Gada aukstajā sezonā kņudināšana kaklā, aizsmakums vai pat kakla sāpes mēdz būt ierasta parādība, no kā pasargāts nav neviens. Visbiežāk nepatīkamos simptomus izraisa dažādi augšējo elpceļu vīrusi, taču dažkārt pie vainas var būt arī bakteriālā infekcija, kas ir cēlonis angīnai. Lai gan simptomi abos gadījumos var būt līdzīgi, to pareiza ārstēšana atšķiras, tāpēc ir būtiski jau laikus noteikt kakla sāpju cēloni un piemērot atbilstošu ārstēšanu. Kas jāņem vērā, ārstējot sāpošu kaklu, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Vīruss vai bakteriāla infekcija?

Vairumā gadījumu kakla sāpju cēlonis ir virusāla infekcija, piemēram, gripa, rinovīrusi, adenovīrusi un citi vīrusi, kam bieži vien raksturīga sezonalitāte un pakāpeniska simptomu pastiprināšanās. Virusālas infekcijas ietekmē kakls kņud, ir pietūcis, var būt aizsmakums, ir sāpes, apgrūtināta siekalu norīšana, pacientam lielākoties ir subfebrila temperatūra – tā nepārsniedz 38 grādus. Tāpat iespējams novērot arī citus saaukstēšanās slimībām raksturīgus simptomus, piemēram, iesnas un galvassāpes. 

Ja kakla sāpes izraisa bakteriālas izcelsmes infekcija, piemēram, streptokoks, tās ir izteikti stipras un intensīvas, sāpes var izstarot uz ausi, ķermeņa temperatūra bieži ir augstāka par 38 grādiem. Limfmezgli ir pietūkuši, bet uz kakla aizmugurējās sieniņas un mandelēm var parādīties bālgans strutu aplikums. Atšķirībā no virusālas infekcijas bakteriāls iekaisums parasti sākas strauji, un jau pirmajā saslimšanas dienā to pavada izteikti simptomi.

„Pieeja ārstēšanai abos gadījumos ir atšķirīga. Pie bakteriālas infekcijas ir nepieciešama ārsta konsultācija. Terapija visbiežāk būs kombinēta, proti, būs nepieciešams lietot ārsta izrakstītās antibiotikas kopā ar lokāli lietojamiem līdzekļiem simptomu atvieglošanai – kakla aerosoliem, sūkājamajām tabletēm, skalojamajiem līdzekļiem, kā arī preparātiem, kas palīdz mazināt sāpes un temperatūru, piemēram, paracetamola vai ibuprofēna tabletēm. Savukārt vīrusālas infekcijas gadījumā jālieto preparāti, kas atvieglo simptomus, un jāvelta pienācīgs laiks atpūtai – simptomi visbiežāk izzūd septiņu līdz desmit dienu laikā,” stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Līdzekļi kakla sāpju mazināšanai

Izvēloties līdzekli kakla sāpju remdēšanai, jāņem vērā akūto simptomu veids un intensitāte, kā arī dažādu preparātu atšķirīgais sastāvs un pielietojums. Ja kaklā ir kņudinoša, skrāpējoša sajūta, ja tas ir aizsmacis, bet nav izteiktas sāpju sajūtas, palīdzēs dabīgus augu ekstraktus saturoši kakla aerosoli uz eļļas vai ūdens bāzes. To sastāvā var būt kliņģerīšu, kumelīšu, Islandes ķērpja, ceļtekas, altejas un citu augu ekstrakti, C vitamīns, laktoferīns, cinks, jūras sālsūdens, kā arī dažādas dabīgas izcelsmes eļļas, piemēram, piparmētru, eikalipta, smiltsērkšķu, kliņģerīšu vai tējas koka eļļa. Aerosoli pārklāj kakla gļotādu, aizsargājot to no kairinājuma un mazinot nepatīkamos simptomus, bet C vitamīns, cinks un laktoferīns stiprinās imunitāti, tādējādi palīdzot organismam ātrāk un efektīvāk uzveikt infekciju. 

