Tas bija vakars kā jau parasts vakars. Līdz šim nemaz nenojautu,ka viss izvērtīsies tā. Sāku skatīties kādu seriālu, no pašas pirmās sezonas. Pie pirmās sērijas es nodomāju- ”Ok,ko es daru, tas ir bezjēdzīgi.” Taču..jau pirmajā sērijā mani piedūra kaut kas īpašs. Tā bija Kerija. Vienkāršā Kerija Bredšova un viņas pasakainās draudzenes – Miranda,Samanta un Šarlote. Viņas visas veidoja tādu lielisku četrotni,tādu draudzību,līdz es sāku viņas apskaust. Viņas ikdienas gaitas. Lielisko vīriešu meklējumi. Katru dienu es noskatījos vismaz piecas sērijas. Visvairāk mani uzrunāja Kerija… viņas tēls ir pasakains,lai neteiktu vairāk. Skaista,šarmanta,gudra sieviete lielajā Ņujorkā.Šī sieviete mani ir tik ļoti iespaidojusi. Ar prieku un skaudību es vēroju visu šo sieviešu gaitas. Es zinu,ka es noteikti gribētu būt viņu vietā. Cik jocīgi, esmu ”iemīlējusies” seriāla varonē. Bet es ticu,ka pašai Kerijai šī loma ir ļoti tuva. Tāpat kā man viņas imidžs, stils un lieliskā gaume. Kā arī viņas ”Lieliskais”. Velku līdzības ar savu Lielisko 🙂 Lai vai kā, Kerija ir mana sapņu sieviete. Vienmēr esmu domājusi,kas tās par muļķībām,kā var tā aizrauties ar kādu slavenību,taču es esmu saslimusi ar šo seriālu, ar manu ”Seksu un lielpilsētu” Kā es gribētu satikt viņu un pateikt cik ļoti apbrīnoju viņas daiļradi,lai gan zinu,ka teorētiski tas ir gandrīz neiespējami,taču domās,vienmēr viņa man būs pati tuvākā,mana dīva un iedvesma!

Sveikas cosmo lasītājas! Nekad neesmu savas domas , idejas un emocijas izpaudusi internetā, bet…Bet ne par to ir runa! Varbūt daži ir piefiksējuši, esmu trenere, kā mani mīļie klienti dēvē – trenerīte!PAr to arī šis raksts. Daudzi mani klienti, draugi, paziņas jautā- kā? Kā Lelde Tu nonaci pie šādas aizraušanās – sports? Tev taču ir ekonomista diploms, grāmatveža darbs, bet sports? kaut kā nesavienojams!Jā, dzīve reizēm izspēlē visādass situācijas, kuru laikā Tu patiesībā atrodi SEVI, savas aizraušanās un sirdlietas. Un jā, mana sirdslieta ir sports, mani treniņi vakaros pēc 8h ofisa darba! Trenēju modeles, profesionālos sportistus un vienkārši cilvēkus, kuri jūt, ka to ko es daru, daru ar prieku!Skanēs varbūt kādam nesaprotami, bet mani klienti, viņu smaidi un viņu emocijas tas uzlādē pozitīvi, savukārt viņi uzlādējas no manas enerģijas, no manas iedvesmas!Visi esam lieli draugi, rīkojam kopīgus tusiņus un satiekamies ārpus Lielās sporta zāles! Nu jau tiek plānota nākošā vasaras nometne pie jūras… Sports? Nē tas nav pienākums, tā ir sirdslieta un tad , kad darbs kļūst par sirdlietu, tikai tad Tu patiesi vari sevi apliecināt, sniegt gandarījumu, sev un citiem un tikai tad Tu esi tur, kur vislabāk jūties… es- savā lielajā sporta zālē uz paklājiņa, suņa pozā un ar saviem klientiem! 🙂 Paldies, arī jaunajām meitenēm no cosmo.lv, kuras jau ir pievienojušās mūsu sportiskajām nodarbībām! Un paldies visiem, kuri bija, ir un būs!:) Novēlu katram, lai darbs ir sirdslieta un censties dzīvot azartiskā mierā! Veiksmi visiem un nezūdošu enerģiju! Lelde

Pēdējā laikā esmu atklājusi,ka esmu kļuvusi pārāk neizlēmīga.. Piemēram,"iepazīstos" ar kādu vīrieti tepat internetā. Sanāk normāla sarakste,runa iet par satikšanos.. Bet tad es vienkārši zemapziņā atrodu kādu iemeslu,lai ar viņu nesatiktos.Lai gan pati izmisīgi kādu meklēju. Varbūt kāds domās,ka es esmu izvēlīga…Nezinu,varbūt… Varbūt no kkā nobīstos. Tik īsti nezinu no kā… :-/

hEI HEI.. 😀 NJA kaads vareetu man pateikt kur Rīgā var iegādāties GUCCI smaržas.. :-/ man patīk Guccii!!un Jums?? 🙂 meneejaas jau iet uz beigaam tepee jaapeerk jaunas.. 😎 😉 (t)

Jaunam ganam sākoties katrs no mums prāta vai skaļi izsaka savas apņemšanās jaunajā nu jau 2010. gadā. Viena no tādām man bija BEIDZOT sākt kustēties šūšana. es sadiedzu svārkus. Liekas viss gāja labi. Satikos ar skolotāju. Liekas atkal viss ir labi..līdz kādam brīdim. kad es sāku šai kleitai šūt augšu es zināju, ka būs grūti, bet centos tik cik mans organisms to vrēja paciest. Kleita bija samērā viegla. Audums neija no spožākiem, bet tas bija viss nulle salīdzinājumā ar to cik es stipri gribēju to izdarīt. Viss greizais sākās ar to, ka man pietrūka auduma, bet tākā audums bija vecss aizriet uz vietējo auduma bodīti un nopirkt tādu pašu nebija iespējams. Lūk es izdomāju risinājumu..: no auduma, kura taisīju jostu šai kleitai es sašūšu aizmuguri..es mocījos dienām..liekas nekas traks..bet jo tālāk jo sliktāk. Es pateicu PIE VELNA!!! Punkts. Nedēļas laikā skrienu uz tuvāko bodīti, pērku jaunu audumu un taisu visu no sākuma. Pie velna!Punkts. P.S. Un, kur es izdariju kko nepareizu?

