Kā trauksmes signālus par psihisko veselību atpazīt ikdienā?

26/01/2023

Izplatītākie psihiskie traucējumi Eiropā ir trauksme, bezmiegs un depresija. Latvijā situācija ir līdzīga un, visticamāk, jāpiemin arī izdegšanas sindroms. Diemžēl daudzi palīdzību pie speciālistiem nemeklē, ļaujot problēmai samilzt līdz apmēriem, kad bez zālēm neiztikt.

Par to, kā atpazīt brīdi, kad noteikti jādodas pie speciālista, un kā mainīt sabiedrības attieksmi pret psihisko veselību, ar savu redzējumu dalās ārste psihiatre, medicīnas zinātņu doktore Natālija Bērziņa un „Veselības centru apvienības” speciālistes – klīniskā un veselības psiholoģe Jekaterina Vintere un ginekoloģe Karlīna Elksne.

Var piemeklēt jebkuru

Mentālās problēmas sabiedrībā joprojām tiek stigmatizētas, palīdzības meklēšana pie psihologa vai psihiatra nereti pat tiek uzskatīta par vājuma pazīmi: re, kā, pavisam netiek ar sevi galā!

Psiholoģe Jekaterina Vintere uzsver: “Tāpat kā ikviens no mums nav pasargāts no fiziskām kaitēm, arī mentālās veselības problēmas var piemeklēt jebkuru – šādā izpratnē tas uzskatāms par normālu un no tā nevajadzētu kaunēties. Tomēr sabiedrībā pastāv dažādi aizspriedumi saistībā ar psihiskās veselības problēmām, kas var arī kavēt vēršanos pie speciālistiem, kad cilvēks jūt – kaut kas nav labi. Taču palīdzību vajadzētu meklēt, jo līdzīgi kā ar fiziskām slimībām, arī mentālās veselības jautājumos agrīna diagnostika ir svarīga. Ja dažādi traucējumi vai stāvokļi tiek ielaisti, sekas var būt ilgstošas un ļoti nopietnas, piemēram, kuņģa un gremošanas trakta slimības ilgstoša stresa gadījumā, pašdestruktīva uzvedība, piemēram, vielu lietošanu, lai mazinātu psiholoģiskās ciešanas, vissmagākajos gadījumos – pašnāvība. Atšķiras grūtības, no kā cilvēki cieš, un, līdz ar to, atšķiras arī iespējamās sekas. Labā ziņa – laikus atklājot dažādus traucējumus, tos iespējams ārstēt vai vadīt, tādējādi šīs sekas novēršot un uzlabojot dzīves kvalitāti kopumā.”

Signāli, ko nedrīkst ignorēt

Mentālas problēmas nesākas viena dienā, turklāt tās mēdz attīstīties vairāku nelabvēlīgu faktoru ietekmē. Kādu brīdi psihiskie vai mentālas veselības traucējumi var arī būtiski neietekmēt dzīvi, taču ar laiku situācija mainās. Psihiatre Natālija Bērziņa norāda: “Jāizvērtē, cik lielā mērā, piemēram, trauksme, ietekmē ikdienas funkcionēšanu. Ja cilvēks jūt, ka trauksmes dēļ nevar koncentrēties darbam, ka ir grūti pilnvērtīgi komunicēt, socializēties, ka trūkst enerģijas, ir slikts garastāvoklis, pazeminās dzīves kvalitāte, vajadzētu vērsties pie psihiatra.”

Psiholoģe Jekaterina Vintere mudina rūpīgāk pievērst uzmanību savām izjūtam un atbildēt sev uz svarīgiem jautājumiem: kā es jūtos; vai man pietiek resursu ikdienas aktivitātēm; vai, pamostoties no rīta, es jūtos atpūtusies; vai varu pilnvērtīgi strādāt, kā līdz šim? Ja uz šiem jautājumiem nav apstiprinošu atbilžu, tas ir jāuztver kā „trauksmes zvans”.

“Signāli var būt ļoti dažādi. Tas, ko, iespējams, var pamanīt, ir nervozitāte, aizkaitināmība un citas pazīmes, kas var liecināt par trauksmi. Depresijas gadījumā var būt atsvešināšanās, noslēgtība, interešu zudums. Tāpat cilvēki reizēm mēdz pašārstēties, piemēram, lietojot alkoholu vai citas apreibinošas vielas. Liela palīdzoša loma, pamanot izmaiņas, ir tuviniekiem. Ja redz jebkādas krasas izmaiņas tuva cilvēka uzvedībā vai personībā, ir vērts apjautāties, kā viņš jūtas, vai viņu kas nomāc, vai ar visu tiek galā,” skaidro psiholoģe.

Ginekoloģe Karlīna Elksne apstiprina: “Psihosomatiski jeb psihisku un somatisku procesu mijiedarbības gadījumi ginekoloģiskajā praksē ir samērā bieži satopami, piemēram, ja runa ir par neauglību. Abi partneri var būt izmeklēti un atzīti par pilnīgi veseliem, taču grūtniecība neiestājas. Iesakot sievietei apmeklēt psihoterapiju, pēc kāda laika iestājas arī grūtniecība. Tāpēc, izvērtējot fiziskus simptomus, ārstam speciālistam ir vērts noskaidrot, vai tie nav mentālu traucējumu rezultāts.”

Virtuālās pasaules slazds psihei

Negatīvu iespaidu uz cilvēkiem ar jau esošiem psihoemocionāliem traucējumiem rada arī sociālie tīkli, padarot situāciju smagāku. “Sociālo tīklu saturs, piemēram, par jauno māmiņu dzīvi, ir grūti piemērojams realitātei. Ja jaunā sieviete sāk sevi salīdzināt un nespēj pietuvoties šiem standartiem, viņa var iekrist vēl dziļākā emocionālā bedrē,” saka ginekoloģe un piebilst, ka viss nav tik vienkārši – emocionālajiem stāvokļiem pēc dzemdībām ir gradācijas, piemēram, ir pirmo dažu dienu pēcdzemdību skumjas, kas ir dabiskas un adekvātas – sieviete raud, viņa raizējas, vai visu dara pareizi. “Nav adekvāti, ja šīs sūdzības pastāv vēl divas nedēļas pēc dzemdībām un tām ir tendence pieaugt. Tad var būt runa par pēcdzemdību depresiju. Trešais traucējumu veids ir pēcdzemdību psihoze, kas izpaužas kā pašai vai citiem kaitējoša uzvedība, redzes, dzirdes halucinācijas. Tas ir akūts traucējumu veids, kas prasa neatliekamu medicīnisku iejaukšanos. Tie gan nav izplatīti, taču ir ļoti bīstami gadījumi.”

Vai sievietēm mentāli traucējumi ir biežāk kā vīriešiem?

Karlīna Elksne šim pieņēmumam nepiekrīt, uzskatot, ka sievietes tikai biežāk meklē speciālistu palīdzību un viņu problēmas tiek diagnosticētas. “Manuprāt, pašlaik tieši vīrieši ir vairāk pakļauti riskam. Sievietes nebaidās prasīt palīdzību, ir atvērtākas gan pašpalīdzības mehānismiem, gan speciālistiem. Jā, sievietes menstruālais cikls var ietekmēt hormonālās svārstības un hormoni iespaido visu ķermeni, arī galvas smadzenes. Tomēr premenstruālo sindromu nevajadzētu jaukt ar depresiju, tas ir kas cits. Ja sievietei hormonālās svārstības traucē, tad var uzskatīt, ka tā ir slimība un vispirms par to jārunā ar savu ginekologu.

Psihiatre Natālija Bērziņa atklāj: “Daudz sarunājos ar sievietēm par psihisko veselību un hormonālajām svārstībām. Katrā sievietes dzīves posmā – grūtniecības laikā, pēcdzemdību periodā vai perimenopauzē ir trauksmes, depresijas riski.

Pie psihiatra cilvēks (neatkarīgi no dzimuma) parasti nāk, kad jau ir satraukums, bezcerība, kad nesaprot, kas ar viņu notiek. Vīriešiem biežāk diagnosticējam tādi trauksmes spektra traucējumi, kā piemēram, sociālā trauksme, tāpat kā sievietēm, vīriešiem sastopama arī depresija vai, piemēram, somatoforma veģetatīva disfunkcija. Tiesa, vīriešiem nereti ir neērti par to runāt, jo traucē aizspriedumi un audzināšana.”

Psiholoģe apstiprina, ka vairāk pēc palīdzības griežas sievietes: “Sievietes daudz domā par savu psihisko veselību. Tas notiek arī tāpēc, ka sievietes jūtas atbildīgas par bērniem, viņas vēlas būt labas mammas un, tiklīdz jūt nopietnus signālus, meklē ceļus, kā sev palīdzēt. Konsultēšanas dinamika parasti ir ļoti laba, sieviete atrod iekšējos resursus, pašpalīdzības ceļus. Ja psihologs neredz nopietnas saslimšanas simptomus, novirza pie psihiatra. Emocionālā stāvokļa uzlabošanos ir iespējams panākt.”

Izdegšanas sindromam nav dzimuma pazīmes

Viena no problēmām, ar ko nākas saskarties, īpaši, darbspējas vecuma cilvēkiem, ir izdegšanas sindroms – traucējums, kas var ievērojami pasliktināt dzīves kvalitāti. Jāatzīst gan, ka nozīmīgs izdegšanas faktors ir tieši darba vide un attiecības – ja tajā nekas nemainīsies, risks, ka darbinieki izdegs, saglabājas.

Jekaterina Vintere teic: “Izdegšana nav saistīta tikai ar darbu, izdegt var arī ģimenē, partnerattiecībās. Sievietei izdegšana ir nopietns drauds, jo viņai jāpilda daudz sociālo lomu – tik daudzās dzīves jomās sievietei cenšas būt veiksmīga, ka brīžiem nemaz neatliek laika sev.”

Izdegšanas sindroma pazīmes ir nomākts garastāvoklis, intereses zudums par veicamo darbu, aizkaitinājums, ciniskums, norobežošanās no kolēģiem, darba kavēšana vai dzīvošana tikai darbā, darbs nesniedz gandarījumu, parādās arī somatiski simptomi, piemēram, muskuļu pastāvīgs sasprindzinājums, muguras sāpes. Simptomus var palīdzēt pamanīt arī kolēģi vai ģimenes locekļi. Ja cilvēks sāk atteikties no sociālām aktivitātēm un tas turpinās, ja mazinājušies parastie prieki, neinteresē hobijs, ir problēmas ar miegu, situācijai neatbilstoša vainas izjūta, vajadzētu mudināt doties pie speciālista. Jāņem vērā, ka izdegšana ir riska faktors depresijas attīstībai un arī tik izplatītā trauksme ar depresiju iet roku rokā.

“Mentālās veselības problēmas ir pavisam nopietnas un īstas. Tas nav kaut kas tāds, ar ko var tikt galā “vienkārši saņemoties”. Ja cilvēkam būts lauzta roka, mēs taču neteiksim: ko tu čīksti, ņem un saaudzē. Nē! Mēs zinām, ka tas ir sāpīgi, ka tam vajag laiku. Tāpat arī ar mentālo veselību – kolēģiem, draugiem, radiem jāpiedāvā palīdzība iejūtīgi, nevērtējoši. Vienkāršākais jautājums, ko varam uzdot: vai es tev varu palīdzēt? Ja atbilde ir apstiprinoša, noskaidrot, kā varam būt noderīgi un palīdzē tā, kā vajadzīgs viņam, nevis kā mēs uzskatām par pareizu. Tāpat arī jāatceras – otram varam tikai pasniegt roku, bet nevaram likt to paņemt,” saka psiholoģe.

Kad nepieciešami medikamenti?

Psihiatre Natālija Bērziņa norāda: “Medikamenti jālieto tikai tad, ja ir diagnosticēta saslimšana. Grūtsirdībai, kas var piemeklēt ikvienu, ārsts antidepresantus neizraksta. Ikvienam dažreiz tā var būt.

Ko vēl var darīt – mēģināt parādīt resursus, kas cilvēkam šobrīd ir pieejami. Ja radiniekiem šķiet, ka notiek kas vairāk, nekā tikai parasta nomāktība, vajag aicināt vērsties pie speciālista. Un tad, ja pēc diagnostiskiem kritērijiem tiek diagnosticēta depresija vai trauksme, psihiatrs var piedāvāt medikamentozo terapiju, kas var atvieglot simptomus, mazināt traucējumu intensitāti un līdz ar to pastarpināti var uzlabot arī fiziskās sajūtas, hronisko slimību gaitu, mazināt sāpes vai migrēnas simptomus.

Pareizā devā pareizi piemeklēts un pietiekamu laiku lietots antidepresants (ja nepieciešams, koriģējot blakusparādības) ir ļoti palīdzošs. Taču jāņem vērā, ka visi iepriekšminētie punkti ir ārkārtīgi svarīgi.”

Kā mainīt attieksmi pret psihisko veselību?

Jāsāk ar psihes un ķermeņa vienotības apzināšanos un abu atzīšanu par līdzvērtīgiem, tātad – pelnījušiem vienlīdzīgu uzmanību un rūpes.

Psiholoģe saka: “Cilvēks nav tikai fiziska būtne, bet arī emocionāla. Ja mums ir kādas fiziskas problēmas, mēs taču tās neignorējam. Ja man sāp zobs, varu izlikties, ka tā nav, tomēr diskomforts visu laiku saglabājas. Jā, varbūt kādā brīdī sāp mazāk, es pielāgojos, piemēram, neēdu saldu, jo tas sāpes pastiprina, taču faktiski tas nozīmē, ka es savu dzīvi pakārtoju kādai slimībai, ko būtu iespējams ārstēt. Līdzīgi ir ar psihisko veselību. Emocionālo grūtību ignorēšanai sekas var būt ļoti plašas – hronisks stress, izdegšana, depresija un citi. Tās savukārt var atstāt iespaidu arī uz fizisko veselību. Turklāt emocionālo grūtību ignorēšana pasliktina dzīves kvalitāti kopumā – cilvēkam var zust intereses, hobiji, mazinās dzīvesprieks, viņš atsvešinās no draugiem, tuviniekiem.

Domāju, ka attieksme pret psihisko veselību pamazām mainīsies. Liela loma ir ģimenes ārstiem, kuri pamana savu pacientu problēmas un novirza pie psihologa vai psihiatra.”

“Būtiska darba daļa ar pacientu, pirms ķerties pie medikamentiem, ir psihoizglītošana – informācijas sniegšana par to, kas ar cilvēku notiek, kā izpaužas traucējumi, kādas ārstēšanas iespējas pastāv, kā atpazīt, ja stāvoklis pasliktinās, un visbeidzot, kā modificēt ikdienu, lai veicinātu rehabilitācijas procesu un profilaksi,” uzsver psihiatre Natālija Bērziņa.

Ginekoloģe Karlīna Elksne piebilst: “21. gadsimtā nav vietas nekādu slimību, arī psihisko traucējumu stigmatizācijai, jo ar to mēs maksājam par savas dzīves kvalitāti.”

Daudz alkohola vai kofeīna, urīnceļu infekcijas, nierakmeņi un citi iespējamie iemesli fizioloģiskās funkcijas traucējumiem

26/01/2023

Exhausted young woman touching her head with eyes closed. Female exchange worker suffering from unbearable headache. Health concept

Aptiekā nākas dzirdēt vaicājam – vai būtu padoms, kāpēc tualete jāapmeklē biežāk nekā citiem? Joki jokiem, bet, ja mazāvajadzība kļūst tik spiedīga, ka sāk ietekmēt ikdienas aktivitātes, tad ir vērts pievērst šim jautājumam vairāk uzmanības.Kāds ir “vidējais pacients”, kuru sāk nogurdināt pārlieku bieža vajadzība urinēt? “Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka zina stāstīt, ka, lai gan gribas iedomāties to no vecāka gadagājuma, šāda problēma var rasties jebkurā vecumā un tās iemesli var būt gan viegli koriģējami gad veselībai īpaši bīstami.

“Sevišķi tie farmaceiti, kas strādā ar pastāvīgajiem klientiem, ir ieguvuši viņu uzticību, pamana izmaiņas uzvedībā – līdz šim dzīvespriecīgais un sabiedriskais cilvēks sāk ierobežot kontaktus, retāk iziet sabiedrībā, neapmeklē kultūras pasākumus, par kuriem agrāk, ikdienai nepieciešamās higiēnas preces vai medikamentus pērkot, mēdza painformēt arī savu farmaceitu kā padomdevēju veselības problēmās,” stāsta Ieva Turonoka.

Tā tas tiešām ir, ka teātra izrāde kļūst nepanesama, ja, sākoties starpbrīdim, ir jātrūkstas kājās un jācenšas pirmajam nokļūt tualetē.

Farmaceite novērojusi, ka parasti cilvēki mēģina problēmu “nostumt malā” nevis risināt, meklējot cēloni, piemēram, sievietes sāk iegādāties nevis vairs ikdienas ieliktnīšus, bet higiēniskās paketes, krietni vairāk lietot uztura bagātinātājus, kas satur dzērveņu ekstraktu, un tamlīdzīgi. Taču sliktākais, ko var nodarīt savai veselībai šādos gadījumos, ir attiekšanās no ūdens lietošanas. Tas var būt palīdzīgi retu reizi, piemēram, pirms publiska pasākuma apmeklēšanas, taču nekādā gadījumā nevar būt pastāvīgs risinājums, lai savaldītu urīnpūsli. Noteikti vajadzētu apmeklēt ārstu, jo iemeslu pārlieku biežai čurāt gribēšanai vai būt patiešām daudz un daļa no tiem prasa tūlītēju medicīnisku risinājumu.

Pārāk daudz šķidruma

Pie vainas nav tikai ūdens. 20-30% šķidruma uzņemam no pārtikas un dzērieniem. Pašsaprotami, ka pārāk daudz šķidruma (jo sevišķi, ja ūdeni aizstāj ar tādiem urīndzenošiem dzērieniem kā tēja vai kafija) liks arī biežāk skriet uz tualeti. Tas pazemina sāļu daudzumu asinīs līdz neveselīgam līmenim. “Ievērojiet “zelta” likumu: dzeriet pietiekami, lai urīns būtu dzidrs vai gaiši dzeltens, bet ne tik daudz, lai visu dienu meklētu, kur ir tuvākās labierīcības,” iesaka farmaceite.

Urīnceļu infekcijas

Tas ir izplatītākais iemesls biežai urinēšanai. Baktērijas inficē nieres, urīnpūsli vai urīnceļus, urīnpūslis pietūkst un nespēj uzņemt tik daudz urīna, tas var būt duļķains, asiņains vai īpaši nepatīkamu smaku. Var pievienoties arī drudzis, drebuļi, slikta dūša un sāpes sānos vai vēdera lejasdaļā. Lai konstatētu urīnceļu infekciju un ārstēšana būtu efektīva un precīza, ir jādodas pie ārsta un arī jānodod analīzes laboratoriskam izmeklējumam. Ja slimība būs vieglā formā, farmaceits spēs palīdzēt, piemeklējot fitoterapiju, taču, lai cīnītos ar nopietnu infekciju, visticamāk, ārsts izrakstīs antibiotikas.

Cukura diabēts

Gan 1., gan 2. tipa cukura diabēts paaugstina cukura līmeni asinīs. Nieres cenšas to filtrēt, taču tās ne vienmēr spēj tikt galā ar slodzi, tāpēc cukurs nonāk urīnā. No organisma tiek izvadīts vairāk šķidruma, ir biežāk jāurinē. Bieža urinācija ir viena no izplatītākajām diabēta pazīmēm.

Diurētiķi

Šīs zāles, kas pazīstamas arī kā urīndzenoši līdzekļi, ārstē augstu asinsspiedienu un aknu un nieru darbības traucējumus. Tās liek nierēm pastiprināti izvadīt nātriju, tāpēc gribas biežāk urinēt. “Nepietiekami dzerot vai arī nepatērējot veselīgu uzturu, var zaudēt pārāk daudz nātrija un kālija, kas var kaitēt veselībai. Tas var izpausties kā reibonis, sāpes un slikta dūša. Tomēr, pirms pārtrauciet lietot zāles, konsultējieties ar savu ārstu par to, kā kompensēt pamatslimību, kuras dēļ šos medikamentus nākas lietot,” saka „Mēness aptiekas” farmaceite.

Sāpīga urīnpūšļa sindroms

Ir sajūta, ka visu laiku vajag urinēt, taču, apmeklējot tualeti, nekas daudz neiznāk. Var būt arī sāpes vēdera lejasdaļā, kas pastiprinās, urinējot vai nodarbojaties ar seksu. Šādas sajūtas rodas, kad urīnpūšļa audi pietūkst un kļūst ļoti jutīgi. Ne vienmēr ir skaidrs, kas šādu stāvokli izraisa. To sauc arī par intersticiālu cistītu, un to var ārstēt ar diētu un vingrinājumiem, medikamentiem, ar operāciju un fizikālo terapiju.

Nierakmeņi

Minerālu un sāļu nogulsnes nierēs var veidot sīkus akmeņus. Tādos gadījumos vajadzība doties uz tualeti ir bieža, tomēr izdodas izspiest tikai dažus pilienus. Var būt arī slikta dūša, drudzis, drebuļi un nopietnas sāpes sānos un mugurā, kas viļņveidīgi izstaro līdz cirkšņiem. Liekais svars, dehidratācija, diētas ar augstu olbaltumvielu daudzumu un nierakmeņi ģimenes anamnēzē ir riska faktori. Akmeņi var izdalīties paši (tas ir sāpīgs process!), vai arī var būt nepieciešama operācija.

Grūtniecība

Kad mazulis aug, tas aizņem vairāk vietas un spiež uz urīnpūsli, kas liek biežāk doties uz tualeti. Pie vainas ne tikai augošais mazulis. Grūtniecības laikā ķermenis ražo grūtniecības hormonu, ko sauc par cilvēka horiona gonadotropīnu, kas saistīts ar biežāku vēlmi urinēt. Konsultējieties ar savu ārstu, ja urinējot sāp vai urīnā parādās asinis.

Insults

Insults var bojāt nervus, kas kontrolē urīnpūsli. Tas izpaužas kā izteiktāka vēlme biežāk urinēt, izdalītā urīna daudzums var būt neliels, bet var būt arī samērā liels. Parkinsona slimībai, multiplai sklerozei un citām smadzeņu slimībām var būt līdzīga ietekme. Jūsu ārsts var palīdzēt pielāgot diētu un sniegt ieteikumus tualetes apmeklējumiem, lai mazinātu simptomus. Nopietnos gadījumos var būt nepieciešami medikamenti vai operācija.

Vaginīts

Vaginīts ir maksts iekaisums. Cēlonis var būt rauga sēnīte, baktērijas, vīrusi, medikamenti vai hormonālas izmaiņas. Kā izraisītājs var būt arī ķermeņa kopšanas līdzekļos esošās ķimikālijas, vai nepiemērota veļa. Simptomi ir nieze, dedzināšanas sajūta urinējot, sāpes seksa laikā. Var būt arī izdalījumi, nepatīkama smaka un biežāka vēlme urinēt.

Pārāk daudz alkohola vai kofeīna

Alkohols un kofeīnu saturoši dzērieni iedarbojas kā diurētiķi, pastiprināti izvadot no organisma ūdeni. Šie dzērieni arī samazina organismā izstrādātā vazopresīna daudzumu. Tas ir hormons, kas liek nierēm piegādāt vairāk ūdens organisma vajadzībām, tā vietā, lai to sūtītu uz urīnpūsli, izvadīšanai ārā. Tāpēc malkojot alkoholiskos kokteiļus, alu vai vīnu ir laba doma tiem pievienot malku ūdens. Lai gan arī kofeīnam ir nopietna ietekme, ir jāizdzer daudz vairāk kafijas, lai sasniegtu tādu efektu, kādu rada alkohols.

Vājš iegurnis

Iegurnis ir zona vēdera lejasdaļā. Kad muskuļi izstiepjas un kļūst vāji, kas mēdz notikt grūtniecības un dzemdību laikā, urīnpūslis vai urīnizvadkanāls var izstaipīties. Abos gadījumos var būt pastiprināta urinēšana.

Menopauze

Sievietei beidzas mēnešreizes aptuveni 50 gadu vecumā. Ķermenis ražo mazāk hormona estrogēna, un tas var radīt vēlmi vairāk urinēt. Ārsts var palīdzēt ar hormonu aizstājterapiju, diētas izmaiņām un citām ārstēšanas metodēm.

Audzējs

Gan ļaundabīgs, gan labdabīgs audzējs var izraisīt pastiprinātu vēlmi urinēt, jo tas aizņem vairāk vietas urīnpūslī vai ap to. Asinis urīnā ir vissvarīgākā pazīme vēža gadījumā. Konsultējieties ar savu ārstu, ja pamanāt asinis urīnā, bumbuli vēdera lejasdaļā vai izjūtat sāpes urinējot.

Prostata

Vīriešiem ir valrieksta lieluma dziedzeris – prostata, kas pēc 25 gadu vecuma var palielināties. Palielināta prostata urīna plūsmu var padarīt vāju un nevienmērīgu. Tas rada biežāku vēlmi urinēt un dažkārt vēlme ir pēkšņa. Retos gadījumos tas var liecināt par nopietnākām slimībām, piemēram, vēzi. Ārsts var veikt izmeklējumus, lai izslēgtu citus cēloņus un tad ārstētu palielinātu prostatu.

Aizcietējums

Ja kādu laiku nav izdevies izkārnīties (aizcietējums), zarnas var būt tik ļoti piepildītas, ka tās spiež uz urīnpūsli un liek urinēt biežāk vai ar grūtībām. “Aizcietējums var palielināt problēmu, vājinot iegurņa pamatnes muskuļus, kas palīdz kontrolēt zarnas un urīnpūsli. Konsultējieties ar savu ārstu vai farmaceitu par to, kā regulēt vēdera izeju,” atgādina Ieva Turonoka.

Miega apnoja

Miega apnoja uz īsu laiku pārtrauc elpošanu un ir saistīta ar nepieciešamību urinēt nakts laikā (noktūrija). Tas liek mosties vienu vai vairākas reizes nakts laikā, lai apmeklētu tualeti, un daudz biežāk tas novērojams cilvēkiem ar obstruktīvu miega apnoju.

Farmaceite Ieva Turonoka uzsver, ka šis ir tikai aptuvens uzskaitījums iespējamiem cēloņiem, tādēļ, ja iemesls nebūs diagnosticēts un aprūpe saskaņota ar ārstu, uz pilnvērtīgu palīdzību aptiekā nevajadzētu paļauties. Toties, kad īstais biežas urinēšanas iemesls ir konstatēts, farmaceita rīcībā ir milzīgs ikdienu atvieglojošs produktu klāsts sākot ar medikamentiem, uztura bagātinātajiem un beidzot ar higiēnas līdzekļiem, gan, lai uzturētu ķermeni tīru, gan apkoptu jutīgās ādas zonas, gan izvēlētos piemērotākās higiēniskās paketes vai ieliktņus.

“Ikdienas intīmo zonu kopšana ir ļoti svarīga, lai nerastos ādas iekaisums, nepatīkama smaka, nieze un diskomforts. Mazgāšanas līdzekļi intīmai zonai ir pieejami gela, putu, želejas vai krēma formā. Aptiekā ir arī pieejamas mitrās salvetes intīmās zonas košanai, ko viegli ņemt līdzi arī, dodoties ikdienas gaitās. Higiēnisko ieliktņu dažādība ir liela – biezāki, plānāk, garāki, īsāki, gan sievietēm, gan vīriešiem. Pieejamas ir arī dažāda izmēra biksītes, kas lieliski noder urīna nesaturēšanas gadījumā, piemēram, ja atrodaties kādā pasākumā, garākā ceļā vai nakts miega laikā. Farmaceits aptiekā noteikti palīdzēs izvelēties produktu konkrētai situācijai atbilstošus produktus,” apstiprina farmaceite Ieva Turonoka.

„Sentor Farm aptiekas”) ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Jauna dokumentālā filma atklāj patiesību par sērijveida slepkavu, kurš iedvesmoja slavenās šausmenes “Kliedziens”

26/01/2023

Viena no visu laiku pasaulē populārākajām un ienesīgākajām šausmu filmu franšīzēm ir “Kliedziens” (Scream). Tomēr visbiedējošākais ir fakts, ka filmas notikumi ir balstīti patiesā stāstā par sērijveida slepkavu Deniju Rollingu (Danny Rolling) jeb Geinsvilas slepkavu (The Gainesville Ripper). Tagad jauna “discovery+” dokumentālā filma “Kliedziens: Kā bija patiesībā?”, izmantojot paranormālo izmeklēšanu, dažādus arhīva dokumentus un mediju rakstus, kā arī ekspertu intervijas, atklāj patiesību par slepkavu, kurš uzskatīja, ka ir dēmona apsēsts un kura nežēlīgie noziegumi iedvesmoja kases grāvēju līmeņa filmu tapšanu.

Denijs Rollings vajāja un nogalināja astoņus cilvēkus Šrīvportā (Luiziāna), un Geinsvilā, (Florida), tostarp piecus koledžas studentus. Pēc arestēšanas Rollings apgalvoja, ka slepkavības esot pastrādājis, jo viņu apsēdis dēmons vārdā “Dvīņi”. Rollings tika notiesāts par saviem noziegumiem un viņa nāves sods tika izpildīts 2006. gadā. Nu paranormālo parādību izmeklētājs Stīvs Šipijs (Steve Shippy) un Sindija Kaza (Cindy Kaza), kura pasaulē pazīstama ar savu spēju sazināties ar mirušajiem un gariem, apvieno spēkus, lai atklātu patiesību par Rollinga apgalvojumiem un dēmonu, kurš licis nežēlīgi nogalināt citus.

Filmā “Kliedziens: Kā bija patiesībā?” intervijas ar ekspertiem un citiem lietā iesaistītajiem cilvēkiem, tostarp, Rollinga bijušo līgavu, atklāj, ka ļaunums vīrieša ģimenē bijis jau paaudzēm ilgi.

“Mēs visi zinām filmas “Kliedziens”, tomēr ne visi zina, ka tās ir radītas, iedvesmojoties no patiesa un baisa stāsta. Ar katru nākamo izmeklēšanas soli, mēs nokļūstam aizvien tuvāk ļaunai un visaptverošai enerģijai,” atzīst S. Šipijs. Tikmēr viņa kolēģe S. Kaza skaidro: “Šis ir bijis viens no intensīvākajiem un izaicinošākajiem projektiem, kādā esmu piedalījusies. Mēs nonācām aci pret aci ar bīstamu, manipulatīvu garu. Visas izmeklēšanas laikā mani nepameta sajūta, ka tieku izmantota. Šī ir pieredze, ar kuru būs grūti sadzīvot.”

Abi ir pirmie, kas veic paranormālu izmeklēšanu kempingā netālu no Floridas universitātes pilsētiņas, kur sērijveida slepkava Rollings atrada un nogalināja vairākus upurus, kā arī slepkavas bērnības mājā Luiziānā, kur agresīvs poltergeists terorizē pašreizējos mājas īpašniekus. S. Šipijs un S. Kaza izmeklēšanas laikā saskaras ar spēcīgu, ļaunu enerģiju – vai tas varētu būt dēmoniskais spēks, kas pārņēma Rollingu un piespieda viņu nogalināt, vai arī paša Rollinga gars, kas meklē veidus, kā turpināt terorizēt arī pēc nāves? Lai cīnītos pret ļauno garu, abi sadarbosies dēmonologu, lai izbeigtu ieilgušo vardarbības ciklu.

“Kliedziens: Kā bija patiesībā?” skatāma straumēšanas platformā “discovery+” nākamās paaudzes televīzijā “Go3”.

Parisa Hiltone kļuvusi par māmiņu (+VIDEO)

25/01/2023

Parisa Hiltone 41 gada vecumā kļuvusi par māmiņu. Par šo īpašo notikumu liecina ieraksts viņas “Instagram”.

Parisa dalījusies ar foto, kur tur jaundzimušā rociņu. “Nav vārdu, lai pateiktu, cik ļoti tu esi mīlēts,” tā Hiltone, papildinot ierakstu ar sirds emocijikonu zilā krāsā.

Jaunā māmiņa ar vīru, uzņēmēju un rakstnieku Kārteru Reimu (40) kļuvuši par vecākiem dēlam ar surogātmātes palīdzību. Pasaulei mazuļa vārds vēl netiek atklāts.

Video

Izdevumam “People” Parisa Hiltone atklāj: “Tas vienmēr ir bijis mans sapnis – kļūt par mammu, un esmu priecīga, ka es un Kārters esam atraduši viens otru. Mēs esam patīkami satraukti veidot ģimeni kopā, un mūsu sirds ir pilna ar mīlestību pret mūsu dēliņu.”

