Sasniedzot 40+ vecumu, kad redze dabiski sāk novecot, nereti cilvēkiem nākas saskarties ar presbiopiju jeb vecuma tālredzību, kas apgrūtina iespēju saskatīt informāciju tuvumā. Tomēr tas nav vienīgais iemesls, kāpēc nepieciešams regulāri apmeklēt redzes speciālistu. Kļūstot vecākiem, palielinās iespēja saskarties ar acs spiediena izmaiņām un nopietnām acu saslimšanām, par kuru progresēšanu cilvēks pats var nenojaust. Plašāk par to, kāpēc, sasniedzot 40+ gadu vecumu, ik gadu jāpārbauda redze, stāsta “OptiO” optometriste Ināra Čipāne. 

Acu spiediens

Rūpējoties par redzes veselību un savu labsajūtu, nozīmīga loma ir acu spiedienam. Ikdienā cilvēki paši nevar izjust acu spiediena izmaiņas, taču tas var atstāt būtisku ietekmi uz redzes veselību – izraisīt redzes nerva šķiedru bojāeju, jeb glaukomu, kura progresējot var novest pie akluma. Acu spiediena normas robežas ir 10-20 mmHg. Acu spiedienu rada šķidrums, kas nepārtraukti cirkulē acī un to baro. Ja tas rodas par daudz vai nepietiekami aizplūst prom, acu spiediens paaugstinās. Pastiprināta uzmanība acs spiediena mērījumiem jāpievērš cilvēkiem, kam pirmās pakāpes radiniekiem ir bijusi glaukoma. Tāpat pārmērīgu šķidruma rašanos var vecināt paaugstināts asinsspiediens, cukura diabēts, vairogdziedzera un citas endokrīnās slimības, kas ietekmē asinsriti. 

Jāatzīmē, ka acs spiediena norma dažos gadījumos var atšķirties, jo to var ietekmēt radzenes biezums. Jo plānāka ir acs radzene, jo spiediena mērījumi ir zemāki, bet, ja radzene ir biezāka, iespējams augstāks spiediens par iekārtas noteiktajām normām. Plānāka radzene ir cilvēkiem, kam veikta redzes lāzerkorekcija, tāpēc individuālā spiediena norma ir zemāka. Veicot redzes pārbaudi optikā, optometrists spiediena mērīšanai izmanto tonometru, kas neskarot cilvēka aci var iegūt nepieciešamos mērījumus. Tāpat jāņem vērā, ka pārbaudes laikā speciālists vienmēr izjautā par iepriekšējām saslimšanām un iespējamiem faktoriem, kas varētu radīt spiediena izmaiņas. Gadījumos, kad uz redzes pārbaudi esat nolēmuši doties, lai veiktu tieši acs spiediena mērījumus, vizīti vēlams plānot no rīta, kad mērījumi būs precīzāki, jo spiediens diennakts laikā var būt mainīgs. 

Katarakta, glaukoma un makulas deģenerācija

Līdzīgi kā ģimenes ārsts, optometrists ir primārais redzes speciālists pie kura ir nepieciešams vērsties, ja ir novērotas sūdzības par redzes kvalitāti vai ir aizdomas par kādām ar redzi saistītām problēmām. Lai gan optometristi neveic acu slimību ārstēšanu, izmantojot modernas tehnoloģijas viņiem ir iespēja savlaicīgi pamanīt un diagnosticēt dažādas acu slimības. Šobrīd, “OptiO” veikalā Marijas ielā, pieejams plašs mūsdienīgu tehnoloģiju klāsts, kas vienkopus sniedz iespēju iegūt precīzus rādījums par redzes veselību. To vidū ir radzenes topogrāfs, kā arī Fundus kamera, kura sniedz iespēju dziļāk izpētīt acs struktūras – tīkleni, radzenes nerva disku un tīklenes asinsvadus.

Izmantojot Fundus kameru, Marijas ielas “OptiO” veikalā, ir iespēja laikus atklāt izmaiņas acs tīklenē, kas palīdz diagnosticēt tādas saslimšanas kā glaukoma, diabētiskā retinopātija, hipertenzija, makulas deģenerācija un citas. Mūža otrajā pusē visizplatītākās acu saslimšanas ir katarakta, makulas deģenerācija un glaukoma. Diemžēl pacienti paši nespēj pamanīt pirmos glaukomas simptomus.Sākotnēji slimība progresē lēni un neietekmē redzes asumu, bet pēc tam arvien straujāk, ja netiek laicīgi atklāta un ārstēta.

Makulas deģenerācija skar aptuveni 20% cilvēku, kuri sasnieguši 75 gadu vecumu, un regulāra kontrole palīdz konstatēt brīdi, kad nepieciešams uzsākt specifisku ārstēšanu. Tāpat arī jāņem vērā, ka acs lēcas apduļķošanās jeb katarakta visbiežāk skar tieši seniorus. Sasniedzot 70 gadu vecumu, tā tiek konstatēta teju pusei cilvēku. Tā kā kataraktas progresēšanas ātrums ir neparedzams, arī šajā gadījumā būtiski ir atklāt slimību laicīgi, lai pēc iespējas veiksmīgāk kontrolētu tās progresēšanu. 