Aizver acis. Izbaudi mieru un tumsu, kas tevi pārņem. Esi tikai pats ar sevi. Padomā, dažas minūtes, ko tu darītu, ja nekad acis vairs neatvērtu… Es ticu liktenim, ka mums katram ir piešķirts savs dzīves ilgums un mērķis, kas jāizpilda. Cik cilvēki tomēr maz zina par sevi! Mēs nezinām ne dzīves ilgumu, ne mērķi. Un tie, kuri nekad nav aizdomājušies par to, kāpēc cilvēks vispār ir uz šīs pasaules, nezin pat tik daudz. Katra jauna diena ir kā vēl viena dāvana, iespēja, kas jāizmanto, lai tiektos uz priekšu, lai sasniegtu kādu mazu mērķi. Jebkurš mazs darbiņš taču liek tev justies labāk. Pat vienkāršs „paldies” var likt justies labāk tev un arī otram, kam esi to pateicis. Lai kāda būtu mūsu katra misija uz zemes, mums visiem ir pienākums vairot labestību, prieku un laimi, ko sniedz mazie, jaukie sīkumi dzīvē. Sāc dienu ar smaidu, un tu redzēsi, ka visa pasaule uzsmaida tev. Priecājies, ka esi vesels, ka tev ir mājas, priecājies, ka paēdi brokastis. Es domāju, ka katra diena ir tik bagāta ar labiem notikumiem, ka tos visus nemaz nevar atcerēties. Tu nekad nevari zināt, kad būs pēdējā diena, kad redzēsi šo skaisto pasauli. Iedomājies, uz tās ir tik daudz iedzīvotāju, un jebkurš ir piedalījies pasaules veidošanā, pat pats to neapzinādamies. Arī tu esi daļa no tā visa, tieši tāpēc, neatstāj kaut ko nepadarītu, jo nekad nevari zināt, vai rīt tev atkal būs iespēja to izdarīt. Katra diena ir neatkārojama, jo tu nevarēsi to atgūt. Pusnaktī nomirst šodiena, nepieļauj, ka tai jāpazūd kā neattaisītai šokolādei, jo neesi pat mēģinājis to izbaudīt. Sāc dzīvot šeit un tagad, tev vēl ir laika. Dzīvo tā it kā katra diena būtu pirmā un pēdējā. Atver acis… 🙂

Uzlieku http://www.youtube.com/watch?v=zA_kRq9b4y8 un ierokos savā labo emociju blociņā. Blociņā? Izskatās pēc nobružātas, biezas grāmatas. Bet tam šobrīd nav nozīmes. Noskaņu rada atmiņas, kuras savā skaistumā ceļ debesīs, taču tai pašā laikā spiež pie zemes, jo tās ir tikai atmiņas. Bet varbūt tā jābūt. Jo tagad ir ļoti labi. Vēl labāk. Tomēr pārlapot un sajust emocijas, kas mainoties laikam piedzīvotas, ir svētīgi. Pārņem sajūtas, ka šī mana "dienasgrāmata", kurā ir fiksēti gan mani krituma, gan arī virsotnes punkti, kuri pausti visdažādākajos veidos, ir manas mājas. Mājas, kurās atstāju visu sevi, lai atkal dotos skarbajā ikdienā. Ikdienā pie cilvēkiem, kuri tāpat kā es uzliek masku un kuļas pa dzīvi. Lasot savu kādas sen aizvadītas gadu mijas ierakstu, pasmaidu. "Iemācīšos būt patiesāka pret sevi. Un citiem. Bet varbūt nevajag? Vai tā būšu es?" Ziniet, tas nemaz nav viegli. Un varbūt tiešām nevajag. Ņemot vērā to, cik reti cilvēki iegriežas savās "mājās", lai saprastu, ka nejau nauda, vara vai statuss sabiedrībā ir tas, kas dara mūsu dzīvi skaistu un piepildītu. Jā. "Dievs mani spēlē kā vijoli uz trim stīgām – ticības, cerības un mīlestības."

ak šīs dāmas. vakar manejais atcerējās ka janomaina facebooka attiecibu status. ta nu abi nomainijām. saņemu komentu no kadas meitenes ka viņa 100 punkt pazistot manu mr,tikai neatceroties kaa. ta ka maneejais sedeja blakus uzreiz noskaidrojam ka vinsh vinju nepazist. uz ko meitene uzreiz atbildeja- ka isteniba jau nemaz vinju nezinot,bet varbut pazistot kadu no vinja draugiem vai ir redzejusi vinju kada no klubiem. tad nu man rodas jautajums- kadel jasaka ka Tu kadu zini,ja nemaz nezini? doh! ha ha otra lieta- šodien noliku ”sculpture” lekciju,un pasniedzejs pat nepiesejas nekur. kas ir loooooti parsteidzoshi,jo pasniedzejs ir vnk necieshams. tad nu ar visu looti ilgo slimoshanu (ilgak ka menesi) bija pirmaa kuraa kura nolika. brownie-point lv studentei. he he. trešā lieta- šodien nopirku vnk ideaalu kleitu vasarai. wiii. taa nevaru sagaidit vasaru kad ar mr busim lv. kleita-melna ar nedaudz,nedaudz rozigu raxtinju augshaa un nedaudz apakšā. ļooti gara,ta ka nedaudz velkas pa zemi,krītoša un gaisīga. mmmmm. ceturtā lieta- rita ar mr ejam pie masicas uz vakarinjam un man nekas nenak prata ko aiznes.zinu ka vinu vinjai nevajag un konfektes pagajusho reizi nesu- nu ko vel var lai ta smuki izskatitos? 😀 jauku jums šo vakaru mīļās daamas (l) (l)

ja cilvēks rakstītu grāmatu, tad vīrietim mīlestība aizņemtu vienu lapu, bet sieveitei visu grāmatu.

es esmu imūna pret miegu. bezkaislīgi. drausmīgi. es tā negribu dzīvot.

