Būsiet pārsteigti, bet “alus vēders” mēdz būt ne tikai vīriešiem, bet arī sievietēm, turklāt nepareizas diētas dēļ tas nereti izveidojas arī aktīvā dzīvesveida atbalstītājiem, apliecina Veselības centru apvienības (VCA) uztura speciāliste Anita Baumane. Viņa arī atgādina apdomāt, cik daudz ikdienā vai svētkos lietot alu, jo alū viltīgi slēpjas šķidrās kalorijas. Kauss pēc kausa, un ikdienā nepieciešamo kaloriju daudzums pārsniegts vairākkārt!

Alus cilvēces kultūrā ir bijis nozīmīgs jau tūkstošiem gadu. Nav brīnums, ka daži apgalvo, ka alus labvēlīgi ietekmē veselību. Vai tā tiešām ir? Vai zināt kādas uzturvielas uzņemiet, dzerot alu? Cik daudz kaloriju? Un kādēļ alus tiek vainots, ja iegūstam apjomīgu vēdera formu?

Ko satur viena alus skārdene (apmēram 340 ml)?

Kalorijas: 153

Olbaltumvielas: 2 grami

Tauki: mazāk par 1 gramu

Ogļhidrāti: 13 grami

Šķiedrvielas: mazāk par 1 gramu

Cukurs: mazāk par 1 gramu

“Šķiet, nekas traks, gluži parasts produkta apraksts, kādu varam lasīt jebkuram pārtikas produktam, vai ne?” retoriski jautā „Mēness aptiekas” pieaicinātā uztura speciāliste Anita Baumane. 

Svara pieaugums. Alū ir daudz kaloriju, tāpēc pārmērīga dzeršana var izraisīt ievērojamu svara pieaugumu. „Jebkurā cukuriem bagātā šķidrumā kaloriju ir daudz un dzerot tās savācam ātri (ne velti uztura speciālist ir sākuši lietot vārdu salikumu „šķidrās kalorijas”, apzīmējot kaloriju veidu, kas tiek uzņemts dzerot). Turklāt tās nedod sāta sajūtu, bet pats dzēriens tiek patērēts lielos daudzumos” saka Anita Baumane. “Alus vēders” ir izplatīts termins, domājot par cilvēkiem ar palielinātu vidukļa apkārtmēru. Pētījumi ir apstiprinājuši, ka alus dzeršana patiešām palielina vidukļa apkārtmēru.

Kad sešpaka uz vēdera pārvēršas par mucu!

Uz jautājumu: “Vai alus izraisa “alus vēderu”?”: VCA uztura speciāliste Anita Baumane atbild: 

„Jā un nē.” „Ne visiem alus dzērājiem tas ir un arī pretēji –  cilvēki, kas sporto ir iedzīvojušies alus vēderiņos. Kaut man no savas prakses jāteic, ka pēdējie parasti izvēlējušies nepiemērotu diētu vai vingro par maz”, saka speciāliste. Kādēļ alus tomēr tiek vainots vēdera lielajos apmēros? „Šķidrās kalorijas ir viegli pārspīlēt,” stāsta „Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte. „Izdzerot 340 ml alus, nerodas sāta sajūta, drīzāk pat otrādi, bet šī glāze satur 150 kalorijas, kas nav maz un parasti tā arī nav vienīgā, jo sevišķi Jāņu vakarā.”

Ja jums ir “alus puncis”, jūs neesat vienīgais, bet tam nebūtu jākļūst par mierinājumu. Šķiet, ka alus dzērājiem visā pasaulē ir tendence audzēt vēderus, it īpaši ar pieaugot gadu skaitam un, ja esat vīrietis. Tātad, kas īsti liek vīriešiem un dažām sievietēm izaudzēt bēdīgi slaveno vēderu?

Kas izraisa alus vēderu?

Jebkāda veida kalorijas – vai nu no alkohola, saldo dzērienu vai lielas ēdiena porcijas – var palielināt tauku daudzumu uz vēdera. Tomēr kā izrādās, alkoholam ir īpaša saistība ar taukiem vidusdaļā. „Medicīnas literatūra atrodam faktu, ka alkohola lietošana ir saistīta ar tuklāku vidukli, jo, vienkāršiem vārdiem sakot, aknas „dedzina” alkoholu, nevis taukus,” skaidro Anita Baumane.

Dzerot alu, pastāv iespēja ātri aizrauties, jo šķidrās kalorijas ir viegli uzņemt par daudz. Papildus minētajām150 kalorijām, neaizmirstiet pieskaitīt no uzkodām uzņemtās, kas lielākoties ir neatņemama alus dzeršanas sastāvdaļa. Alkohols var palielināt apetīti. Turklāt, dzerot alu bārā vai ballītē, pa rokai esošais ēdiens bieži vien ir trekns, piemēram, pica, vistu spārniņi un citi cepti ēdieni.

Kāpēc tauki uzkrājas uz vēdera?

Kad uzņemat vairāk kaloriju, nekā sadedzināt, liekās kalorijas tiek uzkrātas kā tauki. To, kur jūsu ķermenis tos uzglabās, daļēji nosaka vecums, dzimums un hormoni.

Zēni un meitenes sāk ar līdzīgiem tauku uzkrāšanas modeļiem, taču pubertāte to maina. Sievietēm ir vairāk zemādas tauku nekā vīriešiem, tāpēc šīs papildu kalorijas mēdz nogulsnēties rokās, augšstilbos un sēžamvietā, kā arī, protams, uz vēdera. Tā kā vīriešiem ir mazāk zemādas tauku, viņiem liekā ķermeņa masa vairāk nogulsnējas tieši uz vēdera.

Alus vēders mēdz būt pamanāmāks gados vecākiem cilvēkiem, jo, kļūstot vecākam, arī nepieciešamais kaloriju daudzums samazinās. Kļūstot mazāk aktīviem vieglāk pieņemties svarā.

„Līdz ar vecumu pazeminās arī hormonu līmenis gan sievietēm, gan vīriešiem palielinot iespējamību, ka tauki nogulsnēsies tieši vēdera apvidū. Sievietēm, kuras menopauzē lieto hormonu aizstājterapiju, ir mazāka iespēja, ka palielināsies tauki uz vēdera nekā tām, kuras nelieto. Pētījumi liecina, ka arī smēķētājiem var nogulsnēties vairāk tauku vēdera zonā,” skaidrojumu papildina „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Kas vainas alus vēderiņam?

Tā nav tikai kosmētiska problēma, bet gan saistīta ar dažādām veselības problēmām, sākot ar 2. tipa cukura diabēta līdz augstam asinsspiedienam un sirds un asinsvadu slimībām. Turklāt papildu kilogramu nēsāšana uz augšstilbiem vai gurniem ir mazāk riskanta nekā to nēsāšana vēdera rajonā. Proti, zemādas tauki ap vidukli un augšstilbiem, gurniem un sēžamvietu, nav tik bīstami kā viscerālie tauki, kas atrodas dziļi vēdera dobumā ap jūsu iekšējiem orgāniem.

Anita Baumane skaidro, ka viscerālos taukus vēdera sienā mēra pēc vidukļa apkārtmēra: “Ja vidukļa apkārtmērs pārsniedz 89 cm sievietēm un 102 cm vīriešiem, paaugstinās sirds slimību, metaboliskā sindroma un vispārējās mirstības risks.” Speciāliste arī brīdina, ka šie skaitļi ir tikai vadlīnijas, un iesaka saglabāt vidukļa izmēru mazāku.

Vēdera “nomešana”

„Nav maģiska veida, kā cīnīties ar taukiem uz vēdera, izņemot pārbaudīto metodi – samazināt kalorijas un palielināt fizisko aktivitāti,” ir pārliecināta Anita Baumane, kas ir arī fitnesa trenere. 

Tā kā ir saikne starp alkohola kalorijām un vēdera taukiem, labākais ar ko sākt, samazināt alkohola patēriņu līdz jau minētajai vienai glāzei dienā sievietēm un divām glāzēm vīriešiem. Zvērinātiem alus baudītājiem vajadzētu izvēlēties gaišo alu, kurā ir 100 kalorijas vai mazāk. Vēl viena iespēja ir lietot alkoholu tikai brīvdienās un mainīt alkoholiskos dzērienus ar mazkaloriju bezalkoholiskajiem.

„Un noteikti neaizmirstiet ieturēt veselīgu maltīti pirms vai kopā ar dzērieniem, lai palīdzētu pretoties kārdinājumam pēc trekniem ēdieniem ar pārāk daudz kalorijām,” piesaka uztura speciāliste.

Vai vingrinājumi var palīdzēt atbrīvoties no alus vēdera?

Veicot iesēdienus, vēderpreses vai citus vingrinājumus, jūs noteikti stiprināsit, piemēram, „korsetes” muskuļus un palīdzēsit noturēt vēdera taukus, taču no tiem neatbrīvosieties. Vienīgais veids, kā tos (vai jebkāda veida taukus), zaudēt, ir mazināt svaru. Aerobikas vingrinājumi, piemēram, skriešana, peldēšana, riteņbraukšana un teniss, ir daži no labākajiem veidiem, kas palīdz samazināt lieko ķermeņa masu. „Bet jebkura veida vingrinājums palīdzēs jums noturēt svaru efektīvāk nekā tikai diēta,” iedrošina „Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte Anita Baumane, piebilstot, ka ir arī laba ziņa, jo sākot „nomest” svaru, vispirms tas zudīs tieši vidusdaļā. Viscerālie tauki ir metaboliski aktīvāki un var tikt sadalīti ātrāk un tādēļ ir vērts censties – jo centība tiks atalgot ar labāku stāju un veselību!

Uzziņai

Alus pagatavošana un sastāvs

Alu parasti gatavo no ūdens, graudiem, apiņiem un rauga.

