, pie bijušajiem mīļākajiem, utt. utjpr. Tu nepielieto šīs dažādās taktikas, kuras sniedz atvieglojumu, taču tā vietā tu, iespējams, zaudē arvien vairāk sevis un krīti vēl dziļāk melnajā bezdibenī, par kuru tu pamazām pārvērties.
Visi narcistiskās izmantošanas upuri atzīst, ka jūt personīgās identitātes zudumu, un ka dzīvības spēks no viņiem tiek burtiski izsūkts. Fiziskās, emocionālās un prāta mokas, atrodoties šajā stāvoklī, ir neiedomājamas, ja vien tu esi to piedzīvojis personīgi. Gadījumā, ja N tiktu noslēgti visi narcistiskās devas kanāli, viņš/viņa justos tieši tāpat. Viņš/viņa piedzīvotu pilnīgu un absolūtu sabrukumu.
Taču ātrais risinājums, gūstot egoistisko (narcistisko) devu, nav ilgstošs. Patiesais risinājums būtu saņemt dziedināšanu un izaugsmi caur sāpēm, un izveidot autentisku un spēcīgu personīgo identitāti, taču N to nekad nedarīs. Tā vietā N bez sirdsapziņas pārmetumiem dodas pakaļ narcistiskajai devai, nebēdājot par to, kurš tiek izmantots, vai kādas pataloģiskas darbības viņam/viņai ir jāveic, lai nodrošinātu šo devu. N kontrolē cilvēkus ar savu taktiku, un cilvēki priekš viņa/viņas nav cilvēki, bet vienkārši objekti, no kuriem izsmelt enerģiju.
Ja tavs mērķis ir pārņemt varu un sākt kontrolēt narcisistu, tu tēmē pārāk augstu. N ir rūdīts profesionālis, kamēr tu – sirdsapziņas iegrožots zaļš iesācējs. Tāpēc N šajā cīniņā vienmēr uzvarēs. Ja mēģināsi kontrolēt kaut ko, kas nepakļaujas kontrolei, vienīgais iznākums būs tāds, ka šī persona vai lieta sāks pilnībā kontrolēt tevi pašu.
N ir egoistisks sevis pilnvarojuma modelis. Viņš/viņa domā, ka viņam/viņai ir tiesības izmantot tevi, tavus talantus un visu pārējo (viņi uzskata, ka viņiem ir tiesības ņemt gandrīz visu). N ir nepieciešams ņemt, un viņš/viņa tevi izolēs no citiem avotiem, kas varētu tev sniegt enerģiju, kā piemēram, draugi, ģimene, bērni (tavi vai narcisista), hobiji un citas dzīves jomas, kas sniedz tev kontaktus un prieku. N zina, ka tā darot tu tiksi pieķēdēts viņam/viņai un nodrošināsi uzmanības „devu”. Nekādā gadījumā viņš/viņa nedos tev enerģiju, kas nepieciešama, lai tu varētu justies spēcīgs, piepildīts un vesels.
Kamēr tu spēj piedāvāt narcistisko devu, tu esi narcisistam vajadzīgs. Līdzko no tevis vairs neko izspiest nevar, tu vair neesi viņam/viņai vajadzīgs. Kad attiecības ir beigušās, N vēlas, lai tu tiktu iznīcināts vai arī to, lai tu būtu spējīgs dot atkal jaunu devu nākotnē. N to uztvers kā apvainojumu, ja tev izveidosies izveidot lielisku dzīvi bez viņa/viņas.
N tevi pataloģiski apskauž par to, ka tu spēj atrast veidus un cilvēkus, kuri liek tev justies patiešām labi. N zina, ka viņam/viņai tas ir neiespējami. Tāpēc viņš/viņa mēģina atbruņot tevi no visiem enerģijas avotiem, atstājot tevi pilnībā savas kontroles varā.
Vai atceries N ieinteresētības trūkumu, nepatiku vai pat niknumu brīžos, kad tu biji noskumis, vēlējies saņemt viņa/viņas atbalstu, vai arī, kad guvi gandarījumu un enerģiju no citiem avotiem, nevis no N?
Pēc tam, kad N ir nodrošinājis tevi kā savu narcistiskās devas avotu, viņam/viņai vairs neinteresē (un nav resursu) lai sniegtu tev patiesu atbalstu, un nav arī vēlēšanās atbalstīt un iedrošināt tavu laimi un sasniegumus. N var uz brīdi sniegt tev pozitīvu enerģiju, taču nereti tas tiek izmantots, lai paturētu tevi narcistiskajai devai. Bieži vien „jaukā” izturēšanās ir rezultāts tam, ka tu sāc attālināties, un brīžos, kad niknums, manipulācija, cietsirdība, apmelošana un cīņa par varu nenodrošina uzmanību.
N ir vajadzīga narcistiskā deva gluži kā narkomānam ir vajadzīgs heroīns. Gluži kā stipri atkarīgs narkomāns, N bez nožēlas izpārdod cilvēkus un samin ar kājām to emocijas un resursus, lai pabarotu savu visaptverošo vajadzību. Šīs nepārvaramās tieksmes priekšā neviens nav imūns.
Galvenie objekti, no kuriem N gūst lielāko daļu savas narcistiskās devas ilgtermiņā, ir viņa/viņas tuvākie cilvēki. Gluži vienkārši tāpēc, ka šie cilvēki ir blakus, kamēr notiek enerģijas izvilkšanas process. Mazāk tuvie cilvēki, kuri nav tikuši veiksmīgi piesaistīti, pazūd, kolīdz atklāj, ka „špakteles” kārtiņa ir nodilusi. N mēdz būt daudz īslaicīgu paziņu, no kuriem tas gūst enerģijas devu, taču maz ilgtermiņa draugu.
N nebaidās no tā, ka viņu pametīs, un no soda, ko tas/tā varētu saņemt par savu slikto uzvedību. Patiesībā N pat vēlas/sagaida atraidījumu. Tas sniedz viņam/viņai apziņu par to, ka viņam/viņai ir spēja būtiski ietekmēt cilvēkus. Šī narcisistam ir iespēja saņemt pirmklasīgu narcistisko devu vistīrākajā veidā. Kombinācijā ar narcisista nespēju pārdomāt savu rīcību un mācīties no sekām, tas nozīmē to, ka N neinteresē gala iznākums. Savukārt tu baidīsies no atraidījuma, tāpēc pastāv lielāka iespēja, ka tu vispirms atgriezīsies, atvainosies un mēģināsi izlabot nenokārtotus jautājumus.
Cilvēkiem, kuri cieš no Narcistiskajiem Personības Traucējumiem, ir mazohistiskas tendences. N zina, ka viņš/viņa ir iekšēji tukša, un ka viņam/viņai nav personīgās identitātes. Vietā, kur vajadzētu būt pašapziņai un pašvērtībai, ir riebums pret sevi. Saņemot sodu un izgāžoties, N gūst sava veida pretdabīgu un izkropļotu atvieglojuma sajūtu. Narcisists to ik pa laikam neapzināti meklē.
Dziļā iekšējā līmenī viņš/viņa apzinās, ka katras nozīmīgas attiecības reiz izgāzīsies. Viņš/viņa nežēlīgi, gabalu pa gabaliņam samaļ šīs attiecības, novedot tās pie minētā iznākuma. Mērķtiecīga attiecību novešana līdz to izjukšanai sniedz N papildu spēku un kontroli.
Attiecību beigas var pienākt caur kādu no šiem trim līdzekļiem: 1) N atraida partneri, kamēr viņam/viņai nav citas izvēles kā aiziet, 2) N izraisa partnera pilnīgu sairšanu un izmet to, kad no viņa vairs nevar iegūt narcistisko devu, 3) N partnerim izveidojas nopietna slimība un tas mirst vai izdara pašnāvību.
Šo sistēmu nevar sakaut – tā vienkārši tāda ir, un tie narcistiski izmantotie upuri, kuri ir mēģinājuši izmainīt šo realitāti un nevēlas pieņemt, ka attiecības ir nolemtas iznīcībai, kļūst par izmestām, tukšām čaulām, vai mirst – burtiski. Tomēr ir jāatceras, ka visu šo biedējošo un stindzinošo faktu vidū, narcistiskās izmantošanas upuriem piemīt iekšēja spēja izveidot savu personīgo identitāti. Tādēļ tev ir cerība un iespēja izlauzties no šīs maniakālās un dvēseli iznīcinošās dinamikas, saņemt dziedināšanu, spēku un atlabt.
Narcisists, savukārt, nespēj izveidot autentisku identitāti un nevēlas to darīt, tāpēc saskarsies ar nenovēršamām sekām, ar kurām nākas saskarties visiem narcisistiem – to, no kā viņš/viņa ir mēģinājis izvairīties, kad viņam/viņai vairs nebūs spēka sagādāt sev narcistisko devu un nāksies palikt aci pret aci ar savu nomocīto identitāti, bez spējas sagādāt sev atvieglojumu. Šis ir brīdis, kad N satiekas ar savu Radītāju un apzinās, ka viņa/viņas dzīves šarāde un rūpīgi izplānotā un konstruētā viltus identitāte nav sniegusi nekādu labumu. Šis ir brīdis, kad N ir vīlies, jo nav spējis sakaut sistēmu, ar kuru mēs katrs sastopamies, proti: bez patiesaspersonīgās identitātes nekas nav reāls, un bez tās dzīvē nav iespējama patiesa mīlestība, laime un prieks. Parasti tas notiek N dzīves beigās.
Tāpēc neapskaud N un nedomā, ka viņam/viņai pieder viss. Nekas no tā, kas viņam/viņai pieder, nav reāls, tas nenes reālas sajūtas vai piepildījumu. Patiesībā N nav iespējams būt patiesi piepildītam un mierā, lai cik daudz materiālu lietu, popularitātes, slavas un bagātības tam izdotos iegūt.
Nepadodies kārdinājumam izglābt N no viņa/viņas pašas un no viņa/viņas nenovēršamā likteņa, domājot, ka „mīlestība uzvarēs visu”, jo patiesība ir tāda, ka N pretosies visiem šiem mēģinājumiem un sodīs tevi par to, ka tu mēģināji to darīt. Viņam/viņai riebj personas, kas mēģina viņu mīlēt, un tāpēc viņš/viņa tevi par to ienīst, jo zemapziņā N uzskats ir: „Cik pretīgi un nepareizi ir mīlēt „tukšu vietu”! Kaut ko, kas nemaz neeksistē. Tāpēc es izjūtu vēl lielāku riebumu pret tevi.”
Ja esi bijis narcistiski izmantots, tu atcerēsies reizes, kad N uz tevi paskatījās tā, it kā viņš/viņa tevi ienīstu. Tu biji šokā, ieraugot, ka N acis kļuva tukšas un bez dzīvības, bet pilnas nicinājuma un dusmu. Tu esi redzējis pilnīgu līdzjūtības trūkumu, ko varētu salīdzināt ar reptili, bez jebkāda siltuma. Šādos brīžos N ir bez žēlastības – kā cietsirdīga, bezjūtīga mašīna.
N necieš cilvēcīgumu, tomēr viņš/viņa zina, ka tam ir vajadzīgs baroties no cilvēku enerģijas. Šī atkarība no lietas, kuru viņš pats ienīst (cilvēcīgās emocijas – līdzjūtība, mīlestība un sirdsapziņa) padara N viegli ievainojamu, un tāpēc viņš/viņa izjūt vēl lielāku riebumu pret dzīvi, cilvēkiem un sevi pašu.
Līdzīgi, arī vampīri tiek attēloti kā tādi, kuri ienīst cilvēkus dēļ to atkarības no viņiem. Nav nejaušība, ka mīts par vampīriem ir cēlies tieši no narcisisma modeļa.
Apzinoties patiesību par narcisismu, lai cik grūti to būtu pieņemt, un lai kā arī tava cilvēcīguma izjūta, normalitāte un dzīves uztvere pretotos šo faktu izpratnei, tu vari sākt pieņemt to, ka ar cilvēkiem, kuriem piemīt klasiskās NPD pazīmes, faktiski nav cerību izveidot reālas attiecības. Ja tu nespēj pieņemt šo patiesību, tad pajautā sev: „Vai es neesmu piedzīvojis uzvedību, pagriezienus, pataloģiju un darbības, kas pilnībā apgāž priekšstatus par to, kas ir cilvēcīgi?”
Sirdsapziņas un cilvēcīguma trūkums liecina par to, ka tev ir darīšana ar personu, kura normālā izpratnē nav cilvēcīga, jo tai nav spējas vai vēlēšanās izrādīt līdzjūtību, empātiju, mīlestību un sirdsapziņu. Viņa ienīst normālās cilvēcīgās funkcijas, jo uzskata, ka tās ir nožēlojamas. Taču bez šiem elementiem cilvēcīgums nav iespējams. Savukārt šo elementu trūkums liecina par atdalīšanos no cilvēcīguma. Medicīniski ir pierādīts, ka narcisistiskas personas smadzenēs „līdzjūtības”, „empātijas”, „mīlestības” un „sirdsapziņas” smadzeņu neironu ceļi ir palikuši nejūtīgi, saraukušies vai ir spēcīgi aizkavēta to darbība. Šīs emocijas vienkārši nedarbojas.
