Šķiet, ikviens ir saskāries ar slāpju sajūtu un izjutis tās remdēšanas baudu. Taču paļauties tikai uz to, ka organisms pats pateiks, kad vēlas ūdens malku, nav prātīgi, jo sevišķi karstumā. Tādēļ svarīgi zināt minimālo šķidruma daudzumu, kas būtu lietojams jebkuros apstākļos, kā arī atpazīt visas pazīmes, kuras varētu liecināt par nepieciešamību padzerties. 

“Lai arī atūdeņošanās var notikt jebkuros laika apstākļos, ir labi, ka karstajās dienās, kurām, turklāt pievienojušās arī tā saucamās tropiskās naktis, par visa organisma “mitrināšanu” būtu padomāts īpaši,” rosina “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone, un atzīst, ka aptiekā nereti nākas apmeklētājiem, jo sevišķi senioriem un īpaši svelmē, atgādināt par padzeršanos.  Šovasar veiktā „Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras „Norstat” aptauja liecināja, ka 18 % aptaujāto vispār neseko, cik daudz ūdens dienā izdzer, bet puse izdzerto ūdens daudzumu diennaktī regulē vienīgi pēc pašsajūtas. Līdztekus slāpju sajūtai, speciālistiem ir ieteikumu komplekts, pēc kuriem vajadzētu vadīties, lai ķermenim pietiktu tik ļoti vajadzīgā šķidruma

Tātad – kad vajadzētu ne tikai apsvērt padzeršanos, bet patiešām arī to darīt?

Kad gribas našķoties

Lielākā daļa cilvēku neapzinās, ka viņi ir izslāpuši, tāpēc ķeras pie ēdiena (te jāatgādina, ka arī piens, kefīrs, saldinātie dzērieni ir uzskatāmi par ēdienu!). Smadzenes reizēm neatšķir šos ierosinātājus – izsalkumu un slāpes. Tāpēc, pirms dodaties pie ledusskapja, vispirms izdzeriet nedaudz ūdens. Nogaidiet dažas minūtes, lai saprastu, vai vēl aizvien jūtat izsalkumu. 

Pēc pamošanās

Uzreiz pēc pamošanās ir viens no labākajiem diennakts brīžiem, lai kārtīgi padzertos ūdeni. Kaut arī organisms vēl ir “samiegojies” un slāpes nav jūtamas, ķermenis pēc nakts (jo sevišķi karstas!) noteikti zaudējis daudz šķidruma. Lai sekmīgāk iesāktu šo ikrīta rituālu, pievienojiet ūdens glāzei pus citrona sulas – tā uzņemsiet arī kādu antioksidantu, fitoelementu, C vitamīna un kālija daudzumu.

Ikreiz, kad svīstam

Viss, kas liek jums svīst – pirts vai karstā vanna, svelme un ļoti silta lietaina diena pēc tās – liks jūsu ķermenim zaudēt šķidrumu. Tāpat ir ar vingrošanu. Kad muskuļi sasilst, ķermenis svīst, lai atdotu siltumu. Visos šajos gadījumos nepieciešams izdzert daudz ūdens. 

Pirms un pēc treniņa

Lai kompensētu treniņa vai smaga fizika darba laikā zaudēto šķidrumu bez ūdens neiztikt. Cik daudz? Pirms strādājat vai aktīvi pavadāt laiku ārā, piepildiet pudeli ar 450 līdz 550 ml ūdens. Dzeriet 170 līdz 340 ml apmēram ik pēc 10-15 minūtēm, kamēr esat aktīvs. Pēc darba izdzeriet vēl 400 līdz 600 ml.

Slimojot

Kad neesat vesels, hidratācija ir atveseļošanās atslēga. Tādi simptomi kā caureja, vemšana un drudzis var izraisīt lielu ūdens zudumu. Jau parādoties pirmajām slimības pazīmēm, dzeriet daudz ūdens, īpaši, ja neesat izsalcis. Izvairieties no alkohola un kofeīnu saturošiem dzērieniem. Tie vēl vairāk “izsusinās” organismu.

Pārlidojumos

Vai esat kādreiz nobrīnījušies, kāpēc lidojot esat tik izslāpis un āda paliek sausa? Tas saistīts ar augstumu. Jo augstāk paceļas lidmašīna, jo sausāks kļūst gaiss lidmašīnas salonā— un aptuveni puse no gaisa, kas ir salonā, ieplūst no ārpuses. Lai cīnītos pret īpaši zemu mitruma līmeni, lidojuma laikā ņemiet līdzi tukšu ūdens pudeli, lai to pēc vajadzības uzpildītu.

