2.8 C
Rīga
otrdien, 16 decembris, 2025
Home Blog Page 114

Borisa Džonsona līgavai piedzimis dēls (+VIDEO)

Lielbritānijas premjerministra Borisa Džonsona līgavai Kerijai Simondsai trešdien piedzimis dēls, paziņojis premjera birojs.

Dauningstrītas pārstāvis sacīja, ka 32 gadus vecajai Simondsai “šorīt slimnīcā Londonā piedzimis zēns, un mazuļa veselības stāvoklis ir labs”.

“Gan mātei, gan mazulim klājas labi,” piebildis pārstāvis.

Džonsona un Simondsas attiecības sākās 2018.gadā. Pagājušā gada jūlijā, kad Džonsons kļuva par Konservatīvo partijas līderi un stājās valdības vadītāja amatā, abi pārcēlās uz premjerministra oficiālo rezidenci Londonas Dauningstrītā, kļūstot par pirmo neprecēto pāri, kas tur dzīvojis.

Šogad februāra beigās 55 gadus vecais Džonsons un Simondsa paziņoja, ka gatavojas precēties.

Kopš 2009.gada Simondsa strādājusi dažādos amatos Konservatīvo partijas sabiedrisko attiecību dienestā. 2018.-2019.gadā viņa bija partijas sabiedrisko attiecību vadītāja.

Simondsai šis ir pirmais bērns un būs pirmās laulības, savukārt Džonsons bijis precējies divas reizes. Pirmajā laulība ar Alegru Mostinu-Ovenu, kas ilga no 1987. līdz 1993.gadam, nebija bērnu. Otrā laulība ar advokāti Marinu Vīleri ilga no 1993. līdz 2018.gadam, un tajā dzimuši divi dēli un divas meitas. 

Džonsonam ir arī meita no ārlaulības attiecībām ar mākslas konsultanti Helēnu Makintairu.

Pēc mediju ziņām, Džonsonam ir vēl viens ārlaulības bērns, taču oficiāli tas nav apstiprināts.

Video

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

30.04.2020.

Kardašjanu izgudrojums – bijušo kaste. Vai tev tāda ir? (+VIDEO)

Iespējams, ka tu nemaz nezini, kas ir  “bijušo kaste” un nav jau nekāds brīnums!

Vecākās Kardašjanu māsas, Kima un Kortnija savās mājās glabā sentimentālās “bijušo kastes”, kurās atrodas fotogrāfijas, vēstules, dāvanas un citas svarīgas lietas no iepriekšējām attiecībām. Hloja Kardašjana bija šokā par šādu kastu nepieciešamību, bet ar prieku un humoru apskatīja savu māsu “bijušo kastes”… Vai arī tu glabā sentimentālas lietas no iepriekšējām attiecībām? Kad Hloja jautāja vai Kimas vīram reperim Kanje nav iebildumu, ka viņu mājās ir šāda kaste, Kima atbildēja, ka vīrs nav izrādījis ne mazāko inetresei par šo kast! 

Video

Autors: Dieviete.lv

Otro Covid-19 vilni prognozē rudenī

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis ir sagaidāms šī gada rudenī, vienlaikus ar gripas sezonu, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

“Vasara mums ir iedota sagatavošanās laikam, lai rudenī mēs būtu pielāgoti sadzīvošanai ar Covid-19 uz ilgāku laiku,” sacīja Viņķele.

Pēc ministres vārdiem, speciālistiem bažas raisa fakts, ka rudenī sākas arī gripas sezona, kas nozīmētu, ka būs jāierobežo divu infekciozu slimību izplatība.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Dace Mūrmane-Umbraško piebilda, ka šādos apstākļos būtu nepieciešams stiprināt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) kapacitāti un izveidot mobilo aplikāciju, kas ļautu efektīvāk atrast saslimušo kontaktpersonas. Tostarp nepieciešams pilnveidot e-veselības sistēmu, lai nodrošinātu attālinātu un efektīvu informācijas apmaiņu.

Pēc valsts sekretāres paustā, tikpat būtiski ir nodrošināt sociālās drošības tīkla stratēģiju attiecībā uz personām ar zemiem ienākumiem, tostarp nodrošinot veselības aprūpes pamata pakalpojumus un pamata medikamentu pieejamību.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā veikti 3250 Covid-19 testi, no kuriem 13 izrādījušies pozitīvi. Līdz šim Latvijā kopumā veikti 54 811 Covid-19 izmeklējumi un 849 no tiem ir bijuši pozitīvi.

Savukārt no visiem 849 saslimšanas gadījumiem 348 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 15 – miruši. Vēl otrdien SPKC vēstīja par 267 cilvēkiem, kas izveseļojušies no Covid-19.

Autors: nozare.lv

29.04.2020.

Miruši vēl 2 Covid-19 pacienti, bet atveseļojušos pulkam pievienojies 81 cilvēks!

Aizvadītajā diennaktī miruši divi cilvēki, kuri bija slimi ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija.

Pacienti bijuši vecumā no 70 līdz 75 un no 75 līdz 80 gadiem. Abi pacienti miruši stacionārā.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 3250 Covid-19 testi, no kuriem 13 izrādījušies pozitīvi. Līdz šim Latvijā kopumā veikti 54 811 Covid-19 izmeklējumi un 849 no tiem ir bijuši pozitīvi. 

Savukārt no visiem 849 saslimšanas gadījumiem 348 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 15 – miruši. Vēl otrdien SPKC vēstīja par 267 cilvēkiem, kas izveseļojušies no Covid-19.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēti divi Covid-19 pacienti, kamēr kopumā stacionāros ārstējas 42 ar jauno koronavīrusu sasirgušie – 38 pacienti ar vidēji smagu, bet četri pacienti ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 85 Covid-19 pacienti.

Jau ziņots, ka Latvija Covid-19 testēšanā pret iedzīvotāju skaitu 35 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū ierindojas OECD vidējos rādītājos, apsteidzot 13 valstis, liecina organizācijas publiskotais pētījums.

Minētais pētījums liecina, ka Latvija testē vidēji 15,3 iedzīvotājus uz 1000. Šāds testēšanas apjoms pavisam nedaudz apsteidz 35 OECD valstu vidējo apmēru – 15,2 testētie uz 1000 iedzīvotājiem.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

29.04.2020.

Iespēju atgriezties Latvijā gaida vēl 2464 cilvēki

Pašlaik Ārlietu ministrijas redzeslokā ir 2464 cilvēki, kuri vēlas atgriezties Latvijā, no tiem 331 ir nepieciešama steidzama repatriācija, liecina Ārlietu ministrijas apkopotie dati uz 28.aprīli.

Kā sociālajos tīklos pavēstījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), situācija nemitīgi mainās – marta beigās bija 4300 valstspiederīgo, kas vēlējās atgriezties Latvijā, no tiem 259 bija nepieciešama steidzama repatriācija.

Līdz šim ar avioreisiem, prāmjiem un pa sauszemi Latvijā kopumā atgriezušies 5000 cilvēki. 

Ministrs norādījis, ka atgriezusies lielākā daļa no tiem, kas atradās ārpus Eiropas. Tā, piemēram, Āzijā, Āfrikā un Austrālijā uz 20.martu bija 1077 šādu valstspiederīgo, bet tagad 442, no tiem 75 ir nepieciešama steidzama repatriācija.

Līdz 7.maijam Latvijas nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, pēc Ārlietu ministrijas lūguma, būs veikusi 33 repatriācijas lidojumus no desmit valstīm.

“Mēs turpinām strādāt, lai palīdzētu tiem, kam nepieciešams atgriezties mājās, diemžēl ne vienmēr tas ir atkarīgs tikai no mums, bet arī no traucējumiem starptautiskajā satiksmē, kā arī vietējiem ierobežojumiem,” uzsvēris ministrs.

Kā iepriekš atzina Rinkēvičs, Covid-19 krīze atklājusi, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs ir nodarbināti nelegāli un pašlaik nav sociāli aizsargāti. Viņš klāstīja, ka ēnu ekonomikas problēmas krīze atklājusi ne tikai Latvijā.

Ministrs 23.aprīlī stāstīja, ka interese no repatriantiem joprojām ir liela. Turklāt ministrs pieļāva, ka repatriantu skaits varētu būt vēl lielāks, jo daudzi nogaida, kāds būs Ministru kabineta lēmums pēc 12.maija, kas pašlaik ir noteikts kā ārkārtējās situācijas beigu termiņš. Līdzīgi esot bijis aprīlī, kad daļa iedzīvotāju gaidījusi, ka pēc 14.aprīļa, kas bija pirmais ārkārtējās situācijas termiņš, atsāksies lidojumi un būs iespējas ceļot.

Rinkēvičs uzsvēra, ka valsts nesedz izdevumus, kas saistīti ar repatriāciju, taču nodrošina iespēju iegādāties biļetes par saprātīgu cenu. Viņš arī apliecināja, ka repatriācijas reisi turpināsies.

Ministrija, organizējot repatriācijas reisus, priekšroku atgriezties Latvijā dod tiem, kam radušās sociālās problēmas.

Autors: nozare.lv

29.04.2020.

Radīta līksma roku mazgāšanas himna ģimenēm. Noklausies! (+VIDEO)

Laikā, kad rūpīga roku mazgāšana ir kļuvusi svarīgāka nekā jebkad agrāk, gan lieliem, gan maziem par to dzīvespriecīgā dziesmā un videoklipā atgādina jauna, bet kaut kur jau ļoti dzirdēta un iemīļota apvienība Bubble Boyz. Viņi kopā ar pašmāju kosmētikas ražotāju STENDERS radījuši “Roku mazgāšanas dziesmiņu” latviešu un angļu valodā, lai uzrunātu vietējo un starptautisko auditoriju un atgādinātu ikvienam – tava nākotne ir tavās tīrajās rokās!

“Antibakteriāls” nenozīmē “garlaicīgs”! Roku mazgāšana var būt jautrs piedzīvojums, īpaši kopā ar bērniem, atgādina dziedošo roku apvienība Bubble Boyz, kas Latvijas mūzikas pasaulē sevi piesaka kā jautrās roku mazgāšanas vēstneši. Sakot “ziepes”, Bubble Boyz aicina neaprobežoties ar ierasto balto ziepju gabaliņu, bet ļaut vaļu krāsām, smaržām un, protams, putām!

“Rokas ir jāmazgā, jo tikai tā mēs varēsim pēc iespējas ātrāk atkal atgriezties normālā dzīves ritmā un sākt dienu bez ziņām par jauniem saslimšanas gadījumiem. Šī dziesma radīta, lai kļūtu par katras ģimenes roku mazgāšanas himnu. Tava nākotne ir tavās rokās. Uzmani, lai tās būtu tīras!” atgādina Bubble Boyz, piebilstot – roku mazgāšana ar ziepēm ir ne tikai noderīga, bet arī vairo dzīvesprieku, kas daudziem šobrīd ir pat vēl svarīgāk. Ziepes visās varavīksnes krāsās? Ar eksotisku augļu vai Latvijas meža ogu aromātu? Kā siera šķēle? Sirsniņa? Krēmveida vai šķidrās? Bet varbūt želejveida?

“Izstrādājot produktus, mēs paturam prātā, ka roku mazgāšanu var pārvērst arī rotaļā, tādēļ mūsu ziepes ir košas, putojošas, aromātiskas un pieejamas dažādās konsistencēs, lai bērnam būtu interesanti ar tām spēlēties,” stāsta STENDERS attīstības ķīmiķe Jūlija Kuzņecova. “Rosinām vecākus kopā ar bērniem dziedāt līdzi un pārvērst roku mazgāšanu jautrā rotaļā, aicinot bērnu ar plaukstām samīļot ziepes, kārtīgi tās “apčubināt” un pārskatīt, vai putas nokļuvušas katrā pirkstu starpā. Ja nav – jāmīļo ciešāk! Maziem bērniem patīk pirkstiņspēles, turklāt tās ne tikai priecē mazuli, bet arī veicina runas attīstību. Dziesmiņas apgūšana un līdzi dungošana būs labs uzmundrinājums procesa paveikšanai pilnībā.” 

Dziedošo roku apvienība Bubble Boyz gan dziesmas tekstā, gan video soli pa solim atgādina, kā rokas vēlētos tikt mazgātas, un uzskatāmi demonstrē, kā pareizi saputot dažādu krāsu ziepes, lai tās efektīvi paveiktu savu darbu, aicinot dungot “Roku mazgāšanas dziesmiņu” un rast prieku pat tik ikdienišķā procesā kā roku mazgāšana!

Video

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Bubble Boyz

29.04.2020.

Kā organizēt strādāšanu no mājām, ja ir suns?

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtas situāciju Covid-19 pandēmijas dēļ daudzu cilvēku ikdienā ieviesušās izmaiņas – darbs tiek organizēts attālināti, un ģimene vairāk laika pavada mājās. Lasi Rimi Mājdzīvniekiem suņu dzīves ekspertes un kinoloģes Ļenas Valdmanes ieteikumus produktīvākai darba organizēšanai, strādājot no mājām. Eksperte skaidro, kas suņu saimniekiem būtu jāņem vērā, pielāgojot savu attālinātā darba ikdienu, ja mājās ir suns? 

Režīms gan saimniekam, gan sunim

“Viena no galvenajām lietām, kas jāievēro saimniekam, strādājot no mājām, ir režīms. Darba gaitas jāuzsāk laicīgi, jāievēro pusdienu pārtraukums, laicīgi jāizslēdz dators un jāpievēršas ģimenei, mājas lietām un hobijiem. Tikpat svarīgi ir parūpēties par to, lai arī četrkājainā mīluļa rutīna krasi nemainītos: jāceļas tikpat laicīgi, lai nodrošinātu pastaigu pirms darba dienas sākuma, jābaro suns ierastajā laikā. Dienas režīms pieaugušam sunim un kucēnam atšķirsies. Kucēns ir gan biežāk jābaro (3–5 reizes dienā atkarībā no kucēna vecuma), gan vairākas reizes dienā jāved pastaigā (4–6 reizes vai pat biežāk),” stāsta kinoloģe Ļena Valdmane. 

Suņu paradumi ir konservatīvi, un pat uz nelielām pārmaiņām ierastajā lietu kārtībā suņi var reaģēt ar nemieru un stresu. Kinoloģe stāsta, ka suņa reakcija uz pārmaiņām būs atkarīga no tā individuālajām pielāgošanās spējām – viens suns ar izmaiņām apradīs viegli un pielāgosies ātri, savukārt cits pārmaiņas pārdzīvos smagāk un ilgāk. Pat šķietami tik pozitīva lieta kā saimnieka atrašanās mājās 24 stundas diennaktī var ietekmēt suni un izjaukt tā ierasto dzīves ritmu, pakļaujot dzīvnieku stresa faktoriem uzreiz vai vēlāk, kad saimniekam nāksies atgriezties ierastajā dzīves ritmā un doties uz darbu birojā, norāda Rimi Mājdzīvniekiem kluba eksperte. 

Eksperte atgādina, ka tas, ka saimnieks strādā no mājām, nedrīkst izjaukt suņa ikdienu! Nav ieteicams mainīt laiku, kad suns parasti tiek barots, vests pastaigās un nodarbināts. Protams, pieaugs suņa mīļošanai un rotaļām veltītais laiks, iespējams, arī pastaigu skaits, taču tas būs kā papildinājums jau esošajiem paradumiem. Ja suņa saimnieks aizdomājas par to, ka pēc ierobežojumu atcelšanas tam būs pagrūti atgriezties ierastajā dzīves ritmā, tieši ar tādām pašām grūtības saskarsies arī suns. Tāpēc katra saimnieka uzdevums ir saglabāt režīmu. Jūsu mīlulis šādu pastāvību novērtēs!

Četrkājainais laika zaglis

“Strādājot no mājām, tieši mājas mīlulis var nemanāmi kļūt par lielāko “laika zagli” – atnesīs bumbiņu, noliks galvu uz ceļiem, lūkosies saimniekā mīlestības pilnām acīm, vēlēsies iet pastaigā. Lai darba diena ritētu produktīvi, ieteicams sagatavot dienas uzdevumu plānu un pie tā turēties. Tas palīdzēs saimniekam kontrolēt situāciju, un darba diena neievilksies līdz vēlam vakaram,” ieteikumos dalās Ļena Valdmane. 