Veicot redzes pārbaudi, optometristi veiks pilnu redzes pārbaudi, kuras ietvaros tiks novērtētas redzes funkcijas, acs struktūras, lai nepieciešamības gadījumā ieteiktu piemērotus redzes korekcijas līdzekļus. Tomēr, ja redzes pārbaudes laikā optometrists novēros acs struktūru izmaiņas, speciālists pacientu nosūtīs pie acu ārsta, lai veiktu padziļinātus izmeklējumus redzes veselības uzlabošanai un diagnostikai.

Savukārt, rūpējoties par senioru redzes veselību, līdz pat 2022. gada beigām, katru otrdienu “OptiO” veikalos senioriem pieejams īpašais piedāvājums – 30 eiro atlaide brillēm.

Bieži vien mainoties sezonai vai iestājoties aukstākam un mitrākam laikam, mēdzam izjust sāpes dažādās ķermeņa vietās, piemēram, muskuļos, locītavās un citur, kur senāk bijušas kādas traumas. Kāpēc gadalaikiem mainoties, cilvēki var izjust sāpes konkrētās ķermeņa daļās un kā rīkoties šādos gadījumos, skaidro “Veselības centra 4” ārsts traumatologs un ortopēds Edgars Svolaks un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

“Rudens ir tas laiks, kad visbiežāk praksē var dzirdēt pacientu sūdzības par sāpēm, kas var būt saistītas ar gadalaika un laikapstākļu izmaiņām. Ir daļa pacientu, kuriem šī problemātika atkārtojas katru rudeni un tas nesagādā pārlieku lielas bažas, taču ir arī pacienti, kas nedodas pie ārsta un nav motivēti problēmu risināt. Vēršanās pie ārsta vai farmaceita ir būtiska, jo neapdomāta rīcība ārstēšanās procesu var paildzināt,” skaidro “Veselības centra 4” ārsts traumatologs un ortopēds Edgars Svolaks. 

Kāpēc izjūtam sāpes gadalaikiem mainoties?

Galvenais iemesls ir izmaiņas atmosfēras spiedienā, kas visbiežāk novērojamas tad, kad mainās gadalaiki un kļūst aukstāks. Šajā laikā cilvēka ķermenis vairāk cenšas centralizēt asinsriti, kas nozīmē, ka visvairāk tiek apasiņota un sildīta organisma centrālā daļa – sirds, plaušas, aknas, nieres. Tā rezultātā dažādās locītavās, muskulatūras taukaudos un citās ķermeņa daļās ir lēnāka asinsrite, kas savukārt var izraisīt sāpes. Tās rodas, jo lēnās asinsrites dēļ attiecīgās daļas netiek apgādātas pietiekamā daudzumā ar asinīm, skābekli un barības vielām, kas nepieciešamas to pilnvērtīgai darbībai. 

Visbiežāk šīs sāpes var izjust gūžās, locītavās, potītēs, plecos un vietās, kur senāk bijušas traumas. Tie var būt, piemēram, kaulu lūzumi vai saišu plīsumi, jo tajās vietās jau ikdienā ir izmainīta asinsrite, kas laikapstākļu izmaiņu rezultātā pastiprinās. Ja sāpes ir ilgstošas un nepāriet tad, kad laikapstākļi un temperatūra ir nostabilizējusies, tas, iespējams, nav galvenais sāpju cēlonis. Tas var būt saistīts, piemēram, ar locītavu nodilumu, kas ir viens no izplatītākajiem ilgstošo sāpju cēloņiem. Locītavu nodilumu konstatē ārsts. Ilgstošas sāpes arī var būt saistīts ar locītavu iekaisumu.  

Vai tas skar visus cilvēkus?

Sāpes gada aukstajos mēnešos var saasināties ne tikai cilvēkiem, kuriem ir bijušas kādas traumas vai ir hroniskas saslimšanas, piemēram, artrīts, bet arī tiem, kuriem šādu problēmu iepriekš nav bijis. Visbiežāk šādu problemātiku var novērot cilvēkiem pēc četrdesmit gadu vecuma, jo šajā vecumā sāk parādīties pirmās kaulu padiluma pazīmes, kas ir stīvuma sajūta, grūtības kustēties, kā arī krakšķēšana. 

Kā rīkoties, lai izvairītos no šīm sāpēm? 

Kusties vairāk 

Ikviens preventīvi var uzlabot savu asinsrites cirkulāciju, piemēram, vairāk kustoties. Tā var būt skriešana vai aktīva pastaiga svaigā gaisā, vingrošana, kā arī riteņbraukšana. Šīs aktivitātes ir noderīgas, jo paātrina sirdsdarbību, kas savukārt labvēlīgi ietekmē asins cirkulāciju. 

Uzņem vitamīnus un minerālvielas

Viena no būtiskākajām minerālvielām ir magnijs, kas veicina normālu muskuļu un nervu sistēmas darbību, tādā veidā atslābinot muskulatūru un palīdzot mazināt sāpes. Tas arī palīdz uzturēt kaulu veselību, kas var aizkavēt nodiluma pāragru rašanos. Dienā pieaugušajiem ieteicams uzņemt 300 līdz 400 g magnija, un tas visvairāk ir tādos pārtikas produktos kā pilngraudu maizē, putrās, piemēram, auzu, kā arī spinātos, kartupeļos, žāvētos augļos un banānos. Ja magniju neizdodas uzņemt ar uzturu, to var uzņemt ar uztura bagātinātāju palīdzību. Aptiekās tas ir pieejams dažādās formās – putojošo tablešu, kapsulu vai šķidruma. Galvenā atšķirība ir uzņemšanas veidā – kādam ir vieglāk lietot kapsulas, kamēr kādam citam ērtāk to uzņemt šķidruma veidā. Bieži vien magniju saturošajos uztura bagātinātājos ir arī B grupas vitamīni, piemēram, B6 un B12, kas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu un atvieglo muskuļus. 

