2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju – par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk – par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ – par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Pēdējos piecos gados negatīvais dabiskais pieaugums būtiski pārsniedza negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Šī tendence pieauga pērn, Covid-19 pandēmijas laikā, mirstībai palielinoties, īpaši janvārī un rudens mēnešos.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 17 400 bērnu – par 132 bērniem jeb 0,8% mazāk nekā 2020.gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 34 600 cilvēku – par 5 746 jeb 19,9% vairāk. Pēdējo 100 gadu laikā (neskaitot kara gadus) tik augsta mirstība novērota vien 20.gadsimta 90. gados.

Pērn mirstība bijusi divreiz lielāka nekā dzimstība – nomira par 17 200 vairāk iedzīvotāju nekā piedzima (2020.gadā – par 11 300), un tas ir lielākais negatīva dabiskā pieauguma rādītājs kopš 1995.gada. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās tikai par 286 cilvēkiem, kas ir zemākais rādītājs kopš neatkarības atgūšanas.

Beidzoties pandēmijas ierobežojumiem, būtiski pieauguši imigrācijas apjomi, pārsniedzot pat pirmspandēmijas rādītājus. Salīdzinot ar 2020.gadu, iebraucēju skaits palielinājies par 43,5%, bet aizbraucēju – tikai par 8,2%. Latvijā no ārvalstīm ieradās 12 700 iedzīvotāju (par 3800 vairāk nekā 2020.gadā), bet aizbrauca gandrīz 13 000 – par 1000 vairāk.

No Eiropas Savienības valstīm ieradās 3700 jeb 29,1% iebraucēju. No Lielbritānijas iebrauca 2500 cilvēku jeb 19,7% no kopējā imigrantu skaita (2020.gadā – 2000). Vairāk nekā divreiz pieaudzis imigrantu skaits no NVS valstīm – 3100 iebraucēju, kas ir par 1200 jeb 60,5% vairāk nekā 2020.gadā, tajā skaitā 2021.gadā no Krievijas ieradās 1600 un no Baltkrievijas 700 imigrantu. Pērn no Ukrainas ieradās 1400 imigrantu.

2021.gada imigrācijā gandrīz 7000 jeb 54,8% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija (2020.gadā – 4700 jeb 53%). Atlikušo daļu veido iebraucēji, kuriem ar Latviju līdz šim nebija juridiskas saistības.

Pērn no Latvijas aizbrauca gandrīz 13 000 iedzīvotāju. Uz Eiropas Savienības valstīm 2021.gadā emigrēja 8300, kas bija par 4,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Emigrācija uz Lielbritāniju 2021.gadā pieauga par 35,5% – emigrēja 2500 (2020.gadā – 1900). Uz Vāciju izbrauca 2500 iedzīvotāju jeb par 10,9% vairāk nekā 2020.gadā. Būtiski samazinājās emigrācija uz NVS valstīm – par 40,1%. 71,4% no emigrējušajiem bija Latvijas valstspiederīgie (2020.gadā – 68,9%).

Nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016.gadā veicināja bērnu un jauniešu skaita palielināšanos, taču kopš 2017.gada dzimstība samazinās, un 2021.gadā piedzima par 4500 bērnu mazāk nekā 2016.gadā. Bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem pērn samazinājās par 2986, tomēr viņu īpatsvars trešo gadu pēc kārtas ir 16% no iedzīvotāju kopskaita.

Iedzīvotāju skaits vecumā 15-64 gadi turpināja samazināties – par 12 400 jeb 1%. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad bija vērojama senioru pieauguma tendence, pērn nedaudz samazinājies arī iedzīvotāju skaits virs 65 gadiem – 2021.gadā par 2100 jeb 0,5%, tomēr to īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā gada laikā palielinājās no 20,8% līdz 20,9%. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā ir 42,9 gadi. Reģionos tas ir robežās no 40,7 gadiem Pierīgā līdz 45,1 gadam Latgalē.

2022.gada sākumā 49,2% pilngadīgo vīriešu (atraitņi – 3,4%) un 41,4% sieviešu bija precētas (atraitnes – 16,1%), savukārt 35,1% vīriešu un 24,6% sieviešu bija neprecēti. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 70,4% vīriešu un 64% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.

Pērn valstī dzīvoja 1,282 miljoni jeb 68% pilsētu iedzīvotāju un 593 000 jeb 32% lauku iedzīvotāju.

Rīgā un Pierīgā dzīvo vairāk nekā puse jeb 53% valsts iedzīvotāju. Pēdējos gados vērojama tendence, ka galvaspilsētas iedzīvotāji bieži vien pārceļas uz Pierīgu.

2021.gadā iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Pierīgā – par 1,3% jeb 4700, savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums bija Latgalē – par 2,2% (5500), Vidzemē – par 1,4% (2600), Kurzemē – par 1,2% (2800), Zemgalē – par 1,1% (2500). Rīgā iedzīvotāju skaits saruka par 1,4% jeb 8800.

Rīgā dzīvo nepilni 606 000 iedzīvotāju, kas ir 32% no visiem valsts iedzīvotājiem un 47% no pilsētu iedzīvotājiem.

Pērn iedzīvotāju skaits saruka arī deviņās valstspilsētās no desmit, izņemot Jūrmalu, kur bija pieaugums par 0,6% jeb par 313 cilvēkiem. Visvairāk iedzīvotāju skaits samazinājās Daugavpilī – par 1,9% (1507 cilvēki), Rīgā – par 1,4% (8816), Rēzeknē un Ventspilī – par 1,3% (attiecīgi 358 un 417), Jelgavā – par 1,2% (642), Jēkabpilī – par 1% (211), Liepājā un Valmierā – par 0,9% (attiecīgi 604 un 214), bet vismazāk Ogrē – par 0,5% (106). Visās minētajās pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jūrmalā, Jēkabpilī, un Ogrē.

2021.gadā iedzīvotāju skaits pieauga astoņos novados no 36. Iedzīvotāju skaita palielinājums bija vērojams tikai Pierīgas novados – Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas pašvaldībās. Visos šajos novados bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ķekavas un Ropažu novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā – 4,9% jeb 1607 cilvēki.

Pēc iedzīvotāju skaita vislielākie ir Ogres – 57 600 – un Valmieras – 50 800 – novadi, vismazākie – Valkas novads ar 7500 iedzīvotāju un Varakļānu novads ar tikai 2900 iedzīvotāju.

