vakar saņēmos un pamēģināju Chiepinas sūtītās saldumu receptes 🙂 izvēlējos taisīt mājas serenādi un trifeles. sanāca ļoti labi un garšīgi 🙂 tikai sapratu, ka ar mammu nespēju dalīt virtuvi 😀 re, kādas sanāca…uz bildes tik labi neizskatās ;p

Vakardien bija tas ar šaubām gaidītais valentīndienas pasākums, par ko jau rakstīju. PILNĪGA IZGĀŠANĀS. Līgava vienkārši neieradās , mācītājs kavēja , un tad nu nācās glābt ko varēja , par līgavu ietērpt meiteni kas vispār mūsu skolā nemācijās, mācītājs – meitene. Nice. Mana simpātija vakar sarakstē tādus interesantus jautājumus uzdeva tākā jāgaida turpinājums, un jācer ka tāds būs. Interesanti ka manām divām ļoti labām draudzenēm kas gan savstārpēji viena otru nepazīst bet abas man ir ļoti svarīgas ir dzimšanas diena vienā dienā. Loti interesanti.(labi ka svin dažādās) Nu meitenes, kā svinēsim 14? Jāpārdzīvo tie sirsniņsvētki takš kaut kā kaut vai vienām jāpiedzeras bet jāsvin! xoxo Aiva.

labrīt,dāmas! Man šodien arī uznācis murgojamais, jo es tik lasu un tik klausos par to Vaļas dienu! 😀 Es saprotu,ka reti kurai tā diena riebjās tikpat ļoti kā man, bet nu.. 😀 Es te lasu-nu vienas vienīgas problēmas!Viena nevar izdomāt,ko dāvināt, cita,ko džekam uz apenēm uzdrukāt, vēl kāda nezin,ko lai sacep sirsniņformā utt.. Un nabaga vientuļās meitenes! 😀 Viņām jau pat bailes tajā diena ārā vai uz kinci aiziet,jo izskatīšoties neforši! :-DEs atceros,kā pagājušogad ar draudzeni aizgājām uz kino, tā sagadījās,ka tas 14. februāris abām bija pieejams!Aizejam un tur visi uz mums skatās kā uz lezbietēm- šovinistēm!Nu sviests kkāds! Vārdu sakot,vienas vienīgas klapatas! Tapēc meitenes uzdirsiet tai V-dienai un negruzieties, un nejūtaties traucētas aiziet kko padarīt ar draudzenēm vai vienas pašas!Normālie cilvēki jūs sapratīs! Es jau gaidu pārmetumus!Uz priekšu! 😀 😛

laabs vakars :):):) Tuvojas sirsniņdiena 🙂 Līdz šim domāju, ka nedēļas nogalē sēdēšu istabā zem segas, raudulīgās filmas, ko katru vakaru rādīs, vispār neskatīšos. BET, man ir atradies prieciņš 😀 🙂 Nu jau kādu laiku sarakstamies ar kādu puisi. Mums ir tik daudz kopīga un, kā izrādās, bērnībā kopā esam s**us taisījuši, tikai neatceramies 😀 (kopīgs ciemats, kurā lauki atrodas). Kaut kas tur ir…kaut kas pievelk, un ik pa laikam pieķeru sevi smaidot :):):):):) Šodien atkal uzbrūk slinkums, mācīties negribas. Gaidu "Vecpuiša" trešo sēriju (l) Patīk skatīties, kā tās muļķītes cer, ka ir viņam vienīgās.. 😀

Tik dīvaini… Un skumji bezgala. Parodoksāli.- vai tad pēc ilga laika satiekoties ar vienu no labākajām draudzenēm nevajadzētu rasties pretējām izjūtām- priekam par atkalredzēšanos, par to, ka pēc ilga laika tev blakus atkal ir tuvs un mīļš cilvēks? Viņa arvien ir man tuva un mīļa. Viņas visas trīs!!! Tikai vairs diemžēl ne labākās draudzenes, vismaz ne manā izpratnē. Man šķiet man tādas vairs nav palikušas…Ir pazaudētas dzīves skrējienā. Bet tik ļoti gribas kā agrāk- visu dienu pavadot kopā skolā, tusiņā vai vēl kaut kur, tomēr atnākt mājās un atkal piezvanīt viņai- un ilgi pļāpāt kaut ko bezgalīgi apspriežot, daloties domās, jūtās, emocijās… Kopā ākstīties, jokot, kopā skumt. Uzticēt tik daudzus noslēpumus, tik daudzas domas, ko citiem atklāt negribas it nemaz. Palīdzēt, atbalstīt, būt kopā… Zināt, ka tas ir tavs cilvēks…Nav jau tā, ka man nebūtu blakus tādu cilvēku- ir mīļotais cilvēks, ir māsa. Tikai draudžeņu man vairs nav. Un ir tik skumji, kad tu pēc ilgiem laikiem satiec kādu no viņām, papļāpā par neko un skaidri (arī skaudri) saproti- tas vairs nav tas. Tukšas pļāpas. Paziņas. Ir tikai smeldzīga tukšuma sajūta, tajā vietā, kur agrāk bija viņu vieta- labāko draudzeņu vieta.

Vīrieša dzīvē var būt tikai viena sieviete, pārējās vienmēr būs tikai viņas ēnas… skumji, bet fakts…

kā lai saņemas? kur lai iegūst dzīvesprieku..? liekas, ka esmu iztukšota. pēdējā laikā liela apetīte parādījusies, seja drūma, vss slikti. pa darbu ar neiet kā gribētos. ir apnicis knapināties, gribas normāli dzīvot, bet saprotu, ja nedarīšu to ko daru ar prieku, tad neko nesasniegšu. gandarījuma nekāda.. gribu pārliecību par sevīm; gribu mīlestību; gribu draudzību; gribu pārticību; šodien vnk eju gulēt. centīšos rītdienu iesākt ar smaidu.

shoedien sastrīdējos ar savu vīrieti…pilnīgi ne par ko…laikam vinjam pārāk liela slodze darbā, nezinu, es arī tāda uzvilkusies biju!sākām bļaut viens uz otru un tad viņam vnk palūdzu lai izlaiž mani no mašīnas…un tā šodien no paša rīta neesam runājuši un tikušies…ir tāds rūgtums sirdī, jo saprotu, ka nemaz nebija iemesla "secepties"bet tā nu sanāca…gribas uzraxtīt viņam vai pazvanīt, bet neceļas roka atkal būt tai, kura cenšas izlīgt:( esam kopā jua vairāk kā gadu, un strīdamies regulāri, zinu ka tas ir tikai normāli, bet man "besī"viņa visas greizsirdības scēnas un pārspīlēšana.. 🙁

Šodien nopirku dāvanu savam Mr un staigājot pa veikaliem es sapratu,ka Sv.Val diena man pilnigi nemaz neiet pie sirds/ kadreiz uzksatiju ,ka man viņa npatīk,jo parasti sanāca būt vienai,bet nu man ir mans vīrietis,bet tikuntā visas tās sirsniņas nepavisam neiet pie sirds. tas vis ir pārāk ”mīligi” ja saprotat ko gribu pateikt 😀 daudz labāk iet pie sirds uzmanibas apliecinājumi kuri nav uzspiesti. ja viņš man uztaisa vakariņas,saldo ēdienu,samīļo, skatas uz mani un smaida,atraxta sms ik pa laikam,uzaicina uz vakarinjam,kino vai teatri tāpat bez iemesla.vai kā šorīt -pamaniju,ka viņš manu bildi (to kas ir iepriekšējā blogā) uzlicis uz deskopa,tas kā man vienmer jauzpūš savas smaržas uz viņa spilvena pirms dodos prom no viņa dzivokļa,ja zinu ka tajā naktī nepalikšu tur… nevaru teikt ,ka nesu romantiska,bet Valentīn diena? viņa vel nav pienakusi,bet man jau sēž.. ehhh… bet kas zin varbut pati diena bus tiri jauka. dāvana man ir,kleitiņa arī un restorans ar jau esot rezervēts. dzīvošu redzēšu.. varbūt mans mr mainis manas domas ,a varbut tieši pastiprinās… šis laikam nebūs no tiem blogiem kas kādai no Jums liek pasmaidīt.

