Noskaties šo video, lai aizgūtu idejas no prinča Harija sievas Meganas, kura izceļas ar īpašu eleganci un šarmu. Ne velti laikā, kad Megana publiski sāka parādīties pie Harija sāniem, viņu salīdzināja ar prinča māti princesi Diānu, kas savā laikā bija viena no lielākajām modes ikonām valstī un pasaulē.
Video
Gandrīz 1000 Latvijas iedzīvotāju izmēģinājuši spēkus interaktīvajā testā “Uzmini vecumu!”, kas radīts Sabiedrības integrācijas fonda informatīvās kampaņas “Atvērtība ir vērtība” ietvaros, aicinot uzminēt cilvēka vecumu aplūkojot ikdienā lietotos priekšmetus. Tests veicina izpratni, ka vecums ir skaitlis, nevis faktors, kas definē cilvēka personību, hobijus un profesionālo ceļu. Savukārt tā rezultāti parāda, ka, lai arī Latvijas sabiedrībā joprojām ir aktuāli dažādi vecuma stereotipi, tomēr gandrīz puse jeb 45% testa dalībnieku piekrīt, ka cilvēka vecums nav šķērslis viņa izpausmes brīvībai, tikai reizēm par to piemirst.
Cilvēka vecums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka pirmo iespaidu, tomēr tas var būt maldinošs, ja nezinām neko vairāk par šī cilvēka ikdienu. Par to varēja pārliecināties katrs, kurš izmēģināja spēkus testā “Uzmini vecumu”. Visiem testā aprakstītajiem varoņiem ir reāli prototipi – dažādu vecumu cilvēki ar ļoti atšķirīgām profesijām un vaļaspriekiem. Trāpīgākie, kuri spēja visprecīzāk atminēt attēlos redzamo priekšmetu īpašnieku vecumu, tika pie iedvesmas čempiona titula, apliecinot atvērtu prātu un pozitīvu attieksmi pret pasauli (saskaņā ar testa rezultātiem tādu ir vien 3%). Tie, kuri lielākoties bija precīzi savos minējumos un vien reizēm krita stereotipu varā, ieguva piesardzīgā jaunatklājēja titulu (45%), bet aizspriedumainākie saņēma stereotipu vācelītes goda nosaukumu.
Kā parāda testa rezultāti, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 52% – ir stereotipu vācelītes un mēdz pārsteidzīgi izdarīt pieņēmumus par cilvēkiem. Biežāk stereotipu vācelītes ir sievietes, savukārt vīriešu vidū dominē piesardzīgie jaunatklājēji. Vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem ir lielākais piesardzīgo jaunatklājēju skaits.
“Tas varbūt tāpēc, ka šajā vecumā cilvēki jau ir sasnieguši briedumu un zina, ka ne viss ir tā, kā izskatās. Šajā laikā cilvēks pa īstam sāk apjaust, ka jau drīz arī pats iesoļos vecāka gadagājuma cilvēku kārtā, un varbūt arī šī atskārsme mudina skatīties uz pasauli atvērtāk. Katrs taču sirdī jūtas jauns, joprojām grib darīt lietas, kas sagādā prieku. Interesanti arī tas, ka salīdzinoši vairāk to cilvēku, kuri spēj bez aizspriedumiem veidot pirmo iespaidu par cilvēku, pirmos vērtējot viņa darbus, ir jaunu vīriešu vidū – 15–34 gadu vecuma grupā tādi ir gandrīz divas trešdaļas, kamēr sieviešu rezultāti ir daudz piesardzīgāki un atvērtāku skatījumu demonstrē vecuma grupā pēc 35 gadiem,” skaidro Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore.
Vislielākās grūtības gadu skaita minētājiem sagādājis 81 gadu vecais zemnieks Jānis, kurš aizraujas ar eksotisku ēdienu gatavošanu. Viņa ikdienas priekšmetu klāstā bija planšete ar krāsainu recepti no interneta apcirkņiem, pavāra nazis, čili pipars, eksotiski produkti un irbulīši līdzās brillēm uz vecmodīga vaskadrānas galdauta, liekot minētājiem domāt, ka Jānis ir vidēji par 38 gadiem jaunāks nekā patiesībā.
Savukārt 22 gadus vecajai studentei Danielai, kura aizraujas ar dzimtas vēstures izpēti un kuras priekšmeti bija kafijas krūzīte līdzņemšanai, dzimtas koka skice ar atzariem un padzeltējusi fotogrāfija no pirmskara laiku albuma, minētāji vidēji devuši par 24 gadiem vairāk.
Visprecīzāk izdevies uzminēt skrituļdēļa, atspirdzinoša dzēriena, Go Pro kameras un podiņā iestādītu zaļumu īpašnieka vecumu: Nikam, profesionālam skeitbordistam, kuram patīk audzēt savus zaļumus, ir 26 gadi, un minētāji kļūdījušies vidēji tikai par pusotru gadu.
“Šie rezultāti lieliski ilustrē veco teicienu “neskati vīru no cepures”. Tas ir kārtējais apliecinājums, ka cilvēka hobijus nosaka nevis viņa vecums, bet gan intereses un pieredze, kas var izrādīties ļoti vērtīga arī apkārtējiem,” uzsver Zaiga Pūce.
Kā liecina ekspertu aplēses, tuvākās desmitgades laikā vidējais dzīves ilgums visā pasaulē pakāpeniski pieaugs, bet Latvijā līdz 2050. gadam gandrīz puse sabiedrības būs vecāka par 55 gadiem. Tikai cilvēkam pašam, nevis sabiedrības priekšstatiem, būtu jābūt mērauklai, ko var vai nevar paveikt 30, 60 un 90 gados. Tāpēc 2021. gadu saliedētības politikas īstenotāji nolēmuši veltīt eidžismam jeb diskriminācijai vecuma dēļ un informatīvās kampaņas “Atvērtība ir vērtība” tematiskā gada ietvaros aicina novērtēt gados vecākās sabiedrības daļas prasmes un pieredzi. Sekmīga dažādu aizspriedumu un stereotipu plaisas mazināšana starp 50+ un pārējām vecuma grupām var sniegt pievienoto vērtību daudzās jomās, piemēram, aizpildīt trūkstošās darbaspēka pozīcijas, sabalansēt ģimenes ikdienu un veicināt paaudžu pieredzes apmaiņu.
Tā nu ir sanācis,ka kādu laiku jau nelietoju draugu pasēdēšanās neko grādīgu. Pirmais jautājums no visiem-Tu esi stāvoklī? Kaut arī abi vēlamies bērniņu,par to esam runājuši arī ar citiem, tomēr mani šī attieksme mazliet rada sašutumu un dziļas pārdomas par cilvēkiem. (teikt par mūsdienām būtu mazliet nonēsāts teiciens) Esmu sapratusi, ka šie dzērieni man nemaz neprasās, negaršo, bez viņiem varu izturēt pat ilgāk nekā tie,kuri lieto. Nākamajā dienā nav slikti, lai gan par pohām nekad neesmu varējusi sūdzēties. Interesantākais ir tas, ka neviens nepriecājas, neviens nesaka,ka esi malacis,ka nelieto, tu esi vesela. Vienīgais,ko padomā-kaut kas nav kārtībā.
Vai tiešām šobrīd cilvēki neprot atpūsties bez grādīgiem dzērieniem. vai to lietošana ir tik pašsaprotama kā zobu tīrīšana no rītiem?
“Ak, cik gaisīga mazgāšanās!” vēsta gaumīgi izvietotie plakāti STENDERS veikalu skatlogos. Pircēju iemīļotajam greipfrūtu un dzērveņu dušas zefīram pievienojas vēl divi jauni produkti ar vieglu ziedu aromātu – roze un lavanda, ļaujoties pastaigai krāšņā un smaržu pilnā sajūtu dārzā.
Dušas zefīrs, tās ir gaisīgas krēmveida putas, lai baudītu sevišķi maigu un izsmalcinātu mazgāšanās rituālu dušā vai vannā. Tas ir unikālākais no STENDERS produktiem, kas rosina jaunas, īpašas sajūtas mūsu ikdienā. Dušas zefīri maigi attīra ādu un saglabā tās dabīgo pH līdzsvaru, tie nesatur parabēnus un sulfātus.
Rožu dušas zefīrs sarūpēts smalkai un izjustai noskaņai, tas bagātināts ar rožu ēterisko eļļu, kas piešķir ikdienai majestātisku noti. Sajūti cēlumu!
Lavandas dušas zefīrs ar īpaši saudzīgām skrubja daļiņām maigai attīrīšanai, kura sastāvā iekļauta lavandas ēteriskā eļļa ikdienas līdzsvaram. Sajūti līdzsvaru!
Dušas zefīru sastāvā ir izmantotas augstvērtīgas 100% dabiskas rožu, lavandas un kadiķu ogu ēteriskās eļļas. Tieši šīs pašas dabiskās eļļas izmantotas arī slavenajos smaržu zīmolos Chloe un Angel.
“100% dabiskas eļļas sastāvs ir ļoti sarežģīts. Salīdzinot dabiskās eļļas ar sintētiskajām, mēs redzam, ka dabiskās eļļas sastāvā ir aptuveni 2000 komponenti, turpretī sintētiskajās eļļās tikai 5 – 6. Tas ir tāpat kā mūzika vai krāsas tonis. Jo apjomīgāks aromāts, jo vairāk toņus un notis varam atrast, veidojot savu īpašo asociāciju. Tieši 100% ēteriskās eļļas ir aromterapijas pamatā. Tā ir fizioloģiskā saite starp smaržām un emocijām,” savā pieredzē dalās Aleksandrs Gurkovskis, STENDERS laboratorijas vadītājs.
“Mūsu pirmais greipfrūtu dušas zefīrs piedzīvoja milzu panākumus visās STENDERS pārstāvētajās valstīs. 2010. gadā tas saņēma prestižo “COSMOPOLITAN BEAUTY AWARDS 2010″ balvu kā labākais ķermeņa mazgāšanas līdzeklis selektīvās kosmētikas grupā. Nedaudz vairāk kā pēc gada mēs ar lepnumu piedāvājām tirgū jau otro zefīru – dzērveņu. Arī to 2011. gadā vienprātīgā balsojumā gan COSMO žūrija, gan COSMO lasītāji atzina par labāko produktu ķermeņa mazgāšanai un lutināšanai,” produktu panākumos dalās STENDERS sabiedrisko attiecību vadītāja Aelita Mežpapa.
Dušas zefīra maigo rituālu baudīsim visos STENDERS veikalos un www.stenders-cosmetics.lv interneta veikalā.
Atklāj savvaļas rozes spēku jaunajos Stenders sejas kopšanas produktos taviem ikdienas skaistuma rituāliem! Piesātināta ar intensīvi mitrinošām izejvielām, ko sniedz pati roze, šī kosmētika zinoši parūpēsies par tavas ādas attīrīšanu, mitrināšanu un dziļāku, daudz iedarbīgāku kopšanu, ļaujot tev apzināties savu ziedošo skaistumu.
Stenders dienas krēms “Savvaļas roze”
Viegls dienas krēms, kas nodrošina ilgstošu ādas mitrināšanu un saules aizsardzību, padarot sejas ādu gludāku un piešķirot tev starojošu izskatu ik dienas.
Šoziem zīmols STEIN Jewellery piedāvā pavisam ekskluzīvu SS16 pre-collection, kura ieturēta 2016. gada aktuālākajās krāsās. Pirms neilga laika, šā gada decembra sākumā, PANTONE par nākamā gada krāsu publiski pasludināja rozā kvarca toni – to varēsi atrast arī jaunākajā STEIN Jewellery kolekcijā, kas ieturēta šādā krāsu paletē, jo rotās bieži sastopams akmens ir rozā kvarcs.
Kolekciju veido dažādas aproces un auskari, kā arī vidēja garuma un garās kaklarotas. Rotās ir izmantoti dabīgie akmeņi, sastopami dažādu metālu salikumi, kā arī zīmola rokrakstam raksturīgie vairāku ķēdīšu salikumi vienā rotā, aprocēm šajā kolekcijā vieglumu un rotaļīgumu piešķir dažādu krāsu diedziņu bārkstis.
he he tikko Sunce uz vienu manu teikumu atbildeja ka steiga ir muusu dzive tapec arii tads nosaukums.. jo 100% piekritu. dazreiz apstajos un nodomaju- un kaapec/ kapec mes skrienam ,raujamies uz visam puseem ,lai visu paspetu? lai vakaraa uz divam studinjam apsestos un atpustos pirms mes iemiegam lai atkal saktu nakamo ”skrejamo” dienu? bet tad atkal pienak tadas nedelas nogales kada man bija sho un liekas- jaa taa skriesana ir to veerta,ja ir iespeja pavadit tik forshas divas dienas neraizejoties par neko. sestdien aizgajam uz vakarinjam un paris kokteiliem ar mana mr kolegiem,pa dienu gajam ieprkties,pirkam man kaazu ”outfitu” . nopirku gan pasai svingai ceremonijai gan nakamaj dienai. esu apmierinata ,doamju ka bus smuki. vismaz zinu ka manejam tiesam patiks,jo vins palidzeja izveleties. un visu svedienu darijam- pilnigi neko!!!! es pat no pidzamas neizlidu,abi dzivojam pa majam,taisijam est,smejamies,skatijamies tv…. izbaudijam katru minuti. Vakar maneejais apsolija ,ka vinnes miljonus lai mes varam dzivot neskrienot,lai es varu atvert mazu makslas galeriju un baudit dzivi,bez uztraukumiem ha ha … taa.. kas vel pa shim dienam ir noticis? vienojamies par kopa dzivoshanu. vienojamies,ka ievaksimies dzivot kopaa kkur uz rudens pusi,tad jau arii bus gads kopsh esam kopaa,un nebus ta ka mes visu parak sasteidzam. vienojamies ka abi izvaksimies no esoshajiem dzivokliem un atradisim jaunu kopigu- kur sakt savu kopdzivi. lai varam teikt ”mes ievaksimies kopa” nevis man vai vinajm butu jasaka ”es ievakshos pie vinjas”. izleemam arii datumu kad abi lidosim uz lv- 20.julijaa. rita iegadasimies biletes. nevaru sagaidiit kad es vareshu vinam paradiit savu dzimteni. (l) pa shim dienam notika ari kada loti loti nepatikama lieta,skumja lieta ,bet par to runat sheit negribas.. kapec vispar pieminu? lai paraditu ka es neuzskatu ka dzive ir viens rozu lauks, es pati piedzivoju nepatikamas lietas,kuras loti saap, bet es meginu darit visu lai tam tiktu pari. shini gadijuma- esu kopa ar savu miloto cilveku cik vien daudz iespejams,lai vinam sniegtu moralu atbalstu. un es ticu ka tas palidz (l) (l) kapec soreiz tada bilde? jo citas shitai pc nava 😀 ha ha esu koledza un vieniga ko vareju dabut ir shitas- pashai tiri labi patiik. jau pagajushoreizi runajam par ”tizlum” bildeem. tad nu te velviena. es citigi kko meginu statiit 😀
Steidzama atgriešanās Latvijā nepieciešama 101 valstspiederīgajam, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.
“Ņemot vērā, ka patlaban ieceļošana Latvijā no Eiropas Savienības (ES) ir salīdzinoši viegli iespējama – ir pietiekami daudz avioreisu un ir atjaunota arī prāmju satiksme – konsulārā palīdzība Latvijas valstspiederīgajiem, kas atrodas ES, vairs nav nepieciešama. Esam apzinājuši tos, kuriem steidzami ir nepieciešama palīdzība, un tāds patlaban ir 101 valstspiederīgais,” sacīja Kalniņa-Lukaševica.
No 101 valstspiederīgā 49 atrodas Āzijā, Āfrikā, Austrālijā, 40 – Ziemeļamerikā, bet 12 – Dienvidamerikā. ĀM parlamentārā sekretāre pavēstīja, ka ministrija ir apzinājusi 515 valstspiederīgos, kuri sākotnēji bija lūguši palīdzību, bet tagad ir apliecinājuši, ka paliks valstī, kurā atrodas patlaban, un palīdzību vairs negaida. Līdz ar to ir noskaidrots, ka 138 Latvijas valstspiederīgie paliks kādā no Eiropas valstīm, 248 – Āzijā, Āfrikā vai Austrālijā, 108 – Ziemeļamerikā, bet Dienvidamerikā paliks 21 Latvijas valstspiederīgais.
Savukārt 103 valstspiederīgie jau ir iegādājušies biļetes un ir atceļā uz Latviju, no tiem 16 ir no Eiropas, 33 no Āzijas, Āfrikas, Austrālijas, savukārt 32 ir ceļā no Ziemeļamerikas, bet 22 – no Dienvidamerikas.
“Būtībā repatriācijas un konsulārās palīdzības misija ir tikpat kā noslēgusies, vēl 101 cilvēkam ir jāpalīdz atgriezties Latvijā,” uzsvēra ĀM parlamentārā sekretāre.
Pagājušajā nedēļā valdība pieņēma lēmumu atļaut ES, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, ieceļot Latvijā no ES un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveices un izceļot no tās.
Kā skaidroja ĀM parlamentārā sekretāre, rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija nepieciešams iekļaut šo punktu, lai ieviestu vienotu pieeju, ka ES tiek ņemts vērā nevis pilsonības aspekts, bet epidemioloģiskā situācija un netiek veikta diskriminācija pēc valstspiederības Eiropas ietvaros.
“Jauniekļautais punkts bija nepieciešams, lai nodrošinātu vienotu Latvijas iestāžu izpratni par to, kurš drīkst vai nedrīkst ieceļot Latvijā, jo līdz šim saskaņā ar rīkojuma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu tekstu teorētiski citu ES pilsoņi nedrīkstēja ieceļot, bet, tā kā robežkontrole uz ES iekšējām robežām nebija, ieceļot varēja,” skaidroja Kalniņa-Lukaševica.
