6.1 C
Rīga
pirmdien, 15 decembris, 2025
Home Blog Page 451

“Victoria’s Secret” modele dalās pieredzē: Atbrīvojoties no krūšu implantiem jūtas daudz labāk! (+VIDEO)

Victoria’s Secret” modele Džoja Korigana ir dalījusies savā pieredzē, ne tikai paplašinot izpratni par krūšu implantu sekām, bet arī atklājot ceļu, kā izņemt šos implantus. Informācija tika publiskota ne tikai viņas personīgajās platformās, bet arī presē.

35 gadus vecā modele atklāja, ka ir gatava dalīties ar savu pieredzi, lai izceltu problēmu saistībā ar “krūšu implantu slimību”… Viņa pateicās komandai, kas veica implantu izņemšanas operāciju, un dokumentēja šo atveseļošanās posmu.

Video

“Es jutu bailes no operācijas, bet pēc tam, kad tas bija izdarīts, man bija liels atvieglojums un sajūta, ka esmu izdarījusi pareizo izvēli. Sapratu uzreiz, ka veicu pareizo lēmumu, uzticoties savai intuīcijai,” stāsta džoja.

Viņa piebilda: “Mīlēt savu ķermeni ir jauns koncepts manā dzīvē, un tas ir viens no mīlestības veidiem, par ko mans ķermenis būs mūžīgi pateicīgs.”

“Ulubele” ziedojumu apjoms kritiski sarucis!

“Ulubele” ir lielākā patversme Latvijā, kas sniedz drošu patvērumu gan pašmāju pazudušajiem un pamestajiem dzīvniekiem, gan arī Ukrainas kara bēgļiem – suņiem. Šobrīd līdz ar Covid-19 pandēmiju, tai sekojošo karu Ukrainā un energoresursu krīzi ir krasi sarucis ziedojumu apjoms – tas samazinājies par vairāk nekā 50%, salīdzinot ar periodu pirms diviem gadiem. Līdz ar to rūpes par šobrīd patversmē mītošajiem teju 500 dzīvniekiem ir būtiski apgrūtinātas. 

Tuvojoties gada tumšākajam periodam – ziemai, “Ulubele” īpaši aicina uzņēmējus nepalikt vienaldzīgiem un aktualizēt sociālā atbildīguma tēmas gan savos kolektīvos, gan arī klientu lokā. Patversmes darbinieki aicina atbalstīt ķepaiņus dažādos veidos. Ne tikai naudas ziedojumi, bet arī pakalpojumi un iekšēji organizētas ziedojumu vākšanas akcijas ir lielisks veids, kā palīdzēt. Tāpat arī vērtīgs atbalsts ir talkas patversmes teritorijā, kas ne tikai palīdz sakārtot patversmes apkārtni, bet arī kalpo kā lielisks komandas saliedēšanās pasākums.

“Nelaimē nokļuvušu dzīvnieku beztermiņa patvērums “Ulubelē” šobrīd ir apdraudēts. Lai pievērstu sabiedrības un uzņēmēju uzmanību pamesto dzīvnieku izdzīvošanas iespējām šajos krīzes apstākļos, organizējam akciju “Sasildi ķepiņas Ulubelē”. Tās ietvaros aicinām palīdzēt ikvienu, kam rūp tie, kuri paši par sevi nevar parūpēties,” saka “Ulubele” vadītāja Ilze Džonsone.

Šobrīd “Ulubelē” īpaši priecāsies par tādām dāvanām kā kvalitatīva sausā barība, konservi, cementējošās smiltis kaķiem, izmazgātas segas, pledi, palagi, dvieļi, kas noderēs patversmes slimniekiem, mazuļiem un senioriem.

“Mūsu, “Narvesen” un “Caffeine”, kolektīviem kopīga talkošana “Ulubelē” ir kļuvusi par mīļu tradīciju. Mūsu kolēģi labprāt pievienojas šiem pasākumiem, un talka ir labs veids, kā apvienot sirdsdarbu ar komandas saliedēšanas aktivitātēm. Kopīgiem spēkiem esam gan uzkopuši teritoriju, gan uzstādījuši divus suņu voljērus. Tie ir labie darbi, ar ko komanda lepojas un labprāt asociē sevi, tādēļ aicinām jebkuru uzņēmumu pievienoties un atbalstīt patversmi! Tam nebūt nav jābūt lielam finansiālam ieguldījumam – arī laiks ir neatsverama vērtība,” pieredzē dalās “Reitan Convenience Latvia” Mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Dumceva.

Dzīvnieku patversme “Ulubele” (saukta arī par Līču patversmi) atrodas Stopiņu novada Līčos, “Ozolaine” teritorijā, 800 metru no šosejas mežā . Patversmē tiek izmitināti Rīgas pilsētā, Stopiņu un Mārupes novados izķertie klaiņojošie un bez saimnieka palikušie suņi un kaķi. Dzīvniekus patversmē uzņemam arī pēc individuālas vienošanās, ja vien patversmē ir brīva vieta, lai dzīvnieku uzņemtu. Vairāk par patversmi un aktuālajām vajadzībām iespējams uzzināt šeit: https://ulubele.org/atbalsts/

“Twitter” ierobežos viltus satura izplatīšanu!

Sociālo mediju platformas uzņēmums “Twitter” otrdien paziņoja par plānu ierobežot manipulēta satura izplatīšanu, lai cīnītos pret dezinformāciju, kas varētu novest līdz vardarbībai vai citam ļaunumam.

“Twitter” plāno marķēt un dažos gadījumos dzēst atsevišķus paziņojumus, kas ietver tā sauktos “deepfake” videoierakstus, kuri ir mainīti ar mākslīgā intelekta palīdzību un var pārliecinoši maldināt skatītāju.

Dažos gadījumos ar šādiem videoierakstiem ir izplatīts nepatiess saturs par politiķiem.

“Twitter” paziņoja, ka marķēs videoierakstus, kas ir “ievērojami un maldinoši mainīti vai safabricēti”, un dzēsīs mainītus videoierakstus, kuri ietekmē sabiedrisko drošību vai izraisa “nopietnu ļaunumu”.

“Deepfakee” jautājums ir piesaistījis uzmanību pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām pēc tam, kad kādā videoierakstā Pārstāvju palātas līdere Nensija Pelosi tika attēlota neskaidri runājam, kas radīja iespaidu par viņas atrašanos alkohola reibumā.

“Jums jāspēj atrast ticamu informāciju tviterī,” paziņoja uzņēmums. “Tas nozīmē saprast, vai saturs, kuru jūs redzat, ir reāls vai safabricēts, un spēt atrast vairāk konteksta par to, ko jūs redzat tviterī.”

Autors: nozare.lv

 

“TREND express” – apavi stilīgiem cilvēkiem!

p3260048maza_314

Līdz 18.jūnijam visiem "TREND express" pastāvīgajiem klientiem – 20% atlaide visiem pirkumiem "TREND express" veikalā. Par pastāvīgo klientu iespējams kļūt, iegādājoties klienta karti jebkurā no "TREND express" veikaliem.

p3260053maza_318

p3260051maza_326

p3260058maza_300

p3260057maza_338

 

p3260060maza_307

p3260065maza_294

p3260063maza_284

Turklāt tikko ir sākusies jauna "TREND express" akcija!

a71_200 

       a72mazs_356
 

"TREND express" veikali ir visā Baltijā, Latvijā veikali atrodas t.c.Spice. t.c.Domina, kā arī t.p. Alfa.

“Trattoria del Popolo” – tev un tavam vīrietim patiks!

Itāliešu mūzikai skanot, malkojot labu vīnu un saldajā notiesājot izcilu Tiramisu, tu varēsi būt pārliecināta, ka vakars būs izdevies. Nesen šeit sācis darboties arī Vīna pagrabs Cantine del Popolo, kur romantiskā atmosfērā iespējams pasēdēt divatā ar draugu vai patērzēt ar savām labākajām draudzenēm. Vīns tiek piedāvāts arī līdzi nešanai un, uzklausot pieredzējušo viesmīļu ieteikumu, varēsi būt pārliecināta, ka izvēle tev neliks vilties.

20080524_23_400

Bet varbūt tieši Valentīndienā ir īstais brīdis paņemt gabaliņu neatkārtojamās Itālijas vīna darītavu vēstures sev līdz, baudīšanai mājās.

Izmēģini!

Itāļu restorāns "Trattoria del Popolo"

Rīga, Jāņa iela 8

Tālr.: 67350559

trattoria@delpopolo.lv

www.delpopolo.lv

Darba laiks: 09.00-23.00

20080828_04c_1200_400

Turklāt neaizmirsti, ka tev līdz 20.februārim vēl ir iespēja piedalīties Cosmo.lv Valentīndienas konkursā un laimēt iespēju pavakariņot restorānā "Trattoria del Popolo". Klikšķini šeit un piedalies!

“Topi vesels” – iedvesmojošs latviešu meitenes stāsts par smagas slimības uzveikšanu

Izdevniecība “White Book” novembrī laidīs klajā grāmatu “Topi Vesels”, kurā Ance Anna Šternberga dalās savā stāstā par atlabšanu no slimības, ko Rietumu medicīna pasludinājusi par neārstējamu. Ances dzīve pusaudža vecumā apgriezās kājām gaisā – viņai tika diagnosticēta saslimšana, kas var radīt daļēju vai pilnīgu darbspēju zudumu un izraisīt invaliditāti. Tā vietā, lai nolaistu rokas un paklausītu Rietumu medicīnas solījumiem par dzīvi ratiņkrēslā, viņa uzdrošinājās izmantot situāciju sev par labu. 

 

Kopš diagnozes uzstādīšanas ir pagājuši septiņi gadi. Lai gan toreiz ārsti apgalvoja, ka slimība nav ārstējama un ieteica meitenei atvadīties no kustīga dzīves veida, šodien Ance ir enerģiska un vesela. Viņa studē naturopātiju un uztura terapiju Londonā, Naturopātijas medicīnas koledžā (College of Natuopathic medicine), regulāri sporto, atkal un atkal pārliecinoties, ka veselības atgūšanai un uzturēšanai vajadzīgs kas vairāk par ķīmisku iejaukšanos.  

Grāmatā “Topi Vesels” autore dalās pieredzes stāstā par slimošanu un slimības uzveikšanu. Viņa stāsta par alternatīvo terapiju izmantošanu un ietekmi uz veselību. Tā kā Ance ir nopietni pievērsusies uztura jomai, grāmatā atrodami arī padomi ēdienkartes dažādošanai, ieteikumi ēst gatavošanai, virtuves noslēpumi veselīgas maltītes radīšanai un, protams, receptes, kas iedvesmos un motivēs rūpēties par pašsajūtu daudz vairāk

“Ar šo grāmatu es vēlos dot cerību visiem tiem, kuri ir saskārušies ar smagu slimību vai redzējuši savus mīļos ciešam. Vēlos parādīt, ka cerība pastāv, un aiz tās ir laimīga dzīve. Ceru, ka mans ceļš spēs iedvesmot un iedrošinās izmēģināt ko vēl nemēģinātu, palīdzēs palaist vaļā, liks apstāties un izbaudīt to, kas jau sen tiek uzskatīts par pašsaprotamu. Es vēlos, lai šī grāmata sniegtu atspērienu rīkoties, pieņemt lēmumu – turpmāk es būšu vesels.” Ance Anna Šternberga

“Time” titulu “Gada cilvēks” iegūst Džo Baidens un Kamala Harisa (+VIDEO)

ASV nedēļas žurnāla “Time” tituls “Gada cilvēks” šogad piešķirts jaunievēlētājiem ASV prezidentam Džo Baidenam un viceprezidentei Kamalai Harisai, ceturtdien paziņoja “Time”.

Video

Uz žurnāla  vāka zem Baidena un Harisas portretiem rakstīts: “Mainot Amerikas stāstu”  (“Changing America’s story”).

Titulu “Gada cilvēks” žurnāls “Time” piešķir vienam vai vairākiem cilvēkiem, kas – pozitīvi vai negatīvi – visvairāk ietekmējuši ziņas aizvadītā gada laikā. Pagājušajā gadā šis tituls tika piešķirts zviedru vides aktīvistei Grētai Tūnbergai.

Par šā gada cilvēkiem izklaidē “Time” atzinis dienvidkorejiešu popgrupu BTS, bet par gada sportistu – amerikāņu basketbolistu Lebronu Džeimsu.

“The White Book” izdod e-grāmatu “Endera spēle”

Izdevniecība “The White Book” uzsāk sadarbību ar SIA „Burtlicis” elektronisko grāmatu veikalu e-gramatas.lv, kā pirmo publicējot romānu „Endera spēle” – vienu no leģendārākajiem zinātniskās fantastikas romāniem pasaulē. Drīzumā „Endera spēlei” pievienosies arī Džordža Mārtina sāgas „Dziesma par ledu un uguni” pirmais romāns „Troņu spēle” un tā turpinājumi.

2013. gada rudenī uz ekrāniem gaidāma arī romāna „Endera spēle” ekranizācija. Šī gada pavasarī uzsākta filmas uzņemšana, un filmu kompānija „Summit Entertainment” jau paziņojusi, ka tas būs viens no vērienīgākajiem pēdējo gadu projektiem. Enderu atveidos Asa Baterfilds („Hugo”, 5 Oscar balvas 2012. gadā), savukārt citās lomās būs redzami Harisons Fords, Bens Kingslijs, Viola Deivisa u.c.

Gan kritiķi, gan lasītāji vienprātīgi atzīst, ka „Endera spēle” ir daudz vairāk nekā zinātniskā fantastika, un to visā pasaulē lasa visu paaudžu lasītāji. Romāns tulkots vairāk nekā 30 valodās un saņēmis pasaules prestižākās literārās balvas. Romāna „Endera spēle” autoram 2008. gadā piešķirts  apbalvojums par mūža ieguldījumu pusaudžu literatūrā, un romāns iekļauts vairākos prestižos visu laiku labāko grāmatu sarakstos. Kopš romāna pirmpublicējuma pagājuši gandrīz trīsdesmit gadi, taču tas joprojām nav zaudējis aktualitāti un ir sasniedzis fenomenālu popularitāti visā pasaulē. Romānam „Endera spēle” ir seši turpinājumi, ir pieejamas datorspēles un komiksi, kas balstīti uz šī romāna sižetu.

Ieskaties arī:

www.whitebook.lv

www.e-gramatas.lv

“The New York Times” pirmajā lappusē publicē Covid-19 upuru vārdus (+VIDEO)

Ar jaunā kronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 upuru skaitam Amerikas Savienotajās Valstīs tuvojoties simts tūkstošiem, laikraksta ‘The New York Times” svētdienas numura visu pirmo lappusi aizņem ar šo slimību mirušo vārdi.

Pavisam lappusē ir 1000 Covid-19 upuru vārdi.

“1000 cilvēku šeit ir tikai viens procents no kopējā skaita,” sacīts īsajā ievadā pirms vārdu saraksta.

Starp tiem Covid-19 upuriem, kuru vārdus publicējis laikraksts, ir “Džo Difijs, 62 gadus vecs, Nešvila, kantrīmūzikas zvaigzne, “Grammy” balvas laureāts”  un “Laila A. Fenvika, 87 gadus veca, pirmā melnādainā sieviete, kas absolvējusi Hārvarda universitātes Juridisko fakultāti”.

Sarakstā ir arī “Mailzs Koukers, 69 gadus vecs, Ņujorka, atbrīvots no cietuma, kur izcieta mūža ieslodzījumu”, “Rūta Skapinoka, 85 gadus veca, Rozvila, Kalifornija, no viņas rokas ēda pagalma putni” un “Džordans Draivers Heinss, 27 gadus vecs, Sīdarrepidsa, Aiova, dāsns jauneklis ar apburošu smaidu” .

“The New York Times” ASV izdevuma redaktors Marks Leisijs uzsvēris:  “Gribēju, lai cilvēki, arī pēc simt gadiem atskatoties pagātnē, saprastu, kādus upurus esam nesuši.”

Pēc sestdienas vakarā publiskotajiem datiem,  ASV ar Covid-19 miruši 97 048 cilvēki. Paredzams, ka tuvākajās dienās upuru skaits sasniegs 100 000.

Video

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

24.05.2020.

 

“Tēvs Nakts” plūc uzvaras laurus Izraēlas kinofestivālā (+VIDEO)

Izraēlā noslēdzies 35. Starptautiskais Haifas filmu festivāls, kur konkursa programmā „Between Israeli ans Jewish Identity Competiton“  par labāko tika atzīta režisora Dāvja Sīmaņa filma „Tēvs Nakts“ (The Mover).  Konkursa žūrija, kurā bija Izraēlas filmu festivāla Parīzē direktore, rakstniece un žurnāliste Helene Šūmane, bijušais Telavivas sinematēkas direktors Alon Garbuzs, operators Amnons Zlajets savu lēmumu apbalvot filmu „Tēvs Nakts“ pamatoja ar to, ka filma ir stāsts par cilvēku, kurš, negribēdams būt varonis, ar savu rīcību parādīja neizmērojamu cilvēcību. 

Balvu Haifā saņēma Latvijas Republikas vēstniece Izraēlā Elita Gavele un Boriss Smoļanskis, kura tēvs bija viens no Žaņa Lipkes izglābtajiem ebrejiem 2.pasaules kara laikā. Latvijas vēstniecība Izraēlā un filmu studija „Mistrus Media“ bija sarīkojusi īpašu filmas seansu Telavivā, kurš bija ieradušies 65 Žaņa un Johannas Lipkes izglābto ebreju pēcnācēji un radinieki, un kurā piedalījās arī filmas galvenā varoņa Žaņa Lipkes atveidotājs, aktieris Artūrs Skrastiņš, kurš pēc filmas seansa teica, ka emocionālā ziņā šī bijusi filmas patiesā pirmizrāde.

Video

Haifas filmu festivāls ir reģiona nozīmīgākais filmu festivāls, kas izceļas ar labu starptautisku reputāciju, festivālā šogad bija iekļautas 200 filmas no visas pasaules un tajā piedalījās pasaulē nozīmīgi kinematogrāfisti. Festivāls savā programmā īpaši atzīmēja tās filmas, kas cīnās par ASV Kinoakadēmijas balvu „Oskars“, tostarp arī filmu „Tēvs Nakts“. 

