Iluta Lāce un Vienotība aicina TEVI uz sarunu "Lai nepazustu attiecībās/ partnerattiecībās" 24. augustā Daudzās Latvijas ģimenēs pastāv vardarbīgas attiecības, kur vīrietis regulāri vai nu piekauj, vai arī citādi un finansiāli, jo īpaši šī brīža situācijā pazemo sievieti un bērnus. Vairākās valstīs ir atsevišķi likumi, lai novērstu vardarbīgās uzvedības kultivēšanu. Latvijā nav pat definīcijas par vardarbību pret sievieti un bērniem. Sievietes un bērni nav pasargāti arī tad, kad atraduši ceļu prom no varmākas, viņš joprojām netraucēti var vajāt, izsekot, draudēt un ietekmēt. Saruna/ Diskusija notiek Jaunā Laika birojā (Meierovica bulvāris 12) plkst. 17 – 19 00. Sarunu moderēs pieredzējusī žurnāliste Gundega Tentere. Eksperta viedokli piedāvās Aivita Putniņa, sociālantropoloģe un Juris Dilba, jurists.
Tava jaunā bezvadu tastatūra naktsdzīvei
"Bezvadu izgaismotā tastatūra K800 ir nevainojama tiem, kuri novērtē gan formu, gan funkcionalitāti," sacīja Denis Pavillards, Logitech tastatūru un darbvirsmu izstrādājumu mārketinga viceprezidents. "Bezvadu izgaismotajai tastatūrai K800 ir iespējas, kas to izceļ – vieds aizmugurapgaismojums, Logitech® Unifying tehnoloģija, mūsu PerfectStrokeTM taustiņu sistēma un Logitech Incurve keysTM – un tā piedāvā to visu ļoti stilīgā un plānā korpusā, kas lietotājiem noteikti patiks."
Bezvadu izgaismotās tastatūras K800 aizmugurapgaismojums automātiski pielāgojas atkarībā no gaismas daudzuma istabā, izmantojot apkārtesošās gaismas sensorus. Savukārt kustību sensori fiksē tuvojošās lietotāja rokas, lai ieslēgtu aizmugurapgaismojumu un izslēgtu, kad tastatūra netiek lietota. Rezultātā jūs iegūsit gaišu un precīzu apgaismojumu, un ilgāku bateriju darbības laiku – līdz pat 10 dienām bez uzlādes. (Akumulatora darbības laiks ir atkarīgs no lietošanas, uzstādījumiem un vides apstākļiem.)
Bezvadu izgaismotā tastatūra K800 vienmēr ir gatava darbam, pateicoties mikro USB kabelim, kas ļauj lādēt, kamēr rakstāt ar tastatūru. Pateicoties ātrajai un elastīgajai uzlādēšanai, jums vairs nekad nebūs jāmaina baterijas. Tā vietā jums tikai jāpievieno universālais mikro USB kabelis, lai uzlādētu ievietotās baterijas.
Labai tastatūrai ir jānodrošina ērta rakstīšana, tādēļ Logitech bezvadu izgaismotajai tastatūrai ir PerfectStrokeTM taustiņu sistēma un Logitech Incurve keysTM. PerfectStroke taustiņu sistēma padara katru taustiņa spiedienu ērtu, plūstošu un klusu. Ieliektā konstrukcija un maigi noapaļotās malas izturīgajiem Logitech Incurve taustiņiem novieto jūsu pirkstus pareizi un burtiski aicina jūsu pirkstus slīdēt no taustiņa uz taustiņu. Turklāt burti un simboli uz taustiņiem ir ļoti izturīgi un nenodils.
Bezvadu izgaismotā tastatūra K800 ir jaunākā Logitech® Unifying saderīgo datorpeļu un tastatūru sērijā, kurām ir sīks uztvērējs – tik mazs, ka varat to atstāt savā klēpjdatorā. Unifying saderīgajām tastatūrām ir Logitech® uzlabotais 2.4 GHz bezvadu savienojums, kas samazina kavēšanos un atteices.
drankigi
ja kads prasitu ka es sodien jutos teiktu lieliski ,bet tad es melotu sev,jo patiesiba es jutos drausmigi slikti tikai to neviens nedrikst zinat. mana sirsnina ir salauzta tukstoss sikos gabalinos un nezinu vai to var salikt. man nav ne jausmas vai to vispar var salikt. kaut es to zinatu vai to var salikt. vinai sap un raud, bet neviens vinai nevar palidzet. ja es vinai spetu palidzet es to daritu ar lielako prieku, bet es to nespeju palidzet lai ka ari gribetu, es nespeju. vina raud un vinai tas loti loti sap, bet bez asaram vina neko citu neredz. mes sapinam viens otru bet nedomajam ka tam, otram ari sapes un vins raudas. kapec mes ta daram? vai tad ludzot piedosanu otram tas parstas sapet. ja ir dzili ievainots ta vina sirsnina otram neparstas sapet un tik un ta sapes …. varbut ka e tiesam kludos un ta parstas sapet ko???? man loti loti gribas lai vina pasmaida un vairs neraud, jo ari es zinu ka ir kad sap. jo ari es esmu cietusi sapes…..
piedzerties-slikti, skaidrā-traģiski :D
Mana jaunā pieredze 🙂 Man liekas, ka šī bija pirmā reize, kad esmu vienīgā skaidrā, proti, ar meitenēm braucām uz ballīti, es pieteicos būt par šoferi, jo likās, ka tas jau nieks. Jo kad ierpeikšreiz braucām ar meitenēm (tiesa-citām), bija ok, nepiedzērāmies, neķēmojāmies, tā ka skaidrajai nebij traki, man liekas… Beeeeeet nu šoriez…druškas sadzērās, sāka spiegt, bļaut..tas VISS likās TIK stulbi un debili… Piebraucām pie ballītes pludmalē, izdomāju, ka es varētu arī dzert, piezvanu draugam, prasu, vai atbrauks man pakaļ kopā ar citu džeki, šis saka- nē, pati paņēmi mašīnu, tagad tiec mājās!!! ( (e) (e), bet taisnība jau vien ir, jāmācās uzņemties atbildību, ja izvēlējos nedzert, tad jāturas). Meičas sāk bļaut-davaaaai, dod telefonu-es piezvanīžu, paprasīšu. Es saku-NEEEE!!!! ja draugs saka nē, es nelūdzos vairs un miers. a ko šīs??? kamēr mēs ar vienu citu paeejam tālāk, šīs nenāk, nenāk, nenāk..ejam skatīties. skatos-viena runā pa telefonu, šīs ķipa tēlo, ka ar citu puiku, bet nu tik neticami 😀 😀 😀 izrādās manam zvanījušas un prasījušas, lai gan es pateicu nē!! Un tad kā es uz viņām bļāvu un lamāju!!!! šausmas!!!kā lamāju!!! a tagad man ar viņu jāstrādā kopa 😀 😀 beigās jau izturēju klaut kā, bet nu secinājums: šitā es vairs nekad nedarīšu! tās ir drausmas. mans draugs nedzer un es vispār nesaprtu, kā viņš tos mūsu pārtijus vispār var izturēt, es būtu sen nojūgusies 😀 :-O
Bēdas
Man vnk vajag šo visu uzrakstīt. Šodien atnācu mājās, kaķītis mani sagaidīja. Šodien jutu nepārvaramu velmi, viņi samīļot un lolot. Dīvaina sajūta. Aizgāju nosnausties, atstāju logu uz mazu šķirbiņu vaļā. Uztriecos augšā no skaņas, sāku saukt savu kaķīti. Nav. Skrēju ārā meklēt, bet tā kā tumšs,lagā nevarēju saskatīt, gaismekļi arī nav. Neatradu. Rīt pirms darba vēl pameklēšu, bet laikam bezcerīgi. Kaķis: Hektors Vecums: 5,5 mēneši Es raudu, jā! :%27-( :%27-( :%27-( :%27-( :%27-( :%27-(
www.secretstudio.lv
Radošās komandas apvienība "Secret Studio" ir sajūtu, vēlēšanās, noslēpumu pasaule ar individuālu vērtību – interjera, teritorijas labiekārtošanas un ainavu arhitektūras dizaina projekta izstrāde, dizaina projekta vadība un autoruzraudzība, konsultācija, dekorācija, dizaina vienības un materiāla atlase, vizuālais tēlojums foto un grafikā, rotu izveide. "Secret Studio" komanda laipni informē, ka tieši šobrīd ir iespēja iegādāties roku darba bižutēriju ar 30 % atlaidi. Piedāvājums attiecas uz daļu no radītajām kolekcijām. Iespējama individuāla aktuālā piedāvājuma apskate. Bižutērijas kolekciju ieskatam – http://www.secretstudio.lv. Kontaktinformācija: info@secretstudio.lv. Ļaujaties un izdzīvojiet katru mirkli, kurš pieder Jums!
"Waiting is painful. Forgetting is painful. But not knowing which to do is the worse kind of suffering."
Šie viennozīmīgi bija vieni no manas dzīves skaistākajiem mēnešiem – jā, šaubu un pārdomu pilni, taču tik bagāti ar pašām patīkamākajām emocijām.. Tās skudriņas, kuras šogad tik ļoti bija iecienījušas manu muguru… vai taureņi, kuri mitinājās manā vēderā… (l) Iemīlēšanās ir dzīvība. Tā ir dzirkstele, kura liek dvēselei mirdzēt. Kura liek ticēt skaistajam arī ārpus ierasti perfektajiem rāmjiem un uzskatiem. Kura liek ļauties – gan paļauties, gan pakļauties… (s) Atvērt un atvērties. Tā dara tik daudz, šķietami nedarot neko. Jāsaka, ka šajā laikā esmu ļoti daudz ko iemācījusies. Būt mierīgai un uzticēties. Un šķiet, ka esmu tuvu arī atziņai, ka, jo vairāk mēs vēlamies, lai kāds mums pieder, jo tālāk mēs no tā esam.. Jo piederēt nav iespējams. Var ļaut būt blakus. Un tas ir lielākais, ko cilvēks otram var dot. Klusumu, esot kopā. Novērtējiet to, kas ir, nevis meklējiet to, kā nav. Mans ieteikums jums, dāmas! 😛 *Uzgāju šo bildi, kura tik ļoti man atgādina vakardienas vakaru… Ironiski, ka romantika bija vismazākais, ko es no šīm attiecībām gaidīju un vēlējos, bet tieši visvairāk tās norisinājās visromantiskajā un skaistākajā laikā un vietā – karstajās vasaras naktīs pie jūras…
kas ķīvējas, tas mīlējas…?