Viņa norādīja, ka joprojām ir spēkā, ka pašizolācija netiek prasīta no Igaunijas un Lietuvas valstspiederīgajiem, citu valstu pilsoņiem pēc ieceļošanas Latvijā joprojām ir spēkā prasība ievērot 14 dienu pašizolāciju.
Tāpat Kalniņa-Lukaševica pavēstīja, ka ir apspriesta iespēja paplašināt sarakstu ar valstīm, kuru pilsoņiem, ieceļojot Latvijā, nav nepieciešama pašizolācija. Viņas ieskatā, tas nāktu par labu Latvijas tūrisma un viesmīlības sektoram.
Veidojot šo valstu sarakstu, tiek ņemts vērā kumulatīvais jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju. Ja saslimstības skaits konkrētajā valstī ir virs 25, tad tā tiek iekļauta sarkanajā sarakstā. Patlaban sarkanajā sarakstā ir iekļauta Zviedrija, Lielbritānija, Beļģija, Īrija, Portugāle un Malta. ĀM parlamentāra sekretāre norādīja, ka nesaskata iespēju tuvākajā laikā atjaunot regulāru aviosatiksmi uz šīm valstīm. Savukārt dzeltenajā sarakstā ir iekļautas tās valstis, kur ar Covid-19 saslimušo skaits uz 100 000 iedzīvotājiem ir robežās no desmit līdz 25, un uz tām neiesaka ceļot.
“Valstis, kurām saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju ir zem desmit, būtu tās, ko varētu iekļaut sarakstā, kuru valstspiederīgajiem nav nepieciešams ievērot pašizolāciju. Tomēr šāds lēmums tiek koordinēts gan ar epidemiologiem, gan ar Veselības ministriju, gan ar Igauniju un Lietuvu,” sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Kā ziņots, Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no marta vidus līdz 9.jūnijam izsludināta ārkārtējā situācija, bet visā pasaulē infekcijas izplatības risku dēļ ir būtiski ierobežota ceļošana un daudzviet arī slēgtas robežas.
Autors: nozare.lv
27.05.2020.
Kāzas ir īpašs un svarīgs notikums divu cilvēku dzīvē, tādēļ arī dāvana jaunlaulātajiem jāizvēlas īpaši uzmanīgi, lai tā sagādātu prieku, būtu noderīga, bet tajā pašā laikā paliktu atmiņā.Oriģinālas idejas jaunajam pārim piedāvā Nacionālais dāvanu eksperts Latvijā “Lieliska dāvana”, kur katrs var izvēlēties piemērotāko, vislielākā pārsteiguma sagādāšanai.
Relaksējoša atpūta pilī, muižā vai viesnīcā
Aristokrātiska atpūta kādā no Latvijas skaistajām pilīm,muižām vai viesnīcām, ar vienas vai vairāku dienu nakšņošanu un kopīgiem romantiskiem mirkļiem. Pilīs un muižās ir skaisti dārzi, atpūtas kompleksi un īpaši veidoti jaunlaulāto numuri ar romantisku noformējumu, kas patiesi ļaus pārim izbaudīt tik ļoti tīkamo divvientulību.
SPA vai pirts apmeklējums pārim
Romantiska un neaizmirstama atpūta, enerģijas atgūšana ķermenim un dvēselei,ar dažāda veida ķermeņa masāžām un SPA rituāliem pāriem. SPA saloni nodrošina arī pilna servisa piedāvājumusar nakšņošanas iespējām. Varbūt īstā dāvana būs pirts procedūras profesionāla pirtnieka pavadībā veselības stiprināšanai?
Kursu apmeklējums
Kopīgas aktivitātes satuvina un ieplānots kursu apmeklējums ļauj abiem izrauties no ikdienas steigas un pavadot neaizmirstamu laiku kopā. Viens no šādiem kopīgiem piedzīvojumiem var būt deju kursi -deja ir ķermeņa saruna bez vārdiem, ar elpu, skatieniem un harmoniskām kustībām. Vai kopā atklāt jaunas garšu buķetes un apgūt kulinārijas mākslu pie kāda profesionāla šefpavāra.
Fotosesija
Jautras, mīļas, piedzīvojumiem un emocijām bagātas atmiņas no svarīga dzīves notikumajaunajam pārim noteikti var palikt atmiņā, uzdāvinot kopīgu fotosesiju. Bildes tematiskos tērpos, jautrā un mājīgā atmosfērā, ar apgaismojumu un atbilstošu mūziku, ļaus pavadīt kopīgu laiku un noteikti vēl vairāk satuvinās jauno ģimeni.
Ekstrēms piedzīvojums
Atpūsties aktīvā veidā, tajā pašā laikā uzlādējot savu enerģiju, var praktizēt jebkuros laikapstākļos un gadalaikos. Lidojums ar deltaplānu, lidmašīnu, paraplānu vai gaisa balonu, lēciens ar izpletni, ūdensslēpošana, veikbords, izbrauciens ar ūdens motociklu vai ūdens pūšļa piedzīvojums, neaizmirstamas sajūtas jaunajam pārim ir garantētas.
Ekskursija
Kopīga ekskursija gida pavadībā būs divi zaķi ar vienu šāvienu – iegūta jauna informāciju par vēl nezināmu objektu, kā arī kopīgas atmiņas par redzēto. Ekskursija pa viduslaiku pili, Rīgas noslēpumainākajām vietām vai Igaunijas Jūras muzeja apmeklējums – šie un vēl citi piedzīvojumi noteikti neatstās vienaldzīgu pāri, kuram patīk asināt savu prātu!
Par “Lieliska dāvana”
“Lieliska dāvana” – Nacionālais dāvanu eksperts Latvijā, ir viens no vadošajiem emociju un piedzīvojumu dāvanu nodrošinātājiem, piedāvājot vairāk nekā 1000 dāvanu ideju vienuviet. “Lieliska dāvana” piedāvā dāvanu kartes un dāvanu komplektussavā mājas lapā www.lieliskadavana.lv, veikalā Brīvības ielā 49/53, tirdzniecības centros Domina Shopping, Galleria Riga un Olimpia, kā arī lielāko Rimi, Maxima veikalu stendos. “Lieliska dāvana” ir lietuviešu kapitāla uzņēmuma “Gera dovana” filiāle, kuraLatvijā darbojas jau kopš 2011.gada.
Drifta šovs lielveikala stāvvietā, 25 jaunāko auto modeļu izmēģinājumi un sacensības veiklā braukšanā – tā sestdien tika aizvadīta brīvdabas auto izstāde “Pielaiko savu auto 2025!”. Šāds pasākums sadarbībā ar konkursu “Latvijas Gada auto” norisinājās jau 12. reizi.
Izstādē “Pielaiko savu auto!” ikviens autovadītājs var iejusties konkursa “Latvijas Gada auto” žūrijas lomā un īsā laika posmā salīdzināt daudzus jaunākos auto modeļus. Un šogad bija rekordliels klātesošo automobiļu skaits – 25, kurus varēja izpētīt, nofotografēts, saņemt īpašo piedāvājumu, kā arī doties līdz divdesmit minūšu testa braucienos. Tie bija: “Alfa Romeo Junior”, “Audi Q5”, “Citroen C3 Aircross”, “Cupra Tavascan”, “Cupra Terramar”, “Dacia Bigster”, “Dongfeng Box”, “Forthing U-Tour”, “GWM Wey 03”, “Hyundai Santa Fe”, “Kia EV3”, “Kia Sportage FL”, “MG 3”, “MG Cyberster”, “MG HS”, “MG ZS”, “M-Hero”, “Opel Grandland”, “Peugeot 5008”, “Škoda Elroq”, “Subaru Forester”, “Toyota Corolla Cross”, “Volkswagen Tayron”, “Volkswagen Transporter” un “Voyah Courage”.
“Izstāde “Pielaiko savu auto” galvenā priekšrocība ir vienuviet gan apskatīt savu nākotnes jauno automobili, gan ar to veikt testa braucienu Rīgas ielās un reāli salīdzināt. Tas skan pašsaprotami, bet ne visi jaunu auto pircēji to dara” stāsta izstādes rīkotājs Māris Ozoliņš.
Izstādes apmeklētāji arī varēja apskatīt jaudīgas drifta automašīnas – Edgara Kroģera (“Vikotrans Racing”) BMW F22 ar 1020 zirgspēku jaudu un Atvara Sāra (“To Get”, “To Color”) ar 600 zirgspēku BMW E46 izpildījumā. Piloti priecēja skatītājus ar iespaidīgu drifta šovu, ar abiem auto vienlaicīgi braucot kontrolētās sānslīdēs ierobežotā laukumā pie t/c “Mols”. Paraugdemonstrējumus rādīja arī “BAJA RC” ar radio vadāmajiem bezceļu auto modeļiem 1:5 mērogā. Par spīti nelielajam izmēram, šie automobiļi spēj ļoti strauji paātrināties un veikli manevrēt.
Neizpalika arī sacensības veiklā braukšanā, kur ar “Dongfeng Box” elektrisko automobili bija secīgi jāizbrauc dažādas figūras pēc iespējas īsākā laikā. Labākā rezultāta autoram balvā šis automobilis uz nedēļas nogali. Bet par dažādām satiksmes situācijām un drošu braukšanu stāstīja “iAuto” foruma satiksmes eksperts, pasniedzējs Ēriks Griģis.
Automobiļu pieteikšana konkursam “Latvijas Gada auto 2026” turpināsies līdz oktobra beigām. Uzreiz pēc tam žūrija teju nedēļas garumā tos vērtēs un salīdzinās, izvirzot septiņus auto modeļus, kas kvalificēsies finālam. “Latvijas Gada auto 2026” konkursa kulminācija gaidāma gada nogalē – 18. decembrī apbalvošanas ceremonijā un TV tiešraidē tiks paziņots galvenā titula ieguvējs un citu nomināciju laureāti. Šis ir jau konkursa 26. gads, un pērn galveno balvu “Latvijas Gada auto 2025” saņēma “Škoda Kodiaq”.
Atbalsta: sludinājumu portāls Zip.lv, t/c Mols, ziņu portāls jauns.lv, iAuto.lv, Delfi, TV Auto ziņas, Klubs, Dieviete.lv, LAMB, V4 Motors.
Statistika atklāj, ka Latvijā līdz pat 25% bērnu tiek konstatētas redzes problēmas. Ja redzes problēmas netiek pamanītas un novērstas laikus, tās traucē bērna turpmākajai attīstībai un rada grūtības dzīvē, vispirms – jau skolā. Lai redzes korekcija būtu sekmīga, ir svarīgi redzes problēmas pamanīt un risināt savlaicīgi. Vecākiem nav pašiem jāspēj konstatēt, ka viņu bērnam ir redzes problēmas, te lieti var noderēt speciālistu padoms. Kādi ir visbiežāk uzdotie jautājumi par bērnu redzes veselību un korekciju, ko vajadzētu zināt visiem bērnu vecākiem, atklāj OptiO optikas galvenā optometriste Māra Kaparkalēja.
Kā zināt, vai manam bērnam ir redzes problēmas? Vai tās ir nopietnas?
Lai saprastu, vai bērnam ir redzes problēmas, visbiežāk to nevar noskaidrot pajautājot, jo viņš redz tā, kā viņš redz un nemaz nezina, ka var būt savādāk.Ja redzes problēmas ir iedzimtas, bērna uzvedībā par tām nekas var arī neliecināt, jo bērns spēj adaptēties tādai dzīvei, kādu uztver ar savu redzi. Šādos gadījumos redzes problēmas var konstatēt tikai acu ārsta apmeklējuma laikā. Tāpēc, jāatceras, ka apmeklēt redzes speciālistu vajadzētu regulāri pat, ja šķiet, ka nekādu redzes problēmu bērniem nav. Jāpiebilst, ka obligātās redzes pārbaudes bērniem ir sasniedzot viena, trīs un sešu gadu vecumu.
Vecākiem varu ieteikt ikdienā pavērot bērna nodarbes: kā viņš rotaļājas; kāds ir attālums kādā bērns spēlējas ar mantām; kādas mantas izvēlas – sīkas vai dod priekšroku liela izmēra rotaļlietām, jo tas arī, atsevišķos gadījumos, var norādīt uz redzes problēmām.
Der novērot arī to, kā mazais pavada laiku pie televizora– vai ierastā ikdienas multfilma tiek vērota no attāluma, sēžot dīvānā, vai tomēr tiek atrasts mīkstāks spilvens un bērns iekārtojas tuvāk televizoram. Jāatzīst, ka televizora skatīšanās tuvumā ne vienmēr nozīmē, ka ir redzes problēmas. Tas var nozīmēt arī to, ka bērns vēlas būt tuvāk saviem iemīļotajiem varoņiem, lai vairāk izjustu multfilmu. Tomēr izvērtēšanu, kāpēc bērns to dara, būtu prātīgāk atstāt redzes speciālistu ziņā.
Uzsākot skolas gaitas, svarīgi pavērot kādā attālumā bērns pilda mājasdarbus – raksta un lasa. Ja bērnam ir tendence liekties tuvu grāmatām, kā arī novērojama acu samiegšana (cenšoties kaut ko saskatīt), acu berzēšana vai pat apsārtums– tas var norādīt uz redzes veselības problēmām (piemēram, sausās acs sindromu), un būtu labi vērsties pie redzes speciālista. To, cik nopietnas ir problēmas, un kā uz tām atbilstoši reaģēt, spēs pateikt optometrists. Jāņem vērā, ka redzes pārbaudi bērnam nevajadzētu atlikt uz vēlāku laiku – jo ātrāk problēmas tiks konstatētas, jo ātrāk varēs rast atbildi uz jautājumu: “Kā rīkoties tālāk?”
Kā bērnam mazināt nepatiku un bailes no redzes pārbaudes?
Nozarē strādājot jau sešus gadus esmu novērojusi, ka lielai daļai bērnu ir bail no ārstu un speciālistu apmeklējumiem kopumā. Tas attiecas gan uz pirmsskolas, gan skolas vecuma bērniem.Lai mazinātu satraukumu par redzes pārbaudi, īpaši jau ejot uz pirmreizējo vizīti, būtiski, kā vecāki veiks sagatavošanās darbus ārsta apmeklējumam. Bērna bailes ir tikai loģiskas, īpaši, ja iepriekš nekas līdzīgs nav pieredzēts. Tāpēc svarīgi, lai vizītes un pārbaužu laikā speciālists un vecāki stāstītu bērnam par to, kas tiks darīts viņam saprotamā valodā. Tāpat svarīgi, lai jau pirms gaidāmās vizītes vecāki izstāstītu, kas tās laikā tiks darīts, proti, ka tiks parādīti dažādi attēli, lūgs atbildēt uz vairākiem jautājumiem un tamlīdzīgi. Tāpat, pirms gaidāmās redzes pārbaudes mājās, kopā ar bērnu, var izspēlēt dažādas simulācijas – pārbaudot redzi kādai rotaļlietai, skaidrojot bērnam, kas viņu sagaida redzes pārbaudē.
Kā bērnam iemācīt, ka speciālista nozīmētās brilles ir jānēsā?
Bērna briļļu nēsāšanas paradumi sākas brīdī, kad tiek izvēlēts briļļu ietvars. Tāpēc ļoti iesaku vecākiem ļaut bērnam iesaistīties ietvara izvēles procesā. Ja vecākiem labāk patīk neitrālas krāsas, neuzkrītošs ietvars, bet bērnam patīk spilgtas krāsas ietvari, būtu jāpiekāpjas bērna izvēlei. Lai bērns nevairītos brilles nēsāt, viņam tajās būtu jāredz labi un jājūtas komfortabli.Vecākiem, lai papildus motivētu savu atvasi, vajadzētu regulāri izteikt bērnam komplimentu par to, ka brilles viņam labi izskatās un ka viņš ir malacis, jo tās nēsā! Ir taču lieliski redzēt labi, vai ne?
Kā bērnam iemācīt pareizi rūpēties par savām brillēm?
Attieksmi pret brillēm bērns mācās no saviem līdzcilvēkiem – vecākiem, vecvecākiem, brāļiem un māsām. Katram no mums ir kaut vienas brilles, nav svarīgi – saulesbrilles vai optiskās brilles. Kā pret tām attiecamies mēs paši? Bērns skatās un mācās!Tāpēc svarīgi arī mums izvērtēt savus briļļu lietošanas un glabāšanas paradumus, lai brilles, kamēr tās nenēsājam, atrastos tām paredzētā futlārī, tiktu notīrītas ar piemērotu salveti nevis džempera piedurknē.
Briļļu nēsāšanu ikdienā bērnam var padarīt aizraujošāku ar dažādu aksesuāru iegādi. Spilgti un interesanti briļļu futlāri un salvetes, var nodrošināt, ka bērnam par brillēm labi rūpēties būs interesanti. OptiOoptikā pieejami krāsaini futlāri dažādās formās: kurpīte vai mašīna, kas var palīdzēt bērnam iemācīt kā pareizi brilles “nolikt gulēt” pirms to dara pats. Pēc pirmo briļļu iegādes, būtiski, lai sākumposmā vecāki visas minētās darbības izdara kopā ar bērnu, paskaidrojot kāpēc tas nepieciešams.
“Mans bērns ir ļoti aktīvs”! Vai kontaktlēcas bērnam nav risinājums?
Arī bērniem ir iespēja izmantot kontaktlēcas, tomēr es aicinātu izvērtēt visus aspektus. Pirmkārt, vecākiem jāizvērtē, cik viņi paši ir gatavi veltīt laiku, lai iemācītu bērnu pareizi tās lietot un kopt, kā arī sekot līdzi, lai lēcas tiktu izņemtas laukā, piemēram nakts laikā, un savlaicīgi nomainītas. Otrkārt, cik ieinteresēts ir bērns pats. Visbeidzot, jāsaprot, vai kontaktlēcas būtu ikdienas nēsāšanai, vai arī tikai atsevišķiem gadījumiem, piemēram, sporta nodarbībām. Jaunākais kontaktlēcu nēsātājs manā praksē bijis 10 gadus vecs. Viss ir iespējams, tomēr situācijas ir dažādas un katrs gadījums būtu jāvērtē atsevišķi.