10 biežākās kļūdas: Ko nedarīt saaukstēšanās gadījumā?

25/01/2023

Aizlikts deguns, kakla sāpes un paaugstināta temperatūra ir lielai daļai pazīstami saaukstēšanās simptomi. Laiku pa laikam paši jūtam un pieredzam, ka kāds no tuviniekiem ir saaukstējies. Ziemas sezona, straujās laikapstākļu maiņas un bērnu atgriešanās skolā pēc brīvlaika ir veicinājušas lielāku dažādu vīrusu izplatību. Bieži vien liekas, ka zinām kā rīkoties, lai simptomus mazinātu, bet vai tā tiešām ir? Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, ārstējot saaukstēšanos, un ko nedarīt, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

“Lai arī kā cenšamies saglabāt veselību, bieži vien saskaramies ar dažādiem saaukstēšanās simptomiem. Īpaši šajā laikā, kad vīrusa izplatība ir straujāka un mūsu imunitāte – vājāka. Saaukstējoties, viena no kļūdām ir pašdiagnostika, kad meklējam un uzstādām sev dažādu slimību diagnozes vai arī ārstējam tikai tos simptomus, kas mūs visvairāk apgrūtina, nepievēršot uzmanību kopējam organisma stāvoklim. Tāpat izplatīta ir domāšana divās galējībās – vai nu saaukstēšanās pāries “pati no sevis” vai arī jāķeras klāt visiem pieejamajiem preparātiem. Arī saaukstēšanās pirmajā dienā bieži vien pieļaujam kļūdas, cenšoties tūlītēji mazināt simptomus un pēc iepriekšējām saslimšanas pieredzēm, izmantojot esošos līdzekļus, pat neizlasot lietošanas instrukciju un nepievēršot uzmanību sastāvā esošajām aktīvajām vielām,” stāsta “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Kādas ir biežāk pieļautās kļūdas ārstējot saaukstēšanos?

1. Karsto dzērienu dzeršana neiepazīstoties ar to sastāvdaļām

Ierasti sajūtot pirmos saaukstēšanās simptomus, atceramies par mājas aptieciņā vai aptiekā pieejamajiem karstajiem dzērieniem, ko izdzeram, pat neapskatoties sastāvā esošās aktīvās vielas atbilstību simptomu ārstēšanai, cerot ātri atvieglot saaukstēšanās simptomus. Tomēr nepārliecināšanās par karstā dzēriena sastāvu ir viena no lielākajām kļūdām – ir karstie dzērieni, kuru sastāvā ir aktīvā viela paracetamols, kas paredzēti temperatūras samazināšanai un tādējādi varam iegūt mānīgu sajūtu par to, ka saaukstēšanās simptomi ir beigušies un pašsajūta ievērojami uzlabojusies. Pirms krūzītē uztaisīt karsto dzērienu, noteikti jāizlasa lietošanas instrukcija, lai būtu droši, ka lietojam to atbilstošu simptomu ārstēšanai.

Karstos dzērienus ieteicams izvēlēties tādus, kuru sastāvs ir uz augu bāzes, piemēram, ar liepziedu vai aveņu un upeņu lapu ekstraktu, jo to sastāvā nebūs aktīvā viela, kas mazina temperatūru, kad tādas nav. Ja tomēr temperatūra pārsniedz 37,8°C, tad varam izvēlēties tādus karstos dzērienus, kuru sastāvā ir aktīvā viela paracetamols, kas mazina temperatūru. Karstos dzērienus arī ieteicams lietot trīs reizes dienā, no rīta, pēcpusdienā un vakarā, nav nepieciešams tos dzert ik pēc 3 vai 4 stundām. Noteikti uzmanība jāpievērš, lai dažādu karsto dzērienu sastāvā nav viena un tā pati aktīvā viela. Bērniem no 12 gadu vecuma var izvēlēties tos pašus dzērienus, ko pieaugušajiem, bet bērniem no 6 gadu vecuma ir speciāli domāti karstie dzērieni.

2. Ibuprofēna un paracetamola vienlaicīga lietošana

Nereti, jūtoties slikti, meklējam dažādus risinājumus saaukstēšanās ātrai atvieglošanai, taču jāatceras, ka lietot reizē preparātus, kuru sastāvā ir ibuprofēns un paracetamols, nedrīkst un nav vajadzības. Tie ir vienas grupas medikamenti. Ibuprofēns palīdz pret sāpēm, temperatūras pazemināšanu un iekaisumu, savukārt paracetamols – sāpēm un temperatūras mazināšanai. Šeit kā risinājumu jāizvēlas tā aktīvā viela, kas labāk palīdz, taču ne abas kopā, lai netiktu uzņemta tās dubultdeva. Ja tomēr labāk nepaliek, pēc 4 stundām var atkārtoti lietot preparātu.

3. Deguna aerosolu ilgstoša izmantošana

Viens no izplatītākajiem saaukstēšanās simptomiem ir aizlikts deguns, ko bieži vien cenšamies risināt ar dažādiem deguna aerosoliem. To sastāvā parasti ir aktīvā viela ksilometazolīns vai oksimetazolīns, kuru galvenais uzdevums ir sašaurināt asinsvadus, mazinot tūsku. Pirms izvēlēties lietot deguna aerosolus, ieteicams konsultēties ar farmaceitu par piemērotāko, kas palīdzēs atvieglot simptomus. Piemēram, lai mitrinātu deguna gļotādu, jālieto mitrinošie līdzekļi, kuru sastāvā ir hialuronskābe, smiltsērkšķu eļļa vai olīveļļa, savukārt aizliktam degunam ieteicams lietot aerosolus, kuru sastāvā ir aktīvā viela ksilometazolīns, tas mazinās tūsku un sašaurinās deguna asinsvadus. Kā arī nevajadzētu aizrauties ar to biežu lietošanu, lai deguna gļotāda netiktu sausināta un neveidotu organisma pierašanu, lieto tos ne ilgāk par 2 nedēļām vai atbilstoši lietošanas instrukcijai.

4. Pārāk īss iedarbības laiks kakla sāpju preparātiem

Kakla sāpes daudziem cilvēkiem ir grūti panesamas un apgrūtina ikdienu – ēdot, runājot, tāpēc mēdzam izmantot dažādus līdzekļus, lai ātrāk atvieglotu simptomus. Mājas aptieciņa nereti ir bagātīga ar dažādiem speciāliem līdzekļiem kakla sāpēm – tabletēm, aerosoliem, skalojamajiem līdzekļiem u.c., taču svarīgi atcerēties par pareizu preparātu lietošanu. Preparāta aktīvajai vielai jāļauj iedarboties vismaz 20 minūtes, neko nedrīkst uzdzert pa virsu pat tad, ja preparāta garša nav patīkama. Ierasti, no rīta pamostoties, ir jāpadzeras, jāpabrokasto, tad tīram zobus un visbeidzot sekot preparātu lietošana kakla sāpju mazināšanai. Kā arī noteikti seko līdzi, lai dažādu preparātu sastāvā nav viena un tā pati aktīvā viela un netiek uzņemta pārāk liela tās deva.

5. Tautas medicīna pret saaukstēšanās simptomiem

Sajūtot pirmos saaukstēšanās simptomus, nereti ķeramies pie tautas medicīnas, visbiežāk – sīpoliem un ķiplokiem. Piemēram, iekaisuma gadījumā tiek lietots ķiploks vai sīpolu uzlējums vai, sajūtot iesnas, kas neļauj brīvi elpot, ķiploku iebāžam aizliktajā degunā. Taču jāatceras, ka tas tikai vēl vairāk kairinās un simptomus nemazinās ātrāk. Ķiploku vai sīpolu kā tautas medicīnas līdzekli var izmantot, piemēram, noliekot to bērniņam pie gultas.

6. Antibiotikas kā pirmais risinājums

Antibiotiku lietošana bez nepieciešamības un ārsta nozīmēšanas ir viena no kļūdām, kas var pasliktināt pašsajūtu un paildzināt slimību, jo antibiotikas cīnās ar baktērijām, bet saaukstēšanos izraisa vīruss. Kā kļūda ir arī nepamatota antibiotiku lietošana, jo tādā veidā tiek apmānītas baktērijas, padarot tās nejūtīgas pret antibiotikām jeb veidojot lielāku organisma rezistenci. Baktēriju rezistenci veicina arī tas, ka, sajūtot simptomu mazināšanos, pārtraucam lietot antibiotikas, samazinot to lietošanas laiku, ko nozīmējis ārsts. Pat pie simptomu mazināšanās, tās ir jālieto visu noteikto periodu, jo, neizārstējot iekaisumu līdz galam, pastāv risks tam pāriet hroniskajā fāzē. Par antibiotiku lietošanu konsultējies ar ārstu, savukārt ar farmaceitu var izrunāt antibiotiku vienlaicīgu lietošanu ar citiem medikamentiem un probiotiķu nepieciešamību. Antibiotikas, kas palikušas pāri, un preparātus ar beigušos derīguma termiņu ir iespējams nodot “Euroaptieka” aptiekās.

7. Došanās ārā pie sliktas pašsajūtas

Bieži dzirdam, ka svaigs gaiss nāk par labu, tāpēc arī saaukstējoties dodamies pastaigās. Taču brīdī, kad mums ir augsta temperatūra, vājums, galvas reiboņi, labāk ir palikt mājās. Nemokiet savu organismu, ļaujiet tam atpūsties un atjaunoties. Atceries, ka vienmēr tā vietā ir iespējams un pat vēlams izvēdināt telpu.

8. Došanās pirtī, vannā vai dušā

Līdzīgi kā ar došanos pastaigās, arī pirms doties uz pirti, vannu vai dušu ir jāpadomā, vai brīdī, kad organismam ir citi uzdevumi, tas ir nepieciešams. Tajā brīdī tiek sildīts deguna blakusdobums, kas var vēl vairāk veicināt iekaisuma attīstību. Ja ir drudzis, karsta duša, vanna vai pirts var, piemēram, radīt apgrūtinātu elpošanu vai paaugstināt ķermeņa temperatūru.

9. Nepietiekama atpūta un miega režīms

Bieži dzirdētais teiciens, ka miegs ārstē, nav nepatiess. Ja pie saaukstēšanās simptomiem turpinām strādāt, darīt ierastās lietas un ignorēt simptomus, mēs neļaujam organismam atpūsties un pagarinām atveseļošanās periodu. “Euroaptieka” farmaceite iesaka vienu vai divas dienas atpūsties, lai trešajā varētu atgriezties ikdienā jau jūtoties daudz labāk. Pietiekams daudzums miega ir veselības atslēga.

10. Nedošanās pie ārsta, kad nepieciešams

Saaukstēšanās simptomi ir pazīstama sajūta, tāpēc nereti mēdzam paļauties, ka tūlīt paliks vieglāk. Reizēm ārstēšanās, ievērojot atpūtu, dzerot tējas un karstos dzērienus, nepalīdz un simptomi paliek tikai smagāki – klepus kļūst spēcīgāks, elpošana ir apgrūtināta, temperatūra nekrīt un ir augsta. Tas ir brīdis, kad slimība jau ir progresējusi un kad noteikti ir jāsazinās ar ģimenes ārstu, lai izrunātu simptomus un vienotos par ārstēšanas gaitu. Maziem bērniem ir nopietni jāseko līdzi, viņu simptomu attīstībai, jo organismu ātri var novest pie atūdeņošanās caurejas vai vemšanas gadījumā. Organisma spējas ir rūpīgi jāizvērtē, vai pašu spēkiem spēs tikt galā.

Jaunākajā “NielsenIQ” pētījumā “Euroaptieka” atkārtoti atzīta par populārāko aptieku tīklu Latvijā, iedzīvotājiem nodrošinot zemākās cenas. Vērtējot aptieku tīklu lojalitātes programmas, iedzīvotāji “Euroaptieka” lojalitātes programmu “Medus karte” atzina par pievilcīgāko starp visiem aptieku tīkliem.

Uz Ukrainu dosies pirmā Latvijā ražotas militārās tehnikas krava, kas iegādāta par iedzīvotāju ziedojumiem (+FOTO)

25/01/2023

Pērn uzsāktās Ziedot.lv kampaņas “Labas ziņas” ietvaros 25. janvārī svinīgā pasākumā, klātesot aizsardzības ministrei Inārai Mūrniecei, Ukrainas vēstniekam Latvijā Oleksandram Miščenko un Ukrainas Bruņoto spēku pāstāvjiem, uz Ukrainu nosūtīta pirmā Latvijā ražotas militārās tehnikas krava – 9 kvadracikli un 9 īpaši pielāgotas kaujas platformas, kā arī 4 militārie skrejriteņi ar kopējo vērtību 323 148,30 eiro. Tie ir Latvijas sabiedrības ziedojumi, kas pārtapuši reālā un praktiskā palīdzībā.

“Drīz apritēs gads, kopš Ukrainas tauta cīnās pret Krievijas brutālo iebrukumu un aizstāv savas valsts teritoriju un neatkarību. Mēs skaidri apzināmies, ka, aizstāvot savu brīvību, ukraiņi cīnās arī par mūsu brīvību. Latvija jau kopš pirmās kara dienas ir apliecinājusi sevi kā uzticamu sabiedroto, uz kuru Ukraina var paļauties. Pateicoties sabiedrības neizsīkstošajam atbalstam, par iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem mums šodien ir iespēja Ukrainai nosūtīt Latvijā ražotās militārās tehnikas kravu. Mēs patiesi lepojamies ar Latvijā ražotajām militārajām precēm – kaujas atbalsta platformām, militārajiem kvadracikliem, bezpilota lidaparātiem, uzkabes vestēm, ģeneratoriem, militārajiem skrejriteņiem, apvidus auto un nesprāgušās munīcijas iznīcināšanas ierīcēm. Šodien mēs ar prieku nosūtām ukraiņu cīnītājiem Latvijā ražotu militāro tehniku un ekipējumu, un ceram, ka tas palīdzēs Ukrainai spert soli tuvāk uzvarai,” pirmās kravas nosūtīšanas svinīgajā pasākumā uzsvēra aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.

Galerija

Par līdz šim kampaņā “Labas ziņas” saziedotajiem līdzekļiem Ukrainā tiks nogādāti militārie skrejriteņi Mosphera, kam raksturīga augsta bezceļu caurbraucamība. To maksimālais ātrums ir 100 km/h, un ar vienu uzlādi var nobraukt līdz 300 km. Militārais skūteris būs īpaši noderīgs Ukrainas izlūkiem un specvienībām. Šie skrejriteņi tiek ražoti Liepājā, uzņēmumā Global Wolf Motors.

Savukārt Ogresgalā, uzņēmumā LV-Teh ražotās konstruktora tipa kaujas platformas uz riteņu bāzes, ko var viegli uzmontēt uz kvadracikliem, pēc vajadzības ir modulējamas dažādām misijām: ievainoto evakuācijai, pretgaisa aizsardzībai, bezpilota lidaparātu palaišanai, mīnmetēju un to munīcijas pārvadāšanai u. c.

Līdz šim kampaņā iesaistījušies 11 pašmāju aizsardzības nozares uzņēmumi, kas ir gatavi nodrošināt nepieciešamo militāro ekipējumu: Vāģi, Edge Autonomy, Biedrība Bruņotava, Kronis, LV–Teh, Brasa Defence Systems, Global Wolf Motors, Teters, Rīgas dīzelis D, AtlasAereospace un Baltic Bullet. Piedalīties kampaņā aicināti arī citi nozares uzņēmumi, un saraksts ar precēm, kuru iegādei kampaņas laikā tiks vākti līdzekļi, ir atvērts papildināšanai.

“Ukrainas tauta jau gandrīz gadu cīnās par savu brīvību. Ukrainas aizstāvji ir pierādījuši, ka nevienam neatdos savu zemi un mājas. Cīņa ir smaga, tāpēc Ukrainas armijai ir nepieciešama dažāda veida palīdzība. Ļoti svarīga ir stratēģiskā plānošana, izlūkošana, karavīru nodrošinājums, apgāde un citas lietas. Tāpēc mēs patiesi novērtējam Latvijas atbalstu un tās cilvēku lielo atsaucību un ceram, ka šī krava jau pavisam drīz ievērojami atbalstīs Ukrainas aizstāvjus kaujas laukā,” saka Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Misčenko.

Lai varētu ātrāk lasīt ziņas par Ukrainas uzvaru, ir jāpalīdz Ukrainas armijai un jāziedo, atgādina kampaņas rīkotāji Ziedot.lv. Divu mēnešu laikā kopš kampaņas “Labas ziņas” sākuma ir saziedoti 439 768 eiro, kas tiks izlietoti Latvijā ražota militārā ekipējuma un tehnikas iegādei, lai nosūtītu to Ukrainas armijai.

“Tāpat kā Ukraina neatlaidīgi cīnās par savu zemi un soli pa solim uzvar, arī mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi, ir jāturpina atbalstīt gan Ukrainas civiliedzīvotājus, gan brīvības cīnītājus. Tāpēc kopā ar atbalstītājiem un Latvijas militārās industrijas ražotājiem novembrī uzsākām kampaņu “Lai labas ziņas piepildītos, ir jāziedo”. Un šodien esam ļoti gandarīti par iedzīvotāju aktīvo iesaisti. Tikai tā – visi kopā – varam palīdzēt Ukrainai uzvarēt. Kampaņa turpinās, un mēs ceram jau drīz sūtīt uz Ukrainu nākamās kravas,” stāsta Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta.

Kopumā par Latvijā saziedotajiem līdzekļiem Ziedot.lv sniedzis atbalstu Ukrainai 16,5 miljonu eiro apmērā. 8,3 miljonu eiro novirzīti Ukrainas bruņoto spēku atbalstam, iegādājoties dronus, kvadrakopterus, džipus, motorzāģus, rācijas, nakts redzamības iekārtas, bruņuvestes, bruņuķiveres, taktisko apģērbu, speciālo ēdienu, degvielu, Latvijā ražotus ģeneratorus un pielāgotus kvadraciklus. Par 4,2 miljoniem eiro nosūtītas 100 humānās palīdzības kravas ar pārtikas, higiēnas un saimniecības precēm, par 2 miljoniem eiro iegādātas medicīnas preces un medikamenti Ukrainas slimnīcām un teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 2 miljoni eiro novirzīti atbalstam Ukrainas bēgļiem Latvijā, sniedzot praktisku un akūtu palīdzību, apmaksājot ārstniecību, zobārstniecību, medikamentus, izsniedzot pārtikas un aptieku dāvanu kartes, nodrošinot siltas maltītes, iegādājoties datortehniku skolēniem, eļļas radiatorus un citas praktiskas un nepieciešamas lietas.Plašāk par Latvijā ražotām militārām precēm var lasīt vietnē ziedot.lv/labaszinas.

Teju katram mājās atrodama kāda medicīniskā palīgierīce. Kā mājas apstākļos tās dezinficēt?

25/01/2023

Mother holding thermometer in hands, sick little girl lying in bed and keeping her palm on forehead, looks sad and upset, suffering from high temperature, needs treatment and examining by doctor.

5 padomi, kā izvairīties no saslimšanas ar gripu 2

Teju katram mājās atrodama kāda medicīniskā palīgierīce – termometrs, glikometrs, tonometrs, holesterīna līmeņa noteikšanas ierīce un citas –, turklāt bieži vien šos aparātus izmanto vairāki ģimenes locekļi. Ja šīs ierīces netiek pareizi dezinficētas, uz to virsmas uzkrājas nevēlamas baktērijas, kas var apdraudēt mājinieku veselību. Kā pareizi kopt un mājas apstākļos dezinficēt medicīniskās palīgierīces, stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceite Madara Krišjāne.

„Covid-19 pandēmijas laikā cilvēki regulāri dezinficēja rokas, darba virsmas un dažādas mājokļa virsmas –ir labi zināms, ka, to nedarot, uz virsmām vairojas mikrobi un tās vairs nav sterilas. Tomēr nereti tiek aizmirsts, ka vienlīdz rūpīgi nepieciešams dezinficēt arī mājās atrodamo mērījumu aparātu virsmas, tādējādi izvairoties ne vien no baktērijām, bet arī no mikroputekļiem, kas sakrājas ap ierīci un iekšpus tās. Īpaši būtiski ir regulāri dezinficēt tādus aprātus kā glikometru un holesterīna mērījumu ierīci – tie mērījumu veikšanas laikā saskaras ar asinīm, tādējādi ir liela iespēja pārnest infekciju līdzcilvēkiem. Ir dažādi dezinfekcijas līdzekļi, kas palīdzēs izvairīties no saskares ar nevēlamajiem mikroorganismiem, vīrusiem un baktērijām,” skaidro Apotheka farmaceite Madara Krišjāne.

Ķīmiskie dezinfekcijas līdzekļi

Lai pilnvērtīgi likvidētu nevēlamās baktērijas, ieteicams pielietot ķīmiskos preparātus, kuru sastāvā ir monohloramīns, hlors, 70 % izopropilspirts vai spirts. Ir pieejams plašs klāsts dažāda veida dezinfekcijas līdzekļu, un to vidū katrs var atrast sev piemērotāko. Pirms līdzekļa lietošanas jāpārliecinās, vai tā sastāvā nav kāda viela, kas var izraisīt alerģisku reakciju.

Mājoklī pieejamie dezinfekcijas līdzekļi

Ja pie rokas nav speciālā dezinfekcijas līdzekļa, iespējams izlīdzēties ar līdzekļiem, kas atrodami mājās, piemēram, ūdeņraža peroksīdu, etiķskābi vai sāls šķīdumu. Šie līdzekļi tāpat palīdzēs efektīvi dezinficēt mērierīces, iznīcinot slimības ierosinātājus.

Kā pareizi attīrīt mērierīču virsmas:

dezinficējot tonometru, glikometru, holesterīna mērīšanas ierīci, jāattīra zona ap pieslēgvietām, displejs un visa mērierīces virsma;
dezinficējot termometru (klasiskā stila, elektronisko, bezkontakta), rūpīgi jāattīra visa ierīces virsma no visām pusēm.

Svarīgi atcerēties, ka, veicot mērierīces dezinficēšanu, jāizmanto viegli samitrināta, nevis slapja, lupatiņa, pretējā gadījumā liekais šķidrums var iekļūt ierīcē, traucējot tās pareizai darbībai.

Izaicinājums un nepieciešamība palīdzēt dzīvniekiem pārmaiņu laikā

25/01/2023

Dzīvnieku patversmēm “Labās mājas” un “Dzīvnieku draugs” gads pagājis pārmaiņu zīmē. Līdzās ikdienas darbiem patversmes gan aprūpējušas no Ukrainas atvestos dzīvniekus, gan sniedza veterināro palīdzību un mājvietu daudziem simtiem ķepaiņu, pielāgojoties energoresursu sadārdzinājumam. Patversmju darbinieki atzīst – to varēja paveikt, pateicoties līdzcilvēku iesaistei.

“Dzīvnieku drauga” kolektīvs stāsta: “Esam uzņēmuši 214 kaķus un 2 suņus, 2 pundurtrušus un 3 degu, bet mājas atraduši 189 kaķiem un 2 suņukiem, kā arī visiem pieciem patversmē uzņemtajiem grauzējiem. Gada garumā ir veiktas 400 bezsaimnieku kaķu sterilizācijas un vakcinācijas pret trakumsērgu.”

Visa gada garumā patversme palīdzējusi no kara skartās Ukrainas atvestajiem dzīvniekiem. Veikta to vakcinācija, čipošana, sterilizācija, nepieciešamo dokumentu noformēšana. Taču lielākais izaicinājums kolektīvam ir bijusi pārvākšanās uz jaunām telpām: “Pateicoties Borisa un Ināras Teterevu fondam, mēs varējām veikt remontdarbus jaunajās telpās, vienlaikus turpinot ārstēt, sterilizēt un aprūpēt pūkainos četrkājainos draugus.”

Palīdzība patversmēm no līdzcilvēkiem bijusi gan materiālā izteiksmē mērojama, gan morāla – daudzi ziedojuši laiku un darbu. Taču aprūpēt dzīvniekus jāprot arī brīvprātīgajiem palīgiem. Tādēļ “Labajās mājās”, kur ik gadu nonāk 170 suņi un 270 kaķi, tiek organizētas nodarbības suņu staidzinātājiem. Tajās kinologs stāsta par suņu psiholoģiju un pareizo cilvēka uzvedību dažādās situācijās saskarsmē ar suni.

Par simbolisku samaksu var piedalīties arī suņu socializēšanas un paklausības nodarbībās. “Tā ir gan neformālā izglītība un jauniegūtas prasmes suņu socializācijas un treniņu jomā, gan praktiskā integrācija un saliedēšanās starp līdzīgi domājošiem cilvēkiem, ar līdzīgām interesēm,” stāsta “Labo māju” kolektīvs. Ziedojumi par dalību patversmes organizētajos pasākumos tiek izlietoti dzīvnieku uzturēšanai.

Šīs patversmes kolektīvam liels izaicinājums bija arī divu jaunu granulu apkures katlu iegāde un uzstādīšana. Lai nodrošinātu dzīvnieku labturībai un darbinieku labsajūtai atbilstošu temperatūru aukstajos mēnešos, bija nepieciešama savu mūžu nokalpojušā apkures katla nomaiņa. Ar Borisa un Ināras Teterevu fonda atbalstu arī šis darbs paveikts, lai patversmes iemītnieki varētu arī turpmāk baudīt siltumu.

Taču palīdzība dzīvnieku patversmēm ir nepieciešama regulāri. Aicinām dzīvnieku mīļotājus ielūkoties patversmju “Labās mājas” un “Dzīvnieku draugs” mājaslapās – lai uzzinātu par iespējām patversmes atbalstīt un dzīvniekus adoptēt.

Britnija Spīrsa paziņo, ka maina vārdu! (+VIDEO)

23/01/2023

Britnija Spīrsa nebeidz pārsteigt savus fanus ar seksīgām fotogrāfijām, skandāliem un sulīgām baumām.

Dziedātāja nomainījusi savu vārdu un uzvārdu aplikācijas “Instagram” profila aprakstā. Tagad viņu sauc Rivera Reda.

Britnija savā profilā ievietojusi īsu video, kurā redzama sarkanos svārciņos un mazā krekliņā. Ievietotajā video Britnija dejo pie Omaha Leja un Džastina Bībera dziesmas “Attention”.

Video

Video aprakstā teikts: “Es nomainīju savu vārdu uz Riveru Redu! Tomēr uguns ir tur, kur tā izstarojas, skatīties uz to un lēkt iekšā – bez bailēm,” tā Spīrsa par sava vārda maiņu.

Britnijas fani nesaprot šādu rīcību, interesanti, ka pirms kāda laika sava profila aprakstā Britnija bija ierakstījusi “Channel 8”, bet nepaskaidroja savu rīcību. Toreiz viņa nelūdza, lai tiktu saukta jaunā vārdā.

Janvārī dziedātāja pārsteidza savus atbalstītājus ar skandālu restorānā, jo bija neapmierināta ar apkārtējo izrādīto uzmanību…

Aktuāli padomi ādas aizsargfunkciju stiprināšanai ziemā

23/01/2023

Ak, cik bieži, lai akcentētu rūpju svarīgumu, dzirdam jau nodeldēto patiesību, ka āda ir lielākais ķermeņa orgāns! Taču tikai tādēļ, ka pārmēru atkārtota, patiesība nekļūst mazāk patiesa. Tāpēc – ja āda ir vesela, tā mūs aizsargā, ja nav, tiek traucēta ādas spēja darboties kā aizsargbarjerai. Zinot, kā iegūt un saglabāt veselīgu ādu no galvas līdz papēžiem, varam palīdzēt tai pildīt galveno – aizsardzības – funkciju. Un tad jau arī skaistums neizpaliks. Tieši ziemas mēnešos būtiski padomāt, vai visi padomi ir ņemti vērā.

Tā nu tas ir, ka mūsdienu pasaulē ādas skaistuma un izskaistināšanas loma ir nonākusi priekšplānā. Kamēr veselība nepieviļ, kosmētiku droši var iegādāties lielveikalu higiēnas preču nodaļās vai specializētos veikalos. Taču ādas kopšana ir ne tikai tās skaistuma izcelšana, tā ir uzskatu un pasākumu kopums, sākot ar veselīguma faktoriem, kas iederas veselīga dzīvesveida filozofijā, un beidzot ar ekoloģijas jautājumiem vai specifiskām vajadzībām ādas problēmu risināšanai.

“Kāpēc ādas kopšanas līdzekļus vērts iegādāties aptiekās? Pirmkārt tādēļ, ka aptiekas plauktos atrodamie līdzekļi atbilst ārstnieciskās jeb dermo kosmētikas statusam, proti, paredzēti tam, lai, līdztekus citiem preparātiem, tiktu galā ar dažādām dermatoloģiskām kaitēm,” stāsta “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva. “Otrkārt, iegādājoties kosmētikas līdzekli aptiekā, jūs to saņemat no mediķa rokām un, ja nepieciešams, iegūstat arī konsultāciju.”

Ko dara āda?

Ādai ir daudzas uzdevumu – tā aizsargā organismu no baktērijām, vīrusiem, piesārņojuma, kā arī ķīmiskām vielām. Āda regulē ķermeņa temperatūru, uztur šķidruma līdzsvaru, kontrolē mitruma zudumu, darbojas kā barjera un amortizators, atpazīst sāpju sajūtas un pasargā no saules kaitīgajiem ultravioletajiem stariem. Nav brīnums, ka visu laiku esot mūsu organisma sardzē, āda var “pagurt”. Tāpēc labi zināt, kā ziemā tai palīdzēt grūtajā darbā, uzturot ādu veselīgi stipru.

Jo vienkāršāk, jo labāk

“Runājot par pamata ādas higiēnu, vissvarīgākais, kas jāņem vērā, ir – jo vienkāršāk, jo labāk,” uzsver farmaceite. Cilvēki neapzinās, ka pārmēru daudz līdzekļu, ko klāj uz ādas, sākot no dušas želejas, ziepēm, krēmiem, losjoniem un beidzot ar dekoratīvo kosmētiku un dezodorantiem patiesībā var izraisīt alerģijas. “Ja man jautā, kas ir svarīgākie kosmētikas līdzekļi, bez kuriem nevar iztikt ikdienā, parasti iesaku tikai divus – ādas mitrinātāju un saules aizsarglīdzekli,” teic Linda Fevraļeva.

Dabisks nenozīmē labāks

“Bieži nākas dzirdēt no aptiekas apmeklētājiem ka viņi vēlas iegādāties tikai “dabiskus” ādas kopšanas līdzekļus, tā teikt “bez ķīmijas”,” smaida farmaceite. Tas ir plaši izplatīts mīts. Farmaceite joko, ka mušmire un latvānis jau arī ir pavisam dabiski, taču diez vai kāds tos gribētu redzēt izvēlētā losjona sastāvā. Turklāt ir jāsaprot, ka, lai arī līdzeklis ir dabisks, tas negarantē, ka pret to nevar būt ādas alerģiska reakcija. Kosmētikas produkts visticamāk arī smaržo, un smaržvielas vairumā gadījumu ir iegūtas ar dabisku aromātisko eļļu palīdzību, kas kā papildviela arī mēdz izraisīt alerģiju. Jāņem vērā, ka dermokosmētikai parasti nav pievienotas smaržvielas.”

Mitriniet ādu pareizi

“Agrāk tika uzskatīts, jo biezāks un lipīgāks ir ādas mitrinātājs, piemēram, krietna deva vazelīna, jo labāk,” par kosmetoloģijas pagātni atgādina farmaceite. Arī mūsdienās tā joprojām ir taisnība no hipoalerģiska viedokļa, jo nav nekā neitrālāka par vazelīnu, taču neviens nevēlas to klāt uz ādas biezās, taukainās faktūras dēļ.

“Farmaceitam jāņem vērā – var daudz ko ieteikt, runāt un runāt līdz mute sausa, taču, ja pircējam ādas kopšanas līdzeklis izraisīs diskomfortu, viņš to nelietos, attiecīgi – tas nepalīdzēs. Tāpēc pēc sarunas, kurā noskaidrota problēma, iesaku preparātus, kas vienlaikus būs palīdzīgi un ikdienā ērti lietojami.”

Mitrinātāju klāstā šobrīd klasificējams primāro mitrinātāju komplekts. Pirmā paaudze ir vazelīna ziede, un tā pilda tikai mitrināšanas funkcijas. Tā ir bieza eļļa, mitrina, aizturot ūdeni ādā, un pasargā to no plaisāšanas, bet tas arī viss. Otrās paaudzes mitrinātājiem parasti ir pakāpeniska iedarbība, tāpēc tie nav tik ķepīgi. Tos uzklājot, āda tiek mitrināta 24 stundas. Trešās paaudzes mitrinātājā ir ķīmiskas vielas, kas ādā izstrādājas arī dabiski. Šie līdzekļi palīdz atjaunot ādu, kad tā ir bojāta.