tas notika, kad zāle vēl bija zaļāka un saule spožāka- tālajā 2006./2007tajā 😀 tad vēl gāju devītajā klasē. viss stāsts sākās 1. septembrī, kad mums klasē bija trīs jauni skolēni- 2 meitenes (bet par viņām, protams, nebūs šis stāsts) un puisis, sauksim viņu par X. X jau sākumā likās tāds jautrītis un izlecējs, arī pēc izskata nelikās nekas īpašs. nu neko, kā ierasts sākām mācību gadu, abi jaunie ātri iejutās mūsu klasē, taču… man sāka veidoties īpašas attiecības ar misteru X, precīzāk sakot, īpaši sliktas attiecības. ne mirkli viņš neiztika neapvainojis mani, es, saprotams, atbildi parādā nepaliku. tā mēs katru dienu lamājām viens otru, izteicām neglaimojošas piezīmes, turklāt, man viņš no visas sirds riebās, atceros, ka biju ārkārtīgi priecīga, kad viņš neieradās skolā, jo biju jau pagurusi no patstāvīgās lamāšanas, aptrūka vārdu, lai viņu aizvainotu. 😀 un, kad viņš bija skolā, situācija sāka kļūt arvien trakāka- viņš man meta virsū zirnekļus, sporta stundās nomētāja mani ar dažādiem sporta inventāriem, reiz pat dabūju ar bumbu tā, ka pārējo dienas daļu nogulēju pie māsiņas ar noraudātu seju un viņš pat neatvainojās (saprotams). taču nāc arī atriebes stunda. X bija diezgan sliktas attiecības ar kādu puisi no vecāka klases un man par laimi, šis puisis man bija labi pazīstams. tā es viņam pasūdzējos, ka mani apbižo :’-( 😀 un viņš pēc stundām noķēra X un viņi abi sāka kauties. es priecīga skatījos pa logu un izbaudīju mirkli. kad visa izrāde beidzās, arī mans prieks kaut kur pazuda. it īpaši, kad nākošajās dienās X vairāk neieradās skolā. klases zēni teica, ka viņam esot uzsista zila acs, tādēļ viņš nevēloties rādīties. daļa klases sarunāja iet pie viņa ciemos, lai uzmundrinātu, taču es, protams, atrunājos un viņi arī saprata, jo mūsu kašķus nebija iespējams nepamanīt. Taču es iekšēji jutos slikti. lai gan sākotnēji biju gandarīta, ka viņš dabūjis pēc nopelniem, man tomēr viņš palika žēl, taču nekādā gadījumā nevēlējos to izrādīt. vēlāk jau, saprotams X ieradās skolā, man par pārsteigumu tikpat jautrs kā vienmēr, lai gan acs vēl bija pieņēmsi tādu zaļganu nokrāsu. un vēl viens pārsteigums- X vairāk necentās mani katrā izdevīgā brīdī aizvainot. viņš gan turpināja izteikt šādas tādas piezīmītes, taču tās vairāk nebija ar ļaunu pēcgaršu. tā pagāja ziema diezgan mierīgā garā. mierīgā- vistiešākajā nozīmē, jo X bija sācis mani ignorēt. man vajadzēja būt laimīgai, ka beidzot ir miers no šī uzmācīgā āža, taču nesaprotamu iemeslu dēļ es tāda nebiju :-O viņš jokoja ar pārējām klases meitenēm, visādi viņas ķircināja, taču viņš pat nepaskatījās uz manu pusi. tā es pati sāku viņu šādi tādi kaitināt, taču viņš tikai vēsi atbildēja un devās savās gaitās. mans žoklis gandrīz skāra zemi, kad nesagaidīju pār sevi neloģisku apvainojošu vārdu vilni. 😀 un tad pienāca mūsu klases divu dienu ekskursija pie jūras, ar teltīm. bija maijs, tieši pirms eksāmeniem, tādēļ vēl pēdējo reizi nolēmām kārtīgi iztrakoties pilnā sastāvā. mēs bijām apmetušies netālu no kādas upes ietekas jūrā. vienu brīdi es ar dažiem klases biedriem stāvējām pie šīs ietekas, es vēlējos iet pārvilkt peldkostīmu, lai varētu nopeldēties, taču brīdī, kad es pagriezos, mani kāds sagrāba, pacēla uz rokām un bez jebkādas brīdināšanas iemeta ietekā. es pat nepaspēju neko aptvert, kad biju jau zem ūdens. par laimi, tur nebija dziļš un es varēju piecelties kājās. paskatījos uz krastu, tur stāvēja šokēti mani klasesbiedri, taču viens no tiem nevarēja vien valdīt smieklus. nu bet protams- misters X! es viņam šo to uzkliedzu, taču es pati arī sāku neapstādināmi smieties, pārsteidzot pašu X. lēnām virzījos uz malu, dažs labs man palīdzēja iztuntulēties no ūdens, taču X bija aizskrējis, jo laikam domāja, ka es viņam tūdaļ metīšos virsū, atriebības mākta. viņš centās man nerādīties acīs, es gan neizrādīju neko, taču pie sevis jau perināju šo to. vēlāk vakars izvērtās ļoti labs, taču jutu, ka X cenšas tā lēni un nemanāmi man tuvoties. kad sēdējām pie ugusnkura, viņš apsēdās netālu no manis. vairākas reizes saskatījāmies un samulsuši novērsāmies viens no otra. taču viņa acīs redzēju ko vairāk par vienkāršu skatienu sagadīšanās pēc. tobrīd es domāju, ka man tikai liekas, taču dziļi sirdī grauzās cerība, ka tā nav vis tikai sagadīšanās… vēlāk pa mazām grupiņām lavījāmies dzert grādīgo, lai skolotāja neredz 😀 kaut kā tā sagadījās, ka ar mani un vēl dažiem reizē gāja arī X. mēs visi apsēdāmies smiltīs un pēc kārtas dzērām šņabi ar kolu (:D) un, kur gadījies, kur ne, man blakus bija apsēdies pats X. turklāt tik tuvu, ka mūsu rokas visu laiku saskārās. es negribot sarku un bālēju, pat nepagriezu galvu uz viņa pusi, jo biju samulsusi, turklāt vēl grādi iesita pa galvu. nākot atpakaļ no mūsu slepenā štāba, kļuvām manāmi atvērtāki, sākām jokoties un ārdīties. vakars pagāji ļoti jautri. pēc pulkstens diviem vajadzēja jau līst pa teltīm, taču nemierīgākie (tai skaitā arī es un X) vēl negatāvojās gulēt. mēs gājām grauties gar citu teltīm, vazājāmies apkārt un viskautkur šiverējāmies. X pagrāba mani aiz rokas un metās iekšā jūrā, taču es pretojos cik spēka, kamēr nogāzu viņu pie zemes, tas bija patiešām grūti, jo viņš bija divas galvastiesas garāks un diezgan muskuļots priekš sava vecuma. viņš man uzvēlās ar visu savu svaru virsū, mūsu sejas saskārās un tajā brīdī vairāk par visu es vēlējos viņu noskūpstīt. jutu, ka arī viņš to vēlas, taču brīdī, kad abi to apjēdzām, no telšu puses nāca dusmīga skolotājas balss. viņa sauca visus atpakaļ teltīs. X pielēca kājās, piecēla arī mani un mēs abi skrējām uz savām teltīm. kad ielīdu guļammaisā, ne acu nevarēju aizvērt, jo domas grozījā tikai un vienīgi ap X. es vēlējos viņam pieskarties vēl un vēl, es pēkšņi sapratu, ka viņam ir ļoti glīts smaids, ka viņam skaistas zaļas acis un ka viņam ir skesīgs, spēcīgs augums (l) nākošajā dienā manas jaunās domas par viņu nemainījās, taču izvairījos no viņa. arī viņš gluži jau neuzmācās, taču bieži jutu viņa skatienu uz sevi. eksāmenu laiks pagāja mierīgi, taču tagad mana sirsniņa arvien biežāk ietrīsējās, kad tuvumā bija X. un viņš patiešām bija tuvumā, centās atrasties man maksimāli tuvu, pat netīšām pieskarties… pienāca izlaiduma vakars. oficiālā daļa pagāja un sākās svinēšana, dejošana, priecāšanās. mēs jau atkal šmaucām projām no pieaugušajiem, lai iedzertu paši savā bariņā. atkal jau skatieni, virzīšanās tuvāk, taču, kad aizgājām uz zāli, lai dejotu, X dejoja ar vienu klasesbiedreni, vairākas dejas pēc kārtas. es padejoju pāris dejas ar citiem, taču tad sēdēju sadrūmusi pie saviem viesiem. es pie sevis domāju- ja viņš mani uz nākošos deju neuzaicinās, tad es iešu prom. tā beidzās šī dziesma un viņš… izgāja laukā. (e) es sēdēju pie galda, visi tik jautri runāja, taču man pat gribējās raudāt, bet es nēvēlējos viena idiota dēļ sabojāt sev visu prieku. pasaucu līdzi dažas klasesbiedrenes un arī izgājām laukā. aizgājām uz savu klasi, tur jau daži bija, taču klase bija tumša, es neredzēju visus, kas tur atradās. dzērām šampanieti, smējāmies un pēkšņi jutu, ka kads saņem mani aiz rokas. paspēju tikai nolikt glāzi atpakaļ uz galda un izgāju līdzi šim kādam. lai gan bija tumšs, es, protams, zināju, ka viņš ir un nevarēju beigt muļķīgi smaidīt. X piespieda mani sev klāt un iečukstēja ausī: "nevēlies dejot?" es viņam pretī uzdevu jautājumu, vi viņš tikai tagad iedomājās man to pajautāt. viņš atbildēja, ka neesot varējis saņemties. viņš un nav varējis saņemties?! taču man viss bija vienalga. tagad es patiešām jutos laimīga, mēs nodejojām to sasodīto deju un es vairāk nekad nevēlējos laist viņu vaļā. pēc dejas mēs izsprukām ārā, staigājām ap skolu un tad vienā brīdī viņš apstājās, pieliecās man klāt un piespieda savas lūpas manējām… (l) šajā brīdī man ir jābeidz, jo šim stāstam nav nekāda turpinājuma. vistiešākajā nozīmē. viņš pārcēlās uz citu vietu dzīvot, es paliku un daļu vasaras pavadīju skumstot pēc viņa. taču man joprojām liekas, ka viņam ir vissmukākais smaids un viņš ir un paliek mana pirmā lielā milestība… 🙂 |-)
6diena
XOXO, Šīs dienas rīts iesākās tipiski,bez brokastīm ar aizgulēšanos un skriešanu uz biroju. Pēcpsudienā mikroviļņu krāsnī mēģināju pagatavot vistiņi maigajā mērcē, tagad mutē saskrien siekalas, kāda smarža. Vēljoprojām ārstēju nieru iekaisumu, laikam pie vainas būs pašas neuzmanība un liwlā peldēt griba pusnaktīs. 😀 Vispār ko pašas labu darāt?
tievēšana un veselīgs dzīvesveids
Jau pusgadu pastiprināti uztraucos par savu izskatu un svaru, bet ~ pirms mēneša kārtīgi sāku iet uz trenažieru zāli katru otro dienu un censties ēst pareizi un pietiekami maz. Rezultātu pagaidām nav (arī diskusiju izveidoju, lai par to pasūdzētos ;D ), vismaz man tā liekas ! Kg sākumā nokrita, tad uzkāpa atpakaļ, tagad stāv nemainīgi. Apkārtmēru maiņu arī īsti nemanu, vienīgi rokas varbūt palikušas tievākas un kājas stingrākas, bet tā kā mana problēmzona ir vēders un uz to arī pastiprināti koncentrējos un neredzu to, ko gribu redzēt, liekas, ka nekas nenotiek. Vienīgi fiziskā forma uzlabojas, ko kādreiz nevarēju, vai knapi izspiedu, tagad jau daru normāli un pašai prasās kāpināt slodzi. Ar sporta zāli problēmu nav, lielākais klupšanas akmens ir ēšana, sevišķi mans vēders, kurš mēdz ļoti pūsties un pēc jebkuras nopietnākas maltītes izskatīties kā grūtniecei, kas padara mani dusmīgu un neapmierinātu. Ko esmu novērojusi pa šo laiku – paradoksāli, bet tievēt sāku, lai iegūtu papildus pašapziņu un kļūtu sabiedriskāka, bet sākumā kļuvu tieši noslēgtāka, jo visādas sociālās aktivitātes iekļauj arī neplānotas ēšanas reizes, sevišķi dzīvojot ar 45 kg caurbiru, kurai 12 pa nakti ienāk prātā cept cepeškrāsnī banānus ar šokolādi, vai pasūtīt picu. 😀 Vēl atklāju, ka viedoklis ik pēc 5 min mainās, vienu brīdi paskatos un domāju – nav jau tik traki, īstenībā, tikai pāris lietas, ko gribētu uzlabot, kopumā ir ok ! Nākošajā brīdī ieraugu sevi spogulī ne tādā leņķī, vai fotogrāfijā un ļoti pārdzīvoju. Par spīti tam, ka reizēm liekas, ka es tikai cīnos katru dienu, bet rezultātu tam nav nekādu un jāatgaiņā vainas apziņa pēc katras neplānotās uzkodas, es spītīgi turpinu ēst normālas ēdienreizes (kaut gan, ticiet man, esmu apsvērusi gan tabletes, gan smēķēšanas uzsākšanu, gan neēšanu kā tādu ;D ), dzert ūdeni un sportot un, kad gadās paklupt, apēdot ko lieku, galvā atkārtoju rindkopu, kuru izlasīju kādā mājas lapā: "Drink some water, brush your teeth, and move on. Everyone who’s ever tried to lose weight has found it challenging. When you slip up, the best idea is to get right back on track and don’t look back. Avoid telling yourself that you’ll get back on track tomorrow or next week or after New Year’s. Start now." Ar vasaru nedaudz arī sanāca mainīt dienas ritmu, bet vispār nākošā lieta, ko es mēģinu ir ēdienreizes noteiktos laikos, lai ķermenis pierod, ka viņam būs pārtika tieši tad un tad un pēc tam jau galvenais kontrolēt tikai "ko" un "cik". Katrā ziņā, neko prātīgu es nepateicu… vienīgi gribēju to kaut kur izlikt un pati pārdomāt. Turu īkšķus par visām, kuras arī cenšas atbrīvoties no kg vai cm, priecājos par visām, kuras jau ir, tur, kur vēlas būt izskata ziņā vai arī jūtas apmierinātas ar to, kā ir un gan jau pēc kāda laika padošu ziņu, kā man ir klājies !