Suņi ir sabiedriski dzīvnieki, tiem patīk, ka to mīļo, atrasties blakus cilvēkam, iesaistīties darbībā. Kad suns mājās paliek viens, tas lielāko dienas daļu guļ. Suns uzvedīsies līdzīgi, arī saimniekam strādājot no mājām: mierīgi gulēs, vēros saimnieku, iespējams, kādā brīdī pieglaudīsies, lai tiktu apmīļots. Strādājot no mājām, neaizmirstiet slavēt suni par to, ka viņš pacietīgi guļ savā vietā, gaida un netraucē jums strādāt.

Ja suns nepārtraukti pieprasa cilvēka uzmanību (aicina uz rotaļu, čiepj mantas, lai saimnieks tās mēģinātu atņemt, rej vai smilkst, baksta saimnieku ar purniņu vai ķepu, pieprasot glāstus, u. tml.), seko saimniekam ik uz soļa, nelabprāt paliek viens, satraucas, ja tiek norobežots no saimnieka (piemēram, atstāts citā istabā vai aiz kādas norobežojošās barjeras) – tie visi ir satraucoši signāli, kas var liecināt par to, ka sunim var attīstīties atšķirtības sindroms (stresa reakcija saimnieka prombūtnes laikā). Strādājot no mājām, suņu saimniekiem ieteicams nepārspīlēt ar uzmanības apliecinājumiem visas dienas garumā. Suns nejutīsies mazāk mīlēts, ja saimnieka uzmanība tiks saņemta dozēti, bez pārspīlējumiem. 

“Uzdevumu plānā jāparedz arī pārtraukumi, 15–20 minūšu pauzes, kuras var izmantot produktīvai komunikācijai ar suni – nelielai rotaļai, jaunas komandas apguvei vai suņa samīļošanai. Pusdienlaikā var doties īsā pastaigā svaigā gaisā. Atceries, ka pastaiga un spēles nodrošina sunim ne vien fiziskās aktivitātes, bet arī stimulē suni garīgi, attīsta reakciju, fizisko izveicību, stimulē maņu orgānus, uzlabo kontaktu ar saimnieku. Kļūdains ir uzskats, ka, saimniekam atrodoties mājās 24 stundas diennaktī, suns būs saņēmis nepieciešamo kontaktu. Maksimālā uzmanība sunim jāvelta tieši vakarā. Darba dienu rīti bieži ir steidzīgi, suns gaida saimnieku no darba visu dienu, un tieši vakars ir tas laiks, ko veltām mīlulim – garai, aizraujošai pastaigai, spēlēm un apmācībai,” iesaka Ļena Valdmane. 

Autors: Rimi 

Jaunā kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība – cik ietaupa pacients?

Jau gandrīz mēnesi, no 1. aprīļa darbojas jaunā valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība. Tā paredz, ka ārsti receptē norāda zāļu aktīvo vielu, nevis zāļu zīmola nosaukumu. Aptiekā no vienādas iedarbības zālēm pacientam tiek izsniegtas tās zāles, kurām ir zemākā cena. Veselības ministrijas aprēķini liecina, ka jaunā zāļu izrakstīšanas kārtība Latvijas pacientiem gadā ļaus ietaupīt aptuveni 25 miljonus EUR. 

“Tas ir būtisks sasniegums, ka beidzot arī Latvija pievienojusies Lietuvai, Igaunijai un citām Eiropas valstīm, kur ārsti jau ar panākumiem kompensējamo zāļu receptēs norāda aktīvo vielu, nevis zāļu zīmola nosaukumu. Šāda pieeja ļauj novērst situāciju, ka pacienti pārmaksā par zālēm, lai gan aptiekās ir pieejamas zemākas cenas medikamenti ar tādu pašu ārstniecisko iedarbību un kvalitāti kā oriģinālais preparāts,” uzsver LPMA valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics.

Pacienta ietaupījums atkarīgs no tam nepieciešamā zāļu daudzuma un to izmaksām. Par piemēru var ņemt oriģinālo un patentbrīvo zāļu cenu salīdzinājumu 60 gadus veca pacienta X ārstēšanai. Bieži vien šajā vecumā cilvēki saskarās ar hronisku sirdsmazspēju un augstu asinsspiedienu, regulāri lietojot aptuveni 3 dažādus medikamentus. Izvēloties iegādāties dārgākās oriģinālās zāles, pacients X ik mēnesi šajos medikamentos iztērē 20,79 EUR, savukārt līdzvērtīgas kvalitātes patentbrīvās zāles pacientam izmaksātu 6,73 EUR*. Šāds, trīskāršs ietaupījums, būtu liels finansiāls atvieglojums, jo īpaši gados veciem pacientiem, kuri lieto plašu medikamentu klāstu. 

Patentbrīvās zāles pacienta maciņam ir daudz draudzīgākas, ļaujot pacientiem, sevišķi tiem, kuriem regulāri jālieto daudz un dažādas zāles ievērojami ietaupīt finansiālos resursus. Tāpat īpaši būtiski ir tas, ka izvēloties lietot patentbrīvās zāles bieži vien palielinās pacienta finansiālās iespējas iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, līdz ar to izvairoties no Latvijā visai ierastās situācijas, ka pacienta rocība atļauj iegādāties tikai daļu no ārstniecībai nepieciešamajām zālēm vai sliktākajā gadījumā nevienas.

Kādēļ šāda cenas atšķirība? Brīdī, kad oriģinālā medikamenta ražotājam beidzies patents, tam jāatklāj precīzs oriģinālpreparāta ķīmiskais sastāvs, balstoties uz kuru pārējās farmācijas kompānijas drīkst ražot identisku patentbrīvo preparātu. Tā kā tirgū parādās vairāki vienlīdz efektīva medikamenta ražotāji, šiem medikamentiem samazinās cena. 

Lai arī ārstiem un farmaceitiem dažkārt jāsastopas ar pacientu bažām par patentbrīvo zāļu kvalitāti, tomēr svarīgi nepaļauties nepatiesiem aizspriedumiem un atcerēties, ka pacientu ārstē zāļu aktīvā viela, nevis iepakojums, tabletes izskats un krāsa. Ja pacientam tomēr rodas kādas bažas, ir svarīgi vērsties pie sava ģimenes ārsta. 

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

29.04.2020.

Megana Mārkla sadusmojusies, ka pils vienmēr aizstāv Keitu Midltoni. Megana esot kļuvusi par mediju upuri! (+VIDEO)

Megana Mārkla pavēstijusi, ka pils ļoti pavirši noraudzījies uz viņas kritizēšanu medijos. Keitu Midltoni, atšķirībā no viņas, karaliskā ģimene gan nav devusi žurnālistu saplosīšanai.

Megana, kura ir arī bijusī amerikāņu aktrise atklājusi, ka britu karaliskajā ģimenē valda dubultā morāle. Meganai ir pamats uzskatīt, ka pils pārstāvji nav rūpējušies par viņas publisko tēlu, drīzāk ir ticis pieļauts, ka jauno hercogieni nozākā visā valstī. Megana uzskata, ka Keita ir pilnīgi pretējā situāciju, Keitas tēls nekad netiekot notraipīts. “Megana sacīja, ka neviens monarhu ģimenē nav gatavs samierināties, ja kritizē Keitu,” – žurnālistiem Meganas vārdus atstāstījis kāds Mārklas ģimenes draugs. 

Pavisam nesen Saseksas hercogi paziņoja, ka pilnībā pārtraukuši sadarboties ar četriem britu medijiem, savukārt pils pārstāvji pēc šī notikuma ziņoja, ka ir šokēti par šādu pavērsienu!

“Megana teica, ka neviens no karaliskās ģimenes nav tiesīgs paust savu izbrīnu par šādu lēmumu. Viņa sacīja, ka visi lieliski zina, kāda princim Harijam ir attieksme pret britu tabloīdiem. Viņš vēlas ieviest pārmaiņas. Bet, ja kritizētu Keitu, neviens to nepaciestu. Megana teica, ka Harijs vienīgais ir bijis viņas aizstāvis,” – turpināja Meganas draugs. Princis Harijs esot vērsies pēc palīdzības gan pie sava tēva, prinča Čārlza, gan pie savas vecmāmiņas, karalienes Elizabetes II. “Viņi neko neizdarīja, lai mainītu protokolu, neskatoties uz to, ka redzēja, ka Megana tiek “saplosīta” gabalos. Megana teica, ka tas viņu darījis gluži vai traku.”

“Princis Harijs savai ģimenei ļāva skaidrāk par skaidru saprast, ka viņi nevēlas dzīvot līdzšinējā sistēmā, ja to nemainīs. Megana teica, ka neviens neņēma vērā arī viņas pašas lūgšanas, tāpēc viņiem ar Hariju nācās visu ņemt pašiem savās rokās”, – drauga vārdi publicēti izdevumā “Daily Mail”, kas ir viens no populārākajiem britu izdevumiem un arī viens no medijiem, ar kuru  Saseksas hercogi ir pārtraukuši sadarbību.

Video

Autors: Dieviete.lv

Svētdien ar reisu no Dalasas Liepājā ieradies Kristaps Porziņģis (+VIDEO)

Aizvadītajā nedēļas nogalē ar reisu no ASV Latvijas pilsētā Liepājā ieradies Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spīdeklis Kristaps Porziņģis, vēsta laikraksts “Kurzemes Vārds”.

Civilais reiss maršrutā ASV – Latvija – Dānija Liepājā ieradās 26.aprīlī. Liepājas lidostā ielidoja gaisa kuģis “Bombardier Global 6000”, kurā bijuši divi cilvēki. 

Kā vēsta laikraksts, interneta vietnē “flightradar24.com” redzams, ka lidojums noticis no Dalasas. Tāpat internetā pieejamā informācija liecina, ka tieši šāda lidmašīna ir Dalasas “Mavericks” vienības īpašnieka Marka Kjūbana rīcībā.

Pēc neoficiālas informācijas, kas nonākusi “Kurzemes Vārda” rīcībā, viens no šī reisa pasažieriem bijis Porziņģis.

“Tik tāls lidojums lidostā līdz šim vēl nebija apkalpots,” atklāj SIA “Aviosabiedrība “Liepāja”” valdes loceklis Agris Sprūde. 

Viņš norādīja, ka aprīlī Liepājas lidosta apkalpojusi trīs privātus lidojumus, ar kuriem mājās nogādāti repatrianti.

Gadījumā, ja baumas par Porziņģa atgriešanos dzimtenē ir patiesas, viņam pirmās divas nedēļas nāksies pavadīt pašizolācijā. Tāpat šis fakts ļauj domāt, ka NBA sezona nesāksies ātrāk par jūniju. Paredzams, ka arī pēc atgriešanās ASV latvietim nāktos laiku pavadīt karantīnā.

Video

Autors: nozare.lv

Rosina atteikties no valsts pārbaudes darbiem 9.klašu beidzējiem, bet vidusskolēniem eksāmeni būšot!

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosinās šogad atteikties no valsts pārbaudes darbiem 9.klašu beidzējiem, vienlaikus eksāmeni 12.klasēm notiks.

Uzklausot sabiedrības un ekspertu viedokli, ministrija šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē rosinās nerīkot valsts pārbaudes darbus 9.klašu beidzējiem.

Atteikšanos no 9.klašu eksāmeniem ministrija rosina pēc konsultācijām ar Veselības ministriju, kā arī analizējot IZM, “Edurio” un Valsts izglītības satura centra (VISC) skolēnu aptauju datus un ņemot vērā citu Eiropas Savienības (ES) valstu rīcību centralizēto eksāmenu norisē, norāda ministrijā.

Tāpat kā vairākumā ES valstu Latvijā notiks eksāmeni 12.klasēm, savukārt 9.klasēm valsts pārbaudes darbus rosina atcelt, izņemot valsts valodas pārbaudījumu mazākumtautību izglītības programmās tiem skolēniem, kuri to vēlēsies kārtot, apliecinot valsts valodas prasmes, norāda IZM.

Eksāmenus 9.klasēm nolemts nerīkot vairākās ES valstīs, piemēram, Beļģijā, Dānijā, Francijā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Rumānijā un Spānijā, vienlaikus atstājot spēkā 12.klašu eksāmenu norisi.

Arī Igaunijā nebūs 9.klašu noslēguma eksāmenu, toties iestājpārbaudījumi uzņemšanai vidusskolā notiks, atzīmē ministrija. Vienlaikus IZM uzsver, ka vismaz piecas ES dalībvalstis 9.klases valsts pārbaudes darbus tomēr nolēmušas rīkot.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norāda, ka, pārejot uz kompetenču pieeju, svarīgas izglītības procesa sastāvdaļas ir karjeras izglītība un skolēna orientēšana uz viņa spēju attīstību, izvēloties arī vidējo izglītību.

“Arī Latvijā, uzņemot vidusskolā vai ģimnāzijā, ar dibinātāja atļauju mācību iestāde ir tiesīga rīkot iestājpārbaudījumus. Tas būtu svarīgi – pakāpeniski pāriet uz iestājprasībām šajā izglītības posmā,” uzskata ministre, vienlaikus uzsverot, ka Covid-19 šo pāreju nedaudz palēnina, taču IZM cer, ka skolas izvēlēsies optimālāko 10.klases skolēnu uzņemšanas veidu.

VISC un IZM ir pārliecināti, ka pāreja uz kompetenču pieeju pakāpeniski mazinās nevēlamu attieksmi, ko to ieskatā var novērot šobrīd, proti, ir uztraukums, jo pietrūkst laika gatavoties eksāmenam, nevis pārliecība, ka skolēni ir gatavi savu spēju pārbaudei.

Jau vēstīts, ka sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par 9. un 12.klašu centralizēto eksāmenu atcelšanu. Līdz šim no iniciatīvas iesniegšanai Saeimā nepieciešamajiem 10 000 parakstiem savākti ap 9100.

LETA arī vēstīja, ka 12.klases skolēniem eksāmenu sesijas pamattermiņš patlaban tiek plānots no 2.jūnija līdz 7.jūlijam, savukārt tiem skolēniem, kas centralizētos eksāmenus nevarēs nokārtot šajā laikā no 9.jūlija līdz 30.jūlijam tiks dots papildtermiņš.

Turpretī 9.klases skolēniem paredzēts kārtot kombinēto eksāmenu, kurā plānots iekļaut uzdevumus mācībvalodā, matemātikā un Latvijas vēsturē. Plānots, ka šis eksāmens rakstiski notiks 16.jūnijā un 17.jūnijā.

VISC pauž, ka, lai gan pašlaik tā neesot plānots, tiek atzīts, ka, ja notiks “force majeure”, tad krīzes scenārijs ir atcelt eksāmenus un izlikt tikai gada atzīmes. Tas gan pašlaik esot vismazāk ticamais scenārijs.

Autors: nozare.lv

28.04.2020.

Pēdējās diennakts laikā atklāti 18 jauni Covid-19 slimnieki!

Pēdējās diennakts laikā Covid-19 testi veikti 2380 iedzīvotājiem un atklāti 18 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Līdz šim Latvijā kopumā veikts 51 561 izmeklējums, un 836 no tiem bijuši pozitīvi. Savukārt no visiem 836 saslimšanas gadījumiem 267 iedzīvotāji ir izveseļojušies, bet 13 – miruši.

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēti četri Covid-19 pacienti, kamēr kopumā stacionāros ārstējas 45 ar jauno koronavīrusu sasirgušie – 41 pacients ar vidēji smagu, bet četri pacienti ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāra izrakstīti 80 pacienti.

Jau ziņots, ka Latvija Covid-19 testēšanā pret iedzīvotāju skaitu 35 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū ierindojas OECD vidējos rādītājos, apsteidzot 13 valstis, liecina organizācijas publiskotais pētījums.

Minētais pētījums liecina, ka Latvija testē vidēji 15,3 iedzīvotājus uz 1000. Šāds testēšanas apjoms pavisam nedaudz apsteidz 35 OECD valstu vidējo apmēru – 15,2 testētie uz 1000 iedzīvotājiem.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

28.04.2020.