Pastāv teorija, ka vienīgais vieds, kā NPD persona varētu savienoties ar minētajām emocijām, būtu tikt uz ilgstošu laiku izlotētai no iespējas iegūt narcistisko devu, un atkārtoti piesūcinātai ar līdzjūtības, empātijas, mīlestības un sirdsapziņas stimuliem, kamēr šie ceļi no jauna aktivizējas, attīstās un panāk nepieciešamo attīstības līmeni, kas ir vajadzīgs, lai tie normāli funkcionētu.
Mēģinājumi izlabot nepareizu rīcību
Skatoties uz dzīvi caur cilvēcīguma modeli, mēs nevaram saprast narcistisko uzvedību. „Kā viņš/viņa to varēja izdarīt?! Es nesaprotu! Tas ir briesmīgi!” Narcisista uzvedība nav izprotama, skatoties caur cilvēcīguma modeli. Mēs jūtamies apdraudēti, haotiski un ļoti jūtīgi attiecībā uz šo uzvedību, kas gluži vienkārši nesummējas. Tas liek mums mēģināt izlabot šo nepareizo rīcību. Mēs neauglīgi mēģinām likt N saprast un pārstāt šādi uzvesties, tai pat laikā ļaujot viņam/viņai to darīt, paliekot šajā attiecību modelī. Mēs ļaujam N mūs iznīcināt tik daudzos līmeņos, sevišķi emocionālajā. Viss, ko mēs zinājām par cilvēkiem, mums pašiem un dzīvi, ir apdraudēts. Tas perfekti kalpo N mērķiem, jo viņš/viņa zina, ka tas liek tev turpināt cīņu, un mēģinājumi izlabot un izmainīt N uzvedību ir veids, kā viņš/viņa var tevi paturēt, lai saņemtu vēl vairāk narcistiskās devas.
Jo sarūgtinātāks un aizkaitinātāks tu kļūsti, un jo vairāk tu mēģini cīnīties par taisnību, atbildīgumu un pienācīgumu, jo vairāk narcistiskās devas tu sniedz.
Kā tu vari zināt, ka tevi cenšas izmantot narcistiskās devas iegūšanai?
Tev tiek piedāvātas nepatiesības, kuras tevi nomoka;
Tu tiec iesaistīts diskusijās, kuras ir tik sagrozītas, ka tev liekas, ka sāc zaudēt prātu;
Tu jūti, ka sevi nemitīgi attaisno un izskaidro faktus, vērtības un cilvēcīgas uzvedības standartus, kurus N vienkārši neatzīst un neizmanto;
Tu piedzīvo cietsirdīgu, nevērīgu un noraidošu izturēšanos, bez rūpēm par tavu emocionālo stāvokli;
Tev tiek doti tukši solījumi, kas dod cerību, tomēr pēc tam noved pie lielas vilšanās un atnes vēl lielāku pamestības, atstumtības un izmisuma sajūtu;
Tu saproti, ka tā vietā lai panāktu abpusēji izdevīgu risinājumu, N vēlas panākt savu;
Tu jūties, it kā tu piedalītos attiecību sacensībās „es vai tu”, kurās tu tiec padarīts par ienaidnieku;
Tavas vajadzības netiek ņemtas vērā, vai arī tās tiek vienkārši izmantotas, lai liktu tev atdot sevi un savus resursus;
Tu tiec vainots problēmās;
Pat ja tiek izteikta atvainošanās vai izrādīts atbildīgums, tev šķiet, ka tas ir sekli; un ja tu mēģini panākt kaut kādu stabilitātes līmeni, pret tevi tiek izrādīta pretestība, noraidījums un dusmas;
Tu piedzīvo uzvedību, kas vienā acumirklī svārstās no mīlošas līdz nosodošai, un no noraidošas līdz lūdzošai;
N regulāri vaino tevi tajā, ka tu vairāk uzmanības pievērs citiem cilvēkiem un interesēm, nekā viņam/viņai;
N tevi apsūdz un pat nomelno tavu reputāciju citu cilvēku priekšā tavā klātbūtnē;
N regulāri pieaicina sabiedrotos, kas apstiprinātu viņa/viņas stāsta versiju (īstu vai iedomātu), tādējādi „pūšot” tev miglu acīs un mazinot tavu ticību sev un dzīvei;
Informācija, kuru tu esi atklājis narcisistam, vai kuru viņš/viņa ir atklājusi, tiek izmantota kā ierocis pret tevi.
Šo dvēseli iznīcinošo sarakstu varētu turpināt. Visi minētie uzvedības modeļi, kā arī daudzi citi N arsenāla triki noved pie būtiskas tavas pašapziņas samazināšanās. Paliekot piesaistītam un ļaujot saņemt sodu un enerģijas izsūkšanu rada vienīgi totālu personīgās identitātes sadalīšanos.
N tevi ir ieprogrammējis, lai tu arvien stiprāk tiektos pēc sapratnes, drošības un pienācīguma. Taču jo vairākiem riņķiem tu lec cauri, jo augstāki tie paliek, un jo sāpīgāk tu krīti. Vērojot, kā tu mēģini veikt šos neiespējamos manevrus, N izjūt ļaunprātīgu iekšēju prieku. Tas ļauj viņam/viņai justies nozīmīgam – šeit absolūti darbojas ļaunums.
Ja tu netici ļaunumam, ir laiks kļūt reālam, atvērt acis un atzīt, ka tas eksistē. Gluži tāpat, kā ir karsts un auksts, augšā un lejā, nakts un diena, un citi polārie pretstati, kas eksistē fizikā un uztur dzīvē līdzsvaru, ļaunums ir mīlestības pretstats. Ļaunums ir vieta, kurā nav mīlestības. Gluži kā mēs nezinātu, kas ir karsts, ja nezinātu, kas ir auksts, tāpat arī mēs nezinātu, kas ir mīlestība, ja nezinātu, ko nozīmē tās trūkums. Narcistiskais modelis ir tieši šāds – mīlestības trūkums.
Gluži kā nav vajadzības izmainīt vai iznīcināt aukstumu, lai piedzīvotu siltumu, nav vajadzīgs arī izmainīt vai iznīcināt ļaunumu, jo nav iespējams to izdarīt.
Ja mēs uz kaut ko fokusējamies (labu vai ļaunu), mēs par to kļūstam. Mēs uzņemam šo enerģiju. Taču, ja mēs ignorējam enerģiju, kas nenes mums labumu un tā vietā fokusējamies uz to, kas mums palīdz, šī nevēlamā un sāpīgā enerģija no mūsu dzīves pazūd.
Narcisismā NAV mīlestības, drošības un veselīguma. Tu meklē šīs lietas tur, kur to nav. Tu nevari piespiest kādu būt par kaut ko, kas viņš/viņa nav. Vienīgā iespēja dabūt to, ko tu vēlies, ir atlaist šo situāciju un sākt izdarīt tādas izvēles un lēmumus, kas novedīs tevi tuvāk mērķim. Ja tev ir darīšana ar cilvēku, kurš atsakās spēlēt godīgi, tu nevarēsi viņu izmainīt, piespiest vai izlabot. Tev varbūt šķiet, ka tava dzīve ir atkarīga no šī rezultāta, taču tas tā nav.
Diemžēl N vispār neinteresē uzņemties atbildību, ņemt vērā tavas vajadzības vai nonākt pie saprātīga iznākuma. Viņam/viņai ir nepieciešams nevis saprātīgs iznākums, bet narcistiskā deva.
Tev skaidri jāsaprot, ka N nav ieinteresēts tajā, kādi ir tavas dzīves mērķi. Viņš/viņa nevēlas dot un saņemt mīlestību vai izveidot drošību un laimi. N vēlas zagt tavu enerģiju un pazemināt tevi, lai justos labāk. Viņš/viņa nemāk funkcionēt savādāk. N nespēj saprast, ka ir iespējams arī kaut ko iegūt, nepazeminot kādu citu. Abpusējs ieguvums nav iedomājams un neeksistē. Šāds dzīvesveids ir postošs un pat dzīvībai bīstams.
N ir nepieciešamas tavas ciešanas un sāpes, gluži tāpat kā tu esi kļuvis atkarīgs no viņa/viņas, lai saņemtu drošību un normalitāti, neskatoties uz to, ka tas gluži vienkārši nenotiek. Tu un N tagad esat kļuvuši par piegādātāju un izmantotāju šajā toksiskajā un destruktīvajā atkarības ciklā, kas balstās uz emocionālu vajadzību.
Attiecības starp diviem līdzatkarīgajiem ir labākas par šīm, lai gan tās ir neizdevīgas. Vismaz tajās ir divi cilvēki, kuru vajadzības tiek apmierinātas, saņemot enerģiju. Taču attiecībās ar N, viņa/viņas emocionālais bezdibenis nekad netiek piepildīts, jo viņš/viņa nespēj radīt pats savu enerģiju un nemitīgi barojas no tevis, taču pretī tu neko nesaņem, vien spēcīgus sitienus, kas nodrošina, ka tu sniedz arvien jaunu enerģijas devu, līdz kamēr tu tiec iztukšots līdz galam.
Atkarība no narcisista ir briesmīga izmantošanas daļa (jo mēs turpinām ļaut sevi izmantot), un kā jebkura cita nopietna atkarība, tā ir dzīvībai bīstama. Spēcīga līdzatkarība un atkarība no attiecībām ar N ir ārkārtīgi nopietna. Līdz šīs atkarības pārvarēšanai, rezultāti var būt briesmīgi un pat kļūt liktenīgi.
Tāpat kā citu nopietnu atkarību gadījumā, mums ir daudz iemeslu, kāpēc mēs negribam to pārtraukt, neskatoties uz to, cik lielas ciešanas tas mums sagādā.
Nevajadzētu uzķerties uz tā, ka „es esmu redzējis, ka viņš/viņa ir mīlošs” vai „es zinu, ka viņš/viņa spēj būt tāds cilvēks, kādu es vēlētos mīlēt”, vai „es zinu, ka šis cilvēks BIJA mīlošs un jauks, un tādēļ es zinu, ka viņš/viņa ir spējīga būt tāda”.
N zina, kādas darbības tevi piesaista un liek pieķerties viņam/viņai, taču tās ir neīstas un viltotas. Motivācija tam visam ir iegūt narcistisko devu. N tēloja, ka dod, tāpēc, lai iegūtu.
Patiesums prasa demonstrēt atbilstošas darbības un pastāvīgumu. Tādi vārdi kā „es tevi mīlu”, vai „tu esi vienīgais cilvēks, kuru jebkad esmu mīlējis”, vai „es izdarīšu visu, lai attiecības darbotos” (vai kāds cits nemirstošas mīlestības vai uzticības apliecinājums) neko nenozīmē, ja darbi, kas tos pavada, liecina par pretējo.
Patiesi un reāli cilvēki apliecina savus vārdus darbībā. N, savukārt, apliecina savus nepatiesos solījumus ar destruktīviem vārdiem un darbībām, lauztiem solījumiem un dažādiem pagriezieniem, kas anulē iepriekš apliecinātās viltotās rūpes.
Tev ir jābūt pret sevi nežēlīgi godīgam, jo patiesība vienmēr dara brīvu. Neskatoties uz nelielajām cerības daļiņām, kuras tu ik pa laikam saņem, viss pārējais tevi pamazām iznīcina. Tā nav mīlestība.
Attiecības ar N ir kā dzīšanās pakaļ kaut kam, ko nav iespējams noķert. Tās mūs nokausē arvien vairāk un vairāk. Mēs dzenamies pakaļ kaut kam neeksistējošam. Attiecības ar N nekad nebija tādas, par kādām mēs tās uzskatījām. Turklāt mums nav ne spēju, ne arī tiesību piespiest tām kļūt reālām. Mums jāsaprot, ka mūsu dzīves realitāti nekad nav iespējams iegūt no otras personas, jo tā ir mūsu pašu atbildība! Šī atziņa mūs atbrīvos.
Tavs domāšanas veids pret N domāšanas veidu
(Ja N ir sieviete, aizvieto „viņš” ar „viņa”.)
N saka, ka tu neatbalsti viņu, nemīli viņu un tev ir vienalga par viņu.
TU DOMĀ: Tā nav taisnība. Es darīšu visu, lai viņš to saprastu! Kāpēc viņš to nesaprot?
N DOMĀ: Es zinu, ka tu centīsies vēl vairāk, lai es to saprastu. Tagad es varu turpināt tevi izmantot, un tu paliksi šajās attiecībās. Tas esmu es, kuram nav spēju mīlēt, bet noveļot vainu uz tevi, es varu turpināt to darīt.
N saka, ka tu esi neuzticams, ka uz tevi nevar paļauties.