Lieto glikozamīnu un kolagēnu 

Glikozamīns cilvēka organismā atrodas visos audos, taču visvairāk tas sastopams locītavu skrimšļos. Tas sintezējas dabiski, taču, kad cilvēks kļūst vecāks, tas neveidojas tik daudz kā agrāk, tāpēc to nepieciešams uzņemt papildus. Aptiekās ir pieejami kompleksie uztura bagātinātāji, kuru sastāvā ir gan glikozamīns, gan kolagēns, kā arī C vitamīns, kas veicina normālu kolagēna veidošanos organismā, kas nepieciešams normālai kaulu un skrimšļu darbībai. Par piemērotāko uzņemšanas veidu ieteicams konsultēties ar farmaceitu. 

Kā rīkoties sāpju gadījumā?

Ierobežo kustības 

Kustības var palīdzēt sāpju laikā, taču speciālists vingrinājumus iesaka veikt, ja tas nesagādā vēl lielākas sāpes un vingrinājumu plāns ir iepriekš saskaņots ar ārstu. Savukārt cilvēkiem, kuriem sāpju slieksnis ir mazāks, nav ieteicams šajā laikā veikt pārāk straujas kustības vai pārslogot attiecīgās ķermeņa daļas, piemēram, nesot smagus priekšmetus vai aktīvi sportojot. 

Lieto sildošos līdzekļus

Šajā laikā var noderēt sildošo līdzekļu lietošana tajās vietās, kur tiek izjustas sāpes. Tie uzlabo asinsriti, sasilda un uztur muskulatūras temperatūru, kas var mazināt sāpes. Sastāvā parasti ir terpentīneļļa, paprikas un čili piparu ekstrakti, kā arī aktīvā viela kapsaicīns. Aptiekās šie līdzekļi pieejami gan ziedes, gan gēla formā. Farmaceite Zane Melberga vērš uzmanību, ka ar sildošo līdzekļu lietošanu jābūt piesardzīgiem, jo tie var izraisīt blakusefektus. Ja ziede uzklāta par daudz, tā var radīt kairinājumu un niezi. Par atbilstošākās sildošās ziedes vai gēla izvēli un lietošanu ieteicams konsultēties ar farmaceitu. 

Konsultējies ar ārstu 

Ja sāpes ir ilgstošas un traucē veikt ikdienas darbības, piemēram, mācīties vai doties uz darbu, svarīgi veikt izmeklējumus un noteikt sāpju cēloni. Kad sāpju cēlonis ir noteikts, ārsts sastāda atbilstošu ārstēšanas plānu. Reizēm tie var būt recepšu medikamenti, citreiz speciālas procedūras, piemēram, fizioterapija vai teipošana. 

2021. gada veiktajā “NielsenIQ” pētījumā “Euroaptieka” atkārtoti atzīta par populārāko aptieku tīklu Latvijā, iedzīvotājiem nodrošinot zemākās cenas. Vērtējot aptieku tīklu lojalitātes programmas, iedzīvotāji “Euroaptieka” lojalitātes programmu “Medus karte” atzina par pievilcīgāko starp visiem aptieku tīkliem. 

Bronhiālā astma ir hronisks elpceļu iekaisums – to nevar izārstēt, taču tās simptomus var kontrolēt. Tiesa, astma mēdz arī saasināties, tādēļ ir svarīgi sadarboties ar savu ārstu un farmaceitu, lai sekotu pazīmēm un pēc vajadzības pielāgotu ārstēšanu.

Kā izpaužas saasinājums?

“Astmas saasinājums ir stāvoklis, kad elpceļi sašaurinās, iekšējie elpceļi iekaisuma dēļ uztūkst un var radīt gļotainus izdalījumus jeb krēpas,” skaidro “Mēness aptiekas” farmaceite Linda Fevraļeva un piebilst, ka šis process apgrūtina elpošanu, izraisa klepu, svilpojošu skaņu (sēkšanu) izelpojot, un elpas trūkumu. Raksturīgākie astmas simptomi katram var atšķirties, lēkmes var būt retas un simptomi parādīties noteiktos laikos, piemēram, vingrojot. Dažam astmas diagnoze neietekmē ikdienas gaitas, tomēr citam tā ir nopietna problēma, kas traucē ikdienas aktivitātēm un var izraisīt pat dzīvībai bīstamas lēkmes.

