-2.8 C
Rīga
sestdien, 13 decembris, 2025
Facebook Instagram Telegram Twitter Youtube
Home Blog Page 61

Strīdieties pareizi: 5 veidi, kā konstruktīvi risināt konfliktus

Visi sapņo par ideālām attiecībām, kurās vienmēr ir tikai mīlestība un nekad nav strīdu. Taču tā ir utopija. Reālajā dzīvē katram pārim ir savas problēmas un attiecībās – drāmas un strīdi.

Attiecību skaidrošana nenozīmē mīlestības beigas, taču arī tādi gadījumi, protams, ir. Lai nenotiktu tas ļaunākais, ir jāprot strīdēties pareizi un konstruktīvi.

Pārliecinies, ka strīda laikā, jūs skatāties viens uz otru

Izvairies no strīdiem pa telefonu (zvaniem un īsziņām) vai braukšanas laikā. Ir svarīgi, ka jūs varat skatīties viens otram acīs, un ne jau caure telefona vai datora ekrānu. Tev ir skaidri jāredz, kā partneris jūtas, ko pasaka viņa skatiens un ķermeņa valoda.

Ieklausies savā partnerī

Ieklausies vārdos, ko viņš saka, vēro viņa kustības. Tava partnera seja var parādīt to, ko viņš jūt, bet ko viņš nespēj izteikt vārdos. Ieklausies arī savās sajūtās.

Izprotiet problēmas sakni

Strīdā katra puse problēmu redz no sava augstuma vai puses. Taču nekas nemainīsies, ja jūs tikai mētāsieties ar gudrām frāzēm un atteiksieties paraudzīties uz situāciju no partnera skatpunkta.

Neuzkavējaties strīdā pārāk ilgi

Dusmas, saspringums un aizvainojums, kuru tu ilgu laiku turi sevī, negatīvi iespaido tavu ķermeni, domas un attiecības. Priekš kam tev lieku stresu? Atvēliet minūti, lai mainītu sarunas tematu. Izdari kaut ko, kas atgādinātu partnerim, ka jūs varat strīdēties par jebko, bet jebkurā gadījumā viens otram esat un paliekat uzticīgi.

Pēc strīda neglabā negatīvas jūtas un emocijas

Strīda karstumā mēs nereti sakām lietas, ko vēlāk nožēlojam. Tomēr nožēla nemaina faktu, ka tu partnerim esi nodarījusi pāri.

Pārliecinies, ka tu un partneris uzreiz pēc strīda atvainojaties par visu slikto, ko esat pateikuši, un strādā pie kļūdu labošanas. Pretējā gadījumā nākamais strīds atnesīs tikai negatīvismu, kurš vēl vairāk iznīcinās iespēju risināt jautājumu mierīgi un efektīvi.

 

Autors: Dieviete.lv

STRETCH LASH skropstu tuša

Isadora nākusi klajā ar lieliskiem jaunumiem – skropstu tušu STRECH LASH ar pagarināmu birstīti. Tā piešķir skropstām mazāku vai lielāku kuplumu un izteiksmību pēc tavas patikas- tikai pagriez skropstu tušas vāciņu, lai mainītu birstītes pozīciju no garas uz īsu.

  • Skropstu tuša ar vāciņā iebūvētu īpašu mehānismu un pagarināmu birstīti “divi vienā”.
  • Daudzfunkcionāla skropstu tuša trīs efektu panākšanai- apjomam, garumam un skropstu nošķiršanai.
  • Pielāgo skropstu apjomu un garumu pēc vajadzības: GARA BIRSTĪTE – garām, nošķirtām vidēji kuplām skropstām, ĪSA BIRSTĪTE – īpaši kuplām un izteiksmīgām skropstām.
  • Piemērota jebkurām skropstām – garām, vidējām un īsām.
  • Ilgnoturīga tuša, kas neizsmērējas.
  • Krēmīgs, vairākās kārtās uzklājams sastāvs.
  • Pagarināma birstīte – vāciņā iebūvētais mehānisms ļauj palielināt un samazināt birstītes garumu.
  • Bez smaržvielām. Oftalmoloģiski pārbaudīta.

GARĀ BIRSTĪTE ● apjomam ● garumam ● nošķirtām skropstām
ĪSĀ BIRSTĪTE ● īpašam apjomam ● izteiksmīgām skropstām

Piedalies konkursā – atbildi uz jautājumu un esi viena no trim konkursa uzvarētājām, kas saņems jauno skropstu tušu STRECH LASH!

Stress: Kā mazināt oksidatīvo stresu un uzņemt antioksidantus?

Pēdējā laikā arvien biežāk dzirdam vārdu savienojumu “oksidatīvais stress”. Taču vai zinām, kas tas īsti ir un kā ietekmē mūsu organismu? Par oksidatīvā stresa cēloņiem, sekām un par izplatītākajiem antioksidantiem stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, ģimenes ārste Zane Zitmane un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Oksidatīvais stress ir stāvoklis, kad organismā brīvo radikāļu līmenis pārsniedz antioksidantu klātbūtni, kas izraisa šūnu vielmaiņas disbalansu, skaidro ģimenes ārste Z. Zitmane. Oksidācija ir normāls un nepieciešams iekšējs process, kas notiek, piemēram, elpojot, sportojot, ēdot, iekaisuma procesa likvidēšanā – kamēr pastāv līdzsvars starp šiem elementiem, mūsu organisms ir vesels un spējīgs ātri atjaunoties. Savukārt antioksidanti ir ļoti svarīgi cilvēka organismam, jo tie palīdz novērst šo oksidatīvo stresu un tādējādi samazina šūnu bojājumu risku. Tie ir saistīti ar vairākiem veselībai labvēlīgiem efektiem, piemēram, uzlabotu imunitāti, samazinātu iekaisumu, palēninātu novecošanas procesu un samazinātu slimību risku, piemēram, sirds un asinsvadu slimībām, vēzim un neirodeģeneratīvajām saslimšanām. Iekļaujot antioksidantus ikdienas uzturā, varam nodrošināt organismam nepieciešamo aizsardzību.

Oksidatīvā stresa sekas

Oksidatīvā stresa sekas var ietekmēt visas ķermeņa sistēmas un orgānus, un tās var būt dažādas atkarībā no stresa smaguma un ilguma, uzsver ģimenes ārste Z. Zitmane. Galvenokārt tas ir šūnu bojājums, kas kaitē un aptur olbaltumvielu, lipīdu un DNS šūnu funkciju. Oksidatīvais stress ir saistīts ar paaugstinātu iekaisuma risku, paātrinātu šūnu novecošanas procesu un veselības problēmu rašanos. Tas ir saistīts arī ar paaugstinātu sirds un asinsvadu slimību risku, piemēram, aterosklerozi, hipertensiju un koronāro sirds slimību.

Tāpat oksidatīvais stress veicina neironu bojājumus un ir saistīts ar neirodeģeneratīvajām saslimšanām, Parkinsona un Alcheimera slimību. Daži pētījumi liecina, ka brīvie radikāļi izraisa DNS bojājumus un tam ir ietekme arī uz uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma attīstību. Turklāt pārmērīgs ilgstošs oksidatīvais stress var veicināt vēža šūnu attīstību. Tas var ietekmēt insulīna rezistenci un glikozes līmeņa kontroli, radot cukura līmeņa svārstības asinīs un paaugstinātu diabēta risku. Tas rada arī imūnsistēmas traucējumus, padarot organismu uzņēmīgāku pret infekcijām, kā arī samazina aknu un nieru darbību cīņā ar toksīniem.

Kas rada oksidatīvo stresu?

Kā stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane, oksidatīvā stresa iemesli galvenokārt ietver dzīvesveida faktorus un apstākļus:

  • Piesārņojums – vides piesārņojums gaisā un ūdenī, pesticīdi, smēķēšana, kaitīgas ķīmiskas vielas darba vietā vai sadzīvē, kosmētikas līdzekļos.
  • Radiācija un starojums, piemēram, no ierīcēm un ultravioletais (UV) starojums no saules, pārmērīga sauļošanās.
  • Neveselīgs, nekvalitatīvs un nesabalansēts uzturs, kurā pārmērīgi iekļauti rafinēti ogļhidrāti, piesātinātie tauki, kurā ir pārāk daudz cukura un par maz dārzeņu un augļu, tātad tāds uzturs, kurā ir daudz neveselīgo sastāvdaļu un ir vitamīnu un minerālvielu trūkums.
  • Alkohols un pārmērīga neatbilstoša medikamentu lietošana, arī ķīmiskas piedevas pārtikas produktos.
  • Pārmērīga fiziskā slodze bez pienācīgas atpūtas un atjaunošanās var palielināt brīvo radikāļu veidošanos.
  • Ilgstošs emocionālais stress un mentālā slodze, arī trauksme, depresija vai citi garīgie traucējumi var izmainīt hormonu un vielmaiņas procesus.
  • Ar novecošanu saistītās izmaiņas var samazināt ķermeņa dabīgo antioksidantu ražošanu un spēju aizsargāt šūnas no oksidatīvā stresa.

Oksidatīvā stresa pazīmes

Ja organismā ir augsts oksidatīvais stress, tas var ietekmēt kopējo labsajūtu un veselību. Tas var izpausties tādos simptomos kā pastāvīga noguruma un izsīkuma sajūta, stāsta ģimenes ārste Z. Zitmane. Šo enerģijas trūkumu rada samazināta mitohondriju darbība. Par oksidatīvo stresu liecina arī tādas pazīmes kā pastiprināta sāpju sajūta, pietūkums un kairinājums, kas saistīts ar paaugstināto iekaisuma procesu organismā, kā arī biežas un atkārtotas saslimšanas ar vīrusiem un pastāvīgas infekcijas. Par pazīmi var uzskatīt arī samazinātu izturību pret stresu un spēju pielāgoties, tāpēc psiholoģiskie un emocionālie simptomi, piemēram, trauksme un depresija, augsta oksidatīvā stresa rezultātā var pastiprināties. Augsts oksidatīvais stress var ietekmēt arī vielmaiņu un hormonu līdzsvaru, kas var izraisīt svara pieaugumu vai svara zudumu, kā arī citus vielmaiņas traucējumus.

Ārēji oksidatīvais stress var izpausties kā ādas novecošanas pazīmes, grumbas, pigmentācijas traucējumi un elastības zudums – tas var norādīt uz šūnu samazināto aizsargspēju un paātrinātu novecošanu.

Ja kāda no šīm pazīmēm rodas regulāri vai pastāvīgi, ir svarīgi konsultēties ar ārstu, lai noteiktu iespējamo iemeslu, oksidatīvā stresa līmeni un veiktu nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu veselību un samazinātu negatīvo ietekmi, uzsver ārste.

Kā samazināt oksidatīvā stresa riskus?

Lai mazinātu oksidatīvā stresa riskus, ir svarīgi ievērot veselīgu dzīvesveidu, saka ģimenes ārste Z. Zitmane. Tam jāietver:

  • Veselīgs un sabalansēts uzturs. Ēdiet pietiekoši dārzeņus un augļus, kas bagāti ar antioksidantiem, kā arī pilngraudu produktus, veselīgus taukus, zivis, riekstus, avokado un olbaltumvielas. Izvairieties no pārtikas ar augstu glikozes un ogļhidrātu saturu.  Ierobežojiet rafinētu cukuru, balto miltu produktus, kas veicina iekaisuma procesus.
  • Regulāras fiziskās aktivitātes. Veiciet tās atbilstoši savai fiziskajai sagatavotībai, tas palīdzēs uzturēt veselīgu ķermeņa svaru un veicinās vispārēju labsajūtu.
  • Izvairīšanās no toksīniem un kaitīgiem vides faktoriem. Pēc iespējas samaziniet vai izvairieties no tabakas dūmiem, smēķēšanas, alkohola, piesārņojuma un kaitīgām vielām darba vidē un sadzīvē.
  • Rūpes par emocionālo labbūtību. Izmantojiet prakses, kas palīdz vadīt stresu un uzlabot emocionālo stāvokli, piemēram, meditācija, dziļa elpošana, regulāra atpūta un kvalitatīvs miegs ir svarīgs ķermeņa atjaunošanās procesā.
  • Adekvāta hidratācija. Pietiekama ūdens uzņemšana, lai nodrošinātu labu šķidruma līdzsvaru organismā un atbalstītu ķermeņa attīrīšanu un toksīnu izvadīšanu.

Kā uzņemt antioksidantus?

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece skaidro – antioksidanti gan tiek veidoti mūsu organismā, gan jāuzņem ar uzturu. Pie antioksidantiem pieder tādi vitamīni kā C un E, karotinoīdi, piemēram, betakarotīns (atrodams burkānos, žāvētas aprikozēs), zeaksantīns (spinātos), luteīns (spinātos, kliņģerītēs), likopēns (tomātos) un astaksantīns (aļģēs). No minerālvielām antioksidanti ir cinks, selēns, mangāns, varš. Tāpat pie antioksidantiem pieskaitāmi arī citi savienojumi, piemēram, koenzīms Q10 (to sintezē pats cilvēka organisms, bet ar gadiem šī spēja samazinās) un melatonīns (tas ir gan hormons, gan antioksidants, ko izmanto kā miega līdzekli). Arī augu polifenoli, flavonoīdi ir spēcīgi antioksidanti. Flavonoīdi nosaka ziedu un augļu krāsu, un tiem piemīt pretiekaisuma darbība, tie stiprina asinsvadu sieniņas, ir svarīgi sirds un asinsvadu sistēmai, imūnsistēmai, ādai, locītavām un acu veselībai.

Lai uzņemtu galvenos antioksidantus, uzturā jāiekļauj pārtikas produkti, kas ietver vitamīnus, minerālus un citus bioaktīvos savienojumus, kuri spēj neitralizēt brīvos radikāļus un samazināt oksidatīvo stresu. Ģimenes ārste Z. Zitmane un farmaceite I. Priedniece iesaka iekļaut uzturā:

  • Ar C vitamīnu bagātus produktus: citrusaugļus, kāpostus, zemenes, upenes, papriku, pētersīļus, kivi, smiltsērkšķus, apelsīnus, jāņogas. C vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību, kas ir ļoti būtiski pie vīrusu un infekcijas saslimšanām, atveseļojoties, pie intensīvas fiziskas slodzes, tas palīdz mazināt nespēku un nogurumu. Tas ir nepieciešams ādas, asinsvadu, skrimšļu, kaulu, zobu un smaganu veselībai, kā arī veicina normālu kolagēna veidošanos, stiprina asinsvadu sieniņas, veicina audu atjaunošanos un brūču dzīšanu.
  • Ar E vitamīnu bagātus produktus: E vitamīns jeb tokoferols aizsargā taukus no oksidācijas. Tas piedalās vielmaiņas procesos, ir nepieciešams reproduktīvo orgānu normālai darbībai, kā arī imūnsistēmai, sirds un asinsvadu sistēmai. E vitamīnu uzņem ar augu eļļām, diedzētiem graudiem, salātiem, kāpostiem, zaļajiem zirnīšiem, avokado, papriku, olas dzeltenumu, riekstiem (īpaši mandelēm un valriekstiem) un sēklām (saulespuķu sēklās).
  • Ar karotinoīdiem bagātus produktus: piemēram, betakarotīnu, kas organismā tiek pārveidots par A vitamīnu,  satur krāsainie augļi un dārzeņi – burkāni, tomāti, paprika, ķirbji, salāti, spināti, brokoļi, žāvētas aprikozes.  A vitamīnu satur zivju aknas, zivju eļļa, siļķe, aknas, olas un piena produkti. A vitamīns nodrošina normālu redzi, kā arī veicina normālu imūnsistēmas darbību. A vitamīnam ir svarīga loma šūnu specializācijas procesā, kā arī tas palīdz uzturēt gļotādu un ādas veselību.
  • Produktus, kas satur selēnu: šis minerāls ir vajadzīgs normālai vairogdziedzera un imūnsistēmas darbībai un spermatoģenēzei, tas palīdz uzturēt sirds un asinsvadu sistēmas, acu, ādas, nagu un matu veselību. Selēnu satur gaļa, pilngraudu produkti, olas, brūnie rīsi, pupas, Brazīlijas rieksti, piena produkti un zivis.
  • Produktus, kas satur cinku: cinks veicina normālu imūnsistēmas darbību, tas ir nozīmīgs gan sievietes, gan vīrieša reproduktīvajai veselībai, palīdz uzturēt normālu testosterona līmeni, nepieciešam arī grūtniecības un bērna zīdīšanas laikā, kā arī redzes, ādas, matu un nagu veselībai, vielmaiņas procesiem un vairāku fermentu darbībai. Cinks ir  gaļā, zivīs, pienā, sierā, olās, pākšaugos, riekstos, auzu pārslās un citos pilngraudu produktos.
  • Produktus, kas veicina melatonīna sintēzi: melatonīns ir hormons un antioksidants, kura sintēzi organismā veicina rīsi, tomāti, auzu pārslas, mieži, apelsīni, ananāsi un banāni.
  • Koenzīmu Q10: to var uzņemt no subproduktiem (piemēram, aknām), gaļu, sēklām eļļām, pētersīļiem, brokoļiem, spinātiem, avokado, zemenēm, riekstiem un graudiem.

Kopumā īpaši bagāti ar antioksidantiem ir augļi un ogas, zaļumi, rieksti un sēklas, kā arī krāsainie dārzeņi un pākšaugi. Antioksidanti ir arī daudzās garšvielās un garšaugos (kurkuma, kanēlis, ingvers, krustnagliņas, oregano, pētersīļi), tumšajā šokolāde (augstas kvalitātes, ar kakao saturu 70 % vai vairāk ir bagāta ar flavonoīdiem), zaļajā tējā (satur katehīnu) un graudaugos (auzas, kvinoja, brūnie rīsi un mieži).

Lai novērstu oksidatīvā stresa sekas uz ādas, daudzos kosmētikas līdzekļos ādas un matu kopšanai ir pievienoti antioksidanti, piemēram, C, E, A vitamīns, koenzīms Q10, astaksantīns, augu ekstrakti un eļļas, kas aizsargā pret brīvo radikāļu kaitīgo ietekmi un kavē novecošanas procesus, un tiek plaši izmantoti pretnovecošanas līdzekļos pret grumbām un krunciņām.

Speciālistes uzsver, ka ir svarīgi ievērot sabalansētu pieeju un konsultēties ar ārstu vai uztura speciālistu, lai izvēlētos individuāli piemērotākos risinājumus oksidatīvā stresa mazināšanai.

Stress un miers: Kā katrs horoskopa zīmes pārstāvis risina ikdienas spriedzi?

Stress ir kļuvis par ierastu ikdienas sabiedrības sastāvdaļu, ietekmējot cilvēku veselību, darba efektivitāti un kopējo labklājību. Katras zodiaka zīmes pārstāvis piedzīvo un risina stresu atšķirīgā veidā, ņemot vērā savas personīgās iezīmes un raksturīgās īpašības.

Auns (21. marts – 19. aprīlis)

Auni ir enerģiski un radoši. Viņi bieži risina stresu, iesaistoties fiziskās aktivitātēs vai izmantojot radošumu un piedaloties projektos, kas piesaista viņu uzmanību. Auni ir vadītāji, un viņi māk ātri reaģēt uz stresu, pārvarot šķēršļus un saskaroties ar grūtībām.

Vērsis (20. aprīlis – 20. maijs)

Vērši dod priekšroku mierīgākam dzīves tempam. Lai mazinātu stresu, viņi izvēlas atpūtas brīžus dabā vai izbauda gardu maltīti ar draugiem un ģimeni. Vērsis izmanto praktiskus risinājumus, lai samazinātu spriedzi un saglabātu emocionālu līdzsvaru.

Dvīņi (21. maijs – 20. jūnijs)

Dvīņi ir intelektuāli un komunikabli. Viņi mazina spriedzi, izsakot savas emocijas un sajūtas caur sarunām ar tuviniekiem vai rakstot dienasgrāmatu. Dvīņiem ir nepieciešams mentāls stimuls, lai novērstu stresu, tāpēc ir ieteicams atrast laiku, lai apsvērtu un organizētu savas domas.

Vēzis (21. jūnijs – 22. jūlijs)

Vēži ir emocionāli un orientēti uz ģimeni. Lai mazinātu stresu, viņi izvēlas mājīgu un komfortablu vidi, kurā atpūsties un atjaunoties. Vēži var atrast mieru, izbaudot laiku kopā ar ģimeni un veicot radošus darbus savā mājā, ofisā.

Lauva (23. jūlijs – 22. augusts)

Lauvas ir pašpārliecinātas un uzņēmīgas. Lai pārvaldītu stresu, tās izvēlas izteikties un rādīt savu talantu un spēkus publiski. Lauvas vēlas būt ievērotas, un šis ir viens no veidiem, kā tās kontrolē stresu – izceļoties un esot uzmanības centrā!

Jaunava (23. augusts – 22. septembris)

Jaunavas ir organizētas un tendētas uz detaļām. Lai mazinātu ikdienas stresu, tās izvēlas strukturētu pieeju, izstrādājot sarakstus, plānojot dienas un novērtējot uzdevumus. Jaunavas kontrolē stresu, ievērojot disciplīnu un veicot katra soli pēc kārtas.

Svari (23. septembris – 22. oktobris)

Svari mīl mieru un harmoniju. Viņi mazina stresu, pievēršoties mākslai, mūzikai vai citām estētiskajām izpausmēm. Lai saglabātu emocionālo līdzsvaru. Svari izvairās no konfliktiem un cenšas uzturēt saskaņu savā vidē.

Skorpions (23. oktobris – 21. novembris)

Skorpioni ir intensīvi un spēcīgi. Lai pārvaldītu stresu, viņi izmanto dziļas domas un pašanalīzi. Skorpioni strādā pie savas iekšējās dzīves un risina stresu, domājot un apzinoties savas emocijas.

Strēlnieks (22. novembris – 21. decembris)

Strēlnieki ir piedzīvojumu meklētāji un optimisti. Viņi mazina spriedzi, piedaloties sportiskās aktivitātēs, ceļojot vai mācoties jaunas lietas. Strēlnieki atradīs mieru, izmantojot brīvību un piedzīvojumus, kā arī daloties ar savām atziņām ar citiem.

Mežāzis (22. decembris – 19. janvāris)

Mežāži ir disciplinēti un mērķtiecīgi. Lai mazinātu stresu, viņi izmanto plānošanu, lai sasniegtu savus mērķus. Mežāži kontrolē spriedzi, fokusējoties uz savu darba uzdevumu veikšanu un ilgtermiņa panākumiem.

Ūdensvīrs (20. janvāris – 18. februāris)

Ūdensvīri ir intelektuāli un inovatīvi. Lai mazinātu stresu, viņi iesaistās intelektuālās spēlēs, zinātnē vai darbos, kas prasa radošu domāšanu. Ūdensvīri atradīs mieru, piedaloties humanitāros projektos vai daloties idejās ar draugiem.

Zivis (19. februāris – 20. marts)

Zivis ir iejūtīgas un radošas. Viņas mazina spriedzi, iesaistoties mākslā, mūzikā vai meditācijā. Zivis meklē mieru, izjūtot harmoniju ar apkārtējo pasauli un pavadot laiku ar citiem.