Masāžas laikā

Masieris būs pateicīgs, ja pirms masāžas būsiet kārtīgi padzēries. Muskuļi būs mīkstāki un elastīgāki. Tas atvieglos manipulācijas ar jutīgajiem audiem. Turklāt pateicoties masāžai, no organisma tiek izdalīts daudz ūdens, tāpēc, ja tiek veikta dziļo audu masāža vai cita spēcīga masāža, padzerties ir jo īpaši svarīgi.

Pirms menstruācijām

Jūs varat mazināt pirmsmenstruālo diskomfortu un vēdera uzpūšanos, dzerot daudz ūdens pirms menstruācijām, kā arī to laikā. Viens no lielākajiem krampju vai galvassāpju cēloņiem ir dehidratācija. Nesen veiktais pētījums par jaunām sievietēm ar dismenoreju — ļoti sāpīgām menstruācijām — atklāja, ka, uzņemot vairāk ūdens, cikls saīsinājās, mazinājās iegurņa sāpes un retāk bija nepieciešamība lietot pretsāpju medikamentus.

Pēcpusdienā

Dienas otrajā pusē visai bieži piedzīvojam spēku izsīkumu. Tomēr uzreiz vēl neķerieties pie kārtējās kafijas tases. Tā vietā izdzeriet glāzi ūdens. Variet pievienot nedaudz citrona sulas vai citu aromatizētāju, lai uzlabotu garastāvokli. Kāpēc tā? Kā ziņo British Journal of Nutrition, hidratācijas stāvoklis tieši ietekmē garastāvokli, atmiņu un vizuālo uztveri.

Kad ir galvassāpes

Viens no galvenajiem migrēnas izraisītājiem ir dehidratācija. Ir atzīts, ka pat neliels šķidruma uzņemšanas samazinājums var izraisīt intensīvas galvassāpes. Dažos gadījumos pat nepieciešama medicīniska palīdzība. It īpaši, ja ir nosliece uz migrēnu, vienmēr jātur pa rokai ūdens pudele un rūpīgi jāseko līdzi uzņemtajam ūdens daudzumam. Ja jūtat, ka tuvojas sāpju lēkme, glāze ūdens var glābt.

Pirms ēšanas

Ūdens dzeršana pirms ēdienreizes jeb “vēdera piepildīšana pirms maltītes” var palīdzēt zaudēt svaru. Nelielā pētījumā tā dalībnieki apmēram 30 minūtes pirms ēdienreizes izdzēra 500 mililitrus ūdens. 12 nedēļu laikā viņi zaudēja gandrīz par 1,4 kg vairāk nekā tie, kuri tā nedarīja.

Kad vēlaties zaudēt svaru

Ūdens ir vairāk nekā bezkaloriju dzēriens, kas, mehāniski piepildot vēderu, var radīt sāta sajūtu. Ūdens var arī paātrināt vielmaiņu. Kādā pētījumā 50 sievietes ar lieko svaru pusstundu pirms brokastīm, pusdienām un vakariņām izdzēra apmēram divas tases ūdens, neveicot nekādas izmaiņas savā ēdienkartē. Pēc astoņām nedēļām viņas zaudēja svaru un pazemināja ķermeņa masas indeksu un arī kopumā uzlaboja veselības stāvokli. Ūdens arī paātrina lipolīzi – ķermeņa tauku sadedzināšanas procesu enerģijas iegūšanai.

Kad jākoncentrējas

Vai zinājāt, ka gandrīz trīs ceturtdaļas jūsu smadzeņu satur šķidrumu? Ja šķidruma līmenis krīt pārāk zemu, šī orgāna asinsvadi sašaurinās. Tas var ietekmēt koordināciju, īstermiņa atmiņu, uzmanības spēju un izturību. Tāpēc, ja jūtaties noguris un apjucis, nevis tveriet pēc enerģijas dzēriena vai kafijas, bet vienkārši izdzeriet ūdeni. Tas palīdzēs!

Cik daudz ūdens ir jāizdzer?

Vidēji veseliem pieaugušajiem labāk ir lietot vairāk šķidruma — vīriešiem ir ideāli tie būtu 3,6 l (15,5 tases) dienā, savukārt lielākajai daļai sieviešu pietiek ar 2,7 l (11,5 tasēm) dienā ieskaitot šķidrumu no visiem ēdieniem un dzērieniem. Tomēr katra vajadzības ir atkarīgas no veselības, dzīvesveida un klimata. Tradicionāli tiek minētas arī vidēji 8 glāzes ūdens. Lai noskaidrotu, cik daudz šķidruma nepieciešams tieši jums, konsultējieties ar savu ārstu, uztura speciālistu vai farmaceitu.