Tipiskie astmas simptomi

• Elpas trūkums
• Spīlēšanas sajūta vai sāpes krūtīs
• Sēkšana izelpojot (bieži sastopama astmas pazīme bērniem)
• Miega traucējumi, ko izraisa elpas trūkums, klepus vai sēkšana
• Klepus vai sēkšanas lēkmes, ko pasliktina elpceļu vīruss, piemēram, saaukstēšanās vai gripa

Kas liecina par to, ka astma progresē

• Astmas simptomi parādās biežāk un tie ir apgrūtinošāki
• Samazinās plaušu tilpums ko diagnosticē veicot spirometriju
• Nepieciešamība biežāk lietot ātrās palīdzības inhalatoru

Dažiem cilvēkiem astmas simptomi pastiprinās noteiktās situācijās:

– fizisko aktivitāšu izraisīta astma, kas var būt vēl izteiktāka, ja gaiss ir auksts un sauss;

– arodastma, ko izraisa kontakts ar alergēniem darba vietā, piemēram, ķīmiskie izgarojumi, gāze, putekļi;

– alerģijas izraisīta astma, ko izraisa gaisā esošās vielas, piemēram, ziedputekšņi, pelējuma sporas, tarakānu izkārnījumi vai mājdzīvnieku izdalītas ādas daļiņas (mājdzīvnieku blaugznas).

Kad vērsties pie ārsta

Smagas astmas lēkmes var būt dzīvībai bīstamas. Izrunājies ar savu ārstu, lai noskaidrotu, kā rīkoties, ja simptomi pasliktinās, un kad nepieciešama medicīniskā palīdzība. 

Astmas pazīmes, kad nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība ir:

• pēkšņs elpas trūkums vai sēkšana;
• nav uzlabojumu pat pēc inhalatora lietošanas;
• smags elpas trūkums, veicot minimālu fizisko aktivitāti,” skaidro farmaceite.

Kad jāsazinās ar savu ārstu?

• Ja ir aizdomas par astmu, jo bieži ir klepus vai sēkšana, kas ilgst vairāk nekā dažas dienas, vai novērotas citas astmas pazīmes vai simptomi. Astmas agrīna ārstēšana var novērst elpošanas orgānu, tai skaitā plaušu bojājumus, un palīdzēt novērst stāvokļa pasliktināšanos laika gaitā.
• Astmas kontrolei pēc diagnozes noteikšanas. Ja tev ir astma, sadarbojieties ar savu ārstu un farmaceitu, lai to kontrolētu! Rūpīga ilgtermiņa kontrole palīdz justies labāk katru dienu un var novērst dzīvībai bīstamu astmas lēkmi.
• Ja astmas simptomi pastiprinās. Nekavējoties sazinies ar savu ārstu, ja jūti, ka zāles nemazina simptomus, vai ja tev biežāk jālieto inhalators!

Nepārsniedz izrakstīto zāļu devu, iepriekš nekonsultējoties ar ārstu, jo pārmērīga astmas medikamentu lietošana var izraisīt blakusparādības un pasliktināt stāvokli.

• Lai pārskatītu ārstēšanas plānu. Astma ar laiku mēdz mainīties, tāpēc ir svarīgi regulāri apmeklēt ārstu, lai pārrunātu simptomus un veiktu nepieciešamās korekcijas terapijā.

Astmas profilakse ir iespējama!

Lai gan astmu nav iespējams izārstēt, tomēr var darīt diezgan daudz, lai kontrolētu astmas simptomus un novērstu lēkmes. Vispirms būtu vēlams noskaidrot, kas tieši izraisa klepu, sēkšanu, elpas trūkumu. 

1. Nosaki astmas izraisītājus

Ir vairāki iemesli, kas var izraisīt astmas saasinājumu. 

• Gaisa piesārņojums
• Alerģijas
• Auksts gaiss
• Saaukstēšanās vai gripas vīruss
• Fiziskās aktivitātes
• Sinusīts
• Smēķēšana
• Smaržas

Ir svarīgi iemācīties identificēt astmas izraisītājus un no tiem izvairīties. Kā to izdarīt? Seko līdzi astmas simptomiem un pieraksti tos dienasgrāmatā vairāku nedēļu garumā. Pieraksti jāveic detalizēti, ietverot gan informāciju par vidi, gan savu emocionālo stāvokli, jo arī stress var būt pie vainas. Pēc astmas lēkmes, pārskati dienasgrāmatu, lai salīdzinātu un izvērtētu, kas to būtu varējis izraisīt. Daži izplatīti astmas izraisītāji, piemēram, pelējums, ne vienmēr ir acīm redzams. Jautā ārstam par testiem alergēnu identificēšanai, lai apstiprinātu savus novērojumus vai atklātu neredzamos izraisītājus.

Ja ir slodzes izraisīta astma, plānojot intensīvu treniņu vai vingrošanu aukstā, mitrā vai sausā gaisā, veic piesardzības pasākumus, lai novērstu astmas lēkmi. Svarīgi ir ievērot ārsta ieteikumus par astmas kontroli, piemēram, pirms treniņa lietot astmas inhalatoru, kas palīdz bronhu paplašināšanai.

2. Izvairies no alergēniem

Ja ir alerģija un astma, svarīgi ir izvairīties no alergēniem. To iedarbība, sevišķi, ja tā ir regulāra, var palielināt iekaisumu elpceļos, paaugstinot astmas lēkmes iespējamību.

3. Izvairies no dūmiem

Dūmi un astma ir slikta kombinācija. Ierobežo atrašanos jebkādos dūmos, tostarp tabakas, vīraka, sveču, ugunskura, pirotehnikas. Neļauj citiem smēķēt sava tuvumā, mājā vai automašīnā un izvairies no sabiedriskām vietām, kur tas ir atļauts. Ja tu smēķē, atrodi iespēju atmest. Smēķēšana vienmēr pasliktina astmas simptomus.