Filma „Tēvs Nakts“ ir Latvijas pieteikums ASV Kinokadēmijas „Oskars“ balvai kategorijā „Labākā ārzemju filma“, kur šogad atlasīts rekordliels skaits – pavisam 93 filmas no visas pasaules un jau 13. novembrī notiks pirmais filmas „Tēvs Nakts „ seanss ASV Kinokadēmijas locekļiem Losandželosā.  Filma jau demonstrēta vairāk nekā 30 filmu festivālos visā pasaulē. Šonedēļ filma tika izrādīta Bostonā, Baltijas filmu festivālā, bet jau nākamnedēļ 28. oktobrī filmu varēs redzēt Sidnejā, Austrālijas Ebreju filmu festivāla ietvaros,  novembra sākumā filma piedalīsies arī Bostonas un Ostinas Ebreju filmu festivālos ASV, savukārt novembrī filma būs skatāma Eiropas Savienības filmu festivālā Kanādā, kas notiks  vairākās pilsētās -Toronto, Otavā, Vankūverā un Kalgarijā, bet 18. novembra vakarā filmu demonstrēs Lielbritānijā, Londonas Ebreju filmu festivālā.

Filma “Tēvs Nakts”  ir patiess stāsts par latvieti Žani Lipki, kurš 2.pasaules kara laikā Rīgā izglāba vairāk nekā piecdesmit cilvēkus. Filma veidota filmu studijā “Mistrus Media” Nacionālā kinocentra programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” ietvaros.  2018. gadā filmas režisors, operators, māksliniece un aktrise par savu sniegumu saņēma  Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps”.

Foto

Autors: nozare.lv

21.10.2019.

“Televīzijas maģija” jeb kā patiesībā filmē populārus seriālus?

Neskatoties uz interneta straujo attīstību un izplatību, televīzija joprojām ir viens no galvenajiem izklaides un informācijas avotiem miljoniem cilvēku visā pasaulē. Tā ir globāla industrija, kurā iesaistīti simtiem tūkstoši darbinieku, vēsta kanāli “FOX” un “Fox Life”.

Pirmo publisko televīzijas pārraidi 1926. gada 23. janvārī publikai demonstrēja skotu izgudrotājs Džons Logijs Bērds (1888–1946). Savukārt 1927. gadā 21 gadu vecs amerikānis vārdā Filo Teilors Farnsvorts (1906–1971) radīja pasaulē pirmo elektronisko televīziju. Farnsvorts izstrādāja televīzijas sistēmu komplektā ar uztvērēju un kameru, ko viņš ražoja komerciāli ar “Farnsworth Television and Radio Corporation” starpniecību no 1938. līdz 1951. gadam.

Par pirmo televīzijas drāmu tiek uzskatīta “Karalienes ziņnesis” (“The Queen’s Messenger”), kas piedzīvoja pirmizrādi 1928. gada 11. septembrī. Pasaulē pirmais komēdijseriāls “Pinraita progress”  (“Pinwright’s Progress”) tika pārraidīts Lielbritānijā no 1946. līdz 1947. gadam. 

Televīzijas loma īpaši pieauga pagājušā gadsimta vidū, savukārt kopš 1996. gada 21. novembra tiek atzīmēta Pasaules televīzijas diena, lai godinātu šā mediju kanāla nozīmi sabiedrībā.

Kanāli “FOX” un “Fox Life” sveic Pasaules televīzijas dienā un aicina iepazīties ar populāro seriālu filmēšanas aizkulisēm! 

“Grejas anatomijā” īsta medicīnas aparatūra 

Viens no skatītāju iemīļotākajiem seriāliem “Grejas anatomija” tiek filmēts jau kopš 2005. gada un pašlaik kanālā “Fox Life” tiek pārraidīta tā 19. sezona. Lielākā daļa ārskatu ir filmēti ambulatorās aprūpes centrā Kalifornijā. Vērīgākie skatītāji ir norādījuši, ka dažos kadros no slimnīcas iekšpuses pa logiem ir redzami Kalifornijas kalni, lai gan seriāla darbība risinās Sietlā. 

Jāpiebilst, ka arī seriāla “9-1-1: Vientuļā zvaigzne”, kura darbība risinās Teksasas štata galvaspilsētā Ostinā, filmēšana notiek pavisam citur, proti, Losandželosas studijā. 

Sākot ar 12. sezonu, “Grejas anatomijas” ārskatu filmēšanai izmanto arī Rietumlosandželosas koledžu, bet ainas, kas norisinās slimnīcas helikopteru nolaišanās laukumā, tiek filmētas uz televīzijas stacijas KOMO-TV jumta Sietlā.

Slimnīcas ainas, piemēram, operāciju zāles, gaiteņi un galvenā reģistratūra, tiek filmētas Losandželosā, “Los Feliz’s Prospect Studios” telpās, tiesa, daudzi rekvizīti, tostarp magnētiskās rezonanses aparāts ir funkcionējošs medicīnas aprīkojums. Lai ekrānā operācijas izskatītos reālistiski, tiek izmantoti govs orgāni, aitu smadzenes un “asinis”, kuru sastāvā ir vistas tauki un želatīns.

Lai pārliecinoši attēlotu ķirurgu, aktieris Īsaija Vašingtons, kas atveidoja dakteri Bērku, “ēnoja” īstus ārstus, dažkārt pavadot kopā ar viņiem pat 48 stundu dežūras. Starp citu, šis aktieris sākotnēji bija izvēlēts Dereka Šeparda lomai. 

Taču Elena Pompeo, kura jau bija apstiprināta Mereditas Grejas lomai, uzstāja, lai šai lomai tiktu izvēlēts kāds cits, jo  viņas tēls būtu pārāk tuvs īstenībai. Iemesls viņas prasībai bija tas, ka reālajā dzīvē Pompeo bija romantiskas attiecības ar afroamerikāņu vīrieti, kas nu jau daudzus gadus ir viņas vīrs. Pārējais, kā saka, jau ir vēsture, jo Dereka loma tika Patrikam Dempsijam, kuru nule ietekmīgais žurnāls “People” pasludināja par 2023. gada seksīgāko vīrieti. 

Lai gan skatītājiem dažreiz var šķist, ka “Grejas anatomijā” redzētais ir tikai scenāristu izdomāts, daudzas slimības un operācijas ir reāli gadījumi, kas bija aprakstīti medicīnas žurnālos. 

Vēl viens skatītāju iemīļots seriāls par mediķiem “Rezidents”, kura sestā sezona pašlaik ir skatāma kanālā “Fox Life”, savulaik tika atzīts par reālistiskāko ASV medicīnas seriālu. Interesanti, ka seriālā redzamās slimnīcas “Chastain Park” futūristiskās ēkas ārskatu un arī dažu iekšskatu filmēšanai patiesībā izmantoja Atlantas modernās mākslas muzeja ēku. Starp citu, šī 1983. gadā atklātā ēka ir redzama arī citos seriālos un mākslas filmās. Piemēram, muzejā 1986. gadā tika uzņemta filma “Manhunter”. Tā ir parādījusies arī jaunāko laiku grāvējos, tostarp “Melnā pantera” un “Piekūns un Ziemas kareivis”.

“Noziedzīgie prāti”: no Kalifornijas līdz Kanādai

Lai nofilmētu apmēram vienu stundu garu seriāla “Noziedzīgie prāti” epizodi ir nepieciešamas astoņas līdz 12 dienas. Jāpiebilst, ka pirms tam vajadzīga vēl aptuveni nedēļa sagatavošanās darbiem un vēl apmēram divas nedēļas uzfilmētā materiāla apstrādei. Vispirms  tiek pilnībā uzfilmētas un samontētas apmēram trīs televīzijas seriāla epizodes, pēc tam darbs pie atlikušajām notiek paralēli. 

Nav noslēpums, ka daudzas lietas, kuras izmeklē “Noziedzīgo prātu” komanda, ir balstītas uz īstām sērijveida slepkavībām, nolaupīšanas gadījumiem un citiem šaušalīgiem noziegumiem. Pavadot 10–12 stundas dienā filmēšanas laukumā, aktieriem dažkārt ir emocionāli grūti nošķirt aktiermākslu no realitātes un “atslēgties” no notiekošā. Palīgā nāk melnais humors. Piemēram, aktieri savās ekrāna sanāksmēs, runājot par upuriem, bieži izmanto īstos filmēšanas grupas darbinieku vārdus. Seriāla filmēšanas laukumā ir pat teiciens par to, ka “tu neesi dzīvojis, ja neesi nomiris “Noziedzīgajos prātos””.

Seriāla darbība risinās Virdžīnijas štatā, kur atrodas arī īstā Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) galvenā mītne. Taču filmēšana galvenokārt norisinājās saulainajā Kalifornijā, savukārt, kad bija nepieciešams uzfilmēt skarbāku apkārtējo vidi, piemēram, mežus un sniegu, komanda devās uz Vankūveru Kanādā.

Jāatzīmē, ka arī cita populāra kanāla “FOX” seriāla “Bezgalīgās debesis” pirmā sezona ir filmēta Vankūverā, lai gan darbība risinās Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Montānas štatā. Pašlaik svētdienās ir skatāma trešā šī aizraujošā seriāla sezona, kura ir filmēta ASV Ņūmeksikas štatā. 

“Staigājošie miroņi”: fona aktieri absolvēja “Zombiju skolu”

Mūsdienu tehnoloģijas ir tik ļoti attīstītas, ka “FOX” kulta seriāla “Staigājošie miroņi” veidotāji bez īpašas piepūles varētu izveidot reālistiskus zombijus ar datorprogrammas palīdzību. Taču seriālā šīs briesmīgās un asinskārās radības atveidoja īsti cilvēki. Proti, aptuveni 200 dzīvu cilvēku katru sezonu “spēlēja” zombijus. 

Filmēšana parasti ir 12–16 stundu gara, tāpēc grimam ir jābūt īpaši izturīgam. Lai pārvērstu fona aktieri par zombiju, parasti bija nepieciešamas no vienas līdz trīs stundām, atkarībā no tā, cik tuvu kamerai konkrētais “nedzīvais” atradīsies. Proti, tie fona aktieri, kas bija vistālāk, tika apģērbti netīrās drēbēs un viņiem nebija īpaša grima. Savukārt tiem, kas bija vistuvāk kadram, vajadzēja  vairāk laika pavadīt grimētāju vagoniņā, un viņu sejas tika pārvērstas līdz nepazīšanai.

Taču arī tas vēl nebija viss. Visiem fona aktieriem vajadzēja iziet “Zombiju skolu” jeb iemācīties pārvietoties, kā dzīvajiem miroņiem pieklājas. Šo iemaņu apguvei tika atvēlētas vairākas dienas, un “klasē” vienlaikus mācījās 20-30 cilvēku, kas pretendēja uz zombiju lomām.

Ir zināms, ka cilvēks vidēji mirkšķina acis 15–20 reizes minūtē, bet “īstie” zombiji acis nemirkšķina nemaz. Lai to panāktu, visiem aktieriem, kas tos atveidoja, mirkšķināšanu “noņēma” pēcapstrādē, jo tas bija ātrāk un lētāk. Arī zombijiem raksturīgas skaņas pievienoja, jau montējot gatavus kadrus. Viens “staigājošais mironis” par darba dienu saņēma no 64 līdz 96 ASV dolāriem (apmēram no 58 līdz 88 eiro).

Jāpiebilst, ka vienas “Staigājošo miroņu” sērijas izveidei bija atvēlēts aptuveni trīs miljonu ASV dolāru (2,7 miljoni eiro) liels budžets. Taču tas nav īpaši daudz, salīdzinot, piemēram, ar cita kulta seriāla “Draugi” pēdējo sezonu epizožu izmaksām. Proti, vienas “Draugu” sērijas uzņemšanai bija iedalīti 10 miljoni dolāru (vairāk nekā deviņi miljoni eiro). Līdzīgi arī seriāla “Troņu spēle” viena sērija vidēji maksāja ap 10 miljoniem eiro.

Tiesa gan, budžets bija tik liels sešu galveno lomu atveidotāju honorāru dēļ, jo katrs no “draugiem” saņēma vienu miljonu dolāru (914 000 eiro) par aptuveni 20 minūšu garu epizodi, kas 2000. gadu sākumā padarīja viņus par vislabāk apmaksātajiem televīzijas aktieriem. Arī “Staigājošo miroņu” zvaigzne Normans Rīduss par piedalīšanos pēdējās sezonās saņēma miljonu par epizodi. Jāpiebilst, ka seriāla uzņemšanas sākumā viņa honorārs bija nieka 8 500 ASV dolāru (aptuveni 7800 eiro) par sēriju.

Kanāli “FOX” un “Fox Life” sveic Pasaules televīzijas dienā un aicina pavadīt laiku kopā ar iemīļoto seriālu varoņiem!

“Tautumeitas” uzstāsies prestižajā Glastonberijas festivālā Lielbritānijā

Grupa “Tautumeitas” uzstāsies prestižajā Glastonberijas festivālā Lielbritānijā, informēja mākslinieču pārstāve Guna Zučika.

Pasaulē viens no lielākajiem mūzikas un mākslas festivāliem “Glastonberija” izsludinājis pilnu pasākuma programmu, un starp šī gada māksliniekiem iekļuvusi arī latviešu etnopopa grupa “Tautumeitas”.

Grupa uzstāsies divas reizes – festivāla atklāšanas pasākumā 21.jūnijā un uz “Toad Hall” skatuves sestdien, 24.jūnijā, īsi pēc pusnakts. “Tautumeitas” ir trešā grupa no Latvijas, kas uzstāsies šajā festivālā.

Video

“Tautumeitas” saņēma uzaicinājumu uzstāties “Glastonberijā” pēc starta Eiropas mūzikas industrijas konferencē – festivālā “Eurosonic” Nīderlandes pilsētā Groningenā.

Bojans Pinters, kurš izvēlas grupas zonas “Green Futures” skatuvēm, tai skaitā “Toad Hall”, un apmeklēja “Tautumeitu” uzstāšanos “Eurosonic”, izteicies, ka viņu savaldzinājis “Tautumeitu” spēcīgais vizuālais tēls un priekšnesumā atspoguļotais latviešu pagāniskais kultūras mantojums.

“Glastonberijas” festivālu katru gadu apmeklē aptuveni 200 000 cilvēku un lielā pieprasījuma un festivāla mājaslapas noslodzes dēļ, biļetes uz šī gada festivālu izpirka stundas laikā, kas ir par 30 minūtēm ilgāk nekā iepriekšējos gados.

Papildus festivāla galvenajiem māksliniekiem “Arctic Monkeys”, “Guns N’ Roses” un Eltonam Džonam šogad uz vairāk kā 50 festivāla skatuvēm kāps arī tādi pasaulē zināmi mākslinieki un grupas kā “Lizzo”, Luiss Kapaldi, “Fred Again..”, “Royal Blood”, “Lil Nas X”, “Maneskin”, “The War On Drugs”, “Lana Del Rey” un daudzi citi.

“Tautumeitas” prezentē dziesmu “Dai citas meitas”

Etnomūzikas grupa “Tautumeitas”  prezentē dziesmu “Dai citas meitas” , ar kuru klausītājus plašāk iepazīstināja jau šovā “X Faktors”. Tieši šī dziesma un grupas dalībnieču enerģija nodrošināja viņām vietu šovā.

“Šī ir viena no mūsu mīļākajām dziesmām, ko vienmēr izpildām savos koncertos,” savā Facebook profilā raksta “Tautumeitas”. “Mēs ļoti priecājamies par visiem brīnišķīgajiem komentāriem un uzslavām par šo dziesmu, tāpēc mēs pateicamies visiem atbalstītājiem un sadarbībā ar producentu Jāni Eglīti dāvinām jums šo singlu.”

“Tautumeitas” laiž klāja maģisku dziesmas video un izziņo albumu (+VIDEO)

15.maija rītā etno mūzikas grupa “Tautumeitas” ir nākušas klajā ar jaunu video dziesmai “Pāde” un izziņojušas debijas albuma iznākšanas datumu.

Kā liecina grupas ieraksts viņu Facebook lapā: “Dziesma „Pāde” ir par pašizaugsmi. Tas ir personisks stāsts par pašapziņu, par sava iekšējā spēka atrašanu, par savas pādes dīdīšanu. Lai tā aug stipra, vesela, bagāta un laimīga. Latviešu tradicionālajās krustabās tiek veikts rituāls, ko sauc par pādes dīdīšanu. To veic tuvākie radi un draugi, dancinot pādi savās rokās, tādējādi nododot tai visas savas labākās domas un rakstura īpašības. Tas viss, ko mēs novēlam mazajam bērniņam krustabās, vispirms mums ir jāatrod un jāapzinās sevī pašā. Tikai tad, kad būsim atraduši sevī šo spēku, savu pādi, spēsim to dot citiem“.

Vēl viena labā ziņa klausītājiem ir grupas debijas albuma datuma izziņošana – tas plašākai sabiedrībai būs pieejams jau no 30.maija!

 

Autors: Dieviete.lv 15.05.2018

“Tallinn Music Week” Latviju pārstāvēs vairāki mūziķi

No 27. līdz 29. martam Igaunijā norisināsies gada vērienīgākais pilsētas festivāls un mūzikas industrijas konference Tallinn Music Week (Tallinas mūzikas nedēļa). Trīs dienu garumā Tallinas klubos, teātros un radošajos kvartālos uzstāsies 227 muzikālās apvienības no Igaunijas un 19 citam valstīm. Latviju Tallinā pārstāvēs kopumā 13 grupas un mākslinieki, kuru starpā būs arī Instrumenti un The Sound Poets.

Mūzikas konference Tallinn Music Week (TMW) Igaunijā norisināsies jau sesto gadu pēc kārtas. Pastāvēšanas laikā festivāls guvis ievērību arī ārpus Baltijas reģiona, tāpēc līdzās 149 Igaunijas grupām festivālā piedalīsies teju 80 grupas no Latvijas, Lietuvas, Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Somijas, Francijas, Vācijas, Ungārijas, Islandes, Norvēģijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas, Anglijas, Baltkrievijas, Gruzijas un pat Irānas. Turklāt savai gaumei ko piemērotu varēs atrast katrs, jo festivālā pārstāvēti mūzikas žanri no klasiskās mūzikas līdz pat smagajam metālam.