Pēc dušas lietojiet mitrinošu līdzekli

Mitrinātājs var būt arī mazgāšanās līdzeklis un šampūns, tomēr, lai cik tas paradoksāli neizklausītos, ādai nemaz nepatīk ļoti bieža duša ar ziepēm vai dušas želeju. Tieši tādēļ ir jāizvēlas ādai vislabāko.

Svarīgs ir ne tikai mitrinātāja uzklāšanas fakts, bet arī brīdis, kad to darīt. Proti, labākais laiks, lai lietotu mitrinātāju, ir tūliņ pēc dušas. Tas tādēļ, ka āda ūdenī jau ir uzsūkusi mitrumu un uzklātais līdzeklis palīdzēs to saglabāt, veidojot aizsargkārtiņu.

Uzmanīgi ar kosmētiku

Smaržvielas un krāsvielas parasti ir tās, kas var izraisīt ādas alerģisku reakciju, tādēļ, ja āda ir alerģiska un jutīga, labāk izvēlēties kosmētiku bez šiem skaistajiem un smaržīgajiem bonusiem (tas gan nenozīmē, ka viegli rozā krāsas pēc rozēm smaržojošs krēms ir slikts – ja vien āda pret to neprotestē, lietojiet droši!). “Tomēr jāņem vērā – ja kaut ko bez problēmām lietojat daudzus gadus, tas nebūt nenozīmē, ka alerģija nevar parādīties,” piebilst farmaceite.

Pretiedeguma līdzeklis – katru dienu

“Saslimstība ar ādas vēzi pieaug, un tas ir divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, globālās klimata pārmaiņas kaitē arī ādai. Otrkārt, attīstoties diagnostikas iespējām, ādas vēzi izdodas diagnosticēt agrāk. Lai nenonāktu līdz stāvoklim, kad sāk veidoties patoloģiskas ādas šūnas, ieteicams šo procesu laikus novērst. Profilakse vienmēr ir labāka, ērtāk, lētāka un mazāk traumējoša nekā stress un bailes, ko rada pat agrīna slimības atklāšana, tādēļ kosmētikas līdzeklis ar SPF filtru patiešām ir vissvarīgākais, ko ikvienam iesaku lietot uz atsegtajām ķermeņa daļām, neatkarīgi no ādas tipa un gadalaika,” stingri piesaka farmaceite.

Ar pīlingu – prātīgi!

Veicot mehānisko jeb abrazīvo pīlingu, tiek noberzts ādas virsējais slāni, kas normālos apstākļos veselai ādai tik un tā nolobītos. Bieži vien sausas ādas īpašnieki vēlas uzlabot ādas izskatu ar pīlinga palīdzību, taču tieši šajos gadījumos pareizā prakse būtu – vairāk mitrinātāja. Sausa āda parasti ir arī plānāka, trauslāka. Mehāniski “nolobot”, radīsiet mikro traumas, kas var izraisīt ādas kairinājumu.

“Aptiekās iegādājamie pīlingi ir diezgan maigi un droši lietojami, ja ir tāda vajadzība, piemēram, ja izveidojusies raupja āda uz ceļgaliem vai elkoņiem,” saka farmaceite.

Pievērsiet uzmanību ekzēmai un psoriāzei

“Ekzēma un psoriāze ir mokoši ādas stāvokļi, kas, ziemā var saasināties aukstuma un sausuma dēļ. Dati liecina, ka ekzmēma dzīves laikā skar 20% līdz 30% cilvēku, to pēc attiecīgu kopšanas līdzekļu pieprasījumā redzam arī aptiekā.”

Daudzi domā, ka ekzēma ir tikai sausāka āda. Nereti tā arī ir, taču ekzēma var izvērsties arī mokošā formā. Lai tas nenotiktu, ir vērts domāt par trešās paaudzes mitrinātāju regulāru lietošanu, jo tie satur organismā dabiski sastopamas ķīmiskās vielas, kas pacientiem ar ādas slimībām, piemēram, atopiskā dermatīta ekzēmu, organismā netiek sintezētas pietiekamā daudzumā.

Daži antioksidanti var palīdzēt

Nav tāda brīnumaina vitamīna, uztura bagātinātāja vai pārtikas produkta, kas ādu spēj padarīt nevainojamu. Tomēr daži antioksidanti vai vitamīnu kompleksi ir iesakāmi. “Iemesls, kāpēc daži antioksidanti palīdz, ir tas, ka, lai gan saules aizsarglīdzekļi – gan ķīmiskie, gan fizikālie – darbojas, tie nevar aizturēt pilnīgi visus starus un zināms daudzums UV starojuma “caursit” gan ādas fizisko, gan ķīmisko barjeru. Lietojot vitamīnus, šie oksidatīvie bojājumi tiek mazināti. Tādēļ antioksidantus saturošus vitamīnus un uztura bagātinātājus var izmantot un apvienot ar saules aizsarglīdzekli – tas tiešām ādai un veselībai kopumā būs palīdzīgi.”

Atmetiet smēķēšanu un samaziniet alkohola lietošanu

Farmaceite uzsver, ka smēķēšana un alkohols tieši neizraisa problēmas ar ādu, taču abi tiek uzskatīti par iekaisumu izraisošiem. “Pacientiem ar ādas slimībām, piemēram, psoriāzi un ekzēmu, ir svarīgi izvairīties no smēķēšanas un alkohola lietošanas, jo tie veicina un palielina iekaisuma kaskādi, kas faktiski noved pie šiem stāvokļiem vai to saasināšanās. Ja vēlaties kontrolēt slimību vai to izārstēt, jācenšas tikt galā ar abiem kaitīgajiem ieradumiem – gan smēķēšanu, gan alkohola lietošanu, jo tie ādas veselību tikai pasliktina.”

Liela loma ir stresam un miegam

Stress un miega traucējumi var diezgan būtiski ietekmēt ādas slimību uzplaukumu, lai arī šis mehānisms nav pietiekami izpētīts. Cilvēkiem, kuriem ir augsts stresa līmenis un kam ir miega cikla traucējumi, āda parasti ir sliktākā stāvoklī.

“Ja jums nav nekādu ādas problēmu, stress un miega traucējumi nenodarīs ādai tik lielu kaitējumu, taču, ja ir ekzēma vai psoriāze, abi faktori ādas slimības var saasināt,” stāsta farmaceite. “Jo mazāk miega stundu un vairāk stresa, jo sliktāks kļūs ādas stāvoklis. Ja netiekat galā ar miega traucējumiem vai stresu, ir vērts iegriezties aptiekā. Farmaceits konsultēs par aptiekā pieejamiem bezrecepšu stresa mazināšanas un miega uzlabošanas līdzekļiem, un, iespējams, sarunas rezultātā arī ieteiks ar šīm problēmām steigšus doties pie ārsta.”

Un kā ar ūdeni?

Daudzviet lasāmi padomi ādu mitrināt arī no iekšpuses – dzerot vairāk ūdens. “Dzert ūdeni ir ļoti labi, bet, ja ir kāda ādas problēma, ādas dabiskā mitrināšanas spēja ir apdraudēta,” skaidro farmaceite un aicina salīdzinājumam iedomāties pārdurtu riepu. “Riepa ir āda, un gaiss ir ūdens. Ja jums ir ādas slimība, jūsu riepās ir daudz caurumu, un nav svarīgi, cik daudz gaisa jūs tajā pumpējat, gaiss plūdīs ārā tik un tā. Ārstēšana nav nepārtraukta “gaisa pumpēšana riepā”. Ārstēšana ir “riepas remonts”. Cilvēkiem ar ādas slimībām ir lielāka tā sauktā transepidermālā ūdens zuduma pakāpe – ūdens tiek zaudēts iztvaikošanas procesā caur ādu, jo pastāv barjeras disfunkcija. Mitrinošie līdzekļi, īpaši trešās paaudzes, faktiski “aizlāpa caurumus” ādā, lai samazinātu transepidermālo ūdens zudumu, tādējādi saglabājot mitrumu un neļaujot tam iztvaikot.”

Karstai dušai – nē!

Cik bieži jāmazgājas dušā vai vannā? Tas lai paliek katra paša ziņā. Galvenais ir izmantot piemērotu mazgāšanās līdzekli un pēc tam mitrināt ādu. “Viedoklis, ka pārlieka mazgāšanās var negatīvi ietekmēt ādu, radās laikā, kad kosmetoloģijā vēl nebija izstrādāti saudzīgi mazgāšanas līdzekļi un esošie patiešām bija ādu traumējoši, nomazgājot no tās aizsargājošo tauku kārtiņu. Turklāt tolaik nebija arī ērti lietojamu ādas mitrinātāju. Jāatceras arī, ka ādai kaitē karsts ūdens! Jo tas vēsāks – jo labāk!” norāda Linda Fevraļeva.

Ziniet, kad vērsties pie dermatologa

Ja ģimenē nav bijis ādas vēža gadījumu, ja nepārspīlējat ar sauļošanos (abos šajos gadījumos jāveic regulāras pārbaudes pie ādas slimību speciālista) un nav nekādu traucējošu ādas problēmu, dermatologa apmeklējums plānojams pēc vajadzības drošības nolūkos. “Ja ir dažas dzimumzīmes, kas būtu jāapskata speciālistam, vai ir gaiša āda (saulē viegli apdeg) un esat vecumā pēc 30 gadiem, noteikti ieplānojiet vizīti pie dermatologa, lai apzinātu ādas stāvokli.

Zināšanas par ādas kopšanu ir tikpat svarīgas kā pareiza izpratne par veselīgu uzturu un fiziskajām aktivitātēm. Vaicājiet padomu savam ārstam vai farmaceitam!” mudina Linda Fevraļeva.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” (AS „Sentor Farm aptiekas”) ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Veselīgas ēšanas pamatprincipi, kas noderēs ne tikai janvārī

23/01/2023

Janvāris viennozīmīgi ir jaunu apņemšanos mēnesis. Vairums cilvēku pēc Vecgada svētkiem izvirza sev mērķi – jaunajā gadā sākt jaunu dzīvi, kļūstot labākiem, skaistākiem, veselīgākiem, piemēram, esot fiziski aktīvākiem, ēdot veselīgāk utt. Kā ieviest veselīgas ēšanas pamatprincipus ikdienā un nenovirzīties no iesāktā kursa arī gada nākamajos mēnešos, stāsta Rimi veselīgas ēšanas eksperte, sertificēta uztura speciāliste Olga Ļubina.

“Meklējot informāciju par veselīgu uzturu dažādās interneta vietnēs, ir ļoti viegli apmaldīties, it īpaši janvārī, kad uz katra stūra tā vien runā, kā un kas ir jāēd, lai notievētu, justos labāk utt. Vieni piedāvā izaicinājumu uz nedēļu vai mēnesi, citi aicina iegādāties unikālus brīnumproduktus, kas “palīdzēs notievēt”, “justies vieglāk”, “sakārtot zarnu darbību”, “uzlabot ādas stāvokli”. Tomēr visi šie brīnumprodukti un izaicinājumi diemžēl ļoti reti liek pa īstam aizdomāties, kas un kāpēc tiešām būtu jāēd. Tie neiemāca ieklausīties sevī un saprast sava organisma vajadzības, tāpēc līdz ar izaicinājuma noslēgumu vai produkta izlietošanu cilvēki visbiežāk atgriežas pie ierastā dzīvesveida, t. sk. pie ēšanas režīma,” stāsta Olga Ļubina.

Eksperte norāda, ka, pirms piedalīties dažādos izaicinājumos, ir jāpārliecinās, vai tādējādi nekaitēsiet savai veselībai. Vai jūsu veselības stāvoklis ļauj ievērot vienu vai otru uztura plānu? Svarīgi ne vien akli sekot norādījumiem ēst tādu vai citādu ēdienu, bet analizēt, kāpēc tieši šādu maltīti piedāvā apēst pusdienās vai vakariņās. Mēģiniet atcerēties veselīga uztura pamatprincipus un sekojiet līdzi, vai piedāvātais uztura plāns kaut cik ir tam līdzīgs un vai ar šādu “plānu” jūs nekaitēsiet sev, savam organismam, prātam un kopējai labsajūtai.

“Runājot par uztura korekcijām, ko būtu ieteicams veikt jaunajā gadā, es vispirms rekomendētu mainīt savu ikdienu maziem solīšiem, nesteigties un neskriet pakaļ ātriem rezultātiem, jo vecais labais teiciens – lēnāk brauksi, tālāk tiksi – patiesi darbojas. Pašā sākumā noteikti ieteiktu veikt organisma “tehnisko apskati”, vēršoties pie ģimenes ārsta, pārrunājot sūdzības un nododot asins analīzes, lai pārliecinātos, ka ar veselību viss ir kārtībā, vai izanalizētu, kā koriģēt novirzes no normas ar uztura palīdzību. Ja nepieciešama nopietnāka palīdzība – vērsieties pie uztura speciālista, lai koriģētu savu ēdienkarti,” iesaka Rimi veselīgas ēšanas eksperte.

Ja veselība ir pārbaudīta un nekādu sūdzību nav, eksperte aicina vispirms detalizēti pierakstīt savu ēdienkarti – vismaz trīs dienas, optimāli nedēļu. Balstoties šajos pierakstos, pamanīsiet savas kļūdas, kam nebijāt pievērsuši uzmanību, piemēram, dzerat ļoti maz ūdens, lietojat daudz tējas vai kafijas, vienmēr pievienojat cukuru, pārāk bieži kaut ko uzkožat vai iekļaujat uzturā ļoti maz olbaltumvielas saturošu produktu utt. Balstoties šajos novērojumos, veiciet korekcijas. Lūk, daži ieteikumi.

Ja ikdienā izdzerat tikai vienu vai divas glāzes ūdens, palieliniet ūdens daudzumu. Sāciet ar vismaz piecām glāzēm ūdens dienā un tad palieliniet šo daudzumu līdz 7–8 glāzēm.
Ja ikdienā dzerat tēju vai kafiju ar cukuru, pamēģiniet nepievienot to vispār vai vismaz samaziniet tā daudzumu uz pusi.
Ja ik dienu bieži lietojat uzkodas, pārskatiet iepriekšējo pamatmaltīti, vai tā ir pietiekami sātīga. Iemesli varbūt dažādi: cilvēki bieži aizmirst par olbaltumvielām brokastīs – apēd putru, pārslas vai maizi, nepievienojot produktus, kas ir bagāti ar olbaltumvielām, piemēram, gaļu, zivis, olas, biezpienu, riekstus un sēklas. Ja maltīte ir olbaltumvielām nabadzīga, izsalkuma sajūta neliks sevi ilgi gaidīt.
Pamatēdienreizēs – pusdienās vai vakariņās – cilvēki bieži atsakās ēst piedevas jeb saliktos ogļhidrātus, apēdot tikai salātus ar gaļu. Pēc tam salīdzinoši drīz atkal gribas ēst, jo organisma vajadzība pēc enerģijas nav pazudusi. Rezultātā cilvēks meklēs, ko uzkost.
Ikdienā centieties ēst vairāk dārzeņu. Tas ir ļoti svarīgs veselīga uztura nosacījums, jo dārzeņi satur mazāk kaloriju, aizpilda vietu kuņģī, nodrošina organismu ar vitamīniem un minerālvielām, palīdz uzņemt papildu šķiedrvielas ar uzturu, kas savukārt pozitīvi ietekmē gan sāta sajūtu, gan gremošanas trakta darbību.
Ja pamanāt, ka katru dienu ēdat saldumus, nevajag uzreiz nogriezt to lietošanu līdz minimumam. Atstājiet tos ēdienkartē, bet tikai 1–2 reizes nedēļā, jo pārāk strauja un strikta ierobežošana veicinās lielāku emocionālo spriedzi un vēlmi tomēr kaut ko tādu apēst, bet tas traucēs sasniegt mērķus.
Ja ēdieniem pievienojat mērces, samaziniet to apjomu un aizvietojiet ar “vieglāku” alternatīvu: krējumu – ar grieķu jogurtu, majonēzi – jogurtu un sinepēm, kečupu – tomātu pastu utt.
Ja ēdienu lielākoties cepat uz pannas, pamēģiniet aizvietot to ar gatavošanu cepeškrāsnī vai cepamajā maisiņā u. tml.

“Es ieteiktu sākumā izvēlēties vienu vai divus punktus un tad sākt ar tiem strādāt. Kad jaunie paradumi iestrādājas, turpiniet koriģēt savu uzturu, atceroties, ka visas korekcijas, ko veicat uzturā, jūs veicat, lai uzlabotu savu veselību – ne tikai fizisko, bet arī mentālo. Un, ja kādā brīdī kļūst grūti un netiekat galā ar domām par ēšanu, aicinu vērsties pēc palīdzības pie speciālista, lai janvāra tievēšanas maratons nebeigtos ar sliktu pieredzi, sabojātu veselību un ceļu uz ēšanas traucējumiem,” aicina Olga Ļubina.

Aicinām izmēģināt uztura speciālistes Olgas Ļubinas piecas veselīgu vakariņu receptes.

1. recepte

Dārzeņi ar vistu

1 pastinaks

1 biete

1 saldais kartupelis

1 paprika

400 g mazo vistas fileju

Sāls, pipari, rozmarīns, sarkanā paprika pēc garšas

Sula no 1 citrona

2 ēd. k. olīveļļas

Ieslēdz cepeškrāsni uz 180 grādiem, sagatavo cepamtrauku.

Nomazgā, nosusini dārzeņus, sagriez papriku, nomizo pastinaku, bieti un saldo kartupeli, sagriez tos kubiņos.

Vistas fileju nomazgā, sagriez strēmelēs un liec virsū dārzeņiem.

Pievieno olīveļļu, uzber sāli, piparus, rozmarīnu un sarkano papriku pēc garšas, samaisi un liec cepamtraukā. Cep cepeškrāsnī aptuveni 30–40 minūtes, pirms pasniegšanas uzpilini citrona sulu

2. recepte

Cūkgaļas fileja ar Briseles kāpostiem

300 g Briseles kāpostu

2 ķiploka daiviņas

400 g cūkgaļas filejas

Olīveļļa

Rozmarīns, timiāns, sāls – pēc garšas

Ieslēdz cepeškrāsni uz 180 grādiem, sagatavo cepamtrauku.

Cūkgaļas fileju nomazgā, nosusini. Veselu fileju ieeļļo ar olīveļļu, uzber sāli, piparus, ierīvē ķiploku, virsū liec rozmarīnu un timiānu.

Briseles kāpostiem pievieno ēdamkaroti olīveļļas, garšvielas pēc gaumes un liec cepties cepeškrāsnī kopā ar cūkgaļas fileju aptuveni 30–40 minūtes.

3. recepte

Skumbrija ar kvinoju

2 gb skumbrijas

200 g kvinojas

Citrons

Olīveļļa

Sāls, pipari – pēc garšas

Skumbrijas noskalo un izķidā, iezied ar olīveļļu, uzber nedaudz sāls un piparu. Citronu sagriez šķēlēs un liec iekšā skumbrijā. Skumbriju apcep uz pannas no abām pusēm, līdz tā gatava.

Uzvāri ūdeni un pievieno kvinoju, sāli un citrona šķēli vārīšanas procesā.

Pasniedz skumbriju ar kvinoju.

4. recepte

Pilngraudu makaroni ar olu un dārzeņiem

200 g pilngraudu makaronu

4 olas

1 mocarella

Saldēto dārzeņu maisījums

1–2 ēd. k. olīveļļas

Sāls, pipari, oregano pēc garšas

Liec vārīties pilngraudu makaronus fusilli.

Vienlaikus uzkarsē pannu, pievieno olīveļļu un liec apcepties saldētus dārzeņus. Kad tie ir gandrīz gatavi, pārsit olas, pievieno sāli, piparus, oregano pēc garšas un samaisi visu kopā.

Pievieno makaronus, nedaudz apcep.

Sarīvē sieru un uzber virsū pirms pasniegšanas.

5. recepte

Griķi ar tofu

200 g tofu

200 g griķu

2 burkāni

2 vidēja lieluma tomāti

2 ķiploka daiviņas

Sāls, pipari pēc garšas

Nomazgā, nosusini un nomizo burkānus, sarīvē. Sakapā ķiploka daiviņas un sagriez gabaliņos tomātus.

Uzkarsē pannu, lej tajā olīveļļu, apcep no sākuma ķiplokus, līdz tie zeltaini, tad pievieno tofu, apcep un liec klāt burkānus un tomātus. Sautē 7–10 minūtes.

Uzvāri griķus, kad tie ir gatavi, samaisi ar tofu un dārzeņiem un pacep vēl 3–5 minūtes.

3 biežāk nosauktās veselības problēmas skar katru trešo Latvijas iedzīvotāju!

23/01/2023

Saskaņā ar jaunākā Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma rezultātiem, pērn krities iedzīvotāju veselības pašvērtējums, proti, 2022. gadā par 11 % pieaudzis to cilvēku skaits, kuri savu veselības stāvokli vērtē kā sliktu. Vienlaikus pētījuma dati parāda, ka ar dažādām veselības problēmām saskārušies arvien vairāk cilvēku. Biežāk nosaukto veselības problēmu virsotnē ierindojas muguras un spranda sāpes, bezmiegs un miega traucējumi, kā arī locītavu sāpes, turklāt šīs veselības problēmas pērn skārušas katru trešo Latvijas iedzīvotāju.

Salīdzinot ar 2021. gada Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma rezultātiem, pērn no 30 % līdz 41 % pieaudzis to cilvēku skaits, kuri savu veselības stāvokli vērtē kā sliktu. Ja vēl 2021. gadā savu veselību kā labu novērtēja 69 % respondentu, gadu vēlāk šis skaitlis jau saruka par 12 % un vairs tikai 57 % respondentu atbildēja, ka viņi par veselību nesūdzas. Analizējot jaunākos pētījuma datus, redzams, ka būtiski veselības pašvērtējums krītas pēc 45 gadu vecuma un biežāk par veselības problēmām sūdzas sievietes. Pērn veiktajā pētījumā 83 % no visām aptaujātajām sievietēm un 78 % no aptaujātajiem vīriešiem norādīja, ka viņiem ir bijušas kādas veselības problēmas.

Mazkustīga un neveselīga dzīvesveida vai pandēmijas sekas?

Visbiežāk nosaukto veselības problēmu trijniekā pērn ierindojušās šādas veselības problēmas: muguras un spranda sāpes – 38 % respondentu, bezmiegs un miega traucējumi – 30 % un locītavu sāpes – 30 %, tātad katrs trešais Latvijas iedzīvotājs ir saskāries ar kādu vai vairākām no pieminētajām veselības problēmām. Salīdzinot ar 2020. gada pētījuma rezultātiem, redzams, ka sūdzības par visām iepriekš pieminētajām veselības problēmām ir pieaugušas – uz muguras un spranda sāpēm norādījuši par 4 % vairāk respondentu nekā iepriekš, uz bezmiega un miega traucējumiem – par 6 % vairāk respondentu, savukārt uz locītavu sāpēm – par 3 % vairāk aptaujāto iedzīvotāju.

“Raugoties uz informāciju par iedzīvotāju visbiežāk nosauktajām veselības problēmām un vērtējot to kontekstā ar datiem par iedzīvotāju kaitīgajiem paradumiem, jāsecina – tā kā liels skaits iedzīvotāju pārmērīgi aizraujas ar virtuālo vidi, internetu un sociālajiem tīkliem, šāds dzīvesveids kombinācijā ar nepietiekamu fizisko aktivitāšu daudzumu vistiešākajā veidā atsaucas uz veselību. Pieauguša cilvēka fizisko aktivitāšu minimums ir 150 minūtes nedēļā vidējas intensitātes aktivitātes un papildus ieteicami muskulatūru nostiprinoši vingrinājumi divas reizes nedēļā. Piemēram, ātra pastaiga 30 minūtes katru vakaru būs ļoti noderīga fiziskai un mentālai labsajūtai. Ļoti iespējams, ka arī Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi šos rezultātus, jo daudzi uzsāka darbu no mājām, kas no vienas puses ir ērti, bet no otras puses – zūd robeža starp darba un mājas vidi. Turklāt, beidzoties darba dienai pie datora, sākas atpūtas laiks, kas arī bieži vien tiek pavadīts pie datora, skatoties seriālus, lietojot sociālos tīklus, spēlējot datorspēles. Cilvēkiem, kuri ikdienā pavada garas darba stundas, strādājot pie datora, ergonomiskai darba videi, kā arī regulārām atpūtas pauzēm, kuru laikā būtu ieteicams atbrīvot saspringtos muskuļus, nedaudz pavingrojot un izstaipoties, ir ļoti liela nozīme veselības saglabāšanā. Ilgstoša telefona lietošana papildus rada nopietnu acu un spranda saspringumu,” norāda aptieku apvienības “Mana aptieka” farmaceite “Tukuma Centra aptieka” vadītāja Agnese Ritene.

Par muguras un spranda sāpēm arvien biežāk sūdzas gados jauni, ekonomiski aktīvie cilvēki

Lai gan salīdzinoši biežāk muguras un spranda sāpes skar iedzīvotājus darbspējīgā vecumā pēc 45 gadiem, Veselības indeksa jaunākā pētījuma rezultāti rāda, ka arī gados jaunu cilvēku grupā šī veselības problēma kļūst arvien aktuālāka. Ja 2020. gadā 12 % iedzīvotāju vecumā 18-24 gadi norādīja, ka ir saskārušies ar muguras un spranda sāpēm, tad 2022. gadā šo respondentu skaits jau sasniedza 16 % (+4%). Par muguras un spranda sāpēm pērn ievērojami vairāk (+11 %) sūdzējušies cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem (16 % 2020. gadā, 27 % 2022. gadā).

Bezmiegs, miega traucējumi un sūdzības par locītavu sāpēm ne tikai senioriem

Saskaņā ar Veselības indeksa 2022. gada pētījuma rezultātiem ar bezmiegu un miega traucējumiem visvairāk sastopas cilvēki gados, uz to norāda 33 % jeb katrs trešais respondents vecumā 55-63 gadi un 46 % jeb teju katrs otrais respondents vecumā 64-75 gadi. Tomēr salīdzinoši liels skaits – katrs piektais jeb 19 % iedzīvotāju arī vecumā 25-34 gadi cieš no bezmiega vai citiem miega traucējumiem.

Arī par sāpēm locītavās visbiežāk sūdzas gados vecāki cilvēki – respondentu grupā pēc 55 gadiem uz to norādījis gandrīz katrs otrais respondents. Diemžēl redzams, ka locītavu problēmas arvien biežāk skar arī gados jaunākus cilvēkus. Salīdzinot ar 2020. gada Veselības indeksa pētījuma datiem, pērn par 4 % pieaudzis iedzīvotāju skaits vecuma grupā 35-44 gadi, kuri sūdzējušies par locītavu sāpēm. Arī šīm sūdzībām iemesls var būt gan neergonomiski iekārtota darba vide, sēdošs darbs, mazkustīgs dzīvesveids, gan arī tas, ka cilvēki retāk apmeklē speciālistus, tāpēc dažādas saistaudu un locītavu kaites tiek diagnosticētas novēloti.

Par pētījumu

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir daudzveidīgākais Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un dzīvesveida tendenču mērījums, kas tiek veikts jau septiņus gadus. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Katru gadu tiešās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits, proti, 1016 cilvēki, vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījuma mērķis ir veicināt sabiedrību aizdomāties par savu veselības stāvokli un mudināt vairāk pievērsties veselīgam dzīvesveidam. Pētījums veikts 2022. gada aprīlī – maijā.

Horoskops: Kāds ir katras horoskopa zīmes noslēpums?

22/01/2023

Katrai zodiaka zīmei ir kāds noslēpums, vai tu zini savējo?

AUNS

Nepanes strīdus un cilvēku zaudēšanu. Tēlo, ka atlaist cilvēku nesagādā nekādas problēmas, bet patiesībā ļoti pārdzīvo un nespēj samierināties ar cilvēka zaudējumu, kurš viņam ko nozīmējis, vēlas viņu atpakaļ.

VĒRSIS

Baidās, ka patiesībā neviens nevēlas viņa kompāniju, un ir viegli aizmirstams, atmiņā nepaliekošs. Lielākā daļa Vēršu nepārtraukti domā, vai viņi vispār kādam kaut ko nozīmē.

DVĪŅI

Baidās no atstumtības, mēģina iederēties visās kompānijās un iedraudzēties ar visiem, zaudējot savu identitāti, jo būšana vienam viņus ārkārtīgi biedē.

VĒZIS

Mēģina nepārtraukti būt laimīgs, nereti tēlo, jo uzskata, ka, ja ļaus kādam redzēt sevi skumju, liks šim cilvēkam vilties viņā. Mēģina panākt, lai neviens par viņu neuztrauktos, lai ko tas maksātu.

LAUVA

Tic, ka ir nemīlams, un, ka viss, kas noiet greizi, ir viņa vainas dēļ. Tēlo neievainojamo, stipro un liek saprast, ka viņu nekas neuztrauc, kaut gan patiesībā iekšēji ir viens no jūtīgākajiem cilvēkiem, ko satiksiet.

JAUNAVA

Netiek galā ar dzīvi. Rada iespaidu, ka visu kontrolē un viss ir kārtībā, bet patiesībā cīnās ar katru dienas stundu. Grūti saglabāt pozitīvu skatu uz dzīvi.

Ieskaties Selēnas Gomesas mājokļos! (+VIDEO)

21/01/2023

Selēna Gomesa ir iemantojusi labu nekustamo īpašumu kopumu. Viņa ir iegādājusies dažas diezgan krāšņas savrupmājas no dažādiem Losandželosas rajoniem. Pašlaik viņa dzīvo nelaiķa Toma Petija vecajā īpašumā Enčīno ar visām ērtībām, kas piemērotas slavenībai.

Selēna uzaugusi Teksasā, un ģimenei piederējusi visai pieticīgā māja. Kopš Selēna kļuva par zvaigzni, viņa ir iegādājusies vairākus īpašumus. Katrai mājai ir unikāls stils un to vērtība ir mērojama vairākos miljonos dolāru. Īpašumā, kurš atrodas Enčīno, ir 8 guļamistabas, ierakstu studija, spa, kino zāle un sporta zāle! Mājas pagalms ir satriecošs un aprīkots ar baseiniem, sporta laukumiem un ēdiena gatavošanas zonām.

Video

Šakira par mīļotā neuzticību uzzinājusi pavisam nejauši (+VIDEO)

21/01/2023

Šakira par bijušā drauga, futbolista Žerāra Pikē neuzticību uzzinājusi visai pārsteidzošā veidā.

Dziedātāja par sava mīļotā neuzticību uzzinājusi visai “interesantā” veidā. Šakira atgriezusies no ceļojuma un ievērojusi, ka ir izēsta viņas ievārījuma burciņa. Ne populārais sportists, ne abu bērni tādu uzturā nelieto. Dziesma uz šo notikumu atsaukusies savā jaunākajā dziesmā “Te Felicito” videoklipā, kurā viņa atver ledusskapi un ierauga Alehandro galvu uz šķīvja…

Video

Šakira un Pikē par šķiršanos paziņoja 2022. gada jūnijā, sakot, ka tas bijis abpusējs lēmums. Tagad Šakira izdevusi vairākas jaunas dziesmas, kurās skarta attiecību tēma, jaunākajā dziesmāviņa apdzied Pikē un viņa baumotās 23. gadīgās mīļākās attiecības.

Šakiras un Pikē attiecības ilga 11 gadus, un viņiem ir divi dēli.

Mūziķis Džons Ledžends un modele Krisija Tīgana trešo reizi kļuvuši par vecākiem (+VIDEO)

21/01/2023

Džons Ledžends un Krisija Tīgana kļuvuši par trešās atvases vecākiem, dāvājot Lunai un Mailsam mazu brālīti vai māsiņu. Pagaidām pasaulei netiek atklāts jaundzimušā dzimums.

Mazulis pasaulē nāca 13. janvārī, šo notikumu publiski paziņoja Džons Ledžends privāta koncerta laikā. “Cik svētīta diena,” par mazuli izteicies mūziķis, piebilstot, ka maz gulējis, bet jūtoties enerģijas pilns!

Video

Kāds no koncerta viesiem šo informāciju ievietoja sociālajos tīklos, un slavenais pāris sāka saņemt sirsnīgus apsveikumus.