Katrs no mums atradīs sava veida mieru un risinājumus stresa pārvarēšanai. Iepazīstot savu zodiaka zīmi un saprotot tās īpašības, mēs varam veiksmīgi pārvaldīt ikdienas spriedzi un panākt emocionālo līdzsvaru.

Stress un eksāmeni: Kā sev palīdzēt?

Saspringtais eksāmenu un sesijas laiks, akadēmisko darbu aizstāvēšana un prezentēšana, kā arī publiska uzstāšanās spēj radīt lielu stresu un nemieru ikvienam skolēnam un studentam. Kādēļ pirms svarīgiem notikumiem rodas stress? Kā ar to tikt galā? Stāsta Veselības centra 4 Preventīvās medicīnas klīnikas Anti-Aging Institute ACSTH sertificēta personīgās izaugsmes trenere Zane Jankovska un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Kādēļ pirms svarīgiem notikumiem rodas stress?

“Pirms sākam runāt par stresu, es gribētu sākt ar to, ka ir jāsaprot, ka uztraukums pirms svarīgiem notikumiem ir normāla reakcija,” skaidro personīgās izaugsmes trenere Z. Jankovska. Atslēgas vārds ir: “svarīgiem notikumiem”. Ja gaidāmā aktivitāte jums ir nozīmīga, tad ir normāli, ka uztraucaties par to, lai tā norisinātos veiksmīgi. Stress ir izdzīvošanas mehānisms, tāpēc savā būtībā tas nav negatīvs. Tas palīdz mums mobilizēties, dod mums papildu enerģiju, uzlabo koncentrēšanos un uzlabo sniegumu. To apzinoties, mēs varam izmantot stresu sev par labu. Tomēr, ja stress ir ilgstošs un nepanesams, tas var būt traucējošs faktors vēlamā rezultāta sasniegšanai un kopumā kaitīgs. 

Stresam pirms eksāmeniem ir dažādi iemesli – bažas par to, ka eksāmens netiks nokārtots, vēlme nokārtot eksāmenu ar iespējami augstākiem rezultātiem, uzstādīts mērķis nokārtot eksāmenu ar noteiktu rezultātu. Tāpat arī stresu pirms eksāmena var izraisīt nepietiekama izpratne par to, kāpēc vispār man šis ir jāmācās, sacensības gars, sajūta, ka neesmu pietiekami labi sagatavojies, laika trūkums, lai sagatavotos eksāmenam, negatīva pārliecība par savām spējām, apkārtējo (ģimenes, draugu, kolēģu) spiediens, kā arī, ja cilvēka dzīvē ir citi stresu izraisoši notikumi, stāsta Z. Jankovska.

Kā mazināt satraukumu un trauksmi?

Reakcija uz stresu kā uz kaut ko negatīvu var radīt dažādus simptomus. Eksāmenu stresa simptomi var būt šādi:

  • pazūd saikne ar draugiem un samazinās vēlme darīt lietas, kas jums patīk;
  • garastāvokļa svārstības, nomāktība;
  • apetītes zudums vai pārmērīga ēšana;
  • miega traucējumi – saraustīts vai tieši pretēji – pārmērīgs miegs;
  • grūtības gūt motivāciju, lai uzsāktu mācības;
  • saspringti muskuļi un / vai galvassāpes;
  • roku svīšana vai tauriņu sajūta vēderā;
  • paātrināta sirdsdarbība vai pat slikta dūša;
  • apjukuma izjūta vai pat prāta aptumšošanās eksāmena laikā;
  • prokrastinācija.

Tuvojoties eksāmenu laikam, jums var šķist, ka primāri savs laiks jāvelta mācībām, atstājot citas dzīves aktivitātes sekundārā plānā, tomēr rūpēm par sevi ir jābūt primārām, it īpaši šajā saspringtajā laikā, uzsver Z. Jankovska. Ja taupīsiet laiku uz pamatvajadzību – miega, pilnvērtīgas pārtikas, svaiga gaisa un fizisko aktivitāšu – rēķina neatpūšoties, tad laiks pirms eksāmeniem var kļūt tikai grūtāks. Vēl ir svarīgi sev atgādināt, ka šī ir tikai neliela jūsu dzīves daļa un ka, piemēram, pēc mēneša būsiet jau par šo uztraukumu aizmirsis. 

Kas var palīdzēt?

Katram stresa pārvarēšanas stratēģijas ir citādākas, tāpēc visiem viens padoms nederēs. Personīgās izaugsmes trenere Z. Jankovska dalās ieteikumos, kas var palīdzēt koncentrēties, kā arī mazināt stresu pirms svarīgiem notikumiem, piemēram, eksāmeniem.

  • Gatavojies eksāmeniem savlaicīgi!
  • Sadali mācīšanās procesu posmos un veido dienas grafiku. Esi reālistisks attiecībā uz to, ko vari sasniegt vienas dienas laikā, jo nereāls mācību plāns Tev radīs papildu stresu.
  • Mācīšanās procesā iekļauj regulārus pārtraukumus – pilnvērtīgi koncentrēties cilvēks spēj 45 minūtes. Pēc tam nepieciešama pauze. 
  • Atrodi sev piemērotāko mācīšanās vietu un veidu.
  • Uzstādi tādus mērķus (piemēram, eksāmenu rezultāti), kas ir svarīgi tieši Tev.
  • Soli pa solim virzies uz izvirzīto mērķi. 
  • Nepielīdzini sevi citiem – fokusējies uz saviem mērķiem. 
  • Nekautrējies lūgt palīdzību – gan no kolēģiem, gan ģimenes. 
  • Izvairies no stimulatoriem – kofeīns, nikotīns, alkohols un narkotikas ilgtermiņā var mazināt enerģiju un pavājināt koncentrēšanās spējas.
  • Saskaroties ar sarežģījumiem, kas izraisa stresu, pamēģini ievietot to kādā no trim kategorijām: 1) Problēmai ir praktisks risinājums; 2) Problēma ar laiku zaudēs savu nozīmi;  3) Problēma, kuras risinājums nav atkarīgs no manis. Mēģiniet atbrīvoties no otrās un trešās grupas bažām – ļaujiet tām aiziet.
  • Praktizē apzinātību – tā ir savas uzmanības fokusēšana uz pašreizējo brīdi, vienlaikus mierīgi atzīstot un pieņemot savas jūtas, domas un ķermeņa sajūtas. Pētījumi rāda, ka apzinātības praktizēšana samazina stresu, samazina ruminēšanu (domu pārņemtība par kādu no savām grūtībām), palielina darba atmiņu, uzlabo koncentrēšanās spējas, veicina lielāku kognitīvo elastību.
  • Kad sāc just, ka parādās stresa simptomi, negaidi, kad to intensitāte pieaugs, rīkojies uzreiz – pavingro, izdzer glāzi ūdens, dodies īsā pastaigā, veic elpošanas vingrinājumus, velti laiku veselīgam miegam.
  • Kad eksāmens ir pabeigts, aizmirsti par to – Tavas pārdomas un uztraukums, nemainīs Tavu vērtējumu. Gan pēc mācīšanās perioda, gan pēc eksāmena apbalvo sevi ar kaut ko, kas iepriecina un ko ir reāli izpildīt. Tas palīdzēs sakopot spēkus un gūt jaunu motivācijas devu tālākiem eksāmeniem un pienākumiem. 
  • Dod savam prātam un ķermenim atslodzi pēc labi padarīta darba. Apzināti pievieno ikdienā aktivitātes, kas Tevi iepriecina!

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece skaidro, ka pirms eksāmena vajag izgulēties, arī iepriekšējā dienā ieteicams atrast laiku atpūtai un iespējai izkustēties svaigā gaisā. Labāk visu nepieciešamo, piemēram, apģērbu, materiālus, sagatavot jau iepriekšējā dienā, lai vajadzīgo lietu meklēšana nesagādātu vēl papildu satraukumu. No rīta vajag pabrokastot, lai eksāmena laikā nemoka izsalkums, līdzi paņemt dzeramo ūdeni var arī melno šokolādi, jo pirms eksāmena var apēst gabaliņu tumšās šokolādes enerģijai.

Ja neizdodas tikt galā ar stresu paša spēkiem, tad palīdzēt var ārstniecības augi ar nomierinošu iedarbību, skaidro I. Priedniece. Nervozitātes un satraukuma mazināšanai visbiežāk izmanto baldriāna saknes, pasifloras, raudenes lakstus, apiņa augļkopas, piparmētras un melisas lapas, kā arī māteres lakstus. Šie augi noder arī miega traucējumu gadījumā. Aptiekā pieejami dažādi nomierinošie līdzekļi – tējas, sīrupi, pilieni, kapsulas, tabletes –, kuru sastāvā ir iepriekš minētie ārstniecības augi. Pieejami arī kompleksie preparāti, kuros ārstniecības augi ir apvienoti ar vitamīniem un minerālvielām, no tiem nozīmīgākie ir B grupas vitamīni un magnijs. Pirms lietošanas konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par jums piemērotāko izvēli. 

stress

Ārprāc, ko ar mani dara stresaini apstākļi. Gala termiņi darbā, maģistra darba rakstīšanai atvēlētā nedēļa iet uz beigām, bet nekas daudz nav izdarīts… šorīt uztaisīju scēnu tikai tāpēc, ka vīrietis pirmais iegāja vannasistabā nomazgāties un savākties darba dienai (parasti es eju pirmā). Tagad, kad esmu nomierinājusies tas šķiet trakums, bet tai mirklī tas bija bez 5 sekundēm pasaules gals… ehhh… jāsaņemas… tikai šī un nākamā nedēļa… Visu vai neko!

Stresa veidi un to ietekme uz organismu

“Cilvēks ir interesanta būtne – ja ir par daudz informācijas, mums ir stress, savukārt, ja tās ir par maz, tad atkal ir stress. No vienas puses ierīces rada stresu, jo cilvēks visu laiku ir tiešsaistē, informācijas virpulī, taču tās var izmantot arī, lai uzlabotu savu veselību,” stāsta personības attīstības un profesionālās izaugsmes trenere Vineta Ikauniece-Ozoliņa, atklājot dažus paņēmienus, kā stresu atpazīt jau laikus un kā to mazināt. Daži no tiem ir pavisam vienkārši.

Pasaules Veselības organizācija (The World Health Organization) ir pasludinājusi stresu par 21. gadsimta veselības epidēmiju*. Šis paziņojums ir balstīts uz stresa lielo izplatību un tā efektu uz sabiedrību. Paziņojumā norādīts, ka ir svarīgi attīstīt skaidru izpratni par to, kā stress ietekmē fizisko un garīgo veselību, kā arī būtiski ir apzināties, kā tieši cilvēka garīgā un fiziskā veselība ietekmē viņa stresa līmeni. Tādēļ, lai cilvēki spētu apzināties un atpazīt stresa simptomus, tehnoloģiju uzņēmums Huawei sadarbībā ar Hārvardas medicīnas skolu ir izstrādājis viedpulksteni GT2, kas ar iestrādātas aplikācijas palīdzību spēj uzlabot garīgo un fizisko veselību.

Līdzīgu viedokli pauž arī eksperte Vineta Ikauniece-Ozoliņa: “Stress bija, ir un būs mums visapkārt, tāpēc ir ļoti svarīgi parūpēties par sevi. Klasiskā izpratnē stress ir organisma reakcija uz dažādām pēkšņām, negaidītām pārmaiņām, piemēram, darbā, uz ielas, dzīvē, laika trūkuma dēļ vai nespējā pieņemt kādu svarīgu dzīves lēmumu.  Ja cilvēks apzinās –  kas, kur un kāpēc notiek, viņam stresa līmenis ir mazāks. Ja nezini, ko darīt, kā arī nespēj vai nemāki lūgt palīdzību, stresa līmenis būs lielāks.” 

Stresa veidi un to ietekme uz organismu

“Pirmās pazīmes, kas parādās stresa ietekmē, ir fizioloģiskas – sāk svīst plaukstas, trīcēt rokas un balss, paātrinās sirdsdarbība vai tā kļūst neritmiska, sākas problēmas ar elpošanu. Tās visas ir īslaicīgā stresa pazīmes, kas mobilizē cilvēku kāda svarīga uzdevuma vai aktivitātes izpildei. Būtībā, īslaicīgs stress nav kaitīgs, jo, kad tiek novērsts stresa faktors, vai ar fiziskas slodzes palīdzību tiek izvadīti radušies stresa hormoni, organisms atgriežas normālā agregātstāvoklī,” norāda V. Ikauniece-Ozoliņa. 

Viņa turpina: “Ja šie īslaicīgā stresa faktori netiek novērsti un mēs turpinām sevi pakļaut stresam, sāk izmainīties emocionālais stāvoklis. Cilvēks kļūst nervozs, viegli aizkaitināms, zūd miega kvalitāte un spēja koncentrēties, sākas psihosomatiskās saslimšanas – sirds un asinsvadu kaites, kuņģa saslimšanas utt. Tādēļ liela uzmanība būtu jāpievērš mūsu emocionālajam fonam, ko mēs izstarojam un kas mūs ietekmē.”

Kā viedierīces izmanot savā labā – stresa mazināšanai

Nenoliedzami, ka viedierīces ietekmē mūsu fizisko un garīgo veselību, bet, vai tas viss ir mērāms tikai ar negatīvu zīmi?  “Cilvēks ir interesanta būtne – ja ir par daudz informācijas, mums ir stress, savukārt, ja viņas ir par maz, tad atkal ir stress. No vienas puses šīs ierīces rada stresu, jo cilvēks visu laiku ir tiešsaistē un nespēj atslēgties no ikdienas darbu veikšanas, bet, no otras puses, cilvēkam ir, kam paprasīt jautājumus, piemēram, mātei “google”, kolēģiem, tuviem cilvēkiem. Saņemot atbildi, varam pieņemt lēmumu, novēršot stresu izraisošo faktoru,” stāsta V. Ikauniece-Ozoliņa. 

Eksperte atzinīgi vērtē viedierīču spēju asistēt veselībai svarīgu atgādinājumu nodrošināšanā. Piemēram, atgādināt iedzert zāles, iedzert ūdeni, izkustēties, paņemt 5 minūšu pauzīti, kas bieži vien ir gana, lai uzlabotu cilvēka dzīves kvalitāti. Piemēram Huawei GT2 viedpulkstenī ir iestrādāta  TruRelax™ tehnoloģija, kas ieraksta sirds ritma izmaiņas un izdara secinājumus par lietotāja stresa stāvokli un attiecīgi sūta informāciju uz lietotāja viedtelefonu. Tas palīdz lietotājiem mazināt stresu un visas dienas garumā sniedz informāciju par fizisko un garīgo stāvokli, lai palīdzētu attīstīt veselīgus dzīves paradumus un dzīvesveidu.

Man ir stress! Palīgā!

Lai aktīvi cīnītos ar stresu vai novērstu to pirms tas vēl ir sācies, Vineta Ikauniece-Ozoliņa visiem iesaka “trenēt stresa adaptācijas spējas”, kas ir spēja pielāgoties jaunām, negaidītām situācijām. Jo vairāk dažādu situāciju cilvēks pieredzēs, jo sagatavotāks būs. Tāpat ir vērts padomāt par sava fiziskā ķermeņa veselību. 

“Jo izturīgāks ir mūsu fiziskais ķermenis, jo spējīgāks viņš būs ātri reaģēt uz dažādu situāciju maiņu. Tāpat, ja mums ir elastīga domāšana, mūsu dzīves kvalitāte būs nesalīdzināmi augstāka nekā tad, ja mēs turēsimies pie vieniem un tiem pašiem principiem. Arī labs miegs ir puse no darba, lai neļautu stresam sevi ietekmēt”. Tāpēc Huawei ir radījis risinājumu, kas palīdzēs ieviest patīkamas rutīnas dzīvē un uzlabot tās kvalitāti. GT2 viedpulkstenis piedāvā papildus sporta režīmus ar uzlabotu fitnesa programmatūru, kā arī ar uzlabotu daudzpusīgu veselības un fitnesa monitorēšanas un vadības iespēju. Tāpat Huawei GT2 viedpulkstenī ir iestrādāta TruSleep ™ 2.0 aplikācija, kas monitorē miega kvalitāti, reāllaika sirdsdarbības ātrumu, elpošanas kvalitāti miegā un analizē apjomīgu datu daudzumu, lai uzlabotu miega kvalitāti. 

Autors: The World Health Organization

Stresa pazīmes, kuras jūs pat varat nepamanīt

Ilgtermiņa stress negatīvi ietekmē jūsu veselību, tāpēc ir svarīgi savlaicīgi atklāt fiziskās izpausmes, kuras liecina par stresu, lai ātri tā novērstu pamatcēloņus.

Vēdera sāpes

Jūsu nervu sistēma ir cieši saistīta ar jūsu gremošanas sistēmu. Stress var mazināt šo saikni. Nepatīkamas sajūtas kuņģī pēc ēšanas var norādīt uz pieaugošu problēmu, īpaši, ja tas notiek bieži.

Muguras sāpes

Jūsu ķermeņa reakcija uz stresu paaugstina asinsspiedienu un sirdsdarbības ātrumu, bet stresa hormoni arī sarauj muskuļus. Tas var būt ļoti sāpīgi. Ja jums ir mazkustīgs biroja darbs, piecelieties ik pēc pusstundas, lai sasildītos un pastaigātos. Neaizmirstiet par minimālu fizisko aktivitāti, katru rītu mēģiniet tērēt vismaz 10 minūtes laika vingrinājumiem un pēc kāda laika jūs redzēsiet rezultātus.

Balti pleķīši uz nagiem

Kalcija deficīts? Var būt. Šis simptoms nozīmē arī to, ka jūsu ķermenim trūkst cinka, kas ir ļoti svarīgi hormonu ražošanai. Riekstos, zivīs, Čedaras sierā, ķirbī un sēklās ir daudz šī minerāla. Mēģiniet pēc iespējas vairāk ēst šos produktus.

Stresa kontrole: Kā iemācīties pareizi elpot?

Elpošana notiek tik dabiski, ka ikdienā par to mēdzam pat neaizdomāties. Taču vienlaikus tā var būt vērtīgs instruments plaušu stiprināšanai, vispārējai labsajūtai un slimību profilaksei, kā arī stresa mazināšanai. Par elpošanas kvalitātes nozīmi, elpošanas vingrinājumu dažādību, stresa kontroli un plaušu veselības stiprināšanu konsultē BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Veselības centrs 4 filiāles Diagnostikas centrsfizioterapeite Baiba Narvila un BENU Aptiekas klīniskā farmaceite Ilze Priedniece.

Elpošana ir dzīvības pamatā, taču stresa un dažādu saslimšanu ietekmē cilvēki bieži vien elpo pārāk sekli un bieži, tādējādi tiek traucēts dabīgais elpošanas ritms, saka fizioterapeite B. Narvila. Tādēļ elpošanas tehniku un vingrinājumu apgūšana var būt ļoti vērtīga – gan stresa mazināšanai, gan profilaksei, gan pie saslimšanām, piemēram, pulmonālām (katrai no tām būs piemērotāka sava specifika elpošanas tehnika). Tie var palīdzēt arī pie akūtiem bronhītiem ar sekrēciju, kā arī noteiktu Covid-19 komplikāciju mazināšanai. Profilaktiski elpošanas vingrinājumi ir noderīgi paaugstināta asinsspiediena un gremošanas sistēmas problēmu gadījumā, kā arī netieši ietekmē nervu sistēmas darbību. Elpošanas tehnikas un krūškurvja kustināšana tiek pielietota arī pie stājas problēmām, jo stāja var ietekmēt elpceļu caurlaidību un elpošanas funkciju. Primāri elpošanas tehnikas ietekmē elpceļus, taču sekundāri – visu organismu, uzsver speciāliste. Taču, tās veicot, ir jāvēro savs organisms un jāievēro piesardzība, īpaši paaugstināta asinsspiediena gadījumā.

Kā iemācīties pareizi elpot?

Ikdienā daudzi elpo nepareizi, ļoti akcentējot ieelpu, stāsta fizioterapeite. Stresa ietekmē notiek elpas aizture – īslaicīgi tas ir dabisks process, bet ilgstoši hroniski atrodoties stresā, elpošana kļūst seklāka. Cilvēkam ir priekšstats – ja tiek veikti elpošanas vingrinājumi, tad dziļi jāieelpo un jākoncentrējas tieši uz ieelpu. B. Narvila iesaka sākumā veikt izelpu, bet ieelpa nāks dabīgi. Ir jāveicina izpratne par elpošanu, lai varētu uzlabot tās funkciju. Nevajadzētu arī pārcensties un improvizēt. Iesākumā vienu elpošanas vingrinājumu ieteicams veikt 3 līdz 5 reizes, ne vairāk. Kā arī ir nepieciešams laiks, pacietība un varbūt arī kāda korekcija no malas, lai iemācītos to veikt pareizi.

Tāpat elpošanas kvalitātes uzlabošanai noder dziedāšana korī, peldēšana un citas fiziskās aktivitātes. Cilvēkam ar šādu pieredzi būs arī vieglāk veikt elpošanas vingrojumus, kā arī pēc saslimšanas atjaunot elpošanas funkciju. Speciāliste uzsver, ka elpošanu var uzlabot ikviens, jo tas ir ļoti dabisks process, vienkārši ir jāpamaina veids, kā mēs uz to skatāmies.

Arī skriešanu, nūjošanu, riteņbraukšanu un citas līdzīgas aktivitātes var uzskatīt par elpošanas treniņu, jo caur fizisku slodzi elpošana kļūst dziļāka, attiecīgi mēs esam daļēji elpošanas treniņā. Tas nav specifisks elpošanas treniņš, bet notiek dabīgi un ir ne vien sirds un asinsvadu sistēmas, bet arī elpceļu treniņš. Tāpēc šos treniņus vienmēr vēlams veikt svaigā gaisā. Ja tie tomēr notiek pilsētā, neizvēlēties sastrēguma stundas, bet labāk agru rītu, laiku pēc lietus. Gaisa kvalitātei ir būtiska nozīme, un mūsu ķermenis to jūt. Tā, piemēram, esot pie jūras vai mežā, mums instinktīvi gribas ievilkt dziļāku elpu.

Izprotam elpošanu

Pirms sākam veikt elpošanas vingrinājumus un izpildīt kādas elpošanas tehnikas, jāsāk ar vienkāršu savas elpas vērošanu, uzsver fizioterapeite.