Laiks mīl steigties un tad tu tikai smiedamies raugies uz visu savādāk. Man ir interneta romāns, ne jau tādā ziņā, ka es viņu nekad neesmu satikusi, nē es viņā iemīlējos pirmajā reizē, kad viņu satiku, tā bija pirmā un pēdējā reize, tagad mums atliek tikai gaidīt, kā beigsies mūsu stāsts. ja to tā var nosaukt. ikdienišķs, tomēr skaists, erotisks, patīkams un baudu nesošs. tikai tad kad es beigšu melot sev, es spēšu pārstāt melot. es smiedamās varu teikt, ka nekas no tā, ko es jum iepriekš teicu nav patiesība. tādā ziņā, ka es nemīlu, es neskumstu, es neraudu un nesmejos, es nedzīvoju. es tikai esmu. es nemeloju, es tikai cenšos uz visu skatīties savādākām acīm.

Izīrēju stāvvietu dārgām automašīnām, kurās var spēlēt kārtis. Īpašas cenas 60 gadīgiem vīriešiem ar ūsām un brūnu koferi, servisniekiem un bankas darbiniecēm. Bet īstenībā… Tas ir tiešām vecs razvods, kura rezultātā mazākais ko Tu zaudētu būtu mašīna Parasti beidzās ar mežu un parādzīmi par visu kas Tev ir un protams ar ātri skaitošu skaitītāju !

Tieši pēc Jaunā gada tiku uzaicināta piedalīties seminārā par to, kā visefektīvāk īstenot savus mērķus. Tā teikt – lai gads jau no sākuma tiktu ievirzīts pozitīvā gultnē. Pavisam godīgi atzīšos, ka sākumā šķietami nevienam nevajadzīgais seminārs, man vismaz to dienu rādīja pozitīvās krāsās. Mājās devos apņēmības pilna, apņēmības pilna rosījos pa māju, apņēmības pilna noskatījos visas filmas, kas bija paredzētas TV programmā, un tikpat apņēmības pilna aizgāju gulēt. Uz tā paša viļņa nodzīvoju vēl pāris dienas. Šodien beidzot sapratu, ka apņemšanās, protams, ir viena laba lieta, ja vien tā tiek pārvērsta darbos. Šodien es apņēmos mazāk apņemties un vairāk darīt. Laimīgu un darbīgu Jauno gadu! 😉

Ir vajadzīga tikai viena diena, lai iemīlētos, pieķertos, bet vesela dzīve, lai aizmirstu un izsvītrotu no dzīves. Grūti taču ir aizmirst.

Sveiki…Vēlos uztaisīt tetovējumu…Vai jūs lūdzu varētu padalīties pieredzē???

Vīrietim :Ja esi sastapis savu sapņu sievieti, no pārējiem sapņiem vari atvadīties! 🙂

mans pirmais Skotiskais j-gads. Tā nu bija sanacis ,ka jau 4gadus dzivoju Skotijā,bet nevienu reizi nebija sanācis jauno gadu svinēt tieši ar Skotu cilvekiem. pirmajā gadā svinējām ar lv draugiem,otrajā ar dienvidāfrikāņu draugiem,trešajā gada guleju ar 39 gradu temperaturu,tad nu beidzot šogad,neskatoties uz to ka jutos pēc D gaju svineju jauno gadu. jo manējais speciaiali atcela planusun nebrauca svinēt j-gadu kopaa ar savu brāli,draugiem arpus pilsetas tikai lai butu kopa ar mani. sakuma sagaidijaam lv jauno gadu ar maniem vecākiem,un tad devamies tālāk uz mājas balīti. bija tiesam jauki- lai gan meitenes nebija parak sajusminatas,ka ir ieradushaas divas lv blondīnes(mana masica un es) garās,spilgtās kleitās,kad pilnigi visas no viņām (neparspileju) bija ģerbušas drumos toņos-melnos,tumši violeta labakaja gadijumā. skatijās uz mums šķībiun kad kads puisis nāca runat ar mums,viņa draudzene uzreiz skreja klat lai paraditu ka vinš ir aizņems. ta smiekligi ,mes par to uzjautrinajamies. mums ar masicu ir tas ja ir ballite-tad ir jadejo,tapc to mes ari darijaam,tas arii meiteneem parak nepatikajo puishi piebiedrojaas. 😀 nezinu gan par ko vinjas uztraucas jo man ir viss ko man vajag-mans MR. un masica ar uz nevienu no puishiem neteemeja,jo vinja ar vinjiem straadaa. neskatoties uz meitenju mulkibu mans jaunais gads tikunta bija super- spelejam singstar,smejamies,(mes dejojam-ha ha),buchas un apskavieni pusnaktii.. žel ka te nevar ielikt vairakas bildes,tad saliktu 😀