LV 2010
Nu tad taa. Jau kadu labu laiku esmu atpakal Skotijaa. Kaa tad mums gaaja? ideali. Russells iemileja manu dzimteni,un pavisam noteikti tur atgriezisimies. Lv bijam tikai 14 dienas. Un gandriz katru dienu bija ar kaadu jatiekas,tapec dienas kad varejam but divi vien izbaudijam vissvairak. Un par to,ka dazi draugi ir apvainojushies ,ka nesanaca aizbraukt pie vinjiem- smagi,bet tas bija mans atvalinajums un mums tiesam paris dienas vnk gribeju darit-neko. Edam tikai kafeinicas,restoranos lai nebutu jataisa majas, sedejam alus darzos un gulejam pludmalee. dzeram cik vien daudz alu varam izdert un edam visu ko sirds karo neuztraucoties par kalorijam. Jasaka- manejais dievina Latvieshu edienu. Labakais ediens kaa vinsh atdzina- bija kartupeli ko krustmamma izraka no sava darza,krustmammas audzeti salati un protams -shasliki. Lielakais parsteigums no mana mr puses, kadu dienu atnakot maajas no sporta zaales- vinsh piezvanija pie durvim. kad es taas atveru, tur vinsh staveja turot 21 baltu rozi. kaa lai taadu nemil? loti daudz laika pavadijam ar manu jaunako masicu- njemam vinju lidzi uz pludmali,vedam uz kino un kafeinicu. viss bija ideali. veljoprojam smaidu iedomajoties par musu braucienu. jaa un ta vien liekas ,ka pec brauciena esam palikushi vel tuvaki. nesam pavadijusi vel nevienu nakti atseviski ( sonakt bus pirma nakts) . ta divaini,liekas nepareizi. un liekas vinsh doma tapat jo sanjemu sms ka mums javacas kopa (l) (l)
Kā tas ir – būt praksē Cosmopolitan
Kā jau būsiet manījušas, laiku pa laikam šeit, interneta lapā izsludinām kādu pieteikšanos uz prakses iespēju Cosmopolitan. Līdz šim pie mums darbojušās vairākas praktikantes, kuras, manuprāt, te guvušas neatsveramu pieredzi, kas turpmāk viņām noteikti palīdzēs izprast, kā un kas notiek šajā jomā. Šodien ir pienākusi diena, kad praksi pie mums beidz Sintija Siliņa, tāpēc vēlējos viņai dot iespēju pastāstīt par to – kā tas ir – būt praksē Cosmopolitan.
"Jau maza būdama, es sapņoju strādāt kāda žurnāla veidošanā. Beidzot 1. kursu Rīgas Stradiņa universitātē, sapnis kļuva reālāks. Žurnālā Cosmopolitan izlasīju, ka ir iespēja iziet praksi pie kādas no Cosmo redaktorēm. Ilgi nedomājot, nolēmu pamēģināt. Biju neizsakāmi laimīga, ka izvēlējās tieši mani. Jau tad es zināju, ka mana vasara izvērtīsies par aizraujošu pieredzes iegūšanu. Un tagad, kad šeit pavadīti gandrīz 3 mēneši, es šo apgalvojumu varu tikai apstiprināt. Pieredze, kādu šeit esmu guvusi, bija tā vērta, lai ziedotu arī tās karstās dienas, kad būtu devusies uz pludmali.
Šī prakse, papildus universitātē iegūtajām zināšanām, ir lieliska iespēja izjust to, kāds ir darbs žurnālā, manā gadījumā – pie Andas Bīriņas, interneta lapas Cosmo.lv veidošanā.
Ja līdz šim apmeklēju Cosmo.lv lapu, lai piedalītos kādā konkursā vai uzzinātu ko jaunu, tad tagad es pati atrados tajā "otrajā pusē" un pati veidoju dažādus konkursus un gatavoju ziņas. Prakses laikā varēju uzlabot arī savas angļu valodas zināšanas, strādājot pie materiāliem, kas ir angļu valodā, vienlaikus izejot cauri milzīgam informācijas apjomam. Izrādās – vēl bez visa redzamā, ko var apskatīt Cosmo.lv, ir daudz organizatoriskie darbi, bez kuriem neiztikt.
Svarīgi, ka pie žurnāla tapšanas strādā brīnišķīgi cilvēki. Patīkami kolēģi bija būtisks iemesls, lai es uz darbu dotos ar prieku. Katra diena bija kā piedzīvojums. Strādājot Cosmo, man bija sajūta, ka atrodos visa jaunā un stilīgā epicentrā. Mana vasara ir izdevusies – ir labi padarīta darba sajūta."
Ja arī tu vēlies pieteikties praksei Cosmo.lv, sūti savu CV un motivācijas vēstuli uz e-pasta adresi web@cosmopolitan.lv!
Koši peldkostīmi pludmales ballītei!
Peldkostīms ar rotaļīgu gliemežvāku zīmējumu būs kā radīts lieliskām brīvdienām pludmalē.
Spilgts modelis rozā krāsā, kas izcels Tevi uz apkārtējo fona. Esi pamanīta!
Koķetīgs un vilinošs peldkostīms ar puķītēm. Lielisks dekoltē izgriezums. Valdzinošs un sievišķīgs.
Lieliska ideja vasarai – ērts, divdaļīgs peldkostīms jūrnieku stilā. Peldkostīms šūts no Itālijā ražota auduma, kas ir izturīgs pret saules gaismu.
Jauks peldkostīms, kas patiks sievietēm, kas meklē nevainīgu mīlestību un nelielu asumiņu. Piemīlīgie punktiņi piešķir peldkostīmam meitenīgumu.
Pavedinošs peldkostīms vasarīgās krāsās. Puķains, aizraujošs un ļoti apburošs modelis.
Visas preces, kas apskatāmas interneta veikalā www.StarStyle.lv, ir uz vietas noliktavā, jaunas un iepakojumā. Preces iespējams iegādāties gan internetā, gan ierodoties tām pakaļ personīgi darba dienās no plkst. 10.00 līdz 18.00 Dzelzavas ielā 74, Rīgā. Mob.: 25917990; e-mail: info@starstyle.lv. Apmeklē apģērbu interneta veikalu www.StarStyle.lv, lai iepazītos ar visu kolekciju!
Šīs dienas doma.
"Parasti saka, skaistas lietas jāvalkā ikdienā, jo tā mēs piesaistām skaistas lietas. Bet mēs sievietes visu skaisto glabājam plauktiņā, līdz brīdim, kamēr gaidām īsto vīrieti. To vienīgo, kura pieskāriens līdzināsies elektriskam lādiņam un kura dēļ mēs iztērēsim kaudzi naudas, lai iegādātos pavedinošāko veļu un zeķes."
Lielā dzīve
Manī ir divējādas sajūtas attiecībā pret iziešanu lielajā dzīvē, proti, dzīvošanu patstāvīgi.. * tas ir SUPER – neviens nekontrolē, varu darīt ko vēlos, draugs var dzīvoties pie manis, pēc ballēšanās ir mājas centrā nevis kkur jābrauc nez cik kilometri utt utjp *it SUCKS, jo dzīvošana prom no mājām izmaksā dārgi – īre, komunālie, paika un tā tālāk. Nebūtu jau tik slikti, ja būtu regulārs darbs un ienākumi. Tad gan nebūtu ko pīkstēt. Bet tas naudas jautājums. Tātad sanāk, ka tā lielā dzīve man pagaidām ir koks ar diviem galiem – forši un ļoti grūti! Nu, meitenes, ir kādi lieliski ieteikumi, kur lai atrod darbu? 😀
Noderīga informācija pirms nodarbību sākšanas
Lai veiksmīgāk realizētu plānu, ceļš uz mērķi jāsadala vairākos posmos, katrā nosakot mazāku mērķi.
Piemēram:
* īslaicīgais mērķis – gribu pieradināt sevi pie regulārām fiziskām nodarbībām, iekļaujot tajās aerobos un spēka vingrojumus;
* starpposma mērķis – gribu samazināt sava vidukļa apmērus par trim četriem centimetriem;
* ilglaicīgais mērķis – gribu attīstīt kvalitatīvu muskuļu masu un iegūt skaistu muskuļu reljefu.
Tāpat kā izvirzot īslaicīgo, starpposma un ilglaicīgo mērķi, jānosaka mērķis katrai dienai, katrai nodarbībai.
Lai veiksmīgi realizētu savus plānus, nodrošinieties ar draugu atbalstu. Tas būs vajadzīgs, lai nepagurtu un nepadotos. Daudzreiz grūtāk būs no rīta celties un skriet krosu, ja jūsu centienus neatbalstīs. Vai arī pārmetīs, ka par daudz laika veltīts aerobikas nodarbībām, aizmirstot par saviem mājas darbiem. Lai viss noritētu mazāk sāpīgi, pieradiniet tuviniekus pie savām vēlmēm vingrot. Vai vēl labāk – iesaistiet arī viņus. Prakse pierāda, ka, vingrojot kompānijā vai divatā ar draugu, nodarbību laiks kļūst divreiz ilgāks. Ne jau tāpēc, ka atrodat laiku parunāt, bet tāpēc, ka ir lielāks stimuls strādāt.
Atbalstiet un stimulējiet sevi. Ne katrā nodarbībā varēsiet strādāt ar pilnu atdevi. Ir dažādi no cilvēka neatkarīgi apstākļi, kas var traucēt. Tāpēc plānojiet pauzes. Pēc mēnešiem ilga darba vingrošanas zālē ļaujieties nelielai atpūtai. Taču tā nedrīkst izvērsties par nebeidzamu atpūtu. Tai jābūt pāris dienu, lai pēc tās var atkal ar jauniem spēkiem mesties darbā. Ja atpūtas nebūs, organisms protestēs, un sekas būs nepatīkamas. Sekos piespiedu atpūšanās un, visticamāk, ka būs "jālāpa" savas traumas.
Dažādojiet treniņus. Muskuļi un organisms, tāpat kā cilvēks pats, ar laiku aprod ar slodzi, kurā strādā. Veiksmīgākai attīstībai tas neko nedod. Šāda veida pieradums vairs neveicina muskuļu masas attīstību vai zemādas tauku kārtas efektīvāku degšanu.
Noteiktā laika sprīdī mainiet vingrojumus, to secību. Centieties iekļaut savā nodarbību plānā visdažādākās aerobikas zālē piedāvātās nodarbības. Neieslīgstiet rutīnā.
Atcerieties, ka visu veiksmīgu treniņu pamatā būs vēlēšanās sasniegt savu mērķi.
R. Upmanis "Vingro ar prieku"
Apgāds "Jumava", izdevums latviešu valodā, 2005
Ralfs Upmanis, teksts, 2005
Noskaņošanās nodarbībai
Ja profesionāli sportisti, startējot svarīgās sacensībās, apvieno spēku, ķermeni un prātu, viņu rezultāti ir augstāki. Iespējams, treneris jums ir teicis: "Vingrini muskuļus "ar galvu"," – proti, domājot par muskuli, ar kura palīdzību tiek veikta kustība un kura attīstībai veltīts vingrojums. Ir vēl viens svarīgs moments, ko der apgūt. Tā ir "plūsmas" sajūta, kas liek vairāk koncentrēties vingrojumam.
Kā individuāli, tā grupas treniņā svarīgi noteikt prioritātes. Svarīgākais ir tas, uz ko vingrotājs koncentrē uzmanību un kāda ir šīs uzmanības pakāpe. Maikls Ksikšentmihals (Čikāgas universitāte, ASV) ir pētījis un formulējis elementus, kas ved pie "plūsmas" sajūtas iegūšanas. Lai pilnveidotu treniņu kvalitāti, var apzināti koncentrēt uzmanību konkrētam uzdevumam. Lūk, daži pamatelementi, lai gūtu "plūsmas" sajūtu.
Pirmais elements. Stimulējoša darbība, kam vajadzīgas noteiktas iemaņas.
"Plūsma" paredz iemaņas, ko pilnveido treniņos. Par veiksmīgu treniņa pamatelementu var saukt pareizu vingrojumu izpildes tehniku. Jāpiespiež sevi vingrojumu izpildīt pareizi, jo tikai kvalitāte attaisno pūles.
Otrais elements. Kustības un domas apvienošana.
Ja ir vēlme sasniegt "plūsmas" sajūtu, izpildot vingrojumus, nedrīkst atslēgt prātu. Ir jākoncentrē visi prāta spēki, lai saprastu, ko dara un kā darbojas vingrojumā iesaistītie muskuļi. Trenējot kādu muskuļu grupu, koncentrējoties trenē arī prātu. Koncentrēšanās daudz labāk attīsta kustības izjūtu un iesaista vingrojumā vajadzīgos muskuļus un to grupas.
Trešais elements. Skaidri (reāli) mērķi un atgriezeniskā saite.
"Plūsma" paredz, lai darbību ierobežo noteikumi, kas skaidri norāda uz mērķi un nodrošina atgriezenisko saiti. Jebkura vingrošanas pamatprogramma sniedz šo elementu, katrā vingrojuma daļā norādot konkrētus mērķus.
Ceturtais elements. Paradoksa kontrole.
"Plūsmas" sajūta paredz mainīgu darbību, ko nav iespējams pakļaut pilnīgai kontrolei pat tad, kad būs sasniegta augsta nodarbību/vingrojumu kvalitāte. Treniņā nedrīkst ieciklēties uz rezultātu, bet uzmanība jāvērš uz pašu treniņa procesu. Ar vēsu prātu jāuztver īslaicīgas neveiksmes, nedrīkst krist izmisumā un maksimāli jācenšas izmantot savu spēka potenciālu.
Piektais elements. Atteikšanās no paškritikas.