Autors: Māra Kaparkalēja
Lai arī liktenim nav iespējams pavēlēt, tas nav iemesls, lai neticētu īstai mīlestībai, tādu mīlestību nespēj skart pat laika zobs!
Stāsts:
Tas bija kārtējais rīts slimnīcā, kad pulksten 8.30 kāds sirms vīrs ap 80 gadu vecuma atnāca izņemt šuves no pirksta. Bija redzams, ka viņš steidzas, un satrauktā balsī teica, ka esot svarīga tikšanās pulksten 9, uz kuru viņam jāpaspēj. Par nožēlu man bija viņam jāatsaka, jo visi dakteri bija aizņemti un tikai pēc stundas atbrīvotos. Tomēr, redzot ar kādu nožēlu un uztraukumu acīs viņš sēdēja un skatījās pulkstenī, mani pārņēma līdzjūtība. Es nolēmu palīdzēt viņam, kaut arī mana maiņa bija beigusies. Apskatot viņa brūci, secināju, ka brūce ir labi sadzijusi un diegus var izņemt.
“Es sāku visu tikai ar vienu vienīgu sapni. Un šodien es to izdzīvoju. Šis ir mans dzīves ceļojums,” stāsta zviedru izcelsmes māksliniece, fotogrāfe, dziedātāja un blogere Joanna Jinton. Viņa iedrošina miljoniem sievietes visā pasaulē atklāt un sekot savam aicinājumam.
Video
Autors: Anete Meistere speciāli Dieviete.lv
Kādā vēlā vakarā, kāds cilvēks atgriezās mājup no darba, kā vienmēr, noguris un ieraudzīja, ka durvīs stāv viņa piecgadīgais dēls.
— Tēti, drīkst Tev kaut ko pajautāt?
— Protams, kas noticis?
— Tēti, cik daudz tu nopelni?
— Tā nav Tava darīšana! — sašuta tēvs. — Un vispār, kam Tev tas?
— Vienkārši gribu zināt. Lūdzu, nu pasaki, cik daudz Tu nopelni vienā stundā?
— Nu vispār 10 eiro. Un kas?
— Tēti… — dēls paskatījās uz viņu no apakšas uz augšu ar ļoti nopietnām acīm. — Tēti, Tu vari man aizdot 6 eiro?
— Tu to jautā tikai tāpēc, lai Tev būtu nauda kādai muļķīgai rotaļlietai? — iebļāvās viņš. — Ātri uz savu istabu un gulēt!… Nedrīkst taču būt tāds egoists! Es strādāju visu dienu, ļoti nogurstu,
bet Tu tik muļķīgi uzvedies.
Puika klusām aizgāja uz savu istabu un aizvēra aiz sevis durvis, bet viņa tēvs turpināja stāvēt durvīs un dusmoties par dēla rīcību. «Kā viņam nav kauna jautāt par manu algu, lai pēc tam prasītu man naudu?»
Pēc neilga brīža emocijas noklusa un tēvs pārdomāja savu teikto: «Bet varbūt viņam tik tiešām vajag kaut ko svarīgu un nepieciešamu nopirkt? Ai, pie velna ar tiem 6 eiro, viņš taču galu galā nekad nav lūdzis man naudu». Kad tēvs ienāca dēla istabā, viņš jau bija gultā.
— Tu neguli, dēls? — jautāja viņš.
— Nē, tēti. Vienkārši vāļājos gultā, — atbildēja puika.
— Es, man šķiet, pārāk rupji Tev atbildēju, — teica tēvs. — Man bija ļoti smaga diena. Piedod man. Lūk, ņem, naudiņa, ko lūdzi.
Puika apsēdās uz gultas un uzsmaidīja.
— Ak, Tētīt, paldies! — priecīgs bija viņš.
Puika stiepās pēc spilvena un zem tā paņēma pāris monētas. Viņa tēvs, to ieraugot, ka bērnam jau ir nauda, atkal sadusmojās, bet puika salika visu naudiņu kopā, uzmanīgi to pārskaitīja un tad lūkojās uz tēvu.
— Kādēļ Tu lūdzi naudu, ja Tev tā jau ir? — nopurpināja viņš.
— Tādēļ, ka man nebija pietiekoši, bet tagad man kā reiz pietiek, — atbildēja puika. — Tēti, šeit ir tieši 10 eiro! Var, es nopirkšu stundu Tava laika? Lūdzu, atnāc rīt no darba uz stundiņu agrāk, es gribu, lai mēs pavakariņotu visi kopā.
1daļa
Sākās tas kādā siltā vasaras rītā! Es pamodos, kā ik katru rītu, izgāju ārā saulītē, ar kafijas krūzi rokās un cigareti zobos. Apsēdos uz trpītēm, izbaudīdams saules starus un putnu jauko vīterošanu. Garām staigāja kaimiņi, ikdienišķā saveicināšanās, pasmiešanās par kādu neveiklu joku, un tā tālāk. kad kafija jau bija gandrīz izdzerta, otrā cigarete nopīpēta, manas acis ieraudzīja viņu, svešinieci ar kolosālu augumu, garām izaicinošām kājām, viss ko saredzēju, lika aizcirsties manai elpai! Viņas cēlā gaita ieurbās manī sasodīti dziļi, pat piemirsu ka rokās ir cigarete un kafijas krūze! Pavadījis daiļavu ar savu kāro skatienu, attapos un gāju atpakaļ uz dzīvokli! Iegāju vannasistabā mazgāt zobus, paskatījos spogulī iztēlojoties redzēto svešinieci sev līdzās! Šķiet viņā kautkas ir, ja jau man pat iztēlē viņas tēls, kā reāls blakus esoš! Noliecos pie izlietnes, lai noskalotu seju, kad paraudzījos spogulī, atkal ieraudzīju viņu! Sāku pie sevis smīnēt, caur galvu izšāvās simtiem domu, kā varētu savaldzināt šo būtni…. Pēkšņi sajutu aukstu, dziļi izjustu pieskārienu savai mugurai, sarāvos izbīlī, paskatījos spogulī un atkal viņa! paraudzījos pār plecu, neviena nav! Manas kājas sajuta vieglumu, jo spogulī atkal redzēju daiļo tēlu……
2 daļa
….. Mirkli apjucis, ar miljons domām galvā, noslaucīju dvielī seju. Spogulī skatīties vairs neuzdrošinājos, izgāju ārā no vannasistabas un ar smagu roku izslēdzu gaismu. Biju apjucis tā, ka nesapratu ko daru. Uztaisīju sev vēl vienu kafiju, apsēdos pie virtuves galda, malkojot kafiju, kafiju bez garšas, nespēju domāt ne par ko citu, visu laiku galvā bija svešiniece. Tikai tagat nesapratu, baidīties, smaidīt, varbūt iziet ārā un cerēt atkal ieraudzīt, lai nomierinātu trakojošās domas galvā. Pēkšņi pārbijos no ķērcoša trokšņa, velns, tas tikai mans telefons, bet pārbiedēja līdz nāvei. Dēļ daudzajām domām, pat atbildēt piemirsu, nezinu kā to nosokt, brīdi ko sajutu, viss bija tādā kā tunelī ar pelēki aukstām sienām. Apņemts ar šo visu, sajutu tādu kā stresu sevī, paņēmu cigaretes un gāju atkal ārā, uz tām pašām trepītēm, kur redzēju savu svešinieci. Aizpīpēju ar ciešu skatienu virzienā, kur pēdējo reiz manīju viņas tēlu. Sākās domas, varbūt vienkārši patīkams rīta murgojums, no maz gulētajām stundām, iepriekšējā nakts takš sākās ar filu un aliņiem, varbūt tieši tas pastiprināja manas dīvainās izjūtas?!? Itkā ar to arī varētu nomierināties, taču nē, svešinieces tēls bija pārāk skaists, tas žņaudza katru manu smadzeņu šūniņu, negribēju pat pieļaut, ka tas nebija īsts tēls. Tad atkal sajutu pieskārienu, tikai šoreiz jau stingrāku un īstāku, sarāvos tā, ka cigarete izkrita no rokām, mana sirds sāka ārdīties kā negudra. Pagriezos, tur tikai kaimiņiene ar savu mazo, apsveicinājās un jauki uzsmaidīja, uz mirkli pat pazuda domas par svešinieci. Kaimiņiene bija mana dīva, manās fantāzijās protams, ar spēcīgu raksturu un ļoti patstāvīga. Dēlēnu viņa audzināja viena, pret atiecībām ar vīriešiem izturējās skeptiski, tāpēc mēģināju būt tuvāk viņai, kaut vai kā labs draugs. Ar smaidu pārņemts lūkojos, kā kaimiņiene vieglajā vasaras kleitiņā aiziet pilsētiņas burzmā. Tiklīdz pazuda no skata, tā arī domas atpakaļ pie svešinieces, tās atkal palika spēcīgas, atkal mani pārņema tās dīvainās sajūtas. Piecēlos ar domu izskriet mazu aplīti, tas ir tāds kā mans sods tak, ka es pīpēju. Lēnā garā maziem riksīšiem pievarēju aizvien garāku un garāku gabalu, ar manīm kopā bija arī domas, kas ļāva skriet nenogurstot. Tā būtu varējis skriet ilgi, jo ilgi, ja vien būtu pamanījis kravas busiņu, kursh tikko bija uzsācis braukt. Ar lielu blīkšķi nācās pārtraukt skriešanu. Saļimis, apdullis gulēju uz ceļa, jutos ļoti dīvaini, kas notiek? Nejūtu sāpes, apkārt drūzmējas cilvēki. Pēkšņi sajūtu maigu pieskārienu vaigam, paceļu acis augšup, ieraugu savu jauko kaimiņieni, viņas sejā ir manāms uztraukums, tas pat mani mazliet priecēja. Sākās arī sāpes pamazām, laikam jau sāku atgūties no pārņemtā šoka, piecelties arī vēl nevarēju, kaimiņiene mani turēja kā mazu bērnu, cieši sev klāt. Sajutu viņas smaržu, tik vasarīgu un reibinošu. Tai pašā brīdī lūkojoties kautkur tālumā, pamanīju šī rīta svešinieci, viņa bija tik tuvu, bet tomēr tālu. Nevarēju perautie kājās lai aizskrietu un pa īstam pārliecinātos par viņas eksistenci. Skatu izjauca vietējā ātrās palīdzības mašīna, mani iecēla tajā lai vestu uz apskati slimnīcā. Nezinu kā izskatījos no malas, taču liekas, ka biju nopietni apsities. Manas sāpes neļāva izjust arī kaimiņiene, kura man par brīnumu, piedāvājās braukt līdzi. Tagat manu galvu pārņēmušas jau divas sievietes…….
3 daļa
Pēc garlaicīgas apskates, kas aizņēma visu dienu, beidzot mani atlaida mājās. Izgājuši no slimnīcas, sajutām vasaras vieglo, tik ļoti patīkamo, vakara gaisu. Saskatījos ar kaimiņieni, sasmaidījāmies un devāmies lēnām uz mājām. Pa ceļam Rita, tā sauc manu kaimiņieni, piedāvāja ieiet netālu esošajā bārā, iedzert kaut ko vieglu un nomierinošu, lai noņemtu saspringumu, kas bija radies dienas gaitā. Protams, ka piekritu uzreiz, sajutos pat nedaudz kā uzvarētājs. Iegājuši dūmakainajā ar cigarešu, viskija, alus smārda sajaukumu telpā, virzījāmies uz bāra pusi. Iekārtojāmies un pasūtījām dzeramos, es kā vienmēr alu, Rita vieglu kokteili, nezinu kas viņā bija, bet izskatījās vareni gards. Iedzēruši pa malkam, mūsu acis neveikli saskrējās, uzkavējoties ciešā saiknē kādas sekundes desmit. Tādi kā samulsuši pasmīnējām, paņēmām savas glāzes, turpinot malkot dzērienus. Tā klusējot sēdējām izmalkojot pa piecām glāzēm. Sajutu galvā alus spēku, piedāvāju iet mājās, uz ko Rita arī apstiprinoši pamāja ar galvu. Ārā jau bija satumsis. Nesteidzoties gājām, vienkārši klusējot. Nonākuši pie mana dzīvokļa durvīm, Rita pieliecās un iedeva mazu karstu buču uz vaiga, sajutu sev kājās vieglumu, tas bija tik negaidīti. Atsveicinājāmies, kārtējā mazā neveiklā sasmaidīšanās, un gājām katrs uz savu dzīvokli. Iegājis mājās, devos taisni uz vannas istabu noskalot seju. Tad pēkšņi satrūkos, jo spogulī atkal ieraudzīju svešinieci, tikai šoreiz uzreiz arī pieskārienus. Man sirds sāka ārdīties kā negudra, pieskārieni bija tik ļoti reāli, viņas tēls vēl reālāks. Pagriezos un atkal nekā, tikai spogulī, kāpēc tur? Sāku pat prasīt, kas tu esi un ko vēlies, pie reizes nodomājot, kas ar mani?!? Ne jau katru dienu cilvēki aprunājas ar spoguļiem. Trakāk sajutos, kad pēc uzdotā jautājuma, pār kaklu pārslīdēja tāds kā viegls glāsts. Visa mana mugura bija šermuļos, rokas, kājas sāka trīcēt. Nemelošu, biju pārbijies. Kāds vājprāts mani ir pārņēmis, kā to izskaidrot? Pagriezos, lai ātri pamestu to telpu, bet tad sadzirdēju tādu kā balsi, reizē ar pieskārienu. Tas lika pārbīties līdz nemaņai. Aizcirtu durvis, iegāju virtuvē lai paņemtu cigaretes, biju sanervozēts, kā nekad. Devos ārā pīpēt, taču visu laiku likās, ka viņa man seko, ir līdzās. Pīpējot izdomāju, jāpiedāvā Ritai atnākt ciemos, paskatīties kādu filmu, mazais noteikti jau gulēja šinī stundā. Pieklauvējis klusām pie durvīm, dzirdēju tuvojamies soļus, sajūtas bija neveiklas, jo nezināju kā izteikt šo vienkāršo piedāvājumu. Soļi kļuva skaļāki, laikam jau tuvojās durvīm, tad apklusa, bet durvis neviens neatvēra. Lai nebūtu uzmācīgs un nepamodinātu viņas mazo, nodomāju, ka otrreiz neklauvēšos, soļoju atpakaļ mājās.
Pēc cieši izgulētās nakts, veicu savu ik rīta rituālu, ar kafiju un cigaretēm. Apsēdos uz trepītēm, pamanīju Ritu ar mazo. Pienākuši klāt, apsveicinājās. Saņēmos, lai pajautātu Ritai par pagājušo nakti. Ritas atbilde mani nošokēja. Izrādās, viņa uzreiz, kā aizgājusi mājās, sadomājusi aizbraukt pie saviem vecākiem uz laukiem. Bet soļi ko dzirdēju, nāca no viņas dzīvokļa……
4 daļa
Apstulbu, atvainojos meitenei, dziļi ievilku dūmu, skatoties kaut kur tālumā. Nezinu ko padomāja Rita par mani, bet tai brīdī tas man nebija pat galvā. Es biju apjucis, varbūt kāds vienkārši bija ielīdis kaimiņu dzīvoklī?!!? Attapies nedaudz, drošības pēc piedāvāju Ritai uziet līdzi, ja nu kāds nepatīkams pārsteigums. Negribētu pieļaut, ka ar šo jauko sievieti kaut kas notiktu. Piecēlos ar savādu smagumu un gājām uz viņas dzīvokli. Arī pati saimniece izskatījās neomulīgi. Tas tā varētu būt, jo nekad nebija atstājusi mājas vienas, bet te, pēkšņi, tādi nepatīkami jaunumi. Durvis atslēgt uzņēmos es, klusām pagriezu atslēgu un vēru vaļā, iegāju dzīvoklī, tai pašā mirklī no virtuves atskanēja briesmīgs troksnis. Steidzos uz virtuves pusi, ar piesardzību piegāju pie durvīm, nedaudz notupos, lai, ja nu gadījumā kas, nedabūtu ar kaut ko smagu pa galvu. Ielūkojos virtuvē, bet tur, tikpat pārbijies, kā es, Ritas kaķis. Laikam jau bija sadzirdējis saimnieces atgriešanos un iztrūcies no miega, par guļvietu, protams, izvēlējies trauku plauktu, par to liecināja čupa atlūzu uz grīdas. Sapratis, izņemot mani un teroristisko kaķi, ar pārbiedēto izskatu dzīvoklī neviena nav, gāju pēc Ritas. Pa ceļam, koridorā, ejot gar spoguli, samanīju tādu kā ēnu, ar dīvainu vēsumu, kurš, šķiet ieurbās līdz kauliem. Nodomāju pie sevis, tas noteikti šo dīvaino notikumu iespaidā. Izgāju kāpņu telpā, iepriecināju meiteni, par trauku pārvietojumu un pagriezos, lai ietu uz savu dzīvokli, te pēkšņi Rita klusiņām pasauca mani. Pagriezos, domādams, ka kaut kas ne tā. Taču izskanēja kluss piedāvājums, īstenot manus vakardienas nolūkus, uz ko es, loģiski, nedomājot piekritu.