Trešā bērniņa nākšanu pasaulē pāris uzskata par lielu svētību, jo 2020. gada oktobrī Krisija piedzīvoja spontāno abortu.

Ieskaties Tomija Hilfigera Floridas mājoklī (+VIDEO)

20/01/2023

Tomijs Hilfigers aicina apskatīt savu mājokli Palmbīčā, Floridā. Tomija mājoklis atrodas pie ezera un īpašuma platība ir 5000 kvadrātmetru, šis īpašums ir krāšņs ar zaļojošiem dārziem un baltām kolonnām, kas paceļas pret arkveida griestiem. Šis lepnais ģimenes īpašums tika uzcelts 2006. gadā. Pie mājas dizaina strādājusi Martīna Lorensa Bularda.

Video

Veidojam kapsulas garderobi: Kam šogad jābūt tavā skapī?

20/01/2023

Vārdu salikums “kapsulas garderobe” bieži minēts dažādos rakstos, blogos un vlogos, tādēļ rada interesi ne tikai bezatkritumu dzīvesstila piekritējiem, bet arī ikvienam, kurš seko līdzi modes tendencēm. Kam jābūt šīs sezonas kapsulas garderobē?

Aicinām iepazīties ar multizīmolu veikala VAN GRAAF apkopotajiem padomiem par veiksmīgas kapsulas garderobes izveidi.

Atbrīvojies no liekā

Veidojot kapsulas garderobi, pirmais solis ir izvērtēt, ko no esošajiem apģērba gabaliem jūs vēlaties valkāt arī turpmāk, un pēcāk tad arī atrast, ar ko tos kombinēt. Kāpēc tas ir svarīgi? Jo, iespējams, katrai no mums ir gadījies piedzīvot to sajūtu, kad, stāvot pie pārpildīta skapja, šķiet, ka nav ko vilkt. Visticamāk, tas ir tādēļ, ka garderobē ir par daudz tādu apģērbu, kas ir, piemēram, neērti, nepraktiski vai pagalam nemoderni. Šādām drēbēm ir vērts meklēt citu mājvietu. Savā skapī jāatstāj tikai tas, ko velc, un tās lietas, kas sagādā prieku.

Paturi tos apģērbus, ko nēsā vislabprātāk

Iespējams, tev jau ir zināma kapsula tavai kapsulas garderobei – tās ir drēbes, kuras valkā ik dienu, tajās jūties ērti un tās viegli izdodas sakombinēt ar citiem apģērbiem. Tādas drēbes kā bikses, svārki, krekli un blūzes ir tas pamats, kas veidos pamata garderobi. Pievērs uzmanību to piegriezumam, materiālam un krāsām un saproti, kas tev tajās patīk. Iegādājoties jaunus apģērbus, zināsi, ka šīs nianses ir pārbaudītas, un nekļūdīsies izvēlē.

Izvēlies “sākuma punktu”

Tad, ja nezini, ar ko sākt veidot savu kapsulas garderobi, pasaules modes tendenču diktētāji norāda, ka labs atskaites punkts ir balts krekls vai blūze, kuru tad kombinēt pēc gaumes un ieskatiem. Atrodi piemērotu stilu, pievēršot uzmanību piegriezuma līnijai un piedurkņu garumam. Ņemot vērā, ka tas ir pamatu pamats, ir vērts iegādāties kvalitatīvu un ādai patīkamu audumu. Ikdienā to varēs kombinēt ar džinsa biksēm vai džemperi, bet formālākos pasākumos – ar auduma biksēm vai svārkiem, kā arī žaketi.

Ja ir vēlme kapsulas garderobi veidot, par pamatu ņemot virsdrēbes, tad šajā gadījumā labākais atskaites punkts ir kvalitatīvs rudens vai ziemas mētelis, ko var kombinēt ar pārējo apģērbu.

Dod priekšroku klasikai

Kad ir izvēlēts pamats, nākamais posms – saprast, bez kuriem apģērba gabaliem nevarēs iztikt. Mūsu platuma grādos tie noteikti ir ērti un praktiski džemperi vai jakas, kā arī džinsa vai auduma bikses. Tām, kuru darba ikdiena rit birojā, vēl viens kapsulas garderobes “must have” ir kostīms vai atsevišķi bikses un žakete. Tā kā šīs drēbes tiks vilktas bieži, tās iegādājoties, ir jāņem vērā ne tikai krāsa un modelis, bet arī kvalitāte, tādējādi nodrošinoties, ka apģērba gabals kalpos ilgāk par vienu sezonu. Ja vēlies šogad pirktās drēbes valkāt arī nākamajā un aiznākamajā gadā, priekšroka ir jādod klasiska piegriezuma modeļiem, kas būs modē gandrīz vienmēr. Piemērs ir taisna piegriezuma džinsa vai auduma bikses, svārki līdz celim, kā arī klasiska piegriezuma žaketes. Krāsas, kas modē ir vienmēr, – melns, balts, pelēks, kā arī bēšais.

Piešķir savam stilam odziņu

Gandrīz ikvienas modernas sievietes garderobē ir jābūt arī kādai sezonas aktualitātei. Galvenais, lai konkrētais apģērba gabals piešķirtu koptēlam īpašu odziņu un izceltu tavu individualitāti. Jaunajā pavasara un vasaras sezonā modē dominēs maigas un sievišķīgas krāsas, piemēram, ceriņu violetais, maigi oranžais un citi pasteļtoņi. Savukārt svētku reizēm var izvēlēties metāliska auduma apģērbus, piemēram, zelta vai sudraba krāsā. Līdztekus tam savu uzvaras gājienu arī jaunajā sezonā turpinās apģērbi, kas šūti no fliteru auduma, kā arī sievišķīgas blūzes ar volāniem un mežģīnēm.

Applūdis īpašums: Kā rīkoties?

20/01/2023

Līdz ar krasajām temperatūras un laikapstākļu izmaiņām šajā ziemā, dažviet Latvijas teritorijā piedzīvojam vēsturiski lielākos plūdus. Lai gan pagaidām situācija ir uzlabojusies, nav iespējams paredzēt, ka plūdi neatgriezīsies. Šī iemesla dēļ “Gjensidige Latvija” ir sagatavojusi padomus, kā nodrošināties pret applūšanu un kā rīkoties, ja ūdens jau ir applūdinājis īpašumu.

Sagatavojiet nepieciešamās mantas!

Ja dzīvojat teritorijā, kas atrodas tuvu kādai ūdenstilpnei, kurai ir tendence applūst, svarīgi laikus sagatavoties potenciāliem plūdiem. Pat ja šķiet, ka jūsu īpašums netiks apdraudēts, savlaicīga sagatavošanās nekad nenāks par ļaunu. Vispirms sagatavojiet svarīgākās mantas – personas apliecinošus dokumentus, aptieciņu, vērtslietas, kā arī naudu. Tāpat ieteicams šīs mantas uzglabāt vietā, kur ir mazāka iespējamība, ka tām piekļūs ūdens, piemēram, mājokļa otrajā stāvā, ja tāds ir, bēniņos vai uz augstākiem plauktiem pirmajā stāvā.

Sekojiet līdzi prognozēm!

Plūdu vai palu laikā situācija var krasi mainīties, tāpēc ir svarīgi būt informētiem un sekot līdzi laikapstākļu prognozēm. Ja plūdi būs nonākuši līdz jūsu pilsētai, par aktuālo informāciju vēstīs pašvaldība. Savukārt ziņām par plūdu apdraudētajām teritorijām iespējams sekot līdzi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra tīmekļa vietnē. Taču informācija par to, kā rīkoties tad, kad plūdi jau skāruši jūsu īpašumu, pieejama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā.

Vispirms pašu drošība!

Gadījumā, ja plūdi ir pieņēmušies spēkā un nonākuši līdz jūsu mājoklim, vispirms jāatceras par pašu iedzīvotāju drošību. Nekādā gadījumā nevajadzētu atlikt īpašuma pamešanu pat, ja ūdens vēl nav ticis iekšā. Plūdu laikā ūdens līmenis var augt ļoti strauji, tāpēc neriskējiet un nekavējoties dodieties uz kādu drošāku vietu. Ja neesat spējīgi paši pamest īpašumu, noteikti sazinieties ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, zvanot uz 112.

Tāpat svarīgi atcerēties par mazākajiem mājokļa iedzīvotājiem – mājdzīvniekiem. Nekādā gadījumā nepametiet tos vienus un evakuācijas laikā nodrošiniet tiem drošu patvērumu. Pirms plūdiem pārliecinieties, ka mīlulim ir reģistrēts mikročips, kā arī iegādājaties kakla siksnu uz kuras uzrakstīts jūsu telefona numurs, lai pazušanas gadījumā mājdzīvnieku nogādātu atpakaļ pie jums. Savukārt, ja jūsu mājdzīvnieks ir agresīvs un nav radis dzīvot ar svešiniekiem, ieteicams to nogādāt uz patversmi, vai uzticēt kādai paziņai līdz situācija uzlabojas un varat atgriezties mājās.

Samazini potenciālos bojājumus!

Ja ūdens vēl nav nonācis jūsu īpašumā, taču redzat, ka draudi tuvojas, veiciet visus neatliekamos pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk novērstu potenciālos zaudējumus. Pirmkārt, atslēdziet elektrības un gāzes padevi, kā arī apkures iekārtas. Svarīgi atcerēties, ka elektrību iespējams atslēgt tikai tad, ja ūdens vēl nav nonācis jūsu mājoklī un vieta ap drošinātājiem ir pilnībā sausa. Ja plūdi jau ir skāruši īpašumu, tad drošinātāju aiztikšana var radīt nopietnus ugunsdraudus. Ūdens saskarsme ar elektrību ir ļoti bīstama un var radīt letālas sekas, ja atrodaties to tuvumā. Tāpat, ja iespējams, pārvietojiet visu elektroniku uz mājas otro stāvu, vai pēc iespējas augstāk, lai plūdi neradītu tiem bojājumus.

Kā rīkoties pēc plūdiem?

Pat ja plūdi ir beigušies un šķiet, ka varat atgriezties mājās, nedariet to pirms glābšanas dienesti nav paziņojuši, ka tas ir droši. Gadījumā, ja pirms evakuācijas nepaspējāt atslēgt elektrības padevi, nekādā gadījumā neatgriezieties mājoklī pirms to nav pārbaudījis elektriķis un noteicis vai tas ir droši. Tāpat neizmantojiet elektriskās ierīces, kuras skāris ūdens, pirms tās ir kārtīgi izžuvušas un tikušas pārbaudītas.

Applūšanas laikā var tikt bojāta ne tikai mājoklī esošā elektronika, bet arī pati ēkas konstrukcija. Tāpēc pēc plūdiem ir jābūt īpaši piesardzīgiem, pārvietojoties pa mājokli. Pārbaudiet, ka grīdā un sienās nav uzradušies kādi caurumi, kā arī nav plīsuši mājas logi vai citi stikla priekšmeti. Nereti plūdu laikā tiek bojāta arī dzeramā ūdens kvalitāte, jo piesārņotais ūdens var nonākt gruntsūdeņos, kas tiek izmantoti ūdens sistēmās, kā arī privātajās ūdens akās. Šī iemesla dēļ ieteicams pārbaudīt ūdens kvalitāti pirms tā izmantošanas.

Vērsies pie apdrošinātāja!

“Plūdu bīstamības teritorijās dzīvojošajiem jau laikus ieteicams ieskatīties sava mājokļa apdrošināšanas segumā un pārliecināties, vai tajā ir iekļauts plūdu risks, kas applūšanas gadījumā ir vienīgais glābējsalmiņš. Savukārt, ja vēl tikai izvērtējiet apdrošināšanas piedāvājumus savam mājoklim, ir svarīgi, lai apdrošināšanas segumā ir iekļauti arī pārvākšanās un mājokļa īres izdevumi, kamēr jūsu bojātajā īpašumā notiek remontdarbi. Tāpat nevajadzētu aizmirst par mantas apdrošināšanu, jo ūdens nodara postažu ne tikai mājokļa strukturālajiem elementiem, bet gan visam, kas stājas tā ceļā, tai skaitā mēbelēm, apģērbiem, elektroiekārtām u.c.,” informē Gjensidige Latvija vadītāja Sanita Glovecka.

Kad paši esat nonākuši drošībā un pametuši plūdu zonu, diemžēl nākas domāt par īpašumā nodarītajiem postījumiem. Apdrošinātājs norāda, ka trīs dienu laikā pēc notikušās nelaimes ieteicams sazināties ar apdrošināšanas kompāniju un pieteikt notikušo gadījumu. Pēc tam, kad plūdu radītais apdraudējums būs beidzies, tiks veikta īpašuma apsekošana un noteikta izmaksājamā atlīdzība. Saglabājiet pierādījumus par plūdu nodarītajiem bojājumiem, uzņemot fotogrāfijas, jo šāda veida pierādījumi jums būs nepieciešami iesniedzot apdrošināšanas atlīdzības pieteikumu.

Tāpat vēlamies aicināt ikvienu applūstošajās teritorijās dzīvojošo pārskatīt sava mājokļa apdrošināšanas noteikumus. Nereti apdrošinātājs noteikumos iekļauj atrunu, ka apdrošināšana netiek izmaksāta, ja plūdiem ir sezonāls raksturs. Proti, tie notiek biežāk nekā 5,10 vai pat 20 gadu laikā, piemēram, Gjensidige Latvija atlīdzība netiek izmaksāta, ja īpašums applūst biežāk nekā reizi piecu gadu laikā.

8 padomi drošai bērnu ziemas prieku baudīšanai

20/01/2023

Slidošana, slēpošana, šļūkšana no kalna – tās visas noteikti ir ļoti jautras ziemas aktivitātes, tomēr vienlaikus vecākiem rada bažas par potenciālo traumu risku. Kas jāievēro, lai ziemas priekus baudītu droši, padomos dalās Rimi Bērniem eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča.

Pārbaudi inventāru un lieto aizsargus!

Pirms laist bērnu uz kalna slidināties vai ļaut nodarboties ar citām ziemas aktivitātēm, vecākiem vispirms būtu jāpārliecinās, vai inventārs ir drošs un atbilstošs lietošanai. Piemēram, vai slēpēm ir visi stiprinājumi, vai ragavu slieces nav saliekušās, vai slidām šņores nav nolietojušās un bērns pats tās spēj kārtīgi aizsiet.

Lai mazinātu risku gūt nopietnas traumas, jādomā arī par dažāda veida aizsardzību. Tāpēc, baudot ziemas priekus, ieteicams lietot ceļu un elkoņu sargus, ja cepures modelis atļauj – galvā uzlikt ķiveri.

Slēpojot ieteicams izmantot speciālās brilles. Tās pasargās acis gan no sniega, gan pārlieku liela spilgtuma. “Tas ir īpaši svarīgi tad, kad ir saulains laiks, jo sniegs atstaro gaismu,” atgādina Rimi Bērniem eksperte.

Uz kurieni tu iesi?

Nenoliedzami vecākiem ļoti lielu vērību vajadzētu pievērst tam, kurp bērns plāno doties baudīt ziemas priekus, īpaši, ja viņš jau ir tādā vecumā, ka ārā var doties viens. Piemēram, ja bērns vēlas doties slidot uz piemājas dīķi, ezeru vai upi, vecākiem pirms tam jāpārliecinās, ka tas ir pietiekami biezs, stabils un drošs. Tāpat šādas vietas nekad nav ieteicams apmeklēt vienatnē, tāpēc bērnam jāpārjautā, ar ko kopā dosies, un, ja nepieciešams, vecākiem pašiem jāpievienojas.

“Ja ledum kaut nedaudz spīd cauri ūdens vai arī tas jau redzams virs ledus, uz šāda ledus nedrīkst kāpt!” brīdina Jekaterina Bovtramoviča. Bērnu slidot nevajadzētu laist arī tad, ja ūdenstilpē ir izurbts kaut viens āliņģis vai ledū ir plaisas un cita veida bojājumi, negludumi.

Savukārt, ja bērns dodas braukt ar ragaviņām vai slēpēm, jāņem vērā, ka izklaides vietai vajadzētu būt pēc iespējas tālāk no ceļa vai ielas, kur brauc automašīnas. Īpaši būtiski tas ir tad, ja iecerēts braukt no kalna – ātrums būs liels, un mazais cilvēks var nepaspēt nobremzēt, norāda Rimi Bērniem eksperte. Tāpat jāskatās, lai ceļā nav koku, sakņu vai citu šķēršļu.

8 drošības noteikumi

Pirms ziemas prieku baudīšanas bērnam vajadzētu izstāstīt vai atgādināt par drošības noteikumiem un aicināt izvēlēties tikai drošas vietas ziemas izklaidei.

1. Ģērbies silti! Dodoties ziemā laukā, vienmēr rokās velc cimdus, kājās siltus apavus, galvā liec cepuri, bet ap kaklu tin šalli.

2. Negrūsties! Ja uz kalna ir daudz cilvēku, nedrīkst strīdēties, kurš šļūks pirmais, bet jāaicina ievērot rindas principu.

3. Audzini pacietību! Nevajag doties “trasē”, ja kāds tajā jau atrodas vai pēc brauciena nav paspējis paiet malā.

4. Esi uzmanīgs! Šļūcot no kalna, nedrīkst skriet citiem priekšā, pat jokojoties.

5. Nemēģini eksperimentēt! Nedrīkst siet ragaviņas vienu pie otras, jo gāžoties viens var paraut līdzi pārējos. Rezultātā visi krīt un var smagi sasisties.

6. Domā ar galvu! Ragavas nedrīkst siet arī pie automašīnas. Šo noteikumu vajadzētu atcerēties arī pieaugušajiem. Nav nozīmes pat tam, ka brauciens nenotiek uz koplietošanas ceļa vai ielas. Tāda veida vizināšanās jebkurā gadījumā var būt dzīvībai bīstama!

7. Neēd sniegu. Tas var būt netīrs. Turklāt sniega ēšana rada kakla apsaldējuma risku.

8. Neliec mēli pie metāla. Salā nedrīkst laizīt caurules, šūpoļu ķēdes, ragavu detaļas. Ja tomēr bērns to izdarījis, pieaugušajam jāsilda šī vieta ar savu elpu, kamēr mēle atkūst. Nedrīkst raut to nost vai mēģināt atkausēt ar karstu ūdeni.

Vēl bērniem ļoti patīk pikoties, taču arī tas var radīt nevēlamas sekas. Ja sniegs ir slapjš, pika sanāk smaga un viegli var gūt acs vai galvas traumas. Ja tajā trāpās ledus gabals, var izsist pat zobu! Tāpēc bērniem jāpastāsta, ka pa galvu un seju ar sniegu nevajag mest, iesaka Rimi Bērniem eksperte.

Atceries!

Atgādini bērnam, ka gadījumā, ja trauma gūta, pikojoties skolā, noteikti jāvēršas pie medmāsas. Ja tā ir smaga, noteikti jāzvana vecākiem un jādodas pie ārsta.

Kad ielas pārvēršas par slidotavu

Eksperte gan norāda, ka vislielāko traumu risku rada ikdienišķas ziemas situācijas. Viena no tādām ir apledojis ceļš, ko klāj pavisam plāna sniega kārtiņa. Lai bērnus pasargātu, vecākiem vajadzētu parūpēties par atbilstošiem ziemas apaviem. Tiem jābūt ar rupju, rievainu gumijas vai termoplasta zoli un bez papēžiem.

Pirms došanās ārā bērnam der atgādināt, ka šādos laikapstākļos nevajag steigties un turēt rokas kabatās un visu laiku jāskatās zem kājām. Ja sētnieks uzbēris uz ielas smilšu taciņu, ieteicams doties uz priekšu pa to. Jāuzmanās, kāpjot pa trepēm vai uz flīzēm – tās var būt ledainas, bet, krītot uz muguras, var smagi savainot galvu un muguru, norāda fizioterapeite.

Vēl ieteicams bērnam iemācīt pareizi krist – tas jādara, sagrupējoties kamoliņā. Bet, ja ielas ir ļoti slidenas un laikapstākļi ekstremāli, labāk palikt mājās, piebilst Jekaterina Bovtramoviča.

Ja ielas nav notīrītas, tās klāj sniega putra, sanesumi un ir slidens, bērnam der atgādināt, ka uzmanīgam jābūt pat uz gājēju pārejas – automašīna var stāties, bet slīdēt un nespēt laikus apstāties, tāpēc pirms došanās pāri ielai jāpārliecinās, ka tā tiešām pārtraukusi kustību.

Svarīgi!

Bērniem jāpastāsta, ka jāuzmanās no lāstekām un sniega nogruvumiem no jumtiem. Tā kā bīstamās vietas ne vienmēr ir norobežotas, nevajadzētu iet tuvu māju sienām, ja vien tas iespējams.

Jāuzmanās no apsaldējumiem

Tāpat bieža problēma bērniem ir apsaldējumi. Lielākās riska zonas ir vaigi, rokas, kājas, ausis. Pat tad, ja bērns ārā kustas, viņa āda ir plāna, tāpēc ātrāk pakļaujas apsaldējumam, skaidro Rimi Bērniem eksperte. Dažkārt mazais to pats pat var nejust, viņam ir tikai auksti, tāpēc vecākiem ļoti jāvēro bērna uzvedība un jāieklausās viņa teiktajā.

Ādas bojājumus var radīt ne tikai zema gaisa temperatūra, bet arī spēcīgs vējš, sniegs, liels gaisa mitrums. Apsaldējumu rašanos veicina šauri apavi, zeķes un apģērbs, kurā bērns ir it kā saspiests. Tos var gūt arī tad, ja bērns ilgstoši dzīvojas pa sniegu – vārtās zemē, guļas ar seju sniegā vai ņem to rokās bez cimdiem.

Kā noteikt, ka radies apsaldējums?

Āda ir ļoti sārta, ar tādiem kā baltiem punktiņiem vai plankumiem. Var pārbaudīt ādas jutīgumu. Ja bērns jūt, kad aizdomīgajai vietai pieskaras, viss kārtībā, ja ne – tad ir gūts apsaldējums.

Ja bērniņš ir pavisam mazs, ļoti lielā aukstumā labāk palikt mājās!

Britnijas Spīrsas tiesas prāva: Nopludināti ieraksti, e-pasti, dokumenti un popzvaigznes personiskās sarakstes atklāj patiesību par ģimenes problēmām

19/01/2023

Brīva no pretrunīgi vērtētās aizbildniecības, kuru pārraudzīja viņas tēvs Džeimijs, pirmo reizi 13 gadu laikā popzvaigzne Britnija Spīrsa beidzot var paust savu viedokli. Tomēr viņas ieraksti sociālajos tīklos daudziem šķiet absurdi un ir likuši apšaubīt dziedātājas mentālo veselību, kamēr citi nerimstoši pauž viņai atbalstu. Tiesas prāvā, kas piesaistīja pasaules uzmanību, joprojām ir neskaitāmi daudz neatbildētu jautājumu, no kuriem vissvarīgākais, iespējams, ir tas, kurā pusē ir patiesība. Tagad jauna “discovery+” dokumentālā filma divās daļās, “Džeimijs pret Britniju: Tēva un meitas tiesvedība”, sniedz abu pušu ieskatu vienā no pēdējās desmitgades skandalozākajām tiesas prāvām, ļaujot skatītājam izlemt, kurai no tām ticēt. Skatītāji beidzot var saņemt atbildes uz to, vai aizbildniecība bija Britnijas tēva Džeimija izmisīgs centiens palīdzēt meitai, vai arī tā bija nežēlīga un sarežģīta shēma, kā gūt peļņu.

Iespēja dzirdēt abu pušu versijas

Pirmajā no divām dokumentālās filmas sērijām skatītāji var gūt unikālu ieskatu Džeimija nostājā un viņa aizstāvībā. Šajā filmas daļā tiek pētīta dziedātājas Britnijas Spīrsas dzīve no tēva perspektīvas – viņas bērnība, ceļš uz straujo popularitāti tīņu gados, skandalozās darbības, negaidītās laulības, aizdomas par viņas garīgās veselības problēmām, nelaimīgās attiecības ar draugiem un kolēģiem, kā arī kļūšana par divu dēlu māti.

Tēva Džeimija aizbildniecība, Britnijas apsardzes palielināšana un ciešā uzraudzība aizsāka diskusijas sabiedrībā par tēva un meitas attiecībām, aizvien vairāk izplatoties baumām par to, ka pasaulē slavenā un iemīļotā dziedātāja tiek spiesta lietot stiprus medikamentus, lai viņas tēvs Džeimijs vieglāk spētu kontrolēt meitu un viņas darbības.

Otrajā no dokumentālās filmas sērijām skatītājiem ir iespēja sekot līdz skandalozajai tiesas prāvai no pašas Britnijas perspektīvas, kura, saņēmusi drosmi stāties pretī savam tēvam un ģimenei, atklāj detaļas par ilgo aizbildniecību un tās gaitu. Britnija par notiekošo pirmo reizi kameru priekšā runāja vien 2021.gadā, kad Losandželosas tiesa apmierināja viņas prasību par aizbildniecības pārtraukšanu, kamēr viņas tēvs bija spiests stāties tiesas priekšā par apsūdzībām aizbildniecības ļaunprātīgā izmantošanā.

Atklāts tiks viss

Dokumentālajā filmā “Džeimijs pret Britniju: Tēva un meitas tiesvedība” Britnijas dzimtās pilsētas iedzīvotāji sniedz unikālu un nebijušu ieskatu viņas dzīvē, kā arī emocionālās un garīgās veselības speciālisti, izmeklētāji un juristi dalās ar savām atziņām par ģimenes skandālu, kas pievērsa pasaules uzmanību. Sirdi plosošus komentārus un intervijas sniegs arī pati popzvaigzne un viņas komanda, kā arī uzticamie fani. Balstoties uz tuvāko Spīrsu ģimenes personu intervijām, skatītāji varēs paši atbildēt uz jautājumu par to, kurš patiesībā ir ļaundaris un kura pusē ir taisnība.

Dokumentālā filma piedāvā arī iepriekš nedzirdētus žurnālistu, kuri sekoja līdzi tiesas prāvai, ieskatus par Britniju un viņas ģimeni, kā arī var iepazīties ar nopludinātiem tiesas ierakstiem, e-pastiem un dokumentiem, kas iepriekš tika slēpti no plašākas sabiedrības, popzvaigznes personiskajām sarakstēm ar ģimenes locekļiem, kā arī paparaci iemūžinātiem kadriem no spilgtākajiem Britnijas dzīves mirkļiem.

“Džeimijs pret Britniju: Tēva un meitas tiesvedība” skatāma straumēšanas platformā “discovery+” nākamās paaudzes televīzijā “Go3”.

Veselības indekss: Smēķēšana populārākais kaitīgais ieradums, jaunieši smēķē arvien vairāk!

19/01/2023

Regulāra tabakas smēķēšana ir biežāk pieminēto kaitīgo ieradumu vidū, tā liecina jaunākie Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījuma rezultāti. Šis kaitīgais ieradums piemīt nemainīgi lielam skaitam iedzīvotāju – teju katram trešajam. Satraucošs ir fakts, ka tieši jauniešu vidū šis paradums kļūst arvien populārāks, turklāt jauniešu vidū iecienīta ir ne tikai tabakas smēķēšana, bet arī citu nikotīnu saturošo produktu lietošana.

Lai arī, salīdzinot ar 2021. gadā veikto Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa pētījumu, 2022. gadā par 3 % mazāk aptaujāto norādīja, ka aizraujas ar smēķēšanu, vēl aizvien šis paradums piemīt teju katram ceturtajam jeb 24 % iedzīvotāju. Tomēr jāņem vērā, ka 2022. gadā veiktā pētījuma ietvaros pirmo reizi tika jautāts arī par citu nikotīnu saturošu produktu lietošanu. Uz šo ieradumu norādīja 4 % respondentu. Summējot kopā tos, kuri regulāri smēķē tabaku un tos, kuri regulāri lieto dažādus citus nikotīnu saturošus produktus, jāsecina, ka kopumā smēķēšana kā kaitīgais ieradums skar 28 % iedzīvotāju, tātad – gandrīz teju katru trešo Latvijas iedzīvotāju. Tādējādi, smēķēšana kaitīgo ieradumu sarakstā ierindojas 1.vietā, tam seko neizgulēšanās (25 %), neveselīga ēšana (20 %), pārmērīga aizraušanās ar virtuālo vidi (18 %).

Iedzīvotājiem noteikti vajadzētu aizdomāties par to, ka smēķēšana nelabvēlīgi ietekmē dažādus orgānus un orgānu sistēmas, kā arī nodara nopietnu kaitējumu veselībai – paaugstina hipertensijas un infarkta risku, palielina dažādu audzēju risku, bojā zobus, veicina ādas pāragru novecošanos, dažādu elpošanas sistēmas slimību attīstību. Turklāt nikotīnu saturošo produktu, piemēram, elektronisko cigarešu, lietošana nebūt nav vērtējama ka veselīgāka, jo tie tāpat kā tabakas izstrādājumi izraisa atkarību, tiem ir kairinoša ietekme uz acīm un elpceļiem, nav zināma to ilgtermiņa lietošanas ietekme uz veselību, bet ir skaidrs, ka to sastāvā esošās ķīmiskās vielas var bojāt organisma šūnas. “Vērtējot pētījuma rezultātus, jāsecina, ka visbiežāk šis kaitīgais ieradums piemīt cilvēkiem, kuri paši atzīst, ka kopumā dzīvo neveselīgu dzīvesveidu un kuriem ir pārāk maz fizisko aktivitāšu ikdienā. Kā rāda Veselības indeksa 2022. gada pētījums, aizvadītajā gadā tikai 27% respondentu spēja godīgi atbildēt, ka viņiem nepiemīt nekādi kaitīgie ieradumi. Ja salīdzinām datus ar 2017. gadu, kad 56 % respondentu bija atbildējuši, ka viņiem nepiemīt kaitīgie ieradumi, tad šobrīd nākas secināt, ka iedzīvotāju skaits, kuriem piemīt kāds no kaitīgajiem ieradumiem ir dubultojies. Turklāt satraukumu raisa fakts, ka jauniešu vidū smēķēšana kā kaitīgais ieradums nevis samazinās, bet pieaug, ko, iespējams, veicina dažādu citu nikotīnu saturošo produktu ar dažādām garšām pieejamība. Domājot par to, kā ilgāk saglabāt savu veselību, labākais lēmums ir preventīvi rūpēties par savu veselību, tai skaitā atteikties no smēķēšanas jau šodien, aizstājot to ar kādu veselīga dzīvesveida ieradumu,” iesaka Aptieku tīkla Apotheka izpilddirektors Māris Lūks.

Jaunieši smēķē arvien vairāk, citās vecuma grupās smēķētāju skaits samazinās

Ja 2021. gadā veiktajā Veselības indeksa pētījumā 19 % jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem norādīja, ka regulāri smēķē tabaku, tad pērn veiktajā pētījumā šo kaitīgo paradumu atzīmēja par 4 % vairāk jeb 23 % gados jaunu cilvēku šajā vecuma grupā. Raugoties uz respondentiem, kuri kā kaitīgo ieradumu atzīmējuši citu nikotīnu saturošo produktu lietošanu, redzams, ka tā raksturīga tieši gados jauno iedzīvotāju vidū vecuma grupā 18-24 gadi.

Vienlaikus gan jāatzīmē, ka citās vecuma grupās ir vērojama pozitīva tendence un pamazām mazinās to cilvēku skaits, kuri regulāri piekopj smēķēšanu kā kaitīgo ieradumu: vecuma grupā 25-34 gadi regulāro smēķētāju kļuvis par 12 % mazāk (no 32 % 2021. gadā līdz 20 % 2022. gadā), vecuma grupā 45-54 gadi par 6 % sarucis regulāro smēķētāju skaits (no 32 % līdz 26 %), bet respondentu grupā 64-75 gadi – par 3 % (no 20 % uz 17 %).

Izglītotajiem un pārtikušajiem mazāka vēlme smēķēt

Mana aptieka & Apotheka Veselības indeksa jaunākie pētījuma dati liek noprast, ka atteikšanās no smēķēšanas nebūt nav saistīta ar iedzīvotāju maksātspēju, kā to varētu domāt, ņemot vērā tabakas izstrādājumu dārdzību. Salīdzinot 2021. gada pētījuma datus ar 2022. gada pētījuma rezultātiem, redzams, ka joprojām nemainīgi daudz smēķē tieši cilvēki ar zemiem ienākumiem (34 %), bet pārējās grupās ar vidēji zemiem, vidēji augstiem un augstiem ienākumiem smēķēšana kā paradums pakāpeniski mazinās. Vislielākais šī kaitīgā paraduma kritums vērojams iedzīvotāju vidū ar vidēji augstiem ienākumiem (no 29 % 2021. gadā uz 21 % 2022. gadā) un augstāko izglītību (no 18 % 2021. gadā uz 10 % 2022. gadā). Tātad, visticamāk atteikšanās no smēķēšanas kā no kaitīga ieraduma drīzāk saistīta ar cilvēku veselības pratību, izpratni par profilaksi un veselīgu dzīvesveidu.