Bērnu līdz 14 gadiem skaits 2021.gadā pieauga tikai Pierīgas reģionā – par 1,6% jeb 1100, bet visvairāk samazinājās Latgalē (par 2,6% jeb 900) un Rīgā (par 2,2% jeb 2100). Lielākais bērnu un pusaudžu (0-14 gadi) īpatsvars bija Pierīgā – 18,8% no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgalē – 13,6%. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,4% Jelgavā līdz 14,6% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 27,3% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 11,3 un 11,8%.

Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15-64 gadi svārstās no 62,3% Kurzemē līdz 63,6% Latgalē. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 2800, visvairāk samazinājās Rīgā – par 5600 un Latgalē – par 3600. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 63,3% Rīgā līdz 60,6% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valkas novadā (59,9%), bet visvairāk Rēzeknes novadā (66,6%).

Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem (visvairāk Latgalē – 22,8%, vismazāk Pierīgā – 18,1%). Valstspilsētās lielākais iedzīvotāju vecumā virs 65 gadiem īpatsvars ir Ventspilī (23,8%), bet vismazākais īpatsvars Jelgavā – 19,5%. Visvecākais ir Valkas un Krāslavas novads – attiecīgi 25,3% un 24,7% iedzīvotāju ir vecumā no 65 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 10,1%.

Igaunijā pēdējos septiņus gadus vērojams neliels iedzīvotāju skaita pieaugums, savukārt Lietuvā – neliels samazinājums. 2022.gada sākumā iedzīvotāju skaits Igaunijā bija 1,332 miljoni, bet Lietuvā – 2,795 miljoni iedzīvotāju pēc provizoriskā novērtējuma.

Abās valstīs novērojams negatīvs dabiskais pieaugums, savukārt migrācijas saldo ir pozitīvs Igaunijā jau septīto gadu (atgriezies pirmspandēmijas līmenī), bet Lietuvā – trešo. Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – mīnus 5300 cilvēki, bet migrācijas saldo pozitīvs – 7000 cilvēki. Lietuvā dabiskais pieaugums bija negatīvs – mīnus 24 400 iedzīvotāji, un migrācijas saldo pozitīvs – 19 700 cilvēki.

Ikgadējais iedzīvotāju skaita novērtējums sagatavots, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Fizisko personu reģistra un citu administratīvo avotu datus.

Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,872 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,6% jeb 11 100 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gada laikā Latvija ir zaudējusi aptuveni tādu iedzīvotāju skaitu, kāds dzīvo Kuldīgā vai Saldū, kur katrā pilsētā ir ap 10 000 iedzīvotāju.

Tostarp negatīva dabiskā pieauguma ietekmē Latvijā 2023.gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. 

Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8200 remigrantu un 4400 Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 25 700 Ukrainas kara bēgļu, atzīmē statistikas pārvaldē.

Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka, neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju pērn bija vairāk nekā aizbraucēju – vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērnu, kas ir par 1464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.

Pērn nomira 28 031 cilvēks, kas ir par 2700 jeb 8,8% mazāk nekā gadu iepriekš un salīdzinājumā ar augsto mirstību 2021.gadā – 34 600 – par 19% mazāk. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs pēdējos gados ir nedaudz samazinājies – no 17 200 2021.gadā līdz 13 500 pērn.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 2415 cilvēkiem, starp kuriem 2051 bija Ukrainas kara bēglis. Iebraucēju skaits salīdzinājumā ar rekordaugsto skaitu  2022.gadā pērn Latvijā saruka uz pusi un bija 18 700, tostarp 4353 bija Ukrainas kara bēgļi, kamēr 2022.gadā pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 23 500 kara bēgļu. Samazinājās arī aizbraucēju skaits no Latvijas – 2023.gadā tie bija 16 300, tostarp 2302 bēgļi, kas ir par 2,3% mazāk nekā gadu iepriekš.

No Eiropas Savienības pagājušajā gadā Latvijā iebrauca 3900 jeb 21% no visiem iebraucējiem, bet no Eiropas Savienības kandidātvalstīm ieradās 5100 jeb 27,4%, kas ir par 79,7% mazāk nekā 2022.gadā, no tiem 4700 bija no Ukrainas. Savukārt no NVS valstīm ieradās 3700 jeb 19,6%, kas ir par 11,6% mazāk nekā 2022.gadā, tostarp no Krievijas ieradās 1700 jeb 9,1% no kopējā iebraucēju skaita. No Apvienotās Karalistes pērn ieradās 2700 jeb 14,6%, bet no citām valstīm ieradās 3300 jeb 17,4%.

2023.gadā 8200 jeb 43,7% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Salīdzinājumā ar 2022.gadu remigrantu skaits pērn samazinājās par 1100, bet īpatsvars no kopējā imigrantu skaita pieauga par 19,7 procentpunktiem.

No 16 300 aizbraucēju uz Eiropas Savienības valstīm 2023.gadā devās 9600 jeb 59%, kas ir par 17% mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājusies emigrācija arī uz atsevišķām valstīm – uz Vāciju emigrēja 2300 (2022.gadā – 2900), bet uz Apvienoto Karalisti – 2200 (2022.gadā – 2600). Savukārt 2023.gadā nedaudz palielinājās emigrantu skaits uz NVS valstīm – par 34 cilvēkiem jeb 11,6%.

Apkopotie dati arī liecina, ka latviešu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 0,4%, bet īpatsvars 2024.gada sākumā pieauga līdz 62,6% (2023.gada sākumā – 62,4%) no visiem iedzīvotājiem.

Vienlaikus 2023.gadā baltkrievu skaits Latvijā samazinājās par 2,3%, poļu – par 1,9%, krievu – par 1,8%, bet ukraiņu skaits pieauga – par 5,2%. 

No visiem valsts iedzīvotājiem 87,3% ir dzimuši Latvijā un 12,7% – ārvalstīs. Dati arī liecina, ka 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,2% – Krievijā, 2,8% – Ukrainā, bet 1,9% – Baltkrievijā.

Savukārt 94,7% bērnu vecumā līdz 17 gadiem dzimuši Latvijā, 7278 jeb 2% bērnu dzimuši Ukrainā, 1,3% – Apvienotajā Karalistē, bet 0,3% – Īrijā un Krievijā.

Pēc valstiskās piederības 86,2% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (gadu iepriekš – 86,1%), 9% Latvijas nepilsoņi (attiecīgi – 9,3%), 1,9% – Krievijas pilsoņi (2%), bet 2,8% – citu valstu pilsoņi, no tiem gandrīz puse jeb 48,5% Ukrainas kara bēgļi. 