Aizgājis mājās, sāku, kā nu mācēdams un varēdams, mazgāties pie izlietnes, virtuvē. Negribējās iet vannas istabā, lai sabojātu netīšām vakaru, kuram tā īsti pats vēl nebiju noticējis. Tik noslēgtā kaimiņu meitene, bija mainījusies uz pavisam citu dzīves skata punktu, tā man tas šķita. Noskalojies, atcerējos, ka ledusskapī tukšums, ne uzkodas, ne dzeramā. Iešļūcu čībās un kā mazs bērns, kurš tikko ticis pie konfektes, nē pie vesela maisa konfektēm, skrēju līdz veikalam. Gribēdams atstāt uz viņu iespaidu, izdomāju pagatavot arī vieglas vakariņas, kaut gan klusībā bija arī cerība, to izmantot, kā mazu āķīti no manas puse. Puisis, brīvs, prot gatavot…… Lai gan, arī diezgan spēcīgi nospēlēja cilvēciskais faktors, Rita bija viena ar savu mazo, tātad sen nav guvusi neko tādu, kas palutinātu viņu, kaut nedaudz. Sašmorējis visu, šampīti katram gadījumam ielicis ledusskapī, kokteilīšus viesistabā uz galda, ar nepacietību skaitīju vai katru sekundi, gaidīdams domās iemīlēto meiteni. Bija jāgaida arī uz mazo, jāieliek viņu gulēt un tikai tad varēja nākt ciemos. Maldīdamies domās, izdzirdēju klusus klauvējienus pie durvīm. Piecēlos, pārņemts ar laimes pilnu smaidu, devos tās atvērt. Atverot savā priekšā ieraudzīju viņu, savu psihisko, stāvu zemāk dzīvojošo Ļudas tanti, ar pasaulē neapmierinātāko skatienu. Izrādās, biju aizrāvies ar mazgāšanos virtuvē. Atvainojos, aizvēru durvis un sāku smieties balsī. Manus smieklus atkal pārtrauca klauvēšana pie durvīm. Strauji atvēru ar bļāvienu, ka visu nokārtošu, bet tur šoreiz bija viņa, naksnīgajā skatienā, melnā iespīlētā krekliņā un melnos legingos. Tas viss izcēla viņas dievišķo augumu, tā, ka man aptrūkās pat vārdi, liekas, pat izskatījos nepieklājīgs. Attapos, ar aizsmakušu balsi, tomēr ieaicināju iekšā, šķiet mana neveiklā sagaidīšana, samulsināja arī Ritu…..
5daļa
Pavadīju Ritu līdz viesistabai, piedāvājot vieglas vakariņas, uz ko arī saņēmu apstiprinošu atbildi. Uzservējis mazo žurnālgaldiņu, pievienojos arī pats mazliet ieēst, nebiju ēdis visu dienu. Sulīgie, mazie vistu stilbiņi medū, izskatījās pārāk kārdinoši, lai no viņiem atteiktos, arī kaimiņiene tos sāka slavēt, jau pēc pirmā gabaliņa notiesāšanas. Nedaudz ieēduši, piedāvāju meitenei kokteilīti, pats sev paņēmu aukstu, tikko no ledusskapja izņemtu alu.
Noslēdzu istabā gaismu un sākām skatīties filmu. Filmas izvēle bija vienkārša, kaut kad nesen runāju ar Ritas tēvu, neatceros kāpēc sākām runāt par filmām, taču atceros, ka viņai patīkot viens vecs kara laiku gabals. Par laimi, arī man šī tipa kino gāja pie sirds, nebūs vismaz jātēlo lielo patiku, kas parasti mēdz notikt šādos pasākumos. Meitenes prieks bija neviltots ieraugot ko skatīsimies. Atlaidušies dīvānā, baudījām dzērienus un samērā neuzmanīgi vērojām ekrānā notiekošo. Neuzmanīgi tādēļ, ka ik pa brīdim pieķērām viens otra skatienus, es pārmaiņus vēroju viņu, viņa mani. Tā tas turpinājās līdz brīdim, kad no vannas istabas puses atskanēja savāds troksnis. Es aprāvos, bija tam iemesls, taču necentos iet aplūkot, kas tieši par troksni. Rita neizpratnē pajautāja, kas tur bija, uz ko nācās atbildēt ar veiklu piecelšanos un iešanu pārliecināties, par mājās notiekošo. Virtuvē viss bija kārtībā, saņēmos arī ieskatīties vannas istabā, dīvaini bija baidīties no kaut kā tāda, kas iespējams pat neeksistē, kas vienkārši ir spilgti iesēdies manā galvā. Nespēju atturēties neielūkojies spogulī, tas lika kārtējo reizi izbīties, tur atkal bija svešiniece, spogulis nez kāpēc bija aizrasojis un viņa uz manīm lūkojās it kā atrastos spoguļa iekšpusē. Skatiens bija jau tāds kā skumīgs, sajutu arī dzestros pieskārienus, tie kā trīsas pārņēma manu ķermeni. Izjūtas bija tik ļoti spilgtas, ka nemanīju savu prombūtnes garo laiku, aprāvos no Ritas sauciena, kur esmu palicis. Pirms iziešanas no vannas istabas, palūkojos vēlreiz spoguļa virzienā, bet tagad tas bija jau dīvaini tumšs, tāds kā melns, matēts. Neko nesapratis, paņēmu vēl dzeramos un piedāvāju Ritai iznākt līdzi, kamēr uzpīpēšu. Vasara bija pašā plaukumā, naktis, tātad, neatvairāmi patīkamas un samtaini siltas. Izgājuši ārā, nosēdāmies uz trepītēm, sasēdāmies kopā, kā laimīgs pārītis, viņas galva maigi nogūlās uz mana pleca. Sajutos fantastiski, no viņas matu un ķermeņa smaržas. Šķiet iemīlējos šajā sievietē ar katru minūti aizvien stiprāk un stiprāk. Tiklīdz sajuties jau tikpat kā septītajās debesīs, caur manīm izšāvās pazīstamais dzestrais vēsums……
Reiz nopietni slimu vīrieti ieveda slimnīcas palātā, kurā atradās otrs slimnieks, kas gulēja gultā pie loga. Kad abi iedraudzējās, vīrietis, kurš gulēja pie loga mēdza skatīties pa to ārā un pēc tam dažas turpmākās stundas iepriecēt pie gultas piekalto istabas biedru, dzīvīgi attēlojot pasali ārpusē. Dažas dienas viņš aprakstīja, cik skaisti ir koki parkā iepretīm slimnīcai un kā lapas dejo vējā. Citas dienas viņš izklaidēja savu draugu, sīki atstāstot to, ko darīja cilvēki, kad gāja garām slimnīcai. Tomēr, laikam aizritot, pie gultas piekaltais vīrs kļuva īgns, ka pats nespēj novērot tos brīnumus, kurus viņa draugs aprakstīja. Galu galā viņš sāka pret draugu izjust nepatiku un vēlāk par stipri ienīst.
Kādu nakti pie loga guļošais pacients īpaši spēcīgas klepus lēkmes laikā pārstāja elpot. Otrs vīrs nepiespieda trauksmes pogu pēc palīdzības, bet gan izvēlējās nedarīt neko. Nākamajā rītā pacients, kurš savam draugam bija sagādājis tik daudz laimīgu brīžu, sīki atstāstot pa logu redzamos skatus, tika pasludināts par mirušu un izvests no palātas. Otrs vīrs steidzīgi izteica lūgumu, lai viņa gultu novieto pie loga – lūgumu, kuru slimnieku kopēja arī izpildīja. Bet, kad viņs paraudzījās āra pa logu, atklājās kaut kas tāds, kas lika viņam nodrebēt: logam pretī atradās… kaila ķieģeļu siena.
Divas dienas, kuras vajadzētu atbrīvot no bažām un bailēm:
Viena no tām ir vakardiena ar savām kļūdām un rūpēm, neveiksmēm, sāpēm un bažām. Taču vakardiena ir pagājusi un vienmēr – nesasniedzama. Visas atmiņas visā pasaulē mums nevar atdot vakardienu. Mēs nekādi nevaram vēlreiz atkārtot to, ko darījām vakar. Mēs nevaram izdzēst vārdu, ko teicām vakar. Taču vakardiena ir pagājusi.
Otra diena, par kuru mums nevajag bažīties, ir rītdiena. Rītdiena ar jauniem pienākumiem, jaunām grūtībām, lieliem solījumiem un maziem to izpildījumiem. Taču arī rītdiena nav mūsu varā, mēs to nevaram kontrolēt. Rīt saule lēks vai nu spoža, vai aiz mākoņiem, bet lēks. Taču kamēr tā lēks, mums nav nekādas daļas par rītdienu, jo tā vēl nav pienākusi.
Mums katram ir tikai viena diena – šodiena. Katrs cilvēks vienas dienas cīniņu ar dzīvi var izturēt. Mēs salūztam tikai tad, kad šodienai pieliekam klāt šo mūžības nastu – vakardienu un rītdienu. Nevis šāsdienas piedzīvojumi ieved cilvēku ārprātā, bet sirdsapziņas pārmetumi un rūgtums par to, kas notika vakardien un bažas par to, kas notiks rīt.
Tāpēc dzīvosim tikai šodien!
„Vai es varu apskatīt savu bērniņu?” jautāja jaunā, priecīgā māmiņa.
Kad mazulis, ietīts sedziņā, tika ielikts mātes rokās un kad viņa atvēra sedziņu, lai paskatītos uz mazuļa mazo sejiņu, viņa noelsās. Ārsts ātri pagriezās un paskatījās ārā pa slimnīcas logu. Mazulis bija dzimis bez ausīm.
Laika gaitā noskaidrojās, ka bērna dzirde bija laba. Tas bija vienīgi ārējais izskats, kas bija sabojāts.
Vienu dienu, kad zēns atgriezās no skolas un iekrita mātes skavās, viņa nopūtās, zinot, ka dēla dzīve būs pilna ar salauztas sirds brīžiem. Zēns izdvesa savu traģēdiju – kāds liela auguma puika bija viņu nosaucis par ķēmu.
Viņš izauga par izskatīgu zēnu, ar savu nelaimi. Iemīļots studentu vidū, viņš varētu kļūt par klases prezidentu, taču sava defekta dēļ tāds nekļuva. Viņš attīstīja literatūras un mūzikas talantus. „Gan tu sastapsies un iedraudzēsies ar citiem jauniem cilvēkiem,” viņa māte teica, jūtot labsirdību savā sirdī.
Tēvam bija vizīte pie ģimenes ārsta. „Vai nav iespējams neko darīt lietas labā?” „Domāju, ka mēs varētu operācijas gaitā pielikt Jūsu dēlam ausis, ja tās tiktu sagādātas,” teica ārsts.
Tā uzsākās meklējumi pēc personas, kas būtu tik dāsna un ziedotu savas ausis jaunajam cilvēkam. Pagāja divi gadi.
„Dēls, tu dosies uz slimnīcu. Es un māte atradām kādu, kurš ziedos tev ausis. Taču tas ir noslēpums.” Teica tēvs.
Operācija bija ļoti veiksmīga un izskatījās, it kā piedzimtu jauns cilvēks. Viņa talanti uzplauka ģēnijā, un skola un koledža bija pilna ar uzvarām un triumfu. Vēlāk viņš apprecējās un sāka darboties diplomātiskajā dienestā.
„Bet man ir jāzina!” dēls nelikās mierā un izjautāja tēvu. „Kurš tik daudz deva priekš manis? Es nekad nespētu pietiekami atmaksāt tai personai.”
„Jā, es neticu, ka tu to spētu,” teica tēvs. „Bet vienošanās bija par to, ka tev nebūs zināt… vēl ne.”
Gadi paturēja šo dziļo noslēpumu. Bet reiz pienāca diena… viena no tumšākajām dienām dēla dzīvē. Viņš stāvēja ar savu tēvu kopā pie mātes zārka.
Lēnām, maigi tēvs pastiepa roku un pacēla mātes biezos sarkanbrūnos matus, lai atklātu, ka mātei nebija ausu.
„Māte teica, ka viņa bija laimīga, ka neļāva nogriezt savus matus,” viņš maigi pačukstēja, „un neviens nekad neaizdomājās, ka māte ir mazāk skaista, vai ne?”
Patiess skaistums neslēpjas ārējā izskatā, bet gan sirdī. Patiesi dārgumi neslēpjas tajā, kas ir redzams, bet tajā, kas ir neredzams. Patiesa mīlestība neslēpjas tajā, kas ir izdarīts un par ko visi zina, bet tajā, kas ir izdarīts, bet nav zināms.
96 gadu vecumā Ramadžits Raghavs kļuva par pašu vecāko tēvu pasaulē. Viņa pirmdzimtais nāca pasaulē, kad viņam bija 94 gadi, 96 gadu vecumā viņš kļuva par tēvu otram bērnam. Ramadžits apgalvo, ka kļūšana par tēvu tādā vecumā esot Dieva griba un , ka viņi ar sievu Šakuntalu ir ļoti laimīgi..
Ramadžis savā vecumā var palielīties ar lielisku veselību un seksuālo aktivitāti. Vīrietis katru dienu nodarbojas ar jogu un ēd tikai veselīgu pārtiku (ikdienā ēd mandeles, sviestu un pienu).
Raghavu ģimene pilnā sastāvā. Sonipata, Harjana štats, Indijā.
avots: edotmagazine.com
“Mūsdienu pētījumos zinātniski pamatota ir daudzu ārstniecības augu izmantošana. Gan uztura bagātināšanai, garšas dažādošanai, skaistumkopšanai, gan veselības stiprināšanai,” stāstījumu par veselībai noderīgo Islandes cetrāriju jeb Islandes ķērpi uzsākot, teic “Mēness aptiekas” eksperts bioloģijas zinātņu doktors Dailonis Pakalns.
Islandes ķērpja lapoņi (Thallus Cetrariae = Lichen islandicus, Islandes cetrārija) ir daudzgadīgs, līdz 10 cm augsts ķērpis ar krūmveida laponi, kas veido samērā blīvas, vertikālas, augšdaļā dalītas lentveida daivas ar skropstainu malu. Daivas virspusē ir brūnganpelēkas vai olīvbrūnas, spīdīgas, apakšpusē zaļganpelēkas, reizēm iesarkanas. Pie augsnes laponis piestiprināts ar tieviem rizoīdiem. Islandes cetrārija ir plaši izplatīts ķērpis Eiropas ziemeļos un austrumos, Sibīrijā, kalnu alpīnajā zonā, aug nabadzīgās, smilšainās augsnēs skujkoku un jauktajos mežos. Izsenis lietota kā pretklepus līdzeklis, Skandināvijas un citas ziemeļu tautas izmantojušas arī uzturā un dzīvnieku barībai. Latvijā salīdzinoši bieži sastopama visā teritorijā priežu silos vai jauktu koku mežos uz smilts augsnes, retāk – uz koku stumbru pamatnes. Dažreiz veido tīraudzes. Droga sastāv no skrimšļainiem, cietiem, stipri zarotiem lapoņa gabaliem līdz 10 cm garumā. Smaržas drogai nav vai tā ir savdabīga, garša ir izteikti rūgta, gļotaina. Drogas raksturojums dots Eiropas Zāļu aģentūras Augu izcelsmes zāļu komitejas (AIZK) 2014. gada monogrāfijā ar pievienoto ekspertu novērtējumu un AIZK viedokli par medicīnisko izmantošanu. Novērtēta PVO monogrāfiju IV sējumā. Ta sir parasts komponents tradicionālajās ārstniecības augu kombinācijās. Izsenis, vismaz kopš 17. gs., droga dokumentēta daudzās farmakopejās un medicīnas rokasgrāmatās, par Islandes ķērpi stāsta “Mēness aptiekas” eksperts Dailonis Pakalns.
Kas slēpjas drogas sastāvā
Drogas sastāvā ietilpst vairāk nekā 50% ūdenī šķīstošo polisaharīdu – gļotvielas lihenīns, izolihenīns vai tā dēvētā ķērpju ciete. Turklāt tā satur aromātiskās ķērpjskābes, tostarp ļoti rūgto cetrārskābi un protocetrārskābi, alifātisko ķērpjskābi, B grupas vitamīnus, askorbīnskābi, rūgtvielas, sterolus un minerālvielas.
Nozīmīgākās veselīguma norādes
Tradicionāli lieto gremošanas sistēmas veselībai – palīdz regulēt zarnu trakta funkcijas, tonizēt atveseļošanās periodā, uzlabot ēstgribu anoreksijas gadījumā, spēcināt organismu. Raksturīga pārklājējdarbība – gļotvielas kā sedzošs, bet rūgtvielas kā gremošanas komfortu veicinošs līdzeklis. Izmanto kuņģa hroniska iekaisuma gadījumā, arī kā barojošu līdzekli. Cetrārijas droga regulē kuņģa sulas plūsmu, nomāc vemšanas centru, mazinot sliktu dūšu, šķebināšanu. Gļotvielas novērš hronisku aizcietējumu, paaugstina organisma nespecifiskās aizsargspējas. Ēstgribas uzlabošanai lieto auksto macerātu, ko izmanto tūlīt pēc pagatavošanas. Elpceļu veselībai: bronhu iekaisumus mazinošas, atkrēpošanu veicinošas īpašības, remdējoša iedarbība uz mutes dobuma un kakla gļotādu, atvieglo kņudēšanu, novērš aizsmakumu. Kopumā patīkama iedarbība uz kaklu, balss saitēm. Imunitātes stiprināšanai: piemīt mikroorganismus nomācošas īpašības, tas ir arī antioksidants. Cetrārijas drogu un tās preparātus iesaka veciem, astēniskiem, ilgstoša kairinoša klepus un slimības nomocītiem cilvēkiem. Ieteicamais lietošanas ilgums – 1 nedēļa. Ja nav uzlabojuma, jākonsultējas ar ārstu. Islandes cetrārijas droga izmantota dažādās zāļu formās – Latvijas uztura bagātinātāju reģistrā ir apmēram 15 preparāti. Zāļu tējas gatavo no monodrogas vai drogu multibotāniskām kombinācijām, norāda Dailonis Pakalns, kurš ir Rīgas farmaceitiskās fabrikas Dr. Pakalna produktu zīmola tēvs.