  • Jāpievērš uzmanība ķermenim, stājai. Pirms sākt vērot savu elpošanu, ir jāiztaisnojas, jāatbrīvo krūškurvis un elpceļi, vēdera dobums, jāieņem noteikta poza. 
  • Jāfokusējas uz elpošanu, vienkārši vērojot savu elpu – kā tā notiek? Tas ir arī meditatīvais process, kad varam dziļāk pavērot savas sajūtas. 
  • Var saskaitīt ieelpas. Tāpat ir vērtīgi paskaitīt, cik ieelpu veicat vienā minūtē (par normu tiek uzskatītas 8-18 reizes). 
  • Jāsāk ar uzsvaru uz izelpu. Mēģiniet pa drusciņai to pagarināt, veikt akcentētāku nekā ieelpu. 
  • Nevajadzētu forsēt ne izelpu, ne ieelpu. Tāpat negaidiet, ka ar pirmo reizi viss sanāks ļoti kvalitatīvi. Tāpēc pirmreizējā novērošana ir vērtīga – mēs saprotam, cik bieži un kā elpojam. 
  • Jānovērtē savs progress. Pēc tam ir vērtīgi atskatīties, piemēram, pēc 10 treniņu dienām, un pavērot, kas mainījies elpošanā un sajūtās. 
  • Kad ir izprasta sava elpošana, var sākt domāt un apgūt noteiktas elpošanas tehnikas un vingrinājumus, meklējot sev piemērotāko metodi.

Dažādās elpošanas tehnikas

Elpošanas tehnikas un vingrinājumu metodes ir ļoti daudz un dažādas, uzsver fizioterapeite B. Narvila. Izplatītākās no tām:

Vēdera jeb diafragmālā elpošana – klasiskais elpošanas veids, ko piedāvā ārstniecībā. Te gan jāuzsver, ka normāli mēs visu laiku neelpojam ar vēderu, jo reizēm kāds pārprot un mēģina visu laiku elpot ļoti dziļi. Tā darīt nevajadzētu.

Elpošana meditējot. Ir arī dažādas meditācijas skolu prakses, taču tās ļoti atšķiras savā starpā. Ir tehnikas, kurās elpojam caur degunu, vairāk ar skābekli apgādājam smadzenes. Ir tehnikas, kur mēs trenējamies pagarināt izelpu, un ir tehnikas, kurās beidzam elpošanu ar kustību, kādu manuālu spiešanu (krūškurvja daļas, vēdera, papildus iesaistot muskuļus).

Specifiskas elpošanas metodes saslimšanu gadījumā (piemēram, astma un citas plaušu saslimšanas) – tās nedaudz atšķiras no citām elpošanas tehnikām. Šādos gadījumos par elpošanas vingrinājumu tehniku ir jāvienojas ar ārstējošo ārstu.

Ir arī dažādi elpošanas trenažieri, kas pagarina izelpu vai rada tai pretestību. Šādam nolūkam bērniem labi noder salmiņu vai balonu pūšana.

Īstermiņā elpošanas vingrināšana sniedz enerģijas pieplūdumu, var būt skaidrāks prāts un redze. Mēs it kā atmostamies, kļūstam enerģiskāki, apzinātāki, fokusētāki, mazinās nogurums un miegainība, stāsta B. Narvila. Taču reizēm sākumā, tikko uzsākot elpošanas prakses, var būt arī pretējs efekts – parādīties nogurums (kā pēc pastaigas svaigā gaisā).

Savukārt ilgtermiņā šādi vingrinājumi labvēlīgi ietekmē vielmaiņu, asinsspiedienu, šūnu atjaunošanās spēju, sejas krāsu, enerģijas līmeni un sniedz vēl daudz citu bonusu, ko ietekmē kvalitatīva skābekļa apgāde kopā ar kustību.

Elpošana un stress

Stresa ietekmē bieži vien esam aizturējuši elpu, uzrāvuši plecus, tādējādi fiksējam krūškurvi, kas samazina brīvo gaisa plūsmu. Ir svarīgi pamanīt šīs pazīmes. Dabīga reakcija, kad cilvēkam ir beidzies stress vai kāds smags, grūts notikums, ir nopūta – dabīga izelpa, kurā ķermenis relaksējas un mazina spriedzi. Tādēļ cilvēkam stresā būtu jāpraktizē elpošanas tehnikas, lai mazinātu nervu sistēmas uzbudinājumu. Protams, īslaicīgi stress liek ķermenim mobilizēties, taču, ja mēs visu dienu dzīvojam šādā režīmā, elpošanas ritms būs ļoti nepareizs. Tātad pirmais solis – apzināšanās, otrais –reaģēšana ar treniņu, piemēram, aktīvu kardiotreniņu, dinamisku aktivitāti. Tādējādi mainīsies gan elpošana, gan hormonālais fons.

Jāsaprot, ka stress ir mehānisms, un ar vienu slēdzīti mēs nevaram to izslēgt. Taču varam trenēties to mazināt ar elpošanas palīdzību. Ja ķermenī palielinās CO2, tas ir papildu kairinātājs, un, aizturot elpu stresa laikā, mēs ķermenim radām vēl liekāku stresu. Rodas apburtais loks – mēs jau esam stresā, ķermenis ir stresā, un elpošana ir ļoti nekvalitatīva. Daudzi apzinās to un saprot, ka krītas darba un koncentrēšanās spējas, rodas pārgurums. Veicot mazās elpošanas pauzes, varam sev palīdzēt – piemēram, apsēžamies krēslā, ar pleciem pret krēslu, atbrīvojam plecu daļu, vienkārši pavērojam savu elpu, sajūtam, kā mainās ķermenis, kā nomierinās prāts, iesaka fizioterapeite.

Farmaceita padoms

BENU Aptiekas klīniskā farmaceite I. Priedniece uzsver, ka rūpes par elpošanas kvalitāti ir būtiska plaušu veselības profilakses sastāvdaļa. Tāpat ir būtiski savlaicīgi rūpēties par savu plaušu veselību, veicot profilaktiskās veselības pārbaudes un ārstējot saslimšanas, kā arī atmest kaitīgos ieradumus un izvairīties no pasīvās smēķēšanas. Centieties izvairīties no piesārņotām vietām, kā arī, ja darbā ir saskarsme ar putekļiem, ķīmiskām vielām, noteikti jāievēro darba aizsardzības prasības un jāizmanto piemēroti elpceļu aizsardzības līdzekļi.

Plaušu veselību sekmē regulāras fiziskās aktivitātes, piemēram, peldēšana vai skriešana, pastaigas svaigā gaisā. Ieteicams pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, kas bagāts ar dažādiem krāsainiem dārzeņiem, augļiem un ogām, kā arī ikdienā ir jāuzņem pietiekams šķidruma apjoms un jāvelta pienācīgs laiks miegam un atpūtai. Savukārt infekciju saslimšanu profilaktiskie pasākumi ir roku mazgāšana, dezinfekcija, vakcinācija, telpu vēdināšana, uzkopšana un citi.

Plaušu veselībai nozīmīgi ir D, C, A un E vitamīns, kā arī magnijs, selēns un cinks. Elpošanas ceļu saslimšanu gadījumā plaši izmanto ārstniecības augus, jo tie palīdz atvieglot elpošanu, veicina atkrēpošanu, darbojas antibakteriāli, nomierinoši un tiem piemīt pretiekaisuma darbība. Zāļu tējās lieto Islandes ķērpja lapoņus, mārsila lakstus, ceļtekas, deviņvīruspēka ziedus, raudenes lakstus, altejas saknes, priedes pumpurus un citas drogas.BENU Aptiekas 

streiks- īzī :D :D

Tātad ir jau ceturtdiena, laikam streiiks beidzas, uzrakstīšu 😀 Nu, tad mani secinājumi: 1) vispār nav grūti nekomentēt. Tātad TĀDAS atkarības nav 😀 bet es laikam zinu, kāpēc-praktiski jau nebija forāu diskusiju pa šīm dienām 😀 2)par diskusijām. Nu, vispār nekāda akction 😀 Pirmā diena jau vispār bij garlaicīguma kalna gals, cik nu iemetu aci. Tad nu izdalījās, vai nu pavisam debīlas par mākslīgajiem peņiem un vagīnām, vai nu no garlaicības daža laba sāka kopēt iekšā visus viņasprāt smieklīgos tekstus, tajā skaitā kaķa dienas grāmatuu 😀 😀 😀 nu, un pa reizei kāda parasta diskusija. 3) kādas 2 meičas ( protams, no vecajām, foršajām) jau centās kaut ko foršu iekomentēt-varēja vismas iesmaidīt, bet nu ne ilgi, jo nebij jau veco labo, kas var līmenī attriekt kādu joku pretī 😀 😀 4) tūlīt es saņemšu pēc pilnas programmas 🙂 😀 Bet sakiet, ko gribat, ka šitajās dienās bez vecajām labajām nnu nekādas jautrības. Pliki teikumi |-) Un ja tā tas turpinātos, izmirtu te viss ātri vien 🙂

Straujiem soļiem tuvojas gada gaidītākais pasākums sievietēm “Forums LĪDERE”

Kādam lēni, citam ātri pagājis gada pirmais mēnesis. Lai arī šķiet, ka ziema atrodas tikai pašā zenītā, nevar nepamanīt to, ka gaismas paliek arvien vairāk. Tūlīt jau arī klāt 8. marts, kad ar īpašāku uzmanības apliecinājumu iepriecināt dzīves svarīgākās dāmas – mammas, māsas, meitas, sievas, draudzenes. Nu jau septiņus gadus viena no Latvijas sieviešu iecienītākajām dāvanām ir ielūgums uz izaugsmes un iedvesmas pasākumu “Forums LĪDERE”, kas norisināsies jau 17. maijā Ķīpsalas izstāžu hallē. 

“Forums LĪDERE” šogad notiks nu jau septīto reizi, kas to padara par stabilu, gaidītu un pieprasītu pasākumu, ko ik gadu vēlas apmeklēt arvien vairāk Latvijas aktīvo un uz izaugsmi vērsto sieviešu. Forums pirmo reizi norisinājās 2018. gadā, pulcējot 600 dāmas kinoteātra “Splendid Palace” telpās. Savukārt pēdējos gadus pasākuma mājvieta ir Ķīpsalas izstāžu halle, kur pērn abās zālēs pulcējās 2500 dāmas, savukārt vēl teju 130 000 interesentu “Forumu LĪDERE” vēroja attālināti, izmantojot bezmaksas tiešraides iespēju. 

Lai arī līdz pasākumam palikuši mazliet vairāk kā trīs mēneši, biļešu skaits strauji sarūk. Šobrīd pieejami pēdējie daži desmiti ieejas karšu, tāpēc foruma rīkotāji aicina nekavēties ar biļešu iegādi un nopirkt tās jau tagad, lai baudītu “Forumu LĪDERE” kopā. Tāpat pasākuma organizatori mudina neatlikt mediju reģistrāciju. 

Šogad uz “Foruma LĪDERE” lielās skatuves kāps 16 harismātiski, sirds gudri un iedvesmojoši lektori, kuri runās par personisko un profesionālo izaugsmi, kā arī ģimeni un attiecībām. Piemēram, rakstniece Nora Ikstena dalīsies ļoti personiskā stāstā par cilvēku labestību, mīlestības spēku, dzīves skaistumu un piedošanu citiem un sev. Ginekoloģe, vecmāte, četru bērnu mamma, mājdzemdību speciāliste un veselības centra “Stārķa ligzda” dibinātāja Dina Ceple forumā aktualizēs stereotipiem un aizspriedumiem apvīto tēmu par sievietes seksualitāti. Dziedātāja Marta Marija Sproģe ir 6 bērnu mamma, kura visu savu enerģiju un laiku velta savai ģimenei un “Forumā LĪDERE” dalīsies savā stāstā, domās un sajūtās, pieredzētajā un pārdzīvotajā. Antropoloģe Aivita Putniņa no zinātniski vēsturiski antropoloģiskā skatupunkta atbildēs uz jautājumiem, cik patiesībā atšķirīgi ir vīrietis un sieviete? Cik lielā mērā mūs ietekmē pieņēmumi un apkārtējās vides noteiktie standarti? 

“Foruma LĪDERE” dibinātāja Solvita Kabakova uzsver: “Nemainīgi kā citus arī šogad “Forums LĪDERE” tiek gatavots kā sieviešu svētki. Tā būs diena ārpus ikdienas, kad aicinām sievietes atstāt rūpes un raizes malā, uzvilkt savu skaistāko kleitu un veltīt dienu tikai sev. Līdzīgi kā citus gadus arī šogad sarūpēsim dāmām pārsteigumiem pilnu dienu sākot no foruma pirmās minūtes”. 

Strauji samazinās ārpus ģimenes aprūpē esošo bērnu skaits!

2018.gada beigās ārpus ģimenes aprūpē bija 6438 nepilngadīgie, kas ir par 231 bērnu mazāk nekā gadu iepriekš, tādējādi tupinās pozitīva tendence pakāpeniski samazināties ārpus ģimenes aprūpē esošo bērnu skaitam.

VBTAI ir apkopojusi bāriņtiesu sniegtos datus par to darbību pērn. Dati liecina, ka pēdējos gados vidēji vairāk nekā 1500 ģimenes gadā nonāk pašvaldību sociālo dienestu redzeslokā, jo tajās konstatēti riski pienācīgai bērnu aprūpei un audzināšanai. 2018.gadā bāriņtiesas lūgušas pašvaldību sociālos dienestus sniegt atbalstu 1567 ģimenēm, kurās nepietiekami nodrošināta 2773 bērnu attīstība un audzināšana.

Turpinās pozitīvā tendence pakāpeniski samazināties ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaitam. 2018.gada beigās ārpusģimenes aprūpē bija 6438 nepilngadīgie, kas ir par 231 bērnu mazāk nekā gadu iepriekš. Lielākā daļa bērnu ir aizbildņu aprūpē (68% no visiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem nepilngadīgajiem). 20% bērnu ir audžuģimenēs, bet 12% jeb 794 bērni – ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās.

Pakāpeniski turpina pieaugt arī audžuģimeņu skaits – 2018.gadā Latvijā bija 636 audžuģimenes (pieaugums par 36 ģimenēm). Vienlaikus aizvadītajā gadā fiksēts arī salīdzinoši liels to audžuģimeņu skaits, kurās netiek ievietoti bērni bez pamatota iemesla – gan 2017., gan 2018.gadā bērni netika ievietoti 97 audžuģimenēs, taču pērn tikai 43 audžuģimenes jeb mazāk nekā puse bija pamatojušas iemeslu, kādēļ tās nav gatavas uzņemt bērnus.

Tas varētu nozīmēt, ka daļa jauno audžuģimeņu pieņēmušas lēmumu iesaistīties ārpusģimenes aprūpē, nepietiekami nopietni izvērtējot iespējamos riskus un grūtības. Aizvadītā gada laikā jaunas audžuģimenes statuss piešķirts 76 audžuģimenēm, kas ir par deviņām jaunām audžuģimenēm vairāk nekā iepriekšējā gadā. 29 audžuģimenēm ar bāriņtiesas lēmumu audžuģimenes statuss ticis izbeigts.

Bāriņtiesu sniegtie dati liecina arī to, ka pērn samazinājies adoptējamo bērnu skaits. 2018.gada nogalē ārpusģimenes aprūpē bija 1238 adoptējami bērni, no kuriem 500 nepiekrita savai adopcijai, savukārt gadu iepriekš ārpusģimenes aprūpē bija 1565 adoptējami bērni, no kuriem 572 nevēlējās tikt adoptēti.

Autors: nozare.lv

Strauji rūk klātienes mācībām “drošo pašvaldību” saraksts

No nākamās pirmdienas 1.-6.klases un 12.klases, kā arī 7.-9.klases un 10.-11.klases pēc rotācijas principa klātienē varēs mācīties 29 pašvaldībās, kas ir vēl par 15 pašvaldībām mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) aktuālākā informācija. 

No “drošo pašvaldību” saraksta izkritušas Amata, Auces, Ādažu, Durbes, Inčukalna, Jaunjelgavas, Kārsavas, Kokneses, Krimuldas, Lubānas, Pāvilostas, Ropažu, Rugāju, Siguldas un Vecumnieku pašvaldības. No pilsētām no saraksta izkritušas Liepāja un Valmiera

Savukārt epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam pievienojās Jaunpiebalgas un Līgatnes novadi.

Kopumā klātienes mācības skolēniem no dažādām klašu grupām var rīkot Aizputes, Alsungas, Apes, Baltinavas, Dundagas, llūkstes, Jaunpiealgas, Kandavas, Kocēnu, Krustpils, Līgatnes, Līvānu, Mazsalacas, Naukšēnu, Neretas, Nīcas, Pārgaujas, Priekules, Rojas, Rucavas, Strenču, Vaiņodes, Valkas, Varakļānu, Vārkavas, Ventspils un Viesītes novads.

No lielajām pilsētām klātienes mācības skolēniem no dažādu klašu grupām varēs rīkot Jēkabpils un Ventspils.

SPKC jaunākais pašvaldību saraksts spēkā stāsies no nākamās pirmdienas, 3.maija. 

LETA jau ziņoja, ka no 7.aprīļa 12.klašu skolēni visā valstī divreiz nedēļā var doties uz skolu un mācīties klātienē, savukārt visām pārējām klasēm iespēja mācīties klātienē dota vien epidemioloģiski drošajās pašvaldībās, paredz Ministru kabineta lēmums.

Lai sagatavotos maijā gaidāmajiem centralizētajiem eksāmeniem, 12.klašu skolēni varēs mācīties klātienē ne vairāk kā divas dienas nedēļā visā valstī neatkarīgi no Covid-19 saslimstības rādītājiem. Apmēram 20 000 vidējās izglītības beidzēju tā būtu iespēja pārliecināties par savām zināšanām pirms eksāmeniem. Skolēni tiks testēti, ievēros visus epidemioloģiskās drošības prasības un nepārklāsies “drošajās zonās” skolā ar jaunākajām klasēm.

Savukārt tikai epidemioloģiski drošajās pašvaldībās klātienes mācības varēs atsākt 1.-6.klašu skolēni, kā arī pēc rotācijas principa 7-9. un 10.-11.klases. Testēšana tiks nodrošināta tikai izglītības iestādes nodarbinātajiem.

Strauji pieaug negadījumu ar elektroskrejriteņiem skaits: Nevis rotaļlieta, bet transportlīdzeklis ar lielu traumu risku

Mikromobilitātes rīki – skrejriteņi, skeitbordi, velosipēdi, skūteri, skrituļslidas – ir ātri, ērti un ilgtspējīgi pārvietošanās līdzekļi pilsētvidē, tāpēc izpelnās arvien lielāku popularitāti, ko apliecina to lielais daudzums pilsētas ielās. Diemžēl nereti vēlme pavizināties ar elektroskrejriteni ir lielāka nekā prasme to meistarīgi vadīt, turklāt situāciju pasliktina arī piemērotas infrastruktūras trūkums un vājā Latvijas ceļu satiksmes kultūra. AAS BALTA (PZU grupa) izmaksāto atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, krītot no mikromobilitātes transportlīdzekļiem, šī gada 8 mēnešos jau pārsniedz visu 2021. gadā izmaksāto atlīdzību skaitu, un, tendencei saglabājoties, paredzams, ka kopējais gada rādītājs dubultosies. 

Elektroskrejriteņu vadīšana – vienkārša, bet arī bīstama

Negadījumu ar elektroskrejriteņiem, kā rezultātā klienti vērsušies BALTA ar atlīdzību pieteikumiem, kopš 2020. gada ir kļuvis četrreiz vairāk, un nemitīgi pieaug arī izmaksāto atlīdzību apjoms. Biežāk izplatītās traumas ir kritienā gūtas brūces (21%), roku lūzumi un mežģījumi (11%), smadzeņu satricinājumi (8%), potīšu lūzumi (8%) un dažādi sasitumi (8%).

„Ir arvien vairāk gadījumu, kad cilvēki, braucot ar skrejriteni pa ietvi, nesaprotas ar gājējiem, nepamana apmali vai bedri ietves segumā, ir spiesti strauji bremzēt un piedzīvo smagu kritienu. Diemžēl elektroskrejriteņu vadītājus ik pa laikam notriec arī automašīnas, turklāt šādi gadījumi fiksēti, šķērsojot gājēju pāreju pie zaļās gaismas. Kaulu un žokļa lūzumi, galvas traumas un dažādi sasitumi šādās situācijās nav nekas neparasts, īpaši tad, ja pārsniegts ieteicamais braukšanas ātrums vai nav ievēroti citi ceļu satiksmes drošības noteikumi. Diemžēl ir saņemtas arī ziņas par letālu gadījumu, turklāt BALTA pieredze rāda, ka lielo risku un traumu seku nopietnību klienti bieži vien neapzinās, jo ir vecāki, kuri pārkāpj likumu un ar elektroskrejriteņiem atļauj braukt arī bērniem, kuri jaunāki par 14 gadiem, vai pat paši tos pārvadā uz sava elektroskūtera, kas ir aizliegts,” stāsta BALTA Personu produktu vadītāja Ludmila Ščegoļeva.

Braukt ar elektroskūteriem jeb elektriskajiem skrejriteņiem ir atļauts tikai no 14 gadu vecuma, ja iegūta velosipēdista vadītāja apliecība vai jebkuras kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Tomēr vēl pavisam nesen BALTA saskārusies ar gadījumu, kad 13 gadu vecs bērns, kurš nedrīkst piedalīties ceļu satiksmē ar elektroskūteri, vizinājies ar vecākiem piederošo spēkratu un ietriecies automašīnā, kā rezultātā gūta politrauma, bijusi nepieciešama galvaskausa operācija un ilgstoša rehabilitācija, bet vecākiem nācies atlīdzināt izdevumus par sabojāto automašīnu. 

Personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu, elektroskrejriteņa vadīšanai transportlīdzekļu vadīšanas tiesības nav nepieciešamas, taču jāievēro pārējie noteikumi: ar elektriskajiem skrejriteņiem ir jāpārvietojas pa velosipēdu ceļu; jāatceras, ka nedrīkst pārvadāt pasažierus; ja ar elektrisko skrejriteni pārvietojas pa ietvi, priekšroka ir gājējiem un jāievēro atbilstošs braukšanas ātrums, lai neapdraudētu ne sevi, ne citus. 

„Elektroskūteru vadīšana šķietami ir ļoti vienkārša, un diemžēl daudzi vadītāji aizmirst, ka arī elektroskūtera vadīšanai ir nepieciešamas atbilstošas prasmes un zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem. Velosipēdu un elektroskrejriteņu reģistrācija ir brīvprātīga, un to izmantošanai sauszemes transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA) nav nepieciešama, ja to maksimālais ātrums nevar pārsniegt 25 km/h. Tomēr pieredze rāda, ka negadījumos cieš ne tikai pats vadītājs, bet traumas gūst arī gājēji un citi satiksmes dalībnieki un tiek sabojāts arī citu īpašums, tādēļ nelaimes gadījumu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) polišu iegāde būtu pats mazākais, kas jāpaveic, pirms ķerties pie mikromobilitātes rīkiem,” iesaka L. Ščegoļeva.

Valsts policija atgādina – satiksmes noteikumi attiecas arī uz elektroskrejriteņu vadītājiem!