Iesala mieži ir visbiežāk izmantotie graudi. Parasti to aromatizē ar apiņiem, lai iegūtu alum raksturīgo rūgtumu un līdzsvarotu iesala saldumu. Apiņi darbojas arī kā konservants. Visbeidzot, alu raudzējot raugs pārvērš cukurus spirtā.

Dažus brūvējumus gatavo ar citiem graudiem: kviešiem, kukurūzu vai rīsiem. Unikālu garšu iegūšanai mēdz izmantot augļus, garšaugus un garšvielas.

Alus alkohola saturs svārstās no mazāk nekā 3% līdz 40% atkarībā no alus veida un receptes. Lielākajā daļā gaišā alus ir aptuveni 4–6% alkohola.

Cik daudz zinām par alu? 

Alus ir viens no vecākajiem dzērieniem pasaulē. Alus receptes var atrast ēģiptiešu kapenēs, Mezopotāmijas arheoloģiskajos izrakumos un babiloniešu tekstos. Mūsdienās alu var iegādāties pārtikas preču veikalos un alus darītavās visā pasaulē. Cilvēki pat atklāj alus pagatavošanas prieku mājās. Galu galā alus ir gana viegli pagatavojams. Tas ir graudu fermentācijas produkts spirtā. Iespējams, tas pat bija viens no pirmajiem izgudrojumiem tūliņ pēc tā saucamās lauksaimniecības revolūcijas cilvēces attīstības vēsturē.

Cilvēka organisms šķidrumu nevar uzkrāt tā, kā tas izdodas, piemēram, kamielim, tādēļ mums ūdens jāuzņem regulāri. Lai arī ūdens nesatur barības vielas, tomēr tas ir nepieciešams ikvienu ķermeņa funkciju veikšanai, tostarp gremošanai, barības vielu transportēšanai un ķermeņa temperatūras regulēšanai, kā arī citiem daudziem ķīmiskiem procesiem. 

Ūdens vajadzīgs, lai uzturētu un veidotu visus ķermeņa audus, tas ir visu sekrētu (asaru, siekalu un kuņģa sulas) sastāvā, tas ir orgānu un locītavu mitrinošo šķidrumu pamatā, ūdens arī mitrina ādu padarot to maigu un gludu. Lai cik savādi izklausās, bet ar gadiem cilvēka ķermenis kļūst „sausāks”. Salīdzināsim! Jaundzimušā organisms satur 75-80 % ūdens, bet pēc 60 gadu vecuma tie ir tikai 50 procentu. Vesels cilvēks zaudē šķidrumu elpojot, urinējot, svīstot un ar vēdera izeju, taču atjaunot spēj, regulāri uzņemot šķidrumu. 

Simptomi, kas liecina par nepietiekamu ūdens patēriņu

Neliela dehidratācija jeb atūdeņošanās (1-2% svara zuduma gadījumā) var izraisīt vieglas galvas sāpes, reiboni, nogurumu, koncentrēšanās spēju samazināšanos, lielāks ūdens zudums – koordinācijas traucējumus, halucinācijas, kognitīvo spēju traucējumus. Gados veci cilvēki vairāk pakļauti dehidratācijas riskam, kā rezultātā iespējami nopietni kognitīvo spēju traucējumi.

Cik daudz ūdens optimāli būtu jāuzņem?

Nav konkrētas atbildes uz šo jautājumu. Pasaules Veselības organizācijas speciālisti norāda, ka nepieciešamais ūdens daudzums katram organismam ir atšķirīgs, savukārt citu ārvalstu speciālisti rekomendē pieaugušiem vīriešiem, vecākiem par 51 gadiem 3,7 litri dienā (no kuriem 2,7 litri būtu jāizdzer), bet sievietēm 2,7 litri dienā (no kuriem 2,2 litri vajadzētu izdzert). Aprēķini balstīti uz pieņēmumu, ka personai ik dienu ir 60 minūšu fiziskā aktivitāte ar vidējas intensitātes slodzi un uzņemtais enerģijas daudzums ir ap 2200 kcal.

Kādas ir Latvijas speciālistu rekomendācijas? Vadoties pēc Veselības Ministrijas izstrādātajiem  uztura ieteikumi, optimālais diennaktī nepieciešamais šķidruma daudzums, kas jāuzņem ēdot un dzerot, kā arī lietojot ar ūdeni bagātus produktus, ir aptuveni 2–2,5 litri jeb 30–35 ml uz cilvēka 1 kg ķermeņa svaru. Piemēram, ja cilvēks sver 70 kg, tad dienā būtu nepieciešams uzņemt vismaz 2100 – 2450 ml šķidruma. Vismaz pusi no ieteicamā šķidruma daudzuma jāuzņem ar ūdeni, nesaldinātām tējām bez kofeīna (piemēram, piparmētru, kumelīšu tējas). Uzņemtā un zaudētā šķidruma daudzums katram cilvēkam var būt individuāls un atkarīgs no daudziem faktoriem, tostarp cilvēka ķermeņa svara un auguma garuma, lietotā uztura (uzņemot daudz šķiedrvielu piemēram, klijas, linsēklas, arī uzņemtā šķidruma daudzums jāpalielina), fiziskās aktivitātes, apkārtējās vides temperatūras.

Noteikti jāpalielina uzņemtā šķidruma daudzumu karstumā un lielas fiziskas slodzes laikā – sportojot, veicot fiziski smagu darbu, kā arī  saslimšanas gadījumā, piemēram, caurejas, vemšanas, vai stipras svīšanas gadījumos, taču šādās reizēs labāk noderēs ūdens ar augstāku mineralizācijas pakāpi virs 1,5 g/l un lielāku Na (nātrija) un Cl (hlorīda) saturu. 

Fiziskā aktivitāte

Slodze, jo sevišķi karstos ārējās vides apstākļos, var radīt lielu kopējā ūdens zudumu sviedru veidā. Cilvēka svīšanas intensitāte ir atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem, piemēram cilvēkiem veicot ikdienas aktivitātes ļoti karstā klimatā (tuksnesī), svīšanas intensitāte ir no 0,3 līdz 1,2 litri stundā. Palielināts tauku daudzums organismā nelabvēlīgi ietekmē darbspējas karstumā. Slodzēs, kur ir jāpārvieto savs ķermenis, tukliem cilvēkiem ir lielāks enerģijas patēriņš un siltuma produkcija nekā cilvēkiem ar normālu ķermeņa masu.  

Fiziskās slodzes laikā, kas ilgst 30-60 minūtes var izraisīt dehidratāciju – ja netiek uzņemts pietiekami daudz ūdens (jo svīšanas intensitāte var būt 1-1,5 litri stundā) – tas negatīvi var ietekmētu sirds un asinsvadu, termoregulācijas un veiktspējas reakcijas. Galvenais mērķis šķidruma lietošanai pirms fizikās slodzes ir novērst dehidratāciju vai aizkavēt dehidratācijas kaitīgo ietekmi fiziskās slodzes laikā, tādēļ svarīgi ūdeni uzņemt 3-6 stundas pirms fiziskās slodzes – 500 ml, kā arī slodzes laikā ik pēc 15 -20 minūtēm, padzeroties apmēram 120 ml un noteikti padomājot par ūdens uzņemšanu pēc slodzes – apmēram 400 -600 ml uz katru zaudēto ūdens zudumu, liecina  Amerikas Nacionālās koledžu sporta asociācijai. Tādēļ būtu vēlams nosvērties pirms slodzes un pēc slodzes, lai zinātu, cik tika zaudēts ūdens daudzums slodzes laikā. 

Bērniem arī ūdens ir svarīgs 

Treniņa vai sacensību dienā šķidruma zudums ir 2%. Ja šķidrums netiek uzņemts vai tiek uzņemts par maz, nākamajā dienā dehidratācija padziļinās un var sasniegt 5%, kas ir bīstami bērna veselībai. Bērni ūdens vietā mēdz dzert saldinātus gāzētos dzērienus. Tie satur lielu cukura daudzumu, vien nieka 350 ml saldinātas limonādes skārdene satur 40 gramus cukura (8 tējkarotes), t.i., pārsniedzot Pasaules Veselības organizācijas ieteicamo cukura dienas devu, kā arī jāpiezīmē, ka gāzētie ūdeņi ar garšām  neremdēs slāpes, bet dos papildus kalorijas, jo apskatot to uzturvērtības informāciju, var redzēt, ka 100 ml šādu minerālūdeņu satur 3 gramus cukura. 

Ūdens un liekais svars

Zinātniski apstiprinājies ūdens lietošanas efekts uz taukaudu metabolisma procesiem. Secināts, ka, izdzerot 500 ml ūdens, metabolisma līmenis palielinājās par 30%. Tas sākas desmit minūtes pēc ūdens iedzeršanas, maksimumu sasniedzot pēc 30-40 minūtēm, un efekts saglabājas stundu pēc ūdens lietošanas.

Ūdens un novecošana

Ādas mitrināšanai nepietiek vien ar ārīgu līdzekļu lietošanu. Āda darbojas kā šķidruma rezervuārs un piedalās organismā šķidruma regulēšanas procesos. Vidējas dehidratācijas gadījumā āda ir piesārtusi, sausa, zaudē elastīgumu (elastīguma zuduma gadījumā pastiepta āda plaukstas virspusē lēnāk atgriežas sākuma pozīcijā). Hroniskas dehid­ratācijas gadījumā āda ātrāk noveco. 

Ieskatāmies tualetes podā!

Urīna krāsa var kalpot kā hidratācijas indikators. Proti, pēc urīna krāsas var noteikt, vai uzņemtais šķidruma daudzums ir pietiekams jeb tomēr ikdienā tiek uzņemts par maz. “Slinkam” ūdens patērētājam, visticamāk arī urīns būs tumšāks un koncentrētāks. Urīna krāsu var ietekmēt arī citi faktori (uzturs, medikamenti, slimības), kas nav saistīti ar hidratāciju. 