Aizsmakums vai pārpūlētas balss saites nereti gadās profesiju pārstāvjiem, kuri daudz un bieži lasa lekcijas. Ieteicams pirms uzstāšanās sagatavot remdenu ūdeni, ko padzerties ik pa laikam. Pirms lekcijas nosūkāt kakla tableti ar gļotādu mitrinošu iedarbību (piemēram, tableti, kas satur Islandes ķērpi, hialuronskābi u.c. mitrinošas vielas).

Savukārt gadījumos, kad kakla sāpes ir izteiktas un ir apgrūtināta rīšana, noderēs aerosoli  ar dezinficējošu vai pretiekaisuma darbību uz spirta vai ūdens bāzes. Tie satur propolisa ekstraktu vai heksetidīnu kam piemīt antibakteriāla iedarbība, vai pretiekaisuma līdzekļus – flurbiprofenu vai benzidamīna hidrohloridu. Tāpat simptomu mazināšanai noderēs arī sūkājamās tabletes un kakla skalojamie līdzekļi ar furagīnu, kas īpaši ieteicami tad, ja uz gļotādas izveidojies strutu aplikums, ko nepieciešams mehāniski noskalot. 

“Lai gan visi simptomus mazinošie līdzekļi savā starpā ir kombinējami, ir svarīgi ievērot to lietošanas biežumu. Nav vajadzības iepūst aerosolu un uzreiz pēc tam sūkāt tableti vai skalot kaklu. Ieteicams izvēlēties kaut ko vienu, bet pēc divām līdz četrām stundām – atkarībā no tā, kas minēts lietošanas instrukcijā, – kādu citu veidu. Pretējā gadījumā var tikt pārmērīgi sakairināta kakla gļotāda, izjaukta mutes mikroflora un pat parādīties alerģija,” norāda Apotheka farmaceite Ivanda Krastiņa.

Kļūdas, ko nepieļaut, ārstējot sāpošu kaklu

#1 Nelieto karstu šķidrumu. Visiem zināms, ka kakla sāpju gadījumā nedrīkst dzert aukstu šķidrumu, taču jāņem vērā, ka arī karsti dzērieni kaklam nenāks par labu. Karsta tēja vai karsts sildošais dzēriens pastiprinās apsārtušās un jutīgās kakla gļotādas iekaisumu, pastiprinot sāpes, tāpēc būtu jādod priekšroka siltam vai remdenam dzērienam. Arī maltīte nedrīkst būt pārmērīgi karsta, kairinoša, pikanta vai graudaina – tai jābūt maigai un viegli norijamai.

#2 Nekombinē zāles. Lietojot kādu no kombinētajiem saaukstēšanās līdzekļiem, papildus nedrīkst lietot līdzekļus pret sāpēm un temperatūru, piemēram, paracetamolu vai ibuprofēnu, jo šīs vielas jau atrodamas   pret saaukstēšanās preparātos. Kombinējot dažādus medikamentus, iespējama zāļu pārdozēšana.

#3 Ievēro piesardzību, skalojot kaklu. Pārmērīgi bieža kakla skalošana kairina gļotādu, pastiprinot sāpes un diskomfortu. Kaklu ieteicams skalot ne biežāk kā divas reizes dienā.

#4 Nesildi kaklu. Ja neesi drošs par saslimšanas diagnozi, kaklu nekādā gadījumā nevajadzētu sildīt – bakteriāla iekaisuma gadījumā siltumprocedūras var veicināt infekcijas attīstību.

#5 Neatliec vizīti pie ārsta. Ja papildus sāpēm kaklā novērojama ilgstoši paaugstināta temperatūra, ir pietūkuši limfmezgli vai, ārstējot kakla sāpes, pašsajūta neuzlabojas trīs līdz četrās dienās, vērsies pēc palīdzības pie ārsta. 