Nedēļa jau galā 🙂 Patīkams nogurums. Meiteņu ballīte 100% izdevusies un vēl ar afterparty 😀 Izskatās, ka manu sāpīgo šķiršanos tomēr nāksies aizmirst, jo dzīve ir kā dakteris – izraksta pareizās zāles un tieši laikā…:)—> draugiem.lv spēle "Love" – ir viens, kas liek man pasmaidīt. Jau vairākas dienas sarakstamies un izskatās, ka 6dien gaidāms randiņš (l) Tik sen (jo bija attiecības) neesmu bijusi uz nevienu radiņu 😀 Nezinu kā ir – negribu vai nevaru aizmirst. Varbūt ka nepieciešams mesties jaunās attiecībās un baudīt dzīvi 🙂 (mani maizes salāti garšo vienkārši lieliski arī šobrīd – 23.50 (l) )

vakar Mr brauca uz laukiem pie opa,es lidzi nebraucu,lai ari biju uzaicinata,jo gribeju lai vinsh un vina gimene pavada laiku tikai gimenes loka. sarunaju ka mes abi aizbrauksim apciemot opi bez visas tas gimenes burzmas tiaki mes divi. ta ka man bija pilnigi brivs vakars izdomajam aizit ar draudzeni izdert pa kadam ”sex on the beach” un nedaudz padejot. uzvilku baltu gaisigu kleitinju un jutos tiri simpatiska,apmierinata ar sevi. ieveroju ka kluba menidzeris stav uz kaapneem no kurienes visu var parlukot un ik pa laikam uzmet mums aci. velak ari uz deja placha vinsh nemanot gadijas un veroja puli netalu no mums. kad iznacu viena no tualetes meginaju spraugties cauri pulim,un vinsh atkal bija blakus ”paskira” puli,lai man vieglak butu tikt cauri. laikam jau es uzsmaidiju,bet nedomaju to flirtejot. atri vien izdomajam iet majas,ejot ara jkau atkal vinsh bija priekshaa,staveja runaja ar apsargiem,ejjot garam vinsh ko centas pateikt bet es izlikos ,ka nedzirdu,lai nebutu jauzsak saruna. ir labi apzinaties,ka Tev veljoprojam pieversh uzmanibu. shodien satiekot Mr vinsh vaicaja ,ka man gaaja. es atbildeju,ka labi un ka smukais menidzeris laikam mani ieveroja,un ka meginaja uzsakt sarunu 😀 vinja sejas izteiksme nedaudz mainijaas,bet centas neizradit greisirdibu,meginaja neuzkritoshi pavaicat ko es dariju-teicu,ka neko -aizgaju prom. vinsh uzreiz atcim redzami nomierinajaas. nodomaju-heh?> tiesam tik ”liela” ir ta tava greisirdiba? ta ari pavaicaju. vinsh teica,ka greisirdiba protams ir,bet ne slimiga. teica ka vinsh apzinas ka puishi pieversh man uzmanibu,redz to pat ejot pa ielu,un ka nevienmer tas ir patikami,bet ka uzticas man. zin ka lai ari puishi man pieveris man uzmanibu,runas ar mani,vinsh uzticas ka tas ari viss. tad es ta labi padomaju,un sapratu ka ari ar mani ta ir,parasti ietu sviesta ja mans puisis iet ara ar saviem ”chomiem,bet tagad,kad vinsh to dara esu pavisam mieriga. zinu ka vinsh runas ar meitenem, uzmaidis vinam,bet es uzticos un esu divaini mieriga. . . tad vinsh man pavaicaja,vai grbu lai vinsh ir greisirdigs un man nacas atbildet godigi- ka jaa,dazreiz tomer gribetu,un tapec biju prieciga redzet,ka vina seja nedaudz izmainjas,ka padzirdeja ka menidzeris pieversa man uzmanibu jo iespejams man ir stulbi uzskati,bet tas paradija ka vinjam ruup… kaa ir ar Jums? esat greisirdigas? un ka ir ar jusu partneriem?paradas dazreiz tas greisirdibas velninsh vinos?

Lasot vienu grāmatu, es uzskrēju uz apgalvojuma, no kura paliku dziļa sašutumā… Tātad.. Ņemiet jebkuru modes žurnālu un izlasiet padomus, kurus dod tā saucamie „attiecību eksperti”. „Vispirms nežēlīgi spēlējiet, lai viņu iekarotu, un pēc tam pagatavojiet greznas pusdienas nemazāk kā no 4 ēdieniem… Svēta Valentīna diena uzcepiet viņam torti ar eksotiskām malajiešu piedevām. Neaizmirstiet izrotāt torti ar ekoloģiski tīrām zemenēm, pēc kuram jums jābrauc divas stundas. Un pēc tam pasniedziet to visu viņam otrajā randiņā , uzvelkot greznu, mežģines melnu apakšveļu.” Vai tiešam žurnāli dod tādus padomus?.. Un vai tiešam kāds tos lasa?… Un vai tiešam kāds tam seko?..

Nu lūk,man bija plānots lielisks meiteņu vakar tomēr beigās iznāca mans un vīrusa vakars. Tāda izdevība,kad manējais ar savējiem un es ar savējām. Šoreiz es palieku mājās. šonakt mans sabiedrotais būs gulta 🙂 Jauku Jums pārējām vakaru/nakti 🙂

sakšu ar to,ka nezinu,kas man vakar bija uznacis,biju ļoti,ļoti,ļoti sliktā garīgā.biju pārgurusi,nostresojusies,bedigā vienā reizē. viss man kaitināja un gribējās raudāt pilnigi bez iemesla,pat sapukstēju uz savu mr par to,ka viņš apēda manu bontī 😀 (ku var atrast tik muļķīgu iemeslu lai uz kadu pukstētu?). palīdu ātri zem segas un gulēju. mans mr pielida man blakus un ļoti cieši apskāva,paprasija vai ir kas ko viņš var darit lai uzlabotu man garigo,es pakratiju galvu ,ka nē. tad viņš paprasija vai ir kads noteikts iemesls kapec tāda es,atkal pakratiju galvu. viņš pateica,ka labi,jo tad no rita viss bus labi. visu nakti noturēja mani savos apskāvienos,pat tad kad mēģināju ”izmukt”. no rita pieceļoties pirmais ,ko viņš paprasija- vai jutos labāk. es nomurmināju,ka esu pārak miegaina lai pateiktu. kad viņš aizgaja uz darbu es vel stundiņu pagulēju un piecēlos tiešām daudz labākā garīgā. diena bija ļoti ļoti aizņemta,tapec jau bridināju,ka neuztaisišu vakariņas. atnākot mājās no darba mani gaidija vakariņas. paštaisita vnk super garšīga pica,mans mīļākais saldais ēdiens un vīns. + dāvana. džemperis no mana mīļākā veikala kura neieperkos parak bieži jo viss ir parak dārgs. es nezinu kā bet vņš ir atradis ideālo džemperi. visu laiku tādu meklēju.kko siltu,smuku. cik reizes jau biju gajusi cauri visiem veikaliembet visi džemperi ar kapučiem bija man līdz nabai 😀 bet es gribeju kko garu. un viņš ir atradis idealo- smuks krāsu salikums,garš,kapucis ar paaugstinato kakliņu. laikam ko mēģinu pateikt-mans vīrietis zin manu gaumi. pazīst mani un cheeky tagad sez un smaida. nejau par matrealo ,bet moraalo ieguvumu. ceru ka jums bus super jauks shis piektdienas vakars un tikpat jauks weekends 🙂 (l) (l) (l) bilde tāda jo ari Tur biju diki prieciga

