Līdz ar siltajiem laikapstākļiem cilvēki biežāk dodas pie dabas, vairāk uzturas svaigā gaisā, plāno tuvākus un tālākus ceļojumus, lai izbaudītu ilgi gaidīto atpūtu. Lai vasaras piedzīvojumi noritētu bez raizēm, ir svarīgi jau laicīgi parūpēties par aptieciņu, kurā iekļauti dažādi līdzekļi, kas var noderēt neparedzētos gadījumos, kad rodas kādas likstas. Kas jāņem vērā, dodoties vasaras ceļojumos, un ko likt līdzņemtajā aptieciņā, stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceite Madara Krišjāne.

„Latvijā vasara diemžēl ir salīdzinoši īsa, tāpēc saprotams, ka cilvēkiem ir vēlme “ķert” pēc iespējas vairāk saules staru, baudīt skaistās lauku ainavas, apceļot vietējās pilsētas un nodoties aktīvai atpūtai, kad laikapstākļi tam ir īpaši labvēlīgi. Tomēr jāatceras, ka vasarā, baudot atpūtu siltajos laikapstākļos, iespējams piedzīvot arī dažādas sezonai raksturīgas likstas: saules apdegumus, noberztas kājas vai vēdera darbības traucējumus, tāpēc būtu ieteicams pirms došanās atpūtas braucienos jau laicīgi papildināt ceļojuma aptieciņas klāstu ar līdzekļiem, kas varētu noderēt. Svarīgi pārskatīt esošos medikamentus un uztura bagātinātājus, pievēršot uzmanību to derīguma termiņam, kā arī iegādāties nepieciešamo, ņemot vērā to, kurp paredzēts doties un kādas aktivitātes iekļautas atpūtas perioda plānā,” norāda Apotheka farmaceite Madara Krišjāne.

Baudot saules starus

Jau līdz ar pirmajām saulainajām dienām uz sejas ik rītu būtu nepieciešams uzklāt saules aizsargkrēmu, tādā veidā pasargājot jutīgo sejas ādu no kaitīgā UV starojuma un izvairoties no priekšlaicīgas novecošanās. Sauļojoties vai valkājot vasarīgu apģērbu, ar aizsargkrēmu jānoklāj visas neapsegtās ķermeņa daļas. Aizsargkrēmam jābūt ar UVA un UVB aizsargfiltriem, turklāt nepieciešams pievērst uzmanību arī norādītajam saules aizsardzības faktoram jeb SPF. Vislabāko aizsardzību nodrošinās krēmi, kuru SPF ir 50+. Zemāku aizsardzības līmeni krēmiem var izvēlēties tie, kuriem nav izveidojušies pigmentācijas plankumi uz sejas ādas vai nav jutīgums pret sauli, kā arī ja nav veiktas lāzerprocedūras vai netiek lietoti medikamenti un nav jau gūti saules apdegumi. 

Ja saulē plānots uzturēties visas dienas garumā, aizsargkrēmu jāatjauno ik pēc divām stundām, savukārt pēc peldes tas jāatjauno uzreiz. Pareizi izvēlēts un laikus atjaunots saules aizsargkrēms spēs pasargāt ne tikai no saules apdegumiem, bet arī no pigmentu un melanomas veidošanās. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par pienācīgu ādas apstrādi pēc sauļošanās – lai āda nekļūtu pārlieku sausa, tai nepieciešama atbilstoša mitrināšana.

“Ja atvaļinājumu iecerēts pavadīt ārpus Latvijas robežām, jāatceras, ka lidmašīnas rokas bagāžā nedrīkst pārvadāt šķidrumus, tai skaitā saules aizsardzības produktus, kuru tilpums pārsniedz 100 mililitrus”, atgādina Apotheka farmaceite Madara Krišjāne.

Kādus līdzekļus būtu ieteicams izvēlēties?