“Jāatgādina, ka elektroskrejriteņu vadītāji, tāpat kā gājēji vai velobraucēji, ir vismazāk aizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki. Iekļūstot ceļu satiksmes negadījumā, elektroskrejriteņu vadītāji gūst ļoti smagas traumas, jo absolūti nav pasargāti. Pamatojoties uz Valsts policijas statistikas datiem, visbiežāk izplatītie ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti elektroskrejriteņi, ir apgāšanās un sadursmes. Vadītāji netiek galā ar transportlīdzekļa vadīšanu, jo brauc pārdroši un pārgalvīgi, kā arī pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un izmanto braukšanai neparedzētu infrastruktūru. Visbiežākie pārkāpumi ir neatļauta pasažieru pārvadāšana un braukšana alkohola reibumā. Svarīgi uzsvērt, ka elektroskrejritenis ir paredzēts tikai vienai personai, un pasažieru vai bērnu pārvadāšana nav atļauta,” stāsta Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas vecākā inspektore majore Olga Podžuna. Viņa arī atgādina, ka par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem elektroskrejriteņu vadītājiem ir piemērojams tāds pats sods kā velosipēdu vadītājiem.

Pirms doties izbraucienā ar elektroskrejriteni svarīgi pārbaudīt, vai transportlīdzeklis ir tehniskā kārtībā (piemēram, vai darbojas bremzes, vai korpuss un riepas nav bojāti). Rūpējoties par savu drošību, ļoti ieteicams lietot aizsargķiveri un atstarojošos elementus, piemēram, gaismu atstarojošu vesti, lai citi ceļu satiksmes dalībnieki laikus varētu pamanīt elektroskreriteņa vadītāju. Elektroskrejriteņu vadītājam jāatceras arī par cieņu un braukšanas kultūru, piedaloties ceļu satiksmē: uz ietves gājējiem vienmēr ir priekšroka!

Ieteikumi elektroskrejriteņu īpašniekiem un nomātājiem

BALTA un Valsts policija atgādina – elektroskūteri nav rotaļlieta, bet gan transportlīdzeklis, uz kuru, tāpat kā uz automašīnām, motocikliem un veloEesipēdiem, attiecas ceļu satiksmes noteikumi. Tāpēc apkopoti daži ieteikumi drošākai satiksmei.

– Pirms sākt izmantot elektroskrejriteni, iepazīsties ar CSDD publicēto informāciju par atļaujamo braukšanas vecumu un citiem nosacījumiem.

– Ja uztici elektroskrejriteni bērnam (ne jaunākam par 14 gadiem!), pārbaudi viņa zināšanas par ceļu satiksmes noteikumiem – izmanto CSDD piedāvāto testu. 

– Jāapzinās, ka katrs pieaugušais ir atbildīgs par zaudējumiem, kas nodarīti citai personai vai tās mantai, savukārt vecāki ir atbildīgi par savu bērnu nodarītajiem zaudējumiem, tāpēc būtu ieteicams iegadāties CTA polisi, lai atlīdzību cietušajam pēc negadījuma izmaksātu apdrošinātājs, nevis pats vaininieks. 

– Ja noticis negadījums ar traumām, uzreiz jāvēršas pēc medicīniskas palīdzības, zvanot 113, jo traumas var būt ļoti nopietnas.

– Ja negadījumā iesaistīti citi cilvēki vai to manta, par to ir jāpaziņo Valsts policijai.

– Piedaloties ceļu satiksmē, jāatceras, ka, mainot braukšanas virzienu, tas jāparāda citiem satiksmes dalībniekiem.

– Esi redzams uz ceļa! Braucot tumsā, jānēsā atstarotāji.

– Padomā par aizsargapģērbu un ķiveri, lai pasargātu sevi fiziski.

– Atceries, ka pārvietošanās ar elektroskrejriteņiem, kas nepārsniedz 25 km/h ātrumu, paredzēta pa velojoslām un ietvēm.

– Ja nepieciešams īslaicīgi izbraukt uz brauktuves, pārliecinies, ka netraucē autovadītājiem un viņi redz tavu kustības plānu.

– Tu esi atbildīgs par to, lai netraucētu citiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem, velosipēdistiem, dzīvniekiem. Atceries, ka gājējiem uz ietvēm vienmēr ir priekšroka!

– Izmanto skaņas un gaismas signālus, ja braukšanas laikā izveidojas bīstama situācija.

– Izvēlies braukšanas ātrumu atbilstoši laika apstākļiem.

– Braukšanas laika koncentrējies uz ceļu un neizmanto austiņas, kas padarīs tevi “nedzirdīgu”. Situācija uz ceļa var ātri mainīties, un tev ir jābūt gatavam uzreiz reaģēt.

– Pārliecinies par sava spēkrata tehnisko stāvokli: tāpat kā automašīnai, atrī skrejriteņa riepām jābūt piepumpētām, skaņas un gaismas signāliem – kārtībā, bremžu sistēmai jāstrādā nevainojami.

– Atceries, ka uz ietvēm negaidīti var izskriet arī dzīvnieki!

Strauji pieaudzis krāpniecisko zvanu skaits!

Mobilo sakaru operators “Tele2” brīdina par strauju krāpniecisko zvanu pieaugumu no eksotiskajām valstīm un aicina iedzīvotājus šiem numuriem nekādā gadījumā neatzvanīt, ja neviens radinieks vai paziņa neatrodas šajās valstīs. Krāpniecisko zvanu skaits pēdējā ceturksnī palielinājies par aptuveni 45%, un “Tele2” īpaši aicina klientus par tiem informēt savus vecākās paaudzes tuviniekus, kuriem risks ciest no krāpniekiem ir daudz lielāks. 

Visbiežāk Latvijas mobilo telefonu lietotāji saņem zvanus no Āfrikas, Latīņamerikas un Āzijas. Krāpnieki uzpīkstina un gaida, kad atzvanīs, tādējādi izkrāpjot naudu no klientiem. Šo krāpniecības veidu sauc par vangiri (wangiri), un šos zvanus veic robots, kas īsā laikā spēj piezvanīt lielam skaitam numuru. 

“Šis ir krāpšanas veids, kas ir bijis, ir un būs populārs visā pasaulē, jo pret to īsti nevar cīnīties. Neatzvanīt uz nepazīstamiem ārzemju numuriem pašlaik ir vienīgais efektīvais cīņas veids ar šo krāpniecību, ko iesaka eksperti visā pasaulē. Mēs aicinām iedzīvotājus būt uzmanīgiem, īpaši brīdināt savus vecākus, vecvecākus un citus vecāka gada gājuma cilvēkus neuzķerties uz šādiem zvaniem. Arī mēs rūpīgi sekojam līdzi situācijai un bloķējam šos numurus,” saka “Tele2” klientu apkalpošanas departamenta direktore Marita Romanovska. 

Ja rodas šaubas par zvanītāju, “Tele2” iesaka nosūtīt īsziņu uz numuru, no kura zvanīts, pajautājot, kas zvana. Vēl ir iespējams numuru pārbaudīt interneta meklētājā, piemēram, “Google”, jo parasti no šādas krāpniecības cieš daudzi cilvēki un par krāpnieku izmantotajiem telefonu numuriem jau var būt atrodama informācija internetā un sociālajos tīklos. 

Ja ir aizdomas par šādiem krāpniecības mēģinājumiem, iedzīvotāji ir aicināti nekavējoties sazināties ar savu mobilo sakaru operatoru, lai varētu bloķēt izejošos zvanus uz krāpniecisko numuru diapazonu.

Strauji pasliktinājusies gaisa kvalitāte Rīgā!

Sīko putekļu daudzums gaisā Brīvības ielā, Rīgā, Zaļajā ceturtdienā vairāk nekā trīs reizes pārsniedza pieļaujamo normu, sasniedzot sliktāko rādītāju kopš novērojumu stacijas darbības sākuma 2008.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra operatīvie dati.

Gaisā suspendēto sīko cieto daļiņu daudzums šonedēļ palielinājies visā Latvijā, bet sliktākie rādītāji reģistrēti tieši galvaspilsētā. Gaisa piesārņojuma palielināšanos veicinājis sausais un siltais laiks, kā arī vēja ātruma mazināšanās.

Pēdējās dienās Rīgā novērota dūmaka. Valsts vides dienesta (VVD) inspektori veikuši pārbaudes objektos, kuros strādā ar akmeņoglēm, un secinājuši, ka dūmaka nav saistīta ar ogļu pārkraušanas darbiem.

Mikroblogošanas vietnē “Twitter” VVD norādījis, ka dūmaka virs Rīgas veidojas, iztvaikojot ūdenim no Daugavas un jūras, kā arī dūmeņu emisiju dēļ.

Aģentūra LETA arī piektdienas rītā virs Rīgas novēroja pelēku dūmaku, kas norāda, ka saglabājas augsts gaisa piesārņojuma līmenis.

Brīvības ielā izvietotajā monitoringa stacijā sīko putekļu PM10 vidējais daudzums ceturtdien sasniedza aptuveni 170 mikrogramu kubikmetrā. Normatīvajos aktos noteiktais gaisa piesārņojuma robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai ir 50 mikrogrami kubikmetrā.

Iepriekšējais sliktākais rādītājs, kas reģistrēts Brīvības ielā, bija 147 mikrogrami kubikmetrā 2012.gada 5.februārī.

Novērojumu stacijā Kronvalda bulvārī gaisā suspendēto cieto daļiņu ar diametru līdz desmit mikrometriem jeb PM10 diennakts vidējā koncentrācija Zaļajā ceturtdienā pārsniedza 80 mikrogramu kubikmetrā, kas ir sliktākais rādītājs kopš 2014.gada. Savukārt daļiņu PM2.5 daudzums pieauga līdz 30 mikrogramiem kubikmetrā, kas nav augstākais rādītājs pēdējos gados.

Slāpekļa dioksīda, sēra dioksīda un ozona koncentrācija gaisā nav palielinājusies. Pavasarī tradicionāli ir lielākā putekļu koncentrācija gaisā, sausos pavasaros gaisa kvalitāte mēdz būt īpaši slikta.

Pasaules Veselības organizācija ir norādījusi, ka gaisa piesārņojums ir ceturtais lielākais risks veselībai – aiz augsta asinsspiediena, neveselīga uztura un smēķēšanas. Pastāvīgi ieelpojot lielu daudzumu sīku daļiņu, palielinās risks iegūt sirds un asinsvadu slimības, elpošanas orgānu slimības un vēzi. Lielāko risku veselībai rada gaisa piesārņojums iekštelpās, kur cilvēki pavada lielāko daļu laika.

Tuvākajā laikā turpināsies sausums, turklāt gaisā palielināsies dažādu ziedputekšņu daudzums, prognozē sinoptiķi. Augstā ugunsbīstamība kļūs vēl lielāka, un plašu ugunsgrēku gadījumā iespējami vēl sliktāki gaisa kvalitātes rādītāji.

Autors: nozare.lv

Straujās koronavīrusa izplatības dēļ tiek atcelta starptautiskā Ženēvas autoizstāde!

Ženēvas autoizstādes organizatori paziņojuši, ka starptautiskā izstāde ir atcelta! Ņemot vērā Šveices valdības lēmumu valstī līdz 15.martam tiks apturēti visi pasākumi, kuros piedalās vairāk nekā 1000 dalībnieku, tādejādi maksimizējot piesardzību no koronavīrusa slimības “Covid-19”.

“Starptautiskā Ženēvas autoizstāde nenotiks,” ierakstā savā “Twitter” kontā norāda Ženēvas kantona vadītājs Antonio Hodžerss.

Starptautiskā Ženēvas autoizstāde, kurai bija paredzēts norisināties no 5. līdz 15.martam, ir viens no gada nozīmīgākajiem autonozares pasākumiem! Pērn šo izstādi apmeklēja 600 000 cilvēku.

Šveicē līdz šim apstiprināti 15 inficēšanās gadījumi ar jauno koronavīrusu!

Ar jauno koronavīrusu, kas pirmo reizi tika konstatēts pērn decembrī Ķīnā, visā pasaulē ir inficējušies jau vairāk nekā 80 000 cilvēku. 

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

28.02.2020.

Strādājot pie datora, svarīgi atpūtināt acis

Attīstoties tehnoloģijām, tās ne tikai atvieglo mūsu dzīves, bet atstāj arī iespaidu uz veselības stāvokli, ja par to attiecīgi nerūpējamies. Ilgstošs darbs pie datora ietekmē ne tikai mūsu ķermeni, bet lielā mērā cieš tieši viena no svarīgākajām maņām – mūsu redze. Ko mēs ikdienā varam darīt, lai izvairītos no redzes problēmām, esam lūguši pastāstīt Jeļenai Stūriškai, Vision Express galvenajai optometristei.

“Digitalizācija no vienas puses ir laba lieta, jo varam izdarīt vairāk ar mazāku fizisku piepūli, tomēr mūsu ķermeņa anatomija nav tik vienkārša, lai dzīvotu dīkstāvē. Ķermenim jābūt kustībā, lai tas būtu vesels. Savukārt ilgstoša slodze mūsu acīm tās nogurdina un var rasties redzes izmaiņas, kuras lielā mērā ietekmēs mūsu tālāko dzīves labsajūtu,” brīdina Jeļena Stūriška, kura kā optometriste strādā jau 13 gadus.

Jeļena uzsver, ka regulāri strādājot ar datoru ir būtiski ievērot pareizu darba režīmu. Ja darbs ir ilgstošs, tas jāsadala vairākās daļās, dodot iespēju acīm atpūsties. Lai saspringtais darbs pie datora neietekmētu redzi, īpaši svarīgas ir īslaicīgas, bet biežas atpūtas pauzes. “Šāda pieeja ir ļoti vienkārša. Aktīvi strādājam 20 minūtes, tad 20 sekundes skatāmies uz istabas pretējā stūrī novietotu objektu. Tāpat arī vēlams ik pa brīdim novērst skatu no ekrāna, pamirkšķināt acis,” savā pieredzē dalās Jeļena.

Ja ar īslaicīgām atpūtas pauzēm ik pēc kāda no padarītajiem darbiem ir par maz – papildus var veikt  vienkāršus redzes vingrinājumus. “Lai veiktu acu vingrinājumu galva jātur taisni un to nedrīkst kustināt, jācenšas, lai kustas tikai pašas acis. Vispirms maksimāli jāmēģina skatīties pa labi, tad pa kreisi, pēc tam uz augšu un uz leju. Arī slīpi pa labi uz augšu un pretēji pa kreisi uz leju, pa kreisi uz augšu un pa labi uz leju. Vispirms to izpilda lēnām, pēc tam var atkārtot arī ātrāk.”

Optometriste atgādina, ka pēc katrām divām pie datora pavadītajām stundām, ir ieteicams uz vismaz 10 minūtēm aiziet prom no datora. “Var iedzert ūdens glāzi, aprunāties ar kolēģiem vai paskatīties pa logu. Šajās pauzē ļoti būtiski ir piecelties no krēsla un nedaudz izkustēties. Atpūtas pauzēs nevajadzētu ķerties pie mobilā telefona, kas arī ir ekrāns. Tāpat arī laikrakstu, žurnālu vai grāmatu lasīšana ir slodze acīm.”

Jeļena atzīmē, ka acu vingrinājumus var dažādot – acis var izapļot gan pulksteņa rādītāja virzienā, gan arī uz pretējo pusi. Nobeigumā stingri aizvērt un strauji atvērt vaļā. “Veicot šos vingrinājumus var parādīties arī nedaudz sāpīga vai nepatīkama sajūta acs muskuļos, tas liecina par redzes muskuļu nogurumu, tādēļ ilgstoši koncentrējot redzi regulāri jāievēro atpūtas pauzes un jāizkustina acis!”

Izvairīties no redzes pasliktināšanās ir katra paša uzdevums. Neviens speciālists nevar palīdzēt saglabāt redzi pie pārmērīgas slodzes. Pats svarīgākais, kas būtu jāveic cilvēkam, kura darbs ir saistīts ar ilgstošu darbu pie datora – kontrolēt pavadīto laiku lūkojoties ekrānā. Otrs solis ir pārbaudīt redzi pie speciālista, kurš izvērtēs acu spēju tikt galā ar ilgstošu un redzes sistēmai nogurdinošo slodzi, kā arī veiks redzes korekciju, ja tāda būs nepieciešama.

Stop! Modes tendences, kas 2017. gadā vairs nebūs aktuālas!

Ja tu esi sieviete, kurai ir svarīgi sekot līdzi aktuālajam modes pasaulē, tad noteikti jau būsi pamanījusi, ka šīs piecas modes tendences savu uzvaras gājienu ir noslēgušas. Šogad tu šos apģērba gabalus vari nobāzt dziļi skapī un cerēt, ka drīzumā tie atkal kļūst populāri.

KORSETES

Korsetes bija ļoti populārs apģērba gabals 2016. gadā. Taču, cik var vērot jaunās pasaulē slavenāko apģērba dizaineru kolekcijas, korsetes tur nav manāmas.

ŠAURIE, STAIPĪGIE DŽINSI

Lielas pārmaiņas šogad ir gaidāmas džinsu pasaulē. Pieguļoši un staipīgi džinsi vairs nav aktuāli. Modē atgriezīsies senatnīgi silueti.

TULPJVEIDA FORMAS

Nost ar maigām līnijām un romantiskām formām! 2016. gadā lielu popularitāti bija iemantojuši svārki un kleitas tulpes formā, taču šogad tā nebūs. Šogad modē ir asākas līnijas un izteiktāka asimetrija.

AUGSTI PAPĒŽI

Ja tu esi augstu papēžu cienītāja, tad piedod. Šogad 10-12 centimetru augstie papēži būs jāpaslēpj skapja dzīlēs. 2017. gadā dominēs komforts un praktiskums.

KLASISKĀS KEDAS

Kā izrādās, klasiskās, baltās kediņas vairs nav aktuālas. Jāmeklē kaut kas interesantāks!

Lasi: Piecas modes tendences, kas pavisam noteikti būs aktuālas 2017. gadā

 

Tekstu sagatavoja: Diāna Dieviete / Avots: Elle.com

Stop, novecošanai! 6 ieradumi, kuru dēļ tu izskaties vecāka

Pieaugšana un tad jau lēna novecošana… Laiku nevar apturēt, bet, kāpēc izskatīties vecākai, ja no tā var izvairīties? Lasi tālāk un pārliecinies par to, ka tu nedari sevi vecāku.

Tu nelieto saules aizsargkrēmu

Daudzi speciālisti uzskata, ka āda būs jauneklīga un mirdzoša, ja to sargās no kaitīgās saules ietekmes. UV starojuma dēļ āda noveco ātrāk, rodas grumbas un pigmentācijas plankumi. Pat neilga uzturēšanās saulē var novest pie nepatīkamām sekām. Pārliecinies, ka tavam ikdienas sejas ādas krēmam ir aizsardzība (vismaz SPF15) arī ziemas laikā.

Tu maz guli

Miegs ir nepieciešams ne tikai tavai veselībai, bet arī ādas skaistumam. Miega laikā āda atpūšas un atjaunojas pēc dienas laikā gūtās ietekmes (saules stari, netīrumi). Ja tu guli maz, āda nespēj paspēt atpūsties un tā nav gatava jaunai diena. Pirms došanās gulēt uzsmērē mitrinošu krēmu un guli vismaz septiņas stundas. Atceries, nakts laikā āda izžūst un sliktāk atjaunojas!

Tu ēd maz dārzeņu un augļu

Augļos un dārzeņos esošais E vitamīns pasargā ādu no UV starojuma, A,C un B3 vitamīni uztur ādas elastību un mazina pigmentācijas plankumu rašanos. Ādas skaistumam ēd spinātus, saldos kartupeļus, apelsīnus, sarkano papriku, zemenes un gurķus.

Tu ēd daudz cukura

Baltmaize, saldējums un čipsi var radīt problēmas ne tikai ar svaru, bet arī ar sejas ādu. Šie produkti palielina cukura daudzumu asinīs, kas noved pie izsitumiem un pūtīšu veidošanās. Cukurs arī sausina ādu, tādēļ ātrāk rodas krunciņas.

Tu smēķē

Pirms tu aizdedzini kārtējo cigareti, atceries, ka plaušas nav vienīgais orgāns, kurš cieš. Ja tu negribi tikt pie krunciņām ap lūpām un maisiņiem zem acīm, tiec vaļā no šī kaitīgā ieraduma.

Tu lieto alkoholu

Vai nākamajā rītā pēc alkohola lietošanas tu kādreiz esi izskatījusies labi? Alkohols izvada ūdeni no organisma, līdz ar to āda kļūst sausa un bāla un zem acīm veidojas maisiņi. Atceries alkohola lietošanas noteikumus – 1 glāze alkohola, 2 glāzes ūdens.

 

Avots: Cosmo.ru

Stomas pacientes stāsts: Publiska atklātība palīdz rast atbalstu!

Cilvēku savstarpējo interesi, atbalstu, palīdzību un informācijas apmaiņu stomas nēsātāja Ilona Štokolova ieguvusi pēc tam, kad savus pārdzīvojumus, pieredzi un sāpi uzdrīkstējās publiski stāstīt televīzijas sižetā. Tas gan neatrisināja visas problēmas, taču Ilona vairs nejūtas viena.

Stoma – tā ir atvere un maisiņš uz vēdera visbiežāk zarnu satura vai urīna izvadīšanai, un parasti stomas pacientam ar šo aprīkojumu jāsadzīvo visu atlikušo mūžu. Taču mūsdienās šai neērtībai nav jākļūst par iemeslu izolēties mājās vai ārstniecības iestādē. Labi un kvalitatīvi nodrošināts stomas pacients var turpināt dzīvot pilnvērtīgi, strādāt, ceļot.

Stomētie mēdz dzīvot bailēs

Bailes pārkāpt savas problēmas intimitāti un runāt par to ar citiem, bažas, vai pietiks valsts nodrošināto materiālu stomai, uztraukšanās par aprīkojumu, īpaši par pamatnēm, bailes sapūt dzīvai – to visu Ilona piedzīvoja un ar daļu no bažām sadzīvo joprojām, lai gan daļai risku esot risinājumi, kur valsts varētu palīdzēt. Daudziem ir nedrošība iziet no mājas, baidoties, ka notiks “avārija” un stomas maisiņš var atlipt, jo nēsāts jau vairākas dienas, vai arī ka tā saturs var iztecēt.

“Kāpēc es vispār žurnālistiem atklājos? Jo pēc vēža operācijas, kad stoma kļuva par manu ikdienu, pati es neatradu Latvijā nevienu tādu cilvēku kā es. Man nebija pietiekamas informācijas. Jā, bija no mediķiem vispārēja informācija, bet man bija nepieciešams tieši tāds cilvēks kā es pati. Tas man bija galvenais. Psiholoģiski es biju pilnīgi sagrauta, sāku meklēt, kā man turpmāk dzīvot, kā staigāt, ko es varu, ko es nevaru. Tāpat ir ļoti nepieciešams atbalsts un tieši tādi cilvēki kā es,” pauž Ilona Štokolova.

Taču tagad, kad atrasti tādi paši cilvēki un kad savstarpēji daudz kas izrunāts, izjautāts, izstāstīts, noskaidrotas arī problēmas, kas visiem esot kopējas, nācies saprast, ka bailes ir kopīgas daudziem. Bailes no tā, kas notiks ar stomas pamatni, mainoties vēdera formai, bailes no tā, vai pietiks valsts nodrošināto maisiņu komplektu, kas vispār esot samērā mazā skaitā, uz robežas, kad varētu nepietikt.

