8.2 C
Rīga
piektdien, 29 marts, 2024
Home Blog Page 80

Jau no pirmdienas arī bērniem sabiedriskajā transportā ir jālieto sejas maskas (+VIDEO)

Kā bērnam izskaidrot, kāpēc nepieciešama maska? Psihologi saka – viss atkarīgs tikai un vienīgi no vecāku attieksmes. Pat viena negatīva piezīme vai izsmiešana var maskas nēsāšanu padarīt grūtu.

Video

Rīgā Otrajā adventē iedzīvotājus aicina tiešsaistē vērot koncertus un apmeklēt izstādes

Rīgā, sagaidot Otro adventi, iedzīvotāji aicināti tiešsaistē vērot koncertus no kultūras centriem un dievnamiem, klātienē apmeklēt izstādes, iesaistīties virtuālā svētku darbnīcā un apskatīt Ziemassvētku egles Rātslaukumā, Doma laukumā un 11.novembra krastmalā, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja Indra Vilde.

“Šodien, Otrās adventes svētdienā iedzīvotājiem tiešsaistē būs iespēja dzirdēt 16.-17.gadsimta vācu komponista Mihaela Pretoriusa mūziku koncertā, kas notiks Rīgas Jaunajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. Savukārt Rīgas Sv. Pētera baznīcā koncertā “Miers zemi klāj…” kopā ar instrumentālistiem Ilzi Grunti, Ievu Nīmani un Jāni Pelši dziedās solisti Evita Zālīte-Grosa un Jānis Kurševs.

Ierakstā no Rīgas Vecās Sv. Ģertrūdes baznīcas būs skatāma koncertprogramma “Nav naktī izdzisusi saule”, ko veidojusi vokālā grupa “Putni” Antras Dreģes vadībā, ērģelnieks Aigars Reinis un čellists Valters Pūce.

Interesentiem būs iespēja vērot koncerta ierakstu “Saliete, Čudars un Bahs” no VEF Kultūras pils, bet kultūras centrs “Mazā ģilde” piedāvās koncertu “Mēness atspulgi” ar solistes Aijas Vītoliņas, mūziķu Romāna Vendiņa un Jāņa Stafecka piedalīšanos.

Savukārt kultūras centrs “Imanta” no 6.decembra piedāvā vērot un iesaistīties virtuālā svētku darbnīcā, kur video formātā iedzīvotājus rosinās radīt svētkus katram savās mājās. Video galvenie varoņi ir dažādu kultūras centra “Imanta” kolektīvu vadītāji – Ieva Sutugova, Ieva Šablovska, Ramants Jansons, Linda Plostniece un Ārijs Šķepasts, kuri dalīsies ar savām svētku tradīcijām un piedāvās idejas, kā vienkāršos veidos radīt svētkus sev un tuvākajiem.

Ja koncertus var baudīt attālināti tiešsaistēs, tad izstādes ir iespēja apmeklēt klātienē. Svētku sajūtas raisīs izstādē “Ziemassvētki” eksponētās egles, kas būs apskatāmas no 12.decembra muzejā “Rīgas Jūgendstila muzejs”, rotājumus eglēm veidojušas mākslinieces Jana Kopeikina, Olga Novikova un Elita Šmēdiņa. A. Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā no 9.decembra tiks eksponēta mākslinieces Anitas Paegles Rīgai veltīta darbu izstāde “Ziema Ziedoņdārzā”.

Svētku gaidīšanas noskaņa pilsētā būs jūtama ne tikai adventes svētdienās, bet arī darba dienās. 9.decembrī kultūras centra “Ritums” podkāstu “Vakarēšana” ciklā par citu tautu lietišķās mākslas iepazīšanu un tradīcijām stāstīs lietišķās mākslas studijas “Rota” vadītāja Aija Krūmiņa.

10.decembrī interesentiem piedāvā Artūra Virtmaņa un Danielas Vētras izstādes “1xMMM” koncertvakara “Pret traģisko sienu” straumēšanu no Rīgas mākslas telpas.

11.decembrī solistes Jolantas Strikaites Lapiņas, arfistes Dārtas Tisenkopfas un ērģelnieces Ilzes Reines māksliniecisko sniegumu varēs baudīt tiešsaistē no Rīgas Doma.

Zinātne: Vai katram no mums kur pasaulē ir identiskais dvīnis? (+VIDEO)

Statistiski tiek lēsts, ka katrai sejai ir 7 līdzinieki visā pasaulē. Šajā video redzēsi līdzīgākos svešiniekus, kurus zinātnieki novērtē kā – identiskos dvīņus! Neticami, bet neviena no šīm personām nav radnieciski saistīta.

Video

Mazāk kā diennakts laikā iniciatīvu par sejas masku neprasīšanu sākumskolās gūst nebijuši lielu atbalstu

Platformas ManaBalss darba deviņos gados šis ir ātrākais temps, kādā iniciatīva ir guvusi tik pārliecinošu atbalstu!

Iniciatīvas prasība ir atcelt valdības lēmumu obligāti valkāt sejas maskas 1.-4. klašu skolēniem no 2021. g. 4. janvāra. “Ja ministri šādu lēmumu pieņem mēnesi pirms regulējuma stāšanās spēkā, tad viņi neslēpj to, ka paši netic sevis pieņemto ierobežojumu efektivitātei,” cita starpā argumentē iniciatīvas autore.

Pasaules Veselības organizācija nosaka, ka bērniem no 6 līdz 11 gadu vecumam masku valkāšana var tikt rekomendēta, norāda autore. Ja tas tiek īstenots, tam ir jānotiek pieaugušo kontrolē. “Tas nozīmē, ka skolotājiem papildus būs jāseko tam, lai maskas tiek valkātas pareizi. Tas nozīmēs viņiem papildu slodzi un laika tērēšanu jau tā apgrūtinātos mācīšanas apstākļos. Kopš 2020. gada septembra bērni netiek izlaisti no klasēm starpbrīžos, tāpēc jau ir vērojams svaiga gaisa trūkums telpās, kur viņi pastāvīgi atrodas.”

Valdībai, iespējams, būs jāpārskata savs lēmums, ka līdz ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu sākumskolēniem skolā stundu laikā, gan ārpus skolas būs jānēsā maskas, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” 3. decembrī sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Iniciatīva ar šādu prasību ManaBalss platformā pirmās diennakts laikā ir savākusi jau 20 tūkstošus parakstu, tā ir iesniegta Saeimā, un iedzīvotāju atbalsts šai prasībai turpina augt. 

Iesniegtā inicatīva:

Prasām atcelt valdības lēmumu obligāti valkāt sejas maskas 1.-4. klašu skolēniem no 2021. g. 4. janvāra. Ja ministri šādu lēmumu pieņem mēnesi pirms regulējuma stāšanās spēkā, tad viņi neslēpj to, ka paši netic sevis pieņemto ierobežojumu efektivitātei.

Tāpēc prasām neīstenot valdības pieņemto lēmumu par obligātu masku valkāsanu sākumskolas skolēniem no 2021. g. 4. janvāra. Pasaules Veselības organizācija nosaka, ka bērniem no 6 līdz 11 gadu vecumam masku valkāšana var tikt rekomendēta. Turklāt, ja tā tiek īstenota, tai jānotiek pieaugušo kontrolē. Tas nozīmē, ka skolotājiem papildus būs jāseko tam, lai maskas tiek valkātas pareizi. Tas nozīmēs viņiem papildu slodzi un laika tērēšanu jau tā apgrūtinātos mācīšanas apstākļos. Kopš 2020. gada septembra bērni netiek izlaisti no klasēm starpbrīžos, tāpēc jau ir vērojams svaiga gaisa trūkums telpās, kur viņi pastāvīgi atrodas. Masku valkāšana nozīmēs, ka bērni ieelpos vēl mazāk svaiga gaisa, kas nepieciešams viņu normālai attīstībai un veselībai. Turklāt šāda ierobežojuma pieņemšana jau 2020. gada 1. decembrī dod sabiedrībai skaidru signālu: arī pēc mēneša mūsu līdz šim pieņemtie ierobežojumi nedos nekādu pienesumu vīrusa izplatības ierobežošanai. Tas ir nepieņemami, jo valdība solīja sekot situācijas dinamikai un skaitļiem, un pieņemt lēmumus par jauniem ierobežojumiem, balstoties uz tiem.

Uzklausot šo iniciatīvu, mūsu sākumskolu skolēni būs veselīgāki un brīvi ieelpos jau tā klašu telpās ierobežoto skābekli. Bērni nav lielākie slimotāji valstī, tāpēc šie ierobežojumi attiecībā uz viņiem nav samērīgi.

Iesniegumu vari apskatīt šeit – https://manabalss.lv/par-valdibas-lemuma-par-obligatu-masku-nesasanu-berniem-skolas-atcelsanu/show

Izsaki savu viedokli komentāros!

Interesants dzīvesveids: Māja uz riteņiem!(+VIDEO)

Šī māja ir gatava doties jebkur! Pēc ilgiem dzīves gadiem uz ceļa kemperos Džūdija pieņēma lēmumu izveidot savu mazo mājas-kravas automašīnu.

Fanojot ar citu tautu dzīvesveidu un vēlmi brīvi pārvietoties, Džūdija izlēma par labu mazās mājas projektam, kurš ļauj ceļot bez jebkādām raizēm! Māja ir lieliski piemērota, lai to varētu noparkot jebkurā autostāvvietā.

Video

Vardarbība ģimenē: Kā reaģēt, kā palīdzēt? (+VIDEO)

Māte, kas nespēj pamest bērnu vardarbīgo tēvu, vai bērns, kurš ik dienu cieš, klausoties vecāku strīdos, un noraugās viņu kautiņos. Lai gan tas viss lielākoties notiek prom no sabiedrības acīm, nereti arī kaimiņi vai paziņas nojauš, ka tuvumā kādā ģimenē daļa no ikdienas ir vardarbība. Kā reaģēt, kā palīdzēt? Par to šovakar materiālu sērija “Apburtais loks.

Video

Ārsts: Esam soli no kara laika medicīnas. Došanās uz publiskām vietām var prasīt dzīvību! (+VIDEO)

Šorīt, pirms vēl lielākā daļa Latvijas bija modusies, Stradiņa slimnīcā atvēra jau trešo karantīnas nodaļu. Tajā ievietoti Covid-19 slimnieki ar insultiem, infarktiem, plaušu karsoņiem un citām smagām slimībām.

Visi tie, kuri par savu dzīvību cīnās arī jaunajā nodaļā, nav anonīmi cilvēki, viņi ir kāda vectētiņš, mamma, dēls, māsa. Kādam attālāks radinieks, draugs, paziņa vai kolēģis. Tagad viņiem var palīdzēt tikai mediķi. Trešās karantīnas nodaļas virsārsts Kārlis Rācenis piekrita dalīties ar savām izjūtām par to, kādēļ pašlaik dažas pavisam vienkāršas lietas – ierobežot sociālos kontaktus, ievērot distanci, lietot maskas un vislabāk – vispār nedoties uz publiskām vietām – ir dzīvības cenā.

Video

Maskavā sākta bezmaksas vakcinēšana pret Covid-19

Maskavā sestdien sākta bezmaksas vakcinēšana pret Covid-19 ar Krievijā radīto vakcīnu “Sputņik V”, kurai sākotnēji aicināti pieteikties veselības aprūpes, izglītības un sociālo dienestu darbinieki.

Pilsētas poliklīnikās izveidoti aptuveni septiņdesmit vakcinācijas punkti. Uz vakcinēšanos var pieteikties cilvēki vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kas nesirgst ar hroniskām slimībām un nav slimojuši pēdējo divu nedēļu laikā, izņemot topošās māmiņas un sievietes, kuras baro bērnu ar krūti.

Viss process aizņem nepilnu stundu, ieskaitot anketas aizpildīšanu, ārsta apskati, vakcīnas sagatavošanu un 30 minūšu novērošanu pēc vakcinēšanas.

Kā šīs nedēļas vidū pavēstīja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, tuvākajā laikā tiks saražoti aptuveni divi miljoni vakcīnas “Sputņik V” devu un valstī varēs sākties masveida vakcinācija, savukārt vicepremjere Tatjana Goļikova izteikusies, ka līdz nākamās nedēļas beigām vakcinācija sāksies visos Krievijas reģionos.

Par pasaulē pirmās Covid-19 vakcīnas reģistrāciju Krievija paziņoja jau augustā, izpelnoties starptautisko ekspertu kritiku, jo tobrīd tā bija izmēģināta tikai pavisam nelielam skaitam cilvēku.

Aizvadītajos mēnešos, lai gan klīniskie pētījumi nav pabeigti, vakcinēšanās tika piedāvāta mediķiem un skolotājiem, arī vairākas augstas amatpersonas paziņoja, ka ir to saņēmušas, un šonedēļ tika sākta Krievijas Jūras spēku kuģu apkalpju vakcinācija pirms došanās misijās.

Tikmēr medicīnas darbinieku arodapvienības “Ārstu alianse” vadītāja Anastasija Vasiļjeva radiostacijai “Eho Moskvi” pašreizējo vakcinācijas kampaņu nosaukusi par “smieklīgu politisko akciju”, norādot, ka pagaidām nav skaidri zināms, cik šī efektīva un droša ir šī vakcīna. Pēc viņas teiktā, pētījumi veikti ar nepietiekamu skaitu brīvprātīgo, bet šim jautājumam veltītajos zinātniskajos rakstos var atrast daudz neprecizitāšu.

Maskavā ik dienas tiek reģistrēta vidēji ceturtā daļa no kopējā Krievijā jaunatklāto inficēšanās gadījumu skaita. Sestdien ziņots, ka aizvadītājā diennaktī galvaspilsētā inficēšanās apstiprināta vēl 7993 cilvēkiem, bet visā valstī – 28 782 cilvēkiem. Tas ir lielākais vienā dienā atklātais saslimušo skaits kopš pandēmijas sākuma.

Kopējais ar jauno koronavīrusu inficēto skaits Krievijā pārsniedzis 2,4 miljonus, šai ziņā tā ierindojas ceturtajā vietā pasaulē aiz ASV, Indijas un Brazīlijas, bet vīrusa izraisītā slimība Covid-19 valstī prasījusi kopskaitā 42 684 cilvēku dzīvības.

Brīvdienās varēs tirgot arī auto piederumus, preses izdevumus un dzīvnieku pārtiku (PAPILDINĀTS)

Brīvdienās tirdzniecības vietās Latvijā varēs tirgot arī auto piederumus, preses izdevumus, dzīvnieku pārtiku un “e-talonus”, piektdien lēma valdība, precizējot otrdien pieņemtos Covid-19 ierobežojumus.

Piektdien notika Ministru kabineta sēde aptaujas kārtībā, kurā tika lemts par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumiem veikt labojumus brīvdienās pieejamo preču klāstā ārkārtējās situācijas laikā.

Video

Valdības lēmums paredz, ka ārkārtējās situācijas laikā degvielas uzpildes stacijās (DUS) varēs tirgot preces, kas nepieciešamas automašīnu drošai lietošanai un šo preču nepieejamība var radīt satiksmes drošības apdraudējumu.

EM piebilda, ka līdz ar to ir būtiski atļaut DUS pieejamo preču tirdzniecību. Vienlaikus brīvdienās DUS nevarēs tirgot alkoholu un tabakas izstrādājumus, lai neradītu negodīgas konkurences apstākļus ar citām tirdzniecības vietām.

Vienlaikus valdība lēma atļaut tirgot preses izdevumus, lai iedzīvotājiem būtu iespējams saņemt aktuālo informāciju.

Papildus tam tiks atļauta arī sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecība, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem brīvdienās ir iespējams izmantot sabiedriskā transporta pakalpojumus un iegādāties biļetes ne tikai transporta līdzeklī, bet arī tirdzniecības vietās.

Valdība lēma, ka tirdzniecības vietās varēs iegādāties arī dzīvnieku barību.

Vienlaikus EM atgādināja, ka tirdzniecība internetā brīvdienās netiks ierobežota.

LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets 1.decembrī lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, vienlaikus nosakot virkni ierobežojumu, tostarp tirdzniecības jomā.

Ar valdības lēmumu, ārkārtējās situācijas laikā brīvdienās veikalos varēs iegādāties tikai pārtikas un higiēnas preces, varēs darboties aptiekas, tajā skaitā veterinārās aptiekas.

Nedēļas nogalēs un svētku dienās veikalos nedrīkstēs tirgot tādas preces kā alkohols un cigaretes.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes skaidroja, ka šīs normas mērķis ir ierobežot tādus preču tirdzniecību, kas nav pirmās nepieciešamības. “Pamata doma ir, ka sestdienas un svētdienas nav iepirkšanās dienas, tās nav dienas, kad varam atļauties uz veikalu, tikties ar draugiem,” sacīja Kariņš.

Jau ziņots, ka ārkārtējā situācija valstī ir spēkā no 6.novembra.

Piektdien Latvijā atklāti 794 Covid-19 gadījumi, 11 sasirgušie miruši

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 794 Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Trīs no mirušajām personām bijušas vecumā no 60 līdz 70 gadiem, sešas no 75 līdz 85 gadiem un divas vecākas par 85 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā mirušas 253 ar jauno koronavīrusu inficētas personas.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 8695 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 9,1%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā līdz šim ar Covid-19 saslimušas 20 787 personas, bet kopš vakardienas izveseļojušies vēl 17 cilvēki, tādējādi uz 5.decembri, atbilstoši SPKC apkopotajai informācijai, izveseļojušies bija 1866 cilvēki. 

Atsāk labdarības akciju bērnu onkoloģijas pacientu atbalstam

Covid-19 krīze ir nopietns pārbaudījums ikvienam, tomēr īpaši sarežģīts šis laiks ir tiem, kuru veselība un nākotne lielā mērā ir atkarīga no apkārtējo cilvēku un visas sabiedrības atbalsta, kā piemēram, bērnu onkoloģijas pacienti, kuru atbalstam arī šogad BENU Aptieka sadarbībā ar Bērnu slimnīcas fondu (BSF) organizē labdarības akciju Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU! 

“Neskatoties uz Covid-19 radītajiem riskiem iedzīvotāju veselībai, Latvijas veselības aprūpes sistēmai, ekonomikai un citām nozarēm, BENU Aptieka turpina mūsu sirsnīgo draudzību ar Bērnu slimnīcas fondu. Tāpat kā līdz šim, mūsu labdarības akcijas mērķis ir ne vien organizēt ziedojumu vākšanu mazo onkoloģijas pacientu ārstēšanai un iesaistīties ziedošanā pašiem, bet arī aktualizēt bērnu onkoloģijas tēmu sabiedrībā un informēt vecākus par pieejamo informatīvo, emocionālo un finansiālo atbalstu bērna saslimšanas gadījumā,” uzsver BENU Aptiekas direktore Anete Rožkalna. 

BSF vadītāja Liene Dambiņa stāsta, ka, lai arī valsts sedz lielāko daļu no onkoloģijas ārstniecības izmaksām, tomēr joprojām ir izdevumi, kuriem ir nepieciešams visas sabiedrības atbalsts. “Bērnu onkoloģijas gadījumos ārstēšana ir īpaši sarežģīta, emocionāli smaga, kā arī bieži vien nepieciešama ilgstoša atrašanās stacionārā, tādēļ visu izmaksu segšanai ir nepieciešami ievērojami līdzekļi un arī ziedotāju atbalsts. Turklāt ir svarīgi, ka bērni un ģimenes palīdzību saņem savlaicīgi. Tāpēc esam ļoti pateicīgi, ka BENU Aptieka ir uzņēmums, kas arī šajos krīzes apstākļos turpina atbalstīt mazos onkoloģijas pacientus. Šogad, pateicoties BENU Aptiekas ziedojumam, esam varējuši palīdzēt jau 28 ģimenēm,” uzsver L. Dambiņa. 