Atkrēpošanai, elpošanas veselībai, sausa klepus gadījumiem
Populārs ir drogu maisījums augšējo elpceļu katara gadījumā atkrēpošanu veicinošas tējas gatavošanai – 50 daļas cetrārijas lapoņu un pa 25 daļām lakricas un altejas sakņu. Vēl cits maisījums – pa 20 daļām cetrārijas lapoņu un deviņvīruspēka ziedu, pa 10 daļām gaiļbiksītes ziedu un fenheļa augļu. Gatavo kā uzlējumu, novārījumu vai auksto auga izvilkumu jeb ekstraktu eļļā. Drogas vidējā diennakts deva ir 4–6 g. Monotējas gatavošanai – 1 tējkaroti smalcinātu lapoņu aplej ar glāzi verdoša ūdens, nostādina 15 minūtes, nokāš. Ieteicams dzert pa 1/2–1 glāzei 2–3 reizes dienā. Pusaudžiem var lietot no 12 gadu vecuma. Hroniska bronhīta gadījumā nozīmīga ir bronhu paplašināšana, sekrēcijas veicināšana, krēpu sašķidrināšana. Vispirms lieto gļotvielas saturošas drogas, kas veicina atkrēpošanu no bronhiem un veido barjeru mikrobiem, bet sausa klepus gadījumā – novērš vīrusu radīto kairinājumu. Bronhu sausuma gadījumā iekaisumu novērš altejas sakņu, deviņvīruspēka ziedu, Islandes ķērpja lapoņu un ceļteku lapu tējas vai sīrupi.
Sausie cetrārijas lapoņu ūdens ekstrakti, kuru dienas deva ekvivalenta 360–1080 mg drogas, lietojami kā dabiski antioksidanti elpošanas veselībai. Tiem piemīt nomierinoša iedarbība mutes un rīkles kairinājuma novēršanai, pavadošā sausā klepus mazināšanai. Dozēts šķīdums – aerosols izsmidzināšanai mutes dobumā iekaisušas rīkles gļotādas mitrināšanai, aizsmakuma un kairinoša klepus novēršanai. Sastāvā ir iekļauti cetrārijas lapoņu un kumelītes ziedu ekstrakti un dekspantenols, kas mitrina mutes dobuma un rīkles gala gļotādu un, pārklājot ar aizsargkārtiņu, veicina tās atjaunošanos, nodrošina atsvaidzinošu sajūtu. Kā palīgvielas izmantotas mentols, eikalipta ēteriskā eļļa, kālija sorbāts. Kā racionālu uzturlīdzekļa vai zāļu formu, kas nodrošina vēlamo fizioloģisko vai farmakoloģisko iedarbību, ērtu lietošanu un uzglabāšanu, izmanto sīrupus, kas satur bioloģiski aktīvas, tostarp augu izcelsmes, vielas.
Klepus atvieglošanai, atkrēpošanas veicināšanai, imunitātes spēcināšanai kā uztura bagātinātāju izmanto Islandes cetrārijas sīrupu. Iesaka pusaudžiem no 12 gadu vecuma un pieaugušajiem pa 1 ēdamkarotei 2 reizes dienā (30 ml). Diennakts deva satur 5700 mg cetrārijas ekstrakta un 37,8 mg piparmētras tinktūras. Sīrups nomierina mutes un kakla gļotādu, atvieglo kakla kairinājumu, labvēlīgi ietekmē balss saites. Cetrārija mīkstina sausu klepu un veicina atkrēpošanu, kopā ar piparmētru palīdz uzturēt normālu imūnsistēmas darbību. Kompleksā bronhu sīrupa sastāvā diennakts devā bez cetrārijas ekstrakta ietilpst līdzīgs daudzums – pa 1220 mg ceļtekas lapu, mārsila lakstu un altejas sakņu ekstraktu, kā arī 122 mg hibiska ziedu ekstrakta un 244 mg askorbīnskābes, kas šķīdināti koncentrētā cukura šķīdumā dzērveņu sulā. Sīrups palielina organisma aizsargspējas, nomierina iekaisušu gļotādu, atvieglo kņudēšanu, veicina atkrēpošanu, normalizē imūnsistēmu, mazina nogurumu un nespēku. Ieteikts lietošanai pusaudžiem no 12 gadiem un pieaugušajiem pa 2 mērkarotēm (10 ml) 2 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas. Iecienītas arī cetrārijas pastilas – sūkājamas tabletes, kuru sastāvā bez lapoņu ekstrakta ietilpst C vitamīns, deviņvīruspēka ziedu un pelargonijas sakņu ekstrakti, kas labvēlīgi ietekmē elpceļu veselību, nomierina iekaisušu gļotādu, novērš kņudēšanu kaklā, atvieglo elpošanu. Ieteicamā deva pusaudžiem no 12 gadiem un pieaugušajiem – pa 2 sūkājamām tabletēm 1–2 reizes dienā.
Piesardzība jāievēro
Nelietot paaugstinātas jutības (alerģijas) gadījumā pret kādu no komponentiem to nevajadzētu lietot ilgstoši, lai neizraisītu aknu darbības traucējumus. Nelietot kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas slimniekiem. Jālieto piesardzīgi grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, iepriekš konsultējoties ar ārstu. Lai netraucētu citu lietojamo zāļu iedarbībai, cetrārijas preparātus ieteikts lietot 1/2–1 stundu pirms vai pēc citu zāļu lietošanas.
(Islandes ķērpis) – Cetraria islandica (L.) Acharius s.l. (Angļu val. Iceland moss, muscus; vācu val. Isländisches Moos, Isländische Flechte, Kramperltee, Lungenmoos; franču val. Lichen d’Islande, cétraire d’Islande, mousse d’Islande).
Zinātnieki vairs nešaubās, ka vairāki mājdzīvnieki lieliski sajūt, kad viņu saimniekam radušās veselības problēmas. Turklāt suņi, kaķi, zirgi un pat jūras cūciņas un truši spēj ļoti labi dziedināt cilvēku. Bet šoreiz mēs tev pastāstīsim par to, kā saimnieci no krūts vēža paglāba kaķis.
Murrājošajiem mājas mīluļiem piemīt pārsteidzošas spējas – viņi var “nolasīt”, kā jūtas īpašnieks. Piemēram, ja cilvēku piemeklējušas sāpes, kaķis nogulsies uz konkrētā ķermeņa laukuma, lai palīdzētu saimniekam atgūt labu pašsajūtu.
Kaķis spēj sajust problēmas iekšējo orgānu darbībā, sākot no gremošanas un reproduktīvās sistēmas un beidzot ar neirozēm un balsta un kustību aparāta traucējumiem. Šo pūkaino mājas mīluļu spēcīgais biolauks var uzlabot cilvēka vispārējo labsajūtu un mazināt galvassāpes. Turklāt kaķis pozitīvi ietekmē vielmaiņu, bet šā dzīvnieka murrāšana palīdz ātrāk sadziedēt pat lūzumus – šo faktu ir pierādījuši zinātnieki.
Līdztekus visam iepriekšminētajam uzskata, ka kaķis spēj informēt saimnieku par iespējamām slimībām un saost, piemēram, vēža šūnas. Lielbritānijā dzīvojošās Endželas dzīvību veselas divas reizes izglāba viņas mīļotā kaķenīte Misija, kurai ir visnotaļ neatkarīga un skarba daba – reti kad dzīvnieciņš ļāva sevi glāstīt un bužināt. Bet kādā brīdī saimniece pamanīja, ka Misija šad un tad tiecas nogulties viņai uz krūtīm.
Tajā pašā laikā dzīvnieciņa kaprīzes un neapmierinātība mazinājās – Misija kļuva maiga un laipna. Endželu satrauca šādas izmaiņas un viņa koncentrēja uzmanību uz savu labsajūtu un veselību. Viņa sajuta sāpes krūtī, uz kuras patika gulēt Misijai. Sieviete devās pie ārsta un uzzināja, ka viņas ķermenī ir vēža šūnas. Ar šo kaiti viņai izdevās veiksmīgi tikt galā – par to Endžela bija pateicīga ne tikai mediķiem, bet arī savai viedajai kaķenītei.
Bet ar to stāsts par Endželu un viņas kaķi glābēju nebeidzās. Divus gadus vēlāk Misija atkal sāka izrādīt pastiprinātu interesi par saimnieces krūtīm. Šoreiz sieviete nešaubījās par sava mīluļa spējām un nekavējoties devās uz slimnīcu.
Izmeklēšanas rezultāti šokēja Endželu – viņai diagnosticēja krūts vēzi. Bet ārsti teica pacientei, ka audzējs atrasts laikus un ir ārstējams. Tādējādi Misija jau otro reizi izglāba savas saimnieces dzīvību. Operācija bija veiksmīga, bet kaķis par modrību tika nominēts Lielbritānijā pastāvošajai prestižajai balvai “Hero Cat” (“Kaķis varonis”).
Hloja Dastane, kurai ir 22 gadi un viņas vīrs stāvēja izvēles priekšā – izraisīt priekšlaicīgas trīnīšu dzemdības vai saglabāt un izglābt divus no trijiem.
Vecākiem bija grūta izvēle, bet viņi nolēma izglābt trīnīšus, kuriem bija tikai 28 nedēļas.
Priecājies kopā ar jaunās mammas ģimenīti.
-Vecāki, jūs jokojat – viņi tiešām ir trīs?
Sapņi piepildās!
Dāvana no stārķa!
– Mammīt, mēs mīlam tevi!
Labrīt, zirnīši!
– Es negribu gulēt! Es gribu multenes!
Zirnīši visi sanākuši.
Avots: www.adme.ru
Gandrīz gadu pavadījusi tikai iekštelpās, netīra un nogurusi – tādu pirms trīs gadiem sunīti Rikotu pirmo reizi satika suņu trenere Nadežda Fedotova. Izglābta no nelegālās audzētavas, sunīte tagad bauda savu jauno dzīvi siltās un mīlošās mājās, piedalās bērnu izglītošanas programmās un veiksmīgi debitē suņu sporta sacensībās. Tuvojoties gada sirsnīgākajiem svētkiem, Rikota nu ir kļuvusi par iepirkšanās centru “AKROPOLE” Ziemassvētku kampaņas varoni.
Nadežda Fedotova stāsta, ka pirms dažiem gadiem, naktī dodoties uz nelegālo suņu audzētavu Lietuvas pilsētā Jonavā, viņa ieraudzīja negaidītu ainu. “Mēs iegājām istabā, atvērām skapi, un tur sēdēja maza, nobijusies kucīte, kura bija piesieta pie roktura. Ar gariem nagiem, savēlušos kažoku, viņa trīcēja un bija vāja. Rikotai tobrīd bija deviņi mēneši un visu šo laiku viņa nebija redzējusi dienas gaismu. Veiksmīgas sagadīšanās pēc ceļi mani atveda uz šo audzētavu, un es nekavējoties paņēmu šo suni sev līdzi,” stāsta suņu trenere.
Kad izglābto sunīti nogādāja pie veterinārārstiem, viņai tika diagnosticēts dzemdes iekaisums un bija jāveic neatliekama operācija, lai dzemdi izņemtu. Rikota nepalika parādā saviem glābējiem – viņa ātri vien pievienojās Nadeždas ģimenei, iemācījās daudz jaunas iemaņas, bet viņas unikālais izskats kļuva aizvien neatvairāmāks. “Mēs šaubījāmies par lēmumu paturēt Rikotu. Domāju, ka palīdzēšu viņai atgūt spēkus psiholoģiski un fiziski, iemācīšu viņai dresūras pamatus un mēs atradīsim viņai citas mājas, taču visa ģimene tā iemīlēja šo sunīti, ka nekas cits neatlika, kā viņu paturēt,” smaida Nadežda.
Suņu trenere neslēpj, ka darbā ar Rikotu netrūka izaicinājumu – viņai nebija higiēnas iemaņu un bija nepieciešams gandrīz gads, lai iemācītu viņai izmantot tualeti. Arī pirmās pastaigas bija uztraukuma pilnas – dzīvnieciņš nezināja, kas ir pavada vai siksniņa, un atrašanās ārā viņai sagādāja lielas bailes. “Rikota ļoti ātri mācās. Viņu ir viegli motivēt ar ēdienu un rotaļlietām. Ja citus suņus ir jāpierunā spēlēt kādu spēli vai izpildīt komandu, Rikotu nevar apturēt, jo viņa ir “raķete”. Dažreiz es pati brīnos, no kurienes tik mazam sunītim, kas sver nieka trīs kilogramus, ir tik daudz enerģijas,” viņa stāsta.
Mazā sunīša lielā pieredze filmēšanas laukumā
Bezšķirnes kucīte, kas šī gada septembrī debitēja suņu sacensībās, ieguva balvu. Pēc viņas treneres un saimnieces Nadeždas teiktā, šī nav vienīgā vieta, kur Rikota sasniedz lieliskus rezultātus, – viņai patīk atrasties arī uz filmēšanas laukuma. “Rikota tur jūt īpašu atmosfēru. Es nezinu, vai tas ir lielās uzmanības vai filmēšanas komandas dēļ, bet sunīte jūtas ļoti ērti un strādā cītīgi,” dalās Nadežda.
Rikota nesen kļuva par iepirkšanās centru “AKROPOLE” Ziemassvētku kampaņas varoni. Videoklipā viņa atveido mazu sunīti, kuras mīlestība pret savu saimnieci mudina viņu piedalīties sniega kamaniņu sacensībās kopā ar lielajiem haskijiem. “Šogad Ziemassvētku kampaņai mēs izvēlējāmies emocionālu un ļoti neparastu stāstu, jo vēlējāmies cilvēkiem atgādināt, ka lielākā Ziemassvētku dāvana ir mīlestība pret ģimeni un draugiem, bet visas pārējās dāvanas var atrast “AKROPOLE” iepirkšanās centros. Tajā pašā laikā sunīte Rikota, kas parādās videoklipā, nodod ļoti svarīgu vēstījumu – mums ir jābūt iejūtīgiem pret tiem, kuri ne vienmēr spēj sevi pasargāt un parūpēties par sevi. Tas attiecas ne tikai uz mūsu mājdzīvniekiem, par kuriem esam apņēmušies rūpēties kā par saviem ģimenes locekļiem, bet arī uz tiem dzīvniekiem, kuriem savu māju nav,” saka iepirkšanās centru “AKROPOLE Rīga” un “AKROPOLE Alfa” mārketinga vadītāja Aija Urbāne-Orbāne.
Ziemassvētku reklāma ar Rikotu ir skatāma šeit:
Laužot stereotipus
No nelegālās suņu audzētavas izglābtā Rikota pašlaik piedalās bērnu izglītošanas programmās bērnudārzos un skolās. “Rikota patiešām lauž stereotipus par to, ka suņi ar ļoti smagu dzīves sākumu ir problemātiski – rej, neklausa saimnieku un baidās no visa. Kad viņa nonāca manās rokās, viņa nezināja pilnīgi neko, bet tagad viņa mācās jaunas komandas, piedalās sacensībās un reklāmās. Augustā mēs svinējām Rikotas ceturto dzimšanas dienu. Patīkami, ka ir bērni, kuri viņu atpazīst uz ielas un pienāk sasveicināties,” saka Nadežda.
Kopš šā gada pavasara iepirkšanās centrus “AKROPOLE Rīga” un “AKROPOLE Alfa” var apmeklēt ar suņiem un kaķiem. Iepirkšanās centru apmeklētāji savus mājdzīvniekus var ņemt līdzi ne tikai uz koplietošanas telpām, bet arī uz atsevišķiem veikaliem un pakalpojumu sniegšanas vietām, pie kurām izvietotas īpašas norādes, kas informē, ka dzīvnieki šeit ir laipni gaidīti.
Gabija visu mūžu dievinājusi suņus, tā tas ir arī šobrīd, lai gan tieši šīs kalpo par vienu no iemesliem, kādēļ viņai tika sakropļots deguns.
2017. gada jūnijā viņa devās uz draugu ballīti, ballītē viņa sastapa kāda sava drauga pitbulterjera suni, kurš viņai uzbruka un nokoda Gabijai neguna galu. Gabija steidzami tika nogādāta slimnīcā, un ārsti sākotnēji mēģināja viņai piestiprināt nokosto degunu, bet pēc tam, kad operācija neizdevās, Gabijai bija jāsamierinās ar to, ka viņas seja vienmēr izskatīsies citādi. Viņai kopumā tika veiktas septiņas operācijas. Dažus mēnešus pēc uzbrukuma Gabija sāka terapiju. Iznākot sabiedrībā, viņai nācies pierast pie skatieniem, un viņa atzīst, ka dažkārt joprojām cīnās ar savu izmainīto izskatu, taču Gabija no jauna cenšās sevi pieņemt un iemīlēt. Jaunā sieviete uzskata, ka viens no veidiem, kā viņa samierinājusies ar savu izskatu ir mīlestība pret meikapu, tagad viņa sociālos tīklos dalās ne tikai ar savu stāstu, bet dažādiem meikapa trikiem un zināšanām!
Video
Jauna sieviete bija satriekta, atklājot, ka viņas pastāvīgās sāpes iegurnī bija saistītas ar to, ka viņai ir divas makstis. Niksija Triefenbaha uzzināja, ka viņas maksts dobums ir sadalīts divās daļās – viņai ir divas dzemdes, divi dzemdes kakli un divi maksts kanāli.
Reti sastopamais stāvoklis, saukts par dzemdes “didelphus”, skar tikai vienu procentu sieviešu, Niksija ir piedzīvojusi 3 spontānos abortus, viņai ir ļoti grūti iznēsāt bērniņu. Niksija apgalvo, ka bieži jūtās depresīva, pirms kāda laika viņa pieņēmusi lēmumu, ka veselības labad nepieciešama operācija. Šīs operācijas dēļ Niksijai vairs nevar būt savi bioloģiskie bērni, bet biežās asiņošanas dēļ, viņai tāpat nebūtu iespēja dzemdēt mazulīti, viņa uzsver, ka sievietes, kurām ir šī kaite, nav “cirka klauni” un jebkurš ir pelnījis sapratni. Tagad Niksijai ir 35 gadi un viņas dzīvē ir vīrietis, kurš viņu ļoti mīl.
Video
– Hallo, labdien! Vai es varu runāt ar Dievu?
– Labdien! Savienoju!
– Labdien, Mana mīļā dvēsele! Es tevi uzmanīgi klausos!
– Dievs, tūlīt būs Jaunais gads. Es Tevi lūdzu, izpildi manas vēlēšanās!
– Protams, mīļā, visu, ko vien vēlies! Tikai no sākuma es tevi savienošu ar vēlēšanās izpildes daļu: mēģini saprast, kādas kļūdas tu iepriekš pieļāvi, izsakot vēlēšanos!