Kādi ginekoloģiskie pakalpojumi ir pieejami Covid-19 laikā?

Saistībā COVID-19 vīrusa izplatību Latvijā, ir ierobežota daudzu medicīnas pakalpojumu pieejamība. Arī ginekologi savas pacientes klātienē pieņem tikai tajos gadījumos, ja gaidīt vai attālināti konsultēt nav iespējams. Par to, kā pandēmija ietekmējusi ginekologu darbu un kā rīkoties, ja sievietei radušās ginekoloģiskas problēmas vai nepieciešama kontracepcija, stāsta Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, ginekoloģe Vija Veisa.

Kā pandēmijas apstākļi ir ietekmējuši ginekologu ikdienu? 

Kaut arī ginekologi turpina darbu, klātienes vizītes ir stipri ierobežotas. Plānveida profilaktiskās vizītes, lai, piemēram, veiktu onkocitoloģiskās analīzes, šobrīd nenotiek. Tiek nodrošināta  grūtnieču aprūpe, tomēr ir rekomendācija iespēju robežās samazināt vizīšu skaitu. Ierobežojumi neattiecas uz pacientēm, kurām ir radušās akūtas sūdzības, jo Covid 19 nav atcēlis pārējās slimības. 

Arī pašas vizītes tiek organizētas tā, lai uzgaidāmajās telpās vienlaikus nebūtu jāatrodas vairākiem cilvēkiem. Lai izvairītos no liekiem kontaktiem, sievietes tiek lūgtas uz vizītēm nākt vienas, nevis kopā ar partneri. Tā kā dažkārt vīrusa izpausme var būt asimptomātiska, mēs rekomendējam lietot sejas maskas, kā arī izmantot ārstu praksēs pieejamos roku dezinfekcijas līdzekļus, lai no iespējamas inficēšanās pasargātu gan sevi, gan medicīnisko personālu.

Vai saslimšana ar Covid-19 var atstāt ietekmi uz sievietes reproduktīvo veselību vai ietekmēt grūtniecības gaitu? 

Šobrīd pētījumi ir diezgan maz un ierobežoti. Pagaidām nav datu, ka Covid – 19 kaut kā negatīvi ietekmētu sievietes reproduktīvo veselību.  Tās grūtnieces, kas ir saslimušas ar šo vīrusu, neslimo smagāk kā citi pieaugušie, un nav datu, ka vīruss caur mātes organismu varētu tikt nodots bērnam. Taču no otras puses, mums ir jāņem vērā, ka grūtnieces vispār ir ar lielāku tendenci slimot ar sarežģījumiem, un viņas ir ļoti jāsaudzē. Ir maksimāli jāievēro visi piesardzības pasākumi, atceroties, ka jebkura smaga saslimšana ar augstu temperatūru un liels stress var nelabvēlīgi ietekmēt grūtniecības gaitu vai draudēt ar priekšlaicīgām dzemdībām.

Kā sievietei izvērtēt, vai situācija ir akūta, vai tomēr ar vizīti labāk pagaidīt?

Pirmkārt, jāizvērtē, vai sūdzības ir parādijušās relatīvi nesen. Ja sievietei jau gadu vai divus ir kādas sūdzības, un viņa beidzot ir nolēmusi doties pie ārsta, visticamāk tā nebūs neatliekama problēma. Otrkārt, ir jāsaprot, vai tas ir kaut kas akūts. Piemēram, ja ir parādījušās neskaidras sāpes, asiņošana starp mēnešreizēm, pozitīvs grūtniecības tests un asiņošana, ir ievietota spirāle un ir pozitīvs grūtniecības tests vai tiek novēroti kādi citi līdz šim nebijuši simptomi, ārsta palīdzību tomēr vajadzētu meklēt. Ja ir kādas neskaidrības, vienmēr var piezvanīt uz ārsta praksi uz uzzināt, kā katrā konkrētajā situācijā rīkoties.

Vai šajā laikā ir pieejamas arī attālinātas vizītes? Kā tās tiek organizētas?

Arī pims pandēmijas steidzamos gadījumos ginekologi mēdza savas pacientes konsultēt attālināti, šobrīd attālinātas vizītes tiek izmantotas arvien biežāk. Ir ārstu prakses, kas, piedāvā vizītes tiešsaistē, izmantojot Zoom platformu, citur tas notiek caur telefonu. 

Te gan jāņem vērā, ka neklātienē ārsts var tikai izrunāties ar pacienti, bet nevar viņu izmeklēt. Nozīme ir arī tam, vai sieviete ārsta lokā ir nonākusi pirmo reizi, vai ir jau zinama paciente. Ja ārstam ir pieejama informācija par sievites slimības vēsturi, pa telefonu var izrunāt ārstēšanas plānu, tai skaitā jautājumus par kontracepciju. Ar pirmreizēju pacienti tas varētu būt sarežģītāk, jo ginekologam tomēr nepieciešama kāda bāzes informācija par sievietes kopējo veselības stāvokli.

Ja sieviete kaut kādu apstākļu dēļ nevar apmeklēt ginekologu, bet viņai nepieciešama kontracepcija, kādus kontracepcijas līdzekļus Jūs ieteiktu izvēlēties?

Šajos apstākļos būtu jāizvēlas vai nu bezrecepšu kontracepcijas līdzekļi, vai tādi kontracepcijas līdzekļi, kurus sieviete pati var uzsākt lietot un vajadzības gadījumā arī viegli pārtraukt, piemēram, kontracepcijas tabletes. 

Zināmām pacientēm, kurām pēdējo mēnešu laikā nekas būtisks dzīvē nav mainījies, ārsts var izrakstīt elektronisko recepti, un sieviete nepieciešamo kontracepciju var saņemt jebkurā aptiekā.  Ja paciente līdz šim nav bijusi ginekologa redzeslokā, ārstam ir apgrūtinošāk piemeklēt piemērotāko kontracepciju. Kaut arī hormonālā kontracepcija ir ļoti droša un riski ir minimāli,  ginekologam tomēr būtu jāzina tādas pamatlietas kā  sievietes ķermeņa svars un asinsspiediens, kā arī iepriekšējās saslimšanas, lai izslēgtu iespējamos riskus. 

Vai ir ieteicams uzsākt kontracepcijas tablešu lietošanu, ja pāris ģimenes plānošanu vēlas atlikt tikai uz dažiem mēnešiem, līdz beigsies Covid – 19 pandēmija? Cik ilgs ir pārejas posms, lai pēc kontracepcijas tablešu lietošanas sieviete varētu palikt stāvoklī?

Es domāju, ka tieši kontracepcijas tabletes šajā situācijā varētu būt vislabākā izvēle. Tā ir augsti efektīva un droša, kā arī viegli pieejama Viss, kas vajadzīgs ir recepte, ko āsts var izrakstīt arī elektroniski. Kad kontracepcija ir pārtraukta, nākamajā ciklā pāris jau var plānot grūtniecību, un nav vajadzīgs kāds pārejas posms.

Daudzi pāri joprojām kā kontracepciju izmanto pārtraukto dzimumaktu vai prezervatīvu. Kāda ir iespēja sevi pasargāt no grūtniecības neparedzētas kļūmes gadījumā, ja pāris šajā laikā nav gatavs ieņemt bērniņu?

Ir labi, ja šādos gadījumos mājās glabājas avārijas kontracepcija. Tā bez receptēm ir pieejama jebkurā aptiekā, un to jaiedzer 72 stundu laikā pēc neaizsargātā dzimumakta.

Avārijas kontracepciju gan ir paredzēta tikai ārkārtas situācijas, un pārim būtu  jādomā par kontracepciju arī ikdienā. Diemžēl daudzi pāri nelieto kontracepciju ekonomisku apsvērumu dēļ, tāpēc Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, vairākas nevalstiskās organizācijas un ģimenes ārsti ir vērsušies Veselības ministrijā ar lūgumu apmaksāt kontracepciju noteiktai sieviešu grupai, kura to nevar atļauties un kurai ir grūtības aprūpēt jau esošos bērnus.  Es domāju, ka Covid radītā krīze un darba zaudēšana tikai palielinās to sieviešu loku, kurām nebūs līdzekļu kontracepcijai, tādēļ valsts atbalsts ģimenes plānošanā šajā laikā butu īpaši būtisks. 

Pāriem, kuri strādā no mājām, ir daudz vairāk laika būt kopā vienam ar otru. Vai, Jūsuprāt, šīs krīzes rezultātā varētu palielināties dzimstība vai tomēr finansiālā nestabilitāte un neziņa par nākotni varētu dzimstību mazināt?

Man prātā nāk vismaz trīs scenāriji. Noteikti būs grūtniecības, kuras vienkārši iestāsies un pāris izlems laist pasaulē bērniņu neatkarīgi no ārējiem apstākļiem. Taču tāpat varētu būt salīdzinoši daudz pāru, kuri ekonomiskās nestabilitātes dēļ izvēlēsies abortu, kā tas notika iepriekšējā krīzē. Tāpat krīzes dēļ varētu pieaugt arī šķirto laulību skaits, jo ilgstoša būšana mājās un konfrontācija vienam ar otru var saasināt konfliktus.

Autors: Divi gani 

28.04.2020.

Nākamnedēļ valdība sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus!

Nākamnedēļ, 7.maijā, Ministru kabinets sāks pārskatīt ārkārtējā situācijā noteiktos ierobežojumus, otrdien pēc valdības sēdes atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš informēja, ka otrdien valdība uzklausījusi Krīzes vadības padomes sagatavoto informatīvais ziņojumu, kas savā ziņā esot “riska analīze par iespējamu izeju no ārkārtējās situācijas”.

“Nākamnedēļ plānojam pārskatīt pieņemtos lēmumus par noteiktajiem ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā. Skatīsimies, kurus ierobežojumus pakāpeniski atcelt, vienlaikus ņemot vērā cilvēku veselības un drošības aspektus. [Covid-19 krīze] nav īslaicīgs pasākums, bet jāiemācās atgriezties tuvāk normālai dzīvei, ļaujot attīstīties arī ekonomikai,” uzsvēra Kariņš.

Premjerministrs atzina, ka sabiedrībā lēnām veidojas apziņa, ka kaut kādā veidā būs jāiemācās sadzīvot ar Covid-19, jo šī slimība tik drīz nepazudīs.

Jau ziņots, ka Kariņš šodien Valsts prezidentu Egilu Levitu informējis, ka stratēģija iziešanai no Covid-19 krīzes būs vērsta divos virzienos, proti, uz vīrusa ierobežošanu un ekonomikas atlabšanu, paredzot rīcības scenārijus dažādu nozaru darbības situācijām atbilstoši veselības drošības principiem.

Strādājot pie stratēģijas izejai no krīzes un pēc tam piemērojot to reālajā dzīvē, Levits uzsvēra, ka gan valdībai, gan visiem iesaistītajiem ministriem un ministrijām, gan dažādām iestādēm un organizācijām ir aktīvi jāsadarbojas starpnozaru līmenī, kā arī jāveido dialogs ar nozaru pārstāvniecībām un nevalstisko sektoru.

“Tikai visiem kopā koordinēti darbojoties, mēs varam cerēt uz pēc iespējas sekmīgu ekonomikas un pilsoniskās dzīves atgriešanos veselībai un tautsaimniecībai drošā vidē,” akcentēja Levits.

Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.

Autors: nozare.lv

28.04.2020.

Piedalies: Lielā Talka, kā plānots, norisināsies 16. maijā!

Ņemot vērā, pašreizējo situāciju Latvijā un visā pasaulē, kā arī paaugstinātas drošības un sociālās distancēšanās apstākļus, Lielā Talka šogad tiek organizēta, lielāku uzsvaru liekot uz individuālo talkošanu. Kā iepriekš tika ziņots, talka norisināsies 16.maijā, taču visus talkotājus aicinām izvēlēties vienu no sev piemērotākajiem un pašreizējos apstākļos pieļaujamajiem talkošanas formāliem. 

Arī šogad Lielās Talkas moto ir “Mēs piederam nākotnei – Latvija pieder nākotnei!” un šogad šim sauklim ir arī papildus vēstījums: “Sakop savu sētu, Tava sēta – Latvija”. Tā mērķis ir veicināt izpratni, ka mums jārūpējas par savu sētu un pagalmu, kas veido valsti kopumā, jo visa Latvija ir mūsu kopīgā dzīves telpa. Šogad visus aicinām vairāk pievērsties savas apkārtnes sakārtošanai, ievērojot visus sociālās distancēšanās noteikumus, un izvēloties kādu no sekojošajiem formātiem: 

SOLO talkas: talkojiet vienatnē, pastaigājoties pa mežu vai gar jūru, sakopjot savas mājas apkārti;

DUO talkas: talkojiet divatā. Ja esat vienas mājsaimniecības pārstāvji, tad talkojiet droši kopā, ja esat draugi vai paziņas, ievērojiet vismaz divu metru distanci;

ĢIMENES talkas: talkojiet visa ģimene kopā, bet ievērojiet, ka jums jābūt vienas mājsaimniecības pārstāvjiem. 

Vita Jaunzeme, Lielās Talkas vadītāja: “Esmu gandarīta, ka neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem, mēs tomēr esam spējuši turpināt gadiem ilgo tradīciju un arī šogad aicinām cilvēkus uz Lielo Talku. Uzsvars tomēr tiek likts uz individuālajām talkām, lai cilvēki varētu justies droši, neapdraudētu ne sevi, ne citus. Mūsu pienākums ir būt veseliem, pietiekami daudz laika pavadīt svaigā gaisā, kā arī saglabāt Latviju tīru un zaļu nākamajām paaudzēm. Būsim piesardzīgi un atbildīgi, bet nezaudēsim optimismu. 16.maijā Lielā Talka notiks, ievērojot tā brīža piesardzības apstākļus, ja tādi uz talkas brīdi joprojām būs aktuāli. Bet gatavojamies arī talkot kopā ar visu pasauli š.g.19.septembrī Pasaules talkā!”

Tas, ka lielākoties cilvēki talkos pa pāriem ar ģimeni vai individuāli, nozīmē arī vairāk individuālo talkas vietu pieteikumu. Tāpēc visus talkotājus aicinām atzīmēt savas talkošanas vietas interaktīvajā kartē, kuru atradīsiet Lielās Talkas mājas lapā https://talkas.lv/pieteikt-talku/, kurā šogad ir notikušas izmaiņas:

  • labiekārtošanas talkas var pieteikt ikviens talkotājs, neatkarīgi, vai talkošanas notiek privātajā vai publiskajā sektorā. Tās var būt talkas, kuras notiek uz privātas zemes un kurām nav vajadzīgs saskaņojums ar pašvaldību, un kurās atkritumus, ja tādi ir radušies, aizved paši rīkotāji; 
  • uzkopšanas talkas ir tās, kuras notiek publiskās teritorijās un kurām ir nepieciešams pašvaldības saskaņojums, lai saņemtu bezmaksas maisus un kurās tiek nodrošināta savākto atkritumu izvešana.

Līdz ar labiekārtošanas vai uzkopšanas talkas vietas atzīmēšanu kartē, cilvēks saņems pieeju savam talkas profilam, kas ļaus dalīties ar informāciju par konkrēto talkošanas vietu sociālajos tīklos. Tas arī koordinatoriem ļaus labāk komunicēt talkošanas vietas, kā arī apzināt potenciālo talkotāju skaitu tajās.

Savukārt, ja 16. maijā joprojām būs jāievēro visi valstī pašreiz noteiktie, vai jebkādi citi piesardzības pasākumi – ievērosim tos. Cilvēkiem, kuri izvēlēsies talkot, būs iespējams pieteikties bezmaksas talkas atkritumu maisu saņemšanai savā pašvaldībā, tur informēs arī par atkritumu savākšanas vietām un iespējām. Tāpat kā pagājušajā gadā, būs pieejami divu krāsu atkritumu maisi – balti un zili. Zilie maisi ir paredzēti visa veida plastmasas atkritumiem, kur vēlāk nonāks otrreizējā pārstrādē, bet baltie maisi – pārējiem atkritumiem.

