Man ir draudzene, kurai ļoti nepatīk vasara. Tiklīdz termometra stabiņš kāpj pāri 25 grādu atzīmei, viņai ir slikti – fiziski un morāli. Es viņu saucu par "vasaras Grinču" un uzmundrināšanai citām draudzenēm palūdzu, lai uzskaita lietas, kāpēc vasara ir forša.
Vasarā nav jāģērbjas kārtu kārtām. Nav jātaisa frizūra, jo mati visbiežāk tiek saņemti astē vai copē (ar izlaistiem taču ir karsti). Vasarā katra var atrast vispiemērotāko sporta nodarbi – PAR VELTI – peldēšanu, riteņbraukšanu, garas vēlās pastaigas (divatā ar mīļoto, ar suni vai bērniem vai – vienatnē). Ēst negribas, un tas pozitīvi atsaucas uz figūru. Un, ja gribas – izvēle ir bagātīga, pilna ar vitamīniem, un tas ir jāizmanto. Nav jāpavada daudz laika gatavošanai – lielākā daļa gardumu ir ēdama svaigā veidā. Nav jāmaksā par solāriju, pašiedeguma krēmiem, āda ir iedegusi un veselīga.
Gaišie rīti un vakari tā vien kliedz, lai tos izmantojam – ceļamies agri un baudām putnu dziesmas, ceriņu un liepziedu smaržu arī pilsētā, bet vakaros organizējam piknikus, izbraucienus pa ūdeni un citus priekus draugu lokā.
Nav jātērējas drēbēm – pāris ērti un eleganti apģērbu gabali, ko kombinēt, atsvaidzināt ar kādu stilīgāku rotu vai lakatu, saulesbrilles, – un tu izskaties skaista! Vakara pasākumā nomaini iešļūcenes uz augstpapēžu siksniņkurpēm un esi gatava mūzikas vai citiem izklaides pasākumiem, kuru piedāvājums ir milzīgs un katrai gaumei atbilstošs.
Arī uz pārvietošanos ir iespējams ietaupīt – benzīna un sabiedriskā transporta augstās cenas tevi neskars, ja izvēlēsies velosipēdu vai iesi kājām.
Ja tiešām kādā dienas stundā ir par karstu, iekārto sev diendusu (ne velti dienvidu valstīs ir "siesta"), pavadi laiku zem saulessarga pie ūdens vai uzelpo telpās ar kondicionieri, šķirstot savu iemīļoto žurnālu. Savās (vai draugu) lauku mājās uzrīko ūdens svētkus peldkostīmos ar garšīgiem, atsvaidzinošiem kokteiļiem.
Vasarai īgnums nepiedien. Dzer daudz ūdeni, lej to sev virsū un ļaujies visam, ko vasara tev sniedz.
Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumi Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai” paredz, ka kaķi ir uzskatāmi par mājas (istabas) dzīvniekiem.
Saskaņā ar šiem noteikumiem kaķi atļauts atsavināt, tostarp dāvināt, tikai kopā ar vakcinācijas apliecību vai dzīvnieka pasi (ja dzīvniekam ir implantēta mikroshēma) pēc 10 nedēļu vecuma sasniegšanas un vienu nedēļu pēc pēdējās vakcinācijas pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām vai pēc triju mēnešu vecuma sasniegšanas, ja dzīvnieks ir vakcinēts pret vīrusa izraisītām infekcijas slimībām un trakumsērgu, bet ne agrāk kā nedēļu pēc vakcinācijas.
Tātad drīkst dāvināt, pārdot un atdot čipētus un Lauksaimniecības datu centra datubāzē reģistrētus kaķēnus (un kucēnus).
Dzīvnieka pase ir nepieciešama, ja dzīvnieks tiek ņemts līdzi ceļojumā. Ja kaķi paredzēts turēt tikai Latvijas teritorijā, visu nepieciešamo informāciju var fiksēt vakcinācijas apliecībā. Katra veterinārmedicīnas prakses iestāde veiktās manipulācijas ar dzīvniekiem ir tiesīga apliecināt brīvā formā – vakcinācijas apliecībās, veidlapās u.tml., norādot dzīvnieka īpašnieka vārdu, uzvārdu, adresi, paša dzīvnieka sugu, šķirni, krāsu, dzimšanas datus, identifikāciju, ja tāda ir, un vakcinācijas datumu, vakcīnas nosaukumu, sērijas numuru, nākamās vakcinācijas termiņu, veterinārārsta vārdu, uzvārdu, prakses vietu, sertifikāta zīmogu, parakstu.
Mājas (istabas) dzīvnieku vakcinācijas apliecības ir derīgas visu dzīvnieka mūžu.
Ja vakcinācija nav veikta
Ja dāvinātais kaķēns nav potēts, par to būs jāparūpējas jums. Turklāt neatkarīgi no saimnieka uzskatiem un vēlmēm, obligāta ir ikgadējā vakcinācija pret trakumsērgu.
Veterinārmedicīnas likumā teikts, ka dzīvnieku īpašniekiem vai turētājiem ir pienākums nodrošināt suņu, kaķu un mājas sesku profilaktisko vakcināciju pret trakumsērgu dzīvnieka triju mēnešu vecumā, izņemot gadījumus, kad praktizējošs veterinārārsts, ņemot vērā konkrētā dzīvnieka veselības stāvokli, nosaka citu vakcinācijas laiku. Tāpat ir jānodrošina atkārtota vakcinācija (revakcinācija) saskaņā ar veterināro zāļu lietošanas instrukcijā noteikto kārtību.
Veterinārārsti uzskata, ka:
kaķēns pirmo reizi jāvakcinē 2–3 mēnešu vecumā pret izplatītākajām vīrusu slimībām;
nākamā pote ir pēc mēneša pret trakumsērgu, un tiek veikta revakcinācija pret izplatītākajām vīrusu slimībām;
pēc gada kaķim jāsaņem kompleksā vakcinācija pret visām minētajām slimībām.
Attārpošana un sterilizācija
Pirms vakcinācijas dzīvniekam noteikti jāveic attārpošana. Tā vēlama 2–4 reizes gadā atkarībā no dzīvnieka lietotās barības. Ja maltītē ir jēla gaļa vai zivis, jāattārpo biežāk, bet, ja tikai kaķu barība, – retāk.
Noteikti daudz lētāk ir savu mīluli vakcinēt nekā maksāt par ārstēšanu, kas var būt komplicēta. Tāpēc iesakām doties ar kaķēnu uz tuvāko veterināro klīniku un noskaidrot visus jautājumus par dzīvnieka veselību, barošanu, potēšanu u.tml.
Par sešiem mēnešiem vecāks kaķis drīkst brīvi uzturēties ārpus mājas, ja ir sterilizēts.
Turot dzīvnieku telpās, jānodrošina kaķa tualete, saskarsme ar cilvēku vismaz reizi divās dienās un vismaz 5 m2 uzturēšanās platība (ja kaķis ir vecāks par sešiem mēnešiem).
Šo noteikumu ievērošana ir obligāta, jo, piemēram, ja kāds kaimiņš iedomāsies sūdzēties, saimnieku varēs saukt pie likumā noteiktās atbildības.
SVARĪGI
Iegādājoties mājas (istabas) dzīvnieku, tā īpašnieks vai turētājs uzņemas atbildību par dzīvnieka labturības un īpašo turēšanas prasību ievērošanu un veterinārmedicīniskās palīdzības nodrošināšanu, nepieļauj tā klaiņošanu, kā arī nepieciešamības gadījumā nodrošina dzīvnieka meklēšanu un apbedīšanu.
Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē un uzrauga tirdzniecību ar mājas (istabas) dzīvniekiem, turklāt dienesta inspektoriem un pašvaldībām ir tiesības kontrolēt mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanu, ja ir aizdomas vai sūdzības par šo prasību pārkāpumiem.
Ja kaķis nebūs vakcinēts pret trakumsērgu vai vakcinācija būs nokavēta un būs aizdomas par inficēšanos vai saslimšanu ar šo slimību (piemēram, dzīvnieks sakodīs citu dzīvnieku vai cilvēku), atbilstīgi Ministru kabineta 2010. gada 23. februāra noteikumiem Nr. 178 “Trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtība” pilnvarots veterinārārsts varēs veikt dzīvnieka eitanāziju un nosūtīt nepieciešamo paraugu laboratoriskai izmeklēšanai trakumsērgas diagnozes noteikšanai. Dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs jāsedz visi cietušās personas, Pārtikas un veterinārā dienesta, laboratoriskās izmeklēšanas un citi izdevumi iespējamā trakumsērgas gadījuma apkarošanai.
Sākoties vasaras sezonai, dažādos avotos regulāri tiek brīdināts par sauļošanās riskiem, taču, saskaņā ar apjomīgo pētījumu, jaunas sievietes turpina gozēties UV staros bez aizsarglīdzekļiem. Mums bija tas jāizpēta.
Cosmo sadarbībā ar Yahoo! veica apjomīgu sauļošanās paradumu izpēti, lai uzzinātu, vai sievietes beidzot ir kļuvušas prātīgas savās attiecībās ar sauli. Diemžēl, tika atklāts, ka divdesmit un trīsdesmit gadīgas sievietes vēl joprojām cepas UV staros gan ārpus telpām, gan salonos. Tomēr vēl šokējošāki ir iemesli, kāpēc viņas tā dara.
No gandrīz 550 aptaujātajām sievietēm 49 % atbildēja, ka viņām vienkārši ir paticis gulēt ārā, lai noķertu bronzas iedegumu. Lielākā daļa teica arī to, ka sauļošanās ir blakusefekts, baudot sauli un atrodoties dabā: 77 % mums pastāstīja, ka viņu galvenais motīvs sauļojoties bijis vienkārši sajust uz savas ādas sauli, un 58 % teica, ka galvenais stimuls bijusi iespēja pavadīt laiku pie okeāna vai ezera.
Tas ir saprotami, ka sauļošanos tu uzskati par siltas saules mierinošām peldēm tavam ķermenim, īpaši, ja tu esi izstiepusies uz pludmales dvieļa pie ūdens. Bet, ņemot vērā risku, kādam tu sevi pakļauj katru reizi, kad sauļojies dabiskā saulē vai solārijā (melanoma ir visizplatītākā vēža forma divdesmitgadīgu sieviešu un otrā izplatītākā vēža forma trīsdesmit gadīgu sieviešu vidū), mēs vēlējāmies saprast, kāpēc tik daudz jaunu sieviešu tā rīkojas, ja sauli un dabu var baudīt, tajā pašā laikā izvairoties no potenciālajiem vēzi izraisošajiem sauļošanās efektiem, lietojot aizsarglīdzekļus.Mēs vērsāmies pie dermatologiem, lai viņi palīdzētu izskaidrot šī kārdinājuma iemeslus. Mēs noteicām četrus galvenos iemeslus, kuri vilina sievietes sauļošanās procesā… un sniedzam padomus, kā vari baudīt sauli, nenodarot sev kaitējumu.
1. Mēs esam ieprogrammētas pielūgt sauli
Tu jūti, ka pēc zināma laika pavadīšanas siltā saulē tava pašsajūta uzlabojas – piemēram, tava enerģija ir palielinājusies vai ādas defekti, kurus tu pamanīji iepriekš, ir pazuduši bez vēsts. Tas ir tāpēc, ka UV staru devas saņemšana ir kā zāļu injekcija. “Pateicoties D vitamīnam, ko tavs organisms izstrādā, kad UV stari sasniedz tavu ādu, saule palīdz sabalansēt tavu imūnsistēmu,” skaidro Ņujorkas dermatoloģe, Sinajas kalna medicīnas centra dermatoloģijas asociētā profesore un grāmatas Simple of Skin Beauty (Atria, 2009) autore Elēna Marmūra. “Saule arī ļoti ātri palielina aizsardzību pret pūtītēm, nodrošinot antibakteriālu reakciju tavās porās, paātrina asinsriti ādai, un tai ir pretiekaisuma efekts, kas palīdz tādos ādas stāvokļos kā ekzēma un psoriāze.”
Saule tavu ķermeni ietekmē ne tikai fiziski. Saules gaisma var izvest tevi no grūtsirdības, likt tev justies mierīgākai un iedarbināt to miera, atslābinājuma sajūtu, ko saules un solārija pielūdzējas ir iesaukušas par pludmales narkotiku. “Kad tava āda uzsūc UV starus, tie dod signālu tavam organismam izstrādāt ķīmiskas vielas, kuras sauc par endorfīniem, kas rada apmierinātību, kas var turpināties stundām ilgi,”skaidro medicīnas zinātņu doktors Stīvens Feldmens, Veikforestas Universitātes Medicīnas skolas dermatoloģijas profesors. Tas ir visticamākais iemesls, kāpēc sievietes nelieto aizsarglīdzekļus – nosprostojot šos starus, tu, iespējams, nesajutīsi tādu baudu.
Labās sajūtas efekts tādā gadījumā kaitē tavai uztverei. “Kad tu jūties atpūtusies, tev šķiet, ka tu izskaties labāk,” saka Dr. Marmūra. “Tu godini iedegumu, kas radies no gozēšanās saulē, tāpēc, ka tas liek tev izskatīties seksīgāk, un tas, savukārt, liek tev pavadīt vēl vairāk laika saulē vai solārijā, lai saglabātu ādas toni.”
2. UV stari var izraisīt atkarību
Iedegumaholiķe, saulesmāne – mēs pieminam šādus terminus, lai vērstos pie katras, kas dižojas ar cietu, saulē nodegušu ādu. Tomēr pēdējie pētījumi parāda, ka 10 % dabiskās saules mīļotājām (un 25 % solāriju apmeklētājām) endorfīna pieplūdums, kuru viņas iegūst sauļojoties, patiešām var būt atkarību izraisošs. “Psiholoģiskā eiforija, kuru viņas iegūst, ir tik spēcīga, ka viņas tiešām ir kā narkomānes,” saka Dr. Feldmens. Viņa pētījumā teikts: kad no sauļošanās atkarīgā atturas no saules, viņai var parādīties līdzīgi simptomi, kā no narkotikām atkarīgam cilvēkam – nervu drudzis, nelabums un nemierīgums.
Tam nevajadzētu būt par attaisnojumu, kāpēc nelietot aizsarglīdzekļus… bet tas ir īsts fenomens. “Sieviete, kas ir atkarīga no sauļošanās, var zināt visu par UV staru iedarbības radītajiem vēzi izraisošajiem efektiem, bet viņa tomēr nespēj apstāties,” piebilst Dr. Feldmens.
4. Atgādinājumi par laimīgiem laikiem
Atceries svētlaimīgākos brīžus, kurus tu esi pavadījusi ar ģimeni, draugiem vai vīrieti, sauļojoties pludmalē. Tas visdrīzāk ir noticis zem saulainām, skaidrām debesīm – piemēram, pie ezera vai jūras, vai brīvdienās pie baseina, kur visi ir jutušies atpūtušies un bezrūpīgi. Nav brīnums, ja šādās atmiņās starp saulesgaismu un laimi neapzināti liek vienādojuma zīmi.
Ir zinātne, kas to atbalsta. Džona Hopkinsa Universitātes pētījumā atklāts, ka atmiņas ir cieši saistītas ar vides zīmēm. Citiem vārdiem sakot, ja tu esi guvusi lielu prieku ģimenes īrētā pludmales mājiņā katru vasaru, kamēr tu augi, tu, iespējams, atcerēsies šos laikus un izdzīvosi prieku, kas tos pavadīja, katru reizi, kad būsi pludmalē. “Tas ir svarīgs iemesls, kāpēc cilvēkus tā piesaista pludmales,” saka Dr. Murmūra.
Sauļošanās dabiskajā saulē vai solārijā ir veids, kā pagarināt šīs atmiņas, kuras mēs tik ļoti mīlam. 2004. gada zviedru pētījumā sievietēm pozitīvas sajūtas asociējās ar zeltainu ādu vienkārši tāpēc, ka tas atgādināja viņām atvaļinājumu saulainā kūrortā. “Tu nevari nenovērtēt dziļo saikni, kas saista dzīvās būtnes ar sauli,” saka Ņujorkas dermatologs Alberts M. Lefkovits, asociētais klīniskais dermatoloģijas profesors Sinajas kalna medicīnas skolā. Mēs saistām sauļošanos ar neskaitāmām patīkamām lietām – brīvo laiku no darba vai mācībām, izklaidēšanos ar draugiem un mūsu pirmo romantisko pieredzi.
5. Mūs vilina lutināšanas faktors
Mūsu kultūrā sauli pielūdzošās aktivitātes – SPA procedūras baseinā, Pina Colada sūkšana karstā vannā – simbolizē ļaušanos atpūtai. Pat doma par solārija apmeklējumu asociējas ar situāciju, ko spēj izbaudīt tikai cilvēki ar brīvo laiku un ienākumiem. Tātad, kad tu beidzot iegūsti nedaudz brīvā laika un vēlies atslodzi no savas nemierīgās dzīves, tu visdrīzāk dari kaut ko, kas saistīts ar izģērbšanos zem saulainām debesīm vai mākslīgajām UV gaismām.
“Jocīgākais ir tas, ka iesauļota āda agrāk nepavisam nav bijusi greznība, jo tā liecināja, ka tu esi smagi strādājis uz lauka vai fermā,” skaidro Dr. Džoels Hilhauss, Austrumtenesijas štata universitātes sabiedriskās veselības profesors. Bet no 40-tajiem gadiem rūpniecība bija pārvietojusies uz telpām, tāpēc vienkāršais strādnieks neieguva vairs tādu saules iedegumu kā agrāk, līdz ar to bagātnieki izvēlējās bronzas toņa iedegumu, spīdumu, kas signalizēja, ka viņiem bija brīvais laiks, lai gulētu pludmalē vai laivā. “Kopš tā laika, būšanu iedegušam mēs saistām ar sevis lutināšanu un labu izskatīšanos,” saka Hilhauss.
Tātad, kā tev gūt baudu, neapdedzinot ādu?
Ja tu alksti pēc saules, bet apzinies tās kaitīgumu, sāc ar sauļošanās laika maiņu. “Tā vietā, lai sauļotos starp desmitiem no rīta un diviem pusdienlaikā, ej pēc diviem vai pirms desmitiem,” iesaka Dr. Marmūra. “Būs silti, bet saule nebūs tik spēcīga.”
Izklaides ar draugiem parkā vai smiltīs pavadi zem saulessarga vai koka. “Tu visdrīzāk pārmaiņus ieiesi saulē un ēnā, tā gūsi saules labumus, tik ļoti nekaitējot ādai,” saka Lidija Pārkere, Klīvlendas dermatoloģe.
Ja tu dzenies pēc pludmales fanātiķes sajūtām, paguli saulē dažas minūtes, tad dari kaut ko aktīvu netiešā saulesgaismā, piemēram, dodies pārgājienā pa meža taku vai nodarbojies ar jogu kādā vietā zem nojumes. “Tavas sirds iekustināšana rada to pašu endorfīna labsajūtu, kādu tu piedzīvo ar tiešiem UV stariem,” skaidro Dr. Marmūra.
Un, ja tev, cenšoties atradināt sevi no ārpustelpu sauļošanās ieraduma, tomēr pietrūkst stiprais karstums, ko paredz sauļošanās, apmeklē sporta zāli ar saunu, turku pirti vai karstu vannu, kas piedāvā tādu pašu sajūtu, bet nekaitēs tavai ādai.
Pēdējais, bet ne vienīgais – vienmēr ieziedies ar aizsargkrēmu ar SPF 15 vai vairāk. Bagātīgi uzklāj vai uzsmidzini to. Tas palīdz aizsargāt tevi no UV kaitējuma, tomēr ļauj tev gūt saules starus.
Tu jau zini, ka vismaz reizi gadā ir jāapmeklē ginekologs. Tā tu varēsi izvairīties no veselības problēmām un pārliecināsies, ka tev tiešām nekas nekait. Taču, pirms sēdies ārsta krēslā, ņem vērā dažus ieteikumus.
Izvēlies pareizo laiku
Svarīgākais iemesls, kāpēc reizi gadā būtu jādodas pie ginekologa, ir citoloģisko uztriepju pārbaude. Lai pārbaude izdotos precīzāka, atceries, ka ginekologs jāapmeklē divas nedēļas pēc pēdējās menstruācijas pirmās dienas. Ja pie ārsta dosies ātrāk, menstruālās asinis var apgrūtināt precīza rezultāta iegūšanu. Savukārt, ja pie ārsta dosies vēlāk, tavs organisms jau gatavosies nākamajām mēnešreizēm, kas atkal var apgrūtināt analīžu nolasījumu.
Atliec mīlēšanos
Diemžēl pirms vizītes pie ginekologa jāievēro vēl kāds noteikums – 24 stundas pirms pārbaudes būtu vēlams atturēties no seksa, īpaši tad, ja kā kontracepcijas metodi izmanto spermicīdus. Ja tomēr kaisle izrādās spēcīgāka par tavām zināšanām, atceries, ka sperma un spermicīdi joprojām var atrasties tavā makstī un mainīt pārbaudes rezultātus.
Nelieto medikamentus
Pat tad, ja ārstējies no piena sēnītes vai kādas līdzīgas saslimšanas, vismaz vienu diennakti pirms ārsta apmeklējuma atsakies no tādu medikamentu lietošanas, kas ievadāmi makstī – svecītes, bumbiņas, tabletītes… Atceries, ka šie medikamenti var noslēpt patoloģiskās šūnas.
Kādas analīzes būtu obligāti jāveic ginekologa kabinetā?
Onkocitoloģiskā izmeklēšana. Šī izmeklēšana nepieciešama, lai agrīni diagnosticētu dzemdes kakla slimības. Izmeklēšanas laikā no dzemdes kakla ārpuses un dzemdes kakla priekšējās daļas tiek paņemts šūnu paraugs. Šī analīze jāveic ne retāk kā reizi gadā, bet, ja pastāv kādi iedzimti riski, pat vēl biežāk.
Maksts mikrofloras analīze. Šī diagnostika precīzi palīdz izvērtēt maksts iekaisumus un infekcijas. Arī šo analīzi parasti veic katrā apskatē, jo ar tās palīdzību iespējams konstatēt dažādas sēnītes, gonoreju, stafilokokus un citus infekcijas izraisītājus.
Ultrasonogrāfija. Šī ir metode, kuru parasti izmanto, ja ginekologam izmeklēšanas laikā radušās kādas aizdomas vai sieviete, piemēram, sūdzas par sāpēm vēdera lejasdaļā. Ja savulaik ultrasonogrāfiju veica samērā reti, tad tagad šī ir ierasta ginekoloģisko izmeklējumu metode, kas ļauj tev un tavam dakterim būt vēl drošākai par tavu veselību.
Krūšu izmeklēšana. Seko līdzi, lai katrā ārsta apmeklējuma reizē tev tiktu veikta arī krūšu izmeklēšanu. Būtu ieteicams, lai ārsts tevi iemācītu krūtis pārbaudīt arī pašai. Palūdz, lai viņš tev izskaidro, ko un kāpēc dara, jo krūšu iztaustīšana ir labākā pašpārbaudes metode. Ja jūti kādus neierastus veidojumus krūtīs vai sāpes, pieprasi arī krūšu ultrasonogrāfiju.
Dzīve mainās laikam līdzi, un tajā nemitīgi ienāk kaut kas jauns. Lietas, kas pirms gadiem divdesmit šķita tālas un nesasniedzamas, šodien kļuvušas pašsaprotamas un brīvi pieejamas. Viens no veidiem, kā taupīt laiku un atvieglot ikdienu, ir iepirkšanās tiešsaistē. Interneta veikalos iespējams iegādāties teju vai visu – no pārtikas produktiem un sadzīves ķīmijas līdz pat mēbelēm un interjera dizaina priekšmetiem. Tomēr, izmantojot internetveikalu sniegtos pakalpojumus, ir svarīgi pievērst uzmanību arī drošībai, tāpēc SMScredit.lv speciālisti sagatavojuši dažus padomus, lai iepirkšanās nesagādātu vilšanos.
Izvēlies drošas vietnes
Viens no būtiskākajiem soļiem, iepērkoties internetā, ir veikala izvēle. Lai pārbaudītu izraudzītās vietnes drošību, pievērs uzmanību:
vai vietnē redzami tādi simboli kā MasterCard, Secure Code vai Verified by VISA – tie rāda, ka interneta lapu atbalsta 3D Secure drošības sistēma un maksājumi tiks autorizēti divreiz, tādējādi samazinot iespēju trešajām personām piekļūt Taviem datiem;
vai interneta adrese sākas ar “https://” un blakus adreses lauciņam redzams piekaramās atslēgas simbols – šīs ir pazīmes, kas liecina, ka ievadītā un pārsūtītā informācija tiek šifrēta un nav vienkārši pārtverama trešajām personām;
kontaktinformācijai. Pārbaudi, vai mājaslapā nodrādīta pilna uzņēmuma adrese, tālruņa numurs, e-pasta adrese. Neiepērcies, ja kontaktinformācija ir nepilnīga un nepieciešamības gadījumā nevarēsi ar uzņēmumu sazināties;
atsauksmēm – izpētot atsauksmes, vari iegūt informāciju ne tikai par pārdevēja godprātību, bet arī par preču un apkalpošanas kvalitāti.
Esi vērīgs un apdomīgs
SMScredit.lv speciālisti atgādina, ka iepērkoties internetā, iespējams aplūkot preces attēlu, taču to nevar ne aptaustīt, ne pielaikot. Tādēļ bez mājaslapas drošības parametriem svarīgi rūpīgi izpētīt preces aprakstu, kā arī informāciju par:
piegādes nosacījumiem. Iepērkoties ārzemju internetveikalā, pārliecinies, ka tas piedāvā piegādi uz Latviju. Tāpat pārbaudi, vai Tevi apmierina piegādes termiņš un ka maksa par šo pakalpojumu krietni nepalielina kopējās izmaksas;
garantiju. Noskaidro, vai precei ir garantija un kāds ir tās darbības ilgums;
maiņas iespējām – aplūko, vai veikals piedāvā iespēju apmainīt preci, ja esi kļūdījies ar izmēru, un atdot naudu, ja prece ir bojāta;
cenu. Pievērs uzmanību valūtai, kādā tā norādīta. Ja iepērcies ārvalstu vietnē un cenas norādītas, piemēram, Amerikas dolāros vai britu mārciņās, izmanto valūtas kalkulatorus, lai aprēķinātu preces cenu eiro;
apmaksas veidiem. Vairāki interneta veikali piedāvā norēķināties par pakalpojumu ar bankas pārskaitījumu pirms piegādes vai skaidrā naudā, saņemot preci. Ja pirkums ir liels, nereti iespējams noformēt arī kredītu vai līzingu;
nodokļiem. Pasūtot preces no ārvalstīm, noskaidro, vai, saņemot sūtījumu, nebūs jāapmaksā muitas izdevumi.
Dubults neplīst!
Lai Tu varētu būt pavisam drošs, ka Tavu iepirkšanos internetā nekas neapdraud, SMScredit.lv speciālisti sagatavojuši arī dažus vienkāršus ieteikumus, kas var šķist niecīgi, taču patiesībā var izrādīties ļoti nozīmīgi:
izpaud tieši tik, cik nepieciešams. Drošs interneta veikals noteikti neprasīs norādīt Tavu internetbankas paroli, dzimšanas datumu, pases datus vai kredītkartes limitu. Tāpat datu sūtīšanai nav ieteicams izmantot e-pastu;
izvērtē piedāvājuma kvalitāti. Ja vienā veikalā tā pati prece maksā krietni mazāk nekā pārējos, pārdomā, vai tās kvalitāte atbildīs Tavām gaidām;
saglabā ar pirkumu saistītos dokumentus – pasūtījuma un pirkuma apstiprinājumus, rēķinu, bankas izrakstu –, lai nepieciešamības gadījumā vari pierādīt savas darbības;
izveido atsevišķu kontu tieši pirkumiem internetā un pirms iepirkšanās ieskaiti tajā precīzu nepieciešamo naudas summu;
iepērkoties tiešsaistē, neizmanto publisko Wi-Fi tīklu, jo visbiežāk tajā nosūtītie dati netiek šifrēti, un tāpēc tie ir vieglāk pieejami trešajām personām;
izmanto katrai vietnei citu paroli un regulāri maini tās. Kaut arī paroļu atcerēšanās šķiet apgrūtinoša, tas ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā cīnīties pret krāpniecību. Veido savas paroles apdomīgi, piemēram, īss teikums var kalpot kā droša parole, ko viegli paturēt prātā;
izvairies no klikšķināšanas uz saitēm, kas atsūtītas e-pasta vēstulē; tā vietā ievadi veikala adresi pats. Dažkārt šie linki var vest uz maldinošām mājaslapām, tādējādi iegūstot Tavus datus;
izej no sava profila, kad esi beidzis darbu.
Ērtāka ikdiena bez raizēm
Pirmajā mirklī iepirkšanās internetā var šķist neērta un pat riskanta, tomēr, ja esi vērīgs un apdomīgs, tā var sniegt daudz priekšrocību. Pirmkārt, interneta veikalos preces ir lētākas nekā klātienē; otrkārt, iepirkšanās tiešsaistē ļauj aplūkot daudz plašāku piedāvājumu, salīdzināt cenas dažādos veikalos un izpētīt produktu specifiku, veltot tam daudz mazāk laika, nekā tad, ja dodies uz tirdzniecības vietu; treškārt, internetā vari iegādāties nepieciešamo arī no ārvalstīm, tādējādi iegūstot to, kas varbūt Latvijā nemaz nav pieejams. Turklāt, veicot pasūtījumu kopā ar draugiem vai paziņām, vari samazināt piegādes izmaksas.
SMScredit.lv speciālisti vēl patīkamu un drošu iepirkšanos!
Karstuma viļņi ir kļuvuši par bieži sastopamu parādību arī Latvijā, un šī vasara nav izņēmums. Augstā gaisa temperatūra var radīt dažādus veselības riskus. Apdrošināšanas kompānija “Gjensidige Latvija” ir sagatavojusi praktiskus padomus, kā efektīvi aizsargāties pret pārmērīgu tveici un kā izvairīties no iespējamām veselības problēmām, ko karstums var radīt.
Lai pasargātu sevi no pārkaršanas, izvairies no tumša apģērba un fiziskām aktivitātēm
Šogad karstuma dēļ cietuši vairāki Latvijas iedzīvotāji, tostarp 5 gadus vecs bērns, liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) sniegtie dati. Lielā karstumā sliktas pašsajūtas simptomi mēdz būt dažādi. Saules dūriena laikā paplašinās galvas smadzeņu asinsvadi, radot asins sastrēgumu un smadzeņu tūsku. Cilvēks var izjust vājumu, miegainību un nespēku. Ķermeni pārklāj auksti sviedri, parādās galvassāpes, vemšana un paātrināta sirdsdarbība. Savukārt par karstuma dūrienu liecina pulsējošas galvassāpes, reibonis un apjukums. Lai darbinātu ķermeņa dzesēšanas sistēmu, sirdij ir jāpumpē vairāk asiņu. Tas var izraisīt arī sliktu dūšu un vemšanu. Izvairies no saules vai karstuma dūriena, nevelc tumšu apģērbu! Dod priekšroku elpojošām un gaišām drēbēm, platai cepurei un saulesbrillēm. Vienlaikus obligāti lieto aizsargkrēmus, tā tu pasargāsi sevi no UV starojuma, kas bojā ādas šūnas un laika gaitā var veicināt ādas vēža attīstību. Laikposmā no 10.00 līdz 16.00 nav ieteicams uzturēties atklātā saulē, tāpēc meklē patvērumu ēnā vai vēdinātās telpās. Mediķi atzīmē, ka īpaši pakļauti riskam ir cilvēki, kas slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, mazi bērni un seniori.
Dzer ūdeni, kā arī izvairies no alkohola un smagām maltītēm
Tā kā karstā laikā ūdens nepieciešams vairāk nekā ikdienā, speciālisti aicina padzerties ūdeni, vēl pirms parādās slāpes. Saldinātie dzērieni tās neremdē, tāpēc, dodoties ārpus mājas, ņem līdzi ūdens pudeli. Alkohols un citas apreibinošas vielas negatīvi ietekmē sirdsdarbību un bieži vien ir iemesls dažādām traumām. Ceļu satiksmes drošības direkcija ziņo, ka jau vairākus gadus ceļu satiksmes negadījumi visbiežāk notiek vasaras mēnešos – jūnijā, jūlijā un augustā. Savukārt viens no galvenajiem iemesliem – alkohols. Nevadi transportlīdzekli alkohola reibumā, kā arī pasargā apkārtējos no pārgalvīgas rīcības. Svarīgi atcerēties, ka jebkāda veida slodze karstā laikā paaugstina vājuma risku. Nepavadi daudz laika fiziskās sagatavotības treniņos. Ja tomēr nepieciešams piedalīties āra aktivitātēs, dari to stundās, kad gaisa temperatūra vēl ir zema, piemēram, no plkst. 4.00 līdz 7.00, kā arī pēc 22.00. Atceries, ka arī smagas maltītes karstā laikā tiek uzskatītas par papildu slodzi. Izvairies no ēdiena, kas satur daudz olbaltumvielu, piemēram, gaļas. Izvēlies zivi, dārzeņus, augļus. Kardiologi iesaka mazināt sāls izmantošanu ēdienreizēs, jo tas paaugstina asinsspiedienu. Ēd nelielas maltītes vairākas reizes dienā.
Neatstāj bērnus un mājdzīvniekus automašīnā bez uzraudzības
Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem, pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir reģistrēti vairāki desmiti gadījumu, kad bērni un mājdzīvnieki izglābti no pārkaršanas automašīnās. Bērna atstāšana karstā automašīnā ir neapdomīga rīcība, visbiežāk nelaimes gadījumi notiek neapzināti. Svarīgi atcerēties, ka arī atvērti logi neglābj transportlīdzekli no pārmērīgas tveices. Bērnu nepieciešams ņemt līdzi visās ikdienas gaitās, taču, ja redzi kādu, kurš palicis viens karstā automašīnā, nekavējoties par to ziņo 112. Gaidot palīdzību, klauvē pie mašīnas loga. Ja bērns nereaģē uz saucieniem vai radīto troksni, mēģini atrast, ar ko izsist mašīnas logu, neapdraudot ne sevi, ne cietušo.Tāpat jāiegaumē, ka karstā laikā nevajag segt pāri bērna ratiņiem lakatu vai dvieli, kas šķietami pasargā no saules. Patiesībā ratiņu iekšienē gaiss bīstami uzkarst, un bērns var tikt apdraudēts. Lai atvēsinātu bērnu ratiņos, piestiprini tiem saulessargu un nodrošini gaisa plūsmu ar vēdināšanu. Tāpat svarīgi pieskatīt, lai bērns regulāri dzer ūdeni. Ja pamani tādus simptomus kā pārmērīgu svīšanu, bālumu vai miegainību, pārbaudi bērna temperatūru, pieskaroties kaklam vai mugurai. Pārkaršanas gadījumā atbrīvo bērnu no drēbēm un konsultējies ar ārstu.
Arī mājdzīvnieka labturības pārkāpšana ir sodāma rīcība. Mājdzīvnieki ir īpaši jutīgi pret karstumu, viņu ķermeņa temperatūra paaugstinās pat trīs līdz piecas reizes ātrāk nekā cilvēkam. Pat ar atvērtu logu 10 minūšu laikā temperatūra automašīnas salonā var pieaugt no +25 līdz +45 grādiem, sasniedzot dzīvībai bīstamu līmeni. Dodoties ceļā, pārvadā mājdzīvnieku droši – plāno braucienu agrās rīta vai vēlās vakara stundās, izvēlies viņa vietu automašīnā tā, lai mājdzīvnieks netraucētu tev vadīt automašīnu, kā arī ņem līdzi ūdeni un mājdzīvnieka dokumentus. Ja mani, ka dzīvnieks pakļauts briesmām, par situāciju nevilcinoties ziņo VUGD, zvanot 112.
Kā rīkoties, ja kādam nepieciešama palīdzība karstā laikā
Lai izvairītos no nelaimes gadījumiem, pārrunā ar sev tuvajiem piesardzības soļus, ko nepieciešams ievērot karstās dienās. Apciemo ģimeni, draugus vai kaimiņus, kuri dzīvo vieni, jo varbūt viņiem ir nepieciešama tava palīdzība. Ja mani, ka kādam kļuvis slikti, tad gādā, lai cietušais pārtrauc jebkādu fizisko slodzi. Apsēdini cilvēku ēnā vai vēsākā vietā pusguļus un atbrīvo no bieza vai apspīlēta apģērba. Ar vēsu ūdeni mitrini cilvēka galvu, plecus un krūtis. Atceries, ka strauja temperatūras samazināšanās var radīt vēl nopietnākus apdraudējumus, tāpēc neizmanto aukstu vai ledainu ūdeni. Centies radīt vēja plūsmu, lai veicinātu cietušā atdzesēšanu. Ja minētie pasākumi nepalīdz, izsauc NMPD, zvanot 113. Savukārt, ja pēc uzturēšanās karstumā rodas ilgtermiņa veselības problēmas, konsultējies ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika zvani uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001 (darba dienās no plkst. 17.00 – 08.00, brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti).
Rūpējies par sevi un līdzcilvēkiem, esi piesardzīgs!