Ko vēl iesaka farmaceite

“Iespējams, ir vērts iegādāties minerālūdeni, jo tas papildus būs bagātināts ar sāļu kompleksiem. Aptiekā ir nopērkami uztura bagātinātāji – putojošās tabletes, ko var lietot dehidratācijas gadījumos.  To sastāvā ietilpst dažādi mikroelementi – nātrijs, kas kopā ar kāliju veicina ūdens regulēšanu organisma šūnās, kā arī nodrošina barības vielu iekļūšanu šūnā, nātrija joni piedalās nervu impulsu pārvadē un aktivizē fermentus. Kālijs nepieciešams ne tikai sirdij, bet arī kauliem, gludajai muskulatūrai, optimālai šķidruma bilancei organismā, kā arī normālai nervu sistēmas darbības uzturēšanai. Kālijs ir viens no svarīgākajiem minerāliem asinsspiediena regulēšanai. Ir arī magnijs, C vitamīns, kalcijs un glikoze, kas nepieciešama šūnu enerģijai. Pat neliels pastāvīgs kālija un magnija deficīts var apgrūtināt ikdienas gaitas, jo rodas tādi simptomi kā krampji, traucēta kuņģu zarnu trakta darbība un parādās sirds un asinsvadu darbības traucējumi. Ir līdzekļi, ko var sajaukt kopā ar dzeramo ūdeni un paņemt līdzi izbraukumā vai darba gaitās. Savukārt, ja organisma dehidratācija ir notikusi caurejas dēļ, tad ir ieteicams lietot līdzekli, kurš gan samazinās caureju, gan atjaunos organisma elektrolītu balansu. Labākais, ko varam darīt jau tūlīt pēc raksta izlasīšanas, ir – doties padzerties,” ar smaidu nosaka „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone, aicinot būt veseliem un žirgtiem!

„Mūsu imunitāti novājina kondicioniera radīta strauja organisma temperatūras maiņa, tā var provocēt arī saaukstēšanos. Lielākoties tas notiek tieši tad, kad temperatūra telpā ar kondicionieri būtiski atšķiras no āra temperatūras,” saka „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs, aicinot paturēt prātā, ka tik ierastais no karstuma glābjošais gaisa kondicionieris var sagādāt arī pārbaudījumu mūsu veselībai.

 „Jā,  atvēsinošā, veldzējošā un karstajā laikā labākai pašsajūtai tik noderīgā iekārta tomēr var izraisīt veselības problēmas, ja lietojam to pavirši un nerēķinoties ar iespējamām savām un līdzcilvēku veselības problēmām,” atgādina Vadims Brižaņs atzīstot, ka karstā laikā bieži dzirdama frāze:  „Plecu vai sprandu savilka kondicionieris.  Parādījies kaut kāds aizsmakums un pat kakls sāp…”  

Kondicioniera radīto veselības problēmu loks ir diezgan plašs. 

Tās var būt:

• ausu un kakla iekaisumi,
• saaukstēšanās,
• novājināta imunitāte,
• galvassāpes, kakla, pleca, elkoņa sāpes, iekaisumi,
• trīszaru nervu kairinājums, 
• starpribu nervu sāpes,
• Leģionāru slimība jeb legioneloze.

Lielākoties gaisa kondicioniera izraisītās veselības problēmas ir saistāmas ar nepareizu tā izmantošanu. Ja nozīmīgi atšķiras gaisa temperatūra telpā, kur darbojas kondicionieris, un ārpus tās,  tas izraisa strauju organisma temperatūras maiņu, kas savukārt novājina cilvēka imunitāti un provocē saaukstēšanos. Gaisa kondicionieri nereti arī sausina gaisu, kas padara sausu cilvēka ādu un gļotādas – tādējādi tās kļūst uzņēmīgas pret infekcijām. Novājināts cilvēka organisms ir labvēlīga vide vīrusiem un baktērijām, kas atrodas telpā, uz cilvēka ādas, elpošanas ceļos.  Vīrusi un baktērijas var radīt visdažādākās saslimšanas, piemēram, herpes zoster vīrusu, kas ir jebkura pieauguša cilvēka veselā organismā, var radīt trīszaru nerva kairinājumu un starpribu nervu sāpes. 

Ilgstoša auksta gaisa plūsma uz kādu noteiktu ķermeņa daļu var savilkt skausta muskuļus, kakla daļas muskuļus, pleca, elkoņa daļas muskuļus un saites, kas rada galvassāpes, kakla, pleca, elkoņa sāpes, iekaisumus.