Esiet veseli, uzturiet možu garu, rūpējieties par sevi un saviem tuvākajiem, kā arī rīkojieties atbildīgi pret līdzcilvēkiem. 

Uz tikšanos visā Latvijā 16. maijā un uz tikšanos 19. septembrī Latvijā un visā pasaulē!

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors:  www.talkas.lv 

27.04.2020.

Aizvadītajā diennaktī atklāti 6 jauni Covid-19 slimnieki: 1 mirušais

Pēdējās diennakts laikā stacionārā miris vēl viens Covid-19 pacients, kamēr inficēšanās atklāta sešiem iedzīvotājiem, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Līdz šim kopumā no Covid-19 Latvijā mirušas 13 personas. SPKC ziņo, ka aizvadītajā diennaktī mirušais pacients bijis vecumā no 50 līdz 55 gadiem un inficējies ārzemēs.

Pēdējās 24 stundās veikti 1564 Covid-19 testi, no kuriem seši uzrādījuši pozitīvu rezultātu.

Savukārt līdz šim kopumā Latvijā veikti 49 181 izmeklējums, saslimušas 818 personas un 267 izveseļojušās, bet 13 mirušas.

Tikmēr Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka pēdējās diennakts laikā stacionēti divi Covid-19 pacienti, kamēr kopumā stacionāros ārstējas 41 Covid-19 pacients, no kuriem 36 pacienti ar vidēji smagu, bet pieci pacienti ar smagu slimības gaitu. Līdz šim kopumā no stacionāra izrakstīti 80 Covid-19 pacienti.

Kā ziņots, lai lemtu par kādu ierobežojumu mainīšanu, tiks piedāvāts četru nedēļu posmos mērīt vairākus Covid-19 saslimstības kritērijus, intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc ministres teiktā, no līdzšinējiem datiem ir redzams, ka situācijas dinamiku var novērot četrās nedēļās. Tādēļ tiks piedāvāts “izmērāmo kritēriju režģis” un tieši tas būs rādītājs, kad un kādi ierobežojumi var tikt mainīti.

Šie kritēriji būs – inficēto cilvēku skaits, jauno saslimšanas gadījumu pieauguma vai krituma temps, stacionēto cilvēku skaits, smago gadījumu skaits un arī tas, vai veidojas kompakti uzliesmojumi iestādēs vai apdzīvotās vietās.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

27.04.2020.

Kā bezgalīgā darbadiena – sievietes sajūtas pandēmijas laikā

Šī brīža apstākļos, kas sagādā dažādas grūtības cilvēkiem Latvijā un visā pasaulē, īpaša slodze ir jāiztur sievietēm, kuras nemitīgi atrodas darbā 24/7 režīmā. Tas ietver ne tikai profesionālos pienākumus, bet arī neatalgotu darbu, rūpējoties par māju un bērniem, kur nav atelpas mirkļu sev. Covid-19 izraisītie ierobežojumi situāciju pasliktina, jo lielākoties viss – attālināts darbs, mājas rūpes, bērnu pieskatīšana – ir jādara vienlaicīgi. Īpašs sabiedrības atbalsts būtu vajadzīgs tām sievietēm, kuras cieš no varmācības ģimenē, jo ir palikušas norobežotā telpā ar varmāku un nevar saņemt nepieciešamo palīdzību. Šie apstākļi, kas savērpušies burtiski vienā mirklī, nekādi neveicina līdztiesību, par ko pēdējo gadsimtu esam runājuši un cīnījušies. Tomēr es aicinātu šajā laikā saskatīt ne tikai krīzi un grūtības, bet arī to sniegtās iespējas.

Lai kā pēdējos gados esam centušās iegūt sievietēm brīvās stundas karjeras izaugsmei, talantu izkopšanai un pašrealizācijai, šobrīd vairums Latvijas sieviešu ir ieslēgtas izdzīvošanas aplī. Ne visās ģimenēs ir atbalstošs dzīvesbiedrs vai citi ģimenes locekļi, un ne visām ģimenēm ir lauku mājas, kur pārlaist šo laiku. Visbiežāk dzīves platība ir ierobežota telpa, kur vienā vai divās istabās sievietei ir jānoorganizē ofiss pašai, mācību telpa bērniem, rotaļu stūrītis mazuļiem un restorāns ģimenei. Tās sievietes, kuras ir spiestas būt mājās, jo zaudējušas darbu vai strādā attālināti, paralēli pieskata bērnus vai aprūpē citus ģimenes locekļus, kuri nespēj paši par sevi parūpēties. Tās, kuras strādā veselības aprūpē, pārdošanas jomās, turpina strādāt, lai nezaudētu ienākumus, taču pēc darba stundām daudz lielāka slodze viņas sagaida mājās, kur jāveic mājas solis un jārūpējas, lai bērnu būtu paēduši un mācītos attālinātā režīmā. Turklāt šīs sievietes ik dienas pārdzīvo papildu stresu, nonākot saskarsmē ar daudziem cilvēkiem un bažījoties par savu veselību. Īpaši sarežģītā un ievainojamā situācijā ir sievietes, kuru bērniem atteikts bērnudārza apmeklējums.

Protams, “Centra MARTA” pieredzē ir arī virkne daudz skaudrāku situāciju. Šobrīd izteikti saasinās vardarbība ģimenēs, tā kļūst nežēlīgāka. Jau pirms pandēmijas Latvijā šajā ziņā bija epidēmija – katra trešā sieviete cieš no seksuālas vai fiziskas vardarbības ģimenē. Zvanu skaits, ko saņemam uz palīdzības tālruni, nav palielinājies, taču tie zvani, kuri nonāk mūsu redzeslokā, liecina par īpaši nežēlīga rakstura vardarbību. Tomēr iespēju izrauties no varmākas nagiem sievietēm šobrīd tikpat kā nav. Vairumam iedzīvotāju pastāvīgi uzturoties mājās, arī kontrolējošai vardarbībai ir iespēja izpausties pilnā mērā, jo varmāka un upuris visu laiku ir kopā ierobežotā vidē un varmākam ir daudz vieglāk uzraudzīt upura darbības. Sievietēm tas liedz meklēt palīdzību, un daudzas atsakās no konsultācijām tiešsaistē, jo nerod iespēju to izdarīt, varmākam nezinot vai vienkārši neatrodot klusu stūrīti savās mājās. Jāapzinās, ka nereti pašām sievietēm bez citu cilvēku atbalsta nav iespējams izkļūt no šī slazda.

Tieši tāpēc ārējam atbalstam ir neatsverama nozīme. Ārkārtas stāvokļa laikā būtu sevišķi nepieciešama daudz aktīvāka policijas un tiesas rīcība, nošķirot varmākas no ģimenēm. Par situācijas nopietnību liecina arī tas, ka “Centrā MARTA” pieprasījumu skaits pēc pagaidu aizsardzības ir samazinājies, taču policija vienlaikus ziņo, ka saņemto zvanu skaits par vardarbību ģimenē palielinās. Tāpēc ir ļoti svarīgi izmantot neatlaidīgā darbā panāktos tiesiskos regulējumus, lai policija aktīvi rīkotos un nošķirtu varmākas, nevis ierastos, samierinātu strīdus un ļautu vardarbībai turpināties. 

Būtiska loma situācijas uzlabošanā ir līdzcilvēkiem, vardarbības lieciniekiem, kuriem ir iespēja neklusēt un ziņot, kā arī uzrunāt pašas sievietes, kuras cieš no varmācības. Varbūt atliek tikai iedot savu telefonu, pa kuru piezvanīt uz palīdzības tālruņa numuru (+371 67 378 539), varbūt ieteikt neuzkrītošu ceļu – uzrakstīt mums e-pastu centrs@marta.lv, no jaunizveidotas adreses, lai mazinātu izsekošanas risku, vai uzrunāt mūs Facebook, lai varam meklēt veidus, kā sazināties drošā laikā un veidā. 

Taču šis ir arī iespēju laiks. Tā ir iespēja sievietēm (un, protams, arī vīriešiem), kam ir brīnišķīgā privilēģija – laiks – un kuras nav ierautas izdzīvošanas ritenī, domāt par citām sievietēm, par to, kā viņām palīdzēt un kādas atbalsta sistēmas radīt, lai jau šodien uzsāktu dzīvotspējīgus un sabiedrībai noderīgus nākotnes projektus. Tā ir iespēja palīdzēt kaimiņienei vai draudzenei, uz brīdi pieskatot bērnus vai pagatavojot ēdienu, lai sniegtu mirkli atelpas. Tā ir iespēja attālināti uzmundrināt un atbalstīt kādu, kas cieš no emocionāliem pāridarījumiem savā dzīves vidē, lai palīdzētu otram cilvēkam noturēties veselīgā emociju prizmā. Tā ir iespēja regulāri rīkot tikšanās tiešsaistē ar draudzenēm, lai pārliecinātos, ka viņām klājas labi, un vienlaikus koptu draudzību.

Un vēl ir ļoti svarīgi atrast laiku sev – kaut nedaudz, bet tomēr mēģināt atrast. Sakot šo, es apzinos, ka tas var izklausīties teju neiespējami, un tomēr. Iziet ārā un dažas minūtes vienkārši pastāvēt svaigā gaisā, izbaudot klusumu, ieklausoties savās domās un izjūtās. Varbūt var rast šādu mirkli, ja iespējams, ārā izkarinot veļu vai izņemot pastu. Tas ir pirmais solis, kā palīdzēt sev nezaudēt veselo saprātu apkārtējā haosā. Strukturālā nelīdztiesība veicina sievietes atrašanos pakļautā stāvoklī, turklāt apkārtējā vide veicina pārliecību, ka sieviete nav gana laba, kāda ir. Jo tiek sagaidīts, ka sievietes būs perfektas visās jomās – lieliskas mammas, profesionāles, sievas un iedvesmotājas. Taču tas nav iespējams, un tas jāapzinās un jāpārtrauc pašai sevi vainot. Tāpēc apstākļos, kad no sievietēm tiek prasīta tieši perfekcija visās jomās, ir jāatrod laiks, lai pabūtu ar sevi, jāpārdomā, kā veidot sev atbalsta sistēmu, un jāizmanto katrs logs, kas paveras, lai lūgtu palīdzību. Arī vīrusa pandēmijas laikā ir jādara viss iespējamais, lai katra sieviete dzīvotu drošā telpā un veidotu tādu dzīvi, kāda viņai pienākas – brīvībā un cieņā būvētu dzīvi.

Autors: Centrs Marta

Pirms ierobežojumu maiņas rosinās četru nedēļu posmos mērīt Covid-19 saslimstības kritērijus

Lai lemtu par kādu ierobežojumu mainīšanu, tiks piedāvāts četru nedēļu posmos mērīt vairākus Covid-19 saslimstības kritērijus, intervijā Latvijas Radio sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Pēc ministres teiktā, no līdzšinējiem datiem ir redzams, ka situācijas dinamiku var novērot četrās nedēļās. Tādēļ tiks piedāvāts “izmērāmo kritēriju režģis” un tieši tas būs rādītājs, kad un kādi ierobežojumi var tikt mainīti.

Šie kritēriji būs – inficēto cilvēku skaits, jauno saslimšanas gadījumu pieauguma vai krituma temps, stacionēto cilvēku skaits, smago gadījumu skaits un arī tas, vai veidojas kompakti uzliesmojumi iestādēs vai apdzīvotās vietās. 

Pēc Viņķeles paustā, četru nedēļu posmā vērtējot šos kritērijus, būs redzams, vai situācija mainās un uz kuru pusi.

Vienlaikus viņa minēja, ka speciālisti piedāvā vērtēt arī vīrusa reprodukcijas koeficientu, kas rāda, cik cilvēkiem viens inficētais šo vīrusu nodod tālāk. Ministre uzskata, ka šis būtu apsverams variants.

Kopumā ministre domā, ka šis Latvijā ir Covid-19 augstākais saslimstības punkts, vienlaikus viņa atzīst, ka nevar pilnīgi droši teikt, ka sliktākais ir aiz muguras, jo Covid-19 īpatnība ir tā, ka ir ārkārtīgi daudz nezināmo.

“Ir skaidrs, ka Covid-19 nekur nepazudīs un līdz rudenim pilnīgi droši būs jādzīvo ar realitāti, ka vīrusa inficēšanās līkne arī pasaulē varētu atkal iet uz augšu,” sacīja ministre, kā piemēru minot Singapūru, kur vērojami uzliesmojumi.

Kā uzsvēra Viņķele, Veselības ministrija ļoti labi saprot, ka ilgstoši uzturēt ierobežojumus, pat ja tie ir tik mēreni kā Latvijā, ir sabiedrībai ļoti nogurdinoši. “Šeit jāsaprot, ka tā cena ir kārtējais uzliesmojums.(..) Tā diemžēl ir šī vīrusa viltīgā daba. Lai mēs atkāptos no kādiem ierobežojumiem, par pamatu ir jāņem kritēriji,” uzsvēra politiķe.

Kopumā ministre domā, ka visi ierobežojumi 12.maijā, kas ir ārkārtējas situācijas termiņa beigas, nebeigsies.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

27.04.2020.

Gaisa temperatūra šonedēļ Latvijā saglabāsies zemāka nekā aprīļa beigās un maija sākumā ierasts!

Gaisa temperatūra šonedēļ Latvijā saglabāsies zemāka nekā aprīļa beigās un maija sākumā ierasts, arī sausums daudzviet turpināsies, prognozē sinoptiķi.

Atbilstoši pašreizējai informācijai otrdiena būs nedēļas siltākā un, iespējams, arī lietainākā diena. Cerības sagaidīt kaut nelielu lietu otrdien būs visā valstī, lielāks nokrišņu daudzums gaidāms Vidzemē un Latgales ziemeļos. Gaisa temperatūra daudzviet valsts centrālajā un dienvidu daļā paaugstināsies līdz +15..+18 grādiem, bet vietām ziemeļos būs tikai +7 grādi.

Trešdien visā Latvijā atgriezīsies vēsums – gaisa temperatūra nepakāpsies augstāk par +7..+12 grādiem, naktī uz ceturtdienu gaidāms sals līdz -5 grādiem.

No trešdienas līdz piektdienai saule mīsies ar mākoņiem un nokrišņu būs maz, bet nedēļas beigās ar zemu varbūtību iespējams ciklons un plašāks lietus, liecina “Global Forecast System” prognoze.

Jau ziņots, ka spēkā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra brīdinājums par augstu ugunsbīstamību mežos, tai skaitā Rīgā un galvaspilsētas apkārtnē.

Autors: nozare.lv

27.04.2020.

 

Vai Latvijā varēs reģistrēt viendzimuma partnerattiecības?

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss” savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par iespēju reģistrēt viendzimuma partnerattiecības.

Kā iniciatīvas pārstāvis norādīts Raimonds Petrovics. Parakstu vākšana sākta 9.martā, un šajā laikā par to parakstījušies vismaz 10 092 cilvēki.

Iniciatīvā uzsvērts, ka iespēja legāli reģistrēt viendzimuma partnerattiecības ir vienlīdzības jautājums visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tai skaitā arī Latvijā. Patlaban viendzimuma pāriem legālu atzīšanu piedāvā 47 valstis, no kurām 27 ietilpst Eieorpas Savienības (ES) Padomē. Pirmā valsts pasaulē, kas atļāva viendzimuma pāriem slēgt civilo savienību, bija Dānija, kas par šādu soli izšķīrās 1989.gadā.

Kāda tvitera lietotāja uzskata, ka “sabiedrības briedumu un attīstību var mērīt [..] arī tajā, cik ātri tā spēj savākt parakstus par viendzimuma partnerattiecību atzīšanu”. Cits gan domā, ka ar šo arī viss noslēgsies, jo “nav īstā koalīcija”. 

Pateicīgi par savāktajiem parakstiem jūtas seksuālo minoritāšu kustības “Mozaīka” pārstāvji. 

Vai tu gribētu, lai Latvijā būtu iespēja reģistrēt viendzimuma partnerattiecības?

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

27.04.2020.

