Šo 3 horoskopa zīmju pārstāvji ar flirta palīdzību paaugstina savu pašcieņu, piesaista pretējā dzimuma uzmanību. Viņi vienkārši mīl paflirtēt ar pretējo dzimumu.
Lauva
Šie pašpārliecinātās dabas cilvēki dievina uzmanību. Lauva mīl flirtu un uzskata, ka tas “ikdienā” pat ir nepieciešams! Vienīgā problēma ir tāda, ka Lauva flirtē ne tikai ar savu simpātiju vai otro pusīti, bet ar jebkuru personu, kuru uzskata par simpātisku. Lauvas arī neuzskata, ka flirts ar citiem būtu kāds attiecību pārkāpums, jo Lauvai ļoti patīk redzēt, ka otrā pusīte kļūst greizsirdīga.
Dvīņi
Dvīņi ir īsteni flirtēšanas meistari un no viņiem daudz var mācīties. Dvīņiem ir lieliska humora izjūta, kura jebkurā kompānijā nepaliks nepamanīta. Šīs horoskopa zīmes pārstāvjiem vienmēr ir ko teikt sarunu biedram. Dvīnis māk tik labi flirtēt, ka pretējam dzimumam liksies, ka labāka cilvēka pasaulē par viņu nav. Dvīņi spēj apburt savu sarunu biedru ar skatienu vien.
Svari
Svari ir ļoti prasmīgi flirtētāji. Viņi izmanto smalku, romantisku flirtu pret cilvēku, kurš viņiem šķiet simpātisks. Svari vienmēr atradīs pieeju pie jebkura cilvēka un būs gatavi ieguldīt laiku, lai veidotu ciešāku saikni. Svari ir tik aizraujoši, ka vienkārši nav iespējams paiet viņiem garām, nepievēršot uzmanību. Svari prot ļoti labi flirtēt. Partneris pat nepamanīs kā Svari būs jau radījuši viņam apkārt intīmu gaisotni.
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons ceturtdien paziņojis par savu atkāpšanos no Konservatīvās partijas līdera amata, kas nozīmē arī premjerministra amata zaudēšanu.
Taču 58 gadus vecais Džonsons turpinās pildīt premjera pienākumus, kamēr netiks ievēlēts jaunais toriju līderis.
Līdz šim Džonsons, par spīti vairāku ietekmīgāko kabineta locekļu demisijai, turpināja turēties pie sava amata, taču ceturtdien, tikai nepilnas divas diennaktis pēc savas iecelšanas amatā, viņa demisiju publiski pieprasīja jaunais finanšu ministrs Nadims Zahavi.
Arī aizsardzības ministrs Bens Voliss mudinājis Džonsonu atkāpties, taču paziņojis, ka, ņemot vērā valsts aizsardzības vajadzības, pats turpināšot pildīt ministra pienākumus.
Video
Džonsona pozīciju premjerministra amatā vispirms satricināja skandāls par ballītēm Dauningstrītā karantīnas režīma laikā, bet vēlāk viņš bija spiests atvainoties par to, ka esot aizmirsis par informāciju, ko agrāk saņēmis par bijušā toriju frakcijas galvenā uzrauga vietnieka Krisa Pinčera nepiedienīgo rīcību. Pinčers pagājušajā nedēļā bija spiests atkāpties, reaģējot uz apgalvojumiem, ka kādā privātā klubā esot apgrābstījis divus vīriešus un ka Džonsonam par to esot ziņots jau 2019.gadā.
Kopš otrdienas vakara vairāk nekā 50 likumdevēji ir atkāpušies no amatiem valdībā vai partijā, taču Džonsons vēl trešdienas vakarā noraidīja aicinājumus viņam atkāpties no amata.
Grafiku jaunā Konservatīvās partijas līdera vēlēšanām sastādīs 1922.gada komiteja un partijas vadība. Jaunais līderis varētu tikt ievēlēts līdz partijas kongresam oktobrī.
Džordžs Frīmans, kurš šodien atkāpās no zinātnes ministra amata, izteicies, ka Džonsons beidzot rīkojies pareizi un viņam vajadzētu nodot “amata zīmogus, atvainoties viņas majestātei, ļaut viņai iecelt pagaidu premjeru, kura vadībā ministri varēs strādāt, lai Konservatīvā partija var pienācīgi izvēlēties jaunu vadītāju”.
Ikviena ceļotāja ļaunākais murgs ir veselības pasliktināšanās tieši pirms gaidāmā lidojuma. To piedzīvot nevēlas neviens. Šobrīd saistībā ar Covid-19 infekcijas ierobežošanu, kas joprojām ir aktuāla, ceļot ar saaukstēšanās simptomiem neiesaka nevienam, bet ir vērts ieklausīties aptieku tīkla Apotheka farmaceites Madaras Krišjānes ieteikumos, lai zinātu, kā rīkoties, ja ceļotājam tomēr ir gadījusies kāda no piecām nepatīkamajām situācijām.
1.situācija: Rīt jālido, bet pēkšņi paaugstināta temperatūra
Ja sācies drudzis vai temperatūra paaugstinājusies virs 37 grādiem, tas var liecināt ne tikai par iekaisumu, bet arī par infekciju organismā. “Ja temperatūra ir ievērojami paaugstināta, jūtams izteikts nogurums, nespēks, paaugstināta jutība pret ārējiem apstākļiem, tas var liecināt arī par vīrusu organismā un, atrodoties cilvēkiem pilnā lidmašīnā, pastāv augsts risks inficēt arī citus,” brīdina Apotheka farmaceite Madara Krišjāne, aicinot izturēties un rīkoties atbildīgi. Pat ja Covid-19 tests ir negatīvs, paaugstinātas temperatūras gadījumā ir nopietni jāizvērtē, vai tiešām drošāk nebūtu lidojumu atcelt.
2.situācija: Pirms lidojuma – deguns ciet!
Tāds šķietams nieks kā aizlikts deguns un iesnas var padarīt lidojumu īpaši nepatīkamu. Aizlikts deguns ierobežota skābekļa apstākļos rada ne vien diskomfortu, bet var būtiski apgrūtināt elpošanu, kas īpaši bīstami ir astmas slimniekiem. Savukārt lidmašīnas sausais gaiss padara deguna un kakla gļotādas sausas, radot labvēlīgus apstākļus, lai baktērijas un vīrusi varētu vieglāk iekļūt organismā, izraisot saslimšanu.
Ja jau pirms lidojuma deguns ir aizlikts, mainoties gaisa spiedienam lidmašīnas pacelšanās un nolaišanās brīdī, tas var izraisīt diskomfortu, nepatīkamas sajūtas, spiedošu sajūtu, citos gadījumos pat stipras sāpes. Turklāt iekaisums no deguna blakusdobumiem spiediena rezultātā var nokļūt vidusausī, izraisot vidusauss iekaisumu. Tādēļ, ja deguns ir aizlikts vairākas dienas un situācija neuzlabojas, pirms lidojuma tomēr ieteicams konsultēties ar ārstu, bet izteikta blakusdobumu vai vidusauss iekaisuma gadījumā ārsts var ieteikt lidojumu atcelt, lai neradītu vēl lielākus riskus veselībai. Savukārt vienkāršu iesnu vai deguna gļotādas tūskas gadījumā profilaktiski lidojuma laikā var lietot deguna pilienus, kas mazinās tūsku.
3.situācija: Drīz jādodas uz lidostu, bet sākusies vemšana, diareja
Ja kuņģa-zarnu trakta darbības traucējumi radušies stresa apstākļos, tā nebūs lidojumam bīstama situācija. Taču, ja parādījušies tādi simptomi kā spēcīga diareja vai vemšana, ko pavada slikta dūša, nespēks, tas var liecināt par saindēšanos ar pārtiku vai vēdera vīrusu. Šādā situācijā būtu jāpaliek mājās un jāpalīdz organismam atgūties, nevis jādodas ceļojumā.
4.situācija: Sāp un dur krūtīs
Spēcīgas sāpes krūtīs ir viena no bīstamākajām pazīmēm, ko nekādā gadījumā nedrīkst ignorēt pat tad, ja paredzēts sen plānots un ilgi gaidīts ceļojums. Šīs pazīmes liecina par sirdsdarbības traucējumiem, kad var būt nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Sāpes krūtīs var izraisīt nepietiekama sirds apasiņošana, kas radusies artērijas nosprostojuma dēļ. “Lidojuma laikā ķermenī palielinās adrenalīna daudzums, paaugstinās arī asinsspiediens un nosprostoto asinsvadu dēļ var rasties miokarda infarkts, kas ir dzīvībai bīstama situācija. Jāatceras arī, ka lidmašīnā ir zems gaisa spiediens – ja gaidāms garāks lidojums, noteikti būtu jārod iespēja izkustēties, lai veicinātu asinsriti un samazinātu dziļo vēnu trombozes risku,” uzsver Apotheka farmaceite Madara Krišjāne.
5.situācija: Nesen veikta operācija vai bijusi nopietna saslimšana, bet tagad – ceļošu!
Pēc jebkuras operācijas ieteicams noskaidrot, pēc cik ilga laika droši atkal var plānot ceļojumus un lidot, noskaidrot, vai tam nav nepieciešama īpaša sagatavošanās. Tāpat pirms lidojuma obligāti jākonsultējas ar ārstu, ja ir zināms, ka cilvēkam ir sirds mazspēja vai citas nopietnas saslimšanas. Dodoties ceļojumā, katram pašam svarīgi apzināties savu veselības stāvokli un attiecīgi sagatavoties. Ja ir problēmas ar vēnām, pirms lidojuma jāsarūpē un jāuzvelk kompresijas zeķes, jo spiediena maiņas un ilgstošas sēdēšanas ietekmē var veidoties tūska un rasties dzīvībai bīstamā dziļo vēnu tromboze.
Farmaceite atgādina – pat tad, ja ar veselību šobrīd viss šķiet vislabākajā kārtībā, iepriekš sarūpēta ceļojuma aptieciņa dažādām iespējamām situācijām, dos papildu sirdsmieru.
Kas svarīgi pasažiera veselībai, ja lidmašīna jau ir gaisā:
Izkustēties! Lidojuma laikā piecelties no savas sēdvietas un nedaudz pastaigāt. Var arī mazliet pavingrot, sēžot krēslā – pastiepties, sasprindzināt un atkal atslābināt muskuļus.
Padzerties! Jāatceras, ka alkohols un kafija veicina atūdeņošanos, bet organismam ir svarīgi lidojuma laikā uzņemt pietiekamu šķidruma daudzumu, tāpēc noteikti ieteicams lidojuma laikā uzņemt ūdeni.
Uzlabot asinsriti! Ja lidojums paredzams garāks par četrām stundām, speciālisti iesaka iegādāties un pirms lidojuma uzvilkt kompresijas zeķes. Tās veicina asinsriti kāju vēnās, novērš tūsku, nogurumu un smaguma sajūtu kājās, kā arī mazina trombu veidošanās risku.
Senior Woman Suffering From Chest Pain While Sitting on Sofa at Home. Old Age, Health Problem, Vision and People Concept. Heart Attack Concept. Elderly Woman Suffering From Chest Pain Indoor
Sirds un asinsvadu slimības gadu no gada ir biežākais nāves iemesls Latvijā, turklāt ar tām sirgst arvien jaunāki cilvēki. Mazkustīgs dzīvesveids, palielināts svars un smēķēšana ir mūsdienu cilvēku ikdiena, taču tie ir arī lielākie sirds un asinsvadu slimību riska faktori. Kā samazināt sirds un asinsvadu saslimšanu riskus un kā omega-3 taukskābes ietekmē cilvēka veselību, padomos dalās kardioloģe Ilga Lūse.
Saslimšanas ar sirds un asinsvadu slimībām ir aktuālas visā pasaulē, tāpēc ik gadu tiek veikti jauni pētījumi, tostarp par omega-3 taukskābju ietekmi uz šo slimību risku samazināšanu. Tie apstiprina, ka, uzņemot vismaz 500 mg omega-3 taukskābju (DHS un EPS) dienā, var samazināt risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām.
Nozīmīgās omega-3 taukskābes
Lai runātu par sirds veselību un omega taukskābju labvēlīgo ietekmi uz cilvēku, svarīgi ir atcerēties, kas ir omega taukskābes. Omega-3 ir polinepiesātināto taukskābju klase, kurā ietilpst trīs organismam nepieciešamas taukskābes – alfa-linolēnskābe (ALS), eikozapentaēnskābe (EPS) un dokosaheksaēnskābe (DHS). ALS taukskābes satur tādi augu valsts produkti kā linsēklas, soja, kaņepes, saulespuķes, taču EPS un DHS ir sastopamas zivīs un jūras valsts produktos. Organisms pats šīs taukskābes neveido, tāpēc tās ir iespējams uzņemt tikai ar uzturu, kā arī ar uztura bagātinātājiem. Omega-3 taukskābes ir nozīmīgas normālai smadzeņu, kā arī sirds un asinsvadu sistēmas darbībai, rūpējas par acu un arī mentālo veselību.
Optimālā omega-3 dienas deva pieaugušajiem ir vismaz 500 mg dienā, ko ir ieteicams uzņemt, iekļaujot uzturā treknas zivis vai kvalitatīvus uztura bagātinātājus.
Omega-3 samazina triglicerīdu līmeni un palielina “labā” holesterīna līmeni
Triglicerīdi ir cilvēka organismā visvairāk izplatītie tauki, kas ir arī enerģijas avots muskuļu šūnām. Tomēr šie tauki nogulsnējas arī asinsvados, tāpēc paaugstināts triglicerīdu līmenis, kopā ar “slikto” jeb zema blīvuma holesterīnu sašaurina asinsvadu sieniņas un var palielināt miokarda infarkta, insulta un paaugstināta asinsspiediena risku. Pētījumos pierādīts, ka uzņemot omega-3 taukskābes, triglicerīdu līmeni asinīs var samazināt līdz pat 30%¹.
Tajā pašā laikā omega-3 taukskābes var palielināt “labā” jeb augsta blīvuma holesterīna līmeni, kas palīdz samazināt “sliktā” jeb zema blīvuma holesterīna izgulsnēšanos asinsvados.
Omega-3 uztur veselus asinsvadus un samazina trombu veidošanās risku
“Veselai un spēcīgai sirdij ir nepieciešama spēcīga asinsvadu sistēma. Pētījumā, ko 2013. gadā veica Grieķijā, Atēnu Universitātes medicīnas skolā tika apstiprināts, ka regulāra omega-3 taukskābju lietošana var uzlabot asinsvadu sieniņu darbību²,” komentē kardioloģe Ilga Lūse. “Tāpat omega-3 taukskābes palielina asinsvadu elastīgumu un novērš trombu veidošanos, kā arī sargā artērijas no aterosklerozes riska, kas ir biežākais infarkta un insulta cēlonis,” turpina Ilga Lūse.
Omega-3 palīdz uzturēt normālu asinsspiedienu
Asinsspiediens ir svarīgs sirds un asinsvadu sistēmas veselības rādītājs. Augsts asinsspiediens ir bīstams, jo var paaugstināt sirds slimību risku. Cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu ir septiņas reizes lielāka iespējamība saslimt ar insultu un četras reizes biežāk – koronāro sirds slimību, tāpat paaugstināts asinsspiediens provocē mirdzaritmijas attīstīšanos.
2022. gadā Amerikas Sirds asociācijas žurnālā tika publicēts pētījums, ko veica Makao Zinātnes un tehnoloģiju universitātes Farmācijas skolā Ķīnā un tajā tika atklāts, ka cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu jeb hipertensiju, lietojot dienā 5g DHS un EPS taukskābes, asinsspiediena augšējais un apakšējais rādītājs samazinājās par 4 mmHg (normāls asinsspiediens ir 120/80 mmHg).³
Vispārīgi pētījums apstiprināja, ka, ikdienā lietojot 2-3 g omega-3 taukskābes, asinsspiediena rādītāji samazinājās par 2 mmHg, salīdzinot ar tiem pētījuma dalībniekiem, kuri ikdienā tās neuzņēma.
Kardioloģe atgādina, ka svarīgi ir atcerēties, ka līdz ar pareizas diētas un uztura bagātinātāju lietošanu, tik pat svarīgi ir nodarboties ar fiziskām aktivitātēm.
Daži cilvēki ir diezgan impulsīvi. Šīs ir četras horoskopa zīmes, kuras visai viegli krīt panikā un stresā:
Lauva
Lauvas vienmēr ir uzticīgas saviem augstajiem standartiem, tāpēc nelielas vai tūlītējas pārmaiņas plānot var radīt spraigas sajūtas. Viņi tic pilnībai un, kad to neatrod, turpina stresot un cīnās, lai sasniegtu, nemeklējot palīdzību, jo viņi nekad nemīl iejaukšanos savos darbos.
Ūdensvīrs
Šīs horoskopa zīmes pārstāvji daudz domā par nākotni un lietām, kas ir ārpus viņu kontroles, un tas ir galvenais iemesls viņu nevajadzīgajam stresam… Viņi parasti uzņemas arvien vairāk darba un pēc tam cīnās, lai ievērotu termiņus, jo savās domās viņi visu spēs laicīgi paveikt, bet kā ir realitātē?
Zivis
Kortizola līmenis Zivīm vienmēr ir augsts. Pat maznozīmīgas lietas viņu dzīvē var radīt haosu. Zivīm ir ļoti grūti visu uztvert ar vēsu prātu, jo tāda nav viņu daba. Zivis visu grib atrisināt un izdarīt – tūlīt!
Auns
Cilvēki ar šo zodiaka zīmi ir stingrāki, taču bieži vien fonā uztraucas pat par vissīkākajām lietām. Viņi savā galvā pieņem viltus scenārijus, kas padara viņus neizlēmīgus un palielina viņu bažas.
Karaliene Elizabete II nesen atzīmēja savu 70. gadu valdīšanas jubileju Lielbritānijā. Karaliene beidzot ir izlēmusi lielu daļu savu pienākumu nodot vecākajam dēlam – princim Čārlzam. Šo informāciju jau apstiprinājuši pils pārstāvji.
Bekingemas pils publicējusi izmaiņas karalienes Elizabetes II pienākumos kopumā 13 punktos un tas ir noticis pirmo reizi desmit gadu laikā! Karaliene gan turpinās pildīt lielu daļu savu pienākumu, bet ņemot vērā, ka šos pienākumus ir arvien grūtāk veikt, daļu no tiem oficiāli pārņems viņas vecākais dēls Čārlzs. Tāpat arī Elizabete II pieņems svarīgus viesus no ārzemēm.
Princis Čārlzs kļūs par Lielbritānijas karali, kad 96 gadus vecā karaliene Elizabete II izlems vairs nepildīt savus pienākumus.
Atceries kaut kur dzirdēto, ka, saēdoties zemenes, vitamīnus var uzņemt uzņemti visam gadam un slimības, kā likts, atkāpsies? Apgalvojums, protams, ir pārspīlēts, taču neatņem košajai ogai tās popularitāti un īpašo statusu.
“Šis ir īstais laiks, lai baudītu gan veselīgās, gan garšīgās zemenes, celtu godā to uzturvērtību un arī košo skaistumu, kas turklāt arī priecē acis,” saka „Mēness aptiekas” pieaicinātā eksperte Anita Baumane, sertificētā uztura speciāliste Veselības centru apvienībā.
Kas vērtīgs zemenē?
“Zemenes ir spēcīgs antioksidantu avots ar nelielu enerģētisko vērtību – 100 gramos ogu ir vien 31 kalorija, daudz ūdens un šķiedrvielu. No minerālvielām zemenēs izceļas kālijs, un tas ir ļoti svarīgi, jo kālijs veicina ūdens izdalīšanos, kamēr nātrijs (sāls) to aiztur. Ja uzturā ir par daudz nātrija, kā tas bieži gadās, jāraugās, lai vairāk uzņemtu kāliju, un zemeņu laiks šai ziņā sniedz ideālu iespēju – ik dienu vajadzētu apēst vismaz vienu sauju ogu. Kaut arī tiek uzskatīts, ka zemenes satur daudz dzelzs, diemžēl par dzelzs avotu tās tomēr nevar nosaukt, jo 100 grami zemeņu satur tikai 0,28 mg,” skaidro uztura speciāliste.
Un kā ar vitamīniem?
“Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone stāsta par zemenēs esošajiem vitamīnu un mikroelementiem: “Tajās ir tik vajadzīgais C vitamīns, B grupas vitamīni – B1, B3, B4, B5, B6, B9, arī E un K vitamīns. Zemenēs ir arī mikrolementi – kālijs, fosfors, magnijs, nātrijs, varš. C vitamīns uzlabo organisma pretošanās spēju infekciju slimībām un vīrusu slimībām, darbojas kā antioksidants, uzlabo asinsvadu elastību, stiprina asinsvadu sieniņas, piedalās kolagēna sintēzes procesā, kas, kā zināms, nodrošina skaistu ādu, stiprākus saistaudus, locītavas. Arī E vitamīns darbojas kā antioksidants, uzlabo ādas un gļotādas stāvokli, palīdz pasargāt organismu no sirds un asinsvadu slimībām. K vitamīns nodrošina organismā pareizu asins recēšanas procesu, kaulu mineralizāciju, uzlabo kalcija jonu iekļūšanu kaulaudos un var mazināt aterosklerozes risku. B grupas vitamīni uzlabo nervu impulsu pārvadi, kas nodrošina pareizu centrālās nervu sistēmas funkcionēšanu un galvas smadzeņu darbību, uzlabo nervu impulsu pārvadi arī muguras smadzenēs.”
Tik daudz un tik dažādas!
Ir zināms vairāk nekā 600 zemeņu šķirņu. Lielu apjomu zemeņu izaudzē ASV, Meksikā, Turcijā, Spānijā un Ēģiptē – kopā tie ir vairāk nekā 55% no visas pasaules zemeņu produkcijas.
Pētījumos zemenes tiek cildinātas un slavētas par veselīgumu un ieguvumiem, lietojot tās uzturā, īpaši uzsverot sezonālās, vietējās zemenes. Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka, patērējot 400 gramus augļu un dārzeņu dienā, var samazināt sirds slimību, diabēta un vēža risku. Taču jāņem vērā, ka neviens no augļiem slimības pilnībā neārstē!
Kas mājo zemenē?
Ir gadījies pamanīt, ka, skalojot zemenes ūdens bļodā, ūdenī peld sīki kukainīši. Vai tas nozīmē, ka būtu jāuztraucas par apdraudējumu veselībai? Satraukumam nav iemesla, jo šie kukainīši nav kaitīgi. Galvenais – pirms lietošanas zemenes noskalot vēsā ūdenī. Ja arī pāris zemenēs mītošās sīkās radības nonāks kuņģī, tās būs vien papildu olbaltumvielas, kas nevar nodarīt kaitējumu veselībai.
Ak, vai – alerģija!
Alerģisku reakciju zemenes patiešām var izsaukt, lai gan, salīdzinot ar citām uztura alerģijām, šī ir retāka. “Zemeņu alerģijas gadījumā cilvēka imūnsistēma slikti reaģē uz īpašu alergēnu, kas atrodas ogā. Jāpatur prātā, ka cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret zemenēm, var nākties būt uzmanīgiem arī no citiem šīs dzimtas augļiem, piemēram, no kazenēm.
Ja ir aizdomas par alerģisku reakciju, nevajadzētu patstāvīgi noteikt diagnozi, bet gan doties pie alergologa. Saskaņā ar neliela apjoma pētījumu, kas pirms dažiem gadiem veikts Bosnijā, tikai 3–4 procentiem bērnu no 2 gadu vecuma un jaunākiem ir alerģija no zemenēm. Vēlīnā bērnībā procentuālais līmenis pazeminās līdz 0,5–1 procentam un paliek nemainīgs,” stāsta uztura speciāliste.