Sievietes nemainīgi turas pie kaitīgā ieraduma

Lai arī joprojām regulāra smēķēšana kā kaitīgais ieradums divas reizes biežāk raksturīgs vīriešiem, ja salīdzina pētījuma 2021.un 2022. gadā veiktā pētījuma rezultātus, redzams, ka nekādas izmaiņas nav vērojamas sieviešu vidū – joprojām regulāri smēķē 15 % daiļā dzimuma pārstāvju. Turpretim gada ietvaros vīriešu vidū tabakas smēķēšanas ieradums sarucis no 41 % 2021. gadā līdz 32 % 2022. gadā.

Par pētījumu

Selēna Gomesa atbild kritiķiem, kuri uzskata, ka viņa pamatīgi pieņēmusies svarā! (+VIDEO)

18/01/2023

Dziedātāja un aktrise Selēna Gomesa pavisam nesen apmeklēja “Zelta globusu” ceremoniju un izpelnījās negatīvus komentārus par savu svaru… Selēna parasti neatbild uz negatīviem komentāriem, bet šoreiz viņa neklusē, jo uzskata, ka apsmiet kāda aprises nebūt nav pieņemami.

Selēna svinīgajā pasākumā ieradās “Valentino” kleitā un kā pavadoni bija uzaicinājusi savu jaunāko māsu. Pēc ceremonijas Selēna video tiešraidē “Instagram” teica: “Es šobrīd esmu nedaudz apaļīga, jo vienkārši izbaudīju brīvdienas!”

Video

“Pareizi?” viņa vērsās pie deviņgadīgās māsas. “Bet mums ir vienalga!” tā dziedātāja, abas ar māsu izplūstot smieklos.

2022. gada aprīlī Selēna savā “TikTok” paziņoja, ka būt tievai nebūt nav tā vērts, lai laistu garām iespēju izbaudīt viņas iecienītāko ēdienu, jo “cilvēki tik un tā kritizēs viņu par viņas svaru vai jebko citu”.

Interesanti, ka Selēna savas mentālās veselības dēļ nelietoja internetu vismaz 4 gadus! Viņa neslēpa, ka citu “perfektās” dzīves viņu iedzinušas diskomfortā un tādēļ viņa izlēma, ka šī pauze viņai ir nepieciešama.

“Miss Ukraina” pasaules skaistumkonkursā pārsteidz ar zobenu un eņģeļa spārniem (+VIDEO)

18/01/2023

Ņūorleānā, ASV, notiekošajā skaistumkonkursā “Miss Universe” Ukraina sevi pieteikusi kā kaujas eņģeli. Šis tēls iekaroja tūlītēju mediju uzmanību. Ukrainas pārstāves skaisto iznācienu komentē visā pasaulē!

Viktorijas Apanasenko (28) priekšnesumu ievērojuši daudzi, viņas tērpa nosaukums ir “Gaismas cīnītāja”.

Video

Українка підкорила глядачів своїм виходом на конкурсі "Міс Всесвіт-2022"

🎥 Miss Ukraine Universe pic.twitter.com/qzUO3E0Gt9
— Ukrinform (@UKRINFORM) January 12, 2023

“Mis Ukrainas” Instagram publikācijā teikts: “Gaismas cīnītājas kostīms simbolizē mūsu tautas cīņu pret tumsu. Tāpat kā erceņģelis Mihaēls, kurš ar zobenu aizstāv Ukrainu, tas aizsargā arī mūs. Baltā kleita ir ar ukraiņu tautisko rakstu višivankas stilizāciju un darināta no vairāk nekā 10 metru auduma. Galvassegu rotā vārpas, kas ir tradicionāls Ukrainas simbols. Simboliskie spārni dekorēti ar zilām un zelta bruņām Ukrainas karoga krāsās. Tērps tapa Ukrainā četru mēnešu laikā ekstremālos apstākļos, sirēnu skaņās, bez elektrības un sveču gaismā.”

Ko ēst vai ko neēst, lai dzīvotu ilgāk?

18/01/2023

Vai brīdis pēc gadu mijas ir īstais laiks, lai pievērstos veselīga uztura ieteikumiem? Jā – ir pārliecināti speciālisti, jo tieši tagad daudzi izvērtē savus un ģimenes ieradumus un prātā ir jaunas ar veselību un labāku dzīvi saistītas apņemšanās. Tāpēc sertificētā uztura speciāliste „Veselības centru apvienībā” Anita Baumane un „Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva atgādina vairākas ar uzturu saistītas veselībai īpaši nozīmīgas patiesības.

Svaigs un pašu gatavots!

„Virkne pētījumu atklāj, ka apstrādāti pārtikas produkti jeb tā saucamie pusfabrikāti, ir saistīti ar vēzi un agrīnu nāvi,” stāsta „Veselības centru apvienības” sertificētā  uztura speciāliste Anita Baumane. Speciāliste skaidro, ka liela daudzuma intensīvi apstrādātas pārtikas produktu (ultra-processed foods) ēšana ievērojami palielina vīriešiem risku saslimt ar kolorektālo jeb zarnas vēzi, kā arī var izraisīt sirds slimības un priekšlaicīgu nāvi gan vīriešiem, gan sievietēm. Par to liecina divi jauni, liela mēroga pētījumi, kas tika publicēti Lielbritānijas medicīnas žurnālā (British medical journal The BMJ).

Intensīvi apstrādātas pārtikas produkti ir fasētas zupas, mērces, saldētas picas, cīsiņi, desiņas, frī kartupeļi, gāzētie dzērieni, cepumi, kūkas, arī konfektes, virtuļi, saldējums. Šajā „grēcinieku” sarakstā minamas ir arī pārtikas piedevas, ko lieto ar mērķi atdarināt neapstrādātu vai minimāli apstrādātu produktu radītās garšas izjūtas, piemēram, aromatizētāji, krāsvielas, saldinātāji, emulgatori. „Ne tikai šie divi, jaunākie, bet arī daudzi jo daudzi citi pētījumi saista intensīvi apstrādātas pārtikas produktu ēšanu ar aptaukošanos, vēzi, sirds un asinsvadu slimībām un vispārējo mirstību,” apliecina uztura speciāliste.

Vai vīrieši ir vairāk apdraudēti?

ASV veiktajā pētījumā 28 gadus tika pētīti vairāk nekā 200 000 vīriešu un sieviešu uztura paradumi un tika atklāta saikne starp īpaši intensīvi apstrādātu pārtikas produktu ēšanu un kolorektālo vēzi, kas ir trešais visvairāk diagnosticētais vēzis ASV, uzsverot ka vīriešiem tas ir biežāk.

Neskatoties uz pētījuma rezultātiem, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas, Amerikas vēža biedrības (American Cancer Society) un citām ASV institūcijām sabiedrības veselības jomā, apstrādāta pārtika un īpaši uzsverot – apstrādāta gaļa, piemēram, šķiņķis, bekons, salami, hotdogs, liellopu gaļa un sālīta liellopu gaļa – jau labu laiku tiek saistīta ar kolorektālo vēža risku gan vīriešiem, gan sievietēm.

Tomēr, kāpēc jaunākajos pētījumos netika konstatēts tik liels kolorektālā vēža risks sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem?

Galvenie iemesli joprojām nav zināmi, tomēr  saistību starp šāda ēdiena patēriņu un zarnu vēža attīstības risku vīriešiem varētu tikt saistīti ar  aptaukošanos, kā arī dzimumhormoniem un vielmaiņas hormoniem. Dažu pētījuma autori lēš, ka sievietes, iespējams, ir izvēlējušās mazāk kaitīgus apstrādātas pārtikas produktus (piemēram, bezpiedevu jogurtu), tādējādi kolorektālā vēža risks ir mazāks.

Ne tikai kolorektālais vēzis

Aplūkosim arī citus draudus mūsu veselībai.

Kādā pētījumā, kas norisinājās Itālijas Molīzes reģionā, tika iesaistīti vairāk nekā 22 000 cilvēku un 12 gadus pētīti viņu uztura paradumi. Pētījums, kas sākās 2005. gada martā, tika izstrādāts, lai novērtētu vēža, sirds un asinsvadu slimības, kā arī smadzeņu slimību riska faktorus.

Gandrīz visi citi jaunākie dati, kas pēta vērtīgām uzturvielām nabadzīgu pārtikas produktus (intensīvi apstrādātos ar augstu cukura un piesātināto vai trans-tauku saturu) saistību ar hronisku slimību attīstību un priekšlaicīgu nāves risku, nonāk pie līdzīgiem rezultātiem – šādi pārtikas veidi palielina priekšlaicīgas nāves risku, īpaši no sirds un asinsvadu slimībām. Turklāt ar piezīmi – izpētītais liek domāt, ka paaugstināts mirstības risks nav tieši (vai tikai) saistīts ar dažu produktu zemo uzturvērtību, bet gan ar to, ka šie pārtikas produkti lielākoties ir intensīvi apstrādāti.

Ātrās ēšanas posts

„Aprīt ēdienu vispār nav vēlams, jo tad netiek pareizi „iedarbināta” mūsu gremošanas sistēma, kas paredz, ka katrs kumoss tiek kārtīgi sakošļāts un apsiekalots,” skaidro VCA sertificētā uztura speciāliste Anita Baumane. Taču izrādās, ar intensīvi apstrādātu pārtiku ātrās ēšanas posts izpaužas vēl ļaunāk. 2019. gadā ASV Nacionālais veselības institūts (NIH) publicēja kontrolēta klīniskā pētījuma rezultātus, kurā tika salīdzināts apstrādāts un neapstrādāts uzturs. Pētnieki atklāja, ka tie, kas regulāri patērē intensīvi apstrādātas pārtikas produktus, ēda ātrāk un tādējādi notiesāja par 500 kalorijām dienā vairāk nekā cilvēki, kuri ēdienu gatavoja paši no svaigiem produktiem. Pētījuma dalībnieku pirmās grupas pārstāvji vidēji pieņēmās svarā par 0,9 kilogramiem. Tas apliecina, ka intensīvi apstrādāti pārtikas produkti satur komponentus, kas liek ēst vairāk, to nemaz nevēloties vai neapzinoties.

Kāpēc intensīvi apstrādāti pārtikas produkti ir tik kaitīgi?

Pirmkārt, tie bieži satur daudz pievienotā cukura un sāls, un pārtikas piedevas, piemēram, mākslīgās krāsvielas, aromatizētājus vai stabilizatorus, otrkārt, tajos lielākoties ir maz šķiedrvielu.

„Lai gan daži intensīvi apstrādāti pārtikas produkti var tikt uzskatīti par veselīgākiem nekā citi, kopumā mēs, uztura speciālisti, iesakām atturēties no īpaši apstrādātiem pārtikas produktiem un vairāk koncentrēties uz veselīgu neapstrādātu pārtiku – augļiem, dārzeņiem, pākšaugiem,” saka Anita Baumane. „Mums Latvijā tādas statistikas nav, taču ASV dati liecina, ka iedzīvotāji lielu daļu savu ikdienas kaloriju iegūst no apstrādātiem pārtikas produktiem – 58% pieaugušie un 67% bērni, kas īpaši bīstami. Vēža, aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimību profilaksei vajadzētu apsvērt iespēju aizstāt pusfabrikātus ar svaigiem vai minimāli apstrādātiem pārtikas produktiem.”

Speciālistes ieskatā laiks pēc gadu mijas ir īstā reize, lai palūkotu pēc tikpat gardām, bet daudz veselīgākām ēdina pagatavošanas tehnoloģijām un tad turpinātu ēst tikpat veselīgi visu 2023. gadu!

Ja nu tomēr ieēsts par daudz

Farmaceite Linda Fevraļeva atgādina par preparātiem, kuri būtu lietojami , ja tomēr ir ieēsts par daudz. Tie ir fermenti/enzīmi, ko lieto, lai nerastos smaguma, pilnuma sajūta un vēdera uzpūšanās, spiediens un pat sāpes, vēdera rūkšana un skaļi trokšņi, tos var lietot kopā ēdienreizi, lai veicinātu tauku, ogļhidrātu, olbaltumvielu sagremošanu un mazinātu minēto simptomu rašanos. Var noderēt arī skābi neitralizējoši jeb antacīdie līdzekļi, kam piemīt spēcīgas kuņģa-zarnu trakta gļotādu pārklājošas īpašības un to dažādās zāļu formas apvieno gan neitralizējošo un gan adsorbtīvo darbību. Var lietot arī, piemēram, preparātus, kuru sastāvā ir kurkuma sakne, jo tā uzlabo gremošanu un veicina žults sekrēciju.

Vai dusmoties uz zīdaini ir normāli? Atbild psihoterapeite

18/01/2023

Bieži vien jaunie vecāki jūtas vainīgi, sajūtot aizkaitinājumu un dusmas pret savu atvasi. Jo bērns mazāks, jo grūtāk tādas sajūtas izturēt. Kāpēc pārņem šādas dusmas un kā pareizāk situāciju risināt, iesaka Rimi Bērniem labsajūtas eksperte, ārste psihoterapeite Laura Valaine.

“Jā, mazs bērns, pat zīdainis, var sadusmot vecākus,” apliecina Laura Valaine. Viņa norāda, ka par dusmām kā tādām nevajag justies vainīgam – dusmas ir tikai emocijas. Daudz būtiskāks ir jautājums, ko vecāki dara, jūtot aizkaitinājumu.

Kas ir dusmas?

Dusmas ir emocijas, kas signalizē par robežas pārkāpšanu, vēlmju vai vērtību “neņemšanu” vērā. Vienlaikus dusmas ir aktivizējošas emocijas, kas mudina rīkoties, aizstāvēt, pasargāt, skaidro Rimi Bērniem eksperte.

Katrai emociju izpausmei ir noteikts spektrs. Dusmām tas ir no viegla aizkaitinājuma, īgnuma līdz pat niknumam.

Ja cilvēks dusmās noslēdzas un kļūst pasīvs, strādā aizsardzības mehānisms. Tas notiek gadījumos, kad dzīves laikā apzināti vai neapzināti apgūta mācība, ka dusmoties ir slikti. Taču tā nav!

“Reizēm vecāki sabīstas no dusmām vai baidās atzīt, ka dusmojas uz bērnu, jo ar dusmām asociējas kas milzīgs, briesmīgs, iznīcinošs,” secina Laura Valaine. Just ko tādu pret savu bērnu šķiet nepareizi, tāpēc piezogas vainas izjūta, kas apstādina dusmas.

Svarīgi izprast cēloni

Ir vecāki, kas baidās no savām dusmām, jo tad gribas bērnu sist, grūst, bļaut uz viņu. Taču ir svarīgi ļaut sev šīs emocijas sajust un atdalīt vēlmi rīkoties no reālas darbības. “Emocijas ir signāls, kas par kaut ko liecina. Tās nesaka, ka uzreiz jārīkojas,” skaidro Rimi Bērniem eksperte.

“Bet, ja nesajūtam emocijas, nevaram arī izprast, ko tās dara.”

Pārdomām par izjustajām emocijām vajadzētu virzīties šādā secībā.

1. Kas tieši mani sadusmo? Ko es gribēju, bet nedabūju? Varbūt kaitina, ka bērns tik daudz raud, jo tad man nav laika iedzert kafiju vai pagulēt? Tātad dusmas signalizē, ka ir nepieciešams laiks sev, atpūtai.

2. Ko es varu darīt? Varbūt varu kādam palūgt palīdzību, lai pieskata bērnu, kamēr stundu paguļu?

Atceries!

Dusmas var liecināt par izdegšanu un depresiju!

Veicina atdalīšanos no bērna

Dusmas arī motivē veselīgu atdalīšanās procesu no bērna. Piemēram, ja vecākus kaitina, ka mazais naktīs bieži guļ viņu gultā, tas liek domāt, kā mudināt bērnu gulēt pašam savā gultā.

Ja vecākus kaitina, ka mazulis visur jānēsā, viņi mudina to kļūt patstāvīgākam – rāpot, staigāt, darboties savā nodabā.

Ja mammu kaitina nepieciešamība diendienā būt kopā ar bērnu, tātad viņai dzīvē jāievada citi cilvēki. Līdz ar to mammai atradīsies laiks pašai sev.

Ja vecāki neizjūt veselīgas dusmas, tas:

kavē atdalīšanos no bērna;
uztur neveselīgas simbiotiskas attiecības;
neiemāca bērnam, kā rīkoties dusmu gadījumā.

Īpaši bieži bērni sāk sadusmot, kad viņiem pašiem aktivējas dusmas – pusotra līdz trīs gadu vecumā. Tad arī viņi mācās no pieaugušajiem, kā šīs dusmas regulēt.

Ja vecākiem ir dusmu regulācijas traucējumi, to var novērot arī bērnos. Viņi rīkojas pašdestruktīvi:

plēš matus;
sit galvu pret sienu;
izturas agresīvi pret citiem, piemēram, kož, kniebj, kaujas;
mētā mantas, rotaļlietas.

Ko darīt?

Dusmojoties uz bērnu, var izmantot vairākas metodes, lai nomierinātos. Viena no tām ir “mēģināt sevi savākt”, 10 reizes ieelpojot un izelpojot vai iedzerot ūdeni. Ja blakus ir partneris, var palūgt viņu iesaistīties. Galējais risinājums būtu aiziet uz citu telpu un bērnu atstāt vienu.

“Ja bērns vēl raud, kad mamma vai tētis ārdās un beigās izskrien blakusistabā, lai nomierinātos, viņš jūtas pamests,” skaidro Laura Valaine. “Tomēr tas jebkurā gadījumā ir labāk, nekā izturēties pret bērnu vardarbīgi.”

Ja rodas doma, ka varētu pret bērnu izturēties vardarbīgi, bet iespējams saglabāt adekvātu reakciju, viss ir kārtībā. “Kamēr tās ir tikai fantāzijas, tās neko sliktu nenodara. Tās visbiežāk veidojas pieaugušajiem, kas paši bērnībā pieredzējuši vardarbību. Taču es aicinu šādas epizodes partneriem savā starpā pārrunāt un ļaut sev tā justies, jo tas mazina emociju izpausmi,” norāda Laura Valaine.

Taču, ja dusmas ir tik spēcīgas, ka nav iespējams sevi kontrolēt un notiek emocionālā vai fiziskā vardarbība, nepieciešams vērsties pie ārsta psihoterapeita. Speciālists palīdzēs apgūt emocionālo inteliģenci un noregulēt dusmu izpausmes.

Lūdzu, piedod!

Ja aizgājis tik tālu, ka dusmās gadījies uz bērnu sakliegt vai viņam iesist, pirmām kārtām nevēlamo rīcību vajadzētu nofiksēt un apturēt. Pēc tam ieteicams veltīt mazliet laika sev, lai nomierinātos, un atvainoties bērnam par savu rīcību. To darot, nepieciešams paskaidrot, ka tā notika, jo uznāca dusmas, un minēt, kas tās izraisīja.

Piedošanu vajadzētu lūgt arī tad, ja sakliegt gadījies uz zīdaini.

“Protams, tik mazs bērniņš nesaprot vārdu nozīmi, bet viņš jūt klātesamību, samīļošanu, mierināšanu,” skaidro Rimi Bērniem eksperte.

Savukārt pieaugušajam tas ir svarīgi, jo veido ieradumu atvainoties. Ja vecāks šādi rīkosies, kad bērns ir pavisam maziņš, pastāv lielāka varbūtība, ka viņš to turpinās arī vēlāk.

Svarīgi!

No malas redzot vecāku dusmas un pat vardarbības izpausmes pret bērniem, vajadzētu norādīt, ka šāda rīcība nav akceptējama. Ja ģimenē uzlabojumi nav novērojami, jāvēršas bāriņtiesā vai sociālajā dienestā.

Tuvojas leļļu animācijas filmas “Lielais Indriķis” pirmizrāde (+VIDEO)

18/01/2023

2. februārī plkst. 18.00 k/t “Forum Cinema” notiks filmu studijas “Animācijas brigāde” pirmās pilnmetrāžas leļļu animācijas filmas “Lielais Indriķis” pirmizrāde. Pirms un pēc filmas pirmizrādes būs iespēja tikties ar filmas radošo komandu, kuri sniegs ieskatu filmēšanas radošajā procesā.

Filmas sižets ir balstīts uz filmu studijas vadītāja un scenārija autora Māra Putniņa grāmatu “Mežonīgie Pīrāgi un Lielais Indriķis”, kuras pamatā ir stāsts par patriotismu un mīlestību pret savu dzimteni. Filmas viens no galvenajiem mērķiem ir veicināt bērnu un jauniešu interesi par valsts vēstures notikumiem.

“Bērni un jaunieši ir mūsu nākotne, tāpēc ir svarīgi viņiem stāstīt par mūsu valsti, tās izveidošanos un kāpēc ir tik nozīmīgi dzīvot brīvā un neatkarīgā zemē. Esam radījuši pirmo pilnmetrāžas animācijas filmu, tāpēc patiess prieks, ka tās pirmizrādi jau pavisam drīz piedzīvos kinoteātri ne tikai Rīgā, bet arī kinoteātri un dažādi filmu demonstrēšanas punkti visā Latvijā,” atklāj Māris Putniņš, filmas producents, scenārija autors un mākslinieks.

“Pie filmas tapšanas tika strādāts vairāk nekā divus gadus, jo, lai nofilmētu vienu sekundi, animatoriem viena lelle jāpakustina 25 reizes. Kopumā ir izveidotas aptuveni 150 jaunas lelles un, protams, katrai lellei ir sava loma un savas kustības. Tas viss ir ļoti sarežģīts, laikietilpīgs, bet ļoti, ļoti interesants process. Studijā ir izveidotas gandrīz 200 leļļu animācijas filmas, bet visus iepriekšējos gadus vienas filmas garums bija vidēji 10 līdz 20 minūtes, tāpēc priecājamies par šīs filmas tapšanu, par ko īpašs paldies jāsaka visai radošajai komandai,” stāsta filmas režisors Jānis Cimmermanis.

Animācijas filma “Lielais Indriķis” veidota filmu studijā “Animācijas brigāde” un tās kopējais garums ir 75 minūtes. Filmas producents un mākslinieks ir Māris Putniņš, režisors – Jānis Cimmermanis, operators un montāžists – Ēvalds Lācis, skaņu operators – Anrijs Krenbergs, datorgrafikas un vizuālo efektu mākslinieks – Andris Gailītis, video inženieris – Andris Zemītis, animatori – Dace Rīdūze, Māris Brinkmanis, Inese Pavēne, Zane Neimane.

Filmas ieskaņošanā piedalījās daudzi Latvijā zināmi aktieri, kā piemēram, Andris Keišs, Vilis Daudziņš, Gundars Āboliņš, Zane Daudziņa, Dita Lūriņa-Egliena, Egons Dombrovskis, Gints Grāvelis, Jānis Āmanis u.c., savukārt par fona balsīm rūpējās Latvijas Kultūras akadēmijas studenti. Filma tapusi ar Nacionālā kino centra un AS “Latvijas finieris” finansiālu atbalstu.

Filmas treileris:

Par “Animācijas brigādi”

Filmu studija “Animācijas brigāde” ir visilgāk pastāvošā animācijas studija un vienīgā leļļu animācijas studija Latvijā. Studijā ir izveidotas simtiem lelles, kuras ar rokām darinājuši talantīgi meistari ar daudzu gadu pieredzi leļļu kinofilmu attīstīšanā. Liela daļa no tām ir saglabājušās un izvietotas leļļu izstādē studijas telpās Rīgas kinostudijā.

Kāds vīrietis mēģina pierādīt, ka ir karaļa Čārlza III un Kamillas dēls (+VIDEO)

17/01/2023

Saimons Dorente Dejs (56) uzskata, ka ir karaļa Čārlza III vecākais dēls un pilntiesīgs troņa mantinieks! Vīrietis dzīvo Austrālijā un jau vairākus gadus mēģina pierādīt, ka ir Čārlza un Kamillas dēls.

Saimons ir pārliecināts, ka savu piederību britu karaliskajai ģimenei varētu pierādīt ar DNS paternitātes testa palīdzību. Interesanti, ka Saimons jau no 2018. gada pieprasa veikt šo paternitātes testu, bet viņa centieni nav vainagojušies panākumiem.

Saimons dzimis 1966. gada 5. aprīlī Apvienotajā Karalistē, viņu neilgu laiku pēc nākšanas šajā pasaulē adoptēja britu pāris Kārena un Deivids Deji. 56 gadus vecais vīrietis domā, ka ir Čārlza un Kamillas dēls, dzimšanas brīdī viņi bijuši 19 un 18 gadus jauni. Šo noslēpumu Saimonam ir atklājusi viņa vecvecmamma, kura esot strādājusi karaļnamā!

Video

Vīrietis jau vairākas reizes nonācis ārzemju mediju redzes lokā. Viņš mēģina pierādīt to, kas ir viņa īstie vecāki, viņš arī atklāja, ka princese Diāna īsi pirms savas nāves uzzinājusi, ka Čārlzam un Kamillai ir bērns.

Savā “Facebook” profilā Saimons publicējis vairākas fotogrāfijas, kurās sevi vizuāli salīdzina ar britu karaliskās ģimenes pārstāvjiem. Viņš savas jaunību dienas fotogrāfijas pat salīdzinājis ar Elizabetes II jaunības dienu fotogrāfijām. Viņš pat ir salīdzinājis arī savu bērnu fotogrāfijas! Pavisam neilgi pēc karalienes Elizabetes II nāves, Saimons aicināts uz interviju Austrālijas ziņu kanālā “7 News”. Šajā intervijā Saimons atklāja savas domas par karalienes nāvi un jaunumus par saviem centieniem panākt to, ka Čārlzs un Kamilla veic DNS paternitātes testu.

Saimons intervijā vēsta, ka ir vīlies savā tēvā Čārlzā, jo viņš pieņēmis lēmumu, ka Velsas prinča tituls tiek piešķirts Viljamam. Saimons uzskata, ka ir vecākais karaļa dēls un tituls pienākas viņam. Vīrietis neslēpa, ka ar nolūku pārcēlies uz dzīvi Austrālijā, jo viņam nepatika karaļnams un tā attieksme, viņš intervijā nemaz neslēpa to, ka neskatīsies karalienes bēres.

Vairums domā, ka Saimons melo, bet viņam gadu laikā izveidojis paprāvs sekotāju pulks, kuri tic, ka viņš patiesi ir Čārlza un Kamillas dēls.

Dziedātāja Šakira publiski izsmej savu bijušo draugu un bērnu tēvu (+VIDEO)

17/01/2023

Šakira pēc šķiršanās turpina izdot vairākas jaunas dziesmas. Dziedātāja izlikusi savas emocijas un ar mūzikas palīdzību iesmējusi par savu bijušo draugu – spāņu futbolistu Žerāru Pikē.

Pāris izšķīrās 2022. gada jūnijā, jaunā dziesma tapusi kopā ar argentīniešu producentu un dīdžeju “Bizarrap”. Dziesmā Šakira (45) dzied par Pikē (35) jauno draudzeni, ar kuru viņš, ļoti iespējams, ir krāpis Šakiru. Pāra attiecības ilga 11 gadus un tajās dzima divi dēli.

Dziesma ir spāņu valodā un Šakira tajā dzied, ka ir “vairāk vērta nekā divas 22-gadnieces” un salīdzina šīs attiecības, dziedot: “Tu iemainīji Ferrari pret (Renault) Twingo” un “Rolex” pret “Casio””.

Dziesmā viņa piemin arī saķeršanos ar Spānijas varasiestādēm par izvairīšanos no nodokļiem.

Video

Dziedātāja jaunākajā singlā dara zināmu, ka Pikē pametis viņu nepiemērotā laikā, atstājot Šakiru kaimiņos Pikē vecākiem…

Šakira skarbi kritizē arī sava bijušā drauga intelektu: “Tu daudz laika pavadi sporta zālē, bet būtu nepieciešams piestrādāt pie tavām smadzenēm.”

Pikē nav reaģējis uz Šakiras jauno dziesmu.

Noskaidrotas “Muzikālās bankas 2022” 15 fināldziesmas! (+VIDEO)

17/01/2023

Ar klausītāju un žūrijas balsojuma palīdzību noskaidrotas 15 dziesmas, kas turpinās sacensību par 2022.gada vērtīgākās popa un roka dziesmas titulu “Latvijas Radio 2” aptaujā “Muzikālā banka 2022”, aģentūru LETA informē Latvijas Radio.

Apkopojot fināla balsojuma pirmos rezultātus, par vērtīgāko dziesmu “Muzikālās bankas 2022” finālā sacentīsies Dons un Rolands Če ar dziesmu “Brīnišķīga diena”, grupa “Prāta vētra” un Asnate Rancāne ar dziesmu “Gads bez kalendāra”, Ivo Fomins un dziedātāja Tipa ar dziesmu “Ielai pāri”, kā arī Mesa ar darbu “Ko vairāk man vajag”.

Tāpat fināla balsojumā iekļuvusi Aminatas un Būū kompozīcija “Kur saule”, grupa “Sudden Lights” ar dziesmu “Laternas”, “Citi zēni” ar dziesmu “Lieka štuka”, grupas “Bermundu divstūris” un “Auļi” kopdarbs “Līgava”, dziedātāja Marta un viņas kompozīcija “Mīlestības kontrabanda”, kā arī “Tautumeitas” un Renāra Kaupera kopdarbs “Muoseņa”.

Līdztekus balsot iespējams arī par “Shipsea” dziesmu “Pie upes”, “The Sound Poets” dziesmu “Pie vienas uguns”, Mika Dukura un Veiv dziesmu “Sarunāsim parunāt”, Dona dziesmu “Tavs pieskāriens” un Dārtas Stepanovas dziesmu “Zelta važas”.

Video

Balsojuma otrā kārtā notiks līdz 24.janvārim tīmekļa vietnē “muzikalabanka.lv”. Balsot iespējams vienu reizi dienā.

LETA jau vēstīja, ka par “Muzikālās bankas 2022” 25 fināla dziesmām varēja balsot līdz 16.janvārim.

“Muzikālās bankas” uzvarētāji tiks paziņoti 28.janvārī īsi pēc plkst.21 “Latvijas Radio 2” un LTV1 tiešraidē no Daugavpils Olimpiskā centra.

Līdztekus klausītāju balsojumam, fināla dziesmas vērtēs arī neatkarīga un profesionāla žūrija, kurā piedalās operdziedātāja Sonora Vaice, pianists Andrejs Osokins, diriģents Jurģis Cābulis, dziedātāja un vokālā pedagoģe Beāte Zviedre, grupas “Pienvedēja piedzīvojumi” mūziķis Māris Žigats, mūziķis un komponists Aigars Voitišķis, komponiste un grupas “Latvian Voices” dziedātāja Laura Jēkabsone, komponists un producents Edgars Vilcāns, Latvijas Nacionālā teātra dziedošais aktieris Raimonds Celms, kā arī kultūras redaktors un mūzikas apskatnieks Kaspars Zaviļeiskis.

“Muzikālā banka” ir “Latvijas Radio 2” rīkota aptauja, kurā ik gadu klausītāji nosaka vērtīgākās un mīlētākās pašmāju dziesmas. Šogad “Muzikālā banka” notiks 23.reizi.

Grupa “Musiqq” izdod mini albumu straumēšanas platformās!

17/01/2023

Grupa “Musiqq” laidusi klajā mini albumu ar nosaukumu – “Bijis, ir un būs” un aicina svinēt tā iznākšanu koncertā, kurš notiks 14. februārī, Rīgā, koncertzālē “Palladium”.

Abumā ir iekļautas septiņas dziesmas, kuras veidotas kā sinerģija ar leģendārās grupas “Līvi” populārākajiem skaņdarbiem.

Šis ir jau sestais grupas “Musiqq” studijas albums, taču pirmais, kas veidots kā aranžija jau zināmām un populārām dziesmām.
Albuma tapšanā piedalījies arī ģitārists Uldis Beitiņš, saksofonists Alex Balinskis.

“Noklausoties jauno albumu, jasaka, ka esam patiešām priecīgi, jo mūsu mājsēdes laika eksperiments ir ieguvis pavisam reālas aprises. Šāds dziesmu radīšanas formāts, bija kaut kas jauns priekš Musiqq” dalās grupas dalībnieki Emīls Balceris un Marats Ogļezņevs.