Ir jāatsakās no pašiznīcinošas sevis šaustīšanas. Nedrīkst spriest par to, kā tiek izpildīts konkrētais vingrojums tā pildīšanas brīdī. Jākoncentrējas uz pašu vingrojumu un jācenšas to izpildīt pēc iespējas labāk un ar pilnu atdevi. Ja ir izlaists kāds treniņš, neuzskatiet to par savu plānu "lauzēju" vai sava vājā rakstura pazīmi. Uz to jāskatās no citas puses: nākamajā treniņā būs vairāk spēka un enerģijas, kas, bez šaubām, ir pozitīvi.
Jāatceras – pat visu elementu apvienošana nenozīmē automātisku "plūsmas" sajūtas iegūšanu. Lai iegūtu šo sajūtu, ir jāstrādā ikvienā treniņā, pievēršot uzmanību katram elementam atsevišķi un visiem kopā.
Vēl svarīgs noteikums ir neizmantot nodarbību kā sevis sodīšanas veidu par nepareizu rīcību. Visbiežāk tas notiek neapzināti. Ja esat sātīgi paēduši un jūtaties smagi, ar vingrošanu situāciju neglābsiet. Tieši otrādi – smaguma sajūta nodarbības laikā pastiprināsies un liks just diskomfortu par savu nevarēšanu un šķitīs, ka viss apēstais "staigā pa vēderu un nevar atrast vietu". Nodarbībām ir jārada prieks, un visam, kas saistīts ar aktīvām kustībām, ir jābūt pozitīvam.
R. Upmanis "Vingro ar prieku"
Apgāds "Jumava", izdevums latviešu valodā, 2005
Ralfs Upmanis, teksts, 2005
Desmit ieteikumi sevis pilnveidošanai
Apgūt pareizu vingrojuma izpildes tehniku.
Neatkarīgi no tā, vai vingrosiet ar trenažieriem vai dejosiet deju aerobikas nodarbībās, vai skriesiet rīta krosu, – svarīgi ir apgūt pareizu izpildes tehniku. Tehnikas apgūšana un ievērošana palīdz izvairīties no nevēlamām traumām nemākulības dēļ un ātrāk sasniegt mērķi.
Ļaut organismam atjaunoties.
Uzturā lietojiet veselīgus produktus, dzeriet pietiekami daudz šķidruma un guliet veselīgā miegā. Tas viss palīdz organismam atjaunoties.
Centieties paaugstināt slodzi.
Ja strādāsiet vienā slodzes līmenī, ķermenim nebūs iespēju attīstīties, tas nosacīti būs vienā attīstības punktā.
Trenēties, vingrojot regulāri.
Tas nenozīmē, ka sevi jānoslogo līdz nespēkam. Ieplānojiet atpūtu un līdzsvarojiet to ar fiziskajām nodarbībām.
Būt stingri pārliecinātam par savām spējām.
Zaudējot ticību sev vai cerību sasniegt mērķi, rezultātu nebūs.
Mācīties no savām kļūdām.
Izplatītākā iesācēju kļūda ir izpildīt kādu konkrētu vingrojumu par daudz vai arī par maz, turklāt nepareizā tehnikā. Populāra kļūme ir treniņprogrammas nepielāgošana konkrētam cilvēkam. Rezultāts, ko gūsiet, būs pavisam cits, nevis gaidītais. Konsultējieties ar treneri. Atcerieties – kļūdas nav iemesls, lai pamestu aizsākto, no tām jāmācās un jācenšas nepieļaut tās vēlreiz.
Koncentrēties treniņam.
Ja ļaujat telefona zvaniem, televīzijas pārraidei vai skaļi runājošam kaimiņam novērst uzmanību no treniņa, nespēsiet koncentrēties nākamajam piegājienam vai grūtākam vingrojumam. Iemācieties koncentrēties – labi palīdz jogas un Pilates treniņi. Apgūstiet "plūsmas" sajūtas, t. i., koncentrēšanos pareizai vingrojuma izpildei, radīšanu, lai pilnveidotu savu prasmi.
Apbalvot sevi par sasniegumiem.
Piemēram, nopērkot sev kādu patīkamu dāvanu. Mīliet sevi un radiet motivāciju sasniegt starpposma mērķus. Virzieties uz galveno mērķtiecīgi.
Neieciklēties uz vienu vingrojumu.
Strādājiet ar visu ķermeni, stipriniet visas muskuļu grupas. Visam jābūt samērīgam un līdzsvarotam.
Negaidīt brīnumus.
Jums ir jābūt pacietīgiem. Var gadīties, ka ceļā uz mērķi sastapsiet šķēršļus vai arī process ritēs lēnāk, nekā būsiet gaidījuši. Jāatceras, ka neviens nevar prognozēt ķermeņa reakciju uz kādu konkrētu nodarbību veidu vai vingrojumu. Ir vajadzīgs laiks, lai organisms, muskuļi un pats saprastu, kas būs vispiemērotākais mērķa sasniegšanai. Strādājiet, un rezultāti būs!
R. Upmanis "Vingro ar prieku"
Apgāds "Jumava", izdevums latviešu valodā, 2005
Ralfs Upmanis, teksts, 2005
Iepazīsties ar jauno tonālo krēmu – SuperStay 24hr!
Pateicoties unikālajai formulai, kurā apvienota patentēta Mikro-Flex tehnoloģija, kas satur elastomēra silikonu, jaunais SuperStay 24hr saglabā savas īpašības 24 stundu garumā un ir perfekti noturīgs pret izsmērēšanos. Modernā formula nodrošina krēmam labāku saķeri ar ādu, izveidojot elastīgu plānu pārklājumu, kas saglabājas visas dienas garumā, vienlaicīgi pilnīgi izslēdzot izsmērēšanos. Iztur mitrumu, karstumu, sviedrus, kustības un ļauj ādai elpot. Nesatur eļļas.
SuperStay 24hr ir vienīgais tonālais krēms, kura sastāvā ir izmantota Mikro-Flex tehnoloģija, kura spēj pielāgoties ādas īpašībām, pārklāj ādas defektus, neradot maskas izskatu, satur pigmentus, kas saglabā savu sākotnējo toni visas dienas garumā. Tonālajam krēmam ir visaugstākā noturība pret ārējās vides iedarbību, tas nesaplaisā, neizbalo, nesaveļas, neizkalst, nesavelk ādu, noturīgs pret kustībām un pat pieskārieniem.
Sviedri & Mitrums
SuperStay 24hr struktūra nemainās un darbojas kā barjera pret apkārtējās vides nelabvēlīgo iedarbību.
Pieskārieni
Mikro-Flex pārklājums ir pietiekami noturīgs, lai pilnībā izslēgtu krēma izsmērēšanos, tam pieskaroties.
Gaismas izmaiņas
SuperStay 24hr ir unikāls tonālais krēms, kas ir noturīgs pret raksturīgākajām vides iedarbībām, ar kurām ikdienā saskaras sieviešu sejas āda: sastāvā esošajām unikālajām lodītēm piemīt gaismas kliedējošas īpašības, tādēļ sejas āda izskatās nevainojami jebkuros apstākļos.
Sausums & Karstums
Ādas tonis saglabājas nemainīgs arī pie temperatūras izmaiņām.
Kustība
Formula saglabā savu elastību pie jebkurām sejas muskuļu kustībām.
Rezultāts
SuperStay 24hr aizsargā ādu no apkārtējās vides nelabvēlīgās iedarbības, vienlaicīgi saglabājot savas īpašības 24 stundu garumā. Tas nepakļaujas iedarbībai, tāpēc sievietes var nodoties savām ikdienas aktivitātēm, nejūtot krēmu uz savas ādas. 24 stundu ilgs, perfekts pārklājums ar gludas ādas un pārliecības sajūtu!
Aptuvenā cena veikalos Ls 8.35
oriflame konsultēšana
vēlies kautko uzzināt vairāk par Oriflame? Pasūtīt preces, vai kļūt par konsultantu? raksti man – esesmuzeltene@inbox.lv (l)
Autoritāte
Katram no mums ir sava autoritāte, paraugs, kam mēs vēlamies līdzināties. Dažiem tā ir mātes, citiem tēvs vai kāds cits draugs vai radinieks. Bet man nē. Nē, man interesantā kārta nefascinē neviens savs radagabals. Esmu novērojusi, ka manu apbrīnu izraisa veiksmīgas karjeras sievietes, kas reizē ar savu spīdošo karjeru ir lieliskas sievas un brīnišķīgas mātes. Sievietes, kas paspēj it it visu! Pelnīt lielu naudu, apčubināt vīru, pievērst uzmanību bērniem reizē, nekad nejūtoties nogurušas! Vismaz tā izskatās un reizē ar to viņas nekad neizskatās slikti, gluži pretēji- nevainojami. Un pats galvenais, ko gribētos iemācīties vai kā citādi iegūt no vienas manas autoritātes ir tā smalki vienkārši inteliģentā elegance, kas mani jaunu skuķīti apbur un rada vēlmi līdzināties. Īsumā, kā es apbrīnoju sievieti, kas ir lieliska teju visās jomās! Jums jau arī noteikti ir savi elki, favorīti, autoritātes. 🙂 Ideālā ES formula= esam mēs pašas+ iemantojam tās īpašības, kuras tā apbrīnojam citos. Čau! 😉
Vai tavs draugs spēlē datorspēles?
Jaunākās datorspēļu ierīces godalgotajā Logitech G-sērijā ir veidotas maksimālai veiktspējai, atbrīvojot lietotājus no tehniskajiem ierobežojumiem, ļaujot tiem pilnībā nodoties iecienītākajām spēlēm.
"Jaunie G-sērijas izstrādājumi ikvienam spēlētājam dod pārākumu," sacīja Elliots Čins, Logitech spēļu izstrādājumu mārketinga vadītājs. "Vai tās ir austiņas ar 7.1 surround skaņu, pele ar 13 vadības taustiņiem vai tastatūra ar LCD ekrānu, kas ataino svarīgu spēles statistiku, viss jaunajā G-sērijā palīdz jums uzvarēt, lai arī kādu spēli jūs spēlētu."
Logitech bezvadu austiņas datorspēlēm G930
Bezvadu austiņas datorspēlēm G930 ļauj jums iegremdēties 7.1 Dolby® surround skaņā, radot detalizēti vērstu skaņas lauku, kas ļauj jums dzirdēt pretiniekus, pirms tie ierauga jūs. Austiņas aprīkotas ar spēļu klases bezvadu tehnoloģiju, kas konstruēta īpaši divvirziena, nesaspiestas skaņas straumēšanai, lai jūs varētu koncentrēties uz spēli, un lai jūs netraucētu parastā bezvadu savienojuma aizkave vai traucējumi.
G930 spēļu austiņām ir trīs programmējami G-taustiņi, kas pilnībā ļauj jums rīkoties ar mūziku, balss pārveidošanu un tērzēšanas programmatūru. Galvas formai pielāgojams polsterēts austiņu turētājs pasargā no noguruma, kamēr mīksti ausu polsteri nenogurdina ausis un nobloķē nevēlamu troksni. Trokšņus slāpējošs mikrofons ļauj jūsu balsij būt skaļai un skaidrai, lai varētu sazināties ar komandu. Un ja esi tik ļoti nodevies spēlei, ka esi iztērējis 10 stundu akumulatoru, komplektācijā esošais lādētājs ļaus to viegli uzlādēt turpinot lietot austiņas.
Logitech bezvadu pele datorspēlēm G700 – jaudīga vadība
Optimizēta daudzspēlētāju tiešsaistes spēlēm, tai pat laikā piedāvājot precizitāti, kas nepieciešama šaušanas spēlēm, bezvadu pele datorspēlēm G700 ļauj jums ērti justies un vadīt spēli. Tās 13 precīzi novietotos taustiņus var programmēt, lai veiktu vienkāršus uzdevumus vai sarežģītas makrokomandas ar vienu klikšķi, bet tie netraucē, kad tie nav vajadzīgi. Pilna ātruma bezvadu savienojums (1000 ziņojumi sekundē) sniedz jums spēļu veiktspēju bez aizķeršanās komplektā ar bezvadu brīvību.
G700 pele ir konstruēta ar dabiskiem izliekumiem, lai labāk iegultu rokā, tādejādi varat ērti spēlēt, cik ilgi vien vēlaties. Ātrā savienojuma uzlādes kabelis nodrošina barošanu pat tad, kad pele tiek lietota, kā arī datu pārraides iespējas lokālajam tīklam (LAN) piemērotā savienojumā.
Logitech tastatūra datorspēlēm G510 – viss nepieciešamais, lai jūs uzvarētu
Tastatūra datorspēlēm G510 nodrošina lietotājus ar līdzekļiem, lai tie uzvarētu. Tastatūrai ir 18 programmējami spēļu (G) taustiņi, kurus var pārslēgt trīs režīmos. Tādējādi jūs vienā spēlē varat izmantot pat 54 makrokomandu iestatījumus. Jūs varat iepriekš izveidot makrokomandas iecienītākajām spēlēm vai ērti pielāgoties, izveidojot jaunas makrokomandas spēlēšanas laikā.
Īpašais Logitech GamePanelÔ LCD sniedz jums reāllaika informāciju par spēli un datora darbību. Regulējams RGB aizmugurējais apgaismojums ļauj viegli paturēt tastatūras taustiņus redzeslokā gan dienā, gan naktī. Tastatūrai ir 3.5 mm audio pieslēgvieta, tādejādi jūs varat pieslēgt analogās austiņas skaidrai ciparu saziņai.
:)
šodien atkal neesmu izgulējusies. nu kas ar mani ir? 😀 naktī cēlos, bet šodien gan pie vainas nebija suņi un lietus!! 😀 caurš miegs, jopcik žēl, protams, jo gribas normāli izgulēties!! tas rītam :
Oriflame kampaņas Dare To Be ietvaros jauns seriāls jauniešiem
Jauniešu kosmētikas produktu līnijas Very Me dekoratīvās kosmētikas un skaistumkopšanas līdzekļi izstrādāti īpaši jauniešu vēlmei pēc individualitātes, oriģinalitātes un uzdrīkstēšanās. Arī jaunais seriāls Dare To Be mudinās jauniešus uzdrīkstēties piepildīt savus sapņus, dzīvot neatkarīgi – aktīvi un piepildīti. Seriāla pamatā ir četru draudzeņu gaitas Stokholmā, uzsākot pastāvīgu dzīvi un mēģinot realizēt sevi.
Interneta vietnē www.dare-to-be.lv mājas lapas apmeklētājiem būs iespēja ne tikai ik nedēļu vērot jaunāko sēriju, bet arī uzzināt visu par jaunākajām modes un skaistumkopšanas tendencēm, iepirkties, saņemt padomus par biznesa iespējām un sarunāties ar domubiedriem. Seriāla Dare To Be varones ir arī Oriflame jaunās sērijas sejas katalogā.
Dare To Be kampaņas launch pasākums norisinājās Liepājas pludmalē – tā ietvaros fotogrāfs Sergejs Kondrašins filmēja kārtējo sēriju šovam par Calendar.lv fotosesijām un modeļu dzīvi aizkadrā. Savukārt, ikvienam interesentam gan meitenēm, gan puišiem bija iespēja iegūt lielisku make-up pie Andra Ruskuļa un Oriflame Konsultantu komandas, kā arī piedalīties Sergeja Kondrašina profesionālajā fotosesijā. Pasākumu vadīja aktieris Rihards Lepers, kurš par spīti mainīgajiem laika apstākļiem savaldzināja visas pasākuma apmeklētājas. Meitenes, kuras piedalījās fotosesijā, fotogrāfijas var lejupielādēt www.dare-to-be.lv.
Very Me produktu līnijas kosmētikas līdzekļu dizains un inovatīvā pieeja to iepakojumā ir veidota saskaņā ar jauniešu aktīvo dzīvesveidu. Īpašā Clickit tehnoloģija ļauj kombinēt divus dažādus kosmētikas līdzekļus vienā, savienojot iecienīto skropstu tušu, lūpu spīdumu, acu kontūrzīmuli un lūpu kontūrzīmuli. Katrs no Clickit sērijas produktiem ir pieejami vairākos toņos. Oriflame šajā produktu līnijā piedāvā arī ādas kopšanas līdzekļus, svaigu smaržu aromātus un aksesuārus – somas, telefona maciņus, piekariņus, matu lentas u.c.
Oriflame ir kosmētikas kompānija, kas sadarbībā ar skaistuma konsultantiem pārdod augstas kvalitātes dabiskus ādas kopšanas un kosmētikas produktus. Kompānija dibināta 1967. gadā Zviedrijā un šobrīd darbojas 62 pasaules valstīs, tajā nodarbināti 7500 darbinieki un vairāk kā 3 miljoni konsultantu.
Visādi krikumi
Nu jau pasen neko neesmu rakstījusi, tāpēc laikam jāatgādina par savu eksistenci 🙂 Pēdējā laikā dzīvojos kā īsta kosmo meitene – mana vasara lielākoties sastāv no ballītēm. Pabiju Kubā, kur sapazinos ar nenormālu kvantumu ļoooti interesantu cilvēku, tāpat katra diena, ko pavadu ar savu mīļo E. nu jau ir kā ballīte. Vakar tā sanāca patrokšņot, ka šorīt visi, kas dzīvo kaimiņos uz mums dīvaini lūkojās it kā paši nekad nebūtu bijuši jauni un aktīvi. Tikko izlasīju par COSMO ballīti un nu jau no sajūsmas nevaru nosēdēt, jo tā gribas savam vasaras aktivitāšu sarakstam pievienot vēl vienu jauku pasākumu. šodien esmu tāda viegli pacilāta, nodarbojos ar pilnīgiem niekiem, dzeru kafiju un baudu mierīgu mūziku, tomēr iekšējais motoriņš man liek kaut kur vēl skriet un kaut ko darīt. Man nenormāli patīk vasara (l)
Sākums.
Sveikas, cosmo meitenes 🙂 Skatos un funktierēju, ka vajadzētu tak beidzot izmantot iespēju "mans blogs". Nu tad, lai iet pirmais ieraksts. Saglabāšu šeit ļoti mīļu rindkopu,varbūt, ka kādai noderēs 🙂 …Tu saki, ka mīli lietu, bet kad līst lietus, Tu atver lietussargu. Tu saki, ka mīli vēju, bet kad pūš vējš, Tu pacel apkakli. Tu saki, ka mīli sauli, bet kad spīd saule, Tu aizej ēnā. Tieši tādēļ es baidos, jo Tu taču saki, ka mīli mani…
Tuvojas Cosmo Party – BIKINI BASH!
Pasākuma vēstījums būs Cosmopolitan dzīvesstils ar dzīvesprieku, ballītēm un, protams, absolūti lieliskajām Cosmopolitan sievietēm. Cosmopolitan ieņems pludmali! Meitenes, ģērbušās peldkostīmos, apvienosies vēsturiskā fotosesijā, kas tiks fotografēta no lidojuma.
Paralēli pludmale tiks pārvērsta par vasaras ballītes laukumu, kur darbosies Cosmopolitan un atbalstītāju teltis, kurās notiks pasākuma dalībnieku reģistrācija, dāvanu saņemšana un, protams, visi tiks cienāti ar lieliskiem kokteiļiem. Par pasākuma noskaņu rūpēsies slaveni DJ, dziedātāji, treneri un dejotāji.
Pasākumu fotografēs aerofotogrāfs, kurš kopā ar TV operatoru lidos virs pasākuma vietas, fiksēdams labākos kadrus un momentus. Pasākuma beigās Cosmopolitan dāvinās katrai dalībniecei somiņu ar skaistumkopšanas produktiem, kā arī citiem sponsoru dotiem labumiem.
Noskaties video par Cosmo Bikini Bash '09 ASV!
Nāc, ņem līdzi draudzenes, un kopā mēs varam rakstīt vēsturi – pārspējot gan Krieviju, gan līdzšinējo Ginesa rekordu! Pasākumu vari apmeklēt arī kopā ar savu draugu.
Pasākumu iespējams apmeklēt no 18 gadu vecuma!
labrīt
esmu pamodusies, neizgulējusies. lietus līst, laiks ārā draņķīgs. ārā suņi rej, arī garastāvoklis nomākts! jauku dienu visām bučas (l)
Mans – vai tas maz ir iespējams?
Sveika,jaukā,kura lasa šo rakstu! 🙂 Dzeru savu ikdienas kafiju ar saldējumu un aizdomājos par to,cik gan dīvaini tas ir, mēs savā dzīvē satiekam tik ļoti daudzus cilvēkus, daži uzkavējas ilgāku laiku, daži paziņu līmenī tā arī paliek, daži ir cilvēki, bez kuriem nemaz nevaram iedomāties savu dzīvi, bet reizēm pienāk mirklis, kad viss izsapņotais sabrūk kā ziepju burbulis un rodas jautājums – kādēļ gan viņš, kuru saucu par savu vīrieti vairs nav mans(?), "piederēs"kādai citai un šis aplis kādu laiku turpinās, protams,ir arī veiksmīgi gadījumi.Bet cilvēks jau cilvēkam nepieder…un no katrām sāpēm ir jāpaņem kaut kas sev…tik daudz domu un smagums..
Vai vari paskriet augstpapēžu kurpēs?
Skrējienā augstpapēžu kurpēs var piedalīties ikviena sieviete, kas uz sacensībām ieradīsies kurpēs, kuru papēžu augstums ir vismaz 9 centimetri. Turklāt dāmām uz sacensībām jātērpjas svārkos vai kleitā. Tā, kura 30 metrus garo distanci veiks visātrāk, savā īpašumā iegūs pašas izvēlētas kurpes no veikala "STILETTO pop-up outlet". Pārsteiguma balvas un dāvanu kartes no i/c "Sky&More" iegūs arī elegantākā un atraktīvākā skrējēja.
Ikviena sieviete, kura vēlas tikt pie jaunām kurpēm un piedalīties skrējienā, aicināta līdz 4.augusta plkst. 24:00 nosūtīt pieteikumu uz elektroniskā pasta adresi prese@sky.lv. Vēstulē jānorāda vārds, uzvārds un kontakttālrunis.
Rent in RĪGA
sveikas Nu jau nez cik ilgi meklēju dzīvokli īrēšanai, bet līdz šim pilnīgi neveiksmīgi… katru dienu pāršķirstu entākos sludinājumus, bet nekā… varbūt kāda zin kādu labu variantu? 🙁
Rotas un dāvanas, kas iedvesmo
"3 wind knots" rotu autore un dizainere ir Sigita Trukšāne, kuras aizraušanās ir dizains, stils un mode. Sigitai ir ilgstoša profesionāla pieredze personāla vadībā un koučingā.
Savā profesionālajā praksē rotu autore saprata, ka bieži vien mūsu sapņus un mērķus mums ātrāk un efektīvāk palīdz realizēt kāda tieši mums nozīmīga un svarīga lieta, kas par tiem nepārtraukti atgādina un mudina virzīties uz priekšu. Taču jāatceras, ka būtisks nosacījums ir ticība sev un saviem sapņiem.
Apvienojot profesionālo pieredzi un zināšanas par dizainu un modi, Sigita radīja rotas, kas iedvesmo tuvoties saviem sapņiem un tos arī sasniegt. Iesākumā šīs rotas Sigita nēsāja pati un dāvināja saviem draugiem. Redzot, cik lielu prieku tās sagādā tuviniekiem, Sigita nolēma izveidot rotu zīmolu "3 wind knots" un ar tām iepazīstināt plašāku auditoriju. "3 wind knots" tulkojumā no angļu valodas nozīmē 3 vēja mezgli, tieši ar šādu nosaukumu brīnumiem bagāta ir latviešu tautas pasaka.
"3 wind knots" rotas sniegs mīlestību, laimi, veiksmi, prieku, spēku, sargās, iedrošinās un ienesīs nedaudz brīnumu nēsātāja dzīvē! Rotas ir lielisks veids, kā motivēt un iedvesmot sevi uz nozīmīgu mērķu un sapņu sasniegšanu. Iepriecināt draugu vai tuvu un mīļu cilvēku – kristībās, kāzu dienā, dzimšanas dienā, vecmeitu ballītē un citos svētkos, vai vienkārši pateikt kādam cik svarīgs un mīļš mums viņš ir.
www.3windknots.com mājas lapā ir var iepazīties ar rotu jaunāko kolekciju.
Laiks,nauda un mēs.