Mantojuma pieņemšana ne vienmēr nozīmē tikai ieguvumus.Dažkārt mantojumupieņemt var būtpat neizdevīgi, jaaizgājēja parādi ir lielāki nekā mantojamā īpašuma vērtība, jo aizņēmums bankā vai kādas citas parādsaistības pēcnācējiem paliek kopā ar atstāto mantu.
Ja mantojums ir pieņemts, mantinieks no tā vairs nevar atteikties – arī gadījumos, kad tikai pēc tam atklājas, ka aizgājējs mantojumā atstājis arī parādsaistības. “Mantojumā paliek viss – gan reāli esošā manta, gan parādi, gan tiesības, un to nevar atraidīt vai pieņemt daļēji, piemēram, pieņemt nekustamo īpašumu un atraidīt parādus. Ja reiz mantojums pieņemts, to mainīt nevar, un arī no parāda izvairīties vairs nebūs iespējams,” stāsta zvērināta notāre Sandra Jakušenoka.
Nezināšana neatbrīvo no saistībām
Mantojuma atklāšanās vienmēr tiek izsludināta publiski, un notāra noteiktajā termiņā uz mantojumu jāpiesakās visiem mantiniekiem, kreditoriem un citām personām, kurām ir tiesības uz konkrēto mantojumu. Mantojuma lieta var tikt uzsākta ne tikai pēc paša mantinieka gribas, bet arī pēc kreditora iesnieguma. Taču atkarībā no tā, kurš lūdzis izsludināšanu, sekas var būt pavisam dažādas.
Ja lieta uzsākta pēc mantinieka iesnieguma un noteiktā termiņa laikā mantinieki, t.sk. mantojuma lietu uzsākušais, savu gribu pieņemt mantojumu nepiesaka, viņu klusēšana tiek uzskatīta par mantojuma atraidījumu. “Klusējot mantojums tiek atraidīts.Tad manta nonāk valsts īpašumā, un kredīta piedziņu pret mantinieku vērst nav iespējams,” skaidro notāre, piebilstot, ka, ja ir vēlme mantojumu pieņemt, jāpiesakās arī tam mantiniekam, kurš lūdzis izsludināšanu.
Savukārt, uzsākot mantojuma lietu pēc kreditora iesnieguma, notiek pretējais – ja mantinieks nepiesakās, lai gan viņam ir nosūtīts uzaicinājums, klusēšana apliecina mantojuma pieņemšanu, un pret personu var tikt vērsta kredīta piedziņa. Fakts, ka nosūtītais uzaicinājums nav sasniedzis adresātu, neatbrīvo no mantojuma pieņemšanas un līdz ar to – pienākuma atbildēt par atstājēja parādiem.
“Teiciens par to, ka nezināšana neatbrīvo no atbildības, šādos gadījumos patiešām ir vietā. Diemžēl notāru praksē ir nācies saskarties ar situācijām, kad, laikus rakstiski neatraidot mantojumu, atstātie parādi kļūst par mantinieka atbildību un, pašam nezinot, cilvēks ir “parakstījis” sev kredītsaistības varbūt pat visam mūžam. Tā var gadīties, piemēram, tad, ja deklarētā un faktiskā dzīvesvieta nav viena un tā pati – cilvēkam var nebūt ne jausmas, ka viņš ir kļuvis par mantinieku un arī par parādnieku. Līdz brīdim, kad tiek uzsākta parāda piedziņas procedūra,” stāsta S. Jakušenoka.
Ja uz mantojumu pretendē kreditors
Lai gan likums paredz, ka pirms lēmuma pieņemšanas mantiniekam ir tiesības iepazīties ar mantojuma sastāvu, dzīve var izspēlēt neparedzamas situācijas, jo mantojuma izsludināšanas laikā jāiesniedz gan mantošanas iesniegumi, gan kreditoru pretenzijas. “Var gadīties, ka mantinieks jau pieņēmis mantojumu, taču par kreditoru iesniegtajām pretenzijām uzzina tikai pēc tam. Pašlaik likums neparedz iespēju, ka mantiniekam dots vairāk laika nekā kreditoriem, tādējādi, ja kreditora pretenzijas vēl ir ceļā, kad mantinieks mantojumu pieņem, pastāv iespēja, ka cilvēks par to uzzina tikai pēc mantojuma pieņemšanas,” atklāj notāre.
Ja cilvēks vēlas mantojumu pieņemt, tomēr par aizgājēja parādiem nekas nav zināms, notāre iesaka to darīt, izmantojot inventāra tiesību.Tādā gadījumā tā vietā, lai no savas kabatas atmaksātu mantojumā saņemtos parādus, mantinieks kreditoriem var atdod tikai mantoto mantu vai tādu tās daļu, ar kuru pietiek, lai parādu segtu. Pieņemot mantojumu ar inventāra tiesību, ar lūgumu sastādīt inventāra sarakstu pie notāra jāvēršas ne vēlāk kā divus mēnešus pēc mantojuma atklāšanās.
Beidzot tas ir noticis! Jums ir gan kopīga dzīvokļa atslēga, gan gulta, bet ledusskapī –kaut kas vairāk par saldētu picu un diētisko jogurtu. Jūs tikko esat sākuši dzīvot kopā! Cosmo apkopoja 15 ieteikumus, kas varētu noderēt arī tev.
1. Nedzīvojiet pie vecākiem! Tad jau labāk turpiniet randiņu periodu. Uzsākt kopdzīvi vecāku mājās nozīmē mūžīgi palikt bērniem.
2. Pēc katra strīda nekravā čemodānu. Tā tiešām ir viena no muļķīgākajām rīcībām. Tā tu tikai parādi, cik maz tev šīs attiecības nozīmē.
3. Katrs atsakieties no vienas sliktās īpašības. Pirms sāc kliegt uz vīrieti par izmētātajām zeķēm, paskaties pati uz sevi. Varbūt viņu tracina tavs paradums lobīt un ēst apelsīnus uz viesistabas dīvāna. Vienojieties par kompromisu: apņemieties katrs izskaust vismaz vienu kaitinošu paradumu.
4. Kopdzīvi uztveriet kā aizraujošu piedzīvojumu. Sākot kopdzīvi, mūs biedē nezināmais – vai otrs neliks vilties, vai ikdiena neizrādīsies pilnīgi atšķirīga no randiņu perioda… Lai nekristu panikā, uztver kopdzīvi kā aizraujošu, interesantu piedzīvojumu, kur katra diena ir citāda.
5. Iekārtojiet mājokli kopā. Doma par interjera izveides uzticēšanu profesionāļiem, protams, var šķist vilinoša. Taču tu noteikti esi jutusi, cik laba aura ir vietās, kur pāri paši izdomājuši idejas interjeram un kopā tās realizējuši.
6. Vienojieties par naudu. Lai arī šī tēma nav īpaši romantiska, par to ir jārunā. Ja vien neesat miljonu mantinieki, būs tikai apsveicami, ja rēķinu apmaksas jautājumu pārspriedīsiet laikus. Daļu izdevumu ieteicams segt tev – vīrietis novērtēs tavu iniciatīvu, un viņam šī nasta nebūs jāuzņemas vienam.
7. Atrodiet vietu personīgajām lietām. Uzsākot kopdzīvi, aizvien biežāk tiek lietots vārds “mēs”. Tas ir jauki! Tomēr katram cilvēkam nepieciešama zināma deva privātuma – laiks un vieta, kuru uzskatīt par savu. Kaut vai tikai plaukts vai atvilktne, kurā glabāt svarīgas un sev zināmas lietas.
8. Vieta, kur atslēgties no ārpasaules. Ne velti mēdz teikt – nav labākas sajūtas kā atgriezties mājās pēc ilgstošas prombūtnes. Radiet tādu mājas sajūtu, kurā nav vietas stresam un problēmām – tad atgriešanās prieks jums būs garantēts vienmēr.
9. Pieņemiet lēmumus kopīgi. Vai tie būtu brīvdienu plāni vai jaunas lietas iegāde –visu izrunājiet jau iepriekš. Tā jūs izvairīsieties no nevajadzīgiem pārpratumiem un nesaskaņām, kas ilgtermiņā var novest pie attiecību krīzes.
10. Ieviesiet mīļus rituālus. Sestdienu rītos ilgi nekāpiet laukā no gultas vai ejiet uz kino, pēc darba kopā apmeklējiet baseinu vai dodieties pastaigā. Dariet visu, kas ienāk prātā, bet galvenais – kopā.
11. Nemaini paradumus! Ja randiņos vienmēr biji uzposusies, iespējams, viņš būs izbrīnīts, pēc kopdzīves sākuma līdzās ieraugot pavisam citu sievieti. Tas gan nenozīmē, ka vēdera vīrusa laikā tev jāsēž gultā uzkrāsotām lūpām, taču pašsaprotamas higiēnas un skaistumkopšanas normas jāievēro arī mājās. Tas pats attiecas uz vīrieti.
12. “Ja mīli, tad palaid brīvībā” – vēsta paruna. Otrs cilvēks nav tavs privātīpašums. Ja tavs vīrietis ir pieradis ceturtdienu vakaros ar draugiem iedzert alu, kopdzīve nav iemesls, lai šo tradīciju mainītu. Sliktākais, ko tu varētu darīt, ir mēģināt to aizliegt. Jums nav jāsaplūst vienā veselumā, centieties saglabāt katrs savas intereses un draugus.
13. Fantastisks sekss. Randiņu laikā mīlēšanās nereti mēdz būt stresaina – nomoka jautājumi “kur”, “kad” utt.. Tagad jums ir iespēja TO darīt jebkur, jebkā un kad vien vēlaties.
14. “Ja nebildina, tātad – nemīl.” Pilnīgas muļķības! Ja vien nav tā, ka kopdzīve bez laulības tev ir nepieņemama reliģisku apsvērumu dēļ, atslābsti! Agrāk vai vēlāk gaidītais brīdis pienāks, nevajag to steidzināt.
15. Nost ar rutīnu! Mēdz teikt, ka pirmie trīs mēneši pēc kopdzīves uzsākšanas ir pārbaudes laiks. Tajā var paspēt pieslīpēties, izstrīdēties un sliktākajā gadījumā – izšķirties. Kad trīs mēnešu slieksnim esat veiksmīgi tikuši pāri, neieslīgstiet rutīnā. Kopīgas intereses un sapņi ir attiecību dzinējspēks, bet mīlestība – kodols!
Beidzot tas ir noticis! Jums ir gan kopīga dzīvokļa atslēga, gan gulta, bet ledusskapī –kaut kas vairāk par saldētu picu un diētisko jogurtu. Jūs tikko esat sākuši dzīvot kopā! Cosmo apkopoja 15 ieteikumus, kas varētu noderēt arī tev.
1. Nedzīvojiet pie vecākiem! Tad jau labāk turpiniet randiņu periodu. Uzsākt kopdzīvi vecāku mājās nozīmē mūžīgi palikt bērniem.
2. Pēc katra strīda nekravā čemodānu. Tā tiešām ir viena no muļķīgākajām rīcībām. Tā tu tikai parādi, cik maz tev šīs attiecības nozīmē.
3. Katrs atsakieties no vienas sliktās īpašības. Pirms sāc kliegt uz vīrieti par izmētātajām zeķēm, paskaties pati uz sevi. Varbūt viņu tracina tavs paradums lobīt un ēst apelsīnus uz viesistabas dīvāna. Vienojieties par kompromisu: apņemieties katrs izskaust vismaz vienu kaitinošu paradumu.
4. Kopdzīvi uztveriet kā aizraujošu piedzīvojumu. Sākot kopdzīvi, mūs biedē nezināmais – vai otrs neliks vilties, vai ikdiena neizrādīsies pilnīgi atšķirīga no randiņu perioda… Lai nekristu panikā, uztver kopdzīvi kā aizraujošu, interesantu piedzīvojumu, kur katra diena ir citāda.
5. Iekārtojiet mājokli kopā. Doma par interjera izveides uzticēšanu profesionāļiem, protams, var šķist vilinoša. Taču tu noteikti esi jutusi, cik laba aura ir vietās, kur pāri paši izdomājuši idejas interjeram un kopā tās realizējuši.
6. Vienojieties par naudu. Lai arī šī tēma nav īpaši romantiska, par to ir jārunā. Ja vien neesat miljonu mantinieki, būs tikai apsveicami, ja rēķinu apmaksas jautājumu pārspriedīsiet laikus. Daļu izdevumu ieteicams segt tev – vīrietis novērtēs tavu iniciatīvu, un viņam šī nasta nebūs jāuzņemas vienam.
7. Atrodiet vietu personīgajām lietām. Uzsākot kopdzīvi, aizvien biežāk tiek lietots vārds “mēs”. Tas ir jauki! Tomēr katram cilvēkam nepieciešama zināma deva privātuma – laiks un vieta, kuru uzskatīt par savu. Kaut vai tikai plaukts vai atvilktne, kurā glabāt svarīgas un sev zināmas lietas.
8. Vieta, kur atslēgties no ārpasaules. Ne velti mēdz teikt – nav labākas sajūtas kā atgriezties mājās pēc ilgstošas prombūtnes. Radiet tādu mājas sajūtu, kurā nav vietas stresam un problēmām – tad atgriešanās prieks jums būs garantēts vienmēr.
9. Pieņemiet lēmumus kopīgi. Vai tie būtu brīvdienu plāni vai jaunas lietas iegāde –visu izrunājiet jau iepriekš. Tā jūs izvairīsieties no nevajadzīgiem pārpratumiem un nesaskaņām, kas ilgtermiņā var novest pie attiecību krīzes.
10. Ieviesiet mīļus rituālus. Sestdienu rītos ilgi nekāpiet laukā no gultas vai ejiet uz kino, pēc darba kopā apmeklējiet baseinu vai dodieties pastaigā. Dariet visu, kas ienāk prātā, bet galvenais – kopā.
11. Nemaini paradumus! Ja randiņos vienmēr biji uzposusies, iespējams, viņš būs izbrīnīts, pēc kopdzīves sākuma līdzās ieraugot pavisam citu sievieti. Tas gan nenozīmē, ka vēdera vīrusa laikā tev jāsēž gultā uzkrāsotām lūpām, taču pašsaprotamas higiēnas un skaistumkopšanas normas jāievēro arī mājās. Tas pats attiecas uz vīrieti.
12. “Ja mīli, tad palaid brīvībā” – vēsta paruna.Otrs cilvēks nav tavs privātīpašums. Ja tavs vīrietis ir pieradis ceturtdienu vakaros ar draugiem iedzert alu, kopdzīve nav iemesls, lai šo tradīciju mainītu. Sliktākais, ko tu varētu darīt, ir mēģināt to aizliegt. Jums nav jāsaplūst vienā veselumā, centieties saglabāt katrs savas intereses un draugus.
13. Fantastisks sekss. Randiņu laikā mīlēšanās nereti mēdz būt stresaina – nomoka jautājumi “kur”, “kad” utt.. Tagad jums ir iespēja TO darīt jebkur, jebkā un kad vien vēlaties.
14. “Ja nebildina, tātad – nemīl.” Pilnīgas muļķības! Ja vien nav tā, ka kopdzīve bez laulības tev ir nepieņemama reliģisku apsvērumu dēļ, atslābsti! Agrāk vai vēlāk gaidītais brīdis pienāks, nevajag to steidzināt.
15. Nost ar rutīnu! Mēdz teikt, ka pirmie trīs mēneši pēc kopdzīves uzsākšanas ir pārbaudes laiks. Tajā var paspēt pieslīpēties, izstrīdēties un sliktākajā gadījumā – izšķirties. Kad trīs mēnešu slieksnim esat veiksmīgi tikuši pāri, neieslīgstiet rutīnā. Kopīgas intereses un sapņi ir attiecību dzinējspēks, bet mīlestība – kodols!
1.Smaržu izgatavošanai nepieciešamas dažādas izejvielas, proti, augu valsts izcelsmes smaržvielas: ziedlapiņas, augļi, lapas, ēterisko eļļu augļu saknes. Tieši šīs vielas veido parfīma galveno aromātisko bāzi.
Augu valsts izcelsmes smaržvielas: ambra, muskuss, kurus izmanto aromāta fiksācijai. Parfimērijas spirts, kurš tiek izmantots kā universāls šķīdinātājs. Krāsvielas. Tās pievieno, lai parfimērijas šķidrumam piešķirtu vajadzīgo krāsu, kas nekādā veidā neietekmē tās īpašības.
Visdārgākās ir augu valsts izcelsmes izejvielas, bet tieši šo produktu klātbūtne nosaka parfīma kvalitāti.
2.Visa parfimērijas produkcija iedalās sekojošās grupās:
Pirmā grupa – smaržas. Tas ir produkts ar vislielāko smaržvielu daudzumu ar maksimālu noturību.
Otrā grupa – parfimērijas ūdens, kura sastāvā ir tik pat liels smaržvielu daudzums kā smaržās, bet šeit ir ievērojami mazāka to koncentrācija. Šī iemesla dēļ tualetes ūdeņa aromāts kļūst ļoti maigs Noturības ziņā parfimērijas ūdens neatpaliek no smaržām.
Trešā grupa – tualetes ūdens. Tā ir "visvieglākā" grupa. Šeit smaržvielu daudzums ir mazāks, tāpēc smarža nav tik noturīga.
3.Pastāv noteikta parfimērijas produkcijas klasifikācija.
"Ziedu" kategorija. Tā ir vissvarīgākā kategorija, kura grupē parfīmu. Šīs kategorijas galvenā tēma ir ziedi: roze, jasmīns, alpu vijolīte, ceriņi, maijpuķītes.
"Citrusaugļu" kategorija. Šajā kategorijā dominē tādu augļu ēteriskās eļļas kā, piemēram, citrons, bergamots, apelsīns.
"Papardes" kategorija. Šai kategorijai nav nekā kopīga ar papardēm. Tai raksturīga lavandas, ozola sūnu, kumarīna un bergamota smaržu notis.
"Koksnes" kategorija. Šai kategorijai raksturīgi aromāti ar siltām smaržu notīm, tādas kā, piemēram, sandalkoks, pačūlija, vetivērija, ciedrs. Vīriešu kompozīcijās līdzās koksnes aromātam jūtamas lavandas un citrusaugļu notis.
"Šipras" kategorija. Šīs kategorijas nosaukums "Šipra" cēlies no Kipras salas, kur kāds ģimenes uzņēmums ražoja smaržas ar šādu nosaukumu. Šīs smaržas pavisam īsā brīdī kļuva ļoti populāras, pateicoties savam unikālajam aromātam – šeit jūtamas klinšu rozes, labdanumu, ozola sūnas, kumarīna, bergamota un ģerānijas smaržu notis.
"Ambras" kategorija. Šai kategorijai pieskaitāmi "austrumu" aromāti ar vaniļas smaržu notīm. Tās ir ļoti temperamentīgas smaržas, jo šeit jūtamas siltas, saldas augļu un eksotisko ziedu smaržu nokrāsas.
"Ādas" kategorija. Šai savdabīgai kategorijai raksturīgi ādas, dūmu, sadegušas koksnes un tabakas aromāti ar nelielām ziedu smaržas nokrāsām.
Kā pareizi izvēlēties smaržas?
1. Nekad nepērciet smaržas spontāni. Vienmēr pirms smaržu pirkšanas pasmaržojiet dažādus aromātus. Pēc tam uzsmidziniet tās uz speciāliem papīrīšiem (bloteriem), uzrakstiet uz šīm lapiņām Jums iepatikušās aromāta nosaukumu un nolieciet tos dažādās vietās.
2. Atnākot mājās, pasmaržojiet tos vēlreiz. Salīdziniet savas izjūtas. Pēc tam atkārtojiet šo procedūru nākamajā dienā no rīta.
3. Tagad Jūs varat doties uz veikalu, lai uzsmidzinātu dažus sev vislabāk iepatikušos aromātus uz ādas – plaukstas iekšpusē. Tikai āda ļauj atklāties visām smaržas notīm! Vienmēr izsmidziniet smaržas sev uz ādas, jo parfīma aromāts uz draudzenes ādas var veidot pavisam citu aromātu buķeti.
4. Maksimālais aromātu skaits, kurus Jūs varat izmēģināt vienā piegājienā – tie ir pieci aromāti, jo mūsu neprofesionālais deguns nav spējīgs uztvert lielāku aromātu skaitu. Šī iemesla dēļ starp diviem aromātiem mēs ieteiktu pasmaržot kafijas pupiņas, lai atjaunotu ožu. Bet vēl labāk būtu pēc katra smaržu aromāta izmēģināšanas iziet ārā pastaigāties un tad nākt atpakaļ un pasmaržot nākamo aromātu.
5. Ņemiet vērā to, ka katrām smaržām ir sava sākuma nots, kura atklājas uzreiz, līdzko Jūs to uzsmidzināsiet uz ādas. Šis aromāts ir savdabīga smaržu rota. Pēc tam smaržu sākuma nots pāriet "sirds" notī, kurā slēpjas patiesais aromāts, pēc tam plūdeni pāriet šleifē, kuras aromāts atklājas pats pēdējais.
6. Pastāv vēl viens smaržu izvēles noslēpums: nekad nesmaržojiet smaržas uzreiz pēc uzsmidzināšanas uz ādas – Jūs sajutīsiet tikai sākuma noti, kura ātri izvēdināsies, bet tai sekos "sirds" nots. Ļaujiet smaržām mazliet izvēdināties 5-7 minūtes, un tad Jūs tiksiet dāsni apbalvota ar izsmalcinātu aromātu.
7. Bet vēl labāk – pastaigājiet ar Jums iepatikušos aromātu vienu dienu. Pavērojiet, kādas emocijas tas Jums izraisīs. Aromāts, kurš Jums vislabāk patiks, tad arī būs Jums vispiemērotākās smaržas!
Tagad arī smaržas internetā ir iespējams iegādāties StarStyleinterneta veikalā!
Ikvienai sievietei – gan mātei, gan meitai, rūpes par sevi un savu sejas ādu ir svarīgas visa gada garumā. Tas gan bieži mēdz neizdoties, kā arī tiek darīts nepareizi, tāpēc ikvienai ir jāpalutina sevi, jāpievērš vairāk uzmanība kosmētikas izvēlei un jāpiedomā par atbilstošu sejas kopšanu vasarā. Kādu kosmētiku vajadzētu izvēlēties mātei virs 60 gadiem un meitai virs 30 gadiem, ko izmantot vasarā un kā pareizi lietot kopjošo kosmētiku, skaidro “Veselības centrs 4” filiāles “Mārupes-centrs” kosmētiķe Laura Vilmaniete un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
“Pandēmijas un pastiprināto ierobežojumu laikā skaistumkopšanas pakalpojumu pieejamība bija ļoti ierobežota, un bieži vien sievietes ierastos sejas kopšanas rituālus bija atstājušas otrajā plānā, jo svarīgāka bija sevis un tuvinieku pasargāšana no saslimšanas ar Covid-19. Šobrīd praksē ļoti izteikti varam novērot, ka sievietes atsāk aktīvi pievērsties rūpīgākai un regulārākai sejas kopšanai. Diemžēl arī jāsecina, ka ilgstoša nerūpēšanās par sejas ādu nav izpalikusi bez sekām, un sievietēm nākas risināt problēmu sekas, piemēram, pastiprinātu akni, grumbas. Svarīgi ir minēt, ka sejas ādas kopšana nav vienreizējs pasākums – tā ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa neatkarīgi no vecuma, lai sasniegtu vēlamos rezultātus,” skaidro “Veselības centrs 4” filiāles “Mārupes-centrs” kosmētiķe Laura Vilmaniete.
Vecumam atbilstoša ādas kopšana
Pirmās novecošanās pazīmes – sīkās grumbiņas un krunciņas, parādās jau ap 30 gadu vecumu un ar gadiem kļūst izteiktākas. Tāpat ar laiku veidojas pigmentācijas plankumi, āda zaudē elastību un kļūst blāvāka. Sievietēm vecumā pēc 60 gadiem šīs novecošanās pazīmes pastiprinās.
Katra sieviete un tās sejas āda noveco dažādi, kas arī nozīmē individuāli pielāgotu sejas kopšanas rutīnu un tajā izmantotos līdzekļus. Produktos, kas paredzēti gados vecākām sievietēm, ir lielākas aktīvo vielu devas un sastāvi, lai efektīvāk risinātu sejas ādas problēmas. Savukārt, ja mātes lietos meitu sejas kopšanas līdzekļus, pastāv iespēja, ka tie viņām nepalīdzēs un nesniegs vēlamo rezultātu. Nepareizu sejas kopšanas līdzekļu lietošana var veicināt arī ādas jutību, izraisīt kairinājumu, apsārtumu un citas alerģiskas reakcijas.
Kādām sastāvdaļām sejas krēmos pievērst uzmanību:
Hialuronskābe mitrina ādu un izlīdzina sīkās grumbiņas. Tā arī uzlabo ādas elastību un mazina apsārtuma veidošanos.
Retinols mazina grumbu veidošanos un uzlabo ādas toni. Tas arī regulē ādas taukainību un mazina jaunu izsitumu veidošanos.
Keramīdi aizkavē ādas novecošanās procesus un atjauno dabīgo ādas aizsargbarjeru. Tāpat šāds krēms ļoti labi mitrina sejas ādu.
Glicerīns mīkstina un mitrina ādu. Tas ir īpaši noderīgi sievietēm, kurām ir ekzēma un izteikti sausuma laukumi uz sejas.
Jojobas sēklu eļļa mīkstina un atjauno ādu, kas ir svarīgi tām sievietēm, kurām ir rozācija jeb uz sejas redzami paplašināti asinsvadi.
Alvejas ekstrakts mitrina un mīkstina ādu, kā arī uzlabo ādas elastību. Vasarā šādu krēmu ieteicams uzklāt pēc sauļošanās, lai atvēsinātu ādu un mazinātu apdeguma veidošanās iespēju.
Niacinamīds izlīdzina nevienmērīgu ādas toni un pasargā no iekaisumu, piemēram, aknes veidošanās. Turklāt tas noder arī tad, kad nepieciešams mazināt rozācijas radītās sekas, piemēram, izteiktu apsārtumu.
Sejas ādas attīrīšana
Sejas ādas attīrīšanā izmantotajiem līdzekļiem jābūt pielāgotiem atbilstoši konkrētajam sejas ādas tipam, nevis vecumam. Vasarā jāturpina lietot micelārais ūdens vai speciālais pieniņš, lai noņemtu dekoratīvo kosmētiku un neaizsprostotu poras. Pēc tam attīrīšana jāveic ar siltu ūdeni un kādu no attīrošajiem līdzekļiem, kas var būt pieniņa, eļļas vai gēlveida formā. Attīrošās kosmētikas sastāvā parasti ir aktīvās vielas, kas mazina konkrētās sejas ādas problēmas, dažādi augu ekstrakti, piemēram, kumelītes, alveja, tējas koks, melnā tēja vai tējas sēne. Speciāliste arī atgādina, ka sievietēm, kurām ir sausa sejas āda, vasaras sezonā nav obligāti jāpāriet no ikdienā ierastajiem taukainajiem attīrošajiem līdzekļiem uz šķidrākas konsistences produktiem tikai tāpēc, ka šķiet, ka tā ir pareizi, jo tuvojas vasara.
Sejas ādas mitrināšana
Šis sejas ādas kopšanas solis rutīnā jāiekļauj ikvienai sievietei neatkarīgi no vecuma vai sejas ādas tipa. Mitrinošos līdzekļus katrai sievietei ir jāizvēlas piemērotus ādas tipam. Speciāliste iedrošina, ka nevajag baidīties mitrināt arī taukainu sejas ādu. Šādam ādas tipam vasaras sezonā piemērotāki ir šķidrākas konsistences mitrinošie krēmi vai fluīdi, kamēr sievietēm, kurām ir sauss ādas tips, piemērotāki būs biezākas konsistences krēmi vai serumi. Vasaras sezonā ērti lietojami ir arī izsmidzināmie minerālūdeņi, kas ne tikai mitrina sejas ādu, bet arī atsvaidzina. Mitrinošo kosmētikas produktu sastāvā visbiežāk ir hialuronskābe vai alveja. Sejas ādas mitrināšana jāveic no rīta 10 līdz 20 minūtes pirms saules aizsargkrēma uzklāšanas, kā arī vakarā.
Acu ādas zonas kopšana
Sākot no 30 gadu vecuma būtu ieteicams lietot speciālos acu ādu mitrinošos krēmus, lai samazinātu krunciņu un grumbu veidošanos. Savukārt gados vecākām sievietēm jālieto speciālie krēmi, gēli vai fluīdi, kas ir biezākas konsistences un paredzēti konkrēto acu ādas problēmu risināšanai. Sievietēm, kurām ir izteiktas problēmas acu ādas zonā, piemēram, pietūkums vai zili loki, piemēroti ir serumi ar rullīša veida uzgaļiem, kas atvēsina un mazina diskomfortu. Ir arī tādi krēmi, kas paredzēti gan sejas ādai, gan ādai ap acīm, taču tam noteikti jābūt norādītam uz līdzekļa iepakojuma. Šie krēmi jāizvēlas balstoties uz konkrēto ādas tipu.
Aizsardzība no saules
Neatkarīgi no vecuma, ādas tipa un sezonas saules aizsargkrēma lietošana ir ļoti būtiska. Ja āda nav pasargāta no saules, tā var apdegt, ātrāk veidojas grumbas un pigmentācijas plankumi, kā arī palielinās risks saslimt ar ādas vēzi. Vasarā jo īpaši uzmanība jāpievērš tam, lai SPF rādītājs būtu augstāks. Jo augstāks ir rādītājs, jo lielāka aizsardzība no saules. Piemēram, krēms ar SPF rādītāju 15 nodrošina 80% līdz 90% aizsardzību no saules, savukārt līdzeklis ar SPF 50 dod 98,3% aizsardzību. Lai vasarā būtu pēc iespējas labāka aizsardzība, ieteicams lietot krēmu ar rādītāju virs SPF 30. Aptieku sortimentā ir pieejami dažādi saules aizsargkrēmi, kuru sastāvā ir arī mitrinošas vielas, kā arī vielas, kas aizkavē novecošanās procesus. Tāpat ir arī ikdienas krēmi, kuru sastāvā ir pievienots SPF. Šie krēmi mēdz būt gan caurspīdīgi, gan ar toni, kas palīdz maskēt sejas ādas nepilnības, piemēram, apsārtumu vai pumpas.
Rūpes no iekšienes
“Gan mammām, gan meitām ir svarīgi kopt sejas ādu no ārpuses, taču nedrīkstam aizmirst, ka rūpes vispirms sākas no iekšpuses. Vasaras sezonai tuvojoties, ikvienai sievietei neatkarīgi no vecuma ir svarīgi piedomāt pie pietiekama šķidruma daudzuma uzņemšanas, jo tas veicina atjaunošanās procesus un mitrina ādu no iekšpuses,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Ikdienā papildus ieteicams uzņemt vitamīnus un minerālvielas, kas palīdz uzturēt ādas veselību, piemēram:
A vitamīns ir viens no taukos šķīstošajiem vitamīniem, kas rūpējas par normālu ādas stāvokli.
E vitamīns veicina ādas šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu.
Biotīns palīdz uzturēt matu un ādas veselību.
Cinks un selēns palīdz uzturēt ādas un matu veselību, kā arī veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu.
Varš palīdz uzturēt normālu matu un ādas pigmentāciju.
Naktssveces eļļa palīdz uzturēt hormonālo līdzsvaru un ādas veselību, jo veicina ādas mitrināšanas procesu un palīdz pasargāt to no ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes.
C vitamīns nodrošina normālu kolagēna veidošanos, kas nepieciešams ādas, zobu, asinsvadu darbībai. Tas arī veicina šūnu aizsardzību pret oksidatīvo stresu. Kolagēnu papildus iespējams uzņemt gan pulverveida, gan šķidrā formā.
“Gados vecākām sievietēm papildus ieteicams uzņemt kompleksos vitamīnus, kuru sastāvā ir linsēklu eļļa, sojas ekstrakts un magnijs, kas mazina menopauzes izpausmes, piemēram, karstuma viļņus un garastāvokļa svārstības. Par piemērotāko vitamīnu izvēli un to lietošanu aicinu konsultēties ar farmaceitu,” turpina Z. Melberga.
Pēc slimošanas mēdzam pamanīt, ka ir palielinājušies limfmezgli. Taču, vai zinām, kādēļ tā notiek? Kāda ir limfmezglu funkcija organismā, kā palīdzēt organismam atjaunoties pēc slimošanas, kam pievērst uzmanību un kādus simptomus nedrīkstam ignorēt? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Limfmezglu funkcija organismā
Limfātisko sistēmu veido limfvadi, limfmezgli un limfa. Šī sistēma nodrošina limfas filtrāciju, starpšūnu šķidruma savākšanu un aizvadīšanu uz venozo sistēmu, tā ir nozīmīga imūnsistēmas daļa, kas nodrošina imūnšūnu “informēšanu” par antigēniem organismā, tauku savākšanu un transportēšanu no gremošanas sistēmas, skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane.
Limfātiskā sistēma sākas starpšūnu spraugās ar limfkapilāriem, kas atrodas visos orgānos, izņemot smadzenes, acs ābola cīpsleni, lēcu, skrimšļus un placentu. Taču atsevišķās ķermeņa vietās atrodas limfmezglu grupas, piemēram, padusēs, cirkšņa, galvas un kakla rajonā.
Ja ir palielināti limfmezgli…
Bieži vien varam novērot, ka pēc dažādām saslimšanām palielinās limfmezgli. Visbiežāk tā notiek pēc vīrusinfekcijām, bet tie var palielināties arī dažādu bakteriālu infekciju, autoimūnu un onkoloģisko saslimšanu gadījumos.
Tā notiek, jo limfmezglos atrodas dažādas imunitātes šūnas, kas filtrē pieplūdušo limfu no svešām daļiņām, vīrusiem, baktērijām un uztver tās. Kad limfmezglā nonāk mikrobu antigēni, tad sākas imūno šūnu (limfocītu un makrofāgu) aktivācija, pieaug to skaits, izdalās citokīni, kā rezultāta limfmezgli palielinās – veidojas limfadenopātija.
Ja limfmezgli palielinās pēc infekcijām, tad par to nevajadzētu satraukties, skaidro ārste. Jāatzīmē, ka limfmezgli parasti palielinās tajā ķermeņa rajonā, kur ir infekcija, bet ir arī izņēmumi. Parasti palielinātie limfmezgli pāriet 10-14 dienu laikā un to izmēram nevajadzētu pārsniegt zirņa lielumu. Ja limfmezgli palielinās bez redzama iemesla un pārsniedz zirņa lielumu, tad būtu nepieciešama ārsta apskate, uzsver speciāliste.
Pazīmes, ko nedrīkst ignorēt
Pie ārsta būtu jāvēršas, ja vērojama limfadenopātija bez redzama iemesla vai limfmezgli ir lielāki par 1 cm, ja ir neizskaidrojami liels nogurums, ja attīstās limfadēma – tas ir stāvoklis, kad tiek bloķēti limfas atteces ceļi, kā rezultātā limfa nespēj plūst, veidojas tūska, parasti kādā no ekstremitātēm, diskomforts, smaguma sajūta. Tāpat pie ārsta jāvēršas arī tad, ja attīstās limfadenīts – tas ir limfmezgla iekaisums, parasti limfmezgls ir sāpīgs, āda apsārtusi un jutīga.
Lai rūpētos par limfātiskās sistēmas veselību, ārste iesaka lietot pietiekamu šķidruma daudzumu, ikdienā nodarboties ar regulāram fiziskajām aktivitātēm, lietot sabalansētu uzturu un izvairīties no toksīnu ietekmes.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa skaidro – palielināti limfmezgli bieži vien parādās pie vīrusa izraisītām saslimšanām. Lai palīdzētu organismam labāk un ātrāk atjaunoties pēc vīrusu izslimošanas un saaukstēšanās, ir ieteicams pilnvērtīgs uzturs, kā arī antioksidantu lietošana atveseļošanās periodā. Tāpat šajā periodā ieteicams lietot D vitamīnu, probiotiķus, cinku, kurkuma un plūškoka ekstraktu, kā arī C vitamīnu samērīgās devās.
Imunitāti spēcinošas īpašības piemīt arī apelsīnu, greipfrūtu sulai un sulu kokteiļiem, piemēram – ābolu, burkānu un apelsīnu sulas kokteilim, kā arī sarkanās bietes, burkāna, ingvera un apelsīna sulas kokteilim. Arī kvalitatīva tomātu sula satur daudz magnija, A, B6, B9, C un K vitamīna, kas spēcinās novājināto imunitāti. Uzņemtajam šķidruma daudzumam jābūt atbilstošam katra personīgajam veselības stāvoklim. Jāņem arī vērā, ka dažkārt pārāk daudz vitamīnu dzērienu var radīt lieku slodzi nierēm.
Gadījumos, kad pēc slimošanas ir palielināti limfmezgli, palīdzēs arī atbilstoši fiziski vingrinājumi, masāžas, sarkanā āboliņa uztura bagātinātāju lietošana, neapstrādātu augļu un dārzeņu lietošana uzturā, jo tie satur daudz dabisko fermentu, kas veicina toksisko vielu izvadi no organisma. Būtiska ir arī atbilstoša apģērba izvēle – jo pieguļoša veļa un ciešas bikses traucē normālu limfātisko atteci!