Ūdens aptiekas plauktā

„Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone stāsta par aptiekā iegādājamiem produktiem veldzei un normāla šķidruma daudzuma nodrošināšanai organismā. „Arī aptiekā var iegādāties ūdeni. Aptiekā var iegādāties gan gāzēto ūdeni, gan negāzēto, dažādos tilpumos –  puslitra, litra un arī pusotra litra tilpumā. Aptiekā ir nopērkami uztura bagātinātāji –putojošās tabletes, ko var lietot dehidratācijas gadījumos. To sastāvā ietilpst dažādi mikroelementi –  nātrijs, kas kopā ar kāliju veicina ūdens regulēšanu organisma šūnās, kā arī nodrošina barības vielu iekļūšanu šūnā, nātrija joni piedalās nervu impulsu pārvadē un aktivizē fermentus. Kālijs nepieciešams ne tikai sirdij, bet arī kauliem, gludajai muskulatūrai, optimālai šķidruma bilancei organismā, kā arī normālai nervu sistēmas darbības uzturēšanai. Kālijs ir viens no svarīgākajiem minerāliem asinsspiediena regulēšanai. Ir arī magnijs, C vitamīns, kalcijs un glikoze, kas nepieciešama šūnu enerģijai. Pat neliels pastāvīgs kālija un magnija deficīts var apgrūtināt ikdienas gaitas, jo rodas tādi simptomi kā krampji, traucēta kuņģu zarnu trakta darbība un parādās sirds un asinsvadu darbības traucējumi. Vasaras karstākajās dienās ir pastiprināta svīšana, tas nozīmē, ka samazinās arī dažādu mikroelementu līmenis organismā. Tāpēc ir līdzekļi, ko var sajaukt kopā ar dzeramo ūdeni un paņemt līdzi izbraukumā vai darba gaitās. Savukārt, ja organisma dehidratācija ir notikusi caurejas dēļ, tad ir ieteicams lietot līdzekli, kurš gan samazinās caureju, gan atjaunos organisma elektrolītu balansu.”

Dzer droši!

Slimības profilakses un kontroles centrs brīdina, pirms padzeršanās īpaši, ja atrodies brīvā dabā, pārliecinies vai dzērienā nav nokļuvusi lapsene vai citi bīstami kukaiņi! 

Avoti: 

1. https://www.usgs.gov/special-topic/water-science-school/science/water-you-water-and-human-body?qt-science_center_objects=0#qt-science_center_objects
2. https://www.doctus.lv/2007/2/udens-balanss-organisma-nepiemirstam-padzerties
3. https://veselam.la.lv/udeni-nedrikst-dzert-parmerigi-cik-daudz-un-kada-veida-udens-jadzer-lai-saglabatu-veselibu
4. https://www.lspa.lv/files/students/Promotion/Lilita_Voitkevica_promocijas_darbs.pdf
5. https://www.ive.edu.hk/cw/wc/html/en/cw_campus_offices_wellc_files/pdf/Function%20of%20water%20in%20the%20human%20body.pdf
6. https://www.ncaa.org/sites/default/files/Performance%20Hydration%20Fact%20Sheet.pdf

Jau tūlīt klāt gada vasarīgākie svētki – Līgo vakars un Jāņi, kad daudzi dosies dabā, lai kārtīgi izbaudītu četras brīvdienas. AAS BALTA (PZU grupa) aicina jāņuzāļu reibinošajā smaržā nezaudēt modrību, jo apdrošinātājs ik gadu saņem dažādus atlīdzību pieteikumus par likstām, kas piemeklējušas līgotājus. Lai palīdzētu līgot droši, BALTA apkopojusi piecus vērtīgus, labi zināmus, tomēr atkal un atkal atgādināšanas vērtus ieteikumus, kurus paturēt prātā, pirms nodoties svētku priekiem.

Brauc prātīgi!

Lai nokļūtu līgošanas vietā, visērtākais transportlīdzeklis ir automašīna. Tajā var doties, kurp vien sirds kāro, līdzi ņemot visu svētku noskaņai nepieciešamo. Tiesa, dažs labs līgotājs līdz ugunskura vietai nemaz netiek – dažādas neražas autovadītājus piemeklē jau pa ceļam uz svinību norises vietu. 

“Tā kā cilvēki svētkus nereti apvieno ar garākām brīvdienām, satiksme pirmssvētku dienās mēdz būt krietni intensīvāka nekā parasti. Likumsakarīgi arī ceļu satiksmes negadījumu ir vairāk. Kā rāda BALTA pieredze, vislielākais negadījumu skaits tiek reģistrēts 2–3 dienas pirms svētkiem, piemēram, pērn jūnijā visvairāk ceļu satiksmes negadījumu notikuši 21. datumā. Arī šogad visintensīvākā satiksme prognozējama laikā no 20. līdz 22. jūnijam, tāpēc autovadītājiem šajā laikā jābrauc īpaši prātīgi,” saka BALTA Apdrošināšanas atlīdzību direktors Ingus Savickis. 

Kaut arī visbiežāk BALTA saņem atlīdzību pieteikumus par ceļu satiksmes negadījumiem, Līgo laikā šoferīšiem netrūkst arī citu likstu: garajā zālē un kuplajās papardēs autovadītāji pazaudē savu spēkratu atslēgas, stāvēšanai novietotas automašīnas saskrāpē un citādi apskādē citi izklaidīgi līgotāji, un, arī braucot pa meža ceļiem, gadās dabūt kādu zara ievilktu švīku sānā. Tapēc ir vērts rūpīgāk nekā ikdienā pieskatīt savu karieti un tās aksesuārus. BALTA atgādina – gan svētkos, gan ikdienā alus un sēšanās pie stūres ir nesavienojamas lietas!

Kurini atbildīgi!

Katru gadu dažādas ķibeles jāņabērnus piemeklē arī pie svētku ugunskura. Lēkšana pāri ugunskuram, neuzmanīga ugunskura aizdedzināšana ar degšķidrumiem vai uguns atstāšana bez uzraudzības var viegli novest pie apdegumiem un vēl lielākām nelaimēm. Pirms kurt ugunskuru, jāizvērtē, vai tam paredzētā vieta ir ugunsdroša, pa tvērienam jātur spainis ar ūdeni, ja nu pie Līgo uguns kļūst par karstu. Savukārt pēc svētku noslēguma jāpārliecinās, ka ugunskurs ir kārtīgi nodzēsts. Noteikti nevajadzētu kurt uguni priežu mežā un citās sausās, ugunsbīstamās vietās. Kaut arī pēdējā laikā ir gana lijis, zāle ātri izžūst un var viegli aizdegties.

Īpaši jāuzmanās ar lēkšanu pāri ugunskuram – lai gan tā ir iemīļota svētku tradīcija, tomēr, ņemot vērā traumu statistiku, BALTA eksperts iesaka no šīs nodarbes atturēties pavisam. Noteikti nedrīkst atstāt bērnus pie uguns bez uzraudzības. 

BALTA atgādina, ka piesardzība jāievēro arī pirms uguns iedegšanas – piemēram, pērn Jāņos kāds līgotājs, gatavodams malku jāņugunij, ar cirvi nejauši savainojis roku. Lai gan mediķi un apdrošinātāji savu darbu paveikuši ātri un profesionāli, tomēr svētku vakars izbojāts gan pašam, gan citiem līgotājiem. 

Ēd un dzer ar mēru!

Tāpat kā jebkuros svētkos, arī Jāņos mērenība jāievēro gan ēšanā, gan dzērienu baudīšanā, lai nākamajā dienā nebūtu jācīnās ar organisma pārslodzes sekām. Ar vienu iecienītu gardumu jāuzmanās īpaši – labi pagatavots šašliks ir brīnumgards, taču ne viens vien līgotājs piedzīvojis izbīli, ar to aizrijoties.  

Tomēr BALTA eksperts jo īpaši aicina uzmanīties, dzerot no pudeles. “Dažādi dzērieni pudelēs, it īpaši cukurotie, pievilina lapsenes. Pudelē kukaini ir ļoti grūti pamanīt, bet iedzert šādu malku ir bīstami – lapsenes kodums mutē va rīklē var beigties ar anafilaktisko šoku. Diemžēl pērn šāds gadījums ar letālu iznākumu fiksēts arī BALTA pieredzē,” atklāj Ingus Savickis un iesaka pēc padzeršanās vienmēr uzskrūvēt pudelei korķīti vai kā citādi to aizvākot, bet bērniem vislabākā izvēle būs limonādes baudīšana ar salmiņu.

Dodoties zaļumos, izvēlies piemērotu apģērbu!

Par lapsenēm pudelē skaidrs, taču arī citiem mošķiem labāk mest līkumu. Vainagu pīšana, papardes zieda meklēšana un citas aktivitātes dabā nozīmē gatavās izpriecas ērcēm, kuras vasarā ir ļoti aktīvas – to kodums diemžēl var beigties ar ērču encefalītu vai Laimas slimību, kas nozīmē ilgstošu un visai dārgu ārstēšanos. Tāpēc pa brikšņiem un kupliem zāles puduriem ieteicams brist apģērbā, kas neļauj ērcēm daudz vaļas – garās biksēs, kreklā ar garām piedurknēm, apģērbā no slīdīga auduma, pa kuru ērcei grūti rāpties, un baltās drēbēs, lai sīko kukaini laikus pamanītu, un pēc mežā iešanas pārģērbties. Papardes zieda meklētājiem ir zināmas priekšrocības, jo, pēc ekspedīcijas pārģērbjoties, var kārtīgi apskatīt ne tikai sevi, bet arī otru. Pret ērču encefalītu pasargās savlaicīga vakcīna, bet pret Laimas slimību vakcīnas nav, tāpēc vismaz finansiālai pasargātībai ieteicams apdrošināties.

Ik gadu BALTA saņem arī vismaz vienu atlīdzības pieteikumu no dabas mīļotāja, kurš garajā zālē iztraucējis piktu čūsku. Un, ja nu reiz nolemts jāņuzāles lasīt brangi aizaugušā pļavas malā, jāatceras par latvāņiem – tiem jāmet labi liels līkums, lai neiedzīvotos ķīmiskos apdegumos! 