Agrāk, kad izdzirdēju vecākus vai vecvecākus sakām, ka laiks skrien šausmīgi ātri, es uz viņiem skatījos dīvaini. Skolas laiks likās tik ilgs un arī brīvlaiks likās velkamies tā,ka drīz vien jau sagribējās uz skolu…bet tagad? Skrien…ne vien dienas un nedēļas,bet mēneši un gadi. Nupat sākās vasara un jau šur tur sāk uzplaiksnīt rudens triepieni… Pagājušajā nedēļā uznāca dusma. Nesen kā nācās iepazīties ar jaunu darba kolēģi – dzīvē un sevišķi vīriešos vīlušos sievieti. Viendien sanāca kopā pusdienot un tad tik sākās – es pusstundu klausījos to,cik vīrieši ir slikti,ka viņi nekam neder un,ka iesaistoties nopietnās attiecībās ar vīrieti,sieviete sev tikai izbojā dzīvi,beigu beigās viņa vēl piemetināja,ka man dzīvē paveiksies vien tad,ja atradīšu bagātu veci. Kad ieminējos,ka man "vecis" jau ir,bet ne bagāts un man tas netraucē,tad atkal dzirdēju lekciju par to,ka es jau nekā vēl nesaprotu un man tādi būs vēl 100. Pieklājības pēc neko neteicu,taču iekšā viss vārījās un atlikušo dienas daļu pat nevērās mute uzsākt kādu sarunu par jebko ar viņu.Vakarā atnācu mājās,nomierinājos un sapratu,ka man no vienas puses šīs sievietes ir pat žēl. Žēl tas, ka viņai saskarsme ar vīrieti viņas esošajās attiecībās,no kurām kā viņa pati saka,viņa aiziet nevar,jo citur nav kur dzīvot, ir tik negatīva,ka tas nogremdē jebkādu ticību mīlestībai,saticībai,romantikai…jebkam pozitīvam…un pēdējais salmiņš,kur pieķert dvēseli ir biezs maks…bet vai gan ar to pietiks? Tajā pašā vakarā devos pie Viņa…izbaudīju lutināšanu un visas mīlestības izpausmes…kārtējo reizi nopriecājos,cik ļoti man ir paveicies. Par spīti tam,ka es esmu "smaga rakstura" cilvēks, dažādām nesaskaņām u.tml. mēs esam kopā nu jau mazliet vairāk kā divus gadus,mīlam viens otru un man šad tad joprojām vēderā dejo tauriņi. 🙂 Un pie sevis vien nospriedu – nē,šo visu es neiemainītu pat ne pret visbiezāko maku. (l) Kaut nu katrai no mums,sievietēm, paveiktos, un dzīvē izdotos rast laimi,vienalga kā un kur,bet būt laimīgām un iemācīties patiesi priecāties arī par citiem. 🙂 Mīli sevi! 🙂
Mīlestība un citas katastrofas
Katrās attiecībās (kopš pašām pirmajām) esmu domājusi, ka šis vīrietis nu ir tas īstais un vienīgais un, nē es nespēšu nevienam citam tā atvērties, uzticēties, tomēr es esmu bijusi tā, kas attiecības pārtrauc. Domāju, ka precoties ir tieši tāpat – liekas, ka būsim kopā uz mūžu, bet lielākā daļa laulību beidzas ar šķiršanos, tad kādēļ mēs vispār vēlamies šo savienību? Naivi ceram, ka mūsu laulība izdosies? Tāpat arī šoreiz, neskatoties uz dažādām ikdienas domstarpībām (nereāli, ja to nebūtu) Viņš ir tas ar kuru esmu gatava sagaidīt vecumdienas, jo patiešām neviens cits nepazīst mani labāk. Un jā, es arī esmu viena no tām naivulēm, kas vēlas apprecēties, cerot uz laimīgu ģimenes dzīvi. Un kā ir ar Jums – precētām, neprecētā, attiecībās esošām?
Dzimšanas diena.
Sveiciens visām šajā brīņišķigajā un saulainajā dienā, dienā kad man vajadzētu pārņemt gaidīšanas un prieka izjūtām jo rīt kā nekā ir mana dzimšanas diena , bet neko tādu diemžēl es nejūtu, tieši pretēji mani ir pārņēmusi mana ikgadējā dzimšanas dienas depresija. Pat vairs nespēju atcerēties sevi tajā vecumā kad man šis depresijas nebija, taču kā katru gadu , arī šogad es prātoju kāpēc mani ir šāda sajūta, un noskaņojums ko sauc par depresiju? Kāpēc? Jo es kļūstu par neatgūstamu gadu vecāka? Es nēsmu izpildījusi sev dodos pagājušā gada solījumus? Nēsmu izdarījusi neko ievērības cienīgu? Esmu bijusi netaisna un nepietiekami laimīga? Nēsmu atradusi savu laimi, un spējusi piedod sev par daudzām lietām? Vēljoprojām esmu viena bez otras pusītes? Nespēju mainīt domāšanu , bet vai vispār vajaga? Nezinu kurš no variantiem ir pareizais , taču rakstot notiekot prāta pašatīrīšanās, tapēc ar dzimšanas dienas noskaņu uzmantoju šo metodi. Jaukus atlikušos vasaras mirkļus, meitenes! xoxo Aiva
KURPES!
🙂 Ja kaadai ir intrese pardodu pilnigi jaunas baltas 38 izmera kurpes! 🙂 rakstiet uz epastu 🙂 studiopro@inbox.lv Bildes var apskatit sheit: http://foto.inbox.lv/studiopro/kurpes
Just a light on?
Skatījos Sex and the city sērijas un viens izteiciens no tām man lika aizdomāties. Proti, ka tas kuru sievieti vīrietis apprec ir atkarīgs no tā vai viņam ir iedegusies esmu-gatavs-precēties gaismiņa. Varbūt, ka daļā gadījumu tā ir taisnība. Respektīvi vīrieši ir kā takši – var braukāt gadiem ilgi bez tās esmu-gatavs-precēties gaismiņas un pēkšņi -hop – viņi saprot, ka ir gatavi un apprec savu nākamo draudzeni… Un ja es, piemēram, zinu, ka mans puisis būtu bildinājis savu ex draudzeni ja šamā nebūtu viņu pametusi, tad es varētu domāt, ka viņa gaismiņa ir ieslēgta un es būšu tā laimīgā? 😀
Jauns tālrunis LG T300 būs klāt jau augustā!
Tālrunis būs pieejams vairākās krāsu variācijās, tai skaitā melnā, sārtā, baltā un oranžā. Tas nodrošinās vienkāršu piekļuvi, piemēram, Windows Live Messenger, kas sniedz iespēju izmantot tūlītēju ziņapmaiņu saziņā ar draugiem. Nosūtītās un saņemtās ziņas tiks attēlotas ekrānā hronoloģiskā secībā, ļaujot tās ērti pārskatīt un vajadzības gadījumā – iesaistīties sarakstē.
Tāpat LG T300 būs laba izvēle visiem mūzikas cienītājiem – MP3 un FM radio logrīki izvietoti ekrānā gaidstāves režīmā, lai ļautu maksimāli ātri un ērti piekļūt lietotāja iecienītajai mūzikai. Savukārt pateicoties ārējai Micro SD kartei, telefona atmiņu iespējams palielināt līdz 4GB.
Lietotāju ērtībai LG T300 atbalsta gan 3×4 (portreta), gan QWERTY papildtastatūru. Pilnā QWERTY tastatūra novērš pareizrakstības kļūdas, kā arī atvieglo un paātrina īsziņu rakstīšanu, uzlabojot sociālo tīklu un tūlītējas ziņapmaiņas funkciju lietošanu.
Vērts atzīmēt, ka visas minētās tehnoloģiju novitātes ietilpst tikai 89 gramus vieglā, vizuāli pievilcīgā tālrunī. Savukārt LG T300 kompaktais dizains (95,8×50,5×11,9 mm) un 2,4 collu skārienjūtīgais LCD ekrāns atvieglo īsziņu rakstīšanu ar vienu roku.
Kad mainās gadi..
Katra dzīvē ir tāda diena vienreiz gadā, ko sauc par dzimšanas dienu! Šajā dienā ir jājūtas īpaši, jo šī fakta zinātāji pret Tevi izturas īpaši, Tev tiek vairāk uzmanības nekā parasti, bet esot starp nezinātājiem, vari klusībā smaidīt, jo ir tik patīkami zināt kaut ko foršu, ko nezina citi.. Un tieši šodien man sagribējās padalīties domās/ atmiņās ar jums par savu dzimšanas dienu! 🙂 Sākšu ar to, ka es pati izvēlējos dienu, kad piedzimt! Smiesieties! 😀 Bet patiesībā tā arī viss notika! Pēc mammas stāstītā man bija jāpiedzimst jau mēnesi iepriekš! Taču tā kā es neizrādīju nekādas ieinteresētības pazīmes par dzīvi laukā, tad mamma tā arī turpināja staigāt un gaidīt! Nezinu, kā viņai izdevās apmuļķot ārstus un nepieļaut, lai mani izvelk laukā piespiedu kārtā, jo pārnēsāt taču esot slikti, bet es piedzimu tieši tajā dienā, kad es pati beidzot izdomāju, ka ir īstais laiks! 😀 Tētis toreiz esot smējies – es vienkārši esot gribējusi viņam sagādāt dzimšanas dienas dāvanu, piedzimstot tieši viņa dzimšanas dienā! 🙂 Tā šajā dienā katru gadu mēs svinējām dubultu dzimšanas dienu un gadus vienmēr skaitījām kopā un tik svecītes arī likām uz tortes.. 😀 Bērnības dzimšanas dienas es īpaši neatceros, vienīgais, kas palicis atmiņā ir puķuzirņu smarža, jo tos man krustmāte katru gadu dāvināja.. Kā pirmo sakarīgo dzimšanas dienu atceros to, kurā es pēc 7 gadu neredzēšanas atkal ieraudzīju savu krusttēvu. Viņi ar manu krustmāti bija precējušies, kad viņus izvēlējās mani vecāki par maniem krustvecākiem, bet drīz pēc tam izšķīrās, pie tam, diezgan nedraudzīgi, un līdz ar to manās dzimšanas dienās krusttēvs nekad nepiedalījās.. (mācība nākotnei – nekad nelieciet saviem bērniem par krustvecākiem pāri, jo nav garantijas, ka viņi neizšķirsies..:) ) Taču 12 gados viņš pēkšņi ieradās un uzdāvināja man tukšu audio kaseti – ak kas tā bija par laimi tajos laikos!!! Es taču varēju ierakstīt tieši to mūziku, kuru es gribēju!!! 😀 Un vēl krusttēvs, kurš beidzot uzradies un vēlas tiešām būt krusttēvs! 😀 Tā viņš mani pēc tam katru gadu pārsteidza ar pārsteidzošām dāvanām – medus burku, naudu kārotajiem mini svārkiem, kurus mamma man nepirka, un citām tikpat interesantām lietām! 🙂 Savu 18 dzimšanas dienu es pavadīju iestājeksāmenā un vakarā – koju istabiņā, kur biju izmitināta uz iestājeksāmenu laiku, uz balkona, flirtējot ar divus stāvus zemāk mītošajiem puišiem.. 😀 un atbraucot mājās konstatēju, ka mani gaida pastkarte no mana labākā drauga, par kuru neko nebiju dzirdējusi vairāk kā mēnesi.. Pēdējā dzimšanas diena, ko svinēju, bija mani 20 gadi – pikniks Daugavas krastā bija neaizmirstama lieta un tad nolēmu pielikt punktu, jo dzimšanas dienas sāka šķist bezjēdzīgas.. Kāda jēga priecāties, ja tu paliec tikai vecāka un vecāka.. 😀 Un lai gan savas dzimšanas dienas vairs nesvinu, dzīve ir sagādājusi šādus tādus pārsteigumus tieši manā dzimšanas dienā vai ap to, kā dāvanu.. 🙂 Cirks blakus mājām ar iespēju paglaudīt īstu ziloni pirmo reizi mūžā.. Kāda īpaša dāvana tieši dzimšanas dienā, kuru reālajā dzīvē varētu ieraudzīt un paturēt rokās tikai pēc 9 mēnešiem.. Stikla rozīte no cilvēka, kuru līdz tam un arī pēc tam vēl ilgu laiku dzīvē nebiju redzējusi.. Teorijas eksāmena veiksmīga nokārtošana CSDD… Darba devēja netaisnīgs darba uzteikums, kas patiesībā jāuztver kā dāvana, jo bez tā es nebūtu tikusi tālāk (lai gan tobrīd tā nešķita).. 🙂 Un tagad domāju – ko man gaidīt uz priekšu?! Dzimšanas dienas turpinu nesvinēt, bet, kā redzams, dzīve jau tāpēc neapstājas un turpina mani „apdāvināt”.. Lai kas arī notiktu, tās ir dāvanas, par kurām jāpriecājas, jo tās notiek tieši šajā – manā īpašajā laikā! 😀 Daudz laimes!!!
2
kāda varbūt paspēja izlasīt, ko te pirms kāda laiciņa sarakstīju. ja ne, tad labi. that was the crazy side of me. tagad mans noskaņojums ir mainījies. izrādās nemaz neesmu viena, man ir superīgs labākais draugs – man suns. tikko tā izņurcījāmies pa gultu un es iedomājos, ka reti kurai meitnei ir tāds spalvains, rēcošs zvērs, kurš tev vienīgajai ļauj sevi visādi ņurcīt un mīcīt. jā, jocīgi, ka no pilnīgi crazy noskaņojuma kaut kā vienkārši nācu pie prāta. man prieks par sevi. vajadzēja jau ātrāk atcerēties, ka rīt būs forša diena – braukšu ar mašīnu, satikšos ar draudzni, atļaušos sevi iepriecināt, iemācīšos ko jaunu, būšu ar savu mīļo zvēru, DZĪVOŠU! paldies par to! |-)
Tas mirklis dzīvē
Dzīvojam savu dzīvi ikdienas – no dienas dienā, no rīta līdz vakaram, no vakara līdz rītausmai, no mirkļa uz mirkli, no smaida līdz asarai, no piedzīvojuma līdz garlaicībai, no bēdām līdz priekiem, no mīlestības līdz naidam, no dienas dienā… Tā iet un paiet dzīve, bet pa vidu tai ir mirkļi, kas liek apstāties un apkārt apskatīties, tie mirkļi liek kaut ko ieraudzīt, kaut ko saprast, tie liek kaut ko mainīt dzīvē… Te nu es esmu, nu man ir pienācis tas mirklis, kad ir kaut kas jāmaina. Īsumā – esmu skaistās attiecībās jau vairāk kā pāris gadus, man ir bezgala jauka ģimene ar saviem niķiem un stiķiem, bet par to es viņus tik ļoti mīlu. Man ir darbs, ir izglītība, ir šodienas stabilitātes sajūta, ka rīt būs ko ēst, mugurā vilkt un citus priecēt. Ir man paziņas, kur nelielā daļā var būt ir pat kāds draugs. Bet ne par to ir stāsts, ka man draugu trūkst, nē par to ne… Par to mirkli, kas dzīvē pienāk, kādam klusi, kādam kā ar bomi pa pieri! Ir laiks! Ir laiks kaut ko mainīt! Ja jau lietas un apstākļi nemainās, ir jāmainās pašam. Jā par to ir stāsts. Es sevī kaut ko sajutu, sajutu, ka man gribas, lai ir citādāk, lai ir savādāk… Es nevaru pateikt kā, bet zinu, ka ir kas jāmaina. Un to es darīšu, darīšu tagad un tūlīt, ar šo pašu mirkli, ar šo pašu dienu.
Cik daudz lietu savā dzīvē mēs izdaram līdz galam?
Šodien, arī visu iepriekšējo nedēļu, manas domas un skatījums uz dzīvi ir bijis visai mainīgs, bet tas tāpēc, ka viss notiek tieši tā kā to ir “izspēlējusi” mana dzīve. Aizdomājos par to, cik daudz uzņēmības, motivācijas, iedvesmas var būt vienā cilvēkā, cik daudz laika esmu gatava ”iemainīt” pret saviem sapņiem un vēlmēm kaut ko sasniegt savā dzīvē. Pāris dienas iepriekš, skatījos vienu filmu, neatceros ne nosaukumu, ne par ko bija filmas sižets. Bet tajā kārtējo reizi bija viens (nedaudz piemirsts) atgādinājums vai dzīves patiesība: “Cik daudz lietu savā dzīvē mēs izdaram līdz galam?” Tad nu aizdomājos par to, ka cilvēks ikdienā domā un mēdz izdomāt neskaitāmas lietas, ko vēlas vai tieši pretēji nevēlas savāt. Kurš gan no mums jebkad nav sapņojis par savu paša izveidotu dzīves idilli. Bērnībā, kad bijām mazi, mūsu sapņi un fantāzijas pretēji mums bija neiedomājami lielas, ko tik savā mazajā galvā neizdomājam- par ko vēlamies kļūt, ko sasniegt attiecīgā vecumā, utt. Nekas netraucēja mūsu fantāzijai ļoti bieži “skriet debesīs”, jo it viss, ko izsapņojām šķita pilnīgi iespējams. Tagad, kad paši esam lieli, liekas, ka dažbrīt pretēji mums pašiem, mūsu prāti un sapņi ir kļuvuši pavisam “mazi”. Dzīve mums katram ir sniegusi savu pieredzi, kaut kas ir izdarīts, kaut kas sasniegts, ir vēl kaut kas uz ko tiecamies dienu no dienas. Bet kāpēc dažkār tā ļaujamies ierobežot paši sevi, neticēdami, ka viss ir realizējams? Bet ne par to šoreiz ir manas pārdomas! Bērnībā mamma vienmēr man bija mācījusi- ja ko dari, tad izdari to maksimāli labi un līdz galam, ja nedari, tad nedari labāk vispār, nevis izdari to pavirši. Pie šīs atziņas cenšos turēties joprojām, jo kādē ļgan šķiest laiku lietām, cilvēkiem un notikumiem, kas man nešķiet saistoši, kāpēc darīt to, kas nepatīk, ja tā vietā var visu izdarīt savādāk un ar prieku, veltīt laiku cilvēkiem, kas ir nozīmīgi manā dzīvē un visbeidzot- visu kopā sasienot- radīt notikumus, kuri sagādās laimes pilnus mirkļus un iespaidos manu turpmāko dzīvi! Tomēr, lai cik dīvaini nešķistu, lai kā es necenstos- sapratu vienu- cik daudz savā dzīvē esmu paveikusi un izdarījusi tā pa īstam līdz galam? Cik? Cik daudz esmu kritusi un cēlusies, cik daudz cīnījusies- kur ir bijusi robeža, kad nemanot esmu padevusies un atstājusi visu “kā būs lemts tā notiks”? Manuprāt, to katrs pats nekad nespēs izmērīt un saskaitīt. Arī es nē. Pārdomājot visu, ne jau vienmēr visu vajag “pabeigt” tā līdz galam. Ne velti “pabeigt” līdz galam ieliku pēdiņās, jo katram notikumam mērķim ir vajadzīgs iesākums un nobeigums. Es vairāk domāju par to cik daudz laika tiešām veltam nobeigumam un cik daudz lietas atstājam “tāpat vien” ar cerību, ka kaut kad jau būs arī nobeigums? Un šis “nepabeigtās lietas” mums velkas līdzi dienu no dienas, ieskaitot tās, kuras negribas atcerēties un kuras gribas aizmirst kā nekad nebijušas. Bet nekas jau nav aizmirstams, viss kas ar mums ir noticis pagātnē ir darījis mūs katru tieši tādu kāds esam katrs pats šobrīd. Kāpēc tik bieži, neapzināti (dažkārt pat apzināti) “velkam” līdzi savu pagātni, nespēdami novest iesākto līdz galam un pabeigt/ pielikt atkāpi/ noslēgt nodaļu kādā savas dzīves posmā? Kaut kas ir jāatsāj vai jāpalaiž, lai spētu sniegties un sasniegt kaut ko jaunu, skaistāku, īpašāku- ieraudzīt jaunas dzīves paralēles!!! Cik daudz esam gatavi paturēt no tā kas jau ir bijis? Cik daudz esam gatavi, tā no sirds, iet tālāk? Cik?….
Iepazīsties: Prada Swing Sunglasses kolekcija
Jaunās Svinga saulesbrilles ir kā sievišķīgu nošu un pārdrošu akordu bagāts skaņdarbs, kurā divdesmitā gadsimta piecdesmito gadu formas ir nosacīti apvienotas ar vienkāršajām divdesmitā gadsimta deviņdesmito gadu Prada līnijām. Vārds "Swing" (svings) džeza valodā nozīmē pāreju no viena akorda uz citu. Ja šo skaņu varētu vizualizēt, tai būtu jaunās Prada saulesbriļļu kolekcijas plūstošās un vijīgās līnijas.
Vēlme atveidot skaņu ir novedusi pie domas uzsākt sadarbību ar komiksu zīmētājiem no visas pasaules. Prada, kas ir ievērojama ar to, ka sadarbojas ar starptautiski pazīstamiem arhitektiem, dizaineriem, vadītājiem un fotogrāfiem, šoreiz izsludina komiksu zīmēšanas konkursu. Dalībnieku vidū būs atpazīstamāko komiksu zīmēšanas skolu pārstāvji, kā arī neatkarīgi ilustratori. Konkursa dalībnieku uzdevums būs izveidot komiksu varoni. Vienīgais ierobežojums ir tas, ka šim iedomu tēlam komiksā ir jāvalkā Prada Svinga saulesbrilles. Konkursam var pieteikties no 14. jūlija vakara līdz 31. augustam. Konkursa uzvarētāja zīmētās varones kļūs par Prada galveno lomu atveidotājām. Visa informācija būs apskatāma vietnē Prada.com.
Tikai domas
Man bija puisis, kurā iemīlējos! Jau sastopoties mūsu skatieniem pirmajā reizē sapratu, ka vēlos vienmēr lūkoties tajās acīs. Bija bija, izbija. Atkal satikāmies pēc gada, atkal kaisle, jūtas, viņa vārdi, es gribu būt ar tevi.. Dzīvoju, satiekamies, baudām viens otra sabiedrību, bet tad vārdi,ka nevaram satikties, tad viņš atkal atgriežas, atkal mēs esam, vnk esam. Bet tad vnk vēstule no viņa:" Man pret tevi nekā nav, mēs nevaram būt nekas, vnk dzirksteles nav." Paiet 2 mēneši, satiekamies ballē, viņš mani iekaro no jauna, un saka, ka esot tā teici, jo vecuma starpība, un vnk tie esot bijuši meli,ka vēlas mani. Bet nākošajā rītā, atkal vārdi, es biju iedzēris… Bet es viņam uzstādiju jautājumu:"Un tu teici, ka dzirksteles nav?" Tā nu neesam tikušies, vairs nekā nav. Novēlēju viņam laimi. Bet pašai sirdī siena. 🙂
Sievietes un sacensības.
Šodien kārtējo reizi aizdomājos par to,ar ko konkrēti es sastopos tikpat kā katru dienu…SIEVIETES! Es kopš bērnudārza laikiem nekad neesmu sev par īstu draugu uzskatījusi sievieti. Man ir pāris paziņas ar kurām varu doties izklaidēties vai paklačoties par sievišķīgām vājībām un vīriešiem,taču par uzticamu draugu,kam uzticēt problēmas un klapatas,es uzskatu tikai vīrieti. Sievietes ir sarežģītas. Ne vien priekš vīriešiem,bet arī pašas priekš sevis – pārlieku sarežģītas. Vīrieši strīda gadījumā…nu iedos pa muti…un? Abi pasmiesies un viss būs kārtībā…bet mums? Mēs izplēsīsimies,tad viena ar otru nerunāsim,savērpsim intrigas un labākajā gadījumā pēc velnsviņzin cik ilga laika salabsim (joprojām ļaunatminīgi paturot prātā notikušo, lai izdevīgā brīdī to pieminētu). Vēl nesen pati sevi pieķēru pie sacensības ar vienu no paziņām. Mēs kontaktējamies samērā reti,dažkārt kopā kaut kur izejam,bet ikdienā mūsu vienīgās sarunas ir par un ap to kā otrai iet darbā,skolā,attiecībās,seksā,cik otrai ir paveicies vai neveicies,cik otra ir resna vai tieva…atliek pateikt cik iet labi un Tu klausīsies kā viņai iet vēl labāk vai gluži otrādi – pasaki,cik grūti un klausīsies viņā kādā bezdibenī šamā nonākusi. Nu kam man tas viss? Kā gan mēs varam prasīt,lai vīrieši mūs saprot un tiek ar mums galā,ja mēs pašas tā īsti ar sevi galā netiekam? Ja arī gadīsies pēkšņi atrast sridsdraudzeni,tad varu derēt uz mīļākajām kurpēm,ka tas nebūs uz ilgu laiku…es ar sievieti divatā vienā telpā nespēju uzturēties ilgāk par pāris stundām un tā līdz galam uzticēties ar laikam nekad nespētu…tad nu mans draugs ir un būs vīrietis(kurš starp citu VIENMĒR dos labākos padomus par attiecībām,izskatu utt. 🙂 ). P.S. Jo vairāk domāju,jo vairāk apbrīnoju stipro dzimumu! 😛
piedzīvojumu treniņš!!!
sveikas meitenes!! Ziniet, arī vasarā cenšos pasportot – doties riteņizbraucienos, skriet, kaut vai plunčāties kādā ūdenstilpnē.. 😀 Protams, kompānijai ir liela nozīme – tā ir gan feina komunikācija, gan kopīgi ārpussportiskie pasākumi 😎 Un rādās, ka drīzumā uz sportisku piedzīvojumu varēs pulcēties tepat Rīgas centrā, un piedavām bez maksas!!! 😀 Tā ka informēju arī Jūs!! 🙂 Tiekamies!! Piedalies piedzīvojuma sajūtu treniņā – izbaudot kustības brīvību, atbrīvojot prātu – aizmirsties, vairojot laimes hormonu sevī. Tver šo iespēju bez maksas – ģimenēm, foršajām meitenēm, draudzenēm, arī vīriešiem, – visiem !!! Azartisks dinamisks treniņš – kopības sajūta, mainot vispārējo priekšstatu par garlaicīgajiem treniņiem. Treniņš ietver: vieglu iesildīšanās skrējienu, tam seko koordinācijas kustības vingrinājumi, kas attīsta ķermeņa kustības plastiskumu, pilnveidojot tavu ikdienas gaitu, kustības. Ātruma vingrinājumi – vairo tevī dzīvesprieku, adrenalīnu, azartu. Muskuļu tonusa vingrinājumi – stiprina tavu ķermeni, pilnveido stāju, miesasbūvi. Sākot ar 29. jūliju katru otrdienu, ceturtdienu treniņš Kronvalda parkā pulksten 18:30. Tikšanās pie Kongresa nama. Pirms tam jau esot vieglā brīvā sporta tērpā, līdzi ņemot sviedru dvieli, ūdeni un azartisku noskaņu. 😛
Greizsirdība – īpašība, kas posta visu, kas tai ceļā?
Nesen kā lasīju visai interesantu materiālu par greizsirdību. Tur bija apstāstīts viss par un ap – kāpēc tā rodas, kā tā izpaužas un kas jāzina, ja no tās vēlas tikt vaļā. Tomēr, pieņemot faktu, ka pati esmu visai greizsirdīgs tips, kā arī zinot vēl pāris ļoti greizsirdīgus cilvēkus, mani sāk mākt šaubas par to, vai vispār no greizsirdības vispār ir iespējams atbrīvoties.