Man nepatīk šī sajūta. Sajūta, kad it kā zini, ka vajadzētu kaut ko apēst, jo sen nekas nav ēsts, bet mutē neko iedabūt nevar. Sajūta, ka jebkurā filmā kādā aizksutinošākā brīdī nāk raudiens, kaut parasti filmās īpaši neraudu, sajūta, kad nekam īsti neredzu, jēgu un visu laiku pavada tāda nomāktības sajūta. Es zinu, kas pie tās vainīgs, bet šobrīd es neko nevaru mainīt. Es tikai saprotu, ka mums vienmēr un visur jānovērtē to kas mums ir. Un nevis tikai jarunā, ka mēs novērtējam, bet tiešām JĀNOVĒRTĒ! JO ir reizes, kad notiek kas cits un mēs saprotam, ka bija tacu tik forši, bet mēs to īpaši neovērtējām. Daudzi sūdzas par rutīnu utt., bet padomājiet ir tacu gadījumi, kad jūs pēc tās rutīnas ļoti ilgojaties. Bet es nesūdzos. Nekad tacu nevar zināt, kas būs nākotnē. Tur var būt jebkas- gan kaut kas labs, gan kaut kas slikts. + obligāti jādomā labas domas, jo domājot sliktas domas, mēs tikai piesaistām vēl sliktās domas. Un laikam jau tas pašlaik ir tas grūtākais- domāt labas domas, būt optimistam un galvenais neuztraukties un nepārdzīvot, kad galīgi prāts uz to nenesas.

Vakar kārtējo reizi noskatījos filmu "Forests Gamps". Tā lika aizdomāties… Šoreiz aizdomājos līdz tam, ka viņš tacu bija cilvēka ideāls. Viņš bija labsirdīgs, izpalīdzīgs,pašaizliedzīgs, nesavtīgs. Vienmēr domāja pirmām kārtam par citiem un tikai tad par sevi. Un tieši tāpēc, ka viņā nebija praktiski nekādu sliktu īpašību cilvēki viņu uzskatīja par pamuļķi. Labi, ļoti gudrs viņš nebija, bet ļoti, ļoti labs. Žēl, ka pašalik mēs nevaram atļauties tādi būt. Nu es jau nesaku, ka labu cilvēku nav. Bet visiem tacu ir savs melnumiņš un tas jau arī ir normāli. Tomēr skumji, ka, ja ir kāds cilveks, kas ir tik nesavtīgs un labs, viņa nav ne grama egoisma un citu drūmaku īpašību, viņu uzskata vai nu parnenormālu vai pamulķi. :-/ Manuprāt, Forests ir daudzu vecāku bērna ideāls. Tie, kas šo filmu ir redzējuši, es domāju, sapratīs.

Vakar pēc ilgiem laikiem nolēmu pastaigāt pa centra veikaliem, papētīt, ko tad jaunu tie piedāvā, bet šī mana vēlme ātri vien apsīka, jo kārtējo reizi saskāros ar Latvijā dzīvojošo cilvēku nepieklājību. Godīgi sakot, biju jau aizmirsusi, kā tas ir, kad kāds, traukdamies garām, gandrīz nogāž no kājām un vēl nolamājas, ka es, redz, stāvu viņam ceļā, nerunājot jau nemaz par visiem tiem cilvēkiem ar īgnajām sejas izteiksmēm, kas stumdās un grūstās, nemaz neuzskatot par vajadzīgu pateikt vismaz to vienu vārdiņu "atvainojiet". Arī kasierēm un pārdevējām, šķiet, ir pilnīgi vienalga, ja kāds viņām uzsmaida un pasaka tik pašsaprotamus vārdus kā "paldies" vai "visu labu" – atbildi sagaidīt ir praktiski neiespējami. Lai arī cik ļoti negribētos to atzīt, tomēr jāsaka, ka, cik nu man ir bijusi tāda iespēja padzīvot kaut kur citur, šādu attieksmi es vēl tiešām neesmu redzējusi NEKUR. Jā, es saprotu – Latvijā šobrīd neiet viegli un tas nenoliedzami atstāj iespaidu arī uz cilvēku domāšanu un rīcību, turklāt tagad ir svētku laiks, kad visi kaut kur skrien un steidzas, bet vai tad tiešām tas ir attaisnojums tādai neiecietībai pret citiem? Vai tad tiešām pat gada nogalē ir tik grūti veltīt kādam smaidu, pat ja tas nenāk no sirds..?