Kā viens no gaidītākajiem starptautiskajiem māksliniekiem „TMW šogad ir britu retrofutūristiskais duets Public Service Broadcasting, kuri savu skaņu veido, meistarīgi savijot dzīvo instrumentu skanējumu ar vecu propagandas filmu elementiem un elektriskām skaņām, mistiskie beļģi BRNS, daudzsološā sintīpopa grupa Ballet School no Vācijas un Krievijas postroka trio Everything is Made in China. Visplašāk festivāla programmā pārstāvēti būs Igaunijas mākslinieki, to vidū viens no Igaunijā populārākajiem mūziķiem Leslie DaBass, daudzsološā alternatīvā roka, blūza un popa grupa Sibyl Vane, Winy Puhh un daudzi citi. Lieliska programma sagaida arī laikmetīgās un klasiskās mūzikas cienītājus. 

Iepriekšējos gados no Latvijas uz TMW devušās tādas grupas un mākslinieki kā Prāta Vētra, Goran Gora, Soundarcade, Triānas parks un Instrumenti, kuri Latviju Tallinā pārstāvēs arī šogad. Grupa Instrumenti uz skatuves kāps festivāla otrajā dienā, 28.martā klubā Rock Cafe. Tāpat uz Tallinu šogad dosies arī grupa The Sound Poets, Sus Dungo un sieviešu vokālā grupa Latvian Voices. Tā kā festivālā šogad īpaši plaši pārstāvēta arī elektroniskā mūzika, uz Tallinu dosies arī viens no atpazīstamākajiem Latvijas elektroniskās mūzikas pārstāvjiem kodek, eksperimentālais skaņu mākslinieks Toms Auniņš un duets ELVI/DUNIAN, kuri 28.martā kāps uz skatuves Kultūras katla dārzā. No Latvijas uz Tallinu dosies arī hip-hop pārstāvji ansis un NiklāvZ, indie rock grupa Momend, kā arī Uppfade un Ashnikko.

Tāpat kā iepriekšējos gados koncerti un semināri notiks izklaides vietās visā pilsētā. Daudzveidīgo vakara programmu apmeklētāji varēs baudīt 15 dažādās izklaides vietās – galvenokārt teātros, klubos un bāros, taču papildus tam īpašās TMW City Stage programmas ietvaros visā Tallinā notiks arī bezmaksas koncerti grāmatnīcās, mūzikas veikalos, kafejnīcās un galerijās, mūziku ļaujot baudīt īpašā un neierastā atmosfērā. Festivāla laikā mūzikas mīļotāji īpašus piedāvājumus varēs sagaidīt arī restorānu festivāla TMW Tastes ietvaros – visiem festivāla viesiem būs iespēja Tallinas restorānos un kafejnīcās izmantot īpašus piedāvājumus un atlaides, kas radīti tieši festivāla laikam. 

“Swedbank” Zviedrijā saņem 360 miljonu eiro sodu! (+VIDEO)

Banku uzraugi Zviedrijā un Igaunijā nupat publiskojuši pārbaužu rezultātus par “Swedbank” darbu pie naudas atmazgāšanas novēršanas. Un pārbaudēs secināts – bankas kontroles sistēmās iepriekš bijuši trūkumi, kas ļāvuši bankas sistēmas izmantot nelikumīgām darbībām. “Swedbank” uzraugu konstatētajam piekrīt un maksās 360 miljonu eiro sodu. Par šiem trūkumiem banka Latvijā jau iepriekš samaksāja 1,4 miljonus eiro sodu. 

Video

Autors: Panorāma

24.03.2020.

“Svingeri” pirmizrāde uz visiem ekrāniem mājās un arī ārpus tās

29.06.2016. Filmas SEKSS. SVINGS. DZĪVE. uzņemšanas aizkadri.

29.06.2016. Filmas SEKSS. SVINGS. DZĪVE. uzņemšanas aizkadri.

No 1. marta Lattelecom filmu un seriālu lietotnē Shortcut ikviens varēs novērtēt trešo visu laiku ienesīgāko latviešu spēlfilmu Svingeri. Andreja Ēķa pikantā komēdija piedzīvos pirmizrādi ārpus kinoteātru telpām, pirmo reizi nonākot uz TV un citu ierīču – datoru, viedtālruņu un planšetdatoru – ekrāniem.

Pēc producenta Kristiana Alhimionoka domām filma ir mainījusi Latvijas kino, kā arī sniedz skatītājiem vēl nebijušu pieredzi: “Pēc Svingeriem Latvijas filmu industrija nekad nebūs tāda kā agrāk.” Producents akcentē, cik svarīgi, ka tagad tā skatāma arī katrā mājā: “Nākotne pieder tādām platformām kā Shortcut, tāpēc priecājamies par šo sadarbību.”

“Lietotnes Shortcut priekšrocība ir iespēja iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu atrašanās vietas, brīvā laikaiespējām un interneta pieslēguma veida, legāli baudīt ne vien ārvalstīs, bet arī Latvijā radītu saturu. Svingeri nav izņēmums – vien trīs mēnešus pēc pirmizrādes filma ekskluzīvi pieejama visiem Lattelecomun Shortcutk lientiem,”skaidro Lattelecom biznesa attīstības direktore Inga Alika-Stroda.

30.06.2016. Filmas SEKSS. SVINGS. DZĪVE. uzņemšanas aizkadri.

Filmas Svingeri popularitāti un izdošanos tās režisors Andrejs Ēķis salīdzina ar sabiedrības spoguli: “Filmas tēlos atradīsiet sev apkārtējos un varbūt pat paši sevi. Komēdija ir daļa no mūsu dzīves, tāpēc arī Svingeri mums ir tik saprotami.”

Svingeri skatāmi lietotnē Shortcut, kā arī Lattelecom Interaktīvajā televīzijā. Filma par vienreizēju maksu (3,60 eiro) pieejama divas diennaktis no tās iegādes brīža. Lietotni Shortcut var skatīties datorā, bez maksas lejupielādēt jebkurā viedierīcē, kā arī tā pieejama Apple TV un Android TV TM lietotājiem.

“Šurp grāmatas uz skolu!”

skola

Šurp grāmatas uz skolu” jeb – tagadējā skola ir mazliet novecojusi!

Aiz kalniem vairs nav nākamā mācību gada sākums. Mūsu prātos no seniem laikiem sēž stereotips: ielas piepildīs lērums mazu ķiparu, kas uz muguras nesīs pustonnīgas somas ar svaigām grāmatām, burtnīcām un citiem mācību piederumiem. Bērni uzcītīgi dosies jaunā mācību tūrē. Gādās, lai mamma un tētis ir priecīgi par cītīgu mācības stundu vielas apguvi.

Mamma un tētis, kā arī vecvecāki un citi radinieki, būs pacilāti, jo nākamā paaudze būs nodarbināta, laiks strikti saplānots. Vasaras blēņām laika vairs neatliks, un sirdi pilda apziņa, ka aiz mums sekos izglītota paaudze. 

Bet tā paaudze gan nesteidzas izglītoties pēc pieaugušo prātiem, steidzas izglītoties pa savam. Kamdēļ noņemties ar grāmatām, ja ai-podā vai planšetniekā var nospiest dažas podziņu uz skārienjūtīgā ekrāna? Un arī zināšanas no sērijas “x kvadrātā + y kvadrātā = z kvadrātā” nebūs jākaļ galvās, bet būs atrodamas mobilā tīmekļa dzīlēs vienmēr īstajā laikā. 

Jāsaka, esam klāt kārtējam apliecinājumam, ka nākotnes pasaule ir krietni tuvāka nekā mēs iedomājamies. Bērni rāda ceļu visiem pieaugušajiem, kurā virzienā ir jāstrādā. Taču pieaugušie, tostarp skolotāji, kā dadži ir ieķērušies vecajā sistēmā. Kur viss ir jālasa no grāmatām, kur stundā tiek pavēstīta neliela daļiņa no ne visai svaigām zināšanām, un nākamajā reizē pavēstītais ir no iekaltajām galvām jāatstāsta.

Mēs nekādā veidā nenoniecinam pamata, vidējo un augstāko izglītību. Nē, tieši otrādi, tās nozīme pieaug! Tikai apmācības formas ir antīkas, kas pēc būtības neatšķiras no tām, ar kurām mūsu tālie senči bija pazīstami pirms 3 gadsimtiem un vēl senāk.

Mūsdienās, kad pasaule radikāli mainās, ir jāmainās arī mācību mērķiem un to pasniegšanas veidam. Daudzas labas idejas nāk no kaimiņzemes Zviedrijas. Līdzās tam, ka aiz jūras ir aizsākušās diskusijas par 6 stundu darbadienu (jo izpētīts, ka pareizi motivēti darbinieki pienākumus labi pildīs arī īsākā maiņā), ar rietumu vējiem pie mums atklīdušas ziņas –  Zviedrijas skolās grasās atteikties no mājas darbiem, un pamatskolā stundas būs kā lielas rotaļas. Stokholmā izrēķināts, ka zināšanu kvantitāte nebūt nepārvēršas kvalitātē. 

Jo normālam caurmēra skolēnam nav nepieciešamība smalki zināt no galvas savas valsts vēsturi vai augu valsts attīstības likumsakarības. Tās zināšanas jaunais censonis pēc vajadzības iegūs pats. Skolēniem ir jāmāca kas cits:

– no kā sastāv Zemes nedzīvā un dzīvā daba, kā tā attīstās;

– kā “strādā” tagadējā sabiedrība;

– kā ātrāk apgūt IT jauninājumus, sakari taču šodien pieder pie pamatvērtībām;

– visu par romantiskajām attiecībām, par seksu;

– svarīgāko likumdošanu; 

– ekonomikas pamatus;

– aritmētiku, reizrēķinu, kādu aktuālo valodu, neskaitot dzimto.

Jeb to, kas patiešām dzīvē būs vajadzīgs.

Literatūru, augstākās matemātikas elementus, ķīmiju un vēl daudzus citus priekšmetus būs iespējams apgūt specializētās klasēs, uz kurām padsmitnieki varēs doties pēc vēlēšanās. 

Tas būs interesanti, kāds būs sausais atlikums no gaidāmā mācību gada?

 

“Supernova 2023”: Bukmeikeru vērtējumā ir divi galvenie kandidāti uz triumfu (+VIDEO)

Jau šo sestdien, 11. februārī noskaidrosies, kurš mākslinieks vai grupa šī gada maijā pārstāvēs Latviju 67. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā, kas norisināsies Liverpūlē, Lielbritānijā. Pagājušās nedēļas nogalē pusfinālā piedalījas 14 dalībnieki, bet četri no dalībniekiem nesaņēma pietiekamu balsojumu, lai iekļūtu finālā. Pašreizējās “Betsafe” ekspertu prognozes liecina, ka Patrisha un “Sudden Lights” ir galvenie pretendenti uz Latvijas pārstāvēšanu vienā no lielākajiem muzikālajiem notikumiem pasaulē.

Pagājušajā gadā Latviju pārstāvēja “Citi Zēni” ar dziesmu “Eat Your Salad”, taču neskatoties uz to, ka dziesma bija populāra sociālajos tīklos un mūzikas straumēšanas platformā “Spotify”, pusfinālu latvieši tā arī nepārvarēja. Šogad “Supernova” sevi labi apliecināja grupa “Inspo”, taču viņi bija starp tiem četriem, kas finālam nekvalificējās. Pirms septiņiem gadiem Latviju Eirovīzijā pārstāvēja mūziķis Justs ar dziesmu “Heartbeat”, taču finālam nekvalificējās, tādēļ šogad mēģināja savā īpašumā iegūt zelta biļeti uz Liverpūli. Pirmajā “X Faktors” sezonā 3. vietu izcīnīja Adriana Miglāne, bet toreiz iegūtā popularitāte un lielais sekotāju skaits “Instagram” neļāva iekļūt sestdienas finālā. Tāpat pusfinālā apstājās Katrine Millere.

Video

11. februāra vakarā uz skatuves kāps kopumā 10 dalībnieki –  Alise Haijima, Luīze, RAUM, Toms Kalderauskis, Artūrs Hatti, Patrisha, grupa “Sudden Lights”, grupa “24. Avēnija”, AVÉI un Markus Riva.

“Pastāv iespēja, ka žūrija piešķirs tā saucamo “wild card” jeb otro iespēju dalībniekam, kas neiekļuva finālā, tomēr līdz šim tas iepriekš nav noticis. Šīs sestdienas uzvarētāju noteiks skatītāju un žūrijas kopīgais balsojums, abām pusēm esot vienādam balsu “svaram”. Šogad pretendentu lokā ir daudz jaunu mākslinieku, kuri iepriekš uz lielās skatuves nav bijuši. Pusfinālā šis faktors varēja nospēlēt būtisku lomu, tomēr ar savām dziesmām debitanti izsita no cīņas pieredzes bagātākus mūziķus,” komentē “Betsafe” pārstāvis.

Jau pirms pusfināla un līdz pat šim brīdim “Betsafe” bukmeikeri par favorīti uzskatīja mūziķi Patrisha. Bukmeikeru vērtējumā Patrisha, kura izpilda dziesmu “Hush”, izredzes uzvarēt novērtētas ar 36% iespējamību. Turpat uz papēžiem min arī grupa “Sudden Lights” ar dziesmu “Aijā” ar 33% iespējamību uzvarēt. Kā trešā galvenā kandidāte ir Luīze ar savu pirmo oriģināldziesmu “You to Hold Me”, kuras izredzes uzvarēt tiek vērtas ar 11% iespējamību, tikmēr Markusa Rivas uzvara, kurš piedalās ar dziesmu “Forever” un par iespēju pārstāvēt Latviju Eirovīzijā cīnās jau 9. reizi, tiek novērtēta vien ar 9% iespējamību. 

Pagājušajā gadā Eirovīzijas dziesmu konkurss norisinājās Turīnā, Itālijā. Kad Krievija sāka karadarbību Ukrainā, visai strauji par galveno skatītāju favorīti kļuva ukraiņu grupa “Kalush Orchestra” ar dziesmu “Stefania”, kas beigās arī triumfēja konkursā. Ņemot vērā, ka uzvarēja Ukrainas pārstāvji, šī gada konkursam vajadzēja būt Kijevā, tomēr sakarā ar karadarbību Ukrainā, tika lemts par norises vietas pārcelšanu uz Apvienoto Karalisti, Liverpūli.

“Supernova 2022” finālā piedalīsies arī Miks Dukurs (+VIDEO)

Latvijas Televīzijas (LTV) konkursa “Supernova 2022” žūrijas un LTV pārstāvji lēmuši vietu konkursa finālā piešķirt arī Mikam Dukuram, informēja televīzijas pārstāvji.

LTV norāda, ka šāds lēmums pieņemts, jo pusfināla tiešraidē 5.februārī neparedzētas tehniskas kļūmes dēļ mākslinieka dziesma “First Love” izskanēja bez iecerētajiem skaņas efektiem.

Kā ziņots, konkursa “Supernova 2022” finālā, kas notiks 12.februārī, iekļuvuši arī “Inspo” ar dziesmu “A Happy Place”, Aminata ar dziesmu “I’m Lettting You Go”, Linda Rušeniece ar dziesmu “Pay My Own Bills”, “Mēs jūs mīlam” ar dziesmu “Ritch Itch”, Elīna Gluzunova ar dziesmu “Es pabiju tur”, “Citi zēni” ar dziesmu “Eat Your Salad”, “Bermudu divstūris” ar dziesmu “Bad”, “Bujāns” ar dziesmu “He, She, You & Me”, Miks Galvanovskis ar dziesmu “I’m Just a Sinner” un Raum ar dziesmu “Plans”.

Video

Savukārt pusfināla barjeru nepārvarēja Beatrise Heislere ar dziesmu “On the Way Home”, Katō ar dziesmu “Promises”, Markus Riva ar dziesmu “If You’re Gonna Love Me”, Miks Dukurs ar dziesmu “First Love”, Patriks Peterson ar dziesmu “Can’t Get You Outta My Head”, apvienība “The Coco’nuts” ar dziesmu “In And Out of the Dark”, kā arī Zelma ar dziesmu “How”.

No pusfināla “Supernovas” fināla šovam sākotnēji kvalificējās desmit dalībnieki, kuri ieguva skatītāju un žūrijas vērtējuma ieguva augstāko vērtējumu. Gan pusfinālā, gan finālā skatītāju īsziņu un telefonbalsojuma rezultātus saskaita kopā ar žūrijas balsojuma rezultātiem.

Dziesmu un izpildītāju iekļūšanu “Supernova 2022” pusfinālā noteica LTV izvēlētā žūrija. Konkursa mērķis ir atrast mākslinieku un populārās mūzikas skaņdarbu, kas pārstāvēs Latviju “Eirovīzijas” dziesmu konkursā Turīnā šogad maijā.

“Supernova 2022” – ko prognozē bukmeikeri? (+FOTO)

Šā gada 5. februārī norisināsies Latvijas televīzijas dziesmu atlases konkurss “Supernova 2022”, kurā 17 pusfinālisti sacentīsies par nokļūšanu uz Eirovīzijas lielās skatuves. Jau iepriekš konkursa veidotāji ziņojuši, ka šogad saņemts rekordliels pieteikumu skaits, un “Betsafe” bukmeikeri jau izvirzījuši šā gada favorītus. 

Lai gan 2021. gadā “Supernovas” dalībnieku atlase izpalika, šogad pieteikumi sasnieguši rekordaugstu skaitu un konkurence rādās būt ļoti sīva. Dalībnieku rindās manāmi vairāki sabiedrībā atpazīstami mūziķi, to starpā vairāki bijušie “Eirovīzijas” un arī “Supernovas” dalībnieki. Tomēr Eirovīzijā Latviju pārstāvēt varēs tikai viens – ko prognozē Betsafe bukmeikeri? 