Viņa par 15 000 dolāru pārdeva savu gleznu internetā! Un nē, viņa nav māksliniece (+VIDEO)

Ko darīt Covid-19 pandēmijas laikā? Gleznot savas gleznas un pārdot tās internetā. Dvīnes Bruklina un Bellija izdomāja izaicināt sevi un savu ģimeni, katrs uzgleznoja 1 gleznu un centās to pārdot izsolē, lūk, kas notika!

Video

Autors: Dieviete.lv

Alpakas Bebrenē “izglābj” māju! (+VIDEO)

23 alpakas savā ziņā ir izglābušas māju! Bebrenes pusē alpaku audzētava “Alpaku sala” tagad iegūto vilnu apstrādā senā ēkā, kura bruka un puva viņu acu priekšā.

Nespējot noskatīties, kā zudībā aiziet vēl viena sena latvju ēka, saimnieki nolēma māju iegādāties. Un, atbilstoši tam, kas ēkā tagad notiek, mainīts arī mājas nosaukums. Tagad “Arāju” vietā ir “Dzīpari”.

Video

Autors: Panorāma

26.04.2020.

Britu laikraksts cildina Latvijas veikumu cīņā ar pandēmiju

Britu laikraksts “Daily Telegraph” publikācijā, kas izdevuma tīmekļa vietnē parādījusies sestdien, Latviju cildina kā paraugu cīņā ar globālo koronavīrusa pandēmiju, izceļot valdības apņēmīgos soļus uzliesmojuma sākumposmā un līdzsvaroto pieeju veselības krīzes situācijā.

Publikācijas virsrakstā uzdots jautājums: “Kā Latvija cīņā ar koronavīrusa pandēmiju pasaulē nonākusi vadībā?”

“Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš skaidro, kā Baltijas valsts spērusi koncentrētus soļus, pirms pilsoņi sāka mirt no koronavīrusa,” teikts publikācijas ievadā. Latvija “tiek minēta kā piemērs valstu vidū, kas cenšas cīnīties ar Covid-19”, publikācijā norāda tās autors Edvards Malniks.

Viens no svarīgākajiem izskaidrojumiem Baltijas valsts līdzšinējām relatīvajām sekmēm centienos apturēt vīrusa izplatīšanos bijuši valdības spertie “ļoti daudzie” savlaicīgie soļi – vēl pirms pirmā nāves gadījuma valstī no koronavīrusa, laikraksts citē Latvijas premjera teikto.

Daudzi veikali strādā un uzņēmumi darbojas līdzsvarotas pieejas ietvaros – gādājot par cilvēku veselību un panākot, ka tautsaimniecībai tiek nodarīts iespējami mazāks kaitējums, norādījis Kariņš.

“Latvija izsludināja ārkārtas stāvokli jau 13.martā, un ar šo lēmumu tika aizliegtas publiskas sanāksmes, kurās ir vairāk nekā 200 cilvēku. Šajā pat laikā desmiti tūkstoši cilvēku [Lielbritānijā] piedalījās Čeltenhemas jāšanas sporta festivālā, neraugoties uz brīdinājumiem, ka pēc tam, kad Lielbritānijā 31.janvārī tika konstatēts pirmais inficēšanās gadījums, šajā pasākumā var tikt sekmēta jaunā vīrusa izplatīšanās,” salīdzina laikraksts.

Brīdī, kad Latvijā tika reģistrēts pirmais ar Covid-19 saistītais nāves gadījums, cilvēku skaits, kas var pulcēties vienkopus sabiedrībā, bija samazināts no 200 līdz diviem, turklāt bija ieviesti stingri sociālās distancēšanās noteikumi, norāda “Daily Telegraph”.

“Pirmais cilvēks mūsu valstī nomira 3.aprīlī. Un varbūt tā ir viena no lielākajām atšķirībām, ka mēs spērām ļoti daudzus sagatavošanās pasākumu soļus, pirms mēs sākām pieredzēt to, ka cilvēki aiziet no dzīves,” britu laikrakstam skaidroja Kariņš. 

“Un otrs – jau no paša sākuma mēs sekojam epidemiologu viedoklim. Viņi ir tie, kas sniedz padomu, un mēs viņos klausījāmies,” norādīja Latvijas premjers.

Autors: nozare.lv

26.04.2020.

Latvijā reģistrēti 8 jauni Covid-19 gadījumi

Pēdējās diennakts laikā Latvijā ir reģistrēti astoņi jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, tādējādi kopumā līdz šim valstī konstatēti 812 ar Covid-19 sasirgušie, liecina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) apkopotā informācija.

Arī aizvadītajā diennaktī, neskatoties uz brīvdienām, izdevies nodrošināt augstu testu intensitāti – pēdējā diennaktī veikti 1874 Covid-19 testi, bet līdz šim Latvijā kopumā veiktas 47 617 pārbaudes uz saslimšanu ar Covid-19.

Pēdējās diennakts laikā slimnīcā ievietots viens jauns Covid-19 pacients. Kopumā patlaban stacionārā ārstējas 39 ar jauno koronavīrusu sasirguši cilvēki, no kuriem 33 pacienti ir ar vidēji smagu, bet seši pacienti – ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāriem tikuši izrakstīti 80 Covid-19 pacienti, tostarp viens – vakar.

Dati par mirušajiem Covid-19 pacientiem un cilvēkiem, kuri no šīs slimības izveseļojušies, pēdējās diennakts laikā nav mainījušies: kopumā līdz šim Latvijā miruši 12 Covid-19 pacienti, bet no slimības atveseļojušies 267 cilvēki jeb aptuveni trešdaļa fiksēto inficēto.

Kā ziņots, kopš Lieldienām ik dienu ir samazinājies Latvijā kopumā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu, liecina aģentūras LETA aprēķini, kas izdarīti, balstoties uz SPKC datiem.

Vislielākais atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu – 4,82% – fiksēts 11.martā. Līdz minētajam datumam valstī bija veikti 332 Covid-19 testi un atklāti 16 slimības gadījumi.

Pēc tam līdz 15.martam kopējais Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu samazinājās, tad atkal palielinājās un turpināja “lēkāt”.

Laikā no 27.marta līdz 31.martam šis īpatsvars pieauga no 2,39% līdz 2,82%, bet no 1.aprīļa tas ik dienu samazinājās, izņemot 11.aprīli, kad minētais rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo dienu, palielinājās par 0,04 procentpunktiem.

Pēc tam, no 12.aprīļa, Latvijā kopumā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu ik dienu ir samazinājies vidēji par 0,04 procentpunktiem.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Autors: nozare.lv

26.04.2020.

Vai sāls ir kaitīgs tavai veselībai? (+VIDEO)

Sirdslēkme, insults, sirds slimības. Pārmērīga sāls lietošana var izraisīt šādas smagas saslimšanas. Pasaules Veselības organizācijas speciālisti iesaka pieaugušajiem patērēt ne vairāk kā piecus gramus sāls dienā. Neatkarīgi no tā, vai latvieši ir tuvu šim rādītājam, vai nē, BIOR institūta eksperti veic unikālu pētījumu par sāls daudzumu mūsu organismos.

Video

Autors: Panorāma

Kimas Kardašjanas vīrs Kanje Vests ir oficiāli kļuvis par miljardieri! (+VIDEO)

Amerikāņu reperis Kanje Vests tagad oficiāli ir miljardieris, lielā mērā pateicoties basketbola apaviem ar viņa vārdu, kurus viņš izstrādājis sadarbībā ar firmu “Adidas”, piektdien ziņoja žurnāls “Forbes”.

Vesta bagātība ir apmēram 1,3 miljardi ASV dolāru (1,2 miljardi eiro), vēstīja “Forbes”, paziņojot, ka reperis tagad iekļuvis šī žurnāla sastādītajā miljardieru sarakstā.

Video

Foto

42 gadus vecā Čikāgā dzimušā repera basketbola apavi “Yeezy” ASV un citur bieži tiek pārdoti par vairāk nekā 200 dolāriem pārī.

Vests gadiem ilgi bija saistīts ar uzņēmumu “Nike”, bet 2013.gadā izbeidza sadarbību ar to un vēlāk pievērsās firmai “Adidas”, kad 2015.gadā “Adidas” un Vests izlaida pirmo kopīgo sporta apavu.

“Forbes” ziņoja, ka Vests jau gadiem bija mudinājis žurnālu atzīt viņu par megabagātnieku, bet “Forbes” līdz šim to atteicās darīt pierādījumu trūkuma dēļ.

Lielu daļu no pārējās Vesta bagātības nodrošina viņam piederošie nekustamie īpašumi.

Vests ir otrais amerikāņu reperis, kurš iekļuvis “Forbes” miljardieru sarakstā, pēc Jay-Z, kuram tas izdevās pērn.

Autors: Nozare.lv/Dieviete.lv

Kā bērnam radīt motivāciju mācīties un gūt prieku no zināšanu apguves?

Motivācija ir svarīga gan pieaugušajiem, gan bērniem: tā iekustina, virza mūsu rīcību un notur uzmanību ilgākā laika posmā. Viena no dzīves jomām, kur bez motivācijas iztikt būs ļoti grūti, ir mācīšanās. Vairāk stāsta Rimi Bērniem eksperte, psiholoģe Iveta Aunīte. 

Vēlēšanās mācīties ir jāatrod – īpaši tagad, kad bērniem mācību viela jāapgūst attālināti. Šobrīd mūsu atvasēm ir jāspēj sevi motivēt apsēsties pie mācību galda un apgūt skolotāju uzdoto vielu pašu spēkiem. Kā palīdzēt bērnam atrast motivāciju darīt to, kas jādara, un kā šo motivāciju nostiprināt?

Iekšējā motivācija ir visefektīvākā

Motivāciju, kurai nav acīmredzama atalgojuma, mēdz saukt par iekšēju. Taču daudziem bērniem ir vajadzīgi kādi ārēji apbalvojumi, lai ievirzītu viņus attiecīgajā gultnē. Atsevišķos gadījumos pieaugušie izmanto ļoti spēcīgu motivatoru – bailes. Sasniegumi, kas iegūti uz baiļu bāzes, varbūt arī dos augstus zināšanu rādītājus un izcilas atzīmes, taču diemžēl var “salauzt” cilvēku kā personību un nostiprināt nelāgus paradumus un uzvedības modeļus, piemēram, nagu graušanu, enurēzi, trauksmi, bailes kļūdīties utt. 

Daudz labāk motivēt ar interesi, iesaka Rimi Bērniem eksperte: “Ja nav ieinteresētības, nav arī entuziasma. Nevajadzētu salīdzināt sava bērna sasniegumus ar brāļu, māsu, radu bērnu un vienaudžu panākumiem. Sasniegumi, veiksme, sekmes nenozīmē būt labākam par citiem, tas nozīmē katru dienu kaut mazliet uzvarēt vakardienas sevi.” Eksperte stāsta, ka interesi var radīt, ja paskaidrojam, ko reālajā dzīvē mums var dot konkrētās zināšanas. Stāstot un rādot piemērus – ja protam svērt vai rīkoties ar tilpuma trauku, varam pagatavot ēdienu pēc receptes. Ja protam aprēķināt sienas laukumu, varam uzzināt, cik krāsas bundžas mums jāpērk. Ja zinām par ūdens agregātstāvokļiem, varam pagatavot ledu vai saldējumu, kuru ēdot, slavējam pavāru. “Iesaku, piemēram, ik dienu katram ģimenē iemācīties 5 vārdus svešvalodā un pie vakariņu galda to pārrunāt – bērniem ļoti patiks, ja darbosieties kopā, tas arī vairos interesi,” stāsta Iveta Aunīte.


Motivācijas pastiprinātājs – trāpīgi izraudzīta “balva” 

Ja vecāki vēlas, lai konkrēta uzvedība tiktu atkārtota biežāk un ilgāk, šāda uzvedība jāapbalvo, izvēloties par motivācijas pastiprinātāju to, kas no bērna skatpunkta tiek vērtēts pozitīvi un apmierina viņa vajadzības. 

“Piemēram, ar pirmsskolnieku varam sarunāt, ka tagad 5 minūtes atkārtosim dzejolīti, bet pēc tam paspēlēsim “riču-raču”. Sākumskolas skolēnam pēc pareizi un glīti veikta mājasdarba varam ļaut izmantot viedierīces, iepriekš vienojoties par laiku un saturu. Pamatskolas skolēniem kā pastiprinājums varētu būt laiks, kas pavadīts kopā ar vienaudžiem. Vecākiem būtu vēlams pazīt savu bērnu, jo galvas noglaudīšana kā pastiprinātājs var darboties bērnam, kuram nepieciešama atzinība vai pieskārieni, taču var kaitināt bērnu, kurš alkst pēc patstāvības un neatkarības,” skaidro Iveta Aunīte. 


Ko darīt, ja motivācija zūd

Vecākiem jākļūst modriem, ja bērna uzvedībā parādās vainīgo meklēšana (skolotāja neteica, tu man nepareizi pateici), bezspēcības sajūta (kāda jēga celt roku, ja tāpat neizsauc), ignorēšana vai izvairīšanās (skolotāja teica, ka tikai jāizlasa), bērns sāk ilgāk darīt ierastās lietas (kāda jēga, kam man tas vajadzīgs, man vienalga), visbeidzot, pārstāj mācīties, sportot vai palīdzēt mājas darbos. Nereti šis stāvoklis “pielīp” arī citiem bērniem ģimenē vai skolēniem klasē.

Arī zaudējumi ir dzīves sastāvdaļa un var lieliski motivēt. “Māciet bērnus skatīties uz neveiksmi kā uz neatņemamu veiksmes sastāvdaļu. Aicinājums un iedrošinājums mēģināt vēlreiz un citādi var būt ļoti atbalstošs un iedrošinošs,” mudina psiholoģe Iveta Aunīte un piedāvā praktiskus ieteikumus, kā bērnam palīdzēt nezaudēt motivāciju.

  • Skaidri un konkrēti, nepārspīlējot ar savām pieaugušo gaidām, paskaidrojiet bērniem, ko jūs no viņiem sagaidāt kā no skolēniem.
  • Esiet paraugs saviem bērniem! 
  • Domājiet, ko jūs par bērnu runājat viņa klātbūtnē, tas dziļi ietekmē bērna uzvedību un pašuztveri. Ja pieaugušajiem, īpaši vecākiem, ir pārspīlēta reakcija uz bērna panākumiem, bērni jutīs spēcīgu tieksmi gūt panākumus vai arī izmisumu un nedrošību, sastopoties ar neveiksmēm vai kļūdoties.
  • Iedrošiniet bērnus mēģināt vēlreiz, izsakiet atzinību par mazām lietām, kas ir jau izdarītas, parādiet, ka esat tās pamanījuši. Sakiet komplimentus ne tikai par rezultātu, bet arī par procesu!
  • Neapvienojieties ar bērnu pret skolotāju! Tas var traucēt mācību vielas apgūšanai un mazināt cieņu pret pedagogu.
  • Palīdziet bērnam saskatīt saistību starp mācīšanās procesu un tā rezultātiem. Uztveriet atzīmi nevis kā “pasaules galu”, bet kā atgriezenisko saiti.
  • Nodrošiniet rutīnu un režīmu, stingru mācību laiku un vietu, radiniet mācīties bez blakus ieslēgtiem telefoniem, mūzikas utt.
  • Neko nedodiet avansā un neslavējiet bez iemesla. Māciet bērniem vispirms izpildīt savus pienākumus un tikai pēc tam baudīt privilēģijas un atpūtu. 
  • Nedariet bērnu vietā to, ar ko viņi var tikt galā paši. Palīdziet tikai tad, ja bērns ir parādījis vismaz divus veidus, kādi tika izmantoti, lai tiktu galā ar uzdevumu. 
  • Mājas darbu izpildi sāciet ar grūtāko uzdevumu.
  • Visos vecumposmos drīkst izmantot “žetonu metodi”. Vienojieties ar bērnu, kādām jābūt atzīmēm vai citiem izpildītiem pienākumiem, un kalendārā atzīmējiet dienas, kad viss veicies lieliski. Norunājiet, pie cik sakrātiem “smaidiņiem” vai “saulītēm” ir iespēja tikt pie bonusa – kafejnīcas, akvaparka, kino apmeklējuma vai kāda cita bērnam iekārojama notikuma.   