Viņa skaidro, ka stomas un to pamatnes ir dažādas, un, ja nēsātāja paliekot tievāka vai resnāka, viņai vajag uzreiz kādu citu pamatni iegādāties. “Man vajag, lai es būtu pārliecināta par sevi, tur jau tā problēma. Noskaidroju, ka ražotājiem ir dažādi materiāli, jauna tipa pamatnes, kuras pie mums vēl nav pieejamas. Es saņēmu paraugu un to izmēģināju. Esošā pamatne labi turas, bet ar to ir grūti pieliekties, tā nav tik elastīga, kā tāds koks uz vēdera, un man būtu nepieciešama savādāka. Jaunākās paaudzes pamatnes lokās un ieņem vēdera formu, stomas pacients ir brīvāks, viņš var atgriezties darba tirgū, jo jūtas drošāks, ka ar viņu nenotiks nekādas nepatikšanas. Bet mums Latvijā to pagaidām nepiedāvā,” noskaidrojusi Ilona.

Līdztekus pamatnēm, cita, ikdienas trauksmi uzturoša, problēma esot nodrošinātais komplektu skaits, kas nonāk pacienta rīcībā. Gribētos, lai valsts nodrošina pietiekamu produktu klāstu, lai katrs pacients savai stomai var piemeklēt piemērotāko pamatni un pietiekamā apjomā, lai ikdienā nedzīvotu bailēs par to, vai saņemto produktu daudzums būs pietiekams, lai nodrošinātu sev labu higiēnu. Tas ir līdzīgi kā izvēlēties sev ērtus apavus. Arī stomai ir nepieciešama dažādu izmēru un modeļu daudzveidība, lai neberztu, nespiestu, neatliptu, netecētu garām.

“Pie katras pamatnes nāk klāt arī maisiņi, un tos vajag kā nu kuram dažādos laikā periodos. Mums, piemēram, dod piecas paciņas jeb komplektus uz trim mēnešiem. Katrā paciņā ir piecas pamatnes ar maisiņiem – tātad pavisam 25 pamatnes. Bet man dažreiz viena pati aiziet pa divām dienām, un ko darīt tālāk? Es sapūšu! Dzīva sapūšu! Protams, nākas pirkt par saviem līdzekļiem, bet cik tad invalīdam tās naudas ir? Gribētos, ka tas nebūtu tā, ka jādzīvo bailēs, vai pietiks komplektu,” stāsta Ilona.

Līdzīgie atbalsta viens otru

Ilona sastapusi negaidītu pavērsienu pēc Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta rubrikas jeb raidījuma “Dzīvei nav melnraksta” sociālajos tīklos. Ar viņu sazinājušies daudzi cilvēki, kam ir līdzīgas problēmas, un patlaban jau esot izveidojusies tāda kā kopiena ar savstarpēju palīdzēšanu. “Lielākais psihologs man var būt tikai tādi paši kā es, tādi stomētie kā es. Neviens veselais man neko nepaskaidros. Tā ir ļoti intīma lieta, un ne kurš katrs var atvērties,” stāsta Ilona.

Komunicējot līdzīgo starpā stomas paciente sapratusi, ka vajag cilvēkus mazliet sagatavot gaidāmajam jau pirms operācijas, lai nav tā, ka viņš pamostas un viss, viņš nezina, kā dzīvot tālāk, viņš ir depresijā. “Mums tagad ir izveidojusies sava grupa. Piemēram, kāds šodien uzraksta, – man atlīmējās pamatne, un ko man tagad darīt? Mēs citi uzreiz atbildam, – izdari tā un tā, un viss kārtībā. Ārstu jau nav jātraucē par katru satraukumu,” skaidro Ilona.

Stomas pacientu grupā kopā ar viņu esot jau ap simts cilvēku no dažādām pusēm – no Liepājas, no Ventspils, no citām vietām. Ilonas intervija bija arī krievu valodā, un tagad ar viņu sazinās pat cilvēki no Kazahstānas un citurienes. Tur gan vairāk sanākot tikai morāls atbalsts, jo uz viņiem neattiecas Latvijas kārtība. Ilona sapratusi, ka citur, Austrumos, stomas nēsātājiem esot vēl smagāk, un ir, kur par viņiem nerūpējas vispār. Salīdzinoši Latvijā valsts tomēr rūpējas par stomas pacientiem, taču Eiropas valstu saimē savukārt Latvijas pacienti ir mazāk nodrošināti nekā Igaunijā, Lietuvā vai, piemēram, Ungārijā.

Vienatnē katrs jūtas bezpalīdzīgs

Veidojoties stomas pacientu grupai sociālajos tīklos, attīstās arī savstarpēja palīdzēšana un atbalsts. “Tagad mums jau ir sava mājaslapa un slēgta grupa “Facebook”, kur mēs savā starpā čalojam un dalāmies pieredzē vai materiālu pieejamībā. To varbūt nevajag zināt veseliem cilvēkiem, bet mums tas ir dzīvībai nepieciešams. Tāpat daļa man zvana arī pa telefonu, jo daži ļoti kautrīgi,” stāsta Ilona Štokolova.

Viņa atceras, kā pašai gājis… Neesot zinājusi, kā vajag kustēties, vai var peldēt, vai vispār var vadīt mašīnu? Dzīvošanā ar stomu esot it kā sīkumi, kas jāzina, taču no šiem sīkumiem ir atkarīga normāla dzīve.

“Cilvēks var nonākt panikā, nezinot, kad var atlīmēties pamatne, nezinot, vai un cik to pietiks. Es zinu pacientus, kas desmit gadu neiziet no mājas šo baiļu un arī nezināšanas dēļ. Tagadnes problēma ir pamatņu izvēle, kurai jābūt lielākai. Cilvēks var būt aktīvs darba tirgū, ja viņam būs viss kārtībā ar tiem aprūpes materiāliem,” uzsver Ilona.

Viņa aicina stomas pacientus meklēt vienam otru, atbalstīt, apmainīties ar informāciju, pamācīt vai kaut tikai iedrošināt.

Uzziņai 

• Latvijā ir 2000 stomas nēsātāju*, aptuveni 25% no tiem ir darbspējīgā vecumā. Vairākums šo pacientu ar stomu dzīvos līdz mūža galam.

• Valsts kompensēto produktu apjoms ir nepietiekams, to limitu apmērs kopš 2005. gada nav mainījies. 

• Latvijā vienam pacientam ar stomu mēnesī tiek nodrošināti 40 kolostomas maisiņi, kas nomaināmi pēc katras vēdera izejas. Tas ir nepietiekami, lai nodrošinātu higiēnu un lai dienu sāktu un beigtu ar tīru maisiņu. Normālai ikdienas dzīvei ir nepieciešami 90 valsts apmaksāti kolostomas maisiņi* mēnesī.

• Drenējamo (ileo un uro) valsts kompensējamo maisiņu daudzums ir 15-20 vienību mēnesī, kas pat nav viens maisiņš dienā. Normālai ikdienas dzīvei ir nepieciešami 30 valsts apmaksāti drenējamie maisiņi* mēnesī.

• Salīdzinoši Ungārijā, Čehijā, Slovākijā un Igaunijā ir kompensēti vismaz 30 drenējamie maisiņi mēnesī un 60-90 kolostomu maisiņi. 

• Pēc profesionālo asociāciju rekomendācijām, pacientam nepieciešamas vismaz 10 divdaļīgo sistēmu pamatnes mēnesī. Patlaban Latvijā nodrošina tikai 8 pamatnes mēnesī.

• Nepietiekamo apjomu pacienti spiesti iegādāties par saviem līdzekļiem, kas pakļauj saslimušos nabadzības riskam, rada lielāku nevienlīdzību sabiedrībā, no kā Latvijā cenšamies izbēgt. 

• Ir nepieciešams palielināt stomas aprūpes produktu limitu, ko nodrošina valsts.

*Cilvēkiem ar stomu urīna un fēču savākšanai un ādas aizsargāšanai ir speciālas stomas aprūpes ierīces. Stomas aprūpes produktu pareiza un savlaicīga nomaiņa nodrošina to, ka zarnu saturs un urīns nenonāks uz ādas un to nebojās. Higiēnu nodrošina stomas aprūpes produkti, kas nepieciešami, lai pacienti nebaidītos iziet sabiedrībā un tiem būtu iespējams droši atgriezties darba tirgū.

Stīvens Spīlbergs ziedo miljonu dolāru humānajai palīdzībai Ukrainai

Foto: Flickr/Steven Spielberg

Amerikāņu kinorežisors Stīvens Spīlbergs un viņa sieva aktrise Keita Kepšova ziedojuši miljonu dolāru humānajai palīdzībai Ukrainai.

Ar sava labdarības fonda “Hearthland Foundation” starpniecību viņi šo summu ziedojuši vairākām organizācijām, kuru vidū ir Polijas Sarkanais Krusts,  nevalstiskā organizācija “World Central Kitchen” (“Pasaules centrālā virtuve”), kas gādā par bezmaksas maltītēm dažādās nelaimēs cietušajiem,  kā arī ASV organizācija “Ebreju imigrantu palīdzības biedrība”, kas sniedz palīdzību bēgļiem ebrejiem.

Kopš Krievijas karaspēks 24.februārī iebruka Ukrainā,  daudzas šovbiznesa zvaigznes ir ziedojušas līdzekļus un iesaistījušās labdarības akcijās, lai palīdzētu no kara cietušajiem  Ukrainas iedzīvotājiem.

Stiprini veselību, dzerot tēju!

Lipton radījis jaunu kolekciju ar augstas kvalitātes tēju īpašos piramīdas formas maisiņos, kas izceļ tējas izsmalcināto aromātu un nevainojamo garšu. Jaunā tēju kolekcija sastāv no trīs dažādu tēju veidiem: ekskluzīvā tēja, augļu tējas un zāļu tējas. Tās visas iepakotas īpašos piramīdas formas tējas maisiņos, turklāt ekskluzīvās tējas maisiņi veidoti no zīdaina materiāla, kas piešķir tiem īpašu eleganci. Īpašā tējas maisiņu forma nodrošina labāku sastāvdaļu cirkulāciju, lai tējas krūmu garās lapiņas, augu maisījumi, augļu gabaliņi un aromātiskas garšvielas labāk ievilktos. Jau pēc divdesmit sekundēm tu sajutīsi lielisku garšu un aromātu.

Lipton ekskluzīvās tējas gatavotas no īpašu tējas krūmu garajām lapām, kas līdz šim tējas paciņās bija tikai nelielos daudzumos. Šajā kolekcijā ietilpst atsvaidzinoša Baltā Tēja, kam piemīt sevišķi reta garša, Zaļā tēja Sencha, ko Indonēzijas tējas plantācijās ievāc ar rokām, Zelta tēja no Āzijas un Earl Gray tēja ar raksturīgi dūmakaino garšu un bagātīgu aromātu. Jauno augļu tēju sastāvā ir garlapu melnā tēja ar lieliem augļu un ogu gabaliņiem. Šajā tēju kolekcijā ietilpst atsvaidzinoša Citronu tēja, Tumšo meža ogu tēja ar kaltētām mellenēm, kazenēm un upenēm, Meža ogu tēja ar avenēm, kazenēm un zemenēm un Tropu augļu tēja ar ananāsu un greipfrūtu miziņām.

Tējas lietošana uzturā ir lielisks veids, kā nodrošināt vajadzīgo šķidruma daudzumu organismā, turklāt tā nesatur kalorijas un ir lielisks līdzeklis cīņā ar lieko svaru. Ir ieteicams izdzert vismaz trīs tasītes tējas dienā, lai uzturētu sirdi labā formā.

lemon_400

Stiprini organismu ar medu izmantojot šīs 5 receptes

Stiprini organismu ar medu izmantojot šīs 5 receptes 1

20-jokes-that-will-crack-you-up-9

♦Pirmā recepte ( organisma kopējai nostiprināšanai un aizsargspēju paaugstināšanai)

: vajag rūpīgi sajaukt, līdz viendabīgas masas iegūšanai 500 gr sasmalcinātu valriekstu, 300 ml medus, iegūtajai masai pievienot četru svaigi izspiestu citronu sulu un 50 ml svaigi spiestas alvejas sulas. Dziedinošo maisījumu lieto pa pustējkarotei trīs reizes dienā pusstundu pirms ēšanas.

♦Otrā recepte (spēka zudumu gadījumā) : katru dienu, tukšā dūšā jāizdzer viena glāze vēsa attīrīta ūdens, kuram ir pievienota viena ēdamkarote citrona sulas un divas tējkarotes dabīga medus.

♦Trešā recepte (auzu novārījums novājinātam organismam) : vienu gāzi auzu graudu aplej ar vienu litru ūdens, uz vidējas uguns vāra tik ilgi, kamēr ir iztvaikojusi puse no šķidruma (kamēr ir izveidojusies ķīselim līdzīga masa), tad pievieno divas glāzes piena un ļauj vienreiz uzvārīties, noņem no uguns. Tad, kad novārījums ir atdzisis, pievieno piecas tējkarotes medus. Dziedinošo novārījumu lietot pa 150 – 200 ml divas – trīs reizes dienā.

♦Ceturtā recepte (medus un ziedputekšņi) : vielmaiņas procesu normalizēšanai, kuņģa – zarnu trakta atveseļošanai un sirds – asinsvadu sistēmai ir nepieciešams lietot medus un ziedputekšņu maisījumu (attiecībā 2:1) trīs reizes dienā pa vienai tējkarotei.

♦Piektā recepte (saaukstēšanās slimību profilaksei) : pie pirmajām saaukstēšanās pazīmēm un kopējai profilaksei sezonas epidēmiju periodā vajag katru dienu vairākas reizes dienā pa 10 min košļāt nelielu daudzumu medus šūnu.

Stipriem kauliem, zobiem, nerviem un muskuļiem: cik kalcija un D vitamīna nepieciešams mazam bērnam?

Konsultē ārste pediatre Anna Birka

Rahīts, mīksti kauli un nervozitāte – ja mazs bērns neuzņem pietiekami daudz kalcija un D vitamīna, potenciālo veselības risku saraksts ir garš. Tomēr tikai 6% aptaujāto* vecāku Latvijā zina, ka viņu 1–3 gadus vecajam bērnam nepieciešams četrreiz vairāk kalcija nekā pieaugušajam, savukārt nieka 3% – ka mazajam vajag septiņreiz vairāk D vitamīna nekā lielam cilvēkam. Kādēļ šie divi elementi 1–3 gadu vecu bērnu uzturā ir tik svarīgi, skaidro kampaņas “Mazais nav lielais” eksperte Anna Birka, ārste pediatre ar gandrīz 40 gadu stāžu.

Laika posmā no viena līdz trīs gadu vecumam mazuļa organisms sasniedz galveno attīstības posmu. Šajā laikā īpaši svarīgi ir nodrošināt atbilstošas uzturvielas pareizā daudzumā. Lai gan viena gada vecumā bērns var sākt ēst visu pārtikas grupu produktus, jāatceras, ka mazais nav lielais, un pāreja uz pilna spektra ēdienkarti jāveic gudri. Daudzi vecāki to dara pavirši, jo vieglāk un ātrāk ir ēdināt mazuli ar to, kas tiek gatavots pārējai ģimenei. Taču, nepievēršot pienācīgu uzmanību mazuļa ēdienkartei, pastāv risks, ka bērns neuzņems pietiekamu daudzumu uzturvielu, kas ir ļoti svarīgas pilnvērtīgai attīstībai.

Kalcijs – stipram organismam

Viena no šādām neaizstājamām uzturvielām ir kalcijs, kas cilvēka organismā “atbild” par stipriem kauliem un zobus, palīdz veidot muskuļus, stimulē nervu darbību, regulē asinsspiedienu un labvēlīgi ietekmē sirds veselību. Tik daudzkārt dzirdētais vecmāmiņu atgādinājums, ka mazulim jāēd biezpiens, jo augošam organismam vajag kalciju, ir pilnīgi patiess. Taču vecāku zināšanas par to, cik tad daudz kalcija patiesībā bērnam katru dienu jāuzņem, gan ir satraucoši mazas.

1–3 gadus vecam bērnam dienā jāuzņem ~500mg kalcija, tas ir, četras reizes vairāk kalcija uz vienu kilogramu ķermeņa svara nekā pieaugušajam. Ja kalcija rezerves ir nepietiekamas, tas no kauliem tiek “pārsūtīts” uz citām ķermeņa daļām. Šādai situācijai ieilgstot, ar laiku kauli kļūst vāji un trausli. Hronisks kalcija un D vitamīna trūkums rada risku saslimt ar rahītu: rahīts mīkstina kaulus, un, bērnam augot, var veidoties pataloģijas kaulos, kuri 1–3 gadu vecumā aug visstraujāk – galvaskausā, krūšu kaulā, ribās, mugurkaulā, kājās, kas var iegūt X vai O burta formu. Daudzi vecāki nezina, ka zems kalcija līmenis izraisa arī pastiprinātu nervozitāti, tāpēc bērns var kļūt raudulīgs un niķīgs.

Kalcijam noteikti jābūt bērna uzturā, un šis ir viens no elementiem, kam jāpievērš īpaša uzmanība. Daudz kalcija satur piena produkti: pusglāzē bezpiedevu jogurta ir 207 mg kalcija, viena siera šķēle satur aptuveni 112 mg, ceturtdaļa glāzes spinātu – ap 60 mg, bet šķēle pilngraudu maizes – apmēram 24 mg vērtīgās vielas. Protams, lieliski noderēs arī biezpiens, tomēr jāizvairās no saldinātajiem biezpiena desertiem, tāpat arī no saldinātiem jogurtiem; arī biezpiena sieriņš nav vērtīgs kalcija avots, tas ir cukurots našķis. Noteikti ieteicami ir Brazīlijas rieksti, mandeles, sezama sēklas, kā arī pākšaugi – baltās un sarkanās pupiņas, turku zirņi. Tomēr jāseko līdzi, lai šie produktibērna ēdienkartē tiktu iekļauti atbilstoši bērna vecumam. Veseli rieksti bērnam var būt pārāk cieti, ja nav izauguši visi zobi, tāpēc pastāv aizrīšanās risks. Toties sasmalcināti un pievienoti biezpienam, tie būs gan garšīgi, gan veselīgi. Ātri un vienkārši pagatavojams našķis gan bērnam, gan pieaugušajam, būs biezpiens, kas sablendēts ar ogām un riekstiem.

D vitamīns – kalcija atbalstam

Bez D vitamīna organisms nespēj absorbēt uzņemto kalciju, tādēļ kalcija daudzums, kas uzsūcas kaulos, ir atkarīgs ne tikai no maltītes sastāvdaļām, bet arī D vitamīna daudzuma organismā. D vitamīns nodrošina pienācīgu mazuļa augšanu, pareizas stājas un veselu zobu veidošanos. Ceturtā daļa aptaujāto vecāku uzskata, ka 1–3 gadus vecam bērnam nepieciešams tāds pats daudzums D vitamīna kā pieaugušajam. Taču bērna skelets augot aktīvi veidojas, tāpēc uz vienu kilogramu ķermeņa svara mazulim jāuzņem pat septiņas reizes vairāk D vitamīna nekā pieaugušajam. Bērnam dienā jāuzņem aptuveni 500 DV (darbības vienības) D vitamīna. Svarīgi nodrošināt, lai bērna uzturā būtu pietiekami daudz D vitamīnu saturošu produktu – zivis, piena produkti, olas, un lai bērns pēc iespējas vairāk laika pavadītu ārpus telpām.

Tā kā visbiežāk D vitamīnu ar pārtiku vien pietiekamā daudzumā uzņemt nav iespējams, ārste norāda, ka bērnam līdz 3 gadu vecumam jādodpapildu D vitamīns, pauzi ieturot tikai saulainajos vasaras mēnešos, ja ģimene daudz laika pavada ārpus telpām vai ceļo uz siltajām zemēm. Nereti papildu D vitamīns jāuzņem arī bērniem pēc 3 gadu vecuma. Kādu D vitamīna preparātu izvēlēties, ieteiks ārsts. Vērtīgs kalcija un D vitamīna avots pēc gada vecuma ir piena maisījums – piemēram, divas glāzes Aptamil3 piena maisījuma nodrošina 80% no ieteicamās D vitamīna dienas devas un 52% no ieteicamās kalcija devas.

Noderīgi ieteikumi

  • Produkti, kas satur daudz kalcija: piena produkti – nesaldināts jogurts, biezpiens, siers; zaļie dārzeņi – brokoļi, spināti; pilngraudu maize; rieksti – Brazīlijas rieksti, mandeles, sezama sēklas; pākšaugi – baltās un sarkanās pupiņas, turku zirņi.
  • Produkti, kas satur D vitamīnu: zivis, piena produkti, olas.
  • Bērniem līdz 3 gadu vecumam nepieciešams uzņemt papildu D vitamīnu.
  • Svarīgi nepārspīlēt! Jāseko līdzi, kādas pārtikas piedevas bērns lieto un kas ir to sastāvā. Ja bērns uzturā lieto piena maisījumu, papildu kalciju un D vitamīnu uzņemt nav nepieciešams.

Lai veicinātu vecāku izpratni un atgādinātu par piemērotu uzturu mazuļiem pēc viena gada vecuma, Aptamil3 sadarbībā ar ekspertiem uzsācis izglītojošu kampaņu vecākiem “Mazais nav lielais”. Kampaņas laikā plānots ne tikai izglītot vecākus par mazu bērnu uztura principiem, bet arī dalīties ar praktiskām receptēm ēdiena gatavošanas meistarklasēs Lauras Grēviņas vadībā, kur māmiņas mācīsies gatavot savam mazulim piemērotu maltīti.

*Sociālais pētījums –vecāku aptauja veikta portālāmaminuklubs.lv 2018. gada augustā–septembrī. Aptaujāpiedalījās 590 bērnu vecāki, kuri audzina bērnus vecumāno 1 –3 gadiem.

Autors: Aptaclub

Stipri, bet trausli: vīriešu traumatisma biežākie cēloņi

Attēls: Publicitātes

Attēls: Publicitātes

Medības, smags darbs un savstarpējo attiecību skaidrošana ar ieročiem – vēsturiskivīrieši biežāk nekā sievietes guvuši dažādas traumas.Izaicināt uz divkaujām mūsdienās vairs nav pieņemts, taču galvas un muguras traumas, ribu lūzumus, deguna un žokļa savainojumus, kā arī traumētas rokas un kājas vīrieši gūst gluži ikdienišķās situācijās.

“Vīriešu traumatismam ir vairāki cēloņi: vīrieši biežāk strādā bīstamās profesijās, vīriešiembiežāk nekā sievietēm raksturīga pārgalvīga rīcība, un viņi nereti ir nevērīgāki pret drošības prasībām. Arī traumu klāsts, ko gūst vīrieši, mēdz būt krietni plašāks. Viņi vēlas būt drosmīgi un nepārspējami, taču nevērība pret drošības prasībām un nevajadzīga riskēšana nav drosmes pazīme. Viebiežāk tas ir taisnākais ceļš pie ārsta,”pauž “Euroaptiekas” aptieku tīkla kvalitātes vadītāja Zane Melberga.