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, 50,6% visu Latvijas nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 14,2% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 76,6% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem. No visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 46,8%, bet 38,2% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem.

2024.gada sākumā 49% pilngadīgo vīriešu un 41,2% sieviešu bija precēti, savukārt 35,3% vīriešu un 24,8% sieviešu bija neprecēti, bet 3,3% vīriešu un 15,7% sieviešu bija atraitņi. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 68,7% vīriešu un 62,8% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem.

Pērn Latvijā dzīvoja 1,307 miljoni jeb 69,8% pilsētu iedzīvotāju un 565 000 jeb 30,2% lauku iedzīvotāju. Rīgas reģionā dzīvoja 45,9% valsts iedzīvotāju.

2023.gadā iedzīvotāju skaits saruka visos reģionos, tostarp visvairāk Latgalē – par 1,6% jeb gandrīz 4000. Vidzemē iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,9% jeb 2600, Kurzemē – par 0,9% jeb 2400, Zemgalē – par 0,9% jeb 2000, bet Rīgas reģionā – par 107 cilvēkiem.

Rīgā dzīvo 605 000 iedzīvotāju, kas ir 32,3% no visiem valsts iedzīvotājiem un 46,3% no pilsētu iedzīvotājiem.

Starp valstspilsētām pērn iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Jūrmalā – par 1,9% jeb 996 cilvēkiem. Pārējās valstspilsētās iedzīvotāju skaits saruka, tostarp Daugavpilī – par 1,3% jeb 1000, Jēkabpilī – par 1,3% jeb 286, Ventspilī – par 1% jeb 314, Rēzeknē – par 0,9% jeb 247, Valmierā – par 0,9% jeb 209, Rīgā – par 0,7% jeb 4200, Liepājā – par 0,6% jeb 408, Ogrē – par 0,5%  jeb 117 un Jelgavā – par 0,2% jeb 135. 

Visās valstspilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju bija piecās valstspilsētās – Jūrmalā, Rīgā, Jelgavā, Ogrē un Liepājā.

2023.gadā iedzīvotāju skaits pieauga septiņos Rīgas reģiona novados – Mārupes, Ropažu, Ādažu, Salaspils, Siguldas, Ķekavas, Olaines, un vienā Vidzemes reģiona novadā – Saulkrastu. Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā par 2,7% jeb 959 cilvēkiem.Visos šajos novados bija pozitīva migrācijas starpība, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ķekavas un Ādažu novados. Pozitīva migrācijas starpība vēl bija arī Talsu, Ogres un Valkas novadā.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākais bija Ogres novads ar 57 700 iedzīvotāju, seko Valmieras novads ar 50 300 iedzīvotāju. Lielākais iedzīvotāju skaits novados, kuros neietilpst valstspilsētas, ir Tukuma novadā – 43 600, kā arī Cēsu un Bauskas novadi – katrā 40 900. Mazākie pēc iedzīvotāju skaita ir Varakļānu novads ar 2900 iedzīvotāju un Valkas novads ar 7500 iedzīvotāju.

Statistikas pārvaldē norāda, ka, arvien straujāk sarūkot dzimstībai, 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem samazinājās par 7661, un viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija 15,6%. Par 8004 mazāks kļuva arī iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 63 gadiem, un viņu īpatsvars bija 61,6%. Savukārt senioru skaits vecumā no 64 gadiem pieauga par 4539, sasniedzot 22,8% no iedzīvotāju skaita. 

Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā bija 43,1 gads, tostarp reģionos tas bija robežās no 42,3 gadiem Rīgā līdz 45,5 gadiem Latgalē.

Lielākais bērnu un pusaudžu jeb iedzīvotāju vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars bija Rīgas reģionā – 16,2% no visiem reģiona iedzīvotājiem, bet to skaits 2023.gadā samazinājās par 2,4% jeb 3400. Vidzemē un Kurzemē bērnu īpatsvars bija 15,7% no visiem iedzīvotājiem. Mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Latgalē – 13,3%, kur to skaits arī vivairāk saruka – par 3,7% jeb 1236 bērniem. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 17,8% Jelgavā līdz 14,2% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 25,9% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 10,6% un 11,4%.

Iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā (15-63 gadi) svārstās no 60,7% Kurzemes līdz 62,2% Rīgas reģionā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga tikai Rīgas reģionā – par 1100, bet visvairāk samazinājās Latgalē – par 3500. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 62,2% Rīgā līdz 59,4% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valkas novadā (57%), bet visvairāk Rēzeknes novadā (64,3%).

Visos reģionos, izņemot Rīgu, vairāk nekā 22% iedzīvotāju bija vecumā virs 64 gadiem, tostarp visvairāk Latgalē – 25,4%, bet vismazāk Rīgā – 21,6%. Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars bija Daugavpilī un Ventspilī – 25,8% katrā, bet mazākais senioru īpatsvars bija Jelgavā – 21,3%. Visvairāk senioru bija Krāslavas un Valkas novados – attiecīgi 28,3% un 28% iedzīvotāju bija vecumā virs 64 gadiem, kamēr vismazāk senioru bija Mārupes novadā – 11,3%.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka gan Igaunijā, gan arī Lietuvā pērn joprojām pieauga iedzīvotāju skaits gan Ukrainas kara bēgļu, gan arī no citām valstīm iebraukušo dēļ. Igaunijā 2024.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 1,375 miljoni un valstī iebrauca 26 399 personas, bet emigrēja 12 543 personas. 2023.gadā arī Igaunijā novērots rekordzems dzimušo skaits – nedaudz mazāk kā 11 000 jaundzimušo.

Savukārt Lietuvā 2024.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 2,886 miljoni, kas ir par 29 000 vairāk nekā gadu iepriekš. Iebraucēju skaits valstī pārsniedza aizbraucēju skaitu par 44 900. Jaundzimušo skaits Lietuvā 2023.gadā bija 20 600, kas ir par 1400 jeb 6,5% mazāk nekā 2022.gadā.