Medikamentu pareizai lietošanai ir būtiska loma – svarīgi ir zināt ne tikai to, kam zāles paredzētas un cik bieži tās lietot, bet arī to, kā tās mijiedarbojas ar citiem medikamentiem vai produktiem, kurus lietojam uzturā. Dažas kombinācijas var būt pat bīstamas mūsu veselībai, tāpēc pirms došanās uz aptieku ir svarīgi sagatavoties sarunai ar farmaceitu, lai gūtu pārliecību, ka medikamenti palīdzēs, nevis gluži otrādi – radīs nevēlamas blakusparādības. Vairāk par to, kā zāles var savā starpā mijiedarboties, un citiem svarīgiem aspektiem medikamentu lietošanā stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite, “Gada farmaceite 2020” Mārīte Šukele.
#1 Vienlaicīgi lietojot dažādas zāles, to iedarbība var pastiprināties vai kavēties
Farmaceitam vienmēr jāizstāsta, kādas zāles šobrīd jau tiek lietotas, jo var gadīties, ka zem dažādiem medikamentu nosaukumiem slēpjas viena un tā pati aktīvā viela. Klasisks piemērs gada aukstajā sezonā ir pretsāpju tabletes un karstie dzērieni saaukstēšanās simptomu mazināšanai – bieži vien abi satur vienu aktīvo vielu – paracetamolu, tāpēc, lietojot tos vienlaicīgi, tiek pārsniegta dienas ieteicamā deva, pašam zāļu lietotājam, iespējams, to nemaz nezinot. Tas pats attiecināms arī uz recepšu medikamentiem. Mēdz būt arī tādas situācijas, kad dažādi medikamenti pastiprina viens otra iedarbību vai gluži pretēji – kavē to. Piemēram, melatonīns pastiprina sedatīvo un miega līdzekļu darbību, bet aktīvās vielas diosmektīta adsorbējošās īpašības var traucēt citu vielu uzsūkšanos. Taču tie ir tikai daži piemēri – situācijas un arī risinājumi ir dažādi.
#2 Pastāsti farmaceitam par savām saslimšanām!
“Kad ārsts izraksta zāles, viņš ir informēts arī par citām pacienta saslimšanām un ņem to vērā, izvēloties pacientam piemērotus medikamentus. Tomēr par savām saslimšanām vērts izstāstīt arī farmaceitam, jo medikamenti mainās – parādās arvien jauni. Praksē gadās situācijas, kad sarunas laikā ar pacientu saprotam, ka iespējams izvēlēties arī veiksmīgāku zāļu kombināciju – tādos gadījumos sazināmies ar ārstu un vienojamies par tālāko plānu. Savukārt gadījumos, kad cilvēks aptiekā vēlas iegādāties bezrecepšu medikamentus, vien retais apjautājas par to, vai un kā šīs zāles var ietekmēt citas saslimšanas. Taču tas ir jāņem vērā, jo, piemēram, cilvēkiem, kuriem ir kuņģa čūla, ne visi pretsāpju līdzekļi būs droši. Tāpat piesardzība medikamentu izvēlē jāievēro arī astmas slimniekiem. Savukārt cukura diabēta, glaukomas slimniekiem un cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu nav piemēroti kombinētie pretsaaukstēšanās līdzekļi,” skaidro farmaceite Mārīte Šukele.
#3 Iespējamās blakusparādības var būt dažādas
Blakusparādības dažādiem medikamentiem var būt ļoti atšķirīgas. Vairumā gaidījumu tās izraisa nelielu diskomfortu, kas samērā ātri pāriet, piemēram, gremošanas sistēmas traucējumus vai miegainību. Tomēr mēdz būt arī ļoti nopietnas un pat dzīvībai bīstamas blakusparādības, tāpēc tās nedrīkst atstāt bez ievērības. Vienmēr jautājiet farmaceitam, kādi faktori var izraisīt blakusparādības un kā rīkoties, lai šādu situāciju novērstu!
#4 Zāles mijiedarbojas arī ar pārtikas produktiem
Ir neskaitāmi ikdienā bieži lietoti pārtikas produkti un dzērieni, kuri var ietekmēt to, vai zāļu iedarbība būs tāda, kā gaidīts. Piemēram, piena produkti var pavājināt dzelzs uzsūkšanās spēju organismā, tāpēc starp to lietošanu un medikamentu uzņemšanu jāievēro vismaz divu stundu starplaiks. Dažas zāles var izraisīt blaknes, ja tās lieto kopā ar kofeīnu saturošiem dzērieniem, piemēram, kafiju, tēju un enerģijas dzērieniem. Arī taukvielām bagāts uzturs var kavēt zāļu uzsūkšanos.
#5 Zāļu pareizai uzglabāšanai ir būtiska loma
Aptiekās un zāļu lieltirgotavās medikamentu uzglabāšanas nosacījumiem tiek rūpīgi sekots līdzi , taču mājās par to diemžēl nereti tiek aizmirsts vai tam netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Mājas apstākļos medikamentus ieteicams uzglabāt tā, kā norādīts uz konkrēto zāļu iepakojuma vai lietošanas instrukcijā. Visbiežāk zāles jāglabā sausā, tumšā, bērniem nepieejamā vietā, istabas temperatūrā līdz 25°C. Viena no izplatītākajām kļūdām – zāļu glabāšana vannas istabas skapīti, kur ir liels mitrums. Atsevišķas zāles ir jāglabā ledusskapī, piemēram, acu pilieni glaukomas ārstēšanai un insulīna ampulas jāuzglabā temperatūrā no 2 līdz 8°C, savukārt atvērto iepakojumu var glabāt arī istabas temperatūrā. Šķidrajām zāļu formām un ziedēm ir būtiski ievērot derīguma termiņu pēc to atvēršanas, tāpēc ieteicams uz iepakojuma uzrakstīt atvēršanas datumu. Piemēram, lielākā daļa acu pilienu pēc atvēršanas ir derīgi 28 līdz 30 dienas, bet klepus un bērnu pretdrudža sīrupi – no 2 līdz 6 mēnešiem.
Kolagēnu saturoši uztura bagātinātāji pēdējos gados ir kļuvuši īpaši populāri gan skaistumam – ādas, matu un nagu stiprināšanai, gan locītavu atbalstam. Kas ir kolagēns, kas norāda uz tā trūkumu, vai varam to uzņemt ar uzturu un kā izvēlēties sev piemērotāko kolagēnu? Skaidro BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Kolagēns ir olbaltumviela, kas sastāda aptuveni 25% no visām ķermeņa olbaltumvielām. Kolagēns organismā veido saistaudus un atrodas locītavās, kaulos, cīpslās, saitēs, muskuļos, zobos, ādā, matos, nagos, orgānos, asinsvados un citur, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Kolagēnu organisms izstrādā pats, taču pēc 25 gadu vecuma kolagēna daudzums organismā samazinās, tāpēc var kļūt aktuāla tā papildu uzņemšana.
Kā skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane, kolagēns ir saistaudu sastāvdaļa, to sauc arī par šūnstarpu vielu, kas tās satur kopā, nodrošinot ādas struktūru, elasticitāti un stiprumu. Tas ietekmē fibroblastu funkciju, veicinot jaunu šūnu veidošanu, piedalās veco šūnu nomaiņā, asinsreces procesos, kā arī veic aizsargfunkciju iekšējiem orgāniem, jo atrodas orgānu kapsulās. Ir atklāti aptuveni 28 kolagēna tipi, visvairāk cilvēka organismā ir atrodams I, II, III, un IV tipa kolagēns.
Kā zināt, ka tā pietrūkst?
Par kolagēna trūkumu var liecināt ādas elasticitātes zudums, grumbiņu esamība, gastrointestinālas problēmas, plāni, trausli mati, locītavu sāpes, lēni dzīšanas procesi, kā arī muskuļu vājums, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Jāņem vērā, ka, novecojot, organisms ražo mazāk kolagēna, turklāt kolagēna daudzumu organismā nevar izmērīt. Dabīgā kolagēna daudzumu var samazināt gaisa piesārņojums, miega trūkums, diētas kļūdas, smēķēšana, saules ietekme, alkohola lietošana, kā arī mazkustīgs dzīvesveids. Vienlaikus jāņem vērā, ka organismā kolagēna nevar būt par daudz.
BENU Aptiekas farmaceite I. Priedniece stāsta, ka kolagēnu papildus lieto arī, lai mazinātu sūdzības, kas skar locītavas, jo kolagēns vajadzīgs normālai skrimšļu un kaulu darbībai, sejas ādas stāvokļa uzlabošanai, jo tas palīdz mitrināt ādu un uzlabo tās elasticitāti, mazina grumbas, arī nagu un matu izskata uzlabošanai. Tāpat tas papildus nepieciešams pie slodzes – sportojot un veicot fizisku darbu.
Vai varam uzņemt ar pārtiku?
Kolagēnu pilnvērtīgi ar uzturu vai uztura bagātinātājiem uzņemt nevar, saka ģimenes ārste Z. Zitmane. Organismā kolagēna proteīns tiek sadalīts aminoskābēs, kas tiek izmantotas dažādos organisma procesos. Ēdot ar kolagēnu bagātus produktus, netiks tieši paaugstināts kolagēna līmenis organismā. Tomēr daudzi produkti satur vielas, kas veicina kolagēna veidošanos, piemēram, vitamīns C, prolīns, glicīns, varš, cinks.
Klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver, ka, lai rūpētos par kolagēna daudzumu organismā, ik dienas nepieciešami olbaltumvielas saturoši produkti – gaļa, zivis, piena produkti, kā arī ar C vitamīnu un antioksidantiem bagāts uzturs – dārzeņi, augļi, ogas un zaļumi, – jo krāsaināk, jo labāk! Būtiski ir uzņemt arī ar Omega taukskābēm bagātu uzturu – zivis, augu eļļas, riekstus, linsēklas, kā arī jāuzņem D vitamīns.
Kā izvēlēties kolagēna uztura bagātinātājus?
Uztura bagātinātājos visbiežāk tiek izmantoti I, II, III, V un X tipa kolagēni, skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane. Šie kolagēna veidi ir pieejami trīs formās – hidrolizēts kolagēns (visplašāk pieejamais), želatīns un nedenaturētais kolagēns. Visplašāk tiek izmantots hidrolizētais kolagēns, jo to organismam ir visvieglāk izmantot. I tipa kolagēns, kas veido 90% no visa kolagēna organismā, atrodas ādā, kaulos, saitēs, locītavās, savukārt II tips kolagēns atrodas skrimšļos, III tipa – muskuļos, artērijās, orgānos, IV tipa – ādā, V tipa – ādā, acīs, placentā, bet X tipa – kaulos un skrimšļos. Tādējādi, vadoties pēc kolagēna lietošanas mērķa, var piemeklēt sev atbilstošākā tipa kolagēna produktu.
Pēc izcelsmes kolagēnu iedala jūras, cūkas, liellopa, vistas, olu čaumalu un citos, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Būtiski, ka kolagēnu uztura bagātinātājos visbiežāk lieto kopā ar C vitamīnu, jo tas veicina normālu kolagēna veidošanos. Kolagēna lietotāju ērtībai to ražo tablešu, kapsulu, pulveru, gelu un šķidrumu veidā. To plaši izmanto kompleksos locītavu veselībai kopā ar glikozamīnu, hondroitīnu, hialuronskābi, C un D vitamīnu, kā arī minerālvielām – varu, kalciju, selēnu, magniju, un dabas vielām, piemēram, mežrozīšu un ingvera ekstraktu, kā arī skaistuma vitamīnos – ādai, matiem un nagiem kopā ar hialuronskābi, A, E, C un B grupas vitamīniem, biotīnu, minerālvielām, piemēram, cinku, selēnu un augu ekstraktiem.
Svarīgi zināt par lietošanu
Ņemot vērā kolagēna lielo popularitāti, to saturošu produktu klāsts ir ļoti plašs un tajā viegli apjukt, taču ir būtiski pievērst uzmanību tā izcelsmei. Klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver, ka aptiekās pieejamie uztura bagātinātāji ar kolagēnu ir reģistrēti PVD uztura bagātinātāju reģistrā. Savukārt, pirms iegādāties uztura bagātinātājus internetā, jāpievērš uzmanība to drošumam, jo, lai izplatītu uztura bagātinātājus, tiem ir jābūt reģistrētiem PVD uztura bagātinātāju reģistrā, kas pieejams PVD mājaslapā. Pretējā gadījumā šos uztura bagātinātājus nav droši lietot un tie var izrādīties bīstami veselībai.
Kolagēnu var lietot regulāri vai ilgstoši kursu veidā, lietošanu var atkārtot vairākas reizes gadā. Pozitīvas pārmaiņas pēc lietošanas uzsākšanas novēro individuāli, parasti pēc mēneša un ilgākas lietošanas, skaidro klīniskā farmaceite I. Priedniece. Jāņem vērā, ka kolagēna uztura bagātinātāji var izsaukt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, smaguma sajūtu kuņģī un citas līdzīgas sajūtas. Piesardzība jāievēro alerģiju gadījumā, tāpēc būtu jāzina kolagēna izcelsme, kas ir īpaši svarīgi, ja, piemēram, ir alerģija no jūras produktiem vai citām iespējamajām sastāvdaļām.
Ģimenes ārste Z. Zitmane atgādina – pirms uztura bagātinātāju lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu, kā arī atcerieties, ka liela nozīme ir kvalitatīvam uzturam un dzīvesveidam!
Ķiploks ir viens no pirmajiem augiem, kas nāk prātā vīrusu un saaukstēšanās laikā. Tas ir slavens ar savām ārstnieciskajām īpašībām un spēcīgo garšu un aromātu. Taču vai zinām, kas tieši ir ķiploka īpašību pamatā? Un kādos gadījumos ieteicams uzmanīties no ķiploka? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Tiek uzskatīts, ka ķiploku dzimtene ir Centrālāzija, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Ir ziņas, ka ķiploki tika lietoti jau pirms daudziem gadu tūkstošiem. Senajā Ēģiptē un Romā ķiplokiem tika piedēvētas teju maģiskas spējas – tos izmantoja dažādos rituālos, lietoja uzturā, lai vairotu spēku, izturību, un piedēvēja dažādu ietekmi uz veselību. Ķiploka brīnumainās spējas ir pieminējis Hipokrāts, tās ir aprakstītas senajos eposos un rakstos.
Savukārt mūsu zemē ķiploks ieceļoja ar tirgotājiem jau kopš 12. gadsimta.
Kas vērtīgs ķiplokā?
No seniem laikiem ķiploku plaši izmanto gan tā ārstniecisko īpašību, gan garšas dēļ. Tā sastāvā ir ēteriskā eļļa, glikozīds alliīns, C vitamīns, B grupas vitamīni, karotīns, varš, fosfors, kalcijs, mangāns, selēns, fitosterīni, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Kad mēs ķiploka daiviņu sagriežam vai saspiežam, no alliīna enzīma allināzes ietekmē veidojas allicīns ar raksturīgo smaržu, pēc kuras mēs atpazīstam ķiploku.
Ķiplokam piemīt antioksidatīvas īpašības, tas stiprina imūnsistēmu, palīdz saglabāt veselīgu sirds un asinsvadu sistēmu, kā arī samazināt asinsspiedienu, holesterīna un arī glikozes līmeni asinīs. Tāpat ķiploki palīdz uzturēt normālu homocisteīna līmeni asinīs, veicina gremošanu un uzlabo apetīti. Izsenis zināms par ķiploka pretvīrusu un antibakteriālajām īpašībām, tas palīdz atklepoties, tādēļ to izmanto gripas un saaukstēšanās laikā, arī profilaksei. Turklāt ķiplokam piemīt arī pretparazītu un pretsēnīšu iedarbība.
Uztura speciāliste Liene Sondore stāsta, ka ķiplokā esošajam savienojumam allicīnam piemīt pretvīrusu iedarbība un pretiekaisuma īpašības. Tādēļ tautas medicīnā ķiplokmaizītes, ķiplokus medū, kopā ar dzērvenēm, brūklenēm un citos ēdienos pastiprināti sāk lietot tieši mitrajā, aukstajā laikā. Ķiplokiem izsenis tiek piedēvētas teju brīnumainas spējas daudzu neinfekciju slimību profilaksē, savukārt mūsdienās ķiploki un tajos esošie savienojumi tiek pētīti onkoloģisko slimību , sirds un asinsvadu slimību profilaksē, kā arī veselīga izskata un veselas ādas profilaksē.
Ķiploks ikdienas uzturā
Svarīgi paturēt prātā, ka termiskās apstrādes laikā vērtīgie savienojumi ķiplokos, īpaši C vitamīns, zūd, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Lai šos procesus mazinātu, pievienojiet ķiplokus ēdienam pagatavošanas beigās. Tas attiecas uz zupām, sautējumiem un citiem ēdieniem – pievienojiet katlā svaigi sarīvētu ķiploka daiviņu, samaisiet un pasniedziet.
Ja pēc ķiploku ēšanas rodas nepatīkama elpa, to var mazināt, uzdzerot piparmētru tēju, apēdot kādu citrusaugli vai pakošļājot apelsīna, citrona miziņas vai uzdzerot kafiju.
Svarīgi būtu ķiplokus ziemas laikā uzturā lietot arī svaigus, jo tajos esošais sēra savienojums allicīns ir gaistošs. Piemēram, pagatavojiet rudzu maizes šķēlīti ar plāni sagrieztām ķiploku daiviņām!
Atcerieties! Notīrīti ķiploki ir jālieto uzturā uzreiz. Turklāt, lai gūtu labumu veselībai no ķiplokos esošajām vielām, tie uzturā ir jālieto regulāri.
Piesardzība, kas jāievēro!
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece stāsta, ka uzturā var lietot 1-2 daiviņas ķiploka dienā. Taču ķiplokus neiesaka, ja ir kuņģa un zarnu trakta iekaisums, nieru un aknu saslimšanas. Tie var izsaukt alerģiskas reakcijas, un pārmērīga lietošana kairina gremošanas traktu, izsauc caureju un var palielināt asiņošanas risku. Ķiplokiem iespējama mijiedarbība ar medikamentiem, piemēram, nesteroīdajiem pretiekaisuma un antitrombotiskajiem līdzekļiem, var pieaugt asiņošanas risks.
Tautas medicīnā tiek ieteiktas pāris daiviņas dienā. Vienlaikus jāņem vērā, ka ķiploku lietošana uzturā ir individuāla, jo tie var kairināt kuņģa zarnu gļotādu, veicināt dedzināšanas sajūtu, atraugas – taču arī šīs reakcijas ir ļoti individuālas, uzsver uztura speciāliste L. Sondore. Ja ir kādas hroniskas saslimšanas vai lietojat zāles, vienmēr konsultējieties ar savu ārstu par ķiploku lietošanu.
Arī par mazu bērnu ēdināšanu vienmēr ir jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu un uztura speciālistu. Bērnam no gada vecuma rudens un ziemas periodā pie ēdiena var pievienot ķiploka “mikrogabaliņu” ēdiena gatavošanas laikā.
Ķiploks veselībai un skaistumam
Klīniskā farmaceite I. Priedniece skaidro, ka ķiploka vērtīgās vielas varam uzņemt dažādos veidos. Piemēram, nopērkama ir ķiploku eļļa šķidrā veidā vai kapsulās, arī ekstrakts kapsulās vai tabletēs, kas ir pieejamas arī bez smaržas vai garšas.
Ķiploku ekstraktu izmanto uztura bagātinātāju sastāvā, kas domāti sirds un asinsvadu sistēmas veselībai, imūnsistēmas atbalstam, aknu darbībai un zarnu mikroflorai.
Ķiploku izmanto arī ārīgi skaistumkopšanas receptēs matu un ādas kopšanai, piemēram, pret blaugznām, matu izkrišanu, kārpām, varžacīm. Jāņem vērā, ka šīs metodes pielietojamas uzmanīgi un atbilstoši norādēm, jo ir ziņots par ādas kairinājumu un apdegumiem!BENU Aptiekas
Jāņu tuvošanās laiks ir pateicīgs ne vien Jāņu zāļu vākšanai rotāšanās nolūkos, bet arī dažādu ārstniecības augu ievākšanai. Kādi ārstniecības augi ir aktuāli un vācami šajā laikā un kādiem nolūkiem tos lieto? Kuras Jāņu zāles ir piemērotākās vainagiem un mājas rotāšanai? Kāda piesardzība jāievēro, vācot augus? Stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Vasaras saulgriežu laiks ir piemērots daudzu ārstniecības augu vākšanai, skaidro farmaceite I. Priedniece. Jūnijā no ārstniecības augiem var ievākt mārsila, pelašķa un rasaskrēsliņa lakstus, aveņu lapas, liepziedus, sarkanā āboliņa ziedus, rudzupuķu ziedus, ceļtekas lapas, māllēpes lapas, nātru lapas, ugunspuķes lakstus, bērzu lapas, vīgriezes un vērmeles lakstus. Ķimenes parasti ievāc jūnija beigās un jūlijā. No dārza zāļu tējām var ievākt kumelīšu, kliņģerīšu un deviņvīruspēka ziedus, piparmētras, salvijas, melisas un upeņu lapas, arī dilles lakstus.
Jūnijā vācamo augu pielietojums
Mārsilalaksti mazina klepu, veicina atkrēpošanu un gremošanu. Lieto skalošanai kakla sāpju gadījumā. Darbojas arī kā antiseptiķis, piemīt iekaisumu mazinoša darbība
Pelašķa laksti palīdz pret iekaisumu, mazina drudzi un temperatūru. Aptur asiņošanu un veicina brūču dzīšanu. Der pret gastrītu un vēdera pūšanos, kā arī rosina apetīti.
Raskrēsliņa lakstus izmantosievietes veselībai, kuņģa un zarnu trakta un elpošanas ceļu saslimšanu gadījumā.
Liepziedi iedarbojas sviedrējoši, mazina temperatūru, piemīt pretiekaisuma un diurētiska darbība, veicina atklepošanu un nomierina. Tos izmanto saaukstēšanās, augšējo elpceļu iekaisumu ārstēšanai. Palīdz arī pret galvassāpēm. Lieto kā nomierinošu, stresu mazinošu un miegu veicinošu līdzekli.
Āboliņa ziedus un lakstus lieto pie saaukstēšanās, aterosklerozes profilaksei un menopauzes laikā.
Aveņudrogas pagatavošanai ievāc augļus un lapas. Tai piemīt sviedrējoša, temperatūru pazeminoša, pretiekaisuma un sāpes mazinoša iedarbība. Izmanto saaukstēšanās un elpošanas ceļu saslimšanu gadījumā.
Rudzupuķēm piemīt pretiekaisuma iedarbība, to lieto ārīgi ādas slimību gadījumā
Ceļtekas lapas veicina atkrēpošanu, labvēlīgi ietekmē gludās muskulatūras tonusu. To plaši izmanto klepus ārstēšanai. Piemīt pretiekaisuma darbība, izmanto brūču dziedēšanai.
Māllēpes lapas noder klepus ārstēšanai, lai veicinātu atkrēpošanu.
Ugunspuķei piemīt relaksējoša un organismu stiprinoša iedarbība.
Bērzupumpuru un lapu drogu izmanto urīnceļu saslimšanu gadījumā, pie kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumiem. Tai piemīt pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība.
Vīgriezes izmanto saaukstēšanās gadījumā. Tai piemīt pretiekaisuma un sviedrējoša iedarbība, lieto kā nomierinošu līdzekli satraukumu un miega traucējumu gadījumā.
Vērmeles izmanto apetītes veicināšanai. Tāsuzlabo gremošanu, piemīt pretparazītu darbība.
Kumelītes ziedus izmanto gan saaukstēšanās, gan kuņģa un zarnu trakta veselībai, kā nomierinošu un miegu veicinošu līdzekli. Ārīgi izmanto mutes un kakla skalošanai.
Kliņģerītēm piemīt pretiekaisuma, spazmolītiska, antibakteriāla darbība un brūces dziedējošas īpašības. Ārīgai lietošanai izmanto kompresēm, arī skalošanai – kakla un mutes gļotādas iekaisuma gadījumā
Deviņvīruspēka ziedus izmanto klepus gadījumā, lai veicinātu atkrēpošanu. Tiem piemīt pretiekaisuma darbība, lieto saaukstēšanās un gripas gadījumā.
Nātrulapas izmanto kā vitamīnu drogu, piemīt pretiekaisuma, asinsreci veicinoša darbība.
Piparmētras lapām ir nomierinoša un spazmas mazinoša darbība, noder kuņģa – zarnu trakta veselībai, izmanto pie galvassāpēm, pazemina asinsspiedienu.
Melisas lapām piemīt nomierinoša un spazmolītiska darbība. Tās palīdz pret vēdera pūšanos un uzlabo gremošanu, kā arī pazemina asinsspiedienu.
Salvijas lapas izmanto sāpoša kakla skalošanai. Piemīt pretiekaisuma un savelkoša iedarbība. Salvijas tēju nevajadzētu lietot māmiņām, kas baro bērnu ar krūti, jo droga samazina piena veidošanos
Upeņu lapas var lietot pie saaukstēšanās un locītavu slimībām. Tām piemīt sviedrējoša un pretiekaisuma darbība.
Ķimenes un dilles pazīst kā garšvielas, taču tās vienlaikus uzlabo apetīti un veicina gremošanu, mazina spazmas un izmanto pret vēdera pūšanos. Tām piemīt pretiekaisuma darbība.
Atcerieties! Ārstniecības augi ir jāvāc sausā un saulainā laikā, kad rasa nožuvusi. No ārstniecības augiem izmanto noteiktas daļas – lakstus, augļus, lapas, sēklas, ziedus, pumpurus, mizas vai saknes. Katram drogu veidam ir savs noteikts laiks, kad droga vācama.
Jānu zāles vainagam un rotāšanai
Pirms sākt svētku svinēšanu, jādodas pļavās, lai salasītu jāņuzāles, kas noder gan vainagu pīšanai, gan telpu, durvju, vārtu un pagalma rotāšanai. Jāņu zālēm der dažādi augi, kas pļāvās un laukos atrodami – madaras, āboliņš, margrietiņas, rudzupuķes, pelašķi, magones, vīgriezes, nārbuļi, baldriāns, papardes un citi, stāsta klīniskā farmaceite I. Priedniece. Mājas rotāšanai izmanto Jāņu zāles, papardes, bērza, ozola zarus, arī pīlādžu zarus. Savukārt kalmesvar izmantot svētku vainagu pamatam, tās arī izkaisa pa grīdu, jo tām piemīt patīkama smarža. Savukārt kā ārstniecības drogu izmanto kalmes sakneņus, kas sekmē gremošanu un kam piemīt antibakteriāla darbība.
Meitām un sievām tiek pīti krāsaini ziedu vainagi. Skaistiem un košiem vainagiem izmanto madaras, sarkano un balto āboliņu, margrietiņas, magones, rudzupuķes. Vainagā starp ziediem iepin arī pa kādai lapiņai vai nelielam zariņam ar lapām: no ozola – spēkam un no pīlādža – aizsardzībai pret negatīvo enerģiju. Vīriem un puišiem tradicionāli tiek darināti ozolzaru vainagi, kas simbolizē spēku, diženumu un labklājību. Arī lopiem tika pīti vainagi. Daudzas no iecienītākajām Jāņu zālēm, ko pinam vainagos, izmanto arī medicīnā. Tā, piemēram, pret galvassāpēm palīdzēs vainagā iepīta melisa, ugunspuķe vai vīgrieze. Savukārt mundrumam noderēs piparmētra, bet mieram – baldriāns, melisa un kumelīte. Ciemos ejot, saimniecei var dāvināt Jāņu zāļu pušķi no ārstniecības augiem – kumelītes, kliņģerītes, melisas, piparmētras, kas pēc tam izkaltējams un noder tējas vārīšanai, iesaka farmaceite.
Pēc svētku mielasta aktuālas varētu būt ārstniecības augu tējas kuņģa un zarnu trakta veselībai. Gremošanas veicināšanai palīdzēs piparmētras lapas, raudenes, pelašķa laksti, ķimenes augļi un pienenes saknes, bet pret gāzu veidošanos noderēs ķimenes, fenheļa augļi, piparmētras un melisas lapas, kumelītes ziedi. Savukārt ikdienas lietošanai vasarā noderēs kumelītes, piparmētras, melisas, arī ugunspuķes tēja.
Vienmēr jāatceras par piesardzību!
Ievācot gan Jāņu zāles, gan ārstniecības augus drogām, ievāciet tikai tos augus, kurus tiešām pazīstat un zināt to iedarbību. Tāpat ir ļoti svarīgi zināt indīgos un aizsargājamos augus. Izplatītākie no tiem ir latvānis (tam nedrīkst pieskarties, jo tas izraisa smagus ādas apdegumus), gundega (izraisa ādas iekaisumus, apdegumus), arī velnarutks, kas ir ļoti indīgs. Neplūciet aizsargājamos augus, piemēram, savvaļas orhidejas, un neizpostiet šos augus, vācot Jāņu zāles!
Augi jāievāc tīrās vietās, bet ne ceļmalās, pilsētā vai citādi piesārņotās vietās. Jāatceras, ka daba ir jāsaudzē un nav pieļaujama augu audžu postīšana. Piemēram, ja paredzēts ievākt ārstniecības auga lapas vai ziedus, nedrīkst izraut augus ar visām saknēm, uzsver farmaceite.
Pirms doties lasīt Jāņu zāles, der padomāt arī par ādas aizsardzību no saules, lietojot saules aizsargkrēmu. Piemērota gaiša apģērba un galvassegas izvēle ir būtiska ne tikai, lai pasargātos no saules iedarbības, bet arī, lai izvairītos no ērcēm – lai tās ātrāk tiktu pamanītas un nepiesūktos. Tāpat var lietot ērces un odus atbaidošus līdzekļus.
Sabiedrības novecošanās ir viena no problēmām, ar kuru saskaras ne tikai bagātās Rietumeiropas valstis, bet arī Latvija. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums, kā kvalitatīvi pavadīt vecumdienas, un kā samazināt risku iegūt demenci, kas negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti ne tikai pašam senioram, bet arī viņa tuviniekiem.
Pašlaik ar šo slimību visā pasaulē sirgst vairāk nekā 55 miljoni cilvēku, un no jauna atklāto gadījumu skaits ir vērā ņemams – desmit miljoni gadā. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) aplēses liecina, ka pašlaik demence ir septītais biežākais nāves cēlonis pasaulē, un viens no izplatītākajiem iemesliem, kādēļ vecāka gadagājuma cilvēki kļūst atkarīgi no līdzcilvēkiem, rāda PVO apkopotie dati.
Šī slimība izraisa smadzeņu darbības traucējumus, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus prāta jeb kognitīvo funkciju traucējumus, kuru dēļ cilvēkam rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spiešanas spēju izmaiņas. Pasaulē biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence. Pēdējā Latvijā ir reģistrēta 93 cilvēkiem uz 100 000 iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka gandrīz vienam no tūkstoš cilvēkiem mūsu valstī ir demence.
Riska faktori
Lai gan kognitīvo funkciju izmaiņas visbiežāk ir neatgriezeniskas, saņemot ārstēšanu, ir iespējams kontrolēt slimības simptomus. Tieši tādēļ savlaicīga vēršanās pie ārsta ir tik būtiska, jo sniedz iespēju aizkavēt slimības attīstību. Tas ir iemesls, kāpēc par to ir jārunā atkal un atkal, jo nereti mūsu sabiedrībā valda kļūdains priekšstats, ka demence ir daļa no dabiskas novecošanas. Tā nav!
Vēl pērnā gada vēlā rudenī “Olainfarm” organizētajā konferencē ārstiem “Veselība 360” kopā ar citiem speciālistiem spriedām par demenci un centos arī citiem saviem kolēģiem atbildēt uz jautājumu “Vai viegli būt senioram?”.
Lai gan vecums ir visbiežākais šīs slimības riska faktors, demence nav dabiska novecošanās līdzgaitniece. Turklāt, šī slimība neskar tikai un vienīgi seniorus. PVO aplēses liecina, ka līdz pat 9% gadījumu ar demenci var saskarties arī gados jauni cilvēki.
Ja runājam par faktoriem, kas var ietekmēt cilvēka kognitīvo spēju pasliktināšanos, tad līdzīgi kā daudzām slimībām tas ir neveselīgs dzīvesveids – mazkustīgums, alkohola lietošana un smēķēšana. Savukārt kā papildu riska faktori tiek minēti hipertensija, kā arī paaugstināts holesterīna un cukura līmenis asinīs.
“Laimes hormonam” ir nozīme
Kā atklāj pētījumi, nozīme ir arī hormoniem. Lai gan vīriešiem gadu laikā tiek novērots lielāks smadzeņu vielas apjoma zudums, serotonīna (tautā saukta par “laimes hormonu”) ražošana smadzenēs viņiem ir par 52% lielāka nekā sievietēm. Līdz ar to sievietes daudz biežāk saskaras ar depresiju, kas, citu starpā, arī var būt viens no demences veicinātājiem.
Džona Hopkinsa (Johns Hopkins) universitātes pētnieki atklāja, ka pacientiem ar Alcheimera slimību un smagu kognitīvo spēju pasliktināšanos ir ievērojami samazinājies serotonīna neironu skaits. Tādēļ viņi sliecas domāt, ka tieši tas var būt slimības izraisītājs. Tas nozīmē, ka atrodot veidus, kā novērst serotonīna zudumus organismā, iespējams, mediķiem izdotos palēnināt vai pat apturēt Alcheimera slimības un citu demences veidu progresēšanu.
Līdztekus tam demences pētnieki analizē arī citu hormonu izmaiņu korelāciju ar šo slimību.
Sievietēm demences risks – lielāks
Statistika atklāj, ka demence vairāk skar tieši sievietes. Analizējot, piemēram, Alcheimera pacientus pēc dzimuma, redzams, ka divas trešdaļas ir tieši sievietes. Iemeslu tam var būt ļoti daudz, bet viens no virzieniem, kurā pētnieki pašlaik analizē likumsakarības, ir estrogēna līmeņa pazemināšanās. Pagājušajā gadā veiktais pētījums gan atklāja, ka estrogēna terapija sievietēm menopauzes laikā kognitīvo funkciju neuzlaboja – tieši pretēji. Tā bija vēl zemāka nekā tām, kuras to neizmantoja.
Pieņemu, ka šajā vietā lasītājiem un jo īpaši lasītājām radīsies jautājums, vai ir kaut kas, ko darīt, lai samazinātu demences riskus, neskaitot veselīgu dzīvesveidu un atteikšanos no atkarības izraisošām vielām? Atbilde ir – jā.
“Likt smadzenēm strādāt”
Mana pieredze liecina, ka tādu profesiju pārstāvji kā mediķi un skolotāji retāk saskaras ar demenci, un viens no skaidrojumiem ir pavisam vienkāršs – viņi ir spiesti apgūt jaunas zināšanas visa mūža garumā. Līdz ar to prāts intensīvi “strādā” arī 60, 70 un pat 80 gados. To pierāda arī pētījums, kur ilgstošā laika periodā tika analizētas katoļu mūķeņu kognitīvās funkcijas un to izmaiņas. Pētījuma rezultāti apliecina, ka situācijās, kad cilvēkam teorētiski bija “nosliece” uz demenci, jo tāda ir bijusi kādam no vecākiem, kā arī citi riska faktori, tieši regulāra jaunas informācijas apguve bija apstāklis, kas kavēja tās izpausmes.
Kad doties pie ārsta
Lai mazinātu demences izpausmes, ļoti būtiski ir atklāt šo slimību laikus, tādēļ aicinu pievērst uzmanību sev tuvo senioru veselībai, tostarp, viņu kognitīvajām funkcijām. Ir vismaz četri, bet nebūt ne vienīgie “sarkanie karodziņi”, kas var liecināt, ka cilvēkam, iespējams, ir demence un tādēļ ir nepieciešama vizīte pie ģimenes ārsta, kurš tad nosūtīs tālāk pie neirologa.
Pirmkārt, senioram ir parādījušās grūtības paveikt it kā vienkāršus un līdz tam zināmus uzdevumus un ikdienas aktivitātes, piemēram, lielu piepūli sagādā dažādu funkciju izmantošana TV vai citās ierīcēs. Otrkārt, grūtības izteikties un nosaukt pazīstamus priekšmetus vai nespēja atpazīt draugus un tuviniekus. Treškārt, par demenci var liecināt straujas garastāvokļa izmaiņas, kas ietekmē arī personību. Seniors ir kļuvis izteikti apjucis, aizdomīgs, depresīvs vai bailīgs. It īpaši tas var izpausties ārpus esošās vides. Ceturtkārt, atmiņas zudums, kas traucē ikdienas dzīvi. Viena no visbiežāk sastopamajām demences pazīmēm, īpaši agrīnā stadijā, ir nesen apgūtās informācijas aizmiršana, kā arī vienādu jautājumu uzdošana atkal un atkal.
Rezumējot vēlos sniegt atbildi uz virsrakstā uzdoto jautājumu, vai ir viegli būt senioram? Jā, taču tam ir divi nosacījumi. Pirmkārt, nav nopietnu saslimšanu, kas ietekmē dzīves kvalitāti. Otrkārt, ir iespēja un vēlme apgūt jaunas zināšanas visa mūža garumā. Iedrošinu nebaidīties likt “smadzenēm strādāt” visi mūžu. Ieguvumu no tā noteikti būs daudz!