“Līdz “Supernovas” sākumam prognozes varētu arī mainīties, bet šobrīd mūsu bukmeikeru galvenie favorīti ir Aminata, Citi Zēni un Bermudu Divstūris. Tāpat nevar par zemu novērtēt un izslēgt no favorītiem arī neatlaidīgo Marku Rivu, kurš “Supernovā” piedalās jau astoto reizi,“ dalās “Betsafe” pārstāvis Valters Rozmanis,

Markus ir viens no pieredzes bagātākajiem “Supernovas” dalībniekiem un tieši pieredze varētu palīdzēt viņam izcelties konkurentu vidū. Kā stāsta mūziķis: “Dalība nacionālajā atlasē vienmēr ir satraucoša un laba skola man pašam. Katru gadu esmu pārdomās, vai man to vajag, jo vieglāk ir nepiedalīties, bet kāpēc izvēlēties vieglāko ceļu? Ja jūtu, ka jāpiedalās, tad ir jāiet uz visiem 100% un to es arī darīšu!” 

Bukmeikeri par savu favorīti nosauc Aminatu un viņas dziesmu “I’m Letting You Go” (20%), turklāt Aminata jau pārstāvēja Latviju Eirovīzijā 2015. gadā, iekļūstot finālā un iegūstot augsto 6. vietu ar pašas sacerēto dziesmu “Love Injected”. Tāpat favorītu grupai pieskaitāmi pašpasludinātie “repa prinči” un 21. gadsimta popmūzikas dīvas” Citi Zēni un viņu kompozīcija “Eat Your Salad” (12%). Liels pārsteigums ir atraktīvo brālēnu – Bicepsa un Tricepsa grupas “Bermudu Divstūris” debija uz Supernovas skatuves. Bukmeikeri viņu atjautīgo kompozīciju “Bad” novērtē ar 11% iespējamību uzvarēt. Tāpat šogad pirmo reizi konkursā piedalās šova “X Faktors” mentoru – Reiņa Sējāna un Intara Busuļa duets “Bujāns” ar savu nu jau piekto kopīgi radīto dziesmu “He, She, You & Me”, kurai izredzes iekļūt finālā vērtējamas ar 8% iespēju. 

“Interesanti, ka liela daļa atpazīstamu vārdu izvēlējušies tādu kā “comedy music” stratēģiju, startējot jaunizveidotos ansambļos, kuri konkurēs ar līdzīgiem un  sabiedrībā zināmākiem sastāviem, kā Citi Zēni un Bermudu Divstūris. Grūti pateikt, vai stratēģija attaisnosies, bet pieredze rāda, ka ir bijuši gadi, kad tā ir nesusi vēlamo rezultātu. Spilgtākais pārsteigums no koeficientu viedokļa bija 2014. gads, kurā par pārliecinošu favorītu uzskatīto Donu pārspēja Ārzemnieki ar “Cake To Bake,” “Betsafe” pārstāvis Valters Rozmanis,

Atlasē piedalīsies arī citi jau iemīļoti mūziķi – dziedātaja “KATŌ”, repere Zelma, šova “X Faktora” uzvarētāja Elīna Gluzunova, komiķu  Kaspara Breidaka un Ralfa Eilanda apvienība “Mēs jūs mīlam”, Miks Dukurs, Raum, The COCO’NUTS, kā arī jauni vārdi mūzikas pasaulē – Linda Rušeniece, Patriks Peterson, Beatrise Heislere, grupa “Inspo”.Taču bukmeikeru ieskatā nevienam no viņiem nav izteiktas uzvarētāju dziesmas, kas dotu atbalstu gan žūrijas, gan skatītāju balsojumā.

Šobrīd norisinās balsojums, kurā šova cienītājiem un mūziķu atbalstītājiem ir iespēja noteikt septiņpadsmito pusfināla dalībnieku, kas kopā ar pārējiem dalībniekiem 5. februārī sacentīsies “Supernovas” finālā. 

Tāpat jāatgādina, ka Latvijas izvēlētā dziesma pēdējo reizi startējusi konkursa finālā 2016. gadā, kad Justs ar “Heartbeat” palika 15. vietā. Tieši Aminata vēsturiski ir uzstādījusi vienu no visu laiku augstākajiem rezultātiem, viņai uzvarot nacionālajā atlasē bukmeikeri redz vislielākās iespējas tikt finālā.

GALERIJA

“Sudden Lights” neiekļūst Eirovīzijas finālā! (+VIDEO)

Otrdien, 9. maijā, grupa “Sudden Lights” ar dziesmu “Aijā” pārstāvēja Latviju 67. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa pirmajā pusfinālā Liverpūlē. Diemžēl šī jau bija sestā reize pēc kārtas, kad Latvijai nav izdevies kvalificēties finālam. 

Video

“Straume” saņem vēl divas balvas ASV! (+VIDEO)

Režisora Ginta Zilbaloža pilnmetrāžas animācijas filma “Straume” saņēmusi ASV “Annie Awards” balvas divās kategorijās, liecina balvas rīkotāju publiskotā informācija.

“Straumei” balva piešķirta kā labākajai neatkarīgajai filmai, kā arī nominācijā “Labākais scenārijs”.

“Annie Awards” katru gadu pasniedz Starptautiskās animācijas filmu asociācijas Losandželosas nodaļa, godinot gada izcilākos veikumus animācijas jomā. Šis esot viens no prestižākajiem apbalvojumiem visā animācijas nozarē.

Jau ziņots, ka “Straume”, kas pērn piedzīvoja pasaules pirmizrādi Kannu kinofestivālā, līdz šim godināta ar vairākiem desmitiem apbalvojumu. Šī ir pirmā kinolente Latvijas vēsturē, kas saņēmusi “Zelta globusa” balvu. Tāpat tās kontā ir arī Eiropas Kinoakadēmijas balva. Vienlaikus “Straume” ir ieguvusi divas “Oskara” nominācijas.

Video

“Straume” veidota kā trīs valstu kopražojums, sadarbojoties Latvijas studijai “Dream Well Studio”, Francijas studijai “Sacrebleu Productions” un Beļģijas studijai “Take Five”.

“Straume” ir 3D animācijas tehnikā veidots stāsts par individuālistu Kaķi, kurš lielu plūdu laikā spiests pamest mājas un patverties nelielā laivā kopā ar citiem dzīvniekiem. Lai izdzīvotu jaunajā un cilvēku neapdzīvotajā pasaulē, Kaķim jāmaina savi paradumi un jāsadarbojas ar Suni, Kapibaru, Lemuru un Putnu.

Filmas “Straume” radošajā komandā ir režisors, producents, scenārists un mākslinieks Zilbalodis, producents un scenārija līdzautors Matīss Kaža, producenti Rons Diānss un Gregorijs Zalkmans, skaņu režisors Gurvals Koiks-Gallass, galvenais animators Leo Silī-Pelisjē, mūzikas autori Zilbalodis un Rihards Zaļupe, vizuālo efektu mākslinieki Konstantīns Višņevskis un Mārtiņš Upītis.

“Straume” iegūst Latvijas vēsturē pirmo “Oskaru” (+VIDEO)

Režisora Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” jeb “Flow” ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā Losandželosā ieguvusi Latvijas vēsturē pirmo “Oskaru”, uzvarot kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”.

“Straume” bija nominēta arī kategorijā “Labākā ārvalstu filma”, bet šo balvu neieguva. Šajā kategorijā “Oskaru” ieguva Brazīlijas filma “I’m Still Here”.

Saņemot balvu, Zilbalodis pateicās savai ģimenei, komandai, savam kaķim un sunim un atgādināja visiem mums, ka mēs atrodamies vienā laivā un mums ir jāpārvar domstarpības un jāsadarbojas.

“Ceru, ka šī balva atvērs durvis neatkarīgajiem animācijas filmu veidotājiem visā pasaulē. Šī ir pirmā reize, kad filma no Latvijas tikusi nominēta, tas mums nozīmē ļoti daudz. Esam ļoti iedvesmoti un ceram drīz šeit atgriezties,” sacīja Zilbalodis.

Sarunā ar žurnālistiem uzreiz pēc balvas saņemšanas viņš teica, ka ir ļoti pateicīgs un arī ļoti vēlas atgriezties mājās. “Ļoti ilgojos pēc Latvijas un nevaru sagaidīt, kad varēšu taisīt nākamo filmu,” atklāja Zilablodis.

Video

Zilbalodim balvu pasniedza Goldija Houna un Endrū Gārfīlds.

Raidījuma vadītājs Konans O’Braiens norādīja, ka šis ir pirmais “Oskars” Latvijas vēsturē. “Igaunija – tagad bumba ir jūsu laukumā,” viņš piebilda.

Kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma” Zilbaloža filmas konkurenti bija Holivudas lielbudžeta projekti “Prāta spēles 2” jeb “Inside Out 2” un “Robots savā vaļā” jeb “The Wild Robot”, Austrālijas filma “Memoir of a Snail” un britu leģendārās studijas “Aardman Animations” filma “Wallace & Gromit: Vengeance Most Fowl”.

Kategorijā “Labākā ārvalstu filma” bija nominētas arī filma “The Girl with the Needle” (“Meitene ar adatu”) no Dānijas, Vācijas filma “The Seed of the Sacred Fig” (“Svētās vīģes sēkla”) un franču režisora Žaka Odijāra muzikālā kriminālfilma “Emilia Perez” (“Emīlija Peresa”), kas dominēja “Oskara” balvu nominācijās. “I’m Still Here”, kas uzvarēja šajā kategorijā, ir uz patiesiem notikumiem balstīts stāsts par kādu sievieti, kura ir spiesta sadzīvot ar sava vīra pēkšņo pazušanu militārās diktatūras laikā Brazīlijā 1971.gadā.

“Straume” ir pirmais Latvijas kinodarbs, kas ticis nominēts ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars”, turklāt divās kategorijās.

Pirmā Latvijas filma, kas tika izvirzīta ASV Kinoakadēmijas balvai, bija 1991.gada režisora Jāņa Streiča kinolente “Cilvēka bērns”, savukārt otrā filma, kas tika pieteikta sacensībai par “Oskara” balvu, bija režisora Aigara Graubas 2009.gada spēlfilma “Rīgas sargi”. Līdz šim neviena no Latvijas izvirzītajām kinolentēm ASV Kinoakadēmijas apbalvojumam nomināciju nebija saņēmusi.

“Straume” pasaules pirmizrādi piedzīvoja Kannu kinofestivālā, un kopš tā laika ir saņēmusi vairāk nekā 70 starptautiskas balvas gandrīz visos kontinentos, tajā skaitā “Zelta globusa” balvu kā labākā animācijas filma.

Animācijas filma “Straume” ir 3D animācijas tehnikā veidots stāsts par individuālistu Kaķi, kurš lielu plūdu laikā spiests pamest mājas un patverties nelielā laivā kopā ar citiem dzīvniekiem. Lai izdzīvotu jaunajā un cilvēku neapdzīvotajā pasaulē, Kaķim jāmaina savi paradumi un jāsadarbojas ar Suni, Kapibaru, Lemuru un Putnu.

Filmas “Straume” radošajā komandā ir režisors, producents, scenārists un mākslinieks Zilbalodis, producents un scenārija līdzautors Matīss Kaža, producenti Rons Diānss un Gregorijs Zalkmans, skaņu režisors Gurvals Koiks-Gallass, galvenais animators Leo Silī-Pelisjē, mūzikas autori Zilbalodis un Rihards Zaļupe, vizuālo efektu mākslinieki Konstantīns Višņevskis un Mārtiņš Upītis.

ASV Kinoakadēmijas balvas pasniegšana notiek Kalifornijas pilsētā Losandželosā, kur norises vieta kopš 2001.gada ir “Dolby Theatre”, kas atrodas kultūras centrā “Ovation Hollywood”.

Prestižajā kategorijā “Labākā filma” uzvaras laurus plūca kinolente “Anora”. Uz “Oskaru” šajā kategorijā pretendēja vēl deviņas filmas – “The Brutalist” (“Brutālists”), “A Complete Unknown” (“Bobs Dilans: Pilnīgi nezināms”), “Conclave” (“Konklāvs”), “Dune: Part Two” (“Kāpa: Otrā daļa”), “Emilia Pérez” (“Emīlija Peresa”), “I’m Still Here”, “Nickel Boys”, “The Substance” (“Substance”) un “Wicked” (“Ļaunā”).

“Oskaru” kategorijā “Labākais aktieris” saņēma Adriens Brodijs par lomu episkajā vēsturiskajā drāmā “The Brutalist”, kas stāsta par holokaustā izdzīvojošu ungāru arhitektu Lāslo Totu, kurš ierodas ASV, lai sāktu jaunu dzīvi.

Kategorijā “Labākais aktieris” bija nominēti arī Timotejs Šalamē par tēlojumu filmā “A Complete Unknown”, Kolmans Domingo par lomu filmā “Sing Sing” (“Sing Sing: Teātris aiz restēm”), Reifs Fainss par lomu “Conclave” (“Konklāvs”) un Sebastians Stens par sniegumu kinolentē “The Apprentice” (“Māceklis”).

“Oskaru” kategorijā “Labākā aktrise” saņēma Maikija Medisone par lomu filmā “Anora”.

Kategorijā “Labākā aktrise” bija nominētas arī Sintija Erivo par lomu filmā “Wicked”, Karla Sofija Gaskona par veikumu filmā “Emilia Pérez”, Demija Mūra par tēlojumu filmā “The Substance” un Fernanda Torresa par lomu “I’m Still Here”.

Kategorijā “Labākais otrā plāna aktieris” balvu saņēma Kīrans Kalkins par lomu filmā “A Real Pain”. Viņa konkurenti šajā kategorijā bija Jura Borisovs par tēlojumu filmā “Anora”, Edvards Nortons par tēlojumu “A Complete Unknown”, Gajs Pīrss par lomu “The Brutalist” un Džeremijs Strongs par lomu filmā “The Apprentice”.

Kategorijā “Labākā animācijas īsfilma” balvu ieguvusi irāniešu filma “In the Shadow of the Cypress”. Tās konkurenti bija filmas “Beautiful Men”, “Magic Candies”, “Wander to Wonder” un “Yuck!”.

Kategorijā “Labākais oriģinālais scenārijs” balvu saņēma amerikāņu kinorežisors un scenārists Šons Beikers par scenāriju filmai “Anora”. Beikers ieguva arī “Oskaru” prestižajā kategorijā “Labākais režisors”.

Savukārt kategorijā “Labākais adaptētais scenārijs” balvu saņēmis Pīters Strohans par scenāriju filmai “Conclave”.

“Anora” saņēma arī “Oskaru” kategorijā “Labākā montāža”.

Kategorijā “Labākā otrā plāna aktrise” balvu ieguva Zoja Saldana par lomu “Emilia Pérez”. Šajā kategorijā uz “Oskaru” pretendēja arī Monika Barbaro par lomu filmā “A Complete Unknown”, Felisita Džonsa par sniegumu filmā “The Brutalist”, Ariana Grande par lomu “Wicked” un Izabella Roselīni par tēlojumu “Conclave”.

Kategorijā “Labākie kostīmi” balvu saņēma Pols Tazvels par darbu mūziklā “Wicked”.

Kategorijā “Labākā oriģinālā dziesma” balvu saņēmusi dziesma “El Mal” no franču režisora Žaka Odijāra muzikālās kriminālfilmas “Emilia Perez”.

Kategorijā “Labākā dokumentālā īsfilma” balvu ieguvusi filma “The Only Girl in the Orchestra”, kas vēsta par kontrabasa spēlētāju Orinu O’Braienu, kura bija pirmā sieviete, kas kļuva par pilna laika dalībnieci Ņujorkas filharmonijas orķestrī.

Kategorijā “Labākā dokumentālā filma” uzvaras laurus plūca filma “No Other Land”, ko veidojis palestīniešu un izraēliešu kolektīvs.

“Oskaru” kategorijā “Labākā skaņa” saņēma filma “Dune: Part Two”, kas arī ieguva “Oskaru” kategorijā “Labākie vizuālie efekti”.

Kategorijā “Labākā īsfilma” uzvarēja filma “I’m Not a Robot”.

“Oskaru” kategorijā “Labākais operatora darbs” saņēma filma “The Brutalist”. Daniels Blumbergs ieguva arī “Oskaru” kategorijā “Labākā oriģinālmūzika” par darbu šajā filmā.

“Staro Rīga” šogad varēs aplūkot 35 objektus (+VIDEO)

No 15.novembra līdz 18.novembrim divpadsmito reizi norisināsies starptautiskais gaismas festivāls “Staro Rīga”, kura tēma šogad būs 4D jeb gaismas mākslas četras dimensijas – laiks, telpa, cilvēks un gaisma, ko festivāla mākslinieki interpretējuši katrs pēc savas radošās ieceres, informē pasākuma rīkotāji.

Festivālā būšot pārstāvētas dažādas gaismas mākslas formas – no nosacīti ierastākiem objektiem līdz “ģeneratīvajai mākslai”. Pavisam šogad festivālā būs apskatāmi 35 gaismas mākslas objekti, kas sadalīti divās programmās. Festivāla pamatprogrammai objekti tika izvēlēti mākslinieku konkursa kārtībā, bet otru programmu veidojuši “Staro Rīga” sadarbības partneri, un tajā iekļauti 12 objekti.

Video

Šogad festivālā piedalās mākslinieki no sešām valstīm – Latvijas, Igaunijas, Dānijas, Vācijas, Francijas un Lielbritānijas. Izteiktākās mākslinieciskās tendences šoreiz būšot lāzerprojekcijas un radoša veida interaktivitāte, kas izpaudīsies dažādās gaismas mākslas formās. Objektu izvietojums tiek solīts gana intensīvs un viegli sasniedzams, pārsvarā lokalizējoties vecpilsētā un Rīgas centrā, taču trīs ne mazāk apskatīšanas vērti festivāla objekti atradīsies arī attālāk no pilsētas centrālās daļas – lidostā “Rīga”, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un Āgenskalna tirgū.