Patiesībā es domāju, ka ir diezgan nereāli no tās tikt vaļā pavisam. Protams, var "apārstēt" izpausmes, bet, manuprāt, dziļi iekšā tā tomēr sēdēs un ik pa laikam uzburbuļos. Jautājums ir tikai, kā mēs ikkatrs šo greizsirdību izrādām apkārtējiem. Piemēram, es uzsprāgstu uzreiz. Labi, varu noturēties, augstākais, kādu stundu. Taču pazīstu meitenes un arī vīriešus, kas var dienām ilgi cepties paši pie sevis, apkārtējiem īsto iemeslu tā arī neatklājot. Lūk, to gan es ne īpaši saprotu – skaidrs, ka ar to, ka viena vai otra iemesla dēļ esmu greizsirdīga un gribu uzreiz noskaidrot attiecības, es nevienu īpaši neiepriecinu. Turpretī jau pēc divdesmit minūtēm viss ir kārtībā un visi tālāk dzīvo laimīgi. Neesmu pārliecināta, vai būtu labāk, ja es, vairākas dienas ierāvusies sevī, pukstētu par ikkatru sīkumu.
Kā ir ar Tevi? Vai esi greizsirdīga un vai to izrādi uzreiz?
Sabīnes Niedolas lielo panākumu atslēga ir ticēšana savām spējām
Tika ieguldīts milzīgs darbs un enerģija, un kā atzīst komandas līdere Sabīne Niedola, darot to, kas tiešām patīk, enerģija ir neizsīkstošs resurss. Ja vēlies uzzināt, kā tas ir – būt Latvijā pazīstamai basketbolistei un vai sanāk laika arī sievišķīgām lietām un vīriešiem, izlasi interviju ar U-20 izlases uzbrucēju Sabīni Niedolu.
Kā tu kļuvi par basketbolisti? – Kā jau visi – pamazām! Cītīgi trenējoties un attīstot savas prasmes.
Kā tu jūties, būdama Latvijā pazīstama basketboliste? Kā tas ietekmē tevi un tavus tuviniekus? – Neizjūtu spiedienu. Dzīvoju tāpat kā visus iepriekšējos 19 gadus. Tuviniekiem ir paplašinājies interešu loks.
Ko tu dari starp sezonām, kad nespēlē basketbolu? – Starp sezonām sanāk izlase. Vasarā ir brīvs varbūt mēnesis. Atpūšos. Liepājas jūrmala, izbraucieni brīvā dabā, ūdens tūrisms.
Kā tu izklaidējies? Kuras ir tavas iecienītākās izklaides vietas? – Sezonas laikā spēļu grafiks ir diezgan saspringts, tāpēc ar izklaidēm īpaši neaizraujos. Vakari kopā ar draugiem patīkamā atmosfērā.
Kas ir lietas, kas tevi dara laimīgu? – Laimīgi apkārtējie cilvēki, saule, pašizaugsme.
Kas ir neprātīgākais, ko tu savā dzīvē esi izdarījusi? – Paļāvusies uz citiem, pati nekontrolējot situāciju.
Vai ir atgadījies kas tāds, ko atceroties vēl šodien liekas smieklīgi? – Mēdzu miegā sastrādāt muļķības, par kurām pieceļoties nav ne jausmas!
Ko tu uzskati par lielāko panākumu savā dzīvē? – Esmu atradusi savu dzīves ceļu, apvienojot patīkamo ar lietderīgo.
Kuras, tavuprāt, ir trīs tavas labākās īpašības? – Pašatdeve, spēja pielāgoties, pietiekama paškritika.
Kāds ir tavs dzīves moto? – Lai kurp Tu ej – ej ar savu sirdi!
Ko tu savā dzīvē vēlētos piepildīt? – Karjera un mīloša ģimene.
Tavuprāt vīriešiem sieviete – basketboliste liekas seksīgi? – Atkarīgs no tā, kā sieviete – basketboliste spēj sevi pasniegt gan laukumā, gan ārpus tā. Pārliecība par sevi vien jau tevi padara seksīgu!
Vai viegli apvienot personisko dzīvi ar basketbolu? Vai tev šobrīd ir pastāvīgas attiecības? – Viss atkarīgs no tā, cik daudz otrs cilvēks ir gatavs pielāgoties. Ir pastāvīgas attiecības!
Kādam vīrietim tu nespētu pretoties? – Pārliecinātam, patstāvīgam, ar labu stāju un skaidru dzīves mērķi!
Kāds ir jaukākais kompliments, ko tev ir nācies dzirdēt? – Risinot nopietnas problēmas, jebkurš niecīgākais kompliments būs iemesls papriecāties.
Ko tu novēlētu Cosmo.lv lietotājām? – Esiet pārliecinātas par to, ko Jūs darāt, tad arī citiem neradīsies šaubas par to, ka Jūs spējat panākt jebko, ko vēlaties!
little scrap of my life..
Ilgi domāju un šaubījos – stāstīt vai nestāstīt jums kādu atgadījumu no savas dzīves. Vēl jo vairāk, ja atgadījums ir tāds, kuru es nekad nevienai dzīvai dvēselei neesmu izstāstījusi un visu šo laiku kopš tā esmu to glabājusi tikai pie sevis.. Ja jau rakstu, tad izšķīros par labu izstāstīšanai – bet būs gari.. Jūs jau zināt, ka es īsi neprotu rakstīt! 🙂 Tātad – toreiz biju vēl jauna un dumja. Mācījos universitātē, bij man draudzene, kura toreiz aizbrauca praksē uz pavisam citu pilsētu un es biju apsolījusi aizdoties pie viņas ciemos nedēļas vidū, kad man bija mazāk lekciju. Sarunājām, ka mani aizvedīs mūsu kopīgs paziņa. Noteiktajā dienā un laikā nokonstatēju, ka kopīgo paziņu nav iespējams sadabūt rokā. Sazvanot pa telefonu viņa māte pateica, ka viņš pēc vakardienas tusiņa guļ pilnīgi atslēdzies un lai es tūlīt pat izbeidzot viņu traucēt un vairāk nezvanot! Dusmas bija pamatīgas, sazinājos ar draudzeni, pateicu, ka nebūšu, jo vedējs nav spējīgs sēsties pie stūres.. Abas sabēdājāmies, viņa ieteica braukt ar stopiem, bet tā kā es lāgā nezināju ceļu, kā līdz tai pilsētai tikt, tad neriskēju.. Teicu – gan satiksimies, kad atbrauksi atpakaļ! 🙂 Diena tik un tā bija brīva, tāpēc izlēmu to izmantot lietderīgi – aizbraukt uz savām mājām pēc studijām tik nepieciešamās literatūras. Visi rīta transporti bija nokavēti, bet uz pēcpusdienas man patiešām negribējās gaidīt. Izlēmu stopot! Galu galā – uz mājām biju stopojusi ne reizi vien, ceļš taisns, lielā šoseja, nevis kādi lauku celiņi, parasti viss gāja gludi. Arī šoreiz! No pilsētas izbraucu veiksmīgi, līdz stopotāju iemīļotajai vietiņai šosejas malā tiku bez starpgadījumiem. Pēc pāris neveiksmīgām rokas pavicināšanām uz manu izstiepto roku apstājās blāvi zaļas krāsas auto. Izrādījās, ka vadītājs – vīrietis vidējos gados ap 35 – var mani aizvest pus ceļu – piekritu, jo jebkurš mazāks attālums ir un paliek mazāks attālums. Braucām, runājām, noskaidrojās, ka viņš ir darbā – ved preci nelieliem veikaliņiem un ikdienā vienam braukāt ir ārkārtīgi garlaicīgi. Piedāvāja, lai es braucu kopā ar viņu, es gan atteicos, jo man tomēr bija savs mērķis. Un tad nāca kompromiss – sarunājām, ka ja viņš mani aizvedīs līdz mājām, es atpakaļceļu arī pavadīšu kopā ar viņu, lai viņam nav tik garlaicīgi. Tā arī notikās. Viss bija itin jauki, izbraukājām mazos veikaliņus, apskatīju vietējos pagastiņus.. beigu beigās izlēmām, ka jānosvin šī patīkamā iepazīšanās. Nopirkām vīna pudeli, aizbraucām līdz tuvējam ezeriņam, sēdējām mašīnā, pļāpājām, dzērām vīnu.. Ar katru malku es konstatēju, ka reibstu arvien vairāk.. Galu galā – visas dienas garumā neko nebiju ēdusi, līdz ar to alkohols manās asinīs uz manām prāta spējām sāka iedarboties arvien spēcīgāk.. Tālāko atceros pa fragmentiem.. bija skūpsti… tika atpogātas bikses.. tika pacelts džemperītis… bet es pat nespēju pateikt, ka es negribu.. jā, mani izvaroja, tikai to es sapratu vēlāk, pēc neskaitāmām dienām liekot šos fragmentus kopā.. fragmentiski atceros viņa darbības, viņa teiktos vārdus.. bet kopā visu salikt nevaru.. tālāk atceros, kā vējš man plandīja matus, kad mani pusaizmigušu veda atpakaļ uz pilsētu, izsēdināja nomalē, pie garāžām, nezinu, cik ilgi tur sēdēju, zināju tikai to, ka man ir ārkārtīgi slikti. Zināju to, ka man ir jātiek līdz savai istabai un jāieritinās gultā.. Naktī pamodos ar lielu temperatūru. Nu jau vairs ne alkohola transā, bet gan paaugstinātas temperatūras transā aizbraucu ar autobusu uz mājām, divas nedēļas pus komā nogulēju mājās, pēc tam vēl divas slimnīcā.. Pagaidu diagnozi man uzstādīja, bet beigu beigās tā neapstiprinājās.. Kad atgriezos universitātē, bija pienākuši eksāmeni, nebija laika domāt par to, kas ir noticis.. Bet tā bija vieglāk, jo es to vienkārši negribēju darīt.. Tagad, protams, atskatoties, es zinu un redzu savu vieglprātību, savas kļūdas, savu vainu visā šajā, bet labot jau es neko vairs nespēju… vienīgi sadzīvot ar to, kas ir noticis.. Ja godīgi – savā ziņā es esmu pateicīga liktenim, ka neatceros visu, kas notika… Zinu tikai faktu, zinu tos fragmentus, ko atceros.. un iekšēji saraujos joprojām katru reizi, kad redzu blāvi zaļas krāsas auto..
Nedēļas nogales nogale.
Šovakar pēc pabūšanas dušā, dvielī ietinusies, basām kājām izbridu uz balkona. Pat nemanot iegrimu ziedu smaržu buķetē, kas it sevišķi vakaros ir pašā krāšņumā. Visapkārt liegs vējš un klusums…miers. Pēdējā dziļā ieelpa un izelpa pirms kārtējās darba nedēļas, kur nebūs laika atelpai. Cik daudz gan mēs zaudējam veltot sevi darbam – spriežu pēc sevis. Piecus skaistus vasaras rītus, dienas un vakarus kopā ar Viņu esmu iemainījusi pret sāpošu muguru, milzu nogurumu, miega badu un ne to labāko garastāvokli. Tas viss dēļ tā vien, lai varētu normāli dzīvot. It kā…jo kas gan ir normāla dzīve – dzīvot laimīgi,izbaudīt visas netveramās sajūtas,redzēt,piedzīvot vai arī rausties melnās miesās dēļ pāris grašiem, tā, lai spētu nodrošināt savu eksistenci un būvētu tiltu uz nākotni. Kā reiz tieši šodien gadījās spriedelēt par to vai konkrēti es naudu tērēju tikai nepieciešamajam un krāju tikai tam,kas būs nepieciešams kādreiz…Es nemāku naudu taupīt,nekad neesmu taupījusi. Ja tā ir – tērēju. Es mīlu kurpes,kleitas un citas skaistumlietas, mīlu kaut kur aizbraukt,kaut ko redzēt un par to es saņemu pārmetumus. Jā, bez šaubām nevar 100% dzīvot tikai šodienai, bet vai tiešām man jāgaida pensijas vecums,lai nopirktu kolosālas kurpes ar 12 cm papēdi, lakādas somu,skaistu apakšveļu, aizietu uz kino, aizbrauktu ceļojumā vai vienkārši aizietu vakariņās ar Viņu? Varbūt nav pareizi naudu "notriekt" un pēctam pusmēnesi knapi vilkt galus kopā, bet…vismaz man labāk ir tā,nekā knapi vilkt galus kopā mēnesi, lai tās pašas nopelnītās kapeikas iemestu zeķē,sak noderēs kādreiz. Attopos, ka manas pēdas jau ir gluži vai ledaini aukstas un mans domu lidojums pārtrūkst. Ir pamatīga krēsla,kas atkal atgādina par dienas tuvošanos beigām. Verot ciet balkona durvis vien pie sevis nosmīnu par visiem variantiem,kas šaujas prātā,kur varēšu tērēt nākamo algu… 😎 -Fe.