4. Uzmanies no saaukstēšanās vai gripas

Saaukstēšanās un gripas vīrusi ir vieni no biežākajiem astmas uzliesmojuma cēloņiem, īpaši maziem bērniem. Regulāri lietotie astmas kontroles medikamenti var nespēt atvieglot saaukstēšanās vai gripas ietekmētus astmas simptomus. Elpceļu infekcijas izraisīti astmas saasinājumi var ilgt no vairākām dienām līdz nedēļām.

Lai arī nav droša veida, kā pasargāt sevi vai savu bērnu no saaukstēšanās vīrusiem vai gripas, veicot dažus profilaktiskus pasākumus, iespējams mazināt risku saslimt.

• Katru gadu vakcinējies pret gripu
• Izvairies no saskares ar ikvienu, kas ir inficējies
• Regulāri mazgā rokas
• Ievairies pieskarties acīm, degunam, mutei, ja rokas nav nomazgātas
• Neaizdod savu inhalatoru kādam citam, nedalies ar personīgajiem higiēnas priekšmetiem
• Vīrusa slimību uzliesmojumu laikā publiskās vietās valkā sejas masku 

5. Samazini alergēnu iespējamību dzīvesvietā

Neatkarīgi no tā, vai esi mājās, darbā vai ceļojumā, ir veidi, kā rīkoties, lai alerģiska reakcija neizprovocētu astmas lēkmi. Neuzturies vidē, kur ir dūmi vai atļauts smēķēt. Viesnīcā rezervē nesmēķētāju numuru. Ja vien iespējams, ceļojot ņem līdzi savu gultas veļu un spilvenu, jo īpaši, ja viesnīca piedāvā tikai spalvu vai dūnu spilvenus un segas. Tajos var mitināties putekļu ērcītes, kas ir viens no galvenajiem alerģiskas reakcijas izraisītājiem.

Aprunājies ar savu ārstu un farmaceitu par preparātiem, kas varētu mazināt alerģijas simptomus – tiem būtu jābūt gan mājas, gan ceļojumu aptieciņās. Iespējams, būs gana ar kādu bezrecepšu antihistamīnu līdzekli. Tādā gadījumā farmaceits ieteiks ērtāko un piemērotāko zāļu veidu, kam vajadzētu būt pa rokai līdz ar astmas medikamentiem. 

6. Savlaicīgi vakcinējies 

Katru gadu vakcinējies pret gripu, lai pasargātu sevi no slimības, kuras sekas var būt astmas saasinājums (un ne tikai). Astma palielina gripas komplikāciju, piemēram, pneimonijas, iespējamību, un tās dēļ var nonākt arī slimnīcā. Ikvienam, kurš vecāks par 19 gadiem, reizi 5–10 gados jāsaņem pneimokoka vakcīna, jo astmas pacientiem ir arī lielāka iespēja saslimt ar pneimokoku izraisītu pneimoniju, kas ir izplatīts bakteriālās pneimonijas veids. Tāpat jāatceras laikus saņemt kombinēto vakcīnu, kas pasargās pret stingumkrampjiem, difteriju un garo klepu. Protams, ka astmas, (un arī citiem hronisko slimību pacientiem) īpaši rekomendējama arī vakcinācija pret Covid-19.

7. Apsver specifisko imūnterapiju ar alergēnu

Ja ārsts konstatē alerģiju, imūnterapija var palīdzēt novērst astmas lēkmes, kā arī astmas saasinājumus. Veicot specifisko imūnterapiju, ārsts ievada alergēnu injekcijas veidā. Laika gaitā organisms var “pierast” pie alergēna un vājāk uz to reaģēt, tādā veidā palīdzot mazināt arī astmas lēkmes.

8. Lieto astmas medikamentus, kā norādīts

Medikamenti astmas ārstēšanai ir paredzēti, lai novērstu simptomus un lēkmes, tādēļ lietojami katru dienu, pat ja simptomu nav. Zāles samazinās iekaisumu elpceļos un kontrolēs astmu, tāpēc ir mazāka iespēja, piedzīvot lēkmi. Ja traucē blakusparādības, kas gan saistībā ar astmas kontroles medikamentiem ir retas, konsultējies ar savu ārstu par terapijas maiņu. 

Iegādājoties zāles, pārrunā ar farmaceitu, vai ārsta norādījumi ir saprasti, kā arī informē ārstu un farmaceitu par citām zālēm, kuras lieto. 

9. Pārliecinieties, vai medikamentus lieto pareizi

Ārsts, izrakstot valsts daļēji apmaksātos medikamentus, receptē norāda aktīvo vielu. Kompensējamais medikaments, ko farmaceits aptiekā izsniegs, iespējams, no reizes uz reizi var mainīties. Proti, tiem var būt dažādi ievadīšanas veidi, tie var būt gāzes vai pulverizatora dozatoros, var būt vēlama krājtelpa vai arī tie būtu lietojami arī bez tās. Ja vien ārsts nav izrakstījis konkrētu medikamentu, kura lietošanu esi apguvis ārsta vadībā, vaicā padomu farmaceitam, kurš palīdzēs apgūt jauno zāļu lietošanu vai arī pārliecināsies, ka esi labi sapratis ārsta rekomendācijas. 