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv  

Autors: Rimi 

Pēdējā diennaktī Latvijā reģistrēti 20 jauni Covid-19 gadījumi!

Pēdējās diennakts laikā Latvijā ir reģistrēti 20 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi, tādējādi kopumā līdz šim valstī konstatēti 804 ar Covid-19 sasirgušie, liecina Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) apkopotā informācija.

Pēdējā diennaktī veikti 2663 Covid-19 testi, bet līdz šim Latvijā kopumā veiktas 45 743 pārbaudes uz saslimšanu ar Covid-19.

Pēdējās diennakts laikā slimnīcās ievietoti trīs jauni Covid-19 pacienti. Kopumā patlaban stacionārā ārstējas 39 ar jauno koronavīrusu sasirguši cilvēki, no kuriem 33 pacienti ir ar vidēji smagu, bet seši pacienti – ar smagu slimības gaitu. Līdz šim no stacionāriem tikuši izrakstīti 79 Covid-19 pacienti.

Dati par mirušajiem Covid-19 pacientiem un cilvēkiem, kuri no šīs slimības izveseļojušies, pēdējās diennakts laikā nav mainījušies: kopumā līdz šim Latvijā miruši 12 Covid-19 pacienti, bet no slimības atveseļojušies 267 cilvēki jeb aptuveni trešdaļa fiksēto inficēto.

Savukārt “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa aģentūru LETA informēja, ka uzņēmuma Covid-19 paraugu testēšanas jauda nākamajā nedēļā pieaugs līdz 1000 testiem diennaktī. Sekojot epidemiologu atzinumiem, ka plaša testēšana ir svarīga iedzīvotāju veselības rādītāju saglabāšanai, “Centrālā laboratorija” ir iegādājusies jaunas iekārtas.

Līdz 23.aprīlim analīžu veikšanai “Centrālās laboratorija” bija paņēmusi 9071 paraugu, savā laboratorijā veikusi 6230 testus un pēc Nacionālā veselības dienesta (NVD) pasūtījumam pašlaik nodrošina testēšanas materiāla savākšanu 18 punktos visā Latvijā. Lapiņa stāstīja, ka ik dienu laboratorijas darbinieki dodas 100 līdz 150 mājas vizītēs, un katrā teltī dienas laikā var apkalpot līdz 100 cilvēkiem. Normālā darba slodzē “Centrālās laboratorijas” laboratorija varēja veikt no 400 līdz 500 testiem dienā, bet pašlaik testēšanas kapacitāte ir palielināta līdz 700 testiem dienā.

“Tādējādi mēs pildām Nacionālā veselības dienesta pasūtījumu, sekojot epidemiologu atzinumiem, ka tieši plaša testēšana ir īpaši svarīga iedzīvotāju veselības rādītāju saglabāšanai,” sacījusi Lapiņa.

Lai palīdzētu nodrošināt lielākas testēšanas jaudas valstī, “Centrālā laboratorija” ir mobilizējusi resursus un nepieciešamības gadījumā veic arī savāktā materiāla testēšanu 24 stundas diennaktī. “Centrālā laboratorija” darbu organizē diennakts režīmā, un Covid-19 testēšanas nodrošināšanā strādā vairāk nekā 100 darbinieku visā Latvijā.

Kā ziņots, kopš Lieldienām ik dienu ir samazinājies Latvijā kopumā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu, liecina aģentūras LETA aprēķini, kas izdarīti, balstoties uz SPKC datiem.

Vislielākais atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu – 4,82% – fiksēts 11.martā. Līdz minētajam datumam valstī bija veikti 332 Covid-19 testi un atklāti 16 slimības gadījumi.

Pēc tam līdz 15.martam kopējais Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu samazinājās, tad atkal palielinājās un turpināja “lēkāt”.

Laikā no 27.marta līdz 31.martam šis īpatsvars pieauga no 2,39% līdz 2,82%, bet no 1.aprīļa tas ik dienu samazinājās, izņemot 11.aprīli, kad minētais rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo dienu, palielinājās par 0,04 procentpunktiem.

Pēc tam, no 12.aprīļa, Latvijā kopumā atklāto Covid-19 gadījumu īpatsvars pret veikto testu kopskaitu ik dienu ir samazinājies vidēji par 0,04 procentpunktiem.

Autors: nozare.lv

25.04.2020.

Mājas putekļu ērcīte: Kas ir alerģija? 

Trīs biežākie alergēni mums apkārt. Kā no tiem izvairīties?

Aizlikts deguns, asarojošas acis un bieža šķaudīšana – šie un vēl citi simptomi var liecināt, ka tuvumā atrodas alergēni. Latvijā katrs ceturtais iedzīvotājs izjūt alerģiskas reakcijas tieši pavasarī, tāpēc šajā laikā svarīgi sekot līdzi saviem paradumiem un apkārtējai videi, lai savlaicīgi atpazītu alergēnus un no tiem izvairītos. “LOR Klīnikas” alergoloģe Dace Kārkliņa un “LG Electronics” apkopojuši biežāko alergēnu veidus un padomus, kā mazināt to ietekmi uz cilvēka organismu. 

Kas ir alerģija? 

Alerģija ir imūnsistēmas pārspīlēta atbildes reakcija pret parasti nekaitīgām ārējās vides vielām jeb alergēniem. Alergēni ir sastopami apkārtējā vidē un nav kaitīgi cilvēkiem, kuri nav pret tiem jutīgi. Visizplatītākās alerģijas reakcijas ir pret mājas putekļu ērcītēm, pelējuma sēņu sporām un ziedputekšņiem. Alerģija var izpausties dažādās ķermeņa daļās un tās pazīmes var būt dažādas – aizlikts deguns, niezošas un iekaisušas acis, klepus, izsitumi.

Mājas putekļu ērcīte 

Apmēram 10% alerģisko pacientu alerģiju izraisa tieši putekļu ērcīte. Tās radītās alerģiskās izpausmes visbiežāk novēro agrā pavasarī vai rudens sākumā. Putekļu ērcītes ir sīki zirnekļveidīgi organismi, ko ar neapbruņotu aci nevar saskatīt. Tās izvairās no gaismas, tāpēc slēpjas matraču, spilvenu, segu, mīksto mēbeļu, paklāju, drēbju un gultas veļas audumu šķiedrās, mīkstajās rotaļlietās, autosēdekļos. Viskomfortablākie apstākļi putekļu ērcītēm ir silta un mitra vide. Tās dzīvo aptuveni mēnesi un savas dzīves laikā mātītes izdēj aptuveni simts oliņu, taču tās nekož un nav slimību pārnēsētājas. Mājas putekļu ērcītes barojas no cilvēka atmirušajām epidermas šūnām, savukārt šķidrumu tās iegūst, absorbējot mitrumu no apkārtējās vides. Katru nakti ar šīm radībām mēs pavadām kopā vairākas stundas, tāpēc alerģijas simptomi pastiprinās, atrodoties vietās, kur ir vairāk ērcīšu.

Kā cīnīties pret mājas putekļu ērcītēm? 

Ik dienu veiciet dzīvokļa mitro uzkopšanu. Slaukiet telpas un mēbeles ar mitru drānu, vislabāk – mikrošķiedras. Izvairieties no mīkstiem grīdu klājumiem vai paklājiem, aizstājiet tos ar linoleja, lamināta, flīžu vai koka grīdu. Savukārt mīkstās rotaļlietas, grāmatas, avīzes turiet slēgtos skapjos, atvilktnēs. Gultas veļu nepieciešams mazgāt karstā ūdenī (virs 60°C), kārtīgi to izžāvējot veļas žāvētājā. Šādos gadījumos lieliski noder veļas mašīnas ar iebūvētu tvaika funkciju, kuros iestrādāta Allergy Care mazgāšanas programma, kas likvidē 99,9% dzīvo putekļu ērcītes un citus alergēnus. Šī tvaika funkcija ir atrodama arī vairākos veļas žāvētājos, kuros ir pašattīrošais kondensators, kas savāc alergēnus un pūciņas filtrā un pēc veļas žāvēšanas nav jātīra, ietaupot jūsu laiku.

Ziedputekšņi 

Katrs ceturtais alerģijas slimnieks Latvijā visvairāk izjūt alerģiskas reakcijas tieši pavasarī, kad mostas daba – zied koki un dažādi augi. Ziedputekšņus jeb ziedošo augu šūnas vējš var aiznest līdz pat 400 kilometru attālumā. Visbiežāk pavasara sākumā alerģiju izraisa bērzi, alkšņi un lazdas, savukārt retāk izraisa augi ar spilgtiem ziediem, piemēram, rozes vai lilijas. Jo lielāka būs ziedputekšņu koncentrācija gaisā, jo stiprākas būs alerģijas izpausmes. 

Pavasarī – martā, novēro koku ziedputekšņu izraisītās alerģijas, savukārt maijā, jūnijā un jūlijā aktivizējas dažādu zāļu un labības alerģijas, un visbeidzot augustā un rudens sākumā aktuālas ir nezāļu – nātru vai ceļmallapu, izraisītās alerģijas.

Ziedputekšņu alerģiju izraisītos simptomus izjūt karstā, sausā un vējainā laikā, jo tiek radīta ziedputekšņu kustība. Šādos laikapstākļos savā dzīvesvietā un automašīnā logus ieteicams turēt aizvērtus, lai nepieļautu alergēnu iekļūšanu. 

Kā cīnīties pret ziedputekšņu izraisītu alerģiju?

Vislabāk sausās, vējainās dienās uzturēties iekštelpās, īpaši no rītiem, kad ziedputekšņu koncentrācija gaisā ir visaugstākā. Nevēdiniet telpas, lietojiet gaisa kondicionētājus.

Uzturoties ārā, lietojiet saulesbrilles, savukārt pēc pastaigas pārvelciet drēbes, nomazgājiet seju, izmazgājiet matus. Nepieciešams izvairīties no zāles pļaušanas vai citiem dārzkopības darbiem. Cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret ziedputekšņiem jāatsakās no apģērba žāvēšanas ārā, pretējā gadījumā uz apģērba var nokļūt alergēni, kas kopā ar tīro apģērbu var tikt ienesti telpās. Savukārt automašīnā iespējams ierīkot speciālu filtru, lai samazinātu ziedputekšņu nonākšanu automašīnas salonā.

Pelējuma sēņu sporas 

Pelējuma sēnītes ir mikroorganismi, kas apbrīnojami ātri izplatās ar sporu palīdzību. Tās sastopamas it visur – gan iekštelpās, gan ārā, neatkarīgi no gadalaika. Dabā pelējuma sēnītes mēdz būt trūdošu lapu kaudzēs, kompostā, malkas grēdās, purvainās, mitrās vietās. Sporas vislabāk aug un izplatās, ja ir pietiekams mitrums un bieži mainās laika apstākļi. Pelējuma sēnītes iekštelpās visvairāk sastopamas mitros pagrabos, slikti vēdinātās telpās. Dzīvokļos un mājās tās mēdz būt pie mitrām sienām, īpaši, ja tās atrodas ziemeļu pusē un ziemas laikā atdziest straujāk. Bieži pelējums mēdz būt aiz tapetēm, aiz koka apdares, skapjiem, uz flīzētām virsmām, arī polsterētās mēbelēs, matračos, paklājos, grāmatās, apģērbā, puķupodos, gaisa kondicionieros. Svarīgi apskatīt, vai jūsu mājās, birojā nav pelēku, melnu vai dzeltenu plankumu uz sienām un, vai nav mitruma smakas. Pelējums iekštelpās ir kaitīgs cilvēka veselībai, jo izraisa gan alerģiskās reakcijas, gan toksiskas reakcijas, gan arī var provocēt elpceļu infekcijas. 

Kā cīnīties pret pelējuma sēņu sporām?

Visā pamatā ir kvalitatīva telpu siltumizolācija – lai arī termiskā komforta zona katram cilvēkam ir ļoti subjektīva, gaisa temperatūra dzīvojamās telpās un virtuvē parasti ir no 19 °C līdz 22 °C. Savukārt, lai samazinātu telpās esošo mitrumu, veļu ieteicams žāvēt ārā vai veļas žāvētājos. Ja izmazgāto veļu izkar vannas istabā – noteikti jāatver logs vai jāieslēdz ventilators. Jāatceras regulāri vēdināt telpas – lai izvairītos no kondensācijas guļamtelpā, katru rītu jāatver logs vismaz uz 15 minūtēm, jo cilvēka elpa rada ievērojamu mitruma daudzumu. Mēbeles nav vēlams novietot cieši pie sienas, jānodrošina gaisa cirkulācija.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: LG Electronics Latvia

Covid-19 upuru skaits tuvojas 194 tūkstošiem, bet infekcijas gadījumu skaits drīz var sasniegt 2,8 miljonus

Visā pasaulē ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits tuvojas 194 tūkstošiem, bet infekcijas gadījumu skaits drīz var sasniegt 2,8 miljonus, liecina ziņu aģentūras AFP piektdien līdz plkst.22.00 apkopota informācija no oficiāliem avotiem.

193 valstīs un atkarīgajās teritorijās reģistrēti 193 930 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi, tai skaitā 119 211 Eiropā, bet inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 2 770 750 cilvēkiem, tai skaitā 1 329 695 Eiropā.

Tiek uzskatīts, ka vismaz 736 800 no inficētajiem jau ir izveseļojušies, tai skaitā 81 338 ASV.

ASV reģistrēti 50 360 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi, Itālijā – 25 969, Spānijā – 22 524, Francijā – 22 245, Lielbritānijā – 19 506, Ķīnā – 4632.

ASV ir apstiprināti 884 004 inficēšanās gadījumi, Spānijā – 219 764, Itālijā – 192 994, Francijā – 159 828, Lielbritānijā – 143 464, Ķīnā – 82 804.

Eiropā ir reģistrēti 1 329 695 inficēšanās un 119 211 nāves gadījumi, ASV un Kanādā – 927 543 inficēšanās un 52 689 nāves gadījumi, Āzijā – 188 320 inficēšanās un 7664 nāves gadījumi, Tuvajos Austrumos – 146 298 inficēšanās un 6122 nāves gadījumi, Latīņamerikas un Karību jūras reģionā – 142 389 inficēšanās un 6815 nāves gadījumi, Āfrikā – 28 542 inficēšanās un 1326 nāves gadījumi, Okeānijā – 7964 inficēšanās un 103 nāves gadījumi.

Pēdējo 24 stundu laikā par pirmo Covid-19 izraisīto nāves gadījumu ir paziņojusi Sjerraleone.

Dati iegūti, apkopojot pasaules valstu oficiālo institūciju un Pasaules Veselības organizācijas datus. 

Taču patiesais inficēto skaits, domājams, ir lielāks, jo daudzās valstīs testi tiek veikti tikai vissmagākajos saslimšanas gadījumos.

Autors: nozare.lv

25.04.2020.

Mācības interneta vidē: Kā ar skološanos mājās veicas tavam bērnam? (+VIDEO)

Jau ziņots, ka līdz ar ārkārtas situāiju valstī un koronavīrusa draudiem skolniekiem mācības pašlaik tiek organizētas interneta vidē.

Skolas un pedagogu ziņā ir izvēlēties platformu, kur un kā tiks veikts mācību process. Liela daļa skolotāju izvēlas pieturēties pie klasiskajām un vienkāršajām platformām uzdevumi.lv un e-klase, kur skolēnam tiek izvietoti veicamie uzdevumi konkrētajai dienai. Tāpat ir skolotājas, kuras piedāvā sazināties Whatsapp grupas sarakstē vai pat Whatsapp video zvanā ar tiem bērniem, kuriem uzdotie uzdevumi nebūs skaidri. Ir arī pasniedzēji, kas vēlas, lai bērni veidotu mapes ar izpildītajām darba lapām mājās, ko vēlāk nodot skolotājam, kad situācija valstī būs uzlabojusies.

Kādu mācīšanās platformu izmanto jūsu bērna klasē? Kura platforma jums un jūsu bērniem patīk labāk? Kā ar apmācību mājās sokas jūsu bērnam? Dalies savā pieredzē!

Video

Autors: Dieviete.lv

Izmanto Apgāda Zvaigzne ABC digitālo saturu attālinātam mācību procesam bez maksas!