… Metāliska balss klausulē: “Pagaidiet, lūdzu, tūlīt savienosim ar vēlēšanās izpildes daļu”… Gaidu…
– Sveicināti! Ko jūs vēlējāties uzzināt?
– Labdien! Mani pie jums atsūtīja Dievs, Viņš teica, ka, pirms izsaku jaunas vēlēšanās, man vajadzētu noklausīties iepriekšējās.
– Sapratu, minūtīti… Lūk! Visas dvēseles vēlēšanās. Klausāties?
– Jā, uzmanīgi.
– Sāksim ar iepriekšējo gadu:
1) Apnika šis darbs! (izpildīts: “darbs apnicis!”)
2) Vīrs nepievērš uzmanību! (izpildīts: “nepievērš uzmanību!”)
3) Ak, man vajadzētu nedaudz naudas! (izpildīts: naudas ir nedaudz!)
4) Manas draudzenes ir muļķes! (izpildīts: viņas ir muļķes!)
5) Kaut man būtu kaut kāds dzīvoklītis! (izpildīts: 10. stāvā, zem paša jumta, kurš tek. Prasīja “kaut kādu dzīvoklīti”)
6) Kaut man būtu kaut maza mašīnīte! (izpildīts: aizvēsturisks “zaporožecs”)
7) Ak, kaut būtu atvaļinājums, kaut kur tiktu vismaz… (izpildīts: pie vīramātes uz laukiem, kurai kā reiz darbaspēks vajadzīgs)
8) Nu kas tas ir, neviens ziedus nedāvina (izpildīts: nedāvina!)
Turpināt? Šeit aptuveni gadu var lasīt…
– Nē, es visu sapratu!!! Pāradresējiet manu zvanu Radītājam, lūdzu!
– Dievs, es visu sapratu! Es sekošu līdzi savām domām, pat mazākajām!!! Es lūdzu Tevi vienmēr sūtīt man pozitīvas domas! Es lūdzu Tevi palīdzēt man saprast, ka tu man vienmēr palīdzi un visu izpildi! Bet tagad es gribu rūpīgi apdomāties… Es varu piezvanīt vēlāk?
… smiekli klausulē…
– Protams, dārgā! Kad vien vēlies!
P.S. Savās lūgšanās nežēlojies Dievam, ka tev viss ir slikti.
Reiz kādai ģimenei bija dvīņi, kuru vienīgā līdzība bija viņu izskats. Ja viens domāja, ka bija par karstu, tad otram likās, ka ir par aukstu. Ja viens teica, ka TV ir par skaļu, tad otrs teica, ka vajag palaist vēl skaļāk. Atšķirīgi visādos veidos, viens bija mūžīgais optimists un otrs drūms pesimists.
Lai redzētu, kas notiks, uz zēnu dzimšanas dienu tēvs piekrāmēja pesimista istabu pilnu ar katru iedomājamo rotaļlietu un spēli. Optimista istabas vidū viņš novietoja zirga mēslus.
Tajā naktī tēvs devās garām pesimista istabai un atrada savu dēlu sēžam starp rotaļlietām un rūgti raudam.
„Kāpēc tu raudi?” vaicāja tēvs.
„Tāpēc, ka mani draugi būs skaudīgi, man būs jāizlasa visas šīs instrukcijas pirms varu ko darīt ar šīm mantām, man visu laiku būs nepieciešamas baterijas un beigu beigās manas rotaļlietas saplīsīs.” Atbildēja zēns.
Ejot garām optimista istabai, tēvs atrada zēnu dancojam no prieka zirga mēslos. „Par ko tad tu tik priecīgs?” viņš jautāja.
Uz ko zēns optimists atbildēja: „Te kaut kur jābūt ponijam!”
Skolotāja atnesa uz skolu balonus un palūdza bērnus tos piepūst un pēc tam uzrakstīt uz tiem savus vārdus. Tad viņi balonus sanesa gaitenī, un skolotāja tos sajauca. Tad skolotāja deva piecas minūtes, lai katrs atrastu balonu ar savu vārdu. Bērni skrēja meklējot, taču laiks bija iztecējis, un neviens nepaspēja atrast savu balonu … Tad skolotāja lūdza bērnus paņemt balonu, kas atrodas blakus, un atdot to personai, kuras vārds ir uzrakstīts. Pagāja mazāk nekā 2 minūtes, un ikvienam viņa balons bija rokās. Visbeidzot, skolotāja apkopoja notikušā morāli: “Baloni ir kā laime. Neviens to neatradīs, ja meklēs tikai sev. Tomēr, ja visi rūpēsies viens par otru, katrs to atradīs daudz ātrāk.”
Bagātība ne vienmēr ir mērāma naudā. Tā uzskata arī kandavnieki Meta un Leons Krautmaņi, kuri šoruden nosvinējuši briljanta kāzas jeb 75 gadus kopā. Viņu lielākā bagātība ir 15 mazbērni, 28 mazmazbērni un divi mazmazmazbērni un kā paši ģimenē rēķinājuši – katrs piektais Kandavā dzīvojošais ir tuvāks vai tālāks rads. Pie Krautmaņiem viesojās Zemgales Televīzija.
Video
Dzīve laivā varētu būt visai grūta, ja tev ir 61 gads, bet šis kungs savā dzīvē neko neplāno mainīt vēl vismaz 10 gadus! Viņs jau 20 gadus dzīvo laivā un ir laimīgs, jāatzīst, ka tajā ir visai daudz vietas! Laiva ir vismaz 100 gadus veca un tajā pat ir krāsniņa, jo oriģināli šī laiva nāk no Skotijas. Vai arī tu gribētu padzīvōt šādā, nedaudz ekstrēmā vidē?
Video
Autors: Dieviete.lv
19 gadus vecā Tamāra ir apņēmusies kļūt par “Beverlihilzas bārbiju” – un viņa nebaidās tērēt daudz naudas vai riskēt ar savu veselību, lai sasniegtu šo mērķi. Nepilna gada laikā viņa plastiskajām operācijām ir iztērējusi vairāk nekā 100 000 dolāru! Tamara apgalvo, ka ir laimīga un skatoties spogulī viņa redzot – perfektu lelli Bārbiju ar lielām lūpām, mazu vidukli un lielu dibenu.
Tamāras sapnis par plastiskajām operācijām sākās jau 13 gadu vecumā, viņa uzsver, ka tēvs viņu finansiāli atbalstījis un tagad viņa to spēj pati, jo ar savu izskatu sociālajos medijos pelna nauda. Jaunās sievietes mamma neatbalsta meitas plastiskās operācijas un neuzskata, ka tās jebkad bijušas nepieciešamas. Kad Tamārai palika 18 gadi, viņa pirmo reizi piedzīvoja savu plastisko operāciju. Viņai vienlaikus tika veikta pirmā Brazīlijas dibena pacelšana un krūšu palielināšana. Tagad Tamāra grib samazināt savu vidukli, lai to panāktu viņai tiktu izņemtas ribas un šī operācija izmaksā vismaz 25 000 dolāru.
Video
Iepriekšējā dzīvesvieta atradās blakus mazajai Maximai. Un tur kontingents bija nu tāds… apšaubāms dažkārt. Un pie mājas ir autobusa pietura, kurā regulēri sēdēja viena bomzenīte. Viņa izskatījās apmaldījusies, pamesta un nelaimīga. Gariem, netīriem matiem, visu laiku vienā kleitā, smirdīga… Bet nekad piedzērusies… Vakar gāju tajā veikalā, jo joprojām dzīvoju netālu, un – ko es redzu? Bomzenītei mati sakpoti, drēbes arī tīri ok, nesmird un nāk no veikala ar pārtikas maisu ārā 🙂 Iepirkusies! Un vēl nopirka gailenes no večiņas pie veikala. Un no sarunas ar gaileņu pārdevēju sapratu, ka bmzenītei ir piešķirta invaliditātes grupa. Tāpēc arī viņai ir naudiņa, un viņa ir saņēmusies 🙂 Un man nez kāpēc ir prieks, ka tā 🙂
Veselības ministrijas īstenoto kampaņu “Viss ir Norm.a” turpina stāstu par bipolāri afektīviem traucējumiem – Aivis dalās savā pieredzē par to, ko nozīmē ar tiem sadzīvot.
Video
Uzzini vairāk: https://esparveselibu.lv/neesi-viens
Kampaņa “Viss ir Norm.a” tiek realizēta Veselības ministrijas īstenotā ESF projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” ietvaros (Nr.9.2.4.1./16/I/001).
Vai esi kādreiz juties vientuļš? Vai esi kādreiz juties pamests, lieks, nevienam nevajadzīgs… Viss sākās ar pavisam nejaušu saraksti. Bet ar to jau abiem nepietika, vajadzēja satikties. Pirmā tikšanās reize nebija tāda kā raksta pasakās. Protams bja jauki jo tas bija vienīgais puisis ar kuru viņa jutās droši, no kura nebaidijās, kuram uzticējās..bet ir arī lietas kuras nevajadzēja sasteigt.. Pagāja gandrīz 2 mēneši un puisis pateica – es aizlidoju pec mazāk kā mēneša, tas bija kā naža dūriens sirdī, pašā valentīndienas priekšvakara. Sākumā likās ka tas tacu nav nekas – izturēšu, varbūt tapec, ka nejuta un nezinaja kas ir milestiba..bet puisim ar to nepietika, viņš teica, tev jārēķinās ar to, ka es Tevi krāpšu.- tas bija vel briesmīgāk… Pagaja dazas nedelas un meitene saprata, ka ar vinu kaut kas nav labi…vinai likas ka ir stavokli, bet nebija parliecinata, jo skola sesija, milota cilveka aizbrauksana, līdz ar to neguletas naktis, laika trūkums lai paēstu un ta 2vas nedelas..bet tomēr kaut kas nebija ta…meitene saprata ka ir stavokli, bet kad tika līdz arstam, bija par velu…aborts jau bija noticis..nedelam ilgi viņa raudaja majas, skatoties uz grutniecem veikala gribejas kadam sist un sist..pec daziem menesiem sanemas un pateica puisim ka bija stavokli, bet viņa atbilde bija tada a ko man tagad darīt!tas bija nezeligi… Bet ne jau to vien meitene pardzivoja, ari tas ka puisis vinu krāp..katru dienu mosties ar domu ka vinu krapj, iet uz darbu ar domu ka tagad vinu krapj, ejot gulet raudat līdz speka izsikumam līdz elpas trukumam… solijumi, solijumi, solijumi Puisis atbrauca pec 8 menesu prombutnes. Solija kad atbrauks- kompenses un atgus nokaveto, bet ta nav. Viņa akli ticeja..vins ir mainijies, viņa ari..vina vairs nav ta naiva meitene, kura tic meliem, viņa vairs nevienam netic, nevienam neuzticas.. Puisis no vinas izvairās…vinam vjag padomat, pabut vienam…viņš uzskata, ka tikai vinam ir gruti, bet ka bija meitenei, kura uzticigi gaidija vinu majas? Vai tad vinai nebija gruti?? Vinai tacu ari ir sirds, kura sap un sap… Bet veljoprojam sajuta ka vinu krapj nav pargajusi. Jo puisim kuram sekss bija vajadzigs ik dienu, tagad pat ne reizi 2vas nedelas..kaut kas ir mainijies.. Un ja Tu spēj pārgulēt ar citu, tātad Tev otrs cilvēks neko nenozīmē.. visus 8 menešus no sirds nepajautāt kā Tev iet, kad pajauta ka iet un atbild, viņa atbilde – nu ja sk..un viss. Nožēlojami, ka cilvēkam kuru mīli ir svarīga tikai un vienīgi nauda.. Dažreiz nākas uzdot jautājumu, kāpēc cilvēkiem ir tik loti jācieš, kāpēc vajag vispār mīlēt, kāpēc tāda mīlestība vispār pastāv? Dažreiz gribas vienkārši nomirt, izdarīt pašnāvību, bet laikam gļēvums un domas par to, ka ja nu tu izlecot pa logu nenomirsti, bet paliec par kropli uz visu mūžu..varbūt arī attur bailes no sāpēm, bet tāpat jau visu laiku sāp, sirds nemitīgi sāp, jo nekad nevari ar nevienu izrunāties, visiem esi vienaldzīgs. Un neviens pat nepamanītu, ka es neesmu, ka esmu mirusi. Tāpat jau dvēsele ir mirusi, to vajag atdzīvināt, tie bija dziednieka vārdi, kamēr nesakārtosi dvēseli, tikmēr būs veselības problēmas. Manas asaras neviens nesaprot, visiem vajag to smaidīgo, to jautro, mūžam dzīvespriecīg būtni, bet kur lai rod dzīvesprieku, ja visiem tu esi vienaldzīgs. Kāds kolēgis man teica, Tev ir darbs, skola, mamma, tētis, brāļi, māsa – bet tu neesi laimīga…es viņam atbildēju jā man ir darbs, kuru neciešu, skola, kuru neieredzu, tā iemesla dēl, ka zaudēju bērnu, jo gribējās taču būt teicamniecei. Vecāki, kurus tik ļoti reti satieku un kuriem būtībā vienalga, ko es vēlos, ko daru. Draugi, nu jau tadu ir tikai pāris, kuriem ir pašiem sava dzīve, ģimene un bērni, viņiem ir viss tas, kas man nekad nebūs, jo cilvēks ar kuru es to visu vēlētos nākotnē, mani grib pamest.. ar katru dienu es sāku ieslīgt depresijā, ar vien lielākā un lielākā, līdz es zinu, izdarīšu pašnāvību..saņemšos un izdarīšu..tāpat šajā pasaulē nevienam neesmu vajadzīga..esmu kā zirgs – kleperis, kurs var stradat bez apstajas, mācities un vēl cilvēki grib, lai izskatos laimīga..es to nespēju, man tas ir par daudz…. Vienīgais, ko vēlos, lai mani kāds mīl, lai kāds rūpējas, lai kādam nav vienalga..lai kāds paņem sava rokā manas sastrādātās, sāpošās, nogurušās rokas… pasktās manā nogurušjā sejā un izraudātajās acīs, lai mani samīļo..;(;)
Ieturu glāzi sarkanvīna, ļaujot maniem dzirdes jutekļiem baudīt saldkaislo melodiju no blakus istabas. Viņš ir apdāvināts. Visādās nozīmēs. Pamanu sarkanas lūpu krāsas nospiedumu uz glāzes un neviļus sakārtoju savu atlocīto svārku malu. Aizdomājos, ka nekad neesmu jutusies tik sievišķīga. Prātoju, kāpēc līdz šim nebiju pati sevī šo sievišķību atraisījusi. Bet viņš to paveica. Saklausu ritmisku soļošanu. Viņš nāk. Ne vārda nesakot, apsēžas man pretī, ielūkojas acīs tik dziļi, ka jūtos kā atvērta grāmata un ielej vēl mazliet vīna gan man, gan sev. Dzeja. Sarunas. Mums ir patiešām kvalitatīvas un saturiskas sarunas. Beidzot jūtos atradusi sev līdzvērtīgu sarunbiedru. Mēs mīlējamies. Daudz un kaislīgi. Viņš sagriež visu manu pasauli kājām gaisā, bet diezin vai kāds jebkad to spēs saprast…
Izklausās pēc rindkopas no Greja nokrāsām? Nē, patiesībā, šis ir stāsts par jaunu sievieti, kura sev ļāva just un justies, neskatoties uz abu lielo vecuma starpību. Varbūt arī tev šīs stāsts ļaus aizdomāties, ka ne viss šai pasaulē ir tikai melns vai balts.
Mūsu sākums ir drāmas piesātināts, attiecības daudzos kilometros, vīnos un grāmatās mērāmas, bet turpinājums vilinošs. Mēs viens otram neko neesam solījuši. Mēs nevaram būt kopā un nevaram būt šķirti. Mēs esam kā divi salauzti krēsli, kas balstoties uz otru, tīri labi funkcionē un, ja vien kāds smagāks neuzsēžas un nesalauž mūs, tad varam ilgi tā balstoties būt.
Jā, mums ir liela vecuma starpība, gandrīz 20 gadi. Jā, viņa draugi un kolēģi ir mana tēva vecumā. Jā, viņš ir bijis precējies, ir šķīries. Jā, viņš nogurst ātrāk, grib būt mājās biežāk, zina vairāk un cenšas mazāk. Bet. Viņš ir stabils savā dzīvē. Ar viņu ir interesanti, darot visu ko un neko. Viņš zina kā apieties pret sievieti, iekārot un ļaut tai sasniegt virsotnes pirms to izdara pats. Viņš prot izteikt komplimentus. Ar viņu kopā jūtos novērtētāka, skaistāka, gribētāka un gaidītāka.
Viņam manas kaprīzes šķiet bērnišķīgas, bet man viņa kritika – lieka. Viņš pērk man dārgas dāvanas un es viņam arī. Viņš jau daudz ir pieredzējis, es vēl pieredzu. Tomēr, kad man paliek skumji un ritinos viņa klēpī, lai saņemtu vīrieša siltumu, viņš mani apskauj. Klusumā. Bez liekiem vārdiem, gaidām, ekspektācijām. Vienkārši esam mirklī un laimīgi. Vai tas arī nav svarīgākais? Lai diviem cilvēkiem kopā vienkārši būtu labi. Viss pārējais ir pakārtotas lietas un ietekmē sabiedrību vairāk kā mūs pašus.
Es nezinu, cik ilgi šīs attiecības turpināsies. Nezinu vai viņa jūtas pret mani kādā dienā izgaisīs vai saglabāsies līdz kapa malai. Nezinu vai jebkad gribēšu viņu ievest savā ģimenē. Nezinu, cik daudz mums vēl ir otram, ko dot. Un ziniet, es nemaz negribu zināt. Mums abiem ir labi. Punkts. Tāpēc ļaujiet mums smieties, plēsties, mīlēties, jokoties, baroties un smelties vienam no otra, kamēr mums abiem tā ir tiešām labi. Varbūt citiem šāds attiecību modelis šķiet nesakarīgs, bet, kā teiktu Ziedonis: Ir tādas dienas, kad var redzēt šķietami nesakarīgu lietu sakarību.