Ikdienā BSF cieši sadarbojas ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Hematoonkoloģijas nodaļu, kur atbalsts tiek sniegts gan pacientiem un viņu ģimenēm, gan arī nodaļas infrastruktūras uzlabošanai (telpas, aprīkojums) un personālam, rūpējoties par viņu tālākizglītību. Līdz šim saziedotie līdzekļi ģimenēm palīdzējuši segt PET izmeklējumu izmaksas, valsts neapmaksātu medikamentu iegādi, ļāvuši segt ceļa izmaksas, kā arī ārstniecības iespējas ārzemēs. L. Dambiņa skaidro, ka finansiāli vislielākā palīdzība tiek novirzīta tieši medikamentiem, kas, bērnam esot slimnīcā, ir valsts apmaksāti, bet ārpus slimnīcas ir jāsedz no vecāku personīgajiem līdzekļiem. “Dažkārt vienam bērnam mēneša izmaksas ir pat 2000 eiro apmērā un ilgst pusgada garumā, tāpēc ļoti svarīga ir tieši ziedotāju palīdzība,” uzsver L. Dambiņa.

Līdztekus finansiālajam atbalstam BSF palīdz organizēt arī psiholoģisko atbalstu, kas ir nepieciešams gan mazajiem pacientiem un viņu tuviniekiem, gan arī nodaļas personālam. Psiholoģiskais atbalsts ietver ne vien speciālistu konsultācijas, bet arī dažādu pasākumu rīkošanu nodaļā, kas uzmundrina gan mazos pacientus un viņu ģimenes, gan arī personālu. “Piemēram, šogad īstenojām Sirdsauklīšu projektu, ko ļoti atzinīgi novērtēja vecāki, jo viņiem bija iespēja vismaz pāris stundas atpūsties un paveikt savas lietas, kamēr mazos pieskatīja auklītes,” par paveikto stāsta L. Dambiņa.

Kopš 2017. gada labdarības akcijā Ar sirsnību pret slimību! Ziedo kopā ar BENU! kopumā saziedoti jau 57 tūkstoši eiro, palīdzot vairāk nekā 100 bērniem ar onkoloģiskām saslimšanām. Arī šogad līdz decembra beigām ikvienam ir iespēja atbalstīt mazos onkoloģijas pacientus, ziedojot savus BENU Aptiekas lojalitātes kartē uzkrātos līdzekļus BSF. Turklāt labdarības akcijas noslēgumā BENU Aptieka dubultos klientu saziedoto naudas summu un nodos to BSF.

Patiess stāsts: Viņa zīmju valodu uzskata par savu otro dzimto valodu! (+VIDEO)

Zīmju valodu viņa uzskata par savu otru dzimto valodu un pateicoties tai spējusi īstenot sapni par darbu televīzijā! Zīmju valodas tulci Elzu Veismani daudzi iepazina 2016.gadā, kad LTV pirmo reizi piedāvāja iespēju zīmju valodā vērot arī “Supernovas” dziesmu konkursu.

Emocijas, mīmika, žesti – harizmātiskās Elzas sniegums sajūsmināja daudzus! Elza ir nedzirdīgu vecāku dzirdīgs bērns un kopš pati iemācījās runāt un saprast zīmju valodu, ir savu vecāku ausis un mute. Ko nozīmē būt nedzirdīgam vai vājdzirdīgam cilvēkam un kāda ir sabiedrības attieksme? Par dzīvi, sapņiem un darbu Elza savās pārdomās dalās rubrika “Dzīvei nav melnraksta”.

Video

Sanda Dejus, Anna Rozīte un citas sabiedrībā pazīstamas personības aicina apmeklēt “Laimas” labdarības namiņu

20191122 Riga. Latvijas valsts prezidents Egils Levits un Andra Levites kundze piedalās Dalība "Laimas" labdarības namiņa atklāšanā. Foto / Ilmars Znotins / VPK
20191122 Riga. Latvijas valsts prezidents Egils Levits un Andra Levites kundze piedalās Dalība “Laimas” labdarības namiņa atklāšanā. Foto / Ilmars Znotins / VPK

Līdz pat 20. decembrim ikviens labdaris ir gaidīts virtuālajā “Laimas” labdarības namiņā, lai palīdzētu kopīgiem spēkiem piepildīt 1 200 bērnu sapņus par maģisko Ziemassvētku brīnumu un sen kārotām dāvanām. Pirmajās divās darbības nedēļās “Laimas” labdarības namiņš virtuāli apmeklēts vairāk nekā 7 000 reižu un 365 bērnu vēlmes jau ir piepildītas, 428 kartītes atrodas pie saviem labdariem un tuvākajā laikā tiks īstenotas, savukārt vēl 428 bērnu sapņi gaida atbalstu. Šogad, rādot piemēru un iedvesmojot citus šajos svētkos palīdzēt tiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, virtuālo “Laimas” labdarības namiņu apmeklē arī vairākas sabiedrībā zināmas personības, tostarp Latvijas Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti, Anna Rozīte, Sanda Dejus un citi.

Par virtuālā “Laimas” labdarības namiņa atbalstīšanu televīzijas un radio personība Sanda Dejus stāsta: “Priecājos, ka arī šogad projekts notiek un ka man ir iespēja būt daļai no šī sirdssiltā pasākuma. Mūsu ģimenē “Laimas” labdarības namiņa apciemošana ir ikgadēja un mīļa tradīcija. Ar vīru to aizsākām, kad vēl nebijām vecāki, bet nu jau dāvanas gādājam un gatavojam kopā ar meitiņu. Labi darbi ir liela šī laika vērtība, kas ļauj iepriecināt līdzcilvēkus un gūt prieku arī pašiem.”

“Darīt labu citiem noteikti vajadzētu visa gada garumā ne tikai gadu mijā. Ziemassvētku laiks ir īpašs ar to, ka tas mums atgādina, ka vēl bez ikdienas pienākumiem un savām rūpēm ir kaut kas ļoti būtisks – ticība brīnumiem un citu iepriecināšana. Man prieks, ka “Laimas” labdarības namiņš mums atgādina par to jau vairākus gadus un dod iespēju radīt prieku bērniem! Un jūs jau zināt, ka tas, kas dāvina bieži vien pat ir lielāks ieguvējs par dāvanas saņēmēju,”uzsver TV raidījumu un pasākumu vadītāja Anna Rozīte. 

Kā jau ziņots iepriekš, 2020. gada 20. novembrī virtuāli durvis vēris “Laimas” labdarības namiņš, aicinot sagādāt prieku un radīt Ziemassvētku brīnumu vairāk nekā 1 200 bērniem no ģimenēm ar dažādiem sociālajiem statusiem no 11 Latvijas pilsētām un novadiem.

Turpinot pagājušajā gadā aizsākto tradīciju, pirmās bērnu veidotās kartītes no virtuālā “Laimas” labdarības namiņa izvēlējās Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti.

Arī šogad bērnu zīmētajās kartītēs minētās vēlmes ir ļoti daudzveidīgas – apģērbs, rotaļlietas, segas un spilveni, skolai nepieciešamas lietas, mūzikas instrumenti un daudz kas cits kvalitatīvai brīvā laika pavadīšanai un talantu attīstīšanai. Papildus tam bērni šogad vairāk kā citus gadus lūdz arī datorus, kas nepieciešami attālināto mācību apguvei. Tehnoloģijām (datoriem, mobilajiem tālruņiem), lielajam sporta inventāram un mūzikas instrumentiem nav jābūt pilnībā jauniem, bet tiem ir jābūt teicamā darba kārtībā.  

Ikviens atbalstītājs var apmeklēt “Laimas” labdarības namiņu virtuāli no 20. novembra līdz 20. decembrim projekta mājaslapā www.laimasnamins.lv. Virtuālajā namiņā ir iespēja iepazīties ar visām bērnu gatavotajām kartītēm un vēlmēm, kā arī ērti izvēlēties sev sirdij tuvākās, kuras ir vēlme un iespējas piepildīt.  Kad kartīte izvēlēta un dāvana sarūpēta, aicinām aizpildīt piegādes formu projekta mājaslapā www.laimasnamins.lv. Ikviens dāvanu varēs ērti nodot tuvākajā “DPD” paku skapī vai bodē (kādā no 222 “Pick up” punktiem visā Latvijā) vai lielākas dāvanas nosūtīt ar ”DPD” kurjeru bez maksas.

Samazinās to iedzīvotāju skaits, kuri diennaktī velta miegam vismaz 7 stundas

Nedaudz vairāk nekā puse (56 %) Latvijas iedzīvotāju diennaktī guļ mazāk par septiņām stundām, un vēl teju ceturtdaļa (24 %) cieš no bezmiega, liecina jaunākais “Mana aptieka un Apotheka Veselības indeksa” pētījums. Speciālisti norāda, ka pilnvērtīgs miegs ir viena no svarīgākajām cilvēka pamatvajadzībām, kas ne tikai palīdz ķermenim saglabāt veselību, bet arī var laikus novērst fiziskas un psihiskas saslimšanas. 

Pētījuma rezultāti rāda, ka miegam vismazāk laika velta jauni cilvēki vecumā no 24–34 gadiem (37 %) un vīrieši (40 %), savukārt visvairāk guļ seniori (52 %) un sievietes (48 %). Vienlaikus seniori (43 %) un sievietes (29 %) ir arī tā iedzīvotāju grupa, kas visbiežāk norāda, ka mēdz piedzīvot bezmiegu vai citus miega traucējumus. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka cilvēki nereti pie nogulētajām nakts stundām pieskaita arī to laiku, kas naktī pavadīts nomodā, piemēram, pieceļoties un pēc tam atkal nevarot iemigt. Gan senioriem, gan sievietēm visbiežāk miega traucējumi rodas dažādu satraukumu dēļ – par veselību, ikdienas pienākumiem, finansēm. Willow Med klīniskā psiholoģe un Baha ziedu terapijas speciāliste Ginta Slišāne skaidro, ka miegs būtiski ietekmē cilvēka dzīves kvalitāti, psiholoģisko veselību un savstarpējās attiecības ar apkārtējiem, tāpēc ir svarīgi izprast nekvalitatīvā miega cēloņus un tos laicīgi novērst. 

Izņēmumu nav – visiem cilvēkiem diennaktī jāguļ vismaz septiņas stundas 

“Cilvēki mūsdienās mēdz nenovērtēt miega nepieciešamību, turklāt ir gadījumi, kad tie, kuri spēj funkcionēt arī pēc četrām piecām stundām miega, uzskata to par sava veida panākumu. Šāda uzvedība raksturīgāka ir vīriešiem, sievietes tomēr ikdienā vairāk piedomā pie tā, lai naktī veltītu pietiekami daudz laika miegam. Sievietēm arī biežāk neizgulēšanās iemesli ir saistīti ar ārējiem apstākļiem, piemēram, rūpēm par bērniem – barošanu,  bērnu slimošanu –, kamēr vīrieši vairāk paši izvēlas ilgāk skatīties seriālus vai spēlēt datorspēles. Praksē gan ir pierādījies, ka nav tādu cilvēku, kuri, vidēji guļot piecas vai pat mazāk stundas diennaktī, ilgtermiņā jutīsies un arī izskatīsies labi – agrāk vai vēlāk tas var novest līdz izdegšanai, vieglai aizkaitināmībai, koncentrēšanās spēju grūtībām, paaugstinātai trauksmei,” stāsta G. Slišāne. 

Traucēts miegs – viens no pirmajiem depresijas vēstnešiem

Miega traucējumus vairumā gadījumu izraisa stress, fiziskas saslimšanas, maiņu darbs un dažādi kaitīgie ieradumi, piemēram, alkohols, neveselīga ēšana un pārmērīga viedierīču lietošana, īpaši neilgi pirms gulētiešanas. Psiholoģe uzsver, ka neizgulēšanās iemesli ir saistīti arī ar cilvēka psihoemocionālo stāvokli, un nereti tieši tas ir viens no pirmajiem signāliem par jau esošu vai potenciālu psihisku saslimšanu. Ja pēdējo divu nedēļu laikā novērotas vairākas epizodes, kas liecina par miega traucējumiem, tad pirmais solis ir mēģinājums izprast bezmiega cēloni. Ja tas neizdodas pašam, tad ieteicams vērsties pie ģimenes ārsta, kas noteiks, vai iemesls ir fiziska vai tomēr psiholoģiska saslimšana, un palīdzēs rast piemērotāko risinājumu. 

Vai ziemā ir jāguļ vairāk? 

Ziemas mēnešos biežāk jūtams nogurums un miegainība, taču tas vien nenozīmē, ka nepieciešams gulēt ilgāk. Cilvēks nav lācis, tāpēc ieteicams visu gadu ievērot veselīgu un vienādu miega ritmu, neatkarīgi no gadalaika vai laikapstākļiem. Turklāt ziemā jābūt īpaši uzmanīgiem – brīžos, kad ir lielāka vēlme gulēt, pastāv lielāks risks iedzīvoties miega problēmās, jo, arī guļot par daudz, tiek nodarīts kaitējums veselībai.  

“Vēlme gulēt ziemā ir lielāka, jo ir mazāk saules un dienas gaismas kopumā, tātad – arī mazāk stimulu pašiem būt aktīviem. Tumšajā laikā arī melatonīns – viela, kas smadzenēs tiek ražota tumsā un palīdz regulēt miega-nomoda ritmu, – izstrādājas citādi – no serotonīna – hormona, kas kontrolē mūsu garastāvokli un atbild par laimes un labsajūtas sajūtu. Tā daudzums ir atkarīgs no tā, cik bieži uzturamies dienas gaismā – jo lielāka serotonīna bāze, jo labāk jūtamies paši un arī labāk guļam. Dienās, kas ir pelēkas – bez saules –, ieteicams papildus lietot dienasgaismas lampas – tas vairos cilvēka prieku dienas laikā un palīdzēs ātrāk un labāk iemigt vakarā,” saka Apotheka sertificētā farmaceite Amanda Ozoliņa.

Pašpārbaudes jautājumi – vai es guļu pietiekami? 

G. Slišāne piebilst, ka par miega traucējumiem nevar uzskatīt celšanos naktī, lai dotos uz labierīcībām, jo tas ir normāls, fizioloģisks process, uztraukumam pamats ir tikai tad, ja pēc tam neizdodas ilgstoši iemigt. Speciāliste vērš uzmanību arī uz otru galējību – pārlieku ilgu gulēšanu, kas var liecināt par psiholoģiskiem traucējumiem, izraisot  apātiju un koncentrēšanās grūtības. Tas ir neveselīgs stāvoklis, jo piezogas vienaldzība pret sevi un apkārtni, darbu atlikšana un tādos brīžos cilvēks esošo stāvokli jūt kā nepatīkamu, bet pieļauj kā normu un nesūdzas.

“Galvenais atskaites punkts ir pašsajūta – kā jūtamies no rīta? Vai ir enerģija, spēks, spējam koncentrēties darbam vai citiem pienākumiem? Ja no rīta jau ap 10.00–11.00 ir sajūta, ka atkal varētu aizmigt, ja vien būtu tāda iespēja, tas noteikti ir iemesls pārskatīt savus gulēšanas paradumus. Līdzīgi ar kofeīnu – ja krūze kafijas ir obligāta nepieciešamība, lai pamostos, tā var būt zīme, ka cilvēks cieš no miega trūkuma. Un ir pilnīgi dabiski un normāli vakarā ap 20.00 justies nogurušam un jau domāt par saviem ikvakara rituāliem un par gulētiešanu,” stāsta speciāliste. 

Par pētījumu: 

“Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss” ir ikgadējs Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pašvērtējuma un profilakses tendenču mērījums. Indekss tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS, ik gadu tiešajās intervijās tiek aptaujāts reprezentatīvs iedzīvotāju skaits – 1000 cilvēki vecumā no 18 līdz 75 gadiem. 

Dzīvnieku aizstāvji rosina pieņemt bargākus sodus par dzīvnieku mocīšanu!

Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem Krimināllikumā paredzēts naudassods, piespiedu darbs vai brīvības atņemšana līdz 5 gadiem. Tomēr veterinārārsti un dzīvnieku aizstāvji uzskata, ka šim sodam jābūt bargākam!

Zane Zvirbule portālā ManaBalss.lv ir ierosinājusi pievērst uzmanību šim jautājumam:

Vēlos mainīt Dzīvnieku aizsardzības likuma 59. pantu – “Par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit līdz četrsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrdesmit līdz septiņsimt naudas soda vienībām, nosakot dzīvnieku turēšanas tiesību aizliegumu uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā”. Vēlos, lai sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem ir ievērojami lielāki – sākot no 1000 eiro un lai sodītai personai vairs nebūtu iespējas turēt nekādus dzīvniekus pēc pārkāpuma veikšanas.

Ja cilvēks ir pārkāpis šo likumu, ir jāizveido sistēma – reģistrs, kurā tas uzrādās. Šai sistēmai ir jābūt pieejamai visām dzīvnieku patversmēm, dzīvnieku audzētājiem un, iespējams, arī plašākai sabiedrībai. Ja sodāmajai personai ir vēl citi dzīvnieki, tie ir jāatsavina likuma noteiktajā kārtībā. Šis cilvēks ir jāievieto sistēmā nekavējoties, lai neapdraudētu citu dzīvnieku veselību un dzīvību. Tāpat lūdzu izvērtēt iespēju efektīvākai dzīvnieku labturības kontrolei tieši kontroles funkciju nošķir no Pārtikas un veterinārā dienesta un to deleģēt sabiedriskajiem inspektoriem, t.i., dzīvnieku aizsardzības organizācijām.

Tā mainīsies sabiedrības attieksme pret dzīvniekiem. Iedzīvotāji sapratīs, ka dzīvnieks nav priekšmets, un katrai cilvēku darbībai pret dzīvu radību ir sekas. Jo atbildīgāki cilvēki kļūs pret dzīvniekiem, jo atbildīgāki kļūs šo cilvēku bērni. Bērni ņem piemēru no saviem vecākiem un, ja viņi redzēs, ka vecāku attieksme pret dzīvnieku ir laba, tie nekad slikti neizturēsies arī pret saviem dzīvniekiem. Ilgtermiņā tas atvieglos darbu patversmēm, jo patversmes zinās, kādās rokās viņi atdod savus dzīvniekus. Arī paši cilvēki kļūs atbildīgāki, tāpēc patversmēs nonāks mazāk dzīvnieku, un mazāk dzīvnieku tiks atdoti atpakaļ. Jo, apzinoties soda lielumu, cilvēks padomās divreiz, pirms nopirks vai adoptēs dzīvnieku. Latvija vienmēr ir centusies būt tuvāk Eiropai. Apvienotajā Karalistē par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem sods var sasniegt 20’000 mārciņas, dzīvnieku turēšanas aizliegumu uz mūžu un pat cietumsodu. Austrijā Dzīvnieku Aizsardzības likums paredz, ka cilvēkam pret dzīvnieku ir jāaizturas ar tādu pašu uzmanību, kā pret cilvēku, un pārkāpumi pret dzīvniekiem ir kriminālnoziegumi, kas ir sodāmi ar cietumsodu. Šādu piemēru ir daudz, un Latvijai ir beidzot jābūt vienā līmenī ar Eiropu un jāizbeidz dzīvnieku mocības!

Parakstīties vari šeit – https://manabalss.lv/bargakus-sodus-par-cietsirdigu-izturesanos-pret-dzivniekiem/show

Aptauja liecina: Katrs ceturtais iedzīvotājs “piekrīt” lietotņu noteikumiem, tos neizlasot!