Albums ir pieejams visās straumēšanas platformās – Spotify, iTunes un Deezer u.c.

14. februāra koncertā, izskanēs Musiqq populārākās dziesmas, kā arī jaunā albuma kompozīcijas .

“Ar nepacietību gaidām mūsu koncertsērijas “Bijis, Ir un Būs” noslēguma koncertu un jaunā mini albuma prezentāciju vienuviet! Valentīndienas īpašajās noskaņās – 14. februārī, svinēsim albuma iznākšanu, kas jau tagad ir pieejams straumēšanas platformās! Tiekamies Rīgā, “Palladium”, jau pavisam drīz,” aicina Emīls un Marats.

Iegādājies biļetes jau tagad “Biļešu Paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv
Biļetes ir pieejamas ierobežotā daudzumā!

Ģimenes ārsti var sekmēt atsaucību dzemdes kakla vēža profilaksei

17/01/2023

Ģimenes ārsti līdzdarbojas un piedalās ne tikai vakcinēšanā pret cilvēka papilomas vīrusu, bet arī dzemdes kakla vēža skrīningā, to sekmējot ar pacientu informēšanu, uzraudzīšanu, atgādināšanu, pārliecinājies Imunizācijas valsts padomes loceklis, Latvijas lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs.

Protams, ikdienas darbā ģimenes ārstiem netrūkst izaicinājumu – Covid, gripa, citas saslimšanas, tāpat izmeklējumi, taču onkoloģiskās saslimšanas vienmēr ir prioritāte. “Ģimenes medicīnā mūsu uzdevums ir agrīna diagnostika un profilakse. Un, runājot par dzemdes kakla vēzi, varbūt pirmajā brīdī tas šķiet tikai ginekologu un onkologu jautājums. Taču onkologi pieslēdzas tikai tad, kad slimība ir pierādīta, kad tā ir jāārstē. Savukārt mūsu uzdevums ir šo slimību diagnosticēt gana agri, lai onkologs nebūtu jāiesaista, lai varētu iztikt ar ginekologa palīdzību, savlaicīgu terapiju un lai vispār novērstu vēža attīstību,” skaidro Ainis Dzalbs.

Šādā ziņā ģimenes ārstu loma ir svarīga, lai arī paši viņi ne vienmēr ir iesaistīti, piemēram, onkocitoloģiju ņemšanā, tomēr esot dažas ģimenes ārstu prakses, kas to dara. “Vairāk mums tas darbs ir informējošs, motivējošs, skaidrojošs un atgādinošs. Pieejas var būt dažādas. Tā kā pacienti pie mums nāk pieņemšanā, tad mēs atgādinām par viņu vecuma posmiem aktuālām lietām. Un onkocitoloģija nepieciešama jau no 25 gadu vecuma. Tad mēs savās pieņemšanās atgādinām arī par dzemdes kakla vēža profilaktiskiem izmeklējumiem. Tā, es domāju, ir mūsu svarīgākā loma šajā ziņā,” pauž ģimenes ārsts.

Uzaicinājums ir spēkā trīs gadus

Lai nepalaistu garām valsts apmaksāta skrīninga iespēju, ģimenes ārsti var palīdzēt arī ar informāciju par uzaicinājumiem, jo viņiem ir pieejami dati no Nacionālais veselības dienesta (NVD) par izsūtītajām vēstulēm. Tas arī noder, lai varētu atgādināt. Ģimenes ārsts var redzēt, kura šo pakalpojumu ir vai nav izmantojusi. A.Dzalbs skaidro, ka saistībā ar šo informāciju var būt iemesli sazināties ar šīm pacientēm, atkarībā no prakses iespējām – vai tur ir papildus darbinieks, kāds brīvāks ārsta palīgs vai māsa. Un saziņas iespējas mūsdienās ir dažādas – var zvanīt, var sūtīt īsziņas.

“Mēs pāris gadu labi komunicējam, izmantojot Facebook kontu. Mums ir prakses konts, un tad no tā mēs uzrunājam pacientes, kuras nav izmantojušas valsts apmaksātu pakalpojumu. Atsaucība ir laba. Pirms pāris gadiem man bija kolēģe rezidente, kas praksē veica arī savu zinātnisko darbu. Tolaik mēs konstatējām, ka, vienkārši atgādinot, izsūtot šīs atgādinājuma īsziņas, aptvere palielinās vidēji par 20%. Pacientiem ir svarīgs tāds atgādinājums no sava ģimenes ārsta vai no prakses komandas, pacienti ir priecīgi par šiem atgādinājumiem,” secinājis A.Dzalbs.

Uzrunājot pārbaužu kavētājas, nākas konstatēt, ka daļa nav saņēmusi uzaicinājuma vēstules. Tā gadās, ja paciente, piemēram, nedzīvo deklarētajā adresē. Citām vēstule ir nozudusi, gadās situācijas, ka pati paciente pazaudē vēstuli. Ģimenes ārstiem ir pieeja datu bāzei, no kuras iespējams izdrukāt uzaicinājumu dublikātus. Dzemdes kakla vēža skrīningagadījumā uzaicinājuma vēstule ir spēkā trīs gadus, un ģimenes ārstu piekļuve šiem datiem dod iespēju sekot līdzi, motivēt, atgādināt un arī panākt rezultātu.

Dalība skrīningā sākusi uzlaboties

Lai mēs varētu runāt, ka skrīningam ir būtiska ietekme uz sabiedrības veselību un uz agrīnu diagnostiku, tad mums ir jābūt vismaz 70% aptverei katru gadu. Iepriekšējos gados atsaucība skrīningam bija vidēji 35% – 40%, kas ir ļoti zems rādītājs. 2022. gadā šie dati ir gana labi. Arī NVD mājaslapā iespējams apskatīt šos datus, un 2022. gada pirmajā pusgadā aptvere bijusi jau 58,9%. Latvijas reģionos šie apjomi ir samērā atšķirīgi – tie svārstās vidēji no 55% līdz 70%.

“Vidzemē tiešām pirmajā pusgadā šī aptvere ir 70%. Manuprāt, tik augsta Latvijā nekad nav bijusi. Tātad iedzīvotājas aktīvāk izmanto šo pakalpojumu. Taču jāņem vērā, ka iepriekšējos gados Covid ietekmes dēļ daudzas uzaicinājuma vēstules netika izmantotas, jo tās var izmantot trīs gadu laikā, un 2022. bijis tas gads, kad pacientes bija, tā teikt, iekrājušās, un pērn beidzot veica pārbaudes. Rezultātā mēs iegūstam labākus rezultātus nekā citus gadus,” lēš ģimenes ārsts, rezumējot, ka tomēr tendence noteikti ir pozitīva.

Kāpēc pašas lielākās skrīninga aptveres ir Vidzemē un Latgalē? “Pirmkārt, es domāju, ģimenes ārsti ļoti labi strādā un arī ginekologi tam noteikti pievērš lielu uzmanību. Otrkārt, varbūt ticamākais iemesls ir tas, ka tajos reģionos vēl nav tik plaši izplatīti maksas pakalpojumu sniedzēji. Rīgā, Pierīgā bieži ir šīs zemās aptveres, un tas jau ne vienmēr liecina, ka pacientes neapmeklē speciālistus. Viņas veic tādus izmeklējumus, kuri ir maksas pakalpojums. Un tas bieži vien netiek uzskaitīts, jo uzskaitīts tiek valsts nodrošinātais pakalpojums,” secina A.Dzalbs.

Viņš uzskata, ka arī šīs atšķirības novēršanā var iesaistīties ģimenes ārsts. Tas esot administratīvs slogs, bet idejiski tas ir iespējams. Ja ģimenes ārstam pienāk atbilde, ka paciente veikusi maksas izmeklējumu, ir speciāli manipulāciju kodi, ar kuriem šādu atbildi iespējams piereģistrēt atskaišu sistēmā. Atkarībā no noslodzes, to mēģina izdarīt.

Nepieciešama arī sabiedrības atsaucība

A.Dzalbs uzskata, ka vienmēr ir svarīgi uzturēt sabiedrības modrību. Viens ir ģimenes ārstu un ginekologu atgādinājumi un uzrunāšana, bet otrs ir sabiedrības zināšanas, atbildība un pieprasījums. “Ja pacientes interesējas par šiem jautājumiem, tad bez šaubām mums ir papildu motivācija to visu darīt, skaidrot un, piremēram, meklēt atgādinājuma vēstules,” pauž ārsts.

Viņš atgādina, ka pēdējā laikā, īpaši 2022. gadā, būtiski ir uzlabojusies onkocitoloģiskā izmeklēšana. Kolēģi ginekologi cītīgi strādājuši pie tā, lai ieviestu Eiropas līmeņa diagnostiku. “Šo jaunievedumu dēļ mēs varam vēl agrīnāk atpazīt mūsu riska pacientes un novērot vēl precīzāk, lai samazinātu onkoloģisko slimību risku. Latvijā cilvēka papilomas vīrusa veidi ir ļoti izplatīti, un par to liecina arī augsta saslimstība,” skaidro A.Dzalbs.

Viņš lēš, ka, vadoties pēc statistikas, efektīva skrīninga gadījumā varētu prognozēt, ka aptuveni 50% priekšvēža pārmaiņu tiek diagnosticētas tikai skrīninga rezultātā. Kopumā 2022. gada pirmā pusgada aptvere 58,9% veidojas no tā, ka no 68 805 izsūtītajām uzaicinājuma vēstulēm izmantotas ir 40 526. Savukārt no šī veikto pārbaužu skaita 38 564 sievietēm nav konstatētas pilnīgi nekādas izmaiņas, bet, summējot konstatētās izmaiņas jeb aizdomas, tādu ir bijis 1808 gadījumos, kuros ir sekojušas papildu pārbaudes, un tie ir bijuši 4,7%. Ģimenes ārstu pieredzē novērots, ka apmēram 10% – 15% no pacientēm apgalvo, ka nav saņēmušas vēstules, un tas apjoms ne tuvu nav tas 41,1% ar pacientēm, kas nav veikušas pārbaudes.

Vēlviens svarīgs profilakses rīks – vakcinācija pret CPV

Dzemdes kakla vēzis atšķiras no citiem audzējiem ar to, ka ir zināms konkrēts tā izraisītājs – cilvēka papilomas vīruss (CPV), un pret to ir radītas vakcīnas, turklāt Latvijā tiek izmantota vairākus vīrusa tipus aptverošā un efektīvākā – deviņvalentā – vakcīna. Valsts nodrošina meiteņu vakcināciju no 12 līdz 18 gadiem, 2022. gadā to sāka nodrošināt arī zēniem no 12 līdz 14 gadiem, bet Imunizācijas valsts padome ar vairāku ārstu organizāciju līdzdalību ir nosūtījusi vēstuli Veselības ministrijai un Saeimai par diskriminācijas novēršanu zēniem, lai arī turpmāk vakcinētu zēnus un vecumā no 12 līdz 18 gadiem, jo CPV izplata abi dzimumi, un abi no tā var ciest.

“Imunizācijas valsts padomē mēs esam pārskatījuši arī vakcinācijas kalendāru un ieteikumus, tos mazliet koriģējot. Līdz šim ir bijis tā, ka pēc 15 gadu vecuma ir vajadzīgas trīs vakcīnas devas, bet līdz 14 gadu vecumam – tikai divas. Analizējot pēdējās rekomendācijas un statistikas datus, mēs guvām apstiprinājumu tam, ka arī 15, 16 un 17 gados pietiek ar divām vakcīnas devām. Līdz ar to šis pakalpojums kļūst vēl efektīvāks izmaksās. Un tad mums nav absolūti nekāda pamata ierobežot šo vakcīnas pieejamību zēniem tikai līdz 14 gadiem. Redzēs, ko politikas veidotāji lems. Es domāju, ka šie ir ļoti labi dati par labu vakcinācijas palielināšanai šajā vecumā,” skaidro Ainis Dzalbs.

Viņš novērojis, ka arī atsaucība zēnu vakcinēšanai bijusi negaidīti laba, ņemot vērā, ka tas mūsu valstī bijis jaunievedums, un zēniem tika sasniegta aptuveni 50% aptvere, bet precīzāki dati ir Slimību profilakses un kontroles centrā. Tas liecina, ka arī ģimenes ārsti ir bijuši atsaucīgi šim profilaktiskajam darbam un aktīvi piedāvājuši šo vakcināciju, ņemot vērā arī citus uzdevumus un izaicinājumus.

Šo vēzi iespējams nepieļaut

Ja notiek vakcinācija pret CPV, ja regulāri tiek veikti skrīninga izmeklējumi, kas ir pierādījuši savu efektivitāti, ja laikus izdodas uzķert priekšvēža izmaiņas, tās novērst, tad, protams, varam apgalvot, ka iespējams novērst dzemdes kakla vēzi kā tādu, pat nepieļaut tā rašanos. Bet ir jābūt visam kopā – gan vakcinācijai, gan skrīningam, un tad mēs varam sasniegt tiešām ļoti labus rezultātus, skaidro A.Dzalbs.

“Pasaules veselības organizācija definēja ļoti augstus mērķus, un, kā piemērs bieži tiek nosaukta Austrālija, kur pietiekami ilgi vakcinē gan zēnus, gan meitenes. Austrālieši jau redz pirmos rezultātus, ka būtiski samazinās arī pirmsvēža saslimšanas. Pamatojoties uz to, viņi paredz, ka tuvākajos gados būtiski samazināsies arī dzemdes kakla vēža problemātika kā tāda. Viņi jau tagad runā, ka pamatā viņiem tie ir ievestie gadījumi migrācijas rezultātā. Nevakcinēti iebraucēji arī veido lielāko slimotāju īpatsvaru,” informē ģimenes ārsts.

Viņš rezumē, ka 2022. gads Latvijā dzemdes kakla vēža profilaksē un novēršanā ir nesis būtiskas kvalitatīvas pārmaiņas. Tā ir gan zēnu vakcinācija pret CPV, gan, piemēram, skrīninga citoloģija, jo agrāk pārbaudes iztriepi paņēma un lika uz stikliņa, kur šūnas tika mazliet deformētas, tad tagad tiek pielietota šķidruma citoloģija, un, šūnas šķidrumā tiek mazāk pakļautas deformācijai. Paraugu centrifugē, iegūstot slāni, kurā šūnas var pamatīgāk analizēt. Rezultāti ir daudz precīzāki. Jauna kvalitāte ir arī tas, ka iespējams noteikt CPV klātbūtni tajā pašā paņemtajā materiālā. Ja agrāk daudz kas šķita iedomāts, hipotētisks, tagad to iespējams pierādīt. Tam ir būtiska praktiskā nozīme.

Mūžībā devusies itāļu aktrise Džina Lolobridžida, kura agrāk uzskatīta par pasaulē skaistāko sievieti (+VIDEO)

16/01/2023

Romas klīnikā 95 gadu vecumā mirusi itāļu aktrise un fotogrāfe Džina Lolobridžida, kas bija viena no pēdējām Holivudas zelta laikmeta ikonām, pirmdien tviterī paziņoja Itālijas kultūras ministrs Dženaro Sandžuliāno.

“Ardievas sudraba ekrāna dīvai, kas vairāk nekā pusgadsimtu bija Itālijas kino vēstures galvenā varone. Viņas šarms paliks mūžīgs,” pēc Itālijas ziņu aģentūras ANSA ziņojuma par viņas nāvi rakstīja Sandžuliāno.

Aktrise pazīstama ar lomām Luidži Komenčīni 1953.gada lentē “Pane, amore e fantasia” (“Maize, mīlestība un fantāzija”) un Žana Delanuā 1956.gada filmā “Notre-Dame de Paris” (“Parīzes Dievmātes katedrāle”), viņas ekrāna partneru vidū ir daudzas tā laika spilgtākās zvaigznes, arī Erols Flins, Bērts Lankasters un Hemfrijs Bogarts.

Video

Lolobridžida dzimusi 1927.gada 4.jūlijā Subjako, kalnu ciematā 50 kilometrus uz austrumiem no Romas.

Plašāku ievērību aktrise izpelnījās ar lomu Džona Hjūstona 1953.gada filmā “Beat the Devil”, kur viņa spēlēja kopā ar Bogartu.

Bogarts tolaik par Lolobridžidu sacīja, ka, salīdzinot ar viņu, “Merilina Monro izskatās kā Šērlija Templa”.

Karjera gaitā Lolobridžida izcīnījusi septiņas Davida di Donatello balvas, kas ir Itālijas “Oskaru” ekvivalents.

70.gados viņa no aktiermākslas pievērsās tēlniecībai un fotožurnālistikai, cita starpā viņa arī intervējusi un fotografējusi Kubas līderi Fidelu Kastro.

Mediju pastiprinātas uzmanības lokā Lolobridžida atkal nonāca 2021.gadā, kad aktrise par saviem īpašumiem tiesājās ar dēlu.

Itālijas Augstākā tiesa nolēma, ka Lolobridžidai nepieciešams likumīgs aizbildnis, lai aktrisi pasargātu no negodprātīgiem viņas mantas tīkotājiem, ņemot vērā, ka viņas realitātes uztvere paliek vājāka.

Ieteikumi jutīgas ādas kopšanai ziemā

16/01/2023

Ziema ir izaicinājumu laiks jutīgas un sausas ādas kopšanā. Aukstais periods ietver sevī dažādus ādai nelabvēlīgus faktorus, piemēram, skarbākus laikapstākļus, iekštelpu apkuri, kā arī karstās vannas un dušas, kas gandrīz jebkuru ādas tipu padara jutīgāku un sausāku. Savukārt sausa un īpaši jutīga āda, ja tā netiek īpaši kopta, var kļūt vēl apsārtušāka, sausāka, sākt sprēgāt un pat iekaist. Kā atpazīt jutīgas ādas pazīmes un kā to pareizi kopt ziemas laikā? Konsultē BENU Aptiekas farmaceite Liene Graudiņa.

Kā atpazīt jutīgu ādu?

Farmaceite L. Graudiņa skaidro, ka jutīga āda pārsvarā ir pašdiagnosticējams stāvoklis un var gadīties, ka redzamu pazīmju nemaz nav, bet ir tikai sajūtas. Ādai saskaroties ar kādu no provocējošajiem faktoriem (tai skaitā ar aukstumu un karstumu, psihoemocionālo spriedzi), var būt sekojoši simptomi: nieze, diskomforts, tirpšana, dedzināšanas, karstuma vai velkoša sajūta, kā arī sāpes, karstuma viļņi, kņudēšana vai arī duroša sajūta. Kā viena no galvenajām vizuālajām pazīmēm ir ādas apsārtuma veidošanās uzreiz vai kādu laiku pēc kontakta ar provocējošo faktoru.

Lai arī šo jutīgo ādas stāvokli varam pamanīt paši, tomēr ieteicamāk būtu doties uz konsultāciju pie dermatologa un pārliecināties par to, kāds ir jūsu ādas tips un stāvoklis. Zināšanas par savu ādas tipu un stāvokli palīdzēs daudz atbilstošāk izvēlēties jums piemērotākos ādas kopšanas līdzekļus un sasniegt labākus rezultātus.

Jutīgas sejas ādas kopšana ziemā

Sejas ādas kopšana ziemas laikā nedaudz atšķiras no tā, kāda tā ir gada siltajā laikā, stāsta farmaceite. Šajā periodā ir jāizvēlas maigāki ikdienā lietojamie sejas attīrošie līdzekļi, kā arī jāizvairās no ļoti abrazīviem skrubjiem un spēcīgiem mājas apstākļos lietojamiem pīlingiem, jo tie radīs ādai papildu kairinājumu. Ierastos krēmus var nomainīt pret barojošākiem, lai atbalstītu ādas dabīgo lipīdu aizsargbarjeru. Papildus var izvēlēties ādu nomierinošus vai mitrinošus serumus, kas sniegs ādai vairāk komforta. Vienu līdz divas reizes nedēļā var uzklāt nomierinošu, mitrinošu vai barojošu masku.

Lai nomierinātu sakairinātu ādu, var izmantot arī termālo vai celulāro ūdeni. Taču der atcerēties, ka ziemas laikā to var izmantot vien iekštelpās, uzsver farmaceite L. Graudiņa. Pirms došanās ārā var uzklāt tā saucamos Cold krēmus, kas sniegs ādai papildu aizsardzību pret nelabvēlīgajiem laikapstākļiem.

Jutīgas ķermeņa ādas kopšana ziemā

Mūsu ķermeņa āda bieži vien nav tik prasīga kā mūsu sejas ādas, līdz ar to tās kopšana ir nedaudz vienkāršāka, saka farmaceite. Svarīgākais, kas būtu jāatceras, ir izvairīties vai pēc iespējas samazināt biežumu, ar kādu dodaties karstās dušās vai vannās. Karstais ūdens paplašina poras un veicina ādā esošā mitruma iztvaikošanu, līdz ar to rodas velkošas ādas sajūta un āda pati par sevi kļūst sausāka un kairinātāka. Tāpēc ir svarīgi pēc mazgāšanās lietot kādu ādu mitrinošu vai barojošu ķermeņa krēmu. Ja āda ir īpaši jutīga, vēlams izvēlēties ķermeņa kopšanas krēmu, kas satur sastāvdaļas, kuras spēj arī nomierināt sakairinātu ādu. Ziemas laikā var nomainīt arī savu ierasto dušas želeju pret citiem attīrošajiem līdzekļiem, piemēram, dušas krēmu vai eļļu, kas paredzēti sausas un jutīgas ādas īpašniekiem. Šie līdzekļi maigi attīrīs ādu, to lieki nekairinot, pasargās ādas lipīdu slāni un nedaudz nomierinās jau tā īpaši kairinātu ādu.

Rūpīga kopšana ziemas laikā ir vajadzīga arī mūsu roku ādai, jo tā, neskaitot sejas ādu, ir visvairāk pakļauta nelabvēlīgo laikapstākļu iedarbībai, kas traumē mūsu ādas dabīgo aizsargbarjeru, līdz ar to, sākoties aukstajam laikam, tieši roku āda biežāk kļūst sausa, niezoša un pat var sākt sprēgāt. Lai parūpētos par mūsu roku ādu ziemas laikā, ir jāizvēlas barojošāki un ādas barjeru atjaunojoši roku krēmi, kā arī nevajag aizmirst par cimdiem, kas mehāniski aizsargās mūsu roku ādu.

Izplatītākās kļūdas ādas kopšanā

Visizplatītākā kļūda neatkarīgi no gadalaika ir savas ādas tipam un stāvoklim nepiemērotu kopjošo produktu lietošana, uzsver farmaceite.

Ziemas laikā jo īpaši jāuzmanās, lai pārmērīgi neattīrītu ādu, jo ādas dabīgā aizsargbarjera pret nelabvēlīgajiem laikapstākļiem ir tās lipīdu slānis. Tāpēc arī būtu jāizvairās ziemas laikā lietot ļoti abrazīvus skrubjus un pīlingus, lai papildus netraumētu un nekairinātu mūsu ādu.

Tāpat ziemas laikā svarīga ir ādas mitrināšana, taču nav vēlams uzklāt mitrinošo krēmu tieši pirms došanās ārā. Tas nav vēlams, lai izvairītos no mitrinošo krēmu sastāvdaļu sasalšanas uz sejas, kas var traumēt ādas šūnas. Tāpēc mitrinošie krēmi ziemā ir jāuzklāj vismaz 30 minūtes pirms došanās ārpus telpām.

Kas patiks un kas nepatiks jutīgai ādai

Jutīgas ādas īpašniekiem būtu jāizvairās no ikdienā lietojamajiem kopšanas līdzekļiem, kuru sastāvā ir AHA (alfa-hidroksiskābes) un BHA (beta-hidroksiskābes), jo tās var radīt papildu kairinājumu un veicināt ādas apsārtuma veidošanos, iesaka L. Graudiņa. Būtu vēlams izvairīties arī no līdzekļiem, kuru sastāvā ir parabēni un smaržvielas. Tomēr kopumā līdzekļu sastāvdaļas, kas nebūtu ieteicamas, var variēt un katram būt individuālas, jo katram var būt citādāka jutība pret kādu no līdzekļa sastāvdaļām. Tāpēc, ja ir iespēja, būtu vēlams vispirms līdzekli uz savas ādas pamēģināt mazā daudzumā, lai saprastu, vai tas nerada papildu kairinājumu ādai.

Izvēloties līdzekļus jutīgas ādas kopšanai, ir būtiski pievērst uzmanību, lai tie uzlabotu ādas tolerances slieksni, mazinātu neirogēno iekaisumu, atjaunotu ādas barjerfunkciju, mitrinātu un būtu hipoalerģiski. Tāpat jutīgas ādas īpašniekiem ir īpaši būtiski lietot SPF saturošu līdzekļus arī ziemā. Šajā laikā būtu ieteicami līdzekļi ar SPF 30, bet vasaras laikā – ar SPF 50+.

Uztura nozīme

Lai pilnvērtīgāk parūpētos par savu ādu un tā izskatītos veselīga, noteikti jāpiedomā ne vien pie pareizas kopšanas, bet arī pie sabalansēta uztura un visu nepieciešamo vitamīnu un minerālvielu uzņemšanas, uzsver farmaceite. Vitamīni un minerālvielas, kas palīdzēs uzlabot mūsu ādas stāvokli, ir: A, E, D, C un B vitamīni, kā arī tādas minerālvielas kā selēns, cinks un dzelzs. Arī līdzekļi, kas satur Omega-3, Omega-6 un Omega-9, var palīdzēt uzlabot mūsu ādas stāvokli un ne tikai. Būtu vēlams arī samazināt rafinētā cukura lietošanu ikdienā, jo ir pierādījies, ka cukurs ir novecošanu visvairāk veicinošais produkts, kā arī tas iesaistās papildu procesos, kas organismā pastāvīgi uztur iekaisuma procesus, līdz ar to radot papildu ādas problēmas.

Tāpat atcerieties par pietiekamu ūdens uzņemšanu ikdienā, veselīgu un pilnvērtīgu miegu, kā arī stresa līmeņa samazināšanu.

Lai skaista un veselīga āda!

Neļauj glaukomai nozagt redzi

16/01/2023

Glaukoma ir acu saslimšana, kas ierodas nemanot un nepiesakoties, tāpēc ir svarīgi to atklāt savlaicīgi un sākt ārstēšanu. Diemžēl, šī slimība mēdz progresēt, pat tiktāl, ka cilvēks kļūst akls. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem šī slimība ir otrais biežākais akluma cēlonis pasaulē pēc kataraktas. Janvāris ir glaukomas kontroles mēnesis^[1]. Plašāk par glaukomu, tās simptomiem un iespējām to apturēt stāsta ārsts oftalmologs Oļegs Kučerenko un optometriste Jeļena Stūriška.

Kas ir glaukoma un kādi ir tās agrīnie simptomi?

„Vairumā gadījumu šī slimība ir asimptomātiska un nav nekādu pazīmju vai sajūtu, pēc kurām pats cilvēks varētu saprast, ka viņam ir glaukoma,” skaidro „OC Vision” galvenā optometriste Jeļena Stūriška. „Retos gadījumos, ja ir ļoti liels acu spiediens, var sāpēt galva pieres daļā. Tātad, ja ir šādas galvas sāpes, tad vajadzētu arī acu spiedienu pārbaudīt.

Katrs no mums, kurš ir bijis pie acu ārsta vai optometrista, ir dzirdējis par acu spiedienu, kuru mēra ar gaisa plūsmas tonometru. Tieši paaugstināts acu spiediens var liecināt par glaukomu.

Paaugstināts acs spiediens veidojas no tā, ka izjaukts līdzsvars starp acs iekšējā šķidruma veidošanos un atteci, proti, šķidrums acī veidojas par daudz vai tas netiek pietiekami izvadīts.

Kāds no tā sliktums? Lielais acu spiediens nospiež acs dziļumā esošo redzes nervu, kurā ir nervu šķiedras. Nervu šķiedras iet bojā, tās, diemžēl, nav atjaunojamas – līdz ar to sašaurinās redzes lauks un sliktākajos gadījumos var pat iestāties neatgriezenisks aklums. Ja savlaicīgi tiek konstatēta glaukoma, tad, to ārstējot, spiediens tiek līdzsvarots, lai tas mazāk ietekmētu redzes nervu šķiedras,” norāda Jeļena Stūriška, piebilstot, ka spiedoša smaguma sajūta acīs no ilgstošas redzes slodzes gan nenozīmē, ka ir paaugstināts acu spiediens.

Kā atklāt glaukomu?

Lai savlaicīgi atklātu šo acu saslimšanu, nepieciešams vismaz reizi gadā izmērīt acu spiedienu. To var izdarīt arī optikas veikalos. Līdz janvāra beigām izmeklējumam ir atlaide OptiO optika, Vizionette un Vision Express veikalos. Plašāka informācija par piedāvājumu – https://optio.lv/lv/akcijas/glaukomas-kontroles-menesis/.

Glaukomas diagnostikai ir nepieciešama aparatūra, ar kuru var pārbaudīt redzes nerva disku un novērtēt redzes lauku, vai tas nav sašaurināts. Optometriste Jeļena Stūriška uzskata, ka glaukomas diagnostikā redzes lauka noteikšanai ir ļoti liela nozīme, jo izmaiņas sākotnēji parasti skar vienu aci. „Tā kā mums ir divas acis, tad viena otru kompensē un cilvēks nejūt, ka kaut kas iztrūkst redzes laukā. Novērtējot redzes lauku, ārsts pamanīs, kurā vietā ir zudis acs jūtīgums un izkrīt redzes lauks. Redzes lauka zudums sākas no ārējām malām, tātad pirmā zūd perifērā redze. Tālu aizgājušas saslimšanas gadījumā cilvēks redz tā kā caur caurulīti, tikai pavisam mazu laukumiņu.”

Kā rodas glaukoma?

Ārsts oftalmologs Oļegs Kučerenko atzīst: „Diemžēl vēl arvien nav īsti skaidrs glaukomas rašanās cēlonis. Pirms trīsdesmit gadiem bija vienas teorijas, tagad citas. Glaukoma ir vairāk izplatīta cilvēkiem lielākā vecumā, sākot no 40, 50 gadiem, līdz ar to ir pieņēmums, ka tās rašanās ir saistīta ar novecošanās procesu. Tai pašā laikā glaukoma nav visiem cilvēkiem gados, kas šo pieņēmumu neapstiprina kā galveno. Ņemot vērā novērojumus, ka saslimšana parādās vēlākos gados, iesaka acis regulāri pārbaudīt, sākot 40 gadiem, ja iespējams, arī ātrāk,” skaidro ārsts.

Kā ārstē glaukomu?

„Ārstēšana ir gan konservatīva, gan operatīva,” stāsta oftalmologs Oļegs Kučerenko. „Kad ir skaidra diagnoze un skaidra saslimšanas forma, tad sākotnēji ārsti iesaka lietot zāles pilienu veidā. Vienā gadījumā nepieciešams paplašināt visus novadceļus. Citā gadījumā – samazināt šķidruma atteci. Tāpēc ir divu grupu acu pilieni, ko izmanto glaukomas ārstēšanai, atkarībā no konkrētā pacienta situācijas. No tā arī atkarīgs, vai jāpilina acīs zāles vienu vai divas reizes dienā. Ārsts var nozīmēt ne tikai vienu zāļu veidu, bet arī kombinētus preparātus.

Tikai tad, ja no pilienu lietošanas nav efekta, tiek piedāvāta operatīva ārstēšana, kas ir gan ķirurģija, gan lāzerķirurģija. Lāzeroperācija parasti tiek veikta saistībā ar kanāliņiem, kas atrodas acs dziļumā, lai ievietotu mazas drenas novadceļu problēmas vietā, vai arī izveidotu caurumu un līdz ar to palielinātu šķidruma drenāžu. Kad tiek veicināta notece, normalizējas arī spiediens. Pēdējos gadus tiek pielietota vēl viena jauna metode – implantu ievietošana, kuros ir zāles. Tās no implantiem pakāpeniski izplūst acs dobumā un palīdz normalizēt acu spiedienu.”

Regulāra ārstniecība un uzraudzība.

Oftalmologs Oļegs Kučerenko skaidro, ka pateicoties pēdējām tehnoloģijām ir iespējams precīzi diagnosticēt glaukomu, lai saprastu vai šī slimība jau ir, vai tikai ir uz robežas. “Arī robežsituācijās jāturpina regulāras pārbaudes. Glaukomas pacientiem iesaka rūpīgi ievērot ārsta rekomendācijas par acu pilienu lietošanas biežumu un divas reizes gadā pārbaudīt gan spiedienu, gan arī acu pamatfunkcijas – redzes asumu un redzes lauku. Ja ir bažas, spiedienu drīkst pārbaudīt katru mēnesi. Glaukoma ir slimība, ko nevar pilnībā izārstēt, tā paliek ar cilvēku līdz pēdējām dzīves dienām, tāpēc jāseko un jādara viss, lai tā neprogresētu. Ārstējot glaukomu, var saglabāt to situāciju, kas ir glaukomas diagnosticēšanas brīdī, bet ne uzlabot situāciju.”