Peldies bez pārgalvības!

Katru vasaru diemžēl upurus prasa arī ūdens – Latvija šajā negatīvajā statistikā joprojām ir starp “vadošajām” valstīm Eiropā. Pērn BALTA izmaksājusi trīs atlīdzības par noslīkšanas gadījumiem, taču pie ūdens ir viegli iedzīvoties arī dažādās traumās, tāpēc ļoti jāuzmanās. Lielākais nelaimes gadījumu skaits notiek siltā laikā, kad cilvēki daudz uzturas dabā un meklē veldzi ūdeņos. Daudzi labprāt dodas peldēties Jāņudienas saullēktā, lai sasmeltos dabas dziedinošo spēku un enerģiju, taču paslīd vai ūdenstilpes gultnē nepamana asus gliemežvākus, akmeņus, koka gabalus vai pat stiklus un gūst traumas, sasitoties vai sagriežoties. 

“Jebkurā gadījumā ir rūpīgi jāizvērtē, kur un kā peldaties. Lai cik romantiski tas šķistu, nevajadzētu peldēties tumsā, kad ne tikai nepamanāt šķēršļus ūdenī vai krastā, bet arī varat viegli zaudēt virziena izjūtu. Un, protams, jāatceras par elementāriem drošības noteikumiem pie ūdens – nelēkt uz galvas ūdenī ne zināmās, ne nezināmās vietās, neatstāt bērnus bez pieskatīšanas, nepeldēties tam nepiemērotās un nezināmās vietās, nepeldēties vienatnē un nekādā gadījumā neiet ūdenī un nesēsties laivā alkohola reibumā,” atgādina Ingus Savickis, novēlot visiem ne tikai lustīgu, bet arī drošu līgošanu!

Sinoptiķi Līgo svētku brīvdienās, kā arī gaidāmajā nedēļā sola vasarīgi siltus un pat karstus laikapstākļus. Baudot pirmo karstuma vilni šovasar, jāatceras, ka pārlieku ilga uzturēšanās saulē var ne tikai saasināt dažādas veselības problēmas, bet var iegūt arī saules vai karstuma dūrienu. Ar ko atšķiras saules un karstuma dūriens, kā no tiem izvairīties un kā rīkoties, ja tomēr tas iegūts, stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

Baudot sauli, ir svarīgi pievērst uzmanību savai pašsajūtai un veselības stāvoklim, īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem un hronisku slimību pacientiem, kā arī bērniem. “Cilvēkiem, kuri sirgst ar sirds un asinsvadu saslimšanām, kustību traucējumiem un vielmaiņu slimībām, ir jābūt īpaši uzmanīgiem. Lai arī šīs ir augstāka riska grupas, tikpat svarīga ir vērīga attieksme pret savu pašsajūtu arī tiem, kuri jūtas veseli un stipri. Diemžēl pieredze rāda, ka tveicē pārāk bieži veselības problēmās iedzīvojas arī jauni un aktīvi cilvēki, kuri steidz baudīt vasaru, sauli un pārvērtē savus spēkus. Karstā laikā un jo īpaši ilgstošos karstuma periodos īpaši piesardzīgam jābūt ikvienam, jo pārlieku ilga uzturēšanās saulē var novest pie karstuma dūriena”, uzsver Apotheka farmaceite Laila Zālīte. 

Karstuma dūriens

Karstuma dūriens ir stāvoklis, kas rodas, organismam pārkarstot. Šādā stāvoklī organisms vairs nespēj sevi dzesēt, “nobrūk” termoregulācija. Organisma pārkaršanu veicina paaugstināta fiziskā slodze nepiemērotos jeb karstos laikapstākļos, piemēram, ilgstošas pastaigas, riteņbraukšana, arī vingrošana ārā karstā laikā var veicināt risku iegūt karstuma dūrienu. 

Ja iegūts karstuma dūriens, cietušais var izjust ļoti spēcīgus krampjus rokās, kājās, vēdera apvidū, kas var rasties gan karstuma, gan dehidratācijas rezultātā. Var būt ļoti pārspīlēta svīšana vai tieši pretēji – svīšana var apstāties, bet tas notiek pakāpeniski. Pulsējošas un neizturamas galvassāpes ir vēl viena bieži sastopama karstuma dūriena pazīme. Tāpat par iegūtu karstuma dūrienu var liecināt reibonis, slikta dūša, vemšana, apjukums, kad cilvēks vairs nespēj atbildēt uz elementāriem jautājumiem, kā arī var būt grūtības pārvietoties. Karstuma dūriena gadījumā ķermenis pārkarst, sirds ir pārslogota, jo tai jāpumpē vēl vairāk asinis, lai iebūvētā ķermeņa dzesēšanas sistēma darbotos, asinsspiediens var paaugstināties, var rasties elpošanas traucējumi, jo cilvēks ir uzņēmis daudz vairāk skābekļa nekā nepieciešams. Karstos laikapstākļos īpaši jānovēro mazuļi un bērni – viņi pārkarstot var kļūt apātiski vai arī gluži pretēji – ļoti raudulīgi. 

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par karstuma dūrienu?

Cietušo nepieciešams pēc iespējas ātrāk pārvietot uz vēsāku vietu, ēnu. Ja nepieciešams, atbrīvot no šaura, spiedoša apģērba, dot padzerties vēsu ūdeni maziem malciņiem. Svarīgi, lai cietušais atgūst normālu ķermeņa temperatūru, ko iespējams panākt, liekot uz galvas, kakla, padusēs, cirkšņos mitrus, vēsus apliekamos (var izmantot dvieli vai kādu citu auduma gabalu). Dzesēt cietušo nepieciešams  pakāpeniski, nekādā gadījumā to nedrīkst darīt strauji, jo strauja asinsvadu sašaurināšanās var radīt kaitējumu veselībai. Ja nav pārliecības, ka cietušā stāvoklis uzlabojas, noteiktijāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests. 

Saules dūriens

Saules dūriens ir karstuma dūriena veids, ko izraisa pārāk ilgstoša uzturēšanās tiešos saules staros. Tā ietekmē paplašinās galvas smadzeņu asinsvadi, radot asins sastrēgumu un smadzeņu tūsku, kas smagākos gadījumos var izraisīt asinsvadu plīsumu, kam var sekot asinsizplūdums. Pirmās pazīmes, kas var liecināt par saules dūrienu, ir pēkšņs vājums, nespēks, miegainība, izdalās auksti sviedri, var parādīties galvassāpes vai reibonis, kā arī raksturīga paātrināta sirdsdarbība un elpošana, vemšana. Smagākos gadījumos cietušos var zaudēt samaņu, var būt apziņas traucējumi, krampji un ķermeņa temperatūra var paaugstināties pat līdz 42⁰ C. 

Kā rīkoties, ja ir aizdomas par saules dūrienu?

Ja ir aizdomas par saules dūrienu, cietušais jānogādā vēsā vietā vai ēnā, uz viņa pieres jāuzliek vēsas, mitras kompreses vai samitrināts dvielītis, var ietīt ledu auduma gabalā un likt pie galvas. Cietušajam jādod padzerties vēss ūdens un jāatbrīvo no cieša apģērba krūškurvja un kakla rajonā. Ja nepieciešams, var lietot pretsāpju un pretdrudža līdzekļus. Smagākos gadījumos, kad cietušais ir zaudējis samaņu vai saules dūrienu guvis bērns vai gados vecāks cilvēks, jāizsauc Neatliekamais medicīniskās palīdzības dienests.

Kā pasargāt sevi no karstuma un saules dūriena? 

• Karstos laikapstākļos ilgstoši neuzturēties ārā, īpaši laika posmā no pulksten 12 līdz 15.
• Valkāt karstam laikam piemērotu apģērbu – gaišas, vieglas drēbes no dabīga materiāla.
• Uzturoties saulē, jāvalkā galvassega. 
• Dienā izdzert vismaz 1,5 – 3 litrus ūdens. Fiziskas slodzes apstākļos ūdeni lietot pastiprināti.
• Pārkarsis cilvēks nedrīkst iet peldēties aukstā ūdenī.
• Izvairīties no smagas fiziskās slodzes veikšanas karstās, nevēdinātās telpās.
• Regulāri iet vēsā dušā vai atvēsināties ar vēsu ūdeni, kaut vai tikai mitrinot seju.
• Karstos laikapstākļos samazināt kafijas un stipras tējas patēriņu, kas veicina organisma dehidratāciju, izvairīties no alkohola lietošanas.

“Lai gan Līgo svētki nav iedomājami bez laika pavadīšanas svaigā gaisā, baudot vasarīgos laikapstākļus un gardas maltītes, arī svētku laikā nedrīkst aizmirst par veselību, tāpēc aicinām visu darīt ar mēru un sekot līdzi savai pašsajūtai un veselībai – uzturoties saulē, lietot saules aizsargkrēmus, uzņemt pietiekamā daudzumā ūdeni un neļauj ķermenim pārkarst,” aicina Apotheka farmaceite Laila Zālīte.

Lai visiem droši, veselīgi un jauki Līgo svētki!

Ir pienācis Jāņu laiks! Tiek plānotas svinību aktivitātes un mielasts. Kā Jāņu svinības un mielastu padarīt pēc iespējas veselīgāku? Kādi ir ieteicamākie ēdieni veselīgam Jāņu galdam? Un par kādiem drošības pasākumiem nedrīkstam aizmirst? Iesaka BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, sertificēta uztura speciāliste Liene Sondore un BENU Aptiekas farmaceite Sintija Jureviča.