Pavasaris tradicionāli ir tīrības laiks, tādēļ tas ir īstais brīdis, lai caurskatītu un sakārtotu arī mājas aptieciņas saturu. Kādiem medikamentiem tajā jāatrodas, lai saslimšana nepārsteigtu nesagatavotus? Vai mājas aptieciņā šobrīd jātur arī joda medikamenti? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas farmaceite Baiba Prindule. 

Mājas aptieciņas saturs

Veselības likstas visbiežāk piemeklē tad, kad cilvēks to gaida vismazāk, tādēļ mājas aptieciņa īpaši palīdz gadījumos, kad tūlītējs aptiekas apmeklējums nav iespējams, piemēram, nakts stundās vai brīvdienās. Ģimenes ārste Z. Zitmane atgādina, kas būtu jāiekļauj mājas aptieciņā.

• Pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi (ibuprofēns, paracetamols). Ja ģimenē ir bērni, šie līdzekļi lietojami sīrupa vai svecīšu veidā. 
• Medikamenti pret gremošanas traucējumiem, piemēram, aktivētās ogles kapsulas pieaugušajiem, Silicea gels vai smecta zīdaiņiem vai bērniem.
• Dezinficējoši līdzekļi brūču apkopei, piemēram betadin šķīdums.
• Plāksteri, pārsēji, lai spētu sniegt palīdzību sadzīves traumu gadījumos.
• Pretalerģijas medikamenti (antihistamīni).
• Līdzekļi lietošanai apdegumu gadījumos – piemēram, pantenola putas.
• Hronisko slimību pacientiem mājas jābūt visiem ikdienā un slimības saasinājuma brīdī lietojamajiem medikamentiem ar vismaz dažu nedēļu rezervi.
• Ja ģimenē ir bērni, jāpārliecinās par vecumam atbilstošu medikamentu esamību mājās.
• Termometrs.
• Ja ir asinsspiediena problēmas un ārsts ieteicis to kontrolēt, tad jābūt arī tonometram (asinsspiediena mērītājam).

Mājas aptieciņā ieteicams turēt arī kādu nomierinošu līdzekli – BENU Aptiekas farmaceite Baiba Prindule skaidro, ka tas var būt augu izcelsmes sīrups, kapsulas vai tabletes, bet bērniem – vecumam atbilstošs sīrups. Lai arī šie līdzekļi ir pieejami bez receptes, pirms to lietošanas  ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Speciāliste piebilst, ka mājās var turēt arī kādu nomierinošu tēju – tā var būt baldriāna tēja vai arī jau gatavi augu maisījumi, kas pieejami gan paciņās, gan beramā veidā.

Kā ar joda medikamentiem?

Z. Zitmane uzsver, ka jods ir cilvēka organismā būtisks mikroelements, kas nepieciešams nervu sistēmas darbībai, vairogdziedzera hormonu veidošanai un ādas veselībai, tomēr aizrauties ar jodu saturošiem uztura bagātinātājiem noteikti nebūtu ieteicams, jo ikdienā jodu pietiekamā daudzumā lielākā daļa cilvēku uzņem ar uzturu. Galvenie joda avoti ir zivis, piena produkti un jodētais sāls. Zivis (vislabāk baltās zivis – menca, pikša, zandarts) vajadzētu ēst vismaz divreiz nedēļā, bet piena produkti jālieto katru dienu. Labs joda avots ir arī jodētais sāls, tomēr jāatceras, ka ar sāls lietošanu nedrīkst pārspīlēt – ne vairāk par 5 g (tējkarote) dienā, skaidro Z. Zitmane.