Festivālā pirmoreiz būs īpašo notikumu programma, kuras ietvaros varēs apskatīt, piemēram, starptautisku atzinību guvušo britu multimākslinieka Braeina Īno instalāciju “77 miljoni gleznu” Rīgas mākslas telpā vai apmeklēt populārās Latvijas popdziedātājas Aminatas jaunā minialbuma prezentāciju skvērā pie Latvijas Nacionālās operas, kur visu festivāla laiku būs izvietota arī gaismas instalācija, kas tapusi, iedvesmojoties no viņas mūzikas. Notiks arī tradicionālais festivāla “Staro Rīga” skrējiens.

“Gaismas festivāli un gaismas māksla urbānajā vidē ir relatīvi jauns mākslas žanrs, kas neilgā laikā ir iezīmējis daudzveidīgas izpausmes formas – video projekcijas, brīvstāvošas vides instalācijas, kā arī interaktīvus gaismas objektus, ko festivāla skatītāji var veidot un pilnveidot, izmantojot dažādas tehnoloģijas un virtuālo vidi,” sacījusi “Staro Rīga” mākslinieciskā vadītāja Diāna Čivle, “gaismas festivāls pārvērš pilsētu par lielu izstāžu zāli, kurā pastaigājoties var izbaudīt gaismas mākslinieku lielizmēra mākslas objektus. Tie var atrasties uz ēku fasādēm, pieminekļiem, uz ietvēm, parkos, kokos un pat ūdenstilpnēs.”

“Globālā laikmeta un informācijas pārprodukcijas nenoteiktība ģenerē impulsus citu vai citādu dimensiju, jaunu algoritmu meklējumiem, dodoties virtuālajā tīmeklī un paplašinātajā realitātē, ejot pāri robežām lielo datu plūsmā,” turpināja Čivle, “piedāvājot gaismas objektus festivālam “Staro Rīga”, gaismas mākslinieki tika aicināti nodefinēt sava gaismas objekta četras dimensijas. Šī plašā tēma var tikt traktēta brīvi gan no eksakto zinātņu viedokļa, gan gremdējoties filozofiskos apcerējumos, kas ved pāri faktiskās pieredzes horizontiem, apšaubot visu, kas šķiet neracionāli ierobežots zināšanu jomā un tradicionālu, stereotipisku pieņēmumu zonā.”

“Staro Rīga” norises laikā darbosies informācijas centrs pie “Laimas” pulksteņa, kā arī būs lejupielādējama festivāla mobilā aplikācija. Visās četrās festivāla norises dienās tā objekti būs apskatāmi no plkst.17 līdz 23.

Autors: nozare.lv

27.10.2019.

“Spicpapēžu” faktors darba attiecībās.

Kādā kantorī darbu uzsāk divas sievietes. Apmēram vienādā raksturā, un ar vienādām darba spējām.

Tad nu abām ierādītas darbavietas vienā istabā. Abām ir pienākumos sekot šī loģistikas uzņēmuma atskaitēm un kravu pārvadājuma dokumentiem. Abas strādā galvas nepacēlušas.

Tomēr Dāmu starpā ir atšķirības- vizuāli.  Pirmā ierodas vienmēr piegulošā džīnsu kostīmā. Jaciņā, biksēs, Kas pa reizei daždien tiek variēts ar vienkārša auduma taisna silueta biksēm. Kājās ērti apavi- balerīnas, laiviņas. Otrā – ir teju izaicinošais tips. Melnā kostīmā, tostarp svārku ar apakšējo līniju drusku virs ceļiem. Kājās gan lakādas spicenes uz 7-10cm papēžiem, krāsa no diendienas tiek variētas.

Pirmā katru dienu atnāk tā “klusā”. Nemanāmi nedzirdama. Rātni pasaka “labrīt”, izņemt no kaudzes papīrus un sāk strādāt. Otrā vienmēr drusku (iesākumā 5min, tad 10-15min) kavējas, toties papēdīši klaudz vēl uz ielas, pirms pati ienāk pa ofisa durvīm. Kad spiceņu īpašniece turpina soļot pa gaiteni, no kurpīšu “šāvienu” skaņām satrūkstās visos kabinetos. Un priekšnieks savā gala istabā neviļus tai brīdī paskatās pulkstenī. Bet spic-papēžu kundze mierīgi nosēžas pie galda… un sāk nodarboties ar ātro “meikapu”, t.i. atkal uzprisina seju. Pārsviežot laicīgi arī kājiņas vienu pāri otrai.

JO- katru darbadienas rītu notiek apmēram viens un tas pats.  Ap 9:30 darbinieču telpā ienāk lielais boss.  Formāli, lai runātos par darbalietām. Pie durvīm pasaka “labrīt, Dāmas”. Un ar seju pavēršas pret iznesīgo, runājās “kā iet? kā jūtieties? kā vecāki? un tikai pēc tam paskatās kādu atskaiti pie spiceņu rotātā galda. Pēc pagriežas pret “kluso” un paprasa “viss kārtībā”? Un iziet…Arī pusdienas pārtraukumā – viss mierīgi. Abas sievietes no darbistabas iet uz pirmo stāvu ieēst. Kaut kā gan sagadās, pie spiceņu pārvaldnieces galda aizvien cenšas vēl kāds (virietis) piesēsties, bet “klusā” pusdieno pārsvarā viena. Un pēcpusdienas cēlienā- iznesīgā (pa iekšējo līniju) saņemt divreiz vairāk zvanus no vadības. Arī “darba pārrunās” priekšniega gala istabā divreiz biežāk pagadās spiceņu nēsātāja…

———- 

Bet pēc kāda laika – tiek ievērots…* “Spicainai” – par to pašu algu jāveic par 1/3 mazāk darba.* Toties “spicainā” tiek vairāk izsaukta pie priekšnieka, arī priekšnieka vietnieks nesmādē “darba sarunas”.* “Klusajai” tiek “palūgti vairāki sabiedriskā kārtā veikt papildus darbiņus. Reizi dienā apliet puķes ne tikai kabinetā, bet arī koridorā.  Palīdzēt iestādīt puķītes ārpusē pie kantora durvīm. Utt.* “Spicā” saņem – vairāk apmaksājamus papildu darbus.* “Spicā” mazajās pauzēs sapīpē kopā ar priekšniecību, par ko “klusā” var tikai sapņot.* “Spicaino” dažreiz gada laikā uzaicina uz priekšniecibas “slēgtajām” sanāksmēm, par ko “klusajai” atkal jāsapņo. * Pavasarī un rudenī notiek firmas korporatīvais balles pasākums, un “spicā” tur grozās netālu no priekšniekiem, kamēr “klusā” tusējas gandrīz viena pati pie tālākās sienas.

————

Pēc divām ziemā- pavasarī …* “Spicā” no referentes kļuvusi par mārketinga daļas priekšnieka vietnieku. Ierādīta atsevišķa darba istaba priekšnieka gaiteņa galā. Saņem trīs reizes lielāku algu, salīdzinot ar to septembri kad darbu uzsāka.* “Klusā” no referentes kļuvusi par vecāko referenti, kāds desmitnieciņš pie algas arī klāt.  Aizvien sēž tajā pašā kabinetā ofisa tālākā stūrī. Kur agrāk sēdēja “spicā”, tur tagad nemierīgi grozās jauniņā darbiniece. Kurai acis ir platas, iejūtoties nepierastajos darba pienākumos.

Drusku krāsas, kā saka sabiezināju,BET- vai šāda situācija ir pazīstama arī jums?

—————————————–

“Spēlmaņu naktī” triumfē izrāde “Pūt, vējiņi!” (+VIDEO)

“Spēlmaņu naktī” triumfu piedzīvoja Elmāra Seņkova izrāde “Pūt, vējiņi!”, kas saņēma “Grand Prix” balvu, tāpat režisors plūca uzvaras laurus kategorijā “Gada režisors”, informēja Latvijas Teātra darbinieku savienības pārstāvis Ričards Vorobjovs.

Balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā saņēma Valmieras Drāmas teātra aktieris Rihards Rudāks un Liepājas teātra aktieris Jānis Dreiblats.

Par gada lielās formas izrādi atzīta Seņkova režisētā izrāde “Pūt, vējiņi!”, kas iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī. Savukārt par gada labāko mazās formas izrādi titulēta režisora Viestura Roziņa izrāde “Kliedzēji”, kas iestudēta Daugavpils teātrī.

Kategorijā “Gada izrāde bērniem” uzvaru izcīnīja režisora Dž.Dž.Džilindžera iestudētā izrāde “Polianna” Liepājas teātrī. Savukārt par gada izrādi pusaudžiem atzīta režisora Valtera Sīļa izrāde “Tikšanās vieta – Rīgas pilsētas II teātris”, kas iestudēta Latvijas Nacionālajā teātrī.

Par gada aktrisi atzīta Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa par Solanžas lomu izrādē “Kalpones”, Abigailas Viljamsas lomu izrādē “Salemas raganas” un par Lulū lomu izrādē “Lulū”. Savukārt kategorijā “Gada aktieris” uzvaras laurus plūca Mārtiņš Meiers par titullomu Valmieras Drāmas teātrī iestudētajā izrādē “Hamlets”.

Kategorijā “Gada aktrise otrā plāna lomā” uzvarēja Latvijas Nacionālā teātra aktrise Lolita Cauka par Ortas lomu izrādē “Pūt, vējiņi!”. Savukārt par gada aktieri otrā plāna lomā atzīts Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš par Bosa Finlija lomu izrādē “Jaunības putns ar saldo balsi”, kā arī par lomām iestudējumos “Latviešu laupītāji” un “Vēstures izpētes komisija”.

Kategorijā “Gada debija vai jaunie skatuves mākslinieki” triumfēja Klāvs Mellis par režiju izrādei “Mārtins Īdens”, kas iestudēta Valmieras Drāmas teātrī, kā arī par režiju izrādei “Himna” teātra trupai “Kvadrifrons”. Tāpat šajā kategorijā uzvarēja Latvijas Nacionālā teātra aktieris Jēkabs Reinis par Ulda lomu izrādē “Pūt, vējiņi!”.

Par gada scenogrāfi atzīta Monika Pormale par scenogrāfiju Latvijas Nacionālajā teātrī iestudētajai izrādei “Pūt, vējiņi!”. Savukārt par gada kostīmu mākslinieci atzīta Kristīne Pasternaka par kostīmiem izrādē “Mana skaistā lēdija”, kas iestudēta Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, kā arī par kostīmiem operai “Burvestība. Pajaci” Latvijas Nacionālajā operā un baletā.

Kategorijā “Gada gaismu mākslinieks” uzvarēja Oskars Pauliņš par darbu 2018./2019.gada sezonā Latvijas Nacionālajā teātrī, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā un baletā, kā arī par darbu Jaunajā Rīgas teātrī.

Par gada video māksliniekiem atzīti Krišs Salmanis, Toms Zeļģis, Linda Ģībiete par darbu izrādē “Ceļojums uz Ziemeļiem” Latvijas Nacionālajā teātrī. Savukārt kategorijā “Gada kustību mākslinieks” uzvarēja Jānis Purviņš un Agate Bankava par darbu izrādē “Pūt, vējiņi!”.

Par gada muzikālās partitūras autoru atzīts komponists Jēkabs Nīmanis par darbu izrādē “Ceļojums uz Ziemeļiem” Latvijas Nacionālajā teātrī un izrādē “Kliedzēji”, kas iestudēta Daugavpils teātrī.

Par gada sasniegumu oriģināldramaturģijā atzīts Artūra Dīča darbs “Randiņš ar 50 gramiem balzama” izrādei “Viņi melo labāk”, kas iestudēts “Pannas teātrī”.

Žūrijas specbalvu saņēma Valmieras Vasaras teātra festivāls par radošu un novatorisku pieeju teātra integrēšanā Valmieras pilsētvidē.

Savukārt portāla “Delfi” un Latvijas Teātra darbinieku savienības rīkotajā skatītāju simpātiju balsojumā uzvaras laurus kā gada izrāde plūca “Pūt, vējiņi!” Latvijas Nacionālajā teātrī, par gada aktrisi atzīta Liepājas teātra aktrise Inese Kučinska par Bernardas Albas lomu izrādē “Albas nams”. Savukārt skatītāju simpātiju balsojumā uzvaras laurus kategorijā “Gada aktieris” plūca Jaunā Rīgas teātra aktieris Andris Keišs par Vīlera lomu izrādē “Linda Vista”.

Tāpat “Spēlmaņu nakts” ceremonijā pasniedza bērnu un jauniešu žūrijas specbalvas, ko saņēma režisora Dmitrija Petrenko izrāde bērniem “Planēta Nr. 85” Dailes teātrī un režisores Alisjas Goigelinas izrāde pusaudžiem “Pavasaris”, kas tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla laikā kopā ar teātra trupu “Kvadrifrons”.

Šogad sezonas jauniestudējumus noskatījās, izvērtēja un laureātus izvirzīja žūrijas komisija piecu cilvēku sastāvā un to veidoja teātra kritiķe Ieva Rodiņa, teātra kritiķe Maija Svarinska, teātra kritiķis Normunds Akots, teātra kritiķis, laikraksta “Diena” žurnālists Atis Rozentāls, žurnālists un dramaturgs Uģis Segliņš.

Latvijas teātra dzīves centrālais notikums noritēja Dailes teātra dibinātāja un inscenētāja Eduarda Smiļģa dzimšanas dienā. “Spēlmaņu nakts” norisinājās jau 26.reizi un tās laikā pasniedza balvas 17 kategorijās.

Savukārt “Spēlmaņu nakts” ceremoniju Dailes teātrī veidoja režisore Marija Bērziņa, scenārija autors Artūrs Dīcis, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, video mākslinieks Artis Dzērve un producente Asnate Siliņa.

Video

Foto

Autors: Nozare.lv

24.11.2019.

“Skalbes” krīzes tālrunim cilvēki dalās ar pārdomām par pašnāvību

Martā krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes” uz bezmaksas diennakts atbalsta tālruni 67 222 922 aptuveni astotā daļa zvanītāju dalās pārdomās par pašnāvības domām, un ir labi, ka cilvēki par to runā, pārliecinājušies konsultanti. Kopējais zvanu skaits martā, salīdzinot ar februāri ir pieaudzis par 4%.

Biedrības “Skalbes” tiešsaistes psiholoģiskā atbalsta un konsultāciju sniegšanas projekta vadītāja Astra Ozola informē, ka 2021. gada martā krīžu un konsultāciju centra tālruņa konsultanti ir saņēmuši 1248 zvanus, no kuriem 988 zvani ir tieši krīzes konsultācijas (psiholoģiskā atbalsta sniegšana). Salīdzinājumam februārī šie skaitļi bija attiecīgi – 1196 un 896.

Marta intensitāte bijusi līdzīga februārim. Pirmajā mēnesī pēc Veselības ministrijas finansējuma piešķiršanas, kad tālrunis sāka darboties ar papildu jaudu, bija notikušas būtiskas pārmaiņas, un, salīdzinot ar datiem par 2020. gadu, februārī konsultāciju skaits bija dubultojies, savukārt, salīdzinot ar 2021. gada janvāri, bija vērojams zvanu pieaugums par 40%. 

“Sabiedrībā valda priekšstats, ka, ja ar satrauktu cilvēku par pašnāvības domām nerunās, tad viņam nebūšot tādas idejas. Tas ir maldīgs priekšstats, un mūsu atbalsta tālruņa konsultanti ikdienā pārliecinās par pretējo – cilvēkam ar tādām domām ir tieši jādod iespēja runāt un dalīties tajā, kas satrauc, un tas arī mazina noskaņojumu uz pašnāvību, jo cilvēks ir sācis risināt savu situāciju sarunās. Protams, vairumā gadījumu cilvēki tādas lietas demonstratīvi nedeklarē, bet tas kļūst skaidrāk sarunas gaitā” skaidro Astra Ozola.

Marta mēneša zvanu statistika parāda, ka pašnāvības domas pieminējuši 164 zvanītāji, savukārt 34 gadījumos zvanītāju runā par reālu plānu veikt pašnāvību.  28 zvanītāji norāda, ka  jau agrāk ir bijis pašnāvības mēģinājums. Novērota sakarība, ka biežāk par pašnāvības tēmu runā vīrieši, bet mēģinājumus piedzīvo sievietes.  Iepriekšēji pašnāvības mēģinājumi, tiek uzskatīti par iespējamu atkārtotu risku,  un tas var liecināt, ka tā ir aktuāla tēma par kuru ir vairāk jārunā un jāinformē sabiedrība.

A. Ozola informē, ka bezmaksas diennakts atbalsta tālrunim 67 222 922 ievērojams zvanītāju pieaugums novērots Lieldienu laikā un pēc tām, un liela ietekme ir COVID-19 apstākļiem un neskaidrībai nākotnē, daudzus cilvēkus satrauc neziņa. 

“Pilnīgi jauna tendence pēdējā laikā ir intelektuāli spēcīgu un erudītu cilvēku zvanu pieaugums. Tie ir ļoti inteliģenti cilvēki, kas, acīmredzot, agrāk ir paši sekmīgi tikuši ar galā, bet pēdējā laikā izjūt vajadzību meklēt palīdzību,” skaidro psiholoģiskā atbalsta un konsultāciju sniegšanas projekta vadītāja.

Joprojām viena saruna parasti ilgst 20 līdz 30 minūtes, taču detalizētāk sarunas ilgums var svārstīties no dažām minūtēm informatīva zvana gadījumā līdz pat 45 minūtēm psiholoģiska atbalsta sniegšanas gadījumā, bet atsevišķos gadījumos arī ilgāk. Naktīs zvanu ir mazāk, bet sarunas parasti ir garākas.

Sarunas gaitā krīžu konsultants palīdz zvanītājam atbrīvot spēcīgās emocijas un strukturēt smagās pārdomas, kā rezultātā klientam ir skaidrāks, sakārtotāks un mierīgāks skats uz savu situāciju. Saruna ļauj ieraudzīt potenciālo risinājumu situācijai vai paskatīties uz to no jauna, kas palīdz zvanītājam izdarīt pirmos soļus sev svarīgus lēmumu pieņemšanā, skaidro A.Ozola. Tomēr jāatgādina, ka krīzes tālruņa pakalpojums neaizstāj nepieciešamību vērsties pēc papildus palīdzības pie mentālās veselības speciālistiem, psihologiem, psihoterapeitiem, psihiatriem un ģimenes ārstiem, ilgstošas un komplicētas mentālās veselības traucējumu gadījumos. 