Tad nu Līgo vakarā braucu ar vilcienu uz laukiem. Otrajā pieturā iekāpa stāsta galvenā varone: simpātiska sieviete, kas pustukšajā vilcienā apsēdās pretējā solu rindā tieši man pa kreisi. Kad viņa nāca iekšā es, protams, uzmetu skatienu, bet nekādas konkrētas detaļas nepaspēju iegaumēt, sapratu tikai to, ka koptēls man pat ļoti patika. Noklausījos uz kuru pieturu viņa dodas (man ļoti patika viņas balss), bet par nožēlu tā nebija mana pietura.
Acīs man spīdēja vakara saule, kas mani iemidzināja uz kādām 30 minutēm. Es pamodos no tā, ka vilciens bija apstājies pieturā un vagonā iekāpa džekiņš A. Es, tikko, pamodies, locījos ārā no savas guļpozas un sagaidīju ceļabiedru ar savu skatienu. Tad es pamanīju, ka sieviete man pa kreisi ir manāmi atrāvusies no savas grāmatas un ar ”izstieptu kaklu” skatās uz mani, bet pēc tam, (sapratusi, ka es skatos uz džekiņu?) ātri nopēta viņai no mugurpuses tuvojošos jaunpienācēju, kurš apsēžas tieši aiz viņas un, kā izrādījās brauc uz to pašu pieturu, kuru viņa. Tā situācija man liekās tāda neveikla, jo es uz viņu itkā nevienu brīdi pat neskatījos, bet zināju, jutu, ka viņa skatījās uz mani….
Sēžu un skatos ārā pa logu, ar acu kaktiņu ievēroju, ka viņa uz mani ik pa laikam paskatās, bet momentā aizgriežas. Pēc vienas no šādā reizēm saņēmos, pagriežu galvu un konkrēti skatījos uz viņu cerībā kaut ko izdibināt, bet viņa bija tādā interesantā pozā: pieliekusi galvu un ar skatienu grāmatā, tā ka no manas puses seju, pilnībā aizsedz mati un nevis tā nedaudz, bet pilnīgi kā plats aizkars, tāds, ka gaisma knapi spīd cauri.
Nedaudz vīlies, atgriežos pie skatīšanās ārā pa logu nekurienē. Jūtu, ka viņa jau kārtējo reizi uzmet fikso skatienu un momentā aizgriežas, bet pēc šīs reizes sekoja arī dziļa un izteiksmīga nopūta. Man tā situācija likās tāda amizanta un es smaidīju, cerot, ka viņa to neredz. Iespējams, šai niansei nebūtu pievērsis īpašu uzmanību, bet tad atcerējos, ka līdzīgu nopūtu ļoti līdzīgā situācijā esmu jau novērojis iepriekš.
Es neatceros nekādas detaļas no viņas izskata, tikai to, ka koptēls man baigi patika. Ar šito visu bija pietiekami, lai saprastu, ka viņa ir parāvusi kādu stīgu manī, kurai neviena cita latviešu meitene nebija spējusi tikt klāt. Iešāvās doma, ka varētu iet un apsēsties blakus, uzsākt sarunu… bet uzreiz uznāca domas, kas mani atturēja- biju nekāds: parastās džinsās un sandalās (nē, zeķu man nebija) un kaut kādā tizlā, pogājamā kreklā, ko biju uzvilcis tikai tāpēc, ka tas bija pēdējais tīrais krekls. Pietam viņa lasīja grāmatu un, iespējams, negribēja kompāniju… pietam aiz viņas sēdēja citi džeki.. kas to redzētu.. Nē, man nebija iekšā…
Iepriekš jau biju nodomājis, ka tad, kad viņa kāps ārā būs obligāti jānopēta viņas dupšuks. Tas, ko es redzēju, atstāja uz mani dziļi paliekošu iespaidu un nelika vilties. Ar vienu zibenīgu acu uzmetienu man kļuva skaidrs, ka zem tiem melnajiem legingiem (vai nu kā tās apspīlētās bikses sauc) ir baigā štelle… Jutu, ka, pagājusi pāris soļus, viņa atskatās. Es, protams, ar nevainīgu ģīmi un ar skatienu ārā pa logu, lai nepieķer, ja nu kas.
Kad viņa izgāja ārā no vagona tur bija, vēl kaut kāds džekiņš B, dzirdēju, ka viņi pārmij pāris vārds (laikam, kāds uzdeva jautājumu) un es uzreiz kļuvu tāds greizsirdīgs. Kaut kas man tomēr lika paskatīties caur to vagona durvju stikliņu un, kā es paskatījos, tā momentā mūsu acu skatieni satikās…. uz īsu brīdi, jo es, sev netipiski, vienkārši noraustījos un momentā novērsos. Lieki piebilst, ka ar šo skatienu joprojām nekādu paliekoša vizuālā tēla par viņas seju man nepalika. Vien ar skumju skatienu pavadīju viņas dupšuku, kā tas lēnām pazuda no mana redzesloka caur vilciena logu…
Džekiņš A bija nogulēja kādas 3 pieturas par ilgu, līdz viņu piecēla konduktore prasot, kura bija viņa pietura. Džekiņa A ķermeņa valoda, kad viņš izkāpa ārā nākamajā pieturā bija vienkārši neaprakstāma. Viņš paskatījās pa labi, tad pa kreisi, tad uz vilciena pieturu, kas būtībā vairāk atgādināja vietējas nozīmes autobusu pieturu, ar starpību, ka tā atradās konkrētā nekurienes vidū.
Tad es atcerējos, ka es taču zināju, kurā pieturā viņam bija jākāpj ārā. Es gan arī atcerējos, ka man tajā momentā, kaut kas cits bija prātā. Bet tad es sāku domāt, ka tā jaunkundze arī noteikti dzirdēja uz kurieni viņš brauc un gan jau, ka iegaumēja, ka uz to pašu pieturu, kuru viņa. Tad es iedomājos, ka tajā brīdī, ka viņa paskatījās atpakaļ .. varbūt viņa paskatījās uz to guļošo cilvēku… bet kāpēc viņa viņu nepiecēla? Tas man nedaudz sabojāja iespaidu par viņu, jo kaut kā likās, ka viņai jau nu vajadzēja atcerēties un pamodināt nabaga džekiņu…
Lai nu kā, priecājos, ka tomēr Latvijā ir tādas meičas, kas vēl spēj radīt to speciālo feelingu… pat, ja es neko nesaprotu, man vienalga patika.
Ir pienācis tas brīdis,kad ir tapis man pirmais blogs. Gribēju,lai tas ir pozitīvs un labu emociju pilns,bet laikam tā nebūs. Tas bija VIŅŠ,kas mainīja manu vienmuļo pasauli, tas bija VIŅŠ,kas deva man iemeslu smaidīt, tas bija VIŅŠ,kas lika manai sirdij iepukstēties ātrāk, tas bija VIŅŠ,kas lika man saprast,ka esmu dzīva…bet tagad ir savādāk. Tagad tā ir vēsa draudzība. Bet manas emocijas nav mainījušās. Tās ir,bija un būs. Es varu cerēt,ka tās ar laiku mainīsies,bet būs grūti. Bet,kas šajā dzīvē ir viegli? Tagad ir tāda sajūta kā kuģim, kurš ir apmaldījies emociju jūrā un mēģina atrast savu ceļu uz mājām.
Jauno 2010. gadu iesāku līdzīgi kā daudzas meitenes – ar kādu apņemšanos. Mana apņemšanās diez ko oriģināla nav – esmu nolēmusi svaru rādītājus, kas tobrīd rādīja 74kg uz maniem 172cm, padarīt krietni mazākus. Sākums bija veiksmīgs, viss ritēja pēc plāna – nelieliem tempiem kļuvu arvien vieglāka un vieglāka, sakārtoju savu ēdienkarti un fizisko aktivitāšu klāstu. Taču tad, man diemžēl nezināmu iemeslu dēļ, sekoja liela noraušanās, ka ilga nedēļas garumā. Ēdu visu aizliegto un turklāt lielos daudzumos, Jāņi situāciju vēl tikai pasliktināja. Rezultātā, esmu atgriezusi sev 2kg, dažus cm un lielus sirdsapziņas pārmetumus. 🙁 Kāpēc es to visu rakstu? Vakardien ilgi nevarēju aizmigt un domāju, ko lai ievieš jaunu savā "tievēšanas maratonā", lai rezultātus tikai uzlabotu un motivētu sevi. Un tad iedomājos, ka man vienkārši ar to visu ir jādalās. Par saviem plāniem un iecerēm kā arī par tievēšanas procesu nevienam iepriekš nestāstīju, tad nu nolēmu, ka man jāsāk rakstīt blogs, lai būtu stimuls iegūt rezultātus un nopublicēt tos. Ceru, ka mana iecere izdosies un patiešām mērķis publicēt skaitļus publiskā telpā liks tiem sarukt, bet manai apņēmībai augt. 🙂 Tad nu šodien mani svari rāda 67 kg,viduklis 70, gurni 95. Dienas ēdienkarte pagaidām nav piesārņota ar neko lieku – brokastīs auzu pārslu putra ar žāvētiem augļiem, pusdienās dārzeņu plate ar jogurta mērci, vēl mani gaida banāns, vājpiena biezpiens ar rozīnēm un puslitrs kefīra.
16. septembrī tika atklāta raidījuma Rīgas stila pavēlnieks 5. sezona , kurā sacentās Nastya Nastya un Rojs Rodžers Linkevičs. Ar divu punktu skaitu Rojs ir vadībā. Atklāšanas raidījuma tēma un stilistu uzdevums bija: 100 eiro kategorijā – “Rīgas stila pavēlnieks apmeklētājs”; 250 eiro kategorijā “Aminatas ielu stils” un 500 eiro kategorija “Aminatas skatuves tēls”. Tērpu komplekti tika izveidoti modes un izklaides centrā Rīga Plaza.
100 eiro kategorijā stiliste Anastasija Paškēviča izvēlējusies aktuālo austrumu stilu, kas izpaužas velkot bikses zem kleitas. Kleita ir 60.gdu siluetā ar ziedu motīviem, svarīgi, ka tērpā nav jūtama atklāta seksualitāte. Stilise skiadro, ka ar šādu tērpu, tā nēsātāja nepazudīs pūlī, bet gan izcelsies ar orģinalitāti. Savukārt stilists Rojs Rodžers tēlu veidojis bezrūpīgu – vīrišķīga tēla augšdaļu, kas neizceļ sievietes figūru. Taču zābaki ir pretstats, tie ir pieguļoši un sievišķīgi. Arī Aminata atzinās, ka tieši ar šiem zābakiem pavisam nesen papildinājusi savu garderobi. Tēls veidots ar domu, lai sieviete jūtas ērti un brīvi. Stils iedvesmots no trendu karalienes – Kylie Jenner.
250 eiro kategorija – Aminatas ielu stils. Stiliste Anastasija Iedvesmu šim tērpam ir smēlusies no Ņujorkas ielu stila. Tērpā izmantotais krekls, ko var vilkt dažādos veidos, šobrīd ir ļoti aktuāli un mūsdienīgi. Šajā stilā krekls ir uzvilkts otrādāk. Stiliste skaidro, ka spilgtākais akcents tērpā ir aktuālā soma. Savukārt stilists Rojs Aminatas tērpu veidojis no tā, kā viņa varētu izskatīties brīvdienās. Šis ir kā pidžammas stils, kurā atspoguļojas apzināta vienaldzība un bezrūpība. Šāds stils iemieso pārliecību, ka valkātājs izskatās stilīgi un lieliski.
500 eiro kategorijā stiliste Anastasija Aminatas skatuves stilu veidojusi kā Bārbijai, Merlinai Monro. Šis tērps ir vizuāli draudzīgs, tas ir pretstats Aminats skatuves stilam, tāpēc, ka Aminata savā skatuves stilā izmanto tumšas krāsas. Stiliste tērpā vēlējusies atspoguļot gaišu un jauku tēlu. Savukārt stilists Rojs skatuves tēlu Aminatai veidojis roka stilā. Kā akcentu stilists ir izmantojis ķermeņa rotu, masīvus zābakus, ar svarovski detaļām. Piemeklētais vīriešu krekls ar novelkājuma efektu, lieliski iederas roka stilā.
Dalībniekus vērtēja eksperti: stiliste Anita Altmane, modes dizainers Gints Bude un dziedātāja Aminata.
Sestdien veiksmīgi startējis ASV privātā uzņēmuma “SpaceX” kosmosa kuģis, lai nogādātu Starptautiskajā kosmosa stacijā (SKS) divus amerikāņu astronautus.
“SpaceX” raķete “Falcon 9” plkst.22.22 pēc Latvijas laika startēja no Kenedija kosmosa centra Floridā, lai nogādātu orbītā kosmosa kuģi “Crew Dragon” ar Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) astronautiem Bobu Bēnkenu un Daglasu Hērliju.
Apmēram 12 minūtes pēc starta kosmosa kuģis “Crew Dragon” veiksmīgi atvienojies no nesējraķetes otrās pakāpes un ir ceļā uz SKS.
ASV prezidents Donalds Tramps, kurš notiekošo vēroja no Kenedija kosmosa centra, “SpaceX” startu raksturoja ar vārdiem: “Tas ir neticami.”
Plānots, ka “Crew Dragon” lidojums uz SKS prasīs 19 stundas.
Sākotnēji starts bija paredzēts trešdien, taču tas tika atlikts nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ.
Tas ir pirmais ASV pilotējamais lidojums kosmosā kopš 2011.gada, kad tika izbeigta atspoļkuģu izmantošana. Kopš tā laika ASV astronauti devušies uz SKS ar Krievijas kosmosa kuģiem “Sojuz”.
Pirmais “SpaceX” pilotējamais lidojums Vašingtonai ir būtisks divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai pārtrauktu NASA atkarību no Krievijas, un, otrkārt, lai gūtu ietekmi privātajā Zemes zemās orbītas tirgū, kas atvērts tūristiem un uzņēmējiem.
Tiešraide
Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv
31.05.2020.
Kopš 1980. gada 21. februāra visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā Tūristu Gidu diena, Rīgā tā tiks atzīmēta jau 16 reizi. Šogad ekskursijas notiks 17. aprīlī – Otrajās Lieldienās. Pulcēšanās un ekskursiju sākums plkst. 13.00 pie Sv. Jāņa baznīcas Vecrīgā.
Starptautiskās Tūristu Gidu dienas pasākumi tiek organizēti visiem interesentiem, dažādai auditorijai, lai iepazīstinātu ar Rīgas kultūrvēsturiskajiem objektiem, izietu interesantākos maršrutus un uzzinātu par svarīgākajiem notikumiem pilsētā.
Latvijas Profesionālo Gidu asociācijas biedri 17. aprīlī vadīs ekskursijas latviešu, vācu, krievu, angļu un, iespējams, arī citās valodās. Tūrisma maršruti ietvers gan klasiskas, gan neparastas pastaigas pa Vecrīgu, arī iepazīstinot ar Jūgendstila arhitektūru, vācu Rīgu, neatklāto Vecrīgu.
Interesentiem gidi stāstīs, kā svin Lieldienas Vecrīgā, varēs vērot sievietes tēlu Vecrīgas namu rotājumos un pieminekļos, kā arī atklās dažādus vēsturiskus notikumus. Pasākuma mērķis ir veicināt izpratni par tūrisma nozīmi Latvijā, un tūristu gida lomu savas valsts vēstures un nozīmīgāko notikumu izzināšanā.
Īpašais mērķis šogad – aicināt ekskursiju dalībniekus ziedot Sv. Jāņa baznīcas ārējo ciļņu restaurācijai.
Starptautiskajā ģimenes dienā, kuru atzīmē 15.maijā, Labklājības ministrija (LM) aicina ikvienu stiprināt ģimenes vērtības, rūpējoties un vairāk uzmanības veltot saviem bērniem, vecākiem, brāļiem, māsām un vecvecākiem. Ģimene ir pamatelements, kas sargā cilvēciskās un kultūras vērtības, glabājot paaudžu vēsturisko mantojumu, nodrošinot stabilitāti un ilgtspējīgu nākotni.
Sagaidot svētkus, labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver: „Lai arī ģimenei veltītajā dienā mēs aktīvāk pievēršam sabiedrības uzmanību ģimenes vērtībām un nozīmībai, nenoliedzami par to ikvienam ir jārūpējas arī ikdienā. Tieši stipras ģimenes ir valsts pamats. Tāpēc valsts uzdevums ir turpināt mērķtiecīgu darbu pie ģimeņu atbalsta politikas, lai sekmētu ne tikai finansiālu atbalstu ģimenēm ar bērniem, bet nodrošinātu arī nepieciešamo pakalpojumu pieejamību – brīvpusdienas skolās, pieejamu medicīnas aprūpi un kvalitatīvu izglītību, pirmā mājokļu iegādes atbalsta politiku, darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas u.c.
Savukārt 2015.gadā jāatgriežas pie ģimenes valsts pabalsta diferenciācijas. Šobrīd minētais pabalsts ir 11 eiro, bet no nākamā gada pabalsts par otru bērnu būs divkāršā apmērā jeb 22 eiro, bet par trešo un nākamajiem bērniem – trīskāršā apmērā jeb 33 eiro.”
Šogad LM turpina strādāt pie ģimenes politikas pilnveidošanas. Valdība ir apstiprinājusi LM izstrādātās Ģimenes politikas pamatnostādnes līdz 2017.gadam, kas nosaka bērnu un ģimenes politikas prioritātes nākamajiem gadiem. Pamatnostādņu īstenošanas mērķis ir veicināt ģimeņu nodibināšanu, stabilitāti, labklājību un sekmēt dzimstību, kā arī stiprināt laulības institūciju un tās vērtību sabiedrībā.