Ieteikumi veselīgai lietošanai

• Trīs līdz pieci grādi pēc Celsija ir ieteicamā temperatūras starpība ārpus telpas un telpā, kur darbojas kondicionieris. 
• Ja nākas ilgstoši uzturēties telpās, kur darbojas gaisa kondicionieris, ieteicams neatrasties aukstā gaisa plūsmā, kas var izraisīt sasaldēšanos. 
• Lielākoties kondicionieriem iespējams regulēt gaisa plūsmu, to novirzot uz tām telpas vietām, kur nav cilvēku. 
• Regulāri mainīt kondicioniera filtrus un izmantot speciālus kondicionieru sistēmu tīrīšanas aerosolos (lai izvairītos no baktērijām un pelējumiem). 
• Īsos braucienos ar automašīnu tomēr labāk atvērt logu. 

Nepaļauties, ka pāries tāpat

No nopietnāku komplikāciju rašanās var izvairīties, reaģējot uzreiz pēc tam, kad sajusts kondicioniera radīts diskomforts, nekavējoties konsultēties ar farmaceitu par savām sūdzībām aptiekā – teic „Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs un atgādina: „Saskaroties siltajam un aukstajam gaisam, kondicionierī rodas mitrums! Tā ir arī labvēlīga vide dažādiem mikroorganismiem – savukārt – tos ieelpojot, var rasties dažādas slimības.”

Pārbraucieni automašīnā vai sabiedriskajā transportā var izrādīties teju neiespējamā misija, ja izbraukuma laikā bērnam ikreiz sametas nelaba dūša vai sākas vemšana. Kāpēc tā, un vai šādos gadījumos var kā līdzēt, stāsta Rimi Bērniem bērnu veselības eksperte, pediatre Sanita Mitenberga.

“Jebkura veida ritmiska, ilgstoša šūpošanās vai trīce var izraisīt pārāk lielu līdzsvara jeb vestibulārā aparāta jutīgumu. Bērna vestibulārais aparāts vēl nav nobriedis, līdz ar to smadzenes iegūst neprecīzus signālus, kā rezultāts rodas nelaba dūša, vemšana vai pat iespējama ģībšana,” norāda Sanita Mitenberga.

Kā novērst nelabu dūšu 

Pirms pārbrauciena ar automašīnu vai sabiedrisko transportu ir svarīgi ar bērnu izrunāt un iedrošināt viņu jau laikus ziņot, ja brauciena laikā kļūst nelabi. Tādos gadījumos būtu ieteicams ieturēt nelielas pauzes, jo brauciena pārtraukumi palīdz nomierināt sakairināto līdzsvara aparātu, kā arī samazina ģīboņa riskus. Tāpat, ja vien tas ir iespējams, būtu ieteicams plānot braucienu bērna diendusas laikā, jo guļot vestibulārais aparāts ir nomākts. Arī pareiza sēdēšana transportlīdzeklī var palīdzēt mazajam ceļotājam justies daudz labāk. 

“Brauciena laikā būtu jāizvairās no visiem nelabas dūšas pastiprinošiem kairinātājiem, piemēram, telefona un planšetes lietošanas, arī grāmatas lasīšanas,” stāsta Rimi Bērniem bērnu veselības eksperte. Viņa uzsver, ka brauciena laikā nevajadzētu arī pieļaut, ka bērns atrodas tādā pozā, kur viņa galva tiek noliekta uz leju, vienlaikus iesakot bērnu novietot transportlīdzekļa priekšējā sēdeklī ar skatu uz priekšu. “Skatoties uz ceļu sev priekšā, smadzenes saprot, ka notiek šūpošanās un spēj laikus sagatavoties gaidāmajam braucienam,” norāda Sanita Mitenberga.

Tāpat labākai pašsajūtai un laika īsināšanai eksperte iesaka izmantot spēles, kas saistās ar skatīšanos uz priekšu tālumā, piemēram, mākoņu pētīšanu vai putnu meklēšanu debesīs.   

Padomi, kas pārbraucienus transportā padarīs vieglākus

• Vēsa, svaiga vēja cirkulācija auto salonā palīdzēs uzlabot bērna pašsajūtu.
• Arī košļāšanas un sūkāšanas process palīdz līdzsvarot vestibulāro aparātu. Noderēs ne tikai ēdiens, bet arī tam paredzētās rotaļlietas, ja bērns vēl ir mazs. 
• Pirms došanās ceļā būtu ieteicams ievērot mērenību ēšanā un dzeršanā. 
• Gara brauciena laikā vislabāk lietot saldinātus (var skābenus) dzērienus. Tos ieteicams lietot pa mazam malkam, neizdzerot visu šķidrumu uzreiz un strauji.
• Nelabu dūšu mazina arī pirms ceļa izdzerta ingvera tēja vai nosūkāta konfekte ar ingvera sakni. Pēc 2 gadu vecuma var lietot ingvera kapsulas.
• Var dot bērnam arī nomierinošus līdzekļus ar baldriānu – tējas ir piemērotas jau no viena gada vecuma.
• Nomierinošs efekts ir arī piparmētru tējai, taču atsevišķos gadījumos tā var veidot atraugas. Ja kas tāds novērots bērnam, tad gan šādu tēju labāk nedot.
• Vadot auto, jāievēro mierīgs braukšanas stils, nebremzējot pārāk strauji un līkumos griežot līgani.
• Recepšu medikamentus (ķīmiskos) iesaka lietot tikai pēc 7 gadu vecuma. 