Ik gadu 29. septembrī tiek atzīmēta Pasaules Sirds diena, lai veicinātu zināšanas un izpratni par sirds veselību, jo sirds un asinsvadu slimības nemainīgi ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem. Par to, kādas ir izplatītākās sirds slimības un ko darīt, lai pienācīgi rūpētos par savu sirds veselību, stāsta BENU Aptiekaspiesaistītā eksperte, Veselības centrs 4 filiāles Diagnostikas centrs kardioloģe Baiba Barone un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Kā skaidro kardioloģe B. Barone, pēc Latvijas datiem sirds un asinsrites slimības tiek uzskatītas par cēloni aptuveni pusei no visiem nāves gadījumiem. Protams, jāņem vērā arī blakusslimību ietekme, taču jebkurā gadījumā sirds un asinsrites slimības ieņem pārliecinošu pirmo vietu. Otrajā vietā ierindojas onkoloģiskās saslimšanas, bet trešajā pērn bija Covid-19.
Biežākie sirds veselības riski
Lai izprastu sirds veselības riskus, ir jāsaprot, kas slēpjas aiz šī apzīmējuma un kādas ir biežākas kardiovaskulārās slimības, kas palielina mirstības risku. Kardioloģe B. Barone skaidro – sirds un asinsrites slimības, kas visbiežāk kļūst par nāves cēloni, ir koronārā sirds slimība, insults un sirds mazspēja.
Vienlaikus jāņem vērā, ka koronārā sirds slimība, kuras sekas var būt gan miokarda infarkts, gan sirds mazspēja, nereti saistīts ar virkni citu slimību un dzīvesveida kļūdām, piemēram, cukura diabētu, augstu holesterīna līmeni, smēķēšanu, mazkustīgu dzīvesveidu. Savukārt insults var būt išēmisks (saistīts ar smadzeņu asinsvadu nosprostošanos aterosklerozes vai trombozes dēļ) vai hemorāģisks (saistīts ar asinsvada plīsumu). Išēmiska insulta gadījumā viens no biežākajiem iemesliem ir mirdzaritmija, bet asinsizplūdumu galvā bieži izraisa augsts un nekontrolēts asinsspiediens. Sirds mazspēja parasti ir kādas citas sirds slimības sekas, tas var būt pārciests miokarda infarkts, sirds muskuļu slimības, vārstuļu slimības, slikti kontrolēta arteriāla hipertensija un citi iemesli – gan dzīves laikā iegūti, gan iedzimti.
Iedzimtība vai dzīvesveids?
Mēdz būt tādas sirds slimības, kuras pamatā nosaka ģenētika. Vairumā gadījumu tās ir diezgan retas slimības, piemēram, sirds muskuļu slimības (kardiomiopātijas), atsevišķas iedzimtas aritmijas u. c. Taču visbiežāk populācijā sastopamas tā dēvētās multifaktoriālās sirds slimības, kurām raksturīga ārējās vides un ģenētisko riska faktoru mijiedarbība. Pie tām pieskaitāma koronārā sirds slimība, primāra arteriāla hipertensija, cukura diabēts un citas. Šo slimību gadījumosto, vai šī slimība attīstīsies un cik agrīnā vecumā, nosaka dzīvesveids. Tādējādi videi un apstākļiem, kādos uzaugam, ko ikdienā lietojam uzturā, cik daudz kustamies, kādi ir mūsu darba apstākļi un ikdienas stresa līmenis, ir būtiska ietekme, tādēļ ir ļoti svarīgi jau agrīnā vecumā rūpēties par savu sirds veselību.
Vēl viens nozīmīgs faktors rūpēm par sirds veselību ir savas ģimenes slimību vēstures (arī nelabvēlīgo iedzimtības faktoru) pārzināšana, uzsver kardioloģe B. Barone. Runājot par sirds slimībām, būtu svarīgi zināt, vai ģimenē ir bijuši agrīni kardiovaskulāri notikumi – infarkts, insults (vīriešiem līdz 55 gadu vecumam, sievietēm – līdz 65 gadu vecumam), pēkšņa nāve agrīnā vecumā vai sporta, fizisko aktivitāšu laikā (tādos gadījumos var būt kardiomiopātijas vai iedzimtu ritma traucējumu risks). Ja esam informēti par šiem riskiem, varam tos mazināt, labāk kontrolēt – laicīgi veikt pārbaudes, piemēram, holesterīna līmeņa analīzes, ehokardiogrāfiju, Holtera monitorēšanu, atbilstoši individuālajai situācijai. Mēs nevaram ietekmēt savu vecumu, dzimumu, nelabvēlīgo iedzimtību, bet mēs varam ietekmēt pārējos – modificējamos kardiovaskulārā riska faktorus, piemēram, asinsspiedienu, holesterīna līmeni, smēķēšanu, lieko svaru, uzsver ārste. Tādēļ savlaicīgi vērsieties pie sava ģimenes ārsta, veiciet vajadzīgo diagnostiku un, ja nepieciešams, vērsieties pie kardiologa. Īpaši pacientiem, kam jau ir sirds slimības, ir būtiski atrast savu kardiologu, pie kā regulāri novēroties, lai savlaicīgi pamanītu sirds slimības pasliktināšanos un progresiju, un darītu visu nepieciešamo savas sirds veselības labā.
Biežākie maldi un kļūdas
Savas veselības atstāšana otrajā plānā. Latvijā cilvēki ir ļoti pacietīgi, paiet diezgan ilgs laiks, līdz vēršamies pie ārsta, saka kardioloģe B. Barone. Īpaši cilvēkiem, kas veic lauku darbus un ir citādi aizņemti – bieži veselība tiek nolikta otrajā plānā. Tomēr tai ir jābūt katra cilvēka prioritātei, jo nereti pie ārsta vai slimnīcā nonāk pacienti jau ar notikušu infarktu vai insultu, ko varēja novērst, ja palīdzība tiktu meklēta pie pirmajiem brīdinošajiem signāliem.
Neapzinīga un neregulāra medikamentu lietošana. Reizēm pacienti uzskata, ka medikamentus, piemēram, sirds mazspējas vai citu sirds veselības problēmu ārstēšanai, var lietot kursa veidā un pārtraukt lietot pēc iepakojuma beigām. Tomēr daudzu sirds slimību gadījumā medikamenti ir jālieto ikdienā visa mūža garumā, nevis kursa veidā. Ārste uzsver, ka medikamentu lietošanas patvaļīga pārtraukšana ir nepareiza. Vienmēr jāvadās pēc ārsta norādījumiem, un, ja rodas jautājumi par medikamentu lietošanas izmaiņām, tas noteikti ir jāpārrunā ar ārstējošo ārstu.
Arī BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver, ka neregulāra vai nepareiza zāļu lietošana ir būtiska problēma. Šis apstāklis neļauj sasniegt terapijas mērķus, piemēram, samazināt asinsspiedienu, pulsu vai holesterīna līmeni. Visi ārsta nozīmētie medikamenti ir jālieto regulāri – katru dienu nozīmētajā devā un režīmā, bez saskaņošanas ar ārstu zāļu lietošanu nepārtrauc un devas nemaina. Terapija tiek piemeklēta katram pacientam individuāli, ņemot vērā blakussaslimšanas, izmeklējumu rezultātus un citas vajadzības. Daudzos gadījumos nepietiek ar vienu medikamentu, tad tiek lietoti vairāki medikamenti. Lai atvieglotu medikamentu lietošanu, hipertensijas gadījumā bieži tiek nozīmēti medikamenti, kas jau vienā tabletē satur divu vai trīs komponentu fiksēto devu kombinācijas, padarot pacientam ārstēšanās procesu ērtāku un uzlabojot pacienta līdzestību.
Pārlieku paļaušanās uz “labiem gēniem”. “Manā vecmāmiņa dzīvoja līdz 90 gadiem – ilgdzīvošana mums ir gēnos!” šo vai līdzīgu secinājumu nereti sanāk dzirdēt no pacientiem kā attaisnojumu vieglprātīgākai pieejai savai sirds veselībai, saka kardioloģe B. Barone. Tomēr, kā uzsver ārste, nedrīkstam vieglprātīgi paļauties uz “labajiem gēniem” vien. Pirmkārt, jau minētie faktori rāda, ka mūsu dzīvesveidam ir ļoti būtiska nozīme arī gadījumos, kad nav nelabvēlīgu iedzimtības faktoru. Otrkārt – nevaram būt pilnīgi droši, ka, neskatoties uz ģimenes veselības vēsturi, mūsu situācija ir atšķirīga, tādēļ pret veselības pārbaudēm ir jāizturas atbildīgi.
Lai sirds justos labi
Pirmais solis uz sirds un vispārējo veselību ir rūpes par sevi un veselīgs dzīvesveids. Sirds veselības profilaksei klīniskā farmaceite I. Priedniece iesaka:
Atteikties no kaitīgajiem ieradumiem – smēķēšanas, ierobežot alkohola lietošanu.
Veikt regulāras fiziskās aktivitātes vismaz 30 minūtes dienā – vai tās būtu pastaigas, nūjošana, peldēšana vai cits jums piemērots sporta veids. Lai ikdienā ir vairāk kustību!
Uzturēt normālu ķermeņa svaru un ikdienā uzņemt veselīgu un sabalansētu uzturu, priekšroku dodot Vidusjūras diētai, samazinot sāls, cukura un kofeīna patēriņu, iekļaujot šķiedrvielas, antioksidantus un Omega-3 taukskābes saturošus produktus. Ēdienkartē jāiekļauj dažādi dārzeņi, pākšaugi, augļi un ogas, rieksti, zivis un jūras produkti, pilngraudu produkti, olīveļļa, liesa gaļa, piena produkti ar zemu tauku saturu, bet jāizvairās no piesātinātajiem taukiem un transtaukskābēm. Neaizmirst ikdienā izdzert arī pietiekami daudz ūdens!
Neaizmirst par profilaktiskajām pārbaudēm – mērīt asinsspiedienu un pulsu, noteikt holesterīna un glikozes līmeni asinīs, kā arī hronisku saslimšanu gadījumā regulāri lietot ārsta nozīmētos medikamentus!
Rūpēties par savu emocionālo labsajūtu – tas palīdzēs arī sirds veselībai. Lai mazāk stresa! Jāatvēl laiks atpūtai no darbiem un 7–8 stundu veselīgam miegam.
Sirds veselībai no vitamīniem un minerālvielām nozīmīgi ir D, C vitamīns un B grupas vitamīni, magnijs un kālijs. Labvēlīga ietekme ir zivju eļļai, kas satur vērtīgās Omega-3 taukskābes. No dabas līdzekļiem sirds veselībai noder vilkābele, mātere, baldriāns, ķiploks un, lai palīdzētu uzturēt normālu holesterīna līmeni, izmanto no sarkanā rauga rīsiem iegūto monakolīnu K, bet enerģijai koenzīmu Q10 saturošus līdzekļus.
Savukārt kardioloģe B. Barone nobeigumā uzsver – iespēju robežās vairojiet prieku savā dzīvē! Mainiet savus ieradumus un sāciet ar rūpēm par sevi! Rūpējieties par labu mentālo un fizisko veselību un pašsajūtu! Ieprieciniet savu sirdi ar kustīgu dzīvesveidu, kurā ietilps ari pozitīvas emocijas un veselīgs uzturs. Sekojiet līdzi saviem veselības skaitļiem, lai, ja tajos kaut kas neatbilst normai, to var savlaicīgi labot. Nebaidieties no došanās pie ārsta un uzticieties savam ģimenes ārstam un kardiologam (ja jums jau tāds ir). Dodieties svaigā gaisā un baudiet Latvijas skaisto rudeni!
Skaists, žilbinošs smaids sākas jau bērnībā – ar vecāku sniegtu piemēru, pareiziem mutes dobuma paradumiem, uzturu un citiem aspektiem. Ar ko vecākiem sākt? Kurā vecumā bērnam ieplānot pirmo zobārsta vai higiēnista apmeklējumu? Par šo un citiem jautājumiem stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Estētikas klīnikas zobārste Darja Ķīse.
Topošajām māmiņām
Grūtniecība ir īpašs laiks jebkuras sievietes dzīvē – grūtniecības laikā, mainoties hormonālajam fonam ķermenī, tiek pārstrukturēts visu orgānu un sistēmu darbs. Māmiņai ir jāpievērš uzmanība gan rūpēm par sevi, gan bērniņa veselību. Tas nozīmē, ka šajā laikā īpaši svarīgs ir pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, kā arī vitamīni un minerālvielas – kalcijs, fosfors, fluors, D vitamīns un u. c. Tāpat uzturā ir jāiekļauj ar A vitamīnu bagāti pārtikas produkti (olas dzeltenums, zivju eļļa, sviests), A provitamīns (dārzeņi un augļi, garšaugi, ogas), D vitamīns (jūras veltes, olas dzeltenums, sviests, kartupeļi, pētersīļi), C vitamīns (spināti, citrusaugļi, kāposti, mežrozīšu augļi), kalcijs (kāposti, selerijas, piena produkti), fosfors (graudaugi, siers, zivis, biezpiens, rieksti, pākšaugi) un fluors (gaļa, kartupeļi, valrieksti, klijas, piens, āboli, greipfrūti). Eksperte atgādina, ka grūtniecības laikā notiek ne vien visu 20 piena zobu kronīšu mineralizācija (īpašs zobu attīstības process, kura laikā topošie zobi uzņem minerālvielas), bet grūtniecības beigās notiek arī mazuļa pastāvīgo sānu zobu mineralizācija.
Zobu pareiza attīstība un to veselība mazulim ir tikpat svarīga kā pārējo orgānu attīstība, tāpēc topošai māmiņai ir svarīgi regulāri rūpēties par savu mutes dobuma veselību. Pirms grūtniecības plānošanas zobi būtu jāsalabo. Turklāt mīts, ka grūtniecības laikā zobus nedrīkst ārstēt, ir absolūti nepamatots! Pirmkārt, no plānveida zobu labošanas būtu jāatturas 1. grūtniecības trimestrī, kad bērniņam notiek visu orgānu sistēmu veidošanās. 2. un 3. trimestris ir piemēroti zobu labošanai. Otrkārt, noteikti informējiet savu zobārstu un higiēnistu par grūtniecību, lai varētu izvēlēties grūtniecībai atbilstošu anestēziju, uzsver D. Ķīse.
Pirmie zobiņi
Pirmais izšķīlušais piena zobiņš vecākiem vienmēr sagādā prieku, tomēr jāatceras, ka mazulim tas rada diskomfortu, vecāki var pamanīt izmaiņas uzvedībā – bērns kļūst niķīgs, raudulīgs, samazinās apetīte, miegs kļūst nemierīgs. Vecāki var novērot, ka bērns cenšas iekost visā, ko satver savās rociņās, novēro paaugstinātu siekalošanos. Parasti pirmie zobiņi – apakšžokļa priekšējie zobi – izšķiļas aptuveni sešu mēnešu vecumā. Bet jāatceras, ka katra cilvēka organisms attīstās individuāli un ir iespējamas divu līdz trīs mēnešu novirzes no paredzamā zobu šķilšanās laika. Šajā etapā vecāki var palīdzēt bērnam, iesmērējot smaganas ar speciāliem aptiekās iegādājamiem geliem, iedodot graužamo riņķi, kas atdzesēts ledusskapī. Šie līdzekļi palīdzēs atvēsināt sakairinātās un niezošās smaganas.
Apmēram gada vecumā bērna mutes dobumā vajadzētu būt apmēram astoņiem zobiņiem. Jābūt modriem, ja gadu vecam bērnam joprojām nav neviena zoba. Dažiem bērniem var būt novēlota zobu šķilšanās, taču pašiem nevajadzētu izdarīt pārsteidzīgus secinājumus, noteikti jākonsultējas ar kvalificētu zobārstu, kurš nepieciešamības gadījumā nozīmēs papildu izmeklējumus. Divarpus līdz trīs gadu vecumā piena zobu sakodiens ir pilnībā izveidojies un vajadzētu būt 20 piena zobiņiem, tomēr jāatceras, ka ir iespējamas nobīdes gan zobu šķilšanas laikā, gan zobu šķilšanas secībā.
Kas jāzina par bērnu mutes dobuma kopšanu?
Rūpes par mazuļa mutes dobuma kopšanu ir jāuzsāk vēl pirms pirmo zobiņu šķilšanās. No rīta un vakarā mutes dobums ir jāiztīra ar speciālām salvetēm, kas ir domātas mazuļu mutes dobuma kopšanai, kuras var iegādāties zobārstniecības klīnikās un aptiekās. Pēc pirmā zobiņa parādīšanās to ir jāsāk tīrīt ar speciālu silikona uzpirksteni, kas palīdz arī masēt smaganas. Bērnam paaugoties, jāizvēlas vecumam atbilstoša zobu birste, kuru bērnam ir ērti satvert ar rociņām, ir pieejamas arī zobu birstes ar “stoperi” uz birstes kāta, kas pasargā bērnu no aizrīšanas riska. Fluors iz zinātniski pierādīts kā neatņemams kariesa profilakses un emaljas stiprināšanas līdzeklis. Pirmajai zobu pastai būtu jābūt fluoru saturošai ar fluora koncentrāciju līdz 1000 ppm (part per million).
Pēc gada vecuma bērnu zobu pastas fluora koncentrācijai jābūt 1000 līdz 1500ppm. Proti, jāatceras, ka zobu pastas daudzums atšķiras katrai vecuma grupai. Līdz gada vecumam daudzums uz zobu birstes ir izsmērētas zobu pastas pēdas pa zobu birstes sariņiem. Līdz trīs gadu vecumam – rīsu graudiņa lielumā. Pēc trīs gadu vecuma zobu pastas daudzums ir zirnīša lielumā. Svarīgi piebilst, ka bērnu zobu birste jāmaina reizi trīs mēnešos. Ja ģimenē ir divi bērni, tad katram bērnam jābūt savai zobu birstei, kā arī nekādā gadījumā nedrīkst tīrīt ar vecāku zobu birsti, jo uz tās saru virsmas atrodas mikrobi, ko mēs ienesam bērna mutes dobumā, uzsver eksperte. Jāatceras, ka fluorīdi ir efektīvi tad, kad atrodas uz zobu virsmas, tāpēc pēc zobu tīrīšanas mutes dobums nav jāskalo, bet var tikai izspļaut zobu pastas un siekalu pārpalikumus.
Zobu diegs ir neatņemama zobu tīrīšanas sastāvdaļa. Bērnam, kam ir izšķīlušies visi piena zobi, jāsāk diegot arī zobu starpas. Tas jādara arī vecākiem, tādējādi ne vien rūpējoties arī par saviem zobiem, bet arī sniedzot pozitīvu piemēru.
Svarīgi atcerēties, ka bērns nespēj parūpēties par savu veselību pats, tāpēc līdz 7-10 gadu vecumam zobus viņam palīdz tīrīt vecāki – bērns tīra pats ar pareizām kustībām, bet vecākiem obligāti būtu jāpārtīra bērna zobiņi ar mīkstu zobu birsti, fluora saturošu zobu pastu 2 minūtes. Maziem bērniem ir jārāda spoguļa priekšā pareizas kustības, arī jāiemāca pareizi turēt zobu birsti.
Pirmā vizīte pie zobārsta un higiēnista jāieplāno gada vecumā. Tas nebūt nenozīmē, ka vizīte būs saistīta ar ārstēšanu, drīzāk tā ir iepazīšanās ar speciālistu, apskate un laba ieraduma veidošanās, piebilst D. Ķīse.
Situācija Latvijā – satraucoša
Mutes dobuma stāvoklis bērniem Latvijā kopumā ir neapmierinošs. Atsaucoties uz pieejamajiem datiem, Latvijā 12 gadus veciem bērniem patlaban ir vidēji trīs līdz četri bojāti, plombēti vai izrauti pastāvīgie zobi, kamēr Rietumeiropas valstīs šis skaitlis ir ap vienu vai pat mazāks. Arī pieaugušā vecumā liela daļa Latvijas iedzīvotāju norāda uz būtiskām mutes dobuma problēmām. BENU Aptiekas Veselības monitoringa dati atklāj, ka pēdējā gada laikā biežākās mutes dobuma problēmas iedzīvotāju pašu vērtējumā ir zobakmens – šādu problēmu norādīja 39% respondentu, nepietiekams zobu baltums (36%), zobu caurumi (35%), jutīgi zobi (30%) un smaganu asiņošana (25%), kam seko slikta elpa – 19%, gudrības zobu radīts diskomforts – 8%, tikai 12% snieguši atbildi, ka pēdējā gada laikā ar mutes dobuma problēmām nav saskārušies, bet vēl 4% sniedza citu atbildi.
Zobārste D. Ķīse atgādina, ka mutes dobuma atslēga ir veselīgs uzturs, pareiza un regulāra mutes dobuma kopšana, profilaktiskās vizītes pie zobārsta un higiēnista. Svarīgi atcerēties, ka mēs, pieaugušie, veidojam piemēru saviem bērniem!
Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.
Tā vietā, lai pēc seksa ieritinātos mīļotā apskāvienā, tev stundām ilgi nākas nervozēt par nevēlamu grūtniecību. Tu zini, ka avārijas kontracepcija var palīdzēt, taču tik un tā no uztraukuma tava sirds daudzās kā negudra. Nomierinies! Izlasi, kas jāzina par avārijas kontracepciju.
Latvijas aptiekās ikdienā pieejamas divu veidu avārijas kontracepcijas (AK) tabletes (Escapelle un Postinor). Tās var kļūt par tavu glābiņu 72 stundu laikā pēc dzimumakta. Vislielākā efektivitāte – līdz 95% būs, ja tabletes iedzersi pirmajās 24 stundās. Lietojot tās vēlāk, efektivitāte var samazināties līdz pat 58 %. Tāpēc tabletes jāiedzer pēc iespējas ātrāk, uzsver Rīgas Dzemdību nama ārste – rezidente un ginekoloģe poliklīnikā PULSS 5 Karlīna Elksne.
Meklē diennakts aptiekās Avārijas kontracepcija tiek tirgota bez receptes un vismaz viena veida tabletēm vajadzētu būt katrā aptiekā. Pilnīgi noteikti kādu no kontracepcijas veidiem atradīsi diennakts aptiekā. Tāpēc, ja iespējams, dodies uz aptieku uzreiz. Viena AK lietošanas reize tev izmaksās aptuveni 12 latus.
Gaidi profesionālu attieksmi Protams, situācija nav patīkama, taču neviens nedrīkst tevi nosodīt. Ja, pērkot avārijas kontracepciju, saņem nosodošu attieksmi no farmaceita, tev ir tiesības izrādīt neapmierinātību. Lūdz tevi apkalpot kādam, kas savu personisko viedokli paturēs pie sevis!
Kad gaidīt mēnešreizes? “Lielākai daļai sieviešu menstruācijas būs paredzētajā laikā. Taču tās var sākties arī ātrāk vai vēlāk. Starp menstruācijām iespējama “smērēšanās”. Tas saistīts ar medikamentu hormonu ietekmi uz organismu. Tomēr tabletes menstruālos ciklus ilgtermiņā neizjauc un nākošajām mēnešreizēm vajadzētu būt laikā,” skaidro Karlīna Elksne.
Pārbaudi! Ja tavas mēnešreizes aizkavējušās vairāk kā piecas dienas, nopērc grūtniecības testu. To vari izmantot, kad pagājušas desmit dienas pēc dzimumakta. Ja tests ir pozitīvs, svarīgi pēc iespējas ātrāk apmeklēt ārstu!
Sajūtas pēc tam Kā stāsta ginekoloģe, lielākajai daļai sieviešu pēc tabletes iedzeršanas izjūtas nemainās. “Tomēr trim sievietēm no simts var būt slikta dūša. Tāpēc pievērs uzmanību – ja pirmo trīs stundu laikā pēc tabletes iedzeršanas esi vēmusi, tev noteikti ir jāiedzer jauna avārijas kontracepcijas tablete. Citādi kontraceptīvais efekts neiestāsies,” brīdina Karlīna Elksne.
No Cosmo.lv aptaujātajām sievietēm 55% vismaz vienu reizi lietojušas avārijas kontracepciju.
Kas vēl jāzina 1. Avārijas kontracepciju var lietot tikai avārijas gadījumā. AK izmantojot vienu reizi, var rasties traucējumi attiecīgajā ciklā. Taču, lietojot to regulāri, cikls var “nojukt” pavisam. 2. Pēc tabletes lietošanas var rasties galvassāpes, reiboņi, vēdersāpes, caureja un krūšu jutīgums. Taču visām šīm sūdzībām nevajadzētu būt stipri izteiktām. Blakusefektiem jāpāriet dažu dienu laikā. 3. Avārijas kontracepcijas lietošana nav pielīdzināma abortam. Iedzerot AK, tiek izmainīts ovulācijas process. Gadījumā, ja grūtniecība jau ir iestājusies, AK šo faktu nemainīs.
Pirmsskolas vecumā ausu sāpes ir diezgan izplatītas. Ar laiku šī problēma samazinās, taču ir gadījumi, kad ausu sāpes piemeklē arī pieaugušos. Kādi ir galvenie ausu sāpju iemesli bērniem un kādi pieaugušajiem? Ko darīt, ja bērnam sāp auss un kādi ir ausu sāpju profilakses ieteikumi? Konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centra 4 filiāles Bērnu veselības centrs otolaringoloģe dr. Inga Cakare un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Kāpēc bērniem bieži sāp ausis?
Kuram gan nav palikušas prātā atmiņas no bērnības par ausu sāpēm? Kā skaidro otolaringoloģe dr. I. Cakare, šī problēma ir sevišķi plaši izplatīta mazāka vecuma bērniem, īpaši pirmsskolas vecumā. Tā notiek anatomisko īpatnību dēļ – mazākiem bērniem ir īsāka dzirdes caurule, līdz ar to infekcijai ir iespēja ātrāk izplatīties. Tādēļ lielāki jeb skolas vecuma bērni slimo retāk, bet pieaugušie – pavisam reti.
Galvenais iemesls ausu sāpēm bērniem ir iesnas – it sevišķi maziem bērniem, kas iet bērnudārzā un kam ir ciešāks kontakts ar dažādiem vīrusiem. Otrs izplatītākais ausu sāpju iemesls ir deguna gļotādas tūska, piemēram, alerģiskiem bērniem, stāsta dr. I. Cakare. Ir svarīgi apzināties, ka, ja deguns nav kārtībā, infekcijai ir iespēja ātri izplatīties arī ausīs, kas var izraisīt vidusauss iekaisumus.
Jāņem vērā, ka ausu sāpes var būt ne tikai pie iekaisuma, bet arī, piemēram, ja ir lieli sēra korķi, kas spiež uz bungādiņu un var arī izraisīt sāpes, skaidro speciāliste. Sevišķi izplatīta šī problēma ir vasarās, kad bērni peldas, līdz ar to sēra korķi uzbriest un spiež uz bungādiņu, tādējādi izraisot sāpes.
Par iemeslu ausu sāpēm var būt arī tas, ka vecāki joprojām turpina tīrīt bērniem ausis ar vates kociņiem, tādējādi tīra ausis nepareizi, traumē ārējās auss ejas un sastumj dziļāk ausī sēra korķus. Līdz ar to arī var rasties ausu sāpes.
Pieaugušajiem ausu sāpes ir retas. Taču kopumā biežākais iemesls ausu sāpēm pieaugušajiem ir mēģinājumi tīrīt ausis pašiem nepiemērotā veidā – ar vates kociņiem un citiem nepiemērotiem priekšmetiem, stāsta ārste.
Svarīgi zināt un neignorēt simptomus
Sevišķi mazākiem bērniem, zīdaiņu vecumā vai arī agrīnā bērndārznieka vecumā, auss iekaisums var būt bīstams, uzsver dr. I. Cakare. Vecākiem ir noteikti jāvēršas pie ārsta, ja bērnam ir ausu sāpes un paaugstināta temperatūra, jo parasts vidusauss iekaisums var pāriet strutainā iekaisumā, kad bungādiņā veidojas perforācija, un tas ir bīstami. Šādos gadījumos noteikti ir jāiejaucas mediķiem un nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos. Zīdaiņu vecumā noteikti nevajadzētu gaidīt, bet jau pie pirmajām pazīmēm sazināties ar ārstu. Kā vecāks var zināt, ka zīdainim sāp auss? Ausu sāpju gadījumā bērns ir ļoti nemierīgs, groza galvu, ar rociņām mēģina aiztikt austiņas, kustina rociņas gar galvu. Lielāks bērns jau var izstāstīt savas sāpes un to lokalizāciju, tādējādi ir vieglāk izvērtēt situāciju.
Ir svarīgi zināt simptomus, kas norāda uz auss iekaisumu.Ja ir auss iekaisums, pirmais simptoms ir iesnas. Otrkārt, var būt paaugstināta temperatūra. Savukārt, ja sāpes izraisījis sēra korķi vai kāds cits iemesls, temperatūras parasti nav.
Sevišķa auss iekaisumam raksturīga iezīme ir tā, ka auss sāp vakaros un naktīs. Mazāki bērni šādā gadījumā pa nakti mostas, raud, ir nemierīgi. Tā notiek, jo inervācija vairāk strādā naktī, līdz ar to auss izteiktāk sāp vakaros un naktīs.
Ārstēšana un simptomu atvieglošana
Pirmais, kas būtu jādara – jāsakopj deguns, saka otolaringoloģe. Aptiekās ir pieejami daudz jūras ūdeņu paveidu, ar ko var izskalot degunu, lai tajā nekrātos izdalījumi. Ja ir lielas gļotādas tūskas, ir jālieto arī tādi deguna pilieni, kas samazina tūsku, vai arī kortikosteroīdi, ja tūska degunā ir ilgstoši. Var lietot arī pretsāpju līdzekļus, bet, ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, tad līdzekļus, kas to samazina. Taču jāpatur prātā, ka vecākiem pašiem uz savu galvu nevajadzētu pilināt ausīs pilienus vai veikt citu pašārstēšanos. Nevajadzētu izmantot arī citas tautas medicīnas metodes, piemēram, likt ausī ģerāniju ziediņus!
Speciāliste uzsver, ka ausu sāpju profilaksei ir svarīgi rūpēties par deguna veselību – jo, ja deguns ir kārtībā, tad ir daudz mazāk iespēju, ka var izveidoties otīts un sāpēt ausis.
Kā pareizi tīrīt ausis?
Vates kociņi ir izņemti no tirdzniecības un ausu tīrīšanai tie nebūtu jāizmanto, uzsver ārste. Vates kociņi vēsturiski ir domāti skropstu tušas noņemšanai un nav bijuši paredzēti ausu tīrīšanai.
Ir svarīgi saprast, ka ausij nav jābūt ideāli tīrai, jo sērs ir auss aizsargfunkcija. Ausi tīra ar pirkstu pēc dušas vai vannas, cik tālu to var izdarīt, un pēc tam ar mīkstu dvieli ausi izslauka. Var arī veidot no vates turundiņu un ārējo auss eju iztīrīt ar to, bet tālāk cilvēkam pašam auss nebūtu jātīra. Tas pats attiecas ar bērniem – vecāki bērniem ļoti labi var iztīrīt ausis ar vates turundiņu, to var samitrināt arī ar jebkuru eļļu un veiksmīgi iztīrīt ausi.
Profilaktiskā vizīte pie LORa
Pie LORa jeb otolaringologa var doties ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ja ģimenes ārsts uzskata, ka ir nepieciešams. Tāpat vizītē jādodas, ja bērns pēkšņi sūdzas, ka viņam ir aizlikta auss vai ausu sāpes. Ja ģimenes anamnēzē vecākiem ir bijušas problēmas ar ausīm, piemēram, ir bijušas kādas dzirdes problēmas, arī tad vajadzētu bērniņam pārbaudīt dzirdi, iesaka ārste.
Farmaceita padoms
BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece stāsta, ka, ja jūs piemeklējušas ausu sāpēs, līdz ārsta vizītei var lietot pretsāpju līdzekļus (paracetamolu vai ibupofēnu), lai mazinātu sāpes. Ar pretsāpju darbību aptiekā nopērkami bezrecepšu līdzekļi ir tablešu, kapsulu, sīrupu, suspensiju un svecīšu formā. Jāizvēlas zāļu forma un deva atbilstoši bērna vecumam un svaram. Atcerieties – par zāļu lietošanu jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu, kas varēs rekomendēt piemērotāko! Degunā var pilināt deguna pilienus, kas, sašaurinot asinsvadus, mazinās tūsku. Ārsts vajadzības gadījumā nozīmēs antibiotikas, kuras jālieto noteiktu dienu skaitu.
Farmaceite neiesaka sāpošo ausi sildīt vai likt sildošas kompreses, jo tās var veicināt iekaisuma procesu. Arī bezrecepšu ausu pilienus neiesaka pilināt pie ausu sāpēm, kamēr pacientu nav apskatījis ārsts, jo tos nedrīkst lietot, ja ir bungādiņas perforācija. Kā arī nevajadzētu ārstēt ausu sāpes pēc tautas metodēm, piemēram, likt ausī pelargoniju jeb tā saukto “ausu puķi”.
Profilaksei laikus stipriniet imunitāti un izvēlieties laikapstākļiem atbilstošu galvassegu. Rūpēs par savu imunitāti ieteicamas fiziskās nodarbības, pastaigas svaigā gaisā, pilnvērtīgs un daudzveidīgs uzturs, iekļaujot ogas, augļus un dārzeņus, kā arī labs miegs un atpūta.
Attiecības – tas nav viegli. Bet veidot tās kopā ar kādu, kas iet cauri šķiršanās procesam – tas ir vēl grūtāk.
Un, jo vecāka jūs kļūstat, jo lielāka iespējamība, ka jūs varat satikt šķirteni. Un, lai arī kādu uzreiz var atgrūst šāda neveiksmīgas laulības pieredze, svarīgi ir koncentrēties uz pozitīvajiem aspektiem.
Piemēram, ja vīrietis jau ir bijis precējies, tas nozīmē, ka viņš var un ir gatavs siet sevi ar laulības saitēm. Turklāt tas nozīmē arī to, ka viņš zin, ko vēlas attiecībās.
Un tomēr ir pāris momenti, par kuriem jums ir jāpadomā, pirms veidojat attiecības ar vīrieti, kurš joprojām pārdzīvo šķiršanos.
1. Ir svarīgi atrast pareizo laiku. Jūs būsiet pārsteigta, cik liela atšķirība var būt dažiem mēnešiem: satikties tagad vai arī nedaudz pagaidīt. Veidot attiecības ar vīrieti, kurš ir tikai agrīnajā šķiršanās stadijā, ir daudz grūtāk, neka ar tādu, kurš jau šo procesu ir pabeidzis. Viņš pārdzīvos milzumdaudz dažādas emocijas, un viņam būs grūti veidot jaunas, veselīgas attiecības ar jums.
Pat, ja viņš pats domā, ka ir gatavs iet uz priekšu, visdrīzāk šķiršanās viņam būs nedaudz grūtāka, nekā viņš pats to iedomājas.
Jums ir jābūt gatavai klausīties stāstus par viņa bijušo sievu (labus un sliktus). Nevienam nepatīk klausīties par bijušajiem, bet, ja jūsu vīrietis patlaban pārdzīvo šķiršanās procesu, no šīm sarunām nevar izbēgt. Un tādu sarunu būs daudz.
Vienkārši pamēģiniet nolikt sevi viņa vietā. Ja jūs ietu cauri tādam lūzuma punktam savā dzīvē, jums arī gribētos runāt par to ar sev vistuvāko cilvēku.
Tādā situācijā labākais, ko jūs varat darīt, ir klausīties un iet tālāk, neieciklēties. Nedomājiet un neanalizējiet to, ko jums saka, nepārdzīvojiet, ka viņš tik ļoti ir koncentrējies uz bijušo – skatieties uz situāciju plašāk.
Jums nāksies izvairīties no jautājumiem par viņa bijušo. Tas ir normāli – intersēties par jūsu vīrieša pagātni, bet tagad nav īstais laiks iedziļināties sīkumos. Viņš pats jums izstāstīs to, ko uzskatīs par vajadzīgu, bet pārējo atlieciet uz vēlāku laiku, kad viņam liksies ērti un komfortabli to apspriest.
Atcerieties, ka viņš cenšas iziet tam cauri no dzīves ar to cilvēku, tāpēc pastāvīgi viņam atgādināt par bijušo nav tā labākā ideja.
Jums nāksies nesteidzināt notikumus. Dotajā dzīves posmā viņam var būt grūti pilnībā jums atklāties, un jums tas ir jāpieņem. Viņa emocijas tagad ir līdzīgas amerikāņu kalniņiem, jums ir jāciena viņa jūtas un jāsaprot tas brīžos, kad viņš ar savām jūtām nedalās ar jums.
Esiet gatava nesteigties, pat mēģināt viņu nesteidzināt, ja viņš pēkšņi pats cenšas pārslēgties uz jums. Viņam nav jāveido savas attiecības ar jums tikai tāpēc, lai aizmirstu bijušo.
Jums visdrīzāk būs neērti ar viņa draugiem un ģimeni. Visi viņi pazīst jūsu vīra bijušo, un, ja viņa viņiem ir patikusi, tad jums būs vēl grūtāk. Bet neapvainojieties uz viņiem. Jūs varat sajust, ka viņi jūs nosoda, bet viņi vienkārši grib aizsargāt savu mīļoto draugu – jūsu vīrieti. Viņi zina, kam viņš ir izgājis cauri, un negrib, lai viņam atkal nodarītu sāpes.
Dodiet viņiem laiku. Redzot viņa jūtas pret jums, arī viņi atmaigs.
Visdrīzāk jums nāksies satikties ar viņa bijušo sievu. Tas ir jo īpaši ticami, ja viņam ar viņu ir kopīgi bērni, vai arī dzīvnieki, vai vienkārši kopīgi pienākumi, kurus viņi vēl nav sadalījuši. Un tas patiešām būs ļoti neērti, bet svarīgi, lai tas būtu laipni un draudzīgi, pat, ja viņa bijusī pret jums nav īpaši laipna. Nenolaidieties līdz viņas līmenim, jūs esat tas cilvēks, kas ir atnācis padarīt jūsu vīrieša dzīvi labāku, un viņš to novērtēs.
Jums ir jāpalūdz savs vīrietis būt pret jums pilnīgi godīgam. Diez vai viņš jums stāstīs, ka dažreiz ilgojas pēc savas bijušās sievas, un cik ļoti smagi pārdzīvo šķiršanos. Bet mēģiniet viņu pamudināt godīgi ar jums parunāties. Viņam ir jāzina, ka var ar jums dalīties savās jūtās, bez nosodījuma.
Jums ir jābūt gatavai pakāpties maliņā un ļaut viņam tikt galā ar visu pašam. Laulības šķiršanas procesa laikā viņam var būt daudz darāmā: advokāti, juristi, notāri, tikšanās ar bērniem utt. Negaidiet, ka jūs varēsiet tā spontāni aizbraukt brīvdienās ārpus pilsētas. Ņemiet vērā šo situāciju.
Svešvalodas
Tādām sievietēm paveras miljoniem iespēju!
Tagad ir apgrūtinoši iztikt bez svešvalodu zināšanām.
Saskarsmes māksla
Komunikācija – sarunu un saprašanās karaliene. Sievietei ir dabas dots saskarsmes pienākums.
Psiholoģija
Te neiet runa par sīkumiem. Bet, īsumā, lielos vilcienos, sievietei tā ir jāzina. Tas dzīvē noderēs!
Kaut vai visvienkāršākās ēdienu gatavošanas receptes
Lai tās būtu dažas, bet garšīgas un vienkāršas, tam patiesi ir nozīme.
Jaunumi
Sievietei tie nav jāparedz. Viņai jāseko visam, kas notiek pasaulē, lai būtu lietas kursā par notiekošo.
Izglītība
Kaut vai sava dzimtā valoda jālieto izglītoti, bez žargoniem.
Dators
Te neiet runa par to, cik izcili sieviete spēlē spēles.
Apsveicama (jebkurā darbā) ir programmēšanas pamatu zināšanas, ātrrakstīšana un daudzas citas lietas, kas saistītas ar datoru!
Etiķete
Kā pareizi turēt dakšiņu un nazi, kā pareizi servēt galdu, kā pareizi izvietot krēslus ap galdu.
Tas jāzina, vienkārši jāzina, lai viesojoties vai pieņemot viesus, nebūtu jākaunas.
Rūpējoties par jaunajām ģimenēm, BENU Aptieka ir apkopojusi ieteikumus jaunajām ģimenēm, kas jāņem vērā īpaši svarīgajā brīdī – ģimenē ienākot bērniņam. Ar noderīgiem padomiem un savu pieredzi dalās Rīgas Dzemdību nama neonatoloģe Ilona Gulbe un BENU Aptiekas farmaceita asistente Vita Gaile.
Būtiskākais bērniņa pirmajos dzīves mēnešos
Bērniņa ienākšana ģimenē ir liels notikums ikvienā dzīves jomā – izjūtam tik daudz emociju, prieku un satraukumu, vienlaikus mainās visa mūsu ikdiena. Ko ņemt vērā, lai mazinātu stresu un atvieglotu šo svarīgu dzīves posmu? Kādas pamata lietas jāsagādā bērniņam, lai par to nebūtu jāsatraucas pēdējā brīdī?
Rīgas Dzemdību nama neonatoloģe Ilona Gulbe uzsver, ka patiesībā nav medikamentu, kas, gaidot mazuļa ienākšanu ģimenē, būtu obligāti jāiegādājas un pirmajā dzīves mēnesī būtu vitāli nepieciešami. “Vispirms vecākiem jāierauga savs mazulis un tad arī jāsaprot, vai vispār kaut kas ir vajadzīgs,” skaidro I. Gulbe.
Pirmajā dzīves mēnesī aptieciņā jābūt patiešām maz lietu:
vatei higiēnas nolūkiem;
jūras ūdenim;
vēlams,kādai bērna ādas kopšanai paredzētai eļļai, ja mazulim ir sausa āda;
elektroniskajam termometram.
Kaut gan ar temperatūras mērīšanu tāpat vien aizrauties nevajag, elektroniskajam termometram mājās ir jābūt, lai šaubu situācijās var noskaidrot bērna temperatūru. Taču jāņem vērā – ja mazulim pirmajā dzīves mēnesī paaugstinās ķermeņa temperatūra, tas ir ārkārtējs notikums, par ko noteikti jākonsultējas ar bērna ārstu. Pirmais temperatūru pazeminošais līdzeklis mazajiem ir paracetamols svecītēs – to vajadzības gadījumā izmanto pat pirmajās dzīves dienās un to drīkst lietot. Taču kopumā bērnam pirmajā mēnesī slimot nevajadzētu, arī ar iesnām ne. Ja nu tās parādās, nav ieteicams izmantot balonveida atsūcējus, taču arī speciālo pumpīti deguna sekrēta atsūkšanai diez vai vajadzētu pirkt pirms laika.
Mazuļa ādas kopšanai ieteicams iegādāties kādu cinku saturošu līdzekli. Lieto, ja kaut kur uz ādas parādās apsārtums, sevišķi autiņbiksīšu zonā.
Daudzus vecākus biedē kolikas, un viņi steidz iegādāties dažādus pilienus to novēršanai. Taču, ja mazuli moka vēdergraizes, svarīgākais ir pievērst uzmanību tam, kā mamma bērnu baro, kā viņu gulda, vai sagaida atraudziņu. Otrs – ko mamma pati ir ēdusi? Daļa produktu bērna vēderam tiešām nepatīk, piemēram, saldumi, kas rada rūgšanu, rupjmaize, piena produkti. Ja mamma pati vēdera uzpūšanos izturēs, bērns to necietīs! Tāpat vienmēr noteikti jāsagaida atrauga. Daļa vecāku to nedara, bet dod bērnam pilienus – tie mehāniski samazina burbulīšu daudzumu zarnu traktā, taču problēmas iemeslu nelikvidē un viss sākas no gala. Tāpēc jāmaina paradumi, un vēders nesāpēs!
Vēdera problēmu mazināšanai aptiekās nopērkami arī homeopātiskie preparāti, kuru sastāvā ir kumelīte. Ja kādam mazulim tiešām vēders sagādā lielas raizes, tos drīkst dot, taču arī ne jau pirmajā mēnesī, turklāt vienmēr jābūt pamatojumam – kāpēc to darām? Jā, ja mazais dzimis priekšlaikus un viņa vēderā ir citāds baktēriju sastāvs, tad viņam var palīdzēt, bet citādi gan ne.
Kas visbiežāk piemirstas?
Tēti ir tie, kas, mazulim nākot pasaulē, visbiežāk tiek sūtīti uz aptieku pēc lietām, kuras visvairāk nepieciešamas vai kuras ir aizmirsies sagādāt laikus. BENU Aptiekas farmaceita asistente Vita Gaile, strādājot Rīgas Dzemdību namā esošajā aptiekā, novērojusi, ka visbiežāk jaunie tēti uz aptieku dodas pēc dažādām higiēnas precēm – autiņbiksītēm, vienreiz lietojamiem paladziņiem, pudelītēm, māneklīšiem.
Protams, situācijas ir dažādas, uzsver V.Gaile – aptiekā vēršas arī pēc specifiskākām precēm, kas ir nepieciešamas maza svara priekšlaikus dzimušiem bērniņiem, piemēram, autiņbiksītes sākot no 700g-1200g. Ir ģimenes, kas jau iepriekš sagādā visu nepieciešamo dzemdībām – sterilo dzemdību komplektu, autiņbiksītes, piena pumpīšus, termometrus gan ķermeņa temperatūras mērīšanai, gan vanniņai, kā arī tējas piena sekmēšanai. Tās ir pamata lietas, kas noderēs un palīdzēs ikvienai jaunai ģimenei. Pārējo jau iespējams izvēlēties pēc apstākļiem – ziedes bērnu aprūpei, mitrās salvetes, krūšu aizsargus un krūšu kompreses.
V.Gaile aicina ikvienu jauno ģimeni nebaidīties jautāt zinošiem speciālistiem, jo aptiekas ir atvērtas ikvienam.
Kur meklēt drošu padomu?
Kad piedzimis mazulis, rodas arī daudz neskaidrību. Atbildes uz šiem jautājumiem vecāki meklē gan preses izdevumos, gan TV, gan internetā, bet bieži vien šī informācija ir nekorekta, pat pretrunīga. Tāpēc BENU Aptieka, sadarbojoties ar Rīgas Dzemdību nama neonatoloģi Ilonu Gulbi, ir izveidojusi elektronisku Māmiņas un mazuļa rokasgrāmatu, kura ir lielisks atbalsts un uzticams padomdevējs gan topošajām māmiņām, gan jaunajiem vecākiem. Grāmata atrodama šeit: https://www.benu.lv/jaunumi/maminas-un-mazula-rokasgramata.html.
Tajā apskatīts gan grūtniecības un pēcdzemdību periods, gan mazuļa pirmais dzīves gads. Sniegta informācija par tādām grūtniecības problēmām kā gremošanas traucējumi, nepietiekams magnija daudzums organismā, nepilnvērtīgs uzturs, intīmā higiēna. Mēnesi pa mēnesim aprakstīta gan bērna fiziskā, gan garīgā attīstība, doti padomi mazuļa aprūpes un higiēnas jautājumos. Tāpat rokasgrāmata sniegs atbildes uz jautājumiem par zīdīšanu, piebarošanu, zobiņu šķilšanos, kā arī vakcināciju un biežākajām saslimšanām bērna pirmajā dzīves gadā. Savukārt, lai, atgriežoties mājās, māmiņa justos droši, rokasgrāmatā arī uzskaitīts, kam vajadzētu būt jauno vecāku mājas aptieciņā.
Jaunais gads parasti pienāk strauji un negaidīti! Hops, un ir jau cits gads, nepaspēji ne atskatīties. Dzīve lido ar gaismas, nevis dienu ātrumu, tāpēc piedāvājam mazliet humoristisku astrologu skatījumu uz to, kas tad jāpaspēj līdz 2018. gada priekšvakaram katrai zodiaka zīmei.
Auns
Izlasi līdz beigām to lielisko grāmatu, kuru iesāki lasīt ap Jāņiem.
Noskaties vēlreiz bērnības mīļāko filmu.
Nopērc kādu dāvaniņu… sev, vislabākajam un skaistākajam.
Vērsis
Jāiegādājas abonements uz sporta zāli (nu, 2017. gadā nopirktais un neizmantotais taču tūlīt beigsies!)
Saņem drosmi un pasaki priekšniekam visu, kam nepiekrīti.
Nopērc sev jaunu somiņu.
Dvīņi
Biežāk piezvani vecākiem.
Pabeidz dzīvokļa remontu.
Biežāk saki vārdus “es tevi mīlu.”
Vēzis
Nopērc sev dāvanu!
Pieraksties uz kursiem, kas ļaus iegūt prasmes, par kurām jau sen sapņo.
Šī vasara mūs ir sagaidījusi ar īpaši karstu un tveicīgu laiku, kas var būt īsts pārbaudījums mūsu veselībai un labsajūtai. Tveicīgais laiks ir arī īpašs izaicinājums, ja nodarbojamies ar fiziskajām aktivitātēm vai sportojam. Kas jāņem vērā, plānojot treniņus un aktivitātes karstā, saulainā laikā? Kā šajā laikā pasargāt savu veselību un izvairīties no karstuma dūriena? Padomos dalās BENU Aptiekas piesaistītais eksperts, viens no CrossFit pamatlicējiem Latvijā Kaspars Zlidnis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Sportošana karstumā – vietas un laika izvēle
Kā uzsver Kaspars Zlidnis, karstā, tveicīgā laikā ir vērīgāk jāplāno savas aktivitātes. Sportošanai piemērotākās būtu rīta vai vakara stundas, kad saules aktivitāte nav tik izteikta un gaisa temperatūra ir piemērotāka sporta nodarbībām. Ieteicams izvairīties no aktīvas sportošanas dienas vidū un tiešos saules staros.
Cilvēki bieži vien karstā laikā par treniņu vietu izvēlas jūras krastu, bet tā noteikti nav piemērotākā vieta sportošanai un aktivitātēm spēcīgā saules starojuma dēļ. Piemērotākas būs ēnainākas vietas, kur ir iespēja rast patvērumu no saules.
Ja tomēr ir sanācis tā, ka treniņam vienīgais pieejamais laiks ir pa dienu, tad ieteicams izvēlēties vingrošanas laukumu, kur atrodama ēna. Ja tādas iespējas nav, tad noteikti vajadzētu vilkt kādu cepuri vai galvas apsēju. Par treniņu vietu var izvēlēties arī mežu vai parku, kur koku ēnā nav tik liela saules iedarbība un ir atrodamas vēsākas vietas.
Vairāk šķidruma!
Karstā laikā noteikti jāuzņem vairāk ūdens, un – īpaši sportojot – nedrīkst aizmirst noteikti līdzi paņemt ūdeni. Turklāt ūdens būtu jāuzņem ne vien treniņa laikā, bet arī jau iepriekšējās dienās pirms treniņa vēlams uzņemt vairāk šķidruma nekā parasti. Treniņa laikā šķidruma uzņemšanai jābūt regulārai, jo ķermenis pastiprināti svīst. Enerģijas uzturēšanai treniņa laikā dzēriens var būt saldināts, piemēram, ar medu. Savukārt augstas intensitātes treniņā var lietot arī speciālos elektrolītu dzērienus, taču tie vairāk ir domāti profesionāliem sportistiem, kuri trenējas katru dienu, – lai organismu apgādātu ar nepieciešamajiem mikroelementiem.
Kā izvēlēties pareizo slodzi?
Lai sports veicinātu mūsu veselību, nevis to bojātu, jāseko līdzi sirds pulsam, uzsver K.Zlidnis. Atkarībā no cilvēka fiziskās sagatavotības pulsa sliekšņi var atšķirties, bet vidēji pulsam būtu jābūt robežās 130-150 sitieni minūtē. Lai izmērītu pulsu, var izmantot sporta pulksteni ar pulsa mērīšanas jostu vai arī to mērīt manuāli, ar vienu roku sataustot pulsu pie otras rokas delnas locītavas. Pulsu mērot manuāli, var arī skaitīt sirds sitienus 10 sekunžu laikā un tad attiecīgi pareizināt ar seši.
Karstā laikā noteikti nebūtu vēlami augstas intensitātes treniņi, piemēram, intensīva skriešana un citi izturības treniņi. Piemērotāki būtu spēka, zemas intensitātes un maza apjoma treniņi.
Vasarai draudzīgas aktivitātes
Vasarā noteikti jābauda aktīvā atpūta pie dabas. Tie var būt pārgājieni, laivu braucieni, supošana, izbraucieni ar riteni vai vienkārši bumbas spēlēšana kopā ar draugiem. Jo vairāk aktivitāšu, jo labāk, taču atcerieties – slodze jāizvēlas atbilstoši apstākļiem un savām iespējām.
Lai labi justos arī karstajās dienās…
BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa iesaka: lai vieglāk un labāk justos īpaši karstā laikā, ir, protams, jādzer daudz šķidruma, ko ieteicams papildināt ar aptiekā iegādājamiem sāļiem, kuri ātrāk spēs atjaunot organisma fizioloģisko līdzsvaru. Pie lielākām slodzēm kā papildus enerģijas līdzekli var lietot organismu tonizējošos līdzekļus – gan dabīgus, gan ķīmiskus. Un neaizmirstiet par saules aizsargkrēmu, ja plānojat uzturēties ārpus telpām.
Hroniskajiem pacientiem un it īpaši pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām pastaigām jāizvēlas agras rīta stundas vai vakarus. Tāpat ieteicams pārskatīt savus ikdienas medikamentus, kā arī medikamentus, ko izmantot krīzes gadījumā, jo dažkārt karstā laikā nepieciešama medikamentu papildterapija. Ārsta norādītos medikamentus lietojiet apzinīgi un pēc norādījumiem.
Karstuma dūriens
Z.Ozoliņa skaidro – karstuma dūriens ir stāvoklis, kas novērojams, organismam pārkarstot. Visbiežāk pārkaršanu veicina fiziska slodze un sirds un asinsvadu slimības. Ļoti bieži no karstuma dūriena cieš mazi bērni. Simptomi, ko novēro pie pārkaršanas, ir slikta dūša, galvassāpes, paātrināta sirdsdarbība, smagākos gadījumos – vemšana, samaņas zudums, apziņas traucējumi, paaugstināta temperatūra un krampji.
Ja nu tomēr ir novērojami iepriekš minētie simptomi, tad cietušo novieto vēsā telpā, atbrīvo no spiedoša apģērba un uz pieres novieto aukstā ūdenī samitrinātu dvieli. Ja cietušajam ir krampji, samaņas zudums, nekavējoties izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību!
Saudzējiet sevi un baudiet vasaru, neradot sev diskomfortu!
Sāpes ir sajūta, ko pazīst ikviens – traumas, iekaisuma vai citu faktoru rezultātā organismā norisinās izmaiņas, par ko ķermenis ziņo, radot sāpju sajūtu. Sāpēm mēdz būt dažādi veidi un atšķirīgas intensitātes pakāpes, kas palīdz diagnosticēt sāpju cēloni un ļauj noteikt atbilstošāko ārstēšanas metodi. Kāpēc ir svarīgi laikus atpazīt sāpju veidu un zināt, kādus pretsāpju līdzekļus lietot, piedzīvojot sāpes, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
„Saskaņā ar Starptautiskās Sāpju izpētes asociācijas definīciju sāpes ir nepatīkamas sajūtas un emocijas, kas saistītas ar reālu vai potenciālu audu bojājumu vai līdzinās šāda bojājuma radītai pieredzei. Sāpēm vienmēr ir multidimensionāla daba, un tās ietekmē sensoros, emocionālos un kognitīvos aspektus. Jāņem vērā, ka ikviens cilvēks sāpes izjūt individuāli un reakcija uz tām var būt atšķirīga – to ietekmē indivīda fiziskās un psiholoģiskās īpašības. Sāpju sajūtu var pastiprināt nomākts garastāvoklis, depresija vai skumjas, savukārt mazināt – prieks un pacilātas emocijas. Lai noteiktu atbilstošu un efektīvu sāpju ārstēšanu, iesākumā nepieciešams izprast sāpju veidu un intensitāti,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Kritēriji sāpju novērtēšanai un izmeklēšanai
Neskatoties uz sāpju subjektīvo dabu, to novērtēšanai un izmeklēšanai tiek pielietoti standartizēti mērījumi un metodes. Sāpju veidus iespējams klasificēt atbilstoši atšķirīgiem kritērijiem:
pēc lokalizācijas – galvas, zobu, locītavu vai citu ķermeņa daļu sāpes;
pēc patofizioloģiskā mehānisma – sāpes var būt nociceptīvas, proti, radies audu bojājums, kas kairina jušanas receptorus, tādējādi izraisot sāpes, vai neiropātiskas – tādas sāpes, ko izraisa traucējumi impulsu pārvadē pa nervu šķiedrām;
pēc sāpju cēloņa – objektīvs cēlonis – trauma vai iekaisums, kā rezultātā radies audu bojājums –, bez objektīva cēloņa – psihogēnas, somatoformas sāpes, ko izraisa uztveres traucējumi;
pēc sāpju ilguma – akūtas sāpes, kas turpinās līdz četrām nedēļām, vai hroniskas sāpes, kas ilgst vairāk nekā četras nedēļas.
Izvērtējot sāpju intensitāti, visbiežāk tiek pielietota vizuālā analogā skala, ļaujot indivīdam patstāvīgi analizēt, novērtēt un atzīmēt sāpju pakāpi uz nogriežņa:
Sāpju terapijas stratēģija balstās uz sāpju novērtējumu, papildus veicot arī aktīvu pacienta iztaujāšanu.
Četras pakāpes efektīvai sāpju ārstēšanai
Sāpes ārstējamas, ņemot talkā četru pakāpju ārstēšanas principu. 1. pakāpē pielieto nenarkotiskos pretsāpju medikamentus, tai skaitā bezrecepšu preparātus, piemēram, paracetamolu, ibuprofēnu, acetilsalicilskābi, diklofenaku un citus. 2. un 3. pakāpē tiek pievienoti dažāda stipruma opioīdi jeb narkotiskie pretsāpju līdzekļi, psihotropie medikamenti, antidepresanti, spazmolītiķi, kā arī sedatīvie jeb nomierinošie līdzekļi. 4. pakāpē stipras darbības narkotiskos līdzekļus ievada perfuzori – izmantojot īpašu zāļu ievadīšanas sistēmu –, pēc nepieciešamības kombinējot tos ar nenarkotiskiem pretsāpju līdzekļiem un citiem atsāpināšanas veidiem. Katrā no četrām sāpju ārstēšanas pakāpēm medikamentozo ārstēšanu iespējams papildināt ar citām metodēm, piemēram, fizikālo terapiju, ārstniecisko fizkultūru vai psihoterapiju. Pretsāpju efektu tāpat pastiprina arī B grupas vitamīni, bet neiropātisku sāpju vai neiromuskulāru traucējumu (krampju, muskuļu sāpju, vājuma) gadījumā noderīgs būs magnijs.
Pie vieglām vai vidēji stiprām sāpēm visbiežāk pielietojama 1. vai 2. pakāpes ārstēšanas metode, savukārt pie izteikti intensīvām vai maksimāli stiprām sāpēm terapijā tiks izmantota 3. vai 4. pakāpes ārstēšanas stratēģija. Ņemot vērā pacienta individuālo veselības stāvokli, optimālu ārstēšanas veidu nosaka ārsts.
„Ja sāpju izcelsme un lokalizācija ir skaidra – nomoka galvassāpes, zobu sāpes, menstruāciju sāpes, sāpes, kas radušās pēc traumas, un tamlīdzīgi – par piemērotāko risinājumu iespējams konsultēties aptiekā pie farmaceita. Izvērtējot situāciju, farmaceits piedāvās bezrecepšu pretsāpju medikamentu vai ieteiks nekavējoties doties pie ārsta,” uzsver Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.
Kas jāņem vērā, lietojot pretsāpju medikamentus?
Pretsāpju terapija ir jāuzsāk pēc iespējas ātrāk, turklāt piemērojot optimālu medikamentu devu – laikus nenovērstas sāpes vai nepietiekami novērtēta sāpju sajūta paildzinās medikamentu lietošanas laiku, un sāpju remdēšanai būs nepieciešamas lielākas preparātu devas. Tas, savukārt, palielina dažādu blakņu iespējamību.
Pirms zāļu lietošanas svarīgi konsultēties ar farmaceitu – sarunas laikā speciālists noskaidros, vai pacientam nav individuālas nepanesamības pret kādu no medikamenta sastāvā atrodamajām vielām. Tāpat nepieciešams rūpīgi sekot līdzi veselībai visu zāļu lietošanas laiku, pārliecinoties, ka medikamenti neizraisa blakusparādības. Novērojot blaknes, nepieciešams vērsties pie ārsta vai farmaceita.
Bez ārsta vai farmaceita konsultācijas nevajadzētu palielināt vai samazināt medikamentu devu, kā arī savstarpēji kombinēt dažādus pretsāpju medikamentus. Tas var negatīvi ietekmēt sāpju mazināšanas gaitu un izsaukt nevēlamas blaknes.
Ja ārsts noteicis kombinētu bezrecepšu pretsāpju līdzekļu lietošanu, jāatceras, ka šāda metode pieļaujama tikai īslaicīgi, pie vidēji stiprām vai stiprām sāpēm. Medikamentus nedrīkst kombinēt regulāri un ilglaicīgi – kad sāpes mazinājušās, nepieciešams pāriet uz vieglākiem monopreparātiem.
„Medikamentozo terapiju iespējams kombinēt ar nefarmakoloģisko terapiju, tādējādi gūstot lielāku efektu un uzlabojot pacientu dzīves kvalitāti. Jūtot sāpes, mēs lielākoties paliekam nevarīgāki, mazkustīgāki, muskuļi saspringst, asins apgāde audos samazinās, kas attiecīgi veicina jaunas muskuļu grupas sasprindzināšanos, palielinot nervu audu jutīgumu – proti, sāpes. Masāža, ārstnieciskie vingrojumi un fizikālās procedūras mazinās sasprindzinājumu un uzlabos asinsriti, tādā veidā panākot analgētisku efektu. Līdzīgi darbojas arī siltuma procedūras vai sildošie krēmi, gēli un plāksteri. Tie paplašina asinsvadus, uzlabo audu vielmaiņas cirkulāciju, tā palīdzot mazināt sāpes. Jāņem vērā, ka siltuma procedūras ieteicamas pie hroniskām, ilgstošām locītavu un muskuļu sāpēm, taču nav izmantojamas traumu vai iekaisumu gadījumā, kad tās var pastiprināt asiņošanu un veicināt tūskas vai limfas sastrēguma veidošanos. Akūtu traumu gadījumos labāk pielietot aukstuma procedūras, kas sašaurina asinsvadus un palēnina nervu impulsu pārvadi. Šādas procedūras paralēli medikamentozajai ārstēšanai drīkst veikt trīs dienu garumā,” skaidro Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.
Suņa pārvadāšana sabiedriskajā transportā nav retums. Reizēm arī īss brauciens ar sabiedrisko transportu var pārvērsties īstā pārdzīvojumā gan saimniekam, gan sunim, kluba Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte un kinoloģe Ļena Valdmane stāsta par svarīgāko, lai nokļūšana galamērķī sagādātu prieku, nevis raizes.
“Ja suns ir vesels, audzināts, zina pamata komandas – “blakus”, “sēdi” vai “guli”, ir pieradis pie pilsētas burzmas un intensīvas satiksmes, šāda suņa pārvadāšana sabiedriskajā transportā, visticamāk, nesagādās problēmas nedz saimniekam, nedz citiem pasažieriem. Taču pirmais brauciens sabiedriskajā transporta radīs stresu ikvienam sunim”, stāsta Ļena Valdmane, piebilstot, ka suns savlaicīgi un pakāpeniski jāpieradina. “Atceries, ka sunim būs vajadzīgs laiks, lai pierastu pie regulāras pārvietošanās sabiedriskajā transportā. Parūpējies par suni un nodrošini tam komfortablu braucienu – ērtu kakla siksnu vai iemauktiņus, pavadu, atbilstoša izmēra uzpurni vai somu maza izmēra sunim, rekomendē kinoloģe Ļena Vladmane.
Kā pieradināt?
Kā stāsta Rimi Mājdzīvniekiem eksperte, kucēnu var sākt pieradināt pie braukšanas sabiedriskajā transportā no 4 mēnešu vecuma, veidojot pozitīvas asociācijas ar braukšanu transportā. Līdzīgs princips attiecināms arī uz pieaugušu suni. Ir atšķirība, vai suns ar sabiedrisko transportu brauc tikai pie vetārsta, vai arī līdz suņu pastaigu laukumam, kur suns var izskrieties un izbaudīt rotaļas ar sugas brāļiem. Sabiedriskais transports – pozitīva pieredze!
“Pirms izbaudīt pirmo braucienu, kucēnam/sunim jābūt pieradinātam pie pavadas un uzpurņa vai somas (konteinera), ja tas ir maza izmēra suns. Sākumā jāpieradina mierīgi uzturēties sabiedriskā transporta tuvumā un pieturvietās. Pat ja kucēns vai suns ir apguvis komandu “blakus”, “guli” vai “sēdi”, atceries, ka stresa situācijā tas var apjukt un šo komandu neizpildīt’’, par gatavošanos pirmajam braucienam sabiedriskajā transportā stāsta kinoloģe, piebilstot, ka jābūt pacietīgam, jāņem līdzi kāds kārums un jāpaslavē suns par labu uzvedību.
Pirmajam braucienam izvēlies īsāko maršrutu (1–2 pieturas), kā arī laiku, kad transportā ir mazāk pasažieru. Sunim jāpierod pie sabiedriskā transporta durvīm, trokšņa, kustības, bremzēšanas, paziņojumiem. Ja suns jūtas drošāk un mierīgāk vai ir paredzēts garāks brauciens,var paņemt līdzi sedziņu, kur sunim atgulties. “Jāatceras, ka suņa vestibulārais aparāts stabilizēsies līdz 1–1,5 gadu vecumam; līdz tam laikam sunim var būt slikta dūša un pastiprināta siekalošanās braukšanas laikā. Ja esi pamanījis, ka kucēnam ir nosliece uz siekalošanos, neaizmirsti paņemt dvielīti vai salvetes. Padomā arī par laikapstākļiem. Iespējams, svelme nav labākais laiks pirmajiem ceļojumiem ar suni sabiedriskajā transportā, bet to var darīt tieši tagad – vēlā rudenī un zemas periodā”, iesaka kinoloģe Ļena Valdmane.
Parūpējies par suņa komfortu un netraucē citiem pasažieriem!
“Ja suns ceļo somā vai speciāli paredzētajā konteinerī, novieto to klēpī vai pie krēsla. Ja suns ir liela vai vidēja izmēra, turi to īsā pavadā sev blakus. Suns nedrīkst sēdēt uz pasažieriem paredzētā krēsla, kā arī nav ieteicams vidēja izmēra suni turēt klēpī, jo, transportam strauji bremzējot, gan suns, gan saimnieks var gūt savainojumus”, stāsta kinoloģe un atgādina – pat ja suns ir draudzīgs un tu esi 100% pārliecināts par sava suņa uzvedību, neaizmirsti par uzpurni.
Sunim sabiedriskajā transportā jāuzvedas mierīgi, neitrāli pret citiem pasažieriem.
Ļena Valdmane stāsta, ka saimniekam ir jārūpējas par to, lai suns sabiedriskajā transportā būtu maksimāli pasargāts no traumām – lai citi pasažieri neuzkāpj tam uz astes vai ķepas, lai neglauda bez atļaujas vai, vēl labāk, neglauda vispār – suņa uzvedība būs neitrāla un mierīga. Ne vienmēr saimnieks spēj nolasīt suņa stresa signālus, svešu cilvēku pieskārieni var radīt sunim papildu stresu, savukārt izteikti draudzīgu suni tie uzbudinās, un suns arī citos braucienos tieksies pēc cilvēku uzmanības un glāstiem. Taču mūsu mērķis ir mierīgs suns, kas atrodas blakus saimniekam. “Var iemācīt sunim komandu “mājiņa”, kad, saimniekam stāvot kājās, suns ieņem pozīciju starp saimnieka kājām”, stāsta kinoloģe, tādējādi sunim būs daudz ērtāk pārvietoties sabiedriskajā transportā (saimnieka kājas kalpos kā papildu balsts un pasargās suni no citu pasažieru drūzmēšanās).
Kluba Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte un kinoloģe Ļena Valdmane atgādina, ka sunim nepieciešama laba pastaiga gan pirms, gan pēc brauciena sabiedriskajā transportā. “Ieplānojot braucienu jaunā maršrutā, piemēram, starppilsētu autobusā, jāpārliecinās, vai ar suni šajā transporta veidā ir atļauts braukt un kādi ir dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi attiecīgajā maršrutā. Suns sabiedriskajā transportā vienmēr piesaistīs citu pasažieru uzmanību. Tādēļ būs labāk, ja saimnieks ir atbildīgs un suns – labi audzināts. Ar audzinātu un socializētu suni ceļošana ir daudz patīkamāka”, norāda kinoloģe.
Ikvienam suņa saimniekam jāatceras, ka:
sabiedriskajā transportā atļauts pārvadāt suni, turot to īsā pavadā, un sunim jābūt ar uzpurni;
par dzīvnieka pārvadāšanu jāiegādājas vienreizēja dzīvnieka pārvadāšanas jeb bagāžas biļete (piemēram, Rīgas Satiksmes transportā bagāžas biļetes cena ir 1,50 EUR);
bez maksas un bez uzpurņa drīkst pārvadāt maza izmēra dzīvniekus, ja tos pārvadā piemērotā somā vai konteinerī kā rokas bagāžu;
suni-pavadoni drīkst pārvadāt bez maksas (personai uzrādot statusu apliecinošu dokumentu);
pārvadājot suni sabiedriskajā transportā, līdzi jābūt mājas (istabas) dzīvnieka pasei ar derīgu vakcināciju pret trakumsērgu. Nevakcinētus un ar infekcijas slimībām slimus dzīvniekus pārvadāt aizliegts.
Zīlnieces, ekstrasensi, gaišreģi un pareģi – sauc, kā vēlies, bet šie ir cilvēki, kuriem piemīt vēl kāda maņa, ar kuras palīdzību viņi ir spējīgi atbildēt uz tev interesējošiem jautājumiem vai pat palīdzēt ar dažādām veselības problēmām.
Par cik šī ir joma, kuru nevar zinātniski pierādīt, vispakārt ir daudz šarlatānu, kuri cenšas “uzvārīties” uz cilvēku nemierīgajām dvēselēm vai kaitēm.
Esam apkopojuši nelielu sarakstu, ko tev vajadzētu izlasīt, pirms dodies pie kāda cilvēka ar pārdabiskām spējām, lai atrisinātu kādu aktuālu jautājumu savā dzīvē.
Neej pie pirmās zīlnieces, kuru atrodi – pievērs uzmanību katras specialitātei un piemeklē atbilstošo savam gadījumam.
Meklē atsauksmes – jautā saviem draugiem, kolēģiem, ģimenei vai jebkuram cilvēkam, kuram uzticies, pie kuras zīlnieces viņi ir bijuši un ko viņi domā par savu vizīti. Ja tev saka, ka nav vērts, tad tā noteikti arī ir.
Kad dodies pie zīlnieces, nestāsti viņai savas problēmas, bet ļauj viņai pastāstīt, ko viņa redz – šādi tu spēsi atšķirt šarlatāni no īstas zīlnieces.
Esi atvērta – šis vairāk attiecas uz tavu nākotni. Neesi pārņemta ar to, ko tev pareģoja zīlniece, jo dzīvē viss var mainīties atkarībā no taviem lēmumiem.
“Nesaceries” par daudz – nereti cilvēki pie zīlniecēm dodas apstiprināt savas bažas, nevis ir gatavi uzklausīt, ko redz zīlniece. Kā viņi tikko dzird ne to, ko vēlas, tad kļūst dusmīgi. Nesaceries par daudz, tad arī nebūs šīs vilšanās.
Nekļūsti atkarīga – nereti cilvēki vēršas pie zīlniecēm pirms katra lēmuma pieņemšanas. Tā vis nevajadzētu darīt, jo tad cilvēki savu dzīvi vienkārši uztic svešam cilvēkam.
Jaunais mācību gads tuvojas straujiem soļiem, un mugursomas iegāde ir viens no darbiem, ko jāpaspēj izdarīt vēl augustā. Kamēr bērns izvēlas somu pēc izskata, vecāku uzdevums ir novērtēt, vai jaunais pirkums būs ērti nēsājams un neradīs lieku slodzi mugurai. Rimi bērniem eksperte un sertificēta fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča stāsta, kam ir jāpievērš uzmanība, iegādājoties skolēna mugursomu.
Somas izmērs un svars
Izvēloties jaunu mugursomu, uz veikalu pēc pirkuma noteikti būtu vēlams doties kopā ar skolēnu. Soma ir jāpiemēra, lai pārliecinātos, ka tā atbilst bērna augumam un svaram. Somai jābūt ērtai un jāpiekļaujas mugurai – jābūt piespiestai pie mugurkaula no lāpstiņām līdz jostas daļai. Pareizs somas izmērs nodrošinās to, ka bērns to nesīs ar taisnu muguru un atpakaļ atliektiem pleciem. Nepareiza izmēra soma bērna jostasvietā var noliekties uz priekšu vai atgāzties atpakaļ, tādējādi negatīvi ietekmējot stāju un gaitu.
Otrs svarīgs kritērijs ir somas svars. “Ņemot vērā to, ka pirmajās klasēs bērna skolas somas saturs ir patiešām iespaidīgs – sākot ar lielajām darba burtnīcām un beidzot ar guašu kasti –, vismaz pati soma ir jāizvēlas pēc iespējas vieglāka. Kopā ar skolas piederumiem somas svaram nevajadzētu pārsniegt 10 % no bērna svara,” stāsta Jekaterina Bovtramoviča.
Fizioterapeite norāda, ka bērniem, kas jaunāki par deviņiem gadiem, somas un tās satura svaram jābūt 2,5-3,5 kilogrami, deviņu līdz vienpadsmit gadu vecumā – 3,5-4 kilogrami, divpadsmit līdz trīspadsmit gadu vecumā – 4-4,5 kilogrami, savukārt četrpadsmit līdz piecpadsmit gadu vecumā – 4,5-5 kilogrami.
Būtiska nozīme ir arī sīkumiem
Lai somas svars būtu sadalīts vienmērīgi, vecākiem jāpievērš uzmanība plecu siksnām – tām jābūt pietiekami platām (4-5 cm) un vēlams, ka arī polsterētām. Plecu siksnām jāiet simetriski pāri abiem atslēgas kauliem un tālāk – pāri lāpstiņām. Turklāt savelkamas krūšu un vēdera siksnas nofiksēs somu pareizā stāvoklī. Labi, ja somai ir vairākas sadaļas un kabatas, – tas ļaus vienmērīgi izvietot skolas lietas un pareizi sadalīt svaru proporcionāli skolēnam svaram un augumam. Somai ir jābūt ar cieto muguriņu, kas var būt arī polsterēta.
Rimi Bērniem eksperte stāsta: “Ja bērns ir augumā līdz 120-130 centimetriem, jāizvēlas horizontālas formas mugursomas. Tiem, kas pārsniedz 130 centimetru garumu, piemērotākas būtu vertikālas formas mugursomas. Turklāt jāatceras arī par bērna drošību – lai bērna pārvietošanās pilsētā ar mugursomu notiktu bez starpgadījumiem, īpašu uzmanību pievērsiet atstarojošiem elementiem uz plecu lencēm, somas sānos un centrā.”
Pareiza somas nēsāšana
Kad ir izvēlēta pareiza soma, ne mazāk svarīgi ir to pareizi arī nēsāt. Ja mazākajās klasēs bērni vēl godprātīgi to nēsā uz abiem pleciem, tad jau vecāki skolēni somu nevērīgi uzmet uz viena pleca. Pārāk smaga soma, neatbilstoša mugursomas izvēle vai nepareiza tās nēsāšana bērnam var radīt muskuļu sāpes, saspringumus, sastiepumus. Tomēr galvenais šādas nevērības risks ir asimetriskas stājas un gaitas veidošanās. “Bērniem jau divpadsmit līdz trīspadsmit gadu vecumā izveidojas tāda stāja, kuru var salīdzināt ar pieauguša cilvēka normālu stāju. Pusaudžu vecumā, kad notiek strauja augšana garumā, līdz šim nelielās izmaiņas bērna stājā kļūst labāk pamanāmas, un tām var būt tieksme progresēt,” apgalvo fizioterapeite. Tāpēc ir svarīgi jau savlaicīgi rūpēties par pareizu mugursomas izvēli un tās nēsāšanu, lai turpmākos bērna dzīves gados nerastos neatgriezeniskas veselības problēmas.
Būt par vecākiem ir ne tikai aizraujoši, bet arī gana izaicinoši, jo nemitīgi ir jāizglītojas un jāmeklē atbildes uz tā brīža aktuālajiem jautājumiem. Laikā, kad bērns mācās celties kājās un spert pirmos soļus, rodas jautājums, vai un kādus apavus mazajam izvēlēties. Par pareizo izvēli stāsta pediatre, Rimi Bērniem eksperte Sanita Mitenberga.
Vecāku vidū ir nemitīgas diskusijas, kāda apavu izvēle būtu pareizā brīdī, kad bērns sāk celties kājās. Vieni uzskata, ka tie ir stingri un noslēgti apavi, citi pārliecināti, ka apavi jāvelk, tikai dodoties ārā. “Novērojumi liecina, ka vecāki arvien retāk un retāk ļauj bērniem dzīvoties basām kājām, un tā savā ziņā ir kļūda, jo pēdās ir daudz punktu, kuru stimulēšana ir nepieciešama. Ja bērnam nav kādu specifisku veselības problēmu, kuru dēļ apavi būtu obligāti velkami, labi ir ļaut mazajam dzīvoties basām pēdām gan istabā, gan iespēju robežās arī ārā. Staigājot bez apaviem, bērnam ir iespēja iepazīt, kā ir staigāt uz pirkstgaliem, papēžiem, ārējām un iekšējām pēdas malām. Istabā var izvēlēties arī ērtas sandales,” atklāj Sanita Mitenberga.
Ja bērnam reizē ar pirmajiem soļiem nesāk vilkt kurpes vai sandales, visticamāk, viņš daudz vairāk laika pavadīs rāpojot, kas ir ļoti būtisks process mazuļa attīstībā. Apavi parasti traucē rāpot, tāpēc mazulis centīsies daudz vairāk celties kājās.
Kas jāņem vērā?
Dodoties ārā, apavus parasti nepieciešams vilkt, kad bērns vairs nevēlas sēdēt ratos, bet grib iet saviem spēkiem. Tad ieteicams izvēlēties apavus ar mīkstu elastīgu zoli un pietiekami platu purngalu. Ja apavi būs pārāk stingri un ar augstu kapes daļu, bērnam būs grūti kustēties, piemēram, pieceļoties no sēdus stāvokļa. Pazole nedrīkst būt augstāka par puscentimetru. Gan purngali, gan papēži drīkst būt vaļēji. Svarīgi, lai apavi stabili turas pie kājas, netaisās vaļā.
Nereti speciālisti apavus iesaka uzreiz vilkt tiem bērniem, kas ļoti agrā vecumā (piemēram, sešos mēnešos) jau stutējas kājās, bet šādos gadījumos par pareizo rīcību vajadzētu konsultēties ar ārstu, tāpat būtu vēlams pārdomāt, vai mājās esošā vide ir bērnam gana interesanta, kas veicinātu atrašanos rāpus stāvoklī.
Apavu iegāde
Pediatre norāda – kad pieaugušie iegādājas sev apavus, viņi parasti dodas uz veikalu un tos pielaiko. Ja apavi paredzēti bērnam, arī tad atvasi vajadzētu ņemt līdzi uz veikalu, lai pārliecinātos, ka noskatītie apavi patiešām derēs. “Var darīt tā, ka no kurpes izņem pēdiņu, lai pārliecinātos, ka pēda patiešām ieguļas tai paredzētajā vietā. Apavus var pirkt arī nedaudz par lielu, bet ne vairāk par centimetru. Svarīgi, lai apavi nebūtu par šauru un nespiestu, jo tad var sākt ieaugt nagi vai pat deformēties pirksti,” stāsta Sanita Mitenberga.
Ja bērna pirmie apavi ir mantoti no brāļa, māsas vai kāda cita bērna, jāraugās, vai tie nav nošķiebti un pēdas daļā nodiluši. Ja zināms, ka iepriekšējam valkātājam bijušas kādas pēdas problēmas, labāk šos apavus neizmantot, lai šīs problēmas, kas “ievalkātas apavā”, nepārmantotos.
Vai izvēlēties apavus ar supinatoriem?
Vēlot labu saviem bērniem, vecāki bez saskaņošanas ar speciālistu mēdz izraudzīties apavus ar supinatoriem, domājot, ka tie, balstot pēdas velvi, mazinās plakanās pēdas risku. Taču šādi apavi jāvelk tikai tad, ja speciālists ieteicis, pretējā gadījumā augšstilba un pēdas muskuļiem nav iespēju pilnībā veikt savas funkcijas. Vēl labāk, ja ir iespēja piedāvāt bērnam dažādas nelīdzenas virsmas, lai trenētu pēdas muskuļi. Tā ir laba plakanās pēdas profilakse. Bet, ja ir kādas ortopēdiskās problēmas vai pēdu deformācijas, būtu jāvēršas pie ortopēda un jāseko viņa rekomendācijām.
“Vēl ļoti labi ir padarīt virsmu, pa kuru bērns staigā, nelīdzenu (uzliekot uz grīdas dvieļus, sedziņas, spilvenus) – šādā veidā pēdas muskuļiem ir iespēja nostiprināties vēl vairāk, kas mazinās risku saskarties ar pēdu problēmām turpmāk. Mājas apstākļos var uzmeistarot sajūtu taku, piemēram, kastītēs saberot akmentiņus vai spilvendrānās – pupas vai zirņus. Basām kājām staigājot pa šādiem šķēršļiem, tiek kairināti daudzie punkti pēdās, kam ir ietekme uz visu cilvēka organismu. Tomēr svarīgāk par visu pēdu pareizai attīstībai ir daudz kustību gan telpās, gan ārā kopā ar vecākiem!” pauž Rimi Bērniem eksperte.
Paklājammūsdienās ir ne tikai praktiska nozīme, bet tas var kļūt par interjera centrālo dekora elementu, radot noskaņu, sadalot telpu zonās, pat slēpjot grīdas nepilnības. Svarīgi ir izvēlēties pareizo paklāja materiālu, krāsu un lielumu, kas atbilst un papildina telpas kopējo interjeru. Iepirkšanās centra “K Senukai” interjera dizainere Elīna Kuliša sniedz ieteikumus, kas jāņem vērā, izvēloties piemērotu paklāju savam mājoklim.
Paklāja materiāls
Mūsdienās paklāja materiāla izvēle ir ļoti plaša: vilna, zīds, džuta, akrils, neilons, poliamīds u.c. Materiāla izvēle ir atkarīga no vairākiem faktoriem – telpas, kur plānots novietot paklāju, tā tīrīšanas biežuma, mājinieku alerģijām pret dažāda veida materiāliem, individuālās gaumes, slodzes uz paklāju un daudzi citi.
Katram paklāja materiālam ir savi plusi un mīnusi – vilnas paklāji kalpos visilgāk, taču tiem ir nepieciešama speciāla kopšana, akrila paklāji nav izturīgi, taču ir viegli kopjami, neilona paklāji ir izturīgi un viegli kopjami.
Paklāja izmērs
Izvēlētajam paklājam svarīgi ir novērtēt izmēru, jo nepareizs izmērs vai izklājums var būt liels traucēklis, pat radīt pretēju efektu iecerētajam. Lielas formas paklājs bez zīmējuma un raksta spēj vizuāli paplašināt telpu.
Neliels paklājs ar rakstu sadala telpu zonās un var būt interjera centrālais dekora elements. Svarīga ir arī paklāja forma – apaļa un ovāla forma piešķir papildus apjomu telpai,bet paklājs-celiņš spēj vizuāli izstiept telpas garumu.
Paklāja krāsa
Paklāja krāsu izvēle ir atkarīga no kopējā interjera dizaina. Ja telpa ir noformēta atturīgos toņos, tad droši var izmantot paklājus ar drosmīgu rakstu vai spilgtās krāsās. Tas piešķirs interjeram rozīnīti. Savukārt, ja interjers ir piesātināts ar akcentiem, piemēram, tapetēm ar izteiktu rakstu, košām mēbelēm utt., tad paklājām jābūt vienkrāsainam.
Ja telpa ir saulaina, paklājs var būt vēsos toņos, un otrādi, ziemeļpuses istabā labi izskatīties paklājs siltā un pat košā krāsā. Vienkrāsains paklājs ar izteiktu faktūru vai garu spalvu neizskatīsies garlaicīgi telpā.
Paklāja kopšana
Katram paklāja tipam nepieciešama individuāla kopšana, atkarībā no tā materiāla. Tas labāk kalpos un pildīs savas funkcijas, ja paklājs tiks regulāri tīrīts.
Lai atbrīvotos no virspusē esošajiem netīrumiem un putekļiem, izmanto putekļusūcēju – gan augšpusē, gan zem paklāja, kur arī uzkrājas smiltis un putekļi. Ja uz paklāja ir radušies traipi, tos vēlams iztīrīt bez kavēšanās, lai neieēdas paklāja.
Viskozes paklājam labāk izvēlēties sauso kopšanu, jo tas iesūc sevī ūdeni un kļūst neaizsargāts, kā rezultātā viegli var sabojāt paklāja struktūru. Jābūt uzmanīgam arī kopjot džuta paklāju, jo mitrā veidā tas var sarauties.
Tuvojoties pavasarim, arvien vairāk cilvēku sāk ievērot dažādus organisma atslodzes pasākumus, piemēram, pavasara kūres vai dažādas diētas, turklāt šis ir arī Lielā gavēņa laiks. Kas ir jāņem vērā, gavējot un ievērojot atslodzes dienas? StāstaBENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.
Atslodzes dienu ievērošana ir kļuvusi arvien populārāka. Citi ievēro reliģisko gavēni, bet citi – pavasara kūres, lai tiktu galā ar ziemas nogurumu vai liekajiem kilogramiem, bet vēl kāds vienkārši vēlas uzlabot savu pašsajūtu. Katram cilvēkam ir savi mērķi, kādēļ ievērot attīrīšanās vai atslodzes pasākumus, bet ir nepieciešams arī ieklausīties speciālistos, lai šis periods būtu pēc iespējas veselīgāks mūsu organismam.
Kādēļ vēlamies ievērot atslodzes periodus?
Daba mums ikdienā pasaka priekšā daudzas norādes. Pavasarim tuvojoties, mums tā vien gribas kļūt vieglākiem gan fiziskā, gan garīgā nozīmē. Arī ēdienos vēlamies iekļaut vairāk zaļumu, dzeram koku sulas, diedzējam mikro zaļumus un meklējam pirmās skābenes, stāsta uztura speciāliste L. Sondore. Mūsu steidzīgajā ikdienā nereti kaut ko apēdam, izdzeram par daudz, tādēļ, pavasarim tuvojoties, vēlamies ar sevi vienoties un palīdzēt savam ķermenim justies labāk, ievērojot dažādas organisma atslodzes metodes. Šobrīd modē ir dažādi uztura ierobežojumi, piemēram, intervālā ēšana, atslodzes dienu ievērošana, veģetārisms vai kilokaloriju daudzumu samazināšana. Tas parāda, ka mūsu organismi saka priekšā, ka ir nepieciešams ēst nedaudz “vieglāk”, saka uztura speciāliste.
Vienlaikus svarīgi atcerēties, ka gavēt nedrīkst grūtnieces, bērni un cilvēki ar veselības problēmām!
Gavēņa veidi
Ir svarīgi saprast, kāpēc un kādu gavēni tieši vēlamies ievērot. Gavēņa ievērošanai var izvēlēties divus laika periodus, kristīgo vai dabas kalendārā noteikto laiku no ziemas meteņiem līdz pavasara saulgriežiem, vai pat izveidot savu personīgo laika periodu. Gavēnis mūsdienu izpratnē ir atteikšanās no kaut kā – no tā, kas tev traucē. Visbiežāk gavēņa laikā ievēro vai nu kristīgā gavēņa noteikumus, vai atsakās no saldumiem, balto miltu izstrādājumiem, pusfabrikātiem, gaļas vai alkohola. Ja no ikdienas ēdienkartes izņemam ārā šos produktus, kas mūsdienu steigā kādam dominē par daudz, nekāds kaitējums organismam nenotiek, skaidro uztura speciāliste.
Gavēnis var būt arī labs laiks, lai vairāk pievērstos savai fiziskajai veselībai, piemēram, atmetot smēķēšanu vai samazinot viedierīcēs vai pie TV pavadīto laiku, kas ļautu izbrīvēt laiku hobijiem, sporta aktivitātēm, pastaigām un pilnvērtīgam miegam, stāsta BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece. Galvenais ir saprast, vai vēlies to darīt un kā tieši – izdomā, vienojies ar sevi par to, kā to darīsi. Gavēni ierasts ievērot četrdesmit dienas, kas ir gana ilgs laiks un ļauj nostiprināt savus paradumus.
Ieteikumi, ievērojot gavēni
Lai gavēnis noritētu veiksmīgāk, uztura speciāliste L. Sondore un BENU Aptiekas farmaceite I. Priedniece iesaka ievērot šādus padomus:
Lai uzņemtu visus vitamīnus, minerālvielas un olbaltumvielas, vairāk ēdiet dārzeņus, ogas, augļus, saknes, zaļumus, pākšaugus, graudaugus un lietojiet skābpiena un skābētos produktus.
Svarīgi sekot līdzi šķidruma uzņemšanai. Dzeriet dienā kādu glāzi vairāk – tīru ūdeni, zāļu tējas, vēlāk var noderēt arī bērzu sulas.
Jau pirms gavēņa ievērošanas, izdomājiet un izplānojiet, kā rīkosieties situācijā, ja ļoti kārosies produktu, no kuriem būsiet atteicies.
Ja ir sastādīts plāns, ko darīt vai nedarīt gavēņa laikā, pieturieties pie tā! Ja jau laicīgi zināt, ka kādā dienā nevarēsiet visu precīzi ievērot, piemēram, svētkos, izdariet izņēmumu, bet nākamajā dienā esiet atpakaļ iesāktajā ritmā.
Sākumā organisms var dažādi reaģēt uz ēdienkartes maiņu – var būt nogurums, kādam var sāpēt galva, var mainīties vēdera izeja. Tādēļ ieteicams izstāstīt savam ģimenes ārstam par saviem plāniem – iespējams, ir jānodod pilna asins analīze, lai izvērtētu veselības stāvokli.
Gavēņa laikā sākam jaunus ieradumus, piemēram, plānot iepirkumus, maltītes, sākam mājās vairāk gatavot ēdienus līdzņemšanai. Atcerieties, ka jaunos ieradumus, kuri iegūti gavēņa laikā, būtu labi saglabāt arī turpmāk!
Receptes izmēģināšanai gavēņa laikā
Brokastu dzēriens – kefīrs ar kamu
Glāzē kefīra ieber ēdamkaroti kamas un samaisa. Pēc garšas var pievienot mikrozaļumus, saldētas ogas. Tā būs viegla skābpiena un pilngraudu maltīte dienas startam! Kamai var pievienot arī samaltas vai nesamaltas linsēklas, ceļteku klijas.
Grūbu salāti ar lazdu riekstiem
Grūbu salātiem ar lazdu riekstiem 4 personām būs nepieciešama 1 glāze grūbu, 50 grami sasmalcinātu lazdu riekstu, 50 grami kaltētu dzērveņu, 1 sīpols, 2 burkāni, šķēle ķirbja, 1 ķiploku galviņa, extra virgin olīveļļa, sāls, pipari, kaltēts rozmarīns un timiāns pēc izvēles.
Pagatavošana:
Grūbas iepriekšējā vakarā iemērc aukstā ūdenī.
Sīpolu smalki sakapā. Katliņā ielej nedaudz olīveļļas un apcep 2-3 minūtes sīpolus, līdz tie kļūst zeltaini. Pievieno grūbas, riekstus un pārlej ar ūdeni. Uzliek vāku un gatavo aptuveni 45 minūtes. Kad grūbas ir gandrīz mīkstas, pievieno dzērvenes un šķipsniņu sāls.
Dārzeņus notīra, sagriež nelielos gabaliņos, samaisa ar eļļu un garšvielām. Ķiploka galvu pārgriež uz pusēm un pievieno pannas saturam. Uzkarsē cepeškrāsni uz 200 grādiem, cep aptuveni 40 minūtes.
Grūbas un dārzeņus var pasniegt lielā bļodā – sajauktus kopā vai ēst nesajauktus.
Uztura speciāliste iesaka, ka labi garšos gan miežu, gan speltas miežu grūbas, bet ātrākam variantam var izmantot pērļu grūbas. Izmantojiet arī sezonas dārzeņus pēc izvēles un pievienojiet ēdienam daudz zaļumu un garšvielu.
Šobrīd, kad sabiedrībā tiek pievērsta īpaša uzmanība veselības stiprināšanai, iedzīvotāji bieži vien vēršas aptiekā, lai iegādātos nepieciešamo ne tikai sev, bet arī tuviniekiem – gan ikdienas vajadzībām, gan dāvanai svētkos. Kā izvēlēties piemērotākos un veselības stāvoklim atbilstošākos uztura bagātinātājus tuviniekiem, skaidro Apotheka sertificētā farmaceite, “Gada farmaceite 2020” Mārīte Šukele.
Vitamīni var mijiedarboties ar medikamentiem
Pirmkārt, lai iegādātos kādam citam uztura bagātinātājus vai vitamīnus, jāzina, vai cilvēks šobrīd jau lieto konkrētus medikamentus un vitamīnus, jo tie savā starpā var mijiedarboties – pasliktināt vai tieši pretēji, pastiprināt viens otra iedarbību. Tieši šis ir galvenais iemesls, kādēļ ikvienam pirms uztura bagātinātāju lietošanas tik svarīgi konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Tāpat jāzina arī par cilvēka pamatsaslimšanām, piemēram, cukura diabētu, paaugstinātu vai pazeminātu asinsspiedienu.
Būtiski arī zināt par alerģijām un cilvēka ēšanas paradumiem. Pirms izvēlēties uztura bagātinātājus kopā ar farmaceitu jāiepazīstas ar to sastāvu, lai pārliecinātos, ka uztura bagātinātāju sastāvā nav vielas, kas varētu izraisīt alerģiju. Tāpat jāņem vērā, ka ne visi vitamīni un uztura bagātinātāji būs piemēroti vegāniem un veģetāriešiem, jo bieži vien tajos tiek izmantoti dzīvnieku valsts produkti. Kad jau zināmas šīs pamatlietas, farmaceits, ņemot vērā cilvēka dzimumu un vecumu, varēs ieteikt piemērotākos produktus.
Vitamīnu kompleksi dažādām vajadzībām
Ja uztura bagātinātājs paredzēts kā dāvana, universālākie ir dažādi vitamīnu kompleksi. Dāmas visbiežāk interesē vitamīnu kompleksi skaistumam – ādai, matiem, nagiem. Sportistiem piemērots būs vitamīnu un minerālvielu komplekss aktīviem cilvēkiem, savukārt cilvēkiem ar lielu psihoemocionālo slodzi ikdienā ieteicami vitamīni garīgā līdzsvara un atmiņas veicināšanai. Senioriem noderēs ne tikai multivitamīnu komplekss, bet arī vitamīni acu vai sirds veselībai.
“Aptiekās pieejams arī ļoti plašs ārstniecisko tēju klāsts, kas palīdz ne tikai sasildīties drēgnajos vakaros, bet var uzlabot arī pašsajūtu. Piemēram, baldriāna tēja var mazināt nemieru un satraukumu, bet ugunspuķes tēja palīdz zarnu traktam,” stāsta farmaceite Mārīte Šukele.
D vitamīns un Omega-3 noderēs ikvienam
Viens no pieprasītākajiem produktiem ir D vitamīns, jo tas nepieciešams teju katram Latvijas iedzīvotājam, īpaši ziemā. Tam ir svarīga loma dažādu organisma funkciju nodrošināšanai – stipriem kauliem, spēcīgai imunitātei, enerģijai, taču ar uzturu to pietiekamā daudzumā uzņemt ir sarežģīti. Arī zivju eļļa noderēs ikvienam, jo tajā esošās Omega-3 nepiesātinātās taukskābes labvēlīgi ietekmē ādas, matu, sirds un asinsvadu veselību, kā arī palīdz uzturēt možu prātu.
Tikai reģistrētus uztura bagātinātājus!
“Šobrīd, kad vairāk iepērkamies internetā, jābūt īpaši vērīgiem, lai nenopirktu nereģistrētus uztura bagātinātājus, kuru kvalitāte un drošums Latvijā nav pārbaudīti. Lai arī nereģistrētus uztura bagātinātājus Latvijā pārdot ir aizliegts, ikdienā mēdzam saskarties ar situācijām, kad cilvēki ārpus aptiekām ir tādus iegādājušies. Lai no šādām situācijām izvairītos, jāpārliecinās, ka apmeklētā interneta vietne drīkst pārdot uztura bagātinātājus un tie ir reģistrēti Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Uztura bagātinātāju reģistrā, kas ir publiski pieejams ikvienam iedzīvotājam,” brīdina farmaceite Mārīte Šukele.
Grūtniecība ir īpašs posms sievietes dzīvē, kam nepieciešama rūpīga sagatavošanās. Topošās māmiņas veselības stāvoklis ietekmē ne vien grūtniecības norisi, bet arī gaidāmā bērniņa veselību un labsajūtu, tāpēc ir svarīgi veikt visus vajadzīgos priekšdarbus un parūpēties par to, lai šis laiks noritētu pēc iespējas vieglāk un veiksmīgāk. Kam jāpievērš uzmanība, plānojot grūtniecību, stāsta aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece.
Svara un kaitīgo ieradumu korekcija
Viens no galvenajiem faktoriem, kas jāņem vērā, domājot par grūtniecību, ir sievietes ķermeņa svars. Liekais svars var kavēt grūtniecības iestāšanos un izraisīt sarežģījumus grūtniecības norisē, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, grūtnieču diabētu un priekšlaicīgas dzemdības. „Ir novērots, ka māmiņām ar aptaukošanos nereti piedzimst mazulis ar palielinātu dzimšanas svaru, kā arī ir lielāks risks, ka vielmaiņas traucējumi un aptaukošanās bērnam attīstīsies turpmākajā dzīvē. Tāpēc jau pirms grūtniecības ir īpaši būtiski panākt normālu ķermeņa svaru, sabalansējot veselīgu uzturu un piemērotu fizisko slodzi,” norāda Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece.
Tāpat savlaicīgi jāpievēršas arī kaitīgo ieradumu korekcijai – ne vienmēr atbrīvoties no netikumiem izdodas uzreiz, turklāt jāpaiet zināmam laikam, kamēr visas organisma funkcijas atkal normalizējas. Alkohola lietošana un smēķēšana grūtniecības laikā kaitē kā sievietes, tā bērniņa veselībai, un kaitīgie ieradumi saistāmi ar spontānā aborta risku, priekšlaicīgām dzemdībām, samazinātu dzimšanas svaru un citām augļa anomālijām.
Veselības stāvokļa izvērtējums
Plānojot grūtniecību, svarīgi konsultēties ar ginekologu un veikt visas ārsta nozīmētās pārbaudes un analīzes. Speciālists izvērtēs kopējo veselības stāvokli, pārliecināsies, vai nav ginekoloģisku infekciju, un nepieciešamības gadījumā veiks ginekoloģisko ultrasonogrāfiju, kas ļaus noskaidrot, vai nav novērojamas dzemdes attīstības anomālijas, miomas mezgli vai polipi. Vizītē vēlams pārrunāt arī citus jautājumus, kas var ietekmēt grūtniecību, piemēram, iepriekš lietoto kontracepcijas veidu vai menstruālā cikla traucējumus.
Ieteicams konsultēties arī ar savu ģimenes ārstu, kurš palīdzēs izvērtēt vispārējo veselības stāvokli, ņemot vērā pacientes slimības vēsturi, sūdzības un aktuālos izmeklējumus. Vajadzības gadījumā jāvēršas arī pie citiem speciālistiem, it īpaši tad, ja topošajai māmiņai ir kāda hroniska saslimšana, piemēram, cukura diabēts, epilepsija vai hipertensija. Slimību vēlams uzturēt kontrolētā remisijas fāzē, turklāt svarīgi vienoties par tās atbilstošu ārstēšanu pēc grūtniecības iestāšanās – vairāki bieži izmantoti medikamenti nav savienojami ar grūtniecību.
Veselīga un sabalansēta ēdienkarte
„Gatavojoties grūtniecībai, īpaša uzmanība jāpievērš ikdienas ēdienkartei. Rūpīgi jāpārskata ēšanas paradumi, izvērtējot, vai tiek uzņemti visi vajadzīgie makro un mikroelementi. Uzturā jābūt pietiekamam daudzumam olbaltumvielu, ogļhidrātu un tauku, aptuveni divas reizes nedēļā jāēd zivis un gaļa, kas nodrošinās organismu ar dzelzi. Tāpat ēdienkartē jāiekļauj pietiekami daudz dārzeņu, īpaši vietējās izcelsmes sezonas produktu. Jādzer pietiekams daudzums ūdens, jāietur regulāras maltītes un jāizvēlas veselīgas uzkodas. Ja nav pārliecības par to, kā plānot ēdienreizes tā, lai saņemtu visu, kas ķermenim nepieciešams, pēc padoma var vērsties pie uztura speciālista,” skaidro Apotheka sertificētā farmaceite Anna Kivleniece.
Svarīgākie vitamīni un mikroelementi topošās māmiņas uzturā
Dzelzs ir viena no svarīgākajām minerālvielām, kas pietiekamā daudzumā jāuzņem, gan plānojot grūtniecību, gan tās laikā. Gaidību periodā organisma nepieciešamība pēc dzelzs pieaug vairākkārtīgi, tāpēc par tās rezervēm vēlams parūpēties vēl pirms grūtniecības iestāšanās. Dzelzi iespējams uzņemt, ēdot liesu gaļu, olas, zivis, sēklas, riekstus, svaigus augļus un ogas, kā arī pupiņas un lēcas.
Folskābe mazuļa attīstībai ir būtiska jau pirmajās grūtniecības nedēļās, tā samazina iedzimtu nervu sistēmas caurulītes defektu iespējamību, nodrošina veselīgu smadzeņu attīstību un mazina priekšlaicīgu dzemdību risku. Plānojot grūtniecību un pirmajos trīs grūtniecības mēnešos folskābi ieteicams papildus uzņemt uztura bagātinātāju veidā – dienā vajadzīgi vismaz 400 mikrogrami (µg) folskābes. Ar uztura palīdzību folskābi var uzņemt, ēdot zaļo lapu dārzeņus, brokoļus, spinātus, bietes, kāpostus un pilngraudu produktus.
D vitamīns nepieciešams kalcija un fosfora vielmaiņai, kā arī mazuļa kaulu un zobu attīstībai. Lai gan D vitamīns atrodams treknās zivīs, olas dzeltenumā un piena produktos, ar uzturu lielākoties nepietiks – to jāuzņem, papildus lietojot uztura bagātinātājus. Lai noteiktu, cik liela deva D vitamīna nepieciešama, vēlams regulāri veikt analīzes.
Jods nodrošina normālu vairogdziedzera darbību topošajai māmiņai, bet gaidāmajam mazulim – normālu centrālās nervu sistēmas attīstību. Jodu satur dažādas jūras veltes, piena produkti un jodētais sāls, kā arī to var papildus lietot pārtikas piedevu veidā.
Trešajai daļai jeb 34% Latvijas iedzīvotāju svarīgs faktors, ceļojot kopā ar bērniem, ir mazāki izdevumi par transportu, liecina AAS BALTA (PZU grupa) pavasarī veikta aptauja*. Tādēļ viens no ērtākajiem transportlīdzekļiem ģimenei, kas sniedz brīvību un iespēju jebkurā brīdī mainīt ceļojuma plānus, ir automašīna.Apdrošinātājs atgādina – ceļojot automašīnā kopā ar bērniem, sevišķi jāseko līdzi tam, lai mazais pasažieris nepārkarstu un dzertu pietiekami daudz ūdens, taču vienlaikus vecākiem jāvelta gana daudz enerģijas ceļojuma sagatavošanai, lai bērnam brauciens šķistu aizraujošs un visa ģimene gūtu prieku par kopīgo piedzīvojumu.
Svarīgi veidot patīkamas asociācijas
Psiholoģe Natālija Dauberga uzsver – garāks brauciens automašīnā kopā ar bērnu var būt pārbaudījums, jo bērni nav tik pacietīgi kā pieaugušie: “Vecākiem ir jāņem vērā atšķirība starp bērnu un pieaugušo un jārēķinās ar iespējamām grūtībām un niķiem. Ir bērni, kuri nevēlas braukt ar auto. Šāda problēma gan ir ļoti individuāla un saistīta ar bērna vecumu, temperamenta iezīmēm un citiem iemesliem, piemēram, traumu savulaik piedzīvotas avārijas rezultātā. Atkarībā no iemesliem un bērna vecuma pieeja katrā situācijā būs citāda. Ar lielāku bērnu var mēģināt sarunāt, var izspēlēt spēles par braukšanu ar auto vai konsultēties ar speciālistu. Savukārt ja bērnam tā ir pirmā ceļošanas pieredze, ieteicams padomāt, kā to padarīt pēc iespējas patīkamāku. Piemēram, uz to var raudzīties, kā uz pirmo dienu bērnudārzā – sākumā bērns tajā paliek uz īsāku laiku, nevis uz pilnu dienu, un tad pakāpeniski pierod pie ilgākas uzturēšanās. Līdzīgi var darīt ar braukšanu automašīnā. Ļoti svarīgi ir arī parūpēties par to, lai automašīnā būtu kaut kas tāds, kas bērnam ļoti patīk un ir pieejams tikai tur, piemēram, īpaša rotaļlieta vai spēle.”
Kā rīkoties, ja bērns tomēr sāk niķoties vai nevēlas turpināt braucienu? Psiholoģe saka – katrs vecāks savu bērnu pazīst vislabāk un zina, līdz kādai robežai bērnam var ļaut niķoties. Vecākiem vienmēr jābūt tiem, kas nosaka robežas un neatkāpjas no tām neatkarīgi no tā, vai tas ir brauciens ar auto vai jebkura cita dzīves situācija. Taču vienlaikus ir jāsaprot niķošanās iemesli: ja bērnam kaut kas sāp, jārīkojas citādi nekā tad, ja bērns ar savu uzvedību tikai pārbauda vecāku pacietību.
Jā vai nē viedierīcēm brauciena laikā?
Daži vecāki cenšas bērnu izklaidēt ar viedierīcēm. Te jāņem vērā katras ģimenes paradumi: dažās ģimenēs bērnam viedierīces netiek piedāvātas maksimāli ilgi, citās valda brīvāka attieksme. Taču jebkurā gadījumā vajadzētu ievērot katrā konkrētajā vecumposmā pieļaujamo laiku, ko mazais var pavadīt pie ekrāna. Ja ikdienā ģimene veic salīdzinoši nelielus pārbraucienus, piemēram, 20 minūtes, un bērns ir pieradis ceļā izmantot planšeti, 4 stundu garš brauciens var izrādīties milzīgs izaicinājums. Tāpēc ir jārada interese ne tikai par viedierīcēm. Tās var būt vārdu spēles vai mūzika, kas mazajam patīk; lielākam bērnam var uzdot dažādus uzdevumus, mācot interesēties par apkārtējo pasauli.
“Jebkurā gadījumā vecākiem nevajadzētu lolot cerību, ka viss ritēs gludi – ir jāsagatavojas dažādiem scenārijiem, lai būtu mazāk stresa, ja kaut kas tiešām nenotiek, kā plānots. Tieši pieaugušo spēja saglabāt mieru ir veiksmīga ceļojuma atslēga – ar skaidru galvu spējam labāk pielāgoties situācijai un izmantot spontānu radošumu,” atgādina Natālija Dauberga.
Ceļojot savā automašīnā, par drošību jārūpējas tāpat kā jebkurā citā ceļojumā
Kā liecina BALTA statistika, visbiežāk ģimenes ar bērniem ceļo uz tuvākajām Eiropas Savienības valstīm – populāri galamērķi ir Lietuva, Igaunija, Polija, Slovākija, Čehija, Vācija, kur var ērti un salīdzinoši ātri nokļūt ar automašīnu. Iecienīti galamērķi ir arī dažādi apskates objekti tepat, Latvijā.
Kā liecina šajā pavasarī veiktā BALTA aptauja, noteicošais kritērijs, ceļojot kopā ar bērniem, 49% Latvijas iedzīvotāju ir iespēja baudīt daudzveidīgas izklaidējošas un izglītojošas aktivitātes visai ģimenei – apmeklēt baseinus, zoodārzus, muzejus, pludmales utt.
“Visai ģimenei kopā dodoties ceļojumā, maršruts jāveido tā, lai prieks par ceļošanu būtu visiem. Protams, ceļojot kopā ar bērniem, ir jārēķinās ar biežākām pauzēm, lai izstaipītos un izkustētos, tāpat jāparūpējas par atbilstošām naktsmītnēm un maltītēm. Taču vienlaikus lielāka uzmanība jāpievērš arī drošībai. Jaunāki bērni vēl paši neprot novērtēt situāciju un izlemt, kad viņiem ir pārāk auksti vai pārāk karsti, kad jāpadzeras, vai rokas ir gana tīras, bet tieši šādas detaļas var izrādīties izšķiroši svarīgas, lai ceļojums izdotos lielisks. Gan 2021., gan 2022. gadā ap 70% atlīdzību pieteikumu saistībā ar bērniem un ceļošanu bijuši saistīti ar dažādām veselības problēmām. Kā rāda BALTA pieredze, vairums veselības problēmu, kas piemeklē bērnus ceļojumos, ir saistītas ar klimata maiņu, gaisa kondicionētāju darbību un neierastu ēdienu,” stāsta BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.
Plānojot tuvākus un tālākus ceļojumus, BALTA eksperte iesaka ģimenēm jau laikus padomāt arī par ceļojuma apdrošināšanu, kas var sniegt būtisku atbalstu negaidītās situācijās. Vidējā atlīdzība par likstām, kas piemeklējušas mazos ceļotājus, pēdējos gados svārstās ap 400 eiro.
Kā rāda aptaujas dati, katrs desmitais aptaujātais atzīst, ka nekad neapdrošinās, un ir vecāki, kuri apdrošina tikai sevi vai tikai bērnus. BALTA atgādina, ka izdevumi par medicīnisko palīdzību un repatriāciju var būt ļoti lieli, no dažiem simtiem un pat līdz desmitiem tūkstošiem eiro, tāpēc apdrošināšana ir labs atbalsts.
Lai kā gribētos, nav iespējams pasargāt bērnu pilnīgi visās situācijās, bet, rūpīgi plānojot ceļojumu un zinot, kā rīkoties ceļojumu laikā, var izvairīties no nepatīkamām situācijām un padarīt savu ceļojumu par lielisku ģimenes kopābūšanu un emocionālu atpūtu.
Padomi, ko ņemt vērā, kopā ar bērniem dodoties ceļojumā ar automašīnu
Mašīnai jābūt aprīkotai ar speciāliem bērnu sēdekļiem atbilstoši vecumam.
Svarīgi, lai mašīnā darbojas gaisa kondicionētājs, kas ir īpaši būtiski karstā laikā.
Mašīnā jābūt pietiekamam daudzumam dzeramā ūdens un jārūpējas, lai bērns pietiekami bieži padzertos, sevišķi tad, ja galamērķis ir dienvidu zemes, kur saule pamatīgi karsē.
Pārtikas produkti jātransportē, ievērojot uzglabāšanai piemērotu temperatūras režīmu (piemēram, aukstumsomā), lai ceļojumu neizbojātu vēdera problēmas.
Jāparūpējas par ērtu gulēšanu brauciena laikā – jābūt līdzi bērna sedziņai, spilvenam utt.
Maršruts jāplāno ar regulārām pieturvietām, vēlams, tur, kur bērns arī emocionāli atpūtīsies. Ja ceļojums ir garš, laikus jāpadomā par naktsmītnēm.
Ieteicams regulāri apstāties, lai izstaipītos, izkustētos un ieelpotu svaigu gaisu. Tomēr nedrīkst ļaut bērnam skraidīt gar automaģistrāli vai pa stāvlaukumu! Ievērojiet satiksmes noteikumus arī ceļojuma galamērķī.
Svarīga ir higiēna – mašīnā jābūt roku dezinfekcijas līdzekļiem, salvetēm pietiekamā daudzumā.
Daudziem bērniem transportlīdzekļos sametas nelabi, tāpēc vajadzētu parūpēties par līdzekļiem pret sliktu dūšu, piemēram, ingvera tabletēm vai konfektēm. Bērnam, kuru moka nelabums, vajadzētu sēdēt automašīnas priekšējā sēdeklī un izvairīties no lasīšanas vai skatīšanās viedtālrunī.
Ieteicams iegādāties transportlīdzekļa apdrošināšanu, kas ietver palīdzību uz ceļa, jo, notiekot negadījumam vai rodoties tehniskām problēmām, palīdzība ietvers arī pasažieru transportēšanu uz tuvāko viesnīcu.
*Aptauju veicis Norstat 2023. gada martā, aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.
Ceļošana vienmēr saistās ar neaizmirstami skaistām sajūtām, labi pavadītu laiku un burvīgu noskaņojumu. Lai šīs emocijas izdotos izdzīvot pilnvērtīgi, tūroperators un ceļošanas eksperts “Novatours” iesaka, ko ņemt vērā, dodoties baudīt atpūtu ārpus valsts.
Atbildīga izvēle
Izvēloties uzticēt sava atpūtas brauciena organizēšanu tūrisma firmai, pirms pakalpojumu pirkuma veikšanas, ir ieteicams pārliecināties, vai uzņēmums ir oficiāli reģistrēts. Par to bez maksas var pārliecināties interneta vietnē www.lursoft.lv.
Tāpat ir ieteicams pārliecināties, vai uzņēmums ir reģistrēts Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datu bāzē, kur noteikti jāreģistrējas visiem Latvijas uzņēmumiem, kas nodarbojas ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu. http://tato.em.gov.lv.
Katru darījumu pirms naudas norēķinu veikšanas ir nepieciešams noformēt rakstiski, parakstot līgumu, kurā detalizēti ir atrunātas ceļojuma detaļas, cenā iekļautie pakalpojumi, gala cena, samaksas termiņi, kā arī pušu atbildība.
Dokumenti
Pase
Uz ārzemēm var doties tikai ar derīgu ceļošanas dokumentu (pasi, identifikācijas karti). Ceļošanas dokuments, kura derīguma termiņš beidzas brauciena laikā, ir nederīgs. Lielākā daļa valstu pieprasa, lai ceļošanas dokuments būtu derīgs ne mazāk kā sešus mēnešus pēc brauciena pēdējās dienas (iespējams, ka tiek pieprasīts derīguma termiņš arī 12 mēnešus pēc brauciena). Ieteicams šo noskaidrot pirms izbraukšanas un nepieciešamības gadījumā nomainīt ceļošanas dokumentu vai pagarināt tā derīguma termiņu. Detalizēta informācija par nepieciešamajiem valstī iebraucamajiem dokumentiem ir pieejama attiecīgās valsts vēstniecībā. Visu vēstniecību kontakti ir atrodami LR Ārlietu ministrijas mājās lapā http://ej.uz/5d86 un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās vai mājas lapā http://ej.uz/PMLP_pases.
Vīza
Pirms ceļojuma ir svarīgi noskaidrot, vai ieceļošanai izvēlētajā valstī nav nepieciešama vīza. To valstu un teritoriju sarakstu, uz kurām var doties bez vīzas, var atrast Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājaslapā http://ej.uz/q13n vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80005905.
Veselība
Ceļojot ārpus Latvijas, var būt nepieciešama vakcinācija pret slimībām, kas ir sastopamas citās pasaules valstīs un teritorijās. Vakcinācija var pasargāt no daudzām ar ceļojumu saistītām infekcijām. Informāciju par nepieciešamajām vakcīnām un rekomendācijām, ceļojot uz noteiktām valstīm var atrast Vakcinācijas centra mājaslapā www.vakcinacijascentrs.lv.
Nepieciešamās potes ieteicams noskaidrot vismaz astoņas nedēļas pirms plānotā ceļojuma, jo dažas vakcīnas ir nepieciešams veikt savlaicīgi, lai ļautu organismam izstrādāt imunitāti, kā arī dažas vakcīnas jāveic vairākās reizes vairāku nedēļu garumā.
Ceļojumu apdrošināšana
Aizsardzībai ceļojuma laikā ir būtiska atbilstoša ceļojumu apdrošināšana. Izvēloties apdrošināšanas polisi, ir ieteicams pievērst uzmanību, lai tā segtu vismaz šādus riskus: ceļojuma atcelšanas izdevumus, ja ceļotājs nevar doties ceļojumā; nodrošinātu palīdzību (iekļaujot medicīniskos izdevumus un repatriāciju) nelaimes vai saslimšanas gadījumā atrodoties ārvalstīs, kā arī paredzētu kompensāciju paliekoša ievainojuma, nāves, bagāžas aizkavēšanās vai pazušanas gadījumos.
Papildu tam Nacionālajā veselības dienestā (NVD) bez maksas iespējams noformēt Eiropas Veselības apdrošināšanas karti, kas apliecina ceļotāja tiesības saņemt nepieciešamo vai neatliekamo medicīnisko veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kāda tā tiek nodrošināta attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Vairāk par karti iespējams uzzināt: http://ej.uz/vas12.
Nauda un personīgās mantas
Esot ceļojumā, īpaši jārūpējas un jāglabā ir savas personiskās mantas, kuru pazušana nepatīkami var ietekmēt turpmāko atpūtu – pase, nauda, biļetes, telefons un atslēgas. Saskaņā ar dažu valstu normatīvajiem aktiem, viesnīca nav atbildīga par lietām, kas atstātas viesnīcas numuros. Ieteicams ir iznomāt viesnīcas seifu un glabāt tajā pasi, naudu un citas vērtīgās lietas. Arī citas viesnīcas numuriņā atstātās vērtslietas, tiek rekomendēts glabāt aizslēdzamās somās.
Ja, dodoties ārpus viesnīcas, nav iespējas svarīgākās mantas atstāt seifā, ir ieteicams par tām īpaši parūpēties – glabāt aizverama tipa somā, visu naudu neglabāt tikai vienā vietā, bet sadalīt pa dažādām somas kabatiņām, neizmantot bankas karti kā vienīgo naudas avotu un vienmēr parūpēties arī par skaidras naudas esamību, izdrukāt ceļojumu dokumentus.
Uzturs
Svešās valstīs tiek ieteikts nedzert ūdeni no krāna. Ar baktērijām piesārņots ūdens var kaitēt veselībai un izraisīt veselības problēmas. Būtiski ir ievērot arī personisko higiēnu un vienmēr pirms ēšanas rūpīgi nomazgāt rokas. Pirms maltītes jāpārliecinās, lai ēdamrīki un trauki būtu patiesi tīri. Nepieciešamības gadījumā tos var pārslaucīt ar mitrajām salvetēm. Ja uzturā tiek lietots ielas ēdiens, ieteicams, lai tas būtu gatavots iespējami augstākā temperatūrā un uzreiz arī tiktu pasniegts.
Tuvojoties vasarai, kad sākas atvaļinājumu laiks un gan lielie, gan mazie dodas ceļojumos, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes docente un zvērināta notāra palīdze Inga Kudeikina atgādina, kādi dokumenti vajadzīgi, ceļojot kopā ar savu bērnu un bērnam vienam pašam vai kopā ar skolotāju, treneri, vecmāmiņu dodoties ārpus Latvijas robežām.
Braucot ārpus Latvijas, vienmēr jāņem līdzi bērna pase un bērnam jābūt apdrošinātam. Ja bērns ceļo kopā ar vecākiem, viņam jābūt ierakstītam vismaz vienā no vecāku pasēm. Ja vecākiem, dodoties ceļojumā, līdzi ir tikai ID karte, tad jābūt līdzi arī bērna dzimšanas apliecībai vai tās notariāli apliecinātam norakstam. Ja bērns ceļo kopā ar vecākiem, kuri nav precējušies, viņam jābūt ierakstītam vismaz vienā no vecāku pasēm vai jābūt līdzi bērna dzimšanas apliecībai vai tās notariāli apliecinātam norakstam.
Bērni, kuri ir Latvijas Republikas pilsoņi, no septiņu gadu vecuma Eiropas Savienības (ES) valstīs var ceļot vieni paši bez vecāku piekrišanas un pilnvaras, taču Inga Kudeikina vecākiem iesaka laikus sagādāt pilnvaru “kādam tuvam cilvēkam, kurš nepieciešamības gadījumā operatīvi var ierasties valstī, kur bērns uzturēsies, jo jebkuras valsts tiesību akti nosaka pilngadīgo personu atbildību par bērnu”. Lai vajadzības gadījumā svešajā zemē vērstos pie ārsta vai kādas valsts atbildīgās amatpersonas, bērnam būs nepieciešama pilnvarotās personas klātbūtne.
Ja bērns ceļo kopā ar personu, kas nav viņa vecāki, jāņem līdzi bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināts noraksts un, kā iesaka RSU docente Inga Kudeikina, vecāku piekrišana jeb pilnvara vai apliecinājums. Pilnvara un apliecinājums (bez tulkojuma) maksā aptuveni 20 eiro.
Ko labāk izvēlēties – pilnvaru vai apliecinājumu? Apliecinājumu izdod bērniem no septiņu gadu vecuma. Tajā netiek minēta konkrēta persona, kuras pavadībā bērns ceļo, līdz ar to ārzemēs ārsts, policists vai tml. prasīs juridisko pamatojumu, uz kura šis konkrētais pieaugušais, t. i., vecmāmiņa vai treneris, pārstāv bērnu, kurš ir devies ārpus Latvijas bez vecākiem. Tāpēc Inga Kudeikina iesaka labāk izvēlēties pilnvaru, ko var izsniegt jebkura notāra birojā, norādot konkrētu personu, kuras pavadībā bērns ir tiesīgs ceļot. Turklāt ir vērts atcerēties, ka pilnvaru var izsniegt uzreiz vairākām personām no bērna piedzimšanas līdz pilngadībai.Pilnvara, ceļojot ES, nav jātulko, taču, lai ārzemēs nerastos problēmas ar medicīnas darbiniekiem, policiju un citām atbildīgām institūcijām, labāk to iztulkot angļu valodā.
“Lai ceļojumi un atpūta šajā vasarā būtu izdevusies, novēlu padomāt par bērna drošību un laicīgi sagatavot dokumentus!” saka RSU Juridiskās fakultātes docente.
Suņa iegāde ir nopietns lēmums, ko nedrīkst veikt impulsīvi, taču patversmes suņa adoptēšana var izrādīties vēl izaicinošāka – pieņemt savās mājās suni no patversmes ir patiesi cēls darbs, taču tam līdzās nāk īpaši augsta atbildība. Pirms veikt izvēli par labu patversmes suņa adoptēšanai, Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte, kinoloģe Monta Priede iesaka pārliecināties, ka tas jaunajam saimniekam tiešām būs pa spēkam.
Lai arī suņa kucēna fāze parasti sagādā lielāko prieku, arī pieauguša suņa ienākšana ģimenē var nest tikpat daudz prieka un pacilātības. Kinoloģe uzsver: “Patversmes suns nav sliktāks par kucēnu. Arī manā ģimenē ir pieņemti suņi. Vecāko suni iepazinu, kad viņai bija 5 gadi – iepriekš no viņas atteicās trīs citi saimnieki. Tagad viņai ir jau 13 gadu, un es nevarētu vēlēties sev labāku pirmo suni. Tā laikam notiek, kad īstais suns satiek īsto saimnieku. Tādēļ es aicinu dot iespēju arī patversmes suņiem!” Suņu dzīves eksperte uzsver, ka patversmes suņa adoptēšana ir gan liels prieks, gan arī izaicinājums, tādēļ pirms lēmuma pieņemšanas ir jāpārliecinās, ka ņemti vērā visi apstākļi.
Laiks Jebkura suņa aprūpe aizņem laiku, taču patversmes sunim var nākties veltīt daudz vairāk laika un uzmanības, lai suns jaunajās mājās justos patiešām droši. Suņi, kuri piedzīvojuši iepriekšējā saimnieka nodevību vai zaudējumu, ir guvuši traumu, tādēļ sākt uzticēties jaunajam saimniekam var izrādīties ļoti sarežģīti.
Tēriņi
Suņa ienākšana ģimenē rada jaunas izmaksas – rodas gan jauni ikdienas tēriņi, gan periodiski veterinārie izdevumi. Adoptējot suni no patversmes, izmaksas var būt lielākas, jo ne vienmēr ir zināma suņa slimību vēsture, turklāt, uzņemot ģimenē suni senioru, jārēķinās, ka mīluļa dzīves norietā vetārsta apmeklējumi var būt biežāki.
Apmācība Parasti kucēnu ir vieglāk apmācīt uzvesties sociāli pieņemami nekā pieaugušu suni. Arī pieauguša suņa apmācīšana var izrādīties viegla, tomēr, ja kāda situācija sunī izceļ jaunas uzvedības īpatnības, var gadīties, ka saimniekam apmācības jāsāk no sākuma. Tas var būt viļņveidīgs process, kurā jāieguldās ilgtermiņā, bet tas ir tā vērts.
Citi mājdzīvnieki
Ja mājās ir citi mājdzīvnieki vai nākotnē plānots papildināt savu mājdzīvnieku pulciņu, obligāti patversmē jāuzzina par suņa uzvedību, reaģējot uz citiem dzīvniekiem. Dodoties pastaigā ar izvēlēto patversmes suni, var lūgt patversmes darbiniekiem atļauju ņemt pastaigā vēl kādu patversmes suni, lai redzētu abu dzīvnieku savstarpējo komunikāciju. Iepazīstinot adoptēto suni ar jau esošajiem mājdzīvniekiem, rūpīgi jāvēro dzīvnieku uzvedība.
Bērni
Ja suns dzīvos līdzās bērniem, jācenšas jau patversmē noskaidrot visu iespējamo informāciju par suņa raksturu un uzvedību bērnu tuvumā. Ja jaunajam mīlulim neizveidosies labas attiecības ar bērnu, atgriešanās patversmē sunim būs liels trieciens, kura dēļ dzīvnieks varētu zaudēt uzticību cilvēkiem.
Iepazīšanās
Pirms došanās uz jaunajām mājām ir ieteicams apciemot suni patversmē atkārtoti un pievērst uzmanību suņa uzvedībai patversmē – vai suns vēlas komunicēt, vai negriež galvu prom, kad viņu samīļo, un vai suns priecājas jūs satikt. Pārvākšanās sunim radīs stresu, tādēļ vēlams, lai jaunajā mājvietā viņam būtu vismaz viena pazīstama seja.
Dzīvojamā platība
Jāizvēlas sunim piemērota dzīvojamā platība. Dzīvoklis nav piemērots lieliem suņiem, garspalvainiem suņiem vai dzīvniekiem ar pavilnu.
Rimi Mājdzīvniekiem eksperte mudina ikvienu dot iespēju sunim no patversmes: “Es nekad neesmu nožēlojusi savu lēmumu pieņemt patversmes suni, jo suns ir prieks un laime. Suņi ik dienu man sniedz kaut ko tādu, ko par naudu nevar nopirkt. Viss mans ieguldījums atgriežas ar uzviju, jo suņi ir uzticamākie draugi, kādus vien var vēlēties.”
Bērni vecumā no 8 līdz 16 gadiem tiek uzskatīti par digitālo paaudzi ne tikai tāpēc, ka interneta vidē jūtas kā zivis ūdenī. Viņi arī savas sociālās prasmes pamatā izmanto vai pat apgūst virtuālajā vidē, kamēr pieaugušie dod priekšroku komunikācijai klātienē. Vai un kā atšķirīgās sociālās prasmes ietekmē dažādu paaudžu rīcību ar kibermobingu jeb emocionālo vardarbību internetā saistītās situācijās? Un kā labāk runāt ar bērniem par kibermobingu?
Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem sniedz mobilo sakaru operatora BITE aizsāktās iniciatīvas “Iekod pirkstā!”, kuras mērķis ir veicināt atbildīgu mobilo ierīču lietošanu un mazināt kibermobingu, eksperti: BITES tehnoloģiju eksperts Dainis Dembovskis, Latvijas Universitātes (LU) profesore Zanda Rubene un psiholoģe Gunita Kleinberga.
Digitālie bērni primāri komunicē ar ierīču starpniecību
Attīstoties tehnoloģijām, cilvēki arvien biežāk īsteno savstarpējo saziņu digitālajā vidē, jo tā ir ērtāk, ātrāk un vienkāršāk. Īpaši raksturīgi tas ir bērniem un pusaudžiem, kuri pamatā “sarunājas” ar dažādu mobilo ierīču palīdzību, līdz ar to – viņu socializēšanās prasmes viedojas no pastarpinātās komunikācijas.
“Cilvēki tehnoloģijas uztver dažādi – vecākajām paaudzēm tas ir papildu komunikācijas rīks, bet jaunākās paaudzes to izvēlas kā primāro komunikācijas kanālu. Ja pieaugušie nopietnas sarunas vada klātienē, bērni un pusaudži virtuālajā vidē izvēlas gan atzīties mīlestībā, gan nodot arī sliktas ziņas, piemēram, pārtraukt attiecības. Problēmas sākas, kad jārisina patiešām nopietnas konfliktsituācijas, jo viena lieta ir to darīt, sūtot ziņas, bet otra – “aci pret aci”. Tas ir brīdis, kad sociālo prasmju trūkums liek par sevi manīt visvairāk,” skaidro Z. Rubene.
Līdzīgi domā G. Kleinberga, norādot, ka raksturīgākā bērnu un pusaudžu reakcija, saņemot naidpilnas īsziņas, ziņas dažādās savstarpējās saziņas vietnēs, negatīvus, apvainojošus komentārus sociālajos tīklos, ir tūlītēja atbilde pāridarītājam: “Visbiežāk bērni nolemj, ka labākā rīcība ir sūtīt atpakaļ tik pat skarbas vai pat skarbākas ziņas, kas, protams, nav risinājums, jo konfliktu tikai padziļina. Bravūrai stāties pretī ar bravūru nevar – domstarpības ir jārisina sarunu ceļā!”
Šādās situācijās nozīmīga loma ir savstarpējās komunikācijas tradīcijām ģimenē, kuras ir jāveido ļoti mērķtiecīgi. Proti, ja bērnam vieglāk ir sarunāties caur ierīcēm, vecākiem viņš ir jāiedrošina runāt par savām ikdienas gaitām un arī emocijām klātienē, tā ne tikai stiprinot atvases sociālās prasmes, bet arī radot bērnam sajūtu, ka vecākiem nav vienalga, kas ar viņu notiek. Labs veids ir runāt ar bērnu par viņa aktivitātēm, stāstot par savējām.
“Mēs dzīvojam digitālā laikmetā – šobrīd tehnoloģijas piedāvā virkni iespēju, kas atvieglo mūsu ikdienu. Taču tāpat kā reālajā dzīvē, arī virtuālajā vidē bezatbildīga rīcība var radīt dažādus riskus. Ir acīmredzams, ka tehnoloģiju nozīme nākotnē tikai pieaugs, tāpēc tā vietā, lai pretotos visam jaunajam un nezināmajam, ir vērts sekot šim progresam, tostarp lauzt novecojušus stereotipus, pielāgoties un apgūt atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī iemācīt to bērniem,” ir pārliecināts BITES tehnoloģiju eksperts Dainis Dembovskis.
Vecākiem trūkst zināšanu par bērnu aktivitātēm internetā
“Savās lekcijās vecākiem bieži vaicāju, vai viņu bērni spēlē datorspēles. Saņemot apstiprinošu atbildi, jautāju, kādas spēles spēlē jūsu bērni? Uz šo jautājumu vecāki parasti atbildēt nevar – viņi nezina spēļu nosaukumu, kā arī nespēj izskaidrot bērnu iecienītāko spēļu būtību. Tas nozīmē, ka pieaugušajiem nav piekļuves videi, kurā bērni dzīvo, vai arī tā ir ļoti ierobežota,” secina LU profesore.
Arī G. Kleinberga uzskata, ka pieaugušie reizēm negribīgi pieņem pārmaiņas, kā arī nevēlas iedziļināties jautājumos, kurus paši līdz galam neizprot, kas rada vairākus riskus: “Pirmkārt, bērns pakāpeniski sāk pieņemt, ka vecākiem viss ir vienalga. Otrkārt, viņam rodas pārliecība, ka vecāki neko virtuālās pasaules nesaprot. Tādējādi starp viņiem rodas plaisa, kas tikai palielina iespējamību, ka bērns, nonākot kibermobinga situācijā, nevērsīsies pie vecākiem, jo neuzticēsies, baidīsies būt nesaprasts.”
Tādēļ eksperti uzsver, ka pieaugušajiem vairāk ir jāinteresējas par jaunākajām tehnoloģijām un digitālajiem risinājumiem, kurus ikdienā izmanto viņu bērni. Piemēram, ir vērts sekot līdzi tehnoloģiju ziņām medijos, kā arī pievērst uzmanību aktualitātēm bērnu iecienītākajās savstarpējās saziņas un sociālo tīklu platformās. Viens no veidiem: tā vietā, lai katru dienu tincinātu bērnu par to, kā viņam ir gājis skolā, dažkārt var pajautāt, kas labs notiek “Facebook” vai ko jaunu atvase publicējusi savā “Instagram” kontā. Tas ļaus identificēt un problēmas savlaicīgāk.
Bērni virtuālajā vidē nejūt robežas
Digitālo bērnu izpratne par to, kas ir vai nav atļauts virtuālajā vidē, nav viennozīmīga. Ņemot vērā, ka internets nodrošina zināmu anonimitāti, sarunbiedra reakciju un emocijas uzreiz novērtēt ir teju neiespējami, daudziem šķiet, ka rakstīt var jebko.Taču visa informācija, kas tiek publicēta internetā, tur arī paliek – to nevar izdzēst, padarīt par nebijušu.
“Digitālo bērnu vidū valda pieņēmums, ka virtuālajā vidē aizskaroša komunikācija ir pieņemamāka, jo sarunbiedrs nav redzams, savukārt tās sekas nav jūtamas uzreiz. Tomēr jāņem vērā, ka rakstītam vārdam vai vizuālam pazemojumam nav emociju vai intonācijas, tāpēc vēstījums ir vieglāk pārprotams un saņēmējs to uztver sāpīgāk,” norāda Z. Rubene.
Tas ir iemesls, kāpēc kibermobings nereti aizsākas kā nevainīgs joks, kas pārvērš upura dzīvi ļaunā murgā, jo emocionālā vardarbība internetā notiek 24/7.
“Ļoti daudzi domā, ka izķēmota bilde ir labs iemesls jautrībai. Tomēr šādu attēlu publiskošana interneta vidē rada sniega bumbas efektu – katrs nākamais tā saņēmējs var ne tikai piezīmēt kaut ko klāt, bet arī nosūtīt to vēl vairākiem desmitiem vai pat simtiem adresātu. Cietušais bērns ļoti bieži pēc tam vairs negrib iet uz skolu, ir spiests mainīt mācību iestādi vai pat dzīvesvietu. Taču tas ne vienmēr palīdz, jo informācija jebkurā brīdī var parādīsies apritē atkārtoti,” tā G. Kleinberga.
Tādējādi eksperti ir vienisprātis – pieaugušo uzdevums ir skaidrot bērniem bezatbildīgas rīcības sekas un radīt viņos pārliecību, ka nepieciešamības gadījumā var un vajag vērsties pēc palīdzības pie vecākiem, pedagogiem u.tml
“Nenoliedzami, arī paši bērni neapdomības dēļ var izprovocēt kibermobinga situācijas, piemēram, izplatot attēlus, kuros redzami divdomīgās situācijās. Taču tas nav iemesls nedz tam, lai vienaudži par viņiem ņirgātos, nedz arī tam, lai pieaugušie viņu par to vainotu,” piebilst psiholoģe.
Par iniciatīvu:
Lai veicinātu atbildīgu mobilo ierīču un interneta lietošanu, kā arī mazinātu kibermobingu bērnu un pusaudžu vidū, mobilo sakaru operators BITE, sadarbojoties ar Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju, Valsts policiju, Latvijas Drošāka interneta centru, psihologiem, tehnoloģiju un komunikācijas ekspertiem šoruden uzsāka iniciatīvu “Iekod pirkstā!”. Tās ietvaros visā Latvijā tiek īstenotas dažādas informatīvi izglītojošas aktivitātes, skaidrojot gan skolēniem, gan viņu vecākiem un pedagogiem, kas ir kibermobings, kā to atpazīt un kā ar to cīnīties.
Ja sieviete un vīrietis pārtrauc savas partnerattiecības, ir ļoti svarīgi, lai bērna dzīvē paliktu abi vecāki. Tas ir nozīmīgi pilnvērtīgai personības attīstībai. Kā organizēt tēvu un bērnu dzīvi pēc tam, kad abi vecāki ir šķīrušies, stāsta klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte.
Ļauj pierast pie jaunās situācijas! Vecākam, kas aiziet dzīvot atsevišķi, jāņem vērā, ka, tiekoties ar bērnu pēc kāda atšķirtības brīža, mazais var būt klusāks, kautrīgāks. Jāpaiet laikam, kamēr viņš pierod pie jaunās situācijas. Netincini bērnu ar frāzēm, kā “vai tad tu mani vairs nepazīsti?!”.
Spēlējieties kopā! Svarīgs ir laiks, ko tētis pavada ar bērnu, liekot uzsvaru ne tik daudz uz kvantitāti, bet gan uz kopā pavadītā laika kvalitāti. Tā ir kopīga spēlēšanās, rotaļas, sarunas. Tradicionālais kopīgais kino apmeklējums, iešana uz kafejnīcu vai lielveikalu iepirkties nesniedz to komunikāciju, kas veidojas spēlējoties. Kopīga rotaļāšanās smilšu kastē būs daudz vērtīgāka, jo tā viens otru var iepazīt dziļāk.
Tiecieties regulāri! Ja vecāku šķiršanās laikā bērns ir pavisam mazs, tad regulāras tikšanās ir ļoti svarīgas. Tikai tā var izveidot tuvas un īstas attiecības ar tēti. Bērnam 1–2 gadu vecumā tētis būtu jāredz vairākas reizes nedēļā.
Ņem vērā bērna intereses! Pavisam mazu bērnu vecākiem jārēķinās ar bērna dienas režīmu un to, vai mazais vēl tiek barots ar krūti. Viens no Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību pamatprincipiem ir nekaitēt bērnam un rīkoties viņa interesēs. Šajā vecumā bērna attīstībai diendusa un dienas režīms ir ļoti svarīgs, tāpēc apciemojumi vai bērna ņemšana pie sevis ir jāpakārto mazā cilvēka vajadzībām. Jautājums ir arī par nakšņošanu ārpus mājas. Ja bērnu baro ar krūti, tad tas nav iespējams. Arī, ja tēvs iepriekš nav bijis ļoti iesaistīts ikdienas aprūpē un nav naktīs cēlies pie mazā, mazs bērns vakarā un naktī gribēs pie mammas.
Kā dalīt laiku
Ja tēvs ir bijis pilnvērtīgi iesaistīts bērna audzināšanā visu laiku un arī pēc šķiršanās vēlas būt daļa no atvases dzīves, tad dzīvošana pie abiem vecākiem pusi no laika jeb tā sauktais Skandināvijas modelis, kad 50 % laika bērns pavada pie mammas, bet otrus 50 % – pie tēva, nav slikta izvēle. Šāda laika dalīšana nenāks par labu bērna emocionālajai pašsajūtai, ja vecāki to dara, lai iespītētu otram. Dažviet ārzemēs tagad tiek ieviests cits sadzīves modelis – bērnam ir vienas mājas, kurās pārmaiņus dzīvo mamma un tētis.
Šķiroties gaidas no komunikācijas ar tēti meitenēm un zēniem saglabājas tādas pašas, kā dzīvojot vienotā ģimenē. Pirmsskolas vecumā, kad veidojas dzimumidentitāte, puika gribēs būt kā tētis un darīt “veču” lietas. Ir labi, ja tētis ar dēlu dodas dabā, veic kopīgus darbus un puika mācās būt vīrišķīgs kā tētis. Mammai tas būtu jāļauj, neizprašņājot par katru paveikto darbību.
Tāpat normāli, ka mazā meitene gribēs precēt tēti. Viņai būs svarīga tēta apbrīna un novērtējums, kā arī skaidri norādīta robeža, ka precēt tēti nav iespējams. Bet tas neliedz tētim pret mazo meitiņu izturēties tā, lai tikšanās laikā viņa būtu tēta mazā princese.
Peldēšana ir lieliska aktivitāte gan sunim, gan saimniekam. Tā nodrošina slodzi visām muskuļu grupām, attīsta izturību, līdzsvaro organisma sistēmu, elpošanas, asinsrites, nervu, skeleta un muskuļu darbību. Kas jāņem vērā suņu saimniekiem, baudot vasaras priekus ūdenstilpņu tuvumā, atbild Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte, kinoloģe Ļena Valdmane.
Peldvietas izvēle
“Pirmkārt, jāizvēlas peldvieta, kur ir atļauts atrasties kopā ar suni. Svarīgi atcerēties, ka publiskajās peldvietās (pludmales, oficiāli ierīkotas peldvietas) nav atļauts peldināt suņus, un šādās vietās būs uzstādītas arī informatīvas zīmes – aizliegums peldvietā ievest suņus. Gadījumā, ja šāda informatīva zīme nav uzstādīta, situācija jānovērtē pašam saimniekam, kura pienākums ir nodrošināt, lai suns netraucē un nerada draudus apkārtējiem cilvēkiem un citiem dzīvniekiem’’, situāciju skaidro kinoloģe. Ļena Valdmane iesaka apmeklēt mājaslapu arSuni.lv, kur sadaļā vietas var apskatīt pašu saimnieku ieteiktās “suņiem draudzīgās vietas”, tai skaitā peldvietas.
“Otrkārt, jāpievērš uzmanība pašai ūdenstilpnei – vēlams, lai krasts ir lēzens, lai suns var brīvi izkļūt no ūdens. Ieteicams izvairīties no stāva, irdena vai slidena krasta, kā arī no augstām, betonētām, gludām malām (piemēram, piestātņu vai tiltu tuvumā). Jāizvēlas ūdenstilpnes ar mierīgu straumi, salīdzinoši seklu ūdeni, kur dziļums palielinās pakāpeniski. Tāpat jāseko līdzi gultnes stāvoklim, lai suns nevar savainot vai sagriezt ķepas, piemēram, uz asiem akmeņiem”, atgādina Rimi Mājdzīvniekiem eksperte.
Novērtē suņa spējas
Līdzīgi kā cilvēki, arī ne visi suņi ir labi un azartiski peldētāji, un ne visiem suņiem patīk ūdens. Dažiem suņiem peldētprasmi ierobežo fiziskās un anatomiskās īpatnības, savukārt citiem suņiem var būt bailes no ūdens, diskomforts un nepatika. Dažām suņu šķirnēm peldes var sagādāt grūtības, piemēram, suņiem ar īsām kājām (takši, baseti, korgiji), kā arī brahicefālām šķirnēm (franču un angļu buldogi, mopši, pekinieši). Savukārt citām šķirnēm, ir iedzimta nepatika pret ūdeni, piemēram, basenži, protams, ir daži izņēmumi. Teicami peldētāji ir retrīveri, spanieli un ņūfaundlendieši, kā arī medību suņu šķirnes.
“Peldēšana nodrošina lielu fizisko un arī emocionālo slodzi sunim, tādēļ īpaši uzmanīgiem un piesardzīgiem jābūt ar suņu-senioru un kucēnu peldināšanu, kā arī suņiem ar lieko svaru vai pēc dažādām traumām vai operācijām,” atgādina Ļena Valdmane.
Pirms kopīgi mesties ūdenī, kinoloģe iesaka pavērot, kā tavs mīlulis izturas ūdens tuvumā – vai labprāt tuvojas ūdenim, vai var atnest ūdenī iemestu mantiņu. Ja suns izrāda satraukuma un stresa pazīmes – atkāpjas no ūdens, sāk elsot un smilkstēt, mēģina paslēpties pie saimnieka kājām, visticamāk, ka šajā brīdī suns peldei nav gatavs.
Ja suns baidās no ūdens
Līdzīgi kā jebkurā suņu apmācības procesā, arī ar peldēšanu jāievēro pakāpeniskuma un mērenības princips. Labāk ūdens tuvumā vai ūdenī pavadīt mazāk laika, bet darīt to ar baudu, saglabājot vēlmi atgriezties vēl, nevis vairot nepatiku ar piespiešanu vai nesamērīgu slodzi.Noteikti nemetiet kucēnu vai pieaugušu suni ūdenī! Īpaši, ja neesi pārliecināts, vai sunim patīk ūdens un tas prot labi peldēt. Ar strauju lēkšanu ūdenī jābūt piesardzīgiem arī karstās dienās vai pēc lielākas fiziskās slodzes, kad suņa organisms ir sakarsis, jo temperatūras svārstības (īpaši, ja ūdens temperatūra ir krietni zemāka par gaisa temperatūru) var izraisīt šoku.
“Ja suns ūdens tuvumā izturas piesardzīgi un negribīgi tuvojas ūdenim, nevajag to vilkt ar varu. Suns ar ūdeni pirmajā reizē jāiepazīstina pakāpeniski: pastaigājoties gar krastu, var tuvoties ūdenim, neaizmirstot suni paslavēt. Ļoti labvēlīgi suņa “attiecības” ar ūdeni var veidot, izmantojot rotaļas, piemēram, pamest suņa mīļāko rotaļlietu (bumbiņu, kociņu) ūdenī, bet tuvu krastam – tādējādi pastāv lielāka iespējamība, ka suns to satvers un atnesīs. Suns jutīsies drošāk, ja ūdenī atradīsies saimnieks vai cits suns. Pirmajās reizēs var suni nedaudz pieturēt no apakšas zem krūšu kurvja, palīdzot sunim noturēties virs ūdens, jo ķepas visi suņi (t. sk. kucēni) kustinās instinktīvi, pat atrodoties virs ūdens, nevis ūdenī. Zooveikalos ir pieejamas arī speciālas peldvestes suņiem, kas palīdz noturēt pareizo pozīciju ūdenī un ļauj pilnvērtīgi un droši izbaudīt ūdens priekus, īpaši piemērotas tās ir suņiem, kuru anatomiskās īpatnības, fiziskais vai veselības stāvoklis apgrūtina peldēšanu.
Ievēro mērenību
Ļena Valdmane stāsta, ka laiskošanās ūdens tuvumā, vienkārši staigāšana seklā ūdenī (līdz suņa krūšu līmenim) vai rakņāšanās krasta smiltīs un dubļos, arī bez peldēšanās, ir laba vienmērīga fiziskā slodze sunim un iespēja atvēsināties bez liekas piepūles.
“Arī gadījumā, ja tavs suns ir nasks peldētājs, nepārforsē. Suņi labprāt izdabās saimniekam un būs gatavi vairākkārt atnest ūdenī iemestu bumbiņu, taču saimniekam ir jānovērtē suņa stāvoklis un, ja suns izrāda noguruma pazīmes (ir aizelsies, krastā uzreiz vēlas apsēsties vai apgulties, ir palēninājis tempu, gan skrienot iekšā ūdenī, gan izkļūstot no tā), pārtrauc rotaļu un labāk atgriezies baudīt ūdens priekus citā dienā,” stāsta kinoloģe.
Ūdenstilpju tuvumā jāļauj sunim pašam izvēlēties, vai tas vēlas baudīt peldes, vai izvēlas citu nodarbi. Bieži suņiem patīk ložņāt gar krastu, medīt kukaiņus vai mailītes, rakt bedres smiltīs. Ja suns dodas līdzi saimniekam peldē, jāvēro mirklis, kad suns vēlas atgriezties krastā, un nevajag suni saukt dziļāk un turpināt peldēt. Protams, ja suns veikli un azartiski dzīvojas ūdens tuvumā, labprāt pats lec iekšā un peld, saimniekam atliek vien baudīt mirkli.