Populārākās viedtālruņu lietotnes ne tikai izklaidē, bet arī palīdz plānot ikdienu, uzturēt sevi formā vai arī ātri un ērti komunicēt ar citiem. Taču, pateicoties saistošajam lietotņu saturam un nemitīgai lietotāju iesaistei, tās bieži var kalpot kā platforma ļaunprātīgai programmatūrai, dodot hakeriem ērtu piekļuvi privātiem datiem. Lai gan kiberdrošības noziegumu popularitāte pieaug, tehnoloģiju uzņēmuma Huawei veiktā aptauja* liecina, ka gandrīz ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju vieglprātīgi lejuplādē viedtālruņu lietotnes, nelasot to lietošanas noteikumus un datu aizsardzības politiku.

“Vairāki pētījumi ir pierādījuši, ka “es piekrītu lietošanas noteikumiem” ir visbiežāk sastopamie meli interneta vidē, jo lietotāji bieži vien nevelta laiku un uzmanību, lai izlasītu lietošanas noteikumus un vienkārši izvēlas opciju “piekrītu”, tādēļ tieši nedrošu lietotņu lejuplādēšana kļuvusi par vienu no populārākajiem kiberdrošības draudiem. Mūsdienās tālruņi satur ļoti daudz personiskas informācijas un daudzas viedtālrunī esošās lietotnes nodrošina piekļuvi bankas vai citiem kontiem, kas satur sensitīvu informāciju. Turklāt visticamāk, arī viedtālrunī ir tieša piekļuve personīgajam un darba e-pastam, īsziņām un sociālo mediju kontiem, kurus ļaundari var izmantot, lai nozagtu lietotāja identitāti,” stāsta Gunta Kursiša, “Huawei Mobile Services” Biznesa attīstības vadītāja Latvijā. 

Aptauja liecina, ka tieši mileniāļi, paaudze, kas attīstījusies reizē ar viedierīcēm, pret lietotņu lejuplādēšanu attiecas visneuzmanīgāk – nieka 6% vienmēr izlasa lietošanas noteikumus, taču 23% atzīst, ka tos lasa, bet tomēr reti. Pretēji tam, vispiesardzīgākie ir iedzīvotāji vecuma grupā no 55 līdz 64 gadiem, no kuriem 35% apstiprina, ka vienmēr izlasa lietošanas noteikumus. “Svarīgi ir arī pievērst uzmanību tam, no kurienes lietotnes tiek iegūtas un kā attiecīgā platforma uzrauga tajā pieejamo lietotņu drošību. Piemēram, Huawei AppGallery veic lietotņu verifikāciju vairākos līmeņos un gandrīz 30% no lietotnēm tiek noraidītas, jo tās neiztur pārbaudes un neatbilst drošības standartiem,” skaidro Gunta Kursiša.  

Lai izvairītos no nepārbaudītām lietotnēm, eksperte iesaka pirms lejuplādēšanas izlasīt lietotnes aprakstu un atsauksmes, jo bieži vien citi lietotāji jau ir sūdzējušies par lietotnes nedrošību. Tā pat, pirms aizrauties ar lietotņu lejuplādēšanu, ieteicams pārbaudīt vai tālrunī ir ieslēgta attiecīgā drošības programmatūra, kas pasargā lietotāju un tā datus no kiberdraudiem. “Lejuplādējot katru lietotni nepieciešams izlasīt lietošanas noteikumus, kam piekrītam. Taču, ja lietotne jau ir lejuplādēta, tad ieteicams pievērst uzmanību tam, kā tā izmanto lietotāja datus un īpaši jāuzmanās no aizdomīgām reklāmām un citiem uznirstošiem logiem. Un visbeidzot, ja lietotne ir nedroša vai novērota tās vai paša viedtālruņa aizdomīga darbība, tad nepieciešams nekavējoties lietotni dzēst,” turpina G.Kursiša.

Pat ja lietotājs ir pārliecināts, ka pārzina visas lietotnes savā viedtālrunī, ir svarīgi paturēt prātā, ka arī šķietami drošās un uzticamās lietotnes, gluži tā pat kā viedierīces, regulāri jāatjauno, jo to izveidotāji nepārtraukti uzlabo dažādas funkcijas, tai skaitā, atjauno un pievieno papildu drošības rīkus, lai izvairītos no nevēlamiem draudiem. 

Par aptauju:

Aptauja par viedtālruņu kiberdrošības prasmes līmeni Baltijas valstīs, pēc tehnoloģiju uzņēmuma pasūtījuma, veikta sadarbībā ar pētījumu kompāniju “Rait Group” 2020. gada oktobrī un tajā piedalījās 370 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Vardarbība ģimenē: Vai pēc piedzīvotas vardarbības ir iespējams saglabāt ģimeni? (+VIDEO)

Attēlam ir ilustratīva nozīme

Vai iespējams laboties un saglabāt ģimeni? Tas izdodas ļoti retos gadījumos, jo parasti cilvēkiem savu uzvedības modeli mainīt ir grūti. Nereti varmāka un arī cietušais citām attiecībām izvēlas līdzīgus partnerus. Vairāk mainās tie, kuri vēlas atgūt bērnu aprūpes tiesības. Tomēr bieži šādiem cilvēkiem nepieciešama uzraudzība visas dzīves garumā. Par to, turpinot materiālu sēriju “Apburtais loks.

Video

“Latvijas Gada auto 2021” titulu izcīna “Škoda Octavia”, bet “Latvijas Elektro auto 2021” ir “Renault Zoe” (+VIDEO)

Konkursa “Latvijas Gada auto 2021” galveno titulu sīvā konkurencē ieguvusi jaunā “Škoda Octavia” (64 balles), par sešām ballēm pārspējot otrās vietas ieguvēju jauno “Peugeot 2008” (58), paziņots ceturtdienas vakarā, 3. decembrī, notikušajā konkursa noslēguma TV un interneta video tiešraidē.

Jaunā “Octavia” nodrošinājusi “Škoda” markai “Latvijas Gada auto” titulu otro gadu pēc kārtas – pērn šajā konkursā laurus plūca “Kamiq” modelis. Turklāt šī ir jau otrā “Octavia” paaudze, kas saņem “Latvijas Gada auto” titulu, iepriekšējās paaudzes “Octavia” to ieguva 2013. gadā kā “Latvijas Gada auto 2014”.

VIDEO ŽŪRIJAS TOP 7:

VIDEO Elektro auto TOP 7: 

Uzvarētājs tika noskaidrots, žūrijai balsojot par septiņiem finālistiem. Kopumā konkursam šogad bija pieteikti 25 jaunākie auto modeļi, kas pretendēja arī uz tituliem konkursa atsevišķajās nominācijās. 

Trešo vietu “Latvijas Gada auto 2021” žūrijas balsojumā, kurā piedalījās 12 autožurnālisti un nozares profesionāļi, ieguva “SEAT Leon” (52), bet pēc pirmā trijnieka finālisti sarindojās šādā secībā – ceturto vietu ieguva “Toyota Yaris Hybrid” (41), piekto “Volkswagen ID.3” (39), sesto “Renault Zoe” (28) un septīto “Kia Sorento” (18).

Galerija

Laureāti “Latvijas Gada auto 2021” papildu nominācijās:

“Latvijas Gada auto 2021 Inovācijas balva” – “Renault Captur E-Tech Plug-in Hybrid”;

“Latvijas Gada auto 2021 Modernizācija” – “SEAT Ateca”;

“Latvijas Gada auto 2021 Dizaina balva” – “Honda e”;

“Latvijas Ģimenes Auto 2021” – “Škoda Octavia”;

“Latvijas Mazais auto 2021” – “Toyota Yaris”;

“Latvijas Eko auto 2021” – “Toyota Yaris”;

“Pilsētas apvidus auto 2021” – “Renault Captur”

“4×4 Apvidus Auto 2021” – “Land Rover Defender”;

“Latvijas Sportiskākais auto 2021” – “Alfa Romeo Stelvio”;

“Latvijas Premium Auto 2021” – “Audi e-tron Sportback”;

“Latvijas Elektroauto 2021” – “Renault Zoe”;

“Latvijas Gada auto 2021 Tautas simpātija” – BMW 5. sērija.

Atšķirībā no citām nominācijām, par kurām balso tikai konkursa žūrija, “Tautas simpātijas” nominācijā savu viedokli varēja izteikt ikviens interesents, balsojot klātienē tirdzniecības centrā “Mols” vai internetā. Pavisam tika saņemti nepilni divi tūkstoši balsu, no kuriem vairāk nekā ceturtdaļa tika atdota tieši par BMW modernizēto 5. sērijas sedanu.

Māris Ozoliņš, “Latvijas Gada auto” konkursa organizators: “Šogad ir īpašs gandarījums pēc veiksmīgi aizvadītā konkursa, jo bija daudz izaicinājumu gan valstij kopumā, gan arī mums. Taču izdarot izmaiņas – samazinot žūrijas biedru skaitu un aktivitātes pārnesot pamatā uz vasaras mēnešiem – tika aizvadīts pilnvērtīgs “Latvijas Gada auto” konkurss. Tāpat izdevās noorganizēt tradicionālo testa dienu “Molā” ar iespaidīgu motošovu, kā arī visus Gada auto pretendentus vienkopus skaisti safotografēt Doma laukumā ar tam sekojošiem žūrijas individuālajiem testa braucieniem. Tāpat vēlamies pateikties auto marku pārstāvjiem, kuri šajā sarežģītajā gadā izrādīja lielu aktivitāti un kopumā spējām pulcēt 25 pretendentus, un šāds automobiļu skaits ir salīdzināms arī ar dažiem citiem iepriekšējiem konkursa gadiem. No pasaules tendencēm lokālajā konkursā redzam elektromobiļu pieplūdumu – no 25 pretendentiem septiņi bija tieši simtprocentīgi elektriski.”

Kopumā konkursā bija pieteikti 25 jaunākie auto modeļi. Konkursam varēja pieteikt tikai jaunākos auto modeļus, kas Latvijas tirgū nonākuši pēc 2019. gada 1. oktobra. Finālā iekļuva septiņi pretendenti, kuri saņēma vislielāko žūrijas balsu skaitu pēc “Lielā testa brauciena”, kas norisinājās novembrī. “Latvijas Gada auto” konkurss šogad notika 23. reizi savā pastāvēšanas vēsturē.

Konkursā “Latvijas Gada auto 2021” bija pieteikti 25 jaunākie automobiļi Latvijā: “Alfa Romeo Stelvio”, “Audi e-tron Sportback”, BMW 5. sērija, “Citroën C3”, “Citroën C5 Hybrid”, “Ford Puma”, “Honda e”, “Hyundai i30 Wagon”, “Kia e-Niro”, “Kia Sorento”, “Kia XCeed PHEV”, “Land Rover Defender”, “Mercedes-Benz GLB”, “Mini Cooper SE”, “Nissan Juke”, “Peugeot 2008”, “Peugeot e-2008”, “Renault Captur E-Tech Plug-in Hybrid”, “Renault Zoe”, “SEAT Ateca”, “SEAT Leon”, “Škoda Octavia”, “Toyota Yaris Hybrid”, “Volkswagen Golf” un “Volkswagen ID.3”.

Informatīvi atbalsta: Zip.lv – gudri sludinājumi, Delfi, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Auto ziņas, Dieviete.lv, Auto Bild, Jauniauto.lv, garaza.lv, dzivoklis.lv. Atbalsta: t/c Mols, LAMB, V4 motors.

Receptes: Vegāniem ne no kā nav jāatsakās!

Turpinot attīstīties vegānai un veģetārai kultūrai, daudzi arvien biežāk ikdienā uzturā lieto vairāk dārzeņu un graudaugu, mazāk gaļas. Taču tas nebūt nenozīmē, ka jāatsakās no produktu un recepšu daudzveidības, garšu un tekstūru bagātības un visaptverošas sāta sajūtas. Ar divām gardām veģetārām receptēm, ko ieviest savā virtuvē, dalās jaunākais Rimi Gardēžu komandas eksperts, profesionāls pavārs un vegāno un veģetāro ēdienu zinātājs Edgars Sanders.  

“Jau vairākus gadus pats lietoju uzturā un arī citiem iesaku vegānas maltītes. Man patīk eksperimentēt ar garšām un tekstūrām. Necenšos imitēt gaļas produktus, tomēr tiem, kuri domā, ka vegāni ēd tikai zāli un ledu, atklāšu garšu daudzveidību, aizstājot ierastos produktus ar pārsteidzošām alternatīvām,” sola jaunais Rimi Gardēdis Edgars Sanders. 

Tofu skrambls (20 min; 2 pers.)

Nepieciešams:

Ķiploku majonēzei:

100 g sojas piena;

10 g rīsu etiķa;

10 g angļu (graudu) sinepju;

1 ķiploka daiviņa;

150–200 g olīveļļas;

sāls pēc garšas.

Skramblam:

ķiploku majonēze;

100 g načo čipsu;

1 marinēts halapenjo pipars;

maza buntīte kinzas;

1 sarkanais sīpols, sagriezts smalkos kubiņos;

1 sarkanā paprika, sagriezta smalkos kubiņos;

300 g cietā tofu, sadrupināta mazos, nevienmērīgos gabalos; 

5 ēd. k. sojas mērces;

5 ēd. k. rauga pārslu;

1/2 laima sulas;

sāls pēc garšas;

melnie pipari pēc garšas.

Pagatavošana

Vispirms pagatavo ķiploku majonēzi: liec blenderī visas sastāvdaļas, izņemot olīveļļu, ko lēnām pievieno blendējot, līdz masa sabiezē un izveidojas majonēzes konsistence.

Pannā uzkarsē nedaudz eļļas un liec cepties tofu, ik pa laikam apmaisot, līdz tas vietām kļūst zeltaini brūns. Pievieno sojas mērci, rauga pārslas, sīpolus un papriku. Visu kārtīgi samaisi un cep 3–5 minūtes. Pievieno laima sulu, sāli un melnos piparus. Liec skramblu šķīvjos, saspraud tajā načo čipsus, pievieno halapenjo, kinzu un pārlej ar ķiploku majonēzi.

Ābolu, melleņu un pekanriekstu drumstalkūka (40 min; 2–4 pers.)

Nepieciešams:

80 g grauzdētu pekanriekstu;

1 ēd. k. maltu linsēklu;

3 ēd. k. ūdens;

100 g mandeļu miltu;

70 g kokosriekstu miltu;

1 tējk. cepamā pulvera;

šķipsna sāls;

miza no 1/2 citrona;

80 g cukura sīrupa;

40 g rapšu eļļas;

60 g ābolu biezeņa;

2 āboli;

250 g melleņu;

250 g sojas produkta Yosoi persiku.

Pagatavošana

Mazā bļodiņā sajauc linsēklas ar ūdeni un atstāj uz 15 minūtēm, lai izveidojas lipīga masa. Bļodā ber sasmalcinātus pekanriekstus, mandeļu un kokosriekstu miltus, šķipsnu sāls un citrona mizu. Pievieno linsēklu masu, cukura sīrupu, rapšu eļļu un ābolu biezeni. Visu kārtīgi samaisi.

18–20 cm kūkas formiņā ieklāj cepampapīru. Drumstalu masu sadali divās daļās, vienu daļu izklāj kūkas formā aptuveni 1 cm biezumā. Pa virsu liec mellenes un šķēlītēs sagrieztus ābolus un nosedz tos ar atlikušo drumstalu masu. Cep cepeškrāsnī 170 grādos 30 minūtes. Pasniedz ar jogurtu.

Cilvēki, kas nepārtraukti aug – akromegālijas pacienti (+VIDEO)

Palielināts žoklis, deguns, lūpas, palielinās pirkstu, plaukstu un pēdu izmērs. Šie ārējie simptomi raksturo akromegāliju – retu, lēni progresējošu un grūti diagnosticējamu slimību, kuru izraisa pastiprināta augšanas hormona veidošanās. Šī slimība ietekmē ne tikai cilvēka ārējo izskatu, bet arī iekšējo orgānu sistēmas, kas var būt ārkārtīgi bīstami cilvēku veselībai un pat dzīvībai. Laicīgi slimību diagnosticējot un uzsākot ārstēšanu ir iespējams manāmi uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti. Taču akromegāliju atklāt nav vienkārši – simptomi īsā laika posmā nav viegli pamanāmi, un ārsti ne vienmēr ir spējīgi to laicīgi identificēt un ārstēt. 

Statistikas dati liecina, ka ar akromegāliju ik gadu no jauna saslimst aptuveni 4,7 cilvēki no miljona. 1 Akromegālijas biežākais cēlonis ir labdabīgs audzējs galvas smadzenēs – hipofīzē, kas atbildīga arī par augšanas hormona veidošanu. Līdz pubertātes posmam, kad skeleta kauli aug un augšanas hormona līmenis ir pārāk liels, cilvēks proporcionāli izaug garāks. Savukārt pieaugušajiem šī hormona pārbagātība ietekmē tikai mīkstos audus, vairāk mainot ārējo izskatu. 

Video

Saslimstību ar akromegāliju var konstatēt pēc vairākām pazīmēm. Pamanāmākās ir ārējās izmaiņas. Pacientam ilgākā laika posmā palielinās deguns, lūpas un mēle; kļūst rupjāki sejas vaibsti un tādējādi cilvēks var izskatīties vecāks kā viņš ir; āda ir izteikti biezāka; ir izvirzīts un palielināts apakšžoklis, par ko liecina nepareizs zobu sakodiens; palielinās pirkstu, plaukstu un pēdu izmērs un tās, neatkarīgi no uztraukuma vai laikapstākļiem, pastāvīgi svīst. Plaukstu un pēdu izmēru palielinājumu īpaši var novērot, ja regulāri jāpalielina gredzeni, vai cimdi un apavi jāmaina uz lielāku izmēru. Pacientu balss tembrs paliek izteikti rupjāks un vīrišķīgāks, ir novērojama skaļa un intensīva krākšana, kuras laikā ir pauzes elpošanā un parādās smakšanas sajūta. Paralēli šīm pazīmēm, slimības progresēšanas gadījumā, iespējams, ir novērojamas arī galvassāpes, menstruālā cikla traucējumi un sāpes locītavās. Diemžēl ārsti nereti akromegālijai raksturīgās iezīmes saista ar citām kaitēm, vidēji paejot 5 gadiem, līdz cilvēks saņem pareizo diagnozi.2

Visbiežāk pašiem un līdzcilvēkiem, izmaiņas kolēģa, drauga vai ģimenes locekļa izskatā ir grūtāk pamanīt, jo tās notiek vairāku gadu gaitā, tāpēc apkārtējie pie tām pierod un neuzskata par kaut ko neparastu. Cilvēkiem, kuri pacientu sen nav redzējuši, akromegālijai raksturīgās izmaiņas ārējā izskatā var būt uzkrītošākas. Tās var ievērot apskatot cilvēka bildes, kas uzņemtas pirms vairākiem gadiem. Pastāv uzskats, ka akromegālijas pacienti ar laiku vairs nav līdzīgi sev vai saviem tuviniekiem, bet kļūst līdzīgi cits citam. Ja pēdējā laikā ir novērotas kādas no šīm pazīmēm, tad nekavējoties ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas nepieciešamības gadījumā pacientu nosūtīs pie endokrinologa slimības izmeklēšanai.

Endokrinoloģe, Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēdētāja Dr. Una Gailiša norāda, ka laicīgi saņemot palīdzību, akromegālijas pacientu dzīves kvalitāti iespējams vērā ņemami uzlabot: “Akromegālija ir ārstējama slimība. Pieejamas dažādas metodes – injekcijas, tablešu terapija, staru terapija un neiroķirurģija. Speciālists piemeklē katra pacienta veselības stāvoklim piemērotāko ārstēšanas metodi. Ārstēšanas mērķis ir augšanas hormona normalizēšana asinīs, lai novērstu slimības izraisītās komplikācijas. Veicot regulāru izmeklēšanu un akromegāliju ārstējot, pacientu dzīves kvalitāte uzlabojas – samazinās plaukstu svīšana, galvas un locītavu sāpes, kā arī uzlabojas ādas stāvoklis. Turklāt laicīga diagnoze un ārstēšanas uzsākšana aizkavē pacienta sirds un asinsvadu sistēmas bojājumus, mazina sirds nepietiekamības risku un kambaru palielināšanos, kā arī samazina asinsspiedienu. Dzīves ilgums pacientiem, kas ārstējas, ir tāds pats, kā tiem, kurus šī slimība nekad nav skārusi.”