Hey again.. Pēc iepriekšējā bloga neesmu manījusi nekādu atgriezenisko saiti, bet tas jau nav tik ļoti būtiski, jo esmu šeit, lai dalītos ar domām. Tā lai a sirsniņu vieglāk, lai dvēsele lido.. Šodien biju koncertā- Ziemassvētku, nekas īašs, vairāk manai omītei būtu paredzēts, ..bet, ko es tur satiku! SAVU LIELISKO! Aprobežojos ar čau..un aizgāju. Vēl domāju sveicināties, nesveicināties, ko kas kā.. Gluži melns gar acīm ar vairs nebija kā būtu bijis gadu atpakaļ. Un kājās ar nostāvēju, es lepni- augstu paceltu galvu pagāju garām, bet pasmaidīju.. Liekas, ka arī izskatījos tik labi, cik vien spēju, patīk man smuki saaisīies uz pasākumiem. Jā, bet tam visam nekādu rezultātu, nekādas nozīmes- varu nemaz negaidīt no VIŅA nekādu ziņu. Viņš man ir tik neaizsniedzams, kā svelmaina saule vasaras karstumā. Es to jūtu, bet pieskarties nevaru! Nedaudz no vēstures- 2007.gada pavasarī, kad cītīgi gatavojos skolas eksāmeniem, ai pabeigtu 12.klasi sāku draudzēties ar savu lielisko (tie bija tikai 3mēneši). Pirms tam par tādu personu man nebija ne jausmas, nezināju, ka tāds eksisē. Viņš mani ievēroja basketbola spēlēs. Tās bieži apmeklēju ar draudzenēm, jo bija pazīstami daži basketolisti un spēļu apmeklēšana bija laba atslodze darbadienu vakaros. Tātad..sākās ar to, ka kādā spēlē saņēmu ar īsziņu ar tekstu- Ļoti labi izskaties! (Vienkāršs kompliments no džentelmeņa puses) Tā kā tajā laikā biju diezgan vēsa un neieinteresēta jaunās attiecībās (biju nogurusi no neveiksmīgām aizraušanām ar puišiem)es biju diezgan atturīga atbildē (at atbildēju). Vārds pa vārdam, randiņš,iepazīšanās ar viņa drugiem, māsām, viņu ģimeni, neliels ceļojums uz ārzemēm, ziedi, vakariņas, dārgas dāvanas.. viss ko sieviete var vēlēties. Un vienā mirklī..tas viss beidzās.. kā viņš teica reizē, kad pēdējo reizi tikāmies- mēs kā ppieauguši cilvēki varam jau vēl kādu reizi aiziet pavakariņot.. Es biju tik aizvainota, ka atmetu – Interesanti gan kurš no mums ir tas pieaugušais (Lieki piebilst, ka viņš bija 7gadus vecāks)Tā bija pēdējā reize, kad ar viņu runāju. Visā protams vainoju sevi.. Viņš atnāca. Kā no debesīm nokritis enģelis. Pagriezās un aizlidoja.. Rs neesmu no tām, kas cīnās par atkal kopā būšanu, esļāvu izvēlēties viņam. Ja viņš bija nolēmis aiziet, tad tā tam bija jābūt. /iekopēšu savus domu lidojumus, kas bija pēc šķiršanās.. If I aint got you /Alicia Keys Tas man tā pirmoreiz mūžā. Ir pagājuši jau trīs mēneši, bet sajūtas nav mainījušas. Emocijas ir tieši tādas pašas. Ikreiz, kad vismazākais sīkums, kaut nedaudz saistās ar Tevi, mani pārņem neaprakstāmas sajūtas. Cerība, sāpes, izmisums, bailes, kauns, skumjas.. tās plosa mani gabalu gabalos ikreiz, kad redzu Tavu ēnu, ikreiz, kad jūtu Tavu smaržu, ikreiz, kad dzirdu Tavu balsi.. es tikai gribēju teikt, lūdzu, beidz mani mocīt.. tas sāk kļūt neizturami, es sevi vairs nekontrolēju. Es zinu, ka ir vajadzīgs laiks, bet ir jau pagājis pietiekami, lai dziedētu rētas, aizmirstu vārdus, ir pagājis pietiekami laiks, lai aizmirstu notikumus. Bet es Tevi nevaru aizmirst… lūgums. pusgads. Ir pagājis.. dzīve apgriezās kājām gaisā. Ja viss bija krāsains, tad tagad krāsu nav. Viss ir melnbalts. Vairāk pat melns nekā balts. Liekas, ka pusgadu krītu, krītu, bet tā arī neesmu vēl nosēdusies, es vēl joprojām krītu.. es krītu izmisumā. Ar naivu cerību, ka tas nokārtosies pats no sevis es dzīvoju tālāk. ,bet paliek ar vien grūtāk..tas nenokārtojas.. varbūt aizdomājies, kas bija pirms pusgada.. ja nav grūti.. un liec man kaut nedaudz pasmaidīt, pasmaidīt patiesi.. no sirds, tā lai nav jāmelo.. tā lai vairs nesāp. lūdzu.. neiznīcini mani.. es neteikšu Tev ko darīt, jo es pati nezinu atbildi.. tādas nav.. vienkārši palīdzi..! f: Kāpēc visām skaistajām meitenēm nav draugu? r: Varbūt tāpēc, ka viņi ir slikti izturējušies pret skaistajām meitenēm.. f: Un ko viņš izdarīja Tev? .., Tu jautāji, ko es vēlos.. Man ir atbilde- just. Es vēlos just. Sajust. Izjust. Vēlos just to, ko jūt iemīlējušies cilvēki. tādi, kuriem mirdz acis. Un viņu smaids ir tik patiess, kā mazu bērnu smaids. Tie cilvēki skatās viens otram acīs ar tādu skaidrību, to nevar aprakstīt, tad kad redz, tad saprastu par kādu skaidrību es runāju. Es vēlos atpakaļ savu smaidu, naivumu, ticību. Vēlos kādam uzticēties, iedod roku un just siltumu. Vēlos pirms miega noskūpstīt. Vēlos sirds mieru. Vēlos just sirds mieru., Es baidos. Es baidos palikt viena, es baidos pierast pie šīs sajūtas.. es baidos atkal atdoties.. es baidos. Es baidos atvērties un sirdi atdot, es baidos smaidīt. Es baidos runāt, es baidos aiziet.. es baidos. Es baidos paskatīties. Un sveicināties. Es baidos pagriezties un atskatīties, es baidos.. es baidos no šīs sajūtas atkal un atkal. Vēl joprojām baidos… Tu mani saspārdīji kopā ar citām netīrām grīdas lupatām.. iznīcināta un auksta. tu, tu un tu mani neinteresē. man vsp nekas neinteresē. saspārdīta kopā ar citām grīdas lupatām. krītu bezdibenī. un liekas, ka nekad nepiecelšos, lai kādreiz darītu kaut ko atkal tā ar prieku. apmāta ar mazvērtības kompleksiem. naiva. vai vnk idiote. es nekad nevienam neteikšu to kas patiesībā ar mani notiek, un kāpēc. neteikšu to ko jūtu ko domāju. es nemāku. tas viss paliek manī. bet es esmu ļaunatminīga. es atriebšos, visiem. tev, tev un tev.! jūs iznīcinājāt mani, es iznīcināšu jūs.! Es vēl joprojām domāju par Tevi. 08.09.2009. ..diez cilvēki jūt, ka par viņu domā. Man nav tādas sajūtas, es nejūtu..! p.s. have a nice day!