Pateicoties Veselības ministrijas atbalstam, kopš šā gada 1. februāra krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes” bezmaksas diennakts atbalsta tālrunis 67 222 922, kas nodrošina plašāku operatīvo psiholoģisko atbalstu Latvijas iedzīvotājiem, sāka darboties ar papildu jaudu. Līdztekus informēšanas kampaņai, centram tika piesaistīti psihologi un īpaši apmācīti krīzes konsultanti, kuri zvanus turpina pieņemt visu diennakti.

“Simfoniskais hits ar Goran Gora aicina” atklāt Emīla Dārziņa “Melanholiskā valša” noslēpumus!

Trešdien, 21. aprīlī, plkst. 19.00 Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO), somu diriģents Tāvi Oramo un stāstnieks Goran Gora klausītājiem tiešsaistē no Lielās ģildes piedāvās bez maksas skatīties multimediālo koncertu no cikla “Simfoniskais hits ar Goran Gora”. Klausītāji gan muzikāli, gan vizuāli ar komiksu estētikā veidotiem video tiks iepazīstināti ar somu komponista Žana Sibēliusa “Tuonelas gulbi” un Sesto simfoniju, kā arī ar latviešu pazīstamāko valsi – Emīla Dārziņa “Melanholisko valsi”.

“Simfoniskais hits ar Goran Gora” ir multimediāls koncertcikls ar pievienoto izglītojošo vērtību, kuru LNSO klausītājiem piedāvā jau kopš 2014. gada. Tas visupirms domāts jauniešiem, taču dod iespēju arī jebkura cita vecuma interesantiem bez pieredzes klasiskās mūzikas baudīšanā aizraujošā veidā iepazīt šo mūzikas jomu. 

Cikla koncertos dziesminieks Goran Gora klausītājiem atklāj skaņdarba rašanās laikmeta kontekstu, zīmīgākās vēsturiskās detaļas, komponista dzīvesstāstu, kā arī interesantas skaniskas nianses, kurām jāpievērš uzmanība mūzikas klausīšanās laikā. Asprātīgo, viegli uztveramo stāstu autors ir rakstnieks Jānis Joņevs — “Jelgava-94” autors un JRT daudzsēriju mākslas filmas “Aģentūra” scenārija līdzautors. Animāciju idejas autors ir Purvīša balvas laureāts, mākslinieks Krišs Salmanis, un animāciju režisors ir daudzu izcilu multimediālu uzvedumu autors Roberts Rubīns. 

21. aprīļa koncertā līdzās tiks likti Emīls Dārziņš (1875–1910) un Žans Sibēliuss (1865–1957) – divi komponisti, kuru attiecības ir sarežģītas. Emīlam Dārziņam liktenīgu nelaimi nesa somu kolēģa “Tuonelas gulbis” – tieši šī opusa atdarinājumu piedēvēja Dārziņa skaņdarbam “Vientuļā priede”. Jūtīgais komponists, sagrauts par tādu apvainojumu, sadedzināja partitūru kamīna liesmās. Tā nu nekad neuzzināsim, kā skanēja Dārziņa “Vientuļā priede”, taču mums vismaz palicis izcilais, jūtīga lirisma pilnais “Melanholiskais valsis”, kura partitūru izdevās atjaunot. Koncertā varēsim dzirdēt arī Dārziņa mūzai liktenīgo Sibēliusa poēmu “Tuonelas gulbis”. Programmu vainagos Sibēliusa Sestā simfonija. Zīmīgi, ka visas kompozīcijas LNSO izpildīs Sibēliusa tautieša – jaunā somu multitalanta Tāvi Oramo vadībā.

Pateicoties mūsdienīgajai pieejai mūzikas atskaņojumos, Tāvi Oramo reputācija kritiķu acīs uzņem straujus apgriezienus, solot viņam spožu nākotni. Kā rezidences mākslinieks viņš darbojies somu orķestrī Tapiola Sinfonietta, savukārt 2020. gadā bijis VocalEspoo festivāla mākslinieciskais direktors. Oramo ir arī atzīts tenors. Diriģēšanas un dziedāšanas dubultā loma, kā arī klarnetista un elektroniskās mūzikas radītāja prasmes spēcīgi ietekmē Oramo repertuāra izvēli, sākot no improvizācijas līdz daudzdisciplīnu sadarbībai.

Koncerta tiešraidi trešdien, 21. aprīlī no plkst. 19.00 – 20.00 bez maksas būs iespēja skatīties

LNSO mājaslapā – https://www.lnso.lv/

Facebook profilā – https://www.facebook.com/LNSO.lv un YouTube kontā – https://www.youtube.com/user/LNSO1926

Cikla koncerti notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

“Seksa un lielpilsētas” autore sākusi attiecības ar trīs reizes jaunāku modeli (+VIDEO)

Tik daudzu sieviešu iemīļotā romāna “Sekss un lielpilsēta” autore Kendaisa Bušnela (63) ir uzsākusi attiecības ar 21 gadu vecu modeli!

Pāris ir iepazinies šopavasar modes nedēļas ietvaros un kopš tā laika esot nešķirami. Jaunā vīrieša vārds plašākai publikai netiek atklāts, rakstnieces paziņa atklāj, ka Kendaisa iepazīstas tuvāk ar jauno vīrieti, bet autorei esot vēl kāds pielūdzējs, kuram ir 91 gads.

Video

Kendaisai Bušnelai ir bijusi 10 gadus ilga laulība (no 2002. līdz 2012. gadam) ar kādreizējo baletdejotāju Čārlzu Askegardu.

Kendaisa nekautrējas atzīt, ka šobrīd pilntiesīgi izbauda brīvas dāmas statusu: “Es neeju uz randiņiem un neesmu attiecībās. Es nesaku, ka to vairs nedarīšu, bet jo es kļūstu vecāka, jo mazāk par to satraucos.”

“Ryanair” atsāk lidojumus no lidostas “Rīga”

No šodienas regulāros starptautiskos lidojumus no un uz starptautsko lidostu “Rīga” atsāk Īrijas zemo cenu aviokompānija “Ryanair”, informē VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” Komunikācijas vienības vadītāja Laura Kulakova.

Pēc viņas paustā, pirmais “Ryanair” lidojums no Rīgas notiks uz Austrijas galvaspilsētu Vīni, taču jau tuvākajā laikā aviokompānija plāno sākt lidojumus arī uz citiem galamērķiem – Londonu, Berlīni, Dublinu, Milānu, Briseli, Mančestru, Edinburgu, Istmidlendsu un Pafu.

Kulakova pavēstīja, ka kopumā no nākamās nedēļas lidostas “Rīga” ir iespējams doties uz vairāk nekā 30 galamērķiem un lidojumus nodrošina “Ryanair”, Ungārijas zemo cenu aviokompānija “Wizz Air”, nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, Vācijas aviokompānija “Lufthansa” un Somijas gaisa pārvadātājs “Finnair”.

Vienlaikus lidostas pārstāve atgādina, ka starptautiskie pasažieru lidojumi uz Latviju ir aizliegti no valstīm, kur kumulatīvais Covid-19 14 dienu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 25. Lidostā aicina pasažierus rūpīgi apsvērt ceļošanas nepieciešamību un pirms aviobiļešu iegādes pārliecināties, vai lidojums nav plānots no/uz valsti, kura atrodas aizliegto valstu grupā.

Tāpat lidostā atgādina, ka, plānojot doties ceļojumā, pasažieriem rūpīgi jāiepazīstas gan ar lidostas, gan aviokompānijas izvirzītajām epidemioloģiskās drošības prasībām, gan uzturēšanās ierobežojumiem galamērķa valstī. Piemēram, nacionālās aviokompānijas “airBaltic” gaisa kuģos netiek ielaistas personas, kuru ķermeņa temperatūra pārsniedz 37,8 grādus. Temperatūras kontrole pasažieriem tiek veikta lidostā pirms drošības kontroles zonas.

Kulakova uzsvēra, ka uzturoties lidostā “Rīga”, pasažieriem obligāti jānēsā sejas maska, savukārt ieeja terminālī atļauta tikai pasažieriem ar iekāpšanas kartēm – sagaidītāji un pavadītāji terminālī uzturēties nevar. Lidosta arī aicina pasažierus ievērot distancēšanos tur, kur tas ir iespējams, kā arī regulāri mazgāt un dezinficēt rokas.

Jau ziņots, ka, pakāpeniski pieaugot lidojumu skaitam un atveroties jauniem galamērķiem, maijā lidosta “Rīga” apkalpoja 10 308 pasažierus – par 7248 pasažieriem vairāk nekā aprīlī. Tomēr apkalpoto pasažieru skaita kritums maijā, salīdzinot ar 2019.gadu, joprojām ir ievērojams – 98,6%.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, lidostā “Rīga” apkalpoto pasažieru skaits samazinājies par 54,7%.

 

Autors: nozare.lv

28.06.2020.

“Rolling Stones” piedalīsies virtuālā koncertā mediķu atbalstam (+VIDEO)

Leģendārā rokgrupa “Rolling Stones” un daudzas citas mūzikas zvaigznes, arī Teilore Svifta un Billija Ailiša, sestdien uzstāsies virtuālā koncertā, kas tiks pārraidīts visā pasaulē, lai atbalstītu cīņā ar koronavīrusu iesaistītos veselības aprūpes darbiniekus.

Pasākumu rīko starptautiskā aktīvistu platforma “Global Citizen” sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) un amerikāņu popzvaigzni “Lady Gaga”, un tā mērķis ir “radīt globālās vienotības brīdi cīņā, lai apturētu Covid-19”, sacīja “Global Citizen” vadītājs Hjū Evanss.

Slavenību vidū, kas piedalīsies šajā pasākumā, ir arī Selīna Diona, Eltons Džons, Pols Makartnijs un Stīvijs Vonders.

Pēc sešu stundu garā notikuma, kas tiks straumēts, sekos televīzijas pārraide, un tajā piedalīsies tādas zvaigznes kā “Christine and the Queens”, aktieri Dons Čīdls un Semjuels Džeksons, futbola zvaigzne Magana Repīno.

Līdzās veselības aprūpes darbinieku godināšanai “Global Citizen” ar šo pasākumu vēlas vairot atbalstu lokāla mēroga labdarības organizācijām.

“Global Citizen” arī mudina filantropus un valdības atbalstīt PVO tās centienos apturēt Covid-19 krīzi, organizācijai norādot, ka tā šai ANO struktūrai jau savākusi 35 miljonus dolāru.

Nekādu konkrētāku informāciju par zvaigžņu līdzdalības aspektiem “Global Citizen” pagaidām nav izziņojusi.

Ar ideju par šādu globālu pasākumu pagājušajā mēnesī klajā nāca grupas “Coldplay” mūziķis Kriss Mārtins koncertā, kas starptautiskā projekta “Together, At Home” tika pārraidīts sociālajā tīklā “Instagram”.

Sestdienas pasākumā piedalīsies vismaz 107 mākslinieki, sacīja Evanss.

Video

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

“Rolling Stones” laiž klajā jaunu dziesmu, kas sasaucas ar dzīvi pandēmijas laikā! (+VIDEO)

Leģendārā rokgrupa “Rolling Stones” nākusi klajā ar jaunu dziesmu, kas, pēc grupas domām, lieliski sasaucas ar pandēmijas laiku.

“Rolling Stones” jauno četras minūtes garos dziesmu “Living in Ghost Town” laidusi klajā ceturtdien.

“Es esmu spoks, dzīvoju spoku pilsētā, tu vari meklēt mani, bet es nevaru tikt atrasts,” dzied Miks Džegers, kurš sarakstījis šo dziesmu kopā ar ģitāristu Kītu Ričardsu.

“Rolling Stones” skaidroja, ka pie šīs dziesmas strādāja jau pirms visā pasaulē jaunā koronavīrusa dēļ tika noteikti ierobežojumi cilvēku kustībai un slēgti uzņēmumi, un nolēmuši pārskatīt to no jauna, atrodoties izolācijā, pieņemot, ka tā sasauksies ar pašreizējo situāciju pasaulē.

Video

“Rolling Stones” nesen pievienojās daudzām citām mūzikas zvaigznēm virtuālajā koncertā “One World: Together At Home”.

Pasākumu rīkoja starptautiskā aktīvistu platforma “Global Citizen” sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) un amerikāņu popzvaigzni “Lady Gaga”, un tā mērķis bija “radīt globālās vienotības brīdi cīņā, lai apturētu Covid-19”.

Koncerts tika pārraidīts lielākajos televīzijas tīklos visā pasaulē un to vadīja ASV televīzijas šovu personības komiķi Džimijs Felons, Džimijs Kimels un Stīvens Kolberts.

Autors: nozare.lv

“Rīta Panorāma” pārsteidz ar repu! (+VIDEO)

Vai tu jau redzēji kā LTV “Rīta Panorāmas” moderators Dāvis Valdnieks piektdienas, 8. februārī skatītājus un viesus pārsteidz ar savām repa prasmēm?

Reperi Edavārdi un Ansis viesojās “Rīta Panorāmā” lai informētu skatītājus par gaidāmo “Republikas tūri”, tajā piedalās arī tādi mūziķi jeb reperi, kā Ozols un talantīgā Viņa, viesi izaicināja Valdnieku izmēģināt savus spēkus šajā mūzikas lauciņā un viņš izaicinājumu arī pieņēma! Video izpelnījies atziņu sociālajos tīklos un cilvēki ir patiesi pārsteigti, ka moderators tik veiksmīgi ticis galā ar šo negaidīto uzdevumu! 

Vai tevi pārsteidza moderator’ Dāvja Valdnieka repošanas prasmes?

Video

Iedvesmojoties no profesionālajiem hiphopa māksliniekiem Edavārdi un ansis, savus spēkus šajā muzikas žanrā šorīt…

Geplaatst door LTV Ziņu Dienests op Donderdag 7 februari 2019

Autors: Dieviete.lv

“Reāli sliktie puiši” Dailes teātrī

Režisors Dž.Dž.Džilindžers Dailes teātrī iestudē Reja Kūnija un Maikla Kūnija reāli smieklīgu komēdiju „Reāli sliktie puiši”. Tās pirmizrāde Lielajā zālē paredzēta 15.maijā.

Tomu un Lindu gaida ļoti atbildīgs brīdis – viņi gatavojas adoptēt bērnu. Viņi ir izstudējuši visu, kas attiecas uz drošības noteikumiem: elektroierīcēm, pirmās palīdzības aptieciņām, saldumiem un durstīgām puķēm. Šī ir laimīgākā diena Toma un Lindas dzīvē – vai arī tā tāda būtu, ja Toma sasodītie brāļi nebūtu nolēmuši palīdzēt. Šīs palīdzības rezultātā sākas īsts juceklis ar nelegāliem imigrantiem, kontrabandas cigaretēm un nozagtu līķi. Sliktāk taču vairs nevar būt? O, nē, var gan! Spēlē vēl iesaistās īsts krievu mafijas bandīts. Un tad gan viss paliek diezgan sarežģīti. Bet vēl jau nav vakars!

Topošajā komēdijā lomas atveidos Kaspars Zāle (Toms Kervuds), Aldis Siliņš (Diks Kervuds), Edijs Zalaks (Gerijs Kervuds), Dārta Daneviča (Linda Kervuda), Inita Dzelme (Ketrīna), Juris Bartkevičs (Andrāšs), Artis Robežnieks (Konstebls Daunss), Sarmīte Rubule (Misis Potere) un Gints Grāvelis (Boriss).

Kopā ar režisoru Dž.Dž.Džilindžeru jauniestudējumu veido scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe un režisora asistente Inga Krasovska, kā arī gaismu mākslinieks Igors Kapustins.

“Prāta vētra” uz laiku atceļ tūri Krievijā (+VIDEO)

Grupas “Prāta vētra” koncerti Krievijā šajos apstākļos nenotiks, sociālo tīklu platformā “Instagram” paziņojusi grupa.

Par minēto grupa informējusi “Instagram” latviešu valodā vēstošajā kontā, savukārt krievvalodīgajā kontā grupas ieraksts vēsta par to, ka tūre ir nevis atcelta, bet pārcelta. Mūziķi saviem sekotājiem akcentē, ka “apstākļi ir spēcīgāki par viņiem” un ka līdzko būs informācija par pārceltajiem tūres datumiem, tie tiks izziņoti. Līdz tam “Prāta vētra” faniem apsolījusi “būt tuvāk tiešsaistē, ticot, ka viss būs labi”.

“Prāta vētrai” no marta sākuma bija plānota albuma “Gads bez kalendāra” tūre Krievijā, apmeklējot vairāk nekā desmit pilsētas.

Ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu, sociālajos tīklos izvērsās diskusijas, cik nošķirta patiesībā ir politika un mūzika un attiecīgi – vai Latvijas grupai vajadzētu doties šajā koncertturnejā.

Video

Situācija Ukrainā ir saasinājusies pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pirmdienas lēmuma atzīt tā dēvēto Donbasa “tautas republiku” neatkarību. Otrdien Krievijas Federācijas padome, pamatojoties uz Putina lūgumu, pilnvaroja viņu oficiālai karaspēka ievešanai jau astoņus gadus faktiski okupētajās teritorijās Ukrainas austrumos, turklāt Putins ir paziņojis, ka šīs “republikas” pretendē uz lielāku teritoriju nekā to pašreizējās robežas, tāpēc ir bažas par aktīvas karadarbības sākšanos.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, “Prāta vētra” 2015.gadā jau bija nonākusi līdzīgā situācijā, kad grupai bija jāizšķiras, vai doties tūrē pa Krievijas pilsētām, prezentējot albumu “7 Steps of Fresh Air”.

Toreiz grupas līderis Renārs Kaupers intervijā telekanālam LNT izteicās, ka, sākoties Ukrainas un Krievijas militārajam konfliktam, grupa nopietni domājusi, vai koncertēt Krievijā. Grupa izšķīrusies saites ar Krieviju nesaraut, un Kaupers šādam lēmumam pamatojumu radis Bībelē, kur “nevienā brīdī nav minēts, ka tev kādam būtu jāpagriež mugura”.