Kā gardi baudīt zemenes
• Pievieno zemenes nesaldinātām brokastu pārslām, auzu vai prosas putrai.
• Ātrās brokastis – glāzē vai krūzē kārtām salikt uz pusēm sagrieztas zemenes, bezpiedevu jogurtu un musli – līdz trauks ir pilns. Var uzkaisīt kanēli un dažus sasmalcinātus riekstus.
• Svaigas vai sasaldētas zemenes iestrādā olbaltumvielu kokteiļos.
• Ieliec sauju zemeņu pusdienu kastītē, ko paņemt līdzi pārgājienā vai pastaigā.
• Sasaldētas zemenes ir kā saldējums. Bērni tās var apēst pēc pastaigas – tas būs daudz veselīgāks kārums nekā rūpnieciski ražotā sasaldēta sulā.
• Sablendētas zemenes var pasniegt pie pankūkām, iejaukt bezpiedevu jogurtā, kefīrā.
• Pa retam (ne katru dienu!) drīkst izbaudīt zemenes ar putukrējumu vai saldējumu, tiesa, pēc šāda deserta būs vairāk jāpakustas.
Latvijas bruņoto spēku cilvēkresursi ir gandrīz izsmelti, tāpēc Aizsardzības ministrija piedāvā ieviest valsts aizsardzības dienestu. Tā paziņojis aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Aizsardzības ministrija rosinās dienestu ieviest pakāpeniski piecu gadu laikā. Ideju atbalsta arī Valsts prezidents Egils Levits.
Parīzes Eifeļa tornis ir sarūsējis un tam nepieciešams kapitālais remonts, bet tā vietā, gatavojoties Francijas galvaspilsētā paredzētajām 2024.gada olimpiskajām spēlēm, tornim tiek uzklāta kosmētiska krāsas kārta par 60 miljoniem eiro, vēsta franču žurnāls “Marianne”.
Gustava Eifeļa arhitektūras meistardarbs tika uzcelts 1889.gadā par godu Vispasaules izstādei un atzīmējot Lielās franču revolūcijas simtgadi. Ik gadu to apmeklē aptuveni seši miljoni tūristu.
Tomēr ekspertu vērtējumā tornis atrodas sliktā stāvoklī un to klāj rūsa, atsaucoties uz konfidenciāliem eksperta ziņojumiem, vēsta “Marianne”.
Video
“Viss ir vienkārši, ja Gustavs Eifelis apmeklētu šo vietu, viņu ķertu sirdstrieka,” žurnālam izteicies viens no torņa menedžeriem.
Kompānija SETE, kuras pārziņā ir Eifeļa tornis, uzreiz nekomentēja “Marianne” rakstu.
Pašreiz tornim tiek uzklāta jauna krāsas kārta par 60 miljoniem eiro, gatavojot Parīzi olimpiskajām spēlēm 2024.gadā. Šī ir 20.reize, kad tornis tiek pārkrāsots.
Bija paredzēts, ka aptuveni 30% torņa tiks notīrīti un pēc tam uzklāti divi jauni krāsas slāņi, taču Covid-19 pandēmijas izraisītā darbu aizkavēšanās un svina klātbūtne vecajā krāsā nozīmē, ka tiks apstrādāti tikai 5% torņa, vēsta “Marianne”.
SETE nelabprāt slēdz torni uz ilgu laiku, jo tādējādi tiek zaudēti ieņēmumi no tūristiem, piebilst žurnāls.
Šo 4 horoskopa zīmju pārstāvji no visas sirds tic īstai mīlestībai:
Auns
Auni ir emocionāli, un, tiklīdz viņi ar kādu nodibina nopietnas attiecības, viņi ir gatavi darīt visu, lai šīs attiecības izdotos. Auni ir ļoti saprotoši un atbalstoši, viņi uzskata, ka nav skaistākas sajūtas par mīlestību, un, tiklīdz izjūt šo emociju, viņi padara mīlestību par savas dzīves svarīgāko uzdevumu!
Svari
Svari kļūst ārkārtīgi nopietni, tiklīdz viņiem kāds sāk patikt. Svari tic dvēseles radiniekiem, un šī iemesla dēļ viņi savienojas dziļākā līmenī, lai izprastu savas otrās pusītes sirdi. Svaru zīmē dzimušie ir visuzticamākie cilvēki un ir gatavi uz visu, lai iepriecinātu cilvēku, kuru mīl.
Skorpions
Skorpioni ir neatlaidīgi! Viņi velta laiku, lai iemīlētu un saprastu savu simpātiju. Viņi vienmēr padara savu mīlas stāstu par sapņainu un romantisku un rūpējas par savu partneri kā bērnu. Uzticība un lojalitāte attiecībās viņiem ir ārkārtīgi svarīga.
Vēzis
Vēzis vienmēr dod priekšroku mīlestībai. Ja Vēzis uzskata, ka ir atradis savu īsto cilvēku, tad ir pilnīgi skaidrs, ka šis cilvēks kļūs par Vēža galveno prioritāti. Vēzim ir svarīgas dziļas sarunas un emocionālā saderība.
Vasara ir pārbaudījumu laiks mūsu nagiem. Mēs veicam dārza darbus, vācam ogas un citas veltes, plūcam ziedus, pavadām daudz vairāk laika pie dabas. Visas šīs aktivitātes spēj iedarboties uz mūsu nagiem, piemēram, padarot tos trauslākus. Kā kopt nagus un rūpēties par to stāvokli? Konsultē BENU Aptiekas skaistuma konsultante Amanda Dārziņa.
Kā uzsver skaistuma konsultante A. Dārziņa, veselu un skaistu nagu pamatā gan vasarā, gan citos gadalaikos ir pilnvērtīga un pareiza nagu kopšana. Nagi ir regulāri jākopj, jāapgriež un jāapvīlē, bet nagu kopšanas piederumi noteikti ir jādezinficē. Veicot ikdienas uzkopšanas, kā arī dārza darbus, ir jāatceras par nagu aizsardzību un jālieto speciāli cimdi. Nagus stiprināt palīdzēs arī roku krēmi, kas baros un mitrinās ne vien roku ādu, bet arī nagus. Savukārt īpašām rūpēm par nagiem izmantojiet kutikulu eļļu, kā arī reizēm veiciet pirkstu masāžu.
Uztura ietekme
Mūsu nagu stāvokli ievērojami ietekmē ikdienas uzturs, tādēļ nagu stiprināšanai ieteicams uzturā lietot vairāk dārzeņu un olbaltumvielām bagātu produktu. Īpaši būtiskas nagu stiprināšanai ir Omega-3 taukskābes. Ar pārtiku tās visvairāk var uzņemt, uzturā iekļaujot treknas zivis, olas, čia sēklas, kaņepju sēklas, valriekstus, linsēklu eļļu. Ja nepieciešams, Omega-3 taukskābes var uzņemt arī papildus.
Tāpat nagu stiprināšanai būtiska ir dzelzs, savukārt, lai tā uzsūktos, to vēlams lietot kopā ar C vitamīnu. Dzelzs avoti ir spināti, nātres, granātāboli, kvinoja, ķirbju sēklas, šampinjoni, pupiņas, lēcas un bietes. Savukārt C vitamīna populārākie avoti ir paprika, zemenes un citrusaugļi. Nagiem nozīmīgs ir arī magnijs, ko varam uzņemt ar riekstiem, graudaugiem, jūras veltēm, banāniem un kivi, kā arī D vitamīns, kas sastopams treknās zivīs, mencu aknu eļļā, tuncī un olās, un ko var ērti uzņemt arī dažādu preparātu formā, stāsta A. Dārziņa. Turklāt nagu stāvokli ietekmē arī stress un ūdens uzņemšana.
Kutikulu kopšana
Viena no izplatītākajām problēmām ir sausas kutikulas un āda ap nagiem, plaisu parādīšanās. Šādas problēmas parādīšanās var liecināt par A, E, D vai K vitamīna trūkumu, kā arī nepareizu kopšanu. Lai to novērstu, talkā var nākt nagu un kutikulu eļļas un speciāli roku krēmi, kas ir paredzēti sausākai ādai un arī nagu kopšanai. Nagu stiprināšanai ieteicama arī lavandas, timiāna, citrona un rozmarīna eļļa.
Tāpat mīkstināt, mitrināt un kopt roku ādu un nagus var palīdzēt parafīna vanniņas. Tās mitrina arī ādas dziļāko slāni, tādējādi sniedzot ilglaicīgāku iedarbību.
Nagu lakošana
Mūsu organismu ietekmē ne vien ikdienā lietotais uzturs, bet arī skaistumkopšanā pielietotie līdzekļi, uzsver skaistuma konsultante. Tādēļ jāņem vērā, ka vairums nagu laku satur toksiskas vielas un bieža nagu lakošana var nelabvēlīgi ietekmēt mūsu veselību. Lakās esošās vielas var nonākt mūsu asinsritē, un arī kaitīgo vielu izgarojumu ieelpošana nagu lakošanas procesā nav labvēlīga mūsu organismam. Lai mazinātu vai izvairītos no to negatīvās ietekmes, pievērsiet uzmanību nagu lakas sastāvam un izvēlieties videi un jūsu organismam draudzīgākus līdzekļus.
Lai pēc iespējas pasargātu nagus, tos lakojot, atcerieties par pamatkārtas jeb speciālas bāzes uzklāšanu. Nav vēlams atstāt nagu laku uz nagiem ilgāk par divām nedēļām, jo tādējādi var tikt bojātas nagu šūnas. Ik pa brīdim ir jāļauj nagiem atpūsties no nagu lakas.
Tāpat izvairieties no acetonu saturošu nagu lakas noņēmēju lietošanas. Acetons ir ļoti spēcīgs un padara nagus un ādu ap tiem sausu.
Biežākās nagu kopšanas kļūdas
Bieži vien neievērojam pašus nagu kopšanas pamatprincipus, stāsta skaistuma konsultante A. Dārziņa, piemēram, neveicam manikīra un pedikīra piederumu dezinfekciju, kā arī nepareizi veicam kutikulu noņemšanu, ko vajadzētu uzticēt profesionāļiem, jo kutikula pasargā nagus no baktērijām un sēnītēm, tāpēc tās likvidēšana var izraisīt infekcijas.
Nereti nagi tiek griezti pārāk īsi, kas arī nav ieteicams un var palielināt iekaisumu risku. Īpaša uzmanība ir jāpievērš ieaugušiem nagiem – jāseko, lai iekaisums tiktu atveseļots. Tāpat nedrīkst izturēties nevērīgi pret nagu sēnīti – tā ir jāārstē! Turklāt šim nolūkam aptiekās ir pieejami efektīvi līdzekļi.
Atcerieties, ka, ja izvēlaties veikt nagu pieaudzēšanas un citas procedūras, tās jāuztic profesionāļiem!
Bērnam augot, vecāki ar laiku pamana, ka bērni uztver un atbild uz jokiem, humoru un smieklīgām epizodēm. Kā atklāj Rimi Bērniem attiecību eksperte, ārste-psihoterapeite Laura Valaine, humors ir komplekss fenomens, kas prasa virkni kognitīvu un emocionālu funkciju – uztveri, valodas prasmes, abstrakto domāšanu, atmiņu, problēmu risināšanas prasmes, radošumu, emocijas u. c. Ko labu humors un joki dod bērna attīstībai, un kā sajust robežu, jokojoties ar bērnu?
Ko joki dod bērna attīstībai
Smiekli ir vitāli svarīgi cilvēka attīstībai. Ir pētījumi, kas parāda, ka bērni, kas prot jokoties un darīt blēņas, ir apveltīti ar augstāku intelektu, tāpēc saprātīgā apjomā to bērnam noteikti vajag atļaut. Jokošanās un spēlēšanās ir līdzās pastāvoši procesi, un, kā zināms, spēlēšanās ir pamats bērna attīstībai. Humors un joki dažāda vecuma bērniem sniedz atšķirīgus ieguvumus.
Zīdaiņa vecumā – pieķeršanās veidošanās.
Pirmsskolas vecumā – veids, kā tikt galā ar šķiršanās trauksmi.
Sākot no 3 gadiem un vēlāk – socializēšanās, iekļaušanās vienaudžu grupā, komunikācijas normu izpratnē.
Pusaudžu vecumā – rīks romantisku attiecību veidošanai, daļa no flirta.
Kā uzjautrinās bērni
Jokus un humoru bērni attīsta pamazām. Novērojams, ka zīdainis spēj pasmaidīt pirmajās dzīves nedēļās, bet 10–20 nedēļu vecumā viņš jau spēj smieties un reaģēt uz dīvainām vecāku grimasēm. 8–12 mēnešu vecumā smiekli saistās ar negaidītu un pārsteidzošu stimulu, bet tādu, kas nav biedējošs. 3–5 gadu vecumā 95% gadījumu bērns smejas komunikācijas laikā ar apkārtējiem. Agrākā vecumā bērns smejas par kustībām vai cita veida izpausmēm, bet vēlāk – jau arī par pašu saturu. Bērni līdz 5 gadu vecumam vairāk smejas par to, kas pašiem liekas smieklīgs, viņiem ir grūtāk izprast smiešanos par citu jokiem. “Apmēram līdz 7 gadu vecumam bērni var darīt lietas un pārvērst jokā kaut ko, kas pieaugušajiem nešķiet smieklīgs – tā ir bērnu humora izjūta. Piemēram, mazi bērni uzjautrinās, izmantojot kādu priekšmetu tam, kam tas nav paredzēts – liek pie auss banānu un runā kā pa telefonu. Tāpat noteiktā vecumā bērniem aktuāli kļūst joki par “podiņa lietām”,” stāsta Laura Valaine.
Joks vai meli?
Bērni nesaprot ironiju līdz 6 gadu vecumam – līdz šim vecumam bērni lietas uztver burtiski, ironija un pārnestas nozīmes joki bērnam var šķist kā meli. Piemēram, ja pieaugušais joko, ka zobārsta krēslā mazais lidos kā kosmosā, bet bērns ierauga, ka tas ir parasts zobārsta krēsls, mazajam šāds joks vai uzmundrinājums izklausās kā meli. Tāpēc agrākā vecumā par šādiem jokiem bērns var būt sašutis. Nozīme var būt arī intonācijai, kādā joks tiek pateikts – tā var bērnam palīdzēt uztvert, ka pieaugušais melo.
Novērojams, ka bieži vien, kad pieaugušie pajokojas un sāk smieties, bērns ar acīm meklē uzticamas personas reakciju un arī savu reakciju modulē pēc tā. Šis ir iemesls, kādēļ ir jāsajūt bērns, kad ar viņu jokojaties! Ja bērns nesaprot, kas no pieaugušo teiktā ir vai nav joks, bērns instinktīvi uzticas pieaugušajiem. “Ja humors dominē visu laiku, bērns tiek muļķots nemitīgi, bērna pašvērtējumu tas pazemina. Ja humors tiek dozēts, ir blakus kāds uzticams pieaugušais, kurš paspoguļo – kas ir joks, kam ticēt un kam nē, tas bērna pašvērtējumu ceļ, jo viņš pēc tam šīs prasmes apgūst un pats sāk līdzīgi jokoties atkarībā no vecuma un intelekta,” atklāj eksperte.
Padomi vecākiem
Atbalstiet bērnus, ja viņi vēlas jokoties! Pat ja jums joks nešķiet smieklīgs, tas ir veids, kā bērns attīsta savu humora izjūtu.
Neaizliedziet bērnam par kaut ko jokot. Tā vietā skaidrojiet, kāpēc kāds joks var citus aizskart, sāpināt vai pavērsties pret pašu bērnu.
Nekauniniet bērnu par vēlmi jokot. Ja bērns radu pulkā pajoko ne visai ētiski, nefiksējieties uz šo bērna izpausmi, bet arī nevajag izlikties, ka nekas nav noticis. Labāk pasmieties par joku un mainīt tematu. Ja bērns saņems ļoti spēcīgu reakciju uz savu joku, viņam būs vēlme to atkārtot.
Joks kā stresa pārvarēšanas stratēģija
Humors nereti ir viena no psihiskajām aizsardzībām pret nepatīkamām emocijām – kad spējam par kādu notikumu, kas bijis nepatīkams, pasmieties. Arī bērnam tā ir viena no distresa pārvarēšanas stratēģijām. “Tā var būt kā apzināta stresa pārvarēšanas stratēģija, ko bērnam māca vecāki, piemēram, parādot kādu smieklīgu lietu, lai bērns pārvarētu šķiršanās trauksmi, cenšoties bērnam novērst fokusu no skumjām uz ko citu. Taču veselīga cilvēka psihe ir tendēta uz to, ka humors ir dabīga reakcija uz neērtām situācijām. Visam, protams, ir jābūt robežai. Humors ir veselīga adaptācija, kas mīkstina gaisotni. To arī paši lietojam, kad gribam salauzt sastingušu atmosfēru,” par humora lietošanu neērtās situācijās stāsta eksperte.
Par tādām lietām nejoko?!
Tomēr var gadīties arī pretēji – bērns ir iegājis jokos tik tālu, ka sāk jokot par visu ko, kas pieaugušajiem varētu likties neētisks. Tad nereti pieaugušie norāda – par tādām lietām nejoko! Vai ir lietas, par kurām nevajadzētu jokoties? Kā stāsta Laura Valaine, arī par jokošanos var domāt robežu kontekstā. “Ja bērns pasaka joku, piemēram, par nāvi vai miršanu, bērnam var stāstīt, ka šāds joks var citu aizvainot. Ja jūtam, ka joks tiešām kādu citu var aizvainot un tas var pavērsties pret pašu bērnu, labāk bērnam to pastāstīt, nevis strikti aizliegt par to jokot. Tas tomēr ir individuāls jautājums – kādā sabiedrībā par nāvi joko, bet kādā tas ir tabu. Mums atšķiras humora līmeņi, sarkasma uztvere. Drīzāk ieteiktu bērnam skaidrot, kāpēc ar kādu tēmu būt uzmanīgiem, nevis aizliegt par to jokot,” rosina speciāliste.
Prinča Viljama un Keitas Midltones trim bērniem jau kopš dzimšanas ir piešķirti savi tituli – prinči Džordžs un Luiss un princese Šarlote. Šie “tituli” nenozīmē, ka karaliskās ģimenes pārstāvji nav tādi paši, kā citi bērni.
Interesanti, ka Keita Midltone aizraujas ar diviem hobijiem – fotografēšanu un dārzkopību. Keita dārzkopības darbus iemācījusi arī saviem bērniem.
Video
Prinča Viljama un Keitas Midltones savrupnamā Norfolkā, kas atrodas piepilsētā, katram bērnam ir sava dobīte! Par šīm dobītēm rūpes jātur pašiem. Dobītē esošie augi ir jālaista un dobīte ir jāravē! Prinča Džordža dobītē šobrīd augot zemenes un salāti. Bērni ir ļoti priecīgi, kad savām dobītēm beidzot var novākt ražu.
Princis Viljams un Keita bērnus apzināti radina pie dārza darbiem, jo uzskata, ka dārza darbi labi iemāca uzņemties atbildību.
“Bērni laista, ravē un fotografē savas dobītes, bet vēlāk šīs fotogrāfijas rāda savam vectēvam princim Čārlzam un vecvecmāmiņai karalienei Elizabetei II. Viņiem patīk arī palīdzēt dārza darbos savam vectētiņam princim Čārlzam viņam piederošajā īpašumā, lai gan dažreiz Luiss ravēšanas darbos mēdzot izraut arī kādu puķi, nevis nezāli,” – tā izdevumam “The Sun” komentējis kāds Kembridžas hercogu draugs.
“Visiem bērniem ir maza izmēra darbarīki, tostarp, lāpstiņas, grābekļi, mazas dārza ķerras, lejkannas, mazi cimdiņi. Šobrīd bērni ir sajūsmā par martā sastādītajiem salātiem, gurķīšiem, ķiršu tomātiņiem, zemenēm un zaļajiem zirnīšiem,” – izsakās prinča Viljama un Keitas draugs.
To, ka organismam sāk pietrūkt folijskābes, sākumā var nekādi neizjust, līdz kādā brīdī parādās nogurums, miegainība, grūtības koncentrēties, pastiprināti izkrīt mati. Folijskābes trūkums ar laiku var izraisīt anēmiju, un attiecīgi parādīties mazasinībai raksturīgās pazīmes. Kas ir folijskābe un kā to uzņemt dabīgā veidā, stāsta aptieku tīkla Apotheka serficētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Skābe, kas patiesībā ir B grupas vitamīns
Folijskābe ir sintezēta B9 vitamīna forma, tātad – arī folijskābe ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kuru pirmo reizi atklāja 1941. gadā, izdalot to no spinātu lapām. Tomēr pats fakts, ka folijskābe pieder B vitamīnu grupai, nozīmē to, ka arī tā ir ūdenī šķīstošs vitamīns, kas organismā neuzkrājas un neveido rezerves. “Cilvēkam ikdienā būtu jāseko līdzi, lai folijskābe tiktu uzņemta pietiekamā daudzumā arī ar uzturu. Folijskābe nepieciešama, lai smadzenes spētu normāli funkcionēt, lai asinsrades process noritētu nevainojami un veidotos sarkanie asins ķermenīši, kas atbild par skābekļa transportēšanu organismā uz visām šūnām. Tāpat jebkuri B grupas vitamīni palīdz ķermenim pārstrādāt un pārveidot ēdienu glikozē, kas kalpo par enerģijas avotu. B vitamīni palīdz ķermenim izmantot arī uzņemtos taukus un nodrošina labāku nervu sistēmas un aknu darbību. Pietiekams folijskābes līmenis asinīs gādās, lai āda un mati būtu labā stāvoklī, un arī redze būtu laba,” uzsver Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.
Kad folijskābe noteikti jāuzņem papildus?
Ja par noteiktu minerālvielu deficītu organismā nereti vēsta dažādi simptomi un pazīmes, tad folijskābes trūkumu vismaz sākotnēji nekādi neizjūt. “Tomēr zināms, ka daudziem cilvēkiem folijskābes rādītāji ir pazemināti. To var noteikt, veicot īpašas analīzes. Cilvēkiem, kuri pārmērīgi aizraujas ar alkoholu vai slimo ar zarnu iekaisuma slimībām, ir pamatots iemesls domāt, ka visticamāk viņu organismā būs arī folijskābes deficīts,” skaidro Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa. Ja folijskābe netiek uzņemta pietiekamā daudzumā, sarkano asins ķermenīšu – eritrocītu skaits asinīs samazinās un tie vairs nespēj visu organismu apgādāt ar skābekli, tāpēc pamazām attīstās anēmija, izraisot dažādus simptomus: cilvēks pastāvīgi jūtas noguris, miegains, ir grūti koncentrēties. Reizēm folijskābes deficīts var izraisīt arī sirds ritma traucējumus, bet profilaktiski B9 vitamīnu iesaka lietot tiem, kuriem ir aknu darbības traucējumi vai reimatoīdo slimību ārstēšanai jālieto medikamenti un ir jādomā, kā pasargāt aknas no zāļu blaknēm. “Tomēr īpaši svarīgi uzņemt folijskābi pietiekamā daudzumā ir grūtniecības laikā, lai auglim pareizi attīstītos nervu sistēma, sirds muskuļu šķiedras un nebūtu muguras smadzeņu defektu attīstības risks,” piebilst farmaceite.
Divejādas iespējas uzņemt B9 jeb folijskābi:
Ar uzturu. Par folijskābes “karaļiem” var dēvēt visus zaļumus un tumši zaļos dārzeņus – brokoļus, spinātus, pākšaugus, arī sojas pupiņas, lēcas. Daudz folijskābes satur saulespuķu sēklas, piens, apelsīnu sula, avokado, bietes, papaija, bet no gaļas produktiem visvairāk B9 vitamīna ir aknās. Vienlaikus jāatceras, ka melnā tēja vājina vitamīnu uzsūkšanos.