TU DOMĀ: Man nav nekāda nodoma būt neuzticamam. Esmu pārāk godīgs. Man sāp, ka tu domā citādi.
N DOMĀ: Šis paņēmiens tiešām iedarbojas uz tevi. Man patīk, ka tas tevi tik ļoti uztrauc. Tas dod man iespēju darīt to, ko vēlos, jo tu mēģināsi man pierādīt, cik ļoti man uzticies un kāpēc gan es nespēju tev uzticēties? Pat ja tu man neuzticies, tu būsi pārāk aizņemts, uztraucoties par to, ko es domāju par tevi, un tev neatliks laika šaubīties par mani.
N saka, ka tu viņu aplaupi, tērējot viņa naudu
TU DOMĀ: Esmu pilnībā sašutis par šādu apsūdzību. Tas esi tu, kas tērē manus resursus un manu dzīvi. Kā tu uzdrošinies to apgriezt otrādi un apvainot mani?!
N DOMĀ: Man patīk visā vainot tevi un tevi sāpināt. Tu to esi pelnījis un es izspiedīšu no šīs situācijas pēc iespējas vairāk, man ir tiesības tā darīt. Man vienalga, kas notiks ar tevi, es vienkārši gribu dabūt maksimālo no šīs situācijas.
Jebkurš neloģisks strīds ar N par sīkumiem, kurus viņš piemin un ko tev ir sāpīgi dzirdēt.
TU DOMĀ: Zinu, ka tā nav taisnība, un pierādījumi pret to ir tik loģiski. Es turpināšu strīdēties, kamēr viņam „pieleks” un viņš atzīs, ka viņam nav taisnība. Tas padara mani traku, ka viņš var strīdēties par kaut ko tik smieklīgu. Es jūtos, it kā strīdētos ar piecgadīgu bērnu.
N DOMĀ: Man ir pilnīgi vienalga par detaļām un par to, vai tās ir patiesas. Es labprāt strīdētos par mušu, ja zinātu, ka tas piespiedīs tavas jūtīgās pogas un liks tev reaģēt. Jo sāpinātāks un aizkaitinātāks tu paliec, jo spēcīgāks un nozīmīgāks es jūtos. Patiesībā es izjūtu ļaunprātīgu baudu, skatoties, kā tu izgriezies uz āru ikreiz, kad es paceļu latiņu un sajaucu tev prātu.
Nepatiesi solījumi un tēlošana, it kā N būtu grasījies beidzot izpildīt to, ko tu vēlies, taču tagad, tādēļ, ka tu pieļāvi kļūdu, tu esi sabojājis šo iespēju.
TU DOMĀ: Tas mani sagrauj. Es jau biju tik tuvu, bet viņš tagad ir pārdomājis. Man tik ļoti sāp tas, ka viņš vaino tajā mani. Tas ir tik nežēlīgi un negodīgi. Viņš mani atkal soda. Es jūtos tā, it kā gribētu izdarīt pašnāvību.
N DOMĀ: Tas ir smieklīgi! Es nekad nebiju paredzējis dot tev to, ko tu vēlies. Patiesībā man riebjas redzēt tevi laimīgu, jo tas man atgādina par to, ka es nespēju tāds būt. Es nevēlos dot. Esmu šeit tikai, lai ņemtu. Es tikai pateicu tev, ka došu, lai ievilktu tevi atpakaļ atkarībā. Gribu, lai tu domātu, ka tā ir tava vaina. Es zinu, ka tu tagad paliksi, un ka es varu turpināt tevi mocīt ar solījumiem, kurus nekad nepildīšu.
N ievaino tevi ar informāciju, uz kuru tu atbildi, sakot „es arī tā darīju!”. Pēc tam N pasaka, ka viņš meloja un nekad to nav darījis. Tagad tu esi tas, kurš visu laiku ir darījis šīs lietas.
TAVA ATBILDE: Biju sāpināts, tāpēc neizturēju un atcirtu tev. Es to nedarīju, es tikai atcirtu, jo tu teici, ka es to darīju.
N DOMĀ: Man patīk, ka es varu projicēt vainu uz tevi. Protams, ka es darīju visas šīs lietas, zinādams, ka tu paliksi un pacietīsi to, neskatoties uz to, cik daudz tev tas sāpēja. Esmu tevi apšmaucis. Tagad vainots un aizdomās turēts tiec tu. Tu mani vajāsi, nemitīgi zvanīsi, atvainosies, lūgsies un mēģināsi mani atturēt tevi pamest – sniegsi man visgardāko uzmanību! Vēl jo vairāk – es varu turpināt darīt to, ko darīju un tu pat neuzdrīkstēsies tādēļ mani apšaubīt vai atstāt.
Varbūt tev liksies, ka šī informācija ir nedzirdēti cietsirdīga? Kā gan kāds jelkad būtu spējīgs šādi domāt un rīkoties? Manā praksē ir bijušas reizes, kad narcisisti ierodas pēc palīdzības. Tas parasti ir brīdis, kad kāda smaga narcistiskā ievainojuma dēļ viņi ir nonākuši viszemākajā dzīves punktā. Kaut kas viņu dzīvē ir noticis tik postošs, ka viņu viltus identitāte ir sabrukusi un ir atvēries neliels lodziņš, pa kuru bez aizstāvības var ienākt godīgums un atvērtība, jo ir parādījusies viņu Patiesā Identitāte. Diemžēl NPD gadījumā (atšķirībā no cilvēkiem, kuriem piemīt savi iekšējie resursi), tiklīdz viņi atgūst kaut nedaudz enerģijas, tie uzreiz dodas pēc jaunas narcistiskās devas un atvērtais logs aizveras. Parasti tas turpinās dažas stundas vai dienas, taču reti kad ilgāk. N nepaliek patiesā un pazemīgā stāvoklī, kurā varētu atnākt dziedināšana un izaugsme. Tiek noraidīta iespēja būt patiesam un reālam un strādāt pie savas atlabšanas – līdz ar to arī terapeits tiek noraidīts un atmests.
Tas, ko gribēju ar to teikt – ka brīdī, kad N atrodas narcistiskā ievainojuma stāvoklī, ir iespēja iegūt satriecošas zināšanas par to, kā N redz pasauli, kā domā un rīkojas. Esmu diskutējusi ar N par to, ko viņi uzskata par normālu un pieņemamu, un man ir gribējies vemt no tā, ko uzzināju. Vairākas stundas pēc tam jutos pilnīgi saindēta. Detaļas bija tik zemiskas un pretīgas, ka es nespēju noticēt tam, ko dzirdu, kā gan kādam varētu būt tik sagrozīts skats uz dzīvi! Līdz kamēr es pieņēmu: Protams, ka viņš/viņa domā un rīkojas šādi – viņš taču ir narcisists!
Diemžēl mums ir maz izpratnes par to, kā N domā, gūstot savu narcistisko enerģiju no otra cilvēka sāpēm. Daži N atzina, ka viņiem tas bija kā milzīgs kompliments, ja to bijušie partneri jutās salauzti, bija ievietoti institūcijās vai atradās uz pašnāvības robežas. Kāds vīriešu kārtas narcisists, kura bijusī partnere bija izdarījusi pašnāvību, jutās neiedomājami īpašs ikreiz, kad iedomājās par viņas bojāeju. Tika atklāti arī daudzi citi fakti, kuru ir pārāk daudz, lai tos pieminētu, un kuri pilnībā apstiprināja narcistisko uzvedības modeli.
Visas šīs darbības caurvija sirdsapziņas trūkums, uzskats par to, ka N ir tiesības kaut ko darīt/iegūt, neņemot vērā līdzjūtību, un sagrozīts skats uz dzīvi kā egoistiskam un izlutinātam piecgadīgam bērnam, kas dzīvo atriebīga pieaugušā ķermenī.
Šie cilvēki visus pārējos redz kā objektus, no kuriem izsūkt narcistisko devu. Viņi ir kā bīstami hameleoni, kuri, lai dzīvē virzītos uz priekšu, lieto personīgo šarmu un melus. Viņi izsūc resursus un cilvēkus tukšus, lai saņemtu savas visvarenības narkotiku. Diemžēl viņi uzskata, ka viņiem ir tiesības šādi uzvesties, un ka tajā nav nekas slikts. VIŅU pasaules modelī, kurā valda nepiesātināma vajadzība pēc uzmanības, šāda uzvedība ir vitāli nepieciešama, lai izvairītos no pilnīgas emocionālas pašiznīcināšanās. Tādēļ, lai kā tev tas nepatiktu, ja tu turpini kontaktēties ar N un tā rezultātā piedzīvo ciešanas, tu nodrošini N lielisku narcistiskās devas avotu – tu esi viņa laupījums.
Nav svarīgi, vai N ir tava māte, tēvs, brālis, māsa, draugs, priekšnieks, mīļākais, vīrs, sieva vai partneris.
N nav spējīgs uzvesties normāli un izrādīt mīlestību un rūpes. Tas nepadara tevi par nemīlamu vai nevērtīgu. Tu noteikti tāds esi, un tu sāksi to demonstrēt un piesaistīt to savā dzīvē tad, kad beigsi mēģināt savaldīt šo monstru, kas nemitīgi rauj ārā daļu no tevis.
Visi N triki atstāj vienādu iespaidu uz cilvēkiem. Kad es runāju ar cilvēkiem un veicu padziļinātu izpēti, es atklāju, ka narcistiskās izmantošanas upuri runāja it kā par manu dzīvi, un sarunas, kas tiem bijušas ar narcisistiem, ir bijušas identiskas manējām. Nevaru izstāstīt to, cik daudz cilvēku lasa manus materiālus un saka „Tu apraksti manu dzīvi vārds pa vārdam!” Varbūt tev ir bijusi līdzīga pieredze. Patiesība ir tā, ka narcistiski izmantoti cilvēki visi piedzīvo vienas un tās pašas necilvēciskās izpausmes.
Ja minētās darbības notiek tavā dzīvē, nav iespējams šo situāciju atrisināt vai padarīt labāku. Var tikai atzīt patiesību un tikt laukā no šīs izmantošanas. Detaļas (ko viņš/viņa teica) nav svarīgas. N darīs visu, lai uzspiestu uz vajadzīgajām pogām, lai saņemtu no tevis narcistisko devu. Patiesībā tu nemaz nezini, vai N sniegtajām detaļām var ticēt, un vai tām vispār ir kāda jēga. Tas burtiski var būt jebkas, ko N bez sirdsapziņas pārmetumiem pasniedz, lai saņemtu uzmanību.
Tavs cilvēcīgums cenšas analizēt šīs detaļas atkal un atkal. Taču ir jāsaprot, ka tev nav darīšana ar parastu cilvēcīgu modeli. Tev ir darīšana ar N, kura realitāte ir no citas planētas. Viņš/viņa nerīkojas šādi kāda loģiska apsvēruma dēļ, bet gluži vienkārši tāpēc, ka ir N.
Bīstami ir tas, ka N ir piesūcināts ar niknumu, patoloģisku skaudību un dziļu slēptas atriebības sajūtu pret cilvēci. Cilvēkiem ir tas, kas viņai/viņam nekad nebūs. N jūtas kā galējais upuris, kurš pozicionē sevi pret pārējo pasauli.
Ja tu atrodies kaut kur tuvumā, N mokošās izjūtas liek viņam/viņai tevi sagūstīt, lai saņemtu emocionālu atvieglojumu. Šis ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tu tiec savervēts.
Ironiski ir tas, ka N tevī piesaistīja tieši tās lietas, kuras viņš/viņa pati ienīst. N izvēlējās, jo gribēja nozagt tavu enerģiju un tavas labās sajūtas. Taču gluži kā viss pārējais, tas nedarīja N laimīgu. Nekas nespēj darīt N patiesi laimīgu – tas ir kā nepiepildāms bezdibenis.
N riebjas viņa paša atkarība no citu cilvēku enerģijas, jo tie nemitīgi atgādina par N paša nepilnvērtību, un N nespēj tikt ārā no šīs paša radītās elles. Vienīgais atvieglojums, ko N var iegūt, ir nojaukt visu labo, lai iegūtu kaut kādu nozīmīguma sajūtu.
Kas tu esi narcisistam, un kas – sev pašam?
Mums ir jāidentificē savas emocionālās atkarības, kas ieved mūs neveselīgās attiecībās ar N. Šī izpratne palīdzēs mums iegūt skaidrību un brīvību. Tad mēs varēsim veikt nepieciešamo darbu pie sevis, lai kļūtu par veselām un spēcīgām personībām, kas atzīst savas vajadzības, pazīst sevi un uzticas sev, un kurām nav nepieciešamības paciest un izlabot citu nepilnības, lai spētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Mums jāsaprot, ka šī ir mūsu pašu atbildība pret sevi, nevis narcisista. Tas nav viņa/viņas uzdevums, nav iespējas piespiest viņu to izdarīt, kā viņam/viņai nav nepieciešamo resursu, lai to izdarītu. N brīnumainā veidā netaps par cilvēku, kādu tu viņu vēlies redzēt.