Svētku mielasta plānošana

Lai vasaras saulgriežu svinētājiem būtu spēks lustēties, laikus ir jāpadomā par tradicionāliem ēdieniem svētku galdā, saka sertificēta uztura speciāliste L. Sondore. Jāņu nakts ir gara, tāpēc svētku galdu būtu ieteicams plānot vairākās kārtās, viesiem sadalot darāmos darbus. 
Ja viesi svinību vietā ierodas jau rīta pusē, plānojiet siltas pusdienas – ugunskura sakņu zupu, vārītus jaunos kartupeļus ar biezpienu un piedevām pēc izvēles vai ko citu, jo, paēdot pamatēdienu, nebūs kāre ik pa brīdim apēst kādu našķi. 

Paredzot viesu skaitu un plānojot ēdienkarti, jāņem vērā vieta, kur notiks svinības – ārā, brīvā dabā vai kādās lauku mājās. Kā tiks godāti Jāņi – senču tradīcijās ejot rotaļās, dziedot, dancojot līdz rītam vai bez aktivitātēm. Ja plānots būt nomodā visu nakti, plānojiet pēc pusdienām kopīgas nodarbes, vakara mielasta vietas sagatavošanu un galda klāšanu – sievu un meitu pārziņā varētu būt rauši, pīrāgi, rabarberu plātsmaizes – tās var cept arī no pilngraudu miltiem; salāti – zaļie lapu salāti ar jaunajiem gurķīšiem, aizdarīti ar vieglu olīveļļas/citrusu sulas mērci; Jāņu siers un kādas nelielas uzkodas. Savukārt vīru pārziņā varētu būt gaļas un zivju gatavošana, stāsta L. Sondore. 

Padomājiet par pārtikas drošību!

Ar ēdienu daudzumu nebūtu vēlams pārspīlēt, un ir jāparedz ēdiena droša uzglabāšana.
Ja tiek svinēts ārā, ir jāpadomā par ēdienu trauku nosegšanu, lai ēdienā neiekļūtu kukaiņi un tas nav pieejams dzīvniekiem. Tas īpaši attiecināmas uz limonādēm, alu un kvasu. Neatstājiet atvērtas pudeles un bundžas bez uzraudzības! Ja pudele ir uz kādu mirkli bijusi atvērta, pirms lietošanas vienmēr pārlejiet tās saturu glāzē! Tā izvairīsieties no lapsenes vai kāda cita kukaiņa nokļūšanas mutē! Jādomā arī par to, kā pasargāt ēdienus no tiešiem saules stariem. Svētkiem pagatavoto ēdienu neatstājiet neapklātu ārā! Ēdienu pārklājiet ar pārtikas plēvi, salieciet uzglabāšanas traukos un ievietojiet ledusskapī, pagrabā. Izmantojiet arī aukstuma kastes un speciālus traukus, iesaka uztura speciāliste.

Karstā laikā negatavojiet treknas, krēmainas mērces un ēdienus!  Lai svētki sniegtu tikai labas sajūtas, izvēlieties droši pagatavotu pārtiku – kārtīgi izceptu gaļu un zivis un nelietojiet produktus, kuru sastāvā ir jēlas olas.

Nepārspīlējiet ar ēdieniem un dzērieniem!

Lai svētkos un pēc tiem justos labi, izvairieties no pārēšanās. Lai samazinātu pārēšanās risku, ieteicams gaļas cepšanu veikt vairākos piegājienos ar dažu stundu intervālu, iesaka farmaceite S. Jureviča. Samērīgai jābūt porcijai uz šķīvja – grila ēdieniem jāaizņem ne vairāk kā ceturtā daļa, to papildinot ar svaigiem dārzeņiem, salātiem un augļiem. Maksimāli jāizvairās no treknām mērcēm, majonēzes un krējuma. Ņemot vērā, ka ir svētki, varam palutināt sevi arī ar gardumiem, taču to patēriņam jābūt minimālam. Ja jūtat, ka ir labi paēsts, bet acīm kārojas turpināt baudīt svētku gardumus, jāpievēršas citām lietām – jāpiedalās kādās fiziskajās aktivitātēs!

Ja vairākas dienas pēc kārtas ēsts vairāk nekā ikdienā, nākamajās dienās vēlams atslogot kuņģa un zarnu traktu, ēdot mazāk un dzerot vairāk tīru ūdeni. Vēlams izvairīties no trekniem, asiem, ceptiem un saldiem ēdieniem.

Pievērsiet īpašu uzmanību samērīgai alkoholisko dzērienu lietošanai. Ja tomēr nākamajā dienā pēc šo dzērienu lietošanas sāp galva, simptomu mazināšanai var lietot pretsāpju medikamentu vai kombinēto preparātu, kas satur acetilsalicilskābi ar vitamīnu C. Ieteicams dzert daudz ūdeni, īpaši minerālūdeni, kas bagātīgi satur minerālvielas, uzsver farmaceite.

Veselīgo Jāņu ēdienu TOP5

1. Jāņu siers. Kā uzsver uztura speciāliste L. Sondore, tā ir mūsu nacionālā vērtība – gatavojoties svētkiem, katra saimniece var kaut reizi dzīvē sasiet sieru pati. To var izdarīt, pat esot pilsētas dzīvoklī, ar veikalā nopērkamo pienu un biezpienu! Siers sniegs sāta sajūtu, tas ir labs olbaltumvielu avots. Siers labi garšos viens pats, kā arī kopā ar rudzu maizi, zaļajiem salātiem vai grilēts. Jāņu siers izcili garšo kopā ar pirmajām zemenēm vai medu.
2. Rudzu maize. Arī tā ir mūsu lepnums, kas godos jāceļ galdā. Tā ir labs salikto ogļhidrātu, šķiedrvielu un B grupas vitamīnu avots. Tā sniegs sāta sajūtu, kā arī lieliski garšos kā piedeva pie zupas, sautējuma, ar Jāņu sieru, ar medu un citām piedevām pēc izvēles.
3. Upju un ezeru zivis. Tās var būt zupās, ceptas, ātri pagatavojamas, kūpinātas. Tas ir mūsu tradicionāls ēdiens un labs olbaltumvielu avots, kas sniegs labu sāta sajūtu.
4. Pīrāgi, plātsmaizes un rauši. Teju vai katrā saimē ir sava vislabākā pīrāgu recepte!  Izmantojiet pilngraudu, speltas vai citus miltus, pievienojiet pirmās vasaras ogas vai deserta augļus un cienājiet savus viesus! Tas būs gardi un sniegs enerģiju! Atcerieties, ka mājās ceptiem konditorejas izstrādājumiem varam variēt ar cukura un taukvielu  daudzumu, uzsver uztura speciāliste.
5. Zaļie salāti un sezonas dārzeņi. Tie ir pirmie pašmāju vitamīni un minerālvielas! Saldumu vietā lieciet uz galda jaunos burkāniņus, gurķīšus – svaigus un mazsālītus, tomātus un citus svaigus dārzeņus un zaļumus.

Atcerieties par vispārējo drošību!

BENU Aptiekas farmaceite S. Jureviša uzsver, ka svētku līksmajā noskaņojumā nedrīkstam aizmirst par drošības pasākumiem. Tiem jābūt pirmajā vietā! Īpašu uzmanību pievērsiet šādiem faktoriem:

Ugunskura drošība. uzmanīgi izvēlieties vietu, kur tiks kurināts ugunskurs – drošā attālumā no ēkām, kokiem un žogiem. Ugunskura vietai apkārt jāapliek akmeņi. Nededziniet sadzīves atkritumus, plastmasu un citus industriālus izstrādājumus. No rīta gruzdošais ugunskurs jāaplej ar ūdeni.

Piesardzība pie griliem. Tie jānovieto drošā attālumā no ēkām, kokiem, nojumēm un uz stabilas virsmas. Uzmanīgi apejieties ar degšķidrumu! Īpaši pieskatiet, lai grilu tuvumā neatrastos bērni!

Bērnu drošība ir prioritāte! Bērni ir rūpīgi jāpieskata, neizlaižot no sava redzesloka! Mazie līgotāji ir izveicīgi vainagu pinēji un galda klājēji – jāpieskata, lai šīs nodarbes un vide viņiem būtu droša.

Alkohola reibumā nedrīkst peldēties un piedalīties ceļu satiksmē!

Tāpat, dodoties svinēt svētkus pie dabas, vēlams līdzņemšanai sarūpēt saules aizsarglīdzekli ar augstu SPF, kā arī apdeguma putas vai pieniņu, kura sastāvā ir pantenols – gadījumam, ja saulē pavadīts pārāk ilgs laiks.

Pret kukaiņiem noderēs repelenti, kas darbojas gan pret ērcēm, gan odiem. Savukārt kukaiņu kodumu gadījumā antihistamīnu saturoši geli un pretalerģijas tabletes palīdzēs mazināt niezi un ādas kairinājumu.

Tāpat drošībai ieteicams paņemt līdzi plāksteru komplektu, marles saites un dezinfekcijas līdzekli, pretdrudža un pretsāpju medikamentu, kā arī gremošanas fermentus.

Lai droši un veselīgi Jāņi!

Saulaino vasaras dienu Latvijas klimatiskajā joslā nemaz nav daudz – maz ticams, ka cilvēki būtu gatavi pilnībā atturēties no sauļošanās savas ādas un veselības labā. Tāpēc vērts atgādināt, kā uzturēties saulē droši, negūt apdegumus un zināt, kad āda no saules jāsargā īpaši – par to atgādina “Veselības centrs 4” Dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Lana Mieze un Apotheka Beauty kosmētiķe Ieva Strautkalne.

UVA, UVB, SPF. Kas par tiem jāzina, ja mīli sauļoties?