Latvijā šā gada sākumā dzīvoja 1,872 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 0,6% jeb 11 100 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Gada laikā Latvija ir zaudējusi aptuveni tādu iedzīvotāju skaitu, kāds dzīvo Kuldīgā vai Saldū, kur katrā pilsētā ir ap 10 000 iedzīvotāju. Tostarp negatīva dabiskā pieauguma ietekmē Latvijā 2023.gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8200 remigrantu un 4400 Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja 25 700 Ukrainas kara bēgļu, atzīmē statistikas pārvaldē. Tāpat statistikas pārvaldē norāda, ka, neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju pērn bija vairāk nekā aizbraucēju – vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom. Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērnu, kas ir par 1464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā. Pērn nomira 28 031 cilvēks, kas ir par 2700 jeb 8,8% mazāk nekā gadu iepriekš un salīdzinājumā ar augsto mirstību 2021.gadā – 34 600 – par 19% mazāk. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs pēdējos gados ir nedaudz samazinājies – no 17 200 2021.gadā līdz 13 500 pērn. Statistikas pārvaldē norāda, ka 2023.gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 2415 cilvēkiem, starp kuriem 2051 bija Ukrainas kara bēglis. Iebraucēju skaits salīdzinājumā ar rekordaugsto skaitu 2022.gadā pērn Latvijā saruka uz pusi un bija 18 700, tostarp 4353 bija Ukrainas kara bēgļi, kamēr 2022.gadā pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 23 500 kara bēgļu. Samazinājās arī aizbraucēju skaits no Latvijas – 2023.gadā tie bija 16 300, tostarp 2302 bēgļi, kas ir par 2,3% mazāk nekā gadu iepriekš. No Eiropas Savienības pagājušajā gadā Latvijā iebrauca 3900 jeb 21% no visiem iebraucējiem, bet no Eiropas Savienības kandidātvalstīm ieradās 5100 jeb 27,4%, kas ir par 79,7% mazāk nekā 2022.gadā, no tiem 4700 bija no Ukrainas. Savukārt no NVS valstīm ieradās 3700 jeb 19,6%, kas ir par 11,6% mazāk nekā 2022.gadā, tostarp no Krievijas ieradās 1700 jeb 9,1% no kopējā iebraucēju skaita. No Apvienotās Karalistes pērn ieradās 2700 jeb 14,6%, bet no citām valstīm ieradās 3300 jeb 17,4%. 2023.gadā 8200 jeb 43,7% iebraucēju bija remigranti – Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kuru valstiskā piederība ir cita, bet dzimšanas valsts ir Latvija. Salīdzinājumā ar 2022.gadu remigrantu skaits pērn samazinājās par 1100, bet īpatsvars no kopējā imigrantu skaita pieauga par 19,7 procentpunktiem. No 16 300 aizbraucēju uz Eiropas Savienības valstīm 2023.gadā devās 9600 jeb 59%, kas ir par 17% mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājusies emigrācija arī uz atsevišķām valstīm – uz Vāciju emigrēja 2300 (2022.gadā – 2900), bet uz Apvienoto Karalisti – 2200 (2022.gadā – 2600). Savukārt 2023.gadā nedaudz palielinājās emigrantu skaits uz NVS valstīm – par 34 cilvēkiem jeb 11,6%. Apkopotie dati arī liecina, ka latviešu skaits pagājušajā gadā samazinājās par 0,4%, bet īpatsvars 2024.gada sākumā pieauga līdz 62,6% (2023.gada sākumā – 62,4%) no visiem iedzīvotājiem. Vienlaikus 2023.gadā baltkrievu skaits Latvijā samazinājās par 2,3%, poļu – par 1,9%, krievu – par 1,8%, bet ukraiņu skaits pieauga – par 5,2%. No visiem valsts iedzīvotājiem 87,3% ir dzimuši Latvijā un 12,7% – ārvalstīs. Dati arī liecina, ka 1,2% Latvijas iedzīvotāju dzimuši Eiropas Savienības valstīs, 5,2% – Krievijā, 2,8% – Ukrainā, bet 1,9% – Baltkrievijā. Savukārt 94,7% bērnu vecumā līdz 17 gadiem dzimuši Latvijā, 7278 jeb 2% bērnu dzimuši Ukrainā, 1,3% – Apvienotajā Karalistē, bet 0,3% – Īrijā un Krievijā. Pēc valstiskās piederības 86,2% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi (gadu iepriekš – 86,1%), 9% Latvijas nepilsoņi (attiecīgi – 9,3%), 1,9% – Krievijas pilsoņi (2%), bet 2,8% – citu valstu pilsoņi, no tiem gandrīz puse jeb 48,5% Ukrainas kara bēgļi. Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, 50,6% visu Latvijas nepilsoņu dzīvo Rīgā, un tie ir 14,2% no visiem Rīgas iedzīvotājiem. No visiem Latvijas nepilsoņiem 76,6% iedzīvotāju ir vecumā virs 50 gadiem. No visiem citu valstu pilsoņiem šādā vecumā ir 46,8%, bet 38,2% Latvijas pilsoņu ir vecumā virs 50 gadiem. 2024.gada sākumā 49% pilngadīgo vīriešu un 41,2% sieviešu bija precēti, savukārt 35,3% vīriešu un 24,8% sieviešu bija neprecēti, bet 3,3% vīriešu un 15,7% sieviešu bija atraitņi. No visiem attiecīgā dzimuma neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 68,7% vīriešu un 62,8% sieviešu bija vecumā līdz 39 gadiem. Pērn Latvijā dzīvoja 1,307 miljoni jeb 69,8% pilsētu iedzīvotāju un 565 000 jeb 30,2% lauku iedzīvotāju. Rīgas reģionā dzīvoja 45,9% valsts iedzīvotāju. 2023.gadā iedzīvotāju skaits saruka visos reģionos, tostarp visvairāk Latgalē – par 1,6% jeb gandrīz 4000. Vidzemē iedzīvotāju skaits samazinājās par 0,9% jeb 2600, Kurzemē – par 0,9% jeb 2400, Zemgalē – par 0,9% jeb 2000, bet Rīgas reģionā – par 107 cilvēkiem. Rīgā dzīvo 605 000 iedzīvotāju, kas ir 32,3% no visiem valsts iedzīvotājiem un 46,3% no pilsētu iedzīvotājiem. Starp valstspilsētām pērn iedzīvotāju skaits palielinājās tikai Jūrmalā – par 1,9% jeb 996 cilvēkiem. Pārējās valstspilsētās iedzīvotāju skaits saruka, tostarp Daugavpilī – par 1,3% jeb 1000, Jēkabpilī – par 1,3% jeb 286, Ventspilī – par 1% jeb 314, Rēzeknē – par 0,9% jeb 247, Valmierā – par 0,9% jeb 209, Rīgā – par 0,7% jeb 4200, Liepājā – par 0,6% jeb 408, Ogrē – par 0,5% jeb 117 un Jelgavā – par 0,2% jeb 135. Visās valstspilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Vairāk iebraucēju nekā aizbraucēju bija piecās valstspilsētās – Jūrmalā, Rīgā, Jelgavā, Ogrē un Liepājā. 2023.gadā iedzīvotāju skaits pieauga septiņos Rīgas reģiona novados – Mārupes, Ropažu, Ādažu, Salaspils, Siguldas, Ķekavas, Olaines, un vienā Vidzemes reģiona novadā – Saulkrastu. Lielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Mārupes novadā par 2,7% jeb 959 cilvēkiem.Visos šajos novados bija pozitīva migrācijas starpība, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija tikai Mārupes, Ķekavas un Ādažu novados. Pozitīva migrācijas starpība vēl bija arī Talsu, Ogres un Valkas novadā. Pēc iedzīvotāju skaita lielākais bija Ogres novads ar 57 700 iedzīvotāju, seko Valmieras novads ar 50 300 iedzīvotāju. Lielākais iedzīvotāju skaits novados, kuros neietilpst valstspilsētas, ir Tukuma novadā – 43 600, kā arī Cēsu un Bauskas novadi – katrā 40 900. Mazākie pēc iedzīvotāju skaita ir Varakļānu novads ar 2900 iedzīvotāju un Valkas novads ar 7500 iedzīvotāju. Statistikas pārvaldē norāda, ka, arvien straujāk sarūkot dzimstībai, 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022.gadu bērnu skaits vecumā līdz 14 gadiem samazinājās par 7661, un viņu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā bija 15,6%. Par 8004 mazāks kļuva arī iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 63 gadiem, un viņu īpatsvars bija 61,6%. Savukārt senioru skaits vecumā no 64 gadiem pieauga par 4539, sasniedzot 22,8% no iedzīvotāju skaita. Vidējais iedzīvotāju vecums Latvijā bija 43,1 gads, tostarp reģionos tas bija robežās no 42,3 gadiem Rīgā līdz 45,5 gadiem Latgalē. Lielākais bērnu un pusaudžu jeb iedzīvotāju vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars bija Rīgas reģionā – 16,2% no visiem reģiona iedzīvotājiem, bet to skaits 2023.gadā samazinājās par 2,4% jeb 3400. Vidzemē un Kurzemē bērnu īpatsvars bija 15,7% no visiem iedzīvotājiem. Mazākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Latgalē – 13,3%, kur to skaits arī vivairāk saruka – par 3,7% jeb 1236 bērniem. Valstspilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 17,8% Jelgavā līdz 14,2% Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 25,9% no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Krāslavas un Augšdaugavas novadā – attiecīgi tikai 10,6% un 11,4%. Iedzīvotāju īpatsvars darbspējas vecumā (15-63 gadi) svārstās no 60,7% Kurzemes līdz 62,2% Rīgas reģionā. Darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieauga tikai Rīgas reģionā – par 1100, bet visvairāk samazinājās Latgalē – par 3500. Valstspilsētās darbspējas iedzīvotāju īpatsvars svārstās no 62,2% Rīgā līdz 59,4% Valmierā. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valkas novadā (57%), bet visvairāk Rēzeknes novadā (64,3%). Visos reģionos, izņemot Rīgu, vairāk nekā 22% iedzīvotāju bija vecumā virs 64 gadiem, tostarp visvairāk Latgalē – 25,4%, bet vismazāk Rīgā – 21,6%. Valstspilsētās lielākais senioru īpatsvars bija Daugavpilī un Ventspilī – 25,8% katrā, bet mazākais senioru īpatsvars bija Jelgavā – 21,3%. Visvairāk senioru bija Krāslavas un Valkas novados – attiecīgi 28,3% un 28% iedzīvotāju bija vecumā virs 64 gadiem, kamēr vismazāk senioru bija Mārupes novadā – 11,3%. Statistikas pārvaldē atzīmē, ka gan Igaunijā, gan arī Lietuvā pērn joprojām pieauga iedzīvotāju skaits gan Ukrainas kara bēgļu, gan arī no citām valstīm iebraukušo dēļ. Igaunijā 2024.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 1,375 miljoni un valstī iebrauca 26 399 personas, bet emigrēja 12 543 personas. 2023.gadā arī Igaunijā novērots rekordzems dzimušo skaits – nedaudz mazāk kā 11 000 jaundzimušo. Savukārt Lietuvā 2024.gada sākumā iedzīvotāju skaits bija 2,886 miljoni, kas ir par 29 000 vairāk nekā gadu iepriekš. Iebraucēju skaits valstī pārsniedza aizbraucēju skaitu par 44 900. Jaundzimušo skaits Lietuvā 2023.gadā bija 20 600, kas ir par 1400 jeb 6,5% mazāk nekā 2022.gadā.