Kā rīkoties, ja saskaries ar kādu dārza darbu traumu?

Daba mostas, un līdz ar to arī Latvijas iedzīvotāju vēlme sakopt savu pagalmu vai dārzu. Īpaši aktuāli tas kļuvis šopavasar, kad daudzi no mums vairāk laika pavada mājās vai izvēlas pašizolēties vasarnīcās un lauku mājās. Dārza darbu veikšanas laikā svarīgi atcerēties par drošību – lai nopietni savainotos, nemaz nav jādarbina motorzāģi vai jāveļ lieli akmeņi, traumas var gūt arī ar sīku akmentiņu vai pat zāles stiebru. Kā izvairīties no dārza darbu traumām un ko iesākt, ja gadījies savainoties, skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga. 

Tipiskākās dārzā gūtās traumas ir grieztas brūces un skrambas, savainoti pirksti, sasitumi, sastiepumi, lūzumi un acu traumas. Visbiežāk tās rodas, darbu uzsākot bez atbilstošas iesildīšanās, neuzmanīgi darbojoties ar dažādiem dārza priekšmetiem vai pārvērtējot savus spēkus uzdevuma izpildei. 

“Pat ja dārza darbus veicam regulāri, nedrīkstam aizmirst, ka tā, gluži kā sporta nodarbības, ir fiziskā slodze, kurai jāsagatavojas, lai nenodarītu sev pāri. Pirms darba uzsākšanas vienmēr jāpārbauda, vai dārza tehnika ir darba kārtībā, apģērbs un apavi ir piemēroti darba veikšanai, rokas aizsargā cimdi, aizsargbrilles – acis. Ķermeni jāiesilda atbilstoši veicamajam darbam: jāizstaipās, jāievingrina muguru, gūžas, rokas un kājas, jāizapļo sānus, kaklu, plecus. Ja ķermenī ir kāda vājā vieta, kas ik pa laikam sāp, piemēram, mugura vai locītavas, vislabāk pirms darba uzsākšanas to ieziest ar sildošu ziedi. Strādājot ārā, vienmēr jālieto saules aizsargkrēmu. Īpaši svarīgi tas ir pavasarī, kad saule ir spēcīga, āda vēl gaiša un melanīns, kas aizsargā no kaitīgā saules starojuma, tajā vēl nav izveidojies,” iesaka Euroaptieka farmaceite Zane Melberga

Jāatceras, ka dārza darbu rezultātā traumu var gūt ne tikai darba veicējs, bet arī blakus esošie cilvēki. Jāuzmana mazus bērnus: tie nedrīkst atrasties zāles pļāvēju, zāģu un citas dārza tehnikas tuvumā. Īpaši bīstama ir trimerēšana, kuras rezultātā bieži vien traumas rodas tieši apkārtējiem. 

Euroaptieka” farmaceites Zanes Melbergas padomi nelielas skrambas vai brūces gadījumā: 

  • Pirms brūces apstrādes rūpīgi jānomazgā un jādezinficē rokas; 
  • Ja skramba ir neliela, brūci un ādu ap to apmazgā ar tīru, tekošu ūdeni un apstrādā ar kādu antiseptisku līdzekli;
  • Kad brūce iztīrīta, uz tās var uzklāt antibakteriālu vai dziedējošu ziedi, kas veicina dzīšanas procesu un skarto vietu aizsargā pret iekaisumiem. Brūču apstrādei var izmantot ziedes, kas satur ārstniecības augu ekstraktus un jodu.
  • Ja nepieciešams, pēc dezinfekcijas brūci nosedz ar sterilu pārsēju vai uzlīmē plāksteri. Izvēlēto pārsēju vēlams katru dienu atjaunot, brūci atkārtoti apstrādājot ar dziedējošu ziedi.

Nelielas brūces sadzīst apmēram vienas nedēļas laikā. Ja brūce nākamā dienā pēc tās iegūšanas iekaist, tās apvidū rodas sāpes, ādas apsārtums un pietūkums, nepieciešams vērsties pie ārsta pēc palīdzības. 

Acu traumas

Acs ir vissarežģītākais cilvēka maņu orgāns, kas jāsargā ar aizsargbrillēm, veicot pat niecīgākos dārzniecības darbus – tās ir salīdzinoši viegli traumēt un gūt nopietnas sekas, pat redzes zaudējumu.  Visbiežāk acis traumē tajā iekļuvušie svešķermeņi: akmentiņi, metāliskas daļiņas, smiltis un mazas mušiņas, kas nokļūst zem plakstiņiem un acu kaktiņos. Nereti acs virsma tiek traumēta, tajā iebakstot ar zaru vai pērnās zāles stiebru. Kā skaidro “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga, jāizvērtē – acs traumas gadījumā paši spēsim sniegt pirmo palīdzību vai jāveršas pie ārsta. Mājas aptieciņā var lieti noderēt acu pilieni, kas palīdzēt skalot un nomierināt acs gļotādu, bet, ja uzlabojumu nav, jāvēršas pēc profesionālas palīdzības. Būtiski ir savainoto vietu neberzēt, lai nesaskrāpētu acs virsmu, un necensties ar pirkstiem no acs izņemt svešķermeni, īpaši, ja trauma ir liela. Acs jāaizklāj ar tīru pārsēju – marli vai kabatas lakatiņu – un nekavējoties jāvēršas pie medicīnas speciālista. Nogaidot vairākas dienas, svešķermenis var sastrutot. 

Sasitumi un sastiepumi

Viens no biežākajiem dārza  traumu veidiem ir sasitums, ko, aktīvi darbojoties, var iegūst kāda mehāniska spēka ietekmē: no neuzmanīga sitiena ar darba tehniku, kritiena vai atsitiena. Sasituma vietā parasti rodas zemādas hematoma jeb zilums, var parādīties pietūkums, kā arī sāpes, īpaši pieskaroties sasistajai vietai. Lai izvairītos no sasitumiem, svarīgi ir nezaudēt vērību, kā arī vienu darbu nedarīt ilgstoši, bet ik pa pusstundai atpūsties vai pamainīt nodarbes.

Sastiepumus var novērst ar kārtīgu iesildīšanos pirms darba veikšanas – neiesildot locītavas, nereti tās pakļaujam pārslodzei vai pārāk straujām kustībām, rezultātā sastiepjot locītavu saites. Vieglākos gadījumos saites tiek tikai sastieptas, smagākos – pārrautas. Piemēram, stādot augus vai ravējot, būtisks ir pareizs pietupiens. Labāk šādus darbus darīt tupus, četrrāpus vai balstoties uz ceļiem, nevis noliecoties. Var izmantot arī ceļu sargus, lai būtu ērtāk ravēt vai stādīt. Tāpat būtiski ir nepārvērtēt savus spēkus, strādājot ar smagumiem – celt tikai to, ko pacelt ir ērti! Ceļot smagumus, kājām vienmēr jābūt ieliektām – tā lielāko slodzi uzņemsies kāju muskuļi, ne mugura. 

Rīcības plāns visos gadījumos, kad gūts sastiepums vai sasitums, ir vienāds, stāsta “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga: 

  • Kritiski jāizvērtē savu veselības stāvokli un jāsaprot, kas noticis. Nenozīmīgu sasitumu gadījumā var turpināt darbus, taču, ja sasitums ir stiprāks, jāpārtrauc iesākto darbu.
  • Nekavējoties jāveic aukstuma aplikācijas traumētajai vietai. Vēsums samazina asins pieplūdi traumētajā vietā un neļauj veidoties iekaisumam un tūskai. Ja lieto ledu, to nedrīkst likt uz neapsegtas ādas – ledu jāietin dvielī. Ja ledus nav pa rokai, dvielī var ietīt citus sasaldētus produktus, izmantot atvēsinošus aerosolus, gēlus vai ziedes ar mentolu – efekts būs tāds pats. Vēlamais aukstuma aplikāciju ilgums ir ar intervālu ik 20 minūtes. Aukstuma aplikācijas var likt līdz pat 24 – 48 h pēc traumas. 
  • Turot aukstuma kompreses, traumētā vieta jāatpūtina, atbalstot to uz pacēluma. Tā tiks veicināta asiņu attece no traumētās vietas un iekaisums ātrāk mazināsies. Svarīgi pavērot traumēto vietu un pārliecināties, vai nav apgrūtinātas kustības: aizdomas par lūzumu, kaulu nobīdi, pārrautām saitēm. 
  • Sastiepuma gadījumā traumētā vieta viegli jānosien ar fiksējošu pārsēju, piemēram, elastīgo saiti. Ar tās palīdzību tiek uzlabota stabilitāte locītavās un samazināta asins plūsma, mazinot zilumu un sāpes. Svarīgi pārsēju uzlikt tā, lai tas nebūtu ne par ciešu, ne par vaļīgu – traumētajā vietā ar laiku veidosies tūska, tāpēc, lai mazinātu spiedienu, elastīgo saiti ik pa laikam var palaist brīvāk un pārsiet atkārtoti. 
  • Lokāli, uz traumētās vietas var ziest pretiekaisuma mazinošus gelus tūskas un ziluma mazināšanai. 
  • Ja stipri sāp, droši var lietot pretsāpju medikamentu, lai mazinātu nepatīkamās sajūtas.

Ja pēc piemērotās terapijas nākamajā dienā nav uzlabojumu vai situācija pasliktinās, traumēto vietu jāatrāda ārstam, kurš noteiks tālākos izmeklējumus un ārstēšanu.

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

Autors: Euroaptieka

Līgo svētku svinības 11.novembra krastmalā šogad nenotiks!

Tradicionāli plaši apmeklētie Līgo svētku ielīgošanas pasākumi 11.novembra krastmalā šogad nenotiks un arī 4.maija pasākumu ir atcelti, noskaidroja Rīgas domē.

Maija sākumā gaidāmajos Latvijas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadienas svētkos pašvaldība neorganizēs nekāda veida pasākumus, jo ārkārtējās situācijas regulējums, kas liedz pulcēšanos un cita veida aktivitātes, ir spēkā līdz 12.maijam. Šī iemesla dēļ svētkos akcenti tiks likti uz pilsētvides objektiem. 

Vienlaikus dome pieņēmusi lēmumu, ka Līgo svētki, Mātes dienai un arī Bērnu aizsardzības dienai veltītie pasākumi šogad galvaspilsētā nenotiks.

Augusta vidū tradicionāli vairāku dienu garumā notiek arī Rīgas svētki, taču to norise vēl ir uz jautājuma zīmes. 

“Jāredz, kādi būs valsts tālākie soļi, attiecībā uz ierobežojumiem. Tiks izskatīti vairāki varianti atkarībā no valdības pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz Covid-19,” norāda pašvaldībā. 

Arī Rīgas maratona norise patlaban nav skaidra, jo tiek gaidīti valdības tālākie norādījumi.

Jau ziņots, ka ņemot vērā valstī izsludinātā ārkārtējā stāvokļa pagarināšanu Daugavpilī 4.maijā plānotā Latvijas Neatkarības atjaunošanas 30.gadadienai veltītā Nacionālo bruņoto spēku diena, tostarp parāde, nenotiks.

Komentējot vairāku koncertu un festivālu organizētāju plānus pasākumus rīkot, pirmdien preses konferencē veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pieļāva, ka vasaras festivāli, visticamāk, būs jāatceļ. “Negribētu būt tā ne priecīgo ziņu nesēja, tāpēc mēģināšu kombinēt – vasara būs, bet festivāli, visdrīzāk, nebūs,” sacīja ministre.

No 13.marta līdz 12.maijam Latvijā saistībā ar Covid-19 pandēmiju izsludināta ārkārtējā situācija, kuras laikā aizliegti publiski pasākumi ar cilvēku pulcēšanos, tāpēc nenotiek arī virkne kultūras un izklaides pasākumu.

Autors: nozare.lv

24.04.2020.

“Rolling Stones” laiž klajā jaunu dziesmu, kas sasaucas ar dzīvi pandēmijas laikā! (+VIDEO)

Leģendārā rokgrupa “Rolling Stones” nākusi klajā ar jaunu dziesmu, kas, pēc grupas domām, lieliski sasaucas ar pandēmijas laiku.

“Rolling Stones” jauno četras minūtes garos dziesmu “Living in Ghost Town” laidusi klajā ceturtdien.

“Es esmu spoks, dzīvoju spoku pilsētā, tu vari meklēt mani, bet es nevaru tikt atrasts,” dzied Miks Džegers, kurš sarakstījis šo dziesmu kopā ar ģitāristu Kītu Ričardsu.

“Rolling Stones” skaidroja, ka pie šīs dziesmas strādāja jau pirms visā pasaulē jaunā koronavīrusa dēļ tika noteikti ierobežojumi cilvēku kustībai un slēgti uzņēmumi, un nolēmuši pārskatīt to no jauna, atrodoties izolācijā, pieņemot, ka tā sasauksies ar pašreizējo situāciju pasaulē.

Video

“Rolling Stones” nesen pievienojās daudzām citām mūzikas zvaigznēm virtuālajā koncertā “One World: Together At Home”.

Pasākumu rīkoja starptautiskā aktīvistu platforma “Global Citizen” sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO) un amerikāņu popzvaigzni “Lady Gaga”, un tā mērķis bija “radīt globālās vienotības brīdi cīņā, lai apturētu Covid-19”.

Koncerts tika pārraidīts lielākajos televīzijas tīklos visā pasaulē un to vadīja ASV televīzijas šovu personības komiķi Džimijs Felons, Džimijs Kimels un Stīvens Kolberts.

Autors: nozare.lv

Stacionārā miris vēl viens Covid-19 slimnieks

Aizvadītajā diennaktī stacionārā miris vēl viens Covid-19 slimnieks, līdz ar to kopumā Latvijā miruši 12 ar jauno koronavīrusu sasirgušie, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) jaunākie dati.

Mirušais cilvēks bijis 75-80 gadus vecs un līdzās Covid-19 cīnījies ar vairākām hroniskām saslimšanām.

Iepriekšējā diennaktī Latvijā veikti 2039 Covid-19 testi un saslimšana atklāta sešiem cilvēkiem.

Tādējādi līdz šim Latvijā kopumā veikti 43 080 Covid-19 izmeklējumi un šī slimība atklāta 784 personām.

Kā liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotā informācija, pēdējās diennakts laikā stacionēts viens Covid-19 pacients, bet patlaban kopumā slimnīcās ārstējas 40 pacienti, no tiem 34 pacienti ir ar vidēji smagu, bet seši ar smagu slimības gaitu.

Līdz šim no stacionāriem izrakstīti 74 Covid-19 pacienti, bet kopumā izveseļojušies 133 ar jauno koronavīrusu sasirgušie, liecina NVD un SPKC publiskotie dati.

Covid-19 pārbaudes un rezultāti Latvijā – https://e.infogr.am/covid-19-parbaudes-un-pozitivie-rezultati-latvija-1h7g6kvxzzd04oy?src=embed

Foto: Attēlam ir ilustratīva nozīme

Autors: nozare.lv

24.04.2020.

Jauno koronavīrusu ātri iznīcina saules gaisma?

Jauno koronavīrusu ātri iznīcina saules gaisma, konstatēts jaunā ASV zinātnieku pētījumā, par kuru ceturtdien pavēstīja augsta ASV amatpersona.

Šis pētījums vēl nav publicēts, un tam vēl jāveic iekšējs novērtējums.

Iekšzemes drošības ministra zinātnes un tehnoloģijas padomnieks Viljams Braiens paziņoja reportieriem Baltajā namā, ka valdības zinātnieki ir konstatējuši, ka ultravioletie saules stari spēcīgi ietekmē šo patogēnu, tātad ir cerība, ka vasarā Covid-19 izplatība varētu mazināties.

“Mūsu līdz šim vissatriecošākais novērojums ir saules gaismas spēcīgais efekts vīrusa nogalināšanā gan uz virsmām, gan gaisā,” sacīja Braiens.

“Mēs esam redzējuši līdzīgu efektu arī ar temperatūru un mitrumu, kad temperatūras vai mitruma, vai abu kopā palielināšana ir nelabvēlīgāka vīrusam.”