Tā pērn jau palielināti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi ģimenēm ar bērniem, tomēr pamatnostādnes paredz arī diferencēta atbalsta ieviešanu. Šobrīd norit aktīvs darbs pie pamatnostādņu rīcības plāna izstrādes turpmākajiem trīs gadiem, kas paredzēs dažādus pasākumus ģimeņu ar bērniem atbalstam.
Piemēram, kā būtiski ģimeņu atbalsta pasākumi plānoti – pirmā mājokļu iegādes atbalsta politika (ilgtermiņa īres dzīvokļu pieejamība, valsts atbalsts mājokļu renovācijai u.c.), brīvpusdienu nodrošināšana 1. līdz 4.klases skolēniem, vardarbībā cietušo cilvēku rehabilitācija, atbalsta pasākumi sievietēm, kas saskārušās ar negatīvu grūtniecības vai dzemdību pieredzi, potenciālo adoptētāju apmācības, atbalsta pasākumi statusa Ģimenes draudzīga komersanta ieguvējiem, bērnu līdz 3 gadu vecumam nenokļūšana bērnu sociālās aprūpes iestādēs u.c. Šos un citus pasākums plānots iekļaut pamatnostādņu Rīcības plāna 2015. – 2017.gadam, par ko šobrīd notiek arī diskusijas ar nevalstiskajām organizācijām, nozaru ministrijām un politiķiem.
Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) turpina nodrošināt psiholoģisko atbalstu ģimenēm krīzes situācijās, kā arī metodisko palīdzību un konsultācijas skolu, sociālo dienestu un citu iestāžu darbiniekiem, lai efektīvi risinātu un veicinātu prevenciju saistībā ar vardarbību pret bērniem mazināšanu un citām krīzes situācijām. Tāpat VBTAI darbu turpina izveidotā krīzes komanda, lai sniegtu palīdzību situācijās, kad bērnu iestādēs ir noticis negadījums. Starptautisko ģimenes dienu (International Day of Families) ir dibinājusi ANO ģenerālā Asambleja 1993.gadā, turpretī Latvijā Ģimenes dienu kā oficiālus svētkus atzīmē salīdzinoši nesen – kopš 2008.gada. Ik gadu šo dienu atzīmē 15.maijā, tajā godinot ģimeni un aicinot iedzīvotājus aizdomāties par tās lielo nozīmi cilvēku ikdienā, attiecībās un dzīvē.
Autors: Labklājības ministrija
15.05.2020.
5. oktobrī jau ceturto gadu pēc kārtas Latvijā norisināsies starptautiskais iluzionistu konkurss “Magic Mania”, kuru organizē iluzionisti Dace un Enriko Pecolli. Šogad konkurss īpaši izceļas ar Starptautiskās Iluzionistu apvienības (International Magicians Society) dalību, kas konkursa organizatoriem pasniegs starptautiski atzīto balvu “The Merlin Award” par ieguldījumu iluzionistu kustības veicināšanā un attīstībā, kā arī vērtēs konkursantu sniegumu.
Starptautiskā Iluzionistu apvienība ir dibināta 1968. gadā un tā ir lielākā burvju mākslinieku organizācija ar vairāk nekā 37 000 dalībniekiem no visas pasaules. “The Merlin Award” balva tiek pasniegta māksliniekiem, kuri savu profesionālo izaugsmi un panākumus ir pierādījuši gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. “Magic Mania” norises laikā Pecolli pārim un konkursa ilggadējam organizatoriskajam partnerim “Olympic Casino Latvia” tiks pasniegtas divas balvas – par izcilo ieguldījumu iluzionistu mākslas attīstībā un Pecolli pārim par izrādi “The Underwater Bubble Show”, saņemot balvu “Labākā ģimeņu izrāde 2018”.
Dace Pecolli: “Esam ārkārtīgi lepni saņemt “The Merlin award” balvu, pēc kuras tiecas ikviens burvju mākslinieks. Reiz šo balvu saņēma slavenais Deivids Koperfīlds – šogad mēs! Tas ir simbols mūsu neatlaidīgam darbam daudzu gadu garumā, sasniedzot augstus rezultātus vietējā un starptautiskā mērogā.”
Šogad konkursā piedalīsies 10 jau iepriekš atzīti iluzionisti no visas pasaules – Brazīlijas, Kubas, Taivānas, Krievijas, Vācijas, Itālijas un citām valstīm. Iluzionisti sacentīsies par kopējo balvu fondu 4000,00 eiro un Starptautiskās Iluzionistu apvienības medaļām. Kopskaitā pasākumā piedalīsies iluzionisti no 11 valstīm.
Konkurss norisināsies divās kategorijās, priecējot žūriju un skatītājus ar oriģināliem un atraktīviem priekšnesumiem kategorijās “Skatuves triki” un šī gada jaunumā “Stand up mikromaģija”. Turklāt “Magic Mania” skatītāji būs pirmie pasaulē, kuri piedzīvos pirmizrādi maģijai ar dārgakmeņiem, kuru demonstrēs iluzionists Ernesto Planas no Kubas.
Iluzionistu sniegumu vērtēs īpaši izvēlēta žūrija – žūrijas vadītājs būs iluzionists Enriko Pecolli, kuram pievienosies Starptautiskās Iluzionistu apvienības pārstāvis Denylson Gayldo no Amerikas Savienotajām Valstīm, Lietuvas Iluzionistu kluba prezidents Arvydas Stonys, pasākuma īpašā zvaigzne Aaron Crow no Beļģijas, kurš šobrīd plašu atpazīstamību ieguvis ASV, piedaloties populārajā televīzijas šovā “America’s Got Talent”. Žūrijas sastāvu papildinās arī pašmāju dīva – televīzijas personība Lelde Ceriņa.
“Olympic Casino Latvia” Mārketinga un servisa attīstības vadītāja Elizabete Podinska: “Jau 4 gadu “Olympic Casino Latvia” ir starptautiskā iluzionistu konkursa “Magic Mania” galvenais atbalstītājs. Mēs novērtējam iespēju būt par daļu no starptautiska mēroga notikuma, kas ik gadu pārsteidz un aizrauj arvien vairāk maģijas cienītāju. Šī konkursa norise ir kļuvusi par starptautiskas nozīmes tradīciju, ceļot nozares prestižu un ceram, ka arī nākamos gados tā tiks turpināta!”
“Magic Mania Gold” norisināsies “Olympic Voodoo Casino” Elizabetes ielā 55. Pasākumu var apmeklēt personas vecumā no 18 gadiem. Ieeja pasākumā ir bezmaksas.
Mīļi un pūkaini garauši – kuram gan nepatīk šie burvīgie dzīvnieki? Truši dzīvo blakus cilvēkam jau tūkstošiem gadu un senatnē šos dzīvniekus turēja augstā cieņā, sevišķi Grieķijā, kur mājokļu ieejas izdaiļoja ar trušu tēliem, kas izgrebti no marmora.
Trusi kā mājdzīvnieku pazina jau Senās Romas laikā. Mājas truši ir cēlušies no Eiropas savvaļas trušiem, kas mūsdienās vēl joprojām ir sastopami dažu Eiropas valstu mežu reģionos, kā arī Austrālijā. No 28 dažādām sugām vispazīstamākā ir Eiropas trusis.
Jau kopš 1998. gada pēdējā septembra sestdienā pasaulē svin Starptautisko trušu diena. Tās mērķis ir atgādināt par šo dzīvnieku aizsardzību un nozīmi pasaules ekosistēmā. Svinot šo dienu, “National Geographic” aicina iepazīties ar interesantākajiem faktiem par atsperīgajiem dzīvniekiem!
Trušiem ir kas kopīgs ar kaķiem
Truši sazinās, galvenokārt, ar žestu un smaržu palīdzību. Viņi spēj izpaust savas jūtas, piemēram, murrāt, kurnēt vai kliegt, ja jūt nāvējošas briesmas vai stipras sāpes.
Jā, tāpat kā kaķi, arī truši murrā, kad ir apmierināti un atslābinājušies. Ir vēl viena pazīme, kas norāda, ka šie dzīvnieki ir laimīgi — viņi lec un griežas gaisā. Gluži kā gaisa akrobāti! Starp citu, truši ir pārsteidzoši atlētiski dzīvnieki – viņi var palēkties pat 90 centimetrus augstu.
Trušu acis atrodas galvas sānos. Tas viņiem palīdz novērot, vai tuvumā nav kāds plēsējs. Vēl viens aizsardzības mehānisms ir ausis. Tās ir apmēram desmit centimetrus garas, un viņi var tās pagriezt par 180 grādiem, lai uzmanīgi klausītos, kas notiek apkārt. Ja trusis ir dusmīgs, viņš piespiež ausis pie galvas. Līdzīgi dzīvnieks rīkojas gadījumā, kad viņš no kaut kā baidās.
Truša zobi aug nepārtraukti
Truša priekšzobi un divi augšējie zobi uzreiz blakus lielajiem priekšzobiem aug nepārtraukti visu mūžu. Tie pakāpeniski nodilst, kad trusis košļā zāli, savvaļas ziedus un dārzeņus, kas nozīmē, ka tie nekad neizaug pārāk gari.
Viens no pasaulē pazīstamākajiem trušiem ir multfilmas varonis Blīkšķu Bannijs, kurš bieži ir redzēts graužam burkānu. Patiesībā burkāni nav dabiska truša uztura sastāvdaļa, un, ja viņi tos apēd pārāk daudz, var rasties kuņģa darbības traucējumi. Trušu ēdienkarte galvenokārt sastāv no zāles, kā arī no koku un krūmu jaunajiem dzinumiem.
Truši spēj vairoties zibens ātrumā
Truši ir ļoti sabiedriski dzīvnieki, kas dzīvo grupās. Tie parasti veido vidēji lielas kolonijas vai arī dzīvo pa pāriem.
Nav noslēpums, ka truši ir slaveni ar savu spēju vairoties. Par to, piemēram, liecina fakts, ka 1859. gadā Austrālijā savvaļā palaida 24 Eiropas trušus, bet pēc aptuveni 100 gadiem šajā kontinentā dzīvoja jau vairāk nekā 600 miljoni garaušu!
Trušu grūtniecība ilgst no 28 līdz 31 dienai, un vienā metienā var piedzimt līdz 14 mazuļiem, tādējādi viens monogāms pāris gada laikā var radīt 30-40 jaunus trušus. Kamēr mātītes ir gaidībās, viņas izrok alas, kas savā starpā ir savienotas ar daudziem tuneļiem un ejām.
Austrālijā trušus iznīdē, Portugālē – aizsargā
Truši ir plašāk zināmais invazīvās sugas piemērs pasaulē. Ik gadu Austrālijas valdība tērē simtiem miljonu dolāru to populācijas apkarošanai. Jāpiemin, ka šajā kontinentā trušiem trūkst dabisko ienaidnieku, tāpēc dzīvnieki savairojās tik daudz, ka kļuva par Austrālijas dabas kaitēkļiem. Lai cīnītos ar viņiem, 1950. gados trušu vidū pat tika izplatīts miksomatozes vīruss, kas iznīcināja gandrīz 99% Austrālijas trušu, taču tie, kas palika dzīvi, spēja izveidot imunitāti.
Kamēr Austrālijā cīnās ar trušu straujo izplatību, dažās valstīs, piemēram, Portugālē, Eiropas trusis ir iekļauts šīs valsts Sarkanajā grāmatā, jo tam draud izmiršana. Citur tas pagaidām nav iekļauts Sarkanajā grāmatā, lai gan 2019. gadā Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) to ir pasludinājusi par daļēji apdraudētu sugu, kas var izzust. Trušu populācija pasaulē pēc 2020. gada datiem ir aptuveni 709 miljoni.
“National Geographic” Starptautiskajā trušu dienā novēl ikvienam būt tikpat dzīvespriecīgam kā garaušiem!
Rīga, Latvija – 2016. gada 8. martā – Starptautiskajā sieviešu dienā īpašu uzmanību ir pelnījusi ikviena sieviete. Un viens no veidiem, kā izcelt sievietes skaistumu, ir iemūžināt to fotogrāfijā. Samsung kopā ar animals.lv fotogrāfu Krišjāni Eihmani apkopojis piecus padomus portretfoto uzņemšanai ar viedtālruni, lai galarezultāts komplimentētu gan modelei, gan viņas fotogrāfam.
“Lai skaisti nofotografētu savu sievu, draudzeni, mammu vai māsu, nav jābūt profesionālam fotogrāfam. Laba kadra atslēga slēpjas nevis pareizā aparatūrā, bet apkārtējā noskaņojumā un vidē, kur foto tiek tverts,” stāsta Krišjānis Eihmanis.
Atrodi labāko rakursu
Noteikti esi pamanījis, kā Tava sieva vai draudzene jūtas visērtāk un kuras detaļas sevī viņa uzskata par pievilcīgākajām vai, gluži otrādi, kuras nevēlas iekļaut fotogrāfijā. Ņem to vērā un atceries, ka labāk izskatīsies attēli, kas uzņemti iesāņus no augšpuses. Tas ļaus izvairīties no nevēlama ēnojuma un dubultzoda. Turklāt, lai akcentētu viņas skaistumu, vari ņemt talkā dažādas iespējas, kas pieejamas Samsung telefonu kamerās. Viens no tiem ir “Beauty mode” režīms, kas ļauj izgaismot noteiktas sejas daļas un mazliet nogludināt sejas ādu. Ja vēlies uzņemt profila foto, tad fotogrāfs iesaka izcelt sejas kreiso pusi, kas ierasti cilvēkiem ir izteiksmīgāka.
Izmanto vidi savā labā
Ja dosieties svinīgās vakariņās, iemūžini savu dāmu pieklusinātajā un intīmajā restorāna atmosfērā. Tas ļaus saglabāt atmiņas par kopīgiem svētku brīžiem. Tikai piedomā par fonu – vai tajā nav redzams pusapēsts ēdiens, personāls vai citi apmeklētāji viņiem neglaimojošā pozā.
Dodoties pavasarīgā vakara pastaigā, izmantojiet ielu laternu gaismu spēles. Krišjānis Eihmanis norāda, ka šobrīd jaunākie viedtālruņi ir spējīgi uzņemt fotoattēlus pat vājā apgaismojumā. Piemēram, Galaxy S7 un Galaxy S7 edge ir iebūvēta Dual Pixel kamera, kas nodrošina gaišus un asus attēlus arī diennakts tumšajā laikā. Turklāt ierīce spēj ātri un viegli iestatīt asumu, kas parasti sagādā galvassāpes, uzņemot attēlus ar viedtālruni.
Ziedi – skaistuma vairošanai
8, marts nav iedomājams bez ziediem, tāpēc, lai savas dāmas skaistumu izceltu vēl vairāk, notver foto mirkli, kurā viņa redzama ar mīļākajām puķēm. Ar jauno Samsung viedtālruņu uzlaboto kameras fokusu tiks akcentēta gan ziedu daile, gan neviltotais prieks par to saņemšanu. Savukārt, ja tava draudzene ir kautrīga, nofotogrāfē ziedus viņas rokās – šāds sajūtu foto vienmēr atgādinās par Sieviešu dienā piedzīvoto mirkli.
Ķer emocijas
Komplimenti un mīļi joki palīdzēs noskaņoties dabiskākām fotogrāfijām bez saspringtām pozām vai sejas izteiksmēm. “Pirms kadra uzņemšanas, izstāsti savai dāmai ko jauku, piemēram, cik viņai ir skaists smaids – un iemūžini viņas sejas izteiksmi. Talkā nāks arī asuma iestatīšanas sistēma, lai dabiskas bildes sanāktu patiešām skaistas,” papildina Krišjānis. Neizmirsti uzņemt arī pašbildi, piemēram, ar buču uz vaiga!
Sabiedrībā pastāv dažādi viedokļi par to, vai vajadzētu vai nevajadzētu svinēt Sieviešu dienu. Vieni uzskata, ka tas ir „padomju laika mantojums”, citi, ka diskriminācija attiecībā pret vīriešiem, bet tie, kas izvēlas svinēt, uzskata, ka tā ir vēl viena diena gadā, kurā var iepriecināt sievietes.
Jāsaka gan, ka mūsdienās daudzi aizmirst Starptautiskās sieviešu dienas patieso nozīmi un izcelsmi. Tā ir starptautiska sieviešu solidaritātes diena, kuru atzīmē lielākajā daļā pasaules valstu. Šajā dienā būtu jāuzsver sievietes loma, tāpēc visām daiļā dzimuma pārstāvēm vajadzētu likt justies priecīgām un novērtētām. Šo sieviešu skaitā nav tikai mamma, māsa vai sieva. Ir jāatceras arī par kolēģēm, pārdevējām veikalā (vai kāds apsveic arī ziedu pārdevējas?), vecmāmiņām un pat garāmgājējām!
Sieviešu dienā sveicēju lomā nav jāiejūtas tikai vīriešiem. Arī sievietes pašas var apsveikt savas draudzenes, māsas, mammas un kolēģes. Taču, protams, galvenie sveicēji ir vīrieši, kuri nereti izvēlas to darīt ar ziediem – tulpēm, narcisēm un rozēm.
Protams, reizēm šķiet, ka tā svētku padarīšana aiziet par tālu, kad uz katra ielas stūra tev veras pretīm reklāma „Apsveic sievietes 8.martā”, „Neaizmirsti nopirkt ziedus”, „Ar ziediem vien nepietiks” utt. Daudzas sievietes patiesi ir tādas, kuras gaida dārgas dāvanas un lielus ziedu klēpjus, lai pēc tam ar to visu varētu dižoties sociālajos tīklos. Saka, ka, ja tu neesi publicējusi savus ziedus sociālajos tīklos, tad tev vispār tādi nav bijuši. Bet, ļauties vai neļauties sabiedrības spiedienam, ir katra paša darīšana.
Tomēr, tie vīrieši, kuri uzskata,ka šī diena nav jāsvin un ka sievieti ar ziediem un dāvanām var iepriecināt jebkurā citā gada dienā, cerams, ka to arī dara. Tukši vārdi un solījumi sievietēm nepatīk. 😉
Ar ko tev saistās Sieviešu diena? Vai Tu to svini?
Autors: Dieviete.lv