“Droša uzturēšanās saulē nav iedomājama bez aizsarglīdzekļiem, kas satur aizsargfiltrus, mazinot sau­les apdeguma risku,” norāda “Veselības centra 4” Dermatoloģijas klīnikas dermatoloģe Lana Mieze. Līdzekļos, kas ir nopērkami, lai sargātu ādu no apdegšanas saulē, ir iestrādāts kāds no divu veidu aizsarg­filtriem – vai nu organiskais, kas absorbē ultravioletos starus un pārveido tos par nenozīmīgu siltuma daudzumu, vai arī neorganis­kais jeb minerālais, kas spēj atstarot un izkliedēt ultravioleto gaismu. Atrodoties ārā, ādu sasniedz divu vidu starojums – ultravioletie A (UVA) un B (UVB) stari. UVB stari ir ievērojami spēcīgāki nekā UVA stari, jo iedarbojas uz epidermas šūnām – keratinocītiem un melanocītiem jeb pigmenta šūnām. “Saules aizsardzības faktors jeb SPF ir pasaules standarts, kas nosaka aizsarglīdzekļa efektivi­tāti pret UVB starojumu, ja tiek uzklāts pietiekamā daudzumā – 2 mg uz cm². SPF parāda ultravioleto staru daļu, kas netiek līdz ādai. Pie­mēram, SPF 15 aiztur 93 % no UVB starojuma, SPF 30 – 97 % un SPF 50 – 98 %,” skaidro dermatoloģe Lana Mieze. 

Mūsdienās pieejamie saules aizsarglīdzekļi ir ļoti kvalitatīvi, spēj mazināt saules apdeguma risku, palēnināt ādas novecošanās procesus, tie ir ūdens un sviedru izturīgi. Atliek vien pašam padomāt, vai atvaļinājuma atslābumā nepieļaujam kādu no sešām tipiskām kļūdām, kas uzturēšanos saulē padara nedrošu:

1.kļūda: Uzreiz pēc peldes atkārtoti neuzklāj saules aizsargkrēmu

Izņēmums ir tad, ja lieto aizsarglīdzekli, uz kura ir rakstīts “ūdensizturīgs” vai “ļoti ūdensizturīgs”. Tas nozīmē, ka SPF tiek nodrošināts arī pēc 40 vai 80 minūšu ilgas atrašanās ūdenī vai intensīvas svīšanas. 

2.kļūda: SPF vērtība ir nepietiekama

Izvēloties SPF vērtību, būtu jāņem vērā gadalaiks, ģeogrāfiskais novietojums, vecums, dabiskā ādas krāsa, ādas stāvoklis. “Latvijā dzīvojošiem rekomendē izvēlēties vismaz aizsargkrēmu ar SPF 30, bet dienas laikā to atjaunot. Bērniem jāuzklāj aizsargkrēms ar vismaz SPF 50. Šobrīd ir pieejami arī saules aizsardzības krēmi ar SPF 100, kas, kā rāda mūsu novērojami, kļūst arvien pieprasītāki, jo sevišķi sezonas sākumā, kad āda vēl nav pieradusi pie saules. Arvien vairāk sieviešu, rūpējoties par sejas ādu, izvēlas saules aizsargkrēmus ar toni, kas vienlaikus gan mazina saules apdeguma riskus, gan arīdzan ļauj iegūt iedeguma efektu,” stāsta Apotheka Beauty kosmētiķe Ieva Strautkalne. Protams, izvēloties atbilstošu SPF, jāņem vērā, vai āda ir pieradusi pie saules. Tumšākas ādas īpašnieki varētu sākt arī ar aizsarglīdzekli, kam ir SPF 20-30. Kad pigments sācis veidoties, pakāpeniski var pāriet uz zemākas pakāpes SPF.

3.kļūda: Neuzklāj pietiekamu daudzumu aizsarglīdzekļa

Lai sasniegtu pilnīgu uz produkta eti­ķetes norādīto SPF vērtību, pieaugušam cilvēkam uz ķer­meņa jāuzklāj vismaz 6–9 tējkarotes sauļošanās aizsargkrēma jeb 30–45 ml. 

4.kļūda: Visa ģimene lieto vienu krēmu pret saules stariem

Katrai ādai ir savas īpašības un vajadzības. “Mūsdienās visām šīm prasībām ir pieejami arī atbilstoši saules aizsarglīdzekļi – ir produkti, kas domāti ādai ar tendenci uz hiperpigmentāciju, ādai ar rozāciju, jutīgai ādai, kā arī līdzekļi, kas satur aktīvās vielas, lai palēninātu ārējās vides radītu paātrinātu novecošanos. Jo jutīgāka ir āda, jo lielāka uzmanība tai jāpievērš, uzturoties saulē, un ieteicams izvēlēties saules aizsargkrēmus ar pēc iespējas lielāku SPF vērtību,” saka Apotheka Beauty kosmētiķe Ieva Strautkalne. Pērkot aizsarglīdzekli pret sauli, vēlams ņemt vērā ādas tipu: jutīgai un taukainai ādai piemērotāks būs pieniņš, losjons, bet sausai ādai – mitrinošs vai barojošs krēms ar SPF, savukārt normālai un kombinēta tipa ādai – fluīds, pieniņš vai gels. 

5.kļūda: Uzsmērē aizsargkrēmu tikai tad, kad pludmalē jau izklāts dvielis

Teiciens: “Labāk vēlāk, nekā nekad” tiešā veidā neattieksies uz saules aizsargkrēmu lietošanu, jo to būtu ieteicams ādai uzklāt 15 līdz 30 minūtes pirms iziešanas tiešos saules staros, lai pasargātu ādu no apdegumiem. Atkārtoti aizsarglīdzekli ādai jāuzsmērē reizi divās stundās, kā arī pēc katras peldes.

6.kļūda: Lieto aizsargkrēmu, kam beidzies derīguma termiņš

Parasti saules aizsargkrēma derīguma termiņš ir 6–9 mēneši, sprejiem un aerosoliem tas var būt 12 mēneši kopš atvēršanas brīža. Ja krēms sākts lietot pērn vasaras sākumā, visticamāk tā derīguma termiņš jau būs beidzies un tas vairs nepasargās no apdegumiem. Saules aizsargkrēmu nedrīkst uzglabāt tiešos saules staros, nebūtu vēlams arī ledusskapī vai vannasistabā, kur ir mitrs gaiss. Vislabāk to uzglabāt istabas temperatūrā. 

Situācijas, kad ādai vajadzīga īpaša aizsardzība pret sauli:

1. Saule + pigmentācija

Nevienmērīgs ādas tonis, pigmentācijas plankumi var veidoties arī pēc pārmērīgas sauļošanās. “Saules gaisma vispirms izraisa melanīna sintēzi un tad veidojas vienmērīgs iedegums, bet, ja sauļošanās kļūst pārmērīga, šis process tiek izjaukts un glīta iedeguma vietā var veidoties pigmenta plankumi,” skaidro dermatoloģe Lana Mieze. Tiesa, pigmentācijas veidošanos izraisa ne tikai UV stari, bet arī iekaisums (akne), hormonālas svārstības, atsevišķu medikamentu lietošana (nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, anti-psihotiskie medikamenti), traumas, apdegumi, brūces un ģenētika. Lai no tā izvairītos, ārste iesaka lietot saules aizsarglīdzekļus, antioksidantus, netraumēt ādu, nespaidīt pūtītes, ādas iekaisuma mazināšanai lietot atbilstošu terapiju. “Ja tomēr radusies pigmentācija, kamēr tā ir virspusēja, to var likidēt ar azelaīnskābi, kojskābi, tiamidolu, arbutīnu saturošiem līdzekļiem, bet dziļāku pigmentāciju var novērst ar lāzerprocedūrām.” 

• Saule + tetovējumi 

Kamēr tetovējums ir gluži svaigs un vēl nav sadzijis, tas noteikti jāpasargā no saules. Šajā brīdī sauļošanās var ne tikai ātri radīt apdegumu, bet kavēt tetovējuma pareizu sadzīšanu, kā rezultātā tetovējuma attēls un krāsas tiek izkropļotas, sliktākajā gadījumā pastāv arī infekcijas veidošanās risks. Arī pilnībā sadzijušus tetovējumus nav ieteicams pakļaut tiešiem saules stariem bez jebkādas aizsardzības – ilgākā laika periodā zīmējums izbalēs, zaudēs gludās līnijas un košās krāsas.

• Saule + dzimumzīmes

Lielākoties dzimumzīmes rodas dzīves laikā uz tām ķermeņa daļām, kas vairāk pakļautas tiešiem saules stariem, tāpēc to skaits dzīves laikā var palielināties, it īpaši pēc ilgstošas sauļošanās vai gūtiem apdegumiem. Šīm dzimumzīmītēm jāpievērš lielāka uzmanība, lai nepalaistu garām situāciju, kad kāda no tām sāk pārvērsties par ļaundabīgu ādas veidojumu. Otra veida dzimumzīmes ir tās, ar kurām piedzimstam, vairumā gadījumu tās ir labdabīgas. Tikai retos gadījumos, kad mazulis pie­dzimst ar milzīgu pigmenta veidojumu, dzīves laikā var būt lielāks risks, ka ģenētikas un pārmē­rīgas saules mijiedarbībā sākas ļaundabīgs process. Tāpat lielāks ļaundabīgu ādas veidojumu risks ir tiem, kuri bērnībā līdz 18 gadu vecumam guvuši saules apdegumus. Tādēļ vismaz reizi mūžā katram ieteicams pārbaudīt pie spe­ciālista savu ādas veidojumu stāvokli, uzsver dermatoloģe Lana Mieze. 

Līgo svētki un brīvdienas strauji tuvojas, bet jau šobrīd ir aktivizējušies ne vien odi un mušas, bet arī bites, dunduri, lapsenes, irši un citi kukaiņi, kuri svētku baudīšanu piemājas dārzā vai pie dabas var padarīt ne vien sāpīgu, bet dažkārt pat dzīvībai bīstamu. Tādēļ par to, kā pasargāt sevi no kukaiņu dzēlieniem un rīkoties kukaiņu kodumu gadījumā, stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENUAptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece. 