Latvijā 39% iedzīvotāju galvenais ikdienas stresa avots ir nauda un finanses, iepazīstinot ar “Swedbank” pētījuma “Finanss un stress” rezultātiem, stāstīja “Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Pētījuma rezultāti parāda, ka finanses ir trešais biežākais stresa avots aiz darba, ko kā galveno stresa avotu norādījuši 44% respondentu, un veselības, ko norādījuši 40% aptaujāto. Savukārt 23% kā galveno stresa avotu norādījuši attiecības un 15% – ģimeni. Savukārt teju piektdaļai jeb 19% iedzīvotāju ikdienā nekas īpaši nerada stresu.

Kropa stāstīja, ka par naudu biežāk raizējas jauni cilvēki vecumā no 19 līdz 29 gadiem, rīdzinieki un pašnodarbinātas personas. Turklāt finanšu jautājumi rada bažas arī iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem vai tiem, kuri šobrīd ir bez darba.

Vismazāk par naudu un finansēm uztraucas pensijas un pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Turklāt 34% aptaujātajiem vecumā no 60 līdz 74 gadiem nekas īpaši nerada stresu.

Kopumā finansiālas dabas apgrūtinājumus pēdējo sešu mēnešu laikā ir piedzīvojuši 78% Latvijas mājsaimniecību.

Pēdējā pusgada laikā 40% aptaujāto ir raizējušies par grūtībām uzkrāt naudu ilgtermiņā, 30% – par dzīvošanu no algas līdz algai, bet 29% – izjutuši vainas apziņu par naudas tērēšanu nesvarīgām lietām.