Akromegālijas galvenās pazīmes:

  • Pieres, deguna un zoda palielināšanās ar izteiktām sakodiena izmaiņām, parādās spraugas starp zobiem un palielinās mēle 
  • Plaukstu, pēdu un galvas izmēra palielināšanās
  • Galvassāpes
  • Redzes lauka defekti
  • Pārmērīga svīšana
  • Sirds un aknu palielināšanās
  • Resnās zarnas polipi jeb izaugumi zarnu gļotādā

Avoti:

https://acromegaly.org/en/23-what-is-acromegaly

Lavrentaki A, et al. Pituitary 2017;20:4–9;

Covid-19 atklāj vēl 930 cilvēkiem, bet 11 sasirgušie miruši

Pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 930 Covid-19 gadījumi, savukārt 11 sasirgušie miruši, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Šis ir līdz šim lielākais vienā diennaktī atklāto Covid-19 gadījumu skaits.

Trīs no mirušajām personām bijušas vecumā no 55 līdz 65 gadiem, piecas no – 65 līdz 75 gadiem, bet vēl trīs – no 75 līdz 90 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā mirušas 235 ar jauno koronavīrusu inficētas personas.

Pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 8670 Covid-19 testi, no kuriem pozitīvi bijuši 10,7%. SPKC iepriekš skaidroja, ka šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Latvijā līdz šim ar Covid-19 saslimušas 19 307 personas, bet kopš vakardienas izveseļojušās vēl 25 personas, tādējādi uz 3.decembri, atbilstoši SPKC apkopotajai informācijai, izveseļojušies bija 1848 cilvēki. Aktīva inficēšanās ar Covid-19 Latvijā patlaban ir 17 224 cilvēkiem.

Nacionālā veselības dienesta apkopotie dati liecina, ka pagājušajā diennaktī stacionēti 92 Covid-19 pacienti, no kuriem trīs ir pārvesti no citām ārstniecības iestādēm. Kopumā stacionāros ārstējas 552 pacienti, no kuriem 503 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 49 – ar smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīts 51 pacients, tostarp arī trīs pārvestie. Kopumā līdz šim stacionārus pametuši 1485 Covid-19 pacienti.

Aicina sarūpēt Ziemassvētku dāvanas bērniem – bēgļiem

Sabiedrības integrācijas fonds sadarbībā ar kustību “Gribu palīdzēt bēgļiem” un Latvijas Sarkanais Krusts jau piekto gadu aicina sabiedrību iepriecināt Latvijā dzīvojošos bēgļu un patvēruma meklētāju bērnus ar Ziemassvētku dāvanām. Šogad plānots sagādāt dāvanas bērniem no Afganistānas, Baltkrievijas, Irākas, Krievijas, Sīrijas un Turcijas.*

Zahidam (14 gadi), kā jau daudziem viņa vecuma jauniešiem, ļoti patīk spēlēt futbolu. Kad viņam bija tikai 12 gadi, viņš ieradās Latvijā kopā ar tēti no Afganistānas, bēgot no iesaukšanas karadienastā. Tēvs vēlējās paglābt savu dēlu no kara, meklējot drošu un bērnam saudzīgu vidi. Dzimtenē palika Zahida mamma un māsas, kuras viņš ļoti mīl un vēlas atkal satikt. Zahids mācās vidusskolā Rīgā un brīvi pārvalda latviešu valodu.

Ļena (8 gadi), Igors (4 gadi) un Aleksandrs (3 gadi) Latvijā ieradās kopā ar vecākiem no Krievijas, kur viņu ģimene tika vajāta reliģiskās pārliecības dēļ. Iegūstot mājas Latvijā, Ļena sāka mācīties skolā un ātri apgūt latviešu valodu, bet brāļi tikmēr ar prieku uzsākuši gaitas vietējā bērnudārzā. Latvijā neatsveramu palīdzību sniedza arī vietējā reliģiskā kopiena, palīdzot iedzīvoties. 

Alarai (16 gadi) un Asli (9 gadi) patīk mācīties un padodas ļoti ātri apgūt jaunas zināšanas. Viņas kopā ar mammu un tēti ieradās Latvijā no Turcijas, bēgot no pastāvošās varas veiktās vardarbības, tostarp pret mierīgajiem valsts iedzīvotājiem. Ģimene ir labi iejutusies Latvijā un aktīvi piedalās dažādos pasākumos, kurus organizē gan skola, gan Latvijas Sarkanais Krusts un kustība “Gribu palīdzēt bēgļiem”.

Tie ir daži no bērnu stāstiem, kuri nonākuši Latvijā un veido šeit savu dzīvi. Kā norāda labdarības akcijas organizatori, mērķis ir radīt svētku sajūtu bērniem, kuri šos svētkus svin sev varbūt vēl ne tik pazīstamā vidē. “Vēlamies iepriecināt un iedrošināt bērnus, kuri savā īsajā mūžā, iespējams, piedzīvojuši vairāk nekā lielākā daļa no mums – pieaugušajiem un, neskatoties uz pārdzīvoto, saglabājuši savu prieku un sajūsmu par brīnumu. Turklāt šī ir lieliska iespēja mums dalīties ar savu kultūru un Ziemassvētku svinēšanas tradīcijām,” skaidro Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore Zaiga Pūce. 

Labdarības akcija norisināsies līdz 16.decembrim. Bērni dāvanās visvairāk priecāsies saņemt spēles, grāmatas, rotaļlietas, lelles, siltas drēbes, zīmuļus un flomāsterus, saldumus un sporta piederumus. Plašāka informācija par dāvanu nodošanu, ievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus, meklējama Sabiedrības integrācijas fonda mājaslapā.

*Bērnu vārdi mainīti

Bērns apgūst svešvalodu – kas jāņem vērā dažādās vecuma grupās?

Bērni svešvalodu agrā vecumā apgūst ļoti viegli un intuitīvi – bez apzinātas mācīšanās, kā tas ir ar pieaugušajiem un pusaudžiem. Jaunas valodas apguvi bērns var sākt jau trīs gadu vecumā un pat agrāk. Tiesa, strādājot ar bērniem jebkurā vecumā, svarīgi pielāgot mācību procesu bērna vecumam īpatnībām. Piemēram, pirmskolas vecumā valodas apguvei jānotiek ar dažādu spēļu palīdzību, savukārt vecāki bērni jaunus vārdiņus un teikuma konstrukcijas labi apgūst grupu darbā vai sarunās pāros.  

Valodas apguve 3-5 gadu vecumā

Trīs līdz piecus gadus veciem bērniem, uzsākot mācīties svešvalodu, svarīgi apgūt pamatjēdzienus un vārdiņus, atbilstoši tam vārdu krājumam, ko viņi zina arī savā dzimtajā valodā. Mazi bērni jaunu informāciju vislabāk apgūst, to saņemot sev pazīstamā veidā, piemēram, ar spēļu, rotaļu un dziesmu palīdzību. 

Bērniem šajā vecumā vēl grūti noturēt uzmanību vienai nodarbei, tāpēc mācību procesam jābūt saistītam ar aktivitātēm, ko bērns šajā vecumā parasti darītu pats sava prieka pēc, jo tā mācības viņu mazāk nogurdinās un būs vieglāk noturēt viņa uzmanību, skaidro valdu centra “Berlitz” pārstāve Sandra Gnevosa.

“Gramatikas, likumu un definīciju skaidrošana diez vai dos pozitīvu rezultātu, tā vietā jāizmanto atmiņa, asociācijas, spēles, atraktīvi mācību atribūti. Mācībām jābūt vieglām un iesaistošām. Uzdevumus un vingrinājumus ieteicams kombinēt, lai viena aktivitāte nebūtu ilgāka par trīs līdz piecām minūtēm. Zīmēšana, dziesma, saruna un atkal dziesma –   svarīgi, lai aktivitātes rada labu ritmu un neļauj bērnam garlaikoties,” iesaka “Berlitz” pārstāve.

Back to school. Happy smiling student draws at the Desk. A schoolboy solves his homework. A boy from elementary school.

Nodarbības vecumā no 5 līdz 7 gadiem

Līdzīgi kā pavisam maziem bērniem, arī šajā vecumā bērniem ir ļoti atšķirīgs zināšanu līmenis un rakstītprasme, tāpēc joprojām labākie instrumenti svešvalodas apguvē ir īsi stāstiņi, rotaļas un spēles.  Tāpat bērnu šajā vecuma grupā var sākt iepazīstināt ar apgūstamajai svešvalodai raksturīgajām skaņām un izrunu, taču tas jādara jautrā un aizraujošā veidā. 

“Lieliski, ja jaunu vārdiņu apguvi var apvienot ar īsiem stāstiem, spēlēm un vienlaikus attīstīt bērna klausīšanās prasmes. Nodarbībām jābūt pēc iespējas dažādām. Tāpat jāatceras, ka bērniem šajā vecumā vēl ir grūti kaut ko mācīties pašiem individuāli, tāpēc ar valodas apguvi saistītās aktivitātes vislabāk īstenot grupā vai pāros. Svarīga ir arī bērnu motivēšanas un atalgošanas sistēma, kā arī ieteicams vairāk koncentrēties uz to, ko bērns saka un dara pareizi, nevis pieļautajām kļūdām. Visu apgūto ar bērnu ir jāizrunā, – tā kā rakstiska pārbaude, kā tas ir vecākiem bērniem, nav iespējama, tas ir vienīgais veids, kā pārliecināties, ka bērns iemācās un saprot,” skaidro “Berlitz” pārstāve.

Darbs ar  skolēniem vecumā no 7 līdz 10 gadiem

Bērniem no pirmās līdz ceturtajai klasei, vecumā no 7 līdz 10 gadiem, svešvalodas apguvē ieteicams koncentrēties uz tēmu loku, kuras ir interesantas pašiem bērniem, – tas stimulē gan interesi par mācībām, gan atvieglo tās apguves procesu. 

“Šajā vecumā lielāku uzsvaru var likt uz pareizu saziņu svešvalodā, un labs instruments ir darbs grupās, bērniem trenējot saziņas prasmi sarunā vienam ar otru. Nemainīgs izaicinājums ir bērnu ieinteresēt un piesaistīt viņa uzmanību – interesanti fakti par dzīvniekiem, svešām valstīm un tradīcijām. Šajā vecumā par lielisku palīgu valodas apguvē kļūst arī darba lapas un ilustratīvi materiāli, mācību procesā var integrēt interesantus uzdevumus, piemēram, prezentāciju gatavošanu par dažādām tēmām, stāstiņiem par savu ģimeni un interesēm. Galvenais mērķis – audzēt vārdu krājumu, iemācīties maksimāli izmantot jau zināmos vārdus un vairot bērna pārliecību par savām svešvalodas zināšanām,” skaidro “Berlitz” pārstāve. 

6 pārtikas produkti tavas imunsistēmas uzlabošanai!

Par imūnsistēmu cilvēka organismā lielā mērā ir atbildīgs zarnu trakts un tajā dzīvojošie mikroorganismi jeb zarnu mikroflora, kas apgādā organismu ar tam nepieciešamajām uzturvielām. Taču, lai tas spētu pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas un cilvēka imunitāte būtu spēcīga, tajā mītošajām labajām un sliktajām baktērijām jābūt līdzsvarā. Vairāk par to, kāda ir labo baktēriju loma un kā tās pietiekamā daudzumā uzņemt, skaidro aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite, “Gada farmaceite 2020” Mārīte Šukele.

“Labās baktērijas sašķeļ un palīdz labāk absorbēt pārtikas vielas, tās ir arī atbildīgas par imūnšūnu nobriešanu, sintezē vitamīnus un neaizstājamās aminoskābes, atvieglo dzelzs un D vitamīna uzsūkšanos, piedalās antivielu veidošanā, kas cīnās ar infekciju izraisītājiem. Tāpēc ir svarīgi uzlabot zarnu mikrofloru, lai nodrošinātu labo baktēriju pārsvaru, un to ir iespējams panākt ar daudzveidīgu, sabalansētu, vitamīniem un šķiedrvielām bagātu uzturu,” stāsta farmaceite Mārīte Šukele.

Fermentēti produkti – probiotiku avots

Probiotikas, kas satur dzīvotspējīgas labvēlīgās baktērijas, iespējams uzņemt ar uzturu, iekļaujot tajā, piemēram, fermentētus produktus. Fermentācijas jeb latviešiem labāk zināmo procesu – skābēšanas un raudzēšanas laikā notiek kontrolēta mikroorganismu augšana, tādējādi arī rodas probiotikas. Šis process ne tikai maina produkta garšu un smaržu, bet arī palielina uzturvērtību kvalitāti. Turklāt skābētie un raudzētie produkti ir bagātīgs enzīmu avots, savukārt enzīmi ir nepieciešami, lai sagremotu, absorbētu un izmantotu ar ēdienu uzņemtas uzturvielas.

6 fermentēti produkti zarnu labsajūtai:

#1 Skābēti gurķi un kāposti – lielisks veselīgo probiotisko baktēriju avots, turklāt Latvijā viegli pieejams. To fermentācijas procesā tiek izmantotas pašu gurķu un kāpostu pienskābes baktērijas, kas padara tos skābus, bet ar uzturu tās nonāk mūsu organismā. Papildus savām probiotiskajām īpašībām tie ir arī bagātīgs šķiedrvielu avots. Skābie kāposti ir bagātīga vitamīnu krātuve, tie satur B1, B2, B3, B6, K, U,  A un lielā daudzumā C vitamīnu.

#2 Jogurts, kefīrs, rūgušpiens, lacto un citi raudzēti piena dzērieni. Jogurts tiek ražots no piena, ko fermentējušas labvēlīgās baktērijas, galvenokārt pienskābes un bifidobaktērijas. Īpaši ieteicams ir kefīrs, jo tas satur vairākus baktēriju celmus. Tajā esošā pienskābe kuņģa un zarnu traktā novērš pūšanas procesus un pasargā organismu no nevēlamu vielmaiņas produktu uzkrāšanās, kas var izraisīt slimības. Kefīrs satur arī ievērojamu daudzumu oligosaharīdu, kas baro labās baktērijas.

#3 Fermentēti sojas pupiņu izstrādājumi – tempe, miso pasta, natto un citi izstrādājumi, kas raudzēti ar baktēriju kultūrām. Tempe radies Indonēzijā un augstā olbaltumvielu satura dēļ kļuvis populārs visā pasaulē kā gaļas aizvietotājs. Miso tiek raudzēts ar īpašu sēnīti, un tieši fermentācijas dēļ augu olbaltumvielas kļūst viegli sagremojamas. Šī pasta visbiežāk tiek izmantota Japānā populārajās miso zupās.

#4 Kimči – pikanta, asa korejiešu ēdienu piedeva, kuras pamatā ir skābēti kāposti vai citi fermentēti dārzeņi un pikanti garšaugi.

#5 Kombuča –  fermentēts melnās vai zaļās tējas dzēriens. Tautā to dēvē par tējas sēni, bet patiesībā tā ir simbiotiska baktēriju un raugu kultūra, kas sadarbības ceļā baro viena otru. Tējas sēnes uzlējums satur organiskās skābes (etiķskābi, ābolskābi, skābeņskābi, pienskābi), vitamīnus (askorbīnskābi, B grupas vitamīnus, D vitamīnu). Turklāt to mājas apstākļos var pagatavot ikviens.

#6 Sieri – jāņem gan vērā, ka, lai arī lielākā daļa sieru ir fermentēti, ne visi satur probiotikas. Labvēlīgās baktērijas nogatavināšanas procesā izdzīvo, piemēram, mocarellā, brī un kamambēra veida sieros.

“Jāņem gan vērā, ka, lai uzsāktu fermentētu produktu lietošanu uzturā, organisms pie tiem ir jāpieradina pakāpeniski. Vislabāk sākumā šos produktus ēdienkartē iekļaut mazās devās, jo izjauktas mikrofloras gadījumā tie var izraisīt vēdera uzpūšanos, caureju, spazmas un citas problēmas,” brīdina farmaceite Mārīte Šukele.

Labo baktēriju barības vielas – prebiotikas

Lai labās baktērijas augtu un vairotos, tām nepieciešamas barības vielas. Par pārtiku zarnu mikroflorai kalpo prebiotikas. Prebiotikas ir augu šķiedrās, piemēram, banānos, svaigās cigoriņa saknēs, svaigos topinambūros, ķiplokos, puravos, sparģeļos, svaigos un ceptos sīpolos, kā arī kefīrā un sierā. 

Nedrīkst aizmirst arī par šķiedrvielām

Šķiedrvielas ir nepieciešamas vēdera labsajūtai, jo, lai arī tām nav uzturvērtības, tās palielina uzņemto pārtikas daudzumu, nepalielinot kaloriju skaitu. Piemēram, bagātīgs šķiedrvielu avots, kas uzlabo gremošanas sistēmas darbību un cīnās ar aizcietējumiem, ir auzu un kviešu klijas, dārzeņi, dīgsti, dažādi zaļumi, augļi un ogas. Ieteicami arī vērtīgie tauki, ko satur zivis, avokado un olīveļļa. 

Tests: Kāds ir tavs patiesais vecums?

Vai jūs joprojām mācāties skolā, bet jūtaties kā daudz vecāks par saviem vienaudžiem? Vai esat tikko svinējis savu dzimšanas dienu, bet jums šķiet, ka jums joprojām ir 20 gadi?

Ļoti bieži mūsu bioloģiskais vecums atšķiras no emocionālā. Šis tests parādīs, ka pase, iespējams, jums melo. Nebaidieties no lieliem vai maziem skaitļiem – tie tikai parāda jūsu pasaules uztveri, nevis jūsu IQ.

Tests:

Noteikumi – Saskaitiet skaitļus, kas parādīti četrās opcijās, un saskaitiet to summu.

10. Izvēlieties krāsu grupu, kas jūs visvairāk uzrunā.

9. Kuru ēdienu jūs vēlētos ēst tieši tagad?

8. Par ko tu sapņo? (mīlestība, atzinība, nauda, liela ģimene)

7. Kāds ir jūsu iecienītākais filmas žanrs? (mulfilmas, drāma, komēdija, dokumentālās)

6. Kuru jaunu prasmi jūs vēlētos apgūt? (mācīties valodas, sportot, finanses, mākslu)

5. Kura jums ir visnepatīkamākā situācija? (strīdi, kauns, bezkaunība, sevis noniecināšana)

4. Kā jūs svinat savu dzimšanas dienu? (mājās, klubā, neatzīmējat, ar tuvākajiem cilvēkiem)

3. Padomājiet par savu nākotni. Ko tu jūti? (prieku, apjukumu, bailes, skumjas)

2. Kura ir ideāla vieta atvaļinājumam?

1. Ko jūs vispirms redzat šajā attēlā?

1. Kauss.

2. Sieviete stāv pie durvīm.

3. Divi vīrieši dzied.

4.Vecā pāra sejas profilā.

Rezultāti:

10-19 punkti: 9 gadus vecs. Jūs sirdī esat bērns. Tu esi enerģisks, par visu interesējies un atvērts. Jūs emocionāli reaģējat uz katru dzīves notikumu, un jums ir vajadzīgi cilvēki, ar kuriem ar to visu dalīties.