Glaukomai ir dažādas formas, tā nav viena saslimšana. Ir sekundārā glaukoma, kas rodas no citām acu saslimšanām, piemēram, no iekaisumiem. Ir arī jaundzimušo glaukoma, kas tiek diagnosticēta pēc dzemdībām. Ja glaukoma nav saistīta ar acu spiedienu, tāpat tiek bojātas nervu šķiedras un zūd redze, jo ir arī normāla acu spiediena glaukoma.

Daudzās darba vietās noteiktu funkciju veikšanai nosūta uz obligāto veselības pārbaudi, kuras laikā nereti secina, ka cilvēkam paaugstināts acu spiediens. Šādos gadījumos ir svarīgi vērsties pie acu ārsta, lai precizētu, vai tā ir glaukoma. Paaugstināts acu spiediens var būt saistīts ar dažādām veselības problēmām, piemēram, reizēm augsta asinsspiediena vai stresa laikā var uz īsu brīdi paaugstināties intraokulārais spiediens.

Diemžēl, Latvijā joprojām ir daudz nediagnosticētu glaukomas gadījumu, nav arī izstrādāta skrīninga sistēma agrīnai glaukomas diagnostikai.

Biežākās ir primāras atvērta kakta glaukomas (augsta un zema spiediena) formas, ko novēro Latvijā, saistītas ar vecumu — slimība lielākoties attīstās pusmūžā, progresē lēni, bet nemitīgi. Spriežot pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (9. VDEĀVK) datiem, ar katru gadu palielinās pirmreizējo redzes invalīdu skaits tieši glaukomas dēļ. No 2005. līdz 2015. gadam šādu indivīdu skaits ir gandrīz divkāršojies.^[2] 2017. gadā darbspējīga vecuma iedzīvotāju grupā pirmreizēja invaliditāte glaukomas dēļ noteikta, piešķirot III invaliditātes grupu (69 % gadījumu) un II invaliditātes grupu (31 %), bet pensijas vecuma iedzīvotājiem 42 % gadījumu piešķirta I invaliditātes grupa, kas liecina par ļoti smagu invaliditāti, 35 % gadījumu piešķirta II invaliditātes grupa, kas liecina par smagu invaliditāti, bet III invaliditātes grupa noteikta 23 % gadījumu.^[3]

Glaukoma aizņem 36 % kopējā pirmreizējās invaliditātes struktūrā, ieņemot pirmo vietu (2. un 3. vietā ar 25 % katra seko invaliditāte tīklenes slimību dēļ (galvenokārt tīklenes distrofiju un acs traumu seku dēļ). 2018. gadā invaliditāte glaukomas dēļ pirmreizēji noteikta 272 personām (14 % darbspējīgā vecumā, 86 % valsts vecuma pensijas vecumu sasniegušām personām).^[4]

Glaukoma rada nopietnu slogu sabiedrības veselībā pasaulē, tā ir otrais galvenais akluma cēlonis pēc kataraktas, un šis aklums parasti ir neatgriezenisks. Tiek lēsts, ka primārā atvērtā kakta glaukoma skar 57,5 miljonus cilvēku visā pasaulē. Paaugstināts glaukomas risks ir cilvēkiem, kas vecāki par 60 gadiem, to ģimenes locekļiem, kuriem jau diagnosticēta glaukoma, steroīdu lietotājiem, cukura diabēta slimniekiem, kā arī tiem, kuriem ir augsta tuvredzība, hipertensija, centrālās radzenes biezums <5 mm un acu traumas. Paredzams, ka līdz 2040. gadam aptuveni 111,8 miljoni cilvēku cietīs no glaukomas.^[5]

^[1] https://glaucoma.org/january-is-glaucoma-awareness-month/

^[2] Ausekle, S. 05.12.2015. Redzes lauks un invaliditātes ekspertīze. 9.VDEĀK

^[3] Ausekle, S. 27.02.2019. Glaukoma un invaliditāte 2018. gadā. 9.VDEĀVK

^[4] Ausekle, S. 13.03.2018. Glaukoma un invaliditāte 2017. gadā. 9.VDEĀVK

^[5] Allison, K., Patel, D., & Alabi, O. 2020. Epidemiology of Glaucoma: The Past, Present, and Predictions for the Future. Cureus, 12(11), e11686. https://doi.org/10.7759/cureus.11686

Keita Midltone jūtas sarūgtināta pēc skandalozās prinča Harija grāmatas iznākšanas (+VIDEO)

15/01/2023

Velsas princesi Keitu Midltoni pirmo reizi šajā gadā iemūžinājuši paparaci, tas ir noticis brīdī, kad viņa ar automašīnu vedusi savus bērnus uz skolu.

Princis Harijs pirms dažām dienām laidis klajā savu grāmatu “Spare”, kurā viņš atklāti stāsta par karalisko ģimeni un savu dzīvi. Grāmatā savu kritikas devu dabūjusi arī Keita Midltone.

Keita tika nofotografēta 11. janvārī, kad viņa izbraukusi no Vindzoras pils teritorijas. Keita savus trīs bērnus – prinčus Džordžu un Luisu, un princesi Šarloti, vedusi uz skolu. Šajās fotogrāfijās ir redzams, ka Keita ģērbusies bēšas krāsas mētelī un ap kaklu viņa aplikusi rūtainu šalli, šķiet, ka fotogrāfijā viņa ir redzama bez kosmētikas, viņas mati ir izlaisti.

Britu karaliskās ģimenes fani domā, ka Keita fotogrāfijās izskatās bēdīga un tam par iemeslu varētu būt Harija izdotā grāmata.

Video

Savā grāmatā princis Harijs atklāja, ka Keita esot vainojama skandālā pirms viņa un Meganas kāzām. Grāmatā viņš dalījies ar saraksti, kura bijusi starp Keitu un viņa sievu Meganu Mārklu. Prinča Viljama sieva uzrakstīja: “Šarlotes kleita ir pārāk liela, pārāk gara, pārāk masveidīga. Viņa raudāja, kad mājās to uzmērīja”. Megana ieteikusi vērsties pie šuvēja Kensingtonas pilī, kas nodarbojās ar citu puķu bērnu apģērbu darināšanu. Sarakste esot turpinājusies vēl labu laiku, vēlāk Harijs ir atradis Meganu raudam uz grīdas.

Harijs savā grāmatā apgalvo, ka ir guvis traumas pēc kautiņa ar savu vecāko brāli princi Viljamu, šis kautiņš izcēlies viņa sievas Meganas Mārklas dēļ…

Prinča Harija grāmata “Spare” izdota vairākās pasaules valstīs, tā tulkota 16 valodās.

Ārkārtējo situāciju applūdušajā Jēkabpilī sola izsludināt pēc vajadzības, kuras patlaban vēl nav (+VIDEO)

15/01/2023

Patlaban nav nevienas nepieciešamības Jēkabpilī plūdu dēļ izsludināt ārkārtējo situāciju, svētdien pēc Krīzes vadības padomes sēdes sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Sēdes laikā secināts, ka Latvijas likumi un procedūras rīcībām šādos gadījumos ir ļoti labi izstrādātas, visi dienesti labi un koordinēti strādā. Tāpēc nav nevienas nepieciešamības izsludināt ārkārtējo situāciju, lai valdībai tiešā veidā tālāk iesaistītos, teica Kariņš, piebilstot, ka saskaņā ar normatīvo regulējumu Jēkabpilī tiek piedzīvota reģionālā mēroga katastrofa. Likums nosaka, ka pašvaldībās ir civilās aizsardzības komisijas, ko vada attiecīgās pašvaldības vadītājs.

“Valdība ir gatava izsludināt ārkārtējo situāciju, ja pašvaldības civilā komisija uzskata, ka tas būtu nepieciešams. Patlaban vienīgais iemesls, kāpēc to varētu darīt, būtu piespiedu evakuācija, bet nav tādas nepieciešamības. Valdība būtu gatava ātri pieņemt šādu lēmumu, ja tas būtu nepieciešams,” sacīja Kariņš.

Video

Kariņa ieskatā situācija Jēkabpilī patlaban ir nopietna, bet to nevar risināt, piemēram, ar HES palīdzību. Tāpat prognozes neliecina par laikapstākļu īpašu uzlabošanos, tāpēc nav gaidāms ka ledus sablīvējums varētu tuvākajā laikā izkust. Līdz ar to esošā situācija var ievilkties.

“Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP) kontrolē situāciju. Tiek stiprināts aizsargdambis, darbi pastāvīgi notiek, palīdzību sniedz arī citas pašvaldības,” teica Kariņš.

Viņš uzsvēra, ka iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi sekot līdzi atbildīgo iestāžu norādēm, īpaši saistībā ar evakuāciju. Lēmumu par to pieņem pašvaldība, un ļoti svarīgi šīm norādēm sekot, jo tās balstītas uz ļoti skaidriem risku aprēķiniem par plūdu izvēršanos.

“Situācija ir kritiska, nopietna, bet labā ziņa ir, ka mūsu likumi, procedūras un dienesti ir sakārtoti tā, ka viss notiek. Visi dienesti pastāvīgi seko līdzi situācijai. Ja būs kaut kas jāmaina, tas tiks momentā darīts,” sacīja premjers.

Viņš slavēja Ragaiņa līdzšinējo veikumu plūdu seku novēršanā, uzsverot, ka Ragainis kā pašvaldības vadītājs izcili pilda savu lomu. “Visiem jēkabpiliešiem jābūt lepniem, ka domei ir šāds vadītājs, kurš spēj ļoti adekvāti reaģēt,” pauda valdības vadītājs.

Vienlaikus Kariņš apliecināja, ka valdība sniegs finansiālu atbalstu plūdos cietušajai Jēkabpils novada pašvaldībai un iedzīvotājiem.

Viņš norādīja, ka patlaban vēl ir pāragri spriest par plūdu nodarīto postu apjomu, taču, tiklīdz ūdens līmenis stabilizēsies, tiks veikti aprēķini un lemts valdībā par nepieciešamās finanšu palīdzības apjomu.

“Skatīsimies, kādas būs atbalsta iespējas gan katrai ministrijai, gan valdībai, un pieņemsim lēmumu par finansiālas palīdzības sniegšanu gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem,” uzsvēra Kariņš.

LETA jau vēstīja, ka Daugavā pie Jēkabpils no upes augšteces turpina nākt klāt jauni vižņi, applūst plašas teritorijas. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests kopš 8.janvāra izglābis 34 cilvēkus no applūdušajām teritorijām.

Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs ziņo, ka sestdien plkst.21.50 ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils sasniedzis 8,81 metrus virs novērojumu stacijas nulles punkta. Nakts laikā ūdens līmenis nedaudz nokrities, taču aizvien pārsniedz sarkanā brīdinājuma kritēriju – 8,4 metru atzīmi.

Mailija Sairusa atgriežas mūzikas apritē ar jaunu singlu par savām bijušajām attiecībām! (+VIDEO)

15/01/2023

Jauns gads, jauns blīkšķis. Pirms vairākām nedēļām Mailija Sairusa atklāja faniem, ka drīzumā izdos jaunu singlu, albumu un dosies koncertturnejā. Mailija beidzot izdevusi savu jaunāko singlu “Flowers”. Savā jaunākajā dziesmā viņa dzied par attiecībām, kurās viņa aizmirsusi, ka pats galvenais ir mīlēt pašai sevi!

Mailijas fani prāto, ka dziesma ir par viņas bijušo vīru Liamu Hemsvortu. Dziesmā ir vārdi – “uzcēlām māju un skatījāmies, kā tā deg. Es negribēju iet prom, es negribēju melot, sāku raudāt, bet tad atcerējās, ka es, es varu nopirkt sev ziedus”.

Spēcinošajā video redzams, kā viņa trenējas un iegūst jaunu spēku, pēc šķiršanās apņemoties mīlēt sevi.

Savā “Instagram”, dziedātāja atklāja dziesmas izlaišanas datumu, kas bija 13. janvāris. Zināms, ka ši diena ir viņas bijušā vīra Liama Hemsvorta dzimšanas diena.

Video

Mailija nav komentējusi, vai viņas jaunākajai dziesmai bija paredzēts debitēt viņas bijušā vīra dzimšanas dienā.

Pēc gandrīz desmit gadu ilgām attiecībām, Mailija un Liams salaulājās 2018. gadā. Tā paša gada novembrī viņu māja Malibu nodega savvaļas ugunsgrēkā… Mazāk nekā gadu vēlāk “Bada Spēles” aktieris iesniedza šķiršanās prasību.

Princis Harijs atklāj, ka viņš lūdzis Čārlzam neprecēties ar Kamillu! (+VIDEO)

14/01/2023

Princis Harijs intervijā “60 minutes” atklāj, ka Kamillu uzskata par trešo personu savu vecāku neveiksmīgajā laulībā. Viņš uzskata, ka Kamillai laulības ar Čārlzu bijušas nozīmīgas, lai uzlabotu savu “slikto” tēlu.

Intervijā princis Harijs atklāj, ka gan viņš, gan Viljams bija lūguši Čārlzu neprecēties ar Kamillu. Atbildot uz jautājumu “Kāpēc?”, Harijs komentē: “Mēs nedomājām, ka tas vispār ir nepieciešams. Mēs uzskatījām, ka tas radīs vairāk ļauna nekā laba. Un, ja viņš tagad ir kopā ar savu “īsto cilvēku”, tad tas jau ir pietiekoši. Kāpēc iet vēl tālāk? Mēs gribējām, lai viņš ir laimīgs, un mēs redzējām, cik laimīgs viņš ir, kad ir kopā ar viņu.”

Video

Harijs nemaz nekautrējās atzīt, ka viņš Kamillu uzskatījis par bīstamu, jo viņas saites ar britu presi, bijušas pārāk ciešas… Kamilla esot izmantojusi presi, lai uzlabotu savu tēlu un kāzas viņai nodrošinātu lielāku cilvēku respektu un cieņu.

Rīza Viterspūna un Eštons Kačers apvienosies kopīgā filmā! (+VIDEO)

13/01/2023

Kad Rīza Viterspūna un Eštons Kačers paziņoja, ka piedalīsies “Netflix” komēdijā, daudzi aktieru fani bija sajūsmā! Beidzot filmai iznācis reklāmas rullītis! Zināms, ka filma tiks izdota 21. septembrī.

Filmas nosaukums ir “Your Place or Mine” jeb “Tava vieta vai mana”, un “Netflix” ir izdevies izveidot patiesi lielisku projektu, jo kā jau zināms, Rīza un Eštons ir vieni no labākajiem aktieriem savā žanrā. Rīza un Eštons atveido Debiju un Pīteru, kuri ir bijuši labākie draugi 20 gadus pēc “neaizmirstamās” pirmās tikšanās jeb vienas nakts sakara.

Video

Kanje Vests slepus salaulājies! (+VIDEO)

13/01/2023

Kanje Vests ir “apprecējies” ar “Yeezy” arhitekti Bjanku Censori divus mēnešus pēc tam, kad tika pabeigta viņa šķiršanās no Kimas Kardašjanas .

45 gadus vecais reperis ir sarīkojis privātu ceremoniju ar Bjanku, un pāris tika pamanīti valkājam laulības gredzenus. Kanje komentējis, ka gredzens simbolizē viņa uzticību Bjankai.

Neskatoties uz laulību ceremoniju, savienība nav likumīga, jo šķiet, ka pāris nav iesniedzis laulības apliecību, ziņo “DailyMail.com”.

Nav skaidrs, cik ilgi viņi ir pazīstami vai cik ilgi viņi bija satikušies, taču Bjanka pievienojās Kanje “Yeezy” uzņēmumam 2020. gada novembrī. Viņa ir iekļauta arhitektūras vadītāja amatā un ieguva šo amatu pēc maģistra grāda iegūšanas ēku projektēšanā Melburnas universitātē Austrālijā.

Video

Pagājušajā mēnesī Kanje izrādīja cieņu savai “sievai”, izdodot dziesmu “Censori Overload”, kas ir luga par viņas uzvārdu.

Pirmdien reperis tika manīts tērzējam ar Bjanku kādā restorānā Beverlihilsā. Zin/ams, ka Kanje ir likumīgi nomainījis savu vārdu uz Ye.

Bjanka pavisam nesen ir nokrāsojusi blondus matus, esot brunete viņas vizuālais tēls ļoti atgādināja Kanje bijušo sievu Kimu Kardašjanu. Jau studiju gados Bjanka izveidoja juvelierizstrādājumu zīmolu “Nylon’s”. Uzņēmējdarbība aizsākās, kad viņa un draudzene Irēna sāka izgatavot swarovski kristāla kaklarotas un rokassprādzes sev un draugiem.

2020. gadā Bjanka ieguva maģistra grādu un drīz vien piebiedrojās “Yeezy”.

Mirusi Elvisa Preslija vienīgā atvase Līza Marija Preslija (+VIDEO)

13/01/2023

ASV dziedātāja Līza Marija Preslija, kas bija rokenrola karaļa Elvisa Preslija vienīgais bērns, ceturtdien mirusi 54 gadu vecumā, apstiprināja viņas ģimene.

Ģimene paziņoja, ka ir “šokēta un satriekta” par Preslijas nāvi. Tas notika dažas stundas pēc tam, kad viņa ceturtdien tika nogādāta slimnīcā Losandželosā pēc sirdsdarbības apstāšanās un ārstiem izdevās viņu reanimēt.

Līza Marija Preslija un viņas māte Priscila otrdienas vakarā Beverlihilzā bija piedalījušās “Zelta globusa” balvu pasniegšanas ceremonijā, kurā Ostins Batlers ieguva labākā aktiera balvu par rokenrola karaļa atveidojumu filmā “Elviss”.

Līza Marija Preslija, kurai piemita daļa no tēva harizmas, gāja viņa pēdās, šī gadsimta pirmajos gados izlaižot savus rokmūzikas albumus un parādoties uz skatuves ar Petu Benataru un citām rokzvaigznēm.

Video

Viņa pat izveidoja tiešas muzikālas saites ar mirušo tēvu, pievienojot savu balsi Elvisa dziesmu “In the Ghetto” un “Don’t Cry Daddy” ierakstiem.

“Tā ir bijusi visa mana dzīve,” Preslija 2012.gadā sacīja intervijā ziņu aģentūrai AP, runājot par sava tēva ietekmi. “Es apzinos, ka vienmēr esmu bijusi [viņa] apbrīnotāja. Viņš vienmēr ir mani ietekmējis.”

Preslija kopā ar savu māti dzīvoja Kalifornijā pēc tam, kad viņas vecāki 1973.gadā šķīrās. Viņa atcerējās savu tēvu no viņa Memfisas privātnama “Graceland” apmeklējumiem. Viena šāda apmeklējuma laikā 1977.gadā Elviss Preslijs nomira 42 gadu vecumā, kad viņa meitai bija deviņi gadi.

Preslija vēlāk iekļuva mediju ziņās gan ar savu cīņu ar narkotikām, gan ar dažām ļoti slavenām laulībām. Viņa bija precējusies četras reizes, tai skaitā ar Maiklu Džeksonu un Nikolasu Keidžu.

Džeksons un Preslija 1994.gadā apprecējās Dominikanas Republikā, bet pēc diviem gadiem šķīrās. Viņas laulība ar Keidžu 2002.gadā ilga tikai četrus mēnešus.

Preslija arī iesaistījās daudzos labdarības pasākumos – no nabadzības apkarošanas programmām, kuras administrēja Elvisa Preslija Labdarības fonds, līdz palīdzības sniegšanai orkānā “Katrina” cietušajiem.

Preslijai bija divi bērni – aktrise Railija Kīo un dziedātājs Bendžamins Kīo – no bijušā vīra Denija Kīo, kā arī dvīņumeitas no bijušā vīra Maikla Lokvuda.

Kā salviju izmanto veselībai?

13/01/2023

Salvija nav tikai garšviela! Ko tā dod veselībai? Salviju vēl arvien mēdzam uzskatīt par garšvielu, tomēr, zinātnei attīstoties, ir atklāti jaunas, pārsteidzošas salvijas pielietojuma iespējas. Senatnē par glābjošu augu uzskatīto salviju patiešām ir vērts turēt pa rokai.

Kādēļ glābjoša?

Salvijas (Salvia officinalis) vēsture ir visai sena. Auga nosaukums cēlies no latīņu vārda salvere, kas nozīmē – tikt izglābtam. Romieši to uzskatīja par svētu un ievāca tikai speciālas ceremonijas laikā. Vācējiem nebija ļauts izmantot dzelzs darbarīkus, jo metāls samazināja salvijas ārstniecisko vērtību. Cilvēkiem piešķīra īpašus darbarīkus un lika pirms darba kārtīgi nomazgāties, iesvētīties un nest upuri dieviem. Romieši, kuri uzturā lietoja ļoti daudz gaļas, bez šī gremošanas traktu glābjošā auga visticamāk būtu neskaitāmu vēdera problēmu mocīti. Grieķi salviju izmantoja vēl plašāk – dažādu ādas slimību, čūlu gadījumā un pat kā pirmo palīdzību pēc čūskas koduma. Grieķu paruna vēsta: kā gan cilvēks var nomirt, ja viņam dārzā aug salvija?

Savukārt Amerikas kolonistiem izrādījās noderīga salvijas tēja. Laikā, kad vēl nebija nekādas infrastruktūras, skarbas ziemas un maz iekrātas pārtikas un resursu neražas gadiem, bija īpaši svarīgi saglabāt labu veselību. Stindzinošā aukstumā salvijas tēja ne tikai atslābināja un sasildīja, bet arī ārstēja saaukstēšanos un drudzi. Tieši šā iemesla dēļ salvija bija teju visbiežāk izmantotais ārstniecības augs. Turklāt īpaši noderīga salvija izrādījās sievietēm – tā samazināja asiņošanu mēnešreižu laikā, atviegloja menopauzes simptomus.

Tomēr kolonisti bija ne tikai izturīgi ļaudis, bet arī tādi, kas mīl labi paēst. Vislabprātāk salviju izmantoja Pateicības dienas svinībās, pievienojot to tradicionālajam tītara cepetim ne tikai kā garšvielu – viņi zināja, ka salvija gaļu padara vieglāk sagremojamu.

Pret elpceļu infekcijām un ne tikai

“Mūsdienās produkti ar salviju sastāvā ir pieejami arī aptiekās – šis lieliskais augs tiek pievienots kā veselību uzlabojoša sastāvdaļa. Ārstniecības salvija sastopama uztura bagātinātājos, kas paredzēti elpceļu veselībai, jo salvija atvieglo norīšanu. Salviju izmanto arī tējā – gan atsevišķi, gan kopā ar citam drogām, jo salvijas lapas var palīdzēt uzturēt augšējo elpceļu funkcijas, atvieglot ādas, mutes un rīkles gļotādas iekaisumu. Aptieku plašajā piedāvājumā ir spreji mutes un kakla gļotādai, kas satur salviju, un sūkājamās tabletes ar antiseptisku iedarbību. Tāpat salvija atrodama arī sieviešu veselībai paredzēto tēju sastāvā,” stāsta Mēness aptiekas farmaceite Ērika Pētersone.

Krūzi salvijas tējas?

Ziemas sezonā salvijas tēja var būt labs palīgs veselības uzturēšanā. “Uzvāra ūdeni, bet pirms tējas pagatavošanas dažas minūtes pagaida, līdz ūdens mazliet atdziest, jo, uzlejot verdošu, salvijā esošās ēteriskās eļļas iztvaiko. Uz divām tējkarotēm svaigu salvijas lapu vai vienas tējkarotes kaltētu lapu lej ceturtdaļlitru ūdens. Maisījumu apklāj un ļauj ievilkties 10 minūtes. Pirms dzeršanas tēju var saldināt ar medu. Ja nomāc klepus, gripa vai kāda kakla problēma, var pagatavot uzlējumu no salvijas un fenheļa maisījuma. To var dzert kā tēju vai skalot ar to rīkli,” iesaka Ērika Pētersone.

Pētnieki nesnauž

Zinātnieki ik pa laikam pievēršas šķietami pazīstamu ārstniecības augu pamatīgākai izpētei. “Vienā no šādiem pētījumiem tika noskaidrota salvijas spēja pozitīvi ietekmēt atmiņu. 2003. gadā tika publicēts pētījums, kura ietvaros viena grupa jauniešu dzēra salvijas ekstraktu, bet otra placebo. Jauniešiem ik pēc noteikta laika posma bija jāpilda atmiņas tests. Izrādījās, ka salvijas devu ieņēmušie dalībnieki uzrāda krietni labāku īslaicīgo atmiņu, nekā placebo grupas jaunieši,” teic „Mēness aptiekas” farmaceite.

Tajā pašā 2003. gadā angļu profesors Pīters Houtons Britu farmaceitiskajā konferencē prezentēja atklājumu, kas vēstīja, ka noteiktas salvijas pasugas satur vielas, ko zāļu kompānijas mākslīgi ražo Alcheimera slimības ārstēšanai. Salvia miltorrhiza jeb Ķīnas salviju Āzijā izmanto, lai cīnītos ar cerebrovaskulārajām slimībām jau vairāk nekā tūkstoš gadu. 21. gadsimtā arī zinātne apliecina, ka to var izmantot kā terapeitisku līdzekli Alcheimera slimības gadījumā.

8 punkti šī gada veselības un labsajūtas plānam

13/01/2023

Gada sākums ikreiz saistīts ar paveicamā plānošanu kā profesionālajā jomā, tā privātajā dzīvē, kur nereti solām vairāk lasīt grāmatas, biežāk apciemot gados vecos radiniekus un noteikti pievērst milzīgu uzmanību savai veselībai. Abi pirmie punkti ir izpildāmi, atlicinot tam laiku, bet pievēršanās veselībai, veselīgam dzīvesveidam gan prasa uzņēmību, pacietību un arī zināšanas. Tiesa, ir daži konkrēti soļi, ko savas veselības un labsajūtas labā varam veikt uzreiz. Internās medicīnas ārste „Veselības centru apvienībā” (VCA), VCA „Aura” Dienas stacionāra vadītāja Inga Orleāne un “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone atgādina par veselībai nozīmīgu rīcību un vērtīgiem paradumiem, kuriem tad īpaša uzmanība būtu jāpievērš.

“Pandēmija mums ir pārliecinoši iemācījusi, ka veselību un labklājību nevajadzētu uzskatīt par pašsaprotamām,” teic interniste (vispārīgās medicīnas) ārste Inga Orleāne. “Tomēr arī pārlieka koncentrēšanas uz ideālo dzīvesveidu drīzāk radīs trauksmi, nepiepildāmības un vainas sajūtu. Tādēļ janvārī, pārdomājot visu, ko gadumijā pie eglītes esam apņēmušies, ir vērts dziļi ieelpot, izdzert tasi aromātiskas zāļu tējas un apzināt svarīgāko, kas savas veselības labā būtu jāpaveic tūlīt,” ārsti papildina “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Pārbaudiet vakcinācijas pasi

Imunizācija jeb vakcinācija ir novērsusi neskaitāmus slimību un invaliditātes gadījumus, un, pateicoties tai, katru gadu tiek izglābtas miljoniem dzīvību. Tomēr joprojām daudzi saslimst un iedzīvojas invaliditātē, ir ģimenes, kas sēro par tuvinieku zaudēšanu no slimībām, kas ir novēršamas ar vakcināciju. “Ir svarīgi būt informētam par visām pieejamajām vakcīnām, tostarp arī vīrusu infekcijām – gripu un Covid-19. Šo vakcīnu nozīme palielinās, ņemot vērā gripas, Covid-19 un respiratori sincitiālā vīrusa (RSV) draudus vienlaikus. Apsveriet arī vakcinēšanos pret pneimokoku un katrā ziņā rosiniet to veikt savas ģimenes senioriem papildus jau minētajām vakcīnām. Ikgadējai vakcinācijai vajadzētu kļūt par rutīnu,” saka Inga Orleāne.

Veiciet resnās zarnas vēža skrīningu

Kolorektālais (resnās vai taisnās zarnas) vēzis ir otrais galvenais vēža izraisītais nāves iemesls daudzās pasaules valstīs, arī Latvijā, turklāt šķiet, ka šī vēža gadījumu skaitam nav tendences samazināties. Nu jau kolorektālā vēža biežums pieaug arī vecumā no 20 līdz 49 gadiem. Pēc 50 gadu vecuma skrīnings ir bez maksas. Ja ģimenes ārsts nav rosinājis to veikt, palūdziet skrīninga komplektu paši. Analīzes veikšana ir vienkārša. Ja jūsu ģimenē ir kolorektālā vēža gadījumi, pavēstiet par to savam ārstam – iespējams, ir vērts veikt arī kolonoskopiju.

Neatlieciet krūts vēža skrīningu

Sievietēm tas noteiki jāpatur prātā! Lai gan nav droša veida, kā krūts vēzi novērst, ir lietas, ko varat darīt, lai samazinātu risku. Regulārs skrīnings noteikti ir veids, kā iespējami samazināt risku, atklājot slimību agrīni.

Samaziniet pie ekrāniem pavadīto laiku

Pandēmijas laikā digitālie rīki ir bijuši īsts glābiņš – tie ļāvuši cilvēkiem strādāt attālināti, mācīties no mājām un uzturēt personiskus sakarus virtuāli. Ir saprotams, ka cilvēki tagad vairāk nekā jebkad agrāk izmanto savas viedierīces. Taču pārāk daudz laika pie ekrāniem var negatīvi ietekmēt veselību. Pastaiga svaigā gaisā ir labs veids, kā atrauties no ekrāna! Turklāt laikā, kad iekštelpas var nebūt drošas vīrusu dēl, tā ir arī laba iespēja satikties ar draugiem. Taču arī tad, ja dodaties ārā vienatnē, atrodiet veidu, kā sevi nodarbināt, piemēram fotografējot. Tāpat atcerieties pielikt soli, spert to plati, turēt taisnu muguru, vēzēt rokas un ritmiski elpot, tādējādi palielinot slodzi un, iespējams, ar katru dienu pagarinot maršrutu.

Nepalieciet viens – atrodiet domubiedrus

Lai gan cilvēki, izmantojot sociālos medijus un citus saziņas veidus, kļūst arvien ciešāk saistīti, daudzi joprojām jūtas vientuļi. Vientulībai var būt tālejoša ietekme uz veselību un labsajūtu. “Jau Covid-19 pandēmijas laikā vientulība kā sabiedrības veselības problēma saasinājās, pat izraisot depresīvus stāvokļus. Ja jūtat, ka pārāk norobežojaties, sāciet atgriešanos sabiedrībā ar iesaistīšanos kādā interešu grupā. Tā var būt gan hobija, gan labdarības grupa. Īpaši pēdējā ir ļoti nozīmīga individuālai un visas sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai, jo, palīdzot citiem, mēs palīdzam sev,” iedrošina „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Vecums nav aiz kalniem – novecosim veselīgi

Lielbritānijas karaliene Elizabete II nomira 96 gadu vecumā pēc 70 gadus ilgas valdīšanas, būdama moža un darbīga teju līdz pēdējam elpas vilcienam. Mēs katrs esam pelnījuši tik daudz veselīgu dzīves gadu. Tas lielā mērā ir saistīts ar veselīgu novecošanos. “Kāds ir noslēpums? Novecošanās procesam nevajadzētu sākt pievērst uzmanību vienīgi pusmūžā, par to jāsāk domāt krietni agrāk – tūliņ pēc skolas beigšanas. Ir svarīgi zināt jau šodien, ko varam ietekmēt un kā rīkoties, lai līdz sirmam vecumam saglabātu fizisko un garīgo veselību. Visi iepriekšminēti punkti bija tieši par to – ka mums jābūt veseliem, radošiem un darbaspējīgiem vēl ilgus gadus!” atgādina ārste Inga Orleāne.