No aptaujātajiem 36% atzīst, ka par ģimenes finansēm nākas satraukties tikai dažas reizes gadā, bet 12% šādu stresu neizjūt nekad. Toties puse no visiem Latvijas iedzīvotājiem par finanšu situāciju uztraucas katru mēnesi vai biežāk, 14% – katru dienu. Tas ir ievērojams trauksmes līmenis, ar ko ik dienas jāsaskaras un jātiek galā.

Pētījuma rezultāti parāda, ka finanšu stress ietekmē arī citas dzīves jomas – visbiežāk jeb 43% gadījumu tas negatīvi atsaucas uz veselību, 24% – uz attiecībām ar tuviniekiem, 17% – uz darba produktivitāti, 12% – uz attiecībām ar kolēģiem. Savukārt 32% aptaujāto norādījuši, ka finanšu stress negatīv ietekmi citās jomās neatstāj.

Visbiežāk jeb 39% gadījumu aptaujātie norādījuši, ka, lai mazinātu finanšu jautājumu radīto stresu, rūpīgāk pievēršas budžeta plānošanai. 37% finanšu jautājumu radīto stresu mazina pievēršoties hobijiem un atpūtai, bet 30% – savlaicīgi veidojot uzkrājumu neparedzētām dzīves situācijām

Katrs ceturtais iedzīvotājs jeb 27% aptaujāto ir gatavi par šīm lietām izrunāties ar kādu tuvinieku. Tikai 4% meklē par personīgajām finansēm pieejamo informāciju, apmācības, lasāmvielu, un 3% – vēršas pēc profesionāla padoma finanšu lietu sakārtošanai.

Pētījuma rezultāti arī parāda, ka 68% aptaujāto uzskata, ka viņiem ir pietiekamas zināšanas, lai veiksmīgi rīkotos ar naudu.

Turklāt 65% aptaujāto ir neapmierināti ar savu finansiālo situāciju, 41% norādījis, ka finansiālā situācija ierobežo darīt to, kas ir svarīgi. Savukārt 40% aptaujāto pauduši, ka viņiem naudas lietās nevalda kārtība.

No visiem aptaujātajiem 34% uztraucās, vai tiks galā ar regulārajiem ikmēneša tēriņiem, 16% – jūtas bezpalīdzīgi, domājot par finansēm, 12% mājsaimniecību šobrīd ir pārāk daudz parādu, bet 11%, uztraucoties par finansēm, tērē vairāk.

Kropa skaidroja, ka šis ir pirmais šāda veida pētījums, bet to noteikti būtu noderīgi atkārtot, lai redzētu salīdzinoši, jo šogad noteikti papildu stresu par finansēm rada arī pasaulē valdošā Covid-19 pandēmija.

Aptauja tika veikta šogad augustā interneta vidē. Tajā piedalījās 1027 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 64% vispārējo pašsajūtu vasarā uzlabo, pastaigājoties svaigā gaisā, liecina „Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras „Norstat” veiktā aptauja. Izvēloties vairākus atbilžu variantus, respondenti atklājuši, ka vēl 58% no viņiem uzturā daudz iekļauj augļus, ogas un dārzeņus, 38% peldas, 33% sauļojas, 31% strādā dārzā, 25% izmanto ikgadējo atvaļinājumu un 21% sporto, lai pašsajūta šajā gadalaikā būtu labāka. 

„Būtu jāapsver iemesli, kāpēc 30 līdz 59 gadu vecuma grupās visvairāk no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem ir bijis to, kuri norāda, ka viņiem nav laika domāt par pašsajūtas uzlabošanu. Turklāt 50-59 gadu vecuma grupā vismazāk – tikai 19% – ir to, kuri no visiem ekonomiski aktīvajiem respondentiem vasarā izmanto ikgadējo atvaļinājumu un pilnībā atpūšas. Lai gan nedaudzi, bet tomēr daļa aptaujāto, apgalvojuši, ka viņiem nav vajadzības uzlabot pašsajūtu. Kamēr vispārējo veselību nav novērtējis, piemēram, ģimenes ārsts, tas ne vienmēr ir objektīvs vērtējums arī no medicīniskā viedokļa. Pozitīvi, ka visās vecuma grupās vairāk nekā puse aptaujāto vasarā iekļauj uzturā vairāk dārzeņu, augļu, ogu, tādējādi arī papildus rūpējoties par vitamīnu un minerālvielu uzņemšanu! Tāpat vasarā svarīgi regulāri būt ārā, jo saules gaisma ir tā, kas aktivizē imūnsistēmas īpašās šūnas, arī kustības, sportiskas aktivitātes, pastaigas, vingrošana uzlabos pašsajūtu, kā arī ķermeņa spējas cīnīties ar baktērijām, ja tas būs nepieciešams,” aptaujā novēroto komentē “Mēness aptiekas” farmaceite Ērika Pētersone. 

Pastaigas svaigā gaisā populārākās ir 30-39 gadu vecuma respondentu grupā – no visiem 72% vispārējo pašsajūtu uzlabo pastaigās svaigā gaisā, kas visaktuālāk ir tieši Rīgas iedzīvotājiem – arī 72%. Sauļošanos šim nolūkam visvairāk – 39% minējuši 40-49 vecuma grupas iedzīvotāji, kā arī 38% iedzīvotāju Pierīgā. Tāpat šīs vecuma grupas iedzīvotāji visbiežāk – 36% –  kā atbildi pašsajūtas uzlabošanai vasarā minējuši ikgadējā atvaļinājuma izmantošanu un atpūtu tā laikā, kā arī 5% konsultējas ar farmaceitu par ieteicamo vitamīnu, minerālvielu iegādi. Reģionos ikgadējo atvaļinājumu vismazāk – tikai  13% ­– pašsajūtas uzlabošanai izmanto Kurzemē, salīdzinoši maz arī Latgalē – 18%, kamēr Rīgā 33%, Zemgalē – 29%, Pierīgā 25%, Vidzemē 23%.