20-29 punkti: 15-19 gadus vecs. Pusaudžu dvēsele, kas meklē jaunas emocijas. Jūs vēlaties sacelties, iekarot pasauli un izpētīt sevi un apkārtējos cilvēkus. Šis ir periods, kad vēlaties atrast savu vietu pasaulē.

30-33 punkti: 20-29 gadus vecs. Tas ir lielisks vecums, kad veidojas jūsu personība. Jūs vienmēr zināt, ko darīt, bet arī lieliski atceraties, kā izklaidēties.

34-37 punkti: 29-55 gadi. Jūsu domu līmenis ir pusmūža. Jūs zināt, ka katrai darbībai ir savas sekas, un jūs neļaujat emocijām valdīt pār jūsu prātu. Tas ir liels intelektuālās darbības un pašrealizācijas vecums.

38-40 punkti: 55 un vecāki. Stabilitātes laikmets, kad tu nevienam neko nepierādi un zini, kā dzīvot sev. Jūs nevalkājat masku un vienmēr paliekat paši. Šāda filozofiska attieksme attur jūs no nevēlamām domām un kompleksiem.

Kas cieš no plaušu vēža un kā to ārstē?

Ar plaušu vēzi mūsdienās saslimst arvien vairāk cilvēku, taču modernas ārstēšanas iespējas ļauj ievērojami pagarināt pacienta dzīves ilgumu. Ar mērķi sniegt Latvijas iedzīvotājiem saprotamu un zinātniski pamatotu informāciju par plaušu vēzi, ir izstrādāta mājaslapa www.plausuvezis.lv. Par nesmēķēšanas nozīmi, plaušu vēža izplatību pēc dzimumu sadalījuma, kā arī par tā ārstēšanas metodēm sarunā ar dr. Intu Siliņu, RAKUS Torakālās ķirurģijas un invazīvās pneimonoloģijas klīnikas vadītāju, Latvijas Torakālo ķirurgu biedrības valdes locekli.

Cik liela ir plaušu vēža pacientu daļa, kas nekad nav smēķējusi? Un vai sievietes saslimst ar plaušu vēzi tikpat bieži kā vīrieši? 

Šeit mums jārunā par plaušu vēža dažādiem apakštipiem. Klīniski ir divas lielas grupas: nesīkšūnu plaušu vēzis, kas ir aptuveni 85% no gadījumiem, un sīkšūnu plaušu vēzis. Savukārt no nesīkšūnu vēža veidiem biežākie ir adenokarcinoma un plakanšūnu vēzis. Pie tam adenokarcinomu skaits pieaug un daudzās valstīs, tostarp arī Latvijā, tās ir pirmajā vietā starp visiem plaušu vēža apakštipiem izplatības ziņā. Un tieši šim apakštipam, adenokarcenomai, nav tik liela korelācija ar smēķēšanu – līdz pat trešdaļai pacientu nav nekad smēķējuši. Šis apakštips ir biežāk sastopamais sievietēm un diemžēl arvien jaunākiem pacientiem. Savukārt pārējie apakštipi, jo īpaši gan sīkšūnu, gan plakanšūnu vēzis, ir raksturīgi smēķētājiem vai iepriekš smēķējušiem pacientiem. Tie daudz biežāk skar tieši vīriešus.

Cik bieži galvenā ārstēšanas metode ir ķirurģiska? Cik daudz operāciju saistībā ar veidojumiem plaušās pašlaik tiek veikts jūsu klīnikā?

Pirmās un otrās stadijas audzējiem galvenā ārstēšanas metode ir ķirurģiska. Kopumā plaušu vēža pacientiem ir ļoti svarīga multidisciplināra pieeja. Mūsu klīnikā ik gadu aptuveni 600 pacientiem tiek veiktas plaušu operācijas, un aptuveni divas trešdaļas no tām ir pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām. Starp šiem onkoloģiskajiem pacientiem ir gan plaušu vēzis, gan metastātiski audzēji, gan videnes audzēji, gan labdabīgi audzēji, kas ne vienmēr uzreiz ir atšķirami. Runājot tieši par primāru plaušu vēzi, mūsu klīnikā tiek operēti aptuveni 200 pacienti gadā. Tā ir aptuveni viena piektā daļa no Latvijā ik gadu jaunatklātajiem plaušu vēža gadījumiem. 

Kā uzlabojušās ķirurģiskās ārstēšanas iespējas, kā arī staru un medikamentozās terapijas? 

Vēlreiz jāuzsver, ka plaušu vēža ārstēšanai ļoti svarīga ir multidisciplināra pieeja. Runājot tieši par ķirurģiju, mēs arvien biežāk operācijas veicam ar mazinvazīvu pieeju, izmantojot video asistētu torakoskopiju (VATS). Šī mazinvazīvā ķirurģija ieņem aizvien lielāku lomu plaušu vēža ārstēšanā,  jau šobrīd vairāk nekā puse pacientu ar plaušu vēzi tiek operēti ar šādu pieeju. Priecē arī tas, ka ir sākta jaunāku medikamentu kompensācija ķīmijterapijai, respektīvi, mērķterapijas preperātiem un arī imūnterapijai. Imūnterapija ir devusi cerību arī tādiem pacientiem, kuriem jau ir vēlīna audzēja stadija vai pat recidīvi, uz ilgāku dzīvi. Ne vienmēr imūnterapija var slimību izārstēt, bet tā var slimību piebremzēt vai apturēt tās progresēšanu un izplatīšanos. Arī staru terapija ir attīstījusies. Īpaši, ja mēs runājam par stereotaktisko staru terapiju, kura nodrošina lielu jonizējošā starojuma devu precīzi audzējā un ļauj izārstēt neliela apjoma audzējus, neradot staru terapijas komplikācijas blakus esošajos veselajos orgānos. Šīs metodes ir arvien precīzākas, un ir iespēja tās vairāk kombinēt ar citām metodēm. Kā arī gadījumos, kad ķirurģiskai ārstēšanai ir pārāk liels risks, dažkārt šī metode var pat aizstāt ķiruģisko terapiju. 

Vai, jūsuprāt, ir iespējams uzlabot plaušu vēža diagnostiku Latvijā? Ar kādām metodēm to būtu iespējams uzlabot un kas ir nepieciešams, lai tās ieviestu?

Vienmēr visu var un vajag uzlabot. Iespējams, ir vērts runāt par to, kā pietrūkst. Mums jāsaprot, ka ne vienmēr veidojums plaušās ir skaidri atpazīstams. Ļoti svarīga ir veidojuma histoloģiska verifikācija, veicot tā biopsiju. Ne vienmēr ar parasto fibrobronhoskopiju, kas ir visbiežākais veids biopsijas materiālu iegūšanai, perifēri lokalizēti audzēji ir sasniedzami. Viena no metodēm, kas to varētu uzlabot un uz kuru mēs jau ilgu laiku ļoti ceram – ir tā saucamā navigācijas bronhoskopija. Tā ir speciāla sistēma, kas ļauj daudz precīzāk navigēt bronhoskopu un nokļūt līdz vajadzīgajai vietai, neredzot pašu veidojumu, lai veiktu tā precīzu biopsiju un iegūtu diagnozi. 

Tāpat ļoti svarīga ir audzēja stadijas noteikšana. Šajā jomā daudz kas mums jau ir. Mēs varam veikt PET/CT izmeklējumus, kas ļauj mums daudz precīzāk un mērķtiecīgāk plānot invazīvus izmeklējumus, lai precizētu audzēja stadiju. Tas, savukārt, ļauj noteikt pareizu audzēja stadiju un izvēlēties adekvātāko terapijas taktiku. Jāpiemin arī endobronhiālā ultraskaņas metode (EBUS). Bronhoskopijas laikā ar ultraskaņas palīdzību mēs varam lokalizēt videnes limfmezglus vai veidojumus un veikt to transbronhiālu biopsiju.

Vēl jāpiemin plaušu vēža skrīninga programmas. Plaušu vēža specifika ir tāda, ka slimība sākotnēji bieži vien neizraisa nekādus simptomus, tādēļ tas ir grūti atklājams. Šī iemesla dēļ vairumā gadījumu plaušu vēzi atklāj jau vēlīnā stadijā. Plaušu vēža skrīninga programmas ar zemas devas datortomogrāfijas izmeklējumiem nav plaši akceptētas un visaptverošas nevienā pasaules valstī, jo tās prasa lielu finansējumu, un tās var darboties tikai ar pilnīgu valsts atbalstu.

Kā jūs vērtējat zaļā koridora radītās iespējas pacientiem ar plaušu vēzi? Kā zaļā koridora ieviešana ir mainījusi ārstēšanas iespējas pacientiem ar iepriekš atklātu onkoloģisku saslimšanu? 

Apsveicama ir jebkura iespēja ātrāk veikt padziļinātus izmeklējumus pacientiem ar aizdomām par plaušu vēzi. Zaļais koridors vairāk attiecas uz pirmreizējiem pacientiem, kuriem diagnozes vēl nav, un tā vēl ir jāuzstāda. Diemžēl tas neietkmē tos, kam plaušu vēža diagnoze jau ir zināma un ārstēšana uzsākta, taču arī šiem pacientiem ir ļoti būtiski veikt dinamisku novērošanu. Ļoti svarīga ir pieejamība izmeklējumiem. Plaušu vēzis var dot metastāzes, tas var recidivēt jeb atkārtoties. Diemžēl šie pacienti jau vairs neatbilst zaļajam koridoram. 

Ņemot vērā, ka bieži vien plaušu vēzis tiek diagnosticēts vēlīnā stadijā, kad slimību nav iespējams pilnīgi ārstēt, kā jūs iesakāt rīkoties pacientiem, kuri ir nonākuši šādā situācijā?

Tiem pacientiem, kuriem diemžēl plaušu vēzis jau ir vēlīnā stadijā, nevajadzētu zaudēt cerību. Nedrīkst paļauties uz paramedicīnisku, reizēm pat šarlatānisku padomu uzklausīšanu. Nesakatoties uz to, ka kopējā prognoze nav laba, modernā ķīmijterapija un imūnterapija nepārtraukti attīstās, un tas savukārt dod arvien lielāku cerību apturēt slimību.

Noguruma sajūta ir uzveicama jeb 7 padomi, kā tikt galā ar pagurumu

„Noguruma sajūta ir uzveicama.  Jāmeklē pareizākais ceļš, kā uzlādēt sava organisma baterijas!” saka „Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone.

Tumšā gadalaika un ikdienas nestabilitātes radītajam pagurumam raksturīgais enerģijas trūkums izpaužas kā nogurums, miegainība vai apātija. Papildus minētajam var būt arī depresija un motivācijas zudums. Nogurums ir normāla organisma atbildes reakcija uz paaugstinātu stresa līmeni, miega trūkumu, pārslodzi darbā vai studijās, vitamīnu un minerālvielu trūkumu un mazkustīgu dzīvesveidu. 

  • Pievērs uzmanību vitamīniem un minerālvielām

Rudenī un ziemā aptrūkstas D vitamīns, tādēļ no oktobra līdz martam jālieto uztura bagātinātāji ar šo vitamīnu. Trūkst citi vitamīni un minerālvielas, kuras vasarā saņemam no svaigiem dārzeņiem, ogām un augļiem. 

  • Aicini talkā miega peli

Labs miegs naktī samazina nogurumu un miegainību dienā. Pieaugušam cilvēkam vidēji nepieciešams gulēt septiņas līdz deviņas stundas. Emocionāls stress, hroniskas sāpes, alerģija, alkohols, svīšana naktī un mobilo ierīču, datoru un televizora skatīšanās tieši pirms gulētiešanas samazina miega kvalitāti. Dienā, ja tas iespējams, tad 10 minūšu snauda ir pietiekama labam enerģijas lādiņam. Tomēr ir jāievēro, ka tā nedrīkst būt ilgāka par 30 minūtēm, citādi var būt grūtības ar iemigšanu vakarā. 

  • Neaizmirsti par kustībām

Lai arī kustības un sports nenāk ne prātā, kad esi noguris, ir daudz pētījumu, kas pierāda, ka tieši fiziskās aktivitātes paaugstina enerģijas līmeni un vienmēr ir bijušas cieši saistītas ar dzīves sparu un vispārējo dzīves kvalitāti. Izvingrojoties uzlabojas sirdsdarbība, efektīvāk strādā plaušas un muskuļi, kas kopumā dod vairāk enerģijas jebkurai veicamajai aktivitātei. Interesanti, ka joga ir īpaši efektīvs enerģijas gūšanas veids, kas ļauj  izjuta vairāk enerģijas, domāšanas spēju uzlabošanos un augstāku pašapziņu. 

  • Dzer vairāk šķidruma

Dehidratācija jeb nepietiekams uzņemtā ūdens daudzums pavājina cilvēka darbaspējas, mazina modrību un pasliktina koncentrēšanās spējas. Pieaugušam cilvēkam dienā būtu vēlams uzņemt 1,5 – 2 l ūdens, ņemot vērā, ka kafija, tēja, alkohols veicina ūdens izvadi no organisma, tāpēc, jo vairāk šo dzērienu tiek lietots, jo vairāk arī pa dienu jāizdzer ūdens. 

  • Atceries par labajiem taukiem

Omega-3 taukskābes uzlabo gan koncentrēšanās spējas, gan arī var mazināt nogurumu. Pētījumā Itālijā tā dalībniekiem, kuri katru dienu lietoja pa vienai zivju eļļas kapsulai 21 dienu pēc kārtas, novēroja ātrāku atbildes reakciju, kā arī, viņi atzina, ka jūtas enerģiskāki. 

  • Lūko, ko liec vēderā

Biežas ēdienreizes ar mazām porcijām palīdz uzturēt vienmērīgu cukura līmeni asinīs, kas nodrošina organismu ar tam nepieciešamo enerģiju visas dienas garumā. Ieteicams dienā ievērot pat piecas līdz sešas ēdienreizes. 

  • Taujā pēc padoma aptiekā

Aptiekās var iegādāties dažādus vitamīnu un minerālvielu kompleksus, taču, papildus enerģiju dos tie, kuru sastāvā ir koenzīms Q10, žeņšeņs un aminoskābes. Koenzīms Q10 atrodas cilvēka šūnu mitohondrijos, kas nodrošina šūnu apgādi ar enerģiju, kas nepieciešama to dzīvības procesiem. Organismā koenzīms Q10 tiek sintezēts aknās, bet pēc 25 gadu vecuma tā produkcija sāk samazināties, tādēļ to var uzņemt ar uztura bagātinātājiem. Žeņšeņs ir ārstniecības augs, kam piemīt izteikta tonizējoša darbība, bet no aminoskābēm tiek sintezētas olbaltumvielas, kas, savukārt, ir galvenais cilvēka organisma “būvmateriāls”. 

Ja nogurums neatkāpjas

Konsultējies ar ārstu, jo hronisks nespēks var liecināt arī par kādu nopietnāku saslimšanu, piemēram, diabētu, sirds vai vairogdziedzera slimību, anēmiju, miega apnoju. Arī medikamenti var izraisīt nogurumu, piemēram, dažas zāles asinsspiediena normalizēšanai, antihistamīni, diurētiskie līdzekļi. Saruna ar ārstu var palīdzēt atrast hroniska noguruma cēloņus. 

Sulu receptes enerģijai:

  • 2 burkāni, 2 āboli un 2 ēdamkarotes sarīvēta ingvera saknes. 
  • 1 apelsīns, 2 burkāni un pus otra krūze sagriezta ananāsa. 
  • 2 burkāni, 15 četri tomāti un 2 redīsi. 
  • 4 burkāni, 2 seleriju kāti, 1 liels ābols un mazliet citrona sulas.

Uzturs enerģijai: 

Āboli, paprika, burkāni, selerija, ananāss, zemenes, gurķi, lasis, olas, pupiņas, spināti, grieķu jogurts, melone, banāni, mandeles, melnā šokolāde, mellenes, avokado, godži ogas…

Attālinātais darbs: Darba tiesības pandēmijas laikā (+VIDEO)

Rīta panorāmā uzsākusi jaunu sižetu sērijas, kas veltītas darba devēju un darbinieku tiesībām Covid-19 pandēmijas laikā. Strādāšana attālināti, aizsardzības līdzekļu nodrošināšana darbam klātienē, atlaišana, slimības lapas un dīkstāves pabalsti.

Tie ir tikai daži no jautājumiem, kas daudziem rada lielu neskaidrību un par šo visu tuvāko nedēļu laikā jums sniegsim skaidrojumus. Pirmā tēma veltīta attālinātājam darbam. Vai darbinieks pats var izlemt strādāt attālināti? Vai darba devējs var vienpusēji izlemt, ka darbiniekam ir jāstrādā no mājām? Vai darba devējam strādājošais ir jānodrošina ar darbam nepieciešamo aprīkojumu?

Video

Darba dienās tomēr neierobežos veikalu darbalaiku, darbību varēs turpināt arī muzeji (+VIDEO)

Ārkārtējās situācijas laikā netiks ierobežots veikalu darbalaiks darbadienās un būs atvērti muzeji, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja trešdien medijiem izplatīja precizētu informāciju par otrdien valdībā atbalstītajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā.

Atšķirībā no iepriekš vēstītā, Valsts kancelejā norādīja, ka visi veikali un tirdzniecības centri neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības darba dienās drīkstēs strādāt ierastajā darbalaikā un to darbība netiks ierobežota no plkst.6 līdz 20, kā tika ziņots otrdien.

Tāpat ārkārtējās situācijas laikā apmeklētājiem būs pieejami muzeji, ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Vienlaikus Valsts kancelejā precizēja, ka bērniem skolās sejas maskas būs jānēsā sākot no nākamā gada 4.janvāra, bet no septiņu gadu vecuma sabiedriskajā transportā jau no 7.decembra.

LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets otrdien nolēma Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos pagarināt valstī izsludināto ārkārtējo situāciju līdz 11.janvārim, otrdien pēc valdības sēdes masu mediju pārstāvjus informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Līdz ar ārkārtējās situācijas pagarināšanu valdība arī nolēma noteikt vairākus jaunus ierobežojumus, taču ne visus no tiem, kurus bija rosinājis Kariņš.

Video

Stingrāki drošības pasākumi tiks ieviesti izglītības jomā, proti, klātienē mācību process drīkstēs notikt tikai bērnudārzos un 1.-4. klasēs. Skolās būs jānodrošina trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam. No 3.decembra bērnudārzos strādājošajiem visu laiku jānēsā maskas. No 4.janvāra skolās maskas jānēsā gan stundu laikā, gan ārpus mācību procesa gan skolēniem, gan skolotājiem.

Covid-19 ierobežošanai valdība nolēma noteikt pienākumu nēsāt sejas maskas visās iekštelpās, izņemot mājās, tātad tās būs jāvalkā arī darba kolektīvos. No veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) teiktā bija noprotams, ka sejas masku darbā var nevilkt darbinieks, kurš viens pats atrodas kabinetā un tikai laikā, kamēr viņš tur ir viens. Kariņš informēja, ka darba ēdnīcas turpmāk drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Uzņēmējiem vai ēkas īpašniekiem būs jānodrošina, ka persona, kura nelieto mutes un deguna aizsegu vai lieto to neatbilstošā veidā, neaizsedzot degunu un muti, netiek ielaista iekštelpās un šādām personām netiek sniegti pakalpojumi.

Turpmāk sabiedriskajā transportā un ārpus mājām telpās, kur ir vairāk par vienu cilvēku, visiem būs jānēsā sejas maska. Sejas maskas varēs nenēsāt bērni līdz septiņu gadu vecumam un cilvēki, kuri acīmredzamu funkcionālu traucējumu dēļ tās nevar lietot.

Iepriekš bija noteikts, ka sejas maskas drīkst nevalkāt bērni līdz 13 gadu vecumam, bet tagad šis vecums pazemināts. Bērniem no septiņu gadu vecuma mutes un deguna aizsegus sabiedriskajā transportā būs jāsāk lietot no 7.decembra.