“Prāta vētra” nāk klajā ar paziņojumu, kurā nosoda Putina agresiju

Foto: Ekrānbilde no Instagram

Grupa “Prāta vētra” skaidro, ka kategoriski nosoda Putina agresiju Ukrainā. Grupas “Instagram” kontā tika publicēts ziņojums, kurā grupa nosoda Putina noziedzīgo darbību Ukrainā. 

“Mīļe draugi, grupas “Prāta Vētra” uzticamie klausītāji! Mēs vienmēr esam centušies būt apolitiski, taču šis brīdis pieprasa stingru pozīciju. Mēs viennozīmigi nosodām Kremļa agresiju un iestājamies par Ukrainas brīvību un suverenitāti. Apbrīnojam ukraiņu drosmi un pašaizliedzību aizstāvot savu zemi un ļoti līdzpārdzīvojam par visu ukraiņu tautu.

Tāpat mēs pārdzīvojam arī par tiem draugiem un “Prāta vētras” faniem no Krievijas, kuri mums raksta, ka izjūt dziļu kaunu un izmisumu par notiekošo, un ka viens agresīvs diktators var nostādīt visu tautu un Krievijas nākotni neapskaužamā situacijā. Mēs esam, kopā arī ar jums. Gribam atkārtoti uzsvērt, ka visi iecerētie pavasara koncerti Krievijā ir atcelti. Arī jebkādi nākotnes plāni kara situācijā ir vienkārši neapspriežami.

Nezaudējot ticību, ka gaisma ņems uzvaru pār tumsu, jūsu “Prāta Vētra”, teikts paziņojumā.

Foto

“Prāta vētra” izziņo vasaras koncerttūri, kuru Ukrainas bēgļi varēs apmeklēt bez maksas! (+VIDEO)

No jūlija līdz augustam norisināsies grupas “Prāta vērta” koncerttūre pa Latvijas pilsētām, un gaidāmos koncertus bez maksas varēs apmeklēt Ukrainas bēgļi, liecina informācija apvienības tīmekļvietnē.

Grupa norāda, ka vasaras koncerttūre “Gads bez kalendāra” būs iespēja atbalstīt tos, kuru mājas izpostījis karš. Ukraiņi, kurus uz Latviju atvedušas bēgļu gaitas, būšot koncertu goda viesi un varēšot tos apmeklēt bez maksas. Ieeja koncertos būšot iespējama, uzrādot Ukrainā izdotu derīgu personu apliecinošu dokumentu.

Video

Paredzēts, ka koncertos skanēs iecienītas grupas melodijas un jaunā albuma dziesmas, piemēram, “Muzikālās bankas 2021” laureāte “Tur, kur Dieva kamanas slīd”, 2021.gada radio hits “Karuseļi” un citas dziesmas kopā ar īpašajiem viesiem.

Vasaras koncerti notiks piecās Latvijas pilsētās – 23.jūlijā Jelgavā, 30.jūlijā Valmierā, 6.augustā Daugavpilī, 13.augustā Ventspilī un 20.augustā Rīgā. Biļetes uz koncertiem visā Latvijā pieejamas biļešu tirdzniecības vietnē “eKase.lv” un tirdzniecības centra “Spice” informācijas centrā.

“Positivus” programmu papildinās “Dzelzs vilks”, “The Sound Poets”, “K.Remonts” un citi

“Positivus” festivāla programmu papildinās “Dzelzs vilks”, “The Sound Poets”, “K.Remonts” un citi.

Grupas “Dzelzs vilks” vairāk nekā 20 gadus ilgā karjera, trīspadsmit studijas albumi, septiņas Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas, dzīvie koncerti un fanu mīlestība, pēc Igolnieces teiktā, ļauj grupu “Dzelzs vilks” saukt par vienu no visu laiku labākajām Latvijas rokgrupām. Pēc vairāku gadu pauzes grupa atgriezīsies “Positivus”, lai izpildītu ne tikai savus hitus, bet arī jaunas dziesmas no “Dzelzs vilka Jauno Jāņu orķestra” nesen izdotā konceptuālā albuma “Kālabad”. 
Grupa “The Sound Poets” 2013.gadu uzsāka ar debijas albuma “Tavs stāsts” izdošanu. Albums saņēmis “Zelta mikrofona” apbalvojumu nominācijā “Gada Labākais Pop-rok albums”. “The Sound Poets” pazīstamākās dziesmas “Kalniem pāri” un “Tavs stāsts” ne tikai ilgstoši noturas pašmāju radio topos, bet jau iemantojušas uzmanību starp kaimiņu valstu klausītājiem. 
“K.Remonts” pamatoti uzskatāma par vienu no neparastākajām pagājušā gadsimta 80.gadu apvienībām latviešu rokmūzikā, pateicoties dziesmām, kas izcēlās ne tik vien ar komplicētu melodisko un tembrālo uzbūvi un līdz tam nepieredzēti daudzveidīgu muzikālo dramaturģiju, bet arī nopietnas laikabiedru dzejas izmantojumu. 
Viena no jaunajām pašmāju grupām alternatīvās indī mūzikas apvienība “Carnival Youth” tika izveidota 2011.gadā un jau uzstājusies ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. 10.maijā “Carnival Youth” spēlēs savā pirmajā starptautiskajā festivālā Rietumeiropā – “The Great Escape”, kas notiek Braitonā, Lielbritānijā. 26.maijā grupa izdos savu debijas minialbumu “Never Have Enough”. 
“Das Sonntags Legion”, pēc Igolnieces teiktā, ir, iespējams, vienīgais psihodēliskās folkmūzikas orķestris Latvijā, kurā apvienojušies mūziķi no tādām grupām kā “Inokentijs Mārpls”, “S.I.L.S.”, “Soundarcade”. 
Sākuši kopā muzicēt vien pašā 2012.gada izskaņā, jau iepriekšējā vasarā “Laika suns” sevi pieteica kā, iespējams, šobrīd labāko rokgrupu Latvijā, pastāstīja Igolniece. Grupā ir apvienojušies jau pieredzējuši mūziķi no vairākiem pazīstamiem ansambļiem – Arnis Račinskis no “Mofo”, “Kuba” u.c., Kārlis Butins no “Parara”, Kārlis Strūbergs no “Momend” un Pēteris Lunde no “The Sound Poets”, “Pienvedēja piedzīvojumiem”. 
“Positivus” festivālā šogad uzstāsies arī “Kraftwerk”, Bastille, Ellija Goldinga, “The Kooks”, “The 1975”, “Daughter”, Laura Mvula, “Junip”, “Temples”, “Of Montral”, “MØ”, “You me at six”, “Kid Karate”, “Birth of joy”, “King Charles”, “Pompeya”, “FM Belfast”, kā arī “And so I watvh you from afar”, “Elbow”, “AlunaGeorge”, “Future Islands” un citi. 

“Positivus” mākslinieku sarakstu papildina arī “Elbow”

“Positivus” festivālā, kas šogad notiks no 18.jūlija līdz 20.jūlijam, uzstāsies arī grupa “Elbow”, Anna Kelvi, “Future Islands”, “AlunaGeorge”, Čets Feikers un “NONONO”.

Elbow

“Elbow” ir viena no retajām grupām, kuru klausoties raud arī īsti vīrieši. Tā iespēju uzstāties miljardu auditorijas priekšā esot nopelnījusi ar pacietīgu un kvalitatīvu darbu. “Elbow” ir ierakstījuši Londonas Olimpisko spēļu himnu “First Steps”, 2008.gadā ieguvuši “Mercury” balvu. Grupa kā galvenie mākslinieki spēlējuši uz Glastonberijas skatuves. Martā klajā nāca sestais apvienības albums “The Take Off And Landing Of Everything”, kas saņēmusi pozitīvas kritiķu un klausītāju atsauksmes. 

Anna Kalvi kopš 2011.gada rudens, kad pirmo reizi viesojās Latvijā, tikusi nominēta “Mercury” un “BRIT Awards” balvām, ierakstījusi dziesmu ar grupu “Noah And The Whale” un izdevusi kritiķu atzīto albumu “One Breath”. 

“Future Islands” singli tikuši izdoti jau 2006.gadā, taču tikai līdz ar šī gada martā izdoto “Singles”, kā arī pateicoties priekšnesumiem ASV vakara šovos, grupai izdevies nokļūt plašākā apritē. Apvienības firmas zīme ir tās vokālista Gerita Velmersa zemais, aizsmakušais un trauslais vokāls. 

“AlunaGeorge” ir vieni no interesantākajiem Lielbritānijas elektroniskās mūzikas pārstāvjiem. Apvienība ir 2.vietas ieguvēji “BBC Sound of 2013” un “BRIT Awards 2014” nominanti. “AlunaGeorge” savā mūzikā sakausē deviņdesmito gadu R&B, mūsdienu popmūzikas, “UK Garage” un hausmūzikas ietekmes, dekorējot tās ar Alunas Frensisas vokālu. 

2012.gadā Austrālijas “Rolling Stone” Četa Feikera debijas EP “Thinking In Textures” atzina par labāko neatkarīgo ierakstu. Pērn viņa dziesma tika izmantota ASV “Super Bowl” translācijas reklāmas pauzes laikā, savukārt šogad Feikers aktīvi strādā pie lielāku skatuvju iekarošanas arī Eiropā. To nodrošināt palīdz kritiķu augsti vērtētais debijas albums “Built On Glass” un tā vadošais singls “Talk Is Cheap”. 

Zviedru indīpopa pārstāvji “NONONO” savā salīdzinoši īsajā karjerā, kas aizsākās 2012.gada pavasarī, jau paspējuši sevi pierādīt kā ļoti lipīgu un pozitīvu melodiju radīšanas meistarus. Tam lielisks piemērs ir grupas hits “Pumpin Blood”. 

“Positivus” festivālā šogad uzstāsies arī “Kraftwerk”, Bastille, Ellija Goldinga, “The Kooks”, “The 1975”, “Daughter”, Laura Mvula, “Junip”, “Temples”, “Of Montral”, “MØ”, “You me at six”, “Kid Karate”, “Birth of joy”, “King Charles”, “Pompeya”, “FM Belfast”, kā arī “And so I watvh you from afar”. 

“Positivus” festivālā uzstāsies arī “The Kooks”, “Daughter”, “of Montreal” un “Birth Of Joy”

Salacgrīvā “Positivus” festivālā uzstāsies arī “The Kooks”, “Daughter”, “of Montreal” un “Birth Of Joy”, informēja festivāla rīkotāji.

The Kooks

Minētās grupas papildinās programmu līdzās iepriekš izziņotajām grupām “Kraftwerk”, “Bastille”, “Laura Mvula”, “The 1975” un “Kid Karate”. 
“The Kooks”, kas šogad plāno laist klajā jaunu ierakstu, ir bijusi ilgi gaidīta “Positivus” festivālā, stāstīja festivāla pārstāvji. Kopš 2012.gada grupa nav uzstājusies nevienā festivālā. “The Kooks” debijas albums “Inside In/ Inside Out” uzskatāms par vienu no jaunās tūkstošgades indī mūzikas pērlēm. Ar savu otro un trešo albumu – “Konk” 2008.gadā un “Junk of Heart” 2011.gadā “The Kooks” nostiprināja savu indī poproka smagsvara grupas statusu. Grupas kontā ir divi “Top 5” albumi, kā arī vairāki “Top 40” singli. 
Par “Daughter” panākumiem liecina tās līgums ar ierakstu kompāniju “4AD”, kuras paspārnē ir tādas grupas kā “The National”, “Grimes”, “Bon Iver”, “Camera Obscura” u.c. Viņu mūzika izmantota vairāku ASV seriālu, piemēram, “Grejas anatomija”, skaņu celiņiem, kā arī daudzos BBC seriālos. Grupas dziesma “Youth” tika izmantota “Tour de France” reklāmas klipam. Grupas uzstāšanās pagājušā gada Glastonberijas festivālā uz “John Peel” skatuves tika nosaukta par vienu no 2013.gada spilgtākajiem Glastonberijas koncertiem. 
“of Montreal” solists Kevins Barns grupas pastāvēšanas laikā ir sarakstījis daudz popmūzikas dziesmu. Mākslinieku avangardiskajās performancēs tiek iekļautas kāzu kleitas, ķekatas un daudzi citi šova elementi. Grupas muzikālajam stilam gadu gaitā attīstoties, tā ieguvusi svaigu un stilīgu elektronikas, fanka, glemroka un afrobīta skanējuma sajaukumu, iedvesmojoties no “Prince” un Deivida Bovija. Vēlākajos darbos izteiktāk jūtami esot arī krautroka elementi. 
Nīderlandiešu psihodēliskie rokeri “Birth Of Joy”, iedvesmojoties no psihodēlijas, blūza un rokenrola, aiznes klausītājus uz laiku, kad skanēja grupas “MC5”, “The Doors” un “Pink Floyd”. “Birth of Joy” savos skaņdarbos izmanto arī modernus “stoner”, “grunge” un panka mūzikas elementus, radot unikālu un inovatīvu skanējumu. 
Jau ziņots, ka “Positivus” festivāls šogad notiks trīs dienas – 18.jūlijā, 19.jūlijā un 20.jūlijā Salacgrīvā. Starp festivāla galvenajiem māksliniekiem būs vācu elektroniskās mūzikas grupa “Kraftwerk”, kas sestdien, 19.jūlijā, uz galvenās “Lattelecom” skatuves sniegs trīsdimensiju šovu. 
“Positivus” festivāls ir lielākais un nozīmīgākais mūzikas un mākslas festivāls Baltijā, kas šogad norisināsies jau astoto reizi. 

“Positivus kinoteātrī” varēsi izbaudīt kino klasikas šedevrus

Šī gada Positivus festivāla kinoteātra programmā atskatīsimies uz spilgtiem pasaules un latviešu kino klasikas darbiem, kas ir iedvesmojuši vairākas paaudzes. Programmu papildinās arī jaunākie latviešu un ārzemju animācijas, īsfilmu un pilnmetrāžas meistardabi. Programma izcelsies arī ar īpašām diskusijām un sarunām filmu starplaikos, kurās piedalīsies režisori, producenti, kuratori un citi ar kino saistīti profesionāļi. Kinoteātra draugs jau otru gadu ir Ādažu Čipsi, kas rūpējas par to, lai kino skatīšanās ir īpaši komfortabla un garšīga.

Esam priecīgi pieteikt jaunus kino sadarbības partnerus, to skaitā Rīgas Starptautisko kino festivālu, kas piedāvās īpašu Ziemeļvalstu filmu programmu bērniem un jauniešiem, kā arī kinoteātri “Kino Bize”, kas festivāla laikā sniegs iespēju baudīt pasaules kino klasiku – izcilu autoru, režisoru un aktieru darbus. Savukārt Nacionālais Kino centrs kino gardēžiem piedāvās ieskatu latviešu kino klasikā ar tādām nesen restaurētām filmām kā pašmāju režisoru Gunāra Cilinska un Vara Braslas filmu “Ezera Sonāte” un Aleksandra Leimaņa filmu “Vella Kalpi”. 

Dokumentālā kino ciklā varēs redzēt filmas par izcilām latviešu personībām, piemēram, Kristas Burānes jaunāko darbu “Māra”, kas ir stāsts par teātra režisori Māru Ķimeli, Ginta Grūbes “Vairāk nekā dzīve”, kas ieskatās režisora Alvja Hermaņa radošajā procesā, kā arī Olafa Okunova “Teritorija. Vija Celmiņš” – stāsts par pasaulē slaveno latviešu gleznotāju Viju Celmiņš, kā arī daudzas citas. 

Mūsu ikgadējie sadarbības partneri un draugi – starptautiskais kino festivāls 2ANNAS piedāvās plašu filmu programmu, kas izcels pēdējā laika aktuālākos virtuālās vides video no Baltijas, sniegs ieskatu pārsteidzoši radošajā Latvijas mūzikas video industrijas veikumā, kā arī izklaidēs skatītājus ar svaigu kravu pasaules asprātīgākajām, skaistākajām un, iespējams, labākajām īsfilmām, kas tapušas pēdējo pāris gadu laikā.  Pēc katras programmas 2ANNAS aicinās skatītājus uzkavēties un apspriest redzēto. Diskusijās piedalīsies arī filmu autori, programmu veidotāji un kuratori no festivāla radošās komandas, kā arī kolēģi no ārvalstu sadraudzības festivāliem. 

Pilna Ādažu Čipšu kinoteātra programma tiks izziņota drīzumā. 

Festivāla trīs dienu biļete bez teltsvietas maksā EUR 57 un ar teltsvietu EUR 63. Biļetes nopērkamaswww.positivusfestival.com, „Biļešu Serviss” kasēs un Nordea bankomātos. Tuvojoties festivālam, biļešu cena pieaugs. 

“Pingvīnu sindroms”

No kādiem populārzinātniskiem pastāstiem esam dzirdējuši un pat redzājuši par Antarktīdas galvenajiem iemītniekiem: pingvīniem. Tie ir bara-putni, un dziļā vietulībā šāds indivīds ātri vien mirst- salā, putenī, emocionālajā trūkumā. Un…

 

… tad šie spārnaiņi reizēm rīkojas šādi. Kad uznāk putenis pie -40 grādiem virs ledājiem, tad visi saspiežas barā. Lai šos bargos laika apstākļus pārlaistu pāri galvai, tiešā nozīmē. Ja tomēr kāds uzdrošinās aiziet no bara savā, tā teikt, dzīvē- tad pārējie cenšas aizklīdeni atgriezt atpakaļ barā. Taču, ja vietulis uzstājībā vēlas par tādu aizvien palikt- tad pats tiek izstumts no bara uz visiem laikiem. Un: ja dažu dienu laikā netiek atrasts kāds cits bars, kur tiek vēlīgi sagaidīts, tad pavisam aiziet bojā caur salu un vientulību.

 

Cilvēku vidū visas lietas ir daudz savadākas, tomēr arī te ir jaušamas “pingvīnu bara” pazīmes. Tēma ir aizvien par to pašu: “masa” un indivīds.