Peldēšanās kā populārākā nodarbe ir jaunāko – 18-29 gadus veco respondentu vidū, gandrīz puse no viņiem (47%) tieši peldi izmanto pašsajūtas uzlabošanai. Peldēšanās kā populārākā atbilde ir arī starp Rīgas un Pierīgas iedzīvotājiem, ko apstiprinājuši nedaudz vairāk nekā 40% no tur dzīvojošajiem. Vecumā no 18-49 gadiem sportošanai ir lielākā nozīme labākai pašsajūtai vasarā – tā norādījuši vidēji 29% no aptaujātajiem. Sportošana pašsajūtu vasarā visbiežāk uzlabo Rīgas iedzīvotājiem – 26%,  Pierīgas – 22% un iedzīvotājiem Zemgalē – 20%. Savukārt dārzā strādāšana iecienītākā ir 60-74 gadus veco iedzīvotāju vidū, 45% apstiprinājuši, ka dārza darbi uzlabo viņu pašsajūtu, 13% šajā vecumā vasarā apmeklē ģimenes ārstu un veic reizi gadā nepieciešamās analīzes. Dārzā strādāšana populārākā pašsajūtas uzlabošanai ir iedzīvotājiem Vidzemē – 46%, Latgalē un Zemgalē – 41%, Kurzemē – 36%. Tāpat 61-65% vecumā no 50-74 gadiem teikuši, ka pašsajūtas uzlabošanai vasarā uzturā daudz iekļauj augļus, ogas un dārzeņus. Reģionu griezumā visos reģionos vienlīdz daudz – vairāk nekā puse – iedzīvotāju pašsajūtas uzlabošanai vasarā šādi papildina savu vasaras ēdienkarti. 

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja „Mēness aptieka” sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat” 2023. gada jūlijā veikta visā Latvijā, aptaujājot 1001 iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā snieguši atbildes uz 12 jautājumiem, izvēloties vairākus atbilžu variantus. 

Aptieku uzņēmumam „Mēness aptieka” ir gan nelielas aptiekas reģionos, gan klientu iecienītas aptiekas tirdzniecības centros, poliklīnikās. Uzņēmumam ir aptiekas ar doktorātu līdzās, diennakts aptiekas un aptiekas ar zāļu izgatavošanas funkciju. „Mēness aptiekas” zīmols ir arī vienai no vecākajām Rīgas aptiekām – “Vecpilsētas aptiekai”, kas savas funkcijas pilda jau vairāk nekā 200 gadus, kā arī visiem zināmajām diennakts aptiekām  Rīgā – „Kamēlijas aptiekai” un „Jaunajai Torņakalna aptiekai”. „Mēness aptieka” radījusi iespēju arī attālinātām farmaceita konsultācijām un piegādā aptiekas produktus (nepieciešamības gadījumos arī recepšu medikamentus) uz mājām.

Ar ziediem un karogu pusmastā arī Latvijā pie Lielbritānijas vēstniecības piemin karalieni Elizabeti II. Sēro dažādu paaudžu iedzīvotāji, kas devušies uz vēstniecību.

Video

250 gadus vecais Aģes dižozols piedalās konkursā “Eiropas Gada koks 2022”, informēja konkursa dalībnieka pārstāvis Kārlis Zariņš.

Starp 16 Eiropas dižkokiem no Latvijas startē Ivars Šmits ar savu Aģes dižozola atbrīvošanas stāstu, par kuru visu februāri iespējams balsot konkursa interneta vietnē.

Video

Konkurss “Eiropas Gada koks” norisinās jau 12.reizi, un tā nolūks ir izcelt koku nozīmi kultūras un vēstures mantojumā, kas ir pelnījuši uzmanību un rūpes. Atšķirībā no citiem konkursiem, “Eiropas Gada koks” neizceļ skaistumu, izmēru vai vecumu, bet gan koka stāstu un tā saikni ar cilvēku.

Zariņš pavēstīja, ka Latvija šajā Eiropas mēroga konkursā piedalās pirmo reizi. Latvijas atlasē uzvarēja un dalības vietu Eiropas konkursa finālā izcīnīja “Lindstrom” izpilddirektors Ivars Šmits, kurš startē ar savu dižozola stāstu. Aģes dižozols atrodas Limbažu novadā, Vidrižu pagastā.

“Līdz ar tautas atmodu, dižozols ir atvēries pasaulei, lai priecētu, izglītotu un iedvesmotu. Šis ozols ir iedvesmojis apzināties, ka Latvija, ar otru lielāko dižkoku blīvumu, ir Eiropas dižkoku lielvalsts,” uzsvēra Aģes dižozola saimnieks, “Lindstrom” izpilddirektors Latvijā un “Spēkozols” kustības dibinātājs Šmits.

Balsojums vietnē “Eiropas Gada koks 2022” norisināsies līdz februāra beigām un tajā startē 16 dižkoki no visas Eiropas. Konkursa nolikums paredz, ka, lai piedalītos balsojumā, ir jāizvēlas divi dižkoki, par kuriem atdot savu balsi.

Kā norādīja Šmits, “Spēkozola” kustības mērķis nu jau vairāk nekā desmit gadus ir godāt dabu, cienīt un kopt mūsu dižkoku lielvalsts ozolus, baudīt to spēku un iedvesmu, saimniekot ilgtspējīgi un nest latvisko pasaulē.

Dziedātāja Samanta Tīna un Latvijas delegācija devusies uz Roterdamu, lai piedalītos 65. starptautiskajā Eirovīzijas dziesmu konkursā. Pirmais mēģinājums uz Eirovīzijas lielās skatuves “Ahoy” arēnā dziedātājai plānots rīt.

Video

Saeima pirmdien aptuveni desmit minūšu laikā ārkārtas sēdē steidzamības kārtā atbalstīja grozījumus Nacionālās drošības likumā, lai ļautu Latvijas iedzīvotājiem kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē.

Grozījumus likumā svētdien vakarā konceptuāli apstiprināja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Tagad personām, kas sāks dienestu Ukrainā, būs nekavējoties jāreģistrējas Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienībā, paredz grozījumi.

Pašlaik likums noteic, ka Latvijas pilsonim aizliegts dienēt ārvalsts vai cita starptautisko tiesību subjekta vai tā teritorijā izveidotajos bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, militārajā organizācijā, izlūkošanas vai drošības dienestā, policijā vai tieslietu institūciju dienestā.

Kā izņēmums noteikti gadījumi, kad tiek dienēts Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, Austrālijas Savienības, Brazīlijas vai Jaunzēlandes dienestā vai tādas valsts dienestā, ar kuru Latvijas Republika noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu, kā arī dienestā, kas nav atzīstams par brīvprātīgu citas savas pilsonības valstī, ar kuru dubultā pilsonība ir izveidojusies atbilstoši Pilsonības likuma nosacījumiem.

Tāpat Saeimā pirmdien atbalstīja saistītus grozījumus Pilsonības likumā.

Debates par abu likumu grozījumiem nebija un deputātu balsojums bija vienprātīgs.

Latvijas zemessargiem un profesionālā dienesta karavīriem nav ļauts kā brīvprātīgajiem karot Ukrainas pusē, aģentūru LETA informēja aizsardzības resors.