Noteikti arī pulcēšanās ierobežojumi, proti, no 3.decembra visā Latvijā ikvienam ikdienas gaitās būs jāievēro “2+2” princips – tātad jāievēro divu metru distance un tikšanās jāierobežo līdz diviem cilvēkiem.

Kariņš uzsvēra, ka tiek aizliegti privāti pasākumi un pulcēšanās, izņemot pasākumus vienas mājsaimniecības ietvaros.

Valdības lēmums paredz – ja nepieciešams nodrošināt personas aprūpi vai ja persona mājsaimniecībā dzīvo viena, pieļaujami apmeklējumi, bet ne vairāk kā divu mājsaimniecību ietvaros.

Līdz 11.janvārim tiks pārtraukta visu kultūrvietu, izstāžu, kā arī gadatirgu, tai skaitā Ziemassvētku tirdziņu darbība. Bibliotēkas drīkstēs klātienē izsniegt grāmatas līdzņemšanai, darboties varēs arī muzeji.

Bērēs un kristībās neatliekamos gadījumos drīkstēs pulcēties ārpus telpām ne vairāk kā desmit cilvēki, ne vairāk kā no divām mājsaimniecībām, lietojot mutes un deguna aizsegus. Tikmēr reliģiskās darbības vietās vienlaikus drīkstēs atrasties ne vairāk kā 20% no maksimāli pieļaujamā cilvēku skaita.

Ārkārtējā situācijā drīkstēs notikt organizētās sapulces, piketi un gājieni, bet uz tiem varēs pulcēties ne vairāk kā 25 cilvēki, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības – divu metru fizisku distanci un ievērojot organizatora noteiktās prasības.

Lai pasargātu cilvēkus sabiedriskajā transportā, no 7.decembra tajā pasažieru skaits nedrīkstēs pārsniegt 50% no transportlīdzekļa ietilpības. Ja nebūs iespējams kontrolēt pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, tad transporta līdzeklī jābūt norādēm par sēdvietu izmantošanu, nodrošinot fizisko distancēšanos.

Papildu drošībai, lai gan Covid-19 izplatība lielākoties notiek valsts iekšienē un inficēšanās lielā daļā gadījumu nav izsekojama no 7.decembra sāksies stingrāka Latvijā ieceļojušo cilvēku kontrole, lai pārliecinātos par “Covidpass.lv” aizpildīšanu, tā atvieglojot infekcijas izplatības kontroli. Valsts robežsardze to darīs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju.

Ja ārkārtējās situācijas laikā tiks pieņemts lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē – piemērošanu bērnam, tā izpildi atliks līdz ārkārtējās situācijas termiņa beigām. Ārkārtējās situācijas laikā būs apturēta ieslodzīto pārvietošana starp ieslodzījuma vietām.

Kariņš žurnālistiem skaidroja, ka ierobežojumi stāsies spēkā dažādos datumos, lai būtu iespējams tiem sagatavoties praktiski.

Jau ziņots, ka ārkārtējā situācija valstī ir spēkā no 6.novembra.

Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt Covid-19 izplatīšanos!

Vakcinējot 70 līdz 75% Latvijas iedzīvotāju varētu apturēt Covid-19 izplatīšanos, lai gan ideālā variantā būtu, ja visi Latvijas iedzīvotāji izvēlētos vakcinēties pret Covid-19 vīrusu, šorīt intervijā TV3 raidījumam atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš piebilda, ka pēc epidemiologu aprēķiniem nepieciešams vakcinēt līdz 75% Latvijas iedzīvotāju, lai varētu uzskatīt, ka Covid-19 vīrusa izplatība tiktu apturēta.

“Es saprotu, ka ir daļa sabiedrības, kura varētu atteikties no vakcinācijas, bet es velētos, lai katrs Latvijas iedzīvotājs veiktu vakcināciju, tādējādi vēl vairāk nostiprinātu imunitāti pret vīrusu,” sacīja premjers un piebilda, ka vakcīnu iegādei nauda tiks piešķirta tādā apjomā un tik ilgi, kamēr tas būs neieciešams, jo, lai vakcinētu visus Latvijas iedzīvotājus nepieciešams vismaz 4 miljoni vakcīnu, jo vienam cilvēkam nepieciešamas divas devas.

Lai gan vakcinācija Latvijā varētu sākties janvārī, tas nenozīmē, ka uzreiz tiks atcelti drošības pasākumi, jo pēc viņa domām bez ārkārtējās situācijas statusa atsevišķi drošības pasākumi būs jāievēro līdz vasaras vidum.

Jau ziņots, ka vakcīna pret Covid-19 iedzīvotājiem tiks nodrošināta bez maksas, otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem uzsvēra Kariņš.

Viņš informēja, ka valdība uzklausīja Veselības ministrijas sagatavoto ziņojumu par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Premjera vērtējumā, ziņas par vakcīnu pret Covid-19 ir cerīgas, jo vairāki zāļu ražotāji ir vērsušies Eiropas Zāļu aģentūrā ar piedāvājumu izmantot ražotāju izstrādātās vakcīnas.

Kariņš pieļāva, ka Latvijā vakcinēšana pret Covid-19 varētu sākties janvārī, tomēr prognozējams, ka plašāka vakcinēšana varētu notikt sešus mēnešus pēc pirmo vakcīnu saņemšanas. Viņš uzsvēra, ka valsts iegādāsies šīs vakcīnas un iedzīvotājiem tās nodrošinās bez maksas.

Ministru prezidents aicināja sabiedrību sargāt sevi un apkārtējos līdz brīdim, kad Latvijā būs iespējama plašākas vakcinēšanas iespējas.

Jau ziņots, ka Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro, aplēsusi Veselības ministrija (VM).

Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnām pret Covid-19, to piegādi, loģistiku un ievadi, un tās plānots segt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem”.

Ministru kabineta ārkārtas sēdē vakar tika izskatīts VM sagatavotais informatīvais ziņojums par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Daudzviet Eiropā valstis jau veic pavisam konkrētus vakcinēšanas infrastruktūras sagatavošanas priekšdarbus, lai vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt nekavējoties, līdz ko tiks dotas atļaujas pirmo vakcīnu lietošanai. No Latvijas VM sniegtās informācijas noprotams, ka praktiskie vakcinēšanas sagatavošanas darbi vēl ir procesā.

Piemēram, VM norāda, ka “nepieciešams risināt” jautājumus saistībā ar iepirkumiem vakcīnu uzglabāšanai un loģistikas pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī vēl esot jāpilnveido jauna funkcionalitāte e-veselībā, lai varētu norādīt, ka cilvēks ir vakcinējies, un varētu izsekot vakcinācijas efektivitātei.

Jau šo ceturtdien skaties “Latvijas Gada auto 2021” rezultātu paziņošanu TV un interneta tiešraidē (+VIDEO)

Konkursa “Latvijas Gada auto 2021” titula ieguvējs un nomināciju uzvarētāji šogad tiks paziņoti šo ceturtdien (3. decembrī) plkst. 19:00 TV tiešraidē SportaCentrs.com un interneta tiešraidē: Delfi, iAuto, Tvnet.

Konkursa žūrija pēc pirmās kārtas balsojuma finālam izvirzījusi septiņus automobiļus, kuri pretendē uz prestižo titulu “Latvijas Gada auto 2021” (alfabētiskā secībā): “Kia Sorento”, “Peugeot 2008”, “Renault Zoe”, “SEAT Leon”, “Škoda Octavia”, “Toyota Yaris Hybrid” un “Volkswagen ID.3”.

Video

Vēl šodien katram interneta lietotājam ir iespēja piedalīties “Latvijas Gada auto 2021 Tautas simpātija” balsojumā https://gadaauto.iauto.lv un atbalstīt savu favorītu, turklāt starp tā dalībniekiem tiks izlozētas divas balvas – jaunie “Kia Sorento” un “Ford Puma” uz nedēļas nogali ar pilnu degvielas tvertni.

Galerija

Tiešraidē tiks paziņoti arī uzvarētāji šādās papildus nominācijas:

  • “Latvijas Gada auto 2021 Modernizācija”
  • “Latvijas Gada auto 2021 Inovācijas balva”
  • “Latvijas Mazais auto 2021”
  • “Latvijas Gada auto 2021 Dizaina balva”
  • “Latvijas Ģimenes Auto 2021”
  • “Latvijas Sportiskākais auto 2021”
  • “Latvijas Eko auto 2021” 
  • “4×4 Apvidus Auto 2021” 
  • “Pilsētas apvidus auto 2021”
  • “Latvijas Premium Auto 2021”
  • “Latvijas Elektro auto 2021”
  • “Latvijas Gada auto 2021 Tautas simpātija”

Konkursā “Latvijas Gada auto 2021” ir pieteikti 25 jaunākie automobiļi Latvijā (alfabētiskā secībā): “Alfa Romeo Stelvio”, “Audi e-tron Sportback”, “BMW 5.sērija”, “Citroën C3”, “Citroën C5 Hybrid”, “Ford Puma”, “Honda e”, “Hyundai i30 Wagon”, “Kia e-Niro”, “Kia Sorento”, “Kia XCeed PHEV”, “Land Rover Defender”, “Mercedes-Benz GLB”, “Mini Cooper SE”, “Nissan Juke”, “Peugeot 2008”, “Peugeot e-2008”, “Renault Capture E-Tech Plug-in Hybrid”, “Renault Zoe”, “Seat Ateca”, “Seat Leon”, “Škoda Octavia”, “Toyota Yaris Hybrid”, “Volkswagen Golf 8” un “Volkswagen ID.3”. 

Apbalvošanas ceremoniju vadīs autožurnālists Normunds Avotiņš un konkursa organizators Māris Ozoliņš.

Konkurss “Latvijas Gada auto” ir tikai pašu jaunāko pasaules automobiļu konkurss, kurš Latvijā notiks kopš 1998.gada un šogad tiks pasniegts 23 reizi.

Informatīvi atbalsta: Zip.lv – gudri sludinājumi, Delfi, iAuto.lv, Latvijas Avīze, Auto ziņas, Dieviete.lv, Auto Bild, Jauniauto.lv, garaza.lv, dzivoklis.lv. Atbalsta: t/c Mols, LAMB, V4 motors.

Megana Mārkla zaudējusi otru bērnu! (+VIDEO)

CAPE TOWN, SOUTH AFRICA - SEPTEMBER 25: Prince Harry, Duke of Sussex, Meghan, Duchess of Sussex and their baby son Archie Mountbatten-Windsor meet Archbishop Desmond Tutu and his daughter Thandeka Tutu-Gxashe at the Desmond & Leah Tutu Legacy Foundation during their royal tour of South Africa on September 25, 2019 in Cape Town, South Africa. (Photo by Toby Melville/Pool/Samir Hussein/WireImage)

Saseksas hercogiene Megana Mārkla izdevumam “New York Times” atklājusi, ka vasarā piedzīvojusi spontāno abortu.

mEGANA Mārkla jūlijā sajutusi asas sāpes, kamēr mainījusi dēla Ārčija autiņus. Viņa esot kopā ar dēlu gulējusi uz grīdas no sāpēm un dziedājusi šupuļdziesmu, lai abus nomierinātu. “Kamēr turēju rokās savu pirmdzimto, zināju, ka zaudēšu otru bērniņu,” atklāJA Megana.

“Pēc dažām stundām es gulēju slimnīcas palātā un turēju vīra roku. Es jutu viņa miklo plaukstu un noskūpstīju pirkstu kauliņus, kuri bija mitri no mūsu abu asarām. Ar stiklainām acīm skatījos aukstajās, baltajās sienās un domāju, kā mēs pēc šī atlabsim,” pauž Megana. Pēc bērna zaudēšanas Harijs bijis izmisumā, taču mēģinājis sievai palīdzēt. Jau vēstīts, ka ārvalstu mediji ziņoja, ka prinča Harija sievai Meganai vairs neizdosies noslēpt otro grūtniecību.

Megana un Harijs pagaidām nolēmuši turēt noslēpumā faktu par grūtniecību.Pēdējā laikā Megana izvēlas “overize” stila apģērbu, bet Harijs it kā pēc 2 nedēļām grasoties paziņot karalienei Elizabetei par notikumu… Izdomājums vai patiesība?

Kāds avots atklājis, Megana ir stāvoklī jau teju 6 mēnešus un pārim gaidāma meitenīte!

Video

Patiess stāsts: Linda Mūrniece atklāti stāsta par savām sirdssāpēm un skarbo bērnību (+VIDEO)

Bijusī politiķe un tagad uzņēmēja Linda Mūrniece gana daudz un atklāti sociālajos tīklos stāsta par savu privāto dzīvi, ikdienas priekiem un pārdzīvojumiem. Arī dzeltenā prese labprāt steidz pārpublicēt viņas ierakstus un minēt, ko tie varētu nozīmēt. Bet tomēr Lindas dzīvē ir notikumi, kuri līdz šim plašākai publikai nebija zināmi, bet kas atstājuši būtisku iespaidu uz viņu kā personību un kā sievieti.

Video

Psiholoģiskais tests: Uzmini, kurā attēlā nav redzama īsta ģimene!

FOTO: depositphotos

Vai zinājāt, ka attiecības ir tikpat svarīgas jūsu fiziskajai veselībai, kā diēta un regulāri vingrinājumi? Izrādās, ka antisociāliem cilvēkiem, jeb tiem, kuri maz socializējas, ir tāds pats veselības pasliktināšanās risks, kā tiem, kuri ir fiziski neaktīvi.

Pirmās attiecības ar ģimeni vienmēr veidojas bērnībā un bieži nosaka, kā mēs skatāmies uz pasauli. Ar šo psiholoģisko testu varēsi uzzināt, kā jūsu pašu pirmās attiecības ir veidojušas jūsu personību. Rūpīgi apskatiet attēlus, kura ģimene, jūsuprāt, nav īsta? Nedomājiet par to pārāk ilgi. Kad esi pabeigusi testu, tad aplūko zemāk redzamās fotogrāfijas un katrā atradīsi skaidrojumu, šis tests tev palīdzēs uzzināt nedaudz vairāk par sevi!

Rezultāti:

FOTO: depositphotos

Ja jūsu atbilde ir ģimene Nr. 1, jūs, iespējams, neesat uz ģimeni orientēta persona – vismaz ne tradicionālā nozīmē. Jūs izturaties pret draugiem kā pret savu īsto ģimeni, un palīdzība viņiem padara jūs laimīgu. Jūs vienmēr cenšaties ienest kaut ko labu ikviena cilvēka dzīvē. Varbūt jūs uzaugāt bez spēcīgas tēva figūras, tāpēc jūs vienmēr darāt visu iespējamo, lai būtu blakus cilvēkiem, kuriem jūs esat vajadzīgs – tāpat kā jūsu mamma. Šī ģimene, iespējams, nav pati laimīgākā, taču joprojām ir īsta ģimene. Māte acīmredzami rūpējas par savu bērnu, turot viņu aiz rokas un pasargājot viņu no nerūpīgā tēva. Jūs nevēlaties, lai citi augtu tāpat kā jūs, tāpēc jūs izvēlējāties šo ģimeni kā viltus.

FOTO: depositphotos

Ja jūsu atbilde ir ģimene Nr. 2, jūs esat ļoti orientēts uz ģimeni – jums nekas nav svarīgāks par jūsu ģimeni. Jūs ticat stabilu un noturīgu attiecību veidošanai, kuru pamatā ir uzticēšanās un apņemšanās. Jūs vispirms izvirzāt savas ģimenes vajadzības, dažkārt pat ignorējot savas, ja tas nozīmē, ka jūs varat iepriecināt savus mīļos. Jūs droši vien pamanījāt, ka attēlā redzamie cilvēki patiesībā neizskatās pēc ģimenes. Pieaugušie nepievērš uzmanību bērnam un arī bērns nemēģina turēt rokas – viņi var būt arī svešinieku grupa, kas staigā kopā. Būdams īsts ģimenes cilvēks, jūs uzreiz varējāt pamanīt viltus ģimeni.

FOTO: depositphotos

Ja jūsu atbilde ir ģimene Nr. 3, jūs, iespējams, esat no disfunkcionālas ģimenes. Traumatiskās bērnības dēļ jums ir grūti uzticēties cilvēkiem. Jūs esat noraizējies, un saskarsme ar citiem jums bieži ir izaicinājums. Pastāvīgi noraizējies par nākotni, jūs mēdzat pārdomāt lietas. Attēlā redzamie cilvēki izskatās kā mīloša, laimīga ģimene. Viņi ir īsta ģimene. Vecāki staigājot gandrīz apskāvušies, un tēvs tur bērna roku. Pieaugot disfunkcionālā ģimenē, jūsu uzskati zināmā mērā veidojās un radīja aizdomas par veselīgām attiecībām. Jūs neticat, ka kaut kas tāds patiešām pastāv, tāpēc jūs izvēlējāties šo ģimeni kā viltus.

Vai uzminēji kura nav īsta ģimene? Lūdzu, dalies savos rezultātos komentāros.

Pagājušais mēnesis kļuvis par siltāko novembri Latvijas vēsturē!

Pagājušā mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +5,5 grādus, par divām grāda desmitdaļām pārspējot 1928.gada novembra siltuma rekordu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Novērojumu vēsturē siltākais novembris seko otrajam siltākajam oktobrim un trešajam siltākajam septembrim. Turklāt arī šā gada janvāris bija siltākais Latvijas vēsturē, bet februāris un jūnijs – otrais siltākais.

Līdz ar to jau tagad droši var prognozēt, ka 2020.gads kļūs par siltāko Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, pārspējot pērnā gada rekordu.

Novembra vidējā gaisa temperatūra valstī bija 3,9 grādus augstāka par normu. Zemākā gaisa temperatūra bija -3,9 grādi 9.novembrī Madonā, savukārt mēneša maksimālā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 grāds 3.novembrī Ventspilī.

Aizvadītajā mēnesī tika pārspēti 54 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija arī atkārtots Latvijas 18.novembra siltuma rekords un atkārtots Ventspils mēneša rekords.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 53 milimetri jeb 86% no mēneša normas. Visvairāk nokrišņu – 92 milimetri – bija Rucavā, bet vismazāk lija un sniga Dobelē, kur mēneša nokrišņu summa nepārsniedza 23,5 milimetrus.

Vidēji Latvijā novembrī bija 13 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz viens milimetrs. Visvairāk šādu diennakšu – 18 – bija Rucavā un Stendē, bet Staļģenē šāds nokrišņu daudzums tika reģistrēts tikai deviņās diennaktīs.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā novembrī bija 89% – no 84% Ventspilī līdz 94% Alūksnē.

Visstiprākās vēja brāzmas – 28,5 metri sekundē – tika novērotas 19.novembra vakarā Liepājas ostā.

Ja man ir maska, vai varu veikalā neievērot 2 metru distanci? (+VIDEO)

Ja man ir maska, vai varu darba kolēģim “bāzties” sejā? Atbildes uz šiem jautājumiem ir, nē. Kāpēc ikdienā joprojām ir svarīgi, cik vien tas ir iespējams, ievērot divu metru distanci pat tad, ja rokas mazgājam un uz sejas ir maska?

Video

Ausu sērs un tava veselība: Kā uzkrājas sērs un cik bieži jātīra ausis? (+VIDEO)

Ikviens dabiski ražo ausu sēru. Tas ir pilnīgi normāls process, un vasks ir nepieciešams, jo tas var pasargāt ausis no dažādām infekcijām. Tomēr dažreiz vasks var uzkrāties, kas var izraisīt kairinājumu, apslāpētu dzirdi vai pat dzirdes zudumu! Kad parādās kādi no šiem simptomiem, tad ir pienācis laiks apmeklēt ārstu.