“Ja bērnam ir tendence uz sliktu dūšu un vemšanu brauciena laikā, sagatavojiet viņu jau laikus, kā arī paņemiet līdzi maisiņus, kur bērns var izvemties, ja nesanāk laikā nobraukt ceļa malā vai kā citādi novērst slikto dūšu. Bērnam augot, sliktā dūša var pāriet, bet daļai tā tomēr saglabājas uz mūžu,” atklāj eksperte.

Lai gan cilvēki ne vienmēr to pamana, patiesībā atraugas ikvienu cilvēku piemeklē vismaz 20-50 reizes diennaktī. To laikā kuņģis atbrīvojas no norītā gaisa. Tomēr dažkārt gadās, ka šī fizioloģiskā norise kļūst par traucēkli – tā ir pamanāma, izraisot dažādas neērtas un mulsinošas situācijas. Aptieku tīkla Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa aicina pievērst uzmanību cēloņiem, kas visbiežāk mēdz izraisīt atraugas, lai nepieciešamības gadījumā savlaicīgi spertu pirmos soļus nopietnāku veselības problēmu novēršanai. 

To, ko tautā dēvē par atraugām, medicīnā sauc par aerofāgiju – tas ir gluži fizioloģisks process, kura laikā organisms atbrīvojas no gāzēm un gaisa, kas norīts ēdot, dzerot vai runājot. Norītais gaiss paaugstina spiedienu kuņģī. Ja tam nesekotu atrauga, kuņģa darbība tiktu bremzēta, tāpēc, vienlaikus reflektoriski saraujoties vēdera un kuņģa izejas muskulatūrai, fizioloģiski tiek atgrūsts gaiss. “Bet vēl jāatceras, ka gāzes parasti veidojas gremošanas sistēmas augšējā trešdaļā. Neliels daudzums šo gāzu ir ļoti nepieciešams, lai nodrošinātu gremošanas procesu: gāzes aktivizē kuņģa darbību, veicina tā satura sajaukšanos un noslāņošanos. Tieši tāpēc atraugas ir absolūti visiem cilvēkiem,” skaidro Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa. Situācijās, kad atraugas kļūst traucējošas, noteikti būtu jāaizdomājas, vai tajā nav vainojams kāds no četriem iemesliem, kas šo procesu pastiprina. Vairumā gadījumu šos iemesls var novērst. 

Iemesls Nr.1: pārāk lielas porcijas

Visbiežāk atraugas, kas rodas pēc maltītes, ir signāls, ka ir ēsts par daudz un kuņģis ar atviļņa palīdzību cenšas atbrīvoties no liekā ēdiena, ko tobrīd nav spējīgs pārstrādāt.  To apzinoties, ieteicams ēst lēnām un pieturēties pie noteikta porcijas apjoma, paturot prātā, ka sāta sajūta iestājas kādu laiku pēc maltītes beigām.

Iemesls Nr.2: ēdot sarunājas, lasa, skatās TV…

Ēšanas laikā pievēršoties vēl kādām citām darbībām, piemēram, sarunām vai lasīšanai, vairs netiek ievērots pareizs košļāšanas un rīšanas režīms. “Tādējādi netiek kontrolēts ēšanas ātrums un izpaliek tik svarīgā sakošļāšanas fāze, kuras laikā gremošanas sistēmas centri tiek sagatavoti turpmākai ēdiena pārstrādei. Ēdot pārāk ātri, kuņģī nokļūst arvien vairāk gaisa un traucējošas atraugas pēc maltītes ir neizbēgamas,” skaidro Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa. “Turpretim ēdot lēnām, bez steigas, kārtīgi sakošļājot pārtiku un rijot mazus kumosus, kuņģī tiek līdzsvarots spiediens un kuņģis spēj piemēroties arvien lielākam tilpumam. Arī situācijās, ja atraugām pievienojas puvuma (vecu olu) smaka, ir vērts aizdomāties, vai iepriekšējā maltītē nav uzņemts pārāk liels ēdiena apjoms. Nepatīkamo aromātu visticamāk ir izraisījis sērūdeņradis, kas radies kuņģī, kurā pārāk ilgi aizkavējušās nesagremota ēdiena masas, ko gremošanas trakts nav paguvis pārstrādāt.”