Ar uztura bagātinātājiem. Var lietot vitamīnu kompleksu, kura sastāvā ir arī B9 vitamīns vai arī uzņemt folijskābi atsevišķi – tā pieejama tablešu vai ūdenī šķīstošu pulveru formā. “Svarīgi zināt, ka B grupas vitamīni mēdz izraisīt kuņģa kairinājumu, tāpēc ieteicams folijskābi saturošus preparātus uzņemt ēdienreizes laikā,” iesaka Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa. Viņa arī atgādina, cik svarīgi pirms folijskābes lietošanas pakonsultēties ar ārstu vai farmaceitu: “Piemēram, lielas uzņemtās B12 vitamīna devas samazina folijskābes efektu. Ja cilvēks paralēli lieto antacīdos līdzekļus (piemēram, Almagel, Rennie, Maalox) vai medikamentus ar absorbējošām īpašībām (piemēram, aktivētā oglīte, Sorbex), tas vājina folijskābes uzsūkšanos. Savukārt cukura diabēta pacientiem, kuri lieto medikamentu metformīnu, starp šo zāļu un B grupas vitamīnu lietošanas reizēm jāietur vismaz divu stundu pauze. Tāpat vienlaikus ar folijskābi neiesaka lietot levomicetīnu, tetraciklīnu, barbiturātus un pretepilepsijas līdzekļus, jo mijiedarbībā ar B9 vitamīnu samazinās šo medikamentu efektivitāte.”
Cik folijskābes nepieciešams dienā:
400 ϻg – ikvienam;
400 ϻg vismaz 10-12 mēnešus pirms plānotas grūtniecības, lai mazinātu priekšlaicīgu dzemdību risku;
400-600 ϻg, ja esi grūtniece;
Vairāk nekā 1000 ϻg folijskābes dienā uzņemt nav ieteicams, ja vien ārsts to īpaši nav rekomendējis.
Filmas “Greja piecdesmit nokrāsas” zvaigzne Dakota Džonsone reaaģējusi uz senu videoklipu, kurā sarunājusies ar aktieri Džoniju Depu.
“YouTube” ievietots video ar nosaukumu “Precīzs brīdis, kad Dakota Džonsone zināja, ka Ambera Hērda ir vardarbīga pret Džoniju Depu” tajā ir redzams, ka Dakota jau pirms septiņiem gadiem, iespejams, nojautusi par Amberas vardarbību ieraugot Džonija pārsieto pirkstu.
“Kāpēc es vispār esmu iesaistīta šajā lietā? Šādu sarunu es vispār neatceros. Lūdzu, neiesaistiet mani šajā visā. Neļaujiet tam iet vēl tālāk… Vai varat iedomāties, ak, mans dievs, ja mani pasauktu uz liecinieku tribīni?”, situāciju komentē aktrise.
Video
Viņa arī nespej noticēt, ka cilvēki tiesas prāvu skatās kā šovu: “Man lūst sirds. Tas ir tik, tik, tik traki. Cilvēki ir tik dīvaini. Internets ir mežonīga vieta. Sāpināt citus un kaitēt citiem nav pareizi. Šādai rīcībai ir sekas, bet tas, ka “Twitter” lietotāji var izlemt cilvēku dzīves ir šausminoši, sirdi plosoši un nepareizi. Es ceru, ka tas beigsies. Es ticu, ka cilvēki galu galā vēlas dzīvot labākā pasaulē. Twitter lietotāji veido 12 procentus no pasaules. Es domāju, ka daļa no šiem cilvēkiem pat neprot rakstīt,” komentē Dakota.
Šonakt ap plkst.3 ir konstatēts, ka Baltijas jūras krastā pie Liepājas ir izpeldējis valzirgs, tādēļ Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) eksperti aicina sabiedrību netuvoties dzīvniekam tuvāk par desmit metriem, aģentūru LETA informēja DAP mediju attiecību eksperte Ilze Reinika.
Dzīvnieks var būt agresīvs un par spīti savam izskatam ir ļoti veikls, kā arī nedzīt dzīvnieku jūrā un ļaut atgūt spēkus. Ja dzīvnieks manīts citās piekrastes zonās, DAP aicina ziņot, rakstot uz e-pastu “kurzeme@daba.gov.lv”.
Lai arī valzirgi dzīvo Ziemeļu ledus okeānā un tuvējās jūrās ziemeļu puslodē, kāds indivīds jau jūnija vidū tika manīts Vācijas piekrastē, bet Līgo dienā arī Polijas piekrastē. Iespējams, ka Liepājā krastā iznākušais valzirgs ir viens un tas pats dzīvnieks, ārvalstu eksperti izsaka minējumus, ka tā ir gados jauna valzirga dāma, norāda eksperti.
DAP zīdītāju eksperts Valdis Pilāts uzsver, ka šis ir pirmais gadījums, kad Latvijas krastos ir sastopams tik neparasts jūras dzīvnieks. Viņa dabīgā vide ir auksti un ledaini ūdeņi. Līdz ar to Baltijas jūra valzirgam nav piemērota, jo šeit nav atrodama ierastā ēdienkarte – lielās gliemenes, garneles, krabji, mīkstie koraļļi, jūras gurķi un citas ziemeļu jūrām raksturīgās radības.
“Visticamāk, šobrīd dzīvnieks jūtas izsalcis un novārdzis. Valzirgus var salīdzināt ar to tuvākajiem “radiniekiem” roņiem, kas lielāko dienas daļu uzturas ūdeņos un krastā vai atpūšas uz ledus. Cilvēkus valzirgi, protams, neuztver kā barības objektu,” skaidro zoologs.
Tomēr, ja cilvēks pienāk pārāk tuvu, aizskar dzīvnieku un stiepj savu roku tam pretim, dzīvnieks aizstāvoties var iekost. Tādēļ eksperti aicina netuvoties dzīvniekam un ļaut tam atpūsties izvēlētajā vietā.
Valzirgs zem ledaina ūdens var uzturēties līdz pusstundai, neelpojot svaigu gaisu. Tādēļ viņa zemādas tauku slānis var sasniegt pat 15 centimetrus. Un rodas priekšstats, ka dzīvnieka masa padara to lēnīgu. Tomēr mednieka instinkti ļauj tam sasniegt lielus ātrumus. Savukārt dzīvnieka ilkņi var sasniegt pat metra garumu. Tie lieti noder brīžos, kad jāizcērt āliņģis, nepieciešams izkāpt ledainā krastā vai cīņas laikā.
Daudzas tautas ir medījušas valzirgus, izmantojot tā gaļu, taukus un ādu sadzīvē. Pēdējās desmitgadēs populācijas līdzsvaru izjauca profesionālie mednieki, kuri apdraudēja Atlantijas okeāna ziemeļos mītošo valzirgu populāciju un tuvināja tos izmiršanas robežai. Šis dzīvnieks joprojām tiek atzīts par apdraudētu. Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka valzirgs lēni vairojas un dzīvo teritorijās, kuras tiek piesārņotas ar naftu un ķīmiskiem atkritumiem.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Liepājas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne, tad brīdī, kad pludmalē ieradusies pašvaldības policija, lai gādātu par drošību, valzirgs jau bija devies atpakaļ jūrā.
Vasarām topot arvien karstākām, sabiedrībā nostiprinās arī izpratne par nepieciešamību pasargāt ādu no saules kaitīgās iedarbības. Aizsarglīdzekļu klāsts veikalu un aptieku plauktos ir plašs, atliek tikai izvēlēties… Un te nu sākas problēmas.
„Tas tiesa, ka ar parastu sejas krēmu lieta ir daudz vienkāršāka – izvēlies savam ādas tipam piemērotāko un viss. Savukārt saules aizsarglīdzekļu iepakojums satur daudz sarežģītāku informāciju, ir izraibināts ar skaitļiem un abreviatūrām, nemaz nerunājot par sastāva atšķirībām,” stāsta dermatologs Raimonda Karls. Taču ārsts uzsver, ka, ja jautājums būtu tik vienkāršs un būtu iespējams izveidot vienotu visiem gadījumiem piemērotu formulu, tas jau būtu izdarīts, tādēļ būs vien kaut nedaudz jāiedziļinās burtu un ciparu kombinācijās.
Vai lielāks ir labāks?
Burtu salikums SPF norāda uz aizsardzību pret UVB jeb ultravioletā starojuma B viļņu spektrs. Šie viļņi ir atbildīgi par saules apdegumu un kanceroģenēzi, proti – par visu veidu ādas vēža izraisīšanos. Būtu labi, ja ar atzīmi SPF būtu gana, taču abreviatūra vienmēr ir papildināta arī ar kādu skaitli – sākot ar 2 un beidzot ar 50+
Tas ir nosacīts skaitlis, kas norāda saules aizsardzības lielumu. Kaut gan nozīmīga aizsardzība sākas no koeficienta 20, agras priekšpusdienas saulītē, piemēram, rīta skrējienam daļēji noēnotā takā, SPF15 būs tieši laikā.
Taču ar ko atšķiras 20, 30, 50+ aizsardzība? Katrs no šiem SPF līmeņiem aizsardzības spējas ir no 97% līdz 98%. Proti, SPF20 tās būs 97% augstas, bet SPF50+ līdz pat 98,5. Šķiet, pavisam nenozīmīga atšķirība, taču, ja zinām, ka šajos procentos rēķināti UV viļņu nestie fotonu miljardi, tad skaidrs, ka nozīme tomēr ir.
Tāpat uz kosmētikas līdzekļiem, kas būtu lietojami saulē, norādīts arī UVA (tad aizsardzības faktors parasti ir 38 vai 42), kas nodrošina aizsardzību pret A spektra viļņiem un šajā gadījumā matemātika ir līdzīga. Raimondrs Karls skaidro, ka pašam jāizsver, cik liela aizsardzība katrā situācijā vajadzīga, gan atgādinot, ka apdegt var arī lietojot līdzekli ar visaugstāko SPF, jo nevienam no līdzekļiem nav 100% aizsardzība.
Organisku vai neorganisku?
Kas vēl jāņem vērā, iegādājoties ādas aizsarglīdzekļus? Tas, ka tie mēdz būt organiskie un neorganiskie, kam abiem ir atšķirīgs darbības mehānisms – organiskie spēj absorbēt saules starus, neorganiskie tos atstaro, pateicoties sastāvā esošajiem cinka un titāna oksīdiem. Abi darbojas vienlīdz labi un tas vairāk ir paša komforta jautājums. Vieniem patiks, ja krēms ir caurspīdīgs un iesūcas ādā, citiem – ka tas veido tādu kā plānu, baltu kārtiņu, burtiski ar aci redzamu sargājošu efektu.
Jautāts, kas būtu pats svarīgākais krēma iegādē, dermatologs smaidot atbild, ka te vietā salīdzinājums ar zobu pastām – pats svarīgākais ir to LIETOT! Tikai atšķirībā no stomatologiem, kuri rekomendē zobus tīrīt divas reizes dienā, saules aizsargkrēms jāatjauno ik pa divām stundām (jo īpaši, ja izvēlēts t. s. organiskais līdzeklis), citādi tas zaudē spējas. Nepareizs ir arī priekšstats, ka līdzeklis ar mazāku saules aizsargfaktoru ir jāatjauno biezāk nekā tas, kam ir 50+. Šim skaitlim nav nekāda sakara ne ar minūtēm, ne stundām.
Kādu apģērbu izvēlēties saulē?
Ko darīt tiem, kam netīk noziesties ar kosmētikas līdzekļiem no galvas līdz kājām? Arī apģērbs kalpo kā saules aizsarglīdzeklis. Visai bieži šī zināšana var būt pa prātam vīriešiem, kas ar kosmētiku ir uz jūs, lēš Raimonds Karls. Viņš arī iesaka izmantot iespējas, kādas mums šobrīd pieejamas, iegādājoties apģērbu internetā. Lai gan Latvijā vēl nav plaši pieejami, taču citur pasaulē arvien populārāki kļūst speciāli apģērbi, kuros iestrādātas šķiedras ar UV aizsardzības spējām. Šajā gadījumā būs panākta nevis ķīmiska, bet fizikāla ādas aizsardzība. Tas ir lielisks paņēmiens, jo īpaši bērniem – pēc peldēšanās drēbītes nav jāvelk nost, tās žūst ātri, nesaldē, bet ādu saudzējošo darbu turpina veikt izcili. Dermatologa ieskatā šādam apģērbam būtu jābūt obligātam profesijās, kurās darbs ilgstoši noris atklātos saules staros, piemēram, ceļu būvē vai dārzniecībā. Runājot par apģērba izvēli, ārsts min arī kādu interesantu, mazāk zināmu faktu – kaut arī vasarās ir vēlme valkāt gaišas drēbes, jo tās tik ļoti neabsorbē siltumu, taču tieši tumšas krāsas audumi labāk pasargā no UV stariem!
Pie aptiekas plaukta
„Ja nu tomēr negribas paturēt prātā visas smalkās nianses par ādas aizsarglīdzekļiem, tad drošāk tos iegādāties aptiekā, kur vienlaikus iespējama arī mediķa konsultācija, jo mēs, farmaceiti, tādi esam,” teic „Mēness aptiekas” farmaceite Ieva Turonoka. Viņa skaidro, ka aptiekā ir pieejams ne tikai pilns kosmētikas spektrs ar dažādiem SPF faktoriem, bet arī to dažādība – gan pēc faktūras, gan lietojuma. Piemēram, ir daudz līdzekļu tieši sejas ādai, kas turklāt, ir veidoti ņemot vārā ādas tipu, gan dažādas vajadzības, pielāgoti ādai ar problēmām – akne, pigmetācija, sebuma kontrole tai skaitā arī ar tonējošu efektu, papildina farmaceite.
Saules aizsarglīdzekļi var būt gan kā krēms, fluīds vai eļļa, tāpat tie var būt izsmidzināmi. Svarīgi ņemt vērā kādā dzīves situācijā to lietojam – ikdienā, kopā ar dekoratīvo kosmētiku vai atpūtā pie ūdens. Atsevišķs plaukts noteikti būs atvēlēts bērniem. Gan zīdaiņiem, gan pusaudžiem. Daudzi bērnu SPF aizsargkrēmi ir ar zilo nokrāsu, kas palīdz nokontrolēt, to lai krēms klāj katru ķermeņa daļu. Tā kā parasti aizsarglīdzekli uzziežam jau esot dabā un saulē, nozīmīgs ir tā iepakojums, kas jau laikus jāņem vērā. Piemēram, ja jāmēro lielāks ceļa gabals kājām, jāapdomā par mini iesaiņojumu. Savukārt bērniem, šķiet, ērtāk lietojami ir izsmidzināmie līdzekļi, kas ērti atjaunojami pēc katras peldes. Lai gan liela daļa līdzekļu ir ūdens noturīgi, jāatceras, ka līdzekļa uzklāšana nenodrošina aizsardzību uz visu dienu. Bērna gadījumā, it īpaši atpūtā pie ūdens, ieteicams vēl mājās pirms došanās atpūsties vai uz treniņu, kad vēl nav saskare ne ar smiltīm, ne ūdeni, kārtīgi uzklāt aizsargkrēmu, bet, atrodoties dabā, to regulāri atjaunot ar aerosola veida izsmidzināmo līdzekli. Ja vēlamies iegādāties kvalitatīvu līdzekli drošā iepirkšanās vietā, tad aptieka tāda noteikti ir, piebilst Ieva Turonoka.
Nobeiguma vietā
Raimonds Karls aicina likt aiz auss, ka, lai kā patiktu saulīte, uz to jāraugās tāpat kā uz saldumiem – mazliet un ar mēru! Bez abiem dzīve zaudē garšu, bet gan viens, gan otrs var būt nepatikšanu un bēdu avots. Tāpat ārsts brīdina, ka ir manījis medijos vieglprātīgi lietojam kopīgu nosaukumu visai kosmētikai, kas paredzēta pludmalei vai atpūtai dabā – „sauļošanās līdzekļi”. Viņaprāt, tas nav pareizi un var radīt jukas, jo ādas aizsarglīdzekļi pret sauli un sauļošanās kosmētika ir divas atšķirīgas grupas, no kurām otrā darbojas kā iedeguma akselerators jeb iedegumu veicinošais līdzeklis un no kaitīgajiem UV stariem nepasargā.
Visbeidzot dermatologs aicina ņemt vērā trīs svarīgus aspektus!
Iedegums ir ādas atbildes reakcija uz saules kaitīgo iedarbību un ādas izmisīgs mēģinājums to absorbēt, nevis labas veselības un teicami pavadīta atvaļinājuma rādītājs.
Iedegums nepasargā no saules apdegumiem! Vecmāmiņu „patiesība”, ka vajag iesauļoties pakāpeniski un tad jau vairs apdegt nevar, ir jau pasen medicīnas zinātnes apgāzts mīts.
Iedegusi āda nav augsta D vitamīna līmeņa asinīs rādītājs.
Šie ir 10 apbrīnas vērtās dizaineres Koko Šaneles jeb īstajā vārdā “Gabrielle Bonheur Chanel” citāti. Viņa ir daudzu dizaineru un modes mīļotāju iedvesmas avots. Arī sievišķības ikona tik daudzām sievietēm visā pasaulē.
1. Vislabākā krāsa pasaulē ir tā, kas piestāv tieši tev.
2. Sieviete, kas nogriež matus, ir gatava mainīt savu dzīvi uz labāku.
3. Vienkāršums ir elegances pamats.
4. Atceries – tu vari būt skaista trīsdesmitgadniece, šarmanta četrdesmitgadniece un neatvairāma visu savu atlikušo dzīvi.
5. Ja jūties nomākta, uzkrāso lūpu krāsu un dodies iekarot pasauli!
6. Šampānieti dzer divos gadījumos – kad esi iemīlējusies un, kad neesi.
7. Ir pilnīgi vienalga, ko citi par tevi domā, ja tu par viņiem nedomā vispār.
8. Elegance ir tad, kad tava sajūtu un emociju pasaule ir tikpat skaista, cik tava āriene.
9. Ja uzvilksi neglītu kleitu, tad cilvēki to vienmēr atcerēsies. Ja kleita, ko uzvilksi, būs nevainojama, atcerēsies tās valkātāju.
10. Tu dzīvo tikai vienreiz, tāpēc tev jābūt interesantai un aizraujošai
Jūnijā šogad, salīdzinot ar jūniju pērn, pārtikas produktu cenu kāpums ir bijis visās produktu kategorijās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.
Savukārt lielākais cenu kāpums ir bijis bakalejas produktiem, dārzeņiem un piena produktiem.
Gada sākumā Latvijā lielai daļai pārtikas produktu sākās cenu kāpums, kas saistīts ar cenu izmaiņām pasaules un Eiropas tirgos. Cenu kāpumu izraisīja arī Covid-19 atstātās sekas, sevišķi Ķīnas piekoptā “nulles tolerances” politika, jo Ķīna ir iesaistīta gandrīz visu produktu ražošanas un pakalpojumu ķēdēs, nelabvēlīgie laika apstākļi vairākos pasaules reģionos, loģistikas ķēžu pārrāvumi un aizkavēšanās, galveno resursu cenu kāpums, bet tam visam punktu uz i uzlika karš Ukrainā.
“Ažiotāžas dēļ izpirka sāli, griķus. Par to tagad paši arī dārgi maksājam, jo sāls ir kļuvis divas reizes dārgāks un ir ievērojami dārgāks par cukuru, kam nav nekādas loģikas,” vēsta LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.
Patlaban veikalu plauktos var redzēt, kuriem produktiem jau ir īsta “jaunā” cena. Izmaiņas pamana gandrīz visi pircēji. Tiem produktiem, kuriem piegādes ir vēl “vecās”, cenu izmaiņas nav tik būtiskas. Piemēram, šokolādes batoniņam “Snickers” vai rīsiem.
Tāpat Gulbe norāda, ka turpmāk ar katru dienu redzēsim aizvien jaunas pieaugošās cenas, produktu sortimenta izmaiņas un arī, visticamāk, izvēles samazināšanos. Tāpat Gulbe prognozē, ka diez vai vēl ilgi būs pieejami 11 svaigo tomātu veidi plauktā, kā tas vēl bija jūnijā. Arī plaša produktu klāsta nodrošināšana maksā naudu. Daļa uzņēmumu jau strādā pie sava produktu portfeļa pārskatīšanas, meklējot lētākus risinājumus, lai cilvēku iepirkuma ratiņi nepaliktu tukši pie “jaunajām” cenām”, kur pieaugums būs mērāms reizēs nevis tikai procentos.
LTVC rīcībā esošā informācija liecina, ka bakalejas pārtikas produktu segmentā lielākais cenu kāpums gada laikā ir bijis sālim – par 179% no 0,38 eiro kilogramā līdz 1,06 eiro kilogramā, griķiem – par 102% no 1,87 eiro kilogramā līdz 3,78 eiro kilogramā, Iecavas rapšu eļļai – par 76% no 2,72 eiro litrā līdz, 4,81 eiro litrā, augstākā labuma kviešu miltiem “Ekstra” – par 53% no 0,95 eiro kilogramā līdz 1,45 eiro kilogramā, kafijas pupiņām – par 32% no 12, 48 eiro kilogramā līdz 16,47 eiro kilogramā, spageti – par 31% no 1,14 eiro 500 gramiem līdz 1,50 eiro 500 gramiem, cukuram – par 27% no 0,76 eiro kilogramā līdz 0,96 eiro kilogramā.
Cenu kāpums bija novērojams arī svaigu dārzeņu preču kategorijā. Lielākais cenu pieaugums bija galviņkāpostiem – par 59% no 0,75 eiro kilogramā līdz 1,19 eiro kilogramā, galda bietēm par – 67% no 0,55 eiro kilogramā līdz 0,92 eiro kilogramā, kartupeļiem – par 43% no 0,52 eiro kilogramā līdz 0,74 eiro kilogramā, dzeltenajai paprikai – par 31% no 3,23 eiro kilogramā līdz 4,23 eiro kilogramā, vietējiem tomātiem – par 27% no 3,14 eiro kilogramā līdz 3,99 eiro kilogramā, sīpoliem – par 25% no 0,48 eiro kilogramā līdz 0,60 eiro kilogramā, vietējiem gurķiem – par 16% no 1,74 eiro kilogramā līdz 2,02 eiro kilogramā.
Augļu segmentā lielākais cenu pieaugums ir bijis apelsīniem – par 22% no 1,33 eiro kilogramā līdz 1,63 eiro kilogramā, bumbieriem – par 18% no 1,50 eiro kilogramā līdz 1,77 eiro kilogramā, plūmēm – par 15% no 2,42 eiro kilogramā līdz 2,79 eiro kilogramā, banāniem – par 14% no 1,39 eiro kilogramā līdz 1,59 eiro kilogramā, zaļajām vīnogām – par 11% no 4,55 eiro kilogramā līdz 5,08 eiro kilogramā, importa zemenēm – par 10% no 5,48 eiro kilogramā līdz 6,05 eiro kilogramā, ķiršiem un citroniem – par 7% attiecīgi ķiršiem no 6,17 eiro kilogramā līdz 6,62 eiro kilogramā, un citroniem no 1,93 eiro kilogramā līdz 2,06 eiro kilogramā.
Būtisks mazumtirdzniecības cenu pieaugums bija arī piena produktiem. Lielākais cenu pieaugums bija fasētam vājpienam ar 0,5% tauku saturu – par 53% no 0,89 eiro litrā līdz 1,35 eiro litrā, sviestam ar tauku saturu – no 82 – 85,5% par 48% no 7,40 eiro kilogramā līdz 10,97 eiro kilogramā, skābajam krējumam ar 25% tauku saturu – par 45% no 3,23 eiro kilogramā līdz 4,68 eiro kilogramā, fasētam pilnpienam ar tauku saturu 2% – par 44% no 0,91 eiro litrā līdz 1,31 eiro litrā, kefīram ar 2% tauku saturu – par 36% no 1,01 eiro litrā līdz 1,37 eiro litrā, sieram ar 45-50% tauku saturu – par 26% no 7,19 eiro kilogramā līdz 9,08 eiro kilogramā.
Svaigas gaļas produktu kategorijā lielākais cenu kāpums ir bijis liellopu gaļas filejai bez kaula – par 67% no 8,24 eiro kilogramā līdz 13,79 eiro kilogramā. Mazāks cenu pieaugums gada laikā ir bijis vistas gaļai – līdz 20%. Vistas/broileru cenu pieaugums ir bijis par 19% no 2,09 eiro kilogramā līdz 2,49 eiro kilogramā, vistas stilbiņiem – par 19% no 2,89 eiro kilogramā līdz 3,44 eiro kilogramā, vistas filejai – par 5% no 5,70 eiro kilogramā līdz 5,99 eiro kilogramā. Svaigai cūkgaļai gada laikā ir bijis salīdzinoši neliels cenu pieaugums: cūkgaļas karbonādei par 0,5% no 6,49 eiro kilogramā līdz 6,49 eiro kilogramā, savukārt šķiņķim bija cenu samazinājums – par 2% no 5,62 eiro kilogramā līdz 5,42 eiro kilogramā.
No gaļas pārstrādes produktiem lielākais cenu pieaugums ir bijis kūpinātam cūkas šķiņķim – par 37% no 6,93 eiro kilogramā līdz 9,49 eiro kilogramā, pusžāvētai desai (servilāde) – par 24% no 6,86 eiro kilogramā līdz 8,54 eiro kilogramā, vārītai desai (doktordesa) – par 21% no 4,74 eiro kilogramā līdz 5,74 eiro kilogramā cīsiņiem (Rakveres) – par 16% no 4,90 eiro kilogramā līdz 5,67 eiro kilogramā.
Turpretī cenu samazinājums gada laikā ir bijis salīdzinoši mazam pārtikas produktu skaitam. Vislielākais cenu samazinājums ir bijis krūmmellenēm – par 35% no 16,01 eiro kilogramā līdz 10,38 eiro kilogramā, mandarīniem – par 12% no 2,63 eiro kilogramā līdz 2,31 eiro kilogramā, ķiplokiem – par 7% no 4,56 eiro kilogramā līdz 4,26 eiro kilogramā.
2022.gada 2. ceturkšņa griezumā vislielākais cenu pieaugums, izņemot sāli (1.maluma), kam cenas pieaugums ir bijis par 89% no 0,56 eiro kilogramā līdz 1,06 eiro kilogramā, ir bijis dārzeņiem. Galviņkāpostiem cenas pieaugums bijis par 98% no 0,60 eiro kilogramā līdz 1,19 eiro kilogramā, galda bietēm – par 78,7% no 0,52 eiro kilogramā līdz 0,92 eiro kilogramā, burkāniem – par 55,9% no 0,56 eiro kilogramā līdz 0,87 eiro kilogramā, kartupeļiem – par 25% no 0,59 eiro kilogramā līdz 0,74 eiro kilogramā, sīpoliem – par 22% no 0,49 eiro kilogramā līdz 0,60 eiro kilogramā.
No svaigas gaļas produktiem vislielākais cenu pieaugums ir bijis liellopu gaļas filejai bez kaula – par 67,4% no 8,17 eiro kilogramā līdz 13,79 eiro kilogramā, vistas stilbiņiem – par 30% no 2,64 eiro kilogramā līdz 3,44 eiro kilogramā, cūkgaļas šķiņķim – par 20% no 4,58 eiro kilogramā līdz 5,49 eiro kilogramā.
Piena produktiem cenu pieaugums 2.ceturksnī vidēji ir bijis no 3 – 23% robežās. Šajā pārtikas produktu kategorijā vislielākais cenas kāpums ir bijis kefīram (2%) – par 23% no 1,11 eiro litrā līdz 1,37 eiro litrā, biezpienam ar 9% tauku saturu – par 16% no 4,62 eiro kilogramā līdz 5,38 eiro kilogramā, sviestam ar 82-82,5% tauku saturu – par 14% no 9,65 eiro kilogramā līdz 10,97 eiro kilogramā. Sieram cenu palielinājums ir bijis vidēji par 3- 4%, savukārt olām (L izmērs) cena palielinājusies par 24% no 1,78 eiro par 10 olām līdz 2,22 eiro par 10 olām.
Bakalejas produktu kategorijā vislielākais cenu pieaugums ir bijis griķiem – par 30% no 2,89 eiro kilogramā līdz 3,78 eiro kilogramā, Iecavas rapšu eļļai – par 28% no 3,75 eiro litrā līdz 4,81 eiro litrā, saulespuķu eļļai un augstākā labuma kviešu miltiem “Ekstra” – par 27% attiecīgi no 2,49 eiro litrā līdz 3,16 eiro litrā un 1,14 eiro kilogramā līdz 1,45 eiro kilogramā, cukuram – par 23% no 0,78 eiro kilogramā līdz 0,96 eiro kilogramā.
Cenu samazinājums 2. ceturksnī pārsvarā ir bijis augļiem un atsevišķiem sezonas dārzeņiem. Vislielākais cenas samazinājums ir bijis importa gurķiem – par 68,22% no 5,79 eiro kilogramā līdz 1,84 eiro kilogramā, vietējiem tomātiem – par 36% no 6,27 eiro kilogramā līdz 3,99 eiro kilogramā, importa tomātiem – par 33% no 2,93 eiro kilogramā līdz 1,96 eiro kilogramā, importa zemenēm – par 31% no 8,87 eiro kilogramā līdz 6,05 eiro kilogramā, apelsīniem un mandarīniem – par 30% attiecīgi apelsīniem no 2,33 eiro kilogramā līdz 1,63 eiro kilogramā, bet mandarīniem – no 3,32 eiro kilogramā līdz 2,31 eiro kilogramā, krūmmellenēm – par 11% no 11,73 eiro kilogramā līdz 10,38 eiro kilogramā.
Citās pārtikas produktu grupās cenu samazinājums 2.ceturksnī ir bijis minimāls, vēstīja LTVC.
LTVC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem, Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.
Vien dažas stundas pirms savas 36. dzimšanas dienas svinībām Lindsija Loena apprecējās ar savu līgavaini Baderu Šamasu.
Piektdienas vakarā aktrise savā “Instagram” paziņoja, ka ir salaulājusies.
“Es esmu laimīgākā sieviete pasaulē. Viņš mani atrada un zināja, ka es vēlos atrast laimi un žēlastību, turklāt vienlaicīgi. Es esmu priecīga, ka šis ir mans vīrs. Mana dzīve un mans viss. Katrai sievietei vajadzētu justies tā katru dienu.”
Video
Pāris iepazinās Dubaijā un Baderu 2021. gada novembrī viņš Lindsiju bildināja. Aktrises tēvs ļoti atzinīgi izteicies par meitas vīru:
“Viņš nav Holivudas tips, jūs neredzat viņa bildes presē. Tā bija viena no Lindsijas problēmām – prese viņai uzmācās un izdomāja nepatiesus stāstus. Tas bija smagi. Bet viņa ir ar vīrieti, kuram nepatīk būt uzmanības centrā. Visi ir laimīgi. Lindsija atguva savu dzīvi, kad satikās ar viņu, viņa dzīvo patiešām laimīgu un veselīgu dzīvi. Viņu acīs var redzēt, cik ļoti viņi viens otru mīl. Es nekad neesmu redzējis Lindsiju tik ļoti iemīlējušos.”
Ne visas slavenības ir tik jaukas, kā varētu šķist. Holivudas mediji bieži vien atmasko šīs “nejaukās zvaigznes”. Šīs ir 30 toksiskākās slavenības Holivudā. Iemesli mēdz būt ļoti dažādi, nav nekāds brīnums, ka šajā sarakstā ir dziedātāja Meraija Kerija, par kuras “grūto raksturu” runā jau gadiem.
Mēs nereti apšaubām savu partneri, esam neapmierinātas ar viņa uzvedību vai ieradumiem. Vēl mūs var nomocīt jautājumi no sērijas: “Es labi izskatos?”, “Ko no manis sagaida partneris?”, “Viņš mani pametīs, kad uzzinās, kāda esmu patiesībā?”. Kad viss nonāk līdz nopietnām attiecībām, katram var rasties šaubas un bailes.
Auns
Auns baidās no tā, ka viņu turēs grožos un liks par visu atskaitīties. Vēl viņi nevēlas pieļaut, ka tiks pazemoti. Tajā ziņā viņi ir ļoti jūtīgi, un viņi zina, ka labākā aizsardzība ir uzbrukums. Tieši to tad viņi arī dara – uzrīko grandiozu un ļoti emocionālu strīdu.
Vērsis
Šīs zīmes pārstāvji tik ļoti mīl savu partneri, ka nemana, ka šī mīlestība padara viņu ļoti ievainojamu. Vērsis patiesi ļoti baidās no tā, ka mīlestība darīs viņu vāju un viegli ietekmējamu. Vērsis lieliski atceras pagātnes mācības, tāpēc uzvedas uzmanīgi un atturīgi.
Dvīņi
Pieņemt lēmumus – lūk, no kā baidās Dvīņi. Ja šīs zīmes pārstāvji ir attiecībās un uz viņu pleciem gulst atbildība par kādu sarežģītu lēmumu, tad viņi atliks to uz pēc iespējas vēlāku laiku, cerot, ka situācija pati atrisināsies.
Vēzis
Vēža lielākās bailes ir drošības un pārliecības par mīlestību trūkums attiecībās un dzīvē. Problēma ir tajā, ka viņi to visu tik nopietni uztver, ka paši var pievilināt sev nelaimi. Vēzis ir laimīgs, kad par viņu rūpējas un kad viņu mīl. Viņš baidās, ka reiz tas varētu beigties.
Lauva
Lauva baidās no tā, ka nebūs īpaša un zaudēs zvaigznes status. Ikdienišķums viņam ir īsts lāsts. Protams, Lauvai patīk pārspīlēt, jo viņš ir radis pie uzmanības, kura tiek veltīta tikai viņam. Lauva partnera acīs grib izskatīties pēc varoņa, un baidās, ka tas reiz varētu tā vairs nebūt.
Jaunava
Jaunavai ir bail no vilšanās. Ja pagātnē tas ir piedzīvots, tad tagad viņa no tā grib izvairīties ar visiem saviem spēkiem. Diemžēl, problēmas nekur neizzūd, un neuzticēšanās cilvēkiem un notikumiem kļūst par ikdienas problēmu. Jaunava satraucas, ka kāds iznīcinās to, ko viņa mīl, tāpēc iznīcina visu pati.
Svari
Svari baidās zaudēt kontroli pār savu dzīvi un attiecībām. Pēc dabas būdami labsirdīgi un līdzcietīgi, viņi atsakās no pašu brīvības citu dēļ. Nereti attiecībās viņi gluži vai novalkājas. Tas iedzen viņus strupceļā, tāpēc arī rodas daudz jautājumu par tēmu, kam patiesībā pieder viņu dzīve.
Skorpions
Skorpions baidās no vienmuļības un rutīnas un ļoti stingri aizsargā savas tiesības un robežas. Pie tam, šī zīme darīs visu, lai attiecības būtu spilgtas un produktīvas. Taču tad, kad Skorpions nespēj ietekmēt kādu attiecību lēmumu, viņš cieš un smagi pārdzīvo.
Strēlnieks
Strēlnieks baidās kļūt par vienmuļā pūļa daļu. Viņš sevi uzskata par unikālu un neatkārtojamu, tāpēc baidās, ka reiz partneris pārstās viņā to redzēt. Ja partnera acīs viņš sajutīsies parasts un ne visai vērtīgs, Strēlnieks aizies. Taču klusībā viņš cer, ka to darīt nenāksies.
Mežāzis
Viņš attiecībās ir sargs un advokāts. Un viņiem ir bail, ka kaut kas liks viņiem paklusēt un klusiņām sēdēt stūrī. Mežāzis vienmēr alkst izteikties, it īpaši, ja nepiekrīt esošajai situācijai. Partneris, kas neļauj izteikties un nospiež – tas ir Mežāža lielākais murgs.
Ūdensvīrs
Ūdensvīrs baidās no tā, ka viņam nebūs izvēles. Ja tu esi attiecībās ar šo cilvēku, tad noteikti ņem to vērā. Viņam vienmēr ir nepieciešams kompromiss. Pie tam, Ūdensvīram patīk aizstāvēt savu viedokli un būt patstāvīgam, tāpēc nevēlas, lai svarīgus lēmumus viņa vietā pieņem kāds cits.
Zivis
Zivis baidās tikt atraidītas. Lai gan šādas bailes piemīt jebkuram cilvēkam, Zivīm tās ir vēl izteiktākas. Visbiežāk tās izpaužas asaru un emocionālu pārdzīvojumu veidā. Nereti Zivis aiziet pašas, nesniedzot partnerim iespēju izdarīt to pirmajam.
500 pasaulē bagātākie cilvēki 2022.gada pirmajā pusē zaudējuši 1,4 triljonus dolāru, aplēsusi biznesa ziņu aģentūra “Bloomberg”.
ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma “Tesla Motors” līdzdibinātāja un vadītāja Īlona Maska bagātība sarukusi par gandrīz 62 miljardiem dolāru, ASV interneta tirdzniecības giganta “Amazon” vadītāja Džefa Bezosa bagātība samazinājusies par 63 miljardiem dolāru un sociālā tīkla uzņēmuma “Facebook” dibinātāja Marka Zakerberga bagātība sarukusi par vairāk nekā 50%.
Tās ir lielas izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad izteikti bagāto cilvēku turība pieauga, pateicoties valdību un centrālo banku stimulu programmām Covid-19 pandēmijas dēļ.
Video
“Bloomberg” to skaidroja ar straujo procentu likmju pieaugumu centrālajās bankās, lai cīnītos ar augsto inflāciju, kas ietekmē augsta riska aktīvus, tostarp uzņēmumu akcijas.
Saskaņā ar “Bloomberg” aplēsēm pasaulē bagātākais cilvēks joprojām ir Masks, kura bagātība aplēsta uz 208,5 miljardiem dolāru. Bezoss ierindojas otrajā vietā ar 129,6 miljardiem dolāru, trešajā vietā ir franču luksusa preču magnāts Bernārs Arno, kura bagātība aplēsta uz 128,7 miljardiem dolāru, bet ceturtajā vietā ir datorprogrammatūras kompānijas “Microsoft” dibinātājs Bils Geitss ar 114,8 miljardiem dolāru. Tikai šo četru cilvēku bagātība pārsniedz 100 miljardus dolāru, lai gan vēl tikai gada sākumā desmit cilvēku bagātība tika aplēsta virs 100 miljardiem, tai skaitā Zakerberga, kurš tagad ierindojas vairs tikai 17.vietā ar 60 miljardiem dolāru.
96 gadus vecā Lielbritānijas karaliene Elizabete II ir atsākusi aktīvi pildīt karaliskos pienākumus. Tagad izejot sabiedrībā karaliene izmanto spieķi, bet ir redzams, ka viņas pašsajūta ir uzlabojusies. Karaliene kopā ar savu dēlu, Velsas princi Čārlzu apmeklēja militāro parādi Holirūdhausā.
Svarīgi ņemt vērā, ka Elizabetei II ir ievērojams vecums un tas ietekmē viņas karalisko pienākumu veikšanu. Visi karaliskās ģimenes pārstāvji ikdienā apmeklē dažādus pasākumus un tas ir viņu galvenais pienākums, bet kādu laiku Elizabete II šos pienākumus vairs nespēja tik aktīvi veikt. Holirūdhausas pils parādi viņa vēroja tērpusies debeszilā kostīmā ar tam pieskaņotu platmali. Edinburgas rezidences dārzā notiekošajā parādē pulcējās vairāk nekā 300 Skotijas virsnieku un karavīru.
Princese Diāna Lielbritānijā kļuva par mīlētāko princesi. Diāna gāja bojā 36 gadu vecumā traģiskā autoavārijā Parīzē. Automašīna, kurā viņa atradās, bēga no paparaci un iekļuva negadījumā.
1. jūlijā princese Diāna atzīmētu savu 61. dzimšanas dienu.
Princeses Diānas un prinča Čārlza laulībā piedzima divi bērni – 1982. gada 21. jūnijā pasaulē nāca princis Viljams, bet 1984. gada 15. septembrī – princis Harijs.
Čārlza sirds piederēja hercogienei Kamillai un tādēļ laulība ar Diānu bija neveiksmīga, jo Čārlzs savu sievu krāpa.
Interesanti, ka Diāna vienmēr jutusi, ka nomirs jauna. Viņa bija pilnīgi pārliecināta, ka nekad nesatiks savu dēlu sievas un savus mazbērnus. Princese ticēja dažādām likteņa zīmēm un pat konsultējās ar astrologu. Neilgi pirms savas nāves, viņa sāka ierakstīt audio ierakstus, kas veltīti viņas mīļajiem. Kādā no šiem ierakstiem Diāna atstāja vēstījumu prinča Viljama un prinča Harija izredzētajām un viņiem pašiem.
Video
Britu karaliskā ģimene šos ierakstus nekad nav komentējusi, bet nenoliedz to esamību.
Kādreizējais pils sulainis, kuram ar princesi Diānu bijušas ļoti labas attiecības atklāja, ka Diāna pārdzīvoja to, ka neiepazīsies ar savu dēlu mīļotajām sievietēm, taču viņa esot ticējusi, ka abi dēli laulībā būs laimīgi.
Savas audio ziņas Diāna ierakstījusi mazā “Sony” diktofonā: “Es esmu pārliecināta, ka jūs zināt par maniem un sava tēva trūkumiem… Lūdzu mācieties no mūsu kļūdām un būvējiet attiecības, kas būs ilgstošas. Saudzējiet un mīliet savus bērnus manis dēļ. Viņi ir mana sirds. Lai viņi zina, ka es viņus ļoti mīlu un mīlēšu vienmēr.”
Diāna arī brīdinājusi savus dēlus, ka, iespējams, viņiem dzīves laikā nāksies piedzīvot lielu sabiedrības spiedienu, bet tas nedrīkst izjaukt viņu laulības. Dēlu sievas viņa redzēja kā gudras un neatkarīgas sievietes. Savā vēstījumā Diāna ļoti uzsvērusi, ka Viljamam un Harijam “vienmēr” jāatbalsta vienam otru.
Zināms, ka šobrīd princim Viljamam ar jaunāko brāli, princi Hariju ir visai saspringtas attiecības. Cerams, ka kādreiz tās uzlabosies, jo pirms strīda abi bija nešķirami.
Šķiet, ka mūsdienās daudzas slavenības nolemj atbrīvoties no liekā svara, taču daudzas zvaigznes mīl arī pārspīlēt.
Šīs ir 10 populārākās slavenības, kuras bieži saņem komentārus par savu “pārāk kārno” figūru. Svarīgi paturēt prātā, ka ne visas slavenības ietur īpašas diētas, piemēram, aktrises Andželīnas Džolijas nokrišanās svarā saistīta ar sērām. 2007. gadā no vēža nomira Andželīnas māte un tas smagi ietekmēja aktrises veselību.
Rūdīts organisms daudz labāk pielāgojas gan nelabvēlīgiem laikapstākļiem, gan arī labāk tiek galā ar stresu. Turklāt vasarā ir viss, kas nepieciešams, lai liktu labus pamatus cilvēka organisma aizsargspēju stiprināšanai. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa un vispārējās fiziskās sagatavotības treneris Kārlis Vanags aicina sākt domāt par rūdīšanos jau tagad un turpināt rūdīties arī vēsākā laikā, lai labu imunitāti rudens pusē ikviens varētu dēvēt par savu superspēju.
Uz šķīvja priekšroka sezonāliem produktiem
Vasaras periodā uzturā būtu ieteicams lietot augļus, dārzeņus, salātus, ogas – zemenes, mellenes, avenes, upenes, jāņogas, kazenes, smiltsērkšķus – dažādus dārzeņus, lapu salātus, dilles, pētersīļus, lokus, baziliku, kas lielā daudzumā satur A, B, C, D, E grupas vitamīnus un svarīgus minerālus – dzelzi, selēnu, cinku, magniju, hromu. “Lai gan vitamīnus vienas sezonas laikā nav iespējams uzņemt tik daudz, lai to pietiktu visai ziemai, vasaras sezonā nodrošinot organismu ar kvalitatīvu un vērtīgu uzturu, tiek stiprinātas aizsargspējas un nodrošināti visi dzīvības procesi”, uzsver Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.
Baudīt dozētas saules peldes
Latvijas klimatiskajos apstākļos jāizmanto saulainās dienas, lai ne tikai izbaudītu siltumu, bet arī caur ādu uzņemtu tik svarīgo D vitamīnu. “Saules peldes palīdz organismam rūdīties, taču svarīgi to darīt droši, nepārsauļoties, nenodarīt sev kaitējumu. Sezonas sākumā, kamēr vēl āda nav nosauļojusies, saulē nedrīkstētu pavadīt ilgāk par 10–15 minūtēm, bet pakāpeniski šo laiku var pagarināt līdz 30 minūtēm,” norāda Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa. Lai uzturēšanās saulē būtu droša, nedrīkst aizmirst par saules aizsargkrēmu lietošanu.
Nebaidīties no vēsām dienām
Gaisa peldes nozīmē uzturēties svaigā gaisā peldkostīmā, veļā vai arī kailam – arī tas norūda organismu. Turklāt vislabāko efektu gaisa peldes sniedz tieši dzestrā laikā, kad gaisa temperatūra ir robežās no +17 līdz +200C. Ieteicams sākt ar 5–10 minūtēm, bet pakāpeniski šo laiku pagarināt līdz stundai. Tā kā gaisa peldes neprasa fizisku piepūli, to laikā var nedaudz pavingrot – piemērota būs rīta rosme, dziļās elpošanas vingrinājumi vai joga, bet lai sasniegtu rūdīšanās efektu, pēc gaisa peldēm īpaši ieteicama arī kontrastduša.
Kurpes nost!
Staigājot basām kājām, tiek darbināti pat vissīkākie pēdu muskulīši, kas atbild par līdzsvaru, ķermeņa atbalsta funkciju un arī stāju. Pēdās ir neskaitāmi nervu gali, kurus stimulējot, uzlabojas asinsrite, mazinās muskuļu saspringums. Lai panāktu vislabāko efektu, ieteicams basām kājām staigāt pa dažādiem segumiem – zāli, smiltīm, granti, olīšiem.
Pavingrot ezerā vai jūrā
Šajā sezonā noteikti jāizmanto iespēja peldēties ezerā, upē vai jūrā. Tas jādara regulāri un jāturpina peldēt pēc iespējas ilgāku laiku arī rudenī. “Ja ūdens šķiet auksts, lai sāktu norūdīšanos, pietiks, ja sākumā uz īsu brīdi vienkārši iegremdēsies ūdenī. Savukārt, peldēšana, lēkāšana vai vienkārši kustēšanās ūdenī uzlabos ne tikai pašsajūtu, bet mazinās arī stresu, nogurumu,” padomu sniedz
Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.
Ikrīta norīvēšanās rituāls
Lai stiprinātu organisma aizsargspējas, pēc dušas ieteicams norīvēties ar rupjāka auduma dvieli. Tas palīdzēs stimulēt ādas receptorus un uzlabos asins cirkulāciju. “Svarīgi rīvēšanos veikt pareizā virzienā no perifērijas uz centru – sāk ar pēdām un tad ar dvieli pamazām virzās uz ķermeņa augšējo daļu, neaizmirstot izmasēt arī roku un kāju pirkstus un pirkstu starpas, ausu ļipiņas un galvas ādu, jo tur atrodas daudzi organismu aktivizējoši punkti”, uzsver Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.
Aktivitātes kā ieguldījums veselībā
Ķermenis ir spējīgs pielāgoties pat visneparastākajiem apstākļiem un darbojas pēc principa “izmanto vai zaudē”. Stāsta treneris Kārlis Vanags: “Ja pilnvērtīgi neizmantojam ķermeni, tas pielāgojas mazkustīgajiem apstākļiem un arī sāk funkcionēt neefektīvāk. Tādēļ dienā būtu jāatrod laiks vismaz minimālai fiziskai slodzei, piemēram, staigāšanai, mērojot 7000-10000 soļu, bet vismaz 1,5 stundu nedēļā veltīt paaugstinātas slodzes treniņiem (3 treniņi pa 30 minūtēm vai 2 treniņi pa 45 minūtēm). Tāds aktivitāšu daudzums nodrošinās muskuļu un orgānu efektīvu darbību, kā arī veicinās pilnvērtīgu fizisko darbaspēju attīstību un uzturēšanu. Taču svarīgi sevi arī nepārslogot, slodzei jābūt mērenai, lai aktivitāšu laikā paātrinās vielmaiņa un elpošana, kas nodrošinās papildu skābekļa uzņemšanu un rezultātā cilvēks iegūs vairāk enerģijas.” Tāpat treneris atgādina, cik svarīgi atcerēties arī par atpūtu un atjaunošanos pēc treniņiem, lai nenovājinātu organisma aizsargspējas, kas sasniegtas: “Ja pēc intensīva treniņa nav izdevies miegam veltīt 7-9 stundas, nākamās dienas treniņā iesaku samazināt fizisko slodzi vismaz par 40 %.”
Svarīgi!
Ja ūdens ir uzņemts pietiekamā daudzumā, tas mazina traumu risku un ļauj efektīvāk aizvadīt treniņu. Tiklīdz ūdens daudzums ķermenī samazinās par 2 %, tas var pazemināt ķermeņa veiktspēju līdz pat 25 %. Tādēļ jāpadzeras gan pirms treniņa, gan treniņa laikā (ieteicams izdzert apmēram 200 ml ūdens ik pēc 15–20 minūtēm) un arī pēc tam.
Jūlijā būs pagājis gads kopš Latvijas Galvassāpju pacientu biedrība portālā “Manabalss.lv” savāca 10 000 iedzīvotāju parakstus iniciatīvai par migrēnas medikamentu iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā. Plānojot 2023. gada Veselības aprūpes budžetu, biedrības pārstāvji, kā arī vadošie Latvijas neirologi, šomēnes tikušies ar Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, apspriežot pagājušā gada nogalē sniegto solījumu par medikamentu kompensēšanu.
Migrēna ir izplatītākā galvas smadzeņu slimība pasaulē, ar kuru visbiežāk slimo cilvēki darbspējīgā vecumā. Latvijā tā skar teju desmito daļu jeb 11,4% no iedzīvotājiem.Diskusija par migrēnas medikamentu finansēšu notiek jau gadiem ilgi, taču tūkstošiem pacientu ik mēnesi joprojām tērē līdz pat vairākiem simtiem eiro medikamentu iegādei. Nesen notikušās tikšanās laikā veselības nozares pārstāvji – neiroloģes Prof. Ināra Logina, Dr. Aija Freimane, Dr. Līga Mekša un Dr. Linda Zvaune – mudināja Veselības ministriju, Nacionālo veselības dienestu un Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju virzīties uz priekšu ar medikamentu kompensācijas lēmumu un palīdzēt pacientiem atgūt viņu veselību.
Patreiz migrēnas diagnozes iekļaušana Kompensējamo diagnožu sarakstā ietverta Veselības Ministrijas prioritārajos pasākumos un ir veikti migrēnas diagnozes ārstēšanai nepieciešamo medikamentu izmaksu potenciālie aprēķini.
Lielākā daļa no migrēnas pacientu ir darbspējīgā vecumā un lēkmes burtiski ietekmē viņu darba un dzīves kvalitāti. Migrēnu pavada ne tikai neciešamas galvassāpes, bet bieži vien arī vemšana, nespēja paciest skaņu, gaismu, aromātus. Lēkme var ilgt vairākas stundas vai pat dienas un tās laikā cilvēks ir paralizēts, nespējot parūpēties par sevi vai saviem tuviniekiem. Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības veiktā aptauja liecina, ka 40% no migrēnas pacientiem vismaz 1–6 dienas pēdējā mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši ierasties darbā. No tā cieš ne tikai pacienta ienākumi, bet slimības pabalstu dēļ – arī darba devēja un valsts budžets. Daudzi pacienti slēpj savu diagnozi no darba devēja. Iemesls šādam lēmumam ir bailes zaudēt darbu un ierobežotas karjeras izaugsmes iespējas.
“Salīdzinot ar kaimiņu valstīm Lietuvu un Igauniju, Latvijā migrēnas medikamenti ir visdārgākie un esam vienīgā no Baltijas valstīm, kur šīs zāles netiek kompensētas. Bieži vien Latvijas iedzīvotāji brauc uz citām valstīm iegādāties medikamentus ilgākam laika periodam, jo mūsu valstī tos nevar atļauties. Tāpat dārgo migrēnas medikamentu dēļ, pacienti lieto bezrecepšu pretsāpju līdzekļus, kas nesniedz vēlamo atvieglojumu un bojā kopējo veselību. Vai mēdz migrēnas medikamentu tabletes dalīt uz pusēm, cenošoties atvieglot savas ciešanas, bet nesaņemot pietiekamu medicīnisko palīdzību. Šāda medikamentu nepieejamība rada konstantu bezspēka sajūtu un depresiju. Lai gan paši medikamenti ir pamatīgs robs pacienta maciņam, papildus nāk izdevumi par ārsta apmeklējumiem, transporta izmaksas, lai nokļūtu pie ārsta vai uz aptieku u.c.,” skaidro Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības vadītāja Līga Alberliņa.
Tikšanās laikā veselības aprūpes speciālisti atzīmēja, ka migrēna skar ne tika darba un ģimenes dzīvi, bet arī mentālo veselību. To bieži pavada trauksme, depresija un bailes no lēkmju atkārtošanās. 83% no pacientiem, kas piedalījušies Latvijas galvassāpju pacientu biedrības aptaujā atzīst, ka viņiem ir miega traucējumi, kas var būt par pamatu trauksmes, izdegšanas sindroma un depresijas attīstībai.
Pasaules Veselības organizācija (PVO) ceturtdien paziņoja, ka sagaida augstu Covid-19 līmeni šovasar Eiropā un aicināja valstis rūpīgi sekot līdzi vīrusa izplatībai, jo pēdējā mēneša laikā gadījumu skaits trīskāršojies.
“Tā kā valstis visā Eiropas reģionā ir atcēlušas sociālos pasākumus, kas bija spēkā iepriekš, vīruss vasarā izplatīsies augstā līmenī,” paziņoja PVO Eiropas reģionālais direktors Hanss Klūge. “Šis vīruss neizzudīs tikai tāpēc, ka valstis pārtrauks to meklēt. Tas joprojām izplatās, joprojām mainās un joprojām prasa dzīvības.”
Vieglākajam, bet lipīgākajam omikrona apakšvariantam BA.5 izplatoties visā kontinentā, šobrīd 53 PVO Eiropas reģiona valstis ik dienu reģistrē nedaudz mazāk par 500 000 inficēšanās gadījumu, liecina organizācijas dati.
Maija beigās reģionā dienā bija vidēji 150 000 inficēšanās gadījumu.
Austrija, Kipra, Francija, Vācija, Grieķija, Luksemburga un Portugāle ir valstis ar augstākajiem inficēšanās rādītājiem, un gandrīz visās reģiona valstīs bijis vērojams inficēšanās gadījumu pieaugums.
Pēc aptuveni 4000 līdz 5000 nāves gadījumu reģistrēšanas dienā gandrīz visu ziemu Eiropā pašlaik ir aptuveni 500 nāves gadījumu dienā, kas ir aptuveni tāds pats līmenis kā 2020.gada vasarā.
Mūziķis Machine Gun Kelly atklāja, ka reiz telefona sarunas ar līgavu Meganu Foksu laikā draudējis izdarīt pašnāvību.
Mūziķa dokumentālajā filmā “Life in Pink”, atklājies, ka viņš reiz vēlējies izdarīt pašnāvību… Tas noticis 2020. gadā, kurā mūziķis zaudēja savu tēvu.
Tēva nāve pirms diviem gadiem Machine Gun Kellynovedusi līdz smagai depresijai. Telefona sarunā ar Meganu Foksu mūziķis iebāzis mutē ieroci un draudējis izšaut. “Es visu laiku biju ieslēdzies savā istabā. Megana filmēšanas nolūkos bija devusies uz Bulgāriju, un man sākās paranoja. Man likās, ka kāds atnāks un nogalinās mani,” stāstīja Machine Gun Kelly.
Video
Viņš pie gultas vienmēr turējis ieroci: “Es kliedzu telefona klausulē, un ieroča stobrs bija manā mutē. Es nospiedu mēlīti, bet lode iestrēga. Megana klausules otrā galā klusēja.”
11. janvārī mūziķis Machine Gun Kelly (īstajā vārdā Kolsons Beikers) bildināja aktrisi un modeli Meganu Foksu.
Aktiera Bena Afleka 10 gadus vecais dēls sēdies pie stūres dzeltenam “Lamborghini” un braucot atpakaļgaitā, ietriecās citā transportlīdzeklī.
Bens Afleks un Dženifera Lopesa atradās luksusa automašīnu nomas salonā Losandželosā brīdī, kad Bena dēls Semjuels Gārners Afleks izraisīja nelielo auto sadursmi… Tas ir maigi izsakoties “dīvaini”, ka bērns pat tika pielaists pie auto stūres.
Video
Automašīna “Lamborghini Urus”, tiek iznomāta par 1475 ASV dolāriem (1395 eiro) dienā! Pēc sadursmes Bens pārbaudīja radušos bojājumus un mierināja savu 10 gadus veco dēlu. Paparaci šo notikumu paguva iemūžināt pāris fotogrāfijās.
Kopumā ¾ jeb 75% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju snieguši atbildi, ka viņi spētu atpazīt depresijas pazīmes (jā – 23%, drīzāk jā – 52%), 18% atzīst, ka to nevarētu (nē – 3%, drīzāk nē – 15%), bet vēl 7% konkrētu atbildi sniegt nevarēja, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Tikmēr klīniskā psiholoģe Inese Lietaviete rezultātus vērtē piesardzīgāk, norādot, ka, lai arī Covid-19 pandēmija palīdzēja aktualizēt mentālās veselības problēmas, tomēr, pat zinot depresijas pazīmes, to ir grūti novērtēt saviem spēkiem, jo depresijai ir dažādas formas un smaguma pakāpes, tāpēc ieteicams meklēt profesionālu palīdzību, jo pretējā gadījumā depresijai var būt ļoti nopietnas sekas.
Cik izplatīta Latvijā ir depresija?
Termins “depresija” tiek lietots ārkārtīgi plaši un dažādās nozīmēs. Latvijā šī problēma vispārējā populācijā nav pienācīgi novērtēta, netiešā veidā par depresijas izplatību signalizē pašnāvību rādītāji[1], kas Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas valstīs. Pētījumā[2], kas veikts vēl pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, tika secināts, ka depresijas izplatība Latvijā kopumā bija 6,7%. Tā bija biežāk sastopama sievietēm nekā vīriešiem, respektīvi, 7,8% un 5,6%. Balstoties uz ģimenes ārstu prakšu datiem, tika secināts, ka ar depresiju jebkad dzīves laikā ir saskārušies 22,4% pacientu.
Savukārt ārkārtas situācijas laikā veiktajā pētījumā[3] (2020. gada pavasarī, interneta aptauja) tika secināts, ka depresijas izplatība Latvijas iedzīvotāju vidū bija 5,6%, sievietēm ‒ 7,2% un vīriešiem ‒ 4,2%. Respondenti ar depresiju bija jaunāki par cilvēkiem bez depresijas, turklāt vīrieši bez depresijas bija ievērojami vecāki par sievietēm bez depresijas. Depresija bija vairāk izplatīta to respondentu vidū, kas dzīvoja pilsētās, izņemot Rīgu, kā arī tiem, kuriem nebija attiecību vai nodarbinātības. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Latvijā ir izteikta dzimumu atšķirība – vīriešu depresijas gadījumi pie mums tiek diagnosticēti salīdzinoši retāk nekā citviet[4]. Tomēr augstais pašnāvības risks tieši vīriešu vidū Latvijā liek domāt par to, ka depresijas problēmas vīriešiem netiek laikus atpazītas, kā arī pastāv sociāli un kulturāli aizspriedumi, kas neļauj vīriešiem laikus meklēt palīdzību.
Pandēmijas ietekme
Klīniskā psiholoģe I. Lietaviete skaidro, ka Covid-19 izraisītās ilgstošās ārkārtas situācijas laikā sabiedrībā kopumā ir vairāk ticis runāts par mentālo veselību. Būtiski, ka jauniešu vidū depresija vairs nav tabu temats, pateicoties arī angļu valodā pieejamo videoblogu ietekmei. Tomēr, pat zinot depresijas simptomus, to ir grūti novērtēt pašu spēkiem, jo depresijas formas un smaguma pakāpes ir ļoti dažādas ‒ tie var būt atsevišķi simptomi, depresīvs stāvoklis, depresijas traucējumi, t. s. “mazā depresija” vai klīniska depresija kā slimība. Depresijai izšķir smaguma pakāpes, kā arī vairākus sindromoloģiskus variantus (adinamiskā, disforiskā, anestētiskā u. c.). Tādēļ, arī esot zinošam par depresijas pazīmēm, ir svarīgi meklēt profesionālu palīdzību.
Pazīmes un riska faktori
Depresijas trīs pamata simptomi ir pazemināts garastāvoklis lielāko dienas daļu bez noteikta iemesla, pazemināta interese un spēja izjust prieku, kā arī nogurums un enerģijas trūkums. Depresijas papildu simptomi: pašapsūdzības domas, neadekvāta vainas sajūta, pazemināts pašvērtējums, pašnāvības domas vai uzvedība, grūtības pieņemt lēmumus, plānot vai koncentrēties, psihomotorās aktivitātes traucējumi, jebkādi miega traucējumi, pazemināta ēstgriba. Lai diagnosticētu depresiju, svarīgs ir laika kritērijs ‒ traucējumu ilgumam jābūt vismaz 2 nedēļas, lielāko dienas daļu. Atkarībā no simptomu skaita un smaguma pakāpes tiek noteikts, vai tā ir viegla, vidēji smaga vai smaga depresijas epizode.
Depresijas veidošanās tiek skaidrota ar vairākiem faktoriem, piemēram, ar funkcionālām izmaiņām galvas smadzeņu struktūrās, kas piedalās garastāvokļa regulācijā, neirotransmiteru (dopamīna, serotonīna, noradrenalīna) darbības traucējumiem, ko rada ilgstošs vai atkārtots stress, kā arī ar ģenētiskiem jeb iedzimtības faktoriem. Ir noskaidrota arī alkohola atkarības, trauksmes un depresijas ģenētiskā saistība.
Eksperte skaidro, ka līdztekus bioloģiskajiem faktoriem liela nozīme depresijas attīstībā ir dažādiem psihosociāliem faktoriem, piemēram, agrīnām psihotraumām, svarīgu cilvēku un attiecību zaudējumiem bērnībā, kas rada indivīda “ievainojamību”. Pamestības un nedrošības sajūta, konflikti ģimenē, vecāku nespēja apmierināt bērna emocionālās vajadzības rada nelabvēlīgu ietekmi turpmākai indivīda sociālai funkcionēšanai un spējai adekvāti apmierināt savas vajadzības pieaugušā vecumā. Depresijas attīstību veicina arī pašvērtējuma zaudēšana dažādu apstākļu ietekmē, negatīva pārliecība par sevi, iemācīta bezpalīdzība, pārmērīgs kritiskums pret sevi un citi faktori.
Riska grupas
Balstoties pētījumos, var secināt, ka lielāks risks saslimstībai ar depresiju ir sievietēm, īpaši jaunām, bet šī attiecība gadu laikā mazinās. Tāpat augstāki depresijas riski ir cilvēkiem bez darba un ar zemu ienākumu līmeni. Lai arī sociāli ekonomiskiem faktoriem ir būtiska loma saslimstībā ar depresiju, tomēr tā nereti tiek uzskatīta arī par augsti attīstītu, pārtikušu valstu problēmu, kas liek pētījumu rezultātus izvērtēt ar zināmu piesardzību, kontekstuāli. Pretrunīgi ir arī rezultāti par izglītības līmeņa saistību ar depresiju. Latvijā veiktajā pētījumā[5] depresija biežāk ir tikusi diagnosticēta cilvēkiem, kam ir viduvējs vai slikts veselības pašvērtējums, ir novērota veselības pasliktināšanās pēdējo 12 mēnešu laikā vai ir alkohola atkarība. Kopumā cilvēkiem ar depresiju ir augstāks komorbīdu (līdzās pastāvošu) somatisku un psihisku saslimšanu risks.
Pastāvīgas attiecības ir svarīgs aizsargfaktors. Depresijas saikni ar attiecību trūkumu var skaidrot divējādi – pirmkārt, cilvēki, kas cieš no depresijas, retāk veido attiecības un, otrkārt, attiecību zaudējums var sekmēt depresiju.
Joprojām virkne aizspriedumu
Iespējams, viena no biežākajām pārliecībām ir tā, ka “ar depresiju katram ir jātiek galā paša spēkiem ‒ “vienkārši” saņemoties, domājot pozitīvas domas”. I. Lietaviete uzsver, ka tas diemžēl nestrādā, turklāt nereti iekšējā kritika, kas pieprasa neiespējamo, vēl vairāk pasliktina situāciju. Bieži var dzirdēt apgalvojumus, ka “depresija pāriet pati no sevis”. Reizēm tā var notikt, jo katram no mums ir unikālas adaptīvas pašregulācijas spējas, tomēr nereti ar tām nepietiek. Svarīgi ir atzīt, ka nepieciešama profesionāla palīdzība ‒ līdzīgi kā citu saslimšanu gadījumā. Vēl joprojām valda daudz aizspriedumu arī par antidepresantu kaitīgo ietekmi.
Pirmie ārstēšanās soļi
Svarīgi ir apzināties, ka depresija ir slimība (vai vieglākā formā ‒ psihisks traucējums), kas prasa mērķtiecīgu ārstēšanu. Un depresija ir ārstējama. Lielai daļai pacientu ir vērojama depresijas un trauksmes simptomu samazināšanās, uzsākot antidepresantu kursu, kas, veicinot neirotransmiteru regulāciju smadzenēs, divu nedēļu laikā ļauj piedzīvot pirmo jūtamo uzlabojumu. Citi pacienti izvēlas psihoterapiju kā primāro palīdzību, norāda eksperte. Kognitīvi biheiviorālās terapijas vadlīnijas depresijas ārstēšanā balstās uz trīs pamatprincipu integrāciju: pirmkārt, tā ir precīza diagnostika un atbilstoša medikamentozā terapija, otrkārt, svarīga ir depresijas simptomu mazināšana fokusētā psihoterapijā un, treškārt, biheiviorālā aktivizācija (dienas ritmu sakārtošana, veselīgu paradumu un regulāras fiziskās aktivitātes pakāpeniska ieviešana).
Katra cilvēka atveseļošanās ceļš ir dziļi individuāls, tāpēc nav vienas receptes visiem. Tomēr svarīgākais un visiem kopīgais princips ir nenorobežoties un nepalikt vienam ar slimību.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.BENU Aptieka
[1][1] WHO, SDR(0-64), Suicide and intentional self-harm, per 100 000 – European Health Information Gateway (who.int)
[2] Vrubļevska, J. (2018). Depresijas izplatība Latvijas vispārējā populācijā un primārā aprūpē Rīgā un Rīgas rajonā: Promocijas darbs: apakšnozare – psihiatrija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2018-09_pd
[3] Rancāns, E., Martinsone, K. et al. (2021). Psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība un ar to saistītie faktori Latvijas populācijā Covid-19 pandēmijas laikā, turpmākās vadības virzieni. Projekts “COVID-19 epidēmijas ietekme uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšana”. https://www.vm.gov.lv/lv/media/6491/download
[5] Vrubļevska, J. (2018). Depresijas izplatība Latvijas vispārējā populācijā un primārā aprūpē Rīgā un Rīgas rajonā: Promocijas darbs: apakšnozare – psihiatrija. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte. https://doi.org/10.25143/prom-rsu_2018-09_pd
Federālā tiesa Ņujorkā trešdien piesprieda amerikāņu ritmblūza (R&B) zvaigznei “R. Kelly” 30 gadu cietumsodu par seksuāliem noziegumiem pret nepilngadīgajām.
Pagājušā gada septembrī tiesa atzina mūziķi, kura īstais vārds ir Roberts Silvestrs Kellijs, par vainīgu vairākās apsūdzībās. To vidū ir nepilngadīgo piespiešana iesaistīties seksuālās darbībās un nepilngadīgo transportēšana nolūkā iesaistīt seksuālās darbībās.
55 gadus vecais Kellijs, kurš atrodas apcietinājumā kopš 2019.gada, savu vainu nav atzinis. Viņa advokāts paziņoja, ka spriedums tiks pārsūdzēts.
Video
Apsūdzības materiālos teikts, ka Kellija personāls viņam vervējis padsmitnieces seksam, koncertu laikā viņām iedodot kontaktinformāciju un dažkārt solot, ka Kellijs kā producents palīdzēšot viņām kļūt par R&B zvaigznēm. Meitenēm nereti tika atņemta brīvība un viņas pret pašu gribu tika piespiestas iesaistīties dažādās seksuālās darbībās, turklāt notiekošais nereti ticis filmēts.
“Jūs viņām mācījāt, ka mīlestība ir paverdzināšana un vardarbība,” pasludinot spriedumu, sacīja tiesnese Anna Donelija.
2018.gadā raidsabiedrība BBC demonstrēja dokumentālo filmu “”R Kelly: Sex, Girls & Videotapes” , kurā bija paustas aizdomas, ka dziedātājs tur gūstā sievietes un meitenes pret viņu gribu un ir izveidojis “seksa kultu”.
“R. Kelly” ir viens no pazīstamākajiem R&B žanra pārstāvjiem. Par savu 1996.gada singlu “I Believe I Can Fly” viņš saņēmis trīs “Grammy” balvas.
Hiperpigmentācija (tumšākas krāsas pigmentācijas plankumi) vai hipopigmentācija (āda atsevišķās zonās kļuvusi gaišāka jeb radušies bezpigmenta plankumi) var būt iedzimta un dzīves laikā iegūta dažādu apstākļu ietekmē. Lai gan lielākoties tās izpausmes nav ļaundabīgas un organismā ir radies melanīna trūkums vai pārprodukcija, pigmentācijas plankumus ir rūpīgi jāuzrauga un āda ir jāaizsargā no ārēji ietekmējošiem faktoriem katru dienu. Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga atspēko mītus un dalās vērtīgos padomos, kā pasargāt sejas ādu no pigmentācijas plankumiem, lai ikviena sieviete justos pašpārliecināta.
“Pigmentācija būtībā ir iekaisuma process, kas radies dažādu faktoru ietekmē. Tās ir saules atstātās pēdas, apdegums, iekaisumi, akne, hormonālās pārmaiņas un citi faktori. Ir jālīdzsvaro visi iekšējie procesi organismā, lai PH līmenis organismā ir vienmērīgs, nav pārāk skābs vai sārmains. Tāpat nepieciešams pasargāt ādu ārēji, tai uzklājot saules aizsargkrēmus,” stāsta Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga.
mīts – pigmenta plankumi ir ģenētiska iezīme, un tajā nav nekā slikta
Pigmentāciju uz sejas var izraisīt dažādi faktori – ģenētika, ādas tips, vecums jeb ādas novecošanās, ultravioleto staru iedarbība, ādas bojājumi (piemēram, kas radušies aknes vai kukaiņu kodumu rezultātā), hormonālās izmaiņas, kā arī dažādu vielu trūkums organismā. Bieži pigmentācija rodas, ja lieto hormonu terapiju menopauzes laikā vai vairogdziedzera darbības uzlabošanai. Ja ir traucējumi hormonālā sistēmā, pigmentācija ir bieža parādība, turklāt saules staru ietekmē problēma saasinās.
Pigmentācijas plankumi rodas brīdī, kad dažādu faktoru ietekmē izmainījies melanīna jeb ādas pigmenta daudzums organismā. Ja organisms ražo jeb sintezē melanīnu par daudz, radīsies tumšākas krāsas plankumi uz ādas, savukārt, ja organismā ir par maz melanīna, tad tiks veicināta bālu plankumu veidošanās. Vienlaikus ar pigmentācijas plankumiem var rasties ādas iekaisums, nieze, kā arī ādas audzējs, kas nereti paslēpies zem pigmentācijas plankumiem, tāpēc tie ir rūpīgi jāuzrauga un aizdomu gadījumā jāvēršas pie dermatologa tos pārbaudīt.
mīts – pigmentācijas plankumi uz sejas ir vecāka gadagājuma cilvēku bažas
Lai gan manāmi izteikti pigmentācijas plankumi ir vecāka gadagājuma cilvēkiem (virs 50), arvien biežāk ar šo problēmu saskaras gados jaunāki cilvēki. Iemesls tam ir pārmērīga sauļošanās un solārija apmeklēšana, nelietojot saules aizsargkrēmus ar SPF filtru.
Saules veidotie plankumi uzkrājas gadu gaitā pārmērīga UV starojuma ietekmē un kļūst izteiktāki pēc 30 gadu vecuma. Tāpat pigmentācijas laukumi var uzkrāties un kļūt izteiktāki pēc vairākiem gadiem aknes vai ādas bojājumu vietās.
mīts – pigmenta plankumus var noņemt tikai ar dārgām kosmētiskām procedūrām
Pigmentācijas plankumu mazināšanai iespējams pielietot dažādas metodes – lāzerterapiju, ķīmisko pīlingu, medikamentozo terapiju, ādas apstrādi ar speciāliem kosmētikas līdzekļiem, tai skaitā saules aizsargkrēmiem ar SPF filtru. Tāpat nepieciešams uzņemt uztura bagātinātājus, kuru sastāvā ir antioksidanti, kas parūpēsies par melanīna daudzuma balansu organismā.
“Cīņa ar pigmenta plankumiem ir pastāvīgs darbs un prasa pacietību. Un pat tad, ja likvidē pigmentācijas plankumus, nav garantijas, ka tie neparādīsies atkārtoti. Taču, pārskatot dzīvesveidu, paradumus un regulāri parūpējoties par sejas ādas kopšanu un aizsardzību, ir iespējams kontrolēt un arī mazināt pigmentāciju”, norāda Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga.
mīts – pretpigmentācijas krēms padara sejas ādu baltu
Tiek uzskatīts, ka pretpigmentācijas krēms padara sejas ādu baltu un, to uzklājot uz pigmenta plankumiem, rezultāta nebūs. “Šis ir ļoti populārs mīts. Pretpigmentācijas krēms vai serums ir jāuzklāj visai sejas ādai vienmērīgi, jo tas palīdzēs kontrolēt melanīna pārprodukciju. Šī krēma lietošana uz lielāka ādas laukuma ne tikai cīnīsies ar esošajiem plankumiem, bet arī palīdzēs novērst jaunu pigmenta plankumu veidošanos”, stāsta Apotheka Beauty kosmētiķe Katrīna Blumberga.
mīts – intensīva ādas attīrīšana sniedz labāku rezultātu
Visbiežāk pieļautā kļūda ir pārāk agresīva sejas ādas attīrīšana vai pārāk intensīvu līdzekļu lietošana, nerespektējot ādas stāvokli un neieklausoties tās vajadzībās. Intensīvi attīrot ādu, tādējādi cerot uz ātrāku rezultātu, var sabojāt ādas stāvokli un izraisīt iekaisumus, kas savukārt var izraisīt pigmentāciju.
“Sejas āda ir rūpīgi jāattīra no rītiem un vakaros, lai uz tās neuzkrātos dekoratīvās kosmētikas paliekas, netīrumi vai putekļi, sviedri un dabīgās eļļas. Lai saglabātu ādas dabisko mikrobiomu līdzsvaru un ādas aizsargājošos mikroorganismus, ieteicams izvēlēties ādai saudzīgus attīrīšanas līdzekļus – micelāro ūdeni, gēlus, pieniņus vai eļļas. Reizi nedēļā papildus ikdienas ādas kopšanas rituāliem var izvēlēties maigu pīlingu vai attīrošu masku, kas palīdzēs noņemt atmirušās šūnas no ādas virsmas, atstājot to gludu, mirdzošu un dzīvīgu. Savukārt pēc attīrīšanas nepieciešama ādas mitrināšana ar sejas ādas tipam piemērotu serumu vai krēmu”, iesaka kosmētiķe Katrīna Blumberga.
Ieteikumi, kā pasargāt sejas ādu no pigmentācijas:
Ieteicams lietot saules aizsardzības krēmu ar 50+ vai 100 SPF filtru. Izvēloties aizsargkrēmu ar SPF 50, tiks regulēta melanīna izstrāde, neļaujot veidoties jauniem pigmentācijas plankumiem, savukārt ādas aizsardzība ar SPF 100 pilnībā bloķēs saules staru piekļuvi ādai, tādējādi ādai neļaujot iesauļoties. Alternatīvs risinājums sejas ādas toņa saskaņošanai ar ķermeņa iedegumu sauļošanās rezultātā ir paštonējošo kosmētikas līdzekļu vai SPF aizsargkrēma ar toni lietošana. Cīņā ar esošajiem pigmentācijas plankumiem palīdzēs kombinācija – SPF 100 krēma lietošana kopā ar lāzerterapiju, IPL fototerapiju un kopjošo kosmētiku.
Jānēsā saules brilles, cepure vai elpojoša un nosedzoša auduma apģērbs, atrodoties tiešos saules staros.
Āda jāattīra un jāmitrina katru dienu.
Par ādas problēmzonām jāsāk rūpēties savlaicīgi, lai iekaisumi vai akne neizraisītu pigmentāciju uz sejas ādas.
Ieteicams lietot uztura bagātinātājus – selēnu, cinku, A, E, C vitamīnus, kolagēnu, MSM – metilsulfonilmetānu (organiskais sēra savienojums). Šie elementi palīdzēs uzlabot ādas stāvokli pigmentācijas, aknes un grumbu gadījumā.
Ieteicams izvēlēties kosmētikas produktus, kuru sastāvā irC vitamīns, azelaīnskābe, tiamidols, niacinamīds, kojskābe, arbutīns, glikolskābe vai lakricas ekstrakts.
2021.gada pavasarī princis Harijs un Megana Mārkla sniedza skandalozu interviju Amerikas TV šovu zvaigznei Oprai Vinfrijai. Sarunas laikā viņi atklāja, ka emocionāli cietuši no britu karaliskās ģimenes. Harijs šajā intervijā savu tēvu un brāli princi Viljamu nosauca par “nelaimīgiem cilvēkiem”, kas ieslodzīti britu karaļnamā pret paša gribu.
Meganu ļoti sāpinājusi karaliskās ģimenes rasistiskā attieksme, jo visus satraukusi bērniņa ādas krāsa…
Pēc intervijas prinča Harija un viņa brāļa attiecības izjuka un viņi tā arī tās nav atjaunojuši. Platīna jubilejā, kas tikko norisinājās Londonā un uz kuru bija ieradies arī Harijs un Megana, brāļi nesarunājās.
Interesanti, ka Opra Vinfrija vēlreiz tiksies sarunas ierakstam ar Saseksas hercogiem. Pagājušajā sestdienā Megana un Harijs viesojās pie Opras mājās un šī vizīte ilgusi vairākas stundas.
Video
Pāra savrupnams Kalifornijā atrodas vien piecu minūšu gājienā no Opras Vinfrijas mājokļa. Paparaci izdevies piefiksēt kadrus, kuros pāris apsardzes pavadībā dodas pie Opras savā “Range Rover” auto.
Britu karaliskajai ģimenei atliek vien gaidīt, kas notiks tālāk…
28. jūnija vakarā Treviss Bārkers tika steidzami nogādāts slimnīcā. Trevisam līdzi mediķu pavadībā devās viņa sieva Kortnija Kardašjana. Zināms, ka ātrās palīdzības auto sekoja arī ģimenes apsardze.
Treviss gulēdams uz nestuvēm, tika ievests kādā Losandželosas slimnīcā. Zināms, ka viņam līdzās ir Kortnija un viņa atvases no iepriekšējās laulības.
Video
Mirkli pēc tam, kad medus sasniedza ziņa, ka Treviss ir slimnīcā, viņa meita Alabama sava “Instagram” konta “story” ievietoja tekstu: “Lūdzu, lūdzieties par mums.”
Hilsongas baznīca ir fenomenāli plaša kristiešu draudze, kas kopš savas pirmās baznīcas dibināšanas Austrālijā 1983. gadā visā pasaulē piesaistījusi aptuveni 150 000 draudzes locekļu. Viņu vidū ir arī mūziķis Džastins Bībers, NBA čempions Kevins Durants un citas slavenības, tādēļ daudzi to dēvē par “slavenību baznīcu”. Taču pēdējo divu gadu laikā Hilsongu ir satricinājusi virkne skandālu, kas licis baznīcas dibinātājam atkāpties no ilggadējā amata. Tagad par baznīcas nedienām un draudzes locekļu apsūdzībām Latvijā skatāma “discovery+” dokumentālā filma trīs daļās “Hillsong: A Megachurch Exposed”.
Hilsongas baznīca pārsteidza cilvēkus ar veidu, kā dibināt draudzi, tai kļūstot par vienu no pēdējo 20 gadu populārākajām kristiešu kopienām visā pasaulē. No mazas “start-up” draudzes tā kļuvusi par veselu kultūru un korporāciju, kas plašu popularitāti iemantoja ar pasaulslaveniem draudzes locekļiem, ienesīgu mūzikas producēšanas biznesu un ciešām attiecībām ar dažādiem politiskajiem līderiem.
Video
Filmā atmasko baznīcas noziegumus
Filmā piedalās arī bijušie Hilsongas draudzes locekļi, piemēram, Ranina Karima (Ranin Karim), kuras piecu mēnešu ilgās attiecības ar draudzes mācītāju Carlu Lentzu (Carl Lentz) noveda pie viņa atkāpšanās, un citi, kas stāsta par to, kā baznīcas vadītāji ir manipulējuši un ļaunprātīgi izmantojuši viņus, nereti pielietojot vārdu “sekta”, lai raksturotu draudzi.
Tāpat šīs “discovery+” dokumentālas sērijas atklāj, kā Hilsonga izauga par globālu zīmolu, spējot piesaistīt augsta līmeņa slavenības, vienlaikus analizējot līdzšinējos skandālus, kas apvijuši baznīcu un “izgaismo” smalko robežu starp kultūru, korporāciju un sektu.
“Hillsong: A Megachurch Exposed” skatāma straumēšanas platformā “discovery+” nākamās paaudzes televīzijā “Go3”.
Par “Warner Bros. Discovery”
Warner Bros. Discovery (NASDAQ: WBD) ir vadošais globālais mediju un izklaides uzņēmums, kas rada un izplata pasaulē visdiferencētāko un pilnīgāko satura un zīmolu portfeli televīzijā, filmās un straumēšanas platformās. Warner Bros. Discovery, kas ir pieejams vairāk nekā 220 valstīs un teritorijās, un 50 valodās, iedvesmo, informē un izklaidē auditoriju visā pasaulē, izmantojot savus ikoniskos zīmolus un produktus, tostarp: Discovery Channel, Discovery+, CNN, DC, Eurosport, HBO, HBO Max, HGTV, Food Network, OWN, Investigation Discovery, TLC, Magnolia Network, TNT, TBS, truTV, Travel Channel, MotorTrend, Animal Planet, Science Channel, Warner Bros. Pictures, Warner Bros. Television, Warner Bros. Games, New Line Cinema, Cartoon Network , Adult Swim, Turner Classic Movies, Discovery en Español, Hogar de HGTV un citi.
Vasara nāk ne tikai ar visiem saviem kārdinājumiem, pludmalēm, ballītēm un vēlajiem vakariem, kas pāraug agrajos rītos, bet arī ar divkāršotu straumēšanas servisu piedāvājumu mūsu brīvā laika pavadīšanai. Šī vasara solās būt īpaši karsta seriālu lauciņā – “Netflix”, HBO, “Apple TV+”, “Amazon Prime Video” un pat “Disney+” straumēšanas platforma, kas nupat kā ienākusi arī Latvijas tirgū, piedāvā aizraujošu vasaras seriālu programmu. “Samsung” un “Kino Kults” eksperti apkopojuši 10 seriālus, kas padarīs ikviena vasaru krāšņāku.
“Lai kvalitatīvi spētu izbaudīt straumēšanas platformu piedāvāto saturu, liela loma ir tehnoloģijām. Pateicoties tādām inovācijām, kā “Quantum HDR 64x”, izteiksmīgas detaļas un spilgtumu būs iespējams izbaudīt katrā ainā. Krāsas ekrānā būs bagātīgas un precīzas, bet kontrasts – dziļāks. Turklāt jaunākās paaudzes televizoru ekrānus, kuros iestrādāta šī tehnoloģija, verificējis starptautiskais “Pantone krāsu institūts”. Tas nozīmē, ka televizors autentiski un saskaņā ar “Pantone” vadlīnijām atveidos vairāk nekā 2000 krāsu toņu”, uzsver Sergejs Timoņins, platformas “Kino Kults” līdzdibinātājs un vadītājs.
“Obi-Wan Kenobi” (jau pieejams “Disney+”)
Būtu tikai godīgi sākt ar jaunpienācēju Latvijas straumēšanas servisu saimē, jo beidzot varam legāli (!) un līdz ar visu pārējo pasauli baudīt to, ko “Disney+” iepriekš bija piedāvājis citiem, bet ne mums. Sāksim ar viņu karstāko jaunumu, svaigāko “Zvaigžņu karu” seriālu par varoni, kura atveidotājs Jūens Makgregors savulaik teicis, ka “dalība “Zvaigžņu karos” ir sliktākā kino pieredze, kas man bijusi”. Tomēr gadi iet, dzimst bērni, rodas vēlme pēc komforta, un nu jau Makgregors ar prieku atveido savas karjeras zināmāko varoni Obi-Vanu Kenobi seriālā. Tieši to pašu var attiecināt arī uz Heidenu Kristensenu, kurš atgriežas Anakina Skaivokera/Dārta Veidera lomā. Tikai sešas sērijas, bet kādas!
“Stranger Things” 4. sezona (pirmā daļa jau pieejama “Netflix”)
Iespējams, šībrīža galvenais seriāls (vismaz “Netflix” platformā noteikti) atgriežas ar ceturto sezonu, kura merkantili sadalīta divās daļās un kura atdzīvinās 80. gadu modi populārajā kultūrā. Fani šo sezonu būs gaidījuši tik ilgi, ka gandrīz jau nogura gaidīt. Ko lai saka – viņu vēlmes ir piepildītas un vēl vairāk, jo katra no deviņām vairāk nekā 30 miljonu ASV dolāru vērtajām sezonas sērijām ir vairāk nekā stundu gara, bet noslēdzošās devītās sērijas garums ir divas ar pusi stundas! Būs ko skatīties līdz 5. sezonas sākumam – autori sola, ka tik ilgas pauzes vairs nebūs.
“The Boys” 3. sezona (jau pieejama “Amazon Prime Video”)
“Amazon Prime Video” šovasar atgriežas neprātīgākais, neķītrākais un vienkārši šībrīža interesantākais supervaroņu seriāls “The Boys”, kura autori ir nolēmuši labot visas otrās sezonas kļūdas un jau ar pirmo sēriju uzgriež neprāta līmeni uz, kā mēdz teikt, 11. Trešajā sezonā skatītājus gaida gan iemīļotie (un nīstie) supervaroņi, gan arī jaunas sejas – starp tām īpaši jāizceļ Džensena Eklsa (“Supernatural” fani uzgavilē) atveidotais “Soldier Boy”. Ja jums derdzas supervaroņi, jums patiks “The Boys” – jo viņiem arī derdzas supervaroņi!
“Ms. Marvel” (jau pieejams “Disney+”)
Ko tieši jaunu var pateikt “Marvel” filmu pasaulē, kura jau sen ir kļuvusi par lielā ekrāna seriālu (aktuālais ceturtais “Tors” būs 29. filma)? Izrādās – var, turklāt kā vēl! Mēs jau esam pieraduši pie tā, ka “Marvel” filmas un nu jau arī seriāli brīvi spēlējas ar žanriem savā supervaroņu smilškastē, tādēļ – sagaidām tīņu komēdiju. Kamala Kana ir vienkārša pusaudze no Ņūdžersijas, kuras lielākais elks ir Kapteine Mārvela. Interesantu sakritību rezultātā meitene iegūst pati savas superspējas, bet… skola, eksāmeni un tas smukais čalis no paralēlklases! Protams, ar “Marvel” cienīgu supervaroņu filmas budžetu – bez satraukumiem, būs arī pasaules glābšana un pārējais.
“For All Mankind” 3. sezona (jau pieejama “Apple TV+”)
Savu trešo sezonu skatītājiem piedāvā arī viens no “Apple TV+” flagmaņiem, zinātniskās fantastikas seriāls “For All Mankind”. Ja nu piemirsāt, tad tas darbojas žanrā “alternatīvā vēsture” un stāsta par to, kā būtu, ja… ja PSRS kā pirmā savulaik būtu nokļuvusi uz Mēness. NASA negaidīja šādu notikumu pavērsienu, un nu jau trīs sezonas mēs varam vērot “space race” alternatīvo ceļu, kur trešā sezona aizlidinās mūs uz Marsu. Seriāla veidotājs ir Ronalds D. Mūrs, kurš dāvāja mums “Star Trek”, “Battlestar Galactica” un arī “Outlander”, tādēļ fantastika šeit visai labi iet kopā ar varoņu emocijām.
“Irma Vep” (jau pieejams HBO)
Starp visiem grāvējiem, supervaroņiem un zvaigžņu kariem neaizmirsīsim, ka vislielāko slavu HBO nesa tieši cilvēcīgi, personīgi stāsti. Tādēļ sagaidām “Irma Vep”, servisa jauno un intriģējošo darbu ar franču ciltsrakstiem un uz ekrāniem sen neredzēto Alīsiju Vikanderi galvenajā lomā. Un, protams, par kino industrijas tumšo pusi! Mira ir dzīvē vīlusies Holivudas kinozvaigzne, kura dodas uz Franciju, lai atveidotu Irmu Vepu mēmās filmas “Les Vampires” rīmeikā. Ātri vien Mira un Irma saplūst vienā veselā, bet seriāla pirmizrāde notika, protams, šī gada Kannu kinofestivālā. Smalki, jutekliski, estētiski un ļoti franciski!
“Man vs Bee” (no 24. jūnija “Netflix”)
Tieši uz Jāņiem pie mums atgriezīsies daudzu skatītāju paaudžu iemīļotais Misters Bīns jeb Rovans Atkinsons. Šoreiz aktieris ir pārdevis dvēseli “Netflix” (kuri ļoti labi saprot iepriekšējo teikumu) un atveidos būtībā to pašu savu personāžu, kurš iesaistās nežēlīgā cīņā ar… dārza biti. Un Atkinsons, būdams fiziskās komēdijas guru, izspiedīs maksimālo no šī ārkārtīgi vienkāršā, bet visiem saprotamā koncepta. To, vai mūs gaida jauns “Misters Bīns”, rādīs laiks, taču pretstatā “Stranger Things”, šeit sērijas būs knapi padsmit minūtes garas – un tas ir lieliski!
“The Terminal List” (no 1. jūlija “Amazon Prime Video”)
Šķiet, katrs straumēšanas serviss pamazām atrod savu nišu, ko pilnīgi droši var teikt par “Amazon Prime Video” – nepretenciozi, bet ārkārtīgi izklaidējoši un ļoti, ļoti populāri “vienkāršo cilvēku” detektīvi un trillerseriāli “Reacher” un “Jack Ryan” ir servisa topu augšgalos. Drīz tiem pievienosies vēl viens skarbs vīrs aktiera Krisa Prata atveidojumā, kurš arī risinās problēmas ar dūrēm un ieročiem seriālā “The Terminal List” par specvienībām un sazvērestībām. Balstīts uz Džeka Karra romāna ar tāda paša nosaukumu.
“Black Bird” (no 7. jūlija “Apple TV+”)
Savu nišu ir atradis arī “Apple TV+”, un tie ir prestiži, bieži vien īpaši dramatiski seriāli (arī filmas) ar atzītiem aktieriem galvenajās lomās un ne mazāk atzītiem veidotājiem kameras otrā pusē. Rakstnieka Denisa Leheina (“Mystic River”, “Shutter Island”, “Gone Baby Gone”) scenārijs vēsta par noziegumu un sodu, cietumu un vēl skarbāku cietumu, kurā nokļūst Tārona Edžertona varonis. Viņa vienošanās ar prokuroru paredz, ka viņš iegūs pierādījumus par sava kameras biedra, sērijveida slepkavas, šaušalīgajiem noziegumiem. Bet tie vispirms ir jādzird… Šīsvasaras prestižais seriāls.
“She-Hulk: Attorney at Law” (no 17. augusta “Disney+”)
Vismaz mazajos ekrānos vasara noteikti pieder daiļā dzimuma supervaronēm – vispirms “Ms. Marvel”, bet jau augustā sagaidām “She-Hulk”! Ja šis liekas smieklīgi, tad viss ir pareizi – tā būs supervaroņu komēdija, kura atsauksies uz visiem jums zināmajiem juristu un advokātu seriāliem ar “Aliju Makbīlu” priekšgalā. Kad Brūsa Bannera radiniecei Dženiferai ir nepieciešama asins pārliešana, jūs varat iedomāties, kas notiek, – un nu jau mums ir divi Halki “Marvel” kino/seriālu pasaulē. Kamēr viens ir Atriebējs, Dženifera turpina savas ikdienas gaitas kā veiksmīga juriste… Bet šis, protams, ir supervaroņu seriāls, tādēļ bez pasaules glābšanas neiztiks!
Krievija ir NATO “nozīmīgākais un tiešākais drauds”, kamēr Ķīnas “spaidu politika” rada problēmas NATO “interesēm, drošībai un vērtībām”, teikts jaunajā NATO drošības doktrīnā.
Dokumentā teikts, ka NATO vairs neuzskata Krieviju par stratēģisku partneri, taču uzsvērts, ka alianse “nemeklē konfrontāciju un nerada draudus” Krievijai.
Tikmēr Ķīna izmanto plašu politisko, ekonomisko un militāro aktivitāšu klāstu, lai demonstrētu spēku, teikts doktrīnā, kur pirmo reizi izklāstīts NATO skatījums uz Ķīnu.
NATO valstu līderi samitā Madridē parakstīja alianses jauno stratēģisko koncepciju, kas definēs NATO mērķus un pieeju nākamajos desmit gados. Pēdējos reizi šāds dokuments tika pieņemts 2010.gadā.
NATO valstu līderi vienojušies stiprināt Austrumeiropas aizsardzību, reaģējot uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina īstenoto iebrukumu Ukrainā.
Plānots arī palielināt NATO Ātrās reaģēšanas spēkus (NRF) no 40 000 līdz vismaz 300 000 karavīru.
Baltijas valstis, sevišķi Igaunija, pielikušas lielas pūles, lai panāktu NATO taktikas maiņu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un nodrošinātu pilnvērtīgu alianses austrumu flanga aizsardzību, nevis balstīšanos uz modeli, kas sākotnēji paredz atkāpšanos un pēc tam teritoriju atgūšanu.
NATO līderi pirmo reizi arī pievērsās klimata pārmaiņām, norādot, ka šī problēma pavairo draudus un tai ir liela ietekme uz sabiedroto drošību.
NATO līderi arī piekrita palielināt atbalstu Ukrainai, paredzot ilgtermiņa atbalstu, tai skaitā piegādāt vairāk militārā aprīkojuma un nodrošināt apmācības.
Jau vēstīts, ka ASV prezidents Džo Baidens šodien Madridē paziņoja, ka ASV pastiprinās NATO spēkus Eiropā gan uz zemes, gan jūrā, gan gaisā, un paredzēts palielināt amerikāņu karavīru skaitu arī Baltijas valstīs.
Sabiedrībā pastāv mīts, ka tas ir labi, ka āda apdeg un kļūst sarkana pēc sauļošanās, jo tas paātrinās skaista iedeguma veidošanos, taču tas ir aplami. Apdegšanai saulē var būt ļoti nopietnas sekas, kā arī nepareizas un nepilnvērtīgas rūpes par saulē apdegušu ādu, var radīt ne tikai diskomfortu, bet arī palielināt citu ādas saslimšanu attīstīšanās risku. Turklāt jaunākajā “Euroaptieka” aptaujā[1] noskaidrots, ka tikai katrs piektais Latvijas iedzīvotājs pēc atrašanās saulē lieto speciālos pēc sauļošanās līdzekļus, kas ir satraucošs rādītājs. Kā rīkoties, ja āda pēc atrašanās saulē ir apdegusi, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
“Pakļaujot savu ādu saules ietekmei, varam to ne tikai apdedzināt, bet straujāk notiek arī ādas novecošanās procesi, veidojas krunkas un pigmentācijas plankumi, kā arī ir paaugstināts risks saslimt ar kādu no ādas onkoloģiskajām slimībām. Viena no izplatītākajām ādas slimībām, kas saistīta ar sauli un ādas apdegumiem, ir melanoma, kas ir arī viena no bīstamākajām onkoloģiskajām saslimšanām. Lai izvairītos no šādiem scenārijiem, rūpes par ādas veselību ir svarīgas pēc katras saulē atrašanās reizes. It īpaši, ja āda apdegusi – neatkarīgi no apdeguma laukuma izmēra. Pastiprināta uzmanība jāpievērš bērnu ādas aizsardzībai no saules, jo bērnībā gūtie ādas apdegumi, kļūstot vecākiem, var attīstīties kādā no ādas slimībām,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.
Ādas apdegumam raksturīgākie simptomi:
ādas apsārtums;
paaugstināta ķermeņa temperatūra;
sāpes pieskaroties ādai;
sūrstoša un kairinoša sajūta;
ādas lobīšanās apdegumu vietās;
smagākos apdegumu gadījumos var parādīties ar šķidrumu pildīti pūslīši.
Ko darīt un ko nedarīt, ja āda saulē apdegusi?
Atrašanās tiešajos saules staros
Kad āda ir apdegusi, svarīgi pēc iespējas vairāk uzturēties iekštelpās vai ārā ēnā, nevis tiešos saules staros. Ja nepieciešams doties ārā, jāuzklāj SPF krēms ar aizsardzības rādītāju ne mazāk kā 50. Tāpat ir svarīgi apdegušās ķermeņa daļas nosegt ar apģērbu, kuram jābūt brīvi krītošam, elpojošam, vēlams no dabīga materiāla, piemēram, lina vai kokvilnas. Ja apdegusī āda netiks pasargāta ar atbilstošu SPF krēmu vai apģērbu, tā saulē var apdegt vēl vairāk, kas paildzina tās dzīšanas un atjaunošanās procesus, kā arī palielina iespēju iegūt kādu no ādas onkoloģiskajām ādas slimībām.
Nepietiekama ādas mitrināšana
Apdegušas ādas ārējā aizsargkārta ir bojāta un sausa, tāpēc to ir svarīgi regulāri mitrināt. Svarīgi, ka tiek lietots līdzeklis tieši ar mitrinošu iedarbību, nevis barojošu, jo barojošie krēmi rada siltumefektu, kas apdegumu gadījumā nav vēlams. Mitrinošie līdzekļi ir pieejami dažādās formās – losjonos, pieniņos, krēmos, sprejos, kā arī gēlos. Katram cilvēkam vajadzētu piemeklēt sev atbilstošāko, jo galvenā atšķirība ir uzklāšanas veidā un uzsūkšanās ātrumā. Piemēram, vieglas konsistences gēli un pieniņi uzsūcas ātrāk, kamēr biezāki krēmi un losjoni lēnāk, taču tas nemaina līdzekļu iedarbību. Ieteicams lietot tādus mitrinošos līdzekļus, kas izgatavoti uz ūdens bāzes un to sastāvā ir alveja vai E vitamīns, kas nomierina, mitrina un dziedē ādu. Aptiekās ir nopērkami speciālie pēc sauļošanās līdzekļi, kuriem piemīt visas īpašības, lai palīdzētu atkopt un nomierināt ādu pēc atrašanās tiešos saules staros.
Nav ieteicams lietot līdzekļus, kuru sastāvā ir spirts, jo tas vēl vairāk kairinās apdegušo ādu. Tāpat nevajadzētu smērēt uz ādas līdzekļus, kas izgatavoti uz eļļas bāzes. Pastāv mīts, ka skābais krējums, pārtikā lietojamās eļļas un sviests palīdz pret ādas apdegumiem, bet tā nav – tie patiesībā aizsprosto poras, neļauj ādai pašvēsināties, kas savukārt aizkavē dzīšanas procesu.
Paviršas rūpes par brūcēm
Ādas lobīšanās ir viena no pirmajām pazīmēm, kas liecina, ka saules apdeguma skartā vieta ir sākusi dzīt, taču to nav ieteicams plēst vai berzēt nost pašiem. Tas var bojāt ādas virsējo slāni, kā arī veicināt brūču, iekaisumu un vēlāk rētu veidošanās risku. Tāpat, ja ir izveidojušies ar šķidrumu pildīti pūslīši, tos nevajag pārdurt, jo pēc tam veidojas lēni dzīstošas brūces. Ja ir sāpes un kairinājums, ieteicams lietot speciālos līdzekļus, kuru sastāvā ir aktīvā viela deksopantenols, kas nomierina ādu, kā arī palīdz paātrināt dzīšanas procesu. Tas ir pieejams dažādās formās – aerosolos, ziedēs un gēlos. Arī bērniem var izmantot šos līdzekļus tikai tad, ja kāds no vecākiem tos rūpīgi uzklāj, lai tie nenonāktu mutē vai acīs.
Došanās pārāk siltā dušā vai vannā
Silta vai karsta duša vai vanna tikai vairāk kairinās ādu, sausinās to un paildzinās tās dzīšanas procesu, ja tā ir apdegusi, tāpēc labāk ieteicams atvēsināties vēsā dušā. Pietiek tikai ar dažām minūtēm, lai ķermenis atdzesētos un karstuma vilnis pārietu. Tāpat var atvēsināties arī kādā ūdenstilpnē, piemēram, upē vai jūrā. Varētu šķist, ka sāļais ūdens arī kairinās ādu, taču Baltijas jūrā sāls daudzums nav tik liels, lai tas atstātu nelabvēlīgu ietekmi uz ādas veselību. Ja duša vai ūdenstilpne nav pieejama, gan pieaugušajiem, gan bērniem uz apdegumu vietām var uzklāt dvieli, kas mērcēts vēsā ūdenī, jo arī tas var palīdzēt atvēsināties.
Svarīgi ādas apdegumu laikā nelietot ādu attīrīšos līdzekļus, piemēram, skrubjus ar abrazīvajām daļiņām vai asās ķermeņa birstes, jo tas var paildzināt ādas dzīšanas un atjaunošanās procesu.
Ja viens no ādas apdeguma simptomiem ir izteiktas sāpes un paaugstināta temperatūra, to var mazināt lietojot sāpju un temperatūru mazinošos līdzekļus, kuru sastāvā ir aktīvās vielas paracetamols vai ibuprofēns. Par piemērotākā līdzekļa izvēli un lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu.
[1] Lai noskaidrotu, vai un kā Latvijas iedzīvotāji rīkojas, lai izvairītos no saules apdegumiem, aptieku tīkls “Euroaptieka” veica aptauju sadarbībā ar “OMG Latvia” šī gada jūnijā, aptaujājot 1011 interneta lietotājus no visas Latvijas.
Nesen noslēdzās tiesa, kurā zvērinātie lēma par labu Džonijam Depam, tiesa ilga teju vai sešus gadus un tai sekoja visa pasaule. Ambera gribēja pārliecināt pasauli, ka aktieris viņu ietekmējis fiziski un emocionāli, bet tiesā zaudēja… Tagad Ambera ir izlēmusi, ka izdos savu grāmatu, kurā vēlreiz aprakstīs spriedumu par neslavas celšanu.
36 gadus vecā aktrise ir “patiesi sajūsmā” par savu jauno darbu pēc plaši publiskotā tiesas procesa, kas beidzās šī mēneša sākumā. Kā liecina ziņojumi, Ambera ir panākusi vairāku miljonu dolāru darījumu, lai izdotu savu grāmatu!
Ambera ,iespējams, uzskata, ka viņas aktrises karjera varētu būt beigusies, un šobrīd viņai nav ko zaudēt, un viņa vēlas pastāstīt visu!
Video
Savas pirmās intervijas laikā kopš tiesas procesa beigām Ambera arī runāja par to, ka baidās no iespējamām Džonija Depa tiesas prāvām nākotnē. Saskaņā ar advokāta Drora Bikela teikto Džonijs un viņa advokātu komanda rūpīgi uzraudzīs iespējamo grāmatu darījumu, un, ja viņa “pārkāps robežu”, aktrisi var sagaidīt vēl viena tiesas prāva!
Tuvojoties Prāta Vētras jaunajai koncertsezonai, ikoniskāko Latvijas mūziķi Renāru Kauperu uz sarunu aicināja raidījuma “Manas dzīves SuperHits” veidotāji Zane Stocka un Valdis Čirksts. Grupas Prāta Vētras idejas autors, izveidotājs un solists atzina, ka ideja par grupu radusies 14 gadu vecumā, strādājot par krūmgriezēju vasaras brīvlaikā kopā ar Kasparu Rogu. Kaupers atklāj, ka toreiz un arī šodien vislielāko iespaidu uz Prāta Vētras radošo daiļradi ir atstājusi pasaulslavenā angļu grupa Depeche Mode.
“14 gadu vecumā vasaras brīvlaikā ar Kasparu Rogu cirtām krūmus. Kasparam tiem laikiem bija baigā fīča – pleijeris, ko viņš klausījās ar austiņām. Es palūdzu iedot nedaudz paklausīties un brīdī, kad uzliku austiņas, mani sasniedza šī brīnišķīgā melodija. Tā bija Depeche Mode dziesma Behind the Wheel ar fantastisko Deiva Gāna balsi. Manī kaut kas dziļi mainījās, salūza,” leģendārās Prāta Vētras, kam šogad rit 33. radošā darba gads, aizsākumus atminās Renārs Kaupers un turpina: “Vai kāds ir aizdomājies, kas ir tā nejaušība, kāpēc gadu tūkstošiem uz zemes dzimst vienāds skaits zēnu un meiteņu? Tas ir kāda ļoti pieskatīts process, dievišķās kārtības algoritms. Faktiski, zināma nejaušību ķēde noveda arī pie tā, ka togad Jelgavā nolēmām spēlēt kopā.”
Video
Atceroties dažādus Prāta Vētras vēstures līkločus EHR Youtube kanālā, mūziķis atzīst, ka tā vai citādi, bet tieši Depeche Mode klātbūtne ir zināmā mērā pavadījusi un ietekmējusi Prāta Vētru arī turpmākajos gados, savu virsotni piedzīvojot laikā, kad mūziķiem no Jelgavas bija izkritusi iespēja iesildīt pasaulslavenās grupas trīs koncertus Baltijā 2001.gadā. Mazāk zināma ir epizode par Prāta Vētras sadarbību ar nīderlandiešu fotogrāfu, filmu meistaru un Depeche Mode ikoniskā tēla radītāju – Antonu Korvinu. Tieši Korvins radīja gan pašas eseksiešu grupas vizuālo tēlu, gan tās leģendāros askētiskos un melnbaltos videoklipus. Ar slaveno fotogrāfu un tēla veidotāju Prāta Vētras mūziķi sadarbojās 2005.gadā, gatavojot albumu “Četri krasti”. “Strādājot ar Antonu fotostudijā Dānijā un izvēloties pareizos skatuves tērpus, saņēmām nedaudz apstulbinošu jautājumu – vai Jums ir četri melni t-krekliņi? Viņš to pajautāja mums, latviešiem, kuri bija gatavojušies un katrs līdzi paņēmuši veselu garderobi ar dažādām žaketēm, krekliem, biksēm un citiem aksesuāriem (smaida). Bet tā jau ir dažreiz mazāk ir vairāk un vienkāršāk ir labāk nekā sarežģītāk. Faktiski tolaik tika ielikti pamati Prāta Vētras vizuālajam tēlam, kādu to pazīstam arī šobrīd,” atklāj Kaupers.
Vaicāts, kā mūziķis sadzīvo ar slavu un vispārēju atpazīstamību, Kaupers norāda, ka “tas ir atkarīgs no tā, kā cilvēks to pats izjūt un mēģina vai nemēģina izspēlēt. Man liekas, ka arī mana dzīve ir vienkārša un ikdienišķa. Man ir patīkami, ja mani atpazīst un lūdz autogrāfu vai kopā nofotografēties, jo tu redzi, ka tajā mirklī dāvini cilvēkam prieku un laimi.” Tāda ir dzīves filozofija, kas caurvij kā Renāra Kaupera dzīvi un daiļradi, tā arī ir dziesmās un melodijās pausts veltījums Prāta Vētras faniem un atbalstītājiem.
“Manas Dzīves SuperHits” 3. sezonas epizodes iznāk katru ceturtdienu EHR Youtube kanālā. Raidījumus iespējams klausīties arī ehrhiti.lv, EHR aplikācijā, Spotify un Radio SuperHits ēterā svētdienās. plkst. 19.00.
Pēc gandrīz trīs dienu nepārtrauktiem meklējumiem šodien ap plkst.12.30 starp Gaujas ciematu un Siguldu kopīgā Valsts policijas, pašvaldības policijas, Zemessardzes un brīvprātīgo patruļa Gaujā atrada svētdien pazudušo piecgadīgo meiteni bez dzīvības pazīmēm, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.
Precīzs nāves iemesls tiks skaidrots ekspertīzē. Par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13.nodaļas – noziedzīgi nodarījumi pret personas veselību, kurā attiecīgi arī tiks skaidroti visi notikušā apstākļi. Policija turpina izmeklēšanu.
Šo dienu laikā meitenes meklēšanā un meklēšanas koordinācijā tika iesaistīti plaši spēki no Valsts policijas Siguldas iecirkņa un citām Rīgas reģiona pārvaldes struktūrvienībām, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Siguldas pašvaldība, Zemessardze un Nacionālie bruņotie spēki, Valsts robežsardze, organizācijas bezvēsts pazudušo cilvēku meklēšanai “Bezvēsts.lv” un “Helper Latvija”, Inčukalna brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, LMT pārstāvji un Dabas aizsardzības pārvalde.
Ārkārtīgi lielu atbalstu meitenes meklēšanas pasākumos sniedza vairāk nekā 200 brīvprātīgie, kuri palīdzēja gan ar cilvēkresursu, gan laivām un citu tehniku.
Meklēšanas pasākumi tika veikti Gaujas upes teritorijā – vairākkārtīgi pārbaudīta gan sauszemes teritorija, gan upe un tās gultne. Vienlaikus vietās, kur nebija iespējams piekļūt ar kājām vai laivu, tika izmantoti droni un Valsts robežsardzes helikopters.
Valsts policija izsaka pateicību ikvienam kolēģim no dienestiem un brīvprātīgajam, kuri pašaizliedzīgi devās meklēšanas pasākumos.
Kā ziņots, meitenīte 26.jūnijā ap plkst.14 pazuda Siguldā, Gaujas pludmalē Peldu ielā. Meitenes pazīmes: augums 120-130 centimetri, gaiši mati ar čolku, bija ģērbusies sarkanā peldkostīmā – priekšā dzeltenas krāsas iedaļas, uz muguras dzeltens ar zilu apļveida zīmējums.
Nedēļas beigās Latviju no rietumiem šķērsos aukstā atmosfēras fronte, aiz tās ieplūdīs vēsāks gaiss, liecina jaunākās laika prognozes.
Trešdien daudzviet gaidāmas pērkona lietusgāzes, gaiss būs sutīgs, bet mākoņu dēļ maksimālā temperatūra gaidāma nedaudz zemāka. Savukārt piektdien vietām Kurzemē termometra stabiņš var pakāpties līdz +34 grādiem. Svētdien gaisa temperatūra Latvijā vairs nepārsniegs +22..+27 grādus.
Ceturtdien un piektdien augstāka pērkona negaisa varbūtība būs Kurzemē, sestdien īslaicīgs lietus un pērkona negaiss iespējams valsts lielākajā daļā. Aiz aukstās atmosfēras frontes vējš iegriezīsies no rietumiem, ziemeļrietumiem, tas pūtīs lēni līdz mēreni.
Saskaņā ar pašreizējo “Global Forecast System” prognozi nākamās nedēļas vidū maksimālā gaisa temperatūra Latvijā pazemināsies līdz +19..+24 grādiem, naktīs termometra stabiņš vietām noslīdēs līdz +10 grādiem. Nākamnedēļ brīžiem gaidāms lietus un pērkona negaiss.
Siguldā, peldvietā pie Gaujas vakar pēcpusdienā pazudušo piecgadīgo Evitu vēl nav izdevies atrast. Šodien palīgā aicināja brīvprātīgos, kas pārmeklēja upes krastus līdz pat Murjāņiem. Evitas meklēšana turpinās, bet peldvieta, no kuras meitene pazuda, šodien klusa.
Ficviljama muzejā Kembridžas Universitātē ir iespējams apskatīt pirmo oficiālo prinča Viljama un Keitas Midltones karalisko portretu!
Portrets pasūtīts pagājušajā gadā kā dāvana Kembridžšīras iedzīvotājiem. Portretu uzgleznojis britu portretu mākslinieks Džeimijs Korets. Zināms, ka 23. jūnijā Viljams un Keita devās uz Kembridžas Universitāti, lai portretu apskatītu dzīvē.
“Ņemot vērā, ka šis ir pirmais pāra portrets, vēlējos, lai tas radītu līdzsvaru starp viņu publisko un privāto dzīvi,” gleznu komentēja gleznotājs Džeimijs Korets. Princis Viljams bijis sajūsmā par gleznu: “Tā ir diezgan liela. Lieliska.”
Video
Portrets Ficviljama muzejā būs apskatāms trīs gadus, bet ar 2023. gadu, to varēs apskatīt Londonā Nacionālajā portretu galerijā.
Kopumā 39 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā saskaras ar miega traucējumiem, to skaitā 11 % – katru vai gandrīz katru nakti, 15 % – 2 līdz 3 reizes nedēļā, 13 % – reizi nedēļā, secināts jaunākajos BENU AptiekasVeselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar pētījumu kompāniju SKDS. Tikmēr 21 % ar miega traucējumiem saskaras vidēji 1 līdz 2 reizes mēnesī, 23 % – retāk, 14% – nekad, bet 3 % konkrētu viedokli sniegt nevarēja.
Par izplatītākajiem miega traucējumiem, to cēloņiem un miega higiēnas nozīmi stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste-pediatre Marta Celmiņa.
Miegs – tikpat svarīgs kā pārtika, ūdens un gaiss
Miegs ir vitāli svarīgs visa organisma funkcijām un procesiem, tas ir tikpat svarīgs kā ēdiens vai skābeklis. Miega laikā atjaunojas organisms, aug un atjaunojas šūnas, apgūtā informācija tiek sakārtota un noglabāta atmiņā, kā arī tā laikā no smadzenēm tiek izvadīti vielmaiņas galaprodukti. M. Celmiņa norāda, ka, ļoti virspusēji sadalot miega traucējumus, var teikt – “guļ pārāk maz” vai arī “guļ pietiekami daudz, bet miegam ir slikta kvalitāte”.
Eksperte skaidro, ka ir virkne pētījumu, kuros atklāts, kas notiek, ja cilvēks guļ nepietiekami vai arī miega kvalitāte ir slikta.
Akūta miega deprivācija ir nepietiekams miega ilgums parasti vienu līdz divas dienas, bet hroniska miega nepietiekamība attiecināma uz ilgāku periodu. Akūtas miega deprivācijas ietekmē rodas kognitīvo spēju un garastāvokļa izmaiņas, kā arī krietni palielinās dažādu negadījumu risks. Pat salīdzinoši nelielas miega deprivācijas ietekmē mazinās modrība un ir nepieciešams ilgāks laiks, lai adekvāti reaģētu uz stimulu, it sevišķi gadījumos, ja darbs ir monotons un nav nepieciešamas domāšanas spējas. Darbības, kas prasa koncentrēšanos, negatīvi var ietekmēt pat pāris stundu miega trūkums. Mērena miega deprivācija (17 līdz 19 stundas nomodā) samazina reakcijas ātrumu un ir pielīdzināma 0,05 ‰alkohola līmenim asinīs, bet ilgstošas negulēšanas rezultātā reakcijas ātrums varētu būt pielīdzināms pat 0,1 ‰alkohola asinīs. Miega deprivācija var izpausties ar emocionālām un garastāvokļa izmaiņām, kas līdzinās depresijai vai trauksmei. Pastiprinās nogurums, aizkaitināmība, enerģijas trūkums, kā arī samazinās libido. Šīs izmaiņas ir atgriezeniskas un pazūd, kad tiek atjaunots nepieciešams miega daudzums.
Hroniska miega deprivācija bez jau aprakstītajiem neirokognitīvo, modrības un emocionālo funkciju traucējumiem negatīvi ietekmē arī citas orgānu sistēmas. Cilvēki ar hroniski nepietiekamu miega daudzumu biežāk dzīves kvalitāti novērtē negatīvāk. Noguruma un miegainības dēļ šiem cilvēkiem nepietiek enerģijas interesējošām nodarbēm, pasliktinās sekmes skolā vai arī rodas grūtības darbā. Jaunieši, kam ir sliktāka miega kvalitāte un kvantitāte, negatīvāk novērtē arī savu vispārējo pašsajūtu un veselības stāvokli. Pētījumi apliecina, ka ilgstoši sliktam miegam var būt negatīvas sekas uz ķermeņa masas indeksu un ar to saistītām komplikācijām, piemēram, II tipa cukura diabētu. Tāpat zinātnieki ir apstiprinājuši saistību starp ilgstoši nepietiekami miegu un nelabvēlīgiem kardiovaskulārajiem iznākumiem – hipertensiju, aritmiju, oksidatīvo stresu, endoteliālo disfunkciju un iekaisumu un metabolo slimību koronārās sirds slimības pacientiem.
Izplatītākie miega traucējumi
Miega medicīna ir plaša un daudzveidīga medicīnas nozare. Tā ir salīdzinoši jauna, bet atsevišķa medicīnas nozare. Tā ietver daudzus miega traucējumus – ne tikai grūtības aizmigt un krākšanu. Miega problēmas ir sagrupētas sešās lielās grupās.
1. Bezmiegs – grūtības iemigt, mošanās pārāk agri vai mošanās naktī. Bezmiegu var izraisīt dažādi faktori, bet visbiežākie – stress, trauksme, slikta miega higiēna, trokšņi, maiņu darbs, kofeīns, nikotīns, dažādas narkotikas u. tml.
2. Elpošanas traucējumi miegā – vispazīstamākā slimība ir obstruktīva miega apnoja (OMA). Obstructio latīņu valodā nozīmēnosprostojums, bet apnoe grieķu valodā – bez elpas. Tas nozīmē, ka dažādu iemeslu dēļ tiek nosprostoti elpceļi, kā rezultātā gaiss nespēj brīvi plūst cauri. Cilvēks aiztur elpu, asinīs krīt skābeklis, un nereti smadzenes cilvēku pamodina, lai viņš atkal sāktu elpot. Rezultātā, lai gan ir gulēts varbūt arī pietiekami daudz, cilvēks nejūtas atpūties. Visbiežāk pieminētā un zināmā pazīme ir krākšana – un to parasti novēro blakus gulētājs, jo tas ļoti traucē. Bērnu vecumā obstruktīvu miega apnoju bieži izraisa palielinātas kakla vai aizdegunes mandeles. Pieaugušajiem biežs iemesls ir palielināts svars (bērniem vispār arī sāk arvien biežāk parādīties). Līdz 50 gadu vecumam vīriešiem OMA ir sastopama krietni biežāk, bet pēc menopauzes šis risks pieaug arī sievietēm (hormonālo izmaiņu dēļ). Riska faktori ir arī izmainīta sejas skeleta uzbūve (piemēram, mazāks apakšžoklis) vai dažādi sindromi (piemēram, Dauna sindroms), hronisks rinīts.
Pie elpošanas traucējumiem noteikti vērā ņemama ir arī hipoventilācija. Par to runā krietni mazāk nekā par obstruktīvu miega apnoju. “Hipoventilācija” nozīmē, ka ķermenis nespēj pietiekami labi izvadīt ogļskābo gāzi. To var izraisīt dažādas plaušu slimības (piemēram, hroniska obstruktīva plaušu slimība), izteikts liekais svars, krūšu kurvja problēmas (piemēram, izteikta kifoskolioze), elpošanu kontrolējošās smadzeņu daļas problēmas (piemēram, pēc insulta, infekcijas, audzēja gadījumā), kā arī neiromuskulārās slimības.
3. Centrālas hipersomnolences. Hipersomnolence nozīmē miegainība, centrāla – to, ka tas saistīts ar centrālo nervu sistēmu. Šajā gadījumā miegainību neizraisa kaut kādas citas miega problēmas (piemēram, obstruktīva miega apnoja vai diennakts ritma nobīdīšanās). Iemesls nereti – smadzenēm ir problēmas kontrolēt miega un nomoda sadalījumu. Viena kritiski neatpazīta slimība ir narkolepsija. Lai gan tā skaitās reta slimība, Latvijā varētu būt līdz 900 cilvēkiem ar narkolepsiju. Miegainība ir pirmais un galvenais narkolepsijas simptoms. Tas nebūt nozīmē, ka, ejot pa ielu, cilvēks pēkšņi aizmieg (lai gan tā var atgadīties), bet ļoti bieži ir nogurums, gribas gulēt, ik pa brīdim ir slikts noskaņojums, viss riebjas. Skolas stundās bieži vien aizsnaudies, bet, braucot mašīnā vai sabiedriskajā transportā, aizmigt pāris minūšu laikā vispār nav problēmu. Katapleksija ir ļoti neparasts narkolepsijas simptoms. Tas nozīmē, ka pastiprinātu emociju rezultātā muskuļi it kā zaudē spēku. Parasti tas notiek pie pozitīvām emocijām – piemēram, smejoties vai domājot par kaut ko labu, bet var gadīties arī tad, ja jūties, piemēram, satraukts. Cilvēks varētu just, ka ceļi paliek vājāki vai ir grūtāk kaut ko noturēt rokās. Varbūt dažkārt pat nepieciešams apsēsties, lai nenokristu. Dažkārt šis muskuļu vājums sākumā var būt tikai sejā. Parasti apkārtēji pamana, ka cilvēkam it kā „noslīd” seja, plakstiņi ir puspievērti, grūtāk noturēt ciet muti. Izskats tāds, it kā būtu piedzēries vai kaut ko salietojies. Miega paralīze ir sajūta, ka nespēj pakustēties, pamostoties vai īsi pirms aizmigšanas. Tā var notikt arī nakts vidū. Var arī būt gan redzes, gan dzirdes halucinācijas. Ne visiem cilvēkiem būs visi simptomi, un ne visiem šie simptomi būs uzreiz. Tie var parādīties pakāpeniski. Iemesls pašlaik vēl nav zināms, bet zinātnieki uzskata, ka narkolepsija rodas gan ģenētisko, gan vides faktoru mijiedarbības rezultātā.
4. Diennakts ritma traucējumi. Tas nozīmē, ka dažādos veidos tiek ietekmēts „iekšējais pulkstenis”. Piemēram, tas ir iestatīts tā, ka miegs dabīgi nāk tikai ļoti vēlu naktī (un attiecīgi gribas celties daudz vēlāk dienā) vai tieši otrādi – miegs sāk nākt daudz ātrāk, nekā „sociāli pieņemts”. Ir cilvēki, kuru iekšējais pulkstenis ir iestatīts, piemēram, uz 26 stundu, nevis 24 stundu diennakti. Diennakts ritma traucējumus var izraisīt dažādas lietas – piemēram, hormonālās izmaiņas, ikdienas rutīnas un miega higiēnas izmaiņas vai neievērošana, ceļošana uz citu laika joslu, maiņu darbs.
5. Parasomnijas (para – ap grieķu valodā, somnia – miegs latīņu valodā) ir nevēlama fiziska vai sajūtu pieredze, kas izpaužas miega laikā, iemiegot vai pamostoties. Izšķir dziļā un REM (ātro acu kustību – rapid eye movement) miega parasomnijas. Dziļā miega parasomnijas ļoti bieži sastopamas bērnu vecumā (piemēram, staigāšana vai runāšana miegā, nakts bailes). Parasti šie notikumi ir labdabīgi un pazūd, cilvēkam pieaugot, bet dažkārt šīs labdabīgās parasomnijas var saglabāties arī pieaugušo vecumā. Tās pastiprina jebkas, kas traucē miegu (piemēram, gulēts pārāk maz, alkohols, akūta slimība, kofeīns, troksnis, skaņas), gan arī ģenētiskie faktori. Bieži sastopamas ir REM parasomnijas – murgi, ko bieži pastiprina stress vai dienā piedzīvotais. REM parasomnijas principā biežāk sastopamas pieaugušajiem. Viena, kuru ļoti svarīgi ir atpazīt (un vērsties pie neirologa, kas specializējas miega medicīnā), ir REM uzvedības traucējumi, t. i., cilvēks redz sapņus, kurus arī guļot mēdz atkārtot. Piemēram, sapņojot, ka cīnās ar pūķi, var sākt vicināties ar rokām vai spārdīties, kliegt. Tādā veidā var ievainot sevi vai arī gultas partneri. Šāda veida parasomnija var būt (bet ne obligāti) agrīns Parkinsona slimības simptoms.
6. Kustību traucējumi miegā. Dažādi kustību notikumi, kas traucē miegu. Viens no tiem (un samērā bieži sastopams) ir nemierīgo kāju sindroms. Tā ir nepārvarama vēlme kustināt kājas. To bieži vien pavada arī nepatīkamas sajūtas, piemēram, tirpšana, spiešana, skudriņas, plēšana, kas pastiprinās, kad sēdi vai guli mierīgi, bet samazinās pie kustībām. Šīs sajūtas parasti visvairāk var novērot, ilgi sēžot, piemēram, sēžot skolā, braucot mašīnā vai pirms gulētiešanas. Tā veidojas apburtais loks: jo vairāk vēlies nomierināties, lai aizmigtu, jo vairāk sāp kājas. Lai nepatīkamās sajūtas mazinātu, jākustas, bet tas atkal traucē aizmigt. Ne vienmēr var saprast, kādēļ veidojas nemierīgo kāju sindroms. Sava loma ir ģenētiskajiem faktoriem. Simptomus var pastiprināt zems dzelzs līmenis asinīs vai kofeīnu saturošu produktu lietošana, kā arī daži medikamenti, piemēram, antihistamīni (pretalerģijas zāles) vai daži antidepresanti, piemēram, fluoksetīns. Nemierīgo kāju sindromu var izraisīt arī citas slimības, piemēram, cukura diabēts un nieru slimības.
M. Celmiņa aicina meklēt speciālista palīdzību jebkurā gadījumā, kad tiek saprasts, ka pasliktinājusies miega kvalitāte. Un tas neattiecas tikai uz nakti, bet arī sajūtām dienas laikā, piemēram, miegainību. Ja miega traucējumi ir ilgstoši, tad varētu būt, ka cilvēks ir tik ļoti pieradis pie sliktās sajūtas, ka to jau uzskata par normu.
Ieteikumi miega uzlabošanai
Gluži tāpat kā pazīstam ķermeņa higiēnu, ir arī miega higiēna – tā ir uzvedību un sajūtu kopums, kas veicina kvalitatīvu miegu naktī un labu pašsajūtu dienā. Ļoti daudziem miega traucējumiem ārstēšanas pamats ir tieši miega higiēnas izveidošana, mainīšana vai uzlabošana.
Parūpējies par savu guļamistabu– sagādā sev ērtu matraci, segu un spilvenu. Atceries, ka guļamistabai vakarā jābūt klusai, tumšai un patīkami vēsai.
Gultu izmanto tikai miegam un seksam! Svarīgi, lai ķermenim gulta asociējas tikai ar gulēšanu, nevis citām nodarbēm – darbu, filmu skatīšanos, lasīšanu u. c. Šīs nodarbes labāk veikt citā istabā vai arī vismaz atrast citu vietu guļamistabā.
30 līdz 60 minūtes pirms gulēšanas nelieto elektroniskās ierīces, jo miega kvalitāti pasliktina gan ekrāna gaisma, gan arī prātu aktivizējošās nodarbes.
30 minūtes pirms miega centies “atslēgties” no satraucošajām lietām, lai pirms iešanas gulēt par tām nebūtu jādomā.
Ej gulēt un celies vienā un tajā pašā laikā gan skolas dienās, gan brīvdienās! Šiem laikiem nevajadzētu atšķirties vairāk par stundu.
Regulāri nodarbojies ar fiziskajām aktivitātēm – tās uzlabo garastāvokli un palīdz aizmigt, tomēr to nevajadzētu darīt īsi pirms došanās gulēt.
Dienas laikā ieturi regulāras un veselīgas maltītes! Lai izsalkums netraucētu aizmigt un gulēt, pirms došanās gulēt var apēst nelielu, vieglu uzkodu. Lielu, smagu maltīti noteikti nevajadzētu ieturēt – tas traucēs miegu. Pirms došanās gulēt nedzer arī pārāk daudz šķidruma, lai nevajadzētu celties un iet uz tualeti.
Kofeīns – vismaz 4 stundas pirms miega nelieto kofeīnu saturošus produktus – piemēram, kafiju, enerģijas dzērienu, kolu un citus gāzētos dzērienus, zaļo un melno tēju, kā arī šokolādi. Kofeīns ir stimulants un traucē aizmigšanu.
Alkohols, smēķēšana un citas atkarību izraisošās vielas – lai gan šķiet, ka tās varētu palīdzēt aizmigt, patiesībā tās pasliktina miega kvalitāti. Tas nozīmē, ka, lai arī cilvēks būs gulējis pietiekami daudz stundu, miegs būs slikts.
Aptauja veikta sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju SKDS, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus.BENU Aptieka
Jaunākie pētījumi liecina, ka visā Āfrikā ir pieaudzis žirafu skaits, kas ir negaidīta, taču visai patīkama ziņa, jo 2016. gadā tās iekļāva izmirstošo dzīvnieku sarakstā.Šogad savvaļā mītošo žirafu skaits ir par 20% lielāks nekā 2015. gadā.
Žirafu populācijas palielināšanās var būt saistīta gan ar dažādiem sugas saglabāšanas pasākumiem, gan precīzākiem novērojumu datiem.
Vēl nesen vides aktīvisti cēla trauksmi, jo pēdējās desmitgadēs žirafu populācija dramatiski samazinājās. Īpaši tas attiecas uz Masaju žirafēm, kuru skaits Āfrikā trīsdesmit gadu laikā saruka par 30%. Saskaņā ar Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības datiem tas samazinājās no aptuveni 155 000 1985. gadā līdz 97 000 2015. gadā.
Šā iemesla dēļ kopš 2014. gada 21. jūnijā svin Pasaules žirafu dienu, lai pievērsu uzmanību to skaita sarukšanai. Arī“National Geographic” aicina aizdomāties par šiem majestātiskajiem dzīvniekiem.
Žirafes – nozīmīga ekosistēmas daļa
Šie dzīvnieki, kas visā pasaulē ir pazīstami ar saviem garajiem kakliem, raibo rakstu, 50 centimetrus garo mēli un kuplajām skropstām, vienmēr ir aizrāvuši cilvēkus. Tām ir augstākais asinsspiediens starp visiem sauszemes zīdītājiem, kā arī žirafu galvās ir īpaši vārsti, kas nodrošina, ka tās nenoģībst pēc noliekšanās.
Ar savu garo kaklu žirafes aizsniedz lapas, ziedus un augļus, kas lielākajai daļai dzīvnieku nav sasniedzami. Kad augi un augļi iziet cauri žirafu gremošanas sistēmai, dabā nonāk sēklas, kas ļauj dīgt nākamajiem augiem. Žirafes ir arī ērču pārnēsātāji, tādējādi nodrošinot barību putniem, kas barojas ar tām.
Žirafu “klusā izmiršana” apstājusies
Pēdējos septiņus gadus 21 Āfrikas valstī datus par žirafu daudzumu vāca gan valdības un bezpeļņas organizācijas, gan arī pētnieki un brīvprātīgie.
Saskaņā ar apkopoto datu analīzi, visā Āfrikas kontinentā kopēja žirafu populācija šobrīd ir aptuveni 117 000, kas ir par gandrīz 20% vairāk nekā 2015. gadā, kad publicēja iepriekšējā pētījuma datus.
Tomēr žirafu skaits joprojām ir salīdzinoši neliels, ņemot vērā, ka pirms pāris simtiem gadu bija zināms par miljonu šo dzīvnieku. Daži zinātnieki to sauc par “kluso izmiršanu”.
Interesanti, ka vēl pavisam nesen pētnieki uzskatīja, ka ir tikai viena žirafu suga, taču jaunākie ģenētiskie pierādījumi liecina, ka šobrīd ir sastopamas četras: Ziemeļu, Somālijas, Masaju un Dienvidu. Pēdējās nosauktās sugas populācija ir saglabājusies samērā stabila. Vēl septiņas citas žirafu sugas ir izmirušas.
Ziemeļu žirafes ir visapdraudētākā suga. Tās pārstāvji dzīvo izolētās populācijās visā Centrālajā un Rietumāfrikā, kā arī Ugandā un daļā Kenijas. Jaunākajos pētījumos tiek lēsts, ka ir vairāk nekā 5900 šīs sugas pārstāvju, kas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad to bija tikai 4780, bet tik un tā skaits ir salīdzinoši mazs.
Otra apdraudēta žirafu suga ir Somālijas žirafe, kuras pārstāvji galvenokārt dzīvo Kenijas ziemeļos. Pētnieki lēš, ka šo dzīvnieku ir 16 000, kas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2015. gadā. Taču šis pieaugums, visticamāk, lielā mērā ir saistīts ar precīzākiem apsekojumu datiem.
Āfrikā šobrīd mīt arī ap 45 000 Masaju žirafu, kas galvenokārt sastopamas Tanzānijā un Kenijas dienvidos. Tas ir par 44% vairāk nekā pirms septiņiem gadiem. Savukārt Dienvidu žirafes, kas dzīvo Namībijā, Botsvānā, Dienvidāfrikā, ir ap 48 000, kas ir gandrīz tikpat, cik 2015. gadā.
Pētnieki izmanto modernāko pieeju žirafu apsekošanai
Vēsturiski pētnieki bieži ir apzinājuši savvaļas žirafu populācijas apmēru no lidmašīnām, taču dažos apgabalos, žirafes var palikt nepamanītas zem kokiem. Jauna, modernākā pieeja ietver fotogrāfiju izmantošanu. Datorprogramma skenē attēlus un atpazīst žirafes, pamatojoties uz viņu unikālajiem plankumu rakstiem.
Vairākas reizes ir arī mēģināts pārvietot šos dzīvniekus uz apgabaliem, kur to ir maz, piemēram, rezervātos Nigērā, Čadā un Ugandā. Piemēram, 2015. gadā uz Ugandas Mburo ezera nacionālo parku pārvietoja 15 žirafes. Šobrīd to skaits tur jau ir sasniedzis 37.
Malumednieki turpina nogalināt žirafes
Joprojām ir daži apgabali, kur nav iespējams iegūt datus par žirafēm, piemēram, Dienvidsudāna, jo reģionā valda nemieri un pilsoņu karš. Zinātniekiem ir pamatotas bažas, ka tur ir pieaugusi malumedniecība, kas var ievērojami samazināt žirafu populāciju.
Arī citās Āfrikas valstīs nelegālas žirafu medības joprojām ir liela problēma. Žirafes, galvenokārt, nogalina to gaļas, ādas un astes dēļ. Tāpat arī naftas un gāzes ceļu izbūve un paplašināšana draud sadrumstalot biotopu, tādā veidā apdraudot žirafu mājvietu un līdz ar to arī to populācijas apjomu.
“National Geographic” (NG) ir pieejams 440 miljoniem mājsaimniecību 171 pasaules valstī 45 valodās. NG kopā ar “Nat Geo WILD”, “Nat Geo People” un “Nat porsGeo MUNDO” veido kanālu grupu “The National Geographic” – tie ir daļa no “National Geographic Partners”, kas ir kopuzņēmums starp “21st Century Fox” un “National Geographic Society”. Sociālās saziņas vietnē “Facebook” vien NG ir vairāk nekā 55 miljoni sociālo mediju fanu. Latvijā NG ar subtitriem latviešu un krievu valodā ir pieejams “Tet”, “Baltcom”, “Elektrons S”, “Livas KTV”, “Namsamnieks”, “Balticom”, “MITS”, “LAT”, “Dautkom”, “Ostkom”, “Elektrons”, “Telenet”, “Elektrons & K”, “Eikatik”, “Smart-TV” un “V20″ televīzijas abonentiem.
Kā jutīsies pēc skrējiena? Vai brauciens ar velosipēdu nebeigsies slimnīcā? Vai izturēsi kāpienu? Vasara ar intensīvu sportošanu vai dažādām fiziskām aktivitātēm ir īstais laiks pārbaudīt savas sirds veselību un izturību, veicot augstas jutības troponīna I testu un noskaidrojot kardiovaskulāro slimību attīstības risku. Tas ir tests veselajiem ar mērķi saglabāt veselību.
Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis visā pasaulē. Visbiežāk kardiovaskulārās slimības attīstās slēpti, to pazīmes parādās vēlā slimības posmā. Cilvēki bieži nezina par savas slimības esamību un nomirst pēkšņi, it kā būdami pilnīgi veseli. Juzdamies veseli, cilvēki nevēršas pie ārsta. Tāpēc ārstam ne vienmēr izdodas cilvēku izmeklēt pirms nopietna sirds un asinsvadu bojājuma izveidošanās. Ir nepieciešama savlaicīga diagnostika, lai reducētu slimību riskus.
“Mūsdienās cilvēki aizvien vairāk uzmanības pievērš tieši profilaksei. Varam lielā mērā novērst sirds un asinsvadu bojājumus, ja slimība tiek atklāta agrīnā stadijā un pacientam tiek noteikta piemērota ilgtermiņa ārstēšana. Galu galā, veselība un laba pašsajūta ir atkarīga tikai no savlaicīgas medicīniskas profilakses,” skaidro docents Tills Kellers* no kardiovaskulāro slimību centra Bādnauheimā, Vācijā.
Viņa kolēģis profesors Kristofs Lībetraus1 skaidro: “Troponīna rādītāju noteikšana var palīdzēt labāk novērtēt klīniski veselu cilvēku riska faktorus. Vesela cilvēka nedaudz paaugstinātais troponīna līmenis dod iemeslu sākotnējai risku novērtēšanai, taču šāda paaugstinājuma cēloņa noskaidrošanai ir nepieciešama papildizmeklēšana”.
“Ņemot vērā lielu nediagnosticēta diabēta gadījumu skaitu, pienācīgu ārstēšanu nesaņemošo vai vispār nekādus preparātus nelietojošo pacientu ar arteriālo hipertensiju, kā arī pacientu ar neatklātu jebkāda tipa sirds aritmiju lielo īpatsvaru, troponīna līmenis ir ļoti labs monitoringa instruments, kas ļauj pārbaudīt potenciāli neatklātu risku esību,” secinājis K.Lībetraus.
Augstas jutības troponīna I testa jaunais lietojums ļauj ārstiem izmantot testu ambulatorā praksē, veicot profilaktiskas apskates, kompleksās veselības pārbaudes vai izmeklējumus pacientiem ar zināmiem riska faktoriem, kas ļauj ārstiem savlaikus noteikt pacienta aprūpes taktiku krietni pirms simptomu rašanās un novērst nelabvēlīgus iznākumus.
Tā ir hemiluminiscences mikrodaļiņu imūnanalīze, lai kvantitatīvi noteiktu sirds troponīnu I cilvēka asins plazmā un serumā. Tas ir pirmais Eiropā sertificētais biomarķieris, kuru var izmantot ne tikai kā palīglīdzekli miokarda infarkta diagnostikā, bet turpmāk ar to nosacīti veseliem cilvēkiem var prognozēt kardiovaskulāro notikumu (miokarda infarkta, sirds nepietiekamības, išēmiskā insulta, koronārās revaskularizācijas, kardiovaskulārās nāves) attīstības risku.
Augstas jutības troponīna I tests būtībā ir asins analīzes, kas mēra tieši no sirds muskuļa saņemto signālu, izmantojot specifisku olbaltumu. Troponīns ir proteīnu komplekss, kas sastāv no trīs proteīniem – troponīna C, troponīna I un troponīna T. Troponīns I ir sirdī esošs olbaltums, kas piedalās miokarda muskuļa saraušanās procesā. Tas ļauj ne tikai diagnosticēt miokarda infarktu, bet ir arī palīgs vispārējā cilvēka sirds muskuļa funkciju noteikšanā.
Riska noteikšana ar augstas jutības troponīna I testu ir vienkāršs sākotnējās profilakses instruments, kas ļauj izslēgt kardiovaskulārās slimības pacientiem, kuriem nav simptomu, kā arī tas ļauj noskaidrot un turpmāk izmeklēt pacientus ar augstu riska līmeni.
Augstas jutības sirds troponīna I analīzes testu iespējams veikt jebkurā jums tuvākajā noņemšanas punktā NMS Laboratorijas filiālē un tas izmaksās mazāk nekā 10 eiro.
*Šīs jomas pētnieku un daudzu zinātnisko rakstu autoru Tilla Kellera (Till Keller) un Kristofa Lībetraua (Christoph Liebetrau) teiktais citēts no viņu intervijas veselības nozares speciālistiem paredzētajā bukletā “Troponin: A Mirrors Of Cardiac Health?”, kurš atrodams šai saitē: https://ej.uz/77jw
Vairāk informācijas un papildu avoti – šajā saitē: https://tikaisievietem.lv/2022/03/01/sirds-veselibas-parbaude-ar-troponina-testu-vai-tavai-sirdij-ir-kardiovaskularo-slimibu-attistibas-risks/