Losandželosas ausu, deguna, rīkles un alerģijas centrā uzsver to, ka sēra krāsa var būt dažāda (dzeltena vai pat tumši brūna), svarīgi ir mājās netīrīt ausis pārāk dziļi, jo tādā gadījumā ausus sērs var pat uzkrāties un nopietni kaitēt dzirdei. Šis video palīdz saprast vienu, pienācis laiks doties pie ausu ārsta! Godīgi sakot, tas pat varētu būt visai inetersanti.

Video

Viena no pievilcīgākajām maza budžeta mājām, kuru būsi redzējusi! (+VIDEO)

Pievilcīgi, lēti un ļoti prakstiski. Īsta sapņu māja!

Video

Musiqq jauns singls – Mēs viena koka zari (+VIDEO)

Dziesma ir sarakstīta laikā, kad cilvēks par cilvēku piedomā vairāk, kad pietrūkst ierastā ikdiena, brīvības sajūta, kad mūsos ir neizprate un domas par labo un ļauno. Un tikai esot saprātīgi un vienoti, varēsim dzīvot dzīvi tā, kā labpatīk!

“Ar nepacietību gaidām atkaltikšanos ar klausītājiem, bet šobrīd nododam Jums, mūsu jauno dziesmu – Mēs viena koka zari. Šī dziesma ir iekļauta akcijas “Eņģeļi pār Latviju” digitālajā dziesmu albumā “Brīnumu radot””, stāsta Emīls un Marats.

Video

No 1. decembra Tev būs iespēja iegādāties “Eņģeļi pār Latviju” digitālo albumu “Brīnumu radot”, veicot minimālo ziedojumu 10 eiro apmērā projekta mājas lapā www.engeliparlatviju.lv . 

Radi brīnumu arī Tu – ziedo akcijai, saņem albumu un dāvini to, kas patiesi svarīgs!

Aptauja: Šobrīd tuvinieku strīdi notiek biežāk nekā pavasarī

Aizvien pieaugošā Covid-19 izplatība ir liels izaicinājums ne vien Latvijas veselības aprūpes sistēmai, bet arī iedzīvotāju mentālajai veselībai un cilvēku savstarpējām attiecībām. Straujās pārmaiņas ikdienā, satraukums par veselību un nākotni, kā arī attālinātais darbs un bērnu mācības rada papildu slodzi un var saasināt arī savstarpējās attiecības. Dati parāda, ka 13% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 laikā  biežāk sākuši strīdēties ar tuviniekiem (3% – izteikti biežāk, 10% – nedaudz biežāk nekā parasti). Salīdzinājumā ar šī gada aprīlī veikto aptauju rudenī strīdi ar tuviniekiem notiek biežāk, jo pavasarī tikai 6% atzīmējuši, ka attiecības ar tuviniekiem pasliktinājušās un strīdi kļuvuši par biežāku parādību.

Tāpat jaunākie BENU Aptiekas Stresa termometra dati parāda, ka 78% Covid-19 attiecības ar tuviniekiem nav mainījis, 5% pauduši viedokli, ka strīdu šobrīd ir mazāk nekā pirms Covid-19, savukārt 4% konkrētu atbildi sniegt nevarēja.

Krīzes uztveres fāzes

Sistēmiskā ģimenes psihoterapeite un pedagoģijas doktore Maija Biseniece skaidro, ka vairāku psihoterapijas virzienu pētnieki ir izdalījuši cilvēku reakcijas fāzes krīzes situācijās, kur katrai ir raksturīgas atšķirīgas izjūtas. Pirmā ir šoks – iekšējs apdullums, emocionāla anestēzija, kurai seko nākamā fāze ar izjūtu, ka “tā ir kļūda”, “tas nenotiek – tā nevar būt”, psihe mēģina izglābties, noliedzot situāciju un attālinot sevi no šiem notikumiem. Pēc tam sākas aizsardzības mehānisms – noliegums – pretestība sarežģītai informācijai, piemēram, ka cilvēks ir inficējies. Sākot samierināties ar notikumu, cilvēki nonāk dusmu un vainošanas fāzē. Droši vien katrs ir izjutis vēlmi vainot dažādu valstu valdības, veselības organizācijas vai līdzcilvēkus. Aiz spēcīgajām dusmām slēpjas citas dziļākas izjūtas – bezspēcība, ievainojamība un kontroles zaudēšana. Šajā pandēmijas laikā pētnieki izceļ, ka izteikti izjūtam – kontrole pār pasauli vairs nav pašu cilvēku rokās. Tad rodas vēlme pieslieties kādai sazvērestības teorijai, kas novērš uzmanību no nepatīkamajām izjūtām par kontroles zudumu pār savu dzīvi, jo tās piedāvā vienkāršu skaidrojumu. Kontroles trūkums var izraisīt paniskas bailes, dziļu izmisumu, panikas lēkmes un vientulības izjūtu, kas virza uz izolētību un depresiju, ko raksturo nemiers un apjukums un raksturīgās psihosomatiskās izpausmes. Eksperte uzsver, ka šajā laikā ir izteikta iekšēja cīņa starp divām atšķirīgām tendencēm. No vienas puses, ir vēlme, lai nekas nemainās un situācija būtu kā agrāk, bet no otras puses, ir sapratne, ka gaidāmas izmaiņas un ierobežojumi, kuriem jāpielāgojas. 

Savstarpējās attiecības pandēmijas laikā

M. Biseniece norāda, ka gan visā sabiedrībā kopumā, gan katrā ģimenē atsevišķi katrs pārdzīvo Covid-19 radītās emocionālās svārstības, un savstarpējās attiecības tiek īpaši bojātas, ja dažādu jautājumu risināšanā tiek izmantotas dusmas vai aizkaitinājums. Šobrīd daudz laika tiek pavadīts kopā un tuvinieki nonāk daudz ciešākā kontaktā, kas, iespējams, lielai daļai cilvēku atšķiras no ierastā ikdienas ritma. Turklāt ir jādalās ar telpu, laiku, datoru un citiem sadzīves priekšmetiem, kas var radīt nesaprašanos un konfliktus. Tāpat svarīga ir laika un pienākumu godīga sadale. Piemēram, ja abiem vecākiem mājās ir jāstrādā un arī jāveic vecāku pienākumi, sekojot bērna mācībām, tad ir nepieciešama skaidra un godīga vienošanās. Pretējā gadījumā konflikti ir neizbēgami. 

M. Biseniece norāda, ka Covid-19 laikā spriedze īpaši pieaug pāru attiecībās, jo pret svešiniekiem cilvēkam ir tendence būt uzmanīgam un kontrolēt savas emocionālās izpausmes, bet pret savējiem emociju kontrolei nepietiek spēka un tā mazinās. Speciāliste uzsver, ka vēl sliktāk ir gadījumos, kad tuvinieki tiek izmantoti, lai izlādētu savas negatīvās emocijas, trauksmi un dusmas, aiz kurām patiesībā slēpjas bailes. Tas ģimenes locekļus atgrūž, uzkrājas aizvainojumi un vairojas dusmu enerģija. Ir ļoti svarīgi, ka ģimenē katrs pieliek savus pūliņus un neļaujas emociju izvirdumiem, kas pašam konkrētajā brīdī sniedz atvieglojuma sajūtu, bet ilgtermiņā rada attiecību sarežģījumus. 

Attiecību stiprināšana Covid-19 laikā

Krīzes situācijās attiecību nozīme tuvinieku vidū tikai pieaug, jo savstarpējais atbalsts vislabāk palīdz tikt cauri grūtībām. M. Biseniece uzsver, ka krīze ir laiks, kad sevišķi svarīga ir abpusēja laika un pienākumu plānošana – kopīgi jāvienojas par darbu, bērniem un mājasdarbiem veltīto laiku, kā arī citiem pienākumiem. Jāatceras, ka ģimene ir komanda, kurai arī jāstrādā kā komandai, proti, visiem kopā. Tāpat speciāliste atgādina, ka krīzes laiks sniedz iespēju mācīties uzklausīt, nepārtraukt, izprast atšķirīgas emocijas un saprast arī pašiem sevi. Laikā, kad internetā parādās daudz dažādu sazvērestības teoriju un pretrunīgu viedokļu, jācenšas neuzspiest savu viedokli kā vienīgo pareizo.  

Pētījums veikts sadarbībā ar interneta pētījumu kompāniju GEMIUS, laika posmā no 20. līdz 21. oktobrim aptaujājot 2779 respondentus.

Covid-19: Roku mazgāšana ar ziepēm (+VIDEO)

Ne visiem cilvēkiem patīk roku dezinfekcijas līdzekļi. Kādam, iespējams, no tiem paliek sausa āda, vēl kādam var rasties specifiska alerģiska reakcija. Vietās, kur tas ir iespējas, roku dezinfekcijas līdzekļus var ļoti labi aizstāt arī ar šķidrajām ziepēm. Kā pareizi tīrīt rokas ar ziepēm?

Video

Ārkārtējo situāciju varētu pagarināt līdz 11.janvārim (+VIDEO)

Covid-19 izplatības dēļ valstī izsludināto ārkārtējo situāciju varētu pagarināt līdz 11.janvārim, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Amatpersonas varētu rosināt vēl vairāk ierobežot pulcēšanos un paplašināt masku lietošanu. Plānots arī noteikt stingrākus ierobežojumus sabiedriskajā transportā

1.-4.klases skolēniem varētu piešķirt garākas ziemas brīvdienas, attiecīgi vēlāk nedaudz pagarinot mācību gadu.

Tāpat varētu tikt ieviesti stingrāki ierobežojumi tirdzniecības jomā, brīvdienās ļaujot tirgot tikai pārtiku un pirmās nepieciešamības preces.

Varētu arī tikt noteiktas izmaiņas attiecībā uz robežšķērsošanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vienlaikus plānots maksimāli paplašināt testēšanas apjomus.

Par šiem ierosinājumiem vēl sagaidāma diskusija Ministru kabinetā.

Kā vēstīts, Covid-19 izplatības dēļ valstī kopš 6.novembra izsludināta ārkārtējā situācija, kuras dēļ ir noteikta virkne ierobežojumu, tai skaitā arī attiecībā uz publiskiem pasākumiem un pulcēšanos. Ārkārtējā situācija patlaban ir spēkā līdz 6.decembrim.

Svētdienas vakarā tiešraides uzrunā sabiedrībai Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sacīja, ka rosinās valdības kolēģus pagarināt Covid-19 dēļ noteikto ārkārtējo situāciju, kā arī ieviest stingrākus ierobežojumus, lai efektīvāk cīnītos pret Covid-19 izplatību.

Video

Jauno Covid-19 gadījumu skaits Latvijā pagājušajā nedēļā audzis par 50%

Jauno Covid-19 gadījumu skaits Latvijā pagājušajā nedēļā ir audzis par 50%, aģentūru LETA informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Ilze Arāja.

Ja vēl divas nedēļas iepriekš bija novērojama slimības izplatības stabilizācijas tendence, pagājušajā nedēļā atkal piedzīvots jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaita straujš pieaugums, atzīmē SPKC. Katru dienu Latvijā tika reģistrēti vidēji 550 Covid-19 gadījumi, kas ir par 190 gadījumiem vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Veicot Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, līdz 47% ir samazinājies izsekojamo gadījumu skaits, kad ir zināma saikne ar kādu citu Covid-19 gadījumu vai uzliesmojumu.

No izsekotiem Covid-19 gadījumiem visvairāk jeb 35% inficējušies mājsaimniecībā jeb no ģimenes locekļiem vai cilvēkiem, ar kuriem dzīvo kopā. Piektā daļa jeb 20% inficējušies darba vietā, bet nepilni 12% pozitīvo gadījumu – ārstniecības iestādēs, no kuriem vairums ir medicīnas darbinieki.

Pagājušajā nedēļā Covid-19 uzliesmojumi būtiski skāruši sociālās aprūpes centrus, kur inficējušies gan klienti, gan darbinieki. Nedaudz samazinājies to cilvēku īpatsvars, kuri inficējušies darba vietās un izglītības iestādēs.

SPKC dati liecina, ka vismaz katram desmitajam laboratoriski izmeklētajam cilvēkam ar elpceļu saslimšanas simptomiem ir apstiprināta Covid-19 infekcija, tāpēc centrs atkārtoti uzsver, ka uz darbu nedrīkst doties ar jebkādiem elpceļu slimību simptomiem.

Kā uzsver SPKC, saslimušajiem īpaši rūpīgi jāievēro mutes, deguna un roku higiēna, kā arī nevajadzētu doties uz darbu un publiskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu saslimšanas simptomiem.

Pagājušajā nedēļā Latvijā būtiski audzis arī pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars – no 6,8% līdz 8,4%, un šis procents ir vēl lielāks tiem cilvēkiem, kuri izmeklēti, jo saslimuši ar akūtu elpceļu infekcijas slimību.

Stacionēto Covid-19 pacientu skaits aizvadītās nedēļas laikā pieaudzis par 32% salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu, un dienā tika stacionēti vidēji 62 pacienti, kas ir par 15 pacientiem dienā vairāk nekā nedēļu iepriekš.

Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati par laika periodu līdz svētdienai liecina, ka pieaudzis trīsdesmitgadnieku skaits, kuri stacionāros ārstējas ar vidēji smagu slimības gaitu. Šādu pacientu skaits pieaudzis no 19 līdz 29 pacientiem. Savukārt ar smagu slimības gaitu stacionāros ārstējas septiņi pacienti vecumā no 40 līdz 49 gadiem.

Pieaugot jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaitam, ievērojami pieaugusi arī epidemiologu noslodze. Sazināties ar saslimušajiem cilvēkiem un kontaktpersonām var prasīt arī diennakti vai divas, bet atsevišķos gadījumos – ilgāk.

Tādēļ SPKC aicina tos, kuri saņēmuši pozitīvus testa rezultātus, rīkoties atbildīgi un pašiem uzreiz apzināt un informēt iespējamās kontaktpersonas, lai cilvēki pēc iespējas savlaicīgāk atbilstoši rīkotos un ievērotu kontaktpersonām noteiktos drošības pasākumus.

Centrā atgādina, ka šobrīd par kontaktpersonas statusu informē arī darba devēji un ģimenes ārsti, kuri informāciju par pozitīvo pacientu saņem e-veselības portālā.

Cilvēkus, kuri ar Covid-19 infekciju atrodas stingrā izolācijā mājās, SPKC mudina vērot savu veselību un regulāri sazināties ar ģimenes ārstu. Ja parādās elpas trūkums, SPKC aicina nekavēties un pēc palīdzības vērsties savlaicīgi, zvanot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.

Kādas valsts apmaksātās profilaktiskās veselības pārbaudes pienākas Latvijas iedzīvotājiem

Latvijā ir izstrādāta sava cenu politika attiecībā uz medicīnas pakalpojumiem, taču ne visi iedzīvotāji ir informēti par to, kā tā veidojas un kādos gadījumos ārstnieciskie pakalpojumi pienākas bez maksas vai par valsts līdzfinansējumu. Statistikas dati liecina, ka vairāk nekā 80% ģimenes ārstu praksēs reģistrēto pieaugušo, kuri gadu un ilgāk nav vērsušies pie sava ģimenes ārsta saistībā ar saslimšanu, nav izmantojuši iespēju profilaktiski pārbaudīties pie ārsta. Gjensidige Latvija atgādina, ka no valsts budžeta līdzekļiem ikvienam tiek apmaksātas noteiktas profilaktiskās veselības pārbaudes, kas sniedz iespēju gūt pārliecību par veselības stāvokli, savukārt gadījumā, ja tiek atklāta slimība, uzsākt savlaicīgu ārstēšanu. 

Nereti pacienti dodas apmeklēt ārstu, nezinot, kāda veida veselības aprūpe kādā apmaksas apmērā viņiem pienākas un kā rodas šo pakalpojumu cenas. Pastāv trīs veidu plānveida maksājumi par medicīnas pakalpojumiem Latvijā – valsts līdzfinansēti, valsts finansēti pilnā apmērā un maksas veselības aprūpes pakalpojumi.

Valsts līdzfinansēti veselības aprūpes pakalpojumi

Latvijā, saņemot valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, kārtība paredz, ka to lielāko daļu kompensē Nacionālais veselības dienests (NVD) un rezultātā šādi pakalpojumi personām ir ar minimālu līdzmaksājumu. Par šiem pakalpojumiem personai ir jāpiemaksā pacienta iemaksa no 1 līdz 35 eiro par vienu pakalpojumu. Pacienta iemaksa nepilnā apmērā tiek piešķirta tikai tādiem ārstnieciskajiem pakalpojumiem, kas tiek veikti Nacionālā veselības dienesta (NVD) līgumiestādē. Līdzmaksājums Latvijā ir jāveic par ģimenes ārsta ambulatoru, sekundāru un mājas vizīti, ārstēšanos dienas un diennakts stacionārā, kā arī noteiktiem stacionāri un ambulatoriski veiktiem diagnostiskajiem izmeklējumiem un medicīniskās apaugļošanās procedūrām. 

“Ir būtiski piebilst, ka šādi pakalpojumi tiek sniegti rindas kārtībā, taču nav liegts vienas iestādes vietā piemeklēt citu, kur rinda ir īsāka. “NVD” medicīnas pakalpojumu saņemšanai nav reģionālu ierobežojumu, un ikvienam ir iespēja izvēlēties valsts apmaksātus pakalpojumus visā Latvijā, ja tādi nav pieejami konkrētajā dzīves vietā vai ja uz konsultāciju tuvākajā iestādē jāgaida salīdzinoši ilgi,” stāsta Gjensidige Latvija veselības, ceļojumu un nelaimes gadījumu atlīdzību grupas vadītāja Zane Johansone.

Valsts finansēti veselības aprūpes pakalpojumi

Medicīnas pakalpojumu tarifu bāze nosaka, ka atsevišķas ārstnieciskās manipulācijas, procedūras un izmeklējumi, kā arī no pacientu līdzmaksājuma atvieglotajām personu grupām sniedzamie medicīnas pakalpojumi, ir valsts finansēti pilnā apmērā. Šie maksājumi tiek apmaksāti no Valsts sociālā apdrošināšanas budžeta. No pacienta līdzmaksājumiem ir atbrīvotas vairākas iedzīvotāju grupas, kas atbilst kādai no kategorijām un vēlas saņemt noteiktus medicīnas pakalpojumus. Noteikti medicīnas pakalpojumi bez maksas tiek piešķirti bērniem, politiski represētām, trūcīgām, kā arī personām, kuras saņem Ministru kabineta noteikto infekcijas slimību aprūpi un citiem.

Viens no šādiem izmeklējumiem, par kuru daudzi nezina, ir bezmaksas ģimenes ārsta vizīte reizi gadā. Profilaktiskās apskates laikā ģimenes ārsts veic daļēju vai pilnīgu veselības stāvokļa izvērtēšanu, uzklausa pacienta sūdzības, kā arī nepieciešamības gadījumā veic nosūtījumu uz papildu procedūrām. Turpmākie vizītes pakalpojumi netiek pilnībā finansēti par valsts budžeta līdzekļiem, taču šāda vizīte sniedz iespēju laicīgi konstatēt veselības problēmas. Tāpat valsts pilnībā finansē noteiktus asins izmeklējumus, taču pati asins pieņemšanas procedūras netiek finansēta – tai tiek piešķirts pacienta līdzmaksājums.

Maksas veselības aprūpes pakalpojumi

Latvijas likumdošana nosaka, ka pilnā apmērā ir jāmaksā par tādiem medicīnas pakalpojumiem, kas nepieciešami darba vai speciālu atļauju saņemšanai, par veselības pārbaudi transportlīdzekļu vadītājiem, kā arī pilnas maksas apmēra pakalpojumiem – konsultācijām un izmeklējumiem, ja pacients tos saņem bez valsts līdzfinansējuma. Pārējie pakalpojumi, kas pieder pie ārstnieciskās medicīnas un kuru sniedzēji ir līgumattiecībās ar NVD, tiek daļēji vai pilnībā finansēti no valsts.