Bīstamākās traumas – pārgalvības dēļ

Sacensības gars motivē un attīsta, taču autosatiksmē, ūdenstilpnēs un aktīvajā atpūtā tas ir lieks. Cenšoties pierādīt savu pārākumu, bet nenovērtējot spēkus, prasmes un situāciju, tiek gūtas ļoti bīstamas traumas. Lekšana uz galvas ūdenī, nevērība ūdenssportā, ceļu satiksmes noteikumu neievērošana, ātruma pārsniegšana, braukšana reibumā, drošības jostu nelietošana noved pie smagām traumām, invaliditātes un visai liela mirstības risku. Vasarā, sarosoties aktīvās atpūtas mīļotājiem, ik dienu Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā pēc medicīniskās palīdzības ar dažādām traumām vēršas desmitiem cilvēku. Liels skaits traumu tiek gūts, krītot no velosipēdiem, skrituļslidām, skeitborda dēļiem, ar kuriem daudzi, galvenokārt vīrieši, brauc bez aizsargekipējuma.

Neuzmanīgi darbā

Viens no izplatītākajiem vīriešu traumatisma cēloņiem ir nevērīga attieksme pret darba drošības noteikumiem.Darbu ar bīstamām iekārtām vīrieši veicpiecas reizes biežāk nekā sievietes, tāpēc paviršība ir papildu riska faktors.Pēc Valsts darba inspekcijas datiemsmagos un letālos nelaimes gadījumosdarbavietās 2017.gadā cietuši 84 vīrieši un 14 sievietes.Starp biežāk minētajiem negadījumu cēloņiem ir darba drošības noteikumu neievērošana, darbs bez drošības aprīkojuma un darbs alkohola reibumā.Metalurģijā un ķīmiskajā rūpniecībā galvenokārt tiek gūti apdegumi, celtniecībā – traumas, krītot no augstuma, vieglajā rūpniecībā un mašīnbūvē – roku un acu ievainojumi. Līdzīgas traumas iespējams gūt arī darbā ar lauksaimniecības tehniku, turklāt gada siltajos mēnešos šīs traumas atgadās biežāk, jo lauksaimniecības darbiem ir sezonāls raksturs. Zane Melberga atgādina: “Visās darbavietās un lauksaimniecības transportā obligāti jābūt pirmās palīdzības aptieciņai. Bet galvenais profilakses pasākums ir stingra drošības tehnikas ievērošana un individuālo aizsarglīdzekļu lietošana.”

Traumatiskie rekordi

Līdz pat 7% no kopējā traumu skaita veido sporta traumas. Vīrieši sportojot gūst traumas apmēram trīs reizes biežāk nekā sievietes. Visbiežāk cieš rokas un kājas, retāk galva un mugura – tas atkarīgs no sporta veida. Galvenie sporta traumatisma cēloņi irnepietiekama iesildīšanās, nepareiza treniņu metodika, nepiemērota nodarbību vieta, zemas kvalitātes inventārs, disciplīnas un noteikumu neievērošana. “Ar sporta traumu ārstēšanu kavēties nedrīkst, lai neiedzīvotos paliekošās sekās,” uzsver Zane Melberga.“Gūstot traumas sportā, noteikti vajadzētu konsultēties ar ārstu, bet līdz vizītei iespējams veikt pirmos palīdzības pasākumus –nodrošināt miera stāvokli traumētajai ķermeņa daļai, ņemt talkā aukstuma preparātus un vieglu spiedošu pārsēju, lai mazinātu tūsku, nepieciešamības gadījumā arī pretsāpju un pretiekaisuma medikamentus.”

Zāģis – koku zariem, nevis pirkstiem

Vīrieši nav pasargāti arī no sadzīves traumām, vairumušādu savainojumu gūstot mājas darbos. Vasara ir remontdarbu un aktīvu dārza darbu laiks, kad tiek plaši lietoti elektriskie instrumenti, zāģi, grils un citas ierīces, ar kurām jāapietas sevišķi uzmanīgi. Sadzīves traumas gan lielākoties nav smagas, tomēr pietiekami nepatīkamas – brūces, sasitumi un apdegumi. Bieži vien tās nenonāk ārstu redzeslokā, tomēr reti kuram izdodas pavadīt vasaru bez zilumiem vai skrāpējumiem. Tāpēc diezgan droši var apgalvot – sadzīves traumas ir visbiežāk sastopamie savainojumu cēloņi.

Ko glabāt mājas aptieciņā

Vieglāku traumu – sasitumu un nobrāzumu – gadījumos pirmā palīdzība meklējama mājas aptieciņā. Ieteicams turēt pa tvērienam plāksterus, elastīgās saites, pārsējus, pretsāpju līdzekļus, kādu dezinfekcijas līdzekli, aukstuma un pretapdegumu preparātus. Lai apturētu asiņošanu, nobrāzuma vieta viegli jānoskalo un jādezinficē brūces malas (bet ne pati brūce). Uz vaļējas brūces jāliek tīrs ciešs pārsējs.Ja brūcē iekļuvuši netīrumi, tā noteikti jāparāda ārstam, kurš brūci pienācīgi iztīrīs un dezinficēs. Ja gadījies sasisties, svarīgi mazināt tūsku, izmantojotaukstuma kompreses. Derēs gan maisiņi ar ledus gabaliņiem vai aukstu ūdeni, gan aptiekās nopērkamie aukstuma geli un aerosoli. Tomēr, gūstot nopietnākus sasitumus un savainojot galvu vai mīkstos audus,vēlams doties pie ārsta, jo nopietnas problēmas var parādīties vairākas stundas pēc traumas gūšanas. Ja cilvēks zaudē samaņu, obligāti jāsauc ātrā palīdzība. Arī sastiepumu un izmežģījumu ārstēšanu labāk uzticēt profesionāļiem.

“Vairumam vīriešu nepatīk apmeklēt ārstu, arī nelieliem savainojumiem netiek pievērsta īpaša uzmanība. Tomēr svarīgi atcerēties – jūsu veselība ir pats galvenais. Ja gadījies gūt traumu, vēlams tomēr objektīvi izvērtēt tās potenciālo nopietnību – ne vienmēr bīstamisavainojumi ir ārēji redzami. Taču pats galvenais ir rūpēties par savu drošību, bez vajadzības neriskēt un izvērtēt savus spēkus!” aicina Zane Melberga.

 

Autors: Euroaptieka 09.08.2018

Stipri un skaisti nagi

Šis nagu stiprinātājs ir bagātināts ar dimantu daļiņām un ļoti iedarbīgs cietināšanas līdzeklis, kas vājus nagus vienā mirklī padara dimantcietus. Nagi kļūst spēcīgāki un cietāki uz vairākām dienām, turklāt arī veselīgāki.

17315_200

Stipri iesakām iekļaut kādu no šiem produktiem brokastīs!

Kvinoja – Tajā ir daudz proteīnu un šķiedrvielu, kas padara šīs sēkliņas par ļoti labu brokastu sastāvdaļu.

Auzu pārslas – Šis produkts jau izsenis ir zināms, kā viens no labākajiem brokastu variantiem. Tajās ir daudz šķiedrvielu.

Olas – Olas ir ļoti barojošas, tāpēc droši ēd tās brokastīs visdažādākajos veidos – ceptas, vārītas, omletes formā, liec salātos… Variantu ir daudz!

Sviestmaize ar avokado – Avokado mīļi var uzgavilēt! Uzsmērē šo augli uz veselīgas graudu maizes šķēles, un iegūsti piepildītu vēderu, kas nerūks līdz pat pusdienām.

Čia sēklas – Tikai divās ēdamkarotēs šo sēklu ir 4 grami proteīnu, 11 gramu šķiedrvielu un 12 grami ogļhidrātu.

Svaigi augļi – Citrusaugļi, bumbieri un banāni ir tikai daži varianti brokastīm. Piemēram, vienā vidēja izmēra bumbierī ir 5,5 grami šķiedrvielu. Tāpat šajos augļos ir augsts pektīna līmenis, kas palīdz tev ilgāk uzturēt sāta sajūtu. Tikai atceries – jāēd ir svaigi augļi. Nekādu sulu!

Autors: Dieviete.lv

Stipras sievietes nenoniecina viena otru, bet gan atbalsta un uzmundrina

Sievietes ir skaistākās būtnes pasaulē, un tomēr mēs atrodam veidu, kā viena otru pazemot, nevis iedvesmot.

Parunāsim par sieviešu pasauli.

Mēs domājam, ka mums visām pasaulē nepietiek vietas, tāpēc pazemojam citas sievietes, lai sevi paaugstinātu.

Bet spēcīga sieviete zina, ka viņas uzdevums ir iedvesmot citas sievietes. Mēs esam daudz stiprākas, kad esam kopā, nekā kad esam vienas un ienīstam viena otru. Vai jūs zināt, cik vienas sievietes panākumi ir iedvesmojuši miljoniem citu sieviešu? Vai jums nav tās vienas lieliskās sievietes, kura jūs iedvesmo kļūt par labāku?

Kāpēc tu neesi viena no tām stiprajām sievietēm priekš citām?

Varbūt jūs pati esat saskārusies ar citu sieviešu pazemojumu, un vai nebūtu labāk, ja jums būtu citu sieviešu palīdzība? Jūs vēlētos, lai jums palīdz. Vīrieši ir labi, taču nekas nav spēcīgāks par to, kad sievietes palīdz viena otrai. Mēs ātri varam pateikt sliktus vārdus un izteikt nosodījumu, ātri pazemojam citas sievietes, bet kāpēc? Jo mēs cīnāmies par vietu vīriešu pasaulē?

Stipras saaukstēšanās gadījumā labāk nesēsties pie auto stūres

Gada aukstajos mēnešos palielinās iespēja saaukstēties vai saslimt ar vīrusu slimībām. Saslimšanas gadījumā cilvēkam būtiski pasliktinās pašsajūta, ir grūtības koncentrēties un mazinās uzmanība. Slimības simptomi būtiski kaitē arī auto vadīšanas kvalitātei, kā rezultātā pieaug iespēja izraisīt satiksmes negadījumu. Gjensidige Latvija brīdina, ka autovadīšanas spējas var ietekmēt ne tikai nomierinoši vai pretsāpju medikamenti, bet arī šķietami nekaitīgas zāles pret saaukstēšanos, tāpēc aicina autovadītājus izvērtēt savas spējas un saaukstēšanās gadījumā pie stūres nesēsties.

Gjensidige Latvija Transportlīdzekļu atlīdzības grupas vadītājs Dāvids Lēvaldsvērš uzmanību uz to, ka iedzīvotāji, sēžoties pie stūres, nereti par maz uzmanības velta savai pašsajūtai. “Saaukstēšanās simptomi negatīvi ietekmē auto vadīšanu. Paaugstināta ķermeņa temperatūra palēnina cilvēka reakciju un samazina koncentrēšanās spējas. Daudziem parādās miegainība, pasliktinās koordinācija un tiek traucēta redze. Akūtas iesnas un klepus lēkmes, vadot automašīnu, var novērst vadītāja uzmanību no situācijas uz ceļa,” stāsta D. Lēvalds.

Apdrošinātāju prakse rāda, ka saslimis cilvēks sāk bremzēt par dažiem metriem vēlāk, salīdzinot ar tādu vadītāju, kas jūtas vesels un možs. “Ne tikai bremžu pedālis tiek nospiests vēlāk, bet arī sliktāk tiek pamanīti šķēršļi vai citi satiksmes dalībnieki, kā arī lēnāk tiek veikti manevri. Tādas sekas auto vadīšanas laikā izraisa ne vien zāles, bet arī vienkārši nogurums,” uzsver Gjensidige Latvija speciālists.

 “Rudenī un ziemā, kad sākas sezonālais slimošanas periods, vajadzētu uzmanīgi izvērtēt, kā medikamenti, kurus lietojat, var ietekmēt auto vadīšanas spējas. Autovadītājiem bīstami var izrādīties arī bezrecepšu preparāti pret saaukstēšanos, klepu, sliktu dūšu vai sāpēm. Pseidoefedrīns un fenilefrīns, kas bieži ir pretsaaukstēšanās zāļu sastāvā, var izraisīt miegainību, tāpēc katru reizi, kad iedzertas zāles, vajadzētu ļoti uzmanīgi novērtēt savas spējas vadīt auto.

Pirms apvienot kādus medikamentus ar auto vadīšanu, nepieciešams uzmanīgi izlasīt lietošanas instrukciju. “Instrukcijā visbiežāk ir iespējams atrast vismaz vienu teikumu par zāļu ietekmi uz auto vadīšanu. Medikamenti uz katru cilvēku bieži vien iedarbojas dažādi, tāpēc ieteicams konsultēties ar ārstējošo ārstu vai farmaceitu aptiekā,” iesaka D. Lēvalds.

Auto vadīšanu ietekmē ne tikai fiziskas kaites, bet arī cilvēka emocionālais stāvoklis. Norūpējies un nomākts cilvēks ir neuzmanīgāks pret apkārtējo vidi – viņa reakcija ir lēnāka. Arī ļoti satraukts vai dusmīgs vadītājs uz ceļa var pieņemt neapdomīgus lēmumus, rīkoties neapzinīgi, izgāzt savas emocijas uz citiem vadītājiem, kas, savukārt, var radīt avārijas situācijas. Tāpēc pārāk emocionāliem cilvēkiem vajadzētu izvērtēt savas sajūtas, pirms sēsties pie auto stūres – vai tas ļauj viņiem pienācīgi reaģēt situācijās uz ceļa.

“Saslimušu autovadītāju nevar disciplinēt ne policisti, ne mediķi, tāpēc pašiem cilvēkiem, sēžoties pie stūres, būtu jābūt apzinīgiem un atbildīgiem,” skaidro Gjensidige Latvija eksperts.

Ja cilvēks ir saslimis, lieto medikamentus un grasās vadīt automašīnu, tuviniekiem ieteicams pievērst uzmanību viņa uzvedībai, spējām koncentrēties un, ja nepieciešams, atturēt viņu no braukšanas. Nevajadzētu baidīties lūgt palīdzību mājiniekiem, draugiem vai kolēģiem. Slimības gadījumā noteikti atradīsiet kādu, kurš palīdzēs droši nokļūt galapunktā. Vissvarīgākais, galu galā, ir tas, ka būsiet drošībā un nepakļausiet avārijas riskam sevi un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

Autors: Gjensidige Latvija

Stiprais vai vājais- modes dzimums!?

Uz reizi teikšu- ka visi cilvēki: dalās tā kā “divās daļās”. Kāpēc? Pacentīšos pavēstīt drusku smalkāk.

 

Kaut kas pazīstams …

 

Vieni tā reizi pa reizei saka: “es ģērbšos kā Merlina Monro/ vai kā Lady Gaga”. Un attiecīgi rīkojas- lai tā vien un pat izspīlēti izskatītos kā sava ikona. Vai arī… “ģērbšos tādā un tādā stilā”. Attiecīgi seko rīcība: ierāmēties gotu vai modernajā hipsteru stilā.

Gribas tam otrajam līdzināties… un pati (pats) sevi nostādā nr.2 vai zemākā pozīcijā. Katram stilam ir savi ietvari, sava “etiķete”, savs formāts. Automātiski atkāpjoties no sava formāta, “tu” tieci izmests no savas kopienas. Nu modes/stila skatījumā varbūt ne tik traki, tomēr par “savējo” vairs netiks uzskatīts.

Šo rindu autors atceras no saviem pamatskolas gadiem- “ja tu nepīpēsi, tad nebūs savējais mūsu barā”. Atzīstos – pīpēt neiemācījos, dažos baros “savējais nebiju”. Ir tādas “pingvīnu sindroms”. Reālie putni Antarktīdas un dažos citos krastos turas lielos baros, kas saspiežas vēl ciešāki, kad uznāk spēcīgi snieputeņi. Un tad – ka kāds cenšas aizspraukties prom no bara- tad ar varu tiek atvilkts atpakaļ. Tomēr, ja vienpatnis spītīgi turas prom no “masas”, tad tiek aizstumts prom un netiek ņemts atpakaļ mūžīgi mūžos. Ja vienpatnis neatrod citu baru aiz nākamā ledus blāķa, tad iet bojā…

Dzīvajā dabā viss ir vienkārši un – skarbi. Cilvēku vidū vienpatņiem dzīve turpinās. Jo vienpatnība beidzas – ar savējo atrašanu.

———-

Bet ir kāda cita pazīstama ainiņa redzēta…

 

Dažiem mūsu vidū ir “pie kājas”, ko domā kāds cits. Un cita vidū- ģērbjas kā pašam tīk. Ne pārāk ievērojot jaunākās modes tendences un izgājienus. Ne pārāk ievērojot nosodošos skatienus uz ielas. Ne pārāk ievērojot, ko par pasu raksta soc-tīklos. Utt.

Un reizēm – paša gribasspēka pēc un veiksmīgas apstākļu sakritības pēc- vakardienas vienpatnis šodien ir modes ikoniskais kalnagals. Kam visi “normālie” un “pareizi audzinātie” sāk sekot: kā jaunam modes izspiedzienam!!!

 

Kurā barikādes pusē esat jūs- sekotājos vai virzītāju ielokā?

Stiprais balsts: muguras un mugurkaula veselība

Taisna mugura, lepna, stalta stāja – tas ne tikai pievilcīgi izskatās, bet arī labvēlīgi ietekmē cilvēka vispārējo veselības stāvokli. Vāja, salīkusi mugura rada papildu slodzi citiem kauliem un locītavām, kā arī nevēlamu spiedienu uz iekšējiem orgāniem. Muguras sāpes laiku pa laikam piedzīvo gandrīz ikviens. Kā no tām izvairīties un nodrošināt sava stiprā balsta veselību, stāsta “Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule.

 “Daudzi no mums bērnībā ir līdz apnikumam klausījušies vecāku atgādinājumos – sēdi ar taisnu muguru, iztaisno plecus… Lai cik kaitinoši šķistu, šim padomam tomēr ir pamatots iemesls, turklāt ne tikai estētisks, bet arī medicīnisks, jo sakumpusi mugura ietekmē visu organismu. Vesels cilvēks, kuram ikdienā nav problēmu ar muguru, izjūt milzīgu diskomfortu, ja pēkšņi mugura sāk sāpēt. Šīs sāpes var būt ļoti stipras, un diemžēl tikai tad mēs pa īstam novērtējam muguras funkciju ikdienas labsajūtā. Tāpēc par muguru ir jārūpējas tieši tāpat, kā par jebkuras citas ķermeņa daļas veselību – uzmanīgi un regulāri,” stāsta Ieva Zvagule.

Kāpēc sāp mugura?

Muguras sāpes dzīves laikā dažādu iemeslu dēļ piedzīvo gandrīz visi cilvēki. Izplatītākie iemesli ir fiziska pārslodze un ar to saistītās traumas vai, tieši pretēji, mazkustīgs dzīvesveids un ilgstoša atrašanās vienā pozā. Līdz ar to no muguras sāpēm nav pasargāti ne sportisti, ne tie, kas veic fizisku darbu un ceļ smagumus, nedz arī sēdoša darba darītāji. Lai gan sāpju cēloņi ir atšķirīgi, izpausmes mēdz būt visai līdzīgas: nepatīkamas, stipras sāpes, stīvums, kustību ierobežojumi. Gados vecāki cilvēki un tie, kuri ilgstoši sēž vai piedzīvo lielu fizisko slodzi, lielākoties izjūt sāpes jostas un krustu daļā. Savukārt spranda un kakla daļa biežāk sāp tiem, kuri ilgstoši lasa un raksta, skatoties uz leju, vai citā nemainīgā pozā sasprindzina kaklu.

Mugurkauls sastāv no vairāk nekā 30 skriemeļiem, tas ir sarežģīts locītavu mehānisms, kam nepieciešamas kustības, pretējā gadījumā locītavu saites kļūst stīvas. Bez tam no mugurkaula smadzenēm uz citām ķermeņa daļām stiepjas liels daudzums nervu, tāpēc nereti muguras sāpes var rasties arī neiroloģisku izpausmju dēļ, piemēram, iespiežot muguras nervus starp skriemeļiem. Lielākā daļa – ap 80% – muguras sāpju veidojas muskuļos, saitēs vai locītavās, tomēr 20% gadījumu to cēlonis var būt mugurkaula patoloģijas.

Nē – stresam!

Līdzīgi kā fiziska pārslodze, arī stress izraisa pārlieku muskuļu sasprindzinājumu, kas savukārt var novest pie muguras sāpēm. Stress ietekmē arī miega kvalitāti, jo sasprindzinājums naktī nepāriet, tāpēc arī ierastā gulēšanas poza pēkšņi var šķist neērta. Cilvēki nereti vainu par stīvu kaklu uzveļ gultai. Taču, pirms šķirties no iemīļotā spilvena vai matrača, ir vērts pārdomāt savu dzīvesveidu un godīgi atbildēt uz jautājumu – vai mani nekas nesatrauc? Ja ar domu spēku vien stresa likvidēšanai nepietiek, ir vērts iedzert kādu nomierinošu tēju – apiņus, piparmētras, melisu. Labs palīgs nervu sistēmas stiprināšanai ir arī B vitamīns. “No vienas tējas krūzes, protams, liela labuma nebūs – no stresa iespējams atbrīvoties, pārskatot ikdienas paradumus. Kādam palīdzēs pastaigas svaigā gaisā, meditācija, nomierinoša mūzika vai aromterapija, taču tie, tāpat kā tējas, ir tikai palīglīdzekļi – jāmeklē problēmas sakne. Ja bez redzama iemesla sāp mugura – meklējiet stresa cēloni,” aicina “Euroaptiekas” farmaceite.

Fiziskas aktivitātes – ar mēru!

Aktīvs dzīvesveids un pietiekams fizisku aktivitāšu daudzums mugurai un visam organismam nāks tikai par labu – par to šaubu nav. Tomēr jāatceras senā paruna – viss ir labs ar mēru. Stihiska pievēršanās sportam, cenšoties vienā reizē atgūt iekavēto, visticamāk, novedīs pie pārpūles un muguras sāpēm. Turklāt šāda neapdomīga fiziska slodze palielina dažādu traumu risku, un nepietiekama iesildīšanās var izraisīt mikrotraumas – saišu vai muskuļu plīsumus, par kuriem signalizēs asas, pēkšņas sāpes. Tas pats attiecas uz smagu fizisku darbu un smagumu celšanu, sevišķi cilvēkiem, kuri pie tā nav raduši. Arī smagumus celt ir jāmāk. “Ja gadījies gūt mikrotraumu, nāksies pāris dienas pavadīt guļus,” atzīst Ieva Zvagule. “Citādi kā ar miera palīdzību šādas kaites ārstēt īsti nav iespējams, lai gan simptomus atvieglot palīdzēs pretsāpju geli un ziedes.”

Sēdošs darbs – kustīgas pauzes!