 

Jāsaka uz reizi- “homo sapiens” vidē vientulīgie (vairāk vai mazāk) ir tie, kas tiecas uzņemties līdera lomu. “Masa” velkas aiz viņa. Reizēm šī līderība ir tik ekstravaganta, ka apkārtējie ne uz reizi saprot viņa lietas. Daudzreiz atklāsme notiek tikai pēc dižā varoņa aiziešanas citā saulē. “Pravietis tēvzemē netiek cienīts”, un tā tas ir.

 

Un to apzinās visi- kas sagatavojušies iet savu ceļu jeb šķērsām straumei. Pasaulē ir iekārtos: ka vienlaikus nepieciešami pa straumi peldētāji un savādākiem. Viens bez otriem neva iztikt. Veicēji, reizēm sevi garīgi sadedzinot sevi, aizvien atraujas no “masas”. Kā gan savādāk, viņiem ir tā misija – lauzt jaunus ceļus. Priekš “masas”, kas jau seko pa iemītām sliedēm.

 

Realitātē tas ir tā- viens trakais kaut ko (priekšmetu, ideju, mākslu, šovu) izgudro, tad pārējie sāk to pieņemt un “tērēt”. Viens Francijā izgudroja to peldtērpu- ko sauc par bikini, uzvilka mugurā burlesku aktrisēm turpat Parīzes priekšpilsētā, kā arī viena slavena aktrise pazīmējās šādā tērpā (visiem saņemot par to dāsnu honorāru). Idejas autors iekāpa caur to miljonāru aprindās. Pludmales mode nu jau 70 gadus aizgājusi vienā virzienā, un, šķiet, turpināsies vēl gadus 30…

 

Pietika Pamelai Andersonei pēc kārtējās nakts “party” nākamajā rītā grūtā prātā uzvilkt, lai aizkrietu “salāpīties” uz veikalu – pa ceļam kājās paķerot vecmāmiņas aizvēsturiskos apavus, kaut kādus bezpapēža zābakus. Protams, visur esošie paparaci – jeb slepenie fotogrāfi, kas aizvien dežūrē pie slavenību namdurvīm, šo (“kas kājās”) piefiksēja. Un … neilgā laikā daudzām jaunavām un pat pusaudzēm gribējās šādus pašus mīkstus zābaciņus. Momentā ASV industrija noreaģēja, un tā mēs tikām pie zābaciņiem “uggs”.

 

Un tā tālāk un tā joprojām. Jā, “masa” seko ceļa izcirtējiem, taču “masa” ne tuvu savā sadraudzībā pieņem dažus, kas atkāpjas no sabiedrības kanoniem. Vispirms apkartējie cenšas padarīt kādu šķērsām aizskrējušo atkal sev (un visiem) par līdzīgu. Tomēr, ja individuālais skrējējs tam pretojas, tad “norok” un izslēdz no aprites.

 

Kā jau pie pingvīniem!?

“Pien” – Latvijā radīti ķermeņa kopšanas līdzekļi

No novembra Latvijas kosmētikas veikalos arī tu vari iegādāties jauno ķermeņa kopšanas sēriju "Pien". Šīs ķermeņa kopšanas līnijas pamatā ir unikāla, Latvijā tapusi recepte, ko radījuši pieredzējuši skaistumkopšanas nozares speciālisti. Šie produkti atzinīgi novērtēti gan Eiropā, gan citur pasaulē, tādēļ "Pien" ķermeņa kopšanas produktu pārdošana tiek uzsākta arī Latvijā.

"Pien" sērijas produktos ūdens daļēji vai pilnīgi ir aizvietots ar piena sūkalu koncentrātu, kas iegūts ar īpaši saudzīgu tehnoloģiju palīdzību, tādējādi ļaujot saglabāt piena sūkalu lietderīgās īpašības. To sastāvā ir piena olbaltumvielas, kas bagātīgi pabaro ādas šūnas, padara ādu mīkstu un maigu, turklāt pH līmenis ir tieši tāds pats, kā cilvēka ādai. Ķermeņu kopšanas līdzekļu radīšanai nepieciešamās piena sūkalas tiek gatavotas no Latvijas zemnieku saimniecību piena, atbalstot vietējos ražotājus. Produktu sērijā ietilpst roku ziepes, dušas ziepes, intīmās ziepes un vannas pelde (putas).

bg1_480_02

"Cita lieta" kosmētikas ražošanas jomā darbojas no 2005.gada. Tas ir Latvijas uzņēmums, kas piedāvā vannas un ķermeņa kopšanas produkciju. Visa produkcija ir roku darbs un tiek izgatavota no augstas kvalitātes dabīgām izejvielām. "Cita lieta" produkcija tiek eksportēta uz Krieviju, Ķīnu, Ukrainu, Vāciju, Franciju un Lietuvu.

Produkti nopērkami Kolonnas veikalu tīklā visā Latvijā, kā arī veikalos "Dabas bode", "Ilvo", "Rudzupuķe".  

“Philips” SatinSoft – Tavs Džeimss Bonds vannasistabā!

“Philips” SatinSoft epilators, pateicoties īpašajai ādas kopšanas sistēmai, aizsargā ādu pret stiepšanu un uzlabo higiēnu.

Ko tev sniegs šis jaunais epilators?

Skaistu ādu, ko nodrošinās:

* Hipoalergēniski, sudraba jonu diski, kas uzlabos ādas higiēnu;

* Atslāņošanas suka, kas padarīs ādu spilgtāku;

* Masāžas uzgalis.

Gludu ādu, ko nodrošinās:  

* Maigās izraušanas diski, kas izraus matiņus, nestiepjot ādu.

Komfortablu epilāciju, ko nodrošinās:  

* Iespēja lietot epilatoru bez vada;

* Iespēja izvēlēties pareizo epilācijas ātrumu;

* Mazgājama epilācijas galviņa, sniedzot optimālu higiēnu.

Risinājums jutīgām zonām – īpašs uzgalis jutīgo zonu apstrādei.

 

Piedalies konkursā un iegūsti savā īpašumā lielisko Philips epilatoru arī tu!

“Pērc, ziedo, pabaro” dzīvnieku patversmju iemītniekiem saziedots vairāk nekā 16 tonnas pārtikas

Aizvadītā gada nogalē Rimi kopā ar Mars Latvia jau sesto reizi īstenoja labdarības akciju “Pērc, ziedo, pabaro”, lai atbalstītu četrkājainos draugus, kuri mīt patversmēs dažādos Latvijas reģionos. Akcijas laikā ikviens iedzīvotājs varēja atbalstīt patversmēs mītošos dzīvniekus, ziedojot dzīvnieku barību un citus mājdzīvniekiem piemērotus produktus Rimi veikalos visā Latvijā. Kopā akcijas ietvaros saziedoti vairāk nekā 7 tonnas pārtikas. Kopējo ziedojumu papildinās Rimi Latvia ziedojums – 9 tonnas ar barību un smiltīm dzīvnieku patversmēm. 

Šobrīd Latvijas patversmēs mitinās vairāki simti suņu un kaķu. Vienā patversmē mītošo iemītnieku pabarošanai ik dienas nepieciešami 25–50 kg barības. Akcijas “Pērc, ziedo, pabaro” laikā kaķiem saziedotas 3128,9 kg, bet suņiem – 4289,2 kg pārtikas. Vairāk nekā puse pārtikas saziedota Rimi veikalos, pārējo ziedojis uzņēmums Mars Latvia un citi sadarbības partneri. Papildu pircēju ziedojumiem akcijas  sadarbības partneris – Rimi Latvia– ziedos papildu 9 tonnas barības un smilšu četrkājaino patversmes iemītnieku atbalstam, palīdzot kaķiem un suņiem 14 dzīvnieku patversmēs.

“Esam gandarīti, ka svētku laikā tik daudzi mūsu klienti padomā un rūpējas ne tikai par līdzcilvēkiem, bet arī par četrkājainajiem draugiem, kuri ir atkarīgi no mūsu līdzcietības. Dzīvnieku patversmju iemītnieku ikdiena, gaidot mīlošu saimnieku, ir pilna skumju atmiņu, tāpēc ir jauki, ka vismaz maltītes varam nodrošināt gardas, sātīgas un mierinošas. Mūsu komanda ziedojumus līdz ar laba vēlējumiem nogādās uz 14 patversmēm visā Latvijā,” stāsta Rimi Latvia sabiedrisko attiecību vadītāja Regīna Ikala.

Akcijas atbalstītāji tika aicināti iegādāties dzīvniekiem nepieciešamos produktus un tos ievietot “Pērc, ziedo, pabaro” ziedojumu kastēs 125 Rimi veikalos visā Latvijā. 

“Mēs esam ļoti priecīgi, ka, sadarbojoties ar Rimi jau sesto gadu, esam palīdzējuši lielam skaitam to mājdzīvnieku, kuriem tas ir nepieciešams. Raugoties uz visbiežāk sastopamajiem mājdzīvniekiem Latvijā, kaķu un suņu īpašnieku īpatsvars ir 79% pret 21%. Šī gada kampaņā, kuras laikā tika saziedota mājdzīvnieku barība 7.4 tonnu apmērā un nodota vairākām dzīvnieku patversmēm, parādīja, ka, neskatoties uz pandēmiju, Latvijas iedzīvotāji nav aizmirsuši par mūsu četrkājainajiem draugiem, kā arī ir gatavi uzlabot to mājdzīvnieku dzīvi, kuri ir palikuši bez pajumtes. Mēs esam ļoti pateicīgi visiem Latvijas iedzīvotājiem un savam partnerim Rimi par ieguldījumu šajā nozīmīgajā iniciatīvā,” saka Skaiste Sruogaite, “Mars” Korporatīvās komunikācijas direktore Baltijas, Balkānu, Adrijas jūras valstīs, kā arī Ukrainā un Izraēlā.

“Pērc, ziedo, pabaro” akcijas laikā saziedotā barība tiks nogādāta Dzīvnieku patversmē “Ulubele”, Dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Dzīvnieku SOS” un Dzīvnieku patversmē “Dzīvnieku draugs” Rīgā, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Mazo dzīvnieku patversmē un Dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Ķepu Ķepā” Jelgavā, Cēsu novada dzīvnieku patversmē “Lācīši” Cēsīs, Tukuma dzīvnieku patversmē “Dzimuši, lai dzīvotu”, Jēkabpils dzīvnieku patversmē, Dzīvnieku patversmē “Otrā māja” Daugavpilī, Dzīvnieku mājā “Astes un ūsas” Alūksnē, Saldus dzīvnieku patversmē “Oposums”, Biedrībā “Četrkājainie draugi” Dobelē, Biedrībā “Ar Sirdi Delnā” Ugālē un Dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Liberta” Liepājā.

“Paviljons” 2 gadu jubileju svin ar pārcelšanos uz plašākām telpām

Restartēšanas pasākuma laikā "Paviljona" draugiem un modes baudītājiem bija iespēja pirmajiem iepazīties ar jau atzinību guvušo un jauno Latvijas modes mākslinieku radīto rudens/ziemas sezonas kolekciju, kura turpmāk konceptveikalā būs pieejama ikvienam interesentam. Daļa no kolekcijas veikala atklāšanas pasākumā tika demonstrēta arī mini modes skatē.

paviljons_net_430
Līdz ar konceptveikala paplašināšanos tam ir pievienojušies arī vairāki modes mākslinieki un zīmoli. Labas ziņas ir arī bērnu vecākiem – jaunajās konceptveikala telpās ir izveidots atsevišķs stūrītis Latvijas mākslinieku radītajiem bērnu apģērbiem, kuri turpmāk būs pieejami plašākā klāstā.
paviljons32_net_645
Saistībā ar paplašināšanos "Paviljonam" ir piepulcējies arī restorāns "Dorian Gray" ar mini tējnīcu, kā arī neliela kinofilmu istaba, lai cilvēki, atrodoties tirdzniecības centrā, varētu nesteidzīgi nobaudīt kādu našķi un labu filmu. Sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas projektu "Palāta 2011" atklāšanas pasākumā tika demonstrētas modes mākslas nodaļas studentu videofilmas.
paviljons1_net_430

paviljons2_net_645

paviljons6_net_645

paviljons8_net_430

paviljons19_net_430paviljons27_net_430

paviljons48_net_430

“Pavasara deprsija!”

Ok,biju dzirdējusi par rudens depresiju,ir gadījies pašai tādu piedzīvot,bet vai tiešām,man piemetusies,kāda mistiska pavasara depresīja! It kā viss ir puslīdz ok,naw ne lieli stresi,ne strīdi,ne kas cits negatīvs!Esmu atsākusi skriešanu,pēc kuras visu garo ziemu biju noilgojusies!Laukā laiks arī kļuvis vnk super-saulīte,zilas debesis, putniņi čivina,mugurā jāvēl aizvien plānākas drēbes, bet es nez…Eh..nu iekšā kaut kāda dīvaina sajūtā,tāds,kā nemiers,bažas vai kas tamlīdzīgs! 🙁 Nezinu,kas par lietu-vairs nezinu,ko gribu,ko nē!Kas pareizi,kas nepareizi!Kas labi,kas slikti!Galvā milzīgs,sajaukums,haoss un neziņa! Liekas,ka viss ir nepareizi,ka nekas naw tā kā vajag, ka tūlīt notiks,kaut kas slikts un kā no skaidrām debesīm, sāk krist lielas,baisas lietus lāses,ka neko labu nesola! Eh,pēdējā laikā vispār dīvainas domas nāk galvā-vai tas,ko daru ir pareizi vai esmu laimīga,vai esmu kopā ar īsto cilvēku un vai tas viss mani kaut kur ved-kāzas,bērni utt! Zinu,ka tādas lietas nevar sasteigt-viss notiek,kad tam jānotiek,bet visi apkārt preces,apbērnojas, ka man sāk likties,ka esmu,ko palaidusi garām,ka mans vilciens aizbraucis un nēesmu paspējusi ielekt īstajā vagonā! Esmu izsapņojusi savas kāzas,varbūt tur tā problēma-ka tik daudz par to domājot,es kaut kā atgrūžu tos notikumus,varbūt,tapēc,ka tik daudz gribu,tas tik ātri nenotiks! Es nesaku,ka man tagad ir slikti vnk dzīvojot kopā ar savu vīrieti-NAW SLIKTI-protams ir gan kašķi,gan labie brīži,gan ne tik labi, bet tas viss taču veido attiecības! Kā man vnm ir mācīts-viss,kas notiek,notiek,tad kad tam jānotiek!Varbūt,ja tik ļoti par to nedomāšu un nefantazēšu,tas notiks!

Eh..es pat nezinu,ko ar visu šo vēlējos pateikt,laikam vnk…es pat nezinu….manā galvā valda haoss…nezinu vairs NEKO…

“Pagātnes spēks, šodienas drošībai!” – Vislatvijas jauniešu konkurss

Vislatvijas jauniešu izglītības projekts “Esi Līderis!” un Latvijas Kara muzejs aicina Latvijas skolēnus piedalīties konkursā un apzināt vēstures stāstus par Latvijas vēsturē zināmajiem jauniešu darbiem, kas rosina un iedvesmo līdzdarboties valsts drošības un aizsardzības stiprināšanā arī šodien.

Vislatvijas jauniešu izglītības projekts “Esi Līderis!” un Latvijas Kara muzejs aicina Latvijas vispārizglītojošo izglītības iestāžu 6. līdz 12. klašu skolēnus piedalīties konkursā “Pagātnes spēks, šodienas drošībai!”. Šis konkurss aicina skolēnus pētīt Latvijas vēsturē zināmās jauniešu aktivitātes tuvākā vai tālākā apkaimē – ciemā, pilsētā, pagastā vai novadā, kas iedvesmo līdzdarboties valsts drošības un aizsardzības stiprināšanā arī mūsdienās.

Konkursa mērķis ir veidot izpratni par to, kā sabiedrības, tai skaitā arī jauniešu iesaistīšanās var ietekmēt politiskos procesus valstī un reģionos, kā arī veicināt valsts drošību un aizsardzību.

Dalībnieki var piedalīties individuāli vai komandās, sniedzot prezentācijas par izvēlēto vēsturisko personu vai personu grupu, kuras loma bijusi būtiska Latvijas drošības un aizsardzības stiprināšanā. Konkursa darbu iesniegšana notiks elektroniski, dalībniekiem sagatavojot prezentāciju video formātā. Darbu vērtēšana norisināsies divās kārtās, un otrās kārtas darbi tiks publicēti sociālajos tīklos, lai balsošanā noteiktu skatītāju simpātiju balvas ieguvēju.

Konkurss norisināsies no 2023.gada 1. līdz 30. novembrim.

·  pieteikšanās līdz 11.11. 

·  darbu iesniegšana līdz 18.11.

·  darbu vērtēšana līdz 22.11. 

·  otrās kārtas darbu paziņošana 22.11.

·  otrās kārtas darbu aizstāvēšana līdz 25.11. 

·  finālistu paziņošana 27.11.

·  apbalvošana 2.12., Rīgā, Latvijas Kara muzeja telpās

Lai pieteiktos konkursam, jāaizpilda dalībnieka pieteikuma anketa, kas pieejama tīmekļa vietnē https://ej.uz/patriotu_menesis_2023.

Plašāka informācija pieejama mājas lapā www.esilideris.lv vai sazinoties pa e-pastu info@esilideris.lv vai pa tālruni 28803813.

“Pagaidi, es dzeru tēju” – kā apturēt bruņotu laupīšanu

dzer

Ar tieši šādu frāzi Lielbritānijā esoša kioska īpašniecei Karamjitai Sangai izdevās apturēt viņas veikaliņa bruņoto laupīšanu, ko ar 18 cm lielu dunci mēģināja veikt Stjuarts Glīsons.

Īpašniece stāsta : “Sēdēju un dzēru savu tēju, kad viņš ieskrēja kioskā, vicinādams savu 18 cm lielo dunci. Lika atdot visu naudu, bet es biju mierīga. Teicu, ka būs jāpagaida, kamēr izdzeršu tēju. Viņš lika pārtraukt un atdot naudu. Teicu “Labi”, noliku krūzīti, paņēmu papīra nazi un vicināju uz viņa pusi. Nebūtu traumējusi, tikai gribēju pabiedēt. Viņš sāka trīcēt un aizbēga.”

Iedomājieties, cik vienkārši būtu, ja visi noziedznieki būtu tik pat viegli iebiedējami?

 

AVOTS