Saistībā ar Krievijas uzbrukumu Ukrainai Saeima pirmdien pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ļaujot Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi uzsākt dienestu Ukrainas bruņotajos spēkos. Likuma grozījumi stāsies spēkā no 1.marta.

Vienlaikus Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki aicina pilsoņus pirms iesaistīšanās aktīvā karadarbībā Ukrainā ļoti nopietni izvērtēt savas militārās zināšanas un iemaņas, kuras miera apstākļos ir iespējams iegūt, uzsākot dienestu Latvijas bruņotajos spēkos.

Nacionālie bruņotie spēki norāda, ka profesionālā dienesta karavīriem un zemessargiem, kuriem ir spēkā līgums par dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, dalība citas valsts bruņotā konfliktā nav atļauta.

Tikmēr Latvijas žurnālists Atis Klimovičs no Ukrainas sociālajos tīklos vēsta, ka Ukrainas aicinājumam atsaucies uzņēmējs, zemessargs, bijušais Krustpils novada mērs Gundars Kalve.

LETA jau rakstīja, ka Krievija ceturtdienas rītā sāka uzbrukumu Ukrainai.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien aicināja Eiropas valstu pilsoņus ar kaujas pieredzi ņemt rokās ieročus un aizstāvēt Ukrainu pret Krievijas uzbrukumu, vienlaikus kritizējot Rietumvalstis par pārāk lēnu palīdzības sniegšanu.

Viņš arī paziņojis, ka Ukrainā tiek veidots Starptautiskais teritoriālās aizsardzības bataljons, kura sastāvā būs ārzemnieki, kas vēlas pievienoties pretošanās operācijai pret Krievijas okupantiem un pasaules drošības aizsardzībai.

Latvijas 3×3 basketbola izlase, kuras sastāvā ir Kārlis Lasmanis, Nauris Miezis, Agnis Čavars un Francis Lācis, svētdien Vīnē Pasaules kausu noslēdza trešajā vietā, nodrošinot vietu 2024.gada Parīzes olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā.

Latvijas izlase, kas izsēta ar 7.numuru, cīņā par bronzas godalgām ar rezultātu 22:12 uzvarēja Brazīliju (18.).

Pēc nonākšanas iedzinējos mača sākumā ar 1:3 latvieši turpinājum pārņēma vadību iekrājot septiņu punktu pārsvaru (12:5), ko turpinājumā palielināja līdz desmit punktiem, svinot pārliecinošu uzvaru.

Sestdien astotdaļfinālā latvieši ar rezultātu 19:15 uzvarēja Beļģiju (5.) un ceturtdaļfinālā ar 19:18 pārspēja Nīderlandi (4.). Svētdien pusfinālā Latvija ar 18:21 piekāpās Serbijai (1.), kamēr brazīlieši cīņā par vietu finālā ar 17:21 zaudēja ASV.

Latvija ar trīs uzvarām četros mačos ieņēma otro vietu B apakšgrupā, kur vispirms ar 17:21 zaudēja ASV (2.), bet turpinājumā uzvarēja ar 22:11 Slovēniju (15.), ar 20:18 Austriju (9.) un ar 22:9 Austrāliju (17.).

Grupas uzvarētāji kvalificējās ceturtdaļfinālam, bet otrās un trešās vietas ieguvēji cīnījās astotdaļfinālā.

Lācis šajā turnīrā aizvieto Edgaru Krūmiņu – šāds lēmums tika pieņemts pēc Ventspilī notikušās treniņnometnes, kurā piedalījās 14 kandidāti. Lai palīdzētu treniņu procesā, uz Pasaules kausu līdzi devušies arī Kārlis Apsītis un Kristaps Gludītis.

Latvijas izlases četrinieks starptautiskajos klubu komandu turnīros šogad startē, sadalīts divās komandās. Miezis un Lasmanis kopā ar diviem ķīniešu basketbolistiem pārstāv komandu “Beijing”, savukārt komandu “Rīga” turpina pārstāvēt Krūmiņš un Čavars, spēlējot kopā ar ķīnieti un serbu.

Latvijas vīriešu izlase jūnija vidū piedalīsies Eiropas spēļu turnīrā Krakovā, bet septembra sākumā – Eiropas čempionātā Jeruzalemē. 

Savu līdz šim labāko rezultātu Latvijas sasniedza 2019.gadā, kad Amsterdamā izcīnīja sudraba medaļas, finālā ar 14:18 piekāpjoties ASV.

Latvija ir saņēmusi pirmās 1400 vakcīnu devas pret pērtiķu bakām, kas būs pieejamas riska grupu iedzīvotāju vakcinācijai, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

Vakcināciju pret pērtiķu bakām nav plānots izvērst plašā sabiedrībā. Atbilstoši Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām, vakcinācija pret pērtiķu bakām tiks piedāvāta riska grupām – ar pērtiķu bakām inficēto personu kontaktpersonām un medicīnas personālam, tostarp laboratoriju darbiniekiem.

Vakcīnas būs pieejamas klīniskajās universitātes slimnīcās un reģionālajās slimnīcās. 

Vakcīnas iepirktas vienotajā Eiropas Komisijas iepirkumā.

Ar pērtiķu bakām inficēto personu kontaktpersonas statusu nosaka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemiologi epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā un rekomendēs šīm personām vakcinēties. Gala lēmumu par vakcināciju pieņem ārsts.

Latvijā līdz šim ir apstiprināti četri pērtiķu baku gadījumi. SPKC, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidroja, ka visi apstiprināto pērtiķu baku gadījumu infekcijas avoti ir ārpus Latvijas, vietējā transmisija sabiedrībā nav konstatēta.

Kā uzsver ministrija, visi četri gadījumi ir epidemioloģiski pārvaldīti, kā arī SPKC organizēja standarta epidemioloģiskās drošības pasākumus, lai novērstu infekcijas tālāku izplatīšanos.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļāvis vēl četrus Krievijas pilsoņus.

Ministrs mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādīja, ka nevēlamo personu sarakstā iekļauts dziedātājs Filips Kirkorovs, mākslinieks un humorists Vladimirs Vinokurs.

Tāpat valstij nevēlamo personu sarakstā iekļauts komiķis Jevgēnijs Petrosjans un mākslas vingrošanas trenere Irina Viner-Usmanova.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijai nevēlamo personu sarakstā iekļauta jau virkne Krievijas pilsoņu.