Ja ārsta izrakstītā astmas inhalatora sastāvā ir hormoni (glikokortikosteroīdi), pēc katras ieelpošanas reizes tie nonāk mutes dobumā uz gļotādas un zobiem. Šī iemesla dēļ mutes dobumā var attīstīties infekcija – piena sēne -, par ko liecina dzeltenīgas vai krēmkrāsas čūliņas uz gļotādas virsmas. Tāpēc pēc inhalatora lietošanas ieteicams mutes dobumu izskalot ar ūdeni vai pēc katras zāļu lietošanas iztīrīt zobus.

10. Ievēro savu astmas rīcības plānu

Lieto zāles, pat ja jūties labi. Vienmēr līdzi nēsā inhalatoru. Ja novēro simptomus, pārbaudi savu terapijas plānu, lai nekļūdītos zāļu lietošanā. Lēkmes laikā zināsi, kuras zāles palīdzēs un kad ir pienācis laiks piezvanīt ārstam.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Sastopoties ar diagnozi cukura diabēts, rodas daudz jautājumu gan par pašu slimību, gan uzturu, gan ieradumiem, kas, iespējams, būs jāmaina vai jāpielāgo. Šīs atbildes ir informatīvas ikvienam mūsu sabiedrībā. “Labi, ka pacienti uzdod jautājumus. Tā ir iespēja uzzināt vairāk, lai slimību varētu labāk izprast, kontrolēt un ar to sadzīvot,” saka endokrinoloģe, medicīnas zinātņu doktore Indra Štelmane. „Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone sīkāk raksturo, uz kuriem jautājumiem atbildes rodamas kopā ar farmaceitu. 

Vai 2. tipa cukura diabēts var pāriet 1. tipa cukura diabētā?

Šāds jautājums droši vien ienāk prātā ne vienam vien 2. tipa cukura diabēta pacientam, īpaši, ja diabētu ārstē ar insulīnu vai arī tas tiek ieteikts. Īsā atbilde – nē. 

1.tipa cukura diabēts un 2.tipa cukura diabēts ir atšķirīgas slimības. 1.tipa diabēts ir autoimūna slimība, kur autoimūna procesa rezultātā ir gājušas bojā aizkuņģa dziedzera šūnas, kas ražo insulīnu. Šī slimība visbiežāk skar bērnus, jauniešus un jaunus cilvēkus, tomēr ar to var saslimt arī jebkurā vecumā. 1. tipa diabētu ārstē tikai ar insulīna injekcijām. 

2. tipa diabēts – visbiežāk sastopamā diabēta forma – rodas insulīna rezistences dēļ. Insulīna rezistence ir audu nejutīgums pret insulīnu. Tas nozīmē, ka organisma šūnas nespēj insulīnu atbilstoši izmantot un glikoze asinīs paaugstinās. Insulīna rezistenci var mazināt, samazinot lieko svaru, ar veselīgu uzturu, aktivizējot dzīvesveidu. Taču vairumam 2. tipa diabēta pacientu ir nepieciešami arī medikamenti glikozes līmeņa normalizēšanai. Visbiežāk slimība skar pieaugušos un vecāka gadagājuma cilvēkus, taču pēdējos gados – arī mazaktīvus bērnus ar lieko svaru.  

Ja aizkuņģa dziedzeris izsīkst un ražo arvien mazāk insulīna, pienāk brīdis, kad arī 2. tipa diabēta ārstēšana papildināma ar insulīna injekcijām. Secinājums – 2. tipa cukura diabēts nevar pāriet 1. tipa cukura diabētā. Tiesa, mēdz būt gadījumi, kad slimības atklāšanas laikā nevar precīzi noteikt, kāda tipa cukura diabēts tas ir, jo slimības sākumā sūdzības un pazīmes ir vienādas. Piemēram, uzskata, ka tas ir 2. tips, tomēr pēc neilga laika diagnozi izdodas precizēt. Var būt arī otrādi – ir noteikta 1. tipa cukura diabēta diagnoze, taču vēlāk noskaidrojas, ka tas ir 2. tipa cukura diabēts. 

Kā zināt, cik daudz liekā svara vajadzēs mazināt, lai uzlabotu veselību?

Svaru mazināt nav sarežģīti, taču šo samazinājumu mēdz būt grūti saglabāt. Vislabākie un noturīgākie rezultāti ir, ja svaru mazina lēni un pakāpeniski. Speciālisti iesaka gada laikā zaudēt 10–15 % liekā svara. Piemēram, ja svars ir 90 kg, tad gada laikā ieteicams zaudēt 9–13 kg. Tā katru gadu, līdz sasniegts vēlamais vai optimālais svars. 

Lai mazinātu svaru, ieteicams izvērtēt un pārskatīt ēdienkarti, samazināt uztura apjomu un veikt vairāk fizisko aktivitāšu. Uzturam jābūt veselīgākam un sabalansētam, savukārt fiziskām aktivitātēm jākļūst par dzīvesveidu, nevis īslaicīgu pasākumu. Tikai tad rezultāts būs noturīgs. 

Asins analīžu rezultāts uzrāda paaugstinātu triglicerīdu līmeni. Ko tas nozīme un vai to var normalizēt, nelietojot medikamentus?