Labdien, manā dzīvē ir puisis kuru es nevaru aizmirst un tikt pāri šīm attiecībām kuru nav jau 2 gadus. Iepazinamies pirms 6.gadiem, kopā bijām pēc 4.gadiem, jo atrak kaut kā nesanāca. Kad bijām kopā šķita, ka tā būs vienmēr un nekas jau nemainīsies un es ta ka pretojos tam ko viņš vēlējās. Un gala rezultātā viņš aizgāja pie citas…. šķīrāmies pēc manas iniciatīvas, bet kā draugi… tad nāca pteigums viņš man pazvanīja pēc pāris mēnešiem, un tad sākās "meksikānu seriāls" – mana dzive… Viņam vel joprojām ir tā meitene. Viņs brauc pie manis ciemos ar rozēm, esam bijuši pat kopā uz klubu… Taču nesen pēc diviem gadien tā meitene uzzināja kaut kā par to. Lai gan tos divus gadus viņš brauca pie manis un mums kopā bija lļoti labi.. mēs atkal varējām runāt par dažādām tēmām un mums abiem. Mēs smējāmies, kopā raudajām.. Bet tad viņs aizgāja pie viņas un katru reizi mana sirds salūza.. jo viņš aizgāja… Esam par to runājuši, un viņš jūtas vainīgs kad sūtu pārmetošas sms.. esmu mēginājusi viņu atgūt.. jo sobrīd varu teikt, ka esmu nelaimīgi iemīlējusies, kad saku būsim kopā viņš saka ka nevar tgd visu tā pamest.. Bet ir pagājuši divi gadi.. un vēl joprojām.. Es nezinu ko darīt?? Kā rīkoties????? :%27-( :%27-( :%27-( :%27-( :%27-( :%27-( :%27-(

ciw foršās. sen atkal nebiju rādijusi savu purniņu,tapec sadomaju uzraxtit. noticis,daudz un nekas. veljoprojām esu slima. kā pakusto,tā nezinu kur likties,bet turos. ar mr viss iet labāk nekā domāju. biju nedaudz apbēdināta,jo viņš plānoja jauno gadu pavadīt citā pilsētā. tas jau bija ieplānots labu laiku atpakaļ,tādēl nemaz nedomāju prasīt viņam mainīt plānus. bet…. saņēmu sms no viņa,ka jaunā gada buču 00:00 dabūšu tieši no viņa,jo viņš mainija plānus. vakar gājām vakariņās pie viņa mammas- iepazinos ar gandriz visu ģimeni. bija super jauki,negaidīt jauki. uzņēma mani ļoti mīļi. uzreiz jutos ,kā mājās. biju gan nedaudz nobijusies,bet kā izrādās- nebija iemesla. spēlējam spēles un paēdām vakariņas.viss dikti ievilkās,jo nemanot bija pagājušas 6h. pozitīvs pirmais iespaids. uz ziemaasvetkiem,dzimšanas dienu manējais bija sagatavojis man superigu dāvanu- sanāca pat asaru nobirdināt. cik sapratu par savu dāvanu ziemassvetkos viņš arī bija sajūsmināts . Tas tā īsumā,bail ka neizplūstu pārāk gari 😀

Es sen jau vēlējos jums pievienoties, bet dažādu iemeslu dēl to esmu izdarījusi tikai šobrīd! Vēlos uzrakstīt par mīlestību, uzzināt šo to no jūsu pieredzes. Uzreiz konkrētu ķeršos ie lietas un jautājuma- cik no Jums izjūt neviltotu milestību, cik ilgas attiecības jums tādā gadījumā ir? esmu noraizē’jusies un sašutusi. Es nezinu kā tas ir mīlēt kādu. Man tik ļoti gribas neviltotu mīlestību just. hmm, banāli? Bet patiesība. Man nu jau kā gadu ir draugs, bet es ne reizi neesmu viņam teikusi, ka mīlu viņu. Par šo tēmu nemaz neesam runājuši. iespējams, viņš kā vīrieties nemaz par šo nevēlas runāt, jo kā zināms viņi ir tie "stiprie" dzimumi, kas par tādiem sīkumiem nerunā un neiedziļinās. Katreiz, kad vēlos runāt par attiecībām, viņš saka, ka viņam no tādām sarunām sāp galva, nevēlas tajā visā iedziļināties, jo esot labi kā jau ir.. Gads pagājis, roža briļļu ar vairs nav, nekādas dzirksteles..nekā.. Kā tajā teicienā- mīlestība nav tad, kad TU visu dienu priecājies par ziedu smaržu, bet gan visu dienu klausies par 95 benzīnu.. Runājot par ziediem, tādu prieku man vsp ir gadījies pedzīvot vienreis, kad draugs uzdāvin’ja ro zu pušķi, jo kā viņs saka ziedus dāvina tikai vecām vecenēm.. ahh.. absurds. Jūs jautāsiet, kādēļ man vēljoprojām ir attiecības ar šo puisi? Esmu izteikts ģimenes cilvēks, man vajag attiecības, man vajag kādu par kuru rūpēties, kuru gaidīt mājās, kādu par kuru uztraukties. Kādu ar kuru dalīties.. Itkā puišu uzmanības netrūkst, bet visi kā viens gaida tikai vienas nakts attiecības, es neesmu tāda, kura izrāda tādu attieksmi, es nezinu kāpēc tikai šie puiši pievērš uzamnību. Negribot zaudēt attiecības, kamēr nebūšu attradusi "princi baltā zirgā", es neko nemainīšu. Tēdēl arī neriskēju un neveidoju jaunas attiecības, negribas "mētāties" no viena pie otra. Esmu sapratusi, ka atrast labu vīrieti mūsdienās ir ļooti grūti. Viņi visi ir mūžīgie bērni, cits izrāda vairāk cits mazāk.. Varbūt esmu pārāk prasīga, Es ļoti labi zinu ko gribu- patstāvīgu, neatkarīgu, mīlošu, saprotošu, gudru vīrieti sev blakus. tas ir par daudz? Kā jūs novērtējat to kas jums ir blakus? Kā jūsos izpaužas mīlestība? Pastāstiet kā tas ir mīlēt kādu? Mīlestībarodas laika gaitā? Vai sajutāt zureiz.. Vai arī sakat, ka mīlat otro pusīti, bet patieībā jūtat ko citu. Bezgala banāli varbūt, bet tajā pašā laikā neprātīgi svarīgi tas ir man. Ceru uz jūsu atsaucīgajām atbildēm 🙂 p.s. have a nice day