Turēsim kārtībā zāļu skapīša saturu

Pārliecinieties, ka mājas aptieciņā ir visas nepieciešamās zāles. Farmaceite saka: “Arī tad, ja esat gados jauns, piemēram, sezonālā vīrusa infekcija var izpausties spēji. Saķerot gripu, no rīta vēl jūties lieliski, taču jau pēcpusdienā nevari piecelties no gultas. Jaunākās atziņas liecina, ka atveseļošanās un laba atpūta var pasargāt no nevēlamām sekām – tā saucamās “garās” slimības formas. Tāpēc, lai lieku reizi nebūtu jāskrien uz aptieku, jautājiet savam farmaceitam, kādām zālēm jābūt mājās. Pamata komplekts būtu, piemēram, līdzekļi pret drudzi, iesnām, caureju. Noteikti pārliecinieties, vai nav jāatjauno receptes, ja jums ir hroniska slimība. Papildus obligātajam uztura bagātinātājiem – D vitamīnam, drošības pēc vajadzētu iegādāties arī kādu vitamīnu kompleksu vai vismaz C vitamīnu. Ja nu tiešām gadīsies saslimt, tas var palīdzēt atveseļoties,” teic farmaceite.

Pārskatiet ikdienas ēdienkarti

Lai justos enerģiski, sāciet rītu ar labām brokastīm. Brokastīm ir jābūt ar augstu šķiedrvielu un olbaltumvielu saturu. Atsevišķos pētījumos secināts, ka pilnvērtīgas un sabalansētas brokastis spēj samazināt cukura diabēta risku un sirds un asinsvadu slimību risku. Centieties ēdienkarti papildināt ar dārzeņiem un augļiem, kā arī plānojiet pēc iespējas daudzveidīgākus ēdienus, kas ir piemēroti jūsu dzīvesveidam. Neaizmirstiet par labajām omega-3, omega-6 un omega-9 taukskābēm. Ja ļoti garšo dažādi našķi, samaziniet to lietošanu un aplūkojiet, kas jauns veikalu plauktos žāvētu augļu un ogu piedāvajumā.

“Šie soļi veselības labā neprasīs daudz laika vai ieguldījumu, taču, ja būsit tos spēruši, tad tas būs labs pamats, uz kura būvēt savu veselību un labsajūtu, turpmāk ieviešot ikdienas dzīvē arī daudz vairāk aktivitāšu svaigā gaisā,” veselību vēlot teic “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Vai augu izcelsmes ēdiens var būt garšīgs? Šefpavāre pieņem izaicinājumu un iesaka 2 receptes

13/01/2023

Kraukšķīgie tako ar sulīgu pildījumu, krēmzupas un silts, pikants karijs – tie ir tikai daži no augu valsts ēdieniem, kas ir garšīgi un viegli pagatavojami. Vegāniskajā janvārī jeb Veganuary katru gadu cilvēki tiek mudināti savā ikdienas uzturā iekļaut vairāk augu valsts produktus. Uztura speciāliste piebilst, ka vairāk augu izcelsmes pārtikas produktu iekļaušana ikdienas uzturā var ne tikai būtiski samazināt ietekmi uz vidi, bet arī ir laba un veselīga alternatīva, kā dažādot ikdienas uzturu.

“Izmantojot uzturā vairāk augu izcelsmes produktu, un šeit es nekādā gadījumā pat nerunāju par pilnīgu vai galīgu atteikšanos no dzīvnieku valsts produktiem, ir iespējams uzlabot sirds un asinsvadu veselību, veicināt gremošanas procesus un uzlabot gremošanas trakta veselību, kā arī samazināt aptaukošanās risku. Taču ir būtiski augu izcelsmes produktus lietot gudri un ar izpratni. Diemžēl Latvijas iedzīvotāji uzturā lieto salīdzinoši maz augu valsts produktu. Tāpēc ir vērts pievērst uzmanību savai ikdienas ēdienkartei – vai tajā ir iekļauti svaigi augļi un dārzeņi (vismaz 5 porcijas). Veselīgāks ieradums ir starp ēdienreizēm kā uzkodu izvēlēties augļus,” stāsta uztura speciāliste Lizete Puga.

Pozitīvā lieta augu izcelsmes uzturā ir daudzveidība. Mēs bieži lietojam un gatavojam maltītes, izvēloties tikai vien pāris lietas savā ikdienas uzturā. Iemesls ir aizņemtais grafiks, citu ģimenes locekļu vēlmes un mūsu rutīna. Pārskatiet savus uztura paradumus un izvērtējiet, vai ir iespēja gaļu aizstāt arī ar augu valsts produktiem, piemēram, riekstiem, sēklām, pupiņām vai sojas produktiem. Katram pamatēdienam pievienojiet svaigus vai termiski pagatavotus dārzeņus, augļus vai ogas. Uzkodām bieži izvēlieties svaigus, žāvētus augļus, riekstus, pupiņas vai graudaugu uzkodas, iesaka L. Puga.

“Es šo jautājumu esmu dzirdējusi ne vienu reizi vien – vai augu valsts ēdiens var būt garšīgs? Un mana atbilde vienmēr ir – jā! Un nav jābūt profesionālam šefpavāram, lai mājās pagatavotu garšīgas maltītes. Mums vajadzētu censties iekļaut mūsu uzturā vairāk augu valsts produktus, sniedzot ieguldījumu gan mūsu planētas nākotnei, gan veselībai. Tāpēc arī mēs, IKEA, vēlamies piedāvāt ilgtspējīgākas un videi draudzīgākas izvēles, vienlaikus parādot, ka augu izcelsmes pārtika var būt patiešām garšīga, par pieņemamu cenu un viegli pagatavojama,” stāsta IKEA Latvija virtuves vadītāja Jeļena Siņicina.

Meklējot atbilstošākās sastāvdaļas, IKEA pārstāve iesaka izmēģināt ikoniskās un garšīgās alternatīvas no IKEA tradicionālā zviedru gaļas bumbiņu sortimenta, proti ne tikai dārzeņu, bet arī augu bumbiņas. Augu bumbiņas garšo kā gaļas bumbiņas un ir tikpat sulīgas, bet augu maltā masa, kas ražota no zirņu olbaltumvielām, būs alternatīva parastajai maltajai gaļai un būs lieliska burgeru, čili vai mērču sastāvdaļa. Tāpat, piemēram, ir pieejami jau pagatavoti dārzeņu hotdogi, kurus iespējams vienkārši un viegli pagatavot mājās. Viens no nesenajiem augu izcelsmes produktu klāsta papildinājumiem ir maciņam draudzīgie IKEA auzu dzērieni – tiem pieejamas trīs garšas, tostarp auzu dzēriens ar šokolādi un versija arī kafijas cienītājiem.

Vienmēr ir iespēja izmēģināt un nogaršot augu valsts ēdienus, tāpēc IKEA dalās ar garšīgām alternatīvām:

Dārzeņu karijs ar augu bumbiņām

Sastāvdaļas (5 personām)

350 g kartupeļi (jeb aptuveni 2 gab.)
1 burkāns
300 g jeb 1/2 ziedkāposta
1 sīpols
Ķiploks (2 daiviņas)
100 g konservēti turku zirņi jeb aunu zirņi
100 g zaļie zirnīši
1-2 saujas spinātu lapu
500 g IKEA HUVUDROLL augu bumbiņas
3 ēd. k. augu eļļa
230 g konservēti tomāti
100 ml dārzeņu buljons vai ūdens
Sāls – pēc garšas
Citronu sula – pēc garšas
Ūdens dārzeņu vārīšanai

Garšvielas:

1 ēd. k. karija pulveris
1/2 ēd. k. “Garam masala” garšviela
1 tējk. kurkuma

Padoms: karija pulvera, kurkuma un “Garam masala” garšvielu vietā var izmantot karija kopējo garšvielu.

Pagatavošana

Kartupeļus un burkānus nomizo, sagriež lielos gabalos. Ziedkāpostu sadala mazākos gabalos. Dārzeņus liek katliņā un novāra ūdenī līdz tie ir gandrīz gatavi (gatavības pakāpe – orientējoši 75%).

Sīpolus un ķiplokus sakapā, uzkarsē pannu un sautē augu eļļā. Cep līdz tie ir pilnīgi gatavi. Pievieno garšvielas un sautē uz lēnas uguns aptuveni 1 min. Masa nepārtraukti jāuzmana un ik pa laikam jāapmaisa, lai tā nepiedeg.

Pievieno konservētus tomātus, ūdeni vai buljonu un vāra 2-3 minūtes. Pēc tam pievieno novārītus dārzeņus un zirņus. Sautē apmēram 10 min. līdz dārzeņi ir pilnībā gatavi.

Pašās beigās pievieno atkausētas augu bumbiņas, spinātu lapas, sāli un citrona sulu pēc garšas. Visu sautē 5 min. Pasniedz ar rīsiem, kuskusu vai bulguru.

Vegāniskie tako IKEA stilā

Sastāvdaļas (5 personām)

750 g VÄRLDSKLOK augu maltā masa
2 tējk. tako garšviela vai Tandoori garšvielu maisījums
150 g sīpols
Ķiploks (4 vidēja izmēra daiviņas)
Cepamā eļļa cepšanai

Citas sastāvdaļas*:

480 g vai 2 iepakojumi GRÄDDAT mīksta plānā maize
100 g SYLT LINGON brūkleņu ievārījums
100 g vai 1 iepakojums ROSTAD LÖK grauzdēti sīpoli
100 g konservēta kukurūza
100 g sojas pupiņas (edamame pupiņas)
50 g zaļie salāti (rukola, frillice salāti vai līdzīgi)
2 tomāti
2 laimi
2 avokado
100 g salsa ar vēlamo asuma līmeni
100 g vegāniskais siers (sarīvēts)

*Pārējās sastāvdaļas, kas norādītas, ir tikai rekomendējamas, un tās vienmēr var aizstāt atbilstoši ikviena noskaņojumam un garšas vēlmēm.

Pagatavošana

Sīpolu un ķiploku sagriež mazos gabaliņos. Palielā pannā uzkarsē eļļu. Sagrieztos sīpolus un ķiplokus cep lielā daudzumā eļļas, līdz tie ir caurspīdīgi. Pievieno saldētu VÄRLDSKLOK augu malto masu un iecienītākās garšvielas vai garšvielu maisījumu. Samaisa un kārtīgi apcep, līdz augu maltā masa ieguvusi skaistu krāsu un labi izcepusies (apmēram 10 min).

Plāno maizi sagriež vēlamajā izmērā. Ja vēlaties kraukšķīgus tako, grauzdējiet maizi cepeškrāsnī 180°C divas līdz trīs minūtes. Apgrauzdēto maizi var salocīt vēlamajā formā un savu formu tā saglabās arī pēc atdzišanas. Tomātus sagriež gabaliņos, izņem sēklas un sagriež tomātu daiviņas mazos kubiņos. Laimu sagriež laimu ceturtdaļās, bet avokado –kubiņos. Sagrieztos avokado apslaka ar laima sulu, lai avokado neapbrūnētu.

Novieto visas sastāvdaļas pusdienu galda vidū, lai ikviens pats varētu salikt savus tako. Gatavos tako var arī apcept cepeškrāsnī 200°C divas līdz trīs minūtes.

Ukrainas bērnunamu bērniem nogādāti vairāki simti dāvanu no Latvijas (+FOTO)

13/01/2023

“Tavi draugi” un vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia” labdarības akcijas “Ziemassvētku ekspresis: Latvija–Ukraina” laikā decembrī saziedotas 550 Ziemassvētku dāvanas ukraiņu bērniem un vairākas tonnas silto apģērbu, apavu, segu un spilvenu. Tās uz pareizticīgo Ziemassvētkiem janvāra sākumā nogādātas Ukrainas bērniem, kas mīt bērnunamos Černihivā un tuvējos apgabalos.

“Tūkstošiem Ukrainas bērnu šie Ziemassvētki ir citādi – karš viņiem atņēmis vecākus un mājas. Taču bērnu ticība brīnumiem un skaistiem notikumiem ir neparasti stipra. Esam patiesi gandarīti un pateicīgi Latvijas iedzīvotājiem par lielo atsaucību, kas atgādina – brīnumi patiešām ir iespējami, un pat visskaudrākajos apstākļos atrodas vieta priekam, ja nezaudējam cilvēcību, līdzjūtību un ticību labajam. Ziemassvētku dāvanas ir nogādātas Ukrainā, un rotaļlietas, kā arī citas praktiskas lietas, ko bērni norādīja savās vēstulēs, priecē 550 bērnu, bet siltās ziemas drēbes un segas palīdz izdzīvot tumsā un aukstumā. Mēs ticam un zinām, ka Ukraina uzvarēs, un tikmēr darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai palīdzētu un atbalstītu!” saka “Tavi draugi” pārstāve Beāte Bēvalde.

Galerija

Labdarības akcijas laikā aizvadītā gada nogalē īpašos koncertos Dobelē, Valmierā, Tukumā un Rīgā ikviens varēja ziedot rotaļlietas, siltas ziemas drēbes un tekstilizstrādājumus, piepildot Ukrainas bērnu sapņus.

Arī turpmāk ikviens var ziedot ziemas apģērbu, apavus, segas un spilvenus, tos ievietojot “Eco Baltia vide” un Latvijas Zaļā punkta sarkanajos tekstila šķirošanas konteineros vairāk nekā 140 vietās visā Latvijā vai nogādājot uz “Tavi draugi” telpām Rīgā, Ventspils ielā 50.

Kampaņas organizatori pateicas par palīdzību akcijas norisē uzņēmumiem “Pixelart Production”, “Dobeles sveces”, “Universal Music”, “Inspired Connect”, “Cēsu alus”, “Fazer Latvija”, Latvijas Zaļajam punktam, “Eco Baltia vide”, “Hanzas Maiznīca”, “Caffeine”, “Egļupiegāde.lv”, Vecrīgas Ziemassvētku tirdziņam, “Pro Tonēšana” un “Baltic Restaurants”.

Iznācis Pamelas Andersones dokumentālā seriāla pirmais reklāmas rullītis!

12/01/2023

31. janvārī iznāks dokumentālais seriāls par seksa simbolu Pamelu Andersoni. Seriālā skatītāji tiks iepazīstināti ar Pamelas dzīvi, izaugsmi un attiecībām.

2022. gadā tika publicēts skandalozais šovs “Pam & Tommy”, kas bija balstīts uz viņas un viņas bijušā vīra Tomija Lī mīlasstāstu un skandālu, jo publikai tapa pieejams abu seksa video. Pamela arī atklāja, ka viņai paticis “Pam & Tommy” seriāls, viņa arī uzslavēja aktieru izvēli un patiesi saskatīja līdzību ar sevi.

Video

Ar saviem vārdiem, privātiem video un dienasgrāmatu ierakstiem – Pamela Andersone atklās savu stāstu. Pamela pasaulei vēlas pavēstīt par savu ceļu uz slavu, tikai šoreiz ar saviem vārdiem. Zināms, ka seksa ieraksta skandāls būtiski ietekmēja viņas dzīvi.

“Zelta globusiem” rekordzemi televīzijas reitingi! (+VIDEO)

12/01/2023

“Zelta globusu” ceremonijas televīzijas pārraides reitingi noslīdējuši līdz rekordzemam 6,3 miljonu skatītāju līmenim, liecina raidsabiedrības NBC trešdien publiskotie provizoriskie dati.

2021.gadā, kad uz ceremonijas norisi iespaidu atstāja Covid-19 pandēmija ar tās ierobežojumiem, pasākumu televīzijā skatījās 6,9 miljoni cilvēku, bet 2020.gadā – vairāk nekā 18 miljoni.

Pērn ceremonija televīzijā netika rādīta, jo NBC atteicās to darīt, reaģējot uz apsūdzībām par dažādības trūkumu Holivudas Ārzemju preses apvienības rindās un ētiskas dabas problēmām organizācijā.

2023.gada ceremonijas televīzijas pārraides reitingi ir zemākie, kādi jebkad ir bijuši “Zelta globusu” pilna apjoma pasākumam, un tikai nedaudz augstāki par reitingiem 2008.gada pasākumam, kad Holivudas scenāristu streika dēļ uzvarētāji tika izziņoti preses konferencē.

Video

“Zelta globusiem” nav līguma par ceremonijas pārraidīšanu televīzijā no nākamā gada.

NBC atteikusies no daudzgadu līguma un piekrita pārraidīt šā gada ceremoniju kā atsevišķu pasākumu.

Ceremonija tradicionāli notikusi svētdienas vakarā, kad reitingi parasti ir augstāki, bet šogad tā bija pārcelta uz otrdienu.

Vēlāk tiks publiskoti pasākuma reitingi, kuros būs iekļauti NBC straumēšanas platformas “Peacock” dati.

Balvu ceremoniju televīzijas tiešo translāciju reitingi pēdējos gados pieredzējuši kritumu, arī tāpēc, ka jaunākās paaudzes pārslēdzas uz citiem izklaides patērēšanas formātiem, gravitējot vairāk sociālo tīklu un straumēšanas pakalpojumu virzienā.

Galvenās “Zelta globusu” godalgas otrdien tika piešķirtas īru komēdijai “The Banshees of Inisherin” (“Inišerinas Banšī”) un Stīvena Spīlberga pusautogrāfiskajai drāmai “The Fabelmans” (“Fabelmani”).

Abas kinolentes pretendē arī uz galvenajiem “Oskariem” ASV Kinoakadēmijas balvu ceremonijā, kas paredzēta 12.martā.

Žūrijas atsauksmes par “Latvijas Gada auto 2023” TOP7 (1. daļa): Škoda Fabia, VW Taigo un Dacia Jogger (+VIDEO)

12/01/2023

Konkursā “Latvijas Gada auto 2023” piedzīvoti blīvākie rezultāti tā pastāvēšanas vēsturē, kad vienādu punktu skaitu ieguva gan 1. un 2. vietas ieguvēji, gan 3. un 4. vietas ieguvēji. Piedāvājam rakstu sēriju, kurā publicēsim konkursa žūrijas atsauksmes par TOP7 automobiļiem. Šoreiz par pirmo trijnieku – Škoda Fabia, Volkswagen Taigo un Dacia Jogger.

Konkursa organizators Māris Ozoliņš: “Jāuzsver, ka par lietotiem auto medijos un internetā ir pieejams daudz viedokļu un vērtējumu, bet par jauniem modeļiem ir ļoti maz informācijas un tieši tāpēc konkurss “Latvijas Gada auto” cenšas piedāvāt Latvijas auto ekspertu viedokli.”

“Balcia apdrošināšana kā jaunienācējs tirgū lieliski zina, ko nozīmē izcelties jau esošajā industrijā. To varētu salīdzināt arī ar jaunu auto ienākšanu tirgū, kad jābūt radošam, jāparedz nākotne un jāskrien līdzi laikam. Tāpēc esam patiesi gandarīti, būt kopā ar auto industrijas nozīmīgāko konkursu “Latvijas Gada auto”. Bija patiess prieks izbaudīt jaunu auto burvību un vērot uz ko ir gatavi auto grandi, lai vēl vairāk pārsteigtu sabiedrību,” saka Balcia viceprezidents Reinis Bērzkalns.

Video

Žūrijas atsauksmes par jaunajiem auto.

Škoda Fabia

“Latvijas Gada auto 2023” Škoda Fabia žūrijai jau salīdzinoši agri iezīmējās kā potenciālais uzvarētājs. Vairāki žūrijas biedri uzsvēra apjomīgo vietas daudzumu automobilī un tuvošanos kompaktklases izmēriem. Žurnāla “Profi” galvenais redaktors Guntars Pulss: “Škoda Fabia braukšanas sajūtās ir ļoti pareizs auto, bez liekām izvirtībām dizainā un tehniskos risinājumos. Kvalitatīvi un pārdomāti nostrādāts līdz pat sīkākajām detaļām. Turklāt ikdienas lietošanai pilnīgi pietiekamā izmērā, kurš, starp citu, varētu atbilst vismaz trešā golfa ietilpībai.”

Jānis Rapa, “Tet” infrastruktūras atbalsta nodaļas vadītājs uzsvēra Škoda Fabia ergonomiku: “Lielisks mazās klases auto, kas ar vienu kāju jau mēģina iekāpt kompaktklasē. Vadītāja sēdeklī ir gana ērti arī gara auguma braucējam, ir komfortabli sēdekļi. Otrajā rindā gan vietas ir ļoti maz, bet, ja bērni vēl mazi, būs ok. Taču Fabia ir savai klasei liels bagāžas nodalījums. Informācijas displejs ir labi integrēts panelī, visas vadības pogas viegli un intuitīvi sasniedzamas. Arī pie apdares neatradu kur piesieties, turklāt salonam ir laba skaņas izolācija. Jauda viena litra dzinējam kombinācijā ar DSG kārbu ir pietiekami laba, un 5,2 l/100 km degvielas patēriņš neliek justies apdalītam. Cena gan šim mazajam auto pie labas komplektācijas ir sasniegusi ļoti augstu līmeni. Bet ar šo nepatīkamo faktu Škoda nav vienīgā, jo cenu karuselis ir iegriezies visiem auto tirgus dalībniekiem.”

Galerija

Žurnāla “KLUBS” auto eksperts Toms Timoško arī cildina ietilpību, bet norāda uz kompromisiem salona apdarē: “Hečbeks izskatās par sevi pārliecinātāks un respektablāks. Subjektīvi vērtējot, jaunā «Fabia» kļuvusi par vienu no izskatīgākajām Škoda automašīnām, piemēru ņemot no glaunā “Superb”. Pavadot ilgāku laiku hečbeka salonā, ātri vien piemirstas fakts, ka šis ir mazākais klāsta modelis. Par to uzkrītoši neliecina itin nekas. Jau iepriekšējos testos esmu pārliecinājies, ka Škoda firmas zīme ir salona ietilpība un Fabia neliek vilties. Salīdzinot ar priekšteci, riteņu bāze pastiepusies par 8mm, sniedzot papildus brīvo telpu. Braucot četru cilvēku sastāvā, savstarpēji nebūs jāsasitas ar elkoņiem vai ar pakausi jāpārbauda griestu apšuvumu mīkstumu. Pat pasažiera priekšējā sēdekļa atzveltni iespējams nolocīt, pārvadājot garākus priekšmetus vai dodoties atpūtā uz aizmugures sēdekļa. Virs galvām debess jumu var redzēt caur milzīgu panorāmas jumtu. Iespējams, ka, rēķinot uz automašīnas kopējo lielumu, šī attiecīgi varētu būt apjomīgākā stikla virsma, kāda redzēta sērijveida automašīnās.

«Simply clever» risinājumi bagāžas nodalījumu pārvērtuši par zvejas tīklu paradīzi. Šeit iespējams nostiprināt visdažādākās mantas pie sēdekļa, nodalījuma sānos vai pie grīdas un 380 litru ietilpība (par 50l vairāk nekā iepriekš) ir rādītājs, kas «Fabia» izceļ konkurentu vidū. Maksimālā ietilpība ar nolaistām aizmugures atzveltnēm sasniedz 1190 litrus. Vienkāršiem vārdiem sakot, salikt šeit iespējams vairāk nekā sāncenšu modeļos, turklāt viss turēsies savās vietās. Protams, šajā segmentā ir raksturīgi samierināties ar dažiem kompromisiem. Pietiekami kvalitatīva salona apdare mīsies ar skrapšķošām virsmām, ko īpaši var attiecināt uz durvīm un paneļa apakšējo daļu. Neliels, tomēr dažiem tas var izrādīties visai tracinošs sīkums – braucot lietus laikā, būs dzirdama vējstikla slotiņu releja darbība. Ja klusā tikšķoņa krīt uz nerviem, tad ar dažiem atjautīgiem risinājumiem to var novērst, taču ar rūpnīcas iestatījumiem šī releja darbību var dzirdēt arī dažos citos «Škoda» modeļos.

Auto brauc stabili pat uz sniegotām šosejām (izmēģināju ziemā), saglabājot pieaugušā modeļa tēlu. Ja vēlaties nedaudz “pasportot”, tad šis ir viens no retajiem auto, kuram pieejama mehāniskā rokasbremze. To, kā izslēgt pretslīdes kontroli, gan neatradām. Tas noderētu, lai ar inerci būtu vieglāk uzbraukt slidenā kalnā.

«Fabia» nekad nav bijusi tiek liela, tehnoloģiski attīstīta, izskatīga un visai loģiski – arī tik dārga.

Pieredze ļauj paveikt lielas lietas. Šim modelim netrūkst īpašību, lai kļūtu par vienu no pircēju iecienītākajām izvēlēm savā klasē. Šis ir auto, ar kuru ir vienkārši sadzīvot.”

Volkswagen Taigo

Otrās vietas ieguvējs Volkswagen Taigo ir jauns modelis Latvijā un Eiropā, tomēr tas jau ilgāku brīdi tiek piedāvāts Dienvidamerikā ar nosaukumu Nivus. Uz šķietamu jucekli ar Volkswagen modeļu nosaukumiem norāda autoinženieris, autosportists, Latvijas autoinženieru asociācijas valdes loceklis Agris Staņevičs: “Šķiet VW vismaz saviem kompaktklases krosoveru klientiem grib fundamentāli sajaukt galvu ar modeļu klāstu – T-Roc, T-Cross un tagad vēl Taigo! Patiesībā, auto nav ne vainas. Volkswagen akurātums interjerā, saprotama multimediju sistēma. bet gribējās blīvāku un klusāku durvju aizvēršanu. Auto brauciena laikā ir paskaļš salonā. Jautājums, vai Polo segmenta 1 litra benzīna dzinējam vajadzīgi 18″riteņi? Uz to ietaupot, labāk būtu ielikuši hidraulisko motora pārsega pacēlāju.”

Plašo modeļu nosaukumu klāstu, kas sākas ar T burtu akcentē arī Toms Timoško. Viņš vērš uzmanību izskatīgajai Taigo ārienei: “Jauns krosovers no Volkswagen! Ja vēl neesat apjukuši plašajā VW SUV klāstā, tad, lūk, jauns pārbaudījums atmiņai. Tāpat kā Tiguan, T-Cross, T-Roc un “Touareg, arī kupejas krosoveram dots vārds, kas sākas ar skanīgo T burtu. “Taigo“! Ejot pa pēdām elegantajam Arteon, Touareg un Tiguan, Volfsburgas speciālisti sekmīgi salikuši dizaina puzles gabalus, radot krosoveru, uz kuru pat atskatās. Protams, loma ir arī sarkanajam tonim, kas rada papildu uzmanību jaunajam auto.

Būdams salīdzinoši nelielas nišas modelis, tam ir tāls ceļš ejams, lai kļūtu par dižpārdokli, tomēr elegantais izskats nav laupījis tā praktiskumu – tas pilnīgi noteikti palīdzēs iegūt papildu pircēju interesi. Taigo varētu piestāvēt R versija, kas pieejama “T-Roc R“ krosoverā, tomēr mums būs jāiztiek ar krietni racionālākām modifikācijām. Ikdienas gaitām mazā viena litra dzinēja un automātiskās pārnesumkārbas salikums ir ļoti piemērots. Protams, DSG transmisijai paātrinājuma brīdī ir neliela aizture, tomēr tas ir vienojošs faktors vairumam Volkswagen krosoveru. Arī uz ceļa tas demonstrē sakārtotu, sabalansētu un pietiekami komfortablu gaitu, kā Volkswagen modeļiem ierasts.

Taigo liek atcerēties mūžseno patiesību – stils maksā naudu. Par nedaudz mazāk brīvo telpu un vairāk pievērstu acu skatu, Volkswagen var iekasēt nedaudz vairāk naudas. Taigo sākumcena ir 20 930 eiro, bet mūsu testa auto ar R-Line pakotni maksā jau virs 30 000 eiro. Salīdzinājumam mazāk ārišķīgais T-Cross maksā no 19 755 eiro, bet izmēros lielākais T-Roc 28 360 eiro.

Atkarībā no cenu kategorijas dažādu zīmolu modeļiem ir raksturīgas dažādas negatīvās īpatnības un Volkswagen nav izņēmums. Kādam modelim necila salona apdare, citam nepraktisks skārienpogas uz stūres, bet vēl kādam klimata kontrole, kas tumsā pat neizgaismojas. Taigo šajā “laimes ratā” uzgriezis apdari ar cietiem plastmasa paneļiem. Pie tā sākam jau pierast, tomēr ir mazāk prestiži konkurenti, kas šajā lauciņā nodrošina labāku sniegumu.

Jaunais Taigo iemieso to īpašību kopumu, ko esam raduši redzēt Volkswagen kompaktklases un krosoveru segmenta modeļos. Tātad gan gaišās, gan tumšās puses, tomēr tā pievilcīgais izskats daudziem var nospēlēt izšķirošo lomu. Vai varētu būt, ka Taigo ir izskatīgākais savas klases krosovers?”

Dacia Jogger

“Lētākais šī gada konkursa dalībnieks un vienīgais ar manuālo ātrumkārbu – Dacia Jogger. Bet vai tādēļ sliktākais? Domāju, ka nē – praktiski un funkcionāli ērti lietojams auto, kam ir vairāk plusi kā mīnusi,” stāsta Jānis Bite, “Latvijas valsts meži” saimniecības pārvaldes vadītājs: “Sāksim ar dzinējiem – tiek piedāvāts viena litra dzinējs divos izpildījumos – tikai ar benzīnu vai ar benzīnu un LPG darbināms. Ar gāzi darbināmais būs nedaudz kūtrāks – par kādiem 15% mazāki jaudas un griezes momenta rādītāji, bet kopējā distance ar pilnu uzpildi varētu sasniegt gandrīz 1500km – līdz Berlīnei mierīgi varam aizbraukt! Bet dzinēja “kūtrumu” nedaudz kompensē cenas starpība. LPG izpildījums ir nedaudz zem 500 EUR lētāks par tīrā benzīna dzinēju. Un ja jau par cenām, no 15970 līdz 20150 EUR ar PVN. Tur kur beidzas Jogger, sākas VW Taigo! Mana, latvieša praktiskā, izvēle šķiet būtu par labu pirmajam!

Ražotāja norādītais degvielas patēriņš kombinētā ciklā 5.6 l/100 km nav melots. 30 km garā testa braucienā mans rezultāts bija 4.7 l/100 km. Jā, man jāsāk pārvērtēt sava “aklā” pieķeršanās dīzeļiem!

Instrumentu panelis, vadības sviras, stūre, klimata iekārta un vidus displejs – tas viss ir jau labi zināms un apgūts no Latvijā iecienītā Dacia Duster. Pārsteigums ir elektriskā stāvbremze, bet domāju, ka ar šo risinājumu ir jāsamierinās un tas jāpieņem. Galu galā ekspluatācijas laikā nav bijušas problēmas ar šīm elektriskajām rokasbremzēm.

Lielākais pluss šim automobilim ir aprīkojums ar 7 sēdvietām – ģimenēm ar vairākiem bērniem tā ir nepieciešamība! Un neteikšu, ka šī 3 sēdekļu rinda būtu domāta tikai bērniem. Pats ar savu 190 cm augumu iekārtojos tajā un pat ceļi nespiedās priekšējā atzveltnē. Turklāt paliek vēl arī vieta bagāžai! Iepriecināja arī USB ligzdas novietojums blakus info displejam – būs ērti pieslēgt piemēram videoreģistratoru!”

Sajūsmu par Dacia Jogger vienkāršību pauž Jānis Mežulis, “Kate” arhitekts, mēbeļu dizainers: ”Uff, tas ir kā svaiga gaisa malks pārpičkātajā un supertehnoloģizētajā auto pasaulē. Jogger – vienkārši auto. Auto, par kuru vari samaksāt ar savu uzkrājumu vai vidusmēra pilsonim paceļamu kredītu. Tas liekas vienkāršs, tomēr tajā neatradīsiet podziņas no 90tajiem, kā to vēljoprojām mēdz praktizēt dažs labs japāņu ražotājs. Arī ārējais dizains ir 100% atbilsošs šodienai. Auto nav arī lielas mugursomas izmērā, bet ietilpībā piekāpjas tikai busiņiem. Gāzes izvēles iespēja, kas sniedz bezuzpildes nobraukumu virs 1000km, padara to interesantāku taupītājiem un tālākbraucējiem. Nav pat jāizvēlas aprīkotākās versijas, ar ekrāniem, jo jau bāzes komplektācijā vari pieslēgt un nostiprināt viduskonsolē savu viedtelefonu ar visām tā priekšrocībām. Un tas nekas, ka durvis aizveras kā moskvičam vai piekare ir ar mazāku energo ietiplību, vai ātrumkloķis tevi informē par kārbas leņķi attiecībā pret šasiju. Tu jūti, ka šī mašīna ir patiesa, tā necenšas noslēpt savas nepilnības. Tā ir kā partneris, kas jau pirmajā randiņā pasaka: “jā, es naktīs krācu un gadās arī kāds balodītis, tomēr vari uz mani paļauties, nemēģināšu tevi izputināt”.”

Atbalsta: Shell Helix motoreļļas, apdrošināšanas sabiedrība Balcia, Sony, sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, Tvnet, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, Jauniauto.lv, garaza.lv, LAMB, V4 motors.

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS