2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju – par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk – par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ – par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Pēdējos piecos gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Šī tendence pieauga pērn, Covid-19 pandēmijas laikā, mirstībai palielinoties, īpaši janvārī un rudens mēnešos.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17 400 bērnu – par 132 bērniem jeb 0,8% mazāk nekā 2020.gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 34 600 cilvēku – par 5 746 jeb 19,9% vairāk. Pēdējo 100 gadu laikā (neskaitot kara gadus) tik augsta mirstība novērota vien 20.gadsimta 90. gados.

Pērn mirstība bijusi divreiz lielāka nekā dzimstība – nomira par 17 200 vairāk iedzīvotāju nekā piedzima (2020.gadā – par 11 300), un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 1995.gada. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 286 cilvēkiem, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.

Beidzoties pandēmijas ierobežojumiem, būtiski pieauguši imigrācijas apjomi, pārsniedzot pat pirmspandēmijas rādītājus. Salīdzinot ar 2020.gadu, iebraucēju skaits palielinājies par 43,5%, bet aizbraucēju – tikai par 8,2%. Latvijā no ārvalstīm ieradās 12 700 iedzīvotāju (par 3800 vairāk nekā 2020.gadā), bet aizbrauca gandrīz 13 000 – par 1000 vairāk.

No Eiropas Savienības valstīm ieradās 3700 jeb 29,1% iebraucēju. No Lielbritānijas iebrauca 2500 cilvēku jeb 19,7% no kopējā imigrantu skaita (2020.gadā – 2000). Vairāk nekā divreiz pieaudzis imigrantu skaits no NVS valstīm – 3100 iebraucēju, kas ir par 1200 jeb 60,5% vairāk nekā 2020.gadā, tajā skaitā 2021.gadā no Krievijas ieradās 1600 un no Baltkrievijas 700 imigrantu. Pērn no Ukrainas ieradās 1400 imigrantu.

2021.gada imigrācijā gandrīz 7000 jeb 54,8% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2020.gadā – 4700 jeb 53%). Atlikušo daļu veido iebraucēji, kuriem ar Latviju līdz šim nebija juridiskas saistības.

Pērn no Latvijas aizbrauca gandrīz 13 000 iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības valstīm 2021.gadā emigrēja 8300, kas bija par 4,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Lielbritāniju 2021.gadā pieauga par 35,5% – emigrēja 2500 (2020.gadā – 1900). Uz Vāciju izbrauca 2500 iedzīvotāju jeb par 10,9% vairāk nekā 2020.gadā. Būtiski samazinājās emigrācija uz NVS valstīm – par 40,1%. 71,4% no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie (2020.gadā – 68,9%).

Nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017.gada dzimstība samazinās, un 2021.gadā piedzima par 4500 bērnu mazāk nekā 2016.gadā. Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par 2986, tomēr viņu īpatsvars trešo gadu pēc kārtas ir 16% no iedzīvotāju kopskaita.

Iedzīvotāju skaits vecumā 15-64 gadi turpināja samazināties – par 12 400 jeb 1%. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad bija vērojama senioru pieauguma tendence, pērn nedaudz samazinājies arī iedzīvotāju skaits virs 65 gadiem – 2021.gadā par 2100 jeb 0,5%, tomēr to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā gada laikā palielinājās no 20,8% līdz 20,9%. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,9 gadi. Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45,1 gadam Latgalē.

2022.gada sākumā 49,2% pilngadīgo vīriešu (atraitņi – 3,4%) un 41,4% sieviešu bija precētas (atraitnes – 16,1%), savukārt 35,1% vīriešu un 24,6% sieviešu bija neprecēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 70,4% vīriešu un 64% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.

Pērn valstī dzīvoja 1,282 miljoni jeb 68% pilsētu iedzīvotāju un 593 000 jeb 32% lauku iedzīvotāju.

Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse jeb 53% valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.

2021.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgā – par 1,3% jeb 4700, savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē – par 2,2% (5500), Vidzemē – par 1,4% (2600), Kurzemē – par 1,2% (2800), Zemgalē – par 1,1% (2500). Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 1,4% jeb 8800.

Rīgā dzīvo nepilni 606 000 iedzīvotāju, kas ir 32% no visiem valsts iedzīvotājiem un 47% no pilsētu iedzīvotājiem.

Pērn iedzīvotāju skaits saruka arī deviņās valstspilsētās no desmit, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,6% jeb par 313 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Daugavpilī – par 1,9% (1507 cilvēki), Rīgā – par 1,4% (8816), Rēzeknē un Ventspilī – par 1,3% (attiecīgi 358 un 417), Jelgavā – par 1,2% (642), Jēkabpilī – par 1% (211), Liepājā un Valmierā – par 0,9% (attiecīgi 604 un 214), bet vismazāk Ogrē – par 0,5% (106). Visās minētajās pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jūrmalā, Jēkabpilī, un Ogrē.

2021.gadā iedzīvotāju skaits pieauga astoņos novados no 36. Iedzīvotāju skaita palielinājums bija vērojams tikai Pierīgas novados – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas pašvaldībās. Visos šajos novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ķekavas un Ropažu novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā – 4,9% jeb 1607 cilvēki.

Pēc iedzīvotāju skaita vislielākie ir Ogres – 57 600 – un Valmieras – 50 800 – novadi, vismazākie – Valkas novads ar 7500 iedzīvotāju un Varakļānu novads ar tikai 2900 iedzīvotāju.

Bērnu līdz 14 gadiem skaits 2021.gadā pieauga tikai Pierīgas reģionā – par 1,6% jeb 1100, bet visvairāk samazinājās Latgalē (par 2,6% jeb 900) un Rīgā (par 2,2% jeb 2100). Lielākais bērnu un pusaudžu (0-14 gadi) īpatsvars bija Pierīgā – 18,8% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgalē – 13,6%. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,4% Jelgavā līdz 14,6% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 27,3% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 11,3 un 11,8%.

Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15-64 gadi svārstās no 62,3% Kurzemē līdz 63,6% Latgalē. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 2800, visvairāk samazinājās Rīgā – par 5600 un Latgalē – par 3600. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 63,3% Rīgā līdz 60,6% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valkas novadā (59,9%), bet visvairāk Rēzeknes novadā (66,6%).

Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem (visvairāk Latgalē – 22,8%, vismazāk Pierīgā – 18,1%). Valstspilsētās lielākais iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars ir Ventspilī (23,8%), bet vismazākais īpatsvars Jelgavā – 19,5%. Visvecākais ir Valkas un Krāslavas novads – attiecīgi 25,3% un 24,7% iedzīvotāju ir vecumā no 65 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 10,1%.

Igaunijā pēdējos septiņus gadus vērojams neliels iedzīvotāju skaita pieaugums, savukārt Lietuvā – neliels samazinājums. 2022.gada sākumā iedzīvotāju skaits Igaunijā bija 1,332 miljoni, bet Lietuvā – 2,795 miljoni iedzīvotāju pēc provizoriskā novērtējuma.

Abās valstīs novērojams negatīvs dabiskais pieaugums, savukārt migrācijas saldo ir pozitīvs Igaunijā jau septīto gadu (atgriezies pirmspandēmijas līmenī), bet Lietuvā – trešo. Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – mīnus 5300 cilvēki, bet migrācijas saldo pozitīvs – 7000 cilvēki. Lietuvā dabiskais pieaugums bija negatīvs – mīnus 24 400 iedzīvotāji, un migrācijas saldo pozitīvs – 19 700 cilvēki.

Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra un citu administratīvo avotu datus.

Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā mūsu tautas dzīvā atmiņā ir atsaucis padomju armijas iebrukumu Latvijā 1940.gadā, Latvijas Okupācijas muzeja jaunās ekspozīcijas atklāšanā norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka Krievijas armijas pastrādātie noziegumi Ukrainā atgādina par Latvijas civiliedzīvotāju brutālajām slepkavībām okupācijas laikā. Valsts pirmā persona uzsvēra, ka traģiskā Latvijas valsts iznīcināšana veido daudzu ģimeņu vēsturi un pieredzi, turklāt šī pieredze ir klātesoša, un kā viens no elementiem tā veido nacionālo identitāti.

“Bez izpratnes par Latvijas okupāciju – gan padomju, gan nacistiskās Vācijas – nevar izprast atgūtās neatkarības vērtību. Bez adekvāta okupācijas nosodījuma nav iespējams apjēgt Latvijas neatkarības atjaunošanas un brīvības saglabāšanas cenu. Šie atskaites punkti veido mūsu morālo horizontu – nacionālu mērauklu, kā vērtēt Latvijas valstiskumam nozīmīgus vai postošus notikumus un cilvēku rīcību,” pauda prezidents.

Levits norādīja, ka skaidrot Latvijas valstiskuma vēstures traģisko mezglu – padomju un nacistu okupāciju, neatkarības zaudēšanu, latviešu nelikumīgo mobilizāciju abās okupācijas armijās, pretošanās kustību visas okupācijas laika garumā – ir viens no Latvijas vēstures politikas centrālajiem uzdevumiem. Pēc prezidenta paustā, šī uzdevuma īstenošanai ir vajadzīgs nepārtraukts valsts atbalsts vēstures pētniecībai, izglītībai un komunikācijai.

Prezidenta ieskatā, tieši ignorance pret vēsturi palielina sabiedrības un demokrātijas neaizsargātību pret ideoloģiskām manipulācijām, tāpēc valsts vēstures politikas atbildībā ir neļaut Latvijas iedzīvotājiem iekrist svētlaimīgas ignorances valgos.

Pēc Levita paustā, Latvijas sociālās atmiņas pētnieki ir konstatējuši, ka jauniešiem daudz biežāk nav viedokļa par okupācijas laiku. Viņš akcentēja, ka šāda ignorance darbojas kā aizmiršanas mehānisms, ko nepieciešamas nobremzēt ar vēstures izglītību. Patlaban Latvijas izglītības sistēmā tiek īstenotas vērienīgas reformas projektā “Skolas 2030”. Valsts pirmā persona uzsvēra, ka valstij ir jāspēj nodrošināt, lai šo reformu rezultātā nostiprinātos jaunākās paaudzes izpratne par laika posmu no Latvijas valstiskuma iznīcināšanas 1940.gadā līdz neatkarības atjaunošanai 1990.gadā.

Vienlaikus ir svarīgi attīstīt vēstures didaktiku, strādājot ar daudziem mazākumtautību skolēniem, kuri ģimenes un Krievijas propagandas ietekmē vēl aizvien dzīvo melīgajos vēstures naratīvos.

Prezidents norādīja, ka publiskajā telpā ik pa laikam parādās īgnums par smago pagātnes nastu un izskan aicinājumi to aizmirst un lūkoties nākotnē, taču starp patiesu pagātnes izpratni un skaidru skatu nākotnē nav pretrunas. Tomēr, Levita ieskatā, tas liecina par nepieciešamību aktualizēt dialogu par okupācijas vēsturi.

“Pēdējos gados mēs esam redzējuši vairākus veiksmīgus piemērus, kas ir atsvaidzinājuši skatījumu uz jau it kā zināmo pagātni. Kvalitatīva vēstures komunikācija vienmēr dod jaudu sociālajai atmiņai, tā paplašina un padziļina sabiedrības interesi par pagātni. Tādēļ Latvijas valstij ir jāturpina atbalstīt patiesos faktos balstītus vēstures komunikācijas projektus, kas teātra, kino, muzeju, vēstures rekonstruēšanas vai tūrisma valodā runā par padomju un nacistiskās okupācijas režīmiem,” sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī piebilda, ka stabilas, patiesas vēstures zināšanas ir reālistiskas un atbildīgas sabiedrības rīcības un valsts politikas pamats.

Prezidents vērsa uzmanību, ka Eiropas atceres telpu joprojām sadala atšķirīgas Otrā pasaules kara interpretācijas. Rietumos daudzu gadu garumā dominējis naratīvs par sabiedroto uzvaru pār nacismu kā vienīgo ļaunumu. Savukārt Krievija, it īpaši Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma laikā, savas identitātes pamatā ir likusi uzvaru tā saucamajā Lielajā Tēvijas karā, glorificējot savu pasaules atbrīvotājas tēlu. Levits uzsvēra, ka neviena no šīm interpretācijām neatbilst Latvijas pieredzei – Rietumi Latviju neatbrīvoja, bet 1945.gadā Latviju atkārtoti okupēja Padomju Krievija.

Valsts pirmā persona atzīmēja, ka kopš neatkarības atjaunošanas mēs esam dzīvojuši šo vēstures stāstījumu ielenkumā, taču vienlaikus gan Latvijas vēstures politikas veidotāji, gan pilsoniskā sabiedrība ir centusies ietvert Eiropas atmiņā “Asins zemju” naratīvu. Tas attiecināms gan uz Latviju, gan plašāku reģiona Eiropas austrumu pusē.

Pēc Levita paustā, Latvijas politiķu un diplomātu darbība starptautiskajās institūcijās ir devusi būtisku ieguldījumu, lai Latvijas okupācijas vēsture kļūtu saprotamāka un arī starptautiskā sabiedrība sāktu to labāk izprast. Prezidenta ieskatā, tam redzams apliecinājums ir Eiropas Parlamentā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā paveiktais.

Turklāt, kā norādīja Levits, darbība starptautiskajā arēnā ir radījusi arī pastāvīgus reģionālas sadarbības formātus. Viņš atzīmēja, ka Latvijas interesēs ir nostiprināt plašāku atceres koalīciju, kur tiek iesaistīti pēc iespējas vairāk Eiropas – gan no rietumu, gan austrumu daļas – politiķu un pētnieku, lai pārvarētu simboliskās robežas skatā un vērtējumā uz nacismu un komunismu un to totalitārajiem režīmiem.

Pēc valsts pirmās personas paustā, šajā darbā Latvijas Okupācijas muzejam ir ļoti nozīmīga loma. Okupācijas muzejs ir iemantojis autoritāti ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski Eiropā. Muzejs piedalās arī attiecīgu institūciju tīklojumā Eiropas līmenī.

“Atmiņas politikai un komunikācijai ir liela nozīme ne tikai pie mums, bet arī citur Eiropā. Šajā muzejā viesojušies tūkstošiem ārvalstu tūristu un daudzu pasaules valstu līderi. Vienlaikus muzejs ir sekmīgi uzrunājis arī dažādas Latvijas cilvēku paaudzes un sociālās grupas. Tajā pašā laikā Okupācijas muzejs pilda arī nozīmīgu lomu cilvēku liecību un vēstures artefaktu apkopošanā un glabāšanā, kas ir svarīgs resurss Latvijas un ārvalstu vēstures pētniekiem,” pauda Levits.

Viņš arīdzan atzīmēja, ka 29 gados uzkrātā pieredze un spēja mainīties līdzi laikam raksturo Okupācijas muzeju kā būtisku atceres telpas dalībnieku, veidotāju. Tas muzejam piešķir stratēģisku nozīmi Latvijas vēstures politikas kontekstā. Levits akcentēja, ka Okupācijas muzejs nekad nav bijis ierobežots savā autonomijā, un par to liecina arī tā juridiskais statuss. Muzeja profesionālā un radošā brīvība ir palīdzējusi uzrunāt daudzveidīgas auditorijas.

“Latvijas valsts interesēs ir palīdzēt muzejam attīstīt šīs autonomās vēstures komunikācijas spējas. Īpaši tas attiecas uz spējām komunicēt okupācijas un neatkarības atgūšanas vēsturi starptautiskajā un informācijas tehnoloģiju vidē. Esmu pateicīgs Latvijas Okupācijas muzejam, tā vadībai un visiem darbiniekiem par mūsdienīgo, jauno ekspozīciju, kas ļaus okupāciju vēsturi skaidrot padziļināti,” pauda prezidents.

Kā aģentūru LETA informēja muzeja pārstāve Harita Maniņa, ilggadējais Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis un Muzeja jaunās ēkas projekta vadītājs Valters Nollendorfs norādīja, ka Latvijas Okupācijas muzeja jaunās pastāvīgās ekspozīcijas plānošana sākās vienlaikus ar Gunāra Birkerta Nākotnes nama plānošanu 2006.gadā.

Viņš atzīmēja, ka tās pamatā ir muzeja misijā iekļautais uzdevums “skaidrot un pieminēt totalitāro okupācijas varu nodarījumus Latvijas tautai, valstij un zemei laikā no 1940. līdz 1991.gadam”. Šogad atklātā ekspozīcija ir trešā, kas plānota, gaidot uz vairakkārt atlikto ēkas celtniecību. Tās saturu veidojuši muzeja vēsturnieki, cieši sadarbojoties ar dizaina studiju “H2E”, kuras koncepcija uzvarēja skiču konkursā.

Ekspozīcijas dizaina pamatā ir muzeja ēkas autora Birkerta tumsas un gaismas metafora. Tā veidota kā režģots tumsas labirints starp gaišajiem neatkarības posmiem. Okupācijas varu noziegumi te parādīti gan skaidrojošā, gan emocionāli uzrunājošā veidā ar daudzām laikmeta liecībām, eksponātiem un likteņstāstiem.

Ekspozīcijas tapšanā vairāk nekā divarpus gadu laikā ir ieguldīts liels darbs – tūkstošiem stundu ir pavadīts runājot, skicējot, zīmējot, rasējot, veidojot šo 867 kvadrātmetru ekspozīciju, kurā ir 106 īpaši dizainētas vitrīnas, 70 kvadrātmetru stikla, 570 kvadrātmetru sienu platības, 15 videoprojekcijas un 19 displeji ar liecībām, informāciju.

Okupācijas muzejs ir valsts akreditēts privāts muzejs, dibināts 1993.gadā. To uztur un pārvalda sabiedriskā labuma organizācija “Latvijas Okupācijas muzeja biedrība”. Muzeja darbības mērķis ir veicināt faktos balstītu vēstures izpratni, iepazīstinot apmeklētājus ar okupācijas laiku, tā priekšvēsturi, notikumiem un sekām. Muzejs galvenokārt tiek uzturēts no ziedojumiem.

Mūžībā aizgājis bijušais ilggadējais LNT žurnālists Ivo Goldmanis.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja viņa kādreizējais kolēģis Edgars Barbaks, Goldmanis miris pēc ilgstošas un ļoti smagas slimošanas ar Covid-19.

Barbaks norādīja, ka pēc agrākajām problēmām pagātnē Goldmanim situācija bija uzlabojusies, viņš arī strādājis.

Pēc Goldmaņa aiziešanas mūžībā ģimene aicina ievērot privātumu, piebilda viņa kolēģis.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka Goldmanis savulaik LNT veidoja ārzemju ziņas, kā arī strādāja kā moderators.

Šā gada Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāji, Ukrainas grupa “Kalush Orchestra” ir izlikuši izsolē savu iegūto Eirovīzijas statueti. 

“Mēs esam izlikuši izsolē Eirovīzijas dziesmu konkursa uzvarētāju statueti, lai palīdzētu Ukrainas armijai. Mēs vēlamies, lai “Kalush” izcīnītās uzvaras simbols palīdzētu iegūt Ukrainas uzvaru pār krievu okupantiem,” teikts grupas “Facebook” paziņojumā.

Ziedot ir iespējams gan tradicionālajā, gan kriptovalūtā. Izsoles rezultātus paziņos 28. maija vakarā. Paralēli norisinās divas izsoles un tas, kurš ziedos vislielāko summu arī iegūs īpašumā kristāla mikrofona statueti!

Video

26. maija pēcpusdienā, kokteiļu bārā “Minox” brīvā un jautrā noskaņā tika aizvadīta hitu karaļu – grupas “Bermudu Divstūris” jaunā albuma “Vidēji Glīts” prezentācijas ballīte.

Grupas albuma “Vidēji Glīts” atklāšanas pasākums tika aizvadīts Jaunās Teikas kvartāla elegantajā kokteiļu bārā “Minox” grupas tuvāko draugu un atbalstītāju lokā. Vakara ietvaros viesiem bija iespēja ielūkoties gaidāmā koncerta repertuārā, piedzīvojot gan albuma jaunāko dziesmu pirmatskaņojumu, gan iegriežot ņipru ballīti kopā ar fanu atzinību jau iemantojušiem hitiem. Tāpat viesi tika pārsteigti ar īpašu deju performanci kopā ar leģendāro skatuves dīvu Olgu Rajecku, izpildot albuma tituldziesmu “Vidēji Glīts”, pēc tam sekojot arī dziesmas asprātīgā videoklipa pirmizrādei klātienē.

Grupu sveikt un kopīgi līksmot ballītē bija ieradušies “Bermudu Divstūra” draugi – grupas “Auļi” dalībnieki, ar kuriem kopā tapusi par šīs vasaras kāzu himna nodevētā dziesma “Līgava”. Tāpat arī grupas “Apvedceļš” solists Jānis Krūmiņš, ar kura dalību albumā tapusi dziesma “Bārl ar dzīvi nekaulē”. Tāpat viesu vidū bija arī radio “Star FM” ētera personības Maija Rozīte – Krištopane un Mārlis Grigalis ar atvasēm, radio “SWH” rīta raidījuma vadītāja Sanda Dejus kopā ar meitu Dārtu, radio “EHR” komanda, horeogrāfe un dejotāja Baiba Klints, dziedātāja Rūta Dūduma – Ķirse, jaunā dziedātāja Palú un citi.

Galerija

Pasākuma noslēgumā grupu sniedza autogrāfus, tapa kopbildes un viesi turpināja baudīt pasākumu ar sarunām neformālā gaisotnē.

Albums “Vidēji Glīts” jau no šodienas ir pieejams visās mūzikas straumēšanas platformās – Spotify, Apple Music u.c.. Savukārt diska formātā albumu būs iespējams iegādāties tikai koncerttūres laikā ierobežotā daudzumā.

Grupa koncerttūri aizvadīs deviņās Latvijas pilsētās, piedāvājot enerģisku un neaizmirstamu koncertšovu, uzlādējot tā apmeklētājus visām vasaras ballītēm. Pirmo koncertšovu grupa aizvadīs jau nākampiektdien, 3. jūnijā Liepājā, turpinot tūri arī citās Latvijas pilsētās:

• 5. jūnijā Rojā, Rojas Brīvdabas estrādē;
• 10. jūnijā Jelgavā, brīvdabas koncertzālē “Mītava”;
• 11. jūnijā Rēzeknē, Raiņa parka estrādē;
• 18. jūnijā Alūksnē, Pilssalas estrādē;
• 9. jūlijā Daugavpilī, Daugavpils cietokšņa “Inženieru arsenāla” pagalms;
• 10. jūlijā Siguldā, Siguldas pilsdrupu estrādē
• 26. augustā Grobiņā, Grobiņas skolas stadionā;
• 3. septembrī Rīgā, Andrejostas republikā.

Biļetes ierobežotā skaitā iespējams iegādāties Biļešu Paradīzes kasēs!