redzeeju sapnii ka iekož čūska. (t) Nu jaa vēsā mierā iegāju un ieraudzīju ka man draud aizvainojums vai slimiibaa. :-O :-/ tgd. baidos. 😐 ko iesākt lai tas nepiepildās.. :-O varbūt vienkārši neticēt. 😐

redzeeju sapnii ka iekož čūska. (t) Nu jaa vēsā mierā iegāju un ieraudzīju ka man draud aizvainojums vai slimiibaa. :-O :-/ tgd. baidos. 😐 ko iesākt lai tas nepiepildās.. :-O varbūt vienkārši neticēt. 😐

Šorīt mazliet iedesmojos no vienas meitenes bloga. Viņa raksta, ka velas sevi pilnveidot cik vien var! Un, ja… Tā laikam vajadzētu rīkoties katrai no mums. Tikai, manuprāt, vārds pilnveidot katrai izsaka kaut ko citu. Piemēram, cits, lai pilnveidotos velās iemācīties spēlēt chellu, savukārt cits lasa chupām grāmatas. Vislabākais variants laikam ir no visa pa bišķiņam. Lasīt grāmatas, tikties ar cilvēkiem, kopt sevi, sportot (tas laikam būtu mans vājais posms), mācīties daudz jauna utt. Vispār man liekas, ka savā ziņā viss ko mēs darām ir tāda kā pilnveidošana. Arī skatoties ziepenes mēs vērojam cilvēku savstarpējās attiecības un tā tālāk. 🙂 Grāmatas es allaž esmu lasījusi daudz un dikti. Tomēr pēdējos gados ļoti daudz laika aizņem mācības un citas lieta, ka grāmatām atliek daudz mazāk laika. Tomēr ar mani ir tā: kad pieķeros grāmatai un tā ielasās, es varu lasīt gandrīz jeb kur, tramvajā, autobusā, pieturā.. 😀 Tāāa, tomēr tas tacu nevar būt vienīgais veids, kā sevi padarīt par kolorītu personību! Ir vēl daudz un dažādi veidi un, man liekas, ka daļu no tiek es vēl neesmu atklājusi. 😎 Tāpēc viss vēl priekšā. 😛 Ar gatavošanu vienmēr esmu bijusi uz JŪS, tāpēc pēdējais laiks iepazīties līdz TU! It īpaši, ja mīļotais vīrietis ir gatavošanas virtuozs! AAaa, vēl atcerējos! Kādreiz lasīju interviju ar Alda Ozola , nu jau bijušo, mīļoto sievieti Valēriju Pugachovu. Un man prātā iekrita tāda frāze: "Es katru dienu cenšos sevi pilnveidot un visādi citādi padarīt sevi lābāku, lai būtu savam vītietim vislābākā!" Man tas ir tāds dzinulis uz priekšu! Es nekad neesmu bijusi no tām, kas uzskata, ka vīrietim ir jāiztop utt. un vispār jādzīvo zem vīrieša tupeles. Un tomēr tas ir apsveicami, ka sieviete savam vīrietim ir vislabākā, visgudrākā, visskaistākā utt. (l)

Vienmēr ir tā, ka ar vīrieti varu būt kopā tikai kā draugs. 😉 Lidzko viņš sāk izrādīt savas simpātijas, sauc mani laukā, gib tikties. Es uzreiz tā kā sabīstos, meklēju ieganstus, lai netiktos, neietu staigāt. Pašai tas liekas tik neloģiski. 😎 Šajos brīžos pati nesaprotu, kas ar mani notiek, nepazīstu sevi. Kļūstu kategoriska, neko negribu. Tmēr dziļi sirdī gribās kaut ko vairāk nekā parastu draudzību, taču drosmes vai varēšanas pietiek tikai labai draudzībai. Pat nezinu, ko es gribu. Varbūt kādai no jums ir kāds loģisks vai neloģisks izskaidrojums tam visam? :-/

Es pārāk bieži neraudu un tomēr pēdējā laikā tas notiek bieži… :’-(. Šodien apraudājos, jo esmu palaidusi garām darba interviju, kurā kā atalgojumu piedāvā autovadītāja kursus bez maksas. Tik stulbi! Intervija bija šodien pa dienu, bet e-pastu izlasīju tikai vakarā (e). Biju tik dusmīga pati uz sevi, ka sāku raudāt! Nu, kapēc es vakar ar draudzeni runājoties un bezjēgā spaidot draugiem.lv nevarēju paskatīties kas jauns e-pastā?! :-/ Sāku saprat cik tomēr ir grūti, ja kaut kas nospiež. Un tad vēl tie Ziemassvētki. Manis pēc varētu tos izlaist. Ārā ir tik slidens un pretīgs laiks. Paceļam uz mājām vairākas reizes redzēju smagas avārijas… Traki. Mani laikam šādā laikā neviens pie strūres nepiedabūtu. Kaut gan … Tad, kad šodien STUNDU gaidīju autobusu man likās citādāk. Iešu uzmundrināties ar grāmatiņu "Nechīksti sāc dzīvot!" Ps. Šodien Maximā nopirku 15 šokolādes sieriņus KāRUMS. Ņam.. Man dienišķā maize.