Patiesais iemesls tam, kāpēc tu piedzīvoji attiecības ar narcisistu, ir tas, ka tam bija jārada pietiekoši daudz sāpju, lai tu uzņemtos pilnu atbildību par savas identitātes pilnveidošanu. Tā ir dāvana, un tu vari to noraidīt vai izmantot. Tu vai nu paliksi narcistiski izmantotu cilvēku modelī, kuri savu atlikušo dzīvi nodzīvo salauzti, tā arī nespējot atlaist sāpes, zaudējumu un izmisumu par N nodarīto, ar bailēm mēģinot izveidot kaut ko labu savā dzīvē, vai arī – tu to atlaidīsi, uzņemsies pilnu atbildību par savu dzīvi, izveidosi spēcīgu personīgo identitāti un pēc tam piesaistīsi savā dzīvē tādus apstākļus un mīlestību, kas atbildīs tai patiesībai, kādu tu vēlies izdzīvot – bez bailēm un sāpēm.
Neskatoties uz to, cik slikti tu šobrīd jūties, tev IR iespējams veikt šo tavas personības ceļojumu. Daudzi cilvēki to jau ir izdarījuši.
Kad tu kļūsi pats par savas laimes, patiesības un piepildījuma avotu, tu nekad vairs nepieņemsi neko mazāku, tādēļ, ka „kaut kas mazāks” vairs neatbildīs tavai realitātei. Tev būs viegli pateikt „Nē!”, doties tālāk, un pieņemt un paturēt savā dzīvē tikai tādus cilvēkus un situācijas, kas atbilst tavai enerģijai. Ja tu skaidri staigāsi patiesībā, tad veselīgi cilvēki un situācijas tavā dzīvē ienāks daudz vieglāk. Tev būs vieglāk identificēt viltojumus.
Līdzatkarības un attiecību atkarības sakne ir tendence piespiest cilvēkus rīkoties tā, lai panāktu no viņiem zināmu pieklājību, atklātību un cieņu, jo citādi mēs nejūtamies veseli un droši. Mēs domājam „Kamēr tu neatzīsi patiesību, man nav kontroles pār savu dzīvi”. Taču jo vairāk mēs mēģinām kontrolēt nekontrolējamo (kas N gadījumā ir īpaši izteikts), jo vairāk mēs zaudējam kontroli paši pār sevi un kļūstam par tukšu, nedzīvu čaulu.
Atklājot informāciju par narcisismu, var likties ļoti vilinoši pārspriest to ar N un mēģināt paskaidrot viņai/viņam, kas patiesībā notiek. Daudzi tā arī dara. Taču tā darot, tu tikai lasīsi morāli, mēģināsi izmainīt N un piespiest viņu uzņemties atbildību. Tā ir līdzatkarība, no kuras mums būtu noteikti jāizvairās! Šie mēģinājumi ir veltīgi un var nodarīt vēl lielāku ļaunumu tev pašam. N necieš, ka viņa maska tiek noņemta un tiek izaicināts viņa ego. Viņš/viņa drīzāk vēlētos pazaudēt savu fizisko dzīvību, nekā uzņemties atbildību par šo patiesību, tādēļ viņš/viņa sagrozīs to, projicēs savu vainu, mēģinās radīt apjukumu un cietsirdīgi uzbruks tev par šo mēģinājumu.
Nav iespējams iedzīt N stūrī un piespiest viņu darboties kādu noteiktu robežu ietvaros, jo šādu robežu nav. Viņš/viņa ir persona, kurai nav savas identitātes, un kas ir gatava bez sirdsapziņas pārmetumiem izmantot jebkādus resursus, lai sasniegtu savus egoistiskos mērķus. Nav iespējams panākt rezultātu šādā bezrobežu teritorijā. Tā ir kā brīva kara zona, kurā nav miera, un nav iespēju panākt veselīgu iznākumu.
Cilvēki, kuri paliek un cīnās vissmagāk, lai mēģinātu panākt risinājumu ar N, parasti ir augsti inteliģenti un spējīgi cilvēki. Ironiski ir tas, ka neskatoties uz šo cilvēku pieejamiem resursiem un inteliģenci, tieši viņi tiek visvairāk traumēti. Šie cilvēki tic, ka tiem izdosies pacelties un būt veiksmīgiem jebkurā savas dzīves jomā. Viņiem nepatīk zaudēt un atkāpties. Taču viņu lielākais spēks var kļūt par vislielāko vājību, kas neļauj viņiem pieņemt zaudējumu, atkāpties un radīt pašiem savu brīvību. Narcistiskā izmantošana rietumu (brīvajā) sabiedrībā visbiežāk notiek ar cilvēkiem, kuriem piemīt spēcīgi personiskie resursi, lai pastāvētu par sevi. N mīl izmantot šos „visgardākos kumosus”.
Vāji cilvēki parasti nemēģina izdzīvot un uzvarēt, tādēļ viņi padodas un aiziet daudz ātrāk. Varu tev galvot, ka ja tu esi pacietis narcistisko izmantošanu, tad tas nav tāpēc, ka tev pietrūktu intelģences, vai ka tev nebūtu izdzīvošanas spēju, vai ka tu būtu vājš. Visticamāk tieši otrādi – tu esi augsti inteliģenta un spēcīga personība, kura nevēlas zaudēt šo cīņu un atzīt sakāvi.
Pamatā cīņa ar narcisistu ir cīņa par ego – tas ir kautiņš par to, kuram ir taisnība, un šajā cīņas ringā N vienmēr ņems virsroku. Nav citas cilvēciskas būtnes, kurai būtu lielāks ego (viltus identitāte) kā N, turklāt neviens cits nemāk cīnīties ar tik negodīgām metodēm.
Nedomā, ka tu gūsi virsroku tad, ja N zinās, ka tu zini patiesību par viņu. Godīgi sakot, N neinteresē, ko tu domā tikmēr, kamēr tu piešķir viņam/viņai narcistisko uzmanības devu. Veids, kādā šī deva tiek iegūta, nav svarīgs. Kamēr tu sniedz N uzmanību, enerģiju un uzklausi izmantošanas projekcijas (neatkarīgi no tā, kāpēc), N saņem tieši to, ko vēlas.
Būtu laiks saprast, ka atzīt sakāvi un doties prom nav vājuma pazīme, bet patiesībā tā ir spēka pazīme. Tas vedīs tevi uz patiesu savas iekšējās identitātes pilnveidošanu. Tā ir vienīgā atbilde un vienīgais veids, kā uzvarēt šo cīņu. N nav iespējama lielāka sakāve par to, kā tad, ja tu nolem dodies tālāk un viņš/viņa tev kļūst nesvarīga.
Narcisista reakcija uz kontakta pārtraukšanu
Visticamāk, ka N kaut kā reaģēs uz kontakta pārtraukšanu. Ja nepieciešams dabūt tiesas orderi par neiejaukšanos, tā ir iespēja nospraust robežas. Lielāko daļu narcisistu tas apstādinās. Gandrīz visi N ir sociopāti, nevis psihopāti. Tas nozīmē, ka viņi pēc būtības ir iebiedētāji, kuri paši baidās no oficiālām iestādēm, kas ir stiprākas par N iluzoro viltus identitāti. Ziņošana par N oficiālām iestādēm var palīdzēt tev saglabāt robežas un nepadoties spēcīgām atkarības tieksmēm vai mirkļa vājībai, lai sakontaktētos ar N.
Ja tu neizveidosi spēcīgas robežas, pārtraucot kontaktu, tu atstāsi bīstamu atvērumu, kuru N varēs izmantot, lai dabūtu no tevis narcistisko devu. Ja viņš/viņa jutīs, ka pastāv iespēja to izdarīt, motivācija sakontaktēties būs spēcīga. Neticami, bet N var mēģināt dienām, nedēļām un pat mēnešiem kontaktēties ar tevi. Vari būt drošs, ka tas notiek brīžos, kad narcistiskie krājumi ir beigušies vai ir ļoti zemi. N man ir atzinušies, ka brīžos, kad viņu enerģijas krājumi ir zemi, viņi ir gatavi sakontaktēties ar ikvienu, kurš tos varētu piešķirt. Normāli cilvēki to nedarītu, jo negribētu izskatīties izmisuši, taču N neuztrauc tas, ko par viņiem domā, jo galvenais ir saņemt nepieciešamo uzmanības devu.
N parasti neuzsāk sarunu kā citi cilvēki, jautājot “Kā tev klājas? Es domāju par to, kā tev iet” u.tml. N parasti to izdarīs tādā veidā, lai piekļūtu tavām emocijām un radītu satraukumu. Mēģinot atjaunot kontaktu, N var izmantot dažādus noslēpumainus ziņojumus, noniecinošus apvainojumus, paziņojumus, kas simulē nemirstošu mīlestību un zināma veida solījumus, vai safabricētas situācijas, kas aizskar tavus vājos punktus. Saņemot N ziņojumu, tevi var pārņemt sajūta, it kā no skaidrām debesīm būtu nokritis spridzeklis. Tevi var pārņemt nemiers un sajūta, it kā caur vēnām izietu auksts ledus.
Kamēr tu būsi atlabis un atguvis spēkus, tas tevi ietekmēs. N ir augsta līmeņa izmantotāji, un pārciestās izmantošanas rezultātā, kamēr tu saņemsi dziedināšanu, tu cietīsi no komplicēta traumatiskā stresa sindroma, un tavās emocijās, asociējot tās ar N, būs viegli izraisīt haosu.
Kamēr tu būsi izgājis atveseļošanās procesus pēc atvienošanās no N, tevi traumēs iespējamais kontakts, un tu cietīsi no atkarības pārtraukšanas simptomiem. Ikreiz, kad iezvanīsies telefons, tu domāsi, vai tas ir N. Iespējams, tu to visu laiku pārbaudīsi, taču šajā situācijā tas nav lietderīgi.
Vienīgais veids, kā panākt tavu virzību uz priekšu, ir novērst uzmanību no N un pavērst to uz sevi. Tavs atveseļošanās process norisināsies daudz veiksmīgāk, ja tu nogriezīsi visas kontakta iespējas. Ja nepieciešams, nomaini savu e-pasta adresi, tālruņa numuru utt. Tad tu nejutīsi nemitīgu stresu par iespējamo kontaktu. Ja tev pašam ir grūti novilkt šīs robežas, palūdz palīdzību kādam draugam, kuram tu uzticies.
Ir ļoti svarīgi un absolūti nepieciešams pielikt visas pūles, lai tu šajā atvienošanās periodā (pēcšoka stāvoklī) saņemtu dziedināšanu. Ja tu padarīsi par savu misiju atgūt sevi un savu dzīvi, pastāv liela iespēja, ka tu pārvarēsi šo briesmīgo atkarību, kas tevi iznīcina.
Ja vien tu neiedibināsi spēcīgas robežas, N tik viegli nepieņems šo zaudējumu. Ja viņam/viņai šobrīd ir citi augsta līmeņa uzmanības piegādātaji, tad pastāv iespēja, ka N liks tevi mierā, taču nereti pat tas netraucē viņam/viņai meklēt kontaktu ar tevi.
Parasti N mēģinās darīt visu, lai dabūtu tevi atpakaļ. Ja vajadzēs, viņš/viņa izmantos dažādas stratēģijas, lai to panāktu. N var lūgties, dot tev dažādus solījumus, draudēt, vai tieši otrādi – pamest tevi un izlikties it kā viņam/viņai būtu vienalga, jo sevišķi, ja pamešanas taktika iedarbojas uz tavām vājajām vietām un liek tev atgriezties. N zina, ka vienaldzība ir viens no spēcīgākajiem veidiem, kas neļauj tev saņemt loģisku attiecību noslēgumu, tādējādi paturot tevi emocionālā atkarībā. Izmantotās taktikas var būt dažādas, taču viena lieta ir skaidra – N netur savu vārdu. Solījumi netiek pildīti. Neko no N teiktā nevar pieņemt kā patiesību.
Ja N tevi konfrontē, lūdzoties vai prasot, nevajadzētu uzķerties uz to, ka viņš/viņa beidzot ir saņēmis apskaidrību un kļuvis par veselīgu attiecību partneri. N pat var ierosināt doties pēc profesionālas palīdzības uz terapiju un pat sākt to darīt. Tas nav nekas neparasts. Tomēr, kad terapija sākas, ja tā ir kopīga, tu ātri vien konstatēsi, ka N sāk sagrozīt terapijas sesijas, un tās nesniedz tev atvieglojuma sajūtu attiecībā uz viņa/viņas uzvedību. Ja N tiekas ar terapeitu divatā, viņš/viņa cītīgi strādās pie tā, lai manipulētu šo terapeitu. Šī iemesla dēļ terapeitiem nepatīk strādāt ar NPD personām.