Iemesls Nr.3: aizraušanās ar košļājamo gumiju

Arī zelējot košļājamo gumiju, tiek norīts daudz gaisa. Tādā veidā uz laiku apmānām savu gremošanas sistēmu – tā tiek stimulēta, bet ēdiens netiek uzņemts. Turklāt jāatceras, ka košļājamā gumija satur daudz ogļhidrātu, ksilitolu un sorbitolu, kas arī veicina gāzu veidošanos un uzkrāšanos gan kuņģī, gan zarnu traktā. Tas var kļūt par iemeslu, kādēļ pastiprinās atraugas.

Iemesls Nr.4: pārmērīgi trekns ēdiens, pārāk daudz kafijas

Dažkārt, ja atraugas kļuvušas pārmērīgas un traucējošas, tas liecina, ka kuņģa vārstveida muskulis un viss tā slēdzošais mehānisms ir kļuvis vājš. “Ja regulāri uzturā lieto daudz treknu produktu, arī kofeīnu, alkoholu, piparmētras, kā arī dažādus medikamentus, tas ilgtermiņā atslābina gludo muskulatūru un ar laiku padara vājāku arī kuņģa vārstveida muskuli. Savukārt tūlītēju iedarbību uz šo muskuli var panākt, ja lieto gāzētus dzērienus vai ēd lielas porcijas, kas palielina kuņģa tilpumu. Tad atraugas ir neizbēgamas! Tomēr, ja atrauga ir bez nepatīkama aromāta un pēcgaršas, tas nenotiek biežāk kā 10–11 reizes dienā ēdienreižu starplaikos, tad uztraukumam nav pamata un šādu situāciju var uzskatīt par fizioloģisku normu,” saka Apotheka farmaceita asistente Agnese Jursa. 

Pēc atraugām mutē nepatīkama garša? – Pārbaudi veselību!

Jāatceras, ka kuņģī ir ne tikai kuņģa skābe, bet tajā nonāk arī gremošanas sula – žults, tāpēc reizēm atraugas pavada rūgta vai skābena garša mutē. “Ja tas neatkārtojas bieži, par to nevajag uztraukties. Skāba pēcgarša norāda uz paaugstinātu kuņģa sulas skābumu, bet rūgta pēcgarša liecinās par to, ka no divpadsmitpirkstu zarnas kuņģī ir ieplūdusi žults. Ja skābas vai rūgtas atraugas novēro bieži, regulāri un ilgstoši, ir vērts veikt papildu izmeklējumus, lai pārliecinātos, vai šis nav simptoms kādai kuņģa, zarnu trakta, aknu, žultspūšļa kaitei vai diafragmas trūcei, iespējams arī stenokardijai vai pat miokarda infarktam. Lai izslēgtu šīs saslimšanas un nepieciešamības gadījumā uzsāktu atbilstošu ārstēšanu, ārsta konsultācija un izmeklējumi būtu ļoti ieteicami,” iesaka farmaceita asistente Agnese Jursa.

Atraugas kopā ar smaguma sajūtu – kādus ieročus lietot?

Ja ir ieēsts par daudz un moka atraugas kopā ar smaguma sajūtu, tad var palīdzēt aptiekā nopērkami uztura bagātinātāji, vērtīgās dabas veltes, kā arī bezrecepšu medikamenti gremošanas veicināšanai.

• Lai atjaunotu kuņģa un zarnu trakta darbību, ieteicams kādu laiku uzturā iekļaut  probiotiķus. 
• Cigoriņu sakne un olveida ceļtekas sēklapvalki var palīdzēt uzturēt normālu gremošanas sistēmas funkciju, veicināt ēdiena pārvietošanos zarnu traktā. 
• Smaguma sajūtu vēderā var palīdzēt mazināt ķimeņu un fenheļa augļi.
• Ingvera sakne palīdz nomierināt kuņģi, mazina diskomforta un nelabuma sajūtu, rūpējas par vēdera dobuma veselību un normālu gremošanas trakta darbību.
• Artišoks un pienene palīdz uzlabot gremošanu, īpaši pārmērīgas ēšanas vai treknu ēdienu lietošanas laikā.
• Dažādu gremošanas trakta problēmu gadījumā var lietot arī priežu skuju ekstraktu. 
• Var ņemt palīgā bezrecepšu medikamentus, kuru sastāvā ir aktīvā viela – simetikons, kas sadala kuņģī un zarnu traktā iesprostotos gāzu pūslīšus, tādējādi atbrīvotās gāzes var tikt aizvadītas no organisma dabīgā veidā. Savukārt gremošanas ferments – pankreatīns palīdzēs sašķelt taukus, olbaltumvielas un ogļhidrātus, tādejādi palīdzot pārstrādāt apēsto pārtiku un mazinot smaguma sajūtu vēderā.
• Lai organismam vieglāk būtu pārstrādāt pārtiku, ir ļoti svarīgi uzturā lietot pietiekami daudz ūdens – 1,5–2 litrus dienā.