Nepiemērota darba poza un ilgstošs sēdošs vai stāvošs darbs nepareizi noslogo vai pat pārslogo atsevišķas muskuļu grupas. Turklāt mazkustīgs dzīvesveids iet rokrokā ar vājiem muskuļiem, kas nespēj izturēt slodzi. No spēcīga plecu daļas sasprindzinājuma var sākt sāpēt galva, jo nenotiek pilna asinsapgāde un smadzenēm nepietiek skābekļa. Tāpat nepareizā poza var savilkt kādu muskuli, izveidojoties sāpīgam punktam. Tāpēc ieteicams pārliecināties, ka darbavieta ir pienācīgi sagatavota – galds un krēsls ir atbilstošā augstumā, ergonomiski un noregulēti atbilstoši jūsu vajadzībām. Laiku pa laikam ir arī jāizstaipās un jāizkustas! Noteikti ir vērts konsultēties ar fizioterapeitu, kurš ieteiks vienkāršus, darba pozā nodarbinātajiem muskuļiem piemērotus vingrojumus. Sēdoša darba darītājiem arī vajadzētu izvairīties no līdzīgas slodzes, kad iespējams izvēlēties pretējo, piemēram, izstaigāties, nevis pārvietoties ar auto pat nelielos attālumos.

Dzīvo veselīgi!

Palielināts ķermeņa svars mēdz būt vēl viens izplatīts iemesls, kas izraisa muguras sāpes, jo rada mugurai papildu slodzi. Tāpēc viens no veidiem, kā izvairīties no muguras sāpēm, ir veselīgs uzturs, kas nāks par labu visam organismam, un pietiekams fizisko aktivitāšu daudzums.

“Ja mugura sāp ļoti stipri vai ilgstoši, tad gan jāmeklē ārsta palīdzība,” uzsver „Euroaptiekas” farmaceite Ieva Zvagule. “Tāpat kā jebkura cita kaite, arī ielaistas muguras sāpes var kļūt hroniskas vai novest pie citām nepatīkamām sekām. Jāsaprot, ka sāpes nav pati problēma, tas ir tikai ķermeņa trauksmes signāls par to, ka kaut kas nav kārtībā. Ja skaidri zinām sāpju cēloni, varam mēģināt paši izvērtēt, vai ar pāris dienām gultā pietiks, lai tās pārietu, taču labāk uzticēties speciālistam, kurš noteiks, kas visefektīvāk palīdzēs: medikamenti, ārstnieciskā vingrošana, masāža, muguras stiepšana, teipošana, neirologa konsultācija vai citas darbības, lai mūsu stiprais balsts atkal būtu ierindā.”

Autors: Euroaptieka

 

Stingrāku Covid-19 ierobežojumu ieviešanai vienā brīdī varētu nākties izsludināt ārkārtējo situāciju!

Turpinot novērot epidemioloģisko rādītāju pasliktināšanos un ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu nepietikt, līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, aģentūrai LETA skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

“Tas, ko saka juristi, ir, ka oranžajā fāzē jau ar Covid-19 regulējumu nepietiek. Vienā brīdī, acīmredzot, ir jāiet atkal uz ārkārtējo situāciju,” sacīja ministre. 

Tas, kurā momentā būtu nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, būtu atkarīgs no ierobežojumu plašuma, jo Ministru kabinetam, neizsludinot ārkārtējo situāciju, ir noteikti ierobežojumi, “cik daudz tas var uzlikt” attiecībā uz cilvēku pārvietošanas brīvību, lai tas neietu pretrunā ar Satversmi, skaidroja ministre.

Epidemioloģiskie kritēriji, pēc kuru sasniegšanas tiktu spriests par papildu ierobežojumiem, ir saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 gadījumiem. Par papildu ierobežojumiem tiktu lemts, ja tas par 50% pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Tāpat viens no kritērijiem ir, ka stacionēto Covid-19 slimnieku skaits sasniedz 80% no slimnīcu kapacitātes. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.

“Pie tam tas, ko uzsver arī eksperti, ir, ka katrs rādītājs pats par sevi, ja tas tiek sasniegts, vēl nenozīmē, ka ir jāieslēdz ārkārtējā situācija, tas drīzāk tiktu vērtēts kombinācijā,” skaidroja ministre.

Kā vēstīts, ministri otrdien pieņēma Veselības ministrijas piedāvāto stratēģiju Covid-19 apkarošanā. Tā paredz četras riska kategorijas, no kurām pirmā ir viszemākā un ceturtā visaugstākā. Šobrīd esam trešajā riska kategorijā, skaidroja premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Plānā, kurā skaidrota ierobežojumu ieviešana pie konkrētiem saslimstības rādītājiem, ir izvirzīti jau iepriekšminētie trīs kritēriji, kas vainu atsevišķi vai arī kombinācijā ar citiem noved pie ceturtās riska kategorijas jeb ļoti augsta riska situācijas.

Plānots, ka, Latvijai nonākot augstākajā no četrām riska kategorijām, līdz ar citiem ierobežojumiem darbotos tikai pirmās nepieciešamības preču veikali, slēgtu izklaides vietas un tiktu ierobežoti veselības aprūpes pakalpojumi.

Plānā gan skaidrots, ka katrai riska pakāpei rekomendētie pasākumi netiek ieviesti vienlaicīgi, bet pakāpeniski, vadoties pēc faktoriem, kas ir vadošie konkrētajā situācijā.

Tiek norādīts, ka jebkura darbība jebkurā fāzē var tikt papildus ierobežota vai apturēta reģiona vai valsts mērogā, ja tiek konstatēta sakarība ar Covid-19 izplatības riskiem.

Tāpat tiek uzsvērts, ka plānā ir norādīti maksimālie risinājumi katrā riska fāzē, pirms šo risinājumu ieviešanas var tikt ieviesti starprisinājumi atbilstoši katras nozares plānotajiem pasākumiem.

Stingrāki ierobežojumi izglītībā un sportā! (+VIDEO)

Spēkā stājušies jauni ierobežojumi:

Video

Stils tavā kabatā un uz darba galda ar Kin Leaves!

Kin Leaves ir brends, kas ražo dekoratīvas aizsargplēves dažādām elektroierīcēm un ne tikai. Produktu klāstā ietilpst pasaulē visplašākais dažādu vinila skinu sortiments vienkopus. Mūsu produktam ir visdraudzīgākās cenas, tas ir visplānākais un tiek piegādāts pa pastu visā papsaulē bez papildus piegādes maksas. Aizsargplēves ir ražotas Latvijā!

blackberrycurve8900royalvintage_430

Kin Leaves ir ne tikai atraktīvs dizains, jo tas pasargā ierīci no ikdienas nolietojuma un izceļ tavu personību. Katrs skins ir izstrādāts, balstoties uz konkrēto iekārtas modeli. Laminētais pārklājums palielina skina izturību, turklāt Kin Leaves skini ir visplānākie pasaulē! Tie ir arī praktiski – ja ar pirmo mēģinājumu neesi īsti pareizi skinu pielīmējusi un tas nav līdz galam piespiests, plēve ir pietiekami elastīga, lai to noņemtu un pārlīmētu pareizi. Pēc noņemšanas tie neatstāj neglītus līmes traipus. Kin Leaves piedāvā draudzīgas cenas un piegādā skinus pa pastu visā pasaulē bez papildus piegādes maksas.

Iepazīsti skinu pasauli – kinleaves.com!

o_430

Stilistu ieteikumi: Kā šovasar atmodināt sievišķību?

Vieglāka un gaisīgāka apģērba izvēle vasaras sezonā ir gluži dabīga – vēlamies nomest kādu biezāku kārtu un beidzot sajusties brīvāk. Kopā ar siltākiem saules stariem arī mūsu ikdienā ienāk vieglums, zināms gaisīgums un siltums, kas ļauj nēsāt atvērtus apavus, kleitas un svārkus. Vasarai lieliski piestāv televīzijas sievietēm “STV Pirmā!”, kā arī iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” izaicinājums – ļauties sievišķībai un jūnijā 30 dienas tērpties svārkos un kleitās. Kā atmodināt sievišķību un izvēlēties tērpus savienojumus, kas īpaši aktuāli būs tieši šajā vasaras sezonā? Ieteikumos dalās stilistes Anita Altmane un Juliya Verbickaya. 

Krāsu spilgtums enerģijai un sievišķībai

Lai gan sievišķība un tās sajūta katrai ir sava, šovasar talkā nāks krāsas – tās dos krietnu devu enerģijas un palīdzēs atmodināt sievišķību. “Es ieteiktu beidzot pievērsties krāsām un mest kautrību pie malas, jo tas ir viens no elementārākajiem veidiem, kā paskatīties uz jau ierastajiem griezumiem un fasoniem – sameklēt tos košā vai jums neierastā tonī. Krāsa ir dzīvesprieks, optimisms un noskaņojuma atspulgs. Šovasar ārkārtīgi aktuāls ir dzeltenais, oranžais un visi zaļie toņi,” norāda stiliste un modes māksliniece Anita Altmane. Turklāt šīs sezonas krāsas iespējams apspēlēt jebkurā stilā, dodot plašu fantāzijas lidojuma aplitūdu no sportiska stila bombera tipa jakām līdz pat garām kleitām košās krāsās.

Romantiskie pasteļtoņi un stilu mikss

2020. gada vasaras sezonā dominē spilgtas krāsas, tomēr nekur nav pazuduši arī romantiksie un maigie pasteļtoņi, kas plaši pārstāvēti iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” veikalos. “Maigās toņu spēles miesas un pasteļu krāsas gammās izskatīsies sievišķīgi, atsvaidzinoši un eleganti. Šajā vasarā pārliecinoši var izvēlēties komplektu viena toņa ietvaros, piemēram, rozā, bēšas, salvijas, zaļas vai maigi zilas krāsas toņos,” stāsta Anita Altmane.

Savukārt Juliya Verbickaya uzsver dažādu stilu kombinēšanas nozīmi: “Lai izskatītos stilīgi un aktuāli šajā sezonā, tēla radīšanā neapstājieties ar viena stila drēbēm. Zīda kleitu miksējiet ar vīrieša stila žaketi vai oversize adītu džemperi, nevis ar apspīlēto jaciņu. Kleitas izskatīsies mūsdienīgāk kopā ar masīviem apaviem, nevis ar pareizām, klasiskām laiviņām. Tapāt neaizmirstiet par aksesuāriem – tie kopējam tēlam dod ļoti daudz! Nebaidāties eksperimentēt un improvizēt un iedvesmojieties no stilistiem, blogeriem un slavenībām!”

Kā atrast perfekto kleitu un svārkus?

Ja esat īstās kleitas un svārku meklējumos, kāroto būs iespējams atrast iepirkšanās un izklaides centrā “Akropole”. Tieši šeit pārstāvēti desmitiem labi zināmu un iecienītu, kā arī Baltijā nesen ienākušu zīmolu, kuru veikalos vasarā vērojamas kārdinošas atlaides. Tomēr ko vajadzētu ņemt vērā, meklējot savai personībai un aprisēm piemērotāko kleitu un svārkus?

“Protams, ir vispārīgi likumi – maza auguma dāmām nevajadzētu aizrauties ar ļoti gariem izstrādājumiem vai platāku gurnu īpašniecēm vienmēr labi izskatīsies A silueta svārki, tomēr katrai dāmai būs absolūti savs svārku vai kleitas garums un piegriezums, nav tāda viena un universāla visām. Es ieteiktu kleitas un svārku izvēli cieši saistīt ar ikdienas darba uzdevumiem, preferencēm un to, kā plānojat tos kombinēt ar pārējo garderobi,” aicina Anita Altmane.

Anitas ieteikumiem piekrīt arī Juliya, uzsverot, ka viss atkarīgs no garuma un figūras tipa. “Ja vēlaties augumu pagarināt un vizuāli izskatīties slaidāk, izvēlēties kleitas un svārkus ar augstu vidukli. Augumu pagarinās arī pārliekamās kleitas un svārki, kā arī drēbes ar šķēlumu. Visiem figūras tipiem piestāvēs tā sauktie pilsētas svārki, un lielu nozīmi koptēlam piešķirs arī pareizā apavu un aksesuāru izvēle,” norāda Juliya Verbickaya.

Lai piedalītos izaicinājumā “30 dienas svārkos vai kleitās”, kas šogad notiek jau ceturto gadu, ik dienu no 1. līdz pat 30. jūnijam, pirms došanās savās gaitās, nofotografē sevi un savu vasarīgo tērpu, bet bildi publicē Facebook vai Instagram, pievienojot tēmturi #STVUzvelcKleitu. Un iespējams tieši tu 1. jūlijā tiksi palutināta ar īpašu balvu – 100 eiro dāvanu karti no iepirkšanās un izklaides galvaspilsētas “Akropole”. Turklāt “Akropole” ir sarūpējusi arī simpātiju balvu – dāvanu karti 50 eiro vērtībā – uz to var pretendēt tās dāmas, kuras priecēs ar bildēm vasaras košajās kleitās vai svārkos, kas tapušas tieši iepirkšanās un izklaides centrā “Akropole”. 

 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: STV 

Stilists pierādīja, ka katra sieviete var izskatīties kā karaliene

Konstantīns Bogomolovs – talantīgs stilists un neaizvietojams mākslinieks no Rīgas. Savā modeļu skolā aicina pavisam parastas sievietes -no studentēm līdz pensionārēm – un kopā ar skolniekiem veido no viņām īstas skaistules. Viņš ne tikai vienkārši veido skaistumu, bet to veido no varones profesijas, rakstura un temperamenta,tajā viņam palīdz psiholoģija. Pēc stilista un skolnieku darba varone jūtas daudz pašpārliecinātāk un elegantāk kā īsta karaliene.  Avots: http://www.adme.ru/tvorchestvo-dizajn/stilist-pokazal-chto-lyubaya-zhenschina-mozhet-vyglyadet-kak-koroleva-1097060/ © AdMe.ru

Stilistes padomi: Rudens – ziemas tendences apģērbā un aksesuāros

Veiksmīgs individuālais stils, tas ir ne tikai virtuoza trendīgo lietu valkāšana, bet arī tas, kā apģērbs saskan ar tavu iekšējo pasauli un dzīvesstilu. Modes tendences nevajadzētu uztvert burtiski. Stiliste Agija Vismane iesaka veidot savu ekskluzīvo stilu, filtrējot to caur personīgo gaumes izjūtu un spēju apspēlēt modes jaunumus, izmantojot jau esošo bāzes garderobi. Tas ir galvenais priekšnoteikums, lai vienmēr izskatītos stilīgi. 

Tehnoloģiju un modes sinerģija atspoguļojas ne tikai inovatīvos un ilgtspējīgos materiālos, krāsās, bet arī dažādās viedierīcēs un aksesuāros, kas lieliski papildina kopējo tēlu. Pasākumu organizatore un viena no ģimenes restorāna Mr. Bunny Kitchen radītājām Ieva Koha-Zeltiņa, ļāvās stilistes pārvērtībām, kas pieskaņoja gan apģērbu, gan aksesuārus – Samsung Galaxy Flip4 viedtālruni, Galaxy Watch5 viedpulksteni un Galaxy Buds2 Pro bezvadu austiņas jaunajam rudens modes iznācienam. 

Krāsas

Šoziem modē būs aktuāli šokolādes toņi, kā arī zaļā, oranžā, gaiši zilā, rozā krāsa un, protams, Pantone krāsu institūta pasludinātā 2022. gada krāsa – Very Peri (violeta krāsa ar zilu nokrāsu un violeti sarkanu apakštoni). Trendīgajiem krāsu toņiem seko ne tikai modes industrija, bet arī tehnoloģiju giganti. Arī Samsung rudens sezonā pieskaņojis savas viedierīces jaunakajām tendencēm, piedāvājot viedtālruņus, viedpulksteņus un bezvadu austiņas Bora violetā krāsā.

Visas šīs krāsas ļaus izcelties un aukstajā sezonā apģērbā noteikti vērts izmantot arī balto krāsu, kas papildinās un uzturēs iekšējo harmoniju. Šie toņi izskatīsies aktuāli, veidojot kopējo tēlu gan maigajās tonalitātēs, gan spilgtajās versijās.

Siltums

Modes trends – adījumi. Ērti, silti, stilīgi! Tendence, kas aizsākās jau dažus gadus atpakaļ, un šobrīd uzņem straujus apgriezienus. Adīts var būt pilnīgi viss: svārki, kleita, džemperis, kostīms, sarafāns, balaklava vai šalle. Uzdrīksties un droši izmanto visdažādākās adīšanas tehnikas un rakstus vai ornamentus.

Garums

Maxi – apģērba garums, kuru vari valkāt kopā ar jebkuriem apaviem šajā aukstajā sezonā. Gari svārki, kleitas, platas bikses līdz zemei un mēteļi – tik aktuāls šis garums nav bijis sen! Tas ir gan stilīgi, gan praktiski, jo būsi siltumā šajā aukstajā sezonā. 

Kārtu kārtām

Apģērbu slāņošana īpaši aktuāla kļūst tieši ziemas sezonā. Tāpēc izmanto ne tikai klasisko paņēmienu, velkot vairākus apģērbus vienu virs otra, bet pievieno arī detaļas interesantākam koptēlam – šalles un lakatus ap kaklu vai vairākas jostas uz svārkiem vai biksēm. 

Akcenti 

Akcenti piešķir koptēlam noslēdzošo pieskārienu. Neatkarīgi no tā, vai tās ir smalkas rotaslietas, somiņa vai tādi aksesuāri kā viedtālrunis, visu iespējams pieskaņot kopējam tēlam. Pat tāds neliels sīkums kā viedtālruņa vāciņš vai siksniņa var kļūt par spilgtu aksesuāru, kas papildinās kopējo tēlu.

Šosezon līdzi ikdienas gaitās varēsi ņemt līdzi visu – tendences paredz, ka somiņai jābūt tādai, lai tajā ietilptu ikdienai nepieciešamās un vērtīgās lietas. Tāpēc pavisam miniatūrās somiņas nomaina vidēja vai liela izmēra somu modeļi, kuri būs cienīgi tavas garderobes sabiedrotie aktīvām dienām. Tajās būs vieta gan tehnoloģijām, gan nepieciešamajām lietām darbam un varbūt pat grāmatai vai jogas tērpam. Galvenais, lai tām ir elegants dizains un plecu siksna vai īsi rokturi. Taču, kā jau minēts iepriekš, modes tendences nevajag uztvert burtiski, tāpēc arī mazās somiņas joprojām ir klātesošas.

Fotogrāfijās ar Ievu Kohu-Zeltiņu izmantoti apģērbi no veikala iBlues (violetais tēls) un veikala Marella (gaišais tēls).

Stiliste Indra Salceviča iesaka: Neizmet! Dod apģērbam jaunu dzīvi (+VIDEO)

Kura gan no mums nav saskārusies ar mūžseno patiesību – skapis pilns, bet nav ko vilkt! Rokas tā vien sniedzas pēc jauna apģērba gabala, kas, visticamāk, gluži tāpat kā liela daļa citu kleitu, blūzīšu, svārku un citu apģērba gabalu tiks uzvilkts vienu vien reizi, lai pēc tam kopā ar pārējiem iegultu skapī uz ilgu laiku, cerot, ka gan jau kādreiz vēl noderēs.

Varbūt beidzot ir pienācis laiks sakārtot skapi, atvadīties no nederīgajiem apģērbiem un, tici vai nē, pat izveidot ko jaunu un noderīgu? Ko darīt ar skapī esošajiem, bet vairs neizmantotajiem apģērbiem un citiem tekstila izstrādājumiem, iesaka “Latvijas Zaļais punkts” kopā ar stilisti, modes blogeri, dzīvesstila žurnāla Morethansize.com izveidotāju Indru Salceviču. 

UZDEVUMS NR. 1 – GARDEROBES REVĪZIJA

Pirmais un svarīgākais solis ceļā uz sakārtotu un lietderīgu skapi – garderobes revīzija. Izšķiro drēbes, sakārto un atliec malā ziemas sezonas drēbes, bet vasaras sezonas drēbes rūpīgi pārskati. Esi kritiska! Visu, kas neder, ir nokalpojis vai nonēsāts, neatstāj skapī ar domu, ka kādreiz noderēs, bet gan atliec malā. Arī šiem apģērba gabaliem ir iespējams iedvest otro dzīvību jau tagad!

UZDEVUMS NR. 2 – DOD APĢĒRBAM JAUNU DZĪVI!

Tas, kas neder mums, noteikti var labi kalpot kādam citam vai arī iegūt jaunu formu un pielietojumu. Un te nu iespēju, ko darīt ar nevajadzīgo vai savu laiku nokalpojušo apģērbu un citiem tekstila izstrādājumiem, ir daudz un dažādu. Te daži piemēri.

Dārza svētku karodziņi. Lai arī šī vasara solās būt citāda, nekā ierasts, tas nebūt nenozīmē, ka jāiztiek bez svētkiem – jā, šaurākā lokā, bet ne mazāk svinīgiem un estētiski baudāmiem. Lai izgatavotu dārza svētku karodziņus, vari izmantot gan kokvilnas, gan sintētiskus audumus. Piegriez trijstūrīšus un pievieno lenti. To var nopirkt gatavu vai izgatavot, sagriežot audumu smalkākās strēmelēs. Indra, veidojot karodziņus, iesaka neaizrauties ar perfekcionismu. Šeit nav vajadzīgi tehniski risinājumi vai perfekti apšūtas malas, jo vēja pieskāriens tiem piešķirs dabiskāku un amizantāku izskatu. Turklāt šādi karodziņi dārzu vai pat telpu var izdaiļot visu vasaru, turklāt tos var pieskaņot gan pēc krāsas, gan stila, gan svētku tēmas. 

Vaska drāniņas. Neizmantotais apģērbs vai citi tekstila izstrādājumi lieliski noderēs vaska drāniņu izgatavošanai, kas palīdzēs saglabāt pārtikas produktus svaigus un neļaus tiem uzsūkt citu produktu aromātu. Turklāt vaska drāniņas būs lieliska alternatīva pārtikas plēvei, tās var izmantot atkārtoti, un tās ir ekoloģiskas. Lai pagatavotu vaska drāniņu, kā pamats būs nepieciešams kokvilnas audums un bišu vasks, bet precīzāk ar to izgatavošanas gaitu var iepazīties interneta dzīlēs, piemēram, šeit: 

Video

Galda salvetes. Kokvilnas un lina audums lieliski noderēs galda salvešu izgatavošanai. Sagriez audumu vēlamajā formā un piešuj gar malām mežģīnes. Tā iegūsi ne vien grezna izskata, bet arī unikāla dizaina galda salvetes. Turklāt tādā pašā veidā var pašūt unikālus dvieļus, kas noderēs gan virtuvē, gan vannasistabā. 

Virtuves vai grila cimdi. Vasara ir laiks, kad daudz uzturamies ārā, arī gatavojam zem klajas debess. Lielisks palīgs būs cimdi, kas ļaus noturēt karstus traukus un dažādus gatavošanas piederumus gan virtuvē, gan pie grila. Lai pagatavotu cimdus, tev būs nepieciešami daudz un dažādi audumi, ko izgriezt vēlamajā formā un sašūt kopā. Jo vairāk audumu būs, jo biezāks un karstumizturīgāks tiks radīts arī cimds. Un arī šeit var droši izpausties, šuves veidojot krustām šķērsām pāri visam audumam. 

Sedziņas ēdienu apklāšanai. Lielākas un mazākas, šaurākas un platākas sedziņas lieliski noderēs, lai apsegtu produktus, kas ļaus tiem ilgāk saglabāt siltumu. Tāpat šādas sedziņas-maisiņi lieliski noderēs arī termosiem. Audums atšķirībā no trauka vāka neļaus produktam norasot un kļūt mitram. 