Šodien ir īpaša diena , šodien kļuvu par gandrīz par melnu matu īpašnieci , gandrīz Tapēc ka tomēr kaut kur redzami atsit brūno toni.Sen nevarēju saņemties jo bija bail par pārmaiņām bet ceru ka būs labi. Ik pa laikam manā dzīvē ienāk pārmaiņas, bet pēdējā laikā nesakaitot matu krāsas maiņu Pārmaiņas notika vēl pāris lietās: * Mana simpātija mani ignorē * Manas draudzenes man neierasti daudz stāsta * Esmu pazaudējusi dažus draugus * Esmu ieguvusi daudz draugus * Man pirmā mīlestība ir uzradusies (atakal) Manā redzeslokā un tas sāp. Un visbeidzot ir lietas ka nemainās- šobrīd izbaudu kārtējo piekdienas vakaru – vienatnē 🙁 XoXo Aiva.

nu taa izraadaas ka driz jau akal buushu dzimteniitee .. pat nezinu.. fiksi jaaorganizee izklaides 🙂 lai nav garlaiciigi.. un laika skumt.. eh, buutu zinaajusi ka ir briivs briidis buutu izveeleejusies citu gala meerkji.. bet savs bonuss jau buus 🙂 satikshu savus zelta gabalinjus 🙂

Katrā ziņā, manā ideālajā dzīvē ir iestājies kaut kas nesaprotams, mans Lieliskais vīrietis paziņoja, ka vēloties no manis atpūsties, jo esot stress darbā un viņam vajagot vientulību, tādēļ būtu labi, ja es aizbrauktu kādā ceļojumā…. 😀 es tā kā nesapratu – viņam beidzot pieleca ka mūsu attiecībās kaut kas nav kārtībā? un diez vai mans ceļojums kaut ko spēs atrisināt!! kā arī jautrākais fakts, šonakt pirmo reizi izmēģināju otru guļamistabu, jo manam vīrietim uznāca vēlme igulēties un viņš tā teikt norādīja, ka atsevišķi guļot to varot daudz labāk izdarīt 😀 😀 😀 tātad – ideālajā dzīvē, kaut kas sāk sašūpoties…

šī diena bija fantastiska, es protams mēģināju izrunāies ar savu vīrieti, bet es sapratu, ka es varu runāt ar sienu un tā es pieņēmu kāda ļoti patīkama vīrieša uzaicinājumu uz glāzi daiquiri un interesantām sarunām, vīrietis ir burvīgs, diena izvērtās interesanta, viņš tik ēterisks un džentelmenis pilnīgi visās izpasumēs, pat tādās, kad sieviete atgriežas no dāmu istabas viņš pieceļas, pagaida kamēr viņa apsēdīsies, vai kā sieviete ceļas kājās, tā kājās ceļas arī vīrietis un viņam tas izdodas tik dabiski, tik….. esmu sajūsmā un nē viņam nav 60, viņš vienkārši ir pieklājīgs, kas man reizēm sava vecuma vīriešos pietrūkst… ar viņu laiks paskrien nemanot, tikāmies dienas vidū un esmu tiko atgriezusies un lidoju, pagatavoju vakariņas, un man blakus sēž mans vīrietis… ēd kotletes un pat nepamana ka es staroju, nezinu vai es staroju no labas sarunas vai no neskaitāmiem daiquiri… katrā ziņā šis otrs vīrietis, vai tas būtu pārbaudījums manām esošām atiecībām vai arī sākums kam jaunam….

Hay 😉 Mans pirmais blogs, tad nu redzēs, kā sanāks. Kamēr sals un kamēr sniegs…12 klase, mācīties negribās. Citrreiz domāju, vai jau ir februāris, vai vēl tikai ir februāris. Dzīve tagad mainījusies pa 360°. Apbrīnojami, kā šķiršanās spēj mainīt cilvēku…Tagad viss notiek tādā kā pašplūsmā. Nevaru saprast – negribu vai nevaru Viņu aizmirst…Bet forši, ka apkārt ir tik superīgi draugi, kas spēj iedvesmot jaunām trakulībām (l) Rītā diena – tātad ballīte 🙂 šoreiz – meiteņu. Pret džekiem tagad tāda kā imunitāte iestājusies. Simpatizē, bet pielaist par tuvu negribās, bail atkal apdedzināties. Bet mans mazais vīrietītis spēj mani iepriecināt jebkurā laikā 😀 Trusis, kurš ēdienu ēd tikai izberot to uz zemes, un tad guļot lasa mazos barības gabaliņus. Laikam viņš šobrīd ir vienīgais, uz kuru stundām ilgi varētu skatīties, bet katru minūti viņš izdomā jaunu veidu piem. kā slidināties pa flīzēm vai, kā apgulties uz krēsla uz kura viņš ar grūtībām ir ticis… 🙂

šorīt brienot pa sniegu un klausoties savu mp3 izlasi pēkšņi atskārtu, ka raudu. kaut kāds emocionāls saviļņojums uznācis. tātad, koncentrēšanās spējas un ražens darbs norakstīts priekšlaicīgi. protams, pirmā stunda darbā kā jau ierasts – jāaklimatizējas darba galdam, papīru gūzmai, kaitinošajiem kolēģiem un darba pienākumiem. hmm, kas lēcies? šķiet mana nostaļģiskā dziesmu izlase aizsūtījusi manu garstāvokli nokārtoties :-/ nu ko, ierastais rituāls – darba dienu sākt ar draugiem.lv jā jā, darba laikā, cik nožēlojami. un pēkšņi skatos – opā! kārtējās kāzu bildes pavīd manu draugu galerijās. nesaprotu … pārlapojot atmiņā pēdējos 7 gadus kopš vidusskolas beigšanas gribot negribot jāsecina, ka visas skaistās, inteliģentās un interesantās skolas biedrenes ir apzīmogotas ar vecmeitu statusu. jā, cīnās un mokās savās attiecībās, bet patiesi laimīgas nav. bet pelēkās peles, uz kurām ne viens pat i nepaskatījās nu jau ir precētas bērnu mātes, ar lieliskiem vīriem, ģimenes ligzdiņām, skaistiem/ģimeniskiem atvaļinājumiem vismaz 2 x gadā. hmm, likteņa ironija?