Tuvojas rudens, atvaļinājums izbaudīts un bērniem tūdaļ sāksies skola, kas nozīmē atkal rūpīgu un pārdomātu ikdienas plānošanu. Taču plānošana ne vienmēr ir vienkārša – tā sagādā stresu, bezmiegu, bieži vien dienas ir tik piesātinātas, ka izjūtam pārpūli. Savukārt saspringtā ikdiena un citi faktori mēdz izraisīt aizmāršīgumu. Vai tā tiešām ir un kas ietekmē mūsu atmiņu, un kā to saglabāt un atjaunot skaidro “Veselības centra 4” neiroloģe Nora Jurjāne un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Kāpēc atmiņa pasliktinās?

Labu atmiņu raksturo tas, ja cilvēkam ir viegli uztvert un atcerēties informāciju, kas saistīta ar dažādiem dzīves notikumiem pat tad, kad tas noticis senākā pagātnē. Taču ne visiem cilvēkiem ir laba atmiņa – dažādu iemeslu dēļ tā pasliktinās un ir grūtāk atcerēties, kas darīts un sacīts dažas dienas vai nedēļas atpakaļ. 

Cilvēka smadzenēs ir ļoti svarīgs veidojums, ko medicīnā dēvē par hipokampu. Tur glabājas mūsu atmiņas, informācija, fakti un zināšanas, ko esam ieguvuši visas savas dzīves laikā. Tad, kad hipokamps ir bojāts, piemēram, stresa rezultātā, rodas aizmāršība jeb atmiņas traucējumi. Savukārt, ja mēs atpūšamies un nenoslogojam savu prātu, hipokamps “atpūšas” – tam ir vairāk laika, lai bez spiediena saglabātu un uzglabātu visu dienas laikā uzņemto informāciju. To bojāt var arī dažādi ārējie faktori, piemēram, alkohola lietošana. Ja šie cēloņi netiek laicīgi novērsti, atmiņas traucējumi var būt aktuāli ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Īstermiņa atmiņas traucējumi var būt saistīti, piemēram, ar maznozīmīgas informācijas aizmiršanu īsākā laika periodā, savukārt ilgtermiņa atmiņas traucējumi izpaužas ilgākā laika periodā, kas var būt saistīti ar apjomīga informācijas apjoma un darbību aizmiršanu.

“Sabiedrībā aizmāršība parasti tiek piedēvēta gados vecākiem cilvēkiem, taču atmiņas funkcionalitātes problēmas piemeklē arī jaunus cilvēkus. Tas lielā mērā arī saistīts ar to, ka izteikti ir mainījies mūsdienu dzīvesveids, piemēram, lielu daļu brīvā laika pavadām viedierīcēs, kas papildu noslogo mūsu smadzenes un tādā veidā nelabvēlīgi ietekmē atmiņu. Tāpat nevaram aizmirst par Covid-19 izslimošanas sekām, kas šobrīd ir ļoti aktuālas, piemēram, biežas ir sūdzības, kas saistītas ar tā saucamo smadzeņu miglu jeb brain fog – tās piemeklē aptuveni 20 % Covid-19 pārslimojušos cilvēkus. Savukārt šie un citi faktori kopā ietekmē cilvēka kognitīvās spējas – spēju koncentrēties, rada emocionālo nogurumu, kā arī atmiņas traucējumus,” skaidro “Veselības centra 4” neiroloģe Nora Jurjāne.

Kas ietekmē atmiņu?

Katram cilvēkam var atšķirties īstermiņa atmiņas zuduma cēloņi, taču praksē biežākie ir: 

• vecums,
• depresija, 
• miega trūkums, 
• Covid-19 pārslimošana, 
• mazkustīgs dzīvesveids, 
• dažādu medikamentu lietošana,
• neveselīgs uzturs un aptaukošanās, 
• stress, pārpūle un citi emocionālie pārdzīvojumi, 
• noteiktas saslimšanas vai iepriekš gūtas galvas traumas,
• pārāk daudz laika tiek pavadīts viedierīcēs, 
• sociālā izolācija, piemēram, par maz komunikācijas ar apkārtējiem cilvēkiem.

Kurus cilvēkus biežāk skar atmiņas traucējumi?