Svarīgi, lai atrašanās pie ūdens sagādā prieku un ir droša gan sunim, gan saimniekam un apkārtējiem, atgādina Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves eksperte.
Publicēt vai nepublicēt sava mazuļa foto – tas ir katra vecāka un ģimenes privāts lēmums, ko vada konkrēti argumenti. Bet kā rīkoties vecākiem, kuri nolēmuši savu mazuli neizrādīt interneta plašumos, taču pamana, ka to dara kāds cits ģimenes loceklis, tuvs draugs vai pat svešinieks? Un ko par savu fotogrāfiju publicēšanu jau pieaugot teiks paši bērni, kuri saviem vecākiem nav devuši atļauju izrādīt sevi sociālajos tīklos? Nākotnes riskus skaidro Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.
“Izvērtējot, publicēt vai nepublicēt sava bērna fotogrāfijas internetā, vecākiem ir jāapzinās, ka vēlāk apzinātā vecumā bērns varētu nevēlēties, ka viņa/-s fotogrāfijas vai citi personas dati ir pieejami sociālajos tīklos. Bērna fotogrāfiju publicēšana nākotnē var izraisīt problēmas personiskajā un profesionālajā dzīvē. Tā kā lēmums par bērna fotogrāfiju publicēšanu internetā ir bērna vecāku pārziņā, tas jārespektē arī pārējiem pieaugušajiem bērna kontaktpersonu lokā,” norāda Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka. Viņa atklāj, ka Datu valsts inspekcijā līdz šim vēl nav saņemts iesniegums, kur bērns lūgtu palīdzēt atbrīvoties no publikācijām, ko, iespējams, veikuši viņa ģimenes locekļi. Taču jau pavisam drīz pieaugs paaudze, kas ir plaši “atrādīta” sociālajos tīklos, un paredzams, ka parādīsies jauna tendence, bērniem prasot dzēst savus attēlus.
Par personas datu apstrādi sociālās tīklošanas vietnē atbild arī vietnes administrācija, un pareizi būtu, ja katras šādas vietnes privātuma vai datu apstrādes politikā būtu aprakstīts, kā personai rīkoties gadījumos, kad personas dati, iespējams, apstrādāti nelikumīgi. Taču daži galvenie principi palīdzēs izvairīties no pārpratumiem un nepatīkamām situācijām.
Bērna piekrišana nav pamatojums attēlu publicēšanai
Arī bērnu datus, tāpat kā jebkuras fiziskas personas datus, var apstrādāt komerciālos nolūkos vai nodrošinot citas personas leģitīmās intereses. Šādos gadījumos datu apstrādei ir jāatbilst visām noteiktajām prasībām, un šādu datu apstrādi var veikt skola vai komersants. Kā tad ar visiem pārējiem? Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulu bērniem pienākas īpaša personas datu aizsardzība, jo sevišķi, lai veidotu personu vai lietotāju profilus sociālajos tīklos.
“Personas piekrišana ir viens no pamatojumiem, lai fotogrāfiju vai videoierakstu publicēšana sociālās tīklošanas vietnēs būtu atļauta. Taču jāņem vērā, ka nepilngadīgu bērnu piekrišanu nevar uzskatīt par likumisku pamatojumu, jo saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu bērna likumiskie pārstāvji ir vecāki, un viņu pienākums ir aizstāvēt bērna tiesības un ar likumu aizsargātās intereses. Tātad vecāki arī pārstāv savus nepilngadīgos bērnus datu aizsardzības jomā, un bērna personas dati atrodas vecāku “kontrolē”,” skaidro Jekaterina Macuka. Vienkāršoti runājot, ja pajautāsi radu vai draugu bērnam, vai drīksti publicēt viņa attēlu, ar to nepietiks pat pozitīvas atbildes gadījumā. Bez bērna vecāku atļaujas to nedrīkst darīt.
Kāpēc drīkst dalīties ar bērna bildēm ģimenes grupā, bet ne Facebook?
Bērna vecāki vai citi ģimenes locekļi var dalīties ar bērna attēliem savas sociālās grupas ietvaros, piemēram, WhatsApp slēgtajā ģimenes grupā. Taču attēlu publiskošana sociālajos tīklos var novest pie nepatīkamām sekām. Šī gada maijā Nīderlandē tiesa izšķīrusi civilstrīdu starp kādu vecmāmiņu un viņas nepilngadīgo mazbērnu māti, jo vecmāmiņa bez bērnu vecāku piekrišanas sociālajos tīklos bija publicējusi vairākas mazbērnu fotogrāfijas. Vecmāmiņa atteicās tās dzēst no sociālajiem tīkliem arī pēc bērnu mātes vairākkārt izteikta pieprasījuma. Tiesa lēma, ka mazbērnu fotogrāfiju publicēšana bez vecāku piekrišanas ir nelikumīga, un uzdeva vecmāmiņai dzēst no sociālās tīklošanas vietnēm tur ievietotās mazbērnu fotogrāfijas.
Kādēļ arī vecākiem divreiz jāpadomā, pirms publicēt bērna fotogrāfiju?
Gan vecākiem, gan sociālās tīklošanas vietņu lietotājiem būtu jāņem vērā, ka internetā publicētās fotogrāfijas veido personas digitālo vēsturi. Bērna intereses var tikt potenciāli aizskartas situācijā, kad, bērnam pieaugot, atsevišķas internetā ievietotās un publiski pieejamās fotogrāfijas var šķist pārāk personīgas un nepiemērotas izplatīšanai: piemēram, kails bērns, bērns jocīgā tērpā, bērns ar grimasē savilktu seju. Digitālajai vēsturei savukārt ir aizvien pieaugoša loma dažādos dzīves aspektos, piemēram, darba meklējumos.
Tāpat, publicējot bērna fotogrāfijas ar atzīmētu vārdu un ģeogrāfisko atrašanās vietu, iespējams, negribot apdraudi bērna fizisko un ģimenes ekonomisko drošību, jo šādi tu sniedz noziedzniekiem informāciju par bērna un ģimenes paradumiem, uzturēšanās vietām, mājokli un tā drošību utt. Bērnu fotoattēli, kas publiski pieejami sociālās tīklošanas vietnēs, var tikt izmantoti arī dzimumnoziedznieku seksuālajiem mērķiem.
Noteikumi attiecas arī uz bērniem
Atsevišķs jautājums – kā rīkoties, kad bērna attēlu publisko viņa vienaudži bērna paziņu lokā.
Protams, bērniem augot, saskarsme ar vienaudžiem ir aktuāla, arī digitālajā vidē. Aizliegt bērnam iesaistīties sarunās ar draugiem vai dalīties ar attēliem sociālo tīklu grupās nav risinājums, taču svarīgi iemācīt, ka jebkurš attēls paliks internetā uz visiem laikiem. Tāpēc bērnam jāiemācās nedalīties ar attēliem, kurus viņš negribētu publiskot visiem, kā arī nedarīt otram to, ko nevēlas, lai nodarītu pašam. Ja ļoti gribas padalīties ar labāko draugu, labāk attēlu parādīt savā telefonā, nevis pārsūtīt.
Ja nākas saskarties ar situāciju, kad kāds cits publicējis neglaimojošu bērna fotogrāfiju, viņam ir tiesības vērsties pie attēla publicētāja un lūgt attēlu dzēst, taču, ja tas nelīdz, jāvēršas pie sociālo tīklu administrācijas. Sociālo tīklu vietnes piedāvā iespēju pie katra publicētā raksta, attēla un citas informācijas, kas satur personas datus, izvēlēties “Report” jeb “Ziņot”, lai sociālā tīkla administrācijai nodotu ziņu, ka šim attēlam šeit nevajadzētu atrasties. Datu valsts inspekcija aicina bērnus ielūkoties https://drossinternets.lv/ , kur atrodami vērtīgi padomi drošākai interneta lietošanai.
Vasara ir aktīvs ceļojumu un atpūtas laiks. Vai tas būtu tuvāks, vai tālāks brauciens, visjaukāk to baudīt ģimenes lokā. Tomēr, lai ceļojumu varētu patiesi izbaudīt, jau laikus jāpārdomā, kas būs nepieciešams dažādās situācijās. Ko likt somā, ja paredzēts ilgs un garš ceļojums, lai paši mazākie ceļotāji nenogurtu un justos labi, stāsta pediatre, Rimi Bērniem eksperte Sanita Mitenberga.
Izziņas un dokumenti
Izbraucot no valsts mazajam, tāpat kā pieaugušajiem, ir vajadzīga pase. Taču tas nav vienīgais svarīgais dokuments. “Ja bērnam ir kādas hroniskas slimības, jāsagatavo visi vajadzīgie medikamenti un izziņa no ģimenes ārsta par diagnozi, kurā norādīti konkrēti medikamentu nosaukumi. Tas ir īpaši svarīgi, ceļojot ar lidmašīnu, jo, uzrādot izziņu robežkontroles punktā, izvairīsieties no situācijas, kad kādu medikamentu neļauj ienest lidaparātā,” iesaka Sanita Mitenberga, piebilstot – vēl viens būtisks dokuments ir bērna potēšanas pase, kuru atsevišķās valstīs var lūgt uzrādīt.
Pietiekami daudz ūdens
Nereti pieaugušie strikti turas pie ceļojuma grafika un, nevēlēdamies kavēties, bērnam norāda – nedzer daudz, jo tad tev atkal vajadzēs uz tualeti. Taču ūdens dzeršana ir obligāta, īpaši karstā laikā! “Nevēlēšanās apstāties “zaļajā pieturā” nevar būt iemesls atteikties no ūdens. Ūdens pudelītei vienmēr jābūt līdzi!” atgādina Rimi Bērniem eksperte.
Minimālā aptieciņa
Ceļojuma aptieciņai jābūt kompaktai, īpaši tad, ja ceļojat ar lidmašīnu vai sabiedrisko transportu, kur noteikts bagāžas limits. Tomēr somā vajadzētu atrast vietu gan termometram, gan ibuprofēnam vai paracetamolam, ko iedot bērnam, ja temperatūra ir augstāka par 38 grādiem. Šie medikamenti noderēs arī pret zobu, galvas un vēdera sāpēm. Ceļojuma aptieciņu vēlams papildināt arī ar kādu antihistamīna preparātu alerģijas gadījumiem – vienalga, vai tā būtu alerģija no kukaiņa koduma, vai no pārtikas, vai saules. Tāpat ieteicams nodrošināties ar aktīvo ogli un probiotiķi, kas glābs no caurejas un vēdera uzpūšanās.
“Tā kā daudzi bērni cieš no sliktas dūšas transportlīdzekļos, vajadzētu parūpēties arī par medikamentiem pret sliktu dūšu, kā arī maisiņiem, ja nu lieta tomēr nonāk līdz vemšanai,” iesaka Rimi Bērniembērnu veselības eksperte Sanita Mitenberga. “Aptiekās nopērkamas ingvera tabletes, taču bērniem vairāk patiks sūkājamās ingvera “konfektītes” uz kociņa, kas nomāc nelabumu un palīdz tikt galā ar jūras slimību. Šis līdzeklis piemērots bērniem no trīs gadu vecuma un arī grūtniecēm.” Pediatre atgādina – bērnam, kuru moka nelabums, ieteicams sēdēt automašīnas priekšējā sēdeklī un izvairīties no lasīšanas braucošā auto.
Līdzekļi pret pušumiem, netīrumiem un apdegumiem
Tā kā viena no garo brīvdienu aktivitātēm ir dažādas ekskursijas, kur nākas daudz staigāt, var gadīties, ka pat visērtākie apavi uzberž tulznas. Tāpēc vēlams sagādāt dažāda izmēra plāksterus un vairākus apavu pārus. “Pirms tulznu aplīmēt, tā noteikti jāiztīra. Ūdeņraža pārskābe nepatīkami kož, tāpēc es ieteiktu ņemt līdzi kādu citu dezinficējošu līdzekli,” iesaka pediatre. Tāpat, ilgi ceļojot, var rasties situācijas, kad nav, kur nomazgāt rokas, un tad lieti noderēs dezinficējošas salvetes. Un, protams, nedrīkst aizmirst par saules aizsargkrēmu, kas pasargās no apdegumiem!
Atbalsta spilventiņš
Lai bērnam ceļošana būtu ērta, mašīnā jābūt ērtam autosēdeklītim. Kad mazais aizmieg, galvas un kakla atbalstam var izmantot ceļojuma spilvenus, ko apliek ap kaklu. Ieteicams paņemt līdzi arī vieglu sedziņu, jo guļot bērnam var būt auksti, it sevišķi, ja ieslēgts kondicionētājs – sedziņa noderēs gan automašīnā, gan lidmašīnā.
Izkustēšanās un izklaides
Tā kā mazam bērnam ir grūti ilgstoši nosēdēt uz vietas, garlaicību var kliedēt DVD atskaņotājs, kas paredzēts lietošanai automašīnās – animācijas filmas uz kādu laiku mazo var nomierināt. Vecāki, kuri ir kategoriski pret “ekrāniem”, var izmantot audio ierakstus, atskaņojot automašīnas skaļruņos audio pasakas vai bērnu dziesmas.
“Tiesa, pat aizraujošākais ceļojums ar vairākiem pārlidojumiem vai daudzām stundām automašīnā var būt nogurdinošs. Ja ceļā ar auto bērns kļūst nemierīgs un ir iespējams apstāties kādā laukumā, nevis ceļa malā, tas ir jādara. Labāk galamērķī nonākt vēlāk, bet pozitīvā noskaņojumā un veseliem nekā steigties, kļūstot niķīgiem un pārgurušiem,” saka Rimi Bērniem eksperte. Te nu līdzi jāņem tikai labā griba – arī pieaugušajiem nenāks par ļaunu ik pa laikam ieelpot svaigu gaisu un izkustēties. Bērniem ir svarīgi izskrieties, izlādēt enerģiju, lai atkal varētu kādu laiku pavadīt sēdus mašīnā un pat aizmigt. “Taču atcerieties – drošība pirmajā vietā. Neļaujiet bērnam skraidīt gar auto maģistrāles malu!” atgādina pediatre.
Nav tā, ka tu kādu satiec un uzreiz dodies pie altāra. Attiecības attīstās pakāpeniski. Katrs pakāpiens attiecībās kaut ko nozīmē, un katrā no tiem ir savi pārsteigumi un grūtības. Lūk, seši svarīgi „pakāpieni”:
Pasludināt attiecības par oficiālām
Pienāk brīdis, kad pēc vairākiem randiņiem jūs nonākat līdz sarunai par to, kas starp jums notiek. Galvenais, lai jūsu abu mērķi un domas sakrīt. Jūs runājat par attiecību statusu, varbūt par kopīgu nākotni. Šis ir posms, kurā visbiežāk aizbēg tie, kam no tevis vajag tikai seksu.
Iepazīstināt ar ģimeni
Nav svarīgi vai tu dzīvo ar vecākiem, vai kopmītnēs ar draugiem. Pienāk reiz brīdis, kad tu vēlies (vai varbūt nākas?) savu izredzēto iepazīstināt ar savu ģimeni. Ja vecākiem tava otrā pusīte patīk, tā taču ir laba zīme, vai ne?
Atstāt pie viņa savu zobubirsti
Šis ir ļoti svarīgs punkts. Vienu dienu tu atstāj pie viņa zobubirsti, otru – mājas drēbes, trešo – ķemmi… Šis norāda uz to, ka tu vēlies pie viņa atgriezties un no rītiem pamosties kopā, nevis ieskriet pie viņa vakarā, uz pāris stundiņām, lai pačalotu un nodarbotos ar seksu. Tu jūties brīvi!
Dzīvošana kopā
Pienāk brīdis, kad tu pēkšķi saproti, ka pie viņa mājās pavadi vairāk laika nekā savējās, viņa vannasistabas plaukti ir pārbāzti ar taviem skaistumkopšanas līdzekļiem… Varbūt būtu laiks sākt dzīvot kopā? Jo, lai arī cik daudz laika jūs pavadītu kopā, kopdzīve atklāj vienam par otru daudz jauna.
Pieminēt kāzas
Ir skaidrs, ka jūs mīlat viens otru un to arī nebaidāties atklāt. Nākamā sarunu tēma – kādas katrs no jums iedomājas savas kāzas. Pat, ja pašlaik tas ir tikai teorētiski. Galvenais ir saprast, vai partneri domas un sarunas par šo tēmu nebiedē.
Iegādāties mājdzīvnieku
Daudzi pāri varētu atzīt, ka mājdzīvnieks ģimenē ir gluži kā mazs bērns, par kuru jārūpējas. Tā ir liela atbildība, jaunas zināšanas un rūpes. Pie tam, jums ir arī jāizlemj, kā jūs konkrēto dzīvnieciņu grasāties audzināt, kā barosiet, kas viņu vedīs pastaigās utt.
Šajā brīdī jūs saprotat, vai varat uz partneri paļauties, izrunāties un kopīgi risināt jautājumus, lai nonāktu pie kopīga mērķa un risinājuma.
Jā, zemeņu laiks tūlīt, tūlīt jau būs cauri, tāpēc jāsteidz vēl paspēt izvārīt kādu garšīgu ievārījumu. Portāls „Lifehacker” piedāvā dažus noteikumus, kas jāievēro, lai zemeņu ievārījums izdotos patiesi gards.
-Rūpīgi sašķiro zemenes. Ja tu vēlies pagatavot ievārījumu ar veselām ogām, izvēlies skaistas, gatavas ogas (bet ne pārgatavojušās). Tādas, kas nav visai skaistas un saspiestas derēs ievārījumam, kuram ir vienmērīga konsistence.
-Mazgāt zemenes vajag ļoti uzmanīgi, jo tās var saspiesties un kļūt pārāk mīkstas. Daži iesaka vispār ogas nemazgāt, bet noslaucīt ar mitru dvieli. Ja zemenes ir pārāk netīras, ieliec tos traukā ar ūdeni un periodiski uzmanīgi samaisi ar rokām. Pēc 15-20 minūtēm smiltis un netīrumi nosēdīsies trauka dibenā. Pēc mazgāšanas zemenes jāpārliek uz papīra dvieļa, lai tās izžūtu.
-Astīti jāplēš nost tikai sausām un tīrām ogām, citādi tās zaudēs daļu sulas un ievārījums neizdosies tik sulīgs un garšīgs.
-Lai dažādotu ievārījuma garšu, tam var pievienot garšvielas, piemēram, kanēli, vaniļu, kardamonu, piparmētru un pat baziliku. Ja garšvielas pievieno gatavošanas sākumā, to aromāts būs izteiktāks.
-Ievārījumu gatavo nerūsējošā tērauda vai vara traukos.
-Vārīšanas laikā noņem putas. Ja tās atstās,gatavais ievārījums glabāsies īsāku laiku. Pie tam, bez putām tas būs caurspīdīgāks, aromātiskāks un garšīgāks.
Zemeņu un ķiršu ievārījums
Sastāvdaļas:
1 kg zemeņu
800 g ķiršu
500 g cukura
Pagatavošana:
1.No ķiršiem izņem kauliņus.
2.Ķiršus un zemenes liek katlā un apber ar cukuru.
3.Uz mērenas uguns sagaida, līdz masa sāk vārīties, pavāra vēl piecas minūtes un nedaudz atdzesē. Pēc tam atkārto tādu pašu vārīšanu vēl divas reizes.
Slaidas figūras noslēpums ir regulāri treniņi. Diemžēl, daudzas sievietes strādā līdz vēlai naktij, un viņām ir ierobežots laiks, lai regulāri apmeklētu sporta zāli. Ja tu arī esi saskārusies ar šādu problēmu, nepārdzīvo, jo aktīvu dzīvesveidu var piekopt arī mājās.
Atrodi vietu, kur notiks tavi treniņi
Ja atradīsi savā mājā vietu, kur regulāri varēsi nodarboties ar vingrinājumiem, tu vieglāk varēsi sākt sportot. Tu atradīsies sportam labvēlīgā atmosfērā.
Iegaumē pāris vienkāršus vingrinājumus
Iegaumē dažus vingrinājumus, kas tev pašai patīk, jo tie kalpos par pamatu sākuma apmācībām. Vienmēr labāk sākt ar to, ko tu proti un mīli darīt. Pēc kāda laika papildini savu treniņu programmu ar jauniem vingrinājumiem, kas domāti dažādām muskuļu grupām.
Izmanto tiešsaistes video
Skaties dažādus video, kuros redzamas grupu nodarbības – šie ieraksti ir alternatīva braucienam uz sporta zāli. Online video padarīs tavu treniņu efektīvāku.
Lejupielādē veselības un fitnesa aplikāciju mobilajā telefonā
Mūsdienās ir daudz noderīgu aplikāciju, kas tavu dzīvi var atvieglot. Šīs fitnesa aplikācijas apkopos statistiku par tavu ātrumu, tavu tempu, noieto attālumu, par tavām kalorijām.
Pavasaris šogad bija vēls, vēss un lietains. Traucēja arī salnas, tāpēc dārzkopju darbi varētu būt aizkavējušies.
Zāļu tējām vāc liepziedus, asinszāli un mārsilu. Raudene noderēs gan veselīgām tējām, gan kā garšviela. Iepriekš sagatavotā dobē, labāk ēnainā vietā, dēstiem sēj divgadīgās puķes. Rozēm un citām puķēm nogriež noziedējušos ziedus. Tad augi netērēs spēkus sēklu nogatavināšanai, ziemcietes labāk sagatavosies ziemai, bet vasaras puķes turpinās krāšņi ziedēt. Lilijas miglo pret pelēko puvi. Ja nepieciešams, gladiolas, dālijas un citas puķes piesien pie balstiem. Pēc noziedēšanas var apgriezt veigelu krūmus, ja tos vajag veidot. Apcērp dzīvžogus. Sien pirtsslotas. Lasa ogas un gatavo ievārījumus, kompotus, sulas. No nātrēm un tauksaknēm gatavo jaunas raudzējumu porcijas dārza mēslošanai.
7.–9. jūlijs. Lapu dienas.
Šajā laikā nav ieteicams vākt un pārstrādāt ziemai augļus un ogas. Sausā laikā laista dārzu. Sēj dažādus salātus un dilles, arī vasaras portulaku. Tas ir viens no retajiem augiem, kas palīdz paaugstināt zemu asinsspiedienu. Ievāc kressalātu sēklas. Appļauj zālienu, lai tas ātri ataugtu, apgriež slikti sakuplojušus dzīvžogus. Pavairo augus ar lapainiem spraudeņiem. Mēslo augus. Nopļauto zāli kā zaļmēslojumu un mulču klāj uz augsnes gurķu, kabaču un ķirbju dobēs, arī lauka tomātu stādījumos. Tā noderēs arī plēves siltumnīcās, jo būs mēslojums un mazāk dīgs nezāles. Apgriež skābenes un maurlokus, lai tie ataugtu un atkal būtu maigi un garšīgi.
10.–11. jūlijs. Augļu dienas.
Ja esat pratuši stādiem nodrošināt siltumu un labus apstākļus, jau varat vākt gurķu, sviesta pupiņu, zirņu, kabaču un pat tomātu ražu. Lasa ogas. Šajās dienās to visu var arī pārstrādāt – vārīt ievārījumus, skābēt un konservēt. Ja ir iespēja un vēlme, var pat ieskābēt agro kāpostu porciju. Tomātiem izlauž pazarītes un nogriež daļu lapu. Apskata augļu kokus. Ja aizmeties daudz augļu, tos retina. Vācot ķiršu ogas, kokiem vienlaikus var izgriezt zarus, veidot vainagu. 11. jūlija pēcpusdienā ravē un retina burkānus. Tie jau paaugušies, lielākos var apēst, bet atlikušos aprušināt, lai sakņu augšgals būtu aprausts ar augsni.
12. jūlijs. Sēšanai un stādīšanai nelabvēlīga diena.
Ravē dārzu, appļauj nezāles. Ja nepieciešams, apkaro kaitēkļus. Sakārto pagrabus. Diena nav labvēlīga, lai vāktu ražu ilgstošai uzglabāšanai, tāpēc dārzeņus un ogas vāc tikai ikdienas patēriņam.
13. jūlijs. Sakņu diena.
Kad agrie kartupeļi noziedējuši, izlases veidā var rakt bumbuļus. Nākamā gada sēklai tie vēl nederēs, jo miziņa ir pārāk plāna.
Depresija – tā nav izvēle. Tas ir viens no bezpalīdzīgākajiem cilvēka stāvokļiem. Dažreiz viņš izjūt skumjas, dažreiz tukšumu, dažreiz vispār neko. Mēdz būt tā, ka depresija cilvēku paralizē gan prātā, gan ķermenī, neļaujot darīt to, kas patīk. Depresija nav vienkārši slikta diena vai slikta oma. Tas nav kaut kas, ko var vienkārši pārdzīvot. Iegaumē, neviens pats neizvēlas iegrimt depresijā.
Teikt “tev vienkārši vajag iziet ārpus mājas” vai “viss būs labi” ir bezjēdzīgi. Viegli teikt, jo tev šķiet, ka tu cilvēkam dāvā risinājumu, ka viņam kļūs labāk, ka tas atvieglos sāpes. Bet patiesībā šīs frāzes ir bezjēdzīga un dažreiz pat aizvainojošas.
Šādas frāzes pastiprina spriedzi, liekot cilvēkam justices neadekvātam. Vienkāršs apskāviens būs daudz labāks par frāzēm. Necenties dot padomu. Vienkārši izrādi savu atbalstu un pajautā, kas cilvēkam šajā dzīves posmā ir vajadzīgs.
Dažkārt cilvēks tevi atgrūdīs. Cilvēki, kuri cieš no depresijas, var justies kā nasta apkārtējiem. Tas liek viņiem izolēties, atgrūzt tuviniekus, pārdzīvot par visu. Nevajag likt cilvēkam runāt un tikties, ja viņš to nevēlas. Vienkārši ik pa laikam atgādini, ka esi līdzās.
Tev ir tiesības uz savām jūtām. Tikai tāpēc, ka kādam ir depresija, tas nenozīmē, ka tev ir jādomā tikai par viņa vēlmēm. Jā, cilvēkam ar depresiju ir nepieciešama mīlestība un atbalsts, bet, ja tas sāk negatīvi ietekmēt tavu dzīvi, tev ir tiesības to atzīt un izprast, kā dot otram cilvēkam vajadzīgo, nedarot pāri sev. Tādos brīžos ir jāprot atkāpties un paskatīties uz situāciju no malas – kā tu vari cilvēkam palīdzēt un saglabāt savu laimi?
Depresija pārslogo cilvēku. Cilvēks ir gluži vai izpumpēts. Pārdzīvot vēl vienu dienu šķiet neiespējams uzdevums. Cilvēks ātri nogurst un zaudē enerģiju. Pat, ja guļ.
Izvairies no ultimātiem un prasībām. Draudēšana ar to, ka tu aiziesi vai arī vairs nerunāsi, kamēr cilvēkam nekļūs labāk, nav laba taktika. Cilvēks pēkšņi nekļūs tāds, kādu tu gribi viņu redzēt, tikai tāpēc, ka tu esi nogurusi cīnīties ar viņa problēmām.
Ne vienmēr cilvēks grib būt viens. Lai gan viņam vajag laiku sev, tāpat vajadzētu atgādināt par sevi, par iespējām darīt kaut ko kopā un nomainīt ierasto vidi.
Necenties salīdzināt savu situāciju ar citu pieredzi. Kad kādam ir grūti, mēs bieži vien sākam dalīties savā vai apkārt dzirdētā pieredzē. Taču tādā veidā tu novirzies no blakus esošā cilvēka problēmas. Labāk vienkārši uzklausi.
Tu vari jautāt cilvēkam par viņa jūtām. Un tas ir svarīgi – zināt, ko viņš jūt, ko domā, kāda veida domas domā un, cik nopietna varētu būt situācija.
Tā nav tava vaina. Kad ar depresiju cīnās mīļotais cilvēks, var būt grūti saprast, kam tieši viņš iet cauri. Tu vari domāt, ka esi vainīga tajā, kas notiek ar otru cilvēku un ar attiecībām kopumā. Ja cilvēkam vajag privāto telpu un viņš attālinās, nevaino sevi. Viņa depresija nav saistīta ar tevi.
Daudzu ikdienā lietojamo pārtikas produktu izcelsme mums jau ir zināma. Tomēr netrūkst arī tādu mums jau pierastu ēdienu, kuru nejauša vai apzināta izgudrošana spilgti ierakstīta vēsturē.
Baudot maltīti, mēs nemēdzam domāt par ēdiena vēsturi, bet gan par tā garšu. Lielākā daļa no mums var iztēloties ka šefpavārs vai uzņēmējs bezgalīgi eksperimentē, lai izveidotu un atklātu perfektu sastāvdaļu simfoniju. Tomēr tādus pasaulslavenus ēdienus kā čīzburgerus, kartupeļu čipsus un kukurūzu pārslas ir izdevies pagatavot nejauši, bez piepūles.
“National Geographic”, iedvesmojoties no raidījuma “Ēdienu fabrika”, iepazīstina jūs ar aizraujošajiem stāstiem par to, kā tika izgudroti mūsu mīļākie našķi.
Šokolādes cepumi ar šokolādes gabaliņiem
Lai arī apgalvo, ka visu laiku labāko gardumu izgudroja pavisam neapzināti, tā it nemaz nav. 1938. gadā pavāre Ruta Veikfilda (Ruth Wakefield), kurai piederēja krodziņš “Toll House Inn” Vitmenā, Kalifornijā, eksperimentēja un visus pārsteidza, piedāvājot cepumus ar šokolādes gabaliņiem.
Šī saldā našķa recepte bija pavisam vienkārša, bet rūpīgi pārdomāta un vairākkārt izstrādāta. Proti, kad Ruta tos gatavoja, viņa variēja ar dažādām šokolādēm un garšām. Lai nebūtu jādodas uz veikalu, viņa izmantoja Šveices firmas “Nestlé” šokolādes tāfelīti, salauza to mazos gabaliņos un pievienoja klāt masai. Šokolādes gabaliņi neizkusa, bet palika cepumos, kā tas bija gaidāms. Rutai izdevās pagatavot klasisku un iemīļotu našķi, it īpaši populāru Amerikā.
Lai gan Veikfilda nekad neiedomājās par tik lielu receptes ietekmi uz kultūru, viņa ar savu perfekcionismu un kulinārajām zināšanām noteikti saprata, ko dara. Vēlāk šos cepumus nosauca par “Toll House Chocolate Crunch Cookies” un par tiem runāja pat radio un televīzijā. Zīmīgi, ka 1939. gadā Veikfīlda pārdeva “Nestlé” tiesības izmantot savu recepti, kā arī “Toll House Inn” zīmola vārdu.
Načos
Tāpat, kā daudzu izcilāko izgudrojumu, arī slaveno Meksikāņu uzkodu nosaukuma un receptes rašanās bija pavisam nejauša un spontāna. 1940. gadā militāro kājinieku sievas piestāja restorānā ar nosaukumu “Victory Club” Piedras Negras pilsētā, Teksasā. Viena no sievietēm, Mamija Finana (Mamie Finan), kura bija ēstuves patstāvīgā kliente, pasūtīja uzkodas, norādot, ka vēlas nogaršot ko citādāku, nekā ierasts.
Viesmīlim Ignasio Anaja (Ignacio Anaya) tas divreiz nebija jāsaka. Viņš devās uz virtuvi, kur pamanīja ceptus kukurūzas tortiljas gabaliņus. Kulinārijas iedvesmas brīdī viņš tos sagrieza mazos trijstūros, pievienoja sieru un halapeņjo piparus, uzsildīja un tos pasniedza. Anaja, ilgi nedomājot, nosauca tos par načos, jo tā bija viņa paša iesauka – Ignasio “Načo” Anaja (Ignacio “Nacho” Anaya).
Tas bija tikai sākums načo ērai – uzkoda ātri kļuva populāra visā Teksasā un Dienvidrietumos. Anaja Teksasā atvēra arī savu ēstuvi – ” Nacho’s Restaurant”, kas strauji kļuva populāra. Arī mūsdienās Anaju godina – katru gadu 21. oktobrī Piedras Negras pilsētā atzīmē Starptautisko Načo dienu, un iedzīvotāji rīko trīs dienu Načo Festivālu.
Kartupeļu čipsi
Ja ielūkojamies kartupeļu čipsu vēsturē, vērts zināt, ka sākotnēji tos sauca par Saratogas čipsiem, par godu vietai, kur tos izgudroja, – Saratogā, Ņujorkā.
Tomēr tiek uzskatīts, ka par čipsiem runāja jau 19. gadsimta sākumā, kad 1817. gadā tika publicēta Viljama Kitčinera (William Kitchiner) grāmata “The Cook’s Oracle”, kas bija ļoti pieprasīta Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Grāmatā esošā recepte “Kartupeļi, kas cepti šķēlītēs” līdzinājās kartupeļu čipsiem. Tomēr vispopulārākā čipsu versija ir Saratogas čipsi, kuri kļuva zināmi visā pasaulē.
Leģenda vēsta, ka 1853. gadā restorānā ar nosaukumu “Moon’s Lake House” pavārs Džordžs Krams (George Crum) saņēma sūdzību no klienta par to, ka viņa pasniegtie kartupeļi nebija pietiekami kraukšķīgi, turklāt bija pārāk biezi un bez sāls. Tas viņu ļoti sadusmoja, tādēļ pavārs neapmierināti un pavirši sagrieza kartupeļus ļoti plānās šķēlītes, apcepa tos eļļā un uzbēra sāli. Lai arī tos nebija iespējams nobaudīt ar galda piederumiem, klients bija sajūsmā par šo uzkodu. Drīz tos sāka saukt par Saratogas jeb kartupeļu čipsiem.
Čipsi bija vietējās pilsētiņas vērtība un delikatese līdz Lielās Depresijas sākumam Amerikā 20. gadsimta 30. gados, kad uzņēmējs Hermans Lejs (Herman Lay) ar šiem čipsiem iepazīstināja visu pasauli. Zīmola “Saratoga Chips” nosaukums joprojām pastāv.
Vafeles
Tāpat kā daudzi Rietumu civilizācijas labākie sasniegumi, arī garšīgo vafeļu vēsture meklējama Senajā Grieķijā. Tur atēnietes starp divām metāla plāksnēm, kuras piestiprināja gariem koka rokturiem, gatavoja plakanas kūkas. Tā dēvētās “obelijas” nebija tik saldas, kā mūsdienu vafeles. Citas sastāvdaļas, piemēram, garšvielas, krējumu, medu un sviestu receptei pievienoja laika gaitā.
15. gadsimtā Nīderlandes vafeļu ražotāji sāka kalt taisnstūra plāksnes ar režģa rakstu, iedvesmojoties no medus šūnām. Tā radās “rūtotās” vafeļu pannas, un tieši šāda veida cepšanas režģi pazīstam arī mūsdienās. Tieši holandiešiem piešķīra titulu par vafeļu kultūras nogādāšanu Amerikā.
Amerikā vafeles ieveda svētceļotāji, kuri devās uz Masačūsetsu. Tikai 1930. gadā kāda Kalifornijas ģimene apvienoja vafeļu maisījumu, elektrību un atjautību, lai izdomātu veidu, kā masveidā ražot vafeles un kā padarīt šo produktu par brokastu sastāvdaļu. Brāļi Frenks, Tonijs un Sems Dorsi (Frenk, Tony and Sam Dorsa) izgudroja ātro vafeļu maisījumu un izstrādāja konstrukciju, ar kuras palīdzību stundā izcepa tūkstošiem vafeļu, kas bija gatavas sasaldēšanai un nosūtīšanai.
Sendvičs
Sendviči ir ātri pagatavojama un garšīga uzkoda. Galu galā, amerikāņi dienā izbauda vairāk nekā 300 miljonus sviestmaižu. Tomēr to saknes nav meklējamas ASV, bet gan Anglijā.
Tādu sviestmaizi, kādu mēs to ēdam mūsdienās, 1762. gadā popularizēja Sendvičas ceturtais grāfs Džons Montegjū. Leģenda vēsta un arī lielākā daļa vēsturnieku par šo ir vienisprātis – Montegjū bija nopietna azartspēļu problēma, kuras dēļ viņš pie spēļu galda pavadīja vairākas stundas. Ilgi sēžot, 18. gadsimta aristokrāts savam mājas pavāram lika pasniegt gaļu, kas ielikta starp divām maizītēm, lai varētu to baudīt, nepieceļoties no galda un neizmantojot nekādus piederumus. Tā radās sviestmaize.
Protams, diez vai Montegjū bija pirmais, kas izdomāja likt pildījumus starp maizes šķēlēm, bet tieši viņa sendviča versija kļuva populāra Londonas sabiedrības aprindās un vēlāk tika papildināta. Tā arī nodēvēta grāfa vārdā.
Ja vēlies uzzināt vēl vairāk par to, kā tiek gatavoti tādi gardumi kā košļājamās gumijas, kā alus kļūst par smalku viskiju un kā ikdienā saražo 1000 kilogramu ravioli, skaties raidījuma “Ēdienu fabrika” pirmo sezonu no 3. maija darba dienās plkst. 18.25 kanālā “National Geographic”!
Svešvalodas