Lupatu deķi. Dažādi audumi lieliski noder lupatu deķu izveidei, kas noderēs gan kā grīdas celiņi mājās, gan kā piknika vai sauļošanās sega. Viss, kas nepieciešams, ir smalkās strēmelēs sagriezti audumi un lielas adāmadatas vai tamboradata. Šādā veidā otro dzīvi var dot arī nolietotajiem dvieļiem, kas vairs nepilda ikdienas funkcijas, bet kā lupatu deķis izskatīsies lieliski!

Lupatu tehnikas jeb pečvorka (patchwork) segas. Ja tev patīk daudz sīku detaļu un laikietilpīgs darbs, vari pagatavot segu, izmantojot tehniku “lupatu pie lupatas”. No daudziem dažādiem auduma gabaliņiem iespējams izveidot segas ar košiem rakstiem un pat zīmējumiem. Šāda nodarbe varētu būt aktuāla topošajām māmiņām, kuras, gaidot savu mazulīti, pašas ar mīlestību var izveidot bērniņam unikālu sedziņu. 

Auduma maisiņi. Mūsdienās, kad arvien vairāk rūpējamies par dabu un apkārtējo vidi, ikdienā lieliski iederas dažādi auduma maisiņi, ko var pagatavot paša rokām. Tie noderēs gan iepirkumiem, gan ikdienas aktivitātēm. Ļaujies fantāzijai un radi savai personībai atbilstošu stila papildinājumu.

Apģērbs rotaļlietām. Kura gan bērnībā nav sapņojusi par skaistām drēbēm savām rotaļlietām? Drēbju šūšana savu bērnu rotaļlietām būs ne tikai labi pavadīts laiks un vērtīga apģērbu otrreizēja izmantošana, bet arī sagādās neviltotu prieku bērniem. Turklāt tā ir iespēja ļauties fantāzijai un, kļūstot par modes dizaineri, radīt mākslas šedevrus.

Nodošana tekstila konteineros. Ja nekas no minētā tevi tomēr neaizrauj vai arī nevēlies neko no tā darīt, tā vietā, lai nevajadzīgo apģērbu izmestu miskastē, nodod to speciāli paredzētajos konteineros. Paplašinot iespējas šķirot atkritumus, “Latvijas Zaļais punkts” sadarbībā ar vides apsaimniekošanas uzņēmumu SIA “Eco Baltia vide” Rīgā un Pierīgā izvietojis jau 20 specializētos konteinerus tekstila izstrādājumu šķirošanai, no kuriem seši atrodas pie RIMI veikaliem.  Šajos konteineros iedzīvotāji aicināti ievietot un nodot “jaunai dzīvei” nevajadzīgo apģērbu, apavus un citus tekstila izstrādājumus, tādējādi nodrošinot to atkārtotu izmantošanu, nevis nonākšanu kopējos atkritumos. Apģērbi tiek pāršķiroti, derīgie – sagatavoti atkārtotai valkāšanai, augstākās kvalitātes bērnu un jauniešu apģērbi – ziedoti organizācijai “Taureņa efekts”, bet kokvilnas un vilnas izstrādājumi – nodoti pārstrādei. Konteineros nedrīkst izmest tekstila izstrādājumus, kas izmantoti tīrīšanas darbos, bijuši saskarsmē ar ķīmiskām vielām (piemēram, autoservisu darbos, būvniecībā) vai ir slapji. Tāpat iedzīvotāji aicināti neizmest neizmazgātu apģērbu un citus atkritumus, lai nesabojātu pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai derīgos apģērbus.

Autors: Latvijas Zaļais punkts

13.05.2020.

Stilīgs un vienkārši lietojams tālrunis

Lai varētu baudīt lieliskas bezvadu mūzikas iespējas, jaunākie Walkman® sērijas tālruņi ir izmantojami kopā ar jaunajām Bluetooth austiņām HBH-DS205. Tālrunis apvieno vienkārši vadāmas mūzikas iespējas ar tālruņa funkcijām modernā neliela izmēra korpusā. Tas ir veidots, lai patiktu gan vīriešiem, gan sievietēm, kuri vēlas modernu neliela izmēra tālruni, kas par pieņemamu cenu nodrošina pilnīgas MP3 atskaņošanas iespējas.

w350_blue_200w350_black_headphones_200

Tikai 10 mm plānais tālrunis ir tik plāns, ka tas ērti ietilpst kabatā vai pat makā. Tā unikālais pārsegs aizsedz taustiņus un piešķir minimālisma sajūtu. Tālrunis ir pieejams ļoti modernās krāsās, ieskaitot elektro melnu ar oranžas krāsas akcentiem, tālrunis vienmēr būs īstajā vietā, vienalga, vai tas būs koncerts vai arī draugu tusiņš! 

untitled_200_02

Stilīgs un sievišķīgs NOKIA tālrunis

Telefonu izceļ arī neierasti risinājumi – tā dizainā izmantotas gaismu atstarojošas krāsas un koši, maināmi dažādu krāsu akcenti.

Tehnoloģiju ziņā Nokia 7500 Prism ietver visas galvenās mūsdienīgam cilvēkam nepieciešamās funkcijas. Telefonam ir 240×320 pikseļu ekrāns, kas ataino 16 miljonus krāsu.

Nokia 7500 Prism ir divu megapikseļu fotokamera, ar kuru var uzņemt augstas kvalitātes foto un video. Modelis var atskaņot mūziku deviņas stundas un saglabāt līdz pat 1500 dziesmām, ja papildus tiek pievienota 2 GB microSD karte.

Neskatoties uz visām tehnoloģiskajām iespējām, tas ir plāns un viegls – sver tikai 83 gramus. Runas laiks ir 2,8 stundas ar 10 stundu gaidīšanas režīmu. Tam ir arī GPRS un EDGE datu pārraide un tas ir būvēts uz populārākās S40 platformas. 

Arī tev ir iespēja šo tālruni iegūt savā īpašumā, nemaz netērējot līdzekļus un nedodoties uz veikalu – piedalies Cosmo konkursā un atmini, kas attēlots bildēs.

Nekavējies – dari to jau tagad, klikšķinot šeit!

nokia_prizm2_234

Stilīgs no konteineriem darināts mājoklis (+VIDEO)

Šis jaunais pāris nonāca pie secinājuma, ka viņi nevēlas plašu mājokli, jo necieš mājas darbus un papildus izdevumus. Viņi mīl vienkāršu dzīvi, tāpēc viņi no metāla konteineriem darināja šādu kompaktu un stilīgu mājokli. Šādu dzīvesveidu pāris piekopj jau 3 gadus, taču nu viņiem ir arī 2 mēnešus veca atvase!

Pāris atzīst, ka nākotnē, paplašinot mājas platību, viņi paliks pie šāda tipa mājokļa, jo uz mājas kopšanu ieekonomētais laiks ļaujot vairāk uzmanības pievērst ģimenei un attiecībām.

Video

Autors: Dieviete

Stilīgs mājoklis, kurš nemaz neatgādina pieticīgu minimālisma piekritēju mitekli! (+VIDEO)

Kirons un Natālija dzīvo satriecošā pilsētas industriālā stila niecīgajā mājā Oklendā, Jaunzēlandē. Pāris savu mājokli uz riteņiem, sauc par mazu savrupmāju, un viņiem taisnība! Šī mazā māja ir pilna ar greznām un gudrām dizaina iezīmēm, kuru dēļ dzīvošana šajā mājā ir sapnis.

Ar mīlestību pret ēdienu un ēdiena gatavošanu šī mazā māja ir radīta ar lielu un funkcionālu virtuvi, kā arī ar plašu atpūtas zonu un brīnišķīgu dārzu. Šī māja ir  piemērota esošajai pilsētas infrastruktūrai un var palīdzēt palielināt pilsētas blīvumu ar minimālu ietekmi uz vidi!

Video

Autors: Dieviete.lv

Stilīgie un ērtie boyfriend džinsi & kā tos nēsāt

 

MARIKA
telegraph.co.uk

Pieguļoši „skinny” tipa džinsi ar lēniem soļiem pamet modes lauciņa augšgalu. To vietā stājas nu jau kā must have katrā garderobē – boyfriend stila džinsi. Tie var būt platāki un šaurāki, ar augstu un ne tik augstu jostas vietu. Labākie džinsu ražotāji ir izveidojuši boyfriend džinsus, kuri piemēroti dažādām figūrām, lai tie lieliski izceltu, kas jāizceļ un noslēptu nepilnības. Turklāt tie var izskatīties super sieviešķīgi pie augstpapēžu kurpēm.

polo-x-xlarge_trans++4obmm3xmtqu-AUd5Ye4-uUv4adYu1PKtUsAoSrOux6Q
telegraph.co.uk
nat_hart-x-xlarge_trans++892Xjz2paybg-EH2sXm_yz9Sy497q27s2sjfJ2PuKbc
telegraph.co.uk

Lai izvairītos no tā, ka valkājot boyfriend stila džinsu bikses, Tu pazaudē vidukli, džemperi, blūzi vai T-kreklu liec bikšu iekšpusē. Īpaši, ja augšdaļā ir pieguļošs apģērbs. Lielisks veids kā izcelt savu siluetu ir bikšu apakšdaļu uzlocīt virs potītēm un uzvilkt augstpapēžu kurpes vai zābaciņus līdz potītēm. Šādā stilā lieliski izskatīsies arī kurpes ar biezu papēdi.

miroslava-x-xlarge_trans++yvqqdaiiBlGLVp0xA2aNHeb484tlyb8tqIXzScDXkVQ
telegraph.co.uk
main-x-xlarge_trans++5oQr65jGA-_LWQ3TZJaE0hnpWwVx1Rnm5_d3gzH5YW4
telegraph.co.uk

Sievišķīgākas vai meitenīgākas šāda stila bikses var padarīt jostiņas ar ziedu printu, un kā lielisks risinājums ir pietiekoši garš puķains lakatiņš, kuru var apsiet jostas vietā. Svarīga detaļa ir tā, ka „izdiluši” vai „ieplēsti” džinsi burtiski kliedz vārdu „tīnis”. Tādēļ esi ar šo piesardzīga. Viens ieplēsts celis vēl ir iespējams, tomēr, kas par daudz – tas par skādi. Nebaidies eksperimentēt – pie šādām biksēm un baltiem sporta apaviem, lieliski iederēsies un stilīgi izskatīsies pareiza garuma „smart style” žakete un rokassomiņa.

1

 

Stilīgie Electra un Montego pilsētas velosipēdi par lieliskām cenām!

Lai gan vasaras tveice aiz loga ir pierimusi, tas nenozīmē, ka velosipēdu sezona ir beigusies. Tieši otrādi – tavā rīcībā ir vismaz trīs lieliski, velobraukšanas piedzīvojumu pilni mēneši! Izbaudi skaisto atvasaru un gadalaiku maiņu ar stilīgu braucamo no veikala Velo City – tieši augustā tur pieejamas kārdinošas atlaides dažādiem velosipēdu modeļiem, tajā skaitā slavenību iecienītajiem Electra velosipēdiem.

 

Zīmols Electra ir radīts 1993. gadā Kalifornijā un šobrīd tie kļuvuši par populārākajiem atpūtas un dzīvesstila velosipēdiem ASV. Ja gribi braukt ar atpazīstamu velosipēdu, kurā apvienota augstākā kvalitāte un perfekta stila izjūta, tad izvēlies Electra! Zīmols ir radījis vairākas velosipēdu sērijas un arī tu noteikti spēsi atrast divriteni, kas būs kā radīts tieši tev. Izvēlies savu sabiedroto no sērijām Verse, Amsterdam, Ticino, Townie vai Cruiser! Daži no tiem ir apbrīnojami pievilcīgi savā vienkāršībā, savukārt citi iepriecina ar skaistiem un rotaļīgiem krāsu toņiem un dizaina elementiem. Katra radošā personība Velo City veikala piedāvājumā atradīs Electra velosipēdu savai gaumei, turklāt tie visi ir apveltīti ar plakanās pēdas tehnoloģiju fantastiskam komfortam un kontrolei. Dodies braucienā ar stilīgo Electra un gatavojies, ka apkārtējie to novērtēs! Ne velti Electra ir arī slavenību iecienītākais velosipēds – to izvēlas dziedātājas Pink, Mailija Sairusa, Hilarija Dafa, Dženifera Hadsone, sabiedrības dāma Parisa Hiltone un citas spožākās pasaules zvaigznes un stila ikonas.

To, ka Electra ir ne tikai velosipēds, bet pat īpašs dzīvesstils, pierāda fakts, ka Latvijā ir ap 3000 Electra velosipēdu braucēju un viņi visi ir kļuvuši par zīmola faniem. Jau ceturto gadu Latvijā notiek arī Electra velosipēdistu brauciens un tam sekojošā ballīte, kurā satiekas līdzīgi domājošie velomīļi. Šajos salidojumos ir pierādījies, ka spilgtie Electra riteņi ved spilgtas personības un katrs braucējs ir ar savu odziņu! Vienā no salidojumiem dalībnieki pierakstīja frāzes, kas raksturo Electra zīmolu un arī pašus velosipēdu īpašniekus. Viens no viņiem rakstīja: “Electra – mana mīla!” Šis teksts kļūst divtik patiess, ja velosipēdu salidojumā viens otru atrod jaunieši, kuri vēlāk apprecas. 17. augustā kāzas svinēs Beāte un Pēteris, kurus kopā saveda tieši Electra. Viņi satikās otrajā salidojumā, piedalījās arī trešajā, bet tikai nedēļu pēc ceturtā svinēs kāzas. 

Velo City veikalā tu vari izvēlēties arī Montego zīmola divriteņus. Montego dažu gadu laikā ir spējis kļūt par vienu no populārākajiem velosipēdu zīmoliem Nīderlandē, un ne velti. Montego galvenā ideja ir ražot kvalitatīvus un stilīgus velosipēdus, taču par draudzīgu un visiem pieejamu cenu. Katru gadu zīmols papildina divriteņu kolekcijas ar jaunām krāsām un stiliem, lai atspoguļotu aktualitātes un tendences velosipēdu dizainā. Ērts, stilīgs un pārliecinošs – tieši tāds ir tavs Montego velosipēds. Pirmo gadu arī Latvijā!

Elektriskie velosipēdi Latvijā vēl ir maz sastopami, taču pasaulē strauji gūst popularitāti. Tie ir vispiemērotākie braucējiem, kuriem ikdienā jāmēro lielāko attālumi un kuri vēlas izmantot videi draudzīgu pārvietošanās līdzekli. Velo City veikalā pieejami kvalitatīvie itāļu firmas Wayel velosipēdi, kas tevi pārsteigs ar nevainojamo kvalitāti un eleganto dizainu.

Nāc uz Velo City veikalu augustā, lai iegādātos pasaules iemīļotākos velosipēdus par fantastiskām atlaidēm!

www.velocity.lv

Stilīgi un silti vienlaikus

Izvēlēties cimdus no lielā piedāvājumu klāsta, kāds sastopams veikalos, var aizņemt daudz laika. Bet tas noteikti būs daudz vieglāk un ātrāk, ja zināsi, kāda auduma un veida cimdi šobrīd ir modē! Izlasi, kādus cimdus iesaka izvēlēties Cosmopolitan modes un skaistumkopšanas redaktore Dace Krieviņa – Bahmane. 

Ja nu gadījumā cimdu meklējumi tev vēl tikai priekšā, tad zini, ka šobrīd modē ir garie cimdi. Izvēlies garus cimdus, piesātinātos toņos. Šobrīd aktuāla ir ādas faktūra. Tādēļ, ja tev ir, piemēram, vilnas mētelis, pieskaņo tam garus, ādas cimdus. Tu būsi eleganta, seksīga un moderna! Lūk, daži piemēri:

Stilīgi rudenī! Zelta Zivtiņas modes tendences

Tajā ikviena stila piekritējs varēs rast jaukas idejas, kā šo rudeni padarīt vēl krāšņāku! Iepazīsties ar galvenajām modes tendencēm, bez kurām šoruden nu nekādi neiztikt!

 

ZZ Jana, personība ar neatkārtojamu stilu

  zz_jana_stils_copy_443

  • Janas stilu raksturo spilgtas krāsas, taču vienmēr pārdomāti to salikumi.
  • Šoruden īpaši nepieciešami atbilstoši aksesuāri – auskari, lakati, rokassprādzes – un "jo vairāk, jo labāk!"
  • Neskatoties uz to, ka rudens modes aktuālās tendences saistās ar tumšajiem toņiem: pelēko, melno, tumši zilo, plūmju, Jana ir uzticīga savam individuālajam stilam. Viņa sezonas aktuālos toņus vienmēr prasmīgi kombinē ar kādu spilgtu akcentu, piemēram, šoruden tik modīgo spilgti rozā.
  • Janai kājās ir supermodernie garie zamša zābaki. Tie ir šīs sezonas absolūts hīts, īpaši lillā, pelēkā, brūnā vai melnā krāsā.

ZZ Olga, labas gaumes pazinēja

  zz_olga_stils_copy_480

  • Olga vienmēr ir ļoti prātīga un gaumīga. Ja violeta mini kleita, tad noteikti arī violeti legingi.
  • Starp citu, legingi šoruden atgriežas modē pilnīgi jaunā kvalitātē: gan "slapjā efekta" auduma, gan ādas imitācijas, gan kokvilnas izpildījumā.
  • Kājās Olgai ir modernākās no modernajām – pilnās zoles platformu kurpes un sievišķīga, pīta "aploksnes" somiņa rudenīgās noskaņās, kas, protams, ir izvēlēta ļoti pārdomāti – pieskaņota Olgas "šokolādes" brūnajai matu krāsai.

ZZ Marija, dabīga šarma iemiesojums

  zz_marija_stils_copy_405

  • Marija ir zaļā dzīvesveida piekritēja un vienmēr to cenšas paust arī apģērbā.
  • Pat auskari ir ar vēstījumu, kas sastāv no burtu kombinācijas "l o v e".
  • Šoruden Marija dod priekšroku tik aktuālajai garajai tunikai ar lāpīta lācīša attēlu, kopā ar šaurām džinsu biksēm.
  • Šoruden modē ir 80. – to un 90. – to gadu stiliņš, tādēļ Marijai mugurā ir šaura džinsu jaciņa ar piespraustu "Vintage" stila brošu.
  • Brošas un nozīmītes vienmēr ir forši, jo tās papildina jebkuru jaciņu, padarot to vēl stilīgāku!

ZZ Alekss, stila anekdote

  zz_alekss_stils_copy_323

  • Aleksa stiliņš ir drusku nenopietns un, protams, ar humoru.
  • Viņam mugurā ir moderns T – krekls ar it kā uz kakla aiz šņorēm uzkarinātu kedu pāra apdruku.
  • Alekss dod priekšroku šobrīd tik aktuālajām 80. – to gadu stilā balinātajām džinsām un, protams, kediņas! Baltas? Kāpēc gan ne!

ZZ Makss, radoša šarma meistars

 zz_makss_stils_copy_409

  • Maksam patīk motosports, tādēļ viņš nereti izvēlas sportiska stila T – kreklus un tumšas, raupjas džinsas. Kā viņš pats saka, "tumšs apģērbs ir ne tikai stilīgs, bet arī praktisks, braucot ar motorolleri"
  • Maksa žakete ir gatavais meistardarbs, pat izskatās, kā paša šūta, jo veidota no dažādu audumu gabaliņiem un ar ielāpiem uz elkoņiem.
  • Šāda žakete šoruden puišu apģērbā ir īpaši aktuāla.

 

ZZ Oskars, sportiska dzīvesveida vēstnesis

  zz_oskars_stils_copy_451

  • Oskars ir skeiteru stila piekritējs un visu, kas nepieciešams stilīgai ikdienai, viņš komplektē no dažādu toņu un apdruku T – krekliem, kā arī aksesuāriem.
  • Piemēram, modīgā "beanie" cepure un izteiksmīgais pulkstenis ir absolūti "must have" elementi viņa ikdienas stilā.
  • Platās džinsu bikses ir gan stilīgas, gan ērtas, bet pats galvenais – daudzajās kabatās var salikt visu nepieciešamo un nenēsāt līdzi somu!
  • Kā stāsta pats Oskars: "Nereti aizmirstu, ka bez skeiteru apģērba veikaliem ir arī vēl citi!"

  zz_jauniesi_stils_copy_356

Zelta Zivtiņas modi konsultējusi stila eksperte Ieva Katana.

Stilīgi nieciņi Ziemassvētkos Tavām labākajām draudzenēm!

Krāsainas, sulīgas un glamūrīgas telefona somiņas un zeķītes, kas liks Tev atšķirties Ziemassvētku ballītēs! Somiņas izmērs paredzēts telefonam, lūpu spīdumam un vēl kādam niekam – viss kas nepieciešams ballīšu meitenei!

fiorucci1_200 ht_hollysockslht_200

Somiņas var iegādāties visos Tele2 veikalos Latvijā, lielakajos Narvesen veikalos Latvijā un lielakajos Capital veikalos Rīga.

fruttasweat_rangemaza_400_01

hang_tag_pom_pon_200_01 ponpond_range_200

  

hollichic_sfondo_400

 

Stilīgi jaunumi stilīgām meitenēm

Veikalos atradīsi apģērbus, kas radīti pēc aktuālajām sezonas tendencēm no Spānijas, Itālijas, Francijas un Lielbritānijas. Tā ir lieliska iespēja iegādāties interesantas, stilīgas un neatkārtojamas lietas, kas radītas tikai nedaudz eksemplāros. Ja esi nolēmusi aplūkot "Boheme" kolekcijas, sāc ar tikko atvērto "Boheme" veikalu Rīgā, Blaumaņa ielā 7!

otraa_200  tresaa_200  ceturtaa_200  piektaa_200

Stilīgas un jaunas austiņas – tieši tādas, kādas tu gribēji

Sony Ericsson BluetoothTM stereo austiņas HBH-DS980 ir aksesuārs, kura dēļ tevi pamanīs visi. Veidotas stilīgā kokogles krāsā, BluetoothTM stereo austiņas ir aprīkotas ar ekrānu, kurš redzams ir tikai tad, kad austiņas darbojas.

Taču izskats ir tikai viena no pozitīvajām īpašībām, kas šai lietai piemīt. Austiņas vienlaicīgi var izmantot ar vairāk nekā vienu ierīci. Jaunā vairākpunktu funkcija ļauj klausīties mūziku, kas glabājas datorā vai klēpjdatorā, kurš aprīkots ar BluetoothTM radiosavienojumu, un tajā pat laikā atbildēt uz zvaniem.

Austiņas ļauj sarunāties vai atskaņot mūziku līdz pat 6 stundām. Komplektācijā pieejamas trīs dažāda lieluma silikona austiņas, nodrošinot lietotājam piemērotu izmēru un formu.

hbhds980_400

1...606162...456Lapa 61 no 456

REDAKCIJAS IZVĒLE

POPULĀRIE RAKSTI

POPULĀRĀS KATEGORIJAS

© 2025 Dieviete