Lietojot joda preparātus, “labais” jods piepilda vairogdziedzeri un liedz tajā uzkrāties radioaktīvajam jodam. Tomēr joda lietošana nepasargās no citiem radionuklīdiem un neaizkavēs radioaktīvā joda iekļūšanu pārējā organismā, kā arī nepamatota joda preparātu lietošana organismam var nodarīt daudz vairāk kaitējuma nekā labuma, piebilst eksperte. Ja joda profilakse tiešām būtu nepieciešama (attiecas uz vietām tuvu AES, Latvija nav šo valstu vidū), jodu saturošie uztura bagātinātāji nebūtu noderīgi, jo tajos ir pārāk mazs joda daudzums. Šādos gadījumos būtu jālieto augstākas koncentrācijas joda tabletes. Z. Zitmane uzsver, ka pārmērīga joda uzņemšana var izraisīt galvassāpes, caureju, plaušu tūsku, rīkles pietūkumu un iekaisumu. Īpaši jāuzmanās cilvēkiem pēc 45 gadu vecuma, jo joda lietošana var pastiprināt vairogdziedzera problēmas. Jebkurā gadījumā – joda medikamentu lietošana ir rūpīgi jāpārrunā ar ārstu un mājas aptieciņas saturā to iekļaušana nav nepieciešama. 

Kā uzglabāt mājas aptieciņu?

Aptieciņu vislabāk glabāt tumšā vietā, kur netiek klāt saules stari. Nedrīkst būt lielas temperatūras svārstības, tai jābūt ap 10-20 grādiem. Atbilstoši instrukcijām uz iepakojuma atsevišķi medikamenti var būt jātur ledusskapī. Tāpat jāpārliecinās, ka mājas aptieciņa tiek turēta vietā, pie kuras nevar piekļūt bērni. Speciālistes uzsver, ka periodiski ir jāpārskata aptieciņas medikamentu derīguma termiņš un jāpārbauda, vai tie neglabājas atvērtā veidā bez iepakojuma un nav bojāti.

Līdzekļiem, ko izmanto tautas medicīnā, reizēm piedēvē placebo efektu, bet to noteikti nevar teikt par naktssveces eļļas lietošanu. Pateicoties tās bagātīgajam un vērtīgajam sastāvam, šo eļļu kā uztura bagātinātāju iesaka gan pie ginekoloģiskām, gan endokrinoloģiskām problēmām, arī lai uzlabotu ādas stāvokli, mazinātu sāpes locītavās un regulētu holesterīna līmeni asinīs. Par to, kas naktssveces eļļā ir tik vērtīgs, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificēta farmaceite Alīna Fleišmane.

Bagātīga nepiesātināto taukskābju buķete

Divgadīgais naktssveču dzimtas (Onagraceae) lakstaugs nāk no Ziemeļamerikas, bet naktssveces eļļas sniegtie labumi jau sen zināmi arī pie mums. Dabā šis augs zied dzelteniem, krāšņiem ziediem, bet naktssveces īstais “zelts” slēpjas tās sēkliņās, no kurām iegūst eļļu. Sēklās ir 70% linolskābes, 9% linolēnskābes, līdz pat 10% oleīnskābes, aptuveni 7% palmitīnskābes un līdz 3% stearīnskābes – katra no šīm vielām dod savu artavu veselībai, zina stāstīt Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane: “Pateicoties linolskābei, tiek veicināts šūnu atjaunošanās process, mazināti iekaisuma procesi, stabilizēta nervu sistēma un stimulēta laimes hormona serotonīna veidošanās. Linolēnskābe ir tā, kas piedalās smadzeņu šūnu reģenerācijā, reproduktīvo funkciju uzturēšanā, bet oleīnskābe pazemina asinsspiedienu, normalizē sirds-asinsvadu sistēmas darbību, stimulē nervu šūnu attīstību kā arī veic antioksidatīvās funkcijas. Savukārt palmitīnskābe, kas ir naktssveces eļļas sastāvā, veicina kalogēna, elastīna un hialuronskābes izstrādi un bremzē šūnu novecošanās procesus. Savukārt stearīnskābe sekmē ādas tvirtumu, stimulē ādas mitrināšanu un veicina šūnu atjaunošanos.”