Pētījums vēl nav publicēts, tāpēc neatkarīgiem ekspertiem ir grūti komentēt, kāda bijusi tajā izmantotā metodoloģija.

Tas, ka ultravioletai gaismai ir sterilizējošs efekts, ir jau sen zināms, jo šis starojums bojā vīrusa ģenētisko materiālu un tā reprodukcijas spēju.

Svarīgs jautājums gan ir par to, kāda bijusi eksperimentā izmantotās ultravioletās gaismas intensitāte un viļņa garums, un vai tas precīzi atbilst dabiskās gaismas apstākļiem vasarā.

Braiens dalījās ar eksperimenta, kuru veicis Nacionālais bioaizsardzības analīzes un pretpasākumu centrs Mērilendā, galvenajiem secinājumiem.

Tajā konstatēts, ka vīrusa pussabrukšanas periods ir 18 stundas uz neporainas virsmas 21-24 grādu temperatūrā pēc Celsija ar mitruma līmeni 20%. Šādas virsmas ir, piemēram, durvju rokturi un nerūsošs tērauds.

Pussabrukšanas periods samazinājās līdz sešām stundām, kad mitruma līmenis pieauga līdz 80%, un līdz divām minūtēm, kad šim mitruma līmenim pievienojās saules gaisma.

Kad vīruss atradās gaisā aerosola veidā, tā pussabrukšanas periods bija viena stunda 21-24 grādu temperatūrā pēc Celsija ar mitruma līmeni 20%. Saules gaismas klātbūtnē tas saruka līdz pusotrai minūtei.

Braiens secināja, ka vasarīgi laikapstākļi “radīs vidi, kurā [vīrusa] pārnešana var samazināties”. Viņš piebilda, ka izplatības samazināšana nenozīmē patogēna pilnīgu iznīcināšanu un sociālās distancēšanas noteikumus nevar pilnīgi atcelt.

Autors: nozare.lv

24.04.2020.

 

Jauns modes kliedziens: Spilvenkleitas (+VIDEO)

Covid-19 pandēmijas laiks ir periods, kurā vairums cilvēku ir daudz, daudz vairāk brīvā laika! Šis mājās sēdēšanas laiks atraisa iztēli jeb iekustina pelēkās smadzeņu šūnas, tad rodas vairākas “interesantas idejas”. Piemēram –  sociālo tīklu “spilvenkleitu” izaicinājums (#quarantinepillowchallenge). Piedāvājam video, kurā dāmas aplikācijā Tik Tok dalās ar spilvenkleitu video, neiztiksim arī bez vairākām, radošām Instagram fotogrāfijām. 

Video

Foto

View this post on Instagram

EASTER STYLE/ Lieldienu zaķi gaidat? Te tas ir????! • Es te sēžu mājās, krāsoju olas ar lūpu krāsu un nagu laku (nekā cita tak nav????‍♀️!), mācos līmēt skropstas olām, montēju moderno kleitu no segas un izklaidēju sevi un jūs???????? A laba lieta! Uzsmaidiet! • Skat kā 61-gadīgā “Blogiņa” pilnveido savu selfi-foto mākslu, un pēta jaunās modes tendences TikTok. Piesekojiet man TikTokā, ejiet uz manu story (rozā fons), tur ir “swipe up”, kas uzreiz tur novedīs. Ļoti viegli!???????? • Es tur ieliku smieklīgu video, kā es atdarinu savu veco foto zem pionieru karoga. 13 gadi un 61 gads. Skat, kā es izmainijos! • Būs vēl kailvideo, kur es atdarinu savi 3-mēnešu vecumā. ???????? Starp citu, manu šodienas LIVE noblokēja! Es tur parādīju savu kailfoto????‍♀️ Vot tā! • Rītdien pl 9.30 atkal gaidu tiešajā!???? • • • #quarantinepillowchallenge #pillowchallenge #smartstyle #zannadubska #ЖаннаДубска

A post shared by Žanna Dubska | Жанна Дубска (@zannadubska) on

Autors: Dieviete.lv

 

 

Ko dziedātājs Lauris Reiniks dara Covid-19 pandēmijas laikā? Nodzen matus! (+VIDEO)

Lauris Reiniks pirms Covid-19 pandēmijas bija ieplānojis ceļojumu uz Bali, bet ceļojums izpalika. Lauris ceļojumā bija paredzējis noskūt matus, lai gan ceļojums viņam izpalika, tas netraucēja palikt bez matiem! 

Kā tev Laura vasarīgā frizūra? Mūziķis ierosina arī citus ļauties šim izacinājuma.

Video

Autors: Dieviete.lv

23.04.2020.

Uzzini, kādu atbalstu ēdināšanas jomā var saņemt ģimenes ārkārtas situācijas laikā!

Latvijas Pašvaldību savienība ir veikusi pašvaldību aptauju par skolēnu ēdināšanu ārkārtējās situācijas laikā. Atbildes sniegušas 109 pašvaldības. Kopumā no aptaujātajām pašvaldībām skolēnu ēdināšanu (brīvpusdienas) nodrošina 106 pašvaldība. Savukārt 3 pašvaldības šobrīd vēl nav pieņēmušas lēmumu par ēdināšanas veidu.

Ēdināšanas veidi

Pašvaldības skolēnu ēdināšanu (brīvpusdienas) nodrošina atšķirīgos veidos – pārtikas paku nodrošināšana un piegāde mājās vai tuvāk dzīvesvietai, taloni/kuponi vecākiem, karte vecākiem, naudas pārskaitīšana uz vecāka konta, dāvanu karte, siltu pusdienu piegāde mājās. Vai izsniegšana uz vietas skolā, zupas virtuves pieejamība, pabalsts ēdināšanai.

Atsevišķas pašvaldības izmanto vairākus skolēnu un bērnudārzu bērnu ēdināšanas veidus, kombinējot pārtikas paku un pabalstu u.c. Ir pašvaldības, kuras ēdina visus skolēnus, nevis tikai trūcīgus un maznodrošinātus vai daudzbērnu ģimeņu.

Pārtikas pakas kā skolēnu ēdināšanu nodrošina 61 pašvaldība no aptaujātajām. Kā ēdināšanas veidu – siltu pusdienu piegāde mājās – norādījušas 24 pašvaldības. Kopumā 11 pašvaldības norādījušas, ka nodrošina ēdināšanu talonu un kuponu veidā. Kā atbalsta veidu dāvanu kartes norādījušas 2 pašvaldības. 7 pašvaldības nodrošina naudas izmaksu vecākam pabalsta veidā (pārskaita uz kontu). Kartes kā norēķina veidu veikalos pārtikas iegādei nodrošina 3 pašvaldības.

AIZKRAUKLES novads – pirmo mēnesi izmaksājam naudu uz vecāku kontiem. Pēc tam taloni vai veikalu kartes.

ALŪSNES novads – Pārtikas pakas ne tikai maznodrošinātām ģimenēm un trūcīgām, bet katram Alūksnes novada skolēnam, kurš pašlaik mācās attālināti.

APES novads – Nodrošinām pusdienu izsniegšanu ģimenei tuvākās izglītības iestādes teritorijā, ievērojot fizisko distancēšanos un visus ārkārtas situācijai noteiktos ierobežojumus.

BURTNIEKU novads – pārtikas pakas, vēlāk – taloni.

CĒSU novads – Pārtikas komplekti 1-9.klašu audzēkņiem reizi divās nedēļās, pārtikas kartes PII audzēkņiem.

DAGDAS novads – tiek nodrošinātas pakas visiem skolēniem no 1.-9.klasei.

ENGURES novads – pārtikas pakas un naudas pabalsts.

GROBIŅAS novads – Piedāvājam trīs veidu risinājumus: bezmaksas pusdienas ik dienas, bezmaksas pārtikas paka reizi mēnesī. Tiem, kas neietilpst grupās, kam pienākas bezmaksas palīdzība, piedāvājam par samaksu (1,60 eiro porcija) piegādāt pusdienas.

GULBENES novads – pēc vienošanās starp sociālo darbinieku un ģimeni (individuāla pieeja).

JAUNJELGAVAS novads – tiek piešķirts krīzes pabalsts 30 EUR daudzbērnu un maznodrošinātām ģimenēm.

JĒKABPILS – naudas izmaksa – kuponi, pārtikas pakas.

KOCĒNU novads – Pārtikas paka EUR 13.00 vērtībā uz nedēļu vienam audzēknim. Pārtikas paka pienākas gan PII audzēkņu, gan pamatskolu audzēkņu no 1.-9.klasei ģimenēm, kurās ir Krīzes radīta apstākļu pasliktināšanās.

KRUSTPILS novads – taloni.

ĶEKAVAS novads – Pārtikas pakas. Ja būs valdības vai IZM atļauja, tad izmaksāsim arī naudu uz vecāku kontiem brīvpusdienu nodrošināšanai

LIEPĀJA – Dāvanu kartes veikalos.

LIMBAŽU novads – pirmsskolas vecuma bērniem brīvpusdienas nodrošinātas talonu veidā, pārējām vecuma grupām sagādātas pārtikas pakas.

LUDZAS novads – no 2020.gada 1. aprīļa līdz 31. maijam reizi mēnesī nodrošina pārtikas pakas, kuras vērtība ir 30 EUR, izsniegšanu trūcīgai, maznodrošinātai un daudzbērnu ģimenei Pārtikas paka tiek izsniegta katram bērnam ģimenē. Reizi mēnesī izmaksā kompensāciju pārtikas iegādei par katru bērnu EUR 1,50 (viens eiro 50 centi) apmērā dienā.

MADONAS novads – pārtikas pakas veidā vai saņemot finansiālu pabalstu (naudas pārskaitījuma veidā uz bankas kontu). Atbalsta kopējā summa, ko saņems 1.-4. un 5.-12. klases izglītojamie ir 20 eiro mēnesī, savukārt, izglītojamajam pirmsskolā (ja ārkārtas situācijas laikā to neapmeklē) atbalsta kopējā summa ir 15 eiro mēnesī. Pārtikas pakas tiek nodrošinātas arī gadījumā, ja izglītojamais ir deklarēts Madonas novada teritorijā, bet mācās cita novada vai pilsētas izglītības iestādē. Tas pats attiecas uz gadījumu, ja izglītojamais mācās Madonas novada pašvaldības izglītības iestādēm, bet ir deklarēts citā administratīvajā teritorijā, un apliecina, ka nesaņem šāda veida atbalstu citā pašvaldībā. Tādējādi, pašvaldības atbalstu saņem krietni vien plašāka mērķa grupa par IZM noteikto – maznodrošinātie, trūcīgie un daudzbērnu ģimenes.

PĀVILOSTAS novads – taloni.

RĒZEKNE – taloni.

RĪGA – SIA „MAXIMA Latvija” veikala norēķinu kartes tikai pārtikas produktu iegādei.

ROJAS novads – taloni.

RUCAVAS novads – naudas izmaksa (pašvaldības nauda).

SALAS novads – Ģimeņu saraksti iesniegti novadu veikalos, ģimene izvēlas vienu no tiem, lai iegādātos pārtikas produktus, ievērojot pabalsta summas apmēru.

SKRUNDAS novads – pārtikas pakas un kuponi pārtikas iegādei.

STRENČU novads – taloni.

TĒRVETES novads – Maksa pārtikas produktu iegādei (naudā)_no 23.03.-14.04 – 12 eiro katram bērnam. Šādu summu saņēma visi Tērvetes novada izglītības iestāžu izglītojamie no 5. gadu vecuma līdz 12. klasei., kā arī novadā deklarētie un faktiski dzīvojošie 1.-9. klašu izglītojamie un 10.-12. klašu izglītojamie no daudzbērnu ģimenēm, kas mācās citu novadu skolās.

VENTSPILS – Pusdienas ar piegādi mājās, kā arī iespēja saņemt zupas virtuves pakalpojumu un pārtikas un saimniecības preču pakas Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām programmas ietvaros.

VIESĪTES novads – Ēdināšanas izmaksas tiek ieskaitītas vienam no vecākiem kontā.

SALDUS novads – Attālināto mācību laikā katram novada skolēnam izmaksā vienreizēju pabalstu 15 eiro apmērā, Nogādā pusdienu porcijas maznodrošinātajām ģimenēm.

Autors: Latvijas Pašvaldību savienības mājas lapa

Informatīvi atbalsta Dieviete.lv

23.04.2020.

Svarīga ziņa: Rosina ļaut par dīkstāvi maksāt darbiniekiem tikai 70% algas!

Ekonomikas ministrija (EM) izskatīšanai Ministru kabineta ārkārtas sēdē iesniegusi priekšlikumu ārkārtējā situācijā darba devējiem elastīgāk piemērot Darba likumu attiecībā uz darbinieka algu dīkstāves laikā. 

EM iesniegusi valdībā grozījumus likumā par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19 izplatību, ar kuriem iecerēts risināt problēmjautājumus attiecībā uz Darba likuma normu piemērošanu krīzes laikā kopš 12.marta, kā arī saglabātu nodarbinātību un esošās darbavietas uzņēmumos.

Ar grozījumiem likumā rosināts paredzēt, ka darba devēji, kas atbilst padziļinātās sadarbības programmas jeb “uzņēmumu baltā saraksta” dalībnieku kritērijiem, ja tos ir ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze, varēs darbiniekam samazināt Darba likumā noteikto atlīdzību par dīkstāvi līdz 70% no darbiniekam izmaksājamās algas. Patlaban Darba likums paredz, ka dīkstāve gadījumā alga jāizmaksā pilnā apmērā.

EM uzsvēra, ka jebkurā gadījumā darbiniekam tiks saglabāta atlīdzība minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Šī norma varētu būt spēkā līdz šā gada 31.decembrim.

Tāpat likuma grozījumos paredzēts, ka darbiniekam, kurš nepiekrīt atlīdzības samazinājumam, būs tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likumā noteikto termiņu – mēnesi pirms darba attiecību pārtraukšanas. Šajā gadījumā darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu.

Tāpat likumprojektā paredzēts, ka darba koplīgumā, kas noslēgts ar arodbiedrību, nesamazinot darbinieku kopējo aizsardzības līmeni, varēs vienoties, ka pie īslaicīga ražošanas apmēra krituma darbiniekam tiks noteikts nepilns darba laiks. Arī šādā gadījumā darbiniekam saglabājama darba samaksa minimālās mēneša darba algas apmērā un par katru apgādībā esošu nepilngadīgu bērnu līdzekļi valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Izmaiņas darba koplīgumā var būt spēkā uz laiku ne ilgāk kā līdz šā gada 31.decembrim.

Arī šajā gadījumā darbiniekam, kurš nepiekritīs piedāvātajam nepilnajam darba laikam, būs tiesības uzteikt darba līgumu, neievērojot Darba likuma pantu par termiņu, kādā iesniedzams atlūgums. Arī šajā gadījumā darba devējam būs pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu.

EM skaidroja, ka grozījumi likumā ļautu darba devējiem elastīgāk organizēt esošās darbavietas un ļautu tās saglabāt. “Dīkstāves apmaksas samazinājums no 100% līdz 70%, iespēja darba devējam darbinieku nosūtīt atvaļinājumā, kā arī iespēja ar darba koplīgumu vienoties par nepilna darba laika noteikšanu elastīgāk ļaus sasniegt izvirzīto mērķi – saglabāt esošās darbavietas un ļaus darba devējiem elastīgāk organizēt darbu uzņēmumos,” pauda ministrijā.

“Minētie grozījumi paredzētu elastīgāku iespēju darba devējiem krīzes apstākļos saglabāt un nesamazināt esošas daba vietas,” uzsvēra EM.

Likumprojekts vēl tiks izskatīts Ministru kabinetā, bet gala lēmumu pieņems Saeima.

Jau ziņots, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā no 13.marta līdz 12.maijam ir izsludināta ārkārtējā situācija un noteikta virkne aizliegumu un ierobežojumu, kas atstāj negatīvu ietekmi uz daudzām uzņēmējdarbības nozarēm. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, valdība un Saeima lēmusi par dažādām atbalsta formām uzņēmējiem un krīzes dēļ bez darba un ienākumiem palikušajiem cilvēkiem.

Autors: nozare.lv

23.04.2020.