Iepazīstināšu Jūs ar savu "Ideālo dzīvi" – pēc standartiem un steriotipiem, man ir viss – ideāla dzīvesvieta, darbs – daru to kas man patīk, nav jāiespringst ar darba laiku, jo to nosaku es pati, no materiālā viedokļa, ierobežojumu nav, gribas braukt ceļojumā – saplānoju darbus un dodos, gribās jaunu matu banti, iegādājos utt. un vēl manā ideālajā dzīvē ir ideāls vīrietis, kuram nu ir 38 gadi, izskatīgs, jauks, ejot pa ielu meitenes uz viņu atskatās, gultā (tad kad mums bija sekss, jo šobrīd pēc 5 gadu kopdzīves es vairs neesmu interesanta…) viņš ir perfekts, man nekad nebija bijis tik labi, jo viņš rūpējas par mani lai es jūtos apmierināta! Cik daudz es no draudzenēm esmu dzirdējusi, kādēļ Tu izskaties tik nelaimīga, tev taču ne par ko nav jāuztraucas, krīze Tevi nav skārusi! Laikam jau ikviena no mums sapņo par perfekto dzīvi – kā es to saucu – dzīvi zelta būrītī!!! un es tiešām jūtos kā zelta būrītī – it kā man ir brīvība, bet nē! Jo visu laiku mājās tiek komentēts mans izskats, man esot jāmaina gaume, lai esot atbilstošāka vīrieša uzskatam, pasākumus es apmeklēju tikai kopā ar vīrieti, vai arī neapmeklēju vispār, vairākas reizes dienā man piezvana un pārbauda ko es daru, mājas rūpes ir tikai un vienīgi manā pārziņā, gan tīrīšana, gan ēdiena gatavošana. Protams, mans vīrietis ir ļoti jauks, bet viņa uzskati ir nedaudz dīvaini! vai arī normāli? Bet katrā ziņā, esmu sapratusi, ja es kādreiz tiecos pēc šādas nodrošinātas un ”pārlaimīgas” dzīves, tad šobrīd sasniedzot šo piepildījumu, es nemaz nejūtos laimīga… bet kā saka ”es labāk raudu savā mersedesā (kurš bija mana dzimšanas dienas dāvana) nekā sabiedriskajā transportā! laikam jau nevar iegūt visu gan materiāli nodrošinātu dzīvi, gan laimīgas attiecības….

Jau sākās valentīndienas bums, visapkārt sirsniņas daudz sarkanās krāsas, končas sirsniņas formā, un tas viss dēl vienas dienas gadā. Manā skolā šogad taisīs ballīti ar tēmu kāzas, lieki biebilst ka nevienam prātā pat viņu nav apmeklēt jo mūsu klases priekšnesumu veidos puisis kuram ir ne vairāk kā 20 un kurš pēķšni uzrodas mūsu audzināšanas stundā un , apsola ka visu nākamo nedēļu mūs uzmanīgi vēros un mācīsies mūsu vārdus 😀 😀 Pēc tam salikšot pāros ar ko mums kopā būs jātēlo kāzas, vienkārši Murgs. šogad galīgi nav veicies un valentīndienā plānoju tā tālāk nolīst iemalkot vīnu un saprast kad man atkal nav ar ko pavadīt valentīndienu , Bet varbūt nemaz nevajaga? Tas būs jautājums man uz kādu laiku..

Tā… Pie kā es īsti paliku? ja nemaldos pie pirmdienas,kad taisijos iet uz veikalu un taisit vakariņas. Nu tā arī izdariju- taisiju Skotu tradicionalo ēdienu,bet tā kā tas ir gaļas ēdiens man bija tāds diezgan liels satraukums,jo nogaršot taisot nevarēju,esu veģitāriete. Bet mr iedrošinaja ,ka būs jau labi- ja viņam negaršos nakošreiz taisišot pats. šonedēļ mr sauc mani par savu sieviņu,godīgi sakot tā arī jūtos. pec tam fiksi steidzos uz darbu,atnakot no darba mani gaidija melleņu,kivi saldais ediens un mīļotā apskāvieni. godigi sakot biju tā pargurusi,ka atri vien aizmigu viņa apskāvienos. Otrdiena- no rīta atkla uzmodos kopā ar Mr,tik ļoti ļoti negribeju lai viņš dodas prom. domaju apķeršos viņam ap kāju un nelaidišu vaļā,vilkšos līdzi.bet protams pēc vairākiem dikti mīļiem vārdiem nācās viņu laist uz darbu. Nedaudz vēlāk pati cēlos augšā.prodoktus pusdienām biju jau iegādājusies,jo zināju,ka japaspej uzraxtīt koledžas darbs. ņēmu rokā visus koledžas matrealus,modes žurnalus kurus jau biju nolikusi iepriekšējā vakarā un ķēros klāt darba raxtīšanai. kad pacēlu vienu no žurnāliem zem tā atradu zīmīti ”I love you miss gorgeous- good luck with your report”. pēc šādas zīmites likās,ka darbs pats raxtās :D. uzraxtiju un mājsaimniece atkla ķērās klāt pie ēst taisīšanas- taisiju egg fried rice ar zaļajiem zirnīšiem un protams vīrietim vajag gaļu tadēļ -ķeros klāt tītara krūtiņai 😀 un jau atkal steidzos uz darbu. atnakot mājās pilnigi neko negribeju darīt,bet biju priecīga ka varu ”’darīt neko” kopā ar viņu. sēdējām abi gultā abiem klēpī laptops- viņš aizrautigi lasa futbola forumu,es cosmo. ik pa laikam saskatoties un pasmaidot,vārdi bija lieki,jo atrasties līdzās ir tik ļoti labi.. jāsaka atklāti viņš gan sazinājās ar mani – caur facebook chatu paprasija vai es negribu kafiju 😀 tad protams es saku smieties un mēz nospriedām ka mēs esam divi ”lūzeri” kuri viens bez otra nevar. šodiena- šodien pirmo reizi visās šinis dienās kuras dzivojam kopā uzpukstēju viņam. kāpēc? tāpēc ka bija rīts! es no rītiem vienmēr esu dikti īgna,šorīt man īpaši nāca miegs,un viņš apskaujot mani uzmodināja,tā kā man bija jaceļas 7 nebiju pārak laimiga ka mani uzmodina 6 jo zinaju ka vairs neiemigšu. tad nu šis mani apskauj,nobučo iečukst ausī ”morning hun” kad es ļoti īgnā tonī nomurmināju ”really?”. un ko viņš apskauj mani vel ciešāk un pasaka ka es esu mīļa,kad esu neapmierināta- mana dusma pazuda un ar prieku cēlos augšā. gāju uz koledžu un satiku sava mr mammu (viņa viena no pasniedzejām manā koledžā). viņa gan man neko nav mācijusi,bet cik es zinu viņa ka pasniedzeja esot baigā ragana tāpec sanjemu pāris parsteiguma pilnus skatienus no koledžas biedriem,kad satiekoties viņa mani apskāva 😀 uzaicinaja mūs abus ar Russellu sesdien braukt uz ”laukiem” pie viņas tēta. tagad esu mājās tiko pabeidzu taisīt vakariņas veģitāro haggi- jasaka ka sanaca super garšīgi. vel stunda palikusi un tad man atkal jadodas uz darbiņu. wii_ tikko saņēmu sms ,ka viņa spēle atlikta. Tas nozīmē ka atnakot mājās varēšu ieritināties atkal zem viņa rokas un skatīties jaunās sezonas ”bīstamās mājsaimnieces” sērijas. atbilstoši man- ritīga bīstamā mājsaimniece. jauku Jums šo vakaru daiļās dāmas 🙂

Šodien rakstu darbu mārketingā un esmu uzkārusies pie konkrētas lietas- pie uzņēmuma iekšējās vides tehnoloģiskā faktora. varbūt kāds būtu tik laipns un man nedaudz apskaidrotu kas tas ir? 🙂 lūdzu, lūdzu.

Šodien staigājot pa dzimto pilsētu nācās sastapties ar tādu lietu kā – izskatu. Esmu ievērojusi,ka dienās,kad pašai patīk savs izskats arī saņemu vairāk skatienu un labu vārdu.Bet kā ar citām vērtībām?Tām meitenēm,kurām ir īsi svārciņi,lielas krūtis,modeles gaita un augums,vienmēr tiek pievērsta lielāka uzmanība gan no vīriešu,gan sieviešu puses.Tas ir pārsteidzoši,lai gan zināms jau sen. Protams dzīvē ir jāizbauda viss,jāpriecājas par savu izskatu,jāmīl,jāpriecājas. Taču katram jau gadās tādas dienas,kad neizskaties satriecoši. Uz pārējo fona izskaties kā ”pelēka pele”. Vai tiešām būs skaistai nozīmē -iegūt visu? Labāku darbu,tikai tāpēc,ka tev ir labs izskats,bet 0% zināšanu? Un tādai,kura varbūt nav Victoria’s Secret modele,taču ar zināšanām un lielu dzīves pieredzei!? Pasaule ir stereotipaina. Būt skaistai ir jauki…bet skaistumam valdīt pār pasauli? Tas jau ir cits jautājums…

Pirmā aizspriedumainības un arhaistiskas mietpilsonības pazīme šajā valstī bija aizlieguma ieviešana – atrasties sabiedriskā vietā ar alkohola pudeli. protams, sabiedrībai nav patīkami, ja pa ielu nāk pretī kāds, kas piesienas visiem garām gājējiem un neturas kājās, bet ne jau alkohola pudeles atvēršana padara cilvēku piedzērušos. Ja jau pastāv atsevišķs sods par atrašanos sabiedriskā vietā alkohola reibumā, tad kādēļ gan nepieciešams arī otrs par pudeles atvēršanu? varētu neatļaut pastaigāties ar stipro alkoholisko dzērienu (virs 15%) atvērtām pudelēm, bet aizliegt cilvēkiem siltā vasaras dienā saulītē pagulēt parkā vai pasēdēt pieturā un padzert dlight vai saldo vīnu… njā tā nu ir truluma un aprobežotības pazīme… Otrs lielais sviests ir alkohola tirdzniecība līdz plkst 22:00 vakarā, kas ir konkrēta bāru lobēšana, jo tur pēc 22:00 var dzert. Šo noteikumu ieviešana valsts kasē ienesusi MILJONIEM lielus zaudējumus, jo sakarā ar to, ka alkohola nodaļa jāslēdz ciet plkst 22:00 daudziem diennakts lielveikaliem neatmaksājas darba laiks un nākas to krietni saīsināt. Alkoholu tāpat pārdod pēc plkst 22:00 mazos veikalos, kuros tiek prasīts 15% uzcenojums no pudeles cenas, kas nonāk jebkur citur izņemot valsts kasē 😀 Nu un, protams, kronis visam ir vēlme Zinību dienu uztaisīt par sauso dienu… Ja godīgi, tad es patiešām vēlētos zināt, kuram pieaugušam 21. gs cilvēkam īsti nav skaidrs, ka tas veicinās vēl lielāku jauniešu nodzeršanos, ja tā mēs dēvējam ballītes, jo 1)mazākiem bērniem 12, 13 g.v. gribas darīt visu, kas ir aizliegts, 2)kas traucēs nopirkt alkoholu 31. augustā? 😀 pietam 3 reiz vairāk, jo 1. 09 jau nevarēs aizskriet uz veikalu, lai papildinātu krājumus, tā kā nāksies sagatavoties laicīgi un nopietni… 3) tas ienesīs vēl lielākus zaudējumus valsts kasē, jo šādi aizliegumi, kā tas jau ir pierādījis veicina nelegālā alkohola tirdzniecību, kur 1L stiprā alkoholiskā dzēriena, kas būtu ekvivalents vodkai maksā 80sant litrā un garšo arī tīri labi… tikai ir 100 reizes kaitīgāks nekā veikalā pieejamais, jo tiek gatavots ne jau no rapšiem, kā sensenos laikos, bet šķaidot etilspirtu, mēbeļu pulieri, tosolu un odekalonu… Nu, es domāju, ka attiecīgajām instancēm vajadzētu izdarīt šādus tādus secinājumus. Alkoholisms Latvijā ir problēma un neviens mani nepārliecinās par pretējo. Taču vārds "alkoholisms" ir ļoti stiepjams jēdziens un vārdu "alkoholiķis" nevar piemērot katram jaunietim, kas iet pa ielu ar dlight pudeli un Zinību dienā tusējas ar draugiem. Pietam, kāpēc nekur citur pasaulē nekas tamlīdzīgs nav ieviests kā sausais likums pirmajā skolas dienā? Acīmredzot kāds vēlas parādīt mūsu valsti kā kaut kādu pilnīgu lohu zemi, kas aizliedz, visu… Cilvēkiem uz ielas ir pieņemtajiem likumiem un tiem, kas vēl atrodas vien projekta stadijā, pretējs viedoklis. Ar alkoholismu ir jācīnās, tas rada daudzas problēmas, taču ne jau ar tādām metodēm, kas tikai veicinās tā izaugsmi… smiekli nāk… visiem tas ir skaidrs izņemot izglītības un veselības sistēmas vadītājiem. ne jau alkohola pieejamība ir tā lietošanas iemesls… tā var apgalvot vien ļoti sekli domājoši ļautiņi… un es tādus Paldies Tam Kungam nepazīstu. Problēma ir dziļāk… domāšanā. un domāšanu nevar izmainīt aizslēdzot veikalu. Marihuāna nepārdodas veikalos un ir aizliegta. Vai tāpēc to neviens nepīpē??? Muļķības!!! Un sīkajiem 13-15 g.v. to gribas vēl vairāk, jo tas ir aizliegts un viņi jūtas kā īsti veči darot kko, ko nedrīkst… Ar alkoholismu jācīnas pieaugušiem cilvēkiem, kam ir autoritāte jauniešu acīs, parādot, ka ne vienmēr ir jāaizlej mūlis, ka var būt jautri tāpat… jāveido diskusijas, viedokļu apmaiņas, interaktīvi pasākumi, nevis moralizējoša smadzeņu skalošana, kas notiek skolās veselības mācības stundās vai ik vakaru raidījumā "Degpunkts"… murgi…

Hm. 🙂 Jā. Dažreiz ir tik skaisti atcerēties. Atsaukt atmiņā pagātni, pabrīnīties par atmiņu subjektivitāti un savu naivumu. Pasmaidīt. Pasmieties un, iespējams, notraukt asaras no tik ļoti ierasti sausajām acīm. Ir skaisti just.

nosalusi bišķiņ esmu. miegs nenāk tā īsti,kaut gan agri – drīzumā(jau pēc pāris stundām) jāceļas… reizēm tā kaitina tas,ka tik vēlu eju gulēt un pa dienu žāvājos..bet kā šitā iesāk,tā baigi grūti atradināties un aiziet gulēt,piemēram,pusnaktī,lai no rīta justos izgulējusies… 😉 tādas nelielas pārdomas, lūkojoties nakts melnā plīvura segā 🙂 😛

Ir tā pavisam jauki, apsēsties uz palodzes ar lielizmēra krūzi, kas pilna ar gardu tēju un vērot puteni aiz loga. Un tad viss liekas tik mierīgi, problēmas atkāpjas un to vietā stājas mierpilnas un harmoniskas domas. Tomēr ziemā ir arī jauki mirkļi. 😀

Rīt sāksies jauns studiju cēliens un līdz ar to man ir daudz jaunu apņemšanos! Visus darbus nodošu laicīgi un neko neatstāsu uz pēdējo brīdi. Jeb kas ko es daršu būs izcils jeb visu, ko darīšu, darīšu cik vien labi varu, plānošu savu laiku un būšu drosmīga! 🙂