SIEVIETĒM. Regulē ciklu un hormonus

Ne velti naktssveces eļļa tiek dēvēta arī par “sieviešu eļļu”, jo tās sastāvā esošā neaizvietojamā taukskābe gamma-linolēnskābe (tautā dēvēta arī par omega-6) organismā piedalās hormonu sintēzē, mazinot nepatīkamās sajūtas, kas rodas hormonu līdzsvara izmaiņu rezultātā. “Tādēļ naktssveces eļļu iesaka lietot sievietēm, kuras cieš no izteikta premenstruālā sindroma jeb tā sauktā PMS, kas izpaužas ar sāpēm, vieglu aizkaitināmību, sliktu garastavokli, nogurumu, vājumu, krūšu piebriešanu. Eļļas lietošana iedarbojas nomierinoši, harmonizē, līdzsvaro. Arī menstruāciju laikā lietojot naktssveces eļļu kā uztura bagātinātāju, tā palīdz uzlabot ne tikai pašsajūtu, bet arī noregulēt menstruālo ciklu,” teic Apotheka farmaceite Alīna Fleišmane, uzsverot, ka kombinācijā ar B6 un E vitamīnu naktssveces eļļa spēj atvieglot pašsajūtu arī sievietēm premenopauzes periodā, mazinot karstuma viļņus, pastiprinātu svīšanu, nervozitāti un straujas garastāvokļa svārstības. Savukārt ginekoloģijā naktssveces eļļu kā palīgterapijas līdzekli dažkārt iesaka lietot tām pacientēm, kurām jāārstē endometrioze, polipi vai cistas.

SKAISTAI ĀDAI. Mitrina un uzlabo tonusu

Gadiem ejot, nepiesātināto un vērtīgo taukskābju sintezēšanās organismā neizbēgami mazinās, tāpēc pienāk brīdis, kad jādomā kā tās uzņemt papildus. Tiklīdz organismā būs sācies vērtīgās taukskābes gamma-linolēnskābes deficīts, sāksies dažādas ar ādas stāvokli un matiem saistītas problēmas. “Savukārt lietojot naktssveces eļļu, var uzņemt gamma-linolēnskābi, kas nodrošina, lai āda tiek  intensīvi mitrināta, arī labāk pasargāta no apkārtējās vides nelabvēlīgās ietekmes,” uzsver farmaceite. Dažkārt naktssveces eļļu dermatoloģijā iesaka arī pacientiem ar atopisko dermatītu, kad āda ir ļoti sausa, lobās, plaisā, kā arī tā noder, lai ārstētu acne radītos bojājumus, mazinātu ādas raupjumu. Protams, naktssveces eļļu var lietot arī tad, ja sūdzību nav – profilakses nolūkos. Tā kā eļļas sastāvā ir arī linolēnskābe, palmitīnskābe un stearīnskābe, to lietojot regulāri, var atgūt taukskābju līdzsvaru organismā un drīz vien uzlabojas arī ādas vispārējais stāvoklis, tā kļūst elastīgāka, tvirtāka, dabiski mitrināta. “Kā mēdz teikt – naktssveces eļļa piešķir ādai mirdzumu,” piebilst Alīna Fleišmane. 

Kas vēl jāzina par naktssveces eļļas lietošanu:

• Ja naktssveces eļļu vēlas lietot profilaksei, ieteicamā dienas deva pieaugušajiem ir 1000 mg-2000 mg. 
• Saslimšanu gadījumā var lietot lielākas devas – no 2000 mg līdz pat 6000 mg, par to iepriekš konsultējoties ar ārstu.
• Lai veicinātu naktssveces eļļas pozitīvo iedarbību ādas un matu veselības uzlabošanā, vēlams to lietot kombinācijā ar A vitamīnu, E vitamīnu un biotīnu.
• Naktssveces eļļu drīkst lietot arī bērni no 12 gadu vecuma.
• Ja ir epilepsija, naktssveces eļļu lietot nedrīkst!
• Grūtniecības un zīdīšanas periodā naktssveces eļļas lietošana obligāti jāsaskaņo ar savu ārstu, izvērtējot, vai šajā periodā to būtu nepieciešams darīt.
• Ar naktssveces eļļu jāuzmanās arī tiem, kam ir nosliece uz asiņošanu vai kuri lieto asinis šķidrinošus līdzekļus. Omega-6 taukskābēm, kas ir naktssveces eļļas sastāvā, arī piemīt asinis šķidrinoša iedarbība.
• Jāņem vērā, ka vienmēr pastāv individuāla nepanesība, kas var izpausties kā alerģiska reakcija. To novērojot, nekavējoties jāpārtrauc uztura bagātinātāja lietošana.