Jutīgās zonas – seja, kakls, elpceļi un galva

Lai arī lielākoties bišu, lapseņu un sirseņu kodumi nav dzīvībai bīstami, tomēr, sākoties alerģiskai reakcijai, sekas var būt ļoti nopietnas, tādēļ ir svarīgi ievērot piesardzību un zināt par pirmās palīdzības sniegšanu situācijās, kad kāds no minētajiem kukaiņiem ir iedzēlis. Īpaši svarīgi tas ir, ņemot vērā, ka situācijas, kurās cilvēki tiek sadzelti, ir ļoti ikdienišķas – pļaujot zāli, staigājot basām kājām, atrodoties pie dabas, veicot uzkopšanas darbus piemājas teritorijā vai citu aktivitāšu laikā. Ģimenes ārste Zane Zitmane uzsver, ka pastiprināta uzmanība siltajā laikā ir jāpievērš dzērienu traukiem, kuros kukaiņi var iekrist, īpaši bīstamas ir skārda bundžas un tumšas pudeles, kurās kukaiņi nav redzami. Ja bite, lapsene vai sirsenis iekož galvā, sejā, kaklā vai elpceļos, var rasties dzīvībai bīstams pietūkums. Šādā gadījumā ir nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība (NMP), jānogulda pacients un maziem malciņiem jādod vēss ūdens vai ledus gabali, lai pēc iespējas mazinātu tūskas veidošanos, kā arī jālieto pretalerģijas līdzekļi. Ja zināms, ka pacientam ir bijusi anafilaktiska reakcija – samaņas zudums, pazemināts asinsspiediens, paātrināta sirdsdarbība, auksti, lipīgi sviedri un elpceļu, lūpu un mēles tūska – nekavējoties jāpielieto adrenalīna intramuskulārā injekcija. Tai vienmēr ir jābūt pieejamai, kā arī par tās pielietošanu ārkārtas gadījumā ir jāinformē tuvinieki, draugi un kolēģi. 

Alerģiskas reakcijas rašanās

Toksīni, pret ko organisms cīnās ar dažādām reakcijām, faktiski ir kodēju un dzēlēju siekalas. Mazajiem asinssūcējiem – knišļiem un odiem – siekalu daudzums ir mazāks, lielajiem kukaiņiem – lapsenēm, bitēm un sirseņiem – krietni lielāks, līdz ar to arī inde krietni spēcīgāka. Ārste Z. Zitmane skaidro, ka alerģija rodas brīdī, kad organisms normālos apstākļos nekaitīgu vielu – antigēnu – notur par bīstamu “iebrucēju” un izdala pārlieku daudz antivielu  jeb “cīnītāju”, kas rezultātā nodara kaitējumu pacientam. To nosaka dažādi faktori, piemēram, ģenētiska iedzimtība un imunitātes īpatnības. Aptuveni 1% cilvēku var rasties bīstamas alerģiskas reakcijas, kamēr lielāks risks alerģijas attīstībai pret kukaiņu kodumiem ir cilvēkiem, kuru tiešajiem radiniekiem ir astma, ekzēma, jebkura veida alerģija, vai arī pašai personai vai tās bērniem ir kāds no iepriekš minētajiem stāvokļiem. Ja cilvēks pirmo reizi atklāj, ka pēc kukaiņu koduma parādās alerģiska reakcija, tad noteikti ir jāsazinās ar ģimenes ārstu un jāpārrunā turpmākie soļi. Ģimenes ārsts izsniegs recepti pretalerģiska medikamenta iegādei un nepieciešamības gadījumā nosūtīs pie alergologa. 

Ko darīt pēc koduma?

Vispirms jādodas uz drošu vietu, lai izvairītos no atkārtotiem dzēlieniem. Pēc bites koduma iespējami ātri ir nepieciešams izvilkt dzeloni, rūpīgi nomazgāt koduma vietu un to apstrādāt ar spirtu vai kādu no dezinficējošiem šķidrumiem. Koduma vietai ieteicams pielikt aukstu kompresi un to regulāri mainīt. Ja sadzelts tiek bērns, uzreiz ir jāiedod pretsāpju līdzeklis, ko izteiktu sāpju gadījumā var darīt arī pieaugušie. Koduma vietai var uzziest pretiekaisuma gelus, bet, ja tūska un nieze ir izteiktas, jālieto antihistamīna preparāti. Ne mazāk svarīgi ir dzert daudz šķidruma, lai toksiskās vielas izvadītu no organisma. Ja bite, lapsene vai sirsenis iekož galvā, sejā, kaklā vai elpceļos, ir nekavējoties jāsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.

Kukaiņu kodumu vietas nevajadzētu kasīt, jo tādejādi tiek traumēta āda, kā arī veicināta infekciju attīstība. Pieaugušajiem un bērniem kodumu vietas apstrādā ar dezinficējošu aerosolu.  Lai novērstu niezi un tūsku, noderēs antihistamīna līdzekļi – ārīgai un iekšķīgai lietošanai. Tāpat jāizmanto geli, kuru sastāvā ietilpst difenhidramīns un dimetindēns. Lai mazinātu alerģisko reakciju, tos uzklāj koduma vietai vairākas reizes dienā. Nopērkami līdzekļi arī ar dabas vielām pēc insektu kodumiem, kuru sastāvā ir, piemēram, kumelītes, ceļtekas un pelašķi. Par piemērotu līdzekli bērniem jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu.

Kā atvairīt kukaiņus?

Lai pasargātu sevi no kukaiņu kodumiem, pirms uzturēšanās ārā ieteicams lietot repelentus – līdzekļus kukaiņu atbaidīšanai. BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece skaidro, ka repelenti iedalās sintētiskajos un dabīgajos. Sintētisko repelentu sastāvā ir dietiltoluamīds (DEET) vai ikaridīns. Pieejamas arī aproces, kas atbaida gan odus, gan ērces. Ērti izmantojamas ultraskaņas repelenta ierīces bērniem, pieaugušajiem un mājdzīvniekiem, kas izstaro pulsējošus ultraskaņas impulsus ērču atbaidīšanai. Par piemērota repelenta izvēli bērniem un pieaugušajiem, kā arī par pareizu tā lietošanu var konsultēties ar farmaceitu. Dabīgo līdzekļu sastāvā izmanto augu ekstraktus, ēteriskās eļļas vai to sastāvdaļas. Odiem un ērcēm nepatiks krustnagliņu, lavandas, tējaskoka, eikalipta, rozmarīna, timiāna, ģerānijas un piparmētras ēterisko eļļu smarža. Speciālistu ieteikumi kukaiņu atvairīšanai:

• Lietojiet kukaiņu repelentus!
• Lai kukaiņi neielidotu dzīvojamajās telpās, lietojiet speciālus aizsargsietus!
• Vasarā dzērieniem izmantojiet salmiņus, bet bērniem – krūzes ar vāciņu un salmiņu!
• Pārliecinieties, vai pirms likšanas mutē pie kumosa nav “pieķēries” kāds kukainis!
• Dodoties pie dabas, izvairieties no saldu smaržu lietošanas un koša apģērba!
• Neaizraujieties ar staigāšanu basām kājām, īpaši zem augļu kokiem, kur bieži sastopamas lapsenes!
• Nekad nemēģiniet pašu spēkiem likvidēt lapseņu vai sirseņu pūžņus, bet gan uzticiet šo uzdevumu speciālistiem!
• Kukaiņu pūžņu tuvumā atturieties no straujām kustībām, lai neprovocētu kukaiņu uzbrukumu!
• Rūpējieties arī par saviem mājdzīvniekiem, sagādājot viņiem speciālas kakla siksnas vai skaustā pilināmus pilienus. 

To, ka zīmēšana palīdz atslābināties un sakopot domas, zina ikviens, kurš telefona sarunas laikā ir vilcis abstraktas līnijas uz papīra lapas, vai kuram pierakstu klades malas piezīmētas ar dažādiem attēliem. Patiesībā šo procesu varētu saukt arī par mākslas terapijas veidu, kas palīdz samazināt stresu un spriedzi. Caur radošo procesu ir vieglāk atkal nonākt kontaktā ar savām emocijām, saprast – kā šobrīd jūties. Koncentrējoties vienam uzdevumam, ļaujam atpūsties ikdienā noslogotajam prātam, lai pēc tam ar jaunu jaudu turpinātu ikdienas pienākumus. Šobrīd gan ierīču, gan lietotņu attīstība ļauj šo procesu piedzīvot ne tikai uz papīra lapām, bet arī planšetdatora ekrānos. 

“Samsung seko līdzi tendencei, ka bieži vien cilvēki planšetdatorus meklē ne tikai bērniem, bet arī sev, tai skaitā, lai izmantotu dažādas mākslas lietotnes, kas ļauj nomierināties, atslābināties un koncentrēties,” stāsta Aleksandrs Smirnovs, Samsung mobilo ierīču un aksesuāru eksperts. Piemēram, Samsung Tab S8 sērijas planšetdatoros jau ir instalēta PENUP lietotne, kas ļauj gan pašam zīmēt, gan krāsot jau esošus attēlus. Turklāt ar S Pen irbuli to ir iespējams paveikt ļoti precīzi un veikli, it kā to darītu ar īstu zīmuli uz papīra. 

Ņemot vērā plašo mākslas lietotņu piedāvājumu, katrs var atrast sev piemērotāko veidu, kā atslābināties un samazināt stresu – vai tā ir jau kopš bērnības pazīstamā punktu savienošana, lai atklātu zīmējumu, vai krāsošana pēc cipariem vai vienkārši abstraktu zīmējumu radīšana. Tāpēc turpmāk aprakstītas vairākas lietotnes, kas atļaus ne tikai atslēgt prātu no citām domām, fokusēties šim brīdim, bet arī – vingrināt savu radošo domāšanu. 