Tuvojoties mīlestības svētkiem,ar vien biežāk rodas jautājums,kāda ir kļuvusi mūsdienu sabiedrība? Kur ir palikusi romantika,tāda,patiešām īsta?! Vai visi esam iestiguši bara instinktā un mūsu izpratne par mīlestības izpausēm sv.Valentīna dienā ir izplēnējusi un ir palikušas tikai banālas šokolādes sirdis un nenozīmīga buča,piedevām teksts : ”Sveiciens mīlestības svētkos!” Vai tad mīlestība ir tādi paši svētki kā dzimšanas diena? Nē,tas ir pavisam kas cits. Un nē,šeit neraksta mīlestības nīdēja,es tikai vēlos uzzināt,kur ir palikusi,tik tiešām,šī īstā un patiesā romantika,lieliskie un lieliskās,īstie un īstās…mūžīgi mūžos? Vai mūsdienās var sastapt kādu,kas nereiz nav bijis iemīlējies? Tie taču ir tikai tukši vārdi… šos sirds vārdus raksta it visur,pat uz toletes papīra… ”Es Tevi mīlu” – Mīlestība neslēpjas šajos vārdos. Tā mīt tikai un vienīgi sirdī. Lai arī kāds to noliegtu,tomēr visi visvairāk par visu mīl sevi. Šo mīlestību pazīst ikviens,to var daudz labāk noraksturot nekā to,kā to pateikt otram. Kas īsti ir mīlestība,to var tikai katrs pats,jo katram pret sevi tā izpaužas pavisam savādāk…katrs zin,kāpēc un cik ļoti sevi mīl. Mīl rūpēties par sevi,pažēlot,uzsmaidīt un mīl dzīvot dzīvi tādu kāda katram tā ir dāvāta. Vai mūsu sabiedrības galvenā daļa ir kļuvis sekss? Nenozīmīgs,lēts sekss? Jautājumu ir miljoniem… tikai atbildes nevienas. Jo neviens nespēj izskaidrot,kur pazudušas tādas lietas kā vēstules,rakstītas ar roku mīļotajai… serenādes. Izcilie mīlētāji.Poētika.Dzeja.Mīlestība. Tas viss šķiet tik sens,gadsimtīgs..Taču bieži vien tas trūkst.Tas trūkst mūsdienu sievietēm… un varbūt kādreiz mūsdienu vīrieši,paņem rokās grāmatu,kas smaržo pēc bibliotēkas,sajūtot to smaržu,un izlasot izcilu mīlētāju vēstules savām vienīgajām..varbūt… ”Mūžam tavs Mūžam mana Mūžam mūsu” ( Voltērs)

šodien kā jau katru rītu kārtoju somu un devos uz skolu , un paceļam uz skolu sabiedriskajā transportā saspiesta stāvot pie sevis sapratu ka šis kas daras tagad vēl pats galējais.Civeku sabiedriskajā būs vēl vairāk. Skolā kā vienmēr, rīts kas sākās ar divām angļu valodām kurās likās ka vienīgais cilvēks kuru izsaukt esmu es. Atkal skolotāja uzzēdusies, tātad nebūs labi. Starbrīžos pārvietojoties no kabineta uz kabinetu ar acīm meklēju Viņu , puisi kas jau kādu laika stāv man prātā un negribīgi natkāpjas.Bet varbūt tas ir labi, jo vinš ir savādāks kā mani bijušie puiši daudz savādāks un tikai labākajā nozimē. Atkal mūs pārsteidzis sniegs, Kuru galīgi negribas , bet tā jau ir ka vasarā gribas ziemu bet ziemā vasaru. (l) XOXO aiva.

Cheeky* 01.02.2010 nu tad tā piektdien sākam savu experimentu par dzīvošanu kopā uz nedēļu. piektdiena- atnakot astoņos vakarā mājās no darba mr man bija jau sagatavojis vakariņas,grilētu lasi un cepeškrāsni taisitus kraukšķigus kartupelīšus+salātus. mmm. visu atlikušo vakaru pavadijām ļoti mierīgi,skatijāmies Tv un ēdām saldējumu,tā vien liekas ,ka es visu vakaru pavadiju ieritinājusies viņam padusē. kad jau bija diezgan vēls viņš man pavaicajā ”can we stay together like this forewer?” kad es atbildēju ”of course we can” viņš man pavaicāja vai manas jūtas bus tikpat stipras,kā tagad kad viņam būs 30(mums 6gadu starpība),kad es atbildēju ka būs tikpat stipras un vel stiprākas,tikai ka viņam jārekinas ar to ka viņam būs jauna (gados jauna) draudzene ,viņš atbildēja–varbūt līgava. protams man nav ne mazākās velmes tagad precēties,bet tik patikama sajuta,ka ari puisis domā par nākotni ar Tevi… sesdiena- sesdienu pavadijam katrs ar saviem draugiem. tā nepavisam nebija mana diena- viss gāja greizi. tik loti priecīga biju kad viņš beidzot pārnāca mājās,un es varēju viņam atkal ieritināties zem rokas. svēdiena- kafija gultā. divu stundu neko nedarīšana vartišanās pa gultu,smiešanās un muļkošanās. pēcpusdienā viņam bija spēle tāpēc atkal pazuda,šoreiz tikai uz 3h. es tikmēr varēju savākt māju,izmazgāt veļu . mazgājot veļu nodomāju,ka tāda laikam ir kopdzīve,viņu drēbju mazgāšana likās pavisam dabiska lieta. atnākot mājās mans mr mums taisija picas. mmmm sanāca viņam vnk pasakaini. kad paēdām viņš pateica atkal ko ļoti jauku- atklāja ka esot zaudejuši spēli,ka parasti viņam būtu super slikts garigais un viņš butu nenormāli īgns,bet ,ka pēc spēles viņš vienigais par ko domajis esot ,ka nāks mājās pie manis,un ka tas momentā visas dusmas aizdzina prom. feini,kad Tavs mr vēlas nākt mājās lai būtu kopa art Tevi. atkal pavadijam klusu vakaru ar tv,smiekliem,loti daudziem apskavieniem un bučām. šodiena- lai gan pie mums ir tikai rits diena jau ir sakusies,viņs kā vienmer cēlās agri. es arī uzmodos bet tikpat ātri atkal iemigu,kad nācās atkal uzmosties,jo mans mr bučoja mani viņš paskaidroja,ka es nedrikstu izskatities tik mīļi no ritiem,savadāk es tā vien uzprasos uz bučām un apskāvieniem. tagad savāķšu māju ,jaiet iepirkties,jauztaisa ēst un tad vakarā uz darbiņu . tādas nu ir mūsu pirmās dienas.

Galvas mežģis ir galā 🙂 šādās dienās es mīlu viņas parādīšanos.. 😀 konstateju ka ex seko manaam gaitaam!!! kretinee!!! negribu!!waax! atkal uzrodas jautaajumi, kas? kapeec? trauksme! nav briinums ka rodas jautaajums, vai es speeshu to iztureet.. vai es dariiju pareizi.. vai es daru pareizi? bet laikam jau jaaturpina dziivot… laiks raadiis… gribees tad gan jau pateiks kas un kaa… pashai nedriikst neko pasaakt… tikai sevi saapinaashu.. ne nee neee.. nu jau tieshaam varetu teikt ka esmu saakusi dziivot jaunu dziivi, taapeec negribu mineet… gribu vnk zinaat kas notiek!! negribu vairs zibenjus no skaidraam debesiim… arii es esmu tikai cilveeks… es neesmu visuspeejiiga!!! arii mani vajag pazzeelot, paruupeeties lai mani pasaudzeetu… aaaaa … vajag ar kaadu izrunaaties aprunaaties, buus vieglaak 🙂

hmm kur lai sāk,laikam jau no sākuma 😀 piemodos sesdienas rītā ar ļoti lielām vēdersāpēm,mr jau 12 pazuda ara no mājas jo bija spēle,un līdz ar to man bija vienkārši izcili slikts garīgais,izdomaju ,ka varbūt uzlabošu sev garīgo ar vannu,saku laist vannu atklāju ka kkas nav katiba ar udeni,pagaja ilgs laiks kamer saka tecēt karstais,tad kad apsēdos uz vannas malas lai parbauditu cik karsts ir udens nokrita vannas aizskari un stanga protams uzkrita man uz galvas. ok pasedeju vanna,bet protams nosalu jo udens nebija pietiekami silts. domaju uztaisit brokastis uzcepu rozīņu toste ,aizgaju uz istabu apēst,kad pēkšķi sāka pļērkt dūmu detektors- ieskreju virtuvē tosteris vienās liesmās. labi ka man pa rokai bija ugundzēšamais aparāts. tagad mans tosteris ir izkusis. pienaca vakars vajadzeja taisites vakaram kuru kadu laiku jau biju gaidijusi- saku taisit matus nekas man nesanaca,make-up ar uzkrasoju un tikpat atri nomazgaju un atkal krasoju pa jaunu. beidzot pienaca laiks uzvilkt ilgi gaidito kleitu-verot vaļā skapi man izlūza durvis,dabuju kleitu- uzvilku un tikpat atri novilku jo sapratu ka uz klubu tada neiešu,jo viņa velkas pa zemi,bija žel ka samīdīs, dabuju vilkt īso. biju rekinajuses ka vilkshu garu kleitu tapec nebiju iegadajusies zekubikses- forshi velviena problema. dabuju vilkt ziida leginus. beidzot sagaidiju meitenes kuras biju saaicinajusi un vakars izvertās vnk superīgs- mute no smiekliem un smaidišanas sāpēja.

Sprīdis starp jā vai nē Tas ir kaut kas vairāk par politiku Cilvēka dzīvība vai kaudze naudas Protams, kaudze naudas Atkal kāds nosals uz ielas Viņš piedzersies aiz bēdām Nevainoju, alkohols remdē sāpes Un tālāk līdz nākošajai izdevībai Cik tad jums tādas kaudzes mājās ir? Varbūt varam veikt apmaiņu? Uz vieniem svariem līķu kaudze Uz otriem naudas kaudze Veidosim tiesas sēdi, kurā es zaudēšu Jo man nav atlicis daudz baltu aplokšņu ar naudiņām Man vispār tādu nav Nieks vien, nākošajā diena pilsone X. atrasta nosalusi. Blēņas vien ir. Un? Pied***t vārda brīvību un tautas lēmējbalsis!

Vairumā gadījumu mēs iemīlamies nevis cilvēkā, bet iedomu tēlā. Mūsos ir stāsts, kāds otrs ir, bet tam var būt patiesi maza saistība ar īstenību. Ar laiku nonākam pie atziņas, ka otrs nav tāds, kādu es to iztēlojos. Un tad ir jautājums – vai es spēju pieņemt otru tādu, kāds viņš ir? Vai arī notiek mēģinājumi otru "pielāgot" šim iedomu tēlam, vai arī pārveidot partneri tā, lai viņš atbilstu ideālam partnerim? Tā nu mēs esam iedomājušies, kādam otram jābūt, lai mēs justos laimīgi, un tad mērķtiecīgi "pie tā strādājam": iesakot, aizrādot, iedrošinot, piedāvājot, manipulējot, … visbeidzot – pamācot. Ja godīgi, es ļoti apšaubu, cik paliekošas ir pārmaiņas, kas nesakņojas cilvēka iekšējā izvēlē un vēlmē, bet centienos iepriecināt, izpatikt vai kā citādi atbilst partnera priekšstatam par sevi. Šādām pārmaiņām ir apstākļu raksturs – ir apstākļi, kur tās būs noturīgas, bet kādos citos apstākļos tās izplēnēs kā nebijušas. Manuprāt, vienīgās pārmaiņas, kuras es patiesi varu veikt, ir pārmaiņas sevī. Es nevaru otru pārveidot. Par laimi un diemžēl. Jā, es varu iedvesmot otru, jo, esot kopā, mēs viens otru iedvesmojam dažādām pārmaiņām. Bet svarīgi, lai lēmums par pārmaiņām ir katra paša iekšēja vēlme, nevis tikai izdabāšana partnerim. Šī robeža ir ļoti trausla. Ļoti. Piekrītu Ošo, kas savulaik teica, ka "tā ir dziļa visas cilvēces problēma – mūžīga problēma. Kad tu iemīlies, viss izskatās skaisti, jo šajos brīžos Tu neizvirzi savus nosacījumus. Divi cilvēki dodas uz priekšu viens otram līdzās bez jebkādiem noteikumiem. Tikko viņi ir nostabilizējušies, tikko sākuši pieņemt viens otru kā pašu par sevi saprotamu lietu, tiek uzspiesti noteikumi – Tev jābūt, lūk, tādam, tev jāizturas, lūk, tā, tikai tad es tevi mīlēšu. It kā mīlestība būtu darījums". Mīlestība patiešām nav darījums. Un otram nav pienākums mani darīt laimīgu, cenšoties atbilst priekšstatam, kādu es vēlētos viņu redzēt. Katrs ir tāds, kāds ir. Labākais, ko mēs varam darīt, ir pieņemt otru, tādu, kāds viņš ir, necenšoties pārveidot vai uzlabot. Ja nu akurāt’ nevar pieņemt otru bez pārveidošanas, tad godīgi sev jāpajautā: kāpēc esam kopā un vai šis ir īstais? … bet, kā jau esmu teikusi iepriekš, nav vieni vienīgi īstie, daudzi var būt īstie, ja vien Tu pats esi īstais. Tātad atgriežamies pie sevis. Viss sākas un beidzas ar sevi. / tvNet. Nansija. /

Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 60-os, 70-os un 80-os gados, esam nodzīvojuši līdz šai dienai… Bērnībā mēs taču braucām mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu zāļu pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē. Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna, atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās ievelties dzelošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu. Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu, atgriežoties mājāstad, kad iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienuneviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti iedomāties. Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus, un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai un vienīgi mēs paši. Atceraties? Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens nepalika resns, jo mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējāmlielā barā uz tuvāko māju skatīties multeni, jo arī video mums nebija! Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām. Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem strautiņiem,sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un pļāpājām, par kovien gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie durvīmvai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši! Vieni pašicietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs vispār izdzīvojām? Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs kaut reizi ir pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos. Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens puisis pasaulē nezin šīs spēles noteikumus! Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā arproblēmām un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis. Mums bija izvēles brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos,atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties. Ja esi viens no šīs paaudzes, tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās līdz tam laikam, kad valdībajauniešiem iemainīja brīvību pret skrituļslidām, mobilajiem, zvaigžņufabriku… Un kā ir tagad? – kļūdas pēc Tu spied savas sistēmas piekļuves kodu uz savas mikroviļņu krāsns; – Tev ir 15 numuru saraksts, lai sazvanītu savu ģimeni, kurā ir 3 cilvēki; – Tu sūti e-pastu savam kolēģim, kurš sēž Tev blakus; – Tu esi zaudējis kontaktu ar saviem draugiem vai ģimeni tāpēc,ka viņiem nav e-pasta adreses; – Pēc darba dienas Tu atgriezies mājās, un atbildi uz telefona zvaniem tā, it kā joprojām atrastos darbā; – Tu krīti panikā, ja izej no mājas bez sava mobilā telefona, un ej atpakaļ, lai to paņemtu; – Tu no rīta pamosties, un pirmais, ko izdari – pieslēdzies internetam; – Tagad lasi šo tekstu, piekrīti tam un smaidi tāpat kā es P.S. Cerams šis raksts atsauca atmiņā patīkamos brīžus! 😀

Kādu laiku esmu iedziļinājies, pēdējā laika aktuālākajās cilvēku nodarbēs, kas ļāva man iekļaut pie tām vienu īpašu, tādu, kura izceļās visu pārējo starpā – sevis žēlošanu. Katrs no mums ir nodarbojies ar šo “interesanto” aktivitāti, viens ikdienā cits laiku pa laikam – arī es tajā virpulī esmu bijis. Šī spēle darbojas pavisam vienkārši. Dzīve ne vienmēr mums piešķir zelta bruģētu taciņu, kas ved uz vienu vienīgu leiputriju. Ļoti daudzi no mums, cilvēkiem, iet dzīvi caur ērkšķiem, tādā veidā norūdoties un radot sevī ticību, ka izdarāms ir jebkas – tas ir tikai pozitīvi. Tomēr, ik dienu tiek uzdoti jautājumi: kādēļ nesanāk, kādēļ ir grūti, kādēļ nekas nenotiek tā kā es vēlos? Šie jautājumi uzbrūk cilvēkiem, kas neredz cerību un ir izmisumā – šādas emocijas ir cilvēcīgas un no tām nav jākaunās. Tomēr, aiz šī visa slēpjas šī nodarbe – sevis žēlošana. Kādēļ skumt un sēdēt, zinot, ka nekas nemainās? Kādēļ teikt sev, ka neko vairs nespējat izdarīt? Kādēļ iestāstīt, ka NEvarat to izdarīt? Tādēļ, ka sevi žēlot ir visvieglākā izeja no jebkuras problēmas ir spēja justies nevajadzīgam, noslīkt savās skumjās un domāt, ka Tev vienīgajam šajā pasaulē ir tādas problēmas un tās ir neatrisināmas. Bet ziniet? Šajā visā ir viens āķis – neticība sev. Kā tā veidojas? Neticība sev parasti sakņojas nepadarītajos darbos. Ja esat sev nospraudis kādu darbu, ko padarīsiet un to neizpildat, tad jūs “iegriežat” savai pašapziņai. Ja neizpildat solījumu, izdarat tieši to pašu. Lai sev atgrieztu apziņu cīnīties ar šā laika esošajām problēmām un, ja jūtat, ka tieši pārliecība par darba izpildes iespējamību Jūs kavē, tad saņemieties – cīnieties ar sevi. Lai savu pašpārliecinātību palielinātu vajag sākt ar mazumiņu. Jo ar vienkāršu entuziasmu un lielo vēlmi “gāzt kalnus” nekas netiks līdzēt, ja nepabeigsiet savas ieceres. Vispirms iemācieties pateikt sev, ka iesiet gulēt 23:00 un nev vēlāk, un to arī izdarīt, pirms ķerieties pie lielākiem plāniem. Pildiet vienu mazo uzdevumu pēc otra, izdariet tos, kā esat plānojuši, trenējiet sevi būt apzinīgiem un ar stingru nostāju. Protams, izņēmumi, nav pieļaujami, jo tas radīs šaubas pašiem par sevi. Ja ko nolemjat apdomājiet 90% to, ka to izdarīsiet. Ar katru neizpildīto mazo uzdevumu Jūs sevi parociet zemāk, ar katru izdarīto ceļas Jūsu pašapziņa. Svarīgi ir mīlēt sevi un zināt ko vēlaties, izpildīt katru lietu ko sev noliekat, vai apsolat citiem. Tas rada to saucamo pašapziņu un nešaubieties, ja neredzat to, zemapziņa strādā Jums jau pa pieciem soļiem uz priekšu. Ar šo visu vēlējos pateikt, ka, lai cik grūti šobrīd kādam neietu, nezaudējiet cerības, jo to zaudēšana ir tikai sevis žēlošana un tā ir patīkama, reizē nāvējoša. Nežēlojiet sevi, bet drīzāk paskaidrojiet sev, ka tā vietā, lai želotos un skumtu, ko tik nevarat tajā mirklī izdarīt? Kamēr žēlojaties, Jūs varat: 1. Pameklēt sev darbu un rakstīt pieteikumus uz sludinājumiem. 2. Darīt citas lietas un izpildīt mazos uzdevumus, lai nežēlotos. 3. Parunāt ar cilvēkiem internetā, kas ir veselīgi un ļauj jums komunicēties ar apkārtējiem un nejusties vienam. 4. Iepazīties ar cilvēkiem. 5. Plānot nākotnes plānus un mazos soļus, kas ļautu tos piepildīt. 6. Izpildīt katru mazo solīti. 7. Darīt jebko… Galvenais ir saprast, cik vērtīgi esat. Pat, ja Jums to nekaļ ikdienu, apzinieties paši, cīnieties ar sevis žēlošanu, tā ir vēl nāvējošāka nekā smēķēšana un ir tik pat atkarību izraisoša. Atcerieties! Neviens Jums nepalīdzēs, tikai Jūs paši, bet ja palīdzēs, tad uzskatiet to pat atlīdzību, par saviem līdz galam izpildītajiem uzdevumiem. Veiksmi jebkuram, kas pēc šī raksta saņemsies cīnīties ar sevi, jo doma par to, ka kādam spēju palīdzēt ir vislabākā atlīdzība! / Noslēpums.lv / MĪLIET sevi un NEPADODATIES!

Nav ne jausmas, kas šodien par datumu! Ir tikai nespēcīgi pieskārieni pēc rīta kafijas. Un neapstrīdama sajūta- kārtējā pirmdiena ir klāt. Tu šodien izskaties neizgulējusies. Iespējams, tā ir tikai mana vaina, ka sapņi bija tik uzmācīgi. Vienreiz jāpārtrauc skatīties tie seriāli pirms gulētiešanas. Es šorīt atkal kašķīga, kaut gan man tā neliekas. Bļāviens, kur ir mana otra zeķe?! Jā, es esmu uzvilkta, pff, zeķe vainīga. Lekcijas drīz sāksies, brokastīm nav laika. Pat derētu mazliet uzpīpēt pirms lekcijām. Nē, šī uzmācīgā doma katru dienu paspēj iespraukties manā galvā. Tas ir kaitīgi, tāpat kā kafija, kuru es nedzeru jau pāris mēnešus. Tomēr, citas atkarības pazūd, citas atkal parādās. Draugiem.lv tā ir mana atkarība, kaut gan tvnet.lv arī tiek palasīts. Ha-ha attaisnojums vietā. Mhm, neesmu attapīga. Kā par brīnumu man- esmu piecēlusies, iespējams, vairs ne tik kašķīga. Paķeru kladi, atslēgas, dodos uz durvju pusi, kāds paliek gulēt. Laimīgais, viņam šodien nav lekciju. Labprāt vēl ielīstu siltumā un pasnaustu pāris minūtes vai stundas. Protams, mana atkarība pēc miega ir neizmērojama. Es sevi mierinu, ka tas ir tikai normāli un cilvēcīgi. Pa vidu trūkst filmas, ir tikai uzkrātas zināšanas, kuras izmantošu kontroldarbā. Esmu atpakaļ siltumā, lekcijas palika skolā. Šovakar tikai miers, tēja un smiekli. Gatavošu pusdienas, lēni un nesteidzoties pretēji nepārliecinošajam rītam

Istabas krāsu nevarēja redzēt, jo tajā bija iekļuvusi migla. Cigarešu dūmos ko viņa smēķēja vairākas reizes dienā un tieši šovakar visvairāk jau varēja saskatīt dažādus dzīvnieciņus, kurus parasti mēdz saskatīt mākoņos. Šodien viņa kā ierasts sēdēja virtuvē, patiesībā pat biežāk nekā ierasts. Rokas bija aizņemtas ar glāzi vīna, tas bija tik pretīgs un patiesībā atbilda cenai 1,99Ls un cigaretes tam vairs nebija nozīmes kādas, galvenais lai būtu rokās. Klusi sēžot un skatoties vienā punktā viņa iemalkoja vīnu ievilka nāves elpu un saviebās ironiski nodomājot, ka tieši šādu dzīvi viņa sev nevēlējās un centās izvairīties jau kopš viņa sevi atceras.