Bio pārklājums ir jauns pakalpojums dabīgo nagu cienītājiem. Ar šo pārklājumu nagi izskatīsies veselīgi, spīdīgi un dabīgi. Pārklājums nostiprina nagus un pasargā no kaitīgās sadzīves ķīmijas iedarbības. Bio pārklājumu var veikt salonā Sakura White pie profesionāliem meistariem. Pārklājums ik pēc 2 nedēļām ir jāatjauno. Veicot Bio pārklājumu vielaicīgi tiek veikts arī saudzējošs manikīrs. Bio pārklājumam ir vairākas priekšrocības: – nagi ar Bio pārklājumu ir stiprāki, izturīgāki, tie tā nelūzīs kā dabīgais nags; – Bio pārklājums aizsargā nagu no sadzīves ķīmijas ietekmes (bieži vien dabīgie nagi dažādu mazgāšanas vai tīrīšanas līdzekļu iedarbībā kļūst sausi un traulsi. Tas tādēļ, ka šo līdzekļu sastāvā ir aktīvas vielas, šķīdinātāji, kas nojauc eļļas un mitruma līdzsvaru dabīgajā nagā.) – uz nagiem ar Bio pārklājumu laka turēsies ilgāk kā uz dabīgā naga (līdz 2 nedēļām); – un visbeidzot estētiskais aspekts – nagi ar bio pārklājumu arī bez lakošanas izskatīsies spīdīgi, viegli rozīgi un akurāti. Bio pārklājuma sastāvā ir speciāli izstrādāta želeja Epsilon Natural Soft. Šai želejai ir mīksta ‘kaučukveidīga’ konsistence, kas pielāgojas dabīgajam nagam. Ja lakojam Bio pārklājumu, tad laka ir jāžāvē. Tiesa laka uz Bio pārklājuma nozūš ātrāk. Kā arī laka uz Bio pārklājuma turēsies ilgāk nekā uz dabīgā naga. Tas katram ir individuāli, lielākoties laka turēsies 1,5 – 2 nedēļas. Bet klientiem, kam dabīgie nagi ir ļoti elastīgi un mīksti vai ļoti aktīva saskare ar ūdeni, laka var turēties mazāk. Taču ir arī iespēja izveidot krāsainu pārklājumu, kas aizvietos lakas toni, tomēr mēs visbiežāk iesakam izvēlēties dabīgo toni, ko vienmēr var nolakot. Bio pārklājuma cienītājiem arī jābūt saudzīgiem pret saviem nagiem un noteikti jāievēro sekojošas lietas: – Nagi nav instrumenti! Pat arī, ja tie ir stiprāki, tie ir jāsaudzē. – Aizmirsatm par vīlēm! Nagu garumu mājās nedrīkst vīlēt, tas var kaitēt Bio pārklājuma noturībai. – Tikai bez acetona nagu lakas noņēmējs! Ar šo lietu jābūt uzmanīgiem, bieži veikalos nopērkamo noņēmēju etiķetes ir mānīgas – rakstīts bez acetona, bet sastāvā tomēr ir neliels acetona sastāvs. – Kutikulas eļļa katru dienu! Ja vēlamies lai nags aug veselīgāks, kutikulas eļļa ir obligāts līdzeklis ikdienā.

Tā! Mēs ar mana mīļotā māsīcu esam uzrīkojušas meiteņu vakaru divatā! 🙂 Noskatījāmies DVD "Mūzikas skaņas" un tagad rit "Bridžitas Džounsas dienasgrāmata" kā man patīk šī filma! Bridžita ir nepārspējama un tas Dārsisjs! Feins aktieru tandēms! Vēl ir sapirkti chupām saldumu, kurus nu nav iespējams apēst! 😀 PS. Ak, jā par tām nebūšanām… 😀 Sunim ir suņu laiks tāpēc ārā jāved teju 15 reizes dienā un man ir tendence visu laiku kaut ko izgāzt. (e)

Šodien biju Anglikaņu baznīcā uz jauniesu kora "Norise" koncertu Ziemassvētku nsokaņās. Man ļoti patika. 😉 Vienīgais, kad pieteica, ka būs "Baroka Ziemassvētki" cerēju dzirdēt ērģeles. Bet kopuma patīkama pārmaiņa pēc visiem šitiem pop un rok. Beidzot kaut kas garīgs un skaists. Mājup ceļā visu laiku dungoju "Klusa nakts, svēta nakts…" Iešu vārīt otro krūzīti kakao un klāt garuzīšu darudzenes dāvināts piparkūciņas (velns, es sajutos tik neveikli,kad viņa man tās pasniedza kā dāvanu svētkos. jo pati neko viņai nebiju sagatavojusi)un tad man būs mans personīgais kino vakars ar filmu "Kristus dzimšana", manuprāt īsti iederīga pirms Ziemasvētku laikā, turklāt filma ir labs veids, ka atsvaidzinātzināšanas par Dieva bērniņa nākšanu pasaulē. Un rīt… rīt jāiztīra māja tā, lai spīd un laistās uz Ziemassvētkiem!