Ar atmiņas traucējumiem var saskarties ikviens no mums, taču ir arī noteiktas cilvēku grupas, kuriem šī problemātika ir raksturīgāka. Piemēram, sievietēm ar menopauzes iestāšanos pasliktinās atmiņas funkcija, ko ietekmē straujās hormonālās izmaiņas. Sievietēm biežāk tiek arī novērota Alcheimera slimība, kas ietekmē atmiņu. Cilvēkiem, kuri ikdienā piekopj veģetāru vai vegānu uzturu, arī ir lielāka iespējamība saskarties ar īstermiņa atmiņas traucējumiem. Tas ir saistīts ar B12 vitamīna trūkumu, jo tas atbild par normālu nervu sistēmas darbību, taču tas ir atrodams tikai dzīvnieku izcelsmes produktos. Arī gados jauni cilvēki, kuri ikdienā saskaras ar paaugstinātu stresu un depresiju ir riska grupā. 

Kā varam uzlabot atmiņu?

Lai uzlabotu savu atmiņu, primārās rūpes ir jāuzņemas par sevi pašu un labsajūtu. Ko tas nozīmē? 

• atpūta no ekrāna – mazāk viedierīču, vairāk laika svaigā gaisā pie dabas,
• esi kustībā – dienā noej vismaz 10 000 soļu vai arī vingro trīs reizes nedēļā, 
• veselīgs miegs – diennaktī guli vismaz 7 līdz 8 stundas, 
• mazāk stresa – nekoncentrējies uz nepatīkamiem dzīves notikumiem un centies izvairīties no situācijām, kas rada stresu.

“Tāpat viens no labas atmiņas priekšnoteikumiem ir veselīgs uzturs. Svarīgi uzņemt dažādus pilngraudu produktus, pupiņas, lasi un valriekstus, kas ir labi smadzeņu veselībai. Tāpat šobrīd sezonā esošās mellenes arī ir noderīgas labas atmiņas uzturēšanai. Ja nepieciešamos vitamīnus un minerālvielas ikdienā neizdodas uzņemt ar uzturu, ieteicams pievērst uzmanību tādiem kompleksajiem vitamīniem, kuru sastāvā ir B12 vitamīns un dzelzs. Arī omega-3 kapsulas ir vērtīgas, jo tajās esošā dokosaheksānskābe palīdz uzturēt normālu smadzeņu darbību. Par atbilstošāko līdzekļu lietošanu ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu,” skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Vēl prāta nodarbināšanai un labas atmiņas uzturēšanai noderīga ir socializēšanās ar apkārtējiem cilvēkiem par dažādām tēmām, kā arī konkrētas intelektuālās nodarbes – gleznošana, grāmatu lasīšana, jaunas valodas apguve vai mūzikas instrumenta spēlēšana. Bērniem un senioriem atmiņu jo īpaši var trenēt mācoties īsos pantiņus vai tautasdziesmas. 

Vai ir pamats satraukumam?

Ne vienmēr ar īstermiņa atmiņas zudumiem ir tik vienkārši, jo tie patiesībā var norādīt uz kādu citu, nopietnāku saslimšanu. Viena no izplatītākajām ir demence, kuras galvenais simptoms ir atmiņas zudums. To papildina arī tādi simptomi kā vienu un to pašu jautājumu atkārtota uzdošana, grūtības darīt vienkāršas ikdienas darbības, kā arī uzvedības maiņa. 

Par atmiņas zudumu nevajag satraukties, ja dažreiz neatceries, kur esi novietojis konkrētus priekšmetus, piemēram, brilles vai atslēgas, kā arī neizjūti nepieciešamību atkārtoti uzdot vienu un to pašu jautājumu. Arī konkrētu vārdu aizmiršana sarunas laikā nav slikts rādītājs, ja spēj atrast sinonīmu piemirstajam vārdam. Savukārt atmiņas zudumam vajadzētu pievērst uzmanību, ja tie kļūst regulāri, traucē veikt ikdienas pienākumus, sāc apmaldīties iepriekš pazīstamās vietās, ir grūtāk uztvert informāciju no apkārtējiem, grāmatām un TV. Tad ieteicams vērsties pie neirologa, lai saprastu problēmas cēloni un laicīgi to novērstu.  

2021. gada veiktajā “NielsenIQ” pētījumā “Euroaptieka” atkārtoti atzīta par populārāko aptieku tīklu Latvijā, iedzīvotājiem nodrošinot zemākās cenas. Vērtējot aptieku tīklu lojalitātes programmas, iedzīvotāji “Euroaptieka” lojalitātes programmu “Medus karte” atzina par pievilcīgāko starp visiem aptieku tīkliem.