“Sabiedrības zināšanas par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, dokumentāciju un apmaksas kartību ir nepilnīgas. Taču būtiski atcerēties, ka jebkurā medicīnas jautājumā vispirms būtu vēlams konsultēties ar savu ģimenes ārstu – tā ir iespējams ne tikai laicīgi diagnosticēt un ārstēt veselības problēmas, bet arī izzināt savas kā pacienta tiesības,” saka Z. Johansone.

Valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un profilaktiskās pārbaudes nodrošina ārsti, kuri ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu. Ar informāciju par šiem ārstiem, kā arī visiem ar pacienta līdzmaksājumu un citiem saistošiem jautājumiem var iepazīties “NVD” mājaslapā vai zvanot uz Nacionālā veselības dienesta bezmaksas informatīvo tālruni 80001234 (darbdienās no plkst. 8.30 līdz 17.00). Lai uzzinātu, kuras ārstniecības iestādes sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus un kur tos var saņemt ātrāk, var apmeklēt arī interneta vietni rindapiearsta.lv.

Slimnīcās ārstējas 510 covid pacienti (+VIDEO)

Attēlam ir ilustratīva nozīme

Pagājušajā diennaktī Latvijā stacionēti 44 Covid-19 pacienti, līdz ar to kopumā slimnīcās patlaban ārstējas 510 ar jauno koronavīrusu sasirgušie, kas ir par 26 vairāk nekā diennakti iepriekš, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Šis ir līdz šim lielākais vienlaikus slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaits. Iepriekš par lielāko vienlaikus slimnīcās esošo Covid-19 pacientu skaitu tika ziņots piektdien, 27.novembrī, kad stacionāros ārstējas kopumā 496 Covid-19 pacienti. Savukārt par vislielāko vienas diennakts laikā stacionēto Covid-19 pacientu skaitu tika ziņots 26.novembrī, kad iepriekšējo 24 stundu laikā slimnīcās bija nogādāti 96 Covid-19 pacienti.

Kā liecina jaunākie NVD dati, no visiem patlaban slimnīcās esošajiem Covid-19 pacientiem 478 ir ar vidēji smagu slimības gaitu, bet 32 – ar smagu slimības gaitu.

Pēdējās diennakts laikā no stacionāra izrakstīti desmit Covid-19 pacienti, bet līdz šim kopumā – 1289.

Jau ziņots, ka veselības ministre Ilze Viņķele (AP) šonedēļ Latvijas Televīzijā informēja, ka Covid-19 pacientu ārstēšanai slimnīcās ir pieejamas 633 gultas.

Lai varētu uzņemt Covid-19 pacientus, notiek pakalpojumu pārprofilēšana. Tas tiek darīts uz plānveida aprūpes vai dienas stacionāru pakalpojumu rēķina, atgādināja ministre. Papildu gultas izveidotas gan slimnīcās Rīgā, gan reģionos.

Ministre atklāja, ka ir arī privātās ārstniecības iestādes, kas ir gatavas palīdzēt un aprūpēt Covid-19 pacientus.

Video

Pirmdien snigšana var kavēt transporta kustību!

Pirmdien, 30.novembrī, snigšana var traucēt transporta kustību uz ceļiem, kā arī gājēju pārvietošanos, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs informē, ka naktī uz pirmdienu daudzviet snigs, un dienā, turpinoties snigšanai, Latvijas centrālajos un austrumu rajonos izveidosies piecus līdz septiņus centimetrus bieza sniega sega.

Atsevišķos rajonos var tikt traucētas āra aktivitātes. VUGD aicina būt uzmanīgiem gan ejot, gan arī braucot ar divriteni vai automašīnu.

Brīdinājums būs spēkā no rītdienas plkst.8 līdz plkst.20.

Ja hidrometeoroloģiskie apstākļi ir radījuši postījumus, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību, komunikācijas vai sabiedriskā transporta kustību, VUGD aicina zvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruņa numuru 112.

HIV/AIDS inficēto pacientu skaits Latvijā turpina pieaugt

Latvija ir viena no vadošajām valstīm Eiropā pēc HIV inficēto cilvēku skaita uz 100 000 iedzīvotāju. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvijā 2020. gada 1. septembrī kopējais HIV inficēto personu skaits bija 8126, no kuriem 2168 ir HIV infekcijas AIDS stadijā. Turklāt tendences liecina, ka HIV inficēto pacientu skaits turpina pieaugt – Latvijā katru gadu tiek atklāti aptuveni 300 jauni HIV infekcijas gadījumi. Tādēļ, tuvojoties Pasaules AIDS dienai (1. decembrī), par situāciju Latvijā, saslimšanas riskiem, ārstēšanos un sabiedrības informētības nozīmi stāsta BENU Aptiekas piesaistītā eksperte, Latvijas Infektoloģijas centra vadītāja, profesore Baiba Rozentāle un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.

HIV/AIDS – aktuālie dati

Prof. B. Rozentāle uzsver, ka HIV/AIDS ir viena no lielākajām šī gadsimta problēmām, jo tā ir infekcijas slimība ar pandēmisku izplatību, kas skar galvenokārt cilvēkus reproduktīvā vecumā, kā arī turpina izplatīties, neskatoties uz to, ka ir zināmi izplatības pārtraukšanas mehānismi. Šī slimība pasliktina dzīves kvalitāti gan inficētajiem, gan viņu līdzcilvēkiem, kā arī tai nav specifiskas profilakses. Turklāt tai ir nepieciešama liela daļa no veselības aprūpei nepieciešamajiem līdzekļiem. 2016. gadā Latvijā saslimstība ar HIV infekciju bija 18,5 inficētie uz 100 000 iedzīvotāju, kas bija augstākais inficēšanās rādītājs Eiropā. Arī 2018. gadā Latvijai bija augstākie HIV inficēšanās rādītāji Eiropā – 16,9 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, kamēr viszemākais jaunatklāto gadījumu skaits bija Slovākijā – 1,9 gadījumi uz 100 000, kā arī Slovēnijā, kur šis rādītājs bija 1,7 HIV inficētie uz 100 000 iedzīvotāju.

Inficēšanās

HIV ir cilvēka imūndeficīta vīrusa ierosināta infekcija. Vīruss vairojas imūnās sistēmas šūnās – T limfocītos un līdzētājšūnās (T helperi), kā arī nervu sistēmas šūnās. Tā rezultātā veidojas progresējoši imūnās un nervu sistēmas bojājumi, kas klīniski izpaužas ar dažādām infekcijas slimībām, audzējiem un nervu sistēmas bojājumu, norāda prof. B. Rozentāle. Visizplatītākais infekcijas pārnešanas veids valstīs ar visaugstāko izplatību ir seksuālā transmisija no vīrieša uz sievieti neaizsargāta seksa rezultātā, tomēr inficēšanās var notikt arī viendzimuma pāru vidū. Tāpat var būt vertikālā transmisija, kad bērns grūtniecības vai dzemdību laikā inficējas no mātes, kā arī inficēšanās notiek ar asiņu starpniecību, piemēram, lietojot vienu šļirci ar adatu, lai injicētu narkotiskās vielas. Eksperte uzsver, ka HIV infekcijai simptomu var arī nebūt. Tikai pēc tam, kad vīruss ir bojājis imūnsistēmu, sāk parādīties klīniskie simptomi, kas var notikt pat 3 līdz 5 gadus pēc inficēšanās. 10 raksturīgākās pazīmes ir:

  • nezināma iemesla paaugstināta temperatūra ilgāk par 2-3 nedēļām;
  • ādas un gļotādas slimības;
  • biežas atkārtojošās infekcijas, piemēram, bieži plaušu karsoņi, strutainas ādas infekcijas u. c.;
  • seksuāli transmisīvās slimības un hepatīti;
  • herpes vīrusa infekcija;
  • onkoloģiskas slimības, piem., dzemdes kakla vēzis, limfoma, Kapoši sarkoma;
  • tonsilīts un limfadenīts;
  • hroniska caureja;
  • izmaiņas asinsainā ar samazinātu asins formelementu skaitu;
  • krišanās svarā.

Diagnostika 

HIV testu veic laboratorijā uz pacienta asins parauga. Asinīs tiek noteikts cilvēka imūndeficīta vīrusa antigēns, t .i., pats vīruss vai antivielas pret vīrusu. Katrs Latvijas iedzīvotājs var griezties pie sava ģimenes ārsta un izteikt vēlmi veikt HIV testu. To apmaksā Latvijas valsts, bet pacients veic pacienta iemaksu par ambulatoro apmeklējumu. Ja pacients uzzina, ka ir inficējies ar HIV, jāgriežas pie sava ģimenes ārsta vai infektologa jebkurā Latvijas reģionā vai Latvijas Infektoloģijas centra Infektoloģijas poliklīnikā. Visos gadījumos tiek veikti papildu izmeklējumi, un ārsti izvēlas pacientam piemērotāko medikamentu kombināciju pret HIV un izraksta recepti ar 100% valsts kompensāciju. HIV infekcija ir hroniska vadāma infekcijas slimība. Tas nozīmē, ka, ja slimību diagnosticē, var uzsākt tūlītēju ārstēšanu ar specifiskiem medikamentiem pret HIV visa pacienta mūža garumā. Medikamentus 100% apmērā kompensē valsts, un Latvijā ir pieejams pilns šo antiretrovirālo medikamentu klāsts. Latvijas taktika atbilst PVO rekomendācijām “kā diagnosticē, tā ārstē”, bet HIV pozitīvam pacientam jābūt līdzestīgam, regulāri jālieto medikamenti un jākontrolē savas veselības stāvoklis, tostarp jāveic laboratoriskas analīzes. HIV pozitīvam pacientam, kurš lieto medikamentus, asinīs vīrusa nav, un šis cilvēks vairs nav infekcijas avots. Var teikt, ka šodien pasaulē HIV efektīvākais profilakses līdzeklis ir HIV plaša diagnostika un specifiska ārstēšana, stāsta prof. B. Rozentāle.

Slimības izplatības mazināšana

HIV infekcijas izplatības mazināšanā būtiskākais aspekts ir sabiedrības informēšana un izglītošana par HIV infekcijas izplatības ceļiem un iespējām tos novērst, uzsver prof. B. Rozentāle. Ja cilvēki saprot, kā infekcija izplatās, tad viņi var izsargāties no inficēšanās. Lai novēstu seksuālo transmisiju, seksam jābūt drošam, lietojot prezervatīvus, bet vertikālas transmisijas novēršanai HIV pozitīvai grūtniecei jālieto grūtniecības laikā īpaši medikamenti pret HIV, kas pasargā no vīrusa nokļūšanas līdz auglim. HIV infekcija turpina izplatīties arī artificiālā ceļā, t.i., lietojot ar vienu adatu un šļirci injicējamas narkotiskas vielas. Tāpat sabiedrības informēšana ir būtisks faktors, lai samazinātu HIV pacientu stigmatizāciju, kas vēl vairāk apgrūtina HIV pacientu ārstēšanos. Eksperte atgādina, ka HIV pacientiem ir iespēja saņemt gan psiholoģisko atbalstu, gan psihiatra konsultācijas, tomēr tam būtu jākļūst pieejamākam un procesā plašāk jāiesaista arī nevalstiskās organizācijas. 

Kā izvairīties no infekcijas?  

Prof. B. Rozentāle skaidro, ka primāri ir jāizslēdz infekcijas pārnešanas mehānisms, t. i., seksa laikā jālieto prezervatīvs, HIV pozitīvām grūtniecēm jālieto ārsta nozīmētie medikamenti, kā arī visām grūtniecēm atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem ir jāveic HIV tests, lai izslēgtu infekcijas esamību. Tāpat speciāliste aicina nelietot narkotiskās vielas, bet, ja tās tiek lietotas, tad jāizmanto individuālas šļirces un izlietotās jāmaina pret jaunām šļirču apmaiņas punktos. Tieši sabiedrības informēšana un izglītošana ilgtermiņā ir nozīmīgākais profilakses līdzeklis. 

Farmaceita padoms

Gadījumā, ja tiek atrasta izlietota šļirce, to drīkst aiztikt tikai tad, ja rokās ir cimdi, uzsver BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa. Tā jāievieto tukšā plastmasas pudelē, jāaizskrūvē un jānogādā utilizācijai medicīnas atkritumos. Izlietotu šļirci noteikti nevajadzētu atstāt uz ielas, parkos vai izmest atkritumos, jo ar to var sadurties citi cilvēki. Savācot atkritumus (lapas, gružus) ārā, ja nav redzams, kas atrodas kaudzē, atkritumus noteikti nevajadzētu spiest ar rokām (piemēram, lai ievietotu maisā) vai spert ar kāju, jo tajos var būt izlietotas šļirces, ar kurām var sadurties. Tāpat jāuzmanās arī, lai bērni nelec un nevārtās lapu kaudzēs. 

Patiess stāsts: Covid-19 prasa abu vecāku dzīvību (+VIDEO)

Tieši pirms nedēļas zemes klēpī guldīja Emīliju un Ivaru Zvinguļus. Viņi abi laulībā bija nodzīvojuši 61 gadu, abi tika nogādāti slimnīcā ar Covid-19 un abi mira diennakts laikā. Dēls, kuram koronavīruss atņēma mammu un tēti, uzsver – tad, kad tas skar tevi un tavu ģimeni, jautājumu par vīrusa bīstamību vairs nav.

Video

Ar aizkustinošu kampaņu iezīmē Coca-Cola Ziemassvētku simtgadi! (+VIDEO)

Šis gads ir bijis izaicinājumiem pilns un neparedzams, tāpēc svētku laiks šogad ir īpaši gaidīts katrā ģimenē. Tādēļ ar Ziemassvētku tradīcijām bagātais zīmols Coca-Cola aicina novērtēt mūsu tuvinieku klātbūtni gan klātienē, gan virtuāli, jo vislabākā dāvana, ko varam dāvināt ikvienam Ziemassvētku laikā esam mēs paši. Lai manifestētu tuvības svarīgumu un iezīmētu 100 gadus ar Coca-Cola Ziemassvētkos, zīmols ir radījis aizkustinošu kampaņu, sadarbojoties ar Oskara godalgām apbalvoto Jaunzēlandes izcelsmes režisoru Taiku Vaititi (Taika Waititi).

Kopā būšanas prieks 

Gadu desmitiem televīzijas ekrānos ir parādīti daudzi neaizmirstami Ziemassvētku mirkļi, ko radījis zīmols Coca-Cola, sākot no Ziemassvētku vecīša debijas pirms gandrīz 90 gadiem, ikoniskās Ziemassvētku kravas mašīnas ar „Svētki tuvojas” melodiju, līdz pat iecienītajām leduslāču reklāmām. Šī gada kampaņa sagaida Ziemassvētku vecīti atpakaļ kā mūsu mīļāko svētku varoni.

Jaunā 2020. gada globālā svētku reklāma “Vēstule”, atklāj Ziemassvētku burvību cerību pilnā pasakā par tēva neizsīkstošo mīlestību pret meitu un piedzīvojumiem pilno ceļojumu, lai piepildītu meitas Ziemassvētku vēlēšanos. Tas atdzīvina vēstījumu “Šajos Ziemassvētkos dod kaut ko, ko vari dot tikai Tu – sevi pašu,” mudinot cilvēkus būt patiesi klātesošiem vienam ar otru.

Nele Normaka (Nele Normak), Coca-Cola komunikācijas vadītāja Baltijā, stāsta: “Coca-Cola saikne ar Ziemassvētkiem ir īpaša, un mēs esam ļoti lepni par zīmola spēcīgo mantojumu un tradīcijām šajā gada laikā. Mēs ceram, ka ar jauno Ziemassvētku kampaņu, kurā attēlots mūsu ikoniskais un iemīļotais Ziemassvētku vecītis, sniegsim svētku sajūtu ikkatram šī gada noslēgumā, kas ir bijis pārbaudījumiem pilns tik daudziem cilvēkiem visā pasaulē. Kampaņas vēstījums ir par to, kā novērtēt un būt kopā ar tiem, kurus mīlam, gan virtuāli, gan fiziski, jo vislabākā dāvana, ko varam dāvināt ikvienam Ziemassvētku laikā esam mēs paši.”

Video

Simts gadi Ziemassvētku kopā ar Coca-Cola

Kamēr jaunā kampaņa uzsāk svētku sezonu, šeit ir trīs fakti, kurus daudzi nezina par 100 aizvadītiem Ziemassvētkiem kopā ar Coca-Cola:

Pirmais Coca-cola Ziemassvētku vecītis

Mākslinieks Hadons Sandbloms (Huddon Sundblom), kurš radīja Coca-Cola Ziemassvētku vecīti, sākotnēji gleznoja vecīša smaidīgo seju pēc drauga, pensionēta pārdevēja Lū Prentisa (Lou Prentiss) dzīvespriecīgajām, nedaudz krunkainajām iezīmēm. Pēc L. Prentisa aiziešanas mūžībā, H. Sandbloma paziņa ieteica, ka nav labāka pēcteča par pašu mākslinieku. Kad H. Sandbloms ieskatījās spogulī, viņam bija jāpiekrīt. Viņš vairs nemeklēja citu modeli.

Ziemassvētku vecītis kā svētku ikona

Kā liecība par Coca-Cola Ziemassvētku vecīša sērijas ietekmi, H. Sandbloma vecīša gleznas ir izstādītas vairākos prestižos muzejos, iepirkšanās mekās un iecienītās vietās, tostarp Luvrā Parīzē, Ontario Karaliskajā muzejā Toronto, Zinātnes un rūpniecības muzejā Čikāgā, Isetan universālveikalā Tokijā un NK universālveikalā Stokholmā.

Ziemassvētku vecītis cauri laikiem

H. Sanbloma Ziemassvētku vecītis ne tikai ieveda patērētājus svētku laikā visā pasaulē, bet viņa rotaļlietas atspoguļoja arī tā brīža dāvanu tendences. Agrīnā reklāmā Ziemassvētku vecītis atstāj koka rotaļlietas un lelles zem eglītes, bet 20. gs. 30. gadu beigās, vecītis jau spēlējas ar elektrisko vilcienu komplektu un helikopteru. Pat Otrā pasaules kara laikā Ziemassvētku vecītis savā maisā nēsāja kara obligācijas, lai atbalstītu kara centienus.

Līdz ar pirmo adventi sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks

Svētdien kristīgajā baznīcā tiek atzīmēta pirmā advente, ar kuru sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks jeb gatavošanās Jēzus Kristus pirmās atnākšanas pieminēšanai un svinēšanai.

Advente ir četru nedēļu periods. Tieši ar pirmo adventes svētdienu sākas kristīgās baznīcas jaunais gads. Advente ir laika posms no ceturtās svētdienas pirms Ziemassvētkiem, tas ir pieklušanas un pārdomu laiks pirms Kristus piedzimšanas.

Baznīca māca, ka adventes laiks jāpavada klusumā, dziļās pārdomās un lūgšanās. Tas ir laiks, kad katram pašam sevī jānožēlo savi grēki un jāpiedod visiem vienādi.

Simboliska nozīme ir arī adventes rotai – vainagam. Priežu, egļu, tūju vai kadiķu zari, no kuriem pin vainagu, liecina par cerību un mūžīgo dzīvību. Vainags veido apli, kas nozīmē mūžību un vienotību. Sveces iedegšana katrā no četru nedēļu svētdienām simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu, piedzimstot Kristum.

Advente ir četru nedēļu periods, kas sākas svētā Andreja svētkiem tuvākajā svētdienā, kas šogad ir 29.novembris, un ilgst līdz 20.decembra vakaram.