Par diskomfortu un sāpēm sprandā mūsdienās sūdzas arvien vairāk cilvēku – šīs nepatīkamās sajūtas var veicināt ne vien ikdienas ieradumi, piemēram, ilgstoša viedierīču lietošana, bet arī ķermeņa novecošanās procesi, laikapstākļu ietekme un citi faktori. Kādi ir biežākie spranda sāpju cēloņi un kā rīkoties, lai sāpes mazinātu, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

Diskomforts spranda un kakla daļā visbiežāk izpaužas kā saspringuma sajūta un stīvums, var parādīties sāpes, kas izstaro uz pleciem, rokām un lāpstiņām. Tāpat iespējams novērot arī galvassāpes, redzes izmaiņas, trokšņus ausīs, bet smagākos gadījumos – galvas reiboņus un tirpšanu rokās. “Lielai daļai cilvēku sāpes kakla daļā izraisa deģeneratīvās izmaiņas mugurkaulā, precīzāk, starpskriemeļu diskos. Tā nav pataloģija, bet gan organisma novecošanās, kas var parādīties, jau sākot no 30 gadu vecuma. Tomēr jāņem vērā, ka spranda sāpes tāpat var izraisīt arī neveselīgi ikdienas ieradumi, mazkustīgs dzīvesveids vai ilgstošs stress, uz ko ķermenis reaģē ar muskuļu saspringumu,” norāda aptieku tīkla Apotheka farmaceite Mārīte Šukele.

Kādi ir biežākie spranda sāpju cēloņi?

Sēdošs darbs un nepareizi iekārtota darba vieta. Par diskomfortu spranda apvidū bieži sūdzas sēdoša darba veicēji, īpaši tad, ja darba vieta nav ergonomiski pielāgota, tādējādi radot papildu slodzi kakla muskuļiem. Ilgstoši sēžot nepiemērotā pozā, veidojas saspringums, kas izraisa stīvumu un muskuļu sāpes, turklāt šī problēma īpaši aktualizējusies laikā, kad strādājam un mācāmies attālināti. Sēžot pie datora, ir svarīgi individuāli pielāgot galda, krēsla un monitora augstumu, bet ik pēc pusstundas vēlams piecelties un piecas minūtes izkustēties, lai muskuļu spriedzi mazinātu.

Ilgstoša viedierīču lietošana. Lūkojoties viedierīces ekrānā, galva ilgstoši ir noliekta lejup, kas rada spiedienu uz kakla daļas skriemeļiem un ilgtermiņā var atstāt negatīvu ietekmi uz mugurkaula veselību. Tālruni ieteicams turēt vienā līmenī ar acīm vai vismaz novietot tā, lai ekrānā būtu iespējams skatīties ar lejupvērstu skatienu, nevis noliektu galvu. Līdzīgas problēmas var veicināt arī tādas nodarbes kā ravēšana, adīšana vai lasīšana – arī šo aktivitāšu laikā muskuļiem laiku pa laikam nepieciešama atslodze.

Nesamērīga slodze vienā ķermeņa pusē. Sāpes sprandā var izraisīt arī pārlieku liela slodze vienā ķermeņa pusē, piemēram, nēsājot uz pleca somu. Lai muskuļu noslogojums būtu vienmērīgs, plecu somas vietā ieteicams dot priekšroku mugursomai.

Monotonas kustības. Ilgstoši saglabājot nemainīgu pozu, piemēram, veicot noteiktu darbu vai braucot ar auto, ķermeņa muskulatūra sasprindzinās un netiek atslābināta līdz brīdim, kad poza mainās.

Nepiemērots matracis un spilvens. Matracim un spilvenam jābūt pielāgotam katra cilvēka iecienītajai gulēšanas pozai un organisma īpatnībām. Matracis nedrīkst būt pārlieku mīksts, tam jābūt pietiekami stingram un jāpielāgojas mugurai, savukārt spilvenam jābūt tik augstam, lai nodrošinātu brīvu un atslābinošu pozīciju kakla daļai.

Vējš un aukstums. Savilkumu spranda daļā dažkārt veicina arī vējš un aukstums – to ietekmē sašaurinās asinsvadi un veidojas muskuļu spazmas. Īpaši piesardzīgiem jābūt tiem, kuri jau iepriekš saskārušies ar spranda sāpēm – lai izvairītos no slimības saasinājuma, jutīgo vietu nepieciešams īpaši rūpīgi sargāt no aukstuma. Mainīgos laikapstākļos jāģērbjas tā, lai nevajadzētu staigāt ar sasvīdušu muguru, bet, vasarā sasvīstot, jāpiesargās, uzturoties vējā, kondicionētās telpās vai  peldoties aukstā ūdenī.

Palīdzēs vingrojumi un muskuļu atslābināšana

Piedzīvojot diskomfortu sprandā, muskuļiem tiek radīta papildu slodze, kas ar laiku ietekmē muguras skriemeļus un starpskriemeļu diskus. Lai attālinātu šīs izmaiņas, galvenais priekšnoteikums ir regulāras fiziskās aktivitātes, kas nostiprinās muskuļu sistēmu, tādējādi ļaujot tiem izturēt lielāku slodzi. Kakla daļas muskuļu stiprināšanai nepieciešams vingrināt arī rokas, tādēļ labāk par pastaigu vai lēnu skrējienu derēs nūjošana. Izvēloties ikdienā veicamos vingrojumus, ieteicams konsultēties ar fizioterapeitu.

“Sāpes ir organisma aizsargreakcija, kas signalizē par bojājumu. Laikus ieklausoties savā ķermenī, to iespējams novērst. Lai iegūtu pozitīvu rezultātu, jāņem vērā, ka vingrot nepieciešams regulāri un ilgtermiņā. Galvenais ir kustēties, nevis, saudzējot sāpošo vietu, palikt sēžam dīvānā. Muskuļu atslābināšanai tāpat noderēs jebkuras relaksējošas ūdens procedūras, maigas un mierīgas masāžas, var izmantot akupunktūras paklājiņu vai veikt rīvēšanās procedūras ar lina vai frotē dvieli. Ja muskuļi ir tik pārslogoti, ka ar atslodzi vien nepietiek, uz spranda var uzlikt piparu vai sinepju plāksteri. Sāpošo vietu var ierīvēt ar kādu aptiekā nopērkamu pretsāpju ziedi, aplikt siltu šalli, taču nekādā gadījumā to nedrīkstētu sildīt ar karstu ūdeni vai termoforu. Akūtos gadījumos kakls pāris dienas jāatslogo ar speciālu mīksto apkaklīti, kas jāpielāgo pēc izmēra, lai galva nenokarātos vai tieši pretēji – nebūtu atliekta atpakaļ. Pēdējā laikā popularitāti ieguvuši arī teipi, taču, lai panāktu vēlamo rezultātu, tie jāprot pareizi uzlikt. Muskuļu sasprindzinājumu palīdzēs mazināt arī magnija preparāti. Ja paša spēkiem problēmu neizdodas atrisināt, labāk konsultēties ar speciālistu – ārstu vai farmaceitu,” uzsver sertificētā farmaceite Mārīte Šukele.

Ja papildus sāpēm sprandā ir novērojama arī roku un pirkstu tirpšana, izteikts nespēks rokās vai asas sāpes, kustinot galvu, nekavējoties jāvēršas pēc palīdzības pie ārsta. Mugurkaula saslimšanu gadījumā neveikla kustība vai caurvējš var provocēt nervu saknīšu iekaisumu. Stipras sāpes var izraisīt arī starpskriemeļu disku trūce. Ja papildus sāpēm ir arī paaugstināta temperatūra, tā var būt viena no meningīta pazīmēm.