Dot to Dot

Punktu savienošana ir viens no pirmajiem vingrinājumiem bērniem, mācoties strādāt ar rakstāmpiederumiem, bet tieši tikpat noderīga šī aktivitāte var būt arī pieaugušajiem. Šajā lietotnē iespējams izvēlēties gan zīmējumu sarežģītību – sākot no aptuveni 200 savienojamiem punktiem, līdz pat vairāk nekā 600. Tāpat katrs var izvēlēties zīmējumus dažādās kategorijās, tai skaitā dzīvniekus, ziedus, dabu, transportlīdzekļus un vēl citus. Tā ir brīnišķīga iespēja digitālā vidē nedaudz atgriezties bērnībā un no ekrāna, kur attēloti vien cipari, nonākt līdz brīnišķīgiem attēliem. 

Polygon

Krāsošana, ņemot vērā ciparus, noteikti ir jau kopš bērnības pazīstama aktivitāte – tajā zīmējums tiek sadalīts mazākās daļās, kur katra no tām jāizkrāso konkrētā krāsā. Arī to var darīt digitāli, piemēram, Polygon lietotnē, kas ļauj radīt šobrīd tik modernos zīmējumus ģeometriskā stilā un ar tiem arī dalīties ar draugiem. Arī te var izvēlēties ļoti dažādus attēlus, ko krāsot, pieskaroties katram laukumam. To izdarīt precīzi pat ļoti smalkā zīmējumā visērtāk būs izmantojot S Pen. Turklāt jaunu attēlu ko krāsot nekad nepietrūks, katru dienu lietotnē tiek pievienots jauns zīmējums. 

PENUP

Šī lietotne jau ir instalēta Samsung Tab S8 Ultra planšetdatorā, un tajā apvienota gan zīmēšanas, gan krāsošanas iespēja. Lietotnē piedāvāti vairāk nekā 2000 bezmaksas zīmējumu krāsošanai, kā arī katrs pats var izveidot savu unikālo mākslas darbu, izmantojot plašo rīku piedāvājumu vai pat papildināt ar zīmējumiem paša uzņemtu fotoattēlu. Turklāt PENUP ir pieejami arī dažādi piemēri un veidnes, kas palīdz mācīties zīmēt, ir dažādi izaicinājumi, kuros piedalīties un iespēja kļūt par daļu no kopienas. 

PaperColor

Šajā lietotnē pieejami pamata zīmēšanas rīki, piemēram, dažāda veida otas, pildspalvas, zīmuļi, turklāt ir ļoti liela toņu kolekcija, kas ļauj izvēlēties jebkuru krāsu. Tā būs lieliski piemērota tiem, kas vēlas radīt savus mākslas darbus visdažādākajos stilos. Var radīt gan vienkāršus zīmējumus doodle stilā – tie ir zīmējumi, kas top brīdī, kamēr cilvēka paša uzmanība ir koncentrēta kur citur un tie var būt gan konkrēti tēli, gan abstraktas, nejaušas līnijas, gan arī sarežģītus mākslas darbus, kas prasa ilgstošu koncentrēšanos. 

This is Sand

Visi noteikti ir piedzīvojuši to relaksējošo sajūtu pludmalē, birdinot caur pirkstiem smilšu graudiņus. Arī to ir iespējams atsaukt atmiņā ar ierīces palīdzību, turklāt pie reizes arī izveidojot mākslas darbu. This is Sand lietotnē var izvēlēties dažādu krāsu smiltis, kuras iespējams “birdināt”, ar pirkstu pieskaroties ekrānam. Izmantojot dažādas krāsas un fizikas likumus, tas lēnām pārvēršas par mākslas darbu, ar krāsaino smilšu slāņiem aizpildot visu ekrānu. Procesu īpaši nomierinošu padara arī fona skaņa.

Šobrīd ir aktīvākais blusu un ērču laiks. Kaķi ir tīrīgi dzīvnieki un, protams, kops savu kažociņu, tomēr arī saimniekam jāseko līdzi dzīvnieka higiēnai. Ja kaķis dzīvo noslēgtā telpā un īpašniekam nav citu dzīvnieku, kuri nonāktu saskarsmē ar apkārtējo vidi, blusu kaķim varētu arī nebūt. Bet mēs, cilvēki, ar apaviem, pie kuriem pieķeras augsne un smiltis, varam telpās ienest parazītu oliņas un kāpurus. Ja kaķim ir iespēja doties pastaigās ārpus telpām, varbūtība, ka tas atnesīs blusas vai ērces mājās, jau ir lielāka, tāpēc Rimi Mājdzīvniekiem kaķu dzīves eksperte, sertificēta felinoloģe Anita Štelfa atgādina kā būtiskāko, kas jāņem vērā kaķu saimniekiem vasarā.

Kaķim blusas parasti uzturas galvas, muguras un astes rajonā. Par blusu  klātbūtni var pārliecināties pēc apmatojumā esošajiem izdalījumiem, tie parasti ir tumši brūnā krāsā.  Gaišas krāsas dzīvniekiem blusas ir labi redzamas, bet tumšiem vēlams ar samitrinātu vates tamponu pabraucīt kaķa ķermeni un apskatīt, vai vate nekļūst brūna. Ja uz vates būs sarkanīgi brūns krāsojums, visticamāk, kaķim ir blusas. “Blusu kodieni var izraisīt ne tikai alerģiju, radot stipru ādas kairinājumu, niezi, iekaisumus un pat apmatojuma izkrišanu, bet tās arī pārnēsā lenteņu kāpurus. Dzīvnieku pārnēsātās blusas var pārlēkt uz  cilvēkiem, iekost un radīt alerģiskus izsitumus.Savukārt ērce, kamēr nav piesūkusies, var pārrāpot uz cilvēku, pārnesot bīstamu slimību – ērču encefalīta un Laimas slimības – ierosinātājus,“ brīdina felinoloģe.

Kā izvairīties no blusām un ērcēm?

• Kaķis noteikti regulāri jāattārpo un jālieto pretblusu un pretērču iedarbības līdzeklis, kas pieejams veterinārajās aptiekās un specializētajos zooveikalos. Tas var būt gan skaustā pilināms, gan izsmidzināms aerosola veidā. Visneefektīvākās un iekaisumu radošas ir speciālās kakla siksnas. Ieteicams izmantot tikai veterinārajās iestādēs iegādātos pretblusu līdzekļus, stingri ievērojot ražotāja norādījumus.
• Pēc pastaigas ārā kaķa kažoku vēlams apskatīt un izsukāt, lai mazinātu iespēju, ka uz kaķa ķermeņa atrodas ērces. 
• Ar pretblusu līdzekļiem regulāri jāapstrādā arī kaķa guļvieta un mīkstās mēbeles, ieteicams tās izsūkt ar putekļu sūcēju, bet grīdu izmazgāt ar ūdeni, kam pievienots Neostomosan concentrate (veterinārās zāles) vai cits efektīvs dezinfekcijas līdzeklis. Jāievēro, ka blusu kūniņas var atrasties paklājos, mīkstajās mēbelēs un citur apkārtējā vidē pat līdz gadam, un blusa izlēks tad, kad nonāks saskarē ar savu iecienīto subjektu (kaķi, cilvēku), kurš izdala ogļskābo gāzi.

Čūsku kodumi

Kaķa satikšanās ar čūskām ne vienmēr beidzas labi, lai arī bīstami dzīvībai ir tikai indīgo čūsku kodumi. Rimi Mājdzīvniekiem eksperte atgādina, ka iekost var arī it kā nekaitīgs rāpulis. “Šādi čūsku kodumi var būt sāpīgi un nepatīkami. Ja iekodusi čūska, koduma vietā gandrīz uzreiz izveidojas tūska, kaķis var arī klibot, ja čūska ir iekodusi ķepā. Smagākos gadījumos var novērot vemšanu, caureju, drebuļus, vājumu, ātru elpošanu. Īpaši smagos gadījumos dzīvniekam var būt asiņošana, elpošanas traucējumi, krampji un paralīze. Ja asiņošana ir spēcīga, brūci nepieciešams pārsiet ar spiedošu pārsēju, bet nekādā gadījumā nedrīkst izmantot žņaugu. Šādos gadījumos galvenais ir pēc iespējas ātrāk nogādāt kaķi veterinārajā klīnikā. Pa ceļam uz klīniku sazinies ar veterinārārstu un informē par iemeslu, kāpēc ved kaķi uz veterināro klīniku,” iesaka Anita Štelfa. 

Ja iekož odze, viss nav tik vienkārši – kaķis var aiziet bojā dienas laikā, it īpaši tad, ja ir zaudēts laiks. 

Bites, lapsenes un citi lidojošie “dzēlēji”

Kaķi pēc savas būtības ir mednieki – tiem ļoti patīk kustīgi objekti un visdažādākie insekti. Nekas ļauns nenotiks, ja kaķis noķers mušu, bet kaķa dzīvība var tikt apdraudēta, ja viņu sakodīs bite, lapsene vai pat irsis. Ja kukainis ir iedzēlis ķepā vai ķermenī, vēlams novērot veselības stāvokli un raudzīties, vai nav izveidojusies tūska. Uz koduma vietām var likt aukstas kompreses, kas palīdzētu mazināt tūsku,vai iedot kādu antihistamīna līdzekli. Ja kaķi ir sadzēlusi bite, rūpīgi jāizņem bites dzelonis, jo arī tas rada sāpes un diskomfortu.

“Kaķa mednieka instinkti nosaka, ka  tas savu medījumu mēģinās apēst. Šis ir bīstams moments, jo insekts var iedzelt mēlē, mutē vai rīklē, kur sāksies tūska. Ja kaķim steidzami netiks sniegta veterinārā palīdzība, kaķis var nosmakt,” uzsver Anita Štelfa. 

Rūpīgi izvērtē, vai kaķim ļaut staigāt, kur pašam tīk, it īpaši, ja tuvumā ir mežs vai pļava ar garu zāli. Savukārt, ja vēlies turēt atvērtu logu, vēlams to aprīkot ar speciālu sietu, kas telpās neļaus iekļūt lidojošiem insektiem.