Ja tu jau esi izgājis cauri šiem cikliem, tu zināsi, ka N darīs visu, lai atjaunotu iespēju iegūt narcistisko devu. Pastāv iespēja, ka attiecības kļūs sliktākas, un ka N mēģinās tevi bez žēlastības sodīt par to, ka tu aizgāji un viņam/viņai bija jāpazemojas, lai dabūtu tevi atpakaļ. Papildus tam, N var mēģināt izveidot atsevišķu bankas kontu, novirzīt naudu un resursus ārpus attiecībām, pamatojot to ar aizbildinājumu, ka viņai/viņam sevi jāpasargā gadījumā, ja tu viņu atkal pametīsi.
Nobeigumā
Pierādījumu daudzums un patiesība par narcisismu liecina par to, ka tev ir jātiek no tā laukā, un tu nedrīksti tajā atgriezties, neskatoties uz piedzīvotajiem zaudējumiem. Ja tu paliksi, viss kļūs tikai sliktāk. Zaudējumi pieaugs, jo šis kuģis grimst un, paliekot uz tā, grimsti arī tu.
Attiecības ar neīstu personu nav patiesas, un ja kaut kas nav reāls, tas neizturēs laika pārbaudi un sabruks. Esot savienotam ar N, nav iespējams izdzīvot, atlabt un piedzīvot lielisku dzīvi. Tas vienkārši nenotiek. Viņš/viņa parūpēsies par to, lai tas nebūtu iespējams, jo tas ir pēdējais, ko N vēlētos.
N mums liek saprast arī vienu no lielākajiem garīgajiem likumiem – ka nekas nav tā vērts, lai pārdotu savu dvēseli. Liela daļa cilvēku, kuri ir izgājuši no narcistiskām attiecībām, ir zaudējuši finansiāli. Taču viņi ir ieguvuši iespēju saņemt dziedināšanu un pilnveidot savu patieso identitāti, pēc tam pievienojot arī citas lietas savā dzīvē kā bonusu. Kopā ar N nekas šajā dzīvē nav reāls, izņemot to, kas kā tev šķita, radās šo attiecību rezultātā.
Dažreiz ir jāpazaudē viss, lai saprastu, kādu postu rada dzīve, kas nav reāla, un kādus zaudējumus nākas piedzīvot, ja mēs neievērojam brīdinājuma zīmes, nepaklausām savai iekšējai patiesībai un spītīgi turpinām turēties pie kaut kā, kas nav veselīgi priekš mums.
Tu esi cilvēks, kurš ir pelnījis dzīvot, būt emocionāli vesels un piepildīts ar mīlestību. Tu vari sasniegt šos normālos cilvēciskos mērķus, lietojot patiesības spēku un pieņemot patiesību, kas tevi atbrīvos. Dzīve mūs sit tikai tad, ja mēs pretojamies patiesībai un mēģinām padarīt neiespējamu vienādojumu par iespējamu. Tad, kad mēs pieņemam patiesību un plūstam tajā, mēs varam sasniegt to, ko patiesi vēlamies.
Atjaunošanās process
1. Solis – Sāpju, ciešanu, zaudējuma un izmisuma sajūtas atlaišana
Šīs sajūtas ietver pilnīgu apjukumu un nespēju pieņemto to, kā cilvēks, kurš brīžiem šķita tik mīlošs un piesaistīts tev, var tevi ievainot, maldināt, diskreditēt, manipulēt un izmantot. Kā narcistiskās izmantošanas upurim tev ir bijis liels fokuss uz neticību šim fenomenam, tā ka tu esi pazaudējis spēju savienoties ar sevi un parūpēties par savu labklājību. Tu esi zaudējis spēju veselīgi veidot savu dzīvi tā rezultātā, ka centies piespiest N uzņemties atbildību un panākt taisnīgu risinājumu.
To darot, tu spēlē pēc N noteikumiem, jo tavas emocijas, realitāte un eksistence ir atkarīga no tā, ko N dara vai nedara kādā konkrētā brīdī, un tas paātrina tavu disintegrāciju.
Šis solis ļauj tev atlaist emocionālās sāpes un piedzīvot brīvību no mānīgajām un mokošajām sajūtām, kas nomāc tavu dzīvi. Tas ļauj tev izlauzties brīvībā un fokusēties uz sevi un savu atveseļošanos.
2. Solis – Ilūzijas par perfekto personu atlaišana un atveseļošanās
N sākotnēji prezentēja sevi kā perfekts partneris / persona, taču pēc tam pārņēma vadību un izmantoja tevi savām vajadzībām. Tev jāatlaiž sava idealizētā versija par „lielisko personu”, kura reprezentēja to, par ko tu vēlējies ticēt, un jāsamierinās ar to, kas ir, lai beigtu mēģinājumus atgūt N kā šo idealizēto personu. Šis solis ļaus atlaist ilūzijas un piedzīvot atvieglojumu un brīvību no idealizētās versijas – no sāpīgajām atmiņām un domām par to, kā būtu, ja būtu.
3. Solis – Piedošana sev un dzīvei par to, ko tev ir nācies piedzīvot
Zaudējot attiecības ar N, tu vari justies kā pilnīgs neveiksminieks. Visticmāk, tu esi piedzīvojis prātam neaptveramas situācijas un izmantošanu. Ir sajūta, ka dzīve tev ir piespēlējusi kādu briesmīgu un cietsirdīgu kļūdu, un ka tu esi nemitīgi nodevis daļu no sevis saplosīšanai. Piemērojot šo soli, tu spēsi piedot sev un dzīvei par to, ko piedzīvoji un atlaist nožēlu un izmisumu. Tas apturēs pašnoliegšanas mentalitāti un ticības un atbalsta sev trūkumu, kas neļauj tev virzīties tālāk.
4. Solis – Netaisnības un nodevības sāpju atlaišana un dziedināšana
N piekļuva tavai dvēselei un tu domāji, ka varēji šai personai pilnībā uzticēties. Viņš/viņa piekļuva tavai iekšējai būtībai, tavām jūtām, dzīvei un vēsturei. Pēc tam N izmantoja šo informāciju kā ieroci un nozākāja tavu uzticību. Viņš/viņa izmantoja to kā munīciju, lai tevi apsūdzētu, diskreditētu un uzvestos neiedomājamos veidos, kas radīja tevī spēcīgas netaisnības un nodevības sajūtas. Piemērojot šo soli, tu varēsi atlaist sāpes par netaisnību un nodevību, kas plosa tavu dvēseli un prātu.
5. Solis – Cīņas, lai uzvarētu un nonāktu pie normāla rezultāta, izbeigšana
Mēģinājums panākt atrisinājumu vai normālu cilvēcīgu rezultātu attiecībās ar N ir kā mēģinājums runāt ar iracionālu piecgadīgu bērnu. N nemitīgi tevi vaino un izmanto projekcijas metodes, vainojot tevi visā, ko patiesībā dara N.
N nespēlē pēc godīgiem noteikumiem, un nereti izmanto sabiedrotos (īstus vai iedomātus), melus un manipulāciju bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem, lai radītu tevī apjukumu, novirzītu no ceļa vai vienkārši ievainotu.
Tev jāsaprot, ka tava intensīvā vajadzība pēc normāla stāvokļa sasniegšanas, emociju apstiprināšanas un atzīšanas no N ir bezjēdzīgs pasākums, jo tas tikai rada impulsu turpināt mēģināt pierādīt savu godīgumu, līdzjūtību un mīlestību pret N. Tu esi kļuvis atkarīgs no mēģinājuma piespiest N atbildēt par savu rīcību. Šīs intensīvās sajūtas, kas liek tev tiekties pēc godīguma, ir vienas no visspēcīgākajām sajūtām, kas tur tevi cīņas laukā un nodrošina N ar augstākā labuma narcistisko uzmanības devu.
Piemērojot šo soli, tu atteiksies no vajadzības, lai N tevi pieņemtu kā labu cilvēku, un varēsi atlaist šos kaitinošos un mokošos mēģinājumus likt N uzvesties kā normālam cilvēkam. Tā darot, tu atradīsi savu emociju apstiprināšanu, konflikta noslēgumu un atvieglojuma sajūtu pats sevī, un būsi spējīgs atlaist spēcīgo tieksmi kaut ko pierādīt narcisistam.
Topmodele Džidži Hadida iepazīstina ar savas spīdīgās “Prada” somas saturu. Losandželosas zvaigzne atklāja visus būtiskos priekšmetus, ko viņa nēsā līdzi neatkarīgi no tā, kurā pasaules malā viņa atrodas.
Džidži pase vienmēr tiek nēsāta līdzi, lai viņa varētu iekāpt pēdējā brīža lidojumos. “Prada” somiņā atrodamas arī divas saulesbrilles, karstā mērce un rotaļlietas viņas mazajai meitiņai Kajai. 27 gadus vecā modele somiņā nēsā arī dažus krāsainus kašmira paraugus, kas ir pavediens kādam jaunam Džidži projektam:
“Es strādāju pie jauna uzņēmuma, kašmira ražošanas uzņēmuma.”
Modele, kura ir fotogrāfējusies 35 “International Vogue” izdevumos, mīl iemūžināt savu ikdienu ar fotokameru. Modele intervijā dara zināmu, ka viņai nepatīk digitālie plānotāji, viņa labprātāk sazvanās ar savu aģenti un pieraksta datumus savā blociņā. Interesanti, ka Džidži dod priekšroku vadu austiņām un uzskata, ka bezvadu austiņas ir visai kaitinošas, jo tās nepieciešams uzlādēt.
Kurām drēbēm piešķirt otro elpu, bet, kuras labāk paslēpt skapja dziļākajā stūrī? Šajā video redzēsi vairākas apģērbu kombinācijas, lai jau laicīgi varētu sākt gatavoties saulainajam pavasarim un karstajai vasarai!
Vairākums cilvēku interesējas tikai par to mīlestības daļu, kuru saņem paši, tādēļ mēs cenšamies izskatīties pēc iespējas pievilcīgāki pretējā dzimuma acīs. Tikai retais ir gatavs dot vairāk un patiesi iemācīties mīlēt! Mīlestība sākas tieši ar tās došanu otram cilvēkam un tikai tad mēs varam to ņemt. Tieši spēja dot, ir mīlestības lielais noslēpums! Mīlestība līdzinās vientuļam namiņam kalnos, kur tu atradīsi tikai to, ko būsi atnesis līdzi! Savu lielo mīlestību cilvēks var sastapt tikai tad, kad to ir atradis pats savā sirdī, tikai tad radīsies iespēja izpausties savstarpējās pievilkšanās spēkam! Partnerattiecībām ir jēga tad, ja otrs mūs konfrontē ar mūsu trūkumiem – parāda, kas ar mums “nav īsti kārtībā“, kas traucē mums būt mums pašiem. Partnerattiecību mērķis ir divu cilvēku savienība, kas kopā un blakus viens otram ir kļuvuši tik stipri un neievainojami, ka spēj pastāvēt viens bez otra. Cilvēkam jāpārstāj interesēties par to mīlestības daļu, kuru saņem, viņam pašam beidzot jāsāk tā dot, jārod piepildījums mīlestībā, jākļūst par mīlestības avotu, un tad viņa dzīve būs piepildīta! (Cilvēka spēja mīlēt parāda viņa dvēseles brieduma pakāpi.) Cilvēks ilgi saglabās mīlestību, ja partnera izaugsmi un laimi šajās attiecībās uzskatīs par vissvarīgāko! Pat, ja mīlestība būs iekritusi rokās, to neizdosies paturēt, ja nepārtraukti nepūlēsies tās labā, jo mīlestība ir ceļš, kas jānoiet, ja vēlamies sasniegt mērķi. Šis mērķis ir abu partneru laimīga savienība, izaugsmes brīvība, kopīga priecāšanās par dzīvi un sevi! Mīlestība ir visu aptveroša enerģija, kas piepilda visus, kas tai atveras. Mīlestība var būt gluži kā zibens no skaidrām debesīm – ,kad mēs stāvam kā zibens ķerti, zaudējam reālo pasaules izjūtu, pametam vai dodam citādu triecienu saviem tuviniekiem, galu galā – tas izmaina visu līdzšinējo dzīvi – viss šķiet tik skaisti un labi kopā ar šo sastapto cilvēku. Taču tā ir tikai jūsma, jā tikai jūsma, kas ilgst aptuveni dažus mēnešus, līdz iestājas garlaicība, ja attiecības neizjūk pavisam. Bet, ja tā padomā, tad, vai nav labāka šī mierīgā mīlestība -, bez stresa un neprātīgas rīcības. Īstenībā jau mīlas vētras ir piemērotas tikai kino ekrānam, nevis reālajai dzīvei. Reāli sirds pukst mierīgi, prāts ir pilnīgi skaidrs, nekā rožaina un sapņaina, daudz maz kopīgas ikdienas problēmas, un jāvaicā, vai mums patiešām žēl, ka viss satraukums un jūsma ar laiku ir zudusi? Mīlēt cilvēku nozīmē atdot viņam sevi, gribēt un vēlēt viņam vislabāko, neprātojot par savu algu! (jo mīlestība sevi piepilda tieši došanā!) mīlestība ir prieks, ko jūtam domājot par mīļoto cilvēku un esot kopā ar viņu1 Tas ir prieks būt viņa tuvumā un kopā ar viņu darboties! Mīlēt nozīmē ielaist otru savā dvēselē – ļaut piedalīties visās sev svarīgās dzīves norisēs, un arī apstiprināt gatavību dalīties ar it visu jebkurā laikā un vietā! Taču bieži, kad cilvēks saka: “Es Tevi mīlu!“, viņš domā, kaut arī neapzināti: “Man tevi vajag,“ vai arī, “ …tikai nepamet mani!“ Šie cilvēki patiesu mīlestību tā arī nav iepazinuši, jo patiesi otru cilvēku varēsim iemīlēt tikai tad, kad tikpat ļoti mīlēsim paši sevi, t.i., jāmīl sevi tā, lai arī vienatnē mēs varētu būt laimīgi. Sevi mīlot tik ļoti nesāpēs arī citu cilvēku izteiktās dzēlības par mums. Kamēr mums kāds ir vajadzīgs, mēs nevaram būt patiesi brīvi! Ja esam atbrīvojušies, ja vairs nemoka bailes tikt atstātiem, mēs spējam partnerim dot vairāk brīvības, un tad ir iespējams īsta, dziļa un patiesa mīlestība, jo mīlestību nevar nedz ieslodzīt, nedz paturēt ar varu. Bieži cilvēkiem patīk tikai otra izskats vai raksturs un, ja tā nebūtu, tad viņi nezina, vai vispār būtu kopā, – viennozīmīgi tā nav mīlestība. Mīlestība var ienākt mūsos un pārvērst visu dzīvi tikai tik daudz, cik mēs tai atveramies! Mīlestība dziedē un pamazām izgaismo visu, kas traucē mums sasniegt mūsu pašu īsto būtību. Ja kāds mūs ļoti mīl, kļūst redzams viss, kas ar to nesaderas –bieži vien tas izpaužas kā bailes, panika, dusmas, skumjas, u.c., šķietami bez kāda īpaša iemesla. Lai attiecības nekļūtu par pieraduma rezultātu, tās ir jākopj! Tās ir kā augs, kā puķe, kas novīst, ja par to nerūpējamies! Iemīlēšanās ir visjaukākais process, kas mēs iepazīstam paši sevi caur otru cilvēku. Partnera dvēsele ir arī mūsu pašu dvēseles spogulis. Mīlestībai ar iemīlēšanos ir tikai tik daudz sakara, cik šīs izjūtas pamudina mūs kontaktēties ar otru cilvēku un meklēt ko vairāk. Iemīlēšanos raksturo sakāmvārda: “Mīlestība padara aklu.“ Īsta mīlestība nekad nav akla, tā labi redz un izprot arī otra cilvēka patieso būtību. Mīlestība ir tolerance, iejūtība, nemitīga vēlme gādāt par otru. Tas ir maigums, uzticēšanās, piedošana, uzticība un sapratne, ka partneris tāpat ir cilvēks ar saviem trūkumiem un ka viņš tikpat kā nav pārveidojams, bet ir mīlestības cienīgs arī bez nepārtrauktiem tuvības brīžiem. Tikai tad, ja abi būs gatavi nepārtraukti mācīties un pārvarēt grūtības, var attīstīties veiksmīgas pašu veidotas partnerattiecības! Lai tā notiktu, mums jāpārstāj meklēt tas īstais un vienīgais, jo“ īsta“ nemaz nav! Un viļoties nav jēgas vainot otru, šeit nav vainīgo, ir tikai nespēja tikt galā ar savu uzdevumu. Ja cilvēks vēl nav gatavs cieši saistīties, tad parasti gadās tā, ka arvien satiek “ne īsto“ partneri. Tātad vispirms ir jāvēlas šīs saistības! Cilvēka īstās attiecības ir attieksme pašam pret sevi – viss pārējais ir tikai šīs attieksmes spoguļattēls! Tādēļ mēs pievelkam sev līdzīgus cilvēkus. Tāpat kā cilvēks mācās mīlēt sevi, tāpat viņš automātiski saņems mīlestību un atzinību no citiem. Ja cilvēks labi jūtas pats savā sabiedrībā, tad labi jutīsies arī kopā ar ikvienu citu. Ja gribam mīlēt sevi, tad ir svarīgi atzīt savas vajadzības un mācīties tās izpaust. Mēs bieži vien baidāmies to darīt, jo negribam parādīt, ka mums kaut kā trūkst, taču, ja arī nerunājam par to, šīs slēptās vajadzības paužam netieši un telepātiski. Līdzcilvēki to jūt un novēršas, jo jūt, ka nespēj mums palīdzēt, kamēr mēs paši neapzināmies, ka jāsāk sev palīdzēt! Jo pozitīvāks ir mūsu paštēls, jo pievilcīgāki mēs kļūstam arī citu acīs! Mēs prasam mazāk, jo mums visa ir gana. Attiecību krīze rodas tas, kad mēs vairāmies spert attiecīgo soli uz priekšu situācijas risināšanai jeb jaunā situācijā cenšamies izlīdzēties ar vecajiem paņēmieniem. Lai pieņemtu otru tieši tādu, kāds viņš ir, ir jāpiedod visi aizvainojumi un no jauna jāatveras partnerim, tieši tad cilvēks sāk mīlēt arī visus apkārtējos cilvēkus, jo saprot – ,ka katrs izpaužas tā, kāds viņš ir. Katra cilvēka īpašības jāpieņem kā viņa tādesamības stāvoklis – tieši šāds cilvēks ir, lai to izbaudītu, izprastu un augtu. Tādā veidā var izprast visus cilvēkus, un, ja cilvēks pieņem visus, tad viņš pieņem arī pasauli, sāk mīlēt to un izturas pret to kā pret draugu. Tieši tad, kad mēs iemīlēsim paši sevi un būsim laimīgi un apmierināti paši ar sevi – tā spējot būt vieni un reizē arī laimīgi, tad būs radušies vislabākie priekšnoteikumi patiesai mīlestībai – tad tā būs pati no sevis un to nevajadzēs izspiest! Patiesi mīlēt nozīmē arī pa īstam būt īstenībā! Cilvēkam nav jāmācās mīlēt, vai jāmācās mīlēt pašam sevi, viņam tikai jāļauj, lai mīlestība brīvi plūst – vienkārši jāļaujas un patiesi jāizdzīvo katrs kopā pavadītais mirklis! Ideālās partnerattiecībās māksla nav kopā mācīties mīlestību, bet gan atradināties izturēties bez mīlestības un arvien vairāk to laist sev klāt! Jānovērš blokādes un šķēršļi, lai tā parādītos abu partneru dzīvē. Mēs mīlam, ja mēs domājam par viņu, darbojamies viņa labā un viņa dēļ un dzīvojam viņam- partnerim! Ja mēs, cilvēki, būtu mīlestībā ar sevi, tad tas ar katru brīdi ienestu arvien vairāk un vairāk brīvību partnerattiecībās un, ja mēs mīlētu un pārstātu vēlēties, lai mūs mīl vispirms, pārstātu mīlestību uzskatīt par īpašumu, tad mūsu attiecības būtu patiesi laimīgas un piepildītas! 🙂
Šis jautājums jau gadsimtiem ilgi vismaz dažreiz nodarbina pat visracionālāk noskaņotos cilvēkus, domājot par dzīves jēgu un saviem mērķiem tajā. Racionāli tiek pieņemts, ka mīla ir hormonu spēle, ķīmisku reakciju virkne, kurā viss ir iepriekš nolemts – gan sākums, gan beigas, jo novērots, ka iemīlējušos asinīs nepārtraukti un sistemātiski palielinās feniletilenamīna koncentrācija, kas kā jebkura stimulējoša viela spēj momentā mobilizēt un uzbudināt organismu. Feniletilenamīni mīlnieka organismā arī stimulē endorfīnu izdalīšanos smadzenēs, kas arī veicina baudas gūšanu. Cilvēkam vispirms rodas vēlēšanās mīlēt, izjust mīlas radītās sajūtas, un tikai pēc tam viņš spēj saskatīt mīlas objektu. Zinātnieki ir raduši arī atbildi uz jautājumu, kāpēc mīlnieki tik ļoti cenšas nokļūt viens otra apskāvienos. Izrādās, pie šīs vēlmes ir vainīgs oksitocīns – īpašs apmierinājuma hormons, kam ir būtiska ietekme uz indivīda uzvedību. Ne mazāk svarīga nozīme mīlas attiecībās ir arī zinātnieku atklātajam laika faktoram, jo šo bioķīmisko vielu izraisītais pārmainītais apziņas stāvoklis neilgst bezgalīgi – vien laikā no viena līdz trim gadiem, kuru gaitā iekāres un pievilcības stadijas nomaina partneru pieķeršanās viens otram. Ja tas tā notiek, tad sākas iracionālās domāšanas atbalstītais uzskats, ka pēc šo ķīmisko reakciju un rozā briļļu nokrišanas perioda var izveidoties pilnvērtīga mīla visas dzīves garumā, ja sastapta sava otra pusīte. Kā jau uzsvēris zinātnieks un filozofs Aristotelis: ,,Mīlestība ir vienas dvēseles apvienošanās divos ķermeņos.” Šim apgalvojumam apstiprinājums rodams Senās Grieķijas kultūrā – antīkā filozofa, matemātiķa un rakstnieka Platona darbā ,,Dzīres”, kurā izteikta doma, kāpēc cilvēkiem piemīt tieksme meklēt savu otru pusīti, piedzīvot patiesu mīlu ne tikai īslaicīgu ķīmisku reakciju, kas ir hormonu un instinktu noteikta. Platons savā darbā liek vēstīt Aristotelim, ka cilvēces pirmsākumos bijuši trīs dzimumi – sievišķais, vīrišķais un androgēnais. Katrs cilvēks sastāvējis it kā no divām daļām, kuras tomēr bijušas viens vesels, un tātad ar vienu dvēseli, visi locekļi bija dubultā nekā tagad cilvēkiem, vienīgi galva bija viena ar divām sejām, kas skatījās katra uz savu pusi. Šādi cilvēki bija ļoti spēcīgi un pat spēja cīnīties ar antīkajam uzskatam par politeismu atbilstošajiem dieviem un tos iznīcināt, tāpēc dievu valdnieks Zevs visas cilvēciskās būtnes izlēma pārgriezt uz pusēm, jo tā viņi būtu vājāki, divreiz vairāk un noderīgāki. Atdalītās būtnes dedzīgi apskāvās, cenšoties atkal sakļauties pilnībā kopā kā agrāk, bet tas, protams, neizdevās. 🙂 Tāpēc tagad, ,,ja kādam gadās nejauši satikt savu otro pusi, tad viņus abus pārņem tāda mīlestība, tāda draudzība un tuvības sajūta, ka viņi negrib šķirties pat uz īsu brīdi un, nodzīvojuši kopā visu dzīvi, nevar pat lāga pateikt, ko viņi grib viens no otra. Nevar taču teikt, ka tikai fiziskās iekāres dēļ viņi tik dedzīgi vēlas būt kopā. Nē – viņu dvēseles vēlas kaut ko citu” – saplūst vienā ķermenī un dvēselē. (l) ,,Cēlonis tam mūsu agrākā daba, kad mēs nebijām šķirti, kad bijām kaut kas vienots un nedalāms. Šīs ilgas pēc vienotības ir Erots’’ – mīlas kaislīgā daļa, bet Afrodīte – mīlestība – ilga un piesātināta mīla daudzu gadu garumā. (l) Mīlu cildinošais rakstnieks Šekspīrs ir jau reiz teicis: ,,Patiesa mīlestība nespēj runāt, jo patiesas jūtas izsaka sevi drīzāk darbos nekā vārdos,’’ apliecinot to, ka vissvarīgākie ir darbi, kas parāda tiekšanos vienam pēc otra – savas otras pusīte. Arī Paulu Koelju romānā ,,Brida’’ apgalvo, ka ,,vispirms mūsu uzdevums ir vismaz vienu reizi katrā dzīvē atkal apvienoties ar savu otro pusi, kas neizbēgami šķērsos mūsu ceļu. Kaut arī tie būtu tikai īsi brīži – bet šajos brīžos mīlestība ir tik intensīva, ka attaisno visu pārējo dzīvi,’’ ticot reinkarnācijai un optimistiski vēstot, ka katrs savas dzīves laikā satiek savu otru pazudušo pusi, kura reiz tika šķirta viena no otras, turpmāk nolemjot cilvēkus meklējumu ceļam, īsiem jūtu saviļņojumiem, ķīmiskiem hormonu uzliesmojumiem organismā un beidzot arī tam apskāvienam, kurš ilgs šķietami bezgalīgi, savienojoties divām dvēselēm vienā. Bet katram no mums ir iespēja izvēlēties, kam ticēt vairāk – racionālajam un striktajam vai iracionālajam un romantiskajam, vai arī nedaudz abiem skatījumiem uz mīlu. 🙂
Līdz ar pieaugošo urbanizāciju, piesārņojumu un vides pārmaiņām pasaulē, tiek meklēti veidi, kā saudzīgi, taču tajā pat laikā efektīvi, kopt ķermeņa ādu. Micelārā tehnoloģija šobrīd ir plaši izplatīta un iekļauta dažādu ķermeņa kopšanas līdzekļu klāstā. Tā palīdz atbrīvot ādu no netīrumiem vieglā, bet efektīvā veidā, vienlaikus nodrošinot maigu aprūpi arī jutīgai ādai.
Micelārās tehnoloģijas pamatā ir micellas, kas sastāv no ūdens un taukvielu saistošajām daļiņām un spēj nodrošināt ādas attīrīšanu. Tās aptver un viegli atbrīvo ādu no netīrumiem, dekoratīvās kosmētikas un citām nevēlamām vielām, atsvaidzinot un padarot ādu viegli kopjamu. Dove zīmola vadītāju Kertu-Kai Põldvere stāsta par micelārās tehnoloģijas pozitīvo ietekmi un ādu.
Ne tikai sejas ādas kopšanai
Micelārās tehnoloģijas vērtība slēpjas tajā, ka tā satur speciālus eļļas pilienus, kas ūdenī ir sadalīti sīkās daļiņās un spēj attīrīt ādu no netīrumiem. Un tā ne tikai rada brīnumus ātrā un efektīvā sejas ādas attīrīšanā – micelārā tehnoloģija ir piemērota arī dušas želejās, nekairinot un nesausinot ādu.
Ieguvumi visiem ādas tipiem
Skaistumkopšanas produkti, kuru pamatā ir micelārā tehnoloģija, ir maigi, tāpēc tos var izmantot cilvēki ar izteikti jutīgu ādu. Micellas apņem netīrumu daļiņasun savā veidā pievelk tās kā magnēts, attīrot ādu un nesausinot to. Kairinošās ziepes noskalo no ādas dabīgās eļļas un proteīnus, savukārt ķermeņa mazgāšana ar micelāro tehnoloģiju palīdz ādu no netīrumiem atbrīvot maigāk un saudzīgāk, tajā pat laikā mitrinot to ar dabīgām izejvielām.
Attīra no apkārtējās vides ietekmes
Dušas želeja ar micelāro tehnoloģiju ir radīta, lai mazinātuapkārtējās vides ietekmes, piesārņojuma un netīrumu ietekmi uz ādu, kas var bojāt, sausināt un kairināt to. Labākam rezultātam saputo dušas želeju un uzklāj putas uz ādas, noskalo ar siltu ūdeni un izbaudi maigu, tīru ādu.
Var droši apgalvot, ka Latvijas iedzīvotāji ar mežu ir visai tuvās attiecībās, jo ogošana un sēņošana teju vai ierakstīta mūsu DNS. Tāpēc arī aktuālais “shinrin-yoku” jeb meža peldes trends, kas pie mums atceļojis no Japānas, arī itin labi būs saprotams mūsu platuma grādos dzīvojošajiem ļaudīm. Kas īsti ir šī meža terapija, un ar ko tā atšķiras no parastas pastaigas, un kāpēc to nepieciešams ieviest savās ikdienas gaitās, skaidro Fjällräven aktīvās atpūtas eksperts Lauris Piņķis.
Kas “shinrin-yoku” jeb meža peldes?
“Shinrin” japāņu valodā nozīmē mežs un “yoku” vannošanās jeb pelde. Šī ideja radās Japāna, 1980. gados, un izrādījās ļoti efektīvs līdzeklis, lai pārvarētu ikdienas burzmas un darbā radītā stresa sekas.
Meža peldes nav sportiskas aktivitātes mežā vai joņošana tam cauri. Tā ir apzināta atrašanās dabā un “savienošanās” ar mežu, izmantojot visas cilvēka maņas – smaržu, dzirdi, redzi, garšu un tausti. Meža peldes laikā ir jāļauj savām maņām uzņemt meža enerģiju, kā rezultātā varam pietuvināmies dabai arvien tuvāk.
Meža bagātība ir daļa no latviešu identitātes pamata. Tā ir vēlme “ienirt” meža svaigajā gaisā. Pēc garām pastaigām cilvēka prāts ir atvērts un gatavs nākamai dienai. Stress pazudis un ir iekšēja miera sajūta. Caur meža peldēm ir iespējams uzņemt tik ļoti nepieciešamo enerģiju. Ne velti vecmāmiņas liek apķert lielākos kokus mežā, lai pozitīvi uzlādētos. Mežs der ikvienam. Jaunam, vecam, sievietei vai vīrietim. Tā ir vieta, kur katrs spēj uzlādēties un pabūt ar sevi.
Kā notiek meža peldes?
Sākotnēji nepieciešams atrast sev tīkamu vietu mežā – galvenais, lai kamera, telefons un citas tehnoloģijas netraucē relaksācijas procesam. Pēc tam sāc nesteidzīgu pastaigu, paļaujoties uz saviem iekšējiem instinktiem, kas teiks priekšā ceļu, kurp doties. Tev nav noteikts galamērķis, seko smaržām un skaņām, ieklausies savā ķermenī un ļaujies laikam. Nekas, ja aizej tikai 100 m tālāk vai uz riņķi. Tu izbaudi un uzņem sevī mežu. Visas smaržas, skaņas un apkārt redzamo.
Pats svarīgākais ir izmantot visas piecas maņas. Redzēt gaismu, dzirdēt putnu čivināšanu un spārnu kustināšanu, ieelpot meža smaržu, sagaršot svaigo gaisu pie katra elpas vilciena un sajust koka enerģiju caur pieskārieniem. Apgulies uz zemes un ļauj visām maņām apvienoties. Atbrīvojies un ļaujies mežam.
Svaiga gaisa ietekme uz veselību
Svaigs gaiss un pastaigas dabā būtiski ietekmē cilvēka fiziskās un garīgās spējas. Tas uzlabo smadzeņu darbību un darba ražīgumu. Samazina asinsspiedienu, stresu, uzlabo imūnsistēmu, liek organismam ražot hormonus, kas palīdz labāk iemigt, kā arī uzlabo garastāvokli. Ilgas pastaigas svaigā gaisā uzlabo prāta un domāšanas spējas, kā rezultātā smadzenes sāk darboties daudz ātrāk. It sevišķi tagad, kad lielākoties visi strādā no mājām, kur lielākoties gaiss ir sauss, pastaigas laukā ir vēl vairāk nepieciešamas, lai darba produktivitāte nesamazinātos.
Savukārt koki atbrīvo gaisā bioloģiski aktīvas vielas jeb fitoncīdus, kuru daļiņas var būt daļēji atbildīgas par asinsspiediena samazināšanu, dabisko antivielu ražošanu, stresa samazināšanu un kopējās imūnsistēmas uzlabošanu.
Arī Latvijas Valsts mežu aizvadītā gada pētījums liecina, ka mežā un svaigā gaisā iedzīvotāji vidēji uzturas 1,5 līdz 2 stundas. Tas ir tieši tik daudz, cik ir nepieciešams, lai piedzīvotu meža doto relaksāciju.
Kā ģērbties, lai peldētu mežā?
Pirms katras meža peldes ir svarīgi izvērēt laikapstākļus, lai piemeklētu pastaigai atbilstošāko apģērbu. Ziemā praktiskākās būs jakas, kas ir ne tikai siltas, bet arī ūdens izturīgas, lai varētu pasargāt no negaidīta lietus vai sniega, piemēram, no G-100 Original Eco materiāla. Zem jakas ieteicams vilkt džemperi, kuram sastāvā ir vilna, jo tas ir ļoti universāls materiāls – tas spēj gan atdzesēt ķermeni, gan sasildīt, kad tas ir nepieciešams. Kājās iesakām vilkt tādus apavus, kas ir ražoti no stingra materiāla un ar rievotu zoli, lai mazinātu paslīdēšanas risku.
Krūts vēzis ir visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana sievietēm. Tāpēc, uzsākot podkāstu sēriju par aktuāliem ar veselību, labsajūtu un dzīvesveidu saistītiem jautājumiem, BENU Aptiekas pirmais podkāsts ir veltīts tieši krūts veselības tēmai. Tajā par sievietes krūts veselību, krūšu pašpārbaudes nozīmi, kā arī krūts vēža skrīningu un citiem saistītiem jautājumiem sarunājas ārste rezidente Katrīna Puriņa-Liberte un viens no Latvijā vadošajiem krūšu ķirurgiem un onkologiem Dr. Egīls Purmalis.
Krūšu pašpārbaudes nozīme
Pirmais diagnostiskais paņēmiens, kuru sieviete var veikt saviem spēkiem, neapmeklējot ārstu, ir krūšu iztaustīšana jeb pašpārbaude. To ieteicams veikt katru mēnesi, lai identificētu nevēlamas izmaiņas krūtīs un laicīgi apmeklētu speciālistu padziļinātu izmeklējumu veikšanai. E. Purmalis uzsver, ka krūšu pašpārbaudi jāsāk veikt jau no pusaudzes vecuma līdz pat mūža beigām, jo krūts vēzis kļūst aizvien “jaunāks,” proti, arī jaunām meitenēm krūts vēzis vairs nav absolūts retums. Turklāt, jo agrāk sieviete sāk krūšu pašpārbaudi, jo ātrāk viņa saprot, kurā brīdī parādās kādas nevēlamas izmaiņas. Labākais laiks krūšu pašpārbaudes veikšanai ir menstruālā cikla desmitā diena, kad ir beigušās mēnešreizes un ir pārgājusi krūšu uzbrieduma sajūta.
Kādām krūts izmaiņām pievērst uzmanību?
Audzēji iedalās divās lielās grupās – labdabīgie un ļaundabīgie. Visbiežāk, sevišķi jaunām sievietēm, ir raksturīgi labdabīgi veidojumi – cistas un mastopātija, kas mēdz sasniegt diezgan lielu izmēru, ko sieviete var sajust ne tikai ar taustes palīdzību, bet arī fiziski (krūtīs ir palielinājums, kas sāk traucēt). Pie labdabīgiem krūts audzējiem pieder arī fibroadenomas, kuras parasti tiek pamanītas ļoti agri un ir sevišķi izplatītas jaunām meitenēm. Fibroadenomas raksturo zirņveidīga veidojuma parādīšanās krūtīs. E. Purmalis atklāj, ka konkrētas un sataustāmas ārējas izpausmes biežāk ir tieši labdabīgiem audzējiem, kamēr ļaundabīgi audzēji sākotnēji var nebūt fiziski sataustāmi. Par nelabvēlīgiem veidojumiem var liecināt arī ādas izmaiņas. Lai to pārbaudītu, labā apgaismojumā jānostājas pie spoguļa un jāpaceļ rokas aiz galvas. Ja kādā konkrētā vietā āda ievelkas vai novērojamas citas izmaiņas, kas iepriekš nav bijušas, pēc iespējas ātrāk jādodas pie speciālista.
E. Purmalis skaidro, ka sievietes pašas spēj konstatēt izmaiņas savās krūtīs, bet bieži vien diemžēl nesper nākamo svarīgo soli un nedodas pie speciālista, lai veiktu padziļinātus izmeklējumus. Krūšu ķirurgs to drīzāk saista ar psiholoģiskiem faktoriem, proti, sievietes, sevišķi vecāka gadagājuma, negrib izdzirdēt nelabvēlīgo diagnozi, izvairoties no ārsta apmeklējuma un padziļinātām pārbaudēm. Savukārt K. Puriņa-Liberte uzsver, ka izmaiņu sataustīšana krūtīs uzreiz nenozīmē kaut ko ļaundabīgu un neatgriezenisku, tāpēc nevajag kautrēties no ārsta apmeklējuma, jo vizītes atlikšana samazina veiksmīgas atveseļošanās iespējas, tostarp ļaundabīgu saslimšanu gadījumā.
Kas ir krūts vēža skrīnings?
Latvijā visbiežāk diagnosticētā onkoloģiskā slimība sievietēm ir krūts vēzis – katru gadu ar to no jauna saslimst vairāk nekā 1000 sieviešu. E. Purmalis norāda, ka pacienšu vecums galvenokārt variē no 50 līdz 70 gadiem, kas nozīmē, ka krūts vēzis lielākoties sastopams vecāka gadagājuma sievietēm, tomēr ar tendenci, ka tas kļūst aizvien jaunāks. Ņemot vērā šī vecuma riska grupu, sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem reizi divos gados tiek nodrošināts valsts apmaksāts krūts vēža skrīnings (ja ārsts šo pārbaudi nav noteicis veikt biežāk). Krūts vēža diagnostikas svarīgākais izmeklējums ir mamogrāfija, kas vislabāk un visprecīzāk diagnosticē izmaiņas krūtīs, krietni pirms tās iespējams sataustīt. Tas ļauj iegūt daudz labākus ārstniecības rezultātus, un arī operāciju veikšana ir krietni vienkāršāka un daudz mazāk ķermeni kropļojoša, par ko daudzas sievietes bieži baidās, skaidro E. Purmalis.
Praktiskā procedūra ir tāda, ka sieviete reizi divos gados savā deklarētajā dzīvesvietā saņem vēstuli par krūts vēža skrīningu un dodas veikt bezmaksas mamogrāfiju. E. Purmalis aicina sievietes apmeklēt Latvijas Onkoloģijas centra Radioloģijas nodaļu, kur strādā augsta līmeņa speciālisti un mamogrāfiju iespējams veikt bez garām rindām. Mamogrāfijai nav nepieciešama īpaša sagatavošanās, procedūra nav sāpīga, tāpēc abi speciālisti aicina nekautrēties no šī sievietēm tik svarīgā krūts veselības izmeklējuma. Pēc mamogrāfijas veikšanas desmit dienu laikā tiek iegūta pilnvērtīga atbilde. E. Purmalis, komentējot krūts vēža skrīninga datus Latvijā, norāda, ka bez uzaicinājuma vēstules formā būtu nepieciešams vēl kāds papildu faktors, kas mudinātu sievietes veikt krūts vēža skrīningu, jo Latvijā šo izmeklējumu veic tikai aptuveni 40% sieviešu, kamēr Slovēnijā un Skandināvijas valstīs šie rādītāji ir 70%-90%. Šajās valstīs, ja sieviete nav ieradusies uz krūts vēža skrīningu, viņai tiek zvanīts, skaidrots un atgādināts par šī izmeklējuma nozīmi, kas arī ļauj sasniegt labus rezultātus.
Ko darīt jaunākām sievietēm?
K. Puriņa-Liberte norāda, ka jaunām sievietēm krūšu struktūru vairāk veido dziedzeraudi, savukārt vecāka gadagājuma sievietēm vairāk taukaudi. Tāpēc ieteicamās krūts audu pārbaudes atšķiras. K. Puriņa Liberte un E. Purmalis ir vienisprātis, ka jaunām sievietēm (sākot ar 20 gadiem) tieši sonogrāfija ir labākais veids, lai identificētu pārmaiņas krūtīs. To, vai pēc sonogrāfijas sievietei būtu jāapmeklē arī mamologs, izlemj radiologs. Savukārt vecākām sievietēm (no 40 gadu vecuma) krūšu struktūras dēļ sonogrāfija nebūs piemērotākais izmeklējums un sonogrāfijas attēls nebūs tik precīzs. Tādēļ viņām ieteicams veikt mamogrāfiju.
Kā rīkoties sievietēm pēc 69?
E. Purmalis uzsver, ka katrā ģimenē citam par citu jārūpējas, tostarp sievietēm jāmudina vienai otra doties pie ārsta, lai veiktu krūts vēža skrīningu un citus nepieciešamos izmeklējumus. Speciālists norāda, ka arī pēc 69 gadiem sievietei jāturpina veikt gan krūšu pašpārbaudi, gan krūts vēža skrīningu, vienīgi tas būs maksas, nevis valsts apmaksāts pakalpojums (30 līdz 40 eiro robežās). Ja iepriekšējās mamogrammās nav bīstamu izmaiņu, tad arī pēc 69 gadiem krūts vēža skrīningu var veikt reizi divos gados. Protams, var izveidoties starpintervālu audzējs (izveidojas starp izmeklējumiem), bet arī tādā gadījumā tas nebūs tik ielaists un novēlots, kā tas būtu, izlaižot ilgāku ciklu bez krūts vēža skrīninga veikšanas.
Pie kura ārsta vērsties?
Latvijā pirmais ārsts, pie kura vēršas sieviete, ir ginekologs. Vienlaikus E. Purmalis norāda: ja katrai sievietei ir savs frizieris, šuvējs un manikīra speciālists, tad būtu tikai normāli, ja būtu arī savs krūšu speciālists, un vēlams, lai tas būtu mamologs. Tāpat krūts veselību var pārbaudīt arī onkologs, bet bieži vien šī ārsta nosaukums sievietēm rada nelabvēlīgu psiholoģisko fonu. E. Purmaļa pieredze liecina, ka ar nenākšanu pie ārsta visbiežāk grēko tieši gados vecākās sievietes, kurām tas visvairāk būtu nepieciešams. Viņām rodas iespaids, ka tur varētu būt kaut kas nopietns, un nevēlēšanās dzirdēt šo nopietno diagnozi attur viņas no došanās pie ārsta. Jaunākās sievietes to uztver filozofiskāk un ātri atrod ceļu pie ārsta, lai parādītu veidojumu krūtīs, kas iepriekš nav bijis.
Krūts vēža riska faktori
E. Purmalis apstiprina, ka nav viena konkrēta faktora, kas noteiktu, cik liels ir risks saslimt ar krūts vēzi. Tas ir daudzu faktoru kopums, ko veido ģenētika, iedzimtība un izvēlētais dzīvesveids. Saskaņā ar zinātnisko literatūru, ģenētikas ietekme uz krūts vēzi svārstās 5% līdz 10% robežās. Ievērojama loma ir arī iedzimtībai, kas līdz galam vēl nav izpētīta. Tomēr vislielākā ietekme uz sievietes krūts veselību un ikviena cilvēka veselību ir tieši dzīvesveidam. Speciālists uzsver, ka smēķēšana, alkohols, nepilnvērtīgs un nesabalansēts uzturs, mazkustīgs dzīvesveids un aptaukošanās ir faktoru kopums, kas ievērojami palielina saslimšanas risku.
Īpaši piesardzīgām jābūt arī sievietēm, kurām ir agras mēnešreizes (pirms 12 gadiem), vēla menopauze (pēc 50) un vēlas pirmās dzemdības (pēc 30). Gan K. Puriņa-Liberte, gan E. Purmalis norāda, ka sievietēm, kuru mammām un/vai vecmammām ir bijis krūts vēzis, ir ieteicams veikt ģenētiskas analīzes un noskaidrot, vai viņas ir šī gēna (BRCA1 un BRCA2) nesējas. E. Purmalis skaidro, ka sievietēm, kurām tiek atklāts BRCA2 gēns, pēc 25 gadu vecuma reizi gadā būtu jāveic magnētiskā rezonanse.
Abi speciālisti norāda, ka viens no faktoriem, kas samazina risku saslimt ar krūts vēzi, ir mazuļa zīdīšana ar krūti. Vienlaikus bērna plānošanas periodā sievietei būtu ļoti ieteicams veikt krūšu izmeklējumus, jo grūtniecības laikā sievietes ķermenī notiek lielas hormonālās pārmaiņas un, ja pirms tam ir bijis audzēja aizmetnis, tad grūtniecības periodā tas var strauji progresēt.
Krūšu implanti un hormonālie kontracepcijas līdzekļi
E. Purmalis norāda, ka krūšu implanti papildu risku saslimt ar krūts vēzi nerada un arī diagnostiku tas nekādā veidā neapgrūtina. Turklāt, speciālista pieredze liecina, ka nereti tieši sievietes, kurām ir ievietoti krūšu implanti, regulāri interesējas par krūts veselību, jo viņām interesē gan izskats, gan arī tas, kā implants ietekmē veselību.
Atsaucoties uz zinātnisko literatūru, E. Purmalis atklāj, ka hormonālās kontracepcijas līdzekļu lietošanu atsevišķos gadījumos krūts vēža iespējamību varētu palielināt par 7%, tomēr pilnīgi viennozīmīgi to apgalvot nevar. Tomēr sievietēm, kuras lieto hormonālo kontracepciju, krūts veselībai būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo jebkuri hormoni, kas uzņemti no “ārpuses”, ķermenī var radīt neprognozējamas sekas.
Recepte veselām krūtīm
E. Purmalis un K. Puriņa-Liberte aicina visas sievietes vairāk piedomāt pie izvēlētā dzīvesveida un dzīves uztveres, jo tieši šos faktorus katra sieviete var noteikt pati. Veselīgi paradumi, regulāra krūšu pašpārbaude un speciālistu apmeklējumi, fiziski aktīvs dzīvesveids un pozitīva attieksme pret dzīvi ir būtiskākie priekšnoteikumi veselām krūtīm un skaistai un piepildītai dzīvei. Ja šie faktori tiks ņemti vērā un regulāri ievēroti, arī onkoloģiskās saslimšanas ies mazumā.
Tuvojoties Ziemassvētkiem, abi speciālisti atgādina, ka labākā dāvana sev un tuviniekiem ir veselība. Tāpēc katrai sievietei ieteicams doties veikt krūts veselības pārbaudi un aicināt līdzi arī mammas un vecmammas.
Jūs esat nolēmuši oficiāli noformēt attiecības? Apsveicam, tā ir laba doma. Tikai, vai tu apzinies šī soļa atbildību? Piedāvājam uz pāris minūtēm noņemt rozā brilles un reālistiski paraudzīties uz laulībām.
Jaunībā šķiet, ka laulības apliecībai un gredzenam pirkstā ir kaut kāds maģisks spēks, kurš pasargā jūtas no izdilšanas un cilvēkam tevi jāpieņem jebkādu – resnu, slinku, slimu, dusmīgu, greizsirdīgu… Galu galā, viņš zvērēja! Taču patiesība ir tāda, ka gredzens un apliecība nekādu garantiju nesniedz. Rīt, tikpat labi, var doties parakstīt šķiršanās dokumentus.
Oficiāli apstiprinātas attiecības nepadara cilvēku par parādnieku, neliek viņam izdabāt, paciest kaprīzes un partnera nepastāvību. Viss ir atkarīgs no pašiem, pašu pūlēm un spējas mainīties.
Laulības maina statusu, bet ne raksturu
Ir muļķīgi domāt, ka bezatbildīgs partneris pēkšņi kļūs atbildīgs un ģimenisks. Cilvēki reti maina savus ieradumus, bet vēl retāk maina raksturu un skatu uz dzīvi. Greizsirdīgais nekļūs mazāk greizsirdīgs, rupeklis nekļūs par džentelmeni… Mēs paliekam uzticīgi savām vērtībām un uzskatiem, tāpēc attiecību statuss kopumā neko nemainīs. Ja tu domā, ka kaut kas mainīsies… labāk nedomā.
Mainīsies kontaktu loks
Jā, jūs daudz kas saistīja pagātnē, tu biji kompānijas dvēsele… Bet līdz ar laulībām daudz kas var mainīties. Mazāk laika paliek, lai tiktos ar draudzenēm, vairāk laika jāvelta vīram, bērniem, ģimenes un radu apciemojumiem utt. Mazāks kontakts kļūst ar pāriem, kas nav precējušies un kuriem nav bērnu, bet labāks kontakts veidojas ar tiem, kas ir līdzīgā situācijā.
Seksa būs mazāk, bet viss ir tavās rokās
Kad jūs tikko iepazināties, jūs no gultas ārā dabūt nevarēja, jo bija interesants viss – jebkādās pozās un formās. Nevajag domāt, ka laulības izbojās seksu. Vienkārši tas kļūs retāks, jums būs citāds dzīves ritms. Ja jums būs bērni, arī tas spēcīgi ietekmēs seksuālo dzīvi, tāpat kā stress un strīdi. Bet viss ir jūsu rokā! Uzticieties viens otram, atslābinieties un ļaujieties tuvībai. Ja neļausi visam vienkārši plūst pa straumi, viss būs kārtībā.
Partnera āriene mainīsies
Ja tu izvēlējies partneri tikai viņa pievilcīgā smaida un trenētā dibena dēļ, ir jāaizdomājas, vai tu vispār laulībai esi gatava. Dzīve ir gara, mūsu ķermeņi mainās nepārtraukti un atkarībā no dzīvesveida un iedzimtības. Sekot līdzi savai ārienei var un vajag, taču kaut kādā brīdī vecums un ikdienas rutīna ņems virsroku. Esi tam gatava.
Ar bērniem vīrieti nenoturēsi
Ir muļķīgi cerēt uz to, ka vīrietis paliks ar tevi, ja tev būs bērns. Palikt stāvoklī tikai tāpēc, lai izglābtu laulību ir muļķīgāk par muļķīgu. Bērna ienākšana ģimenē ir īsts pārbaudījums, jo tajā laikā daudz kas mainās: sievietes āriene, seksuālā dzīve, finanses, lomas ģimenē un pat vērtību skala. Rodas jauni pienākumi, ieradumi un dienas režīms. Ne katrs pāris spēj to izturēt.
Nesteidzies pie altāra, ja šaubies par savām vai partnera jūtām. Mainieties paši, palīdziet viens otram, uzzini partneri no vēl nezināmas puses… Sargājiet to mīlas liesmu, kas ir jūsu sirdīs un pieņemiet dzīvi tādu, kāda tā ir!