• Ja ir vēlme ne tikai aizsargāt sejas ādu, bet iegūt tonējošu efektu, var meklēt tonējošos sauļošanās fluīdus, kas gan aizsargās ādu, gan sniegs iedeguma efektu.
• Problemātiskas sejas ādas gadījumā ieteicams meklēt saules aizsardzības līdzekļus, kas paredzēti tieši problemātiskai ādai jeb aknes skartai sejas ādai. Ja aizsardzības krēmi netiek lietoti, var rasties pigmentācijas plankumi aknes skartajās vietās, un ar laiku šīs vietas var palikt arvien tumšākas. Speciālo krēmu sastāvā ir arī vielas, kas nomierina sakairināto ādu un novērš tās nepilnības, tai skaitā nevēlamo spīdumu. 
• Bērniem ieteicams izvēlēties līdzekļus ar 50+ aizsardzību, jo bērna ķermeņa un sejas āda ir ļoti jutīga pret saules stariem. Bērna āda ir piecas reizes plānāka nekā pieaugušo ādas slānis, tāpēc nepieciešams krēms ar SPF 50, kas pildīs aizsargbarjeras funkciju.
• Ja plānots atpūtas laikā doties peldēties, tad noteikti jāpievērš uzmanība, vai saules aizsargkrēms, fluīds vai losjons ir ūdensnoturīgs. Jāatceras, ka ūdensnoturīgi krēmi zaudē savu iedarbību, ja ūdenī tiek pavadīts ilgāk nekā 40 minūtes, tāpēc pēc peldes ir ieteicams aizsargslāni atjaunot. Ja peldes ir īsākas, atkārtotu krēma uzklāšanu var veikt retāk.
• Pēc sauļošanās noteikti būtu ieteicams izmantot ādu nomierinošos krēmus, aerosolus vai losjonus, kas paredzēti tieši lietošanai pēc sauļošanās. Labi nomierinās un mitrinās ādu, mazinās niezi un iekaisumus produkti, kuru sastāvā ir alveja. Tāpat ir vērts iegādāties produktus, kuri satur dekspantenolu. Šie produkti mitrina un atvieglo iekaisušas ādas virsējo slāni. Ērtai lietošanai un ātrākai uzklāšanai piemērotāki būs produkti spreja formā. 

Dodoties garākās pastaigās

Gara un nesteidzīga pastaiga ir ne vien veselīga nodarbe, kas piemērota visai ģimenei, bet arī lielisks veids, kā labāk iepazīt skaistās lauku ainavas un burvīgās Latvijas pilsētas, kur iepriekš nav būts. Lai pastaiga sagādātu prieku, ir svarīgi izvēlēties gaidāmajiem laikapstākļiem un izvēlētajam maršrutam piemērotu apģērbu un apavus. Veicot garākus pārgājienus, var gadīties paklupt vai noberzt kājas, tāpēc būtu jāparūpējas, lai līdzi paņemtajā aptieciņā būtu atbilstošie līdzekļi brūču un nobrāzumu apstrādei. 

Kādus līdzekļus ieteicams iekļaut aptieciņā, dodoties garākās pastaigās?

• Dažāda lieluma plāksterus, kas paredzēti nelielu brūču un iegriezumu pārklāšanai. Ja plānota atpūta ūdens tuvumā, tai skaitā peldēšanās, labāk izvēlēties ūdensdrošos plāksterus.
• Dažāda lieluma plāksterus tulznām, kas ir ūdensnecaurlaidīgi, novērš sāpes un paātrina ādas sadzīšanas procesu.
• Aerosolu vai krēmu, kas dezinficē brūces un ādas bojājumus, mazina kairinājuma sajūtu, novērš sāpes, aizkavē mikroorganismu iekļūšanu brūcē un nodrošina optimālus apstākļus ādas dzīšanas procesam. Ieteicams izvēlēties līdzekli, kas vienlaikus noderēs arī pret kukaiņu kodumiem un saules apdegumiem.

Kad apēsts par daudz

Lai uzņemtu organismam nepieciešamos vitamīnus, vasarā ieteicams uzturā lietot sezonas augļus, ogas un dārzeņus, tomēr īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai karsto laikapstākļu ietekmē tie nebūtu jau sākuši bojāties, stāvot uz cienasta vai piknika galda. Atzīmējot svētkus vai kādas svinības, kā arī dodoties piknikos, nereti tiek sarūpēts bagātīgi klāts galds ar sātīgiem ēdieniem. Jāņem vērā, ka silto laikapstākļu ietekmē pārtikas produkti daudz ātrāk bojājas, turklāt nereti cienastā ir pārlieku daudz treknā ēdiena, kas var radīt gremošanas sistēmas traucējumus – vēdera pūšanos, sliktu dūšu vai vemšanu. 

Kādus līdzekļus ieteicams iekļaut aptieciņā, lai mazinātu gremošanas sistēmas traucējumus?

• Kā palīglīdzeklis, lai mazinātu gremošanas darbības traucējumus, noderēs aktivētā ogle.
• Ja pārēšanās gadījumā mēdz rasties smaguma sajūta vai iepriekš novērota vēdera pūšanās, ieteicams aptieciņā iekļaut kādus uztura bagātinātājus, kas paredzēti tieši šo simptomu mazināšanai. Lai mazinātu pārēšanās sekas, ieteicams uzņemt pastiprinātu daudzumu šķidrumu – ūdeni vai tēju (kumelīšu, fenheļa, pelašķa, piparmētru vai koriandra augļu tēju). Sliktas dūšas gadījumā noderēs arī ingvera tēja. 
• Ja plānots doties ceļojumā vai izbraukumā ar ūdens transportu, kas daļai cilvēku var radīt nelabu dūšu un vemšanu, jau savlaicīgi ieteicams lietot speciāli šo simptomu mazināšanai paredzētos līdzekļus. 

Aktīvās atpūtas baudīšana

Arvien vairāk cilvēku izvēlas aktīvās atpūtas iespējas – garākus izbraucienus ar velosipēdu, kāpšanu kalnos vai aktivitātes uz ūdens. Protams, aktīvās atpūtas laikā pastāv lielāks risks gūt kādus savainojumus vai traumas, tāpēc būtu ieteicams, lai līdzi būtu pirmās nepieciešamības lietas iespējamo savainojumu apstrādei. Tāpat noderēs arī līdzekļi odu un ērču atbaidīšanai un preparāti, ar ko apstrādāt kukaiņu kodumus. Vienlīdz svarīgi atcerēties par to, ka pirms fiziskām aktivitātēm organisms atbilstoši jāsagatavo – par labu nāks ne tikai iesildīšanās vingrinājumi, bet arī laikus uzņemti uztura bagātinātāji locītavu elastībai un veselībai. 

Kādus līdzekļus ieteicams iekļaut aptieciņā, dodoties aktīvajā atpūtā?

• Ieteicams aptieciņā iekļaut dezinfekcijas līdzekli brūču apstrādei un pirmreizējai brūces dezinfekcijai, piemēram, ūdeņraža pārskābi. Jāatceras, ka ūdeņraža pārskābe domāta tikai dezinfekcijai pie pirmreizējas brūces apstrādes, kad svarīgi to attīrīt no dažādiem mikroorganismiem, smilšu graudiem, sīkiem akmentiņiem vai citiem svešķermeņiem, kas varētu izraisīt infekciju. Taču vēlāk, turpinot traumēto vietu apkopt un mainīt pārsējus, ūdeņraža pārskābe vairs nav nepieciešama. Brūces turpmākai kopšanai jāizmanto speciāls brūču skalošanas līdzeklis – šķīdums, ar kuru droši drīkst tīrīt traumēto vietu, lai atkal uzliktu sterilu pārsēju. Noderēs arī 0.9 % fizioloģiskais šķīdums (nātrija hlorīds), kas ir saudzējošs audiem, kā arī ziede, kas satur dekspantenolu un veicina sadzīšanu.
• Dažāda izmēra plāksteri, marles saite un elastīgā saite, lai nepieciešamības gadījumā pārklātu brūci pēc tās pirmreizējās dezinficēšanas.
• Aerosols odu un ērču atbaidīšanai;
• Ziede kairinājuma mazināšanai pēc kukaiņu kodumiem;
• Gēls vai ziede, kas palīdz pret sastiepumiem vai citu traumu radītu sāpju mazināšanai.

„Lai gan varētu šķist, ka viss nepieciešamais aizņems teju veselu čemodānu, tā nebūt nav. Katru situāciju nepieciešams izvērtēt individuāli, rūpīgi plānojot līdzņemamo lietu sarakstu un iegādājoties tieši to, kas konkrētās atpūtas laikā neparedzētās situācijās varētu būt noderīgs. Noteikti jāpadomā arī par bezrecepšu medikamentiem, kas varētu noderēt saaukstēšanās simptomu vai sāpju mazināšanai atpūtas laikā. Ja māc neziņa vai šaubas, vislabāk lūgt padomu farmaceitam,” uzsver Apotheka farmaceite Madara Krišjāne.

Neatkarīgi no tā, vai mēs atpūšamies vai aktīvi kustamies – mūsu sirdis strādā bez apstājas. Sirds ir vienīgais cilvēka muskulis, kas strādā nepārtraukti – katru dienu tā saraujas ap 100 000 reižu, kad atrodamies miera stāvoklī^[1]. Taču, ja sirds ir vecāka par pašu cilvēku, tā nestrādā pilnvērtīgi un apgrūtina ikdienas gaitas. Kāpēc sirds var novecot ātrāk par cilvēku un kā to iespējams novērst, skaidro “Veselības centrs 4” kardioloģe un ehokardiogrāfijas speciāliste Ilze Zandarte un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

“Mūsdienās ļoti aktuāls jautājums ir par to, kā iespējams aizkavēt cilvēka novecošanas procesus, kas saistīti gan ar ārieni, gan iekšieni. Tas arī skar sirdi, tās novecošanu un kopējo veselības stāvokli, kas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai ikviens no mums dzīvotu ilgi un bez nopietnām veselības problēmām. Šobrīd praksē varam novērot, ka Latvijas iedzīvotāju zināšanas par sirds veselību ir vispārīgā līmenī. Tāpēc aicinu vairāk interesēties par sirds veselību un veikt regulāras pārbaudes ne tikai senioriem un tiem, kuri ir sirds un asinsvadu saslimšanu riska grupā, bet arī gados jaunākiem cilvēkiem, kuriem nav izteiktu sūdzību, jo sirds mums katram ir tikai viena,” skaidro “Veselības centrs 4” kardioloģe un ehokardiogrāfijas speciāliste Ilze Zandarte.

Kāpēc sirds var novecot ātrāk?

Ne vienmēr sirds vecums ir tieši tāds pats kā cilvēka bioloģiskais vecums. Tā var būt gan jaunāka, gan vecāka. To ietekmē divi galvenie faktori – ģenētika un tas, kāds dzīvesstils tiek piekopts ikdienā. Piemēram, ja kādam ģimenē jau iepriekš ir bijušas sirds un asinsvadu slimības, kā sirds mazspēja, pastāv lielāks risks, ka sirds noveco ātrāk un tai ir grūtāk funkcionēt. Tāpat arī novecošanas ātrumu ietekmē cilvēka dzimums un vecums. Vīriešiem sirds parasti noveco ātrāk, jo viņiem ir lielāka tendence smēķēt, pārmērīgi lietot alkoholu, kā arī nedomāt par veselīgu uzturu un kopējo veselības stāvokli, kas savukārt ir galvenie faktori, kas palielina iespēju saslimt ar kādu no sirds un asinsvadu slimībām. Sievietēm ir mazāka nosliece uz kaitīgajiem ieradumiem, kā arī viņas vairāk pievērš uzmanību savai veselībai un pašsajūtai, tāpēc pastāv iespēja, ka viņu sirdis noveco lēnāk. Savukārt gados jaunākiem cilvēkiem sirds novecošana notiek lēnāk, bet vecākiem – ātrāk. Šie visi faktori ir nozīmīgi un sirds novecošanas ātrumu ietekmē kopumā. 

Pazīmes, kas liecina par sirds ātrāku novecošanu:

• grūtības nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, piemēram, skriet vai vingrot; 
• elpas trūkums;
• paātrināta sirdsdarbība; 
• spiedoša sajūta krūtīs; 
• sirds pārsitieni jeb sajūta, ka sirds it kā apmet kūleni.

Kas notiek, ja sirds noveco ātrāk?

Ja sirds pāragri noveco, tas nozīmē, ka arī asinsvadi noveco ātrāk. Tā rezultātā var attīstīties dažādas sirds un asinsvadu slimības. Viena no tām ir ateroskleroze, kas visā pasaulē ir viena no izplatītākajām slimībām. Ne vienmēr šo slimību cilvēks jūt, tāpēc nav konkrētu sūdzību līdz brīdim, kad notiek dzīvībai bīstama situācija – cilvēku ir skāris insults vai infarkts. Savukārt, ja sirds noveco ātrāk, pastāv iespēja, ka arī citi ķermeņa orgāni noveco ātrāk, jo izmainās asins pieplūduma apjoms un ātrums – nepietiekams asins daudzums var ierobežot orgānu funkcionēšanas spējas. Tāpēc ir svarīgi vismaz reizi gadā veikt profilaktiskās pārbaudes, lai noteiktu sirds veselības stāvokli.

Kādiem rādītājiem sekot līdzi, lai saglabātu ilgāku sirds mūžu?

Svarīgi pievērst uzmanību gan cukura, gan holesterīna rādījumiem. Cukura rādījumiem tukšā dūšā nevajadzētu pārsniegt 6 mmol/l, savukārt normālam kopējā holesterīna līmenim jābūt līdz 5 mmol/l. Mērījumus iespējams veikt speciālās medicīnas iestādēs, kā arī aptiekās. Par nepieciešamo izmeklējumu veikšanu ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu. 

“Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga atgādina arī par regulāriem asinsspiediena mērījumiem: “Tas ir mīts, ka asinsspiediens ir jāmēra tikai gados vecākiem cilvēkiem. Patiesībā to ir ieteicams ik pa laikam darīt ikvienam, lai sekotu līdzi, vai asinsspiediena mērījumi ir normas robežās. Spiediens vienmēr jāmēra miera stāvoklī – ne ātrāk kā 10 līdz 20 minūtes pēc fiziskas slodzes. Rokai jābūt atslābinātai un novietotai uz līdzenas virsmas 90 grādu leņķī. Normāla asinsspiediena atzīme ir 120/80 mm Hg. Savukārt ar ārstu vajadzētu konsultēties tad, kad atkārtoti mērījumi uzrāda paaugstinātu asinsspiediena rādītāju, kura robeža ir 140/90 mm Hg vai pazeminātu rādītāju, kas ir no 100/60 līdz 110/70 mm Hg.”

Kā vēl rūpēties par sirds veselību ikdienā? 

• Pievērs uzmanību veselīgam uzturam, piemēram, samazini sāls patēriņu līdz 5-6 g dienā (veseliem cilvēkiem) un ne vairāk kā 2-3 g dienā (pacientiem ar sirds slimībām), jo tas ir saistīts ar asinsspiediena paaugstināšanos. 
• Ja ir ūdens trūkums organismā, siltākā laikā palielinās trombu veidošanās risks asinsvados, tāpēc vasarā jo īpaši dzer pietiekami daudz šķidrumu, kas pieaugušam cilvēkam ir vidēji 2 litri. 
• Izkusties katru dienu, piemēram, aktīvas pastaigas vai lēns skrējiens vismaz 30 minūtes dienā uzlabos asins cirkulāciju, kas samazinās sirds slimību veidošanās risku.
• Paaugstināts stress var saīsināt sirds mūžu, tāpēc, lai stabilizētu sirdsdarbību stresa apstākļos, ieteicams lietot līdzekļus, kuru sastāvā ir tādas sastāvdaļas kā vilkābele, baldriāni, māteres vai sarkanais āboliņš. Par piemērotāko līdzekļu lietošanu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu.  

^[1] https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/sirds_veselibas_veicinasanas_bukletsweb1.pdf

Klāt vasara – laiks, kad vairāk laiku pavadām svaigā gaisā pie dabas un jo īpaši vēlamies izskatīties kopti un skaisti. Diemžēl nereti vasarā tieši dažādas ādas problēmas var sagādāt raizes un izaicinājumus. Ierasti gada karstākajā laikā daļa ādas problēmu asociējam ar saules apdegumiem, taču ir arī citi, bieži sastopami cēloņi. Kādi ir izplatītākie ādas iekaisumu veidi vasarā un kā tos mazināt, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

1. Sviedru radītais iekaisums

Vasarā, kad ir silts un mitrs klimats, daudzi cilvēki saskaras ar izsitumiem, pumpiņām un niezi, kas radušies sviedru dēļ. Šie iekaisumi parasti rodas berzes rezultātā, kad mitras ādas virsmas rīvējas viena gar otru. Piemēram, vasarā tas ir raksturīgi sievietēm, kuras ikdienā valkā svārkus, jo kāju iekšpuses staigājot beržas viena gar otru – rodas apsārtums un sūrstoša sajūta. Vēl tipiskākās ķermeņa daļas, kas pakļautas iekaisumu riskam ir paduses, kāju cirkšņi, zona zem krūtīm, kā arī vēdera krokas.

Lai izvairītos no pastiprinātas svīšanas, farmaceite siltākajās vasaras dienās iesaka:

• valkāt brīvi krītošu apģērbu, kas ražots no dabīgiem materiāliem, piemēram, lina vai kokvilnas;
• nevajadzētu aizmirst par personīgās higiēnas ievērošanu – dušā ieteicams mazgāties vismaz reizi dienā;
• vasarā un arī pēc fiziskas slodzes var noderēt dušas želejas ar antibakteriālu iedarbību, kas novājina nepatīkamo aromātu un līdzsvaro mikrofloru; 
• lietot speciālos antiperspirantu dezodorantus ne tikai padušu ādai, bet arī citām problēmzonām, piemēram, pēdām. Atšķirībā no klasiskajiem dezodorantiem, šie galvenokārt aizkavē sviedru izdalīšanos, nevis tikai nomāc nepatīkamo aromātu;
• ja tomēr āda ir apsārtusi, ir parādījušies izsitumi un pumpiņas, ieteicams lietot ziedes vai krēmus, kuru sastāvā ir aktīvā viela deksopantenols, kas nomierina ādu, dziedē to un mazina simptomus.

2. Vaksācijas un skūšanās sekas

Ikviena sieviete vēlas būt gatava vasarai – gan pludmalē, gan ikdienā, tāpēc rūpes par apmatojuma likvidēšanu dažādās ķermeņa daļās ir īpaši svarīgas. Taču, ja nav veikta pietiekama sagatavošanās pirms vaksācijas vai skūšanās, pastāv iespēja traumēt ādu, kas var rezultēties ādas apsārtumā, niezē un izsitumos.  

Pirms atbrīvošanās no matiņiem ieteicams veikt ādas pīlingu jeb attīrīšanu, kas palīdzēs atbrīvot ādu no atmirušajām ādas daļiņām, jo tās var apgrūtināt procesu. Attīrīšanu ieteicams veikt dienu pirms procedūras, izmantojot aptiekās pieejamos skrubjus. Sausai ādai noderēs biezas un krēmīgas konsistences skrubji, kuru sastāvā ir šī sviests, kas nodrošina papildu mitrināšanu, savukārt taukainai ādai piemērotāki ir gēli, kuru sastāva ir piparmētru vai zaļās tējas ekstrakts. 

Pēc atbrīvošanās no matiņiem ādu ir svarīgi mitrināt. To ir būtiski darīt uzreiz pēc procedūras veikšanas, kamēr āda vēl ir mitra, lai krēms vai losjons ātrāk uzsūktos un mazinātu izsitumus, kā arī sausuma laukumu veidošanos. Taču, ņemot vērā, ka vasarā matiņu likvidēšanas procedūras tiek veiktas biežāk, arī āda kļūst jutīgāka un sausāka, tāpēc svarīgi to mitrināt katru dienu neatkarīgi no tā, vai ir bijusi vaksācija vai skūšanās. Šeit var noderēt arī šķidrākas konsistences ķermeņa eļļas, piemēram, ar mandeļu ekstraktu, kas labi mitrina un nomierina ādu. Arī krēms ar alveju labi mitrina un nomierina ādu. Uzreiz pēc procedūras nav ieteicams doties peldēties, jo skūtā vai vaksētā zona vēl ir jutīga un netīru ūdenstilpņu ūdens to var kairināt. Tāpat nevajadzētu uzreiz uzturēties saulē, jo var veidoties pigmenta plankumi.

3. Izsitumi pēc peldes

Bieži vien ādas iekaisums – izsitumi, nieze un citi alerģiskie simptomi, var parādīties arī pēc peldēšanās. Ūdenstilpnēs, kurās ir stāvošs ūdens, piemēram, dīķī vai ezerā, aktīvi veidojas dažādi mikrobi un parazīti, kas var kairināt cilvēku ādu. Savukārt sāļais jūras ūdens vai hlora ūdens publiskajos peldbaseinos cilvēkiem ar jutīgu ādu arī var radīt dažādus ādas iekaisumus.

Drošai peldei farmaceite iesaka:

• peldēties oficiālās peldvietās, kurās regulāri tiek pārbaudīta ūdens kvalitāte;
• pēc katras peldes neatkarīgi no peldvietas jānoslaukās ar dvieli un, ja iespējams, jānoskalojas dušā ar antibakteriālu dušas želeju;
• ja pēc peldes tomēr parādījušies izsitumi vai apsārtums, ieteicams uzsmērēt pretalerģijas krēmu vai ziedi, kuras sastāvā ir aktīvās vielas antihistamīni, kas atvieglos simptomus.

4. Kukaiņu kodumi un augu apdegumi 

Vasarā sastopamies ar daudz kukaiņiem, piemēram, odiem, dunduriem, ērcēm un lapsenēm. Tāpat arī jāpiesargās no dažādiem augiem, piemēram, latvāņiem, kas rada apdegumus, un nātrēm, kas var radīt alerģisku reakciju, kā arī kādu no ādas iekaisumu veidiem – kairinājumu vai niezi.

Lai izvairītos no nepatīkamajiem kukaiņiem un augiem: 

• ieteicams lietot repelentus jeb speciālus līdzekļus to atbaidīšanai. Sintētisko līdzekļu sastāvā ir aktīvās vielas dietiltoluamīds un ikaridīns, savukārt kā dabīgo kukaiņu atbaidīšanas līdzekli var izmantot ēteriskās eļļas, piemēram, eikalipta, lavandas, citrona vai rozmarīna;
• dodoties dabā nav ieteicams lietot saldas smaržas un vilkt košu apģērbu, kas var piesaistīt lapseņu uzmanību;
• mežā un garās pļavās pievērs uzmanību tam, lai potītes un kājas būtu nosegtas ar apģērbu, lai ērces nepieķertos un kailā āda būtu pasargāta no nātru vai latvāņu lapām; 
• veicot dārza darbus, ieteicams lietot speciālos cimdus, lai nejaušs pieskāriens augam neizsauktu nepatīkamas sajūtas. Tās var izraisīt, piemēram, nātru lapas, maijpuķītes, kurām ir kairinoša piensula vai liliju sīpoli. 

Ko darīt ar kukaiņu kodumu vai augu lapu skartajām vietām?

• jānotīra ar speciālajiem dezinficējošajiem šķidrumiem; 
• jāuzklāj pretiekaisuma gēls vai smēre, lai nomierinātu ādu un mazinātu iekaisuma izplatīšanās risku; 
• ja izveidojas tūska un kairinājums kļūst neizturams, jālieto antihistamīna līdzekļi, kas mazinās simptomus. Tie ir gan ziedes vai gēla formā, ko lieto ārīgi, gan arī tabletēs, ko lieto iekšēji. Par atbilstošākā līdzekļa izvēli un lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu.

Farmaceite Zane Melberga atgādina, ka nopietnu kukaiņu kodumu vai augu apdegumu un kairinājumu gadījumā jāvēršas pie ārsta.

5. Sasprēgājušas lūpas un to kaktiņi

Parasti no saules vasarā aizsargājam seju un ķermeni, taču par lūpām aizmirstam vai nemaz neaizdomājamies. Taču par tām arī ir svarīgi rūpēties, jo lūpu plānā āda ir pakļauta apdeguma riskam. Vasarā jāizvēlas lūpu balzāms, kas ne tikai mitrina, bet arī aizsargā no saules. Saules aizsardzības rādītājam šādos līdzekļos jābūt sākot ar SPF 15 un uz augšu. Lūpu balzāms jāklāj gan uz lūpām, gan uz lūpu kaktiņiem vismaz divas līdz trīs reizes dienā vai arī pēc nepieciešamības, kad jūtat, ka āda ir kļuvusi sausa un sūrstoša. 

Tāpat arī vasarā sprēgā lūpu kaktiņi, kas liecina par to, ka tie nav pietiekami mitrināti un trūkst vitamīni. Viens no tiem ir A vitamīns, kas mitrina lūpas, kā arī B vitamīni – īpaši B2, B3 un B7, kas nodrošina ādas, tai skaitā arī lūpu, veselību. 

• A vitamīnu var uzņemt uzturā lietojot brokoļus, burkānus, tomātus un pienu; 
• B vitamīns visvairāk atrodams zivīs, spinātos un vistas gaļā. 

Ja ikdienā attiecīgos vitamīnus neizdodas uzņemt pietiekamā daudzumā ar uzturu, ieteicams konsultēties ar farmaceitu par piemērotāko komplekso vitamīnu izvēli un lietošanu.