Asinīs cirkulē divas galvenās taukvielas: holesterīns un triglicerīdi. Triglicerīdi ir izplatītākais tauku veids organismā. Tie ir nepieciešami, taču pārmērīgā daudzumā var būt kaitīgi un palielināt sirds slimību risku. Triglicerīdus uzņem galvenokārt ar uzturu – sviests, cūku tauki, transtaukskābes. Arī augu un zivju eļļas ir triglicerīdi. Tātad, gan “veselīgie”, gan “neveselīgie” tauki paaugstina triglicerīdu līmeni (“neveselīgie” – vairāk). Arī rafinēti, vienkārši ogļhidrāti, balto miltu produkti un alkohols var palielināt triglicerīdu līmeni asinīs. Triglicerīdu līmeni asinīs paaugstinās arī pārmērīga fruktozes uzņemšana –  ar fruktozes kukurūzas sīrupu vai agaves sīrupu tiek saldināti dzērieni un produkti, arī augļi satur daudz fruktozes, tāpēc iesaka katru dienu apēst ne vairāk kā 2-3 augļu porcijas. 

Apēdot vairāk kaloriju nekā nepieciešams, tās tiek uzglabātas triglicerīdu formā. Ja nepieciešams, vēlāk organisms tās var izmantot enerģijas iegūšanai. 

Asinīs triglicerīdiem nevajadzētu būt vairāk kā 1,7 mmol/l. 

Lai samazinātu triglicerīdu līmeni asinīs, liela loma ir dzīvesveidam – svara mazināšanai, fizisko aktivitāšu palielināšanai un izmaiņām uzturā. Mazāk jālieto rafinētie un vienkāršie ogļhidrāti – saldumi, cukurs, balto miltu produkti, jāsamazina taukvielu uzņemšana, jāierobežo piesātinātie tauki, palielinot uzturā omega-3 taukskābju un šķīstošo šķiedrvielu apjomu. Omega-3 taukskābes atrodamas zivīs – sardīnēs, tuncī, skumbrijā un lasī. Augu izcelsmes omega-3 taukskābes ir linsēklu eļļā, valriekstos, kaņepēs, olīveļļā. Zivis uzturā būtu jālieto vismaz divas reizes nedēļā, savukārt linsēklas var pievienot biezpienam, putrām, brokastu pārslām. 

Vai kafija satur ogļhidrātus un vai tā var paaugstināt glikozes līmeni asinīs?

Kafija satur kofeīnu, kas ietekmē organismu dažādos veidos. Standarta krūze filtrētas kafijas (240 ml) satur aptuveni 96 miligramus kofeīna, espreso porcijā (30 ml) tā ir aptuveni 63 miligrami. Kofeīns stimulē smadzeņu darbību un paātrina vielu maiņu, un tas paaugstina arī glikozes līmeni asinīs (ja vien to jau nav izdarījis pievienotais cukurs un piens), jo veicina glikogēna atbrīvošanos no rezervēm aknās. Saprotams, ka glikozes paaugstināšanās ir atkarīga no izdzertās kafijas daudzuma un stipruma. Jāņem vērā, ka glikozes kāpumu var radīt arī pārējie kofeīnu saturošie dzērieni, piemēram, tēja (izņemot zāļu tējas), daži enerģijas dzērieni. Arī kola un šokolāde satur kofeīnu, taču mazāk. Glikozes paaugstināšanās, lietojot šos produktus, gan būs saistīta ar ievērojamo cukura daudzumu tajos.

Tomēr pilnībā no kafijas arī nav jāatsakās. Lūk, kāds varētu būt risinājums!

• Izvēlēties bezkofeīna kafiju – tajā ir tikai 2–3 miligrami kofeīna, taču ir saglabājusies lieliska kafijas garšas buķete. Var veidot arī bezkofeīna un parastas kafijas maisījumu dažādās proporcijās, piemēram, 50/50.
• Dzerot brokastīs īstu kafiju, vajadzētu padomāt par nelielu fizisku slodzi – pastaigu vai kāda mājas darba veikšanu pēc brokastīm.  Tas pazeminās glikozes “pīķi”. Turpretī, ja lietojat īsas vai ātras darbības insulīnu pirms maltītēm, iespējams palīdzēs dažas papildu insulīna vienības pirms kafijas dzeršanas.  
• Ja šķiet, ka kafija negatīvi ietekmē glikozes līmeni asinīs, samaziniet kafijas uzņemšanu līdz  240–300 mldienā.
• Baltas un saldas kafijas mīļotāji piena vietā var izmēģināt auzu, mandeļu vai sojas pienu, savukārt cukura vietā – kādu no bezkaloriju saldinātājiem.

Vai maltītes ogļhidrātu aprēķinā ir jāiekļauj šķiedrvielas?

Jautājums, vai maltītes ogļhidrātu aprēķinā iekļauj šķiedrvielas (MV – maizes vienībās) ir aktuāls cilvēkiem ar 1. tipa cukura diabētu un tiem, kuri pirms maltītēm ievada īsas vai ātras darbības insulīnu, lai aprēķinātu ievadāmā insulīna devu attiecīgai ēdienreizei. 

Kā zināms, šķiedrvielas (balastvielas) gremošanas traktā netiek sašķeltas un sagremotas. Tās pašas par sevi neietekmē glikozes līmeni asinīs. Ja vienā porcijā ir vairāk nekā 5 g šķiedrvielu, tad kopējais ogļhidrātu daudzums maltītē ir jāsamazina par attiecīgo šķiedrvielu daudzumu (gramos). 

Tiem, kuri ir īpaši jutīgi pret insulīnu, ieteicams pirms MV aprēķina kopējo ogļhidrātu daudzumu samazināt par attiecīgo šķiedrvielu daudzumu (g) pat tad, ja vienā porcijā ir mazāk nekā 5 g šķiedrvielu. 

Kad var uzskatīt, ka galvassāpes ir diabēta dēļ?

Diagnoze cukura diabēts nenozīmē to, ka jācieš arī no galvassāpēm. Taču galva mēdz sāpēt saistībā ar glikozes svārstībām asinīs. Pēkšņas galvassāpes var signalizēt par to, ka glikozes līmenis ir ārpus vēlamā normas intervāla. Jo biežāk glikozes līmenis svārstās, jo biežākas var būt galvassāpes. Tās pazūd, tiklīdz glikozes līmenis normalizējas.

Domājams, ka galvassāpes saistītas ar glikozes svārstību izraisītām  hormonu epinefrīna un norepinefrīna izmaiņām. Tātad galvassāpes diabēta gadījumā ir sekundāras un saistītas ar hormonālām izmaiņām.   

Galvassāpes paaugstināta glikozes līmeņa gadījumā sākas pakāpeniski un pastiprinās, kamēr glikozes līmenis ir paaugstināts. 

Galvassāpes pazemināta glikozes līmeņa gadījumā ir pēkšņas, trulas, pulsējoša rakstura un bieži kombinējas ar citiem zema cukura līmeņa simptomiem.  

Galvassāpju cēloņu ir daudz. Ja tomēr tās nevar izskaidrot ar glikozes svārstībām, jāvēršas pie ārsta, lai noskaidrotu sāpju iemeslu un rastu ārstēšanu. 

Kā farmaceits var palīdzēt cukura diabēta pacientam sadzīvot ar slimību un to veiksmīgi kontrolēt?

“Lielākoties cukura diabēta pacienti ir labi informēti par nepieciešamajām dzīvesveida izmaiņām, medikamentu un medicīnas ierīču ikdienas lietošanu. Tomēr, lai cilvēks veiksmīgāk kontrolētu slimību un ar to sadzīvotu, vērtīga var būt arī sadarbība ar farmaceitu, kura uzdevums ir sniegt atbalstu terapijā un ieteikumus veselības uzturēšanā. Ar pacientu, kuram cukura diabēta diagnoze ir noteikta nupat, pirmā saruna aptiekā farmaceitiskās aprūpes ietvaros noteikti būs izvērsta, skaidrojot gan par medikamentu un medicīnas ierīču pareizu lietošanu, gan arī par izmaiņām ikdienā,” norāda “Mēness aptiekas” farmaceite Juta Namsone.

Farmaceits vienmēr ir gatavs atgādināt par to, ka diagnoze nav kontrindikācija aktīvam dzīvesveidam, tieši otrādi – regulāras fiziskas aktivitātes ikdienā pazemina glikozes līmeni. Tā pat pieminēs, ka noteikti jāseko līdzi svara kontrolei, ka smēķēšanas atmešana novērsīs papildus cukura līmeņa paaugstināšanās asinīs jeb hiperglikēmijas risku un labvēlīgi atsauksies uz sirds un asinsvadu sistēmu, kuras veselība iet rokrokā ar diagnozi cukura diabēts. Iespējams, ar diabēta pacientu būs nepieciešams pārrunāt par ikdienas uzturu, atgādināt, ka maltītes jāuzņem bez steigas, ka svaigi spiestas sulas vēlams atšķaidīt ar ūdeni, lai strauji nepaaugstinātu glikozes līmeni.

Farmaceits var mudināt rūpīgi sekot līdzi savam veselības stāvoklim, izvirzot mērķi aizkavēt vai laikus pamanīt komplikācijas pazīmes. Tas nozīmē pārbaudīt redzi, mērīt asinsspiedienu, sekot līdzi zobu veselībai, pēdu stāvoklim, noteikti izmantot iespēju apmeklēt podologu.

Ja terapijā ir nozīmēts insulīns, farmaceits ieteiks adatu maiņu katrai injekcijai, lai dūrieni nebūtu sāpīgi, atgādinās par pareizu insulīna ievadi, mainot dūriena vietas, lai izvairītos no audu sabiezējuma injekciju vietā, kā arī par to, ka, mājas apstākļos nosakot glikozes līmeni asinīs ar glikometru, adata ir jāmaina katru reizi. 

Izsniedzot aptiekā medikamentus, farmaceits pievērsīs uzmanību kādi un cik daudz medikamentu ir izrakstīti, un polifarmācijas gadījumā (ja slimību dēļ cilvēks vienlaikus lieto piecus un vairāk medikamentus) informēs par iespējamo zāļu mijiedarbību, kas varētu attīstīt hipoglikēmijas (zema cukura līmeņa asinīs) risku.

Juta Namsone aicina cukura diabēta pacientus nekautrēties izmantot farmaceita resursu un droši uzdot jautājumus par visu, kas saistīts ar cukura diabēta un citu medikamentu lietošanu slimību ārstēšanā, kā arī profilaksi veselības uzturēšanā.

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.